3. Pielikumi. 1.pielikums: Zeme pēc tās izmantošanas veidiem.

krūmājs1%

purvs2%

ūdens objektu zeme12%

lauksaimniecībāizmantojamā

zeme58%

zeme zem ceļiem2%zeme zem ēkām

un pagalmiem4%

pārējās zemes

5%

mežs16%

2.pielikums. Autoceļu un ielu tiešā pieejamība.

2

3.pielikums. Autoceļu un ielu pieejamība 5 m buferjoslā.

4.pielikums. Autoceļu un ielu tiešā un juridiskā pieejamība.

3

5.pielikums. Derīgo izrakteņu karte.

4

6.pielikums. Salaspils novadā esošie valsts nozīmes kultūras pieminekļi un vietējās nozīmes piemiņas vietas.

LATVIJAS VALSTS AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Arheoloģijas pieminekļi:

2135 Vecdoles viduslaiku pils (valsts nozīmes) Doles salā pie Aučiem un Bēčiem

Vecdole (Alt-Dahlen) pirmoreiz minēta 1226.gada 23.maijā Daugavgrīvas klosterī sastādītā dokumentā, ar kuru pāvesta legāts Modenas Viļums atņēma tiesības uz Doles pili bruņiniekam Dolenes Johannesam (Johannes de Dolen), jo viņš patvaļīgi un atkārtoti rīkojis karagājienus uz Viriju (Igaunijā), kas tajā laikā jau piederējusi pāvesta misijas valstij. Pēc šī akta Johannesa īpašumi Doles salā līdz ar visām tiesībām pārgāja Rīgas pilsētai. 1255.gada 31. martā pāvests apstiprināja arhibīskapam tā valdījumus, to starpā arī Doles pili. 13./14.gs. mijā pils kādu laiku nokļuva Livonijas ordeņa rokā, taču 1318.gada 23.februārī pāvests Jānis XXII lika ordeņa mestram atdot Doli arhibīskapam. 14.gs. salas pretējā krastā pie Sausās Daugavas uzcēla Jauno Doles pili. Nopostīto Vecdoli vairs neatjaunoja. 17. vai 18.gs. pilsdrupās ierīkoja kaļķu cepli. No 1966. - 1968.gadam Vecdoles pils vietā notika arheoloģiskie izrakumi Māra Atgāža vadībā. Tagad redzamie mūri atklājās tikai pēc šo pētījumu laikā veiktajiem zemes darbiem. Pils veido 39,5 x 27 m lielu taisnstūri, kuru no visām pusēm aptver 1,2 - 1,3 m biezs mūris. Galvenā ieeja ar 3 m platu vārtu ailu atradusies pils dienvidaustrumu galā. Pils ziemeļu stūrī bijusi taisnstūrveida 5,0 x 4,5 m liela telpa vai torņveida ēka, kurai blakus pils ziemeļrietumu mūrī ierīkota otra - 0,8 plata ieeja. Pils rietumu stūrī atradusies mūra dzīvojamā ēka ar pagrabu. Pagraba telpā izbūvēta hipokausta krāsns, kura kurināta no ārpuses un kalpojusi virs pagraba esošās telpas apsildīšanai. Otrajā būvperiodā pils ziemeļrietumu galā celts plānā kvadrātisks, 7,3 x 7 m liels izvirzījums - iespējams tornis. 1902.gada pilsdrupu plānu uzmērojis K.Lēviss of Menārs.

2136 Mūku kalns (Spolīškalns) – pilskalns (valsts nozīmes), pie Spolīšu fermas

5

2611 Jaundoles viduslaiku pils (valsts nozīmes), pie Doles muzeja

Vēstures piemineklis:

93 Koncentrācijas nometnes vieta – Salaspils memoriāls (valsts nozīmes), Rīgas–Daugavpils šosejas 17.km

2133 Jāņa kalns - kulta vieta (vietējās nozīmes) Doles salā pie Jāņkalniem

Arheoloģiskajā un tūrisma literatūrā Jāņa kalns minēts kā sena kulta vieta. Par kalnu saglabājies teksts Bīlenšteina onomastiskajos materiālos: “Tagad priedēm apaudzis. Apaļu izskatu. Vecos laikos tur ļaudis gājuši līgot. Tuļģu robežās”.

2134 Suolažu skansts - viduslaiku nocietinājums (vietējās nozīmes) Doles salā pie Suolažiem

Suolažu skansts - viduslaiku nocietinājums.

Arhitektūras pieminekļi:

6

6705 Pārvaldnieka māja (valsts nozīmes), Doles muižā Vecdolēs

6706 Doles muižas apbūve (valsts nozīmes), Doles salā Doles muižā

Doles muiža atrodas augstā Sausās Daugavas kraujā, blakus bijušās Jaundoles pils vietai. Muižas jaunā kungu nama torņa smaile, īpaši no Sausās Daugavas kreisā krasta, jau pa lielu gabalu veido vietai raksturīgu siluetu. Šī ēka celta 1898.gadā "ķieģeļu stilā", lai gan muižas pirmsākumi meklējami 17.gs. Vēlāk - 18.g. otrajā pusē muiža piederēja skotu izcelsmes aristokrātu Lēvisu of Menāru dzimtai, no kura cēlušies vairāki ievērojami zinātnieki, piemēram, meža zinātnieks A. Lēvis of Menārs (1777 - 1830), dabas zinātnieks O. Lēvis of Menārs (1838 - 1890), vēsturnieks un etnogrāfs K. Lēviss of Menārs (1855 - 1930). 1920.gadā muižas pilī iekārtota pamatskola, bet 1954. gadā - kolhoza klubs. 1969.gadā nodibināja Doles Vēstures muzeju. 1977.gadā to atvēra apmeklētājiem, bet 1996. gadā - pārdēvēja par Daugavas muzeju. Ideja par muzeja izveidi sākotnēji saistījās ar ieplānotajiem Rīgas HES celtniecības darbiem, pirms kuriem arheoloģiskajos izrakumos bija savākts bagātīgs arheoloģisks materiāls.

6707 Kungu māja (valsts nozīmes), Doles salā Doles muižā

6708 Parks (valsts nozīmes), Doles salā Doles muižā

7

Kungu ēku ietver parks, kura veidošanas pirmsākumi attiecināmi uz ~ 1776.g., kad muiža piederēja baronam, teātra mecenāts Otto Hermanim fon Fītinghofam (Otto Hermann von Vietinghof). Vēlāk parks stipri pārveidots. Ziemeļaustrumu pusē parks robežojas ar ceļu, dienvidrietumos ar Daugavas krastu, kas šeit vietām ir pat 8 m ar 3 – 4 m augstu dolomīta atsegumu krauju.

Salaspils novada teritorijā ir arī viens mākslas piemineklis, 18.-19.gadsimtā veidotā krāsns Doles muižas pārvaldnieka mājā, Vecdolēs.

VIETĒJAS NOZĪMES PIEMIŅAS VIETAS

1. Piemiņas zīme Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako.

10.-13.gadsimta Daugavas lejteces pamatiedzīvotāju lībiešu brīvības cīņu un Mārtiņsalas lībiešu vadoņa Ako vadītās 1206.gada sacelšanās pret krustnešiem atcerei. Tēlnieks Ģ.Burvis, 1994.

8

2. Piemiņas akmens Salaspils astoņsimtgadei.

Uzstādīts 1986.gadā, atzīmējot mūsdienu Salaspils pirmo pieminēšanu rakstītajos vēstures avotos - Mārtiņsalas (Holme) pils uzcelšanu 1186.gadā.

3. Salaspils Sv.Jura baznīcas drupas. 4.

14.-20.gadsimtā pastāvējušās baznīcas senās altārdaļas fragmenti. Sv. Jura baznīca celta 14.gs., blakus Livonijas ordeņa pilij (Neu-Kirchholm) Daugavas labajā krastā. Tā nopostīta vairākkārt –arī 1577.gadā un 1605.gada septembrī lielajā Salaspils kaujā. 1605.gadā pie tās bijuši apbedīti Salaspils kaujā kritušie Zviedrijas armijas karavīri. 1613.gadā tā atjaunota pēc poļu hetmaņa Hodkeviča pavēles. Viņš pateicībā Dievam par piešķirto uzvaru baznīcai personiski ziedoja līdzekļus. ‘’Zviedru laikos” baznīca pārbūvēta. 1896.gadā pēc arhitekta G.Kroona projekta vecā ēka kapitāli pārbūvēta, Pirmajā pasaules karā atkal sapostīta un līdz 1934.gadam atjaunota.

5. Piemiņas akmens 1605.gada Salaspils kaujas atcerei.

Poļu – zviedru kara (1600-1629) laikā ievērojamajā kaujā 1605.gada 27.septembrī Zviedrijas karaļa Kārļa IX dzīvību izglāba vidzemnieks Heinrihs Vrede. Kaujā krituši ap 9000 Zviedrijas armijas karavīri. Piemiņas zīme atjaunota 1995.gadā pēc Zviedrijas vēstniecības un Latvijas Kultūras fonda iniciatīvas.

9

6. Piemiņas akmens 1605.gada Salaspils kaujas atcerei.

Uzstādīts 1996.gadā pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas par piemiņu Polijas – Lietuvas karaspēka neticami spožajai uzvarai pār Zviedrijas karaspēku Salaspils kaujā.

7. Piemiņas obelisks bijušo Doles muižas īpašnieku Lēvisu of Menāru dzimtai.

Uzstādīts 19.gadsimta otrā pusē. No skotu izcelsmes muižnieku Levisu of Menāru dzimtas nākuši vairāki ievērojami sava laika kultūras darbinieki, zinātnieki, militārpersonas. Obeliks atrodas Daugavas muzeja parkā.

8. Doles muižas mežkunga P.Rengartena ģimenes kapi.

Doles muižas mežkunga P.Rengartena ģimenes kapi. 19.gadsimta pirmā puse. Tie atrodas aiz Daugavas muzeja parka.

10

9. 1905.-1907.gada revolūcijas upuru piemiņas vieta Salaspilī.

Atrodas Līvzemes ielā - vietā, kur 1906.gada 23.janvārī soda ekspedīcija Salaspilī nošāva revolūcijas dalībniekus ģipša fabrikas strādniekus Indriķi Jansonu, Jorģi Vanadziņu un Mārtiņu Valdmani.

10. 1905.-1907.gada revolūcijas upuru piemiņas vieta Doles salā.

Atrodas vietā, kur 1906.gada 20.oktobrī soda ekspedīcija nošāva revolūcijas dalībnieku - Doles „Taurīšu” māju kalpu Andreju Bergmani.

11. Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi Pikalnē.

Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi. Pikalne. Apbedīti 1916. un 1917.gada kaujās kritušie krievu, latviešu un vācu karavīri, visvairāk – 1916.gada oktobrī vācu gāzu uzbrukumā Nāves salā bojā gājušie Kameņecas pulka virsnieki un kareivji.

11

12. Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi Vecpelšos.

Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi. Vecpelši. Apbedīti 1916.gadā Nāves salā kritušie 92 latviešu strēlnieki no 3. Kurzemes bataljona. 1930.gadā izveidots Brāļu kapu ansamblis ar obelisku centrā. Arhitekts A.Birzenieks.

13. Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi Blaņķos.

Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi. Blaņķi. Māju tuvumā apbedīts nezināms skaits 1916. un 1917.gadā no kaujās Nāves salā gūtajiem ievainojumiem mirušo krievu armijas (Sibīrijas korpusa) karavīru.

14. Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi Auziņās.

Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi. Auziņas. Kapu teritorijā, kur ir vairāki sektori, kur apbedīti 1917.gada kaujās pie Mazās Juglas kritušie:

a) 153 latviešu strēlnieki no 5.Zemgales pulka,

b) 135 vācu karavīri.

12

15. Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi Tēraudos.

Pirmajā pasaules karā (1914-1918) kritušo karavīru brāļu kapi. Tēraudi (Štāli

vecais nosaukums). Kapu teritorija iedalīta vairākos sektoros:

a) centrālajā daļā apbedīti 188 vācu karavīri,

b) kapu kreisajā malā - 213 Sibīrijas strēlnieku divīzijas karavīri un latviešu strēlnieki no 8.Valmieras pulka. Visi krituši 1917.gada kaujās pie Mazās Juglas.

16. Latvijas Atbrīvošanas cīņās (1919) kritušo igauņu karavīru brāļu kapi Salaspils vecajos kapos.

Latvijas atbrīvošanas cīņās (1919) kritušo igauņu karavīru brāļu kapi. Igauņu karavīri krituši kaujās pret Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919.gada 29.jūlija līdz 2.augustam. Salaspils vecie kapi. Apbedīti seši igauņu karavīri. 1929.gadā uzstādītais, bet pēc Otrā pasaules kara nogāztais piemineklis atjaunots 1990.gadā.

17. Latvijas Atbrīvošanas cīņās (1919) kritušo igauņu karavīru brāļu kapi tīrumā starp Fizikas institūtu un apvedceļu.

Latvijas atbrīvošanas cīņās (1919) kritušo igauņu karavīru brāļu kapi tīrumā starp Fizikas institūtu un apvedceļu. Apbedīti kaujās pie bijušās Salaspils ģipša fabrikas kritušie igauņu karavīri.

13

18. Latvijas Atbrīvošanas cīņās (1919) kritušo igauņu un latviešu karavīru brāļu kapi Mazās Juglas krastā.

Latvijas atbrīvošanas cīņās (1919) kritušo igauņu un latviešu karavīru brāļu kapi Mazās Juglas krastā Spornicu māju tuvumā (pie bijušajām Cekules dzirnavām). 1990.gadā uzstādīts piemineklis. Autors U.Sterģis.

19. Otrajā pasaules karā (1941-1945) kritušo Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi Salaspils vecajos kapos.

Otrajā pasaules karā (1941-1945) kritušo Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi. Salaspils vecie kapi. Apbedīti 1944.gada oktobrī Rīgas ieņemšanas laikā kritušie padomju karavīri.

20. Otrajā pasaules karā (1941-1945) kritušo Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi Lazdu ielā.

Otrajā pasaules karā (1941-1945) kritušo Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi Lazdu ielā (pie bijušās rūpnīcas „Kūdra”). Apbedīti 1944.gada oktobrī Rīgas ieņemšanas laikā kritušie padomju karavīri.

14

21. Otrajā pasaules karā (1941-1945) kritušo Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi pie Rogām.

Otrajā pasaules karā (1941-1945) kritušo Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi pie Rogām. Apbedīti 1944.gada oktobrī Rīgas ieņemšanas laikā kritušie padomju karavīri.

22. Piemineklis bojā gājušajiem padomju karagūstekņiem “Salaspils obelisks”.

Uzstādīts vietā, kur 1941.- 1944.gadā atradās Sarkanās armijas karagūstekņu nometne „Stalag 350-s”. Atklāts 1968.gadā. Tēlnieks J. Mauriņš. Atrodas Skolas ielas galā.

15

7.pielikums. Detālplānojumu karte.

8.pielikums. Siltumapgādes karte.

16

9.pielikums. Gāzes apgādes karte.

10.pielikums. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu karte.

17

11.pielikums Elektroapgādes karte.

12.pielikums. Pašreizējās izmantošanas karte.

18

13.pielikums. Plānotās (atļautās) izmantošana karte.

14.pielikums. Salaspils novada plānotā apdzīvoto vietu karte. .