1898*

BaltijasWestnesis.

Otrdeeu, 24 februart (8. martā».

«Ģ Mf tz«şUhttşch»»«»z

ņm l gtbi. . . 4 rbt —I* mm*HM ļàtzaķķ.

# »1/* iiltlft: TarŞ-» »/Ş ' â

Ģ>» _

-Mlhņişi . . Ş. Ķ ⪠ņ »Ntlķ««ņ: Luhds.d. (V.z.).

ņed«ltit»s r»«»< *»«•«» »I»ļ» ) Awertan»

« Pņlkpe» 11 lihdļ 1, pu»d. v» ao UOÊm Zesars.I lihds 4 pehtļê

Ssņahk latļ, deņ», i\muA ttkai şwehtdņnaS no augstāko jwehtt» iumi.

80« gadagahjam».

M utitt Itļbl pultste» 11 PrņkşchpaNeņâ, m|l Mt t«pi aşņeņtti tt» paşcha» dņ»», »-ņ«t » ņ»şi ķaşitzk» r-kpņ rtedtam 1Ş tz«Şņşt f dch. — fbnmrcl «ayt » lich.

«fNtjiii «« etşp-Dìzij- ilYitttl *t|*, T,DI h «< h»l»Rŗî »r. »

Mņpa ar Peeş»HUşchņ»»:«aŞlņşaDè» >ņaņaO eeHa)şeMķ! >Jrş>«>.

" ./I ' «-

-Ȉ,

Ş > m «■ m * m

•toli to: MkK. 834 m • _.!} V1

* ļ* " " ■a»ņ«:

.o4v m »»«P»P J *■ m X )

îķâķt»»» Ar?» M#,

Rr. 45.

Eekschzeme.

Muhşu grahmata katalogi.Katrai tautai, kara» eakstņeeziva dauds mas at-

t'hştijaşee», ueş ee»eeschamt majadfig» katalog»,

kursch apaem misa ņiņa» ltterataru uņ dod pahr>

skata par to, rahda, zil leela ta ir «« ka» ra-

schot».

Mahsa rakstaeeziba pastah» jau «airak kà

800 gada» ņ» «am» Ugu» gadu» truhka pilaiga

kataloga. Pirmai» ņeşģiaajam», scho robu ispil-

dit, bija Berģa Jahņa .Latweeşcha

raktt»ee»iba»»ahditaj»ķ kņrsch isņah.

za 1893 gatâ. Pehz scha kataloga mnm» lihds1893. gada» rsņahkaşcha» 2702 grahmata». —

Deesgaņ lecli skait», krrsch tagad buh» droschi

pahri par 8000ļ jo ņņ» jaaisņirst, ka »is» •»<

sahkaņ» ir gruht» a» tālab schi» katalog» isņah-

»i» art stipri «epilņig».

Labākai» peerahdija»», gil daņds Bcrģ, kata-

logam grahņat» trņhkst, ir «pat isņahkaschai»

»Riga» Lat»eeschu Beedriba » la-

saņà» bibliotēka» katalog»", ķarv

apgohdajrşi mohşu Staidu Sommìşijo. Şcht» sa«

«khlâ ar Berģa daņds ņasok» katalog»

şatņr ļoti daņds preelşch 1893 gabo isņahkascha»

grahmata», fnia* «iņetâ .rohditajâ" truhkst.Roļà» ļumot scho javņo, glthto kotalrgu, dra-

katu as smalka, stipra papìra, jabrihaà» par tà

apbrihaejêi lehto zeņņ, kara ņo Latweeşehu Bted-

riba» bibliotēka» laşitajea» »«eņ ņekad «e»ar şa-

«akşatee». Paschkirstot tarpretim kataloga eeņadâ,

talit redsam», ka kataloga» daņds plaşchaka ņo-

fihme.Kara» ga» aebuh» fiņmnl, zik tagad biblio-

tēka jaņtajum» aodarbtņà misa prahta» P Şcho

riņdwa xofstiioi» ir beeschi domaji», kà lai ņņhjņtagadēja» »aret» kataloga jaņtajuņw

isşchkirt. «atr» fiaà», zik grahti bes kataloga t>tikt »ņ »ik «epatihka»», «epraktişk», laika ņokame-

joşch» ņņ pahliņa pila» darb» ir ralstit» katalog».

Pee tam wehl şchahda» katalogam japaleek pa-stahņigi pee bibliotēka», ņatjâ» ņest »aj eegahda-teeķ »iņ» ņe»eeņ» aboņeat» »«ar. Şcho robu

ņņ ļoti praktiski ispildijuşi «°hş» Stņibņ Kommi-

şşja, apgahdadama «ņhşu leelakà» bibliotēka» ka-

taloaa, kņrşch apņe» apņehraņ »isa» mņhsa şwa-

rigakà» grahmata». Şchajâ katalogā atstahta p«ekrtra tļtuļa brihwa telpa preekşch aomtrazişa» ««

katra burta beigâ» balta» lapa» preelşch klahtpee-

«ohioşcho grahmata eeraksttşchaaa». Ja ņu wkhlpeemiaam, ka eeņabâ paşaeegti praktiski pa-domi, ķà bibliotēka «adama, kà statistika

eekah.tojama k, tad bah» gaņ «eegli «cprotam»,«o tik leela smara «ahşa bàte?àm şchi» ķata-

log». B.bliotekàņ, iemischļi tàņ, Krw daads

laşitaja, derēta eegahdatee» preekşch paşcha» bib-

liotēka» «airak eksemplāra» »> tà kà «ŗena balta

lapa» puse katra barta beigļd» «aretņ baht par

«as», tad eeteizam», kataloga» stiprā ahdâ eeşeet

ņņ pee tam likt starp katra draķat» lapu eeņtlkt

balta pabira lapa, lai »areta klah peeaahkoļchà»

grahmata» lihds ar agralajàm teescham «eeņâ

alfabētā «staret, ka» ao leela sņara pee grahmata

«eegla» atraşchaaa» »» orieateschaņà». Riga»

Lalmeeşcha Beedriba» katalogā «a» weewmi» —tareta a fabetiska lahrtiba, tà veeņ. seņ bārta G.

ņaht papreetşcha .ĢaMai» «sakašā*, m isņak-şoj.şi kahda» 30 pro»eat»». Pahrtika» beed-riba ro!»hk» »a »eh,ķ», sa»,e« beedree»

gahdat «ajadfigà» pretze» par nşiehjaņtt şe«akà«zeaà», paleeļot gluschi pee «ala» a« aeeşot gal«e-aakà leeta, ja beedriba taî paşchà laikâ ,eaşcha»ari as pelņu. Pal-uņ» doņà, ka «ehiķ», pehzkara pahrtika» beedriba» dseņa». şasreedsmņ» tikaitad, kad sttrgri peeoilda şchâhda» di»»» ņoteika,

;nu!: 1) tahdâ ķahrtâ, ka pre»e» ao pahrtika»beedribņ pahrdoto»à« pahrdod rikai pablika» w«

treşchá labā. »» 2) ja preze» pahrdod rikai pretşaņaļş» şķaidrâuauoâ. Pirņai» ņoteikmņ» ga!«oşchotpar to, ka patehretaj» preze» dabuşihot »i»lehtak,au aifşargaşchot ao touaàņ şekà«, ku»à« jāts.S 9 9 19 7V,

Neredzigaismuzikants.

Wladimira Koroļenka etide.

Pirmà aodaļa.

1.

Paşchì pu»«,ktî peedfima D.eņņļdu».Wakara

Kreew'jâ kohdai bagātai ģ'meaet behrņiņsch. Jau-

ņà mahte galēja kà bes samaņa», tikai kad istabā

pirmo reisi atffaņcja jauņpeedsimņşchà pakluşà,

schehlà raudaschauo, ņiņa şahka topat ar ais-

ņehrtàm a>i« grosttee» pa gulta. W ņa» lņh-

pa» kaut ko tschaksteja ņņ ņs ņiņa» bahlà «ihņja,ņiaa» «aigajSZ, ņaretu şazit behrņischķļgS» ņaib-

şiSt parahdijà» sahvju v» ari ņepazeetiba» fihme»,

ka pee islņtiņatee» behraeem, kureem ajbrņhk pir-

ņà» aeparastà» behda».

Wtimahte ņoleeza aņşi pee ņiņa» kluşi tşchalşio.

şchàm luhpàm.

.Kadehļ, kadehļ ņiņşch tà?" sli«aee,e tikto dfir-

dami ņaizaja.

vezmahte ņiņa» ņesaprà Behrņiņsch atkal

eebrehzà». Şàaeeze» ģhmi» şahpigi şarahwà»

uņ ņo ņiņa» aisņehrto aza plakstiņee» isşpeedà»

asara».

.Kadehļ, kadehļ?' — ņiņa» lņhpa» Uņşi at-

kahrtoja.

Ģchoreis ņeinahte saprata wiņa» tşchaksteşcha»ņņ ņeerigi atbildēja:

.lah» prasāt, kadehļ behrņiņsch raud? Tà

ta» i» ņeeņņehr, par to jum» ņaņ jabehdaja»."

Bet «ahte ņeņareja apmeeriņatee». viņa katra

reifi ņotrihzeja, tikko behrņwsch eebrehza», ņņ katra

reifi ņemeerigi atkahrtoja:

.Kadehļ. . . kadehļ tik breesmigi?'

Wezmahtei ņeisltkà» behrņa brehkşchaņâ ņeka»

seņischk» uņ, domādama, ka sl'mņee,e ņņld dru-

osi, ņiņa to ņair» ņe-eeņehroja ņņ eesahka dar-

botek» gar behrņiņa.

Saņņà mahte apklņsa, ņiņa ņair» ņemehtaja»

pa galtņ ņņ ņeņaideja, tikai pa brihschee» isspee-

dà» ņo ņiņa» āzim pa asarai. Ta» issuhtà»

«aņr ņiņa» «elņajee», beesajeeņ q» plakstiņee» ua

lehņàm ņoriteja pahr «arņora bahlajeeņ wai-

geem.

Mahìe» şird» ņarbņht paredseja, U lihds ar behr

viņa irradņşchà» pasaulē dfiļa», ņei',şakaņa»behdaķ,b»a» tagad lidiņajà» pahr schahpuli aa p«aU»

jaaņo dfihņibiņa lihds pat kapa».

Var ari baht, ka Miņa tikai ņņldeja drņdfiBet lai «a bahta kà whdmņ», behrņiņsch bij pee-

dfimi» ņeredfig».2

Eeşahkņmâ ņeweeņ» to ņemaņişa. Seha». lah-

kojàķ st'hņi ņņ «eņoteikti. kà wist jaņņpeedfimu-

schee behrai lihds fiņaņam ņezņmam Pagohjadeeņa» aa neveļas, sehņa azi» atrihstijà», aosada

«enoteiktai» spihdņņ» aa fihle paleeliņajà», bet

ņiņşch ņegreesa gal»n gaisma» stareem pretim, kad

tee şpeedà» eekşchâ zaņr loga lihds ai vņtņiņ» joako

tschiņiņaschaņņ aa saļo gob» şchaahkschaau turpat

ais logeem dahrsâ. Mahte ptrmà ar ruhpem ao-

luhkojà» sehņa ehrmigajâ ģihņitî, ka»şch ņekad «e-

-şaņilkà» smaidā», kà pee zitee» behrņeeņ, bet pa-lika ņeeņņehr dfiti «oveetņa

Saņņà şeeweete ņslņhkoja ņisņ» kà isbeedet» ba-

lodi» «» praşija:

.Bet sakāt, kadehļ ņiņsch tahd» ir?*

.«ahd» tad V jaņtatee ņeeņaldfigi atbildēj?,

.viņsch ir tahd» pat, kà »işi ziti behrai tajā

»e,u«à."

.Rîdsat, kà ņiņsch ehrmigi grahbsta» roziņàm

ņiķapkahrt. ..'

.Behrņ» wehl ņaņ radi» ņs reifi ņolikt roka

us redseto preekşchņetņ/ — dakteri» işşlaidroja.

.Bet kadebļ ņiņsch weeņmehr skata» as meeņu

ņņ to paşchu »e«ta?... «wşch... ņiņsch i»

ņeredfig» l'

—if mahte» krahtim iswehlà» trees

ņigà» mihklo» atreschģjum» a« ņeņeeņ» ņe»areja

wiņa» wai,» apmeeriņat

Ahrst» paņehma behrņ» ņs rokàm, ahtri to pa-

greesa pret gaisam ņņ paşkatijà» ņiņa a»î».

Wtņşch draşk» apjņka ņņ, paruņaji» ņehl daschu»

tukļchu» ņahrda», aisi r-aZa, apsolidaņ» peh> pah-

ri» deeņa» etkal eerastee».

Mahte raadaja ņņ waļmaņaja, p«şpeedņşi behr-ņ'ņa pee sama» krahtļm; bet sehua azi» uoluş-

kejà» stihmt kà bes dfthņiba,

Pehz pahri» deeaàm eeradà» atkal ahrK»; »i»schb ja paņehņi» lihdfi oftalwoskopu. Sededfiaoji»

smezi, ņiņsch to tuņiņaja behrņa azi», ņehņa tadatkal «ost, vee ka» pat» ļoti asmaņigi tajā» ņo-

luhkojà». Beidsot ņiņsch it kà ņokaņņejee» sa-

liN:.Ar ņoschehloschaņu, kuudse, «aņ jum» jāsaka,

ka jvh» ņe.isat «aldijņschee»... Sļha» ir pa-teeşi bes azņ gaisma» aņ pee Un ņaņ ari zeriba»to iiahrstet.. "

Mahte behdņ pllņa, bet ņeerigi «oklaaşijà»

ahrļta ņahidô».

~E» to j m sea siuajņ," ņiņa klafi atbildēja.8

Ģ'ņere, krrâ peedstma aeredfigai» sehņ», ue

bija leela. Bes «ahte» bija «ehl tehņ» uņ „Mak

şiņa trvstiehņ»", kà to saņza «isi ņahja»ņņ ari sņeschee. Teh,» ņeko ņeìsschķ hrà» ņo zite?m deeņņiduķ.ņokara apgabala maischu ihpaich-

ņeekeeņ; ņiņşch bija pret ņ şeem labşirdig», usska-

rija labi sa«ņ» strahdņeeku» uņ ļoti labpraht ņo-

darbojà» ar svdmalu zellchaņņ ņņ pahrtaişişchaņa.Ar scheem darbeem ņiņsch poņadtja gaņdrihs

«isu sa«ņ laikņ uņ radehķ »şņr bals» bija dfir-dama mahja» tikai ņeteiktb» brihschS,, kà brokcstà,

pņsdeeņâ uņ zitb» ehdteņa laikb». Tad ņiņsch

«ehdsa praşit ņaņa «ohtei: „«aj tņ «şi «esela,«aa» baloditi V pehz kam ai şehdàļ pee galda uņ

ņisņ laika gaadrihs ņair» ņeka nraņaja, ja dauds,tad isneta kahdu «ohrdņ par saņàm sudņalàņ.

Şa?rota«», ka tik sausi, klas» teh,» ņeņareja at-

staht sehņa dņehselķ «ekahda eespaida

Makşima krusttehņ» bija turpretim pavisam zi-tad». Desmit gada» atpakaļ Maîşiņa krapteh«»

vija pafihstaņ» par ņi»leelako dergli ņe tik ņeeņ

saņa» «uischa» apkahrtat, bet pat Sijeņa», Soņtr-

ûlibf*). «tşi brihņijà», kà ņo tik ņişatâ fiņâ

*) Par şauza şenaķi eewehrojamo» Kijewa»tirgu». i

godiga» ģmeņe», pee kara» peeoereja Popeļska

kuudse, dfiņuşi lazeņko, ņiņat ņareja isaagt tik

breeşmig» brahli». NtMeeņ» ņeşaprata, ķà pretņiņa it:retee», kà ņiņam istikt pa prahtam. Us

kņrgu laipaeew ņahrdeem » ņch atbildēja ar rap-jibàņ, bet »o semaeekeeņ şe» ļah»à» teikt tah-da» «ahrdo», par kahdeeņ pat »ilrah«akee kaegiteizeju» bahtu şodijuschi pļaukām B.idsot «kseempa» wi»leeļako preek» Makşima krusttehņ» pa,kaut to ļoti şadoşņojà» ņs A«streeşchum seņee» laiļeew eemihļotakajäņuisch» ihpaschreeku laikrakstā, bija lasa»» »ņi

ņahrd» ņi»pahrdreschako Saribaldija beedravvlkS,

kaņehr beidsot zaur scho pascha „Sarjera" dabūjafiaat, ka Maîşim» ar ņis» firgņ ir kuti» kaņja»

laukā. Ģakaitiņatee Austreeschļ, Ur jau şeņ bijasoba» ttiauschi ņs pahrdroşcho Woltņeeti

(za»ļ kura, kà vij, israņat», Gaàldij» ņeeaigi

«ehl tņrejee»), şakapajaşchi ņwa kà kahpostņ ga'-ņiņa.

.MMņ» Jazerko ņehņa slikta gala/ kuagi

rauaja sa»à starpā uņ ņospreeda, ka şchrjâ gadi-

jumā ir lihdseji» S«. Pēteri», aiistahņedam» sa»v Meetņeeka şcheit seme» ņirşâ. W şi turļja

Makstņņ par «irusch».

Bet israhdtja», ka «ņstreeschu «ebtjaşpehjuşchì aisdfiht Makşiņa stņhrgawîgo diyņiba,ka »iņa bija palikuşi «eesa», ņe-eeņehrojot. ka

tà» bija ļoti sabojāta». Saribaldija beedri bijaaisņesaschļ samu zeeuigo beedri ņo kaņja» lauka

' ņņ ņodeņvscht to tahd» şlimņtzâ. Uņ ņa pehz

dascheeņ gadee» Mz'şiņ» eeradà» it aegàt peeşaņa» «hşa», kaļ art palika.

Tagad ņiņsch ņair» «eņekliļa eeņesla» di»-kaajà». Labà kahja »tņa» bija pa» sa« ao-ņemta »« tadehļ ņi.şch gahja ņs kraķ-emt ķreişàrota ņiņaņ bija tà ņo»a tata, ta »i»sch tit tokņapi »areja ar to »ehl atsieestte» ņs ņņhja».W siahri »t»sch togad bija ņoveetaak», tikai pabrthschee» »iņa asà ņehle şahka tilpāt »eiklt rih-kotee», kà agrāki »iņa sobeņķ. Us tirgee»ņiņsch ņair» aebrarza aa tikai ieti apņetlejaņeşba» aņ saaalze», bet leelako laika daļa pa.ņadlja saņâ bibliotēkā, laşidaņ» ņisada» grah.mata», par keràņ aeņeea» ņeka tņņakt ņefiņaja ito gaa ņ.şi doņaja, ka grahmata satara» ņņ-

jaga bahr besdeeņigaņ. Wiņsch ari scho to rab-

stija, bet tà kà ņ ņsch saņa- raksta» ņeļad ņeltra

.Karjerā' drņtat, tad ņeņeeņ» aetizeja, ka ņiņschkaut ko laba ņareta sarakstīt

Ap to laika, kad eeiada» ņņ sahka aņgt jaņ-ņai» pilşo,ļ», Ma şiņa krasttehņa ihşi apgreesto»moiSt scha, t« jaņ parahdijà» pa sadeaba spņ-rit m. wļņa plezi ņo ņeeamehrtgà» kraķa leew«schaaa» pal ka aagstaki aa ņis» stahņ» peeņehmait kà kņadrata ņeida «h-migai» isstat», drahņrişaņi! tà» ņsazi», kraķa klabeschaņa »> deesee ta-baka dahma «ahkoņi, karbt ņiņsch ņeeņņehrbija kà eettaeel. jo pthpi ta» ņekad ņeisņehņa ņo«ute», — ņis» ta» atbaidtja sņeschaeetņ» aņ tt-kai tee, ka» ņiņņ jo tņņi pastaa, fiņaja. ķa sa-kropļotajā» «eesâ» pņkst şilta ņņ laba şied», ņ»U leelajâ, tschetrstņhraiņâ, kà ar sareeņ apaņgņ-şchajâ ga'ņâ doma» strahdà ņepeekņhstoschi . . .

Bet pat »iņa ņiķt-ņakee pafihstami aefiņaja,gar ko ņiņa doma» tajā laiķâ ņodarbojà». viņitikai redseja, ka Ma'şiņa trasttehņ» ņesela»staadà ņepàstedaņee» ņosehdeja filajS» dņhņņ«ahko»o», doņigàņ azi» ņņ drņhmi saņillta»asazi». Tahdb, brihichb» sakropļotai» karetņi»doņaj, par to, ka dfihņe ir zihņa ņņ ka tajāņair» ņaņ kropļee» ņeeta». viņa» ņahzaprahtâ, ka ņiņsch ņs ņtseeņ laikee» ir atstahji»

Z. W. Gņşşewat,vc,itià ta&ass faSrika Migâ,

(firma dibināta 1852. gadā)

zaur şcho wispahrigi pasiņo, ka wiņa ir iflaiduşi şwaigu. weeglu, patihkamas garşchaS

SşĢìzeņtcr tcrŞcrkuwîsaugstttkà lavnma» un luhds zeen. publiku pahrleezinateeS no şchàS tà-kaS labuma, kuŗa teeşcham pelna eewehribu.

Augstzeenibâ

I. W. Guşşews, Rigâ,1743 tabakas fabrikants.

IRT Riht, 25. februāri, là leelà Luhdsa-«» deeu» Baltija», WestueşiS neisnahlS

pipara» kree-

ņņ. .

tl M 80 7t 16

Jāņa» rih-

scha» . . « 7 *li 8 5Vi

smalku sahli. »44» 2Vs

zşgorşņr» de-

dfiņ. . . S 7 10 12 7

zigorņr» »«-

dedfiņ..

» S 0 0 4.

kartrf. ņil-

tu» . . » 7 8 8 4»/»

Wid'ene» gņberņa» schaudarņm ņalde»

preekschņeek» palkaņņeek» Prosorovsķi»

sņehtdeeņa» ņakarâ aisbravzi» amata darischaņd»

ņs Peterbņrgņ, ka ,9t. fiņo

Par Vvekalņa draņdse» mahzttaja scha gada

». febrņmî opstivri»at» dee»»ahļda ņahziba»

kaudidat» Oskar» Tre», kà .vtdseme» gab. aņ."

fiņo.

Kurseme» guberaatoro kuug» tsfiņo Smsvņe»

guberņa» aņi't», ka ķapreiņņ uu stuhrmaņu eksa-meuo» »otareschzt Leepajâ ņ» Weņt»pilt

scha gada »»., 27. aņ »8. «artā ņeetejo jahr-

skola lelrâ»

I». Kmseņe» gņberņa» par-istizşgo draņdscha

lozekļa stait» esot 17,008 (9459 «ihreeschi ņņ

7549 seeņe-te»). (Sars. Sab. Aņ)

N» Aelgaņa». Zelgaņa, ka ftuam», gaduņo gada arņeeņa ņairak pahrņehrşcha», peeņem

zitadu krahsa — uņ droschi paredsan», ka »ehl

pehz ķahdee» »0 gadeem ņo «ezeem laikeem ņeka»

»ai»» ņebņh» valtzi». «chirkeņk,Sfēra dahrs», seņakà

Jelgaņa» pilsoņa atpvhta» uu şlahpju dsehschamà

ņeetiņa, papreetscha aopņteja aņ tad pahrgahja

Kreeņa beedriba» .Sraschokaķ ihpaşchņņâ, ka»

tņr aszetzla lepņņ beedriba» ņamu — Şlaņeaà

,ņilla vļede«â pahrgah'a 3«lgņa» Latņeeschu

Beedriba» ihpaschama, dseedaschaņa» bņdà

.Lira' ari pahwehrtà», «arseņe» «ischkopiba»Beedriba ari uehza zitS» rokā» — ņņ tagad, ja

ņar tizet Zàg' fiņàņ, ari ņeetejai»

.G-ņ«be B?re«" atrode» pahrņehrschaņà» zeļâ.

Proti, wr scho ņisņ seeņu «ahziski dota tikai ņee-

ņa teātra israhde, bet latņiska» daņds ņairak

ņņ schiņî» aeņahzisko» tftahtt» ņrodoree» pa lee-

lakai daļai Wahzeeşchi, ta .Livaņsche Zeit-ņg*

apgalņoja kahd» ņihr», ka» ozim redsot, Jelga-ņa» Wahzeeşchņ dfihņi labi pafihst. — «ahzee-

scha skoit» Jelgaņa leelâ ņehrâ ņafiņajee», jo1881. gada ļaņichņ şkaitişchaaâ te şaşkaitija pee9*/9 tuhtstoschu vahzeesch» ņņ togad, pehz lņieru

ļorşiuorija» fiņàņ, te ņebņhschot ņairak kà kahdi7000. Tà tad pehdejo 18 gada laikā Wazeeschņ

stait» Je ga»a ņafiaajer» ņisņas par 2500

dņehselem Tahda «cfi«"şchaņà» ņoņehrojamaari ņo tam, ka vshjņ ņrikala skaits paņisam

mafiņo àî; tas pats sakām» ari par amatņee

kee». Wah»eeschi ga» apgalņo, ka tagad ņair»

ņeķo 3rlga»â kreetņu v ņarot dabņht pirkt, ka-

dehļ isdarvt «igâ, ta .Mit fi 'n*

ņà — uņ ta w leeta fiņa — bet zaur to ņiņi

saņa 3elgo»ņ ņehl ameeņņ ņairak »ostu»j lejāKa Jelgaņâ tņrprertm ņisņ itiņ labi ņar eepirkt,

peerahda jaņņo veikalu şpehzigà pazelşchaņà» ņņ

aņatņeeka eeşakņoşchaņà». Tà tad ņeņi» ap-

staļļi, bet paschi zilņeki te ņiszaņr ņaiņigi.vezee laiki, raug, sabruhk, aņ jauua dfihņe us-

seed ņs drupàņ. Et.

L Jelgaņa» pilsehta» doņņeeka sapulze, kà.M.t. Ztg.» fiņo, ņsdeņņfi pilsehta» valdei,

eekschlceta ņ» zeļu «iņistrijàm eesaeegt luhguņu,

lai fttflccbf ņaļch» baļķa plostoşchaau pa Lielupi,

bet «oļejņ «alka» vlostoichauu atstahj şpehkâ, kà

lihds schim. ņņ lahgt Karseme» auberņator», lai

pabalsta I lgaņa» pilsehta» lņhgņņm.

.No Saļeneektem. «eetigà» krahj. ņa ais-

de»ņ kase» lozekti vij saņahkaschi lv. febrņart ņs

pilņņ sapņlzi, lai pahileeziņato» par kase» darvib»

vagahjuichā gadā. No gada pah'skata peemiņe-

şi« schahdu» skaiti»,: kasei i, 485 beedri, kuru

«maksāta daliba» ņaņda istaisa pahri par 31.000

rtt, pamata kapital» 10.000 rbļ »» reserņa»

kavital» «airak pa, 11,000 rbļ, ta ka kase» dro-

schiba» kapitāli i, pahri par V2.000 rbļ. Re-

ee«ehrojot to, ka prozeņti par aisde»u«ee« pag.

gadâ tika vaseņrmati ņo c—7, kar agrāk bij ņo

6-8%, kase to«ehr ir pelņijņfi «airak kà «300

rļļ., ņo k-»e,« »isa» isdeņuņm» ņņ 800 rbļ.

saņdejņņu atskaitot, atleek preeksch beedrņ dwi.

deņda pahri par 2100 rbļ. Kase» bilaņze» kop-

summa I. jaņņarî sch. g. ir 488.887 rbļ. Ģa-

pulze ņolehma par jaņņeeņ ņogvldijuņeeņ >s

aņgļee« tņrpņak ņaksat ņņ ņs augļu aug-ļee« 4Vi%. No seaakeeņ uoauldijumee» pa-

scha» ņezatà» ņoguldijuņu grahmatiņa», par

100,000 rbļ. kopşuņņâ, ņolehma tekoşchâ gada

pahrņehrst par 6 »e»p. 4*/a p-ozeutigàm. Pahr-

«ehrschaaa» kahrtibņ ņņ fiuaņo» ņoguldijuņu

grah«atiņu ņvņarņ» direkzişa da»ì» fiņamņ zavr

slņdi»aju«ee« laikrMS». Agrāk aospreestņ» 100

rbļ. Preeksch dibiņajamà» laulsaimņeeziba» skola»

»oleh«a isņaksat par labu eerihkoja«ee« ismehģi-

ņaju«» laukeem, ņņ zaur krusu apşkahdeteem Wee-

tal«eeşchee« — 50 tll Prozeņtu» par aisde-

»o«ee« pahrgrosija şchahdâ kahrtâ, ka ņahkaņibâ

kase »c«» tikai S°/o par gada, proti par ņifeen

aiidmuneen «eeulihdfigu». Pehdejai» uoleh-«»m» israhdijà» dascheem beedrņņ «ehl pa»

agra, eekmņ «isa» uoguldijuņm grahmotwa» ņa»

pabĢehrsta» par 5 prozeņtigàm, zaur ko ir

beedree» paredsama, şamrhrâ ņemot, labņ teesu

«asaka pelņa par lthdsşchiuejo. Bet ja at-

kal eeņehro, zik bagattgņ pelņu atmetņschi

egrakee gadi, tad scho «eeņ» gadu ņarrfiņ it

labi peetikt ar sogaidaņu «asaku di» deudu, jo

tiklihds ta ņogaldijņmi duh» «işi pahrmehrsti par

S re»p. 4V» prozeņt g'em, ko jaņ Marboht derēja

agrāki darit, tad dmideudi duh» atkal tee paschi

seuakee. Nebuh» «air» turpmāk ņekahda» star-

piba» starp «ezeem ņņ jauņeem beedree» ņņ kase»

darbibņ i» «etziuaj-schi tiklab «eeņi kà otri. Ja

au «ahkamâ gadā israhdito», ka dimideņd», ka»

ņahk us beedru deliba» ņaņda, bņhtņ pateeşi «a-

-sak» par kase» matsatu prozeņtu «ehr», tad ta»

ņemas «a« domājam», ka «ezee beedri şawu da-

liba» «aud?, ka» pahrak par 25 raļ-ļ., likto» is-

«aksat uņ to ņoguldita kasķ as aņgļeem, jo zaurtahda ueapret ķ vatu rihkoschaņo» tee ar sa»« tih-

scha» paņafiaatņ daliba» ņaņda e,guh» ari ņa-

saku pelņņ, kņ»a, kà ja» aisrahdit», drthsumâ atkal

sagaidāma. Tadehļ ņaņ domājam», ka bahtu

kahd» veedr», ka» tik aplami dari». Noguldi-

jumu prozeņtu pasemiņaschaua bij ari uepeezee-schaņi «ajadfiga, jo ņaņ ņeņeeņa» zita» leelaka»

trahjkase», ka» maksātu «ehl tahdņ» prozeņtu».U» Saļeņeeku krahjkaşe «o ņişàņ Korseņe» lauku

krahjkaseņ ir pati leelakà, ta ir ari, zik fiaam»,

ņeeņşgà, kārai jaņ preeksch dascheem gadee» sta-

tņtb» «oteiktai» pamata kapital» sasņeedst» 10,000

rubļ., kura summa droschb» ņaņda» papirb» ņo-

gvldita Saļeņeeku pagasta ņaltķ Par direktor»

ņeeņbalşigi eezehla S.vrģu Z mermaui, to paschņ

agrāko; ņepahrņehlamee direktori ir Ojolļņņ

E»ri»ģi» aņ SUeņ» Zerpiņsch. Pahrejee ņolde»

lozeîļì tika «zelti ari tee paschi seņakee: kaseeri»— 3. Eichņald», grahmatņedi» — 3 ņņ

reņideņti — 3. vagueri», K. Vrosmaui» ua K.

Ģchubert». A g, jautājuma dehļ (150 rudļ)direktori «egribeja ņair» ilgāki amatā palikt. Bet

tà kà ņļsa» direkzija» jauuņehleschaaa ņestahņejaņs deeņa» kahrtiba», tad ņahkamibâ sasavzomai

piluai sapulzei peeuahksee» scho jautājama isjchķirt

Ģapulze bija apmeklēta ao deesgau prahņa beedru

skaita, ka» peerahoa jo dfihņu iutreşi par kase»darvib» uņ paņahlumeem. —.

Sņrschaņa» guberņa» Beņdiņa» apriņķa K.s

galņa» sahd'.châ ņasara» zepņrņ ruhpņeeziba at-

tihstotee» ar it katru gadu ņairak. Mahksla «u-

-sturd» uņ fihnej-.no», pehz rareeņ salmu zepure»

ļta «ehds ptht, pahrgahjufi kà naņtļ » zaarto, ka uo şchìt saliņa» eespehjaņr» pahiņaldit ee-ejņ Fusaņa» ostā ņs Korea».

kreosotal». No profesora Leideņa ņadiiâ

Berliae» ņņiņerşitate» pirņ» ņediziņistâ kliņikà

zaņr »- Şw. Paņlņ basutz» riht», palksteaV ņakarà, eeşahksees g a i i g • to » ,erts Sou-

ICfta programma şastahw if 14 uunutcem, kuru»

isdmì» schahdi şoehkt: «Schru »» jaukt» koris,

«ih»u kvartets, Brigader-Mai jas kdse,

Leipzigas kouşerwatorists BackstrSņa tuug»,pUşehtas W a h > v teātra ko»uet.k«ar-

tets uņ L. Grutzmaņa jaņàņdse. Scha

koņzeeta t h eļ eeņehņaņrt, kà katru gadu, ņolauti

zeeņ. «ahz taja Waltera teh»a dibiuatai uu ilg-

gadigi pastahņoşchai eleņeņtarstolai pa, pabalstu.Mļaetâ ştolâ «ahzas 120 stoleņi abējāda dfimu-

«a, uu strahdà diņi skolotāji. Lai gaņ skola ir

priwatşlola uņ ņo »itaree»es ņedabau ņetahda pa-balsta, skolas ņaņda tomeh» i» «asa (12 rubļi

ieta, kas ņepeeder pee Pa»rla draudses, 10 rtt.

Pāvila draudses lozekļa behraeem uu uabadfigako

vezaka behraeeņ tikai 6 rbļ ) Ģchajâ skolā dau-

dfi mastarigo ļauschu behrņi dabu» isglihtibu. kuri

t'tadi tajā atstatajā pilsehtas apgabalā, kur zitu

skolu ņav tuņ»mâ, palikta bes skolas «ahzibas.

Zļeņ. Naltera tehņs ar savu ueuogarstosch» gah-dlbu ņeeamehr pratis usturet scho saņa lo'ojumu,par ko ņiņsch ispelaijeeS ņispahrigu atfiaibu. Ze-

rams, ka publika ari şchoreis, tāpat kà ,'tSs g,-db», ņahzitajam Waltera tņņgaņ saņa atsimba

parahtt» ar ņiņa skolai par labu isrihtotà kou-

z«ta asmeNeschaaņ.

Pēterburgas «hrrigas dseedaschaņas bees-

riba, kà ts stņdiņaļņmee» redsaņs, riht». kà lah-djamâ deeņâ, pulkst S ņakarâ, Hņ. G rtrude»

btsņizâ isrìhkos garşgu forzerta, kura lihrois at-likums »ole«t< jauņz«ļa«ai Gertrūdes Latņeesch»

drardses baiaizai pa» labu. Soņzerta programmasastahv is 10 ņvmuree», ņņ ņiņâ bes «iņetàsbàibas dseedataju kora, sem X Reiņholda

taņga ņadibas, darbigi peedalisees schahdi spehki:«ahkslas dseedataja Egliņ-Nahras jldse,

Kaktiņ.Kruņberga kuadle, vahzuteātra

kouMmeistars Bauera kgs, boşists Sejiņa

kgs ņņ ehrģ-ļ» mahksli»ee?s O s o l i ņ a kgs, «sr-

ģ ļa paņadìjņņņ isdmì» Ģchepşky taags.

ņehrojot to, ka tchrais eeņehmums uoleņts tik

«isai jaunas Latņeescha basuizas zel-

schzuai, schis koazert» eeteizaņs publikas apmeklē-

schauai.

Latņeesch» teātris. Beņefizes »itkahrt gaņ«ehds bņht tirchkotajeem goda », preeka deeaas,bet ņo ņahkoşchâ peektdeeņâ, 2 7. feb,ņ-ari isrihtotàs to «tv retu sazit. jo ta bvhs

atņadischauàs beņefize Dāvida

Schveņka kuugaņ, tursch us tahd» laiku,stiņibas dehļ, ir veesoeests ņo «ahsa tectm at-teiktees. «ad kahds ņit,ļ,ch draugs, lads»il»els,uo «»«s schklras, kaut ari tikai us ihsa laika, tadit uemaaot şicdî eesogas sehras juhta», uņ tahda»jņhtas «ņhsu şirdî ari rodas, kad Şch»e»t-kaugs ņs kahd» laiku ņmms saka ardeeņa».Tos 5 gadās, kamehr Şchņe»ķa kņugs pee «ahs»

Latņeescha teātra ir darbojee», ņiņsch ir leelâ

«ehrâ isleetojis preelsch saņa» attihstibas. Sto

«asa e«saht»«a, kad ņo Selgaņas ņs Stigu pahr-

«ahza, ņiņsch ir attihstijee» par labu akteeri, kurschkreetņi saņa» ņsdeņņņņ» ispildija ņņ ņszihtigi ņņ

a.fiaigi ispildija saņu» peeņahkaņrņ». «eņeeņ tasir slaņejaņ» «ahksliņeel», kursch katru reifi stah.ja» publika» preekļchâ leelâ» ņņ ņo rakstņeeka pa-teizigi şara'stitâs lomā» ņņ zaur to eeguhst publitas eeņehribņ, bee ari tas «ahkşlweeks i, ar at-fiņibņ «iaam», kursch ņisņ saņu spehju peeleek, laiarimasakà», uepateizigà» lcņa» tapw kreetņi tehlotasŞchķirotee» ņoņehleşiņ Şchņeņka kņņgam drihsņisņeseļoschauo» uu isteilşiņ zeribu, ka mums buh»tas preeks, drihfi ņiņņ atkal redset ņmhsa teātraderbiueeku pulkā spirgtu ņņ «eselu. — Nah-koschà» peektdeeua» ņakarâ droschi ņeeņ

bņh» sapnlzejr schee» laba teesa teātra apmeklētāju

ņo saņa pafihstaņà atņaditee», jaņ tadehļ ņeeņ,ka ņo Ģchņerķ, kouga isņehletà lņga „Pre-

z i o s a" zaur saņu saturu ņ» jauko ņufik» pa-

sueeds publikai jauku baudijņuru. — Riht, tresch-deeņ, kà leelâ Luhdsamâ deerâ, tsrahde Lat-

« escha teatrî aebuh». —.—

Aouazana beedriba uotņreja şņehtdeeņâ, 22.

februāri şaņņ gada şapulzi, kņra ņortteja ļoti pa-

tihkaņâ kahrtibâ ņņ bes tahdeem trauzejumeem ņņņsbņdwajņmeem. Starp zştu us deeņa» kahrtiba»

stahņeja isspreeşchaua pa» jaņubņhņejamo skolu.

Klahtesoschee beedri ņeeņba'şigi uolehma,ta beedribai jabuhņe paşchai saņa skola uu preekschta ņoluhka atņehleja ņo beedriba» kapitāla ņemt

4 -5000 rubļu. Eemeh'leja ari tūliņ jarņzeļa.ņà» skolas goda taratorija. Tahļak paaugltiņaja

skolotāj» alga» uņ isspreeda daschà» sņarlgu»

jautajaņv» Beedriba» tagadējā «aņta ir 88,178rlļ. 29 kav. leela i starp to ņehrt»papira rehķtņ»ņeeņ jau 21.429 rbļ 47 kap., uo ka redsa»», ka

loņataņa beedriba ir ņeeņa ņo bogatatàņ Riga»beedribà«. Gada beigâ» beedriba» skolā, ka»

schi» bribscham ņehl atroda» beedriba» telpā»,

ş'aitijà» 200 skolņeeka; ņo schee» 103 beedra

behrņi ņņ 97 ņebeedr» — ta» i, pilņig» peerah-

dijņņ», ta jaaņà skola ņeb»hs ņeņeetâ, bet ņiņai

ļoti sņehtiba» pilņa ņahķotņe. — Ģapulze» bei-

gâ» isdarija daschu oņata ņihr» ņehleschaņņ ņ»

eeņehleja: var preelschueeka ņeetņeeku — X Ma-

tscherueeku, pirmo kaseeri — grahņatņ tir-

goui I. Krustiņu, otro kaseeri — I. L c g s -

d i« a, pa» toņtroleereeņ — P ŞlotņņņK.

Ada«soņņ, par pado«e» lozelļee» — F.

Aņdersoņņ, F. Luhsi, «.«osi, M

Bņttleri, P. Mņhrņani, « Ģehju,A Gaigalu, K. Rah«uşch ku, K. Sņ»-

berģi, I. Adamsoņņ, I. Rudsiti, E.

Ģņrkoņu; pa» r,ņideņtee« — Ģros»-

berģi, A. Aņdersoņņ, H Şehjņt pa»

stimneekņ pahrluhļeem — Ģ. Ş P v r i, X B re c -

di, Rudsiti, M Aņdersouu, H Hof-

,ata,M. Jatobsoņņ,K. «ņrpņeetņ,

Staņtoņitza,P. Mņhrņaņi, E Ja-

kobsoņņ,A. Strasdiņa.Hßadsiņu,

Robdi, I. Sobeņu, G. Breedi. Zitb»

aņmtb» paleek ņişi lihdsşchiņigee. — Jaleeziņa, ka

loņataņa beedriba şaņâ 27 gada pastahņescha-

ņa» laikā ir rihtojusee» ar laba« sek»eņ. To

uoņetzla» loņataņa beedribai ari ņs preeksch»!—».

«orejeeschu, Stņeeschņ «« lapaueeschuleetu isstahde Doma «usejâ, teeschaņ, pelņa it

katra sapratiga zilņeta eeņehribņ. Tur isstahdi-

ta» «ahja» saimņeeziba» leeta», daschadi audaņi,

rotu darbi ņņ leelai» daadsņņ» fihņejaum «v«»

Utf «ģist toļio austruņņeeku dfihņe» kahrtibumc eepafihstiua «uh» ar ņiņa apbrihņojauro is-ņeizib» aņ daņdspaşigo ņahksla» garschņ. Ap-

rakstrt schi» leeta» pah-at aauhti, ta» ņajag re-dset paşcha azi». aņ la» to bņh» dariji», ta» to

ueuoschehlo». Isstahde, kà fiņaņ», sarihkota lab.

darigaņ ņolahlaņ (pretabogoschaņa» beedriba»

«ehrkee») ņņ duh» atņehrta lihds "ahkoschai

sņehtdeeņai. Atņehrta isstahde ir katra deeņņ

(ari riht, tteschdeeņ) ņo pņlksteņ 12 lihds S ņņ

ee-eja» maksa ņolikta ņs 30 kap. — Mcd» schi»

isstahde» apņekleschaņa ņaraņ ik katram ņs stltako«teikt.

—p— Ģrahmatdrukataj» iuņalidu kase

sņehtdeeņ, 22. fedraarî Wahzu aņatņeekņ beedri-

ba» sahlķ şņiņejrşi 25 gada pastah»,scha»a»

sņehtlņ». Beedriba» preekşchņeek» «olaşiji» pahr-

skat: par îeedriba» darbiba ņņ paņahtameem sa-

ņâ pastatMeschaņa» laika. Kase ņodibiņajņsee»1878. gadā ar 28 beedree», ņo kņreem 17 ta-

gad ņair» ņeesot dsthņi. Tagad kase» beedra

stait» esot 128 ņņ ņiņa» «aņta kahda» 18,000rbļ. leela.

Oawaoa şpikulazija. Patetzotee» aņgstajà»

dfihņolļņ zeuàm, «ahjņ ihpaschueekee», kà jaņ

fiņam», tagad ir leelişki «uahkami. Wiņņ kapi-

tali, ka» agrāko» laikb» tsleetoti seņe» gabala»

pehrkot «ņ ehka» zeļot, tagad «c» 15—85 proz.,— pat ari tad, ja atskaita ņo eeņahkņmeem ņisņ»

«odokļņ», «ahja laboschaņa» isdeņamņ» ņņ dil-

schaņa» proz. Tahda» proz., protam», ņeņeeņa

baņka ņeņar maksāt; tà tad katrs, kam leeta ņaņ-

da, ņehģiņa tikt pee «ekustaņa ihpaschņma. Ta-

gad ņa gaņ seņe» gabali ir dahrgaki, buhņmaterşals

ņņ darba speht» — ari. Tà tad tee, ka» tagad

grib tik pee «ahja», dabaņ ņehlak pa leelakai

daļai tikai 8-1» proz. Bet ari tikdavds ņedod

ņeņeeņâ baņkâ. Tà tad «ahjņ regņhschaaa ar-

ņeeņ ņehl israhda» par eeņeşiga. Daņdfi «ehdspirkt ja» gataņa» «ahja», aņ tahdS» gadijumS»

daschi «ahjņ pahrdeņeji ķēra» pee ņe ņisai kreet-

ņeem lihdsetļee», — lai tikai Kabata pa, saņa «ahja

«airak, ņekà ta pateeşibâ ņehrt». Ņemstm schahda

peemehrņ: Kahda» «ahja ihpaschueeta» as ņe

leela gruņtsgabala ir sabahņeta» ņairak ņahja»,

kara» ņņ jaņ ņisa» ir ņeza» ņņ «as ņoderiga».

Dfihņokta ihre» taņî» sazelta» tik aagsti, zik tikai

ta» bij eespehjam». Bet ņņ peepeschi, kad peetei-

zas kahd» pirzej», ņezai» saiņaeek» peeleek ņehl

ihri klaht ņņ pee tam ihsti kreetņi. Nņ ihrņeekiņs ņeetas atstaht» sāņus dfihņokļņ», bet — lihds

maija», kad kahda daļa eedfihņotaju sahk» pahr-eet us juhnņala uņ kad, bes ta» ņehl, ņaht» da-

schi jaņņi dfihņolti gataņi, — uaņ, turp eet.

Tad ari saimņeek» ņehl apsola, ka ņiņsch isdari-

schot leeliska» pahrbuhņe», gahdaschot par leelatu

ehrtibņ ». t. t., pee ta» ņu ņair» ihri ņepaaņg-

stiņaschot. Ihrņeeki tmn tiz ņņ paleek. Tagad

saiņaeek» rahda pirzejaņ ihre» grahņatiņa», uo

kuŗà« redsa»», zik ņahja» eeuesascha» pehdejb»dtņos — trijS» «ehņeschS». Pehz schi eeaahkņ-ņa ņņ teek Ģehkiņata «ahja» ņehrtiba. Par

«ahjņ schaņbigo isskata pahrdeņej» prot eestaidrot,ta aeļahdas laboschaņa» te ilgi ņehl ņeņajadse-

schot, jo ihrueeki schiuî» laikb» esot ļoti .Peeti-

zigiķ. Lihgum» top ņoslehgt». Jaņņai» saiņ-ņeek» ņu ņehl grib ņehģiuat pazelt ihri, bet tagad

ta» dabuu dfirdet, ka ņe tikai ņeeņ ņairak ņeesot

ņair» eespehjam» ņaksat, bet ari tagadejà ihre

esot pahrat aņgsta, ja dfihņoAi ņetopot stipri is-

laboti. Uņ tad aa ņahk bņhwja ņsņeh«ej», tad

tas it »eeņkahrschi isşkaidro, ta te »airs ņeesotto labot: jazetot javņas «ahja». Tà tad jaņņais

şaimņeek» ļatrâ fiņâ i, stipri pahrmaksajis. Uņ

— pehz pahri» — trihs gadeem dfihmokļa zeņastatschņ tà ļà tà kriti», t. i. tavs normālas, peekaram «ahjņ ihpaschņeetļ, atskaitot ņodokļu», la-

boschaņa» isveņmņņs ņņ dilschaņas proz., pelņì»

ņs kapitāla, — ja tas ņa» bijis isdots bes ap-

doma, — 8 -10 proz. Kas tarpreiim tagad tik

pahrleekņ pahrmakşà ihpaschuņ», ta» peldi», «ar-

bņht, tikai 3-5 proz. Ua to«eh» rodas ļaņdis,kas pehrk «ahjas tikai ņs ihre» krischaņ» pamam,ņeka uefiuadami ņo «ahjas pateesa» «ehrtibas aņ

pat kreetņi ņeapskatidaņri pehrkamo «ahja. —

Bes taņ schogad radoschee» daschi sņbjetti, kuri

ar to ņeeņ «darbojas: ņspehrk «ahjas par ņor-«ala zeņņ, «ahksltgi paaņgstiņa ihre», t. i. isdod

ihrņeekeem kņihtes par leelakàm şammàm, ņekà tee

pateeşi maļsà, ņņ tad «ahjņ pahrdod par dņbņltņ

zeņņ. S.

(Gesuhtiju»».) Usņauatee» pa Tro««aņti-ņeeka bulmara ejot, lai « ķeşchàm tos ņetiktu is-raut»! Ģcheit, pa Aletsoņdra bņlmaru ņņ apvehrņaņa par'ņ, ņatarbs ari pee zirta, schoseemblaņda» di»i tsmeizigi kabata swrjņeeki, gada» 1b

»ezi, «eeņs «arbaht «ezaks, pv»lihds glihti ap-ģehrbuşchee». Weeņs « w'ņeem walkà jehrahda»

ze zuri. Selti ir tik labi eeyra t sejuşchee» şa»â

arodâ, ka pa eelu ejot, it ihpaschi dahmà», tsraņj« ķcscha» aauda» «aku «aj pņlksteui ņņ gaņdrihsņepamaņiti aislaischa» lopā». Aahdas deeņas at-

pakaļ schee «eitlee sehņi gribēja lahdaļ dahmai.

pa Troņa«a»tiņeeka bņlmaru ejot, israut uo roka»

«as» patiņņ, bet tas tee» ņeşidaoa». Kad ņrt-

ņetà kuņdse bija eegohjuşi sama» «ahja» koridorā,«eeņs « tee» «i tur eeskrehja, bet paņaņiji»

«ahja» sch«eizora, tulit islaidee» pa da»»» laņkâ.

Bņhtņ teizaņi, ja scho» tņņdstņņ» pe.ķerta peetahdeem ņedarbee», saguhstita ņņ «gahdatņ dro-

schâ «eetâ pee brihma torteļa ņņ ņaiseļ Z.

Sahdfiba». Meksaņdra eelâ Nr. 190 dfih.

»ojvschat» seņņeek» Jahņi» vaņeg» fiņoja poli-

zejai, ta 21. februāri is miņa dfihņokta, atslehga»atņņhķejot, rssagta» daschada» leeta», par 122 r

«ehrtibâ.«'maļ'uatai» feld«ebeli» Pēteri» «idak» fiņoja

Mas'oma» Ahrriga» 4 eezirkņa polizeja» «aldei,ka 21. februāri »iņam Baldaua pirti, Vitebska»eelâ Sļr 20, « skapji, kņra atslehga atradasee»pee apkalpotajā, issagta» daschada» leeta» »ehrtitâ53 rubļu» ņņ 10 rubļi ņaudo».

vaļņu cclft «r. 26 dfih»ojoschai» ahrst»

Aleksauders Maudelbau»» fiņoja, ka « «iņa

dfih»okļa ueaisslehgta preekschņama issagt» seskuahda» kaschok», par 200 rbļ. «ehrtļb». I meklē,

şchaua eesahkta. (R. P. P. A)L. Uguņsgrehk» vakar «akarâ, ihşipt»»»

vulkste» v, Leelaj» Lekģerņ ccl» «r 5, v L.

Rķisrņherza ņaņâ, Le«iņsoņa «aterialpretsch» pahr-dotaņâ zaņr aņgsti vstahķt» ļamp» aisdegà» greesti.Pafiņetee ņgņņsdsehseji ņguui apspieda paşchâ

şahku«â, zaur ko tikai gluschi «as» savdejņņ» »o-tika, kursch vuhs jaaismakşà ahrpilşehw şamstar-pigai apdroşchiaaşchauas beedribai, k»»â ņaurs ap-droşchinflt». Le«iņso,a preze» ņa» apdroschiua-ta» a» tà« gaņdtihs «tahd» savdejmņ» ņurotika.

Par ledņ» ņ» ņhdeņ» statz«oklt Daņgaņâņņ jņhrâ Stiga» virscha» komitejai fiņo:

Bolderajâ, 24. fàarl. Pee 4 gradi

aukîlņma Ml ņņhtràa deeu»idu»-rihta »ebja

Daņgama» brauzamâ ņhdeņî şakrahja» »ischņi.

datora tthra ņo ledņ». Baromerr» 778,5.

Termometr» 4 gi. Debeş» apmahkņsee» ftmftinJû dfiļņņ» juhra» preetşchâ »2 pehd., ve«

Osta» dambja, Vez-Mihlgrah»î, Drogdļ 21,8'

p. v» Jauņ-Mihlgrahņi 19,8' pehda».«olka» raga. 24 fibfiuprt Wehttaiu»

SSO »ehjşch. Barometrs 28. februāri, pulkst. »

»akar», 80.20; 24 februāri, puttsteu 8 Ş.

80.22. Termometrs rahda 2,0 gr. cmiftama.Dedeşs cmmàie-s A»ģu zeļich ķņadads.

Tirdzneeciba.

Muhsņ juhrmalueeku kuģu frakti». Jau-«ara ņ» februāra «ehņeschâ» j»h»ņalņeeru k. ģ

peeņehmņschi lahd'ņ,» « Eardiffr» as Laaņoyct,

veņesņelā; ogle» 18 ņ» 181/» schil. « toņa

(621/» pņda), ņņ atpakaļ « Jamaika» ņs Aņglija

krahsa» koki 28 schil., « Srrdffi» ņs Ma«

raņhamu, Brafilijâ, 13*/a schil, « Sķ-kaņgeļşka» ņs H ybrtgdi 45 schil. « staņ-darta x « «ardtfsa» ņs Faro, ogle», 8V» schil.ņņ atpakaļ ņo Tavira» ņs A-glijņ, jahņu «aise»

lahdiņ- 15 schil. « toņa. Ro velise», Houdu-rasā, krahsa» toku» 28'/« schil. »» «ahagoņi87»/» schil. « toņņa; « Peasakola», Fortdâ,

ņs «ņglij» piķa preedi, 108» i schil. «o Kri

stiaņija» ņs Port Tolbot, pitpropfi, 18 schil. «loada.

Stņa» par Latweeşchu t»»ee«. «l deb o-

r a ņ, kopt. Laşņaņ», « «irealty braukdmņ», 18.

febr. «ņahzi» Meth'ļķ Marta, kāpt. Dtedrik

soņ», 15. dezņņbrî R gņ atstahdam», 14. februāri

şaşueedfi» Peņarth Hļada, ņs Crķdiffņ eedam»;kv«» pee Moņttloņe» stipri apskahdet», dra-

gāt» »» ņhdeņa pil»»; to pabalsta bņg

seeri Aruv ņņ Thi»le, 18. februāri ņemt»dokā. Vilhelm, tapt. Utopert»,

12. fevņrart post» « «rtstiaņija» ņs Tlorcestri.

Johaņņa» , tapt. Sirai», « Seville»

braņkdam», 7. februark sasņeedfi»

Paul, tapt Eserkalņ», 18. febeņarl «

bņrga» rnsgahdat» ar bvgietajņ as Beoke, kņr

k-ģ » tik» tslabot» ņņ ar metāla avkalņma.

Deewkalposchanas.

ļŗeşchdĢ, U. fàarļ 1808 g., kà Lņhdsaņ»deeņê.

Jechkņb- v.: Glpred. pllst.»/,10 w-«. «trgenşohalekte drauds»» nabagtem

Ïatlabu.

Ilumişļi, m Zinck.Pētera ». : »10 w.-m Kaehlbraudt

„0 nt. Hoşfmann.

Doma t , .10 rv.-m. Ģaehļgen».„ „

4 « «ckhardtJahņa t.:

. .9 »-m «ernewttz.

» mln ķîtyren.

««trūdi» d.:» .

l/t\o lat»., m » «alter.

0 mI »ahz., m ti enşchņidt.

Jesņsş: . „ 10 wahz , m Jojevht

0 H | latw., m Beramanņ.

„ n */J» lat».,«. I. «aehldraudt.»

11 wahz, ņ. Taube.

XxOpnuxL* » . ģ lat», « Treu.

» „11 wahz., şw. «akariņa», ».

Treu.P»h»ila-»u m h Vt9 lat». «. «. Saliet

pļ11 wahz. m. C. «aU«.

0. . .. mt . I dasniza» kķnzert».

: : «.,°elch-u.

Stesorņatu-tu „ „ 10 nu OJetft©tfetdf:

„«10 latu», «. Hàichşņr.

HIX wahz, «- H«>urichs«n.

Vaļejasvestules.

A, V. — JurJ. — Jum pedtjaii siņojumsnonāca vesalu deenu pa veļa —» Pecvirsrakstiem spree?ot, rdnamee rakātibnta derīgi.

, BaliJJ" Iz publikas Juiu pametaminav glu?i dibināts. Cik linams, tadmi-nētais kungs — vajās veselibaa deļ —pati atteioees no savai agrākas darbibasveetas. Bed.

Telegrammas.

war peetetktee» Sìigâ. Aleksandra bul-

warì à. 1. 2569 - is 1S daschadàm fabrikàm par fabrika» zenàm.

Pekiagâ parakstit».

j-aaeem zilweķeem jsdodama Şņwor»wc«lâ «r. S, ds. 12, 2540

(Jrtcctt. teicot, ug.)

Peterbņrg», 22 februāri, viņu vtijestate»Seisar» ņu Seisareeņe Marija Feodoroņņa, pehzta». kad Viņi pirņo ga»eņu ņedeļa bija gaņ-juschi. 21. februāri eebaudij, şņehto ņeelastu.

Sarlow», 28 februāri. Us B-laşchoņa» dsels-

zeļa 20. februāri ņepareisa» sleeschu bihdischa-ua» dekļ pre scha braņzeeņ» atduhrà» pret at-

speraņo ņ«tu. Trih» peelahdeti ņogoņi sa-dragāti, lokomotiņe apfiahdeta. Maschiuist» ņo-ļaut», rņriuataj» ņahņigi eeņaiņot». Maschiaista

palihg» ņņ ņi,»roņdak,or» gruhti «eņaiņoti.

Berliuk, 7. «artā (28.febr.) Lihgu«»,ka» vahzijai«droşchiaa dascha» ttrdsaeeztga» preelscheoziba»,

Pekiugâ parakstit».

Verltņt, 8. ņartâ (24. febr.X Kŗeeņija» kredit-

biļete» 218,-. Teudeņze: apņeeriņoscha.

«ihņt, 7. «artā (28. febr.). Aņise .«eņe

F.eie Preise" fiņo, ka jaaņajâ ņiaistrijâ Jaaņ-

Tsch ķ.» KŞ dabaņ fieaņzņiņļstra mņarņ.

Parisi, 7. «artā (28 şedr.) Marşeļa»-Pa-rise» ahtrai» braazeeņ» schodeeņ pņ.ksteņ pa» di-ņbķ islehza is şleedeņ. Trih» dselszeļa eeredņiņu şeotiņi paşascheeri ir eeņaiņoti, tee ņifiir Fkaazuschi, tsueņot ņeeņa AaSreeşch» tirgotajāis «ihue». Par uelaiņe» ņotikuņa zehloņi tai»saluhsuscho dselszeļa s eedi. Plrņ» dstrdeja ruua-jaņ ao uoseedfiga» dselizeļa sabrj,schaņa».

Ro«», 8. ««tā (22. febraach. S-arp tau-ta» ņeeiule?ee» Marolu ņņ Saņalotti «tika diņ-

kauja, tu»â Kaņalottt paltka «s ņeeta»u»K; pre-tiņeek» m sobiau ņiņaņ pahrzirta leelo artērija.

velģratzķ, 8 «artā (22. februach. Metro-

poluaņ ņņ «iseeņ bislapee» dahņiņaja ordeņu»,

par fihņi, ka ir «beigt» strihda» starp kaaouis-kee« v« autika««iskee« biştapee».

Koustautiuopolk, 8. «artā (2». februach.

Pret Bulgārija» eļsarkata prrmo sesretaru, Mar-

kadrosoņu, ap p»»deeņa» laika tsdarit» ņsbrukuņļ».

Usbruzej» ruņojā» sekretāra» « daschee» jau-

tajmņee« aņ isschahņa tad us to ņairako» re-ņolņera schahņeeuu», « kņoeeņ viņi ķehra ņņsekretāra gruhti eeņaiņoja. Usbrņzej» isbehga.Tadehļ ka sekretar» ir Balgarija» eksarkataņ pee-derigà» aņise» ~Sļoņiņi' galņeņai» redàr»,tad doņa, ka te isdaà politiska atreebiba.

Zsdtt-ch: «. îihrikiS ņņ NOst,

«cktttnl: M. >»Kà«tà'■■ " TU ŞşşŞŞ^ŞUWWWM

rbl., fiolotaj» P Zwdņesch 1 rdl., I. Z. 1 rbl.,Jaņņ Raaņa» dseed. beedriba 10 rtļ, Stt. Jrbit»Z'hsi» — i rbl. Kopā ar agrakee» 88» rbļ.

17 kap.

Turpņaka» dah«aņa» peeņeņ

.Baltija» «ehstaescha- ņņ,Bals»'reda'riia».

s«tt? lnzşņ aZşkahķeteem Weetalņeeşchee»

par laba

eeņaîşaja E. Betņa» 1 rbl, F. Blaņberg l rbl..

P. Ost» 1 rbl, «. Stew» 1 rbl., T Skali» 1

MlMts jms ļilVtks Kuņg« «swattus «tj.AytS ķihà tļtiritt à *&*pivef%t tfâaxttiU* (ĢifJxt)w. .°«!....«. «Ş-

'à Ļààj°' w.l.»ft„. Älf «Uà«.^,t

ä'ääää* mikk mhm Npo Nalnlişktt Jiarm'2627 laàm. wHÄHtII UWIIUIIZÏ lIIIH 111II tf 'wäW* şrautşchutşchulişchu papira.

Slllfl êsîitķ êtlllļtt jktşi Awà «I'â N?36. ee??a uo"Bķ°-à usrahdâaS; salag» soo Aelgawâ Ä^«ebdlafboî şawu adreşi _ķ àltga nolihgşchana 18. tnartá 1898. WÊÊÊÊÊL Ş» JnÄrukâ 1895. gadà felta medal,o-ToîT

«m*. «nM. MriM O9- PŞ 3p. p. preekşchueeziba» şehde. 5™ Bàaux 1695. gadā goda krust» >sÄ^^

2520 «ahşa, Pohla fabnka. jaunas mettas Zaur pagodwo» pasiņot şaweem zeeu. pirzej-«u, îa şaņehmu atkal jamm «ordeauļ 189«. gadâ aoda diplom» .-â«udrejs Stuhre, no Leel.Jumprawaî wehlaS weetu Pee ķehķa jeb tstabàm, tijumu bûWûbu

* 1 ş""e» Q SfJgatDt. 51 «°àux 189«. gadâ selta medal» Z»«»Wpagasta luhds şawu brahli lahut, waj wiņu Adreşe Eliaşa eelaNr. 22. 2603 &IVttUttl9 f610(110 »Fķ âşè «ş» t2. ì >A SSļS * medal»

Bchrn. m-tta KWWLS**sftfc*Ä.UH»stt* X W sSêS ķ26. febr. no pulkst. ? wak. lihds 9 rihtâ. ar labam leezibam. kura wahzişkt runa. war nodot şchàs aw. etşped. sem burt. M. X

< . . . .ïfïlhf MÌîlTt ìlt>ì\ClhYtï\fihÌftá

2543 peeteiļt. Wehweru eelâ 9, 3 trp. uo 10-12. Nr 342 2568 un to#. par wìSlehtakàm zenàm th art rengu tihkluķ, Went»ptlS un Lec-lu/v ï ļU/IUI UrşUylsş?ì,^itlv.

—tT=r 2552 PajaS juhrmalàm, fimi* pagatavoju us pastellejmneem leelâS partijā» uu pahrdodu par »ai isşargato» no pakaļtaişişchana». tad katra tşchaulttê redsmn» ar uâdeu»«ìagodino» pasiņot. ka atwehrşchU —————— zgairak dejas mnfikauti dabuj. «hd- şabriku zenàm. barteem .MarS- kreewtşkt un ftanzişki un wate „Bra,il" kura teek leetots pee şchìm* notāra tiitatt

tto lauUmVJL mteu ccl& v bf-8- 2560 īuru ***** «v--g.- «n Ģ nifotteft- «

1. marrt 1898. g. selta kalēja Dauņen-nas relâ Nr. 18. 2542 « galduecka palihgi iff11V Ffl-T

berģa kga namā, Jelgawâ, Katoļu eelâ T?-— wislabaķi no laukeem. p« pastahwiga2228 «ugstzeenM &• &• ļTl«* B «iaà.

Nr. 22. 2570 darba wajadsigi Aleļşandia «lâ Nr. 17S. _—

»S»« ģ. dibi». ķkreewu ņguņSaporoşchtņ. koņwaņija» »«««tS.

I-,,. Wkikl«»ij» «L K«à--ta 36.

g.-.... =-

|fx l

v—àtì-oņs Şkroderapalihgs Par siņu atkalpahrdeweleem! şittlşlh llWes

dşàu şpalwu,melnu strihpu pahr purnu, wajadsigs Zehşu eelâ Nr. 41. dsihw. 19. Mltt11»/nU^V»^VJVVM»�

là« pirkt. Nosakot zenu ua konstruēju teek isdota şmilschņ ņoweşchaua v,vasudt». Nodot luhds Dsirnawu eela teek meklēta Stabu eela Nr. 34. dsihw. 19 2517

n •** \ m * ,*wehstuleS jaķuhta: Dobele» pahnikaS beed- padredu. Peepr. Rewele» eelâ Nr. 54. ds. 4.

-

*

... â . - fflfti. trtïStrtiiPlMll RlgllS Atllllllşkll tşchlllllŞ hlll »««--Ņ

..

»Ņ..

Wezaka feewrņa şweW IM WW J" àâşckââ Màri»c°eoSewişâs leetàS Romanowa eelâ Nr. 57. kura masu behrnu aukle,uşi, wamdstga pee dabu pastahwigu darbu kastu fabrikā, Dun. WiIUĶfW V*lflllf MIHV laba weetâ ar labàm kundēm şewtşchw ap.

.«»« I»à .«,. »à.« 4».p«».»....«. W

Aļtff• AŞi R.à àb. »Ş àà

Äif | VIJL Şchujmaşchina ÄAcrtericrt-SoSs°- I. «->>". «rirr-şşşV»rp »». br-ul!ch> « faļiii mtoiM tonMtal«», o%toi

mmmmm mmmm, fwn, tt» «Ģ» tM. * - MtH ķm »• »XV» n wàņ.SiiMcs* MM t, tarifa mwl

Walmeermuischas Mlvilļig. llgW-

m« I pret amortisazis«^«Uun familijaS şastahweem, ka ari ziws doku.

w m.

ş --ş weeşigas beedribaS sahlê:

pŗhrkoņdimdoşchņ ņrrrah menws dehļ eeweşchaaaS 1898. g. eeşauk- us nj «ļ •«ta kà lai wişS Ahgenskaln» fà

anûS ŗuļļôS.ļ»ì I Ä

ş

.. krvmijn loschu no 11. islaidnma V 3.116.ZUUlul ļl. mĢ tôs labprahîigi lthd? IS.îè«arta« Kuŗu «riUîfchttNa nrŗiiks 1. tttariâ 18V8. Şahkums pulksten 9 wakarà. beiaas t,

Hw.fcrh*şch. g. P-hz şchi termiņa noteànaS uo. S no rihta.

wahrdadeeaâ. dokļi tiks spaidu kahrtâ peedsiîjti. laûaliii wia T îCll° »aiw, 2°. ,à°s 1 i hMnf lahli»*•f«

*«« -.-.diju.-. ââââàà-àà âââà ■HHHH Utlt'l. Ulļlu........ >>W »SU ' " WW > t .

' "

6M.W' Şķşşķķķl ķķķķ.. (Gewerdeu-rein)

d°h»Ģ «Ii ao, petrolela - motors «Il>. MVllll llllşllljll, «ŞĢ ». «.«». >»»»..». ,»ņ»w.». şigaM wawe,

ş

hà. p-hàms Hà°-ş

««'««uhds.«« »«-«>. »Ģ-N.,a.wàt-

Utķ.stW.R.PlķW. mnl-M fiìk * IblsiîlEnttJû l«m

2518 nekļuS, dsimuşchus laikmrtâ no 1. oktobra 2476 UU 11 II IIIIIIL IJfiPlO'il I un wà meitaS1876. gada lihds l.oktobram gadam. 3 VWIIf *»t*M%|»t ffUşşşş

.

«>..Uâ« •.

So,. fttmurcrn peeaeņ. peenest şchai pagasta valdei wehlakaiS lihds WW>»»>Mņ»»W»»»»»»»»»MW m nn c , rrvfi \ 'nûW Jtllll IIS Allllllllķllì lllllMKlltj

apriļam şch. g. wezuma sihmeS var fa-' No 22. februāra lchd 1. martam 1898. g. katru deenu H J » à .a.aâ àS.»Ş

ļj. -orauoo runofe Milijas şastahw. ka artzitas waiadfiguS 'ļaiîrdodâttict *„i«Vn„ 10 h„fWfl„ 5 It TMAl*td «eeşoşch-nàs

leatra bàarî Nr s dokķnws dehş e-w-şchanaS 1898. g.ee. fR .no pulksten 12 deena llhds pulksten 5 pehz teatta wadoņa yņrjanu «àja wa.vm»an «r. v.

şaukşchanaS listês.15 gadus pastahwoşcha krahşotawa V/ A U sibâ ar eezeeuitako Ri«aS aķteèn

Şeeweeşchu u.eekşchejâS ņ- TÄtì ?rckbķzĢ>vilS beeoribat par laba • programma: lihdsveedaŅano«. israhdìs pà.

WVV VC. 9»ebttW. deweļeem, kahdâ apriņķu pilşehtâ Qk»Wşş ì ĶK %X X/ V?

W#lşà' dseed. «ach.rom kgs) 3) m SungS. ««derma.a. Latw. no D. Şelttua.

i-i ķthi m». Rf

B. r r V ÄÄÎÄSSŅehz t°m, pawişam no jauna şagàtķ-cî sa r

11 Biļetes à3O kap. resp. 4 biļetes par 1 rubl., kà arl şix.Aru ìias Moses.jL OïôYOÛÌt* g passe-partoutS par 1 rbl. gabalā dabūjamas pee kaşes. 2333 ds--d. A Brşdcr Maijas kdse). 6) »)Tàs .

w�

jli/V*VVf pīkst. BVî vak.: r r r » * r i debeşS isteiz ta Muhschtga godu, Beetho- Joku luga ar dscedaşchanu 1 zehleenâ uo, . vena. b) Wakara dseeşma, «bt, Ādolfa Allunana.

pràahrşis. arşşt. runas viru !roûrtctê no m*p teûtra)-*• >ķ «eela wirkue tauvu kupletu.«eneŞS, slepon. un ahd-S şiimibâ- ik ķ Şlflînîl ķll tituli Pt

kahrt nakts is oratonuma Samson Hàn- .ķşi»: fno 1-4 rmtoi) 1

b«i L pifft. 6-8 °ak. 339 ŞL» un ļJIUIUI ZUUI UIL âMMàâMIMâMMMMbela ş' No-ss?Ņ ' iap..(à--!

Leelî«âlejil ttlì SltJfl,ltr». ìla ķŞŞŞŞŞIMŞŞŞŞŞ*

— -

-——~——————

Preeksneeks Aawatine. Louis Roessela, (solo, dseed. Programas à S kap.> ' Q#«ï« £«tïlliltl V»

■ÌMklklïMßßßßkl kgs). 9) 23. Dawida dseeşma. Pehz teatra israhdes:ŞWWDWŞĢWDW»ŞŞWtW OMUflļO frll 3(1. Leo Zàra. (ar ehrģcļu pawadişchaou.

*I*7 «.

iì Q . mttittş'yşķş w

fļ jaukts koris.) 10) Haydn. „Raoişchana", JI&&ĶLC+

»5 ÏÏ P°w°f°r°- tecWW «Ax ķckļtlWS Ņtz. i>stti>. bàil». «»!ļ.—'Ş»».-,.»>>!- -şşM- KĢ.

K. martâ 1898. g. pultst. 1 Pehz puSd. V\l I jOi ->r tûoû - —rfift « . Raffa. 14) Paşchâ saļâ dsihwibâ, «ilhelm „v

*vlm a - . -- ,

Deenas kahà: bļ IM» «ergera, (jaukts koris.) 2534 Kşihltt Z kttķMjk l»cksļN.K. bfiYìrwavÌQ HHBHHI

be" eiiui

Ş'

3

2

ìSÄffl ftHoîmni, IXdl Ig O JiUU/ltsl lJ »• àdàâaîibâs n7vŞ Ic7 ~sJ*L l± rtiu balle bribma 1Q) sauli man (Ģiganu korifl).

15048 vraki. ahrstS dabujķ wiş à o musikaliju pahrdotawêS stllliVl llllglllS, fabrikas . —v n

ftfì ' ««LI. J vt . , Īli Gan zvakrznite anituloifkons)Suworowa eelâ 6, pret. Wehrmaņa park. un M.Äakobşona drutatawà, Aehwerueelâ?.

ş

ļA:Mģtä f Valtitas >W>GMMW M »»» 12KiSïS-Ä'

_' alona un oezaS waizts. 2569 / UUMUģt?à» I ì '1 0 if «K|r MM worowa eela Rr. 109. I tHIHS Ş«hdas un dstmņma sliņidêS. Starp _ ... _ \ w î\vä V m/jr MfiE _. ,tl fc -WWļşş a/cjc*o.

grahmatu pahrdàâ dabūjams I-yM-A şiyA »ttş»à -' ì»N ' ş ķp. 8 makarâ, bei-

(de^1« °? "T*

H LJT J »Nşşl»ê. Ş„ķş Dace Akmentiņ un 8 dejotajā*).

KNIttUtMU eeMMV.Iv. WB, oÄ« Opeaunrß Žagata bņfete._

ÄllCtn. ypaileeşu tautas deja (dees 8 dejo-VltmņeekuS peeņem ikdeenaS ao p. 1-, p. cuMM-k cobltom» PaaccKaro yie