A.L.Zabrauskis MSc (Acoustics)

B V A K U S T I K A

TEOR IJA UN R EALIT TE

10. izdevums

R g , 2006. gad .

2

IEVADS

Akustika ir zin tne par ska u, jeb meh niskaj m sv rst b m ar mazu amplit du.

B vakustika ir akustikas nozare, kuras m r is ir cilv kam labv l gas akustisk s vides

veido ana k s un apb v kopum , to realiz jot ar arhitektoniski - b vniecisk m

metod m.

M sdienu b vakustik iz ir 3 galven s apak nozares:

1) telpu akustiku (jeb arhitekt ras akustiku), kas nodarbojas ar optim l s

dzirdam bas un labskan bas nodro in anu skat t ju z l s un br vdabas sar kojumu

viet s;

2) ska u izol ciju un in enieriek rtu trok a sl p anu (jeb celtniec bas

akustiku), kas nodarbojas ar pie aujamo trok a l me a nodro in anu telp s;

3) apb ves akustiku (jeb pils tb vniecisko akustiku), kas nodarbojas ar

pie aujam trok a re ma nodro in anu pils tu un ciematu apb v (galvenok rt, ar

r jiem trok a avotiem).

Lekciju kurss aptver visas tr s min t s apak discipl nas.

Latvij galvenais b vakustiku reglament jo ais normat vs ir LBN 016-03

B vakustika (turpm k tekst LBN vai B vnormat vs ).

B VAKUSTIKAS V STURE.

Akustika k klasisk zin tne ir viena no visjaun kaj m, ta u b vakustik prakse

un emp riskie risin jumi aj nozar - oti seni.

Ant kais periods.

Vissen kie akustiskie risin jumi saist ti ar Sen s iptes civiliz ciju. K

par d ju i elektroakustiskie p t jumi Luksoras temp os, da ai skulpt ru piemitusi

apbr nojama sp ja "run t", t.i. izdot artikul tas ska as. o procesu nodro in ja

sare ts akustisko labirintu komplekss ar rezon toriem, kas attiec gi rea ja uz

temperat ras un v ja sv rst b m.

Diem l "run jo s skulpt ras" stipri boj tas Napoleona iptes karag jien .

Visliel ko iev r bu akustikas v stur tom r izpeln ju ies Sen s Grie ijas un

Romas amfite tri, par kuru akustikas patn b m var p rliecin ties ar m sdienu

apmekl t js.

3

Grie u te tr (5- 2.g.s.p.m. .) skat t ji izvietoj s amfite tra veid , parasti

dabisk reljefa veidot s nog z s, uz akmens soliem. ds vietu pl nojums nodro in ja

minim lu att lumu no

skatuves, bet st vais

k pums (l dz 27o) - ska as

netrauc tu izplat bu p r

rind m.

Te tra centr

novietota izpild t ju zona -

orhestra (aplis vid. 9 m

radius ) - kur izvietoj s

koris un da a aktieru.

M sdienu skatuves

prototips - logeion -

novietots aiz orhestras un pacelts virs t s l me a ( o izb vi ac mredzot izmantoju i

tikai dievu lomu t lot ji).

Romas te triem liela l dz ba ar grie u, ta u v rojamas ar b tiskas at ir bas.

St vais amfite tra k pums (l dz 33o) parasti veidots m ksl gi, izmantojot velv tas

galerijas k

neso o konstrukciju. Orhestru nereti aiz ma publika, bet aktieri uzst j s

tikai uz skatuves, kas dzi um jau p rsniedz grie u logeion .

Aiz skatuves izvietota

ar kolon d m un ni m

bag ti dekor ta aizmugur j

siena, kas praktiski nosl dz

amfite tra l niju.

Agr naj period s

b ves biju as ar koka, ta u

laika gait aizvien vair k

izplat j s akmens (

marmora) b ves. Vitr vijs

atz m , ka akmens

strukt ras nenodro ina to

balss pastiprin jumu, ko

nodro ina vair k rezon jo s koka b ves, un t p c iesaka lietot rezon jo us

tilpumus

- "v zes" jeb echeia. T s uzst d mas zem kr slu rind m un to da die izm ri atbilst

da diem to iem.

4

Amfite tru ietilp ba sasniedza pat 17 000 vietu, izpild t ji nereti atrad s l dz 70

m att lum no t l kajiem klaus t jiem un lab dzirdam ba liel m r izskaidrojama ar

grie u dr mu izpild jumu - ritmisku, deklam jo u dzied jumu.

Atstarojumus aj s b v s nodro in ja neaiz emta orhestra un skatuves

vertik l s sienas. Diem l j atz st, ka parasti o b vju koka da as

nav saglab ju s.

Viduslaiku periods.

Viduslaiku b vakustiskie risin jumi

rakstur gi, pirmk rt, ar to, ka uzvedumi un

ritu li maina norises vietu no br vdabas uz

telp m, un, t d j di, priek nesumu s k

iespaidot citi ska as procesi - galvenok rt,

reverber cija jeb p cska a.

Iev rojot viduslaiku b vju,

galvenok rt bazn cu ,da dos arhitekt ras

stilus - bizantisko, romantisko un gotisko -

attiec gi at iras ar to akustisk s pa bas.

Bizantisko b vju kop j iez me - kupolu

p rsegumi - tie i nosaka to akustisk s

patn bas: nevienm r gu ska as atstarojumu

sadal jumu ar koncentr cijas josl m, lielu

p cska u, fiks tas ritu lu un apmekl t ju

zonas. Rom niskajiem, un ,jo sevi i,

gotiskajiem dievnamiem rakstur gi

vair kjomu risin jumi ar kolon d m un

augstu novietoti velv ti griesti. di

risin jumi nodro in ja vienm r gu ska as

"sajauk anos", bet smagie un cietie

b vmateri li (akmens, koks) labu t s

atstaro anos. Rezult ts bija telpas ar lielu

p cska u, kas oti papildin ja e m ziku un

kora dzied jumu, ta u ierobe oja runas

skaidr bu (m c t jiem n c s run t oti skaidri

un l ni).

Atsevi s viduslaiku b v s (piem.

13

15. gs. bazn c s) atrodami ar ant k s b vniec bas akustiskie elementi -

rezon tori - ar sv rst bu frekvenci 60

350 Hz robe s.

5

15.- 18.gadsimts.

It lij renesanses periods z m gs ar pirmo segto te tru b vniec bu

s kotn ji

p rsedzot romie u tipa amfite tra z les ar plakaniem griestiem. d telp v l

nebija atrisin ta p rm r g s reverber cijas probl ma , sevi i zemo frekven u

diapazon . V l k v rojama skat t ju amfite tra evol cija , tam izstiepjoties garum ,

un izveidojoties s nu sektoriem. Veidojas skatuves aila , k du paz stam ar

m sdien s, un te tris k st par divu akustiski saist tu telpu ( z le un skatuve) sist mu.

Baroka un klasicisma period m zika tika izpild ta relat vi neliel s telpas ar ciet m ,

ska u atstarojo m s nu sien m

pi u z l s (att l Rund les pils z le), mazos te tros

( piem.Altesrezidenz

Minhen ).

Pirm s

sabiedrisk s

koncertz les par d s

18.gs. vid , bet

operte tri gadsimta

beig s ( La Scala

Mil n , 1778 .) N kamo

simt gadu laik daudzi

operte tri sasniedz

akustisku piln bu.

19. gadsimts

19. gs. iez m jaunu robe irtni b vakustikas att st b - paral li augsta l me a

emp riskajiem risin jumiem (klasiskie operas te tri) strauji att st s ar zin tniski -

praktiski un v l k, gadsimte a beig s - ar teor tiski p t jumi.

6

Atz m sim da as laikmeta emp risk s atzi as.

Reids (1835.)

- " reverber cija - domin jo ais akustiskais defekts, kas var tikt

nov rsts ar absorb jo m sien m un drap rij m".

.Dikenss (1843.)

- "telpas aizpildot ar audumu un kokvilnu paz d atbalss".

Saunders (1861.)

- "br v gais , lasot ska bals , ska a sasniedz 90 p du

virzien uz priek u, 30 p du atpaka , bet 75 p das s nvirzien ".L dz gas atzi as

izsaka ar arhitekts sers Kristofers Rens

un viens no pirmo b vakustikas gr matu

autoriem (Acoustics of Public Buildings, 1861.) Rod ers Smits.

Iev rojam k s 19.gs. akustisk s b ves bija (un ir) operte tri un koncertz les,

kur s spilgti iemiesotas iepriek jo gadsimtu lab k s emp risk s atzi as (Londonas

karalisk opera 1858.g., Par zes Nacion l Opera 1875.g., V nes opera 1869.g.) -

pareizas proporcijas, skan juma un tembra

sabalans t ba.

Teor tiski p t jumi un atzi as, galvenok rt,

saist ti ar ang u lorda Releja (piln v rd

D ona

Viljama Streta ,)

p t jumiem, kas 1877. gad

noved pie piln g k un l dz pat m sdien m

izmantot darba "Ska as teorija" public anas.

is divs jumu darbs aptver visas praktisk s un

teor tisk s akustikas t laika nozares un k st par

pamatu 20. gs. akustikas p t jumiem un

sasniegumiem.

Divdesmitais gadsimts.

20.g. s kums rakstur gs ar vienlaic giem

teor tiskiem un praktiskiem p t jumiem. Te minami

Releja un Stounija eksperimenti ar absorbentiem un

procesa teor tisk pamato ana, ta u iev rojam kais ir

Vollesa Klementa Sebina devums.

Uzs cis savus p t jumus 1895. gad ar

eksperimentiem H rvardas Foga m kslas muzej

(reverber cijas m r ana ar r e u pal dz bu), vi

1898- 1905.g. period formul visas galven s telpu

akustikas sakar bas - t.i. starp telpas tilpumu un

p cska as (jeb reverber cijas) laiku, starp

reverber ciju un absorb jo o materi lu daudzumu telp u.c.

7

Palielinot telp absorbentu daudzumu (piem. ienesot papildus spilvenus),

reverber cija samazin j s, un tika ieg ta RT

A l kne.

Liel kai telpas kubat rai vienm r

atbilda liel ks reverber cijas laiks. o

atzi u summa noveda pie formulas, kas

tagad paz stama k Sebina formula.

Citu zin t u strauja att st ba -

galvenok rt matem tikas un meh nikas

- pav ra iesp jas veikt jauna veida

b vakustiskos p t jumus ar telpu

mode iem - imit t ska u ar gaismu (piem. dzirkste izl di) vai dens vi iem, bet v l k

p riet uz tr sdimension liem p t jumiem, jau izstarojot un uztverot tie i ska u.

Pirm pasaules kara

gadi dod iev rojamu

pa trin jumu ska as

izol cijas un infraska as

p t jumiem (fran u

"infraska as lielgabali"), kur

pamatsakar bas formul jis

1910. gad v cietis

R.Bergers.

M su gadsimta

20.-30. gadi papildina atzi as par atbalsi un auj A.H.Deivisam

formul t sakar bu:

"laika interv lam starp tie o un atstarotaj m ska m esot maz kam par 1/15 sekundes,

atbalss nav nov rojama", bet V.K.Sebinam noteikt optim l s reverber cijas laikus

konkr tiem priek nesuma veidiem.

Otr pasaules kara gados pastiprin ti veica milit ri - akustiskos p t jumus:

nodro in t ku un ma nu ska as izol ciju, mazin t akustisko vibr ciju. Rezultat

att st taj s valst s (sevi i V cij un Krievij ) pamat gi p t ja pl nsieni u elementu

sv rst bas, ska as caurlaid bu un demf anas iesp jas.

P c kara period b tisk kie

sasniegumi

saist ti ar datortehnikas un

mikroakustikas elementu ievie anu.

Datori 70 - 80. gados va daudzk rt

pa trin t telpu akustisk s projekt anas

un apl ses gaitu, konstru jot pat 3

dimension lus atstarojumus ("ray

tracing" metode), bet mazgabar ta

starot ji un uztv r ji nodro ina prec zas

8

telpu akustisk s maket anas un attiec gi, prognoz anas iesp jas

(att. V.Disneja

koncertz les makets ).

Latvij b vakustiskie p t jumi un projekt ana saist ta ar LU priv tdocenta

arhitekta Birzenieka darb bu 30 - tajos gados, veicot akustiskos p t jumus telp s un

br vdab , izstr d jot habilit cijas darbu un, galvenais, veiksm gi realiz jot vair kus

v rien gus objektus. P ckara period b tisks ir RPI docenta A.Vecs a ieguld jums .

1984.-1994. gados b vakustiskie p t jumi, m r jumi un projekt ana galvenok rt tika

veikta instit ta

"Pils tprojekts" b vakustikas grup , v l k RTU B vniec bas fakult t

autora vad b (Me aparka estr de, Latvijas Nacion l opera, Lietuvas Radio un

Telev zija , Vi as Koncertz le

att., u.c.). obr d b vakustiskie p t jumi , m r jumi un

projekt ana

koncentr ta Latvijas

Akusti u apvien b

(www.akustika.lv),

tos veic LAA

sertific ti speci listi

gan laboratorijas , gan

in-situ apst k os.

B vakustika gan

Latvij , gan pasaul

atrodas past v g

att st b .

AKUSTIKAS PAMATPRINCIPI.

Ska a , t s raksturlielumi.

Ska as sv rst bu avots ir ierosin ts ermenis vai g zu pl sma, kas p rveido cita

veida ener iju, sv rst bu ener ij . Sv rsto a erme a (vai pl smas) vien pus

da i as sabl v jas un spiediens palielin s, bet otr pus veidojas retin jums. s

sabl v juma un retin juma zonas past v gi main s, veidojot ska as vi us. Vilni

raksturo sekojo i lielumi:

T - periods - laiks, kur realiz jas pilns sv rst bu cikls, sek.

f ze - divi vien die tuv kie sv rst bu st vok i

- vi a garums - att lums starp div m vien d m f z m, m

f - frekvence - sv rst bu skaits sekund , Hz

Telpas apgabalu, kur past v ska as vi i, sauc par akustisko lauku.

9

os pamatlielumus iesp jams saist t savstarp ji ar ska as trumu c, m/s

c =

I

Tm / s,

c = f, m / s Ska as trums gais atkar gs ar no temperat ras

c = 331,4 + 0,6 to, m/s G z s un idrumos ska a izplat s garenvi a veid ,

bet cietos erme os

kombin tu sv rst bu veid , ko veido garenvi i, lieces vi i ( rsvi i) un v rpes (vai

b des) vi i. Ska as trums da d s vid s oti at iras, piem. gumij tas ir 40 ... 150

m/s, bet m r (vai beton ) l dz pat 4000 m/s.

Gaisa vides st vok a izmai u, taj izplatoties

ska as vilnim, raksturo ska as spiediens p

sabl v juma zon , ko izsaka k sp ku, kas

iedarbojas uz laukuma vien bu (N/m2 vai

pask los Pa). Ska as spiediens p atkar gs no

att luma l dz avotam.

Ska as avota izstarojuma kvantitat vais m rs ir kop j ener ijas pl sma vai

jauda P, ko m ra vatos (W).

B tisks lielums ir ska as intensit te I, t.i. ska as ener ijas pl smas bl vums caur

laukuma vien bu, vatos uz kvadr tmetru (W/M2).

Praktiskaj akustik ie fizik lie lielumi ir oti ne rti, jo, piem ram, ska as

jauda re liem avotiem sv rst s no 10-5

10n W. iemesla d tehniskaj un

b vakustik pla i lieto o lielumu l me us, t.i. to logaritmisk s attiec bas pret noteiktu

fiks tu sliek a v rt bu.

T d j di ska as jaudas l menis kur,P

P10lgL

0P

P W0 10 12

Ska as intensit tes l menis LI

I,1

0

10lg

IW

m0 210 12

Ska as spiediena l menis

L = 10lgp

p

p

p

2

02

0

20lg

Pa102p 50

Visu l me u (jaudas, intensit tes,

spiedienu u.c.) m rvien ba ir decibels

(dB). Noskaidrots, ka cilv ka auss nav

vien di j t ga pret da d m ska m - t s

10

uztvere ierobe ota gan p c

frekvences (16 Hz - 20000 Hz),

gan p c intensit tes.

Ar dzirdam bas diapazon visas

frekvences netiek uztvertas vien di

- 900...5000 Hz diapozon ir

liel ks j t gums. B vakustik

svar gais diapozons ir 32

8000

Hz. Lai objekt vo akustisko

m r jumu rezult tus tuvin tu

cilv ka auss uztverei, k ar lai ska as spiedienu vis spektr nov rt tu ar vienu

v rt bu, ieviests izsvarot ska as spiediena l me a j dziens. Korekcija izpau as

t d j di, ka katrai frekvencei atbilsto o l meni par noteiktu l meni izmaina, t.i. kori .

Atkar b no izmai u lieluma iz ir A,B,C un D korekciju l knes.

Sign lu veidi , spektri un to joslas.

Ska as sign lus fizik li var iedal t sekojo i:

I) muzik lais, jeb t rais tonis - sinusoid las (harmoniskas) sv rst bas;

2) muzik l ska a vai saska a - vienlaic ga vair ku t ro ska u summa. Pa as

zem k s frekvences ska as tonis (jeb pamattonis) nosaka kop jo ska as augstumu,

bet p r jie (virsto i, oberto i) - nokr su jeb tembru;

3) troksnis - neregul ras sv rst bas, daudz da du frekven u sv rst bu summa;

4) impulss - spr dzienveida vai cita veida slaic ga, sp c ga un rimsto a iedarbe.

Grafiski visu etru veidu sign lus att lo sekojo i

11

Svar gs ir jaut jums par sv rst bu - frekven u sakar bas att lo anu, jo katru

sv rst bu procesu var raksturot ar fizik l lieluma vid ji kvadr tisko v rt bu un

frekvenci. o likumsakar bu ,

izteiktu grafiski, sauc par spektru. Visizplat t ko

akustisko spektru veidi ir spiediena - frekvences raksturl knes. Atkar b no sign lu

veida main s ar spektra izskats, jo t rie to i, muzik l s ska as un impulsi veido

diskr tus spektrus (1) , bet trok a sign li - platjoslas (2).

Lai veiktu platjoslas sign la apstr di, ir neracion li noteikt lieluma v rt bas

katrai frekvencei, t.i. ik p c 1Hz. T p c tehniskaj akustik pla i lieto frekven u

joslas.

Izplat t k s ir okt vu un tre da okt vu ( jeb tercokt vu) joslas. Okt va ir

frekven u josla, kuras aug j robe frekvence ir divreiz augst ka par apak jo,

tercokt va - attiec gi okt vas tre da a. T d j di, okt vu frekven u raksturl kne ir

orient jo a, tre da okt va - jau prec z ka.

Kopum izplat t kas

ir okt vu joslas, bet, piem ram, iek rtu tehniskaj

ekspert z vai ska as izol cij - tercokt vu joslas. Standarta okt vu frekven u joslu

vid j s v rt bas ir 16, 32, 63, 125, 250, 500, 1000, 2000, 4000, 8000 un 16 000 Hz.

m frekvenc m atbilst sekojo as vi a garuma v rt bas.

f, Hz 31 62 125 250 500 1000 2000 4000 8000

, m 11 5,5 2,7 1,4 0,7 0,3 0,2 0,1 0,05

Ska as izplat ba br v vid .

Br v vid (t.i. tr s

dimensij s neierobe ot ) ska as

vilnis izplat s neierobe oti visos virzienos un vi a frontes

forma ir atkar ga no avota veida. Attiec gi punktveida avots

rada sf risku vilni, l nijveida (line rs) - cilindrisku vilni,

bet plakans - plakanu vilni. (J atz m , ka avota veida

noteik ana ir visai relat va, jo atkar ga no apskat m

12

punkta att luma l dz avotam.

Avots uzskat ms par punktveida, ja t liel k dimensija

ir vismaz 3

4 reizes maz ka par att lumu l dz tam). Re liem avotiem vi u fronte

tom r parasti at iras no teor tisk s.

Sf risk viln att linoties no avota, ska as intensit te samazin s un katram

att luma divk r ojumam atbilst 6 dB l me a dzi ana.

T d j di, zinot l meni LI att lum r1 no avota centra, var iztekt l meni L2 jebkur cit telpas punkt att lum r2 no avota centra

L2 = LI - 20 lg (r2/ r1) Line ram (vai l nijveida) avotam katram att luma divk r ojumam starp avotu

un apskat mo punktu atbilst 3 dB ska as l me a dzi ana, jeb

L2 = LI - 10 lg(r2/ r1)

Plakana avota rad t ska as l me a dzi ana ir sare t ka, jo to nosaka avota

laukums, izstaro anas le is, avota malu proporcijas u.c. faktori.

J atz m , ka ska as dzi anu neierobe ot vid stipri ietekm ar gaisa

viskozit te un molekul ra absorbcija, kuru iespaids apskat ts v l k.

Skanas mijiedarb ba ar bezgal gu rsli.

Praktiskaj akustik b tiska loma ir ska as vi u mijiedarb bai ar materi liem

r iem - gan gal giem, gan (nosac ti) bezgal giem.

Lai d anal z

uzskat m k aprakst tu

ska as izplat bu, lieto

ska as starus, t.i.

taisnes, kas v rstas uz

ska as avota (re la vai

iedom ta) akustisko

centru un vienm r

perpendikul ras ska as

vi u front m.

Apskat sim ska as vi a

13

ener tisk s izmai as, tam saduroties ar gal ga biezuma (bet bezgal ga laukuma)

rsli.

Apz m jot kr to o ska as ener iju ar EKR,

attiec gi da a no t s tiks atstarota (apz m ta ar

EAT). P r j akustisk s ener ijas da a izplat s

r a materi l , da ji taj absorb joties un

p rv r oties siltumener ij (EAB), bet da ji

izejot tam cauri (ECG).

Kvantitat vi absorb to (sl p to), atstaroto

un caurg ju o ener ijas da u nov rt ar

koeficientiem , un .

Par materi lu ska as absorbcijas koeficientu sauc materi la absorb t s

ener ijas attiec bu pret kr to o ener iju ( )

= (E E

E

E E

EKR AT

KR

AB CG

KR

)

Atstarot s ska as ener ijas attiec bu pret kr to o ener iju sauc par atstaro anas

koeficientu

= EE

AT

KR

Caurg ju s ener ijas attiec bu pret kr to o sauc par ska as vad m bas vai

caurlaid bas koeficientu

= E

ECG

KR

Saska ar ener ijas nez dam bas likumu

+ = 1 Koeficientiem

un

ir pa a loma telpu reverber cijas proces , bet - ska u

izol cij .

Cit da veida ir ska as vi a mijiedarb ba ar gal ga r a malu.

14

aj gad jum telpas da nov rojama ska as vi u netrauc ta izplat ba, bet cit da -

ska as apliek an s, jeb difrakcija. Principi li eit izdal mi 3 akustiskie apgabali:

- tie s ska as;

- tie s un atstarot s ska as;

- difra t s ska as.

Difra t s ska as apgabal ("akustisk n ") stais ska as avots ir aizsegts un

par t du k st iedom ts sekund rs avots, kas atbilst r a malai. Difrakcijas par d ba

ir frekven u atkar ga.

Ska as vilnim saduroties ar rsli, iesp jama v l vair ku akustisko par d bu

ra an s.

Katram cietam ermenim

piem t noteikta pa sv rst bu

frekvence, kas atkar ga no t

izm riem, strukt ras, iek jo

zudumu koeficienta u.c., un ir

erme a pa ba. ai erme a

pa frekvencei sakr tot ar k da

ierosino ska as vi a frekvenci,

notiek strauja sv rst bu amplit das

palielin an s - rezonanse.

Tai var b t gan pozit va (parasti telpu akustik ), gan negat va (konstrukciju

ska as izol cij ) loma da dos b vakustiskos procesos.

Otr b tisk par d ba ir interference - akustisko vi u p rkl an s efekts. Telp s

tas var b t div j ds - vai nu divu (un vair ku) starot ju vienlaic gas darb bas rezultat ,

vai ar p rkl joties viena avota tie ajiem un atstarotajiem vi iem. Interference

izpau as k telpisku augsta - zema ska as spiediena joslu izveido an s un iesp jama

tikai ton lu sign lu gad jum (t.i. pie t ra sinusoid la to a vai ton la trok a).

Interferences aina ir frekven u atkar ga un oti atkar ga no telpas konfigur cijas.

15

TELPU AKUSTIKA.

Tie un atstarot ska a.

Ska as lauks piln gi vai da ji nosl gt telp principi li at iras no br v lauka,

jo bez tie as ska as uztv r js sa em v l ar zin mu daudzumu no virsm m atstarot s

ska as. ajos atstarojumos var izdal t vienreiz atstaroto ska u un vair kas reizes

atstaroto. Attiec gi jo augst ka ir telpas virsmu absorbcijas sp ja, jo ska as lauks

tuv ks br vajam.

Atkar b no telpas elementu izm ru attiec bas pret ska as frekvenci, k ar o

elementu formas un strukt ras, telpas ska as lauka raksturs main s.

Ja telp nav fokus jo u vai simetrisku elementu, t s izm ri daudzk rt p rsniedz

ska as vi u garumu un virsmu absorbcija ir pietiekami vienm r ga, akustiskais lauks

var ieg t sekojo as pa bas:

- ska as pl smas ener ija visos virzienos ir vien di izdal ta;

- akustisk s ener ijas bl vums vis telpas tilpum b s nemain gs.

Akustisko lauku ar d m pa b m sauc par dif zu. Lauka difuzit te ir b tisks

telpas akustiskais raksturlielums, un viens no akustikas projekt anas m r iem.

16

Pietiekama ska as lauka difuzit te m sdienu b v s

nereti netiek nodro in ta, pirmk rt, lielu, nedal tu

plak u pielietojuma d un, otrk rt, telpu akustisko

disproporciju d . Akustiski proporcion las ir

telpas ar liel k gabar ta attiec bu pret maz ko, ne

liel ku par 2-3 . Pie cit m proporcij m run par

akustiski "gar m"

vai "plakan m" telp m.

Taisnst ra pl na telpu dimensiju ieteicam s

akustisk s proporcijas att lotas zem k

(att ls no

LBN 016-03).

Ska as eometriskie atstarojumi , to sadal jums.

Cilv ka auss sp j ga uztvert ne tikai noteikta l me a un frekven u diapazona

ska as, bet ar just ska as pien k anas interv lus. Parasti tie o ska u un pirmaj s

40-

50 msek p c t s pien ko os atstarojumus, uztver k vienu veselu, v l n kos - k

atsevi as ska as ( is interv ls atkar gs ar no citiem

faktoriem, pirmk rt, frekvences,

skat.nod. "Akustiskie defekti"). V l nus atstarojumus, kas pien k ar lielu kav jumu,

uztver k atbalsi.

T d j di, agr no (sevi i pirmo) atstarojumu pien k anas interv ls (jeb

kav jums) uzskat ms par b tisku akustisk s kvalit tes r d t ju. Pirmo ska as

atstarojumu kav jumu laikam (k ar interv li starp v l kajiem atstarojumiem)

nevajadz tu p rsniegt sekojo as v rt bas:

- 30 40 msek - auditorij m, dr mas te triem, k ar visa veida telp m ar

domin jo u elektronisku sist mu pielietojumu;

- 40

50 msek - operas

un baleta te tru z l m,

kamerm zikas z l m;

- 50

70 msek -

simfonisk s m zikas z l m;

- 70 90 msek - kora un r e m zikas z l m.

Iev rojot, ka agr nie atstarojumi b tiski papildina un pastiprina tie o ska u, ar

arhitektoniski - konstrukt viem pa mieniem veic to virz anu un sadal anu telp -

tas ir viens no telpu akustikas pamatuzdevumiem.

17

Telpas virsmu izm riem, formai un apdarei j nodro ina vienm r gs agr no

(labv l go) atstarojumu sadal jums izpild t ju un skat t ju zon s, pie tam agr no

atstarojumu pien k anas intensit tei j kompens tie s ska as dzi ana. To parasti

pan k pak peniski koncentr jot atstarojumus t l kaj s skat t ju viet s. Ar

atstarojumiem j nodro ina visas skat t ju vietas, kas atrodas t l k par 8

10 m no

oratora runas priek nesumu telp s.

Ehogrammas , to ieg ana un nov rt ana.

Grafiskas sakar bas, kas att lo ska as atstarojumu amplit das sadal jumu laik ,

sauc par ehogramm m ( vai reflektogramm m). s sakar bas ir oti noz m gas telpu

akustisk s kvalit tes

v rt anai , jo auj

analiz t cik vienm r gs

ir ska as dzi anas

raksturs un cik

trauc jo i ( vai

labv l gi) ir v l nie

atstarojumi.Uz

ehogrammu b zes tiek

noteikta virkne svar gu

akustisko

raksturlielumu (skat. Telpu akustiskie parametri).

Ehogrammas parasti ieg st telpu akustisko m r jumu rezult t (izstarojot un p c

tam analiz jot ska as impulsu)

, vai datoranal zes rezult t -izmantojot profesion lo

programmat ru.

Vienk r os gad jumos

neliel m telp m un tikai pirmajiem atstarojumiem

ehogrammu var apr in t anal tiski (skat. piem ru zem k)*.

18

Ska as Atst. Tie ais Atst. Kav j.

ce

ce ce l men. laiks

(m) (m) (dB) (ms)

-------------------------------------------------

T 0 5.0 0 0

F 6.0 5.0 -1.6 2.9

D 8.0 5.0 -4.1 8.8

W 9.5 5.0 -5.6 13.1

C 11.0 5.0 -6.8 17.5

W 15.0 5.0 -9.6 29.2

F 22.0 5.0 -12.9 49.6

-------------------------------------------------

Apr in izmanto sakar bas :

Atst.l m = 20

lg ( Tie ais c./ Atst.c.)

Kav j.laiks = (Atst.c.

Tie ais c.): 0.343

* Piem r nav iev rota atstarojumu difuzit te un pie emts , ka = 1 .

Akustiski labv l ga un nelabv l ga z les forma.

Vienm r ga atstarojumu sadal juma nodro in ana un pie aujamie to kav juma

laiki telpas formai uzliek virkni

nosac jumu:

1) paralelepipeda ( taisnst ra)

formas z l m ieteicamais platums

nedr kst tu p rsniegt 21 m, bet augstums

- 11 m. Pret j gad jum pie aujamais

atstarojumu nov lojums b s p rsniegts;

2) telpas virsmu izveid j atturas

no ieliekt m, fokus jo m virsm m, kas

sp j gas sp c gi koncentr t ska as

ener iju k d telpas zon .

19

iemesla d akustiski problem tiskas parasti ir apa as un eliptiskas telpas, pie

tam tas attiecin ms k uz pl na, t griezuma formu. Sevi i nelabv l ga ir liekuma

centra atra an s izpild t ju zonas robe s. Ieliektas virsmas parasti uzskat mas par

akustiski akcept jam m, ja to liekuma radiuss ir vismaz 2

3 reizes liel ks par

att lumu l dz virsmai (vai ar oti mazs , piem. dekorat v m ni m).

Par akustiski labv l gu z les formu parasti uzskata t du, kas nep rsniedz

akustiski pie aujamos gabar tus un kubat ru, un kuras virsmu orient cija jau s kotn ji

nodro ina labv l gu atstarojumu sadal jumu, piem ram, trapeces forma ar 8

10o

sienu le i.

Nelabv l gi ir t lu novietoti telpas taisnle a st ru risin jumi, jo tie ir sp j gi

rad t sp c gus v l nus otros atstarojumus .

J atz m , ka piln ga telpas

akustisko formas defektu

nov rt ana iesp jama tikai

uz m r jumu vai

datoranal zes pamata.

Divdimension la

atstarojumu anal ze

akcept jama tikai m c bu

un ski u izstr d u l men .

Telpas optim lais tilpums.

B tiska ir sakar ba starp telp novietoto ska as avotu un t s dimensij m - jo

sp c g ks is avots, jo liel ka telpa. iemesla d runas priek nesumu telp s

maksim lajam att lumam no avota l dz klaus t jam nevajadz tu p rsniegt 20 m,bet

m zikas z l s 30 35 m .

20

Akustisk komforta nodro in anai telp s b tu ieteicamas sekojo as minim l

tilpuma v rt bas uz vienu skat t ja / izpild t ja vietu:

- telp m ar elektroakustisku apska o anu -- 4

vietu

m3

;

- auditorij m, konferen u z l m, dr mas te triem

- 5

vietu

m3

;

- univers l m ,tautas namu un operetes z l m

- 6 vietu

m3

;

- operte tru z l m, kamerm zikas z l m

- 7vietu

m3

;

- simfonisk s m zikas z l m

- 8 vietu

m3

;

- kora un r e m zikas z l m,bazn c m

- 9 vietu

m3

Nor d t s v rt bas

nav uzskat mas par absol t m, ta u to iev ro ana nodro ina

veiksm gu t l ko projekt anu.

Telpu ska u atstarojo , absorb jo un izklied jo apdare.

Par akustiskajiem atstarot jiem

( b vakustiskaj frekven u diapozon )

uzskat mi plakanas vai mazliektas formas elementi un konstrukcijas ar sekojo m

pa b m:

- ska as absorbcijas koeficientu,

maz ku par 0,1;

- virsmas masu, ne maz ku par 20

kg/m2 muzik lo ska u diapozonam, un ne

maz ku par 10 kg/m2 - runas diapozonam;

- virsmas laukumu, ne maz ku par 3

4 m2 un akustiski proporcion lu malu

attiec bu.

T d j di, par atstarot jiem visbie k

uzskat mas betona, m ra un monol tas

apmestas virsmas, biezi koka kl ji u.c.

elementi, mas va met la un dens (ledus)

virsmas.

21

Par akustiskajiem absorbentiem ( ska as sl p t jiem)

uzskat mi materi li un

konstrukcijas ar absorbcijas koeficientu liel ku par 0,5 (vismaz vien frekven u

josl ).

1) Pavedienveida un porainie

absorbenti (visa veida vates un to

izstr d jumi, porainie materi li ar va j m

por m u.c.). Ska as ener ija ajos

materi los p rv r as siltum pateicoties

gaisa molekul rai berzei por s, tie efekt vi

vid jo - augsto frekven u diapozon , ta u

prasa pietiekamu biezumu.

Ja materi la biezums maz ks par

apskat m s ska as vi a garuma ceturto

da u, absorbents b s neefekt vs. Efektivit ti

b tiski var paaugstin t materi lu uzst dot

ar atstarpi no pamatkonstrukcijas. Atstarpes optim lais biezums atbilst ceturtda ai no

kr to o vi u garuma.

M sdienu speci lie absorbenti visbie k

sastopami r pnieciski izgatavotu un jau

apdarin tu pusciet s vai ciet s akmensvates

pl ks u veid ar biezumiem 15, 20, 30, 50 vai

100 mm. Liel kie da veida absorbentu

ra ot ji pasaul ir SAINT-GOBAIN ISOVER

,AMF, ARMSTRONG , PAROC , USG

Pie s grupas pieskait mi ar akustiskie

apmetumi ( ar irden m pildviel m) , k

piem ram KNAUF AKUSTIKPUTZ .Tos

parasti uzsmidzina tie i uz konstrukcijas ar

biezumu 10 15 mm un tie ir pietiekami

22

efekt vi 500 4000 Hz diapazon .

2) Membr nu absorbenti

(visa veida

panel jumi un ap uvumi ar gaisa vai pavedienveida

absorbenta aizpild jumu). eit ener ijas p rv rt ba

notiek pateicoties membr nas pretest bai trai liecei

un starpsl a pretest bai spiedei, ie absorbenti

efekt vi zemo un vid jo frekven u diapozon , ta u

parasti ne visai plat josl ( 1 - 2 okt vas).

Maksim l s efektivit tes robe frekvenci fR var izteikt sekojo i:

fR = 60Mb

, kur

M - pane a virsmas (t.i.1 m2) masa, kg

b - irk rtas biezums, m

o elementu efektivit ti tie i

iespaido to lieces stingr ba un

nostiprin juma veids. Pa i izplat t kie

s grupas b velementi Latvij ir da di

ip kartona lok u ap uvumi un

starpsienas, ta u efekt v ki ir

r pnieciski izgatavotie gatavie elementi

(att l -zemo frekven u absorbenti k

t feles pie sienas un griestiem ).

23

3) Tilpuma (jeb Helmholca) rezon tori

- da di ar telpas akustiski akt vo

pamattilpumu saist ti blakustilpumi, ni as un spraugas. V sturiski tie ir vissen kie

(grie u "echeia"), un to darb bas princips pamatojas uz "atsperes - masas" meh nisko

modeli. Tilpum iesl gtais gaiss un kakli veido "atsperes - masas" sist mu, kas

nodro ina absorbciju pie noteiktas frekvences. ie absorbenti sl p selekt vi, t.i. to

efekt v josla parasti nep rsniedz tre da okt vu.

Gad jum , kad "kakli a" garums ir neliels (l 0), rezon tora frekvenci var

izteikt:

fR = ,2r/V 2

340 kur

V - rezon tora tilpums, m3

r - kakli a radiuss (vai puse no platuma), m

4) Mikroperfor tie absorbenti

pl nas membr nas (met ls, akrils, utt. ) ar

intens vu oti s ku perfor ciju (0,1- 0,3 mm) ,kas

b vakustiskajos risin jumos tiek izmantoti visai

nesen. Absorbcijas meh nisms aj gad jum

izmanto gaisa viskoz s pa bas molekul ro sai u

l men . Praks tas paver iesp ju veidot caursp d gas

absorb jo as virsmas , kas l dz im nebija iesp jams

(piem. aizkaru vai al ziju viet ) ,k ar ieg t viegli

saritin mas pl vju ru u sist mas

koncertturnej m,

izst d m, sporta sacens b m utt.

Kombin tie absorbenti

vienlaic gi izmanto

vair kus no 1

4 pozicij s min tajiem absorbentiem

- piem. perfor tie ap uvumi ar pavedienveida

absorbenta aizpild jumu. ie absorbenti rakstur gi ar

augst k m koeficienta v rt b m (0,6

0,9) pla frekven u diapozon (250

8000

Hz).

24

Pla u du sist mu kl stu

Latvijas tirg

pied v DANOLINE, KNAUF u.c. ra ot ji.

B tisks ir jaut jums par

absorbentu

izvietojumu, lai ar parasti tie veido plaknes.

P t jumi liecina, ka absorbentam veidojot

tr sdimension lus erme us, vai to

ekspon jot telpiski, absorbcijas koeficients

pieaug, pateicoties ska as difrakcijai ap to.

Rakstur ga o tr sdimension lo

absorbentu

patn ba ir absorbcijas koeficienta

pieaugums, sal dzinot ar t da pat laukuma

un materi la plakanu elementu. T d j di, run jot par tr sdimension liem

absorbentiem j iev ro, ka to var sasniegt

v rt bas, liel kas par 1.0 (

l dz 1,2

1,4).

di akustiskie absorbenti ir ar telpas

invent rs ( m beles) un k klaus t ji, t

m zi i.

Akustiskie absorbenti telp s

izvietojami neitr laj s zon s, kuras nerada

labv l gus agr nos atstarojumus skat t ju

un izpild t ju zon s, k ar nelabv l gaj s

zon s, kuras rada v l nus atstarojumus, vai

izsauc to koncentr ciju.

J atceras, ka absorbenti sl p ska u

ne tikai pie lieliem, bet ar pie maziem

kri anas le iem. Absorbentu sp ju

v jin t p r tiem maz le (0

8o)

kr to o ska as vilni sauc par sl do o

absorbciju, t s v rt bas var sasniegt pat 0,5

dB/m. par d ba prasa nodro in t lietder g s ska as (piem. tie s) kri anas le i p r

absorbentu min. 10

15o. Tas piln m r attiecin ms uz skat t ju vietu k pumu,

or estra podesta risin jumu u.t.t.. Akustiskie absorbenti izvietojami p c iesp jas

vienm r gi vis telp , lai neizjauktu t s lauka difuzit ti. Gad jumos, kad difuzit tes

pras bas ir visaugst k s (ska u ierakstu un telestudijas), absorbenti j izk rto pam us

ar atstarot jiem un izklied t jiem.

25

Par akustiskajiem izklied t jiem

uzskat mi b velementi un konstrukcijas, kam

piem t sp ja sp c gi izklied t uz tiem kr to o ska u (

stipri izliektas, lauz tas un

robotas virsmas, ni as, lo as un pilastri no atstarojo iem materi liem). B vakustikas

frekven u diapozon o elementu dimensij m j b t main g m 0,2

2 m robe s.

Viena no klasisk m izklied t ju form m ir piramid l , kas auj apvienot atrakt vu

est tiku ar efekt vu

ska as izkliedi (att.

izgaismoti stikla

griestu izklied t ji

Dzintaru koncertz l ).

Modern kie ir r dera

izklied t ji, kas

izmanto atsarot s

ska as f zu nob di no

da da dzi uma

kabatu sist mas. ie

elementi veiksm gi

pielietoti LNO Jaunaj z l , Jelgavas kult ras nam , k ar vair k s m jas kinoz l s

Latvij . Galven s to akustisk s priek roc bas saist tas ar relat vi nelielo dzi umu un

izmantojamo materi lu da ad bu (koks, sapl ksnis,

akrils utt.) ,augsto izkliedes sp ju un atrakt vo

izskatu. Akustiskie izklied t ji izvietojami telpas

neitr laj s vai nelabv l gaj s zon s, lai nov rstu

v l no atstarojumu veido anos vai koncentr ciju un

paaugstin tu ska as lauka difuzit ti. Ieteicama ar

kombin tu atstarot ju - izklied t ju veido ana, t.i.

ja atstarot ja liekuma radiuss ir maz ks par t

malas garumu. Izklied jo o un atstarojo i -

26

izklied jo o elementu (ieskaitot kr slu rindas) minim lajam patsvaram no telpas

virsmu koplaukuma vajadz tu b t vismaz 25 30 %.

P d jos gados

v rojama tendence

izstr d t un tirgot

gatavus neliela izm ra

izklied t jus , kam

b tu univers la

pielietojuma iesp jas

da dos objektos. du

elementu pozit v s

pa bas ir pieg des un

mont as trums ,

negat v s

nepiln gs

izkliedes frekven u diapazons un aptuvena atbilst ba konkr tajai akustiskai situ cijai.

Kompleks s sist mas ir akustiski elementi , kas apvieno vair kas b vakustisko

elementu pa bas, piem. absorbciju un izkliedi.

Telpu akustiskie parametri.

Ja telp darbojas k ds ska as avots, t izstarot ska a da ji sasniedz uztv r ju

(vai klaus t ju) tie i, bet da a - vienu vai vair kas reizes atstarojoties no telpas

virsm m. T d j di,

uztv r ja sa emt

kopska a veidojas k tie s un atstarot s

ska as summa.

Ska as avota darb bai

p rtraucoties, uztv r j vispirms

p rtr kst tie s ska as pien k ana, ta u

atstarojumi no apk rt j m virsm m v l

turpina pien kt un izsauc ska as

pak penisku

dzi anu, jeb reverber ciju.

L dz gs, ta u pret js process nov rojams

ska as avotam iesl dzoties l dz

stacion ra lauka izveido an s br dim.

27

Standarta un optim lie reverber cijas laiki.

Laika spr di T (jeb T60) p c ska as avota izsl g an s, kur uztv r j sa emt s

akustisk s ener ijas bl vums samazin s 10-6 reizes (jeb par 60 dB) sauc par standarta

reverber cijas laiku, un tas uzskat ms par vienu no galvenajiem objekt vajiem telpas

akustiskajiem kvalit tes r d t jiem.

Praks (ar LBN ) lieto reverber cijas laikus,

kas

noteikti izmantojot pirmos 30 vai 20 dB ska as dzi anas procesa (T30 vai T20 ).

Viens no telpu akustikas pamatprincipiem nosaka, ka katram izpild juma

veidam atbilst savi optim lie akustiskie apst k i,

t tad ar savs optim lais

reverber cijas laiks. Jau pirms vair kiem gadsimtiem, viduslaikos, m zikas sacer t ji

un izpild t ji apzin j s ska darba izpild anas vidi un ar to r in j s - t d j di, rad s

rezon jo a m zika bazn c m un cit m kulta celtn m ar lielu reverber cijas laiku

(3-6 sek.) un atbals m. V l k m zikas att st ba paredz ja ska darbu atska o anu

maz k s telp s (kamerm zika) ar jau s ku reverber ciju (0,8 - 1,5 sek.) vai rpus

telp m.

Praktiski katrs m zikas anrs un novirziens prasa savus noteiktus reverber cijas

apst k us. P d jo 400 gadu laik var izdal t sekojo us m zikas stilus un tiem

atbilsto us akustiskos apst k us:

1) Baroka stils (1600. - 1750.) -Vivaldi, Hendelis, Bahs - att st s ritmiskais,

harmoniski tematiskais balanss un polifonija. Telpas nelielas ar atstarojo m sien m,

reverber cija - zem 1,5 sek.

2) Klasiskais stils (1750. - 1820.)- Haidns, Mocarts, Bethovens. Par svar g ko

kompoz cijas elementu k st muzik l s idejas un to sak rtojums ska darbu strukt r .

Att st s liel s m zikas formas - son tes, simfonijas, operas, s k b v t sabiedrisk s

koncertz les (300-400 viet m) un operte trus. To reverber cijas laiki - 1,5 1,7 sek.

3) Romantiskais stils (1820. - 1890.)- berts, Mendelsons, Br ms, V gners,

aikovskis, trauss. Periodu raksturo bag ta instrument cija, koncertz les k st

liel kas, reverber cija 2 2,3 sek.

4) Jaun kie laiki - divdesmitais gadsimts. Koncertz l s atska ojamiem darbiem

kompromisa reverber cijas laiki (1,4

1,6 sek.), ja m zika paredz ta transl anai, s k

lietot m ksl g s reverber cijas iek rtas. Vismaz kais reverber cijas laiks

nepiecie ams d ezam un popm zikai (zem 1 sekundes).

Iev rojot m sdienu b vpraksi, kur jebkuras funkcijas telpai piem t kaut da ji

univers ls raksturs, optim los reverber cijas laikus j nosaka

atkar b no

priek nesuma veida (ne stila) un telpas akustisk tilpuma, saska ar LBN pras b m.

28

Ska as agr n s dzi anas laiks (EDT).

Laiks, kas atbilst reverber cijas procesam, ekstrapol tam (veidotam) p c

pirmajiem " - 10" dB. Dif za ska as lauka gad jum EDT un T v rt bas sakr t, ta u

b tiski at iras, ja difuzit te ir izjaukta (piem. zemu, sp c gi absorb jo u griestu

gad jum ).

Inversijas indekss I .

T ir skat t ju z les un skatuves (vai izpild t ju zones) akustiski akt vo tilpumu

reverber cijas laiku attiec ba. is ir viens no b tisk kajiem krit rijiem operte tros un

simfonisk s m zikas z l m.

Ska as lauka nevienm r ba.

Telpas akustisko vidi past v ga lauka apst k os b tiski raksturo t

nevienm r ba, t.i. maksim l s un minim l s lietder g s ska as l me u SPL starp ba

skat t ju zonas robe s. Ska as lauka vienm r ba telp atkar ga no tie s un atstarot s

ener ijas sadal juma, to iespaido absorbcijas, izkliedes un interferences efekti.

Nevienm r bu nov rt "A" kori tajos l me os runas priek nesumu telp s, un p c

"Lin" raksturl knes m zikas z l s. Ska as lauka nevienm r ba nedr kst p rsniegt 7-10

dBA z l s ar ietilp bu virs 1500 viet m, bet 5- 7 dBA, ja ietilp ba ir maz ka.

29

Ska as artikul cija.

Par ska as artikul ciju

sauc klaus t ju pareizi uztverto fon tisko elementu

procentu lo attiec bu pret kop jo atska oto elementu skaitu. Artikul cija noteikt

telpas punkt atkar ga no sekojo iem faktoriem:

1) tie s un atstarot s ska as ce a, t.i. z les formas;

2) ska as avota

l me a un v rsuma;

3) telpas reverber cijas laika, t.i. no virsmu laukuma, tilpuma un apdares

materi liem;

4) lietder g s ska as un trauc jo trok a l me a attiec bas.

Datorapl s s p d j laik izmanto krit riju RASTI - runas p rvades indeksu ,

kam ir t da pat akustisk b t ba un nov rt juma skala:

0-30% Slikta

30-45% ..V ja

45-60% ..Apmierino a

60-75% ..Laba

75-100% Teicama

Ska as skaidr bas parametri.

Ska as skaidr ba raksturo atsevi u instrumentu individualit ti un skaidr bu gan

kop j ansambl , gan kop j skan juma laik ( pa i pie tr m pas m). Objekt vi to

izskata ar ska as skaidr bas parametriem C80 vai C50

D50 - saprotam ba ,izteikta k agr n s un kop j s ska as ener iju attiec ba

.

Ska as telpiskums.

Raksturo ansamb a vai izpild t ja ska as telpiskumu, t.i. attiec bu starp neorient to

30

(no vis m pus m pien ko o) un tie o ska u. Objekt vi izsaka ar ska as parametriem

TS un LF

TS ir laiks, kas atbilst integr ta impulsa smagumcentra st voklim, bet LF

telpiskuma koeficients- korel ar ska as telpiskumu, izmantojot no s niem pien ko s

un neorient t s ska as attiec bu

Citi parametri.

ska as stiprums G-10 izsaka kop j ska as spiediena Ptot un tie s

ska as spiediena P (10 m att lum ) attiec bu ,

Krit riji T30 , EDT , RASTI , LF, G-10, C80 ,SPL, D50 ir reglament ti LVS

EN ISO 3382 standart ..

J iev ro , ka visiem min tajiem parametriem re l s telp s piem t izkliede , un

apr ins k d vien punkt vienm r b s nepietiekams akustikas v rt jumam.

Sekojo ais att ls par da re lo

akustisko parametru izkliedi projekt jam z l

31

Akustisko parametru apr ins.

K jau min ts akustikas v sturiskaj apskat , pirmo anal tisko reverber cijas

laika sakar bu ar telpas tilpumu un absorbentu daudzumu devis amerik nis

V.K.Sebins (1900.g.).

RTs = 0,161 V

i Si, kur

V - telpas tilpums, m3

Si - telpas virsmu laukumi, m2

i - iem laukumiem, respekt vi to apdares materi liem, atbilsto i ska u

absorbcijas koeficienti.

Sebina formula izmantojama pie vid j absorbcijas koeficienta < 0,2 .

Prec z kus rezult tus pla k

diapozon dod Eiringa formula, kas v l

papildus iev ro ska as molekul ro ska as absorbciju gais .

RTE = 0 163, V

S kop . Ln(I - ) + nV , kur

V - telpas tilpums (prec z k akustiski akt vais tilpums), m3

S kop - telpu veidojo o virsmu kop jais laukums, m2

n - koeficients, kas iev ro ska as molekul ro absorbciju gais , M m-1

- vid jais absorbcijas koeficients, nosak ms sekojo i

= A kop

S kop

i Si + Ai + pap S kop

S kop , kur

A kop - telpas kop j absorbcija, jeb ekvivalentais absorbcijas fonds, m2

Ai - telpisko (tr sdimensi lo) absorbentu ekvivalent absorbcija - piem. kr sli,

skat t ji u.t.t.

pap - neoblig ts papildus absorbcijas koeficients, ko da i autori lieto, lai

iev rotu spraugu, caurumu, sv rst gu elementu u.c. rad to papildefektu. T v rt bas

pie em apt. 0,09 zemaj m frekvenc m un 0,05 virs 500 Hz.

Abas iepriek min t s formulas ir sp k tikai pie sekojo iem

robe nosac jumiem:

- ja telpa ir akustiski proporcion la un t s ska as lauks ir pietiekami dif zs,

- augst k par robe frekvenci fR = 1000

3 V

, kur

V - tilpums, m3.

32

Gad jumos, kad ska as difuzit te ir nepietiekama telpas neproporcionalit tes d

vai augsto

d , ticam kus rezult tus dod Norisa - Eiringa formula

RTN = 0,161 V

- 2,3 . S . lg (I - )

Gad jumos, ja telpas viena siena, vai divas pret j s virsmas (piem. gr da un

griesti) ir stipri absorb jo as, bet p r j s - atstarojo as, visprec z kos rezult tus dod

Ficroja formula

RTF = 0,161 V

( x

+ y

+ z

) , kur 2

' ' '

S

x y z

x', y', z' - attiec gi pret jo telpas virsmu p ru laukumu summa, m2

S = x' + y' + z' , m2

V - skat. iepriek ., m3

x, y, z - attiec gi pret jo telpas virsmu p ru vid jie absorbcijas koeficienti

J atz m , ka viss aug min tais attiecas uz telpas pamattilpumu (t.s. akustisko

tilpumu) - ja telpai ir lieli akustiski saist ti blakus tilpumi (virs - un zembalkona

telpas, skatuves tilpums, saist ta telpa virs piek rtajiem griestiem, s njomi u.t.t.), tad

ar tie piedal s reverber cijas proces . To ietekme ir nenoz m ga, ja saisto s ailas

(vai ailu) laukums ir mazs, vai saist t s telpas vid jais absorbcijas koeficients ir

liel ks par pamattilpuma . Citos gad jumos saist tie tilpumi var iev rojami

paaugstin t pamattilpuma reverber cijas laiku.

Ska as molekul r s absorbcijas v rt bas gais div m okt vu josl m apkopotas

tabul

Gaisa relat vais mitrums

Frekvence, Hz

2000 4000

30 0,0119 0,0379

40 0,0104 0,0287

50 0,0096 0,0244

60 0,009 0,0224

70 0,0085 0,0213

80 0,0081 0,0204

90 0,008 0,02

Visu citu akustisko parametru apr ini saist ti ar akustisko datoranal zi vai

m r jumiem , jo prasa prec zas ehogrammas anal zi katr telpas punkt .

33

Telpu akustisk projekt ana.

Projekt anas k rt bu konkr tos gad jumos nosaka Latvijas b vnormat vi, to

galven s pras bas pievienotas zem k.

Pras bas telpu akustiskajiem parametriem 500 2000 Hz robe s

Nr.

p.k. Telpas tips

T (T30

) (sek.)

C80

(dB) LF

RASTI (%)

1. r e m zikas, kora m zikas z les, bazn cas*

0,57 V0,15

> 4 > 0,22 > 40

2. Simfonisk s m zikas z les*

0,48 V0,14

2...+3 > 0,20 > 45

3. Kamerm zikas un operte tru z les*

0,46 V0,14

1...+4 > 0,15 > 50

4. Univers las z les, tautas namu, klubu, opere u z les*

0,42 V0,13

> 0 > 0,12 > 53

5. Runas priek nesumu telpas (piem ram, auditorijas, konferen u z les,dr mas te tri)**

0,37 V0,13

> 1 > 0,10 > 60

6. Kulta ku z les, draud u nami (iz emot bazn cas)*

0,3 lgV + 0,16 > 1 >0, 10 > 50

7. Telpas ar elektroakustisku apska o anu**

0,2 (V/100)0,33

> 0

> 60

8. K p u telpas un gaite i dz vojam s un publiskaj s k s

< 1,3

9. M c bu iest u klases (iz emot m zikas klases)

0,4... 0,6 > 2

> 60

10. M zikas klases un m in jumu telpas

0,6....1,1 > 0 > 0,15 > 50

11. Sporta z les

< 1,5 > 3

> 40

12. Peldbaseini < 2,0

> 40

Piez mes.

1. RASTI v rt bas nodro in mas ska as avota runas (vai elektroakustiskaj )

st vokl .

2. Telpiskuma koeficienta LF v rt bas m zikas avota st vokl telp .

3. Pie aujam s atk pes no tabulas v rt b m ir +/ 5 %.

4. V rt bas atbilst telp m, kur s atrodas 70

% paredz to apmekl t ju.

* T v rt bas 125 250 Hz robe s ieteicams palielin t par 10 20 %, bet

4000 Hz frekvenc

samazin t par 5 10 %.

** T v rt bas 125 250 Hz robe s pie em 500 2000 Hz joslai, bet 4000 Hz

frekvenc pie aujams t s samazin t par 5 10 %.

34

Konkr tas funkcijas telpas un b ves prasa individu lus akustiskos risin jumus un

nereti ar at ir gus akustisk s projekt anas etapus.

J atz m , ka saska ar LBN 016-03 ,b vju akustiskos (ar elektroakustiski

apska ojamo telpu) apr inus, m r jumus un apsekojumus veic kvalific ti

b vakustikas eksperti. B vakustikas eksperts ir diplom ts speci lists ar augst ko

izgl t bu un vismaz piecu gadu darba st u akustik , kur specializ jies b vakustik

un kura kvalifik ciju apliecina Latvijas Akusti u apvien bas vai Eiropas Savien bas

dal bvalstu akusti u organiz ciju izsniegta apliec ba vai sertifik ts

Ska u ierakstu studijas.

Ar "ska u ierakstu studij m" turpm k

saprat sim visa veida ierakstiem

specializ tas telpas, kur s akustiskais

sign ls tiek p rv rsts elektriskaj , k ar

telpas, kuras pieder pie studiju kompleksa

(re isoru, kontrol - un tehnisk s telpas).

Atkar b no akustisk s funkcijas studijas

var iedal t:

- univers laj s (parasti telev zijas) ar

kubat ru 1000

3000 m3. To forma parasti

- taisnst ra paral lskaldnis, apdare -

pam us izk rtoti atstarot ju un absorbentu

laukumi. Optim lie reverber cijas laiki

robe s 0,7

0,9; ta u zemfrekvences

apgabal s v rt bas samazin tas l dz 0,55

0,75.

- diktorstudijas, re ijas un kontroltelpas, maz s

runas studijas (l dz 100 m3) - parasti taisnst rra

paral lskald a forma, apdar izmantoti atstarojo ie,

absorb jo ie un izklied jo ie elementi. Optim lie

reverber cijas laiki 0,3

0,4 sekundes, zemo

frekven u apgabal 0,25 - 0,3 sek.

- muzik l s un koncertstudijas - tilpums no

1000 l dz pat 10 000 m3, atkar b no izpild t ju

skaita. Optim lie reverber cijas laiki robe s no 0,8

35

1,0 sek. kamerm zikas studij s, d eza un popm zikas studij s, l dz pat 2,0 sek.

studij m simfonisk s un kora m zikas ierakstiem. Rakstur ga pras ba zemo frekven u

reverber cijai - atrasties p r jo l men , vai ar tikt paaugstin tai par 20 %. Studiju

akustisk projekt ana ir stingri reglament ta ar tehnolo iskaj zi , pa u uzman bu

veltot ska as difuzit tei un oti augstai ska as izol cijai.

Galven s akustisk s gr t bas neliel s studij s parasti saist tas ar l dzenas

reverber cijas frekven u raksturl knes nodro in anu un st vvi u par d bu

nov r anu.

Auditorijas un konferen u z les.

s telpas paredz tas

tikai runas priek nesumiem

(nereti paredzot ar

apska o anu )un taj s

parasti uzst jas vienlaic gi

tikai viens orators -

t d j di, run t ja

akustisk s iesp jas tie i

nosaka o telpu pa bas.

Runas priek nesumu telpu

maksim lai kubat rai

nevajadz tu p rsniegt 3000 m3, garumam 20 m (optim li

15 m), bet akustiski

akt vai tilpuma da ai uz skat t ju 4 ... 5 m3. Reverber cijas laikus rekomend nelielus

(0,6

1,0 sek), tos nosaka p c attiec gas formulas.

Pie aujamie atstarojumu kav jumi 25 ... 35

msek robe s, jeb metrisk

izteiksm 7 ... 10 m. Atstarojo s virsmas parasti veidojamas griestos , jo s nu

atstarojumi v jina lokaliz ciju un nav b tiski nepiecie ami. Pie aujama (un nereti

nepiecie ama) absorbentu novietne uz sien m.

Ja aj s telp s paredz ti balkoni, tie veidojami

sekli, t , lai balkona dzi uma attiec ba pret

zembalkona telpas augstumu nep rsniegtu 1,5.

B tiskas ir pras bas artikul cijai , blakustrok u

l menim (35- 40 dBA) un ska as skaidr bai.

Formas risin jumi ieteicami nesare ti (pl n

taisnst ris, trapece). oti ieteicama ir klaus t ju

izvieto ana st v amfite tr ar grie u amfite tra

36

principiem.

Uzman ba j piev r pareizam

absorb jo o materi lu spektram , jo

liel k da a sabiedriskaj m telp m

pied v to gatavo absorbentu ir oti

efekt vi aug jo frekven u diapazon ,

bet nepietiekami

zemaj m frekvenc m. P rm r gs du materi lu pielietojums

v jina balss ska jumu un , attiec gi , apgr tina oratora uzst anos. Sevi i tas

iev rojams apsprie u telp s (1- atstarot js, 2,3,4- absorbenti) ,att l .

Dr mas te tri.

At ir b no lekciju telp m,

ska as avoti - aktieri - izr des laik

p rvietojas no skatuves uz

priek skatuvi, rsojot port la plakni

un, t d j di, atrodas vien no div m

saist taj m telp m - z l vai skatuves

izb v . Atkar b no t stipri main s

ska as l me i skat t ju zon - s

par d bas iespaida samazin anai

ieteicama pa a port la zonas griestu un

sienu atstarot ja forma, kas nodro ina

skat t ju zonu ar agr najiem

atstarojumiem visos ska as avota

st vok os.

Dr mas te tru skat t ju z les kubat rai nevajadz tu p rsniegt 6000 m3,

ietilp bai - 1200 vietu, akustisk tilpuma da ai uz vietu - 6 m3. Maksim li

pie aujamais z les dzi ums nedr kst tu p rsniegt 22

m (no port la plaknes),

atstarojumu kav jums 35

msek. Optim lie reverber cijas laiki atrodas 1

1,2 sek

37

diapozon (vis frekven u diapozon ). Citu krit riju nepiecie am s v rt bas

apkopotas LBN.

Risinot dr mas te tru akustisko interjeru, pa a uzman ba j piev r akustiski

"m ksto" (t.i. augstfrekven u absorbentu) pielietojuma limit anai, lai gan interjera un

scenogr fijas pras bas nereti ir pret jas. P rm r gs gr dceli u, drap riju un priek karu

daudzums kombin cij ar m kstajiem kr sliem var novest pie nepie aujami zema

reverber cijas laika augsto frekven u apgabal .

Liel kos uzvedumos nereti izmanto balss elektroakustisku pastiprin anu , kas

gan nodro ina pietiekamu dzirdam bu , bet nereti izraisa nopietnus avota lokaliz cijas

trauc jumus.

Koncertz les.

Koncertz u akustisk projekt ana atkar ga no izpild juma veida un izpild t ju

skaita. Vismaz k s z les nepiecie amas kamerm zikai (6

7 m3/ vietu), visliel k s

(10 12 m3/ vietu) kora un r e m zikai, to maksim l ietilp ba l dz 1500 - 2500

viet m. Iev rojot pa o agr no atstarojumu lomu muzik l s ska as labskan bas

veido an ,

atstarojumu kav jumi atrodas 25 ... 80 msek robe as, pie tam priorit te ir

s nu atstarojumiem. Z les maksim lais gabar ts tuvojas 35 m.

V sturisk s koncertz les parasti at iras ar noteikt m proporcij m un limit tiem

gabar tiem - platumu apt. 20 m un augstumu apt. 17 m. Pasaules slaven k s

koncertz les (att l -Musikvereinssaal V n ) raksturo visum augsti reverber cijas

laiki - 1,5 ... 2,2 sek

vid jo frekven u un 2,0

- 2,8 sek zemo

frekven u apgabal , bet

r e m zikas z l s l dz

4 sek. ( Liel s ildes

z l T = 1 ... 2,5 sek ).

Lai nodro in tu

nepiecie amos agr nos

atstarojumus vienlaikus

ar telpas iev rojam m

dimensij m (kas ir

pretrun gi), veido

estr des atstarot jus, kas aptver ska as avotu (parasti or estri). Or estri ieteicams

izvietot amfite tra veid . das estr des izb ves dimensijas parasti nep rsniedz 18 m

38

platum un 11 m - augstum un dzi um . Virsmas veido atstarojo i - izklied jo as, lai

atstarojumi non ktu gan skat t ju, gan pa u muzikantu zon s (a

pl ns, b- griezums).

Ska as izkliedes pak pei ir

noteico loma , sevi i

izpild t ju zon un z les s nu

virsm m , t p c jaun kaj s z l s

atstarot ji un izklied t ji parasti

tiek orient ti tr sdimension li

(Att l V.Disneja koncertz le,

ASV ).

Liel kaj s z l s (virs 2000

viet m) nereti par optim lu

k st izpild t ju novietne z les

centr laj da vai vismaz 1/3 no z les garuma.

Liela noz me ir instrumentu grupu sabalans t bai, tembram un pilnskan bai, t p c

jebkur veiksm gs koncertz les projekts prasa akustikas konsultanta l dzdal bu.

39

Ar katra koncertz les rekonstrukcija un renov cija veicama ar r p gu akustisku

kontroli , lai nemazin tu z les s kotn j s akustisk s v rt bas un est tiku ( att l Liel s

ildes koncertz le, z les akustikas proj.aut.doc. A.Vecs lis, skatuves akustikas

proj.aut.doc.A.Zabrauskis).

Operte tri.

No akustisk s

projekt anas viedok a

operte tri uzskat mi par

vissare t kaj m b v m ,

ko galvenok rt nosaka

divu izpild t ju grupu -

vok listu (solisti un koris)

un or estra - kl tb tne.

Vok listi operte tr

priek nesuma laik

p rvietojas vis skatuves

dzi um (no skatuves l dz

priek skatuvei) rsojot

port la plakni, t.i. izmanto

2 saist tas telpas. Or estris novietots bedr , kuru da ji var segt priek skatuves gr da.

o ska as avotu novietojuma patn bas oti liel m ra iespaido skatuves un z les

priek da as formveidi. Lai nodro in tu operas akustisko balansu, vok listu ska ai

j sasniedz gan or estranti, gan klaus t ji, bet or estra ska ai - attiec gi vok listi un

klaus t ji. o agr no atstarojumu (l dz 40 ... 50 msek) sadal jumam izmanto

horizont lus vai izliektus atstarot jus (jaun kos te tros ar izklied t jus).

Operte tru maksim lie

izm ri parasti nep rsniedz 30 m un

ietilp ba 1500 vietas (pie kubat ras

6

7 m3 uz vietu). V sturiski

operte tri sav formveid un

proporcij s bija l dz gi, vair k

at r s tikai apdare. To rakstur g

patn ba bija daudzie balkoni (2 ...

5), kuru dimensijas nodro in ja

augstu ska as izkliedes pak pi, ar

40

zemo frekven u apgabal (att l Mil nas La Scala). Kopum v sturiskos operte trus

atkar b no to akustisk s piem rot bas var iedal t "it u" un "v gnera" tipa. "It u"

operte triem rakstur g ka maz ka kubat ra (4

5 m3/vietu) un reverber cijas laiks

(1,2

1,5 sek), nek "v gnertipa" (attiec gi 5

7 m3/vietu un 1,5

1,7 sek, n ko aj

att l Baireitas V gnera te tris). rk rt gi svar ga ir vok listu un instrument listu

grupu akustisk balansa probl ma.

Lai klaus t ji uztvertu operas

kopska u, da a ska as avotu prasa

pastiprin jumu (piem. solisti

skatuves dzi um , st gu

instrumenti or estr ), bet da a - k

sitamie un met la p amie

instrumenti or estr - sl p jumu.

iemesla d or estra bedres

izb v uzman bu j piev r t s gr das dzi umam pret skatuves gr du (ne vair k par 2,5

m), priek roka dodama transform jamai gr dai. Or estra bedres gr dai un sienas b tu

j veido konstrukcij , kas nodro in tu zemo frekven u ska u sl p anu, (gaisa

irk rta zem gr das > 0,5 m, aiz panel juma > 0,1 m), bet sitamo instrumentu grupu

(da reiz ar met la p amo) ieteicams da ji p rsegt ar priek skatuves gr das konsoli.

Jaun kaj s or estra bedr s (kur tas iesp jams) uzst da ar izklied t jus , bet gr d s t.s.

basu superabsorbentus.

R gas operte tri, kur celts 19 gs. se desmitajos gados un ir tipisks im

periodam , raksturo sekojo i akustiskie krit riji :

- reverber cijas laiks tuk z l T = 0,9 ... 1,4 sek.

- reverber cijas laiks pie 70 % aiz emto vietu T = 0,7 ... 1,1 sek.

- skatuves telpas reverber cijas laiks T = 0,85 ... 1,45 sek.

- inversijas indekss I = I ... I,08

- lauka maksim l nevienm r ba - 5 dBC

Univers l s z les.

Vair ku priek nesuma veidu iesp jam ba telp

b tiski apgr tina t s optim lo akustisko apst k u

veido anu, jo katrs izpild juma veids prasa citas

b vakustisk s pa bas. T d j di, univers lo z u

projekt ana ir akustisk kompromisa mekl ana starp

da daj m pras b m. J atceras, ka apmierino i

iesp jams apvienot vien telp tikai tos priek nesuma

41

veidus, kuru akustiski optim lie apst k i ir tuvi - piem., runas priek nesumus un

apska o anu, runu un kamerm ziku u.t.t... Nek d gad jum telp nav ieteicams

m in t apvienot akustiski pret jus priek metus - piem. r e m ziku un

kinodemonstr ciju.

Visum univers l s z les var

projekt t pie vid jiem r d t jiem, t.i.:

- maksim l ietilp ba (bez EAS) - l dz 1200 viet m

- maksim lais agr no atstarojumu kav jums - 40 msek

- kubat ras da a uz skat t ja vietu - 5 6 m3

- maksim lais gabar ts ir tie i

atkar gs no akustiski v j k

avota pa b m.

Lai nodro in tu telp main gus akustiskos apst k us, past v vair kas akustisko

transform ciju metodes. T s ir

1) telpas formas transform cijas, t.i. attiec gu elementu un deta u novietnes vai

pagrieziena le a izmai as, ar kuru pal dz bu iesp jams main t atstarojuma

sadal jumu z l .

2) telpas tilpuma transform cijas, t.i. t das absol t tilpuma un tilpuma uz

skat t ja vietu izmai as, kuru rezultat tiek main ti ar reverber ciju saist tie parametri

(T, EDT, I u.c.)

42

3) apdares transform cijas, t.i.

t da virsmu apdares mai a

telpas izmanto anas laik , kas

saist ta ar absorbcijas

koeficienta izmai u un,

attiec gi, iespaido atstarojumu strukt ru (ehogrammas) un reverber cijas procesus.

Nereti vair kus transform cijas pa mienus kombin , ieg stot lielu atstarojumu

kav jumu (10 ... 80 msek) un reverber cijas diapozonu (1 ... 3 sek).

M sdienu elektroakustikas un datortehnnolo ijas l menis at auj telpas akustiku

simul t un transform t elektroniski . das iek rtas pielieto ana prasa oti augstu

z les sl p juma pak pi un oti nopietnas invest cijas aparat ras kompleks , t p c

nevar run t par pla u to izplat bu (sevi Austrumeirop ).

Kinote tri u.c. elektroakustiski apska ojamas telpas.

Telpu grupa , kas paredz ta stacion rai elektroakustiskai apska o anai

p d jos

gados stipri papla in jusies

tie ir gan kinote tri ar daudzkan lu ska u , gan

diskot kas un klubi .Visas s telpas vieno nepiecie am ba p c nelieliem

reverber cijas laikiem 0.4 ..0.8 sek robe s un l dzenas ska as atstarojumu dzi anas

strukt ras , k ar iev rojams ska as avotu- akustisko sist mu

skaits (vismaz 10-15

, piem. Kolizej -17). sas reverber cijas apst k os liela noz me ir absorb jo o un

izklied jo o materi lu izk rtojumam , jo z les griesti un sienas nedr kst form t

sp c gus atstarojumus

vis klaus t ju zon j domin tie ai ska ai. Kinote tru z l s

visp r cen as nelietot atstarojo us elementus , nereti vien g s grupas konstrukcija ir

polim ru ekr na plakne.

Otra s telpu grupas

kop ja paz me ir augsti

ska as spiediena l me i

ekspluat cijas laik

diskot k s un klubos tie

sasniedz pat 110 dBA (

ieteicamais l dz 100 dBA),

kinote tros 90 95 dBA.

Komerci lais izdev gums

nereti ne auj diskot k s

izmanot klus ku m ziku.

43

Kinote tru ska as pras bas at iras

atkar b no to veida

IMAX, THX,

OMNI ,MotionMaster u.c.

Galven s projekt anas gr t bas

parasti saist tas ar p rm r gu aug jo

frekven u sl p jumu un nepietiekamu

basu diapazon , k ar ska as

izol cijas nepietiekam bu , kas sevi i

asi izpau as daudzz u (multiplexes)

kinote tros.

Sakr l s kas.

Visa veida ritu la kas un telpas

at iras ar taj s notieko o proced ru un

priek nesumu svin gumu, kam

gandr z vienm r atbilst palielin ts telpas

reverber cijas laiks. B tiska ritu la telpas

akustikas patn ba ir t s tie saikne ar

noteiktu konfesiju. Sen k s

viduslaiku katedr les, kas celtas gotikas

form s , at iras ar lieliem

izm riem(l dz 50 m) un kubat ru (l dz 40 m3

/ vietu), augstu ska as difuzit ti un lielu

reverber cijas laiku (T = 2 ... 9 sek).

Protestantu konfesiju dievnami

at iras ar maz ku kubat ru (10 ... 20 m3 /

vietu), pla ku koka materi lu

pielietojumu un, attiec gi, s kiem

reverber cijas laikiem (1,5 ... 3 sek). Pareiztic go dievnamu bizantisk forma un

saist to blakus tilpumu rad t papildus reverber cija veido oti specifiskus apst k us ar

noteikt m ritu lu veic ju un klaus t ju zon m. Maz ko konfesiju (adventistu, baptistu

u.c.) dievnami, t pat da di draud u saieta nami, rakstur gi ar nelielu reverber ciju 1

... 2 sek, ta u nereti t pat paredz ts r e m zikas pavad jums.

44

Rekonstru jam s un jaunb v jam s sakr l s k s, pirmk rt, nodro in ma pietiekama

ska as difuzit te, otrk rt, atbilsto s reverber cijas laiks un ska as skaidr ba .

Nov rt jot v sturisko dievnamu atbilst bu noteiktam instrument l s vai vok l s

m kslas veidam b tu j respekt attiec ga v sturisk arhitekt ras stila saikne ar

izpild m s m zikas ra an s laiku.

Br vdabas sar kojumu vietas (BSV).

Projekt jot br vdabas sar kojumu vietas, pa a uzman ba piev r ama tiem

faktoriem, kuri b tiski iespaido ska as procesus br vdab (at ir b no sl gt m

telp m).

Pirmk rt, t ir gaisa

molekul r absorbcija, kuras

iespaids telpu akustik v rojams

tikai virs 2000 Hz, bet br vdab

un pie iev rojamiem ska as ce a

garumiem b tiski izmaina

ska as tembru.

Otra b tiska par d ba ir zemes virsmas

un uz t s izvietoto objektu (augu, kr slu,

klaus t ju) rad t papildabsorbcija, jeb "sl do

absorbcija". s par d bas d ska as vilnis, kas

maz le (parasti zem 10o) izplat s p r

virsmu, papildus tiek b tiski sl p ts (l dz pat

0,5 dB/m).

Tre faktoru grupa nosac ti saucama par

atmosf riskajiem - tie ir v j un temperat ras

gradients, kuri b tiski sp j gi ietekm t ska as

vi u frontes formu. Grafiski att lojot, noz m

ska as staru noliek anos, un, attiec gi, ska as

pastiprin anos vai pav jin anos

sal dzin jum ar norm lo sadal jumu. Praktiski

BSV v ja vid jam trumam nevajadz tu

p rsniegt 4 m/sek.

Liela noz me ir trauc jo o trok u l menim, kuru BSV var izrais t tuvum eso s

transporta ma istr les vai r pnieciski - komun lie uz mumi. Vairum gad jumu par

pie emamu uzskat ms fona trok a l menis l dz 40 dBA (bezv j ).

45

Iev rojot to, ka br vdabas akustik reverber cijas procesi nav izplat ti, BSV

projekt an galven noz me ir eometriskajai akustikai, t.i. korektam tie s un

(parasti vienreiz) atstarot s ska as sadal jumam.

BSV bez EAS lietojuma

un atstarot ju sist m m

maksim lajam att lumam no

ska as avota centra l dz p d jai

skat t ju rindai nevajadz tu

p rsniegt

- 20 m - dramatisko un

runas priek nesumu viet s

- 30 m - visu veidu

muzik lo priek nesumu

viet s, iz emot koru

estr des.

di att lumi ir stingri noteikti atkar b no

t saucamaj m vien d s artikul cijas l kn m ,

kas par da k d att lum no oratora ir

sagaid ma k da ska as

artikul cijas pak pe (pie

minim la blakus trok u l me a). Re lu

blakustrok u gad jum ( 35

45 dBA) arh.

Birzenieks 1936. gad Dzintaros 75 % l knei

noteica 27 un 9 m rakstur gos izm rus.

Pielietojot atstarot ju sist mas ap ska as avotu, att lumus l dz t l kaj m skat t ju

viet m var palielin t l dz 25 m runas priek nesumiem un 35 m - muzik lajiem

(atskaitot simfonisko un kora m ziku). T d j di, klaus t ju skaits visum ierobe ots

ar 500

700 viet m.

Koru un lielu

or estru

estr d m un

atstarot ju sist m m

pie aujami daudz liel ki

maksim lie att lumi - no

40 m (kori l dz 500

dal bniekiem un or estri

l dz 50 izpild t jiem)

l dz 80 m koriem ar

8000

10000

dal bnieku.(att l - Tartu koru estr de Igaunij ).

46

Praktiski liel k da a veco br vdabas estr u paredz tas nelieliem or estriem vai

kamersast viem ("glieme n cas" V rmanes d rz un Ark dij ) vai vid jiem

koru/or estru sast viem (max 500

700 dal bnieku) - to maksim lais gabar ts parasti

nep rsniedz 40

45 m, atstarot ju sist mu

veido estr des s nu sieni as un

priek skatuves gr da (da reiz ar jumta atstarot ji), skat t ju amfite tra k pums ir

liel ks par 12

15o. Atsevi i projekt jamas liel s estr des (piem. Vislatvijas

Dziesmu sv tkiem ,att.), kur nepiecie ams emt v r daudz

papildfaktoru (ska as

avota lielo izm ru rad to ska as kav juma efektu, liel s atstarojumu kav jumu

v rt bas un att lumi starp izpild t jiem un klaus t jiem) un nepiecie ama daudzu

akustikas nozaru p rst vju l dzdal ba. J atz m , ka pirmskara Latvij tika

realiz ta

virkne tolaik pasaules m rog nebiju a izm ra br vdabas estr u Esplan d un

Uzvaras laukum - t 1938.g. IX Dziesmu sv tkos koristi aiz ma 3840 m2 un bija

novietoti 120 (!) m front .

Br dabas estr des vietas izv le ietver rindu oblig tu etapu:

1) atmosf ras apst k u nov rt jums (debespuse, v j u.c.);

2) reljefa patn bas nov rt ana - t.sk. nog zes piem rot bas noteik ana izpild t ju

un/vai skat t ju amfite trim un reljefa elementu rad to atstarojumu iespaida

nov rt ana;

3) r jo akustisko trauc jumu (jeb fona) noteik ana apsekojam viet .

47

Apsekojam vieta uzskat ma par piem rotu BSV izveidei tikai tad, ja

apmierin tas visu 3 etapu pras bas.

P d jos gados v rojama tendence maksim li izmantot elektroakustisko apska o anu

praktiski vis s BSV , kas nereti tiek veikts ar mobil m un nekvalitat v m EAS ,

neprofesion li t s izvietojot. J iev ro , ka br vdabas apst k os veicot apska o anu ,

j r in s ar vis m aug min taj m par d b m un pras b m ,pie tam iev rojamais

ska as avotu skaits rada iev rojamas ska as kav jumu probl mas , kas nav

rakstur gas telpu akustikai. EAS novietne nedr kst izsaukt lokaliz cijas trauc jumus ,

un ska as kontrole veicama no klaus t ju zonas vidus.

Telpu akustiskie defekti un to nov r ana.

Izplat t kie telpu akustiskie defekti ir ska as koncentr cija, atbalss, avota

lokaliz cijas trauc jumi un tembra krop ojumi, k ar augsts trok u l menis.

Ska u koncentr cija.

Vairum gad jumu to izsauc

da das ieliektas virsmas -

velves, kupoli u.c. s virsmas

atstarojot un fokus jot ska u

noteikt s telpas zon s vai

punktos, rk rt gi paaugstina

akustisk lauka nevienm r bu,

nereti izsauc atbalsi un parasti

padara telpu piln gi neder gu

kvalitat viem priek nesumiem. Koncentr cijas defektus parasti likvid ar akustisko

izklied t ju vai absorbentu pal dz bu.

48

Atbalss par d bas.

Visp r j gad jum atbalsi var formul t k da dus v l nus ska as atstarojumus,

kuri realiz jas noteiktos apst k os. Atbalss pak pe atkar ga no:

1) t s kav juma laika

attiec b pret tie o ska u, k ar

iepriek j atstarojuma

pien k anas laika;

2) t s intensit tes (relat v

l me a) attiec b pret tie s

ska as (vai iepriek j

atstarojuma) l meni;

3) ska as frekvences (t.i.

zem kaj m frekvenc m

pie aujami liel ki atstarojumu kav jumi, piem. 45 msek 500 Hz, bet 25 msek - 2000

Hz).

Atbalss trauc jo o iespaidu iesp jams nov rt t ar da d m metod m. P c Bolta un

Doka metodes (att l ,pie T = 0,8 sek), v rt anu veic attiec go impulsatstarojumu

sal dzinot ar l k u kopu un v rt jumu izsakot % no skat t ju kopskaita, kuriem atbalss

b s trauc jo a. patn ja ir atbalss forma, kas izpau as k periodiska, rimsto a

aukst ana vai ska as dreb ana

t.s. flaters . Parasti rodas starp paral l m

atstarojo m

virsm m, ta u nov rojama ar starp ieliektu virsmu un plakni (vai starp 2

ieliekt m virsm m). Praks is defekts visbie k nov rojams:

1) aur s telp s ar paral l m atstarojo m virsm m (piem. atkl t s, t.i.

bezport la skatuv s);

2) telp s ar velvju un kupolu p rsegumu un atstarojo u gr das konstrukciju.

"Flatera" defekts rodas pie 50 msek interv la runai, bet aptuveni 100 msek -

m zikai.

Defektu nov r vai nu likvid jot virsmu paralelit ti, vai nosedzot t s ar

absorbentiem vai izklied t jiem.

Avota lokaliz cijas trauc jumi.

is defekts sevi i nelabv l gs runas priek nesumu telp s ar kust gu avotu

(piem. dramatiskajos te tros), kur rodas iespaids, ka ska as pien k anas virziens

nesakr t ar ska as avota st vokli.

o defektu parasti izsauc:

49

1) atbalss, kas pien k no "nepareiz s" puses, t.i. v l ni s nu vai aizmugures

atstarojumi;

2) nepietiekama tie ska a un griestu atstarojumi, parasti telp s bez amfite tra

ar stipri absorb jo iem griestiem.

Defektu nov r veicot tie o ska u pastiprino us un v l nos atstarojumus

mazino us pas kumus.

Tembra krop ojumi.

Ar to saprot s kotn j ska as sign la spektra izmai as, kas sevi i nelabv l gas

muzik liem priek nesumiem.

Defektu parasti izsauc:

1) "flaters" ar periodu, maz ku par 20 msek un frekvenci liel ku par 50

Hz, kas

ska u padara ton li;

2) s ku viena izm ra elementu p rm r gs lietojums (d l u apdares, tuk i soli,

s ki vi oti elementi u.c.), kas rada ska as svilpiena efektus;

3) absorbentu lietojums ar oti nevienm r gu frekven u raksturl kni, kas izsauc

p rm r gu k du frekven u ska u pav jin jumu un izsauc optim lo reverber cijas

laiku frekven u sadal jumu (augstfrekven u apgabal - m kstie materi li, zemo - un

vid jo frekven u apgabal - tilpuma rezon tori).

Augsts blaskustrok u l menis.

Iek jie (in enieriek rtu un publikas rad tie) un r jie (pils tas trok i) ar

augstiem l me iem b tiski pazemina telpu akustisko funkciju iesp jam bu. Par

trauc jo iem uzskat mi visa veida trok i ar l me iem, kuri at iras no

lietder g

sign la maz k par 10 dBA runai un 15

20 dBA - m zikai. iemesla d

pie aujamie trok a l me i ierakstu studij s nedr kst p rsniegt 20

25 dBA, vairum

skat t ju z u - 30

35 dBA, p r j s telp s 40 50 dBA.

Pie aujamos trok a l me us dz vojamo un publisko ku telp s un teritorij s

Latvij reglament

atbilsto i MK Noteikumi .

50

APDARES MATERI LU SKA AS ABSORBCIJAS KOEFICIENTI.

. Apdares apraksts Ska as absorbcijas koeficients pie frekvences, Hz

125 250 500 1000 2000 4000

Smagie betoni un apmests m ris ,fl zes uz mas va pamata

0,02 0,02 0,03 0,04 0,05 0,05

G zbetons vai FIBO bloki, neapmests

0,14 0,19 0,24 0,32 0,41 0,5

Marmors vai gran ts , sl p ts

0,01 0,01 0,02 0,02 0,03 0,03

M ris ar 10 mm dzi u iz uvojumu

0,08 0,09 0,12 0,16 0,22 0,24

Neapmests m ris

0,02 0,03 0,03 0,04 0,05 0,07

Tapetes uz apmetuma (mas va pamatne)

0,03 0,03 0,02 0,04 0,05 0,08

Apmetums uz sieta vai lat m

0,14 0,10 0,06 0,04 0,04 0,03

Akustiskie apmetumi (vid ji)

0,08 0,15 0,30 0,55 0,60 0,70

12 mm gip kartona piek rtie griesti ( 200 400 mm

irk rta)

0,20 0,15 0,10 0,05 0,05 0,05

12 mm ip kartons tie i uz mas vas pamatnes

0,02 0,05 0,06 0,08 0,05 0,05

12 mm ip kartons ar gaisa irk rtu 25 mm

0,16 0,15 0,07 0,08 0,05 0,06

12 mm ip kartons ar akmens vati 25 mm

irk rt

0,26 0,20 0,10 0,07 0,04 0,07

51

Mas vs koks( durvis) 0,14 0,10 0,06 0,08 0,10 0,10

D u gr da uz l g m

0,15 0,11 0,10 0,07 0,06 0,07

Koka podest ra

0,40 0,30 0,20 0,17 0,15 0,10

Pl ns koka (finiera) panelis (5 10mm) ar irk rtu

0,40 0,21 0,06 0,05 0,04 0,04

Vid js koka panelis (14 18mm) ar irk rtu

0,18 0,12 0,10 0,08 0,07 0,06

Linolejs uz mas vas pamatnes

0,02 0,02 0,03 0,03 0,04 0,04

L m ts parkets uz mas vas pamatnes

0,04 0,04 0,05 0,06 0,06 0,06

Naglots parkets 0,20 0,15 0,10 0,10 0,05 0,10

6mm tepi is uz mas va pam.

0,02 0,04 0,06 0,20 0,30 0,35

Viegli aizkari, krokoti 0,04 0,04 0,11 0,17 0,30 0,35

Smagi aizkari, krokoti 0,14 0,35 0,55 0,72 0,70 0,65

Pake logs (3+10+3 mm ) 0,02 0,06 0,03 0,03 0,02 0,02

Parasti dubultlogi 0,15 0,05 0,03 0,03 0,02 0,02

Mas va stikla vitr na

0,10 0,04 0,03 0,02 0,02 0,02

52

TELP S SASTOPAMO AILU, NI U UN CAURUMU SKA AS

APTUVENIE ABSORBCIJAS KOEFICIENTI

Apraksts Ska as absorbcijas koeficients pie frekvences, Hz

125 250 500 1000 2000 4000

Ventil cijas restes

0,30 0,42 0,50 0,50 0,50 0,51

Ni a bez absorbcijas 0,25 0,27 0,30 0,32 0,35 0,37 Balkona telpa ar kr sliem

0,25 0,35 0,50 0,60 0,70 0,80 Auduma kinoekr ns

0,10 0,15 0,20 0,35 0,50 0,60 Skatuves aila ar dekor cij m

0,40 0,40 0,60 0,70 0,80 0,80 Or estra bedre (vid ji)

0,30 0,30 0,40 0,40 0,40 0,40

TELPISKO ELEMENTU EKVIVALENT ABSORBCIJA

Elementa apraksts Ekvivalent absorbcija pie frekvences, Hz

125 250 500 1000 2000 4000 Atsevi i st vo s cilv ks

0,15 0,25 0,60 0,95 1,15 1,15 Korists 0,15 0,30 0,40 0,45 0,45 0,45 Or estra m zi is

0,60 0,95 1,05 1,10 1,10 1,10 Bazn c ns sol

0,25 0,34 0,41 0,45 0,45 0,38 Students sol

0,22 0,30 0,33 0,40 0,44 0,45 Skat t js ciet kr sl

0,15 0,30 0,44 0,45 0,46 0,46 Skat t js das kr sl

0,15 0,30 0,50 0,55 0,60 0,60 Skat t js m kst kr sl

0,68 0,75 0,82 0,85 0,86 0,86 Ciets koka kr sls

0,05 0,05 0,05 0,05 0,08 0,05 das kr sls

0,12 0,16 0,20 0,24 0,27 0,30 M ksts kr sls

0,56 0,64 0,70 0,72 0,68 0,62 Korpusm beles

0,50 0,40 0,45 0,45 0,60 0,70

53

KONSTRUKCIJU SKA AS IZOL CIJA.

Lai nodro in tu telpu akustisko komfortu, ku norobe ojo m konstrukcij m

j piem t noteikt m sp j m v jin t trok us, t.i. j piem t ska as izol cijai.

Lielumu, kas apgriezti proporcion ls ska as caurlaid bai un izteikts

logaritmiski, sauc par ska as izol ciju R, jeb izsakot matem tiski

R = 10lgI

Atkar b no trok a avota novietojuma apskat maj k vai rpus, tos iedala

iek jos un r jos. Galvenie iek jo trok u avoti ir kas in enierkomunik cijas un

iek rtas, k ar da di sadz ves trok i, bet izplat t kie r jo trok u avoti ir

transporta ma istr les, r pniec bas un komun l s sf ras uz mumi.

Iek jos trok us iedala atkar b no to ra an s veida gaisa trok os,

triecientrok os un strukt rtrok os.

Par ska u ( troksni ) gais

uzskat mas t das trauc jo as ska as, kuru avots

nav stingri saist ts ar konstrukcij m un ska as ener ijas nodo ana notiek avota un

uztv r ja telpu nodalo o konstrukciju sv rst bu veid .

Triecientroksni ener tie as meh niskas iedarb bas rezult t (so i, sitieni u.c.)

pa konstrukciju, kura tie i robe o ar uztv r ja telpu.

Ja ska u ener konstrukcija, kas iesv rst ta no k da tie a ierosin t ja, kur pats

nerobe o ar uztv r ja telpu - var run t par strukt rtroksni.

Ska a gais

Strukt rtroksnis

Triecientroksnis

Katram no iem trok a veidiem ir savas izol anas metodes un pa mieni,

t p c tie apskat mi atsevi i.

54

Ska as gais

izol cijas visp r j s sakar bas un norm ana.

ie trok i ir visizplat t kie, to avoti - visda d kie. Caur konstrukciju

caurg ju ska as ener ija ir tie i proporcion la t s laukumam un apgriezti

proporcion la ska as absorbcijai izol jam telp .

T tad gaisa ska as izol cija R

matem tiski izsak ma sekojo i

R= LI - L2 + 10 lg S/A2 , kur

S - norobe ojo s

konstrukcijas laukums, m2

A2 - izol jam s telpas

ekvivalentais absorbcijas fonds, m2

L1 un L2 - ska as spiediena

l me i avota un izol jam telp , dB

Konstrukcijas ska as izol ciju

vispiln g k raksturo t s izol cijas

frekven u raksturl kne (parasti

tercokt vu) 100

3200 Hz diapozon , kuras prec za noteik ana prasa akustiskos

m r jumus. B vpraks un normat vos ska as izol cijas raksturo anai pla i izmanto

gaisa trok a izol cijas indeksu Rw ( ar indeksu Rw'; ja ir izteikta ska as izplat ba

apk rtce iem- att l b,c,d). os

r d t jus nosaka, sal dzinot

eksperiment li vai anal tiski

ieg to konstrukcijas izol cijas

frekven u raksturl kni ar LVS EN

ISO ISO 717 raksturl kni.

Izol cijas indeksa

noteik anai normat vo l kni

p rvieto par veselu decibelu skaitu uz

re l s l knes pusi tik ilgi, kam r faktisk s

l knes vid j negat v novirze no

normat v s b s iesp jami tuva 2 dB.

Negat v s ir novirzes zem normat v s

l knes. Vid j negat v novirze atbilst

I/16 no visu negat vo novir u summas.

Par indeksa sto v rt bu uzskat ma

p rvietot s normat v s l knes ordin te pie

55

500 Hz. Pie aujam s izol cijas indeksu v rt bas nosaka Latvijas B vnormat vs LBN

016-03.

Liel kaj da Eiropas valstu nepiecie am s ska as izol cijas indeksa v rt bas

atrodas diapazon 45- 60 dB.

Izol jo o konstrukciju iedal jums.

Da du materi lu un veidojumu konstrukcij m piem t at ir gas izol cijas

pa bas. Atkar b no fizik li - meh nisk mode a b vkonstrukcijas iedala akustiski

viendab g s un neviendab g s.

Par akustiski viendab g m

uzskat mas vienk rt g s

konstrukcijas,k

ar t s daudzk rtu konstrukcijas, kuru sl u saist jums nodro ina to

kop jo darbu sv rst bu proces (piem. dobtie dzelzsbetona pane i, ap uvuma

starpsienas ar bl vu karkasu u.c.).

Par akustiski neviendab g m

uzskat mas konstrukcijas, kas sast v no diviem

vai vair kiem cietiem sl iem, kas

irti ar elast ga

materi la starpk rtu. Pie iem

elementiem da k rt

pieskait mi ar vienk rtas elementi ar lieliem caurumiem. das

konstrukcijas atsevi o sl u sv rst bas ir da das.

Ska as izol cijas sp jas apskata atsevi i viendab g m un neviendab g m

konstrukcij m.

Akustiski viendab gu konstrukciju ska as izol cija.

Akustiski viendab gas konstrukcijas ska as izol cija visp r j gad jum ir

atkar ga no:

1) ska as frekvences f;

2) virsmas masas m (t.i. konstrukcijas 1m2 masas, neskaitot ribojumu un

stiprin jumus);

3) materi la iek jo zudumu koeficienta ;

4) konstrukcijas elast gaj m pa b m

sgriezuma inerces momenta I un

elast bas jeb Junga modu a E);

5) no stiprin juma veida un v jin jumu (ja t di ir) kl tb tnes.

Katrs no iem faktoriem tie i iespaido izol ciju konkr tos apst k os.

Atsevi i apskat ma viendab gas konstrukcijas ska as izol cijas frekven u

raksturl kne, kur var iz irt 3 rakstur gos apgabalus:

AI - pa sv rst bu apgabals, kur ska as izol cija slikti pak aujas apl s m un

tie i atkar ga no materi lu pa b m un rsgriezuma. Viszem k izol cija atbilst

elementa rezonanses st voklim.

56

A2 - t saucam "masas likuma" apgabals. Sv rst bu ierosin anai smag

konstrukcij nepiecie ams vair k ener ijas, t tad R

m. o likumu 1910. gad

formul ja K.Bergers: "ska as izol cija pieaug par 6 dB pie katra masas m vai

frekvences f divk r ojuma".

aj apgabal sp k

likumsakar ba R = 20 lg f

m - 47,5, kur

m - elementa

virsmas masa, kg

f - ska as

frekvence, Hz

A3 - "vi u sakri anas"

jeb telpisk s rezonanses

apgabals.

Katr ierosin t konstrukcij past v lieces vi i un r j s kr to s ska as vi a

garumam sakr tot ar o lieces vi a garumu, notiek patn ja telpisk s rezonanses

(sv rst bu pastiprin an s) par d ba un, attiec gi, ska as izol cijas pastiprin an s.

Vi u sakri anu tie i iespaido ska as kri anas le is, t p c konstrukcijai maksim l

ska as izol cija

piem t pie perpendikul ras kri anas, bet minim l - pie paral las (vai

tuvas tai).

Augst k par vi u sakri anas apgabalu izol cijas l kne aug 7,5 dB uz okt vu.

Akustiski viendab gu konstrukciju ska as izol cijas raksturl kni iesp jams

pietiekami prec zi uzkonstru t ar anal tiski , izmantojot b vnormat vu vai

rokasgr matu grafikas.

J atz m , ka da os vienk r kajos gad jumos, ska as izol cijas indeksu

iesp jams noteikt bez izol cijas frekven u raksturl knes konstru anas. T , piem ram,

mas v m konstrukcij m Rw = 32,4 · lgm - 26 ( dB).

P d jos gados ska as izol cijas raksturl knes iesp jams konstru t ar

profesion lo datorprogrammu pal dz bu.

Caurumu iespaids uz ska as izol ciju.

J atz m , ka daudz zem kas izol cijas sp jas piem t konstrukcij m ar

caurejo iem v jin jumiem - caurumiem (ail m).

Konstrukcij m ar akustiski "lieliem" caurumiem (logi, durvis) kop jo ska as

izol ciju R var izteikt sekojo i:

R= 10 lg (I +S

SK

c

), kur

57

SK - konstrukcijas "vesel s" da as laukums, m2

SC - cauruma vai ailas laukums , m2

Akustiski "mazu" caurumu iespaidu anal tiski prec zi gr ti noteikt, jo eit lomu

sp l ne tikai laukums, bet ar caurumu konfigur cija u.c. faktori. J atceras , ka ar

mazu defektu (1-3 mm) iespaid kvalitat vu elementu ska as izol cijas indekss var

pazemin ties par 1-5 dB.

Konstrukcijai, kuru veido akustiski da di elementi, kop jo ska as izol ciju

nosaka sekojo i

RS

Si 10kurkop

kop

-0,1Ri

i=1

n10lg ,

Skop - visas konstrukcijas kop jais laukums, m2

Si - i-t elementa laukums, m2

Ri - i-t elementa ska as izol cija, dB apskat maj frekven u josl .

T d j di , akustiski lielu caurumu gad jum , konstrukcijas re l ska as

izol cija ir atkar ga tikai no cauruma un vesel s da as laukumu attiec bas!

Akustiski neviendab gu konstrukciju ska as izolacija.

Akustiski neviendab gu konstrukciju ska as izol cija visp r j gad jum

atkar ga no sekojo iem faktoriem:

1) ska as frekvences f;

2) atsevi o sl u virsmas masas m;

3) atsevi o sl u iek jo zudumu koeficienta ;

4) atsevi o sl u elast gaj m pa b m , t.i. modu a

E un momenta I ;

5) starpsl u biezuma un aizpild juma;

6) "akustisko tilti u" veida, t.i. atsevi o sl u sastiprin juma;

7) v jin jumu kl tb tnes un nostiprin juma veida.

o konstrukciju

izol cijas frekven u

raksturl knei ir daudz

sare t ka forma, jo

jau paz stamie apgabali

( pa sv rst bu , masas

likuma, telpisk s

rezonanses) atk rtojas

un p rkl jas.

58

P d jos gados rad tas datorprogrammas ,kas auj pietiekami prec zi prognoz t

dubultkonstrukciju (t.sk. ar saliktiem sl iem) ska as izol ciju. K izejas dati

apr inam nepiecie ami sl u materi lu tilpumsvars, biezums, iek jo zudumu

koeficients, Junga modulis , sl u sastiprin juma veids un irk rtas pild jums.

Dubultkonstrukciju minim l s izol cijas raksturo anai nepiecie ams noteikt to

rezonanses frekvenci fo

fo = 500E

d

I

m

I

mkurdin

I 2

( ),

Edin - dinamiskais elast bas modulis, 105 N/m2

d - irk rtas biezums, cm

mI,m2 - attiec go k rtu virsmas masas, kg/m2

Minim l ska as izol cija pie s frekvences atbilst "masas likuma" v rt bai ar

"-10 dB" labojumu. "Izkrituma" zonas platums ir 2 okt vas. Dubultkonstrukcijas

ska as izol cijas pieaugums v rojams tikai virs rezonanses frekvences.

obr d popul r k s akustiski neviendab g s konstrukcijas ir viegl s starpsienas

(KNAUF ,GYPROC u.c) un daudzsl u gr das sist mas (LEWIS, KNAUF).

Konstrukciju izol cijas uzlabo anas metodes troksnim gais .

B tiska loma akustiskaj projekt an ir izv lei starp akustiski viendab gu vai

neviendab gu konstrukciju .L dz pat

80-tiem gadiem nepast v ja re la

izv le un domin ja smag s

konstrukcijas , m sdien s parasti

priek roka tiek dota vieglaj m

daudzsl u sist m m. No akustisk

viedok a nav viennoz m gas

atbildes , kura sist mu grupa (k

t da) ir efekt v ka. Rakstur gs ir

divu popul ru starpsienu izol cijas

sal dzin jums , kas veikts uz

datoranal zes pamata (skat.blakus).

K redzams, 150 mm ie e u

starpsiena (sarkan l kne ) uzr da lab kus rezult tus zemo un augsto frekven u

diapazon , bet 150 mm KNAUF starpsiena (2x12 mm ip kartons pa 100 mm

karkasu , za l kne)

vid jo (balss) frekven u diapazon . T d j di mas v s sist mas

59

b tu piem rot kas ra o anas un ska s sabiedrisk s telp s ( klubi , diskot kas,

kinote tri) , bet viegl s sist mas

ofisiem , dz vok iem utt.

Rekonstrukcij izmanto jau min tos principus. Visvienk r k ir konstrukcijas

masas palielin ana, ta u t ir ekonomiski un konstrukt vi nepie emama - katrs

elementa masas divk r ojums dod tikai 6 dB lielu izol cijas pieaugumu.

Konstrukcijas atsevi o sl u iek jo zudumu koeficienta palielin ana gan sp j

ietekm t ska as izol ciju, ta u procesa realiz cija parasti ir visai sare ta. Betonu

iek jo zudumu koeficientu paaugstina ar pa u piedevu (plastifikatori u.c.) pal dz bu,

bet pl nsieni u konstrukcij m - uznesot vibrodemf jo u kl jumu (mastikas vai l m ta

sl a veid ). Vibrodemf jo seguma biezumam vismaz 2-3 reizes j p rsniedz

pamatkonstrukcijas biezumu. Elementu lieces stingr bas (cilindrisk s stingr bas)

izmai as b tiski iespaido konstrukcijas ska as izstaro anas sp jas un, attiec gi,

izmaina ar ska as izol ciju . Elementam, kur sadal ts 4 da s (piem. ar stingr bas

ribu pal dz bu) piem t par 3 dB zem ka akustisk s izstaro anas sp ja, nek t dam pat

nedal tam elementam. Taj pat laik atsevi m loksn m Junga modu a

paaugstin ana ved pie ska as izol cijas pasliktin an s.

Efekt va ir stingo sai u minimiz cija starp cietajiem sl iem. KNAUF pied v

speci lus met la pl nsienu

profilus MW , kas at ir b no

parastajiem CW nodro ina

papildus 1-2 dB indeksa

pieaugumu. Piek rto griestu

sist m m ieteicami pa ie

elast gie piekari , bet

ap uvumiem

elast gie 25

mm profili federschiene .

Visefekt v k eso o

vienk rt go konstrukciju

pastiprin anas metode ir to

p rv r ana dubult s, pie tam

ar minim lu "akustisko tilti u"

pal dz bu.

Dubultkonstrukciju ska as izol ciju b tiski paaugstina gaisa irk rtu aizpildot ar

absorb jo u materi lu un, t d j di, praktiski likvid jot gaisa irk rtas rezonansi (+2

...+5 dB). Dubultkonstrukciju cieto sl u biezumam j b t p c iesp jas da diem

(1:2), bet irk rtas biezumam - p c iesp jas liel kam. Katrs irk rtas biezuma

divk r ojums nodro ina, aptuveni, 2 dB izol cijas pieaugumu.

60

Pats vienk r kais, un nereti, vien gais iesp jamais konstrukcijas ska as izol cijas

uzlabo anas pas kums ir da do v jin jumu (ailu, ni u, caurumu, spraugu) nov r ana.

Sekojo ais att ls par da 19 cm betona sienas ska as izol cijas raksturl knes pirms (2)

un p c (I) v jin jumu nov r anas (nov rsta virsmas porozit e un

nobl v tas uves).

Konstrukcijas

nostiprin juma veids tie i

iespaido ska as

strukt rizplat bu, kuru

ieteicams minimaliz t. aj

aspekt priek roka dodama

elast gam stiprin jumam,

nevis stingiem mezgliem.

Kust go elementu ska as izol cija.

Iepriek apskat tie principi uzskat mi par visp r giem , bet projekt jot un

mont jot atsevi us elementus ( logus , durvis ,mobil s starpsienas utt.) , j r in s ar

to ekspluat cijas patn b m.

Parast s durvju konstrukcijas ir akustiski viendab gas ar masu l dz 20 kg/kvm.

un teor tiski var nodro in t ska u izol cijas indeksus Rw , ne liel kus par 30 dB.

Parasto durvju ska as izol cijas re l s vert bas visbie k

atkar gas no to bl v juma pak pes , un visai reti sasniedz

teor tisko robe u. Lai durvis sasniegtu apt. 20 dB

izol ciju nepiecie ama vismaz viena bl vju rinda , pie

augst k m pras b m nepiecie amas divrindu bl ves un

sliek a risin jums.

Speci l s durvju konstrukcijas

veido vai nu dubl jot vienk r s

durvis ar irk rtu min.200 mm

(izol cija l dz 42 dB ) vai

veidojot smagu v rtni no met la,

MDF, finiera ar aizpild jumu no

akmensvates ,vai pat smilt m (izol cija l dz 50 dB).J saka , ka smagu v rt u lieto ana

(piem. Latvijas Radio) parasti ir problem tiska deform ciju d , un t s projekt t s

v rt bas nereti nesasniedz.

61

Logu konstrukcijas Baltij parasti

ir dubultkonstrukcijas , un uz t m

piln m r attiecas iepriek j s

noda s izkl st tais. Galven s

patn bas saist tas ar sist mas siena-

r mis-stikls darbu, kur kop jo

ska as izol ciju nosaka v j kais

elements. P reja uz pake logiem no

akustisk viedok a nav v rt jama viennoz m gi , jo v rt u bl vuma pieaugumam

(pozit vs faktors) seko ar starpstiklu att luma samazin jums , kas v rt jams negat vi.

B tiski ska as izol ciju var iespaidot da da biezuma stiklu lieto ana (piem. 4+8 mm,

6+ 6mm viet ) , k ar starpstiklu telpas

piepild ana ar inerto g zi. Telp s ar jaud g m

EAS parasti nepiecie ama speci lu logu un

vitr nu projekt ana ar Rw = 40 55 dB , kas

prasa pa u stiklu , r mju un bl v jumu

pielietojumu un nav veicama bez akustikas

konsultanta pal dz bas.

Mobil s starpsienas p d jos gados

sam r pla i izplat tas sporta un sabiedrisk s telp s , dodot iesp ju liel ku telpu

sadal t 2-3 funkcion li da d s da s. Pricipi li t s iedala akustiski m kst s un

ciet s , atkar b no r jo sl ni veidojo

materi la pa b m. Konstrukt vi

transform cija var notikt elementiem

sab doties ,sarull joties vai sak aujoties .

Augst ka ska as izol cijas pak pe piem t

cietaj m sist m m , ja vien atrisin ta

atsevi o elementu savstarp j s

nobl v anas probl ma .Re l s ska as

izol cijas v rt bas parasti atrodas diapazon

20

35 dBA , neskatoties uz ra ot ju

sol tajiem 40 50 dB , kas izskaidrojams

gan ar nepietiekamu elementu savstarp j

sasl guma mezglu izol ciju , gan apk rt jo

konstrukciju v jin jumiem u.c. probl m m.

62

T.s. vinila m ksl g s das starpsien m

teor tisk izol cija ir robe s 18 31 dB , bet

pane veida (sendvi pane i)

l dz pat 37

52

dB. o elementu iek jais pild jums parasti

veidots no akmensvates , to iek aujot anod ta

alum nija r mjos , bet ap uvumam izmanto

met lu , finieri, lamin tu vai vinilu.

Starpsienas ir efekt vas vid jo un aug jo

frekven u diapazon , bet mazefekt vas

zemo frekven u (basu ) ska m.

Triecientrok a izol cijas visp r j s sakar bas un norm ana.

Par triecientrok a c lo iem k s, visp r j gad jum uzskat mas da da veida

meh niskas triecieniedarbes, bet praktiski tie, galvenok rt, ir cilv ku so i ,m be u

p rvieto ana utt..

P rseguma konstrukciju triecientrok a izol ciju raksturo ar reduc to

triecientrok a l meni zem apskat m p rseguma Ln, t.i.

kur),A

A10lg(-L=Ln 0

L - triecientrok a ener tora rad tais ska as spiediena l menis tre da okt vu

frekven u josl telpai zem apskat m p rseguma, dB

A - ekvivalentais absorbcijas fonds telpai zem p rseguma, m2

A0 - ekvivalent

absorbcijas fonda

standartv rt ba, vienl dz ga 10

m2 (atbilsto i dz vojamo telpu

A vid jai v rt bai)

Saprotama pras ba, ka

vien dai triecienizol cijas

nov rt anai nepiecie ams

viena veida triecien ener tors.

Standarta triecien ener toru

veido 5 standarta muri i, kas

no noteikta augstuma noteikt

trum un k rt b ener sitienus pa apskat mo p rsegumu. ener toriem ir rokas vai

elektrisk piedzi a (ar reduktoru).

B vpraks triecientrok a izol cijas norm an pla i izmanto reduc t

triecientrok a indeksu Lnw ( ar indeksu L'nw, ja ir izteikta ska as izplat ba pa

63

blakusce iem), dB. os r d t jus nosaka, sal dzinot eksperiment li vai anal tiski

ieg to triecientrok u l me u - frekven u raksturl kni (telp zem p rseguma) ar LVS

EN ISO 717 raksturl kni.

Triecietrok a reduc t l me a indeksa noteik anai nor d to normat vo l kni

p rvieto (pa veselu decibelu skaitu) uz re l s triecientrok u l me u l knes pusi

tikm r, kam r vid j negat v re l s l knes novirze no normat v s neb s maksim li

tuva (bet ne vair k) 2 dB. Par negat vu uzskat ma novirze virs normat v s l knes, bet

vid j negat v novirze atbilst 1/16 no visu (tercokt vu josl s) negat vo novir u

summas.

Par indeksa v rt bu uzskat mi di p rvietotas re l s l knes ordin tes v rt ba pie

500 Hz frekvences. Kopum norm jamais frekven u diapozons ir analogs gaisa

trok a izol cijas norm an izmantojamam (100 - 3150 Hz). Pie aujam s

triecientrok u reduc to l me u indeksu v rt bas nosaka attiec g s valsts

b vnormat vi.

Triecientrok a reduc to l meni zem viendab ga p rseguma (tercokt vu josl s)

iesp jams noteikt p c tuvin tas formulas :

Ln= 135 - 10lgKS1,5 E0,5 h3 , kur

Ks - materi la bl vums kg/m3

E - Junga modulis, Pa

h - pl tnes biezums, m

- materi la iek jo zudumu koeficients

sakar ba ir sp k frekven u diapozon

f rob < f < 0,37/ , kur

f rob - pl tnes robe frekvence, Hz

- triecien ener tora muri a sitiena ilgums pa pl tni, sek

Ar triecienizol cija ir proporcion la masai - katram t s divk r ojumam atbilst

izol cijas pieaugums par 9 dB. J atz m , ka akustiski viendab gas konstrukcijas

parasti nepiecie am s triecienizol cijas v rt bas nenodro ina ( tam nepiecie ama

neattaisnojami liela virsmas masa).

Akustiski neviendab gu konstrukciju triecientrok a izol cija.

Lai garant tu normat vo indeksu v rt bu sasnieg anu, vairum gad jumu

konstrukciju j veido daudzsl ainu ar vienu no trim sekojo m metod m:

64

1) "peldo s gr das" izveidi;

2) gr das elast giem segumiem;

3) "piek rto griestu" izveidi.

"Peldo s gr das" izveid izmantots "masas-

atsperes-masas" meh niskais modelis. eit

"masas" veido gr das un neso konstrukcija, bet

"atsperi" - m kstais starpsl nis. Rezonanses

frekvenci, pie kuras izpau as dubultkonstrukcijas

efektivit te, nosaka sekojo i

fo = 500Edin

d

I

M

I

M kur

G N

( ) ,

Edin - starpsl a materi la dinamiskais elast bas modulis, 105 N/m2

d - starpsl a biezums, cm

MG,MN - attiec gi gr das un neso konstrukcijas virsmas masas, kg

Konstrukcijai j b t ar maksim li zemu fo v rt bu un j iev ro, ka p rm r ga

neso s konstrukcijas masas attiec ba pret gr das masu (liel ka par 3:1) likvid

neso s da as ietekmi uz rezonanses frekvenci. T d j di, sagaid mais triecientrok a

izol cijas uzlabojums ir tie i atkar gs no pielietot starpsl a elast guma un "peldo "

sl a masas.

Sekojo ie grafiki ilustr triecientrok a izol cijas uzlabojumu (TIU) atkar b no

starpsl a elast bas (dinamisk s stingr bas S, 107 N/m2) un peldo s gr das masas.

Gr das elast go segumu rad tais efekts t pat atkar gs no ierosin m s frekvences, pie

tam rezonanses gad jum triecientrok a izol cija l dzin s nullei. Rezonanses

frekvence fo atkar ga, galvenok rt, no trieciena kontakta laika t un ir vien da ar

fo =0,45

t

Virs rezonanses frekvences izol cija pieaug par 12 dB okt v .

65

B tisk k at ir ba starp elast gajiem segumiem un "peldo aj m gr d m" ir t ,

ka seguma efektivit te ir atkar ga no triecienierosin t ja veida. T d j di, jo liel ks

kontakta laiks, jo zem ka rezonanses frekvence un, attiec gi, jo m kst ks un biez ks

segums, jo lab ka triecienizol cija.

Piek rtie griesti tikai da ji uzskat mi par triecienizol cijas metodi, jo vairum

gad jumu ierosin tais neso ais elements izstaro gaisa troksni, kuru tad aiztur

piek rtais elements. Piek rtajam elementam j b t maksim li bl vam, novietotam

pietiekami t lu no neso sl a un piekaru sist mai j nodro ina elasticit te.

Konstrukciju triecientrok a izol cijas paaugstin anas metodes.

Konstrukciju triecienizol cijas paaugstin anas metod m ir daudz kop ja ar

gaisa trok a izol cijas uzlabo anu, ta u da as metodes b tiski at iras.

Kop ja ir akustiski viendab gas konstrukcijas p rv r ana daudzk rtain , t.i.

veidojot vai nu "peldo s" gr das vai piek rtos griestus. T pat l dz gas likumsakar bas

ir saist tas ar neso s konstrukcijas masas un iek jo zudumu koeficienta

palielin anu.

At ir bas izpau as, pirmk rt, irk rtu aizpildo ajos materi los, jo triecienizol cijas

nodro in anai var tikt izmantoti pietiekami bl vi (gumija, kok iedru pl tne u.c.)

materi li, ta u ar augstu elast guma pak pi. Otrk rt, daudz liel ka uzman ba j piev r

66

"akustiskajiem tilti iem" starp cietajiem sl iem, kuri piln gi var likvid t pan kto

dubultkonstrukcijas efektivit ti.

Pievienotais att ls par da

triecientrok u l me a pieaugumu

zem apskat m s konstrukcijas,

akustisko "tilti u" skaitam

palielinoties no 0 (1) l dz10 (2)

Tre k rt, triecienizol ciju b tiski

paaugstina pat visai pl ni (3-5 mm)

m kstie seguma materi li, kuri gaisa

trok a izol ciju iespaido neb tiski.

Strukt rtrok a izol cijas visp r j s sakar bas.

Strukt rtrok a izplat bu k visliel kaj

m r iespaido t s konstrukt v sh ma, jo im

trok a veidam galvenie r i ir, pirmk rt,

materi li ar augstu iek jo zudumu koeficientu un,

otrk rt, atsevi o elementu (sienu, p rsegumu)

stiprin jumu mezgli.

Visefekt g kais strukt rtrok a likvid anas

ce ir t avotu izol cija, parasti ar tiem

vibroizol cijas pa mieniem, kas apskat ti

n kamaj noda .

Run jot par konstrukciju ietekmi

strukt rtrok a ierobe o an , j nor da, ka to raksturo divi galvenie krit riji:

1) materi lu iek jo zudumu koeficients , kas cie i saist ts ar garenvi a

trumu materi l (m/s). Jo maz ks garenvi a trums un liel ks iek jo zudumu

koeficients, jo lab ka kas notur ba pret strukt rtroksni. Piem ram, parast kos

b vmateri lus raksturo di parametri:

Materi ls

Bl vums, T/m3 Garenvi u trums,

m/sek

Zudumu

koeficients

T rauds

7,8 5500 0,001

Dzelzsbetons 2,2 ... 2,5 3700 0,006

Vieglbetons 0.6 ... 1,3 1700 0,015

ip kartons

0,7 ... 0,9 1700 0,06

67

T d j di, tabulas beig s nor d tajiem materi liem piem t augst ka

strukt rtrok a izol cijas pak pe, nek s kum min tajiem.

2) konstrukt vo mezglu sv rst bu izol cija Dv , kas atkar ga no sastiprin juma

veida (loc klas, stings), mezgla konfigur cijas (2), mezglu veidojo o elementu

pa b m (virsmas masas, biezuma, bl vuma, garenvi u truma). Dv v rt bai b tu

j b t maksim lai.

Visp r j gad jum mezgla izol cija

Dv = 10 lgV

VI2

02

, kur

V0 - ierosin t s konstrukcijas vibro trums, mm/sek

VI - ierosino s konstrukcijas vibro trums, mm/sek

aj sakar b saprotams, ka lab ka strukt rtrok a

izol cija b s sienu

siju sist mas un pane k s, kur

sastopami padev g ki mezgli, nek monol t s b v s ar

izteikti stingiem mezgliem. Strukt rtrok us ierobe ojo ie

pas kumi reglament ti b vnormat vos.

IN ENIERIEK RTU TROK A SL P ANA

Bez sadz ves trok iem (so i, sarunas, m jas un sadz ves aparat ra u.c.) k s

j r in s ar da da veida in enieriek rtu un tehnolo isk apr kojuma rad taj m

ska m.

Galvenie akustisk diskomforta c lo i ir:

1) densapg des un siltumapg des sist mas, galvenok rt to

sast v ietilpsto ie

s k i, cauru vadi, kr ni un venti i, radiatori, elevatori un kompresori;

2) ventil cijas sist mas, galvenok rt to sast v ietilpsto ie ventil tori, gaisa

vadi, piepl des kameras un izpl des deflektori, kondicionieri;

3) liftu iek rtas, galvenok rt, elektrisk s t tuves un palai anas iek rtas;

4) elektroiek rtas - dzin ji, transform tori un sadales skapji;

5) cita veida iek rtas, galvenok rt, speci l s ma nas un darbagaldi.

68

In enieriek rtu akustisk s darb bas pamatprincipi.

Atkar b no trok a ener anas fizik l principa at irsies ar trok a

sl p anas metodes.

Visizplat t kais iek rtu trok a elements ir meh niskais

troksnis. Rot cijas

ma n m tas atkar gs no apgriezieniem un iesp jam debalansa, k ar no iek rtas

jaudas, bet cikliskas darb bas ma n m tas ir at ir gs darba un br vg jiena laik .

Meh niskais troksnis parasti ir past v gs, ta u var b t ar iz mumi (piem ram,

periodisks). T iedarb ba parasti v rojama pie atsevi m, zem m frekvenc m.

G zu un idrumu pl smu

trok i ir otri izplat t kie. ie trok i ir tie i atkar gi

no caurpl des truma, vides pa b m, visa veida hidro- un aerodinamiskaj m

pretest b m. Trok a l menis tie i pieaug palielinoties pat ri am, t.i. fiks ta

rsgriezuma cauru vados pieaugot spiedienam.

ie trok i rodas gan pa cauru vadu

sist m (galvenok rt, sazarojumos un

l kumos), gan regul jo s armat ras

elementos. Troksni b tiski paaugstina t di

defekti k virpu i un kavit cija, tas v rojams

vid jo un augsto frekven u diapozon .

Magnetostrikcija

ir daudzu elektrisko

iek rtu trok a izsauc ja. Sp c gas

magn tisk s pl smas iespaid iek rtas

serdes materi ls tiek iesv rst ts un rodas vibr cija, kas da ji izpau as trok a veid .

Sevi i tas attiecas uz transform toriem, drosel m un taml dz g m iek rt m.

Cita veida trok i parasti saist ti ar kri anas

par d bu (str klu vai pilienu kri ana

tvertn s, mura vai cirvja kri ana, atkritumu vadu darb ba) vai sl des par d b m

(piem. lifta kab nes sl de gar vadul m).

Iek rtu prettrok a pas kumi.

Ska as izol cija.

metode pla i apskat ta iepriek j s noda s, un efekt vi izpau as gaisa un

triecientrok a mazin an . Nepiecie amo ska as izol ciju R visp r j gad jum var

apr in t sekojo i

R = LT - LP - 10 lg BT - 10 lg BI + 10 lg S + 6, kur

LT -visu telp vienlaic gi darbojo os iek rtu summ rie ska as jaudas l me i, dB

69

Lp -pie aujamie ska as spiediena l me i izol jam telp , dB. (Nosaka saska

ar Sanit ro normu pras b m)

B

S

I -TT T

T

- trok ain s telp s akustisk konstante, kur

ST - trok ain s telpas virsmu laukums, m2

T - trok ain s telpas vid jais ska as absorbcijas koeficients,

BS

I -ii i

i

izol jam s telpas akustisk konstante, kur

Si - izol jam s telpas virsmu laukums, m2

i - izol jam s telpas vid jais ska as absorbcijas koeficients,

S - norobe ojo s (izol jo s) konstrukcijas laukums, m2

Piln gas ska as izol cijas (sienas, p rseguma veida) realiz cija var nodro in t trok a

sl p jumu l dz pat 60 dB,

bet praks t s efektivit te

nep rsniedz parasti 40 dB.

patn js iek rtu

ska as izol cijas veids ir

akustiskie p rsegi, t.i.

izol jo as aulas

(stacion ras vai mobilas),

kas p rsedz trok aino

iek rtu vai t s da u.

du elementu parasti veido no viegliem materi liem (koks, finieris, met la loksnes),

oblig ti taj atst jot tehnolo iskos caurumus, un vienlaic gi nodro inot iek rtas

ventil ciju. Iek jo virsmu ieteicams veidot absorb jo u , bet gaisa piepl des

nos ces sist mai j b t trok us sl p jop ai. P rsegu efektivit te parasti nep rsniedz

20 -30dB.

70

Absorbcija.

Trok a sl p anai telp iesp jams

izmantot ar absorbentus - tie samazina

atstarot s ener ijas da u un pazemina

reverber ciju. Kopum metode var

nodro in t ska as l me a pazemin anos l dz 6

- 8 dBA, bet atsevi s spektra josl s - ne

vair k par 10 - 12 dB. Vienk r oti sagaid mo

trok a l me a pazemin jumu telp L var

apr in t sekojo i

L = 10lg AI / A0 , KUR

AI - telpas ekvivalentais absorbcijas

fonds p c absorbentu uzst d anas, m2

A0 - telpas ekvivalentais absorbcijas

fonds pirms absorbentu uzst d anas, m2

K redzams, katrs absorbcijas daudzuma divk r ojums pazemina troksni par 3

dB, t p c o metodi m r tiec gi lietot telp m bez s kotn j s absorb jo s apdares.

Svar gi ir, lai absorbenta frekven u raksturl knes forma atbilstu trok a spektra

formai. Gad jumos, ja trok a spektrs satur diskr tus to us (piem., transform toriem),

m r tiec gi lietot Helmholca rezon torus, kas noska oti uz attiec g to a.

Speci ls absorbentu pielietojuma veids ir ventil cijas gaisa vadu trok a

sl p t ji. s iek rtas (skat. z m jumu) izmanto "sl do s" absorbcijas principu, t.i.

tie s ska as papildabsorbciju tai maz le

sl dot gar absorbentu. Konstrukt vi var b t

pl k veida, cauru veida un kameru sl p t ji.

Kameru sl p t ji nereti savieno absorbcijas

un tilpumu rezon toru uzb ves principus.

71

Ekran ana.

Akustisk ekran ana noz m

ska as difrakcijas izmanto anu

trok a sl p anai starp avotu un

aizsarg jamo zonu novietojot

rsli. r a (akustisk ekr na)

efektivit te ir tie i proporcion la

iedom tas tie s un difra t s

ska as ce u g jienu starp bai , m,

un apgriezti proporcion la ska as

vi a garumam. Bezgal ga garuma

ekr na akustisko lielumu noteik anas sh ma att lota zem k.

Akustisk s ekran anas efektivit te tie i atkar ga ar no r a izol cijas sp jas - t

virsma masai j b t vismaz

15 - 20 kg/m2, nav

pie aujama spraugu un

caurumu veido an s.

Maksim l ekran anas

efektivit te var sasniegt 20 -

25 dB, ta u tikai tad, ja

minimaliz ta atstarot s

ska as iedarbe (t.i. nov rsti

atstarojumi no apk rt j m

virsm m, kuri var non kt

aizsarg jam zon ).

Vibroizol cija.

Vibroizol cijas m r is ir ierosino o sv rst bu ietekmes mazin ana ar

aizsarg jamo konstrukciju. Vibroizol cija ir galvenais sekund ro akustisko

izstarojumu v jin anas pa miens, kam pa a loma strukt rtrok u ierobe o an .

Pas kumu efektivit ti raksturo ar sv rst bu l me a samazin jumu

(vibroizol ciju) V

kur ,V

V10lg=V

21

22

72

V1

2 - sv rsto s konstrukcijas vibro truma kvadr ts p c vibroizol cijas

pas kumu veik anas, mm/s V2

2 - sv rsto s konstrukcijas vibro truma kvadr ts pirms vibroizol cijas

pas kumu veik anas.

Ma nu un iek rtu vibroizol anai izmanto vai nu parastos elast gos b vmateri lus

(gumiju, akmensvati ) vai pa us r pnieciskus vibroizol torus. R pnieciskie

vibroizol tori iedal mi 3 grup s:

1) atspertipa , kas efekt vi

noteikt zemo frekven u apgabal .

Paredz ti pielieto anai ar vid ji un oti

smag m ma n m.

2) gumijveida (t.sk. starplikas),

kas efekt vi pla vid jo un augsto

frekven u diapozon , ta u viegl m un

vid ji smag m iek rt m.

3) kombin tie, kas apvieno abu iepriek min to pa bas un attiec gi izce as ar

vislab ko efektivit ti.

Atsevi s vibroizol cijas gad jums ir vibroizol jo ie pamati, kuros izmantoti

atsperes vibroizol tori kombin cij ar "peldo o pl tni".

Vibroizol cijas pas kumi k s aptver ar

cauru vadu un elektroiek rtu vibroizol ciju.

Ma istr lajiem cauru vadiem elast ga mont a ir

oblig ta , citiem

ieteicama.Zem kpievienotais

att ls par da elast ga stiprin juma rad to izstarot

trok a l me a samazin jumu. Pieejami ar gatavi

vibroizol jo i cauru vadi , piem.

REHAU

RAUPIANO (att.)

73

Pie vibroizol cijas pas kumiem pieskait ma ar izol jo o uvju un tran eju izveide ap

liejaudas vibr ciju avotiem. Sekojo aj att l par d ts komplekss prettrok a un

vibroizol cijas risin jums k izvietotai ventil cijas

kondicion anas ma ntelpai.

Risin jums ietver visp r ju vibroizolatoru (t.sk. ar peldo o pl tni ) un elast gu

piekaru pielietojumu , kombin jot ar ska as izol cijas un trok a absorbcijas

pas kumiem.

74

APB VES AKUSTIKA.

M sdienu apdz vot s vietas - pils tas un ciemus - raksturo augsta urbaniz cijas

pak pe un, attiec gi, liels trok a avotu skaits ar iev rojamiem ska as l me iem (70

100 dBA).

P c trok a izplat bas pak pes t avotus pils t s var nov rt t sekojo i:

1) ielu transporta pl smas ;

2) dzelzce u l nijas un mezgli;

3) lidlauki un aviol nijas;

4) ra o anas , ener tisko objektu un apkalpes sf ras uz mumi;

5) izklaides un sporta b ves , sp u laukumi;

6) b vlaukumi,mob l s remonta, labiek rto anas un t r anas iek rtas..

J piev r uzman ba ar da diem trok a avotiem, kuri aj s grup s neietilpst -

piem., aizsprostiem, autuv m utt.

Liel k da a iepriek min to avotu ener nepast v gu troksni, kura

raksturo anai lieto citus krit rijus, nek past v gajiem trok iem - ekvivalentos

un

maksim los

ska as l me us avota darb bas laik (attiec gi dienas ,vakara un nakts

laik ).

Par ekvivalento (nepast v ga trok a) ska as l meni

uzskata t du past v ga

trok a ska as l meni, kam ir t ds pats vid jais kvadr tiskais ska as spiediens k

apskat majam nepast v gajam troksnim dotaj laika interval .

Maksim lais ska as l menis

ir nepast v g trok a l me a maksimumv rt ba

apskat maj laika interval (jeb l me a robe v rt ba, kura tiek p rsniegta 1% no

m r juma laika).

Latvij darbojo ies Ministru Kabineta noteikumi reglament

trok u

nov rt anas l me us

, kas b t b ir attiec gi kori ti (uz tonalit tes ,impulsit tes u.c.

ietekm m ) ilgtermi a ekvivalentie l me i.. Vairum Eiropas valstu pie auj 50

60

dBA l me us dien dz vojam apb v un 35 45 dBA - nakt .

r jo trok a avotu raksturojumu noteik ana.

Trok u avotu raksturojumu iesp jams noteikt ar anal tisk m (da k rt

grafoanal tisk m) metod m, vai akustisko m r jumu ce . Praks eso st vok a

anal zei priek roka dodama tie ajiem m r jumiem, bet projekt an un prognoz an -

apr iniem.

75

Trok u kart ana ir jauns pras bu komplekss ,ko nosaka Latvijas l dzdal ba

ES. Saska ar ES Direkt vu pras b m , ar liel kaj m Latvijas pils t m un

aglomer cij m ,k ar transporta ma istr l m l dz 2007. gadam j b t izstr d t m

trok a kart m .Attiec g Direkt va trok a kartes interpret ka pla u dokumentu , kas

ne tikai satur attiec gai teritorijai noz m gu trok a avotu datus un izplat bas ainu

,

bet ar par da o trok u ietekmei pak auto iedz vot ju patsvaru un paredz galvenos

trok u normaliz anas ce us un etapus.

Sekojo att l par d ts fragments no Birmingemas (AK ) trok a kartes.

76

Ielu un autoce u troksnis.

Transporta pl smas troksnis atkar gs no t s intensit tes (vien bas stund ),

truma (parasti statistiski vid j , km/h), kravas automob a patsvars (%), ce a

garenprofila un seguma, satiksmes organiz cijas. Iev rojot os parametrus, pl smas

ekvivalento ska as l meni kust bas maksimumstundai var izteikt ar emp risku

sakar bu (kust ba 2 josl s)

LA 7,5 = 4,3 + 10lg NV2 (I + 0,0835 KKR)*, kur

LA7,5 - ekvivalentais ska as l menis 7,5 m no mal j s kust bas joslas ass, dBA

N - kust bas intensit te, ekip as/stund

V - pl smas vid jais trums, km/h

KKR - kravas automob u un autobusu patsvars pl sm , %

*- Speci l s datorprogramm s tiek izmantotas citas formulas.

d veid noteiktais l menis atbilst

br v lauka apst k iem, ta u praks

transporta ma istr li nereti ieskauj apb ve,

pl sm var iek auties tramvaja l nija, un,

visbeidzot kust bas joslas var b t irtas ar

sadalo o joslu. Visi ie faktori, protams,

iespaido l meni .T d j di, gal gais pl smas

raksturojums LA

LA = LA 7,5 + n

I=iiA kur ,L

L Ai - attiec gi i- tais kori jo ais lielums, kas iev rt iepriek min tos faktorus.

Automa istr u trok i

parasti atrodas 60

85 dBA

robe s, ielu 50 75 dBA.

J atceras, ka korekcijas

maksim l kopv rt ba nedr kst tu

p rsniegt 6

7 dBA. Parasti

apb ves iespaids v rt jams ar +2

+5dBA, tramvaju kl tb tne +2

+4 dBA, starpjoslas iespaids -I

-3dBA, ce a segums 0

+4 dBA. Pl smas trok a maksim los l me us nosaka

trok ain k ekip a. Da d s valst s sastopami at ir gi autotransporta pl smu

trok a v rt juma b zes att lumi ( piem. 10 vai 25 m) ,t p c attiec gie dati nereti nav

tie i sal dzin mi. Ielu trok a frekven u ain domin 63

250 Hz joslas, maz k

noz m gas ir augst s frekvences virs 1000 Hz (skat.att.)

77

Dzelzce a l nijas un mezgli.

Dzelzce a l niju rad tais

troksnis atkar gs no oti

daudziem faktoriem, no

kuriem galvenie ir

sast va veids, vilc ja

tips, slie u ce a st voklis

un gul u veids, kust bas

re ms un trums.

Dzelzce a pl smas

ekvivalento ska as

l meni vienk r oti var

noteikt sekojo i:

LA7,5 = 45,2 + 10lg(VpNp + 0,00857Ve2,5Ne + 10VkNk)*, kur

LA7,5 - ekvivalentais ska as l menis 7,5 m att lum no mal j s slie u ce a ass;

Vp,Ve,Vk - attiec gi pasa ieru, elektrisko un kravas vilcienu trumi apskat maj

posm , km/h;

Np,Ne,Nk - attiec gi pasa ieru, elektrisko un kravas vilcienu skaits stund

apskat maj posm , gab.

*- Speci l s datorprogramm s

tiek izmantotas citas formulas ,sakar ba

piem rojama tikai bij.PSRS ra otiem

sast viem.

Dzelzce a l niju trok i parasti

atrodas 65

85 dBA robe s.

Iev rojot, ka eso apb ve no

dzelzce a parasti ir pietiekami

att lin ta (p c PSRS norm m - 100

m), ce a garenk pums ir neb tisks,

dzelzce a ekvivalentajam troksnim

parasti nav nepiecie ams iev rot

labojumus. Akustiskaj emisij

b tiski neat iras koka un betona

gul i.

Dzelzce a trok a maksim lie

l me i parasti ir tie i atkar gi no

lokomot ves un vagonu veida , slie u sastiprin juma veida (metin t s vienlaidu

78

sliedes ener maz ku maksim lo l meni nek posmain s). D ze vilcienu spektr

domin zemo frekven u ska as (a) , bet elektrovilcienu

1000-4000 Hz joslas (b).

Sare t ka akustisk aina raksturo dzelzce a mezglus, jo tur bez jau min t s sast vu

kust bas noris to sakabes un p rform anas darbi, lieto elektroakustisko apska o anu,

atrodas iev rojams skaits p rmiju un strupce u - t.i. elementu, kuri nodro ina papildus

trok a ra anos. iemesla d dzelzce u staciju, irotavu, parku un depo trok u

nov rt ana veicama vien gi uz m r jumu b zes.

Aviol nijas un lidlauki.

Aviol nijas troksnis atkar gs no

lidma nu tipa, lidojumu trases

trajektorijas, lidma nu kust bas

intensit tes. Viena un t pa a tipa

lidma nu pacel an s un nolai an s

trok i ir at ir gi. Aviol niju un

lidlauku troksni ir iesp jams nov rt t

k anal tiski, t m r jumu ce , ta u is

darbs prasa oti augstu izejas datu

ticam bu un izpild t ju kvalifik ciju.

Trok a nov rt anas

l me u noteik anai nepiecie ams zin t lidma nu skaitu, tipu, to

rad tos maksim los l me us apskat maj punkt , k ar trok a iedarb bas ilgumu.

79

Starptautiskai lidostai R ga trok a p t jumus 2005.

gad veica R & D Akustika

SIA speci listi , k rezult t tika ieg ti svar gie trok a l me u

kont ri lidostai

apk rt j s teritorij s. Uz

o datu b zes , iev rojot lidostas att st bas prognozes , tika

apr in ti sagaid mie akustiskie apst k i tuvai un t l kai perspekt vai. Lidostas

akustisko kontroli veic vai nu periodiski (parasti ne ret k k reizi 5 gados ) , vai

past v gi , izmantojot datormonitoringa sist mas.

R pniecisko objektu troksnis.

grupa aptver rk rt gi pla u diapozonu izmantoto iek rtu, agreg tu,

tehnolo isko l niju un transporta sist mu jom , kuru trok a noteik anai izmantojami

vai nu katalogu izgatavot ju dati, vai m r jumu rezult ti. Apb ves akustik b tisk k ir

nov rt t attiec g uz muma akustisko starojumu kopum . iemesla d izmanto

divas da das metodes, attiec gi uz muma tuvajam un t lajam laukam, ta u k izejas

dati abos gad jumos nepiecie ami m r jumu rezult ti.

1) Tuv lauka metode. Ja nepiecie ams noteikt trok a l me us uz muma

tuvaj akustiskaj lauk , t.i. att lumos, kas maz ki par divk r otu teritorijas

maksim lo gabar tu, r kojas sekojo i:

- veic m r jumus pa uz muma perimetru ar soli, ne maz ku par 50 m, pie tam

m rpunktus, tajos noteiktos l me us un iesp jamos trok a avotus fiks pl n ;

- atkar b no atsevi avota akustisk tipa uz muma teritorij (t.i. punktveida,

line ra un plakana) un zin ma l me a fiks t att lum , p c br va lauka

likumsakar b m nosaka trok a l meni interes jo vides punkt .

2) T l lauka metode. Att lumos, kuri 2

3 reizes p rsniedz uz muma

maksim lo gabar tu, visu uz mumu var nosac ti uzskat t par vienu avotu. T d j di,

- veic m r jumus pa uz muma perimetru ar soli, ne maz ku par 50 m, pie tam

gan m rpunktos, gan tajos noteiktos l me us fiks pl n ;

- nosaka vid jo ska as l meni (ekvivalento vai maksim lo) pa perimetru p c

formulas

L = 10lg 10 100,ILi

i=I

n

lgn, kur

Li - i-tais izm r tais l menis, dBA

n - kop jais m rpunktu skaits

- nosaka visu uz muma kop jo ska as jaudas l meni p c formulas

LPA =L + 10 lg2S, kur

S - uz muma teritorijas laukums, m2

- zinot m rpunktu koordin tes apr ina uz muma ekvivalent akustisk centra

koordin tes

80

X

X X Xc

IILI

2IL2

nILn

0,ILI 0,IL2 0,ILn

10 10 10

10 10 10

0 0 0, , ,...

...

Y

Y Y Yc

I0,ILI

2IL2

n0,ILn

0,ILI 0,IL2 0,ILn

10 10 10

10 10 10

0, ...

...

- zinot l me us m rpunktos un m rpunktu att lumus l dz akustiskajam

cetram, saska ar punktveida avota trok a dzi anas likum b m, nosaka

trok u l me us interes jo vides punkt .

P d jos gados ra o anas objektu trok a prognoz ana k uvusi datoriz ta ,

pamat izmantojot k izejas datus atsevi o avotu ska as jaudas l me us .Visa t l k

trok a izplat ba , ar ra otnes teritorij ,tiek apr in ta saska ar n ko aj s noda s

izkl st to pieeju.

R pniec bas un komun lo uz mumu ekvivalentie ska as l me i pa perimetru

parasti ir 65

85 dBA robe s, bet uz mumu kop jie ska as jaudas l me i 100

140 dBA robe s.

Citi trok a avoti.

Jauna akustiski nelabv l gu

objektu grupa Latvij ir naktsklubi

un diskot kas , jo ska as spiediena

l me i to iek telp s sasniedz 110

dBA , bet r j s konstrukcijas bez

pastiprin anas nesp j nodro in t

pietiekamu izol ciju .Rezult t

nakts akustisk diskomforta zonas

aptver pat vair kus kvart lus.

Atkl t s

transform toru

apak stacijas parasti ir ton lu past v gu trok u avots. To l me i atkar gi no

transform tora jaudas , sprieguma un izmantot dzes anas veida (dabisk vai

piespiedu ar ventilatoriem,att.).

Transform tora jauda

MVA

10 16 25 32 40 63 80 125 200

Ska as l menis LA,

dBA

70 72 75 75 76 77 77 79 80

81

Sporta sp les, da das iekrau anas - izkrau anas oper cijas, t r anas darbi

parasti rada 60

80 dBA lielus trok a l me us.

Iev rojamu ietekmi uz pilsetas akustisko vidi atst j b vlaukumi , jo lieljaudas

tehnikas (ekskavatori ,p dzi i ,betona s k i , kompresori,u.c.) ska as jaudas l me i ir

95- 130 dBA robe s .

Pils tu akustisko vidi b tiski iespaido ar s k u stacijas, sl gt tipa

transform toru stacijas,restor ni

ar r jo troksni 55

75 dBA. Vairum gad jumu

du trok u avotu l me us nosaka m r jumu ce vai ar datoranal zes pal dz bu.

Trok a izplat ba apb v .

Trok a izplat bu re l pils tb vniecisk vid iespaido ska as izkliede, dzi ana

gais un st d jumos, zemes virsmas absorbcija, ku, b vju un reljefa elementu

ekran anas efekti.

Ska as l meni apr ina punkt apb v LATER nosaka sekojo i :

kur ,LLLLLLLL EKRA STADA GAISA VIRSA REDZA ATTA ATERA

L -A ska as avota

l menis (ekvivalentais vai

maksim lais) dBA, noteiktaj

b zes att lum ;

ATTA L att luma

rad t ska as dzi ana saska

ar br v lauka nosac jumiem,

dBA;

REDZA L line ro

ska as avotu redzam bas

le a

ierobe ojuma rad t

trok a papildus dzi ana,

VIRSA L teritorijas

virsmas absorbcijas

("sl do s absorbcijas") rad t

trok a dzi ana, skat. att lu;

GAISA L trok a

dzi ana gaisa molekul r s

absorbcijas d ;

82

kur r - s kais att lums no ska as avota l dz apr ina punktam, m;

STADA L st d jumu joslu rad t trok a dzi ana, kuras efektivit ti orient jo i

var noteikt p c sekojo a att la;

LA EKR ku, b vju un reljefu rad tais ekran anas efekts, kuru var noteikt p c

sekojo m formul m atkar b no tie s un difra t s ska as ce a starp bas

(m)

(line riem avotiem) - skat. "Akustisko ekr nu projekt ana"

0,05 ja 15,+g61L EKRA

50 ja ),7 + 5(I L EKRA

< 0,05

Visu aug min to faktoru iev ro ana apl s s ir oti darbietilp ga, pie tam

j iev ro, un atsevi s situ cij s j r in s v l ar citiem papildfaktoriem (trok a

dzi ana individu laj apb v , past v gu valdo o v ju ietekm u.c.).

iemesla d , akustisk s situ cijas anal zei apb v pla i lieto

kompj tertehnolo iju, kas ne vien samazina apl u laiku,

bet auj ar grafiski att lot

un nov rt t trok a izplat bu. Piln g k s da veida datorprogrammas ir IMMI (att.)

, LIMA , SoundPlan ,MITHRA, Noisemap 2000 , ta u visas t s paredz tas tikai

profesion liem lietot jiem.

83

Prettrok a pas kumu projekt ana.

Prettrok u pas kumu projekt ana iesp jama visos t izplat bas etapos -

trok a avot , izplat bas ce un aizsarg jam objekt ,un t s visp r jo k rt bu nosaka

LBN :

Trok a avot

veicamie pas kumi ietver:

1) avota re ma regul ciju un ekspluat cijas normu prec zu iev ro anu

(efektivit te l dz 10 dBA);

2) avota nomai a ar akustiski maz k akt vu analogu (efektivit te l dz 15 dBA);

3) avota vibroizol ciju, t d j di, mazinot t akustisko izstarojumu (efektivit te

l dz 10 dBA);

4) trok a avota darb bas laika ierobe o anu.

Prettrok a pas kumi ska as izplat bas ce ietver:

1) izplat bas ce a palielin anu att linot aizsarg jamo objektu no avota un otr di

(efektivit te 3

4 dBA katram att luma divk r ojumam no line ra un 6

7 dBA - no

punkveida avota);

2) ska as izol cijas pas kumus (t.i. piln gu avota no ir anu no apk rt j s vides

ar p rsegumu, atsevi u ku utt.) ar efektivit ti l dz 50 dBA;

3) ska as ekran anas pas kumus, t.i. tie o ska as izplat bu ierobe ojo u

r u - ekr nu, ku, reljefa elementu rad anu vai izmanto anu (efektivit te l dz 25

dBA);

4) ska as absorbcijas un absorbcijas - ekran anas pas kumus, (t.i. teritorijas

seguma izmai as, augu joslu un me u mas vu izmanto anu) ar efektivit ti l dz 15

dBA.

Prettrok a pas kumi aizsarg jam objekt ietver:

1) ska as izol cijas pas kumus, aizsarg jamo objektu vai telpu piln gi no irot

no trok ain s vides ar norobe ojo o konstrukciju pal dz bu (efektivit te l dz 50

dBA);

2) arhitektonisk s

pl no anas pa mienus

,aizsarg jam s telpas vai

zonu orient jot klus kajos

virzienos

t.s. prettrok a

kas (piem. R g , Vairoga

iel ) , k ar blo jot

trok ain s zonas

(efektivit te l dz 30 dBA).

84

Akustisko ekr nu projekt ana.

Akustisko ekr nu (vai ekran jo u ku un b vju) akustisko efektivit ti var

noteikt p c iepriek min taj m formul m, vai ar profesion l m datorprogramm m.

Praktisk lieto an j atceras, ka uz l nijas, kas savieno avota akustisko centru ar

aizsarg jamo objektu un rso ekr na malu, t akustisk efektivit te ir 5 dBA (t.i.

= 0m). B tiski atcer ties, ka iepriek min tie nosac jumi attiecas tikai uz bezgal giem

ekr niem, jo neliela ekr na garuma gad jum , ska ai difra jot ap ekr na galiem,

kop j efektivit te b s zem ka. d gad jum , apz m jot nosac ti bezgal gu ekr na

efektivit ti ar L,

re la garuma ekr na efektivit te LR b s:

L L + 10lg+

kurR 180,

un

le i saska ar

z m jumu. Ekr na projekt an

j iev ro sekojo i akustikas

principi:

1) ekr na virsmas masai

j b t pietiekamai, lai t str d tu

k rslis tie s ska as ce

(skat.tabulu); iemesla d ekr niem neizmanto viendab gas viegl s konstrucijas.

L dBAA EKR 5 10 14 16 18 20 22 24

Min.virsmas

masa kg

m2

14 17 17 20 22 24 32 39

2) ekr na virsmai, kas v rsta pret

ska as avotu ieteicams b t

absorb jo ai, jo pret j gad jum

(pateicoties ska as atstaro anai)

pieaugs l me i avota tuvum .

Absorb jo ie

ekr ni pla u pielietojumu

guvu i iek rtu (dzes t ju

,transformatoru u.c.) trok a normaliz cij

3) ekr na front lai plaknei j b t bez atstarp m, spraug m un caurumiem, jo di

v jin jumi b tiski (par 10 dBA un vair k) pazemina ekr na efektivit ti;

4) interferences efekta mazin anai un ekran anas palielin anai ieteicams, lai

teritorijas virsma abpus ekr na (vai vismaz vien pus ) b tu maksim li absorb jo a.

85

Arhitektoniski un

konstrukt vi ekr ni var tikt

veidoti oti da di ar pla u

b vmateri lu - m ra,

dzelzsbetona, met la,

monol ta stikla ( akrila) un

koka - pielietojumu. Lai

nodro in tu apkalpes un

rso anas iesp jas ,

ekr nos veido durvis vai

akustiskos labirintus .

Augstus ekr nus nereti apvieno ar t das funkcijas b v m, kur s ir pie aujami

paaugstin ti trok a l me i.

Akustiski atstarojo s

prettrok a ekr ns

realiz ts

R g , firmas

LIDO kompleksa

aizsardz bai pret Krasta

ielas autotransporta

trok iem, absorb jo ie

pla u pielietojumu guvu i

iek rtu trok a

normaliz cij

.T

pamatkonstruciju veido

virs akmens cokola mont ti H

tipa met la stat i , kuros iestiprin tas 4 m augstas

akrila vitr nas. Ekr ns ir atstarojo s , kas konkr taj pils tb vnieciskaj situ cij ir

pie aujams.

St d jumu joslu projekt ana.

St d jumu joslu un me u mas va rad to trok a sl p anas efektu veido divas

galven s akustisk s par d bas:

1) joslas (vai me a mas va)

front l s plaknes zin ma atstaro anas sp ja;

2) ska as absorbcija un izkliede st d jumu lapot u - stumbru sist m .

Iev rojot abas s par d bas, st d jumu joslu rad to akustisko efektu STADL

var

apr in t sekojo i

86

z

1zASTAD kur z, 5,1BL

A - ska as dzi anas koeficients, dBA/m

z - st d jumu joslu skaits, gab

B - st d juma joslas platums, m

Ska as dzi anas koeficienti (dBA/m) ir tie i atkar gi no joslas dendrolo isk

sast va un lapotnes bl vuma, un to vid j s v rt bas apkopotas sekojo tabul :

St d juma veids

Ska as dzi anas koeficienti, dBA/m

1. Lielu prie u me s 0,08

2. Bieza prie u jaunaudze 0,12

3. Eg u me s

0,16

4. Lapkoku me s 0,14

5. Biezs dz v ogs

0,26

Formula uzskat mi par da, ka

augst ka akustisk efektivit te piem t

vair k m paralel m st d jumu josl m,

nek vienai joslai ar kop jo platumu,

vien du atsevi o joslu platumu summai.

Iev rojot ska as difrakcijas sp ju,

jebkuras no kokiem veidotos st d jumus

joslas strumbru da a oblig ti aizsedzamas (

ar bl vu kr m ju josl m , va iem vai ekr niem). Izv les gad jum priek roka dodama

m za iem kokiem un augiem , jo lapu koki l dz ar ve et cijas sezonas beig m

praktiski piln gi zaud savas akustisk s pa bas.

St d jumu joslu absorbcijas efektivit te ir frekven u atkar ga - zemo frekven u

(zem 250 Hz) diapozon absorbcijas koeficientu v rt bas parasti ir zemas un visp r j

gad jum apr in mas sekojo i:

f A

3 f( )

8

ku fas u elementu prettrok a projekt ana.

ku fas u kop jo ska as izol ciju

praktiski nosaka to veidojo ie akustiski

v j kie elementi parasti - logi un durvis,

to iespaido fas des r jie elementi -

balkoni, lod ijas un erkeri.

87

Fas des r jo elementu rad tais

efekts, galvenok rt, izskaidrojams ar

to sp ju ierobe ot avota redzam bas

le i ( efekts l dz

2 dBA), kas

rakstur gs lod ij m un balkoniem.

Papildefektu var ieg t ar absorbentu

p rkl jot t s balkonu, lod iju un

erkeru zonas, kuras rada atstarojumus

logu vai balkonu durvju virzien .

du pas kumu efektivit te var

sasniegt 2

3 dBA. Pietiekami

efekt va ir lod iju iestiklo ana (l dz

10 dBA) , ja vien t veikta akustiski

un arhitektoniski profesion li (att l

daudzdz vok u ka Somij ).

Daudz b tisk k telpas akustisko

vidi iespaido logu (un balkonu

durvju) ska as izol cijas sp ja.

Sekojo tabul apkopota virkne

ska as izol cijas r d t ju, kuri raksturo Latvij sastopamos logu tipus.

Loga veids vai prettrok a

klase (VDI-2719)

Stiklojuma formula

(stikls + irk rta + stikls)

Rw, dB

OC savietotie logi 3 + 57 + 3 24

2*( vai dubultlogi) 4 + 16 + 4 (3 + 150 + 3) 33

3* 6 + 14 + 4 37

4* 6 + 12 + 9 44

* - K - line plastmasas loga dati;

Visi r d t ji atbilst loga piln gas hermetiz cijas gad jumam. Nepietiekama

nobl v juma gad jum s v rt bas var pazemin ties pat par 10 dBA . Projekt jot

logus, j iev ro rinda visp r ju noteikumu:

1) pietiekamas efektivit tes nodro in anai nepiecie ams lietot divk r u vai

tr sk r u stiklojumu;

2) lietotajiem stiklu biezumiem j b t p c iesp jas da diem;

3) tr sk r u stiklojumu gad jum j iev ro, ka irk rtu biezumiem j b t starp

stikliem at ir giem (lai nov rstu tilpuma rezonanses par d bu sakri anu), to optim l

attiec ba ir 1/3 ... 1/4;

88

4) loga r mja un v rt u konstrukcijai j b t ar ne slikt ku ska as izol ciju, k

stiklojumam. Priek roka dodama met la vai koka r mjiem;

5) stikliem j b t bl vi nostiprin tiem v rtn s (ar tepes vai gumijas profilu

pal dz bu), vis m spraug m nobl v t m (p c iesp jas ar elast g m bl v m).

Atsevi a akustiska probl ma saist ta ar telpu ventil ciju, jo liel k da Latvij

celto dz vojamo namu nav speci lu gaisa piepl des elementu. V din anai atverot

logu, t ska as izol cija strauji samazin s un atv rumam sasniedzot, apm ram, 30 cm,

parasti nep rsniedz 10 dBA. iemesla d ku fas d s uzst dot logus ar augstu

ska as izol ciju, nepiecie ams veidot pa us absorb jo us ventil cijas gaisa vadus.

Dubultlogu iesp jams p rv rst par ventil cijas kan lu

, nob dot iek j s un r j s v rtnes vienu attiec ba pret otru

. di tiek ieg ts gaismu caurlaid gs ,vertik ls , ta u ne visai

efekt gs piepl des kan ls.

Ventkan li

var b t ar atsevi i sien izvietojami

elementi ( 1-palodze , 2- rsiena , 3-absorbents, 4- aizvars, 5-

korpuss) , vai ietilpt loga bloku konstrukcij .

Alternat va ir telpu apg de ar piespiedu ventil cijas - kondicion anas

sist mu.Vienk r kaj gad jum , t.i. taisnam absorb jo am gaisa vadam ar spraugas

platumu 1 un augstumu e, kop jo kan la garumu L un sl p t ja absorbcijas

koeficientu , teor tisko ska as izol ciju var apr in t sekojo i:

RI + I -

(L

e

L

lK

8 72

,

( ))

89

J atz m , ka da du faktoru ietekm du elementu ska as izol cija parasti

nep rsniedz 30 dBA.

Gaisa vados izmantotajam absorbentam

j b t maksim li efekt vam 300

3000 Hz

diapozon un t biezumam j b t vismaz 15

mm.

Konstrukcijas, kas vien blok apvieno

v rtnes ar divk r u vai tr sk r u stiklojumu

un augstu ska as izol ciju kombin cij ar

piepl des gaisa vadu, sauc par prettrok a

logiem. dus elementus pied v

specializ t s firmas ,piem. REHAU

CLIMAMAT (att.)

This document was created with Win2PDF available at http://www.daneprairie.com.The unregistered version of Win2PDF is for evaluation or non-commercial use only.