1. lpp.|

1. IEVADS

Laikā, kad Eiropa meklē jaunus

izaugsmes un nodarbinātības avotus, digitālajam vienotajam tirgum ir milzīgs

potenciāls. Digitālās tehnoloģijas lieto visā tautsaimniecībā. Tām ir izšķiroša

loma arī gandrīz visos uzņēmējdarbības

procesos — no ražošanas līdz tirgdarbībai un pārdošanai. Digitālais

vienotais tirgus var palīdzēt MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, sasniegt tirgu, kas

aptver vairāk nekā 500 miljonus cilvēku, un pārveidot tradicionālās nozares.

Lai varētu sasniegt digitālo vienoto tirgu, ir jāīsteno vispusīga pieeja attiecībā uz

vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem: 1) jānodrošina, lai

patērētājiem un uzņēmumiem būtu labāka tiešsaistes piekļuve precēm un

pakalpojumiem visā Eiropā; 2) jārada apstākļi digitālo tīklu un pakalpojumu

veiksmīgai attīstībai; un 3) jāpalielina

Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāls.

Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito

gadu vidus, pateicoties tam, ka samazinājās cenas informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā,

tika veikti būtiski ieguldījumi saistībā ar IKT iekārtām, un notika ekonomikas

izaugsme kopumā. Laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam ar IKT izmantošanas

palielināšanos (digitalizāciju) bija saistīti 30 % no IKP pieauguma Eiropas

Savienībā1, un šis process palīdzēja

1 B. van Ark u. c., Unlocking the ICT growth potential in Europe: Enabling people and businesses, 2013. g.

sasniegt augstāku efektivitāti (kopējās

faktoru produktivitātes pieaugumu), lai gan tas vairāk bija pamanāms ASV nekā

ES. Joprojām ir nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, jo īpaši platjoslas

infrastruktūrā. Dati liecina, ka par 10 procentpunktiem palielinot platjoslas

pieslēguma līmeni, IKP uz vienu iedzīvotāju ik gadu palielinās par 1–

1,5 procentpunktiem.2 Platjoslas

infrastruktūra stimulē organizatoriska rakstura inovācijas, uzlabo

uzņēmējdarbības procesus un samazina izmaksas. Šāda infrastruktūra stimulē

jaunu tirgu attīstību, rada jaunas darbavietas un samazina neatbilstību

darba tirgū. Šajā kontekstā būtiska loma ir dinamiskam un konkurētspējīgam

elektronisko sakaru tirgum.

2017. gada Digitālās ekonomikas un

sabiedrības indekss (DESI) apkopo attiecīgos rādītājus par Eiropas digitālo

veiktspēju un izseko digitālā vienotā tirgus attīstībai ES dalībvalstīs3. Šajā

faktu lapā ir aplūkots savienojamības

aspekts, t. i., platjoslas infrastruktūras kvalitāte un izvēršanas apmērs.

Faktu lapa ir strukturēta šādi: 2. sadaļā

ir sniegts pārskats par darbības rezultātiem ES valstīs attiecībā uz

platjoslas tīklu pārklājumu un

izmantošanu; 3. sadaļā ir aplūkoti

2 Czernich u. c., Broadband Infrastructure and Economic Growth, 2009. g. 3 Šajā indeksā ir aptverti pieci galvenie rādītāji: savienojamība, cilvēkkapitāls,

interneta lietošana, digitālo tehnoloģiju integrēšana un digitālie sabiedriskie pakalpojumi.

EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA

DIGITĀLAIS VIENOTAIS TIRGUS

PLATJOSLA UN E-SAKARI

2. lpp.|

pieejamie pierādījumi par iespējamajām politiskajām nostādnēm attiecībā uz to,

kā efektīvi risināt ar platjoslas tīklu

pārklājumu un izmantošanu saistītās problēmas, kā arī apskatīta ES līmenī

pieņemtā pieeja; 4. sadaļā ir ieskicēta laba politikas prakse šo problēmu

risināšanai ES valstīs, jo īpaši aprakstot Nīderlandē un Luksemburgā īstenoto

pieeju attiecībā uz platjoslas izvēršanu.

2. POLITIKAS UZDEVUMI

Lai varētu attīstīties digitālā sabiedrība,

tās locekļiem ir jāspēj pieslēgties internetam. Mūsdienās vairs nepietiek ar

vienkāršu interneta savienojumu. Lai varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko

sniedz viss ar internetu saistīto

pilnveidojumu spektrs, būtiski svarīgs ir ātrs interneta savienojums.

Savienojamība ir digitālās ekonomikas un sabiedrības stūrakmens.

Ar 2017. gada DESI savienojamības rādītāju tiek mērīta platjoslas

infrastruktūras kvalitāte un izvēršana. Lai nodrošinātu konkurētspēju, obligāts

priekšnosacījums ir piekļuve ātriem platjoslas pakalpojumiem. Šo rādītāju

aprēķina kā četru pakārtoto rādītāju — fiksētās platjoslas (33 %), mobilās

platjoslas (23 %), ātruma (33 %) un

pieejamības (11 %) — svērto vidējo. Valsts līmenī iegūtos rādītājus normalizē

mērogā no 0 līdz 1 (1. tabula). Saskaņā ar 2017. gada DESI datiem (1. attēls)

platjoslas infrastruktūras izvēršanas līmenis, tās kvalitāte un pieejamība

(digitālā savienojamība) Eiropas Savienībā ir attīstīta nevienmērīgi.

1. attēls. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss — savienojamības aspekts

Avots: Eiropas Komisija, 2017.

2.1. Platjoslas pārklājums

Digitālajā programmā Eiropai attiecībā uz

platjoslas pārklājumu ir noteikti divi

mērķi: 1) līdz 2013. gadam platjoslai ir jābūt pieejamai visiem eiropiešiem; un

2) līdz 2020. gadam visiem eiropiešiem ir jābūt pieejamam ātrgaitas platjoslas

pārklājumam — vismaz 30 Mb/s.

Pirmais mērķis ir sasniegts, jo pamata

platjosla ir pieejama visiem Eiropas Savienībā, ja ņem vērā visas galvenās

tehnoloģijas (xDSL, kabeļus, [optiskās] šķiedras uz telpām — FTTP, WiMax,

HSPA, LTE un satelītu).

Taču, vērtējot tikai fiksētās un fiksētās bezvadu tehnoloģijas, pārklājums aptver

līdz pat 97,5 % no ES

mājsaimniecībām — nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā (2. attēls).

Apmēram pusē dalībvalstu pārklājums ir

vairāk nekā 99 % mājsaimniecību. Fiksētā tīkla pārklājums visaugstākais ir

dalībvalstīs, kurās ir labi attīstīta DSL

infrastruktūra, un pārsniedz 90 % visās dalībvalstīs, izņemot trīs. Salīdzinājumā

ar citām dalībvalstīm iepaliek Polija, Slovākija un Rumānija, kurās pārklājums

ir mazāks nekā 90 %. Skatoties uz lauku teritorijām, viszemākais fiksētās

platjoslas pārklājums ir Igaunijā, Bulgārijā un Polijā.

0

0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

0,7

0,8

0,9

3. lpp.|

2. attēls. Fiksētās platjoslas pārklājums valstīs un to lauku teritorijās

Avots: “IHS and Point Topic, Broadband Coverage in Europe 2016”. Šie dati attiecas uz ierīkotajiem fiksētajiem

un fiksētajiem bezvadu platjoslas tīkliem, nav ņemti vērā mobilie bezvadu un satelītu risinājumi.

Attiecībā uz otru mērķi, proti, nodrošināt

ātrgaitas platjoslas pārklājumu visiem

eiropiešiem vismaz 30 MB/s (t. s. nākamās paaudzes piekļuves

tehnoloģijas (NGA)) līdz 2020. gadam, šis pārklājums turpināja palielināties un

tagad ir aptverti 76 % no ES mājsaimniecībām. Šajā ziņojumā NGA

ietver VDSL, kabeļu Docsis 3.0 un FTTP. 2016. gada vidū lielākais NGA

pārklājums bija VDSL, proti, 48 %, un

tam sekoja kabeļu tīkls (44 %) un FTTP (24 %). Lielākā daļa Eiropas kabeļtīklu

uzlabojumu tika veikti līdz 2011. gadam, savukārt VDSL pārklājums tagad ir

2,5 reizes lielāks nekā pirms četriem gadiem. Pagājušajā gadā VDSL

visstraujāk paplašinājās Itālijā, pieaugot

no 41 % līdz 72 %. Ievērojams progress

bija vērojams arī attiecībā uz FTTP (no

10 % 2011. gadā līdz 24 % 2016. gadā), taču FTTP pārklājums joprojām ir zems.

Ierīkošana joprojām tiek koncentrēta

galvenokārt pilsētas teritorijās, savukārt NGA aizvien izplatītāka kļūst lauku

apvidos, aptverot 40 % no

mājsaimniecībām (

3. attēls).

Tas nozīmē, ka platjoslas pārklājuma

kvalitāte pilsētās un lauku apvidos joprojām ir atšķirīga un pastāv

ekonomiskās un sociālās atstumtības risks.

3. attēls. Ātrgaitas platjoslas (nākamās paaudzes piekļuves) pārklājums valstīs un to lauku teritorijās

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%Kopā Lauku teritorijāsFiksētās platjoslas pārklājums (2016. gada jūnijā)

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

MT CH BE NL IS PT LU DK UK LV AT CY DE IE SI LT NO ES HU SE EE ES -28 SK CZ FI BG IT RO PL HR FR EL

Kopā Lauku …Nākamās paaudzes piekļuves (FTTP, VDSL un Docsis 3.0 kabelis) pārklājums (2016. gada jūnijā)

4. lpp.|

Avots: “IHS and Point Topic, Broadband Coverage in Europe 2016”. Šie dati attiecas uz ierīkotajiem fiksētajiem

un fiksētajiem bezvadu platjoslas tīkliem, nav ņemti vērā mobilie bezvadu un satelītu risinājumi.

Attiecībā uz mobilajiem tīkliem — visās

dalībvalstīs ir ieviesti 4G tīkli. 4G mobilās platjoslas pieejamība

2016. gada jūnijā sasniedza 96 % (4. attēls), salīdzinot ar 86 %

2015. gadā.

LTE visvairāk ir attīstīts Dānijā,

Zviedrijā un Somijā.

Lauku apvidos tvērums ir palielinājies no 36 % 2015. gadā līdz 80 %

2016. gadā.

4G vidējā pieejamība4 (ko aprēķina kā

katra operatora pārklājuma vidējo vērtību) ir nedaudz zemāka par vispārējo

pārklājumu un ir 84 %.

4G vidējais pārklājums apmēram pusei

dalībvalstu ir virs 90 %, bet viszemākais ir Rumānijā, proti, 45 %.

4. attēls. 4G (LTE) pārklājums

Avots: IHS un Point Topic.

4 Tas ir jauns rādītājs, ar ko mēra mobilo telesakaru operatora vidējo pārklājumu katrā valstī. 4G pārklājuma mērījumiem iepriekšējās digitālā progresa ziņojumu versijās tika izmantots cits rādītājs. Ar veco 4G rādītāju mērīja operatoru kopējo pārklājumu, un ar to tika iegūtas augstākas

vērtības nekā ar jauno rādītāju.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

DK SE FI LT LU PT BE EE CZ IE SI UK HU PL LV NL AT IT DE ES ES-28 EL SK MT FR HR BG CY RO

Kopā Vidēji

4G (LTE) pārklājums (2016. gada jūnijā)

5. lpp.|

2.2. Platjoslas izmantošana (platjoslas savienojuma abonēšana)

Eiropas Savienībā 27 % no

mājsaimniecībām ir abonēts ātrgaitas platjoslas pieslēgums, kas nodrošina

vismaz 30 Mb/s. Beļģijā un Nīderlandē divas trešdaļas no mājsaimniecībām jau

abonē ātrgaitas platjoslu, savukārt Horvātijā, Grieķijā, Itālijā un Kiprā

ātrgaitas pakalpojumi joprojām ir retums.

Vienlaikus saskaņā ar Digitālo programmu Eiropai līdz 2020. gadam ir

jānodrošina, ka 50 % no Eiropas mājsaimniecībām ir abonēts pieslēgums

ar ātrumu virs 100 Mb/s (īpaši ātra platjosla). Lai gan tīkli, kas spēj

nodrošināt 100 Mb/s, aptver 49 % no mājsaimniecībām, saskaņā ar datiem par

situāciju 2016. gada jūnijā tikai 11 % no

mājsaimniecībām bija abonējušas īpaši ātro platjoslu. Ātrās un īpaši ātrās

platjoslas izmantošanas lēnā uzsākšana ietekmē Eiropas spēju ieviest

jauninājumus, izplatīt zināšanas, kā arī preces un pakalpojumus, un atstāj lauku

apvidus nošķirtus.

Attiecībā uz fiksētās platjoslas

izmantošanu mājsaimniecībās viszemākais līmenis ir Itālijā, Bulgārijā

un Polijā, kur tas ir būtiski zemāks par Eiropas vidējo līmeni, proti, 72 %.

Luksemburgā un Nīderlandē šādas izmantošanas līmenis ir visaugstākais,

proti, vairāk par 90 % (5. attēls).

5. attēls. Fiksētā platjosla — pamata un ātrās (NGA) platjoslas izmantošana

mājsaimniecībās

Avots: Komisijas dienesti, pamatojoties uz Komunikāciju komitejas un “Eurostat” datiem.

Mobilā platjosla ir platjoslas tirgus

visstraujāk augošais segments. Attiecībā uz mobilās platjoslas izmantošanu —

Eiropas Savienībā uz 100 cilvēkiem ir 84 aktīvās mobilās platjoslas SIM kartes,

salīdzinot ar 34 SIM kartēm pirms četriem gadiem. Šajos pēdējos četros

gados pieaugums ir bijis lineārs, katru gadu tīklam pievienojoties vairāk nekā

40 miljoniem jaunu abonentu.

Ziemeļvalstīs, Igaunijā, Luksemburgā un

Polijā jau tagad ir vairāk nekā 100 abonenti uz 100 cilvēkiem, savukārt

Ungārijā un Grieķijā šo pakalpojumu joprojām izmanto mazāk par 50 %.

Visvairāk mobilo platjoslu abonē lietošanai viedtālruņos, nevis planšetēs

vai klēpjdatoros (6. attēls).

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%Ātrā platjosla Pamata platjosla

Fiksētās platjoslas izmantošana mājsaimniecībās — pamata un ātrā platjosla (vismaz 30 Mbps) (2016. gada jūlijā)

6. lpp.|

6. attēls. Mobilās platjoslas izmantošana

Avots: Komisijas dienesti, pamatojoties uz Komunikāciju komitejas un “Eurostat” datiem.

3. ATBILSTOŠO POLITIKAS SVIRU IDENTIFICĒŠANA

Telekomunikācijas tirgi Eiropā mēroga ziņā joprojām ir galvenokārt nacionāli,

reģionāli vai lokāli, ar atšķirīgiem piedāvājuma un pieprasījuma

nosacījumiem. Telekomunikāciju operatoriem ir nacionāla mēroga

stratēģijas, pat ja tie ir lielāku

starptautisku grupu sastāvdaļa. Attiecībā uz telekomunikāciju regulējumu un

spektra politiku ES teritorijā pastāv būtiskas atšķirības, ko nevar pamatot ar

valstij raksturīgiem apstākļiem un kas apgrūtina turpmāko ieguldījumu iespējas

un inovatīvu uzņēmumu rašanos ES līmenī. Tas neļauj ES pilnībā izmantot

visu ES mēroga telekomunikāciju tirgus

potenciālu.

Ar pašreizējiem reglamentējošajiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā

(spēkā kopš 2002. gada un atjaunināti 2009. gadā) valstu tirgi, kas agrāk bija

monopolizēti, tagad ir sekmīgi

liberalizēti. Turklāt ir mazināti šķēršļi ienākšanai tirgū, veicinot efektīvu

konkurenci un izstrādājot vienotus principus attiecībā uz elektronisko sakaru

tirgiem visā ES. Galvenie regulējuma ekonomiskie noteikumi ir izstrādāti,

pamatojoties uz valsts regulatīvo iestāžu veikto tirgus analīzi, kurā noteikts, ka

iesākumā ir jāizmanto tiesiskās

aizsardzības līdzekļi, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci apstākļos, kad

vienam vai vairākiem operatoriem ir

nozīmīga ietekme (vai dominējošs stāvoklis) tirgū. Tāpēc pašreizējā

regulējuma pamatā ir valsts regulatīvo

iestāžu noteikumu īstenošana 28 dalībvalstīs.

Pašreizējais regulējums kopumā ir bijis

sekmīgs, radot apstākļus efektīvai konkurencei atšķirīgajos nacionālajos

tirgos. Tradicionālie vertikāli integrēto

telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji (“vēsturiskie operatori”) konkurē ar

piekļuves prasītājiem (“jaunpienācējiem”) un ar kabeļtīklu

operatoriem (kas vēsturiski sniedz televīzijas pakalpojumus). Inovācijas

mobilajos platjoslas tīklos ir radījušas jaunu pakalpojumu platformu.

Tomēr, lai gan noteiktos apstākļos pastāv vienprātība, ka piekļuve platjoslas

tīkliem ir jāregulē, joprojām pastāv arī tendence, ka izvēlētie regulējošie

tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir ļoti atšķirīgi.

Šādos apstākļos operatoriem ir grūtāk investēt pārrobežu tīklos un saistītajos

pakalpojumos vai ieiet jaunos tirgos, balstoties tikai uz esošo komerciālo un

tehnisko modeļu paplašināšanu. Tā rezultātā dažādās valstīs patērētājiem un

visu nozaru uzņēmumiem, iespējams, ir

atšķirīga elektronisko komunikāciju pakalpojumu pieejamības kvalitāte; ja

tīklu pieejamības kvalitāte ir zema, tiek kavēta noteiktu ekonomikas noaru

darbība un mazināta iedzīvotāju interese iesaistīties tiešsaistes darbībās.

0%

20%

40%

60%

80%

100%

120%

140%

160%

FI DK SE EE LU PL IE UK CY ES IT NL ES-28 BG FR HR LV AT CZ LT SK DE RO BE MT SI PT EL HU

Mobilās platjoslas izplatība pa valstīm (2016. gada jūlija dati)

7. lpp.|

Lai īstenotu savu digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Komisija 2016. gada

14. septembrī pieņēma tādu iniciatīvu un

likumdošanas priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir izvirzīt ES priekšplānā

interneta savienojamības jomā5:

1) tādu jaunu, nesaistošu savienojamības mērķu kopums, kas

paredzēti tam, lai sasniegtu konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu

līdz 2025. gadam6;

2) jauns Eiropas Elektronisko sakaru kodekss7, kurā apvienotas četras

spēkā esošās telekomunikāciju direktīvas (Pamatdirektīva, Atļauju

izsniegšanas direktīva, Piekļuves direktīva un Universālā pakalpojuma

direktīva), un atjaunināta Regula, ar ko izveido Eiropas Elektronisko

komunikāciju regulatoru iestādi

(BEREC)8; 3) Regula par atbalstu vietējām

kopienām, nodrošinot bezvadu interneta (Wi-Fi) brīvu pieejamību

iedzīvotājiem publiskās vietās9 (WiFi4EU);

4) Rīcības plāns par 5G ieviešanu ES10.

3.1. Savienojamības mērķi

konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus izveidei līdz 2025. gadam

Pamatojoties uz ES pašreizējiem mērķiem 2020. gadam platjoslas jomā,

Komisija ir izstrādājusi vīziju par Eiropas gigabitu sabiedrību. Īstenojot šo vīziju,

ļoti augstas veiktspējas tīklu pieejamība

un izmantošana ļautu digitālajā vienotajā tirgū plaši izmantot un attīstīt produktus,

pakalpojumus un lietotnes.

Jaunie mērķi 2025. gadam ir šādi:

5 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-

16-3008_lv.htm. 6 https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110. 7 https://ec.europa.eu/digital-single-

market/news-redirect/34112. 8 https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34114. 9 https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228. 10 https://ec.europa.eu/digital-single-

market/news-redirect/34115.

1) visiem galvenajiem sociāli ekonomiskajiem virzītājspēkiem,

piemēram, skolām, augstskolām,

pētniecības centriem, transporta mezgliem, visiem sabiedrisko

pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, slimnīcām un pārvaldes iestādēm, kā

arī uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām, ir jābūt

iespējai izmantot īpaši ātrdarbīgus gigabitu savienojumus (kas

lietotājiem ļauj lejupielādēt/augšupielādēt 1 gigabitu

datu sekundē);

2) visās Eiropas mājsaimniecībās neatkarīgi no tā, vai tās atrodas

laukos vai pilsētās, ir jābūt iespējai izmantot pieslēgumu, kas nodrošina

lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s un kuru var pārveidot gigabitu

pieslēgumā (1000 Mb/s); 3) visās apdzīvotajās teritorijās, kā arī

gar svarīgākajiem autoceļiem un

dzelzceļiem ir jānodrošina nepārtraukts 5G pārklājums, proti,

piektās paaudzes bezvadu sakaru sistēmas. Kā starpposma mērķis tiek

noteikts, ka līdz 2020. gadam katras ES valsts vismaz vienā lielā pilsētā ir

jābūt komerciāli pieejamam 5G tīklam.

Tiek lēsts, ka savienojamības mērķu sasniegšanai nākamajā desmitgadē būs

nepieciešami ieguldījumi EUR 500 miljardu apmērā. Šiem naudas

līdzekļiem galvenokārt būtu jānāk no privātiem avotiem. Taču, ņemot vērā

pašreizējās ieguldījumu tendences,

visticamāk, būs ieguldījumu iztrūkums EUR 155 miljardu apmērā.

3.2. Jaunais Eiropas Elektronisko

sakaru kodekss

Lai risinātu ar ieguldījumiem saistītās

problēmas, Komisija ir ierosinājusi

modernizēt pašreiz spēkā esošo ES telekomunikāciju regulējumu, kas pēdējo

reizi tika atjaunināts 2009. gadā. Pašlaik likumdevēji apspriež jauno Eiropas

Elektronisko sakaru kodeksu.

Šajā kodeksā ir ierosināts pievērst

uzmanību tālāk uzskaitītajiem aspektiem.

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3008_lv.htmhttp://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3008_lv.htmhttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34112https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34112https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34114https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34114https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34115https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34115

8. lpp.|

- Lielāka konkurence un paredzamība attiecībā uz

ieguldījumiem: lai arī kurā sektorā

ieguldītāji darbotos, viņiem ir nepieciešama ilgtermiņa noteiktība. Tas

nozīmē, ka ir jābūt stabilai normatīvajai videi, kas mazina atšķirības starp

normatīvajām praksēm visā ES. Kodeksā tiek ierosināts piemērot tirgus

regulējumu tikai tad, ja to prasa tiešā lietotāja intereses un ja komerclīgumi

starp operatoriem nenodrošina konkurētspējīgus rezultātus. Ar jauno

kodeksu regulējums tiks ievērojami

samazināts gadījumos, ja konkurējoši operatori kopīgi iegulda līdzekļus ļoti

augstas kapacitātes tīklos un sekmē mazāku tirgus dalībnieku dalību

investīciju projektos, pateicoties izmaksu apvienošanai, liela apjoma šķēršļu

pārvarēšanai utt. Ar jaunajiem noteikumiem ir paredzēts padarīt

ieguldījumus paredzamākus

“pionieriem”, kuri uzņemas risku ieguldīt šādos tīklos zonās, kas ir mazāk

rentablas, piemēram, lauku reģionos. Šajā jaunajā kodeksā runa vairs nav tikai

par konkurenci attiecībā uz piekļuvi tīkliem, bet arī par konkurenci attiecībā

uz ieguldījumiem šajos tīklos.

- Radiofrekvenču labāks

izmantojums: īpaši svarīgi ir mazināt atšķirības starp reglamentējošo praksi

ES radiofrekvenču spektra jomā, kas ir bezvadu sakaru galvenais izejmateriāls.

Šajā kodeksā ir ierosināts piešķirt ilgtermiņa licences, vienlaikus nosakot

arī stingrākas prasības, lai spektrs tiktu

izmantots efektīvi un lietderīgi. Tajā arī ir ierosināts koordinēt pamatparametrus,

piemēram, piešķīrumu laika grafiku, lai spektrs tiktu laists ES tirgū savlaicīgi, un

tuvināt politiku attiecībā uz spektriem, lai piedāvātu pilnīgu bezvadu pārklājumu

visā ES.

- Pastiprināta patērētāju aizsardzība

jomās, kur ar vispārīgiem noteikumiem patērētāju aizsardzības jomā nevar

atrisināt nozarei raksturīgas problēmas. Pateicoties atjauninātiem noteikumiem,

būs vieglāk nomainīt piegādātāju gadījumos, kad patērētāji ir

parakstījušies uz pakalpojumu

komplektu (kas ietver internetu, tālruni, televīziju, mobilo telefoniju utt.), un

nodrošināt, ka neaizsargātajām iedzīvotāju grupām (piem., veciem

cilvēkiem, personām ar invaliditāti un

tiem, kas saņem sociālo palīdzību) ir tiesības noslēgt cenas ziņā pieejamus

līgumus par interneta pieslēgumu.

- Drošāka tiešsaistes vide lietotājiem un taisnīgāki noteikumi visiem tirgus

dalībniekiem: atsevišķi noteikumi ir jāattiecina arī uz jaunajiem tiešsaistes

dalībniekiem, kuri piedāvā

pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piedāvā tradicionālie operatori, lai

cita starpā garantētu, ka tiek piemērotas drošības prasības (kuru mērķis ir panākt,

ka tīkli un serveri ir droši). Ir ierosināts arī paredzēt nākotnē iespēju lietotājiem

sazināties ar ES neatliekamās palīdzības numuru 112, izmantojot šos tiešsaistes

pakalpojumus. Tas lietotājiem neradīs

papildu izmaksas.

Komisija arī ir ierosinājusi stiprināt valstu regulatoru un aģentūras

BEREC lomu, lai garantētu noteikumu saskaņotu un paredzamu piemērošanu

visā digitālajā vienotajā tirgū, samazinot

pašreizējo sadrumstalotību un neatbilstības. Ierosinājums pārveidot

BEREC par pilntiesīgu aģentūru pilnībā saskan ar piedāvāto jauno Eiropas

Sakaru kodeksu, kurā ir noteikts, kurās jomās BEREC ir jāsniedz ieguldījums, lai

sasniegtu savienojamības un normatīvās saskanības mērķus (piem., pārrobežu

jautājumi, vadlīnijas valsts regulatīvajām

iestādēm).

Jo īpaši attiecībā uz platjoslu joprojām ļoti būtiska elektronisko sakaru

regulējuma sastāvdaļa ir regulējums par piekļuvi tīkliem, kas pieder

operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme

tirgū. Tas nozīmē, ka šie operatori turpinās nodrošināt citiem operatoriem

piekļuvi saviem tīkliem par maksu un ka regulatori varēs iejaukties, ja tas netiks

darīts. Taču ir ierosināts vienkāršot un pielāgot šādas piekļuves piešķiršanas

nosacījumus, lai stimulētu jaunu augstas veiktspējas tīklu izvēršanu. Turklāt,

pamatojoties uz pašreizējo paraugpraksi

Eiropas Savienībā, Komisija ierosina mērķtiecīgāku pieeju, lai garantētu, ka

pienākums nodrošināt piekļuvi tiek noteikts tikai vajadzības gadījumā, lai

novērstu tirgus nepilnības. Komisija

9. lpp.|

ierosina arī pašlaik spēkā esošo maksimālo triju gadu tirgus pārskata

periodu pagarināt līdz pieciem gadiem,

lai operatoriem nodrošinātu stabilāku normatīvo vidi.

Lai labāk pielāgotu regulējumu un

stimulētu ieguldījumus apvidos, kuros nav pietiekamas pakalpojumu

pieejamības, ierosinātajā Kodeksā tiks noteikta prasība valsts regulatoriem

atzīmēt kartē plānotos ieguldījumus tīklā

un izsludināt uzaicinājumus izteikt ieinteresētību izvērst tīklu teritorijās,

kurās nav plānots veidot ļoti augstas veiktspējas tīklu. Lai uzlabotu

ieguldījumu noteiktību, ierosinātajā regulējumā regulatoriem tiek dotas

pilnvaras vērsties pret operatoriem, kas novirzās no saviem

10. lpp.|

nodomiem, par kuriem viņi tika paziņojuši, attiecībā uz šīm teritorijām.

Šādā veidā Kodekss stimulēs alternatīvu

tīklu operatorus, kuri koncentrējas uz mazākām ģeogrāfiskajām zonām, un

veicinās kvalitatīvas savienojamības nodrošināšanu iedzīvotājiem ārpus

pilsētām.

Turklāt tiek piedāvāti divi modeļi, kas ļauj operatoriem samazināt savu

regulējuma radīto slogu, proti:

1) līdzieguldījums: konkurence veicina

ieguldījumus, jo īpaši tad, ja ir iespējama infrastruktūras konkurence

(piem., blīvi apdzīvotās teritorijās). Citās teritorijās līdzieguldījums var

palīdzēt apvienot resursus un

samazināt izvēršanas izmaksas. Tas dod citiem operatoriem, kas vēlas

veikt ieguldījumus, reālistiskāku iespēju to darīt un ļautu

dominējošiem operatoriem, kas modernizē savus tīklus, nošķirt sevi

no tiem, kas neveic ieguldījumus. Šāda pieeja mudina dažādus tirgus

dalībniekus jau no paša sākuma

apvienot savus spēkus, lai izvērstu augstas veiktspējas tīklus un pilnībā

gūtu labumu no tiem. Tā kā pieaug tīkla jauda, šāda pieeja spēj arī

stimulēt jaunu komerciālo piekļuves līgumu noslēgšanu. Turklāt cilvēki,

kas dzīvo mazāk apdzīvotās teritorijās, gūs priekšrocības no tā,

ka straujāk tiek izvērsti ļoti augstas

veiktspējas tīkli, kurus atbalsta šie modeļi;

2) tikai vairumtirdzniecība: tirgus

dalībnieki, kas īsteno no privātiem līdzekļiem finansētus ieguldījumus

tīklos un tikai pēc tam pārdod vai iznomā piekļuvi tiem, nepiedāvājot

pakalpojumus tiešajiem lietotājiem,

arī gūs priekšrocības, ko sniedz atviegloti piekļuves nodrošināšanas

pienākumi, ja tie joprojām tiek uzskatīti par dominējošiem tirgus

dalībniekiem. Piedāvājot piekļuvi vairākiem pakalpojumu sniedzējiem,

ieguldītājs var apvienot ieņēmumus un nodrošināt labāku ienesīgumu no

kapitāla, kas vajadzīgs

infrastruktūras izveidei.

Noteikumi, kas ļauj labāk koordinēt radiofrekvenču spektra piešķiršanu,

atvieglos šo procesu arī ieguldītājiem, jo

īpaši izvēršot darbību pāri robežām. Šajā kodeksā ir ierosināts piešķirt ilgtermiņa

licences, lai stimulētu ieguldījumus, vienlaikus nosakot stingras prasības, lai

spektrs tiktu izmantots efektīvi un lietderīgi. Tiek ierosināts arī koordinēt jo

īpaši spektra piešķiršanas laiku un tos licences nosacījumus, kas visvairāk

ietekmē tirgus struktūru un uzņēmumu stratēģijas, lai nodrošinātu, ka spektrs

tiek savlaicīgi darīts pieejams ES tirgū.

Ar jaunajiem noteikumiem tiks samazinātas tās telekomunikāciju

operatoru izmaksas, kas rodas, tiem darbojoties vairākās valstīs, tādējādi

veicinot iekšējā tirgus izveidi.

Bezvadu platjosla būtiski veicina ātru

platjoslas pieslēgumu nodrošināšanu cilvēkiem attālos reģionos un inovatīvu

pakalpojumu pieejamību, izmantojot mobilās ierīces (piem., viedtālruņus,

planšetes un klēpjdatorus), jebkur visā Eiropā. Efektīvi izmantojot

radiofrekvenču spektru, ko veicina harmonizētā spektra piekļuves

nosacījumi, nodrošinot bezvadu iekārtu

savstarpēju izmantojamību un apjomradītus ietaupījumus, ar

digitālajiem produktiem un pakalpojumiem varēs atbalstīt

iedzīvotājus visos dzīves aspektos un virzīt Eiropas ekonomikas atveseļošanos.

3.3. WiFi4EU

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji — no

pārvaldes iestādēm līdz bibliotēkām, universitātēm un slimnīcām — aizvien

vairāk attīsta bezvadu lokālos tīklus (Wi-Fi) savai iekšējai lietošanai, taču ļoti

bieži — arī apmeklētājiem. Pamatojoties uz šo praksi, Komisija ir ierosinājusi

izveidot kuponu shēmu ar budžetu

EUR 120 miljonu apmērā, lai palīdzētu ieinteresētajām vietējām iestādēm

piedāvāt bezmaksas Wi-Fi pieslēgumus, piemēram, sabiedriskajās ēkās un ap

tām, veselības aprūpes centros, parkos un laukumos. Paredzams, ka līdz

2020. gadam 6000–8000 pašvaldības izmantos priekšrocības, ko sniedz šī

jaunā shēma.

11. lpp.|

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada maijā panāca politisku

vienošanos par WiFi4EU iniciatīvu un tās

finansējumu.

3.4. 5G rīcības plāns

5G rīcības plāns ir galvenā iniciatīva, kas

paredzēta tirgus un ieguldījumu problēmu risināšanai saistībā ar

komerciālo 5G pakalpojumu ieviešanu visā Eiropā līdz 2020. gadam. Proti,

Komisija kopā ar ieinteresētajām

personām risinās politikas jautājumus un novērsīs normatīvos šķēršļus, kas kavē

izvēršanu, piemēram, veicinot savlaicīgu radiofrekvenču spektra pieejamību,

labvēlīgākus nosacījumus mazo šūnu izvēršanai vai risinot nozarei raksturīgās

problēmas, kas kavē izvērst konkrētus pakalpojumus. Šī rīcība papildinās

vispārējo pozitīvo ietekmi, ko sniedz

reglamentējošo noteikumu pārskatīšana. Sekmes ir atkarīgas no visu tirgus

dalībnieku brīvprātīgas un savstarpēji izdevīgas koordinācijas.

Plānā paredzēts arī paātrināt jaunu, uz

savienojamības bāzes veidotu inovācijas

ekosistēmu izstrādi, apvienojot kopīgajā 5G darba programmā visus Eiropas

partnerus, publiskos un privātos dalībniekus, kas pārstāv visas attiecīgās

nozares — no telekomunikācijām līdz loģistikai, transportam, enerģētikai,

veselības aizsardzībai un ražošanai.

Turklāt plāns sasaista nepārtrauktos

centienus 5G pētniecības un izstrādes jomā ar nākotnes tirgus izveidi. Tajā būs

iekļautas progresīvas 5G demonstrēšanas darbības un liela

mēroga izmēģinājumi pirms laišanas tirdzniecībā, kā arī saskanīga ES

stratēģija attiecībā uz 5G standartizāciju.

Visbeidzot, ir paredzēts, ka plāns kalpos kā skaidrs ceļvedis publiskiem un

privātiem ieguldījumiem 5G infrastruktūras objektos ES, ņemot vērā

to, cik stratēģiski svarīga ekonomikai un sabiedrībai ir 5G savienojamība.

Plāns ir izstrādāts, balstoties uz Komisijas daudzajiem līdz šim

īstenotajiem centieniem nodrošināt ES līderpozīcijas 5G izstrādē pasaulē. Jau

2013. gadā Komisija uzsāka publisko un privāto partnerību attiecībā uz 5G,

piešķirot ES finansējumu EUR 700 miljonu apmērā no programmas

“Apvārsnis 2020” līdzekļiem un nosakot

šīs sadarbības periodu līdz 2020. gadam. Tas tika darīts, lai piesaistītu privātā

sektora līdzekļus vismaz EUR 3,5 miljardu apmērā. Komisija arī

divpusēji sadarbojas ar saviem darījumu partneriem vairākās stratēģiski svarīgās

tirdzniecības partnervalstīs, proti, Dienvidkorejā, Japānā, Ķīnā un Brazīlijā,

lai veicinātu 5G kopīgu pilnveidošanu. ES ir arī cieši kontakti ar galvenajām

organizācijām ASV.

3.5. Piešķirtais spektrs e-

komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, tostarp bezvadu

platjoslai

Viens no galvenajiem 2012. gadā

pieņemtās Radiofrekvenču spektra

politikas programmas (RSPP) mērķiem bija līdz 2015. gadam identificēt vismaz

1200 MHz radiofrekvenču spektra, kas būtu piemērots bezvadu platjoslas

pakalpojumiem. Katra dalībvalsts ir individuāli atbildīga par to, lai tiktu

piešķirtas tiesības lietot minēto spektru.

Dažām dalībvalstīm vēl aizvien ir

jāpabeidz atļauju piešķiršanas process jau saskaņotajās joslās, kā prasīts

Radiofrekvenču spektra politikas programmā (RSPP). Eiropas Parlaments

un Padome 2017. gada maijā pieņēma Lēmumu (ES) 2017/899, kurā tika

noteikts, ka 2020. gada 30. jūnijs ir

galvenais termiņš, no kura dalībvalstīm ir jāatļauj izmantot 700 MHz frekvenču

joslu zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas

elektronisko sakaru pakalpojumus, tikai saskaņā ar harmonizētiem tehniskiem

nosacījumiem, ko Komisija noteikusi Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/687.

Vienlaikus Komisija un dalībvalstis

izstrādā iespējamo 1,5 GHz joslas paplašināšanas veidu, kā arī tehnisko

nosacījumu grozījumus 900 MHz un 1800 MHz joslām, lai veicinātu IoT (lietu

interneta) izmantošanu.

Kamēr ES tuvojas 1200 MHz mērķa

sasniegšanai, dažām dalībvalstīm vēl joprojām ir jāpiešķir vairāk nekā 30 %

no harmonizētā spektra. No vienas puses, tikai Somija, Francija un Vācija

12. lpp.|

jau ir piešķīrušas 700 MHz joslu (5G joslas aizsākums), savukārt dažās

dalībvalstīs pārprofilēšanas process

varētu ilgt vairākus gadus. No otras puses, tiek ziņots, ka tirgū nav

pieprasījuma pēc frekvencēm virs 1 GHz. Tomēr situācija mainās, arī tāpēc, ka

pieaug interese par augstfrekvences joslām, ņemot vērā 5G izvēršanu, un jo

īpaši interese ir par 3,4–3,8 GHz joslu, kas identificēta kā 5G joslas aizsākums.

Pārskats par stāvokli dalībvalstīs attiecībā uz atļauju piešķiršanas procesu

joslām, kas Radiofrekvenču spektra

politikas programmā ir paredzētas bezvadu platjoslas elektronisko

komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, ir dots 2. tabulā.

4. POLITIKAS STĀVOKĻA IZPĒTE

4.1. Labas prakses piemēri

Platjosla Nīderlandē

Nīderlandes rādītāji ir virs vidējiem, un

tā ieņem pirmo vietu savienojamības

ziņā. Gan platjoslas, gan ātrgaitas platjoslas pārklājuma ziņā Nīderlande ir

ES dalībvalstu pirmajā trijniekā. Platjoslas pakalpojumi ir pieejami visā

valstī (izmantojot fiksētos, mobilos un satelīttīklus), un platjosla un NGA tiek

plaši izmantoti. Taču nedaudz sliktāki rādītāji Nīderlandei ir 4G pārklājuma,

mobilās platjoslas izmantošanas un

spektra harmonizēšanas jomā.

2016. gada jūlijā Ekonomikas ministrija publicēja jauno digitalizācijas

programmu, kurā ieskicēja darbības Nīderlandes ekonomikas turpmākās

digitalizācijas jomā 2016./2017. gadam.

Kopumā Nīderlande attiecībā uz platjoslas stratēģiju ir izvēlējusies izvērst

infrastruktūru uz tirgus nosacījumiem. Svarīgi atzīmēt, ka Nīderlande ir

uzsvērusi, ka pašvaldību galvenais uzdevums ir radīt labus apstākļus,

piemēram, plānot un koordinēt rakšanas darbus, saīsināt licencēšanas procedūras

un samazināt to izmaksas, veicināt

lietotņu un pakalpojumu izstrādi un izmantošanu. Ja neizdodas izvērst

infrastruktūru uz tirgus nosacījumiem, vietējie un reģionālie tirgus dalībnieki var

palīdzēt un sniegt finansējumu un finanšu instrumentus. Turklāt valdība

atbalsta iedzīvotāju iniciatīvas veidot pašfinansētus platjoslas tīklus,

piemēram, samensnelinternet.nl —

zināšanu platformu, kas sniedz informāciju par dažādiem realizācijas

stadijā esošu platjoslas projektu aspektiem.

Laika gaitā Nīderlande saglabā savu

nosacīti labo virzības tempu, nodrošinot nozares konkurētspēju. Tomēr, lai

turpinātu atvieglot ieguldījumus

infrastruktūrā, ir jāpabeidz Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas

transponēšana.

Nīderlande vēlas uzņemties svarīgu lomu Eiropas 5G pakalpojumu sniegšanas

stratēģijā. Lai paātrinātu inovācijas 5G

jomā, valsts pārvaldes iestādes un nozare ir uzsākušas iniciatīvu

Fieldlab 5G, kuru izmantojot, dažādi uzņēmumi var gūt inovatīvas

piemērošanas pieredzi tādās jomās kā lauksaimniecība, aprūpe, enerģētika,

dzīves vide, satiksme un loģistika. Turklāt ir sākti sagatavošanas darbi 5G

daudzjoslu izsolei, kas varētu notikt

2019. gadā.

Platjosla Beļģijā

Beļģija ir viena no vadošajām valstīm

Eiropā savienojamības nodrošināšanas ziņā. Valstī ir pilnīgs pārklājums, un

99 % no valsts teritorijas ir ātrgaitas tīklu pārklājums (vismaz 30 Mb/s).

Beļģijā 80 % mājsaimniecību abonē fiksēto platjoslu, un 81 % no tām abonē

ātrgaitas platjoslu.

Lai saglabātu savas līderpozīcijas,

Beļģijai ir jāatrisina divas problēmas ātrā interneta savienojamības jomā:

pirmkārt, ir jāturpina palielināt mobilās platjoslas izmantošanu; otrkārt, valstij ir

jāmudina izvērst īpaši ātrās platjoslas savienojumus (virs 100 Mb/s). Salīdzinot

ar Beļģijas vispārējo sniegumu, tā

nedaudz atpaliek mobilā interneta izmantošanas jomā, un tās mobilās

platjoslas pieslēgšanas rādītājs ir zem ES vidējā rādītāja. Beļģijas valdība ir

apņēmusies īstenot ambiciozu digitalizācijas programmu, kas paredz

līdz 2020. gadam piešķirt lietotājiem piekļuvi 1 Gb/s savienojamībai un

sasniegt pat vēl labāku DESI pakāpi. Lai

13. lpp.|

sasniegtu šos mērķus, uzsvars tiek likts uz tirgus virzītām investīcijām, ko

atbalsta labvēlīga normatīvā vide. Cieši

sadarbojoties federālajā, reģionālajā un pašvaldību līmenī, tiek gatavots plāns,

kas paredz nosegt “baltās zonas”, kurās pašlaik ir nepietiekama fiksētā un mobilā

tīkla savienojamība. Turklāt 2016. gada nolīgumā, ko noslēgusi Valonijas valdība

ar nozari par bezvadu infrastruktūras izvēršanas veicināšanu apmaiņā pret

nodokļu atvieglojumiem, ir sniegta norāde par iespējamiem digitālo sakaru

tīklu izveides veicināšanas veidiem.

Lai turpinātu attīstīt savienojamību un

sasniegtu Gigabitu sabiedrības mērķi līdz 2020. gadam, Beļģijai būs jāturpina

veicināt platjoslas izmantošanu, kā arī vadošās klases mobilās infrastruktūras

izveidi. Šajā saistībā turpmāku virzību

varētu nodrošināt mērķtiecīga infrastruktūras attīstības veicināšana

apvienojumā ar tādu mobilo savienojamības risinājumu stimulēšanu,

kas sniedz pievienoto vērtību. Izmaksu samazināšanas direktīvas ātra ieviešana

būs nozīmīgs elements, kas ļaus atvieglot normatīvo slogu operatoriem,

tāpat kā labāka koordinācija starp

pašvaldībām attiecībā uz izvēršanas nosacījumiem, kuras rezultātā varētu

izdot reģionālas vadlīnijas.

4.2. Patērētāju aspekti

Kopš 2002. gada Eiropas Savienībā ir

būtiski samazinājušās mobilo sakaru

pakalpojumu cenas visos izmantojuma veidos. Laikposmā no 2006. līdz

2010. gadam tās samazinājās vismaz par 30 % (7. attēls).

Attiecībā uz platjoslu — fiksētās

platjoslas cenas ir būtiski samazinājušās kopš 2012. gada, lai gan no 2015. gada

šī tendence ir palēninājusies (7. attēls).

7. attēls. Platjoslas mazumtirdzniecības cenas saskaņā ar pirktspējas paritāti

0

5

10

15

20

25

30

35

40

2013 2014 2015 2016

12–30 Mbps 30–100 Mbps

Platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP)* — atsevišķi piedāvājumi (2013–2016)

14. lpp.|

Avots: Empirica, Fixed Broadband Prices in Europe 2016 (SMART 2016/0044).

Avots: Empirica, Fixed Broadband Prices in Europe 2016 (SMART 2016/0044). Piezīme. Nav datu par Somiju un Dāniju.

5. NODERĪGI RESURSI

Digitālais vienotais tirgus

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digital-single-market-strategy-europe-com2015-192-final

Digitālā progresa ziņojums https://ec.europa.eu/digital-single-market/digital-scoreboard

0

10

20

30

40

50

60

70

2013 2014 2015 2016

12–30 Mbps 30–100 Mbps

Platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP)* — komplekts, kurā ietilpst

platjosla, fiksētā telefonija un televīzija (2013–2016)

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

BE BG CZ DK DE EE EL ES FR HR IE IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK ES-28

12–30 Mbps 30–100 Mbps

Fiksētas platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP) — atsevišķi piedāvājumi (2016. gada rudens)

0

10

20

30

40

50

60

70

80

BE BG CZ DE EE EL ES FR HR IE IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK SE UK ES-28

12–30 Mbps 30–100 Mbps

Fiksētas platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP) — komplekts, kurā ietilpst platjosla, fiksētā telefonija un televīzija (2016. gada oktobris)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digital-single-market-strategy-europe-com2015-192-finalhttps://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digital-single-market-strategy-europe-com2015-192-finalhttps://ec.europa.eu/digital-single-market/digital-scoreboard

15. lpp.|

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) https://ec.europa.eu/digital-single-market/desi

Paziņojums un dienestu darba dokuments

Connectivity for a Competitive Digital Single Market – towards a European Gigabit Society

Rīcības plāns un dienestu darba dokumenta paziņojums — 5G Eiropai

Priekšlikums: Eiropas Elektronisko sakaru kodekss

Priekšlikums Regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposed-regulation-establishing-body-european-regulators-electronic-communications-berec

Priekšlikums Regulai par interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās un sabiedriskās telpās (WiFi4EU)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228

Datums: 2017. gada 22. novembris

https://ec.europa.eu/digital-single-market/desihttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/communication-5g-europe-action-plan-and-accompanying-staff-working-documenthttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34112https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposed-regulation-establishing-body-european-regulators-electronic-communications-berechttps://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposed-regulation-establishing-body-european-regulators-electronic-communications-berechttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228

16. lpp.|

PIELIKUMS

1. tabula. Digitālās ekonomikas un sabiedrības 2016. gada indekss. Savienojamība

Valsts nosaukums Valsts kods Rezultāts (0–1)11

Nīderlande NL 0,81

Luksemburga LU 0,78

Beļģija BE 0,77

Dānija DK 0,76

Zviedrija SE 0,75

Apvienotā Karaliste UK 0,74

Vācija DE 0,71

Lietuva LT 0,70

Malta MT 0,67

Portugāle PT 0,67

Īrija IE 0,64

Somija FI 0,64

Latvija LV 0,63

Ungārija HU 0,63

Austrija AT 0,63

Eiropas Savienība (28) ES-28 0,63

Čehijas Republika CZ 0,62

Igaunija EE 0,62

Spānija ES 0,59

Slovēnija SI 0,57

Francija FR 0,55

Kipra CY 0,54

Rumānija RO 0,54

Slovākija SK 0,54

Itālija IT 0,53

Polija PL 0,52

Bulgārija BG 0,52

Grieķija EL 0,48

Horvātija HR 0,45

11 Lai apkopotu dažādās vienībās izteiktus rādītājus DESI rādītājos un pakārtotajos rādītājos, tie

tika normalizēti. Normalizācija tika veikta, izmantojot min./maks. metodi, saskaņā ar kuru katru rādītāju lineāri projicē mērogā no 0 līdz 1. Pozitīviem rādītājiem (t. i., tādiem, kuriem jo lielāks rādītājs, jo labāk) vērtību “0” normalizētajā mērogā piešķir rādītāja oriģinālā diapazona minimālajai

vērtībai, bet vērtību “1” — rādītāja diapazona maksimālajai vērtībai. Negatīvā virziena rādītājiem piešķiršanas kārtība ir pretēja. Lai varētu veikt indeksa rezultātu salīdzināšanu laikā, tika fiksēta katra rādītāja normalizācijai izmantotā minimālā un maksimālā vērtība, un tās tiks izmantotas DESI

turpmāko versiju normalizācijai.

17. lpp.|

2. tabula. Stāvoklis dalībvalstīs attiecībā uz to, kā noris atļauju piešķiršanas process par tādu joslu izmantošanu, kas Radiofrekvenču spektra politikas programmā paredzētas bezvadu platjoslas elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai

Josla Apakšjosl

a

700 MHz

800 MHz

900 MHz

1500 MHz

1800 MHz

2,5–2,69 GH

z

3,4–3,8 GHz

3,4–

3,6 GHz

3,6–

3,8 GHz

pieejamai

s spektrs (MHz)

60 70 150 190 200 200

AT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz

daļēji)

O

BE √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ O

BG O √√√ √√√ L √√√ (vismaz

daļēji)

O

CY √√√ √√√ √√√ √√√ L L

CZ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√

(vismaz daļēji)

√√√

DE √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√

DK √√√ √√√ √√√ √√√ √√√

(vismaz daļēji)

/ L

√√√

(vismaz daļēji) / L

EE √√√ √√√ √√√ √√√

(vismaz daļēji)

√√√ √√√

EL √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (visma

z daļēji)

L

ES √√√ √√√ √√√ √√√ O

FI √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz

daļēji)

L

FR √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz

daļēji)

L

HR √√√ √√√ √√√ L √√√ (vismaz

daļēji) / L

L

HU √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz daļēji)

√√√ (vismaz

daļēji)

L

IE √√√ √√√ √√√ O √√√ (vismaz

daļēji)

√√√

IT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (visma

√√

18. lpp.|

z daļēji)

LT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz

daļēji)

√√√ (vismaz daļēji)

LU √√√ √√√ √√√ √√√ L L

LV √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz daļēji)

√√√

MT √√ √√√ √√√

(vismaz daļēji)

L √√√

(vismaz daļēji)

L

NL √√√ √√√ √√√ √√√ √√√

(vismaz daļēji)

L

PL √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√

PT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz

daļēji)

RO √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz

daļēji)

√√√ (vismaz daļēji)

SE √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz daļēji)

√√√

SI √√√ √√√ √√√ √√√ √√√

(vismaz daļēji)

/ L

√√√

(vismaz daļēji) / L

SK √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (daļēji) / √√

UK √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (visma

z daļēji)

√√√ (daļēji)

/ √√

√√√ — izdarīts; √√ — notiek atļauju izsniegšanas process; L — vairāk nekā pusei joslas nav pieprasījuma; O — nav plāna / nav informācijas

1. Ievads2. Politikas uzdevumi2.1. Platjoslas pārklājums2.2. Platjoslas izmantošana (platjoslas savienojuma abonēšana)

3. Atbilstošo politikas sviru identificēšana3.1. Savienojamības mērķi konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus izveidei līdz 2025. gadam3.2. Jaunais Eiropas Elektronisko sakaru kodekss3.3. WiFi4EU3.4. 5G rīcības plāns3.5. Piešķirtais spektrs e-komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, tostarp bezvadu platjoslai

4. Politikas stāvokļa izpēte4.1. Labas prakses piemēri4.2. Patērētāju aspekti