7/28/2019 Diskusijas dokuments: Kas ietekm msu maksjumus par siltumu un k tos kontrolt?

1/4

1

2.diskusija par

enertiku

2. novembr plkst. 14.00BirojncBerga Bazr, Dzirnavu iela 84 k-2

Diskusiju pamatdokuments

Kas ietekm msu maksjumus par siltumu un k tos kontrolt?

2. novembr Rg, Birojnc (Berga bazr, Dzirnavu iela 84, k-2) notiks diskusija Kas ietekmmsu maksjumus par siltumu un k tos kontrolt?, ko enertikas jautjumu diskusiju ciklaietvaros organiz Sorosa fonds Latvija. bs cikla otr diskusija. Eksperti un politikas veidotjianalizs un skaidros maksas par centralizto siltumeneriju ietekmjoos faktorus, namuapsaimniekotju, regulatora un siltumapgdes uzmumu lomu, k ar rcbas iespjas, kaspastv, lai vartu mazint maksjumu pieaugumu nkotn. Diskusiju vars skatties ar tieraid

portl www.delfi.lv.

Diskusiju cikla mris ir veicint labas prvaldbas principus enertikas politikas veidoan un

radt neatkargu, profesionlu sarunu platformu par jautjumiem, kas skar plaku sabiedrbu,

bet ldz im apspriesti aurk lmumu piemju, uzmju un ptnieku lok.

Vairums mjsaimniecbu maksjumi par siltumeneriju ir lielk daa no kopjiem maksjumiempar mjokli. Td mjsaimniecbu iespjas apmakst siltuma piegdes pakalpojumus ir viens nosvargkajiem socilajiem jautjumiem. Centralizts siltumapgde sistmas ir nozmgaenertikas infrastruktra, kura sniedz daudz ieguvumu, bet prasa ar rpgu ilgtermia

plnoanu to uzturanai un attstbai. Sabiedrb biei uzvirmo diskusijas par siltumenerijastarifu pamatotbu, iespjamu aunprtgu monopolstvoka izmantoanu, nepiecieambu pclielkas konkurences un stingrkas uzmumu regulanas. Pavaldbas, kuras ir atbildgas parsiltumapgdes organizanu savs teritorijs biei ir grtu izvu priek par to, k tlk attsttcentralizts siltumapgdes sistmas un piesaistt nepiecieamos ldzekus to uzturanai?Siltuma patrtji ir norpjuies par savm iespjm norinties par siltumu, pieaugoopardu problmu, grtbm veikt energoefektivittes paskumus, vai jtas iespiesti situcij,kur nav alternatvu izvles.

Diskusijas mris analizt centralizts siltumapgdes pakalpojuma kopumu, apsprieot, kura noiesaisttm pusm un kd veid spj ietekmt maksjumus par siltumapgdi. Diskusijparedzts iezmt ar centralizts siltumapgdes tlks attstbas virzienus un nepiecieamorcbu.

Sekojot siltumapgdes izmaksm, plakas sabiedrbas un politiu uzmanba ldz im vairk ir bijusivrsta uz siltumenerijas tarifiem. Tau jpatur prt, ka siltumapgdes izmaksas veido divasdaas siltuma patri un siltuma tarifi. Ietekme pr siltuma patriu ir galvenokrt siltumalietotju roks, bet siltumenerijas tarifu pieaugumu jmina kontrolt siltuma piegdtjiem.

7/28/2019 Diskusijas dokuments: Kas ietekm msu maksjumus par siltumu un k tos kontrolt?

2/4

2

Td centralizts siltumapgdes pakalpojuma kopums btu jvrt, raugoties uz iespjm unbarjerm katr no m dam.

I Siltuma patriNovrttais vidjais enerijas galapatri apkurei (ar klimata korekciju) mjsaimniecbs1 2009.

gad bija 213 kWh/m2

un Latvijas Enertikas ilgtermia stratija 2030 konkurtspjgaenertika sabiedrbai (LR Ekonomikas ministrija, 27.09.2012) noteiktais mris ir to samazintldz 100 kWh/m2 2030. gad. Rg veikti ptjumi2 pardja, ka ku siltinanas rezulttsiltumenerijas patriu apkurei var samazint pat par 50-60%. Neraugoties uz pieejamo finansiloatbalstu, lai veiktu daudzdzvoku ku siltinanu, iedzvotju aktivitte ir bijusi mazka k gaidts.obrd vl ir neizmantoti aptuveni 20% (9,7 milj. Ls)3 no pieejam ldzfinansjuma apmra. Tasnozm, ka finansils atbalsts nav pietiekams prieknosacjums, lai aktiviztu ku siltinanu. RTUVides aizsardzbas un siltuma sistmu institta kolektva veiktie ptjumi4 parda, ka pastv virknebarjeru, kas papildus finansilajiem riem kav ku siltinanas politikas realizcijudaudzdzvoku ks. Ts ir:

grtbas pankt kolektvu vienoanos starp dzvoku paniekiem;

saretais administratvais process;

informcija par iepriek veiktu siltinanas projektu slikto kvalitti, u.c.

Td svargs ir jautjums, kdi instrumenti btu jizmanto, lai panktu nozmgu aktivittespieaugumu daudzdzvoku ku siltinanas jom? K sadalt atbildbu starp dzvoku paniekiem,apsaimniekotjiem, pavaldbm? Kurai no iesaisttm pusm btu juzemas iniciatva? Vai ajproces btu jiesaists siltuma apgdes uzmumiem? Cik nozmga loma var bt energoservisa(ESCO) uzmumiem un kdi ir Latvijas veiksmes ststi aj jom?

Ldz im ldzfinansjums ir pieirts 1087 daudzdzvoku ku energoefektivittes paaugstinanasprojektiem, bet lgumus ir noslguas 436 kas5. Tas nozm, ka siltinanas projektus obrd arldzfinansjuma piesaisti realiz aptuveni 3% no daudzdzvoku km. Pat, ja pieem, ka daai nodaudzdzvoku km siltinana nav nepiecieama, jo ts bvtas pc 1990. gada, bet daa kusiltinanu realiz, izmantojot citus finansu resursus, ir redzams, ka siltinta tiek pavisam nelieladaa no km. Cik ilg laik ir iespjams pankt Enertikas stratij noteiktos energoefektivtesrdtjus ar esoo siltinanas tempu? Kda bs siltinanas aktivitte, ja ldzfinansjums vairsnebs pieejams?

Papildus ku siltinanai oti btiski ir ar nodroint, ka pastv norinu sistma, kas motiv

lietotjus samazint savu patriu, un tehniskas iespjas patriu kontrolt. ES Energoefektivittesdirektvas projekts6 paredz individulu dzvoku siltuma skaittju, vai vismaz siltuma alokatoru

1Latvijas enertika skaitos, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rga, 2011

2Mjoku energoauditi 2008, Rgas enertikas aentra, Rga, 2009

3Mudina mjokus siltint kvalitatvk, Diena, 25.09.2012

4Sistmdinamika vides inenierzintu studentiem, Andras Blumbergas redakcij, 2010

5Mudina mjokus siltint kvalitatvk, Diena, 25.09.2012

6DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL, on energy efficiency and repealing Directives

2004/8/EC and 2006/32/EC, Brussels, 22.6.2011, COM(2011) 370 final

7/28/2019 Diskusijas dokuments: Kas ietekm msu maksjumus par siltumu un k tos kontrolt?

3/4

3

uzstdanu daudzdzvoku ks. Vai ir iespjams pankt minto motivciju daudzdzvoku ks arvienu kopju siltuma skaittju?

II Siltuma piegde

Siltumenerijas vidjais tarifs Latvijas mjsaimniecbm laika posm no 2006. 2011.g. ir pieaudzisaptuveni 1,8 reizes

7. Rodas jautjums, kas ir tarifa pieauguma galvenie cloi? Kds pieaugums irsagaidms nkotn? Ko siltumapgdes uzmumi var dart un plno dart, lai mazintu opieaugumu?

Lielu dau siltumenerijas raoanas tarifa aizem kurinm izmaksas (dabasgzes gadjum tie varbt 80%, bet koksnes gadjum: 40-60%). Dabasgzes cenu pieaugums aizvadtajos gados ir bijisievrojams, jo dabasgzes vidjais tarifs centralizts siltumapgdes uzmumiem augstkmintaj laika posm ir pieaudzis vairk k 2 reizes8. Koksnes eldas cenas vidjais pieaugums ajpa laika period ir bijis nenozmgs, un 2008.g. ts cena9 bija pat augstka nek 2011.g. 80% nocentralizts siltumenerijas 2009. gad tika saraots no dabasgzes (koenercijas stacijsdabasgzes patsvars bija gandrz 94%, bet katlu mjs 63%)10. Naivi btu cert, ka nkotn irgaidms dabasgzes cenas samazinjums vai pat ts nemaingums, td saprtgi ir risinjumi, kasdabasgzi aizvieto ar kurinmo koksni centralizts siltumenerijas raoanai katlu mjs unkoenercijas stacijs. Uz du soli izruies daudzi siltumapgdes uzmumi? Kdi apsvrumi irpamudinjui to dart? Ar kdiem nosacjumiem tirg tiek ielaisti jauni siltuma raotji, kas izmantobiomasu / kurinmo koksni? Vai ir pamatotas baas par kurinms koksnes resursa trkumu?Latvija ir kurinms koksnes eksporttjvalsts, un ievrojami kurinms koksnes eksporta apjomiliecina par to, ka nav sti pamata runt par resursa defictu. 2011. gad kurinms koksnes netoeksports pc savas siltumspjas bija ldzvrtgs 63% no valsts kopj dabasgzes patriakoenercijas stacijs un katlu mjs11. K siltumapgdes uzmumi raugs uz o risku?

Ietekmi uz siltumenerijas tarifu atstj siltumenerijas realizcijas apjomu samazinans. Kaut arsiltumenerijas realizcija ir atirga pa gadiem, ir novrojama patria samazinans tendence.Samazinoties siltumenerijas realizcijai, pastvgs izmaksas gulstas uz mazku siltumenerijasdaudzumu, palielinot vienas vienbas cenu. 2009. gad kopjais centralizts siltumenerijasapjoms ir par aptuveni 20% mazks, nek 2000. gad (veicot klimatisko apstku korekciju)12. Vaiclonis ir patrtju komforta mazinana, k atbilde uz pieaugoo tarifu un ekonomiskmgrtbm? Vai ir iespjams tiks liels energoefektivittes pieaugums?

obrd k melns mkonis pr centralizts siltumapgdes pakalpojuma sniedzjiem un samjiem

pieaug pardu problma. Septembra beigs kopjais pardu apjoms bija aptuveni 24 milj. Ls.

13

Sliktkais, ka parda kopjais apjoms ir par 1 milj. Ls lielks nek pirms gada taj pa laik, ttad

7LR Centrls statistikas prvaldes datu bzes, www.csb.gov.lv

8LR Centrls statistikas prvaldes datu bzes, www.csb.gov.lv

9LR Centrls statistikas prvaldes datu bzes, www.csb.gov.lv

10Latvijas enertika skaitos, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rga, 2011

11LR Centrls statistikas prvaldes datu bzes, www.csb.gov.lv

12Latvijas enertika skaitos, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rga, 2011

13Pardi par siltumu pieaug, Dienas bizness, 26.09.2012

7/28/2019 Diskusijas dokuments: Kas ietekm msu maksjumus par siltumu un k tos kontrolt?

4/4

4

pardiem ir tendence pieaugt. Rodas jautjums, k pieaugou kurinm cenu apstkos izdosiesnkotn pardus mazint, ievrojot, ka vl siltumenerijas lietotjiem bs jatrod ldzeki kuuzturanai un energoefektivittes uzlaboanai? Ir ar skaidrs, ka siltuma piegdes uzmuminespj vidj un ilgk termi nodroint pakalpojumu, par to savlaicgi nesaemot samaksu.Turklt, lielo neiekasto iemumu summas spie siltumapgdes uzmumus lietot stermiaaizmumus, kav ieguldt pamatldzeku uzturan un efektivittes uzlaboan, neauj veikt

izdevgus kurinm iepirkumus (piem., ieprkot lielkos apjomos, kad tas ir ltks). Visi mintiefaktori savukrt atstj negatvu ietekmi uz siltumenerijas tarifiem.

Nepiecieams naudas plsmas nodroinana un naudas ldzeku piesaistes iespjas ir otibtiskas, lai siltumapgdes uzmumi vartu prbvt raoanas sistmas uz izdevgkiemenergoresursiem, uzstdt koenercijas iekrtas, rekonstrut iekrtas un nomaint siltumtklus,palielinot iekrtu efektivitti un samazinot relatvos siltuma zudumus. Relatvo siltuma zudumusamazinana siltumtklos ir viens no kritiskkajiem parametriem, kas nosaka gan siltumenerijastarifu, gan centralizts siltumapgdes konkurtspju ar alternatvm. Laika period no 2000. Ldz2009. gadam vidjie siltuma zudumi siltumtklos ir samazinjuies no 18,7% no saraot apjomaldz 14%14. Pilngi rels mris vartu bt tos turpint samazint ldz vismaz 10%.

Neapaubmi, ka pardu problma kav to dart. Tau jautjums ir ar, vai politiski ietekmtitarifi, kas noteikti mazki nek btu nepiecieams normlai darbbai, nav kavjui un joprojmnekav uzmumus modernizt savas sistmas? Vai siltumapgdes uzmumiem netiek uzliktasuz pleciem socils problmas?

Gatis Babauers (Gatis.Bazbauers@rtu.lv), 08.10.2012

14

Latvijas enertika skaitos, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rga, 2011