CIVIL AVIATION AGENCY

CIVIL AVIATION AGENCY

CIVILĀS AVIĀCIJAS SISTĒMA, TĀS ELEMENTI UN ATBILDĪBA

2013. GADA AUGUSTS, RIGA

Informatīvās sanāksmes iemesls

• CAA iekšējā auditā un arī EASA Standartizācijas inspekcijā tika konstatēta neatbilstība par nepilnīgu gaisa kuģu lidojumderīguma apsekošanas (Aircraft continuing airworthiness monitoring- ACAM) programmas ieviešanu

• D kategorijas neatbilstība LV#15595


• Gaisa kuģu lidojumderīguma apsekošanas (Aircraft continuing airworthiness monitoring- ACAM) programma:– Periodiska, izlases kārtā izvēlētu gaisa kuģu

detalizēta inspekcija, lai novērtētu gaisa kuģu flotes stāvokli, kā arī gaisa kuģu īpašnieku un organizāciju darbību, veicot lidotspējas uzturēšanu;

– Ietver sevī riska un cēloņu analīzi;– Neatbilstību gadījumos, paredz soda sankciju

piemērošanu


LV#16959 D 7 M.B.303(b)

M.B.303(d)

The Authority has not met the aircraft survey programme scheduled for 2012. Only 4 inspections out of the 26 planned were carried out, which represented less than 2% of the total fleet. Owing to the small sampling size, the root cause analysis required by the procedure could not be made.

This problem was already known. The programme was not completed due to large amount of additional work, not specifically related to oversight activities (assistance to operators and owners in the interpretation of rules, in some cases the work is done which usually should be done by the operator, causing additional workload) and due to unclear understanding of the practical aspects of the extent of detailed inspections.

In order to avoid additional workload, operators and owners of aircraft will be additionally informed about their and CAA responsibilities and functions by CAA web site- Target date: 01.09.2013 Workshop with the industry, clarifying above aspects, will be organised. Target date: 01.10.2013 Additional training on ACAM programme will be provided by all inspectors by third party training provider, which is familiar with ACAM. Target date: 31.12.2013 ACAM Inspection plan for 2013 is developed taking into account missing inspections in 2012, and will be fully implemented. Target date: 31.12.2013


• Lidotspējas daļas darbinieki ir spiesti veikt neparedzētās funkcijas, jo īpašnieku/ ekspluatantu iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi un visos sīkumos neatbilst regulu prasībām

• Tā kā CAA dokumentu var izsniegt tikai tādā gadījumā, ja prasības ir ievērotas, tad darbinieki veic papildus darbu īpašnieku vietā, uz ko norāda arī 2011. gada EASA neatbilstība LV#12494



• Veicot neatbilstības cēloņu analīzi, tika konstatēts, ka lidotspējas daļas darbinieki bieži vien veic tās funkcijas, kuras būtu jāveic gaisa kuģu īpašniekiem

• Līdz ar to, nepietiek laika, lai pienācīgā apjomā veiktu kompetentās iestādes funkcijas, kā to nosaka ES noteikumi (regulas)


• Šāda situācija noved pie tā, ka abas puses nevar pilnībā realizēt savus pienākumus un atbildību, tādējādi paaugstinot lidojumu drošības apdraudējuma risku

• Cēloņu analīzes rezultātā tika secināts, ka tam par pamatu ir nepietiekamas sistēmas dalībnieku zināšanas par aviācijas sistēmu kopumā, tās dalībniekiem, to pienākumiem un atbildību


• Lai kaut nelielā mērā likvidētu šo robu zināšanās, CAA Lidotspējas daļa nolēma rīkot šo informatīvo sanāksmi, kuras gaitā tās dalībnieki saņemtu informāciju par:– Aviācijas sistēmu un tās dalībniekiem– Funkciju un atbildības sadali– Galvenajiem normatīvajiem dokumentiemPar cik šī problēma visaktuālākā ir vispārējās nozīmes aviācijas jomā, tādēļ šī sanāksme ir adresēta tieši šai nozarei

Civilās aviācijas sistēma

PAX/CARGO


PAX/CARGO

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS


PAX/CARGO

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AEROSPACE OPERATIONS


PAX/CARGO

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AERODROME OPERATIONS



PAX/CARGO

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS



AVIATION SYSTEM


PAX/CARGO

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS



LOW, RULES AND REGULATIONSAVIATION SYSTEM


PAX/CARGO

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS

AIRCRAFT OPERATIONS



STATE SUPERVISIONLOW, RULES AND REGULATIONS

AVIATION SYSTEM

Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementi

• Regulējošais elements• Darbojošais (operatīvais) elements• Trešās puses elements


• Regulējošais elements sastāv no:– Likumiem un noteikumiem, kas regulē civilās

aviācijas darbību, lai aizsargātu sabiedrību no tā iespējamā apdraudējuma, ko aviācijas sistēma savas darbības rezultātā var radīt trešajām pusēm

– Institūcijas, kas veic uzraudzību par to, kā aviācijas sistēmas dalībnieki ievēro noteikumus

– Sankciju piemērošanas noteikumu neievērošanas gadījumos


• Darbojošais (operatīvais) elements sastāv no personām un organizācijām, kas tieši iesaistītas aviācijas sistēmas darbībā– Gaisa kuģu īpašnieki un ekspluatanti;– Tehniskās apkopes personāls un organizācijas;– Lidojumderīguma uzturēšanas organizācijas;– Piloti, kas veic tehniskās apkopes darbus u.c.

• Šis elements darbojas noteikumu sistēmas ietvaros, kuru ievērošana tam ir obligāta


• Trešās puses elements ir pasažieri vai jebkura cita persona, kurai aviācijas sistēmas dalībnieki, kā arī to atbalstošo funkciju dalībnieki, var nodarīt kaitējumu

• Regulējošā elementa galvenais pienākums ir nodrošināt pasažieru un citu trešo personu aizsardzību

Civilās aviācijas sistēma darbībā• Lai ienāktu aviācijas sistēmā, katram

produktam, personai, pakalpojums vai organizācijai ir jāatbilst noteiktām prasībām

• Ar sertifikācijas (apstiprināšanas) procedūru valsts institūcijas (CAA) pārliecinās, ka produkts, persona vai pakalpojums atbilst šīm prasībām

Civilās aviācijas sistēma darbībā• Ja sertifikācijas gaitā konstatēta atbilstība,

tad persona, produkts vai pakalpojums var iekļauties aviācijas sistēmā

• Neatbilstības gadījumā tam tiek liegta piekļuve sistēmai

Civilās aviācijas sistēma darbībā• Ienākot sistēmā, produkts, persona vai

pakalpojums darbojas atbilstoši noteiktajām prasībām

• Valsts institūcijas veic periodisku uzraudzību par to, kā produkts, persona vai palpojumus ievēro šīs prasības

Civilās aviācijas sistēma darbībā• Ja uzraudzības procesā konstatēta atbilstība,

vai tiek atklāti trūkumi, kas būtiski neietekmē lidojumu drošību un tie ir savlaicīgi un pienācīgi novērsti, tad persona, produkts vai pakalpojums turpina darboties sistēmā

• Ja konstatēta neatbilstība, kas ietekmē lidojumu drošību, vai trūkumi nav pienācīgi novērsti, tad persona, produkts vai pakalpojums tiek izslēgti no sistēmas

Civilās aviācijas sistēma darbībā

Ieejas prasības(Entry

Requirements)

Sertifikācija (Certification)

CAA

Izejas nosacījumi

(Exit Conditions)

CAAUzraudzība

(Supervision)Neatbilstība(Non compliance)

Atbilstība (Compliance or corective actions)

Aviācijas sistēma

(AviationSystem)

Likumi un noteikumi(Rules, regulations)

Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementu atbildība

• Katra persona vai organizācija, kas darbojas vai vēlas darboties aviācijas sistēmā ir atbildīga par to, lai tiktu ievērotas likumu un noteikumu prasības

• Valsts institūcijas ir atbildīgas par to, lai aviācijas sistēmā ienāktu un turpinātu darboties tikai tās organizācijas, kuras atbilst noteikumiem


• Projektētājas organizācijas atbildība• Projektētājas valsts atbildība• Ražotāja atbildība• Ražotāja valsts atbildība• Reģistrācijas valsts atbildība• Īpašnieka/ ekspluatanta atbildība


• Eiropas Savienībā Savienības institūcijas pilda reģistrācijas valsts funkcijas, kas saistītas ar tipa projektu:– Tipa sertifikācija;– AFM;– MMEL;– Modifikācijas;– Remonti;– Lidošanas atļaujas

Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālas problēmas

• A. Pieteikuma iesniedzēja iesniegtie dokumenti neatbilst prasībām– Pieteikums jānoraida, jākonstatē neatbilstības– Iesniedzējam jānovērš neatbilstības un jāiesniedz

atkārtots pieteikums– Problēma

• Sertifikāts vai apstiprinājums var tikt izdots tikai tad, ja konstatēta atbilstība

• Ja CAA kopīgi ar iesniedzēju risina iesniedzēja jautājumus, tad iznāk, ka abi nepilda savas funkcijas un abi pārkāpj noteikumus


– Sekas• Abi pārkāpj noteikumus• Netiek konstatētas nepilnības sistēmā• Netiek pienācīgi izvērtētas aviācijas sistēmas

problēmas, identificēti apdraudējumi un izvērtēti riski• Īpašnieki un ekspluatanti nevar realizēt savu atbildību• Sistēmā ienāk persona vai organizācija, kas nezin vai

nepilda prasības• Rodas papildu apdraudējums lidojumu drošībai• Drošības uzraudzības sistēma nedarbojas efektīvi• CAA nepieciešami papildus resursi


• B. Ekspluatācijas laikā ekspluatants saskaras ar jautājumiem, kurus nezin kā risināt– Tā ir ekspluatanta atbildība un pienākums– Viņam jāatrod veids, kā šo jautājumu risināt– Problēma

• Ekspluatants griežas ar jautājumu CAA un CAA palīdz viņam to atrisināt

• Patiesībā, ja industrija nevar atrisināt kādu jautājumu, tā ir industrijas problēma un CAA tur būtu jāsaskata neatbilstība


– Sekas• Netiek konstatētas nepilnības sistēmā• Netiek pienācīgi izvērtētas aviācijas sistēmas

problēmas, identificēti apdraudējumi un izvērtēti riski

• Īpašnieki un ekspluatanti nevar realizēt savu atbildību

• Rodas papildu apdraudējums lidojumu drošībai• Drošības uzraudzības sistēma nedarbojas efektīvi• CAA nepieciešami papildus resursi

Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālo problēmas iespējamie cēloņi

• Nepietiekama sistēmas dalībnieku profesionālā kompetence

• Nepietiekama sistēmas dalībnieku pieredze konkrētajā sfērā

• Nepietiekamas pamatzināšanas par aviācijas sistēmu

• Nepilnīga noteikumu un likumu pārzināšana• Likumu ignorēšana• Iepriekšējās pieredzes stereotipi (darbība citā,

pilnīgi atšķirīgā, regulējošā sistēmā)

Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālo problēmas iespējamie risinājumi

• Katram veicamajam darbam piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus

• Apmeklēt mācību kursus un seminārus– EASA rīko seminārus visai aviācijas industrijai– JAA un citu mācību organizāciju kursi

• Izmantot apstiprinātu organizāciju (Part M/G) pakalpojumus

• Konsultēties ar neatkarīgiem konsultantiem (ne CAA)

• Regulējošā normatīvā bāze

Regulējošā normatīvā bāze

• Normatīvo dokumentu pamatā 1944. gada Čikāgas Konvencija par starptautisko civilo aviāciju un tās pielikumi

• Pielikumi nosaka tos standartus, kas dalībvalstīm jāievēro, izstrādājot savus nacionālos noteikumus– 1. pielikums, aviācijas personāls– 6. pielikums, gaisa kuģu ekspluatācija (iesk. TA un

lidotspējas uzturēšanu)– 8. pielikums, lidotspēja– 16. pielikums, vides aizsardzība (troksnis un emisija)


• EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK

• Nosaka jauno regulējošo sistēmu Eiropas Savienībā (kompetences sadali strp ES institūcijām un dalībvalstīm)

• Nosaka pamatprasības• Uzliek par pienākumu Eiropas Komisijai izstrādāt detalizētus

īstenošanas noteikumus• Izveido Eiropas aviācijas drošības aģentūru


• KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju


• Ir regulas 216/2008 īstenošanas noteikumi• Nosaka prasības sākotnējai lidotspējai

(initial airworthiness)– Tipa sertifikācija– Projektēšanas un ražošanas uzņēmumi– Lidojumderīguma sertifikāti (CofA) un trokšņa

līmeņa sertifikāti– Modifikācijas un remonti– Lidošanas atļaujas (Permit to Fly)


• KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu


• Ir regulas 216/2008 īstenošanas noteikumi• Nosaka prasības lidotspējas (continuing

airworthiness)– Atbildību par lidojumderīguma uzturēšanu– Tehniskās apkopes standartus– Tehniskās apkopes organizācijas– Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas– Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti (ARC)– Tehniskās apkopes personāls– Tehniskās apkopes personāla mācību organizācijas


• Gaisa kuģiem, kas norādīti regulas 216/2008 II pielikumā, kā arī gaisa kuģiem, kad tos izmanto policijas, muitas vai tamlīdzīgos dienestos (Art. 2(a))– Ministru kabineta noteikumi Nr.573

Rīgā 2006.gada 11.jūlijā Noteikumi par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem

– Ministru kabineta noteikumi Nr.661 Rīgā 2006.gada 15.augustā Kārtība, kādā veicama civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts)

Likumdošanā noteiktā īpašnieku un/vai izmantotāju atbildība (ICAO)

• Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma I daļas 8.1. punktā „Ekspluatanta tehniskās apkopes atbildība” (Komerciālais gaisa transports) noteikts, ka, ekspluatants nodrošina, ka:

- Gaisa kuģis tiek ekspluatēts un uzturēts lidotspējīgā stāvoklī;

- Ekspluatācijas un avārijas aprīkojums, kas nepieciešams paredzamajam lidojumam, ir darbaspējīgā stāvoklī;

• tiek uzturēta gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esamība

Likumdošanā noteiktā īpašnieku un/vai izmantotāju atbildība (ICAO)

• Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma II daļas 2.6. punktā „Īpašnieka tehniskās apkopes atbildība” (Vispārējās nozīmes aviācija) noteikts, ka, īpašnieks, vai, gaisa kuģa nomas gadījumā, nomnieks nodrošina, ka:

- Gaisa kuģis tiek ekspluatēts un uzturēts lidotspējīgā stāvoklī;

- Ekspluatācijas un avārijas aprīkojums, kas nepieciešams paredzamajam lidojumam, ir darbaspējīgā stāvoklī;

• tiek uzturēta gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esamība

Likumdošanā noteiktā īpašnieku un/vai izmantotāju atbildība

- Eiropas Savienība:- Eiropas komisijas regulas 2042/2003 I pielikuma

M.A.201 punktā;- Latvijas Republika, Annex II g.k.

- Ministru kabineta noteikumu Nr. 661 51. punktā

Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana (par lidotspēju)

• Reģistrācija:• Ministru kabineta noteikumi Nr.200

Rīgā 2006.gada 14.martā (prot. Nr.15 20.§) «Noteikumi par civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību un nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes izvietošanas kārtību uz Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajiem gaisa kuģiem»


• EASA gaisa kuģiem:– EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008

(2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK

– KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju

– KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu


• Annex II gaisa kuģiem:• Ministru kabineta noteikumi Nr.573

Rīgā 2006.gada 11.jūlijā (prot. Nr.37 20.§) «Noteikumi par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem»;

• Ministru kabineta noteikumi Nr.661 Rīgā 2006.gada 15.augustā (prot. Nr.42 16.§) «Kārtība, kādā veicama civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts)»

• Noteikumu pārskats

Noteikumu pārskats

• EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008

Noteikumu pārskatsEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008

1. Šī regula attiecas uz:• a) aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču projektēšanu, ražošanu, tehnisko

apkopi un ekspluatāciju, kā arī uz personālu un organizācijām, kas ir iesaistītas šādu ražojumu, daļu un ierīču projektēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē;

• b) personālu un organizācijām, kas iesaistītas gaisa kuģa ekspluatācijā;• c) lidlauku projektēšanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kā arī uz tajā iesaistīto

personālu un organizācijām un, neskarot Kopienas un valsts tiesību aktus par vides un zemes izmantošanas plānojumu, uz lidlauku apkārtnes aizsardzību;

• d) lidlauka aprīkojuma projektēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi, kā arī uz iesaistīto personālu un organizācijām;

• e) gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/- ANS) sistēmu un komponenšu projektēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi, kā arī uz iesaistīto personālu un organizācijām;

• f) ATM/ANS, kā arī uz iesaistīto personālu un organizācijām.


• 2. Šo regulu nepiemēro:• a) šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem ražojumiem, daļām, ierīcēm,

personālam un organizācijām, ko izmanto militāros, muitas, policijas, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, krasta apsardzes vai tamlīdzīgos darbos vai dienestos. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka šādiem darbiem vai dienestiem pievērš pienācīgu uzmanību, ciktāl tas praktiski izdarāms, ievērojot šīs regulas mērķus

• Šīs regulas galvenais mērķis ir panākt un saglabāt vienādi augstu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Eiropā. Šī mērķa mērķu sasniegšanas līdzekļi ir:

• a) visu vajadzīgo tiesību aktu sagatavošana, pieņemšana un vienāda piemērošana;• b) sertifikātu, apliecību, apstiprinājumu vai citu ražojumiem piešķirto dokumentu

atzīšana bez papildu prasībām saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas noteikumiem;• c) neatkarīgas Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk “Aģentūra”)• izveide;• d) visu vajadzīgo tiesību aktu vienāda īstenošana, ko attiecīgas kompetences• jomā veic dalībvalstu aviācijas iestādes un Aģentūra.


• 4. pants• Pamatprincipi un piemērojamība• 1. Gaisa kuģi, tostarp visi uzstādītie ražojumi, daļas un ierīces, kuri ir:• a) konstruēti vai izgatavoti organizācijā, kam Aģentūra vai dalībvalsts nodrošina drošības

uzraudzību;• b) reģistrēti dalībvalstī, ja vien to normatīvā drošības uzraudzība nav deleģēta trešai valstij un tos

neizmanto Kopienas ekspluatants;• c) reģistrēti trešā valstī un ko izmanto ekspluatants, kura darbības uzraudzību nodrošina

dalībvalsts, vai ko, ielidojot vai lidojot Kopienā, vai izlidojot no tās, izmanto ekspluatants, kurš veic uzņēmējdarbību vai dzīvo Kopienā; vai

• d) reģistrēti trešā valstī vai dalībvalstī, kas deleģējusi normatīvo drošības uzraudzību trešai valstij, un kurus trešās valsts ekspluatants izmanto, ielidojot vai lidojot Kopienā, vai izlidojot no tās; atbilst šajā regulā ietvertajām prasībām.

• 2. Personāls, kas iesaistīts 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēta gaisa kuģa ekspluatācijā, atbilst šajā regulā ietvertajām prasībām.

• 3. Šā panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēta gaisa kuģa ekspluatācija atbilst šajā regulā ietvertajām prasībām.


• 4. Šā panta 1. punkts neattiecas uz II pielikumā minētajiem gaisa kuģiem.

• 5. Šā panta 2. un 3. punkts neattiecas uz II pielikumā minētajiem gaisa kuģiem, izņemot tā a) punkta ii) apakšpunktā, d) punktā un h) punktā minētos gaisa kuģus, ja tos izmanto aviācijas komercpārvadājumos

Noteikumu pārskatsEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008• 5. pants• Lidojumderīgums• 1. Gaisa kuģi, kas minēti 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, atbilst visām I pielikumā paredzētajām

pamatprasībām attiecībā uz lidojumderīgumu. • 2. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un tajos uzstādītu ražojumu, daļu un ierīču atbilstību

nosaka saskaņā ar turpmāk minēto.• a) Ražojumiem ir tipa sertifikāts. Tipa sertifikātu, minētā tipa sertifikāta grozījumu apliecinājumu, tostarp papildu tipa

sertifikātu izsniedz, ja pretendents ir pierādījis, ka ražojums atbilst tipa sertificēšanas pamatam, kā noteikts 20. pantā un kas izveidots, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām pamatprasībām, un ja tam nav pazīmju vai tehnisku raksturojumu, kuru dēļ ražojuma ekspluatācija kļūst nedroša. Tipa sertifikāts attiecas uz ražojumu, ietverot visas daļas un ierīces, kas tur uzstādītas.

• c) gaisa kuģi ekspluatē tikai tad, ja tam ir derīgs lidojumderīguma sertifikāts. Sertifikātu izdod, ja pretendents ir pierādījis, ka gaisa kuģis atbilst konstrukcijas tipam, kas apstiprināts gaisa kuģa tipa sertifikātā, un ka attiecīgie dokumenti, pārbaudes un testi apliecina, ka gaisa kuģis ir ekspluatācijai drošā stāvoklī. Šis lidojumderīguma sertifikāts ir spēkā tikmēr, kamēr tas nav pārtraukts, anulēts vai izbeigts, un tikmēr, kamēr gaisa kuģim veic tehnisko apkopi atbilstīgi pamatprasībām attiecībā uz pastāvīgu lidojumderīgumu, kā izklāstīts I pielikuma 1.d punktā, un atbilstīgi pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 5. punktu;

• d) Organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un ierīču tehnisko apkopi, pierāda spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Ja nav pieņemts citādi, šīs spējas un līdzekļus atzīst, izsniedzot organizācijas apstiprinājumu. Tiesības, kas piešķirtas apstiprinātai organizācijai, un apstiprinājuma darbības jomu precizē apstiprinājuma noteikumos.

Noteikumu pārskats

• KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012

Noteikumu pārskatsKOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012

• Section A- prasības industrijai• Section B- administratīvās procedūras

kompetentajām iestādēm• Regulas pielikums: 21. daļa (Part 21)

– Tipa sertifikāti un ierobežotie tipa sertifikāti, to izmaiņas un tipa sertifikātu papildinājumi (STC)

– Gaisa kuģu ražošana un ražošanas organizācijas– Gaisa kuģu projektēšanas organizāciju

apstiprināšana– Daļas un komponenti, ETSO, daļu identifikācija


• Lidojumderīguma sertifikāti• 21.A.174. Pieteikums a) Atbilstīgi 21.A.172. punktam lidojumderīguma sertifikāta pieteikumu

iesniedz reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktā formā un veidā

b) Visos lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta pieteikumos iekļauj:

1. pieteikto lidojumderīguma sertifikāta klasi; 2. attiecībā uz jaunu gaisa kuģi:

i) atbilstības apliecinājumu: — kas izdots saskaņā ar 21.A.163. punkta b) apakšpunktu,

vai — kas izdots saskaņā ar 21.A.130. punktu un ir kompetentās iestādes validēts, vai — attiecībā uz ievestu gaisa kuģi – izvedējas iestādes

parakstītu apliecinājumu, ka gaisa kuģis atbilst Aģentūras apstiprinātam projektam;

ii) ziņojumu par svara un smaguma centra izvietojumu ar iekraušanas plānu;

iii) gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatu, ja atsevišķam gaisa kuģim tādu paredz piemērojamā lidojumderīguma norma;


• 3. Attiecībā uz lietotu gaisa kuģi: • i) kam izcelsme ir dalībvalstī, – lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, kurš

izdots saskaņā ar M daļu; • ii) kam izcelsme ir trešajā valstī: • — dalībvalsts, kurā gaisa kuģis ir vai bija reģistrēts, kompetentās iestādes

apliecinājumu, kas atspoguļo gaisa kuģa lidojumderīguma statusu valsts reģistrā nodošanas laikā,

• — ziņojumu par svara un smaguma centra izvietojumu ar iekraušanas plānu,

• — gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatu, ja atsevišķam gaisa kuģim šādu materiālu paredz piemērojamā lidojumderīguma norma,

• — iepriekšējus ierakstus, lai noteiktu gaisa kuģa ražošanas, modifikāciju un apkopes standartu, tostarp ierobežojumus, kas saistīti ar ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu, uz ko attiecas 21.B.327. punkta c) apakšpunkts,

• — rekomendāciju lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta izdošanai un lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, kas izdots pēc lidojumderīguma pārbaudes, kura izdarīta saskaņā ar M daļu.


• 21.B.326. Lidojumderīguma sertifikāts • Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod lidojumderīguma sertifikātu: • a) jaunam gaisa kuģim:

1. pēc 21.A.174. punkta b) apakšpunkta 2. punktā paredzētās dokumentācijas uzrādīšanas;

2. tad, ja reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka gaisa kuģis atbilst apstiprinātajam projektam un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī. Tas drīkst ietvert reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes pārbaudes; • b) lietotam gaisa kuģim:

1. pēc 21.A.174. punkta b) apakšpunkta 3. punktā paredzētās dokumentācijas uzrādīšanas, pierādot, ka:

i) gaisa kuģis atbilst tipa projektam, kas apstiprināts saskaņā ar tipa sertifikātu un jebkuru papildu tipa sertifikātu, izmaiņai vai remontam, kurš apstiprināts saskaņā ar šo I pielikumu (21. daļu); un

ii) ir ievērota atbilstība piemērojamajiem norādījumiem attiecībā uz lidojumderīgumu; iii) gaisa kuģis ir pārbaudīts atbilstīgi piemērojamajiem [Regulas (EK) Nr. 2042/2003] I

pielikuma (M daļas) noteikumiem; 2. tad, ja reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka gaisa kuģis

atbilst apstiprinātajam projektam un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī. Tas drīkst ietvert reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes pārbaudes.


• Trokšņa līmeņa sertifikāti• 21.A.204. Pieteikums • b) Visos pieteikumos iekļauj: • 1. attiecībā uz jaunu gaisa kuģi: • i) atbilstības apliecinājumu: • — kas izdots saskaņā ar 21.A.163. punkta b) apakšpunktu, vai • — kas izdots saskaņā ar 21.A.130. punktu un ir kompetentās

iestādes validēts, vai • attiecībā uz ievestu gaisa kuģi – izvedējas iestādes parakstītu

apliecinājumu, ka gaisa kuģis atbilst Aģentūras apstiprinātam projektam; un

• ii) ziņas par trokšņa līmeni, kas noteikts saskaņā ar piemērojamajām trokšņa līmeņa prasībām


• Trokšņa līmeņa sertifikāti• 21.A.204. Pieteikums • 2. attiecībā uz lietotu gaisa kuģi: • i) ziņas par trokšņa līmeni, kas noteikts saskaņā

ar piemērojamajām trokšņa līmeņa prasībām; un • ii) iepriekšējus ierakstus, lai noteiktu gaisa kuģa

ražošanas, modifikāciju un apkopes standartu. • c) Ja nav citas vienošanās, apliecinājumus, kas

minēti b) apakšpunkta 1. punktā, izdod ne agrāk kā 60 dienas pirms gaisa kuģa prezentēšanas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei


• Lidošanas atļaujas• 1. izstrādes nolūkā; • 2. lai pierādītu atbilstību noteikumiem vai sertifikācijas specifikācijām; • 3. lai apmācītu projektēšanas organizāciju vai ražošanas organizāciju apkalpi; • 4. lai veiktu jaunizstrādāta gaisa kuģa ražošanas izmēģinājuma lidojumu; • 5. lai veiktu ražošanā esoša gaisa kuģa pārlidojumus starp ražošanas objektiem; • 6. lai, demonstrējot gaisa kuģi lidojumā, nodotu to pasūtītājam; • 7. lai gaisa kuģi piegādātu vai eksportētu; • 8. lai, demonstrējot gaisa kuģi lidojumā, nodotu to iestādei; • 9. lai veiktu tirgus izpēti, ieskaitot pasūtītāja apkalpes apmācību; • 10. lai piedalītos izstādēs un gaisa parādēs; • 11. lai lidotu uz vietu, kur veic tehnisko apkopi vai lidojumderīguma pārbaudi, vai uz novietni; • 12. lai lidotu ar svaru, kas pārsniedz gaisa kuģa maksimālo sertificēto pacelšanās svaru lidojumam

ārpus parastā lidojuma rādiusa pāri ūdenim vai zemes teritorijai, kur nav pieejamas pietiekamas nosēšanās iespējas vai atbilstoša degviela;

• 13. lai pārsniegtu rekordus, piedalītos gaisa sacīkstēs vai līdzīgās sacensībās; • 14. lai lidotu ar gaisa kuģi, kas atbilst spēkā esošām lidojumderīguma prasībām, pirms atzīta tā

atbilstība vides prasībām; • 15. lai veiktu nekomerciālus lidojumus ar individuāliem, nesarežģītiem gaisa kuģiem vai gaisa kuģu

tipiem, kam nevajag lidojumderīguma sertifikātus vai ierobežotus lidojumderīguma sertifikātus


• Lidošanas atļaujas• Pieteikums

– b) Visos lidošanas atļaujas pieteikumos norāda:

• 1. lidojuma(-u) nolūku(-us) saskaņā ar 21.A.701. punktu;

• 2. gaisa kuģa neatbilstības spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām;

• 3. lidošanas nosacījumus, kas apstiprināti saskaņā ar 21.A.710. punktu


• Lidošanas atļaujas– Lidojuma nosacījumi– a) Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas

pieteikumu iesniedz saskaņā ar 21.A.707. punkta c) apakšpunktu un gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam nav piešķirtas tiesības apstiprināt lidojuma nosacījumus, ievērojot šādus noteikumus:

• 1. ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana ir saistīta ar projekta drošumu, pieteikumu iesniedz Aģentūrai tādā formā un veidā, kā Aģentūra noteikusi; vai

• 2. ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana nav saistīta ar projekta drošumu, pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei tādā formā un veidā, kā iestāde noteikusi.

Noteikumu pārskats

• KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2042/2003

Noteikumu pārskatsKOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2042/2003

• Regulai ir četri pielikumi– Part M;– Part 145– Part 66– Part 147

• Katrs pielikums sastāv no 2 iedaļām– Section A- tehniskās prasības– Section B- procedūras kompetentajām

iestādēm


• Part M– Subpart A- vispārējie nosacījumi– Subpart B- atbildība;– Subpart C- lidojumderīguma uzturēšana– Subpart D- tehniskās apkopes standarti;– Subpart E- sastāvdaļas;– Subpart F- tehniskās apkopes organizācijas– Subpart G- lidojumderīguma uzturēšanas vadības

organizācijas– Subpart H- izmantošanas sertifikāts (CRS)– Subpart I- lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts


• Part 145- Tehniskās apkopes organizācijas

• Part 66- Tehniskās apkopes personāls• Part 147- Tehniskās apkopes personāla

mācību organizācijas

Noteikumu pārskats

• Latvijas Republikas normatīvie dokumenti• Attiecas tikai uz gaisa kuģiem, kas minēti

regulas 216/2008 2(a) pantā un II pielikumā

Noteikumu pārskatsLatvijas Republikas normatīvie dokumenti

• Ministru kabineta noteikumi Nr.573 – Apliecības par derīgumu lidojumiem- izsniegšana,

darbības termiņa pagarināšana un anulēšana– Atļauja speciāla lidojuma veikšanai– Eksporta izziņas par gaisa kuģa derīgumu

lidojumiem– Lidojumderīguma prasības

Noteikumu pārskatsLatvijas Republikas normatīvie dokumenti

• Ministru kabineta noteikumi Nr.661

– Gaisa kuģu rūpnieciska būvēšana;– Atsevišķu gaisa kuģu eksemplāru nerūpnieciska

būvēšana (amatierbūve);– Tehniskā apkope:

• Ko ietver tehniskā apkope;• Izgatavotāja dokumentācija;• Kas ir tiesīgs veikt tehnisko apkopi:

– Organizācijas;– personāls

• Gaisa kuģa īpašnieku atbildība

PALDIESCIVIL AVIATION AGENCY

Documents

CIVIL AVIATION AGENCY