24. aprlis, 2014 www.izglitiba-kultura.lv 5VIEDOKLIS
Iespjams, ka samr atirgi esam svinjui nule aizvadtos svtkus,
tomr ceru, ka ikvienam izdevies atvilkt elpu no ikdienas skrjiena,
lai padomtu par dabas un dzves pldumu un ie-raudztu lietas dzik un
plak perspektv. Lai pavrttu, kpc skrie-nam persongaj un
profesionlaj dzv, un atcertos, kas sti ir sva-rgs un kuri ir
btiskie atskaites punkti sev paam, cilvkiem apkrt, sabiedrbai
kopum.
Sets Godins, uzmjs, virknes grmatu, tostarp manifesta Prtrauciet
zagt sapus (kam domta sko-la?), autors, sav blog ne-sen rakstja par
punktiem un to savienoanu. Ja ir skaidrs, ka tiei spja sa-vienot
esos sastvdaas jaun veid, atrast kaut kam vl nebijuu pielieto-jumu,
ieraudzt procesus, kopsakarbas vai virzbu, pirms tie kuvui visiem
acmredzami, ir vrtga un apbrnojama paba, pc kuras msdiens vl jo
lielka vajadzba, tad kpc ms k indivdi, organizcijas un sistmas (un
jo pai izgltbas sistmas) esam t pr-emti ar atsevio pun-ktu kranu un
tik maz
laika un enerijas veltm to izmantoanai? Tiek vkts aizvien vairk
fak-tu, zinanu, aptauju, pr-baudes darbu, datu pat tad, ja nav ne
plnu, ne prasmju ar savkto kaut ko ieskt. Vai gan pilna soma
(plaukts, dators) ar punktiem spj ldzinties svaigam skatjumam un
prdomtai darbbai? Ko
vairk mcm skol sa-krt vai savienot punktus?
Te nu pards vl viens oti svargs jautjums: ku-ras ir galvens
darbojos personas vis aj sakr-anas un (vai) savieno-anas proces?
Prskatot kda novada avzi, ar prie-ku pamanju izgltbai vel-ttu sadau
pris lappuu apjom. Acis apstjs pie
raksta par projektu ned-as norisi kd no skolm, jo tma (apkrtnes
izzin-ana) liks saistoa un ak-tula, un gribjs uzzint vairk. Bet tad
samulsu, jo viss ststs bija par to, ko darjuas klases 2.b to un 3.c
o, un 7.a vl kaut ko, un t tlk. Tika citti skolotju izteikumi par
to, kas plnots un kas izda-rts, bet nekur nebija sko-lnu balss un
kltbtnes. Tas laikam ir tas darbs ar grmatm, vielu, lpstm,
grbekiem, da-toriem, skolniem, vec-kiem, sabiedrbu vai vl ko,
visiem vien rind, par ko lasm atskaits un dzirdam intervijs. Kuri
ir dartji? Kuri ir tie, kuriem no procesa tiek gan labums, gan
prieks un galu gal kuru pc tas viss notiek?
Pat ja tradicionli sau-cam to visu par mca-nu, tomr mcana ir par
viiem, nevis mums; ne tpc, lai dartu ms laimgus un apmierin-tus, k
nesen, viesojo-ties Rg, mums, tas ir, pedagogiem, atgdinja Saloniku
Aristotea uni-versittes asocitais pro-fesors Georgs K. Zarifs, un,
izvirzot mrus un sagaidmos rezulttus, jem vr, ka tikai dau no tiem
var novrtt uz-reiz un, iespjams, b-tiskkie ir tiei tie, kurus
varam saukt par vlama-jiem vai iecertajiem un kurus iespjams
sasniegt un prliecinoi demons-trt tikai pc ilgka laika posma,
konkrts mcbu programmas beigm.
os rezulttus nevaram sasniegt ms; tas ir skol-nu zi, bet tas ir
atkargs no msu ieguldjuma, ti-cbas ikviena varanai,
spjas bt blakus staj viet, laik un daudzum. Prasmes paklust, kad
tas ir labkais, ko varam dart, un drosmes runt tad, kad jiestjas
par saviem skolniem un viu nkotni. Droi vien tiei tas veido vismaz
dau no saittm, kas savieno sa-krto zinanu punktus un pieir tiem
dzvbu un jgu.
Kaut ar dakrt var likties citdi, sabiedrbai rp, kas notiek
skols, un tiek meklti visdadkie veidi, k notiekoo uzla-bot. J, is
ir ar laiks, kad izgltba nereti tiek saukta par pakalpojumu, ko kds
sniedz kdam citam. Pe-dagogi to uztver atirgi. Vieniem tas liekas
peda-goga btbu aizvainojoi, citiem sniedz pamatojumu formlkai
attieksmei pret darmo, sak, pasniedzu un miers; vl citiem
apstiprina prliecbu, ka katra skolo-tja individulais sniegums un
attieksme ir galvenais, kas nosaka gan paa, gan klientu skolnu un
viu imeu ieguvumus un apmierintbu. Izrds, ka no svara ir tas, kdu
biz-nesu kur iedomjas. Ms tau zinm atirbu starp darbinieku, kur
atstrd savas stundas, un to, kur katram klientam sniedz uzmanbu un
ieinterest-bu, ir zinos, prliecints un ar atbildbas izjtu par savu
darmo. Btiski ir tas, ka, k saka profesore Iveta estere, varam
izv-lties iet vai neiet uz vienu vai otru veikalu, bet uz skolu
brnam jiet, un tas situciju maina.
Patiesb man liekas, ka biznesa retorika ir viens no veidiem, k
sabiedrba cenas atrast argumentus, lai mudintu (piespies-tu?) skolu
un skolotjus bt laipnkiem, smaidg-kiem, iejtgkiem, tpc neuzersimies
uz klientu un pakalpojumu spla-nas grbekiem. Padarsim redzamkus un
dzvkus savus labkos, btiskkos humns pedagoijas un tikas principus
un tad b-sim sastapuies vlm un rcb labkas skolas vei-doan, tas ir
labka at-balsta sniegan laimgka un veiksmgka ikviena msu sabiedrbas
jaun cilvka augan.
Bet ldz sastapans punktam vl gar ce ejams. Pagjuaj ned-
Izgltbas un zintnes ministrijas rkotaj darba grupas sanksm
pirma-jos secinjumos daljs Ekonomisks sadarbbas un attstbas
organizci-jas (OECD) eksperti, kuru uzdevums ir ar skatu no malas
un plakm kon-teksta zinanm paldzt
mums paiem saskatt savas izgltbas sistmas, in gadjum jo pai
pe-dagogu darba samaksas sistmas, funkcionalitti un uzlaboanas
iespjas. Pedagogu darba samak-sa cik pazstams un aktuls jautjums,
tau ekspertu ziojumi cents izsist domanu no ieras-ts gultnes,
atgdinot, ka atbilde uz o jautjumu atrodama tikai tad, kad sabiedrb
ir vienoans par to, kda veida izglt-bu ms vlamies un kds ir
kvalitatvs pedagoga darbs, jo ne bezkaislgi galarezultti, bet spja
sniegt atbalstu katra sko-lna vajadzbm, przinot un emot vr plaku
kontekstu un paredzot grtbas un atstumtbas risku, atspoguo
skolo-tja darba kvalitti. Un te nu sks gganu kari pau starp.
Izskats, ka daai izgltbas politikas veidotju un pedagogu joprojm
liekas, ka izlases skolni pa skol, kuru rezultti ir tikpat labi k
Singapras skolniem, ir vrtgki par tiem tur, prjiem, un ka skolns ir
vrtgs k naudas maisi skolas bilanc, apstipri-not augstu
konkurtspju. Savukrt prjs skolas, kuras ik dienu strd at-bilstoi
savu skolnu vaja-
dzbm neatlasot, bet at-balstot, mulsi klus; grti pagalma
komandai sacen-sties ar Rgas Dinamo Kdu nkotni da pieeja sola
Latvijas sabiedrbai?
Maikla Fulana un Ma-rijas Lengvrtijas jau-nk ptjuma A Rich Seam
ievad sers Maikls
Berbers saka: pretstat 20.gadsimta skolai, kuras uzdevums bija
sairot, kuri skolni ders augst-skolai, kuri vairk vai ma-zk
kvalifictiem prak-tiskiem darbiem, 21. gad-simt da iroana vairs nav
pieaujama ne morlu, ne socilu, ne ekonomisku iemeslu pc. Vai tiem
ms turpinsim irot, prvietot, apzmt?
Un tomr pavasaris nk ar labm zim. Pirmaj Brocnu novada imeu
forum (un tas tiem bija imeu forums, jo klt bija gan lieli, gan
mazi) skaist saulain sestdien dalbnieku bija tik daudz, ka galven
rpe bija sag-dt gana daudz krslu. Sa-vukrt Strasbr oned, 24. un 25.
aprl, notiks 2. Janua Koraka semi-nrs un Eiropas Padomes rkota
konference, kur tiks apspriests 21.gadsim-ta skolotju manifests, un
taj ir skaidri pateikts, ka uzmanbas centr ir brns un skolotjiem,
veckiem, lmumu piemjiem vie-tj, nacionlaj un starp-tautiskaj lmen,
k ar visai sabiedrbai kop j-strd katra brna lab. Ar o domu par
katra brna potencilu tad ar iesim savos ikdienas dar-bos, jo vii
patiem ir pai svargkie.
.XUVNROdLUSDWVVYDUJdNDLV"
.dUXQdMDPUDNVWdPXQGRPdMDPSDUL]JOWEX
Izskats, ka daai izgltbas politikas veidotju un pedagogu joprojm
liekas, ka izlases skolni pa skol, kuru rezultti ir tikpat labi k
Singapras skolniem, ir vrtgki par tiem tur, prjiem, un ka skolns ir
vrtgs k naudas maisi skolas bilanc, apstiprinot augstu
konkurtspju.
S
Biznesa retorika ir viens no veidiem, k sabiedrba cenas atrast
argumentus, lai mudintu (piespiestu?) skolu un skolotjus bt
laipnkiem, smaidgkiem, iejtgkiem, tpc neuzersimies uz klientu un
pakalpojumu splanas grbekiem.
S
AIJA TNAIK
Aija Tna norda ka, kaut ar dakrt var likties cit-di, sabiedrbai
rp, kas notiek skols, un tiek meklti visdadkie veidi, k notiekoo
uzlabot.
FOTO
: And
ris B
rzi
IK_NR_ 8_24_04_14ped.indd 5 4/23/14 5:11 PM
