Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

Beverīnas VēstisAKTUALITĀTES

Beverīnas novada valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) mērķis ir sniegt informāciju un konsultēt privātpersonas un uzņēmējus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību, pro-cedūru un nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī sniegt konsultācijas par valsts iestāžu pakalpojumiem un valsts iestāžu e-pakalpojumu lietošanu.

VPVKAC klātienē var pieteikt noteiktus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumus. Iedzīvotāji var saņemt arī informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Pilso-nības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts zemes dienesta e-pakalpojumiem un palīdzību e-pakalpojumu lietošanā.

SVARĪGI! Lai saņemtu pakalpojumu VPVKAC, jāuz-rāda personu apliecinošs dokuments – pase vai identifikācijas karte. Lai saņemtu e-pakalpojumu, nepieciešams autenti-ficēties ar savu internetbanku, eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti.

Informāciju sagatavoja: Beverīnas novada VPVKAC speciāliste

Inese Krūmiņa

Par Beverīnas novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā

pieejamiem pakalpojumiem

Beverīnas novada tūrisma uzņēmēju

tikšanās

Ceturtdien, 1.novembrī, sporta centrā “Kaimiņi”, Brenguļos, Beverīnas novadā, notiks tikšanās ar novada tūrisma uz-ņēmējiem un citiem interesentiem.

Plkst. 15:00 uz tikšanos ar Beverīnas novada pašvaldības darbiniekiem aicināti Abula dabas takas teritoriju īpašnieki, lai pārrunātu ar tūrismu un apsaimniekošanu saistītos jau-tājumus.

Plkst. 16:00 tūroperatora “Impro” projektu vadītājs Uldis Klepers iepazīstinās ar aktuālo informāciju par tūristiem un ceļotājiem, kas apmeklē Vidzemi, prasībām, lai iekļautos jau esošos piedāvājumus, kā arī par iespējām un nosacījumiem jauna kompleksa piedāvājuma izveidošanai Impro klientiem Beverīnas novadā.

No plkst. 16:30 notiks atvērta diskusija par 2018.gada sezonu un 2019.gada plāniem, kā arī būs iespēja saņemt pašvaldības tūrisma bukletus (latviešu, krievu, angļu valodā) un dalīties ar saviem informatīvajiem materiāliem. Ja ir pie-ejami savi drukātie materiāli, kurus vēlētos izplatīt, lūgums tos ņemt līdzi uz tikšanos!

Informāciju sagatavoja:Beverīnas novada Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

Izsaki savu viedokli, aizpildot aptaujas anketu!Vēl joprojām izstrādes procesā ir integrētās attīstības

programma 2019.-2024.gadam, kas aptver visas svarīgākās novada dzīves jomas. Aptauja novada iedzīvotājiem ir orientēta uz mājsaimniecību, t.i., uz ģimeni, kas lieto ko-pīgas telpas (arī zemes īpašumu, ja tāds ir) un izmanto ko-pīgu mājas saimniecību. Bet novada uzņēmēju aptaujas ir mērķis noskaidrot uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vidi Beverīnas novadā. Novada pašvaldībai ir svarīgi zināt, kā jūtās, ko domā un plāno novada uzņēmēji, jo tieši Jūs veidojat novada attīstības pamatkapitālu.

Aptaujas anketas aizpildīšanai būs nepieciešama 15-30 min, bet iegūtā informācija palīdzēs attīstīt novadu. Anketa ir

anonīma un tās saturs tiks iekļauts tikai visu anketu apkopotā veidā Attīstības programmas attiecīgajā sadaļā.

Mums ir svarīgs ikkatra novada iedzīvotāja viedoklis. Jūsu atbildes būs ļoti nozīmīgs ieguldījums mūsu Beve-rīnas novada sekmīgā un harmoniskā attīstībā!

Anketas pieejamas Beverīnas novada pašvaldības mājas-lapas sadaļā “Pašvaldība” -> “Integrētā attīstības programma 2019-2024”. Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Beverīnas novada pašvaldības atbalsts

sportam

Informējam, ka līdz 2018.gada 31.oktobrim ir iespē-jams iesniegt pieteikumus budžeta plānošanai par nākamajā gadā nepieciešamo Beverīnas novada pašvaldības atbalstu sporta nozarē. Pašvaldības atbalsts tiek izskatīts pēc no-likuma “Kārtība, kādā tiek iesniegti un izskatīti pieteikumi Beverīnas novada pašvaldības finansējuma saņemšanai sporta atbalstam”.

Nolikums pieejams arī pašvaldība mājaslapas www.beverinasnovads.lv sadaļā “Pašvaldība” -> “Dokumenti” -> “Citi dokumenti”. Vairāk informācija pa tālr. 25421116 (Ieva Putniņa).

Fotogrāfija no pašvaldības 2018.gada septembra fotoarhīvaInformāciju sagatavoja:

Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

Vingrošanas nodarbības Beverīnas novadāNo 29.oktobra novadā notiks vingrošanas nodarbības.

Tā ir lieliska iespēja ikvienam interesentam reizi nedēļā izkustēties treneres Ilvas Janītes vadībā. Kopumā katrā no pagastiem norisināsies 10 nodarbības veselības stiprināšanai.

Pirmdienās plkst. 18:45 (Brenguļu sākumskolas zālē), otrdienās plkst. 19:45 (Trikātas kultūras namā), bet trešdienās plkst. 18:45 (Mūrmuižas “Pagastmājā”).

Lai nokļūtu uz/no nodarbību, ir pieejams transports, kas jāpiesaka ne vēlāk kā dienu pirms nodarbības. Lai pieteiktu

transportu un uzzinātu vairāk par projekta pasākumiem, ir iespējams sazināties pa tālr. 29431271 vai e-pastu: linda.krumina@beverina.lv. Visas nodarbības ir bez maksas! No-darbības notiek projekta “Veselas un veselīgas sabiedrības veidošana Beverīnas novadā” ietvaros.

Informāciju no avotiem sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Florbola čempionāta sezonu atklāja komanda “Brenguļi”Jauno Kocēnu novada atklātā florbola čempionāta se-

zonu florbola komanda “Brenguļi” iesākusi ar 3 uzvarām 4 aizvadītajās spēlēs. 6.oktobra spēlēs vispirms ar 3:0 pārspēti “FBK Valmiera/BSS” florbolisti un otrā dienas spēlē pēc-spēles soda metienu sērijāar 2:1 pieveikti arī “Bazalts/Baltais Gulbis”.

21.oktobrī ar 6:1 uzvarējām “Kocēnu sporta skolas” jauno maiņu, bet pēc tam piedzīvots pirmais zaudējums šajā sezonā pret pieredzes bagātajiem “Old Crabs” florbolistiem ar 1:4. Vairāk informāciju var iegūt http://www.floorball.lv/lv/2018/turniri/kncf vai www.kocenucempis.lv

Šajā nedēļas nogalē 27.oktobrī aizvadīsim arī pirmās spēles Cēsu novada atklātajā florbola čempionātā cnc.lekrings.lv. Komanda pateicas Beverīnas novada pašvaldībai par atbalstu dalībai šajos čempionātos!

Fotogrāfija no pašvaldības 2017.gada fotoarhīvaInformāciju sagatavoja:

SC “Kaimiņi” administrators Gatis Zvirbulis

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

2018.gada 27.septembra domes sēdē nolēma:• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.8/2018 “Grozījumi 2018.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetu””.• Ar 01.10.2018. noteikt šādu siltumenerģijas apgādes pa-kalpojumu tarifu Beverīnas novada Brenguļu pagasta Cempu ciema daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā “Lazdas”: 61.26 euro/mWh + PVN, neietverot tarifā maksu par iekārtu nolieto-jumu. Pēc apkures sezonas beigām administrācijai siltum-enerģijas apgādes pakalpojumu tarifu pārskatīt.• Ar 01.10.2018. noteikt šādu siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižā: 63.20 euro/mWh + PVN, neietverot tarifā maksu par iekārtu nolietojumu. Atcelt 2011.gada 28.septembra Beverīnas novada pašvaldības domes lēmumu “Par siltum-enerģijas apgādes pakalpojumu tarifu” (prot.Nr.12, 5.§).• Izteikt Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 31.augusta lēmuma Nr.118 (prot.Nr.11, 7.§) 1.punktu šādā redakcijā:Apstiprināt Brenguļu pagasta “Avotkalni” telpu nomas maksas izcenojumu:

• Apstiprināt viena izglītojamā mācību izmaksas pašvaldību savstarpējiem norēķiniem Beverīnas novada pašvaldības iz-glītības iestādēs no 2018.gada 1.septembra, izdalot atsevišķi pirmsskolas izglītības un pamatizglītības izmaksas.• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.9/2018 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2017.gada 31.augusta saisto-šajos noteikumos Nr.7/2017 “Par kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu kvalifi cētam speciālistam””.• Apstiprināt nolikumu “Kārtība, kādā tiek iesniegti un izskatīti pieteikumi Beverīnas novada pašvaldības fi nan-sējuma saņemšanai sporta atbalstam”.• Apstiprināt nolikumu “Par Beverīnas novada pašvaldības apbalvojumiem”.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības arhīva no-likumu.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības dokumentu un arhīva pārvaldības ekspertu komisijas nolikumu.• Apstiprināt noteikumus “Kārtība, kādā Beverīnas novada pašvaldība organizē samaksas atgūšanu no vecākiem par sniegtajiem ārpusģimenes pakalpojumiem”.• Nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu Trikātas pagastā “Smeiļi”, kadastra Nr. 9484 004 0118, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9484 004 0118, platība 0.1566, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 9484 004 0118 001, kūts ar kadastra apzīmējumu 9484 004 0118 002, pārdodot to izsolē ar augšupejošu soli, nosakot sākuma cenu EUR 3924.00 un izsoles soli EUR 100.00. Apstiprināt izsoles noteikumus.• Apstiprināt 20.09.2018. notikušās kustamās mantas izsoles rezultātus.

DOMES LĒMUMI

Maksa Brenguļu pagasta “Avotkalnos”

Nosaukums Mērvie-nība

Summa bezPVN, euro

1. Mazā zāle līdz 30 cilvēki: euro/h 9.121.1. nepārsniedzot euro 45.601.2. kāzām euro 109.45

2. Mazā zāle no 31 līdz 50 cilvēki: euro/h 13.682.1. nepārsniedzot euro 68.412.2. kāzām euro 164.18

3. Mazā zāle 51 un vairāk cilvēki: euro/h 17.173.1. nepārsniedzot euro 82.103.2. kāzām euro 205.99

4. Lielā zāle: euro/h 28.034.1. nepārsniedzot euro 140.154.2. kāzām euro 336.36

5. Galdauti euro 20.00

Maksa pašvaldības iedzīvotājiem (deklarētiem) un vietējiem uzņēmējiem (uzņēmums reģistrēts vai

notiek darbība pašvaldības teritorijā) Brenguļu pagasta “Avotkalnos” ar atlaidi

Nosaukums Mērvie-nība

Summa bezPVN, euro

1.Mazā zāle līdz 30 cilvēki: euro/h 6.84

1.1. nepārsniedzot euro 34.221.2. kāzām euro 82.131.3. bēru mielastam euro 13.69

2. Mazā zāle no 31 līdz 50 cilvēki: euro/h 9.122.1. nepārsniedzot euro 45.602.2. kāzām euro 109.452.3. bēru mielastam euro 18.24

3. Mazā zāle 51 un vairāk cilvēki: euro/h 12.173.1. nepārsniedzot euro 60.833.2. kāzām euro 145.993.3. bēru mielastam euro 24.33

4. Lielā zāle: euro/h 20.774.1. nepārsniedzot euro 103.854.2. kāzām euro 249.244.3. bēru mielastam euro 41.54

5. Galdauti euro 20.00

2018.gada 27.septembrī Nr.8/2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 27.septembra lēmumu Nr.132, prot.Nr.10, 2.§

Grozījumi 2018.gada 25.janvāra saistošajos

noteikumos Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības

2018.gada budžetu”1. Apstiprināt grozījumus Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetu”.2. Palielināt pamatbudžeta ieņēmumu daļu no 3 922 099 EUR uz 3 931 985 EUR (par 9 886 EUR).3. Palielināt pamatbudžeta izdevumu daļu no 4 349 549 EUR uz 4 403 423 EUR (par 53 874 EUR).4. Samazināt pamatbudžeta līdzekļu atlikumu no 124 684 EUR uz 80 696 EUR (par 43 988 EUR).5. Palielināt speciālā budžeta ieņēmumu daļu no 908 842 EUR uz 960 453 EUR (par 51 611 EUR).6. Palielināt speciālā budžeta izdevumu daļu no 1 003 011 EUR uz 1 054 597 EUR (par 51 586 EUR).7. Palielināt speciālā budžeta atlikumu 2018.gada beigās no 58 510 EUR uz 58 535 EUR (par 25 EUR).

Informāciju sagatavoja: Beverīnas novada pašvaldība

SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Trikātas medniekmājas pārvērtībasBiedrība “Mednieku klubs “Trikāta”” MEDNIEKMĀJAS REMONTS UN ŠAUTUVES

IERĪKOŠANA (Nr. 16-09-AL12-A019.2202-000010).Mednieki Trikātas pagastā allaž bijuši vieni no aktīvākajiem kopienas pārstāvjiem, ar

spēcīgām kopā sanākšanas un darbošanās tradīcijām, tāpēc pašiem savas medniekmājas esamība ir būtisks kolektīva veiksmīgas pastāvēšanas priekšnoteikums. 2016. gadā zaudējuši telpas,kuras klubs izmantoja jau kopš “kolhoza laikiem”, kluba biedri par kopīgiem līdzekļiemiegādājās īpašumu Trikātas pagasta “Zariņos”, kurš nu pieder tieši pašai mednieku biedrībai.

Pēdējos gados veidojoties veiksmīgai sadarbībai ar Trikātas pamatskolu dažādu pasākumu ietvaros, daudzi skolēni bija izteikuši vēlmi viesoties medniekmājā un iepazīties ar medību saimniecību un tradīcijām. Diemžēl jauniegūtā māja bija pilnīgi nepiemērota ciemiņu uzņemšanai – caurs jumts, satrupējušas sienas, nefunkcionējoši logi, utt., kuru nomaiņai bija nepieciešami ievērojami līdzekļi, kādus paši kluba biedri nevarēja nodrošināt. Medniekiem bija arī sapnis par kārtīgu šautuvi. Šaušanas prasme taču ir būtiska jebkuram medniekam, un tai nepieciešams regulārs treniņš, bet tuvākās šautuves atrodas gana tālu, tāpēc šautuves izbūve būtu ieguvums ne tikai pašiem, bet arī kaimiņu mednieku klubu biedriem, un veicinātu sadarbību ar tuvākās apkārtnes medniekiem.

Tāpēc tika pieņemts lēmums piesaistīt papildu fi nansējumu mājas atjaunošanai un šautuves izbūvei, startējot Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” projektu konkursā, kura ietvaros tika saņemts atbalsts projekta “Medniekmājas remonts un šautuves ierīkošana” (projekta Nr.16-09-AL12-A019.2202-000010 īstenošanai). Ar piešķirto ELFLA atbalstu un Beverīnas novada pašvaldības līdzfi nansējumu veikti ēkas būtisko konstrukciju atjaunošanas darbi - nomainīts jumta segums, logi un ārdurvis, siltināti pamati un apšūta fasāde, kā arī izbūvēta šautuve ar visiem nepieciešamajiem aizsargvaļņiem un barjerām, un uzstādīts mehānisms šaušanai 35 m distancē pa “skrejošu mežacūku”. Būvniecības darbus veica SIA “Valkas būvnieks”.

Savukārt mednieku kluba biedri saskaņā ar projekta pieteikumā minētajiem tālākās attīstības mērķiem paši ar saviem resursiem veikuši vairākus iekšdarbus – uzmūrēta jauna

plīts, izbūvēta “melnā grīda”, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus – piedaloties konkursā “Veidojam vidi ap mums Beverīnas novadā” ar pašvaldības piešķirto atbalstu pagājušā gadā tapusi jauna malkas novietne, bet šogad plānots ierīkot stāvlaukumu automašīnām, lai tuvākiem un tālākiem viesiem būtu iespējams nokļūt līdz šautuvei sausām kājām.

Informāciju sagatavoja: projekta vadītājs Mārtiņš Voitčonoks

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē.

EIROPAS SAVIENĪBAEIROPA INVESTĒ LAUKU APVIDOSEiropas Lauksaimniecības fondslauku attīstībai

PROJEKTI

Adījumi uz tirdziņu VācijāAMATNIEKIEM

Aicinām rokdarbniekus līdz 2018.gada 5.novembrim iesniegt savus adījumus un tamborējumus (vēlams cimdus, zeķes, šalles, sedziņas u.c. lietas) Beverīnas novada paš-valdības pagastu lietvedēm, lai tālāk tie ceļotu uz tirdziņu Vācijā.

Iesniedzot darinājumus, lūdzu, norādīt vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, preces nosaukumu un cenu. Nepieciešamības gadījumā sazināties pa tālr. 26351628 vai e-pastu: marija.melngarsa@beverina.lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

Rudens pārgājiens uz “Vēžniekiem”Saulainā 10.oktobra pusdienlaikā mēs, Trikātas pamat-

skolas 1.-4.klases skolēni un mūsu klašu audzinātājas, devā-mies savā pirmajā rudens pārgājienā. Mērķis bija apskatīt ģenerāļa Jāņa Baloža dzimtas mājas un uzkopt tās apkārtni.

Pirms pārgājiena skolotāja Inga mums nedaudz pastāstīja par ģenerāļa dzīvi un parādīja fotogrāfijas. Uzzinājām, kā cilvēki kļūst par ģenerāļiem. Neviens nepiedzimstot par ģenerāli, tā teica skolotāja.

Pārgājiena laikā veicām četrus uzdevumus.Pirmo uzdevumu paveicām diezgan ātri. Pa ceļam bija

jāsameklē guļbūves siena ar mājas nosaukumu “Ķikuti” un pie tās jānofotografējas. Dažs apbrīnoja senos baļķus un patatrada tajos piepi. Šajā mājā ģenerālis esot pavadījis bērnību.

Tad devāmies tālāk veikt nākamo uzdevumu. Ceļš līdz “Vēžnieku” mājām bija garš. Šķita, ka mēs ejam ļoti ilgi. Kāds galamērķi sasniedza ātrāk, cits atpalika, bet, kad visi bijām nonākuši pie mājas, redzētais pārsteidza daudzus. Māja izrādījās ļoti veca. Izskatījās, ka mājas iekšienē jau viss sabrucis, lai gan kāds zināja stāstīt, ka šo māju cilvēki pametuši nesen. Par to, ka mājās kāds saimniekojis, liecināja puķu dobēs augošie miķelīši. Aplūkojām arī tuvumā esošo pagrabu, šķūni un piemiņas akmeni. Atcerējāmies par otro un trešo uzdevumu – iegaumēt, kas rakstīts uz piemiņas akmens un uzkopt apkārtni ap akmeni.

Mums ļoti patika trešais uzdevums. Ja jāatbild uz jau-tājumu, kas pārgājienā patika vislabāk, atbilde noteikti būtu – lēkāšana pa zāles kaudzi. Taču, lai līdz tādai tiktu, zāle bija jāsagrābj. Tad nu visi ķērāmies pie atvestajiem grābekļiem un cītīgi strādājām. Mums pat bija sacensība starp zēniem un meitenēm, kuram lielākā sagrābtās zāles kaudze. Meitenes,

protams, uzvarēja, bet vēlāk puiši ierosināja salikt abas kaudzes kopā. Tad sākās īsta sportošana! Varējām lēkāt, mest kūleņus, skraidīt. Dažas meitenes priecājās par bizbiz-mārītēm rudenī.

Laiks pagāja diezgan ātri, un bija jādodas atpakaļ uz skolu. Atceļā vēl veicām pēdējo uzdevumu – nofotografējāmies pie norādes “Vēžnieki”. Izskraidījāmies pa labības rugāju lauku, kāds bija pat redzējis vāveri ar zīli.

Šī bija visjaukākā pēcpusdiena. Kopā ar skolotājām secinājām, ka rudens šogad ir ļoti krāšņs. Tagad zinām arī ko vairāk par ģenerāli Jāni Balodi. Jānis Balodis dzimis 1881. gada 20. februārī Trikātas pagasta “Vēžniekos”. Miris 1965. gada 8. augustā Saulkrastos.

Fotogrāfijas autors: Didzis PunānsInformāciju sagatavoja:

Trikātas pamatskolas sākumskolas skolēni un skolotājas

IZGLĪTĪBA

Miķeļdienas tirgus Trikātas pamatskolāKad raža izaudzēta, pagrabi un klētis piepildītas ar dārza

veltēm, latvieši svinēja Miķeļus. Šie rudens svētki nebija iedomājami bez tirgus. Tā arī šogad mūsu skolā tika organizēts Miķeļdienas tirgus, kurā ar paša sarūpētiem gardumiem, darinājumiem tika aicināti piedalīties 1.- 4. klašu skolēni.

Skolēni, palīdzot mājiniekiem, bija cepuši kūkas, cepu-mus. Bija pārdomāts, kā sarūpētais aizceļos pie pircēja. Daži skolēni preci ņēma ar gumijas cimdiem, citi ar salveti. Daļa skolēnu bija padomājuši par iesaiņojumu, bet citi vēl nē. Tagad pārdevēji saprata, kas pilnveidojams citu gadu.

Tirgū nebija tikai ēdama produkcija, bija arī mezglotas rotas, pītas grāmatzīmes. Skolēni praktiski izjuta, cik svarīgi prast saskaitīt naudiņu, aprēķināt, cik centu jāatdod pircējam.

Gandarīti, smaidoši bija gan pārdevēji, gan pircēji. Pircēji bija ne tikai sākumskolas audzēkņi, bet arī vecāko klašu skolēni un skolas darbinieki. Visi apgalvoja, ka pasākums bijis lielisks. Arī vecāko klašu skolēni izteica vēlmi nākamajā gadā piedalīties tirdziņā.

Paldies visiem – gan pārdevējiem, gan pircējiem par aktivitāti! Ar jaunām idejām tiksimies nākošajā Miķeļdienas tirdziņā!

Fotogrāfija no Trikātas pamatskolas 2018.gada oktobra fotoarhīva

Informāciju sagatavoja: Trikātas pamatskolas skolotāja Ligita Garsele

Septembris Brenguļu sākumskolā

Notikumiem piepildīts ir aizritējis septembris. Pirmajā mācību nedēļā Brenguļu sākumskolas skolēni viesojās pie draugiem Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, lai piedalītos Zinātņu dienā. Aizraujoši eksperimenti un praktiska darbo-šanās lika sajūsmā mirdzēt bērnu acīm, domāt par pētnieku un zinātnieku izaicinājumiem.

Saulainā vasara briedināja augļus un dārzeņus, uzziedi-nāja puķes. Kopā ar vecākiem tika veidotas neparastas kompozīcijas – Pelnrušķīte karietē no ķirbja, čiekuru ezis, dažādi eksotiski dzīvnieki. Čaklo roku darinājumi tika iekārtoti izstādē “Rudentiņš – bagāts vīrs” mūsu pagasta pašvaldības ēkā “Kaimiņi”. Brīnumainos darbus varēja vērot gan pašvaldības darbinieki, gan viesi.

Dzejas dienās mūs iepriecināja dzejnieks Uldis Punkstiņš ar savu grāmatu “Lielā ķeza”. Kopā ar viņu dzejoļos un dziesmās sekojām vardulēna Vāka dēkām, priecājāmies, ka galvenais varonis ar draugu palīdzību laimīgi izkūlās no ķezas.

Savukārt Olimpiskās dienas rīts pie mums sākās ar olimpiskā karoga pacelšanu. No katras klases un pirmsskolas grupas tika izvēlēts atbildīgākais audzēknis, kuram uzticējām svarīgo uzdevumu. Vēlāk kopā ar vecākiem un skolotājiem skrējām ar bumbām, lēcām, mācījāmies pārvietot šokolādi uz galvas tā, lai tā nenokristu. Sportisko dienu noslēdzām azartiskām Tautas bumbas sacīkstēm. Jāpiebilst, ka mums bija visprofesionālākie līdzjutēji – “Knīpu un knauķu” bērni un audzinātājas ar bungām, svilpēm un tarkšķiem.

Kā ierasts, Miķeļdiena pie mums atnāca ar raibum raibu gadatirgu. Ko tik te nevarēja iegādāties! Ābolus, tomātus, sīpolus, ķiplokus, pašu darinātus kārumus, grāmatzīmes, krelles un kartiņas. Nauda mūsu maciņos arī tāda rudenīga – pupiņas. Lielās pupas – eiro, mazās pupiņas – centi.

Iepriekšējā mācību gadā SIA “Zaļā josta” rīkotajā ma-kulatūras vākšanas konkursā valstī izcīnījām 3.vietu un nopelnījām bezmaksas ekskursiju uz Kalsnavas arborētumu. Brīnišķīgajā, zaļajā pagalmā iepazinām dažādu koku un augu paraugus, kuri spēj uzziedēt jebkurā gadalaikā – burvju lazdas, tulpju kokus, parūkkokus, čūskegles un daudz citu brīnumu. Uzzinājām, ka milzīgā kolekcija tiek papildināta katru gadu.

Septembris mūsu skolā bijis bagāts ar notikumiem. Mums patīk iegūt zināšanas ne tikai skolā, bet arī ārpus tās!

Informāciju sagatavoja: Brenguļu sākumskolas direktore Sandra Kaufmane

25.septembra pēcpusdienā Kauguru pagasta bibliotēkā notika sirsnīga tikšanās ar mūsu vietējo dzejnieci Zaigu Muižnieci. Dzejniece dalījās pārdomās, cik svarīga loma viņas dzīvē ir rakstīšanas procesam.

Viņa raksta gan dzeju, gan pasakas. Iedvesmas mirkļi bieži vien ir nakts stundās, pavasarī, kad gribas priecāties par zaļo, sulīgo zālīti. Rakstīt Zaigas kundzei patīk jau ļoti sen, jo viņa savām meitām un mazbērniem bieži stāstījusi savas pašas sacerētās pasakas. Līdz šim Z. Muižniecei nav izdots neviens dzejoļu krājums, bet ir publikācijas laikrakstā “Liesma” un Beverīnas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā “Beverīnas Vēstis”.

Savus radītos darbus dzejniece savā rokrakstā pieraksta kladēs. Tikšanās laikā Z. Muižniece aicināja Kauguru pamat-skolas 9.klases skolēnus nebaidīties un rakstīt, jo rakstīšanas process sagādā gandarījumu. Savukārt mūsu devītie vēlēja sirmajai kundzei veselību, izturību, daudz radošu mirkļu un lai izdodas dienas gaismu ieraudzīt kādam dzejoļu krājumam.

Paldies šīs tikšanās organizatorei un Kauguru pagasta bibliotēkas vadītājai Daigai Miglavai!

Teksts un foto: J.Endzelīna Kauguru pamatskolasdirektores vietniece mācību darbā Aija Dubova

Tikšanās ar dzejnieci Zaigu Muižnieci

Olimpiskā diena

Šogad Olimpiskajā dienā aktīvi vingrojām, taču vin-grošanas nodarbību nevadīja skolotāja, bet skolēni. Katra klase izlozēja vienu mācību priekšmetu un vadīja vingrošanu saistībā ar izvēlēto priekšmetu. Skanēja gan dziesmas, gan svešvalodas, tika nosaukti kontinenti un senie darbarīki! Jā, mūsu skolēni ir izdomas pilni!

Sīkās motorikas treniņam plēsām no papīra tenisa raketes. Atsvaidzinājām zināšanas par mūsu slavenākajiem tenisis-tiem. Paldies bērniem par aktivitāti un smaidiem!

Foto no J.Endzelīna Kauguru pamatskolas arhīvaInformāciju sagatavoja: J.Endzelīna Kauguru pamatskolas

sporta skolotāja Mārīte Bisniece

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

2018.gada 27.septembra domes sēdē nolēma:• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.8/2018 “Grozījumi 2018.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetu””.• Ar 01.10.2018. noteikt šādu siltumenerģijas apgādes pa-kalpojumu tarifu Beverīnas novada Brenguļu pagasta Cempu ciema daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā “Lazdas”: 61.26 euro/mWh + PVN, neietverot tarifā maksu par iekārtu nolieto-jumu. Pēc apkures sezonas beigām administrācijai siltum-enerģijas apgādes pakalpojumu tarifu pārskatīt.• Ar 01.10.2018. noteikt šādu siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižā: 63.20 euro/mWh + PVN, neietverot tarifā maksu par iekārtu nolietojumu. Atcelt 2011.gada 28.septembra Beverīnas novada pašvaldības domes lēmumu “Par siltum-enerģijas apgādes pakalpojumu tarifu” (prot.Nr.12, 5.§).• Izteikt Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 31.augusta lēmuma Nr.118 (prot.Nr.11, 7.§) 1.punktu šādā redakcijā:Apstiprināt Brenguļu pagasta “Avotkalni” telpu nomas maksas izcenojumu:

• Apstiprināt viena izglītojamā mācību izmaksas pašvaldību savstarpējiem norēķiniem Beverīnas novada pašvaldības iz-glītības iestādēs no 2018.gada 1.septembra, izdalot atsevišķi pirmsskolas izglītības un pamatizglītības izmaksas.• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.9/2018 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2017.gada 31.augusta saisto-šajos noteikumos Nr.7/2017 “Par kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu kvalifi cētam speciālistam””.• Apstiprināt nolikumu “Kārtība, kādā tiek iesniegti un izskatīti pieteikumi Beverīnas novada pašvaldības fi nan-sējuma saņemšanai sporta atbalstam”.• Apstiprināt nolikumu “Par Beverīnas novada pašvaldības apbalvojumiem”.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības arhīva no-likumu.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības dokumentu un arhīva pārvaldības ekspertu komisijas nolikumu.• Apstiprināt noteikumus “Kārtība, kādā Beverīnas novada pašvaldība organizē samaksas atgūšanu no vecākiem par sniegtajiem ārpusģimenes pakalpojumiem”.• Nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu Trikātas pagastā “Smeiļi”, kadastra Nr. 9484 004 0118, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9484 004 0118, platība 0.1566, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 9484 004 0118 001, kūts ar kadastra apzīmējumu 9484 004 0118 002, pārdodot to izsolē ar augšupejošu soli, nosakot sākuma cenu EUR 3924.00 un izsoles soli EUR 100.00. Apstiprināt izsoles noteikumus.• Apstiprināt 20.09.2018. notikušās kustamās mantas izsoles rezultātus.

DOMES LĒMUMI

Maksa Brenguļu pagasta “Avotkalnos”

Nosaukums Mērvie-nība

Summa bezPVN, euro

1. Mazā zāle līdz 30 cilvēki: euro/h 9.121.1. nepārsniedzot euro 45.601.2. kāzām euro 109.45

2. Mazā zāle no 31 līdz 50 cilvēki: euro/h 13.682.1. nepārsniedzot euro 68.412.2. kāzām euro 164.18

3. Mazā zāle 51 un vairāk cilvēki: euro/h 17.173.1. nepārsniedzot euro 82.103.2. kāzām euro 205.99

4. Lielā zāle: euro/h 28.034.1. nepārsniedzot euro 140.154.2. kāzām euro 336.36

5. Galdauti euro 20.00

Maksa pašvaldības iedzīvotājiem (deklarētiem) un vietējiem uzņēmējiem (uzņēmums reģistrēts vai

notiek darbība pašvaldības teritorijā) Brenguļu pagasta “Avotkalnos” ar atlaidi

Nosaukums Mērvie-nība

Summa bezPVN, euro

1.Mazā zāle līdz 30 cilvēki: euro/h 6.84

1.1. nepārsniedzot euro 34.221.2. kāzām euro 82.131.3. bēru mielastam euro 13.69

2. Mazā zāle no 31 līdz 50 cilvēki: euro/h 9.122.1. nepārsniedzot euro 45.602.2. kāzām euro 109.452.3. bēru mielastam euro 18.24

3. Mazā zāle 51 un vairāk cilvēki: euro/h 12.173.1. nepārsniedzot euro 60.833.2. kāzām euro 145.993.3. bēru mielastam euro 24.33

4. Lielā zāle: euro/h 20.774.1. nepārsniedzot euro 103.854.2. kāzām euro 249.244.3. bēru mielastam euro 41.54

5. Galdauti euro 20.00

2018.gada 27.septembrī Nr.8/2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 27.septembra lēmumu Nr.132, prot.Nr.10, 2.§

Grozījumi 2018.gada 25.janvāra saistošajos

noteikumos Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības

2018.gada budžetu”1. Apstiprināt grozījumus Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetu”.2. Palielināt pamatbudžeta ieņēmumu daļu no 3 922 099 EUR uz 3 931 985 EUR (par 9 886 EUR).3. Palielināt pamatbudžeta izdevumu daļu no 4 349 549 EUR uz 4 403 423 EUR (par 53 874 EUR).4. Samazināt pamatbudžeta līdzekļu atlikumu no 124 684 EUR uz 80 696 EUR (par 43 988 EUR).5. Palielināt speciālā budžeta ieņēmumu daļu no 908 842 EUR uz 960 453 EUR (par 51 611 EUR).6. Palielināt speciālā budžeta izdevumu daļu no 1 003 011 EUR uz 1 054 597 EUR (par 51 586 EUR).7. Palielināt speciālā budžeta atlikumu 2018.gada beigās no 58 510 EUR uz 58 535 EUR (par 25 EUR).

Informāciju sagatavoja: Beverīnas novada pašvaldība

SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Trikātas medniekmājas pārvērtībasBiedrība “Mednieku klubs “Trikāta”” MEDNIEKMĀJAS REMONTS UN ŠAUTUVES

IERĪKOŠANA (Nr. 16-09-AL12-A019.2202-000010).Mednieki Trikātas pagastā allaž bijuši vieni no aktīvākajiem kopienas pārstāvjiem, ar

spēcīgām kopā sanākšanas un darbošanās tradīcijām, tāpēc pašiem savas medniekmājas esamība ir būtisks kolektīva veiksmīgas pastāvēšanas priekšnoteikums. 2016. gadā zaudējuši telpas,kuras klubs izmantoja jau kopš “kolhoza laikiem”, kluba biedri par kopīgiem līdzekļiemiegādājās īpašumu Trikātas pagasta “Zariņos”, kurš nu pieder tieši pašai mednieku biedrībai.

Pēdējos gados veidojoties veiksmīgai sadarbībai ar Trikātas pamatskolu dažādu pasākumu ietvaros, daudzi skolēni bija izteikuši vēlmi viesoties medniekmājā un iepazīties ar medību saimniecību un tradīcijām. Diemžēl jauniegūtā māja bija pilnīgi nepiemērota ciemiņu uzņemšanai – caurs jumts, satrupējušas sienas, nefunkcionējoši logi, utt., kuru nomaiņai bija nepieciešami ievērojami līdzekļi, kādus paši kluba biedri nevarēja nodrošināt. Medniekiem bija arī sapnis par kārtīgu šautuvi. Šaušanas prasme taču ir būtiska jebkuram medniekam, un tai nepieciešams regulārs treniņš, bet tuvākās šautuves atrodas gana tālu, tāpēc šautuves izbūve būtu ieguvums ne tikai pašiem, bet arī kaimiņu mednieku klubu biedriem, un veicinātu sadarbību ar tuvākās apkārtnes medniekiem.

Tāpēc tika pieņemts lēmums piesaistīt papildu fi nansējumu mājas atjaunošanai un šautuves izbūvei, startējot Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” projektu konkursā, kura ietvaros tika saņemts atbalsts projekta “Medniekmājas remonts un šautuves ierīkošana” (projekta Nr.16-09-AL12-A019.2202-000010 īstenošanai). Ar piešķirto ELFLA atbalstu un Beverīnas novada pašvaldības līdzfi nansējumu veikti ēkas būtisko konstrukciju atjaunošanas darbi - nomainīts jumta segums, logi un ārdurvis, siltināti pamati un apšūta fasāde, kā arī izbūvēta šautuve ar visiem nepieciešamajiem aizsargvaļņiem un barjerām, un uzstādīts mehānisms šaušanai 35 m distancē pa “skrejošu mežacūku”. Būvniecības darbus veica SIA “Valkas būvnieks”.

Savukārt mednieku kluba biedri saskaņā ar projekta pieteikumā minētajiem tālākās attīstības mērķiem paši ar saviem resursiem veikuši vairākus iekšdarbus – uzmūrēta jauna

plīts, izbūvēta “melnā grīda”, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus – piedaloties konkursā “Veidojam vidi ap mums Beverīnas novadā” ar pašvaldības piešķirto atbalstu pagājušā gadā tapusi jauna malkas novietne, bet šogad plānots ierīkot stāvlaukumu automašīnām, lai tuvākiem un tālākiem viesiem būtu iespējams nokļūt līdz šautuvei sausām kājām.

Informāciju sagatavoja: projekta vadītājs Mārtiņš Voitčonoks

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē.

EIROPAS SAVIENĪBAEIROPA INVESTĒ LAUKU APVIDOSEiropas Lauksaimniecības fondslauku attīstībai

PROJEKTI

Adījumi uz tirdziņu VācijāAMATNIEKIEM

Aicinām rokdarbniekus līdz 2018.gada 5.novembrim iesniegt savus adījumus un tamborējumus (vēlams cimdus, zeķes, šalles, sedziņas u.c. lietas) Beverīnas novada paš-valdības pagastu lietvedēm, lai tālāk tie ceļotu uz tirdziņu Vācijā.

Iesniedzot darinājumus, lūdzu, norādīt vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, preces nosaukumu un cenu. Nepieciešamības gadījumā sazināties pa tālr. 26351628 vai e-pastu: marija.melngarsa@beverina.lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

Rudens pārgājiens uz “Vēžniekiem”Saulainā 10.oktobra pusdienlaikā mēs, Trikātas pamat-

skolas 1.-4.klases skolēni un mūsu klašu audzinātājas, devā-mies savā pirmajā rudens pārgājienā. Mērķis bija apskatīt ģenerāļa Jāņa Baloža dzimtas mājas un uzkopt tās apkārtni.

Pirms pārgājiena skolotāja Inga mums nedaudz pastāstīja par ģenerāļa dzīvi un parādīja fotogrāfijas. Uzzinājām, kā cilvēki kļūst par ģenerāļiem. Neviens nepiedzimstot par ģenerāli, tā teica skolotāja.

Pārgājiena laikā veicām četrus uzdevumus.Pirmo uzdevumu paveicām diezgan ātri. Pa ceļam bija

jāsameklē guļbūves siena ar mājas nosaukumu “Ķikuti” un pie tās jānofotografējas. Dažs apbrīnoja senos baļķus un patatrada tajos piepi. Šajā mājā ģenerālis esot pavadījis bērnību.

Tad devāmies tālāk veikt nākamo uzdevumu. Ceļš līdz “Vēžnieku” mājām bija garš. Šķita, ka mēs ejam ļoti ilgi. Kāds galamērķi sasniedza ātrāk, cits atpalika, bet, kad visi bijām nonākuši pie mājas, redzētais pārsteidza daudzus. Māja izrādījās ļoti veca. Izskatījās, ka mājas iekšienē jau viss sabrucis, lai gan kāds zināja stāstīt, ka šo māju cilvēki pametuši nesen. Par to, ka mājās kāds saimniekojis, liecināja puķu dobēs augošie miķelīši. Aplūkojām arī tuvumā esošo pagrabu, šķūni un piemiņas akmeni. Atcerējāmies par otro un trešo uzdevumu – iegaumēt, kas rakstīts uz piemiņas akmens un uzkopt apkārtni ap akmeni.

Mums ļoti patika trešais uzdevums. Ja jāatbild uz jau-tājumu, kas pārgājienā patika vislabāk, atbilde noteikti būtu – lēkāšana pa zāles kaudzi. Taču, lai līdz tādai tiktu, zāle bija jāsagrābj. Tad nu visi ķērāmies pie atvestajiem grābekļiem un cītīgi strādājām. Mums pat bija sacensība starp zēniem un meitenēm, kuram lielākā sagrābtās zāles kaudze. Meitenes,

protams, uzvarēja, bet vēlāk puiši ierosināja salikt abas kaudzes kopā. Tad sākās īsta sportošana! Varējām lēkāt, mest kūleņus, skraidīt. Dažas meitenes priecājās par bizbiz-mārītēm rudenī.

Laiks pagāja diezgan ātri, un bija jādodas atpakaļ uz skolu. Atceļā vēl veicām pēdējo uzdevumu – nofotografējāmies pie norādes “Vēžnieki”. Izskraidījāmies pa labības rugāju lauku, kāds bija pat redzējis vāveri ar zīli.

Šī bija visjaukākā pēcpusdiena. Kopā ar skolotājām secinājām, ka rudens šogad ir ļoti krāšņs. Tagad zinām arī ko vairāk par ģenerāli Jāni Balodi. Jānis Balodis dzimis 1881. gada 20. februārī Trikātas pagasta “Vēžniekos”. Miris 1965. gada 8. augustā Saulkrastos.

Fotogrāfijas autors: Didzis PunānsInformāciju sagatavoja:

Trikātas pamatskolas sākumskolas skolēni un skolotājas

IZGLĪTĪBA

Miķeļdienas tirgus Trikātas pamatskolāKad raža izaudzēta, pagrabi un klētis piepildītas ar dārza

veltēm, latvieši svinēja Miķeļus. Šie rudens svētki nebija iedomājami bez tirgus. Tā arī šogad mūsu skolā tika organizēts Miķeļdienas tirgus, kurā ar paša sarūpētiem gardumiem, darinājumiem tika aicināti piedalīties 1.- 4. klašu skolēni.

Skolēni, palīdzot mājiniekiem, bija cepuši kūkas, cepu-mus. Bija pārdomāts, kā sarūpētais aizceļos pie pircēja. Daži skolēni preci ņēma ar gumijas cimdiem, citi ar salveti. Daļa skolēnu bija padomājuši par iesaiņojumu, bet citi vēl nē. Tagad pārdevēji saprata, kas pilnveidojams citu gadu.

Tirgū nebija tikai ēdama produkcija, bija arī mezglotas rotas, pītas grāmatzīmes. Skolēni praktiski izjuta, cik svarīgi prast saskaitīt naudiņu, aprēķināt, cik centu jāatdod pircējam.

Gandarīti, smaidoši bija gan pārdevēji, gan pircēji. Pircēji bija ne tikai sākumskolas audzēkņi, bet arī vecāko klašu skolēni un skolas darbinieki. Visi apgalvoja, ka pasākums bijis lielisks. Arī vecāko klašu skolēni izteica vēlmi nākamajā gadā piedalīties tirdziņā.

Paldies visiem – gan pārdevējiem, gan pircējiem par aktivitāti! Ar jaunām idejām tiksimies nākošajā Miķeļdienas tirdziņā!

Fotogrāfija no Trikātas pamatskolas 2018.gada oktobra fotoarhīva

Informāciju sagatavoja: Trikātas pamatskolas skolotāja Ligita Garsele

Septembris Brenguļu sākumskolā

Notikumiem piepildīts ir aizritējis septembris. Pirmajā mācību nedēļā Brenguļu sākumskolas skolēni viesojās pie draugiem Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, lai piedalītos Zinātņu dienā. Aizraujoši eksperimenti un praktiska darbo-šanās lika sajūsmā mirdzēt bērnu acīm, domāt par pētnieku un zinātnieku izaicinājumiem.

Saulainā vasara briedināja augļus un dārzeņus, uzziedi-nāja puķes. Kopā ar vecākiem tika veidotas neparastas kompozīcijas – Pelnrušķīte karietē no ķirbja, čiekuru ezis, dažādi eksotiski dzīvnieki. Čaklo roku darinājumi tika iekārtoti izstādē “Rudentiņš – bagāts vīrs” mūsu pagasta pašvaldības ēkā “Kaimiņi”. Brīnumainos darbus varēja vērot gan pašvaldības darbinieki, gan viesi.

Dzejas dienās mūs iepriecināja dzejnieks Uldis Punkstiņš ar savu grāmatu “Lielā ķeza”. Kopā ar viņu dzejoļos un dziesmās sekojām vardulēna Vāka dēkām, priecājāmies, ka galvenais varonis ar draugu palīdzību laimīgi izkūlās no ķezas.

Savukārt Olimpiskās dienas rīts pie mums sākās ar olimpiskā karoga pacelšanu. No katras klases un pirmsskolas grupas tika izvēlēts atbildīgākais audzēknis, kuram uzticējām svarīgo uzdevumu. Vēlāk kopā ar vecākiem un skolotājiem skrējām ar bumbām, lēcām, mācījāmies pārvietot šokolādi uz galvas tā, lai tā nenokristu. Sportisko dienu noslēdzām azartiskām Tautas bumbas sacīkstēm. Jāpiebilst, ka mums bija visprofesionālākie līdzjutēji – “Knīpu un knauķu” bērni un audzinātājas ar bungām, svilpēm un tarkšķiem.

Kā ierasts, Miķeļdiena pie mums atnāca ar raibum raibu gadatirgu. Ko tik te nevarēja iegādāties! Ābolus, tomātus, sīpolus, ķiplokus, pašu darinātus kārumus, grāmatzīmes, krelles un kartiņas. Nauda mūsu maciņos arī tāda rudenīga – pupiņas. Lielās pupas – eiro, mazās pupiņas – centi.

Iepriekšējā mācību gadā SIA “Zaļā josta” rīkotajā ma-kulatūras vākšanas konkursā valstī izcīnījām 3.vietu un nopelnījām bezmaksas ekskursiju uz Kalsnavas arborētumu. Brīnišķīgajā, zaļajā pagalmā iepazinām dažādu koku un augu paraugus, kuri spēj uzziedēt jebkurā gadalaikā – burvju lazdas, tulpju kokus, parūkkokus, čūskegles un daudz citu brīnumu. Uzzinājām, ka milzīgā kolekcija tiek papildināta katru gadu.

Septembris mūsu skolā bijis bagāts ar notikumiem. Mums patīk iegūt zināšanas ne tikai skolā, bet arī ārpus tās!

Informāciju sagatavoja: Brenguļu sākumskolas direktore Sandra Kaufmane

25.septembra pēcpusdienā Kauguru pagasta bibliotēkā notika sirsnīga tikšanās ar mūsu vietējo dzejnieci Zaigu Muižnieci. Dzejniece dalījās pārdomās, cik svarīga loma viņas dzīvē ir rakstīšanas procesam.

Viņa raksta gan dzeju, gan pasakas. Iedvesmas mirkļi bieži vien ir nakts stundās, pavasarī, kad gribas priecāties par zaļo, sulīgo zālīti. Rakstīt Zaigas kundzei patīk jau ļoti sen, jo viņa savām meitām un mazbērniem bieži stāstījusi savas pašas sacerētās pasakas. Līdz šim Z. Muižniecei nav izdots neviens dzejoļu krājums, bet ir publikācijas laikrakstā “Liesma” un Beverīnas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā “Beverīnas Vēstis”.

Savus radītos darbus dzejniece savā rokrakstā pieraksta kladēs. Tikšanās laikā Z. Muižniece aicināja Kauguru pamat-skolas 9.klases skolēnus nebaidīties un rakstīt, jo rakstīšanas process sagādā gandarījumu. Savukārt mūsu devītie vēlēja sirmajai kundzei veselību, izturību, daudz radošu mirkļu un lai izdodas dienas gaismu ieraudzīt kādam dzejoļu krājumam.

Paldies šīs tikšanās organizatorei un Kauguru pagasta bibliotēkas vadītājai Daigai Miglavai!

Teksts un foto: J.Endzelīna Kauguru pamatskolasdirektores vietniece mācību darbā Aija Dubova

Tikšanās ar dzejnieci Zaigu Muižnieci

Olimpiskā diena

Šogad Olimpiskajā dienā aktīvi vingrojām, taču vin-grošanas nodarbību nevadīja skolotāja, bet skolēni. Katra klase izlozēja vienu mācību priekšmetu un vadīja vingrošanu saistībā ar izvēlēto priekšmetu. Skanēja gan dziesmas, gan svešvalodas, tika nosaukti kontinenti un senie darbarīki! Jā, mūsu skolēni ir izdomas pilni!

Sīkās motorikas treniņam plēsām no papīra tenisa raketes. Atsvaidzinājām zināšanas par mūsu slavenākajiem tenisis-tiem. Paldies bērniem par aktivitāti un smaidiem!

Foto no J.Endzelīna Kauguru pamatskolas arhīvaInformāciju sagatavoja: J.Endzelīna Kauguru pamatskolas

sporta skolotāja Mārīte Bisniece

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

No 1.līdz 7.oktobrim Beverīnas novada pašvaldības dele-gācija kopā ar pārstāvjiem no novada izglītības iestādēm, pašdarbības kolektīvu dalībniekiem, uzņēmējiem un sabied-rības pārstāvjiem devās vizītē uz Urbāniju (Itālijā), kas no-tika projekta “Trīs balsis Eiropas identitātes integrācijai un solidaritātei” ietvaros kopā ar Francijas pašvaldību Bresvira un Itālijas pašvaldību Urbānija. Projekta mērķis bija veidot savstarpējās sadarbības saites vienotajā Eiropā, risinot prob-lēmas, kas aktuālas visā Eiropā, piemēram, integrāciju, imigrāciju u.c. lietas.

Vizītes laikā daļai delegācijas apmešanās vieta bija sens Urbānijas klosteris “Ducale Barco”, kuru var uzskatīt arī par kultūrvēsturisku pieminekli. Tā kā vizītē līdzi devās jaunieši no Beverīnas novada izglītības iestādēm, tad viņi šajā nedēļā dzīvoja itāļu ģimenēs, tā iepazīstot arī to kultūru, tradīcijas, virtuvi un dzīvesstilu.

Šajā nedēļā Beverīnas novada pašvaldības delegācija ap-meklēja dažādus apskates objektus – tūrisma takas, muzejus,baznīcas, fermu, biškopjus, biogāzes ražotni, lauku saim-niecību, makaronu un metālapstrādes rūpnīcu, podnieka darbnīcu. Vizītes sākumā devāmies arī uz blakus esošo vietu – Urbino, aplūkojām tās pili, mākslas galeriju un pašu pilsētu. Brīvajā laikā tika iepazīta Urbānija, notika kopīga futbola spēle ar frančiem un itāļiem, kā arī gides pavadībā devāmies uz Urbino pilsētu.

Vizītes sākumā un noslēguma dienā notika svinīgās cere-monijas Urbānijas teātrī “Bramante”, kurās tika dziedātas četras himnas orķestra pavadībā – Francijas, Latvijas, Itālijas un Urbānijas. Atklāšanas pasākumā uzstājās arī Urbānijas pašdarbības kolektīvi ar vokāliem un instrumentāliem priekš-nesumiem. Noslēgumā tika parakstīts arī sadraudzības ap-liecinājums trīs pašvaldībām – Urbānijas (Itālija) Beverīnas (Latvija) un Bresviras (Francija), kā arī pasniegti dažādi šo pašvaldību reprezentējoši materiāli. Pēc noslēguma cere-monijas “Bramante” teātrī notika arī neoficiālā daļa, kurā uzstājās novada apvienotais deju kolektīvs, prezentējot Latviju un Beverīnas novadu. Gan frančiem, gan itāļiem ļoti patika latviešu tautiskā deja.

Vizītes laikā tika iepazīta arī franču kultūra un tika nodibināti jauni kontakti sadarbībai nākotnē, kas īstenoja kopprojekta “Trīs balsis Eiropas identitātes integrācijai un solidaritātei” mērķi.

Sadraudzības apliecinājumā ir norādīts, ka turpmāk tiks apvienotas katras kopienas zināšanas un draudzības saites ilgstošā laikposmā, tā sasniedzot solidaritātes, ekonomiskā un sociālā progresa, kultūras veicināšanas, vides aizsardzības un tautu mierīgas līdzāspastāvēšanas augstos mērķus.

Fotogrāfija no Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada oktobra fotoarhīva

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

PIEREDZES APMAIŅAPieredzes apmaiņas braucienā uz

Urbāniju, ItālijāAirēšanas slalomisti Ralfs Baldiņš, Krišs

Meļņikonis un Mārtiņš Plaudis Latvijas kausa

un Latvijas ranga augšgalā

Kļuvis zināms 2018.gada Latvijas kausa kopvērtējums un Latvijas rangs airēšanas slalomā. Latvijas kausa kopvēr-tējumā pārstāvētajā kategorijā līderpozīcija Ralfam Baldiņam, Latvijas ranga trijnieks Krišam Meļņikonim un Latvijas kausa finālā augstā 4.vieta Mārtiņam Plaudim.

Pēc šī gada noslēdzošajām Baltijas airēšanas slaloma sacensībām Latvijas kausa fināla 7.oktobrī, Valmierā, kurā Beverīnas novada sportisti Krišs Meļņikonis, Ralfs Baldiņš un Mārtiņš Plaudis spēkiem mērojās ne tikai ar ierastajiem un principiālajiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurentiem, bet arī Krievijas un Baltkrievijas viesiem, noskaidrojies, ka kluba “Vidzemes sporta asociācija – Valmiera“ audzēknis Ralfs Baldiņš C1 laivu klasē vīriešiem U14 vecuma grupā triumfējis gan Latvijas kausa kopvērtējumā, gan Latvijas rangā. Latvijas čempions Krišs Meļņikonis ar vienu ieskaites sacensību iztrūkumu K1 laivu klasē vīriešiem spēja izcīnīt Latvijas ranga trešo pozīciju un pierādīja stabilu vietu Latvijaspieaugušo izlasē. Savukārt K1 laivu klases U12 vecuma grupas pārstāvis Mārtiņš Plaudis sezonas pēdējās cīņās bez-precedenta sāncensībā dalībnieku skaitā tika soļa attālumā līdz kāpšanai uz goda pjedestāla.

Tādējādi Kaspara Pakera vadītie sportisti 2018.gadā rotājušies ne tikai ar atsevišķu sacensību Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā medaļām, bet panākumiem pievienojuši arī augstas vietas, kuru trofejas kaldināmas darbietilpīgo un spēkus un izturību prasošo pavasara, vasaras un rudens sezonu garumā.

Foto: Domanto Grigūno; Fotoattēlā: Ralfs Baldiņš, Latvijas čempions, Latvijas kausa

uzvarētājs un Latvijas ranga līderis C1M U14 kategorijā Informāciju sagatavoja: VSA-VALMIERA, Kaspars Pakers

SPORTS

Pēc pieredzes uz Giterslo apriņķiNo 23.septembra līdz 26.septembrim, pateicoties ilg-

gadējai Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu sadarbībai ar Giterslo apriņķi, Valmieras un apkārtējo novadu jaunatnes darbā iesaistītajiem pašvaldību darbiniekiem bija iespēja iepazīties ar Giterslo apriņķa pieredzi darbā ar jaunatni.

Delegācijas sastāvā bija Ieva Putniņa, Beverīnas novada Kultūras centra vadītāja, Daiga Kīna, Burtnieku novada jaunatnes lietu speciāliste, Burtnieku Multifunkcionālā jauniešu iniciatīvu centra vadītāja, Mikus Krišāns, Kocēnu novada Kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs, Lana Cēse, Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centra speciāliste, Gundars Putniņš, Naukšēnu novada jaunatnes lietu speciālists un sporta darba organizators, Ketija Vintēna, Rūjienas Multifunkcionālā Jauniešu centra jaunatnes darbi-niece un Sanita Loze, Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktore.

Delegācijas uzturēšanos organizēja un vadīja ilggadējais Giterslo apriņķa sadarbības ar Valmieru koordinators Hans – Joahims Švolovs un Giterslo apriņķa Jaunatnes nodaļas vadītāja Birgitta Rohde. Jaunatnes darbinieki iepazina jau-natnes darba struktūru Giterslo apriņķī. Diskusijas ļāva secināt, ka izaicinājumi un problēmas jaunatnes darbā, ņe-mot vērā globālās attīstības tendences, ir ļoti līdzīgas, kurām pašvaldībās ir jāatrod strukturēts uz savstarpēju institucionālo sadarbību vērsts risinājums un atbalsts bērniem un jauniešiem. Svarīgi ir arī apzināties, ka jaunatnes darbā sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem ikvienam. Viens no

jaunatnes nodaļas pamatuzdevumiem ir koordinēt gan valsts, gan nevalstiskā sektora (biedrības, klubi, apvienības) jaunatnes darbā iesaistītās organizācijas. 60-to gadu beigās toreiz Vācijas Federatīvajā republikā aktīvi veidojās Jau-niešu mājas. To veidošanos rosināja jaunieši ar mērķi – satikties, kopā lietderīgi pavadīt brīvo laiku un iesaistīties lēmumu pieņemšanā vietējās pašvaldības līmenī. Līdz ar sabiedrības novecošanos jauniešu iesaiste un līdzatbildība lēmumu pieņemšanā Giterslo apriņķī ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem jautājumiem jaunatnes darbā. Jauniešu mājas līdz ar to ir kļuvušas ne tikai par sanākšanas un brīvā laika pavadīšanas vietu, bet arī par lielisku platformu, kā noskaidrot jauniešu viedokli par notiekošo sabiedrībā. Pa-visam Giterslo apriņķa Jaunatnes nodaļas pārziņā ir dažādu dibinātāju 18 Jauniešu mājas 10 pašvaldībās. Delegācijai bija iespēja iepazīties ar piecu dažādu dibinātāju jauniešu māju darbu – “Trockendock” Marienfeldē, “Die Villa” Harzenvinkelē, “Südtorschule” Rītbergā, “Funtastic” Werterāun “Checkpoint” Štainhāgenē. Interesants šķita Jauniešu māju piedāvājums, kur starp dažādām brīvā laika nodarbēm kā biljarda spēlēšana, muzicēšana, rāpšanās pa klinšu sienu un citām, tiek organizētas meiteņu un zēnu dienas, tiek aicināti skolēni Jauniešu mājā pavadīt pusdienu starpbrīžus. Jauniešu mājās tiek akcentētas aktivitātes, kuras ir ierosinājuši paši jaunieši. Tas pats attiecās uz telpu noformējumu un iz-kārtojumu, kurus arī veido paši jaunieši. Jauniešu mājas Giterslo apriņķī ir vieta, kur jaunieši bez mācību plāna

un standarta, kā arī bez jau iepriekš saplānotām norisēm, pilnvērtīgi var pavadīt brīvo laiku, attīstot sevi kā lemt spējīgu, radošu un aktīvu personību.

Domājot par tālāko sadarbību, esam gandarīti, ka Giterslo apriņķa jaunatnes darba pārstāvji ir ieinteresēti turpmākajā sadarbībā, viesojoties pie mums un piedāvājot iespējas mūsujaunatnes darbiniekiem doties uz Giterslo apriņķi garākā pieredzes apmaiņā. Tāpat tika pārrunātas iespējas par jau-niešu apmaiņas projektiem.

Informāciju sagatavoja:Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

NOVADNIEKI10. oktobrī (pēc vecā stila

28. septembrī) 140. gadskārta apritēs profesoram, ģeodē-zistam Jānim Balodim –ģenerāļa Jāņa Baloža brālē-nam. Jānim Balodim šūpulis kārts 1878. gadā Trikātas pa-gasta Vēžniekos, tēvs JānisBalodis (1839-1913) – lauk-saimnieks, māte Liene (1852-1936, dz. Danielsone). Jānim bija jaunāks brālītis, kurš mira 3 mēnešu vecumā.

Jānis Balodis mācījies Trikātas draudzes skolā, kur mācījušies daudzi trikātieši, vēlāk Latvijā ievērojami militārie un sabiedriskie darbinieki. No 1895. līdz 1898. gadam iz-glītību turpina Pleskavas mērskolā. Ģeodēzijas inženiera diplomu ieguvis 1908. gadā Konstantīna Ģeodēzijas un kar-togrāfi jas institūtā Maskavā.

Akmolinas apgabalā vadījis mērniecības un triangulācijas darbus. Omskas tehnikumā – praktiskos darbus vismazāko kvadratu metodē.

Latvijā darbojies no 1921. gada – Zemkopības Ministrijas mērniecības daļas vecākais inženieris.

No 1923. gada Latvijas Universitātes mācībspēks –lektors, privātdocents, docents un vecākais docents pie ģeodēzija skatedras. No 1937. gada profesors un katedras vadītājs kartogrāfi jā un zemes ierīcībā.

Inženierzinātņu doktora grādu Jānis Balodis ieguva Latvijas Universitātē 1937. gada 11. maijā, ievēlēts par pro-fesoru inženierzinātņu fakultātē.

Kara beigās Jānis Balodis ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Pēc kara Jānis Balodis strādāja Vācijā Potsdamas Ģeodēzijas institūtā (1944-45), bija Baltijas Universitātes ģeodēzijas katedras vadītājs, profesors (1946-49). 1950. gadā izceļoja uz Jaunskotiju Kanādā, kur dzīvoja kā pensionārs. Kanādā arī mirst gandrīz 100 gadu vecumā – 1978. gada 4. maijā.

Apbalvojumi: Atzinības krusts (1939).Precējies ar Emīliju Mariju Bērziņu, dēls Aleksandrs

Hugo (1915, Omskā – ?).***

16. oktobrī (pēc vecā stila 4. oktobrī) aprit 130 gadi, kopš 1888. gadā Trikātas pagasta Biķerniekos dzimis rūpnieks un tirgotājs, Kolumbijas vicekonsuls Dāvids Muške. Tēvs Pēteris Muške, māte Anna (Bušmane, dz. Gaise).

Skolas apmeklējis Aumeis-teros – gan pagasta, gan draudzes skolu, bet 1904. gadā beidzis Smiltenes draudzes skolu. Pēc tās beigšanas Dāvids Muške iestājas sava radinieka pazīstamā Rīgas tirgotāja un rūpnieka Jāņa Muškes lampu veikalā kā māceklis. Līdztekus darbam viņš turpina izglītību. 1916. gadā kā eksterns absolvējis Ivanovo-Vozņesenskas reālskolu un tajā pašā gadā iestājies Rīgas Politehniskā institūta komercnodaļā.

1917. gadā Dāvids Muškeiesaukts kara dienestā un ieskaitīts Alekseja kara skolā Maskavā, kurā mācījušies daudzi latviešu nākamie virsnieki (Aleksandrs Grīns, Artūrs Dālbergs, Jānis Skujiņš u.c.). 1918. gadā atgriezies Rīgā un jau decembrī, kopā ar citiem studentiem nodibinājis Studentu

rotu. Piedalījies kaujās no Ventas līdz Lielupei. Latvijas armijā bijis leitnants, paaugstināts par virsleitnantu. Vācu okupācijas karaspēkam atstājot Rīgu, 1919. gada jūnijā, ģenerāļa Jāņa Baloža uzdevumā Dāvids Muške pārņēmis un pārvaldījis valsts kasi (Latvijas Bankas priekšteci), kamēr pagaidu valdība atgriezusies Rīgā.

Dāvids Muške turpina izglītību un 1921. gadā beidzis Latvijas Universitāti ar pirmās šķiras tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu.

No 1924. gada Dāvids Muške nodarbojas ar tirdzniecību, vispirms importējot metālus un metāla izstrādājumus, vēlāk nodibinot metālrūpniecības uzņēmumu Rīgā. Viņa 1932. gadā dibinātais uzņēmums bija izveidojies par vienu no lielākajiem uzņēmumiem alumīnija izstrādājumu nozarē.

Politiskajā dzīvē Dāvids Muške piedalās no Maskavas laikiem, kur darbojies nacionāldemokrātu partijā, bet Latvijā visu laiku nacionālā centrā.

No Nacionālās Apvienības 1925. un 1938. gadā kandidējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās.

Dāvids Muške rosīgi līdzdarbojies arī dažādās sabied-riskās un saimnieciskās organizācijās kā valdes un padomes loceklis: Latviešu vecāku biedrības priekšnieks, Latvijas tirgotāju savienības valdes loceklis, Tautu savienības veici-nāšanas biedrības valdes un padomes loceklis, Jaunekļu kristīgās savienības valdes loceklis, Savstarpējās kredīt-biedrības pie Latvijas tirgotāju savienības padomes priekš-sēdētāja biedrs un Mārtiņa draudzes padomes loceklis.

Dāvids Muške arī daudz rakstījis par tautsaimniecības jautājumiem iekšzemes un ārzemju laikrakstos un žurnālos.

Kopš 1933. gada Dāvids Muške bijis Kolumbijas goda konsuls (līdz 1940. gadam). Deportēts 1941. gada 13./14. jūnijā. Miris 1941. gada 3. augustā izsūtījumā.

Apbalvojumi: Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1923), Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (15.11.1927), Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļa (1928), Aizsargu organizācijas Nopelnu Krusts (1939) Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīme.

Precējies ar Matildi Geldneru, dēli Jānis (1922 – miris 18 gadu vecumā izsūtījumā), Kārlis.

Korporācijas “Talavija” fi listrs.

***24. oktobrī (pēc vecā stila

11. oktobrī) arhitektam, Rīgas nekustamo īpašumu valdes ēku daļas vadītājam Paulim Alfrēdam Balodim – 120.

Pauls Alfrēds Balodis saistīts ar divu ievērojamu trikātiešu ģimenēm – Baložu un Ķepīšu.

Paula Baloža tēvs un Jāņa Baloža tēvs bija brālēni, savukārt Paula Baloža māte un Jāņa Ķepīša tēvs bija māsīca un brālēns.

Paulis Alfrēds Balodis dzimis 1898. gadā Trikātas pagasta Bānūžos, piecu bērnu ģimenē. Tēvs Jānis Balodis (1853-1925) – tirgotājs, māte Emma (1869-1958, dz. Ķepīte).

Paulis beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, Latvijas kara skolu (1920) un Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti (1931).

Piedalījies brīvības cīņās, bija Studentu rotas karavīrs. 1921. gadā atvaļināts virsnieks.

No 1931. līdz 1940. gadam bijis Rīgas Nekustamo īpašumu ēku nodaļas vadītājs. Izstrādājis Blīdenes un Seces pamatskolu jaunbūves projektus.

1944. gadā Baložu ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949. gadā ģimene emigrē uz ASV, kur Paulis Balodis strādāja lielā arhitektūras birojā un projektēja skolas.

Miris Bronskā, ASV 1987. gada jūlijā.Apbalvojumi: Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme.Precējies 1934. gadā ar modes mākslinieci Hermīni

Spaini (1905-1966, ASV), meitas Gita Padega (1934), Inta Mortensena (1942).

Par vecāku satikšanos un kopdzīvi savās atmiņās raksta Pauļa Baloža meita Gita Balodis Padegs:

“Ar savu sievu – modes mākslinieci Hermīnu Spainis –Paulis Balodis iepazinās Secē, kur abi savas brīvdienas vadīja kaimiņos esošās mājās. Paulis savas jaunības dienas pavadīja mātes (tēvs nomira agri) lauku mājās Šteinfeldes muižā (vēlāk – Lauri), rīkojot daudz saietu saviem Rīgas draugiem un kolēģiem. Hermīne atpūtu meklēja savas māsīcas mājās “Dailēs”, kas bija tiešie kaimiņi Šteinfeldei. Viņi apprecējās 1934. gada sākumā. Sākās pilnvērtīga un skaista dzīve, lai-mīga laulība, bērni, ceļojumi un pilnveidotas abu karjeras. Meita Gita piedzima 1934. gadā, bet meita Inta – 1942. gadā. Notika pārcelšanās uz Antonijas ielu 7, kur “vienmēr spīdēja saule”, jo ēkai iepretī bija Andreja Pumpura iela, nevis māja.

Skaisto gadu bija maz. Līdz ar sarkanās armijas ienākšanu Latvijā, dzīvoklī tika izvietotas krievu virsnieku ģimenes, atstājot Baložu ģimenei maz telpas. Vācu laikā dzīvoklis atbrīvojās, bet apstākļi kļuva aizvien trauksmaināki – Baloži apzinājās, ka šīs mājas un šī dzīve ir jāatstāj. Hermīnes māsīcas – “Daiļu” saimnieces – stingri mudināta, Baložu ģimene ar Hermīnes 66 gadus veco māti preču vilcienā atstāja Rīgu 1944. gada 23. septembrī.

Ģimene devās pēc iespējas tālāk no sarkanās armijas ielenkuma, apmetās Vācijas dienvidos – Memmingenā. Ātri vien Paulis dabūja darbu vācu arhitektu fi rmā, un Hermīne šuva vācu dāmām.

Palīdzēja tas, ka visa ģimene runāja labā vācu valodā. Memmingenā bija vācu armijas lidosta, kas pēc kara kļuva par latviešu DP nometni, bet kara laikā tā cieta no daudziem uzlidojumiem. Lai arī sākumā nometnes attīstību Baložu ģimene apsveica ar sajūsmu, drīz vien piecu cilvēku sadzīve ļoti mazā telpā kļuva par grūtu. Ar kādas klientes pazīšanos ģimene pārcēlās uz DP nometni Sillenbuhā pie Štutgartes, Vācijas dienvidos. Šajā nometnē nebija lielu kazarmu, tā sastāvēja no mazām privātmājām. Lai gan katrā mājā bija novietotas vairākas ģimenes, tā tomēr skaitījās luksusa no-metne. Baložiem bija viena paliela istaba ar franču balkonu uz dārzu un ar gaitenīti, kurā iekārtojās Hermīnes māte.

1949. gada 23. martā, atkal Hermīnes klientes sponsorēta, Baložu ģimene ieradās Ņujorkā.

Sponsori bija Herberts un Ziedone Tauriņi, kuri nodeva savu piejūras māju imigrantu rīcībā. Šajā jaukajā jūrmalā Baloži bija īsu laiku, tad Paulis dabūja darbu pazīstamā Ņujorkas arhitektu fi rmā “Skidmore, Owingsand Merrill”, bet tur varēja strādāt tikai par zīmētāju, jo viņam nebija ASV arhitekta tiesību. Ģimene pārcēlās pati uz savu dzīvokli, arī atbalstīja un izsauca no DP nometnes Vācijā Hermīnes māsīcu, “Dailu“ saimnieci, ar vīru. Hermīne pieņēma gadījuma darbus, darināja amerikāņu sabiedrības dāmām vakartērpus, kuras savukārt ar Hermīni iepazīstināja šo dāmu kalpones, viņas bijušās klientes. Pamazām dzīvokli Ņujorkā iekārtoja līdzīgi dzīvoklim Rīgā – ar lieliem spoguļiem un antīkām mēbelēm.”

Informāciju un fotogrāfi jas no novadpētniecības materiāliem sagatavoja: Trikātas pagasta novadpētniece

Inga Boškina

KULTŪRAPēc klasiskās mūzikas koncerta

Sestdiena, 6.oktobris Trikātā pagāja gan patriotiski –izdarot izvēli 13. Saeimas vēlēšanās, gan fi ziski rosīgi, pie-mēram, uzpošot tuvinieku atdusas vietas, gan emocionāli gaiši – noskatoties svecīšu vakara mirdzumu kapos vai ap-meklējot koncertu. Bagātīgu un krāšņu muzikālo programmu, kuras nosaukums bija “Nāk rudens apgleznot Latviju...”, Trikātas baznīcā noklausīties bija sanākuši vairāk kā 50 klausītāji.

Koncertā uzstājās ērģelniece no Rīgas Krusta baznīcas Baiba Betlere, ērģelniece no Dubultu un Bulduru draudzēm Luīze Klinta Mardanova un orķestra Sinfonia Concertante vijolniece Undīne Cercina. Pavisam nesen viņas ir absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Koncertā skanēja ne tikai pasaules klasiķu darbi, bet arī latviešu komponistu – Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, Ulda Stabulnieka un Riharda Dubras mūzika. Pateicība Trikātas evaņģēliski luteriskai draudzei par mūziķu uzņemšanu, kā arī Beverīnas novada Kultūras centram par sadarbību autor-tiesību sakarā.

Fotogrāfi jas autore B.BetlereInformāciju sagatavoja: Trikātas draudzes ērģelnieks

Ivars Lūsis

Foto: Koncerta noslēgumā ► (No kreisās: B.Betlere, U.Cercina un L.K.Mardanova)

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

No 1.līdz 7.oktobrim Beverīnas novada pašvaldības dele-gācija kopā ar pārstāvjiem no novada izglītības iestādēm, pašdarbības kolektīvu dalībniekiem, uzņēmējiem un sabied-rības pārstāvjiem devās vizītē uz Urbāniju (Itālijā), kas no-tika projekta “Trīs balsis Eiropas identitātes integrācijai un solidaritātei” ietvaros kopā ar Francijas pašvaldību Bresvira un Itālijas pašvaldību Urbānija. Projekta mērķis bija veidot savstarpējās sadarbības saites vienotajā Eiropā, risinot prob-lēmas, kas aktuālas visā Eiropā, piemēram, integrāciju, imigrāciju u.c. lietas.

Vizītes laikā daļai delegācijas apmešanās vieta bija sens Urbānijas klosteris “Ducale Barco”, kuru var uzskatīt arī par kultūrvēsturisku pieminekli. Tā kā vizītē līdzi devās jaunieši no Beverīnas novada izglītības iestādēm, tad viņi šajā nedēļā dzīvoja itāļu ģimenēs, tā iepazīstot arī to kultūru, tradīcijas, virtuvi un dzīvesstilu.

Šajā nedēļā Beverīnas novada pašvaldības delegācija ap-meklēja dažādus apskates objektus – tūrisma takas, muzejus,baznīcas, fermu, biškopjus, biogāzes ražotni, lauku saim-niecību, makaronu un metālapstrādes rūpnīcu, podnieka darbnīcu. Vizītes sākumā devāmies arī uz blakus esošo vietu – Urbino, aplūkojām tās pili, mākslas galeriju un pašu pilsētu. Brīvajā laikā tika iepazīta Urbānija, notika kopīga futbola spēle ar frančiem un itāļiem, kā arī gides pavadībā devāmies uz Urbino pilsētu.

Vizītes sākumā un noslēguma dienā notika svinīgās cere-monijas Urbānijas teātrī “Bramante”, kurās tika dziedātas četras himnas orķestra pavadībā – Francijas, Latvijas, Itālijas un Urbānijas. Atklāšanas pasākumā uzstājās arī Urbānijas pašdarbības kolektīvi ar vokāliem un instrumentāliem priekš-nesumiem. Noslēgumā tika parakstīts arī sadraudzības ap-liecinājums trīs pašvaldībām – Urbānijas (Itālija) Beverīnas (Latvija) un Bresviras (Francija), kā arī pasniegti dažādi šo pašvaldību reprezentējoši materiāli. Pēc noslēguma cere-monijas “Bramante” teātrī notika arī neoficiālā daļa, kurā uzstājās novada apvienotais deju kolektīvs, prezentējot Latviju un Beverīnas novadu. Gan frančiem, gan itāļiem ļoti patika latviešu tautiskā deja.

Vizītes laikā tika iepazīta arī franču kultūra un tika nodibināti jauni kontakti sadarbībai nākotnē, kas īstenoja kopprojekta “Trīs balsis Eiropas identitātes integrācijai un solidaritātei” mērķi.

Sadraudzības apliecinājumā ir norādīts, ka turpmāk tiks apvienotas katras kopienas zināšanas un draudzības saites ilgstošā laikposmā, tā sasniedzot solidaritātes, ekonomiskā un sociālā progresa, kultūras veicināšanas, vides aizsardzības un tautu mierīgas līdzāspastāvēšanas augstos mērķus.

Fotogrāfija no Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada oktobra fotoarhīva

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

PIEREDZES APMAIŅAPieredzes apmaiņas braucienā uz

Urbāniju, ItālijāAirēšanas slalomisti Ralfs Baldiņš, Krišs

Meļņikonis un Mārtiņš Plaudis Latvijas kausa

un Latvijas ranga augšgalā

Kļuvis zināms 2018.gada Latvijas kausa kopvērtējums un Latvijas rangs airēšanas slalomā. Latvijas kausa kopvēr-tējumā pārstāvētajā kategorijā līderpozīcija Ralfam Baldiņam, Latvijas ranga trijnieks Krišam Meļņikonim un Latvijas kausa finālā augstā 4.vieta Mārtiņam Plaudim.

Pēc šī gada noslēdzošajām Baltijas airēšanas slaloma sacensībām Latvijas kausa fināla 7.oktobrī, Valmierā, kurā Beverīnas novada sportisti Krišs Meļņikonis, Ralfs Baldiņš un Mārtiņš Plaudis spēkiem mērojās ne tikai ar ierastajiem un principiālajiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurentiem, bet arī Krievijas un Baltkrievijas viesiem, noskaidrojies, ka kluba “Vidzemes sporta asociācija – Valmiera“ audzēknis Ralfs Baldiņš C1 laivu klasē vīriešiem U14 vecuma grupā triumfējis gan Latvijas kausa kopvērtējumā, gan Latvijas rangā. Latvijas čempions Krišs Meļņikonis ar vienu ieskaites sacensību iztrūkumu K1 laivu klasē vīriešiem spēja izcīnīt Latvijas ranga trešo pozīciju un pierādīja stabilu vietu Latvijaspieaugušo izlasē. Savukārt K1 laivu klases U12 vecuma grupas pārstāvis Mārtiņš Plaudis sezonas pēdējās cīņās bez-precedenta sāncensībā dalībnieku skaitā tika soļa attālumā līdz kāpšanai uz goda pjedestāla.

Tādējādi Kaspara Pakera vadītie sportisti 2018.gadā rotājušies ne tikai ar atsevišķu sacensību Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā medaļām, bet panākumiem pievienojuši arī augstas vietas, kuru trofejas kaldināmas darbietilpīgo un spēkus un izturību prasošo pavasara, vasaras un rudens sezonu garumā.

Foto: Domanto Grigūno; Fotoattēlā: Ralfs Baldiņš, Latvijas čempions, Latvijas kausa

uzvarētājs un Latvijas ranga līderis C1M U14 kategorijā Informāciju sagatavoja: VSA-VALMIERA, Kaspars Pakers

SPORTS

Pēc pieredzes uz Giterslo apriņķiNo 23.septembra līdz 26.septembrim, pateicoties ilg-

gadējai Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu sadarbībai ar Giterslo apriņķi, Valmieras un apkārtējo novadu jaunatnes darbā iesaistītajiem pašvaldību darbiniekiem bija iespēja iepazīties ar Giterslo apriņķa pieredzi darbā ar jaunatni.

Delegācijas sastāvā bija Ieva Putniņa, Beverīnas novada Kultūras centra vadītāja, Daiga Kīna, Burtnieku novada jaunatnes lietu speciāliste, Burtnieku Multifunkcionālā jauniešu iniciatīvu centra vadītāja, Mikus Krišāns, Kocēnu novada Kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs, Lana Cēse, Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centra speciāliste, Gundars Putniņš, Naukšēnu novada jaunatnes lietu speciālists un sporta darba organizators, Ketija Vintēna, Rūjienas Multifunkcionālā Jauniešu centra jaunatnes darbi-niece un Sanita Loze, Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktore.

Delegācijas uzturēšanos organizēja un vadīja ilggadējais Giterslo apriņķa sadarbības ar Valmieru koordinators Hans – Joahims Švolovs un Giterslo apriņķa Jaunatnes nodaļas vadītāja Birgitta Rohde. Jaunatnes darbinieki iepazina jau-natnes darba struktūru Giterslo apriņķī. Diskusijas ļāva secināt, ka izaicinājumi un problēmas jaunatnes darbā, ņe-mot vērā globālās attīstības tendences, ir ļoti līdzīgas, kurām pašvaldībās ir jāatrod strukturēts uz savstarpēju institucionālo sadarbību vērsts risinājums un atbalsts bērniem un jauniešiem. Svarīgi ir arī apzināties, ka jaunatnes darbā sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem ikvienam. Viens no

jaunatnes nodaļas pamatuzdevumiem ir koordinēt gan valsts, gan nevalstiskā sektora (biedrības, klubi, apvienības) jaunatnes darbā iesaistītās organizācijas. 60-to gadu beigās toreiz Vācijas Federatīvajā republikā aktīvi veidojās Jau-niešu mājas. To veidošanos rosināja jaunieši ar mērķi – satikties, kopā lietderīgi pavadīt brīvo laiku un iesaistīties lēmumu pieņemšanā vietējās pašvaldības līmenī. Līdz ar sabiedrības novecošanos jauniešu iesaiste un līdzatbildība lēmumu pieņemšanā Giterslo apriņķī ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem jautājumiem jaunatnes darbā. Jauniešu mājas līdz ar to ir kļuvušas ne tikai par sanākšanas un brīvā laika pavadīšanas vietu, bet arī par lielisku platformu, kā noskaidrot jauniešu viedokli par notiekošo sabiedrībā. Pa-visam Giterslo apriņķa Jaunatnes nodaļas pārziņā ir dažādu dibinātāju 18 Jauniešu mājas 10 pašvaldībās. Delegācijai bija iespēja iepazīties ar piecu dažādu dibinātāju jauniešu māju darbu – “Trockendock” Marienfeldē, “Die Villa” Harzenvinkelē, “Südtorschule” Rītbergā, “Funtastic” Werterāun “Checkpoint” Štainhāgenē. Interesants šķita Jauniešu māju piedāvājums, kur starp dažādām brīvā laika nodarbēm kā biljarda spēlēšana, muzicēšana, rāpšanās pa klinšu sienu un citām, tiek organizētas meiteņu un zēnu dienas, tiek aicināti skolēni Jauniešu mājā pavadīt pusdienu starpbrīžus. Jauniešu mājās tiek akcentētas aktivitātes, kuras ir ierosinājuši paši jaunieši. Tas pats attiecās uz telpu noformējumu un iz-kārtojumu, kurus arī veido paši jaunieši. Jauniešu mājas Giterslo apriņķī ir vieta, kur jaunieši bez mācību plāna

un standarta, kā arī bez jau iepriekš saplānotām norisēm, pilnvērtīgi var pavadīt brīvo laiku, attīstot sevi kā lemt spējīgu, radošu un aktīvu personību.

Domājot par tālāko sadarbību, esam gandarīti, ka Giterslo apriņķa jaunatnes darba pārstāvji ir ieinteresēti turpmākajā sadarbībā, viesojoties pie mums un piedāvājot iespējas mūsujaunatnes darbiniekiem doties uz Giterslo apriņķi garākā pieredzes apmaiņā. Tāpat tika pārrunātas iespējas par jau-niešu apmaiņas projektiem.

Informāciju sagatavoja:Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

NOVADNIEKI10. oktobrī (pēc vecā stila

28. septembrī) 140. gadskārta apritēs profesoram, ģeodē-zistam Jānim Balodim –ģenerāļa Jāņa Baloža brālē-nam. Jānim Balodim šūpulis kārts 1878. gadā Trikātas pa-gasta Vēžniekos, tēvs JānisBalodis (1839-1913) – lauk-saimnieks, māte Liene (1852-1936, dz. Danielsone). Jānim bija jaunāks brālītis, kurš mira 3 mēnešu vecumā.

Jānis Balodis mācījies Trikātas draudzes skolā, kur mācījušies daudzi trikātieši, vēlāk Latvijā ievērojami militārie un sabiedriskie darbinieki. No 1895. līdz 1898. gadam iz-glītību turpina Pleskavas mērskolā. Ģeodēzijas inženiera diplomu ieguvis 1908. gadā Konstantīna Ģeodēzijas un kar-togrāfi jas institūtā Maskavā.

Akmolinas apgabalā vadījis mērniecības un triangulācijas darbus. Omskas tehnikumā – praktiskos darbus vismazāko kvadratu metodē.

Latvijā darbojies no 1921. gada – Zemkopības Ministrijas mērniecības daļas vecākais inženieris.

No 1923. gada Latvijas Universitātes mācībspēks –lektors, privātdocents, docents un vecākais docents pie ģeodēzija skatedras. No 1937. gada profesors un katedras vadītājs kartogrāfi jā un zemes ierīcībā.

Inženierzinātņu doktora grādu Jānis Balodis ieguva Latvijas Universitātē 1937. gada 11. maijā, ievēlēts par pro-fesoru inženierzinātņu fakultātē.

Kara beigās Jānis Balodis ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Pēc kara Jānis Balodis strādāja Vācijā Potsdamas Ģeodēzijas institūtā (1944-45), bija Baltijas Universitātes ģeodēzijas katedras vadītājs, profesors (1946-49). 1950. gadā izceļoja uz Jaunskotiju Kanādā, kur dzīvoja kā pensionārs. Kanādā arī mirst gandrīz 100 gadu vecumā – 1978. gada 4. maijā.

Apbalvojumi: Atzinības krusts (1939).Precējies ar Emīliju Mariju Bērziņu, dēls Aleksandrs

Hugo (1915, Omskā – ?).***

16. oktobrī (pēc vecā stila 4. oktobrī) aprit 130 gadi, kopš 1888. gadā Trikātas pagasta Biķerniekos dzimis rūpnieks un tirgotājs, Kolumbijas vicekonsuls Dāvids Muške. Tēvs Pēteris Muške, māte Anna (Bušmane, dz. Gaise).

Skolas apmeklējis Aumeis-teros – gan pagasta, gan draudzes skolu, bet 1904. gadā beidzis Smiltenes draudzes skolu. Pēc tās beigšanas Dāvids Muške iestājas sava radinieka pazīstamā Rīgas tirgotāja un rūpnieka Jāņa Muškes lampu veikalā kā māceklis. Līdztekus darbam viņš turpina izglītību. 1916. gadā kā eksterns absolvējis Ivanovo-Vozņesenskas reālskolu un tajā pašā gadā iestājies Rīgas Politehniskā institūta komercnodaļā.

1917. gadā Dāvids Muškeiesaukts kara dienestā un ieskaitīts Alekseja kara skolā Maskavā, kurā mācījušies daudzi latviešu nākamie virsnieki (Aleksandrs Grīns, Artūrs Dālbergs, Jānis Skujiņš u.c.). 1918. gadā atgriezies Rīgā un jau decembrī, kopā ar citiem studentiem nodibinājis Studentu

rotu. Piedalījies kaujās no Ventas līdz Lielupei. Latvijas armijā bijis leitnants, paaugstināts par virsleitnantu. Vācu okupācijas karaspēkam atstājot Rīgu, 1919. gada jūnijā, ģenerāļa Jāņa Baloža uzdevumā Dāvids Muške pārņēmis un pārvaldījis valsts kasi (Latvijas Bankas priekšteci), kamēr pagaidu valdība atgriezusies Rīgā.

Dāvids Muške turpina izglītību un 1921. gadā beidzis Latvijas Universitāti ar pirmās šķiras tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu.

No 1924. gada Dāvids Muške nodarbojas ar tirdzniecību, vispirms importējot metālus un metāla izstrādājumus, vēlāk nodibinot metālrūpniecības uzņēmumu Rīgā. Viņa 1932. gadā dibinātais uzņēmums bija izveidojies par vienu no lielākajiem uzņēmumiem alumīnija izstrādājumu nozarē.

Politiskajā dzīvē Dāvids Muške piedalās no Maskavas laikiem, kur darbojies nacionāldemokrātu partijā, bet Latvijā visu laiku nacionālā centrā.

No Nacionālās Apvienības 1925. un 1938. gadā kandidējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās.

Dāvids Muške rosīgi līdzdarbojies arī dažādās sabied-riskās un saimnieciskās organizācijās kā valdes un padomes loceklis: Latviešu vecāku biedrības priekšnieks, Latvijas tirgotāju savienības valdes loceklis, Tautu savienības veici-nāšanas biedrības valdes un padomes loceklis, Jaunekļu kristīgās savienības valdes loceklis, Savstarpējās kredīt-biedrības pie Latvijas tirgotāju savienības padomes priekš-sēdētāja biedrs un Mārtiņa draudzes padomes loceklis.

Dāvids Muške arī daudz rakstījis par tautsaimniecības jautājumiem iekšzemes un ārzemju laikrakstos un žurnālos.

Kopš 1933. gada Dāvids Muške bijis Kolumbijas goda konsuls (līdz 1940. gadam). Deportēts 1941. gada 13./14. jūnijā. Miris 1941. gada 3. augustā izsūtījumā.

Apbalvojumi: Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1923), Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (15.11.1927), Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļa (1928), Aizsargu organizācijas Nopelnu Krusts (1939) Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīme.

Precējies ar Matildi Geldneru, dēli Jānis (1922 – miris 18 gadu vecumā izsūtījumā), Kārlis.

Korporācijas “Talavija” fi listrs.

***24. oktobrī (pēc vecā stila

11. oktobrī) arhitektam, Rīgas nekustamo īpašumu valdes ēku daļas vadītājam Paulim Alfrēdam Balodim – 120.

Pauls Alfrēds Balodis saistīts ar divu ievērojamu trikātiešu ģimenēm – Baložu un Ķepīšu.

Paula Baloža tēvs un Jāņa Baloža tēvs bija brālēni, savukārt Paula Baloža māte un Jāņa Ķepīša tēvs bija māsīca un brālēns.

Paulis Alfrēds Balodis dzimis 1898. gadā Trikātas pagasta Bānūžos, piecu bērnu ģimenē. Tēvs Jānis Balodis (1853-1925) – tirgotājs, māte Emma (1869-1958, dz. Ķepīte).

Paulis beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, Latvijas kara skolu (1920) un Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti (1931).

Piedalījies brīvības cīņās, bija Studentu rotas karavīrs. 1921. gadā atvaļināts virsnieks.

No 1931. līdz 1940. gadam bijis Rīgas Nekustamo īpašumu ēku nodaļas vadītājs. Izstrādājis Blīdenes un Seces pamatskolu jaunbūves projektus.

1944. gadā Baložu ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949. gadā ģimene emigrē uz ASV, kur Paulis Balodis strādāja lielā arhitektūras birojā un projektēja skolas.

Miris Bronskā, ASV 1987. gada jūlijā.Apbalvojumi: Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme.Precējies 1934. gadā ar modes mākslinieci Hermīni

Spaini (1905-1966, ASV), meitas Gita Padega (1934), Inta Mortensena (1942).

Par vecāku satikšanos un kopdzīvi savās atmiņās raksta Pauļa Baloža meita Gita Balodis Padegs:

“Ar savu sievu – modes mākslinieci Hermīnu Spainis –Paulis Balodis iepazinās Secē, kur abi savas brīvdienas vadīja kaimiņos esošās mājās. Paulis savas jaunības dienas pavadīja mātes (tēvs nomira agri) lauku mājās Šteinfeldes muižā (vēlāk – Lauri), rīkojot daudz saietu saviem Rīgas draugiem un kolēģiem. Hermīne atpūtu meklēja savas māsīcas mājās “Dailēs”, kas bija tiešie kaimiņi Šteinfeldei. Viņi apprecējās 1934. gada sākumā. Sākās pilnvērtīga un skaista dzīve, lai-mīga laulība, bērni, ceļojumi un pilnveidotas abu karjeras. Meita Gita piedzima 1934. gadā, bet meita Inta – 1942. gadā. Notika pārcelšanās uz Antonijas ielu 7, kur “vienmēr spīdēja saule”, jo ēkai iepretī bija Andreja Pumpura iela, nevis māja.

Skaisto gadu bija maz. Līdz ar sarkanās armijas ienākšanu Latvijā, dzīvoklī tika izvietotas krievu virsnieku ģimenes, atstājot Baložu ģimenei maz telpas. Vācu laikā dzīvoklis atbrīvojās, bet apstākļi kļuva aizvien trauksmaināki – Baloži apzinājās, ka šīs mājas un šī dzīve ir jāatstāj. Hermīnes māsīcas – “Daiļu” saimnieces – stingri mudināta, Baložu ģimene ar Hermīnes 66 gadus veco māti preču vilcienā atstāja Rīgu 1944. gada 23. septembrī.

Ģimene devās pēc iespējas tālāk no sarkanās armijas ielenkuma, apmetās Vācijas dienvidos – Memmingenā. Ātri vien Paulis dabūja darbu vācu arhitektu fi rmā, un Hermīne šuva vācu dāmām.

Palīdzēja tas, ka visa ģimene runāja labā vācu valodā. Memmingenā bija vācu armijas lidosta, kas pēc kara kļuva par latviešu DP nometni, bet kara laikā tā cieta no daudziem uzlidojumiem. Lai arī sākumā nometnes attīstību Baložu ģimene apsveica ar sajūsmu, drīz vien piecu cilvēku sadzīve ļoti mazā telpā kļuva par grūtu. Ar kādas klientes pazīšanos ģimene pārcēlās uz DP nometni Sillenbuhā pie Štutgartes, Vācijas dienvidos. Šajā nometnē nebija lielu kazarmu, tā sastāvēja no mazām privātmājām. Lai gan katrā mājā bija novietotas vairākas ģimenes, tā tomēr skaitījās luksusa no-metne. Baložiem bija viena paliela istaba ar franču balkonu uz dārzu un ar gaitenīti, kurā iekārtojās Hermīnes māte.

1949. gada 23. martā, atkal Hermīnes klientes sponsorēta, Baložu ģimene ieradās Ņujorkā.

Sponsori bija Herberts un Ziedone Tauriņi, kuri nodeva savu piejūras māju imigrantu rīcībā. Šajā jaukajā jūrmalā Baloži bija īsu laiku, tad Paulis dabūja darbu pazīstamā Ņujorkas arhitektu fi rmā “Skidmore, Owingsand Merrill”, bet tur varēja strādāt tikai par zīmētāju, jo viņam nebija ASV arhitekta tiesību. Ģimene pārcēlās pati uz savu dzīvokli, arī atbalstīja un izsauca no DP nometnes Vācijā Hermīnes māsīcu, “Dailu“ saimnieci, ar vīru. Hermīne pieņēma gadījuma darbus, darināja amerikāņu sabiedrības dāmām vakartērpus, kuras savukārt ar Hermīni iepazīstināja šo dāmu kalpones, viņas bijušās klientes. Pamazām dzīvokli Ņujorkā iekārtoja līdzīgi dzīvoklim Rīgā – ar lieliem spoguļiem un antīkām mēbelēm.”

Informāciju un fotogrāfi jas no novadpētniecības materiāliem sagatavoja: Trikātas pagasta novadpētniece

Inga Boškina

KULTŪRAPēc klasiskās mūzikas koncerta

Sestdiena, 6.oktobris Trikātā pagāja gan patriotiski –izdarot izvēli 13. Saeimas vēlēšanās, gan fi ziski rosīgi, pie-mēram, uzpošot tuvinieku atdusas vietas, gan emocionāli gaiši – noskatoties svecīšu vakara mirdzumu kapos vai ap-meklējot koncertu. Bagātīgu un krāšņu muzikālo programmu, kuras nosaukums bija “Nāk rudens apgleznot Latviju...”, Trikātas baznīcā noklausīties bija sanākuši vairāk kā 50 klausītāji.

Koncertā uzstājās ērģelniece no Rīgas Krusta baznīcas Baiba Betlere, ērģelniece no Dubultu un Bulduru draudzēm Luīze Klinta Mardanova un orķestra Sinfonia Concertante vijolniece Undīne Cercina. Pavisam nesen viņas ir absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Koncertā skanēja ne tikai pasaules klasiķu darbi, bet arī latviešu komponistu – Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, Ulda Stabulnieka un Riharda Dubras mūzika. Pateicība Trikātas evaņģēliski luteriskai draudzei par mūziķu uzņemšanu, kā arī Beverīnas novada Kultūras centram par sadarbību autor-tiesību sakarā.

Fotogrāfi jas autore B.BetlereInformāciju sagatavoja: Trikātas draudzes ērģelnieks

Ivars Lūsis

Foto: Koncerta noslēgumā ► (No kreisās: B.Betlere, U.Cercina un L.K.Mardanova)

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums6 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

NOVADPĒTNIECĪBAIepazīstot Trikātas pagastu

Ar biedrības “Iepēju durvis”, “Lauku partnerība “Ziemeļ-gauja”” un Beverīnas novada pašvaldības atbalstu 7. oktobrī visiem interesentiem bija iespēja iepazīt Trikātas pagasta vēsturiskās un ievērojamākās vietas.

Ekskursijas sākumā tās dalībnieki Trikātas Saieta namā vēroja nelielu prezentāciju par Trikātas senatni, Tālivaldi, Tālavu un noskatījās filmas “Zīmogs sarkanā vaskā” frag-mentus. Pirmā apskates vieta bija Trikātas kapsēta. Uzzi-nājām, ka iepriekšējā kapliča atradusies vecajos kapos vietā, kur tagad ieeja kapsētā. Jaunie kapi ierīkoti 1933. gadā, kad tajos veikts pirmais apbedījums, bet jaunā kapliča celta un iesvētīta 1935. gadā. Trikātas kapos guldīti 8 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, taču šoreiz devāmies aplūkot tēlnieka Kārļa Zāles veidoto pieminekli Trikātas draudzes skolas skolotājam Jēkabam Mūrniekam. Ievērojami bija skolotāja nopelni trikātiešu skološanā un veltītais mūžs pedagoga darbam.

Trikātas kapos apstājāmies arī pie vēsturnieka, vairāku mācību grāmatu autora Pētera Abula atdusas vietas.

Trikātas dzirnavās varējām ielūkoties to iekšpusē – iz-staigāt no pagrabstāva līdz jumta korei.

Uzzinājām, ka tās vēl tagad darbotos – maltu graudus, taču HES labiekārtošanas darbos kāds aiznesis motoru.

Interesanti, ka uz nelielās upes Abuls darbojas pieci HES, viens no tiem Trikātas HES. Dzirnavas apmeklētājiem bija pārsteigums, ka otrpus Abulam atradušās vilnas dzirnavas, kurās vērpta vilnas dzija un austa vadmala. Vilnas dzirnavas nodegušas 1953. gada ziemā un nav vairs atjaunotas.

Braucot uz bijušo Abulskolu, kura celta 1865. gadā, eks-kursanti mēģināja uzminēt kāda saistība ir Latvijā ievēro-jamajam rakstniekam Kārlim Skalbem ar Trikātu un Abul-skolu. Stāsts patiešām interesants! Rakstnieks 1906. gadā kopā ar Zvārguļu Edvartu ciemojies pie savas māsas Līzes Trikātas skolā, kura bija precējusies ar skolotāju Reinholdu Medni. Te nodevības dēļ, naktī pa logu iebruka policisti un Skalbi apcietināja. Apcietināja arī Lizeti Erdmani (nākamo K. Skalbes sievu). Pa ceļam policisti sarunājušies, ka abus vajadzētu nošaut, tomēr iemetuši tos cietumā. Kārli Skalbi un Lizeti izglābusi Kārļa māsa, iedodot policistam zelta piecinieku.

Ar nepacietību interesenti vēlējās ieraudzīt Trikātas Tālavas taurētāju, kurš iegravēts smilšakmens iezī. Secinājums – laika zobs darījis savu postu – lietus un vējš taurētāju “nodzēsuši”, palikušas tikai kājas, apmetnis un taures apakšējā kontūra. Taču trikātieši ir optimistiski un ir gatavi iegravēt jaunu Tālavas taurētāju!

Otrpus upei, pretī pilskalnam, atrodas Zviedru saliņa, ko veidojuši zviedru karavīri turēdami aplenkumā Trikātas pili. Sanesuši kalniņu, stādījuši liepu ar saknēm uz augšu un teikuši: “Ja liepa ieaugsies, mēs vēl atgriezīsimies.”

Tālāk devāmies aplūkot Baltijas un Austrumeiropas dižāko kļavu, kura aug pie Rūtiņu mājām. Koka īpatnība ir tā, ka tas turpina vēl augt un sasniedzis 6,24 m apkārtmēru. Kļavai ir vairāk kā 150 gadi un šobrīd tai ir attīrīts vainags un uzstādīta īpaša atsaišu sistēma, kas palīdz stāties pretī spēcīgajiem rudens vējiem un nepieļauj stumbra tālāku šķelšanos, tādējādi saglabājot vainaga krāšņumu vēl daudzus gadus.

Netālu no kļavas atrodas Trikātas ev.-lut. Sv. Jāņa baznīca un mācītājmuiža. Interesanta ir baznīcas vēsture, tajā atrodas savdabīgi mākslas pieminekļi un 150 gadus vecas ērģeles. Mācītājmuiža pārsteidza ar tajā esošo manteļskursteni, intere-santajām pagrabstāva griestu velvēm un dīvainiem āķiem griestos.

Braucot pa Jēņa ceļu, pavērās plašs ainavisks skats uz seno Lubas pagastu. Jēņa kalna virsotnē, kura sniedzas 92 metri virs jūras līmeņa agrāk esot augusi liela priede, kas no jūras esot bijusi redzama. Jūrnieki maldījušies, domādami, ka tā esot bāka. Priedē 1905. gada revolūcijas laikā uzvilkts sarkanais karogs, tāpēc tās galotne nozāģēta. Vēlāk Jēņa kalnā atradies triangulācijas tornis. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas teikas un nostāsti par podu ar zelta naudu un senču ugunskuriem svētkalnā.

Vairāki ekskursijas dalībnieki bija patīkami pārsteigti par bijušās draudzes skolas atrašanās vietas ainaviskumu un ēkas sakoptību, par ko rūpējas tās saimnieki. Draudzes skola dibināta 1685. gadā un pastāvējusi līdz 1926. gadam, kad skola pārcelta uz bijušo Lipškalna muižu.

Laipnais mājas īpašnieks Kristaps aicināja mūs ieskatīties mājas pagalmā un solīja kādreiz ļaut ielūkoties arī ēkas iekšpusē.

Jau pēcpusdienā piestājām pie ģenerāļa Jāņa Baloža dzimtajām mājām “Vēžnieki”. Interesants šķita fakts, ka blakus esošās mājvietas “Kaupi” dzimtā saglabājies nostāsts par senci, kurš sirotāju sagūstīts spīdzināts, lai uzrāda savu naudu un nogalināts. Tas sasaucās ar dienas iesākumā dzir-dēto nostāstu par Tālivalža bojāeju. Arī ģenerālis Jānis Balodis, pētīdams savas dzimtas saknes, uzzinājis kaut ko interesantu par “Kaupu” saimnieku senčiem.

“Vēžnieku” mājvietas pagalmā 1991. gada februārī uz-stādīts piemiņas akmens. Skumji, bet ģenerāļa dzimtā māja savu mūžu jau nokalpojusi.

Pie Trikātas pamatskolas vērojām vienu no skaistākajām ainavām – skatu uz Abuls upi un Baznīcas ezeru. No šīs vietas vecais Lipškalna muižas barons pārlūkojis savus īpašumus. Pie skolas atradās Burvju avotiņš, kurā senos laikos zīlēts par karā paņemto likteni, muižai bijuši savi ledus pagrabi un Kungu ceļš, pa kuru varējis iet un braukt tikai lielskungs.

Trikātas novadā senatnē bijuši vairāki krogi – Baznīcas krogs, “Zelta Auns”, Ruķu krogs, Mālu krogs. Jaunais krogs, kura drupas vēl tagad atrodas ceļa malā netālu no Barīsu mājvietas, ir vieta, kur agrāk dzīvojusi komponista Jāņa Ķepīša ģimene.

Trikātas pagastā bijusi vēl vien skoliņa, kura celta 1865. gadā – Tiepeles jeb Ozolu skola, kura vēlāk saukta par Krievu skolu, jo tajā pēckara gados mācījušies krievu tautības bērni.

Netālu no Krievu skolas atrodas rekultivētās Ozolu grants karjeras, kurās padomju gados Trikātieši bija ierīkojuši arī atkritumu izgāztuves.

No savulaik greznās Tiepeles muižas palikuši tikai pamati. Tā tikusi dēvēta par “mazo Rundāli”, jo muižā bijuši skaisti sienu gleznojumi. Muižas pagalmā audzis Valtera fon Pletenberga 1516. gadā stādītais ozols par godu kādai lielai uzvarai pār zviedriem.

Ziemeļaustrumos Trikātai ir skaisti nosaukumi – Tiepele, Tālava, Atpiļi. Senie nostāsti liecina, ka Atpiļos bijusi svētvieta. Šeit aug varens dižozols, dēvēts par Upurozolu, pie kura vēl 19. gadsimta septiņdesmitajos gados vecie apkārtnes iedzīvotāji ziedojuši naudu, prievītes un citas sīkas lietiņas. Apkārtējos tīrumos tajos laikos atrasti vairāki ordeņa laika naudas gabali. Teritorijā vienuviet atrodas vairākas senvietas – akmens kas tiek saukts par Upurakmeni, vairāki lieli akmens krāvumi, senkapu vietas. Uz Upurakmeni ved ozolu aleja, un blakus tai ir laukums, kas, iespējams, bijusi pulcēšanās vieta. 2012. gadā alejas galā uzstādīts piemiņas akmens “Laika vīrs”, kā veltījums latvju senajiem zintniekiem. Ievērojam, ka Upurakmenim ir iebode, kurā joprojām ir vairākas nu jau apsūbējušas monētas, gan santīmi, gan igauņu centi.

Atpiļu saimnieks tāpat kā iepriekšējie saimnieki pret kulta objektiem izturas ar pietāti – bijušā saimnieka vectēvs teicis, ka “kapā apgriezīšoties otrādi”, ja teritorijā tiks izkustināts kaut viens no akmeņiem. Tas arī nav darīts.

Strenču mežā A/S “Latvijas valsts meži” darbinieki stigām uzstādījuši nosaukumus. Viens uzraksts liecina, ka tā ir Vācu stiga, jo stigas abās pusēs 33 ha lielā platībā atrodas otrā pasaules kara mantojums – kaponieri – lielāki un mazāki padziļināti taisnstūra laukumi ar vaļņveida malām. Tos 1944. gadā, II pasaules kara beigās, izveidoja vācu armijas karavīri. Mežā, pirms atkāpšanās, lokalizējās vācu armijas vieglā un smagā artilērija – lielgabali, tanki, motocikli utt., izveidojot tehnikas poligonu.

Atpakaļ uz Trikātu dodamies pa veco Strenču ceļu, kura malā netālu no bijušās mežsargu mājas “Kalniņi” uzstādīts piemiņas akmens nošautajiem vijciemiešiem revolucionāriem. Šajā vietā pārtrūka četru vīru dzīves. Dāvis Eņģelis-Eņģelītis (1866-1906), Kārlis Krieviņš (1866-1906), Jēkabs Palejs (1853-1906) un deviņpadsmitgadīgais Miķelis Staža (1887-1906) gribēja tikai labāku dzīvi, bet vai ieguva?

Sešu stundu garās ekskursijas noslēgums bija paredzēts ar pikniku pilskalnā, kura laikā uzzinātu arī stāstus par pilskalnu, pili un tās valdniekiem. Lietus dēļ cienāties ar sarūpētajām uzkodām un karstu tēju nolēmām Saieta namā. Ekskursijas ietvaros katra ģimene saņēma suvenīru – sešas fotogrāfijas ar senākiem Trikātas attēliem.

Priecēja, ka ekskursijā piedalījās vairākas ģimenes ar bērniem, interesi izrādīja arī trikātieši, kuri šeit dzīvo ilgus gadus, kā arī viesi no tālākām vietām. Iedzīvotāju neviltotā interese par Trikātu, tās vēsturi dod ieceri arī nākamajā gadā turpināt Trikātas pagasta iepazīšanu.

Fotogrāfiju autors: Valters GrīviņšInformāciju ekskursantu vārdā sagatavoja:

Ekskursijas vadītāja un Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina

Trikātas ev.-lut. Sv. Jāņa baznīca, celta 1696. gadā ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI kases atbalstu vienā no

seno lubēniešu svētvietām

Viena no skaistākajām Trikātas ainavām: skats no skolas uz Abulu un Baznīcas ezeru

Ceļš gar Trikātas pilskalnu

Piemiņas akmens ģenerālim Jānim Balodim atklāts 1991. gada februārī

7Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

Valmieras, Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu pašvaldību atbalsta programmas “ZĪLE” fi nansējumu šogad saņēmis arī uzņēmums SIA “SALONS LĪGA” Līga Nature SPA kosmētikas zīmolveikala izveidei un laboratorijas iekārtu iegādei.

SALONS LĪGA Valmierā darbojas jau kopš 1994. gada. Sākotnējā īpašnieces Līgas Aizsilas vēlme piedāvāt cilvēkiem kosmētiķa pakalpojumus pārtapa kosmētikas salona izveidē. Laika gaitā, arvien paplašinot piedāvājumu, apgūstot daudz jauna un atsaucoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām, uz-sākta arī kosmētikas ražošana.

“Profesionālas kosmētikas pasaulē ir ļoti daudz, un tā ir dažāda, taču tās sastāvs ne vienmēr ir draudzīgs cilvēka organismam. Bija vēlme saprast, kas ir šo kosmētikas līdzekļu sastāvā, ko katru dienu lietojam procedūrās, jo nav tādas pārliecības, ka tas ir tas labākais. Sekoja izpētes un mācīšanās process par kosmētikas sastāvdaļām, uzzinot, kas ir parabēni, kas ir krāsvielas, kādas vielas piešķir kosmētikas līdzekļiem smaržu, konsistenci un citas īpašības un kas no tā visa ir nepieciešams un labvēlīgi ietekmē cilvēka ādu gan īsākā, gan ilgtermiņā. Pēdējo piecu gadu laikā arī iedzīvotāju izpratne par to, kas ir dabīgā kosmētika un kādēļ tā ir nepieciešama, ir augusi. Cilvēki beidzot saprot, ko mēs nereti nodarām organismam, ne tikai iekšķīgi, bet arī ārēji lietojot dažādas ķīmiskas vielas, liekot tās uz ādas katru dienu,” stāsta SIA “Salons Līga” vadītāja Maira Āboltiņa.

Bija vēlme šo kosmetoloģijas procesu izpētīt dziļāk, ne tikai lietotāja līmenī. Sākotnēji dabīgā kosmētika tika vei-dota no produktu sagatavēm, kombinējot tās ar ēteriskajām eļļām. Taču tagad viss tiek ražots no dabiskām izejvielām un pilnībā no “nulles”. Vietējie iedzīvotāji tiek piesaistīti dažādu zālīšu vākšanā. Šobrīd izstrādāti jau ap 50 dažādi produkti. Darbs notiek ciešā sadarbībā ar klientiem, izzinot katra klienta vēlmes, vajadzības, dodot izmēģināt produktus un pārveidojot receptes, lai kosmētika būtu gan patīkama lietošanā, gan sniegtu vēlamo rezultātu.

Kā stāsta Maira Āboltiņa, informāciju par atbalsta pro-grammu “ZĪLE” uzgājuši nejauši un nolēmuši painteresēties. Valmieras Attīstības aģentūras darbinieku atsaucība un ieinteresētība, kā arī salīdzinoši vienkāršā un saprotamā pie-teikuma forma mudināja pieteikties. Idejas par uzņēmuma attīstību jau bija izstrādātas un daļēji uzsākta to realizācija, tādēļ atbalsts lieti noderēja.

Programmas “ZĪLE” līdzfi nansējums tiks ieguldīts kos-mētikas ražošanas laboratorijas izveidē īpašā vietā Trikātā. Ir ieguldīts daudz pūļu, darba un līdzekļu, lai senas viensētas drupas pārvērstu skaistā un ainaviskā viesu namā, kam blakus atradīsies SIA “Salons Līga” ražotne. Tā būs vieta, kur ražot jau esošos un izstrādāt jaunus produktus, eksperimentēt un paplašināt sortimentu, izmantojot arī vietējās izejvielas. Tāpatlaboratorija tiks veidota arī kā tūrisma objekts – vietējiemiedzīvotājiem, skolēnu grupām, viesiem būs iespēja apmeklēt laboratoriju, iepazīties ar eko kosmētikas ražošanas procesu un produktiem, kā arī pašiem piedalīties īpašu produktu izveidē, sagādājot piemiņas velti vai ar savām rokām radot dāvanu kādam tuviniekam.

Šobrīd notiek darbs pie telpu iekārtošanas. Darbu jaunajā laboratorijā plānots sākt vienā laikā ar Latvijas simtgades svinībām – 18.novembrī.

Informāciju sagatavoja: Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča

(tālr. 26349122)

UZŅĒMĒJDARBĪBA NOVADĀ

Taps eko kosmētikas ražotne Trikātā

PIEREDZES APMAIŅADalība projektā

No 1. līdz 7.oktobrim J.Endzelīna Kauguru pamatskolasčetri devītās klases skolēni – Daiga Zariņa, Ksenija Kajaka,Luize Marta Andrejsone, Lauris Ģirts Lācis un divas skolo-tājas Līga Gecko un Dzintra Sijāte Beverīnas novada dele-gācijas sastāvā devās uz Itāliju, lai kopā ar Francijas Bressuire arodskolas un Urbānijas pilsētas “Della Rovere” institūta skolēniem (Itālija) piedalītos trīs pašvaldību sadraudzības projektā “Trīs balsis Eiropas identitātes integrācijai un solidaritātei”.

Projekta laikā skolēni iepazinās ar imigrantu problēmām Itālijā un Francijā, ar Eiropas Savienības (ES) galvenajām nostādnēm Eiropas stiprināšanas kontekstā, iesaistījās kul-tūras un sporta pasākumos, iepazinās ar tuvākās apkārtnes kultūras un mākslas vērtībām, kā arī apmeklēja vairākus vietējās zemnieku saimniecības, uzņēmējus un ražotnes.

Skolēni dzīvoja itāļu ģimenēs, kur tika ļoti viesmīlīgi uzņemti, baudīja itāļu virtuves labumus, redzēja sadzīves tradīcijas itāļu ģimenēs, pilnveidoja komunikāciju angļu valodā, iemācījās dažus vārdus itāļu valodā, savukārt, itāļi tagad prot arī dažus vārdus latviski.

Foto no J.Endzelīna Kauguru pamatskolas arhīvaTeksts: J.Endzelīna Kauguru pamatskolas skolotājas

Dzintra Sijāte un Līga Gecko

Miķeļdiena Kauguru pamatskolāKatru gadu rudens mums dāvā ražu dārzos, laukos,

tīrumos, mežos, kā arī bagātīgi izkrāso dabu, tādēļ šogad Miķeļdienas pasākuma nosaukums bija “Mēs krāsainajās rudens rotās”. Skolēni veidoja gan krellītes un aproces, gan piespraudītes un mazas lapu cepurītes, gan arī citādi izrotājās ar dzeltenām, brūnām un sarkanām rudens lapām, ogām, kastaņiem un zīlēm.

Katra klase kopā ar savu audzinātāju prezentēja savas rotas, izdaiļoja papīra ozolzīli un pastāstīja par to, kas viņiem visvairāk patīk rudens gadalaikā. Pedagogiem vajadzēja atminēt divas mīklas, lai savā īpašumā iegūtu kādu rudens velti vai ziemas krājumu, ko bija sarūpējusi skolēnu paš-pārvaldei.

Paldies visiem skolēniem un pedagogiem par krāšņajām rudens rotām, kā arī paldies skolēnu pašpārvaldei par ieguldīto darbu, organizējot šo pasākumu! Foto no J.Endzelīna Kauguru pamatskolas arhīva

Informāciju sagatavoja: J.Endzelīna Kauguru pamatskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Līga Gecko

IZGLĪTĪBA

Beverīnas novada brīvprātīgie ugunsdzēsēji iegūst 1.vietu sacensībās

Valmieras aprinķa brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība 20.oktobrī organizēja sacensības – mācības, kurās piedalījās apkārtējo novadu brīvprātīgo ugunsdzēsēju (BU) koman-das no Valmieras pilsētas, Beverīnas novada, Ēveles un Matīšiem.

Šajās sacensībās bija viena disciplīna – izvēršanās no motorsūkņa (automašīnas), kas sevī ietver ugunsdzēsības iemaņu – šļūteņu izvilkšanu, savienošanu, motorsūkņa dar-bināšanu, ūdens padošanu pa šļūtenēm no atklātas ūdens-tilpnes un mērķu piepildīšanu ar ūdeni, izpildi ar laika kontroli. Kā atzina Valmieras rajona Brīvprātīgo uguns-dzēsēju biedrības priekšsēdētājs Egīls Kaužēns: “Novadu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir svarīgi iepazīt sava auto-transporta tehniskās iespējas. Šādas mācības rīkot ir gan patīkami, gan lietderīgi. Katras sacensības ir plānots rīkotcitā vietā, kas sabiedrībai dotu iespēju gan iepazīt, gan iesaistīties brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībā.”

Apkopjot komandu rezultātus, disciplīnā vislabāko laiku uzrādīja Beverīnas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, tā iegūstot 1.vietu mācībās. Mūsu novada komandā bija septiņi

cilvēki – Sergejs Melngāršs, Kaspars Bašķis, Vilnis Lezdiņš, Andris Filimonovs, Gints Vazdiķis, Zigmunds Pauliņš, Normunds Purbērziņš. Sacensībās 2.vietu ieguva Ēveles BU komanda, bet 3.vietu – Valmieras BUB komanda.

Fotogrāfi ja no pašvaldības 2018.gada oktobra fotoarhīvaInformāciju no avotiem sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

BRĪVPRĀTĪGIE UGUNSDZĒSĒJI

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums6 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

NOVADPĒTNIECĪBAIepazīstot Trikātas pagastu

Ar biedrības “Iepēju durvis”, “Lauku partnerība “Ziemeļ-gauja”” un Beverīnas novada pašvaldības atbalstu 7. oktobrī visiem interesentiem bija iespēja iepazīt Trikātas pagasta vēsturiskās un ievērojamākās vietas.

Ekskursijas sākumā tās dalībnieki Trikātas Saieta namā vēroja nelielu prezentāciju par Trikātas senatni, Tālivaldi, Tālavu un noskatījās filmas “Zīmogs sarkanā vaskā” frag-mentus. Pirmā apskates vieta bija Trikātas kapsēta. Uzzi-nājām, ka iepriekšējā kapliča atradusies vecajos kapos vietā, kur tagad ieeja kapsētā. Jaunie kapi ierīkoti 1933. gadā, kad tajos veikts pirmais apbedījums, bet jaunā kapliča celta un iesvētīta 1935. gadā. Trikātas kapos guldīti 8 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, taču šoreiz devāmies aplūkot tēlnieka Kārļa Zāles veidoto pieminekli Trikātas draudzes skolas skolotājam Jēkabam Mūrniekam. Ievērojami bija skolotāja nopelni trikātiešu skološanā un veltītais mūžs pedagoga darbam.

Trikātas kapos apstājāmies arī pie vēsturnieka, vairāku mācību grāmatu autora Pētera Abula atdusas vietas.

Trikātas dzirnavās varējām ielūkoties to iekšpusē – iz-staigāt no pagrabstāva līdz jumta korei.

Uzzinājām, ka tās vēl tagad darbotos – maltu graudus, taču HES labiekārtošanas darbos kāds aiznesis motoru.

Interesanti, ka uz nelielās upes Abuls darbojas pieci HES, viens no tiem Trikātas HES. Dzirnavas apmeklētājiem bija pārsteigums, ka otrpus Abulam atradušās vilnas dzirnavas, kurās vērpta vilnas dzija un austa vadmala. Vilnas dzirnavas nodegušas 1953. gada ziemā un nav vairs atjaunotas.

Braucot uz bijušo Abulskolu, kura celta 1865. gadā, eks-kursanti mēģināja uzminēt kāda saistība ir Latvijā ievēro-jamajam rakstniekam Kārlim Skalbem ar Trikātu un Abul-skolu. Stāsts patiešām interesants! Rakstnieks 1906. gadā kopā ar Zvārguļu Edvartu ciemojies pie savas māsas Līzes Trikātas skolā, kura bija precējusies ar skolotāju Reinholdu Medni. Te nodevības dēļ, naktī pa logu iebruka policisti un Skalbi apcietināja. Apcietināja arī Lizeti Erdmani (nākamo K. Skalbes sievu). Pa ceļam policisti sarunājušies, ka abus vajadzētu nošaut, tomēr iemetuši tos cietumā. Kārli Skalbi un Lizeti izglābusi Kārļa māsa, iedodot policistam zelta piecinieku.

Ar nepacietību interesenti vēlējās ieraudzīt Trikātas Tālavas taurētāju, kurš iegravēts smilšakmens iezī. Secinājums – laika zobs darījis savu postu – lietus un vējš taurētāju “nodzēsuši”, palikušas tikai kājas, apmetnis un taures apakšējā kontūra. Taču trikātieši ir optimistiski un ir gatavi iegravēt jaunu Tālavas taurētāju!

Otrpus upei, pretī pilskalnam, atrodas Zviedru saliņa, ko veidojuši zviedru karavīri turēdami aplenkumā Trikātas pili. Sanesuši kalniņu, stādījuši liepu ar saknēm uz augšu un teikuši: “Ja liepa ieaugsies, mēs vēl atgriezīsimies.”

Tālāk devāmies aplūkot Baltijas un Austrumeiropas dižāko kļavu, kura aug pie Rūtiņu mājām. Koka īpatnība ir tā, ka tas turpina vēl augt un sasniedzis 6,24 m apkārtmēru. Kļavai ir vairāk kā 150 gadi un šobrīd tai ir attīrīts vainags un uzstādīta īpaša atsaišu sistēma, kas palīdz stāties pretī spēcīgajiem rudens vējiem un nepieļauj stumbra tālāku šķelšanos, tādējādi saglabājot vainaga krāšņumu vēl daudzus gadus.

Netālu no kļavas atrodas Trikātas ev.-lut. Sv. Jāņa baznīca un mācītājmuiža. Interesanta ir baznīcas vēsture, tajā atrodas savdabīgi mākslas pieminekļi un 150 gadus vecas ērģeles. Mācītājmuiža pārsteidza ar tajā esošo manteļskursteni, intere-santajām pagrabstāva griestu velvēm un dīvainiem āķiem griestos.

Braucot pa Jēņa ceļu, pavērās plašs ainavisks skats uz seno Lubas pagastu. Jēņa kalna virsotnē, kura sniedzas 92 metri virs jūras līmeņa agrāk esot augusi liela priede, kas no jūras esot bijusi redzama. Jūrnieki maldījušies, domādami, ka tā esot bāka. Priedē 1905. gada revolūcijas laikā uzvilkts sarkanais karogs, tāpēc tās galotne nozāģēta. Vēlāk Jēņa kalnā atradies triangulācijas tornis. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas teikas un nostāsti par podu ar zelta naudu un senču ugunskuriem svētkalnā.

Vairāki ekskursijas dalībnieki bija patīkami pārsteigti par bijušās draudzes skolas atrašanās vietas ainaviskumu un ēkas sakoptību, par ko rūpējas tās saimnieki. Draudzes skola dibināta 1685. gadā un pastāvējusi līdz 1926. gadam, kad skola pārcelta uz bijušo Lipškalna muižu.

Laipnais mājas īpašnieks Kristaps aicināja mūs ieskatīties mājas pagalmā un solīja kādreiz ļaut ielūkoties arī ēkas iekšpusē.

Jau pēcpusdienā piestājām pie ģenerāļa Jāņa Baloža dzimtajām mājām “Vēžnieki”. Interesants šķita fakts, ka blakus esošās mājvietas “Kaupi” dzimtā saglabājies nostāsts par senci, kurš sirotāju sagūstīts spīdzināts, lai uzrāda savu naudu un nogalināts. Tas sasaucās ar dienas iesākumā dzir-dēto nostāstu par Tālivalža bojāeju. Arī ģenerālis Jānis Balodis, pētīdams savas dzimtas saknes, uzzinājis kaut ko interesantu par “Kaupu” saimnieku senčiem.

“Vēžnieku” mājvietas pagalmā 1991. gada februārī uz-stādīts piemiņas akmens. Skumji, bet ģenerāļa dzimtā māja savu mūžu jau nokalpojusi.

Pie Trikātas pamatskolas vērojām vienu no skaistākajām ainavām – skatu uz Abuls upi un Baznīcas ezeru. No šīs vietas vecais Lipškalna muižas barons pārlūkojis savus īpašumus. Pie skolas atradās Burvju avotiņš, kurā senos laikos zīlēts par karā paņemto likteni, muižai bijuši savi ledus pagrabi un Kungu ceļš, pa kuru varējis iet un braukt tikai lielskungs.

Trikātas novadā senatnē bijuši vairāki krogi – Baznīcas krogs, “Zelta Auns”, Ruķu krogs, Mālu krogs. Jaunais krogs, kura drupas vēl tagad atrodas ceļa malā netālu no Barīsu mājvietas, ir vieta, kur agrāk dzīvojusi komponista Jāņa Ķepīša ģimene.

Trikātas pagastā bijusi vēl vien skoliņa, kura celta 1865. gadā – Tiepeles jeb Ozolu skola, kura vēlāk saukta par Krievu skolu, jo tajā pēckara gados mācījušies krievu tautības bērni.

Netālu no Krievu skolas atrodas rekultivētās Ozolu grants karjeras, kurās padomju gados Trikātieši bija ierīkojuši arī atkritumu izgāztuves.

No savulaik greznās Tiepeles muižas palikuši tikai pamati. Tā tikusi dēvēta par “mazo Rundāli”, jo muižā bijuši skaisti sienu gleznojumi. Muižas pagalmā audzis Valtera fon Pletenberga 1516. gadā stādītais ozols par godu kādai lielai uzvarai pār zviedriem.

Ziemeļaustrumos Trikātai ir skaisti nosaukumi – Tiepele, Tālava, Atpiļi. Senie nostāsti liecina, ka Atpiļos bijusi svētvieta. Šeit aug varens dižozols, dēvēts par Upurozolu, pie kura vēl 19. gadsimta septiņdesmitajos gados vecie apkārtnes iedzīvotāji ziedojuši naudu, prievītes un citas sīkas lietiņas. Apkārtējos tīrumos tajos laikos atrasti vairāki ordeņa laika naudas gabali. Teritorijā vienuviet atrodas vairākas senvietas – akmens kas tiek saukts par Upurakmeni, vairāki lieli akmens krāvumi, senkapu vietas. Uz Upurakmeni ved ozolu aleja, un blakus tai ir laukums, kas, iespējams, bijusi pulcēšanās vieta. 2012. gadā alejas galā uzstādīts piemiņas akmens “Laika vīrs”, kā veltījums latvju senajiem zintniekiem. Ievērojam, ka Upurakmenim ir iebode, kurā joprojām ir vairākas nu jau apsūbējušas monētas, gan santīmi, gan igauņu centi.

Atpiļu saimnieks tāpat kā iepriekšējie saimnieki pret kulta objektiem izturas ar pietāti – bijušā saimnieka vectēvs teicis, ka “kapā apgriezīšoties otrādi”, ja teritorijā tiks izkustināts kaut viens no akmeņiem. Tas arī nav darīts.

Strenču mežā A/S “Latvijas valsts meži” darbinieki stigām uzstādījuši nosaukumus. Viens uzraksts liecina, ka tā ir Vācu stiga, jo stigas abās pusēs 33 ha lielā platībā atrodas otrā pasaules kara mantojums – kaponieri – lielāki un mazāki padziļināti taisnstūra laukumi ar vaļņveida malām. Tos 1944. gadā, II pasaules kara beigās, izveidoja vācu armijas karavīri. Mežā, pirms atkāpšanās, lokalizējās vācu armijas vieglā un smagā artilērija – lielgabali, tanki, motocikli utt., izveidojot tehnikas poligonu.

Atpakaļ uz Trikātu dodamies pa veco Strenču ceļu, kura malā netālu no bijušās mežsargu mājas “Kalniņi” uzstādīts piemiņas akmens nošautajiem vijciemiešiem revolucionāriem. Šajā vietā pārtrūka četru vīru dzīves. Dāvis Eņģelis-Eņģelītis (1866-1906), Kārlis Krieviņš (1866-1906), Jēkabs Palejs (1853-1906) un deviņpadsmitgadīgais Miķelis Staža (1887-1906) gribēja tikai labāku dzīvi, bet vai ieguva?

Sešu stundu garās ekskursijas noslēgums bija paredzēts ar pikniku pilskalnā, kura laikā uzzinātu arī stāstus par pilskalnu, pili un tās valdniekiem. Lietus dēļ cienāties ar sarūpētajām uzkodām un karstu tēju nolēmām Saieta namā. Ekskursijas ietvaros katra ģimene saņēma suvenīru – sešas fotogrāfijas ar senākiem Trikātas attēliem.

Priecēja, ka ekskursijā piedalījās vairākas ģimenes ar bērniem, interesi izrādīja arī trikātieši, kuri šeit dzīvo ilgus gadus, kā arī viesi no tālākām vietām. Iedzīvotāju neviltotā interese par Trikātu, tās vēsturi dod ieceri arī nākamajā gadā turpināt Trikātas pagasta iepazīšanu.

Fotogrāfiju autors: Valters GrīviņšInformāciju ekskursantu vārdā sagatavoja:

Ekskursijas vadītāja un Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina

Trikātas ev.-lut. Sv. Jāņa baznīca, celta 1696. gadā ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI kases atbalstu vienā no

seno lubēniešu svētvietām

Viena no skaistākajām Trikātas ainavām: skats no skolas uz Abulu un Baznīcas ezeru

Ceļš gar Trikātas pilskalnu

Piemiņas akmens ģenerālim Jānim Balodim atklāts 1991. gada februārī

7Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada oktobris • Nr. 10 (75)

Valmieras, Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu pašvaldību atbalsta programmas “ZĪLE” fi nansējumu šogad saņēmis arī uzņēmums SIA “SALONS LĪGA” Līga Nature SPA kosmētikas zīmolveikala izveidei un laboratorijas iekārtu iegādei.

SALONS LĪGA Valmierā darbojas jau kopš 1994. gada. Sākotnējā īpašnieces Līgas Aizsilas vēlme piedāvāt cilvēkiem kosmētiķa pakalpojumus pārtapa kosmētikas salona izveidē. Laika gaitā, arvien paplašinot piedāvājumu, apgūstot daudz jauna un atsaucoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām, uz-sākta arī kosmētikas ražošana.

“Profesionālas kosmētikas pasaulē ir ļoti daudz, un tā ir dažāda, taču tās sastāvs ne vienmēr ir draudzīgs cilvēka organismam. Bija vēlme saprast, kas ir šo kosmētikas līdzekļu sastāvā, ko katru dienu lietojam procedūrās, jo nav tādas pārliecības, ka tas ir tas labākais. Sekoja izpētes un mācīšanās process par kosmētikas sastāvdaļām, uzzinot, kas ir parabēni, kas ir krāsvielas, kādas vielas piešķir kosmētikas līdzekļiem smaržu, konsistenci un citas īpašības un kas no tā visa ir nepieciešams un labvēlīgi ietekmē cilvēka ādu gan īsākā, gan ilgtermiņā. Pēdējo piecu gadu laikā arī iedzīvotāju izpratne par to, kas ir dabīgā kosmētika un kādēļ tā ir nepieciešama, ir augusi. Cilvēki beidzot saprot, ko mēs nereti nodarām organismam, ne tikai iekšķīgi, bet arī ārēji lietojot dažādas ķīmiskas vielas, liekot tās uz ādas katru dienu,” stāsta SIA “Salons Līga” vadītāja Maira Āboltiņa.

Bija vēlme šo kosmetoloģijas procesu izpētīt dziļāk, ne tikai lietotāja līmenī. Sākotnēji dabīgā kosmētika tika vei-dota no produktu sagatavēm, kombinējot tās ar ēteriskajām eļļām. Taču tagad viss tiek ražots no dabiskām izejvielām un pilnībā no “nulles”. Vietējie iedzīvotāji tiek piesaistīti dažādu zālīšu vākšanā. Šobrīd izstrādāti jau ap 50 dažādi produkti. Darbs notiek ciešā sadarbībā ar klientiem, izzinot katra klienta vēlmes, vajadzības, dodot izmēģināt produktus un pārveidojot receptes, lai kosmētika būtu gan patīkama lietošanā, gan sniegtu vēlamo rezultātu.

Kā stāsta Maira Āboltiņa, informāciju par atbalsta pro-grammu “ZĪLE” uzgājuši nejauši un nolēmuši painteresēties. Valmieras Attīstības aģentūras darbinieku atsaucība un ieinteresētība, kā arī salīdzinoši vienkāršā un saprotamā pie-teikuma forma mudināja pieteikties. Idejas par uzņēmuma attīstību jau bija izstrādātas un daļēji uzsākta to realizācija, tādēļ atbalsts lieti noderēja.

Programmas “ZĪLE” līdzfi nansējums tiks ieguldīts kos-mētikas ražošanas laboratorijas izveidē īpašā vietā Trikātā. Ir ieguldīts daudz pūļu, darba un līdzekļu, lai senas viensētas drupas pārvērstu skaistā un ainaviskā viesu namā, kam blakus atradīsies SIA “Salons Līga” ražotne. Tā būs vieta, kur ražot jau esošos un izstrādāt jaunus produktus, eksperimentēt un paplašināt sortimentu, izmantojot arī vietējās izejvielas. Tāpatlaboratorija tiks veidota arī kā tūrisma objekts – vietējiemiedzīvotājiem, skolēnu grupām, viesiem būs iespēja apmeklēt laboratoriju, iepazīties ar eko kosmētikas ražošanas procesu un produktiem, kā arī pašiem piedalīties īpašu produktu izveidē, sagādājot piemiņas velti vai ar savām rokām radot dāvanu kādam tuviniekam.

Šobrīd notiek darbs pie telpu iekārtošanas. Darbu jaunajā laboratorijā plānots sākt vienā laikā ar Latvijas simtgades svinībām – 18.novembrī.

Informāciju sagatavoja: Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča

(tālr. 26349122)

UZŅĒMĒJDARBĪBA NOVADĀ

Taps eko kosmētikas ražotne Trikātā

PIEREDZES APMAIŅADalība projektā

No 1. līdz 7.oktobrim J.Endzelīna Kauguru pamatskolasčetri devītās klases skolēni – Daiga Zariņa, Ksenija Kajaka,Luize Marta Andrejsone, Lauris Ģirts Lācis un divas skolo-tājas Līga Gecko un Dzintra Sijāte Beverīnas novada dele-gācijas sastāvā devās uz Itāliju, lai kopā ar Francijas Bressuire arodskolas un Urbānijas pilsētas “Della Rovere” institūta skolēniem (Itālija) piedalītos trīs pašvaldību sadraudzības projektā “Trīs balsis Eiropas identitātes integrācijai un solidaritātei”.

Projekta laikā skolēni iepazinās ar imigrantu problēmām Itālijā un Francijā, ar Eiropas Savienības (ES) galvenajām nostādnēm Eiropas stiprināšanas kontekstā, iesaistījās kul-tūras un sporta pasākumos, iepazinās ar tuvākās apkārtnes kultūras un mākslas vērtībām, kā arī apmeklēja vairākus vietējās zemnieku saimniecības, uzņēmējus un ražotnes.

Skolēni dzīvoja itāļu ģimenēs, kur tika ļoti viesmīlīgi uzņemti, baudīja itāļu virtuves labumus, redzēja sadzīves tradīcijas itāļu ģimenēs, pilnveidoja komunikāciju angļu valodā, iemācījās dažus vārdus itāļu valodā, savukārt, itāļi tagad prot arī dažus vārdus latviski.

Foto no J.Endzelīna Kauguru pamatskolas arhīvaTeksts: J.Endzelīna Kauguru pamatskolas skolotājas

Dzintra Sijāte un Līga Gecko

Miķeļdiena Kauguru pamatskolāKatru gadu rudens mums dāvā ražu dārzos, laukos,

tīrumos, mežos, kā arī bagātīgi izkrāso dabu, tādēļ šogad Miķeļdienas pasākuma nosaukums bija “Mēs krāsainajās rudens rotās”. Skolēni veidoja gan krellītes un aproces, gan piespraudītes un mazas lapu cepurītes, gan arī citādi izrotājās ar dzeltenām, brūnām un sarkanām rudens lapām, ogām, kastaņiem un zīlēm.

Katra klase kopā ar savu audzinātāju prezentēja savas rotas, izdaiļoja papīra ozolzīli un pastāstīja par to, kas viņiem visvairāk patīk rudens gadalaikā. Pedagogiem vajadzēja atminēt divas mīklas, lai savā īpašumā iegūtu kādu rudens velti vai ziemas krājumu, ko bija sarūpējusi skolēnu paš-pārvaldei.

Paldies visiem skolēniem un pedagogiem par krāšņajām rudens rotām, kā arī paldies skolēnu pašpārvaldei par ieguldīto darbu, organizējot šo pasākumu! Foto no J.Endzelīna Kauguru pamatskolas arhīva

Informāciju sagatavoja: J.Endzelīna Kauguru pamatskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Līga Gecko

IZGLĪTĪBA

Beverīnas novada brīvprātīgie ugunsdzēsēji iegūst 1.vietu sacensībās

Valmieras aprinķa brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība 20.oktobrī organizēja sacensības – mācības, kurās piedalījās apkārtējo novadu brīvprātīgo ugunsdzēsēju (BU) koman-das no Valmieras pilsētas, Beverīnas novada, Ēveles un Matīšiem.

Šajās sacensībās bija viena disciplīna – izvēršanās no motorsūkņa (automašīnas), kas sevī ietver ugunsdzēsības iemaņu – šļūteņu izvilkšanu, savienošanu, motorsūkņa dar-bināšanu, ūdens padošanu pa šļūtenēm no atklātas ūdens-tilpnes un mērķu piepildīšanu ar ūdeni, izpildi ar laika kontroli. Kā atzina Valmieras rajona Brīvprātīgo uguns-dzēsēju biedrības priekšsēdētājs Egīls Kaužēns: “Novadu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir svarīgi iepazīt sava auto-transporta tehniskās iespējas. Šādas mācības rīkot ir gan patīkami, gan lietderīgi. Katras sacensības ir plānots rīkotcitā vietā, kas sabiedrībai dotu iespēju gan iepazīt, gan iesaistīties brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībā.”

Apkopjot komandu rezultātus, disciplīnā vislabāko laiku uzrādīja Beverīnas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, tā iegūstot 1.vietu mācībās. Mūsu novada komandā bija septiņi

cilvēki – Sergejs Melngāršs, Kaspars Bašķis, Vilnis Lezdiņš, Andris Filimonovs, Gints Vazdiķis, Zigmunds Pauliņš, Normunds Purbērziņš. Sacensībās 2.vietu ieguva Ēveles BU komanda, bet 3.vietu – Valmieras BUB komanda.

Fotogrāfi ja no pašvaldības 2018.gada oktobra fotoarhīvaInformāciju no avotiem sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

BRĪVPRĀTĪGIE UGUNSDZĒSĒJI

Noslēdz līgumuVēršam uzmanību, ka katram iedzīvotājam pašam ir

jānes atbildība par savu radīto atkritumu apsaimniekošanu, to paredz arī pašvaldības saistošie noteikumi. Katrai māj-saimniecībai ir jābūt noslēgtam līgumam par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Konteineru tukšošana notiek pēc individuāli sastādīta grafika, kurā ir iespējams veikt ari izmaiņas.

Atdod otrreizējai pārstrādeiLai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, iedzī-

votājiem ir jāiesaistās iepakojuma nodošanā pārstrādei. Tas ir veids kā saudzēt dabas resursus, jo iepakojums no-nāk rūpnīcās, kur no tā ražo jaunus produktus. Iesaistoties iepakojuma nodošanā pārstrādei ir iespēja taupīt arī savus finanšu līdzekļus, jo tādejādi sadzīves atkritumu konteiners pildās daudz lēnāk, iepakojuma konteinerus SIA “ZAAO” tukšo bez maksas.

Beverīnas novadā ir pieejami 7 EKO punkti jeb padsmitpubliski pieejami konteineri iepakojuma nodošanai pārstrādei.

PET režģos ir jāmet saplacinātas PET pudeles, tajos var mest arī iepirkuma maisus, kuros iepakojums nests līdz režģim.

Konteiners stiklam paredzēts tukšām stikla pudelēm un burkām.

Vieglā iepakojuma konteinerā kopā jāmet vairākas iepa-kojuma frakcijas, kuras Reģionālajā atkritumu apsaimnie-košanas centrā “Daibe” tiek pāršķirotas atbilstoši konkrēta jauna iepakojuma ražotāja tehniskajām prasībām. Tātad konteiners paredzēts papīram, kartonam, visa veida dzērienu pakām, kartona olu kastītēm, kā arī metāla sadzīves priekš-metiem, dzērienu bundžām un konservu kārbām. Konteinerā jāievieto polietilēna plēve, PET dzērienu pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojums, plastmasas pudeles un kannas.

(Iepakojuma konteinerā nedrīkst mest čipsu pakas, kon-fekšu papīrus, netīru pārtikas iesaiņojumu, vienreizējās lietošanas traukus, plastmasas un putuplasta olu kastītes, čaukstošus plastmasas maisiņus, keramikas un porcelāna traukus, spoguļus, logu stiklu, autiņbiksītes, rotaļlietas un citus atkritumus).

Pieejamas arī pakalpojums “EKO kaste”, kas paredzēts papīra (biroja papīrs, žurnāli, avīzes, bukleti) uzkrāšanai daudzīvokļu māju kāpņu telpās un uzņēmumu birojos. Kastes tiek tukšotas bez maksas.

EKO laukumos bez maksas var nodot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus – luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, krāsu bundžas, eļļas filtrus, motoreļļas, smēr-eļļas un riepas, nolietotu sadzīves tehniku. Laukumos pieņem arī logu stiklu, zaļos atkritumus, lielgabarīta atkritumus un būvgružus. Tuvākie EKO laukumi Burtnieku novada iedzīvotājiem ir Valmierā Beātes ielā 47, Dzelzceļa ielā 5 un Smiltenē Limbažu ielā 8. Par konkrēta atkritumu veida nodošanas skaita ierobežojumiem un/vai samaksu, inte-resēties klātienē pie EKO laukuma pārziņiem, uzņēmuma mājas lapā www.zaao.lv vai zvanot uz Valmieras biroja tālruni 6428150.

Nolietotas sadzīves elektrotehnikas savākšanu var pie-teikt arī savākšanai no mājsaimniecības adreses. Vairāki elektrotehnikas veidi tiek savākti bez maksas, dažiem ir noteikta samaksa. Pieteikumiem un papildus informācijai jāsazinās ar Šķiroto atkritumu savākšanas daļu pa tālr. 26132288.

KonsultējiesSIA “ZAAO” piedāvā desmitiem pakalpojumu veidu,

no kuriem katrs iedzīvotājs var izvēlēties savām vajadzībām nepieciešamo. Tas attiecas arī uz būvgružu, lielgabarīta un zaļo atkritumu nodošanas iespējām. ZAAO speciālisti irpieejami telefoniskās un klātienes konsultācijās. Uz iedzī-votāju jautājumiem pa tālr. 64281250 katru darba dienu no plkst.8.00 līdz 17.00 atbild Valmieras biroja klientu konsultanti. Uzņēmuma speciālisti labprāt konsultē iedzī-votājus arī forumos un daudzdzīvokļu māju sanāksmēs.

Līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu var noslēgt klātienē Valmierā, Rīgas ielā 32. Līguma slēgšana var notikt arī ar pasta starpniecību, līguma slēgšanu var pieteikt e-pastā zaao@zaao.lv vai www.zaao.lv sadaļā Pieteikt pakalpojumu vai zvanot pa tālr. 64281250.

Informāciju sagatavoja: SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste

Zane Leimane

Datums Laiks Pasākuma apraksts Vieta01.11.-30.11.

Bibliotēkudarba laikā Ilzes Pētersones darbu izstāde Beverīnas novada bibliotēkās

03.11. 14:00 Mūrmuižas Tautas universitāte. Dalība bez maksas! “Pagastmāja”, Mūrmuiža03.11. 11:00 J. Daliņa piemiņas skrējiens Valmiera, pie J.Daliņa stadiona

10.11. 16:00 Liepas amatierteātra izrāde, E.Zālītes “Bīstamais vecums”. Ieejas maksa: 2.00 EUR. Kauguru kultūras nams

11.11. 16:00 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlu atklāšanas pasākums. Dalība bez maksas!

Kauguru kapi,Kauguru kultūras nams

11.11.15:00 Latvijas simtgades kino “Bille”. Ieeja bez maksas!

Brenguļu sākumskolas lielā zāle16:30 Radošās darbnīcas bērniem17:00 Lāpu gājiens uz Brenguļu tiltu

11.11.16:00 Lāpu gājiens uz Trikātas kapiem Trikāta17:00 Latvijas simtgades kino “Bille”. Ieeja bez maksas! Trikātas kultūras nams

14.11. 17:00 Beverīnas novada izglītības iestāžu bērnu koncerts par godu Latvijas simtgadei “Izgaismo Beverīnu!”. Ieeja bez maksas! Kauguru kultūras nams

15.11. 18:00 Beverīnas novada izglītības iestāžu bērnu koncerts par godu Latvijas simtgadei “Izgaismo Beverīnu!”. Ieeja bez maksas! Trikātas kultūras nams

17.11. 18:00Valsts simtgades svinīgais sarīkojums: “Beverīnas lepnums” apbalvošana un Trīs Latvijas tenoru koncerts. Svētku balle. Ieeja bez maksas!

Trikātas kultūras nams

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums8 2018.gada oktobris • Nr. 10 (75)

PASĀKUMI NOVEMBRĪ

Artis Otsons 29.03.1983 – 17.09.2018.Zigrīda Ausma Krūmiņa 05.05.1932 – 02.10.2018.Jānis Bojāts 03.03.1938. – 05.10.2018. Norberts Paiders 06.06.1938. – 05.10.2018.

Mūžībā aizgājuši

Beverīnas novada pašvaldība izsaka līdzjūtību tuviniekiem!

Ko Laimiņa vēlēt grib,Gadiņiem mijoties?Mazu rūpi, izturību,Mīļu vārdu siltumam.

Sveicam oktobra mēnesī dzimušos seniorus cienījamās dzīves jubilejās!

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Beverīnas Vēstis”, tirāža – 1200 eks.Izdevējs: Beverīnas novada pašvaldības dome, “Pagastmāja“, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV 4224.

e-pasts: pasvaldiba@beverina.lv . Par publicēto rakstu saturu atbild to autors. Izdevumu sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša, e-pasts: marija.melngarsa@beverina.lv

VIDEEsi atbildīgs – apsaimnieko atkritumus pareizi

Atvadu vārdi2018. gada vējainā septembra dienā Liepājā klusi

pārtrūcis Trikātas pamatskolas bijušās skolotājas Gaidas Klāvas (1929 –2018) darbīgais mūžs, kas veltīts ģimenei un skolai.

Mums šķiet, ka viņa no mums, palicējiem, atvadās ar savas bērnības draudzenes un dzejnieces Olgas Lisovskas vārdiem:

“Un atkal es to pašu grāmatu –to vienu pašu visu mūžu rakstubez punkta,un lai jums, kas viņu tālāk dzīvos,ik mīļu rītu saule noglauž plakstus.”

1967. gadā Trikātas pamatskolā ieradās skolotāji Klāvi. Gaida Klāva sākumāskolā mācīja sākumskolas skolēnus, bet vēlāk vecāko klašu skolēniem vizuālo mākslu, latviešu valodu, vēsturi. Ar lielu interesi un aizrautību viņa vadīja skolēnu novadpētniecības pulciņuun bija arī internāta audzinātāja.

Skolotāja prata ieinteresēt audzēkņus iepazīt un pētīt savu novadu un īstenoja ieceri izveidot skolas novadpētniecības muzeju. Vēl tagad viņas bijušie skolēni atceras: “Brīnišķīga skolotāja, kura mums iemācīja plašākā apkārtnē saskatīt muzejiskas vērtības un novērtēt tās.” Trikātas pamatskolas novadpētniecības muzejs ir skolotājas Gaidas Klāvas izlolots – dibināts 1973. gadā, un tajā aplūkojami Trikātā lietotie 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma sadzīves priekšmeti, kā arī skolas piederumi. Viņas rosināti skolēni vāca, pētīja, aprakstīja un kārtoja vēsturiskos materiālus par ievērojamiem novadniekiem, Trikātas pienotavu, vēsturiskiem notikumiem Trikātā u.c. Ko-pīgais izcilais novērtējums novadpētniecībā izskanēja tālu republikā, un ar to visa skolas saime lepojās. Muzejā vēl šodien glabājas tā laika materiāli, vēstures liecības, kuras izmanto gan absolventi, gan skolotāji, jo tie ir noderīgi arī mūsdienu mācību procesā.

Skolotāja aktīvi vāca arī novada teikas, tās izman-toja vēstures stundās. Vēlāk teikas bija publicētas rajona laikrakstā.

Gaida Klāva ikvienu darbu veica ar lielu rūpību, bija ļoti prasīga gan pret sevi, gan pret kolēģiem un skolēniem. Skolotāja mācīja saviem audzēkņiem darbupaveikt apzinīgi un atbildīgi, veicinot skolēnos rado-šumu. Viņas vadītās mācību stundasbija saturīgas, emocionālas un interesantas, tās sasaucās pat ar mūs-dienu izglītības prasībām – balstījās uz skolēnu pie-redzi, problēmsituāciju risināšanu. Skolotāja Gaida Klāva audzināšanas stundās un ārpusskolas pasāku-mos piedāvāja nestandarta aktivitātes – apgūt galda kultūras iemaņas, pieklājības ABC un runas kultūras prasmes, tūrisma elementu izmantošanu sadzīvē, fotografēšanas iemaņas. Skolotāja brīvajā laikā daudz lasīja daiļliteratūru un arī skolēnus prata ieinteresēt ar grāmatu pasauli.

Tolaik nebija vēlams iedziļināties Latvijas un no-vada vēsturē, bet skolotāja ar saviem audzēkņiem bieži gāja pārgājienos ar mērķi vērot, pētīt, izzināt, bet pēc tam mācīja visu redzēto, iepazīto aprakstīt. Ir absol-venti, kas, kļūstot par vēstures skolotājiem, turpina skolotājas pieredzi savā darbā.

1989. gadā skolotāja Gaida Klāva beidza aktīvo darbu skolā, bet nepārtrūka interese par skolas dzīvi un turpinājās saikne ar bijušajiem kolēģiem. Pensijas gados viņa dzīvoja gan Rubenē kopā ar vīru un dēlu, gan pēc tam Liepājā pie meitas. Priecājās par savu mazbērnu gaitām un sasniegumiem.

Visur un vienmēr viņas aizraušanās bija gan darbs dārzā, gan zīmēšana un šūšana. Dzejnieces O. Lisovskas ietekmē viņa mēdza savas izjūtas, pārdzīvojumus un prieku izteikt arī dzejas rindās.

Viņa paliks mums atmiņā kā paraugs, kādam jābūt skolotājam – ar milzīgu darba degsmi, aizrautību, augstām prasībām pret sevi, bet tajā pašā laikā ar prasmi skolēnus vadīt, ieinteresēt, motivēt un iedrošināt. Tāds bija skolotājas mūžs. To it kā apliecina arī dzejnieces O. Lisovskas atziņa:

“Un vējš ir mūžam jauns un vējškā zāli mūžus šķirsta uz jūsu tālo atmiņu…un tā mēs nenomirstam…”

Informāciju sagatavoja:Trikātas pamatskolas bijušie darba kolēģi