2016. gada darbības pārskatsRīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs

2016.

Saturs

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības raksturojums 2016. gadā

2. lp.

Mācību olimpiādes 5. lp.1. prioritāte “Lasītprasmes izkopšana visu

vecumposmu skolēniem mācību priekšmetos”6. lp.

2. prioritāte “Digitālās kompetences stiprināšana un medijpratības attīstīšana”

20. lp.

2. prioritāte “Karjeras vadības prasmes un to integrēšana pedagoģiskajā procesā”

30. lp.

4.prioritāte Projekta “Izglītība izaugsmei - 2016” īstenošana

35. lp.

4.1. Projektu konkursa “Atbalsts skolas stratēģisko mērķu sasniegšanai”

35. lp.

4.2. Pedagogu radošās darbības konkurss„Radi. Rādi. Redzi.”

37. lp.

5. prioritāte Pedagogu profesionālās pilnveides ietekmes izpēte uz izglītības kvalitāti (2014 – 2017)

42. lp.

Lietvedība 50. lp.Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra veicamo pretkorupcijas pasākumu izpilde 2016.gadā

52. lp.

2016. gada pārskatu sagatavoja RIIMC darbinieki: S. Cīrule, S. Graudiņa, D. Sondare, I. Liepniece, I. Razumovska, K. Čipāne, A. Krečko, S. Katkeviča, D. Keidāne, I. Skrule, D. Kupča, I. Draveniece, S. Neimane.

©Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs. 2017.

1

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības raksturojums 2016. gadā

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (turpmāk – RIIMC) 2016. gadā pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi organizēja saskaņā ar izvirzītajiem prioritārajiem virzieniem:

1. Lasītprasmes izkopšana visu vecumu posmu skolēniem visos mācību priekšmetos

2. Digitālās kompetences stiprināšana un medijpratības attīstīšana3. Karjeras vadības prasmju attīstīšana4. Projekta “Izglītība izaugsmei 2016” īstenošana5. Pedagogu profesionālās pilnveides ietekmes izpēte uz izglītības

kvalitāti6. Speciālo zināšanu bērnu tiesību jautājumos nodrošināšana7. Skolu bibliotēku metodiskā vadība

Kopumā 2016. gadā dažādos RIIMC organizētajos profesionālās pilnveides vai pašizglītības pasākumos (kursos, semināros, meistarklasēs, supervīzijās, forumos, konferencēs u.c.) piedalījās un apliecības par dalību tajos saņēmuši 12 924 kursu dalībnieki. Kopējais piedāvāto pasākumu skaits – 508.

02000400060008000

1000012000

Profesionālās pilnveides/pašizglītošanās pasākumu/dalībnieku skaits

1. attēls. Pasākumu/dalībnieku skaits profesionālās pilnveides/pašizglītības kursos

2

Kā redzams 1. attēlā, visvairāk – 409 dažādi profesionālās kompetences pilnveides pasākumi – īstenoti RIIMC budžeta ietvaros, kuros piedalījušies 11 328 Rīgas pedagogi un 70 kultūras iestāžu darbinieki, savukārt 412 Rīgas iedzīvotāji 47 programmās, piedaloties ar savu līdzfinansējumu, apguvuši dažādas neformālās izglītības programmas.

Piedaloties IZM izsludinātajā iepirkumā par tiesībām īstenot profesionālās pilnveides programmas pirmsskolas un pamatskolas pedagogiem un sporta pedagogiem, 20 kursu programmas īstenotas ar IZM finansiālu atbalstu (7 programmas īstenotas Rīgas pedagogiem, 13 – pārējo pašvaldību pedagogiem).

Iepazinušās ar RIIMC izveidotajām pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmām, 6 pašvaldības vēlējušās tās piedāvāt saviem pedagogiem, ieguldot savas pašvaldības finansējumu.

2016. gadā tika veikts apjomīgs darbs pedagogu izglītošanā atbilstīgi normatīvajiem aktiem bērnu tiesību aizsardzības jomā (01.04.2014. MK noteikumi Nr.173 „Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”), 161 grupā 8 stundu programmā izglītojot 5590 izglītības iestāžu (gan vispārizglītojošo skolu, gan pirmsskolas izglītības iestāžu) pedagogus.

Par pašvaldības budžeta līdzekļiem tika izglītoti arī izglītības iestāžu tehniskie darbinieki (19 grupas, 1894 dalībnieki). 8 izglītības iestādes (138 darbiniekiem) atbilstīgi MK noteikumiem atrada par iespēju saviem darbiniekiem apmaksāt šos kursus.

Pieaugušo neformālā izglītība

2016. gadā RIIMC piedāvāja neformālās izglītības iespējas Rīgas iedzīvotājiem, plānojot un organizējot kursus izveidotajās 13 filiālēs Rīgā. To cilvēku skaits, kuri ir ieinteresējušies par kādu no Centra piedāvātajām pieaugušo neformālās izglītības programmām, nav bijis ļoti liels – 412. Lai gan RIIMC popularitāte pedagogu vidū ir ļoti liela, Rīgas iedzīvotājus iepazīstināt ar Centrā plānotajiem kursiem ir diezgan grūti, kā galveno iemeslu joprojām uzskatot publicitātes trūkumu.

3

dārzko

pība

mājturīb

a

psiholoģija

s jautāj

umi

rokdarb

i

skaist

umkopšan

a

svešva

lodas IT

numeroloģij

a

latvie

šu va

loda C līm

enis

dizains

uzņēm

ējdarb

ība

veselī

ba

valodas

0

20

40

60

80

100

120

140

Dalībnieku skaitsKursu programmu skaits

3. attēls. Pieaugušo neformālās izglītības programmas un dalībnieki

3. attēls atklāj, ka visvairāk apmeklētās kursu programmas ir bijušas tās, kas nepieciešamas darba tirgū – proti, valodu programmas. Interese joprojām nav mazinājusies arī rokdarbu apguvē, kopā dažādu rokdarbu veidus apguva 126 Rīgas iedzīvotāji. Kopumā tika piedāvātas 47 dažādas programmas, krās piedalījās 412 dalībnieki, veicot līdzmaksājumu.

Pieaugušo neformālās izglītības kursu un tēmu piedāvājums 2016. gadā ir bijis ļoti daudzveidīgs, diemžēl dalībnieku skaits grupās joprojām ir neliels (7 – 15), neskatoties uz to, ka informācija par pieaugušo neformālās izglītības iespējām tiek ievietota interneta vietnēs www.riimc.lv, www.e-skola.lv nosūtīta uz pašvaldības iedzīvotāju apkalpošanas centriem, pilsētas bibliotēkām u.c. Arī 2017. gadā tiks turpināts iesāktais darbs, domājot par jaunām iespējām iedzīvotāju informēšanā.

Kā prioritāti esam izvēlējušies piedāvājumā iekļaut tādas kursu tēmas, kas ir aktuālas sabiedrībā un sekmētu cilvēku veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū. Lielāka uzmanība tiks pievērsta pašvaldības iestāžu darbinieku mācīšanās vajadzību izzināšanā un piedāvājuma sagatavošanā.

4

Mācību priekšmetu olimpiādes

2015./2016. mācību gadā tika organizētas 17 2. posma novada mācību priekšmetu olimpiādes, kurās piedalījās 7788 Rīgas skolu skolēni. Apbalvojumus saņēma 2512 skolēni. Raksturīgi, ka jau ierasta situācija ir, ka visvairāk skolēnu savus spēkus vēlas pierādīt matemātikas, fizikas un bioloģijas olimpiādēs. Var secināt, ka eksakto zinātņu mācību priekšmetiem pievērstā uzmanība ir paaugstinājusi skolēnu zināšanas un devusi iespēju pierādīt tās mācību olimpiādēs. Jāņem vērā, ka šo eksakto zinātņu olimpiāžu uzvarētājiem ir iespēja demonstrēt savas zināšanas un prasmes arī starptautiskā līmenī - 2016. gadā 12 Rīgas skolēni ieguvuši zelta, sudraba, bronzas medaļas un atzinības rakstus par iegūtajiem rezultātiem starptautiskajās informātikas, ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas olimpiādēs.

Bioloģijaekonomika 10.-12.

filozofija 11.-12.fizika 9.-12.

franču valoda 5.-12.ģeogrāfija 9.-12.kl.informātika 9.-12.

krievu valoda (svešvaloda) 10.-12.ķīmijaLAT 2

latviešu valoda 11.-12.latviešu valoda 8.-9.

matemātika 5.-8.matemātika 9.-12.

vācu valoda 11.-12.vācu valoda 8.vēsture 9., 12.

0 500 1000 1500 2000 2500

Mācību olimpiādēs piedalījušos/apbalvoto skolēnu īpatsvars

piedalījās apbalvoti

3.attēls. Mācību olimpiādēs piedalījušos/apbalvoto skolēnu īpatsvars

2015. /2016. mācību gadā apbalvojumus par sasniegtajiem rezultātiem olimpiādēs saņēmuši 2512 skolēni, kas ir 32,25% no kopējā dalībnieku skaita (1. v. – 295, 2. v. – 641, 3. v. – 881, atzinības – 695).

5

1.prioritāte “Lasītprasmes izkopšana visu vecumposmu skolēniem mācību priekšmetos”

Mērķis: pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci un veicināt jēgpilnu lasītprasmes izkopšanu visu mācību posmu skolēniem dažādos mācību priekšmetos

Īstenojot šo prioritāti, tika izvirzīti 2 uzdevumi:

1. Apzināties un popularizēt pedagogu labās prakses piemērus lasītprasmes attīstīšanā dažādos mācību priekšmetos, organizējot izglītojošus un metodiskus pasākumus, pieredzes apmaiņas seminārus, ideju banku.

2. Īstenot profesionālās pilnveides programmu vienaudžu mācīšanās metodikas apguvei un metodikas aprobāciju skolās.

Prioritātes aktivitātes un to izvērtējums

Izglītības iestāžu pārstāvju un direktoru vietnieku informēšana par aktivitātēm un skolu komandu izveidošana

Prioritātes īstenošanai bija ieplānotas daudzas un dažādas aktivitātes: labās prakses piemēru iepazīšana skolu metodiskajās dienās, ideju banka, izglītojoši kursi, metodikas aprobācija un izvērtēšana, izbraukumsemināri, vasaras skola.

Par visām ieplānotajām aktivitātēm sākotnēji tika informēti Rīgas vispārizglītojošo skolu latviešu valodas un literatūras metodisko komisiju vadītāji un skolas, aicinot skolotājus dalīties pieredzē lasītprasmes attīstīšanai.

Prioritātes ietvaros bija paredzēts izveidot 12 -13 skolu komandas 3-5 pedagogu sastāvā, kuras apgūtu vienaudžu mācīšanās metodiku, aprobētu un ieviestu mācību darbā lasītprasmes uzlabošanai. Lai informētu par plānotajām aktivitātēm un iegūtu izglītības iestādes administrācijas atbalstu, tika apmeklētas direktoru vietnieku izglītības jautājumos sanāksmes.

Interese par vienaudžu mācīšanās metodiku (VIMALA) bija liela, un izglītības iestāžu komandas nokomplektējās, pirms tika apmeklētas visas direktoru vietnieku sanāksmes. Tika izveidotas 13 skolu komandas vienaudžu mācīšanās metodikas apguvei lasītprasmes attīstīšanai. Komandās bija latviešu valodas, literatūras, krievu valodas un literatūras, dabaszinību, ģeogrāfijas un vēstures skolotāji.

6

Divas skolas – Rīgas Franču licejs un Rīgas 61.vidusskola pieteicās dalīties pieredzē un iepazīstināt ar labās prakses piemēriem lasītprasmes attīstīšanai.

Vienaudžu mācīšanās metodikas apguve lasītprasmes attīstīšanai (VIMALA)

1. Profesionālās pilnveides kursi

VIMALA ir kooperatīvās mācīšanās metodisko paņēmienu kopums, kuras īstenošana uzlabo un attīsta skolēnu lasītprasmi, veicina skolēnu patstāvīgu mācīšanos un sadarbību mācību procesā. Metodikas apguve un ieviešana prasa no skolotāja pārskatīt līdz šim veikto mācību stundu plānojumu un izmantot stundā jaunas (VIMALAS) aktivitātes.

2016.gada martā un aprīlī 13 skolu komandas (56 pedagogi) apguva VIMALAS metodiku, apmeklējot profesionālās pilnveides kursus “Jēgpilnas lasītprasmes attīstīšana dažādu mācību priekšmetu stundās” 24 programmas stundu apjomā. Nodarbības vadīja Aija Kalve, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas lektore, VIMALAS eksperte, Jana Bistere, Friča Brīvzemnieka pamatskolas latviešu valodas skolotāja, pedagogs, kura VIMALAS metodiku izmanto ikdienas darbā vairāku gadu garumā, Ieva Margeviča-Grinberga, LU pētniece. Kursos apgūtās metodes un paņēmieni skolotājiem bija interesantas. Pedagogi novērtēja kursos gūtās zināšanas un pieredzi kā ļoti noderīgu, taču daži skolotāji nebija pārliecināti, vai skolēni aktīvi iesaistīsies mācību procesā, strādās pāros, mācīs otru skolēnu un vērtēs cita skolēna un savu darbu. Pedagogi uztraucās par disciplīnas jautājumiem klasē.

Skolotāju viedokli un skatījumu uz VIMALAS metodikas rezultātiem palīdzēja mainīt izbraukumseminārs uz Aglonas pamatskolu un kolēģu pozitīvā pieredze metodikas ieviešanā.

2. Izbraukumsemināri

Prioritātes laikā tika organizēti 2 izbraukumsemināri.

2016. gada maijā, pedagogi, kuri apguva VIMALAS metodiku devās izbraukumseminārā uz Aglonas pamatskolu, kurā pedagogi jau vairāku gadu garumā izmanto vienaudžu mācīšanās metodiku. Izbraukumseminārā piedalījās 52 Rīgas pedagogi.

Izbraukumseminārs bija organizēts, aktīvi iesaistot Aglonas vidusskolas skolēnus, kuri šo metodiku pielieto mācīšanās procesā. Skolēni rādīja Rīgas pedagogiem, kā to pielieto praksē. Skolotāji guva pieredzi un paši varēja piedalīties praktiskajās nodarbībās, iejūtoties skolēnu lomā. Atsauksmes par

7

izbraukumseminārā gūto pieredzi bija lieliskas. Skolotāji tika motivēti metodikas ieviešanai savā darbā.

2016.gada novembrī tika organizēts otrs izbraukuma seminārs uz Grundzāles pamatskolu. Pamatskolas pedagogi vairāku gadu garumā izmanto mācību darbā vienaudžu mācīšanās metodiku lasītprasmes attīstīšanai. Izbraukumseminārā piedalījās gan priorotātē iesaistītie pedagogi, gan citu skolu pārstāvji, kuri interesējas par VIMALAS metodiku. Izbraukumseminārā piedalījās 21 Rīgas pedagogs. Grundzāles pamatskolas pedagogi dalījās pieredzē par metodikas ieviešanu un aprobāciju, analizēja grūtības – piemērotu tekstu meklēšanu, skolēnu sagatavošanu darbam, un ieguvumus – skolēnu sekmju uzlabošanās visos mācību priekšmetos.

Izbraukumsemināra laikā vairākas skolas ieinteresējās par šīs metodikas apguvi un ir gatavas veidot skolas komandu, iesaistīties metodikas apguvē un ieviešanā mācību procesā.

3. Vasaras skola “Lasītprasmes attīstīšanas laboratorija”2016. gada augustā tika organizēta vasaras skola ar mērķi iepazīstināt pedagogus ar lasītprasmes testiem un sagatavot skolēnu testēšanai, pārrunāt metodikas ieviešanas soļus, iespējamos problēmgadījumus un to risinājumus. Vasaras skolā piedalījās 42 pedagogi.

4. attēls. Vasaras skolā

Vasaras skolas nodarbībām lektori izstrādāja testus dažādiem vecuma posmiem un sagatavoja novērtējuma tabulas un instrukciju skolēnu testēšanai.

Vasaras skolas nodarbībās pedagogi apguva skolēnu testēšanu un sadalīšanu pāros metodikas ieviešanai. Diskutēja par problēmgadījumiem un to risinājuma

8

variantiem, atkārtoja aktivitāšu secību, piemērotu tekstu izvēli un sagatavošanu darbam. Tika izstrādāts rīcības plāns un atbalsta pasākumi metodikas aprobācijas posmam, kas paredzēta 2016. septembrī - decembrī. Tā sastāvēja no četrām aktivitātēm; katras aktivitātes izmēģināšanai, pielietošanai un nostiprināšanai tika atvēlētas 2 – 3 nedēļas. Svarīga bija skolēnu darba pāru izveide – skolēnu lasītprasmes līmenim jābūt līdzīgam, taču vienam no skolēniem vajadzēja būt prasmīgākam lasītājam par otru. Pāru izveide nevarēja būt nejauša.

Vasaras skolas noslēgumā savās aptaujas anketās pedagogi rakstīja:

“Ieguvums – ceļa maize un iedvesma jaunajam mācību gadam, ideju pārpilnība, vēlme aktīvi darboties un realizēt savā darbā vienaudžu mācīšanās metodiku.”

“Man ļoti patika. Ieguvu jaunas idejas darbā ar bērniem un jaunas metodes lasītprasmes attīstīšanā.”

5. attēls. Rīgas 53.vidusskolas “lidojošā” komanda Vasaras skolā

4.Metodikas aprobācija skolās

No septembra līdz decembrim notika metodikas aprobācija Rīgas skolās. Tika izveidots aktivitāšu norišu laika grafiks un izvēlētas konkrētas klašu grupas skolēnu lasīšanas testēšanai. Metodika tika aprobēta 51 klasē vecuma grupā no 3.klases līdz 10.klasei. 6 no skolām bija latviešu mācībvalodas izglītības

9

iestādes, 6 – mazākumtautību izglītības iestādes. No tām 1 bija valsts ģimnāzija, 2 - pilsētas ģimnāzija, 1- internātvidusskola.

Laika grafiks lasītprasmes aktivitāšu īstenošanai.

Datums Aktivitāte01.09.-19.09. Skolotāji izvēlējās klasi, kurā

ieviesīs lasītprasmes aktivitātes.Skolēnu testēšana atbilstoši instrukcijai.Skolēnu sadalīšana pa pāriem.

Pedagogi izvēlas datumus, kad vēlas konsultācijas savās skolās, un paziņoja pa e-pastu: aija.krecko@riga.lv

Līdz 20.09.Paziņo pa e-pastu Aija.krecko@riga.lv, kurš skolotājs un kurās klašu grupās izmēģinās aktivitātes, norādot:Skola, klase, skolotāja vārds, uzvārds.

19.09. – 30.09.

Skolotāji īsteno 1.aktivitāti – “Lasīšana pārī”, izmantojot mācību priekšmeta specifikai piemērotu tekstu vai mācību grāmatas tekstu.

Lektoru konsultācijas skolās.Darba grupas vizītes skolās.

3.10. - 14.10. Skolotāji īsteno 2.aktivitāti – “Atstāstīšana” izmantojot mācību priekšmeta specifikai piemērotu tekstu vai mācību grāmatas tekstu.

Lektoru konsultācijas skolās.Darba grupas vizītes skolās.

17.10. - 4.11. Skolotāji īsteno 3.aktivitāti – “Rezumēšana” izmantojot mācību priekšmeta specifikai piemērotu tekstu vai mācību grāmatas tekstu.

Lektoru konsultācijas skolās.Darba grupas vizītes skolās.

07.11. - 25.11.

Skolotāji īsteno 4.aktivitāti – “Prognozēšana” izmantojot mācību priekšmeta specifikai piemērotu tekstu vai mācību grāmatas tekstu.

Lektoru konsultācijas skolās.Darba grupas vizītes skolās.

28.11. – 09.12.

Skolēnu testēšana. Rezultātu apkopošana un iesūtīšana.

Līdz 09.12.Testu rezultātu iesūtīšana uz e-pastu: aija.krecko@riga.lv

12.12. (1., 2.grupa)

Projekta dalībnieku tikšanās, dalīšanās pieredzē un rezultātu apkopošana.

RIIMC, Kaņiera 15

Viena no prioritātes īstenošanā iesaistītajām skolām – Rīgas 54.vidusskolas komanda nepiedalījās metodikas aprobācijā, pamatojot, ka metodiku apguvuši un to pielietos darbā, bet neveiks skolēnu testēšanu. Plānojot jaunu skolu

10

komandu izglītošanu, jāuzsver noteikumu ievērošana un apliecības par metodikas apguvi jāizsniedz noslēguma pasākumā, kad skolas prezentē darba rezultātus. Pārējās 12 skolu komandas izmēģināja metodiku un prezentēja gala rezultātus.

Metodikas aprobācijai pedagogi izvēlējās dažādas klases ar atšķirīgu lasīšanas līmeni, zemu vai augstu mācīšanās motivāciju, vājiem un labiem mācību rezultātiem, vāju teksta izpratni, klases, kurās ir saskarsmes problēmas, klases, kurās mācības notiek bilingvāli.

Latviešu mācībvalodas skolas projektā iesaistīja skaitliski lielas klases, arī ģimnāzijas 10.klasi, kuras skolēni ir motivēti mācīties.

11

Skolas un klašu grupas, kurās tika aprobēta metodika (latviešu, krievu valodas, vēsture, dabaszinības, ģeogrāfija)

12

Pedagogi analizēja rezultātus: sākotnējos un beigu testa rezultātus, un uzsvēra, kādi ir ieguvumi (12 skolu ieguvumu apkopojums):

1) Uzlabojusies skolēnu lasītprasme, dažādu grūtību tekstu uztvere, skolēni iedziļinās tekstā, prot noteikt cēloņus un sakarības, salīdzināt. Lasa, ievērojot pieturzīmes.

2) Skolēni ir bagātinājuši vārdu krājumu. 3) Mainīja skolēnu attieksmi pret lasīšanas procesu. Skolēni sāka pievērsties

lasīšanai ārpus nodarbībām.4) Uzlabojusies skolēnu prasme argumentēti paust savu viedokli. 5) Skolēnu atbildīgi iesaistījās VIMALAS projekta visās aktivitātēs, bija atbildīgi

vērtētāji, viņu vērtējums pārī bija godīgs.6) Skolēni iemācījās strādāt ar zīmuli, uzmanīgāk sekot līdzi tam, ko lasa, pozitīvi

sacensties.7) Vērojama izaugsme lasīšanas raitumā – vidēji par 22 vārdiem.8) Vērojama izaugsme lasīšanas pareizībā – vidēji par 2 kļūdām mazāk.9) Paaugstinājās skolēnu vidējā atzīme mācību priekšmetā.10) Skolēni ātrāk saprot uzdevuma nosacījumus.11) Veicina skolēnu savstarpējo sadarbību, maina stereotipus attieksmē pret

klasesbiedriem, skolēni atvērti sadarbībai, spiesti vairāk ieklausīties un respektēt «pārinieka» viedokli.

12) Mainīja skolotāju attieksmi pret tekstu izvēli.

Grūtības, ar kurām pedagogi saskārās, aprobējot metodiku:

1) Pedagogam disciplinēt sevi un ievērot visus nosacījumus.2) Skolēnu atšķirīgais lasīšanas ātrums un teksta izpratne, «atslēgas» vārdu

meklēšana un teksta galvenās domas formulēšana saviem vārdiem.3) Prognozēšana – grūtākais un sagatavošanas ziņā nopietnākais posms.4) Ne vienmēr pāris saglabājas līdz aktivitātes nobeigumam, dažreiz skolēni

strādāja ar skolotāju.

Mazākumtautību skolās grūtības sagādāja tas, ka

1) Stundās, kurās mācības tika organizētas latviešu valodā, aktivitātes aizņēma diezgan daudz laika, jo bija nepieciešams papildus laiks darbam ar jauniem vārdiem pirms teksta lasīšanas.

2) Skolēniem sagādā grūtības stāstīt latviski tikko izlasīto tekstu, kaut gan teksta saturu viņi saprot; stāstīja krieviski.

3) Dažreiz skolēni lasot tekstus, neapzinājās, ka tas ir mācību priekšmeta apgūstāmās vielas materiāls, kas jāmācās. Priekšplānā izvirzījās pats lasīšanas process kā tāds.

13

4) Krievvalodīgajiem skolēniem sagādāja grūtības lasīt, atstāstīt, rezumēt tekstus latviešu valodā

Vairākas skolu komandas uzsvēra skolotāja ieguvumus:

1) Apgūtas jaunas mācību darba formas un metodes.2) Skolēni mobilizēti un motivēti darbam stundās.3) Stundā visi strādā vienlaicīgi.4) Īsā laika posmā redz katra skolēna pozitīvās un vājās puses.5) Aktivizējas skolotāju radošums, fantāzija, metožu daudzveidība, gatavojoties

stundām.6) Skolēnu savstarpēja kontrole motivēja labāk iedziļināties lasītajā un saprast to.

Dažas skolas veica skolēnu un skolotāju aptauju. Skolēnu un kolēģu atbildes ir motivējošas un rosinošas turpmākam darbam.

Skolēni par VIMALU:

«Iemācījos ātrāk lasīt»

«Palīdzēja saprast teksta jēgu»

«Saprotu, par ko lasu»

«Labāk atstāstu dažādus tekstus»

«Nedaudz iemācījos latviešu valodu»

Citu priekšmetu skolotāji:

ir labāki mācību rezultāti;

literatūras stundās var paspēt daudz vairāk;

Skolēni nebaidās lasīt.

Prezentācijā pedagogi uzsvēra, ka turpinās pielietot VIMALAS metodiku, iepazīstinās ar to citus kolēģus un ir gatavi dalīties pieredzē ar citu skolu kolēģiem.

5.Labās prakses piemēru iepazīšana – metodiskās dienas un meistarklases

Prioritātes ietvaros tika organizēta metodiskās dienas divās Rīgas izglītības iestādēs – Rīgas Franču licejā un Rīgas 61.vidusskolā (mazākumtautību mācībvaloda). Rīgas skolotājiem bija iespēja apmeklēt kolēģu vadītās meistarklases un iepazīt skolas ieguldījumu lasītprasmes attīstīšanā.

14

Aprīlī Rīgas 61.vidusskolā tika organizēta metodiskā diena “Jēgpilnas lasītprasmes nozīme un attīstīšana krievu (dzimtās) un latviešu kā otrās valodas apguvē”, kurā piedalījās 36 latviešu un krievu valodas skolotāji. Rīgas 61.vidusskolas skolotāji dalījās pieredzē, kā motivēt skolēnus lasīt ārpus klases un kā iesaistīt skolēnu vecākus dažādu lasītprasmes projektu īstenošanā.

Krievu valodas un literatūras skolotāji iepazīstināja ar projekta darba pieredzi lasītprasmes veicināšanā. Latviešu kā otrās valodas skolotāji vadīja meistarklases un iesaistīja darbā ar tekstu gan latviešu, gan krievu valodas skolotājus.

Oktobrī Rīgas Franču licejā tika organizēta metodiskā diena Rīgas latviešu valodas un literatūras skolotājiem. Liceja pedagogi dalījās pieredzē par darbu ar literāriem tekstiem, teksta izpratni un starppriekšmetu saiknes veidošanu teksta informācijas un satura padziļinātai izpratnei. Skolotājas vadīja 4 meistarklases, kurās piedalījās 37 latviešu valodas un literatūras skolotāji.

Abas metodiskās dienas tika atzinīgi novērtētas saturiskā un organizatoriskā ziņā.

6. attēls Pedagogi Rīgas Franču licejā

6.Lasītprasmes ideju banka

2016. gada oktobra brīvlaikā Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs organizēja “Lasītprasmes ideju banku” Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, lai Rīgas skolotājiem būtu iespēja iepazīt dažāda veida pieredzi lasītprasmes attīstīšanai. Uz lasītprasmes ideju banku bija aicināti latviešu valodas un literatūras, svešvalodu, krievu valodas, sākumskolas, dabaszinību, vēstures skolotāji un piedalījās 109 pedagogi.

15

7. attēls. Pedagogi Lasītprasmes ideju bankas atklāšanā.

Kopumā bija piedāvātas 18 dažādas darbnīcas, kuras vadīja skolotāji praktiķi, augstskolu mācībspēki, rakstniece Luīze Pastore un žurnāliste Renāte Punka.

Lasītprasmes ideju bankas ievaddaļā skolotājiem pastāstīja, kā veicās ar vienaudžu mācīšanās metodikas ieviešanu Rīgas skolās.. Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja un RIIMC konsultatīvās padomes locekle Inguna Hitrova dalījās pieredzē, kā ģimnāzijas skolotāji izmēģina šo metodiku stundu darbā un kā plāno to attīstīt.

Rīgas 25.vidusskolas skolēni sagatavoja video “Jaunieši SKOLOTĀJIEM par lasīšanu”, kurā intervēja dažāda vecuma bērnus par vēlmi un attieksmi lasīt, lūdza novērtēt sevi kā lasītājus.

Darbnīcās bija paredzētas dažādu priekšmetu skolotājiem. Interesanti bija tas, ka šoreiz daudzi skolotāji izvēlējās darbnīcas, neskatoties uz to, kura mācību priekšmeta skolotājs to vada.

Aptaujas anketās pedagogi atzīmēja, ka ir guvuši daudz praktisku ideju darbam, ka uzzinātais ir iedvesmojis turpmākam darbam, izteica daudz jauku pateicības vārdu mums kā organizatoriem un cerību, ka būs iespēja arī nākamajā gadā piedalīties līdzīgā pasākumā. Vienīgā nožēla bija tā, ka nebija iespējams darboties visās darbnīcās.

16

11.00-12.00 11.00-12.00 11.00-12.00 11.00-12.00 11.00-12.00 11.00-12.00Etimoloģiskā pasaka kā žanrs un metodiskais paņēmiens lasīšanai

Lasītprasmes pilnveide dabaszinību stundās Lasīšanas aktivitātes

vienaudžiem lasītprasmes veicināšanai

Lasītprasmes veicināšana integrētā mācību procesā

Sintēzes prasmju un vēsturiskās empātijas līmeņa pilnveide darbā ar vēstures avotiem un literatūru.

Kāpēc grāmata ir neaizstājama?

Jekaterina Koļesova Ļubova Volkova Jana Bistere Solvita Zirne Jolanta Lankovska

Radoši-praktiskā darbnīca ar grāmatizdevēju un tulkotāju Renāti Punku

Meistarklase ir veltīta etioloģiskai pasakai. Speciālisti uzskata, ka 21. gadsimtā liela uzmanība tiks veltīta cilvēka garīgajai pasaulei, tās izzināšanai ne tikai intelektuālā, bet arī emocionālā plānā. Etioloģiskā pasaka ir oriģināls, labs tests un metodiskais paņēmiens, lai attīstītu lasīšanas prasmes. Šāds tests kopā ar pedagoģisko novērošanu un citām pētīšanas metodēm var palīdzēt iepazīt katra skolēna un visas attiecīgās klases attieksmi pret tekstu, dzeju, rakstnieka stilu kā kultūras vērtībām. Pieteikties šeit:

Viena no mūsdienu izglītības prioritātēm ir skolēnu lasītprasmes pilnveide dažādos mācību priekšmetos. Seminārā tiks piedāvāts iepazīties ar dažādiem paņēmieniem, kā organizēt lasītprasmes veicināšanas aktivitātes, un kā strādāt ar tekstu dabaszinību stundās, lai attīstītu skolēnu lasītprasmi. Pieteikties šeit:

Kāda ir vienaudžu mācīšanās būtība un skolotājiem pielietojamās metodes, lai rosinātu bērnus lasīt? Nodarbībā varēs praktiski pastrādāt ar tekstu, izmantojot vienaudžu mācīšanās metodiku. Iepazīt dažādus pirms lasīšanas un atstāstīšanas uzdevumu veidus. Pieteikties šeit:

Ikšķiles vidusskolas direktoravietniece izglītības jomā,sākumskolas skolotāja dalīsiespieredzē par darbā gūtoatziņu: pedagoga galvenaisuzdevums ir skolēnos modinātinteresi un aizrautību, tadsekos arī sasniegumi. Viena nopanākumu atslēgām irintegrēts mācību process. Kāveidot šādu mācību procesu?Būs idejas, ieteikumi, toīstenošanas piemēri.Pieteikties šeit:

Ar praktisku piemēru palīdzību tiks raksturotas iespējas attīstīt un pilnveidot sintēzes prasmes un paugstināt vēsturiskās empātijas līmeni, lai skolēns uztvertu sevi un apkārtējo sabiedrību kā vēsturiskā procesa rezultātu.Izmantojot daudzveidīgas mācību metodes (lomu spēli, akadēmisko strīdu risināšanu, kooperatīvo mācīšanos, vēsturisko scenāriju rakstīšanu u.c.) skolotājs spēj veicināt produktīvu mācīšanos, akcentējot mediju izglītības lomu.

Darbnīcā būs iespēja iesaistītiesdiskusijā par lasīšanas lomupersonības tapšanā un kritiskāsdomāšanas attīstībā, kā arī uzzinātdažādus veidus, kā rosināt bērnosvēlmi lasīt un parādīt, ka mūsdienutehnoloģijas grāmatas sniegtoinformāciju un izklaidi varpapildināt, bet ne aizstāt. RenātePunka ir Latvijas Grāmatizdevējuasociācijas valdes priekšsēdētāja,izdevniecības “Jāņa Rozes apgāds”vadītāja, tulkotāja no angļu unkrievu valodas, rubrikas “Pieci lasa”vadītāja Latvijas Radio 5, kā arī 3bērnu mamma. Viņa uzskata, kalasīšana ir vitāla dzīvesnepieciešamība un par lasītāju varpadarīt katru cilvēku, ja viņampalaimējas sastapt savu īstogrāmatu, kas mudina lasīšanasprocesu turpināt.Pieteikties šeit:

17

Lasītprasmes ideju bankas programma

13.00-14.00 13.00-14.00 13.00-14.00 13.00-14.00 13.00-14.00 13.00-14.00Lasītprasmes attīstīšana skolēniem ar lasīšanas un teksta uztveres grūtībām krievu valodā un literatūrā

Praktiskie darbi dabaszinībās lasītprasmes pilnveidošanai

Ārpusklases lasīšana kā komandas projekts

Konstruktīva mācību vide lasītprasmes attīstībai sākumskolā

Mērķtiecīgi lasīšanas uzdevumu piemēri vēsturē

Interaktīvo mācību materiālu izmantošana lasītprasmes veicināšanai

Margarita Jašina Lolita Trauliņa Ruta Virbule Sandra Zariņa Edagars BajarunsSanta Mēžvēvere, latviešu valodas skolotāja

Katru jaunu mācību gadu mēs, skolotāji, saskaramies ar lielu skolēnu skaitu, kuriem ir vājš mācību materiāla apguves līmenis, tāpēc darbnīcas tematika būs veltīta darbam ar šiem skolēniem. Lai gan skolēniem ir vēlme un motivācija pildīt un lasīt to, ko piedāvā skolotājs, gan skolotājam ir interesanti pavadīt stundu, strādājot ar bērniem. Darbnīcā es padalīšos ar savu pieredzi strādājot ar vienaudžu mācīšanās metodiku, pastāstīšu par to, kāpēc tā ir īpaši piemērota skolēniem zemu sasniegumu līmeni. Pastāstīšu par darba formām, strādājot ar kompleksu teksta analīzi; mēs ar jums kopā mēģināsim sastādīt darba lapas krievu valodas stundai. Analizēsim, kādas formas darbam ar tekstu ir visnoderīgākās darbā ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības.Pieteikties šeit:

Pedagogs praktiķis demonstrēs darbu pieredzi darbā ar 5.un 6. klašu skolēniem.Pēc neliela ievada, kurā tiks nodemonstrēta pašas izveidotā praktisko nodarbību darba grāmatiņa, tiks novadīta reāla mācību stunda pedagogiem. Mācību stunda sākas ar praktiskā darba uzdevuma izlasīšanu, pēc izlasīšanas tiek dota izvēle veikt šo darbu patstāvīgi vai skolotājas vadībā. Strādājot skolotājas vadībā, pedagogi pa solīšiem pašiem lasot katru punktu darbu paveic. Aizpilda darba lapu un pārrunā paveikto. Darbojoties dalās ar pieredzi, kā skolnieki strādā un kā attīstās viņu spēja uztvert tekstu. Pieteikties šeit:

Šo metodi var izmantot kā ilglaicīgu projektu – piecas mācību stundas, kad mājās lasa uzdoto grāmatu, kas sadalīta piecās daļās un klasē veic dažāda stila, piemēram, ilustratora prasmes, dzīvesstila eksperta utt. uzdevumus (komandas biedriem katru stundu ir cits ar izlasīto teksta fragmentu pildāms uzdevums) vai arī vienas/divu mācību stundu ietvaros, kad tiek strādāts tikai ar vienu piecās daļās sadalītu tekstu. Šīs darbnīcas laikā tiks izmēģināts projekta īsais variants. Metodes autori ir Rekarnegymnasiet (Eskilstuna, Zviedrija) skolotāji. Kā papildus izdales materiāli par ārpusklases lasīšanu tiks aplūkoti un lietošanai piedāvāti vairāk nekā 20 sarunu veicinoši jautājumi par ārpusklases lasīšanu un instrukcija ārpusklases lasīšanas dienasgrāmatas jeb Reading Log veidošanai.Nodarbība notiks latviešu valodā ar tekstu angļu valodā, bet šo metodi var izmantot arī citu svešvalodu mācīšanā un latviešu literatūras stundās. Pieteikties šeit:

Skolēnu lasītprasmes kvalitāte ir cieši saistīta ar viņu interesi par lasīšanu, vēlēšanos un motivāciju lasīt, tāpēc darbnīcā sākumskolas skolotājiem tiks piedāvātas praktiskas idejas, kā veidot tādu mācību vidi, kurā bērni lasa pēc personiskas iniciatīvas un ar prieku." Pieteikties šeit:

Nodarbībā paredzēts apskatīt un praktiski izmēģināt piemērus mācību metodēm, kas ir orientētas uz mērķtiecīgu skolēnu lasīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī modelēt dažādus iespējamus uzdevumus vēsturē, kas pilnveido skolēnu kritiskās domāšanas prasmes, balstoties uz lasāmiem uzdevumiem. Pieteikties šeit:

Pedagogi gūs ieskatu par dažādām metodēm, lai motivētu skolēnus patstāvīgai lasīšanai un uzlabotu izlasītā teksta izpratni un interpretāciju, izmantojot inovatīvu pieeju literatūras priekšmeta pasniegšanā - IT programmatūru: ActivInspire, Classflow un ActivHub.Nodarbība paredzēta, kā interaktīva darbošanās – dažādu metožu izspēlēšana, kā piemērus izmantosim IT darba lapas par Andreja Pumpura eposu „Lāčplēsis” Aspazijas dzeju. Pieteikties šeit:

18

14.20-15.20 14.20-15.20 14.20-15.20 14.20-15.20 14.20-15.20 14.20-15.20Lasīšanas stratēģija krievu valodas (svešvalodas) stundās

Lasītprasme dabaszinību (ķīmijas, bioloģijas, fizikas mācību stundās)

Mājas lasīšanas testu veidošana, balstoties uz www.edpuzzle.com

Runas eiritmija un tās sniegtās iespējas valodas mācīšanā

Fotogrāfija un lasītprasme Lasīšanas detektīvnoslēpums

Larisa Ignatjeva Evi Kūriņa Jūlija Oblakova Guna Doniņa Ilze Jākobsone Luīze Pastore, rakstniece Seminārā tiks runāts par psiholingvistiskajiem mehānismiem un to ietekmi uz lasītprasmes kompetences attīstīšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta lasīšanas stratēģijām un to pielietošanu darbā ar dažādiem tekstiem. Pieteikties šeit:

Viena no mūsdienu izglītības prioritātēm ir lasītprasmes attīstīšana. Nodarbības saturs veidots, ņemot par pamatu skolotājas pieredzi mācību materiālu un mācību stundu veidošanā, kā arī izglītojošos semināros apgūtās zināšanas. Mērķauditorija - 8.-12.klašu dabaszinību skolotāji. Pieteikties šeit:

Mājas lasīšanas aktivitātes sniedz iespēju skolēniem attīstīt un pilnveidot jebkuras valodas leksikas krājumu, paaugstināt zināšanu līmeni teikumu un citu gramatisku struktūru veidošanā, kā arī attīsta viņu redzesloku, zinātkāri, domāšanas iespējas, bagātina skolēnu fantāziju un iztēli.Šis resurss sniedz iespēju savienot klasisko ar moderno – lasītprasmes un IT (digitālus mācību resursus), šī pieeja padara mācību stundu nestandarta un īpašu, parāda to, ka skolotājs iet roku rokā ar informācijas tehnoloģiju attīstību. Šī darba forma ļauj lauzt stereotipus standarta pieejai stundas norisē, ka arī testa vai kontroldarba sastādīšanā, novadīšanā un labošanā. Pieteikties šeit:

Eiritmijas harmoniju veidojošām formām ir nozīmīga loma valdorfizglītībā un arī kā mākslas terapijai. Eiritmija meklē dziļākas sakarības starp izteiktu vārdu, mūziku un ķermeņa kustību māksliniecisku izpausmi. Uzmanība tiek pievērsta kustību dvēseliskam pārdzīvojumam un atziņai, ka visu kustību pamatā ir noteiktas objektīvas likumsakarības. Kustība rod mieru formā, arī cilvēka ķermenis ir veidots no kustības. Valoda, kuru mēs dzirdam, ir formu ieguvusi kustība. Katra patskaņa žestā izpaužas atšķirīga dvēseles kvalitāte, noskaņa: izbrīns, sevis apliecināšana, bailes, apbrīnošana; katra līdzskaņa kustībā - diferencēts veidojošs spēks. Pieteikties šeit:

Fotogrāfija - kā laikmeta liecība, kā zināmais nezināmajā, kā mūsdienu vizuālās komunikācijas nesējs un mācību procesa darbarīks.Grāmatas "Peldējums gadsimta garumā. Peldēšanas sports Latvijā" (2015) autore, sastādītāja Ilze Jākobsone dalīsies personiskā pieredzē par laikmeta fotogrāfijas apzināšanu, pētniecību.Ko var paveikt skolotājs, lai glābtu laikmeta vizuālās liecības. Fotogrāfiju izmantošana mācību procesā, to sasaiste ar digitālo bibliotēku Periodika (LNB, www.periodika.lv). Idejas radošajiem darbiem. Pieteikties šeit:

Darbnīcā būs iespēja iejusties lasīšanas veicināšanas noslēpuma izmeklētāja ādā, veicot praktiskus radošās rakstniecības uzdevumus, kas rosina interesi par stāstu pasauli, kas atrodama mums visapkārt – ne tikai grāmatās, bet arī tēlotājmākslā, mūzikā, utml. Rakstniece Luīze Pastore vada radošās darbnīcas Latvijas bērniem, ar sērijas “Mākslas detektīvi” spraigo sižetu palīdzību rosinot jaunākā skolas vecuma bērnu interesi par lasīšanu un stāstu radīšanu kā piedzīvojumiem pilnu nodarbi, bet detektīvžanru izmantojot kā instrumentu, ar kuru palīdzību pirmoreiz iepazīstināt bērnus ar latviešu mākslas vēstures norisēm. Pieteikties šeit:

19

2. prioritāte “Digitālās kompetences stiprināšana un  medijpratības attīstīšana”

2016. gadā tika aktualizēta prioritāte “Digitālās kompetences stiprināšana un  medijpratības attīstīšana”.

Prioritātes mērķis - pilnveidot pedagogu digitālās kompetences un mediju pratības jēgpilnu izmantošanu mācību procesā. Tās īstenošanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:

Pilnveidot pedagogu digitālās prasmes inovatīvam mācību procesam; Padziļināt izpratni par mediju pratību izglītības vidē; Aktualizēt informācijas tehnoloģiju iespējas mācību procesā.

Prioritātes plānošana sākās jau 2015. gada nogalē, kad tika izstrādāts aktivitāšu plāns, darba grupa sadalīja pienākumus un atbildības jomas, lai prioritātes norise būtu veiksmīga, pasākumi tika īstenoti visa gada garumā (skat. 8. attēlu):

Mācības (kursi 45 grupām, semināri 22 grupām (tai skaitā vebināri), meistarklases 2 grupām, kopā mācībās piedalījās 1125 dalībnieki);

Mediju pēcpusdiena Rīgas pedagogiem (galvenās tēmas: mediju lietotprasme un informācijpratība, sociālo tīklu izmantošana, digitālo portretu veidošana un mediju valodas praktiskā izmantošana, piedalījās 48 dalībnieki);

Izbraukumseminārs - skolu direktoru pieredzes apmaiņa Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā (programmas Office 365 izmantošana, 16 dalībnieki);

Pieredzes apmaiņas semināri iestādēs un uzņēmumos - LU Reālā laika sistēmu laboratorijā un uzņēmumā «Draugiem.lv», piedalījušies 30 pedagogi;

Noslēguma pasākums – forums «Digitālā kompetence un medijpratība mācību procesā» - 26. oktobrī LU Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā; 80 dalībnieki.

20

45 22 1 1 1

770

355

8016 48

Prioritāte "Digitālās kompetences stiprināšana un medi-jpratības attīstīšana"

Pasākumu skaits Dalībnieku skaits

8.attēls Pasākumi prioritātes ietvaros

Kopā tika piedāvāti 70 dažādas formas pasākumi ar kopējo dalībnieku skaitu 1269. Kursi, semināri un citi profesionālās kvalifikācijas pilnveides pasākumi piedāvāti gan mācību priekšmetu skolotājiem, gan klašu audzinātājiem, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un vadītājiem, skolu direktoriem, speciālo skolu pedagogiem, skolu bibliotekāriem un karjeras izglītības koordinatoriem skolās, kā arī jaunajiem pedagogiem ar nelielu pedagoģiskā darba pieredzi.

Jau visus iepriekšējos gadus RIIMC pievērsa lielu uzmanību digitālās kompetences attīstīšanai pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides mācību kursu plānošanā, īstenojot IKT jeb informācijas komunikācijas tehnoloģiju kursus visām pedagogu grupām. Kursu tēmas bijušas visdažādākās, sākot ar pamatprogrammu par ievadu darbā ar datoru, Word, Excel un PowerPoint programmām, līdz pat specifiskām programmām konkrētai mērķa grupai: Geogebra, SmartNotebook, Prezi, Google Apps, Skype, Movie Maker, Widgit u.c. Pieprasītākās kursu programmas 2016. gadā bija: Interaktīvās tāfeles programmas ActivInspire pielietošanas iespējas sākumskolā un Programmas „Google Apps” izmantošana mācību procesā, kura tika piedāvāta dažādu mācību priekšmetu skolotājiem un izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, lai papildinātu zināšanas un pilnveidotu prasmes IKT lietošanā, izmantojot programmas „Google Apps” pakalpojumus izglītības iestādes darba organizācijā. Vairākas kursu programmas - Darba lapu veidošana lasītprasmes attīstīšanai pirmsskolā, izmantojot Widgit simbolu valodu, Darba lapu veidošana un ilustrēšana Word programmā pirmsskolu pedagogiem, Dinamiskās matemātikas programmas "GeoGebra" izmantošana matemātikas stundās, Google Apps for education rīku komplekta izmantošana mācību procesā, Interaktīvās tāfeles programmas ActivInspire pielietošanas iespējas sākumskolā, Medijpratība mācību

21

procesā, Prezentāciju veidošana PowerPoint programmā mācību procesa pilnveidošanai pirmsskolā pedagogiem - tika piedāvātas vairākas reizes, jo pieprasījums bija liels. Dabaszinību skolotājiem digitālās kompetences prioritātē kursu nodarbības bija veltītas vairākiem tēmu blokiem: Legorobotikas, sociālo tīklu (Facebook, Twitter) izmantošanu un datu uzglabāšanas un koplietošanas programmas (Dropbox) iespējas. Otrais tēmu bloks bija veltīts konkrētu mācību priekšmetu skolotāju meistarklašu organizēšanā sasaistei ar jēgpilnu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana (viedtālruņi). Digitālās kompetences pasākumu: kursu un semināru nobeigumā gan lektoriem (http://ejuz.lv/lektoramdigitalakomp), gan dalībniekiem (http://ejuz.lv/digitalakompetence) tika lūgts aizpildīt elektroniskas aptaujas anketas Google diskā. Aptaujā piedalījās 360 pedagogi un 15 lektori.

Apkopojot rezultātus, var secināt, ka 81,8% lektoru, gatavojoties kursa vadīšanai, zinājuši dalībnieku vajadzības, vēlmes un intereses (skat. 9. attēlu).

9.attēls Grupas vajadzību izzināšana

Tas skaidrojams ar RIIMC pozitīvo komunikāciju, plānojot kursu un izskaidrojot nepieciešamās lietas lektoram pirms kursa vadīšanas. Savu darbu vērtējot, 72,7% kursu lektori apgalvo, ka dalībniekiem bija pietiekami daudz laika praktiskajām aktivitātēm un novērtējumam, 27,3% tomēr šaubās, vai dalībniekiem bija pietiekams laiks praktiskajiem darbiem. 10% lektoru domā, ka kursos nav bijusi iespēja ierosināt dalībniekiem aktivitātes un jautājumus, bet 90% lektoru pārliecināti, ka šāda iespēja bija. Kopumā secināms, ka lektoru izvēle bijusi veiksmīga. Visi lektori, kuri tika aicināti strādāt prioritātes ietvaros un vadīt kursus un seminārus, ir bijuši pozitīvi noskaņoti, veltījuši daudz laika praktiskajām aktivitātēm, ļāvuši dalībniekiem pašiem ierosināt aktivitātes, ļāvuši izvēlēties apskatāmos jautājumus un daudz izmantojuši uzskates materiālus, kurus pēc kursu noslēguma elektroniskā formātā arī izsūtījuši dalībniekiem.

22

Vēl diskusijās ar kursu, semināru, kā arī foruma lektoriem secināms, ka pozitīvi ir vērtējama iespēja uzstādīt dažādas jaunas datorprogrammas izglītības iestāžu darbam gan izglītības iestādēs, gan RIIMC mācību telpās (divās datorklasēs), saskaņojot vajadzības ar RD Informācijas tehnoloģiju centru (turpmāk - IT centrs). Tomēr bieži mācību procesu apgrūtina tehniskas problēmas, saistītas ar novecojušiem un mazjaudīgiem datoriem, piemēram, darbam ar nopietnāku video apstrādi datori diemžēl ir par vāju. Ir nepieciešama lielāka operatīvā atmiņa un cietā diska apjoms. Pašlaik vajadzētu strādāt arī ar jaunāko Microsoft Office 2013 versiju, jo daudzās skolās tā jau ir uzstādīta, taču RIIMC datorklasēs šādas versijas vēl nav. Pastāv iespēja izmantot arī virtuālo programmatūru, ja ir labs interneta savienojums, bet arī interneta savienojums reizēm ir vājš vai pazūd, tad uz to paļauties vienmēr nevar. Aktualizējot digitālo kompetenci, RIIMC sadarbībā ar IT centru plāno 2017. gadā mācību klasēs datorus nomainīt.

Apkopojot dalībnieku aptaujas anketu rezultātus, gandrīz 99% dalībnieku apstiprina, ka mācībās izmantotās darba formas, metodes un paņēmieni nodrošināja mērķu sasniegšanu (skat 10. attēlu).

10.attēls. Darba formas un metodes, saistība ar izvirzīto mērķi

Kopumā 80% dalībnieku pilnībā piekrīt un vēl 18% piekrīt, ka skaidri sapratušiprogrammas izvirzītos mērķus, un tikpat procenti pedagogu arī apstiprina, ka nodarbībām izvirzītie mērķi tika sasniegti, kas liecina par programmu kvalitatīvu īstenošanu. Svarīgs aptaujas rezultāts ir tehnisko līdzekļu izmantošana mācībās, lai sasniegtu izvirzītos mērķus (57,6% pilnīgi piekrīt, 39,6% piekrīt). Un labs kursu kvalitātes rādītājs ir pedagogu iegūto zināšanu un prasmju pielietošana ikdienas darbā (skat.10. attēlu).

23

11.attēls. Zināšanu un prasmju pielietošana

Pozitīvi vērtējams tas, ka aptaujas anketās dalībnieki uzsver, ka viņu vajadzības un pieredze tika ņemtas vērā, kā arī aktivitātēm atvēlētais laiks bija pietiekams. Aptaujas noslēgumā pedagogiem bija iespēja izteikt komentārus, kuri pārsvarā ir pozitīvi:

Paldies par semināru, kurš sniedz praktiski noderīgas lietas!Atsvaidzināju esošās zināšanas un iemācījos daudz jauna un noderīga savam darbam. Paldies!Paldies par lietderīgiem kursiem!Paldies liels pasniedzējai!Organizēt vēl šāda veida seminārus.Pašam daudz jāvingrinās.Rīkot kursus attēlu apstrādē un video veidošanā nākamo līmeni (ar priekšzināšanām).Tā turpināt! Ieinteresējiet arī pārējos!Kursi izdevušies uz goda!Paldies pasniedzējam par dzīves priecīgu, gudru un pacietīgu apmācīšanas procesu.Paldies par kursu organizāciju. Labi mācību materiāli un apstākļi. Atsaucīga un zinoša pasniedzēja.Patīk šādu laika ziņā kompaktu un saturiskā ziņā ļoti praktisku kursu, pēc iespējas – rīkot dažādos Rīgas rajonos - tas būtu ideāli. Paldies par šo piedāvājumu, ļoti labs stimuls darbam un noderīgas zināšanas.Liels paldies par kursu organizāciju! Gaidīšu jaunus piedāvājumus.Paldies, piedāvājiet šos kursus arī citiem!Semināru vērtēju pozitīvi. Tagad ir vieglāk izvērtēt savas spējas un veidu kā tās pielietot.Gribu turpinājumu

24

Derētu kursi par " īstajām" programmēšanas valodām (Java, Basic, Pascal), īpaši to palaišanas vides izvēli.Paldies! Gaidu otro līmeni.Paldies par semināru!

Programmu pilnveidošanai pedagogi iesaka:

Šo programmu varētu veidot plašāku un dziļāku, atvēlot tam vairāk laika.Šis seminārs bija tikai ieskats, kas vispār ir pieejams digitālajā bibliotēkā. Gribētos to visu apgūt padziļināti, lēnāk, vairākos semināros. Liels paldies par iespēju ieskatīties pagrabos: kā digitalizē grāmatas, dokumentus! Tas bija interesanti.Ļoti noderīgi kursi. Tomēr ir svarīgi arī skolotāju prasmju līmenis darbā ar datoru, jo citi strādā ļoti ātri, bet citi - ļoti lēni.Šai programmai varētu būt vairāk stunduGribētos saņemt pamācības materiālu, kuram var sekot līdzi nodarbībās un izmantot darbā.

Kopumā secināms, ka mācību dalībnieki apmierināti ar saturu, formu un lektoriem, taču labprāt vēlas kursu un semināru turpinājumu, lielāku mācību stundu skaitu, vairāk izdales materiālu un sakārtot mācību dalībniekus pēc zināšanām un prasmēm, lai mācības būtu raitākas un jēgpilnākas.

Līdz šim neizmantota darba forma bija piedāvātā “Mediju pēcpusdiena” 2016. gada 5. maijā, kura pulcēja pedagogus ar ļoti daudzveidīgu programmu gan satura, gan lektoru ziņā. RIIMC Digitālās kompetences darba grupa uzsvēra tieši medijpratības attīstīšanu dažādos mācību priekšmetos, aicinot pedagogus piedalīties praktiskajās darbnīcās. Skolotājiem bija iespējas papildināt savas zināšanas mediju lietotprasmē un informācijpratībā, sociālo tīklu jēgpilnā izmantošanā, digitālo portretu veidošanā un mediju valodas praktiskajā izmantošanā. Metodiskajā pasākumā ar savu pieredzi dalījās sabiedrībā zināmi speciālisti un eksperti: Anda Rožukalne, Kristaps Skutelis, Dite Liepa, Līva Brice.

Pieredzes apmaiņā Rīgas skolu direktori devās uz Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju, kurā bija iespēja iepazīt pieredzi darbā ar Office 365 piedāvājumu. Skolas direktors Jānis Poplavskis un direktora vietniece informātikas jautājumos Vēsma Poplavska dalījās pozitīvajā pieredzē, pastāstīja par savas iestādes pieredzi ar Office 365 piedāvājumiem skolas ikdienas darbā - kalendāru, koplietošanas dokumentiem, One Drive, Sway prezentāciju veidošanu. Rīgas direktori bija ļoti ieinteresēti un uzdeva daudz jautājumus un aktīvi iesaistījās diskusijās.

Pieredzes apmaiņas semināros iestādēs un uzņēmumos LU Reālā laika sistēmu laboratorijā un uzņēmumā “Draugiem.lv”, piedalījās 30 pedagogi, pamatā informātikas skolotāji, kuri bija ieinteresēti, kā dažādas programmēšanas un lietojumprogrammas tiek izmantotas uzņēmumu darbībā.

25

Prioritātes noslēguma pasākumā forumā “Digitālā kompetence un medijpratība mācību procesā” š.g. 26. oktobrī piedalījās gandrīz simts skolu pedagogi (skat. 12. attēlu).

12.attēls. Pedagogi forumā “Digitālā kompetence un medijpratība mācību procesā”

Forums notika Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, pārsvarā piedalījās skolotāji no Rīgas, taču bija arī pedagogi no Auces, Viļāniem, Jelgavas, Siguldas, Saulkrastiem un Vangažiem. Foruma sākumā pedagogiem bija iespēja elektroniski pieslēgties interaktīvai aptaujai (programmā padlet.com), izmantojot mobilos telefonus un novērtēt savas digitālās prasmes. 75% pedagogu savas digitālās prasmes novērtēja kā labas un ļoti labas, 24% - kā vidējas, bet 1% pedagogu uzskatīja, ka viņu digitālās prasmes ir sliktas (skat 13. attēlu).

1

7

19

8

1

Digitālā foruma dalībnieku digitālo prasmju iesūtītais vērtējums

izcilas

ļoti labas

labas

vidējas

sliktas

13.attēls. Digitālo prasmju novērtējums.

26

Aktuālā informācija par pedagogu digitālās kompetences un medijpratības izmantošanu mācību procesā ieinteresēja pedagogus paneļdiskusijā, kurā aktīvi diskutēja RSU asociētā profesore Anda Rožukalne, LIKTAS eksperte Līga Matveja-Vlasova un skolu pārstāves - Elīna Dreimane, Rīgas Pļavnieku pamatskolas direktore un Everita Anemarija Samuša, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece (skat. 14. attēlu).

14. attēls. Paneļdiskusijas dalībnieces

Foruma “Medijpratības darbnīcā” ar pozitīvo pieredzi dalījās pedagogi: Gundega Ozola (Imantas vidusskola), Lita Silova (Rīgas Franču licejs) un Inese Pitkeviča (Rīgas Kultūru vidusskola), par valodu kā medijpratības instrumentu ar praktiskiem piemēriem pastāstīja Latviešu valodas aģentūras eksperte Dite Liepa. “Digitālās pratības darbnīcā” situāciju izglītībā analizēja Andris Nikolajenko no LU Starpnozaru izglītības inovācijas centra. Ar interesi pedagogi varēja piedalīties Rīgas Skolēnu pils skolotājas Tatjanas Gvozdevas vadītajā praktiskajā vebinārā, uzzinot, kas ir vebinārs, kādi ir tā darbības principi un priekšrocības. Foruma laikā pedagogi iepazinās arī ar diviem pētījuma rezultātiem: par skolotāju digitālajām prasmēm un vajadzībām pastāstīja Līga Matveja-Vlasova (LIKTA) un par medijpratības un informācijpratības kompetenču pieejā balstīto izglītību UNESCO kontekstā dalījās LU Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja Daina Pakalna.

Aktualizētās tēmas un praktiskie piemēri foruma dalībniekiem ļāva pārliecināties, ka gan jaunas, gan jau zināmas lietas var sekmīgi izmantot mācību procesā. Dalībnieki guva arī interesantas atziņas par dažādām aplikācijām, programmām un programmatūrām, kuras padziļināja pedagogu izpratni par medijpratību, kā arī aktualizēja informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas ikdienas darbā ar skolēniem. Pēc foruma dalībniekiem bija iespēja RIIMC mājas lapā elektroniski nobalsot par foruma svarīgāko aktivitāti. Aptaujas rezultāti liecina, ka vissvarīgākās

27

bija praktiskās darbnīcas, jo gandrīz puse no pedagogiem nobalsoja par praktiskajām darbnīcām kā svarīgu foruma aktivitāti.

Foruma norisē atklājās tehniska problēma, ar kuru var sastapties arī pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursos un semināros, kur Apple datoru vienmēr nav iespējams izmantot izglītības iestāžu telpās, jo vienmēr un visur nav pieejami visi vadi un savienojumi tā, kā to iecerējuši pasākumu lektori/dalībnieki. Iespējams, ka vaina ir meklējama arī saziņā ar lektoru, jo organizatori līdz galam nav sapratuši, ka tiks izmantots lektora dators. Secinājums, pirms svarīgiem pasākumiem ir jāaizbrauc uz svešo norises vietu kopā ar lektoru un jāapskata viss aprīkojums.

Aktuālākās tēmas kursos un semināros prioritātes ietvaros 2016. gadā:

Digitālo tehnoloģiju izmantošana dažādos mācību priekšmetos (planšetdatori, viedtālruņi);

Digitālās iespējas un informācijas meklēšana internetā; Dažādu programmu un programmatūru jēgpilna izmantošana stundās, piem.,

Geogebra, SmartNotebook, Prezi, Google Apps, Skype, Movie Maker, Widgit u.c.;

Videokonferences un vebināri mācību procesā; Darba lapu veidošana Word un PowerPoint programmās, Excel izmantošana

darbā (pirmsskolu pedagogiem); Medijpratības attīstīšana mācību stundās.

Digitālā kompetence tika aktualizēta arī RIIMC projektā “Izglītība izaugsmei 2016”. Pedagogu meistarības 2016. gada konkursa “Radi. Rādi. Redzi.” mērķis bija: “Aktualizēt pedagogu digitālo kompetenci aizraujošas mācību stundas veidošanā”, kurā piedalījās 24 pedagogi, demonstrējot savu pozitīvo pieredzi digitālo prasmju attīstīšanā un izmantošanā mācību procesā. RIIMC projektu konkursā “Atbalsts skolas stratēģisko mērķu sasniegšanai” 2016. gadā no 16 iesaistītajām skolām 8 skolās tika izglītoti pedagogu kolektīvi, iekļaujot digitālās kompetences aktivitātes.

Informācija par prioritāti tika publicēta internetā www.e-skola.lv un www.riimc.lv, kā arī projekta aktivitātes tika atspoguļotas RIIMC mājas lapā www.riimc.lv un sociālajā tīklā Twitter.

Kopumā prioritātes īstenošana ir pozitīvi vērtējama, jo pedagogi bija aktīvi un ieinteresēti. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka, īstenojot šo prioritāti, pedagogiem tika piedāvātas dažādas izglītošanās formas: kursi, semināri, forums, mediju pēcpusdiena, izbraukumseminārs. Pie ieguvumiem jāmin pedagogu pozitīvās pieredzes apmaiņu pasākumu praktiskajās nodarbībās un darbnīcās. Pozitīvā atgriezeniskā saite no kursu dalībniekiem ir apstiprinājums tam, ka pedagogi ir ieinteresēti uzlabot savas zināšanas un prasmes, lai mācību process atbilstu mūsdienu vajadzībām un prasībām.Prioritātē diemžēl uzņēmumu neatsaucības dēļ neizdevās sākotnēji plānotās aktivitātes, kurās bija paredzēts apmeklēt vairākus uzņēmumus, kuri darbojas digitālajā vidē. Atsaucās vienīgi LU un uzņēmums Draugiem.lv.

28

Diemžēl arī 2 plānotās meistarklases nācās atcelt, jo nenokomplektējās grupas, kuru mērķauditorija bija ķīmijas skolotāji.

Šajā prioritātē ikdienas pasākumus plānoja katrs RIIMC speciālists, bet turpmāk, iespējams, būtu pareizāk visus RIIMC organizētos pasākumus prioritātes ietvaros plānot kopīgi, lai šis plāns un piedāvājums veidotos nedaudz mērķtiecīgāks un jēgpilnāks. Neizdevās gūt RIIMC speciālistu pilnvērtīgu iesaisti, plānojot dažādu uzņēmumu apmeklējumu atsevišķu mācību priekšmetu vai priekšmetu grupu skolotājiem.

Vēl prioritātes norisē tika konstatēts, ka pedagogiem ir ļoti dažādas digitālās prasmes, kaut gan aptaujās kursu dalībnieki vērtē savas digitālās prasmes kā ļoti labas (skat. 6. attēls), diemžēl praktiskajās nodarbībās tas nepierādījās visos gadījumos. Īpaši jāpiemin nodarbības, kurās dalībniekiem prasītas priekšzināšanas kādā konkrētā programmā, taču diemžēl pedagogam tādu nav un līdz ar to kavējas nodarbību plānoto tēmu apguve. Veidojot kursu nodarbības grupām par digitālām prasmēm, būtu jāņem vērā arī katra dalībnieka jau esošās digitālās prasmes, lai neveidotos tādas situācijas, kad pedagogi ar vājām datoriemaņām nespēj sekot līdzi nodarbību tempam, savukārt zinošākie tajā laikā garlaikojas un nav apmierināti ar to, ka viņi maz ko gūst no kursu apmeklēšanas. Citāts no dalībnieku aptaujas anketas: “Ieteikums sadalīt kursus - datorkursi iesācējiem un datorkursi ar zināšanām, jo ir grūti strādāt, ja citi pat peli nevar pakustināt, bet gaida, kad to izdarīs pasniedzēja” (http://ejuz.lv/digitalakompetence).

Šajā digitālajā laikmetā, lai pilnveidotu pedagogu digitālās prasmes inovatīvam mācību procesam un aktualizētu informācijas tehnoloģiju iespējas mācību procesā, padarot to aizraujošāku, RIIMC jāturpina darbs pedagogu digitālās kompetences stiprināšanā. Lai padziļinātu pedagogu izpratni par mediju pratību izglītības vidē, izpratni par to, kā kritiski uztvert un šķirot informāciju, kas atrodama gan sociālajos tīklos, laikrakstos, radio un televīzijā, arī turpmāk RIIMC jāaktualizē medijpratības attīstīšanu pedagogos, izmantojot visdažādākās mācību formas pedagogu profesionālā pilnveidē.

29

3. prioritāte “Karjeras vadības prasmes un to integrēšana pedagoģiskajā procesā”

2016.gadā tika īstenota prioritāte “Karjeras vadības prasmes un to integrēšana pedagoģiskajā procesā”. Mērķis bija pilnveidot pedagogu kompetenci karjeras vadības prasmju integrēšanai pedagoģiskajā procesā un tika izvirzīti šādi uzdevumi:

1) apzināt pedagogu vajadzības;

2) izveidot pasākumu kopumu veiksmīgai karjeras vadības prasmju integrēšanai pedagoģiskajā procesā;

3) organizēt konferenci pedagogiem.

Tēmas aktualitāte:

Globalizācija un tehnoloģiju attīstība, nenoteiktība un neskaidrība darba tirgū, izmaiņas darba tirgus struktūrā, profesiju saturā, nenoteiktā ekonomiskā situācija rada jauniešos satraukumu, neziņu par savu turpmāko izglītību, karjeru. Jauniešiem šīs pārmaiņas nozīmē pāreju no noteiktības uz nejaušību, no paredzamības uz nepastāvību un mainību. Nevar paļauties, ka visu mūžu varēs strādāt vienā profesijā vai vienā darbavietā. Nodarbinātības iespējas nemitīgi mainās, un tikai prasme orientēties notiekošajā, prasme pielāgoties situācijai ļaus veiksmīgāk veidot un attīstīt savu karjeru. Tāpēc ļoti būtiski ir attīstīt karjeras vadības prasmes, jo tās ir vadošās individuālās prasmes, kas palīdz plānot, organizēt, vadīt un kontrolēt savu iekšējo un ārējo resursu efektīvu izmantošanu dzīves mērķu sasniegšanai, lai katrs spētu uzņemties atbildību par savas karjeras attīstības vadību mūža garumā. Prasme mācīties, sociālās, pilsoniskās un starpkultūru prasmes, iniciatīva un uzņēmība nepieciešama, lai cilvēks būtu motivēts mācībām, mērķtiecīgi sevi pilnveidotu, spētu atrast un saglabāt darbu. Šīm prasmēm ir jākļūst par galveno izglītības rezultātu. Katram skolas beidzējam vajadzētu būt sagatavotam turpmākajam izglītības posmam vai nodarbinātībai un spējīgam uzņemties atbildību par savu personīgo lēmumu pieņemšanu un atbilstošu darbību. Karjeras vadības prasmju apgūšana un attīstīšana palīdz jaunietim atrast pielietojumu skolā iegūto zināšanu, prasmju, kompetenču izmantošanai dzīvē – palīdz būt veiksmīgam. Šo prasmju apguvē liela loma ir pedagogiem, tāpēc ļoti svarīgi ir pilnveidot pedagogu kompetenci karjeras vadības prasmju apguves integrēšanai vispārējā izglītības procesā.

30

Prioritātes ietvaros tika īstenoti 28 dažāda veida pasākumi. (skatīt 15.attēlu).

15. attēls. Īstenotās aktivitātes.

Tika īstenotas 15 pedagogu profesionālās pilnveides programmas, 9 semināri 3 meistarklases un 1izbraukuma seminārs. Pavisam tika iesaistīti 535 pedagogi.

Apzinot pedagogu vajadzības, tika ņemti vērā arī Karjeras izglītības koordinatoru konsultatīvās padomes locekļu ieteikumi, kā efektīvāk plānot pasākumus, kā sadalīt mērķauditorijas, tāpēc tika aptvertas visas mācību priekšmetu jomas, kā arī tika piedāvāti pasākumi skolu bibliotekāriem (divi semināri), klašu audzinātājiem (semināri), metodisko komisiju vadītājiem, skolu vadības komandām (kursi), kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un metodiķiem (kursi). (skatīt 16. attēlu).

31

16. attēls. Mērķauditorija.

Izvērtējot visas plānotās aktivitātes, tika secināts, ka pedagogu galvenie ieguvumi bija iespēja izprast mācību priekšmeta sasaisti ar karjeras izglītību, pieredzes apmaiņa, kā veidot sistēmu skolā, paplašināt redzesloku, kā iemācīties domāt plašāk, ārpus sava priekšmeta robežām, gūtas labas idejas darbam, atrast dažādus risinājumus vienai tēmai, apvienojoties dažādu priekšmetu pedagogiem. Kā viens no interesantākajiem pasākumiem tika atzīta profesionālās pilnveides programma “Stīmpanka idejas integrēšana karjeras vadības prasmju attīstīšanā mācību procesā”, apvienojot literatūras, ģeogrāfijas, vizuālās mākslas, sociālo zinību, vēstures, mūzikas un mājturības pedagogus, kur galvenais mērķis bija veicināt starppriekšmetu saikni un sekmēt skolēnu zināšanas par mākslas, mūzikas un literatūras stīmpanka žanra vēsturi un karjeras vadības prasmju attīstīšanu. Kursu laikā dalībnieki varēja uzzināt, kas tas ir – stīmpanks, praktisko nodarbību laikā izgatavot stīmpanka stila aksesuārus, kā arī iepazīties ar stīmpanka literatūras un mākslas žanru, stilu, modi, mūziku, dizainu un kontrkultūru. Klātesošie varēja pārliecināties par to, kā radoši var mūsdienīgu ideju integrēt karjeras vadības prasmju attīstīšanā dažādos mācību priekšmetos un pasākumos. Kursu ietvaros tika organizētas meistarklases un pedagogi saņēma praktiskus ieteikumus, kā interesanti un saturīgi plānot mācību procesu skolā, integrējot karjeras vadības prasmes.

17. attēls. Nodarbību laikā.

32

Viens no prioritātes veiksmes stāstiem bija profesionālās pilnveides programma latviešu valodas un literatūras pedagogiem “Karjeras vadības prasmju integrēšana latviešu valodas un literatūras stundās” (12h) ar jēgpilnu saturu, pieredzes apmaiņu, iespēju paplašināt redzesloku, iespēju izprast mācību priekšmeta saikni ar karjeras izglītību, kā arī izcilo divu lektoru darbu (E. Vaska, pamatskolas “Rīdze” latviešu valodas un literatūras skolotāja un D. Šķēle, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas karjeras konsultante). Dabaszinātņu jomas pedagogiem tika organizēti gan kursi par karjeras vadības prasmēm un to integrēšanu mācību saturā, gan izbraukuma seminārs uz Olaines Valsts tehnikumu un A/S “Olainfarm”, kā arī gūta pieredze no citu pašvaldību kolēģiem (meistarklasi vadīja Rojas vidusskolas matemātikas skolotāja –karjeras konsultante Inta Plāte).

Sadarbībā ar RD IKSD Skolu nodaļu tika organizēti 5 semināri “Karjeras kompasa izmantošanas iespējas pedagoga karjeras konsultanta darbā”, kuru laikā pedagogi karjeras konsultanti un atbildīgie par karjeras izglītību skolā iepazinās ar šo metodi un pēc tam skola saņēma dāvanu – karjera kompasa paklāju. (skatīt 18.attēlu)

18. attēls. Karjeras kompasa paklājs.

Prioritātes ietvaros neizdevās īstenot plānotās pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas mājturības un tehnoloģiju jomas pedagogiem, kā arī speciālo skolu pedagogiem, jo nebija pietiekams dalībnieku skaits. Tika nolemts šo pasākumu īstenošanu veikt 2017. gadā.

Prioritātes noslēgumā tika organizēta konference “Karjeras vadības kompetence mūsdienīgam karjeras attīstības atbalstam izglītības iestādē”, tajā piedalījās 97 pedagogi. Konferences ietvaros tika aktualizētas tādas tēmas:

1) “Karjeras vadības kompetence– mūsdienīga karjeras atbalsta mērķis un izaicinājumi”, ieskicējot karjeras atbalsta vēsturi, karjeras atbalsta attīstību izglītības iestādēs, atbildības par karjeras vadību sadalījuma izmaiņas, akcentējot indivīdu kā

33

savas karjeras pārvaldnieku un vadītāju zināšanu sabiedrībā, kā arī raksturoja uz karjeras vadības kompetences pilnveidi vērstu karjeras atbalstu (karjeras izglītība), kādi ir tā sekmīgas īstenošanas nosacījumi un iespējamās grūtības, cik aktuāla ir karjeras vadības kompetences nepieciešamība;

2) “Paplašinot redzesloku, paplašinām nākotnes iespējas”. Pārmaiņas sākas ar sevi pašu. Uzzinot vairāk, mums paveras iespējas rīkoties un izvēlēties jaunus ceļus – jaunietim tas nozīmē zināt dažādās profesijas un kompetences, kas nepieciešamas, izglītības darbiniekam tas nozīmē izvēlēties dažādas metodes karjeras vadības ceļā.

Apkopjot un izanalizējot prioritātes “Karjeras vadības prasmes un to integrēšana pedagoģiskajā procesā” norisi tika secināts, ka plānotās aktivitātes bija veiksmīgas, tika sasniegts projekta izvirzītais mērķis un pilnveidota pedagogu kompetence karjeras vadības prasmju integrēšanai pedagoģiskajā procesā.

19. attēls. Pedagogi mācību procesā.

20. attēls. Noslēguma konferencē.

34

4.prioritāte Projekta “Izglītība izaugsmei - 2016” īstenošana

Projektā „Izglītība izaugsmei 2016” skolu kolektīvi un pedagogi varēja piedalīties 2. aktivitātēs: projektu konkursā “Atbalsts skolas stratēģisko mērķu sasniegšanai” un pedagogu radošās darbības konkursā “Radi. Rādi. Redzi.”

Projektu konkursa “Atbalsts skolas stratēģisko mērķu sasniegšanai” mērķis bija pilnveidot vadības izpratni par stratēģisko mērķu izvirzīšanu un ieviešanu un veicināt jēgpilnu pedagogu kolektīva profesionālās pilnveides darbību. Tika iesūtīti 19 projektu pieteikumi, kurus RIIMC izvērtēja pēc iepriekš izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Tika atbalstīti 15 Rīgas skolu iesniegtie projekti:

Nr. Projekta nosaukums Iesniedzējs1. Mācos darot, daru mācoties Ziemeļvalstu ģimnāzija

2. Komandas darba prasmju pilnveide, veicinot skolas izaugsmi

Rīgas 25. vidusskola

3. Pedagogu kompetenču pilnveide skolas pārmaiņu laikā

Rīgas 5. internātpamatskola- attīstības centrs

4. Speciālo programmu skolotāju un Ilgstoši slimojošo izglītojamo apmācības centra skolotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana darbā ar skolēniem ar valodas traucējumiem un citām speciālām vajadzībām

Rīgas 53. vidusskola

5. Pieredze un sadarbība Rīgas 71. vidusskola

6. RAĢ e-tīne Rīgas Angļu ģimnāzija

7. Ar zīmju valodu mūsu bērni var! Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem

8. Radoša, starpdisciplināra mācību stunda Rīgas Juglas vidusskola

9. Laikmetīga skola Rīgas Kultūru vidusskola

10. Karjeras izglītības īstenošana vispārizglītojošā mācību iestādē

Rīgas Valsts 3. ģimnāzija

11. Skolas - attīstības centra darbības popularizēšana un jaunu darbības virzienu iedzīvināšana vājredzīgo un neredzīgo izglītojamo atbalstam

Strazdumuižas internātvidusskola- attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem

12. Video kā inovāciju ieviešanas un izglītības kvalitātes celšanas instruments

Rīgas Klasiskā ģimnāzija

35

13. Pedagogu digitālā pratība mūsdienīgas un kvalitatīvas mācību stundas nodrošināšanā

Rīgas Zolitūdes ģimnāzija

14. Mūsdienīga mācību procesa nodrošināšana, izmantojot interneta resursus un mobilās ierīces

Rīgas Teikas vidusskola

15. Skolotāju kompetenču pilnveidošanas skolas stratēģiskā mērķa sasniegšanai

Rīgas Anniņmuižas vidusskola

RIIMC netika atbalstīti 4 projektu pieteikumi no Rīgas 49. vidusskolas, Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas, Rīgas Purvciema vidusskolas, Rīgas Valdorfskolas, jo projektu nepieciešamības pamatojumi tika vāji argumentēti, neatbilda izvirzītajiem mērķim un uzdevumiem, nepārliecinoši tika formulētas pedagogu pilnveidojamās kompetences.

Projekta laikā skolu kolektīvi tika izglītoti par skolām aktuālām tēmām: laikmetīga skola un mūsdienīga mācību stunda, digitālā pratība, sadarbības kompetences, karjeras izglītība, speciālās vajadzības. Projektā iesaistītajām skolām tika organizēti profesionālās pilnveides kursi “Pedagogu profesionālā pilnveide kā resurss izglītības iestādes stratēģiskajā plānošanā un attīstībā” Rolanda Ozola vadībā, kuros projektā iesaistīto skolu direktori un viņu vietnieki tika izglītoti stratēģiskās plānošanas un vadības kompetencēs, fokusējoties uz jautājumiem par izglītības iestādes lomu un funkcijām zināšanu sabiedrībā un pedagogu profesionālās pilnveides sniegtajām iespējām izglītības iestādē. Savukārt seminārā “Prezentācijas veidošana” lektors Bruno Bahs dalījās pieredzē par to, kā veiksmīgi veidot prezentāciju.

2016. gada 20. jūnijā notika forums O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, kurā tika izvērtēts RIIMC organizētā skolu izglītības attīstības projekta „Izglītība izaugsmei 2016” paveiktais. Forumā skolas prezentēja projekta rezultātus gan stendos, gan īsās video filmās, kā arī rādīja labās prakses piemērus darba grupās.

36

21. attēls. Labās prakses piemēri stendos.

Kā galvenos ieguvumus skolas minēja: Rīgas 5. internātpamatskola - attīstības centrā tika izstrādāts jauns skolas stratēģiskās attīstības plāns, Rīgas 25. vidusskolā tika pilnveidotas  komandas sadarbības prasmes, Rīgas Angļu ģimnāzijā tika izstrādāti digitālie mācību līdzekļi, bet Rīgas 71. vidusskolas skolotājiem bija iespēja doties pieredzes apmaiņā un izveidot sadarbību ar citām skolām. Skolas uzsvēra, ka piedaloties projektā tika pilnveidotas komandas sadarbības prasmes, dalībnieki guva daudz jaunas un praktiski izmantojamas idejas savam ikdienas darbam, kuras jau projekta laikā izmēģināja savās stundās.

Izvērtējot foruma norisi, darba grupa secināja, ka forums tika organizēts veiksmīgi, tika izveidota plaša pasākuma programma, pedagogi tika iedvesmoti pilnveidot savu darbu. Ar nožēlu jāsecina, ka forumu apmeklēja maz citu skolu administrācijas pārstāvji. Izvērtējot situāciju, darba grupa ieteica veidot lielāku piedāvājumu tieši skolu administrācijas pārstāvjiem, veidojot forumu 2 dienu garumā.

22. attēls. Forums “Izglītība izaugsmei – 2016”.

Izvērtējot projekta norisi un rezultātus, tika secināts, ka šāda veida mērķtiecīga pedagogu profesionālā pilnveide bija efektīva, tā sniedza plānoto rezultātu. Gūtās zināšanas un prasmes pedagogi pielietoja savās stundās un dalījās pieredzē ar kolēģiem gan skolā, demonstrējot labās prakses piemērus metodiskajās komisijās, gan ārpus tās.

Pedagogu radošās darbības konkurss„Radi. Rādi. Redzi.”

2015./2016. mācību gadā Rīgas skolu izglītības attīstības projekta „Izglītība izaugsmei” ietvaros, sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domes Izglītības pārvaldi, tika organizēts pedagogu radošās darbības konkurss „Radi. Rādi. Redzi.”. Konkursam tika izvirzīta tēma: “Pedagogu labās prakses piemēri digitālās kompetences veiksmīgai izmantošanai lasītprasmes vai karjeras vadības prasmju attīstīšanā mācību

37

stundā”, mērķis - aktualizēt pedagogu digitālo kompetenci aizraujošas mācību stundas veidošanā.

Konkursā tika iesniegti 24 pieteikumi no Rīgas pedagogiem - 21 un no Jūrmalas 3 pedagogu pieteikumi.

Konkurss notika trijos posmos. Pirmajā posmā pedagogiem bija jāiesūta pieteikums un uzskates materiāls, kurā parādīta digitālā mācību materiāla (animācijas, video, spēles u.c.) un/vai virtuālās mācību vides izmantošana vienā mācību stundā, pielietojot programmvadāmas ierīces. Konkursa komisija izvērtēja iesniegtos pedagogu pieteikumus, ievērojot vērtēšanas kritērijus: digitālā mācību materiāla vai virtuālās mācību vides izmantošana mācību mērķu un rezultātu sasniegšanai; skolotāja digitālās kompetences izmantošana mācību stundas tēmas apguvē; idejas oriģinalitāte aizraujošas mācību stundas norisē. Komisija otrajam posmam izvirzīja 17 pedagogus, kuri pieteikumos pamatoti bija atspoguļojuši tehnoloģiju vai virtuālās vides izmantošanu aizraujošas mācību stundas norisē.

Konkursa otrajā posmā notika mācību stundu vērošana, pedagogi demonstrēja labās prakses piemērus digitālās kompetences veiksmīgai izmantošanai lasītprasmes vai karjeras vadības prasmju attīstīšanā mācību stundā. Pedagogi stundās izmantoja dažādus digitālos rīkus (23. attēls).

Dators 24

Projektors 20

Interaktīvā tāfele 10

Datu kamera 4

Viedtālruņi 2

Balsošanas pultis 2 Planšetes 3Digitālo rīku izmantošana mācību stundā

23. attēls. Digitālo rīku izmantošana.

Lai paaugstinātu mācīšanās efektivitāti un skolēni labāk uztvertu stāstīto un padarītu dinamiskāku mācīšanās procesu, pedagogi stundās izmantoja dažādus digitālus un/vai virtuālus mācību materiālus (24. attēls). Tie mācības padarīja interesantākas,

38

nodrošināja satura aktualitāti un radīja iespējas tos sasaistīt ar skolēnu reālajām vajadzībām.

Videomater-iāli 12

Infografikas 1

Mācību filma 1

Animācijas 6

Prezentācija 10

Karaoke 1Interaktīvas lapas 4

Audio materiāls 2 Elektroniskā vārdnīca 1

Digitālo un/vai virtuālo mācību materiālu izmantošana mācību stundā

24. attēls. Digitālo un/vai virtuālo mācību materiālu izmantošana.

Mācību stundas tika vērtētas pēc šādiem vērtēšanas kritērijiem: mācību stundas mērķa un uzdevumu skaidrība: labvēlīgas mācību vides nodrošināšana; racionāla laika izmantošana; skolēnu motivēšana darbam (skolēnu aktivitāte, interese par stundu, sadarbības prasmes); diferencētas pieejas nodrošināšana skolēniem; mācību metožu, darba organizācijas formu un mācību materiālu lietderīga izvēle; tehnisko mācību līdzekļu (digitālie) mērķtiecīga izmantošana; atgriezeniskās saites iegūšana par stundā iegūtajām zināšanām un prasmēm (vērtēšana); lasītprasmes/vai karjeras vadības prasmju attīstīšana skolēniem mācību stundā; mācību stundas oriģinalitāte ( ideja, sasaiste ar radi, rādi, redzi).

Mācību procesā pedagogi demonstrēja interneta vides ļoti dažādās iespējas. Mūsdienu skolēniem dažādas tehnoloģijas ir ierastas, viņi veikli orientējas virtuālajā vidē. Pedagogu izvēlējās demonstrēt labās prakses piemērus digitālās kompetences veiksmīgai izmantošanai lasītprasmes vai karjeras vadības prasmju attīstīšanā mācību stundā (25. attēls).

39

65%

35%

Tēmas izvēle

Lasītprasme Karjeras vadības prasme

25. attēls. Tēmas izvēle.

Komisijas pārstāvji un pieaicinātie eksperti izvērtēja un izvirzīja trešajam posmam 10 pedagogus, kuri bija saņēmuši augstāko punktu skaitu.

Trešajā posmā forumā „Izglītība izaugsmei 2016”, pedagogi sagatavoja prezentācijas, kurās demonstrēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību stundās (26. attēls).

26. attēls. Pedagogu darbība foruma “Izglītība izaugsmei – 2016” laikā.

40

Foruma „Izglītība izaugsmei 2016” laikā ar pedagogu veikumu varēja iepazīties pasākuma dalībnieki. Apkopojot vērtēšanas komisijas rezultātus:

1. pakāpes diploms un veicināšanas balva tika piešķirta Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājai Margaritai Jašinai;

2.pakāpes diploms un veicināšanas balva tika piešķirta trijiem pedagogiem: Ziemeļvalstu ģimnāzijas sākumskolas skolotājai Dacei Vāgenmeisterei; Rīgas Ostvalda vidusskolas fizikas skolotājai Tatjanai Pladerei; Rīgas 33. vidusskolas angļu valodas skolotājai Jūlijai Oblakovai;

3.pakāpes diploms un veicināšanas balva tika piešķirta trijiem pedagogiem: Vaivaru pamatskolas sākumskolas skolotājai Andai Kasparei; Jūrmalas sākumskola Atvase latviešu valodas skolotājai Sandrai Baumanei; Rīgas 22. vidusskolas matemātikas skolotājam Markam Gitermanam.

27. attēls. Konkursa “Radi. Rādi. Redzi.” laureāti.

Apkopojot un izanalizējot pedagogu radošās darbības konkursu „Radi. Rādi. Redzi.”, gūtas galvenās atziņas: pozitīvi vērtējams tas, ka tika izvēlēta aktuāla tēma – digitālās kompetences izmantošanai mācību stundā, jo skolotāja galvenais mērķis mācību procesā ir veidot radošu un konkurētspējīgu personību. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana palīdz ieinteresēt un motivēt skolēnus mācību stundās, attīsta vēlmi mācīties.

Ļoti pozitīvi ir vērtējama pedagogiem dotā iespēja parādīt savu darbu ar skolēniem mācību stundās, kas neapšaubāmi paaugstina pedagoga pašapziņu un viņa personības pilnveidi. Sava darba prezentēšana un nodošana ekspertu izvērtēšanai ir pilnveidojusi pedagoga profesionālo meistarību, radījusi nepieciešamību konkursā iesaistītajiem pedagogiem apgūt jauninājumus mācību priekšmeta un izglītības jomas saturā un

41

metodikā, tos radoši un meistarīgi izmantot savā mācību procesā, atbilstoši mērķiem, skolēnu vajadzībām un interesēm.

Lielākās grūtības sagādāja tas, ka vērtēšanas komisijai stundas bija grūti novērtēt, jo konkursa vērtēšanas kritēriji bija nepilnīgi. Tāpat grūtības sagādāja komisijas locekļu atšķirīgais skatījums un subjektivitāte, vērtējot dalībniekus.

Ieteikums turpināt organizēt pedagogu radošās darbības konkursu „Radi. Rādi. Redzi.” arī turpmāk, akcentējot kādu citu aktuālu tēmu un izstrādājot precīzākus vērtēšanas kritērijus, kuri saturiski aptvertu konkursa izvirzītā mērķa sasniegšanu.

5. prioritāte Pedagogu profesionālās pilnveides ietekmes izpēte uz izglītības kvalitāti (2014 – 2017)

2016. gadā Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs turpināja iesākto savu piedāvāto pakalpojumu kvalitātes monitoringu, darba grupai aktīvi turpinot uzsākto pētniecības darbu. Šoreiz kā galvenais uzdevums tika izvirzīts noskaidrot šādus jautājumus:

1) kā mācās skolotāji un kādas ir mācīšanās tradīcijas, 2) izpratne par profesionālajām vajadzībām un atbildību to pilnveidē, 3) vēlme gūt citu kolēģu pieredzi un nepieciešamība dalīties savās zināšanās un

prasmēs ar citiem profesionāļiem,4) vai pedagogs apzinās, kā varēs izmantot to, ko mācījies, un vai vispār

izmantos;5) vai skolotāju mācīšanos var uzskatīt par pārdomātu un plānotu darbību.

Pētniecības procesa īstenošanai tika plānoti šādi darbības posmi:

1. Pedagogu anketēšana pirms un pēc viņu pašu izvēlēta profesionālās kompetences pilnveides pasākuma (mācīšanās ilgums: 4h – 24h stundu programmas).

2. Intervējamo dalībnieku atlase (13 skolas).3. Respondentu intervēšana klātienē (70 respondenti).4. Iegūto rezultātu apkopošana un analīze.

Pētījumā piedalījās 70 Rīgas skolu pedagogi – RIIMC organizēto profesionālās pilnveides pasākumu dalībnieki.

42

RIIMC darba grupa 2016. gadā izvēlējās veikt dalībnieku anketēšanu 16 dažāda apjoma pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides programmās. Anketēšana tika veikta, pirms pedagogi uzsāka iepazīšanos ar izvēlētās mācību programmas saturu, lai varētu noskaidrot, kāpēc viņi izvēlējušies konkrēto tēmu, kādi bijuši mācīšanos motivējošie faktori, kādas zināšanas, prasmes un iemaņas viņi vēlas apgūt un ko, iespējams, varēs darīt citādāk/labāk pēc tēmas apguves. Otrais anketēšanas posms bija mācību programmas noslēgumā, kad skolotāji tika aicināti izteikt savu viedokli par to, ko un kā mācījušies, kas būs vai nebūs noderīgs un izmantojams viņu profesionālajā darbībā turpmāk. Bet pats svarīgākais jautājums, kas bija iekļauts anketā, lika dalībniekiem aizdomāties un “apsolīt” sev, ko no tā, kas tika darīts vai runāts, skolotājs noteikti pamēģinās veikt, atgriežoties savā darba vidē. Darba grupa informēja visus anketēto programmu dalībniekus, ka ar vairākiem tiek plānota tikšanās klātienē (intervija) pēc 2-3 mēnešiem, lai noskaidrotu, cik lielā mērā un/vai mācībās iegūtās zināšanas, prasmes vai iemaņas izdevies izmantot savā ikdienas profesionālajā darbībā.

Pētniecībai tika izvēlēti 70 respondenti no 13 dažādām Rīgas skolām: sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, mazākumtautību vidusskolas, vakara (maiņu) vidusskolas. Pedagogi iepriekš tika informēti par iespējamajiem intervijas datumiem un laikiem. Tikšanas laikā visas intervijas tika ierakstītas (saskaņojot ar intervējamajiem), lai iegūtie rezultāti būtu pēc iespējas precīzāki. Intervijas tika veiktas bez citu pedagogu un skolas administrācijas klātbūtnes, lai tādā veidā panāktu pozitīvu emocionālo gaisotni, kas ļautu intervijas laikā skolotājam būt patiesam un brīvam.

Arī 2016. gada pētnieciskajā darbībā darba grupa vēlreiz pārliecinājās, ka pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides procesu nosaka galvenokārt MK noteikumi Nr.662 (28.10.2014.) “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, nevis skolotāja vajadzības, profesionāla nepieciešamība, zināšanu vai prasmju un iemaņu trūkums kādā jautājumā, tas nozīmē, ka dalība mācību pasākumos lielākoties ir valsts noteiktais obligātums, nevis izpratne par mācīšanās vajadzību un nozīmīgumu. Joprojām galvenais pamatojums, kāpēc mācās konkrētie pedagogi, ir noteikumos minētais stundu skaits, tikai neliela daļa pedagogu savu mācīšanās ceļu veido mērķtiecīgi un apzināti. Diemžēl arī tēmas izvēle bieži ir nepārdomāta, rezultātā pedagogs neiegūst ne pozitīvas emocijas, ne pievienoto vērtību, ieguvums – apliecība par piedalīšanos.

Pētnieciskās darbības rezultātā bija interesanti iepazīties ar dažādiem Rīgas skolu pedagogiem, parunāt ar viņiem klātienē, izprast katra individuālos mācīšanās

43

nosacījumus, uzskatus par pedagogu mācīšanās nepieciešamību, gūtajiem secinājumiem, apmeklējot RIIMC organizētos pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides pasākumus. Apkopojot 70 respondentu 140 anketas un 70 intervijas, tika iegūti šādi rezultāti:

57%24%

20%

Pedagoga atbildība par savu profesionālo attīstību

AugstaVidējaZema

28. attēls. Pedagoga atbildība par savu profesionālo attīstību.

28. attēlā atspoguļots viens no svarīgākajiem pētnieciskās darbības rezultātiem - 57% no aptaujātajiem respondentiem izprot nepieciešamību regulāri mācīties un jūtas atbildīgi par to, ka, lai sasniegtu izcilus profesionālos rezultātus, mācīšanās ir viens no svarīgākajiem pedagoga profesionālās attīstības un darbības kvalitātes nosacījumiem. Intervijās to apliecina pašu pedagogu teiktais:

Pirms izvēlos pieteikties kursiem, izvērtēju, ko es zinu par šo tēmu, ko es nezinu, vai man tas būtu svarīgi.

Ļoti svarīgi, ka mums pašiem nodarbībās bija jāraksta eseja, lai pēc tam ar piedāvāto metodiku darbotos stundā, pasniedzējs analizēja mūsu veikumu.

Praktiskā darbošanās kursos ir ļoti nozīmīga. Izvēli, pirmkārt, nosaka tās tēmas, par kurām neko iepriekš neesmu dzirdējusi. Pēc tam pārdomāju, kur to varu vai nevaru izmantot.

Diemžēl ļoti populārs ir pedagogu viedoklis, ka jāizdara tas, kas ir obligāts, bet, ja kāds no kolēģiem ir kaut ko “labu” mācījies, jāaiziet arī man (23%):

Apmeklēju pasākumu stundu dēļ. Vajadzēja kursus, jo bija liels pārtraukums darbā.

Kolēģe iedrošināja, ka seminārā iegūtais noderēšot.

Šāda situācija jau iepriekš rada risku, vai rezultāts varētu būt nozīmīgs tam, kurš mācās. Iespējams – tas ir laimīgs gadījums, ka tiešām tēma spēj ieinteresēt vai lektors šarmē ar savu profesionalitāti un atraktivitāti mācību laikā.

44

20% respondentu intervijās atklāja savus mācīšanās iemeslus konkrētajās programmās:

Nebija motivācijas, vajadzēja apliecību. Nesaprata, uz kādām nodarbībām ir atnākusi, nekas nepatika un nevēlējās

līdzdarboties. Nodarbībās piedāvātās idejas nepamēģināja darbā, atlika uz nākamo mācību

gadu.

No iegūtajiem rezultātiem redzam, ka mazliet vairāk kā puse respondentu izprot mācīšanās nepieciešamību savā profesionālajā darbībā, taču ļoti liels skaits (43%) aptaujāto izpilda normatīvajos dokumentos noteiktās prasības, daudzkārt pat izvēloties tēmas, par kurām nav intereses. Tātad, lai runātu par abpusēju apmierinātību gan no piedāvātāja puses, gan klienta puses, ir jāsaprot, ka vērtējums par mācību programmu nebūs ticams, tā kā gandrīz puse respondentu piedalījās nodarbībās tikai formāli.

58%26%

16%

Pedagogam ir savs profesionālās attīstības plānojums atbilstīgi

vajadzībām

AugstsVidējsZems

29. attēls. Profesionālās attīstības plānojums atbilstīgi vajadzībām.

58% respondentu (29. attēls) spēj saskatīt mācīšanās konkrētos ieguvumus un raksturot problēmas. Dažas no atbildēm:

Savā skolā man tas neizdevās, bet otrajā darbavietā – ļoti noderēja. Stundā ne vienmēr izdodas sasniegt iecerēto rezultātu, bet jāsaprot, ka

katras klases spēju un prasmju līmenis ir atšķirīgs. Kā cilvēks es ieguvu jaunas zināšanas, bet stundās jauno tehniku pat

nepamēģināju, jo pašai nepatika apgūtā tehnika.

45

Šādas atbildes rāda, ka vairāk kā puse aptaujāto pedagogu, kuri piedalījušies RIIMC organizētajās mācību programmās, spēj analizēt mācīšanās rezultātu, tā pielietojuma iespējamību vai neiespējamību, minot skaidrus argumentus.

Turpretī 42% respondentu šādas spējas ieraudzīt neizdodas, jo sarunā jūtams nomāktības un šaubu moments – varbūt, bet varbūt arī nē. Ja arī pedagogs kaut ko pamēģinājis ieviest vai pilnveidot savā profesionālajā darbībā, tad par to diemžēl nespēj runāt:

Man tas dzīvē kaut kur noderēs. Ļoti grūti kaut ko pamēģināt, jo klasē ir bērni ar dažādām zināšanām un

spējām. Neko neesmu darījusi. Bija labi, man viss patika, stundā viss izdevās.

No iepriekš minētā var secināt, ka pedagogi savas mācīšanās laikā maz aizdomājas par vajadzību kaut ko mainīt vai metodiski eksperimentēt, dažādot savā profesionālajā darbībā, vairāk būtu nepieciešams veikt iegūto rezultātu analīzi un mācīties saskatīt vērtīgo, kas vēl vairāk pilnveidotu skolotāja darba kvalitāti.

52%

26%

22%Pieredzes apmaiņa ar citiem kolēģiem

AugstaVidējaZema

30. attēls. Pieredzes apmaiņa ar citiem kolēģiem.

30. attēlā mēs redzam apkopojumu tam, vai pedagogs piedāvā jauniegūtās zināšanas un pieredzi citiem kolēģiem. Situācija līdzīga. 52% respondentu ir atvērti, gatavi stāstīt par to, ko uzzinājuši, iemācījušies, dalās pieredzē ar tuvākajiem kolēģiem – domubiedriem, spēj izvērtēt, kurus kolēģus jaunais varētu interesēt. Dažas no atbildēm:

Dalos ar jauniegūto pieredzi visur, kur vien mani gatavi uzklausīt. Vadīju meistarklasi saviem kolēģiem, demonstrējot jauno guvumu. Jāstāsta tiem kolēģiem, kuriem tas var interesēt, visiem - nav nozīmes.

46

Līdzīgi kā iepriekš ir ar pārējiem aptaujātajiem. 26% nav pārliecināti, ka tas, ko mācījušies, varētu kādu citu interesēt, vai arī domā, ka tas varētu noderēt tikai radniecīgu mācību priekšmetu pedagogiem:

Vairāk liekas, ka tas, ko skolotājs dzird kursos, attiecas tikai uz viņu vai viņa priekšmetu.

Domāju, ka mana pieredze var noderēt tikai manas MK pedagogiem.

Taču tā ir tikai varbūtība, pieņēmums, kas nav pārbaudīts konkrētā darbībā pēc programmas apguves, tāpēc var tikai minēt, cik no šādi atbildējušiem respondentiem tomēr mainītu viedokli, ja būtu runājuši par to, ko mācījušies un dalījušies savos ieguvumos. Bet 22% aptaujāto saka šādi:

Dalos par iegūto tikai ar tām kolēģēm, kuras bija šajos kursos. Nedalos ar citiem.

Tātad joprojām dalīšanās pieredzē ar citiem kolēģiem ir forma, kas ir attīstāma pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides nodarbībās, lai veicinātu skolotāju savstarpējo pieredzes apmaiņu un gūto rezultātu analīzi.

51%

20%

29%

Pedagogam ir zināmi savas mācīšanās mērķi un metodes

AugstsVidējsZems

31. attēls. Mācīšanās mērķi un metodes.

Ikdienā savā profesionālajā darbībā pedagogs spēj izmantot daudz dažādu darba organizēšanas formu un mācību metožu, lai attīstītu skolēnu mācīšanās prasmes, kas sekmēs tālāko darbību rezultātu. Interesanti, ka šādu mācīšanās metožu daudzveidību pedagogs neierauga, vērtējot sevi un savus mācīšanās ceļus/veidus un paradumus. 4. attēlā redzamā diagramma rāda, cik liela daļa respondentu skaidri apzinās/ daļēji apzinās vai neapzinās, ko iegūs, ja turpinās vai neturpinās attīstīt/pilnveidot mācībās iesākto ideju. 29% respondentu nespēj jauniegūtās idejas vai zināšanas pārnest citā vidē:

47

Patīk viss jaunais, bet nevaru pateikt, kā jauniegūto pieredzi attīstīt tālāk. Trūkst redzējuma ilgtermiņā, pārsvarā koncentrējas tikai uz tūlītēju

izmēģināšanu. Trūkst pārliecības, kāpēc tas nepieciešams un kas tieši jādara vai

jāpamēģina.

No tā var secināt, ka šāds pedagogs nespēs minētās kompetences attīstīt arī savos skolēnos. Bet 29% aptaujāto saka: “Nezinu, ko darīšu.” Situācija liek aizdomāties: 49% respondentu pret 51%. Tikai pusei respondentu mācīšanās notiek jēgpilni, un kas notiek ar otru pusi?

48%

29%

23%

Pedagogam ir bagāta pieredze attīstīt savas prasmes amata pienākumu izpildei

AugstaVidējaZema

32. attēls. Mācību mērķu izpratne.

Un visbeidzot atbilde tam, cik no aptaujātajiem pedagogiem skaidri apzinās gan savas mācīšanās mērķi, gan nepieciešamību attīstīt iesākto ideju, kas var kļūt par bagātu pieredzi attīstīt savas prasmes amata pienākumu izpildei. Kā redzams 32. attēlā, attiecību proporcija mainījusies: 52% respondentu vāji izprot vai neizprot savas mācīšanās mērķi, tikai 48% aptaujāto sarunā rada pārliecību, ka izpratne ir augsta:

Esmu jau izveidojusi uzlabojumus, skolēni sniedza savus ieteikumus. Darbam nepieciešamie materiāli ir atrodami dabā, nav nemaz jāiegulda

finanses. Atradu internetā vēl vairākas spēles, kā var mācību procesu padarīt

interesantāku.

48

Katrai klasei individuāla pieeja uzdevumu atlasei; pašas veidoti uzdevumi, kas piemēroti konkrētiem skolēniem.

RIIMC darba grupa, anketējot un intervējot Rīgas vispārizglītojošo skolu pedagogus un veicot kvalitātes pētījumā iegūto datu analīzi, secina:

1. Pedagogs ir atbildīgs par savu profesionālo attīstību, bet, lai mācīšanās veicinātu arī panākumus, programmas izvēlei ir jābūt gan pedagoga, gan skolas vadības kopdarbam.

2. Pedagogu mācīšanās kvalitāti iespējams uzlabot, profesionālās pilnveides programmās iekļaujot vairāk praktisku, nevis teorētisku nodarbību.

3. Ja savas mācīšanās vajadzības pedagogam ir skaidras, tas veicinās mērķtiecīgu profesionālo pilnveidi un prasmi analizēt ieguvumus.

4. Pedagoga mācīšanās kļūs par visas skolas attīstības virzītājspēku, ja tā nebūs vien tikai paša skolotāja atbildība.

5. Atziņas par mācīšanās laikā iegūtajām zināšanām, prasmēm un pieredzi pedagogs skaidri var apzināties tikai pēc tam, kad būs jauniegūto pilnveidojis savā profesionālajā darbībā.

6. Pedagoga profesionālās pilnveides vajadzībām ir jābūt rūpīgi analizētām un balstītām ikdienas darbā, un interesei par to jābūt gan no vadības, gan paša pedagoga puses.

2017. gadā RIIMC tiks turpināts iesāktais pētniecības darbs, lai intervijās ar skolu administrāciju uzzinātu, kādi ieguvumi un tālākās darbības plāni ir skolu vadības komandām, kuras 2015./2016. m.g. bija saņēmušas finansiāla atbalstu mācīšanās procesa nodrošināšanai skolas stratēģiskā mērķa sasniegšanai projektā “Izglītība izaugsmei 2016”. Vai skolu vadība, izglītojot pedagogus, ir sasniegusi izvirzītos izglītības iestādes stratēģiskos mērķus un turpina iesākto darbu.

49

Lietvedība.

Dokumentu aprite Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā notiek saskaņā ar Rīgas domes un IKSD izdotiem normatīvajiem dokumentiem, un RIIMC 29.03.2011. Iekšējiem noteikumiem Nr. 15-2/RIMC-11-1-nts “Lietvedības darba organizācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā”.

Dati kopsavilkumam par dokumentu apriti RIIMC iegūti no RDLIS reģistrētiem dokumentiem.

Rīkojumi kopā: 196Pamatdarbības jautājumos 35Par olimpiādes rīkošanu 28Par olimpiādes apbalvojumiem 25Par rēķinu apmaksu 9Par personālu (t.sk. atvaļin.) 97Par ārzemju komandējumiem 2

Izdoti iekšējie noteikumi 2Organizēto komisiju un darba grupu nolikumi 6Sanāksmju protokoli 16Līgumi kopā: 660

Līgumi ar juridiskām personām 75Pakalpojumu līgumi ar fiziskām personām 224Autoratlīdzības līgumi 375t.sk. pieaugušo neformālāsizglītības programmu īstenotāju līgumi 63Telpu bezatlīdzību lietošanas līgumi 19

Korespondences dokumenti kopā: 815

2016. gadā ir saskaņotas 290 pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A programmas, kas tiek īstenotas Rīgas pašvaldībā.

Līgumu reģistrēšana un apstrāde pilnībā piesaistīta sistēmai LĪGUMI I , kas iekļauj plašu datu apjomu par līgumu ievadi manuāli un pakalpojumu līgumu tekstu ieskanēšanu un pievienošanu pie līguma kartiņas, kā arī atzīmes par līguma izpildi uzlikšanu.

Arvien vairāk tiek lietota sistēma KAVIS elektronisko dokumentu nosūtīšanai, saņemšanai un rezolūciju moduļa lietošanu dokumentu apritē ar Rīgas domi, IKSD un struktūrvienībām.

50

2016.gadā ir notikusi komunikācija ar Nacionālo Arhīvu par sagatavoto glabājamo vienību uzskaites sarakstu par 2010.gadu. Arhīva glabājamās vienības sakārtotas un iešūtas, uzskaites sarakstu ir nepieciešams precizēt.

Sagatavoti un apstrādāti rīkojumi par personālu, vienošanās pie darba līgumiem. Regulāri papildināti un laboti dati sistēmā KADRI par centra darbiniekiem.

Sagatavotas un nosūtītas IKSD pieprasītas atskaites par RIIMC darbiniekiem Personāla un Budžeta izpildes nodaļām (darbinieku kustība, par veselības apdrošināšanas polisēm, par nosūtīšanu uz obligāto veselības pārbaudi, par inventāra nomu, par zembilances saistībām u.tml.). Sagatavota un nosūtīta atskaite par pretkorupcijas pasākumu izpildi 2016.gada RIIMC darba plānā.

51

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra veicamo pretkorupcijas pasākumu izpilde 2016.gadā(saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības pretkorupcijas stratēģijas 2014.-2017.gadam realizācijas plānu 2016.-2017.gadam)

Nr.p.k.

Korupcijas riska

zona/funkcija, ar kuru

saistās korupcijas

risks

Korupcijas risks

Korupcijas risku

novērtējums Piedāvātie pretkorupcijas

pasākumi

Atbildīgā persona

Pasākumu ieviešanas termiņš

IzpildeIespējamība

Seku nozīmī

ba

1.Personāla atlase un cilvēku resursu vadība

Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos: - radinieku un paziņu pieņemšana darbā.

Vidēja Vidēja1.Publiskot RIIMC mājas lapā internetāinformāciju (sludinājumus) par visiemvakantajiem amatiem un amata pretendentiemizvirzītajām prasībām, un nodrošinātpersonāla atlasi atbilstoši iestādes noteiktajaipersonāla atlases kārtībai.2. Pārskatīt RIIMC personāla amatapienākumu atbilstību iestādes funkciju

1. Iestādes vadītājs

2. Iestādes vadītājs

1. Pastāvīgi

2. 11.2016.

Informācija par galvenā speciālista vakanci 11.05.2016. publicēta www.e-skola.lv un www.riimc.lvAtlase veikta 23.05. un 26.05.2016.Personāla atlases kārtībai izstrādāts projekts.

52

nodrošināšanas vajadzībām un iestādesdokumentos noteiktajam, veicotnepieciešamās izmaiņas amatu aprakstos unamatu sarakstos.

Amatu apraksti aktualizēti 2016.g.novembrī. Izveidots jauns amata apraksts: Saimniecības vadītājs.

2.Valsts amatpersonu funkciju izpilde interešu konflikta situācijā, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus

Iespējama- nevienlīdzīga attieksme un iespēja pieņemt subjektīvu lēmumu attiecībā pret iekšējiem un ārējiem klientiem, iespējama atsevišķu sadarbības partneru nepamatota lobēšana;- amatu savienošana, kas veicina amatpersonu

Vidēja Augsta1.Nodrošināt dāvinājumu (ziedojumu)pieņemšanu atbilstoši arējiem normatīvajiemaktiem un Departamenta Norādījumiemdāvinājumu (ziedojumu) pieņemšanai.Maksājuma dokumentā, kur izdevumi tiek segti no iestādes ziedojumu konta, norādītDepartamenta atļaujas datumu un numuru.2. Pārskatīt iestādes sniegtos pakalpojumus(izglītības pakalpojumu

1. Iestādes vadītājs

2. Iestādes vadītājs

1. Pastāvīgi

2. Līdz 01.06.2016.

03.06.2015. Nr. DIKS-15-922-dv

No 01.03 – 18.04.2016. tika pārskatīti

53

nonākšanu interešu konflikta situācijā

līdzfinansējumu uncitus maksas pakalpojumus) un iesniegtDepartamentam rakstiskus priekšlikumusgrozījumiem attiecīgajos Rīgas domeslēmumos.3. RIIMC Darba kārtības noteikumos iekļautprasību, kādā kārtībā amatu savienošana vaiblakus darbs pie cita darba devēja jāsaskaņoar iestādes vadību.

3. Iestādes vadītājs

3. Pastāvīgi

pakalpojumi un saskaņoti ar Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centru.

10.08.2012. DK noteikumu 37.punkts. Pārkāpumi nav konstatēti.

3.Finanšu līdzekļu racionālas izmantošanas kontrolēšana, novēršot neatļautu rīcību ar iestāžu

Korupcijas riski saistīti ar neatļautu rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu, darbiniekam uzticētās mantas izmantošana ar mērķi iegūt personisku

Vidēja Vidēja1. Nodrošināt inventāra un pamatlīdzekļukustību atbilstoši Rīgas domes izpilddirektora28.12.2013. iekšējiem noteikumiem Nr.26„Rīgas pilsētas krājumu un inventārauzskaites kārtība”, Departamenta 06.11.2013.

1.Materiāli atbildīgā persona

1.līdz 31.12.2016.

Izpildīts

54

lietošanā esošo valsts vai pašvaldības mantu

labumu, vai nav nodrošināta iekšējās kontroles sistēma krājumu un inventāra uzskaitei, kas kvalificētai trešajai personai ļautu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

rīkojumam Nr.1920-rs „Par metodiskajiemnorādījumiem krājumu un inventārauzskaitei”, 25.10.2013. rīkojumam Nr.1873-rs „Par norādījumiem dāvinājumu(ziedojumu) pieņemšanai”.

4.Pretkorupcijas darbības aktivizēšana iekšējās kontroles sistēmā un pretkorupcijas pasākumu plānu izpildes kontroles nodrošināšana

Iespējama interešu konfliktu veidošanās iestādē

Zema Vidēja1.Nodrošināt pretkorupcijas pasākumuiekļaušanu RIIMC ikgadējā darba plānā.2.Nodrošināt iestādes pretkorupcijaspasākumu izpildi un atskaites par plāna izpildisagatavošanu un iesniegšanu Departamentam.3.Atskaiti par iestādes pretkorupcijaspasākuma plāna izpildi publiskot iestādes

1. Iestādes vadītājs

2. Iestādes vadītājs

3. Iestādes vadītājs

1. Līdz 01.04.2016.

2. Līdz 31.12. 2016.

3. Līdz 01.02.2017.

Izpildīts

Izpildīts

…………..

55

mājas lapā.

56

57