Šajā izdevumā lasiet:

- Kas ir projekts „Atpakaļ dabā” jeb „Back to nature”?- Projekta koordinatores Silles Talvet uzruna- Projekta partneri (šajā numurā detalizētāka informācija par Gaujas NP fondu un Ķemeru NP administrāciju)- Noslēdzies Latvijas vides izziņas spēļu konkurss- Ūdens diena Līgatnes dabas takās- Sakopti Gaujas senie krasti- Raganu katls – atkal tīrs!- Līgatnes dabas takās pilnveidots mākslīgais mitrājs- Noslēgusies starptautiskā dabas nometne jauniešiem- Tapusi „āra klase” vides izglītības nodarbībām- Pasaku grāmata- Darba lapu izmēģinājuma ekskursija jeb „Kā mēs braucām krēslinieku sētu lūkoties...”- Pieredzes apmaiņa Krievijā- Sikspārņu DVD- Izstāde par mitrājiem- Noteicējs „Gaujas senieleja – mitrāju pērle”- Nodarbību metodika un darba lapas – vērtīgs ieguldījums vides izglītībā

Kas ir projekts „Atpakaļ dabā” jeb „Back to nature”?

Projekta „Atpakaļ dabā” jeb „Back to nature” mērķis ir, veicinot pārrobežu sadarbību ar Igauniju, caur dažādiem vides izglītības pasākumiem sekmēt sabiedrības interesi un izglītošanos par vides aizsardzības jautājumiem. Projektā „Atpakaļ dabā" apvienojušās piecas pieredzējušas dabas aizsardzības organizācijas – Gaujas nacionālā parka (Gaujas NP) fonds, Ķemeru nacionālā parka (Ķemeru NP) administrācija, Tartu Vides izglītības centrs, Polvas – Valgas – Veru reģiona Valsts dabas aizsardzības centrs, kā arī Peipsi (Peipusa) pārrobežu sadarbības centrs. Projekta „Atpakaļ dabā” ietvaros sabiedrības izglītošanas jomā tiek īstenotas dažādas aktivitātes – rīkoti apmācību pasākumi, pieredzes apmaiņas izbraucieni, izstādes un nometnes, ko papildina dažāda veida mācību materiāli par reģionam raksturīgajām mitrzemēm ar mērķi veicināt sabiedrības zināšanas un izpratni par mitrājiem. Projekts „Atpakaļ dabā” tiek īstenots Igaunijas – Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, kuras mērķis ir veicināt abu teritoriju ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko konkurētspēju, panākot saskaņotu pieeju ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai, lai tajā iesaistītu vietējos iedzīvotājus un kopienas, kas no tā gūtu labumu.

Projekta ilgums: 01.03.2009 - 28.02.2011.

Darīsim kopā – darīsim labāk!

Man patīk sajust pavasara pumpuru smaržu, skriet vasarā pa meža takām, mieloties rudenī ar tikko vāktām dzērvenēm vai apbrīnot ziemā tikko uzietas zvēru pēdas. Bet – kam tas nepatīk?! Cik bieži mēs sev atļaujam to baudīt? Pārāk reti! Cik bieži mēs uzskatām un pieņemam, ka viss skaistais dabā ir domāts mums uz visiem laikiem un nemainīgā daudzumā, neatkarīgi no mūsu pašu darbības? Pārāk bieži! Patiesībā, visam augstāk minētajam būtu jābūt otrādi. Es un mēs visi varētu daudz vairāk laika pavadīt dabā, lai izzinātu, kas tur notiek un arī to visu aizsargātu. Ar viena cilvēka domām un rīcību var izmainīt pasauli. Daudzi cilvēki kopā to var izdarīt ātrāk, labāk un efektīvāk. Tamdēļ mēs – projekta „Atpakaļ dabā” partneri – nolēmām, ka ir pienācis laiks rīkoties un jāizveido darbības plāns, lai to sasniegtu. Tā kā purvi, muklāji un citi mitrāji ir mazliet mistiskas un vienlaikus arī ļoti interesantas teritorijas, mēs nolēmām savas aktivitātes veikt tieši tur. Sākot ar šī gada pavasari, līdz pat 2011. gada sākumam, ir plānots rīkot aizraujošas bērnu un ģimeņu nometnes, organizēt talkas, konkursus un izstādes, kā arī izstrādāt interesantas darba lapas, ar kuru palīdzību būtu iespējams tuvāk iepazīt dabu gan patstāvīgi, gan speciālista vadībā. Lai dabas izzināšanu padarītu vēl saistošāku, mēs iegādāsimies arī dažādu aprīkojumu līdzņemšanai un izmantošanai pētniecības procesā. Bet tas nav vēl viss! Tiek gatavoti noteicēji par mitrājiem, kas padarīs patstāvīgos pārgājienus ērtākus un interesantākus. Top arī galda spēle un kalendārs, kurus šoreiz veido paši bērni – dabas draugi. Lai padarītu jaukākus vakarus pirms gulētiešanas, top jauka pasaku grāmata, kuras varoņi stāsta mums noslēpumainus stāstus par purviem, palienēm, muklājiem – par atrašanos dabā. Un īstenībā mēs darīsim vēl daudz ko citu un, kas ir vis-svarīgākais, mēs varēsim to darīt kopā un mācīties viens no otra, un iesaistīt arī jūs! Tas viss ietilpst projektā “Atpakaļ dabā”, kura galvenais finansētājs ir Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma, kas atbalsta dažādus interesantus projektus igauņu un latviešu starpā. Turklāt, mūs atbalsta arī Igaunijas Vides investīciju centrs un Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Paldies visiem par atbalstu!Nāc, baudi un aizsargā dabu kopā ar mums!

Sille TalvetProjekta „Atpakaļ dabā“ koordinatore

1

Šoreiz e-žurnālā pieejama detalizētāka informācija par diviem no projekta „Atpakaļ dabā” partneriem – Gaujas NP fondu un Ķemeru NP administrāciju. Par Tartu Vides izglītības centru, Polvas – Valgas – Veru reģiona Valsts dabas aizsardzības centru, kā arī Peipsi (Peipusa) pārrobežu sadarbības centru lasiet nākamajos numuros.

Gaujas nacionālā parka (Gaujas NP) fonds

Gaujas nacionālais parks ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973. gada 14. septembrī. Tā mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas

un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi. Parka mērķis arī ir veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Gaujas nacionālā parka nozīmīgākā daļa un galvenā dominante – Gaujas senieleja vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai. Gaujas NP platība ir 91 745 ha un tā teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās. Gaujas nacionālā parka fonds ir sabiedriska labuma organizācija, kas nodibināta 1993. gada 16.jūlijā. Šīs organizācijas mērķi ir atbalstīt Gaujas nacionālā parka galveno uzdevumu sasniegšanu dabas aizsardzībā, kultūras mantojuma saglabāšanā, dabas izpētes un dabas tūrisma organizēšanā, vairot sabiedrības informētību par šo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un veidot pamatu cilvēku iesaistīšanai dabas aizsardzības aktivitātēs, kā arī veicināt dabas aizsardzības un dabas tūrisma organizēšanas profesionalitāti.

Ķemeru nacionālā parka (Ķemeru NP) administrācija

Ķemeru nacionālais parks kā nacionālas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija dibināts 1997. gadā. Nacionālais parks ir iekļauts arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā. Ķemeru NP izveidošanas mērķi ir saglabāt

dabas vērtības, aizsargāt minerālūdeņu un dziedniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī veicināt dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Ķemeru nacionālais parks ir mitrāju parks. Dabisko purvu masīvu, mitro mežu, palieņu pļavu, lagūnu ezeru un citu mitrāju un to vērtību iepazīšanai nacionālajā parkā ir izveidotas vairākas dabas takas pastaigām, un uzbūvēti putnu vērošanas torņi. Īpašs dabas izglītības piedāvājums skolas vecuma bērniem ir Dabas skola. Savukārt ikgadējie vides izglītības pasākumi – Putnu dienas, Sikspārņu nakts – pulcē gan lielus, gan mazus dabas draugus uz ekskursijām, izglītojošām lekcijām un radošām darbnīcām. Dibinot Ķemeru nacionālo parku, tika izveidota arī tā administrācija, kas atrodas Ķemeros, vēsturiskajā „Meža mājā”. Kopš 2009. gada 1. jūnija Ķemeru NP administrācija ir Latvijas Valsts Republikas Vides ministrijas padotības iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība. Ķemeru nacionālā parka simbols ir baltmugurdzenis.

Noslēdzies Latvijas vides izziņas spēļu konkurss

2009. gada 24. aprīlī, Rīgā norisinājās Latvijas vides izziņas spēļu konkurss skolēniem. Konkursu organizēja Latvijas Izglītības ministrijas (IZM) Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (VJIC) sadarbībā ar Gaujas NP fonda realizēto Latvijas – Igaunijas sa-darbības projektu "Atpakaļ dabā” . Spēles vērtēja žūrija, kurā darbojās arī projekta "Atpakaļ dabā” darba grupas spe-ciālisti. Visas vides izziņas spēles saistījās ar mitrāju tematiku. Labākās un interesantākās spēles nākotnē tiks izmantotas vides izglītības aktivitātēs. Vides izziņas spēļu konkursa komandas balvā saņēma grāmatu ”Bioloģiskā daudzveidība Gaujas NP”, bet labākās no tām – Līgatnes dabas taku bezmaksas apmeklējuma kartes.

Ūdens diena Līgatnes dabas takās

2009.gada 25. aprīlī, Līgatnes dabas takās norisinājās Ūdens diena, kuras laikā apmeklētāji kopā ar Gaujas NP fonda un Gaujas NP admi-nistrācijas speciālistiem, darbojoties dažādās rado-šajās darbnīciņās, varēja izprast ūdens cirkulāciju dabā, kā arī piedalīties nelielos eksperimentos. Vēl pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja noskatīties prezentāciju par ūdeņiem un cilvēku radīto piesārņojumu tajos. Ikviens pasākuma dalībnieks piereģistrējās kopējā mākonī, ierakstot savu vārdu ūdens pilienā. Lielu interesi

bērnos un jauniešos raisīja darbošanās filcēšanas darbnīcā –savām rokām veidojot filca varavīksnes. Pasākuma apmeklētāji arī tika aicināti iesaistīties interaktīvā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot cilvēku ūdens lietošanas

ieradumus. No iegūtās informācijas varēja izdarīt vērtīgus secinājumus, viens no šādiem – cilvēki domā par taupīgu ūdens izmantošanu ikdienā. Pēc ūdens dienas pasākuma cilvēki tika aicināti pievienoties apkārtnes sakopšanas talkā. Visiem brīvprātīgajiem talkotājiem tika nodrošināts vajadzīgais ekipējums – gan cimdi, gan darbarīki, un rezultātā neliela daļiņa Līgatnes dabas taku teritorijas tapa sakoptāka un pievilcīgāka.

2

Vērienīgi talkots!

2009. gadā, projekta „Atpakaļ dabā” ietvaros, Gaujas NP fonda darbinieki, pulcinot lielu skaitu entuziastu un brīvprātīgo, rīkojuši vairākas talkas, kuru laikā sakopti daži no skaistākajiem un ievērojamākajiem Gaujas nacionālā parka objektiem – Paradīzes kalna un Kraukļu aizas apkārtne, Raganu katls jeb vērienīgā aiza Nurmižu gravu rezervātā, kā arī Līgatnes dabas takas.

Kā gājis katrā no talkām? To lasiet tālāk.

Sakopti Gaujas senie krasti

18. aprīlī Gaujas nacionālā parka Jaunie reindžeri (aktīvi jaunieši, kam rūp dabas saudzēšana) un viņu vadītāji aicināja siguldiešus, aktīvi līdzdarboties sakopšanas talkā, kas norisinājās Paradīzes kalna un Kraukļu aizas apkārtnē. Lielu prieku sagādāja siguldiešu atsaucība un vēlme arī turpmāk piedalīties līdzīgās sakopšanas talkās. Talkotāji paguva apkopt diezgan plašu teritoriju – no Satezeles pilskalna līdz pat apmetnei "Vējupe", apsekojot arī Kraukļu aizu un Paradīzes kalnu. Kopumā tika salasīti 10 maisi ar atkritumiem. Talkotāji informēja, ka visvairāk salasītas dažādas pudeles un iepakojumi. Starp atradumiem bijušas arī vairākas automašīnu riepas.

Raganu katls - atkal tīrs!

9. maijā Raganu katlā tika organizēta sakopšanas talka, kuras galvenais uzdevums bija izvākt jau iepriekš pa daļām sazāģēto sarūsējušo un ainavu bojājošo filmas „Būris” galveno atribūtu – metāla režģu būri.

Spītējot lietum, savu roku ainavu bojājošo būra daļu izvākšanā pielika dažādu paaudžu cilvēki. Uz talku pulcējās paprāvs pulciņš – Gaujas NP administrācijas darbinieki, Jaunie reindžeri un viņu vecāki, kā arī citi

brīvprātīgie, lai vienotos darbā un izceltu smagnējās būra metāla konstrukcijas no Raganu katla pakājes. Jauno reindžeru tradīcija – uz talku ņemt līdzi vecākus – Gaujas nacionālajā parkā tika uzsākta jau pērn, arī talkā pie Raganu katla. Jāpiemin, ka šogad visaktīvākā bijusi

Bērziņu ģimene. Dēlam - Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēknim Jānim Bērziņam – uz talku devās līdzi un aktīvi palīdzēja gan mamma, gan tētis. Šīs talkas uzdevums nebija no vieglajiem, tāpēc talkotāji nolēma veidot kopīgu "ķēdi", uzmanīgi cits citam padodot būra daļas, jo zāģējumu vietās detaļas bija īpaši asas. Galu galā talka noslēdzās veiksmīgi – Raganu katls no būra atbrīvots! Būra metāla konstrukcijas daļas netiks izsviestas atkritumu izgāztuvē vai nodotas metāllūžņos, bet gan tiks izmantotas Līgatnes dabas takās – lāču voljēru nostiprināšanai. Līgatnes dabas takās pilnveidots mākslīgais mitrājs

Visa gada garumā Līgatnes dabas takās ierodas tūkstošiem apmeklētāju, līdz ar to šajā vietā bija nepieciešama atbilstoša infrastruktūra –labierīcības, piekļuve ūdenim roku mazgāšanai, u.tml. Šī iemesla dēļ pagājušajā gadā Līgatnes dabas takās tapa dabīgā attīrīšanas iekārta – mākslīgais mitrājs. 15. maijā Gaujas NP administrācijas un Gaujas NP fonda darbinieki kopā ar Jaunajiem reindžeriem mākslīgajā mitrājā rīkoja niedru stādīšanas talku. Kāpēc tika stādītas tieši niedres? Jo niedru lauki tiek uzskatīti par vienu no efektīvākajiem paņēmieniem, kā attīrīt notekūdeņus. Iecerētais tika paveikts – mākslīgajā mitrājā niedres sastādītas. Pašlaik niedres veiksmīgi ieaugušās un pilda savu galveno funkciju – veicina notekūdeņu attīrīšanās procesu. Mākslīgie mitrāji ir veids, kā attīrīt notekūdeņus, kad nav

iespējams pievie-noties centralizētai kanalizācijas sistē-mai. Notekūdeņus tajos iespējams attīrīt ar augu palīdzību, tādejādi dabā noritošu procesu izmantojot cilvēku labā. Šāda veida mākslīgajām mitrainēm ir ļoti lēta ekspluatācija,

un tajās veiktās analīzes uzrāda labus rezultātus.

Gaujas nacionālā parka darbinieki saka lielu paldies visiem atsaucīgajiem talkotājiem, kas pielika savas pūles, lai Gaujas NP apkārtne taptu tīrāka, sakoptāka un līdz ar to arī skaistāka!

3

Noslēgusies starptautiskā dabas nometne jauniešiem

No 2009. gada 15. līdz 17. jūnijam Gaujas nacionālajā parkā notika pirmā starpvalstu jau-niešu nometne, kurā piedalījās 12-14 gadus veci jaunieši gan no Gaujas nacionālā parka, gan Ķemeru nacionālā parka

apkārtnes, kā arī jaunieši no Igaunijas, kas dzīvo tuvu aizsargājamām dabas teritorijām un interesējas par dabu. Lai iegūtu iespēju piedalīties starptautiskajā nometnē (dalība nometnē bija bezmaksas), interesentiem bija jāpiedalās konkursā – jāveic individuāls novērojums – jāpieraksta viss, ko izdevies novērot un atrast dabā, it sevišķi pašas neparastākās lietas. Savus pierakstus bērni varēja papildināt ar fotogrāfijām, kolāžām, savākto lietu kolekciju u.tml. Par konkursa galveno tēmu tika noteikti mitrāji, kas ir projekta "Atpakaļ dabā" pamattēma. Visus konkursā iesniegtos darbus izvērtēja īpaši izveidota komisija, kuras sastāvā bija Gaujas NP administrācijas un Gaujas NP fonda darbinieki. Labāko un interesantāko darbu īpašnieki ieguva iespēju piedalīties nometnē. Nometne norisinājās Krimuldas muižas apkārtnē. Nometnes laikā bērni aktīvi darbojās dažādās nodarbībās, kurās varēja iepazīt vietējās apkārtnes dabas vērtības Gaujas NP zoologa Valda Pilāta un botāniķes Ilzes Čakares vadībā, to nozīmi un saudzēšanas nepieciešamību, uzzināt daudz jauna no kultūrvēstures speciālistes Indras Čeksteres par Krimuldas apkārni un muižu, ie-klausīties piere-dzējušā Gaujas NP vides in-spektora Māra Mitrevica un Vides saziņas daļas vadītājas Meldras Langenfeldes stās-tījumā par medībām, apmeklēt Līgatnes dabas takas vides gides Andas Andrušaites pavadībā, ceļot ar velosipēdiem, laivot, mākslinieciski izpausties, doties pārgājienos un piedalīties daudzās citās interesantās aktivitātēs. Šīs nometnes galvenais mērķis bija palielināt bērnu un jauniešu interesi par vietējo apkārtni un dabas saudzēšanas nepieciešamību, kā arī veicināt gan latviešu, gan igauņu jauniešu savstarpēju sadraudzību.

Tapusi „āra klase” vides izglītības nodarbībām

Sākoties rudens sezonai Līgatnes dabas takās, pie Meža skolas "Pauguri" tika uzsākta "āra klases" būvniecība. 6. oktobrī, projekta "Atpakaļ dabā" darba grupas sanāksmes ietvaros, „āra klase” piedzīvoja savus atklāšanas svētkus, kuru laikā projekta partneri varēja izmēģināt klases piedāvātās iespējas un risinājumus nodarbību veikšanai āra apstākļos. „Āra klases” celtniecībā tika izmantoti dažādi videi draudzīgi materiāli, kā arī netradicionāli risinājumi, tādējādi panākot organisku ēkas iekļaušanos meža ieskautajā apkārtējā vidē. „Āra klasei" būs nozīmīga loma vides izglītības darba veicināšanā, jo līdz ar tās izveidi dažāda lieluma bērnu un jauniešu grupām būs iespēja nodrošināt apmācību āra apstākļos.

Nodarbību metodika un darba lapas – vērtīgs ieguldījums vides izglītībā

Projekta „Atpakaļ dabā” ietvaros izstrādāta nodarbību metodika un tapuši arī dažāda veida uzdevumi un darba lapas par tēmām „Iepazīsti mitrājus un to vērtības”, „Iepazīsti purvu!” un „Mitrāju augu izmantošana amatniecībā – cilvēka un vides mijiedarbība”, kas paredzētas trim mērķgrupām – pamatskolas skolēniem, vidusskolas audzēkņiem un ģimenēm. Nodarbību ietvaros plānota mitrāju un to vērtību iepazīšana, kā arī praktiska darbošanās dabā – Gaujas vecupē, Gaujas upes ielejas pļavās, Sudas purvā vai ezera piekrastē, kā arī plānots izzināt mitrāju kultūrvēsturisko nozīmi. Lai sagatavotu kvalitatīvas darba lapas un nodarbību metodiku, savākts un izpētīts plašs teorētiskais materiāls par mitrājiem, nodarbību metodikas un darba lapu izveides principiem, kā arī izvēlēts un saskaņots atbilstošs nodarbību aprīkojuma saraksts. Uldis Saulītis – darba lapu veidotājs par purva tematiku: „Nodarbībās „Iepazīsti purvu!“ plānota iespēja iepazīt Gaujas NP Sudas purvu visos gadalaikos, arī atbilstošos laika apstākļos ziemā, skaidrojot purva dabisko attīstību, purva ģeoloģiju, iepazīstot augu un dzīvnieku valsti, kā arī pētot dzīvnieku un cilvēku atstātās pēdas purvā. Ziemas nodarbības sniega apstākļos būs sevišķi aizraujošas, jo to laikā došanās pārgājienā notiks pašu izgatavotajās sniega kurpēs”. „Mitrāju augu izmantošana amatniecībā – cilvēka un vides mijiedarbība” darba lapas iepazīstina ar mitrāju

4

vērtību izmantošanu tradicionālajā tautas amatniecībā Gaujas nacionālajā parkā, krēslu amatnieku sētās. Tās tapušas, izmantojot etnogrāfes Indras Čeksteres izpētes materiālus, kas iegūti 20.gs. 80-tajos gados Gaujas NP

kultūrvēsturiskās zonas teritorijā – „Lejasbregžos” jeb Briežu krēslinieku sētā, aptaujājot krēslu amatniekus un to ģimenes locekļus. „Lejasbregžu” mājās, pateicoties īpašnieces – keramiķes Īrisas Vainovskas iniciatīvai un ieinteresētībai, tapis neliels muzejs par krēslu amatniecību tuvākajā apkārtnē. Darba lapas izmantojamas sadarbībā ar

„Lejasbregžu” māju saimniekiem. Darba lapās parādīta meldru un citu mitrāju augu izmantošana, krēslu amatnieka darba rīki, materiāli un ražojumi. Visas tapušās informatīvās un darba lapas iepazīstinās ar dabas sistēmām, cilvēka un vides mijiedarbību, palīdzēs apgūt pētnieciskās darbības iemaņas, kā arī iegūt pamatzināšanas par mitrājiem. Nākotnē šīs darba lapas paredzēts pielietot dažādās radošās, praktiskās nodarbībās.

„Kā mēs braucām krēslinieku sētu lūkoties...”

Patiesībā tā bija projekta laikā izstrādāto darba lapu „Mitrāji un amatniecība”, „Mitrāju augu izmantošana

tradicionālajā tautas amatnie-cībā” un „Cilvēka un vides mijie-darbība” izmē-ģinājuma ekskur-sija. Pateicoties projekta „Atpakaļ dabā” atbalstam, 2009.gada 22. oktobrī devāmies uz Vaidavas

pagasta „Lejasbregžiem” – krēslinieku sētu Gaujas nacionālā parka kultūrvēsturiskajā zonā. Pavisam bijām 38 – Siguldas Mākslu skolas Mākslas nodaļas audzēkņi, vecāki un vecvecāki, pedagogi, kā arī 5 folkloras kopas „Senlejiņa” dalībnieki. Možā un pacilātā garastāvoklī sapulcējāmies pie Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un sākām savu ceļojumu. Līdzi mums devās arī maza, ziņkārīga, zaļa vardīte, kas gribēja uzzināt, vai pazīstam mitrājos mītošos augus un dzīvniekus. Braucot uz Vaidavu, pārru-nājām brauciena mērķi, atpazinām pa ceļam esošos mitrājus, iepazi-nām „Lejasbregžu” sētu, krēslu amatnieku privāt-muzeju un tā veido-

tāju – keramiķi Īrisu Vainovsku un viņas ģimeni. Tika izdalīti jūras piekrastē salasītie akmentiņi, kas mums bija nepieciešami vēlāk – nolikšanai pie četru vēju vēlējumu staba „Lejasbregžu” sētas pagalmā. Jau gatavojoties braucienam, Mākslu skolas audzēkņi bija zīmējuši amatnieku taisītos bērnu krēsliņus. Braucot garām Vaidavas ezeram, bērni ar interesi ieklausījās stāstījumā par ezeru un meldriem, no kā darina krēslu sēdekļus, kā arī teikās par lidojošajiem ezeriem. Mākslu skolas audzēkņi projekta ietvaros zīmēja arī ilustrācijas topošajai Pasaku grāmatai par vairākiem mitrājiem Gaujas NP teritorijā. Esot „Lejasbregžos”, sveicām saimnieci Īrisu vārda dienā, pasniedzot Liepas krēslu amatnieku slavenākā meistara Jāņa Kaņepa darināto bērnu krēsliņu izstādīšanai muzejā, kā arī Mākslu skolas bērnu zīmētos krēsliņus un rudens ziedus. Nolikām akmentiņus pie četru vēju staba – katrs ar savu kluso vēlēšanos. Vardīte ceļoja pa apli, iepazīstoties ar klātesošajiem un mitrājos sastopamajiem augiem un dzīvniekiem: raseni, purva bruņurupuci, ūdru, bebru, dzērvi un dzērveni, zivi, ūdensmērītāju, spāri, meldru, vilkvālīti, kalmi, odu, akaci, sūnām, lāceni, vaivariņu, grīsli, ūdensžurku, stārķi, meža pīli un citiem. Ko vēl interesantu darījām „Lejasbregžos”? Darbojāmies „Lejasbregžu” klētī – krēslinieku muzejā. Tur bērni varēja ieklausīties stāstos par Briežu krēslu amatnieku darbu, pētīt meldru uzbūvi, darboties ar darba lapām – mākslinieka A.Jullas zīmējumā sameklēt un pierakstīt krēslu gatavošanai nepieciešamos darba rīkus un materiālus, kā arī papildināt „Stāstu par krēslnieku”. Bija arī maza viktorīna, kuras laikā bērniem bija jāatpazīst pieci dažādi senie priekšmeti. Vēl „Lejasbregžu” saim-nieks Imants Vainovskis bērniem stāstīja par meldriem, to ieguvi, sagatavošanu pīša-nai, kā arī tika demonstrēti paša gatavotie pinumi. Neticami, pie Limbažiem ezerā augot pat 5 m gari meldri!!! Un tad sekoja pats interesantākais – varējām pamēģināt pinuma gatavošanu – pīt krēsla sēdekli ar auklu. Bērni saņēma arī darba lapu par meldriem ar praktisku darbiņa paraudziņu izmēģināšanai mājās. Keramikas darbnīcā strādājām kopā ar saimnieci Īrisu Vainovsku. Iepazināmies ar keramiķes darbnīcu un viņas daudzveidīgo keramiku. Te mūs gaidīja darba lapas par mitrāju augu izmantošanu amatniecībā un sadzīvē, kā arī radošais darbs – zīmējumu krāsošana. Noslēgumā „Lejasbregžu” sētā cienājāmies ar viesmīlīgās „Lejasbregžu” ģimenes gatavoto tēju, minējām mīklas par mitrājiem, kā arī noskatījāmies īsfilmu par krēsla gatavošanu. Kopumā pasākums izdevās interesants un aizraujošs, jo viesmīlības pilnā gaisotne „Lejasbregžos” bija ļoti rosinoša, un bērni ar prieku iejutās darba lapu „ekspertu” lomās. Paldies sirsnīgajai Vainovsku ģimenei!Indra Čekstere

5

Kas projekta ietvaros sagaidāms tuvākajā nākotnē?

Pieredzes apmaiņa Krievijā

Projektā iesaistītie cilvēki ir ne tikai radoši un vispusīgi, bet arī tiecas pilnveidot savas zināšanas. Šī iemesla dēļ laika posmā no 2. Līdz 7. novembrim projektā iesaistītie partneri no Gaujas NP fonda, Ķemeru NP administrācijas, Tartu Vides izglītības centra, Polvas – Valgas – Veru reģiona Valsts dabas aizsardzības centra, kā arī Peipsi (Peipusa) pārrobežu sadarbības centra dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Krievijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Pieredzes apmaiņas laikā plānots apmeklēt dažādus Krievijas nacionālos parkus, viesoties to apmeklētāju centros, kā arī iepazīties ar nacionālajos parkos izveidoto infrastruktūru. Projekta dalībnieki vizītes laikā tiksies arī ar Ekocentra „Zapovedņiki” direktori, viesosies pie Krievijas vides resursu un ekoloģijas ministrijas pārstāvjiem, iepazīsies ar dabas aizsardzības jomas vēsturi un attīstību Krievijā, un brīvprātīgo kustības attīstību valstī. Tāpat vizītes laikā projekta dalībnieki iepazīstinās ar savu darbību Igaunijas un Latvijas vides aizsardzības jomā, kā arī stāstīs par projektā „Atpakaļ dabā” paveikto un nākotnē plānoto.

Sikspārņu DVD

Drīzumā pro-jekta „Atpakaļ dabā” ietvaros tiks izdots infor-matīva un izglī-tojoša rakstura kompaktdisks par sikspārņu tema-tiku. Kompakt-disks tiks izdots DVD formātā, latviešu, angļu un igauņu valodās. Kompaktdiskā

būs atrodama plaša informācija par sikspārņiem un to dzīvesveidu, sikspārņu vērošanu dabā un īpašiem sikspārņu tematikai veltītiem pasākumiem. Atsevišķās sadaļās būs atrodama informācija par to, kā nosakāma sikspārņu suga, kāda uzmanība tiek pievērsta sikspārņu aizsardzībai Eiropas mērogā, kā arī – kā rīkoties, ja uzieta sikspārņu kolonija. Izdotajā kompaktdiskā būs pieejami arī metodiskie materiāli – bukleti un darba lapas, mīti un folkloras materiāli par sikspārņiem. Plašāka informācija būs iegūstama tieši par Igaunijā un Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām. Informatīvajā materiālā tiks ietverti arī dažādi foto un video un audio materiāli, tostarp, sikspārņu tēmai veltīta pasākuma video materiāls un sikspārņu izdoto ultraskaņu audio ieraksti. Kompaktdisku kopējā tirāža būs 2000 eksemplāru.

Izstāde par mitrājiem

2010. gada sākumā, projekta „Atpakaļ dabā” ietvaros, Gaujas nacionālajā parkā, Līgatnes dabas taku Meža skoliņā „Pauguri” tiks rīkota izstāde ar nosaukumu „Manas mitrās mājas” jeb „My wet home”. Izstāde būs veltīta mitrāju tematikai, to vērtībām un saudzēšanai un vēstīs par mitrājos sastopamajām dzīvajām radībām un augiem,

kā arī par mitrāju nozīmīgo lomu cilvēka dzīvē. Izstādes galvenā varone - vardīte, kas dzīvo mitrājos, padarīs izstādi interesantu arī jaunākajiem tās apmeklētājiem. Vardīte arī izvēlēta par projekta „Atpakaļ dabā” simbolu. Stāstu par mitrājiem

veidos arī citi to iemītnieki – vecupēs dzīvojošā līdaka, pie Gaujas sastopamais zivju dzenītis, pietekās sastopamā forele, meža cūka, kurai patīk uzturēties avoksnājos, purvu iemītnieces dzērves un ezeru mīlules spāres. Plānots, ka izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja piedalīties arī dažādās praktiskās nodarbībās, kas saistīsies ar mitrāju tematiku.

Sekojiet līdzi jaunākajai informācijai mājas lapā www.gnp.gov.lv par izstādes atklāšanu!

Noteicējs „Gaujas senieleja – mitrāju pērle”

Pašlaik norit darbs pie noteicēja izstrādes „Gaujas senieleja – mitrāju pērle”. Noteicējs tiks izdots 2010. gada maijā. Tā plānotā tirāža – 1000 eksemplāri. Noteicējs paredzēts kā metodiskais materiāls izmantošanai skolotājiem un vides gidiem, kā arī Gaujas NP darbiniekiem dažādās vides izglītības nodarbībās. Noteicējs tiek veidots, lai iepazīstinātu cilvēkus ar Gaujas upes ielejas kā mitrāja floru un faunu. Sugu sarakstam par pamatu izvēlētas tipiskas Gaujas ielejas palieņu un upes krastu sugas. Noteicējā paredzēts ietvert raksturīgākās augu, bezmugurkaulnieku, zivju, putnu un zīdītāju sugas. Visas sugas būs atrodamas gan latviešu, gan latīņu, angļu, krievu, igauņu un lietuviešu valodās. Noteicējā tiks iekļautas arī dažādas piktogrammas, kas palīdzēs tā lietotājiem vieglāk atpazīt, kuri augi ir ārstnieciski, aizsargājami, savukārt, kuri no tiem – indīgi.

6

Noderīgi!Plašāku informāciju par Igaunijas-Latvijas sadarbības programmu iespējams iegūt mājas lapā www.estlat.eu.

E-žurnāla redaktore: Rita JakovļevaTeksta korektore: Meldra LangenfeldeFotomateriāli: No Gaujas NP fonda darbinieku arhīviem

Gaujas NP fondshttp://fonds.gnp.gov.lv Baznīcas iela 3Sigulda, Latvija, LV-2150Tālr. +371 28381144, +371 67800393Saudzēsim mitrājus kopā! Pievienojies! Igaunijas–Latvijas sadarbības projekts „Atpakaļ dabā!”E-žurnāls izdots Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Atpakaļ dabā" jeb "Back to nature" ietvaros. Atbildību par konkrēto publikāciju uzņemas nodibinājums – Gaujas NP fonds. Publikācijas materiāli neatspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

Pasaku grāmata

Projekta „Atpakaļ dabā” ietvaros tiks izdota pasaku un teiku grāmata, kuru veido Peipusa (Peipsi) pārrobežu sadarbības centra, Gaujas NP fonda un Ķemeru NP administrācijas speciālisti. Grāmatā varēs uzzināt, kā abās tautās skaidrota mitrāju – purvu, ezeru, upju ieleju, avotu rašanās. Tajā tiks iekļautas kopumā divdesmit gan igauņu, gan latviešu teikas. Grāmatā darbosies divi galvenie pasaku tēli – igauniete Kalle un latvietis – Modris, kurus varētu dēvēt par mitrāju gariņiem. Viņi apceļo visas teiku vietas un tiekas gan ar purva meiteni Pihlu, gan Gauju, gan Sikspārnīti un Dzenīti. Pasaku grāmatas lasītājam būs iespēja arī iepazīt mitrājiem raksturīgus augus un dzīvniekus. Pasaku grāmatā iekļautās latviešu teikas ilustrēs bērnu zīmējumi. Grāmatā būs arī mākslinieka zīmēta Igaunijas – Latvijas karte, lai lasītāji viegli varētu atrast teikās pieminētās vietas.

Indra Čekstere

Siguldas Mākslas skolas bērnu veidotās ilustrācijas teikām.

Teika par Gauju - kā tā radusies, Alauksta ūdenim skrienot pa lapsas pēdām./Ance Zandovska/

Teika par to kā Dievs un Velns radījuši zemi un mitrājus. /Ance Ilva Runa/

Savelc ciparus pareizā secībā un uzzini, kāds izskatās senais, Briežu krēslinieku sētā darinātais krēsls!

Valmieras rajona Vaidavas pagastā esošo Briežu krēslinieku sētās no 18.gs. beigām līdz 20.gs. 40tajiem gadiem gatavoja krēslus, gadā ražojot ap 12 000 bērza koka krēslu ar meldru pinuma sēdekļiem. Šī tipa krēslu meistari ir lokāla, tikai nelielā apvidū praktizēta amatniecības nozare. Krēslu meistaru vidū visslavenākais bija Mārtiņš Šķerbergs, kurš lietoja savu zīmogu un gatavoja krēslus baznīcām, tautas namiem, arī ārzemju pasūtījumiem, kur šos krēslus izmantoja vasarnīcām.

7