1

Asoc.prof. Dr.psych.

Aija Dudkina

«Gudrība ir līdzīga neredzamam mākonim, kurā nokļūstot, cilvēks sāk redzēt ar sirdi un dvēseli.»

2

Šodien

1. • Sadarbības veidošana

2. • Taktikas konfliktsituācijās

3. • Kāpēc izceļas konflikti

4. • Aizvainojums•

5. • Uzticēšanās veidošanās

6. • Piedošana kā komunikācijas prasme

7. • Piedošanas motīvi un stress darba vidē

8. • Attiecību harmonizācija un veselība

Sadarbības veidošanaEmocionālais noskaņojums, garastāvoklis

sarunā

Ja cilvēkam sarunas brīdī ir slikts noskaņojums:

• viņš kļūst neiecietīgāks

• kritiskāks pret otru

• pamana tikai nepatīkamo

• bet īpaši labā garastāvoklī pat ienaidnieks var likties visai interesants cilvēks

Projekcija

• Visasāk mēs uztveram tos trūkumus citos, kas piemīt mums pašiem un kas mums nepatīk.

• Tikai sevī mēs šos trūkumus noliedzam, bet aktīvi tos meklējam un kritizējam citos.

6

Savstarpējās sapratnes katalizators

• Vai pareizi būtu «nopirkt» labas attiecības?• Kādi paņēmieni veido savstarpējo sapratni?

1. Kopējie (saskares punkti) sarunā, kas izsauc interesi, dzīvīgumu un entuziasmu

2. Esot kontaktā (sarunā) noskaņošanās saprast un klausīties to kā mūziku

3. Savstarpēja darbība palīdz uzcelt “tiltu” (kafijas dzeršana, pusdienošana u.tml.)

4. Parunāšanai «no sirds» labāk izvēlieties laiku

5. Atlieciet izrunāšanos tad, kad partneris ir satraukts, steidzas u.tml.

7

Efektīva kritika

8

Efektīva kritika

• Personīga; • Konkrēta; • Patiesa ieinteresētība -

emocionāli ieturēta, rēķinoties ar cilvēka satraukumu;

• Neuzbāšanās otram ar padomiem;

• Nav jākaunas, nav jāizjūt neveiklība;

• Nav vienlaicīgi mierināšana;

• Savlaicīga (nav iekavēta);• Nav ļaunatminīga;• Nav pārāk daudz.

9

Katram kritizējamam ir vismaz piecas tiesības!

o Tiesības tikt kritizētam vienatnēo Tiesības tikt īpaši neizdalītam citu

līdzvainīgo vidūo Tiesības uz konkrētu kritiku (par

konkrētām kļūdām, pārkāpumiem)o Tiesības sarunas sākumā uzrādīt «vainu

mīkstinošus apstākļus»o Tiesības uz nejaušu kļūdu bez tālāk

sekojošas «galvas mazgāšanas»

Kritizējamā tiesības

Kā tiek uztverta kritika? (M. Makkormeks, Business Age, 1992)

Par cilvēku var spriest pēc reakcijas, kad viņu kritizē:

• 1) kritiku ignorē. Nav sajēgas par ko otrs runā.

• 2) noliedz kritiku. Bīstami selektīvi uzskati. Ko vēl šādas personas neņem vērā sadarbībā?

• 3) kritiku novirza no sevis, vislabāk ievēro visu par citiem.. Atrodas savos augstumos (piem., politiķi). Neievēro savas kļūdas, tādēļ vaino citus.

• 4) piekrīt kritikai. Liecina par emocionālu briedumu. Var uzņemties atbildību problēmu risināšanai, spēs pieļautās kļūdas labot.

10

11

Pārliecināšana (poersuasion)

• Pārliecināšanas iedarbība ar argumentācijas palīdzību. Neskatoties uz atšķirībām divās konstrukcijās, tās veido ar tām pašām metodēm.

• Divas konstrukcijas:

1. Pierādījuma (kad nepieciešams kaut ko pamatot, tas ir, jauna jēga)

2. Kontrargumentējoša (kad izzūd jēga pieņemtajiem

lēmumiem, viedokļiem, arguments pret argumentu)

12

Kā pārliecināt otru?Nostādnes ir cieši saistītas:

• ar spēcīgām emocijām

• ar vērtību sistēmu

• sociālo identitāti

Ko darīt?• Kontrargumentācija, kas liek šaubīties un palīdz saprast kāpēc kaut kas

jādara savādāk (sāk darboties pašpārliecināšana)

• Atļauj otram pašam iesaistīties, līdzdarboties apspriežamajā jautājumā

• Dod laiku ziņas analīzei, palīdzot ar papildinformāciju;

• Ietekmē komunikatora autoritāte

• Iepriekš sagatavotās un pārdomātās idejas (ticamas, viegli uzskatāmas vai raisa jaunas idejas

• Apkārtējo reakcijas (kā uzticas), norādot uz kādu trūkumu iepriekšējai pārliecībai, sākot “uzbrukumu” opozīcijas viedoklim, atņemot tam spēku

13

Argumentācijas struktūra

• Fakts: atbild uz jautājumiem - kāpēc? Kas nepieciešams, lai uzlabotu?

• Sekas: atbild uz jautājumiem - ko tas dos? Kas var notikt? u.c.

Argumentējot, norādiet uz kopējām interesēm un vajadzībām, kas jūs vieno.

izmantojiet faktus, nevis pārsvarā - emocijas, kas bieži vien nomāc sarunas partneri.

14

Vingrināties!

Saruna – māksla, kurā jāvingrinās drošums, lietišķums.

•Pieprasot kvīti (veikalā, taksometrā)

•Pamanot defektu veikalā, runāt par to

•Lūdzat izslēgt mūziku, ja traucē

•utt.

15

Manipulācija

• Manipulācija – pseidofilosofija dzīvē, tās ievirze ir, lai citus ekspluatētu un kontrolētu.

• Ja manipulatoram izdosies, tad mijiedarbībā viņš būs kā uzvarētājs – iegūs pārākumu un pārliecību par to, ka manipulatoro spēju pielietojums viņam ir izdevies.

• Kā atpazīt, kad ar Jums manipulē?

• Kādas manipulācijas veidus Jūs zināt?

16

Psiholoģiskās manipulēšanas paņēmieni

• Oponenta kaitināšana (aizskaršana, ķircināšana, kas izsit no psiholoģiskā līdzsvara)

• Nesaprotamu jēdzienu un terminu lietošana

• Pārāk ātrs runas temps

• “Runāšana caur puķēm”

• Atsauksme uz autoritātēm

• Glaimošana, pielīšana un nepatiesi komplimenti

• Šķietamā neuzmanība (tiek “aizmirsts”)

• Šķietamā nesaprašana (speciāli nepareizi iztulko)

• “Etiķešu līmēšana” (stereotipu izmantošana- monopolisti, birokrāts)

• Šķietamais atbalsts (it kā pāriet oponenta pusē, novērš uzmanību, lai vājinātu pretestību – jā, bet tomēr...)

• Noklusēšana (slēpj informāciju)

• Puspatiesība (jaukta patiesā un nepatiesā informācija)

• Meli (patieso lietu slēpšana)

Konflikts

• Divu pušu sadursme,

kurā vienas puses interešu īstenošana reāli vai šķietami izslēdz otras puses interešu,

mērķu,

uzskatu,

pozīciju,

tendenču u.tml. īstenošanu

18

Konflikts

KonstruktīvsVeicina organizācijas

funkcionēšanas stabilitātes

pieaugumu, izmainoties

apstākļiem,

kuros jādarbojas

Stabilizējošs

novērš novirzīšanos

no normām

DestruktīvsSekmē normu graušanu

un atgriešanos pie

senākām normām

vai problēmsituācijas

pasliktināšanos

Konfliktu

tipi

19

Konfliktu veidi• Konflikts – divu pušu sadursme, kurā vienas puses interešu

īstenošana reāli vai šķietami izslēdz otras puses interešu (mērķi, uzskatu, pozīcijas, tendences utt.) īstenošanu

• Starppersonu (ārējie) konfliktā var iesaistīties divi un vairāk cilvēku, dažādas grupas

• Individuālie (iekšējie) konflikti – motīvu cīņa, sadursme

• Organizācijā – ārējie konflikti ir nozīmīgāki

Starppersonu konflikti• Gadījuma -rada slikts garastāvoklis, zema uzvedības kultūra

• Nobīdītie - rada sakrājušies aizvainojumi, iepriekš neatrisināti konflikti, pamatā -strīdēšanās par sīkumiem

• Latentie (slēptie) - rada iemesls, ko pretējās puses īsti neapzinās vai nevēlas nosaukt, konflikti ir par nenozīmīgām lietām

• Pseidokonflikti (neīstie) - vienpusīgs raksturs, tikai viena puse uzskata, ka jācīnās, jo cita risinājuma nav vai pārpratums, nav izteiktas pretrunas

• Interešu konflikti – pretēji mērķi, intereses

• Lietu konflikts – saskan abu pušu mērķi, nesaskan viedokļi par sasniegšanas līdzekļiem, veidu

• Formalitāšu konflikts – puses nevar vienoties par formalitātēm, (piem., normu izpratni, pielietojumu)

• Iracionālie (nesaprātīgie) rada uzskats, ka ir tikai viena taisnība un tā ir “manējā”, konflikts nav jārisina, bet tajā jāuzvar, tos rada skaidra apziņa par pretējiem viedokļiem un mērķiem un to, ka situācija ir jāatrisina

21

Konfliktu norise1. Diskomforts (cilvēks jūt, ka kaut kas nav kārtībā, bet

īsti nesaprot kas. Cilvēks var klusēt, bet klusībā skaita pāridarījumus);

2. Incidenti (netiek runāts par konfliktu patiesajiem cēloņiem, bet par diezgan sīkiem, nenozīmīgiem faktiem, bieži tas skar personisko līmeni);

3. Pārpratumi (grūti ir risināt problēmu, ja cilvēks patiešām to nolēmis darīt. Darbojas aizdomas, tiek meklēti slēptie mērķi, tiek gatavotas atbildes uz tiem. Sarunājas paaugstinātā balsī vai vispār nesarunājas);

4. Saspīlējums (pastāv liela spriedze, aizdomīgums,. Cilvēks cenšas pierādīt, ka apvainojumi ir nepatiesi);

5. Krīze (attiecību pārtraukšana, ja neizveidojas sadarbība un nav atrasts kompromisa risinājums)

Attiecību harmonizācija un veselība

23

Kāpēc izceļas konflikti?

• Komunikācijas trūkums (otra cilvēka neizpratne (emocijas, idejas), dominē negatīvi pieņēmumi, kas “aizpilda tukšumu”

• Vērtību konflikti (atšķirīgas attieksmes, pārliecības, vērtības, gaidas), rigīdums un pārliecība par “pareizo” lēmumu

• Efektīvas līderības vai lēmuma pieņemšanas prakses trūkums. Vienošanās trūkums – kā mēs darām lietas

• Lomu konflikti, kad divi cilvēki redz savas paša un otra cilvēka lomas atšķirīgi• Zems ražīgums, zema rezultavitāte, spēja pildīt uzdevumus un sasniegt tos

• Pārmaiņas izjauc līdzsvaru. Ja pārmaiņas notiek pēkšņi un cilvēki nav sagatavoti, tad parasti reakcija ir neapmierinātība un konflikti

• Iepriekš neatrisināti konflikti (pagātnē neatrisināti rada iespēju rasties jaunam konfliktam, jo sāp vecās “rētas”, visbiežāk ar vistuvākajiem cilvēkiem)

24

• Jau cilvēku priekšvēsturē cilvēkiem ir izveidojušās divas reakcijas uz draudiem un pretenzijām

(D. Dana)

Cīņa

??

Bēgšana

Draudi

Sūdzības

Nerunāšana

Vairāku

cilvēku

apvienošanās

pret vienu

Neatbildēšana

Tenkošana

Pazemošana

Aiziešana

prom

Fiziska

iespaidošana

25

Cīņa un bēgšana – instinktīvas reakcijas

• Abas instinktīvās reakcijas var tikt nosauktas par “slikto refleksu”,

• pamatā ir trīs sociālās percepcijas neprecizitātes konfliktsituācijās:

• Zaudētāja/uzvarētāja ilūzija

• “sliktā cilvēka ilūzija”

• Strupceļa ilūzija(D.Dana,1999)

26

Kāpēc tomēr cilvēki “bēg” vai “cīnās” konfliktsituācijās?

Tāpēc, ka uzskata:

• Konfliktā var uzvarēt viens

• Otrai pusei piemīt trūkumi un sliktas īpašības, bez kuru izmaiņām pie atrisinājuma būs grūti nonākt

• Situācija – bezcerīga, to tik un tā nevar atrisināt

• ?????• ?????• ?????

Kas palīdz piedot

Kas traucē piedot

Kas ir piedošana

Aizmirst vai mācīties sadarboties (sadzīvot)?

• Piedošana nenotiek maģiskā veidā, «piedot» nenozīmē «aizmirst», bet gan mācīties «sadzīvot».

• Piedošana ir saistīta ar atbildību par abiempieņemtajiem lēmumiem saskarsmessituācijās - aizmirst vai mācīties

Sadarboties - sadzīvot.• Enright, Santos, and Al-Mabuk, 1997

•Atbrīvošanās no duālisma (Tipings,

2012)

•Atbildība par lēmumu (Enright,

Santos, Al=Mabuk,

1997)

Emocionālā stabilitāteNaids

Attieksme Dusmas

ProkrastinācijaEmpātija

Optimisms Piedošana

Piesaiste PateicībaLabvēlība

LaipnībaAttiecības ar pāridarītāju (drošība)

Kādi ir piedošanas ietekmējošie faktori?

Ko piedošana var izdarīt veselības labā?

• «Katrā minūtē, ko jūs pavadāt dusmojoties, var zaudēt sešdesmit sekundes laimes» (R. W. Emerson).

• Piedošana korelē ar veselības rādītājiem un laimi (F. Luskin, 2008)

• Nepiedodot, tā katru minūti jūs pavada sajukums un lietas sāk bremzēties – neiet tā kā vajag, sākas apdraudējumi jūsu veselībai.

• Nepiedodot, mūsu organisms cieš tāpat kā piedzīvojot spēcīgu stresu: muskuļi ir saspīlēti, asinsspiediens paaugstinās un svīšana pastiprinās.

• Dusmojoties jūs esat pārāk aizņemts, jo esat aizrāvies ar dusmu emocijām un aizmirstat, ka tās var ietekmēt jūsu veselību.

• Nākamajā reizē, kad jūs uzskatāt, ka šis incidents ir pārāk liels, lai jūs varētu praktizēt piedošanu, atceraties to, ko tas varētu nozīmēt jūsu veselībai!

• Izdevums «Harvard Health Publications» raksts «Power of Forgiveness» (2004) -pētnieku secinājumi www.joshualancette.com

Piedošana un veselība

Ieklausīties savā ķermenī!

• Kādi veselības traucējumi ir pašreiz un kā tie saistīti ar pašreizējām problēmām?

• Kādas negatīvās emocijas (problēmas) ir atkārtojušās?

• Atcerieties veselības traucējumus agrāk un kā tie saistīti ar tā laika problēmām (darbā, mājās, u.c.)?

• Piedošana ir vajadzīga, lai atbrīvotos no pārliecības, ka pastāv tikai «pareizais un nepareizais», «baltais un melnais», tādā veidā, lai atbrīvotos no duālisma (K.Tipings, 2012).

Pats par sevi duālisms nav negatīva parādība, problēmas sākas, kad cilvēksatpazīst un izdala tikai pretstatus.

Daudzveidības akceptēšana.

Piedošana – daudzveidības akcentēšana

Atpazīst un izdala tikaipretstatus un aizmirst par kopīgo un vienojošo, kas ir

pretstatu pamatā

Vērtējums, viena no pretstatapusēm neizbēgami tiek vērtētapozitīvi, otra – negatīvi, turklātmēs paši parasti esam labie un

tie otrie nav pelnījuši mūsuizpratni un piedošanu

• Ja es piedodu, manas attiecības ar personu, kurai piedodu, noteikti uzlabosies

• Ja es piedodu, tas nozīmē, ka esmu attaisnojis tās personas rīcību, kurai piedodu

• Ja es neesmu aizmirsis, tad neesmu īsti piedevis

• Man tikai vajag piedot vienreiz

• Es piedodu citu cilvēku dēļ

• Piedošana sev ir egoistiska vai nepareiza

• Ja es piedodu, tad man vairs nebūtu jājūtas dusmīgam vai bēdīgam par notikušo

• Ne vienmēr, iespējams, ka šī persona nenojauš, ka esat piedevis.

• Piedošana - veids kā saukt lietas īstajos vārdos, apjaust to kā ir, nevis noliegt notikušo.

• Mūsu atmiņa to saglabā

• Mēs piedodam atkal un atkal, ne tikai septiņas bet septiņdesmit septiņas reizes

Mēs piedodam, lai atbrīvotu sevi

• Piedošana sev ir ļoti svarīga, un bieži vien tas uzlabo attiecības ar apkārtējiem).

• Skumjas un dusmas var parādīties laiku pa laika, tomēr šīs emocijas vajadzētu mazināt ar piedošanu, neļaujot izplūst negatīvajām emocijām

Mīti par piedošanu (T. Dayton, 2008)

ABC pakāpieni (Fitcgibon, 2000)

• A. Kognitīvā – diagnosticēt savas domas attiecībā par notikušo, psiholoģisko aizsardzību, veikt savu izvēli par piedošanu, pieņemt lēmumu turpināt attiecības ar pāridarītāju.

• B. Emocionālā – izjūt sāpes, laikietilpīgs piedošanas veids, ievainotais (upuris) un pāridarītājs attīsta empātiju, sāk otru izjust un jūt līdzi viens otram.

• C. Garīgā – ja nespēj piedot, tad lūdz palīdzību… saviem spēka avotiem, Dievam: lai Dievs piedod,

es nevaru, atbrīvo mani no dusmām un palīdzi man.

...citi paļaujas uz laiku.

Apspiešanas, nomākšanas pārveidošana par sadarbību

• Lepnība veido aizvainojumusEs pats esmu stiprs! (vientuļi, lepnība)

• It kā visu piedod – otru cilvēku pieņem nevis ar beznosacījuma pieņemšanu, bet it kā norijot aizvainojumu (it kā pārāks), pretnostatīšana, nošķiršanās, kas ir attieksmju, arī jūtu apspiešana.

• Dalīšanās princips, nepieciešamība sadzirdēt otru, ko viņš saka.

Mēs mācāmies viens no otra (došanas –ņemšanas princips).

• «Piedošana ir apmācāma prasme, to var apgūt tieši tā, kā jūs mācījāties spēlēt klavieres.» («Forgiveness Boosts Health») Piedošana uzlabo veselību (Arthritis TodayMagazine)

• Luskina, F. pieeja, kuru viņš uzskata par mācību, nevis psihoterapiju, kas tomēr ietver kognitīvās terapijas elementus, mindfulness (apzinātību) un lovingkindness (mīloša laipnība) meditācijas u.c.

• Piedošanas kursi parasti ir viena reize tikšanās -nedēļā, 60-90 minūtes, ilgums līdz 5-8 nedēļām.

Piedošana kā prasme

39

Uzvedības taktikas konfliktsituācijā• Konkurence – neviens nerēķinās ar otra interesēm,

viedokli, aktīvi aizstāvot savu pozīciju, kontrargumenti,citreiz visi labi līdzekļi savu mērķu sasniegšanai

• Aiziešana no konflikta – maina tēmu, atsaucas uz laika trūkumu, Galvenais –atstāj “kaujas lauku”, attālina risinājumu, bet citreiz tieši otrādi – tas var palīdzēt, jo svarīga ir attiecību perspektīvi ar cerību uz pozitīvu atrisinājumu

• Pielāgošanās – izstrādā tādu taktiku, kas apmierina abas puses, “gudro sievu taktika” – tālredzība, bet izsauc frustrāciju, ja ir biežs pielietojums - bieži piekāpjoties, pēc kāda laika var eksplodēt

• Sadarbība – optimālākais uzvedības veids konfliktsituācijā, noregulē attiecības, veido nākotnes kooperācijas iespējas

• Kompromiss – abas puses upurē savu interešu daļu otra labā, savstarpēji piekāpjoties;

• Konfliktēšana konfliktēšanas pēc – dīvaina taktika, iepriecina iespēja izkliegties (raksturīgs -psihopātiem, sociopātiem, tādā veidā samazinot iekšējo emocionālo spriedzi)

• Aizskaršanas aģenti

24,2% pretēja dzimuma draugi

22,8% tuvinieki, radinieki, darba kolēģi

22, 2% sava dzimuma draugi

11,6% laulātie draugi

10,4% darba devēji

8,7% bērni

Kas mūs visbiežāk aizvaino?Pāridarītāju, apvainotāju raksturojums (N=884)

No kā tas ir atkarīgs?• Personīgo negatīvo nostādņu daudzums (visi viņi ir tādi,

u.tml.)• Nosacīts daudzums piedzīvots negatīvu situāciju?

(vienam 2-3 gadījumi, citam – 5 un vairāk)

• Atkarīgs no saņemtām “pretpotēm” bērnībā, ģimenē (beznosacījuma mīlestība, uzticēšanās cilvēkiem)

• Kristīgs cilvēks – jāmīl visi cilvēki, var izskatīt un pieļaut kā nejaušu gadījumu u.tml. (Mīli... kā sevi pašu)

• ???

Cik reižu var piedot?

Pētījumi par piedošanasmotīviem un stresu darba vidē

• Latvijā - maz pētījumu psiholoģijā par piedošanu darba vidē. • Pietrūkst pētījumu par piedošanas motīviem.

• Darbinieki var piedot vai samierināties, jo viņi baidās zaudēt vērtīgu draudzību darba vietā, ne tikai tāpēc, ka viņiem ir jāturpina strādāt ar šo cilvēku

(Bright, Fry, & Cooperrider, 2006).

• Atvainošanās var netieši veicināt piedošanu, samazinot upura pozīcijā esošajam stresa līmeni un palielinot empātiju pret pāridarītāju (McCullough & VanOyen Witvliet, 2002; McCullough, Worthington, & Rachal, 1997; Worthington, 2006, kā teikts Bright, Fry, & Cooperrider, 2006 ).

• Vairāki pētījumi ir veltīti piedošanas saistībai ar psiholoģisko labklājību, stresa reakcijām un veselības stāvokli (piem., DeLongis, Folkman, & Lazarus, 1988, kā teikts Cox, et al., (2012). Piedošana samazina stresa un paaugstina vispārējās veselības rādītājus.

• Sliktas attiecības darba vidē - darba stresa izraisītāji (Türetgen et al. 2012).

Atvainošanās

Morāle

ReliģijaAttiecības

Alternatīvu

trūkums

Piedošanas

motīvi

(Cox, Bennett, Tripp, & Aquino,

2012)

• Balstīta uz vēlmi iegūt kādu labumu vai atlīdzību. Visdrīzāk šī piedošanas motivācija var realizēties starp cilvēkiem, kuriem ir cieša saistība, nevis piedodot svešiniekam. Tā varētu būt motivācija arī laulāto vai darba attiecībās (Mitchaell, Lee, 2001).

• Piemēram, starp darba kolēģiem vai arī darbinieku un priekšnieku šāda veida piedošana var būt ļoti nepieciešama, lai izdotos saglabāt darbu.

Izdevīgā piedošana(Expedient forgiveness)

• Realizējas situācijās, kad indivīds piedod pāridarītājam, jo baidās, ka sabiedrība (kopiena) viņu nosodīs vai izstums, ja viņš nepiedos. Visbiežāk šāda piedošanas motivācija ir sastopama reliģisko kopienu vidū vai darba vietā (Tripp & Bies, 1997). Indivīds it kā tiek piespiests atteikties no atriebības un klaji pausta aizvainojuma, pamatojoties uz „Dieva dusmām” vai kādi citi netieši draudi no augstāk stāvošas personas.

Sabiedrības veicinātā piedošana (Role-expected forgiveness)

• Ne tikai piedošanas ārēja izpausme ar vārdiem un atriebīgas uzvedības apspiešana, bet arī iekšējās attieksmes un emociju maiņa pret pāri darītāju. Atšķirībā no lietderīgās piedošanas, cietušais atbrīvojas no negatīvām emocijām pret pāridarītāju (Tripp & Bies, 1997).

Patiesā piedošana (Intrinsic forgiveness)

Pētījuma rezultāti

Jo augstāki piedošanas morāles motīvu rādītāji, jo zemāki iruztvertā stresa rādītāji (Pīrsona korelācijas koeficienti starp piedošanas

motīvu un uztvertā stresa rādītājiem (n=100) * p < 0,05).

• Pētījumā atklāta sakarība starp piedošanas alternatīvas trūkuma motīvu skalas un uztvertā stresa rādītājiem, ko var skaidrot, jo augstāki alternatīvas trūkuma skalas rādītāji, jo augstāki ir uztvertā stresa rādītāji (n=100) * p < 0,05).

• Iegūtie rezultāti saskan ar citu pētījumu rezultātiem

(piem., Cox, Bennett, Tripp un Aquino, 2012).

Soļi pretim savam izaicinājumam

• 1. Nokoncentrējieties uz otra cilvēka vienu no personības īpašībām vai rīcību, kas izsauc manī uzbudinājumu (aizkaitinājumu)?

• ……………………..piem., viņa bezatbildība...

• 2. Pievērsiet uzmanību savām reakcijām (kā ar vienu vārdu var aprakstīt savas izjūtas)

• …………Nevaru ciest viņu.. Dusmojos, nerunāju. - piem., ...nepieņemšana...

• 3. Ko es varu mainīt? Kas tad mainītos?

• piem., Daudz jādara... Pārāk ātri piekāpjos... Vēlos izvirzīt stingras prasības, noteikt savas robežas (vienošanās).

• 4. Ko man māca šis izaicinājums?

• Piemērs: māca uzņemties atbildību un rūpēties par savām personiskām robežām. Viņš –mans piedošanas skolotājs/

• Par ko es varu pateikties viņam (-ai)?

Piedošana sev indikatori

• - Izdarījusi kaut ko nepareizi, es ilgstoši turpinu sev to pārmest

• - Ilgstoši dusmojos uz sevi par sliktajām lietām/rīcībām, ko esmu izdarījusi

• - Man ir grūti sev piedot, ja esmu izdarījusi ko sliktu

• - Es ilgstoši pārmetu par negatīvām domām, jūtām, vārdiem, rīcību

• + Ar laiku es pieņemu pašas pieļautās kļūdas

• + No savām kļūdām gūtās mācības man palīdz ar tām samierināties

Piedošana citiem indikatori

• - Ja kāds, pēc manām domām, ir izdarījis ko sliktu, tad es ilgstoši turpinu viņu par to sodīt

• - Es ilgstoši palieku skarba pret cilvēku, kas mani ir sāpinājis

• - Es ilgstoši domāju slikti par cilvēkiem, kas kādreiz ir izturējušies slikti pret mani

• + Ja kāds man sagādā vilšanos, ar laiku es spēju tikt tam pāri un turpināt uzturēt ar viņu labas attiecības

• + Ar laiku es pieņemu sava pāridarītāja pieļautās kļūdas

• + Lai gan pagātnē citi mani ir sāpinājuši, ar laiku es esmu spējis saskatīt viņos labus cilvēkus

Piedošana notikumiem, nekontrolējamiem apstākļiem indikatori

• - Es ilgstoši pārdzīvoju, ja nekontrolējamu apstākļu dēļ rodas problēmas

• - Es ilgstoši pārdzīvoju par nepatīkamiem notikumiem, ko nespēju ietekmēt

• - Man ir grūti pieņemt nepatīkamas situācijas, kurās neviens nav vainojams

• + Ar laiku samierinos ar sliktajiem notikumiem, kas ir atgadījušies manā dzīvē

• + Es salīdzinoši ātri pārstāju uztraukties par nelabvēlīgiem apstākļiem, ko neviens nevar ietekmēt

• + Ar laiku es pieņemu sliktos notikumus, kas ir atgadījušies ar mani

Lūdzu, pārskatiet dotos apgalvojumus un atzīmējiet šobrīd vienu atbilstoši savai pārliecībai (iecerēm, nodomiem)

attiecībās ar konkrētu personu!

• Es varu piedot pāridarītājam tikai tad, ja es viņu sodīšu tikpat lielā mērā kāds ir bijis pāridarījums, tas būs atbilstošs manām ciešanām

• Varu piedot, ja saņemšu atpakaļ to, ko zaudēju un man atvainosies. Tad varupiedot, jo par notikušo jutīšos mazāk vainīgs

• Es varu piedot, ja otrs izrāda pretimnākšanu, ir aicinājums vai netiešs mājienssadarboties

• Man ir jāpiedod atbilstoši morāles prasībām, garīgiem vai kristīgiem principiem

• Es varu piedot tāpēc, ka tas atjaunos attiecībās saskaņu un labas attiecībassabiedrībā

• Es varu piedot bez noteikumiem tāpēc, ka viņa uzvedība neietekmē manuattieksmi pret viņu

Piedošanas nobriedusī forma

6. Piedošana kā beznosacījuma pieņemšana: Es piedodu beznoteikumiem, tāpēc, ka jūtu patiesu mīlestību pret otru cilvēku, unviņa uzvedība neietekmē manu mīlestību pret viņu.

5. Piedošana kā sociālās harmonijas līdzeklis: Es piedodu tāpēc, ka tasatjaunos sociālo harmoniju un labas attiecības sabiedrībā.

4. Piedošana kā likumu, kā manas reliģijas prasību izpilde: Es piedodu tāpēc, katāda ir mana dzīves filosofija vai tāpēc, ka tas atbilst manām normām.

3. Piedošana kā citu gaidu izpildīšana:Es varu piedot, ja mani aicina to darīt.

2. Piedošana balstās uz atdošanu: Ja es saņemšu atpakaļ to, ko zaudēju, un manatvainosies un es jutīšos mazāk vainīgs, tad es varu piedot.

1. Piedošana balstās uz atriebību: Es varu piedot pāridarītājam tikai tad, ja es viņu sodīšutikpat lielā mērā kāds ir bijis pārinodarījums, un tas būs proporcionāls manām ciešanām.

Piedošanas izpratnes sešas stadijas(Enraits, Santoss un Al-Mabuks, 1997)

Ievainotais (piedevējs),

kurš cieš no netaisnīga

apvainojuma, pieņemot

lēmumu par piedošanu,

ATSAKĀS NO

ATRIEBĪBAS UN

PIEDOD

Pāridarītājs

IZJŪT vainu, diskomfortu

UN IZSAKA

NOŽĒLU, atzīst

kļūdīšanos,

pārsteigšanos...

Diagnosticēt?

Kas ir Jūsu piedošanas skolotāji?

DZĪVES PIEREDZES KOKS

DZĪVES PIEREDZES KOKS

• Uzzīmējiet uz papīra lapas savu dzīves koku ar saknēm, stumbru un zariem. Saknes atspoguļo pagātni, stumbrs – tagadni un zari – nākotni. Katram nepieciešams pierakstīt atslēgvārdus:

• Pie saknēm – notikumus, kuros ir ieguvuši piedošanas pieredzi pagātnē un cilvēks

•

• Pie stumbra – to, kas pašlaik ietekmē piedošanas pieredzes veidošanos un cilvēks

•

• Pie zariem – to, ko vēloties iegūt nākotnē – kādu sadarbības pieredzi, prasmes

• Uzrakstiet stāstījumu par savu zīmējumu.

• Kas ir piedošanas skolotāji manā dzīvē? Ko es vēlos

attiecību veidošanā?

• Koks – dzīvesspēka simbols.

• Viens no agresijas veidiem - aizvainojums, kura izpausmes ir skaudība un ļaunums pret apkārtējiem, tam pamatā ir neapmierinātība un naids un pret kādu konkrēti vai arī pret visu pasauli, balstoties uz izdomātām ciešanām (Bass, 1961). Faktiski tā ir agresija pret sevi.

Aizvainojums

• Uzticēšanās - attieksme un darbība, kurā cilvēks pieņem sajūtas un izjūtas. Atkarībā no tām uzsāk vai pārtrauc, attīsta vai bremzē savu rīcību konkrētajā virzienā. Tuvākie vārdi latviešu valodā: paļaušanās, pieņemšana (angl. confidence).

• Uzticēšanās darbības pamatā - četras līdzvērtīgas prasmes, kuras izdalītas atsevišķi:

• prasme pieņemt;• prasme dot;• prasme lūgt;• prasme atteikt.

Ideāli, ja visas prasmes attīstītas līdzvērtīgi. Piedošana kā indikātors.

Uzticēšanās

Uzticēšanās veidi

• Divi saistīti uzticēšanās veidi:

• iekšējā uzticēšanās – tad, ja cilvēks uzticas pats sev

• ārējā uzticēšanās – tad, ja uzticas ārējiem faktoriem.

• Cilvēks jūtas saskaņā ar sevi un sociālo vidi tad, ja šie uzticēšanās veidi ir harmonijā.

• Ja izceļas viens uzticēšanās veids, veidojas galējie varianti:

• izteikta iekšējā uzticēšanās, vāja ārējā uzticēšanās – cilvēks atsvešinās no apkārtējās pasaules, kļūst izteikti egoistisks un pašpaļāvīgs, veidojas konflikti ar apkārtējiem

• izteikta ārējā uzticēšanās, vāja iekšējā uzticēšanās – pazeminās pašvērtība, ticība saviem spēkiem, akli pieņem ārējos apstākļus, bieži tiek izmantoti no apkārtējiem

• Primārā un sekundārā uzticēšanās veids, kuri izpaužas galējās situācijās. Piemēram, ļoti riskantā dzīves brīdī kāds uzticas tikai un vienīgi sev, cits Dievam, veiksmei, liktenim, veselajam saprātam utt.

«Zelta vidusceļš»?

• «Zelta vidusceļš» - klusēšana bieži vien nav pats labākais variants - nekā nedarīšana bieži vien ir arī

NS postošākais variants.

• Mēs nodarām sev pāri ar negatīvu emociju uzkrāšanu

• Nekā nedarīšana var pārvērsties atriebībā

• Zaudēts laiks

• Piedots «ar laiku» ir ilgāks process, sāpīgāks

Piedošanas posmi (Dayton, 2008)

Cilvēks iziet cauri apmēram 5 paredzamiem posmiem, kuri varatkārtoties, mainīties vai tikt izlaisti:

• Pamošanās (“Wake up”) – apzināšanās, ka mūsu prātu nodarbinakāda problēma, kas izjaukusi iekšējo mieru.

• Dusmas/aizvainojums – emocijas “vārās” un parādāsaizvainojums, arī pēkšņi dusmu uzliesmojumi un dusmu lēkmes, kasvisbiežāk saistīts ar neatrisinātām skumjām.

• Skumjas/ciešanas – jūtas sākot no skumjām līdz izmisumam, kurasnereti bloķē bailes, neļaujot šīm negatīvajām jūtām pazust.

• Integrācija/pieņemšana/palaišana vaļā - piedzīvojot nevēlamasemocijas, iespējams mācīties un gūt jaunas atziņas savai tālākajaiemocionālajai izaugsmei.

• Atkārtots ieguldījums – Apzināti, ar nolūku ieguldīt atbrīvotuenerģiju dzīvē un attiecībās.

Kad es dusmojos/ esmu iebiedēts/a,tad sev vērts uzdot jautājumus

• Ko darīt, lai atbrīvotos no negatīvām izjūtām?/izvairieties no nosodīšanas, vainot otru, Kas ir atbildīgs par manām izjūtām? Vai manās izpausmēs nav kādi atriebības elementi?

• Kāda ir manas atbildības daļa?

• Izvirzīt mērķi – uzlabot situāciju, dialoga veidošanu. Kad otrs atklāti dalās ar savām izjūtām, pieņemiet to kā dāvanu. Saudzīgi attiekties pret to.

• Izskaidrojiet otram kā es vēlētos, lai veidotos saskarsme. Tādā veidā tiek novērsta situācijas atkārtošanās (ja kāds nezvana, lai gan solījis, tad otram izskaidrojiet kā es vēlētos lai būtu). Tā nodrošinot savu interešu ievērošanu, saglabājot attiecības.

Rituāls

• Par ko Jūs esat pateicīgs sev?

• Par ko Jūs varat pateikties šodienai?

Koncentrējieties uz to, kas Jums ir!

• Vai Jums ir nepieciešams mazs atgādinājums?

• Ko Jūs atklājāt, domājot par pateicību?

• Pateicības intervence «Dāvā sev pateicību!»

Paldies!