Diena CETU

Ipašnieku daudzveidība unviedoklu daudzveidiba,Dienas rītā Nacionālās elektronisko plašsaziņas lidzeklupadomes (NEPLP)priekšsēdētājs Ainārs DimantsJAU gadiem notiek diskusi-jas par vienota sabiedriskāmedija izveidi, kad varētubūt zināms ŠI procesa iznā-kumsī

Pašreizējais process tiešārnir ieildzis. Universitātēs stu-dentiem māca, ka notiek me-diju konverģence. Un te va-rētu veselu lekciju par to no-lasīt, bet īsumā to var rakstu-rot tā, ka viens un tas patsmedijs darbojas dažādās teh-noloģiskajās platformās. Tasir no vienas puses. No otraspuses - mums ir [āsaprot, kamēs, sabiedrība, esam šomediju - sabiedriskās televī-zijas un radio - akcionāri. Unmums kā akcionāriem ir jā-lūkojas, kā sekmīgāk darbo-ties šajā mainigajā mediju vi-dē, kurā konkurence starpelektroniskajiem medijiemtikai pieaug un pieaug. Tā-tad ir jautājurns, kā izveidotspēcīgu, respektējamu, kvali-tatīvu sabiedrisko mediju -vai darbojoties atsevišķi, vaimedijiem darbojoties kopā.Laikam gan tomēr labāk irkopā. Jau vismaz gadu ir strā-dāts pie jaunā sabiedriskāmedija koncepcijas, un irpienācis brīdis finalizēt tāsizstrādi. Ir uzstādījums 27.aprīlī valdībā iesniegt šiskoncepcijas projektu. Nāka-mais solis - un tas ir valdošāskoalīcijas politiķu uzdevums- izdarīt grozījumus pašrei-zējā elektronisko plašsaziņaslidzeklu likumā un tur iestrā-dāt, ka mums ir vienots sa-biedriskais medijs.

Kāds būs sabiedriskā me-dija finansēšanas modelis,un kā tas ies kopā ar vienotasabiedriskā medija izveidi?

Ir nepieciešama pakāpe-niska pāreja uz vai nu abo-nentmaksārn, vai iezīmētusabiedriskā medija nodokli.Pēdējais risinājums ir samē-rā jauns. Šo ceju ir izlēmusiiet Somija, kas pagājušā gadadecembri pieņēma lēmumu,ka atsakās no abonentmak-sām un ievieš sabiedriskāmedija nodokli.

Finanšu ministrs jums ie-

••.• PAMATDILEMMA ir - kā, sarükot īpašnleku daudzveidibai, nodro~ināt viedokļudaudzveidību? ••par plānoto TV3 un LNTapvtenešanes teic Ainārs Dimants, FOTO, LETA

maksimāli izdevīgi raidorga-nizācijām, mūsu kompetencenav aizstāvēt tehnoloģiskāsplatformas vai, precīzāk sa-kot. to turētājus. Mūsu kom-petence ir arī rūpētie parkonkurenci tarp tehnoloģis-ko platformu turētājiem. Tasir galvenais jautājurns, un parto ir arī diskusija Ministru ka-binetā. Mūsu padome tomērpiedāvā, lai būtu nevis viens,bet divi komersanti. Kamērmūs nepārliecinās, ka mono-polstāvoklis ir labāks, komums cenšas iestāstīt Satik-smes ministrijas pārstāvji, tik-mēr mēs no ŠīS pozīcijas ne-atkāpsimie .

Precizējiet tomēr - tiešikurā jomā jūsu skatījumā jā-būt diviem komersantiem?

Runa ir par divārn daļām,un nupat šis jautājums tikaskatīts Ministru kabinetā.Viens ir par tā saukto bez-maksas apraidi, kur tātad ga-la lietotājs nemaksā. To turp-rnāk bez kādiem starpnie-kiem veiks Latvijas Valsts ra-dio un televīzijas centrs(LVRTC).ra ir tā saucamā

Vienam politiskajam spēkam?JURIS PAIDERSLATVIJASŽURNĀL1STUSAVIENīBAS PRIEKSSĒDĒTĀJSValsti notiek process, kura mērķis ir [aut vēlēšanās gūt panākumustikai tiem, kuru rīcībā ir administratīvais resurss, un nepleļautiespēju konkurēt tiem, kuru rīcībā tāda nav. Tā ir izteikta tendence.kas ir vērojama gan Saeimā, gan NEPLP darbā. Vienu monpoluveido valsts medijiem, otrs veidojas privātajās televīzijās. Ja vienāaizliedz reklāmas, tad otrs iegūst absolūtu monopolu. Tā ir neviskonkurences veicināšana. bet monopolizācija. Baidos. ka vienotāsabiedriskā medija izveide ir vajadzīga tikai tāpēc, lai sagrābtukontroli viena politiskā spēka rokās.

•

Jaunie modeli valstij būs dārgākiGATIS KOKINSLATTELECOMPADOMES PRIEKSSĒDĒTĀJSEs neskatītos uz televīziju kā uz tehnisko platformu. skatītos uz tokā televīzijas fenomenu. Ja tādā griezumā redzam, tur monopolanav nevienam. Virszemes televīzija ir tikai viena tehnoloģiskāplatforma - tā konkurē gan ar kabeļtelevīzljārn, interneta televīzijuun satelīttelevīzijām. Šodien vienīgais legālais satelittelevīzijasoperators ir Viasat. bet ari tas viņus nepadara par monopolistiem.Tas. ka apraides kornercdaļu varētu operēt viens vai divi komersan-tl, valstij ir jāizvērtē. Lattelecom ir gatavs konkurēt, baidos tikai,vai jaunie modeli valstij nesanāks dārgāki nekā pašreizējais.

Viens no tuvākajiem kon-kurences jautājumiem irLNT un TV3 iespējamā ap-vlenošanās, Cik ar lūsu

lodienDienasritā

•IT

medija izveidi, kad varētubūt zināms šī procesa iznā-kumst

Pašreizējais process tiešāmir ieildzis. Universitātēs stu-dentiem māca, ka notiek me-diju konverģence. Un te va-rētu veselu lekciju par to no-lasīt, bet īsumā to var rakstu-rot tā, ka viens un tas patsmedijs darbojas dažādās teh-noloģiskajās platformās. Tasir no vienas puses. No otraspuses - mums ir jāsaprot, kamēs, sabiedrība, esam šomediju - sabiedriskās televī-zijas un radio - akcionāri. Unmums kā akcionāriem ir jā-lūkojas, kā sekmīgāk darbo-ties šajā mainīgajā mediju vi-dē, kurā konkurence starpelektroniskajiem medijiemtikai pieaug un pieaugs. Tā-tad ir jautājums, kā izveidotspēcīgu, respektējamu, kvali-tatīvu sabiedrisko mediju -vai darbojoties atsevišķī, vaimedijiem darbojoties kopā.Laikam gan tomēr labāk irkopā. Jau vismaz gadu ir strā-dāts pie jaunā sabiedriskāmedija koncepcijas, un irpienācis brīdis finalizēt tāsizstrādi. Ir uzstādījums 27.aprīlī valdībā iesniegt šiskoncepcijas projektu. Nāka-mais solis - un tas ir valdošāskoalīcijas politiķu uzdevums- izdarīt grozījumus pašrei-zējā elektronisko plašsaziņaslīdzekļu likumā un tur iestrā-dāt, ka mums ir vienots sa-biedriskais medijs.

Kāds būs sabiedriskā me-dija finansēšanas modelis,un kā tas ies kopā ar vienotasabiedriskā medija izveidi1

Ir nepieciešama pakāpe-niska pāreja uz vai nu abo-nentrnaksām, vai iezīmētusabiedriskā medija nodokli.Pēdējais risinājums ir samē-rā jauns. Šo ceļu ir izlēmusiiet Somija, kas pagājušā gadadecembri pieņēma lēmumu,ka atsakās no abonentrnak-sām un ievieš sabiedriskāmedija nodokli.

Finanšu ministrs jums ie-blldīs, ka mums ir Māstrih-tas kritēriji un augsta inflā-cija.

Ir jāmaksā par Nacionālooperu un Nacionālo teātri. Unvēljo vairāk ir jāmaksā par sa-biedrisko mediju, jo valsts ne-spēj pastāvēt bez vienotaspubliskās sfēras, kurā sabied-riskajam medijam ir centrālāloma. Turklāt gribu uzsvērt -mēs jau tagad maksājam. Navjau runa par to, ka maksāsimvairāk, runa ir par to, ka sa-biedriskā medija finansēju-mam ir jābūt stabilam.

Pēc 2013. gada notiks jau-ns konkurss vai tiks pagari-nāts apraides Iīgums ar Lat-teleconü

Mūsu kompetence ir skatī-ties, lai līguma noteikumi ir

A «PAMATDILEMMA ir - kā, sarükot īpašnieku daudzveidībai, nodrošināt vledekļudaudzveidību?,. par plānoto TV3 un LNTapvienošanos teic Ainārs Dimants. FOTO - LETA

maksimāli izdevīgi raidorga-nizācijām, mūsu kompetencenav aizstāvēt tehnoloģiskāsplatformas vai, precīzāk sa-kot, to turētājus. Mūsu kom-petence ir ari rūpēties parkonkurenci starp tehnoloģis-ko platformu turētājiem. Tasir galvenais jautājums, un parto ir ari diskusija Ministru ka-binetā. Mūsu padome tomērpiedāvā, lai būtu nevis viens,bet divi komersanti. Kamērmūs nepārliecinās, ka mono-polstāvoklis ir labāks, komums cenšas iestāstīt Satik-smes ministrijas pārstāvji, tik-mēr mēs no šis pozīcijas ne-atkāpsirnies.

Precizējiet tomēr - tiešikurā jomā jūsu skatījumā jā-būt diviem komersantiem1

Runa ir par divām daļām,un nupat šis jautājums tikaskatīts Ministru kabinetā.Viens ir par tā saukto bez-maksas apraidi, kur tātad ga-la lietotājs nemaksā. To turp-māk bez kādiem starpnie-kiem veiks Latvijas Valsts ra-dio un televīzijas centrs(LVRTC).Tā ir tā saucamābezmaksas apraide nacionā-lajiem televīzijas kanāliem,kas skar sabiedriskās televī-zijas kanāla divas program-mas, bet ari LNT un TV3 in-tereses. Otra dala ir maksas,bet ari - virszemes apraide.Tur ir ideja, ka to veic privātsvai katrā ziņā cits komer-sants. Pašreiz to dara Lattele-com, bet runa ir, ka turpmākto varētu veikt Lattelecom vaicits komersants. Es vēlreizuzsveru - vai cits, jo nekurnav teikts, ka tikai viens Lat-telecom. Tātad tajā virszemestelevīzijas apraidē, ko ap-maksā skatītājs, darbotos ne-vis LVRTC,bet komersanti.Būtisks ir jautājums par kon-kursa nolikumu un MK no-teikumiem.

Vienam politiskajam spēkam?JURIS PAIDERSLATVIJASŽURNAUSTU SAVIENīBAS PRIEKŠSĒDĒTAJSValstī notiek process, kura mērķis ir Jaut vēlēšanās gūt panākumustikai tiem, kuru rīcībā ir administratīvais resurss, un nepieļautiespēju konkurēt tiem, kuru rīcībā tāda nav. Tā ir izteikta tendence,kas ir vērojama gan Saeimā, gan NEPLP darbā. Vienu monpoluveido valsts medijiem, otrs veidojas privātajās televīzijās. Ja vienāaizliedz reklāmas, tad otrs iegūst absolūtu monopolu. Tā ir neviskonkurences veicināšana, bet monopolizācija. Baidos, ka vienotāsabiedriskā medija izveide ir vajadzīga tikai tāpēc, lai sagrābtukontroli viena politiskā spēka rokās.

Jaunie modeli valstij būs dārgākiGATIS KOKINSLATTELECOM PADOMES PRIEKŠSĒDĒTAJSEs neskatītos uz televīziju kā uz tehnisko platformu, skatītos uz tokā televīzijas fenomenu. Ja tādā griezumā redzam, tur monopolanav nevienam. Virszemes televīzija ir tikai viena tehnoloģiskāplatforma - tā konkurē gan ar kabeļtelevīzljārn, interneta televīzijuun satelīttelevīzijām. Šodien vienīgais legālais satelīttelevīzijasoperators ir Viasat, bet ari tas viņus nepadara par monopolistiem.Tas, ka apraides kornercdaļu varētu operēt viens vai divi komersan-ti, valstij ir jāizvērtē. Lattelecom ir gatavs konkurēt, baidos tikai,vai jaunie modeli valstij nesanāks dārgāki nekā pašreizējais.

Viens no tuvākajiem kon-kurences jautājumiem irLNT un TV3 iespējamā ap-vienošanās, Cik par jūsu po-zīciju ir interesējusies Kon-kurencespadome1

Konkurences padome irvērsusies pie mums, un pir-mo atbildi jau sagatavojām.Veidojas dominējošais stā-voklis tirgū, un no KPvēstulesari izriet, ka viņi būs spiestisaskatīt, ka veidojas dominē-jošais stāvoklis tirgū, bet tasnav aizliegts -jautājums ir parto, ka to nedrīkst ļaunprātīgiizmantot. Tātad ir jāveidosaistošie notikumi - bet te ini-ciatīvai jānāk no tiem, kas ap-vienojas -, kas nodrošinātu,lai dominējošais stāvoklis ne-tiktu izmantots ļaunprātīgi,Pamatdilemma ir tā - kā, sa-rūkot īpašnieku daudzveidī-bai, nodrošināt viedokļudaudzveidību? •

ŠodienDienasritā

Kā vērtējat jauniešuzināšanas par vēsturi?

Cik vērtīgi ir skolēnuapmaiņas braucieni?

Kāda ir īstā recepte, laiizvēlētos augstskolu?

Dienas rīta viesi LNVMpārstāvii Tomu Ķikutu, kuršvada sadarbības projektustarp Latvijas un ASVskolāniern Apajais galds,iztaujās Džeina Tamuļeviča

www.kultru