„FIZIKA”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/DU_AMSP_Fizika_2011... · 2016. 1. 15. · 2 AKADĒMISKĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA FIZIKA Programmas kods 45440 Programmas īstenošanas

1

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

Akadēmiskā maģistra studiju programma

„FIZIKA”

Pašnovērtējuma ziņojums par 2011./12. studiju gadu

Daugavpils, 2012

2

AKADĒMISKĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

FIZIKA

Programmas kods 45440

Programmas īstenoš anas vieta DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte

Programmas direktors Dr. phys., docents Amandis Podiņš

Programmas īstenoš anas veids pilna laika studijas

Studiju ilgums 2 gadi

Studiju valoda latviešu

Programmas apjoms 80 KP

Iegūstamais grāds dabaszinātņu maģistra grāds fizikā

Uzņemš anas prasības bakalaura grāds fizikā vai 2. līmeņa augstākā profesionālā

izglītība fizikas jomā

Akreditācijas ziņojums apstiprināts DU senāta sēdē

2007.gada 28.maijā, protokols Nr. 6.

Senāta priekšsēdētājs:

Dr. phys., profesors V. Paškevičs

3

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Maģistra studijas ir padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšana un pētniecības iemaņu un prasmju

attīstīšana fizikas zinātniskās pētniecības jomā. Maģistra studiju programmas mērķis ir studējošo

sagatavošana patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai, sniegt padziļinātas zināšanas un prasmes

teorētiskajā fizikā, cietvielu fizikā, optikā, eksperimentālajā fizikā un citos attiecīgās apakšnozares

studiju programmu kursos, nodrošinot maģistrantiem iespējas sagatavoties izglītības turpināšanai

doktorantūrā un sekmīgi iekļauties darba tirgū.

Maģistra studiju programmas galvenais uzdevums ir veicināt studējošo teorētisko zināšanu,

izziņas un pētniecisko prasmju individuālo lietošanu noteiktas problēmas risināšanai.

Fizikas maģistra studiju programmas uzdevumi ir:

veicināt maģistrantu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi kādā no fizikas apakšnozarēm: cietvielu fizikā, optisko sakaru fizikā un fizikas didaktikā;

nodrošināt zinātnisko pētījumu veikšanu izvēlētajā fizikas nozarē, lai iegūtos rezultātus varētu apkopot maģistra darbā;

attīstīt spēju orientēties mūsdienu fizikas un tehnikas sasniegumos, attīstīt spēju iegūt informāciju;

veikt patstāvīgu zinātniski pētniecisku darbību, analizēt un prezentēt iegūtos rezultātus;

apgūt fizikālo mērījumu veikšanas un datu apstrādes prasmes ar modernām IT programmatūrām, kuras nepieciešamas patstāvīgā zinātniski pētnieciskajā darbā;

veicināt radošu un inovatīvu darbību.

2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav





2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN KOMPETENČU

FORMĀ

Studiju rezultāti zināšanas un izpratnes formā.

Sekmīgu studiju rezultātā maģistrants spēj parādīt padziļinātas vai paplašinātas zināšanas un izpratni,

no kurām daļa atbilst fizikas nozares jaunākajiem atklājumiem un kuras nodrošina pamatu radošai

domāšanai vai pētniecībai, tajā skaitā darbojoties dažādu jomu saskarē

Studiju rezultāti prasmju formā. (spēja pielietot zināšanas, komunikācija, vispārējās prasmes)

Sekmīgu studiju rezultātā maģistrants spēj patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu

risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku darbību. Spēj argumentēti izskaidrot un diskutēt par

sarežģītiem vai sistēmiskiem fizikas zinātnes nozares aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar

nespeciālistiem. Spēj patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, uzņemties

atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi, veikt uzņēmējdarbību, inovācijas

fizikas zinātnes nozarē, veikt darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos un neprognozējamos

apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas.

Studiju rezultāti kompetenču formā (analīze, sintēze un novērtēšana)

4

Sekmīgu studiju rezultātā maģistrants spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas

zinātniskas un profesionālas problēmas, pamatot lēmumus, un, ja nepieciešams, veikt papildu

analīzi. Spēj integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības

metožu attīstībā, parādīt izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu iespējamo ietekmi uz vidi

un sabiedrību. Studiju rezultāti definēti arī katram studiju kursam, atbilstoši MK Noteikumiem Nr.

990 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" un līdz ar to arī pārskatīts un nepieciešamības

gadījumā mainīts studiju kursa saturs.

(Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un kompetenču formā atbilst Eiropas kvalifikāciju

ietvarstruktūru (EKI) līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstami Ministru

kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumiem Nr.990 (Pielikums MK 05.10.2010. noteikumu Nr.931

redakcijā).

3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

3.1. Studiju procesa organizācija un vadība.

Akadēmisko maģistra studiju programmu fizikā ir starpposms starp fizikas bakalaura un

doktora studiju posmiem ko realizē Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte

pilna laika studiju formā. Programmas realizācija notiek atbilstoši „Noteikumiem par valsts

akadēmiskās izglītības standartu” (Ministru kabineta noteikumi Nr.2, Rīga 2002.g. 3. janvāris), kā

arī saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem Daugavpils Universitātē, kas izdoti saskaņā ar Augstskolu

likumu, Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumiem Nr. 846 „Noteikumi par prasībām,

kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” un DU Satversmi ("Izglītības likums" 1.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumiem Nr.990 (Pielikums MK 05.10.2010.

noteikumu Nr.931 redakcijā).

3.2. Iekšējā kvalitātes mehānisma darbība.

Studiju programmu kvalitātes vērtēšana tiek veikta ar mērķi sekot studiju programmas izpildei un

plānot tās attīstību. Kvalitātes iekšējās novērtēšanas sistēmu veido vairāki posmi:

studiju programmu realizēšanas vērtējums,

studiju programmas satura analīze,

studiju kursu satura izvērtēšana,

docētāju zinātniskā un metodiskā darba kvalitātes novērtēšana,

studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas analīze,

studiju procesa stratēģiskas plānošanas analīze.

Studiju programmu saturu un realizēšanu vērtē DU studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC) ,

DU Studiju padome un fizikas programmu padome. Katras fizikas studiju programmas ikgadējais

pašnovērtējuma ziņojums, ko studiju programmas direktors iesniedz SKNC, tiek apstiprināts DU

Senātā un ievietots DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php).

Studiju kursu saturu izvērtēšanu veic studiju programmas realizācijā iesaistītās katedras, kas,

salīdzinot programmu studiju kursus ar atbilstošajiem studiju kursiem LR un ES augstskolās, lemj

par kursu satura atbilstību jaunākajiem sasniegumiem attiecīgajā fizikas nozarē. Par katra studiju

kursa izstrādi ir atbildīgs to pasniedzošais docētājs.

Studiju kursu docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana notiek vairākos

līmeņos:

pēc programmas realizācijā iesaistīto katedru un programmas direktora organizētās studentu aptaujas rezultātiem;

pēc DU SKNC izveidotās aptaujas, kuras rezultātus apkopo Sociālo pētījumu laboratorija;

http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759&from=offhttp://dau.lv/post/sknc.php

5

pēc absolventu, darba devēju un docētāju apspriežu rezultātiem,

pēc atsauksmēm plašsaziņas līdzekļos.

Līdz ar to programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānismu galvenokārt veido šādi

komponenti:

studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā (studējošo priekšlikumi studiju procesa uzlabošanā); studentu anketēšana mācību spēku un programmas vērtēšanai ;

studējošo studiju rezultātu analīze un apspriešana katedras sēdēs;

akadēmiskā personāla konsultāciju organizēšana un studiju sistemātiska pārbaude;

vērtēšanas sistēmas nodrošināšana atbilstoši MK noteikumiem Nr.481 un atbilstoši DU noteikumiem par pārbaudījumiem;

programmas ikgadējā pašnovērtējuma ziņojuma izstrāde un apspriešana;

kompetentu, kvalificētu pasniedzēju iesaistīšana programmas īstenošanā;

rūpes par studiju resursu paplašināšanu un studentu nodrošināšanu ar studiju materiāliem un aparatūru;

regulāra informācija masu saziņas līdzekļos par studiju programmām un to īstenošanu

nemitīga studiju programmas kvalitātes uzlabošana īstenojot Eiropas standartus un vadlīnijas iekšējās kvalitātes nodrošināšanai augstskolās, kā to paredz Eiropas asociācija kvalitātes

nodrošināšanai (skat. European standards and guidelines for internal quality assurance

within higher education institutions, European Association for Quality Assurance in Higher

Education, 2005, Helsinki, http://www.enqa.net/bologna.lasso.)

Izšķirošā nozīme studiju programmu kvalitātes nodrošināšanā ir studiju programmu padomei, kas

vērtē iepriekšējo studiju gadu pieredzi, plāno darbu nākamajam studiju gadam, seko studiju procesa

un pētnieciskā darba integrācijai, kā arī veic stratēģisko studiju procesa plānošanu.

3.3. Imatrikulācijas noteikumi .

Sudentu imatrikulācija notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem pilna un nepilna laika

augstākā līmeņa studijām. Uzņemšanas noteikumi DU izdoti saskaņā ar Augstskolu likumu,

Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumiem Nr. 846 „Noteikumi par prasībām,

kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” un DU Satversmi..

Uzņemšanas process sastāv no:

pieteikumu pieņemšanas un dokumentu noformēšanas;

iestājpārbaudījumu organizēšanas;

konkursa uz studiju vietām organizēšanas (iestājpārbaudījumu rezultātu apkopošana, ranžēšana, t.i. salīdzināšana ar studiju vietu skaitu);

konkursa rezultātu publiskošanas;

reģistrēšanās studijām (līguma par studijām slēgšana);

imatrikulācijas - personas ierakstīšanas Daugavpils Universitātes studējošo sarakstā (matrikulā) DU Fizikas maģistrus uzņem pilna laika studiju programmās (studiju veids, kuram atbilst 40

kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā).

Uzņemšana notiek konkursa kārtībā saskaņā ar DU uzņemšanas prasībām. Reflektanti ar

bakalaura grādu fizikā vai 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību fizikas jomā piedalās

konkursā ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi. Pretendenti (reflektanti, kuri pēc konkursa

rezultātiem ir ieguvuši tiesības reģistrēties studiju vietā) slēdz rakstisku Līgumu par

apņemšanās uzsākt studiju programmas apguvi pirmajā semestrī.

..

3.4. Studiju programmas profesionālais/akadēmiskais statuss

6

Studiju programmas akadēmisko statusu apliecina Latvijas Republikas izglītības un zinātnes

ministrijas Augstākās izglītības programmas akreditācijas lapa Nr.048-1217, saskaņā ar kuru ,

pamatojoties uz Akreditācijas komisijas 2007.gada 11.jūlija lēmumu Nr.3018, Daugavpils

Universitātei ir tiesības īstenot akreditēto akadēmisko maģistra augstākās izglītības programmu

FIZIKA (43440) un piešķirt dabaszinātņu maģistra fizikā akadēmisko grādu. Pilna laika

klātienes studijas. Programma akreditēta līdz 2013. gada 21. decembrim.

3.5. Studiju programmas struktūra

Akadēmiskās studijas fizikā Daugavpils Universitātē aptver bakalaura, maģistra un doktora

studijas. Maģistra studiju programma paredzēta 2 studiju gadiem. Studiju struktūra atbilst MK

Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu (Nr. 2., 2002.03.01.):

Studiju programma tiek realizēta 3 apakšnozarēs:

“Fizikas didaktika”,

“Cietvielu fizika”,

“Optisko sakaru fizika”.

Programmu nosacīti varētu sadalīt trīs daļās:

teorētisko atziņu izpēte;

pētnieciskais darbs;

teorētisko atziņu aprobācija.

Pirmā daļa ietver metodoloģiju, kas atspoguļo moderno teoriju virzību fizikā.

Otrās daļas saturs ietver patstāvīgu zinātniskā darba izstrādi, kas paredz konsultācijas ar zinātnisko

vadītāju. Uzsvars tiek likts uz fizikas programmās studējošo patstāvīgu pētniecisku darbu, kas

saistīts ar atsevišķu jautājumu dziļāku izpēti un izpratni.

Trešā studiju programmu daļa nodrošina studentu iemaņas pielietot teorētiskās atziņas zinātniskajā

darbā un lietišķajos uzdevumos. Programma paredz semināru un pētniecisko uzdevumu izpildi

docētāju vadībā. Lai akcentētu zinātniskā darba nozīmīgumu, studiju gaitā no maģistrantiem tiek

prasīta obligāta uzstāšanās vismaz divās zinātniskajās konferencēs, kā arī vēlamas publikācijas.

Maģistra darbā studentam jāparāda spēja plānot un veikt zinātnisku pētījumu kādā no fizikas

apakšnozarēm, iegūstot rezultātus, kas ietver novitātes vai jauna praktiskā pielietojuma pazīmes.

Programmas daļas Kredītpunktu skaits

A daļa: Obligātie kursi 20

B daļa: Ierobežotās izvēles kursi 20

C daļa: Teorētisko atziņu aprobācija 20

Maģistra darbs 20

Kopā: 80

Programmas A un B daļas nodrošina Fizikas nozares un izvēlētās apakšnozares teorētisko atziņu

izpēti (40) Kp), Teorētisko atziņu aprobācijai paredzēti 20 Kp un maģistra darba izstrādei -20 Kp.

Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. Ja kontaktnodarbības sastāda

vairāk par 50% no KP, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā fakultātes Domes vai nodaļas

Padomes lēmums).

7

Attiecība starp kontaktnodarbībām un studējošo patstāvīgo darbu ir aptuveni 50% no

kredītpunktiem. DU pieturas pie vienota principa, ka kontaktstundu skaits nedēļā atbilst studiju

kursa kredītpunktu skaitam.






3.6. Studiju programmas saturs un plāns

Studiju plāns veidots tā lai teorētisko atziņu izpētes kursi un teorētisko atziņu aprobācija būtu

realizēti 1.-3.semestrī un maģistra darba izpildei būtu veltīts beidzamais (ceturtais) semestris.

Uzskatām, ka tā struktūra atbilst programmas mērķiem un uzdevumiem.

(1. pielikumā – studiju plāni).






Studiju programma akreditēta 11.07.2007., lēmums Nr. 3018. Programmu saturs dots 1.pielikumā.

Lai optimizētu pasniedzēju slodzes un nodrošinātu studiju grupas aizpildījumu līdz 5

studējošajiem grupā studiju procesā daži studiju kursi tika vadīti vienlaicīgi pirmā un otrā studiju

gada fizikas maģistrantiem. Lai to realizētu tika veiktas šādas izmaiņas maģistru studiju programmas

„Fizika” (fizikas didaktikas nozare) studiju plānā: 1. Obligātie kursi 18 KrP apjomā no 1. semestra tika pārcelti uz 3. semestri

Cietvielu teorijas pamati eks. 4 KrP

Fāžu pārejas materiālu struktūra eks. 2 KrP

Fizikas vēsture un zinātnisku atklājumu loģika dif. iesk. 4 KrP

Grupu teorijas un tenzoru analīzes elementi dif. iesk. 2 KrP

Kondensētās vides fizika eks. 2 KrP

Kristālfizika dif. iesk. 2 KrP

Statistika un eksperimenta plānošana dif. iesk. 2 KrP

2. No 3. semestra uz 1. semestri pārcelti sekojoši kursi:

Spektroskopiskās metodes dif.iesk. 2 KrP

Prakse laboratorijā dif.iesk. 2 KrP

Pedagoģiskā prakse dif.iesk. 3 KrP

8

Semināri par jaunumiem fizikas zinātnē dif.iesk. 1 KrP





Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā - jauno

studiju kursu apraksti).

Studiju kursu saturs būtiski nav mainīts. Protams, tiek ņemti vērā sasniegumi modernajā fizikā un

katrs docētājs kā parasti tos iekļauj lekciju kursā.






4. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās vai profesionālās izglītības standartam

Studiju programmas realizācija balstās uz Latvijai saistošiem dokumentiem vienotas

augstākās izglītības telpas attīstīšanai Eiropā, atbilstoši Boloņas deklarācijai un Lisabonas stratēģijai,

kā arī no tiem izrietošiem dokumentiem.

DU studiju programma „Fizika” atbilst MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības

standartu (Nr. 2., 2002.03.01.):

1) atbilstoši ir programmas mērķi, uzdevumi un saturs veidoti saskaņā ar MK izvirzīto pamatmērķi maģistra programmām – „nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un

pētniecības iemaņu un prasmju apguvi attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares

pamatjomā”, kā arī respektēts šādām programmām noteiktais uzdevums „sniegt

studējošajiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes

spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot studējošos turpmākām

zinātniskās pētniecības studijām”;

2) atbilstošs ir akadēmiskās maģistra studiju programmas „Fizika” apjoms (80 KRP., no kuriem 20 kredītpunktu ir maģistra darbs)

.

Tabula 1. Fizikas maģistra studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam.

Npk

.

Prasība Normatīva

is akts

Izpilde

1 Maģistra studiju programmas apjoms 80

kredītpunkti., no kuriem ne mazāk kā 20

kredītpunktu ir maģistra darbs

MK Nr.2 Programmas apjoms 80 kredītpunkti,

no kuriem 20 kredītpunktu ir

maģistra darbs)

9

2 Maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai

apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu

izpēti (ne mazāk kā 30 kredītpunktu)

MK Nr. 2 A daļa Obligātie kursi (20

kredītpunkti) un B daļas Ierobežotās

izvēles kursi (20 kredītpunkti)

nodrošina nepieciešamos vismaz 30 kredītpunktus

3 Maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu

nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas

aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15

kredītpunktu).

MK Nr.2 C daļas Teorētisko atziņu aprobācija

(20 kredītpunkti)

4.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam (profesionālajām studiju

programmām)

Datu nav.

4. 3. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība

Maģistra studijas programmas „Fizika” efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai un turpmākās

attīstības sekmēšanai tiek uzturēti pastāvīgi kontakti ar absolventiem un darba devējiem. Sadarbība

realizējas gan tiešā saziņā ar absolventiem un darba devējiem, gan veicot aptaujas. Šāda veida

kontakti nodrošina atgriezenisko saikni ar darba tirgus dalībniekiem – darba devējiem un

diplomētiem speciālistiem. Aptauju rezultāti un izteiktie ierosinājumi un priekšlikumi ļauj dinamiski

reaģēt uz izmaiņām darba tirgū un pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem.

Maģistra studiju programmas „Fizika” absolventu pašreizējā nodarbošanās galvenokārt ir saistīta ar

darbu, kur nepieciešama maģistra studiju programmas „Fizika” izglītība, daudzi turpina studijas

profesionālajās maģistra studiju programmā „Vidējās izglītības skolotājs” vai doktora studiju

programmā „Cietvielu fizika ”. Maģistrantūras beidzēji sekmīgi studē doktorantūrā (~50%) vai

strādā par fizikas skolotājiem (~50%). Regulāri notiek tikšanās gan ar maģistrantūras beidzējiem,

gan ar doktorantu vadītājiem. Tikšanās reizēs tiek koleģiāli pārrunātas visas ar studijām un

programmas uzlabošanas iespējām saistītās aktivitātes

Maģistra studiju programmas „Fizika” absolventu summētās atbildes rāda:

Vai piedāvātās maģistra studiju programmas saturs kopumā atbilst pašreizējām darba tirgus

izvirzītajām prasībām?

pilnīgi daļēji

70% 30%

Vai iegūtās zināšanas varat izmantot savā profesionālajā darbā?

pilnīgi daļēji

65% 35%

Vai studijas ir ietekmējušas Jūsu profesionālo karjeru (darba algas palielināšana, paaugstinājums

amatā u.c.)?

jā nē

40% 60%

10

Kā Jūs vērtējat maģistra studiju programmu „Fizika” kopumā?

teicami labi apmierinoši

50% 50% 0

Vai Jūs apmierināja programmā iesaistīto docētāju:

pilnīgi daļēji

zinātniskā kvalitāte 100%

metodiskā kvalitāte 85% 15%

prasme ieinteresēt 80% 20%

komunikācija ar studējošajiem 95% 5%

Kā Jūs apmierināja studiju kursu piedāvājums?


50% 50% 0

Kā Jūs vērtējat maģistra studiju programmas „Fizika” studiju kursu kvalitāti?


70% 25% 5%

Kā Jūs vērtējat pārbaudījumu prasības, formu un novērtējuma adekvātumu?


40% 55% 5%

Kā Jūs vērtējat mācībspēku un programmas vadības attieksmi gadījumos, kad Jums ir bijušas

grūtības ar programmas prasību izpildi (semināri, eksāmeni u.c.)?


75% 25% 0

Kā Jūs vērtējat studiju informatīvi tehnisko nodrošinājumu (telpas, pieeja internetam, lasītavas,

bibliotēkas, izdales materiāli utt.)?


40% 50% 10%

Vai Jūs apmierināja studiju procesa (nodarbību saraksts, sesijas grafiki u.c.) organizācija?

pilnīgi daļēji

80% 20%

Kā Jūs vērtējat auditoriju (lekcijas, semināri u.c.) un patstāvīgā darba īpatsvaru?


11

50% 40% 10%

Kā vērtējat iespējas individuāli noskaidrot Jūs interesējošus jautājumus par studiju kursiem,

atsevišķiem kursu jautājumiem, maģistra darbu izstrādi?

teicami labi

80% 20%

Absolventi, izvērtējot maģistra studiju programmu „Fizika” realizāciju, norāda šādas stiprās puses:

– programmas saturs ir labi pārdomāts, daudzveidīgs, atbilst darba tirgus izvirzītajām prasībām;

– pietiekošs studiju kursu piedāvājums cietvielu fizika, optisko sakaru un fizikas didaktikas nozarēs;

– iespēja aprobēt iegūtās zināšanas (piedalīšanās konferencēs, semināros, kolokvijos utt.); – laba zinātniski teorētiskā un eksperimentālā bāze; – docētāju atbalsts un ieinteresētība; – docētāju komunikatīvās prasmes un spēja sadarboties.

Absolventu aptaujas minētas arī programmas vājās puses un izvirzīti priekšlikumi programmas

kvalitātes uzlabošanai:

– atsevišķās jomās trūkst zinātniskās literatūras; – otrajā studiju gadā palielināt patstāvīgā darba īpatsvaru un samazināt auditoriju darbu; – vairāk informēt studējošos par iespējām iesaistīties dažādās zinātniski pētnieciskajos

projektos;

– lielākas iespējas sadarbībai ar ārvalstu studējošajiem.

Tādējādi absolventu aptaujas rezultāti ļauj saskatīt gan programmas pozitīvās puses un

priekšrocības, gan negatīvās puses, kas atklāj programmas trūkumus un nepilnības, kuru novēršana

ir nepieciešama programmas efektīvai funkcionēšanai.

Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka daudzus absolventus iegūtās zināšanas ir rosinājušas pievērsties

zinātniskajai darbībai skolās, kā arī turpināt studijas profesionālajās maģistra studiju programmās vai

doktorantūrā. Absolventu aptaujas rāda, ka diemžēl maģistra grāds nav ietekmējis viņu profesionālo

karjeru un cēlis atalgojumu, taču šis kritērijs vairāk ir attiecināms kopumā uz izglītības sistēmu.

....

2007./2008.st.g., 2008./2009.st.g., 2009./2010.st.g. 2010./2011.st.g. 2011./2012. st.g.rakstiskas

darba devēju aptaujas netika veiktas, bet ir notikuši divi semināri ar Daugavpils uzņēmumu

Direktoru padomes pārstāvju līdzdalību.. Tikšanās reizēs visas ar studijām un programmas

uzlabošanas iespējām saistītās aktivitātes tiek koleģiāli pārrunātas. Dienvidaustrumlatvijas reģionā ir

katastrofāls tehniski izglītotu cilvēku deficīts. Daugavpils Universitātes Fizikas katedrai ir problēma,

kā noturēt studentus auditorijās, lai tie nepārtrauktu studiju procesu. Faktiski lielākais vairākums

fizikas studentu visos izglītības līmeņos bez īpašām grūtībām atrod darbu uzņēmumos un citās

institūcijās. Kā parasti neliela daļa absolventu izvēlas pedagoģisko darbību. Vispār, ar beidzēju

nodarbinātību nav bijušas nekādas problēmas un šķiet, ka tuvākajā laikā arī nebūs. Pietiekami labi

apmaksāta darba piedāvājumus saņem arī studējošie, bet, diemžēl, ar studiju tematiku nesaistīts

papildus darbs traucē sekmīgām studijām. Darba devēji ir priecīgi jau vien par to, ka fizikas

speciālistu deficīta laikā atrod kādu, kas piekrīt pie viņiem strādāt, pie kam labi pārzina

datortehniku.

.

12

.

5. STUDIJU REZULTĀTU UN PROGRAMMAS SATURA SALĪDZINĀJUMS AR LĪDZĪGĀ

STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ (1) UN EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTĪS (2)

Latvijā Fizikas maģistrus sagatavo tikai Latvijas Universitātē tāpēc salīdzinājums veikts ar Latvijas

Universitātes Fizikas maģistra studiju programmu Salīdzināšanai ar Eiropas Savienības valstu

universitāšu fizikas maģistru programmām tika izvēlētas Boloņas Universitāte un Lundas

Universitāte. Abas šīs universitātes 2011-2012 gadā atrodas labāko Eiropas Universitāšu sarakstā

(http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2011-2012/europe.htm).

Maģistra programmas struktūru, mērķus, uzdevumus un apjomu nosaka LR MK noteikumi Nr.2

„Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, kas nosaka šai programmai kopējo

kredītpunktu skaitu 80 KP, jeb 120 ECTS. Tā kā LU maģistrantūrā ir ļoti plašs fizikas apakšnozaru

spektrs, tad tika salīdzināta tikai programmu struktūra, kas Latvijas universitātēs praktiski ir vienāda.

Salīdzinājums dots 2. tabulā. 2.tabula. Kreditpunktu (KP) un (ECTS) salīdzinājums fizikas maģistru studiju programmās Latvijas

Universitātē, Daugavpils Universitātē, Boloņas Universitātē un Lundas Universitātē ar Latvijas

Standartu

Latvijas

Standarts

(KP)

(ECTS)

Daugavpils

Universitāte

(KP)

(ECTS)

Latvijas

Universitāte

(KP)

((ECTS)

Boloņas

Universitāte

(KP)

(ECTS)

Lundas

Universitāte

(KP)

(ECTS)

Teorētisko

Atziņu izpēte

Pamatmodulis

30 (45)un

vairāk

20 (30) 26 (39) 20 (30) 20 (30) Izvēles

modulis

20 (30) 22 (33) 20 (30)

40 (60) Teorētisko atziņu aprobācija

Aktuālo problēmu aspektā

15 (22,5) un

vairāk 20 (30) 12 (18) 8 (12)

Maģistra darbs Ne mazāk kā

20 (30) 20(30) 20 (30) 32 (48) 20 (30)

Kopā 80 (120) 80 (120) 80 (120) 80 (120) 80 (120)

Salīdzināmo universitāšu fizikas maģistra programmu dati doti pielikumā 13. Kā redzams no tabulas

2. tad kopumā DU fizikas maģistra studiju programma pēc struktūras ir salīdzināma ar fizikas

maģistra programmām izvēlētajās Eiropas Savienības valstu universitātēs, proporcijas starp

attiecīgām programmu daļām ir līdzīgas. Detalizēti salīdzināt ir grūti, jo maģistru programmās sāk

izpausties specializācija tajos fizikas virzienos, kas raksturīgi dotajai universitātei.

6. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA

6.1. Izmantotās studiju metodes un formas

Studiju programmu apguves laikā tika izmantotas tradicionālās darba formas - lekcijas,

semināri, patstāvīgie darbi, kolokviji, kontroldarbi. Darbu formu izvēle pamatojas uz iepriekšējo

gadu pieredzi. Tika lasītas lekcijas, risināti uzdevumi un uzklausīti studentu ziņojumi un

prezentācijas semināru nodarbībās.

Maģistranti uzstājās ar ziņojumiem Fizikas katedras zinātniskajos semināros un DU jauno

zinātnieku konferencē.

2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav..



http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2011-2012/europe.htm

13



6.2. Prakse Prakse skolās (4 kreditpunkti) paredzēta fizikas maģistriem, kuri studē fizikas didaktikas virzienā

un kuriem nav skolotāju prakses. Pedagoģisko praksi Daugavpils Universitātē (DU) organizē

saskaņā ar „Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (LR

Ministru Kabineta noteikumi Nr. 481, 20.11.2001.), Nolikumu par studijām DU un citiem

normatīvajiem dokumentiem.

Pedagoģiskās prakses mērķis veicinot studenta teorētisko zināšanu saikni ar praktisko darbību

attīstot viņa pedagoģisko kompetenci.

6.3.Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu, to izvēles pamatojums un rezultātu analīze).

Studējošo zināšanu, prasmju un iemaņu līmenis tiek novērtēts, ņemot vērā kolokviju, laboratorijas

darbu un kontroldarbu rezultātus, bet sesijas laikā – ieskaitēs un eksāmenos. Katra studiju kursa

beigās studējošo zināšanas, prasmes un iemaņas tiek novērtētas pēc 10 punktu sistēmas.

Pārbaudījums nokārtots sekmīgi, ja ir iegūts ne mazāk par 4 punktiem. Atsevišķus studiju kursus

novērtē ar diferencētu ieskaiti. Studiju kursos, kuros paredzēts eksāmens, studentu darbu semināros,

laboratorijā, uzdevumu risināšanas prasmē novērtē ar atzīmi “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

Noslēguma pārbaudījumus pieņem speciālas komisijas 3-5 cilvēku sastāvā, kuru personālsastāvu

apstiprina DU rektors.

Studējošo noslēguma eksāmena

atzīme fizikā

Maģistra darbu vidējā atzīme

2007./2008. studiju gadā 8 9

2008./2009. studiju gadā 8 9

2009./2010. studiju gadā 8 8

2010./2011. studiju gadā 8 8,5

2011./2012. studiju gadā -*) -*

)

*)2011./2012. studiju gadā noslēguma eksāmenu maģistranti nekārtoja un maģistra darbu

neaizstāvēja

Studējošo sekmes regulāri tiek apspriestas katedras sēdēs.

Sākot ar 2009./2010. studiju gadā imatrikulētajiem studējošajiem 2009.gada 15.jūnija Studiju

padomes sēdes protokola Nr. 10., lēmumu Nr. 13/1. atcelt maģistra gala eksāmenu akadēmiskā

maģistra studiju programmā „Fizika” (programmas kods 45440.

Fizikas studiju kursos faktiski notiek nepārtraukta novērtēšana semestra laikā. Sekmes tiek

novērtētas laboratorijas darbu izpildes un aizstāvēšanas laikā, semināros, kā arī pēc kontroldarbu

rezultātiem. Galīgais novērtējums notiek ieskaišu un eksāmenu sesijā. Diemžēl nepārtrauktā

novērtēšana, kas ir darbietilpīga kolokviju, kontroldarbu, testu ziņā, netiek uzskaitīta darba slodzē,

kas neveicina docētāju iniciatīvu to veikt, taču bez tās nevar objektīvi izvērtēt studentu zināšanas.





14


7.STUDĒJOŠIE

7.1.Studējošo skaits Maģistrantu skaits maģistra studiju programmas „Fizika” (programmas kods 45440) 2007- 2011.

studiju gados dots 3.tabulā

Maģistrantu saraksts 2007. 2011. studiju gados dots 14.pielikumā.

Tabula liecina, ka beidzamajos 6 gados vidējais maģistrantūrā studējušo skaits gadā ir aptuveni

6, no tiem aptuveni 4 sievietes. Visi studē par budžeta līdzekļiem

Maģistrantu skaita svārstības ir atkarīgas no valsts izglītības politikas, stipendiju iegūšanas iespējām

kā arī no fizikas bakalaura grāda ieguvēju skaita DU dotajā gadā, jo daudzi turpina izglītību

maģistrantūrā tūlīt pēc bakalaura grāda iegūšanas..

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits.

Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits dots tabulā

Tabula liecina, ka beidzamajos 6 gados pavisam ir imatrikulēti 14 studenti, no tiem 7 sievietes

Visi imatrikulētie mācās par budžeta līdzekļiem

Maģistrantūrā studējošie ir nākuši no skolām, augstskolām tūlīt pēc bakalaura grāda iegūšanas un no

ražošanas.) Tā, piemēram, 2009./2010. studiju gadā 5 (62%), maģistrantūrā studējošie ir nākuši no

izglītības iestādēm, 2 ( 25%) - no augstskolām tūlīt pēc bakalaura grāda iegūšanas un 1 (13%) - no

firmas (sk. diagrammu). Beidzamo gadu analīze rāda, ka 92% maģistrantu ir ieguvuši fizikas

bakalaura grādu Daugavpils Universitātē, 25% bakalauru iestājas maģistrantūra tūlīt pēc bakalaura

grāda iegūšanas. Ne visi imatrikulētie beidz studijas 2 gadu laikā. Tā kā ar stipendiju nevar

nodrošināt visus maģistrantus, tad bieži vien studenti ir spiesti materiālo apstākļu dēļ izstāties no

maģistrantūras vai izmantot akadēmisko atvaļinājumu, lai piepelnītos.

Maģistrantu iepriekšējā darba vieta

Augstskolas

2 - 25%

Firmas

1 - 13%

Izglītības iestādes

5 -62%

................................

7.3.Absolventu skaits

Gads

Kopā

tai skaitā

sievietes par budžetu par maksu ārzemju

studenti

2006./2007. studiju gadā 1 0 1 - -

15

2007./2008. studiju gadā 4 3 4 - -

2008./2009. studiju gadā 2 2 2 - -

2009./2010. studiju gadā 2 0 2 - -

2010./2011. studiju gadā 2 2 2 - -

2011./2012. studiju gadā 0 - - - -

Kopā 11 7 11

Tabula liecina, ka beidzamajos 6 gados maģistra grādu pavisam ir ieguvuši 11 absolventu, no tiem 7

sievietes. Visi absolventi ir studējuši par budžeta līdzekļiem. Salīdzinot beidzamajos 6 gados

imatrikulēto skaitu (14) ar absolventu skaitu (11) var secināt, ka maģistrantūras lietderības

koeficients ir aptuveni 79%.

7.4. Studējošo aptauju (par docētājiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un to analīze

Maģistra studiju programmas „Fizika” veiksmīgai realizācijai, turpmākai attīstībai un atgriezeniskās

saiknes nodrošināšanai studiju gada beigās tiek veikts studiju programmas izvērtējums (sk.6. pielikums), kura mērķis ir apzināt studiju procesa norisi būtiskāko aspektu griezumā. Studējošo aptauju

rezultāti ir vērtīgs un noderīgs materiāls programmas attīstībai un pilnveidei.

Studiju kursu izvērtējums par 2006. – 2011. st. g.

Studiju kursa svarīgums Pasniegšanas līmenis

2006./2007. 4,5 4,6

2007./2008. 4,5 4,5

2008./2009. 4,5 4,5

2009./2010. 4.5 4,6

2010./2011. 4,5 4,6

2011./2012. 4,5 4,6

vidēji 4,5 4,6

Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma kopumā?

Pilnīgi apmierina

% Pamatā apmierina %

2006./2007. 56 44

2007./2008. 50 50

2008./2009. 60 40

2009./2010. 60 40

2010./2011. 57 43

2011./2012. 50 50

vidēji 56 44

Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?

Pietiekams % Nepietiekams %

2006./2007. 55 45

2007./2008. 60 40

2008./2009. 60 40

2009./2010. 50 50

16

2010./2011. 55 45

2011./2012. 50 50

vidēji 55 45

Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku?

Bieži % Reti %

2006./2007. 75 25

2007./2008. 100 0

2008./2009. 100 0

2009./2010. 100 0

2010./2011. 100 0

2011./2012 100 0

vidēji 96 4

Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internetu?

Bieži % Reti %

2006./2007. 75 25

2007./2008. 100 0

2008./2009. 100 0

2009./2010. 100 0

2010./2011. 100 0

2011./2012 100 0

vidēji 96 4

Vai studiju programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir pietiekams?

Jā % Nē %

2006./2007. 100 0

2007./2008. 100 0

2008./2009. 100 0

2009./2010. 100 0

2010./2011. 100 0

2011./2012 100 0

vidēji 100 0

Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem?

Apmierinoša % Neapmierinoša %

2006./2007. 90 10

2007./2008. 100 0

2008./2009. 100 0

2009./2010. 100 0

2010./2011. 100 0

2011./2012 100 0

vidēji 98 2

Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu kopumā?

17

apmierinoša % Neapmierinoša %

2006./2007. 91 9

2007./2008. 100 0

2008./2009. 100 0

2009./2010. 100 0

2010./2011. 100 0

2011./2012 100 0

vidēji 98 2

Studējošo aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka kopumā fizikas maģistra studiju programmas realizācija

tiek vērtēta pozitīvi, īpaši augstu studējoši ir novērtējuši sadarbību ar mācībspēkiem, kas ir viens no

studiju rezultātu sasniegšanas priekšnosacījumiem.

Aptaujas rezultāti tiek analizēti un izmantoti studiju programmas kvalitātes uzlabošanai.

Katru gadu notiek studējošo aptauja, kas realizē atgriezenisko saikni „studējošais - studiju

programma”. Par maģistru studiju programmas "Fizika" realizāciju 2007./2008.st.g.,

2008./2009.st.g., 2009./2010.st.g., 2010./2011.st.g. tika aptaujāti visi maģistranti. Programmas

realizēšanu kopumā "apmierinoši" vērtē visi maģistranti un vērtējums “neapmierinoši” nav

sastopams (skat.6.pielikumu). Maģistranti studiju procesā bieži izmanto datortehniku,viņus

apmierina sadarbība ar mācībspēkiem, izvēlētā studiju programma kopumā. Par īpaši svarīgiem

studiju kursiem (vērtējums 5) tiek uzskatīti Kristālfizika, Prakse laboratorijā, Pētījumu rezultātu

apkopošana un ziņojums konferencē. Vērtējumu 4 ir ieguvuši kursi Kondensētās vides fizika,

Gaismas mijiedarbība ar vielu, Pētījumu metodoloģija un organizācija izglītībā.Pārējie kursi ir

ieguvuši vērtējumu (4,5 svarīgs –ļoti svarīgs). Ir izteikts priekšlikums palielināt kursa Grupu

teorijas un tenzoru analīzes elementi un samazināt kursa Fizikas vēsture un zinātnisku atklājumu

loģika apjomu. Lai maģistranti būtu labāk sagatavti pētneciskajam darbam vajadzētu pēc iespējas

vairāk studentus bakalaurus iesaistīt zinātniski pētnieciskajā darbā

Maģistranti vēlētos, lai būtu lielāks finansiāls atbalsts līdzdalībai starptautiskajās konferencēs, kā tas ir doktorantiem.Visi studenti izmanto studiju procesā datortehniku un Internet. Sadarbību ar

mācībspēkiem apmierinoši vērtē pilnīgi visi maģistranti. Aptauju rezultāti tiek apspriesti katedras

sēdēs un tiek ņemta vērā studiju programmu kvalitātes uzlabošanā. Studenti gan uzskata, ka

anketēšana nav īpaši vajadzīga un efektīva, dodot priekšroku atklātai diskusijai atklātajās katedras

sēdēs. Tā kā attiecīgā studiju gada studentu grupas ir nelielas, salīdzinot ar citām specialitātēm, tad

aptaujas anonimitāte ir diezgan nosacīta. Tradicionāli fizikas specialitātē starp studentiem un

pasniedzējiem ir koleģiālas attiecības.

7.5.Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā (Kursa, bakalaura, maģistra darbu tēmu

atbilstība studiju programmas saturam).

Studējošie aktīvi piedalās zinātniskajā darbā, tā rezultāti tiek apkopoti referātos un maģistra darbos,

kuri tiek apspriesti katedras sēdēs, zinātniskajās konferencēs un semināros. Maģistranti piedalās

ikgadējā studentu zinātnisko darbu konkursā. Referātu un maģistra darbu tēmas atbilst studiju

programmas saturam un katedras zinātnisko pētījumu virzieniem (8.pielikumā – aizstāvēto maģistra

darbu saraksts).




18



7.6.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Aptauju rezultāti tiek apspriesti katedras sēdēs un ņemti vērā studiju programmu kvalitātes

uzlabošanā. Studenti gan uzskata, ka anketēšana nav īpaši vajadzīga un efektīva, dodot priekšroku

atklātai diskusijai atklātajās katedras sēdēs. Tā kā attiecīgā studiju gada studentu grupas ir nelielas,

salīdzinot ar grupām citās specialitātēs, tad aptaujas anonimitāte ir diezgan nosacīta. Tradicionāli

fizikas specialitātē starp studentiem un pasniedzējiem ir koleģiālas attiecības. Studenti piedalās arī

zinātnisko konferenču organizēšanas pasākumos, kur apgūst patstāvīgā organizatoriskā darba

iemaņas. DMF Domē no 15 domniekiem 4 ir studējošie, kas ir 27 % no kopējā skaita. Studentu

pārstāvji aktīvi piedalās Domes darbā un viņiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo

intereses..

.

8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS

8.1.Akadēmiskā personāla skaits (atspoguļot izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem)

Maģistra studiju programmas fizikas kursus nodrošināja šādi DU Fizikas katedras mācībspēki.

Inovatīvās mikroskopijas centra un citu struktūrvienību docētāji:

Nr.p.k. Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Amats

1. Viktors Čadajevs Dr. phys. docents

1. Lolita Jonāne Maģ. Paed. Dr.Paed.

lektore

docente

2. Valfrīds Paškevičs Dr. phys. profesors

3. Klauss Bartels Dr.Phys. viesprofesors no Fehtas

4. Amandis Podiņš Dr. phys. docents

5. Raimonds Pokulis Dr. phys. docents

6. Antonijs Salītis Dr. phys. profesors

7. Edmunds Tamanis. Dr. phys. docents, as. profesors

8. Vjačeslavs Gerbreders Dr. phys. vadošais pētnieks

9. Leonīds Kozlovskis

Dr.phys.

Docents

10. Armands Gricāns

Dr.math

Asoc. prof

11. Felikss Sadirbajevs

Dr.habil math Profesors

12. Irēna Kokina Dr. psych Asoc. prof

13. Ilga Salīte Dr.Paed. Profesore

14. Jānis Teteris

Dr.phys. LU CFI Vad.

pētnieks

15. Andris Broks

Dr. phys.

LU Profesors

.

19

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu akadēmiskā personāla skaits fizikas katedrā samazinājies par divām

vienībām. Darbu beidza vieslektors profesors Klauss Bartels un 2007.gada 30.jūnijā no šīs pasaules

šķīrās profesors Guntis Liberts. Mācību palīgpersonāla skaits 2007./2008. studiju gadā neizmainījās.

2008./2009. studiju gadā akadēmiskā personāla un mācību palīgpersonāla skaits fizikas katedrā nav

mainījies.

2009./2010. studiju gadā akadēmiskais personāls fizikas katedrā nav mainījies, bet palīgpersonāla

skaits samazinājies par trijiem, jo pensijā aizgāja izglītības metodiķis Leo Trukšāns, izglītības

metodiķe Svetlana Gedroica Mihails Dubovs.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu akadēmiskais personāls 2010./2011. studiju gadā fizikas katedrā

samazinājies par vienu, jo pensijā aizgāja docents Viktors Čadajevs, bet palīgpersonāla skaits nav

mainījies: Inna Amosova aizgāja pensijā un viņas vietā pieņemta Velga Akmene.

Šajā studiju gadā naudas trūkuma dēļ docētāji no citām katedrām (F.SADIRBAJEVS, A.GRICĀNS,

I.SALĪTE, I.KOKINA) un augstskolām (A.BROKS, , J.TETERIS) netika uzaicināti, kursus

nodrošināja fizikas katedras personāls.


Fizikas katedras palīgpersonāls:

Leo Trukšāns izglītības metodiķis

Inna Amosova lietvedības sekretāre

Mihails Dubovs fizikas laborants

Svetlana Gedroica izglītības metodiķe

Grigorijs Grigorjevs elektronikas inženieris

Velga Akmene fizikas tehniķe


8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (atbilstība Augstskolu likuma prasībām)

Akadēmiskais personāls atbilst Augstskolu likuma prasībām.

Katedrā strādā 7 fizikas zinātņu doktori un 1 pedagoģijas maģistrs, tādējādi zinātniskais grāds ir

89% no katedrā strādājošajiem lektoriem, docentiem un profesoriem.

Katedrā strādā 7 fizikas zinātņu doktori un 1 pedagoģijas zinātņu doktors, tādējādi zinātniskais grāds

ir 100% no katedrā strādājošajiem mācībspēkiem.

Katedrā strādā 6 fizikas zinātņu doktori un 1 pedagoģijas zinātņu doktors, tādējādi zinātniskais grāds

ir 100% no katedrā strādājošajiem mācībspēkiem.

Akadēmiskais personāls pēc kvalifikācijas atbilst promocijas padomes sastāvam.


2011./2012. studiju gadā fizikas tehniķe Velga Akmene mācās doktorantūrā

8.3.Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu (pētnieciskā un

studiju darba mijiedarbība; līdzdalība projektos)

Fizikas katedras mācībspēki un studējošie zinātniskos pētījumus veic šādos virzienos:

20

1. Nelineārās optiskas un optisko materiālu īpašību pētījumi (Dr.habil. phys. G.Liberts, doktoranti);

2. Amorfo pusvadītāju, fullerēnu un citu moderno materiālu īpašību maiņa dažādu fizikālo faktoru iedarbībā (Dr.phys.V.Paškevičs, Dr.phys. V. Gerbreders, Dr.phys. R.Pokulis);

3. Augstvakuuma iegūšanas metožu pilnveidošana un daudzslāņu metāla kārtiņu magnētisko un struktūras īpašību izpēte (Dr.phys. L.Kozlovskis, Dr.phys. E.Tamanis, Dr. phys.V.

Paškevičs);

4. Radiācijas defektu pētīšana sārmu - halogēnu kristālos (Dr.phys. A.Podiņš)

5. Fizikas didaktikas problēmas Dr.phys. V. Čadajevs, mag.paed. L. Jonāne. Dr.phys. A.Salītis, Dr.phys. A.Podiņš).

6. Saules sistēmas mazo ķermeņu fizikālo evolūcija. Radioastronomijas metodes Saules sistēmas ķermeņu īpašību pētīšanā. (Dr. phys. A.Salītis)

LZP grants 05.1877 "Nelineāri optiskā elipsometrija” ( 1055Ls ).

Izpildītāji: Dr.habil.phys. G.Liberts, Dr.phys. E. Tamanis, Mag.phys. A.Bulanovs – pētnieks, DU

doktorants.

LZP starpnozaru (sadarbības) pētījumu projekts 05.0026 “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas”

(2005.-2008.g., 79360 Ls) sadarbībā ar LU CFI.

Izpildītājs no DU: Mag. chem. A. Gerbreders – pētnieks, DU doktorants

Valsts pētījumu programmas “Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai,

nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo

tehnoloģiju izstrāde” (290000 Ls) apakšprogramma 3.1. “Perspektīvie neorganiskie materiāli

fotonikai un enerģētikai”

Izpildītāji no DU:

Dr.phys.Valfrīds Paškevičs – vad. pētnieks,

Dr. phys. Vjačeslavs Gerbreders – vad. pētnieks,

Dr.habil.phys. Guntis Liberts – vad pētnieks,

Mag. phys. Ēriks Sļedevskis – pētnieks, DU doktorants,

Mag. chem. Andrejs Gerbreders – pētnieks, DU doktorants

LZA sadarbības projekta 05.0005. “Funkcionāli materiāli un tehnoloģijas mikroelektronikai un

fotonikai” apakšprojekts 05.0005.1.2. “Hologrāfisko materiālu un replikācijas tehnoloģiju

izstrāde uz amorfo halkogenīdu bāzes” (2005 – 2008.g.)

Izpildītājs no DU: Dr.phys. V. Gerbreders – apakšprojekta vadītājs, vadošais pētnieks.

ERAF2 57/029 projekts “Hologrāfisko materiālu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana” (sadarbībā ar

LU CFI).

21

Izpildītāji:

Dr. phys. Vjačeslavs Gerbreders – vad. pētnieks.

Dr.phys.Valfrīds Paškevičs – vad. pētnieks.

Mag. phys. Ēriks Sļedevskis – pētnieks, DU doktorants,

Mag. chem. Andrejs Gerbreders – pētnieks, DU doktorants

IZM projekts Nr. 2.3. Nanostrukturētu metālisku kārtiņu kristāliskās tekstūras pētīšana atkarībā no

kārtiņas un tās apakšslāņa biezuma.

Izpildītāji:

Dr.phys. Edmunds Tamanis (proj. vadītājs),

Aleksandrs Ogurcovs – fizikas bak. pr. 3. kursa students

ERAF projekts „Platzonas materiālu MOCVD tehnoloģijas izstrāde un izpēte ultravioletiem

gaismas emiteriem” (sadarbībā ar LU CFI). Izpildītājs no DU:

Dr.phys. Edmunds Tamanis

IZM projekts Nr. 2.2. Nelineārā magnetoptiskā Kerra efekta pētījumi metālu nanostruktūrās.

Izpildītājs: Dr.phys. Guntis Liberts

SUPERCOMET – 2. Leonardo da Vinči programma (2004 – 2007.g., Koordinators no Latvijas

puses Dr.habil.phys. G. Liberts, izpildītāji no Fizikas katedras Dr.phys. V.Paškevičs, Dr.phys.A.

Podiņš, mag.paed. L.Jonāne). SUPERCOMET – 2. Leonardo da Vinči programma (2004 –

2007.g., Koordinators no Latvijas puses Dr.habil.phys. G. Liberts, izpildītāji no Fizikas katedras

Dr.phys.V.Paškevičs, Dr.phys.A. Podiņš, Dr.phys. E.Tamanis, mag.paed. L.Jonāne).

ES projekts Nr.2006/0237/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0012/006 5“Starpnozaru

Biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē’’(Dr.phys.V.

Paškevičs)

ES struktūrfondu projekts 2003/004-979-06-03/2.2/0008 ” Inženierzinātņu bakalaura studiju

programmas izveidošana mašīnbūves nozarē DU”. Projekta vadītājs: Dr.phys. A.Salītis

Izpildītāji: Dr.phys.V. Paškevičs, Dr.phys..E. Tamanis.

LZP un IZM projekti

LZP projekts 05.1415 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā.” (Dr.phys.A.Salītis).

LZP grants Nr. 0347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju”

(Dr.phys. A.Salītis)

Fizikālie procesi multislāņu un daudzkomponenšu struktūrās 09.1548 2010 E.Tamanis, V.Gerbreders

ERAF līdzfinansētie projekti

Eksperimentālās difrakcijas elementu tiražēšanas līnijas

izveide un rentgendifraktometrijas iegāde

14.03.2008.-

31.08.2008. 499 401 E. Tamanis

22

Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas

centra un Sistemātiskās bioloģijas institūta zinātniskās

bāzes modernizēšana

25.09.2007. -

24.04.2008. 496 200 E. Tamanis

Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas

Centra izveide 2004. - 2006 704 000 A. Podiņš

ESF līdzfinansētie projekti

Jauno zinātnieku grupas

multidisciplinārs pētījums

biomateriālu tehnoloģiju

izstrādei

2009/0199/1DP/1.1.1.2.0/

09/APIA/VIAA/090

05.01.2010.

-

30.11.2012.

1 405 048

(DU

finansējums

nav

paredzēts)

Koordinators

DU

E.TAMANIS

Biofotonikas pētījumu grupa 2009/0211/1DP/1.1.1.2.0/

09/APIA/VIAA/077

17.12.2009.

-

31.03.2012.

1 331 450

(DU līguma

summa 47

500)

Koordinators

DU

Ē.SĻEDEVSKIS

Asoc. Prof. A Salītis un prof. V. Paškevičs ieguva sertifikātu “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”

Dr.phys. E. Tamanis cēla kvalifikāciju, piedalīdamies starptautiskajā simpozijā Madridē „Scientific imaging: seeing the invisible”, kas bija saistīts ar skanējošās mikroskopijas un

adaptīvās optikas pielietojumu.

Pārējie katedras mācībspēki paaugstināja savu kvalifikāciju semināros un konferencēs. Akadēmiskā personāla publikāciju saraksts un ziņas par dalību konferencēs dotas 4. pielikumā

Pamatdarbā Fizikas katedrā strādāja 6 mācībspēki tas ir 75% akadēmiskā personāla. Blakusdarbā

fizikas katedrā ar maģistrantiem strādāja DU Zinātņu daļas vadītājs Dr.fiz. Edmunds Tamanis un

G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra vadošais pētnieks Dr.fiz. Vjačeslavs Gerbreders.




2010./2011.studiju gadā finansu trūkuma dēļ mācībspēki no citām katedrām un mācību iestādēm

netika uzaicināti. Studiju darbā sākām iesaistīt fizikas doktorantus. Šajā studiju gadā kursu

Segnetoelektriķu fizikas pamati sagatavoja un vadīja doktorante Oksana Šimane.


Akadēmiskais personāls ir piedalījies vairāku pasākumu organizēšānā:

1. Latvijas inovatīvās mikroskopijas seminārs

2. DU LPI XV Starptautiskā zinātniskā konference

3. Person. Color. Nature. Music.

2007. gada 29. – 30. marts, Daugavpils

2007. gada 26. – 27.oktobris Krāslava

2007. 17. – 21. marts, Daugavpils 4.Daugavpils Universitātes 51. starptautiskā zinātniskā

konference

5. 3.Daugavpils zinātnes festivāls

2008. gada 15. – 16. aprīlis, Daugavpils

2008. gada 4.novembris

http://www.lu.lv/par/projekti/es/2007-2013/esf/cilvekresursi/biofotonika/

23

6. Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā zinātniskā

konference

7. Gunta Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra semināri

2009. gada 15. – 16. aprīlis, Daugavpils

2009. gada 16.oktobris, 17.novembris,

8.decembris, Daugavpils 8. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskā zinātniskā

konference

9. 4.Daugavpils zinātnes festivāls

2011.gada 13 – 15. aprīlis, Daugavpils

2010. gada .novembris 10. Daugavpils Universitātes 54. starptautiskā zinātniskā

konference

11.5.Daugavpils zinātnes festivāls

2012.gada 18. -20.aprīlis, Daugavpils

2011.gada novembris

8.4.Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem

6 gadiem

Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai tiek veidota ilgtermiņa prognoze, kas ietver

studiju programmu un profesūras attīstības perspektīvas DU DMF un fizikas katedrā.

Nākamajos sešos gados darbs ar personālu un tā atlasi notiks šādos virzienos:

perspektīvo fizikas programmu studentu (maģistrantu) kā jaunos mācībspēku kandidātu plašāka iesaistīšana pētījumu veikšanā, nodrošinot pienācīgu darba apmaksu, lai novērstu

viņu aiziešanu un labāk apmaksātām darba vietām Latvijā vai izceļošanu uz ārzemēm;

docētāju pētnieciskās un pedagoģiskās kvalifikācijas paaugstināšana, darbojoties attiecīgajos tematiskajos projektos;

docētāju motivēšana izmantot radošos atvaļinājumus zinātnisko monogrāfiju un mācību līdzekļu sagatavošanai, kā arī izmantot iespējas pastrādāt ārzemēs, lai celtu savu zinātnisko

kvalifikāciju, iejustos Eiropas izglītības telpā;

pilnveidot docētāju svešvalodu prasmi, lai varētu strādāt ar ārvalstu studentiem, kā arī papildināt savas zināšanas, lasot ārvalstu zinātnisko literatūru;

pētnieciskās bāzes attīstīšana tā, lai , izsludinot konkursu uz pētnieka vai profesora amatiem, uz to pieteiktos augsta ranga speciālisti;

jaunu datorprogrammu apguve, kas nodrošina augstu fizikālā eksperimenta kvalitāti.

Programmas īstenošanas kvalitāti daļēji ietekmē nepietiekošas svešvalodu zināšanas, jo ne visi

Fizikas katedras docētāji spēj lasīt zinātniskos žurnālus un studiju literatūru Rietumeiropas

valodās.Valodu apguvi veicina internetā pieejamās bezmaksas videolekcijas, ko lasa Masačusetas

Tehnoloģiskā institūta, Standfordas Universitātes un citu augstskolu profesori.

Zināmas grūtības rada arī tas, ka gada laikā vienam docētājam vidēji jānolasa 10 - 12 dažādi fizikas

kursi, kas saistīts ar nelielo studentu skaitu un obligāti izpildāmo kontaktstundu apjomu.

Akadēmiskais personāls ir ļoti noslogots, pildot LZP, ES, IZM un citus projektus, kas no vienas

puses ir liels ieguvums, bet no otras – laika ziņā traucē veltīt vairāk uzmanības visu līmeņu studiju

programmām.




2010./2011. studiju gads – darbam maģistrantūrā tiek piesaistīta doktorante Oksana Šimane


24

9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

9.1.Materiāli tehniskā bāze (Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita,

lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu)

Studiju programmu realizācijai tiek izmantotas tehniski nodrošinātas un kursu specifikai atbilstošas

auditorijas un laboratorijas..

Laboratorijas nosaukums Telpas Nr.

Vispārīgās fizikas laboratorijas un kabineti

1. Molekulārās un atomfizikas fizikas

laboratorija

230

2. Mehānikas un elektromagnētisma laboratorija 328, 329

3. Optikas laboratorija 228

4. Fizikas demonstrējumu kabinets 111

Speciālās laboratorijas un kabineti

5. Elektrotehnikas laboratorija 330

6. Radioelektronikas laboratorija 427, 428

7. Astronomijas laboratorija 430

8. Fizikas metodikas kabinets 327

9. Fizikas metodikas laboratorija 333, 334

10. Fizikas lekciju auditorija 113

Zinātniskās laboratorijas un kabineti

11. G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrs 122, 123, 124, 125, 126, 127, 129

13. Fizikas katedra 337, 336

Ir pilnveidots G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrs (GLIMC) papildinot elektronmikroskopu ar

elektronu litogrāfiju, struktūras un ķīmisko elementu analizatoru. GLIMC nodrošina studentiem

pieeju vismodernākajai aparatūrai, ar kuru var veikt pētījumus nanotehnoloģiju jomā. Studentiem ir

pieejams Latvijā pagaidām vienīgais pikosekunžu impulsu lāzers, kā arī konfokālais skenējošais

mikroskops Zinātniskajam darbam tiek izmantots G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrs, kura

aparatūra (elektronmikroskops ar elektronu litogrāfiju, struktūras un ķīmisko elementu analizatoru,

rentgenstaru difraktometrs RIGAKU, pikosekunžu impulsu lāzers, kā arī konfokālais lāzera

skenējošais mikroskops) nodrošina maģistrantiem iespēju veikt pētījumus nanotehnoloģiju jomā.

2011.gadā pilnveidojot G.Liberta Innovatīvās mikroskopijas centru iegādāts spektrofotometrs,

mikrospektrofotometrs, lāzeri dažādos spektra apgabalos, nanodaļiņu un nanopārklājumu

uzputināšanas iekārtas un optiskie galdi.

Informātikas katedra iegādājusi COMSOL un LabView programmatūru un izveidojusi

datorklases šo programmu izmantošanai.

Studentiem ir brīva pieeja divām datorklasēm, kā arī papildus Fizikas katedras laboratorijās un

kabinetos kopumā ir 8 datori. Pedagoģijas cikla kursus nodrošina Pedagoģijas katedra, un

psiholoģijas cikla kursus - Psiholoģijas katedra. Atsevišķu kursu vadīšanai tiek uzaicināti lektori no

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes, CFI, LZA Fizikas institūta u.c.. Salīdzinot

ar iepriekšējo periodu, būtiski ir attīstījušās pētnieciskās laboratorijas, pateicoties ES

struktūrfondiem un vietējiem zinātnes attīstības grantiem.

Lai nodrošinātu augstākās izglītības pieejamību personām ar kustību traucējumiem Daugavpils

Universitātes Mācību korpuss Vienības ielā 13, kopmītnes Parādes ielā 11 ir aprīkotas ar

uzbrauktuvi un kāpņu pacēlāju. Savukārt Mācību korpusā Parādes ielā 1 ir pieejams lifts.

Šobrīd Daugavpils Universitātē tiek īstenots projekts “Daugavpils Universitātes studiju

programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana”, ko līdzfinansē Eiropas

25

reģionālās attīstības fonds (ERAF), un kas paredz Daugavpils Universitātes infrastruktūras

modernizēšanu un pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām, tādējādi uzlabojot vides pieejamību

personām ar funkcionāliem traucējumiem (kustību, redzes, dzirdes, garīga rakstura traucējumiem):

mācību korpusos Vienības ielā 13, Parādes ielā 1, DU mācību bāzē „Ilgas” notiks telpu pielāgošana

personām ar īpašām vajadzībām. Mācību auditorijas būs pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos – ierīkoti

lifti un pacēlājs, likvidēti sliekšņi, piemērots durvju platums. Informācija pieejama vājredzīgiem un

vājdzirdīgiem cilvēkiem – ierīkoti projicēšanas aparāti, ierīkota skaņu pastiprinoša

aparatūra; tiks izveidota bērnistaba, kas paredzēta studējošajiem jaunajiem vecākiem – mazuļa

pārtīšanai un barošanai, un rotaļistaba – studējošo vecāku bērnu nodarbināšanai lekciju laikā.

9.3. Finanšu resursi Galvenais studiju programmas finansējuma avots ir valsts budžets. Studiju programmu ir iespējams

apgūt arī par maksu, taču jāatzīmē, ka maksas studentu pēdējos gados nav bijis, jo fizikas un citu

dabaszinātņu programmās netika pilnīgi aizpildītas valsts dotētās studiju vietas. Maksas studijas ir

bijušas tikai maģistra studiju programmā 2002/2003.gadā.

Kā papildus finansējums valsts finansējumam visu līmeņu studiju programmās var būt ienākumi no

studiju maksām kā arī no ES, IZM, LZA un citu projektu realizācijas..

Katru gadu divi DU jebkuras fizikas programmas studenti saņem 100 dolāru lielu latviešu izcelsmes

zinātnieka Dr. Konstantīna Poča stipendiju. 2006/2007. studiju gadā tie bija doktorants Ēriks

Sļedevskis un maģistrante Velga Akmeme. 2009./2010. un 2010./2011. studiju gados Eiropas

struktūrfonda projekta „Atbalsts Daugavpils Universitātes maģistra studiju īstenošanai”

(Vienošanās Nr. 2009/0151/1DP/1.1.2.1.1/09/IPIA/VIAA/012) ietvaros mērķstipendiju saņema

maģistrante MARINA KRASOVSKA.

Nozīmīgu ieguldījumu Fizikas katedras (un līdz ar to studiju programmu) attīstībā ir devusi DU

piedalīšanās ESF nacionālajā programmā “Atbalsts doktorantūras studijām un pēcdoktorantūras

pētījumiem dabas zinātnēs un informācijas tehnoloģijās” (aktivitāte 3.2.3.1.), kas ļauj Fizikas

doktorantiem aktīvi piedalīties starptautiskajā konferencēs, kā arī pilnveidot Fizikas katedras

materiāli tehnisko bāzi. Studiju programma iegūst zināmu labumu jeb “netiešo finansējumu” arī no

citu projektu realizācijas. Piemēram, realizējot projektu 2003/004-979-06-03/2.2/0008

“Inženierzinātņu bakalaura studiju programmas izveidošana mašīnbūves nozarē DU”, (vadītājs

asoc. prof. A. Salītis) tika iepirkta precīza mēraparatūra, kuru var izmantot arī cietvielu fizikā

paraugu mehānisko īpašību noteikšanai. To pašu var teikt attiecībā uz ES fondu projektu

Nr.2006/0237/VPD1/ESF/PIAA/ 06/APK/3.2.3.2./0012/0065 Starpnozaru Biomehānikas un

nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē , kura konsultants biomehānikas jautājumos

ir Fizikas katedras prof. V. Paškevičs.Tāpat lielu finansiālu ieguldījumu materiālās bāzes uzlabošanā

dod projekti: Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas Centra izveide (704 000Ls)

Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas centra un Sistemātiskās bioloģijas institūta

zinātniskās bāzes modernizēšana (496 200 Ls), Eksperimentālās difrakcijas elementu tiražēšanas

līnijas izveide un rentgendifraktometrijas iegāde (499 401 Ls)

Studiju izmaksu aprēķini uz vienu studentu ir doti 12. pielikumā

9.3. Bibliotēka (Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju) .. Programmas nodrošinājums ar mācību literatūru nav apmierinošs. To atzīst arī 44 % no

aptaujātajiem maģistrantiem (skat.7.4.nodaļu). Faktiski studiju literatūras ir daudz, it īpaši Internetā,

taču tās varētu būt vairāk tieši latviešu valodā. Kā rāda pārrunu rezultāti, šis procentu skaitlis varētu

būt augstāks, jo maģistranti, kuri slikti pārvalda svešvalodas un arī latviešu valodu, par sev derīgu

uzskata to studiju materiālu, kas ir viņu dzimtajā valodā. Lielākas grūtības ir ar zinātniskajiem

žurnāliem, jo to abonēšanai nav pietiekami daudz līdzekļu, taču plaši tiek izmantota bezmaksas

pieeja daudziem žurnāliem un elektroniskajai informācijai Internetā.

26

Regulāri tiek saņemti informatīvie un zinātniskie žurnāli Europhysics News, Photonics Spectra,

Scientific Computing World, Europhotonics, Laser Focus World, Materials Today,Microscopy and

Analysis, Optics & Laser Europe, Solid State Technology, Nanotoday, Nature,Nature Physics,

Physik in Unserer Zeit, Spektrum der Vissenschaft, Terra, Zvaigžņotā debess, Квант, Наука и

жизнь, Физика в школе, Успехи физических наук, Прикладная физика, Latvian Journal of

Physics and Technical Sciences, Медицинская физика, International Union of Crystallography

newsletter un Квантовая электроника.

Jāatzīmē, ka fizikas maģistra programmā studējošie varēs pietiekami plaši izmantot to literatūru,

kura ir un vēl tiks iepirkta no ES projektu līdzekļiem priekš inženierzinātņu studijām un

dabaszinātņu integrētajiem kursiem.

Internetā ir pieejamas bezmaksas videolekcijas, ko lasa Masačusetas Tehnoloģiskā institūta,

Standfordas Universitātes un citu augstskolu profesori.

10.ĀRĒJIE SAKARI

10.1.Sadarbība ar darba devējiem

Saikne ar darba devējiem tiek uzturēta nepārtraukti, sadarbojoties ar Latgales Reģionālo Attīstības

aģentūru, kur tiek apkopoti speciālistu pieprasījumi pa tautsaimniecības nozarēm. Tā kā pēc fizikas

maģistra grāda iegūšanas faktiski var turpināt izglītību doktorantūrā vai strādāt izglītības iestādēs vai

uzņēmumu zinātniski pētnieciskajās laboratorijās, tad uzņēmēju un Skolu pārvaldes interese par

studijām šajā programmā ir pietiekami liela. DU ir arī viena no SIA “Daugavpils novada

uzņēmējdarbības atbalsta centrs “ dibinātājām, un DU šajā organizācijā pārstāv prof. V. Paškevičs.

Tādā veidā, sadarbojoties ar uzņēmējiem, pašvaldībām un skolu pārvaldēm, var mērķtiecīgāk virzīt

speciālistu sagatavošanu atbilstoši reģiona vajadzībām un pilnveidot studiju programmas praktisko

daļu. Sakarā ar to ka programmas beidzēji strādā skolās, bankās, ražošanas uzņēmumos, un citās

darba vietās, darba devēji ir reģiona un pilsētu izglītības pārvaldes, banku direktori, biznesmeņi u.c.

Šīs personas tiek uzaicinātas uz fizikas katedras un DU pasākumiem, kuros tiek apspriestas studiju

programmas un to izpildes rezultāti. Fizikas katedras vadība konsultējas arī ar DU padomnieku

konventu, kurā pārstāvēti visu Latgales reģiona pašvaldību vadītāji, starp kuriem ir ne mazums

bijušo DU fizikas studentu. Daugavpilī darbojas arī investoru klubs, kura dibinātāji ir ieinteresēti, lai

pilsētā būtu pēc iespējas vairāk tehniski izglītotu cilvēku, kuri spēj ne tikai darbināt sarežģītu

aparatūru, bet arī izprast tās darbības principu. Fizikas katedras vadītājs ir DU pārstāvis minētajā

organizācijā. Ik gadus Maģistrantūras beidzēji iestājas un sekmīgi studē DU doktorantūrā Cietvielu

fizikas apakšnozarē.





9.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas

fakultāte, Cietvielu fizikas institūts

Kopīgi pētījumi, informācijas apmaiņa,

publikācijas, dalība LZP un ES pētnieciskajos

kopprojektos.

Maskavas Valsts universitāte Kopīgi pētījumi metālu plāno kārtu

27

magnetooptisko īpašību jomā, informācijas

apmaiņa, publikācijas

Norvēģijas Tehniskā universitāte (Trondheima) Partneri projektā“SUPERCOMET-2”

Fehtas augstskolas Dabaszinātņu didaktikas

institūts (Vācija)

Sadarbība dabaszinātņu didaktikas jautājumos

Joensu Universitāte Somijā (prof. P.

Ketolainens, prof. T. Jēskelainens

Apmaiņa ar zinātnisko informāciju





10.3.Akadēmiskā personāla ienākošā un izejošā mobilitāte

Atskaites periodā studiju programmā ārvalstu docētāji nestrādāja un arī mūsu docētāji nestrādāja

ārvalstīs.






10.4. Studējošo ienākošā un izejošā mobilitāte

Ārvalstīs studējošo maģistrantu pagaidām nav kā arī nav studējošo no ārvalstīm.






28

11.PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS .

11.1. Studiju programmas SVID analīze

29

a. Stiprās puses b. Vājās puses

DU Fizikas katedras aktivitātes un izglītības kvalitāte ir labi zināmas

Austrumlatvijas novadā.

Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls (100% ar zinātnisko

grādu).

Studijas tiek saistītas ar pētniecību fizikas laboratorijās.

Par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem iepirkta moderna

aparatūra un aprīkojums, izveidots

inovatīvās mikroskopijas centrs.

Programmu absolventiem ir vispusīga sagatavotība.

Labs laboratoriju aprīkojums un pietiekams praktisko darbu apjoms,

kas ļauj iegūt labas iemaņas un

prasmes.

Personāls realizē zinātņu ietilpīgus projektus, kā arī piedalās kopējus

projektos ar LU un citām

institūcijām.

DU ir vienīgā iestāde Latvijā ārpus Rīgas, kas nodrošina akadēmisko

izglītību fizikā visos tās līmeņos.

c.

Mazs studentu skaits fizikas programmās.

Liels akadēmiskā personāla vidējais vecums.

Nav apmaiņas studentu.

Nav ārzemju studentu.

Mazs studiju literatūras daudzums latviešu valodā.

Mazs starptautiskajā zinātniskajā periodikā citēto publikāciju skaits,

Mazs vieslektoru skaits.

Joprojām nepietiekams programmu finansiālais nodrošinājums.

Akadēmiskais personāls maz izmanto radošos atvaļinājumus savas

kvalifikācijas paaugstināšanai.

Nepietiekama ārējo sakaru izmantošana fizikas programmu realizācijā.

Docētāji praktiski negatavo mācību līdzekļus angļu valodā.

Netiek piedāvāti kursi tālākizglītības (mūžizglītības) mērķiem.

d. Iespējas e. Draudi

DU Fizikas katedra ir iesaistījusies vairākos Eiropas strukturālo fondu

projektos, kas dod iespēju uzlabot

materiālo bāzi izmantojot ERAF un

ESF finansējumu.

Pieaug studentu iespējas studēt ārzemēs, piedalīties apmaiņas

programmās.

Pieaug studentu iespējas aktīvi piedalīties studiju programmu

padomēs, DMF Domes darbā.

Vidusskolās interese par dabas zinātnēm katru gadu palielinās, kas

dod iespēju palielināt reflektantu

skaitu un nokomplektēt

programmas.

Plašas sadarbības iespējas ar izglītības iestādēm vidusskolas

fizikas skolotāju deficīta likvidēšanā.

Novada uzņēmēji kļūst aktīvāki sadarbībā ar Daugavpils universitāti

inovatīvo izstrāžu pieprasījumu

Studenti, kas studē ārzemēs, var neatgriezties DU, līdz ar ko tā tieši vai

netieši finansē citas valsts izglītības

sistēmu, palīdzot sagatavot speciālistu.

Daļa doktorantu pēc studiju beigšanas neaizstāv promocijas darbu vai arī aiziet

no universitātes, kas apdraud

akadēmiskā personāla atjaunošanu.

Brīvais lekciju apmeklējums noved pie studiju kvalitātes pazemināšanās.

Docētāju nevēlēšanās izmantot radošos atvaļinājumus var novest pie mācību

līdzekļu novecošanas, starptautisko

sakaru panīkuma, atpalicības inovatīvo

metožu apguves un lietošanas jomā.

Tikai pilna laika studiju forma bez iespējas studēt neklātienē var samazināt

interesi par izglītības iegūšanu fizikā

Paredzama studentu skaita samazināšanās un fizikas zināšanu

līmeņa tālākais kritums vidusskolas

beidzēju vidū.

30

ziņā.

Ir iespēja faktiski nepārtraukti modernizēt aparatūru un telpu

aprīkojumu.

Augstākā līmeņa fizikas studiju programmās var studēt citu fizikas

saskarzinātņu programmu

absolventi.

Ir iespēja būtiski palielināt aizstāvēto promocijas darbu skaitu

fizikā.

Ārvalstu vieslektoru piesaiste.

Studiju kursu satura pilnveidošana, to izdošana valsts valodā.

Akadēmiskā personāla profesionalitātes un darba kvalitātes

paaugstināšana.

Nav iespējams plānot ilgtermiņā finanses, jo to piešķiršana un realizācija

ir atkarīga no politiskajiem un

ekonomiskajiem procesiem, ko DU nevar

ietekmēt, piem., kavējumi projektu

finansēšanā līdz pat gadam.

Konkurences trūkums vietējā akadēmiskā vidē var radīt nevēlēšanos

pilnveidoties un celt savu kvalifikāciju.

Visu minēto draudu faktoru iespējamā sakritība var novest pie universitātes

izglītības kvalitātes zaudēšanas,

programmu prestiža krišanās un to

pašlikvidācijas studējošo trūkuma dēļ.

31

PIELIKUMI

1. Pielikums. Studiju programmas pilna un nepilna laika studiju plāni.

Maģistra studiju programmas „Fizika” saturs

Nr.

p.k. Kursa nosaukums

Pārbaudes

forma

(semestra

numurs)

KP

Apa

kš

noz

are

Docētājs

Eks. Iesk.

Teorētisko atziņu izpētes kursi -40Kp

A. daļa: Obligātie vispārizglītojošie fizikas

kursi (pamatmodulis) 20 KP

1. Cietvielu teorijas pamati 1 4 cdo Doc.V. Čadajevs

Doc.A.Podiņš

2. Fāžu pārejas, materiālu struktūra 1 2 cdo Vad. pētn.V.Gerbreders

3. Fizikas vēsture un zinātnisku atklājumu

loģika

1 4 cdo Doc. A. Podiņš

4.

Grupu teorijas un tenzoru analīzes elementi

1

2

cdo

Prof. F.Sadirbajevs

Asoc. prof. A. Gricāns

Doc. A. Podiņš

5. Kondensētās vides fizika 1 2 cdo Prof. V. Paškevičs

6.

Kristālfizika

1

2

cdo Doc. A. Podiņš

Doc. V. Čadajevs

7. Statistika un eksperimenta plānošana 1 2 cdo Doc. A. Podiņš

8. Supravadāmība 1 2 cdo Prof. V. Paškevičs

Doc..V.Čadajevs

20

B. daļa: Izvēles speciālie kursi

(Izvēles modulis 20 Kp)

1. Fotoelektriskās ierīces 2 1 co Doc. R. Pokulis

2. Gaismas mijiedarbība ar vielu 2 2 co Vad. pētn. V. Gerbreders

Prof. A. Salītis

3. Lāzeru fizika 2 1 co Prof. A. Salītis

4. Modernie optiskie materiāli 3 2 co Vad. pētn. J.Teteris

Vad. pētn. V. Gerbreders

Prof. V. Paškevičs

5. Reakciju kinētika kondensētās vidēs 3 1 co Doc. A. Podiņš

6. Segnetoelektriķu fizikas pamati 2 2 co Doc. V. Čadajevs

Doc.A.Podiņš, Doktorante O.Šimane

7. Astronomijas aktuālās problēmas 2 1 d Prof. A. Salītis

8. Fizikas didaktikas aktuālās problēmas 3 3 d Lekt. Doc. L. Jonāne

9. Izglītības filozofija 3 6 d Prof. I.Salīte

10. Pētījumu metodoloģija un organizācija

izglītībā

2 4 d Asoc. prof. A. Broks

Doc. L. Jonāne

11. Visuma pētīšanas fizikālās metodes 3 3 d Prof. A. Salītis

12. Atvērto sistēmu fizika 3 3 dc Doc. A. Podiņš

13. Biomehānikas pamatjautājumi 2 1 dc Prof. V. Paškevičs

14. Radiācijas defekti cietvielās 3 2 dco Doc. V. Čadajevs Doc. A. Podiņš

15. Statistiskās fizikas elementi 2 2 dco Doc. A. Podiņš

16. Heterogēnu un nesakārtotu vižu optika 3 2 o Prof. A. Salītis

17. Maksvella vienādojumi optikā 3 2 o Doc. V. Čadajevs Prof. A. Salītis

18. Optiskā bistabilitāte 2 1 o Prof. A. Salītis

19. Optiskās mērierīces 2 1 o Vad. pētn. T. Freivalds

Doc. R. Pokulis

20. Optiskie frekvenču standarti 3 1 o Doc. R. Pokulis

21. Optiskie stikli 3 2 o Prof. V.Paškevičs

32

Doc. A.Podiņš

22. Organiskie un polimēru materiāli optikā 3 2 o Vad. pētn. J.Teteris, Prof. A. Salītis

23. Signālu pārraides teorija 3 2 o Doc. R. Pokulis

24. Šķiedru un integrālās optikas elementi 3 2 o Prof. V.Paškevičs

Doc. A.Podiņš

20

Teorētisko atziņu aprobācija -20KP

1. Mūsdienu didaktiskās pieejas un to

pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi

2 3 d

Prof. I. Salīte

Asoc. prof. I. Kokina, Doc. L. Jonāne

2. Spektroskopiskās metodes 3 2 o Vad. pētn. T. Freivalds

Doc. A.Podiņš

3. Fizikālo lauku lāzerdiagnostika 2 2 o Asoc. prof. E.Tamanis

Vad. pētn. V. Gerbreders

4. Datori fizikas mācīšanā 2 3 dc Asoc. prof. E. Tamanis

5. Elektronu mikroskopija 2 2 co

Asoc. prof. E. Tamanis

Vad. pētn. T. Freivalds

6. Praktiskās holografiskās sistēmas 3 1 co Vad. pētn. V. Gerbreders

7. Prakse laboratorijā 3 3 co Maģistra darba vadītājs

8. Pedagoģiskā prakse 3 2 d Lekt. L. Jonāne

Prof. A.Salītis

9. Fizikas eksperimentu tehnoloģija 2 3 dc Lekt. L.Jonāne

Prof. A.Salītis

10. Olimpiāžu uzdevumu sastādīšana un

risināšana

2 2 d Lekt. L. Jonāne

Prof. A.Salītis

11. Pētījumu rezultātu apkopošana un ziņojums

konferencē

2.4 4 dco Maģistra darba vadītājs:

Doc. A. Podiņš


Vad. pētn. V.Gerbreders

12. Semināri par jaunumiem fizikas zinātnē 2 1 dco Doc. R. Pokulis

Doc.A.Podiņš

13. Speciālais optikas praktikums 2 2 o Vad. pētn. V. Gerbreders

14. Semināri par jaunumiem materiālu zinātnē

un optiskajos sakaros

2.4 2 o Vad. pētn. V. Gerbreders

Doc. A.Podiņš

Maģistra darbs 20 Maģistra darba vadītājs:

Doc. A. Podiņš



Kopā A daļā ,KP 20

Kopā B daļā, KP 20

Teorētisko atziņu aprobācija, KP 20

Maģistra darba vadītājs:

Doc. A. Podiņš



Maģistra darbs, KP 20

Kopā programmā, KP 80

Paskaidrojums

c- kursi rekomendēti apakšnozarei "Cietvielu fizika"

d- kursi rekomendēti apakšnozarei "Fizikas didaktika"

o- kursi rekomendēti apakšnozarei "Optisko sakaru fizika"

APSTIPRINĀTS DMF Domes sēdē

2009.gada _________

33

Protokols Nr. ___

MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS

„Fizika” (cietvielu fizikas nozare) (programmas kods 45440)

STUDIJU PLĀNS pilna laika studijas, studiju ilgums – 2 gadi

2009./2010. studiju gads

Pārbau-

dījuma

forma

Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads

Nr. Kursa nosaukums KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.

p.k. skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopējais lekcijas lab.darbi

pr. darbi

semināri lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

1.sem A daļa [KrP:20]

1. Cietvielu teorijas pamati eks. 4 64 40 16 8 2 2

2. Fāžu pārejas materiālu struktūra eks. 2 32 16 12 1 1

3. Fizikas vēsture un zinātnisku atklājumu loģika dif. iesk 4 64 32 32 2 2

4. Grupu teorijas un tenzoru analīzes elementi dif. iesk 2 32 16 8 8 1 1

5. Kondensētās vides fizika eks. 2 32 16 16 1 1

6. Kristālfizika dif. iesk 2 32 16 8 8 1 1

7. Statistika un eksperimenta plānošana dif. iesk 2 32 16 8 8 1 1

8. Supravadāmība eks. 2 32 16 16 1 1

B daļa [KrP: 0]

2.sem. A daļa [KrP: 0]

B daļa [KrP:10]

1. Fotoelektriskās ierīces /Optiskās mērierīces dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

2. Gaismas mijiedarbība ar vielu eks. 2 32 16 16 1 1

3. Lāzeru fizika /Optiskā bistabilitāte dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

4. Segnetoelektriķu fizikas pamati dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

5. Biomehānikas pamatjautājumi dif. iesk 1 16 8 8 0,5 0,5

6. Statistiskās fizikas elementi eks. 2 32 16 16 1 1

7. Fizikas didaktikas aktuālās problēmas dif.iesk 2 32 16 16 1 1

Teorētisko atziņu aprobācija [KrP:10]

1. Prakse laboratorijā dif. iesk. 3 48 16 32 1 2

2. Elektronu mikroskopija dif. iesk. 2 32 8 24 0.5 1.5

3. Datori fizikas mācīšanā dif. iesk. 3 48 16 32 1 2

4. Semināri par jaunumiem materiālu zinātnē un optiskajos sakaros dif. iesk. 1 16 1

5. Pētījumu rezultātu apkopošana un ziņojums konferencē dif. iesk. 2 2

3.sem A daļa [KrP:0]

B daļa [KrP:10]

1. Modernie optiskie materiāli dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

2. Visuma pētīšanas fizikālās metodes dif. iesk. 3 48 24 24 1.5 1.5

3. Atvērto sistēmu fizika dif. iesk. 3 48 32 16 2 1

4. Radiācijas defekti cietvielās eks. 2 32 16 16 1 1

5. Heterogēnu un nesakārtotu vižu optika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

6. Maksvella vienādojumi optikā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

Teorētisko atziņu aprobācija [KrP:10 ]

1. Spektroskopiskās metodes dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

2. Speciālais optikas praktikums dif. iesk. 2 32 32 2

3. Fizikālo lauku lāzerdiagnostika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

4. Praktiskās holografiskās sistēmas dif. iesk. 1 16 8 8 0.5 0,5

5. Maģistra darba izstrāde dif. iesk. 3 48 48 3

4.sem. A daļa [KrP:0]

B daļa [KrP:0]

Teorētisko atziņu aprobācija [KrP:20 ]

1. Semināri par jaunumiem fizikas zinātnē dif. iesk. 1 16 16 1

2. Semināri par jaunumiem materiālu zinātnē un optiskajos sakaros dif. iesk. 1 16 16 1

3. Pētījumu rezultātu apkopošana un ziņojums konferencē dif. iesk. 2 32 3

Documents

„FIZIKA”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/DU_AMSP_Fizika_2011... · 2016. 1. 15. · 2 AKADĒMISKĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA FIZIKA Programmas kods 45440 Programmas īstenošanas