EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTIS

27

VIENOTI DAŽĀDĪBĀ

© Eiropas Savienības informācijas aģentūra, 2007

Informācija par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā:

Eiropas Savienības likumdošana, ārzemju un Latvijas periodiskie izdevumi, datu bāzes, semināri, lekcijas, diskusijas.

www.esia.gov.lvesia@esia.gov.lv

Tālr. 67212611Aspazijas bulv. 28, Rīga, LV-1050

SKYPE: Eiropas Savienības informācijas aģentūra

Kas ir Eiropas

Savienība?

Tā ir brīvprātīga Eiropas valstu apvienība dažādu jautājumu risināšanai. Savienība radās kā saimnieciska organizācija, taču tagad sadarbība aptver drošības, dabas aizsardzības, kultūras, izglītības un citas jomas. ES mērķis ir garantēt mieru un stabilitāti, palielināt Eiropas ekonomisko un sociālo labklājību, veicināt iekšējo drošību un Eiropas starptautisko ietekmi.

Vai Eiropas

Savienība ir viena valsts?

Nē. Sadarbība starp valstīm arvien vairāk nostiprinās, bet organizācija veidota tā, lai ievērotu valstu suverenitāti. Lūk, kā to panāk!

ES iestādes nevis kontrolē visu ES dalībvalstu politiku, bet tikai raugās, lai tiktu ievērotas savstarpējās vienošanās.

Par pievienošanos vai nepievienošanos būtiskiem ES lēmumiem dalībvalstis lemj tā, kā paredz to konstitūcija. Dažus lēmumus apstiprina parlaments, savukārt citi tiek nodoti pat tautas nobalsošanai jeb referendumam.

Visas ES vadošās iestādes veido vai nu dalībvalstu pilsoņu vēlēti pārstāvji, vai arī valstu valdību pārstāvji.

ES darbā tiek lietotas dalībvalstu valodas. Kopumā ES ierēdņi gatavo dokumentus 23 valstu oficiālajās valodās.

Kā Eiropas Savienība

radās?

Organizācija ar nosaukumu Eiropas Savienība veidojās pamazām. Otrā pasaules kara laikā cietušās valstis meklēja veidu, kā ātrāk atjaunot savu saimniecību un novērst konfliktus nākotnē.

1950. Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans un ekonomists Žans Monē iesaka valstīm kopīgi pārvaldīt Eiropas valstu ogļu un tērauda resursus. Šīs nozares ir kara rūpniecības pamatā. Projektā tiek iekļautas vēsturiskās pretinieces – Francija un Vācija, tā sekmējot mieru un vienotību.

1951. Plāns īstenots – izveidojas Eiropas Ogļu un tērauda kopiena.

1957. Romas līgumi. Eiropas valstis paraksta līgumus par vēl divu kopienu izveidošanu – Eiropas Ekonomikas un Eiropas Atomenerģijas kopienu. Visas trīs organizācijas iegūst nosaukumu Eiropas Kopiena.

1986. Vienotais Eiropas akts. Sanākuši kopā Luksemburgā, valstu vadītāji vienojas līdz 1992. gadam izveidot kopēju tirgu.

1991. Māstrihtas līgums. Vienošanās nosaka, ka kopš 1993. gada visas trīs kopienas apvienojas Eiropas Savienībā. Tā pirmo reizi politikā parādās Eiropas Savienības vārds. Dalībvalstis pieņem arī lēmumu par vienotas valūtas ieviešanu.

1997. Amsterdamas līgums. ES valstis vienojas par kopīgu politiku personas pamattiesību un brīvību aizstāvēšanā un imigrācijas jautājumos, sadarbību starp drošības un tiesībsargājošām iestādēm, kā arī kopīgiem ārpolitikas principiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nodarbinātības politikai. ES valstu vadītāji vienojas izveidot jaunu amatu – ES augstais pārstāvis ārpolitikā –, kā arī piešķirt tiesības Eiropas Parlamentam apstiprināt Eiropas Komisiju un noteikt tās darbības virzienus un politikas principus. ES līgumu sistēmā tika iekļauts arī Šengenas līgums, ar kuru tiek atcelta pastāvīgā robežkontrole starp vairākām Eiropas valstīm.

2001. Nicas līgums. ES dalībvalstis apvieno Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un nosaka ES pārvaldes principus pēc tās paplašināšanās.

EIROPASSAVIENIBA

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā

3

Eiropas Parlaments (EP). To ievēl ES dalībvalstu vēlētāji. EP ir tieši iesaistīts likumdošanas procesā un daudzās jomās pieņem lēmumus kopā ar Eiropas Savienības Padomi. EP kontrolē arī Eiropas Komisijas darbu, kā arī tam ir tiesības ietekmēt ES budžeta sadali. Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv 9 deputāti.http://www.europarl.europa.eu

Eiropadome. To veido dalībvalstu un valdību vadītāji, kas sapulcējas vismaz divas reizes gadā ES samitos. Eiropadome, kaut arī tā nav ES oficiālā institūcija, nosaka galvenos ES politikas virzi-enus.http://consilium.europa.eu

Eiropas Savienības Padome. To veido dalībvalstu ministri, kas sapulcējas pēc nozarēm atkarībā no Padomes dienas kārtības. ES Padome sadarbībā ar Eiropas Parlamentu pieņem ES normatīvos aktus, kā arī dalībvalstu ministri saskaņo atšķirīgās valstu intereses. http://consilium.europa.eu

Eiropas Komisija (EK). To veido komisāri, ko ievēl Eiropas Parlaments. Komisāri atbild katrs par savu nozari, un katra komisāra pakļautībā ir ģenerāldirektorāti. Eiropas Komisijas uzdevums – sagatavot svarīgākos ES normatīvos aktus un raudzīties, lai tiktu ievēroti noslēgtie līgumi. Eiropas Komisijai pieder likumu iniciatīvas tiesības. http://ec.europa.eu

Eiropas Kopienu tiesa. Šī iestāde rūpējas, lai dalībvalstīs, pieņemot likumus, būtu ievērotas Kopienas tiesības. http://www.curia.eu

Eiropas Revīzijas palāta. Kontrolē ES finanšu izlietojumu. http://www.eca.eu.int

Eiropas ombuds. Izmeklē un ziņo par nelikumīgu vai nolaidīgu rīcību Eiropas Kopienas institūcijās un iestādēs, piemēram, Eiropas Komisijā, Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlamentā. www.euro-ombudsman.eu.int

Prezidējošā valsts. Mainās reizi pusgadā. Šīs valsts galvenais uzdevums ir vadīt un sagatavot

EiropasParlamenta

sēžu zāle

Eiropas Savienībai nav oficiālas galvaspilsētas. Galvenās Eiropas Komisijas un ES Padomes iestādes atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē un Luksemburgas galvaspilsētā Luksemburgā. Eiro-pas Centrālā banka atrodas Vācijā, Frankfurtē. Eiropas Parlaments pulcējas Briselē vai Strasbūrā Francijā, un tam ir iestādes arī Briselē un Luksemburgā.

Kas vada Eiropas

Savienību?

Nozīmīgākās pilsētas

Eiropas Centrālā banka Frankfurtē

4

Eiropas Padomes sēžu zāle

Ludvigs van Bēthovens

Eiropas Savienības attīstības gaitā ir radušies dažādi jēdzieni, kurus lieto un zina lielākoties ar šo organizāciju saistītie cilvēki. Tomēr ES ir atvērta visiem, tāpēc tajā lietotos jēdzienus vajadzētu iepazīt ikvienam.

Acquis communautaire – tā sauc visu ES tiesību un pienākumu kopumu.

Brisele – tā pārnestā nozīmē dēvē ES vadību. To lietojot, gan jāatceras, ka ne visi lēmumi tiek pieņemti Briselē. ES nepārkāpj valstu suverenitāti, un dalībvalstis var ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Caurspīdīgums – princips, ka visi lēmumi jāpieņem atklāti un jāpamato, kā to prasa līgumi un likumi.

Četras brīvības – ES rada saimniecisko telpu, kam raksturīgas četras brīvības: 1) brīvība pārvietoties, 2) brīvība pārvietot preces, 3) brīvība piedāvāt pakalpojumus, 4) brīvība apgrozīt naudas līdzekļus.

Eirokrāts – ES ierēdņa apzīmējums. Jāpiebilst, ka eirokrāti darbojas saskaņā ar likumiem, kurus pieņēmušas pašas ES dalībvalstis.

Eiropas diena – 9. maijs, kad 1950. gadā Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans teica runu, kurā piedāvāja Eiropas valstīm ciešāk sadarboties. Šo dienu svin kā Eiropas dienu.

Harmonizācija – process, kad valstis saskaņo savas prasības (tehniskos standartus) attiecībā uz dažādiem ražojumiem. Tās mērķis – panākt brīvāku preču plūsmu no valsts uz valsti.

EiropasSavienības

simboli

Eiro

Eiropasvārdnīca

ES ir divi simboli – karogs un himna. Karogs, tumši zils ar 12 zelta zvaigznēm, kas novietotas aplī un simbolizē pilnību un harmoniju. Himna, fragments no Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas – Oda priekam.

Eiro ir Eiropas Savienības valstu kopīgā nauda. To ieviesa 1999. gada 1. janvārī – sākumā kā bezskaidras naudas vienību. Tas nozīmē, ka ar eiro varēja pirkt un pārdot tikai ar bankas pārskaitījumu. 2002. gada 1. janvārī 12 ES valstīs klajā nāca eiro monētas un banknotes. Savu naudu pret eiro nomainīja Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. 2007. gada 1. janvārī eiro ieviests arī Slovēnijā. Pārējās dalībvalstis to ieviesīs pakāpeniski.

5

Eiro monētas

Sakarā ar gaidāmo lielo Eiropas Savienības paplašināšanos jau 2001. gadā Eiropadome izvirzīja jautājumu: vai tik liela valstu savienība spēs pastāvēt, ja to vie-no tikai līgumi un ja lēmumu pieņemšana ir tik garš process kā pašlaik. Tika secināts, ka ES būtu vajadzīgs viens kopīgs pamatlikums. To veidojot, radās ideja par ES prezidentu un ārlietu ministru. Tika nolemts atteikties no prezidējošās valsts idejas un nodot šīs funkcijas Eiropadomei, kā arī samazināt komisāru skaitu. Pēc ilgiem strīdiem dalībvalstu vadītāji 2004. gada 29. oktobrī Romā parakstīja Līgumu par konstitūciju Eiropai. Taču, lai tas stātos spēkā, līgums ir jāratificē visām dalībvalstīm atbilstoši saviem likumiem. Astoņpadsmit dalībvalstis līdz 2007. gada februārim to ir ratificējušas, savukārt Francijā un Nīderlandē par šo jautājumu tika rīkots referendums un vēlētāji to noraidīja. Tāpēc Līguma par konstitūciju Eiropai nākotne vēl ir neskaidra.

Komitoloģija – procedūra, kurā ES Komisija konsultējas ar ES dalībvalstu ekspertu komitejām, lai pieņemtu ES likumus.

Strasbūra – pilsēta Francijā, viena no Eiropas Parlamenta sēžu vietām. Jāpiebilst, ka Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas arī darbojas Strasbūrā, nav ES institūcijas.

Subsidiaritāte – princips, ka lēmumus pieņem pēc iespējas tuvāk to cilvēku dzīvesvietai, uz kuriem tie attiecas.

Šengena – ES teritorija ar vienotu vīzu režīmu, kurā nepastāv robežas un robežkontrole (vai arī vajadzības gadījumā tā uz laiku tiek atjaunota). Šengenā iekļauta lielākā daļa ES veco dalībvalstu (izņemot Īriju un Lielbritāniju), kā arī Islande un Norvēģija.

ES jau kopš pirmsākumiem ir piesaistījusi jaunas valstis. Sākotnēji Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (ES priekštece) veidoja sešas valstis – Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga. 1973. gadā tām pievienojās trīs – Lielbritānija, Īrija un Dānija. 1981. gadā Kopienā tika uzņemta Grieķija, 1986. gadā – Spānija un Portugāle, 1995. gadā ES uzņēma Austriju, Somiju un Zviedriju. Unikāla paplašināšanās notika 2004. gadā. Eiropas Savienības saimei pievienojās 10 valstis! Līdz ar to Savienības valstu skaits ir palielinājies par trešdaļu. Daudzas jaunās valstis ir pārdzīvojušas sociālismu un nesen īstenojušas reformas, ieviešot tirgus ekonomikas principus. 2007. gada 1. janvārī ES iestājās arī Bulgārija un Rumānija.

2005. gadā par ES kandidātvalstīm kļuva Horvātija, Turcija un Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija. Iestāšanās būs atkarīga no tā, cik ātri šīs valstis saskaņos savu likumdošanu ar ES līgumiem un veiks nepieciešamās iekšējās reformas.

Nosešnieka līdz

divdesmit-septītniekam

ES:ar vai bez

konstitūcijas

Vai slēgta savienība?

Nē!

2004. gadā ES dalībvalstu vadītāji

Romā parakstīja Līgumu par

konstitūciju Eiropai

6

Tās, kas atbilst kritērijiem, par kuriem 1993. gada jūnijā Kopenhāgenā vienojušās ES dalībvalstis. Tie ir:

valstij jābūt demokrātiskai;

valstī jābūt brīvam tirgum;

valstij jāspēj uzņemties ES dalībvalsts pienākumi.

Kādas valstis var iestāties

ES?

Eiropas Savienību vieno ne tikai kopīgas saimnieciskās intereses, bet arī kopīgas vērtības. Tās nosaka galvenos ES politikas virzienus. Visas iniciatīvas, kuras atbalsta ES, ir saskaņotas ar šiem politikas virzieniem.

Tās ir tiesības brīvi ceļot, mācīties, strādāt un dzīvot jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī. To īstenošana nav viegls process, jo tas ir saistīts ar dalībvalstu likumdošanas un izglītības tradīcijām, kā arī ar ekonomiskām iespējām, piemēram – nodrošināt noteiktu sociālo aizsardzību.

ES nav militāra organizācija, tomēr tā var sniegt gan finansiālu, gan diplomātisku palīdzību nemieru pārņemtajiem reģioniem. Mieru nodrošina arī ciešāka dalībvalstu drošības un aizsardzības iestāžu sadarbība, kā arī kopīgi ārpolitikas principi.

Šajā politikas virzienā svarīga ir tiesībsargājošo iestāžu, muitas un tiesu sadarbība, tāpat labvēlīga attieksme pret bēgļiem un mēģinājumi novērst cēloņus, kuru dēļ rodas bēgļu plūšana. ES cenšas izveidot kopīgus noteikumus, pēc kuriem darbojas policijas, muitas un tiesu iestādes. Tie atvieglo informācijas apmaiņu, kā arī likumu piemērošanu.

Turklāt – jebkurā ES vietā. Šo mērķi ES cenšas sasniegt, gan nojaucot ekonomiskās barjeras starp dalībvalstīm, gan ar struktūrfondiem stimulējot to reģionu attīstību, kur darba vietu ir maz. Šādai politikai būtu jānodrošina pēc iespējas vienlīdzīgāks labklājības līmenis ES valstīs.

ES atbalsta gan zinātniskos pētījumus, gan akcijas un programmas, kas palīdz cilvēkiem ātri iepazīties ar jauno atklājumu izmantošanas iespējām. Tam ir būtiska loma visas ES attīstībā. Tikai augsts tehnoloģiju līmenis un labi izglītota sabiedrība var padarīt ES par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē.

Strauja rūpniecības un transporta attīstība, milzīgas pilsētas un moderna lauksaimniecība – lūk, cēloņi, kas palielina vides piesārņojumu. Tā kā dabas postījumiem nav robežu, visas ES valstis ir ieinteresētas dabas aizsardzībā. ES šajā jomā jau pieņēmusi ap 200 direktīvu un visus projektus vērtē arī no šāda aspekta. Tas ne vienmēr dod iespēju ražot lēti, tomēr ir būtiski, ja vēlamies tīru vidi arī nākotnē.

EiropasSavienības

politikas virzieni

Mazāk piesārņota

vide

Jaunās tehnoloģijas –

katram!

Vairāk darbaiespēju

Brīvība, drošība,

taisnīgums

Mierasaglabāšana

Pārvietošanāsbrīvība

Pārvietošanās brīvība Jūras aizsardzība

7

Latvijas un ES attiecībās iezīmējas divi procesi. Pirmais – diplomātisko un sadarbības attiecību veidošana ar ES. Otrais – iestāšanās ES.

Latvija un ES: attiecību

vēsture

Diplomātisko un sadarbības

attiecību veidošana

Kā Latvija iestājās Eiropas

Savienībā?

1991. gada 27. augusts. ES atzīst Latvijas neatkarību. 1995. gada jūnijs. Tiek parakstīts Eiropas līgums par asociācijas veidošanu starp Latviju un ES. 1998. gada 1. februāris. Spēkā stājas Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Latviju un Eiropas Savienību.

1995. gada 27. oktobris. Latvija iesniedz iestāšanās pieteikumu ES. 1996. gada aprīlis. ES sagatavo jautājumus Latvijai. 1996. gada 26. jūlijs. Latvija sniedz atbildes. 1999. gada 11. decembris. Eiropadome Helsinkos nolemj uzaicināt Latviju uz iestāšanās sarunām. 2000. gada 15. februāris. Oficiāli tiek sāktas sarunas par Latvijas iestāšanos ES. 2003. gada 9. aprīlis. Eiropas Parlaments piekrīt Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanai ES. 2003. gada 16. aprīlis Latvija kopā ar vēl deviņām kandidātvalstīm Atēnās paraksta Pievienošanās līgumu. 2003. gada 20. septembris. Referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā nobalso 66,97% Lat-vijas balsstiesīgo iedzīvotāju. 2004. gada 1. maijs. Latvija kļūst par ES dalībvalsti.

ES dalībvalstis sadarbojas visās jomās, kas veicina to saimniecisko attīstību, nostiprina iekšējo un ārējo drošību. Taču dalībvalstis saprot, ka gadsimtu gaitā Eiropas nācijām ir izveidojušās dažādas tradīcijas un ka šīs atšķirības ir jāpārvar pamazām. Tāpēc savstarpējās attiecības ES valstis veido pakāpeniski.Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzīto galveno mērķi – kļūtu par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē, ES savu budžetu, kuru veido dalībvalstu iemaksas, izmanto arī atšķirību mazināšanai starp dalībvalstu un to reģionu saimnieciskās attīstības līmeņiem. Iestājoties ES, Latvijas valsts ir ieguvusi iespēju ietekmēt ES lēmumus, tās iedzīvotāji ir ieguvuši: 1) jaunas tiesības visās ES dalībvalstīs;2) iespēju saņemt ES ekonomisko atbalstu; 3) jaunas drošības un tiesiskuma garantijas.

Ko Latvija iegūst no ES?

2003. gada 16. aprīlis – Pievienošanās līguma parakstīšana Atēnās

8

Eiropas Parlamentā Latviju pārstāv 9 deputāti, savukārt ES Padomē tai ir 4 balsis. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas loma Savienībā ir maza. Daudzu ES lēmumu pieņemšanas process ļauj dalībvalstīm bloķēt sev neizdevīgus lēmumus. Latvijas Republikas pilsoņi ir arī ES pilsoņi. Tas nozīmē, ka viņu pilsoņu tiesības ir plašākas. Pārvaldes jomā viņiem ir tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, iesniegt petīcijas Eiropas Parlamentam, vērsties pie ombuda un rakstiski ES institūcijās latviešu valodā un tādā pašā valodā saņemt atbildi.

Ceļošana ES pilsoņi var brīvi braukt uz jebkuru ES dalībvalsti un izvest no tās preces personīgām vajadzībām, nemaksājot nekādus papildu nodokļus. Atļautais uzturēšanās ilgums ir 90 dienas pusgadā. Ja laiks ir ilgāks, nepieciešama uzturēšanās atļauja. Ja kādas ES dalībvalsts pilsonim rodas problēmas ārpus ES, viņš var lūgt palīdzību jebkuras ES dalībvalsts vēstniecībā. Kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam, starp mūsu valsti un ES dalībvalstīm tiks atcelta pastāvīgā robežkontrole. Pamazām tiks ieviestas arī kopīgas ES pilsoņu pases. ES pastāv arī vienotas autovadītāja apliecības un auto numurzīmes. Ceļošanu atvieglo arī tas, ka ES izveidota kopīga mobilo sakaru viesabonēšanas sistēma (tās tarifus var uzzināt mājas lapā http://europa.eu.int/information_society/activities/roam-ing/index_en.htm) un vienots tālruņa numurs 112, pa kuru ārkārtas gadījumos izsaukt palīdzību.

Darbs To, kad un kā atļaut citu ES dalībvalstu pilsoņiem strādāt savā teritorijā, izlemj katra dalībvalsts, jo tas ir saistīts ar spējām nodrošināt viesstrādniekiem tādu pašu sociālo aprūpi, kādu bauda vietējie pilsoņi. Pašlaik Latvijas pilsoņi var strādāt 9 jaunākajās ES dalībvalstīs, kā arī Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Portugālē un Spānijā. Citās valstīs iebraucējiem vai nu ir noteiktas specialitātes, kurās drīkst strādāt, vai ir noteikts laiks, kādā jāatrod darbs, vai arī ir jāsaņem darba atļauja. Par darbu var interesēties Eiropas valstu nodarbinātības dienesta tīklā EURES (http://europa.eu.int/eures; www.nva.lv/index. php/id=122).

Veselības un sociālā

aizsardzība

Latvijas pilsoņiem ES dalībvalstīs sociālās drošības jomā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā šo valstu pilsoņiem. Ja Latvijas pilsonis pārceļas uz citu ES dalībvalsti, viņš nezaudē pensiju un pabalstus, kas uzkrāti vai iegūti iepriekšējā mītnes zemē. Latvijas iedzīvotājs var izņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti EVAK (sīkāka informācija www.voava.gov.lv), kura dod iespēju gada laikā saņemt neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību atbilstoši tam, kā šādu palīdzību paredz attiecīgās valsts likumi. Tāpat var saņemt tādu veselības apdrošināšanu un ārstēšanās pabalstu, kādu garantē šīs valsts veselības apdrošināšanas sistēma. Pēc mītnes zemes likumiem viņš var nodrošināties pret ienākumu zaudēšanas riskiem – vecumu, invaliditāti, arodslimībām utt.

Izglītība ES pilsoņiem ir tiesības atbilstoši vietējiem likumiem studēt jebkurā ES dalībvalstī un saņemt šim nolūkam uzturēšanās atļauju. Studiju laikā nevar liegt strādāt. Arī ģimenei ir iespēja apmesties stu-denta mītnes zemē un meklēt darbu. ES ir sākusi veidot vienotu kārtību, kādā ES valstīs tiks atzīta kvalifikācija un izglītības dokumenti, tomēr sīkāk par to jāinteresējas katras dalībvalsts izglītības iestādēs.

ES veicina arī zinātnes attīstību nozarēs, kas var palielināt ES ekonomikas konkurētspēju. Pašlaik šajā jomā darbojas septītā ietvara programma ar kopējo finansējumu 53 miljardi eiro. ES ir arī vairākas izglītības programmas. Populārākā ir Socrates, un tā domāta dažādu veidu izglītības veicināšanai, un tai ir vairākas apakšprogrammas – Comenius (skolām), Erasmus (augstskolām), Grundtvig (pieaugušo izglītībai), Lingua (valodu apmācībai) un Minevra (tālmācībai). Jaunas programmas ir Jaunatne darbībā (tā atbalsta pasākumus, kuri veicina Eiropas jaunās paaudzes sadarbību; programma sāk darboties 2007. gadā un ilgs līdz 2013. gadam) un Mūžizglītība (arī šī programma sāk darboties 2007. gadā, un tās uzdevums ir veicināt izglītības attīstību dažādu vecumu cilvēkiem; programma tiks slēgta 2013. gadā).

Piedalīšanās pārvaldē

9

ES mērķis ir panākt, lai visā ES teritorijā notiek brīva personu, preču, kapitāla un pakalpojumu kustība. Tādējādi veidojot vienotu tirgus telpu, ES uzņēmumi var brīvi piedāvāt pre-ces citās dalībvalstīs un jebkurā no tām ieguldīt savu naudu. Tomēr pagaidām visi ierobežojumi vēl nav atcelti, jo arī kopēju tirgus telpu nevar izveidot vienā dienā. Latvijā, piemēram, jāmaksā nodoklis, ievedot transporta līdzekļus, un ierobežota ir arī akcīzes preču ievešana. Eiropā tiek ieviesti vienoti preču kvalitātes standarti un vienota patērētāju tiesību aizsardzības sistēma. Kopējā tirgus veidošanos veicina arī vienotā ES nauda – eiro.

Eiropas dabas apstākļi lauksaimniecībai nav tik izdevīgi kā daudzās citās pasaules vietās, tāpēc veiksmīgai šīs nozares attīstībai nepieciešamas dārgas tehnoloģijas. Tomēr visa sabiedrība ir ieinteresēta, lai pārtikai būtu pieņemamas cenas un lai lauksaimniekiem būtu izdevīgi ražot, kā arī būtu iespējas pilnveidot ražošanu, saglabājot labu kvalitāti un tīru vidi. Lauksaimniecības atbalstam ES tērē aptuveni trešdaļu sava budžeta. Izpildot noteiktus nosacījumus, zem-niekiem ir iespēja saņemt dažādus tirgus atbalsta maksājumus (tiešos maksājumus, prēmijas, kompensācijas, subsīdijas utt.), savukārt dalībvalstīm ir tiesības veikt intervenci (uzpirkt pārtikas produktus, lai nekristos cenas), pamatoti ierobežot pārtikas importu no citiem reģioniem utt.

Lauksaim-niecības politika

Lai palielinātu Savienības konkurētspēju, ES cenšas mazināt attīstības atšķirības starp reģioniem un cīnīties pret galveno mazattīstīto reģionu problēmu – bezdarbu. Šim nolūkam tiek izmantota trešdaļa budžeta. Daļu tā sadala caur strukturālajiem fondiem. Tie ir Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments. Vēl pastāv arī Kohēzijas fonds, kas domāts ceļu un citas infrastruktūras attīstībai. Kopumā Latvija laikā no 2007. līdz 2013. gadam no ES fondiem saņems ap 4609 miljonu eiro.

Latvijas Ministru kabineta noteiktais struktūrfondu finansējums 2007.–2013. gadam ir šāds:

Cilvēkresursiem (izglītība, veselība, nodarbinātība u. c.) – 32,54%

Konkurētspējas palielināšanai (zinātne, jaunas tehnoloģijas u. c.) – 29,09%

Infrastruktūrai (kultūra, tūrisms, vide, enerģētika u. c.) – 38,37% Vairāk par to var uzzināt www.esfondi.lv

Reģionālā politika

Kopējā vides

politika

Dabas piesārņojumam nav robežu, tāpēc vides aizsardzības problēmas ir kopīgas visām valstīm. Visi ES ieguldījumi tiek veikti arī vadoties pēc tā, kā šis projekts iespaidos apkārtējo vidi. Kopējais ES princips šajā jomā ir – par piesārņojuma sekām maksā piesārņotājs. Latvijā ar ES atbalstu tiek attīstīta videi draudzīga ūdens un atkritumu saimniecība.

Iekšējā un ārējā drošība

Nojaucot robežas, ES dalībvalstīm jārēķinās, ka brīvības un atšķirības dalībvalstu likumdošanā var izmantot noziedznieki. Tāpēc iekšējās drošības garantēšanai svarīga ir tiesībsargājošo iestāžu sadarbība. ES dalībvalstu tiesībsargi sadarbojas informācijas apmaiņā, savstarpēji atzīst tiesas spriedumus. Ir izveidots Eiropols – organizācija, kas dalībvalstu policijām palīdz izmeklēt noziegu-mus. Pastāv atvieglota noziedznieku izdošanas sistēma. Arī Latvijā ir ieviests Eiropas apcietinājuma orderis. ES nav savas militārās struktūras. Ārējo drošību tā stiprina ar kopēju ārpolitiku un sadarbību ar militāro aliansi – NATO.

Vienotā tirgus

politika

10

ES ir atzinusi visus starptautiski nozīmīgos cilvēktiesību aktus (tostarp arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus u. tml.). Tā dara visu, lai minēto dokumentu idejas ieviestu dalībvalstīs. ES pilsoņi var vērsties Eiropas Kopienu tiesā, ja kāda ES institūcija, pēc viņu domām, ir pārkāpusi to pamattiesības. 2000. gadā Nicā ES dalībvalstu līderi apstiprināja arī Pamattiesību hartu, kas nosaka galvenās ES pilsoņu pamattiesības.

ES liktenī šīm pilsētām bijusi liela nozīme. Atšifrē to nosauku-mus! Katram ciparam atbilst burts. Lai tev būtu vieglāk, līdzās šifrētajam pilsētas nosaukumam ir tās valsts karogs, kurā pilsēta atrodas!

Vai vari salikt pareizā kārtībā ES valstu ko-dus un nosaukumus oriģinālvalodā?

Kas ir šīs pilsētas?

1 2 3 41)

5 6 7 8 9 3 10 6 1 112)

3 12 8 13 1 14 15 13 43)

4 3 8 13 9 1 16 4 3 44)

10 1 14 8 9 5 95)

1. Vācija 2. Francija 3. Austrija 4. Īrija 5. Luksemburga 6. Lielbritānija 7. Nīderlande 8. Itālija 9. Zviedrija 10. Beļģija 11. Grieķija 12. Bulgārija 13. Spānija 14. Rumānija 15. Dānija 16. Čehija 17. Igaunija 18. Kipra 19. Latvija 20. Lietuva 21. Malta 22. Polija 23 Slovākija 24. Slovēnija 25. Ungārija 26. Somija 27. Portugāle

Nederland United KingdomÖsterreich Hellas/Ellada Belgiqu e/België/Belgien Portugal Danmark Suomi/Finla EspañaFrance Sverige ItaliaLuxembourg Deutschland Ireland/Eire Kypros/Kibris Latvija Slovenije Slovakija Polska LietuvaEestiMagyarországČeská RepublikaMaltaBulgariyaRomânia

A BD DK E F GR I IRL L RO P S FIN UK LV PL EST SK CY CZMALTHSLONLBU

Kā tās sauc?

Tiesiskums ES

11

Eiropas Savienībā: kopš 1995. gadaTeritorija: 83 858 km²Iedzīvotāju skaits: 8,1 milj. Galvaspilsēta: VīneIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:37 528 ASV dolāri (aptuveni 21 083 lati, 2005. gada dati, 11. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Grosglokners, 3797 mGarākā upe: Donava – Austrijā tā plūst 354 kmValoda: vācuValsts iekārta: parlamentāra federatīva republika (sastāv no 9 federālajām zemēm – Augšaustrijas, Lejas-austrijas, Burgenlandes, Karintijas, Tiroles, Foralbergas, Štīrijas, Zalcburgas un Vīnes)Nauda: eiroSimboli: Alpu kalni, jodelēšana, vīna dārzi, Austroungārijas laika pilis, klasiskā mūzika un opera, valši, Vīnes izcilākie komponisti – Mocarts, Bēthovens, Šūberts, ŠtraussOfi ciālā mājas lapa internetā: www.austria.gv.at

Volfgangs Amadejs Mocarts Slavenais austriešu komponists Volfgangs Amadejs Mocarts bija brīnumbērns. Jau četru gadu vecumā viņš spēlēja klavieres, bet no sešu gadu vecuma bieži atstāja dzimto Zalcburgu un kopā ar tēvu devās koncertbraucienos pa visu Eiropu. Tomēr viņa mūžs nebija viegls. Aristokrātiskās publikas interese, brīnumbērnam kļūstot par vīru, pamazām dzisa. Kad aprobežotais Zalcburgas arhibīskaps viņu atlaida no darba, Mocarts apmetās Vīnē. Tur komponists radīja savas spožākās operas – Figaro kāzas, Dons Žuans, Burvju fl auta u. c. Mocarta muzejā Zalcburgā glabājas pasaules ievērojamākais instruments – maza vijole, ar kuru Mocarts mācījās spēlēt.

Vācu valoda Austrijā = atpūta + mācības vienlaicīgi!Arvien vairāk jauniešu no dažādām valstīm vēlas vācu valodu mācīties Austrijā. Izglītības līmenis valstī tiešām ir augsts, turklāt mācības iespējams apvienot ar aizraujošām kultūras un sporta aktivitātēm. Daudzus mācību kursus veido dažādu nodarbību kopums, tāpēc ir iespējams labāk iepazīt valsti un tās iedzīvotājus, kā arī iegūtās zināšanas izmantot praksē. Valodu skolas piedāvā brīvdienu kursus un vispārējos vācu valodas kursus (kultūras kursus) dažādos līmeņos. Mācības parasti ilgst 2 – 4 nedēļas.

Austrija ziemāIemīļotākie ziemas sporta veidi šajā valstī ir kalnu un distanču slēpošana, snovbords, bobslejs, slidošana. Par to nav ko brīnīties, jo šiem veidiem Austrija ir kā radīta. Varenie Alpi šķērso valsts teritoriju no rietumiem līdz austrumiem. 62% teritorijas aizņem kalni. Austrijā visu slēpošanas ceļu kopējais garums ir 22 000 km – gandrīz puse ekvatora!

Arī Austrija mīl popu!Pasaules popmūzikā Austrija nav devusi sevišķi lielu ieguldījumu, tomēr arī te ir dažas popmūzikas slavenības. Grūti iedomāties šā mūzikas stila fanu, kurš nebūtu dungojis Rock Me Amadeus. To sacerējis autokatastrofā bojā gājušais Falko. 2003. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā

iepazinām vēl vienu austriešu slavenību – joku plēsēju Alfu Poieru. Viņš ir televīzijas komiķis un dziedātājs, strādājis gan par naktssargu, gan skursteņslauķi,

gan žurnālistu. Savās dziesmās Alfs pasmejas par cilvēka vēlmi būt varenākam par dabu. Austrijā jauniešu vidū ir populārs īpašs mūzikas novirziens – alfpanks, kurā sajaucas pankroka un vietējās tautas mūzikas tradīcijas. Alfpanka dziedātāji bieži repo dažādos kalniešu dialektos.

Reksis un VīneVairākus gadus TVskatītāji ir sekojušislavenā komisāraRekša piedzīvojumiem. Seriālam ir 7 sezonas ar vairāk nekā 120 sērijām. Šajā laikā Reksim nomainījušies četri saimnieki, bet nemainīgs palicis tas, ka seriāla darbība no-tiek – Vīnē! Filmas sākumā skatītāji redz vienu no izcilākajām pilsētas celtnēm – Svētā Stefana Domu. Tā galvenā rota ir Austrijas lielākais zvans Pumerīns. Tas izliets no lielgabaliem, kurus, nespēdami ieņemt pilsētu, pie Vīnes atstāja turki.

Mūzikas skaņasDaudziem cilvēkiem Austrija asociējas ar visu laiku slavenāko kino mūziklu Mūzikas skaņas. Tas veidots pēc austrietes Marijas fon Trapas atmiņām. Mūziku uzrakstījis amerikāņu komponists Ričards Rodžers. Kinoekrānos mūzikls parādījās 1965. gadā. Filma bija nominēta pat 10 Oskariem, no kuriem tā saņēma piecus. Galvenās lomas tajā atveidoja Džūlija Endrūsa un Kristofers Plamers. Tā kā fi lmas darbība risinās Zalcburgā un tās apkārtnē, viesi no visas pasaules ar prieku apskata uzņemšanas vietas – benediktīniešu klosteri Nonnenbergu, Mirabellas dārzus un pili, Felze-nas jāšanas skolu, kur fi lmā barons fon Traps dzied dziesmu Ēdelveiss.

Aus

trija

Mocarta šokolādes bumbiņas

Šenbrunas pils

Alfs Poiers

Austriešu seriāls Komisārs Reksis

Štrausa piemineklis Vīnē

kopš 1995. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Mocarts bija brīnumbērns. Jau četru gadu vecumā viņš spēlēja klavieres, bet no sešu gadu vecuma bieži atstāja dzimto Zalcburgu un kopā ar tēvu devās koncertbraucienos pa visu Eiropu. Tomēr viņa mūžs nebija viegls. Aristokrātiskās publikas interese,

Austrijas lepnums – KTMTehnikas jomā Austrija ir slavena ar motociklu fi rmu KTM. Tās ražotie motocikli gūst panākumus rallijos, jo ir ļoti izturīgi. Slavenajā Parīzes–Dakaras rallijā tos izmanto gandrīz puse braucēju. Arī pirmais rallija braucējs no Latvijas Jānis Vinters izvēlējās KTM 660 Rally Factory Replica mo-tociklu.

Zalcburga

12

Austrijas Alpi Hundervasera dīvainās celtnes

Mocarta piemineklis

KTM motocikls

Alpīnisti Austrijas Alpos

13

Belvederas pils VīnēBotāniskais dārzs pie pils

Mocarts

Ielu muzikants Vīnē

Kadrs no fi lmas Mūzikas skaņas

Falko

Motobraucējs uz KTM Parīze-Dakara rallijā

Vai tu zini, ka: Austrieši savu zemi salīdzina ar vīnogu, kuras kātiņš ir kalnainā Tirole. Austriešu jaunākā sporta cerība ir F–1 pilots Kristians Klīns no komandas Red Bull. Viņš dzimis Alpos un par braucēju kļuvis tāpēc, ka bērnībā satika F–1 leģendu – Airtonu Sennu. Šai valstij ir savs dzimšanas gads. Austrijas vārds pirmo reizi parādās kādā 996. gada dokumentā. Tolaik tā bija maza Vācijas province, kurā valdīja Babenbergu dinastija. Vēlāk Austrijas valdnieki Hābsburgi kļuva par visas Vācijas imperatoriem un saglabāja šo titulu līdz pat XIX gadsimtam. Vīne ir pazīstams mākslas un mūzikas centrs un viena no tūristu iemīļotākajām Eiropas pilsētām. Austrija ir viena no mežainākajām zemēm Eiropā – vairāk nekā trešdaļu tās teritorijas klāj meži. Tirolieši lepojas, ka viņu zemē brīvā dabā ir saglabājies brūnais lācis. Austrijā ir attīstīta rūpniecība. Svarīgākās nozares ir pārtikas produktu ražošana, elektronika, ķīmiskā rūpniecība, mašīnbūve (viena gada laikā Austrijā tiek saražots 800 000 motoru). Austrija ir atteikusies izmantot atomenerģiju. Pasaulē augsti vērtē Austrijas amatniecības izstrādājumus, sevišķi smal-kos rokdarbus, rotaslietas un stikla priekšmetus. Austrijā ir 18 universitātes un augstskolas. Viena no tām ir 1365. gadā dibinātā Vīnes Universitāte. Pasaules mēroga austriešu kinozvaigznes ir: Romija Šneidere, Helmuts Bergers un Klauss Marija Brandauers. Austrietis Arnolds Švarcenegers kar-jeru ir veidojis Holivudā, bet tagad ir Kalifornijas štata gubernators. Katru gadu Austrijā notiek mūzikas festivāli; populārākie no tiem – Zalcbur-gas festivāls un Bregencas festivāls (pazīstams ar skatuvi ezerā). Tirole ir viena no tūristu iecienītākajām vietām pasaulē. 1904. un 1976. gadā te notika ziemas olimpiskās spēles. Raksturīgākie Alpu dzīvnieki ir kalnu kazas un murkšķi. Ēdelveiss ir mazs, balts ziediņš, kas zied augstu Alpu kalnos. To uzskata par mīlas simbolu. Jaunajiem puišiem ēdelveisi ir jāuzdāvina savai izredzētajai. Vīnes Avīze (Wiener Zeitung) ir vecākā vēl joprojām izdotā avīze pasaulē. Tā pastāv kopš 1703. gada. Iecienītākie sporta veidi Austrijā ir peldēšana, slēpošana, riteņbraukšana, teniss, futbols, skriešana, jāšana un golfs. Visas pasaules kārumnieki ir iemīļojuši izsmalcinātās Mocarta bumbiņas (Mozartkugeln), kas gatavotas no šokolādes un marcipāna. Tās sāka ražot 1890. gadā Zalcburgā.

Ēdīsim austriešu gaumēNo austriešu virtuves ir nākuši daudzi pasaulē pazīstami gardumi (štricele, ābolu strūdele, zahertorte u. c.).

Šeit tu atradīsi dažu viegli pagatavojamu tautisku ēdienu receptes. Karaliskās pankūkas (Kaiserschmarren)Divām porcijām vajag: 4 olu dzeltenumus, 4 olu bal-tumus, 30 g pūdercukura, apmēram puslitrs piena vai saldā krējuma, 100 g miltu, šķipsnu sāls, 50 g sviesta, 40 g rozīņu. Miltus, cukuru, sāli, olu dzeltenumus un pienu sajauc vienmērīgā, ne pārāk biezā mīklā. Stingrās putās saputo baltumus un uzmanīgi iecilā mīklā. Pannā sakarsē sviestu, lej tajā mīklu, mazliet apcep, pārkaisa ar rozīnēm, apgriež pankūku uz otru pusi un uz mērenas uguns cep gatavu. Cepšanas laikā vai pēc tam sadala pankūku mazos gabaliņos, uz īsu brīdi patur karstā cepeškrāsnī, liek uz šķīvja, pārkaisa ar cukuru. Pasniedz ar ievārījumu vai kompotu.

Nūdeles ar šķiņķi (Schinkenfl eckerl)Četrām porcijām vajag: 160 g nūdeļu, 60 g sviesta, 2 olu dzeltenumus, 2 olu bal-tumus, sāli, piparus, muskatriekstu, 100 g šķiņķa, 1–1,6 l skābā krējuma, 20 g rīvēta siera, rīvmaizi.Nūdeles izvāra, nokāš un rūpīgi nosusina. Pa to laiku saputo sviestu un pakāpeniski tam piejauc olu dzelte-numus, pievieno sāli, piparus un mazliet muskatrieksta, pieliek krējumu. Visam pievieno nūdeles un sīki sagrieztu šķiņķi. Olu baltumus saputo stingrās putās un uzmanīgi iecilā masā. Cepešpannu ieziež ar sviestu, pārkaisa ar rīvmaizi un vienmērīgi izklāj tajā masu. Pārkaisa ar rīvmaizi un rīvētu sieru, pārlej ar kausētu sviestu un cep zeltaini brūnu vidēji karstā cepeškrāsnī. Pasniedz ar salātiem.

Kafi ja un pīrādziņiAustrieši ļoti lepojas, ka 1683. gadā Vīnes pievārtē sagrāva turkus un pārtrauca to impērijas paplašināšanos Eiropā. Šī sakāve nesa divus jaunu-mus: pirmais – no turku pamestās kara nometnes Vīnes iemītnieki ieguva kaf-ijas krājumus un iemācījās gatavot šo dzērienu. Otrs ieguvums bija tas, ka pīrāgus pilsētā sāka cept formā, kura atgādina musulmaņu simbolu – pusmēnesi. Ēdot tos, Vīnes ļaudis gribēja apliecināt savu pārākumu.

Karaliskās pankūkas

Gleznainā Tirole

Slavenā Vīnes kafi ja

AustrijaAustrijaAustrija

Zalcburga

14

Sniegotās Alpu virsotnes Kura ir pareizā atbilde?Apkopo savas zināšanas par Austriju un noskaidro, kura atbilde ir pareizā!

15

1. Cik atomelektrostaciju darbojas Austrijā?a) trīsb) nevienac) divas

2. Kuru no šīm apaļajām jubilejām Austrija jau nosvinējusi?

a) 500b) 1000c) 800

jau nosvinējusi?

3. Cik liela daļa Austrijas ir kalnaina?a) trešdaļab) pusec) vairāk nekā puse

4. Kas ir Tirole?a)viena no Austrijas federālajām zemēmb) kalnu grēdac) pilsēta kalnos

5. Kā sauc Austrijas augstāko kalnu?a) Everestsb) Monblānsc) Grosglokners

6. Kura no minētajām fi rmām darbojas Austrijā?

a) Nokiab) SASc) KTM

7. Ar ko Austrija varētu būt ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā?

a) ar pasaulē augstāko kalnub) ar pasaulē vecāko avīzic) ar pasaulē populārāko popgrupu

8. Cik reižu Austrijas teritorija ir lielāka par Latviju?

a) divasb) trīsc) Austrija ir par trešdaļu lielāka

Austrijas ķeizariene Elizabete, saukta Sisi

Vīnes centrā

Zalcburga

Romi

ja Šn

aider

e un

franč

u kino

aktie

ris

Alēn

s Delo

ns

Arnolds Švarcenegers –Kalifornijas gubernators

Alpu kalnu ziedi ēdelveisiSlavenais austriešu komponists – Mocarts

Ziemassvētki Vīnē

Austriešu gardums – Vīnes strūdele

Eiropas Savienībā: kopš 1951. gada, dibinātājvalsts Teritorija: 30 510 km²Iedzīvotāju skaits: 10,2 milj. Galvaspilsēta: Brisele Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:35 750 ASV dolāri (aptuveni 20 084 lati, 2005. gada dati, 15. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Botranžs, 694 mGarākā upe: Māsa, 925 km (kopā ar Vācijā esošo daļu)Valoda: fl āmu–holandiešu un valoņu–franču, vācuValsts iekārta: federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no divām autonomām provincēm – Flandrijas un ValonijasNauda: eiroSimboli: Eiropas Savienības un NATO mītne, Briseles ziedu paklāji un čurājoša zēna skulptūra, šokolādeOfi ciālā mājas lapa internetā: www.belgium.be

Federāla karalisteBeļģija radusies tikai 1830. gadā, kad no Nīderlandes atdalījās tās dienvidu teritorija – bijusī Austrijas Nīderlande. Kopš tā laika Beļģija ir vairāku kopienu valsts. Tās ziemeļu daļā ir Flandrija, kur runā fl āmu–holandiešu valodā, bet dienvidos ir Valonija, kur runā franciski. Vēl Beļģijā ir arī vācu kopiena. Valo-nijai un Flandrijai ir savas valdības un parlamenti, vāciešiem ir sava padome. Viens no valsts vienotājiem ir karalis Alberts II – sestais valdnieks karalistes tronī. Viņa Majestātei ir sieva Paola un trīs bērni, no kuriem vecākais un troņmantnieks ir Filips.

Eiropa kabatāPar godu Eiropas galvaspilsētas sta-tusam, Brisele ir radījusi interesantu atrakciju tūristiem – Mini Eiropas parku. Te redzami Eiropas slavenāko celtņu maketi. Pavisam mērogā 1:25 te apskatāmas simt celtnes. Parku sāka būvēt 1987. gadā. Latviju parkā pārstāv Brīvības pieminekļa makets.

Beļģija

Ierēdņu pilsētaBrisele – Beļģijas galvaspilsēta – ir arī lielāko Eiropas Savienības institūciju mājvieta. Tajā atrodas gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Savienības Pa-domes ēkas. Arī NATO mītne atrodas Briselē. Tāpēc pilsētā vienmēr ir ļoti daudz ierēdņu un žurnālistu. Milzīgu platību aizņem lielas, stiklotas celtnes, kurās izvietoti biroji.

Komiksu un multfi lmu cienītājiBeļģijā ļoti populāri ir komiksi un arī multfi lmas. Viens no slavenākajiem komiksu varoņiem ir reportieris Tintins un viņa suņuks. Komiksi par Tintinu ir tulkoti 45 valodās. Arī Latvijas televīzijā ir rādīta animācijasfi lma par kaķi Billiju, kuru radījis beļģu mākslinieks Stefans Kolmans. 2003. gadā Oskaram tika izvirzīta arī fi lma Randiņš Belvilā. To veidotāju vidū bija gan beļģu, gan latviešu animatori.

Brisele –ES un NATO

mājvieta

Šokolādes zemeBeļģija lepojas ar savu šokolādi.Vēl joprojām beļģi strīdas, kam pieder iecienītās pildītās šokolādes izgatavo-

tāja slava. Kā vienu no trim autoriem parasti min Žanu Ņūhausu, kurš uzsāka eksperimentus savā ģimenes aptiekā, jo Žana vectēvs parakstīja šokolādi kā zāles pret dažām kaitēm. Mūsdienās Ņūhausa fi rma ir vi-ena no lielākajām saldumu ražotājām Beļģijā. Tūristi parasti iegriežas speciālos veikaliņos, kur pēc viņu izvēles tiek piepildītas glītas konfekšu kārbiņas.

Osta un mākslas pilsētaOtra lielākā Beļģijas pilsēta ir Antverpene. Tur ir ne tikai valsts lielākā osta, tā ir arī mākslas pilsēta. Te strādājis pazīstamākais beļģu mākslinieks Pīters Pauls Rubenss, kā arī van Deiks un Brēgels. Antver-penei ir vēl kāda slava – te strādā lieliski juvelieri un top smalki dimanta slīpējumi.

Vecpilsētas šarmsBriseles centrs ir neparasts. Tās simbols ir Le Manneken Pis jeb strūklaka ar čurājošu zēnu, kuru mēdz ietērpt dažādās drēbēs. 2006. gadā, kad Rīgā notika pa-saules čempionāts hokejā, zēnu ieģērba Latvijas hokeja koman-das līdzjutēja kostīmā. Apkārt ir muzeji, tirdziņi, kas piedāvā gan antīkas, gan mo-dernas lietas, un restorāni – daži no tiem ir labākie pasaulē. Centrālais laukums Grand Place ir viens no skaistākajiem viduslaiku laukumiem Eiropā. Reizi divos gados augustā tajā notiek skaista izrāde – no miljoniem svaigu ziedu pa visu laukumu tiek veidots paklājs.

Holande - ūdeņu zeme, Hārlingenas osta

Antverpenes juvelierizstrādājumi

Koka tupeles jeb klompi

Beļģu slavenā šokolāde

kopš 1951. gada, dibinātājvalsts

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Nīderlande. Kopš tā laika Beļģija ir vairāku kopienu valsts. Tās ziemeļu daļā ir Flandrija, kur runā fl āmu–holandiešu valodā, bet dienvidos ir Valonija, kur runā franciski. Vēl Beļģijā

Rakstnieks no skolas solaUz mūsu skatuvēm laiku pa laikam redzama slavenākā beļģu rakst-nieka Morisa Māterlinka luga Zilais putns. Tā vēsta par bērnu ceļojumu simboliskā sapņu pasaulē. Mūs-dienās pazīstamākais beļģu jau-natnes rakstnieks ir Bārts Mūjarts. Viņš nācis no daudzbērnu ģimenes, kas dzīvoja Antver-penes apkaimē. Pirmo romānu Bārts uzrakstīja skolas laikā, un tas bija par pusaudžu mīlestību. Arī viņa jaunākie darbi veltīti pusaudžiem un to pārdzīvojumiem. Bārta devīze: “Nav tiesa, ka pusaudžiem būtu mazāk problēmu kā pieaugušajiem.”

Beļģi sportoKaralis un futbols – beļģi uzskata, ka viņu zemi visciešāk vieno tieši šīs di-vas lietas. 1986. gadā valsts futbola izlase pat bija ceturtā labākā pasaulē. Komandas krāsas ir tādas pašas kā valsts karogam – sarkana, dzeltena un melna. Kino cienītāji zina Briseles muskuļu varoni Holivudas zvaigzni Žanu Klodu van Dammi, kurš bijis Eiropas profesionāļu čempions karatē. Rallija cienītājiem pazīstams ir Fransuā Divāls. Beļģija ir Kris-tera Serģa kādreizējā līdzbraucēja Svena Ferbruges dzimtene. Arī Starptautiskās olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Žaks Roge ir beļģis. Viņa profesija ir ķirurgs.

Otrā lielākā Beļģijas pilsēta - Antverpene

16

Pauls Rubenss, Meitenes portrets

Jūgendstila ēka Briselē

Beļģijas 10 eirocentu monēta

Čurājošais puisēns

Londonas Big Ben makets Minieiropā

Bārts Mūjarts

Marka Vilmota sitiens uz vārtiem

Atmini Beļģiju!

Ja esi pārliecināts, ka labi pazīsti Beļģiju, atmini šo mazo krustenīti, un iekrāsotajos lauciņos tu izlasīsi šīs valsts galvaspilsētas nosaukumu

1. Slavenākais mākslinieks. 2. Karalis. 3. Materiāls paklāja gatavošanai. 4. Garākā upe. 5. Antverpenē izplatīta profesija. 6. Iecienīts ēdiens. 7. Otra lielākā Beļģijas pilsēta. 17

1.

3.

4.

2.

5.

6.

7.

Eiropas Parlamenta ēka Briselē

Tintins

Ziedu paklājs Briselē Grand Place laukumā

Atoma simbols, uzcelts EXPO izstādei Briselē 1957.gadā

Eiropas Savienībā: kopš 2007. gadaTeritorija: 110 910 km²Iedzīvotāju skaits: 7,76 milj. Galvaspilsēta: Sofi jaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:3459 ASV dolāri (aptuveni 1932 lati, 2005. gada dati, 81. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Musala, 2925 mGarākā upe: Donava, Bulgārijā tā tek 464 kmValoda: bulgāruValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: levaSimboli: martiņica, rožu eļļa, Melnās jūras piekrastes kūrortiOfi ciālā mājas lapa internetā: www.government.bg

Senākā slāvu valstsBulgāri uzskata, ka viņējā ir senākā slāvu valsts pasaulē. Tiesa gan – to nedibināja slāvi. 6. un 7. gadsimtā pa plašajām Eirāzijas stepēm klejoja kareivīga un labi organizēta tjurku tauta – bulgāri. Viņi dažādās kontinenta vietās izveidojas vairākas valstis. Daļa bulgāru hana Asparuka vadībā apmetās pie Donavas, pakļāva te ienākušos slāvus un senākos šīs teritorijas iemītniekus trāķiešus, tā 681. gadā izveidodami valsti. Asparuka pēctecis nolēma kristīties un pieņēma vārdu Boriss. Slāvu kultūra jaunajā valstī pamazām ņēma virsroku. Tad no 1018. līdz 1185. gadam Bulgārija bija Bizantijas impērijas sastāvdaļa. Neatkarību tā atjaunoja brāļu Asenu vadībā, kas aizsāka jaunu valdnieku dzimtu. Asenu dibināto valsti iznīcināja Osmaņu impērija. Tikai 1878. gadā Bulgārija Osmaņu impērijā ieguva autonomas kņazistes statusu, bet 1908. gadā beidzot kļuva par neatkarīgu caristi.

Slāvu rakstu dzimteneBulgāri var uzskatīt, ka viņu zemē 9. gadsimtā sāka veidoties slāvu alfabēts kirilica. To izmanto krievi, ukraiņi, baltkrievi, serbi, melnkalnieši, maķedonieši un daudzas citas tautas. Alfabēta pamatlicēji ir brāļi misionāri Kirils un Metodijs. Abi ir dzimuši Salonikos Grieķijā. Sākotnēji abi darbojās morāvu slāvu valstī, kas atradās tagadējās Čehijas teritorijā. Kad vietējie valdnieki viņus vairs neatbalstīja, to mācekļi turpināja misiju Bulgārijā. Izmantojot savu izgudroto rakstu, brāļi senslāvu valodā (kuru mēdz dēvēt arī par baznīcas slāvu valodu) pārtulkoja daudzus nozīmīgus kristiešu sacerējumus. Slāvu alfabētu brāļi izveidoja, izmantojot grieķu burtus. Par to, kāds tas īsti bija, skaidrības nav. Daži pētnieki apgalvo, ka brāļi ir tikai senākā slāvu alfabēta glagolicas autori un ka kirilica no tā radās vēlāk. Citi apgalvo, ka brāļi radīja gan kirilicu, gan glagolicu, bet kirilica izrādījās veiksmīgāka. 24. maijā Bulgārijā un citās slāvu zemēs cilvēki atzīmē Kirila un Metodija piemiņas dienu.

Šokējošie nestinariBulgārijas kalnos jau kopš seniem laikiem ir izplatīts rituāls – nestinaru dejas. Turot rokās ikonas, transā nonākušas sievietes basām kājām dejo uz kvēlojošām tikko apdzisuša ugunskura oglēm. Pētnieki uzskata, ka šis mītiskais rituāls ir radies tālā pagātnē, kad tādā veidā tika pielūgti uguns gari. Tā kā rituāls ir saistīts ar baznīcas tradīcijām, komunistu laikos to īpaši nepopularizēja. Tagad nestinaru dejas ir kļuvušas par atrakciju, kuru kalnieši piedāvā tūristiem. Tās atkal un atkal pārliecina, cik maz mēs apjaušam sava ķermeņa īpašās spējas.

Bulgārija

Kad atnāk pavasaris1. marts bulgāriem ir diena, kad uz ielas noteikti jāiziet, piespraužot pie apģērba divus dzīparus ar pušķīšiem – sarkanu un baltu. Šo piekariņu caur par martiņicu. Tas simbolizē pavasara sākumu. Par to, kā martiņica radusies, ir leģenda. Tā vēsta, ka senie bulgāri uz Dona-vas krastiem ieradušies, bēgot no kareivīgajiem hazāriem. Asparukam bijusi māsa Hoba un brālis Bajāns, kas palikuši pretinieku varā. Kad Asparuks atrada brīvu zemi un apmetās pie Donavas, viņš gribēja abus atbrīvot. Ziņu sūtīšanai Asparuks izmantoja medību vanagus, kam pie kājas piesēja pavedienus. Sūtot savu laimīgo ziņu, Asparuks iz-mantoja zelta pavedienu, bet par atbildi Hobai un Bajānam bija jāsūta balts dzīpars. Hazāri pamanīja vēstījumu un sašāva Bajānu, tāpēc viens pavediens kļuva asiņains. Asparukam tas lika pasteigties. Viņš sūtīja vīrus, un tie atbrīvoja brāli un māsu. Kopš šī laika kā cerību zīmi Asparuka karavīri valkāja baltas un sarkanas lentītes.

Vitošs aicinaKurp Bulgārijā dodas tūristi, kas vēlas baudīt pastaigu kalnu pļavās? Uz Vitoša nacionālo dabas parku. Tas atrodas tikai dažus desmi-tus kilometru attālumā no Sofi jas. Te plūst tīrie Kņazevas minerālūdens avoti, ir slēpošanas un klinšu kāpšanas vietas, var vērot interesantus dzīvniekus un uzrāpties kādā no desmit Vitoša kalna virsotnēm.

Te top rožu eļļaViena no Bulgārijas vizītkartēm ir rožu eļļa. To izmanto smaržu rūpniecībā. Rožu eļļu tvaicē no īpašām rozēm. Lai iegūtu 1 kilogramu eļļas, ir jāapstrādā 4000 kilogramu ziedu. Visā pasaulē smaržu ražotāji pazīst Bulgārijas eļļas fi rmas zīmi Rose Otto. Taču tā ir dārga – jau 2 mililitri maksā ap 40 ASV dolāriem jeb 20 latiem. Galvenās plantācijas Bulgārijā atrodas Rožu ielejā Balkānu kalnos. Te top 70% visas pasaulē saražotās rožu eļļas.

Zem trīs lauvāmBulgārijas karogā ir apvienotas trīs krāsas. Baltā simbolizē mieru, zaļā – auglību, sarkanā – cilvēku rūpes par savu dzimteni. Šāds karogs tika izvei-dots pēc neatkarības iegūšanas. Bulgārijas ģerbonī var skatīt trīs lauvas, un katra simbolizē vienu valsts vēsturisko novadu. Tie ir Mēsija, Trāķija un Maķedonija. Kronis ir Asenu dzimtas simbols – tās pašas, kas atbrīvoja bulgārus no Bizantijas varas.

kopš 2007. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

pasaulē. Tiesa gan – to nedibināja slāvi. 6. un 7. gadsimtā pa plašajām Eirāzijas stepēm klejoja kareivīga un labi organizēta tjurku tauta – bulgāri. Viņi dažādās kontinenta vietās izveidojas vairākas valstis. Daļa bulgāru hana Asparuka vadībā

18

Kaliakras piekraste

Bulgārijas klinšainā piekraste

Vitoša nacionālais dabas parks

19

Kalnu ziedi BulgārijāArī kalni ir apdzīvoti

Kūrorts Melnās jūras piekrastē

Bulgāru tautas deja

Martiņica

Rožu eļļa mazā koka pudelītē

Bulgārijas ģerbonis

Rilas klosteris Roze - vispopulārākā no aromātisko eļļu

pamatsastāvdaļāmTopolas jūra

Rožu eļļa koka pudelītēsPa karstajām oglēm kājas tomēr apdeg

Vitoša nacionālais dabas parks

Kirils un Metodijs

Gudrības pilsētaBulgārijas galvaspilsētas Sofi jas nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē gudrība. Sofi ja ir radusies vietā, kur kādreiz bija seno trāķiešu ciems Serdika. Tas pastāvēja jau Maķedonijas Aleksan-dra laikos. Arī romiešu laikos te bija pilsēta Ulpija Serdija, kuru 447. gadā iznīcināja huņņi. 1376. gadā bulgāru valdnieki Serdikā lika uzcelt Svētās Sofi jas baznīcu, no kuras tad arī cēlies mūsdienu pilsētas nosaukums. Par Bulgārijas centru Sofi ja kļuva osmaņu valdīšanas gados, kad te bija Rumēlijas provinces centrs. Mūsdienu Sofi ja lepojas ar Svētā Georga baznīcu, kas celta 4. gadsimtā un ir viena no vecākajiem kristiešu dievnamiem pasaulē, jau minēto Sofi jas katedrāli, kā arī 45 metrus augsto Aleksandra Ņevska baznīcu. Pēdējo uzcēla 1882. gadā, godinot krievu karavīrus, kuri krita cīņās par Bulgārijas brīvību. Tiem, kas vēlas iejukt mūsdienu pilsētas virpulī, jādodas uz Sofi jas centrālo gleznaino ielu – Vitoša bulvāri. Daudzas konferences un izstādes tiek rīkotas Nacionālajā kultūras pilī, kas ar savām 13 konferenču zālēm ir lielākais tāda veida centrs Balkānos.

Bulgāri un HolivudaAr slaveno kino sapņu darbnīcu bulgāriem saistās divi vārdi – Rita Vilsone un Staņislavs Jaņevskis. Ritas Vilsones īstais vārds ir Margarita Ibrahimova, un viņas vecāki ir Bulgārijas grieķi. Vilsone ir redzama vairākās Holivudas fi lmās. Viņa ir Toma Henksa sieva un divu viņa bērnu māte. Staņislavs Jaņevskis bija parasts skolas puika, kam patika futbols. Viņu no 600 pretendentiem izvēlējās Viktora Kruma lomai fi lmā Harijs Poters un Uguns biķeris. Tagad Staņislavs kļuvis par daudzu fanu mīluli un saņem simtiem vēstuļu.

Klostera noslēpumiNetālu no Bulgārijas un visu Balkānu kalnu augstākās virsotnes Musalas atrodas Rilas klosteris. Sākotnēji tur bijusi ala, kurā dzīvojis kristiešu vientuļnieks un gudrais Ivans Riļskis. Viņa skolēni, kuru vidū bijuši arī valdnieka ģimenes pārstāvji, sākuši celt ēkas, lai mitinātos gudrā tuvumā un uzklausītu vīra ru-nas. Tā X gadsimtā izveidojies klosteris. Mūsdienās skatāmās celtnes ir tapušas XIV gadsimtā. Tūristi var apskatīt ne tikai ikonas un apgleznotas baznīcas, bet arī grezno arhibīskapa troni. Osmaņu valdīšanas gados te slēpās daudzi brīvības cīnītāji, kurus vajāja valsts vara.

Zelta pilsētaTā var saukt Varnu – pilsētu Mel-nās jūras krastos. To kā tirdzniecības koloniju dibinājuši senie grieķi. Varna lepojas ar delfi nāriju un jūras dārzu. Tepat netālu ir arī slavenākais Melnās jūras kūrorts Zelta Smiltis. Tomēr par zelta pilsētu to var nosaukt vēl viena iemesla dēļ – tā ir Varnas nekropole. 1972. gadā arheologi te atklāja 294 apbedījumus, kuri bija 5000 gadu veci. Pārsteidzošākais tas, ka tur lielā skaitā tika uzietas no zelta un citiem metāliem gatavotas senlietas. Tāda meistarība metālapstrādē tik senos laikos līdz šim bija zināma tikai Austrumu zemēs. Vai Bulgārijā ir atrasta nezināma pagātnes civilizācija?

Kas garšo bulgāriem?Iedzīvotāju ēdienkarti ir ietekmējušas tradīcijas gan no Turcijas, gan Grieķijas. Bulgāri labprāt bauda baklažānu sautējumu musaku. Karstā laikā veldzi dod aukstā zupa tarators, ko gatavo no jogurta, gurķiem, riekstiem, dillēm un eļļas. Kārums ir arī piena–maizes zupa popara.

Futbola zvaigznesNo sporta veidiem pasaules slavu bulgāriem ir nesis futbols. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados spilgtākā bulgāru šī sporta veida zvaigzne bija Georgijs Asparukovs. 50 nacionālās izlases spēlēs viņš guva 19 vārtus. Diemžēl komunistu režīma apstākļos talantu bija grūti attīstīt tālāk. Labāk veicās viņa pēctečiem Krasimiram Balakovam un Hristo Stoičkovam. Pirmais spēlēja spēcīgākajos Portugāles un Vācijas klubos, savukārt otrais kļuva slavens ar saviem viltīgajiem manevriem un soda sitieniem un spēlēja Barselonas un Parmas klubos, bet karjeru beidza Japānā.

Bulgārs izgudroja datoru!Nebrīnieties, ja jums tā saka! Runa būs par Amerikā dzīvojošo bulgāru Jonu Atanasovu. Kopā ar savu stu-dentu Klifordu Beriju viņš 1938. gadā radīja datoru ABC, kas bija pirmais digitālais dators pasaulē un lika pamatus IBM izmantotajām tehnoloģijām. Par šo nopelnu Atana-sovs saņēmis daudzas balvas, arī Kirila un Metodija ordeni no Bulgārijas un Nacionālo tehnoloģijas medaļu no ASV.

Dīvainais carsPasaules vēsturē nav cita tāda gadījuma, kad bijušais monarhs demokrātiskās vēlēšanās būtu kļuvis par valsts premjerministru. Tā notika ar kādreizējo Bulgārijas caru Simeonu II Sakskoburgu. Viņa dzimta nāk no Vācijas un Bulgārijas tronī nonāca XIX gadsimtā starptautisku intrigu rezultātā. Tomēr Simeona tēvs Boriss III Bulgārijā kļuva populārs. Viņš nomira 1943. gadā mīklainos apstākļos pēc tam, kad ofi ciālās pusdienās bija izrādījis lielu nepakļāvību Hitleram. Sešu gadu vecumā Simeons ieguva troni un pēc trim gadiem, kad pie varas nāca komunisti, bija spiests doties uz Ēģipti. Simeons studēja jurisprudenci un biznesa administrāciju. Kad pēc komunistu gāšanas Bulgārijā viņu dzimtenē uzņēma ar saukļiem Mēs gribam caru!, Simeons nolēma dibināt partiju, un 2001. gadā tā vēlēšanās uzvarēja. Tomēr bijušā cara liberālisms neapmierināja tos, kas bija pieraduši pie sociālistu idejām. 2005. gada vēlēšanas Simeona partija zaudēja.

Rilas klostera pagalms

20

S O F I J AO T V E A NIORB U R G A S

U V T R VU M O I AP S K L R

RI

AAOV

21

BulgārijaBulgārija

Varna – zelta pilsēta

Staņislavs Jaņevskis fi lmā Harijs Poters un Uguns biķeris

Rita Vilsone un Toms Henks

Bulgārijas Donava Sofi jas katedrāle Staņislavs Jaņevskis Pirinu kalni Bulgārijā Vitoša nacionālais dabas parks miglā

Parunāsim bulgāru valodā!Ja zini kādu slāvu valodu, tas nav grūti!Labrīt! – Dobra utra!Labvakar! – Dobar večer!Uz redzēšanos! – Doviždaņe!Laipni lūdzam! – Dobre došļi!Lūdzu! – Ako običaķe!Paldies! – Blagodarja!Piedodiet! – Proščavaiķe!Kā jūs sauc? – Kak se kazvaķe?Visu labu! – Vsičko hubavo!

Bulgāru tautas tērps

Jona Atanasova portretsDatora ABC

Musaku

Baklažānu sautējums musaku

Aukstā zupa – tarators

Atrodi!Burtu jūklī atrodi Bulgārijas apdzīvoto vietu nosaukumus!

22 23

78 866 km²

Valsts, kas atceras varenībuČehijas vēsture sākās ar to, ka 870. gadā kņazs Borovojs uzcēla Prāgas pili un pakļāva tuvējās slāvu tautas. Lai gan vēlāk čehiem bija jāiekļaujas Svētās Romas impērijā, Čehijas karaliste saglabājās. Vēl vairāk – tās karaļus pat ievēlēja par Romas impērijas valdniekiem. Sevišķi lielu uzplaukumu Čehija piedzīvoja Kārļa IV valdīšanas gados (1346–1378). Tad tā bija bagātākais impērijas novads un tika uzcelt-as gandrīz visas ievērojamākās Prāgas celtnes. Kopš 1526. gada Čehija piederēja Hābsburgiem un nonāca Austrijas impērijas sas-tāvā. Varenību nomainīja cīņa par brīvību, kas pēc Pirmā pasaules kara beidzās ar Čehoslovākijas izveidošanu. Jauno valsti iznīcināja Hitlers. 1938. gadā Minhenē viņš piespieda Eiropas lielval-stis piekrist Čehoslovākijas sadalei un vēlāk okupēja visu Čehiju. Pēc Otrā pasaules kara atjaunotā Čehoslovākija bija komunistu varā. Šis laiks beidzās ar tā saukto Samta revolūciju 1989. gadā.

Prāgas pavasaris1968. gada sā-kums ir iegājis vēsturē ar nosaukumu Prāgas pavasaris. Jaun-ievēlētais Komu-nistiskās partijas vadītājs slovāks Aleksandrs Dubčeks pasludināja, ka vēlas ieviest valstī komunismu ar cil-vēcīgu seju. Viņš pieļāva lielāku preses brīvību, vēlējās izstāties no

komunistisko valstu radītās militārās organizācijas – Varšavas līguma. Saniknotā PSRS valdība ieveda Čehoslovākijā karaspēku, izrēķinājās ar Dubčeku un viņa piekritējiem. Gandrīz pusmiljons čehu un slovāku komunistu bija spiesti partiju atstāt. Prāgas pavasaris pārliecināja pasauli, ka komunisms un demokrātija nav savienojami. 1989. gadā Dubčeks atgriezās politikā un kļuva par pirmo demokrātiski ievēlētā Čehoslovākijas parlamenta vadītāju.

Zelta PrāgaKas īsti ir šīs pilsētas simbols? Vai tie varētu būt slavenie 1410. gadā atklātie Prāgas kuranti, kuros katru stundu notiek mehānisku leļļu izrāde ar Kristu un apustuļiem? Vai tā ir skaistā Svētā Vita katedrāle? Bet varbūt 1402. gadā pabeigtais 516 metru garais Kārļa tilts, Hradas pils un Zeltkaļu ieliņa? Gadsimti iet, bet Prāga vēl arvien ir viena no skaistākajām pasaules pilsētām.

Ciemos pie ŠveikaGandrīz visi, kas ierodas Prāgā, vēlas apmeklēt arī krodziņu Na Bojisti ielā 12–14, kas saucas U Kaliha. Te alu esot iebaudījis slavenākais čehu literārais varonis Jozefs Šveiks. Jāpiebilst, ka uz krodziņa sienām patiešām atrodami uzraksti, kas tapuši 1914. gada priekšvakarā. Rakstnieka asā satīra par militārismu padarīja nemirstīgu gan autoru, gan Šveika krodziņu.

Karlšteinas pils

Zeltkaļu ieliņa Prāgā

Šveika krodziņš U Kaliha

Klementinum bibliotēkas halle

Čehijas garākā upe VltavaVaclavs Havels – Čehijas pirmais prezidents pēc Samta revolūcijas uzvaras

Kārlis IV (1316-1387)

Karaliskie avoti Otra slavenākā pilsēta pēc Prāgas Čehijā ir Karlovi Vari. Tā ir ievērojama ar dziednie-ciskajiem avotiem, kurus cilvēki izmanto jau kopš XVI gadsimta. Leģenda vēsta, ka medību laikā karstajā avotā iekritis Kārļa IV suns. Karaļa kalpi nogaršojuši ūdeni un vēlāk atklājuši, ka no tā labi sadzīst rētas. Atbraukušos tūristus iepazīstina arī ar to slavenību sarakstu, kuri šajā kūrortā ārstējušies. Tajā var redzēt Johanu Sebastianu Bahu, Kazanovu, Frīdrihu Šilleru, Johanu Herderu, Volfgangu Amadeju Mocartu, Ludvigu van Bēthovenu un daudzus, daudzus citus.

Pilsēta, kuras nosaukums nozīmē – alus Jā – tā ir Pilzene. Pirmā alusdarītava šajā pilsētā atvērta jau 1307. gadā. Pilzeniešiem, iz-mantojot slepenas receptes un ļoti labu ūdeni, pirma-jiem izdevās izveidot dzidru un tīru alu. Slavenākās Pilzenes alus šķirnes ir Urquel, Gambrinus, Primus,

Radegast un Velkokopovicky Kozel. Daudzās valstīs gaišo alu mēdz saukt par pilzeneri.

Čehs HolivudāNav daudz režisoru, kas, nebūdami amerikāņi, ir spējuši gūt panākumus Holivudā. Viens no tādiem ir Milošs Formans. Viņš radīja čehu kino nebijušu kustību, ko sauc par jauno vilni. Pēc Prāgas pavasara Formans bija spiests atstāt Čehiju un strādāt ASV. Komunisti Formana kinodarbus aiz-liedza. Slavenu viņu padarīja fi lma par Mocartu – Amadeus, kas pretendēja uz astoņiem Oskariem. Pēdējos gados Formans strādā par pasniedzēju Kolumbijas universitātē un māca jaunos režisorus.

Škoda iekaro pasauliReti kurai Austrumeiropas valstij ir autobūves rūpnīca ar pasaules vārdu. Čehiem tāda ir Škoda. Firmu 1869. gadā nodibināja inženieris Emīls Škoda, nopērkot no kāda vācu grāfa Pilzenes metāldarbnīcas. Tagad Škoda ražo gan automašīnas, gan trolejbu-sus un tramvajus, gan elektrostaciju ietaises un citas mašīnas. Tā ir viena no lielākajām Čehijas fi rmām.

Čehu hokejs – oho!Vairākkārtēji pasaules čempioni, olimpiskie čempioni – tas viss pieder Čehijas un Čehoslo-vākijas hoke-jam. Slavenākie čehu hokejisti ir Jaromīrs Jāgrs un Dominiks Hašeks. Jaromīrs Jāgrs dzimis 1972. gada 15. februārī mazā pilsētiņā Kladno. Viņš bija lauku zēns, kurš triju gadu vecumā iemācījās slidot un sešu gadu vecumā hokejā uzvarēja desmitgadīgus puišus. NHL Jaromīrs nonāca 1990. gadā. Te sezonā viņš guvis pat 62 vārtus. Slavenais vārtsargs Dominiks Hašeks nācis pasaulē Pardubicē 1965. gada 29. janvārī. Viņš ieguvis sešas labākā NHL vārtsarga balvas.

Tenisa varenieNo Čehijas nākuši divi pasaulslaveni tenisisti – Martina Navratilova un Ivans Lendls. Martina Navratilova dzimusi 1956. gada 18. oktobrī Prāgā. Viņa deviņas reizes uzvarējusi slavenajā Vimbl-donas turnīrā un 164 reizes citos starptautiskos turnīros. Ivans Lendls, dzimis 1960. gada 7. martā Ostravā, četras reizes bijis pirmais tenisists pasaulē. Viņu uzskata par mūsdienu tenisa spēles stila pamatlicēju.

Ēdīsim čehiski!Lielākais čehu kārums ir kolači. To cepēji un ēdāji rīko pat festivālus. Iepazīsim kādu kolaču!

Kolačs ar magoņu sēkliņāmSastāvdaļas: 2 paciņas rauga, puse kafi jas krūzītes cukura, ceturtdaļa krūzes ūdens, 2 tējkarotes sāls, 5 un viena ceturtdaļa krūzes miltu, 2 krūzes piena, 2 olas dzeltenumi, puse krūzītes sviesta. Pagatavošana: izkausē raugu karstā ūdenī un pieber tējkaroti cukura. Atdzesē. Uzsilda pienu. Izmaisa pienā sviestu un puskrūzīti cukura. Sajauc piecas krūzes miltu ar sāli. Pielej piena maisījumu un sajauc. Iegūtajā mīklā iemaisa olas dzeltenumus un pievieno vēl miltus. Tad sagatavo trauku, lai masa tam neliptu klāt. Ieliek tur maisījumu un ļauj uzrūgt. Sadala mīklu gabalos, apziež ar pildījumu un liek uz iesmērētas pannas. Mīklas virsmu noziež ar kausētu sviestu. Cep. Tad jāsagatavo garnējums un magoņsēkliņu pildījums. PildījumsSastāvdaļas: puse krūze piena, 1 krūze magoņu sēkliņu, tējkarote miltu, tējkarote vaniļas, ceturtdaļa krūzītes cukura, tējkarote sviesta. Pagatavošana: sasilda pienu, pieliek cukuru, miltus, sēkliņas un visu vāra, līdz masa sastingst. Noņem no uguns un pieliek svi-estu un vaniļu. Atdzesē un piepilda kolaču. GarnējumsSastāvdaļas: 2 krūzes pūdercukura, puse tējkarotes vaniļas,2 tējkarotes sviesta, 4 tējkarotes piena. Pagatavošana:sastāvdaļas sajauc un ar maisījumu noklāj vēl karstus

24

Karlovi Vari

G B H A Š E K ST A D O K Š L RVSNK O H S V M O T

A V A R T l JK I E V Š P ĀS L D N E L G

Atrodi slavenus čehus!Atrodi burtu jūklī sešus slavenus čehus!

Čehu kolači

Kolačs

Martina Navratilova

Ivans Lendls

Jaromirs Jāgrs

25

Škoda rūpnīca

Čehijas ainava Dejojošie torņi Prāgā Prāgas vecpilsēta

Pilzenes krodziņš

Milošs Formans

Milošs Formans fi lmēšanas laukumā

Čehijas ainava

Gaišais alus - pilzeners

Škoda Octavia

Eiropas Savienībā: kopš 1973. gadaTeritorija: 43 094 km²Iedzīvotāju skaits: 5,3 milj. Galvaspilsēta: KopenhāgenaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:48 000 ASV dolāri (aptuveni 26 966 lati, 2005. gada dati, 6. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Ajerbavnehejs, 173 mGarākā upe: Gūdena, 158 kmValoda: dāņuValsts iekārta: konstitucionāla monarhija ar autonomām sastāvdaļām Grenlandi un Farēru salāmNauda: Dānijas kronaSimboli: Andersena pasakas, nostāsts par Hamletu, vikingi, labas kvalitātes sviests un alusOfi ciālā mājas lapa internetā: www.stm.dk

Ģeogrāfi jas ministunda Dānija sastāv no pussalas (Jitlande) Eiropas kon-tinenta augšdaļā un 406 salām, no kurām 79 ir apdzīvotas. Lielākā un visblīvāk apdzīvotā sala ir Zēlande – tajā atrodas Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena. Ņemot vērā relatīvi nelielo sauszemes daļu, piekrastes līnija ir ļoti gara – pavisam 7300 km. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem gandrīz 2/3 valsts teritorijas. Aptuveni 11 procentus Dānijas klāj meži.

Vikingu pēcteči Dāņus bieži pazīst kā vikingus. Izplatīts ir mīts, ka no šiem vīriem baidījās visā Eiropā, jo tie IX gadsimtā bija vandaļi un brutāli karotāji. Patiesībā vikingi bija tirgotāji un pētnieki. X gadsimta beigās Dānija tika apvienota vienā karaļvalstī un kopš tā laika vienmēr ir saglabājusi savu neatkarību.

Demokrātiskais karaļnamsLīdz 1849. gadam Dānijas valdība pēc formas bija auto-krātiska. 1849. gadā tika sastādīta pirmā liberālā konstitūcija, kuru 5. jūnijā parakstīja karalis Frederiks VII. Līdz ar to Dānija kļuva par konstitucionālu monarhiju. Valstī nebija pat domas par revolūciju. Patlaban tur valda karaliene Margrēte II, kas pārņēma troni 1972. gadā. Margrēte II kļuva par pirmo sievieti Dānijas tronī un lauza 560 gadu ilgušo vīriešu domi-nanti. 1967. gadā princese Margrēte apprecējās ar franču grāfu Anrī de Labordu de Monpezē. Karaliska-jam pārim ir divi dēli – kroņprincis Frederiks un princis Joahims. 2003. gads dāņiem bija īpašs: kroņprincis Fredriks saņēma valdības atļauju apprecēt meiteni no tautas – austrālieti, mārketinga konsultanti Mariju Elizabeti Donaldsoni. Abu kāzas notika nākamajā gadā. 2005. gadā pasaulē nāca jaunais troņ-mantnieks – princis Kristians.

27

Folketings Dānijā parlamentu sauc par folketingu. Lai tajā iekļūtu, partijai vēlēšanās jāsavāc vis-maz 2% balsu. Pārstāvji Folketingā tiek ievēlēti pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. Lai varētu izvirzīt kandidatūras parlamenta vēlēšanām, partijām jābūt pārstāvētām Folketingā jau pirms tām vai arī jāsavāc noteikts balsstiesīgo pilsoņu parakstu skaits. Parlamentāro asambleju veido 179 cilvēki. Administratīvi valsts iedalās 14 apgabalos (amf) un 275 pašvaldībās (kommune).

Starptautiskās organizācijasOtrajā pasaules karā gūtā pieredze, ka neitralitāte negarantē neatkarības saglabāšanu, kalpoja par pamatu Dānijas lēmumam 1949. gadā iestāties NATO. 1952. gadā Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zvie-drija izveidoja Ziemeļu padomi – parlamentāriešu asam-bleju, kas dažādās nozarēs veicina savstarpējos sakarus starp Ziemeļvalstīm. Sadarbība ar Baltijas valstīm Balti-jas jūras valstu padomē, kurā bez citām valstīm ietilpst arī Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, pakāpeniski kļuvusi par svarīgu ārpolitikas elementu. Dānijas ekonomika ir ļoti atkarīga no tirdzniecības ar citām valstīm. Ņemot vērā ārējās tirdzniecības svarīgumu ekonomikā, Dānija ir brīvās tirdzniecības atbalstītāja. Tāpēc tā ir iestājusies daudzās starptautiskās sadarbības organizācijās – Eiropas Savienībā, Pasaules tirdzniecības organizācijā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.

TrelborgaAtceroties vikingu laikus, dāņi ir atjaunojuši vienu no seno jūrasbraucēju apmetnēm. To var apskatīt Trelborgā. Tas ir apaļš cietoksnis ar 31 vikingu māju. Vikingi būvēja garas ēkas un turēja tur gan lopus, gan dzīvoja paši.

Lielu nodokļu zemePasaulē šo valsti pazīst kā labklājības zemi. Dānijas labklājības recepte ir zināma jau sen. Tās autors ir slavena personība Dānijas sociālajā un kultūras vēsturē – garīdznieks un dzejnieks Nikolajs Frede-riks Severīns Grundvigs. Vienā no viņa dziesmām aprakstīta ideāla sadarbība – kur nedaudziem ne-pieder pārāk daudz un vēl mazāk ir tādu, kam pieder pārāk maz. Industriālā un nodokļu politika paredz lielu uzņēmējdarbības brīvību, taču ienākumi no nodokļiem, kas var sasniegt pat 68%, tiek izmantoti, lai ar pabalstu un sociālo dienestu palīdzību mazinātuatšķirības starp turīgajiem un ne tik turīgiem.

Dānija sastāv no pussalas (Jitlande) Eiropas kon-tinenta augšdaļā un 406 salām, no kurām 79 ir apdzīvotas. Lielākā un visblīvāk apdzīvotā sala ir Zēlande – tajā atrodas Dānijas galvaspilsēta

Dānija

Karlsberga Vikingu laivas mūsdienu interpretācija

Kopenhāgena Amalienborga

Kroņprinča Frederika un kroņprinceses Marijas kāzas 2004. gadā

Sardze pie Amalienborgas pils

Viņas Majestāte Margrēte II

Vikingu apmetnes Trelborgā

Kopenhāgena

H. K. Andersena pasaku varone Mazā nāriņa

Dāņu alus darītava Carlsberg

Folketinga sēžu zāle

Sarka

nie br

ieži

26

Nāriņas pilsētaDānijas galvaspilsēta ir Kopenhāgena. Tās nosau-kums tulkojumā nozīmē tirgotāju osta. Ar aptu-veni miljonu iedzīvotāju Kopenhāgena ir lielākā pilsēta Skandināvijā. Pil-sētas ostā iebraucošos kuģus sagaida Mazā nāriņa. Tā ir skulptūra, kuru pilsētai dāvājis aldaris Karls Jakobsens un veidojis dāņu tēlnieks Edvards Eriksens. Vasarā daudzi cilvēki – gan jauni, gan veci – dodas uz Tivoli izklaides parku Kopenhāgenas centrā.

Skolas – arī bez grāmatāmIkvienam dānim jāiet skolā vismaz deviņus gadus. Pēc pamatskolas beigšanas jaunajiem cilvēkiem ir plašas izvēles iespējas. Ja grib turpināt mācības, viņi parasti izvēlas vidusskolu, biznesa vai tehnisko skolu. Daži brauc uz ārzemēm mācīties, strādāt vai vienkārši iepazīt pasauli. Citi izvēlas skolas, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis grāmatām, bet reālajai dzīvei. Dānijā skolas tiek veidotas visiem, arī tiem, kas iedzimtu slimību dēļ nav spējīgi mācīties parastā skolā. Tāpēc te atradīsiet arī mācību iestādes, kurās nav nevienas grāmatas.

Pasaku karalis un citiH. K. Andersens (1805–1875) droši vien ir pasaulē visvairāk lasītais autors. Viņa slavenās pasakas tulkotas tik daudzās valodās, ka skaita ziņā tās pārspēj vienīgi Bībele. Slavenākās Andersena

pasakas ir Neglītais pīlēns, Mazā nāriņa un Īkstīte.

Dizains un klucīšiBang&Olufsen ir plaši pazīstami ar pasakaino hi-fi dizainu. Firma ražošanu sākusi 1925. gadā, un tās apjoms joprojām pieaug. Augstās kvalitātes dēļ Bang&Olufsen izstrādājumi ir ļoti dārgi. Dānija ir arī slavenās rotaļlietu fi rmas LEGO dzimtene. Jitlandes pussalā pie Bilundas ir iekārtots milzīgs izklaides parks, kur viss izgatavots no LEGO klucīšiem.

RotoruzemeDāņi ļoti rūpējas par vidi gan nacionālā, gan arī globālā mērogā. Dānijā izveidota labi organizēta stikla un plastmasas otrreizējas pārstrādes sistēma. Lielākā daļa dāņu atkritumus šķiro dažādās tvertnēs. Dabu var saudzēt, izmantojot arī neizsīkstošos da-bas resursus, tāpēc Dānijā daudzviet var redzēt vēja rotorus, kas ražo elektrību.

Alus un frikadelesTipisks dāņu ēdiens ir cūkas cepetis, ko pasniedz ar kartupeļiem un brūnu mērci, taču ļoti iecienītas ir arī frikade-les. Dāniju pasaulē pazīst arī pasaulslavenā Carlsberg alus dēļ.

Cietokšņu salaVistālākā Dānijas sala Baltijas jūrā ir Bornholma – vieta, kur, kā stāsta, dzimis augstākais skandināvu dievs Odins. Lai pārvaldītu salu, 1150. gadā te uzcēla Hamer-husas pili. Mūsdienās sagrautās pils drupas ir lielākās Skandināvijā, un no tām paveras skaists skats uz jūru un netālo Zviedrijas piekrasti.

Dānija

Mazā nāriņa

H. K. Andersens

Bang&Olufsen dizains

Dzīvesprieks mūzikāDāņi pasaulei devuši daudzas dejiskas, dzī-vespriecīgas grupas un izpildītājus. Astoņdesmito gadu simbols bija Laid Back ar Sunshine

Reggey. Deviņdesmito gadu vidū populārs bija Dānijā dzīvojošais Džons Sketmens un dziedātāja Vigfi lda. Deviņdesmitajos gados slavenākā Dāni-jas popgrupa bija Aqua. Tās dziesma Barbie Girl nokļuva daudzu topu virsotnēs. Savukārt 2000. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja brāļi Olseni.

Brāļi Olseni

Superceltnes savā zemē un citurVai jūs, piemēram, zinājāt, ka slavenā Sidnejas operas nama arhitekts ir dānis Jerns Utzons? Dānijā viņš nav cēlis daudz ēku, taču citur pasaulē šis vārds ir ļoti populārs. Viena no lielākajām pasaules celtnēm ir tilts, kas savieno Dāniju un Zviedriju. Tā kopējais garums ir tuvu4 kilometriem, bet trosēs ie-kārtā daļa sa-sniedz gandrīz 500 metrus un ir garākā tāda veida konstru-kcija pasaulē. Tilts tika atklāts 2000. gadā.

Olezunda tilts starp Dāniju un Zviedriju

Vēja rotori

Ieeja Legoland

Dānijas ciematsVikingu kuģa karkassKopenhāgena pirms negaisa

Dāņu futbolsNacionālais sporta veids valstī ir futbols. Jauniešus bieži var redzēt spēlējam futbolu ielās, parkos un spēļu laukumos. Kad Dānijas izlase uzvarēja Ei-ropas čempionātā, cilvēki šo notikumu svinēja vairākas dienas. Dānijā slavenākais futbolists ilgus gadus bija vārtsargs Pēters Šmeihels. Angļi viņu iesauca par

Lielo Dāni. Sportista karjeru viņš beidza Eiropas čempionātā futbolā 2004. gadā, kas notika Portugālē. No Šmaihela neatpaliek arī jaunās zvaigznes Kaspers Bēgelunds, Kristians Poulsens un citi.

Kaspers Bēgelunds

28

A

EDCB

Vai pazīsti šos varoņus?Ieraksti lodziņos, no kurām Andersena pasakām ir šie varoņi!

AC

E 29

D

B

Dāņu

stud

entes

mā

cās

Dānijas popgrupaa Aqua

Dāņu iemīļotais ēdiens - frikadeles Dāņu alus - Carlsberg

Eiropas Savienībā: kopš 1951. gada, dibinātājvalstsTeritorija: 544 030 km²Iedzīvotāju skaits: 57,7 milj. Galvaspilsēta: ParīzeIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:33734 ASV dolāri (aptuveni 18 951 lats, 2005. gada dati, 19. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Monblāns, 4807 mGarākā upe: Luāra, 1012 kmValoda: franču (mazākumtautības – elzasieši-lotringieši, bretoņi, korsikāņi u. c.)Valsts iekārta: prezidentāla republikaNauda: eiroSimboli: franču mode un smaržas, Eifeļa tornis, revolūcijas un pilsētas dziesmas jeb šansoniOfi ciālās mājas lapas internetā: http://service-public.fr/etranger/english.html; www.premier-ministre.gouv.fr

Brīvdomības zeme “Cilvēki piedzimst brīvi un ir tiesībās vienlīdzīgi!” Šī frāze, kas tagad ir daudzu pasaules valstu konstitūcijās, pirmo reizi izskanēja Francijā Lielās revolūcijas laikā (1789–1793). Viena no pa-saules vecākajām monarhijām kļuva par vienu no pasaules brīvākajām republikām, kur karaļu portre-tus uz monētām un tiesu zālēs nomainīja vienkāršas lauku meitenes portrets – republikas simbols. Franči to sauc par Mariannu. Francija ir piedzīvojusi četras revolūcijas un daudzus revolucionārus satricinājumus. Te radušās barikādes un sociālistu idejas. Arī šodien, kā to apliecina daudzie streiki un zemnieku akcijas, franči uzskata, ka valsts dzīve jāveido pašiem, nepaļaujoties tikai uz politiķiem.

Studentu mekaFrancijas universitātēm ir senas tradīcijas. Parīzē darbojas viena no vecākajām universitātēm Eiropā – Sorbonnas universitāte, kas dibināta 1215. gadā. Izglītībai, ko var iegūt Francijā, ir augsta kvalitāte, un mācību maksa ir samērā zema, tāpēc izglītoties var jaunieši no visplašākajiem sabiedrības slāņiem. Ik gadu Francijā ierodas 140 000 ārzemju studentu (arī no Latvijas). Tas ir trešais lielākais ārzemju studentu skaits pasaulē (pēc ASV un Lielbritānijas).

Sapratnes pilsētaFrancija un Vācija gadsimtu gaitā bieži karojušas savā starpā. Strasbūra, kā jau pierobežas pilsēta, gājusi no rokas rokā. Arī pagājušajā gadsimtā tā ir bijusi Vācijas, pēc tam Francijas, tad vēlreiz Vācijas un tad atkal Franci-jas pilsēta. Tagad Francija un Vācija ir partnervalstis, kas kopīgi veido Eiropas nākotni, bet Strasbūra ir viens no vienotās Eiropassimboliem. Tajā notiek Eiropas Parlamenta sēdes un pulcējas Eiropas Padome – organizācija, kura Eiropā pilda tādu pašu lomu kā ANO pasaulē.

ElektropopmūzikaFranču jauniešiem patīk tās pašas grupas un tie stili, kas ir populāri arī pie mums. Septiņdesmitajos gados franči pārsteidza pasauli ar elektroniskās mūzikas ģēnijiem – Didjē Moruāni, viņa grupu Space un Žanu Mišelu Žāru. Arī šodien viņu darbi bieži skan radio. Rīgā vairākas reizes vieso-jies arī slavenais franču pianists Rišārs Klaidermans.

Visvarenākais prezidentsFrancijas prezidents ir viens no varenākajiem valsts vadītājiem Eiropā. Prezidentu ievēl uz septiņiem ga-diem, un viņš, ja saskata briesmas republikai, var pārņemt varu valstī. Tādu konstitūciju frančiem ietei-ca pēckara prezidents Šarls de Golls. Par laimi, līdz šim valsts vadītāji ir pratuši izmantot savu varu, un pils Elizejas laukos vēl arvien ir brīvības simbols.

Modes un mākslas citadeleLudviķis XIV, kļūdams par varenāko karali Eiropā, bija arī liels mākslas un modes pazinējs. Kopš tā laika franču māksla un mode ir noteicošā Eiropā. Franči ir radījuši gandrīz vis-us modernās mākslas novirzienus – impresionismu, fovismu, kubismu, abstrakcionismu. Parīzes modes nami veidojuši pirmās tērpu kolekcijas, sintētiskās smaržas un daudzus kosmētikas piederumus.

30 31

kopš 1951. gada, dibinātājvalsts

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Šī frāze, kas tagad ir daudzu pasaules valstu konstitūcijās, pirmo reizi izskanēja Francijā Lielās revolūcijas laikā (1789–1793). Viena no pa-saules vecākajām monarhijām kļuva par vienu no

Modernā Parīze

Francijas prezidents Žaks Širaks

Triumfa arka Kalnainā Marseļas apkārtne Liona La Defance rajons Parīzē Parīzes Dievmātes katedrāle no Sēnas puses

Viena no Francijas modes ikonām Letīcija KastaFranču modes noteicējs 17.gs. - Luijs XIV

Diora stila līnija 50. gados

Lielākais un bagātākais mākslas muzejs pasaulē – Luvra

Grupa Air

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā

Jans Tīrsens –mākslas fi lmas Amēlija mūzikas autors

Šarls de Golls dala autogrāfus

Eifeļa tornis

Fran

cija

Autosporta citadeleSenākās auto sacensības, kurās izcīnīja Grand prix, radušās Francijā. Tas bija brauciens Parīze–Bordo 1895. gadā. Francijas GP izcīņa F–1, kas notiek Maņikūrā, vairs nav tik populāra. Toties Francijai pieder neparastas auto-sacensības – Le-mānas 24 stundu brauciens. Piloti sacenšas, kurš 24 stundu laikā pieveiks lielāko attālumu. Ļoti pazīstams ir arī autorallijs Parīze – Dakara.Arī vairākkārtējais pa-saules rallija čempi-ons Sebastjēns Lēbs ir no Francijas.

Vai zini, ka:Eiropas kosmosa nesējraķete Ariane startē no Gviānas – Francijas departamenta Dienvidamerikā.

Francija aktīvi darbojas, attīstot Eiropas kosmisko rūpniecību. Fran-cija ir ne vien visīstākā šampanieša un gardēžu zeme, bet arī viena no piecām pasaules industriālajām lielvalstīm. Te ir attīstīta dzelzceļa, aviācijas un kosmosa tehnika, modernās tehnoloģiskās iekārtas, farmaceitiskā un ķīmiskā produkcija, tekstilizstrādājumi, sadzīves tehnika (Moulinex, Tefal) un daudz kas cits.

Daudzi franči kļuvuši par Nobela prēmijas laureātiem. Šo prestižo balvu ir saņēmuši: Moriss Alē ekonomikā (1988. gadā), Pjērs Žils de Žens fi zikā (1991. gadā), Žoržs Šarpaks fi zikā (1992. gadā) un Klods Koēns – Tanudži fi zikā (1997. gadā).

Kad tu potējies pret gripu, difteriju, encefalītu un citām slimībām, ļoti iespējams, ka vakcīna izgatavota Francijā. Tur atrodas Pastēra institūts, kurā 1200 zinātnieku veic visaugstākā līmeņa bioloģiskos un medicīnas pētījumus.

Pasaulslavenais jūras dzīļu pētnieks, okeanogrāfs Žaks Īvs Kusto bija francūzis. Viņa darbības ietekmē daudzi cilvēki sapratuši, cik svarīga ir apkārtējās vides aizsardzība.

Francijā, Kannās, katru gadu notiek slavenais kinofestivāls. Tajā ir demonstrētas arī Latvijas kinorežisores Lailas Pakalniņas fi lmas Kurpe un Pitons.

Seno ēģiptiešu hieroglifus atšifrēja francūzis Žans Fransuā Šampolions.

Brīvības statuju, kas tika atklāta 1886. gadā, Amerikai dāvāja Fran-cija – kā abu valstu un to tautu draudzības simbolu. Veidojot statujas galvu, iedvesmas avots tēlniekam Frederikam Ogistam Bartoldi bijusi viņa māte.

Franču tīņu iecienītākais komiksa varonis ir Asteriks – mazs un spēcīgs korsikānis, kas cīnās ar romiešiem par savas tautas brīvību.

Francija ir kino dzimtene, jo tieši te, Lionā, 1894. gadā brāļi Limjēri sarīkoja pirmo kinoseansu. Visā pasaulē ir pazīstami franču kinoaktieri: Alēns Delons, Katrīna Denēva, Pjērs Rišārs, Žerārs Depardjē, Annija Žirardo un citi.

Francija XXI gadsimtā iegāja kā pasaules čempione futbolā. Pazīstamas franču futbola superzvaigznes ir Zinedīns Zidāns, Marsels Deselī, Jūrijs Džorkaifs un citi.

Parīzes–Dakaras rallijsArī šis sporta notikums ir kļuvis par Francijas simbolu. 1977. gadā to pirmo reizi rīkoja autobraucējs Tjerī Sabīns. Kopumā braucēji veic aptuveni 12 000 kilo-metru gan pa Franciju, gan Āfrikas tuksnešiem. Tiesa, – pēdējos gados brauciena sākumpunkts bieži atrodas ārpus Francijas, tomēr franči šīs sacensības vēl arvien uzskata par savējām. 2004. gadā rallijā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas auto un moto braucēji. Turklāt – ar savu auto OSCar, kas bija samontēts Ogrē. Latvijas dalība šajā rallijā jau kļuvusi par tradīciju. Pagaidām labākie panākumi bijuši motobraucējam Jānim Vinteram, kurš 2007. gadā ieguva 6. vietu.

Grūtākās sacensības pasaulēTas ir Tour de France – velobrauciens. Sākumā sacensības ilga 29 dienas, sportistiem bija jāveic 5743 km. Tagad tās ilgst 21 dienu un vēl arvien ir garākās pasaulē. Sacensību varonis ir amerikānis Lanss Ārmstrongs, kurš uzvarējis septiņas reizes. Inteesanti, katas noticis pēc smagas vēža operā-cijas.

Nākotnes RenaultStrīdoties ar vāciešiem, franči apgalvo, ka pirmais automobilis radīts viņu dzimtenē. Daļēji tam var piekrist, jo pirmais auto ar tvaika dzinēju, kas bija domāts lielga-balu pārvilkšanai, tiešām tapa Francijā XVIII gadsimtā. Tagad visi zina franču fi rmas Renault, Peugeot, Citroen. Pēdējos gados fi rma Citroën pārsteigusi pasauli ar C–Airdream – auto ar stikla jumtu. Brauciens tajā atgādina brīvu lidojumu. Otrs fi rmas brīnums ir mazais sportiskais kabrioletiņš C–Buggy. Tam ir automātiska pārnesumkārba ar sešiem ātrumiem, un tas spēj braukt pa tikpat sarežģītiem ceļiem kā daži džipi.

32

FrancijaFrancijaFrancijaFrancija

Rose

tas ak

mens

, kas

Ša

mpoli

onam

ļāva

atšif

rēt

ēģipt

iešu h

eirog

lifus

Žerārs Depardjē fi lmā Asteriks un Obeliks

Nesējraķetes Ariane starts

Alēns DelonsBridžita Bardo

Franču jūras dzīļu pētnieks Žans Īvs Kusto

Ātrvilciens TGV Zinadīns Zidāns

Tour de France Parīzes ielās

2006. gada Peugeot modelis

Zelta palmas zars – Kannu kinofestivāla galvenā balva Brīvības statuja Parīzes centrā

12

3

33

Kas tas par notikumu?

Francijas vēsturi daudz māca skolā. Atmini, kādi vēsturiski notikumi parādīti šajos attēlos!

Citroën markas automašīna

Renault Megane Coupe

Žans Fransuā Šampolions

Ekstrēmais Parīzes - Dakaras rallijs

Eiropas Savienībā: kopš 1981. gadaTeritorija: 131 940 km²Iedzīvotāju skaits: 10,5 milj. Galvaspilsēta: AtēnasIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:20 082 ASV dolāri (aptuveni 11 282 lati, 2005. gada dati, 28. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Olimps, 2911 mGarākā upe: Vardara, 388 kmValoda: grieķuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: eiroSimboli: vīni, sirtaki, daudzas salas (apmēram 1400 salus Vidusjūrā, Egejas un Jonijas jūrā, no tām tikai 169 ir apdzīvotas), savs alfabēts, senas vēsturiskas celtnes, olimpiskās spēlesOfi ciālā mājas lapa internetā: www.primeminister.gr

Brīvība vai nāve Ar šo frāzi, kas grieķiski skan Efeteria i tanatos, sākas mūsdienu Grieķijas vēsture. Grieķiju mēs pazīstam kā demokrātijas dzimteni, tomēr vēstures gaitā šī zeme piedzīvojusi daudzus svešzemju iekarotājus. Smagākais bija osmaņu jūgs. 1821. gadā Agia Lavra klosterī garīdznieks Germans pacēla brīvības cīņu karogu un aicināja atbrīvoties no osmaņu varas. Ar šo notikumu sākās neatkarības cīņas. Tikai pēc gada cīnītāji varēja pasludināt Grieķijas neatkarību, un pēc 13 gadiem jaunās valsts valdība apmetās Atēnās. Kopumā cīņas ar turkiem ilga vairāk nekā simt gadu. Atmiņai no šiem laikiem valsts karogā ir pareizticīgo krusts un līnijas, kas atgādina nemierīgu jūru. Līniju skaits uz karoga esot precīzi tāds kā zil-bju skaits minētajā frāzē.

Kā viņi runā?Cik Grieķijā novadu, tik valodu! Tas tāpēc, ka zemes citu no citas atdala kalni. XIX gadsimtā valodnieks Adamatijs Koras radīja valodu, kurā kopā salika sengrieķu valodas un jaunās valodas tradīcijas. Viņš to nosauca par katarevosu jeb tīro valodu. Taču tikai 1976. gadā katarevosa kļuva par valsts valodu! Tiem, kas mācās grieķu valodu, jārēķinās ne tikai ar citādiem burtiem, bet arī ar lielo izrunu un tradīciju jūkli.

Olimpijas uguns776. g. p. m. ē. – šo gad-skaitli zinām kā laiku, kad tempļu ciematā Olimpijā notika pirmās olimpiskās spēles. 1896. ir gads,

kad Atēnās notika pirmās mūsdienu spēles. Vēlreiz Atēnas kļuva par olimpisko pilsētu 2004. gadā. Pēdējās spēlēs risinājās 301 medaļas izcīņa 28 sporta veidos. Latvijas sportisti šajās spēlēs ieguva četras sudraba medaļas – svarcelšanā (Viktors Šcerbatihs), vingrošanā (Jevgēņijs Saproņenko), pieccīņā (Jeļena Vrubļevska) un šķēpmešanā (Vadims Vasiļevskis). Pēc senām tradīcijām visi uzvarētāji tika kronēti ar lauru lapu vainagiem.

Puikas neraudGrieķi ir dzīvespriecīgi un draudzīgi. Ne velti Grieķiju sauc par dievu zemi. Ģimenes saites te ir ciešas. Ja nejauši apvainosi kādu ģimenes locekli, notikušo par apvainojumu uztvers visa ģimene. Bet attiecībā uz puišiem pastāv tradīcija pilotino. Tas nozīmē – zēniem ir aizliegts apjukt grūtā situācijā. Grieķi uzskata, ka tāpēc viņu tautieši, piemēram, viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem Aristotelis Onasis, visu panāk paši un nekad nežēlojas.

Tūristu valstsKatru gadu Grieķiju apmeklē ļoti daudz tūristu no visas pasaules, lai aplūkotu tās vietas, par kurām rakstīts vēstures grāmatās. Senākās pilis viņi dodas apskatīt uz Krētas salu, zelta laikmeta būves – uz Atēnām. Grieķijā var pārvietoties pa tūkstošiem gadu vecām kalnu pārejām un dzert no strautiem un avotiem, ko slāpju dzesēšanai izmantojuši senie gudrie. Grieķija ir pazīstama arī ar izslavēti maigo Vidusjūras klimatu, gleznaino dabu un 300 saulainām dienām gadā. Tāpēc cilvēki te brauc sauļoties, peldēties un burāt.

Grie

ķija Homēra laika siers

Grieķu virtuvē laiks ir sas-tindzis. Pēc vīna garšas grieķi nekļūdīgi nosaka, no kuras salas tas nācis. Jau tūkstošiem gadu viņi ēd dārzeņu maisījumus olīveļļā un uz uguns ceptu gaļu jeb girosu. Slaveni ir grieķu sieri no kazas piena. Īpaši – feta, ko baudījis dzejnieks Homērs.

Saulriets Poseidona templī

Grieķijas pludmale Erihteona templis Skats uz Egejas jūru

Partenons – viens no antīkās kultūras ievērojamākajiem tempļiem

Samarijas aiza Krētas salā

Klinšainā Meteora

mūsdienu Grieķijas vēsture. Grieķiju mēs pazīstam kā demokrātijas dzimteni, tomēr vēstures gaitā šī zeme piedzīvojusi daudzus svešzemju iekarotājus. Smagākais bija osmaņu jūgs. 1821. gadā Agia Lavra klosterī garīdznieks Germans pacēla brīvības cīņu

VangelisIzcilākais mūsdienu grieķu komponists ir Vangelis (tā viņš saīsinājis savu ārzemniekiem grūti izrunājamo vārdu Evangēlijs Odisejs Papatana-sijs). Vangelis komponē jau kopš sešu gadu vecuma. Jaunībā viņš rakstīja dziesmas citam slavenam grieķim Demisam Rusam, vēlāk pievērsās elektroniskajai mūzikai. Reti kurš nav dzirdējis viņa skaņdarbus Pulsar, The Un-known Man. Pazīstamākais Vangeļa darbs ir mūzika fi lmai par Kristoforu Kolumbu – Paradīzes iekarošana.

Skats no sena cietokšņa Napfl ijā

35

Atmini grieķu Jaungada tradīcijas!Grieķu burtus mēs mācāmies skolā, īpaši – ģeometrijas stundās. Atmini vārdus, kas stāstījumā par grieķu Jaungada svētkiem uzrakstīti ar grieķu burtiem! Garumzīmes, mīkstinājumi un jumtiņi jāpiedomā pašam!

Vecgada vakaram grieķi cep πιραγν, kurā ir daudz μєδυσ. Pīrāga cepēja ieliek mīklā dažādas ςιμιτεσ ar monētām. Kas tās atrod – kļūst βαγατσ. Šo pīrāgu nedrīkst γριєςτ, jo tad būs τρυχιγσ γαδα. Pirms cepšanas saimniece uz pīrāga uzspiež trīs κρυστυσ. Mājas priekšā grieķi noliek êáñõ, kurā iekarina graudus, ωινογας, sieru un σπεκι. Neprecētas meitenes Jaungadam gatavo βυρωφυ δξιρυ. To izdzerot, viņas sapņo nonākt pie βαγατα ωιρα.

Atklāšanas ceremonija 2004. Atēnu olimpiskajās spēlēs

Nīkes statuja

Meteoras klosteriPirejas osta

Santorini salaAntīkās Grieķijas māla trauki

34

Fetas siera salāti jeb grieķu salāti

Vangelis

Antīkās Grieķijas skulptūraviens no daudzajiem antīkās Grieķijas pieminekļiem– amfi teātris

Trojas zirgs

Sienu gleznojumi Knosas pils kompleksā

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 45 226 km²Iedzīvotāju skaits: 1,4 milj. Galvaspilsēta: TallinaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:9727 ASV dolāri (aptuveni 5464 lati, 2005. gada dati, 47. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Munameģis, 318 mGarākā upe: Pernu, 144 kmValoda: igauņuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: kronaSimboli: kadiķu meži, klinšaini krasti, Dziesmu svētki, Senā TallinaOfi ciālās mājas lapas internetā: www.vm.ee/estonia

Nepaklausīgā zeme Igauņi parasti uzsver, ka, lai gan neatkarīgā Igaunija pastāv tikai kopš 1918. gada 24. februāra, savu zemi viņi nekad nav uzskatījuši par kādas citas tautas īpašumu. Baltijas somu tautas, tagadējo igauņu senči, šajā zemē ienāca trešajā gadu tūkstotī p. m. ē. Viduslaiku sākumā Igaunijā pastāvēja vairāki pilsnovadi (ap tuvāko koka pili apvienojušies ciemi), kas savukārt veidoja zemes – Sakalu, Ugau-niju, Lēnemā, Rēvalu un citas. XII un XIII gadsimtā Igaunija kļuva par triju valstu iekārotu zemi. No dienvidiem tai uzbruka vācu bruņinieki, kuri jau bija iekarojuši daļu Latvijas, no ziemeļiem – dāņi, bet no austrumiem – krievi. Ar 1238. gada Stēnsbijas līgumu dāņi un vācieši igauņu zemi sadalīja divās daļās. Vēlāk visa Igaunija tika iekļauta Livonijā, tad sadalīta starp Poliju – Lietuvu un Zviedriju. XVII gadsimtā to iekļāvaKrievijas impērijā. Tikai sabrūkot šai impērijai,Igaunija kļuva par neatkarīgu valsti. Bet pirms Otrā pasaules kara igauņi piedzīvoja PSRS okupāciju.

Dāņu pilsētaIgaunijas galvaspilsētai Tallinai bijuši vairāki nosaukumi. Pašreizējais tulkojumā nozīmē ‘dāņu pilsēta’. Igauņi pilsētu šādi iesauca pēc tam, kad 1219. gadā te savu pili uzcēla Dānijas karalis Valdemārs II. Vācieši Tallinu nodēvēja pēc senā Igaunijas novada Rēvalas – par Rēveli. Senie igauņi Tallinu saukuši arī par Lindanasi, krievi – par Koluvanu. Tallinieši uzskata, ka Igaunijas galvaspilsēta ir vecākā no Balti-jas galvaspilsētām. To savā kartē 1154. gadā atzīmējis arābu ceļotājs Muhameds Idrisi. Šo gadu arī uzskata par pilsētas dibināšanas laiku.

Sūrās zemes sūrie simboliIgaunijas valsts karogu 1884. gadā kā savas korporācijas zīmi izvei-doja igauņu studenti. Tā krāsas simbolizē melno zemi, zilo jūru, bet baltais laukums – sūro darba dienu. Igaunijas zemi nav viegli iekopt, jo dažos novados virs klintīm ir tikai plāna augsnes kārtiņa. Daudz briesmu gaida arī vētrainajā jūrā. Tāpēc karogs iznācis skarbs. Igaunijas ģerboni, kurā redzamas trīs zilas lauvas, Dānijas karalis Valdemārs piešķīra Talli-nas pilsētai. Vēlāk to izmantoja par Igaunijas guberņas ģerboni. Igauņiem ir arī sava nacionālā puķe – rudzupuķe – un nacionālais putns – bezdelīga. Nacionālais akmens ir kaļķakmens.

Augšpilsēta un LejpilsētaTallina sastāv no divām pilsētām – uz lielas klints atrodas tās cietoksnis jeb Augšpilsēta. Teika stāsta, ka šo klinti uz sava vīra, senā stiprinieka Kalevipoega, kapa uzlikusi viņa sieva Linda. Tāpēc igauņi Tallinu arī saukuši par Lindanasi. Augšpilsētas centrālās celtnes ir Tompea pils (Igaunijas parlamenta un valdības rezidence) un Tallinas Doma baznīca. Lejpilsēta plešas starp klinti un jūru. Uz to ved iela, ko sauc par Garo Kāju. Te visas dzīves centrs ir Rātslaukums ar XIV gadsimtā celtu rātsnamu. Uz nama torņa skatāms pilsētas simbols un aizbildnis – vecais Tomass. Baltijā Tallina ir vienīgā pilsēta, kur saglabājusies liela daļa no nocietinājuma mūra. Pilsētas sargi lielāko torni iesaukuši Skaties virtuvē, jo te bijusi viņu ēdamzāle.

Igau

nija

Dziedošās revolūcijas dzimteneNotikumus astoņdesmito gadu beigās, kuru laikā Igaunija atguva neatkarību, mēdz saukt par Dziedošo revolūciju. Nosaukums radies no tā, ka pēc demonstrācijām un mītiņiem pilsētas centrā daudzi cilvēki sapulcējās Dzies-mu svētku estrādē un dziedāja dziesmas, kuras ofi ciālā komunistu valdība bija aizliegusi. Dziesmu svētki Igaunijā notiek kopš 1869. gada, un tie ir vecākie Baltijā.

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Igauņi parasti uzsver, ka, lai gan neatkarīgā Igaunija pastāv tikai kopš 1918. gada 24. februāra, savu zemi viņi nekad nav uzskatījuši par kādas citas tautas īpašumu. Baltijas somu tautas, tagadējo igauņu senči, šajā zemē ienāca trešajā gadu tūkstotī

Tallinas vecpilsētas sarkanie jumti

Tallinas vecpilsēta

Nacionālais simbols - rudzupuķe

Bezdelīgu ligzda

Igauņu nacionālais tautas tērps

36

Naksnīgā Tallina Pareizticīgo bazilika Tallinā

Saulriets Tallinas ostā

37

Kur mīt prezidentsNedaudz ārpus Tallinas atrodas Kadriorga parks. Šajā vietā labprāt apmetušies valdnieki. Pirmais bijis Krievijas cars Pēteris I, kura mājā tagad ierīkots muzejs. XVIII gadsimta vidū pili te uzcēla Pētera mantiniece cariene Katrīna II. Tajā tagad atrodas mākslas muzejs. 1937. gadā Kadriorgā uzcēla vēl vienu pili. Šoreiz – Igaunijas prezidentam. Parks ar plašajiem zālieniem un garajām alejām ir kļuvis par pazīstamu pastaigu vietu. Bet prezidenta pili var pazīt pēc tā, ka dienu un nakti to sargā igauņu gvardi.

Dīvaini jautājumi, ko ārzemnieki uzdod par Igauniju

1. Vai Igaunijā kādreiz spīd saule?2. Vai Igaunijā dzīvo polārie lāči?3. Vai Igaunija ir pasaulē mazākā valsts?4. Vai Igaunijai pieder Sibīrija?5. Kāda ādas krāsa ir igauņiem?6. Vai Igaunijā valda karalis?7. Vai Igaunijā izmanto elektrību?

Tallinas vecpilsētas mūri

Tallinas Dziesmu svētku estrāde

Dziesmu svētki Tallinā

Ziedošā Sāremā sala

Kadriorga parks netālu no Tallinas

Tompea tornis

Kaļķakmens

Igaunijas ģerbonis

Viduslaiku elpa Tallinas Augšpilsētā

Studentu galvaspilsētaIgaunijas nozīmīgākā augstskola ir Tartu universitāte. Tartu jeb Tērbata (kā to senāk dēvēja latvieši) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta. Pirmo reizi rakstos tā minēta 1030. gadā. Tad, nojaucis igauņu celto Tarbatas (Tauru) pili, savu cietoksni Jurjevu uzbūvēja senkrievu kņazs Jaroslavs Gudrais. XIII gadsimtā ap Tartu notika asas cīņas, kurās gāja bojā arī Vjačko – senās Kokneses valdnieks. Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs nolēma pilsētā izveidot augstskolu – Karaļa Gustava akadēmiju. Nodomu īstenoja 1632. gadā. Akadēmija ātri kļuva par vietējo zinātnes centru. XVIII gadsimtā tās darbībā iestājās pārtraukums, bet XIX gadsimtā to atjaunoja ar nosaukumu Tartu (Tērbatas) universitāte. Augstskola kļuva par latviešu un igauņu nacionālās atmodas centru.

Salu valstsIgaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kam pieder jūras salas. Turklāt to ir ļoti daudz – aptuveni 1400. Vairākums salu ir mazas un neapdzīvotas, bet lielākā – Sāmsala – ir kļuvusi par iemīļotu tūristu apmeklējuma vietu. Salu iemītnieku dzīve ir bijusi visai skarba. Salas veidojušās uz klints, un tās sedz tikai plāna augsnes kārtiņa. Laukus starp kadiķu mežiem parasti iekopa sievietes. Vīri braukuši jūrā vai devušies uz pilsētām peļņā. Tomēr salu iemītnieki bijuši sīksti – viņu tikums liedzis kaut ko aizņemties no kaimiņa. Tāpēc katrā mājā būvētas pat savas dzirnavas.

Lahemā brīnumsIgaunijas lielākais un pazīstamākais nacionālais parks ir Lahemā. Te atrodami klinšaini jūras krasti, XVIII gadsimta celtnes, akmeņaini meži, kā arī seni zvejnieku ciemi. Jauno laiku liecība te ir padomju

armijas kazarmas, ko igauņi rāda ar skumju ironiju – arī aizsargājamas da-bas vietas armijai nebija svētas.

Krāteris – kā uz MēnessUz Zemes nav daudz vietu, kur būtu skatāmi meteorītu iz-sisti krāteri. Viena no tādām ir Sāmsalā. Tas ir Kāli krāteris. Meteorīts te nokritis mūsu ēras sākumā. Saglabājusies leģenda, ka šajā vietā esot mirusi saule.

KUMU – modernās mākslas citadeleMūsdienīgai mākslai vajag mūsdienīgas telpas – tāda doma igauņiem radās jau pagājušā gadsimta sākumā, taču val-stij vienmēr bija citas rūpes. 1993. gadā beidzot tika izsludināts konkurss par mūsdienu mākslas muzeja projektu. Tajā uzvarēja somu arhitekts Peka Vapāvouri. 2006. gadā šī ēka, kas atgādina Igaunijas ziemeļu novadiem raksturīgu klinti, bija gatava. Tā ieguva nosaukumu KUMU (saīsinājums no igauņu vārdiem KUnstiMU-useum – mākslas muzejs). KUMU ir celtne ar septiņiem stāviem, un tās 36 tūkstošus kvadrātmetru lielajā platībā var aplūkot modernās mākslas šedevrus no visas pa-saules.

Populārais vārdsPopulārākais zēna vārds Igaunijā ir Lembits. Tam ir se-nas saknes. 1217. gadā starp vācu bruņiniekiem un igauņiem pie Vīlandes notika izšķirošā kauja. Igauņu spēkus tajā vadīja Lembits. Vācieši kaujā guva uzvaru. Viņu naids pret Lembitu bija tik liels, ka tie sadalīja varoņa ķermeni vairākās daļās un aizveda sev līdzi. Kopš tā laika Lembits Igaunijā ir brīvības cīņu simbols. Tā nosauktas vairākas karaspēka daļas un arī Igaunijas zemūdene, ko uzbūvēja 1936. gadā un tagad var apskatīt kā muzeju.

Tartu universitāte

Saku – koncertzāle zvaigznēmIgauņu mūziķi bija pirmie Baltijā, kam izdevās uzvarēt Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tas notika 2001. gadā Kopenhāgenā ar dziesmu Everybody. Uzvarētāji bija Tanels Padars un Deivs Bentons. Nākamajā gadā konkurss notika Saku Suurhall – jaunajā sporta zālē, kurā var sapulcēties apmēram 6000 skatītāju. Tagad Saku halle kļuvusi par iecienītu koncertu vietu dažādām starptautiskām zvaigznēm. Latviešiem tā paliks atmiņā ar to, ka šeit 2002. gadā uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā izcīnīja Marija Naumova.

Lahemā ūdenskritums

38

Sāmsalas dzirnavas

Zelta slēpotājiIgauņi ir pirmā Baltijas valsts, kuras sportisti pēc neatkarības atgūšanas izcīnījuši zelta medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs. Divas olimpiskās zelta medaļas ir Andrusam Vērpalu, viena – Kristīnei Šmigunai.

Igaunijas rallija zvaigzneIgaunija jau izsenis pazīstama ar labiem autobraucējiem un motobraucējiem. Viņiem pirma-jiem Baltijā izdevās izaudzināt autobraucēju, kas gūst panākumus pasaules mēroga sacensībās. Tas ir Pasaules rallija čempionāta braucējs Marko Martins. 2005. gads Martinam bija traģisks – sacensību laikā notika avārija un Martina līdzbraucējs gāja bojā. Tāpēc no turpmākās cīņas Martins izstājās un beidza Pasaules rallija čempionāta braucēja karjeru.

Skaitīsim igauniski!Igauņu valoda nelīdzinās ne latviešu, ne lietuviešu valodai. Tā ir labskanīga, bet pagrūta – lietvārdiem ir 12 locījumu!1 – iks, 2 – kaks, 3 – kolm, 4 – neli, 5 – vīs, 6 – kūs, 7 – seitse, 8 – kaheksa, 9 – iheksa, 10 – kemme.

Stāsts par KalējdēluGandrīz katrā Igaunijas novadā ir teikas par seniem spēkavīriem. Populārākais starp tiem ir Kalējdēls jeb Kalevipoegs. Par viņu sacerētas daudzas dziesmas jeb rūnas. 1843. gadā ārsts no Viru pilsētas Frīdrihs Reinholds Kreicvalds apkopoja šīs rūnas vienotā eposā Kalevi-poegs. Šis notikums iesāka igauņu nacionālo atmodu.

1 2 3 4 2 5

6 3 7 8 3 9 3 10 11

12 11 8 7 11 1 13 14 2

19 6 18 5 2

Igaunijas simboliAtmini Igaunijas simbolus! Katram ciparam atbilst burts!

1. Igaunijas ģerbonī redzamas

2. Igaunijas nacionālā puķe ir

3. Igaunijas putns ir12 2 1 17 18

1 11 15 12 16 17 5

7 8 16 11 7 20 21 18

4. Zēniem Igaunijā labprāt dod vārdu

5. Sūro darba dienu Igaunijas karogā apzīmē

6. Revolūciju Igaunijā sauc

39

Lahemā nacionālais parks

Hijumā sala

IgaunijaIgaunijaIgaunijaIgaunija

Kāli krāteris

Igaunija - piejūras zemeFragments no kādas baznīcas Tallinas vecpilsētā

Naksnīga ieliņa Tallinas vecpilsētā

Kristīne Šmiguna Andruss Vērpalu

Marko Martins autorallijā

Kalējdēls igauņu eposā Kalevipoegs

Zemūdene Lembits

Modernās mākslas muzejs Tallinā –

KUMU

KUMU iekštelpas

Eiropas Savienībā: kopš 1951. gada, dibinātājvalstsTeritorija: 301 230 km²Iedzīvotāju skaits: 57,2 milj. Galvaspilsēta: RomaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:30 450 ASV dolāri (aptuveni 17 106 lati, 2005. gada dati, 20. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Monblāns, 4807 mGarākā upe: Po, 652 kmValoda: itāļu, 16 dialekti (mazākumtautības – retoromāņi, tirolieši u. c.)Valsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: eiroSimboli: spageti, kapučino, opera, romiešu un rene-sanses kultūras mantojumsOfi ciālā mājas lapa internetā: www.governo.it

Mantojuma zeme Pēc UNESCO pieņēmumiem, Itālijā ir visvairāk vēstures pieminekļu (70% pasaules kultūras man-tojuma). Tos radījušas gan senās Itālijas tautas etruski un latīņi (jeb romieši), gan renesanses meistari. Visas pasaules tūristi sapņo apmeklēt pilsētas – muzejus Romu, Florenci, Venēciju, Dženovu, Pizu un Neapoli.

Itāļu popmūzikaSeptiņdesmitajos gados tās simboli bija Adriano Čelentāno, Toto Kotunjo, Al Bano un Romina Pauere, Ricci e Poveri un Sanremo festivāls. Deviņdesmitajos daudzi zināja Erosa Ramazoti un Nek vārdu. Nu viņiem piebiedrojies savdabīgas mūzikas autors Ti-ciano Ferro no Romas priekšpilsētas Latīnas. Dzies-mas viņš sāka rakstīt guļamistabā, izmantojot datoru un sintezatoru. Savā mūzikā Ticiano jauc repa un tehno elementus. Savdabīgs dziedātājs ir Toskānas iedzimtais Andrea Bočelli. Jaunībā viņš mācījās par ērģelnieku, bet vēlāk kļuva par operas tenoru. Pēc koncertiem kopā ar slaveno britu dziedātāju Sāru Braitmani Bočelli sāka izdot arī popmūzikas diskus. Viņa dziesmas ir veltītas mūžīgajai tēmai – mīlestībai.

Itālija

Kino ar vēsturiPasaulē pazīstami daudzi izcili itāļu kinorežisori – Vitorio de Sika, Mikelandželo An-tonioni, Federiko Fellīni, Roberto Benīni. R. Benīni tēlojis daudzās fi lmās, taču vislielāko slavu viņam atnesusi Dzīve ir skaista (Lavita e bella), kas 1999. gada aprīlī ieguva trīs Oska-rus – labākā ārzemju fi lma, par labāko aktierspēli un par labāko muzikālo noformējumu. Holivudā slavenākie itāļu vārdi ir Silvestrs Stallone un Denijs de Vito.

Antīkā Roma

Eņģeļu māja Romā

40

Itālijas alpi Verona

Dante AligjēriDante Aligjēri tiek uzskatīts par itāliešu literārās valodas pamatlicēju. Lielu ieguldījumu valodas attīstībā deva arī Alesandro Manzoni un Frančesko Petrarka. Dantes nozīmīgākais darbs ir Dievišķā komēdija. Tā pieder pie literatūras zelta fonda. Kaut arī šis darbs ir ļoti sarežģīts, tas iekļauts Itālijas skolu mācību programmās. Rīgā ir Itālijas Kultūras biedrība, kas nosaukta Dantes vārdā.

Itālijas izglītības sistēmaItālijā divu vai trīs gadu vecumā bērni sāk apmeklēt bērnudārzu. Tajā viņi tiek sagatavoti sākumskolai, kas itāļiem sākas sešu gadu vecumā. Sākumskolā bērni mācās piecus gadus, un mācības beidzas ar mutisku un rakstisku pārbaudi. Ja pārbaude nokārtota sekmīgi, tiek izsniegta sākumskolas beigšanas apliecība. Nākamais posms ir reālskola, kur mācības ilgst trīs gadus. Skolēni apgūst vispārējās zināšanas dažādos priekšmetos. Arī šis mācību posms beidzas ar eksāmeniem. Pārbaudījumu atzīmes nosaka iespēju iestāties nākamajā mācību iestādē. Paši skolēni izvēlas tematus, ko analizē un sagatavo mutiskajam eksāmenam. Sešpadsmit gadu vecumā jaunieši sāk mācīties vidusskolā. Šis posms ilgst piecus gadus. Skolēni ir ļoti noslogoti, ik nedēļu tiek uzdoti pārbaudes darbi, jāraksta kontroldarbi un domrak-sti. Beidzot šo mācību posmu, zināšanas vērtē komisija. Eksāmeni jākārto visos mācību priekšmetos. Vidussko-las diploms nepieciešams, lai iestātos universitātē. Ja studentu skaits ir ierobežots, tiek uzņemti tikai labākie, ņemot vērā diploma vidējo atzīmi.

41

kopš 1951. gada, dibinātājvalsts

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

vēstures pieminekļu (70% pasaules kultūras man-tojuma). Tos radījušas gan senās Itālijas tautas etruski un latīņi (jeb romieši), gan

Kolizejs Romā Kapučīno

Viens no Romas tiltiemVilcene un dvīņi – Romuls un Rems

Panteons Romā Venēcija Venēcijas ieliņa

Slavenais Pizas tornis

Roberto Benīni fi lmā Kafi ja un cigaretes

Klaudija Kardināle

Itāļu dziedātājs Zuchero

Ticiano Ferro

Itāļu operdziedātājs Adriano Bočelli

Adriano Čelentāno

Dantes Dievišķā komēdija

Dante Aligjēri

Skolēni rotaļājas skolas pagalmā kādā Itālijas provinces pilsētiņā

Vai zini, ka: Itāliju 7456 km garumā apskalo jūra. Itālijā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā – Etna (3323 m). Itālija un Francija ir lielākās vīna ražotājas pasaulē. Itālija ieņem otro vietu pasaulē olīveļļas ražošanā (pēc Spānijas). Itālija ir viena no lielākajām tekstilšķiedru ražotājām pasaulē (pēc Ķīnas). Itālija ir otra lielākā cementa ražotāja Eiropā (pēc Vācijas). Itālijā iedzīvotāju mūža ilgums ir viens no lielākajiem pasaulē – 81 gads sievietēm un 75 gadi vīriešiem. pēdējā gadsimtā itālieši ir saņēmuši Nobela prēmiju ekonomikā, ķīmijā, fi zikā (trīs prēmijas), medicīnā (trīs prēmijas), literatūrā (sešas prēmijas). Itālijā ir 19 nacionālie parki. Itālijā iznāk 737 dienas un nedēļas laikraksti. Ik gadu apmēram viens miljons cilvēku apmeklē Pompeju jaunās un vecās drupas (Scavi Vecchi; Nuovi di Pompei) – romiešu kultūras pieminekli. Itālijas bibliotēkās atrodas 21 665 769 grāmatas un 179 903 manuskripti.

Tiramisu (Tiramisu)Nepieciešamās sastāvdaļas: 480 g mascarpone siera, 1/2 tējkarotes sāls, konditorejas cukurs, vaniļas ekstrakts, kafi jas liķieris, 100 g pussaldas šokolādes, 350 ml saldā krējuma, 2 tējkarotes šķīstošā espresso pulvera, 200 g cepumu Dāmu pirkstiņi.Lielā bļodā sakuļ mascarpone sieru. Pievieno sāli, pustasi cukura (tasē ir apmēram 240 g), 3 ēdamkarotes kafi jas liķiera, tējkaroti vaniļas ekstrakta un divas trešdaļas sarīvētas šokolādes tāfelītes. Pārējo šokolādi varēs izmantot tiramisu dekorēšanai. Atsevišķā mazā bļodiņā saputo saldo krējumu. To pievieno iegūtajai siera masai. Nelielā trauciņā sajauc šķīstošo espresso pulveri ar 1–3 tasēm kafi jas liķiera un pustējkaroti vaniļas ekstrakta, kam pievienotas 2 ēdamkarotes ūdens. Sasmalcina Dāmu pirkstiņus un piepilda ar tiem 1/4 stikla vai kristāla pokāla. Cepumiem uzlej espresso maisījumu. Visu pārlej ar 1–3 tasēm siera masas. To atkārto divas reizes. Visam pārlej putukrējumu un pārkaisa ar šokolādi. Pokālu pārsedz un uz divām stundām novieto aukstumā. Labu apetīti!

Ēdīsim itāliski!Brusketa (Bruschetta)Nepieciešamās sastāvdaļas: šķēlēs sagriezta baltmaize, svaigi tomāti, ķiploka daiviņa (tikai tad, ja garšo), augstākā labuma olīveļļa, sāls, svaigas bazilika lapiņas.Cepeškrāsnī apbrūnina maizi, līdz tā kļūst kraukšķīga. Rūpīgi nomazgā tomātus, sagriež sīkos gabaliņos, ieber traukā, pievieno sāli un eļļu un kārtīgi samaisa. Sasmalcina bazilika lapiņas un pievieno tomātiem. Vēlreiz visu kārtīgi sajauc. Iegūto masu uzklāj uz karstajām maizes šķēlēm. Tie, kam garšo ķiploki, maizi pirms noklāšanas ar tomātu masu var ierīvēt ar ķiploka daiviņu. Maizi var padarīt aromātiskāku, ierīvējot ar ķiploku un ieziežot ar eļļu, nemaz neuzliekot tomātu masu.

Eiropas lielākais aktīvais vulkāns – Etna

Venēcijas karnevāla maska

Etnas krāteris izvirduma laikā

42

ItālijaItālijaItālijaItālijaItālijaItālija

Itālijai raksturīgi!Atmini dažas Itālijai svarīgas iezīmes! Katram ciparam atbilst burts!

11

4. Ar kādām trim auto fi rmām Itālija ir pazīstama pasaulē?

5. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?

6. Kuras F–1 komandas pieder itāliešiem?

1. Itālija ietver divas pundurvalstis, kurās arī runā itāliski. Kā tās sauc?

1 2 3 4 5 6 7 8

8 2 7 9 2 10 4 7

3. Itāliju no pārējās Eiropas norobežo kalni. Kā tos sauc?

8 2 4109 211

2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?2. Kurš dzīvnieks jau kopš latīņu laikiem ir Romas simbols?

1 4 12 15 13 7 13

2 12 14 4

16 4 2 3 16 13 10 10 2 10 4

12 2 9 17 11 10 18 19 4 7 45. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?5. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?5. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?5. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?5. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?5. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?5. Kā sauc slavenāko operteātri Itālijā?

12 2 8 15 2 12 2

17 13 7 13 3 3 11 7 16 13 10 10 2 10 47. Kāds popmūzikas stils ir populārs Itālijā?

3 13 19 117

Vidu

sjūra

s piek

raste

Itā

lijas d

ienvid

os

Itālija – piejūras zeme

Itālija - vīnu zeme

Viena no populākajām itāļu auto markām - FIAT

Viena no populākajām itāļu auto markām - Lamborgini Pompeji Romantiskā Venēcija Milānas katedrāle

Makaroni

Viens no nacionālajiem itāļu ēdieniem – pasta

Brusketa

Itālijas Alpu ainava Zvejas laivas Vidusjūras ūdeņos

43

Tiramisu

Eiropas Savienībā: kopš 1973. gadaTeritorija: 70 280 km²Iedzīvotāju skaits: 3,6 milj. Galvaspilsēta: DublinaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:48 351 ASV dolāri (aptuveni 27 163 lati, 2005. gada dati, 5. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Karantvila, 1041 mGarākā upe: Šanona, 384 kmValoda: angļu un īruValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: eiroSimboli: kalni, īru mūzika, āboliņa lapa, Sv. Patrika kults, joku dzejoļi – limerikiOfi ciālā mājas lapa internetā: www.gov.ie

Klinšu un parku zeme Īrijas krasta līnija stiepjas 2200 km garumā, atklājot vispārsteidzošākās ainavas – gan galvu reibinošas un nepieejamas klintis, gan viesmīlīgas pludmales. Īriju mēdz saukt arī par Zaļo salu, jo tā ir dārzu un parku zeme. Valdošais šeit ir piejūras klimats, kas ir ideāli piemērots dārzu un parku veidošanai. Īrijā ir izveidoti daudzi nacionālie parki, no kuriem daži ir slaveni visā pasaulē. Piemēram, Konnemaras Nacionālais parks, kas ir ievērojams ar viršu un citu interesantu augu bagātību un īpatnējiem Granīta kalniem, Killarnejas Nacionālais parks un virkne citu.

Dzīvības dzēriens un rekordu dzēriensPāris vārdu jāteic arī par ne mazāk slaveno īru viskiju. Jau kopš XIV gadsimta Īrijā no miežu iesala gatavo degvīnu, ko īru valodā sauc Uise beatha. Latviski tas nozīmē – dzīvības dzēriens. Vēl mūsdienās, gatavojot īru viskiju, tiek ievērotas senās tradīcijas – dzēriens tiek apstrādāts ar degoša koka dūmiem, lai tam piešķirtu tikai īru viskijam raksturīgo dūmu piegaršu. Tāpat visā pasaulē labi pazīst slaveno Guinness alu, laikam vispopulārāko tumšo alu pasaulē. Guinness fi rmas īpašnieks radīja arī slaveno Ginesa rekordu grāmatu, lai apkopotu ziņas tiem, kam patīk slēgt derības.

Īrija

Senā valodaĪri savu valodu dažkārt dēvē par gēlu mēli. Tā pieder pie ķeltu valodām un ir ļoti savdabīga. Īru valsts veidojās kā vairāku dzimtu jeb klanu savienība. Pamazām tā kļuva atkarīga no Anglijas, un tikai 1937. gadā Īrija atguva neatkarību. Angļu valdīšanas laikā īru valoda savu lomu zaudēja. Neatkarības pir-majos gados tā bija saglabājusies tikai tālos laukos. Mūsdienās senā īru valoda ir valsts valoda, un tās pratēju skaits arvien palielinās.

Noslēpumu pilsĪrijā no seniem laikiem ir saglabājušās daudzas gleznainas un mazliet noslēpumainas pilis. Kašelas pils un katedrāle ir viens no skaistākajiem vēstures piemi-nekļiem Eiropā. Šī pils pirmo reizi vēstures avotos minēta jau ceturtajā gadsimtā. Tad tā ir bijusi karaliskā rezidence. Stāsta, ka pilī esot ieradies Svētais Patriks, tāpēc tā iedē-vēta viņa vārdā. Katru gadu pils kompleksu apmeklē simtiem ceļotāju no visas pasaules. Sv. Patriks ir atvedis uz Īriju kristīgo ticību. Viņam par godu katru gadu 17. martā grezni tiek svinēta Sv. Patrika diena.

Mēness uz zemesLieliskus iespaidu gan piedzīvojumu meklētā-jiem, gan neatkārto-jamas dabas cienī-tājiem sniedz Bu-renas pussala. Tās nosaukums cēlies no

vārda boireann, ko latviski varētu tulkot kā ‘milzīga klints’. Šo pussalu, kas atrodas Īrijas rietumu daļā, uzskata par vienu no visiespaidīgākajiem valsts apgabaliem. Te astoņus kilometrus gar Atlantijas okeāna krastu stiepjas Mohēras klintis. Tās paceļas 210 metru virs jūras līmeņa. Mēdz teikt – te izskatoties kā uz Mēness.

Īru m

ūzika

s ins

trume

nts

Īrijas

skais

tā da

ba

Īru kafi ja Īstas īru kafi jas pagatavošanai nepieciešama ugunsizturīga kafi jas glāze, kam uz kājiņas ir Īrijas simbols – āboliņa lapa. Pagatavojot īru kafi ju, ir svarīgi, lai viskija un kafi jas maisījums nesajauktos ar saputoto krējumu. Tāpēc īru kafi ju dzer caur salmiņu, bet, lai dzēriena aromāts būtu izjūtams pilnīgāk, kafi jas glāze iepriekš jāsasilda.

īrijas leknās pļavas - labas ganības zirgiem

Konnemaras Nacionālais parks

44

Naksnīgā Dublina

Ķeltu krusts Dūmakaina novakare virs kāda ezera

Tiek g

atavo

ta īru

kafi ja

Nesteidzīgā pilsētaĪrijas galvaspilsēta Dublina atrodas pie Lifes upes ietekas Dublinas līcī. Šai tūkstoš gadu senajai pilsētai, tāpat kā visai Īrijai, vēl aizvien raksturīgs nesteidzīgs un savdabīgs dzīves ritms. Varbūt tieši tāpēc Dublina ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām Eiropas mazajām pilsētām. Viena no ievērojamākajām pilsētas celtnēm ir 1592. gadā dibinātā Trīsvienības koledža, kurā glabājas mākslas vērtības no vissenākajiem laikiem.

No krodziņa uz topiemJa kādai īru ģimenei pieder krodziņš, tad, visdrīzāk, tajā muzicē viņu bērni. Tāpēc daudzi pasaulē pazīstami popmūziķi nāk no Īrijas. No deju mūziķiem īriem pieder ilggadējākā puišu grupa Westlife. Dvēselisku rokmūziku rada Šaineda O’Konnora, politisku roku – grupa U2. Bet vissavdabīgākā īru mūziķe ir Enya. Viņa sākusi kā īru folkloras kopas māksliniece. Enya veido neparastus skaņdarbus, kuros visus instrumentus spēlē pati. Viņa dzied ne tikai angliski, bet arī dzimtajā īru valodā.

Grupas U2 līderis – Bono

Skarbā Īrijas piekrastes

45

Atrodi slavenus īrus!Atrodi burtu jūklī četras īru slavenības!

G V W E S T L I F EA R O N N O K O L KM P A T R I K S N VO T R A Y N E G O TV R U J K L N G K H

Dziedātāja - Enya

Dumpiniece - Š. O’KonnoraSenais dolmenis Burenas pussalā

Kašelas pils

Kašelas pils no pagalma puses – kapi ar ķeltu krustiem

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

un nepieejamas klintis, gan viesmīlīgas pludmales. Īriju mēdz saukt arī par Zaļo salu, jo tā ir dārzu un parku zeme. Valdošais šeit ir piejūras klimats, kas ir ideāli piemērots dārzu un parku veidošanai. Īrijā ir izveidoti daudzi nacionālie parki, no kuriem daži

Īrijas skarbā daba

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 9 250 km²Iedzīvotāju skaits: 758 000 Galvaspilsēta: NikosijaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:20 214 ASV dolāri (aptuveni 11 356 lati, 2005. gada dati, 27. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Troodu Olimps, 1951 mGarākā upe: Pedja, 100 kmValoda: grieķu un turkuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: Kipras mārciņaSimboli: senas pilsētas, vilinošas pludmales, vīni un omulīgas tavernas, seni teātriOfi ciālās mājas lapas internetā: www.moi.gov.cy; www.cyprus.gov.cy

Salu valsts Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā. Tā ir 240 km gara un 96 km plata. Lai apbrauktu tai apkārt, jāveic tikai 648 kilometri. Kipras vēsture ir ļoti gara un sarežģīta. Te apmetušās daudzas tautas. Senajos laikos Kiprā izveidojās grieķu pilsētvalstis, tad tā iekļāvās gan Romas, gan Bizantijas impērijā, vēlāk nonāca krustnešu varā, no krustnešiem to pārņēma Venēcijas tirgotāji un XVIII gs. – Osmaņu impērija. 1914. gadā Kipru savā īpašumā ieguva Britu impērija, kas salai neatkarību atdeva tikai 1960. gadā.

Pilsēta aiz 400 gadu veciem mūriemKipras galvaspilsēta Nikosija, ko grieķi sauc par Lefkosiju, ir izaugusi skaistā līdzenumā pie Pentadiktlona kalna. Tas ir slavens ar piecām virsotnēm. Pilsētas seno daļu aptver 400 gadus veci mūri, ko cēluši venēcieši. Mūros – skaistajos Famagusta vārtos – tagad iekārtots kultūras centrs. Pilsētā ir daudzas pareizticīgo baznīcas, musulmaņu mošejas, Bizantijas muzejs un arhibīskapa rezidence. Jāpiebilst, ka arhibīskapi ir bijuši arī šīs valsts prezidenti. Afrodītes dzimtene

Daudzas vietas Kiprā saistītas ar sengrieķu mītiem. Netālu no Pafas pilsētas – Koklijas ciemā – ir klintis, pie kurām no jūras putām esot dzimusi grieķu mīlestības dieviete Afrodīte. Daudzi cilvēki te ierodas, lai mazgātos grotā, kur peldējusies dieviete, aizietu pie Mīlas avota un apskatītu tempļa drupas. Tiem, kuri esot šo vietu apmeklējuši, par veiksmi mīlestībā nav jāsūdzas.

Kā mācās Kiprā? Kipras klasēs ir ne vairāk par 15 bērniem. Pamatskolā mācās sešus gadus, un to iedala A (1–3) un B (4–6) līmenī. Pēc tam var doties vai nu uz liceju, vai ģimnāziju. Ģimnāzijā mācās tie, kuri vēlas studēt humanitāros priekšmetus. Licejos – kam patīk praktiskākas zinātnes. Bieži vien liceju studenti sko-las namā pavada tikai trīs dienas nedēļā. Pārējā laikā notiek praktiskās mācības kādā darbavietā. Kiprā ir arī universitāte un augstākais tehniskais institūts.

Kip

ra

Kā Kipra saimniekoTik mazai un sašķeltai valstij jāprot izmantot iespējas, kā attīstīt saimniecību. Vairāk nekā 70 procenti kipriešu strādā apkalpojošā sfērā, un galvenais viņu ienākuma avots ir tūrisms. Tā kā Kiprā netrūkst labu pludmaļu un interesantu senvietu, ekskursantu pieplūdums ir liels. Kiprieši eksportē augļus, vīnus un audumus. Tā ir viena no lēto karogu valstīm (te ir izdevīgi reģistrēt kuģus), tāpēc ar Kipras karogu peld vairāk nekā 1300 kuģu.

Dalītā salaMūsdienās apbraukt Kiprai apkārt ir sarežģīti, jo salu kā rēta sadala starptautiski neatzīta robeža starp divām valstīm. Kopš senatnes Kipra ir bijusi grieķu zeme, taču Osmaņu impērijas laikā salā izveidojās arī liela turku kopiena. Atstājot salu, briti cerēja, ka te būs grieķu un turku kopīga valsts. Tomēr tā nenotika. 1974. gadā, baidoties, ka virsroku gūs tie spēki, kuri gribēja apvienot salu ar Grieķiju, Turcija salas ziemeļdaļā ieveda karaspēku. Te izveidojās Kipras turku republika, kas 1983. gadā pasludināja neatkarību. Jauno valsti atzina tikai Turcija. Pēc starptautiskās sabiedrības spiediena 2003. gadā pirmo reizi tika atvērta robeža starp abām salas daļām, bet 2004. gada februārī pirmo reizi satikās abu valstu līderi. Diemžēl arī Kipras iestāšanās ES nemazināja abu salas tautu domstarpības, un Savienībā ir tikai Kipras grieķu daļa.

Noasa mazdēla pilsētaTā savu pilsētu dēvē larnakieši. Senatnē tās nosaukums esot bijis Kitona, bet Kitons esot Noasa mazdēls. Viņš Larnakā apmeties pēc grēku plūdiem. Pilsētas dzīlēs var atrast tādu celtņu paliekas, kas tapušas XIII gadsimtā pirms mūsu ēras. Tās pieder vienai no senākajām Eiropas civilizācijām, ko radīja Mikēnu grieķi. No Larnakas nākuši slavenais fi lozofs Zenons un svētais Lācars. Te atrodas arī Kipras starptautiskā lidosta.

Ko ēd kiprieši?Par augļu un dārzeņu trūkumu Kiprā nav jāsūdzas. Īpaši iecienīti ir Kiprā audzētie kartupeļi, jo tie ir ļoti lieli un tīri. Parasti kiprieši iebraucējiem piedāvā meze – saliek uz šķīvja dažādu gaļu, mērču un sautējumu sajaukumu, ko gatavo krāsnīs zem klajas debess. Viņu krodziņi jeb tavernas bieži pārvēršas par spontānu svētku jeb glendi vietām. Tad parasti pie durvīm ir uzraksts: Kopiaste! – Pievienojies!

Limasolas pludmale

47

Afrodītes dzimšanas vieta

gara un 96 km plata. Lai apbrauktu tai apkārt, jāveic tikai 648 kilometri. Kipras vēsture ir ļoti gara un sarežģīta. Te apmetušās daudzas tautas. Senajos laikos Kiprā izveidojās grieķu pilsētvalstis, tad tā iekļāvās gan Romas, gan Bizantijas impērijā, vēlāk

Kipras simbols – ķirzaciņa

Sens grieķu amfi teātrisKipras bāka

Bizantiešu laika mozaīka

Mozaīka no akmentiņiem

1. IKIJANOS – Anglijas karalienes kronēšanas vieta.

2. KLIKOJA – Mikēnu civilizācijas pilsēta. 3. LASOLIMA – Afrodītes dzimšanas vieta. 4. ARNALKA – pilsēta aiz 400 gadu veciem mūriem.

Kā sauc šīs pilsētas?Atšifrē pilsētu un ciemu nosaukumus! Sameklē pa-reizo teikumu, kas šīs vietas raksturo!

Saulriets Kiprā

47

Pafosas osta

Vīna pilsētaTā var saukt otru lielāko salas centru Limasolu. Pilsēta atrodas Troodu kalnu piekājē, kur lieliski aug vīnogas un cukurniedres. Tepat tūristus sagaida arī ērtas peldvietas, un viņiem par godu notiek arī Vīna festivāls un Sengrieķu lugu festivāls.

Vidu

slaiku

osta

Kirē

nija

Afrodītes klintis

Jahtu piestātne Pafosas ostā IX gadsimta Grieķu pareizticīgo baznīca

Mufl ons - savvaļas aitu pasuga, sastopama arī Kiprā

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 64 589 km²Iedzīvotāju skaits: 2,3 milj. Galvaspilsēta: RīgaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:7193 ASV dolāri (aptuveni 4041 lats, 2005. gada dati, 54. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Gaiziņš, 312 mGarākā upe: Daugava, 1020 km (Latvijā – 357 km), Gauja, 460 kmValoda: latviešu, vēsturiskā mazākumtautība – līviValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: latsSimboli: Līgo svētki, Dziesmu svētki, hokeja līdzjutēji, dzintarsOfi ciālās mājas lapas internetā: www.latvija.lv; www.mk.gov.lv

Neiespējamā nācija Daudzas Eiropas nācijas radušās no vairākām senām tautām, kas sākumā apvienojušās vienā valstī. Latvija ir izņēmums: šajā teritorijā senatnē dzīvoja piecas tautas un vienotas valsts nebija. Tad sekoja laikmeti, kad Latviju dažādās valstīs un zemēs dalīja iekarotāji. Vairākas sīkas valstis bija Livonijā. No XVI līdz XX gadsimtam Latvija bija sadalīta Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Tomēr 1918. gada 18. novembrī, dibinot neatkarīgu valsti, latvieši apliecināja, ka savu nāciju tie veidojuši par spīti visam.

Lielākās pilsdrupas BaltijāLivonijas ordeņa bruņinieki par sava vadītāja – mestra – galveno dzīves vietu izvēlējās Cēsu pili. To sāka celt 1207. gadā. Pamazām pils izveidojās par lie-lu nocietinājumu kompleksu, un pašlaik tās ir lielākās pilsdrupas Baltijā. Pilī samērā labā stāvoklī saglabājušies divi torņi. Vienā no tiem skatītāji var uzkāpt pa senām kāpnēm un vērot pilsētas ainavu.

Rīgas skaistākie namiRīga ir Daugavas tirgotāju pilsēta. Kā jau tirgotāji rīdzinieki vienmēr centušies būvēt skaistus namus, lai padižotos ar savu turīgumu. Kopš XIV gadsimta pilsētas skaistākais nams bija Melngalvju brālības nams Rātslaukumā. Otrajā pasaules karā to sagrāva, bet par godu pilsētas 800. jubilejai – atkal atjaunoja. XX gadsimta sākumā turīgie rīdzinieki bija iecienījuši namus jūgendstilā. Šādā stilā veidota liela daļa pilsētas centra. Rīgas centrs iekļauts UNESCO pa-saules kultūras mantojuma sarakstā.

Latvijas ŠveiceLatvijā nav augstu kalnu, toties ir dziļas upju ielejas, kas radušās pirms 11 tūkstošiem gadu, kūstot lielajam ledājam. Krāšņākās no tām latvieši mēdz dēvēt par Šveici. Kurzemē tāda ir Abavas ieleja, Vidzemē – Gaujas ieleja. Gaujas ielejā – Siguldā – uzcelta starptautiskām prasībām atbilstoša bobsleja trase. Kaimiņos – Turaidā – var apskatīt arī bruņinieku laika pili un krāšņo Gūtmaņalu. Siguldā ir vienīgais trošu ceļš Baltijā.

Kad dibināta Rīga?Latvijas galvaspilsēta Rīga ir lielākā pilsēta Baltijā. Arhe-ologi atklājuši, ka apmetnes pie mazās Rīdzenes upītes, Daugavas pietekas, radušās jau XII gadsimtā. Iespējams, vēl senāka apmetne bijusi uz kāpas – Senā kalna, kas minēts daudzās hronikās. Vēlāk, būvējot pilsētas nocietinājumus, kalns norakts. Tomēr Eiropai Rīga kļuva par pilsētu tikai 1201. gadā, kad vācu bīskaps lībiešiem lika ierādīt zemi, lai vācieši varētu celt savas pilis. Šis gads tad arī atzīts par Rīgas dibināšanas gadu. 2001. gadā pilsēta svinēja 800. jubileju.

Senākās krātuvesLatvijai veicies ar senām kultūras vērtību krātuvēm. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka par saviem pirmsākumiem uzskata 1524. gadā dibināto Rīgas pilsētas bibliotēku un ir vecākā bibliotēka Baltijā. Vecākais muzejs Baltijā ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas darbību uzsāka 1773. gadā ar ārsta Nikolaja fon Himzeļa kolekciju. Arī Baltijā vecākais etnogrāfi skais muzejs atrodas Rīgā. Tas darbu sācis 1927. gadā.

Latv

ija

Ceļojums IX gadsimtāDaudzās Latvijas vietās ir pilskalni – nostāvināti kalni, uz kuriem kādreiz slējās seno valdnieku koka pilis. Retāk latviešu senči tās cēluši uz salas. Netālu no Cēsīm – Āraišu ezerā – arheologi atrada samērā labi saglabājušos IX gadsimta latgaļu pili. Tagad tā tiek pamazām atjaunota. Te var iepazīties ar seno latgaļu sadzīvi pirms vairāk nekā 1000 gadiem.

Jāņu ugunskurs

48

Doma klostera iekšpagalms Ikgadējais Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā

Rīgas satiksme

Turaidas pils

Dzintars

49

Laivotāji Gaujas senlejā

kopš 2004. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

senām tautām, kas sākumā apvienojušās vienā valstī. Latvija ir izņēmums: šajā teritorijā senatnē dzīvoja piecas tautas un vienotas valsts nebija. Tad sekoja laikmeti, kad Latviju dažādās valstīs

Dzintara rotasLībiešu sakta

Hokeja līdzjutējiZvārtas iezis

Siguldas bobsleja trase

Gaujas senleja

Āraišu ezerpils

Viduslaiku bruņinieks Cēsu pilsdrupās

Cēsu pilsdrupas

Jūgendstila ēka Vecrīgā

Vecrīgas panorāma

Melngalvju nams Vecrīgā

Hercogi un viņu pilisDivus gadsimtus Latvijas novadi – Kurzeme, Zem-gale un Sēlija – ietilpa mazā valstiņā, ko sauca par Kurzemes hercogisti. Latvieši labprāt atceras tās valdnieku – hercogu Jēkabu, kurš būvēja kuģus un ieguva pat divas kolonijas – Gambiju Āfrikā un Tobāgo salu Dienvidamerikā. Otrs ievērojamākais šīs valstiņas valdnieks bija Ernests Bīrons. Viņa laika liecība ir divas pilis, kuras Jelgavā un Rundālē cēlis ievērojamais itāļu arhitekts Bartalameo Rastrelli. Rundāles pils ir viens no iecienītākiem tūristu objektiem Latvijā, jo tik krāšņu baroka laika celtņu citur Baltijā nav.

Prāta Vētra, Marie N, Ladybird, CosmosLatviešu popmūzikai ir gara vēsture. Daudzus gadus tās simbols bija kompon-ists Raimonds Pauls, kura dziesmas labprāt dziedāja gan Krievijā, gan Zviedrijā, gan Japānā. Starptautiski pazīstama grupa ir Prāta vētra noJelgavas. 2000. gadā Eirovīzijas konkursā tā ieguva 3. vietu, bet 2006. gadā ieguva MTV Eiropas mūzikas balvu nominācijā Labākā Baltijas grupa. 2002. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Marija Nau-mova jeb Marie N. No jaunajām dziedātājām lielākos panākumus ir guvusi Ladybird. Viņas dziesmas ir bijušas topos vismaz 6 valstīs. Neparasta grupa ir Cosmos. Tās dalībnieki muzicē tikai ar balsi, at-darinot arī dažādu mūzikas instrumentu skaņas.

Svētki tūkstošiemKopš 1873. gada viens no Latvijas simboliem ir Dziesmu svētki, kuros piedalās tūkstošiem koristu. Tiem rakstīta arī Latvijas himna Dievs, svētī Latviju. Padomju laikā šie svētki bija tautas pretošanās gara simbols. Jau kopš pašiem pirmajiem Dziesmu svētkiem notiek arī gājiens un tā priekšgalā nes Līgo karogu. Dziesmu svētki no-tiek arī Igaunijā un Lietuvā. 2003. gadā Baltijas tautu dziesmu svētki tika ierakstīti UNESCO pa-saules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Piecas reizes – labākieOtrs sporta veids, kurā Latvijai ir labākie panākumi, ir sacensības motocikliem ar blakusvāģiem. Piecas reizes pasaules čempionu gods bijis cēsniekiem Kris-teram Serģim un Artim Rasmanim. Tik daudz šāda ranga čempionāta balvu nav nevienam. Pēc piektā čempiona goda Artis no sporta gan aizgāja, bet Kristers vēl turpina cīnīties.

Tobāgo sala

Grupa Prāta vētra

Sarauj, Latvija!Latvieši uzskata, ka viņu nacionālais sporta veids ir basketbols, ne velti Latvija ir pirmā Eiropas čempionāta basketbolā uzvarētāja. Tomēr pašlaik īpašu popularitāti ieguvis hokejs. Pasaules varenākajā hokeja līgā NHL spēlējuši Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš un Sergejs Žoltoks. Startu NHL veiksmīgi turpina Kārlis Skrastiņš un viņam pievienojies Raitis Ivanāns. Slaveni ir arī Latvijas hokeja fani. Tik kaismīgi līdzjutēji nav nevienai pasaules ko-mandai. Tieši viņu dēļ 2006. gadā pasaules hokeja čempionāts notika Rīgā. Latvija lepojas ar divkārtējo

Ņujorkas uzvarētāju Jeļenu Prokopčuku, pasaules rekordis-tiem un olimpisko medaļu ieguvējiem šķēpmetējiem Jāni Lūsi, Daini Kūlu un Vadimu Vasiļevski, kā

arī ar panākumiem bobslejā un kamaniņu sportā.

Mežaparka estrāde Dziesmu svētku laikā

Aizliegtā jūraLatvija ir jūras valsts. Ir ziņas, ka vi-ena no senajām Latvijas tautām – kurši – brauca jūrā tikpat labi kā vikingi. Vēlāk šīs zemes iekarotāji nav vēlējušies, lai viņu pakļautās tautas dodas tālos ceļos. Tikai XIX gadsimta otrajā pusē latvieši izcīnīja iespēju dibināt jūrskolas un būvēt kuģus. Tad latviešiem piederēja milzīga buru kuģu fl ote, kas brauca visās pasaules jūrās. Šodien Latvijas kuģniecība ir lielākais tāda veida uzņēmums tranzīteksportā. Viena no lielākajām ostām Baltijas jūras krastos ir Ventspils. Šīs pilsētas iemītnieki apgalvo, ka Vent-spils esot pilsēta ar rītdienu.

Latvija

Ventspils mols

50

Industrija laiku lokosGadu gaitā Latvijas indus-trijai veicies dažādi. Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā tapa pirmais automobilis cariskajā Krievijā Russo Balt un pirmie tanka rasējumi. Pirms Otrā pasaules kara te izveidojās labi attīstīta elektrotehniskā rūpniecība, kuras ievērojamākais uzņēmums bija VEF. Šajā rūpnīcā tika izgatavots pasaulē mazākais sērijveidā ražotais fotoaparāts VEF Minox. Pašlaik sekmīgāk attīstās pārtikas ražotnes – alusdarītava Aldaris, saldu-mu ražotne Laima un daudzi sīkie pārtikas ražotāji.

LatvijaLatvija

Latvijas āķīšiMēs taču labi pazīstam Latviju! Tā mēs mēdzam domāt. Bet, lūk, daži āķīši! Kura atbilde ir pareizā?

a) Ventab) Gaujac) Daugavad) Abava

1. Kura Latvijas upe, pēc vēsturnieku domām, pirmā minēta senajos raks-

a) XVIII gs. b) XVI gs. c) XIX gs. d) XIII gs.

2. Kurā gadsimtā uzrakstīts pirmais vārds latviski?

b) mazākā teritorija starp Baltijas valstīmc) lielākā galvaspilsētad) visvairāk iedzīvotāju starp Baltijas valstīm

a) Zaķusalab) Doles salac) Buļļu salad) Kundziņsala

4. Kura Rīgā ir visvairāk apdzīvotā sala?

a) Valsts prezidenteb) Rīgas pilsētac) Lībiešu tauta d) Liepājas pilsēta

5. Kas Latvijā izmanto karogu ar zilu, baltu un zaļu joslu?

a) lielākā teritorija starp Baltijas valstīm3. Ar kuru no šiem rekordiem starp Baltijas valstīm var lepoties Latvija?

51

Grupa Cosmos

Rundāles pils vārti Rundāles pils no putna lidojuma

Laukums pie Sv. Jāņa baznīcas

Doma ērģeles Saulriets pie Baltijas jūras

Latvijas hokeja fani

Kāda jahta Ventspils ostā

Ventspils osta

Minox

Aldara alus

Brīvības piemineklis

Rīgā

Laimas šokolāde

Eiropas Savienībā: kopš 1973. gadaTeritorija: 244 820 km²Iedzīvotāju skaits: 58,2 milj. Galvaspilsēta: LondonaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:36 599 ASV dolāri (aptuveni 20 561 lats, 2005. gada dati, 13. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Benneviss, 1343 mGarākā upe: Temza, 338 kmValoda: angļu, mazākumtautības – velsieši, gēli (īri) un skotiValsts iekārta: konstitucionāla monarhija, kurā apvienojušās četras zemes (Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija jeb Olstera) un savienības teritorijas (Menas sala, Džersija u. c.). Dažām zemēm ir savs parlaments.Nauda: sterliņu mārciņaSimboli: parlaments, stingra tradīciju ievērošana, tējas dzeršanas rituālsOfi ciālā mājas lapa internetā: www.direct.gov.uk

Daudzu tautību zeme Gadsimtu gaitā Lielbritānijā uz dzīvi apmetušies daudzi dažādu tautību pārstāvji, nesot sev līdzi jau-nas valodas, kultūras un reliģijas. To skaitā ir indieši, pakistānieši, bengāļi, ķīnieši, itālieši, grieķi, turki, poļi, īri, un šo uzskaitījumu varētu turpināt. Kultūru sajaukums ir bagātinājis ikdienas dzīvi Lielbritānijā un atstājis ietekmi uz visu – no virtuves līdz mūzikai un modei.

Teātra ģēnijsKatrs šīs planētas iedzīvotājs droši vien kādreiz ir dzirdējis Viljama Šekspīra vārdu. Londonā skatītāji vēl tagad pulcējas Globe teātrī – vietā, kur pirmo reizi tika iestudētas dižā ģēnija lugas. Tas ir atjau-nots agrākajā izskatā un atro-das netālu no senā teātra atrašanās vietas – Temzas krastā.

Bīns un kompānijaAngļu komēdijas – tas ir kaut kas īpašs. Visā pasaulē

populāri britu televīzijas tēli ir Mis-ters Bīns, Dovna Frenča, Maikls Kraufords, Benijs Hils. Visi apbrīno arī Burkā kundzi, ko ataino populārā mūziklu dziedātāja Patrīcija Rūtledža.

Popmūzikas metropoleNo Apvienotās Karalistes nāk daudzas pasaulē slavenas popzvaigznes. Kopš 60. ga-diem Lielbritānija ir pasaules popmūzikas centrs. The Beatles, Rolling Stones, Queen gadu desmitiem bijušas topu virsotnēs. Deviņdesmito gadu otrajā pusē valdīja Spice Girls. Jaunā Lielbritānijas zvaigzne, ku-ras dziesmas skan daudzos topos, ir Džeimss Blants. Viņš ir armijas virsnieka dēls un arī pats ir dienējis miera uzturēšanas spēkos Kosovā. Blanta dziesmas galvenokārt veltītas mīlestībai. Ar dziesmu You’re Beauti-ful viņš pāris mēnešos iekaroja visu pasauli.

200 valodu vienā pilsētāAngļu valoda, iespējams, ir viena no pasaulē visvairāk lietotajām valodām – tā ir dzimtā valoda 335 miljoniem cilvēku. Taču Lielbritānijā var dzirdēt arī daudzas citas valodas. Vai jūs ticētu, ka londonieši runā gandrīz 200 valodās? Apmēram 20 procenti Velsas iedzīvotāju runā velsiešu valodā, kas pieder pie ķeltu valodu zara. Skotijā, īpaši Hebridu salās, un Īrijā dzird gēlu valodu, kas arī ir ķeltu cilmes. Skotijas zemienēs runā skotu dialektā, kas kļuvis slavens, pateicoties Roberta Bērnsa dzejoļiem. Āzijas izcelsmes briti runā ļoti daudzās valodās – sākot ar urdu, gudžeratu un beidzot ar vjetnamiešu un ķīniešu valodas Kantonas dialektu.

Vides novērotāji Daudzi britu jaunieši aktīvi piedalās apkārtējās vides saglabāšanā. Wildlife Watch (Dzīvās dabas novērošana) ir Apvienotās Karalistes vadošais jauno dabas draugu klubs. Wildlife Watch biedri veikuši skābo lietu novērojumus, pētījuši ozona cauruma ietekmi un vērtējuši ūdens kvalitāti Lielbritānijas upēs. Projektā Treewatch (Koku novērošana) kā dabisks vides veselības indikators tika novēroti koki.

Lielbritānija

Dido

Princese Diāna

Festivālu zemeKatru gadu Lielbritānijā notiek vairāk nekā 600 festivālu. To skaitā ir ikgadējais Edinburgas starptautiskais festivāls, kas ir lielākais šāda veida pasākums pasaulē. Neparasts ir Notinghilas karnevāls Londonā. Tā laikā Noting-hilas kvartāla iedzīvotāji, galvenokārt rietumindieši, košos tērpos mūzikas un deju pavadījumā līksmojas pilsētas ielās.

Krāšņais Notinghilas ielu karnevāls

Skots spēlē dūdas

Britu grupa Oasis

kopš 1973. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

daudzi dažādu tautību pārstāvji, nesot sev līdzi jau-nas valodas, kultūras un reliģijas. To skaitā ir indieši, pakistānieši, bengāļi, ķīnieši, itālieši, grieķi, turki, poļi, īri, un šo uzskaitījumu varētu turpināt. Kultūru sajaukums ir bagātinājis ikdienas dzīvi Lielbritānijā

Londonas Parlamenta ēka, Big Bens

Viena no ievērojamākajām Anglijas karalienēm – Viktorija

53

Tauera tilts LondonāTrafalgara laukums Londonā Mārgareta Tečere

Lielbritānijas karogs

Sterliņu mārciņa ar karalienes Elizabetes II portretu

Londonas slavenie sarkanie autobusi

Godasardze pie Vindzoras pils

Viljama Šekspīra ģīmetne

Aviokompānijas British Airways lidmašīna

Leģe

ndār

ais Lo

ndon

as

detek

tīvs Š

erlok

s Holm

s

Kembridžas koledžaVestminsteras abatija

52

Misters Bīns

Briti un Lielbritānija – daži fakti Lielbritānijas sala, kuras garums ir 500 km un platums – 1000 km, ir Eiropas lielākā sala un astotā lielākā pasaulē. Apmēram 7,5 miljoni Lielbritānijas iedzīvotāju ir vecumā no 10 līdz 19 gadiem. Briti labprāt runā par laika apstākļiem – varbūt tāpēc, ka šai zemē vienā mirklī var līt, bet nākamajā – spīdēt saule! Lai arī Lielbritānija ir tikpat tuvu Ziemeļpolam kā Austrumsibīrija, klimats te ir maigs – dzīvsudraba stabiņš reti noslīd zem –10 °C un pakāpjas augstāk par +32 °C. Miljoniem cilvēku Apvienotajā Karalistē ikdienā nodarbo-jas ar sportu. Īpaši iecienīta ir soļošana, peldēšana, biljards, vingrošana, riteņbraukšana un futbols. Duvra Kentas grāfi stē ir kontinentālajai Eiropai tuvākais punkts. Angliju un Franciju savieno zem Lamanša izbūvēts tunelis, kas ir tikai nedaudz garāks par 50 km. Vairākums cilvēku dzīvo pilsētās vai lielpilsētās. Londona ir valsts galvaspilsēta ar septiņiem miljoniem iedzīvotāju un arī lielākā metropole. Citas Lielbritānijas lielpilsētas ir Birmingema, Mančestra un Glāzgova. Edinburga, Kārdifa un Belfāsta ir attiecīgi Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas galvaspilsētas. Katrai Apvienotās Karalistes zemei ir sava nacionālā puķe: Anglijai tā ir roze, Skotijai – dadzis, Ziemeļīrijai – āboliņa lapa un Velsai – dzeltenā narcise. Par Bigbenu bieži sauc slaveno Londonas pulksteni, kas atrodas līdzās parlamenta ēkai. Patiesībā tas ir tornī iekārtā zvana nosaukums. Lai arī šo Londonas simbolu pazīst visā pasaulē, Bigbens nav populārākā tūristu atrakcija. Visvairāk apmeklētā vieta Lielbritānijā ir Blekpūlas pludmale Anglijas ziemeļos. Popularitātes ziņā britiem gandrīz nekas nespēj pārtrumpot gājienu uz vietējo krogu, kur var iedzert pinti alus.

Ēdiens – ieceļotājsLielbritānijā iecienītākie ēdieni ir zivs ar ceptiem kartupeļiem, rostbifs, ko parasti ēd svētdienas pusdienās, bet, ticiet vai neticiet, vispopulārākais ēdiens ir – karija mērce! Pateicoties ilgstošajiem sakariem ar Dienvidāziju, šis pikantais ēdiens Lielbritānijā patlaban ir iecienītākā maltīte. Mērce labi noder gan zivīm, gan gaļai un dārzeņiem.

Spēļu karalisFutbols ir Lielbritānijā iecienītākais sporta veids, jo Apvienotā Karalis-te, neapšaubāmi, ir mūsdienu futbola dzimtene. Tūkstošiem fanu nedēļas nogalē dodas vērot mačus, bet vēl vairāk skatītāju tiem seko līdzi televīzijā vai uz lielā ekrāna krodziņos un klubos. Par populārāko komandu tiek uzskatīta Mančestras United. Lai gan slavenākais britu futbolists Deivids Bekhems spēlē ārzemju klubos, viņu lieliski aizstāj divas citas zvaigznes – Maikls Ovens un Veins Rūnijs.

Deivids Bekhems priecājas par tikko gūtiem vārtiem

Gleznainā Tirole

Slavenā Vīnes kafi ja

Jorkšīras aita

Duvra

s klin

tis pi

e Lam

anša

jūr

as ša

urum

a

Glāzgovas ātrvilciens

Tipisks angļu pabs mākslas fi lmā Gārfīlds

Zinātnes centrs Glāzgovā

Big Ben

54

Sniegotās Alpu virsotnesNeolīta laika kultūras piemineklis - Stounhedža Gdaņska

LielbritānijaVisi četri Apvienotās Karalistes simboli

Milzu panorāmas rats netālu no Blekpūlas pludmales

Goda sardze pie Vindzoras pils Daiļā angliete Kira Naitlija jau paspējusi iekarot Holivudu

Angļu melnā tēja

Tipiskas angļu brokastis

55

Grāmatu karalis Harijs PotersPasaulē būs maz bērnu, kuri nekad nebūtu dzirdējuši vārdu Harijs Poters. Tā sauc mazo burvi, kas mācās maģijas skolā un cīnās ar sava mūža ienaidnieku ļauno burvi Voldemortu. Viņam būs veltītas septiņas grāmatas, kuru autore ir Džoanna Ketlīna Roulinga. Kāpēc Poters kļuvis tik populārs? Autore uzskata – viņš pierāda, ka arī bērni var darīt lielas lietas un, ja vajag, – pat izglābt pa-sauli! Slavu, atveidojot Poteru fi lmā, ieguvis arī jaunais aktieris Daniels Redklifs.

Izvēlies pareizo atbildi!

1. Cik valodu vēsturiski ir radušās Lielbritānijā?

a) vienab) četrasc) piecas

2. Kuras no šīm pilsētām ir Apvienotās Ka-ralistes zemju galvaspilsētas?

a) Edinburga, Kārdifa un Belfāstab) Mančestra, Liverpūle, Hallac) Olstera, Mena, Eseksa

4. Ar ko pazīstama Duvra?

3. Kurā ēdienreizē parasti ēd rostbifu?a) pie piektdienas tējasb) svētdienas pusdienāsc) svētdienas brokastīs

a) ar festivāliemb) ar teātri Globec) ar pazemes tuneli uz Eiropu

5. Lielbritānijas karogā, ko sauc par Savienības Džeku, ir apvienoti vairāku seno valstu karogi. Cik daudzi tie varētu būt?

a) četrib) piecic) astoņi

6. Cik grāmatu būs par Hariju Poteru?a) piecasb) trīsc) septiņas

Rose Tea English FootballScotland Beatles Welsh ShamrockCurry Cricket Pound ThistlePub Big Ben Chips Daffodil

Atrodi vārdus!Vai šajā burtu jūklī vari atrast šādus ar Apvienoto Karalisti saistītus vārdus:

R D A F F O D I L F A CD O D I L B H F O O T RF B S C G I J O D E E IO R T E A G T Q B A P KP O U N D B R Y R R U CO C B G A E E M Q P B OU K A L P N E A T L S RN A L I D V S C T O R M

Džoanna Roulinga

Daniels Redklifs Potera lomā

Govju parāde Edinburgā 2006. gadā

Angļiem garšo tēja ar pienu

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 65 300 km²Iedzīvotāju skaits: 3,6 milj. Galvaspilsēta: ViļņaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:7511 ASV dolāri (aptuveni 4219 lati, 2005. gada dati, 52. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Jozapines kalns, 292 mGarākās upes: Nemuna, 937 km, Nere, 510 kmValoda: lietuviešuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: litsSimboli: basketbols, dzintars, senas pagāniskas kulta vietasOfi ciālā mājas lapa internetā: www.govonline.lt

Tu – dižvīru zeme Tā lietuvieši dzied savā himnā. Lietuvieši ir vienīgā Baltijas tauta, kam senatnē izdevās izveidot savu valsti. 1253. gadā par tās valdnieku senajā galvaspilsētā Ķērnavā tika kronēts Mindaugs. Viņa pēcteči Ģedimins, Aļģirds un Ķēstutis izveidoja lielāko valsti tā laika Austrumeiropā – tā pletās līdz pat Melnajai jūrai. XIV gadsimtā Lietuvas valdnieku Jagaili izraudzīja par Polijas karali. Tas bija pamats vienotai poļu–lietuviešu valstij, kas pastāvēja līdz XVIII gadsimtam. Tad Lietuva nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Kad tā Pirmā pasaules kara laikā sabruka, Lietuvā 1918. gada 16. februārī tika atjau-nota neatkarīga valsts. Lai gan to iznīcināja PSRS okupācija 1940. gadā, 1990. gada 11. martā Lietuva pirmā no PSRS pakļautajām valstīm pasludināja neatkarību.

Ģedimina pilsViļņa uzcelta vietā, kur valdnieks Ģedimins sapnī redzēja dzelzs vilku. Pilsētas centrālā daļa ir Kalna parks – vieta, kur satek Viļņas un Neres upe. Te kādreiz bijušas Lietuvas valdnieku pilis. Pavisam kompleksā ietilpušas trīs celtnes – Augšpils, Lejaspils, Galmi-nieku pils – un katedrāle. Diemžēl XVII gadsimtā, kad Lietuvu postīja daudzi kari, Augšpils un Lejas-pils tika iznīcinātas. No Galminieku pils palika tikai mūri. Mūsdienās populārākās kompleksa daļas ir vienīgā nesagrautā Augšpils celtne – Ģedimina tornis – un katedrāle. No torņa, kurā iekārtots vēstures muzejs, paveras lielisks skats uz pilsētu. Katedrālē, kas celta pagānu dieva Pērkona tempļa vietā, var skatīt piemiņas zīmes slavenākajiem lietuviešiem. Te apglabāts arī Lietuvas valdnieks Aleksandrs un vairākas valdnieku sievas.

Napoleona iekārotais brīnumsViļņā, netālu no universitātes, paceļas skaistākā celtne pilsētā – Svētās Annas baznīca. Tā būvēta no dažādu formu sarkanajiem ķieģeļiem, kas savīti neparastos rakstos. Kad Annas baznīcu ieraudzījis Napoleons, karavadonis par celtni bijis tādā sajūsmā, ka vēlējies to izjaukt un pārvest uz Parīzi, taču neveiksmes karā viņu aizkavējušas.

Traķi – vēstures rezervātsTraķi bija Lietuvas galvaspilsēta no 1316. līdz 1321. gadam. Vēlāk tā kalpojusi par otru galvaspilsētu. Te dzīvojis viens no dižākajiem Lietuvas valdniekiem Vītauts. 1410. gadā Žalgiras kaujā viņš sakāva Vācu ordeņa bruņiniekus un uz visiem laikiem atbrīvoja Lietu-vu no vācu iebrukuma briesmām. Ilgus gadus pils gulēja drupās. XX gadsim-ta sešdesmitajosgados to pamazām sāka pētīt un atjau-not. Tagad uz ezera salas var apskatīt Vītauta pili tādu, kāda tā bija XIV gadsimtā.Vītis

Par savas valsts simbolu lietuvieši uzskata Vītauta Dižā karogu, kuru saīsināti sauc par Vīti. Karogā re-dzams jātnieks ar paceltu zobenu rokā. Atjaunojot Lietuvas valsti 1918. gadā, jātnieka attēlu ievietoja tās ģerbonī, bet karogam izvēlējās dzelteno, zaļo un sarkano krāsu. Tās esot biežāk sastopamas lietuviešu ornamentos. Dzeltenā simbolizējot lauku auglību, zaļā – tautas dzīvotspēku, sarkanā – kaujās par brīvību izlietās asinis.

Pie XVI gadsimta studentiem Otrs slavenākais Viļņas celtņu komplekss ir universitāte. Augstskola Viļņā dibināta jau 1579. gadā, un tās celtne ir vecākā augstskolu būve Baltijā. Te var apskatīt arī universitātes muzeju, senāslekciju telpas, pagalmu pastaigām un studentu baznīcu. Tagad universitātē ir 12 fakultātes un uz šejieni brauc mācīties no visas pasaules.

Liet

uva

Palanga saulrieta laikā

Traģiskais tornisViļņas jauno māju rajonā paceļas televīzijas tornis. 1991. gada janvārī pie torņa risinājās traģiskākie notikumi Baltijas neatkarības atgūšanas vēsturē. Naktī uz 13. janvāri torni, pie kura bija sapulcējušies patrio-tiski noskaņotie Lietuvas brīvības aizstāvji, ieņēma PSRS iekšlietu karaspēks. Cīņās gāja bojā 14 cilvēki. Tagad tornī ir arī muzejs viņu piemiņai.

Viļņas televīzijas tornis

Kauņa

Sv. A

nnas

bazn

īca V

iļņā

Hundervasera dīvainās celtnes

Mocarta piemineklis

kopš 2004. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Baltijas tauta, kam senatnē izdevās izveidot savu valsti. 1253. gadā par tās valdnieku senajā galvaspilsētā Ķērnavā tika kronēts Mindaugs. Viņa pēcteči Ģedimins, Aļģirds un Ķēstutis izveidoja lielāko valsti tā laika Austrumeiropā – tā pletās līdz

Nida

Alpīnisti Austrijas Alpos Eiropas Savienības biroju ēka Viļņā

56

Kauņas vecpilsēta

Kernave - viena no pagānu vietām Lietuvā

Basketbola fani Viļņas debesskrāpji Kauņa Festivāls Viļņas ielās

Traķu pils

Ģedimina laukums Viļņā

Lietuvas simbols – Vītis

Viļņas universitāte

57

Klaipēdas osta

Mākslinieku mākslinieksSlavenākais XX gad-simta sākuma lietu-vietis ir komponists un mākslinieks Mikolajs Konstantīns Čurļonis (1875–1911). Kauņā atrodas muzejs, kurā savākti aptuveni 300 mākslinieka darbi. Čurļoņa mūžs bija traģisks. Tas beidzās lielā nabadzībā

un psihiatriskajā klīnikā. Neparasto fi lozofi ju, kas atrodama viņa dar-bos, mākslinieka talanta pielūdzēji cenšas atminēt vēl tagad.

Kalns, uz kuru nes krustusLietuvā ir tradīcija, ka tautai nozīmīgu notikumu pie-miņai tiek atdarināts Kristus gājiens uz Golgātu – tiek nests krusts un novietots kādā zīmīgā vietā. Netālu no Šauļiem atrodas kalns, kuru par savu ceļa mērķi jau 150 gadus izvēlas krusta nesēji. Tas ir Krusta kalns. Domā, ka pirmos krustus te likuši, pieminot 1863. gada nemierus. Padomju laikā kalnu vairākkārt nolīdzināja, taču cilvēki vienmēr to atjaunoja.

Mākslas dāvātājsKauņā atrodas galerija, kuru sauc par Žilinska galeriju. Mikola Žilinsks bija lietuviešu emigrants, kas dzīvoja Vācijā un dāvāja savai dzimtajai Kauņai izcilus mākslas darbus. 1978. gadā, lai parādītu viņa dāvanas tautai, pilsētā tika uzcelta jauna galerija. Te var aplūkot Rubensa gleznas, mākslas darbus no Ēģiptes, Nīderlandes, Ķīnas un Itālijas.

Muzejs velnamSenajiem baltiem velns nebija ļaundaris. Tas bija mazliet dīvains pazemes un mirušo pasaules vald-nieks. Nonācis virszemē, viņš kļuva par galīgu neprašu, ko apmānīt varēja pat zemnieku puika. Kauņā ir velnu muzejs, kurā savākti aptuveni 2000 velni no visas pasaules – arī no Āzijas un Āfrikas. Velniem līdzās muzejā var apskatīt arī Hitlera un Staļina fi gūras.

Dzintars – jūras asaraJau seno grieķuvēsturnieks Hērodots zināja stāstīt, ka ziemeļos esot kāda vieta, no kuras Grieķijā ievedot dzintaru. Romieši sūtīja uz Baltijas jūras krastiem savus tirgoņus, lai tie atvestu dzintaru gladiatoru spēļu izdaiļošanai. Lietuvā dzintaram un tā apstrādei veltīti vairāki muz-eji. Populārākais atrodas Nidā. Te var apskatīt ne tikai 2 kg smagu dzintara gabalu, bet arī dzintarā iekļuvušus aizvēsturiskus kukaiņus un neparastas krāsas dzintarus – zilu, zaļu, sarkanu un baltu.

Nidas jūrmala

Karalis SabonisPopulārākais sporta veids Lietuvā ir basketbols. Ne velti 2003. gadā lietuvieši kļuva par Eiropas čempioniem. Izcilākā lietuviešu basketbola zvaigzne vēl arvien ir Arvīds Sabonis. Viņš dzimis 1964. gada 19. decembrī. Pasaules slavenākajā basketbola līgā NBA Sabonis nospēlēja septiņus gadus un kļuva par 11. labāko grozu guvēju līgas vēsturē. Pēdējos gados lietuviešu basketbolā rit cīņa starp divām komandām – Kauņas Žalgiris un Viļņas Lietuvos Rytas. Pēdējā 2005. gadā iegu-va Eiropas basketbola klubu balvu – ULEB kausu. Lietuviešu kaimiņi latvieši savukārt ir lepni, ka slaveno Žalgiris klubu trenēja viņu tautietis Ainars Bagatskis.

LietuvaLietuvaLietuvaLietuva

Palangas tilts

58 59

Atmini Lietuvu!Katram ciparam atbilst burts. Atceries, ko lasīji, un mini!1. Lietuvas senāko galvaspilsētu sauca

1 2 3 4 5 62. Lietuvas senāko karogu radīja valdnieks

3. Viļņas simbols ir

11 12 13 14 12 10

5

6 7 8 5 9 8

16 5 9 19 5

20 2 20 13 14 15

5. Klaipēdu vēl sauc par

4. Slavenākā kauja Lietuvas pagātnē ir

17 5 14 18 15 3 5 10

10

6 15 14 16 10

6. Cik gadu Sabonis bija NBA ?

10 13 21 8 15 22 9 10

Čurļoņa glezna Mežāzis. Fantāzija

Mikolajs Čurļonis

Velns saskandina ar zemnieku, darbs no Velnu muzeja Kauņā

Dzintars M. Čurļoņa darbs Rex Nida, Kuršu kāpa

Dzintarā iestrādāts Nidas Dzintara muzeja attēls

Baltijas jūra saulrietā

Žilinska muzejs Kauņā

Lietuva – basketbola zeme

Viļņas debesskrāpju rajons naktī

Ģedimina tornis Senatnīga viesu māja - Lietuvā ļoti izplatīts ir lauku tūrisms

Bazilika Kauņā

Krusta kalns

Viena no vissenākajām koka baznīcām Lietuvā, Palušā

Eiropas Savienībā: kopš 1951. gada, dibinātājvalstsTeritorija: 2586 km²Iedzīvotāju skaits: 0,4 milj. Galvaspilsēta: LuksemburgaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:75 130 ASV dolāri (aptuveni 42 207 lati, 2005. gada dati, 1. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Ardēnu grēda, 530 mGarākā upe: Klerva, apmēram 50 kmValoda: franču, vācu un luksemburgiešu dialektsValsts iekārta: konstitucionāla monarhijaNauda: eiroSimboli: tilti, bankas, ES iestādes, krāšņas kalnu ielejasOfi ciālās mājas lapas internetā: www.gouvernement.lu; www.luxembourg.co.uk

Lielhercoga ģimene Luksemburga ieguva neat-karību 1839. gadā, bet līdz 1890. gadam to pārvaldīja Nīderlandes karaļnams. Kad Luksemburga ieguva savu pirmo neatkarīgo hercogu Ādolfu, valdnieka nams kļuva par vienu no neatkarības simboliem. Īpaši iecienīts Luksemburgā bija iepriekšējais lielhercogs Žans, kurš valdīja 45 gadus un savā 80. dzimšanas dienā varu nodeva jaunajam hercogam Anrī.

Kalnos un ūdeņosLuksemburgas jauniešiem un arī iebraucējiem no kaimiņu zemēm ļoti patīk valsts ziemeļdaļa ar Ardēnu kalniem. Te ir lieliskas vietas kāpšanai klintīs un krāšņi skati. Ne mazāk interesanti ir nirt dzidrajos kalnu ezeros un lidināties gaisa balonā pār kalnu pļavām.

Luks

embu

rga

ES iestāžu valstībaLuksemburgā atrodas Eiropas Kopienu tiesa, kas stingri seko Eiropas Savienības līgumu izpildei. Tiesas ēka atrodas vienā no skaistākajiem Luksemburgas laukumiem – Kirchberg plateau. Tās projektu izstrādāja trīs jauni arhitekti. Vēl Luksemburgā atrodas Eiropas Savienības Revīzijas tiesa, ES Parlamenta ģenerālsekretariāts un tā Tulkošanas centrs.

Lielhercogs Anrī un Marija Terēza

No pils uz piliLuksemburga ir slavena ar savām izcilajām pilīm un cietokšņiem. 1994. gadā ANO Pasaules kultūras komiteja nolēma iekļaut Luksemburgas vecpilsētu un tās nocietinājumus pasaules slavenāko kultūras pieminekļu sarakstā. Pats vārds Luksemburga ir atvasināts no Lucilinburugh un nozīmē mazais cietoksnis. Tas radies no grāfa Zigfrīda 963. gadā uzceltās pils.

Viliborda gājiensReizi gadā svētceļotāju grupas dodas Luksemburgas ielās un izpilda rituāldeju. Dalībnieki izkārtojas rindās pa pieci un, turoties aiz baltiem kabatlakatiņiem, ar īpatnējiem palēcieniem virzās uz priekšu. Šis gājiens notiek par godu svētajam Vilibordam (658–739), kurš savas dzīves laikā radījis daudzus brīnumus un saņēmis gan tautas, gan karaļu atzinību. Mūsdienās šajā ceremonijā labprāt piedalās gados veci cilvēki un arī jaunieši, turklāt tā vienmēr izpelnās nedalītu tūristu uzmanību.

Neolī

ta lai

ka tm

plis

Bruņinieku citadele

PundurvalstsLuksemburga ir ļoti maza valstiņa. Tā ir tik liela kā viens Latvijas rajons. Valsts galvaspilsēta pēc lieluma ir salīdzināma ar mūsu mazpilsētām. Parlamentā ir 64 deputāti, armija sastāv tikai no 700 brīvprātīgajiem. Toties luksemburgieši ļoti lepojas ar savas valsts neatkarīgo statusu, augsto labklājības līmeni un mazo bezdarbnieku skaitu. Valsts nelielie izmēri netraucē tai būt pilntiesīgai NATO loceklei un piedalīties visās ES programmās.

Alzetes upes ieleja

Viandenas pilī tūristiem tiek piedāvāta iespēja iejusties bruņinieku ādā

kopš 1951. gada, dibinātājvalsts

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

karību 1839. gadā, bet līdz 1890. gadam to pārvaldīja Nīderlandes karaļnams. Kad Luksemburga ieguva savu pirmo neatkarīgo hercogu

Luksemburga ziemā

60

Luksemburgas simbols - tilti

Viandenas pils Ardenas kalnos

Tipiskas maltas zvejas laivas, sauktas par Luzzu

61

Ko tu zini par Luksemburgu?Un tagad – apkopo visu, ko lasīji, un mēģini atminēt mīklu! Katram ciparam atbilst burts!1. Luksemburgu pirmo reizi minējis grāfs

1 2 3 4 5 62. Luksemburgas lielākā dabas bagātība ir

3. Visvairāk luksemburgieši pelna ar

11 12 13 14 15 16

7 8

7 1 9 10 1 8

4. Tūristi te brauc skatīties

12 5 7 23 13 22

14 12 10 13 19 8

5. Jauniešiem patīk pastaigas17 2 9 18 19 14 20 21 22 8

Luksemburga

Luks

embu

rga n

o putn

a lid

ojuma

Govis Luksemburgas kalnu pļavās

Luksemburgas ieliņa

Moselles upe

Luksemburgas bankas fasāde

Luksemburgas lielhercogs Anrī (pa labi)

Lielhercogu ģimene

Luksemburgas katedrāle

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 316 km²Iedzīvotāju skaits: 331 tūkst. Galvaspilsēta: ValletaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:13 737 ASV dolāri (aptuveni 7717 lati, 2005. gada dati, 38. vieta pasaulē)Augstākais kalns: pakalne pie Busketas pilsētas, 240 mGarākā upe: neizžūstošu upju navValoda: maltiešu un angļuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: Maltas liraSimboli: mežģīnes, bruņinieki, klinšainas salas, seni tempļiOfi ciālā mājas lapa internetā: www.gov.mt

Bruņinieka vārda nesēja Maltas galvaspilsēta Valleta ir ieguvusi nosaukumu no Maltas ordeņa bruņinieka, kurš 1565. gadā vadīja pilsētas aizstāvēšanu pret turkiem. Šīs cīņas ilga 31 dienu un bija vienas no smagākajām valsts vēsturē. Valleta atrodas uz garas klints strēles, sauktas Skibēras kalna, kam abās pusēs ir dziļi jūras līči. Maltas valdība par savu darbavietu izvēlējusies bijušo ordeņmestra pili. Pilsētas dominante ir Svētā Jāņa baznīca. Bet pret jūru, no kuras bieži nākušas briesmas, ir pavērsts Svētā Elma forts.

IlkucijaTā sauc vienu no maltiešu tradīcijām. Kad jaundzimušam bērnam aprit gads, pie viņa ierodas visi radinieki un pasniedz grozu ar dažādām mantām. Tur ir graudi, gaļa, monēta, grāmata, trauki, rotaļu zobens un citi priekšmeti. Atkarībā no tā, ko bērns pirmo paņem rokās, vecāki min, kas viņš nākotnē varētu būt. M

alta

Feniķiešu mantiniekiPirmie cilvēki Maltā ieradās jau pirms 6000 gadiem, taču pirmā vēsturei zināmā tauta, kas Maltu izraudzījās par savu dzīves vietu, bija feniķieši. Tas notika VI gadsimtā pirms mūsu ēras. Slavenajos pūniešu karos Maltu ieguva romieši, viņus nomainīja arābi un vikingi, tad Malta nonāca Aragonas (Spānijā) karaļu rokās, kuri to uzdāvināja Maltas bruņinieku ordenim. Ordeņa bruņiniekus pēc 268 gadu valdīšanas padzina Napoleons, bet 1800. gadā Maltu ieguva Britu impērija, kas to pārvaldīja līdz neatkarības iegūšanai 1964. gadā. Neraugoties uz visu šo tautu un valdnieku jūkli, maltieši ir saglabājuši pēdas no feniķiešu kultūras. Viņu valoda radusies uz feniķiešu valodas bāzes, un arī tradīcijās ir daudz kas kopīgs.

Maltas noslēpumsŠī valsts lepojas ar vienu no lielākajiem pasaules noslēpumiem. Te atklāti vairāki tempļi, kas ir vecāki par Ēģiptes piramīdām un būvēti no gandrīz tikpat lieliem akmens bluķiem. Tempļi ir rotāti ar

spirālveidīgu ornamen-tu, un dažos no tiem saglabājušās arī dievu skulptūru paliekas.

Pasta baložu sacensībasJā, šāds neparasts sporta veids ir īpaši populārs Maltā. Salas atrodas jūras vidū, un pagātnē šāda pasta sistēma bija plaši izplatīta. Maltieši veido pasta baložu fermas ar iezīmētiem baložiem. Līdzīgas fermas atrodas arī Sicīlijā un Āfrikas piekrastē. Starp tām tad arī notiek baložu lidojumi.

Tiek g

atavo

tas m

ežğīn

es

Maltas zilā lagūna

Katram ciemam savi svētkiKatram Maltas ciemam ir savs svētais aizbildnis. Kad šim svētajam ir vārda diena, ciemā notiek svētki. Populāri ir arī Svētā Pāvila kuģa avārijas svētki, jo, kā stāsta leģendas, ceļā uz Romu pie Maltas krastiem avarējis Pāvila kuģis. Ar karnevāliem, zirgu skriešanās sacensībām maltieši sagaida Ziemassvētkus. Lieldienās katrā ciemā tiek nolikts krucifi kss, ko rotā visi iemītnieki.

Maltiešu sakāmvārdiIekavās atveidots, kā tie skan maltiešu valodā.

Sieviete reiz piekrāpa pašu velnu. (Mara sa dakhet biksksitam.)Gari svārki aiznes putekļus, īsi svārki aiznes dvēseles.

(Idielet tval irkarkru trab, imma dbielet kvosra jkarrkru lervien.)Tas, kas mīl, cieš. (Min thob ibati.)Mums visiem ir miesa un asinis. (Kulhad taddem u laham.)Dzīve ir izsmiekls. (Ilhaja farce.)Nauda pievelk naudu, bet blusas – citas blusas. (Ilfl us taghmel ilfl us, vilkvamel taghmel ilkvamel.). Viss labs, kas labi beidzas. (Tmem tadžeb isevi koloks.)

Pasta baloži

Zvejas laivas Luzzu

Neolī

ta lai

ka te

mplis

kopš 2004. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

no Maltas ordeņa bruņinieka, kurš 1565. gadā vadīja pilsētas aizstāvēšanu pret turkiem. Šīs cīņas ilga 31 dienu un bija vienas no smagākajām valsts vēsturē. Valleta atrodas uz garas klints strēles, sauktas Skibēras kalna, kam abās pusēs ir dziļi jūras līči.

Msida no ostas puses

62

Viduslaiku elpa Maltas arhitektūrā Bruņinieku citadele

Bruņinieku pasaulēNekur pasaulē muzejos nevar redzēt tik daudz bruņu kā Maltā. Tās ir atmiņas no Maltas Ordeņa valdīšanas. Maltieši šos laikus uzskata par savu uzplaukumu un labprāt rāda tajā laikā saceltās pilis un iekārtotos dārzus. Pēc Napoleona sakāves or-denim vajadzēja atgriezties Maltā, taču vietējie politiķi baidījās zaudēt izdevīgos tirdzniecības sakarus ar britiem. Viņi pieņēma lēmumu palikt Britu impērijas sastāvā. Tagad ordenis darbojas Itālijā, un tā ir labdarības organizācija.

Kurš ir īstais cipars?Kurš no cipariem rāda:• Par cik gadiem Valleta ir jaunāka nekā Rīga?• Kādu jubileju Maltas Republika svinēja 2000. gadā?• Cik Maltas salas (aptuveni) varētu novietot Latvijā?• Kāds ir iedzīvotāju blīvums Maltā (cilvēkos uz kvadrātkilometru)?• Cik tūkstoš gadu Maltā jau dzīvo cilvēki?• Cik ilgi Maltā valdīja briti? 63

600016436410

3620

Karavadžo gleznotais bruņinieks

Valle

tas m

ūris

Maltas osta no ieejas vārtu puses

Zvanu tornis netālu no ostas

Maltas tautas tērps

Krāsains, košs autobuss – Maltai raksturīga aina

Vējdzirnavas

Viduslaiku bruņas

Eiropas Savienībā: kopš 1951. gada, dibinātājvalstsTeritorija: 41 526 km²Iedzīvotāju skaits: 15,4 milj. Galvaspilsēta: Amsterdama (valdības un karalienes rezidence – Hāgā)Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:38 333 ASV dolāri (aptuveni 21 535 lati, 2005. gada dati, 10. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Ardēnu priekškalnes, 321 mGarākā upe: Reina ar atzariem Vālu un EiseluValoda: holandiešu (mazākumtautība – frīzi)Valsts iekārta: konstitucionāla monarhijaNauda: eiroSimboli: siers, tulpes, dzirnavas, koka tupeles – klompiOfi ciālās mājas lapas internetā: www.minaz.nl; www.government.nl

Vienpadsmit provinču zeme Lai gan Nīderlandi ārzemēs bieži vien pazīst kā Holandi, patiesībā šis nosaukums attiecas tikai uz divām valsts provincēm – ziemeļu un dienvidu Holandi, ap kurām vēstures gaitā apvienojās citas provinces. Pavisam valstī ir 11 provinces. Lielākās ir Ziemeļbrabante, Overeisela, Utrehta un Zēlande. Interesanta ir Frīzlandes province, kur dzīvo nelielā frīzu tauta.

Elektronikas lielvalstsKompānija Philips, kas darbojas nu jau turpat gadsim-tu, ir padarījusi Nīderlandi par elektronikas lielvalsti. Philips pieder daudzi nozīmīgi elektronikas izgudro-jumi, piemēram, audiokasetes un videodiski.

Nīderland

e

Karaliskā ģimeneNīderlande ir karaliste, un tās troni manto valdnieka vecākais bērns – neatkarīgi no dzimuma. Ja valdniekam nav bērnu, troni manto viņa/viņas brālis vai māsa. Nīderlandieši lepojas ar savu karalisko dzimtu Orāniešiem, jo ilgus gadus tie vadījuši viņu brīvības cīņas. 80 gadus (!) holandieši karoja ar Spāniju, līdz 1648. gadā tika atzīta neatkarīgā Nīderlande. 1795. gadā Nīderlandi iekaroja Francija. Okupācija ilga līdz 1813. gadam. Otrajā pasaules karā to okupēja Vācija. Nīderlandes karaliene Beatrikse ir arī valsts brīvības simbols, viena no populārākajām personībām valstī.

Dzirnavas – sūkņiNīderlande ir slavena arī ar vējdzirnavām, kuras sāka celt jau XVII gadsimtā. Miltus tās nemaļ, bet gan sūknē ūdeni. Liela valsts daļa ir ar dambjiem norobežota teritorija jeb polderi, ko holandieši atkarojuši jūrai. Tā kā dabiskā ceļā ūdens no tiem noplūst nevar, tas ar sūkni jāceļ dambim pāri. Joprojām valstī darbojas 20 vējdzirnavas, kaut gan apūdeņošanā jau sen tiek izmantotas elektriskās ierīces.

Holandes siera rituļi

Uz izrādi – ar kartiHolandieši ir lieli teātra, operas un baleta izrāžu cienītāji. Jauniešiem līdz 26 gadiem ir speciālas kultūras kartes, kas ļauj ar atlaidēm iegādāties biļetes uz teātru izrādēm, fi lmām, muzejiem un izstādēm. Holandē ļoti populāras ir kabarē izrādes.

Mākslinieku zemeVisā pasaulē pazīst holandiešu māksliniekus Rembrantu un van Gogu. Rembrants patiesi attēloja holandiešu sadzīvi tālajā XVII gadsimtā. Viņa gleznu Naktssardze holandieši uzskata par savu lielāko bagātību. Van Gogs ir viens no mūsdienu glezniecības pamatlicējiem, kura dar-bus pazīst pēc dīvainajiem vibrējošajiem triepieniem.

Tulpju lauki un klompiNīderlande ir pasaulē lielākais griezto ziedu eksportētājs. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi uz šo valsti brauc skatīties arī dārzus. Aprīļa vidū tūristus pievilina tulpju lauki. Tulpes Nīderlandē sāka audzēt jau 16. gadsimtā. Retākus ziedus var atrast slavenajā Keikenhofas ziedu dārzā pie Amsterdamas. Otrs šīs valsts simbols ir koka tupeles – klompi. Tās radās kā ērti zvejnieku apavi, lai staigātu pa jūrmalas smiltīm. Labus klompus gatavo ar rokām pēc seniem paņēmieniem. Nīderlandē tos zinot tikai vēl kādi 20 meistari.

Nīderlandes lauku ainava no putna lidojuma

64

Amsterdamas iela, fonā –Amsterdamas stacija

Kā ar sportu?Nīderlandē populārākie sporta veidi ir fut-bols, hokejs, teniss, sērfi ngs, riteņbraukšana un slidošana. Valstī velosipēdistu celiņu sistēma ir 10 000 km gara. Futbola liktenis ir bijis raibs. Vēl nesenā pagātnē visi zināja Amsterdamas futbola komandu Ajax, futbola zvaigznes Patriku Kluivertu (holandiski – Klaufertu), Marku van Bastenu un citus. Tomēr 21. gadsimta sākums nīderlandiešu futbolam nav bijis veiksmīgs. Vai kaut kas mainīsies – to parādīs tuvākie gadi. Pašlaik par izcilāko nīderlandiešu fut-bolzvaigzni var uzskatīt centra uzbrucēju Janu van Nīstelroju, kurš nāk no Brabantes un spēlē Madrides Real komandā.

Holande – ūdeņu zeme, Hārlingenas osta Ceļo pa Nīderlandi!

Lūk, tev maz ceļojums pa Nīderlandi! Atšifrē, kā sauc šīs pilsētas!Vienādi burti ir nošifrēti ar vienādiem simboliem!

Amsterdama

Nīde

rland

es

porce

lāns

Erasma tilts Roterdamā

Rembranta glezna Doktora Nikolasa Tulpa anatomijas stunda

Vincenta van Goga glezna Zvaigžņotā nakts

Priekšpusē Jans van Nīstelrojskopš 1951. gada, dibinātājvalsts

(valdības un karalienes rezidence – Hāgā)Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

uz divām valsts provincēm – ziemeļu un dienvidu Holandi, ap kurām vēstures gaitā apvienojās citas provinces. Pavisam valstī ir 11 provinces. Lielākās ir Ziemeļbrabante, Overeisela, Utrehta un Zēlande. Interesanta ir Frīzlandes province, kur dzīvo nelielā frīzu tauta.

Velosipēdu pilsēta – Amsterdama

1. Pilsēta, kur dibināja Eiropas Savienību2. Nīderlandes ofi ciālā galvaspilsēta3. Valsts lielākā osta4. Karalienes rezidences pilsēta

♠ ∆ ¥ ≈ ∞ Ω Ω ♠ ♦ ∆ ∑ Ω ♠ Ω

∆ ∂ ♦ ∆ ∑ Ω ♠ Ω≈ Ω

Koka tupeles jeb klompi

Holandes raibās govis

Ziedošu tulpju dārzi ir Holandes simbols

Nīderlandes izdaudzinātās vējdzinavas

Nīderlandes karaliene Beatrikse

65

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 312 685 km²Iedzīvotāju skaits: 38,6 milj. Galvaspilsēta: VaršavaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:7875 ASV dolāri (aptuveni 4424 lati, 2005. gada dati, 51. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Risi, 2499 mGarākā upe: Visla, 1068 kmValoda: poļuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: zlotsSimboli: krakovjaks, senas baznīcas, Sopotas festivāli, Šopena mūzikaOfi ciālā mājas lapa internetā: www.poland.gov.pl

Vēl Polija nav mirusi Tā ir rinda no patriotiskas poļu dziesmas. Reti kura Eiropas valsts ir piedzīvojusi tik dramatisku vēsturi kā Polija. Tās valstiskā vēsture aizsākas 966. gadā, kad šejienes slāvu cilšu kņazs Meško izveidoja pir-mo poļu valsti. Lielāko uzplaukumu Polija piedzīvoja pēc apvienošanās ar Lietuvu XIV–XVI gadsimtā. Bet XVIII gadsimtā to sadalot pilnībā iznīcināja Prūsija, Austrija un Krievija. Tāpēc valsts atjaunošana 1918. gadā poļiem bija milzīgs notikums.

Nāras pilsētaVaršava ir Polijas galvaspilsēta tikai kopš 1611. gada. Leģenda stāsta, ka kādreiz te, Vis-las kraujā, dzīvojis zemnieks Varš. Pie viņa patvēries Polijas karalis un sapņos redzējis nāru ar zobenu rokās. Šī vīzija viņam likusi domāt par pilsētas dibināšanu. Nāra tad arī iekļuvusi pilsētas ģerbonī. Stāvajā Vislas krastā paceļas Varšavas vecpilsēta ar karaļa pili un katedrālēm. Tūristi var apskatīt arī skaisto Lazenku parku, kur atrodas karaļu vasaras rezidence. Pilsētas galveno ielu sauc par Maršala ielu. Tas par godu Polijas valsts atjaunotājam 1918. gadā – maršalam Juzefam Pilsudskim.

Pasaules sirdsapziņaViņu sauca Kārols Jozefs Voiti-la. Viņš piedzima 1920. gadā Vadovicē Polijas armijas virsnieka ģimenē. 1978. gadā šis vīrs pa-saulei paziņoja, ka turpmāk viņu sauks Jānis Pāvils II. Viņš kļuva par pirmo pāvestu 456 gadu laikā, kurš nav dzimis Itālijā. Neraugoties uz slimību un cienījamo vecumu, pāvests apceļoja neskaitāmas valstis un visur aicināja cilvēkus saprasties un saglabāt mieru. 2005. gada 2. aprīlī pāvests nomira. Par viņu sēroja visā pasaulē – dažādu ticību pārstāvji. Jau drīz pēc bērēm ticīgo vidū sākās kustība, kuras dalībnieki aicināja pasludināt Jāni Pāvilu II par svēto.

Kur elpo vēsturePolijā vēstures liecībām visbagātākā ir Krakova – senā šīs zemes galvaspilsēta. Vietējie apgalvo, ka pilsētā esot 140 baznīcas un klosteri, 600 pieminekļi, 100 galerijas, 11 augstskolas. Vecpilsētas augstākā celtne ir Sv. Marijas baznīca, kas pabeigta XIV gadsimtā. Vavelas katedrālē kronēti un apglabāti Polijas karaļi. Saglabājusies arī XVII gadsimtā celtā karaļa pils ar Sigismunda Augusta un viņa sievas Bonas Sfor-cas apartamentiem. Ka-ralim piederējusi arī gleznu kolekcija, kurā skatāmi slavenu meistaru (Botičelli, Tintoreto un citu) darbi.

Slāvu dzimtenePoļiem ir pasaka par to, ka no kādas akas Polijā uz dažādām debespusēm devušies vairāki brāļi. Katrs no tiem šajā pasakā simbolizē kādu slāvu tautu. Tagad arheologi domā, ka slāvi patiešām ir radušies Polijā – starp Vislas un Oderas upi. No šejienes tie devušies klejojumos un apmetušies visā Austrumeiropā.

Nemiernieku līderisIlgus gadsimtus Polijai bija jācīnās par savu brīvību. Arī komunistu laikā te nebija mierīgi. 1989. gadā ar streiku Gdaņskā sākās lielākie nemieri, kādi jebkad satricinājuši komunistu bloka valstis. To rezultātā tika izveidota pirmā brīvā arodbiedrība komunistu zemēs – Solidaritāte. Ar šo notikumu iezīmējās komunistu varas sabrukums. Nelīdzēja ne kara stāvokļa ieviešana, ne citas represijas. Solidaritātes vadītājs Lehs Valensa kļuva arī par pirmo demokrātiski ievēlēto Polijas prezidentu.

Polij

a

Vave

las ci

etoks

nis

Vavelas katedrāle Krakovā

Polijas valsts ģerbonis

Poļu tautas dejas

Polijas augstākā virsotne – Risi kalns

Ogrodzinas pils drupas

Sv. Marijas baznīca Krakovā

67

Polijas Tatri

kopš 2004. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Eiropas valsts ir piedzīvojusi tik dramatisku vēsturi kā Polija. Tās valstiskā vēsture aizsākas 966. gadā, kad šejienes slāvu cilšu kņazs Meško izveidoja pir-mo poļu valsti. Lielāko uzplaukumu Polija piedzīvoja

Polijas garākā upe – Visla

Poļu tautastērpa elementi

Zloti un groši

66

Varšava

Lehs Valensa

Varša

vas c

entrs

Varšavas Olimpiskais centrs

Varšavas Nāra

Polijas lauku ainava

Piemineklis Jānim Pāvilam II

Krustnešu pūznisViens notūrismaobjektiemZiemeļpolijā ir Malborkas pils. Tā celta XIII gadsimtā. Kādreiz te atradās Vācu ordeņa virsmestra rezidence. No šejienes mestrs vadīja prūšu zemju iekarošanu. Jāpiebilst, ka šis virsmestrs valdīja arī pār Livonijas ordeni, kas izveidojās Latvijā un Igaunijā. Daudzus gadsimtus ritēja cīņas starp Vācu ordeni un poļiem. Malborkas pils bija verdzības simbols. Tagad tās vārti ir plaši atvērti.

Rūpniecības sirdisVissenākāsrūpniecības tradīcijas Polijā ir tās dienvidu apgabalam Silēzijai. Nova Hutā pie Krakovas ir lielākās ogļu raktuves, Katovicē ir lielākie metālapstrādes uzņēmumi. Turpretī Lodzā meklējami lielākie tekstiluzņēmumi, Varšavas apkārtnē – minerālmēslu ražotnes, bet kuģubūves giganti atrodas Gdaņskā.

Vecākā universitāteSenākā Polijas universitāte atrodas Krakovā. Tā dibināta jau 1364. gadā un nosaukta senākās Rečpospoļitas valdnieku dinastijas vārdā – par Jagellonu universitāti. Poļi uzsver, ka šo mācību iestādi beigušas vismaz divas visai pasaulei zināmas personības – Nikolajs Koperniks un pāvests Jānis Pāvils II.

Cilvēks, kurš apturēja SauliSkolā visi esam mācījušies, ka viduslaiku zinātnieki apgalvoja: Visuma centrs ir Zeme, Saule riņķo ap to. Zinām arī, ka šo uzskatu noliedza poļu zinātnieks Nikolajs Koperniks. Viņš dzimis 1473. gadā Toruņā, mācījies Krakovas universitātē un Itālijā. Savu slaveno darbu Par debess sfēru griešanos Koperniks ļāva publicēt tikai neilgi pirms nāves – 1543. gadā. Tas pasargāja viņu no inkvizīcijas vajāšanas.

Gdaņskas rūpnieciskais rajons

Cilvēks, kas izdomāja SolarisKas gan nav lasījis slaveno romānu par planētu, uz kuras atdzīvojas tie cilvēki, kuri saglabājušies mūsu atmiņās! Romānu sarakstījis polis Staņislavs Lems. Viņš dzimis Ļvovā 1921. gadā. Lema romāni ir fi lozofi skas pārdomas par to, kas gaida cilvēkus nākotnē. Viņa darbi tulkoti 36 valodās un izdoti 27 miljonu eksemplāru tirāžā. 2006. gadā Lems atstāja šo pasauli. Pēdējie rakstnieka darbi bija esejas, kurās viņš apcerēja modernās tehnikas ietekmi uz mūsdienu cilvēku.

Pirms 2700 gadiemJa vēlaties nonākt tik tālā pagātnē, tad ir jādodas uz Biskupinu. Šeit 1934. gadā poļu arheologi atrada senu, purvā nogrimušu slāvu pili. Pēc rūpīgiem pētījumiem viņi nolēma celtni atjaunot. Pils atrodas uz ezera salas, un uz to jāiet pa 250 metru garu dambi. Te var ieskatīties slāvu mājās, apskatīt viņu darbarīkus un iedzīvi. Notiek arī festivāli, kuru dalībnieki attēlo senos senčus.

Kur rej suņiZiemassvētki Polijā ir laiks, kad ļoti daudz tiek zīlēts. Un īpaši čakli to dara jaunas meitas. Ir ticējums, ka pie vīra izies tikai tā meita, kas Ziemassvētku vakarā mals. Viņa tiks aizvesta tajā virzienā, no kura Ziemassvētku rītā izdzirdēs suņu rejas. Cik sētas stabu meita aizsietām acīm aptvers, tik bagāta būs dzīve nākotnē. Ja no nosegta trauka izvilks koku, vīrs būs galdnieks; ja metālu – kalējs. Ja izvilks karoti – pavārs. Bet galdā jābūt 12 ēdieniem, lai viss nākamais gads būtu bagāts.

Staņislavs Lems

Kāds muzikants Krakovas ielās

Klaviermūzikas ģēnijsLai gan slavenā klaviermūzikas komponista Friderika Šopēna tēvs nāk no Francijas un arī komponists tur pavadījis lielāko mūža daļu, viņš vienmēr sevi uzskatīja par poli. Pirms nāves Šopēns

lika aizvest savu sirdi uz Varšavu un iemūrēt baznīcas sienā. Vasarās katru svētdienu pie viņa pieminekļa Varšavā, Lazenku parkā, notiek Šopēna mūzikas koncerti.

Dzīvā gleznaVroclavā ir muzejs, kuru poļi tūristiem rāda ar īpašu lepnumu. Tā ir Raclavices panorāma. Gleznojumos uz sienas un lellēs attēlota kauja starp poļu patriota Tadeuša Kostjuško armiju un cariskās Krievijas karaspēku. Panorāma ir 40 m rādiusā un 18 m augsta. Poļu gleznotāji to izveidoja pagājušā gadsimta sākumā un novietoja Ļvovā. Kara gados panorāmu demontēja – tās patriotiskais raksturs ne pārāk patika komunistiem. Tikai 1985. gadā poļiem izdevās izcīnīt panorāmas atjaunošanu.

Gdiņas osta

68

Tilts pār Vislu netālu no Plockas Gdaņska

Polija

Malborkas pils Vislas krastā

Bruņinieku cīņu inscenējums mūsdienās

Frideriks ŠopēnsPolijas augstākā virsotne – Risi

Nikolaja Kopernika portretsKopernika Saules sistēmas modelis ar

Sauli centrā

Polija un LatvijaArī Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar Poliju. Atmini dažas lietas, kas mūs saista! Katram ciparam atbilst burts!

1. Sīka naudas vienība, kas minēta mūsu tautasdziesmās un ko Latvijā ieviesa poļi

1 2 3 4 5 42. Poļu deja ar lēkājošu soli

6 7 8 9 3

4. Rečpospoļitas karalis, kurš apmeklēja Rīgu XVI gadsimtā

4 11 13 14 3 15 4

16 3 11 7 2 5 17 4

5. Vagara jeb vecākā nosaukums, kas radies poļu laikos

4 11 12 2 3 4 11 4

3. Instrumenta, kuru zemnieki dēvēja par poļu kokli, tagadējais nosaukums

10 5 11 12 2 3 69

Krakova

Sieviete, kura atjaunoja Polijas vārduLaikā, kad Polija bija starp impērijām sadalīta zeme, Parīzē strādāja fi ziķe un kodolreakciju pētniece Marija Sklodovska-Kirī. Kad viņai izdevās atklāt jaunu metālu, zinātniece to nosauca par poloniju – dzimtās Polijas vārdā. Viņa gribēja atgādināt pasaulei, ka kādreiz ir bijusi valsts ar šādu nosaukumu.

Biskupina

Marija Kirī

Viena no senākajām grieķu-katoļu baznīcām Polijā

Eiropas Savienībā: kopš 1986. gadaTeritorija: 92 391 km²Iedzīvotāju skaits: 9,9 milj. Galvaspilsēta: LisabonaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:17 439 ASV dolāri (aptuveni 9797 lati, 2005. gada dati, 32. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Ešterlas kalni, 1991 mGarākā upe: Težu, 1008 kmValoda: portugāļuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: eiroSimboli: portvīns, senas ostas, jūrasbraucēji, krāšņi audumiOfi ciālā mājas lapa internetā: www.portugal.gov.pt

Te beidzas EiropaPortugāle atrodas vistālāk uz rietumiem no visām Eiropas valstīm. Daudzu ceļotāju sapnis ir nokļūt Eiropas tālākajā rietumu punktā – Roka ragā. Šajā vietā, kas atklāta visiem pasaules vējiem, beidzas Eiropas konti-nents un sākas bezgalīgais Atlantijas okeāns.

Cietokšņu zemePortugāles dzimšanas gads ir 1143., kad kāds karalis par labu kalpošanu krusta karos pirmajam valsts vald-niekam Alfonso Enrikem nodeva nelielu valstiņu ar centru Porto pilsētā. Ja Alfonso gribēja to paplašināt, viņam vajadzēja pārējās zemes atkarot mauriem. Šo karu rezultātā tad arī radās Portugāles valsts, kur katru pilsētu iezīmēja nepieejamos kalnos celts cietoksnis. Mūsdienās šie cietokšņi ir labākā tūristu atrakcija. Greznākais no tiem ir karaļa pils Lisabonā.

Svētā FatimaNetālu no Lisabonas atro-das neliela pilsētiņa Fati-ma, uz kuru svētceļojumā dodas kristieši no visas pasaules. Šeit 1917. gada 13. maijā trim ganu bērniem parādījusies Dievmāte Marija. Tas pats notikums atkārtojies katra mēneša 13. datumā – līdz pat oktobrim. Vietā, kur noticis šis brīnums, 1928. gadā uzcelts liels dievnams. Laukums baznīcas priekšā ir di-vas reizes lielāks nekā Svētā Pētera laukums Romā, lai visiem svētceļniekiem svētku laikā pietiktu vietas.

Jūrasbraucēju dzimteneBartolomeo Diašs, Vasko da Gama – kas gan nezina šos jūrasbraucējus! Viņu darba rezultātā Portugāle kļuva par jūras impēriju. Taču visu iesāka tālredzīgais portugāļu princis Enrike Jūrasbraucējs, kurš vadīja pirmās svešu zemju meklējumu ekspedīcijas. Lisabonā – Težu upes krastā – 1960. gadā uzcelts piemineklis visiem atklājējiem. Protams, uz tā augstākā pakāpiena stāv princis Enrike.

Baltā pilsētaLisabona ir viena no visvecākajām pilsētām Eiropā, dibināta 1200. gadā pirms mūsu ēras. Tā atrodas pie Težu ietekas okeānā un gaišo akmens ēku dēļ tiek dēvēta par balto pilsētu. Vecpilsētas celtnes grezno neparastas, zilos toņos apgleznotas fl īzītes, ko sauc par azulehām. Tas ir portugāļu tautas mākslas simbols. Taču tikpat inter-esants ir pilsētas jau-nais rajons Amorei-rasa, kura stiklotās celtnes ir valsts nākotnes simbols.

Portug

āle

Sv. Hieronima klostera iekšpagalms

Portugāļu futbola fane

Obidos pils – cietoksnis

70

Portugāles karte uz korķa

Cristo Reis gigantiskā Jēzus statuja Težu upes krastā

Saulriets Roka ragā – galējā rietumu punktā

25. aprīļa tilts Lisabonā Polijas Tatri

71

kopš 1986. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Portugāle atrodas vistālāk uz rietumiem no visām Eiropas valstīm. Daudzu ceļotāju sapnis ir nokļūt Eiropas tālākajā rietumu punktā – Roka ragā. Šajā vietā, kas atklāta

Roka rags

Piemineklis jaunu zemju atklājējiem Lisabonā

Ažuležu fl īzes Porto stacijā

Portugāļu nacionālais ēdiens – jūras veltes

Portvīns

Pasaules karte laukumā pie pieminekļa jaunu zemju atklājējiem

Belemas tornis Težu upes grīvā Lisabonā Lisabona naktī

Laukums Fatimā

Olīvk

oks

Lisabonas karte, uzgleznota uz fl īzēm

Skats uz Lisabonu no karaļa pils mūriem

Baznīca Porto

Zvejas laiva

Eiropas Savienībā: kopš 2007. gadaTeritorija: 238 391 km²Iedzīvotāju skaits: 22,3 milj. Galvaspilsēta: BukaresteIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:4539 ASV dolāri (aptuveni 2550 lati, 2005. gada dati, 72. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Moldavjanu virsotne, 2544 mGarākā upe: Donava – Rumānijā tek 564 kmValoda: rumāņuValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: lejaSimboli: Drakula, apgleznotie klosteri, Nadia Komaneči, doinasOfi ciālā mājas lapa internetā: http://www.gov.ro

Zem trīs krāsāmRumānijas karogā ir trīs krāsas – zilā, dzeltenā un sarkanā. Tās simbolizē trīs vēsturiskās daļas, no kurām izveidojusies mūsdienu Rumānija – Moldāviju, Valahiju un Transilvāniju. Rumāņu tautas vēsture ietiecas tālā pagātnē, kad Karpatu kalnos dzīvoja slavenā dāku tauta. Tās pārstāvji radīja bagātu valsti, kurā apgrozībā bija pat zelta monētas. 106. gadā to ar lielām grūtībām iekaroja Romas imperators Trajāns. Tajā tika ieviesta latīņu valoda un kultūra. Romas impērijai sabrūkot, dāku zemē ienāca jaunas tautas, galvenokārt slāvi. Viņu tradīcijām sajaucoties ar latīņu un dāku paražām, pamazām izveidojās mūsdienu rumāņu kultūra. Tomēr līdz vienotai valstij bija jāgaida ilgi. Rumāņu zemes aiz Karpatiem iekaroja ungāri un izveidoja tur Transilvānijas kņazisti, kurā izplatījās katolicisms. Otrpus kalniem radās Valahijas un Moldāvijas kņazistes, kurās izplatījās pareizticība. Moldāvija un Valahija drīz kļuva atkarīgas no Osmaņu impērijas. Atbrīvojoties no osmaņu varas, 1859. gadā Moldāvija un Valahija apvienojās Rumānijā, kas 1878. gadā tika atzīta par neatkarīgu karalisti. Transilvāniju Rumānijai pievienoja tikai 1920. gadā pēc bijušās Ungārijas karalistes sadales.

Romania MareTulkojumā – Lielā Rumānija. Tie ir divi vārdi, kas rumāņu sabiedrībā vienmēr var izraisīt diskusijas. Jautājums ir par tādu valsti, kurā ietilptu visas zemes, kur runā rumāņu valodā. 1812. gadā kā samaksu par rumāņu neatkarības centienu atbalstīšanu Krievija pieprasīja atdot tai teritorijas gar Dņestras upi. Tās ieguva nosaukumu Besarābija. Pēc revolūcijas Krievijā 1917. gadā Besarābijas iedzīvotāji nolēma pievienoties Rumānijai. 1940. gadā, izvirzot ultimātu, Staļins pieprasīja atdod šīs teritorijas, un tur tika izvei-dota Moldāvijas PSR. Pašlaik ar nosaukumu Moldo-va bijusī Besarābija ir kļuvusi par neatkarīgu valsti. Tomēr laiku pa laikam gan Rumānijas, gan Moldovas sabiedrībā atskan diskusijas par to, vai valstis, kuru iedzīvotāji runā vienā valodā, nevajadzētu apvienot.

Ciemos pie DekebalaOraštijas kalnos aptuveni 1200 metru virs jūras līmeņa atrodas Sarmizegutusas drupas. Tā ir seno dāku valsts galvaspilsēta. Te valdīja viņu pazīstamākais valdnieks Dekebals. Romieši pilsētu iekaroja tikai pēc ilga aplenkuma. Vēl tagad apmeklētāji var apbrīnot stipro mūru paliekas, kas veidoja sešus grūti ieņemamus cietokšņus. Interesantākā arheoloģiskā kompleksa daļa ir svētnīca, kurā var apskatīt seno dāku kalen-dāru. Tas ne-daudz at-gādinaslavenoStounhedžu.

Rum

ānija

Hunedoaras pils

Polijas Tatri

Bukovinas klostera apgleznotās sienas

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Rumānijas karogā ir trīs krāsas – zilā, dzeltenā un sarkanā. Tās simbolizē trīs vēsturiskās daļas, no kurām izveidojusies mūsdienu Rumānija – Moldāviju, Valahiju un Transilvāniju. Rumāņu tautas vēsture ietiecas tālā pagātnē, kad Karpatu kalnos dzīvoja

Vai Drakula dzīvoja Rumānijā?Sarakstījis romānu par vampīru grāfu Drakulu, īru rakstnieks Brēms Stokers radīja Rumānijai diezgan dīvainu slavu. Viņš izmantoja leģendas, kas Eiropā klīda par 15. gadsimta Valahijas valdnieku Vladu III. Viņš piederēja pie slepenā Pūķa ordeņa, kas cīnījās pret osmaņu turku varu, tāpēc tika iedēvēts par pūķa bērnu jeb Drakulu. Vlads Eiropā kļuva bēdīgi slavens ar nāves sodiem – viņš savus pretiniekus nežēlīgi dūra uz mieta. Ziņu, ka Vlads būtu dzēris asinis, vēsturniekiem gan nav. Izlasījuši Stokera grāmatu, daudzi dodas uz Rumāniju meklēt Drakulas pili. Bet, tā kā visas vēsturiskās Vlada III laika pilis ir gājušas bojā, viņiem piedāvā apskatīt pili Branā. Ir zināms, ka Vlads te pavadījis trīs dienas. Diemžēl nekā vampīriska pilī nav, jo Branā Vlads atradās gūstā un sēdēja cietumā pils pagrabā.

Bukareste

74

Vlads III jeb Grāfs Drakula

Čigānu pils

75

Grāfa Drakulas pils iekšpagalms

Lai skan doinas!Mums ir dainas, bet rumāņu populārākās tautas dziesmas sauc par doinām. Tās gan ir krietni garākas par mūsu tautas dziesmām un tiek dēvētas par episkajām balādēm. Doinas parasti dzied izcili teicēji, un to izpildīšanas rituāls ir mazliet maģisks. Viena no populārākajām doinu dziedātājām Merija Tenese apgalvo, ka ar katras dziesmas sākšanu viņa it kā piedzimst no jauna.

Rozaleva

Zrmanjas upes kanjons netālu no Zadaras

Rumānijas lauku ainava Rumānijas ikdiena Dekebals

Sarmizegutusas drupas

Harmānas klosteris Rumānijā

Grāfa Drakulas spokainā pils

Rumānijas ainava Transilvānijas apgabals Rumānijā

Pilsēta ar simtiem sejuTā var nosaukt otru paz īs tamāko Rumānija pilsētu Timišoaru. Te ir visraibākais etniskais sastāvs. Pilsētā mīt ungāri, vācieši, serbi, itāļi. Te dzimis olimpiskais peldētājs Džonijs Veismillers, kas kļuva slavens, Holivudas fi lmā atveidodams Tarzānu. Vairākas celtnes Timišoarā būvējis slavenais Gustavs Eifelis. Mūsdienās tās ielās var redzēt pavisam jaunas piemiņas plāksnes. Tieši ar demonstrantu un drošības spēku sadursmēm šajā pilsētā sākās nemieri pret Čaušesku režīmu, kas 1989. gadā bija par iemeslu godkārīgā diktatora gāšanai.

Meitene, kas satrieca pasauliPasaulē ir tikai viena vingrotāja, kam izdevies iegūt absolūti augstāko tiesnešu vērtējumu – 10 punktus. Tā ir rumāniete Nadia Komaneči. Viņas kontā ir piecas olimpiskās zelta medaļas. Vingrot Komaneči sāka jau 6 gadu vecumā. Viņas slavas laiks bija pagājušā gad-simta septiņdesmitie gadi. Komunisma sabrukums Nadiai ļāva kļūt laimīgai privātajā dzīvē – viņa varēja brīvi izbraukt no valsts, lekciju turnejas laikā ASV viņa iepazinās ar amerikāņu vingro-tāju Bērtu Koneru un izveidoja laimīgu ģimeni.

Pretrunīgais reliģiju pētnieksReti kurš mūsdienu reliģiju pētnieks iztiek bez darbiem, ku-rus radījis rumānis Mirče Eliade. Viņam pieder teorija par sakrālo un profāno cilvēka domāšanā. Eliade daudz studējis indiešu kultūru un strādājis šīs zemes universitātēs. Viņa darbus daudzi uzskata par ģeniāliem. Tomēr vienlaikus pārdomas izraisa Eliades politiskie uzskati. Viņš bija krasu nacionālistisku ideju atbalstītājs. Tāpēc ne visi viņa daiļradi vērtē atzinīgi.

Timišoara

Seni stāsti uz Bukovinas klostera sienām

Mirče Eliade

Bukovinas pērlesVienas no skaistākajām celtnēm Rumānijā ir Bu-kovinas apgleznotie klos-teri. Tie tapuši 16. gadsimtā. Tā kā lielākā daļa zem-nieku tolaik bija analfabēti, mūki uz klostera sienām uzzīmēja pazīstamākos Bībeles stāstus. Slavenākie klosteri ir Moldovica, Putna, Sučevita un Voroņeca. Tūristi var stundām ilgi pētīt zīmējumu stāstus un sajūsmināties par to, cik skaisti un daudzveidīgi cilvēki pagātnē ir attēlojuši dažādus pārdzīvojumus. Jaukais milzis

Rumānija ir arī garākā basketbolista dzimtene, kāds jebkad spēlējis pasaules slavenākajā basketbola līgā NBA. Tas ir Georgs Muresans. Viņa augums ir 2,31 metri. Muresans ir dzimis Klužas pilsētā. Pēc komunis-

ma sabrukuma viņš ieguva iespēju spēlēt Francijā, bet no 1993. līdz 2000. gadam bija NBA. Holivudā ar viņa piedalīšanos ir uzņemta fi lma Mans milzis, un savos klipos viņu izmantojis arī slavenais reperis Eminems.

Kas izgudroja reaktīvo lidmašīnu?Jums, lai atbildētu uz šo jautājumu, būtu jāpadomā, taču rumāņiem atbilde ir skai-dra – tas ir viņu tautietis Henrijs Koanda. Viņš bija matemātikas profesora dēls un jau kopš bērnības nodarbojās ar izgudrojumiem. 1910. gadā, strādādams Parīzē, Koanda radīja pirmo lidaparātu ar termiski reaktīvo dzinēju. Diemžēl eksperimentus pārtrauca pasau-les karš, un pie reaktīvajiem lidoņiem cilvēce tika tikai pēc trīsdesmit gadiem.

Pavārs ir resns!Vai zināt, kā Rumānijā bērni pateicas par ēdienu? Tas skan tā: “Paldies par ēdienu, tas bija garšīgs, un pavārs bija resns!” Rumāņi ir lieli kārumnieki. Viens no viņu iecienītākajiem ēdieniem ir gaļas bumbiņas mititejs, kuru veido, cūkas un vērša gaļu sajaucot ar augļiem un dārzeņiem. Bet, ja tas šķiet par treknu, tad var izmēģināt rumāņu zakusku. Šo ēdienu veido apceptu dārzeņu maisījums.

Parunāsim rumāņu valodā!Rumāņu valodā var samanīt gan latīņu, gan slāvu valodu ietekmi. Ne velti rumāņi ir rakstījuši gan ar latīņu burtiem, gan kirilicā. Sveiks! – Salut!Kā tevi sauc? – Kum te kheme?Kā tev iet? – Ce mai fac?Uz redzēšanos! – La revedere!Atā! – Pa!Lūdzu! – Ve rog!Paldies! – Mulcumesk!Jā. – Da. Nē. – Nu. Nesaprotu! – Nu inceleg!

Austrumu ParīzeTādu nosaukumu ir ieguvusi Bukareste. Leģenda vēsta, ka to dibinājis vietējais aitu gans Bukurs. Vēsture gan liecina, ka Bukareste radusies ap senu cietoksni, kuru 14. gadsimtā uzcēlis kāds Valahijas valdnieks. Tolaik tā bijusi Valahijas kņazu vasaras mītne. Pilsētas nosau-kums varētu būt nācis no dāku valodas, kurā tas nozīmē skaista vieta. Bukareste sāka uzplaukt pēc 1861. gada, kad te apmetās apvienotās Rumānijas valdība. Daudzas celtnes tolaik būvēja franču arhitekti pēc Parīzes parau-ga. No vēsturiskajām ēkām ir saglabājušās tikai vecā galma drupas, kuras vietējie sauc par Curtea Veche. 19. gadsimtā celtajā karaļa pilī ir bagāts mākslas muzejs. Bukaresti postījušas daudzas zemestrīces, taču lielākais postītājs bija komunistu diktators Nikolaje Čaušesku. Viņš lika nojaukt lielāko daļu vecā centra. Čaušesku laika piemineklis ir viena no lielākajām ēkām pasaulē – 270 metrus garais, 240 metrus platais un 86 metrus augstais parlamenta nams. Tajā ir 1100 telpu. Šo monstru cēla piecus gadus.

RumānijaRumānijaRumānijaRumānijaRumānijaRumānija

76

Bukovinas klosteris Rumānijas bērni

Tipiska Rumānijas lauku ainavaBukareste

Timišoaras katedrāle

Nadia Komaneči

Georgs Muresans

Henrijs Koanda un viņa pirmā lidmašīna

Bukovinas klosteris no ārpuses

Sakārto rumāņu anekdotes!Rumāņiem, protams, patīk jokot. Visvairāk – par saviem kaimiņiem. Lūk, daži šajā zemē pierakstītie anekdotiskie jautājumi. Mēģiniet noskaidrot, kura ir pareizā atbilde uz katru no tiem!

77

Jautājumi1.Kāpēc ungāriem nepatīk ceļazīme Apļveida kustība?2.Kā var apturēt albāņu tanku?3.Kāpēc Albānijā nevar nopirkt gumiju?4.Kur Albānijā ir lielākais iedzīvotāju blīvums?5.Ungāru policists skujas. Atskan telefona zvans. Kāpēc policists sev iegrieza?

A. Jāarestē karavīrs, kas to stumj. B. Viņi nesaprot, cik apļu jābrauc. C. Tas atkarīgs no vēja virziena. D. Viņi krāj gumiju, lai ar to uzšautu gaisā mākslīgo zemes pavadoni. E. Lai zinātu, no kuras vietas jāturpina.

Atbildes.

Meitene rumāņu tautastērpā

Sarmizegutusas drupas

Koandas izgudrotais reaktīvās lidmašīnas modelis

Bukovinas klostera kompleksa mājiņas

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 48 845 km²Iedzīvotāju skaits: 5,4 milj. Galvaspilsēta: BratislavaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:8647 ASV dolāri (aptuveni 4803 lati, 2005. gada dati, 48. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Gerlaha smaile, 2655 mGarākā upe: Vāha, 403 kmValoda: slovāku, lielākās mazākumtautības – ungāri, čehiValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: Slovākijas kronaSimboli: hokejs, Tatru kalni, plūmju degvīnsOfi ciālā mājas lapa internetā: www.nrsr.sk

Pretrunīgais ceļš uz neatkarību1993. gada 1. janvāris. Tas ir datums, kad izveidojās pašreizējā Slovākijas valsts. Taču Slovākijas vēsture ir krietni senāka. Aptuveni 805. gadā minēts princis Vratislavs, kam bijusi pils Bratislavā. Tad Slovākija iekļāvās Lielmorāvijas valstī, ko veidoja ap Moravas upi dzīvojošie slāvi. Pēc tam šo zemi iekaroja ungāri un Hābsburgi. XIX gadsimtā tā bija Austrijas (vēlāk – Austroungārijas) daļa. Pirmā pasaules kara laikā tika izveidota Čehu un slovāku nacionālā padome. Tas bija pamats jaunai valstij – Čehoslovākijai. Tomēr sadzīvošana nebija viegla: čehu zeme bija vairāk industrializēta nekā slovāku, arī čehu skaits bija lielāks. Sākās domstarpības. Tās izmantojot, nacisti Otrā pasaules kara laikā radīja marionešu valsti Slovākiju. Pēc kara – komunistu var-as laikā – atjaunojās Čehoslovākija, bet pēc komunis-ma sabru-kuma abas nācijasnolēma tomēr sadalīt valsti.

Slovākija Bratislavas sarkanie jumti

Slovāku tautastērpa versija

Bratislava

kopš 2004. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

1993. gada 1. janvāris. Tas ir datums, kad izveidojās pašreizējā Slovākijas valsts. Taču Slovākijas vēsture ir krietni senāka. Aptuveni 805. gadā minēts princis Vratislavs, kam bijusi pils Bratislavā. Tad Slovākija iekļāvās Lielmorāvijas valstī, ko veidoja

Skulptūra Bratislavā

Slovāku tautastērps

Gleznainie Tatri

Zemo Tatru leknās pļavas

Slovākijas simbols – hokejs

Zemie Tatri

Slāvi ar senāko rakstībuSlovāki uzskata, ka viņi bija pirmā slāvu tauta, kas ieguva savu rakstību. Lielmorāvijā darbojās mūki Kirils un Metodijs no Bizantijas, kuri izstrādāja slāvu alfabētu – glagolicu. 863. gadā viņi nodibināja arī pirmo slāvu skolu. Taču vēlāk pārsvaru guva Romas pāvesta piekritēji. Baznīcas grāmatas ar slāvu rakstu nomainīja latīņu grāmatas un latīņu alfabēts. Slovāku literārā valoda atjaunojās tikai XVII gadsimtā, izmantojot latīņu alfabētu.

Senā universitāteVecākā universitāte Slovākijā atrodas Bratislavā un saucas ievērojamā pedagoga Komeniusa vārdā. Augstskola dibināta jau 1467. gadā. Janu Amosu Komenski jeb Komeniusu uzskata par mūsdienu pedagoģijas pamatlicēju. Viņš dzīvoja XVI gadsimtā un savā darbā Lielā didaktika pirmo reizi formulēja mūsdienu pedagoģijas pamatprincipu: bērni jāmāca tā, lai viņi zināšanas nevis iekaltu, bet gan izprastu.

Senais simbolsSlovākijas ģerbonī kopā ar zīmi, kas rāda augstos Tatru kalnus, ir skatāms arī svētā Lorāna krusts. Tam ir divi šķērskoki, turklāt zemākais no tiem ir garāks. Šādu krustu – laikā, kad viņi dzīvoja Morāvijā, – izmantoja misionāri Kirils un Metodijs. XIX gadsimtā, kad daudzās tautās sākās atmodas kustība, Lorāna krustu par slovāku simbolu izvēlējās Ludovits Stūrs. Viņš ir viens no slovāku literārās valodas radītājiem un viens no pirmajiem slovāku deputātiem Ungā-rijas parlamentā (Austro-ungārijas laikā Slovākiju iekļāva Ungārijā).

Divu valstu galvaspilsētaDīvaini, bet Bratislavu par savu galvaspilsētu var saukt gan slovāki, gan ungāri. Tiek uzskatīts, ka senāko apmetni Bratislavā izveidoja ķelti. Vēlāk tur bija romiešu cietoksnis. Tagadējo nosaukumu pilsēta ieguvusi no slāvu kņaza Vratislava. Kad Slovākiju iekaroja ungāri, bet tiem savukārt uzbruka turki, no 1541. līdz 1784. gadam ar nosaukumu Pozonija Bratislava bija Ungārijas galvaspilsēta. Tagad tūristus Bratislavā piesaista XIII gadsimta pilsdrupas, XV gadsimtā celtais rātsnams un XIV gadsimtā celtā Mārtiņa baznīca. No augstākām pilsētas vietām var redzēt Austrijas robežu, jo tā ir tikai 16 kilometru attālumā.

Glagolica

Bratislavas osta

79

Komeniusa universitāte

Kirils un Metodijs

Bratislavas pils

78

Prešova Rudenīga ainava Slovākijā Slovākijas lauku ainava

Slovākijas valsts ģerbonis

Precēšanās ar makaroniemVisām neprecētajām meitenēm Slovākijā svētki ir 30. novembris – Svētā Andreja diena. Slovāki to sauc par haluškām. Šai dienā visās slovāku mājās vāra makaronus un dažos ievieto zīmītes ar puišu vārdiem. Tā laimīgā, kas šos makaronus atrod savā šķīvī, uzzina izredzētā vārdu. Ziemassvētku dāvanas te parasti pasniedz 6. decembrī. Bet Ziemassvētkos svarīgi ir mājās sakārt ķiploku virtenes, lai tās aizbaida nelabos garus.

Sportu sportsSlovākiem tas, protams, ir hokejs! Jau 1925. gadā šajā valstī notika Eiropas meistarsacīkstes hokejā. 2002. gadā slovāki kļuva par pasaules čempioniem. Viens no populārākajiem hokejistiem ir Miroslavs Šatans. Viņš dzimis 1974. gada 22. oktobrī Topolkanos. Šatans sācis spēlēt vietējā klubā un tur 30 spēlēs guvis 31 vārtus! Jau 17 gadu vecumā Miroslavs spēlēja kopā ar pieaugušajiem un, pabeidzis obligāto dienestu armijā, devās uz NHL. Viņa sapnis ir izveidot Slovākijā pasaulslavenuhokeja skolu.

Lai dzīvo Tatri!Tatru kalni slovākiem ir iemī ļo tākā atpūtas vie-ta. 200 dienu gadā te var slēpot! Ne velti jau 1909. gadā te notikušas slēpošanas ātrumsacensības. 1935. un 1970. gadā Tatros norisinājies arī pasaules čempionāts slēpošanā, bet 1987. gadā – studentu ziemas sporta spēles Universiāde. Tatros iz-veidots arī valsts lielākais nacionālais parks, kurā ir atrodami aptuveni 100 kalnu ezeri un aug apmēram 1400 retas augu sugas.

Bagātību krātuveTā var teikt par Slovākijas zemes dzīlēm. Te atrodama dzelzsrūda, brūnogles, nafta un gāze, magnēzijs, antimons, dzīvsudrabs, varš, alva un cinks. Ne velti ķīmiskā rūpniecība ir viena no svarīgākajām saimniecības nozarēm. Diemžēl pagaidām iegūtā rūda jāizved uz ārzemēm, jo Slo-vākijas rūpniecība nespēj to visu iz-mantot.

Miroslavs Šatans

81

Kura atbilde?Izlasi jautājumu un padomā, kura atbilde ir pareizā! 1. Kā sauca pirmo valsti, kurā ietilpa Slovākija?a) Čehoslovākijab) Ungārijac) Vratislava kņazisted) Morāvija

2. Kuri kalni ir Slovākijas ģerbonī?a) Alpib) Karpatic) Tatrid) Balkāni

3. Cik alfabētu savai rakstībai vēstures gaitā izmantojuši slovāki?a) vienu – latīņub) divus – slāvu un latīņuc) divus – grieķu un latīņud) pareizās atbildes nav

4. Kas ir Pozonija?a) Ungārijas galvaspilsētab) Slovākijas galvaspilsētac) viens no Bratislavas nosaukumiemd) upe Slovākijā

Ēdīsim kā slovāki!Visiecienītākais šejieniešu ēdiens ir nūdeles ar rīvētu kazas sieru. Slovākiem garšo arī ungāru gulašzupa, bet no dzērieniem iecienītākais ir plūmju degvīns sļivovica vai zāļu uzlējums borovička. Lūk, dažas receptes!

Cūkgaļa ar paprikuSastāvdaļas: 500 g cūkgaļas, 40 g eļļas, 80 g sīpolu, ķimenes, melnie pipari, sāls, paprika, ūdens. Gatavošana: sagriež sīpolus un cūkgaļu. Sīpolus apcep eļļā. Pieliek gaļu un garšvielas, apcep. Pielej ūdeni un vāra, līdz gaļa mīksta. Pasniedz kopā ar rīsiem.

Slovāku rekordiSlovāku zemē ir vairākas vietas, ko varētu ierakstīt vismaz Eiropas rekordu grāmatā. Lielākā upes sala Eiropā. Tā ir Zitņija sala Donavā – aizņem 123,612 hektārus. Augstākais koka altāris pasaulē. Tas atrodas Levocas baznīcā, gatavots XVI gadsimtā. Altāris ir 16 metru augsts un 18 metru plats. Vecākā avīze Austrumeiropā. Sāka iznākt 1783. gadā Bratislavā un saucas Presporok. Lielākā viduslaiku pils Eiropā. Atrodas Spisā. To sāka celt XII gadsimtā. Pašlaik liela pils daļa ir sagrauta. Skatītāji var aplūkot skaistu gotiskā stila torni un senu pagraba cietumu. Vecākā kalnu inženieru skola Eiropā – Banskas akadēmija. Tā dibināta 1763. gadā. Netālu no akadēmijas – Banska Stavņicā – atrodas arī senas raktuves, kurās saglabājušās vairākus gadsimtus vecas kalnrūpniecības iekārtas.

Slovāku gulašsSastāvdaļas: 400g liellopu gaļas (no kājas), 60g eļļas, 80g sīpolu, 600g kartupeļu, ķimenes, sāls, ķiploki, paprika, ūdens. Gatavošana: sagriež gaļu, sīpolus, kartupeļus un saspaida ķiplokus. Gaļu apbrūnina eļļā, pieliek tai sīpolus. Pieliek garšvielas, uzlej ūdeni un vāra, līdz gaļa mīksta. Pieliek kartupeļus un vāra līdz galam. Pasniedz ar maizi.

Slovākija

Spisas cietoksnis

Sniegotās Tatru virsotnes

Slēpošana Tatros

Ziedo

šās T

atru p

ļavas

Ar kajakiem Slovākijas kalnu upēs

Osta Donavas krastos Bratislavā

Spisas cietoksnis

Tatru gleznainā daba

Sadursme hokeja spēles laikā

Krāš

ņas k

oka m

ājas

5. Kura ir senākā rūpniecības nozare Slovākijā?a) makaronu gatavošanab) kuģubūvec) kalnrūpniecībad) autobūve

6. Kura ir Slovākijas lielākā jūras ostas pilsēta?a) Bratislavab) Banskac) Košiced) tādas nav

Spisa uz slovāku

zelta monētām

Gulašzupa

Liellopu gaļas gulašs

Austrumslovākijas ainava

80

Oravas ieleja

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 20 253 km²Iedzīvotāju skaits: 1,9 milj. Galvaspilsēta: ĻubļanaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:17 066 ASV dolāri (aptuveni 9587 lati, 2005. gada dati, 34. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Triglavs, 2864 mGarākā upe: Sava, 940 kmValoda: slovēņu, lielākās mazākumtautības – itālieši un ungāriValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: eiro Simboli: kalni, kalnu ezeri, spilgti tautastērpi, senas pilisOfi ciālās mājas lapas internetā: www.sigov.si, www.slovenia.si

Mazi, bet stipriMūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas republiku, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez karadarbības. Tas varēja no-tikt tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja kultūra un labi attīstīta saimniecība. Slovēnijā dzīvoja tikai 7 procenti Dienvidslāvijas iedzīvotāju, toties liel-valsts budžetā tā ienesa ceturto daļu ienākumu.

Mīlētā pilsēta Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas nosaukums tiešām jātulko kā mīlētā. Jau 1144. gadā kartēs minēta Laibaha jeb Luvi-gana, un no šiem nosau-kumiem slovēņi izveidoja tagadējo nosaukumu. Pilsētu patiešām ir par ko mīlēt! Tā atrodas krāšņā kalnu ielejā, Ļubļaņicas upes krastos, un lepojas ar vairākām skaistām celtnēm. Pāri pilsētai paceļas XII gadsimta pils. Centrā tūristi var apbrīnot 1672. gadā celto Floriāna baznīcu (tā būvēta pēc liela pilsētas ugunsgrēka, Floriāns ir uguns aizbildnis) un XVI gad-simta rātsnamu. Ļubļanā ir arī universitāte, ko XVII gadsimtā dibinājuši jezuīti.

Vēju ielas pilsēta Otra lielākā pilsēta valstī ir Maribora. Pirmo reizi Maribora rakstos minēta 1164. gadā – kā Marburhas pils. Arī Mari-boras senākā daļa ir pils, kas celta XV gadsimtā un atrodas kalna galā. Pilsētas galvenā iela ir Vēja iela jeb Vetrinskaja. Pagājušajos gadsimtos to bija iecienījuši daudzi aristokrāti, tāpēc tagad tūristi te var aplūkot grez-nus namus, kas rindojas cits aiz cita. Maribora ir arī lielākais valsts rūpniecības centrs.

Kņaza Kocelju pēcteči Romas impērijas laikā te bija romiešu province Emona. Slāvu ciltis Slovēnijā apmetās VI gadsimtā. Par savas valsts pamatlicēju slovēņi uzskata kņazu Kocelju, kurš 869. gadā izveidoja neatkarīgu Slovēņu kņazisti un pieņēma katoļticību. Diemžēl laikā no XIV līdz XVI gadsimtam Slovēnija tika iekļauta Aus-trijas Hābsburgu īpašumos. Tomēr baznīcās tika lietota slovēņu valoda un nostiprinājās nacionālā pašapziņa. 1848. gada revolūcijas laikā sākās kustība par visu slovēņu zemju apvienošanu vienā valstī. Pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma tika izveidota Serbu–horvātu–slovēņu karaliste, kas vēlāk pārtapa par Dienvidslāviju. Otrā pasaules kara beigās Dienvidslāvijā pie varas nāca komunisti. Viņu režīmam sabrūkot, 1991. gada 25. jūnijā Slovēnija pasludināja neatkarību.

Kurpnieku tilts un trijtilts Ļubļanas vecie tilti – tas ir īpašs stāsts. Lai nebūtu jāmaksā nodokļi par zemes izmantošanu, uz tiem apmetušies am-atnieki. Tāpēc vecpilsētā, piem-ēram, ir Kurpnie-ku tilts. Kad 1895. gadā Ļubļana pie-dzīvoja zemes-trīci, Austroun-gārijas valdība piešķīra līdzekļus pilsētas atjaunošanai. Dīvainā kārtā dabas katastrofā nebija cietis neviens tilts. Bet, tā kā nauda bija piešķirta arī tiltu būvei, tika uzcelti trīs tilti – cits citam blakus. Šo tiltu sistēmu sauc par Trimostovje.

Slovēnija

Maribora

Polijas Tatri

Slovēnijas pērle Viens no skaistākajiem novadiem Slovēnijā ir Bleda. Tā centrā atrodas ezers, kurā ir sala ar senu cietoksni. To sāka celt 1004. gadā, un tajā dzīvojis vācu imperators Henrihs II un viņa sieva Kunigunde. Pils zāles ir rotātas ar skaistām gotiskām velvēm, ģerboņiem un freskām. Virtuve lepojas ar krēmkūkām, tām esot vienkārši dievišķa garša. Kā to panāk – tas ir pils pavāru noslēpums.

Slovēņu krāšņais tautastērps

Slovēnijas Alpi

Slovēnijas augstākā virsotne – Triglavs

82

Slovēnijas galvaspilsēta –Ļubļana

Pūķis - Ļubļanas simbols Mariboras festivāls

kopš 2004. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Dienvidslāvijas republiku, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez karadarbības. Tas varēja no-tikt tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja

Slovēnijas Alpu ainava

Bledas ezers Sniega pūce

83

Ļubļana

Ļubļanas vecie tilti

Mariboras jumti

Bledas gleznainais ezers

Slovēnijas kalnu upe

Ar velosipēdu – pa kalniem Viena no atrakcijām, ko slovēņi plaši piedāvā tūristiem, ir braucieni ar kalnu velosipēdiem. Velotūristiem daudzos kalnu ciemos iekārtotas mazas viesnīciņas. Katru iebraucēju te ne tikai

pacienā un iz-gulda, bet arī piedāvā salūzušos velosipēdus ap-mainīt pret jau-niem.

Vai tu zini, ka: Arheologi ir izpētījuši, ka Ļubļanas pirmie iemītnieki savas mājas cēla upē – uz pāļiem, jo krasti bija pārāk purvaini. Slovēnijā gadā ir saulains vidēji 2000 stundu. Pirmā iespiestā grāmata slovēņu valodā iznāca 1550. gadā, bet senākais rokraksts saglabājies no IX gadsimta. Tie ir Frīzingas manuskripti, kas rakstīti latīņu burtiem un glabājas Bavārijā Vācijā. 1994. gadā, par godu bīskapam Ābrahamam, kurš tos rakstīja, tika izlaistas jubilejas monētas. Šajā gadā apritēja tieši 1000 gadu kopš bīskapa nāves. Par slovēņu darbīgumu liecina fakts, ka šajā valstiņā, kas ir trīs reizes mazāka par Latviju, reģistrēti 144 tūkstoši uzņēmumu, bet universitātes katru gadu beidz 6000 studentu. Slovēņu sievietes pie labās rokas piedurknes mēdz piešūt lentīti ar atslēgām, lai, darot dienas darbus, tās nepazustu. Vīrieši tērpus rotā ar melna gaiļa izšuvumu, lai pasargātos no ļauniem kalnu gariem. Slovēnijā saskaitīts apmēram 50 000 dzīvnieku un 30 000 augu sugu. Lai gan valstij ir pieeja Adrijas jūrai, šī zemes josla ir ļoti šaura – tikai 46,6 km. Vietējie smejas, ka katram iedzīvotājam iznākot pa 2 centimetriem. Netālu no otras lielākās Slovēnijas pilsētas Mariboras atrodas vieni no vecākajiem vīnadārziem pasaulē. Te sastopami vīnogu stādījumi, kas sākti jau pirms 450 gadiem. Slovēnija ir bagāta ar daudziem derīgajiem izrakteņiem. Senākā šahta te saglabājusies no 1500. gada, bet Idrijā atro-das lielākās dzīvsudraba raktuves pasaulē.

Slovēnijas simbols Par savu nacionālo simbolu, kas redzams gan karogā, gan ģerbonī, slovēņi uzskata augstāko kalnu Triglavu. Leģendas stāsta, ka tas esot aiz-midzis milzis ar trim galvām. Triglavs atrodas Jūlijas Alpos, un ap to ir izveidots Slovēnijas nacionālais parks. Kāpšana Triglavā nav īpaši grūta, taču nepieredzējušiem alpīnistiem dažās vietās to darīt neiesaka.

Alu alaDaudzi tūristi dodas uz Slovēniju, lai apmeklētu Postojnas alu. To veido apmēram 7000 mazākas alas. Zīmīgi, ka alas krāšņumu cilvēki novērtējuši jau tālā pagātnē – vecākais ceļotāja uzraksts uz sienām tapis 1213. gadā. Īpaši populāra tā kļuva XIX gadsimtā, kad alu dzīlēs pētnieki atklāja zāles ar stalaktītiem un stalagmītiem, kuru krāšņumu var salīdzināt tikai ar imperatoru piļu rotājumiem. Postojnu apmeklējis pat Austrijas imperators.

Govju muzejsSlovēnijas Alpos – Bohinjā – ir muzejs, kas veltīts Alpu govīm. Tas atvērts senā siera darītavā. Te var ne tikai apskatīt senās siera ietaises, bet arī pagaršot Alpos tapušo produktu. Pēc vietējo meis-taru domām, labam sieram jābūt tik treknam, ka to nav iespējams sasaldēt.

Ēdīsim slovēniski Viena no atrakcijām, ko slovēņi piedāvā ārzemju tūristiem, ir sēņošana. Viesu salasītās sēnes tie labprāt turpat uz vietas arī pagatavo.

Kartupeļu salāti ar lāčpurņiem Sastāvdaļas: 24 lāčpurņi, 3 sagriezti vārīti kartupeļi, krūze ziedkāpostu, ripiņās sagriezts sīpols, 1 cieti vārīta ola, 1 lauru lapa, pipari, sinepes, sāls un salātu eļļa. Gatavošana: lāčpurņus vāra sālsūdenī 8 minūtes, pievieno piparus un lauru lapas. Nokāš un ļauj atdzist. Sagriež sēnes biezos aplīšos. No salātu eļļas, sinepēm, sāls un pipariem sagatavo marinādi. Ieber tajā lāčpurņus, kartupeļus, ziedkāpostus un sīpolus, dekorē ar olu.

Sēņu gulašsSastāvdaļas: 1 kg sakapātu sēņu, 300 g salmiņos sagrieztu kartupeļu, 3 nelieli sagriezti sīpoli, 2 ķiploku daiviņas, 3 tējkarotes sviesta, 2 tējkarotes citrona sulas, augu buljona kubiņš, 2 tējkarotes tomātu mērces, lauru lapa, ķimenes, 1 litrs ūdens, sāls, paprika, pipari. Gatavošana: sīpolus samaisa ar sviestu un citrona sulu. Maisījumu apcep. Pieliek sēnes un ķiplokus, cep vēl 10 minūtes. Pieliek buljonu, kartupeļus, lauru lapu, ķimenes, tomātu mērci un ūdeni. Vāra, līdz kartupeļi gatavi. Pannā ielej eļļu un apcep papriku, pieliek gulašam. Uzber sāli un piparus.

Slovēnijas Alpi un Triglava sniegotā virsotne

Tilts pār Vistulu netālu no Plockas

Slovēnija

Postojnas ala

Straujās kalnu upes

84

Panašķosimies ar gibaniku Gibanika ir iecienītākais slovēņu saldais ēdiens. To bieži ēd saldējuma vietā. Tas ir siera krēms, kam piejauktas magoņu sēkliņas, rozīnes, valrieksti un žāvēti āboli. Īpaši labu gibaniku gatavo Ļubļanas vecpilsētā.

Slovēnija

Atmini Slovēniju! Atmini šo krustvārdu mīklu, un iezīmētajās rūtiņās tev parādīsies kāds slovēņiem svarīgs vārds!

1. Augstākais kalns Slovēnijā. 2. Tiltu nosaukums Ļubļanā. 3. Saldais ēdiens. 4. Muzeja vērts dzīvnieks. 5. Slovēnijas Alpu nosaukums. 6. Jūra Slovēnijā. 7. Slovēnijā populārs tūrisma veids. 8. Tūristu iecienīta meža delikatese. 85

Pirana, Adrijas piekrastes pilsētiņa

Piranas osta

Ļubļana

Slovēnijas vīna dārzi

Predjamas pils

Kozjakaūdenskritums

Adrijas jūra

Velotūristi apbrīno gleznaino kalnu ainavu

Alpu teļšLāčpurņi

Vēl viens slovēņu gardums - potika

Alpu siers

Slovēnijas lauku ainava ziemā

1.

2.

3.

4.

6.

7.

8.

5.

Cīņa starp diviem jauniem kalnu āžiem

Eiropas Savienībā: kopš 1995. gadaTeritorija: 337 030 km²Iedzīvotāju skaits: 5,1 milj. Galvaspilsēta: HelsinkiIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:37 014 ASV dolāri (aptuveni 2794 lati, 2005. gada dati, 12. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Haltiatunturi, 1365 mGarākā upe: Kemijoki, 550 kmDabas īpatnība: 187 888 ezeri – tāpēc Somija tiek dēvēta par Tūkstoš ezeru zemi, lielākais ezers – SaimasValodas: somu un zviedru, vēsturiska mazākumtautība – sāmi jeb lapiValsts iekārta: parlamentāra republika (Ālandu salām, kur vairākums iedzīvotāju ir zviedri, ir sava valdība)Nauda: eiroSimboli: ezeri, pirts jeb sauna, Muminu ģimene, Ziemassvētku vecīša mājasOfi ciālās mājas lapas internetā: http://virtual.fi nland.fi ; www.valtioneuvosto.fi

Beidzot – paši600 gadu – Zviedrijas province, 100 gadu – kņaziste Krievijas sastāvā. Tāds ir Somijas vēsturiskais lik-tenis. Un, ja vēl ņem vērā, ka līdz XIX gadsimtam somu valoda ofi ciālos rakstos netika lietota, tad var saprast, ar kādu lepnumu somi saka: “Kopš 1917. gada mēs esam neatkarīgi!”

Nacionālie parkiSomijā ir 31 nacionālaisparks. Lemmen-joki ir vistālāk uz ziemeļiem. Tas ir valsts lielākais un mežonīgākais apgabals. Tā ir lieliska izvēle visiem, kam patīk pārgājieni. Katru gadu 40 000 apmeklētāju Oulankas nacionālajā parkā apbrīno slaveno Kiutakongas ūdenskritumu. Parks ir slavens ar aizām, kas ietver Oulankajoki upi ar tās daudzajām putojošajām krācēm. Linansari ir viena no galvenajām roņu audzēšanas vietām.

Sauna – veselīgais simbolsValstī rit strīdi par to, kam īsti pieder sau-nas nosaukuma radītāja gods – somiem vai ziemeļu kaimiņiem sāmiem. Skaidrs ir viens: pirmās saunas tika celtas jau pirms 6000 gadiem. Tās bija mazas koka celtnes, kuru vidū atradās apaļi akmens krāvumi, bet zem tiem – bedre ugunskuram. Līdz 18. gadsimtam saunām nebija skursteņa. Telpā iekšā gāja tad, kad dūmus no turienes izlaida. Uz saunu vietējie iedzīvotāji dodas kā uz baznīcu. Īstā somu saunā temperatūrai jābūt tuvai 100 grādiem, un pēc tās apmeklēšanas cilvēkam jābūt spējīgam vismaz noberzēties ar sniegu.

Valsts valstīSavdabīgs apgabals Somijā ir Ālandu salas. Kontinentālajā daļā valda somu valoda un tradīcijas, savukārt salās visa lietvedība notiek gandrīz tikai zviedru valodā. Salām ir savs parlaments, karogs un plašas tiesības, arī – iekasēt nodokļus. Vēsturiski tā ir viena no senākajām demilitarizētajām zonām pasaulē. Saskaņā ar Parīzes miera līgumu, ko 1856. gadā parakstīja toreizējā Somijas pārvaldītāja Krievija, salās nedrīkst būt armija. Tur dzimušie jaunieši var nedienēt Somijas karaspēkā.

Somu ģimenesTipiskā šejienes ģimenē ir divi bērni. Nākamā izplatītākā Somijā ir ģimene ar trim bērniem. Pēc 1997. gada statistikas, viskuplākā ģimene bija ar 15 bērniem. Jaunais pāris reti apprecas, iepriekš nedzīvojis kopā. Tāpēc mēs varam pieņemt, ka sieviete, jaunāka par 27 gadiem, un vīrietis, jaunāks par 28 gadiem, kuriem ir ģimene, dzīvo civillaulībā bez bērniem. Somi laulībā stājas arvien vēlāk un vēlāk: vidējais vecums sievietēm ir 28 gadi, vīriešiem – 30.

Som

ija

Somija - ezeru zeme

Tiek gatavotas pirts slotas

Kultūras parlamentsBez zviedriem liela nacionālā minoritāte Somijā ir sāmi. Kopš 1973. gada sāmiem ir savs parlaments. Taču tā funkcijas nedaudz atšķiras no tradicionālajām parlamenta tiesībām. Viena no smagākajām sāmu problēmām ir dzimtās valodas un kultūras zaudēšana. Daudzi jaunieši dodas uz pilsētām un pamazām sarauj saiknes ar dzimto tautu. Tāpēc Somijas valdība katru gadu tērē lielus līdzekļus, lai veicinātu sāmu saglabāšanos. Par to, kā tos iztērēt, arī lemj sāmu parlaments. Pārsvarā tie ir kultūras pasākumi, tāpēc parlamentu var saukt par kultūras parlamentu.

Ziemeļbrieži

Ālandu salas

86

Dzīves līmenis – uz goda!Pēc dzīves līmeņa Somija Eiropā atrodas sestajā vietā. Vīriešu un sieviešu tiesību vienlīdzības nodrošinājuma ziņā valsts ir piektajā vietā. Korupcijas apkarošanas jomā Somiju vērtē ar indeksu 9,7 (augstākais vērtējums ir 10). Ja vēl piebilst, ka starp ziemeļu valstīm te visvairāk lieto mobi-los telefonus un internetu, kļūst skaidrs – Somijā dzīvo turīgi un apmierināti ļaudis!

Somija – īstā zeme ziemas sporta veidiem Somijas kalnu ezeri

87

MakšķerniekiHelsinku osta Ziemassvētku laikā

Krievu katedrāle,Uspenski

Mumins un viņa draugi

Tuve Jansone

Ālandu salas

Lemmenjoki

Bērzu slotas sakarinātas pie pirts sienas

Ziemeļbrieži sāmu apdzīvotajos reģionos

kopš 1995. gada

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Krievijas sastāvā. Tāds ir Somijas vēsturiskais lik-tenis. Un, ja vēl ņem vērā, ka līdz XIX gadsimtam somu valoda ofi ciālos rakstos netika lietota, tad var saprast, ar kādu lepnumu somi saka: “Kopš

Somu peldētājs Tibors BenedeksSomijā ļoti plaši izmanto mobilos telefonus, turklāt šeit arī ir Nokia dzimtene

Somu paražas un manieresSomi labprātāk klausās, nevis runā, un viņi uzska-ta, ka ir nepieklājīgi kādu pārtraukt. Parasti viņu runasveids ir nesteidzīgs. Daudzi ārzemnieki ir pārsteigti, kādu iespaidu uz somiem atstāj sauna, – savā ierastajā vidē viņi pēkšņi kļūst atklāti un sirsnīgi. Arvien pieaugošā mobilo telefonu izmantošana ir mainījusi priekšstatu par somu sazināšanās iespējām. Kāds ārzemju žurnālists aprakstījis, pēc viņa domām, tipiski somiem raksturīgu ainu: vientuļš vīrs sēž bārā, dzer alu un runā pa telefonu.

Ceļā uz savu dzīviJaunie somi ļoti agri kļūst patstāvīgi. Puse meiteņu ir atstājušas vecāku mājas līdz 20 gadu vecumam. Puiši to parasti dara dažus gadus vēlāk. Tas daļēji izskaidrojams ar viņu pienākumu dienēt armijā. Strādājošie jaunieši saņem dzīvokļa subsīdijas. Tās ir atkarīgas no viņu ienākumiem. Subsīdijas tiek garantētas visiem 20 gadu vecajiem, kuru ienākumi nenosedz iztikas izmaksas. Universitātes studenti dzīvokļa subsīdijās automātiski saņem 66% saprātīgu dzīvošanas izmaksu. Studenti papildus saņem arī mazu ikmēneša pabalstu.

Hokeja lielvalsts1995. gadā somi kļuva par pasaules čempioniem hokejā, pasaules čempionātā, kas notika Rīgā, iegu-va 3. vietu, bet tāpēc viņiem ir daudzi spēlētāji ar pa-saules vārdu. Ne velti trešais visu laiku labākais pa-saules čempionāta spēlētājs Lase Oksakens nāk no Somijas. Viņa kontā ir 13 čempionātā gūti vārti. Mūsdienās izcilas NHL zvaigznes ir Temu Selane un Saku Koivu. Saku ir pat Monreālas komandas Canadiens kapteinis.

Draugu dienaAstoņdesmito gadu beigās Svētā Valentīna diena somu kalendārā tika pārvērsta par Draugu dienu. Vairākus gadus Somijas pasts ir organizējis atraktīvas Draugu dienas kampaņas, nodrukājot speciālas apsveikuma kartītes un izlaižot speciālas markas. Īpaši populāra šī diena ir skolēnu vidū.

Dziedošā kanteleMēs sakām kokle, somi – kantele. Tai ir daudz senāka vēsture nekā koklei. Kanteli izmantoja senie dze-jas jeb rūnu teicēji, lai nodrošinātu sa-vam pantam ritmu un ilustrētu notiekošo. Pazīstamākais kanteles spēlētājs ir somu eposa Kalevala varonis Veinemei-nens. No viņa dziesmas lijušas kā spēcīga straume.

Kas dara somu laimīgu?Aptaujās noskaidrojies, ka vairākums somu par laimes avotu uzskata: savu māju, saulainu laiku, godīgas attiecības, draugu uzticību, brīvību būt pašam, tīru māju, draudzību, izpalīdzību, drošību.

Ezera sīkmājiņasGandrīz katram somam ir kāda neliela būdiņa pie ezera, kur viņš var pavadīt brīvās dienas. Šādas sīkmājiņas būvē pat uz riteņiem. Turklāt somiem ir ap 20 tūkstošiem ezera salu, kur var sēdēt un sapņot. Parasti sīkmājiņā ir neliela gulta, vieta laivai un makšķerēšanas piederumiem.Tajās parasti nav nekādu sakaru līdzekļu un tikai paši urbanizētākie somi ņem līdzi radio vai televizoru.

Ātrie somi Somu autobraucējus zina visa pasaule. F–1 uzvaras gājiens Somijā sākās ar Kekes Rosberga uzvaru 1982. gadā. To turpināja Mika Hakinens, un kopš 2004. gada pilotu rindās ir Kimi Raikonens. Pasaules rallija čempiona fani pazīst Markusu Gronholmu. Ja daži apgalvo, ka somi ir lēni, viņi atsaka: “Jā! Mēs nepagūstam tik ātri noņemt kāju no gāzes pedāļa, tāpēc traucamies tādā milzīgā ātrumā!”

Somi kolekcionēKolekcionēšana ir viena no mīļākajām valsts iedzīvotāju nodarbēm. Somijā ir aptuveni 50 tūkstoši fi latēlistu. Apmēram tikpat daudz ir monētu un dažādu senlietu kolekcionāru. Iemīļotas tēmas ir 1952. gada Helsinku olimpiskās spēles, slavenais somu komponists Sibēliuss, maršals Manerheims, kurš pasargāja Somiju no PSRS iebrukuma, un slavenais slēpotājs Pāvo Nurmi.

Kā precas somiSomu senais kāzu simbols ir īpašais līgavas vainags. To gatavo no ziediem vai arī metāla. Kāzas parasti notiek īpaši izdekorētā telpā, kurā noteikti jābūt spoguļiem. Pie sienām var piekārt laba vēlējumus. Līgavu parasti dēvē par dienas princesi. Mūsdienās senie rituāli gan netiek ievēroti, tomēr pēdējā laikā daudzi somi dodas precēties uz laukiem, kur folkloras kopas rīko svinības pa vecam. Īpaši patīkami tas ir tāpēc, ka svētki var ilgt pat divas nedēļas!

Gadskārtu svētkiZiemassvētki. Apmēram pusdienas laikā pirms Ziemassvētkiem no Turku – senās Somijas galvaspilsētas – pāri visai zemei tiek pasludināts Ziemassvētku miers. Šis rituāls, kas balstīts uz viduslaiku likumiem, savu juridisko nozīmi ir zaudējis pirms daudziem gadsimtiem, bet turpina dzīvot kā tradicionāla Ziemassvētku atklāšanas ceremonija. Vasaras saulgrieži Somijā tiek svinēti laukos. Te tos sauc senā dieva Uko vārdā par Ukonjuhlu. Tie, kam saulgriežu laikā jāpaliek pilsētā, var nopirkt bērzu zarus un ceriņus, lai radītu lauku ilūziju. Šajās dienās arī tramvaji, trolejbusi un autobusi tiek izrotāti ar bērzu zariem. Saulgriežu nakts kulminācija ir ugunskura aizdegšana. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir balti bērzi, meitenes tautastērpos un visam pāri plandošais zilibaltais Somijas karogs.Lieldienas. Somijā no visiem baznīcas svētkiem tieši Lieldienās tiek ievērots visvairāk reliģisko tradīciju. Pūpolsvētdienā meitenes pārģērbjas par Lieldienu raganām un staigā no mājas uz māju ar pūpolzariem rokās. Kā atalgo-jumu par īpašu dzejoļu skaitīšanu viņas saņem sal-dumus vai nelielas naudas summas.

Kitilā upe Lapzemē

88

Helsinku katedrāle Somijas Lapzeme Piemineklis Janam SibeliusamHelsinkos

Kanteles spēlētāja

Helsinki

Kimi Raikonens

Somu tautas tērps

Somijas ziema

Atmini Somiju!Atrisini šo krustvārdu mīklu! Jo ātrāk tev tas izdosies, jo vairāk esi uzzinājis par Somiju. Iekrāsotajos lauciņos tu izlasīsi kāda F–1 pilota uzvārdu!

1. Galvaspilsēta.

89

2. Tauta Somijā. 3. Senā galvaspilsēta. 4. Valsts, kas bija sev pievienojusi Somiju. 5. Slavenākā somu fi rma.6. Somu eposs. 7. Somijai piederošas salas. 8. Vieta, kur soms kļūst runīgs.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

Somija

Tipiska somu ezera sīkmājiņa

Eiropas Savienībā: kopš 1986. gadaTeritorija: 504 782 km²Iedzīvotāju skaits: 39,2 milj. Galvaspilsēta: MadrideIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:27 226 ASV dolāri (aptuveni 15 295 lati, 2005. gada dati, 22. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Mulasena virsotne, 3478 mGarākā upe: Taho, 1008 kmValoda: spāņu, mazākumtautības – kataloņi, galīsieši, baski, maljorkieši u.c.Valsts iekārta: konstitucionāla monarhijaNauda: eiroSimboli: vīni, vēršu cīņas, fl amenko mūzika Ofi ciālā mājas lapa internetā: www.la-moncloa.es

Četru karaļu zemeSlavenā jūrasbraucēja Kristofora Kolumba kapa piemineklī redzams, kā četri karaļi nes slavenā atklājēja zārku. Arī Spānijas ģerbonī ir apvienoti četri simboli. Spānija radās tikai 1469. gadā, kad Kastīlijas karaliene Izabella apprecējās ar Aragonas valdnieku Ferdinandu. Abi jau iepriekš savai zemei bija pievienojuši Leonas un Navarras valsti. Apvienoties lika rekonkista – karš, kurā kristiešu karaļi atkaroja musulmaņiem Ibērijas pussalu. Tagad, kad briesmas sen ir garām, spāņi atzīst, ka atšķirības starp dažādiem novadiem nav zudušas. Tāpēc Spānijas Karaliste ir 18 autonomu ap-gabalu apvienība.

Demokrātijas karalisXX gadsimts Spānijai bi-jis satricinājumu laiks. 1931. gadā Spānija kļuva par republiku. Tad sekoja pilsoņkarš un Franko diktatūra. Franko pasludināja, ka no viņa varu atkal pārņems karalis. Pēc diktatora nāves tā arī notika. Sākumā spāņi uz savu valdnieku skatījās ar neuzticību, taču, kad 1981. gadā Franko piekritēji gribēja atkal sagrābt varu, karalis nostājās demokrātijas pusē. Kopš tā laika Huans Karloss ir Spānijas brīvības simbols – un spāņi ar viņu lepojas. Karalis ir precējies ar grieķu princesi Sofi ju, un viņiem ir divas meitas – princeses Elena un Kristīne, kā arī troņmantnieks – dēls Filips.

Arī karaļi strādā!Lai nopelnītu naudu savam pirmajam automobilim, princese Kristīne strādāja bankā. Elena strādā labdarības organizācijās. Abas ir

precējušās. Elena – ar kādu aristokrātu, Kristīne – ar rokasbumbas spēlētāju. Ne mazāk darbīgs ir Filips. Viņš zina piecas valodas, ir studējis ārlietas, dienējis fl otē un kā burātājs piedalījies Barselonas olimpiskajās spēlēs. 2004. gada 22. maijā Filips apprecējās ar meite-ni no tautas – TV žurnālisti Letīciju Ortisu Rokasolāno. Viņa karaļnamam jau ir dāvājusi princesi Leonoru.

Spānija

Karalis Huans Karloss un Sofi ja

Vēršu cīņasSpānijas lepnums līdz pat mūsdienām ir vēršu cīņas – korrida. Visvecākā vēršu cīņu arēna Spānijā atrodas Rondā – pilsētā uz aizas kraujas. Mūsdienās piedalīties korridā vairs nav tikai vīriešu priekšrocība, to dara arī sievietes. Cīņa sastāv no vairākām daļām – ievada parādēm, buļļu izvešanas arēnā, saduršanas un nogalināšanas. Nesen Spānijā radusies dabas draugu kustība, kas cenšas cīņas apkarot.

BanderassSpāniju par savu dzimteni sauc kinozvaigzne Antonio Banderass, kas spēlējis galveno lomu fi lmās Desperado, Zorro maska, Spiegu bērni un citās.

Mūzika, kas aizdedzinaSpānijas mūzikas simbols ir fl amenko – ritmiska mūzika, kurā apvienojas ģitāras spēle, gari stiepts dziedājums un ritmiska deja. Skatoties fl amenko, šķiet, ka dejotāji iedegas. Flamenko ritmus savā mūzikā kādreiz izmantoja disko grupa Baccara, bet raidstacijas bieži spēlē grupas Gipsy Kings mūziku. Grupu radīja čigānu emigranti no Spānijas – brāļi Reijesi. Jaunietēm spāniska mūzika vairāk saistās ar Enriki Iglesiasu, kas dzīvo ASV, bet ir dzimis Madridē. Arī viņa balss skan mazliet fl amenko stilā.

Gugenheima muzejs (Modernās mākslas) Bilbao

Kordobas katedrāle – arābu mošejas un katoļu katedrāles apvienojums

Seviļas katedrāles tornītis Seviļas katedrāles tornis

90

Ugunīgais fl amenko

91

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

piemineklī redzams, kā četri karaļi nes slavenā atklājēja zārku. Arī Spānijas ģerbonī ir apvienoti četri simboli. Spānija radās tikai 1469. gadā, kad Kastīlijas karaliene Izabella apprecējās ar

Ferdinands un Izabella

Flamenko dejotāja

Spāņ

u vīns

Ielu muzikants Barselonā

Antonio Banderass un Ketrīna Zeta Džounsa fi lmā Zorro maska

Spānijas karalis Huans Karloss

Spānijas karaliskā ģimene

Princis Filips ar sievu Letīciju kāzu dienā

Gibraltārs

Ronda

Vēršu cīņas

Sagrada Familia torņi

Antonio Gaudi muzejs

Ģeniālā arhitekta pilsētaBarselona ir galvenā Spānijas osta pie Vidusjūras un Kata-lonijas galvaspilsēta. Nozīmīgākā iela ir La Rambla. To var dēvēt arī par šīs pilsētas sirdi. Te atrodas neskaitāmi veikali, kafejnīcas, krodziņi un viesnīcas. La Rambla ielā tirgojas, dzied, dejo, rāda teātri un atpūšas. Te iespējams nopirkt gan dzīvu fazānu, gan skaistu spānietes tērpu. Barselona ir arī slavenā arhitekta Antonio Gaudi pilsēta. Par Barselonas simboliem ir kļuvuši viņa darbi – Guela parks un milzīgā katedrāle Sagrada Familia jeb Svētās ģimenes katedrāle.

Te ceļā devās Magelāns un KolumbsViens no roman-tiskākajiem Spānijas novadiem ir paši val-sts dienvidi – Andalūzija. Tās centrs ir kontrastu pilsēta Sevilja. Seviljā atrodas pasaulē vislielākā gotikas stilā celtā katedrāle – tās celtniecība tika uzsākta XV gadsimtā, un to būvēja vairāk nekā 100 gadu. Seviljas simbols ir katedrāles zvanu tornis Giralda. Te ir pārbūvēta mauru pils, kas atgādina Tūkstoš un vienas nakts pasakas, un universitātes ēka, kurā kādreiz bijusi tabakas fabrika un strādājusi Karmena. No Seviljas sākušies daudzi pasaules atklājēju ceļojumi – gan Amerigo Vespuči, gan Fernando Magelāns, gan arī Kristofors Kolumbs devušies ceļā tieši no šīs ostas. Laikā, kad tika uzsākta tirdzniecība ar Ameriku un Sevilja bija galvenais tirdzniecības centrs, kur mēdza satikties tirgotāji no malu malām, Spānijā teica tā: “Spānijas galvaspilsēta ir Madride, bet Sevilja ir pasaules galvaspilsēta.” Par Sevilju saka arī tā: “Ja, būdams Seviljā, vēlēsies putna pienu, tad atradīsi arī to.”

F–1 karalisPazīstamākais autosportists Spānijā ir F–1 pilots Fernan-do Alonso, kurš 2005. gadā kļuva par pasaules čempionu. Viņš dzimis Astūrijas novadā. Kad Alonso bija tikai četri gadi, viņa tēvs, kalnraktuvju sprāgstvielu eksperts, uzbūvēja dēlam ar pedāļiem darbināmu kartingu. Pēc diviem gadiem Fernando jau izmēģināja motorizētu braucamo un pēc pieciem – startēja pirmajās starptautiskajās sacensībās. Tieši viņam izdevās pārtraukt vācieša Mihaēla Šūmahera uzvaru sēriju F–1.

Karaļu mākslinieki un trakieSpānija ir daudzu pasaul-slavenu mākslinieku dzim-tene. Te dzīvojuši un savus dar-bus radījuši el Greko, Francisko Goija, kuri bija arī slavenākie Spānijas galma gleznotāji. Taču Spānija pasaulei devusi arī divus mūsdienu mākslas ģēnijus – Pablo Pikaso un Salvadoru Dalī. Pikaso ir viens no abstrakto līniju mākslas radītājiem, bet Dalī radīja sirreālismu. Viņš attēloja sapņiem līdzīgas

fantāzijas ainas, kur kūst pulksteņi, parādās dīvaini apvāršņi un gais-mas.

Ko ēd spāņi?Spāņu ēdieni ir dārzeņu, rīsa un dažādu gaļu maisījums. Viens no slavenākajiem ēdieniem ir paelja, kurā kopā ar tomātiem, papriku un garnelēm var iejaukt putna gaļu vai zivis. Ēdieni ir asi. Tāpēc nav nekā labāka kā piedzert tiem klāt saldu, vieglu vīnu!

Spāņu futbolists Rauls Madrides Real sastāvā

Muzeju muzejsSpānijas karaļi bijuši lieli mākslas krājēji. No viņu kolekcijām radies Eiropā lielākais mākslas muzejs Prado. Te var atrast gan seno Austrumu, gan romiešu, gan renesanses, gan mūsdienu mākslinieku darbus. Ieejot muzeja daudzajās ēkās, tūristi var būt pārliecināti, ka te in-teresanti paies visa diena!

Spānija ražo!Spānija ir mūsdienīga zeme, kur top gan datori, gan auto iekārtas, gan sadzīvei vajadzīgas preces. Kopš 1950. gada valstij ir sava autorūpnīca SEAT. Te top gan kravas, gan vieglie auto. Pašlaik SEAT ir vācu koncerna Volkswagen sastāvdaļa.

Sagrada Familia jeb Svētās ģimenes katedrāle

Francisko Goijas glezna Kailā Maha, atrodas Prado muzejā

Vārdu trūkumsSpānijā populārākie cilvēku vārdi ir Hosē un Fernando. Mēdz smieties: ja spāņu vecāki varētu, viņi savus bērnus nosauktu Hosē Fernando A un Hosē Fernando B.

Karaļu komandasSpānijā par karalisku (spāniski – real) sauc visu, kas ir īpašas uzmanības cienīgs. Šis vārds dots arī vairākām futbola komandām. Slavenākā no tām ir Madrides Real, kas dibināta 1902. gadā un ir viens no pasaules vecākajiem futbola klubiem. Tas sešas reizes bijis Eiropas čempionvienību kausa uzvarētājs. Tiesa – 2005. un 2006. gadā šo klubu, kurā spēlēja gan Deivids Bek-hems, gan slave-nākās brazīliešu futbola zvaig-znes, valsts čem-pionātā apdzina Barselonas fut-bola klubs.

Spāņu valoda nepastāv!Pašiem spāņiem – jā! Tāpēc, ka nav vienas valodas, kurā runātu visā valstī. Paši spāņi savu valodu dēvē par kastīliešu valodu. Bez tās autonomajos apgabalos var lietot vēl trīs valodas: galīsiešu, kataloņu un basku. Galīsiešu valoda atgādina portugāļu mēli – tajā kopš XII gadsim-ta runā Portugāles kaimiņu zemēs. Kataloņu valoda radās XIII–XIV gadsimtā un ir līdzīga franču valodai. Basku valoda nav radniecīga nevienai Eiropas valodai, un par šīs tautas iz-celsmi (kas ir ļoti sena) pastāv tikai minējumi.

Alhambra Kā to saka?Daži spāņu vārdi mums ir pazīstami. Tāpēc – mēģini dotajai spāņu frāzei atrast atbilstošu latviešu frāzi!

93

Por favor.¡Buenos días!¿Quanto vale? ¿Qué tal?Me llamo Jānis. Tengo 14 años. Hasta pronto.Me gusta.

Man patīk.Kā iet?Uz drīzu redzēšanos!Man ir 14 gadu. Labdien!Cik maksā? Mani sauc Jānis. Lūdzu!

SpānijaSpānija

Kolumba kaps

Servantes piemineklis Madridē Seviljas meitenes Lanzarote karnevāls

Dalī muzejā

Dalī muzeja ēka

TortiljaGarneļu salāti

Telekomunikāciju pils – pasts Madridē

92

Monseratas klosteris Katalonijā Toreodors cīņā ar vērsi

Eiropas Savienībā: kopš 2004. gadaTeritorija: 93 039 km² Iedzīvotāju skaits: 10,6 milj. Galvaspilsēta: BudapeštaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:11 217 ASV dolāri (aptuveni 6301 lats, 2005. gada dati, 44. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Kēkešs, 1015 m Garākā upe: Tisa, 579 km un Donava (Ungārijas teritorijā, 410 km)Valoda: ungāru, lielākās mazākumtautības – vācieši, slovākiValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: forintsSimboli: tautas deja čardašs, piparoti ēdieni, vīniOfi ciālā mājas lapa internetā: www.kancellaria.gov.hu

Tūkstošgadīga valsts 2000. gadā Ungārija svinēja tieši tūkstoš gadu, kopš tā kļuvusi par pasaulē atzītu valsti. Tieši 1000. gadā ungāru valdnieks Ištvāns, kuru vēlāk pasludināja par svēto, pieņēma kristīgo ticību un līdz ar to kļuva par valdnieku, ar ko rēķinājās visa Eiropa. Taču tas ne tuvu nebija Ungārijas vēstures sākums. Auglīgajā Alfeldes līdzenumā, kas aizņem lielāko valsts daļu, pirmie apmetās senie ķelti. Tad sekoja romiešu laiks, kad šī bija Romas impērijas province Pan-nonija. IX gadsimtā leģendārais valdnieks Arpads no Urālu puses uz Donavas krastiem atveda maģāru tautu, kas arī lika pamatus Ungārijai.

Pils, kurā sagaida turuls Ja dosieties Budā apskatīt karaļa pili, kurā tagad iekārtoti vairāki muzeji, no 300 metru augsta kalna pavērsies lielisks skats uz visu pilsētu. Pie ieejas pilī sagaidīs mītiskais seno maģāru putns turuls, kas aizsargā un nes laimi. Diemžēl pašai pilij putna spēks ir līdzējis maz. Pils celtniecību XIII gadsimtā uzsāka Lajošs Lielais. Viņa pēctecis Matiašs pili padarīja tik krāšņu, ka to salīdzināja ar Mediči pilīm Florencē. Te tika savākta viena no lielākajām bibliotēkām pasaulē. Taču turpmākā pils vēsture bija karadarbības pilna. Vissmagāk tā cieta II pasaules karā, kad te, pilsētas augstākajā vietā, nocietinājās nacisti. Bija vajadzīgi divdesmit gadi, lai pili atjaunotu.

Parlamenta superceltne Budapeštasgrandiozākaisnams,neapšaubāmi, ir parlamenta ēka, ko pabeidza celt 1902. gadā. Parlaments ungāriem ir brīvības simbols. 1526. gadā osmaņi turki sakāva ungāru armiju, un uz 150 gadiem šī zeme kļuva par Osmaņu impērijas sastāvdaļu. Pēc tam to pamazām atbrīvoja Austrijas impērijas pamatlicēji Hābsburgi – un tā kļuva par Austrijas sastāvdaļu. Tikai 1867. gadā Hābsburgi atzina, ka viņu valsts sastāv no Austrijas un Ungārijas. Jaunajā valstī – Austroungārijā – ungāriem bija jāatzīst par valdnieku Austrijas imperators, toties parlaments bija viņu pašu. Tad nu iedzīvotāji to uzcēla īpaši dižu. Tajā ir desmit pagalmi, 27 vārti, ēku rotā 88 skulptūras, bet kupols paceļas 95 metru augstumā!

Buda + Pešta Kopš kura laika Ungārijas galvaspilsēta ir Budapešta? Kopš 1872. gada! Pirms tam ofi ciāli Ungārijas centrs bija Buda – pilsētas daļa Donavas labajā krastā. Te atradās arī karaļa pils. Savukārt Pešta, kas atrodas upes kreisajā krastā, vienmēr bijusi slavena kā tirgoņu centrs, un te atradusies arī universitāte. Senākās ķeltu būvētās apmetnes Akinkas (tulkojumā – ar avotiem bagātas vietas) paliekas arī at-rastas Budā, Gel-lērta kalna pie-kājē. Līdz ar to budiešiem ir pamats būt karaliski lepniem!

Kur beidzas Ungārija?Pašreizējās valsts robežas noteica 1920. gadā noslēgtais Trianonas līgums, kurā par Ungārijas teritoriju tika atzīta tikai viena trešdaļa Hābsburgu laika Ungārijas. Līdz ar to daudzi ungāri nonāca citu valstu

teritorijās. Attieksme pret viņiem ne vienmēr bija labvēlīga. Mūsdienās apmēram pieci miljoni ungāru dzīvo ārpus savas valsts. Divi miljoni no tiem mīt Rumānijā.

Ung

ārija

Ungārijas brīvā balssDaudzām ielām un laukumiem Ungārijā ir Lajoša Košuta vārds. 1848. gadā, revolūcijas laikā, Hābsburgi bija spiesti piešķirt Ungārijai pašpārvaldi. To vadīja žurnālists un jurists Lajošs Košuts. Diemžēl revolūcija tika apspiesta un Košutam nācās pamest dzimteni. Viņam patvērumu deva ASV. Līdz pat mūža beigām Košuts meklēja atbalstu Ungārijas neatkarībai, un tikai pēc nāves viņu pārveda atkal mājās un apglabāja Budapeštā.

Ungārija - piparu zeme

Ungāru tautas dejas

Ungāru vīnsLauva, kas sargā Lanšidas tiltuBudapeštā

Izgudrotāju tautaUngāri pamatoti uzska-ta sevi par lieliem izgudrotājiem. Viens no pēdējiem izgudrojumiem, kas pārsteidza pasauli, ir arhitektūras pasniedzēja Ernes Rubika izgudrotā spēle Rubika kubs. Ja lietojat diktofonu, tad zināt, ka to izgudroja ungārs Farkss Kampelens. Lajošam Margitajam pieder tas gods būt par vienu no datorspēļu teorijas pamatlicējiem, Kelmens Kandijs tiek saukts par elektrisko vilcienu tēvu, Jenoss Irinji izgudroja pašreiz zināmos sērkociņus, bet Dezs Benkijs un Jenoss Csonka uzskatāmi par degvielas jaukšanas iekārtas karburatora radītājiem.

Kubiks–Rubiks

94

Ungāru tautas deja Čardašs

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

ungāru valdnieks Ištvāns, kuru vēlāk pasludināja par svēto, pieņēma kristīgo ticību un līdz ar to kļuva par valdnieku, ar ko rēķinājās visa Eiropa. Taču tas ne tuvu nebija Ungārijas vēstures sākums. Auglīgajā Alfeldes līdzenumā, kas aizņem lielāko valsts daļu,

Ungāru vīndaris

Agteleka ala

95

Tilts starp Budu un Peštu Piemineklis karalim Ištvānam

Budapeštā

Budapeštas simbols - turuls

Mazā princese Budapeštā

Parlamenta ēka BudapeštāĒrglis turuls

Karalis Ištvāns

Budas pils

Saulespuķu lauki Ungārijas ziemeļaustrumos

Buda

pešta

naktī

Zvejnieku bastions

Vientuļā valodaUngāru valoda pieder pie somugru valodu gru-pas. Nav daudz ārzemnieku, kas šo valodu būtu spējuši iemācīties. Ne tikai tāpēc, ka lietvārdiem jāapgūst 18 locījumi, bet arī tāpēc, ka vārdi ir gari un izrunai neparasti. Ungāri ir tā attālinājušies no citiem somugriem, ka pat igauņiem, somiem un citām šīs valodu grupas tautām ir grūti viņus saprast. Starp citu, jā ungāriski saka igen, nē – nem.

Ungārijas jūraUngāriem nav pieejas jūrai, taču par savu jūru tie uzskata 77 kilometrus garo un 14 kilo-metrus plato Balatona ezeru. Leģenda stāsta, ka tā dzīlēs esot pils ar princesi, kura visu laiku rau-dot un papildinot ezera ūdeņus. Laika gaitā Bala-tons ir kļuvis par visā Eiropā slavenu atpūtas vietu.

Dzīvoklis akadēmijāBudapeštā, Vorosmar-tija ielā, ir nams, kurā iegriežas gandrīz katrs tūrists, kurš apmeklē Ungāriju. Vietējie to sauc par Veco mūzikas akadēmiju. Tās svarīgākā daļa ir dzīvoklis, kurā mūža pēdējos gadus pavadījis izcilākais ungāru komponists Ferencs Lists. Muzejā skatāmas viņa mēbeles, bibliotēka un trīs klavieres. Lists aktīvi koncertēja, taču nespēja to darīt ar svešu instrumentu. Tāpēc uz zemēm, kur bija paredzēts viņa koncerts, tika vestas arī Lista klavieres.

Pašiem savs Ziemassvētku vecītis Gada svarīgākie svētki Ungārijā, it īpaši bērniem, ir Ziemassvētki. Taču dāvanas mazie saņem Ziemassvētku priekšvakarā – 6. decembrī, kad pie viņiem ierodas bārdains vīrs Mikulašs. Tas atnes kurpi. Ja bērni bijuši labi, kurpē ir saldumi, ja ne – velna fi gūriņas. Kur-pē var ielikt arī zīmītes ar vēlējumiem.

Karaļu vīnsTokajas vīni ir Ungārijas simbols. Pirmo reizi vēstures liecībās tie minēti 1562. gadā. Tokajas vīnu gatavo no aszu šķirnes vīnogām, ko audzē Karpatu kalnos – uz īpašas vulkānisko pelnu augsnes. Pavisam ir astoņas Toka-jas vīna šķirnes. Francijas karalis Luijs XV to esot nosaucis par vīna karali karaļu galdam. Starp citu, pasaulē vecākā Tokajas vīna pudele saglabājusies no 1616. gada.

Ungāru sēņu zupaSastāvdaļas: 150 g sēņu, 500 g liellopa vai cūkas buljo-na, sīpolu pusītes, ēdamkarote cūku tauku, ēdamkarote miltu, 100 g skāba krējuma, paprika, saišķītis pētersīļu, sāls. Gatavošana: nomazgā un sīkās skaidiņās sagriež sēnes, tad 10 minūtes apcep cūku taukos slēgtā pannā. Pievieno sīpolus un karsē uz lēnas uguns, kamēr iztvaiko ūdens. Pievieno sāli, miltus, pētersīļus. Sildīšanas beigās pievieno papriku un uzlej buljonu. Pirms pasniegšanas pieliek krējumu.

Ungāru makaronu zupaSastāvdaļas: 1 liels sagriezts sīpols, 3 kubiņos sagriezti kartupeļi, 2 sagriezti saldie pipari, 2 tomāti, žāvētas cūkgaļas treknums, 100 g makaronu, 1/ 2 tējkarotes paprikas, melnie pipari, 1/ 2tējkarotes sāls. Gatavošana: sīpolus apcep sagrieztajā treknumā, samazina uguni un pieber papriku. Pieliek kartupeļus, tomātus, garšvielas. Pielej litru ūdens un vāra, līdz kartupeļi gatavi. Pieber makaronus un vēl nedaudz treknuma, līdz zupa kļūst dzeltena, un uzvāra.

Saldskābā ķiršu zupaSastāvdaļas: 500 g ķiršu bez kauliņiem, 150 g cukura, 1/ 2 cit-rona, sāls, kanēlis, tējkarote miltu, 100 g skābā krējuma. Gatavošana: divus litrus ūdens sajauc ar cukuru, sāli, kanēli, pievieno citronu. Vāra 3–4 minūtes. Vēl pievieno ķiršus un vāra 4–5 minūtes. Sajauc krējumu ar miltiem un lēni iemaisa ķiršu virā. Vāra, līdz viss sajaucies.

Balatona ezers

Uh, formula!Ungārija ir vienīgā Austrumeiropas ze-me, kurā ir sava F–1 trase. Tā sau-cas Hungaroring un atrodas netālu no Budapeštas. Trase ir apmēram 4 kilometrus gara, un piloti tajā riņķo 77 apļus. Vidējais ātrums te ir 270 kilometri stundā. Cerams, ka kādreiz te brauks arī kāds ungārs!

Ungārija – vīnu zeme

96

UngārijaUngārijaUngārijaUngārija

Vīna

dārzi

Ferencs Lists

Vīnu pagrabs

Dīvainis Gellers Puisis, kas ar skatienu spēj saliekt dakšiņas un karotes. Tā pasaule atceras Urī Gelleru, ungāru izcel-smes puisi, kas pašlaik dzīvo Vācijā. Urī braukā pa visu pasauli un sniedz domu lasīšanas, priekšmetu pārvietošanas un citas izrādes. Savu auto viņš izrotājis ar galda piederumiem, ko saliecis izrāžu laikā.

Neparastais Urī Gellers

Ziemassvētki Budapeštā

Izšuvums uz ungāru tautastēerpa

Sulīgs vīnogu ķekars Atrodi kļūdas! Atrodi, kādas kļūdas ir šajā stāstā par Ungāriju!

97

Mūsu kuģis, ilgi ceļodams pa jūrām, piestāja Ungārijas krastā. Šajā zemē, kur neviens kalns nepaceļas augstāk par 1000 metriem un kur sākas Donava, pirms 200 gadiem valdīja izcili ungāru karaļi. Šejienieši gatavo labu Mozeles vīnu, un viņu valodu var labi saprast, ja zina itāļu mēli. Te vienā upes krastā ir divas galvaspilsētas – Buda un Pešta. Šeit labprāt dejo krakovjaku. Kā suvenīrus no šīs zemes var aizvest kādu gulaša recepti un Pilzenes alu.

Ielu festivāls Debrecenā Pipari tiek izmantoti visdažādākajos veidos

Ziemassvētki Budapeštā

Hungaroring trase Ungārijā

Ēdīsim ungāriski!Ungāru ēdieni ir piparoti un asi. Klāt tiem parasti noder labs vīns. Īpaši slavenas ir ungāru zupas. Arī par mūsu ēdienkartes sastāvdaļu ir kļuvis gulašs, kas

Ungārijā ir gaļas zupa.

Ungāru iecienīts ēdiens – gulašs

Saldskābā ķiršu zupa

Eiropas Savienībā: kopš 1951. gada, dibinātājvalstsTeritorija: 357 021 km²Iedzīvotāju skaits: 81,3 milj. Galvaspilsēta: BerlīneIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:33 922 ASV dolāri (aptuveni 19 057 lati, 2005. gada dati, 18. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Cūgšpice, 2963 mGarākā upe: Reina, 1320 kmValoda: vācu, mazākumtautības – pie Šprē upes mītošie sorbi un ziemeļu pierobežā – frīziValsts iekārta: parlamentāra federatīva republika, sastāv no 16 pavalstīm (Bādenes-Virtembergas, Bavārijas, Berlīnes, Brandenburgas, Brēmenes, Ham-burgas, Hesenes, Meklenburgas-Priekšpomerānijas, Lejassaksijas, Ziemeļreinas-Vestfālenes, Reinzemes-Pfalcas, Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Šlēsvigas-Holšteinas un Tīringenes)Nauda: eiroSimboli: šlāgeri, desiņas un alus, krāšņās Reinas un Mozeles ielejasOfi ciālā mājas lapa internetā: www.bundesregierung.de

Vienotība daudzveidībā Lai gan Vācija ir vienota valsts, tās pagātne, kad šajā zemē bija vairāk nekā 40 valstis, ir atstājusi savas pēdas. Katrs novads lepojas ar saviem simboliem un nedaudz atšķirīgu valodu, kuru saprot tikai vietējie. Vēl arvien pēc izrunas vietējie iedzīvotāji nekļūdīgi nosaka, kur katrs ir dzimis vai ilgstoši dzīvojis. Var pat teikt – vācieši nepastāv, bet ir bavārieši, meklenburgieši, sakši un citi.

Reinas ielejaTā ir krāšņākā un tūristu iecienītākā vieta Vācijā – klintis, vīna dārzi, senas pilsētas un pilis. Ielejas kārums – kafi ja ar vīnu, ko pasniedz liesmās degošu. Daudzi tūristi dodas arī apskatīt Lorelejas klinti. Tā aprakstīta Heinriha Heines dzejolī. Leģenda stāsta, ka te skaistule Loreleja ar dziesmām vilinājusi upes kuģotājus uz klints radzēm.

Vācijas mūzikaVācija ir tehnomūzikas dzimtene. Pirmos miksus te radīja grupa Kraftwerk. Slaveni ir viņu sekotāji – Scooter no Hambur-gas. Ar metāla balādēm savu vietu popmūzikas zvaigznājā izcīnījuši Scorpions no Han-noveres, un smagākas mūzi-kas cienītāji zina Rammstein no Šverīnes. Kros-vera un pankmūzikas mīļotāji pazīst Guano Apes no Getingenas. Deju mūzikas fani labi zina nu jau otro reizi izjukušo grupu Modern Talking un tās brīnumaini ražīgo komponistu Dīteru Bolenu. Bet pēdējā laikā vācu tīņu prātus jauc viņu vienaudžu grupa Tokio Hotel no Magdeburgas. Tās rokdziesmas ir veltītas izjūtām, kuras izdzīvo daudzi mūsdienu tīņi – šķirtas ģime-nes bērna pārdzīvojumiem.

Mākslas galvaspilsētaDrēzdenē, fi rsta pilī, kuru sauc par Cvingeru, atrodas lielākie mākslas dārgumi Vācijā. Šeit var apskatīt arī Rafaēla gleznoto Siksta Madonnu. Tāpēc Drēzdene ir vieta, uz kuru ceļo mākslu studējošie jaunieši. Studiju laikā te var skicēt renesanses mākslinieku darbus, bet brīvajos brīžos – doties uz krāšņajiem kalniem, kurus sauc par Saksijas Šveici.

Autogigantu zemeMercedes, BMW, Porshe, Volkswagen, Audi, Opel – vācu autofi rmas, kuras zina visā pasaulē. Vācija ir arī automobiļu dzimtene, jo Karls Frīdrihs Bencs no Karlsrūes 1885. gadā ne tikai uzbūvēja pirmo motokarieti ar iekšdedzes dzinēju, bet arī sāka automobiļu ražošanu. Viens no jaunākajiem fi rmas Mercedes lepnumiem ir sporta auto SLR MCLaren. Tas 28 sekundēs var sasniegt ātrumu 300 km/h.

Vācija

Vēl viens Vācijas simbols – alus Bavārijas Alpi

Vācijas simbols – desas

kopš 1951. gada, dibinātājvalsts

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

savas pēdas. Katrs novads lepojas ar saviem simboliem un nedaudz atšķirīgu valodu, kuru saprot tikai vietējie. Vēl arvien pēc izrunas vietējie iedzīvotāji

Pilsēta –tirgus

laukums Frankfurte

vēsturiski ir senā Vācijas galvaspilsēta, jo tur reiz vēlēja imperatorus. Tagad tā ir pilsēta, kurā paceļas vislielākāsbanku augst-celtnes un notiek lielākie starptau-tiskie gadatirgi. Tur atrodas arī Eiropas Centrālā banka.

98

Ķelne

Mītiskā Neušvaišteinas pils

Pirmā tipogrāfi jaMainca – pilsēta, kurā strādājis pirmais tipogrāfs pasaulē Johans Gūtenbergs. Šeit ir viņa muzejs, un tajā var ap-skatīt meistara tipogrāfi ju. Mūsdienu Maincas lep-nums ir Reingold-halle – viens no pasaules lielākajiem kongresa centriem.

Frankfurtes debesskrāpji

Ezers netālu no Rozenheimas Vācijas dienvidos

99

Tipiska vācu māja

Vācu auto marka – Mercedes

Hanoveres rātsnams

Frankfurte pie Reinas

Gūtenberga drukātā Bībeles lapa

Lorelejas klints

Vācijas lielāko dārgumu glabātava – Cvingers Drēzdene – mākslas galvaspilsēta

Kraftwerk

Guano Apes

Hamburgas ostaLabības lauki netālu no Hesenes

3 zīmoli no populārākajām vācu autofi rmām – BMW,

Mercedes, Volkswagen

Reihstāgs Berlīnē

HanzaTā bija viduslaiku pilsētu savienība, kas vienoja tirgotājus ap Baltijas jūru. Tagad savienība ir atjau-nota, un katru gadu kādā tās dalībvalstī tiek rīkotas Hanzas dienas. Tā ir krāšņa izrāde, kurā apmēram 90 pilsētas no 12 valstīm parāda sevi. Ziemeļvācijas pilsētas Hamburga, Lībeka, Ķīle, Brēmene un citas nevar iedomāties savu dzīvi bez Hanzas simbolikas. 2001. gada Hanzas di-

enas no-t i k a Rīgā.

ĢimeneLielākā daļa vācu jauniešu ģimeni veido 25 gadu vecumā un vēlāk. Taču tas nenozīmē, ka pirms tam viņiem nav nopietnu attiecību. Vācijā ir populāras izmēģinājuma laulības, kad jaunieši dzīvo kopā, lai viens otru iepazītu. Noteikums – šajā laikā viņiem nedrīkst būt bērnu.

Velna pagrabsVācu literatūras simbols ir Gēte un viņa nemirstīgā luga Fausts. Simtiem tūristu dodas uz Leipcigu, lai paciemotos Auerbaha pagrabā – vietā, kur līgumu ar doktoru Faustu pieteicies slēgt pats nelabais.

Vācijas dzelzceļšJums nav nepieciešams pa Vāciju lidot ar lidmašīnu – daudz ātrāks ir dzelzceļš. Starppilsētu ekspresis ar ātrumu 250 kilometri stundā jūs pārvedīs pāri valstij sešās stundās. Pusdienas – Berlīnē, vakariņas – Minhenē.

Vācija Brāļi ŠūmaheriMihaēls un Ralfs pirmos savus apļus nobrauca ar kartingu Kērpenas trasē pie Ķelnes. Sešas reizes Mihaēls uzvarēja F–1 pasaules čempionātā un sasniedza rekordu šai jomā! Vēl formulas braucēju rindās mēs redzam arī vācieti Niku Heidfeldu.

Minhenes BayernFutbols šajā valstī ir sporta veids numur viens. Pēdējo reizi Vācija Eiropas čempiones titulu izcīnīja 1996. gadā. 2006. gadā, kad pasaules čempionāts notika Vācijā, vietējiem atkal radās cerība atkārtot savus panākumus. Daudzās pilsētās pasākumam par godu tika celti muzeji un pieminekļi. Veikalos varēja iegādāties tā talismanu – lauvu Goleo VI un runājošo bumbu Pilli. Vācijas komanda čempionātā ieguva 3. vietu. Pazīstamākais šejienes futbola klubs ir Minhenes Bayern. Komanda uzvarējusi 20 nacionālajos čempionātos un ieguvusi 7 starptautiski nozīmīguskausus. Tās pazīstamākie spēlētāji ir Olivers Kāns, Filips Lāms, Sebastjans

Rakstnieks–fi lozofsVislasītākais mūsdienu vācu jaunatnes rakstnieks ir Mihaēls Ende. Visi zina fi lmas, kas tapušas pēc viņa darba Bezgalīgais stāsts motīviem, un grāmatu par meiteni, kura cīnās ar pelēkajiem cilvēkiem, – Momo. Minhenes nomalē – Blutenburgas pilī, kur atrodas Pasaules jaunatnes bibliotēka, – iekārtots Endes muzejs. Tā simboli – mistiski akmeņi, kārtis un horoskopi. Tas ir veids, kā Ende pētījis pasauli.

Jaunatnes preses galvaspilsētaMinhene ir pilsēta, kurā klajā nāk Vācijā populārie jauniešu žurnāli Bravo un Popkorn. Savus koncertus te ieplāno gandrīz visas popzvaigznes. Tomēr mūzika nav vienīgais, par ko prese raksta. Tikpat populāras ir lappuses par vācu jauniešu problēmām, kas arī bagātā valstī nav mazas. Daudzus šokē, ka jauniešu seksa problēmas žurnālos tiek apspriestas ļoti atklāti. Nevari pajautāt vecākiem? Jautā Bravo. Bet nepaliec nezinošs!

Insbruka

101

Kas tām raksturīgs?Sameklē katrai Vācijas pilsētai atbilstošu raksturojumu!1. Drēzdene2. Berlīne3. Mainca4. Minhene5. Frankfurte6. Brēmene7. Hannovere8. Leipciga

a) pirmās tipogrāfi jas pilsētab) mākslas galvaspilsētac) banku galvaspilsētad) Hanzas pilsētae) jaunatnes preses galvaspilsētaf) grupas Scorpions dzimteneg) Mīlas parādes norises vietah) Velna pagraba pilsēta

Vai tu viņus pazīsti?Atmini šo piecu vācu slavenību vārdus! Tie doti anagrammās (burti sajaukti vietām). Visus vārdus tu noteikti esi dzirdējis!

Vēsturiska politiķa uzvārds: MARBISKSRakstnieka uzvārds: MARKSRESportista uzvārds: MAHŪŠERSZinātnieka uzvārds: TEINŠEINSPopmūzikas komponista uzvārds: LEBONS

Brēmenes muzianti

Lībekas senie vārti

Mārtiņš Luters Bādenbādene

Kadrs no fi lmas Bezgalīgais stāsts

Mihaēls Ende

Minhenes Bayern

Olivers Kāns

Parlamenta ēkas fragments BerlīnēRenesanses gleznotājs Dīrers

Alberts Einšteins

Ludvigs van Bēthovens Brāļi Grimmi

F–1 pilots Mihaels Šūmahers

Vācu literatūras simbols – Gēte

Berlīnes mūris

Naksnīgā Frankfurte

100

Jauniešu iemīļotie žurnāli Bravo un Popcorn

Eiropas Savienībā: kopš 1995. gadaTeritorija: 449 964 km²Iedzīvotāju skaits: 8,7 milj. Galvaspilsēta: StokholmaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:39 658 ASV dolāri (aptuveni 22 279 lati, 2005. gada dati, 9. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Kebnekaise, 2111 mGarākā upe: Klārelvena – Gētas upe, 720 kmValoda: zviedru (mazākumtautības – sāmi un somi)Valsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: Zviedrijas kronaSimboli: klintis, Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, grupas ABBA mūzikaOfi ciālās mājas lapas internetā: www.sweden.se; www.sweden.gov.se

Karalis un tauta Zviedrija ir viena no vecākajām karaļvalstīm pasaulē. Taču vienlaikus tai ir arī senas demokrātijas tradīcijas. Valstī vienmēr bijusi brīvzemnieku šķira, kas tādā vai citādā veidā ietekmējusi valsts pārvaldi. Arī strādniecības politiskā apziņa XIX gadsimtā attīstījās diezgan agri. Parlamentārā demokrātija savu uzvaras gājienu sāka XX gadsimta sākumā. Karaļa politiskā vara, kas jau bija sākusi pāriet parlamenta un valdības rokās, samazinājās vēl vairāk. Saskaņā ar 1974. gada konstitūciju monarhs veic tikai ceremoniālas funkcijas. Pašlaik Zviedrijas karalis ir Kārlis XVI Gustavs. 1979. gadā tika izdarītas izmaiņas likumā par troņa mantošanas secību, dodot vīriešu un sieviešu kārtas pēcnācējiem vienādas tiesības uz troni. Tādējādi karaļpāra vecākais bērns – kroņprincese Viktorija – kļuva par troņmantnieci.

Mainīgā tautaGadsimtiem ilgi Zviedrija bija et-niski ļoti vienga-balaina. Vienīgais izņēmums bija sāmi jeb lapi – minoritāte valsts ziemeļos. Nu palikuši apmēram 15 000 sāmu, daļa no viņiem iztiku joprojām iegūst, ganot ziemeļbriežus. 60. un 70. gados vairāk nekā pusmiljons cilvēku no citām pasaules valstīm devās strādāt uz Zviedriju. Galvenokārt tie bija somi, bet iebrauca arī dienvidslāvi, grieķi un citi. Zviedrija ir uzņēmusi un arī tagad uzņem bēgļus no daudziem pasaules karstajiem punktiem. Pašlaik vairāk nekā miljons no 8,8 miljonu lielā šīs valsts iedzīvotāju skaita ir ieceļotāji vai arī vismaz viens no viņu vecākiem nav zviedru izcelsmes.

Vecuma ierobežojumi Zviedrijā12 gadi – no šāda vecuma jauniešiem atļauts strādāt dažādus vieglus darbiņus, piemēram, iznēsāt brošūras. 15 gadi – no šāda vecuma jauniešiem atļauts kinoteātros skatīties pieaugušo fi lmas. 16 gadi – sasnieguši šādu vecumu, zviedru jaunieši drīkst saņemt tiesības vadīt dažus transporta līdzekļus (traktorus, vieglos motociklus u. c.), dibināt paši savu uzņēmumu, mācīties braukt ar automašīnu un beigt skolas gaitas. 17 gadi – no šāda vecuma ir iespējams iegūt pilota tiesības un kļūt par gaisa balonu pilotiem.18 gadi – tas ir pilngadības slieksnis, un, sasniedzot šo vecumu, jaunieši drīkst iegūt pilnas autovadītāja tiesības, piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlēti, kā arī noslēgt laulību. 20 gadi – šādu vecumu sasniegušie jaunieši valsts alkohola veikalos drīkst iegādāties alu, vīnu un citus alkoholiskos dzērienus.

Daba un cilvēks – īsumā Zviedrijas kalnus dažkārt sauc par Eiropas pēdējiem mežonīgajiem apgaba-liem. Pārgājieni kalnos un atpūta pie aukstām, dzidrām upītēm ir viens no veidiem, kā var izbaudīt skaistumu un mieru. Garajā piekrastē ir salu un dabīgi izveidojušos ostu pārpilnība. Zvejniecība un kuģniecība agrāk bija svarīgi ienākumu avoti. Gēteborga ir valsts lielākā osta, kas uztur rosīgu kravu un pasažieru satiksmi ar kontinentu. Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma ir pilsēta uz ūdens. Tā ir viena no retajām galvaspilsētām pasaulē, kur pašā centrā var peldēties vai noķert lielu lasi – tik tīrs tur ir ūdens! Lauksaimnieciski apstrādājami ir tikai nepilni 10 procenti no valsts platības, bet valsts sevi pilnībā apgādā ar pārtiku. Pašos dievidos atrodas auglīgais Skones apgabals, ko parasti dēvē par Zviedrijas klēti.

Pirmā preses brīvības zemeZviedru parlaments (Riksdags) ir valsts augstākā lēmējvara. Visi pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tiesīgi balsot un kandidēt vēlēšanās. Imigrantiem, kuri nodzīvojuši Zviedrijā vismaz trīs gadus, ir tiesības balsot vietējo un rajona pašvaldību vēlēšanās. Zviedrijā ir daudzpartiju sistēma. Šī, šķiet, ir bijusi pirmā valsts pasaulē, kas iedibinājusi preses brīvību. Tās parlaments jau 1766. gadā iekļāva konstitūcijā Likumu par preses brīvību.

Orientēšanās un izpletņlēkšanaPēc jaunākajiem jau-niešu aptaujas datiem, tieši šie sporta veidi pēdējā laikā ir kļuvuši par populārākajiem. Skaidrās ziemeļu debesis, kalnu un jūras salu panorāmas vislabāk ir vērot, brīvi krītot no kādas nelielas lidmašīnas. Tā kā tās tiek izmantotas transportam uz attālākām šēru salām, par lidaparātu trūkumu Zviedrijā nav jāžēlojas. Savukārt ziemeļu meži ir ideāli skrējienam ar karti rokās. Ja kustēties īpaši negribas, var doties arī romantiskā braucienā uz ziemeļiem vērot ziemeļblāzmu. Bet motocikla vietā jaunieši labāk izvēlas motorlaivu.

Zvie

drija

Sardze pie Amalienborgas pils

Vikingu laivas priekšgals

Zvejnieku namiņi

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

pasaulē. Taču vienlaikus tai ir arī senas demokrātijas tradīcijas. Valstī vienmēr bijusi brīvzemnieku šķira, kas tādā vai citādā veidā ietekmējusi valsts pārvaldi. Arī strādniecības politiskā apziņa XIX gadsimtā attīstījās diezgan agri. Parlamentārā demokrātija savu uzvaras gājienu sāka XX gadsimta sākumā.

Astrīda Lindgrēne

Brālī

tis un

Kar

lsons

no

A. Li

ndgr

ēnes

grām

atas

Slavenākā zviedru grupa – ABBA

Kas mūs saista?Arī Latvijā (konkrēti – Vidzemē) ir bijuši zviedru laiki. Noskaidrosim, ko tu par tiem zini!

1. Cik gadu Vidzemē valdīja zviedri?a) ap 200. b) ap 100. c) ap 30. 2. Kāda loma zviedru laikos bija Rīgai?a) tā bija valsts tālākā pilsēta Austrumos. b) tā bija valsts lielākā pilsēta. c) tā bija vienīgā pilsēta ar augstskolu.

3. Kādu jaunumu naudas lietās Latvijā ieviesa zviedri?a) papīra naudu. b) monētas vara plākšņu izskatā. c) zelta naudu. 4. Kurā Rīgas baznīcā ir piemiņas plāksnes par divu Zviedrijas karaļu apmeklējumu?a) Doma. b) Pētera. c) reformātu. 5. Kāda celtne Rīgā nes zviedru vārdu?a) tornis. b) vārti. c) pils.

Gotlandes salaStokholma saulrietā

Kroņprincese Viktorija

Zviedrijas karaliskā ģimene Gotlandes osta

Zviedrijas Lapzeme

Akmeņainās pludmales Gotlandes salā

Viena no skaistākajām Zviedrijas salām - Gotlande

Rūnu akmens

102

Stokholma

103

Attiecības ar ES: kandidātvalsts, iestāšanās saru-nas sāktas 2005. gada 3. oktobrīTeritorija: 56 542 km²Iedzīvotāju skaits: 4,496 milj. Galvaspilsēta: ZagrebaIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:8345 ASV dolāri (aptuveni 4688 lati, 2005. gada dati, 50. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Dinara (kalni, augstākais punkts, 2692 m)Garākā upe: Sava, 945 kmValoda: horvātu, Istrijas novadā valsts valodas statuss ir arī itāļu valodaiValsts iekārta: parlamentāra republikaNauda: kunaSimboli: kaklasaites, Splitas pilsēta, Gorans IvanisevičsOfi ciālā mājas lapa internetā: www.croatia.hr

Trpimira mantojumsDaudzas senās tautas par likteņa pavērsieniem vēsturē var būt pateicīgas kādai valdnieku dzimtai. Horvātiem tāda ir kņaza Trpimira dzimta. Tās vadībā slāvi, kas ienāca Romas impērijas provincēs Dalmācijā un Pannonijā, 910. gadā izveidoja neatkarīgu karalisti. Tā pieņēma kristīgo ticību. Tolaik baznīcā konkurēja Romas pāvests ar latīņu tradīcijām un Konstantinopoles patriarhs, kura pārstāvji Kirils un Metodijs radīja slāvu alfabētu kirilicu. Sākumā Horvātijā rakstīja gan latīņu burtiem, gan kirilicā, bet vēlāk te nostiprinājās Romas tradīcijas un latīņu alfabēts. Trpimiroviču dzimtai beidzoties, horvāti nonāca ungāru valdnieku pakļautībā. Šīs valsts troni ar laiku ieguva Hābsburgi, kas iekļāva Horvātiju Austroungārijas impērijā. Tiesa – saglabājot nelielu autonomiju. Klapa, tamburica un gusleVisās Balkānu valstīs ir senas muzikālās tradīcijas. Horvātiem tās saistās ar trim vārdiem – klapa, tam-burica un gusle. Klapa ir vīru ansamblis, kurā ir divi tenori, baritons un bass. Klapām domātās dziesma slavina mīlu, vīnu un dzimteni. Tamburica ir stīgu in-struments, kas atgādina mandalīnu, bet gusle – stīgu instruments kokles veidā. No modernās mūzikas īpatnēju nokrāsu ir ieguvis hiphops. Pirmās horvātu hiphopa grupas The Ugly Leaders dziesmas kļuva par savdabīgām himnām, kuras dziedāja laikā, kad Horvātija cīnījās par neatkarību no Dienvidslāvijas. Strīdi rit par to, kam īsti pieder slavenais komponists, Kāzu un bēru orķestra dibinātājs Gorans Bregovičs. Viņa tēvs ir horvāts, bet māte – serbiete.

Daudzveidīgais laimes pakavsTā Horvātiju var saukt ģeogrāfi . Šī valsts patiesi ir pakava formā, un tās teritorijā ir daudzveidīgi dabas apstākļi. Dziļi iekšzemē ir plaši līdzenumi ar ezeriem un purviem, vidusdaļā – ar mežiem noauguši kalni, bet jūras piekraste ir klinšaina un sīkām salām bagāta. Par laimīgu to var nosaukt dabas bagātību dēļ. Te var atrast naftu, akmeņogles, boksītus, dzelzsrūdu, bitumenu, sāli. Kalnu upes ir kā radītas elektrostacijām. Vienīgais trūkums – pagaidām šie resursi nav pārāk plaši izmantoti.

Horvātija

Dzintara rotas

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:

Horvātiem tāda ir kņaza Trpimira dzimta. Tās vadībā slāvi, kas ienāca Romas impērijas provincēs Dalmācijā un Pannonijā, 910. gadā izveidoja neatkarīgu karalisti. Tā pieņēma kristīgo ticību. Tolaik baznīcā konkurēja Romas pāvests ar latīņu tradīcijām un Konstantinopoles patriarhs, kura pārstāvji Kirils

Splita

Horvātu tautas deja čardašs

104

Kastelas osta Sv. Marka baznīcas jumts Zagrebā

Horvātijas lielākais dabas brīnums - Plitvices Nacionālais dabas parks

Piekraste Dubrovnikos

Pilsēta starp diviem cietokšņiemTā var teikt par Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu To 1094. gadā nodibināja Ungārijas karalis Ladislauss. Kaptola kalnā viņš uzcēla pili bīskapam, bet Gradecas kalnā savu cie-toksni uzbūvēja tirgotāji. Starp abiem cietokšņiem pamazām izveidojās pilsēta. Leģendas vēsta, ka Zagrebā kāds horvātu valdnieks reiz licis rakt (zagrebatj) aku un tā radies pilsētas nosaukums. Mūsdienu Zagreba daudziem paliks atmiņā ar nepa-rastiem muzejiem. Arheoloģiskais muzejs glabā senāko pieminekli ar uzrakstiem leģendārajā etrusku valodā. Dabas muzejā var aplūkot pilnīgāko neandertālieša skeletu, Tehnikas muzejā apskatāms vecākais dzinējs, kas vēl darbojas, lai gan būvēts 1830. gadā. Bet Mimara muzejā ir visbagātākā mākslas darbu kolekcija visā Balkānu reģionā.

Svaciha laukums Zagrebā

Vai tu zini, ka: Horvātijas karogā ir sarkanā, baltā un zilā krāsa. Tādās krāsās bija nacionālo cīnītāju formastērpi, kuri 19. gadsimtā gribēja izveidot neatkarīgu valsti. Horvātijas ģerboņa vairogs atrodams uz monētām jau 16. gadsimtā. Kronī virs tā attēloti galveno novadu – Horvātijas, Dubrovniku, Dalmācijas, Istrijas un Slavonijas – simboli. Horvātus uzskata par kaklasaites izgudrotājiem. Pirmo reizi šo vīriešu rotu esot izmantojuši šīs tautas karavīri Trīsdesmitgadu kara laikā. Daudzās zemēs kaklasaites sauc par kravatēm, bet šis vārds ir radies no horvātu tautas nosaukuma. Arī torpēdu izgudrotājs ir horvāts. Viņu sauc Ivans Lupis. Dienēdams Austroungārijas armijā, Lupis saņēma uzdevumu radīt tādu ieroci, kas aizsargātu klinšainos Dalmācijas krastus. Viņš ierosināja pielikt lādiņiem dzenskrūves un spārnus, lai tie paši skrietu pretī ienaidnieka kuģiem. Lupja ideju pirmo reizi izmēģināja 1860. gadā, un viņš ieguva iesauku krastu glābējs. Rakstot ar tintes pildspalvu, atceries horvātu Eduardu Pan-kalu! 1907. gadā viņš izgudroja šo ierīci un atvēra pildspalvu rūpnīcu Pankala–Moster. Tā darbojas vēl šobaltdien. Mūsdienu Horvātijas ekonomika galvenokārt ir balstīta uz pakalpojumu jomu, īpaši – uz tūrismu. 89% šīs valsts iedzīvotāju ir horvāti. Lielākā minoritāte (4,5%) ir serbi, kas neatkarības iegūšanas laikā gribēja izvei-dot neatkarīgu Krajinas republiku. Pēc starptautisko spēku iejaukšanās konfl iktu izdevās atrisināt. Horvātijā ir astoņi nacionālie parki. Valstī darbojas sešas lielas universitātes. Senākais raksts horvātu valodā saglabājies no 11. gadsimta. Pirmā grāmata iespiesta 1483. gadā. Arī slaveno dalmāciešu suņu šķirni saista ar Horvātijas novadu Dalmāciju. Tiesa gan – to dzimtene ir Senie Austrumi, bet nosaukumu suņi ieguvuši no kādas itāļu gleznas, kurā šie dzīvnieki bija attēloti kopā ar dalmāciešu alus darītāju.

Tenisa karalis Gorans un citiIr lieki jautāt, kuru cilvēku varētu uzskatīt par slavenāko horvātu sportistu. Tas ir Gorans Ivanisevičs. Viņš dzimis Splitā un labi spēlē gan futbolu, gan tenisu. Ivanisevičs pazīstams ar saviem ātrajiem uzbrukumiem un lielisko uzvaru 2001. gada Vimbldonas turnīrā. Arī citos sporta veidos horvātiem neklājas slikti. Kopš neatkarības atgūšanas olimpiskajās spēlēs horvātu sportisti ir ieguvuši jau 11 medaļas. Slavenas ir futbola, bas-ketbola, ūdenspolo un rokasbumbas komandas, airētāji un svarcēlāji.

Nauda ar caunas vārduHorvātijas nacionālā naudas vienība ir kuna, kas tulkojumā nozīmē cauna. Horvāti apgalvo, ka nosaukums radies romiešu laikos. Romieši uzlika vietējām tautām nodokļus, kas bija jāmaksā caunādās. Vēlāk nodokli lika maksāt naudā, un tā arī monētas sāka saukt par caunām. Nauda ar nosaukumu kuna Horvātijā bija apgrozībā jau 1018. gadā.

Tamburica

Horvātijas nauda kuna

Atrodi pareizo atbildi!

a) Austrijasb) Ungārijasc) Dienvidslāvijas

1. Kuras valsts sastāvā nonāca Horvātija pēc vietējās valdnieku dzimtas izbeigšanās?

a) zelts b) ola c) cauna

2. Ko nozīmē horvātu naudas nosaukums?

a) ar grieķub) ar latīņuc) kirilicā

4. Ar kuriem burtiem raksta horvāti?

a) Dubrovnikab) Splitac) Zagreba

5. Kura horvātu pilsēta ir radusies senas romiešu laika pils vietā?

b) ar senu pilic) ar parkiem

a) ar interesantiem muzejiem3. Ar ko slavena valsts galvaspilsēta Zagreba?

a) 11b) 3c) 8

6. Cik medaļu kopš neatkarības atgūšanas horvāti izcīnījuši olimpiskajās spēlēs?

105

Attiecības ar ES: ofi ciāli atzīta par kandidātvalsti 2005. gada 17. decembrīTeritorija: 25 333 km²Iedzīvotāju skaits: 2,045 milj. Galvaspilsēta: SkopjeIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:2431 ASV dolārs (aptuveni 1339 lati, 2005. gada dati, 91. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Korabs, 2753 mGarākā upe: Vardara, 420 kmValoda: maķedoniešu, valsts pārvaldē izmanto arī albāņu valoduValsts iekārta: parlamentāra republika, dažos reģionos albāņiem ir autonomijaNauda: Maķedonijas dinārsSimboli: Balkānu augstkalnu daba, senas kristiešu un musulmaņu kultūras liecībasOfi ciālā mājas lapa internetā: www.vlada.mk

Nesadalītā vēstureReti kurai nācijai par savu identitāti ir bijis jācīnās tik daudz kā maķedoniešiem. Senās Grieķijas laikā te dzīvoja kalniešu tautas, kuras pazīstamas kā Maķedonijas Aleksandra impērijas radītājas. Pēc tam šīs zemes iekaroja romieši, un, sabrūkot viņu impērijai, tajās ienāca slāvu tautas. 10. gadsimtā Samuila vadībā slāvi izveidoja pirmo maķedoniešu valsti. Tomēr tā nepastāvēja ilgi, un vēlākajos gad-simtos uz zemēm Vardaras ielejā pretendēja gan serbi, gan bulgāri. Cīņas norima, kad visas Balkānu tautas iekļāva Osmaņu impērijā, bet atsākās – pēc tās sabrukuma. Maķedonija tika dalīta starp Serbiju un Bulgāriju. Komunistiskās Dienvidslāvijas vadītājs Josifs Brozs Tito izveidoja īpašu Maķedonijas repub-liku. 1944. gadā iznāca pirmā gramatikas grāmata, kurā maķedoniešu valoda tik atzīta pat atsevišķu valodu. Guva uzvaru ideja, ka maķedonieši ir īpaša tauta ar divām saknēm: vienas meklējamas sena-jos maķedoniešos, otras – ienākušajos slāvos. Kad 1991. gada septembrī republika ieguva neatkarību un par simbolu pieņēma seno maķedoniešu impērijas zīmi – saules attēlu ar 16 stariem, protestēt sāka Grieķija. 1995. gada, lai uzlabotu attiecības, maķedonieši mainīja karogu, bet strīds par to, kam pieder Maķedonijas Aleksandrs un vai šī valsts var saukties par Maķedoniju, turpinās. Tiesa – tas netraucē grieķu uzņēmējiem pārstāvēt vairāk nekā 50% šajā zemē ieguldītā ārvalstu kapitāla.

Kur Austrumi un Rietumi satiekasTā kā Maķedonijas zemi ir pārstaigājušas tik dau-dzas tautas, raibs ir gan tās etniskais sastāvs, gan kultūras seja. 65% iedzīvotāju uzskata sevi par maķedoniešiem, 25% ir albāņi, pārējās lielākās minoritātes ir turki, serbi, vlahi, bulgāri, čigāni un ebre-ji. 66% iedzīvotāju ir pareizticīgie, 29% – musulmaņu. Braucot pa Maķedonijas pilsētām, var vērot, kā blakus sadzīvo senas pareizticīgo baznīcas, mošejas un si-nagogas. Viens pilsētu nostūris atgādina Austrumu pasakas, bet cits – slāvisku pareizticīgo pasauli.

Maķedon

ija

Mūžīgā pilsētaDaudzi tā mēdz sacīt par Romu, tomēr Maķedonijas galvaspilsētas Skopjes iemītnieki ir pārliecināti, ka drīzāk šāds nosaukums derētu viņu dzimtajai pilsētai. Tā pirmo reizi ir minēta romiešu ģeogrāfa Klaudija Ptolomeja kartēs 3. gadsimtā p. m. ē. Te tā saukta par Skupi. Pilsēta bijusi Mēsijas provinces centrs. Šajā apkārtnē dzimis arī slavenākais Bizantijas imperators Justiniāns I. 518. gadā plaukstošo pilsētu sagrāvusi zemestrīce, un no jauna tā atdzimusi tikai 13. gadsimtā, kad par savas valsts galvaspilsētu to padarīja Serbijas valdnieks Stefans Dušans. Tad sekoja osmaņu turku valdīšanas laiks un atkal jaunas zemestrīces, kas izroboja un pārveidoja pilsētas seju. Pēdējā lielākā traģēdija bija 1961. gada zemestrīce, kas sagrāva 80% pilsētas. Atmiņai no tās iedzīvotāji kā pieminekli saglabājuši centrālās stacijas drupas. Tomēr pēc visiem šiem satricinājumiem Skopje ir spējusi atkal atdzimt un kļūt daudz krāšņāka.

Kalnainā Maķedonija

Balkāni Apgleznota mošeja

ofi ciāli atzīta par kandidātvalsti te dzīvoja kalniešu tautas, kuras pazīstamas kā Maķedonijas Aleksandra impērijas radītājas. Pēc tam šīs zemes iekaroja romieši, un, sabrūkot viņu impērijai, tajās ienāca slāvu tautas. 10. gadsimtā Samuila vadībā slāvi izveidoja pirmo maķedoniešu

Kali cietoksnis

Aleksandrs Lielais uz monētas

Skopje

Ohidras ezers

No maķedoniešu virtuvesŠopskas salātiSastāvs: 300 g tomātu, 2 apceptas paprikas, 50 g sīpolu, 1 asais pipars, 100 g siera, 2 vārītas olas, 0,5 litri eļļas, sāls, 1 pētersīlisSīpolus, tomātus un papriku sagriež vidēja izmēra gabaliņos. Pievieno aso piparu. Maisījumu sajauc ar eļļu, pēc garšas pievieno sāli, dekorē ar sieru, olām, pētersīļiem. GjuvečsSastāvs: 1 vidēja lieluma vista, 2 l ūdens, 2 burkāni, 1 pētersīļa sakne, 1 pastinaks, 1 selerija sakne, 1 puravs, sāls, pipari, 250 g rīsu, 40 g cūku tauku, 1 sīpols, 40 g sviestaVistu nomazgā un vāra. Vārot piemet nedaudz tīrītu un sagrieztu burkānu, pētersīli, pastinaku, seleriju, puravu, pieliek sāli un piparus. Vāra, līdz vista ir mīksta. Rīsus nomazgā un aplej ar siltu ūdeni. Liek nostāvēties 10–15 minūtes un tad nokāš. Cūku taukos apcep sagrieztus sīpolus. Tad izņem vistu no zupas un sagriež. Zupai pieliek sīpolus un sagrieztus atlikušos dārzeņus, vāra, līdz dārzeņi mīksti. Tad iejauc zupā rīsus. Kad rīsi ir iesūkuši zupu, tos ieliek cepešpannā, uzliek tiem virsū sagrieztās vistas gabaliņus un cep krāsnī 175–200 grādu temperatūrā, līdz rīsi ir mīksti, bet gaļa – brūna. Tad aplej ar krējumu vai jogurtu un pasniedz galdā.

Mākslas muzejs pirtī un nemirstīgais bazārsKatrs laikmets un katra kultūra pilsētas sejā ir ievilkusi savus vaibstus. Ja jums patīk romiešu kultūra, varat apbrīnot 55 arkas no senā ūdensvada akvadukta. Ar to sasaucas arkveidīgie 15. gadsimtā būvētie akmens tilti pilsētas centrā, ko cēlis osmaņu sultāns Murats. Tie, kam patīk seni Austrumu cietokšņi, var doties uz Kali cietoksni, kuram pamati likti jau Justiniāna laikos. Neparastas 12. gadsimta vēsmas jūs apvīs Svētā Pantolemjona klosterī. Interesants liktenis piemeklējis vietējā turku vietvalža Dauta pašā pirtis, kuras tas uzcēlis savam harēmam. Tās pārvērstas par mākslas muzeju. Bet, ja jums patīk iejukt omulīgu tējnīcu, sīku tirgotavu un darbnīcu jūklī, tad noteikti jāpameklē Skopjes vecais tirgus – bazārs. Arī tas ir viena no pilsētas pērlēm.

Sports un maķedoniešiMaķedoniešiem ir pilnīgi skaidrs, kurš sporta veids viņu zemē ir populārākais. Tās ir grieķu–romiešu cīņas. Šo tradīciju aizsāka Šabans Trstena, iegūdams zelta medaļu Losandželosas olimpiskajās spēlēs 1984. gadā un sudraba medaļu Seulā 1988. gadā. Arī pirmo olimpisko medaļu pēc neatkarības iegūšanas valstij nesa tieši cīņas sports – bronzas medaļu iegu-va Mogameds Ibrahīmovs. Gandrīz katrs sportisks maķedoniešu zēns ir dzirdējis par Balkanekas cīņas klubu, no kurienes nāk šie spēkoņi, un, protams, vēlas tajā iekļūt!

Atmini Maķedoniju!Atrisini šo krustvārdu mīklu!

1. Simbols valsts karogā2. Maķedonijas galvaspilsēta 3. Augstākais kalns 4. Slavenākais valdnieks senatnē 5. Lielākā minoritāte 6. Populārākais sportists

1.

2.

3.

4.

5.

6.

107

Ohidras Sv. Jovana Kaneo baznīca

106

Garšvielu tirgus

Skopjes parks

Šopskas salāti

Attiecības ar ES: kandidātvalsts, par vēlmi iestāties paziņojusi jau 1987. gadā, iestāšanās sarunas sāktas 2005. gada 3. oktobrīTeritorija: 780 580 km²Iedzīvotāju skaits: 74, 4 milj. Galvaspilsēta: AnkaraIekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:5061 ASV dolārs (aptuveni 2843 lati, 2005. gada dati, 63. vieta pasaulē)Augstākais kalns: Ararats, 5137 mGarākā upe: Kizilirmaka, 1355 kmValoda: turkuValsts iekārta: prezidentāla republikaNauda: Turcijas liraSimboli: turku cepures fetsas, kekabs, turku garšvielas, kafi jaOfi ciālā mājas lapa internetā: www.basbakanlik.gov.tr

Vadonis vai liktenīgs cilvēks? Mūsdienu pasaulē, kur arvien lielāku nozīmi iegūst demokrātijas idejas, ir grūti iedomāties, ka stāstu par kādu valsti varētu sākt ar viena cilvēka nopelnu izcelšanu. Tomēr mūsdienu Turcija nav iedomājama bez tās pamatlicēja Mustafas Kemala Ataturka. Viņš bija koktirgotāja dēls no Salonikiem. Agri zaudējis tēvu, Kemals mācījās militārā koledžā, kur labi iepazina matemātiku un dabas zinātnes. Dienēdams Osmaņu impērijas armijā, viņš bija lielisks karavadonis un vadīja tās nedaudzās veiksmīgās kaujas, kuras nostiprināja tajā laikā strauji brūkošo impēriju, kurā jau saimniekoja Eiropas lielvalstis. Kad impēriju sakāva 1. pasaules karā un tai bija jāparaksta miera līgums, tā zaudējot plašas teritorijas, Kemals Ankarā sasauca Turcijas Lielo Asambleju un sāka pretošanos. Cīņas beidzās ar ārvalstu iebrucēju padzīšanu un Turcijas Republikas nodibināšanu 1923. gadā. Kemals saprata, ka Rietumi nekad nespēs pakļaut valsti, kura izmantos jaunākās tehnoloģijas. Viņš sāka reformas, ar kurām ieviesa Rietumu tradīcijas. Tas notika visur - sākot ar uzvārdiem, latīņu alfabētu un beidzot ar skolām un modernām rūpnīcām.

Noslēpumainais AraratsArarats ir leģendārākais kalns Tuvajos Austrumos, jo apkārtnē nav otras tik augstas virsotnes. Tas ir apdzi-sis vulkāns ar divām virsotnēm. Ne velti tjurku valodās tā nosaukums nozīmē degošais. Bībelē teikts, ka uz Ararata nosēdies arī Noasa šķirsts. Interesanti, ka vienā no kalna nogāzēm tiešām saskatāms kaut kas līdzīgs sniegos ieputinātam kuģa korpusam. To apliecina fotogrāfi jas no kosmosa. Kāpēc radies šāds veidojums – tas pagaidām palicis dabas noslēpums.

Tarkans un SertabaKuri ir populārākie popmūziķi mūsdienu Turcijā? Noteikti Tarkans, kurš sākotnēji slavu ieguva Vācijā dzīvojošu turku

vidū, un Sertaba Ernere, kura uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā 2003. gadā. Tarkans Tevetoglu ir dzimis Vācijā, bet studiju gadus pavadījis Stambulā. Ar saviem albumiem viņš iekarojis pat ASV mūzikas topus. Sertaba ir dzimusi Stambulā un dziedāt mācījusies pie tolaik slavenākās turku dziedātājas Sezenas Aksu. Pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā viņa koncertējusi kopā ar daudzām zvaigznēm, pat ļoti prasīgo Hosē Karrerasu un Rikiju Martinu.

Cietoksnis jūras vārtosLai gan neviena centrālās valdības iestāde te neatrodas, daudziem Turcijas galvenā pilsēta vēl arvien ir Stambula, kuru vēsturiski pazīstam kā Konstantinopoli. Tā patiesi ir Turcijas lielākā pilsēta un lielāko kultūras bagātību glabātāja. Kostantinopole, kur kādreiz bija seno grieķu kolonija Bizantija, atrodas Bosfora jūras šaurumā pie jūras līča Zelta raga. No laikiem, kad tā bija Bizantijas impērijas galvaspilsēta, te saglabājusies Sofi jas katedrāle ar 56 metrus augstu kupolu. Iekarojuši Konstantinopoli, turki katedrāli pārvērta par mošeju. Kemala valdība ņēma vērā kristiešu rūpes un padarīja celtni par visiem pieejamu muzeju. Savukārt laikus, kad Stambula bija Osmaņu impērijas galvaspilsēta, pārstāv Lielgabalvārtu (Topkapi) pils – sultāna miteklis. Tas ir milzīgs komplekss ar neskaitāmiem pagalmiem, dārziem un vārtiem. Stambula šobrīd ir tūristu visvairāk apmeklētā pilsēta.

Turc

ija

Limasolas pludmale Mozaīka no akmentiņiem

paziņojusi jau 1987. gadā, iestāšanās sarunas sāktas demokrātijas idejas, ir grūti iedomāties, ka stāstu par kādu valsti varētu sākt ar viena cilvēka nopelnu izcelšanu. Tomēr mūsdienu Turcija nav iedomājama bez tās pamatlicēja Mustafas Kemala Ataturka. Viņš

Garšvielu tirgus

Turku

kafi ja

108

Fetsa – turku tradicionālā

cepure

Turku

amule

ts pr

et ļau

nu ac

i

Turku vēderdejotājaStambulas torņi Adijamana skulptūra

NIimroda kalnā

Stambula

Tarkans

Marmarisa - vieta, kur satiekas Vidusjūra un

Egejas jūra

Ejam pirtī!Turku pirts – tas ir kaut kas pazīstams, lai gan godīgi jāsaka: pirts paradumus turki ir aizguvuši no romiešiem. Īstas turku pirts sastāvdaļa ir ne tikai telpa ar mitru tvaiku, bet arī silta marmora plāksne, uz kuras var atgulties un sildīties, kā arī masieri–lauzēji, kuri spēj pamatīgi izstaipīt masējamā cīpslas un muskuļus.

Turku RivjēraTādu nosaukumu ieguvuši Antālijas un Muglas provinces kūrorti Vidusjūras krastā. Te nu tūristi var atrast visu, ko vēlas – siltus ūdeņus, ērtas pludmales, neskai-tāmas drupas no visdažādākajām civilizācijām, straujas kalnu upes. Ne velti Antālijas dibinātājs Pergamas vald-nieks Atals jau pirms 2000 gadiem pa-ziņoja, ka šī vieta būs gabaliņš debesu virs zemes.

109

Stambula, Hisaras cietoksnis

Antālijas osta

Turku pirts

Turcijas augstākā virsotne – Ararats

Ziedošais pavasaris Antālijā

Bulvāru pilsētaKad īsti likti pamati Turcijas tagadējai galvas-pilsētai Ankarai, neviens droši nezina. Iespējams, neliels centrs te bija jau senajiem hetiem. Pašreiz apskatāmais pilsētas cietoksnis ir uzcelts romiešu laikos. Turku valstī Ankara nekad nav bijusi nozīmīgs centrs. Par savu galvaspilsētu Kemals to izvēlējās tāpēc, ka tik dziļi iekšzemē tā bija grūti aizsniedzama iebrucējiem. Kopš tā laika pilsēta ir izaugusi. Daudzus jaunos rajonus rotā plaši bulvāri un moderni darījumu centri. Te uzcelts arī plašs Anatolijas senajām civilizācijām veltīts muzejs. Pilsētas centrālais lepnums tomēr ir Mustafas Kemala mauzolejs. Tās ir ne tikai kape-nes, bet gan izcilajam politiķim veltīts muzejs. Tajā apskatāma viņa vaska fi gūra, rokraksti, dokumenti.

Tautu krustpunktsTā var īsi raksturot Mazāzijas pussalu, kurā atrodas Turcijas Republika. Vēstures gaitā to ir pārstaigājušas neskaitāmas tautas un katra atstājusi kādu vaibstus. Senākā civilizācija (no 2. gadu tūkst. p. m. ē.) pieder hetiem, kuru galvaspilsētas Hatušas drupas var apskatīt netālu no Ankaras Bogazkalē. Tad seko līdiešu, grieķu, persiešu, romiešu un bizantiešu laiki. Pirmās turku tautas, tā sauktie turki – seldžuki, šajā teritorijā ienāca XI gadsimtā, bet viņu pēcteči no valdnieka Osmana dzimtas XIV gadsimtā sāka veidot milzu impēriju, kas valdīja pār visām Tuvo Austrumu zemēm. Turcijas teritorijā, kur katru gadu iebrauc ap 20 miljoniem tūristu, par kultūras man-tojuma daudz-veidību nav jāsūdzas.

Musulmaņu mošeja

110

Turcija

Turcija saulrieta laikā

Hatušas drupas

Turcija

1.Bešiktašas futbolkluba krāsas ir LMENA un LBATA2.Mustafa Kemals pieņēma uzvārdu Ataturks, kas nozīmē RTUKU VSTĒ3.Turcijas Republikai ir savs moto. Tas skan: Miers, mājās, miers SAUPALĒ4.Turcijas centrālo daļu sauc par TANAOLOJU.5.Ankaras nosaukums grieķu valodā nozīmē KENURSAnkaras centrālajā parkā parasti notiek sacensības RĒAIŠANĀ

Atmini!Sakārto burtus pareizā kārtībā un atmini!

111

Melnie ērgļi uzvar!Kurš ir populārākais sporta veids Turcijā? Nav šaubu – futbols. Līderi te noteikti ir Bešiktašas kvartāla futbolklubs no Stambulas. Interesanti, ka 1903. gadā, kad klubs nodibinājās, turku sultāns sportistus sodīja par musulmaņiem nepiedienīgu uzvedību. Tomēr Kemala laikmetā futbols atguva savu vietu. Turki ar savējiem ļoti lepojas. Viņi tos iesaukuši par melnajiem ērgļiem. Viena no komandas zvaigznēm ir Ilhans Manizs. Viņu bieži salīdzina ar Deividu Bekhemu, jo arī Manizam patīk ekstravagants apģērbs un uzvedība.

Kebaba pilsētaReti kurā no Eiropas lielākajām pilsētām mūsdienās nevar no-garšot kebabu! Jā, arī šis cepetis ir turku izgudrojums. Keba-bu esot izdomājuši mazās Oltu pilsētiņas iemītnieki. Viņi sagriezuši gaļu plānās šķēlītēs, kuras uzkāruši uz L veida āķa un sacepuši tā, lai karstajā klimatā gaļa nebojātos. Pašlaik kebabi sākuši savu uzvaras gājienu pa visu pasauli, un kas gan vairs izskaitīs, cik tiem ir variantu!

230 gadu veci saldumiKas gan nav veikalā pircis kārdinošos turku saldumus! Bet vai zināt, ka tie ir 230 gadus veci? 1776. gadā kādā pilsētā Anatolijas līdzenumā esot dzīvojis konditors Bekirs Efendi. Eksperimentēdams ar cukuru, cieti un riekstiem, viņš ieguvis saldumus, kurus iegādājies pat sultāna galms. Tie ieguvuši nosaukumu lokums.

Jogurta dzimteneJā, jā – Turcija ir arī jogur-ta dzimtene! Tulkojumā no turku valodas jogurts nozīmē biezais piens. Turku kalniešiem bija paradums pārvadāt pienu kazu kuņģos. Bet tieši te bija atrodamas baktērijas, kas spēj saraudzēt jogurtu!

Turku saldumi

Kāpēc sarkana?Ieraugot Turcijas karogu, daudziem gribas uzdot jautājumu – kāpēc tajā ir sarkanā krāsa, nevis zaļā, kā to prasa islāma tradīcijas. Turcijas karoga autors ir sultāns Murads I. Doma par šādu krāsu viņam ienākusi prātā pēc izšķirošās kaujas Kosovā, kuras laikā turki ieguva Balkānus. Zaļais islāma karogs esot kļuvis sarkans no karotāju asinīm, un sultāns to uztvēris kā Allāha zīmi.

Vai tu zini, ka: 99% Turcijas iedzīvotāju ir musulmaņi, taču kopš Kemala laikiem garīdzniecības pārstāvji nedrīkst iejaukties valsts dzīvē. Turcijas likumi nosaka, ka bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 15 gadiem ir obligāti jāmācās. Valstī ir arī 820 augstskolas. Turcijas rūpniecībā lielākais īpatsvars pieder audumu ražošanai. Šai valstī fi liāles ir atvērušas daudzas slavenas autofi rmas – Mercedes, Fiat, Ford, Renault, Honda, Toyota un citas. Gadā te saražo 726 000 auto. 25% iedzīvotāju ir vecumā līdz 14 gadiem. Turcija ir arī vēderdeju dzimtene. Taču tās dejoja tikai sieviešu telpās harēmos un tikai sieviete sievietei. Te arheologi atraduši vienu no senākajām pilsētām uz zemes. Pie Čatalhjujukas ciema atklātas 6000 gadu vecas pilsētveida apmetnes drupas. Apmetne būvēta akmens laikmetā!Turcijas zemē var atrast vairāk nekā 70 derīgu minerālu.

Sarkanais Turcijas karogs

Mustafs Kemals Ataturka

Ūdenskritums AntālijāTurcijas siltais klimats ir ļoti piemērots kukurūzas

audzēšanai

Taurus kalniKaraļu apbedījumiBosfora jūras šaurums Stambulā savieno Melno jūru un Marmora jūru

Turcija - vēderdeju dzimteneCeturtā daļa Turcijas iedzīvotāju ir bērni

Turku bērni skolāTurku krāsainie audumi

Turku jogurts

Ilhans Manizs

Kebabs

Atbildes

AustrijaKura ir pareizā atbilde?1. – B; 2. – B; 3. – C; 4. – A; 5. – C; 6. – C; 7. – B; 8. – C

AustrijaAustrijaKura ir pareizā atbilde?

BeļģijaAtmini Beļģiju!

S

LuksemburgaKo tu zini par Luksemburgu?1. Zigfrīds. 2. Dzelzs. 3. Bankām. 4. Cietokšņus. 5. Ardēnu kalnos.

LuksemburgaLuksemburgaKo tu zini par Luksemburgu?

LietuvaAtmini Lietuvu!

4. Žalgiras kauja 5. Mēmeli 6. Septiņus

1. Ķērnava 2. Vītauts 3. Dzelzs vilks

LietuvaAtmini Lietuvu!

LielbritānijaIzvēlies pareizo atbildi!

LielbritānijaLielbritānijaIzvēlies pareizo atbildi!

Atrodi vārdus!

1. – B; 2. – A; 3. – B; 4. – C; 5. – A; 6. – B

LatvijaLatvijas āķīši1. – C. Daugava. Tiek uzskatīts, ka ar nosaukumiem Rudona un Fluvuim Selliam tā skatāma romiešu kartēs. 2. – D. XIII gadsimtā Indriķa hronikā rakstīts vārds draugs. 3. – C. 4. – C. 5. – C.

LatvijaLatvijaLatvijas āķīši

Atbildes

1. Lauvas. 2. Rudzupuķe. 3. Bezdelīga. 4. Lembits. 5. Baltā krāsa. 6. Dziedošā.

IgaunijaIgaunijas simboli

IgaunijaIgaunijas simboli

Vecgada vakaram grieķi cep pīrāgu, kurā ir daudz medus. Pīrāga cepēja ieliek mīklā dažādas zīmītes ar monētām. Kas tās atrod – kļūst bagāts. Pīrāgu nedrīkst griezt, jo tad būs trūcīgs gads. Pirms cepšanas uz pīrāga saimniece uzspiež trīs krustus. Mājas priekšā grieķi noliek zaru, kurā iekarina graudus, vīnogas, sieru un speķi. Neprecētas meitenes Jaungadam gatavo burvju dziru. To izdzerot, viņas sapņo nonākt pie bagāta vīra.

GrieķijaAtmini grieķu Jaungada tradīcijas!

GrieķijaAtmini grieķu Jaungada tradīcijas!

KipraKā sauc šīs pilsētas?1. NIKOSIJA – pilsēta aiz 400 gadu veciem mūriem2. KOKLIJA – Afrodītes dzimšanas vieta3. LIMASOLA – Anglijas karalienes kronēšanas vieta4. LARNAKA – Mikēnu civilizācijas pilsēta

KipraKipraKā sauc šīs pilsētas?

ĪrijaAtrodi slavenus īrus!Atrodi burtu jūklī četras īru slavenības!

ĪrijaĪrijaAtrodi slavenus īrus!

G V W E S T L I F EA R O N N O K O L KM P A T R I K S N VO T R A Y N E G O TV R U J K L N G K H

Itālija

Itālijai raksturīgi1. Vatikāns, Sanmarīno 2. Vilcene3. Alpi4. FIAT, Ferrari, Lamborghini5. La Scala6. Benetton, Ferrari 7. Tehno

Itālija

Itālijai raksturīgi

112 113

A. Sniega karaliene B. ĪkstīteC. Nelokāmais alvas zaldātiņšD. ŠķiltavasE. Ole Lukoije

DānijaVai pazīsti šos varoņus?

DānijaVai pazīsti šos varoņus?

1. Bastīlijas ieņemšana2. Napoleona karagājiens3. Karaļa sodīšana revolūcijas laikā

FrancijaKas tas par notikumu?

FrancijaKas tas par notikumu?

G B H A Š E K ST A D O K Š RVS

NK O H S V M O T

A V A R T l J

K I E V Š P ĀS L D N E L G

ČehijaAtrodi slavenus čehus!

ČehijaAtrodi slavenus čehus!

L

Kā tās sauc?Vācija: Deutschland, D. Francija: France, F. Austrija:Österreich, A. Īrija: Ireland/Eire, IRL. Luksemburga: Luxembourg, L. Lielbritānija: United Kingdom, UK. Nīderlande: Nederland, NL. Itālija: Italia, I. Zviedrija: Sverige, S. Beļģija: Belgique/België, B. Grieķija: Hellas/Ellada, GR. Bulgārija: Bulgariya, BU. Spānija: España, E. Rumānija: România, RO. Dānija: Danmark, DK. Čehija: Česká Republika, CZ, Igaunija: Eesti, EST. Kipra: Kypros/Kibris, CY. Latvija: Latvija, LV. Lietuva: Lietuva , LT. Malta: Malta, MA. Polija: Polska, PL. Slovākija: Slovakija, SK. Slovēnija: Slovenije, SLO. Ungārija: Magyarország, H. Somi-ja: Suomi/Finland, FIN. Portugāle: Portugal, P.

Eiropas SavienībaKas ie šīs pilsētas?

Eiropas SavienībaKas ie šīs pilsētas?Kas ie šīs pilsētas?1) Roma; 2) Luksemburga; 3) Māstrihta; 4) Amster-dama; 5) Brisele

BulgārijaAtrodi!

BulgārijaBulgārijaAtrodi!

MaltaKurš ir īstais cipars? Valleta ir par 364 gadiem jaunāka nekā Rīga 2000. gadā Maltas Republika svinēja 36. jubilejuLatvijā varētu novietot apmēram 20 Maltas salas Maltā uz vienu kvadrātkilometru ir aptuveni 10 iedzīvotāju Cilvēki Maltā jau dzīvo sešus gadu tūkstošusBriti Maltā valdīja 164 gadus

MaltaKurš ir īstais cipars?

AN

SV

AR

Atbildes

Saturs lpp.

UngārijaAtrodi kļūdas1. Ungārijai nav pieejas pie jūras 2. Ungārijas augstākais kalns ir 1015 m 3. Donava sākas Vācijā 4. Pirms 200 gadiem ungāriem sava karaļa nebija 5. Mozeles vīnu dara Vācijā 6. Ungāru valoda nav līdzīga itāļu valodai 7. Buda un Pešta atrodas dažādos upes krastos 8. Krakovjaks ir poļu deja 9. Pilzenes alu dara Čehijā

UngārijaAtrodi kļūdas

VācijaKas tām raksturīgs?Drēzdene – mākslas galvaspilsētaBerlīne – Mīlas parādes norises vietaMainca – pirmās tipogrāfi jas pilsētaMinhene – jaunatnes preses galvaspilsētaFrankfurte – banku galvaspilsētaBrēmene – Hanzas pilsētaHannovere – grupas Scorpions dzimteneLeipciga – Velna pagraba pilsēta

VācijaVācijaKas tām raksturīgs?

Vai tu viņus pazīsti?Politiķis – Bismarks; rakstnieks – Remarks; sportists – Šūmahers; zinātnieks – Einšteins;popmūzikas komponists – Bolens

Por favor. (Lūdzu!)¡Buenos días! (Labdien!)¿Quanto vale? (Cik maksā?)¿Qué tal? (Kā iet?)Me llamo Jānis! (Mani sauc Jānis.)Tengo 14 años. (Man ir 14 gadu.)

Spānija

Kā to saka?

SomijaAtmini Somiju!

SomijaAtmini Somiju!

H E L S I N K I

A P I

U R KT U

Z V I E D R I J A

N K I AO

K A E V A A

Ā A N D U

S A AU

SlovākijaIzpēti Slovākiju!

4. – A, B, C; 5. – C; 6. – D

1. – D; 2. – C; 3. – B

SlovākijaIzpēti Slovākiju!

Atbildes

TurcijaAtmini!1. Melna, balta2. Turku tēvs3. Pasaulē4. Anatoliju5. Enkurs6. Airēšanā

TurcijaAtmini!

HorvātijaAtrodi pareizo atbildi!

1. – B; 2 – C; 3. – A; 4. – B; 5. – B; 6. – A

HorvātijaHorvātijaAtrodi pareizo atbildi!

NīderlandeCeļo pa Nīderlandi!1. Māstrihta – pilsēta, kur dibināta Eiropas Savienība 2. Amsterdama – Nīderlandes ofi ciālā galvaspilsēta 3. Roterdama – valsts lielākā osta 4. Hāga – karalienes rezidences pilsēta

NīderlandeCeļo pa Nīderlandi!

RumānijaSakārto rumāņu anekdotes1. – B; 2. – A; 3. – D; 4. – C; 5. – E

RumānijaSakārto rumāņu anekdotes

PortugāleKura atbilde?

5. – C; 6. – A; 7. – B; 8. – B

1. – C; 2. – C; 3. – B;4. – C

PortugālePortugāleKura atbilde?

PolijaPolija un Latvija1. Grasis2. Polka3. Ģitāra4. Stefans Batorijs5. Stārasts

PolijaPolijaPolija un Latvija

ZviedrijaKas mūs saista?1. – B; 2. – B; 3. – B; 4 – B; 5. – B

ZviedrijaKas mūs saista?

114

SlovēnijaAtmini Slovēniju!

SlovēnijaAtmini Slovēniju!

3

12

16

18

22

26

30

34

36

40

44

46

48

52

56

60

62

64

66

70

74

78

82

86

90

94

98

102

104

106

108

112

Eiropas Savienība

Austrija

Beļģija

Bulgārija

Čehija

Dānija

Francija

Grieķija

Igaunija

Itālija

Īrija

Kipra

Latvija

Lielbritānija

Lietuva

Luksemburga

Malta

Nīderlande

Polija

Portugāle

Rumānija

Slovākija

Slovēnija

Somija

Spānija

Ungārija

Vācija

Zviedrija

Horvātija

Maķedonija

Turcija

Atbildes

MaķedonijaAtmini Maķedoniju!

MaķedonijaMaķedonijaAtmini

Por favor. (Lūdzu!)¡Buenos días! (Labdien!)¿Quanto vale? (Cik maksā?)¿Qué tal? (Kā iet?)Me llamo Jānis! (Mani sauc Jānis.)Tengo 14 años. (Man ir 14 gadu.)

Spānija

Kā to saka?