Click here to load reader

Darba aizsarDzības prasības pārtikas ražošanas nozarē

  • View
    227

  • Download
    9

Embed Size (px)

Text of Darba aizsarDzības prasības pārtikas ražošanas nozarē

  • Darba aizsarDzbas prasbas prtikas

    raoanas nozar

  • Dadu prtikas produktu raoana ieem btisku vietu Latvijas rpniecb, nodroinot gan darba vietas Latvijas iedzvotjiem, gan ar eksportjamo produkciju. Prtikas raoana ir pieskaitma pie tm tradicionlajm tautsaimniecbas nozarm, kas nodroina iedzvotju ik-dienas vajadzbas. Daudzi prtikas raoanas nozares uzmumi, ldzgi k cits apstrdes rpniecbas nozars, pdjo gadu laiku ir veikui btiskas investcijas iekrtu iegd, raotu celtniecb un personla apmcb un kuvui par Eiropas mrog konkurtspjgiem uz-mumiem.

    Tau ar aj nozar atsevios uzmumos un darba viets joprojm ir sastopamas darba vietas ar novecojum iekrtm un drobas prasbm neatbilstoiem darba apstkiem, tpat aj nozar ir daudzi uzmumi, kuros tiek izmantots oti daudz fiziska roku darba.

    Kaut ar daudzos uzmumos tiek izmantotas modernas tehnoloijas, prtikas raoanas nozare no darba aizsardzbas viedoka joprojm ir uzskatma par samr augsta riska nozari, kur ne vienmr tiek ievrotas visas darba drobas un veselbas aizsardzbas prasbas. To neievroana ir nelaimes gadjumu vai arodslimbu attstbas clonis, kas nodarbintajiem atstj paliekous veselbas traucjumus.

    Lielko dau no prtikas raoanas nozares riska faktoriem ir iespjams novrst vai vismaz samazint ldz pieemamam lmenim, tdjdi uzlabojot gan nodarbinto veselbu un labkljbu, gan darba ragumu un kopjos ekonomiskos rdtjus.

    Statistikas dati liecina, ka vairums nelaimes gadjumu Latvij joprojm notiek nodarbi-nto nepietiekamas uzmanbas un noteikto darba aizsardzbas prasbu neievroanas d. Ar daudzas no nodarbintajiem konstattajm arodslimbm ir attstjus gan sliktu darba apstku, gan elementru prasbu un piesardzbas trkuma d. Tiei tpc gan darba devjiem, gan darba aizsardzbas specilistiem un nodarbintajiem ir svargi bt informtiem par btis-kkajm darba drobas un veselbas aizsardzbas prasbm, bstamkajiem darba vides riska faktoriem un iespjamiem darba aizsardzbas paskumiem, strdjot dados prtikas ra-oanas uzmumos.

    Nevien nozar raoanas procesu nav iespjams uzturt pilngi bez riska faktoru ietekmes, tomr to var samazint un kontrolt.

    materila mris ir informt darba aizsardzbas specilistus un darba devjus par sva-rgkajm darba drobas un veselbas aizsardzbas prasbm un btiskkajiem darba vides riska faktoriem prtikas raoanas nozar.

    Kas ir prtiKas raoanas nozare?Prtikas produktu un dzrienu raoana ir apstrdes rpniecbas nozare, kur ietilpst oti dadu nozaru uzmumi, kas nodarbojas ar gaas, zivju, augu un drzeu, graudu un citu ldzgu produktu, ar tjas un kafijas, raoanu. Prtikas raoanas nozarei ir pieskaitma ar dzrienu, tai skait alkoholisko, raoana. Saska ar NACE 2 (vienots ekonomisks informcijas klasifikcijas sistmas) klasifikciju, prtikas raoanas nozare aptver divas nozares: C10 prtikas produktu raoana un C11 dzrienu raoana. Vienkrbas labad aj materil nozare tiks saukta par prtikas raoanas nozari.

    Prtikas raoanas nozar esoo profesiju klsts ir oti plas, bet visbieks ir: prtikas teh-nologs, meistars, maiznieks, pavrs, konditors, miesnieks, dadu iekrtu operatori u. c. profesijas.

  • Kdas ir nozmgKs seKas, neievrojot darba aizsardzbas prasbas prtiKas raoanas uzmumos? Raugoties no nodarbinto drobas un veselbas viedoka, prtikas raoanas nozar sasto-pamie riska faktori var btiski ietekmt nodarbinto drobu un veselbu. Tau noteikti jem vr ar tas, ka darba aizsardzbas prasbu neievroana var radt ekonomiskus zaudjumus uzmumam (var tikt bojtas iekrtas, izejmaterili u. c.), k ar ciest citi tuvum esoie darba devja nodarbintie cilvki. Tpat var rasties ar apkrtjs vides piesrojums (piemram, misko vielu noplde u. tml.).

    Visbiek nodarbinto veselbu var ietekmt: nelaimes gadjumos iegti dadi veselbas traucjumi (traumas), piemram, prvie-

    toans laik pakrtot vai pasldot, nonkot saskar ar raoanas iekrtu kustgajiem mehnismiem, savainojoties ar iepakojuma materiliem u. tml. aj nozar reistrto nelaimes gadjumu skaits ir viens no augstkajiem starp dadm apstrdes rpniecbas nozarm un ir augstks nek apstrdes nozar kopum. Tomr vairums nelaimes gad-jumu nav ar prk smagm sekm un letlu nelaimes gadjumu iespjamba nav augsta;

    dadu darba vides riska faktoru iedarbbas rezultt iegti akti vai hroniski veselbas traucjumi (t. s. arodslimbas), piemram, troka iedarbbas rezultt bojjot dzirdi, nepareizi pacelta smaguma d sastiepjot muguru u. tml. Prtikas raoanas nozar pdjo gadu laik ir vrojams samr strauj kopjs saslimstbas pieaugums, no 38,5 gadjumiem uz 100 000 nodarbinto 1999. gad ldz apmram 300 gadjumiem uz 100 000 nodarbinto pdjo gadu laik (pc Aroda un radicijas medicnas centra datiem). Saldzinot ar citm nozarm, tas ir vrtjams k vidji augsts rdtjs. Bieks arodslimbas, kuras tiek reistrtas prtikas raoanas nozar, ir saisttas ar ilgstom balsta un kustbu aparta sistmas roku, plecu, citu loctavu un mugurkaula , k ar nervu sistmas prslodzm (t rezultt nodarbintajiem tiek reistrtas tdas arodslimbas k karpl kanla sindroms, radikuloptijas, artrozes u. c.) un citu fak-toru, piemram, troka (kas rada aroda vjdzirdbu) vai puteku un misko vielu (kas izraisa dermattus, bronhilo astmu u. c. slimbas), iedarbbu. aj nozar reistrto arodslimbu skaits nkotn vartu vl palielinties, jo vism m arodslimbm rakstu-rga lna attstbas gaita.

    Kdi ir prtiKas raoanas nozar sastopamie risKa faKtori un to radtie veselbas traucjumi? Raksturgkie darba procesi prtikas raoanas nozar ir prtikas produktu apstrdes iekrtu kontrolana (dozana, malana, maisana, vrana u. c.), pildanas un raoanas lniju uzraudzba (ievrjumu, mru, dzrienu u. c. raoanai), prtikas produktu gatavoana, k ar gatavo izejmaterilu un izstrdjumu glabana un prvietoana.

    Nozmgkie darba vides riska faktori, kas ietekm vai var ietekmt prtikas raoanas nozar nodarbinto veselbas stvokli, ir:

    mehniskie un traumatisma riska faktori: darbs ar rokas instrumentiem (piemram, dadiem naiem) un citiem asiem priekmetiem, stikla lausku savkana, darbs ar karstiem priekmetiem un idrumiem (piemram, krsnm, tvaiku, karstu deni u. c.), darbs ar dadm iekrtm (piemram, mklas mctjiem, konveijeru lentm, pudeu pildanas automtiem), darbs ar autoiekrvju, slapja, netra grda, kas rada pasldanas un paklupanas risku, cauruvadi un iekrtu daas, kas rada kritienu risku, u. c.;

  • fiziklie faktori: nepiemrots mikroklimats (pazeminta temperatra saldtavs un dzestavs, paaugstinta temperatra maizes ceptuvs pie krsnm), vibrcija (piem-ram, rokas mikseru izmantoanas laik u. tml.), troksnis (piemram, strdjot pie pudeu pildanas lnijas u. c.), nepiemrots apgaismojums, ultravioletais starojums u. c.;

    misks vielas un maisjumi, kas tiek lietoti prtikas produktu un dzrienu raoan (piemram, izejvielas un prtikas piedevas, mazganas un dezinfekcijas ldzeki u. c.);

    puteki (miltu, cukura, graudu, okoldes, piena pulvera u. c. dabiskas izcelsmes puteki);

    ergonomiskie faktori: smagumu prvietoana izejvielu (konteineru, maisu, kastu u. c.), gatavs produk-

    cijas prvietoana; darbs piespiedu poz stvus (konditoram), sdus (iekrtu operatoriem, ja darba

    vieta ir aprkota ar krslu); vienveidgas kustbas, kas jveic tr temp piemram, zivju konservu pildana,

    konditorejas izstrdjumu garnana u. c.; bioloiskie riska faktori (dadas bioloiski aktvas vielas prtikas piedevs, prtikas

    raoan izmantotie mikroorganismi rauga sntes, pienskbs baktrijas u. c.); psihosocilie faktori (garas darba stundas, virsstundas, sezonas darbi, prk liela

    darba slodze, darbs nakts, mais u. c.).

    1. tabula. prtikas raoanas uzmumu Darbinieku skaits (%), kuri saska ar noDarbinto aptaujas Datiem ir pakauti Darba viDes riska faktoru ieDarbbai

    darba vides riska faktors %

    Darbs piespiedu poz (piem., stvus, sdus) 70,

    Caurvj 68,7

    vienveidgas kustbas (piem., plaukstu loctavs vai plecos) 67,

    smagu priekmetu neana vai prvietoana 65,

    virsstundu darbs (strd ilgk, nek ir paredzts darba lgum) 65,0

    tik ska troksnis, ka nkas pacelt balsi, runjot ar cilvkiem 54,

    Laika trkums 49,7

    summtais darba laiks (katru dienu citdks darba laiks, kas kopum nedrkst prsniegt 56 stundas ned)

    46,

    nemainms darba temps (piem., nodarbintajam ir jstrd td temp, kd to nosaka darba aprkojums)

    44,9

    zema temperatra telps 4,

    augsta temperatra, kuras d darbinieki svst pat tad, kad nestrd 4,9

    izgarojumu, dmu, puteku vai bstamu misku vielu ieelpoana, uzskans caur du 40,

    ties kontakts ar cilvkiem, kuri nav darbinieki jsu darba viet tdiem k pircji, pasaieri u. c.

    0,9

    nakts darbs (vairk nek stundas laik no plkst. .00 ldz 6.00) 0,6

  • 4

    Kaut ar pdjo gadu laik notikuas prmaias jaunu tehnoloiju ieviean un uzmumu modernizcij, nodarbinto veselba un droba joprojm var tikt btiski apdraudta. To apliecina veikto ptjumu dati (Darba apstki un riski Latvij 20092010) par to, k pai prtikas raoanas nozares uzmumos nodarbintie vrt savus darba apstkus. Biek nek vidji citos uzmumos Latvij minti tdi darba vides riska faktori k darbs piespiedu poz, vienveidgas kustbas, caurvj, virsstundu darbs, smagumu prvietoana, troksnis u. c. riska faktori (sk. 1. tab.).

    Ar pieejamie dati par darba vides riska faktoru objektvo lmeni liecina par to, ka oti biei darba viets tiek prsniegtas aroda ekspozcijas robevrtbas vai attiecgais normatvais lielums. No prtikas raoanas nozar veiktajiem mrjumiem vairk nek pus (67%) gadjumu (1043 no 1555 novrt-tjm darba vietm, dati no ptjuma Darba apstki un riski Latvij 20092010) darba vides riska faktoru rel ekspozcija prsniedza attiecg riska faktora pieaujams vai rekomendjams normas (Higinas un arodslimbu la-boratorijas dati). Analizjot prtikas raoanas nozar veiktos mrjumu rezulttus, visbiek normatvajiem lielumiem nav atbildis apgaismojuma lmenis, troksnis, mikroklimata rdtji un puteku koncentrcija. Turklt, emot vr nozares specifiku, biei vien darba telp nodarbintais ir pakauts vienlaicgi vairkiem riska faktoriem.

    nelaimes gadjumu risKsPrtikas raoanas nozar pc jauno

Search related