Arodslimības Latvijā – aktuālā situācija

Darba drošības un vides veselības institūts

1

Vispasaules darba aizsardzības dienas konferenceLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Arodslimības Latvijā –aktuālā situācija

Ivars Vanadziņš, Jeļena Reste, Darba drošības un vides veselības

institūts, Rīgas Stradiņa universitāte

[email protected]

Rīga, 28.04.2011.


2

Arodslimības Latvijā – kāda ir situācija?

Kopējās tendences:

Kopējais skaits stabilizējas

Turpinās “tradicionālo” riska faktoru izraisīto arodslimību nomaiņa ar “jauno” faktoru izraisītajām

AS sadalījums nozaru griezumā atspoguļo reģistrācijas nepilnības atsevišķās nozarēs un Latvijas darba tirgus īpatnības

Pacienti sūdzas par pārslodzēm, intensīvu darba režīmu, hronisku nogurumu u.c.


Pirmreizējo arodslimnieku skaita dinamika Latvijā 1993.-2010.g.

82

185 174109 118 149

211 232

332

433

554

786 782

589

776

990

1386

1155

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

gadi

ab

so

lūta

is s

ka

its

kopā

vīrieši

sievietes


Kopējā pirmreizējo arodslimnieku un arodslimību skaita dinamika Latvijā 1993.-2010. g.

127

284 311194

260346

434

760891

1150

1520

1847

1693

1076

1559

2054

3028

2842

82185 174 109 118 149 211 232

332433

554

786 782

589

776

990

1386

1155

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

gadi

ab

so

lūta

is s

kait

s

Pirmreizējo

arodslimību

skaits

Pirmreizējo

arodslimnieku

skaits


Kopējā pirmreizējo arodslimnieku un arodslimību skaita dinamika Latvijā 1996.-2010. g. (uz 100 000 nodarbinātajiem)

11.5 11.9 15.123.1 25.5

35.545.9

56.9

78.5 75.1

54.269.3

88.0

138.6123.2

20.4 26.335.1

47.5

83.695.4

121.9

156.2

184.5

162.7

98.9

139.3

182.7

303.1

302.8

0

50

100

150

200

250

300

350

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Gads

Skait

s u

z 1

00 0

00 n

od

arb

ināta

jiem

Pirmreizējo

arodslimnieku

skaits

Pirmreizējo

arodslimību

skaits


Vidējais arodslimību skaits vienam arodslimniekam 1993.-2010. gados

1.5 1.5

1.8 1.8

2.22.3

2.1

3.3

2.7 2.72.7

2.3

2.2

1.8

2.02.1

2.2

2.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

gadi

vid

ēja

is a

rod

slim

ību

sk

ait

s v

ien

am

cilv

ēk

am

Kopā

Vīrieši

Sievietes


7

415,8

330,4

149,8

112,1

181,5188,9

311,7

152,0

286,2249,1

160,1

106,2

201,2181,4

130,4

90,386,9

44,7

88,5

75,9

157,7

120,0122,9110,5

0,0

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

300,0

350,0

400,0

450,0

2006 2007 2008 2009

Rīga Pierīgas reģions Latgale Kurzeme Vidzeme Zemgale

AS sadalījuma dinamika pa CSP reģioniem (uz 100 000 nodarbinātajiem) 2006.-2009.gadā.


Pirmreizēji diagnosticēto arodslimību statistika 2010. gadā

I. Infekcijas un parazitārās slimības 10

1. Plaušu tuberkuloze un tās sekas 5

2. Hronisks C vīrusu hepatīts (HVC) 5

II. Audzēji 6

1. Elpošanas orgānu 3

2. Mezotelioma (pleiras) 1

3. Barības vada 1

4. Smadzeņu 1

III. Psihiski un uzvedības traucējumi 5

Izdegšanas sindroms, adaptācijas traucējumi kā reakcija uz smagu stresu

5


Pirmo reizi diagnosticēto arodslimību saraksts 2010. gadā

IV. Nervu sistēmas un maņu orgānu slimības 743

1. Abpusējs karpālā kanāla sindroms 491

2. Gijona kanāla sindroms 37

3. Toksiskā polineiropātija 13

4. Toksiskā encefalopātija 2

5. Hronisks konjunktivīts, blefarokonjunktivīts 1

6. Smaga progresējoša tuvredzība 1

7. Sensoneirāla vājdzirdība 306

V. Asinsrites sistēmas slimības 49

1. Varikozas vēnas 43

2. Hemoroīdi 5


VI. Elpošanas sistēmas slimības 252

1. Hronisks rinīts, faringīts, nazofaringīts (J31), rinosinusopātija

64

2. Hronisks laringīts un laringotraheīts (J37) 74

3. Hronisks traheobronhīts 23

4. HOPS, hronisks obstruktīvs bronhīts (J44.8, J44.9) 17

5. Bronhiālā astma 48

6. Pneimokoniozes 1

7. Balss saišu mezgliņi, disfunkcija, disfonija 2

VII. Ādas un zemādas audu slimības 10

1. Alerģisks kontakta dermatīts (L23.9) 8

2. Cits dermatīts (L30.9) 2




VIII. Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības 1347

1. Artrozes (M15-M19) 315

2. Radikulopātija (M54.1) 90

3. Spondiloze (kakla un jostas daļas) ar reflektoru sāpju sindromu, radikulopātiju (M47)

608

4. Entezopātijas, t.sk. epikondilīts un citi tendinīti, tendovaginīti (M77)

164

5. Pleca locītavas bojājumi, t.sk. pleca / lāpstiņas periartroze, rotatoru aproces sindroms, pleca tendinīti, bursīti (M75)

134

6. Palmāra fasciāla fibromatoze (M72.0) 31

IX. Ievainojumi u.c. ārējās iedarbības sekas 303

1. Vibrācijas slimība 301

2. Gāzu, dūmu un tvaiku toksiska ietekme 1

3. Alergoze 1


12

7,0 7,9

14,3

22,525,7

36,8

47,344,4

30,0

40,8

49,3

92,5

0,9 1,2

6,0

15,2

20,717,5

20,924,0

20,7

15,3

11,0

17,9 18,8

30,5

11,2

36,4

54,0

65,3

86,4

77,9

39,8

59,2

88,6

6,75,0

8,4 9,2

16,6 17,414,6

16,2

33,9

7,44,6

0,4

1,3 1,0 2,2 2,1 1,64,2 3,1 4,6

1,92,9

11,49,2

6,3

33,5

6,4

2,93,4

139,4

5,24,63,9

16,713,0

0,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

140,0

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Nervu sistēmas un maņu orgānu slimības Asinsrites sistēmas slimības Elpošanas sistēmas slimības

Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības Ievainojumi un citas ārējas iedarbības sekas


13

9,6 15,322,4 24,6 22,4 27,9

40,7

77,7

51,8

73,682,2

89,877,2

104,8

135,8

154,4

112,6

158,4170,3

280,4

9,5

32,4

14,3 10,4

62,753,8

91,8

27,8

54,7

37,5 32,639,9

132,8

0,0 2,19,8 14,6 15,9 12,3 14,1 10,8

27,1

76,2 72,9

132,3

161,6175,5

99,2

127,9

155,4

240,7

104,3

237,1

200,3

162,7

229,5

313,0

430,2

29,2 30,121,2 24,1

46,8

10,1

66,2

30,1 25,733,3

54,045,2

82,7

14,3

12,5

31,1

51,251,9

25,5

29,423,2

31,4 30,9

36,350,7 37,6

1,50,9 4,82,7

11,59,87,1

16,522,1

120,6

9,410,6

22,933,326,9

145,8

76,2

2,12,8 5,45,4 5,4 10,0 14,2 18,4 35,6

0,0

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

300,0

350,0

400,0

450,0

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecībaApstrādes rūpniecībaElektroenerģija, gāzes un ūdens apgādeBūvniecība Vairum- un mazumtirdzniecība, auto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts Transports, transporta pakalpojumi, sakari, telekomunikācijasVeselība un sociālā aprūpeCitas nozares kopā

AS sadalījuma dinamika nozarēs (uz 100 000 nodarbinātajiem) 2006.-2009.gadā.


Latvijas arodslimību TOP 2010

1. Spondiloze (kakla un jostas daļas) ar

reflektoru sāpju sindromu, radikulopātiju

(M47)

2. Abpusējs karpālā kanāla sindroms

3. Artrozes (M15-M19)

4. Sensoneirāla vājdzirdība

5. Vibrācijas slimība


Latvijas arodslimību TOP 2010

6. Entezopātijas, t.sk. epikondilīts un citi

tendinīti, tendovaginīti (M77)

7. Pleca locītavas bojājumi, t.sk. pleca /

lāpstiņas periartroze, rotatoru aproces

sindroms, pleca tendinīti, bursīti (M75)

8. Radikulopātija (M54.1)

9. Hronisks laringīts un laringotraheīts (J37)

10. Hronisks rinīts, faringīts, nazofaringīts

(J31), rinosinusopātija


Kāds ir tipisks arodslimnieks Latvijā?

Cilvēks pusmūža gados; kopējais darba stāžs ir vairāk par 15 gadiem; strādājis Padomju Savienības laikos, kur bija

raksturīgi smagi darba apstākļi un daudz kaitīgo darba vides riska faktoru;

Visbiežāk jau ilgstoši slimojis ar attiecīgo AS, taču visu šo laiku turpināja strādāt to pašu darbu – slimo ar hroniskām, ielaistām AS

Pacientu darba nespēja faktiski ir nenovēršama un pieejamā rehabilitācija ir neefektīva, bieži vien arī pacienti nesadarbojas

Parasti tiek diagnosticētas vairākas arodslimības vienam cilvēkam


17

Secinājumi

“Tradicionālās” AS turpina nomainīt “modernās” As

Reģistrēto arodslimību struktūra saglabā līdzšinējās tendences gan attiecībā uz “populārākajām” diagnozēm, gan “tradicionālo” AS īpatsvara samazinājumu

Reģistrēto arodslimību skaits ir stabilizējies, tuvāko gadu laikā varētu būt nelielas svārstības ap pašreizējo līmeni (atkarībā no situācijas valstī)


Secinājumi

AS sadalījums nozarēs neatspoguļo reālo riska faktoru līmeni tajās

Absolūtais vairums arodslimību ir hroniskas un ielaistas, savukārt akūtās/subakūtas arodslimības praktiski netiek reģistrētas

Liela daļa hronisko arodslimnieku iegūst invaliditāti un darbspējas neatgūst –esošās rehabilitācijas sistēmas reāli nedarbojas vai nepietiekamas

18

Documents

Arodslimības Latvijā – aktuālā situācija