Embed Size (px)
Citation preview
1
Apspriežu dokuments – Valsts atbalsts vides aizsardzībai
- Anketa ieinteresētajām personām -
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un Vispārējās grupu
atbrīvojuma regulas vides atbalsta pasākumu pārskatīšana
Pašreizējo apspriežu mērķis ir aicināt gan dalībvalstis, gan citas ieinteresētās personas izteikt
piezīmes par Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un Vispārējās grupu
atbrīvojuma regulas vides atbalsta pasākumu piemērošanu. Šīs piezīmes dos vērtīgu ieguldījumu
minēto pamatnostādņu un regulas pārskatīšanā, kas notiks 2013. gadā. Komisija aicina dalībvalstis un
ieinteresētās personas iesniegt piezīmes Konkurences ģenerāldirektorātam līdz 2012. gada
23. oktobrim.
IEVADS
Kā minēts Paziņojumā par ES valsts atbalsta modernizāciju1, Komisijas mērķis ir panākt ES valsts
atbalsta modernizāciju, līdz 2013. gadam pārstrādājot un racionalizējot galvenos Komisijas tiesību aktus un pamatnostādnes. Pašreizējo apspriežu mērķis ir aicināt gan dalībvalstis, gan citas ieinteresētās personas izteikt piezīmes par Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas vides atbalsta pasākumu piemērošanu. Rezultāti sniegs vērtīgu ieguldījumu modernizācijas projektā. Valsts atbalsta kontroles galvenais mērķis vides aizsardzības jomā ir nodrošināt, lai valsts atbalsta pasākumu rezultātā tiktu panākts augstāks vides aizsardzības līmenis, kas nenotiktu bez atbalsta, un nodrošināt, ka, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, kas noteikts LESD 191. pantā, atbalsta pozitīvā iedarbība pārsniedz atbalsta negatīvo iedarbību, kuras izpausme ir konkurences izkropļošana. Komisija savās Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai ir noteikusi kritērijus, ko tā izmanto, novērtējot valsts atbalsta vides aizsardzībai saderību (OV C 82, 1.4.2008.)
2. Turklāt no
iepriekšēja paziņojuma sniegšanas ir atbrīvotas vairākas vides atbalsta pasākumu kategorijas, ja tās atbilst Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzētajiem nosacījumiem (OV L 214/3, 9.8.2008.)
3.
DALĪBA APSPRIEŠANĀ
Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas tiek aicinātas atbildēt uz pievienotās anketas jautājumiem.
Atbildes var sniegt jebkurā no ES oficiālajām valodām. Ņemot vērā, ka atsevišķās valodās iesniegto
piezīmju tulkošanas dēļ ir iespējama kavēšanās, būtu vēlams atbildes iztulkot kādā no Komisijas darba
valodām (ieteicams angļu valodā), lai Komisija tās varētu ātrāk apstrādāt. Turklāt atzinīgi tiks
novērtētas papildu piezīmes, kas nav tiešas atbildes uz anketas jautājumiem.
Jums nav jāatbild uz visiem jautājumiem. Ja kāds no jautājumiem uz jums neattiecas, lūdzam atbildi
neaizpildīt. Tiks atzinīgi novērtētas jebkādas piezīmes un informācija ārpus anketas jautājumu loka, jo
īpaši citi dokumenti, ziņojumi, pētījumi un datu avoti, kuri attiecas uz šo jomu.
Atbilžu iesniegšanas termiņš ir 2012. gada 23. oktobris.
Atbildes jānosūta Eiropas Komisijai, vēlams, izmantojot e-pastu [email protected].
1COM(2012) 209 final. 2http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2008:082:0001:0033:EN:PDF 3http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:214:0003:0047:LV:PDF
2
European Commission Directorate-General for Competition State aid Registry Tēma "HT 359 - Consultation on Community Guidelines on State Aid for Environmental Protection" B-1049 Brussel/Bruxelles BELGIË/BELGIQUE
E-pasts: [email protected]
Pārredzamības nolūkos Komisijas dienesti plāno atbildes uz šīs anketas jautājumiem publicēt tīmekļa
vietnē http://ec.europa.eu/competition/consultations/open.html. Tāpēc gadījumā, ja respondenti nevēlas
izpaust savu identitāti vai publiskot atsevišķas savu atbilžu daļas, tostarp jebkuru sniegto
papildinformāciju, tas ir skaidri jānorāda un vienlaikus jāiesniedz arī atbilžu nekonfidenciālā versija. Ja
nebūs dotas nekādas norādes par konfidenciālo informāciju, Konkurences ģenerāldirektorāts uzskatīs,
ka atbildēs nav konfidenciālas informācijas un to var publiskot pilnībā.
Nekas šajā apspriešanā nav uzskatāms par Eiropas Komisijas oficiālās nostājas izpausmi.
3
ANKETA
PAR JUMS
Paziņojums par personas datu drošību. Jūsu atbildes, kā arī ziņas par jums publicēs internetā, ja
vien neiebildīsit pret savu personas datu publicēšanu, pamatojoties uz to, ka šāda publicēšana varētu
kaitēt jūsu likumīgajām interesēm. Tādā gadījumā atbildes var publicēt anonīmi.
Noteikumi par datu aizsardzību atrodami EUROPA tīmekļa vietnē šādā adresē:
http://ec.europa.eu/geninfo/legal_notices_en.htm#personaldata
a. Vai iebilstat, ka tiek atklāta jūsu identitāte?
b. Vai uz jūsu atbildēm var attiecināt kādu no izņēmumiem, kas paredzēti 4. pantā Eiropas
Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem4? Ja atbilde ir “jā”, lūdzu, skaidri
norādiet, kuras daļas nav publiskojamas, pamatojiet konfidencialitātes nepieciešamību un
iesniedziet arī savu atbilžu nekonfidenciālu versiju publicēšanai mūsu tīmekļa vietnē.
Lūdzu, norādiet savu kontaktinformāciju:
Sagatavojot atbildes uz anketas jautājumiem, tika apkopoti šādu institūciju sniegtie viedokļi:
Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības
ministrija.
Vārds, uzvārds Baiba Neimane
Pārstāvētā organizācija Ekonomikas ministrija
Atrašanās vieta (valsts) Latvija
E-pasta adrese [email protected]
Vārds, uzvārds Olita Zālīte-Vīlipa
Pārstāvētā organizācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
Atrašanās vieta (valsts) Latvija
E-pasta adrese [email protected]
Vārds, uzvārds Linda Voiče
Pārstāvētā organizācija Zemkopības ministrija
Atrašanās vieta (valsts) Latvija
E-pasta adrese [email protected]
Lūdzu, aprakstiet savas organizācijas galvenās darbības jomas:
a. Lūdzam norādīt, vai pārstāvat finansējuma piedāvājuma vai pieprasījuma pusi, publiskās
pārvaldes iestādes vai citas ieinteresētās personas.
4OV L 145, 2001. gada 31. maijs, 43. lpp.
4
Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ministrija
izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku,būvniecības
politiku,enerģētikas politiku,tūrisma politiku,ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku
(precēm un pakalpojumiem), uzņēmējdarbības attīstības politiku, investīciju politiku, patērētāju
tiesību aizsardzības politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides
aizsardzības, reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības un
pārraudzības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, vienas pieturas aģentūras
principa ieviešanas valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, kā arī elektroniskās pārvaldes,
informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju valsts pārvaldē jomā.
Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde politikas veidošanā lauksaimniecības,
meža un zivsaimniecības nozarēs.
b. Lūdzam norādīt, cik liels ir jūsu uzņēmums (apgrozījums un darbinieku skaits) vai organizācija
(dalībnieku skaits).
c. Attiecīgā gadījumā lūdzam norādīt NACE5 kodu, kas raksturo jūsu uzņēmuma darbības jomu.
PIEZĪME. Jums nav obligāti jāatbild uz visiem jautājumiem, tomēr lūdzam ievērot jautājumu
secību. Varat arī sniegt papildu informāciju, kuru jūs uzskatāt par būtisku, bet kura nav konkrēti
prasīta nevienā no jautājumiem.
5 NACE ir Eiropas nozaru klasifikācijas standartsistēma.
5
1. VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI PAR VIDES AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM
Attiecībā uz visiem šīs iedaļas jautājumiem lūdzam pēc iespējas pamatot savu atbildi ar atsaucēm uz
konkrētiem statistikas datiem, ziņojumiem vai pētījumiem.
Valsts atbalsta pasākumu attīstība
1.1 Vai valsts atbalsta instrumenti jūsu valstī ir pielāgoti kopš 2008. gada Vides aizsardzības atbalsta
pamatnostādņu ieviešanas? Piemēram, izmaiņas atbalsta instrumentu veidos, atbalsta intensitātē,
atbalsta saņēmēju atlasē (piem., izmantojot subsīdiju konkursus vai citus atlases procesus)? Vai
valsts atbalsta pasākumi ir pakāpeniski izbeigti? Lūdzu, paskaidrojiet.
Jā, piemēram, atbalsta instrumenti biodegvielas ražotājiem (biodegvielas ražošanai) sākotnēji
tika izstrādāti atbilstoši Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV
C37, 3.2.2001., 3. lpp.), un turamākie grozījumi atbalsta shēmā tika veikti atbilstoši Kopienas
pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C82, 1.4.2008., 1. lpp.). Valsts tiešais
atbalsts biodegvielas ražotājiem (biodegvielas ražošanai) tika izbeigts 2010.gada 31.decembrī un
uz šo brīdi, atbalsts pilnībā ir izmaksāts.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) ietvaros atbalsts tiek sniegts,
komersantiem piemērojot VGAR nosacījumus. KPFI ietvaros tiek īstenoti projektu iesniegumu
atklāti konkursi un katrā no tiem ir noteikts projektu īstenošanas termiņš. Projektu īstenošanai
tiek izmantotas subsīdijas.
1.2 Vai ir izziņotas vai tuvākajā nākotnē ieplānotas kādas izmaiņas vides aizsardzības atbalsta
politikā, piemēram, pastāvošo pasākumu pakāpeniska izbeigšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu
ieviešana? Ja jā, kāds ir iemesls šādu izmaiņu veikšanai?
Izmaiņas vides aizsardzības politikā ir cieši saistītas ar finanšu resursu pieejamību, īpaši Latvijā.
Šobrīd līdz ar darbu pie nākamā finanšu plānošanas perioda, arī Latvija plāno jaunu pasākumu
ieviešanu.
Valsts atbalsta pasākumu efektivitāte
1.3 Balstoties uz jūsu pieredzi, kā valsts atbalsta pasākumi palīdz palielināt vides aizsardzību, ņemot
vērā citus jau pastāvošus mehānismus vides aizsardzības veicināšanai, piemēram, regulējumu,
nodokļus vai uz tirgu balstītus mehānismus (piem., ETS)? Vai dalībvalstis, izstrādājot valsts atbalsta
pasākumus, ņem vērā šādus apsvērumus?
Jebkurš papildus finansējums, ko komersanti var izmantot sava ražošanas procesa modernizācijai
vai būvdarbu veikšanai ēku norobežojošās konstrukcijās palielina uzņēmuma konkurētspēju un
būtiski ietaupa saimnieciskai darbībai nepieciešamo enerģijas apjomu. Kā rezultātā tiek sasniegts
augstāks energoefektivitātes līmenis un samazinātas oglekļa dioksīda (un citu piesārņojošo vielu)
emisijas.
Izstrādājot KPFI projektu konkursus tiek ņemts vērā, piemēram, ka uz finansējuma saņemšanu
nevar pretendēt, ja projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot iekārtās, kas ir iesaistītas Eiropas
Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
Valsts atbalsta pasākumi biodegvielas ražošanai ir palīdzējuši palielināt vides aizsardzību. Vides
aizsardzības palielināšanai tika ieviesti valsts atbalsta pasākumi biodegvielas ražošanai - tiešais
(par biodegvielas ražošanu) un netiešais valsts atbalsts (nodokļu atvieglojumi biodegvielu
tirdzniecībai mazumtirdzniecībā).
6
1.4 Vai, balstoties uz jūsu pieredzi, daži atbalsta pasākumi ir efektīvāki konkrētu tirgus nepilnību
novēršanā? Lūdzu, paskaidrojiet.
Ņemot vērā tirgus, struktūru un jo īpaši mainīgas produktu cenas, kuras ietekmē dažādi apstākļi,
nevar izdalīt vienu konkrētu efektīvāko atbalsta pasākumu. Atbalsta pasākumiem jābūt
kombinētiem, lai tirgus cenu izmaiņu rezultātā cenu pieaugumu varētu efektīvāk amortizēt.
1.5 Balstoties uz jūsu pieredzi, kuri atbalsta instrumenti tiek vērtēti augstāk to vispārējās
efektivitātes, vides aizsardzības mērķa sasniegšanas un vajadzības pēc valsts atbalsta
pakāpeniskas izbeigšanas ziņā (piem., kā rezultātā tiek panākta konkurētspējīga un integrēta
atjaunojamā enerģija)? Lūdzu, paskaidrojiet.
Augstāk tiek vērtēti pasākumi, kurus īstenojot, ir vislielākā ieguldīto līdzekļu efektivitāte.
Attiecībā uz energoefektivitātes paaugstināšanu Latvijā, tie ir pasākumi, kas vērsti uz
mājsaimniecības galapatēriņa sektoru, kam netiek paredzēta pakāpeniska izbeigšanās.
Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, visefektīvākais ir uz
tirgus principiem balstīts atbalsta mehānisms, kas nodrošina pakāpenisku uzņēmēju spēju
darboties tirgū konkurences apstākļos.
Ražošanas nozare visaugstāk vērtē valsts tiešā finansiālā atbalsta instrumentus, tomēr garantējot
tiešo finansiālo atbalstu pilnā apmērā konkrētā laikā periodā, netiek veicināta ražošanas un
vispārējās uzņēmējdarbības ekonomisko rādītāju efektivitātes paaugstināšana. Tā vietā būtu
jāparedz pakāpenisks valsts tiešā atbalsta samazinājums noteiktā laika periodā, kas nozīmētu, ka
atbalsta perioda beigās tiešais atbalsts tiek samazināts līdz nullei. Šāds mehānisms motivētu
ražotājus aktīvāk strādāt pie ražošanas un vispārējo uzņēmējdarbības ekonomisko rādītāju
efektivitātes palielināšanas.
1.6 Vai, balstoties uz jūsu pieredzi, daži atbalsta pasākumi ir efektīvāki budžeta kontrolēšanā? Vai
tiek apsvērta/mērīta to publisko izdevumu summa, kas nepieciešama privāto ieguldījumu
stimulēšanai, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības pakāpi? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Paredzamāku budžetu un prognozes var plānot attiecībā uz atbalsta pasākumiem saistībā ar
pazeminātām nodokļu likmēm. Piemēram, degvielas patēriņa apjoma izmaiņas valstī gada
griezumā reti kad pārsniedz 10-20% gadā un biodegvielu patēriņa pieaugumu var plānot pa
gadiem, tāpēc nodokļu likmju un budžetu prognožu veidošana ir efektīvāka. Savukārt ražošanas
nozarē precīzas un paredzamas budžeta prognozes nevar plānot, jo ražošanas izejvielām cenu
svārstības ir gan sezonālas, gan arī tās ietekmē norises pasaules tirgos.
Publisko izdevumu summa (nepieciešamie līdzekļi no valsts budžeta) tiek plānota iesniedzot
valsts atbalsta notifikāciju, tomēr pieredze rāda, ka ilgtermiņā (uz 5 gadiem) publisko izdevumu
summa pieaug.
1.7 Ja vides aizsardzības mērķa sasniegšanai varētu atbalstīt dažādas tehnoloģijas, vai, balstoties uz jūsu
pieredzi, valsts atbalsta shēmu izstrādē tiek veikta skaidra izvēle starp tehnoloģijām? Ja jā, kā šāda
izvēle tika veikta un kas tika izvēlēts? Vai jūs uzskatāt, ka dažām tehnoloģijām vai projektiem
nevajadzētu būt piekļuvei valsts finansējumam? Lūdzu, paskaidrojiet.
Latvijas veiktajos novērtējumos, novērtējot esošo atbalsta mehānismu efektivitāti, ir secinājusi,
ka turpmāk, atbalstot atjaunojamās elektroenerģijas plašāku izmantošanu, nav nosakāmi uz
tehnoloģijām balstīti kritēriji. Tehnoloģiski diferencēts atbalsta līmenis un termiņš palielina
7
nepieciešamās izmaksas un samazina atbalsta efektivitāti, salīdzinoši pie līdzīga atbalsta apjoma
iegūstot mazāku kopējo saražoto elektroenerģijas apjomu. Tehnoloģiski neitrāls atbalsta līmenis
veicinātu nobriedušāko tirgū pieejamo tehnoloģiju un efektīvu resursu izmantošanu.
1.8 Kāda ir valsts atbalsta vides aizsardzībai galvenā, potenciāli negatīvā ietekme konkurences
kropļojumu un ietekmes uz tirdzniecību ziņā? Vai ir atšķirība starp darbības un ieguldījumu
atbalstu (piem., attiecībā uz kropļojošu piekļuvi vai tirgus piekļuves nodrošināšanu)? Kā šī
ietekme tiek ņemta vērā vai šo ietekmi ir iespējams ņemt vērā? Lūdzam argumentēt un sniegt
konkrētus piemērus.
Atšķirības valsts atbalsta shēmās ES dalībvalstīs, t.i. tiešā atbalsta apjoms (tā kalkulācija) un
netiešā atbalsta apjoms (samazinātas nodokļu likmes), var radīt negatīvu ietekmi uz konkurenci
un tirgu. Piemēram, dažādu faktoru ietekmē ES dalībvalstīs var mainīties izejvielu
nodrošinājuma līmenis attiecīgā biodegvielas veida ražošanai (bioetanols no cukurbietēm un
bioetanols no kviešiem), kas savukārt kopumā ietekmē saražotās biodegvielas apjomus un maina
biodegvielu tirdzniecības plūsmas.
Arī gadījumos, kad izmaksas par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem,
uzņēmumiem, kas ir šobrīd konkurētspējīgi, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji, pastāv risks
šo uzņēmumu konkurētspējas samazinājumam, gadījumā, kad ir jākonkurē ar uzņēmumiem, kuru
ražošanas izmaksas ir zemākas.
Pieejamie pētījumi
1.9 Vai ir veikti novērtējumi par valsts atbalsta efektivitāti vides aizsardzības atbalstam salīdzinājumā ar
citiem pasākumiem? Ja jā, vai jūs varētu sīkāk izklāstīt rezultātus? Lūdzam iesniegt pieejamos
pētījumus un ziņojumus, kuros aprakstīta jūsu valstī saskaņā ar Vides aizsardzības atbalsta
pamatnostādnēm piešķirtā atbalsta efektivitāte.
Nav.
1.10 Vai ir veikti novērtējumi par valsts atbalstu gan attiecībā uz to, kā atbalsta saņēmēji ievēro valsts
atbalsta nosacījumus, gan attiecībā uz valsts atbalsta efektivitāti politikas mērķa sasniegšanā? Ja jā,
vai tā rezultātā atbalsta pasākumu izstrādē tika veiktas izmaiņas / uzlabojumi? Lūdzam iesniegt
kopijas visiem dokumentiem vai pētījumu materiāliem, kas varētu būt nozīmīgi.
Nav.
Jautājumi publiskās pārvaldes iestādēm
Finansiālais atbalsts vides aizsardzībai
1.11 Vides aizsardzība ir mērķis, kas tiek plaši atbalstīts, izmantojot vairākas valdības intervences. Kā
valdības atbalsta vides aizsardzību? Kādi valsts pasākumi vides aizsardzības jomā ir ieviesti jūsu
valstī, neatkarīgi no tā, vai tie ietver vai neietver valsts atbalstu?
Attiecībā uz vides aizsardzības jomu, īpaši atjaunojamās enerģijas veicināšanā, Latvijā tiek lietoti
gan tiešie gan netiešie valsts atbalsta instrumenti, gan investīciju atbalsts, gan tikuši noteikti cenu
signāli patērētājiem.
KPFI ietvaros atbalsts tiek sniegts komersantiem saskaņā ar VGAR. KPFI mērķis ir veicināt
globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt
siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu (piemēram, īstenojot pasākumus ēku
8
energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās
izmanto atjaunojamos energoresursus attīstīšanu un ieviešanu, kā arī īstenojot integrētus
risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai).
KPFI ir līdzekļi, kas iegūti, pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības
Kioto protokola 17. pantā noteiktajā kārtībā, un kas tiek novirzīti klimata pārmaiņu novēršanai
atbilstoši likuma par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos
noteiktajiem principiem un prioritātēm. KPFI darbību reglamentē Latvijas noslēgto starptautisko
līgumu prasības par NDV pārdošanu, kā arī apstiprinātie tiesību akti.
Pasākumi vides aizsardzības jomā tiek ieviesti arī netiešā veidā, t.i. tiek īstenoti investīciju
projekti, kuru blakus vai otrais mērķis ir vides aizsardzības jautājumu risināšana. Piemēram,
īstenojot ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstības
jautājumus paralēli tiek risināti arī vides aizsardzības jautājumi.
Vides aizsardzības jomā laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam bija saskaņota arī valsts atbalsta
shēma Atbalsts biodegvielas ražošanai (N26/A/2010), kuras ietvaros biodegvielas ražotājiem tika
izmaksāti 67,2 milj. LVL.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 18. jūnijā pieņemto lēmuma par Latvijas paziņoto
valsts atbalsta pasākumu „Akcīzes nodokļa samazināto likmju biodegvielai grozījumi un to
darbības termina pagarināšana” (N 540/2005 grozīts ar N 254/2007) atbalsts biodegvielas
ražotājiem akcīzes nodokļa veidā laika periodā no 2007. līdz 2011.gadam sastāda 12,88 milj.
LVL.
1.12 Cik liels budžets jūsu dalībvalstī pēdējo piecu gadu laikā ik gadu ir piešķirts vides aizsardzības
atbalstam? Shēmu gadījumā – cik liela daļa no paredzētā budžeta ir reāli izmaksāta? Lūdzam jūs, ja
iespējams, norādīt sadalījumu pēc
a) atbalsta veida:
(i) pasākumi bez valsts atbalsta
- finansiāls atbalsts uzņēmumiem zem de minimis robežlieluma6,
- citi atbalsta pasākumi, piemēram, vispārēji pasākumi;
(ii) valsts atbalsts: shēmas, ad-hoc atbalsts (neietilpst shēmās)
- lūdzu, norādiet, vai valsts atbalsts ir piešķirts saskaņā ar Vispārējo grupu
atbrīvojuma regulu, Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnēm vai citām
pamatnostādnēm (lūdzam norādīt);
Valsts atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnēm un VGAR.
b) pasākuma vides aizsardzības mērķa;
KPFI mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu
radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu (piemēram, īstenojot
pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā,
tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus attīstīšanu un ieviešanu, kā arī īstenojot
integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai).
c) pasākumu veida, ja iespējams, atbilstoši definīcijai Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnēs
(piem., atbalsts energotaupībai, atbalsts atjaunojamiem enerģijas avotiem);
Atbalsts atjaunojamiem enerģijas avotiem:
Valsts atbalsta programmas ietvaros par laika posmu no 2005. gada līdz 2010. gadam Latvija
6 De minimis robežlielums ir EUR 200 000 vienam uzņēmumam trīs gadu laikposmā. Skatīt Komisijas 2006. gada
15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam.
9
biodegvielas ražotājiem par saražotām 175,56 tūkst. t biodegvielas (attiecīgi 61,08 tūkst. t
bioetanola un 114,48 tūkst. t biodīzeļdegvielas) sniegusi tiešo atbalstu 67,2 milj. LVL apmērā.
Minētais apsākums ir nodrošinājis jaunu ražošanas jaudu izveidi un Latvijā ražotas biodegvielas
pieejamību Latvijas un ES kopējā tirgū.
Izmaksas, kas izriet no Eiropas Komisijas 2012. gada 18. jūnijā pieņemtā lēmuma par Latvijas
paziņoto valsts atbalsta pasākumu „Akcīzes nodokļa samazināto likmju biodegvielai grozījumi
un to darbības termina pagarināšana” (N 540/2005 grozīts ar N 254/2007) (turpmāk - EK
lēmums) laika periodā no 2007. līdz 2011.gadam sastāda 12,88 milj. LVL.
KPFI ietvaros atbalsts komersantiem tiek sniegts saskaņā ar VGAR nosacījumiem. Piešķirtais
finansējums atbilstoši VGAR konkrētajiem pantiem ir sniegts zemāk esošajā tabulā. Informācija
ņemta no SARI sistēmas.
No
2008.gada
29.augusta
2009 2010 2011
13.pants 0,39 0,51 0,076
19.pants 0
21.pants 3,507
22.pants 0,162
23.pants 1,069
26.pants 0,109
31.2.c
pants
0,072 0,198 0,602
d) attiecīgajām nozarēm (saskaņā ar Eiropas nozaru klasifikācijas standartsistēmas NACE kodu);
e) atbalsta saņēmēju apmēra (mazi, vidēji un lieli uzņēmumi atbilstoši definīcijai Vides
aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 70. punkta 16. apakšpunktā);
Mazi, vidēji un lieli uzņēmumi
f) atbalsta instrumentu veida (piem., tiešas dotācijas, aizdevumi, fiskālie stimuli vai citi).
Tiešas dotācijas un fiskālie stimuli.
2. VISPĀRĒJĀ PIEREDZE AR VIDES AIZSARDZĪBAS ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU IZMANTOŠANU
2.1 Kāds ir jūsu vispārējais vērtējums par pašreizējām Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnēm
attiecībā uz valsts atbalstu vides aizsardzībai: kas ir darbojies sekmīgi un kas nav darbojies tik
sekmīgi? Vai tās dalībvalstīm ir devušas atbilstīgas norādes tādu vides aizsardzības atbalsta
pasākumu izstrādē, kas ir mērķtiecīgi? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Kopumā pamatnostādnes vides aizsardzībai varētu vērtēt kā atbilstošas vides mērķu sasniegšanai,
tomēr ne vienmēr valsts atbalsta nepieciešamību, kas vērsts uz dažādu ES mērķu sasniegšanu,
iespējams samērot ar izdevumiem, ko ir spiesti segt, piemēram, elektroenerģijas lietotāji, tai
skaitā arī enegointensīvie uzņēmumi.
Valsts atbalsta pasākumi ir darbojušies sekmīgi attiecībā uz videi draudzīgākas produkcijas
ražošanas uzņēmumu izveidi un attīstību, tomēr svarīgi ir nodrošināt uzņēmumu turpmāko
darbību bez valsts atbalsta, kas savukārt būtu panākams vienlaikus izbeidzot valsts atbalsta
10
pasākumus konkrētā produkta ražošanai visās dalībvalstīs, lai neradītu tirgus kropļojumus,
piemērojot atbalstu vienā dalībvalstī, turpretim citās dalībvalstīs attiecīgās nišas uzņēmumiem ir
jākonkurē brīvajā tirgū.
2.2 Vai, balstoties uz jūsu pieredzi, Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnes ir sasniegušas
4. punktā izklāstīto mērķi – palīdzēt īstenot ar enerģētiku un klimata pārmaiņām saistīto mērķu
vides aizsardzības aspektus? Lūdzu, paskaidrojiet.
Valsts atbalsta pasākumi ir darbojušies sekmīgi attiecībā uz videi draudzīgākas produkcijas
ražošanas uzņēmumu izveidi un attīstību, tomēr lielāka uzmanība būtu jāpievērš uzņēmumu
darbības efektivitātei (valsts atbalsts ne vienmēr stimulē uzņēmumus darboties maksimāli
efektīvi no ekonomiskā izdevīguma viedokļa) un lielāka uzmanība jāpievērš videi draudzīgo
produktu patēriņa veicināšanai.
2.3 Vai Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnes joprojām risina vissvarīgākās tirgus nepilnības, kas
kavē ekoloģisku ražošanu un jo īpaši ES 2020 mērķu sasniegšanu?
Vides aizsardzības pamatnostādnes ir viens no instrumentiem, lai veicinātu vienotu izpratni par
valsts atbalsta piemērošanu, tomēr tās vairāk uzsver enerģijas ražošanas, nevis patēriņa
jautājumus, īpaši attiecībā uz ES 2020 mērķu sasniegšanu.
11
3. JAUTĀJUMI PAR DARBĪBAS JOMU UN DEFINĪCIJĀM (VIDES AIZSARDZĪBAS ATBALSTA
PAMATNOSTĀDŅU 2. SADAĻA)
3.1 Kāda ir jūsu pieredze, atbalsta pasākumu izstrādē piemērojot pašreizējo nošķīrumu starp dažādiem
pasākumiem, uz kuriem attiecas Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnes?
Pozitīva.
3.2 Vai definīcijas (piem., labākās pieejamās metodes) ir skaidri formulētas? Lūdzu, paskaidrojiet.
Jā.
3.3 Balstoties uz jūsu pieredzi vides aizsardzības atbalsta pasākumu izstrādē, vai uzskatāt, ka Vides
aizsardzības atbalsta pamatnostādnēs ietverto pasākumu pašreizējā darbības joma ir piemērota? Ja
atbilde ir “nē”, lūdzam norādīt grūtības, ar kādām esat saskārušies.
Jā.
4. JAUTĀJUMI PAR ATBALSTA PASĀKUMIEM, KURIEM PIEMĒRO "STANDARTA NOVĒRTĒJUMU"
(VIDES AIZSARDZĪBAS ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU 3.1. SADAĻA)
4.1 Vai jūs, lūdzu, varētu aprakstīt savu pieredzi, piemērojot pamatnostādņu dažādo sadaļu
noteikumus? Attiecībā uz katru sadaļu, lūdzu, izklāstiet
1) savu pieredzi definīciju un nosacījumu piemērošanā,
Izstrādājot atbalsta shēmu biodegvielas ražotājiem, definīciju un nosacījumu piemērošana
grūtības neradīja.
2) savu pieredzi, aprēķinot attaisnotās izmaksas vai hipotētisko situāciju.
Aprēķinot attaisnotās izmaksas vai hipotētisko situāciju, problēmu un grūtību nebija.
Attiecībā uz dažām sadaļām tiek uzdoti konkrētāki jautājumi.
Atbalsts uzņēmumiem, kas piemēro augstākus standartus nekā Kopienas standarti vai paaugstina vides
aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti
4.2 Kāda ir jūsu pieredze ar ekoinovācijas jēdzienu? Vai jūs esat apsvēruši atbalstu ekoinovatīviem
projektiem?
Atbalsts atjaunojamiem enerģijas avotiem
4.3 Balstoties uz jūsu pieredzi, vai ir izmantotas 109.c punktā paredzētās iespējas sniegt atbalstu
biomasas jomā? Vai, jūsuprāt, nosacījums ir pietiekami skaidrs un nerada pārpratumus tā
īstenošanā?
Nosacījums ir pietiekami skaidrs.
4.4 Balstoties uz jūsu pieredzi, vai atjaunojamie energoresursi tiek vairāk atbalstīti ar ieguldījumu vai
darbības atbalsta palīdzību? Attiecībā uz darbības atbalstu, kura no trīs iespējām piešķirt darbības
atbalstu, balstoties uz jūsu pieredzi, tiek izmantota visvairāk? Jūsuprāt, vai pastāv kādi īpaši
iemesli?
12
Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas veicināšanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus,
nepilnīga tirgus apstākļos, bieži izmantots pamatnostādņu 109.punktā minētais pirmais
risinājuma variants. Tirgus attīstības rezultātā, pieaugot „zaļās” elektroenerģijas ražotāju
skaitam, ES dalībvalstis pakāpeniski varētu pāriet uz atbalsta mehānismiem, kuru darbība tiek
balstīta uz tirgus principiem, piemēram, tādiem, kas minēti pamatnostādņu 110.punktā. Trešais
risinājuma variants, uz ko sniegta atsauce Pamatnostādņu 111.punktā, līdz šim arī Latvijā, nav
ticis izmantots, kam par iemeslu varētu būt ierobežotais atbalsta perioda ilgums un salīdzinoši
lielā intensitāte, kā rezultātā projektu skaits, ko iespējams atbalstīt, ir ierobežots.
4.5 Balstoties uz jūsu pieredzi, kādus mehānismus jūs uzskatāt par visefektīvākajiem, lai nodrošinātu,
ka konkursu pamatā ir konkurence, pārskatāmība un nediskriminācija?
Nav
4.6 Vai konkrēti atbalsta pasākumi vai atbalsta instruments atjaunojamās enerģijas atbalstam,
pamatojoties uz pamatnostādnēm, dod labākus rezultātus – t.i., atjaunojamā enerģija kļūst
konkurētspējīga un tiek integrēta energoresursu tirgū? Lūdzu, paskaidrojiet.
Pamatnostādnēs ietvertie nosacījumu ir būtiski ikviena jauna atbalsta pasākuma izstrādē, kas
veicina caurspīdību lēmumu pieņemšanas procesos, kas vērsti uz to, lai atjaunojamā enerģija
kļūtu konkurētspējīga.
Kombinēts valsts tiešais atbalsts un valsts netiešais atbalsts nodrošina atjaunojamās enerģijas
konkurētspēju un integrēšanu energoresursu tirgū, jo īpaši gadījumos, kad atjaunojamās enerģijas
gala cena (bez valsts tiešā un netiešā atbalsta pasākumiem) ir ievērojami augstāka nekā fosilās
enerģijas produktiem.
Atbalsts koģenerācijai
4.7 Vai ir radušās grūtības noteikt koģenerācijas stacijas augsto efektivitāti?
Grūtības nav radušās, jo koģenerācijas efektivitātes kritēriji ir noteikti un skaidri definēti,
piemērojamos Eiropas Savienības sekundārajos tiesību aktos.
Atbalsts atkritumu apsaimniekošanai
4.8 Vai ir radušās grūtības ar ieguldījuma (pārsniegtu) "jaunāko sasniegumu" līmeni?
4.9 Kāda ir jūsu pieredze, piemērojot 3.1.9. sadaļas darbības jomu, kā definēts 126. punktā, un,
piemēram, attiecībā uz 3.1.1. sadaļas darbības jomu?
Atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai
4.10 Kāda ir jūsu pieredze, parādot to, ka tiek ievērots princips "piesārņotājs maksā", un piemērojot
Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 3.1.10. sadaļas noteikumus? Balstoties uz jūsu pieredzi,
vai "piesārņotāja" definīcija valsts tiesību aktos ir pietiekama, lai ierobežotu konkurences
kropļojumus?
5. JAUTĀJUMI PAR STIMULĒJOŠO IEDARBĪBU "STANDARTA NOVĒRTĒJUMAM" (VIDES
AIZSARDZĪBAS ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU 3.2. SADAĻA)
5.1 Kāda ir jūsu pieredze, piemērojot nosacījumus, lai parādītu stimulējošo iedarbību un atbalsta
nepieciešamību (Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 3.2. sadaļa)? Lūdzu, paskaidrojiet, ja
esat saskārušies ar jebkādām grūtībām pašreizējo noteikumu piemērošanā. Lūdzu, savā atbildē
13
nodaliet
a) stimulējošās iedarbības formālo aspektu (atbalstītā darbība nedrīkst būt uzsākta pirms
atbalsta saņēmējs valsts iestādēm ir iesniedzis pieteikumu par atbalsta saņemšanu);
b) atšķirību starp MVU un lieliem uzņēmumiem;
c) stimulējošās iedarbības materiālos aspektus, jo īpaši hipotētisko analīzi. Kādus
instrumentus jūs izmantojat, lai nodrošinātu stimulējošo iedarbību?
Nav bijušas grūtības pašreizējo noteikumu piemērošanā.
6. JAUTĀJUMI PAR ATBALSTA PASĀKUMIEM, LAI VEICINĀTU TĀDU SVARĪGU EIROPAS NOZĪMES
PROJEKTU ĪSTENOŠANU, KAS IR PRIORITĀRI VIDES AIZSARDZĪBAS JOMĀ (VIDES AIZSARDZĪBAS
ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU 3.3. SADAĻA)
6.1 Kāda ir jūsu pieredze ar atbalsta pasākumiem to svarīgo Eiropas nozīmes projektu izpildes
sekmēšanai, kuri ir prioritāri vides aizsardzības jomā? Lūdzu, paskaidrojiet.
7. JAUTĀJUMI PAR ATBALSTA PASĀKUMIEM VIDES NODOKĻU SAMAZINĀJUMU VAI ATBRĪVOJUMU
VEIDĀ (VIDES AIZSARDZĪBAS ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU 4. NODAĻA)
7.1 Kāda ir jūsu pieredze ar atbalsta pasākumiem vides nodokļu samazinājumu vai atbrīvojumu veidā?
Vai noteikumu redakcija un nosacījumi ir skaidri formulēti? Lūdzu, paskaidrojiet.
7.2 Vai ir radušās grūtības ar šīs sadaļas darbības jomu atbalsta jomā saistībā ar vides nodokļu
samazinājumiem / atbrīvojumiem no tiem? Lūdzu, paskaidrojiet.
7.3 Kāda ir jūsu pieredze, piemērojot kumulatīvos nosacījumus atbalsta nepieciešamības novērtēšanai
saistībā ar vides nodokļu samazinājumiem vai atbrīvojumiem no tiem? Vai ir radušās grūtības,
piemēram, nosakot ražošanas pieaugumu vai iespēju novirzīt izmaksu pieaugumu? Lūdzu,
paskaidrojiet.
7.4 Balstoties uz jūsu pieredzi, vai 154. punktā noteiktais 10 gadu laikposms ir piemērots? Vai
atbrīvojumi no nodokļiem mainās, vai arī tos var apturēt pirms vai pēc 10 gadu laikposma?
7.5 Balstoties uz jūsu pieredzi, vai visas 159. punktā izklāstītās iespējas, lai izpildītu samērīguma
nosacījumu, tiek vienlīdz izmantotas? Vai, jūsuprāt, nosacījumu redakcija ir pietiekami skaidra un
nerada pārpratumus? Vai ir radušās grūtības noteikt atbalsta samērīgumu? Vai visas iespējas
vienlīdz nodrošina stimulu uzlabot atbalsta saņēmēja darbības vides aizsardzības jomā?
8. JAUTĀJUMI PAR ATBALSTA PASĀKUMIEM, KURIEM PIEMĒRO "SĪKU NOVĒRTĒJUMU" (VIDES
AIZSARDZĪBAS ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU 5. SADAĻA)
8.1 Kāda ir jūsu vispārīgā pieredze, īstenojot noteikumus par sīku novērtējumu saskaņā ar Vides
aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 5. nodaļu? Lūdzu, paskaidrojiet.
Īstenojot noteikumus, par sīku novērtējumu saskaņā ar Vides aizsardzības atbalsta
pamatnostādņu 5. nodaļu, līdz šim neesam saskārušies ar negatīvu pieredzi.
8.2 Balstoties uz jūsu pieredzi, vai nosacījumi sīka novērtējuma piemērošanai ir skaidri definēti?
Balstoties uz jūsu pieredzi, vai individuālās paziņošanas robežvērtības līmenis ir nozīmīgs, lai
konstatētu vairumu lielu atbalsta summu, kas piešķirtas saskaņā ar shēmu?
8.3 Vai jūs, lūdzu, varētu aprakstīt savu pieredzi, piemērojot pamatnostādnēs iekļautās sīkā
14
novērtējuma daļas dažādos nosacījumus? Attiecībā uz katru sadaļu, lūdzu, izklāstiet
1) savu pieredzi definīciju un nosacījumu piemērošanā,
2) savu pieredzi, aprēķinot attaisnotās izmaksas vai hipotētisko situāciju.
Attiecībā uz dažām sadaļām tiek uzdoti konkrētāki jautājumi.
5.2.1.1. sadaļa – Tirgus nepilnību esība
8.4 Kāda ir jūsu pieredze, definējot tirgus nepilnības pastāvēšanu un to, vai atbalsts ir mērķtiecīgi vērsts uz
šo tirgus nepilnību? Kāda ir jūsu pieredze, parādot paredzamo ieguldījumu vides aizsardzībā? Lūdzu,
paskaidrojiet.
Pastāv grūtības uzrādīt atsevišķu nozaru lomu tirgus nepilnību pastāvēšanā, lai risinātu jautājumu
par valsts atbalsta nepieciešamību atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanai.
5.2.1.2. sadaļa – Piemērots instruments
8.5 Kāda ir jūsu pieredze, nosakot to, vai valsts atbalsts ir piemērots instruments? Konkrēti, kā tiek
novērtēts tas, vai pastāv cits, mazāk kropļojošs instruments (ņemot vērā principu "piesārņotājs
maksā")? Lūdzu, paskaidrojiet.
Nelielai ekonomikai kā Latvija ir būtiski noteikt pēc iespējas mazāk kropļojošu instrumentu,
vispirms izvērtējot valsts un pašvaldību fiskālās iespējas, pēc iespējas efektīvāk.
5.2.1.3. sadaļa – Atbalsta stimulējošā iedarbība un tā nepieciešamība
8.6 Balstoties uz jūsu pieredzi, kā jūs novērtējat, vai atbalsta rezultātā ir mainījusies atbalsta saņēmēja
darbība? Vai ir radušās kādas grūtības, parādot stimulējošo iedarbību? Kādus instrumentus jūs
izmantojat, lai nodrošinātu stimulējošo iedarbību? Vai uzskatāt Vides aizsardzības atbalsta
pamatnostādņu 172. punkta c) – g) apakšpunktā izklāstītos elementus par noderīgiem un/vai pilnīgiem?
Lūdzu, paskaidrojiet.
5.2.2. sadaļa – Konkurences un tirdzniecības kropļojumi
8.7 Novērtējot konkurences un tirdzniecības kropļojumus, pamatnostādnes ietver vairākus elementus,
kuriem ir nozīme šādā novērtējumā. Vai jūs attiecībā uz katru no turpmāk minētajiem elementu
sarakstiem varētu norādīt, vai uzskatāt šos sarakstus par noderīgiem un/vai pilnīgiem? Lūdzu,
paskaidrojiet.
- 177. punkta a)-c) apakšpunktā minēto elementu saraksts,
- 179. punkta a)-i) apakšpunktā minēto elementu saraksts,
- 180. punkta a)-f) apakšpunktā minēto elementu saraksts,
- 182. punkta a)-d) apakšpunktā minēto elementu saraksts.
9. JAUTĀJUMI PAR VIDES AIZSARDZĪBAS ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU VISPĀRĪGAJIEM
NOTEIKUMIEM
9.1 Kāda ir jūsu pieredze, uzraugot / ievērojot Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu noteikumus par
atbalsta vides aizsardzībai summēšanu ar citu atbalstu (Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu
6. nodaļa)? Lūdzu, paskaidrojiet, ja esat saskārušies ar jebkādām grūtībām pašreizējo noteikumu
15
piemērošanā.
Līdz šim neesam saskārušies ar grūtībām pašreizējo noteikumu piemērošanā.
9.2 Kāda ir jūsu pieredze, piemērojot sadaļu par
ziņojumiem (Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 7.1. sadaļa)? Lūdzu, paskaidrojiet, ja esat
saskārušies ar jebkādām grūtībām pašreizējo noteikumu piemērošanā;
pārskatāmību (7.2. sadaļa);
uzraudzību un novērtēšanu (7.3. sadaļa)?
Lūdzu, paskaidrojiet, ja esat saskārušies ar jebkādām grūtībām pašreizējo noteikumu piemērošanā.
Līdz šim neesam saskārušies ar grūtībām pašreizējo noteikumu piemērošanā.
9.3 Kāda ir jūsu pieredze, piemērojot sadaļu par atbilstīgiem pasākumiem attiecībā uz esošajām shēmām
(Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu 7.4. sadaļa)? Piemēram, vai, jūsuprāt, noteikumu redakcija
ir skaidra?
Līdz šim neesam saskārušies ar grūtībām un noteikumu redakcija ir skaidra.
10. JAUTĀJUMI PAR VIDES AIZSARDZĪBAS ATBALSTU SASKAŅĀ AR VISPĀRĒJO GRUPU
ATBRĪVOJUMA REGULU
10.1Vai jūsu valstī ir ieviesti atbalsta pasākumi vides aizsardzībai, kas pamatojas uz VGAR? Ja jā,
lūdzam norādīt, kādi pasākumi ir ieviesti un kāda ir jūsu pieredze attiecībā uz katru pasākumu?
Lai ieviestu atbalsta pasākumus vides aizsardzībai, kas pamatojas uz VGAR, Ekonomikas
ministrija izveidoja 3.5.2.1.2. apakšaktivitāti „Pasākumi uzņēmumu siltumapgādes sistēmu
efektivitātes paaugstināšanai” darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi”
papildinājuma 3.5. prioritātes „Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas
veicināšana” 3.5.2. pasākuma „Enerģētika” 3.5.2.1. aktivitātes „Pasākumi siltumapgādes sistēmu
efektivitātes paaugstināšanai” (turpmāk–3.5.2.1.2. apkšaktivitāte) ietvaros.
3.5.2.1.2. apakšaktivitātē finansējums tika paredzēts atjaunojamos energoresursus izmantojošām
siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kuru plānotā siltuma jauda ir lielāka par
3 MW, kā arī projekta iesniedzējam ir jāpierāda, ka iepriekšējā pārskata gadā tas ir patērējis
siltumenerģiju vismaz 20 000 MWh apjomā. Minētie ierobežojumi tika noteikti, lai nodrošinātu
demarkāciju ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātēm un ES fondu
līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi, piešķirot tos uzņēmumiem ar esošu siltumpatēriņu. Latvijas
teritorijā industriālo ražotāju skaits, kuri atbilst minētajām prasībām, ir neliels. Daļa no tiem, kuri
atbilst prasībām finansējuma saņemšanai 3.5.2.1.2. apakšaktivitātes ietvaros, neiesniedza
projektus izsludinātajā projektu iesniegumu atlasē, jo ražošanas nodrošināšanai ir nepieciešamas
ļoti augstas temperatūras, kuras var sasniegt, izmantojot kā kurināmo gāzi, nevis atjaunojamo
kurināmo. Savukārt viens potenciālais uzņēmums, kurš sākotnēji bija gatavs pieteikties
finansējumam, noteiktajā termiņā neiesniedza projektu, jo tā attīstībai bija nepieciešama strauja
iekārtu modernizācija un papildus jaudu uzstādīšana, tāpēc projekta īstenošana tika uzsāka bez
valsts atbalsta. Līdz ar to izsludinātās 3.5.2.1.2. apkšaktivitātes projektu iesniegumu atlases
rezultātā netika apstiprināts neviens projekts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē esošajos atbalsta pasākumos
atbalsts galvenokārt tiek piešķirts projektiem, kas saistīti ar oglekļa dioksīda (CO2)
samazinājumu, t.i., atjaunojamo energoresursu ieviešana, energoefektivitātes pasākumu
nodrošināšana, inovatīvu CO2 samazinošu tehnoloģiju attīstība un dokumentācijas izstrāde.
16
Minētā informācija tiek un tiks norādīta sniedzot ikgadējos datus SARI sistēmā.
13.pants – 1 pasākums
19.pants – 1 pasākums
21.pnats – 2 pasākumi
22.pants – 1 pasākums
23.pants – 4 pasākumi
26.pants – 3 pasākumi
31(2) c) pants – 2 pasākumi
Piezīme: vienā projektu konkursā var būt vairāki atbalsta pasākumi
Nozīmīgākā problēma (grūtība) attiecībā uz VGAR 21., 22. un 23.pantu ir definēt, kvantitatīvi
raksturot un pēc tam izvērtēt informāciju attiecībā uz papildus izmaksām un attiecināmo izmaksu
aprēķinu.
10.2Balstoties uz jūsu pieredzi, kādus pasākumus jūs parasti īstenotu, pamatojoties uz VGAR, un
kāpēc?
Tā kā 3.5.2.1.2. apakšaktivitātes ietvaros netika piešķirts atbalsts nevienam projektam,
finansējums tika pārdalīts uz darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi”
papildinājuma 3.5.prioritātes „Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana”
3.5.2. pasākuma „Enerģētika” 3.5.2.1. aktivitātes „Pasākumi siltumapgādes sistēmu efektivitātes
paaugstināšanai” 3.5.2.1.1. apakšaktivitāti „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu
efektivitātes paaugstināšanai”. Ekonomikas ministrija 2007.-2013. Gada ES fondu plānošanas
periodā neplāno izstrādāt citus pasākumus vides aizsardzības atbalstam saskaņā ar VGAR.
Nākošajā 2014.-2020. gada plānošanas periodā tiks izvērtēti iespējamie atbalsta veidi, ņemot
vērā faktisko finansējuma sadalījumu un izvērtējot atbalsta pasākumus veidus, lai finansējums
tiktu izlietots maksimāli efektīvi.
Pamatojoties uz VGAR, pasākumus būtu iespējams īstenot daudz efektīvāk, ja tiktu atviegloti
nosacījumi atbalsta saņemšanai, piemēram, saskaņā ar VGAR 23. panta 3. punktu attiecināmas ir
saņēmēja papildu izmaksas salīdzinājumā ar parastu spēkstaciju vai apkures sistēmu ar tādu pašu
jaudu efektīvai enerģijas ražošanai, kas ierobežo komercsabiedrības iespēju īstenot projektus, ja
tās kapacitāte nav atbilstoša, lai finansētu iekārtu pamatizmaksas, ne tikai izmaksu starpību
saskaņā ar VGAR 23. panta 3. punktu. Vienlaikus jāizvērtē VGAR II nodaļas 4. iedaļā
iekļautajiem vides aizsardzības atbalsta veidiem piemērotās atbalsta intensitātes, lai palielinātu
projektu, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī augstas kvalitātes iekārtu
izmantošanu, skaitu.
Papildus – lūdzam skatīt arī atbildi uz 10.1.punktu.
10.3Vai jūs, lūdzu, varētu aprakstīt savu pieredzi, piemērojot regulas noteikumus saistībā ar
pasākumiem, kas attiecas uz vides aizsardzību? Vai jūs, lūdzu, varētu atsevišķi izklāstīt savu
pieredzi ar katra panta piemērošanu?
18. pants: Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides
aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides
aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav.
18. pants tiek izmantots saistībā ar 21., 22. un 23.pantu. Nozīmīgākā problēma (grūtība) ir
definēt, kvantitatīvi raksturot un pēc tam izvērtēt informāciju attiecībā uz papildus izmaksām un
attiecināmo izmaksu aprēķinu, jo VGAR nesniedz detalizētu aprēķina metodiku (vai piemērus)
kā būtu piemērojams minētais pants. Līdz ar to starp dažādām iesaistītajām pusēm ne vienmēr ir
vienota izpratne.
19. pants: Atbalsts tādu jaunu transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst augstākiem standartiem nekā
Kopienas standarti vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas
17
standarti.
Atbilstoši minētajam pantam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja un
organizēja projektu konkursu „Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā”.
Tomēr neviens līgums šī konkursa ietvaros netika noslēgts, līdz ar to nenotiek projektu
īstenošana.
20. pants: Atbalsts MVU, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas
standartiem.
21. pants: Vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem energotaupības pasākumos.
3.5.2.1.2. apakšaktivitātes ietvaros atbalsts tika paredzēts ieguldījumiem atjaunojamos
energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoefektivitātes
paaugstināšanai, panākot enerģijas ietaupījumu.
KPFI ietvaros notiek projektu īstenošana 2 konkursos. Nozīmīgākā problēma (grūtība) ir definēt,
kvantitatīvi raksturot un pēc tam izvērtēt informāciju attiecībā uz papildus izmaksām un
attiecināmo izmaksu aprēķinu, jo VGAR nesniedz detalizētu aprēķina metodiku (vai piemērus)
kā būtu piemērojams minētais pants. Līdz ar to starp dažādām iesaistītajām pusēm ne vienmēr ir
vienota izpratne.
22. pants: Vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā.
KPFI ietvaros notiek projektu īstenošana 1 konkursā.
23. pants: Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu
izmantošanu.
3.5.2.1.2. apakšaktivitātes ietvaros atbalsts tika paredzēts ieguldījumiem siltumenerģijas
ražošanas iekārtās, lai aizvietotu fosilos energoresursus ar atjaunojamiem energoresursiem.
KPFI ietvaros notiek projektu īstenošana 4 konkursos.
24. pants: Atbalsts pētījumiem vides jomā.
25. pants: Atbalsts dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā.
10.4VGAR paredz citu metodiku, lai definētu attaisnojamās ieguldījumu izmaksas. Kāda bija jūsu
pieredze, izmantojot šo metodiku, tostarp salīdzinājumā ar 2008. gada Vides aizsardzības atbalsta
pamatnostādnēs paredzēto metodiku?
Nav bijušas grūtības VGAR metodikas, lai definētu attaisnojamās ieguldījumu izmaksas,
piemērošanā.
10.5Kā jūs veicat atbalsta novērtēšanu attiecībā uz to, kā saskaņā ar shēmām atbilstīgie atbalsta saņēmēji
ievēro noteikumus, un attiecībā uz politikas mērķa sasniegšanas efektivitāti, ņemot vērā atbalsta
pasākumu uzlabošanu? Lūdzam iesniegt kopijas visiem dokumentiem vai pētījumu materiāliem, kas
varētu būt nozīmīgi.
Projektu vērtēšanas procesā tiek izvērtēta projektu iesniedzēju un projektu ietvaros plānoto
ieguldījumu atbilstība atbalsta shēmai saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem,
ņemot vērā projektu iesniedzēju iesniegto informāciju, kā arī publiskajās datu bāzēs pieejamo
informāciju. Projektu uzraudzība tiek realizēta arī to īstenošanas laikā, kā arī pēc to īstenošanas.
18
11. DAŽĀDI
11.1 Vai jums ir kādas papildu piezīmes par Vides aizsardzības atbalsta pamatnostādņu un VGAR (vides
aizsardzības atbalsta pasākumu jomā) piemērošanu attiecībā uz aspektiem, kas nav aplūkoti šīs
anketas jautājumos?
11.2 Lūdzam iesniegt visu to dokumentu vai pētījumu kopijas, kuri varētu būt noderīgi Vides aizsardzības
atbalsta pamatnostādņu un VGAR piemērošanas novērtējumā un apspriedēs par šo tiesību aktu
pārskatīšanu nākotnē.
11.3 Lūdzam norādīt, vai Komisijas dienesti drīkst ar jums sazināties, lai vajadzības gadījumā iegūtu
sīkākas ziņas par jūsu iesniegto informāciju.
Jā X
PALDIES PAR DALĪBU ŠAJĀ APTAUJĀ!
