dzīvessTĀsTs

Dzīvot man nozīmē – nedzertMani sauc Taņa. Man ir 27 gadi. Domāju, ka mana dzīve kopumā ir labi iekārtota. Man ir savs dzīvoklis, stabils darbs, dēlēns, kuru palīdz pieskatīt vecmāmiņa un mamma – kamēr esmu darbā vai arī veidoju savu privāto dzīvi, kas attīstās aktīvi un vētraini. Man ir daudz draugu, kas allaž gatavi palīdzēt, un, galu galā, esmu visai glīta. Un tagad šajā pasakā ieviesīšu korekcijas. Es dzeruDzeru katru dienu pēc darba, precīzāk, nu jau dzeru arī darba laikā. Strādāšanu aizstāju ar dzeršanu. Dzīvokli man nopirka mamma, bet īpašumtiesības paturēja sev, baidīdamās, ka es varu to nodzert. Savā stabilajā darbā turos tikai tāpēc, ka priekšniecībai manis žēl, jo sešu gadu laikā esmu ieguvusi labu reputāciju un attieksmi. Mazais dēls, kuram nav vēl ne divi gadi, dzīvo pie manas mammas, jo dzeršanas dēļ man nav laika viņu audzināt. Mana personiskā dzīve ir tik aktīva un vētraina tāpēc, ka man vajadzīga nemitīga pašapliecināšanās, pierādījumi tam, ka mani grib un mīl, un tāpēc es pastāvīgi mainu seksuālos partnerus. Man ir daudz draugu, taču tie visi ir tikai tādi, kas vienmēr gatavi atbalstīt mani mūsu kopīgajās interesēs – iedzeršanā. Normāli draugi (tādi kādreiz bija) jau kādu gadu ar mani nesazinās. Esmu glīta... bet nu jau tie ir meli. Daba ir devusi man skaistumu, kuru es veiksmīgi iznīcinu dienu no dienas... Guļu trīs stundas diennaktī, jo ar kaut kādām veselā saprāta atliekām un pazīstamu pasniedzēju palīdzību cenšos pabeigt augstskolu un uzrakstīt diplomdarbu; to darot, intensīvi dzeru, un pēc tam mani moka murgi. Taču, ja

senāk pat visbriesmīgākajiem sapņiem vienmēr bija sižets, tad pēdējā laikā es naktīs vienkārši dzirdu kaut kādas balsis, redzu kaut kādu cilvēku ēnas, un man ir ļoti, ļoti bail. Tādēļ dabas dotā pievilcība strauji izzūd, bet alkoholisms sejā iezīmē to alkoholiķiem raksturīgo uzblīdumu, kas ar gadiem visus alkoholiķus padara citu citam līdzīgus.Ik pa laikam cenšos pārtraukt dzert, bet man tas neizdodas. Ilgākais laiks, ko esmu varējusi atturēties no dzeršanas, ir astoņas stundas. Tas ir VISS, ko es varu. Apsolu mammai, vecmāmiņai, sev, pasniedzējiem vairs nedzert, bet... es to nevaru! Esmu mēģinājusi pēc darba ieslēgties mājās, izslēgt telefonu, ielīst vannā – savest sevi kārtībā un vakarā doties pie miera. Kā normāls cilvēks. Neskriet uz 1. stāva veikalu pēc kārtējās alus devas, bet izgulēties, no rīta iet uz darbu, vakarā paņemt bērnu, abiem pavakariņot un likties uz auss, gatavoties nākamajai dienai, bet... Bet es atkal un atkal izlienu no vannas, žigli apģērbjos un, matus neizžāvējusi, skaitīdama pēdējās, bieži vien pazemojoši aizdotās kapeikas, skrienu uz diennakts veikalu. Tur par dubultcenu nopērku alus pudeli, ko atvērtu, pa ceļam iemalkodama, nesu mājās. Un raudu.Es neieredzu sevi par vājumu un pilnīgu pašsavaldīšanās, izturības un pacietības trūkumu, par pastāvīgu vēlmi būt pālī. Tas taču ir tik vienkārši – vienkārši nedzert, kā saka visi mani tuvinieki, bet es... es NEVARU. Dažreiz jūtos tik vienaldzīga pret visu notiekošo, ka vienkārši palieku mājās, ierasti melojot darba devējiem, ka esmu saslimusi, kaut nojaušu, ka viņi lieliski zina, tieši kāda liksta mani piemeklējusi.

Turpinājums 2. lpp.

Š.g. 5.-6. aprīlī SiguldāLatvijas AA grupu pārstāvju sapulce

KALPOŠANAS KONFERENCE

Sk. 5. un 6. lpp.

2

Un dzeru. Varu nepiezvanīt mammai un vecmāmiņai, lai uzzinātu, kā klājas manam mazajam dēlēnam. Man ir vienalga. Dažreiz man vienkārši nospļauties – miršu vai dzīvošu. Tādos brīžos vairs nav bail. Baidos tikai no paģirām. Tas ir pats pretīgākais stāvoklis... es neatceros, kad no rīta mani nemocītu paģiras. Man jau liekas, ka tas ir normāli – drebulis un panika. Dvinga no mutes un nejutīgas kājas. Kapeiku meklēšana un diennakts veikals. Visas manas dārglietas jau sen nodotas lombardā. Es pati jūtos ieķīlāta lombardā – apmaiņā pret alkoholu.

Ja man jautātu, kas tieši mani pamudināja ārstēties, es nespētu atbildēt. Iespējams, tās bija kaut kādas baiļu nomirt atliekas. Iespējams, žēlums pret sevi – kādreiz tik veiksmīgu un skaistu. Iespējams, dēls. Iespējams, mammas un vecmāmiņas asaras. Nezinu. It kā kāds liels un spēcīgs, bet man nezināms, parādīja man ceļu uz ārstniecības iestādi un, paņēmis aiz rokas, aizveda turp. Atceros tikai, ka, pateicoties paziņu lokam, es drausmīgās paģirās aizstāvēju diplomdarbu un nolēmu pēdējoreiz (kā vienmēr) piedzerties. Iepriekš vienojos ar mammu, ka no rīta brauksim uz ārstniecības iestādi, uz Narkoloģisko nodaļu Tvaika ielas psihiatriskajā slimnīcā (mamma jau reizes divdesmit bija piedāvājusi man veikt detoksikāciju, pēc tam iešūt ampulu). Par pēdējo naudu kopā ar kārtējo seksuālo partneri sadzēros alu, nez kāpēc uztaisīju sev tetovējumu uz muguras – heroglifu „UZVARA”, pirms noslīgšanas horizontālā stāvoklī iešņaucu amfetamīnu vai kādu citu draņķi (pulverīšos es neorientējos un vēl nebiju tos lietojusi – kas zina, ar ko šī lietošana beigtos, ja jau biju tikusi līdz pulverītim, – bet tajā vakarā mani vēlīgi uzcienāja mans kārtējais seksuālais partneris, kad viss alus bija izdzerts), lai no rīta kopā ar mammu dotos ceļā.Ērtā vietiņaKo es gribēju sasniegt?.. Nedzert vispār? Diez vai. Drīzāk – pārtraukt to stāvokli, kādā dzīvoju pēdējos mēnešus. Iemācīties kontrolēti dzert, kodēties, lai visus apmānītu (lūk, es taču nedzeru! Un slepus atkodēties un MAZLIET dzert!) Rezultātā es nokļuvu Tvaika ielā, man atņēma visas mantas, centās (bet bez panākumiem!) ieģērbt kaut kādā zaļā pidžamveidīgā maisā un iemitināja lielā palātā. Tajā bija desmit gultas, no kurām divas aizņēma bomzenēm līdzīgas tantiņas. Viņas par mani tikpat kā neinteresējās, ko nevar teikt par diviem „onkulīšiem”, kas atšķirībā no citiem brīvi pārvietojās un izskatījās pietiekami labi. Vīriešu lielā – tāpat desmit gultasvietas – palāta atradās pretim sieviešu telpai. Tajā aizņemtas bija gandrīz visas vietas. Jutos kā zvaigzne. Biju pati jaunākā, skaista... un vesela... IZLAIDIET MANI LAUKĀ, ienāca prātā, tomēr man bija ļoti slikti, un te bija iespēja kaut kā dzīvot.

Sešas jautras dienas pavadīju psihiatriskās slimnīcas „atkačkā”. Sistēma, tabletes (ātri sapratu, ka no tām man zūd griba un kaut kur aizpeldu, un atdevu tās gribētājiem vai izspļāvu aiz skapja)... Tur es atradu sev gan seksuālo partneri, gan izklaidi – palīdzēt personālam un barot tos, kuri paši nespēja noturēt karoti trīcošajās rokās. Izpratne par mana stāvokļa nopietnību ar katru dienu mazinājās, bet pēkšņi izjutu jau aizmirstās paniskās bailes nomirt. Tāpēc, redzot, ka cilvēki zaudē prātu un guļ murgos, piesieti pie gultas, nolēmu uzreiz nebēgt brīvībā, bet personāla stingrā uzraudzībā devos uz narkoloģijas nodaļu pirmajā stāvā, kur atradās rehabilitācijas centrs. Pirms dažiem gadiem tur ārstējās mana radiniece, un mēs ar mammu viņu apciemojām, nesām cienastus. Vai toreiz varēju iedomāties, ka arī man būs līdzīgs liktenis?! Kāpjot lejup, nez kāpēc cerēju savaldzināt personālu ar savu burvību, par ko biju cieši pārliecināta, un domāju, ka mani uzreiz „iemīlēs” un ka neviena tik jauna un bezgalīgi pievilcīga kā es vēl nav bijusi rehabilitācijas centrā. Stingra izskata briļļaina sieviete uz mani paskatījās tā, it kā viņai viss par mani būt skaidrs, un atļāva man palikt nedēļu. Manos nodomos ietilpa – atpūsties, izgulēties, atrast kārtējo partneri seksuālo iegribu apmierināšanai, sadraudzēties ar psihologu, pie kura pēc tam ik mēnesi nākšu stāstīt par saviem panākumiem, kas balstīsies spējā pārtraukt dzeršanu. Ar tādām cēlām domām sākās mans ceļš uz skaidrību.

Negribu aprakstīt, kādos psiholoģisko mocību rifos sašķīda mans mīts par normālu iedzeršanu, kā mani iebiedētu pārliecināja parakstīt līgumu par visas rehabilitācijas programmas apgūšanu, ieskaitot to nedēļu, uz kuru pati uzprasījos; kādās emocionālajās šūpolēs sēdēju un cik grūti bija atzīt, ka esmu pilnīgi bezpalīdzīga, kā pretojos un spurojos pretim psihoterapeitiem un kā izbijos, kad beidzot sapratu, ka no visiem nelaimes biedriem, tā sauktajiem kursabiedriem, skaidrā (un arī dzīvi…) paliks viens vai divi... Pēkšņi apjēdzu: dzīvot skaidrā man nozīmē – palikt dzīvai. Pēc tāda atklājuma man sākās spēcīga panikas lēkme, asinsspiediens paaugstinājās līdz 180, izvēmos...Būtībā reabilitācijas centrā jutos kā zivs ūdenī. Izmantojot savas organizatores spējas, saaģitēju puišus svinēt Līgo svētkus, kurus sarīkojām ar saviem skaidrības spēkiem. Pēc tam izveidoju „savu kompāniju”, un man bija silti un gaiši, jutos kā aiz akmens sienas! Dzert man negribējās, pamazām atjaunojās skaistas sievietes vaibsti, kāda es kādreiz biju. Ik svētdienu es tikos ar vienu no maniem bijušajiem fiziskās mīlas partneriem – paēdām kafejnīcā. Viņš patiešām vēlējās veidot ar mani nopietnas attiecības, bet es viņu izmantoju vien savās savtīgajās interesēs; uz mājām arī ne pārāk gribēju.Un lūk, izejot no rehabilitācijas centra man kļuva slikti... slikti un neomulīgi. Zuda ērtā vietiņa, kur dzert negribējās, un stingrie psihoterapeiti auklēja manu skaidrību. Biju kā sevis pašas jauns, tikko no rūpnīcas

Dažreiz man vienkārši nospļauties – miršu vai dzīvošu. Baidos tikai no paģirām.

3

izlaists modelis, pilnīgi psiholoģiski nestabila. Izmisīgi skatījos visapkārt, neprazdama īsti stāvēt uz kājām, un tāda izgāju pasaulē, kur ir daudz veikalu, bāru, kafejnīcu... pasaulē, kur ir daudz alkohola. Taču man ļoti gribējās dzīvot. Pašsaglabāšanās instinkts uzjundīja tādu nemieru, ka manī viss sastinga, kad es šūpodamās pirmo reizi gāju brīvībā, bez iespējas paslēpties no bailēm savā alkohola „namiņā”. Kā turpmāk dzīvot? Es taču neprotu bez alkohola dzīvot, desmit gadus no jebkurām problēmām slēpos dzerot, visi mani labākie brīži bija saistīti ar dzeršanu, visos savos sliktākajos brīžos ar to ārstējos... Kā dzīvot tālāk?Pirmie soļi skaidrībāEsmu skaidrā jau divus mēnešus!!! Par alkohola un narkotiku atkarību es zinu VISU, VISU! Esmu izstudējusi literatūras kalnus un noklausījusies milzum daudz psihologu un narkologu lekciju. Man tā gribas glābt pasauli no alkohola lietošanas, gribas uzrunāt uz ielas cilvēkus ar alus vai kokteiļa pudeli rokās, saņemt viņus aiz rokas un atvest pie Anonīmajiem Alkoholiķiem, kuru grupas es laimīga apmeklēju gandrīz katru dienu. Mans Augstākais spēks mani tā mīl, un nemaz vairs negribas dzert! Man ir labi... Man ir mājas grupa, kurā tagad vadu sapulces! Esmu laimīga... Tikai cilvēki man apkārt, kuri lieto alkoholu, bariem neskrien uz AA, dēlu paņemt pie sevis nevaru, jo man ir bail vienai viņu audzināt, reizēm vienkārši slinkums uzņemties mātes pienākumus, periodiski man gribas aiziet uz diskotēku, un es jūtos nepilnvērtīga tāpēc, ka vairs nespēju iedzert ne lāsi spirtotā. Man tā gribas mīlestību, personisko dzīvi un sievietes laimi, bet tā nesteidzas mani ieskaut... Visu laiku man kaut kā pietrūkst.

Reizēm mani pārņem panikas lēkmes un asinsspiediens uzkāpj līdz 150... Ar to tieku galā, tikai izsaucot ātro palīdzību, bet ārsti apgalvo, ka man ir pilnīgi vesela sirds, bet ar psihi gan esot problēmas. Vecmāmiņa slimo; es jūtu, ka šoreiz viņa vairs neizķepurosies, man ir bail... Es baidos no visa. Es paniski baidos nomirt. Es baidos par tuviniekiem. Es ļoti baidos atkal iesākt dzert vai sajukt prātā. Brīžiem es tiešām jūku prātā... vai arī man tikai tā šķiet. Jaunie draugi no AA, kuru skaidrības laiks ir ievērojami lielāks, stāsta man savu pieredzi un iesaka iziet 12 soļu programmu ar sponsoru – tas palīdzēšot gūt atbildes uz daudziem jautājumiem un tikt skaidrībā ar sevi. Bet man ir slinkums... Jo vairāk klausos mūsējos un lasu Anonīmo Alkoholiķu dzīvesstāstus, jo vairāk saprotu, ka alkoholisms – tas gluži nav tas, kā iztēlojos sākumā. Ka pilnībā atveseļoties es nevarēšu nekad, bet varu iemācīties rīkoties kā vesels cilvēks.

Es uzzināju, ka tā ir psihiska slimība, kas katram indivīdam izpaužas citādi. Saprotu, ka bailes ir visiem, tikai katrs baidās par kaut ko citu. Sāku saprast, ka es neesmu vis... vis..., kā man gribētos ticēt un pierādīt visiem apkārtējiem, ka esmu tāda pati kā mūsu brāļi un māsas. Lēnām, tomēr sāku... strādāt ar programmu. Sāku pamazām kaut ko saprast. Redzu sevī daudz trūkumu, man ir liels kauns par iepriekšējo rīcību, un gribu visu labot. Taču tā ir mana dzīve, tā ir mana pagātne, tā ir mana slimība. Mana slimība, kuras sekas ir mana briesmīgā un neglītā rīcība. Dažreiz es nomierinos, dažreiz man kļūst vieglāk, bet dzīvot kā normāls cilvēks, man šķiet, es nespēšu. Bet es varu visu dzīvi to mācīties. Vēroju nedzerošu alkoholiķu ģimenes un secinu, ka viņi citādi audzina savus bērnus. Viņi ir labi vecāki, katrs no viņiem kaut kādā mērā ir psihologs, viņiem ir labas attiecības ar saviem bērniem. Katrs no viņiem zemapziņā cenšas izpirkt savu vainu bērnu priekšā, un tāpēc viņi ir iejūtīgāki, mīlošāki, saprotošāki. Viņi cenšas paši izjust to, ko var just mazs cilvēks. Iespējams, ka tas ir tikai mans redzējums, bet tā es to redzu. Mani māc balta skaudība. Es arī tā gribu. Man vēl tik daudz kas jāmācās...

Kā ir tagadMani sauc Taņa. Esmu alkoholiķe. Man ir 28 gadi. Šajā stāstā nav aprakstīta ne ceturtā daļa no šausmām, ko piedzīvoju dzeršanas laikā, – mežonīgām un nesaprotamām cilvēkiem, kuri nav alkoholatkarīgie, bet tik pazīstamām un piedzīvotām lielākajai daļai atkarīgo. Esmu skaidrā gandrīz 13 mēnešus. Un zinu, ka gandrīz neko nezinu par alkoholisma problēmu, jo tā ir tik milzīga. Ik dienas mirst simtiem alkoholiķu... Mūsu ir miljoni... Tas ir baisi....Katru dienu es lūdzu Dievu dod man to nodzīvot skaidrā, pateicos Dievam par visu, ko viņš man dāvājis, par to, kā viņš sargā mani. Es lūdzu Viņu pasargāt man tuvos cilvēkus. Diemžēl pagaidām es vēl joprojām dodu padomu Dievam, kā viņam rīkoties.

Man ir mīļotais vīrietis, kas audzina savu dēlu; mēs dzīvojam četratā. Mans bērns beidzot ir ar mani. Es mācos būt māte. Mācos būt normāla sieviete (cik tas vien iespējams), mācos atveseļoties. Mācos dzīvot pa jaunam, patiesi. Dzīvot skaidrā. Es redzu, cik skaista un pārsteigumiem bagāta ir DZĪVE, cik daudz tajā interesanta. Kādas klapes uz acīm man ir bijušas agrāk, cik daudz esmu palaidusi garām. Tolaik es gan dzīvoju, gan nedzīvoju. Viss notika caur alkohola prizmu. Man vēl un vēl būs jāmācās. Jā, reizēm ir bail un grūti... bet neviens netika solījis, ka būs viegli. Bet es neparko nemainītu pašu grūtāko dienu skaidrībā ne pret vienu, kaut laimīgu, bet dzerošu. Man liekas, ka mana bēda, mana slimība vēl var man daudz ko iemācīt. Jā, man uz mūžu atņemta iespēja iedzert alkoholu, ja gribu dzīvot, bet tagad man radušās tik daudz jaunu iespēju, par kurām senāk pat nebiju iedomājusies.

No krievu val. tulkoja Ilze Ķ. un Sarmīte

Man ļoti gribējās dzīvot. Pašsagla-bāšanās instinkts uzjundīja tādu nemieru, ka manī viss sastinga, kad es šūpodamās pirmo reizi gāju brīvībā, bez iespējas paslēpties no bailēm savā alkohola „namiņā”.

4

PAsĀKUMs

Ziemas sporta spēlesViens no iemesliem, kāpēc piegriezās dzeršana, bija tās nespēja pildīt galveno funkciju – nest man prieku. No pieklājīgā daudzuma izpriecu klāsta bija atlikusi viena vienīga – alkohola lietošana. Un no tās pašas nekāda jēga: ne apmierinājuma, ne prieka – pilnīgi nekā. Sākot dzīvot skaidrā, reanimējās agrākās izklaides un atklājās jaunas. Uzradās arī tādi atpūtas veidi, par kuriem pat nevarēju iedomāties, proti, tie, ko piedāvā AA. Neskaitāmas grupu jubilejas pa visu Latviju, daudzdienu atpūtas nometne vasarās, kopīga jaunā gada sagaidīšana un Zāļu vakara nolīgošana. Nu jau par tradīciju ir kļuvuši divu dienu laivu braucieni jūnija sākumā, kurus organizē Inārs no Priekules grupas. Ik pa brīdim Oļegs aicina izbraukt ārpus Latvijas, kur galamērķis ir kādas citas valsts grupas jubileja. Vārdu sakot, svētki, prieki, izklaides, ko speciāli citiem, arī man, organizē kāds no mūsējiem, un man atliek vienīgi piedalīties.

Šogad pirmo reizi, pateicoties entuziastam Uldim no Siguldas, tika rīkotas ziemas sporta spēles AA biedriem. Pasākums notika 8.martā, un neviens vēl pavasari nebija prognozējis. Bija intriga – ziemas sports bez sniega? Paļāvos un braucu. Un piedzīvoju vienu no burvīgākajām šī gada dienām.

Mājīgais viesu nams „Vālodzes” sagaida ar siltu tēju un brokastu putru ar ievārījumu. Gaidot pārējos, uzspēlēju novusu un pamētāju šautriņas. Tālāk seko pārsteigums – jādodas uz ezeru un jāspēlē... kērlings. Man darbā divi kolēģi divreiz nedēļā ceļas piecos no rīta, lai sešos tiktu ledus hallē, jo saslimuši ar kērlinga atkarību. Man tas par agru un dārgu. Uz Siguldas ledus pie šī prieka tieku par baltu velti, un azarts, stumdot ar ūdeni pielietas plastmasas kanniņas, nav mazāks, kā slidinot no Skotijas marmora speciāli virpotus akmeņus. Iztikām bez slotām, jo nav jau obligāti jākopē lielais sports.

Tālāk sadalījāmies komandās pa trīs un pagalmā veicām stafeti. Stafete vairāk nekā netradicionāla, jo nevienu no tās posmiem nebiju agrāk ne izpildījis, ne redzējis. Piemēram, vai esat slēpojuši trijatā ar vienu slēpju komplektu pa smalkas grants trasi? Stafete neprasīja fizisku piepūli, bet prasmi darboties komandā gan. Bija gan azarts, gan jautrība.

Sekoja sacensību nagla. Komandām tika izdalīta Siguldas karte ar atzīmētiem 24 objektiem. Katrs objekts bija jāatrod, pie katra jāizpilda kāds konkrēts uzdevums un atbilde jāfiksē uz papīra lapas kā apliecinājums, ka kontrolpunkts tiešām atrasts. Devāmies pastaigā, kas aizņēma trīs stundas. Izrādījās, ka Sigulda ir vēl skaistāka, ar apskatāmām vietām vēl bagātāka un vēl interesantāka, nekā biju to pazinis līdz šim, lai gan jau kopš bērnības esmu to izstaigājis

un izbraukājis ar velosipēdu krustu šķērsu. Viesu namā atgriezāmies apmierināti, mazliet noguruši un izsalkuši. Mūs jau gaidīja karsta zupa un tie, kuri Siguldas apstaigāšanu bija aizstājuši ar laisku atpūtu viesu namā.

Noturējām mazu sapulci un vakaru pavadījām, kā katram tīk. I padejot varēja, i pirtī ieiet. Visu dienu sildīja saule un sajūta, ka esmu starp savējiem. Miers un piepildījums.

Es ļoti ceru, ka šī fantastiski relaksējošā diena ir sākums jaunai ziemas tradīcijai – vienalga, kā to sauks, bet kurā varam sanākt kopā, atpūsties un priecāties. Organizētājs Uldis un Siguldas AA grupa cer uz atbalstu nākamgad. Un ar domu, ka vēl kādugad pasākuma rīkošanu varētu pārņemt arī citas grupas.

Arvīds, alkoholiķis,skaidrā 18 gadus un vienu pavasari

sveICAM JUBILĀRUs!Pēteri no Rīgas – 4 gadiRolandu no Rīgas – 17 gadiMudīti no Rīgas – 10 gadiGintu no Rīgas – 1 gads

Sveicam arī tos, par kuriem grupas nesniedza ziņas!

5

dARBA KĀRTīBAs PRoJeKTs

2014. gada Kalpošanas konference (Latvijas AA grupu pārstāvju sapulce)

Konferences tēma – Trešā tradīcijaVienīgais noteikums, lai kļūtu par AA dalībnieku,

ir vēlēšanās atmest dzeršanu5.–6. aprīlis

Sigulda, viesu nams „Vālodzes”SESTDIEN, 5. APRĪLĪ10:00–11:00 Reģistrācija, kafija, uzkodas11:00–12:30 Pirmā kopējā sēde

• Latvijas AA kopējā lūgsna• Konferences vadītāja Sanita (Liepājas „Dzintarlāse”) lūdz nolasīt AA 12 tradīcijas un 12 kalpošanas koncepcijas• Darba kārtības apstiprināšana (apmēram 5 minūtes)• Sekretariāta ziņojums par reģistrāciju, mandātu skaitu un to izmantošanu (~3 min)• Balsu skaitīšanas komisijas vēlēšanas (grupu pārstāvji izvirza savus kandidātus)• Konferences vadītājas vietnieka vēlēšanas• Biroja, Dienesta komiteju un darba grupu ziņojumi par paveikto darbu (~7 min. katram)• Latvijas AA delegātu un novērotāju ziņojumi par dalību kalpošanas sanāksmēs ārvalstīs• Jauno grupu darbības pieredze

12:30–13:00 Kafijas pauze13:00– 14:00 Darbs Konferences komitejās I. Finanšu komiteja (vada Sandijs K. no Tukuma „Ausmas”)Jautājumi un tēmas apspriešanai:

1. Ienākumi no AA literatūras pārdošanas2. 2013. gada budžeta izpilde un 2014. gada budžeta projekta apstiprināšana, kā arī Dienesta komiteju pieprasījumi, t.sk. jautājums par jaunas, Vēsts nešanas [darba] koordinēšanas komitejas izveidi Dienestā3. Vēsts nešana un finansējums (ceļa izdevumi, literatūra, medaļas utt.) – kur ņemt naudu? Personīgie līdzekļi, grupu līdzekļi, Sadraudzības budžets? Kā tas izskatās AA Tradīciju gaismā?4. Kandidatūru apspriešana Dienesta Finanšu komitejas vadītāja amatam5. Nākamā gada Kalpošanas konferences Finanšu komitejas vadītāja un vietnieka ievēlēšana6. Dalīšanās pieredzē par to, ko darīt ar uzkrājumiem AA grupas kasē7. Kā grupas uzzina par vajadzību pēc mērķziedojumiem Sadraudzības „kopējā katlā”? Kā un kāpēc izlemj par labu vienam vai otram mērķziedojumam?

II. Apvienotā Literatūras komitejas, kā arī Dienesta izdevuma „Vīnoga” sanāksme (vada Ivars no Rīgas „Rīta grupas”, vietniece – Indra no Dobeles „Atziņas”)

1. Grupu pārstāvji dalās savā pieredzē par:a) jauno AA mājaslapas modeli un tās attīstību,b) mūsdienīgu komunikācijas līdzekļu lietošanu darbā ar jaunatni

2. AA grupas sekretāra darbība un projekts „Rokasgrāmata”3. AA vēsts izplatīšana Latgales reģionā un jaunas – Vēsts nešanas [darba] koordinēšanas komitejas izveides nepieciešamība Dienestā4. „Vīnogas” apjoms un saturs5. Kā piesaistīt grupas „Vīnogas” veidošanā un AA literatūras izplatīšanā6. Nākamā gada komitejas vadītāja/vietnieka ievēlēšana un idejas konferences tematam

III. Saietu komitejas sēde (vada Gints no Rīgas „12 un 12”, vietniece – Mudīte no Rīgas „Apziņas”, protokolē Vita no Rīgas „Apziņas”)

1. Par 2014. gada AA vasaras nometnes un rudens jubilejas saieta programmu, tāmi un vēlamā reģistrācijas ziedojuma apmēru2. Priekšlikumi 2015. gada saietu un Kalpošanas konferences norises vietu maiņai3. Par vēlamajiem runātājiem (spīkeriem), ko aicināt uz AA saietiem4. Par tēmām, kas iekļaujamas AA kopējos saietos5. Kā piesaistīt AA grupas Saietu programmu veidošanā6. Par jaunas – Vēsts nešanas [darba] koordinēšanas komitejas izveides nepieciešamību Dienestā, un idejas par to, kā stimulēt iespējamo reģionu starpgrupu jeb intergrupu izveidi7. Nākamā gada komitejas vadītāja un vietnieka ievēlēšana

IV. Komitejas sakariem ar sabiedrību un sadarbībai ar profesionāļiem apvienotā sēde (vada Kristīne no Līgatnes, vietnieks – Romāns no Rīgas)

1. Kas nepieciešams AA vēsts nešanai?2. Kādas prasības tiek izvirzītas iestādēs, kur AA biedri nāk dalīties savā atveseļošanās pieredzē?3. Kā vēsts nešana tiek organizēta reģionā; kas to koordinē?4. Par jaunas – Vēsts nešanas [darba] koordinēšanas komitejas izveides nepieciešamību Dienestā5. Vēsts nešana un finansējums (ceļa izdevumi,

6

literatūra, medaļas utt.) – kur ņemt naudu? Personīgie līdzekļi, grupu līdzekļi, Sadraudzības budžets? Kā tas izskatās AA Tradīciju gaismā?6. Nākamā gada komitejas vadītāja un vietnieka ievēlēšana

14:00–15:00 Pusdienas15:00–16:30 Darbs komitejās (turpinājums)16:30–17:00 Kafijas pauze17:00–18:30 Darba grupa par Trešo tradīciju – Vienīgais noteikums, lai kļūtu par AA dalībnieku, ir vēlēšanās atmest dzeršanuJautājumi apspriešanai:• Vai es savā prātā nenospriežu, ka daži no jaunatnācējiem AA ir nolemti neveiksmei?• Vai ir kāds alkoholiķa tips, kuru personīgi nevēlos redzēt savā AA grupā?• Vai es neuzdodos par tiesnesi attiecībā uz to, vai jaunatnācējs ir godīgs vai blēdīgs?• Vai ļauju valodai, reliģijai (vai tās trūkumam), rasei, izglītībai, vecumam un tamlīdzīgām niansēm traucēt nest AA vēsti citiem?• Vai mani pārāk neiespaido slavenības, autoritātes? Aktieris, deputāts, ārsts, mācītājs, bijušais ieslodzītais? Vai es varu uzklausīt šo jauno biedru vienkārši un dabiski, tāpat kā citus slimus cilvēkus, tādus pašus kā visi pārējie?• Kad kāds ierodas AA, lai saņemtu informāciju vai palīdzību (pat ja nepasaka to skaļi), vai man reāli kaut ko nozīmē tas, ko viņš dzīvē dara? Kur viņš dzīvo? Kādi ir viņa mājas apstākļi? Vai viņš ir bijis AA agrāk? Kādas ir citas viņa problēmas?

19:00–20:00 VakariņasAA sapulce pēc pašu iniciatīvas

SVĒTDIEN, 6. APRĪLĪ7:30–8:30 Brokastis9:00–10:30 Otrā kopējā sēde• Konferences komiteju rekomendācijas Konferencei un AA grupu darbam (pa 10 min katrai)• Dienesta amatpersonu (Literatūras komitejas vadītāja; jaunveidojamās Vēsts nešanas (darba) koordinācijas komitejas vadītāja un protokolistes) vēlēšanas• Konferences tāmes apstiprināšana un ziedojumu vākšana Konferences izdevumu segšanai• Nākamās konferences vadītāja vietnieka vēlēšanas (grupas virza savus kandidātus)• Laiks grupu pārstāvju jautājumiem (vismaz 30 min)

10:35–10:50 Kafijas pauze11:00–12:30 Otrās kopējās sēdes turpinājums• Vasaras nometnes tāmes (t.sk. vēlamā dalības ziedojuma apmēra) apstiprināšana• Rudens AA jubilejas saieta programmas un tāmes apstiprināšana• Otra Latvijas novērotāja ievēlēšana Polijas Kalpo-šanas konferences apmeklēšanai 2014. gada rudenī• Revīzijas komitejas atskaite un vēlēšanas• 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšana• 2014. gada budžeta apstiprināšana• Dienesta finansista vēlēšanas• Dienesta vadītāja un vietnieka vēlēšanas

13:00–14:00 Noslēguma sesija• Konferences vadītāja uzruna• Grupu pārstāvju viedokļi par Konferenci• Latvijas AA kopējā lūgsna (kopējais aplis)

14:00–15:00 Pusdienas

NoMeTNe LIeTUvĀStarptautiskā AA vasaras nometne«9 dienas – 9 naktis Šventoji 2014»

2014. gada 20.–29. jūnijā aicinām visus uz AA starptautisko vasaras nometni „Šventoji 2014” Lietuvā, Sventājā, sanatorijas «Energetikas» kempingā.Nometnes laikā: atklātās un slēgtās AA sapulces, „Al-Anon” un citu AA draugu sapulces, sporta aktivitātes un kultūras pasākumi. Koordinators – Valdas Benas (tālr. +370 693 07090, e-pasts: ziogas033@gmail.com)UZMANĪBU tiem, kuri vēlas dzīvot atpūtas mājiņās notikumu centrā!No 1. februāra iespējams rezervēt naktsmītnes mājiņās. Gultasvietas cena: 17 liti diennaktī (lēti!) 9 naktis trīsvietīgā mājiņā – 459 liti, četrvietīgā – 612 liti. Tiem, kuri ieradīsies tikai uz Vasaras saulgriežu nakti, naktsmītne – 25 liti.

Iespējama mitināšanās kotedžās, tikai tur nav ledusskapja. Maksa par gultasvietu tāpat kā mājiņās – 17 liti.Var apmesties SPA viesnīcā „Amber palace” un veselības centrā „Energetikas”. Rezervācija no 1. februāra pa tālr. +37061125095 (Juste). Rezervācija tiks apstiprināta, ja līdz 1. jūnijam būs veikta 100% samaksa kontā:

UAB SC «Energetikas», uzņēmuma kods 152513731 SEB banka, konta Nr. LT897044060004101014

P.S. Papildus var samaksāt 1 litu par «spilvenu» vienam cilvēkam dienā. Bērniem līdz 10 gadiem bez maksas.

7

IesPĒJA KALPoT„Vīnogas” redakcija lūdz pieteikties interesentu, kurš varētu rediģēt „Vīnogu” krievu valodā. Rakstīt: aa@aa.org.lv vai zvanīt 27333523, jautājot Jeļenu vai Sarmīti.

PALdIes PAR zIedoJUMIeM MARTĀ !„Oāze”, Rīga 10 eiro„Sala”, Salaspils 20 eiro„Vindava”, Ventspils 50 eiro„Sauleskalns”, Talsi 10 eiro„Apziņa”, Rīga 20 eiroStendes AA grupa 7,5 eiro„Magnēts”, Jelgava 20 eiro„12 un 12”, Rīga (par februāri un martu) 40 eiro„Mazie brāļi”, Rīga 5 eiro„Atziņa”, Dobele 10 eiro„Ausma”, Tukums 50 eiro„Atkarīgie”, Jelgava 7 eiro„Lāsīte”, Ventspils 20 eiro „Dzintarlāse”, Liepāja 10 eiro„Šans”, Liepāja 5 eiro„Sveču sapulce”, Rīga (par martu un aprīli) 50 eiro „Dzīvīte, dzīvīte”, Rīga 15 eiro

Mērķa ziedojums„Ausma” (Tukums) Literatūras komitejai – literatūras tulkošanai un izdošanai

100 eiro

Skaidrības jubilejas ziedojumiMāris, Madona 7 eiro

Kopā: EUR 476,50

JUBILeJAs sAIeTsŠ.g. 31. maijā plkst. 14.00 AA grupa „Apziņa” ielūdz uz 25,5 gadu jubilejas pasākumu Rīgā, Bruņinieku ielā 10A (Pestīšanas armijas telpās)Pasākuma programma tiks publicēta „Vīnogas” maija numurā.Sīkāka informācija par tālr. 29334859 (Astrīda)

JUBILeJAs sAPULCeAA grupa „Bazis 12” svin 25 gadu jubileju. Tie, kas vēlas dalīties ar grupu priekā, aicināti uz atklāto sapulci 6. aprīlī plkst.11:00 Rīgā, Vidrižu ielā 3, trešajā stāvā.

AA dIeNesTĀ

Sanāksme 2014.gada 22.martāPiedalījās: 15 AA biedri un viena AA pilnvarotā – nealkoholiķe. Darba kārtībā:* Latvijas AA 2014. gada saietu (vasaras nometnes un 26 gadu jubilejas) tāmju un Latvijas AA budžeta projekta 2014. gadam apstiprināšana. Budžets kopumā apstiprināts un tiek virzīts uz apstiprināšanu konferencē. Rudens jubilejas pasākuma tāmē vēl pirms konferences jāveic papildinājumi. Korekcija vasaras nometnes tāmē: nolemts iegādāties papildu aparatūru sinhronās tulkošanas nodrošināšanai – aptuvenie izdevumi 150 EUR. Ierosināts austiņas izsniegt pret ķīlas maksu. * Diskusija par braukšanu uz Pasaules kalpošanas sanāksmi, kas šogad notiek Polijā. Par delegātu uz četriem gadiem ir ievēlēts Raimonds L. Pirms diviem gadiem viņš devās uz Ņujorku. Ko darīt ar sanāksmi Varšavā? Samērojot izdevumus un ieguvumus, tiek nolemts, ka uz Pasaules kalpošanas sanāksmi delegāts no Latvijas pagaidām brauks tikai ik pēc četriem gadiem, kad tā notiek ASV, kur var iepazīties ar Pasaules Vispārējās kalpošanas dienesta valdes un Biroja (GSO) darbu Ņujorkā.* Raimonds informē, ka ir uzaicinājis no Polijas AA pārstāvjus uz Latviju, Rīgu, uz semināru par kalpošanu cietumos. Polijas AA pārstāvji precīzu atbildi vēl nav snieguši, un zināms, ka vajadzīgs tulks no poļu valodas uz latviešu valodu. Savukārt Polijas kalpošanas konferencē par cietumiem 12. un 13. aprīlī no Latvijas AA piedalīsies Sandijs, Eduards, Helmuts un Gita.* Apstiprināti Dienesta amatu kandidāti virzīšanai ievēlēšanai Konferencē:

Dienesta vadītāja vietnieka kandidāts – Raimonds L., RīgaDienesta vadītāja kandidāts – Monvīds, RīgaProtokolistes kandidāte – Kornēlija, RīgaFinanšu komitejas vadītāja kandidāts – Andris Ž., RīgaFinanšu komitejas vadītāja vietnieka kandidāts – Sandijs, TukumsLiteratūras komitejas vadītājas kandidāte – Ilze Ķ., Rīga

AA Dienests

Atbildīgie par izdevumu – Sarmīte un Jeļena, datorsalikums – Annija. Rediģēšana – Ilze, Raimonds

AA tālr. 27333523, e-pasts aa@aa.org.lvBiedrība „Anonīmo Alkoholiķu sadraudzība”

Reģ. Nr. 40008004960 Swedbankas konts Nr. LV97HABA0551000281899

www.aa.org.lv

Tiem, kuri nevēlas laivot, būs iespēja 7. jūnijā izbaudīt atpūtas programmu uz sauszemes un vakarā pievienoties pārējiem nometnē pie upes. 8. jūnijā viņi varēs atpūsties un sagaidīt pārējos kempingā „Ods”.

Lūdzam līdz š.g. 20. maijam reģistrēties un pārskaitīt dalības maksu uz kontu:LV93UNLA0050 02192757 9Inārs Jaunzems, ar norādi „AA laivu brauciens”

DALĪBAS MAKSA• 6.–8. jūnijs ar laivām 1 personai – 20 eiro • 6. jūnijs – 7 eiro• Visas trīs dienas uz sauszemes – 12 eiro