Upload
others
View
2
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
K
Ģenerāls www.gri
3. “J
Atris
pievienotkimijas_ojāizveidoRigas_61datnes nen
Aktīvfakultātē
Par kaUzdev
studenti:
Kaspars Veld
1 L2 L3 K4 L5 R
1.uzdevu
Burtuvalodā. Iparedzētatrīspadsmrealizēta p
1. Kā
2. Kā
sponsors:
indeks.lv
LATVIJAUNO
ināt tālāk dto dokumolimpiades@o no vār.vsk._9.klas
nosaukšanu a
vākie skolēnun kuras no
atru pareizi ivumus 4. kā
dre1 Agris Bē
LU Ķīmijas fakLU Ķīmijas fakKembridžas UnLU Ķīmijas fakRTU Materiālzi
ums
u laukā atrodIzmantojot ajās vietās.
mit pelēkzilāprocesa nos
Kā sauc šo ķī
Kādas vielas
JAS UNĶĪMIĶ
dotos piecumentu lī[email protected], rda, uzvāse (datnes atbilstoši pra
ni 2009. gadoslēgumā skizrēķinātu uārtai sastādīj
ērziņš2 M
Arhakultāte, doktorankultāte, 4.kurss niversitāte, 2.kukultāte, 2.kurss inātnes un Lieti
dami četrdetālāk dotoJa ar laukā krāsā ietsaukums.
īmiskajā rūp
vai izstrādā
A
NIVERSĶU KONK
us uzdevumz 23.03.20
vēlāk saņrda un nosaukumāsībām tiks pi
da 28.martkolēnus gaiduzdevumu irījuši un pan
Mihails Kangeļskis3 ntūra
urss (izveidojis p
išķās ķīmijas fa
8.-9.k
esmit piecu ķos paskaidrka aizpildīšonētajos la
pniecībā re
ājuma ražoš
Atbalstītāji
www.la
ITĀTESKURSA
mus un atbil009. plksemtās atbiklases, uā neizmantoiemērots 3 pu
tā tiks aicinda balvas. r iespējams
nākumus uzd
Kristīne Krūk
programmu sal
akultāte, 2.kurss
klases uzd
ķīmisko elerojumus ieršanu veiksi
auciņos izve
alizējamo p
šanā tas tie
i:
abochema
S ĶĪMIJA” 4.KĀ
ldes ierakstst. 24:00, ildes netikn skolas, ot garumzīmunktu sods).
nāti uz 5. k
nopelnīt 10devumu risi
kle2 Elīna Gžibovsk
iktu reakciju ki
s
devumi
ementu un vrakstīt ķīmies labi, taeidosies kā
procesu?
ek veikts un
a.lv
JAS FAKĀRTAS U
tīt MS Wornosūtīt
s vērtētas.piemēram
mes un mī
kārtu, kas no
0 punktus. ināšanā vēl
Raitis Bka4
inētikas aprakst
vienkāršu vimisko elemead no burtiāds vārds –
kāda ir šī p
www.bios
www.fa
KULTĀUZDEVU
rd atbilžu duz e-pa
Datnes m, Jaanis_īkstinājuma
orisināsies L
LU Ķīmija
Bobrovs2 Al
tam)
Bur
ielu nosaukuentu nosauiem kas bū– ķīmiskajā
procesa būtī
1
an.lv
aneks.lv
ĀTES UMI datnē, ko kāasta adresnosaukums_Beerzinsh_
a zīmes; pa
LU Ķīmijas
as fakultātes
lons Lends5
rtu lauks
umi latviešuukumus tamūs ierakstītā rūpniecībā
ība?
1
ā si s _ ar
s
s
u m ti ā
Ģenerāls www.gri
Paskaidro
1. Ze2. Ķī3. Ķī
di4. V
el5. V6. Sa7. Ķī8. Ķī9. Ķī10. Ķī11. Ķī
na12. Ķī
ku13. Ķī14. Ķī15. Ķī16. Ķī17. M
sponsors:
indeks.lv
ojumi, elem
emes garozāĶīmiskais eleĶīmiskais ele
ievietei. Ķīmiens no diviementus), kiens no smaavu nosaukuĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais ele
av neviena eĶīmiskais ele
urā šis elemĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleMetāls, kurš
mentu atmin
ā izplatītākaements, kurements, kurmiskais elemiem ķīmiskakam līdz patagākajiem mumu ieguvisements, kurements, kasements, kurements, kurements, kurelektrona. ements nosa
ments pirmo ements, kasements, kurements, nosements nosano visiem p
A
nēšanai:
ais metāliskra kodolā ir rš savu nosaments atklātajiem elemet mūsdienāmmetāliem. s pateicotie
rš tiek izman nosaukts k
ra savienojura savienojura savienoju
aukts par goreizi iegūts veidojas ur
rš ir bijis parsaukts par gaukts Parīzepārējiem me
Atbalstītāji
www.la
kais element42 protoni.
aukumu ieguts Zviedrijāentiem (nesm nav iegūt
s kāda somuntots baterij
kāda ASV štumi krāso lieumi piedalāsumus izmant
odu kādai Ks. rāna α sabrur iemeslu ļoodu Mēnesies senajā noetāliem būti
i:
abochema
ts.
uvis pateico. kaitot radio
ti ķīmiskie s
u ķīmiķa (1ju korpusu ptata vārdā. esmu ķieģeļs nervu šūnuto kā kataliz
Krievijas pils
ukšanas rezuoti daudzu kim.
osaukumā. ski atšķiras
a.lv
oties Skandi
oaktīvos un savienojumi
760-1852) pagatavošan
ļsarkanā krāu impulsu pzatorus. Tā
sētai, kur at
ultātā. karu sākšana
ar savu agr
www.bios
www.fa
ināvu skaist
nestabilos ti.
uzvārdam. nai.
āsā. pārnesē. ārējā enerģ
trodas atom
ai.
regātstāvokl
2
an.lv
aneks.lv
tuma
transurāna
ģijas līmenī
reaktors un
li. 2
Ģenerāls www.gri
18. Ķīpr
19. Ķīgr
20. Ķī21. Ķī
iz22. M23. Ķī
bā24. Ķī
ķē25. Tī26. Ķī27. Ķī28. Ķī
va29. Ra30. M
pi31. V32. Ķī
no33. Ķī34. Ze35. Ķī36. V
pi37. Ķī38. Pi39. D
kam
40. Ķībij
41. Šopr
42. Ķīsa
43. Ķīda
44. Ķī45. Pā
rū
sponsors:
indeks.lv
Ķīmiskais eleraktiski navĶīmiskais ele
rieķu valodaĶīmiskais eleĶīmiskais ele
mantotas nāMetāls ar visĶīmiskais eleāziskajām īpĶīmiskais eleēdēs. īra metālisk
Ķīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais ele
aroņiem. adioaktīvs ķ
Metāls, ko lieiedevu benzienkārša vie
Ķīmiskais eleosaukts TanĶīmiskais ele
emes garozāĶīmiskais ele
iens no vairilsētiņas vārĶīmiskais ele
irmais māksaudzi uzskaas izveidojis
minerāla nosaĶīmiskais ele
ija šī elemeno ķīmisko erofilaksei, ļaĶīmiskais elealīdzina ar pĶīmiskais ele
audzkrāsainĶīmiskais eleārejas elemeūpniecībā.
ements, kur. ements, kuras nozīmē –ements, ”līdements, no kākotnes paraugstāko kuements, kurpašībām. ements, kur
kā elementa ements savuements, kurements, kas
ķīmiskais eleto aizsardzzīnam. ela dzeltenāements, kasntala meitas ements 18. gā otrs izplatements, kurrākiem ķīmirdā. Citi eleements, kasslīgi iegūtaiata, ka šis els vienu no aaukuma arāements savunta atradnes
elementu sataundabīgo aements 16.gpārējiem 16.ements, kas
nībai. ements, kurents, ko pie
A
ra vārdā nos
ra vidējā ato– grūti sasnidzeklis pret kura izlietaseģošanai. ušanas temprš pēc īpašīb
ra savienoju
iegūšanai iu nosaukumru iegūst vār savu nosau
lements 17.zībai pret rad
ā krāsā ar as praktiski vvārdā. Kād
grupā. Elemtītākais elemru izmanto piskajiem elementi ir iter veidojas nois ķīmiskaislements savatoma uzbūvābu valodā.u nosaukums. turošus saviaudzēju ārstgrupā, kura .grupas elem savu nosau
ra divvērtīgovieno tērau
Atbalstītāji
www.la
saukta kāda
ommasa pāriedzams. mūkiem”.s figūriņas j
peratūru (34bām ir līdzīg
umi ir ļoti to
zmanto tā dmu ieguvis p
rāmās sāls ūukumu ieguv
grupā. (skatdioaktīvo st
su smaku. vienmēr sastdreiz šis ķīmments veido ments. Nedzpusvadītāju ementiem, krbijs, terbijso urāna tā βs elements. Dvu nosaukumves modeļie
mu ieguvis p
ienojumus itēšanai, kā atrioksīds iedmentiem. ukumu ieguv
o sāļu ūdensdam, lai pal
i:
abochema
valsts, lai g
rsniedz 150
jaungada na
410oC). gs alumīnija
oksiski, ja ti
dioksīdu, kopateicoties vūdens šķīduvis pateicot
t. iepriekš ttarojumu. T
topams kopāmiskais elemķīmiskos sa
zīvās dabas ražošanā.
kas nosaukts. β sabrukšanaDabā tas namu ieguvis pem. Tomēr p
pateicoties k
izmanto mearī brūču dedarbojoties
vis pateicot
s šķīdumiemlielinātu tā c
a.lv
gan šajā val
un nosauku
aktī tiek par
am, tikai ar
e nonāk dab
o karsē kopāvalstij – Krieuma elektrolties vienam
estā par jauTā savienoju
ā ar elemenments saukts
avienojumupamatelem
tas kādas ne
as rezultātā.av sastopampateicoties kpatiesībā ta
kādai Vidusj
dicīnā vairoezinfekcijai.ar ūdeni ve
ties tā savien
m raksturīgacietību. Izm
www.bios
www.fa
stī šī metāla
ums tulkojum
rasti pārkaus
vairāk iztei
bā un iestāja
ā ar magnijuevijai. līzes procesno mītiskie
uno grupu nuumus kādrei
ntu tantalu, ts arī par koluus ar fluoru.
ments.
elielas Zvied
. ms.
kādam dāņuas radies no
jūras salai, k
ogdziedzera. eido stiprāko
nojumu
a maigi rozāmanto militā
3
an.lv
aneks.lv
a atradņu
mā no
sētas un
iktām
as barības
u.
ā. em grieķu
umerāciju)iz lietoja kā
tādēļ umbiju. .
drijas
u fiziķim, kāda
kurā agrāk
a slimību
o skābi, ja
ā krāsa. ārajā
3
ā
Ģenerāls www.gri
2.uzdevu
Šim uzde
1.variants
KaIzdNo
2.variants
Ka896šķī
3.variants
Ka448ar p
3.uzdevu
Kādas skiegūšanai
4.uzdevu
Reducējogramiem Reducējoformulu,
5.uzdevu
Redzalaborato
reakcsamitrinā
Auzreiz veraizver ar piepilina savienoju
sponsors:
indeks.lv
ums
evumam ir tr
s
arsējot 12,8 dalītā slāpekoteikt kādu v
s
arsējot 1,92 6 mL gāzeīdumu, izda
s
arsējot 1,58 86 mL gāzepārākumā ņ
ums
kābes sāls si no brīvi izr
ums
ot a gramus pārsniedz
ot a gramuszinot to, ka
ums
amā laboratoorijas apstākcijā ar hlorīdāta universā
1. Atšifrnotiek
2. Kādasnotikš
Ar gāzi C prtikālā traukaizbāzni unfenoftalīnu
umu D. 3. Uzrak4. Kāpēc5. Kur iz
rīs varianti,
gramus balkļa tilpumsvielu karsēj
gramus bales. Karsējotalījās 448 m
gramus bales. Tāds pat ņemtu sērsk
satur 21,6%raudzītām v
dzelzs oksto ūdeņraž
s dzelzs oksa reducējot t
orijas iekārtkļos. Gāzi Cdu B karsējoālindikatorarēt iepriekš košo reakcijs vizuālasšanu?
piepildīto mkā ar ūdeni,n izņem to , bet pēc tam
kstīt notikušc nepieciešazmanto iegū
A
var izvēlēt
ltas kristāliss 0oC tempa.
ltas vielas at tādu pat
mL gāzes. Ka
tas vielas argāzes daudābes šķīdum
% nātrija. Kvielām.
sīda ar b graža masu, ksīda ar b grto ar CO, tas
ta ir domātaC iegūst no kot. Gāzi C v
a krāsas maiminētos s
ju? izmaiņas
mēģeni ar v kad mēģenno trauka,
m nedaudz
šo reakciju?ams izmantoūto savienoj
Atbalstītāji
www.la
ies, kuru pi
skas vielas, peratūrā un
ar pārākumābaltās vielaas ir šī baltā
r pārākumā dzums izdalmu. Kas ir š
Kas ir šī sk
amiem ūdeņkas nepieciramiem COs pilnībā red
a, kādas gāzkāda metālavar konstatēņu un speci
savienojumu
liecinās
aļējo galu ne ar ūdeni i
pēc tam atsērskābes š
? ot fenoftalīnjumu D?
i:
abochema
ldīt.
tā pilnībā sn 1 atm (10
ā ņemtu nātas daudzumā viela?
ņemtu nātrās, karsējot
šī baltā viela
kābe? Uzra
ņraža, iegūtiešama, lai
O, iegūst 12ducējas līdz
es iegūšanaa hidroksīdaēt pēc ūdenī ifiskas smakus un uzrak
par reakc
uz leju ievir piepildījutver mēģenšķīdumu. Ieg
nu?
a.lv
sadalās, veid01,3 kPa)
trija hidrokmu ar pārāk
rija hidroksīt tādu pat baa?
akstīt 3 vie
tā gāzveidapilnīgi re
2,0 gramus z Fe.
Labo
ai a A īkas. kstīt
cijas
vieto usies i un gūst
www.bios
www.fa
Vielu
dojot ūdeni spiedienā i
sīda šķīdumkumā ņemt
īda šķīdumualtās vielas d
Nezin
enādojumus
Oksīdu re
a produkta meducētu ņem
dzelzs. No
oratorijas ek
4
an.lv
aneks.lv
u karsēšana
un slāpekliir 4,48 litri
mu. Izdalījāsu sērskābes
u, izdalījās daudzumu
nāmā skābe
s šīs skābes
educēšana
masa par 64mto oksīduteikt oksīda
ksperiments
4
i. i.
s s
s
4 u. a
s
Ģenerāls www.gri
1.uzdevu
Elemeuzrāda okASO4 ūdepermangapašu sāliiedarbībā
1. No2. Ar
2.uzdevu
Skolēnsārmu mebieži beidgadījumāaugstāku bīstamākaizmantojostandartenvielu siltu
DaļiņaNa+
(aqK+
(aq)Cs+
(aqOH-
(aqNa(c)
H2O(šķH2(šķ)gaiss
1. Uzsp
2. Ap
Ņem 1nenotiek neņemiet
3. Ap4. Ap
silre
sponsors:
indeks.lv
ums
nta A vienuksidēšanās pens šķīdumaanāta šķīdumi AS, kas ā izveido tik
Nosaukt elemr reakciju v
ums
nu vidū visaetālu reakcijdzas ar sprāā rāda, ir
sārmu metāas. Ir zināmot termontalpijas, kumkapacitāta ΔHq)
) q) q)
ķ)
) s
Uzrakstīt katrprādzienu re
prēķiniet ka
,00 g nātrijusiltumapmavērā nātrija
prēķiniet izdprēķiniet temltumkapacit
eakcijas.
u no izotopipakāpes +2am piemīt vmu. Hidrokreakcijā ar
kai vienu sālmentu A, uzrvienādojumu
ai populārs, jas ar ūdeniādzienu. Vinātrija reaālu reakcija
ms, ka reakcodinamiskuskas apkopottes standarta
Hraš.298K, kJ/m-240,3 -252,2 -258,0 -230,0
0 -285,8
0 -
ra dotā sārmeakcijas laik
atras reakcij
u, ievieto toaiņa ar apkāa tilpumu. Vdalītā siltummperatūrastāte ir ident
A
10.-11.
iem plaši iz,+3, savienovājas skābesksīdi A(OH)r sālsskābi li – ACl2. rakstīt visusu pamatot k
taču bīstami. Šīs reakcijienīgais eks
akcija ar ūas vienmēr iijas siltumes lielumtas tabulā.apstākļos. mol Cp
mu metāla rkā?
jas entalpiju
o noslēgtā 2ārtējo vidi. PVielas kolbāma daudzums pieaugumutiska tīra ūd
Atbalstītāji
www.la
.klases uz
zmanto gamojumi ar oks īpašības. Ļ)2 un A(OHviegli izve
s reakciju vikāpēc ASO4 p
ms demonstrijas ir ļoti aksperiments, ūdeni, jo kir enerģētiskefektu var ap
mus –Tāpat tabu
p298, J/(mol·
- - - -
28,2 75,3 28,8 29,2
reakciju ar
u standartap
2,0 L kolbā, Pieņemiet, kā pirms reakmu šajā reaku sistēmā, jadens siltumk
i:
abochema
zdevumi
mma staru ieksidēšanās pĻoti skābā v
H)3 sērūdeņreido ACl2.
ienādojumupiemīt vāja
rējums ir ktīvas un ko šādā
kālija un kākas un prēķināt,
rašanās ulā dotas
K)
ūdeni. Kāda
apstākļos (p
kurā iepildka kolbas mkcijas ir stankcijā, ja nena pieņem, kakapacitātei.
a.lv
egūšanai labpakāpi +3 irvidē ASO4 raža iedarbīb
Oksīdi AO
s! as skābes īpa
a blakusrea
= 1 bar, T
dīti 100 mL materiāls siltundartapstākļnotiek neviea nātrija hidKāds būs sp
www.bios
www.fa
Kārtējais
boratorijās. r samērā nešķīdums reabā, izveido
O un A2O3
ašības!
Sprād
akcija ir atb
= 298 K)
ūdens un kumu nepatēļos.
ena blakusredroksīda šķ
spiediens ko
5
an.lv
aneks.lv
elements A
Elements Aestabili. Sālsaģē ar kālijavienu un to
3 sālsskābes
dziens skolā
bildīga par
kurai ērē, tāpat
eakcija. ķīduma olbā pēc
5
A
A s a o s
ā
Ģenerāls www.gri
5. Šadare
3.uzdevu
Vielas A kuru blīvu
4.uzdevu
Ķīmisno šādāmIzdalīto stāds lielureakcijas atņemot r
Δ (rH
z
1. Ap
Vielu
2. Ievial
Kanādsimulācijuapļa garupārvērsta blīvums 0
sponsors:
indeks.lv
ai gadījumāaudzums uneakcijas?
ums
ūdens šķīdums attiecīb
ums
skās reakcijm ķīmiskajāsiltuma daudums kā re
produktu reakcijas ize
∑=.)reakc– attiecīgie
prēķināt, cika) Mb) Etc) Bu
u termodinam
egūtos datusienādojumu,lkāna molek
das datorspēu. Šajā spēl
ums ir vidējkinētiskajā
0,8 g/mL.
ā pieņemiet,n beigu temp
dums ir vājibā pret H2 (n
jas norisināsām reakcijādzumu ķīm
eakcijas entrašanās st
ejvielu stand∑ ⋅ .( prašHz
e koeficienti
k liels siltumMetāna
tāna utāna
miskie dati
Viela (agMetāns (gEtāns (g)Butāns (gHeksāns Oktāns (šOgļskābāŪdens (šķ
s attēlot gr, kas aprak
kulā!
ēļu ražotājslē formulas ēji 4 km. Aā enerģijā,
A
ka blakusrperatūra sis
i skābs. Ja n.a.) ir 13,4
s arī automaām ir degšaiskajās reaktalpija. To tandartentaldartentalpiju
∑−.)prodi reakcijas v
ma daudzumd) Hee) Ok
doti tabulā.
gregātstāvokg) ) g) (šķ) šķ) ā gāze (g) ķ)
rafiski atkaksta izdalītā
s EASports 2dzinējs dar
Apļa laikā izkamēr daļa
Atbalstītāji
www.la
reakcija notistēmā šajā g
vielu A ka4. Kas ir vie
ašīnās. Vienanas reakcijkcijās rakstu
aprēķina lpiju summu summu. ⋅ .( izrašHz
vienādojum
ms izdalās, jeksāna ktāna
klis)
arībā no ogā siltuma d
2002. Gadārbojas patērēzdalās 154 a tiek aizva
i:
abochema
iek pilnībā. gadījumā. K
arsē 500oC ela A?
nas jas. uro no
mas
.)zejvmā
ja sadedzina
ΔHraš.298K, -74,6-84,0
-147,-198,-250,-393,-285,
glekļa atomdaudzumu a
ā laida apgroējot 1,0 litruMJ enerģij
adīta prom
a.lv
Kāds būs izKāds būs spi
temperatūrā
Pirmā
a 1 molu:
kJ/mol 6 0 ,3 ,7 ,1 ,5 ,8
mu skaita aatkarību no
ozībā datorsus degvielasjas. Daļa nar dzesēšan
www.bios
www.fa
zdalītais siliediens kolb
Nezinā
ā, tā pārvēr
ās formulas
alkāna moleo oglekļa a
spēli – Pirms uz kilome
no izdalītā snas sistēmu
6
an.lv
aneks.lv
ltuma bā pēc
āmā viela A
ršas tvaikos
s uzdevums
ekulā! Iegūtomu skaita
mās formulasetru. Sacīkšusiltuma tiek
u. Degvielas
6
s,
ūt a
s u k s
Ģenerāls www.gri
3. Apde
4. Kāsa
5.uzdevu
VieluJa spi
atkal kļūveidojot z
Norm3,76 L
vielu mai1.2.3.
1.uzdevu
1 Di2 Vi
sponsors:
indeks.lv
prēķināt, viegvielā?
Kā aprēķinātastāvu?
ums
u A izturot piedienu palist zili, bet,zilu šķidrum
mālos apstākL (n.a.) vieisījuma. Kas ir vie Miniet pie Kādi ir ie
ums
ivu šķidro fielu grupa, k
idējo oglekļ
tais oglekļa
pie zemām tielina vēl, ta, ja spiedie
mu. kļos viela A elas A reaģē
ela A? emērus, kurespējamie pr
fāžu sistēmakas labi vad
A
ļa atomu sk
atomu skai
temperatūrāad rastos neenu turpina
ir gāze un dējot ar 49,7
r tā daba ir rodukti viel
12.kl
a, kas savā sda siltumu u
Atbalstītāji
www.la
kaitu, ko spē
its sakrīt ar
ām un liela sevis zili, beta pazemināt
daba ir sasto72 g kālija,
sastopama las A reakcij
lases uzd
starpā nejauun elektrību
i:
abochema
ēles veidotā
r ielas autom
spiediena tāt sarkani krit, bet temp
opama gan kurš tika ņ
savienojumijā ar kāliju
devumi
ucas u
a.lv
āji ir paredz
mašīnās reā
D
ā kristalizējaistāli. Spied
peratūru paa
brīvā veidāņemts pārāk
mu veidā? u?
www.bios
www.fa
dzējuši form
āli izmantotā
Daudzkrāsai
as kā zili kridienam samaugstina kr
ā, gan savienkumā, veido
Krustvā
7
an.lv
aneks.lv
ās formulas
ās degvielas
inie kristāli
istāli. azinoties tieistāli izkūs
nojumos. ojas 55,09 g
ārdu mīkla
7
s
s
e st
g
Ģenerāls www.gri
3 Ru4h M4v Po
5 Si6 Ga7 Pi8 Si9 In
10 Te11 Li12 St13 Te14 RN15 Vi16 Te17 El18 Vi19 LU
20h El20v Vi
21 Vi22 La
23v Or23h 99
24 M25 Vi26 Vi27 El28 So29 Vi30 Da31 Vi32 Ie33 Ist34 Vi
sponsors:
indeks.lv
utēnija simbMetāls, kuru
olimērs, kuriltumstarojuaismas kvaniena cukurs intētiskā šķinerta gāze, kelpiskā formielmolekulātarptautiski elpiskās izoNS sastāvā ielas daudzuelpiska ģeomlektrods pieielas sīkākāU ķīmijas falements, kurielas daļiņaienkāršākaiaboratorijasrganisko sav9 elementa s
Minerāls, boriens no ūdeiena elemenlementārdaļolvatāciajs viens no haloabā novērojiena no DNdzimtības intabas tempeiens no ogle
bols iegūst no m
ru izmanto kums, jeb ... snts, jeb ...
iedra kuras atomāma, kas piemārie savienojpieņemta ķī
omērijas veiietilpstoša suma mērviemetriska fig
e kura notiekās daļiņas, kakultātes dera sāls bija s, kuru izms ketons
s trauks, kasvienojumu simbols rskābes sālsņraža izotop
nta atomi arļiņas rotēšanveids, kurā vogenīdiem jama koloid
NS bāzēm nformācijaseratūrā tumšekļa alatrop
A
minerāla ilmkosmosa kustarojums
ā ir 10 elektrmīt atomamjumi īmisko vieluds slāpekļa bāzenība gūra, kurai ik oksidēšankam nepiemīekāns iesaistīta "Bēri ir robežā
s domāts preklase
s piem r aršķirīgāmnas virziensviela saista
dāla sistema
s glabātājs ši brūns, cie
piskajiem ve
Atbalstītāji
www.la
menīta uģu korpusa
roni
u nosaukšan
ze
ir 12 virsotnnās
mīt vielas dab
Bredfordas (ās no 62 līd
ecīzu vielas
m atommasāms 0,5 ūdens m
a (šķidrums
ets nemetālseidiem
i:
abochema
a pārklājuma
nas sistēma
nes
ba
(Bradford) sdz 520 pm
s daudzumu
m (vsk.)
molekulas
+ gāze)
s
a.lv
a izgatavoša
a
saldajā indē
noteikšana
www.bios
www.fa
anā
ēšanā"
ai
8
an.lv
aneks.lv
8
Ģenerāls www.gri
2.uzdevu
Rīgā, latviešu ino Cēsīmnetika pie
1. ŠiTave
2. Kānoga
Lielākobjekts bhibridizētoglekļa at
3. Va
4. Uzsis
Šādiespoguļattē
sponsors:
indeks.lv
ums
Kronvaldaizcelsmes ķī
m. Viņš ir pirešķirta.
is piemineklaču tur šai eido etanola
P.Valdena p
Kādas vielasosaukums uaitā apzīmēs
ko daļu savubija optiski ta oglekļa stomiem un
Vai etanola m
Uzzīmēt kādstemātiskaj
m savienojēls. Tos ar s
a bulvārī 4 pķīmiķim Paurmais latvie
lis parādītsfotogrāfija
a molekulas
piemineklis R
s molekulaun kāds ir šīsim to kā vi
u atklājumuaktīvas or
satur četrusstruktūrform
molekula atb
das citas vai nomenkla
jumiem pasvešvārdu s
A
pie Latvijasulam Valdeetis, kas ir ti
s zemāk dotai ir visai ins telpisko mo
Rīga, Kronva
as modelis īs vielas noielu A)
u P.Valdensrganiskās vs dažādus amulās apzīm
bilst šādam
vielas struatūrai, kas a
astāv divi iauc par ena
Atbalstītāji
www.la
s Universitāenam. Valdeicis izvirzīts
tajā attēlā. nteresants podeli? Attēl
alda bulvāris
ir attēlotsosaukums pē
s ir izdarījisielas. Tie i
aizvietotājusmē ar *.
nosacījuma
uktūrformuluatbilstu min
izomēri, kaantiomēriem
i:
abochema
ātes Bioloģiens dzimis s Nobela pr
Fotogrāfijaparaksts –lot etanola m
s 4, foto no G
s pieminekēc IUPAC n
s ir organiskir tādi orgas. Šādus og
am? Vai šim
u un nosanētajam nos
as savstarpēm.
a.lv
ijas fakultātlatviešu zem
rēmijai, tom
a atrasta GC2H5OH ?
molekulas te
Google Earth
klī, kāds irnomenklatū
kajā ķīmijā. aniskie saviglekļa atom
m nosacījum
aukt šo visacījumam u
ēji attiecas
www.bios
www.fa
Dīvainais p
tes atrodas mnieka ģim
mēr abas reiz
oogle Earth? Vai piemielpisko uzbū
h [12.12.2008
r šīs vielaūras? (tālāk
Galvenais ienojumi, k
mus sauc pa
mam atbilst
ielu atbilstun būtu opti
kā priekš
9
an.lv
aneks.lv
piemineklis
piemineklismenē, netāluzes tā viņam
h datu bāzēinekļa lodesūvi!
8.]
as triviālaiskā uzdevuma
viņa izpēteskuri pie spar hirālajiem
viela A?
oši IUPACiski aktīva!
šmets un tā
9
s u
m
ē. s
s a
s 3
m
C
ā
Ģenerāls www.gri
Šos izopar R-izotelpiski aatbilstoši sākotnēji plaknes). kā parādīt
5. Uzfo
6. Dlie
Kā jauto, ka grie
Kādas-2,3o. Anizšķīdināj
7. Kā
3.uzdevu
Daudztā bieži rareakciju.
Šajā run vienpaskābekli n
Izrādāreakcijas palīdz atk
Jaunavielas A mtālāk sada
sponsors:
indeks.lv
omērus nosaomēru, bet oattēlojot aizar hirālo ogvienādi, skS simbolu
ts attēlā pa
Uzzīmēt iepriormulas! No
ota šāda orels ir maksim
u izomēriemež polarizēt
s vielas (Snalītiskās teja 1 M sālss
Kāds ir anali
ums
zas ķīmiskāakstām. Tas
4FeS2
reakcijā no adsmit skābnemaz neva
ās, ka šī rīpaši bieži
klāt tāda ķīm
ais ķīmiķis rmolekulas salās par viel
aucot izmanotru par S-izvietotāju iglekli saistī
katās nākampiešķir tamkreisi, R –
iekšējā jautorādīt, kurš
rganiskās vmālais optis
OH
m tiem ir artu gaismas p
)-izomēramestēšanas labskābes šķīdu
izētā maisīju
ās reakcijas s ir pretrunā
2 + 11O2 →
stehiometrbekļa moleajadzētu rea
reakcija, tāpnorisinās ar
mijas nozare
reiz kādā žusavienojas alu D. Vielu
A
nto R un S izomēru. Toizvietojumuīto atomu k
mos atomus. m izomēram
attiecīgi otr
tājumā uzzīmno tiem ir R
ielas moleksko izomēru
O
rī nedaudz aplakni par v
m īpatnējaisboratorijā pumā un izm
uma sastāvs
reāli nenorā ar sadursm
→ 2Fe2O3 + 8
rijas viedokkulas. Šāda
aģēt, bet tas
pat kā daur organiskaje kā ķīmiskā
urnālā atradar vienu vieA un B sav
Atbalstītāji
www.la
nomenklatūo kāda veidu ap hirālokārtas skaitļa
(aizvietotājm, kam aizvi
ram izomēra
mētās vielasR un kurš S
kula. Cik hiru skaits, kas
OH
CH
atšķirīgas īpvienādu grād
optiskās gpārbaudīja
mērīja grieša
s (cik proce
risinās vienāmju teoriju.
8SO2↑
kļa prasītos, as sadursmereaģē.
udzas citas jām vielāmā kinētika.
da reakcijas las B molek
vstarpējā rea
i:
abochema
ūru. Tas nozda izomērs io oglekļa aa samazināšjam, kas šajietotāju izkāam.
s abu enantizomērs!
rālo oglekļas var eksistē
H3
CH3
pašības. Abdu skaitu pr
griešanas lešīs vielas p
anas leņķi. T
entu R un cik
ā stadijā, laPiemēram,
lai vienlaices norise ir
norisinās . Reakciju n
aprakstu, kkulu un veidakcija ir apg
a.lv
zīmē, ka vieir konkrētaiatomu. Tadšanās secībājā rindā ir pārtojums ap
tiomēru telp
a atomu ir šēt šai vielai?
OH
bi izomēri vretējos virzie
eņķis ir +2parauga sasTas bija + 1,
k S izomēra
ai gan mēs rja apskatām
cīgi sadurtor tik mazva
vairākās stnorises liku
kurā tika pētdojas viena griezeniska.
www.bios
www.fa
enu no izomis savienoju
d aizvietotāā. Ja divi ai
pēdējais, ir jp centrālo at
piskās struk
šīs vielas fo?
viens no otraenos.
2,3o, bet (Rstāvu. Šai n,15o.
a)?
Salikta
reakcijas vim pirīta apd
os 4 pirīta ”arbūtīga, ka
tadijās. Šādumsakarības
tīta reakcijavielas C m
10
an.lv
aneks.lv
mēriem saucums, nosakaājus sarindoizvietotāji irāatrodas aiztomu ir tāds
ktūrformulas
ormulā? Cik
a atšķiras a
R)-izomēramnolūkā vielu
as reakcijas
enādojumosdedzināšanas
”molekulas”a pirītam ar
das saliktass pētniekiem
a, kurā divasmolekula, kas
0
c a o r z s
s
k
r
m u
s
s s
” r
s m
s s
Ģenerāls www.gri
Rakstun 0,0005tilpums 1
Jaunatilpuma iz
1. Cire
2. Kuko
Lai aaprēķiniešādām prdatnes ve
Izmantojo
3. Cib)
4. Pēda
5. Pēm
6. PēVa
Parastnoteikt. Šreizē.
Veiksmlapās ievuzzīmēti gvar noder
sponsors:
indeks.lv
2A + B
tā bija minē5 s-1. Sākot litrs.
ais ķīmiķis zmaiņas rea
ik liels daueaktorā pēc
Kura izejvieloncentrācija
atbildētu tālm. Tomēr kogrammām
eidā ir ieviet
ot programm
ik liels laika) 4 reizes (sa
ēc cik ilga laudzuma?
ēc cik ilga laksimumu?
ēc cik ilga lVai vispār šā
ti ķīmiskajāŠim nolūkam
mi programvietot Satvergrafiki koncrēt pirmajos
B Ck1
k-1
ēts, ka reakctnējās vielu
vēlējās noakcijas gaitā
udzums viereakcijas b
la un cik lia pēc reakci
lākos jautājkā izrādījās
m ir Kineticstota blakus L
mu Kinetics
a periods iralīdzinot ar
laika momen
laika savien? Cik liela b
laika savienāds gadījum
ām reakcijām var izma
mmas izmanrtu ekrānu centrācijas s divos jautā
A
C Dk2
ciju ātrumakoncentrāc
skaidrot vaā viņš nolēm
elas D var beigām?
iels tās dauijas?
umus Jauntie nemaz n
s, kura ļauj LU Jauno ķ
s atbildēt uz
r nepieciešar sākotnējo k
nta būs rad
nojuma C koūs minētās
nojumu A uns ir iespējam
ām reakcijuantot līdzīga
ntošanā. Kā (Print scremaiņai atkājumos apr
Atbalstītāji
www.la
D
a konstantescijas: C(A)
airākus jautma neievēro
veidoties r
udzums būs
ajam ķīmiķnav tik sarevizuāli apskķīmiķu konk
z tālākajiem
ams, lai vielakoncentrāci
dies 95% no
oncentrācijavielas konc
n B koncentms? Kāda b
u ātruma koa tipa dator
pierādījumeen), kurā karībā no larēķinātie liel
i:
abochema
s attiecīgi k= 0,75 mol
tājumus part):
reakcijā? K
s palicis pē
ķim radās nežģīti, ja izmkatīt aprēķikursa 4.kārt
m jautājumie
as A konceniju).
maksimāli
a reakcijas centrācija?
trācijas reakbūs abu viel
onstantes ierprogramma
mu programmredzama praika. Uzzīmlumi.
a.lv
1, k-1 un k2 l/L; C(B) =
r šīs reakci
Kāda būs v
ēc reakcijas
nepieciešammanto datornu rezultātuas uzdevum
em:
ntrācija sam
iespējamā p
maisījumā b
kcijas maisīlu koncentrā
epriekš nav as, bet per t
mas sekmīgrogrammas
mēto grafiku
www.bios
www.fa
ir 0,004 s-1
= 0,50 mol/
ijas norisi
vielas D ko
s? Kāda bū
mība pēc sarprogrammaus. Šī progr
miem.
mazinātos a)
produkta D
būs sasnieg
ījumā kļūs vācija šajā b
zināmas uto stāsts ies
gai pielietošs darbība bu pareizības
11
an.lv
aneks.lv
1, 0,0008 s-
L. Reaktora
(iespējamās
oncentrācija
ūs šīs vielas
arežģītākiemas. Viena noramma *.zip
) 2 reizes,
D
gusi
vienādas? brīdī?
un nākas tāsspējams citā
šanai atbilžubrīdī, kad irs pārbaude
1
1 a
s
a
s
m o p
s ā
u r
ei
Ģenerāls www.gri
4.uzdevu
Dotā pārvNH
1. Uz2. At
5.uzdevu
Vminēta japiesaistījiNoskaidro
Nsavienojudažādas fvēl citus KMR (kospeciāli iz
1) Ka2) Iz
str3) No4) Uz
sponsors:
indeks.lv
ums
vērtību virknH2
NaNO
0-5 o
Uzzīmēt saviettēlot reakci
ums
Viena no pau Bībelē. Ais gan kulosim, kas taNoskaidrotsums B (dzefunkcionālāatomus satu
odolu magnzstrādātām t
Kas ir garšvizmantojot aruktūrformu
Nosaukt atrasUzrakstīt vien
nē parādīts
OHC
O
O2, HCloC
C6H5
enojumu 1-4ijas no anil
lašāk lietotAr savu patīk
ināru, gan ad nosaka tās, ka garšviltens, viskos grupas. Lur savienoju
nētiskās rezotabulām (skiela A? ttiecīgas taulu! sto savienojnu reakcijas
A
kā no anilīn
N
NC
CH3
5N2ClSnCl2
1
54 struktūrfoīna → ”1”
tajām un arīkamo, saldo
kosmētikaā savdabīgāielas A raozs šķidrumai noteiktu,
ums, tikuši onanses spekat. zemāk).
bulas, atšif
jumu pēc IUs vienādoju
Atbalstītāji
www.la
na iegūt bio
CH3
2, HClC6H8N2
1)DMF, P
2)NaHCO
2
ormulas. mehānismu
rī vissenāk po smaržu, īpas ražotāju ās īpašības.aksturīgo smms ar patīka, kādas ir šīizmantoti tā
ektrs) un ma.
frēt dotos sp
UPAC nomeumu vielas B
i:
abochema
oloģiski aktī
2
CH3COCH2C
EtOH, H+
MeI, M
C11
POCl3, t
O3, H2O
u
pazīstamajāpatnējo garš
un pat m
maržu un īpamu, saldu īs grupas, kāā vairāki spasspektrs, k
pektrus un
enklatūras. B iegūšanai
a.lv
Orga
īvu heteroci
COOEt
+ C10H10
MeOH t
1H12N2O
3
4
ām garšvielšu un antiba
mediķu un
pašības lielaromātu), kā tās attieca
pektri – IS (iko, iespējam
noteikt org
Kāds ir tā t!
www.bios
www.fa
nisko reakc
iklisku savie
0N2O
3
Smaržīga
lām ir garšvakteriālām īfarmaceitu
ā mērā radkura molekas savā starpinfrasarkan
ms atšifrēt, v
ganiskā sav
triviālais no
12
an.lv
aneks.lv
ciju virkne
enojumu 5.
is uzdevums
viela A, kasīpašībām tas
uzmanību
da organiskskulā ir divaspā un kādusais spektrs)vadoties pēc
vienojuma B
osaukums?
2
s
s s
u.
s s s ), c
B
Ģenerāls www.gri
Savienoju
Infrasark
1H-KMR
sponsors:
indeks.lv
uma B spek
kanās gaism
spektrs
ktri:
mas spektrs
AAtbalstītāji
www.la
i:
abochemaa.lv
www.bios
www.fa
13
an.lv
aneks.lv
3
Ģenerāls www.gri
Infrasarkafunkcionā
sponsors:
indeks.lv
anās gaismālās grupas
mas spektrusignālu atra
A
u šifrēšanaiašanās vieta
Atbalstītāji
www.la
i var izmaas infrasarka
i:
abochema
antot šādas anās gaisma
a.lv
tabulas, kas spektrā.
www.bios
www.fa
kurās parād
14
an.lv
aneks.lv
dītas katras
4
s
Ģenerāls www.gri
Kodolmakatras fun
sponsors:
indeks.lv
agnētiskās rnkcionālās g
ezonanses (grupas ķīmi
A
(KMR) speiskās nobīde
Atbalstītāji
www.la
ektru atšifrēes apgabals
i:
abochema
ēšanai var iz:
a.lv
zmantot šād
www.bios
www.fa
du tabulu, k
15
an.lv
aneks.lv
kur parādīts
5
s
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
3. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES “JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA” 4.KĀRTAS UZDEVUMU ATRISINĀJUMI UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Ja rodas jautājumi par risinājumiem, jautājumus var droši sūtīt uz e-pastu: [email protected]
8.-9.klases uzdevumi 1.uzdevums Burtu lauks
Burtu lauka atbildes: M O L I B D Ē N S T O R I J S A S K A L C I J S Z E L T S L N M K Ā D U B N I J S U E U E I A L P A L L Ā D I J S T D L M O J L I R S S Ē R S T T Ē Z Ē Ī N S I J O T K G R N E C Ī N N S F S M A N R S E I E H I V S I C O E T I I I R J P N J S J G I R H T S O P L M S T Ē S U D S A N N L I V B T Ī Ā Ū C D I D K I O J I U O C N B N I V R S V O S J R S N J N I I O I J A A P A L S S S S S J J R J S R B R N Ī R U T Ē N I J S S S S Š S O Ā N C I R K O N I J S J O D S Z D I A K A D M I J S T E L Ū R S I I J L I N D I J S H R O M S J J S V O L F R A M S M A N G Ā N S S A N T I M O N S T I T Ā N S
Iekrāsotajos laukos izveidojas vārds vulkanizācija. Tā ir kaučuka sakausēšana ar sēru, kā rezultātā veidojas gumija. Izveidojas ķīmiskās saites starp sēru un kaučuku.
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
2.uzdevums Vielu karsēšana
1.variants
Karsētā viela:
NH4NO2 - amonija nitrīts Aizpilda darba labotājs
2.variants
Baltā viela ir:
(NH4)2CO3
3.variants
Baltā viela ir:
NH4HCO3
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
3.uzdevums Vielu karsēšana
Skābe ir: HClO3 - hlorskābe Aizpilda darba labotājs
Reakciju vienādojumi skābes iegūšanai no brīvi izraudzītām vielām:
2ClO2 + H2O → HClO2 + HClO3
Cl2O6 + H2O → HClO3 + HClO4
2NaClO3 + H2SO4 → 2HClO3 +
Na2SO4
un citi reakciju vienādojumi
4.uzdevums Oksīdu reducēšana
Oksīda formula: Fe3O4 Aizpilda darba labotājs
Pieņemot oksīda formulu kā FexOy var uzrakstīt šādas reakcijas:
2
12
)64(
22
COyFexyCOOFe
OyHxFeHyOFeggbga
yx
gbgbga
yx
+→+
+→++
Aprēķina dzelzs daudzumu: n(Fe) = m/M = 12/55,9 = 0,215 mol
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
CO daudzums attiecīgi ir molxyFen
xyCOn 215,0)()( ==
CO masa ir b, ko aprēķina: gxy
xyMCOnbCOm 02,628215,0)()( =⋅=⋅==
H2 masa ir vienāda ar CO masu, bet daudzumu var aprēķināt kā:
molxy
xy
HMCOm
HMHmHn 01,3
202,6
)()(
)()()(
22
22 ====
Ūdens daudzumu var aprēķināt tā masu (b+64) dalot ar molmasu:
molxyx
y
OHMOHm
OHn ⎟⎠⎞
⎜⎝⎛ +=
+== 56,33344,0
18
6402,6
)()(
)(2
22
Tā kā ūdens daudzums ir vienāds ar ūdeņraža daudzumu, tālab pēdējos rezultātus var apvienot:
33,1
56,3676,2
56,33344,001,3
=
=
⎟⎠⎞
⎜⎝⎛ +=
xy
xy
xy
xy
Šāda y/x attiecība ir jauktajā dzelzs oksīdā Fe3O4.
5.uzdevums Laboratorijas eksperiments
1. Vielas: A – Ca(OH)2 vai citi sārmi. B – NH4Cl C – NH3 D – (NH4)2SO4
Notiekošā reakcija: OHCaClNHOHCaClNHot
22324 22)(2 ++⎯→⎯+ 2. Var novērot amonjaka tvaikus un indikatora papīrīts nokrāsojas zilā krāsā izdalītā amonjaka dēļ. 3. 42442)(3 )(2
2SONHSOHNH šķOH ⎯→⎯+
4. Lai novērotu bāziskās vides izzušanu. 5. Izmanto kā minerālmēslojumu.
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
10.-11.klases uzdevumi 1.uzdevums Kārtējais elements A
1. A-Co (3 punkti)
5Co2+ + MnO4- + 8H+→5Co3+ + Mn2+ + 4H2O
Co(OH)2 + H2S → CoS + 2H2O 4Co(OH)3 + 4H2S → 4CoS + 10H2O + O2 Vai 2Co(OH)3 + 3H2S → 2CoS + 5H2O + S CoS + 2HCl → CoCl2 + H2S CoO + 2HCl → CoCl2 + H2O Co2O3 + 6HCl → 2CoCl2 + Cl2 + 3H2O (5 punkti)
2. Notiek sāļu hidrolīze: Co2+ + 2H2O ⇔ Co(OH)+ + H3O+ (2 punkti)
2.uzdevums Sprādziens skolā
Reakcija sārmu metālam ar ūdeni:
2Me + 2H2O → 2MeOH + H2 Aizpilda darba labotājs
1 punkts
Blakusreakcijas vienādojums, kas nosaka sprādzinu:
2H2 +O2 → 2H2O 1 punkts
Entalpija sārmu metāla reakcijai ar ūdeni:
Na+ : -184,5 kJ/mol,
K+) : -196,4 kJ/mol,
Cs+ = -202,2 kJ/mol
1,5 punkti
Entalpija blakusreakcijai: molkJ /6,571− 1 punkts
Izdalītā siluma daudzums, ja nenotiek neviena blakusreakcija:
8,03 kJ 1 punkts
Temperatūras pieaugums sistēmā, ja pieņem, ka NaOH šķōduma siltumkapacitāte ir vienāda ar ūdens siltumkapacitāti:
44,1 oC
1 punkts
Spiediens kolbā pēc reakcijas: 136,6 kPa 1 punkts
Pieņemam, ka blakusreakcija notiek pilnībā:
Izdalītais siltuma daudzums:
14,26 kJ
2,5 punkti
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
Beigu temperatūra:
Spiediens kolbā:
58,8oC 95,5 kPa
1. Visas sārmu metālu reakcijas ar ūdeni var uzrakstīt kā: 2Me + 2H2O → 2MeOH + H2 Šajā reakcijā Me ir Na, K, Cs. Par sprādzienu atbild ūdeņraža reakcija ar skābekli izdalītā siltuma rezultātā: 2H2 +O2 → 2H2O
2. Tā kā sārmu metālu hidroksīdi ir stipri elektrolīti, faktiski visas reakcijas var uzrakstīt šādā formā: 2Me + 2H2O → 2Me+ + 2OH- + H2
Me + H2O → Me+ + OH- + 0,5H2 Tālab reakcijas entalpiju var aprēķināt pēc šāda vienādojuma:
OHrašOHrašMeraš HHHreakcH2,,,.)( Δ−Δ+Δ=Δ −+
Šādi var aprēķināt, ka ΔH(reakc, Na+) = -184,5 kJ/mol, ΔH(reakc, K+) = -196,4 kJ/mol, ΔH(reakc, Cs+) = -202,2 kJ/mol Redzams, ka reakciju siltumefekti atšķiras tikai nedaudz, tālab nevarētu teikt, ka šis fakts ir atbildīgs par lielo reakcijas aktivitātes pieaugumu aplūkotajā rindā.
3. Šajā gadījumā limitējošais faktors ir nātrijs, kura daudzums ir 0,0435 mol, tālab izdalītais siltuma daudzums būs: kJreakcHnQ 03,85,1840435,0.)( =⋅=Δ−⋅=
4. Reakcijā izdalās 0,02175 mol ūdeņradis. Pirms reakcijas gaisa daudzums kolbā ir:
molRTpVn 0767,0
29831,89,1100
=⋅⋅
==
Tāpat faktiski daļā ūdens Na aizvieto H, taču tas notiek tikai ar <1% ūdens, tālab aprēķinos
izmanto sākotnējā ūdens daudzumu, kas ir molMmn 56,5
18100
===
Tagad analogi kā tas ir ar masas siltumkapacitāti, katram produktam jālieto šāds vienādojums: TncQ p Δ⋅⋅= , ja to sastāda katram komponentam, iegūst šādu vienādojumu:
( )OHOHpggpHHp ncncncTQ2222 ,,, ⋅+⋅+⋅Δ=
( ) =⋅+⋅+⋅
=⋅+⋅+⋅
=Δ3,7556,52,290767,08,2802175,0
8030
2222 ,,, OHOHpggpHHp ncncncQT =
=5,421
8030 19,1oC.
Tātad beigu temperatūra ir 44,1oC. Tagad var aprēķināt arī kopējo spiedienu kolbā:
kPaV
nRTp 6,1369,1
)1,19298(314,8)02175,00767,0(=
+⋅⋅+==
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
Blakusreakcija ir ūdeņraža degšana, jāaprēķina sistēmā esošā skābekļa daudzums. Tas ir 0,21·0,0767 = 0,0161 mol. Ūdeņraža : skābekļa attiecība ir 2:1, tālab visa ūdeņraža izreaģēšanai nepieciešams 0,02175/2 = 0,0109 mol skābekļa, tālab var secināt, ka viss ūdeņradis šajā reakcijā var sadegt. Ja reakciju raksta uz ūdeni šķidrā agregātstāvoklī, tad reakcijas siltumefektu var aprēķināt kā:
molkJHreakcH OHraš /6,571)8,285(22.)(2, −=−⋅=Δ=Δ
Un šajā gadījumā izdalītais siltuma daudzums būs: kJreakcHnQ 23,65,5710109,0.)( =⋅=Δ−⋅=
Tātad abās reakcijās kopā izdalītais siltuma daudzums būs: 14,26 kJ. Šajā gadījumā var rakstīt, ka ūdens sistēmā ir 5,56 + 0,022 = 5,58 mol. Viss ūdeņradis ir izreaģējis, taču izreaģējusi ir arī lielākā daļa skābekļa. Tā kā nav dotas atsevišķas skābekļa un slāpekļa siltumkapacitātes, pieņemsim jaunajam maisījumam gaisa siltumkapacitāti. Jaunā gāzu maisījuma daudzums ir: 0,0767-0,0109 = 0,0658mol
( )OHOHpggp ncncTQ22,, ⋅+⋅Δ=
( ) Cncnc
QT o
OHOHpggp8,33
3,7558,52,290658,014260
22,,=
⋅+⋅=
⋅+⋅=Δ
Beigu temperatūra ir: 58,8oC. Spiediens pēc reakcijas ir:
kPaV
nRTp 5,959,1
)8,33298(314,8)0658,0(=
+⋅⋅==
3.uzdevums Nezināmā vielā viela A
Viela A ir ... NH4Cl, der arī HCN, (HF)2 Aizpilda darba labotājs
Ja viela A šķīdums ir vāji skābs, viela var būt: kāds skābs oksīds, sāls, kura katjons vāja skābe.
Tvaiku mol masa ir 2*13,4=26,8g/mol.
Viela, kas visvairāk atbilst dotajiem datiem ir NH4Cl, kuru šķīdums ir vāji skābs un kura augstā temperatūrā pilnīgi sadalās:
NH4Cl → NH3 + HCl;
M(HCl)=36,5g/mol;
M(NH3)=17g/mol;
Mvid=(36,5+17)/2=26,75g/mol
Vēl der arī atbildes HCN (M = 28g/mol) un iespējams arī HF un (HF)2 maisījums, lai gan tas ir mazāk ticams variants.
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
4.uzdevums Pirmās formulas uzdevums Siltuma daudzums, kas
izdalās, ja sadedzina 1 molu: Siltuma daudzums, kJ Aizpilda darba vērtētājs
• metāna 889,9 kJ novirzes no datiem netiek pieļautas, ja nu vienīgi noapaļošana līdz veseliem skaitļiem; par katru 0,5 punkti, kopā 2,5 punkti
• etāna 1559,5 kJ • butāna 2854,2 kJ • heksāna 4160,8 kJ • oktāna 5467,4 kJ
Grafiks, kurā attēlots degšanas siltums atkarībā no oglekļa atomu skaita alkāna molekulā:
Iegūst taisni, ko apraksta vienādojums: Q = 652,9*a+244
grafiks: pareizi atlikti lielumi – 1 p. ir pie asīm skaitļi – 0,5 p. ir pie katras ass mērvienības – 0,5 + 0,5 = 1 punkts vienādojums: 1 punkts
Vidējais oglekļa atomu skaits alkāna molekulā:
pēc spēles veidotāju domām, pirmās formulas degviela sastāv no alkanu maisījuma, kurā ir vidēji 7 oglekļa atomi
3 punkti
Aprēķinātās degvielas salīdzinājums ar reālo automašīnu degvielu:
Benzīns parasti sastāv no sazarotiem alkāniem. Reāli benzīns ir šķidro alkānu maisījums, kuru molekulās ir aptuveni 7-9 oglekļa atomi.
par sazarotiem alkāniem – 0,5 p. par 7-9(~8) C atomiem – 0,5 p. KOPĀ – 10 punkti
Vispirms uzraksta visu minēto vielu degšanas reakciju vienādojumus: CH4 + 2O2 → CO2 + 2H2O C2H6 + 3,5O2 → 2CO2 + 3H2O C4H10 + 6,5O2 → 4CO2 + 5H2O C6H14 + 9,5O2 → 6CO2 + 7H2O C8H18 + 12,5O2 → 8CO2 + 9H2O
=Δ−= .)( reakcHmetānaQ -((-393,5+2*(-285,5))-(-74,6)) = 889,9 kJ =Δ−= .)( reakcHetānaQ -((2*(-393,5)+3*(-285,5))-(-84,0)) = 1559,5 kJ =Δ−= .)( reakcHbutānaQ -((4*(-393,5)+5*(-285,5))-(-147,3)) = 2854,2 kJ
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
=Δ−= .)( reakcHheksānaQ -((6*(-393,5)+7*(-285,5))-(-198,7)) = 4160,8 kJ =Δ−= .)( reakcHoktānaQ -((8*(-393,5)+9*(-285,5))-(-250,1)) = 5467,4 kJ
Iegūtos datus attēlo grafiski, šim nolūkam izmanto programmu MS Excel. Iegūst taisni, ko apraksta vienādojums: Q = 652,9*a+244, kur Q – izdalītais sliktuma daudzums (kJ) un a – oglekļa atomu skaits molekulā. Viena apļa laikā F1 automašīna patērē 4 * 1 = 4 litrus degvielas, tās masa m = ρ * V = 0,8 * 4000 mL = 3,2 kg Alkānu molekulu vispārīgā formula ir CaH2a+2. Šāda savienojuma molmasa ir M = 12a + 2a + 2 = 14a + 2
Alkāna daudzums: n = 214
3200+
=aM
m mol
Izdalītais siltuma daudzums ir atkarīgs no vielas daudzuma. Lai raksturotu izdalītā siltuma daudzumu izmantojam iepriekš iegūto vienādojumu. Sastādām proporciju: no 3200/(14a+2) mol alkāna izdalās 154 000 kJ siltuma 1 mol ... izdalās 652,9*a+244 kJ siltuma
2143200)2449,652(154000
+⋅+=
aa
atomia
aaa
aaaaa
708,766720472800
4728006672030800078080021560002089280
3080002156000)214(15400078080020892802147808002089280154000
≈=−−
=
−=−+−=−
+=+⋅=+++
=
Tātad pēc spēles veidotāju domām, pirmās formulas degviela sastāv no alkanu maisījuma, kurā ir vidēji 7 oglekļa atomi.
Piezīme. Šāda veida aprēķini nav īpaši korekti (bet ir pilnībā atbilstoši uzdevuma nosacījumiem), jo iegūtā grafiskā sakarība apraksta normālo alkānu degšanas siltumus, bet benzīns parasti sastāv no sazarotiem alkāniem. Reāli benzīns ir šķidro alkānu maisījums, kuru molekulās ir aptuveni 7-9 oglekļa atomi.
Kādus savienojumus izmantot benzīna sastāvā ir atkarīgs no to noturības pret priekšlaicīgu detonāciju. Iekšdedzes dzinējs darbojoties iesūc cilindrā degvielas un gaisa maisījumu, ko saspiež ar virzuli. Degvielai sadegot, rodas gāzes, kas stipri izplešas un darbina motoru. Jo stiprāk tiek saspiests gaisa un degvielas maisījums, jo lielāku jaudu attīsta dzinējs, degvielai sadegot. Taču daži ogļūdeņraži, ja tos karstā motorā stipri saspiež, aizdegas priekšlaikus un sadeg ar eksploziju. Šādu priekšlaicīgu degvielas aizdegšanos sauc par detonāciju. Pret detonāciju visneizturīgākie ir taisnas virknes alkāni. Krietni noturīgāki ir sazarotie alkāni un arēni.
Lai varētu salīdzināt dažādu degvielu stabilitāti pret detonāciju, benzīnu raksturo ar oktānskaitli. Izooktāna(2,2,4-trimetilpentāna) detinācijas izturība pieņemta raksturot ar oktānskaitli 100, bet n-heptāna, kas ir stipri nenoturīgs pret detonāciju oktānskaitlis ir 0. Ja pārdošanā esošā benzīna oktānskaitlis ir 95, tad šāds benzīns atbilst 5% heptāna un 95% izooktāna maisījumam. Lai palielinātu degvielas
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
oktānskaitli, tai tiek piejauktas tādas vielas, kurām šis oktānskaitlis ir liels. Kādreiz šim nolūkam izmantoja tetraetilsvinu, bet tas un tā degšanas produkti ir indīgi. Mūsdienās oktānskaitļa palielināšanai izmanto arēnus, spirtus un ēterus – vielas, kurām oktānskaitlis ir lielāks kā prastajam benzīnam.
5.uzdevums Daudzkrāsainie kristāli
Viela A ir: Skābeklis 3 punkti
Viela A sastopama dabā (3 piemēri):
1)oksīdos (H2O, SiO2, Fe3O4)
2)sāļos (SiO32-, CO3
2-, SO42-)
3)organiskos savienojumos (taukos, aminoskābēs)
3 punkti
Vielas A un kālija reakcijas vienādojums:
2K + O2 → K2O2
K + O2 → KO2
2 punkti
Reakcijas produktu nosaukumi: Kālija peroksīds un kālija superoksīds
2 punkti
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
12.klases uzdevumi 1.uzdevums Krustvārdu mīkla
Jautājuma numurs Atbilde Aizpilda darba labotājs
1 Emulsija 2 Metāli 3 Ru
4h Titāns 4v Teflons 5 Infrasarkanais 6 Fotons 7 Laktoze 8 Kaprons 9 Neons
10 Sfēra 11 Polimēri 12 IUPAC 13 CIS 14 Uracils 15 Mol 16 Ikosaedrs 17 Anods 18 Atomi 19 Švirksts
20h As 20v Atoms 21 Acetons 22 Pipete vai birete
23v Esteri 23h Es 24 Boraks 25 Tritijs 26 Izotops 27 Spins 28 Pushidrāts 29 Hlors 30 Migla 31 Guanīns 32 DNS
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
33 Bors 34 Grafīts
Kopā: 10 punkti
2.uzdevums Dīvainais piemineklis
Secinājums par to vai piemineklī parādīts etanola molekulas modelis un uzzīmēts etanola molekulas modelis:
Etanola molekulā ir tikai 2C un 1O atomi, bet piemineklī redzams ir lielāks atomu skaits (arī 6H atomi nesakrīt).
C
H
H
H
H C
OH
H
Aizpilda darba vērtētājs
1 punkts
Viela, kuras modelis attēlots piemineklī ir...
ābolskābe jeb 2-hidroksibutāndiskābe 1 punkts
Vai etanola molekulā ir hirālais oglekļa atoms?
nav 0,5 punkti
Vai vielas A molekulā ir hirālais oglekļa atoms?
ir, COOH
OH
HOOC *
0,5 punkti
Citas optiski aktīvas vielas struktūrformula un nosaukums:
Br
2-brombutāns
0,5 + 0,5 = 1 punkts
Iepriekš uzzīmētās vielas telpiskās struktūrformulas un norādīts S un R izomērs:
Br
CH3 CH2CH3H
Br
CH3CH2 CH3H
R- izomērs S-izomērs
1,5 + 1,5 = 4 punkti
Hirālo oglekļa atomu skaits vielas molekulā:
5 hirālie atomi (skat. attēlu zemāk) 1 punkts
Optisko izomēru skaits: Optisko izomēru skaits 2n = 25 = 32 1 punkts Maisījuma sastāvs: 75% S-izomērs; 25% R-izomērs 1 punkts
Kopā – 10 punkti
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
OH
O
OH
CH3
OHCH3
*
*
**
*
Griešanas leņķis ir ½ no tīras (S)-ābolskābes griešanas leņķa. Tas nozīmē, ka (S)ābolskābe ir ½ no maisījuma masas, bet pārējo veido racēmiskais maisījums, kas sastāv no ½ S-izomēra un ½ R-izomēra. Tātad maisījums sastāv no: 75 % (S)-ābolskābes 25 % (R)-ābolskābes
3.uzdevums Saliktas reakcijas
Vielas D daudzums, kas var veidoties reakcijā:
0,75/2 = 0,375 mol Aizpilda darba vērtētājs
0,5 punkti
D koncentrācija reaktorā pēc reakcijas beigām:
0,375 mol/L 0,5 punkti
Atlikusī izejviela un tās daudzums:
0,125 mol, viela B 0,5 punkti
Atlikušās izejvielas koncentrācija:
0,125 mol/L 0,5 punkti
Laika periods, kas nepieciešams, lai vielas A koncentrācija samazinātos:
a) 2 reizes b) 4 reizes
a) 700 sekundes b) ~ 6650 sekundes
1 punkts + 1 punkts = 2 punkti
95% produkta D radušies pēc: ~56000 sekundes; ~ 16 stundas
2 punkti
Maksimālā vielas C koncentrācija tiek sasniegta pēc ...
600 sekundes 2 punkti
A un C koncentrācijas ir vienādas pēc laika... un tās ir vienādas ar:
Šāds gadījums ir iespējams, laiks ~3700 sekundes, C = 0,249 M
2 punkti KOPĀ – 10 punkti
Pievieno programmas loga attēlu (Print screen), kas apliecina darbu ar programmu:
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
4.uzdevums Organisko reakciju virkne
Savienojumu struktūrformulas:
Savienojums Nr.1:
N+
N Cl
Aizpilda darba labotājs
2 punkti
Savienojums Nr.2: NH
NH2
2
2 punkti
Savienojums Nr.3:
NNHO
CH3
2 punkti
Savienojums Nr.4:
NNO CH3
CH3
2 punkti
Un par pareizu mehānismu 2 punkti. Kopā 10 punkti.
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
OH N
O
+ H+
O+
N
OH
HN
+O + H2O
R NH2 + N+
O R N+
H
N OH
R N+
H
N OH
R N+
H
N O-~H
+R N
H
N O
R N
H
N O~H
+
R N N OH
R N N OHH
+
R N N O+
H
HR N
+N+ H2O
Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv
www.biosan.lv
www.labochema.lv
www.faneks.lv
5.uzdevums Smaržīgais uzdevums
Garšviela A ir: kanēlis 2 punkti
Savienojuma B struktūrformula:
H
O
4 punkti
Savienojuma B triviālais nosaukums:
kanēļaldehīds 1 punkts
3-fenil-prop-2-ēnāls 1 punkts
Reakcijas vienādojums vielas B iegūšanai: 2 punkti
Šī ir viena no iespējām, kā var iegūt savienojumu B, [O] vietā vēl var lietot dihromātu. Iespējamas arī savādāki B savienojuma iegūšanas ceļi.
H
O
OH [O]