Ģenerālsp www.grind

3. L

“JA

AtrisinMS Word02.01.2009kimijas_olivērtētas. Dklases, Rigas_61.vgarumzīmeatbilstoši pr

Aktīvākārtu, kas skolēnus g

Par katrpunktus.

Šai kārbakalaura p

8.-9.klas

1. uzdev

Pie

nātrija hlor

nevienu no

formā, bet

reakciju vi

ponsors:

deks.lv

LATVIJ

AUNO Ķ

nāt tālāk dod atbilžu d9. plkst. impiades@

Datnes nosaun sk

vsk._9.klasees un mīkrasībām tiks p

kie skolēni norisināsies

gaida balvasru pareizi iz

rtai uzdevumprogramma

ses uzdev

ums

edāvājiet ve

rīda, nātrija

o vielām na

t galvenais

enādojumu

AS UNI

ĶĪMIĶU

otos piecus datnē, ko k

24:00, inbox.lv, vaukums jā

kolas, pe (datnekstinājuma piemērots 3

2009. gadas LU Ķīmij.

zrēķinātu uz

mus sastādīas 4.kursa st

vumi

idu, kā atda

a sulfāta, dze

av nepiecie

ir tās atd

s.

At

IVERSIT

U KONK

uzdevumuskā pieviennosūtīt

vēlāk saņemāizveido noiemēram,

es nosauzīmes; parpunktu sods)

a aprīļa sākujas fakultātē

zdevumu ir

dīja un no ātudents Agri

alīt maisījum

elzs putekļi

ešams patur

dalīt. Uzrak

tbalstītāji:

1

www.la

TĀTES

KURSA”s un atbilde

noto dokumuz e-pastmtās atbild

o vārda, uzJaanis_B

ukumā nr datnes ne).

umā tiks aicē un kuras n

iespējams n

ārvalstu kois Bērziņš.

Ka

mu, kas sas

iem un kalci

rēt tās sāko

kstiet visu

abochema.lv

ĶĪMIJA

” 2.KĀR

es ierakstīt mentu līdz ta adresi des netiks zvārda un Beerzinsh_neizmantot

enosaukšanu

cināti uz 5. noslēgumā

nopelnīt 10

nkursiem i

s tad dzīvē

stāv no smi

ija karbonāt

otnējā ķīmis

veikto ķīm

w

v

AS FAK

RTAS UZ

zvēlējās LU

Veiksmi u

taisa tādus

iltīm,

ta, ja

skajā

misko

www.biosan

www

KULTĀT

ZDEVUM

U Ķīmijas

uzdevumu r

maisījumus

n.lv

w.faneks.lv

TES

MI

fakultātes

risināšanā!

s??

Ģenerālsp www.grind

2. uzdevu

Kād

nolūkam v

dažās temp

no nogulsn

noteica, ci

šķīduma da

1. Kat

tab

2. Uzz

3. Pas

šo ī

3. uzdevu

Dau

automašīna

cukura šķīd

1. Kād

lai

Sta

2. Cik

ponsors:

deks.lv

ums

ds skolēns

viņš paņēm

peratūrās. K

nēm un nos

k liela mas

audzumā. S

t,

1

2

2

3

4trā tempera

bulā dotā ma

zīmējiet šķīd

skaidrojiet,

īpatnību rak

ums

udzkārt fil

as dzinēju v

dība benzīn

da ir cukur

iegūtu piesā

andarta cuku

k šādu kubu

vēlējās no

ma ūdens šķ

Katrā tempe

svēra precīz

sa nātrija su

Skolēns ieguoC m, 0 4

10 8

20 16

25 23

30 28

40 32

atūrā aprēķ

asa ir nātrij

dības līkni,

kāda īpatn

ksturojošu t

lmās un g

var sabojāt

nā ir 1,30 mg

ra masa, ka

ātinātu šķīd

ura kuba ma

ir nepiecieš

At

oteikt nātrij

ķīdumu, pi

eratūrā viņš

zi 100,0 g.

ulfāta bija i

uva sekojošu

g t, oC4,67 508,34 606,32 803,17 908,98 1002,80

ķiniet šķīdīb

ja sulfāta m

izmantojot p

ība novēroj

temperatūru

grāmatās t

, bākā iebe

g/L.

as jāieber p

dumu?

asa, ko pārd

šams, lai ie

tbalstītāji:

2

www.la

ja sulfāta š

esātināja to

piesātināto

Tad šo šķī

izšķīdis kat

u tabulu:

C m, g32,00

31,1

30,4

29,92

0 29,82

bu nātrija s

masa 100 gra

programmu

jama nātrija

u. Kā jūs no

tiek stāstīts

erot cukuru.

ilnā 70,0 L

dod veikalā i

egūtu piesāt

abochema.lv

šķīdību ūde

o ar nātrija

o šķīdumu d

īdumu iztva

trā temperat

0

8

1

2

2

sulfāta gram

amos šķīdum

u MsExcel.

a sulfāta šķ

osauktu šo te

s par to,

. Ir zināms,

benzīna bā

ir 5,0 g.

inātu šķīdum

w

v

enī. Šim

a sulfātu

dekantēja

aicēja un

tūrā šajā

mos uz 100

ma.

ķīdības līkne

emperatūru

Sal

ka

, ka

ākā,

mu 70,0 L b

www.biosan

www

Dīvain

0 gramiem

ei un precīz

u?

ldais uzdevu

benzīna bāk

n.lv

w.faneks.lv

nās līknes

ūdens, ja

zi nosakiet

ums

kā?

Ģenerālsp www.grind

3. Cik

1,0

4. Kād

izoo

izoo

4. uzdevu

Dot

S

1. Atš

2. Uzr

3. Kla

piev

5. uzdevu

Ma

bija spīdīg

un tā stāv

paredzēts r

Tā,

noskaidrot

sadedzināj

ponsors:

deks.lv

k lielu benzī

0 kg smagu

da ir cukura

oktāna (C8H

oktāna blīvu

ums

ta šāda reak

SO1.

šifrējiet un n

rakstiet visu

asificējiet k

vienošanas)

ums

azais Pēterīs

gi melna kri

vēja plauktā

rādīt pie tēm

, ka skolo

, kas šī ir p

a, bet degša

īna tilpumu

u cukura pak

a masas daļ

H18), kura b

umam.

kciju virkne

O2

H2O

2.

nosauciet sa

u reakciju vi

katru reak

)

s modernā

istāliska vie

ā, kur atra

mas „alotrop

otāja nebij

par vielu, tā

anas rezultā

At

var sabojāt

ku?

aļa piesātinā

blīvums ir 0

:

A

D

F

Na

H2S

O2

BaC

35.

7.

8.

avienojumus

ienādojumu

kciju pēc

skolas labo

ela. Uz burc

dās vienkā

pija”.

a tuvumā

ālab viņš no

ātā iegūto g

tbalstītāji:

3

www.la

t (piesātinā

ātā cukura š

0,688 g/mL.

B

G

E

aOH

H

Cl2

3.6.

s A – G.

us.

tās tipa

oratorijā atr

ciņas bija u

āršas vielas

Pēterītis

osvēra 1,00

gāzi uzkrāja

abochema.lv

t) ar vienu š

šķīdumā be

Pieņemiet,

O2

HCl4.

(sadalīšan

Moder

rada burciņ

uzraksts „ful

un šo vie

nolēma pa

0 g šīs viela

a un noteica

w

v

šādu 5,0 g s

enzīnā, ja be

ka šķīduma

C

nās, apma

rnās laborat

ņu, kurā

llerēns”

elu bija

ašrocīgi

as un to

a, ka tās

www.biosan

www

smagu kubu

enzīns sastā

a blīvums ir

Pasaka

iņas, aizv

torijas iespē

n.lv

w.faneks.lv

u un cik ar

āv tikai no

r identisks

a par sēru

ietošanas,

ējas

Ģenerālsp www.grind

tilpums ir

ponsors:

deks.lv

1,87 L (n.a.

1. Kāda i

reakcij

2. Kādi ci

3. Kādā v

4. Kādus

5. Kāda

atšķira

).

ir Jūsu aprē

jas vienādoj

iti alotropie

veidā Jūs pi

elementāru

būtu pati p

as no citiem

At

ēķinātā elem

jumu.

e veidi ir zin

edāvātu uzk

us drošības n

precīzākā f

tā paša ele

tbalstītāji:

4

www.la

menta atom

nāmi šim ele

krāt un note

noteikumus

fullerēna p

ementa alotr

abochema.lv

masa? Kas

ementam? K

eikt šīs gāze

s darbam lab

pieraksta fo

ropajām for

w

v

šis ir par e

Kas ir alotro

es precīzu ti

boratorijā p

ormula un

rmām?

www.biosan

www

elementu? U

opija?

lpumu?

pārkāpa Pē

kā tas pēc

n.lv

w.faneks.lv

Uzrakstiet

ēterītis?

c uzbūves

Ģenerālsp www.grind

10-11. k1. uzdevu

Lai

zelta vietā

apzeltītu k

sudrabu, v

ātri var no

objekta ma

1. Not

1,0

2. Kā

3. Ir i

piln

nev

P.S

aprēķinos

2. uzdevu

Kād

B – zaļga

šķīdumus A

rodas gaiši

violeta. Ja

pievieno D

nogulsnes

1. Atš

2. Uzr

3. Kād

4. Min

ponsors:

deks.lv

klase ums

i apkrāptu

ā var mēģi

kādu citu

varu vai citu

oskaidrot pa

asu un tilpum

teikt zelta-v

056 cm3.

visērtāk mā

iespējams i

nībā izslēgt

varētu notei

S. Nepiecie

izmantotos

ums

ds students

anā krāsā,

A, B un C,

i zilas nogu

pie B piev

D, sākumā

izšķīst.

šifrējiet, kas

rakstiet visu

da parādība

niet citas ju

vai nu pirc

ināt iemān

metālu. Kā

us metālus.

at mājas ap

mu.

vara sakaus

ājas apstākļ

izvēlēties ar

tu. Piedāvā

ikt, vai pētām

ešamo pap

lielumus, ko

identifikāci

C un D –

nekādas p

ulsnes, bet t

vieno D, šķī

rodas brūn

s ir A, B, C u

u notikušo r

a ir pamatā

ums zināmas

At

cējus, vai n

nīt vai nu

ā otru kom

. Tiesa gan

stākļos, izm

sējuma sast

ļos noteikt s

rī metālus,

ājiet metālu

mais objekt

pildinformāc

o atradāt, u

ijai saņēma

bezkrāsain

ārmaiņas ne

turpinot D p

īduma krāsa

nganas nog

un D šķīdum

reakciju vien

ā šīm krāsu m

s līdzīga vei

tbalstītāji:

5

www.la

nodevu ņēm

zelta sakau

mponentu v

n šādu krāpn

mērot divus

tāvu masas

sakausējum

kas šādu

u vara aizv

ts ir tīrs zelt

ciju atrodi

uzrādiet. Tāp

a četrus šķīd

nus šķīdum

enotiek. Ja

pievienošan

a mainās uz

gulsnes, bet

mi.

nādojumus.

maiņām un

ida reakcija

abochema.lv

mējus senāk

usējumu v

var izmanto

niecību vis

s parametru

daļās, kura

a tilpumu?

identifikācij

vietošanai,

ts vai nav! S

iet interne

pat norādie

dumus: A –

mus. Ja sav

pie A piev

nu, krāsa kļū

z violetu. Ja

t pievienojo

nogulšņu iz

as ar citiem

w

v

Zelta anal

k,

ai

ot

ai

us:

a masa ir 1

ijas metodi

lai ar iep

Savu izvēli p

tā vai rok

et informācij

gaiši zilā k

vā starpā sa

vieno D, sāk

ūst intensīv

a pie C šķīd

ot D pārāk

zšķīšanai?

savienojum

www.biosan

www

īze mājas ap

0,00 g, bet

apgrūtināt

priekš minē

pamatojiet.

kasgrāmatā

ijas avotu.

Krāsu

krāsā,

ajauc

kumā

vi zili

duma

kumā,

miem.

n.lv

w.faneks.lv

pstākļos

tilpums –

tu vai pat

to metodi

ās. Savus

mīkla

Ģenerālsp www.grind

5. Kā

D š

3. uzdevu

Izšķ

šķīdumu. T

kalpo kā

hlorīda šķī

Šķīduma k

hlorīda šķī

krāsa main

tumši viole

nogulsnes

4. uzdevu

Dze

izmanto le

pagatavoša

kādēļ šādā

temperatūr

spiediena s

ponsors:

deks.lv

ļoti ātri un

šķīdumā?

ums

ķīdinot kob

Tālāk šo šķ

paraugs s

īdumam pie

krāsa main

īduma pievi

nās uz oran

etu. Pēc tam

un šķīduma

1. Uzrādi

2. Uzraks

savieno

3. Kāda i

iespēja

nosacīj

ums

esēšanai lī

edus-sāls m

anai ir nātr

ā veidā not

ras samazin

samazinājum

1. Šķīdinā

tīra šķī

n pārliecino

balta (II) hlo

ķīdumu sad

ākotnējai k

evieno dažu

ās uz tumš

ieno dažus k

žu. 4. mēģe

m pievienoj

a krāsa atka

iet daļiņas, k

stiet visu n

ojumus.

emesla dēļ

ami līdzīgi

jumi reakcij

īdz ne pā

maisījumu.

rija hlorīds,

tiek dzesēša

nāšanās, ka

mam virs šķ

ātāja tvaika

īdinātāja. Šo

At

oši neizman

orīda heksah

dala četrās

krāsai. Otr

us pilienus

ši zilu. 3.

kristālus nā

enē pēc kāl

jot 2. mēģe

l kļūst rozā

kas katram

notikušo re

notiek reak

gadījumi,

jas nenotikš

ārāk zemām

Kā populā

kālija hlor

ana ir ledus

as ir patei

ķīduma.

parciālais

o atšķirību

tbalstītāji:

6

www.la

tojot nekād

hidrātu ūden

mēģenēs. P

rajā mēģen

koncentrēt

mēģenē pie

ātrija nitrīta,

lija tiocianā

enei (zilā kr

.

no šķīdumi

eakciju vie

kcija 2. mēģ

kad šāda

šanai?

m tempera

ārai dzesējo

rīds un citi

s-sāls maisī

icoties šķīd

spiediens v

apraksta šā

abochema.lv

das reakcija

nī, iegūst ro

Pirmā mēģe

nē kobalta (

tas sālsskāb

e kobalta (

, līdz šķīdum

āta pievieno

rāsā) sudrab

iem piešķir t

enādojumus

ģenes produ

reakcija

atūrām par

ošo maisīju

i sāļi. Ieme

ījuma kuša

dinātāja tva

virs šķīduma

āds vienādoj

w

v

as varētu ide

ozā

ene

(II)

bes.

(II)

ma

ošanas šķīdu

ba nitrāta šķ

to raksturīg

s un nosau

uktam ar sud

nenotiek?

rasti

umu

esls,

anas

aika

a ir atšķirīgs

jums:

www.biosan

www

dentificēt, ka

Četri v

uma krāsa m

ķīdumu, rod

gās krāsas.

uciet visus

draba nitrā

Ja jā, tad

Kā auk

gs salīdzinot

n.lv

w.faneks.lv

as atrodas

vienā

mainās uz

das baltas

s radušos

ātu? Vai ir

d kādi ir

ksta duša

t ar to virs

Ģenerālsp www.grind

ponsors:

deks.lv

Šajā vi

piesātin

izšķīduš

kur α –

formulv

Aprēķin

5% Na

ka NaC

2. Šķīdum

Šajā vi

– 1,85

molmas

Aprēķin

disociē

3. No attē

sasalša

šo atšķ

4. Kādā

temper

ledus

sastāva

teorētis

sasalša

5. Minimā

dzesējo

enādojumā

nāta tvaika

šās vielas m

– disociācija

vienības.

niet, kāds ir

Cl šķīduma

Cl disociējis

ma sasalšana

enādojumā

g·K/mol),

sa, mo – šķī

niet, kāda b

ē jonos?

ēla pa labi n

anas temper

ķirību cēloni

citā literat

ratūra, ko ie

maisījumu

a: 33 g N

ski pēc dot

anas temper

ālā temper

ošo maisīju

At

p =

po – tīra šķ

spiediens v

molu skaits š

as pakāpe u

r izmaiņas p

a, ja virs tīr

s pilnībā.

as temperat

MKi

t kk

⋅=Δ

i – izotonis

m – izšķīd

īdinātāja ma

būs 10% N

nolasiet 10%

ratūru. Izsk

is.

tūras avotā

espējams sa

ir -21,2 o

NaCl uz

tās formula

ratūru.

ratūra, ko

mu izmanto

tbalstītāji:

7

www.la

o

o pnni

n⋅

+⋅=

ķīdinātāja p

virs šķīduma

šķīdumā, i –

un z – jonu

piesātināta

ra ūdens 0 o

tūras izmaiņ

mMm

o

kr

⋅⋅⋅ 1000

skais koefic

dinātās viel

asa gramos,

NaCl šķīdum

% nātrija h

kaidrojiet, k

ā norādīts,

asniegt ar nāoC pie šā

100 g ledu

as šāda sa

iespējams

ojot ledus-s

abochema.lv

op

piesātināta t

a, no – šķīdi

– izotoniska

skaits, kas

ūdens tvaikoC temperat

ņas aprakst

bKi kr ⋅⋅=

cients, Kkr –

as masa gr

, b – šķīdum

ma sasalšan

lorīda šķīdu

kāds varētu

ka minim

ātrija hlorīd

āda maisīju

us. Aprēķi

astāva šķīdu

s sasniegt

sāls maisīju

w

v

tvaika spied

inātāja mol

ais koeficien

veidojas no

ka spiediena

tūrā tas ir 0

ta sekojošs v

– krioskopija

ramos, M –

ma molālā k

nas temper

uma

būt

mālā

da –

uma

iniet

uma

kā

umu

www.biosan

www

diens, p – šķ

lu skaits šķīd

nts, i = 1 +

o vienas sav

am virs tīra

0,61 kPa, u

vienādojum

as konstant

– izšķīdinā

koncentrācij

ratūta, ja ta

n.lv

w.faneks.lv

ķīdinātāja

īdumā, n –

α ⋅ (z -1),

vienojuma

a ūdens un

n pieņem,

s:

e (ūdenim

ātās vielas

ja.

as pilnībā

Ģenerālsp www.grind

5. uzdevu

Lai

vienīgais. V

šķids amo

polāras, tāp

saskatīt un

P.S

šķidrā amo

solvatētus

Šķi

Ar

Sav

palielina am

negatīvais

1. Kād

2. Kur

NH

3. Uzr

rea

pH stieples, ap

ponsors:

deks.lv

ir -55,0

Kāda ir

6. Kādu d

b) - 19

ums

i gan ūden

Viens no iz

onjaks. Tāp

pēc arī amo

n izmantot an

S. Attēlā pa

onjakā „dis

elektronus,

idra amonja

sekojošu di

vienojumi,

mīda (NH2-

decimāllog

da ir pH vēr

ri no savie

H4NO3; KHN

rakstiet rea

akcija tā ir?

mērīšanu šp ko ir gāzv

0 oC, ko ieg

r šī maisījum

dzesējošo a

96 oC, c) -26

ns ir pazīsta

zpētītākajiem

pat kā ūde

onkjaks var

naloģijas ar

a labi redza

sociē jonos”

kas ir zilā k

aka disociāc

isociācijas k

kas palielin-) jonus – pa

garitms no a

rtība tīram

enojumiem

N2; CH3COO

akciju starp

ķidrā amonjeida ūdeņra

At

gūst sajauco

ma teorētisk

aģentu Jūs p

69 oC.

amākais ne

m neūdens

ens moleku

disociēt jon

r ūdens šķīd

ams nātrijs

” veidojot ša

krāsā.

cijas vienādo

2 NH

konstanti -3

Kam = c(NH

na amonija

ar bāzēm. L

monija jonu

p

neitrālam a

ir bāzes, b

OH; C6H5N

amonija h

njakā var veiadis pie stan

tbalstītāji:

8

www.la

ot 243 g ka

ki aprēķinā

piedāvātu,

eorganiskais

neorganiska

ulas arī am

nos. Risino

dumiem.

šķidrā amo

ajā gadījum

ojums ir sek

H3 N

3 oC tempe

H4+)·c(NH2

(NH4+) jon

Līdzīgi kā ū

u koncentrā

(lg(−= cpH

amonjakam

bet kuri – s

NH2 (anilīns)

lorīdu un k

ikt ar platīnndartspiedie

abochema.lv

alcija hlorīd

mā sasalšan

lai iegūtu

s šķīdinātāj

ajiem šķīdin

monjaka mo

t uzdevumu

onjakā. Sār

mā nātrija k

kojošs:

NH4+ + NH2

-

ratūrā:

2-) = 10-30 m

nus tiek uz

ūdens šķīdum

ācijas:

))( 4+NH

?

skābes, ja

); KI ?

kālija amīdu

na-ūdeņraža ena. Balstoti

w

v

da heksahid

nas tempera

šādas temp

Šķidrā amo

js, tas nav

nātājiem ir

olekulas ir

u, mēģiniet

rmu metāli

katjonus un

-

mol2/L2

zskatīti par

mos pH vēr

tos izšķīdin

u šķidrā am

elektrodu, ies uz vispā

www.biosan

www

drāta ar 10

atūra?

peratūras: a

onjaka ana

skābēm, be

retība tiek d

na šķidrā a

monjakā. Kā

kas sastāv nārīgi pieņēm

n.lv

w.faneks.lv

0 g ledus.

a) -78 oC,

loģijas

et tos kas

definēta kā

amonjakā:

āda veida

no platīna mumu,

Ģenerālsp www.grind

platīna-ūde1 mol/L. Kkura poten

Mē

elektrods.

Un

gadījumā n

0,0

salīdzināša

eksperimen

0,837 V.

Dis

=α

4. Apr

šo p

5. Kād

cian

amo

ponsors:

deks.lv

eņraža elektKā salīdzinānciāls -40 oCērot šķīdum

Sistēmas ko

ūdeņraža

nosaka pH v

01 M etiķs

anas elektro

ntā ar HC

sociācijas pa

.)()( 4=

+

skabcNHc

rēķiniet abu

pašu skābju

da ir 0,01 M

nīda šķīdu

onjakā ir pK

troda potencšanas elektr

C temperatūrma pH vērtī

opējo elektr

elektroda p

vērtību:

E

skābes šķī

odu izmērām

N šķīdumu

akāpi šajā g

%100⋅

u skābju dis

u īpašībām ū

M zilskābes

umu? (HCN

Ka = 3,5, be

At

ciāls ir E0(Nrodu lieto Arā ir 0,681 Vību, tā tiek

rodzinējspēk

E

potenciāls i

E(NH4+) = E

dumā šķid

mā 0,820 V

u, kura ko

gadījumā va

sociācijas p

ūdens šķīdu

amonjaka š

N disociācij

et amonija c

tbalstītāji:

9

www.la

NH4+) = 0,0

Ag/AgCl/KCV.

k noteikta š

ku atrod kā:

E = E(NH4+

ir atkarīgs

E0(NH4+) +

drā amonja

V lielu elek

oncentrācija

ar izteikt kā:

pakāpi šķidr

umos.

šķīduma pH

ijas konsta

cianīds šķid

abochema.lv

00 V, ja amCl elektrods

šķīdumam,

: +) - Esal

no amonija

+ ( (ln NcF

RT

akā starp

ktrodzinējsp

a ir 0,001 M

:

rā amonjak

H vērtība, ja

antes negat

drā amonjak

w

v

monija jonu a (sudraba h

kurā ieviet

a jonu kon

))4+NH

platīna-ūde

pēka E vērt

M, iegūst

kā un kvalita

a tam pievie

tīvais decim

kā disociē p

www.biosan

www

aktivitāte a(lorīda elekt

tots platīna

ncentrācijas,

eņraža elek

tību -40 oC.

potenciālu

atīvi salīdzi

eno 0,60 g/L

māllogaritm

pilnībā)

n.lv

w.faneks.lv

(NH4+) =

trodu),

a-ūdeņraža

, kas šajā

ktrodu un

. Analogā

atšķirību

iniet to ar

L amonija

ms šķidrā

Ģenerālsp www.grind

12. klase1. uzdevu

Lai a

un vienkār

šķidrumi, k

metodi var

pa ~1g bo

etanola. T

krāsojas dz

Kādēļ liesm

eksperimen

2. uzdevu

Kādā

netapušu g

zeltaini blo

uz spilgti

zilās krāsa

Izrād

nepieciešam

maisījumu

nokrāsojas

krāsu uz

nogulsnes

zeltaini ora

Kādi

vienādojum

P.S. I

ponsors:

deks.lv

e ums

atšķirtu divu

ršas metode

kas jaucas a

r izmantot š

orskābes. Pi

Tad spirtus

zeltenā krās

mas ir atšķ

nta laikā no

ums

ā vēstulē sa

gleznu – sa

ondi mati. L

zilas krāsas

s kombināc

dās, ka mēs,

ms sajaukt

sakarsē līd

s intensīvi z

duļķaini ze

izzūd, šķīdu

anžs. Šādas

i savienoju

mus.

Ievērojiet, k

us vienkārš

es pārliecin

ar ūdeni un

šādu eksper

irmajā bļod

aizdedzina

sā, bet trauc

ķirīgās krās

otikušo reak

avam brālim

ava drauga

Lai izceltu š

s fona. Šai

ciju, tās mist

, ķīmiķi, arī

t nātrija k

dz 50 oC, ta

zilā krāsā, s

eltaini oran

ums atkal k

cikliskas kr

mi ir atbil

ka uzdevum

At

šākos no spi

noši nevar

n smaržo līd

rimentu: div

diņā ielej ~

a un novēr

iņā ar metan

sās? Pamat

kciju vienād

m Teo Vin

a mākslinie

šo matukrās

vēstulē va

tiskumu.

ī varam palī

kālija tartar

d piepilina

sakarst līdz

nžu. Ja šim

krāsojas zilā

rāsu maiņas

ldīgi par k

mā nav norād

tbalstītāji:

10

www.la

irtiem – me

izmantot, j

dzīgi. Kā vi

vās porcelān

~10 mL met

ro, ka trau

nolu – zaļā

tojiet to ar

dojumus)

ncents van

ka portretu

su van Gogs

an Gogs apr

īdzēt van Go

rāta šķīdum

nedaudz va

z 80 oC, tad

m šķīdumam

ā krāsā un p

s var tikt atk

katru no kr

dītas šķīdum

abochema.lv

etanolu no e

jo ari tie ir

isai ātru un

na bļodiņās

tanolu, bet

ciņā ar eta

krāsā.

r reakciju v

Gogs ir ap

u. Šim māk

s bija ieplān

raksta šo z

ogam, veido

mu ar ūde

ara (II) sulf

d sāk intens

m pievieno

pēc tam iden

kārtotas līdz

rāsām? Uz

mu koncentr

w

v

Lūdzu iepū

etanola, ātra

r bezkrāsain

pārliecinoš

ievieto katr

otrajā tikp

anolu liesm

vienādojumi

prakstījis v

ksliniekam

nojis viņu li

elta krāsas

ojot zilās-ze

eņraža pero

fāta šķīdum

sīvi putot un

o ūdeņraža

ntiskā veidā

z pat 5-6 rei

zrakstiet vis

rācijas.

www.biosan

www

ūtiet trubiņā

as

ni

šu

rā

at

ma

iem. (Uzrak

van Go

vēl

ir

kt

–

elta krāsas s

oksīda šķīd

mu. Šķīdums

n pēkšņi m

a peroksīdu

ā šķīdums a

izēm.

su notikušo

n.lv

w.faneks.lv

ā!

kstiet visu

oga pēdās

spēli. Tam

dumu. Šo

s tūdaļ pat

maina savu

u, oranžās

atkal kļūst

o reakciju

Ģenerālsp www.grind

3. uzdevu

Dabā

fotoķīmisk

reakciju v

cilvēku ād

starojuma

reakcijā, be

A. Og

Kā i

starojuma k

1. Uzz

rea

visv

2. Nos

3. Uzs

uzz

B. Fot

Fotoķ

ietekmē. T

divu pirmo

Auto

atmosfērā

B veido sa

reaģētspējī

1. Atš

2. Pie

3. Uzr

4. Ozo

rea

ponsors:

deks.lv

ums

ā visai sast

kās reakcij

var minēt

du, kas notie

ietekmē). Š

et aplūkosim

gļūdeņražu

izejmateriāl

klātienē.

zīmējiet mi

akcijas meh

varbūtīgākā

sauciet visu

skatāmi at

zīmētajiem s

toķīmiskais

ķīmiskais s

Tā galvenās

o savienojum

omašīnu dz

izplatītākās

avienojumu

īgu daļiņu E

šifrējiet viela

e kādas klas

rakstiet reak

ons šādā s

akcijas vienā

opamas, kā

as. Kā vi

indīgo Sos

ek tikai sau

Šoreiz neied

m vairākus

hlorēšana

lu ņem 3-i

inēto ogļūd

ānisma īpa

ā.

us savus uzz

tēlojiet rea

savienojumi

s smogs

smogs veid

s bīstamās s

mu veidošan

zinējos ļoti

s gāzes A un

D. Atmosfē

E.

as A – E.

ses var piesk

kciju, kur n

smogā neitr

ādojumu.

At

ā arī ķīmija

ienu visai

snovska lat

ules gaisma

dziļināsimie

citus pazīst

izopropilpen

deņradi un

atnības sakā

zīmētos savi

akcijas meh

iem.

dojas virs

sastāvdaļas

nos atmosfē

augstā tem

n B, reakcij

ērā saules U

kaitīt daļiņu

o iepriekš m

ralizējas, o

tbalstītāji:

11

www.la

as praksē iz

interesantu

tvāņu sulas

s klātienē (

es šajā visn

amus fotoķī

ntānu un v

n visus iesp

ārtojiet šos

ienojumus p

hānismu, p

lielajām pi

ir ozons, p

ērā.

mperatūrā b

as rezultātā

UV starojum

u E?

minētajām v

oksidējot kā

abochema.lv

zmantojama

u fotoķīmi

s iedarbību

(precīzāk –

otaļ sarežģī

īmisko reak

veic reakcij

pējamos re

produktus

pēc IUPAC

par produk

ilsētām izp

peroksiaceti

bez degviel

ā rodas savie

ma ietekmē

vielām roda

ādu no A

w

v

as ir

isko

u ar

UV

ītajā

kciju piemēr

ju ar 1 ek

eakcijas pr

sākot ar to

nomenklatū

ktu ņemot

lūdes gāzu

ilnitrāts un

las sadegša

enojums C,

savienojum

s ozons?

– E vielām

www.biosan

www

Saules

rus.

kvivalentu h

roduktus. I

o, kura veid

ūras.

jebkuru n

u un saules

aldehīdi. A

anas reaģē

, kas reaģējo

ms D sadalās

m. Kuru? U

n.lv

w.faneks.lv

spēks

hloru UV

Izmantojot

došanās ir

o saviem

s gaismas

Aplūkosim

arī divas

ot tālāk ar

s par C un

Uzrakstiet

Ģenerālsp www.grind

5. No

rod

6. Kas

b) o

4. uzdevu

Lai iegūtu

izvēlēties

vienkāršāk

C[O]

KOH/H2O

t

1. Uzz

form

2. Kād

3. Kād

rea

4. Kād

5. Kur

P.S. Atceri

bijušas.

ponsors:

deks.lv

B, D un a

das peroksia

s ir perok

organiskajā

ums

kādu visai

šādu sintē

kajām organ

HNO3/H2SO

t

DC, H

+

t

HC, H

+

t

zīmējiet vis

mula ir C5H

du reducētā

du oksidētā

akcijā?

da loma ir ū

r izmanto g

ieties, ka nā

atmosfērā no

acetilnitrāts

ksigrupa? M

ā ķīmijā.

i populāru s

zes shēmu

niskajām vie

O4A

+

ENaN

+

I[O]

su savienoju

H8O4.

āju Jūs izvēl

āju izvēlēsit

ūdeņraža jo

gala rezultāt

ātrija amīds

At

o degvielas

s (tas ļoti sp

Miniet sav

savienojumu

u. C šajā s

elām, ko pla

[H]

NH2F

J] B

13

umu A – L

lēsities pārv

ties pārvērt

oniem pārvē

tā iegūto sa

ir stipra bā

tbalstītāji:

12

www.la

s nonākušaj

pēcīgi kairin

vienojumus,

u no ļoti vi

shēmā nav

aši izmanto

B

CH2Cl2G

B

30 K

L struktūrfo

vērtībai A →

tībai C →

ērtībās D →

vienojumu L

āze. Līdzīga

abochema.lv

jiem ogļūde

na acis). Uzz

kur tā sa

ienkāršām i

ogleklis,

dzērienu pa

GKOH/H2O

t

H+

100

ormulas un

→ B?

D. Kāds st

→ E un K →

L?

as šo vielu r

w

v

eņražiem U

zzīmējiet tā s

astopama

Org

izejvielām v

bet viena

agatavošanā

L

nosauciet

tarpproduk

L?

reakcijas mū

www.biosan

www

UV starojum

struktūrform

a) neorgani

rganiskā mo

var

no

ā.

tos, ja zinā

kts var veid

ūsu konkurs

n.lv

w.faneks.lv

ma ietekmē

mulu.

iskajā un

ozaīka

āms, ka J

doties šajā

sā jau ir

1

2

3

4

P

s

5

Ģenerālsp www.grind

5. uzdevu

Kā z

vērtība ir n

izšķīdis og

cilvēka da

slāpekļa m

slāpekļa d

slāpekļskāb

lieti, kuru p

Arī

skābes kon

SO2(aq) +

HSO3-(aq)

Pie s

33L SO2 u

1. Kāda ir

2. Aprēķin

Dominējoš

3. Aprēķin

4. Aprēķin

iepriekš

Pēc kāda vu

sērskābe. pK

5. Aprēķin

ponsors:

deks.lv

ums

zināms, dest

nedaudz zem

glekļa dioks

arbības izr

monoksīds t

dioksīdu, k

bi. Tieši šo

pH vērtība p

sēra dioksī

nstantes 25 o

+ 2H2O(šķ) →

) + H2O(šķ) →

sēra dioksīd

z 1 L ūdens

r šāda šķīdu

niet ūdeņraž

šā līdzsvara

niet vienādoj

niet SO2(aq)

š iegūto līdz

ulkāna izvir

Ka(HSO4_)

niet sērskābe

tilētam ūden

māka (lietus

sīds. Šis fen

aisīts. Gais

tiek oksidē

kas reaģējo

o reakciju re

parasti ir ap

īdu var uzoC ir dotas z

→ HSO3-(aq)

→ SO32-

(aq)

da parciālā s

s. (šķīduma

uma pH vērt

ža jonu konc

reakcija nā

2HSO

ojuma līdzsv

līdzsvara

zsvara konst

rduma tika i

= 1,99.

es kopējo ko

At

nim pH ir 7

s ūdens ir ne

nomens ir d

sā nonākuš

ēti attiecīgi

ot ar ūden

ezultātā vei

p 4,5.

zskatīt kā d

zemāk:

+ H3O+(aq)

+ H3O+(aq)

spiediena 1

tilpuma ma

tība?

centrāciju 0

ātrija hidrog

O3-(aq) + H2O

vara konstan

koncentrāc

tanti.

izmērīts, ka

oncentrācij

tbalstītāji:

13

www.la

, taču lietus

edaudz skāb

daļēji dabīg

šais sēra d

par sēra t

ni veido s

idojas tā sa

diprotonu s

Ka1 = 10

Ka2 = 10

bārs (1 bar

aiņu šķīšana

0,010 M nāt

gēnsulfīta ūd

O(šķ) → SO32

nti.

ciju 0,010

a lietus ūden

u šajā skāb

abochema.lv

s ūdenim pH

bs), jo tajā i

gs, bet daļēj

dioksīds un

trioksīdu un

sērskābi un

auktie skābi

skābi, kura

0-1,92 mol/L

0-7,18 mol/L

= 100 kPa)

as rezultātā

trija sulfīta

dens šķīdum2-

(aq) + SO2(a

M nātrija

ns pH ir 3,2

ajā lietus ūd

w

v

Sag

H

ir

ji

n

n

n

e

as

) šīs gāzes š

neievērot).

šķīdumā.

mā ir sekojo

aq) + H2O(šķ)

hidrogēnsu

. Pieņemiet

denī.

www.biosan

www

grauztais lie

šķīdība 20 o

oša:

)

ulfīta šķīdu

t, ka šo pH v

n.lv

w.faneks.lv

etussargs

C temperatū

umā, izman

vērtību dod

ūrā ir

ntojot

d tikai

8. - 9. klase

1. uzdevums

Sākumā ar magnēta palīdzību no maisījuma atdala dzelzs putekļus. Palikušajam maisījumam pievieno ūdeni. Tajā izšķīst nātrija hlorīds un nātrija sulfāts, bet nogulsnēs paliek smiltis un kalcija karbonāts. Nātrija hlorīda un nātrija sulfāta šķīdumam pievieno bārija hlorīda šķīdumu. Rodas bārija sulfāta nogulsnes, ko atdala no šķīduma, kurā paliek tikai nātrija hlorīds. Vēl palikušajam smilšu un kalcija karbonāta maisījumam pievieno sālsskābi, kā rezultātā kalcija karbonāts reaģē ar to un kalcija joni pāriet šķīdumā, izdalās ogļskābā gāze, bet nogulsnēs paliek tikai smiltis.

Reakciju vienādojumi: Na2SO4 + BaCl2 → BaSO4 + 2NaCl

CaCO3 + 2HCl → CaCl2 + H2O + CO2 2. uzdevums Šādā gadījumā šķīdību gramos uz 100g ūdens var aprēķināt pēc formulas:

100⋅=ūd

vmm

s

Šķīdinātāja daudzumu var iegūt, atņemot kristalizējošās vielas masu no kopējā daudzuma 100 g. Šādā veidā iegūst sekojošas šķīdības vērtības katrā temperatūrā:

t, oC m, g t, oC m, g 0 4,9 50 47,05

10 9,1 60 45,320 19,5 80 43,725 30,15 90 42,730 40,8 100 42,540 48,8

Zīmējot šos datus grafikā, iegūst šādu grafiku:

No grafika var redzēt, ka nātrija sulfāta šķīdības līknei ir neraksturīgs šķīdības maksimums kādā no

temperatūrām. Parastā gadījumāšķīdība pieaug (vai samazinās, kas gan novērojams retāk) ar temperatūru visā temperatūru intervālā. Šajā gadījumā maksimālā šķīdība novērojama 35 oC temperatūrā. 3. uzdevums Ja šķīdība ir 1,30 mg/L un tilpums ir 70,0 L, tad izšķīdusī masa būs:

mgVsm 0,910,7030,1 =⋅=⋅= Tātad šādā bendzīna tilpumā pietiek ar 91 mg jeb 0,091 g, lai to pilnībā piesātinātu. Ja cukura kuba masa ir 5,0 g, tad nepieciešamo kubu skaitu aprēķina šādi:

kubikubam

nepiecmskaits 0182,00,5

091,0)()(

===

Ar vienu šādu kubu sabojājamo bendzīna daudzumu aprēķinot, kuba masu pārvērtīsim miligramos un iegūsim:

LsmV 3846

30,15000

===

Bet ar 1 kg cukura var sabojāt: 32,769769230

30,11000000 mL

smV ====

Sākumā var noteikt, ka 1 L benzīna sver: gVm 6881000688,0 =⋅=⋅= ρ Cukura masas daļu piesātinātā šķīdumā var aprēķināt kā:

%1089,1%1006880013,0%100 4

%−⋅=⋅=⋅=

šķķī

vielmm

w

4. uzdevums Reakciju vienādojumi:

1.) S + O2 → SO2 savienošanās 2.) SO2 + H2O → H2SO3 savienošanās 3.) H2SO3 + 2NaOH → Na2SO3 + 2H2O apmaiņas 4.) 2Na2SO3 + O2 → 2Na2SO4 savienošanās 5.) H2SO3 + 2H2S → 3S + 3H2O - (patiesībā oksidēšanās – reducēšanās)

0

10

20

30

40

50

60

0 20 40 60 80 100 120

6.) Na2SO3 + 2HCl→ 2NaCl + SO2 + H2O apmaiņas un sadalīšanās 7.) 2H2SO3 + O2 → 2H2SO4 savienošanās 8.) H2SO4 + BaCl2 → BaSO4 + 2HCl apmaiņas

A = H2SO3 B = Na2SO3 C = Na2SO4 D = S E = SO2 vai NaCl F = H2SO4 G = BaSO4

5. uzdevums Gāzes tilpumu var aprēķināt kā:

molVVn

o0835,0

4,2287,1

===

Šādā veidā degot vienkāršai vielai parastā gadījumā rodas gāze, kurā atrodas 1 vienība elementa. Tālab elementa atommasu varam aprēķināt kā:

molgnmA /0,12

0835,000,1

===

Tātad šis elements ir ogleklis. Degšanas reakcijas vienādojums: C + O2 → CO2

Citi oglekļa pazīstamākie alatropie veidi ir dimants un grafīts. Alatropija ir parādība, kad vienkārša viela var eksistēt vairākās formās, kurām ir atšķirīgas ķīmiskās un fizikālās īpašības. Šī atšķirība rodas alatropu dažādas uzbūves dēļ. Radusies gāze ir oglekļa dioksīds. To var uzkrāt mērcilindrā, kas pildīts ar šķīdumu, kur nešķīst oglekļa dioksīds, piemēram kāda organiska šķīdinātāja. Pēterītis neievēroja to, ka bez skolotājas klātbūtnes nedrīkst aiztikt vielas un veikt ar tām reakcijas, īpaši ja nav zināms, kas tā ir par vielu. Tāpat laboratorijā nedrīkst strādāt viens pats. Patiesībā ir dažādi fullerēnu veidi, bet visizplatītākais no tiem ir Bakminsterfullerēns C60. Fullerēni ir īpatnēji ar to, ka tiem ir bumbas veida molekula, kura ir veidota no sešlocekļu un pieclocekļu cikliem (skatīt attēlā).

10. – 11. klase 1. uzdevums Lai atrastu katra elementa masas sakausējuma sastādām šādu vienādojumu sistēmu:

⎩⎨⎧

=+=+

056,100,10

CuAu

CuAu

VVmm

Tālāk izsakām tilpumus kā masas un blīvuma attiecību un izteiksmi vienkāršojam:

056,1

056,1

056,1

056,1

⋅⋅=⋅+⋅

⇒=⋅

⋅+⋅

⇒=+

⇒=+

CuAuAuCuCuAu

CuAu

AuCuCuAu

Cu

Cu

Au

Au

CuAu

mm

mm

mmVV

ρρρρρρ

ρρρρ

Tālāk no pirmās vienādojuma izteiksmes izsakām zelta mazu un ievietojam to otrajā izteiksmē:

)(00,10056,1

00,10056,1056,100,10

056,1)00,10(00,1000,10

CuAu

CuCuAuCu

CuCuAuAuCuCuCu

CuAuAuCuCuCuCu

CuAuAuCuCuCu

CuAuCuAu

m

mmmm

mmmmmm

ρρρρρ

ρρρρρρρρρρ

ρρρρ

−−⋅⋅

=

−⋅⋅=⋅+⋅−⋅⋅=⋅+⋅−

⋅⋅=⋅+⋅−−=⇒=+

Atrodam internetā (en.wikipedia.org), ka ρAu = 19,28 g/cm3, bet ρCu = 8,96 g/cm3:

%1,109,89100

%9,89%10000,1099,8%100

01,199,800,10

99,8)96,828,19(

96,800,10056,196,828,19)(

00,10056,1

%

%

=−=

=⋅=⋅=

=−=

=−

⋅−⋅⋅=

−−⋅⋅

=

Au

kop

CuCu

Au

CuAu

CuCuAuCu

w

mm

w

gm

gmρρ

ρρρ

 

Tātad sakausējuma sastāvs masas daļās ir 10,1% zelta un 89,9% vara. Mājas apstākļos sakausējuma tilpumu visērtāk noteikt, iemērot kādā precīzā mērtraukā ūdens tilpumu un pilnībā ūdenī iegremdējot sakausējumu, noteikt tilpumu pēc iegremdēšanas. Sakausējuma tilpums būs ūdens tilpumu starpība. Tiesa gan, ar tik maziem tilpumiem kā uzdevumā dotajiem, mājas apstākļos to izdarīt būs sarežģīti. Lai būtu apgrūtinoši atšķirt zeltu no tā sakausējuma, tam jāpievieno elements, kura blīvums būtu pēc iespējas tuvāks zelta blīvumam. Identisks zelta blīvumam ir metāla rentgenija blīvums (111 elements), taču tas ir iegūts tikai dažu atomu veidā un ir radioaktīvs, tālab kā tuvāko var minēt volframu, kura blīvums ir 19,25 g/cm3. Tiesa gan, arī šis elements nav lēts, tālab jāšaubās par šīs krāpšanās lietderību. Nedaudz atšķirīgi no zelta ir vēl divi šajā sakausējumā neizmantojami elementi – radioaktīvie urāns un plutonijs.

2. uzdevums A = Cu(NO3)2 B = Ni(NO3)2 C = AgNO3 D = NH3 šķīdums Cu(NO3)2 + 2OH- → Cu(OH)2 + 2NO3

- Cu(OH)2 + 4NH3 → [Cu(NH3)4](OH)2 Ni(NO3)2 + 6NH3 → [Ni(NH3)6](NO3)2 2AgNO3 + 2OH- → Ag2O + H2O + 2NO3

- Ag2O + 4NH3 + 2NO3

- + H2O → 2[Ag(NH3)2]NO3 + H2O + 2OH- Krāsu maiņai un nogulšņu izšķīšanai pamatā ir kompleksveidošanās. Citas kompleksveidošanās reakcijas: Al(OH)3 + 3NaOH → Na3[Al(OH)6] Amonjaka šķīdumu ērti var identificēt pēc tā asās, nepatīkamās smakas (atšķaidīts amonjaka šķīdums ir ožamais spirts). 3. uzdevums Krāsas piešķir šādas daļiņas: 1. šķīdumam: [Co(H2O)6]2+ 2. šķīdumam: [CoCl4]2- 3. šķīdumam: [Co(NO2)6]4

- 4. šķīdumam: [Co(SCN)6]4

- [Co(H2O)6]Cl2 + 2HCl → H2[CoCl4] + 6H2O ūdeņraža tetrahlorokobaltāts (II) [Co(H2O)6]Cl2 + 6NaNO2 → Na4[Co(NO2)6] + 6H2O + 2NaCl nātrija heksanitrozokobaltāts (II) [Co(H2O)6]Cl2 + 4KSCN → K2[Co(SCN)4] + 2KCl + 6H2O kālija heksatiocianatokobaltāts (II) H2[CoCl4] + 4AgNO3 + 6H2O → [Co(H2O)6](NO3)2 + 2HNO3 + 4AgCl heksaakvakobalta (II) nitrāts Šī reakcija notiek, jo rodas mazšķīstiošs savienojums – sudraba hlorīds. Jā, šādi gadījumi ir iespējami. Tas iespējams, ja kompleksa stabilitātes konstante ir lielāka par šķīdības konstanti jeb vienkāršāk – ja kompleksais savienojums ir stabilāks nekā mazšķīstošais savienojums.

4. uzdevums 1.) 5,0% NaCl šķīdums 100 g satur 5,0 g NaCl un 95,0 g H2O.

molMmnNaCl 0855,0

5,580,5===

molMmn OH 28,5

0,180,95

2===  

Ja NaCl pilnībā disociē jonos, tā izotoniskais koeficients būs 2. 

kPapnni

np o

o

o 591,0610,0969,0610,028,50855,02

28,5=⋅=⋅

+⋅=

+⋅=  

Tātad izmaiņas ir 0,610 – 0,591 = 0,019 kPa. 2.) Ja kopā ņem 100 g šķīduma, formulā ievieto šādus .lielumus:

03,7905,58

10001085,121000=

⋅⋅⋅⋅

=⋅⋅⋅⋅

=Δo

krk mM

mKit  

Tātad šķīduma sasalšanas temperatūra būs -7,03 oC. 3.) No attēla nolasītā saslšanas temperatūra: -6,5 oC. Šajā gadījumā atšķirības cēlonis varētu būt nepilnīga nātrija hlorīda disociācija vai arī kādu lielāku jonu agregātu veidošanās. 4.) Šādam maisījumam ievieto sekojošus skaitļus:

9,201005,58

10003385,121000=

⋅⋅⋅⋅

=⋅⋅⋅⋅

=Δo

krk mM

mKit

Tātad šāda šķīduma sasalšanas temperatūra būtu -20,9 oC.

5.) Kalcija hlorīda heksahidrātā ūdens masas daļa ir: 493,01865,3521,40

186=

⋅+⋅+⋅ . Tātad ņemot 243 g kalcija

hlorīda heksahidrāta faktiski ūdenim pievieno 243·0,493 = 119,8 g ūdens un 243 – 119,8 = 123,2 g kalcija hlorīda. Tātad teorētiskajā formulā jāievieto šādi skaitļi:

0,288,2191,11110002,12385,131000

=⋅

⋅⋅⋅=

⋅⋅⋅⋅

=Δo

krk mM

mKit  

Šai gadījumā ir novērojama ļoti liela atšķirība starp literatūrā doto un aprēķināto rezultātu, ko varētu skaidrot ar to, ka šķīdumā pastāv lielāki jonu un ūdens molekulu asociāti, kas samazina brīvo ūdens molekulu skaitu un tādejādi palielina arī masu izšķīdušajai vielai. 6.) Kā dzesējošos aģentus šajos gadījumos lieto: a) sauso ledu; b) šķidru slāpekli; c) šķidru hēliju. 5. uzdevums 1.) Tā kā Kam = 10-30 mol2/L2, tad pKam = 30, bet neitrāla šķīdinātāja pH = 0,5pK = 15. 2.) NH4NO3 - skābe; KNH2 - bāze; CH3COOH – vāja skābe; C6H5NH2 (anilīns) – vāja bāze; KI – neitrāla viela.

3.) NH4Cl + KNH2 → KCl + 2NH3 Tā ir neitralizācijas reakcija. 4.) Pareizi bija jābūt nevis: E = E(NH4

+) - Esal, bet E = Esal - E(NH4+)

Varam aprēķināt, ka: E(NH4

+)etiķ = Esal – E = 0,681 – 0,820 = -0,139 V E(NH4

+)zils = Esal – E = 0,681 – 0,837 = -0,156 V

Tā kā E(NH4+) = 0 + ( ))(ln 4

+NHcF

RT , tad ( )RT

FNHc )E(NH)(ln+

44 =+ , ko var pārveidot šādi:

RTF

eNHc)E(NH

4

+4

)( =+ No tā var aprēķināt amonija jonu koncentrāciju katrā no šķīdumiem:

MeNHc etiķ423331,8

96500-0,139

4 108,9)( −⋅⋅

+ ⋅==

MeNHc zils423331,8

96500-0,156

4 102,4)( −⋅⋅

+ ⋅== Tātad abu skābju disociācijas pakāpes ir šādas:

%98%100101108,9

3

4=⋅

⋅

⋅=

−

−

etiķα

%42%100101102,4

3

4=⋅

⋅

⋅=

−

−

zilα  

Tātad etiķskābe šķidrā amonjakā ir stipra skābe, bet zilskābe – vidēji stipra skābe. Turpretī ūdenī etiķskābe ir vidēji stipra skābe, bet zilskābe – ļoti vāja skābe.

5.) 0,60 g/L amonija cianīda šķīduma molārā koncentrācija ir MM

c 0136,04460,0

===γ

Zilskābes disociācijas vienādojums šķidrā amonjakā ir:

NH3 + HCN NH4

+ + CN

-

Tātad faktiski šādā veidā pievienojot amonija un cianīda jonus tiek izmainīts līdzsvars šķīdumā. Ja sākotnēji daļiņu daudzumus varēja aprakstīt tikai izmantojot skābes koncentrāciju, pēc amonija cianīda pievienošanas palielinās to koncentrācija. Abus daudzumus var redzēt šajā tabulā: Daļiņa Koncentrācija bez NH4CN Koncentrācija ar NH4CN HCN 0,01 – x 0,01 – x NH4

+ x 0,0136 + x CN- x 0,0136 + x Tā kā līdzsvara konstanti var uzdot šādi:

5,34 10][

]][[ −−+

==HCN

CNNHKa, tad tajā var ievietot arī izvēlētos apzīmējumus:

5,32

10)01,0()0136,0( −=

−+

xx

1,85·10-4 + 0,0272·x + x2 = 3,16·10-6 - 3,16·10-4·x x2 + 0,0275·x + 1,82·10-4= 0 Atrisinot šo kvadrātvienādojumu iegūst divas saknes: x1 = -0,0111 M, bet x2 = -0,0164 M. Derīga ir tikai pirmā sakne, jo ar otru amonija jonu koncentrācija ir negatīva. c(NH4

+) = 0,0136 – 0,0111 = 2,5·10-3 pH = -lg(c(NH4

+)) = 2,60

12. klase 1. uzdevums Metanola degšanas temperatūrā ātri veidojas borskābes metilesteris, kas krāso liesmu zaļā krāsā. Gadījumā ar etanolu borskābes esteris tomēr neveidojas, tālab dzeltenā krāsa rodas degot etanolam. B(OH)3 + 3CH3OH → B(OCH3)3 + 3H2O 2B(OCH3)3 + 9O2 → B2O3 + 9H2O +6CO2 2CH3OH + 3O2 → 2CO2 + 4H2O 2C2H5OH + 6O2 → 4CO2 + 6H2O 2. uzdevums Par zilo krāsu ir atbildīgs vara tartarāta komplekss, kas visticamāk varētu būt vai nu [Cu(C4O6H2)] vai arī [Cu(C4O6H2)2]2-. Zeltaini oranžo krāsu piešķir vara (I) oksīds. Reakciju vienādojumi: 2CuSO4 + 2KNaC4O6H2 → 2Cu(C4O6H2) + K2SO4 + Na2SO4

Reakcijas temperatūra palielinās jo vara(II) joni katalizē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos:

2222 222

OOHOH Cu +⎯⎯ →⎯+

Cu(C4O6H2) → Cu2O + CO2 + O2 + ... (vienādojums nav vienādots, kā arī nav doti visi produkti) Cu2O + 2H2O2 → 2Cu2+ + H2O + 2OH- + O2 3. uzdevums A

1.) un 2.)

                 

CH3 CH3

CH3 CH3

CH3 CH3

CH3 CH3

Cl

CH3 CH3

CH3 CH3

Cl

CH3 CH3

CH3 CH3

Cl

CH3 CH3

CH3

Cl

CH3

CH3 CH3

Cl  

3-izopropilpentāns

3-hlor-3-etil-2-metilpentāns 2-hlor-3-etil-2-metilpentāns

2-hlor-3-etil-4-metilpentāns1-hlor-3-etil-4-metilpentāns

1-hlor-3-etil-2-metilpentāns

3.)

CH3 CH3

CH3 CH3

H

CH3 CH3

CH3 CH3

Cl

Cl Cl 2 Cl

ClCH3 C CH3

CH3 CH3

+ ClH

CH3 C CH3

CH3 CH3 Cl Cl+ Cl

 B 1.) A = N2

B = O2

C = NO D = NO2

E = O· (skābekļa radikālis) 2.) Pie brīvajiem radikāļiem. 3.) O2 + O· → O3 4.) O3 + NO → NO2 + O2 5.)

CH3 OO

N+

OO

O-

6.) Peroksigrupa ir divi skābekli, kas saistīti savā starpā. Neorganiskajā ķīmijā tā sastopama ūdeņraža peroksīdos un metāla peroksīdos, bet organiskajā ķīmijā – peroksiskābēs un citos peroksisavienojumos. 4. uzdevums

Apzīmējums Formula Nosaukums A

N+

O-

O Nitrobenzols

B NH2 Aminobenzols (anilīns)

C CH3 OH Etanols

D

CH3 OH

O Etiķskābe (etānskābe)

E

CH3 OC2H5

O Etilacetāts (etiletanoāts)

F

CH2-

OC2H5

O Etilacetāta anjons

G

OC2H5

O

Cl

Etil-3-hlorpropionāts

H

OH

O

OH

Etil-3-hidroksipropānskābe

I

OC2H5

O

OH

Etil-3-hidroksipropionāts

J

OC2H5

O

OH

O Etil-2-karboksietanoāts

K

NH

O

OH

ON-fenil-2-karboksietānskābes amīds

L - - 2.) Var lietot ūdeņradi attiecīgu katalizatoru klātienē vai litija alumīnija hidrīdu. 3.) Var lietot kālija permanganātu vai skābekli attiecīgu katalizatoru klātienē. 4.) Ūdeņraža joni darbojas kā katalizators. 5.) – 5. uzdevums

1.) Sēra dioksīda daudzums: molRTpVn 35,1

29331,833100

=⋅⋅

==

Tātad arī koncentrācija ir 1,35 M. Disociācijas konstanšu atšķirīgo vērtību dēļ ņem vērā tikai pirmo disociācijas pakāpi: SO2(aq) + 2H2O(šķ) → HSO3

-(aq) + H3O+

(aq) Ka1 = 10-1,92 mol/L Ja pieņem, ka skābes disociācijā rodas x M hidroksonija un hidrogēnsulfīta joni, tad paliek

1,35 – x sēra dioksīda. Tātad var rakstīt disociācijas konstanti: ][

]][[

2

331 SO

HSOOHKa

−+=

xx−

=−

35,110

292,1

01035,110 92,192,12 =⋅−+ −− xx Atrisinot kvadrātvienādojumu kā pozitīvo sakni iegūst x = [H3O+] = 0,121

pH = -lg[H3O+] = 0,91 2.) Arī šajā gadījumā var ņemt vērā tikai vienu konstanti, šai gadījumā – otro. SO3

2- + H2O → HSO3- + OH-

][]][[

23

3−

−−=

SOHSOOH

K , kur 718,7

14

21051,1

1010 −−

−⋅===

a

ūdKK

K

Šoreiz pārvērtušos daļu apzīmējot ar y, iegūst šādu vienādojumu:

yy−

=⋅ −

01,01051,1

27

Atrisinot kvadrātvienādojumu kā pozitīvo sakni iegūst y = [OH-] = 3,87·10-5 M.

Tātad MOHK

OH ūd 105

14

3 1058,21087,3

10][

][ −−

−

−+ ⋅=

⋅==

3.) Šai reakcijai līdzsvara konstanti var uzrakstīt un pārveidot šādi: 2HSO3

-(aq) → SO3

2-(aq) + SO2(aq) + H2O(šķ)

692,1

18,7

1

2

33

2

3

32

32

3

22

3 1049,51010

][][][

][][][

][]][[ −

−

−

+−−

+−

−

−⋅===

⋅⋅

⋅==

a

aKK

OHHSOSO

HSOOHSO

HSOSOSO

K

4.) Kā redzams no iepriekšējā vienādojuma, tad sēra dioksīda koncentrācija ir vienāda ar sulfītjonu koncentrāciju, bet no diviem hidrogēnsulfīta joniem rodas viens sēra dioksīds, tālab var rakstīt, ka:

62

2

22

23

22

3 1049,5])[2010,0(

][][

]][[ −−

−⋅=

−==

SOSO

HSOSOSO

K

Atrisinot kvadrātvienādojumu kā pozitīvo sakni iegūst x = [SO2] = 2,33·10-5M 5.) Ja tikai sērskābe piešķir lietus ūdenim skābumu, tad visi hidroksonija joni ūdenī ir no sērskābes.

43 1031,610][ −−+ ⋅== pHOH

Disociācijas konstantes vienādojums:

][]][[

4

32

4−

+−=

HSOOHSO

Ka

][1031,6][10

4

42499,1

−

−−− ⋅

=HSO

SO no tā var iegūt, ka 22,16][][

4

24 =

−

−

HSOSO

][22,16][ 42

4−− ⋅= HSOSO

Lādiņa bilances vienādojums ir:

][2][][ 2443

−−+ += SOHSOOH

][22,162][1031,6 444 −−− ⋅⋅+=⋅ HSOHSO

MHSO 54

4 1089,144,331031,6][ −

−− ⋅=

⋅=

MHSOSO 454

24 1007,31089,122,16][22,16][ −−−− ⋅=⋅⋅=⋅=

MSOHSOSOH kop4452

4442 1026,31007,31089,1][][][ −−−−− ⋅=⋅+⋅=+=