Upload
others
View
0
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Dagdas novada pašvaldība
Andzeļu pamatskola Reģ. Nr. 4212900567
Zīles, Andzeļu ciemā, p/n „Eži”, Dagdas novadā, LV-5696, t. 5629266, 29222983
e-pasts: [email protected]
Andzeļu pamatskolas
aktualizētais pašvērtējums
2016./2017. m. g.
1.Skolas vispārīgs raksturojums
2016./2017. m.g. Andzeļu pamatskolā mācās 48 skolēni
1.-4.klasē – 17 skolēni
5.-9.klasē – 22 skolēni
Pirmskolas grupiņā – 9 skolēni
Izglītības programmas
Andzeļu pamatskolas realizē:
Pamatizglītības programmu kods 21011111 – 39 skolēni
Pirmsskolas izglītības programmu – 9 skolēni
Izglītības programmas ir licencētas un akreditētas.
Skolas pedagogu kvalitatīvais sastāvs
2012./2013.m.g. skolā strādā 13 pedagogi. Visi ar augstāko pedagoģisko izglītību, 3
skolotāji ir amatu savienotāji.
11 pedagogi piedalījušies ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana
izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, no tiem 7 pedagogiem jeb 64% piešķirta
3.kvalifikācijas pakāpe, 4 pedagogiem jeb 36% piešķirta 2 kvalifikācijas pakāpe. Skolā
nav pedagogu, kuri būtu pretendējuši uz 4.un 5.kvalifikācijas pakāpi.
Visiem skolotājiem darba stāžs ir lielāks par 10 gadiem.
Visiem skolotājiem izglītība atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta
2000.gada 3.oktobra noteikumu Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem
nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” prasībām.
2. Skolas darbības pamatmērķi.
Skolas pamatmērķis ir organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts
vispārējās pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu. Sekmēt skolēnu
atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi.
Skolas galvenie uzdevumi ir:
Īstenot licencētās pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības
programmas;
Sekmēt skolēnu nacionālās un valstiskās identitātes un patriotisma
nostiprināšanos, radot skolēniem iespējas līdzdalībai tautas tradīciju un
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un savas skolas, novada/pagasta
sabiedriskās un kultūras dzīves veidošanā;
Aktivizēt darbu ar vecākiem, iesaistot viņus skolas dzīvē;
Racionāli izmantot izglītības iestādes materiālo bāzi un veicināt izglītojamo un
pedagogu radošumu, izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.
3.Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana.
Joma “Mācību saturs”.
Prioritāte: Mācību darba individualizācija un diferencēšana..
Sasniegtais:
1. Atklāto mācību stundu, mācību priekšmetu nedēļu organizēšana skolā.
2. Izstrādātas skolēnu un skolotāju daudzveidīgas pašvērtējuma metodes.
3. Diferencēts darbs stundās, ņemot vērā skolēnu uztveres līmeņus un rezultātus
mācību darbā.
4. Aktualizēts darbs ar talantīgajiem skolēniem
5. Skolēnu aktīva dalība Dagdas novada mācību priekšmetu olimpiādes un
pasākumos.
Joma “Mācīšana un mācīšanās”.
Prioritāte: Skolēnu mācīšanās prasmju pilnveide un mācīšanas procesa kvalitātes
uzlabošana.
Sasniegtais:
1. Metodisko materiālu pilnveidošana un sistematizēšana.
2. Skolotāju aktīva līdzdalība metodisko darbu izstrādē.
3. Priekšmetu metodiskajās komisijās skolotāji vienojas par izglītojamo darba
vērtēšanas kārtību un atbilstošām metodēm.
4. Skolotāji savlaicīgi veic vērtējumu uzskaiti dienasgrāmatās.
5. Izvērtēta izglītojamo izaugsmes dinamika.
6. Veikta Valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze.
7. Izveidotas vienotas prasības pārbaudes darbu veidošanā un vērtēšanā.
8. Izglītojamie zina vērtēšanas principus katrā mācību priekšmetā.
Joma “Skolēnu sasniegumi”.
Prioritāte: Mācību motivācijas veicināšana un skolēnu sasniegumu uzlabošana
ikdienas darbā.
Sasniegtais:
1. Savstarpējo skolotāju pieredzes materiālu izmantošana mācību procesā.
2. Izstrādāti vienoti pārbaudes darbu vērtēšanas un labošanas kritēriji.
3. Pilnveidota projektu darbu izstrādāšana skolā.
4. Papildināts pedagoģiskās literatūras izdevumu klāsts bibliotēkā.
Joma “Atbalsts skolēniem”.
Prioritāte: Interešu izglītības programmu piedāvājumu daudzveidība un skolēnu
mērķtiecīga sagatavošana nākamajai izglītības pakāpei.
Sasniegtais:
1. Izveidotas jaunas interešu izglītības programmas .
2. Izvērtēta interešu izglītības kvalitāte.
3. Vecāki un skolēni tiek informēti par izglītības turpināšanas iespējam.
4. Apkopota un analizēta informācija par absolventu tālākizglītību.
5. 9. klases skolēni iesaistās ”Ēnu dienās”.
Joma “Skolas vide”.
Prioritāte: Izglītojamo pozitīvas uzvedības un disciplīnas veicināšana.
Sasniegtais:
1. Skolā ir iekšējās kārtības noteikumi, to ieviešanu un kontroli veic klases
audzinātāji un skolas vadība.
2. Klases stundās tiek akcentēti jautājumi par skolēnu ētikas normu ievērošanu,
attieksmi par sevi un sabiedrību.
3. Izglītojamie un vecāki zina iekšējās kārtības noteikumus.
4. Skolā uzskaita un analizē izglītojamo kavējumus un rīkojas atbilstoši, lai tos
novērstu.
5. Skolas darbinieki, izglītojamie un vecāki zina, kā jārīkojas, lai paziņotu par
izglītojamā nokavēšanos vai neierašanos.
6. Skolas telpas vienmēr uzturētas atbilstošā kartībā: veikts plānveida un skolas
telpu kosmētiskais remonts.
Joma “Skolas resursi”.
Prioritāte: Jaunu resursu ieviešana un finanšu piesaistīšana skolas attīstībai.
Sasniegtais:
1. Apzināti mācību programmu īstenošanai nepieciešamie mācību līdzekļi. Izveidots
mācību līdzekļu papildināšanas plāns.
2. Iekārtas un tehniskie līdzekļi ir darba kārtībā un droši lietošanā.
3. Pilnveidots sporta inventārs, nomainīts grīdas segums sporta zālē,
4. Ir nopirkti trīs projektori, divi ekrāni, stereo sistēma, dators, divi printeri, divi
kopētāji, divās klasēs uzstādītas žalūzijas, elektriskie roku darba rīki mājturības
kabinetā zēniem.
5. Nomainītas iekārtas ēdināšanas blokā.
6. Tiek veikts klašu un kabinetu remonts.
7. Skolas mēbeles ir labā stāvoklī: jauni krēsli pamatskolā, jauni krēsli un soli
sākumskolā, iekārtots mājturības kabinets meitenēm.
8. Ir Interneta pieslēgums.
9. Ir izveidots rotaļu laukums.
Joma “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošinājums”.
Prioritāte: Iekšējo skolas darbu reglamentējošo dokumentu izpilde, aktualizācija,
pilnveidošana un izstrāde.
Sasniegtais:
1. Attīstības plāna struktūra.
2. Iepazīstināšana ar attīstības plānu.
3. Attīstības plāna īstenošana.
4. Sadarbība ar Dagdas novada pašvaldību, Andzeļu pagasta pārvaldi, Dagdas
novada IKSN un sabiedriskajām organizācijām.
5. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu
atbilstošajos kritērijos.
1. MĀCĪBU SATURS
1.1.Skolas īstenotās izglītības programmas.
Skolā īstenotās izglītības programmas atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas
izstrādātajiem izglītības programmu paraugiem.
Skolotāji apzinās viņu mācītā priekšmeta nozīmīgumu skolas izglītības programmās
un sniedz savu ieguldījumu izglītības programmu sekmīgā realizēšanā.
Skolā visi skolotāji strādā pēc jaunajiem mācību priekšmetu standartiem. Skolā
pedagogi strādā pēc ISEC speciālistu izstrādātajām programmām. Mācību priekšmetu
programmu paraugu izvēle ir apstiprināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Katra temata apguvei mācību priekšmeta programmā atvēlētais laiks ir pietiekams,
lai izglītojamie varētu sekmīgi sasniegt viņu spējām atbilstošus rezultātus.
Skolas vadība koordinē un pārrauga mācību priekšmetu programmu izstrādi un
izpildi. Par mācību priekšmetu programmu izvēli un mācību priekšmeta satura
izmaiņām skolotājiem ir pieejamas konsultācijas mācību priekšmetu novada
metodiskajās apvienībās, skolas apspriedēs pie vadības un metodiskajās komisijās.
Mācību priekšmetu stundu saraksts ir apstiprināts un atbilst licencētai izglītības
programmai. Mācību stundu saraksts ir pieejams un pārskatāms. Par izmaiņām mācību
stundu sarakstā izglītojamie un pedagogi ir savlaicīgi informēti.
Izglītojamo mācību stundu slodze atbilst normatīvo aktu prasībām.
Skola nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošo mācību literatūru.
Gandrīz visi pedagogi veiksmīgi plāno mācību satura apguves secību, dažādu tēmu
apguvei paredzēto laiku, mācību līdzekļus un metodes, vērtēšanas formas un metodiskos
paņēmienus, paredz mācību darba diferenciāciju un individualizāciju.
Klašu audzinātāju darba plāni izveidoti atbilstoši licencētajai izglītības programmai
un citiem normatīvajiem dokumentiem.
Klases stundu skaits par attiecīgo tematu ir pietiekošs visās klasēs. Liela uzmanība
tiek veltīta izglītojamo pilsoniskās apziņas, latviskās dzīvesziņas, saskarsmes kultūras,
vides izglītības, veselīga dzīvesveida pamatu veidošanai, darbībai ekstremālās situācijās,
satiksmes drošībai, sadzīves ekonomikai un karjeras izvēlei.
Klašu audzinātāji veiksmīgi izmanto praktiskās nodarbības, tikšanās ar dažādu
profesiju pārstāvjiem. Izglītojamie aktīvi iesaistās gadskārtu pasākumu organizēšanā un
norisē.
Stiprās puses
Skolotāji pārzina savu mācību priekšmeta standartu, strādā atbilstoši tā prasībām.
Skolā ir radoša pieeja izglītības procesa inovācijām.
Darbs tiek plānots racionāli, ņemot vērā izglītojamo spējas, intereses un vajadzības.
Skolotāji realizē mācību procesa individualizāciju, papildus strādā ar izglītojamiem,
kuriem ir grūtības mācībās un ar talantīgajiem, sekmīgi sagatavojot tos dalībai
olimpiādēs un konkursos.
Turpmākās attīstības vajadzības
Pilnveidot starppriekšmetu saiknes nozīmīgumu
Vērtējums – ļoti labi
2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS.
2.1. Mācīšanas kvalitāte.
Klases žurnāli aizpildīti atbilstoši prasībām, klases žurnālu aizpildīšana ir
uzraudzīta.
Lielākajā daļā stundas mērķi ir skaidri formulēti, sasniedzami un izglītojamiem
saprotami. Mācību stundas plānojums ir loģiski strukturēts, veicina mācību stundas
mērķu un izvirzīto uzdevumu sasniegšanu.
Mācību stundās izmanto pieejamus, stundas mērķiem un uzdevumiem atbilstošus
mācību līdzekļus, aprīkojumu un informāciju tehnoloģijas.
Pedagogu izmantotās mācību metodes ir daudzveidīgas un atbilst izglītojamo
spējām, vecumam, mācību priekšmeta specifikai un mācību satura prasībām. Viņi savā
darbā izmanto daudzveidīgas mācību metodes atbilstoši mācību priekšmetu specifikai
un izglītojamo vecuma posmu īpatnībām: radošo darbu izstrāde un prezentēšana;
eksperimenti, novērojumi; spēļu elementu izmantošana; diskusijas; āra nodarbības;
pētījumi, darbs ar tekstu; pāru darbs. Skolotāji motivē izglītojamos aktīvāk iesaistīties
sabiedriskajā dzīvē, piedaloties mācību ekskursijās, dažādos projektos un konkursos.
Mācību procesā pedagogi rosina izglītojamos izmantot dažādus mācību palīglīdzekļus:
enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, interneta resursus. Skolotāji veiksmīgi veido
un vada dialogus. Iekšējās kontroles rezultāti liecina, ka skolotāji pārzina un pilnveido
mācību priekšmeta pasniegšanas metodiku. Mājas darbu formas ir daudzveidīgas, tie ir
mērķtiecīgi un to apjoms ir optimāls un sabalansēts starp dažādiem mācību
priekšmetiem.
Visi pedagogi mācību priekšmetu programmu īstenošanā veiksmīgi nodrošina
mācību procesa saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm. Skola mērķtiecīgi
organizē mācību olimpiādes, sacensības, ekskursijas un citus ar mācību un audzināšanas
procesu saistītus pasākumus un projektus. Šie pasākumi ir mērķtiecīgi, lietderīgi,
kvalitatīvi un labi organizēti.
Pedagogu skaidrojums ir mērķtiecīgs, piemērots mācāmai tēmai, izglītojamo
vecumam un klases īpatnībām.
Pedagogi veiksmīgi iesaista mācību darbā visus izglītojamos, rosina viņus izteikt
savu viedokli, analizēt un secināt, diskutēt, veidot dialogu, uzklausa un ņem vērā
izglītojamo viedokļus un vēlmes.
Skolotāji metodiskajās komisijās apspriež semestra, gada, valsts pārbaudes darbu
sasniegumu rezultātus, dalās pieredzē pēc atklāto pasākumu, semināru, stundu un
novada metodisko apvienību apmeklējumiem. Sniedz atklātās stundas kolēģiem savā
skolā. Ir izstrādāta mājas darbu sistēma, to zina un ievēro visi skolotāji.
MK vienojas par mācību priekšmetu standartiem un programmām.
Klases stundu darba organizēšanā audzinātāji izmanto dažādas interaktīvās metodes.
Klašu audzinātāji uzklausa un ņem vērā izglītojamo viedokļus. Apmeklētās klašu
stundas liecina, ka skolotāji rosina izglītojamos izteikt savu viedokli, analizēt situāciju,
risināt radušās problēmas. Skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes un jaunākās
tehnoloģijas.
Par sekmēm, uzdoto mājās un cita veida informāciju vecāki uzzina no izglītojamo
dienasgrāmatām.
Mācību ekskursijas tiek plānotas tā, lai izglītojamiem būtu iespēja iepazīties ar
daudzveidīgo profesiju pasauli, kā arī lai nostiprinātu zināšanas par apgūto mācību
stundās.
Parasti mācību ekskursijas un pārgājieni notiek rudenī un pavasarī - uz
daudzveidīgiem dabas objektiem, muzejiem, dabas takām, sporta vietām.
Stiprās puses
Pedagogu kolektīvs ir inovatīvs, radošs, atvērts jaunām idejām.
Labvēlīga emocionālā vide sadarbībai starp skolotājiem un izglītojamiem.
Labā līmenī tiek organizēts mācību darbs.
Mācību procesā tiek izmantotas skolā pieejamās informācijas tehnoloģijas.
Izglītojamajiem ir daudzveidīgas iespējas uzlabot savu zināšanu kvalitāti, gūt labas
sekmes mācībās
Turpmākās attīstības vajadzības
Veicināt skolotāju sadarbību
Vērtējums: – ļoti labi
2.2. Mācīšanās kvalitāte.
Skolotāji mērķtiecīgi organizē izglītojamos mācību darbam, veido viņos
motivāciju mācīties, aicina izrādīt iniciatīvu jaunu zināšanu apguvē. Izglītojamie
mācās vērtēt savu un citu skolēnu darbu. Izglītojamajiem ir iespējas parādīt savas
zināšanas un darbu citiem skolēniem vai grupai, piedalīties projektu darbā,
konkursos, mācību priekšmetu olimpiādēs novada un republikas līmenī. Informācija
par izglītojamo dalību un rezultātiem šādos pasākumos tiek apkopota mācību gada
pārskatos.
Skolotāji stundās izmanto mācību darba organizatoriskās formas - individuālo,
pāru un grupu darbu.
Mācību darbam izvirzītās organizatoriskās prasības atspoguļotas skolas iekšējās
kārtības noteikumos, kuri pieejami skolas 1.stāvā pie ziņojumu stenda. Par
iepazīšanos ar iekšējās kārtības noteikumiem skolēni parakstās žurnālā.
Skolā un klasēs pārsvarā valda labvēlīgs mikroklimats.
Izglītojamajiem radītas iespējas parādīt savas zināšanas, prasmes un iemaņas,
gūstot augstus novērtējumus, motivē viņus turpmākajam darbam. Skolā ir arī tādi
skolēni, kuriem nepieciešama papildus motivācija.
Skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaite un analīze ir sistemātiska un regulāra.
1.semestra beigās un mācību gada noslēgumā tiek apkopoti un analizēti mācību darba
sasniegumi. Skolotāji veic pārbaudes darbu analīzes. Pēc Valsts pārbaudes
diagnosticējošajiem un darbiem 3., 6.,8, 9.klasēs skolotāji veic rezultātu analīzi,
izvirza uzdevumus turpmākajam darbam.
Izglītojamie mācās izvērtēt savus sasniegumus, salīdzina ar skolotāja vērtējumu,
prognozē rezultātus. Lielākā daļa izglītojamo prot pamatot savu viedokli, racionāli
izmanto mācību laiku skolā un ārpus tās. Bet ir arī skolēnu daļa, kurai nepieciešama
papildus motivācija ikdienas darbam. Klašu audzinātāji un skolas vadība regulāri
seko tam, kā tiek apmeklētas mācību stundas. Mācību un audzināšanas darba norise
un kavējumi tiek izskatīti skolas vadības sēdēs. Ilgstošu neattaisnotu kavējumu
iemeslu noskaidrošanā tiek iesaistīts atbalsta personāls. Īpaša uzmanība tiek pievērsta
9.klases izglītojamo kavējumiem un mācību sasniegumu analīzei.
Stiprās puses
Skolā ir labvēlīga mācīšanās vide.
Turpmākās attīstības vajadzības
Attīstīt ikviena skolēna prasmi mācīties mērķtiecīgi un apzinīgi
Vērtējums – labi.
2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa.
Vērtējot izglītojamo sasniegumus, skolotāji ievēro valstī noteikto vērtēšanas
kārtību. Skolā ir izstrādāta vērtēšanas kārtība, kas nosaka vērtēšanas biežumu,
mācību sasniegumu uzlabošanas kārtību un citus ar vērtēšanas procesu saistītos
jautājumus.
Pedagogi sistemātiski vērtē skolēnu mācību sasniegumus, veic vērtējumu
uzskaiti, vērtēšanas metodes atbilst skolēnu vecumam, individuālajām spējām,
mācību priekšmeta specifikai un izvirzītajam mērķim. Izglītojamie ir iepazīstināti ar
vērtēšanas kārtību. Izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai izmanto gan gatavus
mācību līdzekļu autoru piedāvātos pārbaudes darbus, gan pašu veidotus.
Vērtējumi tiek atspoguļoti klašu žurnālos, sekmju kopsavilkuma žurnālos,
dienasgrāmatās, sekmju izrakstos, liecībās. Pirms pārbaudes darbiem skolotājs
iepazīstina izglītojamos ar darba vērtēšanas kritērijiem. Pēc darbu novērtēšanas,
izglītojamie tiek iepazīstināti ar vērtējumiem, veikta darba rezultātu analīze. Ja
skolotājs un administrācija izglītojamā ikdienas darbā saskata problēmas, tad situāciju
pārrunā ar audzēkni un viņa vecākiem. Skolas padomes sēdēs tiek pārrunāta
vērtēšanas kārtība.
Ja izglītojamajam draud nepietiekami vērtējumi semestros, viņa vecāki vai
aizbildņi par to tiek informēti rakstiskā veidā. Skolas vadība kontrolē vienotu prasību
ievērošanu vērtēšanā. Izglītojamie stundās izmanto pašvērtējumu.
Stiprās puses Skolā ir izstrādāta vērtēšanas kārtība.
Rezultātu analīze tiek izmantota mācību procesa uzlabošanai.
Turpmākās attīstības vajadzības
Pārskatīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas principus
Vērtējums – labi
3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI.
3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā.
Katrs priekšmeta skolotājs uzskaita un analizē izglītojamo zināšanu apguves
līmeņus savā priekšmetā, klasē.
Ir veikta standartprasmju apguves līmeņa uzskaite.
Ikdienas izglītojamo sasniegumu vērtēšanā izmantoti sekojoši līmeņi: 9, 10 – augsts
līmenis; 6, 7, 8 – optimāls līmenis; 4, 5 – pietiekams līmenis; 1, 2, 3 – nepietiekams
līmenis.
Atbilstoši šiem līmeņiem izglītojamo sasniegumi 2016./2017.m.g. beigās analizēti
visos mācību priekšmetos un visās klasēs.
Skolēnu zināšanu analīze
Vidējā balle 2016./2017. m.g.
K
L
A
S
E
Latv
iešu
valo
da
Lit
eratū
ra
An
gļu
valo
da
Kri
evu
valo
da
Mate
mā
tik
a
Dab
asz
inīb
as
Info
rmāti
ka
Bio
loģij
a
Fiz
ika
Ķīm
ija
Ģeo
grā
fija
Latv
ijas
vēs
ture
Pasa
ule
s vēs
ture
Soci
ālā
s zi
nīb
as
Mū
zik
a
Mā
jtu
rīb
a u
n t
ehn
olo
ģij
as
Viz
uālā
māk
sla
Sp
ort
s
Vid
ējā b
all
e
4. 5,0 5,0 6,33 --- 5,33 5,33 --- --- --- --- --- --- --- 6,00 7,33 8,00 7,33 6,67 6,23
6. 5,0 4,67 4,67 5,63 4,33 4,33 7,00 --- --- --- --- 6,33 6,00 7,33 6,00 5,67 6,33 6,67 5,74
7. 7,25 8,00 7,25 8,50 7,50 --- 9,00 7,25 --- --- 7,75 8,25 8,00 9,00 7,75 8,00 8,00 8,25 8,00
8. 5,78 6,11 5,67 6,89 5,11 --- --- 6,11 5,22 5,44 5,44 6,78 7,00 7,67 7,11 7,00 6,89 7,44 6,43
9. 5,86 6,83 5,33 7,17 5,86 --- --- 5,86 4,83 5,00 7,00 7,33 7,17 7,50 7,33 7,67 7,33 8,00 6,71
5.-9.
5,78
6,12
5,85
6,97
5,63
4,83
8,00
6,41
5,03
5,22
6,73
7,17
7,04
7,50
7,10
7,27
7,18
7,41
6,62
Skolēnu zināšanas analīze 2016./2017.m.g. gadā
Nr.
p.k.
Priekšmets Vidēja balle
1.sem
Apguves līmenis
Augsts līm. Optim. līm. Pieteik. līm. Nepietiek.lī
m.
Sk. % Sk. % Sk. % Sk. %
1. Ģeogrāfija 6,99 2 10 11 58 6 32 --- ---
2. Bioloģija 6,39 1 5 11 58 7 37 --- ---
Ķīmija 5,22 --- --- 6 40 9 60 --- ---
3. Dabaszinības 4,33 --- --- --- --- 3 100 --- ---
Vizuālā
māksla
7,18 4 16 20 80 1 4 --- ---
4. Informātika 8,00 4 57 3 43 --- --- --- ---
Krievu valoda 6,47 5 23 11 50 6 27 --- ---
Angļu valoda 7,87 6 33 10 56 2 11 --- ---
5. Mājturība (z) 6,13 --- --- 12 92 1 8 --- ---
Matemātika 6,15 1 6 9 47 9 47 --- ---
Fizika 5,11 --- --- 6 40 9 60 --- ---
Sports 7,40 4 16 21 84 --- --- --- ---
6. Mājturība (m) 8,72 7 78 2 22 --- --- --- ---
7. Sociālās
zinības
7,92 8 36 11 50 3 14 --- ---
Latvijas
vēsture
7,17 7 32 9 40 6 18 --- ---
Pasaules
vēsture
7,04 5 23 12 54 5 23 --- ---
8. Latviešu
valoda
6,30 --- --- 12 63 7 37 --- ---
Literatūra 6,98 3 16 10 53 6 31 --- ---
9. Angļu valoda 5,49 --- --- 9 42 12 58 --- ---
10. Latviešu
valoda
5,0 --- --- --- --- 3 100 --- ---
Literatūra 4,66 --- --- --- --- 3 100 --- ---
11. Matemātika 4,33 --- --- --- --- 3 100 --- ---
12. Mūzika 7,10 2 8 21 84 2 8 --- ---
Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos
Skola uzskaita un analizē izglītojamo sasniegumus valsts pārbaudes darbos. Valsts
pārbaudes darbu rezultāti tiek izvērtēti pedagoģiskās padomes sēdēs un MK sēdēs.
Analizējot valsts pārbaudes darbus, skolotāji konstatē izglītojamo sasniegumus,
salīdzina ar iegūtajiem izglītojamo sasniegumiem mācību gada beigās, izvērtē atsevišķu
uzdevumu, prasmju apguves līmeni, norāda aktivitātes turpmākās darbības rezultātu
paaugstināšanai. Skolā valsts pārbaudes darbu rezultāti tiek salīdzināti pa mācību
gadiem.
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
Latviešu valoda Latvijas vēsture Matemātika Krievu valoda kāsvešvaloda
5,67
8,00
5,33
8,16
2016./2017.m.g. 9.klases eksāmenu rezultāti
Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 2016./2017.m.g.
Klašu
grupa Mācību priekšmets
Kopējais
skolēnu
skaits
1-3 balles
nepietiekams
līmenis
skolēnu skaits
4-5balles
pietiekams
līmenis
skolēnu
skaits
6-8 balles
optimāls
līmenis
skolēnu
skaits
9-10 balles
augsts
līmenis
skolēnu
skaits
9. Latviešu valoda 6 3 3
9. Latvijas vēsture 6 1 1 4
9. Matemātika 6 3 3
9. Krievu valoda kā svešvaloda 6 3 3
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
48,8064,82
47,78
2016./2017.m.g. 6.klases Valsts diagnosticējošo darbu rezultāti (procentos)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Latviešu valoda Matemātika
68,9757,69
2016./2017.m.g. 3.klases Valsts diagnosticējošodarbu rezultāti (procentos)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Dabaszinātnes - 9.kl. Matemātika - 8.kl.
48,57 46,78
2016./2017.m.g. 8.kl. un 9.kl. Valsts diagnosticējošo darbu rezultāti (procentos)
Stiprās puses
Regulāra ikdienas mācību sasniegumu analīze
Turpmākās attīstības vajadzības
Veicināt skolēnu un vecāku līdzatbildību ikdienas mācību sasniegumos
4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMAJIEM
4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības
garantēšana (drošība un darba aizsardzība).
Izglītības iestādē pēc noteikta grafika darbojas atbalsta personāls (psihologs,
logopēds). Regulāri ir apzinātas izglītojamo psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās
vajadzības. Šo informāciju izmanto izglītojamo atbalstam un sadarbībai ar Dagdas
novada sociālo dienestu un citām atbildīgām valsts pārvaldes institūcijām. Sadarbībā ar
pagasta sociālo dienestu un bāriņtiesu tiek apzinātas nelabvēlīgās ģimenes, plānots darbs
ar tām. Audzinātāji pārzina savu audzināmo mājas apstākļus.
Izglītojamo veselības pārbaudi veic ģimenes ārste - pediatre.
Medicīnas dokumenti ir visiem izglītojamajiem. Tie glabājas pie ģimenes ārsta.
Izglītojamo potēšana notiek atbilstoši noteikumiem.
Visiem pasākumiem ir izstrādāti drošību reglamentējošie normatīvie akti, telpās ir
izvietota drošības prasībām atbilstoša informācija (norādes, drošības instrukcijas u.tml.).
Skolā ir izstrādāti reglamentējošie dokumenti, kas nodrošina izglītojamo drošību: darba
kārtības noteikumi skolas darbiniekiem, iekšējas kārtības noteikumi izglītojamajiem,
darba drošības instrukcijas mācību priekšmetu kabinetos. Ar tiem iepazīstināti
izglītojamie, par ko tiek veikts ieraksts klašu žurnālos. Ir izstrādāts skolas evakuācijas
plāns un rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā. Izglītības iestādei ir mācību procesa
organizēšanai nepieciešamā informācija par izglītojamo veselību un individuālajām
vajadzībām. Skola vienmēr precīzi ievēro saņemtos norādījumus un organizē pasākumus
atkarību profilaksei.
Izglītības iestādē popularizē veselīgu dzīvesveidu un organizē veselību veicinošus
pasākumus. Izglītojamie un izglītības iestādes personāls ir informēts, kā rīkoties
negadījumu, traumu un pēkšņas saslimšanas gadījumos.
Izglītības iestādē izglītojamajiem piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, veicina
veselīgas pārtikas lietošanu. Izglītojamajiem tiek piešķirtas brīvpusdienas, sakarā ar
valstī noteiktajiem un pagastā pieņemtajiem GMI noteikumiem.
Izglītības iestāde piedalās Lauku atbalsta dienesta programmā „Skolas auglis” un
“Skolas piens”.
Izglītības iestādē piedāvā pagarinātās dienas grupas nodarbības.
Klašu audzinātāji sniedz instruktāžu par to, kā uzvesties brīvdienās, lai pasargātu
bērnus no traumām. Par iepazīšanos tiek veikti atbilstoši ieraksti klašu žurnālos. Klašu
audzinātāji plāno un vada audzināšanas stundas par drošības jautājumiem un rīcību
ekstremālās situācijās, un ceļu satiksmes noteikumiem.
Regulāri starpbrīžos gaiteņos un pusdienlaikā ēdamzālē atbilstoši grafikam dežūrē
skolotāji.
Stiprās puses
Skolā ir evakuācijas plāni, rakstiskas instrukcijas, visi ir informēti, kā rīkoties
ekstremālu situāciju un evakuācijas gadījumā.
Sākumskolas skolēniem ir iespējas darboties pagarinātajā dienas grupā.
Turpmākās attīstības vajadzības
Rīkot veselību un drošību veicinošus pasākumus
Vērtējums – ļoti labi
4.2. Atbalsts personības veidošanā.
Izglītības iestādē plāno un organizē daudzveidīgus ārpusstundu pasākumus. To
sagatavošanā un norisē veiksmīgi iesaistās izglītojamie.
Klases audzinātāja audzināšanas stundas veicina vispusīgu personības attīstību.
Skolā tiek organizēti ļoti daudzveidīgi, pārsvarā - ļoti kvalitatīvi ārpusstundu
pasākumi. Tiek iesaistīti skolēni, pedagogi, vecāki. Tradicionālie pasākumi ir:
Dzejas dienas;
Ziedu kompozīciju un ražas izstādes;
Skolotāju diena;
Mārtiņi;
Lāčplēša diena;
LR proklamēšanas diena;
Svecīšu iedegšana Adventes vainagā;
Ziemassvētku ieskandināšana;
Meteņi;
Priekšmetu nedēļas;
Valentīndiena;
Lieldienas;
Mātes diena;
Pēdēja zvana svētki;
Ābeļziedu svētki;
Izlaidums.
Izglītības iestādes interešu izglītības programmu piedāvājums veicina vispusīgu
personības attīstību. Interešu izglītības programmu izstrāde/izvēle ir pamatota un
mērķtiecīga, izglītojamiem un vecākiem ir pieejama informācija par programmām un
nodarbību norises laikiem. Notiek interešu izglītības programmu izpildes un rezultātu
analīze.
Skolā darbojas 7 interešu izglītības pulciņi: sporta, novadpētniecības, vokālais
ansamblis, rokdarbu, tautas dejas, pašpārvaldes, angļu valodas. Skolēni var veiksmīgi
savienot mācības pamatskolā ar mācībām Mūzikas, Mākslas skolās Dagdā.
Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iesaistīto skolēnu skaits
2016./2017.m.g.
Klase
Skolēnu
skaits
Profesionālās
ievirzes skolās
(mūzikas,
mākslas,
sporta)
Interešu
izglītības
pulciņos
Nekur
1. - - - -
2. 7 - 7 -
3. 7 2 7 -
4. 3 - 3 -
5. - - - -
6. 3 - 3 -
7. 4 - 4 -
8. 9 1 9 -
9. 6 2 5 1
Lai paplašinātu skolēnu redzesloku un iegūtu jaunas zināšanas , skola organizēja
mācību ekskursijas uz Aglonu, Krāslavu, Daugavpili un Rēzekni.
Stiprās puses
Izglītojamie aktīvi iesaistās ārpusklases darbā, dažādos konkursos un projektos.
Izglītojamajiem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par dažādiem pasākumiem.
Vecāki ir informēti par skolas piedāvātajām interešu izglītības programmām.
Turpmākās attīstības vajadzības
Aktivizēt skolēnu iesaisti pasākumu organizēšanā
Vērtējums – ļoti labi
4.3. Atbalsts karjeras izglītībā.
Skolā ir pieejama kvalitatīva, daudzveidīga un lietderīga informācija izglītojamajiem
un viņu vecākiem par vispārējās vidējās, profesionālās un augstākās izglītības
programmu izvēles iespējām, tajā skaitā arī e-formā. Karjeras izglītības saturu integrē
īstenotās izglītības programmas saturā. Skola plāno un palīdz izglītojamajiem apzināt
savas spējas un intereses, sniedz konsultācijas un atbalstu profesijas izvēlē.
Izglītības iestādē notiek sadarbība ar tās absolventiem karjeras izglītībā.
Ir izveidots karjeras izvēles stūrītis, tā saturu aktualizē atbilstoši reālajai situācijai.
Karjeras izvēles iespējas ir apgūtas gan teorētiskās nodarbībās, gan apmeklējot
darba vietas. Skolēni piedalās “Ēnu dienās” un Zinātnieku nakts pasākumā RTA.
Skolēni aktīvi iesaistās Karjeras nedēļas pasākumos.
Klases audzinātāji regulāri veic skolēnu aptaujas, lai noteiktu viņu intereses un
spējas, atbilstību noteiktām profesijām un turpmākās karjeras iespējas. Skolā tiek
organizētas tikšanās ar arodvidusskolu, profesionālo un vidusskolu pārstāvjiem.
Karjeras izglītības jautājumiem pievēršas arī priekšmetu skolotāji mācību stundās (īpaši
sociālo zinību) un individuālajās nodarbībās. Pagasta bibliotēkā ir pieejama informācija
par iespējamo tālāko izglītību, var izmantot jaunākās tehnoloģijas karjeras informācijas
iegūšanai. Vecākiem informācija par to, kā viņi var palīdzēt bērnam turpmākās karjeras
izvēlē, sniedz klašu audzinātāji klašu vecāku sapulcēs.
Andzeļu pamatskolas 9.klases absolventi
Mācību gads Absolventu
skaits
Mācās
vidusskolā
Mācās
profesionālajās
skolās
Nemācās
2015./2016 6 4 2 -
2016./2017. 6 4 2 -
Kopā 12 8 4 -
Stiprās puses
Skolā plānveidīgi tiek organizētas karjeras izvēles aktivitātes- klases stundas,
ekskursijas ar profesionālu ievirzi, tikšanās ar skolas absolventiem- dažādu profesiju
pārstāvjiem, tikšanās ar tuvāko vidējās izglītības iestāžu un profesionālo skolu
pārstāvjiem.
Turpmākās attīstības vajadzības
Novada karjeras konsultanta konsultācijas
Vērtējums – ļoti labi
4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai.
Izglītības iestāde atbalsta talantīgo izglītojamo līdzdalību izstādēs, konkursos,
olimpiādēs, projektos u.c.. Mācību procesā skolotāji ņem vērā talantīgo izglītojamo
intereses, skola atbalsta arī skolotājus darbā ar talantīgiem izglītojamajiem, notiek
individuālas nodarbības. Skolotāji, administrācija, vecāki veicina izglītojamo līdzdalību
skolas un dažādos novada konkursos, olimpiādēs.
Skola atbalsta arī tos skolotājus, kuri strādā ar talantīgajiem bērniem.
Visi skolotāji veicina talantīgo izglītojamo līdzdalību olimpiādēs, konkursos,
projektos un citos pasākumos.
Andzeļu pamatskolas izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos un sporta
sacensībās.
2016./2017.m.g.
Olimpiskā dienā Dagdā:
Volejbola sacensības (7.-9.kl.) – 2.vieta
Stafešu skrējiens (6.-7.kl.) – 2.vieta
Stafešu skrējiens (8.-9.kl.) – 2.vieta
Dagdas novada meiteņu florbola sacensības (8.-9.kl.) – 1.vieta
Dagdas novada zēnu florbola sacensības (6.-7.kl.) – 3.vieta
Diploms par piedalīšanos Karjeras nedēļas pasākumos
Pateicība par piedalīšanos Andzeļu pagasta pasākumā, veltīta LR proklamēšanas
gadadienai
Pateicība pat dalību konkursā “Ko man stāsta skolas sienas”
Pateicība par piedalīšanos Starpnovadu netradicionālās modes skatē “Balle
Aleksandrovā”
Angļu valodas konkurss “Lielbritānija”, (7.kl.) – 3.vieta
Dagdas novada vokālās mūzikas konkurss “Balsis 2017”- 3.pakāpes diploms
VUGD izglītojoša nodarbība par numuru 112
Nodarbības par Raznas nacionālā parka pārstāvjiem un Dabas aizsardzības pārvaldes
speciālistiem
Piedalīšanās 4. Starptautiskajā bērnu un jauniešu mūzikas deju un modes festivālā
“Apskauj mani, māmuliņa”
Uzdevumi lv Atzinības raksts par aktīvu līdzdalību mūsdienīgu tehnoloģiju
izmanrtošana un mācību procesā modernizēšana
PI “VSPC “Dagda” Sporta diena – diploms Andzeļu pamatskolas deju kolektīvam
Dagdas novada sadziedāšanas svētki – tecinājums Andzeļu pamatskolas deju
kolektīvam
Zemkopības ministrijas pateicība par piedalīšanos konkursa “Mežs – mūsu bagātība”
Dagdas novada konkurss “Viszinis” – iegūta nominācija
Dagdas novada erudītu konkurss “Pūčulis” – trīs godalgotas vietas
Piedalīšanās olimpiādēs:
Krievu valodas olimpiāde 7.klasei – divas 2.vietas, 8.klasei – 2.vieta
Vēstures olimpiāde 9.klasei – Atzinība
Starpnovadu atklātā krievu valodas olimpiāde – 1.vieta
Mājturības olimpiāde - Atzinība
Skolā ir apzināti bērni, kuriem ir grūtības mācībās. Ikviens skolotājs sadarbojas ar
izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācībās, kā arī strādā ar talantīgiem izglītojamajiem.
Ar izglītojamajiem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kuri ilgstoši slimoja,
sistemātiski tiek veikts darbs, lai apgūtu mācību standarta prasības. Regulāri notiek
izglītojamo sasniegumu izpēte, tiek diferencēta pieeja izglītojamajiem, kuriem ir
grūtības mācībās.
Skola sadarbojas ar Dagdas novada Izglītības Kultūras Sporta nodaļu, logopēdu un
psihologu, Andzeļu pagasta sociālo darbinieci, bāriņtiesas locekli. Atbalsta personāls
nodrošina kvalitatīvu palīdzību izglītojamiem, sadarbojas ar priekšmetu pedagogiem,
klašu audzinātājiem un vecākiem.
Stiprās puses
Talantīgie izglītojamie saņem mērķtiecīgu atbalstu savai izaugsmei, piedalās dažāda
mēroga pasākumos.
Sekmīga izglītojamo iesaistīšana konkursos un olimpiādēs.
Turpmākās attīstības vajadzības
Pilnveidot darbu ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, kā arī atbalsta pasākumu
sniegšanu.
Vērtējums – ļoti labi
4.5. Sadarbība ar skolēna ģimeni.
Izglītības iestāde regulāri informē vecākus par izglītības iestādes darbību. Vecākiem
sniegtā informācija ir kvalitatīva un savlaicīga. Vecākus aktīvi iesaista arī visos skolas
rīkotajos pasākumos:
klases vecāku sapulcēs (2 reizes gadā ir notikušas visās klasēs);
skolas vecāku kopsapulcēs;
atvērto durvju dienās;
kultūras pasākumu kopapmeklējumi;
svētki skolā;
pirmsskolas un sākumskolas bērnu vecāki piedalās klases telpu noformēšanā;
pamatskolas bērnu vecāki piedalās klases vakaru organizēšanā;
Vecākiem ir iespēja piedalīties ESF projektā „Bezdarbnieku un darba meklētāju
apmācība Latvijā”.
Izglītības iestādes sniegtā informācija vecākiem par izglītojamo sasniegumiem,
stundu apmeklējumiem, uzvedību un attieksmi pret mācību darbu ir lietderīga. Tiek
nodrošināta informācija par skolā notikušo – Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadu
avīzē, portālā www.dagda.lv.
Stiprās puses
Vecāki aktīvi iesaistās klases un skolas rīkotajos pasākumos.
Turpmākās attīstības vajadzības
Pilnveidot sadarbības formas ar vecākiem.
Vērtējums – ļoti labi
5. IESTĀDES VIDE
5.1. Mikroklimats.
Izglītības iestāde veiksmīgi plāno un īsteno izglītības iestādes tēla veidošanu,
ievieš jaunas un kopj esošās tradīcijas. Izglītojamie un personāls jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās,
reliģiskās u.c. piederības. Konfliktsituācijas risina taisnīgi.
Kopīgie pasākumi izglītojamajiem, skolotājiem, vecākiem un pagasta iedzīvotājiem
attīsta viņos lepnumu un piederību savai skolai, pagastam, valstij. Kopīgi tiek organizēti
Ģimeņu svētki, Māmiņu diena, Zinību diena, Ziemassvētki, LR Proklamēšanas diena.
Vadības, personāla un izglītojamo attiecībās valda labestība, savstarpēja cieņa,
uzticēšanās un izpalīdzība. Konfliktsituācijas skolā notiek reti. Tās tiek risinātas taisnīgi,
izpētot konfliktsituācijas cēloņus.
Izglītības iestādes vadības, personāla un izglītojamo attiecībās valda labvēlība un
cieņa.
Skolā ir izstrādāti izglītojamo iekšējās kārtības noteikumi, to izstrādē piedalījās
izglītojamie un skolotāji. Tie pieejami izglītojamajiem un darbiniekiem. Izglītojamie un
personāls tos ievēro.
Vecāki arī ir iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem.
Stiprās puses
Jaunu tradīciju ieviešana un esošo kopšana.
Turpmākās attīstības vajadzības
Skolas tēla popularizēšana.
Vērtējums – ļoti labi
5.2. Fiziskā vide.
Skolas telpas ir funkcionālas, kārtīgas un tīras. Īpaša vērība tiek pievērsta skolas
estētiskajam noformējumam.
Sanitārhigiēniskie apstākļi (apgaismojums, temperatūra, uzkopšana u.tml.) izglītības
iestādes telpās ir atbilstoši mācību procesa prasībām. Ir kontroles institūciju veikto
pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls (reģistrs), pārbaužu dokumenti ir pieejami.
Izglītojamie regulāri piedalās izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.
Izglītības iestādei piederošā teritorija ir estētiski iekārtota, apzaļumota, sakopta un
uzturēta kārtībā. Skolas apkārtne ir sakārtota. Gan izglītojamie un viņu vecāki, gan
skolas darbinieki piedalās skolas apkārtnes uzkopšanas talkās.
Skola ir tīra un kārtīga.
Izglītojamie regulāri piedalās skolas telpu noformēšana, kur tiek izmantoti
izglītojamo zīmējumi un citi darbi.
Skolas teritorijā ir iekārtots sporta un atpūtas laukums. Tos izmanto dažādām
sportiskām aktivitātēm izglītojamie un pagasta iedzīvotāji.
Katru gadu pie skolas tiek iekoptas skaistas puķu dobes.
Skolai piebraucamie ceļi ir diezgan labā kvalitātē.
Stiprās puses
Sakopta un tīra skolas vide.
Turpmākās attīstības vajadzības
Veidot mūsdienīgu skolas vidi
Vērtējums – labi
6. IESTĀDES RESURSI .
6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi.
Skolā ir visas izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās telpas: mācību
priekšmetu kabineti, aktu un sporta zāle, ēdamzāle, administratīvās telpas, skolotāju
istaba, informātikas kabinets. Visas telpas ir pielāgotas mūsdienu mācību procesa
realizēšanas vajadzībām. Telpu iekārtojums atbilst izglītojamo skaitam, vecumam un
augumam.
Telpu izmantojums ir racionāls un atbilst mācību procesa prasībām. Ir noteikta
kārtība telpu un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai.
Izglītības iestādē ir piemērotas telpas ārpusstundu nodarbībām.
Izglītības iestādē ir visi izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie
materiāltehniskie resursi (t.sk. informāciju tehnoloģijas) un iekārtas. Materiāltehniskie
līdzekļi un iekārtas ir darba kārtībā. Notiek regulāra materiāltehnisko līdzekļu un iekārtu
apkope un remonts. Materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantojums ir efektīvs.
Pagasta bibliotēkā grāmatu fonds ir atbilstošs. Izglītojamie pilnībā nodrošināti ar
mācību grāmatām par valsts un pašvaldības līdzekļiem. Sastādīts un apstiprināts
izmantojamās literatūras saraksts. Mācību līdzekļi un inventārs ir labi saglabāti.
Stiprās puses
Skola nodrošina visus nepieciešamos resursus sekmīgai izglītošanas un audzināšanas
darba norisi.
Turpmākās attīstības vajadzības
Papildināt un pilnveidot skolas materiāltehniskos resursus
Vērtējums – ļoti labi
6.2. Personālresursi.
Izglītības iestādes pedagogu izglītība un profesionālā kvalifikācija, kā arī
profesionālā pilnveide atbilst normatīvo aktu prasībām.
Skolā strādā 13 pedagogi. Visi ar augstāko pedagoģisko izglītību. Skolotāji
nepārtraukti pilnveido savu kvalifikāciju.
Skolēniem tiek dota iespēja izmantot dažādas darba metodes, kas labāk ļauj apgūt
mācību vielu. Darbā ar skolēniem tiek izmantotas modernās IT, mācību ekskursijas,
prezentācijas un lekcijas. Šādas darba metodes skolēniem ir interesantākas, tāpēc vielas
apguves process šķiet vieglāks.
Pedagogi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan izglītības
iestādē, gan ārpus izglītības iestādes. Metodiskā darba nodrošināšanai ir izveidotas 3
metodiskās komisijas, metodisko darbu vada un koordinē izglītības iestādes vadītāja
vietniece izglītības jomā.
Pedagogi veiksmīgi sadarbojas ar atbalsta personālu, klases izpētes nolūkos,
izglītojamo individuālo spēju noteikšanai, lai konsultētos problēmsituāciju
gadījumos.
Skolotāju darba slodzes sadala, ievērojot skolas izglītības programmu un darba
organizācijas vajadzības, skolotāju pieredzi un kvalifikāciju. Skolas darbinieku
pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas darbinieku amata aprakstos.
Iestādes pedagogi aktīvi piedalās pagasta un novada kultūras dzīvē.
Stiprās puses
Pedagogu profesionālais nodrošinājums, kvalifikācija un pieredze.
Turpmākās attīstības vajadzības
Turpināt pilnveidot skolotāju pieredzi un kvalifikāciju
Vērtējums – ļoti labi
7. „IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA,
VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA”.
7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana. Skolas vadība plāno skolas darbu, tā kontroli un izvērtēšanu, organizē kontroles un
vērtēšanas procesu, vienojas par izmantojamajām metodēm, atbildīgajām personām,
laiku un vērtēšanas kritērijiem. Informācijas uzkrāšana notiek visu mācību gadu
atbilstoši skolas attīstības virzieniem, prioritātēm un mācību gada darba plānam. Skolas
vadība kontrolē un pārrauga personāla darbu. Skolas vadība veicina un atbalsta
pašvērtēšanas procesu un skolas darbinieku iesaistīšanu skolas stipro pušu apzināšanā
un nepieciešamo uzlabojumu noteikšanā.
Skolas darbs tiek analizēts, sadarbojoties skolas administrācijai, pedagogiem,
skolēniem un vecākiem.
Katrs skolas pedagoģiskais darbinieks mācību gada noslēgumā raksta pašvērtējumu
par paveikto darbu, analizējot sasniegumus, nepilnības un turpmāko darbu. Skolas
pedagoģiskie darbinieki balsta pašvērtējumu uz konkrētiem faktiem un pierādījumiem.
Skolas darba vērtēšana notiek skolas vadības sanāksmēs, metodisko komisiju
sanāksmēs, pedagoģiskās padomes sēdēs. Veicot izvērtēšanu, tiek uzklausītas visas
skolas darbā ieinteresētās puses. Skolas darba pašvērtēšanas procesā iesaistās visi skolas
pedagogi.
Skolas administrācija vērtēšanā iegūto informāciju izmanto, lai apzinātu skolas
darba stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus. Regulāri tiek veidoti skolas darba
pašvērtējumi. Vērtēšanā iegūto informāciju izmanto tālākā skolas darba plānošanā.
Skolas attīstības plāns ir veidots, ņemot vērā skolas pamatmērķi un iepriekš
paveikto darbu, skolas vispārīgo rādītāju (skolēnu skaits u.tml.) prognozi nākamajiem
gadiem, kā arī pašvaldības un valsts prioritātes. Skolas attīstības virzieni tika apspriesti,
pedagoģiskās padomes sēdē, savus ieteikumus sniedza katrs pedagogs. Prioritātes un
uzdevumi tiek koriģēti, veidojot darba plānu konkrētam mācību gadam. Katru gadu tiek
veikta regulāra plāna izpildes izvērtēšana.
Stiprās puses
Darba plāns mācību gadam tiek veidots, pamatojoties uz skolas attīstībai izvirzītajām
prioritātēm.
Turpmākās attīstības vajadzības
Attīstības plāna pilnveidošana
Vērtējums - labi
7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība .
Skolā ir visa obligātā skolas darbu reglamentējošā dokumentācija, tā izstrādāta
demokrātiski un atbilst likumu un citu ārējo normatīvo aktu prasībām. Ir izglītības
iestādes nolikums, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir izglītības iestādes gada darba
plāns un pašvērtējums par iepriekšējo darba plāna izpildi. Ir personāla amatu apraksti.
Izglītības iestādes dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas
prasībām un ir sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai.
Tiek uzturēta un aktualizēta VIIS datu bāze. Noteikta personu sensitīvo datu
veidošanas un aizsardzības kārtība.
Direktore un metodisko komisiju vadītāji (tālāk tekstā - vadītāji) iecelti, ievērojot
viņu kvalifikāciju, pieredzi un izglītības iestādes vajadzības, savas kompetences ietvaros
regulāri un veiksmīgi pārrauga pienākumu izpildi un sniedz darbiniekiem nepieciešamo
atbalstu. Ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra, kas aptver visas izglītības iestādes
darbības jomas. Katra vadītāja kompetences joma ir precīzi noteikta. Vadītāju darba
pienākumi ir noteikti amatu aprakstos.
Direktore sadarbojas ar izglītojamo pašpārvaldi.
Skolas direktore plāno, organizē un vada izglītības iestādes darbu, deliģē
pienākumus un pārrauga to izpildi, savas kompetences ietvaros sniedz darbiniekiem
nepieciešamo atbalstu. Vadības sanāksmes ir plānotas un notiek regulāri, ir
dokumentētas. Vadība nodrošina informācijas apmaiņu par pieņemtajiem lēmumiem un
to izpildi. Pirms lēmumu pieņemšanas direktore konsultējas ar attiecīgajā jautājumā
kompetentiem darbiniekiem. Vadītāji profesionāli un kvalitatīvi veic viņiem uzticētos
pienākumus, veiksmīgi sadarbojas gan savā starpā, gan ar izglītības iestādes personālu,
izglītojamajiem un viņu vecākiem. Vadības atbildības jomas zināmas izglītojamajiem,
viņu vecākiem un citām ieinteresētajām pusēm.
Pedagogu darba slodzes sadalītas, ievērojot kvalifikācijas rādītājus un pieredzi, un
noteiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Skolas vadība nodrošina informāciju par pieņemtajiem lēmumiem, vada un koordinē
pedagoģisko sēžu un metodisko komisiju darbu.
Stiprās puses
Skolas darbu reglamentējošo dokumentu izstrāde.
Turpmākās attīstības vajadzības
Rūpēties par skolas tēlu sabiedrībā
Vērtējums – labi
7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām.
Izglītības iestāde īsteno mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldības, valsts institūcijām un
nevalstiskajām organizācijām.
Skolas vadība nodrošina sadarbību ar vecākiem, sabiedrību, LAD, VISC, IKVD,
VUGD, IZM, Veselības inspekciju, Darba inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu,
Dagdas novada Izglītības, Kultūras un Sporta nodaļu, Dagdas novada pašvaldību,
Andzeļu pagasta pārvaldi, Sarkano Krustu, citām sabiedriskajām organizācijām un
rūpējas par skolas prestižu sabiedrībā. Notiek sadarbību ar citām izglītības iestādēm (ar
Dagdas un Ezernieku vidusskolu, Šķaunes, Asūnes un Andrupenes pamatskolu).
Izglītības iestāde piedalās NVA ESF projektā „Bezdarbnieku un darba meklētāju
apmācība Latvijā”.
Ir piesaistīti sponsori. Ar sponsoru palīdzību iegādāti jauni tautastērpi.
Stiprās puses
Sadarbība ar Dagdas pašvaldību, Andzeļu pagasta pārvaldi, Dagdas novada IKSN,
NVA, LAD un sabiedriskajām organizācijām.
Turpmākās attīstības vajadzības
Turpināt pozitīvu sadarbību ar valsts un nevalstiskajām organizācijām
Vērtējums – ļoti labi
Turpmākā attīstība
MĀCĪBU SATURS
Pilnveidot starppriekšmetu saiknes nozīmi
Mācīšana un mācīšanās Sekmēt skolēnu aktīvāku un atbildīgāku
iesaistīšanos savu sasniegumu novērtēšanā
un analīze
SKOLĒNU SASNIEGUMI Uzlabot sadarbību ar atbalsta personālu, lai
palīdzētu skolēniem mācīties atbilstoši
savām spējām
ATBALSTS SKOLĒNIEM Organizēt mācību satura apguvei saistošus
ārpusstundu pasākumus
SKOLAS VIDE Turpināt attīstīt skolēnu prasmes risināt
konfliktsituācijas
RESURSI Veicināt skolotāju profesionālas
kvalifikācijas pilnveidi
SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA,
VADĪBA UN KVALITĀTES
NODROŠINĀŠANA
Sekmēt skolas sadarbību ar citām mācību
iestādēm, gūstot un daloties pieredzē