2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 18.maija …Darba aizsardz ības vec ākā speci ālista profesijas standarts 1.53. Procesu kvalit ātes vad ības inženiera profesijas standarts

2.pielikums Ministru kabineta

2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461

Profesiju standarti

2

Saturs Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem kopsavilkums I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti V. Pirmā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

3

Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS

1. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

1.1. Galvenās vecmātes profesijas standarts 1.2. Kokapstrādes inženiera profesijas standarts 1.3. Apģērbu un tekstila ražošanas inženiera profesijas standarts 1.4. Dzelzceļa transporta inženiera profesijas standarts 1.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera profesijas standarts 1.6. Dzelzceļa elektrosistēmu inženiera standarts 1.7. Arhitekta profesijas standarts 1.8. Kartogrāfijas inženiera profesijas standarts 1.9. Ģeodēzijas inženiera profesijas standarts 1.10. Zemes ierīcības inženiera profesijas standarts 1.11. Interjera dizainera profesijas standarts 1.12. Mākslas terapeita profesijas standarts 1.13. Radiogrāfera profesijas standarts 1.14. Rekreācijas speciālista profesijas standarts 1.15. Finanšu analītiķa profesijas standarts 1.16. Nekustamā īpašuma pārvaldnieka profesijas standarts 1.17. Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts 1.18. Personāla vadītāja profesijas standarts 1.19. Programmēšanas inženiera profesijas standarts 1.20. Jurista profesijas standarts 1.21. Juriskonsulta profesijas standarts 1.22. Baznīcas mūziķa profesijas standarts 1.23. Scenārista profesijas standarts 1.24. Žurnālista profesijas standarts 1.25. Skaņu režisora profesijas standarts 1.26. Televīzijas režisora profesijas standarts 1.27. Televīzijas un kino producenta profesijas standarts 1.28. Mākslas fotogrāfa profesijas standarts 1.29. Televīzijas operatora profesijas standarts 1.30. Ēku būvinženiera profesijas standarts 1.31. Transportbūvju būvinženiera profesijas standarts 1.32. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts 1.33. Finansista profesijas standarts 1.34. Psihologa profesijas standarts 1.35. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standarts 1.36. Mehatronikas inženiera profesijas standarts 1.37. Ainavu arhitekta profesijas standarts 1.38. Vides pārvaldības speciālista profesijas standarts 1.39. Sociālā darbinieka profesijas standarts

4

1.40. Pastorālā konsultanta profesijas standarts 1.41. Lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja profesijas standarts 1.42. Agronoma profesijas standarts 1.43. Ciltslietu zootehniķa profesijas standarts 1.44. Elektroinženiera profesijas standarts 1.45. Ergoterapeita profesijas standarts 1.46. Projekta vadītāja profesijas standarts 1.47. Ekonomista profesijas standarts 1.48. Valsts robežsardzes vecākā virsnieka profesijas standarts 1.49. Uzņēmuma vadītāja /vadītāja vietnieka profesijas standarts 1.50. Sistēmu vadības inženiera profesijas standarts 1.51. Attīstības plānošanas inženiera profesijas standarts 1.52. Darba aizsardzības vecākā speciālista profesijas standarts 1.53. Procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts

2. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

2.1. Būvdarbu vadītāja profesijas standarts 2.2. Namu pārvaldnieka profesijas standarts 2.3. Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts 2.4. Personāla speciālista profesijas standarts 2.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesijas standarts 2.6. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standarts 2.7. Kokapstrādes tehnologa profesijas standarts 2.8. Jogas meistara profesijas standarts 2.9. Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standarts 2.10. Jurista palīga profesijas standarts 2.11. Bibliotēku informācijas speciālista profesijas standarts 2.12. Restauratora profesijas standarts 2.13. Kultūras pasākumu organizatora profesijas standarts 2.14. Kultūras pasākumu tehniskā režisora profesijas standarts 2.15. Arhitekta palīga profesijas standarts 2.16. Apdrošināšanas speciālista profesijas standarts 2.17. Skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standarts 2.18. Mašīnbūves speciālista profesijas standarts 2.19. Biomedicīnas laboranta profesijas standarts 2.20. Farmaceita asistenta profesijas standarts 2.21. Tirgvedības un tirdzniecības speciālista profesijas standarts 2.22. Ārsta palīga (feldšera) profesijas standarts 2.23. Komercdarbības speciālista lauksaimniecībā profesijas standarts 2.24. Kultūras tūrisma organizatora profesijas standarts

3. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

3.1. Mašīnbūves tehniķa profesijas standarts 3.2. Ķīmisko procesu tehniķa profesijas standarts

5

3.3. Analītiskās ķīmijas tehniķa profesijas standarts 3.4. Pārtikas produktu ražošanas tehniķa profesijas standarts 3.5. Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķa profesijas

standarts 3.6. Jogas speciālista profesijas standarts 3.7. Veterinārārsta asistenta profesijas standarts 3.8. Kosmētiķa profesijas standarts 3.9. Loģistikas darbinieka profesijas standarts 3.10. Valsts robežsardzes inspektora profesijas standarts 3.11. Apģērbu dizaina speciālista profesijas standarts 3.12. Vizuālās reklāmas dizaina speciālista profesijas standarts 3.13. Interjera dizaina speciālista profesijas standarts 3.14. Multimediju dizaina speciālista profesijas standarts 3.15. Materiālu dizaina speciālista profesijas standarts 3.16. Foto dizaina speciālista profesijas standarts 3.17. Tēlniecības objektu dizaina speciālista profesijas standarts 3.18. Klientu apkalpošanas speciālista profesijas standarts 3.19. Frizūru modelētāja profesijas standarts 3.20. Ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesijas standarts 3.21. Sociālā audzinātāja profesijas standarts 3.22. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēja glābēja

profesijas standarts 3.23. Dārznieka profesijas standarts 3.24. Biškopja profesijas standarts 3.25. Zivsaimniecības zivkopja profesijas standarts 3.26. Mēbeļu galdnieka profesijas standarts 3.27. SPA meistara profesijas standarts 3.28. Viesmīlības pakalpojumu speciālista profesijas standarts 3.29. Būvizstrādājumu galdnieka profesijas standarts 3.30. Meža mašīnu operatora profesijas standarts 3.31. Iespieddarbu digitālā noformējuma speciālista profesijas standarts 3.32. Ceļojumu konsultanta profesijas standarts 3.33. Viesu uzņemšanas dienesta speciālista profesijas standarts 3.34. Automehāniķa profesijas standarts 3.35. Meža mašīnu mehāniķa profesijas standarts 3.36. Kokapstrādes operatora profesijas standarts 3.37. Mežsaimniecības tehniķa profesijas standarts 3.38. Videooperatora profesijas standarts 3.39. Sekretāra profesijas standarts 3.40. Ieslodzījuma vietas jaunākā inspektora profesijas standarts 3.41. Elektronikas tehniķa profesijas standarts

4. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

4.1. Pavāra profesijas standarts

6

4.2. Viesmīļa profesijas standarts 4.3. Ugunsdzēsēja profesijas standarts 4.4. Metālapstrādes tehnoloģisko līniju operatora profesijas standarts 4.5. Maiznieka profesijas standarts 4.6. Konfekšu ražotāja profesijas standarts 4.7. Galdnieka profesijas standarts 4.8. Koksnes materiālu apstrādātāja profesijas standarts 4.9. Pārtikas produktu ražošanas operatora profesijas standarts 4.10. Rūpnīcas/katlu kurinātāja profesijas standarts 4.11. Dispečera (iekšlietu jomā) profesijas standarts 4.12. Lietveža profesijas standarts 4.13. Friziera profesijas standarts 4.14. Asistenta personām ar dzirdes traucējumiem profesijas standarts

5. Pirmā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

5.1. Galdnieka palīga profesijas standarts 5.2. Viesnīcas istabeņa profesijas standarts 5.3. Tirdzniecības zāles darbinieka profesijas standarts

7

I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

1.1. Galvenās vecmātes profesijas standarts

1.1.1. Vispār īgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – galvenā vecmāte.

2. Profesijas kods – 1342 06.

1.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās

kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – galvenā vecmāte ir sertificēta ārstniecības persona, kura rūpējas par

sievietes, viņas ģimenes un sabiedrības seksuālo un reproduktīvo veselību; veic pirmsgrūtniecības, grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā aprūpi, vada un atbild par fizioloģiskas grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodu, piedalās ārstniecībā, organizē un vada dzemdībpalīdzību, izglīto pacientus, aprūpes personālu un sabiedrību, kā arī veicina savas profesijas un dzemdībpalīdzības darba attīstību.

Galvenā vecmāte strādā dažāda profila ārstniecības iestādēs (piemēram, doktorātos, veselības aprūpes centros, ginekologu un dzemdību speciālistu praksēs, stacionāro ārstniecības iestāžu dzemdību nodaļās) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un vadīt dzemdībpalīdzību.

2. Spēja nodrošināt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanu un grūtnieces

aprūpi.

3. Spēja vadīt fizioloģiskas dzemdības un pēcdzemdību periodu.

4. Spēja veikt jaundzimušā aprūpi.

5. Spēja veikt sievietes un jaundzimušā stāvokļa izvērtēšanu.

8

6. Spēja veikt grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču uzraudzību stacionāra un ārpusstacionāra dzemdībās.

7. Spēja veikt un uzņemties atbildību par fizioloģiskas grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda norišu un veikto aktivitāšu dokumentāciju.

8. Spēja nodrošināt un uzņemties atbildību par normatīvo aktu ievērošanu dzemdībpalīdzībā.

9. Spēja izvērtēt sievietes un viņas ģimenes zināšanas un iemaņas dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumos.

10. Spēja izglītot sievietes, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumiem.

11. Spēja izvērtēt epidemioloģisko situāciju un veikt ģimenes ārsta, ginekologa, dzemdību speciālista informēšanu par pamanītajām novirzēm saistībā ar seksuālo un reproduktīvo veselību.

12. Spēja uzņemties atbildību par sievietes un viņas ģimenes informēšanu par seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem.

13. Spēja veikt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus ikdienas praksē, sadarbojoties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu organizētājiem.

14. Spēja sadarboties ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sniedzot reproduktīvās veselības pakalpojumus.

15. Spēja izvērtēt un dokumentēt pacientu zināšanas, izpratni, prasmes un līdzdarbību veselību veicinošajos un uzturošajos pasākumos.

16. Spēja analizēt epidemioloģisko rādītāju dinamiku.

17. Spēja lietot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes.

18. Spēja analizēt reproduktīvās izmeklēšanas datus un uzņemties atbildību par ģimenes ārstu vai ginekologu informēšanu par tiem.

19. Spēja nodrošināt sievietei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā nepieciešamo aprūpi, diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

9

20. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem un sniegt to ārsta prombūtnē.

21. Spēja nodrošināt medikamentu ordinēšanu un uzņemties atbildību par precīzu un drošu medikamentu saņemšanu.

22. Spēja veikt reproduktīvās veselības traucējumu diagnosticēšanu, nepieciešamās ārstēšanas nozīmēšanu un veselības stāvokļa stabilizēšanu.

23. Spēja atpazīt patoloģiskus stāvokļus grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem, kuru dēļ nepieciešama ārsta konsultācija, un uzņemties atbildību par šādas konsultācijas organizēšanu.

24. Spēja izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā.

25. Spēja veikt dzemdību palīdzības personāla skaita plānošanu un piesaisti.

26. Spēja izstrādāt un pilnveidot grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba vadlīnijas un personāla amatu aprakstus.

27. Spēja izvērtēt un pārraudzīt katra grūtnieču un dzemdētāju aprūpes personāla paveiktā darba apjomu un kvalitāti.

28. Spēja veicināt dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas personāla mūžizglītību un profesionālo kompetenci.

29. Spēja sazināties.

30. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

31. Spēja sadarboties ar pacientu tiesību aizsardzības organizācijām.

32. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.

33. Spēja pilnveidot vecmāšu izglītību patstāvīgas prakses veikšanai.

34. Spēja izvērtēt un analizēt veikto izglītošanas darbu.

35. Spēja plānot un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi.

10

36. Spēja analizēt iegūtos datus un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes kvalitātes pilnveidošanas pasākumus.

37. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes sasniegumus savā darbā.

38. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un angļu valodā).

1.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Vadīt fizioloģisko grūtniecību un dzemdības.

2. Veikt fizioloģiskas grūtniecības un dzemdību aprūpi.

3. Vadīt fizioloģisko pēcdzemdību periodu un nedēļnieces aprūpi.

4. Novērtēt jaundzimušā stāvokli.

5. Veikt jaundzimušā aprūpi.

6. Plānot ārpusstacionāra dzemdību vadīšanu.

7. Noteikt epidemioloģiskajos datos riskus reproduktīvajai veselībai.

8. Izmantot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes, tai skaitā

onkocitoloģisko izmeklējumu veikšanu.

9. Pielietot diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.

10. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

11. Nozīmēt papildu izmeklēšanu un ārstēšanu saistībā ar reproduktīvo veselību.

12. Izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā.

13. Integrēt zinātnes sasniegumus aprūpes darbā.

14. Izstrādāt un aktualizēt dzemdību palīdzībā lietojamo dokumentāciju.

11

15. Plānot un veikt pacientu aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi.

16. Pielietot kvalitātes pilnveidošanas pasākumus aprūpes darbā.

17. Ievērot savā profesionālajā darbībā normatīvos aktus un ētikas principus.

18. Noteikt prioritātes savā darbā.

19. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā.

20. Sadarboties ar sievietēm, viņu ģimenēm.

21. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām.

22. Radīt un uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdībpalīdzības darba vidi.

23. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

24. Pielietot ar izpratni zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus.

25. Piedalīties kolēģu/studentu profesionālajā pilnveidē.

26. Ievērot konfidencialitāti aprūpes darbā.

27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

28. Lietot verbālas un neverbālas saskarsmes metodes.

29. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

30. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas.

31. Vākt, analizēt un sniegt informāciju.

32. Lietot datoru informācijas glabāšanai un apstrādei.

33. Analizēt un dokumentēt faktus.

34. Plānot un organizēt veicamo darbu.

12

35. Noteikt prioritātes un darba uzdevumus.

36. Sagatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

37. Līdzdarboties komandas darbā.

38. Ievērot multidisciplināras komandas darba principus.

39. Pārvaldīt valsts valodu.

40. Pārvaldīt divas svešvalodas (krievu un angļu valodu) saziņas līmenī.

41. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un angļu valodā).

42. Ievērot darba tiesiskās attiecības.

1.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās

zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vispārīgā bakterioloģija, virusoloģija, parazitoloģija; 1.2. vispārīgā biofizika, bioķīmija, radioloģija; 1.3. vispārīgā socioloģija un medicīnas sociālie jautājumi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārīgā anatomija un fizioloģija; 2.2. vispārīgā patoloģija; 2.3. pediatrija; 2.4. higiēna, veselības mācība, profilakse, agrīna slimību diagnostika; 2.5. vispārīgā farmakoloģija; 2.6. psiholoģija; 2.7. veselības aprūpes organizāciju reglamentējošie tiesību akti; 2.8. atsāpināšana, anestezioloģija un reanimācija; 2.9. jaundzimušā fizioloģija un patoloģija (neonatoloģija); 2.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un

angļu valodā).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uzturmācība un dietoloģija (akcentējot tās uz sievietēm, jaundzimušajiem, zīdaiņiem);

13

3.2. mācību metodes un principi; 3.3. vecmātes profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie

normatīvie akti; 3.4. seksuālā izglītošana un ģimenes plānošana; 3.5. mātes un bērna tiesību aizsardzība; 3.6. embrioloģija un augļa attīstība; 3.7. grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods; 3.8. ginekoloģiskā un dzemdību patoloģija; 3.9. topošo vecāku sagatavošana dzemdībām un vecāku statusam, ietverot

psiholoģiskos aspektus; 3.10. sagatavošanās dzemdību pieņemšanai (ietverot zināšanas par

dzemdniecībā izmantojamo tehnisko aprīkojumu un tā lietošanu); 3.11. jaundzimušā aprūpe, tās psiholoģiskie un sociālie faktori; 3.12. divas svešvalodas (krievu un angļu valoda) saziņas līmenī; 3.13. valsts valoda; 3.14. darba tiesiskās attiecības; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. vides aizsardzība.

1.2. Kokapstrādes inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kokapstrādes inženieris plāno kokapstrādes tehnoloģiskus procesus un

pieņem lēmumus par šo procesu izpildi; iegūst un analizē informāciju un sagatavo priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai; nodrošina darba aizsardzības prasībām atbilstošus ražošanas apstākļus; vada kokapstrādes uzņēmumu tehnoloģiskos procesus; veic pedagoģisko un zinātnisko darbību kokapstrādes nozarē.

Kokapstrādes inženieris vada komersanta dažāda profila kokapstrādes uzņēmumus (iecirkņus) - kokzāģētavas, finieru un saplākšņu ražotnes, koksnes plātņu ražotnes, mēbeļu ražotnes u.c. vai strādā kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants, strādā valsts vai pašvaldību institūcijās un citās organizācijās kā ražošanas vadītājs, kokapstrādes konsultants, padomnieks.

14

1.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās

profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt kokapstrādes uzņēmuma vai tā struktūrvienību darbu.

2. Spēja strādāt radošā komandā.

3. Spēja plānot un organizēt darbu.


5. Spēja paaugstināt kvalifikāciju.

6. Spēja iegūt un analizēt informāciju.

7. Spēja strādāt ar kokapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

8.Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību kokapstrādes jomā.

9. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos koksnes zinātnes sasniegumus savā darbā.

10. Spēja izvērtēt veiktos aprēķinus par veicamo pakalpojumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

11. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku un lietderīgāku resursu izmantošanu.

12. Spēja vadīt kokapstrādes tehnoloģiskos procesus.

13. Spēja pārzināt lietojamās mašīnas, instrumentus un darba rīkus.

14. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu.

15. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma realizāciju.

16. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

17. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.

15

18. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi.

19. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt

nepieciešamos lēmumus.

20. Spēja veikt rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

21. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un autortiesības reglamentējošus dokumentus.

22. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm.

23. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā, gala rezultātā radot produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.

24. Spēja organizēt un kontrolēt vidi saudzējošu ražošanas procesu.

25. Spēja nodrošināt darba drošības un ugunsdrošības pasākumus.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


1. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un

darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.

2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo dokumentāciju, kokapstrādes nozares normatīvos aktus un tehniskos standartus, gatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

3. Darboties komandā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

4. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

5. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

6. Nodrošināt augstu saskares kultūru un ētikas normu ievērošanu.

7. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt izpildi.

16

8. Noteikt prioritātes savā darbā.

9. Sadarboties ar klientiem un risināt problēmas.

10. Ievērot multidisciplināras komandas darba principus.


12. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot

informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un datorprogrammas.

13. Novērtēt izstrādājumu kvalitāti un atbilstību valsts standartu, pasūtījumu u.c. prasībām.

14. Projektēt iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

15. Pārzināt kokapstrādes mašīnu un iekārtu konstrukciju, organizēt to ekspluatāciju un remontu.

16. Pārzināt vides un darba aizsardzības prasības kokapstrādē, organizēt ar vidi un darba aizsardzību saistītos darbus uzņēmumā.

17. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos koksnes zinātnes sasniegumus savā darbā.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. meža nozares politika; 1.2. zinātniskās pētījumu metodes; 1.3. autortiesības.

17

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. socioloģija; 2.2. filosofija; 2.3. ētika un estētika; 2.4. psiholoģija un lietišķā psiholoģija; 2.5. pedagoģija; 2.6. statistika; 2.7. lietvedība; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. informātikas un datorgrafikas lietošana kokapstrādes nozarē; 3.2. koksnes zinātne; 3.3. meža prečzinība; 3.4. kokapstrādes mašīnas un instrumenti, to ekspluatācija; 3.5. kokapstrādes procesu automatizācija; 3.6. kokapstrādes procesi un modelēšana; 3.7. zāģmateriālu un koksnes plātņu ražošana; 3.8. koksnes ķīmiskās tehnoloģijas; 3.9. koksnes hidrotermiskā apstrāde; 3.10. kokapstrādes nozarē lietojamo polimēru materiālu ķīmija; 3.11. koksnes materiālu apdare; 3.12. koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģijas; 3.13. tehniskās grafikas pielietojums kokapstrādē; 3.14. mašīnu elementi; 3.15. hidraulika un hidropiedziņa; 3.16. elektrotehnika un elektronika; 3.17. siltumtehnika un siltumapgāde kokapstrādē; 3.18. koka izstrādājumu un būvkonstrukciju projektēšana; 3.19. komercdarbība un komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti; 3.20. darba aizsardzība; 3.21. vides aizsardzība; 3.22. grāmatvedība un uzskaite; 3.23. darba tiesiskās attiecības; 3.24. koksnes materiālu tirgzinība; 3.25. ekoloģija un vides aizsardzība; 3.26. ergonomika; 3.27. valsts valoda; 3.28. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.3. Apģērbu un tekstila ražošanas inženiera profesijas standarts

18


1. Profesijas nosaukums – apģērbu un tekstila ražošanas inženieris.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – apģērbu un tekstila ražošanas inženieris plāno un organizē savu un citu

darbu, nodrošinot darba drošību ražošanas vidē un tehnoloģiskā procesa vadīšanu un uzraudzību kvalitatīvas produkcijas iegūšanai, veic šo procesu ekonomisko izvērtējumu, kā arī nodrošina kvalitātes kontroles sistēmas darbību uzņēmumam; racionāli izvieto iekārtas un personālu, kontrolē darba kvalitāti un apjomu, instruē darbiniekus tehnoloģiskajos un darba drošības jautājumos; analizē informāciju par apģērbu un tekstila nozares attīstības tendencēm, izstrādā stratēģiskās attīstības plānus, sekmē to īstenošanu, projektē un ievieš jaunus tehnoloģiskos procesus, pamatojot tos ar attiecīgiem biznesa plāniem un tāmēm; konsultē vadītājus par resursu ekonomiskas un efektīvas izmantošanas veidiem, par jaunākajiem apģērbu un tekstila nozares zinātnes (un tehnikas) sasniegumiem, to ieviešanas iespējām un efektivitāti; gatavo zinātniskus rakstus un pārskatus.

Apģērbu un tekstila ražošanas inženieris strādā apģērbu un tekstila ražošanas uzņēmumos.


1. Spēja izstrādāt apģērbu un tekstila ražošanas tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja noteikt optimālos tehnoloģisko partiju/pasūtījumu apjomus.

3. Spēja pētīt un izvēlēties materiālu, palīgmateriālu un furnitūras

piedāvājumus un kontrolēt to kvalitāti.

4. Spēja nodrošināt pasūtījumus ar nepieciešamo materiālu un palīgmateriālu apjomu un noteikt starpoperāciju rezerves.

5. Spēja izvērtēt un noteikt pasūtījuma izpildei nepieciešamo tehnoloģiju.

19

6. Spēja izstrādāt tehnoloģisko operāciju secību un noteikt to veikšanai nepieciešamo laiku.

7. Spēja noteikt nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu.

8. Spēja izstrādāt struktūrvienības biznesa/ražošanas plānus.

9. Spēja organizēt un vadīt struktūrvienības personāla darbu.

10. Spēja analizēt izmaksas un sastādīt ražošanas kalkulācijas.

11. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.

12. Spēja uzskaitīt un kontrolēt darba un citu resursu apjomus.

13. Spēja risināt apģērbu un tekstila ražošanas loģistikas uzdevumus.

14. Spēja nodrošināt tehnoloģiskā procesa un produkcijas kvalitātes stabilitāti.

15. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

16. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.




2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo dokumentāciju, nozares tehniskos standartus un ar nozari saistīto juridisko dokumentāciju, gatavot lietišķos dokumentus.

3. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un datorprogrammas.

4. Brīvi orientēties apģērbu un tekstila izgatavošanas tradicionālajās un mūsdienu tehnoloģijās, novērtēt esošo iekārtu tehnoloģiskās iespējas un atbilstību jaunākajām tendencēm, pamatot iekārtu maiņas nepieciešamību un efektivitāti.

20

5. Analizēt apģērbu un tekstila nozares produkcijas tirgus situāciju, tās

attīstības tendences un novērtēt ražotā produkta realizācijas iespējas.

6. Mērķtiecīgi izmantot iekārtas jaudu un organizēt tās tehnisko apkopi.

7. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

8. Projektēt iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

9. Risināt apģērbu un tekstila nozares attīstības problēmu stratēģiskos un analītiskos aspektus.

10. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā, sastādīt projekta vai programmas budžetu un ievērot to darba procesā.

11. Ieviest tikai apkārtējai videi draudzīgas tehnoloģijas.


13. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

15. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

16. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

17. Piedalīties pasākumu organizēšanā un sagatavošanā.


19. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

20. Ievērot darba drošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.



21

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija un politikas zinātnes; 1.2. saskarsmes pamati; 1.3. ētikas principi; 1.4. tirgzinības; 1.5. apģērbu un tekstilpreču loģistika.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējās inženierzinības – matemātika, fizika, inženierķīmija,

apģērbu un tekstila nozares mašīnzinības; 2.2. vizuālās mākslas pamati; 2.3. modes prečzinību pamati; 2.4. ekonomiskās zinības, tai skaitā apģērbu un tekstila ražošanas un

tirdzniecības ekonomika, uzņēmuma saimnieciskās darbības tehniski ekonomiskā analīze;

2.5. grāmatvedība; 2.6. finanses, inovāciju efektivitāte; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. vispārējās inženierzinības – tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika,

datormācība, tekstilķīmija, tekstilmateriālu apdare; 3.2. tekstilmateriālu un preču zinības; 3.3. apģērbu un tekstila nozares tradicionālās un progresīvās tehnoloģijas

(individuālajā un sērijveida ražošanā); 3.4. apģērbu un tekstila nozares tehnoloģiskās iekārtas, instrumenti un

aprīkojums; 3.5. apģērbu un tekstila nozares uzņēmumu un darbnīcu projektēšana; 3.6. apģērbu un tekstila izstrādājumu un tehnoloģijas projektēšana,

automatizētā projektēšana; 3.7. apģērbu un tekstila vizuālais noformējums; 3.8. apģērbu un tekstila kvalitātes vadība un kontrole, kontroles sistēmas

izveide un uzturēšana; 3.9. projekta vadīšanas pamati; 3.10. darba tiesiskās attiecības; 3.11. civilā aizsardzība; 3.12. darba aizsardzība; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. valsts valoda; 3.15. divas svešvalodas saziņas līmenī.

22

1.4. Dzelzceļa transporta inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – dzelzceļa transporta inženieris.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – dzelzceļa transporta inženieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic

efektīvu dzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un procesu izstrādāšanu un uzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras, tehnisko līdzekļu remontu un ekspluatāciju, kravu un pasažieru pārvadājumu tehnisko, organizatorisko un vadības nodrošinājumu; veic dzelzceļa transporta sistēmu tehnisko, tehnoloģisko, operacionālo un organizatorisko procesu vadību; izstrādā pamatdarbības stratēģiju un īsteno rīcības politiku; rosina inovatīvus pilnveides un pārmaiņu procesus; nodarbojas ar zinātnisko un pētniecisko darbu.

Dzelzceļa transporta inženieris strādā dzelzceļa transporta uzņēmumos, pētniecības un izglītības iestādēs, kā arī citās institūcijās.


1. Spēja izveidot, pilnveidot un vadīt integrētu un līdzsvarotu dzelzceļa

sistēmu.

2. Spēja izstrādāt un attīstīt progresīvas dzelzceļa transporta tehnoloģiskās sistēmas un tehnoloģijas, kas organiski iekļaujas starptautiskos pārvadājumos, nodrošinot to loģistikas metožu lietošanu un veicinot transporta integrācijas procesus.

3. Spēja izstrādāt un pilnveidot dzelzceļa transporta infrastruktūras funkcionēšanas sistēmas, kuras nodrošina kravu un pasažieru efektīvus un drošus pārvadājumus.

4. Spēja organizēt un realizēt praksē pasažieru un dažādu kravu pārvadājumu dzelzceļa transporta tehnoloģiskās shēmas un sistēmas.

23

5. Spēja novērtēt dzelzceļa transporta sistēmu tehnoloģisko procesu efektivitāti, ražīgumu un drošību.

6. Spēja veicināt iekšējās loģistikas un informācijas tehnoloģiju efektīvu lietošanu dzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un tehnoloģiju vadībā.

7. Spēja projektēt dzelzceļa transporta infrastruktūras un tehniskos līdzekļus, izstrādāt ekspluatācijas un remonta tehnoloģijas, ieviest un pilnveidot tās.

8. Spēja uzraudzīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko līdzekļu un speciālo iekārtu darbību.

9. Spēja organizēt un vadīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko līdzekļu un iekārtu ekspluatācijas un remonta darbus.

10. Spēja vadīt progresīvo tehnoloģiju un inovatīvo procesu ieviešanu dzelzceļa transportā.

11. Spēja pilnveidot dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu ekspluatācijas, remonta un servisa uzņēmuma organizatoriskās un vadības struktūras.

12. Spēja izstrādāt un ieviest progresīvas kravu pārstrādes metodes, mehanizācijas un automatizācijas līdzekļus dzelzceļa transportā.

13. Spēja organizēt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu, iekārtu un pakalpojumu ekspertīzes un sertifikāciju.

14. Spēja izstrādāt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu modernizācijas projektus, konstruktoru un tehnoloģisko dokumentāciju.

15. Spēja izglītot personālu, veicināt profesionālo apmācību un veidot programmu dzelzceļa transporta jomā.

16. Spēja organizēt dzelzceļa transporta speciālistu un apkalpojošā personāla apmācību un atestāciju.

17. Spēja veidot kvalifikācijas celšanas kursu programmas un piedalīties to īstenošanā sadarbībā ar dzelzceļa transporta profesionālām organizācijām.

18. Spēja rosināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu dzelzceļa transporta institūcijā.

24

19. Spēja piedalīties studiju programmu izstrādāšanā augstskolās.

20. Spēja rosināt, īstenot un vadīt pētniecības darbu, attīstības un pilnveides pasākumus un inovāciju.

21. Spēja piedalīties dzelzceļa transporta nozares fundamentālajos un lietišķajos pētījumos.

22. Spēja modelēt dzelzceļa transporta tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu funkcionēšanas procesus.

23. Spēja analizēt, vērtēt un optimizēt tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu darbības procesus dzelzceļa transporta nozarē.

24. Spēja piedalīties starptautisko un Eiropas Savienības standartu un normatīvo dokumentu ieviešanā un izstrādāšanā dzelzceļa transporta jomā.

25. Spēja analizēt un vērtēt dzelzceļa transporta institūcijas ražošanas un saimniecisko darbu.

26. Spēja vērtēt dzelzceļa transporta funkcionēšanas un ekoloģisko drošību.

27. Spēja prognozēt dzelzceļa transporta attīstību.

28. Spēja izstrādāt pētījumu un analīžu apskatus un publikācijas, pilnveidot informācijas, zinātniskos un mācību materiālus dzelzceļa transporta nozarē.

29. Spēja darbu veikt individuāli un mērķgrupās.

30. Spēja vadīt darbiniekus.

31. Spēja veidot saziņu un sadarbību vertikālā un horizontālā plāksnē institūcijā, pārzināt starptautiskos (globālos) dzelzceļa transporta funkcionēšanas un integrācijas principus.



1. Izprast transporta attīstības tendences un dzelzceļa transporta lomu

pasaules, Eiropas un Latvijas mērogos.

25

2. Izprast Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus

dzelzceļa transporta jomā.

3. Lietot teorētiskā zināšanas un praktiskās iemaņas konkrētu uzdevumu formulēšanai un risināšanai dzelzceļa transporta nozarē.

4. Prast pilnveidot profesionālās zināšanas, kas sakņojas jaunāko efektīvo pētījumu sasniegumos.

5. Prast profesionāli sistematizēt informāciju, radoši lietot normatīvos dokumentus, sagatavot apkopojošus pārskatus un publikācijas.

6. Sniegt priekšlikumus profesionālās kvalifikācijas celšanas mācībām, pilnveidot to programmu saturu.

7. Prast pārraudzīt apmācību procesu, pilnveidot tā organizāciju un metodoloģiju.

8. Pārzināt tehnisko aprēķinu un jauno izstrāžu ekonomiskā efekta noteikšanas metodes.

9. Prast lietot dzelzceļa transporta un tehnisko līdzekļu vadības principus, ņemot vērā tehniskos, finanšu un ergonomikas faktorus.

10. Patstāvīgi veidot dzelzceļa transporta sistēmu funkcionēšanas un iekšējās loģistikas modeļus.

11. Prast organizēt un vadīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko līdzekļu un iekārtu projektēšanas, ekspluatācijas un remonta darbus.

12. Prast organizēt un vadīt pasažieru un kravu pārvadājumus, izmantojot dzelzceļa transporta tehniskos līdzekļus un aprīkojumu.

13. Pārzināt un lietot dzelzceļa transporta sistēmu un pārvadājumu procesu optimizācijas metodes un instrumentus.

14. Prast veikt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu konstrukciju optimizācijas aprēķinus.

15. Prast izstrādāt un ieviest kravu pārstrādes darbu mehanizācijas progresīvās metodes.

26

16. Prast analizēt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu profilakses un remonta, pasažieru un kravu pārvadājumu izmaksas.

17. Prast pilnveidot dzelzceļa transporta sistēmas un procesus, izmantojot progresīvas tehnoloģijas un pieredzi.

18. Pārzināt dzelzceļa transporta normatīvos dokumentus, it īpaši vilcienu kustības drošības nodrošināšanas jomā.

19. Prast organizēt grupas darbu, strādāt grupā.

20. Prast efektīvi plānot un vadīt projektus.

21. Prast apkopot informāciju, izklāstīt un argumentēt to, patstāvīgi pieņemt lēmumus.

22. Prast lietot lietišķās datorprogrammas un sagatavot lietišķos profesionālos dokumentus.

23. Izprast zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus, prast tos lietot.

24. Prast piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

25. Izprast ISO, Eiropas Savienības un citu valstu standartus dzelzceļa transporta jomā.

26. Pārzināt tehniskās dokumentācijas, materiālu, izstrādājumu un pakalpojumu prasības.

27. Pārzināt ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības pamatprasības.

28. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu.



31. Prast piemērot standartus, pārzināt un lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.


27


1.1. vispārējā un vadības socioloģija; 1.2. politoloģija; 1.3. Latvijas politiskā sistēma, apvienota Eiropa un Latvija; 1.4. ekonomika; 1.5. saskarsmes pamati; 1.6. civilā aizsardzība.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ievads specialitātē; 2.2. dzelzceļa vispārējais kurss; 2.3. dzelzceļa transporta ekonomika; 2.4. dzelzceļa uzņēmuma darba organizācija un vadība; 2.5. transporta vadības datu bāzes; 2.6. dzelzceļa transporta automatizētās vadības sistēmas; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. matemātika; 3.2. fizika; 3.3. teorētiskā mehānika; 3.4. materiālu pretestība; 3.5. materiālzinības; 3.6. siltummācība; 3.7. plūsmas mehānika; 3.8. ritošā sastāva un sliežu ceļa mijiedarbība; 3.9. kravu pārkraušanas tehnoloģija; 3.10. dzelzceļa transporta loģistika; 3.11. vilcienu kustības organizācija; 3.12. transporta sakaru sistēmas; 3.13. kravzinības transportā; 3.14. dzelzceļa ritošā sastāva uzbūve, teorija, ekspluatācija, projektēšana

un tehniskā apkope; 3.15. dzelzceļa pārvadājumu organizācija, tehnoloģija un vadība; 3.16. infrastruktūras sliežu ceļa uzbūve, projektēšana, ekspluatācija un

remontdarbu tehnoloģija, inženiertehnisko būvju ekspluatācija; 3.17. sliežu ceļa mašīnu uzbūve, teorija, piedziņa, konstruēšana,

ekspluatācija un tehniskā apkope; 3.18. tehnisko līdzekļu drošuma analīze un kvalitātes nodrošināšana; 3.19. datormācība, datortehnoloģijas transportā un transporta uzdevumu

programmēšana;

28

3.20. valsts valoda; 3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.22. darba aizsardzība; 3.23. vides aizsardzība; 3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ugunsdrošības un civilās aizsardzības

inženieris.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris izstrādā ugunsdrošības

pasākumus un civilās aizsardzības plānus, veic uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu; vada reaģēšanas, glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā; veic nodarbināto apmācību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; nodarbojas ar zinātnisko un pētniecisko darbu.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris kā speciālists strādā uzņēmumos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.


1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Spēja analizēt ugunsdrošību un civilo aizsardzību objektos un sastādīt

dokumentus stāvokļa uzlabošanai.

3. Spēja pārzināt civilās aizsardzības sistēmas tiesiskos pamatus.

4. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus.

29

5. Spēja izstrādāt uzņēmumu civilās aizsardzības organizatorisko struktūru.

6. Spēja izstrādāt civilās aizsardzības plānu.

7. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.

8. Spēja plānot un izstrādāt ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumus.

9. Spēja organizēt iedzīvotāju informēšanu un sadarboties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

10. Spēja novērtēt informāciju par notikumu.

11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

12. Spēja vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

13. Spēja apmācīt nodarbinātos.

14. Spēja organizēt mācības.

15. Spēja noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus.

16. Spēja veikt administratīvo lietu lietvedību.



19. Spēja noteikt pienākumus un tiesības nodarbinātajiem ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā.


21. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.


1.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai

30

nepieciešamās prasmes

1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.

3. Piemērot normatīvos aktus un ievērot to prasības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

4. Plānot ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumus.

5. Vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu darbus.

6. Noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

7. Analizēt saņemto informāciju.

8. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt izpildi.

9. Analizēt darba rezultātus.

10. Noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus.

11. Pārzināt Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju lomu civilajā aizsardzībā.




15. Izmantot informācijas tehnoloģijas.




zināšanas priekšstata līmenī:

31

1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju loma civilajā aizsardzībā;

1.2. vadības pamati.


2.1. psiholoģija; 2.2. tiesību pamati; 2.3. komercdarbības, ekonomikas un ekoloģijas pamati; 2.4. praktiskā pedagoģija; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. normatīvie akti ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; 3.2. civilās aizsardzības sistēma: struktūra, organizācija un uzdevumi; 3.3. civilās aizsardzības plāna izstrāde; 3.4. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas; 3.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība; 3.6. katastrofu pārvaldīšana; 3.7. darba aizsardzība; 3.8. ugunsdzēsības taktika; 3.9. glābšanas darbi; 3.10. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums; 3.11. ugunsdzēsības, militārā ierindas mācība; 3.12. ugunsgrēku izcelšanās tehnisko iemeslu noteikšana; 3.13. pirmā palīdzība; 3.14. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; 3.15. personāla vadība; 3.16. darbs ar informācijas tehnoloģijām; 3.17. valsts valoda; 3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.19. ugunsdrošība, veicot būvju un ēku projektēšanu un būvniecību; 3.20. ugunsaizsardzības sistēmas; 3.21. zinātniskais un pētnieciskais darbs; 3.22. ķīmisko vielu bīstamība; 3.23. vides aizsardzība; 3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.6. Dzelzceļa elektrosistēmu inženiera standarts


1. Profesijas nosaukums – dzelzceļa elektrosistēmu inženieris.

32





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – dzelzceļa elektrosistēmu inženieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic

efektīvu dzelzceļa transporta elektrosistēmu izstrādāšanu un uzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu, elektriskā transporta tehnisko līdzekļu projektēšanu, ekspluatāciju un remontu; veic dzelzceļa elektrosistēmu tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu izstrādi un vadību; plāno, organizē un vada personāla darbu.

Dzelzceļa elektrosistēmu inženieris strādā dzelzceļa transporta uzņēmumos, pētniecības un izglītības iestādēs, kā arī citās institūcijās.


1. Spēja izstrādāt, pilnveidot un vadīt efektīvas un inovatīvas dzelzceļa

elektriskās sistēmas.

2. Spēja izstrādāt un attīstīt progresīvās dzelzceļa elektrisko sistēmu iekārtas un tehnoloģijas, kas organiski iekļaujas Eiropas Savienības dzelzceļu savietojamības procesā.

3. Spēja vadīt progresīvo tehnoloģiju un inovatīvo procesu ieviešanu dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

4. Spēja novērtēt dzelzceļa elektrosistēmu tehnoloģisko procesu efektivitāti, ražīgumu un drošību.

5. Spēja veicināt informācijas tehnoloģiju efektīvu lietošanu dzelzceļa elektrosistēmu tehnoloģisko procesu un tehnoloģiju vadībā.

6. Spēja projektēt dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu un elektriskā transporta tehniskos līdzekļus, izstrādāt ekspluatācijas un remonta tehnoloģijas, ieviest un pilnveidot tās.

7. Spēja izstrādāt dzelzceļa elektrisko sistēmu iekārtu un tehnisko līdzekļu modernizācijas projektus, konstruktoru un tehnoloģisko dokumentāciju.

33

8. Spēja prast aprēķināt un projektēt dzelzceļa transporta speciālās ķēdes: signālkabeļlīnijas, barošanas tīkla un sliežu ķēdes.

9. Spēja organizēt un vadīt dzelzceļa automātikas lauku un posteņu, elektrotransporta borta iekārtu uzstādīšanas un montāžas darbu izpildi.

10. Spēja organizēt un vadīt automātikas un telemehānikas iekārtu regulēšanas un palaišanas darbus bez vilcienu kustības pārtraukšanas.

11. Spēja pārzināt un prast lietot vilcienu kustības vadības sistēmas, tehnoloģiskos vadu un bezvadu sakarus.

12. Spēja organizēt vilcienu kustības vadības sistēmu testēšanas programmu izstrādāšanu.

13. Spēja organizēt signālsistēmu, ceļu devēju un barošanas tīkla diagnostiku ar speciālā mērījumu vagona palīdzību.

14. Spēja veikt elektrisko sistēmu atteikumu analīzi un izstrādāt tehniskos un organizatoriskos pasākumus vilcienu kustības drošības paaugstināšanai.

15. Spēja plānot, organizēt un veikt automātikas un telemehānikas iekārtu un elektriskā transporta tehnisko līdzekļu, barošanas tīkla tehniskās apkopes un remontus.

16. Spēja pārraudzīt un optimizēt pārbrauktuvju darbību dzelzceļa un automobiļu transporta intensīvas kustības apstākļos.

17. Spēja vadīt un izglītot personālu, veicināt profesionālo apmācību un izstrādāt programmas dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

18. Spēja vadīt personālu, plānot un organizēt tā darbu.

19. Spēja organizēt dzelzceļa elektrosistēmu speciālistu un apkalpojošā personāla apmācību un atestāciju.

20. Spēja izstrādāt kvalifikācijas celšanas kursu programmas un piedalīties to īstenošanā sadarbībā ar dzelzceļa transporta profesionālām organizācijām.

21. Spēja rosināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu dzelzceļa transportā.

22. Spēja piedalīties studiju programmu pilnveidošanā augstskolās.

34

23. Spēja rosināt, īstenot un vadīt pētniecības darbu, attīstības un pilnveides pasākumus.

24. Spēja veikt dzelzceļa elektrosistēmu fundamentālos un lietišķos pētījumos.

25. Spēja analizēt, modelēt, vērtēt un optimizēt dzelzceļa automātikas un elektriskā transporta tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu funkcionēšanas procesus.

26. Spēja piedalīties starptautisko un Eiropas Savienības standartu un normatīvo dokumentu ieviešanā un izstrādāšanā dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

27. Spēja vērtēt dzelzceļa elektrosistēmu funkcionēšanas un ekoloģisko drošību.

28. Spēja prognozēt dzelzceļa elektrosistēmu attīstību.



31. Spēja veidot saziņu un sadarbību vertikālā un horizontālā plāksnē institūcijā, pārzināt starptautiskos (globālos) dzelzceļa transporta funkcionēšanas un integrācijas principus.



1. Izprast Eiropas Savienības tiesību normas dzelzceļa transporta nozarē.

2. Lietot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas konkrētu uzdevumu

formulēšanai un risināšanai dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

3. Pārzināt projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesu.

4. Veikt aprēķinu un projektēšanas darbus ar datorprogrammu pielietošanu.

5. Prast profesionāli sistematizēt informāciju, radoši lietot normatīvos dokumentus dzelzceļa elektrosistēmu jomā, sagatavot apkopojošus pārskatus un publikācijas.

35

6. Rosināt profesionālās kvalifikācijas celšanas mācības, pilnveidot to

programmu saturu.

7. Prast pārraudzīt apmācību procesu, pilnveidot tā organizāciju un metodoloģiju.

8. Prast veikt tehniskos aprēķinus un pārzināt jauno izstrāžu ekonomiskā efekta noteikšanas metodes dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

9. Pārzināt mūsdienu ciparu mērījumu tehniku un prast to pielietot.

10. Prast prognozēt dzelzceļa elektrisko sistēmu darbības resursu.

11. Pārzināt dzelzceļa tīklu ar ceļu platumu 1435 un 1520 mm savietojamības prasības.

12. Prast patstāvīgi izstrādāt dzelzceļa elektrosistēmu funkcionēšanas modeļus, analizēt to darbības procesus.

13. Prast plānot, organizēt un vadīt automātikas un telemehānikas iekārtu un elektriskā transporta tehnisko līdzekļu, barošanas tīkla projektēšanas, ekspluatācijas un tehniskās apkopes darbus.

14. Prast organizēt un vadīt pasažieru pārvadājumus, izmantojot dzelzceļa elektriskā transporta tehniskos līdzekļus un aprīkojumu.

15. Prast lietot dzelzceļa automātikas un elektriskā transporta iekārtu un sistēmu optimizācijas metodes un veikt optimizācijas aprēķinus.

16. Prast atklāt dzelzceļa elektrosistēmu bojājumu cēloņus, prast tos novērst un noteikt sistēmu drošuma kritērijus pēc atteiču statistiskās apstrādes rezultātiem.

17. Pārzināt un prast lietot Eiropas un Latvijas standartizācijas institūciju standartus un normatīvos aktus elektroietaišu ekspluatācijas un drošības tehnikas jomā.

18. Pārzināt dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, vilcienu kustības un manevru darbu, un signalizācijas sistēmu noteikumu prasības un nodrošināt to izpildi.

19. Pārzināt dzelzceļa transporta normatīvos dokumentus, it īpaši vilcienu kustības drošības nodrošināšanas jomā.

36

20. Prast organizēt grupas darbu, strādāt grupā.

21. Prast efektīvi plānot un vadīt projektus.

22. Prast apkopot informāciju, izklāstīt un argumentēt to, patstāvīgi

pieņemt lēmumus.

23. Prast lietot lietišķās datorprogrammas un sagatavot lietišķos profesionālos dokumentus.

24. Izprast zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus, prast tos lietot.

25. Prast piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

26. Izprast ISO, Eiropas Savienības un citu valstu standartus dzelzceļa transporta jomā.

27. Pārzināt tehniskās dokumentācijas, materiālu, izstrādājumu un pakalpojumu pamatprasības.

28. Pārzināt ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības pamatprasības.




32. Prast piemērot standartus, pārzināt un lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vispārējā un vadības socioloģija; 1.2. politoloģija; 1.3. Latvijas politiskā sistēma, apvienota Eiropa un Latvija; 1.4. ekonomika; 1.5. saskarsmes pamati; 1.6. civilā aizsardzība.

37


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ievads specialitātē; 2.2. dzelzceļa vispārējais kurss; 2.3. transporta vadības datu bāzes; 2.4. dzelzceļa transporta automatizētās vadības sistēmas; 2.5. dzelzceļa transporta datortīklu administrēšana; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. matemātika; 3.2. fizika; 3.3. inženierķīmija; 3.4. varbūtību teorija un matemātiskā statistika; 3.5. materiālzinības; 3.6. elektriskie mērījumi elektromehāniskās sistēmas; 3.7. tehniskā mehānika; 3.8. elektrotehnikas teorētiskie pamati; 3.9. regulēšanas teorijas pamati; 3.10. matemātikas papildnodaļas (elektrozinības); 3.11. ciparu elektronika un datoru arhitektūra; 3.12. dzelzceļa transporta mikroprocesoru sistēmas; 3.13. ķēžu teorija; 3.14. signālu teorijas pamati; 3.15. elektroniskās iekārtas; 3.16. energoelektronika; 3.17. elektriskās mašīnas; 3.18. dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu uzbūve, teorija,

projektēšana, ekspluatācija un tehniskā apkope; 3.19. dzelzceļa elektriskā transporta elektroapgāde, iekārtu uzbūve,

teorija, ekspluatācija un tehniskā apkope; 3.20. dzelzceļa tehnisko līdzekļu drošums un drošība; 3.21. datormācība un datortehnoloģijas transportā; 3.22. valsts valoda; 3.23. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.24. darba aizsardzība; 3.25. vides aizsardzība; 3.26. darba tiesiskās attiecības.

1.7. Arhitekta profesijas standarts


38

1. Profesijas nosaukums – arhitekts.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – arhitekts izstrādā visu veidu būvprojektus visās arhitektūras jomās,

kontrolē, uzrauga un vada projektu īstenošanu, konsultē arhitektūras mākslinieciskajos un plānošanas jautājumos, veic zinātniskās pētniecības darbus un vada vai piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju, uzņēmumu attīstības politikas un plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes un iegūtās zināšanas izmanto praksē arhitektūrā un inženierzinātnēs, kā arī ražošanas procesu tehnoloģiskās un ekonomiskās efektivitātes jomā.

Arhitekts strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt arhitekta pienākumus un noformēt

dokumentus atbilstoši lietvedības un būvniecības, kā arī pilsētplānošanas un teritoriālās plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesībām.

2. Spēja sniegt profesionālos pakalpojumus saistībā ar vides veidošanu pilsētplānošanā, apdzīvotu vietu un ainavu projektēšanā, ēku un ēku grupu projektēšanā, būvniecībā un ēku paplašināšanā, konservācijā, restaurācijā vai pārbūvē.

3. Spēja veikt projektēšanai nepieciešamos iepriekšējās izpētes darbus, projektu, maketu, rasējumu un specifikāciju izstrādāšanu un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kā arī tehniskās dokumentācijas saskaņošanu ar atbilstošajām institūcijām.

4. Spēja plānot, organizēt un vadīt arhitektūras projektēšanas un plānošanas darbu izpildes procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

39

5. Spēja izmantot arhitektūras projektēšanas un plānošanas specializētās programmatūras.

6. Spēja piemērot darbības jomu regulējošos normatīvos aktus.

7. Spēja sagatavot projektu dokumentāciju valsts valodā un divās svešvalodās.


9. Spēja veikt pētījumus arhitektūras un pilsētplānošanas jomā.


1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas

Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

2. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās likumsakarības.

3. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.

4. Izstrādāt projektus, maketus, rasējumus un specifikācijas un noformēt projektu dokumentāciju atbilstoši lietvedības, kā arī un arhitektūras, plānošanas un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

5. Nodrošināt projektu vadību un līgumu izpildi.

6. Veikt būvuzraudzību.

7. Sagatavot projektu prezentācijas materiālus.

8. Pārzināt teorētiskā un zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatprincipus.

9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasības.

10. Radoši sadarboties ar citiem uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.

11. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi.

40

12. Mutiski un rakstiski argumentēt savu viedokli.

13. Spēt pašizglītoties.

14. Lietot arhitektūras un pilsētplānošanas profesionālos terminus valsts

valodā un divās svešvalodās.





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vispārējās ķīmijas un fizikas pamati; 1.2. pasaules vispārējā vēsture kontekstā ar mākslas un arhitektūras

vēsturi.


2.1. matemātika; 2.2. socioloģija; 2.3. tiesību pamati; 2.4. civilā aizsardzība; 2.5. darba aizsardzība; 2.6. darba tiesiskās attiecības; 2.7. mākslas vēsture; 2.8. gleznošana un tēlotājmāksla; 2.9. ēku inženiertehniskās iekārtas; 2.10. apkure, vēdināšana un gaisa klimatizēšana; 2.11. ēku elektroiekārtas un elektrotehnika; 2.12. būvniecības tehnoloģija; 2.13. būvniecības plānošana un organizācija.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tēlotāja ģeometrija un priekšmetiskās vides grafiskā attēlošana; 3.2. būvmehānika; 3.3. būvniecības ekonomika, vadība un profesionālā ētika; 3.4. arhitektūras projektēšana un teritorijas plānošana;

41

3.5. reģionālā plānošana un pilsētbūvniecība, reģionālās ainavas arhitektūra;

3.6. interjeru projektēšana un dizains; 3.7. datorzinības arhitektūras projektēšanā; 3.8. kultūras pieminekļu aizsardzība un restaurācija; 3.9. arhitektūras vēsture, mūsdienu arhitektūra un Latvijas arhitektūra; 3.10. zīmēšana; 3.11. ēku daļas; 3.12. ēku tipoloģija; 3.13. būvmateriāli, būvkonstrukcijas un būvakustika; 3.14. būvniecības normatīvi; 3.15. ģeodēzija; 3.16. vides aizsardzība; 3.16. cilvēka un vides ekoloģija; 3.17. valsts valoda; 3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.19. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

1.8. Kartogrāfijas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kartogrāfijas inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kartogrāfijas inženieris novēro, atpazīst un fiksē digitālā vai grafiskā

veidā zemes virsmas un uzbūves elementus, veidojot kartogrāfiskos attēlus, modeļus, tai skaitā kartes, plānus un atlantus; prot izmantot speciālas datorprogrammas un veidot kartogrāfiskās informācijas modeļus atbilstoši to lietošanas specifikai; iesaka optimālos karšu un plānu veidošanas un lietošanas paņēmienus; sniedz konsultācijas; izstrādā priekšlikumus darba pilnveidošanai un efektivitātes paaugstināšanai; plāno, organizē un vada kartogrāfisko darbu izpildes procesus un speciālistu darbu; sadarbojas ar citu nozaru speciālistiem.

Kartogrāfijas inženieris strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


42


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt kartogrāfijas inženiera pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja projektēt un veidot dažādu veidu kartogrāfiskos attēlus vai kartogrāfiskās informācijas kopas, kā arī rediģēt un atjaunot to saturu.

3. Spēja plānot, organizēt un vadīt kartogrāfisko darbu izpildes procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

4. Spēja strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un speciālām kartogrāfijas datorprogrammām.

5. Spēja sagatavot kartogrāfiskos darbus valsts valodā un divās svešvalodās.

6. Spēja veikt pētniecisko darbu.



1. Pārzināt kartogrāfisko darbu izpildes tehnoloģijas, kartogrāfisko darbu

organizācijas principus un paņēmienus.

2. Pārzināt normatīvos aktus, nozarei saistošos standartus un klasifikācijas, topogrāfisko plānu un karšu specifikācijas.

3. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un kartogrāfijas jomā.

4. Prast strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu vai speciālām kartogrāfijas datorprogrammām.

5. Prast izmantot datubāzes un ģeotelpiskās informācijas sistēmas.

6. Prast izvērtēt karšu un plānu satura avotus, pārzināt kartējamo objektu atbilstību situācijai dabā un digitālās ortofotokartes veidošanas tehnoloģiju.

7. Prast apsekot un kontrolēt kartografējamās teritorijas.

43

8. Prast vizualizēt topogrāfiskos plānus un kartes, koriģēt un aktualizēt kartes un plānus.

9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

10. Prast novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz kartogrāfiskās darbības efektivitāti.

11. Lietot kartogrāfijas terminus valsts valodā un divās svešvalodās.

12. Radoši sadarboties ar uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.



15. Pašizglītoties.





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ģeomātikas kā zinātnes un prakses virziena struktūra, šo virzienu

veidojošo sastāvdaļu – ģeodēzijas, kartogrāfijas, fotogrammetrijas un zemes pārvaldības – uzdevumi, aktivitātes un problēmas;

1.2. poligrāfisko tehnoloģiju īpatnības, kas ietekmē kartogrāfiskā attēla precizitāti un dizainu.


2.1. normatīvo aktu prasības kartogrāfij ā un ģeodēzijā; 2.2. makroekonomikas un mikroekonomikas attīstības tendences, rādītāji,

kas veido sociāli ekonomisko karšu saturu; 2.3. ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un tās saistība ar kartogrāfiju; 2.4. aerosensori un kosmiskie sensori ģeotelpiskās informācijas ieguvei,

to īpašības un iegūtās informācijas izmantošana fotogrammetrijā; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

44


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tematisko karšu veidošana un metodes; 3.2. matemātiskās metodes un to izmantošana kartogrāfiskajos darbos; 3.3. datorzinības un inženiergrafika, tēlotājas ģeometrijas metodes; 3.4. ģeodēzijas, ģeodēzisko metožu un tehnoloģiju lietošana kartogrāfisko

darbu izpildē; 3.5. apvidus objektu attēlošanas (dešifrēšanas) principi un praktiskais

lietojums; 3.6. ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju

pamati; 3.7. apvidus objektu attēlošanas (vizualizācijas) nosacījumi un prasības; 3.8. kartogrāfisko darbu tehnoloģijas un tehnoloģisko ciklu projektēšana; 3.9. kartogrāfisko darbu organizācija un vadība; 3.10. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.11. valsts valoda; 3.12. darba aizsardzība; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. darba tiesiskās attiecības.

1.9. Ģeodēzijas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ģeodēzijas inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ģeodēzijas inženieris pēta, mēra un nosaka zemes formu, tās

ģeodēziskos un ģeodinamiskos parametrus, projektē un ierīko ģeodēziskā atbalsta sistēmas – projektē/aprēķina teorētisko koordinātu piesaistes modeļu parametrus, plāno, nodrošina un organizē teorētisko koordinātu sistēmu īstenošanu konkrētās teritorijās, veidojot (ierīkojot un uzmērot) ģeodēziskos atbalsta punktus un tīklus, veic ģeodēziskos un ģeodinamiskos mērījumus un pētījumus, pārzina ģeodēzisko mērījumu tehnoloģijas, tehniku un sistēmas, analizē mērījumus un izpētes rezultātus, nosaka zemes garozas deformāciju un kustību ietekmi uz ģeodēzisko koordinātu atbalsta sistēmu izmaiņām, nosaka

45

izpētes procesā iegūtos izmaiņu lielumus, tos dokumentē un praktiski izmanto, lai nodrošinātu ģeodēzijas darbus; veic ģeodēzisko darbu, tehnoloģiju un lietotās tehnikas atbilstības ekspertīzes; izmanto speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem; plāno, projektē un vada dažādus ģeodēziskos darbus.

Ģeodēzijas inženieris strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ģeodēzijas inženiera pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja pārzināt un izmantot ģeogrāfiskās informācijas sistēmu tehnoloģiju metodes.

3. Spēja definēt valsts vai citu ģeodēzisko atbalsta sistēmu parametrus un īstenošanas prasības.

4. Spēja nodrošināt prasību un parametru īstenošanu praksē, tai skaitā praktiski veikt visu veidu ģeodēziskos mērījumus.

5. Spēja novērtēt, analizēt un apstrādāt informāciju par mērījumiem, kas iegūta, veicot ģeodēziskos darbus.

6. Spēja kontrolēt ģeodēzisko darbu izpildi un analizēt ekspertīzes līmenī.

7. Spēja projektēt, plānot un vadīt ģeodēziskos darbus.

8. Spēja lietot ģeodēziskajiem darbiem paredzētos instrumentus un tehnoloģijas un analizēt iegūtos rezultātus.

9. Spēja novērot zemes virsmas parametrus un deformācijas, organizēt šo novērojumu veikšanu un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Spēja sagatavot pārskatus par ģeodēzisko darbu rezultātiem valsts valodā un divās svešvalodās.



46

1. Plānot, organizēt un vadīt ģeodēziskos darbus.

2. Pārzināt un piemērot ģeodēzijas jomu reglamentējošos normatīvos

aktus.

3. Strādāt ar ģeodēziskajiem instrumentiem (piemēram, optiskajiem, digitālajiem, magnetometriskajiem, gravimetriskajiem).

4. Prast strādāt ar ģeodēziskajiem darbiem nepieciešamajām speciālajām datorprogrammām.

5. Izmantot un projektēt globālās pozicionēšanas sistēmu.

6. Apstrādāt un analizēt ģeodēzisko mērījumu datus.

7. Lietot dažādas koordinātu un augstumu sistēmas.

8. Pārzināt kartogrāfisko darbu veikšanas prasības.

9. Novērot zemes virsmas ģeodēziskās deformācijas vai organizēt šos novērojumus un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Pārzināt fotogrammetrijas darbu procesus.

11. Pārzināt ģeodēziskā aprīkojuma un instrumentu izmantošanas un glabāšanas prasības.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

13. Sadarboties ar klientiem, speciālistiem un citām personām.






47


1.1. ģeomātika; 1.2. zemes pārvaldība; 1.3. nekustamā īpašuma vērtēšana; 1.4. nekustamā īpašuma kadastra pārzināšana; 1.5. zemes tiesības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. matemātika; 2.2. fizika; 2.3. ekonomika; 2.4. kartogrāfija; 2.5. topogrāfiskā uzmērīšana; 2.6. kadastrālā uzmērīšana; 2.7. hidrogrāfiskie mērījumi; 2.8. teritoriālās plānošanas pamati; 2.9. zemes informācijas sistēmu pamati; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika; 3.2. datorgrafika ģeomātikā; 3.3. augstākā ģeodēzija; 3.4. ģeodēzija; 3.5. ģeodēziskie instrumenti; 3.6. ģeodēziskie tīkli; 3.7. ģeodēzisko mērījumu apstrāde; 3.8. lietotāja programmas ģeomātikā; 3.9. inženierģeodēzija; 3.10. ģeodēziskā gravimetrija; 3.11. ģeodēziskā magnetometrija; 3.12. ģeodēziskā astronomija; 3.13. ģeoinformācijas sistēmu pamati; 3.14. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas; 3.15. globālās pozicionēšanas sistēmas; 3.16. fotogrammetrija; 3.17. normatīvie akti ģeomātikas jomā; 3.18. datorzinības; 3.19. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.20. valsts valoda; 3.21. darba aizsardzība;

48

3.22. vides aizsardzība; 3.23. darba tiesiskās attiecības.

1.10. Zemes ierīcības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – zemes ierīcības inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – zemes ierīcības inženieris uzmēra nekustamā īpašuma objekta un zemes

vienības daļas; veic ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības un teritorijas plānošanas vajadzību aktualizācijai; noformē nekustamo īpašumu dokumentus, sastāda zemes robežu apgrūtinājumu, situācijas plānu un topogrāfisko plānu; grafiski vizualizē telpiskos datus; izstrādā teritorijas plānojumu grafiskās daļas un zemes ierīcības projektus; apvidū nosprauž detālplānojuma un zemes ierīcības projekta robežas; ierīko un pārzina ģeodēziskā (uzmērīšanas) atbalsttīkla punktus; strādā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datubāzi un veic nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu; pārzina un lieto nozarei saistošos normatīvos aktus.

Zemes ierīcības inženieris strādā mērniecības un projektēšanas uzņēmumos.


1. Spēja ierīkot ģeodēziskā (uzmērīšanas) atbalsttīkla punktu.

2. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo mērniecību,

ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības, teritorijas plānošanas un uzskaites vajadzībām.

3. Spēja sastādīt zemes robežu apgrūtinājumu un situācijas plānu un topogrāfisko plānu.

4. Spēja sastādīt lielmēroga topogrāfiskos plānus un kartes.

49

5. Spēja lietot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

6. Spēja pārzināt zemes racionālu izmantošanu un teritorijas organizāciju.

7. Spēja izstrādāt teritorijas plānojuma grafisko daļu.

8. Spēja izstrādāt zemes ierīcības projektu.

9. Spēja strādāt ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datubāzi.

10. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu.

11. Spēja piemērot zemes ierīcības jomu regulējošos normatīvos aktus.



1. Strādāt rūpīgi un precīzi.

2. Sadarboties ar klientiem.

3. Strādāt komandā.

4. Strādāt patstāvīgi.

5. Izmantot savas zināšanas praksē.

6. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

7. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.

8. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.

9. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos

aktos lietvedības un zemes ierīcības jomā.

10. Strādāt ar speciālajām datorprogrammām.

11. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.

12. Izmantot nozarei atbilstošu speciālo literatūru divās svešvalodās.

50





nepieciešamās zināšanas


1.1. stereodigitizēšanas instrumenti; 1.2. teritorijas plānošanas (detālplānošanas) izstrādes process; 1.3. zemes pārvaldības principi un metodes.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. fizikas un matemātiskās metodes un ģeofizikas likumsakarības; 2.2. ekonomikas pamati; 2.3. ekoloģija; 2.4. lietišķā psiholoģija; 2.5. ģeodēzijas instrumentu darbības principi; 2.6. fotogrammetrija; 2.7. kartogrāfija; 2.8. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un tālizpēte; 2.9. teritorijas plānošana; 2.10. pašvaldības teritorijas zemes izmantošana un organizācija; 2.11. nekustamā īpašuma tirgus; 2.12. nekustamā īpašuma vērtību teorija, nekustamā īpašuma tirgus

vērtēšanas metodika; 2.13. ugunsdrošības prasības; 2.14. agrārās reformas un zemes ierīcības vēsture Latvijā; 2.15. augsnes zinātne un ģeomorfoloģija; 2.16. zemes meliorācija; 2.17. nekustamā īpašuma kadastrs; 2.18. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ģeodēzija un inženierģeodēzija; 3.2. mērījumu apstrāde; 3.3. zemes ierīcības projektu izstrāde; 3.4. reģionālā politika un tās pielietojums;

51

3.5. zemes ierīcības darbu plānošana un organizācija; 3.6. kadastrālā un topogrāfiskā uzmērīšana; 3.7. plānu un karšu sastādīšanas tehnoloģijas; 3.8. grafisko un telpisko datu datorprogrammu lietošana; 3.9. nekustamā īpašuma formēšana; 3.10. nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana; 3.11. valsts valoda; 3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. vadība un komercdarbība; 3.14. augstākā matemātika; 3.15. darba tiesiskās attiecības; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. vides aizsardzība; 3.18. lietvedība.

1.11. Interjera dizainera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – interjera dizainers.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – interjera dizainers ir speciālists, kurš ieguvis zināšanas un izpratni par

arhitektūras, interjera dizaina un tam radniecīgo nozaru vērtību kritērijiem kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, sociālā, estētiskā un etniskā kontekstā; ir kompetents plānot un īstenot pamatoti funkcionālu un augstvērtīgi estētisku telpisko vidi; atbilstoši darba uzdevumam veic kompleksu, ar sabiedriskās, dzīvojamās un multifunkcionālas vides projektēšanu un dizainu saistītu pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs risinājums), izveido interjera projekta konceptuālo modeli, izstrādā objekta funkcionālo shēmu un pilna apjoma interjera projektu, kā arī interjera stila piedāvājumu, projektē telpiskus objektus, prezentē un vada projektu, administrē līgumus, organizē projekta izpildi un veic autoruzraudzību.

Interjera dizainers strādā būvniecības, arhitektūras un dizaina uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, veicot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

52


1. Spēja specificēt ar projektēšanu un projekta īstenošanu saistītās

prasības, konfigurēt darba pamatuzdevumus un projekta īstenošanai nepieciešamos resursus.

2. Spēja novērtēt telpu pirms projektēšanas, izprast interjera dizaina un arhitektoniskās vides mijiedarbību.

3. Spēja izprast telpas veidošanas iespējas, izvērtējot nesošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju izvietojumu, novērtēt telpas pārveides iespējas interjera projekta izstrādē.

4. Spēja izprast interjera, arhitektūras un dizaina vērtību kritērijus kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā.

5. Spēja izprast kultūrvēsturiskā mantojuma un vides saglabāšanas nozīmi.

6. Spēja prognozēt konkrētā laikposma arhitektūras un dizaina nozaru estētisko vērtību stabilitāti, noteikt projektējamā objekta kontekstuālās, kultūrvēsturiskās, sociālās un ekonomiskās prioritātes, ievērot tās projekta koncepcijas izstrādē.

7. Spēja formulēt darba virsuzdevumu, patstāvīgi un radoši izstrādāt projekta konceptuālo modeli, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, arhitektu un atbildīgajiem dienestiem, izvēlēties ieceres īstenošanai visatbilstošākos interjera projektēšanas paņēmienus.

8. Spēja izprast un lietot stilistiski vienotu un (vai) eklektisku interjeru ansambļu veidošanas principus un paņēmienus.

9. Spēja izstrādāt tektoniski un funkcionāli loģisku, ergonomikas, drošības un pieejamības prasībām atbilstošu objekta funkcionālo shēmu, telpu funkcionālo plānojumu.

10. Spēja projektēt interjera elementus un detaļas (nenesošās konstrukcijas).

11. Spēja izprast mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas un izmantot tās telpas funkcijai atbilstoša, augstvērtīgi estētiska mākslīgā apgaismojuma risinājumā.

53

12. Spēja izstrādāt apgaismojuma, elektropieslēgumu un komunikāciju

izvietojuma plānus.

13. Spēja sadarboties ar citu profesionālo nozaru speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem, tehnologiem, restauratoriem, dizaineriem, māksliniekiem), saskaņot projekta sastāvdaļas, koordinēt projektēšanas darbus.

14. Spēja izstrādāt objekta funkcijām un stilistikai atbilstošus telpu apdares un koloristiskā risinājuma projektus.

15. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu būvniecības un apdares materiālu klāstā, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijās.

16. Spēja pārzināt mēbeļu un gaismas ķermeņu stilistiku, orientēties dizaina un tam radniecīgo nozaru jaunumos, izvēlēties un komplektēt dizaina koncepcijai atbilstošas mēbeles un gaismas ķermeņus.

17. Spēja projektēt interjera objektus.

18. Spēja izprast dažādu sarežģītības pakāpju sērijveida un vienreizēju dizaina objektu atšķirības projektēšanā, projektu dokumentācijas izstrādē, ražotāja īpatnībām pieskaņota grafiskā materiāla izveidē.

19. Spēja izvēlēties projekta dokumentācijas standartu, izprast attēlojuma loģikas un precizitātes nozīmi idejas prezentēšanā.

20. Spēja sagatavot projekta saskaņošanai un īstenošanai nepieciešamos interjera un tā sastāvdaļu un detaļu rasējumus, maketus, specifikācijas, tāmes un dokumentus.

21. Spēja vizualizēt interjera projektu, izmantojot tradicionālos paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas.

22. Spēja saskaņot projekta dokumentāciju.

23. Spēja izvēlēties prezentācijas stratēģiju, prezentēt projektu.

24. Spēja plānot projekta izpildi un veikt autoruzraudzību, kontrolēt projekta īstenošanas atbilstību projekta koncepcijai, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm, drošības prasībām.

54

25. Spēja uzraudzīt interjera elementu vai detaļu (piemēram, mēbeles, gaismas ķermeņi) izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību projekta koncepcijai.

26. Spēja sekot līdzi materiālu, mēbeļu, gaismas ķermeņu un iekārtu piegādes procesam un to uzstādīšanas darbu kvalitātei.

27. Spēja rast visatbilstošāko risinājumu problēmām, kas radušās projekta īstenošanas gaitā.



1. Ievērot ar interjera dizaina nozari saistītos normatīvos aktus.

2. Lietot dizaina nozares tehniskos un estētiskos standartus.

3. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

4. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.



7. Vadīt projektus, administrēt līgumus, veikt projekta īstenošanas

autoruzraudzību.

8. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

9. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

10. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

11. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

12. Sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem.

13. Veikt darbu individuāli.

55

14. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

15. Lietot praksē vadības un psiholoģijas atziņas.


17. Analizēt, vērtēt un izmantot nozares zinātniskos un lietišķos

pētījumus.

18. Izmantot informācijas meklēšanas, atlases un apkopošanas līdzekļus.

19. Izprast un izmantot zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatus.

20. Izprast dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmu formulēšanu un risināšanu.

21. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

22. Izprast dizaina lomu Latvijas un Eiropas ekonomikas kontekstā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. socioloģija; 1.2. filozofija; 1.3. komercdarbības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. intelektuālā īpašuma tiesības; 2.2. saskarsmes psiholoģija; 2.3. fotografēšana; 2.4. telpas uztveres psiholoģija; 2.5. krāsu psiholoģija; 2.6. būvniecības normatīvi; 2.7. telpu norobežojošo būvkonstrukciju veidi; 2.8. inženierkomunikācijas; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī:

56

3.1. mākslas vēsture; 3.2. arhitektūras un interjera vēsture; 3.3. dizaina vēsture; 3.4. zīmēšana (konstruktīvā/tonālā; analītiskā); 3.5. gleznošana; 3.6. plaknes un telpiskā kompozīcija; 3.7. krāsu teorija, koloristika; 3.8. ergonomika; 3.9. tēlotāja ģeometrija (rasēšana, perspektīva); 3.10. materiālmācība, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijas; 3.11. formu modelēšana: tektonika, maketēšana, veidošana; 3.12. interjera projektēšanas teorija (telpas novērtējuma kritēriji, interjera

veidošanas principi un paņēmieni); 3.13. vienkāršas un multifunkcionālas telpvides funkcionālās shēmas un

to specifika; 3.14. individuālo dzīvojamo telpu, sabiedrisko telpu, multifunkcionālu

kompleksu interjeru projektēšana; 3.15. interjera detaļu un elementu projektēšana (nenesošās konstrukcijas); 3.16. mēbeles un gaismas ķermeņi interjerā; 3.17. apgaismojuma tehnoloģijas, gaismas dizains; 3.18. telpisku objektu projektēšana (mēbeles, gaismas ķermeņi); 3.19. arhitektūras un dizaina nozaru jaunumi; 3.20. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas

(datortehnoloģijas); 3.21. lietišķā informātika; 3.22. valsts valoda; 3.23. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.24. estētika; 3.25. projektēšanas prakse; 3.26. projekta dokumentācijas noformēšana; 3.27. darba tiesiskās attiecības; 3.28. darba aizsardzība; 3.29. vides aizsardzība.

1.12. Mākslas terapeita profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mākslas terapeits.



57


2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits veic klienta vai pacienta izpēti vai novērtēšanu un realizē mākslas terapijas procesu, izmantojot specifisku mākslas formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai atbilstoši specializācijai; palīdz klientam vai pacientam pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās problēmas; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību.

Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomas uzņēmumos, veicot savu profesionālo darbību patstāvīgi, multiprofesionālas vai daudzdisciplināras komandas sastāvā.


1. Spēja veidot terapeitiskas attiecības, ņemot vērā klienta vai pacienta

vajadzības un savas darbības jomu.

2. Spēja izmantot mākslas līdzekļus un tehnikas atbilstoši specializācijai un radošo izpausmi mākslas terapijas procesā.

3. Spēja izprast un lietot neverbālo komunikāciju.

4. Spēja izmantot klienta vai pacienta refleksiju par radošo procesu un tā rezultātu.

5. Spēja noteikt mākslas terapijas mērķus, kas ir pamatā terapeitiskajām intervencēm.

6. Spēja izveidot un uzturēt drošu terapeitisko vidi un terapeitiskās attiecības.

7. Spēja izmantot tēlainību, simbolismu un metaforas mākslas terapijas procesā.

8. Spēja nodrošināt drošu, korektu un efektīvu uz klientu vai pacientu centrētu aprūpi mākslas terapijas procesā.

58

9. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest mākslas terapijas procesā.

10. Spēja terapeitiskajās attiecībās ar klientu vai pacientu būt uztverošam, aktīvam, interaktīvam un radošam.

11. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt klientu vai pacientu vajadzības.

12. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

13. Spēja uz pašrefleksiju.



16. Tikai vizuāli plastiskās mākslas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta vai pacienta radītā darba analīzi.

17. Tikai mūzikas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mūzikas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izteikt sevi mūzikā, spēja veikt klienta vai pacienta radītās mūzikas analīzi.

18. Tikai deju un kustību terapeitiem – spēja kompetenti izmantot deju un kustību tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izpaust sevi kustībā, spēja veikt kustību novērošanu un analīzi, spēja lietot ķermeņa un prāta koncepciju darbībā.

19. Tikai drāmas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot drāmas koncepciju, tehniku un procedūru diapazonu (ieskaitot spēles, aktivitātes, stilus un struktūras).


1. Veikt klienta vai pacienta izpēti/novērtēšanu atbilstoši kompetencei:

sistemātiski izvērtēt un analizēt klienta vai pacienta problēmu, grūtības, situāciju, personību.

59

2. Izvērtēt pacienta vai klienta spējas un resursus, kas var tikt izmantoti mākslas terapijas procesā.

3. Novērtēt klienta vai pacienta apkārtējās vides faktorus, kultūras un sociālās iezīmes.

4. Atpazīt klienta vai pacienta personības iezīmju un psihisko stāvokļu izpausmes uzvedībā.

5. Formulēt atbilstošus mākslas terapijas procesa mērķus un uzdevumus saskaņā ar izpētes/novērtēšanas rezultātiem un tos realizēt.

6. Sadarboties ar pacientu vai klientu mākslas terapijas mērķu izvirzīšanā un realizēšanā.

7. Izvēlēties vienu vai vairākas teorētiskās koncepcijas, saskaņā ar kurām veidot mākslas terapijas plānu.

8. Izvēlēties un lietot piemērotas mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai un respektējot profesionālās darbības jomu.

9. Izstrādāt un realizēt mākslas terapijas plānu atbilstoši pacienta vai klienta problēmām un resursiem.

10. Izvēlēties un lietot atbilstošus saskarsmes veidus un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu pacientiem vai klientiem, viņu tuviniekiem un citām mākslas terapijas procesā iesaistītām personām.

11. Izvērtēt mākslas terapijas rezultātus.

12. Pārrunāt un izskaidrot klientam vai pacientam un viņa piederīgajiem vai aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz veselību.

13. Sadarboties ar citiem speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālā vai interdisciplinārā komandas darbā, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu klientam vai pacientam.

14. Informēt un izskaidrot sabiedrībai mākslas terapijas procesu, mērķus un uzdevumus, iespējas un ierobežojumus, profesionālās ētikas principus.


16. Aizstāvēt pacientu vai klientu tiesības un intereses.

60

17. Dokumentēt mākslas terapijas procesu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.

18. Regulāri piedalīties supervīzijās.

19. Strādāt atbilstoši profesionālajai kompetencei, atpazīt savus profesionālos ierobežojumus un iespējas.

20. Sistemātiski iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru un profesionālajiem periodiskiem izdevumiem.

21. Lietot informācijas tehnoloģijas, tai skaitā informācijas glabāšanai, iegūšanai un izplatīšanai.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. kultūras un mākslas vēsture un teorijas atbilstoši specializācijai; 1.2. mākslas filozofija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija; 2.2. organisma funkciju regulācija un patoloģija; 2.3. veselības aprūpe; 2.4. psihiatrija; 2.5. psihodinamiskā psihiatrija; 2.6. psihosomatiskā medicīna; 2.7. personības attīstības psiholoģija; 2.8. klīniskā psiholoģija; 2.9. individuālā konsultēšana un psihoterapija; 2.10. grupu konsultēšanas un terapija; 2.11. ģimenes terapija; 2.12. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

61


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. medicīnas un biomedicīnas tiesības un ētika; 3.2. profesionālā darbība un ētika mākslas terapijā; 3.3. mākslas terapijas teorijas un koncepcijas atbilstoši specializācijai; 3.4. mākslas radīšana un analīze atbilstoši specializācijai; 3.5. izpēte un novērtēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai; 3.6. mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai; 3.7. individuālā konsultēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai; 3.8. grupu konsultēšana mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai; 3.9. mākslas terapija darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem; 3.10. mākslas terapija darbā ar bērniem un pusaudžiem; 3.11. analītiskā un psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā atbilstoši

specializācijai; 3.12. mākslas terapijas dokumentēšana; 3.13. personīgās apmācības terapija; 3.14. kinezioloģija – tikai deju kustību terapijas speciālistiem; 3.15. pirmā palīdzība un neatliekamā medicīniskā palīdzība; 3.16. zinātniskā darba metodoloģija; 3.17. darbs multiprofesionālā un interdisciplinārā komandā; 3.18. informāciju tehnoloģijas; 3.19. darba tiesiskās attiecības; 3.20. civilā un darba aizsardzība; 3.21. vides aizsardzība; 3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.23. valsts valoda.

1.13. Radiogrāfera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – radiogrāfers.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – radiogrāfers ir ārstniecības persona, kura pēc pirmā līmeņa profesionālās

augstākās medicīniskās izglītības iegūšanas radioloģijā ir ieguvusi otrā līmeņa

62

profesionālo augstāko medicīnisko izglītību radioloģijā un patstāvīgi veic diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās), kodolmagnētiskās rezonanses, pozitronu emisijas tomogrāfijas un terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras atbilstoši apstiprinātiem izmeklējumu protokoliem, nodrošinot radiācijas drošību, jonizējošā starojuma dozas optimizāciju, kā arī pacienta aprūpi; ir atbildīgs par savu profesionālo darbību un tās kvalitāti, sadarbojas ar radiologa asistentiem, radiologiem, medicīnas fiziķiem un citiem medicīnas nozares speciālistiem, iesaistoties darba plānošanā, vadīšanā un novērtēšanā; kā kompetents speciālists nepārtraukti veicina radioloģijas nozares attīstību, pilnveido savas zināšanas un prasmes, kā arī iesaistās ar radioloģiju saistītā izglītības, pedagoģijas, zinātnes un pētniecības darbā.

Radiogrāfers strādā dažāda profila ārstniecības iestādēs (stacionāros, veselības aprūpes centros, doktorātos, privātpraksēs).


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi, atbilstoši vispārpieņemtai labai praksei

radioloģijā un radiācijas drošības normatīvajiem aktiem veikt radiogrāfera pienākumus.

2. Spēja tiešā darba veikšanai nodrošināt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar radiācijas drošības un darba aizsardzības prasībām.

3. Spēja pielietot radioloģiskās iekārtas saskaņā ar diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras aprakstu un pielāgot to katrai procedūrai.

4. Spēja izvērtēt procedūras nepieciešamību atbilstoši klīniskajai situācijai un mainīt to, lai nodrošinātu minimālu apstarojuma dozu pacientam.

5. Spēja sazināties ar pacientu, sagatavojot viņu paredzētajai procedūrai un sniedzot visu pacientam nepieciešamo informāciju atbilstoši radiācijas drošības normatīvajiem aktiem un iestādes iekšējās kārtības noteikumiem.

6. Spēja veikt diagnostiskās radioloģijas procedūrai nepieciešamās kontrastvielas ievades aprēķinus pacientam saskaņā ar procedūras indikācijām un kontrastvielas pielietojuma rekomendācijām.

7. Spēja veikt terapeitiskās radioloģijas (radioterpeitiskās) procedūras, kā arī visas ar tām saistītās darbības saskaņā ar radiācijas drošības normatīvajiem aktiem un radiācijas drošības prasībām.

63

8. Spēja veikt kodolmedicīnas diagnostikās procedūras, kā arī visas ar tām saistītās darbības saskaņā ar radiācijas drošības normatīvajiem aktiem un radiācijas drošības prasībām.

9. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu atbilstoši kompetencei un pieņemtiem standartiem kardiopulmonālā reanimācijā pieaugušajiem vai bērniem kritiskā situācijā.

10. Spēja nodrošināt veikto pienākumu dokumentēšanu saskaņā ar medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanas un radiācijas drošības normatīvajiem aktiem.

11. Spēja veikt iegūto attēlu pēcapstrādi un sākotnējo izvērtēšanu atbilstīgi pacienta klīniskam stāvoklim.

12. Spēja veikt attēlu saglabāšanu, uzglabāšanu, pārsūtīšanu un arhivēšanu saskaņā ar attēlu aprites kārtību.

13. Spēja nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.

14. Spēja plānot, vadīt un izvērtēt multidisciplinārās komandas darbu.

15. Spēja uzturēt savu profesionālo kvalifikāciju un prakses tiesības.

16. Spēja iesaistīties izglītības programmu organizēšanas un realizācijas procesā darba vietā.

17. Spēja atbalstīt studentus zināšanu apguves procesā, atbildīgu lēmumu pieņemšanā, attīstīt studentos spēju pielietot savas zināšanas un orientēties jaunās situācijās, attīstīt studentos uz pacientu vērstu pieeju.

18. Spēja pielietot pētniecības rezultātus savā profesionālajā darbībā.



1. Strādāt multidisciplinārā komandā.

2. Nodrošināt pacienta un personāla radiācijas drošību.

3. Pielietot praksē radioloģijas terminoloģiju.

64

4. Pārzināt diagnostiskās radioloģijas metodes un to pielietojumu.

5. Prast strādāt ar šādām radioloģijas iekārtām: konvencionālā un digitālā radiogrāfija, datortomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse.

6. Identificēt attēlā akūtu pataloģiju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

7. Izvērtēt un izvēlēties nepieciešamās datorprogrammas, protokolus, tehniskos attēla ieguves un apstrādes parametrus maksimāli kvalitatīva attēla ieguvei un pēcapstrādei.

8. Veikt attēlu rekonstrukcijas un pēcapstrādi, atbilstoši klīniskai situācijai.

9. Prast iegūt 3-dimensiju(3-D), multiplanārās(MPR),maksimālas intensitātes(MIP) attēlu rekonstrukcijas.

10. Veikt datu elektronisko uzglabāšanu, arhivēšanu, pārsūtīšanu, izdruku un atjaunošanu.

11. Izprast rentgenstarojuma un izkliedētā starojuma kvantitāti un kvalitāti.

12. Noteikt iekārtu minimālos tehniskos parametrus, lai iegūtu kvalitatīvu diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras rezultātu.

13. Veikt diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras atbilstoši protokolam.

14. Izvērtēt un pielāgot pielietojamās aparatūras tehniskos parametrus pacientu saņemtās dozas optimizācijai, lai iegūtu klīniski izvērtējamu attēlu.

15. Veikt pacienta aprūpi atbilstoši medicīniski radioloģiskajai procedūrai un klīniskai situācijai.

16. Ievērot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles principus.

17. Prast noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē darba kvalitāti.

18. Pārzināt un pielietot tehniskos parametrus atkarībā no attēla kvalitātes un apstrādes procesa.

65

19. Izvēlēties sterilos materiālus, kontrastvielas, dezinfekcijas līdzekļus invazīvās radioloģijas procedūras nodrošināšanai.

20. Pielietot visus radiācijas drošības pasākumus darbā radioaktīviem farmaceitiskajiem preparātiem un pacientiem, kuriem šie preparāti ir ievadīti.

21. Izprast jonizējošā starojuma iedarbību uz organismu un audu struktūrām.

22. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītos radiācijas drošības normatīvos aktus.

23. Prast uztvert cilvēku kā bio-psiho-sociālu veselumu.

24. Sadarboties ar pacientu medicīniskās apstarošanas terapeitiskajā radioloģijas (radioterapeitiskajā) procedūrā, kā arī ar viņa ģimeni, lai veicinātu pacientu psiholoģisko un fizioloģisko atveseļošanos.

25. Atpazīt neatliekamu vai dzīvībai bīstamu stāvokli un piedalīties neatliekamās palīdzības pasākumus.

26. Ievērot vispārīgo medicīnisko terminoloģiju.

27. Pielietot zināšanas infekciju slimību profilaksē.

28. Pielietot pētniecības metodes savā darbā.

29. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

30. Ievērot konfidencialitāti savā profesionālajā darbā.

31. Ievērot kultūras un profesionālās kompetences principus.

32. Veikt pedagoģisko darbību diagnostiskās un terapeitiskās radioloģijas jomā.


34. Lietot terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.



66

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī

nepieciešamas zināšanas par sociālās drošības sistēmu Latvijā.


2.1. biomehānika; 2.2. kvalitātes nodrošinājuma sistēmas; 2.3. vispārējā pedagoģija; 2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. datortomogrāfija; 3.2. ultrasonogrāfija; 3.3. kodolmagnētiskā rezonanse; 3.4. radionuklīdā dignostika un terapija (kodolmedicīnas diagnostika un

terapija); 3.5. radiācijas drošība radioloģiskās diagnostikas izmeklējumos; 3.6. kontrastvielu un radionuklīdu lietošana; 3.7. datu izvēle, manipulāciju un procedūru protokolu sastādīšana un

lietošana; 3.8. datu apsrāde un pēcapstrāde; 3.9. datu saglabāšana digitālā arhīvā; 3.10. veselības aprūpes organizēšana un nodrošināšana; 3.11. neatliekamas vai dzīvībai bīstamas situācijas atpazīšana

attēldiagnostikas izmeklējumā; 3.12. kvalitātes kontroles mērījumi un to pielietošana praksē; 3.13. kvalitātes nodrošinājums pielietojot dažādus mērījumus un

protokolus; 3.14. pētniecība; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. valsts valoda; 3.19. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.14. Rekreācijas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – rekreācijas speciālists.


67




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – rekreācijas speciālists, sadarbojoties ar valsts, pašvaldību institūcijām

un nevalstiskām organizācijām iedzīvotāju veselības veicināšanā no darba brīvajā laikā, plāno, izstrādā un īsteno brīvā laika, atpūtas projektus, pasākumus un programmas dažāda vecuma un dzimuma klientiem ar mērķi atjaunot un nostiprināt cilvēka fiziskās, garīgās un emocionālās spējas, orientējoties uz tūrisma, sporta, dziednieciskām un citām rekreācijas darbībām un ievērojot konkrētā administratīvā rajona rekreācijas resursus.

Rekreācijas speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja zinātniski pamatot rekreācijas nozīmi cilvēka veselības

saglabāšanā un nostiprināšanā.

2. Spēja zinātniski pamatot rekreācijas līdzekļu pielietošanu cilvēka fizisko, garīgo spēku atjaunošanai.

3. Spēja izmantot piemērotus rekreācijas veidus, līdzekļus un darbības, fiziskās aktivitātes dažādu mērķa grupu klientu fiziskai pilnveidošanai un fiziskās un garīgās veselības veicināšanai.

4. Spēja orientēties rekreācijas resursos un izmantot tos.

5. Spēja izmantot informāciju savas darbības optimizēšanai.

6. Spēja lietot praksē iegūtās zināšanas un prasmes.

7. Spēja uzturēt saikni un sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām rekreācijas pasākumu organizēšanā, piesaistīt klientus.

8. Spēja motivēt cilvēkus iesaistīties rekreācijas pasākumos.

9. Spēja nodrošināt kompleksu rekreācijas darbību apkalpošanu.

68

10. Spēja izstrādāt rekreācijas pasākumu projektus, pasākuma plānus un saturu atbilstoši mērķa grupai.

11. Spēja formulēt mērķus, uzdevumus, uzdevumus un pielietojamās metodes dažādām klientu grupām.

12. Spēja pielāgot rekreācijas darbības un līdzekļus pēc slodzes komponentiem, metodēm un paņēmieniem dažādiem klientiem.

13. Spēja organizēt rekreācijas pasākumus darba vietās.

14. Spēja izskaidrot ikdienas paradumu ietekmi uz veselību un sniegt padomus veselīga dzīvesveida īstenošanā.

15. Spēja saudzīgi izturēties pret cilvēku, dabas resursiem un vidi, pielietojot rekreācijas darbības.

16. Spēja ieklausīties dabā, cilvēkos.

17. Spēja sadarboties ar dažāda vecuma klientiem.

18. Spēja darboties individuāli un sadarboties grupā.

19. Spēja sadarboties komandā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

20. Spēja risināt problēmsituācijas.

21. Spēja pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros un uzņemties atbildību par sekām.

22. Spēja pielietot un rīkoties saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un darba ētikas principiem.

23. Spēja nodrošināt rekreācijas drošību, darbību nestandarta situācijās un adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.

24. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

25. Spēja sniegt padomus un praktisku palīdzību rekreācijas līdzekļu, inventāra un nepieciešamā ekipējuma izvēlē.

26. Spēja patstāvīgi un sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

69

27. Spēja analizēt un veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu izvērtējumu par rekreatīvo ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību, izvērtēt veselības potenciālu.

28. Spēja aprobēt inovatīvas tehnoloģijas rekreatīvo līdzekļu pielietošanā.



1. Ievērot normatīvos aktus un citus ar iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanu

un veselības nozari saistītos reglamentējošos dokumentus.

2. Sadarboties ar rekreāciju veicinošām institūcijām, valsts iestādēm un pašvaldībām, privātpersonām.

3. Sadarboties ar starptautiskām rekreācijas organizācijām.

4. Pamatot savas profesijas būtību un sociālo nozīmību.

5. Izvērtēt, pielietot un salīdzināt jaunākos zinātniskos atzinumus un tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

6. Izmantot iegūtās zināšanas praksē, kā arī veikt pētniecisko darbību rekreācijas jomā.

7. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un nodrošināt saikni ar sabiedrību.

8. Ievērot rekreatīvo darbību un apkārtējās vides mijiedarbību un attiecības.

9. Izvēlēties rekreācijas līdzekļus, paņēmienus un metodes atbilstoši klientu kontingentam, vides apstākļiem un resursiem.

10. Noteikt rekreācijas iespējas konkrētā reģionā, novērtēt un pielietot inovatīvas rekreācijas tehnoloģijas.

11. Pārzināt un izmantot faktorus, kas nosaka iedzīvotāju iesaistīšanos aktīvās atpūtas pasākumos.

12. Pamatot brīvā laika un atpūtas pasākumu nozīmību un nepieciešamību veselības nostiprināšanā.

70

13. Konsultēt potenciālos klientus un nodrošināt ar informāciju par

rekreācijas jautājumiem.

14. Respektēt klientu vajadzības un nodrošināt kvalitatīvu rekreācijas pakalpojumu sniegšanu un kontroli.

15. Pārzināt savstarpējo attiecību un sadarbības prasmju attīstīšanas un pilnveidošanas paņēmienus un metodes.

16. Nodrošināt kompleksu rekreācijas pakalpojumu sniegšanu.

17. Novērtēt rekreatīvo darbību ietekmi uz cilvēka fizisko, garīgo spēku atjaunošanos un veselības nostiprināšanos.

18. Koordinēt rekreatīvo pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu.

19. Informēt jebkuru auditoriju par savas darbības rezultātiem.

20. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.

21. Ievērot ētikas pamatprincipus.

22. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.

23. Paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. rekreācijas filozofija un attīstības pamati; 1.2. zinātniskā pētniecība rekreācijā, rekreācijas izglītības koncepcija; 1.3. rekreācijas būtība un realizācijas pamati.

71


2.1. tiesību pamati; 2.2. pasaules rekreācijas ģeogrāfija; 2.3. rekreācijas komercdarbības pamati; 2.4. rekreācijas produkta prezentācija; 2.5. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati; 2.6. dokumentu pārvaldības pamati; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. rekreācijas pamati; 3.2. sociālās tiesības; 3.3. sporta un tūrisma nozares reglamentējošie normatīvie akti; 3.4. Latvijas rekreācijas ģeogrāfija; 3.5. vide, dabas un antropogēnie resursi kā rekreācijas objekti; 3.6. rekreācijas līdzekļu brīvā dabā pielietošana; 3.7. rekreācijas maršrutu un infrastruktūras projektu, pasākumu un

programmu veidošana un vadīšana; 3.8. rekreācijas pakalpojumu pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti darbā

ar dažāda vecuma iedzīvotājiem; 3.9. lietišķās saskarsmes principi, grupu darba organizēšana; 3.10. veselības veicināšana, veselības veicināšanas politika valstī; 3.11. veselības psiholoģijas teorijas par veselību ietekmējošu paradumu

izvēli; 3.12. cilvēka fiziskās un garīgās labsajūtas pedagoģiskie, psiholoģiskie un

fizioloģiskie pamati; 3.13. personīgā higiēna, veselīgs uzturs, pārtikas drošība; 3.14. drošības prasības rekreācijas pasākumiem brīvā dabā un ekstremālos

apstākļos; 3.15. pirmā palīdzība nelaimes gadījumos; 3.16. vides aizsardzība; 3.17. rekreācijas vadība, normatīvie akti un profesionālā ētika; 3.18. datorprasmes, interneta resursu izmantošana; 3.19. informācijas tehnoloģijas; 3.20. valsts valoda; 3.21. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.22. darba aizsardzība; 3.23. darba tiesiskās attiecības.

1.15. Finanšu analītiķa profesijas standarts

1.15.1.Vispār īgie jautājumi

72

1. Profesijas nosaukums – finanšu analītiķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – finanšu analītiķis izstrādā uzņēmuma finansiālās darbības stratēģiju,

piesaista un izvieto finanšu resursus, optimizē kapitāla struktūru, sagatavo investīciju projektus, sagatavo un kontrolē budžetu, plāno naudas plūsmu un finanšu rezultātus, sagatavo finanšu pārskatus, nodrošina ar pilnīgu informāciju par finanšu stāvokli, izveido finansiālās darbības novērtēšanas sistēmu un kontrolē normatīvajos aktos noteikto finansiālo darbību reglamentējošo prasību ievērošanu, vada finanšu plānošanas un analīzes darbu, veic nodarbināto apmācību finanšu analīzes un plānošanas jautājumos, kā arī patstāvīgi plāno un veic zinātniskās pētniecības darbu finanšu jomā.

Finanšu analītiķis strādā uzņēmuma struktūrvienībā, kura organizē un vada finansiālo darbību, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.


1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko vidi,

tirgus attīstības tendences un perspektīvas, konkurences situāciju un konkurentu iespējamās aktivitātes.

2. Spēja definēt uzņēmuma finansiālās darbības mērķus un pamatvirzienus atbilstoši īpašnieku un sabiedrības interesēm.

3. Spēja noteikt uzņēmuma finansiālas darbības rādītājus.

4. Spēja sastādīt īstermiņa (taktiskos) un ilgtermiņa (stratēģiskos) uzņēmuma finansiālās darbības plānus un budžetu.

5. Spēja identificēt ekonomiskas vides un tirgus situācijas izmaiņas, novērtēt finansiālās darbības mērķu un plānu maiņas nepieciešamību.

6. Spēja koriģēt un pilnveidot finanšu plūsmu un budžetu.

73

7. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem finansiālajiem mērķiem un uzdevumiem.

8. Spēja plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbību kopumā, organizēt finanšu speciālistu racionālu un saskaņotu darbību.

9. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību un sasniegtos rezultātus, sekot finansiālās darbības mērķu īstenošanas gaitai, finansiālās darbības plānu izpildei, pieņemt lēmumus un korekcijas taktiskās un stratēģiskās darbības optimizēšanai.

10. Spēja noteikt kapitāla optimālo struktūru, sagatavot vērtspapīru emisiju.

11. Spēja pamatot pašu un aizņemtā kapitāla piesaistīšanu un izstrādāt finanšu resursu piesaistīšanas projektus.

12. Spēja plānot līdzekļu saņemšanu no valsts vai pašvaldību budžetiem.

13. Spēja pārvaldīt aizņemto līdzekļu saņemšanu un izlietošanu.

14. Spēja noteikt apgrozāmā kapitāla optimālo apmēru un struktūru.

15. Spēja analizēt un novērtēt apgrozāma kapitāla aktīvu izlietošanas efektivitāti.

16. Spēja pārvaldīt īstermiņa debitoru un kreditoru parādus.

17. Spēja pārvaldīt krājumus.

18. Spēja pārvaldīt naudas līdzekļus.

19. Spēja nodrošināt apgrozāmā kapitāla palielināšanai nepieciešamos finanšu resursus.

20. Spēja noteikt investīciju politiku.

21. Spēja nodrošināt kapitālieguldījumu finansēšanas avotus.

22. Spēja nodrošināt investīciju efektivitāti un kontrolēt investīciju projektu īstenošanu.

23. Spēja noteikt finanšu ieguldījumu ienesīgumu un risku.

74

24. Spēja īstenot diversificētu investīciju politiku.

25. Spēja sagatavot priekšlikumus finanšu investīcijām.

26. Spēja noteikt vērtspapīru portfeļa lielumu un struktūru.

27. Spēja nodrošināt investīcijām nepieciešamos finanšu resursus.

28. Spēja kontrolēt savlaicīgo norēķināšanos ar pircējiem un piegādātājiem.

29. Spēja kontrolēt savlaicīgu norēķināšanos par saņemtajiem kredītiem, pakalpojumiem un nodokļu maksājumiem.

30. Spēja noteikt cenu politiku un tās ietekmi uz uzņēmumu.

31. Spēja kontrolēt ieņēmuma plāna izpildi.

32. Spēja pārvaldīt izmaksas un sagatavot priekšlikumus izmaksu samazināšanai.

33. Spēja plānot peļņu un tās izlietošanu, prognozēt peļņas un rentabilitātes izmaiņas turpmākajos gados.

34. Spēja izstrādāt operatīvos un perspektīvos finanšu plānus.

35. Spēja analizēt, vērtēt un kontrolēt uzņēmuma maksātspēju, rentabilitāti, likvidit āti, finanšu resursu izlietošanas efektivitāti un finansiālo stāvokli kopumā.

36. Spēja pārvaldīt finanšu riskus un izstrādāt priekšlikumus finanšu risku samazināšanai vai novēršanai.

37. Spēja pārvaldīt darījums ārvalstu valūtā, samazināt vai novērst valūtas risku.

38. Spēja nodrošināt finansiālās darbības likumību un tiesisku aizsardzību.

39. Spēja nodrošināt finanšu pārskatu savlaicīgu sastādīšanu un iesniegšanu.

40. Spēja sagatavot priekšlikumus vides aizsardzības, darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību pilnveidošanai.

75




1. Izprast aktuālās ekonomikas un finanšu attīstības likumsakarības un principus.

2. Izprast tautsaimniecības un finanšu vidē notiekošos procesus un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

3. Lietot finanšu analīzes un finanšu inženierijas modernās kvantitatīvās metodes uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai.

4. Lietot grāmatvedības un bilances datus, statistisko informāciju.

5. Piemērot finanšu jomas normatīvos aktus.

6. Novērtēt un vadīt projektus.


8. Strādāt komandā vai grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

9. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu.

10. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

11. Analizēt, sistematizēt un integrēt iegūto informāciju.

12. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

13. Sazināties un sadarboties ar dažādu struktūrvienību darbiniekiem, tiešo vadību un partneriem.

14. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

15. Pārzināt lietišķos dokumentu noformēšanu.

16. Izprast un analizēt uzņēmuma saimnieciskās un finansiālās darbības kopsakarības.

76

17. Izprast un analizēt finanšu grāmatvedības, vadības grāmatvedības un

finanšu pārskatos atspoguļoto rādītāju kopsakarības.

18. Analizēt un novērtēt kapitāla struktūru un efektivitāti, optimizēt kapitāla struktūru.

19. Piesaistīt finanšu resursus attīstības nodrošināšanai.

20. Prognozēt uzņēmuma finansiālo darbību ietekmējošos faktorus.

21. Pārzināt finanšu aktīvu vērtības noteikšanas metodes.

22. Izstrādāt rentabilitātes palielināšanas projektu.

23. Izstrādāt investīciju projektus.

24. Analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību.

25. Izstrādāt finanšu risku samazināšanas plānu.

26. Sagatavot vērtspapīru emisijai nepieciešamo dokumentu paketi.

27. Prognozēt uzņēmuma bankrota iespējamību.

28. Pārzināt uzņēmuma finanšu plānu, budžetu un finanšu pārskatu sastādīšanas metodes.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju nostādnes finanšu

analīzes un plānošanas jomā; 1.2. finanšu teorijas.

77


2.1. makroekonomika; 2.2. mikroekonomika; 2.3. monetārā un banku ekonomika; 2.4. publiskās finanses; 2.5. statistika; 2.6. ekonomiskā informātika; 2.7. finansiālās darbības starptautiskā vide; 2.8. tirgvedība; 2.9. cenas un cenu veidošana; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. komercdarbības ekonomika; 3.2. finanšu grāmatvedība; 3.3. vadības grāmatvedība; 3.4. finanšu analīze un vadība; 3.5. komercdarbības un finanšu tiesības; 3.6. finanšu informatīvas sistēmas; 3.7. valsts valoda; 3.8. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.9. saziņas prasme; 3.10. komercdarbības ētika; 3.11. stratēģiskā vadīšana; 3.12. darba aizsardzība; 3.13. darba tiesiskās attiecības; 3.14. vides aizsardzība.

1.16. Nekustamā īpašuma pārvaldnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – nekustamā īpašuma pārvaldnieks.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

78

– nekustamā īpašuma pārvaldnieks veic darbus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, nedzīvojamo namu un cita veida nekustamā īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši lietošanas mērķiem un tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem tehnoloģiskiem un procesuāliem aspektiem; pārzina un analizē nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbu plānošanu un izpildi, pārzina būvdarbu vadīšanu, būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvju ekspluatāciju; pārzina nekustamā īpašuma pārvaldīšanu ietekmējošos faktorus, izvēlas efektīvākos attiecīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas paņēmienus, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas inženierekonomiskajiem aprēķiniem; veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas formas un metodes.

Nekustamā īpašuma pārvaldnieks strādā uzņēmumos, starptautiskajās un citās institūcijās, kas darbojas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās jomās.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma pārvaldnieka

pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja orientēties valsts stratēģijā un mājokļu politikā, noteikt komercdarbības mērķus uzņēmumam, kas darbojas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tirgū.

3. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomā.

4. Spēja analizēt un izvērtēt uzņēmuma darbības stiprās un vājās puses, iespējas un draudus, ārējo ekonomisko un citu faktoru iespējamo ietekmi un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences pārvaldīšanas jomā, rezultātus apkopojot iekšējo un ārējo faktoru analīzes tabulās.

5. Spēja izvērtēt veiktos aprēķinus par veicamo pakalpojumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

6. Spēja veikt administratīvās un finansiālās darbības analīzi atsevišķās struktūrvienībās un institūcijā kopumā.

79

7. Spēja pārzināt un izstrādāt nekustamā īpašuma pārvaldības efektivitātes novērtēšanas metodes, formas un to pielietošanu noteikta veida nekustamā īpašuma apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanā.

8. Spēja izstrādāt priekšlikumus vadības lēmumiem, kas vērsti uz efektīvāku resursu izmantošanu.

9. Spēja izvērtēt uzņēmuma struktūru darbību un novērtēt tās atbilstību izvirzīto mērķu sasniegšanai nekustamo īpašumu jomā.

10. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu būvniecības un apdares materiālu klāstā, būvniecības, apdares darbu un inženiertehnisko komunikāciju darbu tehnoloģijās.

11. Spēja veikt rekonstrukcijas un renovācijas vai restaurācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

12. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba aizsardzības, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām.

13. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbus.



1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas

Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju.

2. Novērtēt nekustamā īpašuma pārvaldības iekšējo un ārējo vidi un analizēt tajās notiekošos procesus, un sintezēt pasākumus pārvaldības darbu izpildei.

3. Analizēt radušās problēmas, izprast to cēloņus un formulēt vadības uzdevumus nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

4. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un specifiskās attīstības tendences.

5. Prast izmantot saimnieciskās darbības analīzes metodes nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

80

6. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un

dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā īpašuma pārvaldīšanā identificēto problēmu risināšanai.

7. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību un tā pārvaldības izmaksas ietekmējošos faktorus.

8. Izmantot stratēģiskās un taktiskās plānošanas metodes.

9. Pārzināt un izmantot nekustamā īpašuma pārvaldībā nepieciešamās inženierekonomikas kvantitatīvās un kvalitatīvās vadības metodes.

10. Nodrošināt efektīvu saziņu un saskarsmi ar klientiem.

11. Prast izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes nekustamā īpašuma efektīvākai pārvaldībai.

12. Sagatavot investīciju projektu tehniski ekonomisko pamatojumu nekustamo īpašumu pārvaldības efektivitātes paaugstināšanai.

13. Izmantot iekšējo un ārējo faktoru analīzes metodes institūcijas priekšrocību un trūkumu novērtēšanā saistībā ar iekšējās un ārējās vides izmaiņām, īstenojot nekustamā īpašuma pārvaldības procesus.

14. Prast novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to ietekmi uz nekustamā īpašuma pārvaldības jomu.

15. Izmantot prognozēšanas metodes un to rezultātus atbilstoši institūcijas mērķiem un uzdevumiem.

16. Ievērot ētikas un kultūras principus, apsaimniekojot un pārvaldot nekustamo īpašumu.

17. Pārzināt un saprast nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldības finansiālos aspektus.

18. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, inženiertehniskos risinājumus risku vadībā, darbojoties nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

19. Prast izvēlēties pētāmās problēmas analīzes metodes, pētījumu paņēmienus un tehniskos līdzekļus.


81






1.1. nekustamā īpašuma tirgus analīzes tehnoloģija; 1.2. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. mikroekonomika; 2.2. makroekonomika; 2.3. nekustamā īpašuma starptautiskā ekonomika; 2.4. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū; 2.5. vides aizsardzība; 2.6. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā; 2.7. matemātika; 2.8. informācijas tehnoloģijas; 2.9. statistika; 2.10. būvniecības pamati un būvizstrādājumi; 2.11. inženierbūves nekustamajos īpašumos; 2.12. būvprojekta grafika (tehniskā rasēšana); 2.13. būvju konstrukciju un inženierkomunikāciju novērtēšana; 2.14. nekustamā īpašuma arhitektoniskais novērtējums; 2.15. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi; 2.16. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas; 2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā

bāze; 3.2. komerctiesības; 3.3. darba tiesiskās attiecības; 3.4. nekustamā un kustamā īpašuma tiesiskie pamati; 3.5. normatīvie akti būvniecības jomā un būvnormatīvi; 3.6. īpašuma tirgus tautsaimniecībā; 3.7. nekustamā īpašuma ekonomika; 3.8. investīcijas nekustamajā īpašumā;

82

3.9. komercaprēķini namu apsaimniekošanā; 3.10. īpašums un nodokļi; 3.11. grāmatvedība un īpašuma uzskaite; 3.12. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti; 3.13. elektrotehnika; 3.14. inženierkomunikāciju un būvdarbu izcenojumi, tāmēšana; 3.15. cenu veidošana būvniecībā; 3.16. kadastrs un īpašuma kadastrālā vērtēšana; 3.17. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā; 3.18. nekustamā īpašuma apdrošināšana; 3.19. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošanas

organizēšana; 3.20. energoefektivitāte namu apsaimniekošanā; 3.21. namu pārvaldnieka darba organizēšana; 3.22. nekustamā īpašuma tirgvedība; 3.23. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos; 3.24. būvkomercdarbības plānošana un vadīšana; 3.25. būvkomercdarbības praktiskie aspekti; 3.26. nekustamā īpašuma inženierkomunikācijas; 3.27. būvniecības plānošana un organizācija; 3.28. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana; 3.29. darba aizsardzība; 3.30. vadības zinības; 3.31. lietišķās saziņas un saskarsmes pamati; 3.32. ētika un komercdarbības etiķete; 3.33. lietvedība; 3.34. valsts valoda; 3.35. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.36. civilā aizsardzība.

1.17. Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jaunatnes lietu speciālists.






83

– jaunatnes lietu speciālists veic darbu ar jaunatni, sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, īsteno un koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību.

Jaunatnes lietu speciālists strādā uzņēmumos.


1. Spēja organizēt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldību

izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.

2. Spēja izprast starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas jomā.

3. Spēja formulēt un analizēt problēmas darbā ar jaunatni.

4. Spēja izvērtēt, kādi pasākumi, projekti un programmas ir nepieciešamas jauniešiem, kā arī, ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus par to saturu, metodēm un mērķauditoriju.

5. Spēja izvēlēties un organizēt jauniešu vecumam piemērotus informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas un analizēt to rezultātus.

6. Spēja izstrādāt pasākumu, projektu un programmu saturu, formu un darba metodes.

7. Spēja izvērtēt jauniešu izglītības, brīvā laika lietderīgas izmantošanas un izaugsmes vajadzības, ja nepieciešams, iesaistīt jauniešus dažādos pasākumos, projektos un programmās.

8. Spēja motivēt jauniešus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

9. Spēja apmācīt jauniešus pasākumu, projektu un programmu plānošanā un īstenošanā.

10. Spēja veicināt jauniešos pilsonisko līdzdalību.

11. Spēja veidot jauniešos izpratni par darba dzīvi, karjeras izvēli un neformālo izglītību.

84

12. Spēja veicināt jauniešos saskarsmes un uzvedības kultūras veidošanos.

13. Spēja sekmēt jauniešu tikumisko īpašību attīstību.

14. Spēja konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā.

15. Spēja rast kompromisa risinājumus.

16. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas par jaunatnes politikas

jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā.

17. Spēja veicināt pozitīvu attieksmi pret neformālo izglītību un brīvprātīgo darbu, norādot uz tā pozitīvajiem aspektiem.

18. Spēja uzstāties auditorijas priekšā.

19. Spēja adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.

20. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

21. Spēja izmantot informāciju, lai optimizētu savu darbību.

22. Spēja atlasīt dažādām mērķauditorijām aktuālu informāciju, izmantojot Latvijas un starptautiskās informācijas avotus un iespējas.

23. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.

24. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos.

25. Spēja iesaistīt pasākumos, projektos un programmās dažādus speciālistus, kas saistīti ar darbu ar jaunatni.

26. Spēja iesaistīties jauniešu pasākumu, projektu un programmu īstenošanā, izvērtēšanā un pilnveidē.

27. Spēja izvērtēt jaunatnes politikas īstenošanu un apkopot priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei.

28. Spēja aprēķināt un piesaistīt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami pasākumu, projektu un programmu īstenošanai.

85

29. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības darba vidē.

30. Spēja izprast un piemērot tiesību aktus.



1. Izvirzīt mērķus un plānot to sasniegšanu.

2. Iegūt, analizēt un atlasīt informāciju un izmantot to.

3. Izvēlēties un izmantot metodiskos materiālus, mācību un audzināšanas

līdzekļus (saturu, metodes, formas).

4. Noteikt jauniešu individuālās īpatnības.

5. Noteikt un risināt problēmsituācijas.

6. Sadarboties ar personām, kas iesaistītas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.

7. Motivēt jauniešus lietderīgi izmantot brīvo laiku.

8. Veicināt jauniešos atbildības izjūtu.

9. Analizēt un pilnveidot savu darbību.

10. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.

11. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.

12. Informēt par savas darbības rezultātiem.

13. Novērtēt jauniešu sasniegumus neformālajā izglītībā, brīvprātīgajā darbā, sabiedriskajā dzīvē.

14. Attīstīt jauniešos pašnovērtēšanas prasmes.

15. Koordinēt neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu.

86

16. Vērtēt jauniešu personības attīstību.

17. Atbilstoši kompetencei veikt pētniecības darbu jaunatnes politikas jomā.

18. Veidot darbam nepieciešamos izdales materiālus.

19. Konsultēt jaunatnes organizāciju (biedrību) dibināšanas jautājumos.

20. Nodrošināt jauniešus ar informāciju atbilstoši viņu uztverei.

21. Konsultēt jaunatnes politikas jomā.

22. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

23. Veicināt jauniešos līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

24. Attīstīt jauniešos saskarsmes spējas.

25. Mācīt jauniešus pieņemt argumentētus un izvērtētus lēmumus.

26. Piemērot dokumentu pārvaldības noteikumus.

27. Izprast jauniešu vecumposmu īpatnības un celt jauniešos pašapziņu.

28. Pārzināt un izmantot dažādas audzināšanas un neformālās izglītības metodes.

29. Lietot vispārīgos ētikas principus.

30. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.

31. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.





87


zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. speciālā pedagoģija; 1.2. sociālā pedagoģija; 1.3. veselīgs dzīvesveids; 1.4. vecumposmu psiholoģija; 1.5. komercdarbības pamati; 1.6. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes lietas un tās reglamentējošie

dokumenti; 2.2. cilvēktiesības; 2.3. normatīvie akti bērnu un jauniešu nodarbinātības jomā; 2.4. informācijas aprites organizēšana; 2.5. starpkultūru izglītība; 2.6. valsts un sabiedrība; 2.7. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības jauniešu vērtību sistēmā un

to interpretācija ikdienas dzīvē (piemēram, garīgums, taisnīgums, godīgums, kultūra, mīlestība, humānisms, sirdsapziņa, tikumība, tolerance);

2.8. uzvedības un saskarsmes kultūra; 2.9. atkarību profilakse; 2.10. reproduktīvā veselība; 2.11. saziņas organizācija; 2.12. biedrību un nodibinājumu dibināšanas process un pamatdokumenti; 2.13. personības un attīstības psiholoģija; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. projektu izstrāde, īstenošana un vadīšana; 3.2. prezentācijas un publiskas runas sagatavošana; 3.3. sadarbības organizēšana; 3.4. interneta resursu izmantošana; 3.5. jauniešu programmu veidošanas principi un īstenošanas metodes

(līderu, komandas veidošana); 3.6. darbības novērtēšanas metodes un principi; 3.7. informācijas tehnoloģijas; 3.8. vispārīgā pedagoģija un psiholoģija; 3.9. personīgā higiēna; 3.10. valsts valoda; 3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

88

3.12. bērnu tiesību aizsardzība; 3.13. vispārīgie ētikas principi; 3.14. saskarsmes psiholoģija; 3.15. pirmā palīdzība; 3.16. datorprasmes; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. darba aizsardzība; 3.19. vides aizsardzība.

1.18. Personāla vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – personāla vadītājs.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – personāla vadītājs nosaka un formulē uzņēmuma personāla vadības

stratēģiju, politiku un mērķus dinamiskā ekonomiskā vidē atbilstoši uzņēmuma mērķiem; analizē, novērtē un pilnveido uzņēmuma personāla vadības sistēmu; plāno un prognozē uzņēmuma personāla resursus, nodrošina uzņēmumu ar nepieciešamo personālu; organizē un vada uzņēmuma personāla struktūrvienības darbu; piedalās darba aizsardzības sistēmas izveidē un darbības nodrošināšanā, bet, noteiktos gadījumos, kontrolē darba aizsardzības sistēmas izveidi un veic tās darbības kontroli; sadarbojas ar uzņēmuma vadību un citu struktūrvienību vadītājiem personāla vadības stratēģisko mērķu sasniegšanā; konsultē uzņēmuma vadību un struktūrvienību vadītājus par darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un personāla vadības procesiem; seko līdzi tam, lai uzņēmumā tiktu ievērotas darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Personāla vadītājs strādā uzņēmumos.


1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko vidi,

darba tirgus attīstības tendences.

89

2. Spēja definēt uzņēmuma personāla darbības mērķus un pamatvirzienus.

3. Spēja analizēt uzņēmuma personāla statistikas datus.

4. Spēja izstrādāt uzņēmuma personāla vadības sistēmas optimizācijas plānus.

5. Spēja izprast uzņēmuma ekonomiskās darbības rādītājus.

6. Spēja plānot uzņēmuma personāla budžetu, personāla resursus un personāla nepieciešamo kompetenci, kā arī pienākumu sadali.

7. Spēja vadīt uzņēmuma personāla struktūrvienības darbu.

8. Spēja nodrošināt uzņēmuma personāla vadības funkciju (personāla lietvedība, personāla atlase, apmācības, personāla attīstība, darba samaksas sistēma, motivēšanas sistēma, novērtēšanas sistēma u.c.).

9. Spēja izprast darba aizsardzības sistēmu un vadīt darba aizsardzības speciālistu darbu.

10. Spēja izstrādāt uzņēmuma organizatorisko struktūru.

11. Spēja organizēt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

12. Spēja vadīt un organizēt kolektīvās pārrunas un panākt vienošanos.

13. Spēja izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.

14. Spēja izprast darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un spēja nodrošināt to izpildi.


16. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.


1. Izprast darba tirgū notiekošos procesus un pieņemt lēmumus atbilstoši

situācijas izmaiņām.

2. Plānot un organizēt savu darbu.

90

3. Pielietot iegūtās zināšanas personāla vadībā.

4. Sastādīt uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa personāla plānus.

5. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmsituācijas.

6. Prast pieņemt lēmumus.

7. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

8. Formulēt uzņēmuma personāla vadības mērķus.

9. Organizēt un vadīt personāla struktūrvienības darbu.

10. Pielietot vadības informācijas sistēmas uzņēmuma personāla vadīšanas procesa nodrošināšanā.

11. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma personāla vadībā.

12. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.

13. Apgūt jaunas zināšanas patstāvīgi.

14. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

15. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

16. Orientēties uzņēmuma darbu reglamentējošos dokumentos, darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos.

17. Prast strādāt komandā/ grupā.

18. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

19. Spēt mutiski un rakstiski sazināties divās svešvalodās.


21. Sadarboties ar darbiniekiem un darbinieku pārstāvjiem, partneriem, īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām.

91

22. Rīkoties atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un ētikas

normām.

23. Prast strādāt ar datoru.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. kvalitātes vadības sistēmas; 1.2. finanšu grāmatvedība; 1.3. tirgzinības; 1.4. vides aizsardzība.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. lietvedība; 2.2. personāla lietvedība; 2.3. statistika; 2.4. socioloģija; 2.5. komercdarbības tiesiskie pamati; 2.6. ekonomika; 2.7. iekšējā un ārējā komunikācija; 2.8. informācijas tehnoloģijas; 2.9. vadības grāmatvedība; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. personāla vadība; 3.2. projektu vadība; 3.3. profesionālā ētika; 3.4. organizāciju psiholoģija; 3.5. personības psiholoģija; 3.6. darba tiesiskās attiecības un sociālās tiesības; 3.7. darba aizsardzība; 3.8. lietišķā saskarsme; 3.9. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.10. valsts valoda augstākajā līmenī; 3.11. vadības zinības; 3.12. korporatīvā sociālā atbildība.

92

1.19. Programmēšanas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – programmēšanas inženieris.




2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums: – programmēšanas inženieris izstrādā programmatūru atbilstoši

funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, konfigurējot izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām; ievieš un uztur programmatūru un konsultē tās lietotājus; veic vides sagatavošanu programmatūras ieviešanai, kā arī sagatavo programmatūras testēšanas plānu un veic nepieciešamās programmatūras izmaiņas; analizē esošo situāciju; plāno programmatūras projektus; specificē prasības un sagatavo nepieciešamo lietotāja dokumentāciju; organizē un vada programmētāju darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.

Programmēšanas inženieris strādā uzņēmumos, kas veic programmatūras izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu.


1. Spēja kodēt, lasot un saprotot programmatūras projektējuma aprakstus.

2. Spēja kodēt, analizējot ieejas un izejas datus.

3. Spēja kodēt, konfigurējot izstrādes vidi.

4. Spēja kodēt, rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējumu un

kodēšanas vadlīnijām.

5. Spēja kodēt, konstruējot algoritmus.

6. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.

7. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.

93

8. Spēja kodēt, atkļūdojot programmas un veicot vienībtestēšanu.

9. Spēja kodēt, analizējot programmas izpildes laiku un to optimizējot.

10. Spēja kodēt, dokumentējot kodu.

11. Spēja kodēt, veidojot programmatūras instalāciju.

12. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.

13. Spēja kodēt, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.

14. Spēja projektēt, lasot un saprotot programmatūras prasību specifikācijas.

15. Spēja projektēt, iepazīstoties ar programmatūras projektējuma apraksta standartiem.

16. Spēja projektēt, veidojot un aprakstot programmatūras arhitektūru.

17. Spēja projektēt, analizējot dažādus tehniskos risinājumus un izvēloties piemērotāko.

18. Spēja projektēt, veidojot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli.

19. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju hierarhiju).

20. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.

21. Spēja projektēt lietotāja saskarnes.

22. Spēja projektēt, sagatavojot programmatūras projektējuma apraksta dokumentu.

23. Spēja uzturēt programmatūru, lasot un saprotot uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu.

24. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.

25. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi.

94

26. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņas programmatūrā.

27. Spēja uzturēt programmatūru, veicot uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību.

28. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju.

29. Spēja uzturēt programmatūru, konsultējot programmatūras lietotājus.

30. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai.

31. Spēja ieviest programmatūru, veicot datu pārnešanu.

32. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu.

33. Spēja ieviest programmatūru, iepazīstoties ar lietotāja dokumentāciju.

34. Spēja ieviest programmatūru, sniedzot konsultācijas programmatūras ieviešanas laikā.

35. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas plānu.

36. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas specifikāciju.

37. Spēja analizēt programmatūras testēšanas programmas kodu.

38. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas testpiemērus.

39. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.

40. Spēja izpildīt programmatūras testēšanas testpiemērus.

41. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus.

42. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācijā, projektējuma aprakstā, u.c.).

43. Spēja reproducēt programmatūras testēšanā konstatētās lietotāja kļūdas.

95

44. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas pārskata dokumentu.

45. Spēja specificēt prasības, iepazīstoties ar esošo pasūtītāja programmatūru.

46. Spēja specificēt prasības, analizējot prasību realizācijas iespējas.

47. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja dokumentācijas standartiem.

48. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja darījumu terminoloģiju.

49. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, rakstot un noformējot lietotāja dokumentācijas tekstu.

50. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, saskaņojot lietotāja dokumentāciju ar iebūvēto palīdzības sistēmu (Help).

51. Spēja plānot programmatūras projektu, prognozējot darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.

52. Spēja plānot programmatūras projektu, veicot individuālā darba plānošanu un kontroli.

53. Spēja plānot programmatūras projektu, piedaloties projekta gaitas izpildes apspriešanā.

54. Spēja plānot programmatūras projektu, izstrādājot programmēšanas vadlīnijas.



1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.

2. Lietot informācijas tehnoloģijas terminoloģiju valsts valodā un divās

svešvalodās.

3. Lietot operētājsistēmas.

4. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.

96

5. Piedalīties projektu vadīšanā.

6. Kodēt un atkļūdot programmas.

7. Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas.

8. Projektēt algoritmus un datu struktūras.

9. Izvēlēties uzdevumu risināšanai adekvātus līdzekļus.

10. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.

11. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.

12. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.

13. Analizēt programmas kodu.

14. Realizēt lietotāja saskarnes.

15. Lietot datu pieprasījumu valodas.

16. Mērīt programmatūras veiktspēju.

17. Lietot labu programmēšanas stilu.

18. Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus.

19. Veikt sistēmu projektēšanu.


21. Vadīt citus.

22. Veikt darbu patstāvīgi.

23. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

24. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

25. Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus, tos vadīt.

26. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

97

27. Noformēt lietišķos dokumentus.

28. Ievērot profesionālās ētikas principus.

29. Ievērot darba aizsardzības prasības.






1.1. darba aizsardzība un ergonomika; 1.2. programmatūras izstrādes projektu vadīšana.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ekonomika un komercdarbība; 2.2. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana; 2.3. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana; 2.4. datortīklu tehnoloģijas; 2.5. informācijas tehnoloģiju nozares tiesiskā regulējuma pamati un

standarti; 2.6. programmatūras inženierija; 2.7. darba tiesiskās attiecības; 2.8. vides aizsardzība; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.2. matemātika; 3.3. saskarsme un profesionālā ētika; 3.4. lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums; 3.5. programmēšanas valodas; 3.6. datu bāzu tehnoloģijas; 3.7. programmatūras izstrādes tehnoloģijas; 3.8. objektorientētā programmēšana; 3.9. datu struktūras un algoritmi; 3.10. interneta tehnoloģijas;

98

3.11. valsts valoda.

1.20. Jurista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jurists.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam uzsāktās studijās iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē,

iztulko un piemēro tiesību normas, izstrādā, analizē un apliecina juridiskus dokumentus, sniedz juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību (sniedz juridiskās konsultācijas un veic tiesību subjektu pārstāvību), veic juridiskas darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.

Jurists veic tiesneša, prokurora, zvērināta advokāta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja un maksātnespējas administratora darbu un darbu citās profesijās, kurās nepieciešama jurista kvalifikācija. Jurists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja metodoloģiski pareizi atrast, analizēt un piemērot tiesību normas.

2. Spēja izstrādāt, analizēt un apliecināt tiesisku darījumu dokumentus un

tiesību piemērošanas aktus.

3. Spēja sastādīt procesuālos dokumentus (piemēram, iesniegumus iestādēm un pieteikumus tiesām, blakus sūdzības, administratīvus aktus, tiesas nolēmumus).

4. Spēja sniegt juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību.

99

5. Spēja veikt tiesību subjektu pārstāvību.

6. Spēja izstrādāt un analizēt normatīvo aktu projektus.

7. Spēja veikt tiesību normās paredzētās procesuālās darbības

civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā un Satversmes tiesas procesā.

8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.



1. Noskaidrot un vērtēt lietas būtiskos faktiskos apstākļus (tai skaitā

prasme savākt, apstrādāt, analizēt un vērtēt informāciju, tajā skaitā pierādījumus).

2. Veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.

3. Argumentēt un izklāstīt izdarītos juridiskos slēdzienus.

4. Atrast piemērojamās tiesību normas.

5. Izpētīt tiesību normas pieņemšanas vēsturiskos apstākļus, noteikt tiesību normas mērķi un tiesību normas vietu tiesību sistēmā (prasme iztulkot tiesību normas).

6. Veikt tiesību tālākveidošanu un efektīvi izmantot citas juridiskās metodes.

7. Izveidot loģisku un pārskatāmu juridiskā dokumenta struktūru.

8. Veidot pareizu tiesību normu un citu juridisko tekstu struktūru.

9. Vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu.

10. Izstrādāt juridiskus dokumentus atbilstoši tiesību normām un personu interesēm.

11. Publiski uzstāties.

100

12. Veikt aizstāvības funkcijas kriminālprocesā.

13. Veikt valsts apsūdzības uzturētāja funkcijas kriminālprocesā.

14. Veikt pārstāvības funkcijas civilprocesā, administratīvajā procesā,

Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā.

15. Veikt civilprocesa, administratīvā procesa, Satversmes tiesas procesa un kriminālprocesa virzīšanu.

16. Ievērot profesionālās ētikas normas.

17. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes.

18. Organizēt un veikt pētījuma ar zinātnisku vērtību izstrādāšanu jurisprudencē.

19. Izmantot normatīvo aktu jaunrades tehniku.

20. Orientēties Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību sistēmā.


22. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. datorzinības; 1.2. loģika; 1.3. zinātniskā darba izstrādāšanas pamati; 1.4. mediācijas pamatprincipi; 1.5. psiholoģijas pamati; 1.6. saskarsmes kultūra; 1.7. vadības teorijas pamati; 1.8. latīņu valodas pamati.

101


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vides tiesības; 2.2. nodokļu tiesības; 2.3. lietvedība; 2.4. romiešu civiltiesības; 2.5. jūras tiesības; 2.6. vispārīgā valsts zinātne; 2.7. fizisko personu datu aizsardzības tiesības; 2.8. ārvalstu tiesību vēsture; 2.9. sociālās tiesības; 2.10. pašvaldību tiesības; 2.11. baznīcas tiesības; 2.12. starptautiskās tirdzniecības tiesības; 2.13. tiesību socioloģija; 2.14. konkurences tiesības; 2.15. kriminoloģija; 2.16. kriminālistika; 2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tiesību teorija; 3.2. Latvijas tiesību vēsture; 3.3. tiesību filozofija; 3.4. konstitucionālās tiesības; 3.5. administratīvās tiesības; 3.6. administratīvais process; 3.7. civiltiesību vispārīgā daļa; 3.8. saistību tiesības; 3.9. lietu tiesības; 3.10. ģimenes tiesības; 3.11. mantojuma tiesības; 3.12. intelektuālā īpašuma tiesības; 3.13. komerctiesības; 3.14. darba tiesības; 3.15. civilprocess; 3.16. krimināltiesības; 3.17. kriminālprocess; 3.18. tiesību aizsardzības iestādes; 3.19. Eiropas Savienības tiesības; 3.20. starptautiskās publiskās tiesības; 3.21. starptautiskās privāttiesības;

102

3.22. profesionālā ētika; 3.23. juridiskā retorika (tai skaitā runas māksla); 3.24. valsts valoda; 3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas

Savienības dalībvalsts valsts valoda.

1.21. Juriskonsulta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – juriskonsults.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – juriskonsults civilprocesā, administratīvajā procesā, disciplinārlietās,

publisko, kā arī starptautisko un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību jomā patstāvīgi veic darbības, kas saistītas ar materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu, tiesu prakses izmantošanu, kā arī pilda citus darba vai amata pienākumus atbilstoši ieņemamā amata vai darba pienākumu aprakstam; izstrādā juridiskos dokumentus, nodrošina pārstāvību tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēs, starptautiskās organizācijās, Eiropas Savienībā, tiesās un citās institūcijās.

Juriskonsults strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja orientēties Latvijas, starptautisko un Eiropas Savienības

(Kopienu) tiesību sistēmās.

2. Spēja patstāvīgi izmantot tiesību avotus.

3. Spēja pastāvīgi sekot izmaiņām politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos.

4. Spēja sekot tiesu praksei un juridiskai literatūrai.

103

5. Spēja pārzināt juridiskās metodes.

6. Spēja izmantot problēmas atrisināšanai lietderīgāko juridisko metodi.

7. Spēja konsultēt personas juridiskajos jautājumos.

8. Spēja pārstāvēt valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas juridisku jautājumu risināšanā.

9. Spēja izstrādāt juridiskos dokumentus.

10. Spēja prezentēt informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus.

11. Spēja argumentēt juridiskos slēdzienus.

12. Spēja pētīt juridisko informāciju.

13. Spēja atlasīt nepieciešamo juridisko informāciju.

14. Spēja sistematizēt iegūto juridisko informāciju, izmantot iegūto informāciju lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un izpildē.

15. Spēja veikt profesionālu un/vai zinātnisku pētniecību atbilstoši profesionālajai un ieņemamā amata specifikai.

16. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.



1. Izmantot un piemērot juridiskās teorētiskās zināšanas un praktiskās

iemaņas juriskonsulta darbā un amatā.


3. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.


5. Spēt loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

104

6. Izprast un pielietot juridiskās analīzes un sistēmas likumsakarības.

7. Orientēties Latvijas, Eiropas Savienības (Kopienu) un starptautisko

tiesību sistēmā.

8. Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas.

9. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

10. Pārzināt galveno starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institucionālo sistēmu.

11. Identificēt juridiskās problēmas un šo problēmu atrisināšanai nozīmīgos faktus.

12. Izmantot juridiskās metodes juridisko problēmu un konfliktu risināšanā.

13. Sagatavot, organizēt un veikt juridisko problēmu atrisināšanai nepieciešamās tiesiskās darbības materiālo un procesuālo tiesību jomā.

14. Izstrādāt juridiskos dokumentus.

15. Spēt patstāvīgi vai darba grupu ietvaros prezentēt informatīvos ziņojumus, kā arī tiesību aktu projektus.

16. Atlasīt un apstrādāt darba uzdevumu izpildīšanai nepieciešamo juridisko informāciju, izmantojot piemērotas juridiskās pētniecības metodes un informācijas tehnoloģijas.

17. Spēt piemēroties jurista amata prasībām neatkarīgi no jurista amata darbības jomas un pildīt atbilstošos darba un amata pienākumus.

18. Spēt pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu informāciju un iemaņas.

19. Organizēt, plānot un kontrolēt savu un pakļauto darbinieku (ierēdņu) darbu.

20. Veikt darbu patstāvīgi vai kolektīvi kopā ar citu profesiju pārstāvjiem.

21. Spēt noteikt darba uzdevumu prioritātes.

105

22. Pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu.

23. Ievērot profesionālās ētikas noteikumus un vispārpieņemtās morāles normas.

24. Lietot datorprogrammas un citas informācijas tehnoloģijas.

25. Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī, reģionā, Eiropas Savienībā (Kopienās) un pasaulē.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomika; 1.2. vēsture; 1.3. politikas zinātnes.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. tiesību vēsture; 2.2. tiesību filozofija; 2.3. vides tiesības; 2.4. finanšu un nodokļu tiesības; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tiesību teorija; 3.2. konstitucionālās tiesības; 3.3. administratīvās tiesības; 3.4. administratīvais process; 3.5. pašvaldību tiesības; 3.6. civiltiesības; 3.7. komerctiesības; 3.8. darba tiesības; 3.9. komerctiesības; 3.10. civilprocess; 3.11. Eiropas Savienības (Kopienu) tiesības; 3.12. cilvēktiesības; 3.13. profesionālā ētika; 3.14. lietišķā informātika; 3.15. komunikāciju prasme;

106

3.16. lietvedība; 3.17. intelektuālā īpašuma tiesības; 3.18. krimināltiesības; 3.19. kriminālprocess; 3.20. starptautiskās tiesības; 3.21. valsts valoda; 3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas

Savienības dalībvalsts valsts valoda.

1.22. Baznīcas mūziķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – baznīcas mūziķis.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – baznīcas mūziķis ir muzikālu un teoloģisku izglītību ieguvis neordinēts

baznīcas darbinieks, kas mācītāja pārraudzībā vada un veido draudzes mūzikas dzīvi saskaņā ar savas baznīcas mācību un savas baznīcas apstiprinātajā liturģiskajā kontekstā; prot vadīt kori un spēlēt mūzikas instrumentus, nodrošinot dievkalpošanas norisēm nepieciešamo muzikāli liturģisko izveidojumu; izstrādā plānu muzikāli liturģiskā darba veidošanai un attīstīšanai konkrētā draudzē saskaņā ar baznīcas normatīvajiem dokumentiem un dotajām vadlīnijām; veido un organizē savu darbu, izmantodams visas iespējas, kas ir draudzē, kurā viņš strādā; plānojot darbu savā nozarē, sadarbojas ar citu draudzes nozaru darbiniekiem; savu liturģiski muzikālo darbu teoloģiski pamato.

Baznīcas mūziķis strādā Luteriskajā Baznīcā un Romas Katoļu baznīcā, kā arī tiek nodarbināts citās konfesijās, kuru kulta darbību kvalitatīvai nodrošināšanai nepieciešams draudzes darbinieks, un kura kompetences, prasmes, pienākumi un uzdevumi atbilst šim standartam.


107

1. Spēja draudzes mācītāja pārraudzībā atbildīgi un patstāvīgi veidot muzikāli liturģisko darbu draudzē atbilstoši baznīcas noteiktajai liturģiskajai un administratīvajai kārtībai.

2. Spēja spēlēt baznīcas dievkalpojumu norisei nepieciešamos mūzikas instrumentus.

3. Spēja vadīt un veidot draudzes dziedāšanu.

4. Spēja organizēt un vadīt draudzes kolektīvās muzicēšanas vienības.

5. Spēja organizēt, radoši un profesionāli attīstīt draudzes mūzikas dzīvi.

6. Spēja sagatavot repertuāru atbilstoši baznīcas liturģiskajam kontekstam.

7. Spēja teoloģiski reflektēt un pamatot baznīcas muzikālo un liturģisko norišu saturu.

8. Spēja radoši sazināties savas darbības lauka ietvaros baznīcā un ārpus tās.


10. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.

11. Spēja pilnveidot savu teoloģisko un muzikālo izglītību patstāvīgas prakses veikšanai.

12. Spēja izvērtēt un analizēt veikto pašizglītošanās darbu.



1. Prast radoši veidot draudzes mūzikas dzīvi, iekļaujot to baznīcas

noteiktajās dievkalpošanas norisēs.

2. Prast lietot muzikālu un liturģisku saturu draudzes dzīves bagātināšanai un aktivitātes veicināšanai.

3. Prast izvērtēt, plānot un sagatavot dievkalpojumā atskaņojamo mūziku saskaņā ar baznīcas noteikto attiecīgā laika liturģisko kontekstu, ņemot vērā

108

dievkalpojuma veidu (mesa, stundu lūgšanas, dažādi svētbrīži, kā laulība, izvadīšana utt.) un liturģiskā gada laiku.

4. Prast kvalitatīvi iesaistīt ērģeles un citus instrumentus draudzes dievkalpojuma norisē.

5. Prast profesionāli atskaņot ērģeļmūziku, kā arī spēlēt citus mūzikas instrumentus gan solo, gan arī kā pavadījumu korim, ansamblim vai solistiem.

6. Prast radoši un profesionāli veidot draudzes dziesmu ievadu un pavadījumu.

7. Prast veidot atbilstošu pavadījumu liturģiskajām norisēm.

8. Prast atskaņot dievkalpošanai piemērotus ērģeļu skaņdarbus.

9. Prast attīstīt un vadīt darbu visās mūzikas jomās, kādas attiecīgajā draudzē iespējamas, (pieaugušo koris; bērnu koris; jauniešu ansamblis; bazūņkoris; blokflautu ansamblis).

10. Prast kontaktēties ar muzikālo vienību dalībniekiem un vadītājiem.

11. Prast organizēt draudzes muzikālo darbu diakonijas un misijas darba ietvaros.

12. Prast organizēt, veidot un vadīt mūzikas pasākumus draudzē ārpus dievkalpojumiem, piemēram, koncertus, uzvedumus, utt., saskaņā ar baznīcas liturģisko gadu.

13. Ievērot baznīcas un valsts tiesību normas.

14. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.


16. Prast strādāt mācītāja pārraudzībā.

17. Prast sazināties un sadarboties ar citu draudzes struktūrvienību darbiniekiem.

18. Spēt pašizglītoties, regulāri vingrinoties instrumenta spēlē, izkopjot muzikālās vadīšanas prasmi un apmeklējot izglītojošus kursus.


109



22. Ar izpratni pielietot muzikālās un teoloģiskās pētniecības

sasniegumus.

23. Piedalīties kolēģu profesionālajā pilnveidē.


25. Lietot verbālas un neverbālas saskarsmes metodes.

26. Uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

27. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas.

28. Vākt, analizēt, apkopot un sniegt tālāk informāciju.

29. Lietot datoru informācijas iegūšanai un apstrādei.

30. Analizēt un dokumentēt faktus.


32. Motivēt līdzstrādniekus uz sadarbību.

33. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.

34. Noteikt darba prioritātes un izvirzīt uzdevumus.

35. Strādāt atbilstoši savai profesionālajai kompetencei, apzināties savus pienākumus, ierobežojumus un iespējas.

36. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

37. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības prasībām.


110


1.2. psiholoģijas pamati; 1.3. vadības pamati; 1.4. prezentācijas pamati; 1.5. datorzinības; 1.6. latīņu valodas pamati; 1.7. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. baznīcas struktūra; 2.2. baznīcas vēstures pamati; 2.3. divu svešvalodu pielietojums baznīcas tradicionālajos liturģijas

tekstos; 2.4. Svētie Raksti; 2.5. baznīcas mācības pamati; 2.6. pedagoģijas pamati; 2.7. mūzikas instrumentu (ērģeļu, klavieru, pūšamo instrumentu) uzbūve; 2.8. elpošanas un balss fizioloģijas principi un higiēna; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. dievkalpojumu uzbūve; 3.2. liturģijas vēsture; 3.3. baznīcas mūzikas vēsture; 3.4. mūzikas instrumentu – ērģeļu, klavieru un pūšaminstrumentu spēles

specifika; 3.5. diriģēšanas pamati un kora darba metodika; 3.6. improvizācijas mācība; 3.7. mūzikas teorija (mūzikas formas mācība, harmonija, stilistika); 3.8. mūzikas instrumentu kopšana; 3.9. ģenerālbasa principi; 3.10. vokālā darba metodika; 3.11. profesionālā ētika; 3.12. darba aizsardzība; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.15. valsts valoda.

1.23. Scenārista profesijas standarts


111

1. Profesijas nosaukums – scenārists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – scenārists ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo

mediju, producēšanas, filmu kompāniju vai publisku pasākumu veidošanas jomā; patstāvīgi vai kopā ar citiem speciālistiem, vai arī pēc pasūtījuma, izmantojot pieejamo informāciju un pamatojoties uz savu radošo potenciālu un apgūtajām zināšanām, izveido audiovizuāla darba vai pasākuma scenāriju; darbojoties radošajā komandā kopīgi ar režisoru, redaktoru, audiovizuāla ieraksta, tiešraides vai pasākuma dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai scenārists piedāvā optimālo saturisko risinājumu; pārzina audiovizuālo darbu un pasākumu izveides specifiku, dažādos žanrus un dramaturģijas pamatprincipus.

Scenārists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.

2. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības.

3. Spēja atrast un pielietot informāciju.

4. Spēja strādāt pie radošās idejas izstrādes.

5. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.

6. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus.

7. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā.

8. Spēja argumentēt savu viedokli.

9. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt

nepieciešamos lēmumus.

112

10. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un

sekot nozares aktualitātēm.

11. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem.

12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesības un plašsaziņas līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus.



1. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un žanrus.

2. Pārzināt dramaturģisko darbu analīzes pamatus.

3. Pārzināt radošā procesa psiholoģijas pamatus.

4. Pārzināt dialogu rakstīšanas pamatprincipus.

5. Analizēt un atlasīt nepieciešamo informāciju.

6. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

7. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem speciālistiem.

8. Organizēt savu darba vietu.

9. Pārzināt audiovizuālā darba un pasākumu tapšanas procesa

pamatprincipus.

10. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku.

11. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.

12. Pārzināt galvenos audiovizuālo darbu un pasākumu žanrus.

13. Pārzināt dažādu audiovizuālo darbu formātus un to specifiku.

14. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo mediju specifiku.

15. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo valodu.

113

16. Izprast video un kino montāžas pamatprincipus.

17. Izprast operatora darba pamatprincipus.



20. Lietot audiovizuālās nozares standartus un simboliku.

21. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas.

22. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par

laikmetīgajiem radošajiem risinājumiem.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēsture; 2.4. literatūras vēsture; 2.5. filozofija; 2.6. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.8. tēlotāja māksla (tēla psiholoģija, kompozīcija, krāsu mācība); 2.9. foto estētika; 2.10. video estētika; 2.11. televīzijas režijas pamati; 2.12. darba tiesiskās attiecības; 2.13. darba aizsardzība;

114

2.14. vides aizsardzība; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. radošā procesa psiholoģija; 3.2. semantika un semiotika; 3.3. valsts valoda; 3.4. televīzijas un kino dramaturģijas pamati; 3.5. audiovizuālo darbu žurnālistikas pamati; 3.6. televīzijas scenārija izveide; 3.7. pasākumu scenārija izveide; 3.8. scenārista darbs; 3.9. personības izaugsmes metodoloģija; 3.10. divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.24. Žurnālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – žurnālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – žurnālists vāc, apstrādā, analizē un pasniedz aktuālu informāciju

dažādos žurnālistikas žanros un formātos atbilstoši izvēlētajam medija tipam un žurnālistikas kā profesionālas darbības pamatprincipiem; veic savus profesionālos uzdevumus atbilstoši vārda brīvības principiem un tiesiskajam regulējumam, kā arī tiecoties sasniegt augstākos profesionālos, ieskaitot profesionālās ētikas, standartus; godīgi kalpo sabiedrības daudzveidīgajām un ilgtspējīgas mediju sistēmas interesēm.

Žurnālists profesionālos uzdevumus veic saskaņā ar sabiedrības vērtībām, kas ietver viedokļu daudzveidību un visu sabiedrības grupu tiesības uz publiskās telpas pieejamību.

Žurnālists strādā dažāda tipa mediju organizācijās vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


115


1. Spēja izvēlēties informācijas vākšanas metodes un apstrādāt informāciju atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar izvēlētā mediju tipa un žurnālistikas žanra pamatprasībām.

2. Spēja intervēt, veikt novērojumu, eksperimentu un veikt dokumentu analīzi.

3. Spēja strādāt preses konferencē un strādāt ar citām informācijas vākšanas metodēm, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

4. Spēja organizēt darbu ar informācijas avotiem, sistematizēt un līdzsvaroti izmantot informācijas avotus (dokumentus, sabiedrisko attiecību profesionāļu gatavotu informāciju medijiem – preses relīzes, fona informāciju, viedokļus u.c.).

5. Spēja pārbaudīt informācijas avotu atbilstību nepieciešamajai tēmai vai žanram un pārliecināties par to sniegtās informācijas patiesīgumu (atbilstību faktiem).

6. Spēja informācijas vākšanā un atlasē ievērot precizitāti, būt akurātam un ieturēt kritisku distanci pret avotiem, rūpēties par vispusīgumu, izvairīties no tendenciozitātes, fiksēt dažādu iesaistīto pušu viedokļus un nodrošināt iespējami pilnīgu faktu noskaidrošanu.

7. Spēja uzkrāt, izkārtot, organizēt un strukturēt informāciju, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

8. Spēja skaidrot, analizēt, interpretēt un komentēt iegūto informāciju.

9. Spēja rūpīgi pārbaudīt un salīdzināt iegūtos faktus un viedokļus, ievērot precizitāti, pārliecināties par to patiesumu un ticamību.

10. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar izvēlētā mediju tipa un žurnālistikas žanra principiem.

11. Spēja pasniegt žurnālistikas materiālu, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

12. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši valsts valodas runas un rakstu kultūras, kā arī runas tehnikas vadlīnijām.

116

13. Spēja, pasniedzot informāciju ziņu žurnālistikā, līdzsvaroti atainot viedokļu un balsu (viedokļu autoru) daudzveidību, izvairīties identificēties ar kādu nostāju un paust savu vērtējumu.

14. Spēja plānot, organizēt un vadīt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas procesus (tēmas izvēle, darba uzdevuma formulēšana, redakcionālā plānošana, rediģēšana u.c.) gan individuāli, gan mediju organizācijas, it īpaši redakcijas vadības, ietvaros.

15. Spēja nodrošināt žurnālistikas teksta saikni ar auditoriju, veidot atgriezenisko saikni ar auditoriju un nodrošināt auditorijas iesaistīšanas iespējas.

16. Spēja profesionāli sadarboties ar mediju organizācijas tirgzinību (tirgvedību) un sabiedriskajām attiecībām.

17. Spēja nodrošināt informācijas sistematizēšanu un arhivēšanu kvalitatīvam darbam nepieciešamā apjomā.

18. Spēja vadīt žurnālistikas kvalitātes vērtēšanu un izstrādāt mehānismus kvalitātes uzlabošanai.

19. Spēja attīstīt žurnālistikas kvalitāti nodrošinošo infrastruktūru (mediju pētījumus, mediju žurnālistiku, mediju izglītību, profesionālo presi, profesionālās un publiskās apvienības).

20. Spēja vadīt informācijas procesus un veikt citus profesionālos uzdevumus saskaņā ar profesijas normatīvo aktu prasībām un ilgtspējīgas mediju sistēmas interesēm, palielinot mediju ticamību, kā arī tiecoties sasniegt augstākos profesionālās ētikas standartus.

21. Spēja nodrošināt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas procesa kvalitāti atbilstoši žurnālistikas labas prakses profesionālajiem standartiem (ziņas un komentāra nošķiršana, godīga un rūpīga informācijas vākšana, atlase, apstrāde, analīze un pasniegšana, patiesa informācija, līdzsvarota informācija, viedokļu un balsu (viedokļu autoru) daudzveidība utt.).

22. Spēja godīgi kalpot sabiedrības daudzveidīgajām un sociāli atbildīga mediju komercdarbības interesēm.

23. Spēja veikt žurnālista profesionālos uzdevumus saskaņā ar demokrātiskās kultūras vērtībām.

117

24. Spēja pilnveidot zināšanas un prasmes pašmācības ceļā, iespēju robežās apmeklēt konferences, kursus, seminārus, kas veltīti mediju un žurnālistikas tematikai.

25. Spēja sekot līdzi jaunākajām tendencēm žurnālistikas un mediju nozares attīstībā, pilnveidot savas zināšanas un prasmes atbilstoši nozares attīstībai, īpaši jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.



1. Veikt darbu individuāli vai sadarboties komandā/grupā.

2. Prast efektīvi plānot un organizēt savu darbu, noteikt izpildāmo darbu

prioritātes.

3. Spēt patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

4. Spēt pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

5. Ievērot vispārīgos ētikas principus mērķu formulēšanā un to sasniegšanā.


7. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes tālākizglītības procesā.

8. Spēt pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.


10. Spēt orientēties aktuālajos Latvijas un pasaules politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos procesos, izprast tos.

11. Prast lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

12. Analizēt, sistematizēt jaunos datus un informāciju ar mērķi iegūt jaunas zināšanas.

13. Attīstīt saskarsmes prasmes.

118

14. Izprast katram medija tipam un žanram raksturīgās profesionālās ētikas prasības.

15. Pielietot katram medija tipam un žurnālistikas žanram raksturīgos valodas izteiksmes līdzekļus.

16. Pielietot jauniegūtās zināšanas informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas procesā.

17. Veidot avotu un informācijas tematiskās datu bāzes.

18. Spēt izvērtēt savas kompetences robežas atkarībā no dotā uzdevuma, pienākumiem un statusa mediju organizācijā.

19. Vākt, atlasīt, apkopot, apstrādāt un pasniegt (prezentēt) informāciju atbilstoši izvēlētajam mediju tipam un žanram, spējot informācijā atšķirt mediju tipam un žurnālistikas žanram atbilstošas satura daļas.

20. Spēt interpretēt informāciju, ievērojot žanra konvencionālās prasības (skaidrot, analizēt vai komentēt).

21. Spēt kritiski izvērtēt informācijas avotus un izvēlētās informācijas vākšanas metodes, pārliecināties par avotu ticamību, tiekties pēc patiesas informācijas, ziņās līdzsvarot pretējus viedokļus un ievērot informācijas avotu daudzveidības principu.

22. Plānot, organizēt un vadīt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas (prezentēšanas) procesus.

23. Ievērot normatīvo aktu prasības žurnālistikas un mediju jomā un profesionālās ētikas kodeksu normas.

24. Izprast mediju satura producēšanas, kā arī lietošanas un interpretācijas teorētiskās atziņas.

25. Attīstīt prasmes radīt jaunus mediju satura formātus (rubrikas, slejas, starpžanru formātus), kas atbilstu mediju tehnoloģiju un satura attīstības tendencēm.

26. Prast izmantot informācijas tehnoloģijas atbilstoši medija tipam.

27. Prast darboties preses, televīzijas un radio, kā arī interneta žurnālistikas specifikas ietvaros.

119





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. saskarsmes pamati; 1.2. komercdarbības pamati; 1.3. eksaktās un dabas zinātnes.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. saziņas teorijas; 2.2. mediju ekonomika un vadība; 2.3. politoloģija; 2.4. socioloģija; 2.5. ekonomika; 2.6. kultūras vēsture u.c. sociālās zinātnes; 2.7. mediju pētniecība; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. žurnālistika; 3.2. mediju ētika un normatīvie akti žurnālistikas un mediju jomā; 3.3. mūsdienu komunikācijas un informācijas tehnoloģijas; 3.4. valsts valoda; 3.5. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.6. darba aizsardzība; 3.7. vides aizsardzība; 3.8. darba tiesiskās attiecības.

1.25. Skaņu režisora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – skaņu režisors.



120



2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – skaņu režisors ir speciālists, kurš ir apguvis zināšanas par mūzikas

attīstības procesiem, dažādu laikmetu mūzikas stiliem un žanriem, skanējuma estētiku, kā arī prasmes strādāt ar mūzikas ierakstu un apskaņošanas tehnoloģijām, veikt publisku pasākumu apskaņošanu un skaņu ierakstus, radīt skaņas partitūras; atbilstoši darba uzdevumam veikt ar apskaņošanas un skaņas ieraksta darbību saistītu pasūtījumu izpildi – skaņas sistēmu veidošanu, skaņas sistēmas instalācijas plānošanu, koncertu un publisku pasākumu apskaņošanu, skaņas ierakstu veikšanu, skaņas partitūras veidošanu, skaņas ieraksta pēcapstrādi (mastering), telpu akustisko parametru mērījumus, ekspertīzi par skaņu ierakstu un apskaņošanas tehnoloģiju pielietojumiem.

Skaņu režisors strādā kultūras un izglītības institūcijās, kino industrijā, televīzijā, radio, apskaņošanas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja orientēties telpu akustikas jautājumos.

2. Spēja pārzināt mūzikas attīstības procesus, dažādu laikmetu mūzikas

stilus un žanrus, skanējuma estētiku.

3. Spēja pārzināt dažādu mūzikas instrumentu spektrālo sastāvu, sakarības starp signāla spektru un tembru.

4. Spēja orientēties dažādu mūzikas stilu ierakstu specifikā.

5. Spēja pārzināt mūzikas tehnoloģiju attīstības procesus, analogo un digitālo apskaņošanas un skaņu ierakstu tehnoloģiju.

6. Spēja ar tehnikas palīdzību izveidot savu skaņas (skanējuma) modeli, radoši strādāt ar skaņas ieraksta tehnoloģijām.

7. Spēja pārzināt skaņu ierakstu tehnoloģiju veidus.

8. Spēja pārzināt mikrofonu izvietojumu tehnikas.

9. Spēja sadarboties ar atskaņotājmāksliniekiem, dot ieteikumus ieraksta tapšanā un apskaņošanas procesā.

121

10. Spēja pielietot specializētās datorprogrammas apskaņošanas un

ierakstu procesā.

11. Spēja pārzināt mikrofonu, skaļruņu, pastiprinātāju, miksēšanas pulšu, signālu apstrādes ierīču darbības principus un raksturojošos parametrus.

12. Spēja organizēt darbu skaņu ierakstu studijā – plānot darba kārtību un konfigurēt tehniku.

13. Spēja pārzināt mūzikas tehnoloģiju attīstības procesus, analogo un digitālo apskaņošanas un skaņu ierakstu tehnoloģiju.

14. Spēja pārzināt skaņas sintēzes pamatprincipus.

15. Spēja formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus par skaņu ierakstu un apskaņošanas tehnoloģijām, to inovācijām, izskaidrot un argumentēti diskutēt gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem.

16. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.

17. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

18. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.



1. Izmērīt un aprēķināt galvenos telpu akustiku raksturojošos parametrus.

2. Izvēlēties ieraksta vai apskaņošanas situācijai atbilstošu mikrofonu

daudzumu un tipus.

3. Strādāt ar analogu un digitālu skaņu miksēšanas pulti.

4. Izstrādāt apskaņošanas iekārtu un skaņu ierakstīšanas iekārtu izvietojuma un savienojumu shēmas.

5. Veikt testa mērījumus, noregulēt apskaņošanas iekārtu un skaņu ierakstīšanas iekārtas un optimizēt apskaņošanas sistēmu tehniskos parametrus.

122

6. Lietot ar apskaņošanu saistīto informācijas tehnoloģiju – skaņas signālu

rediģēšanas, signāla virzīšanas (routing), miksēšanas un māsterēšanas programmas.

7. Izmērīt un novērtēt dažādu audio komponenšu parametrus.

8. Sastādīt audio komponenšu (mikrofonu, pastiprinātāju, skaņas signālu apstrādes ierīču, skaļruņu) savienojumu shēmu.

9. Veikt audio sistēmas darbības modelēšanu ar datorprogrammas palīdzību.

10. Sastādīt audio sistēmas komponenšu un savienojumu specifikāciju.

11. Veikt kompleksus audio sistēmas mērījumus.

12. Optimizēt audio sistēmas darbību, izvēloties atbilstošu signālu pastiprinājuma struktūru.

13. Pārbaudīt audio sistēmas komponenšu atbilstību tehniskajām prasībām.

14. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.


16. Sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem.


18. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

19. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.





123




1.1. literatūras vēsture; 1.2. mākslas vēsture; 1.3. filozofija; 1.4. reliģiju vēsture; 1.5. ētika.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. mūzikas vēsture un teorija; 2.2. instrumentu mācība; 2.3. džeza un populārās mūzikas vēsture; 2.4. mūzikas formas mācība; 2.5. sociālā un saskarsmes psiholoģija; 2.6. pedagoģija; 2.7. komercdarbības pamati; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. akustika (telpu akustikas pamati, telpu akustikas parametru definīcijas

un mērvienības, telpu akustisko parametru ietekme uz skaņas viļņu izplatīšanos, telpu akustikas normatīvi, skaņas viļņu veidi, parametri un izplatīšanās mehānismi, skaņas lauka raksturojums, frekvenču joslas, skaņas līmeņi un to mērījums, psihoakustika);

3.2. elektrotehnika un elektronika (elektriskās strāvas, sprieguma un jaudas definīcijas un likumsakarības, elektronu plūsmas likumsakarības vadītājos, elektronikas elementu - rezistoru, indukcijas spoļu, kondensatoru, pusvadītāju - īpašības un darbības principi, elektronikas elementu savstarpējās iedarbības pamati un likumsakarības);

3.3. digitālo signālu principi (binārās matemātikas pamati, digitālu signālu veidošanas principi, digitālu signālu raksturojoši parametri, no analoga signāla uz digitālu signālu un no digitāla signāla uz analogu signālu pārveidošanas principi, digitālu signālu standartizēti interfeisi, digitālo signālu formāti, digitālu signālu parametri, pārveidošanas procesi starp dažādiem formātiem, datorprogrammu plug-in moduļu pielietošana);

3.4. digitālie skaņu faili (formāti, skaņas failu rediģēšanas principi, darbības principi ar skaņas failiem internetā, darbības procesi ar skaņas failiem datorā);

124

3.5. skaņu ierakstu tehnoloģijas (skaņu ierakstu tehnoloģijas veidi, skaņu ierakstu principi un metodes, mikrofonu izvietošanas tehnikas, ierakstu veikšanai nepieciešamo ierīču raksturojums);

3.6. audio sistēmu komponenti un sistēmu veidošanas principi (mikrofonu, skaļruņu, pastiprinātāju, miksēšanas pulšu, signālu apstrādes ierīču darbības principi un raksturojošie parametri, skaņas viļņu mijiedarbības principi un parametri, audio sistēmu komponenšu darbības principi un raksturojumi, audio savienojumu veidi un principi);

3.7. mūzikas instrumentu un vokāla spektrālais sastāvs, sakarības starp signāla spektru un tembru;

3.8. mūzikas notācija (dažādu laikmetu un stilu kamermūzikas, kora mūzikas un simfoniskā orķestra partitūru pieraksti);

3.9. elektroakustiskās mūzikas tehnikas (skaņas sintēze, nolašu veidošana, skaņas efektu darbība, elektroakustiskās mūzikas attīstības procesi);

3.10. skaņu ierakstu producēšana (skaņas modeļa izveide un atbilstošu tehnisko līdzekļu izvēle, producentam nepieciešamās saskarsmes prasmes ar atskaņotājmāksliniekiem un tehnoloģisko specifiku darbam skaņu ierakstu studijā);

3.11. daudzkanālu ierakstu sistēmu uzbūve un principi, standartu prasības daudzkanālu sistēmām, daudzkanālu sistēmu attīstības vēsture un nākotnes tendences;

3.12. skaņu ieraksta gala apstrāde (Mastering) (tehniskie parametri skaņu ieraksta gala noformēšanai, standartu prasības skaņu ierakstu formātiem, metodes psihoakustisku rezultātu sasniegšanai);

3.13. valsts valoda; 3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. zinātniskās pētniecības metodes; 3.19. nozares attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.26. Televīzijas režisora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – televīzijas režisors.





125

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – televīzijas režisors ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts

audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta jomā; piedalās audiovizuālo darbu veidošanā, sadarbībā ar scenāristu vai žurnālistu izstrādājot audiovizuālā darba radošo koncepciju un darbojoties radošajā komandā kopīgi ar operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu režisoru, stilistu, grimētāju, apgaismotāju un citiem tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, veidojot audiovizuālo darbu; atbilstoši radošajai koncepcijai televīzijas režisors realizē optimālu audiovizuālā darba risinājumu; veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju un sadarbībā ar videoinženieri veic videomateriāla pēcapstrādi un montāžu; lietotāja līmenī pārzina video režijas daudzkameru komutācijas pulti, dažādu videoefektu pielietošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dramaturģijas pamatprincipus, inscenējuma veidošanu, darbu ar aktieriem, dažādu žanru video estētiku, dažādus audiovizuālo darbu formātus, videomontāžas principus, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu.

Televīzijas režisors strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo darbu realizāciju.



4. Spēja izstrādāt audiovizuālā darba radošo koncepciju.

5. Spēja izstrādāt kvalitatīvu audiovizuālā darba režisora scenāriju.

6. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.



9. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus.

10. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši

darbības plānam.

126

11. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.


13. Spēja nodrošināt pastāvīgi kvalitatīvu audiovizuālā risinājuma realizāciju.

14. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.



17. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un plašsaziņas līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus.

18. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.




2. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.

3. Veikt audiovizuālo darbu fiksēšanu ar video režijas komutācijas pults

palīdzību.

4. Pielietot audiovizuālās apstrādes efektu blokus.

5. Veikt audiovizuālo darbu inscenēšanu.

6. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un žanrus.

7. Pārzināt režijas darbu ar aktieriem.

8. Pārzināt dažādus video formātus un to specifiku.

127

9. Veikt audiovizuālo darbu pēcapstrādi un montāžu.

10. Izprast audiovizuālās nozares specifiku.

11. Izprast mediju darba specifiku.

12. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus.



15. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu

speciālistiem.

16. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu.

17. Lietot racionālus darba paņēmienus.

18. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā.




22. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem audiovizuālo darbu filmēšanas un montāžas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

23. Ievērot elektrodrošību.

24. Ievērot ugunsdrošību.

25. Ievērot darba aizsardzību.

26. Sniegt pirmo palīdzību.



128


zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēsture; 2.4. literatūras vēstures pamati; 2.5. kino un televīzijas vēsture; 2.6. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.8. tēlotāja māksla; 2.9. foto estētika; 2.10. audiovizuālās montāžas principi; 2.11. televīzijas un kino dramaturģijas pamatprincipi; 2.12. televīzijas scenārija izveides pamati; 2.13. televīzijas žurnālistikas pamati; 2.14. skaņas režijas pamati; 2.15. tēlotāja māksla; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. kompozīcija; 3.2. krāsu mācība; 3.3. tēla psiholoģija; 3.4. radošā procesa psiholoģija; 3.5. semantika un semiotika; 3.6. darbs komandā; 3.7. video estētika; 3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati; 3.9. apgaismošanas principi; 3.10. televīzijas un video režisora darbs; 3.11. personības izaugsmes metodoloģija; 3.12. valsts valoda; 3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.14. vides aizsardzība;

129

3.15. darba aizsardzība; 3.16. darba tiesiskās attiecības.

1.27. Televīzijas un kino producenta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – televīzijas un kino producents.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – televīzijas un kino producents piedalās audiovizuālo darbu veidošanā;

sadarbībā ar scenāristu, žurnālistu vai režisoru izstrādā audiovizuālā darba projekta (turpmāk – projekts) priekšlikumu; plāno projekta posmus; veic projekta strukturēšanu, projekta darbu, termiņu, resursu un izmaksu plānošanu; organizē un vada audiovizuālā projekta komandu; veido projekta organizāciju un kultūru; organizē projekta realizācijai nepieciešamo resursu piesaisti un nodrošinājumu; darbojoties radošajā komandā, atbilstoši radošajai koncepcijai, sadarbībā ar režisoru, operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu režisoru, stilistu, grimētāju, apgaismotāju un citiem radošajiem un tehniskajiem darbiniekiem, kā arī filmas, ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, koordinē audiovizuālā darba realizāciju; seko projekta plānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā priekšlikumus, veic korekcijas esošajos plānos; sastāda audiovizuālā darba atskaites; koordinē izpildproducentu, administratoru un citu projekta administratīvo darbinieku darbību; vada projekta dokumentēšanu; organizē televīzijas raidījumu vai filmu distribūciju.

Televīzijas un kino producents ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un multimediju jomā un strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo darbu realizāciju.


130

3. Spēja izstrādāt kvalitatīvu projekta pieteikumu.

4. Spēja uzstāties un prezentēt izstrādāto projektu.


6. Spēja plānot, organizēt un vadīt veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.

7. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un to apjomu.


9. Spēja koriģēt darba plānus un atrast alternatīvus risinājuma variantus.

10. Spēja piesaistīt audiovizuālajam darbam nepieciešamos finanšu līdzekļus.

11. Spēja efektīvi plānot un vadīt finanšu līdzekļu izlietojumu.

12. Spēja sastādīt projekta specifisko dokumentāciju visā projekta dzīves cikla laikā.

13. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

14. Spēja sadarboties ar administratīvo un tehnisko profesiju pārstāvjiem.

15. Spēja nodrošināt pastāvīgi kvalitatīvu audiovizuālā risinājuma realizāciju.

16. Spēja analizēt, prognozēt un pieņemt lēmumus.

17. Spēja organizēt audiovizuālo darbu pārdošanu, demonstrēšanu un tiesību pārstāvēšanu.

18. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot audiovizuālās nozares aktualitātēm.

19. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, nodrošināt autortiesību un masu mediju jomu reglamentējošo dokumentu piemērošanu.

20. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

131

21. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības

normatīvo aktu prasības.



1. Pārzināt mediju darba specifiku.

2. Pārzināt televīzijas un kino jomas specifiku.

3. Pārzināt dažādus attēlu nesēju formātus un to specifiku.

4. Pārzināt interneta televīzijas un multimediju specifiku.

5. Pārzināt personālvadības pamatus.

6. Pārzināt mārketinga psiholoģiju.

7. Izprast dokumentālā, spēlfilmas un animācijas žanru specifiku.


9. Pārzināt audiovizuālās jomas socioloģisko pētījumu datus un prast tos

izmantot projekta kvalitātes vadīšanā.

10. Plānot un organizēt savu un audiovizuālā darba izveides komandas darbu, atbilstoši uzdevumam.


12. Pārzināt finanšu un vadības grāmatvedības pamatus.

13. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus un metodes.

14. Sastādīt projekta resursu un izmaksu plānu katrai darba norisei un projektam kopumā.

15. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem radošajiem, administratīvajiem un tehniskajiem speciālistiem.

16. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu.

132


18. Orientēties pašmāju un ārzemju audiovizuālo darbu noieta tirgū un tā

nosacījumos.

19. Pārzināt kopprojektu veidošanas principus.


21. Pārvaldīt divas svešvalodas (t.sk. angļu valodu) saziņas līmenī.


23. Gūt priekšstatu un zināšanas par laikmetīgajiem audiovizuālo darbu filmēšanas un montāžas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

24. Nodrošināt elektrodrošības, ugunsdrošības un darba aizsardzības ievērošanu darba vidē.



zināšanas priekšstatu līmenī: 1.1. filozofija; 1.2. estētika; 1.3. pētījumu metodes; 1.4. mākslas vēsture un teorija; 1.5. teātra vēstures pamati; 1.6. kultūras vēsture; 1.7. kino un televīzijas vēsture; 1.8. kostīmu un modes vēsture; 1.9. televīzijas un kino dramaturģija; 1.10. foto mākslas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. mūsdienu audiovizuālie mēdiji; 2.2. radošā procesa psiholoģija; 2.3. audiovizuālās tehnoloģijas; 2.4. mūzika komunikācijā; 2.5. audiovizuālās montāžas principi; 2.6. radošā darba analīze un kritika;

133

2.7. scenārija izveides pamati; 2.8. televīzijas un kino režijas pamati; 2.9. televīzijas žurnālistikas pamati; 2.10. televīzijas un kino operatora darbs; 2.11. aktiermeistarība; 2.12. apgaismošanas principi; 2.13. skaņas dizaina pamati; 2.14. darba tiesiskās attiecības; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. televīzijas un kino producēšana; 3.2. mākslas menedžments; 3.3. televīzijas ražošanas tehnoloģija; 3.4. kino tehnoloģijas; 3.5. interneta televīzija; 3.6. vadībzinībās; 3.7. grāmatvedība; 3.8. projektu vadība; 3.9. krīzes menedžments; 3.10. sabiedriskās attiecības un mediji; 3.11. intelektuālā īpašuma tiesiskie aspekti; 3.12. komercdarbība; 3.13. valsts valoda; 3.14. divas svešvalodas (t.sk. angļu valodu) saziņas līmenī; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba aizsardzība.

1.28. Mākslas fotogrāfa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mākslas fotogrāfs.





134

– mākslas fotogrāfs ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts vizuālās mākslas, drukāto un audiovizuālo mediju, interneta un izdevniecību jomā; piedalās vizuālo darbu veidošanā visās jomās, kurās lieto fotogrāfiskus attēlus; darbojoties gan patstāvīgi, gan radošajā komandā kopīgi ar redaktoru, žurnālistu, mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, fotosesiju dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai mākslas fotogrāfs piedāvā optimālu vizuālo risinājumu un, izmantojot fotokameru, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta vai subjekta fiksāciju un fotogrāfisko attēlu apstrādi; lietotāja un projektu vadītāja līmenī pārzina foto uzņemšanas un attēlu veidošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, krāsu mācību, apgaismošanas pamatprincipus, izvēlas atbilstošas tehnoloģijas un atbild par attēla gala kvalitāti.

Mākslas fotogrāfs strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo uzdevumu realizāciju.


3. Spēja novērtēt realizējamā darba īpatnības.

4. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast

izmantot to priekšrocības.

5. Spēja noteikt darba veikšanai nepieciešamo fototehniku, optiku un palīgierīces.

6. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā.

7. Spēja piedāvāt veicamā darba optimālo risinājumu.


9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam.

10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi.

11. Spēja nodrošināt kvalitatīvu foto materiālu pēcapstrādi.

12. Spēja veikt atbilstošu un drošu uzņemto foto materiālu arhivēšanu.

135

13. Spēja pielietot kvalitātes kontroles metodes.

14. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.


16. Spēja vadīt projektus, kas saistīti ar foto nozari.

17. Spēja veikt zinātniski pētniecisko darbu foto nozarē.


19. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un masu mediju jomu reglamentējošus dokumentus.

20. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības jomas normatīvo aktu prasības.





3. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu

speciālistiem.

4. Pārzināt galvenos fotoaparātu veidus un to tehniskās iespējas.

5. Pārzināt dažādus fototehnoloģiju veidus un to specifiku.

6. Pārzināt dažādu apgaismošanas ierīču īpašības.

7. Prast sastādīt dažādas apgaismošanas shēmas.

8. Pārzināt radošā procesa psiholoģiju.

9. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus.

136


11. Izprast foto estētiku.



14. Pārzināt zinātniskās izpētes metodes.


16. Izprast dažādu mediju darba specifiku.

17. Orientēties attēla izgatavošanas un materiālu apstrādes tehnoloģijās.

18. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju.

19. Pārzināt fotogrāfa palīgtehniku un tās iespējas un pielietot to.

20. Lietot racionālus un radošus darba paņēmienus.

21. Orientēties foto tehnoloģiju tehniskajā dokumentācijā.

22. Lietot foto nozares standartus un simboliku.

23. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas.

24. Sastādīt un noformēt lietišķos dokumentus.







31. Pārzināt darba ergonomiku.

137




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. zinātniskās pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēstures pamati; 2.4. literatūras vēstures pamati; 2.5. foto, kino un televīzijas vēsture; 2.6. filozofija; 2.7. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.8. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.9. tēlotāja māksla; 2.10. video estētika; 2.11. vizuālās montāžas principi; 2.12. audiovizuālo darbu režijas pamati; 2.13. televīzijas scenārija izveides pamati; 2.14. žurnālistikas pamati; 2.15. projektu vadība un producēšana; 2.16. darba tiesiskās attiecības; 2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tēla psiholoģija; 3.2. radošā procesa psiholoģija; 3.3. semantika un semiotika; 3.4. darbs komandā; 3.5. foto estētika; 3.6. attēla grafiskā rediģēšana; 3.7. vizuālo tehnoloģiju pamati; 3.8. interneta tehnoloģiju pamati; 3.9. apgaismošanas principi;

138

3.10. profesionālais fotogrāfa darbs; 3.11. personības izaugsmes metodoloģija; 3.12. valsts valoda; 3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.14. vides aizsardzība; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. ergonomika.

1.29. Televīzijas operatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – televīzijas operators.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – televīzijas operators ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts

audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta nozares jomā; piedalās audiovizuālo darbu veidošanā; darbojoties radošajā komandā kopīgi ar režisoru, redaktoru, skaņu režisoru, scenāristu, mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, dekorāciju uzstādītāju, ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai televīzijas operators piedāvā optimālu vizuālo risinājumu un atbilstoši režisora gala uzstādījumam, izmantojot videokameru un apkalpojot palīgtehniku, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju; lietotāja līmenī pārzina uzņemšanas videotehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu, apgaismošanas pamatprincipus.

Televīzijas operators strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo projektu realizāciju.



139

4. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast

izmantot to priekšrocības.



7. Spēja plānot veicamos darbus un piedāvāt to optimālo risinājumu.


9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam.

10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi.

11. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma realizāciju.

12. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.



15. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un citus darbības jomu reglamentējošus dokumentus.

16. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.




2. Pārzināt galvenos videokameru veidus un to tehniskās iespējas.

140

3. Pārzināt dažādus video formātus un to specifiku.

4. Pārzināt dažādu apgaismošanas ierīču īpašības.

5. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem.




9. Pārzināt video montāžas radošos un tehniskos pamatprincipus.

10. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju, noteikt krāsu temperatūru un izvēlēties gaismas daudzumu luksos.

11. Pārzināt televīzijas operatora palīgtehniku un tās iespējas.







18. Izprast mediju darba specifiku.



21. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.



141







1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēstures pamati; 2.4. literatūras vēstures pamati; 2.5. kino un televīzijas vēsture; 2.6. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.8. tēlotāja māksla; 2.9. fotogrāfija; 2.10. audiovizuālās montāžas principi; 2.11. televīzijas režijas pamati; 2.12. televīzijas scenārija izveides pamati; 2.13. televīzijas žurnālistikas pamati; 2.14. skaņas režijas pamati; 2.15. darba tiesiskās attiecības; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. kompozīcija; 3.2. krāsu mācība; 3.3. tēla psiholoģija; 3.4. radošā procesa psiholoģija; 3.5. semantika un semiotika;

142

3.6. darbs komandā; 3.7. video estētika; 3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati; 3.9. apgaismošanas principi; 3.10. televīzijas un video operatora darbs; 3.11. valsts valoda; 3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. darba aizsardzība.

1.30. Ēku būvinženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ēku būvinženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ēku būvinženieris ir speciālists, kas ieguvis otrā līmeņa profesionālo

augstāko izglītību būvniecībā, kurš projektē ēkas, ēku rekonstrukciju un renovāciju un vada būvprojektus; veic konstrukciju aprēķinus, pārzina universālā dizaina principus, pārzina celtniecības materiālu tehnoloģiju un pārzina būvdarbu vadīšanu; organizē un vada būvlaukuma resursus profesionālā un no izmaksu viedokļa efektīvā veidā – veic būvniecības procesa plānošanu un uzraudzību; pārbauda projekta dokumentāciju; plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību; dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi; seko, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši būvprojekta, būvnormatīvu un standartu prasībām noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; plāno nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba drošībai objektā; sastāda un kontrolē būves izpilddokumentāciju; kontrolē un analizē darbu izpildi un izstrādā darbu organizēšanas un veikšanas projektus būvnormatīviem atbilstošā tehnoloģiskajā līmenī, efektīvi un lietderīgi izmantojot resursus; pārzina būvju ekspluatāciju; veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas celtniecības inženierzinātņu teorijas un metodes.

Ēku būvinženieris strādā būvuzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

143



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ēku būvinženiera pienākumus un noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja apkopot, analizēt un sagatavot būvprojektēšanas izejmateriālus.

3. Spēja pārstāvēt pasūtītāju, projektētāju un būvuzņēmēju līgumdarbos vai līgumu sastādīšanā.

4. Spēja vadīt būvprojektus ievērojot universālā dizaina principus, izstrādāt ēku projektu arhitektūras, būvkonstrukciju un ekonomiskās daļas, projektēt būvkonstrukcijas.

5. Spēja ievērot ēku inženiertehnisko iekārtu projektēšanas pamatnoteikumus un veikt būvprojektu izvērtēšanu, ekspertīzi vai saskaņošanu.

6. Spēja izstrādāt būvniecības procesa plānošanas un vadīšanas darbu veikšanas projektu.

7. Spēja ievērot būvnormatīviem atbilstošu darbu veikšanas tehnoloģiju, sagatavot un pildīt izpilddokumentāciju, kā arī noteikt darba aizsardzības pasākumus.

8. Spēja kontrolēt būvdarbu veikšanu un to kvalitāti, sekot darbu izpildes termiņiem un veikt darbu izmaksu aprēķinus.

9. Spēja vadīt būvniecības dalībnieku regulārās apspriedes un veikt nepieciešamās būvniecības grafiku izmaiņas.

10. Spēja ievērot vides aizsardzības pasākumus.

11. Spēja organizēt un vadīt darījumus.

12. Spēja izvērtēt būvuzņēmuma iespējas un konkurētspēju, sekot būvdarbu cenu aptaujām, konkursiem un izvērtēt līdzdalību, izvērtēt sadarbības priekšlikumus, izvēlēties sadarbības partnerus un slēgt līgumus.

13. Spēja pārzināt materiāli tehnisko resursu piedāvājumus, komunicēt un koordinēt aktivitātes starp uzņēmuma struktūrvienībām, veikt aktivitātes vertikālajā darba plūsmā.

144

14. Spēja nodrošināt būvniecības procesu ar darbaspēka resursiem, noteikt

optimālo speciālistu sastāvu un būvdarbu izpildītāju struktūrvienību racionālu sastāvu, kā arī apzināt iespējamās darbaspēka rezerves (darbaspēka datu bāzes).

15. Spēja uzraudzīt būvniecības procesu, veikt izpildītā darba tehnisko un kvalitātes kontroli, veikt izpildīto darbu uzskaiti, pārbaudīt segtos darbus, kontrolēt izpilddokumentāciju, darba aizsardzības pasākumu izpildi un būvniecības grafiku izpildi.

16. Spēja izsekot būvprocesa attīstībai, salīdzināt faktisko un paredzēto rezultātu un veikt analīzi, veikt nepieciešamās izmaiņas darbu organizēšanā un ieteikt veiksmīgākos tehnoloģiskos risinājumus.

17. Spēja analizēt ekonomiskos faktorus, salīdzināt faktiskās un plānotās izmaksas, izvēlēties racionālus materiāli tehniskos resursus, izvērtēt vai materiāli tehniskie resursi tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi.

18. Spēja salīdzināt faktisko un plānoto darbu izpildes tempu un termiņus, izvērtēt, veikt nepieciešamās korekcijas un izvērtēt būvprocesa tehniski ekonomisko efektivitāti.

19. Spēja izpētīt un optimizēt projekta dokumentāciju, apzināt un izstrādāt vai organizēt nepieciešamās izmaiņas, organizēt projekta izmaiņu akceptu, izvērtējot nepieciešamo izmaiņu efektivitāti.

20. Spēja organizēt būvobjekta nodrošinājumu, veidot būvobjekta infrastruktūru, nodrošināt sadzīves apstākļus, nodrošināt energoresursus, organizēt un nodrošināt būvlaukuma materiālo apgādi, organizēt būvniecības tehnisko nodrošinājumu (transportu, mehānismus, instrumentus).

21. Spēja orientēties valsts stratēģijā un politikā būvniecībā, veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ēku būvinženierijas jomā, izvēlēties pētāmās problēmas analīzes metodes, izvēlēties pētījumu paņēmienus un tehniskos līdzekļus, pētīt materiālus, izstrādājumus un tehnoloģiskos paņēmienus.


23. Spēja pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.


1. Ievērot būvniecību reglamentējošos dokumentus.

145

2. Izstrādāt būvniecības rasējumus.

3. Pielietot būvniecības terminoloģiju.

4. Veidot datu bāzes.

5. Nodrošināt ugunsdrošības normas un prasības.

6. Pielietot normatīvos aktus darba tiesisko attiecību jomā.

7. Pielietot vadīšanas un sadarbības psiholoģiju.

9. Izstrādāt atbilstošu projekta dokumentāciju skiču vai tehniskā projekta

sastāvā.

9. Pārzināt būvniecības tehnoloģiju, darba paņēmienus un operācijas, būvdarbu tehnoloģiskos procesus, būvdarbu klasifikāciju un speciālos būvdarbus, tehnoloģisko aprīkojumu.

10. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās.

11. Zināt būvmateriālu īpašības.

12. Pārzināt būtiskās prasības būvēm (mehānisko stiprību un stabilitāti (noturību), ugunsdrošību, higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi, lietošanas drošību (atbilstību pielietojumam), aizsardzību pret troksni (vai nodrošināt akustiku), enerģijas ekonomiju un siltuma izolāciju, būvju pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu).

13. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanu, inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatprincipus, speciālo būvju risinājumus un izbūves pamatprincipus).

14. Izvēlēties būvdarbu speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam.

15. Pārzināt būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģisko aprīkojumu.

16. Optimāli plānot un taupīgi izlietot finansējumu un materiālos resursus.

17. Pārzināt darba samaksas sistēmas, darba normēšanu un prast to pielietot.

146

18. Zināt būvdarbu izmaksas, to veidošanos.

19. Sastādīt būvdarbu tāmes, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu, izprast tehnisko faktoru mijiedarbību ar ekonomiskajiem.

20. Realizēt būvdarbu kvalitātes kontroles vadību.

21. Pārzināt būvlaukuma infrastruktūru.

22. Pārzināt ģeodēziskos un metroloģiskos darbus.

23. Pārzināt darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības un nodrošināt to realizāciju būvobjektā, veidojot optimālu būvlaukuma infrastruktūru, organizējot būvmašīnu un mehānismu drošu ekspluatāciju un drošu darbu veikšanu.

24. Pielietot būvnormatīvus un atbilstošos standartus.

25. Orientēties normatīvajos aktos civiltiesību un administratīvo tiesību jomā.

26. Izstrādāt būvdarbu organizēšanas (veikšanas) projektu (būvdarbu kalendāro plānu, būvdarbu ģenerālplānu, būvdarbu tehnoloģisko shēmu un kvalitātes nodrošināšanas plānu).

27. Organizēt materiālu, būvizstrādājumu un tehnisko līdzekļu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu un būvdarbu līguma prasībām.

28. Novērtēt veikto darbu apjomu.

29. Noformēt izpilddokumentus, aizpildīt būvdarbu žurnālu un speciālos žurnālus.

30. Sazināties gan rakstveidā gan verbāli, veidot lietišķas attiecības ar pasūtītāju, darba devēju un padotajiem, vadīt darba grupu, prast analizēt un risināt problēmu situācijas.

31. Plānot savu un padoto darbu, organizēt informāciju un projektus, pārzināt kvalitātes sistēmas un pielietot piemērotas kontroles sistēmas principus.



147


35. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. tēlotāja ģeometrija; 1.2. būvprojektēšana pamati (arhitektūra, inženierkomunikācija); 1.3. būvvēsture; 1.4. hidraulikas pamati; 1.5. universālā dizaina pamati; 1.6. krāsu un stilu mācība; 1.7. grāmatvedības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. būvmateriālu laboratoriskie pārbaudījumi; 2.2. inženierkomunikāciju pamati; 2.3. būvmašīnas, aprīkojums, instrumenti; 2.4. būvmehānika; 2.5. materiālu pretestības pamati; 2.6. vispārējā siltumtehnika; 2.7. būvfizika; 2.8. būvķīmija; 2.9. kvalitātes sistēmas būvniecībā; 2.10. vispārējā elektrotehnika; 2.11. vides kultūra; 2.12. resursu izmantošana; 2.13. augstākā matemātika; 2.14. lietvedība; 2.15. saskarsme, inženierpsiholoģija; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. būvmateriāli; 3.2. būvdarbu tehnoloģija; 3.3. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas; 3.4. būvju stiprība un noturība; 3.5. inženierbūvju pamati;

148

3.6. būvdarbu organizācija; 3.7. būvniecības normatīvie akti, būvnormatīvi; 3.8. darba normēšanas pamati, darba samaksas sistēmas; 3.9. rasēšana; 3.10. ģeodēzija; 3.11. inženierģeodēzijas pamati; 3.12. metroloģija, standartizācija; 3.13. grunšu mehānika, pamatnes, pamati; 3.14. būvprojektēšanas pamati (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas,

metāla konstrukcijas; koka un sintētisko materiālu konstrukcijas); 3.15. ceļu un tiltu konstrukcijas; 3.16. inženierbūves ēku un konstrukciju apsekošana; 3.17. ēku rekonstrukcija un renovācija; 3.18. ģeotehnika; 3.19. elektrodrošība un ugunsdrošība; 3.20. datortehnika, informātika; 3.21. būvlaukuma un būvdarbu vadīšana un organizācija; 3.22. projektu vadīšana; 3.23. būvekonomika, būvizmaksas; 3.24. vides aizsardzība; 3.25. valsts valoda; 3.26. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.27. darba aizsardzība; 3.28. darba tiesiskās attiecības.

1.31. Transportbūvju būvinženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – transportbūvju būvinženieris.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas

līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – transportbūvju būvinženieris ir kvalificēts speciālists, kurš ievērojot

universālā dizaina principus projektē ceļus, tiltus un citas transportbūves; vada būvprojektus, uztur šīs būves ekspluatācijas kārtībā; veic konstrukciju aprēķinus, pārzina būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvdarbu vadīšanu; organizē un vada būvlaukuma resursus profesionālā un no izmaksu viedokļa efektīvā veidā -

149

veic būvniecības un ekspluatācijas procesa plānošanu un uzraudzību; pārbauda projekta dokumentāciju; plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību; dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi; seko, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši būvprojekta, būvnormatīvu un standartu prasībām noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; plāno nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba un satiksmes drošībai objektā; sastāda un kontrolē būves izpilddokumentāciju; kontrolē un analizē darbu izpildi un izstrādā darbu organizēšanas un veikšanas projektus būvnormatīviem atbilstošā tehnoloģiskajā līmenī, efektīvi un lietderīgi izmantojot resursus; pārzina būvju ekspluatāciju; veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas celtniecības inženierzinātņu teorijas un metodes.

Transportbūvju būvinženieris strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar transportbūvju projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt transportbūvju būvinženiera

pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja izstrādāt tādas virszemes transporta infrastruktūras sistēmas, kas garantē drošu tās funkcionēšanu.

4. Spēja, ievērojot universālā dizaina principus, projektēt autoceļus, tiltus un citas transportbūves, pielietojot inovatīvas pieejas un tehnoloģiskos sasniegumus.

5. Spēja plānot, organizēt un vadīt transportbūvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

6. Spēja vadīt progresīvo tehnoloģiju un inovatīvo procesu ieviešanu transportbūvju nozarē.

7. Spēja pilnveidot autoceļu, tiltu un citu transportbūvju pārvaldes, būvniecības un ekspluatācijas uzņēmumu organizatoriskās un vadības struktūras.

8. Spēja izglītot pakļautībā esošo personālu, veicināt tā profesionālo izaugsmi transportbūvju jomā.

9. Spēja strādāt ar transportbūvju projektu izstrādāšanai nepieciešamajām datorprogrammām.

150

10. Spēja lietišķi sazināties (verbāli, rakstveidā).

11. Spēja veidot profesionālas attiecības ar pasūtītāju, darba devēju un

padotajiem.


13. Spēja analizēt un risināt problēmu situācijas.


15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību transportbūvju un transporta virszemes infrastruktūras jomā.

16. Spēja pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.


1. Pielietot gan vispārēju būvniecību reglamentējošus dokumentus, gan

speciālos autoceļu būvniecību reglamentējošos dokumentus.

2. Pielietot transportbūvju būvnormatīvus un atbilstošos būvstandartus.

3. Pārzināt normatīvos aktus civiltiesību un administratīvo tiesību jomā.

4. Pielietot normatīvos aktus darba tiesisko attiecību jomā.

5. Projektēt transportbūves, izstrādāt projekta dokumentāciju skiču vai tehniskā projekta sastāvā.

6. Projektēt ceļa segas.

7. Izstrādāt ceļu satiksmes organizācijas projektu.

8. Pārzināt būtiskās prasības transportbūvēm (mehānisko stiprību un stabilitāti (noturību), nekaitīgumu videi, lietošanas drošību, atbilstību pielietojumam, būvju pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu).

9. Pārzināt transportbūvju konstruktīvos risinājumus (nesošo un balstu konstrukciju projektēšanu, inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatprincipus).

151

10. Noteikt projekta izmaksas, ņemot vērā specifiskās prasības transportbūvēm.

11. Sastādīt transportbūvju būvdarbu tāmes, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu, izprast tehnisko faktoru mijiedarbību ar ekonomiskajiem.

12. Pielietot mūsdienu datortehniku un speciālo programmatūru transportbūvju projektēšanai.

13. Pārzināt transportbūvju būvniecības tehnoloģiju (darba paņēmienus un operācijas, būvdarbu tehnoloģiskos procesus, būvdarbu klasifikāciju un speciālos būvdarbus, tehnoloģisko aprīkojumu).

14. Orientēties autoceļu un tiltu būvniecībai raksturīgo būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās, pārzināt būvmateriālu īpašības.

15. Pārzināt transportbūvju būvniecībā pielietotās būvmašīnas, mehānismus un instrumentus.

16. Izstrādāt transportbūvju organizēšanas (veikšanas) projektu (būvdarbu kalendāro plānu, būvdarbu ģenerālplānu, būvdarbu tehnoloģisko shēmu, kvalitātes nodrošināšanas plānu).

17. Noformēt izpilddokumentus būvlaukumā, aizpildīt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu.

18. Plānot un taupīgi izlietot finansējumu un materiālos resursus.

19. Pārzināt darba samaksas sistēmas, darba normēšanu un prast to pielietot.

20. Realizēt transportbūvju būvdarbu kvalitātes kontroles vadību.

21. Pārzināt transportbūvju būvniecībai raksturīgās darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības un nodrošināt to realizāciju būvobjektā, veidojot optimālu būvlaukuma infrastruktūru, organizējot būvmašīnu un mehānismu drošu ekspluatāciju un drošu darbu veikšanu.

22. Pārzināt būvlaukuma infrastruktūru.

23. Pārzināt ģeodēziskos un metroloģiskos darbus būvobjektā.

152

24. Organizēt materiālu, būvizstrādājumu un tehnisko līdzekļu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu un būvdarbu līguma prasībām.

25. Pielietot vadīšanas un saskarsmes psiholoģiju.



28. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. normatīvie akti civiltiesībās un administratīvajās tiesībās; 1.2. būvniecības vēsture; 1.3. vispārējā elektrotehnika; 1.4. vides kultūra, resursu izmantošana; 1.5. saskarsme, inženierpsiholoģija; 1.6. universālā dizaina pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. metroloģija, standartizācija; 2.2. mūsdienu transporta attīstības tendences un politika; 2.3. elektrodrošība un ugunsdrošība; 2.4. kvalitātes sistēmas būvniecībā; 2.5. inženierkomunikāciju izbūve; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. augstākā matemātika; 3.2. datortehnika, informātika; 3.3. būvfizika; 3.4. būvķīmija; 3.5. plūsmas mehānika; 3.6. inženierģeodēzija; 3.7. inženierģeoloģija;

153

3.8. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.9. būvmateriāli; būvmateriālu testēšana; 3.10. būvniecības normatīvie akti, transportbūvju projektēšanā,

būvniecībā un uzturēšanā pielietojamie būvnormatīvi un standarti; 3.11. satiksmes drošība un organizācija; 3.12. būvprojektēšana (transportbūvju novietojums un izveidojums,

transportbūvju dimensēšana un arhitektūra, slodzes, to shēmas un ietekmes, hidroģeoloģija, grunšu mehānika, pamatnes, pamati, dzelzsbetona un mūra (akmens) konstrukcijas, metāla konstrukcijas, ceļu un tiltu elementu izveidojums, transportbūvju un to elementu inspekcija, transportbūvju un to elementu rekonstrukcija, ceļu mezgli);

3.13. būvdarbu tehnoloģija; 3.14. būvlaukuma un būvdarbu vadīšana un organizācija; 3.15. projektu vadīšana; 3.16. darba normēšanas pamati, darba samaksas sistēmas; 3.17. būvekonomika, būvizmaksas; 3.18. būvmašīnas; 3.19. vides aizsardzība; 3.20. valsts valoda; 3.21. darba aizsardzība; 3.22. darba tiesiskās attiecības.

1.32. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mežsaimniecības inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – mežsaimniecības inženieris plāno mežsaimniecības uzņēmumu

tehnoloģisko procesu un pieņem lēmumus par šo procesu izpildi; izstrādā biznesa plānus un tāmes; kārto finanšu un grāmatvedības jautājumus; nodrošina darba aizsardzības prasībām atbilstošus ražošanas apstākļus; organizē medību saimniecību; izprot komercdarbības, ekonomikas, grāmatvedības un likumdošanas pamatus, veic ekonomiskās analīzes; nodrošina atbildības piemērošanu par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu;

154

iegūst un analizē informāciju; veic zinātniskās pētniecības un pedagoģisko darbu mežsaimniecības nozarē.

Mežsaimniecības inženieris vada mežsaimniecības uzņēmumu vai uzņēmuma struktūrvienību; strādā mežsaimniecības valsts un pašvaldību institūcijās, citās iestādēs un komercstruktūrās kā vadītājs, mežsaimniecības konsultants, padomnieks vai strādā kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja plānot un organizēt un vadīt mežsaimniecības uzņēmuma vai tā

struktūrvienības darbu.

2. Spēja veidot radošu komandu un vadīt personālu.


4. Spēja paaugstināt kvalifikāciju.

5. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību meža apsaimniekošanas jomā.

6. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos mežzinātnes sasniegumus savā darbā.

7. Spēja veikt aprēķinus par plānoto darbu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

8. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku un lietderīgāku meža resursu izmantošanu.

9. Spēja novērtēt meža resursus, produktus un pakalpojumus.

10. Spēja plānot, organizēt un vadīt meža atjaunošanas, ieaudzēšanas, sēklkopības, kokaudzētavas, mežaudžu kopšanas un kokmateriālu sagatavošanas darbus.

11. Spēja pārzināt mežsaimnieciskajos darbos pielietojamās mašīnas, instrumentus un darba rīkus.


155

13. Spēja patstāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.



16. Spēja veikt mežsaimnieciskās infrastruktūras rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt to realizācijas atbilstību projektam.

17. Spēja kārtot un kontrolēt finanšu un grāmatvedības jautājumus.

18. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt medību saimniecību.

19. Spēja organizēt un kontrolēt vidi saudzējošu ražošanas procesu, meža aizsardzības un apsardzības pasākumu ieviešanu.

20. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un autortiesības reglamentējošus dokumentus.






2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo dokumentāciju, meža nozares normatīvos aktus un standartus, gatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

3. Darboties komandā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu.


5. Pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

156

6. Nodrošināt augstu saskarsmes kultūru un ētikas normu ievērošanu.

7. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

8. Sadarboties ar klientiem un risināt problēmas.

9. Plānot, organizēt un kontrolēt meža apsaimniekošanas, aizsardzības un apsardzības darbus.

10. Pārzināt mežsaimniecībā izmantojamās mašīnas, mehānismus, darba rīkus, to uzturēšanu un remontus.

11. Plānot un organizēt meža meliorācijas, meža ceļu būves un uzturēšanas darbus.

12. Pārzināt meža ekoloģiju un tipoloģiju.

13. Pārzināt vides un darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā.

14. Organizēt mežaudžu inventarizāciju un meža novērtēšanu.


16. Novērtēt izstrādājumu kvalitāti un atbilstību valsts standartu, pasūtījumu u.c. prasībām.

17. Plānot un organizēt meža resursu kompleksu izmantošanu.

18. Pārzināt meža produkcijas tirgu.

19. Sastādīt biznesa plānus un tāmes.

20. Veikt ekonomiskās analīzes.





157



1.1. meža nozares politika; 1.2. zinātniskās pētījumu metodes; 1.3. autortiesības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. socioloģija; 2.2. filosofija; 2.3. ētika un estētika; 2.4. lietišķā psiholoģija; 2.5. tiesību pamati; 2.6. statistika; 2.7. lietvedība; 2.8. fizika; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. matemātika; 3.2. informātika meža nozarē; 3.3. tehniskā grafika; 3.4. mērniecība; 3.5. būvniecība; 3.6. ekoloģija un vides aizsardzība; 3.7. meža botānika; 3.8. dendroloģija; 3.9. meža augsnes; 3.10. medniecība; 3.11. mežkopība; 3.12. meža aizsardzība; 3.13. meža taksācija; 3.14. meža ierīcība; 3.15. meža atjaunošana; 3.16. koksnes mācība; 3.17. meža prečzinība; 3.18. koktirdzniecība; 3.19. biomasas izmantošana enerģētikā; 3.20. meža darbi un tehnika; 3.21. meliorācija un kokmateriālu transports; 3.22. meža ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana;

158

3.23. mežsaimniecisko darbu mehanizācija; 3.24. meža resursu izmantošana; 3.25. kokapstrāde; 3.26. loģistika, meža loģistika un komunikācijas tehnika; 3.27. inovācijas nozarē; 3.28. ģeogrāfisko informācijas sistēmu pielietošana meža nozarē; 3.29. finanses un kredīts; 3.30. grāmatvedība; 3.31. meža apsaimniekošanas reglamentējošie normatīvie akti; 3.32. mežsaimniecības ekonomika; 3.33. komercdarbība meža apsaimniekošanā; 3.34. darba aizsardzība; 3.35. vides aizsardzība; 3.35. civilā aizsardzība; 3.36. valsts valoda; 3.37. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.38. darba tiesiskās attiecības.

1.33. Finansista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – finansists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – finansists analizē, izvērtē uzņēmuma darbību, plāno finansēšanas

avotus, veic finanšu plānošanu un prognozēšanu, sagatavo investīciju projektus, analizē finanšu tirgus parādības, sagatavo un kontrolē budžetu, plāno naudas plūsmu un finanšu rezultātus, sagatavo finanšu pārskatus, kontrolē normatīvajos aktos un normatīvajos standartos noteikto finansiālo darbību reglamentējošo prasību ievērošanu.

Finansists strādā uzņēmumos un dažāda profila finanšu sabiedrībās (piemēram, komercbanka, apdrošināšanas sabiedrība, pensiju fonds, ieguldījumu sabiedrība u.c.).


159

1. Spēja veikt finanšu tirgus analīzi, noteikt finanšu tirgus tendences un to

ietekmējošus faktorus.

2. Spēja definēt uzņēmuma finansiālās darbības mērķus un pamatvirzienus atbilstoši īpašnieku un sabiedrības interesēm.

3. Spēja analizēt un izvērtēt komercdarbības finansiālo stāvokli.

4. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem finansiālajiem mērķiem un uzdevumiem.

5. Spēja nodrošināt finanšu pārskatu savlaicīgu sastādīšanu un iesniegšanu.

6. Spēja noteikt un izvērtēt iekšējās un ārējās finansēšanas avotus.

7. Spēja noteikt kapitāla optimālo struktūru, izvērtēt iespējamās darbības ar vērtspapīriem un sagatavot vērtspapīru emisiju.

8. Spēja pārvaldīt īstermiņa debitoru un kreditoru parādus.

9. Spēja pārvaldīt krājumus.

10. Spēja pārvaldīt naudas līdzekļus.

11. Spēja noteikt finanšu ieguldījumu ienesīgumu un risku.

12. Spēja veikt finanšu prognozēšanu (prognozēt ražotās produkcijas vai sniedzamo pakalpojumu apjomus, prognozēt investīcijas, prognozēt finanšu darbības rādītājus).

13. Spēja izstrādāt iestādes budžetu un veikt tā izpildes kontroli.

14. Spēja sagatavot priekšlikumus finanšu investīcijām un darbībām ar vērtspapīriem.

15. Spēja aprēķināt un izvērtēt investīciju efektivitāti, sagatavot materiālo, finansiālo un nemateriālo investīciju projektus.

16. Spēja prezentēt iegūtos rezultātus.


160

18. Spēja veikt pētījumus par aktuāliem finanšu jautājumiem.


1. Analizēt ekonomikas un finanšu attīstības likumsakarības un tendences

un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

2. Lietot finanšu darbību reglamentējošos normatīvos aktus un profesionālos standartus.

3. Lietot finanšu analīzes un finanšu inženierijas modernās kvantitatīvās metodes uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai.

4. Lietot grāmatvedības un bilances datus, statistisko informāciju, analizēt darbības rezultātus.

5. Analizēt, sistematizēt un integrēt iegūto informāciju, izmantot ekonomiskās, statistiskās un ekonometriskās metodes pētījumu veikšanā.

6. Prognozēt finansiālās darbības rezultātus.

7. Aprēķināt nodokļus.

8. Sagatavot investīciju projektus.

9. Lietot statistiskās metodes informācijas analīzē.

10. Novērtēt, analizēt un pārvaldīt finanšu riskus.

11. Sagatavot un prezentēt pārskatus.

12. Lietot informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

13. Strādāt komandā /grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.




161

17. Sazināties un sadarboties ar dažādu struktūrvienību darbiniekiem, tiešo vadību un partneriem.



20. Noformēt lietišķos dokumentus atbilstoši lietvedības un grāmatvedības prasībām.

21. Rīkoties atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un ētikas normām.

22. Ievērot profesionālās ētikas, uzvedības kodeksus un standartus.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomikas un finanšu vēsture; 1.2. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju nostādnes finanšu

analīzes un plānošanas jomā.


2.1. finanšu darbību reglamentējošās normatīvās bāzes izpratne; 2.2. mikroekonomika, makroekonomika; 2.3. finanšu teorijas; 2.4. lietišķās saskarsmes psiholoģija; 2.5. finanšu sistēmas uzbūve; 2.6. globālās finanses; 2.7. tirgzinības; 2.8. komercdarbības vadība; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. finanšu grāmatvedība un audita pamati; 3.2. finanšu analīze un finanšu vadība; 3.3. zinātniskās darbības organizācija; 3.4. statistisko metožu izmantošana finansēs; 3.5. komercdarbības informātika; 3.6. finanšu instrumentu tirgus;

162

3.7. banku darbība; 3.8. nodokļi un nodokļu un nodevu sistēmas; 3.9. investīcijas; 3.10. projektu finansēšana; 3.11. ētika, komercdarbības etiķete; 3.12. informācijas tehnoloģijas; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. valsts valoda; 3.15. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. darba tiesiskās attiecības.

1.34. Psihologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – psihologs.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – psihologs analizē un piemēro psihologa profesionālajā darbībā

psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus, izvirza psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus, veic indivīda vai grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), veic psiholoģisko konsultēšanu un pielieto citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, novērtē psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti, raksta un sniedz atzinumus, veic zinātniskus pētījumus.

Psihologs strādā uzņēmumos (t.sk. skolās, slimnīcās, klīnikās) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas

zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

163

2. Spēja izvirzīt un saskaņot ar klientu psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus atbilstoši klienta vajadzībām un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.

3. Spēja veidot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas stratēģiju un izvēlēties palīdzības sniegšanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.

4. Spēja veikt indivīda vai grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai novērošanu).

5. Spēja veikt psiholoģisko konsultēšanu un lietot citas zinātniski pamatotas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

6. Spēja novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un intervences plānam.

7. Spēja rakstīt un sniegt atzinumus un profesionālās darbības aprakstus.

8. Spēja sniegt atgriezenisko saikni klientam atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību psiholoģijas jomā.



1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas

zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Noskaidrot un izvērtēt klienta vajadzības un analizēt tās kopā ar klientu, lai plānotu turpmāko profesionālo darbību.

3. Izvirzīt klienta vajadzībām atbilstošus un sasniedzamus mērķus, saskaņojot tos ar klientu, un nosakot mērķu sasniegšanas kritērijus.

4. Veikt indivīda psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

164

5. Veikt grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

6. Veikt organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai novērošanu).

7. Atbilstoši klienta vajadzībām un esošai situācijai izstrādāt darbības plānu ar konkrētām metodēm un pieejām.

8. Veikt psiholoģisko konsultēšanu vai pielietot citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes (piemēram, vecāku mācību seminārus) atbilstoši klienta vajadzībām un izvirzītajiem mērķiem.

9. Izmantot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes, kas palīdz indivīdiem vai grupām apgūt patstāvīgas problēmu risināšanas pieejas.

10. Izvirzīt kritērijus, ar kuriem novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti.

11. Novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti.

12. Analizēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitātes novērtēšanas rezultātus un izdarīt secinājumus.

13. Sniegt klientam atgriezenisko saikni par psiholoģisko izpēti un psiholoģiskās palīdzības sniegšanas procesu.

14. Izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus atzinumus un citus psiholoģiskās darbības aprakstus.

15. Analizēt zinātnisko literatūru un izstrādāt pētījuma teorētisko pamatojumu.

16. Izvirzīt atbilstošas pētījuma hipotēzes vai pētījuma jautājumus.

17. Izvēlēties pētījuma veikšanai piemērotas pētījuma metodes.

18. Veikt pētījuma datu vai informācijas ievākšanu un to kvantitatīvo vai kvalitatīvo analīzi.

19. Veikt pētījumā iegūtās informācijas iztirzājumu un izdarīt secinājumus.

165

20. Izstrādāt pētījuma aprakstu atbilstoši zinātnisku rakstu pamatprincipiem.

21. Ievērot psihologu profesionālās ētikas normas.

22. Lietot psiholoģiskiem pētījumiem nepieciešamās datorprogrammas.


24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. datorzinības; 1.2. loģika.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. filozofija; 2.2. socioloģija; 2.3. vides aizsardzība; 2.4. darba aizsardzība. 2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. psiholoģijas vēsture; 3.2. psiholoģijas metodes; 3.3. vispārīgā psiholoģija; 3.4. psihofizioloģija; 3.5. neiropsiholoģija; 3.6. kognitīvā psiholoģija; 3.7. sociālā psiholoģija; 3.8. personības psiholoģija; 3.9. attīstības psiholoģija; 3.10. organizāciju psiholoģija; 3.11. diferenciālā psiholoģija;

166

3.12. patopsiholoģija; 3.13. veselības psiholoģija; 3.14. pedagoģiskā psiholoģija; 3.15. psiholoģiskās pētniecības metodes; 3.16. psihometrika; 3.17. statistiskās datu apstrādes metodes; 3.18. kvalitatīvās pētniecības analīzes metodes; 3.19. zinātnisko rakstu pamatprincipi; 3.20. psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodes; 3.21. psiholoģiskās konsultēšanas metodes; 3.22. psihoterapijas teoriju un metožu pamatprincipi; 3.23. psihologu profesionālās ētikas principi; 3.24. informācijas tehnoloģijas; 3.25. valsts valoda; 3.26. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir

Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda; 3.27. darba tiesiskās attiecības.

1.35. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris projektē un pilnveido

medicīniskās iekārtas, aparātus un instrumentus; pārzina iekārtu fizikālos un tehniskos darbības principus, to izgatavošanas un konstruēšanas tehnoloģijas; prot pielietot zināšanas par fizikālo lauku iedarbību uz bioloģiskajiem objektiem, organizēt drošības pasākumus; piedalās medicīnisko iekārtu un sistēmu izvēlē, uzstādīšanā, regulēšanā, remontā un izmantošanā; spēj veikt radiācijas tehnoloģiju plānošanu un uzraudzību; veic pacienta dozimetriju, kā arī piedalās citās inženiera darbībās, kas saistītas ar radioloģiskajām procedūrām un jonizējošo starojumu; piedalās radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādē ārstniecības iestādē; organizē medicīnisko iekārtu un sistēmu servisu, uzraudzību, kontroli un testēšanu; vada un organizē ražošanu, veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu; veic tehniskos, fizikālos un

167

ekonomiskos aprēķinus medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā; sadarbībā ar ārstniecības personām optimizē, harmonizē medicīniskās fizikas metodes diagnostikai un ārstēšanai; piedalās starptautiskajos projektos; izvērtē nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību; ievēro profesionālo ētiku.

Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris strādā ārstniecības iestādēs – slimnīcās, poliklīnikās, doktorātos, veselības centros, rehabilitācijas iestādēs, specializētajos centros, laboratorijās, kā arī medicīnas iekārtu izplatītāju, pakalpojumu, sertifikācijas, uzraudzības, ražošanas, projektēšanas un pētniecības uzņēmumos.


1. Spēja projektēt un pilnveidot medicīniskās iekārtas, aparātus un

sistēmas.

2. Spēja izstrādāt medicīnisko iekārtu un sistēmu izgatavošanas tehnoloģiju.

3. Spēja konstruēt medicīniskās iekārtas, aparātus un sistēmas.

4. Spēja vadīt un organizēt jaunu medicīnas fizikālo tehnoloģiju ražošanu.

5. Spēja veikt medicīnisko iekārtu iegādes izvēli un uzstādīšanu.

6. Spēja veikt medicīnisko iekārtu un sistēmu uzraudzību – apkalpošanu, regulēšanu, remontu, testēšanu un kalibrēšanu.

7. Spēja veikt radiācijas tehnoloģiju plānošanu un uzraudzību.

8. Spēja veikt pacienta dozimetriju un piedalīties darbībās, kas saistītas ar radioloģiskajām procedūrām un jonizējošo starojumu.

9. Spēja veikt radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi ārstniecības iestādēs un citos uzņēmumos.

10. Spēja veikt tehniskos, fizikālos un ekonomiskos aprēķinus medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā.

11 Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sadarbībā ar mediķiem, biologiem un citiem speciālistiem.

12. Spēja organizēt un vadīt struktūrvienības personāla darbu.

168


14. Spēja uzskaitīt un kontrolēt darba un citu resursu apjomus.




1. Izmantojot tehnisko dokumentāciju, izprast medicīnisko iekārtu,

instrumentu uzbūvi un to attīstības tendences.

2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo dokumentāciju, tehniskos standartus un citu ar medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozari saistīto dokumentāciju, gatavot lietišķo, tehnisko dokumentāciju.

3. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskus lietišķus pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas.

4. Pārzināt medicīnas iekārtu, instrumentu izgatavošanas tehnoloģijas, projektēt tehnoloģiskos procesus medicīnisko iekārtu un instrumentu izgatavošanai.

5. Prast sagatavot, lasīt rasējumus un skices, noformēt konstruktora dokumentāciju un veikt inženiertehniskos aprēķinus.

6. Izvērtēt medicīnisko iekārtu, instrumentu izmantošanas nosacījumus un drošību.

7. Prast atrast medicīnisko iekārtu un sistēmu bojājumu cēloņus un tos novērst.

8. Izvērtēt medicīnisko inženieriekārtu iegādes nosacījumus.

9. Vadīt medicīnisko inženieriekārtu uzstādīšanu, izmantošanu, regulēšanu un kvalitātes vadību, izstrādāt atbilstošas pārbaudes metodikas.

10. Prast pielietot starojumu avotu aizsardzības inženieraprēķinu metodikas, izstrādāt un pielietot matemātisko modelēšanu medicīnas fizikā un inženierijā.

169

11. Veikt dozimetriskos, radiometriskos un spektrometriskos mērījumus un tos dokumentēt.

12. Novērtēt medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

13. Sadarbībā ar mediķiem, biologiem un citiem speciālistiem piedalīties klīniskajos pētījumos.

14. Pārzināt kvalitātes sistēmas izveides un pielietojuma principus medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā.

15. Pielietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, datoru lietotājprogrammas tekstu, zīmējumu un grafiku noformēšanai.

16. Analizēt un pielietot praktiskajā darbā zinātnisko literatūru valsts valodā un divās svešvalodās.

17. Vadīt struktūrvienības personāla darbu.



20. Lietot nozares standartus un profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.




25. Ievērot darba aizsardzības, radiācijas drošības, ugunsdrošības, vides aizsardzības un higiēnas prasības.

26. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.


170




1.1. fundamentālo fizikālo un ķīmisko procesu un parādību pamati; 1.2. augstākās matemātikas lietišķie pamati; 1.3. inženiertehnikas un attiecīgo tehnoloģiju izveidošanas un

izmantošanas pamati; 1.4. saskarsmes pamati un ētikas principi; 1.5. ekonomikas, vadības organizācija, tirgzinību pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. fizikas, ķīmijas, augstākās matemātikas pamati; 2.2. vispārējās inženierzinības: mehatronika, tehniskā un teorētiskā

mehānika, iekārtu un tehnoloģiju projektēšana; 2.3. radiācijas izmantošana un drošība; 2.4. cilvēka anatomija un fizioloģija, bioķīmija un biofizika; 2.5. elektronika un elektrotehnika, ciparu iekārtas un sistēmas,

mikroprocesoru tehnika, analogā un ciparu elektronika; 2.6. datoru sistēmas medicīna; 2.7. biomateriālu tehnoloģijas; 2.8. komercdarbības pamati, veselības aprūpes organizācija un

ekonomika, kvalitātes regulēšana un kontrole; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika, medicīnas fizika, fizikālā un

matemātiskā modelēšana, vispārīgā metroloģija, fizikālā materiālzinība; 3.2. informācijas tehnoloģijas, medicīniskā informātika; 3.3. fizioloģisko mērījumu tehnika; 3.4. radiācijas drošība medicīnā, medicīniskā attēlošana fizikā,

medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas, medicīniskās tehnikas projektēšana, medicīnisko iekārtu drošums, medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija, radiācijas terapijas tehnoloģija, mērīšanas tehnika medicīnā, spektroskopijas metodes medicīnā, elektronika medicīnā, bioloģisko signālu analīze;

3.5. mašīnu elementi; 3.6. medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas; 3.7. tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā; 3.8. projektu vadīšana;

171

3.9. vides aizsardzība; 3.10. darba un civilā aizsardzībā; 3.11. darba tiesiskās attiecības, tiesību pamati medicīnā; 3.12. valsts valoda; 3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.36. Mehatronikas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mehatronikas inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – mehatronikas inženieris izstrādā tehnoloģiskā procesa automatizācijas

algoritmus; vada mehatronikas sistēmu projektēšanu; veic mehatronikas iekārtu darbības uzraudzību un to komplektēšanas uzdevumus; izmanto speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem; projektē un izstrādā iespējamos automatizācijas variantus; konsultē par automatizācijas procesa efektivitāti, par jaunākajiem mehatronikas nozares sasniegumiem, to ieviešanas iespējām.

Mehatronikas inženieris strādā uzņēmumos, kuros tiek veikta elektromehānisku iekārtu vadība ar integrētu elektronikas un datortehnikas pielietošanu.


1. Spēja izstrādāt automatizācijas procesa algoritmu un sagatavot tehnisko

uzdevumu iekārtu projektēšanai.

2. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un mehatronikas iekārtu vadības datorprogrammām.

3. Spēja veikt vizuālu mehatronikas iekārtu darbības novērtējumu.

4. Spēja izstrādāt mehatronikas iekārtu uzraudzības un vizualizācijas sistēmu.

172

5. Spēja orientēties automatizēto iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas

un remonta jautājumos.

6. Spēja sekot mehatronikas iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to pasūtījumus.

7. Spēja izstrādāt ražošanas tehnoloģisko plānojumu.

8. Spēja izvērtēt ražošanas automatizācijas līmeni.

9. Spēja izvēlēties atbilstošus materiālus, veidojot iekārtu konstrukcijas.

10. Spēja sastādīt datorprogrammas automatizēto sistēmu vadības elementu programmēšanai.

11. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas darbības precizitāti.

12. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas kalpošanas laiku.

13. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un pielaides, lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.

14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.

15. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.


17. Spēja organizēt un vadīt personāla darbu.



20. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.

21. Spēja orientēties Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.


173

1. Pārzināt konstruktoru dokumentācijas izstrādāšanas stadijas.

2. Izprast mehānikas, elektromehānikas, elektronikas un datortehnikas

iekārtu savstarpēju mijiedarbību.

3. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.

4. Lietot darba izpildei nepieciešamos mehatronikas nozares normatīvos aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.


6. Prast prognozēt mehānikas, elektroiekārtu, elektronikas un datortehnikas iekārtu bezatteikuma darbību.

7. Mērķtiecīgi izmantot mehānisko, elektromehānisko, elektronikas un datortehnikas iekārtu iespējas un organizēt to tehnisko apkopi.

8. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

9. Projektēt visu automatizēto vai uzstādāmo iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

10. Prast izvēlēties automatizācijas procesam nepieciešamos izpildelementus (hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, elektriskie un optiskie elementi u.c.).

11. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās ražošanas (CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.

12. Sagatavot prezentācijai automatizācijas projekta materiālus.

13. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā.

14. Piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

15. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

174



18. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot,

organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.





23. Saudzēt apkārtējo vidi.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. socioloģija un politikas zinātnes; 1.2. saskarsmes pamati; 1.3. ētikas principi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika; 2.2. komercdarbības organizācijas; 2.3. ražošanas un pakalpojumu organizēšana; 2.4. tirgus analīze; 2.5. tirdzniecības stratēģija; 2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri; 2.7. regulēšanas tehnika ar mikroprocesoru kontrolleriem; 2.8. programmējamo loģisko kontrolleru perifērās iekārtas; 2.9. robotu vadības sistēmas; 2.10. detaļu precizitāte un standartizācija; 2.11. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas; 2.12. salikšanas tehnoloģija un iekārtas; 2.13. berzes procesu fizikālie pamati; 2.14. ergonomika un dizains;

175

2.15. inženieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē (CAE); 2.16. mehāniskās svārstības un akustika; 2.17. elektropiedziņa; 2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. matemātika; 3.2. varbūtības teorija un matemātiskā statistika; 3.3. fizika; 3.4. materiālzinības; 3.5. datorgrafika mašīnbūvē; 3.6. tēlotājģeometrija un inženiergrafika; 3.7. elektrotehnikas teorija; 3.8. vispārīgā metroloģija; 3.9. programmēšanas valodas; 3.10. energoelektronika; 3.11. elektriskie mērījumi; 3.12. rūpnieciskās elektroniskās iekārtas; 3.13. elektriskās mašīnas; 3.14. tehniskā mehānika; 3.15. aparātu konstruēšana; 3.16. mašīnu un aparātu elementi; 3.17. ražošanas tehnoloģija – ražošanas tehnoloģijas pamati; 3.18. industriālā tehnoloģija; 3.19. CAD/CAM tehnoloģijas; 3.20. analogās iekārtas; 3.21. elektropneimotehnika; 3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas; 3.23. datorvadības sistēmas un to projektēšana; 3.24. automātikas sensoru sistēmas; 3.25. sistēmu aprēķinu algoritmizācija; 3.26. elektriskās piedziņas vadība; 3.27. civilā aizsardzība; 3.28. darba aizsardzība; 3.29. vides aizsardzība; 3.30. darba tiesiskās attiecības; 3.31. valsts valoda; 3.32. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.37. Ainavu arhitekta profesijas standarts


176

1. Profesijas nosaukums – ainavu arhitekts.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ainavu arhitekts veic uzdevumus, kas saistīti ar ainavu, publisko un

privāto ārtelpu labiekārtojuma un apstādījumu izpēti, analīzi, attīstību, saglabāšanu, atjaunošanu un pārvaldīšanu; vērtē un pēta ainavas telpisko struktūru un ainavas elementu savstarpējo mijiedarbību; novērtē prognozējamo izmaiņu ietekmi uz ainavu; izstrādā vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai; izstrādā kultūrvēsturisko un degradēto ainavu un teritoriju atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus (turpmāk – projektu), izstrādā ainavu un publiskās ārtelpas kompozicionālo plānojumu un telpisko struktūru, teritoriju labiekārtojuma un apstādījumu funkcionālos un kompozicinālos risinājumus, tehniskos risinājumus, darba zīmējumus un specifikācijas; konsultē projektētājus, būvniecības procesa dalībniekus un iedzīvotājus ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu veidošanas un saglabāšanas jautājumos.

Ainavu arhitekts var strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.


1. Spēja izprast kultūrvēsturiskās ainavas un dabas mantojuma nozīmi

tautsaimniecības attīstībā.

2. Spēja izstrādāt vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, pamatojoties uz ainavas izpēti, analīzi un saistīto nozaru speciālistu slēdzieniem.

3. Spēja veikt teritorijas pirmsprojekta izpēti, apkopojot informāciju par dabas un antropogēnajiem faktoriem, kā arī par apbūves raksturu.

4. Spēja izstrādāt projekta kompozicionālo ieceri atbilstoši veiktajai teritorijas pirmsprojekta izpētei, funkcionālajām prasībām un darba uzdevumam.

177

5. Spēja izstrādāt projektu publiskai un privātai ārtelpai, ietverot ceļu un laukumu plānojumu, apstādījumu plānu, vertikālo un horizontālo piesaistu plānus, labiekārtojuma elementu plānu, darbu un materiālu apjomus un specifikācijas.

6. Spēja izstrādāt projektu dokumentāciju meta, skiču un tehniskā projekta stadijās.

7. Spēja organizēt darba procesu sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem.

8. Spēja plānot un vadīt darbu, strādāt darba grupā saskaņā ar projekta izstrādes laika grafiku.

9. Spēja sazināties un izstrādāt projektus valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ainavu arhitektūras un plānošanas jomā.

11. Spēja strādāt saskaņā ar lietvedības, būvniecības, pieminekļu aizsardzības un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām.


1. Pārzināt visu ainavu tipu telpiskās uzbūves principus.

2. Apsekot un izvērtēt projektējamās teritorijas, iegūstot visu darbam

nepieciešamo informāciju.

3. Pielietot datorprogrammas, izstrādājot projekta dokumentāciju, atspoguļojot projekta ieceri un veidojot prezentācijas.

4. Pārzināt inženiertehnisko risinājumu vispārējos principus, jaunākās tehnoloģijas un materiālus ainavu veidošanas, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu ierīkošanas jomā.

5. Pielietot labiekārtojuma elementus atbilstoši funkcionālajām prasībām, ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.

6. Pārzināt Baltijas reģionā lietojamo apstādījumu augu sortimentu un to botāniskos nosaukumus latīņu valodā.

178

7. Pielietot augus atbilstoši to estētiskajām un bioloģiskām īpašībām, funkcionālajām prasībām, ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.




11. Sniegt konsultācijas ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu veidošanā un saglabāšanā, skaidri un argumentēti izklāstot viedokli un pieņemtos lēmumus.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. matemātika; 1.2. fizika; 1.3. saskarsmes psiholoģija; 1.4. praktiskā filozofija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. plānošanas sociālekonomiskie pamati; 2.2. ekoloģija; 2.3. hidroloģija; 2.4. mērniecība; 2.5. ģeoloģija un augsnes zinātne; 2.6. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas; 2.7. pētnieciskā darba pamati; 2.8. reģionālā un ainavu plānošana; 2.9. ēku arhitektūra; 2.10. ceļu un tiltu būvniecība; 2.11. lietišķā ekoloģija; 2.12. ūdenskrātuvju projektēšana; 2.13. sugu un biotopu aizsardzība; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. zīmēšana, gleznošana;

179

3.2. projektu grafika; 3.3. datormācība; 3.4. ģeobotānika un dendroloģija; 3.5. kompozīcijas pamati; 3.6. arhitektūras un dārzu mākslas vēsture; 3.7. ainavu mācība; 3.8. ainavu arhitektūra un projektēšana; 3.9. publisko un privāto apstādījumu un parku veidošana; 3.10. ainavu analīze; 3.11. ārtelpas funkcionālais dizains; 3.12. apstādījumu augi; 3.13. ainavu menedžments; 3.14. dabīgā un mākslīgā apgaismojuma organizēšanas principi; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. valsts valoda; 3.19. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.38. Vides pārvald ības speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – vides pārvaldības speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – vides pārvaldības speciālists nodrošina vides pārvaldības uzdevumu

izstrādi un izpildi, vides plānošanu, dabas resursu ieguvi un pārvaldi, ietekmes uz vidi novērtējumu, vides kvalitātes kontroli un monitoringu, vides aizsardzības un ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, darba uzdevumu sagatavošanu vides tehnoloģiju izstrādei, piedaloties to ieviešanā; nodrošina vides projektu izpildi un sniedz konsultācijas vides jomā.

Vides pārvaldības speciālists var strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


180

1. Spēja piemērot Latvijas Republikas, starptautiskos un Eiropas

Savienības vides un vispārējos normatīvos aktus un izmantot vides aizsardzības institucionālās sistēmas iespējas vides pārvaldības uzdevumu risināšanai.

2. Spēja apkopot, sistematizēt un analizēt informāciju par vides aizsardzību un pārvaldi.

3. Spēja sastādīt datu bāžu struktūru un sagatavot informatīvus un analītiskus pārskatus vides pārvaldības uzdevumu izpildei.

4. Spēja izmantot uzņēmuma administratīvos vadības principus un lietvedības sistēmu dokumentu (līgumi, vienošanās, iesniegumi, vēstules u.c.) sagatavošanā, personāla vadības uzdevumu izstrādē.

5. Spēja analizēt un novērtēt vides kvalitāti, plānot vides pārvaldības pasākumus, nosakot nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi un cilvēkresursus un veicot pasākumu ekonomiskās efektivitātes aprēķinus.

6. Spēja organizēt vides kvalitātes kontroli, veikt iegūto rezultātu analīzi, izstrādāt priekšlikumus vides kvalitātes saglabāšanai, uzlabošanai vai atjaunošanai, izmantojot speciālās datorprogrammas vides kvalitātes novērtēšanai, prognozei un modelēšanai.

7. Spēja līdzdarboties ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

8. Spēja sagatavot vides projektu tehniskos uzdevumus un veikt projektu saskaņošanu, kā arī sagatavot iesniegumus dabas resursu izmantošanas un citu atļauju saņemšanai.

9. Spēja veikt vides saziņas uzdevumus, sagatavojot sabiedrībai informāciju par vidi, tās kvalitāti un problēmām, izzinot sabiedrības viedokli un iesaistot to vides jautājumu risināšanā, izmantojot vides izglītības metodes.

10. Spēja sagatavot vides projektu iesniegumus un piedalīties to izvērtēšanā.

11. Spēja veicināt sabiedrības līdzdalību ilgtspējīgas attīstības veidošanā.

12. Spēja noteikt pētniecības mērķus un uzdevumus vides pārvaldības jomā, sastādīt eksperimentālo pētījumu plānus, veikt iegūto eksperimentālo datu matemātisko apstrādi, izmantojot datorprogrammas un matemātiskās analīzes metodes.

181

13. Spēja noteikt galvenos pētījumu zinātniskos un praktiskos rezultātus un sniegt rekomendācijas vides aizsardzības, tehnoloģiju un dabas resursu izmantošanas jomā.


15. Spēja vadīt personāla darbu, pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju.


1. Izprast mijiedarbību starp ekonomisko, sociālo un vides attīstību un

ilgtspējīgas attīstības koncepciju kā pamatu vides pārvaldībai.

2. Pielietot praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas lēmumu izstrādē un pieņemšanā.

3. Identificēt galvenās vides kvalitātes problēmas, organizēt vides kvalitātes un piesārņojuma kontroles pasākumus un veikt nepieciešamos mērījumus, novērtēt tos un izstrādāt priekšlikumus iespējamiem risinājumiem vides aizsardzībā.

4. Sagatavot un izmantot informāciju vides aizsardzības jomā.

5. Izprast vides tehnoloģiju lietojuma jomas vides pārvaldības jautājumu risināšanā.

6. Pārzināt vides normatīvos aktus un vides aizsardzības sistēmas institucionālo struktūru.

7. Pārzināt administratīvās vadības principus.

8. Prast novērtēt vides kvalitāti, pielietojot vides monitoringa rezultātus, pieejamās datu bāzes vides jomā un vides kvalitātes normatīvus.

9. Izstrādāt un pielietot kritērijus vides novērtēšanai.

10. Interpretēt vides informāciju, to analizēt un apkopot.

11. Prast sniegt sabiedrībai informāciju par vides stāvokli un tās nepieciešamajiem uzlabojumiem.

12. Piedalīties vides projektu izstrādē, izpildē un vadībā.

182

13. Darboties un domāt patstāvīgi.

14. Plānot un organizēt savu un struktūrvienības darbību.

15. Uzstāties, argumentēti izteikt savu viedokli.

16. Organizēt darbu, izmantojot biroja tehniku.

17. Pielietot datorprogrammas un datu bāzes, datu analīzes un rezultātu attēlošanas programmatūru.

18. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

19. Ievērot saskarsmes kultūras principus un ētikas normas.




23. Pašizglītoties, apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

24. Pielietot praksē iegūtās zināšanas un prasmes.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ģeoloģija un ģeodēzija; 1.2. ekonomikas teorija; 1.3. riska analīze; 1.4. globālās vides problēmas; 1.5. vides saziņas metodes.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ķīmijas zinātnes; 2.2. fizikas zinātnes; 2.3. bioloģijas zinātnes; 2.4. ģeogrāfija; 2.5. vadības teorija;

183

2.6. personālvadība; 2.7. grāmatvedība; 2.8. attīstības plānošana; 2.9. vides filozofija un ētika; 2.10. vides monitorings; 2.11. kartogrāfija un nekustamo īpašumu kadastrs; 2.12. dabas resursu apsaimniekošana; 2.13. ekotoksikoloģija; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. matemātika vides zinātnē; 3.2. vides ķīmija; 3.3. vides bioloģija; 3.4. vides fizika; 3.5. vides ekonomika; 3.6. projektu vadība; 3.7. vides politika; 3.8. vides pārvaldība; 3.9. ietekmes uz vidi novērtējums; 3.10. saskarsmes psiholoģija; 3.11. vides normatīvie akti; 3.12. ilgtspējīgas attīstības teorija; 3.13. vides tehnoloģijas; 3.14. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas; 3.15. gaisa, ūdens un augsnes attīrīšanas tehnoloģijas un sanācija; 3.16. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu aizsargājamo teritoriju

(piemēram, aizsargjoslas, ūdens ņemšanas vietas, urbumi, atradnes u.c.) pārvaldība;

3.17. degradēto teritoriju rekultivācija; 3.18. ūdenssaimniecība; 3.19. atkritumsaimniecība; 3.20. valsts valoda; 3.21. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.22. darba aizsardzība; 3.23. vides aizsardzība; 3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.39. Sociālā darbinieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sociālais darbinieks.

184





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – sociālais darbinieks konsultē un vada klienta sociālo gadījumu,

piesaistot nepieciešamos resursus; novērtē klienta sociālās vajadzības; atjauno vai uzlabo klienta sociālās prasmes un sociālo funkcionēšanu, ņemot vērā klienta paša resursus; analizē klienta sociālās problēmas un palīdz rast alternatīvus sociālo problēmu risinājumus, izmantojot atbilstošas metodes darbā ar klientu individuāli vai grupā, vai darbā ar ģimeni; nodrošina klienta sociālā atbalsta tīkla veidošanos; plāno, organizē un vada sociālo darbu ar grupām; pārstāv un aizstāv klientu grupu intereses valsts un pašvaldības līmenī, iesaistot klientu grupas savu interešu pārstāvēšanā/aizstāvēšanā; izstrādā un īsteno preventīvos pasākumus; veicina noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas vai atsevišķas personu grupas, ko vieno kopīga identitāte, (turpmāk – kopienas) un visas sabiedrības sociālo attīstību; izstrādā sociālās programmas, novērtē sociālās politikas efektivitāti un sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk – sociālo pakalpojumu) un sociālās palīdzības kvalitāti, kā arī to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām; veido sadarbību ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts, pašvaldības, nevalstiskajām, reliģiskajām un privātajām institūcijām; veido, vada vai līdzdarbojas komandas darbā; veic sociālo darbu ar dažādām klientu grupām (ģimenēm un bērniem, veciem cilvēkiem, bezpajumtniekiem, vardarbībā cietušām personām, personām ar funkcionāliem traucējumiem, personām ar atkarības problēmām, cilvēku tirdzniecības upuriem, personām ieslodzījuma vietās un personām pēc soda izciešanas, kā arī kopienām, minoritātēm un citām grupām).

Sociālais darbinieks strādā valsts vai pašvaldību institūcijās, biedrībās, nodibinājumos, reliģiskās organizācijās, komercsabiedrībās, kā arī var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.


1. Spēja identificēt, definēt, analizēt un risināt sociālās problēmas.

2. Spēja vadīt problēmu risināšanas procesu un sociālo gadījumu.

185

3. Spēja plānot, organizēt un vadīt sociālo darbu ar indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu.

4. Spēja apzināt, piesaistīt un attīstīt resursus dažādās sociālā darba prakses jomās.

5. Spēja rast alternatīvus sociālo problēmu risinājumus un izvēlēties atbilstošo stratēģiju.

6. Spēja izvērtēt sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un lietderību.

7. Spēja izstrādāt un īstenot sociālo pakalpojumu projektus.

8. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot to.

9. Spēja veicināt kopienas attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību atbilstoši kopienas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.

10. Spēja iesaistīties sociālās politikas izstrādē, attīstībā, realizācijā un novērtēšanā.

11. Spēja veidot supervīzijas praksi, iesaistoties, reflektējot un pilnveidojot profesionālās kompetences visas darba dzīves garumā.

12. Spēja īstenot nediskriminējošu sociālā darba praksi, sekmējot sociāli atstumtu un riska situācijā esošu personu sociālo iekļaušanu.

13. Spēja veikt pētniecisko darbību.

14. Spēja analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.

15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās (krievu un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).


1. Identificēt klienta sociālās problēmas sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.

2. Īstenot sociālo vajadzību izpēti sociālā darba un karitatīvā sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.

186

3. Atbalstīt, uzlabot un veicināt klienta un viņa ģimenes locekļu sociālo

funkcionēšanu.

4. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, nodrošinot klienta līdzdarbības iespēju un ievērojot sociālo taisnīgumu.

5. Izvērtēt un identificēt vides atbilstību klienta vajadzībām.

6. Palīdzēt klientiem izvērtēt un piesaistīt resursus, aizstāvēt klientu intereses.

7. Sekmēt personas mijiedarbību ar sociālo vidi, pilnveidojot starppersonu atbalsta sistēmas.

8. Plānot un veikt sociālo darbu ar kopienu.

9. Plānot un veikt intervenci darbā ar ģimeni un grupu.

10. Identificēt, izvērtēt un plānot darbības sociālā riska un reliģiskās prakses riska grupu mazināšanā.

11. Izstrādāt un īstenot preventīvās programmas visos sociālā darba prakses līmeņos.

12. Analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.

13. Veicināt cieņu pret cilvēku tradīcijām, kultūru, uzskatiem un reliģijām starp dažādām etniskajām grupām un kopienām.


15. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.


17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).


187

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. Eiropas Savienības regulas integrācijas un diskriminācijas novēršanas

jomā, integrācijas politika Latvijā; 1.2. Eiropas Savienības finanšu instrumenti; 1.3. Eiropas Savienības sociālās politikas pamatnostādnes, ES

pamattiesību harta un sociālā harta; 1.4. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi,

nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības aprūpe u.c.);

1.5. valsts politikas veidošanas un īstenošanas process, valsts pārvalde; 1.6. reģionālā attīstība un pašvaldības Latvijā (pašvaldību funkcijas,

administratīvais aparāts, politiskās partijas, deputātu funkcijas); 1.7. globalizācijas procesu dinamika, sociālās pārmaiņas Eiropā un

pasaulē.


2.1. sociālā darba vēsturiskā attīstība; 2.2. sociālā attīstība un sociālā politika; 2.3. sociālo un vides faktoru ietekme uz cilvēku (indivīdu, ģimeni, grupu,

kopienu); 2.4. funkcionālās un disfunkcionālās savstarpējās attiecības (partneru,

ģimeņu, grupu attiecības); 2.5. ģimenes socioloģija un psiholoģija; 2.6. sabiedrības mazaizsargāto grupu dzīves apstākļi, un tos ietekmējošie

sociālie faktori; 2.7. nabadzības teorijas, nabadzība kā sociāla problēma, nabadzības

kultūra; 2.8. invaliditāte, tās veidi un personu ar invaliditāti aprūpe Latvijā; 2.9. suicīds, tā veidi un nāve; 2.10. vardarbība, tās veidi, pazīmes, vardarbību izraisošie faktori; 2.11. atkarības veidi un dinamika, darbs ar personu ar atkarības

problēmām; 2.12. līdzatkarības veidi un līdzatkarīgo personu problēmas; 2.13. reliģijas un to loma cilvēka dzīvē; 2.14. starptautiskās cilvēktiesības;

188

2.16. diskriminācijas, sociālās izolācijas, apspiešanas pazīmes, process, cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

2.17. deviance un delinkvence; 2.18. sociālā statistika; 2.19. loģikas pamati; 2.20. psihiatrijas, psihoterapijas, antropoloģijas, psiholoģijas (vispārīgās,

attīstības, personības un sociālās) pamati; 2.21. veselības aprūpes sistēma Latvijā; 2.22. izglītības sistēma Latvijā; 2.23. tiesību pamati un tieslietu sistēma Latvijā; 2.24. ekonomikas pamati; 2.25. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās

(krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).


3.1. sociālā darbinieka profesijas raksturojums; 3.2. sociālās drošības sistēma Latvijā; 3.3. sociālā darba teorijas, metodes un funkcijas darbam ar indivīdu,

ģimeni, grupu un kopienu; 3.4. problēmu risināšanas process sociālajā darbā; 3.5. sociālā darba profesionālās vērtības un ētika; 3.6. sociālo pakalpojumu institūciju darbības tiesiskais regulējums

Latvijā; 3.7. sociālo pakalpojumu institūciju tīkls Latvijā; 3.8. sociālais darbs ar dažādām klientu grupām; 3.9. komandas darbs sociālajā darbā; 3.10. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidi; 3.11. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāte, novērtēšana un

nodrošināšana; 3.12. saskarsme sociālajā darbā ar dažādām klientu grupām un klientu

konsultēšana; 3.13. konfliktu risināšanas metodes sociālā darba praksē; 3.14. stresa vadība; 3.15. supervīzija sociālajā darbā; 3.16. minoritāšu dzīves veids, paražas, vērtības, stereotipi, diskriminācija

un integrācijas process; 3.17. vides faktori sociālajā darbā; 3.18. socioloģijas pamati, sociālo pētījumu metodes; 3.19. brīvprātīgo darbs; 3.20. ielu sociālais darbs; 3.21. vadības teorijas; 3.22. projektu vadīšana; 3.23. ētikas principi;

189

3.24. informācijas tehnoloģiju izmantošana (Microsoft Office, datu bāzes, Interneta pārlūkprogrammas);

3.25. valsts valoda; 3.26. vismaz divas svešvalodas (krievu valoda un kāda no Eiropas

Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī; 3.27. darba aizsardzība; 3.28. vides aizsardzība; 3.29. darba tiesiskās attiecības.

1.40. Pastorālā konsultanta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pastorālais konsultants.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – pastorālais konsultants ir sertificēts speciālists, kurš ieguvis augstāko

izglītību reliģijā vai teoloģijā un profesionālo kvalifikāciju pastorālajā konsultēšanā, kas veic vienas vai vairāku personu, ģimeņu un grupu garīgo aprūpi un konsultēšanu, integrējot reliģiskos resursus un humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu atziņas, lai veicinātu personības vispusīgu garīgo un psiholoģisko attīstību, kā arī, lai sniegtu atbalstu daudzveidīgu garīgu, psiholoģisku un sociālu problēmu risināšanā; veic savu profesionālo darbību patstāvīgi vai arī multiprofesionālas un daudzdisciplināras komandas sastāvā; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību; ir atbildīgs par savas kvalifikācijas uzturēšanu, garīgo un profesionālo izaugsmi, savā darbā ievērojot profesionālo ētiku.

Pastorālais konsultants strādā reliģiskajās draudzēs un institūcijās garīgās aprūpes un izglītības jomā, un atbilstoši savai kompetencei var veikt katehēta, garīgās aprūpes veicēja, ģimeņu konsultanta pienākumus.

Pastorālais konsultants var veikt kapelāna pienākumus veselības un sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, militārajās struktūrās un citos uzņēmumos.


190

1. Spēja konsultanta darbā balstīties uz savas konfesijas mācību.

2. Spēja pastorālajā konsultēšanā integrēt humanitāro, sociālo un

izglītības zinātņu atziņas.

3. Spēja plānot, vadīt un izvērtēt apmācību (katehēzes) nodarbības.

4. Spēja plānot, vadīt pastorāla rakstura pasākumus sadarbībā ar attiecīgās institūcijas vadību.

5. Spēja pastorālās konsultēšanas procesā veidot atbalstošas un attīstību veicinošas attiecības, ņemot vērā personas vajadzības, resursus un pastorālajā konsultēšanā pieejamās palīdzības iespējas.

6. Spēja konsultēt personu, lai veicinātu ikvienas personas vispusīgu garīgo un psiholoģisko attīstību un pārvarētu dažādas garīgas, psiholoģiskas un sociālas problēmas.

7. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest pastorālās konsultēšanas procesā.

8. Spēja veikt pastorālo konsultēšanu un aprūpi, respektējot personas fiziskās, emocionālās un garīgās robežas, kā arī reliģiskos un konfesionālos uzskatus.

9. Spēja uzņemties atbildību par pastorālās konsultēšanas un garīgās aprūpes rezultātiem.

10. Spēja sniegt pastorālo aprūpi un konsultācijas personai veselības un sociālās aprūpes, brīvības atņemšanas iestādēs, militārajās struktūrās un citos uzņēmumos.

11. Spēja uzturēt profesionālas un starpdisciplināras attiecības ar citu jomu speciālistiem, lai efektīvāk palīdzētu personai.

12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un normatīvo aktu prasības pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību apmācības (katehēzes) un pastorālās aprūpes un konsultēšanas jomās.


191


1. Apzināties un ievērot savas kompetences robežas saskaņā ar attiecīgās

reliģiskās organizācijas mācību, profesionālās ētikas kodeksu un normatīvo aktu prasībām pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

2. Izvērtēt un integrēt apmācībā (katehēzē) un pastorālajā konsultēšanā teoloģijas, filozofijas, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu aktuālās teorijas un praktiskās atziņas.

3. Koordinēt un plānot apmācību (katehēzi) un pastorālo aprūpi.

4. Izvēlēties attiecīgajai personai vai personu grupai piemērotas didaktiskās stratēģijas un pedagoģiskās metodes.

5. Izvērtēt apmācības (katehēzes) un pastorālās aprūpes gaitu un rezultātus.

6. Plānot un veikt zinātnisko darbu apmācību (katehēzes) pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā, īstenojot kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas iegūšanu un apstrādi.

7. Apkopot un analizēt pētījumā iegūtos datus, izstrādājot teorētiskas un praktiskas rekomendācijas.

8. Izvērtēt un kompetenti pielietot zinātnisko pētījumu rezultātus apmācības (katehēzes) un pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

9. Pārzināt un raksturot pastorālās konsultēšanas un aprūpes teoloģiju, kuras ietvaros konsultants darbojas.

10. Vispusīgi izvērtēt pastorālajā aprūpē esošās personas vajadzības, cerības un resursus.

11. Pielietot konsultanta kompetencei atbilstošas izpētes metodes.

12. Izvēlēties un lietot atbilstošu saziņas veidu un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu personām, viņu tuviniekiem un citām garīgās aprūpes procesā iesaistītām personām.

13. Izvērtēt prioritātes (steidzamības pakāpi) un sniegt atbalstu krīzes situācijās pastorālās konsultēšanas un aprūpes ietvaros.

192

14. Sniegt pastorālās konsultācijas un aprūpi personai, kas pārdzīvo zaudējumu un sēras.

15. Sagatavot saderinātos laulībām.

16. Sniegt pastorālas konsultācijas personām, ģimenēm un grupām.

17. Izprast personu savstarpējo attiecību dinamiku grupās un organizācijās.

18. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas pastorālās konsultēšanā un aprūpē.

19. Sniedzot garīgo aprūpi, sadarboties ar dažādu nozaru speciālistiem, tai skaitā, garīdzniekiem, ārstiem, psihologiem, psihoterapeitiem, sociālajiem darbiniekiem.

20. Sadarboties ar institūcijām, kas saistītas ar veicamo pastorālās aprūpes un konsultēšanas darbu.

21. Strādāt komandā/grupā, risinot kompleksas pastorālas problēmas.

22. Pārzināt garīgās aprūpes resursus un piedāvāt tos pastorālās konsultācijas ietvaros.

23. Koordinēt un organizēt publiskos dievkalpojumus atbilstoši apstākļiem un vajadzībām.

24. Veicināt starpreliģiju un ekumēnisko dialogu pastorālās konsultēšanas un aprūpes praksē.

25. Ievērot konfidencialitāti pastorālās konsultēšanas un aprūpes darbā.

26. Rūpēties par savu garīgo un profesionālo izaugsmi, fizisko un psiholoģisko labklājību.

27. Prast noformēt attiecīgo dokumentāciju.




193


32. Ievērot darba tiesiskās attiecības, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. antropoloģija; 1.2. sociālā ētika.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. teoloģijas nozaru (sistemātiskā teoloģija, Bībeles ekseģēze,

morālteoloģija) pastorālie aspekti; 2.2. pastorālteoloģija; 2.3. fizioloģija un psihosomātika; 2.4. personības teorijas un psihoterapijas veidi; 2.5. klīniskā psiholoģija un patopsiholoģija; 2.6. attīstības psiholoģija; 2.7. speciālā pedagoģija un psiholoģija; 2.8. sociālā un ģimenes psiholoģija; 2.9. reliģijas psiholoģija; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. garīgās dzīves teoloģija; 3.2. reliģijas pedagoģija un metodika; 3.3. pastorālpsiholoģija; 3.4. pastorālā konsultēšana (teorijas un prakse); 3.5. garīgā vadība un līdzgaitniecība; 3.6. starpreliģiju un ekumēniskais dialogs pastorālajā darbā; 3.7. pastorālā komunikācija; 3.8. starpkultūru pastorālā aprūpe un konsultēšana; 3.9. atbalsta sniegšana krīzes situācijās; 3.10. teoloģijas metodoloģija; 3.11. zinātniski pētnieciskās metodes pastorālajā darbā; 3.12. informācijas tehnoloģiju pielietojums pastorālajā darbā; 3.13. profesionālā ētika; 3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

194

3.15. valsts valoda; 3.16. darba tiesiskās attiecības; 3.17. darba aizsardzība; 3.18. vides aizsardzība.

1.41. Lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs plāno, vada un vajadzības

gadījumā organizē lauksaimniecisko ražošanu, pārstrādi, realizāciju un kooperāciju; veic lauksaimniecības resursu izmantošanas plānošanu, saglabāšanu un aizsardzību; sastāda saimniecības budžeta tāmi, slēdz darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; vada ikdienas darbu izpildi; vada un koordinē saimniecības darbību; izstrādā darba un pārvaldes procedūras; izvēlas un apmāca darbiniekus un kontrolē to pienākumu izpildi; sastāda un vada projektus; sniedz konsultācijas lauku un lauksaimniecības politikas īstenošanas jautājumos; nodrošina ugunsdrošības un darba aizsardzības pasākumu ievērošanu un vides aizsardzību; pārstāv saimniecību citos uzņēmumos.

Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs vada savu vai cita īpašnieka saimniecību, kas saistīta ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pirmapstrādi un realizāciju; strādā ar lauksaimniecību saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās, pie komersanta vai kā pašnodarbināta persona.


1. Spēja atbildīgi vadīt un plānot lauksaimniecības darbības stratēģiju.

2. Spēja izvērtēt lauksaimnieciskajai darbībai nepieciešamos un pieejamos

resursus.

195

3. Spēja izvēlēties augsnes apstākļiem un saimniecības specializācijas virzienam piemērotākās kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes.

4. Spēja novērtēt augsekas vai augu maiņas plānus, kultūraugu mēslošanas sistēmu un augu aizsardzības pasākumus.

5. Spēja izprast modernās lauksaimniecības tehnikas darbības principus.

6. Spēja vadīt ražas novākšanu atbilstoši ražas izmantošanas virzienam.

7. Spēja novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas, ēdināšanas un turēšanas tehnoloģiju racionālu pielietojumu.

8. Spēja vadīt un novērtēt kvalitatīvas lopbarības izaudzēšanu un sagatavošanu.

9. Spēja izprast biodegvielas ražošanas jautājumus.

10. Spēja orientēties bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības pamatprincipos.

11. Spēja aizpildīt ar saimniecības darbību saistītu dokumentāciju.

12. Spēja orientēties pārtikas aprites un kvalitātes prasībās.

13. Spēja analizēt lauksaimniecības nozaru izdevīgumu un novērtēt saimniecības konkurētspēju.

14. Spēja orientēties ekonomiskajā situācijā un attīstības tendencēs.

15. Spēja aprēķināt un novērtēt saimniecības saimnieciskās darbības rādītājus.

16. Spēja novērtēt konkrētas saimniecības riska faktorus un izvērtēt pasākumus riska mazināšanai.

17. Spēja orientēties un izmantot vadības grāmatvedības iespējas.

18. Spēja aprēķināt kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas izmaksas, bruto segumu, peļņu un zaudējumus.

19. Spēja orientēties kooperācijas organizēšanā un vadībā.

196

20. Spēja izvērtēt un salīdzināt lauksaimniecības produkcijas pārstrādes tehnoloģijas.

21. Spēja izvērtēt dažādus saimniekošanas modeļus.

22. Spēja orientēties Eiropas Savienības lauku politikā un tās īstenošanas metodēs.

23. Spēja izvērtēt piedāvāto preču un pakalpojumu klāstu.

24. Spēja izstrādāt iesniegumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai un projektu iesniegumus investīciju piesaistei laukkopības, dārzkopības un lopkopības saimniecībā.

25. Spēja atrast veidus pievienotās vērtības radīšanai laukkopības, dārzkopības un lopkopības nozaru saražotai produkcijai, kā arī novērtēt saistības ar pārstrādes uzņēmumiem un kooperāciju.


27. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību laukkopības, dārzkopības un lopkopības jomā.


29. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.


1. Racionāli plānot un vadīt darba procesus saimniecībā.

2. Strādāt sarežģītās situācijās un komandā.

3. Noteikt saimniecības darbības prioritātes atbilstoši situācijai.

4. Strādāt patstāvīgi, radoši, rūpīgi un precīzi.

5. Plānot un vadīt pakļauto darbinieku darbu.


7. Plānot un vadīt racionālu zemes resursu izmantošanu.

197

8. Novērtēt un vadīt augsnes apstrādes, mēslošanas, slimību, kaitēkļu un

nezāļu apkarošanas tehnoloģiju procesus.

9. Izvēlēties dzīvnieku labturībai un labai lauksaimniecības praksei atbilstošu tehnoloģiju un ražošanas virzienam piemērotas šķirnes.

11. Analizēt un rīkoties atbilstoši tirgus situācijai lauksaimniecībā.

12. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus par saimniecības darbības rezultātiem.

13. Ievērot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus lauksaimniecības produkcijas ražošanā.

14. Novērtēt sagatavoto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām laukkopības, dārzkopības un lopkopības jomās.

15. Izstrādāt un vadīt projektus.

16. Strādāt ar speciālajām datorprogrammām.




20. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares žurnālos un citos plašsaziņas līdzekļos.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

23. Piedalīties profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju darbībā.


198


1.1. lauksaimniecības politikas jautājumi; 1.2. lauksaimniecības produktu iespējamā pārstrāde; 1.3. zemes tirgus jautājumi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. biometrija; 2.2. filozofija, ētika un estētika; 2.3. patentzinība un standarti; 2.4. agrofizika; 2.5. ķīmija; 2.6. zooloģija un botānika; 2.7. augu un dzīvnieku fizioloģija; 2.8. ekonomikas teorija; 2.9. pētījumu metodika; 2.10. lauksaimniecības resursi; 2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. uzņēmumu psiholoģija un vadībzinības; 3.2. komercdarbība; 3.3. normatīvie akti lauksaimniecībā; 3.4. grāmatvedība un investīcijas; 3.5. makro un mikroekonomika; 3.6. augsnes zinātne un agroķīmija; 3.7. augu aizsardzība; 3.8. laukkopība; 3.9. lauksaimniecības mehanizācija; 3.10. tirgzinība; 3.11. augkopības produkcijas ražošana; 3.12. dārzkopības produkcijas ražošana; 3.13. lopkopības produkcijas ražošana; 3.14. lopbarības ražošana; 3.15. datorzinības; 3.16. ekoloģija un vides aizsardzība; 3.17. valsts valoda; 3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.19. darba un civilā aizsardzība; 3.20. darba tiesiskās attiecības.

1.42. Agronoma profesijas standarts

199


1. Profesijas nosaukums – agronoms.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – agronoms ir speciālists, kas plāno un vada laukkopības vai dārzkopības

produkcijas ražošanas procesus; veido sējumu vai stādījumu struktūru un sistēmu atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem; izvēlas tirgus prasībām un uzņēmuma darbības nodrošināšanai atbilstošas kultūraugu sugas un šķirnes; vada kultūraugu sēšanas, stādīšanas, sējumu un stādījumu kopšanas darbus, nodrošina barības elementu un pesticīdu atbilstošu lietošanu; rūpējas par augsnes auglības uzturēšanu; vada ražas novākšanu, produkcijas pirmapstrādi, tās atbilstošu uzglabāšanu un realizāciju, kā arī novērtē ražas kvalitāti; veic produkcijas materiālu un darba patēriņa uzskaiti; agronoma kompetences ietvaros konsultē citus lauksaimniecībā strādājošos; veic pētniecisko darbu laukkopības un dārzkopības nozarēs; nodrošina vides aizsardzību, ugunsdrošības un darba aizsardzības prasību ievērošanu.

Agronoms strādā lauksaimniecības uzņēmumā vai ar lauksaimniecību saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās.


1. Spēja izvēlēties augsnes apstākļiem un specializācijai piemērotākos

kultūraugus un šķirnes.

2. Spēja pazīt Latvijā audzētos vai perspektīvos dārzaugus, laukaugus un lopbarības zālaugus to attīstības fāzēs, izprast atšķirīgo un kopējo to bioloģijā un saimnieciskajā izmantojamībā.

3. Spēja izstrādāt un ieviest zinātniski pamatotas augu maiņas vai augsekas sistēmas.

4. Spēja pielietot kultūraugu bioloģiskajām īpašībām atbilstošu audzēšanas un novākšanas tehnoloģiju lauka un segtajās platībās.

200

5. Spēja izprast modernās lauksaimniecības tehnikas darbības principus.

6. Spēja veikt ģeogrāfisko, ekonomisko un ekoloģisko apstākļu izpēti un

novērtēšanu konkrēta rakstura dārza vai apstādījumu ierīkošanai.

7. Spēja orientēties sēklu un stādu tirgū, vajadzības gadījumā organizēt to iegādi.

8. Spēja orientēties Latvijas un Eiropas kopējā augu šķirņu katalogā.

9. Spēja orientēties pesticīdu un augu augšanas regulatoru piedāvājumā, pieņemt lēmumu par to lietošanu un izvēlēties kultūraugiem atbilstošos veidus, lietošanas laiku un tehnoloģiju saskaņā ar Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) saraksta prasībām, AAL marķējuma instrukcijām, kā arī nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.

10. Spēja izmantot bites kultūraugu apputeksnēšanā un citus derīgos kukaiņus kaitēkļu ierobežošanai.

11. Spēja organizēt organiskā mēslojuma uzkrāšanu, zaļmēslojuma izmantošanu un pamatot to pozitīvas trūdvielu bilances saglabāšanai augsnē.

12. Spēja izstrādāt sējumu un stādījumu izmantošanas plānus.

13. Spēja sagatavot produkciju realizācijai, pārzināt normatīvo aktu un standartu prasības kultūraugu realizācijai un iespējas tās nodrošināt.

14. Spēja sagatavot atbilstošas kvalitātes lopbarību lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.

15. Spēja aprēķināt un izvērtēt kultūraugu audzēšanas izmaksas, bruto segumu, peļņu un zaudējumus.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus un sistemātiski organizēt attiecīgās apmācības un pārbaudes pakļautajam personālam.

17. Spēja novērtēt meliorācijas sistēmu darbību, organizēt to kopšanu, atklāt bojājumus un vadīt to novēršanu.

18. Spēja pielietot bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metodes

pamatprincipus.

201

19. Spēja pielietot ar lauksaimniecisko ražošanu vai ekonomiskiem aprēķiniem saistītas datorprogrammas.

20. Spēja orientēties Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikā un atbalsta iespējās.

21. Spēja izstrādāt projektu iesniegumus valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumu saņemšanai vai investīciju piesaistei laukkopības vai dārzkopības uzņēmumā.

22. Spēja novērtēt atsevišķu tehnoloģiju un ražošanas procesu pārmaiņu ietekmi uz vidi kā ekoloģisku, sociālu un ekonomisku sistēmu.

23. Spēja atrast veidus laukkopības un dārzkopības nozaru saražotās produkcijas tālākam pielietojumam, kā arī novērtēt saistības ar pārstrādes uzņēmumiem un kooperāciju.

24. Spēja piemērot lauksaimniecības nozari reglamentējošos normatīvos aktus.


26. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību laukkopības un dārzkopības jomā.



1. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un profesijas pamatzināšanas.

2. Strādāt rūpīgi, atbildīgi un precīzi.

3. Strādāt sarežģītās situācijās.

4. Strādāt radoši, patstāvīgi un komandā.

5. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.

6. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei,

paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz laukkopības un dārzkopības produkcijas ražošanu.

202


8. Apkopot, sistematizēt, analizēt informāciju un datus, izdarot attiecīgos secinājumus.

9. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu un laiku.

10. Radoši sadarboties ar citiem uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.

11. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās procedūras un profesionālos standartus.

12. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares žurnālos un citos plašsaziņas līdzekļos laukkopības un dārzkopības jomās.

13. Spēt pašizglītoties, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

14. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām laukkopības un dārzkopības jomās.

15. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

16. Pārzināt zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatprincipus.







23. Regulāri sekot sējumu un stādījumu stāvoklim.

203




1.1. lauksaimniecības produktu pārstrāde; 1.2. zemes tirgus jautājumi; 1.3. lauksaimniecības politikas jautājumi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. biometrija; 2.2. ekonomikas pamati; 2.3. lietišķā psiholoģija un vadība; 2.4. filozofija, ētika un estētika; 2.5. patentzinība un standarti; 2.6. agrofizika; 2.7. ķīmija; 2.8. zooloģija un dzīvnieku fizioloģija; 2.9. dzīvnieku ēdināšana; 2.10. ģenētika un selekcija; 2.11. grāmatvedība un investīcijas; 2.12. biodegvielas ražošanas jautājumi un biomasas kā alternatīvās

enerģijas avota izmantošanas iespējas; 2.13. zemes ierīcība un meliorācija; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās; 2.15. intelektuālais īpašums.


zināšanas pielietošanas līmenī: 3.1. lauksaimniecības resursi; 3.2. laukkopība un augkopība; 3.3. botānika un augu fizioloģija; 3.4. augsnes zinātne un agroķīmija; 3.5. mikrobioloģija; 3.6. dārzkopība; 3.7. entomoloģija, fitopatoloģija un augu aizsardzība; 3.8. pļavkopība; 3.9. lauksaimniecības mehanizācija; 3.10. pētījumu metodika; 3.11. normatīvie akti lauksaimniecībā; 3.12. biškopība; 3.13. augu biotehnoloģija;

204

3.14. komercdarbība un vadība lauksaimniecībā; 3.15. tirgzinība; 3.16. datorzinības; 3.17. valsts valoda; 3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.19. darba tiesiskās attiecības; 3.20. darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības; 3.21. ekoloģija un vides aizsardzība; 3.22. lietvedība.

1.43. Ciltslietu zootehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ciltslietu zootehniķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ciltslietu zootehniķis ir speciālists, kas plāno zootehniskos pasākumus

ciltsdarbā, organizē un nodrošina ganāmpulka atražošanas un izmantošanas procesu izpildi, izvēlas tirgus prasībām un uzņēmuma darbības nodrošināšanai atbilstošas dzīvnieku sugas un šķirnes, izvēlas racionālas dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas, organizē produkcijas pirmapstrādi, tās uzglabāšanu, veic produkcijas un darba patēriņa uzskaiti; seko labturības prasību ievērošanai dzīvnieku novietnēs; seko lopkopības produktu ieguves noteikumu ievērošanai; reģistrē un apseko ganāmpulkus, novērtē ganāmpulkā esošos dzīvniekus pēc eksterjera un produktivitātes rādītājiem; izdara ierakstus zootehniskās uzskaites dokumentos un veic dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā; konsultē lopkopjus un dzīvnieku īpašniekus par aktualitātēm dzīvnieku audzēšanā, ēdināšanā, turēšanā un ar lopkopību saistītos normatīvajos aktos; organizē informatīvās dienas, iniciatīvas un interešu grupu tikšanās; vada padotībā esošos darbiniekus; nodrošina vides aizsardzību, ugunsdrošības un darba aizsardzības prasību ievērošanu, gatavo atbalsta maksājumu un investīciju projektu iesniegumus, veic pētniecisko darbu ar zinātnisku vērtību lopkopības nozarēs.

Ciltslietu zootehniķis strādā lopkopības produktu ražošanas uzņēmumos, ar lopkopību saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās.

205


1. Spēja organizēt lauksaimniecības dzīvnieku labturības noteikumu

ievērošanu dzīvnieku novietnēs.

2. Spēja orientēties lauksaimniecības nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos.

3. Spēja izvēlēties ražošanas virzienam piemērotākās dzīvnieku šķirnes un atražošanas sistēmu.

4. Spēja realizēt ciltsdarba (individuālās ražības kontroles) un zootehnisko uzskaiti.

5. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ciltsvērtēšanu un uz to balstītu efektīvu selekciju.

6. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā.

7. Spēja izvēlēties dažādu sugu un grupu dzīvniekiem piemērotākos barības līdzekļus, to sagatavošanas tehnoloģiju.

8. Spēja novērtēt sagatavotās lopbarības kvalitāti.

9. Spēja, izmantojot datorprogrammas, veikt barības devu optimizāciju.

10. Spēja sastādīt lopbarības bilanci.

11. Spēja izvēlēties dzīvnieku turēšanas tehnoloģijai un ražošanas virzienam atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas tehnoloģiju.

12. Spēja izvēlēties konkrētiem ražošanas apstākļiem piemērotāko dzīvnieku turēšanas tehnoloģiju.

13. Spēja plānot lopkopības produkcijas ieguves apjomu un veikt tās uzskaiti.

14. Spēja kontrolēt un analizēt iegūtās produkcijas kvalitāti.

15. Spēja izvēlēties lopkopības produkcijas pirmapstrādei piemērotas tehnoloģijas un iekārtas.

206

16. Spēja izvēlēties iegūtās produkcijas uzglabāšanas tehnoloģiju un iekārtas.

17. Spēja kontrolēt produkcijas kvalitātes izmaiņas.

18. Spēja veikt padarītā darba un nostrādātā laika uzskaiti.

19. Spēja veikt izlietoto materiālu uzskaiti.

20. Spēja aizpildīt ar ciltslietu zootehniķa darba izpildi saistīto dokumentāciju.

21. Spēja novērtēt lopkopības nozares riska faktorus un konkurētspēju.

22. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus un sistemātiski organizēt attiecīgās apmācības vai pārbaudes pakļautajam personālam.

23. Spēja ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, un prasīt to ievērošanu padotajam personālam.

24. Spēja izvēlēties un pielietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

25. Spēja ievērot medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu saskaņā ar instrukcijām, nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.

26. Spēja nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanu.

27. Spēja novērtēt lopkopības produkcijas ražošanas ietekmi uz vidi.

28. Spēja sadarboties ar pārstrādes uzņēmumiem un veidot kooperatīvus.

29. Spēja izstrādāt lopkopības nozares ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

30. Spēja orientēties Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikā un atbalsta iespējās.

31. Spēja izstrādāt iesniegumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai un projektu iesniegumus investīciju piesaistei uzņēmumā.


33. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku nozīmi lopkopības nozarē.

207



1. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un profesijas pamatzināšanas.

2. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei,

paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz lopkopības produkcijas ražošanu.

3. Strādāt radoši, patstāvīgi un komandā.

4. Strādāt rūpīgi, atbildīgi un precīzi.

5. Strādāt sarežģītās situācijās.


7. Ievērot profesionālo ētiku.

8. Spēt pašizglītoties, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

9. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.

10. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.

11. Plānot un organizēt savu un pakļautā personāla darbu.

12. Atbilstoši kompetencei piemērot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus.

13. Ievērot Labas lauksaimniecības prakses un dzīvnieku labturības nosacījumus.

14. Noformēt dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības prasībām.

15. Prast orientēties Latvijas dzīvnieku šķirņu katalogos.

16. Pazīt izplatītākās dzīvnieku slimības.

17. Pielietot konkrētiem apstākļiem atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas un turēšanas tehnoloģiju.

208

18. Prast novērtēt lopbarības kvalitāti.

19. Prast izmantot modernas dzīvnieku audzēšanas metodes.

20. Pielietot ar lopkopības ražošanu un ciltsdarbu saistītas

datorprogrammas.

21. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares žurnālos un presē.

22. Izstrādāt normatīvos aktus un projektus lopkopībā un pieteikumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai.

23. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.








zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. lauksaimniecības produktu pārstrāde; 1.2. lopkopības produktu pieprasījums un piedāvājums; 1.3. lauksaimniecības politikas jautājumi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. biometrija; 2.2. ekonomikas pamati; 2.3. lietišķā psiholoģija un vadība; 2.4. filozofija, ētika un estētika; 2.5. patentzinība un standarti; 2.6. agrofizika;

209

2.7. ķīmija; 2.8. augu fizioloģija; 2.9. augu ģenētika un selekcija; 2.10. grāmatvedība un investīcijas; 2.11. ekonomikas teorija; 2.12. mikrobioloģija; 2.13. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas pielietošanas līmenī: 3.1. lauksaimniecības resursi; 3.2. dzīvnieku fizioloģija; 3.3. botānika; 3.4. zooloģija; 3.5. dzīvnieku anatomija un fizioloģija; 3.6. dzīvnieku ģenētika; 3.7. kvantitatīvās ģenētikas metodes ciltsdarbā; 3.8. biotehnoloģijas metodes ciltsdarbā; 3.9. ganāmpulku un populāciju selekcijas programmas; 3.10. barības līdzekļi; 3.11. lopbarības ražošana; 3.12. dzīvnieku ēdināšana; 3.13. lauksaimniecības mehanizācija; 3.14. pētījumu metodika; 3.15. normatīvie akti lauksaimniecībā; 3.16. dzīvnieku audzēšana un ciltsdarbs; 3.17. govkopība; 3.18. cūkkopība; 3.19. putnkopība; 3.20. zirgkopība; 3.21. mazie atgremotājdzīvnieki; 3.22. dzemdniecība un ginekoloģija; 3.23. veterinārijas pamati; 3.24. lauksaimniecības produktu pārstrāde; 3.25. datorzinības; 3.26. valsts valoda; 3.27. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.28. darba tiesiskās attiecības; 3.29. darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības; 3.30. ekoloģija un vides aizsardzība; 3.31. lietvedība.

1.44. Elektroinženiera profesijas standarts

210


1. Profesijas nosaukums – elektroinženieris.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – elektroinženieris projektē elektroiekārtas; komplektē, uzrauga un apkalpo

elektriskās iekārtas, ievērojot saistību ar tehnoloģijām; vada un pārrauga citu speciālistu darbu, plāno un organizē to.

Elektroinženieris strādā elektrotehniskajos uzņēmumos, kas ražo, pārvada un sadala elektroenerģiju, ražo elektroiekārtas tautsaimniecībai, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes, transporta uzņēmumos, kuros tiek izmantotas modernas tehnoloģiskās iekārtas ar sarežģītu automatizētu elektrotehnisko aprīkojumu, kā arī projektēšanas, pētniecības, konsultāciju un apkalpes uzņēmumos.


1. Spēja izveidot pilna apjoma automatizēto elektrotehnisko iekārtu

projekta dokumentāciju, ieskaitot programmējamo loģisko kontrolleru (PLC – Programmable Logical Controllers) programmēšanu.

2. Spēja orientēties mikroprocesoru kontrolleru programmēšanā (asamblerā vai C++ valodā).

3. Spēja veikt pēc projekta izgatavotās iekārtas algoritmizētu testēšanu un regulēšanu.

4. Spēja veikt automatizēto elektroiekārtu piesaisti tehnoloģijām.

5. Spēja veikt uzņēmumu elektroapgādes, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu režīmu aprēķinus.

6. Spēja veikt elektrotehnisko projektu dokumentācijas koriģēšanu un pilnveidošanu.

211

7. Spēja veikt projektēto elektrotehnisko iekārtu tehniskiekonomisko novērtējumu.

8. Spēja sniegt konsultācijas par automatizēto elektrotehnisko sistēmu izveidi un darbības jautājumiem.

9. Spēja vadīt elektroiekārtu (elektrotehnoloģiju, elektrisko dzinēju, elektrisko ierīču) pēcprojekta montāžas darbus.

10. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un elektroiekārtu vadības datorprogrammām.


12. Spēja organizēt elektrotehnisko un elektronisko automatizācijas iekārtu apskates un metroloģiskos novērtējumus, nosakot kontroles parametrus un tehnoloģisko procesu raksturojumus.

13. Spēja organizēt darbojošos elektrotehnisko un elektronisko automatizācijas iekārtu testēšanu un pārbaudes, pieregulēšanu, kontrolleru programmu pielāgošanu saskaņā ar ražotājuzņēmumu tehnisko dokumentāciju, nosakot un novēršot bojājumus.

14. Spēja noteikt tehnoloģisko elektroiekārtu elektrotehnisko un elektronisko mezglu bojājumus un vadīt to remontu.

15. Spēja organizēt jaunu elektrotehnisko un elektronisko iekārtu pieslēgšanu, testēšanu, pieregulēšanu, ievērojot tehniskos normatīvus un standartus, kā arī patērētāju prasības.

16. Spēja organizēt un vadīt padoto personālu ātrai elektroiekārtu bojājumu novēršanai, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitāti.

17. Spēja organizēt un vadīt uzņēmumu elektroapgādes, pārvades un sadales iekārtu ekspluatāciju.

18. Spēja izvērtēt un noteikt elektroiekārtu atteikuma cēloņus un biežumu, ar nolūku tos novērst pirms to atteikuma.

19. Spēja pētīt elektrotehnisko materiālu, ražojumu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas, gatavot ziņojumus un pārskatus.

212

20. Spēja iepazīties ar jaunākajām elektroiekārtu izstrādnēm un to īpatnībām.

21. Spēja novērtēt dažādu elektroiekārtu un elektrisko tehnoloģiju pielietošanas iespējas Latvijā.

22. Spēja veikt tehnisko risinājumu efektivitātes novērtējumu.

23. Spēja veikt ārvalstu firmu elektrotehnisko iekārtu piesaistes projektēšanu.

24. Spēja veikt elektrotehnisko iekārtu uzstādīšanas vadību.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un angļu vai vācu valodā).


1. Veikt elektriskos, magnētiskos un elektronisko elementu aprēķinus,

ievērojot normatīvo aktu prasības, Latvijas un starptautisko standartu prasības.

2. Veikt aprēķinus un procesu vadīšanu, pielietojot skaitļošanas tehniku.

3. Izprast datormodelēšanas un aprēķinu programmu sastādīšanas metodiku, pārbaudīt mikroprocesoru vadības sistēmu programmas.

4. Pielietot tipveida datorprogrammas, pielietot datorus modelēšanai.

5. Projektēt automatizētās elektrotehniskās iekārtas.

6. Izveidot principiālās elektriskās un elektroniskās shēmas, shēmu darbības aprakstus, montāžas un piesaistes shēmas.

7. Pielietot projektēšanas datorprogrammas.

8. Projektēt uzņēmumu elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtas.

9. Izveidot elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtu shēmas, veikt nepieciešamos aprēķinus, izveidot montāžas shēmas un konstruktīvos dokumentus.

213

10. Pielietot tipveida elektroapgādes, elektropārvades un sadales elementus un projektēšanas metodiku.

11. Izmantot diagnostikas un mērīšanas aparatūru.

12. Veikt metroloģiskos mērījumus ar dažāda tipa mēraparātiem.

13. Ievērot darba aizsardzības normas, pielietot darba aizsardzības pasākumus darbā ar diagnostikas un mērīšanas aparatūru.

14. Pielietot mikroprocesoru kontrollerus un datorvadības sistēmas.

15. Izprast automatizācijas elementu darbības principus.

16. Pielietot elektrodrošības tehniskos līdzekļus.

17. Sniegt pirmo neatliekamo palīdzību.

18. Veikt tehniskiekonomisko salīdzinājumu un darba organizācijas pasākumus.

19. Novērtēt tehniskiekonomisko rādītāju sistēmas (arī svešvalodās), veikt rādītāju datorizētus aprēķinus un novērtējumus.

20. Noformēt lietišķos dokumentus, protokolus, ziņojumus, sniegt konsultācijas.


22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā) saziņas līmenī.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vispārējā socioloģija; 1.2. saskarsmes pamati.

214


2.1. ekonomika; 2.2. inženierķīmija; 2.3. mehānika; 2.4. matemātikas papildnodaļas (elektrozinātne); 2.5. varbūtības teorija un matemātiskā statistika; 2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri; 2.7. fizika; 2.8. ievads elektronikas specialitātē; 2.9. elektrība un magnētisms. 2.10. elektroražošana; 2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. matemātika; 3.2. datormācība (pamatkurss); 3.3. datormācība (speckurss industriālajā elektronikā); 3.4. elektrotehnikas teorētiskie pamati; 3.5. elektroinženieru matemātikas datorrealizācija; 3.6. regulēšanas teorijas pamati; 3.7. programmēšanas valodas industriālajā elektronikā; 3.8. programmēšanas tehnoloģijas industriālajā elektronikā; 3.10. energoelektronika; 3.11. elektriskie mērījumi; 3.12. elektroniskās iekārtas; 3.13. elektriskās mašīnas; 3.14. elektriskās piedziņas pamati; 3.15. digitālā elektronika; 3.16. ķēžu teorija; 3.17. darba aizsardzība; 3.18. vides aizsardzība; 3.19. darba tiesiskās attiecības; 3.20. elektroapgāde, elektropārvade un elektrosadale; 3.21. valsts valoda; 3.22. divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā) saziņas līmenī; 3.23. industriālās elektronikas un elektrotehnoloģijas specializācija

(elektriskās piedziņas vadība un regulēšana, modernās ražošanas tehnoloģijas, ražošanas procesu automatizācijas pamati, tehnoloģisko procesu automatizācija, automatizētie elektrotehnoloģiskie procesi, elektroiekārtu projektēšana);

3.24. virszemes elektrotransporta specializācija (dzelzceļa pārvadājumu procesa vadības datortehnoloģijas, elektrotransporta vilces piedziņas,

215

elektrotransporta pusvadītāju pārveidotāji, dzelzceļa transporta elektroapgāde, elektrovilcienu vadības sistēmas, vilces elektriskie aparāti);

3.25. dzelzceļa automātikas un datorvadības specializācija (transporta vadības datu bāzes, dzelzceļa transporta mikroprocesoru sistēmas, dzelzceļa automātikas un telemehānikas līnijas, automātikas un telemehānikas stacijas sistēmas, dzelzceļa transporta intervāla regulēšanas sistēmas).

1.45. Ergoterapeita profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ergoterapeits.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ergoterapeits veic darba pienākumus atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktai kompetencei, izmantojot ergoterapijas tehnoloģijas; patstāvīgi veic pacientu/klientu ergoterapeitisko izmeklēšanu, nodarbes veikšanas novērtēšanu un funkcionālo traucējumu noteikšanu, kā arī vides pieejamības un tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamības un/vai atbilstības izvērtēšanu; veic konsultatīvo, profilaktisko darbu sabiedrībā, uzsverot nodarbes nepieciešamību cilvēka dzīvē; piedalās profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību, vada citus darbiniekus, organizē, piedalās vai vada multiprofesionālas rehabilitācijas komandas darbu; ievēro profesionālo ētiku; ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu.

Ergoterapeits savu profesionālo darbību var veikt patstāvīgi vai multiprofesionālas komandas sastāvā ārstniecības iestādēs un sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās.


1. Spēja skaidrot teorētiskās koncepcijas, kas veido ergoterapijas pamatus.

2. Spēja skaidrot sakarību starp cilvēka nodarbi, veselību un labklājību.

3. Spēja noteikt cilvēka ķermeņa funkcijas un vides faktorus, kas ietekmē

nodarbes veikšanu.

216

4. Spēja pielietot ergoterapijas praksei svarīgās bioloģijas, medicīnas,

humanitārās, psiholoģijas, sociālo, tehnisko un nodarbes zinātņu zināšanas kopā ar teorijām par nodarbi un dalību.

5. Spēja diskutēt par ergoterapiju saistībā ar cilvēka nodarbi.

6. Spēja izmantot nodarbi cilvēka veselības veicināšanai, prevencijai, profilaksei un ārstēšanai.

7. Spēja izvēlēties un pielietot atbilstošas terapeitiskās pieejas, prakses modeļus un metodes, lai atrisinātu pacientu/klientu problēmas saistībā ar nodarbi un veselību.

8. Spēja argumentēti spriest ergoterapijas procesā.

9. Spēja lietot nodarbes analīzi ergoterapijas procesā.

10. Spēja izstrādāt terapijas plānu atbilstoši pacienta/klienta problēmām un resursiem.

11. Spēja izmantot zinātniskos pierādījumus, lai nodrošinātu terapijas efektivitāti.

12. Spēja kritiski izvērtēt ergoterapijas pakalpojumu kvalitāti.

13. Spēja lietot uz klientu vērstas prakses principus.

14. Spēja sadarboties ar indivīdu, grupu, organizāciju un sabiedrību ergoterapijas pakalpojumu organizēšanā.

15. Spēja izskaidrot pacientu/klientu tiesības risināt nodarbes problēmas.

16. Spēja izprast un respektēt pacienta/klienta kultūras tradīcijas, ticējumus un paražas un to ietekmi uz nodarbi.

17. Spēja organizēt un vadīt pacientu/klientu grupas ar mērķi veicināt to nodarbes.

18. Spēja dokumentēt terapijas procesu.

19. Spēja ievērot noteiktās procedūras, profesionālos standartus un normatīvos aktus, kas regulē ergoterapeita darbību.

217

20. Spēja iesaistīties mūžizglītības procesā, lai uzturētu/uzlabotu profesionālo kompetenci.

21. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt pacientu/klientu.

22. Spēja sniegt pakalpojumus ergoterapeita kompetences ietvaros.

23. Spēja veikt zinātniskus pētījumus veselības un sociālās aprūpes jomā, interpretēt un analizēt pētījuma rezultātus.

24. Spēja noteikt un formulēt pētniecības jautājumus saistībā ar nodarbi un ergoterapiju.

25. Spēja lasīt un kritiski analizēt zinātnisko literatūru.

26. Spēja lietot un kritiski apspriest atbilstošo zinātnisko pētījuma metodoloģiju.

27. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

28. Spēja attīstīt zināšanas par nodarbi un ergoterapijas praksi.

29. Spēja izplatīt pētījumu rezultātus interesentiem.

30. Spēja izpētīt pakalpojumu tirgu un piedalīties ergoterapijas pakalpojumu attīstīšanā un uzlabošanā.

31. Spēja noteikt prioritāti ergoterapijas pakalpojumiem atbilstoši pacienta/klienta vajadzībām.

32. Spēja nodrošināt ergoterapijas pakalpojumu izmaksu efektivitāti.

33. Spēja informēt par pakalpojumu.

34. Spēja identificēt, apspriest un ietekmēt tos veselības, sociālās aprūpes, sabiedrības un normatīvo aktu attīstības aspektus lokālajā, nacionālajā, starptautiskajā līmenī, kas ietekmē ergoterapijas pakalpojumu pieejamību un nodrošināšanu.



218

1. Analizēt un sintezēt, lietot zināšanas praksē.

2. Prast plānot un izmantot laiku.

3. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un lietot profesijas pamatzināšanas.


5. Veikt pētījumus un veidot uz pierādījumiem balstītu ergoterapijas praksi.

6. Domāt kritiski.

7. Radīt jaunas idejas, būt radošam.

8. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus, paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz pacientu/klientu.

9. Strādāt multiprofesionālā komandā un sadarboties ar citiem speciālistiem.

10. Sazināties un sadarboties ar pacientu/klientu, viņa piederīgajiem un aprūpētājiem.

11. Vērtēt, izprast sabiedrības daudzveidību un multikulturālo kontekstu.

12. Strādāt internacionālā vidē, izprast citas kultūras un paražas.

13. Strādāt patstāvīgi un izrādīt iniciatīvu, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

14. Izstrādāt un vadīt projektus, rakstīt zinātniska un metodiska rakstura darbus rehabilitācijas (ergoterapijas) jomā.

15. Ievērot profesionālās ētikas principus un normas.


17. Informēt sabiedrību par veselīga dzīves veida un rehabilitācijas pasākumu nozīmi veselības atjaunošanā/uzturēšanā un profilaksē.

18. Veikt komercdarbību.

219

19. Dokumentēt savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.

20. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītos normatīvos aktus,

noteiktās procedūras un profesionālos standartus.

21. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. kultūras vēsture; 1.2. retorika un loģika; 1.3. veselības sporta pamati; 1.4. pedagoģijas vēsture; 1.5. aktīvās didaktikas metodes; 1.6. medicīniskā biofizika; 1.7. konfesijas un reliģiskās kustības Latvijā; 1.8. psihoterapijas pamati; 1.9. vispārējā fizikālā medicīna; 1.10. masāžas elementi; 1.11. integratīvā medicīna un psihiskās pašregulācijas iespējas; 1.12. alternatīvās pieejas sociālajā darbā (diakonija un kristīgais sociālais

darbs).


2.1. medicīnas vēsture; 2.2. filozofija; 2.3. socioloģija; 2.4. bioloģija; 2.5. biomehānika; 2.6. bērnu saslimšanas; 2.7. traumatoloģija un ortopēdija; 2.8. iekšķīgās slimības;

220

2.9. neiroloģiskās slimības; 2.10. psihiskās slimības; 2.11. farmakoloģija; 2.12. neiropsiholoģija ergoterapijā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. veselības aprūpes un rehabilitācijas pamati; 3.2. vispārējie tiesību pamati un cilvēktiesības; 3.3. ergoterapijas pamati; 3.4. profesionālā ētika; 3.5. anatomija; 3.6. fizioloģija; 3.7. medicīnas terminoloģija; 3.8. zināšanas par invaliditāti un vides pieejamību; 3.9. funkcionālo spēju ierobežojumu novērtēšana; 3.10. nodarbe un kultūrvide; 3.11. psiholoģija; 3.12. biometrija; 3.13. novērtēšanas metodoloģija ergoterapijā; 3.14. konceptuālie prakses modeļi ergoterapijā; 3.15. ergoterapija pediatrijā; 3.16. radošās aktivitātes ergoterapijā; 3.17. pirmā/ neatliekamā medicīniskā palīdzība; 3.18. ergoterapija pieaugušajiem; 3.19. vispārējā rehabilitācija; 3.20. ergonomija; 3.21. ergoterapija gados veciem cilvēkiem; 3.22. sabiedrības veselība un epidemioloģija; 3.23. ekonomika un uzņēmējdarbība; 3.24. sociālā un profesionālā rehabilitācija; 3.25. lietišķā etiķete; 3.26. zinātniskā darba metodoloģiskie pamati; 3.27. alternatīvā komunikācija; 3.28. mākslas terapija; 3.29. uzturmācība; 3.30. tehnisko palīglīdzekļu aprites sistēma; 3.31. plaukstas ortozēšana; 3.32. dokumentu pārvaldības pamati; 3.33. informācijas tehnoloģijas; 3.34. darba aizsardzība; 3.35. vides aizsardzība; 3.36. darba tiesiskās attiecības; 3.37. valsts valoda;

221

3.38. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.46. Projekta vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – projekta vadītājs.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – projekta vadītājs izstrādā projekta pieteikumu (projekts var būt jebkurā

tautsaimniecības nozarē); organizē un vada projekta komandu; veido projekta organizāciju un kultūru; nosaka projekta dalībnieku lomas, izvēlas projekta organizācijas formu, veido projekta komandas dalībnieku komunikācijas struktūru; plāno projekta posmus; veic projekta strukturizēšanu, projekta darbu, termiņu, resursu un izmaksu plānošanu, koordinēšanu un kontrollingu; veic projekta vides analīzi; plāno projekta šķirtnes (robežstabus) un darba apspriedes; veic projekta riska analīzi un koordinē dažādu interešu grupu intereses; seko projekta plānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā priekšlikumus, veic korekcijas esošajos plānos; sastāda projekta starpatskaites un gala atskaiti; vada projekta administrāciju un dokumentēšanu.

Projekta vadītājs savu darbību veic atbilstoši projektu vadīšanas jomas normatīvo aktu prasībām, kā arī starptautiskajiem projektu vadīšanas standartiem un vadlīnijām.

Projekta vadītājs strādā gan valsts vai pašvaldību iestādēs, gan uzņēmumos jebkurā tautsaimniecības nozarē.


1. Spēja izprast un analizēt uzņēmumu saimniecisko darbību un piedāvāt

jaunas un inovatīvas attīstības stratēģijas.

2. Spēja analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.

3. Spēja veikt projekta alternatīvo risinājumu vērtēšanu pēc dažādiem kritērijiem.

222

4. Spēja formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu

uzdevumus.

5. Spēja organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.

6. Spēja analizēt uzņēmuma struktūru un pielāgot to projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.

7. Spēja izvēlēties un pielietot projektu vadīšanai nepieciešamās plānošanas un kontrollinga metodes.

8. Spēja nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.

9. Spēja izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.

10. Spēja patstāvīgi pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.

11. Spēja vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.



14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi.


16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību projektu vadīšanas jomā.


1. Izprast un analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas

un inovatīvas attīstības stratēģijas.

2. Analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.

223

3. Noteikt projekta alternatīvo risinājumu veikšanai nepieciešamo produkta kvalitāti, laiku un izmaksas.

4. Prognozēt iespējamos ieņēmumus un ieguvumus produkta vai pakalpojuma lietošanas laikā.

5. Prognozēt produkta uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas.

6. Noteikt nākotnē sagaidāmās tīrās naudas plūsmas.

7. Veikt projektu alternatīvo risinājumu izmaksu-ieguvumu analīzi.

8. Izvērtēt projektu alternatīvo risinājumu vērtību analīzi un pamatot labākā risinājuma izvēli.

9. Formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.

10. Organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.

11. Analizēt organizācijas struktūras un pielāgot tās projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.

12. Prast pielietot projektu plānošanas metodes – struktūranalīzes metodi, tīklplānošanas pamatmetodes (CPM, PERT, MPM), Ganta diagrammas metodes u.c.

13. Prast pielietot projektu kontrollinga metodes – trenda analīzes metodes, darba apjomu, termiņu un izmaksu integrētās kontrollinga metodes.

14. Nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.

15. Izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.

16. Pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.

17. Vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.

18. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.


224







zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. civiltiesības; 1.2. komerctiesības; 1.3. apdrošināšana.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. multiprojektu vadīšana; 2.2. programmu vadīšana; 2.3. projektu portfeļu vadīšana; 2.4. projektorientētā komercdarbība; 2.5. profesionālā ētika un biznesa ētika; 2.6. saskarsmes psiholoģija; 2.7. grāmatvedības uzskaite; 2.8. nodokļi; 2.9. audits; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. projektu vadīšanas teorētiskie pamati; 3.2. projektu vadīšanas metodes, tehnikas un instrumenti; 3.3. projektu inicializācija; 3.4. projektu organizācija; 3.5. projektu starts; 3.6. projektu plānošana; 3.7. projektu kontrollings; 3.8. projektu noslēgums; 3.9. projektu kvalitātes vadīšana; 3.10. projektu risku vadīšana;

225

3.11. projektu personāla vadīšana; 3.12. projektu dokumentācijas vadīšana; 3.13. administratīvās un saimnieciskās tiesības; 3.14. piegāžu un līgumu vadīšana; 3.15. starptautiskie un nacionālie projektu vadīšanas standarti un

vadlīnijas; 3.16. statistiskās datu apstrādes metodes; 3.17. datorzinības; 3.18. darba aizsardzība; 3.19. darba tiesiskās attiecības; 3.20. vides aizsardzība; 3.21. valsts valoda; 3.22. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.47. Ekonomista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ekonomists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ekonomists analizē dažādus ekonomiskos procesus gan atsevišķu

uzņēmumu, gan tautsaimniecības līmenī, t.i., analizē nodarbinātības, darba ražīguma un samaksas, ražošanas ieņēmumu un izdevumu gūšanas procesus, naudas apgrozījuma, finanšu aprites procesus, noskaidro faktorus, kas šos procesus ietekmē; plāno uzņēmuma darbību ar mērķi palielināt tā rezultātu efektivitāti; meklē risinājumus, kas palīdz novērst riskus, izstrādā budžetu un seko tā izpildei, izveido rezultātu efektivitātes novērtēšanas sistēmu un kontrolē normatīvajos aktos minēto procesu reglamentējošo prasību ievērošanu; organizē un vada plānošanas un analīzes darbu; informē un konsultē par ilgtspējīgas izaugsmes un saimnieciskās darbības plānošanas jautājumiem, kā arī patstāvīgi plāno un veic zinātniskās pētniecības darbu ekonomikas jomā un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu ieviešanai.

Ekonomists strādā uzņēmumos (valsts un pašvaldību iestādēs, komersantos, personālsabiedrības un citās institūcijās) jebkurā tautsaimniecības nozarē, kā arī nevalstiskajās organizācijās.

226


1. Spēja analizēt un novērtēt ekonomisko vidi makro un mikro līmenī, tās

attīstības tendences un perspektīvas Latvijā un pasaulē un izstrādāt priekšlikumus nozaru un tautsaimniecības attīstības politikas pilnveidošanā.

2. Spēja identificēt sociālās un ekonomiskās vides un to procesu izmaiņas un pieņemt lēmumus par uzņēmuma saimnieciskās darbības mērķu un plānu maiņas nepieciešamību.

3. Spēja noteikt darbības mērķus un pamatvirzienus uzņēmuma, kā arī nozares un valsts ilgtspējīgas izaugsmes un attīstības efektivitātes paaugstināšanas nodrošināšanai.

4. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās ekonomikas jomā.

5. Spēja sastādīt, analizēt un koriģēt ekonomisko procesu prognozes.

6. Spēja pielietot finanšu un statistikas informāciju uzņēmuma saimnieciskās darbības uzskaitē, plānošanā un analīzē.

7. Spēja sastādīt, analizēt un koriģēt funkcionālos un finanšu budžetus,

mērķtiecīgi analizējot ieņēmumu un izdevumu dinamiku un struktūru.

8. Spēja izvēlēties un izmantot uzņēmuma darbības alternatīvus finansēšanas avotus, izvērtējot resursu piesaistīšanas iespējas, riskus un to ietekmi uz rezultātu efektivitāti.

9. Spēja analizēt un novērtēt saimnieciskās darbības (pamatdarbības, investīciju un finanšu) rezultātus un identificēt uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmējošos faktorus.

10. Spēja apkopot datus, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas darbības plānošanai, kontrolei un koriģēšanai.

11. Spēja nodrošināt efektīvu finanšu izlietošanu, analizējot, plānojot un koriģējot naudas plūsmu.

12. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma vadībai par plāna izpildes gaitu lēmumu pieņemšanai saimnieciskās darbības attīstībai.

13. Spēja izstrādāt un pielietot uzņēmumu saimnieciskās darbības efektivitātes rādītāju sistēmu.

227

14. Spēja izstrādāt un kontrolēt saimnieciskās darbības efektivitātes

palielināšanas plānu.

15. Spēja izvērtēt un izmantot normatīvajos aktos noteiktos (tai skaitā, nodokļu) atvieglojumus darbības efektivitātes paaugstināšanai.

16. Spēja izstrādāt investīciju, jauno produktu ieviešanas un jauno tirgu apgūšanas projektus, tos vadīt.

17. Spēja pielietot ilgtermiņa ieguldījumu projektu efektivitātes novērtēšanas metodes, noteikt to ienesīgumu un riskus, sagatavot informāciju lēmumu pieņemšanai par investīcijām.

18. Spēja izstrādāt programmas un pasākumus darba efektivitātes paaugstināšanā, nodrošināt to īstenošanu, uzraudzību un kontroli.

19. Spēja izstrādāt programmas un pasākumus resursu (cilvēkresursu, finanšu, materiālu u.c. resursu) pārvaldībā, veikt to īstenošanu, uzraudzību un kontroli.

20. Spēja kontrolēt uzņēmuma aktīvu vērtību, izmantot uzskaites datu bāzes informāciju operatīvai kontrolei.

21. Spēja analizēt nodarbinātību, darba ražīgumu un darbaspēka izmaksas makro un mikro līmenī.

22. Spēja interpretēt un izmantot darbības plānošanai pamatdarbības, finanšu un investīciju darbības analīzes rezultātus.

23. Spēja noteikt finanšu vadības pasākumus mērķu sasniegšanai.

24. Spēja novērtēt saimnieciskās darbības un finanšu riskus un sastādīt to novēršanas plānu.




228

28. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisko vērtību ekonomikas nozarē un prezentēt iegūtos rezultātus.


1. Izmantot ekonomikas teorijas atzinumus konkrētu faktu vērtēšanā un

analīzē.

2. Plānot un analizēt ekonomiskās aktivitātes produktu, finanšu un darba tirgos.

3. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz sociāli ekonomisko vidi.

4. Izprast likumdošanas procesu un tā ietekmi uz uzņēmumu un ekonomiku kopumā.

5. Izvērtēt sabiedriskajā apspriešanā izvirzīto normatīvo aktu projektus ekonomikas jomā un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanai.

6. Izvērtēt un salīdzināt saimnieciskās darbības alternatīvas, novērtēt to iespējamās sekas.

7. Noteikt uzņēmuma mērķus.

8. Novērtēt makroekonomisko situāciju un plānot uzņēmuma saimniecisko darbību atbilstoši mainīgiem apstākļiem.

9. Izprast saimnieciskās darbības ietekmi uz sociālekonomisko un ekoloģisko vidi īsā un ilgā laika posmā.

10. Veikt saimnieciskās darbības plānošanu un finanšu vadību.

11. Prognozēt uzņēmuma saimniecisko darbību un to ietekmējošos faktorus.

12. Noteikt finanšu piesaistīšanas un izvietošanas veidus atbilstoši saimnieciskās darbības mērķiem.

13. Izprast un analizēt uzņēmuma pamatdarbības, finanšu un investīciju darbības kopsakarības un rezultātus.

229

14. Izstrādāt uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātes palielināšanas pasākumus.

15. Vērtēt investīciju projektu efektivitāti.

16. Pārzināt un pielietot risku identificēšanas, novērtēšanas un novēršanas metodes.

17. Izstrādāt saimnieciskās darbības un finanšu risku samazināšanas plānu.

18. Pārzināt un pielietot aktīvu vērtības noteikšanas metodes.

19. Lietot finanšu un statistikas informāciju.

20. Pārzināt saimnieciskās darbības uzskaiti un kontroli.

21. Pārzināt funkcionālo un finanšu budžetu un finanšu pārskatu sastādīšanas metodes.

22. Pārzināt banku un finanšu sektora darbību un nodokļu sistēmu.

23. Izmantot atbilstošas vadības metodes un formas.

24. Pārzināt un lietot uz argumentiem balstītas lēmumu pieņemšanas metodes.

25. Lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

26. Strukturēt, analizēt un izmantot iegūto saimnieciskās darbības informāciju.

27. Izmantot secinājumu veidošanas loģiskās metodes.

28. Izstrādāt ar saimniecisko darbību saistītus projektus un piedalīties to vadīšanā.

29. Plānot, koordinēt un vadīt darba grupu, kā arī darboties tajā.

30. Formulēt problēmas, dot uzdevuma nostādni.

31. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu un pētījumu rezultātus ieviest praksē.

230

32. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem par profesionāliem jautājumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs.




36. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomikas teorijas; 1.2. ekonomisko sistēmu attīstības tendences pasaulē; 1.3. saimnieciskās tiesības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. nodokļu politika; 2.2. starptautiskās ekonomiskās attiecības; 2.3. lietišķā komunikācija; 2.4. statistika; 2.5. socioloģija; 2.6. nozares tehnoloģijas; 2.7. vides ekonomika; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. makroekonomika; 3.2. mikroekonomika; 3.3. komercdarbības ekonomika; 3.4. ekonomiskā analīze un plānošana; 3.5. ekonomiskā prognozēšana;

231

3.6. vadības zinības; 3.7. finanšu vadība un analīze; 3.8. tirgzinības; 3.9. kvalitātes vadība; 3.10. projektu izstrāde, vadīšana un īstenošana; 3.11. informācijas tehnoloģijas; 3.12. finanšu grāmatvedība; 3.13. vadības grāmatvedība; 3.14. pētnieciskā darba metodoloģija; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. valsts valoda; 3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.18. darba aizsardzība; 3.19. darba tiesiskās attiecības.

1.48. Valsts robežsardzes vecākā virsnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes vecākais virsnieks.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – Valsts robežsardzes vecākais virsnieks pilda dienesta pienākumus Valsts

robežsardzē, organizē robežpārbaudes, robežuzraudzību, imigrācijas kontroles, patvēruma un izraidīšanas procedūras, operatīvo darbību un izmeklēšanu pirmstiesas procesā, kā arī vada struktūrvienību un nodrošina tās finanšu un saimniecisko darbību.

Valsts robežsardzes vecākais virsnieks Valsts robežsardzē var tikt iecelts amatā, kas atbilst Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standartam.


1. Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un nelegālās migrācijas jomā,

kā arī kriminogēno situāciju, veicot nepieciešamās informācijas ieguvi, apstrādi, analīzi un apmaiņu.

232

2. Spēja nodrošināt kvalitatīvu riska analīzes veikšanu par iespējamajiem apdraudējumiem un tās rezultātu izmantošanu robežpārbaudēs, robežuzraudzībā, imigrācijas kontrolē, kā arī veicot citus Valsts robežsardzes uzdevumus.

3. Spēja precīzi noteikt robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumus atbilstoši prioritātēm.

4. Spēja noteikt optimālus resursus robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei, kā arī operatīvajai darbībai un izmeklēšanai pirmstiesas procesā.

5. Spēja nodrošināt robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas procedūru, patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas, operatīvās darbības pasākumu, izmeklēšanas pirmstiesas procesā uzdevumu precīzu izpildi.

6. Spēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas procedūrās, izmeklēšanas pirmstiesas procesā un operatīvās darbības pasākumu uzdevumu izpildē, izdodot administratīvos aktus, pieņemot procesuālus lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus.

7. Spēja nodrošināt robežpārbaužu, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesā rezultātu kvalitatīvu apkopošanu un izvērtēšanu, izmantojot secinājumus jaunu uzdevumu noteikšanai.

8. Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā.

9. Spēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un analīzi, ievērojot datu aizsardzību.

10. Spēja nodrošināt struktūrvienību efektīvu vadīšanu, plānojot, organizējot un koordinējot padotā personāla darbību noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

11. Spēja nodrošināt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu, nosakot mācību vajadzības un organizējot kvalifikācijas paaugstināšanu.

12. Spēja objektīvi novērtēt padotā personāla darbību un tās rezultātus.

233

13. Spēja nodrošināt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata prasību ievērošanu.

14. Spēja vadīt finanšu un saimniecisko darbību, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

15. Spēja nodrošināt kvalitatīvu struktūrvienības darbību reglamentējošo normatīvo aktu un pārvaldes dokumentu izstrādi.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības un ugunsdrošības prasību izpildi.

17. Spēja organizēt un vadīt personāla darbību ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā apdraudējuma gadījumā atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei.

18. Spēja nodrošināt muitas kontroles pasākumus atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei, nepieļaujot preču un priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

19. Spēja nodrošināt radiometriskās kontroles pasākumus, izmantojot radiometriskās kontroles iekārtas.

20. Spēja nodrošināt civilās aizsardzības pasākumus sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

21. Spēja nodrošināt vides aizsardzības pasākumus sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

22. Spēja nodrošināt cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumus sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

23. Spēja nodrošināt sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus, kontrolējot tiesību normu ievērošanu un īstenojot preventīvos pasākumus, tai skaitā sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

24. Spēja pildīt dienesta pienākumus starptautiskajos pasākumos drošības un tiesiskuma jomā, sadarbojoties ar kompetentām ārvalstu institūcijām.



234

1. Noteikt prioritātes robežpārbaudei, robežuzraudzībai, imigrācijas kontrolei.

2. Izstrādāt un dot robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles uzdevumus un kontrolēt to izpildi.

3. Noteikt resursu izmantošanas prioritātes un kārtību, plānot optimālus resursus uzdevumu izpildei un izvērtēt to izmantošanas efektivitāti.

4. Organizēt un kontrolēt normatīvo aktu piemērošanu robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas procedūras, izmeklēšanas pirmstiesas procesā un operatīvās darbības pasākumu uzdevumu izpildē.

5. Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar robežpārbaudi, robežuzraudzību, imigrācijas kontroli, patvēruma un izraidīšanas procedūru un operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesu saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā.

6. Analizēt struktūrvienības darbības statistikas datus, rezultatīvos un kvalitatīvos rādītājus.

7. Izdarīt secinājumus un izmantot tos robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles uzdevumu noteikšanai, operatīvajā darbībā un izmeklēšanā pirmstiesas procesā.

8. Vadīt un kontrolēt piespiedu izraidīšanas un atgriešanas procedūras.

9. Vadīt un kontrolēt patvēruma procedūras bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.

10. Vadīt un kontrolēt patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, izmitināšanu un apsardzību.

11. Organizēt operatīvās informācijas iegūšanu.

12. Organizēt lietvedību operatīvās uzskaites lietās.

13. Vadīt un kontrolēt operatīvās darbības pasākumus, tai skaitā, sevišķā veidā veicamos pasākumus.

14. Organizēt personu iesaistīšanu slepenā sadarbībā.

15. Nodrošināt procesuālo darbību tiesisku izpildi.

235

16. Vadīt un kontrolēt izmeklēšanu pirmstiesas procesā.

17. Organizēt administratīvo aktu izstrādi un izdot administratīvos aktus

savas kompetences ietvaros.

18. Izvērtēt normatīvajos aktos ietverto regulējumu un sniegt priekšlikumus vadībai par nepieciešamajiem grozījumiem tajos.

19. Organizēt struktūrvienības darbību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi.

20. Organizēt un kontrolēt dokumentu izstrādi un noformēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

21. Organizēt un kontrolēt informācijas sistēmu lietošanu.

22. Organizēt un kontrolēt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

23. Organizēt sadarbības līgumu un starpresoru vienošanās projektu izstrādi, izvērtēšanu un kontrolēt to izpildi.

24. Organizēt un kontrolēt darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

25. Organizēt, veikt un kontrolēt vides aizsardzības pasākumus atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei.

26. Organizēt un kontrolēt muitas kontroles pasākumus atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei.

27. Organizēt un vadīt personāla darbību civilās aizsardzības pasākumos, ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā apdraudējuma gadījumā.

28. Organizēt cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumus.

29. Organizēt sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus.

30. Organizēt un veikt preventīvos pasākumus.

31. Organizēt un veikt sadarbību ar valsts institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām.

32. Organizēt un veikt radiometrisko kontroli.

236

33. Pildīt dienesta pienākumus starptautisko pasākumu ietvaros.

34. Organizēt nekustamā īpašuma un inženiertehnisko būvju racionālu

ekspluatāciju, kā arī transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu, inženiertehnisko līdzekļu, bruņojuma un citu materiālo vērtību izmantošanu, uzturēšanu, uzskaiti, glabāšanu un norakstīšanu, to faktiskā stāvokļa novērtēšanu un kontroli.

35. Plānot, vadīt un koordinēt struktūrvienības darbību, kā arī organizēt darbu komandā.

36. Plānot un nodrošināt struktūrvienības finansiāli saimniecisko darbību.

37. Organizēt, vadīt un kontrolēt iepirkuma procedūras.

38. Kontrolēt līgumsaistību izpildi.

39. Nodrošināt personāla plānošanas, atlases un karjeras veidošanas procesu.

40. Motivēt padoto personālu un panākt noteiktu uzdevumu izpildi.

41. Organizēt un kontrolēt padotā personāla dienesta pienākumu izpildi.

42. Noteikt, plānot un organizēt mācības padotajam personālam.

43. Raksturot padoto personālu, novērtēt tā darbības rezultātus un pielietot padotā personāla personīgās īpašības un profesionālo kompetenci uzdevumu izpildē.

44. Veidot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu struktūrvienībās.

45. Pildīt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata prasības un nodrošināt to ievērošanu.

46. Komunicēt, publiski uzstāties, paust un aizstāvēt savu viedokli.




237

50. Lietot dienesta šaujamieročus.

51. Vadīt transportlīdzekli.





1.1. Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un piemērošana; 1.2. Eiropas Savienības tiesību pamati; 1.3. valsts militārās aizsardzības stratēģija; 1.4. pasaules valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas attīstības

tendences; 1.5. kvalitātes vadības sistēma; 1.6. stratēģiskā vadība; 1.7. pārmaiņu vadība; 1.8. politoloģija; 1.9. filozofija; 1.10. juridiskā psiholoģija; 1.11. pedagoģijas pamati; 1.12. socioloģija; 1.13. cilvēku meklēšana un glābšana; 1.14. finanšu grāmatvedības pamati; 1.15. tirgzinības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vadības teorija; 2.2. vadības psiholoģija; 2.3. tiesību teorija; 2.4. konstitucionālās tiesības; 2.5. starptautiskās publiskās tiesības; 2.6. starptautiskie līgumi un vienošanās; 2.7. starptautiskā komunikācija; 2.8. starpkultūru komunikācija; 2.9. kompetento dienestu funkcijas un uzdevumi; 2.10. operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesā

organizācija; 2.11. kriminālistika; 2.12. kriminoloģija;

238

2.13. normatīvo aktu izstrādes kārtība; 2.14. normatīvie akti un vienošanās institūciju sadarbības jomā; 2.15. saistību tiesības; 2.16. normatīvie akti radiometriskās kontroles jomā; 2.17. normatīvie akti iepirkuma procedūras jomā; 2.18. normatīvie akti muitas kontroles jomā; 2.19. datu aizsardzības tiesiskais regulējums; 2.20. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums,

izmantošanas iespējas un lietošanas nosacījumi; 2.21. normatīvie akti nekustamā īpašuma un inženiertehnisko būvju

izmantošanas un uzturēšanas jomā; 2.22. radiometriskās kontroles iekārtu tehniskais raksturojums un

ekspluatācijas noteikumi; 2.23. normatīvie akti transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu,

inženiertehnisko līdzekļu, bruņojuma, kā arī citu materiālo vērtību uzskaites, glabāšanas un norakstīšanas jomā;

2.24. civilās aizsardzības pamati; 2.25. personības psiholoģija; 2.26. organizāciju psiholoģija; 2.27. konfliktoloģija; 2.28. loģistika; 2.29. didaktika; 2.30. ekonomikas pamati; 2.31. loģika; 2.32. lietišķā etiķete; 2.33. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. cilvēktiesības; 3.2. administratīvās tiesības; 3.3. administratīvā procesa tiesības; 3.4. krimināltiesības; 3.5. kriminālprocesa tiesības; 3.6. robežuzraudzības organizācija; 3.7. robežpārbaužu organizācija; 3.8. struktūrvienību, kuras veic imigrācijas kontroli, darbības

organizācija; 3.9. normatīvie akti robežuzraudzības jomā; 3.10. normatīvie akti robežpārbaudes jomā; 3.11. normatīvie akti imigrācijas un patvēruma jomā; 3.12. normatīvie akti patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku

izmitināšanas jomā; 3.13. operatīvās darbības tiesiskais regulējums;

239

3.14. darba ar valsts noslēpumu tiesiskais regulējums; 3.15. riska analīze; 3.16. informācijas apstrādes metodika; 3.17. lēmumu pieņemšana; 3.18. personu profilēšanas, intervēšanas un identificēšanas metodika; 3.19. normatīvie akti piespiedu izraidīšanas un atgriešanas procedūru

jomā; 3.20. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti; 3.21. darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti; 3.22. normatīvie akti transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu,

inženiertehnisko līdzekļu, bruņojuma, kā arī citu materiālo vērtību izmantošanas un uzturēšanas jomā;

3.23. tehnisko līdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma tehniskie dati, parametri un ekspluatācijas noteikumi;

3.24. šaujamieroču uzbūve, darbības principi; 3.25. organizāciju vadība; 3.26. personālvadība; 3.27. laika pārvaldība; 3.28. personāla atlase; 3.29. plānošana; 3.30. datorzinības un datoru lietojumprogrammas; 3.31. sabiedriskā drošība un kārtība; 3.32. rīcība ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā

apdraudējuma gadījumā; 3.33. militārās sagatavošanas pamati; 3.34. darba aizsardzība; 3.35. ugunsdrošība; 3.36. vides aizsardzība; 3.37. dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība; 3.38. retorika; 3.39. pirmā palīdzība; 3.40. profesionālā ētika; 3.42. valsts valoda; 3.43. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.44. komunikācija, publiskā uzstāšanās; 3.45. lietišķā saskarsme; 3.46. saskarsmes psiholoģija; 3.47. saskarsmes kultūra.

1.49. Uzņēmuma vadītāja /vadītāja vietnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

240

2. Profesijas kodi – 1120 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS

/ĢENERĀLDIREKTORS /PĀRVALDNIEKS /PREZIDENTS /VICEPREZIDENTS /IZPILDDIREKTORS/PRIEKŠSĒDĒTĀJS /PRIEKŠNIEKS /ĢENERĀLSEKRETĀRS, 1120 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS, /ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS /PĀRVALDNIEKA VIETNIEKS /PREZIDENTA VIETNIEKS /VICEPREZIDENTA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS /PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS/PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS /RĪKOTĀJDIREKTORS, 1120 10 Valdes VADĪTĀJS /PRIEKŠSĒDĒTĀJS, 1120 11 Valdes VADĪTĀJA VIETNIEKS /PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS, 1211 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (komercpakalpojumos), 1211 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (komercpakalpojumos), 1219 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (komunālajos pakalpojumos), 1219 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (komunālajos pakalpojumos), 1311 03 Saimniecības VADĪTĀJS /DIREKTORS (mežsaimniecībā), 1311 04 Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (mežsaimniecībā), 1311 05 Saimniecības VADĪTĀJS /DIREKTORS (medību saimniecībā), 1311 06 Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (medību saimniecībā), 1312 01 Saimniecības VADĪTĀJS /DIREKTORS (zivsaimniecībā), 1312 02 Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (zivsaimniecībā), 1321 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (apstrādes rūpniecībā), 1321 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (apstrādes rūpniecībā), 1322 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (ieguves rūpniecībā), 1322 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (ieguves rūpniecībā), 1323 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (būvniecībā), 1323 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (būvniecībā), 1324 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (transportā), 1324 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (transportā), 1324 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (sakaros), 1324 04 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (sakaros), 1324 05 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (noliktavās), 1324 06 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (noliktavās),

241

1330 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā), 1330 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā), 1341 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), 1341 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), 1342 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (veselības aprūpes jomā), 1342 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (veselības aprūpes jomā), 1343 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), 1343 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), 1344 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (sociālās labklājības jomā), 1344 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (sociālās labklājības jomā), 1345 01 REKTORS, 1345 02 PROREKTORS, 1345 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (izglītības jomā), 1345 04 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (izglītības jomā), 1345 08 Skolas DIREKTORS /PRIEKŠNIEKS, 1345 09 Skolas DIREKTORA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS, 1345 10 Koledžas DIREKTORS, 1345 11 Koledžas DIREKTORA VIETNIEKS, 1345 15 Mācību centra VADĪTĀJS /PRIEKŠNIEKS, 1345 16 Mācību centra VADĪTĀJA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS, 1346 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (finanšu un apdrošināšanas jomā), 1346 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (finanšu un apdrošināšanas jomā), 1411 01 Viesnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS, 1411 02 Viesnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS, 1411 03 Nometnes VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS, 1411 04 Nometnes VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS, 1411 05 Pansijas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS, 1411 06 Pansijas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS, 1412 01 Restorāna VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS, 1412 02 Restorāna VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

242

1412 03 Kafejnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS, 1412 04 Kafejnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS, 1412 05 Ēdnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS, 1412 06 Ēdnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS, 1420 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (mazumtirdzniecībā), 1420 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (mazumtirdzniecībā), 1420 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS (vairumtirdzniecībā), 1420 04 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (vairumtirdzniecībā), 1431 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (kultūras jomā), 1431 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (kultūras jomā), 1431 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (sporta jomā), 1431 04 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (sporta jomā), 1431 05 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (tūrisma jomā), 1431 06 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (tūrisma jomā), 1431 08 Tūrisma un atpūtas organizācijas VADĪTĀJS, 1439 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (individuālo pakalpojumu jomā), 1439 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (individuālo pakalpojumu jomā) – (turpmāk kopā – uzņēmuma vadītājs /vadītāja vietnieks).



2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – uzņēmuma vadītājs plāno, organizē un vada uzņēmuma darbu atbilstoši

uzņēmuma stratēģijai, misijai un mērķiem īpašnieku un sabiedrības interesēs, kontrolē darbu izpildi, motivē darbiniekus un nodrošina komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm; pārzina un kontrolē uzņēmuma darbības funkcionālās jomas: tirgzinības, ražošanas un pakalpojumu organizēšanu, personāla vadīšanu, finanses, vadības informācijas sistēmas, loģistiku u.c. Uzņēmuma vadītāja vietnieks plāno, organizē un vada uzņēmuma darbu vienā vai vairākās uzņēmuma darbības jomās un aizvieto uzņēmuma vadītāju tā prombūtnes laikā.

Uzņēmuma vadītājs /vadītāja vietnieks strādā komercsabiedrībās jebkurā tautsaimniecības nozarē, kā arī iestādēs un organizācijās, kuras atbilstoši komerclikumam nav uzskatāmas par komercsabiedrībām, bet savu darbību veic saskaņā ar komercdarbības principiem.


243

1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes

uzņēmuma un tā struktūrvienību efektīvā vadīšanā.

2. Spēja izstrādāt uzņēmuma darbības stratēģiju, misiju un mērķus valsts, īpašnieku un sabiedrības interesēs.

3. Spēja plānot un prognozēt uzņēmuma efektīvu darbību atbilstoši noteiktajiem mērķiem, ekonomiskajai videi un darba tirgus situācijai.

4. Spēja organizēt uzņēmuma racionālu darbību atbilstoši noteiktajiem mērķiem, ekonomiskajai videi un darba tirgus situācijai.

5. Spēja vadīt nacionālu un internacionālu – multikulturālu darbinieku kolektīvu.

6. Spēja strādāt individuāli un grupā, izmantojot savas zināšanas un līdera prasmes, spēja uzņemties atbildību par savas darbības rezultātiem.

7. Spēja pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm, ieskaitot pašvaldības un valsts institūcijas.

8. Spēja sadarboties ar citiem uzņēmumiem, īpašniekiem un citām ieinteresēto personu grupām uzņēmuma mērķu sasniegšanai.


10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisko vērtību vadībzinību jomā.


12. Spēja nodrošināt darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasību ievērošanu uzņēmumā.

13. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu uzņēmumā.

14. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumā.


1. Izprast aktuālās ekonomiskās attīstības likumsakarības un principus.

244

2. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

3. Analizēt ekonomiskajā vidē notiekošos procesus un pieņemt lēmumus

atbilstoši situācijas izmaiņām.

4. Analizēt uzņēmuma darbību, identificēt problēmas un izstrādāt to risinājumus.

5. Analizēt, sistematizēt, sintezēt un integrēt uzņēmuma darbībai nepieciešamo informāciju.

6. Izmantot ekonomiski matemātiskās metodes vadīšanas procesā.

7. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

8. Organizēt un vadīt personāla darbu, prast risināt konflikta situācijas.

9. Vadīt komandas/grupas darbu.

10. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

11. Izvēlēties, novērtēt un motivēt personālu.

12. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma darba, ražošanas un vadīšanas organizācijā.

13. Formulēt uzņēmuma mērķus, sastādīt attīstības stratēģisko plānu un novērtēt tā izpildi.

14. Izprast tirgvedības principus un tās lomu uzņēmuma stratēģiskajā attīstībā.

15. Izprast ražošanas un pakalpojumu organizēšanas principus un paņēmienus.

16. Izprast uzņēmuma finanšu un tehnoloģiskās darbības rādītājus, un pieņemt lēmumus, lai veicinātu uzņēmuma darbības optimizāciju un pelnītspējas uzlabošanu.

17. Analizēt, novērtēt un plānot uzņēmuma finanses.

245

18. Izmantot jaunākās darba organizācijas formas un vadības informācijas sistēmas uzņēmuma vadīšanas procesa nodrošināšanā.

19. Izprast īpašnieku un citu ieinteresēto pušu intereses un integrēt tās uzņēmuma attīstības stratēģiskajā plānā.

20. Komunicēt un sadarboties ar personālu, partneriem, īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un nevalstiskajām institūcijām.

21. Orientēties uzņēmumu darbību reglamentējošajos dokumentos un normatīvajos aktos.



24. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

25. Ievērot normatīvos aktus un ētikas normas.








zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomisko sistēmu attīstības tendences pasaulē; 1.2. globalizācijas loma ekonomisko procesu attīstībā.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ekonomikas teorija; 2.2. ekonomiski matemātiskās metodes;

246

2.3. starptautiskā komercdarbības vide; 2.4. uzņēmuma darbības ilgtspējīgas attīstības plānošana; 2.5. korporatīvā sociālā atbildība; 2.6. inovāciju vadīšana; 2.7. sociālais dialogs; 2.8. loģistika; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. stratēģiskā vadīšana; 3.2. personāla vadīšana; 3.3. vadības psiholoģija; 3.4. ražošanas un pakalpojumu organizēšana; 3.5. finanšu un vadības grāmatvedība; 3.6. finanšu vadīšana; 3.7. vadības informācijas sistēmas; 3.8. kvalitātes vadības sistēmas; 3.9. tirgzinības; 3.10. datorzinības; 3.11. komercdarbības normatīvie akti; 3.12. darba tiesiskās attiecības; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. darba aizsardzība; 3.15. lietišķā komunikācija; 3.16. ētika; 3.17. valsts valoda; 3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.50. Sistēmu vadības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sistēmu vadības inženieris.






247

– sistēmu vadības inženieris, saskaņojot savu darbību ar uzņēmuma vadītāju un sadarbojoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, veic pienākumus, kas ir saistīti ar kompleksu uzņēmuma sistēmu (sistēma ir dažādu elementu kopums, kas kopā dod rezultātus, kuri nav iegūstami izmantojot katru sistēmas elementu atsevišķi; sistēmas elementi, vai to daļas var ietvert cilvēkus, aparatūru, programmatūru, iekārtas, telpas, reglamentējošās vadlīnijas un dokumentus, kā arī citus objektus, kas nepieciešami sistēmas līmenī rezultātu iegūšanai; rezultāti ietver sistēmas līmeņa kvalitāti, īpašumu, raksturlielumus, funkcijas, darbības un veiktspēju; sistēmas pievienotā vērtība primāri ir nodrošināta ar sistēmas sastāvdaļu mijiedarbību un to, kā daļas savstarpēji ir saistītas, neatkarīgi no katras sistēmas neatkarīgās sastāvdaļas ieguldījuma) vai zinātņietilpīgu produktu (turpmāk – sistēma, produkts) izveidi, uzturēšanu un pilnveidošanu: plāno, koordinē un vada uzņēmuma sistēmu izstrādāšanu, testēšanu, ekspluatēšanu un utilizāciju; plāno, koordinē un vada sistēmu inženierijas ikdienas darbu; veic sistēmu modelēšanu un analīzi; veic sistēmu ekonomiskos aprēķinus, izstrādāšanas un ekspluatācijas izmaksu analīzi; kontrolē padotās struktūrvienības izdevumus un resursu racionālu izmantošanu; vada inženiertehnisko risinājumu izstrādāšanu un nodrošina struktūrvienības darījumu un vadības procedūras; pārvalda struktūrvienības personāla resursus; pārstāv struktūrvienību vai uzņēmumu; veic citus uzdevumus, kas ir saistīti ar uzņēmuma sistēmu inženierijas procesu nodrošināšanu un vadīšanu.

Sistēmu vadības inženieris strādā uzņēmumā, kas darbojas ražošanas vai inženiertehniskā jomā.


1. Spēja noteikt, izvērtēt, vadīt un pilnveidot uzņēmuma procesus un to

mijiedarbību.

2. Spēja definēt sistēmu izstrādāšanai nepieciešamos parametrus.

3. Spēja noteikt sistēmas funkcijas un tās sadalīt (dekompozīcija), lai izstrādātu sistēmu un noteikt sistēmas izstrādāšanu ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja izstrādāt sistēmu un vadīt sistēmas izstrādāšanu atbilstoši definētajiem kritērijiem.

5. Spēja izprast sistēmas, procesus un produktus reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

6. Spēja izprast sistēmām, procesiem un produktiem piemērojamos standartus un nodrošināt to izpildi.

248

7. Spēja izprast sistēmu izstrādāšanas, testēšanas, auditēšanas, uzturēšanas

budžeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus sistēmu izstrādāšanai un pilnveidei.

8. Spēja noteikt nepieciešamā personāla kompetences, pienākumu un pilnvaru sadalījumu sistēmu izstrādāšanai, testēšanai, ieviešanai, uzturēšanai un pilnveidei.

9. Spēja izveidot, ieviest un pilnveidot sarežģītu sistēmu.

10. Spēja izprast integrētas vadības sistēmas izveides principus.

11. Spēja vadīt sistēmu izstrādāšanas struktūrvienības darbu, darba grupas un panākt vienošanos.

12. Spēja izprast sistēmas izstrādāšanas ekonomiskos kritērijus, uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

13. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus, izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.


15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sistēmu vadības un pilnveides jomās un interpretēt un analizēt to rezultātus.



18. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.


1. Izprast sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanu un uz tiem

attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

2. Noteikt sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanas iespējas un nepieciešamību atbilstoši definētajam uzdevumam.

3. Izmantot zināšanas sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanas vadībā.

249

4. Ieviest mūsdienīgas metodes sistēmu, procesu un produktu

izstrādāšanas vadībā.

5. Izstrādāt priekšlikumus un metodes sistēmu, procesu un produktu pilnveidei.

6. Izmantot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas metodes.

7. Analizēt sistēmas izmaksas un ekonomiskos rādītājus.

8. Izprast ar sistēmu, procesu un produktu izstrādi un ekspluatāciju saistītos riskus.

9. Izprast uzņēmuma darbības un procesu kopsakarības, piedalīties uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādāšanā.

10. Apkopot pētījumu rezultātus, veikt datu statistisko apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, kā arī prezentēt tos.

11. Izmantot mūsdienīgas darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

12. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, sadarbības partneriem, īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām.

13. Rīkoties atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

14. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

15. Organizēt un vadīt struktūrvienības darbu.


17. Prast strādāt komandā un grupā.



250






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. materiālzinības; 1.2. tiesību pamati, darba tiesības; 1.3. dokumentu pārvaldība; 1.4. korporatīvā sociālā atbildība; 1.5. biznesa ētika; 1.6. komercdarbība; 1.7. tirgzinības; 1.8. socioloģija un saskarsmes psiholoģija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kvalitātes vadība; 2.2. tehnisko, ekonomisko un citu risku analīze; 2.3. modelēšana; 2.4. radošuma metodes un tehnikas; 2.5. tēlotājģeometrija un inženiergrafika; 2.6. komandas veidošana un vadīšana; 2.7. sistēmu funkcionālanalīze; 2.8. sistēmu un funkciju savstarpējā integrēšana; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. sistēmu inženierijas pamatprincipi; 3.2. sistēmu izstrādāšana un projektēšana; 3.3. sistēmu integrēšana un testēšana; 3.4. projektu vadīšana; 3.5. stratēģijas un pārmaiņu vadīšana; 3.6. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes; 3.7. inženierekonomika un izmaksu analīze; 3.8. iekārtu noderīguma, izturības un remonta analīze;

251

3.9. tehnoloģiju plānošana; 3.10. valsts valoda; 3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.12. vadības zinības; 3.13. datorzinības; 3.14. darba tiesiskās attiecības; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. vides aizsardzība.

1.51. Attīstības plānošanas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – attīstības plānošanas inženieris.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – attīstības plānošanas inženieris veic darbus, kas saistīti ar teritorijas

attīstības ekonomiskiem un inženiertehniskiem aspektiem; savas kompetences ietvaros piedalās teritorijas attīstības plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un novērtēšanā, pašvaldību budžetu veidošanā; veic nepieciešamos ekonomiskos un finanšu aprēķinus; izvērtē teritoriju inženiertehniskās infrastruktūras plānošanas un ekspluatācijas problēmas; analizē sociāli ekonomiskās vides likumsakarības un urbanizācijas procesa ietekmi uz vietu attīstību, kā arī veicina zaļās ekonomikas politikas īstenošanu.

Attīstības plānošanas inženieris strādā valsts, pašvaldību un starptautiskās institūcijās, komercsabiedrībās un nevalstiskajās organizācijās, kuru darbību joma saistīta ar teritoriju attīstības ekonomiskiem un inženiertehniskiem aspektiem.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt pienākumus atbilstoši Latvijas

Republikas teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesību normām.

252

2. Spēja plānot, organizēt, uzraudzīt un novērtēt teritoriju attīstības procesus no to attīstības ekonomiskiem un inženiertehniskiem aspektiem.

3. Spēja veikt ekonomiskos aprēķinus, kas saistīti ar pilsētu, novadu un reģionu ilgtspējīgu attīstību.

4. Spēja izprast teritoriju inženiertehniskās infrastruktūras ekspluatācijas problēmas un piedalīties tās attīstības plānošanā un realizēšanā.

5. Spēja izprast zaļās ekonomikas politiku ilgtspējīgā attīstībā.

6. Spēja piedalīties budžeta veidošanas procesā vietējā un reģionālā līmenī no teritoriju attīstības ekonomiskiem un inženiertehniskiem aspektiem.

7. Spēja izmantot teritorijas attīstības plānošanas specializētās programmatūras, tostarp ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) datorprogrammas.

8. Spēja kompetences ietvaros sagatavot un īstenot vietējos un starptautiskos projektus.


10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību teritoriju attīstības jomā savas kompetences ietvaros.




1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas

Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

2. Pārzināt teritoriju attīstības plānošanas organizācijas principus un attīstības novērtēšanas kritērijus un metodes.

3. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās likumsakarības.

253

4. Izprast teritorijas plānošanas principus saistībā ar pilsētbūvnieciskajiem, inženiertehniskajiem, sociāli ekonomiskiem un arhitektoniski telpiskiem aspektiem.

5. Prast izmantot kartogrāfisko un topogrāfisko materiālu teritorijas plānošanas kontekstā un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

6. Spēt izmantot sistēmiskās domāšanas pamatprincipus un uztvert teritoriju (t.sk. pilsētvidi) kā dinamisku sistēmu, analizēt procesus un to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību.

7. Spēt veikt ekonomiskos un finanšu aprēķinus, izprast un izvērtēt pašvaldību un uzņēmumu budžetu veidošanas procesu.

8. Izprast teritoriju pārvaldības sistēmu, pašvaldību nozīmi un to funkcijas.

9. Pārzināt ar zemes pārvaldību saistītos procesus un organizatoriskās struktūras.

10. Izprast teritoriju ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu plānošanas pamatprincipus, kā arī saistību starp teritorijas enerģijas patēriņu un energoapgādes sistēmu radīto ietekmi uz vidi.

11. Izprast atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus un ar tiem saistīto procesu ietekmi uz vidi.

12. Pārzināt pilsētu un teritoriju inženiertehniskās infrastruktūras plānošanas un ekspluatācijas jautājumus, transporta plūsmu plānošanas principus.

13. Pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas principus.

14. Spēt orientēties arhitektūras un inženierzinātnes vēstures jautājumos, kā arī saprast kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.

15. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.

16. Savas kompetences ietvaros prast vadīt projektus un strādāt ar projektu dokumentāciju, sagatavot projektu prezentācijas materiālus.

17. Spēt novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz novadu, pilsētu un reģionu attīstību.

254

18. Izprast kvalitātes vadības sistēmas darbības principus.

19. Radoši sadarboties ar klientiem, komersantiem un speciālistiem, kā arī

veicināt sabiedrības iesaisti reģiona attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanā.

20. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi, kā arī iesaistīties mūžizglītības procesā.

21. Pārzināt zinātniskās izpētes metodikas pamatprincipus.

22. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

23. Nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

24. Lietot attīstības plānošanas profesionālos terminus valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomiskās sistēmas funkcionēšanas likumsakarības; 1.2. arhitektūras un pilsētplānošanas attīstības tendences; 1.3. arhitektūras, mākslas un inženierzinātnes vēsture.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. matemātika; 2.2. makroekonomika; 2.3. mikroekonomika; 2.4. socioloģija; 2.5. saimnieciskās tiesības; 2.6. vadīšanas teorija; 2.7. Eiropas Savienības ekonomiskā un reģionālā politika; 2.8. pilsētu un reģionu sociāli ekonomiskās problēmas;

255

2.9. ģeomātikas pamati; 2.10. teritorijas attīstības plānošanas pamati; 2.11. pilsētplānošanas pamati; 2.12. pilsētu un teritoriju sociālās infrastruktūras plānošana; 2.13. pašvaldību teritoriju zemes izmantošana un organizācija; 2.14. teritoriju ilgtspējīga energoapgāde; 2.15. vides aizsardzība un reciklizācijas procesi; 2.16. nekustamā īpašuma tirgus funkcionēšana; 2.17. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana; 2.18. publiskās investīcijas reģionālajā attīstībā; 2.19. kvalitātes vadības sistēmas; 2.20. teritorijas attīstības plānošana un sistēmiskā izpratne; 2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. datorzinības teritorijas attīstības plānošanā un ĢIS datorprogrammas; 3.2. sociāli ekonomiskā prognozēšana; 3.3. ekonomiskā statistika; 3.4. ekonomisko pētījumu metodoloģija; 3.5. reģionālās attīstības prognozēšana, plānošana un uzraudzība; 3.6. pilsētu un teritoriju inženiertehniskās (tai skaitā transporta)

infrastruktūras plānošana; 3.7. reģionālās attīstības risku novērtēšana; 3.8. publiskā sektora ekonomika; 3.9. pašvaldību budžetu veidošana; 3.10. projektu vadīšana; 3.11. lietišķā komunikācija; 3.12. civilā aizsardzība; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. darba aizsardzība; 3.15. darba tiesiskās attiecības; 3.16. valsts valoda; 3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.52. Darba aizsardzības vecākā speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – darba aizsardzības vecākais speciālists.



256



2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – darba aizsardzības vecākais speciālists uzņēmumā veic darba

aizsardzības sistēmas organizēšanu, darba vides iekšējo uzraudzību, kā arī ekspertīzi darba aizsardzības jomā; kā kompetents speciālists pārzina darba aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumus un piemēro ar tiem saistītos normatīvos aktus; veic zinātniski pedagoģisko darbību darba aizsardzības jomā.

Darba aizsardzības vecākais speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbinātā persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja analizēt un praksē piemērot normatīvo aktu un standartu prasības

darba aizsardzības jomā.

2. Spēja organizēt un plānot darbu, kas saistīts ar darba vides iekšējo uzraudzību, risku novērtēšanu un to novēršanas vai samazināšanas pasākumiem.

3. Spēja plānot darba aizsardzības darbību un ar to saistīto vides aizsardzības darbību uzņēmumā.

4. Spēja apsekot, uzraudzīt un kontrolēt uzņēmuma darba vidi, nodrošinot nodarbināto darba drošības un veselības aizsardzības pamatprasības darba vietās.

5. Spēja analizēt un novērtēt uzraudzības un kontroles rezultātu atbilstību darba vides iekšējās uzraudzības normatīvo aktu prasībām.

6. Spēja izmantot praksē darba vides risku novērtēšanas metodes, tai skaitā kvalitatīvās, puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.

7. Spēja identificēt un organizatoriski risināt darba vides ergonomiskās, psihosociālās un organizatoriskās problēmas.

8. Spēja argumentēt plānoto darba aizsardzības un ar to saistīto vides aizsardzības pasākumu prioritāti un lietderību.

9. Spēja organizēt un īstenot nodarbināto apmācības darba aizsardzības jautājumos.

257

10. Spēja novērtēt kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu

atbilstību veicamajam darbam un normatīvo aktu un standartu prasībām.

11. Spēja novērtēt darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu un standartu prasībām.

12. Spēja novērtēt ugunsdrošības, elektrodrošības, sprādzienbīstamības, radiācijas un kodoldrošības situāciju un risku uzņēmumā.

13. Spēja novērtēt bīstamo iekārtu ekspluatācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

14. Spēja novērtēt un noteikt pasākumus bīstamo vielu drošai lietošanai darba vietās.

15. Spēja novērtēt un plānot nepieciešamās darbības ārkārtas situācijās.

16. Spēja veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, analīzi un cēloņu noteikšanu.

17. Spēja sadarboties ar darba devēju, nodarbinātajiem, to pārstāvjiem un uzticības personām.

18. Spēja rast nepieciešamos risinājumus, saskaņojot darba devēju un nodarbināto intereses.

19. Spēja izprast uzņēmuma saimniecisko darbību.

20. Spēja sagatavot ziņojumus, pārskatus un protokolus, informējot par tiem uzņēmuma vadību un nodarbinātos.

21. Spēja vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba un vides aizsardzības jomā.

22. Spēja organizēt uzdevumu racionālu sadali starp izpildītājiem.

23. Spēja izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un sagatavot informatīvo materiālu par darba aizsardzības pasākumiem darba vidē.

24. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem.

25. Spēja pārstāvēt uzņēmumu citos uzņēmumos, valsts un nevalstiskās institūcijās attiecībā uz fiziskām personām.

258

26. Spēja veidot, analizēt un izveidot darbam nepieciešamās datubāzes.



29. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību darba aizsardzības jomā.




1. Pārzināt un piemērot darba aizsardzības normatīvos aktus un standartus uzņēmumā.

2. Veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā.

3. Organizēt un veikt darba vides risku novērtēšanu, nosakot darba vides risku apjomu, raksturu un ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību.

4. Izmantot darba vides risku novērtēšanas metodes, tai skaitā kvalitatīvās, puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.

5. Dokumentēt darba vides riska novērtēšanas rezultātus.

6. Organizēt laboratorisko mērījumu veikšanu.

7. Organizēt obligāto veselības pārbaužu veikšanu.

8. Veikt individuālo aizsardzības līdzekļu novērtēšanu un izvēli.

9. Plānot darba aizsardzības pasākumus.

10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas, iekšējos normatīvos aktus, rīkojumus un citu ar profesionālo darbību saistītu dokumentāciju.

11. Analizēt situāciju darba un vides aizsardzības jomā uzņēmumā.

12. Organizēt un veikt darba aizsardzības apmācību uzņēmuma līmenī.

13. Analizēt un sistematizēt pieejamo informāciju darba aizsardzības jomā.

259

14. Veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu vai piedalīties

izmeklēšanas komisijas darbā.

15. Spēt novērtēt un noteikt pasākumus avāriju, nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanai darba vietās.

16. Sadarboties ar nodarbināto pārstāvjiem un uzticības personām.

17. Vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba un vides aizsardzības jomā.

18. Pārzināt nacionālos, Eiropas Savienības un Starptautiskās Darba Organizācijas normatīvos aktus darba aizsardzības jomā.

19. Pārzināt un piemērot ar darba aizsardzību saistītos vides aizsardzības normatīvos aktus.


21. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.





26. Veikt zinātniski pētniecisko darbu darba aizsardzības jomā.



nepieciešamās zināšanas par Eiropas Savienības un Starptautiskās Darba organizācijas prasībām darba aizsardzības jomā.


2.1. arodveselības, darba medicīnas un veselības veicināšanas pamati; 2.2. saskarsmes un darba psiholoģija;

260

2.3. komercdarbības ekonomikas pamati; 2.4. vadībzinību pamati; 2.5. arodtoksikoloģijas pamati; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti; 3.2. vides aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti; 3.3. ražošanā lietojamo tehnoloģiju drošība; 3.4. darba vides riska faktori un to ietekme uz nodarbināto drošību un

veselību; 3.5. darba vides riska faktoru noteikšana, mērīšana un novērtēšana; 3.6. darba procesā lietojamie kolektīvie un individuālie aizsardzības

līdzekļi; 3.7. darba ergonomikas pamati; 3.8. datorzinības un datortehnoloģijas darba aizsardzībā; 3.9. bīstamo vielu uzglabāšana un drošības pasākumi darbā ar tām; 3.10. pedagoģija; 3.11. nelaimes gadījumu izmeklēšanas un cēloņu noteikšanas

pamatprincipi; 3.12. arodslimību cēloņu un sakarību noteikšana; 3.13. darba tiesiskās attiecības un sociālais dialogs uzņēmumā; 3.14. valsts valoda; 3.15. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.16. zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija.

1.53. Procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi – 1211 42 Kvalitātes un risku vadības

struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS, 1211 43 Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS, 2423 11 Procesu kvalitātes vadības inženieris 2423 12 Kvalitātes vadības sistēmu KONSULTANTS, 2423 13 Kvalitātes vadības sistēmu SPECIĀLISTS, 2423 14 Kvalitātes VADĪTĀJS (turpmāk kopā – procesu kvalitātes vadības inženieris).


261



2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – procesu kvalitātes vadības inženieris organizē tehnisko, tehnoloģisko un

organizatorisko procesu vadības metožu, mērīšanas, vērtēšanas, atbilstības novērtēšanas un pilnveides metodoloģiju izstrādāšanu, kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizē, izvērtē, veido, izplata un ievieš praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu pastāvīgu uzņēmuma darbības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu; rūpējas, lai uzņēmuma procesi un produkti apmierinātu klientu prasības, vajadzības, vēlmes, neradītu kaitējumu sabiedrībai un videi; pārzina uzņēmuma vadības, klientu, īpašnieku un sabiedrības intereses; vada un īsteno kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu un pilnveidi; veic savu darbu, ievērojot saistošās, nozares specifiskās, uz procesiem un produktiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības; rosina konkurentu un citu uzņēmumu pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas izpratni.

Procesu kvalitātes vadības inženieris var strādāt gan par kvalitātes vadītāju, kvalitātes vadības struktūrvienības vadītāju, kvalitātes inženieri un kvalitātes vadības sistēmu speciālistu jebkuras tautsaimniecības nozares uzņēmumā neatkarīgi no tā darbības veida un lieluma, gan arī kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.


1. Spēja noteikt, izvērtēt, vadīt un pilnveidot uzņēmuma procesus un to

mijiedarbību.

2. Spēja definēt uzņēmuma mērķus un īstenojamo procesu, produktu, sistēmu kvalitātes pilnveides pasākumus.

3. Spēja noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja noteikt kvalitātes riskiem atbilstošus preventīvus pasākumus.

5. Spēja izprast sistēmas, procesus un produktus reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

6. Spēja izprast sistēmām, procesiem un produktiem piemērojamos standartus un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

262

7. Spēja izprast uzņēmuma operacionālās darbības budžeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus sistēmu, procesu un produktu kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.

8. Spēja noteikt personālam nepieciešamo kompetenci, pienākumu un pilnvaru sadalījumu sistēmu, procesu un produktu kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.

9. Spēja izveidot, ieviest un pilnveidot uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu.

10. Spēja izprast integrētas vadības sistēmas izveides principus.

11. Spēja vadīt kvalitātes vadības struktūrvienības darbu.

12. Spēja izprast uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

13. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

14. Spēja vadīt darbu grupās un panākt vienošanos.

15. Spēja izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.


17. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību procesu vadības un pilnveides jomās, interpretēt un analizēt to rezultātus.




1. Izprast uzņēmuma sistēmas, procesus un produktus, uz tiem

attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

2. Piemērot kvalitātes un uz sistēmām, procesiem un produktiem attiecināmos citu jomu normatīvos aktus un standartus.

3. Noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadības nepieciešamību.

263

4. izmantot zināšanas sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadībā.

5. Ieviest mūsdienīgas metodes uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu

kvalitātes vadībā.

6. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes pilnveidei.

7. Izmantot sistēmu, procesu un produktu pilnveides metodes.

8. Izmantot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas metodes.

9. Analizēt kvalitātes izmaksas.

10. Izprast uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti ietekmējošos riskus.

11. Izprast uzņēmuma darbības un procesu kopsakarības, piedalīties uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādāšanā.

12. Īstenot pētījumus un apkopot to rezultātus, veikt datu statistisko apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, sagatavot un sniegt prezentācijas.

13. Izmantot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

14. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, sadarbības partneriem, īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām.

15. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

16. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

17. Organizēt un vadīt atbilstošas struktūrvienības darbu.


19. Prast strādāt komandā un grupā.

264

20. Prast strādāt ar datoru, lietot informācijas sistēmas uzņēmuma kvalitātes vadības procesos.








zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomika; 1.2. komercdarbība; 1.3. tirgzinības; 1.4. komercdarbības tiesiskie pamati; 1.5. vadības grāmatvedība; 1.6. socioloģija un psiholoģija; 1.7. dokumentu pārvaldība.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kvalitātes vadība (TQM); 2.2. integrēto vadības sistēmu izveidošana, ieviešana, pilnveide; 2.3. kvalitātes izmaksu analīze; 2.4. stratēģiskā plānošana un vērtēšana; 2.5. loģistika, piegādes un sadales procesi; 2.6. personāla vadība, motivācija un uzņēmumu psiholoģija; 2.7. saskarsmes psiholoģija un lietišķā saskarsme; 2.8. statistika, statistiskās datu apstrādes metodes; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. procesu vadība; 3.2. kvalitātes vadības sistēmas izveidošana, ieviešana, pilnveide;

265

3.3. kvalitātes nodrošināšanas un pilnveides metodoloģijas; 3.4. sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vērtēšanas metodes, to

lietojums; 3.5. atbilstības novērtēšana; 3.6. kvalitātes mērīšana; 3.7. projektu vadība; 3.8. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes; 3.9. profesionālā un biznesa ētika, korporatīvā sociālā atbildība; 3.10. informācijas tehnoloģijas; 3.11. valsts valoda; 3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. vadības zinības; 3.14. darba tiesiskās attiecības; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba aizsardzība.

266

II. Ceturt ā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

2.1. Būvdarbu vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – būvdarbu vadītājs.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās


2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kurš ir ieguvis attiecīgu

profesionālo izglītību būvniecībā un attiecīgu praktisko būvdarbu vadīšanas pieredzi, veic konkrētu būvobjektu realizācijas plānošanu, balstoties uz projekta dokumentāciju, būvobjekta realizācijas līguma nosacījumiem un savu pieredzi, apzina un piedāvā atsevišķu būvdarbu veidu un apjomu izpildītājus (uzņēmējus), nokomplektē būvstrādnieku brigādes atsevišķu darbu apjomu veikšanai, izvēlas būvmašīnas un aprīkojumu šo darbu veikšanas nodrošināšanai, izvēlas projektam atbilstošus būvmateriālus un būvkonstrukcijas un plāno to piegādi būvobjektā, plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību, dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi, rūpējas, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši būves projekta, būvniecības normatīvu un standartu prasībām un to izmaksas iekļautos apstiprināto būvniecības izmaksu ietvaros; veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba drošībai būvobjektā; sagatavo būvniecības normatīvajos aktos noteikto būves izpilddokumentāciju; sagatavo un iesniedz vadībai nepieciešamās atskaites.

Būvdarbu vadītājs var strādāt valsts vai pašvaldības iestādē, būvuzraudzības dienestā, nekustamā īpašuma novērtēšanas un pārvaldīšanas jomā, būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt būvdarbu vadītāja pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā.

267

2. Spēja veikt būvdarbu operatīvo vadību.

3. Spēja koordinēt būvniecības dalībnieku darbu.

4. Spēja plānot būvobjekta realizāciju atbilstoši būvprojektam.

5. Spēja novērtēt un analizēt objekta būvniecības ekonomiskos faktorus.

6. Spēja novērtēt projekta dokumentāciju.

7. Spēja projektēt būvdarbu organizēšanu, plānot un vadīt būvdarbus.

8. Spēja organizēt būvobjekta pastāvīgo nodrošinājumu.

9. Spēja sadarboties ar sadarbības partneriem būvobjekta realizācijai.

10. Spēja kontrolēt izpildīto būvdarbu apmaksu.

11. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un

darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

12. Spēja apmācīt nodarbinātos.





1. Plānot, organizēt un vadīt būvdarbus.

2. Pārzināt un pielietot būvnormatīvus.

3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt būvniecības tehnoloģiskos procesus.

5. Pārzināt būvmateriālu pamatīpašības, esošo būvmateriālu klāstu un

sistēmas.

268

6. Izprast būvju konstruktīvos risinājumus.

7. Izprast inženierkomunikāciju un speciālo būvju risinājumus un būvniecības pamatprincipus.

8. Saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatprincipus.

9. Prast izvēlēties būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģiskā aprīkojuma sistēmas katra konkrētā darba veikšanai.

10. Orientēties darba samaksas sistēmās, darba normēšanā un prast tos pielietot.

11. Prast aprēķināt būvdarbu izmaksas, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu.

12. Prast risināt problēmu situācijas.

13. Pielietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmas un standartizācijas pamatprincipus.

14. Prast izvēlēties būvdarbu speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam un veidot darba tiesiskās attiecības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

15. Prast veidot optimālu būvlaukuma infrastruktūru atbilstoši darba aizsardzības, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā.

16. Prast strādāt ar būvdarbu organizēšanas projektēšanai nepieciešamajām speciālajām datorprogrammām.

17. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.

18. Prast izmantot informācijas tehnoloģijas.

19. Prast analizēt saņemto informāciju.

20. Prast analizēt darba rezultātus.




269





1.1. tēlotāja ģeometrija; 1.2. būvniecības vēsture; 1.3. teritoriālā plānošana; 1.4. hidraulika; 1.5. dizaina pamatprincipi, krāsu un stilu mācība; 1.6. metroloģija, standartizācija; 1.7. nekustamā īpašuma tiesiskie pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. augstākā matemātika; 2.2. būvfizika; 2.3. būvķīmija; 2.4. ģeotehnika; 2.5. būvmateriālu laboratoriskie pārbaudījumi; 2.6. būvju stiprība un noturība; 2.7. inženierbūves; 2.8. būvmašīnas, tehnoloģiskais aprīkojums, instrumenti; 2.9. būvmehānika; 2.10. civilā aizsardzība; 2.11. grunšu mehānika, pamatnes, pamati; 2.12. vispārējā siltumtehnika; 2.13. ēku energoefektivitāte; 2.14. būvprojektēšana (arhitektūras projektēšana, dzelzsbetona un akmens

konstrukcijas, metāla konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas, ceļu un tiltu konstrukcijas, inženierkomunikācijas);

2.15. kvalitātes sistēmas būvlaukumā; 2.16. vispārējā elektrotehnika; 2.17. vides kultūra; 2.18. dabas resursu izmantošana; 2.19. Civillikums, Komerclikums, Publisko iepirkumu likums,

Administratīvā procesa likums. 2.20. lietvedība; 2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

270


3.1. inženiergrafika; 3.2. datorzinības; 3.3. informācijas tehnoloģijas; 3.4. saskarsme, inženierpsiholoģija; 3.5. personāla vadība; 3.6. būvniecības normatīvie akti; 3.7. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas; 3.8. materiālu pretestība; 3.9. ģeodēzija, inženierģeodēzija; 3.10. ekonomika, tāmju sastādīšana un analīze; 3.11. būvmateriāli un būvizstrādājumu atbilstības izvērtēšana; 3.12. būvdarbu tehnoloģija; 3.13. būvdarbu organizēšana; 3.14. darba normēšana; 3.15. darba samaksas sistēmas; 3.16. darba aizsardzība; 3.16. elektrodrošība un ugunsdrošība; 3.17. vides aizsardzība; 3.18. darba tiesiskās attiecības; 3.19. valsts valoda; 3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.2. Namu pārvaldnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – namu pārvaldnieks.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – namu pārvaldnieks nodrošina dzīvojamo vai neapdzīvojamo namu

pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbu plānošanu, izpildes organizēšanu un kontroli; sadarbojas ar dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem; pārzina būvju ekspluatāciju, būvniecības materiālu pielietošanas tehnoloģiju, izskata un vērtē rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas projekta dokumentāciju, darbu veikšanas kārtību; seko, lai

271

rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbi tiktu veikti atbilstoši projekta, būvnormatīvu un standartu prasībām, noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; nodrošina darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citu noteikumu ievērošanu; nodrošina dzīvojamajai ēkai piekrītoša zemes gabala uzturēšanu sanitārā un tehniskā kārtībā, vada un kontrolē padotībā esošos darbiniekus.

Namu pārvaldnieks strādā uzņēmumos un citās institūcijās, kas darbojas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās jomās.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt namu pārvaldnieka pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja plānot un vadīt namu pārvaldīšanu un uzturēšanu.

3. Spēja nodrošināt namu pārvaldīšanas un uzturēšanas saimniecisko darbību.

4. Spēja organizēt namu būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu tehnisko apkalpošanu un uzturēšanu.

5. Spēja nodrošināt namu un tiem piesaistīto zemes gabalu uzturēšanu.

6. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba aizsardzības, vides un ugunsdrošības aizsardzības prasībām.

7. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt namu renovācijas un rekonstrukcijas darbus.

8. Spēja sastādīt ar nama pārvaldnieka darbību saistītus finanšu un juridiska rakstura dokumentus, kontrolējot to izpildi.



272

1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar namu pārvaldīšanu, namu rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju.

2. Izskatīt, saskaņot visu veidu līgumus, kas saistīti ar namu pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanu un nodrošināt to kontroli.

3. Organizēt namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu izpildi atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem.

4. Pārzināt vadības metodes pamatus un formas, sadarbības psiholoģijas un vadīšanas psiholoģijas pamatus un prast tās pielietot.

5. Sastādīt ikgadējos un ilgtermiņa saimnieciskos un rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanas plānus un saskaņot ar īpašniekiem.

6. Organizēt budžeta plānošanas, atskaišu un finanšu pārskatu sagatavošanu (tai skaitā ieņēmumu–izdevumu tāmes sagatavošanu un saskaņošanu).

7. Organizēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā namu pārvaldīšanā noteikto maksājumu aprēķināšanu, iekasēšanu, norēķināšanos ar pakalpojumu sniedzējiem un analizēt namu apsaimniekošanas darbības rezultātus.

8. Orientēties namu klasifikācijā, būvkonstrukciju tipos un tehniskajos rādītājos.

9. Organizēt namu, būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu apsekošanu, uzraudzību un tehnisko apkopi.

10. Pārzināt namu ekspluatācijā pielietotās inženiertehniskās komunikācijas.

11. Orientēties rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas projektu dokumentācijā un tehnoloģiskos procesos.

12. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (būvju stiprības un noturības pamatus, nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanas pamatprincipus, inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatus).

13. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, pārzināt būvmateriālu pamatīpašības.

273

14. Izvērtēt rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veicējus.

15. Pārzināt un īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus namu ekspluatācijā.

16. Organizēt un pārraudzīt neplānoto darbu (piemēram, avārijas seku novēršana) izpildi.

17. Organizēt labiekārtošanas darbu veikšanu.

18. Organizēt materiālu sagatavošanu un iesniegšanu tiesvedību uzsākšanai.

19. Sazināties ar citiem darbiniekiem, darījumu partneriem, īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām, veidojot pozitīvu saskarsmes vidi.

20. Strādāt komandā/grupā.


22. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.

23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un papildināt tās.

24. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties namu pārvaldīšanas jomā.




28. Organizēt darba aizsardzības, ugunsdzēsības, vides aizsardzības prasību un iekšējās kārtības noteikumu izpildi.

29. Organizēt lietvedības darbu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām namu pārvaldīšanas un uzturēšanas jomā.


274


1.1. ekonomikas pamati; 1.2. ekonomiskā matemātika; 1.3. statistikas pamati; 1.4. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. grāmatvedība; 2.2. nodokļu sistēmas pamati; 2.3. nekustamā īpašuma apdrošināšana; 2.4. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā; 2.5. vispārējā elektrotehnika; 2.6. būvju konstrukcijas; 2.7. ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšana (ēku rekonstrukcija,

renovācija un restaurācija, ēku stiprība un noturība); 2.8. būvkomercdarbības praktiskie aspekti (būvmateriāli, procesi un

tehnoloģijas būvniecībā); 2.9. būvniecības plānošana un organizēšana; 2.10. tehniskās rasēšanas pamati; 2.11. vides aizsardzība; 2.12. namu energoefektivitāte un energoaudits; 2.13. lietišķo attiecību psiholoģija; 2.14. ētika, komercdarbības etiķete; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā

bāze; 3.2. nekustamā īpašuma tiesiskā regulācija un darījumi; 3.3. komerctiesības; 3.4. komercaprēķini namu apsaimniekošanā; 3.5. tirgzinības; 3.6. vadības zinības; 3.7. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas organizēšana; 3.8. informācijas tehnoloģijas; 3.9. lietvedība; 3.10. darba aizsardzība; 3.11. valsts valoda; 3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. darba tiesiskās attiecības.

275

2.3. Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – penitenciārā un probācijas darba speciālists.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – penitenciārā un probācijas darba speciālists ir darbinieks, kurš nodrošina

ar brīvības atņemšanu notiesāto un probācijas klientu (turpmāk – klienti) resocializācijas pasākumu izpildi, organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi; organizē un īsteno izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; vāc informāciju izvērtēšanas ziņojumam par probācijas klientu; veic to nosacīti notiesāto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzību, kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte; informē ar brīvības atņemšanas sodu notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem; organizē brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.

Penitenciārā un probācijas darba speciālists strādā Valsts probācijas dienestā.


1. Spēja analizēt un atlasīt nepieciešamo juridisko un citu informāciju.

2. Spēja izskatīt un pārbaudīt iesniegumus, sagatavot atbilžu projektus un

nodrošināt sagatavoto dokumentu atbilstību lietvedības prasībām.

3. Spēja sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

4. Spēja klientu disciplīnas pārkāpumu gadījumos piedalīties pārbaudēs un sagatavot ziņojumus par pārkāpumiem.

5. Spēja sastādīt soda izpildes, uzraudzības plānu un organizēt tā izpildi.

276

6. Spēja sekmēt klientu iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības pasākumos.

7. Spēja sekmēt klientu sociālo prasmju un izziņas iemaņu uzlabošanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu.

8. Spēja informēt klientus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību pēc atbrīvošanas.

9. Spēja gatavot klientu raksturojumus un virzīt tos izskatīšanai un spēja savākt informāciju izvērtēšanas ziņojumiem.

10. Spēja apkopot klientu disciplināro praksi, izskatīt un noformēt materiālus par klienta soda izciešanas režīma pārkāpumiem.

11. Spēja sagatavot materiālus klientu pamudināšanai un disciplinārsodīšanai.

12. Spēja konstatēt klientu psiholoģiskās krīzes gadījumu riskus un organizēt pasākumus krīzes novēršanai.

13. Spēja noteikt klientu problēmas, analizēt tās, rast risinājumus.

14. Spēja organizēt un vadīt izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

15. Spēja apzināt potenciālos darba devējus piespiedu darba un sabiedriskā darba jomā.

16. Spēja apzināt potenciālos sadarbības partnerus postpenitenciārās palīdzības jomā.

17. Spēja apzināt potenciālos klientus postpenitenciārās palīdzības jomā.

18. Spēja izprast konflikta būtību un tā risinājuma iespējas.

19. Spēja uzraudzīt personas, kuras ir nosacīti notiesātas vai pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte.

20. Spēja nodrošināt kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildes organizēšanu.

277

21. Spēja organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.

22. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un citā svešvalodā).


1. Piemērot tiesību aktus.

2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.

3. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

4. Ievērot ugunsdrošības normas un prasības.


6. Lietot informācijas datubāzes un datorprogrammas.

7. Lietot biroja tehniku.

8. Novērtēt situāciju un prognozēt riskus.

9. Noteikt darba uzdevumu prioritātes.

10. Veikt darbu patstāvīgi, prast plānot un organizēt darbu, patstāvīgi

pieņemt lēmumus.


12. Sazināties un sadarboties ar citiem darbiniekiem un sabiedrību.

13. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.


15. Pilnveidot savu fizisko sagatavotību.


17. Pārvaldīt divas svešvalodas (krievu un citu svešvalodu) saziņas līmenī.

278

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās

(krievu un citā svešvalodā).

19. Risināt konflikta situācijas.

20. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas, iemaņas un prasmes.

21. Motivēt klientu uz sadarbību.

22. Novērtēt klientu uzvedību.

23. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.



zināšanas izpratnes līmenī: 1.1. Eiropas Savienības, starptautiskās un cilvēktiesības; 1.2. valsts un tiesību teorija; 1.3. socioloģija; 1.4. kriminoloģija un penoloģija; 1.5. civilprocesa tiesības un civiltiesības; 1.6. pašvaldību tiesības; 1.7. psiholoģijas pamati (vispārējā psiholoģija; personības psiholoģija;

saskarsmes psiholoģija; sociālā psiholoģija; attīstības psiholoģija; grupu psiholoģija);

1.8. darba tiesiskās attiecības; 1.9. sociālā drošība; 1.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un

citā svešvalodā).


2.1. valsts valoda; 2.2. krievu valoda un cita svešvaloda saziņas līmenī; 2.3. ētika; 2.4. pirmā palīdzība; 2.5. konstitucionālās tiesības; 2.6. tiesību normu piemērošana; 2.7. administratīvo pārkāpumu tiesības; 2.8. administratīvā procesa tiesības; 2.9. krimināltiesības;

279

2.10. darba aizsardzība un pašaizsardzības mehānismi; 2.11. informātika un telekomunikāciju sistēmas; 2.12. konfliktoloģija un izlīguma organizēšana un vadīšana starp cietušo

un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; 2.13. penitenciārā pedagoģija un penitenciārā psiholoģija; 2.14. sociālais darbs un postpenitenciārā palīdzība; 2.15. ieslodzījuma vietu un probācijas iestādes darba organizācija; 2.16. kriminālsodu izpildi reglamentējošie normatīvie akti; 2.17. kriminālsoda brīvības atņemšanas un piespiedu darba, audzinoša

rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildes organizēšana; 2.18. kriminālprocesa tiesības; 2.19. uzraudzības organizēšana personām, kuras nosacīti notiesātas vai

pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

2.20. bērnu tiesību aizsardzība kriminālsodu izpildē; 2.21. vides aizsardzība; 2.22. lietvedības pamati.

2.4. Personāla speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – personāla speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – personāla speciālists kārto personāla lietvedību; nodrošina personāla datu

uzkrāšanu, sistematizēšanu un analīzi; veic personāla atlases procesu; organizē jauno darbinieku ievadīšanu uzņēmuma dzīvē; organizē personāla apmācības; piedalās personāla darba izpildes novērtēšanas un kompetenču sistēmas izstrādē un uzturēšanā; piedalās darbinieku motivēšanas un darba samaksas sistēmas izveidē; seko līdzi darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanai; konsultē darbiniekus.

Personāla speciālists strādā uzņēmumos.


280

1. Spēja sagatavot, noformēt un kārtot personāla lietvedības dokumentus atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

2. Spēja sagatavot personāla dokumentāciju nodošanai arhīvā, saskaņā ar organizācijas lietu nomenklatūru.

3. Spēja uzkrāt un regulāri aktualizēt personāla informāciju, arī elektroniskā formā.

4. Spēja apkopot un analizēt datus par uzņēmuma personāla skaitu, sastāvu, mainību u.c.

5. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvos aktus un rīkojumus uzņēmuma personāla jautājumos.

6. Spēja veikt darbinieku atlases procesu.

7. Spēja organizēt jauno darbinieku ievadīšanu darbā.

8. Spēja sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem izveidot un realizēt nepieciešamo personāla attīstības un apmācības plānu.

9. Spēja organizēt personāla darba izpildes un kompetenču novērtēšanas procesu.

10. Spēja izstrādāt priekšlikumus un administrēt darba samaksas un motivēšanas sistēmas.

11. Spēja piemērot darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvos aktus.

12. Spēja konsultēt darbiniekus par kompetencē esošiem jautājumiem.

13. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.


1. Prast pielietot praktiskajā darbā darba tiesisko attiecību

reglamentējošos normatīvos aktus.

2. Prast pieņemt lēmumus par kompetencē esošiem jautājumiem.

3. Atrast un analizēt nepieciešamo informāciju.

281

4. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās.

5. Sagatavot dokumentus un iekšējo normatīvo aktu projektus uzņēmuma

personāla jautājumos.

6. Sagatavot pārskatus par personāla skaitu, sastāvu, mainību u.c.

7. Prast pielietot personāla atlases metodes.

8. Prast sagatavot anketas un veikt anketēšanu par personāla jautājumiem.


10. Prast izstrādāt un pielietot personāla darba izpildes un kompetenču novērtēšanas sistēmu.

11. Prast strādāt komandā/ grupā.

12. Prast risināt problēmsituācijas.

13. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.


15. Spēt mutiski un rakstiski sazināties divās svešvalodās.


17. Prast strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.

18. Prast operatīvi sniegt informāciju.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. finanšu grāmatvedības pamati; 1.2. tirgzinības pamati; 1.3. socioloģijas pamati; 1.4. vides aizsardzības pamati.

282


2.1. personības psiholoģija; 2.2. organizācijas psiholoģija; 2.3. organizācijas vadība; 2.4. ētika; 2.5. statistikas pamati; 2.6. ekonomika; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. personāla vadība; 3.2. lietvedība; 3.3. personāla lietvedība; 3.4. darba tiesiskās attiecības (tai skaitā sociālais dialogs) un sociālās

tiesības (piemēram, pensijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti);

3.5. lietišķā saskarsme un etiķete; 3.6. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.7. valsts valoda augstākajā līmenī; 3.8. darba aizsardzība.

2.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis veic ugunsdrošības

uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, kā arī vada un veic glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis strādā par speciālistu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai uzņēmumos.

283


1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Spēja analizēt ugunsdrošības stāvokli objektos, sniegt priekšlikumus

ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai un sagatavot dokumentāciju.

3. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus.

4. Spēja izprast civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

5. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.

6. Spēja plānot civilās aizsardzības pasākumus.

7. Spēja informēt iedzīvotājus par ugunsdrošību un civilo aizsardzību.

8. Spēja veikt un vadīt glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

9. Spēja veikt izpēti notikuma vietā.

10. Spēja noteikt bīstamās zonas notikuma vietā.

11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbu un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

12. Spēja uztvert un novērtēt informāciju par notikumu.

13. Spēja strādāt ar vides izlūkošanas mēraparātiem.

14. Spēja lietot glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Spēja kontrolēt darbu ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu, kontrolēt tehnisko apkopi.

16. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

17. Spēja kontrolēt, kā tiek lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi un aprīkojums.

18. Spēja kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

284

19. Spēja strādāt ar sakaru līdzekļiem.

20. Spēja instruēt nodarbinātos.


22. Spēja organizēt dežūrmaiņas darbu.

23. Spēja pētīt ugunsgrēka apstākļus.

24. Spēja veikt administratīvo lietvedību.

25. Spēja sazināties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām.


27. Spēja pārzināt Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.



1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos

aktos lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

3. Plānot civilās aizsardzības pasākumus.

4. Veikt un vadīt glābšanas darbus.

5. Veikt un vadīt seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.


7. Rīkoties ar vides izlūkošanas mēraparatūru.

8. Noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbiem un seku likvidēšanas neatliekamajiem pasākumiem notikuma vietā.

9. Strādāt ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku, aprīkojumu un instrumentiem.

285

10. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

11. Organizēt un kontrolēt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

12. Analizēt saņemto informāciju.

13. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

14. Vadīt nodarbības, lai personāls apgūtu darbu ar glābšanas un

ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Analizēt darba rezultātus.

16. Kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

17. Pētīt ugunsgrēku apstākļus.

18. Piemērot un ievērot praktiskajā darbībā prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

19. Orientēties jautājumos par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.

20. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

21. Pārvaldīt valsts valodu





zināšanas priekšstata līmenī – Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) loma civilajā aizsardzībā.


2.1. civilās aizsardzības sistēma valstī; 2.2. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas; 2.3. psiholoģija un saskarsme ar dažādām sociālajām grupām;

286

2.4. militārā mācība; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. civilās aizsardzības sistēmas struktūra, organizācija un uzdevumi; 3.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība; 3.3. darba aizsardzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā; 3.4. ugunsdzēsības taktika un glābšanas darbi; 3.5. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums; 3.6. katastrofu pārvaldīšana; 3.7. ugunsdzēsības ierindas mācības; 3.8. pirmā palīdzība; 3.9. civilās aizsardzības pasākumu plānošana; 3.10. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; 3.11. valsts valoda; 3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. personāla vadība; 3.14. datora un biroja tehnikas lietošana; 3.15. darba tiesiskās attiecības; 3.16. vides aizsardzība.

2.6. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sauszemes transportlīdzekļu tehniskais

eksperts.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts ir speciālists, kurš

nosaka transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāva, traktortehnikas (turpmāk šajā profesijas standartā – transportlīdzekļi) vērtību un tehnisko stāvokli; identificē un novērtē transportlīdzekļu bojājumus un aprēķina atjaunošanas izdevumus; nosaka bojājumu un lūzumu rašanās iemeslus; pārbauda izstrādājumu kvalitāti; piedalās ceļu satiksmes negadījumu izpētē.

287

Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts strādā ar transportlīdzekļiem saistītās jomās: apdrošināšanā, pēc tiesu sistēmas iestāžu vai amatpersonu pieprasījuma, pēc transportlīdzekļu īpašnieku pieprasījuma, līzingā, muitā, transportlīdzekļu tehniskās uzraudzības sistēmā, patērētāju tiesību aizsardzībā, remontdarbnīcās un transportlīdzekļu tirdzniecībā.


1. Spēja noteikt ceļu satiksmes negadījumā cietuša transportlīdzekļa

bojājumus, to izcelsmi un atjaunošanas izdevumus.

2. Spēja veikt nelietota vai ekspluatācijā esoša transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu darbspējas atteices un lietoto materiālu tehnisko vai kvalitatīvo parametru ekspertīzi.

3. Spēja vienoties ar pasūtītāju (pasūtītājs ir fiziska vai juridiska persona, ar kuru ir panākta mutiska vienošanās vai noslēgts līgums par tehniskā vērtējuma vai tehniskās ekspertīzes veikšanu) par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu, vai lietoto materiālu (turpmāk šajā profesijas standartā – pētāmais objekts) apskates laiku un vietu.

4. Spēja ievērot normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem noteikto transportlīdzekļu apskates veikšanas ilgumu.

5. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu noteikšanai un par pētāmā objekta apskatei nepieciešamajiem darba apstākļiem un nodrošinājumu apskates vietā.

6. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu noteikšanai un par ekspertīzei nepieciešamajām izmaksām un norēķinu kārtību.

7. Spēja pārliecināties par ekspertīzes procedūras atbilstību normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

8. Spēja noslēgt līgumu ar pasūtītāju.

9. Spēja apskatīt transportlīdzekli un ierakstīt protokola veidlapā transportlīdzekļa vai pētāmā objekta identifikācijas datus, tehnisko aprīkojumu un nepieciešamo informāciju par īpašnieku vai ekspertīzes pieteicēju.

288

10. Spēja nofotografēt apskatāmo transportlīdzekli vai pētāmo objektu, ja nepieciešams, arī atsevišķus tā fragmentus, kuriem ir būtiska un akcentējoša nozīme ekspertīzē.

11. Spēja vizuāli novērtēt virsbūves tehnisko stāvokli un bojājumus (piemēram, novērtēt deformācijas veidus un virzienus, caurrūsēšanas ietekmi, salīdzināt blakus detaļu salaidumu spraugu lielumu, krāsu toņu atšķirību, pirmsremonta bojājumus).

12. Spēja novērtēt motora, transmisijas, ritošās daļas, elektroiekārtas, bremžu sistēmas, balstiekārtas, interjera un eksterjera bojājumus.

13. Spēja paredzēt visus faktorus, kuri var būtiski ietekmēt ekspertīzi un tās kvalitāti.

14. Spēja aizpildīt apskates protokolu – ierakstīt identifikācijas datus un konstatētos bojājumus, to identitāti apstiprināt ar tehniskā eksperta un transportlīdzekļa īpašnieka vai pilnvarotās personas parakstu.

15. Spēja pieprasīt, lai pasūtītājs sagatavotu, vai pašam sagatavot ekspertīzei nepieciešamo pētāmā objekta dokumentāciju, piemēram, atbilstības sertifikātus, valsts standartus, tehniskos noteikumus, rasējumus, ekspluatācijas instrukcijas, garantijas nosacījumus.

16. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt remontdarbu lietderību un izmaksas.

17. Spēja izvēlēties atbilstošus mērinstrumentus un palīglīdzekļus.

18. Spēja veikt nepieciešamos tehniskos mērījumus.

19. Spēja paredzēt objektīvi nepieciešamu remonta metožu un tehnoloģiju lietojumu.

20. Spēja uzskaitīt apskates protokolā visas bojātās pētāmā objekta sastāvdaļas un vizuāli fiksēt bojājumu raksturu (piemēram, lūzumus, izdrupumus, plaisas, deformācijas veidu, vērpi, sausās berzes un pārkarsēšanas pazīmes, materiāla stiepi, smērvielu klātbūtni, nekvalitatīvu krāsojumu, izmēru neatbilstību).

21. Spēja veikt papildu apskati, ja tiek konstatēti slēpti defekti.

289

22. Spēja saskaņot un pamatot pētāmā objekta īpašniekam vai ekspertīzes pasūtītājam jautājumu par papildu izpētes nepieciešamību specializētā laboratorijā.

23. Spēja noteikt pēc īpaša pasūtītāja norādījuma transportlīdzekļa bojājumu izcelsmi.

24. Spēja veikt, ja nepieciešams, pētāmā objekta papildu ekspertīzi.

25. Spēja pievienot specializētās laboratorijas tehniskā pētījuma atzinumu ekspertīzes lietai.

26. Spēja izpildīt nepieciešamos aprēķinus.

27. Spēja informēt pasūtītāju par atjaunošanas izdevumu un bojājumu noteikšanas ekspertīzes izpildi un par ekspertīzes pabeigšanas termiņiem.

28. Spēja nodot eksperta vērtējuma dokumentācijas oriģinālus pasūtītājam pēc pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.

29. Spēja sastādīt un noformēt tehniskās ekspertīzes atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskās ekspertīzes atzinumā jāatspoguļo pētāmās konstrukcijas raksturojums, darbības princips, ekspluatācijas noteikumi, normālas darbības traucējumu iemesli, atteices iestāšanās mehānisma raksturojums, cēloņi un sekas, darbspēju atjaunošanas izdevumi atbilstoši tehniskajam stāvoklim pirms atteices iestāšanās, to pamatojums un lietderība.

30. Spēja nodot ekspertīzes dokumentu oriģinālus pasūtītājam pēc pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.

31. Spēja arhivēt dokumentu kopijas un fotomateriālus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32. Spēja ievērot spēkā esošos ar transportlīdzekļu tehnisko vērtējumu un tehnisko ekspertīzi saistītos normatīvos aktus.



1. Lietot datoru un izmantot internetu.

290

2. Ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

3. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.

4. Ievērot elektrodrošības noteikumus.

5. Lietot fotoaparātu.

6. Lasīt un zīmēt rasējumus un skices.

7. Lasīt un zīmēt elektriskās shēmas.

8. Apzināt vielas bīstamības klases.


10. Lasīt standartizētus simbolus.


12. Lietot sakaru līdzekļus.

13. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.

14. Izpildīt tehniskā vērtējuma aprēķinu un ekspertīzes izklāstu ar datora palīdzību.

15. Lietot atslēdznieka darbarīkus un instrumentus, instrumentus ar pneimatisko un elektrisko piedziņu, kā arī atslēdznieka un autoelektriķa mērinstrumentus.

16. Lietot tehniskajam vērtējumam un ekspertīzei nepieciešamos instrumentus, palīgaprīkojumu un darba apģērbu.

17. Ievērot normatīvos aktus par transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku.

18. Ievērot normatīvos aktus, kuri attiecināmi uz ceļu satiksmes organizāciju un drošību.

19. Prast fotografēt atbilstoši vērtēšanai un ekspertīzei nepieciešamajām prasībām.

291

20. Prast transportlīdzekļa tirgus vērtības noteikšanai lietot normatīvajos aktos paredzētos vērtību katalogus, akceptētos informācijas avotus.

21. Izmantot tehniskās rokasgrāmatas.

22. Izmantot speciālo literatūru.

23. Prast izvēlēties transportlīdzekļu defektu noteikšanas metodes un tehnoloģiju.

24. Identificēt transportlīdzekļu defektus.

25. Pārzināt izgatavotājrūpnīcas noteikto remonta tehnoloģiju un lietot to tehnisko ekspertīžu dokumentācijas sastādīšanā.

26. Izmantot speciālās datorprogrammas, kuras nepieciešamas tehniskās ekspertīzes veikšanai.

27. Ievērot sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertu darba ētiku.

28. Prast patstāvīgi plānot un veikt savu darbu noteiktajā termiņā.

29. Izprast komandas darba stilu, prast strādāt komandā, sadarboties ar citu profesiju darbiniekiem.

30. Sniegt rakstisku un mutisku informāciju.




34. Risināt radušās problēmsituācijas.

35. Veidot loģisku spriedumu ķēdes, iegūt, klasificēt un izmantot nepieciešamo informāciju.

36. Noskaņot pasūtītāju labvēlīgi, sazināties ar to.

37. Nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.

38. Izmantot saskarsmes prasmes.

292

39. Pārzināt tehnisko līdzekļu iespējas, kas nepieciešamas darba organizācijai un izpildei.



zināšanas izpratnes līmenī: 1.1. darba aizsardzība; 1.2. ugunsdrošība; 1.3. elektrodrošība; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. vides aizsardzība; 1.6. veselības mācība; 1.7. darba tiesiskās attiecības; 1.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 2.1. valsts valoda; 2.2. divas svešvalodas saziņas līmenī; 2.3. tehniskā vērtētāja un eksperta darbības nodrošināšanas noteikumi; 2.4. saskarsmes prasme; 2.5. darba plānošanas un organizācijas pamati; 2.6. elektrotehnikas un elektronikas pamati; 2.7. pneimatikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā; 2.8. hidraulikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā; 2.9. aukstumtehnikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā; 2.10. materiālmācība; 2.11. tehniskie mērījumi; 2.12. pielaides un sēžas; 2.13. transportlīdzekļu un traktortehnikas konstruēšanas principi, uzbūves

īpatnības; 2.14. motoru uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta

tehnoloģijas; 2.15. ritošās daļas uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta

tehnoloģijas; 2.16. vadības ierīču uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta

tehnoloģijas; 2.17. virsbūves konstruēšanas principi un īpatnības; 2.18. virsbūves antikorozijas apstrāde rūpnīcā un remontdarbnīcā; 2.19. plastmasas detaļu remonta tehnoloģijas; 2.20. virsbūves remonta un krāsošanas tehnoloģijas;

293

2.21. transportlīdzekļu un traktortehnikas elektrosistēmu uzbūve, konstruēšanas pamatprincipi, remonta iespējas un tehnoloģijas;

2.22. transportlīdzekļos, traktortehnikā un speciālajā aprīkojumā lietojamie ekspluatācijas materiāli;

2.23. transportlīdzekļos un traktortehnikā izmantojamo konstrukciju materiālu apstrādes tehnoloģiju pamati;

2.24. transportlīdzekļu un traktortehnikas tehniskā stāvokļa noteikumi; 2.25. tehniskā vērtēšana un ekspertīze; 2.26. datora lietošanas prasme darbā ar speciālajām tehnisko vērtētāju

programmām; 2.27. fotografēšanas pamati; 2.28. automobiļu teorijas lietošana bojājumu izcelsmes noteikšanai.

2.7. Kokapstrādes tehnologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes tehnologs.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kokapstrādes tehnologs veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar

ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un darba organizācijas pilnveidošanu koksnes mehāniskās apstrādes jomā, koka izstrādājumu projektēšanu un izgatavošanu, kā arī iekārtu un mehānisko ierīču lietošanu, uzraudzību un remontu, veic materiāla un darba patēriņa aprēķinus, īsteno vides aizsardzības prasības, vada pakļautos darbiniekus, pārzina uzņēmējdarbības, ekonomikas, un grāmatvedības normatīvos aktus, vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, darba aizsardzības prasības, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības, tiesību pamatus, piedalās biznesa plānu un tāmju izstrādē un veic ekonomiskās analīzes.

Kokapstrādes tehnologs strādā dažāda profila kokapstrādes uzņēmumos (piemēram, kokzāģētavās, finieru un saplākšņu, koksnes plātņu un mēbeļu ražotnēs) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


294


2. Spēja strādāt ar kokapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

3. Spēja vadīt kokzāģēšanas, kokmateriālu žāvēšanas, koka izstrādājumu izgatavošanas, koksnes plātņu, finieru un saplākšņu izgatavošanas struktūrvienību darbu.


5. Spēja izvērtēt aprēķinus par sniedzamo pakalpojumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

6. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku- lietderīgāku resursu izmantošanu.

7. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā, gala rezultātā radot produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.

8. Spēja veikt ražotās produkcijas kvalitātes kontroli.


10. Spēja veikt struktūrvienības (uzņēmuma, iecirkņa, ceha u.c.) rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

11. Spēja nodrošināt vides aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu padotās struktūrvienības darbībā.


13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību kokapstrādes jomā.



1. Specializēties kādā no galvenajiem nozares virzieniem (kokzāģēšana,

koka izstrādājumu ražošana, finieru un saplākšņu ražošana, koksnes plātņu ražošana).

295

2. Sagatavot kokmateriālus, izvēlēties nepieciešamos virsmērus, racionāli izmantot kokmateriālus un aprēķināt kokmateriālu un citu materiālu patēriņa normas.

3. Izstrādāt pasākumus efektivitātes paaugstināšanai un darba organizācijas pilnveidošanai.

4. Lietot biroja tehniku, izmantot informācijas tehnoloģijas pakalpojumus un lietot tos kokapstrādes nozares tehnoloģiju pilnveidošanai.

5. Aprēķināt izstrādājumu pašizmaksu un novērtēt ekonomiskos rādītājus, pārzināt tirgzinības un vadības jautājumus.

6. Izprast koka izstrādājumu konstrukcijas un prast izgatavot rasējumus.

7. Izprast kokapstrādes nozares tehnoloģiskos procesus un izstrādāt tehnoloģisko dokumentāciju, tehnoloģiskos režīmus kokapstrādes nozarē.

8. Izvēlēties un lietot kokapstrādes mašīnas, instrumentus un ierīces.

9. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību drošības tehnikas prasībām.

10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un organizēt darba vietas atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības prasībām.

11. Novērtēt bīstamās vielas un bīstamos ražošanas faktorus un saudzēt apkārtējo vidi.

12. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. meža nozares politika;

296

1.2. vadības pamati.


2.1. tehniskās grafikas pielietojums kokapstrādē; 2.2. konstrukciju materiāli; 2.3. mašīnu elementi; 2.4. celšanas un transporta mašīnas; 2.5. hidraulika un hidropiedziņa; 2.6. tehniskā mērīšana kokapstrādē; 2.7. elektrotehnika un elektronika; 2.8. siltumtehnika un siltumapgāde kokapstrādē; 2.9. ekonomikas teorija un tirgzinības pamati; 2.10. kokapstrādes ekonomika; 2.11. grāmatvedības pamati; 2.12. tehnoloģisko projektu izstrāde kokapstrādē; 2.13. koka izstrādājumu un būvkonstrukciju projektēšana; 2.14. koksnes materiālu tirgzinība; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. informātikas un datorgrafikas lietošana kokapstrādes nozares

uzdevumu risināšanā; 3.2. koksnes zinātne un meža prečzinība; 3.3. komercdarbības normatīvie akti; 3.4. koksnes griešanas procesi; 3.5. kokapstrādes mašīnas un instrumenti; 3.6. pneimotransports kokapstrādē; 3.7. kokapstrādes iekārtu ekspluatācija; 3.8. koksnes hidrotermiskā apstrāde; 3.9. zāģmateriālu ražošana; 3.10. koksnes plātņu ražošana; 3.11. koka izstrādājumu ražošana; 3.12. koksnes un koksnes materiālu apdare; 3.13. darba aizsardzība; 3.14. vides aizsardzība; 3.15. ergonomika; 3.16. darba tiesiskās attiecības; 3.17. valsts valoda; 3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.8. Jogas meistara profesijas standarts

297


1. Profesijas nosaukums – jogas meistars.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – jogas meistars nodrošina klienta psihofiziskā līdzsvara saglabāšanu un

nostiprināšanu, disharmoniskā stāvokļa novēršanu, psihofizisko īpašību un prasmju attīstību, pilnveidošanu un harmonizāciju; diagnosticē iemeslus, kuru dēļ klients ir novirzījies no harmoniska psihofiziskā stāvokļa, un sastāda nodarbību programmu, kas ietver jogas praksi (vingrinājumus, meditācijas, relaksāciju, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstību), dažādus jogas masāžas un pašmasāžas veidus, kas uzlabo vispārējo klienta stāvokli; veic jogas speciālistu darba supervīziju.

Jogas meistars strādā jogas centros, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos, sporta klubos, adaptācijas centros vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus.

3. Spēja novērtēt klienta psihofizisko stāvokli, konstitucionālo tipu.

4. Spēja noteikt klienta disbalansa pazīmes un iemeslus.

5. Spēja sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo

plānu.

6. Spēja vadīt jogas nodarbības.

7. Spēja veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžu.

8. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un noteikt riskus.

298

9. Spēja noteikt jogas prakses laiku un ilgumu.

10. Spēja sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem, ko ieteicams ievērot jogas prakses laikā.

11. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients saņem jogas meistara pakalpojumus.

12. Spēja nodrošināt jogas prakses procesa sanitāri higiēnisko līmeni.

13. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem.

14. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības.

15. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

16. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.

17. Spēja veikt darbu individuāli.

18. Spēja ievērot konfidencialitāti.

19. Spēja nodrošināt ētisku rīcību pret klientu.

20. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas.

21. Spēja, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un iedarbību.

23. Spēja veikt jogas prakses rezultātu efektivitātes kontroli.

24. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava psihofiziskā disbalansa novēršanā.

25. Spēja veikt jogas speciālistu darba supervīziju.

26. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem.

27. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu.

28. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to.

299

29. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.

30. Spēja ievērot savas profesionālās kompetences robežas.




1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu, kas nodrošina klienta psihofizisko īpašību un prasmju saglabāšanu un nostiprināšanu, attīstību un pilnveidošanu.

2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, aparatūru, nepieciešamos materiālus un palīglīdzekļus.

3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus.

4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus.

5. Ievērot darba tiesību, darba aizsardzības un vides aizsardzības normas.

6. Raksturot klienta kopējo psihofizisko stāvokli, pamatojoties uz jogas prakses principiem.

7. Izvērtēt klienta organisma disbalansa izpausmes.

8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības.

9. Sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo plānu.

10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu.

11. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus.

12. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības.

13. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku.

14. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus.

300

15. Pielietot atveseļošanai tautas līdzekļus, dabas produktus, augus un citus pieejamus un dabiskus līdzekļus.

16. Pielietot naturopātijas metodes.

17. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes.

18. Konsultēt drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses metodes.

19. Sekot klienta organisma stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu izpildes laikā.

20. Sekot klienta pašsajūtai.

21. Veikt organisma reakciju pētījumus praktisku nodarbību laikā, lai novērtētu dažādu faktoru iedarbības raksturu uz praktizējošā organismu.

22. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes.

23. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka tipa un noguruma pakāpes.

24. Novērtēt klienta stāvokli un jogas prakses rezultātus.

25. Sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem jogas praktizēšanas laikā.

26. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā.

27. Apmācīt klientu atklāt kaitējošus faktorus, kuri negatīvi iedarbojas uz psihofizisko stāvokli.

28. Veikt pedagoģiskas funkcijas – demonstrāciju, palīdzību, korekciju, instruktāžu, novērošanu.

29. Veikt jogas speciālistu darba supervīziju.




301



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. komercdarbības pamatprincipi; 1.2. projektu vadīšanas pamatprincipi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija no jogas pozīcijām; 2.2. cilvēka psihiskās un fiziskās attīstības likumsakarības un īpatnības

dažādos attīstības posmos no jogas pozīcijām; 2.3. atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionēšanas likumsakarības, to

regulācija un pašregulācija normas un patoloģijas stāvoklī no jogas pozīcijām; 2.4. veselības, psihes un sociālās uzvedības fizioloģiskie pamati no jogas

pozīcijām; 2.5. fiziskās un psihiskās attīstības normas un noviržu novērtēšanas

kritēriji no jogas pozīcijām; 2.6. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi no jogas

pozīcijām; 2.7. psihes attīstības dabisko un sociālo faktoru korelācija no jogas

pozīcijām; 2.8. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība no jogas

pozīcijām; 2.9. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem

un sociāliem faktoriem; 2.10. veselīga dzīvesveida pamati; 2.11. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati; 2.12. jogas psiholoģiskie aspekti; 2.13. hinduisma filozofija; 2.14. budisma filozofija; 2.15. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, āriešu, tibetiešu,

ķīniešu, indiešu un citas); 2.16. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti; 2.17. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu

nacionālās tradīcijas; 2.18. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācijas, relaksācija, siltumapmaiņas

prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība);

302

3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem traucējumiem un citas);

3.3. jogas uztura mācība; 3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti; 3.5. nodarbību sanitāri higiēniskais nodrošinājums; 3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori; 3.7. pirmā palīdzība; 3.8. cilvēka organisma fiziskās slodzes paaugstināšanas gadījumu drošības

pasākumi; 3.9. atveseļošanās dabiskie faktori; 3.10. naturopātijas metodes; 3.11. saskarsmes psiholoģija; 3.12. ētikas principi; 3.13. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti; 3.14. darba tiesiskās attiecības; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. valsts valoda; 3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.9. Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks pilda dienesta pienākumus

Valsts robežsardzē, organizē un vada robežuzraudzību un robežpārbaudes, kā arī organizē un veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli.


1. Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un imigrācijas jomā, veicot

nepieciešamās informācijas ieguvi, analīzi, apstrādi un apmaiņu.

303

2. Spēja pieņemt lēmumus valsts robežas, valsts robežas joslas,

pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanai.

3. Spēja vadīt un kontrolēt robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.

4. Spēja optimāli plānot personālu, tehniskos līdzekļus, bruņojumu, transportlīdzekļus, dienesta suņus robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei.

5. Spēja veikt riska analīzi.

6. Spēja analizēt robežpārbaudes un robežuzraudzības uzdevumu izpildes apstākļus.

7. Spēja nodrošināt dokumentu kvalitatīvu pārbaudi, atklāt to viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles līdzekļus.

8. Spēja strādāt ar Valsts robežsardzē izmantojamajām informācijas sistēmām un nodrošināt datu ievadi un pārbaudi tajās.

9. Spēja nodrošināt un organizēt pārkāpēju atklāšanu, pārkāpēju un patvēruma meklētāju aizturēšanu, pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, izmitināšanu un apsardzību.

10. Spēja organizēt personu, mantu, transportlīdzekļu apskati un aizliegto vielu, priekšmetu izņemšanu.

11. Spēja kvalitatīvi sagatavot un noformēt sarakstes, rīkojuma, dienesta un procesuālos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja atlasīt un apstrādāt nepieciešamo informāciju robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles rezultātu apkopošanai.

13. Spēja organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā.

14. Spēja plānot, organizēt un nodrošināt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles pasākumus.

15. Spēja organizēt un nodrošināt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu.

304

16. Spēja savlaicīgi sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no valsts un organizēt precīzu lēmuma izpildi.

17. Spēja organizēt un nodrošināt patvēruma meklētāja iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņemšanu.

18. Spēja noformēt un izsniegt patvēruma meklētāja personas dokumentu.

19. Spēja nodrošināt personāla, tehnisko līdzekļu, bruņojuma, transportlīdzekļu, dienesta suņu efektīvu izmantošanu robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildē.

20. Spēja nodrošināt inženiertehniskā aprīkojuma apsekošanu, bruņojuma pārbaudi un uzturēšanu darba kārtībā.

21. Spēja nodrošināt un kontrolēt no tehniskajiem līdzekļiem iegūtās informācijas apstrādi, uzglabāšanu un lietošanu.

22. Spēja nodrošināt starptautisko un nacionālo tiesību aktu tiesiskuma un drošības jomā piemērošanu savas kompetences ietvaros.

23. Spēja nodrošināt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

24. Spēja sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām, kompetentām ārvalstu amatpersonām drošības un tiesiskuma jomā.

25. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.

26. Spēja nodrošināt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

27. Spēja prasmīgi vadīt padoto personālu un veidot pozitīvu psiholoģisko klimatu kolektīvā.

28. Spēja pārzināt padotā personāla personīgās īpašības un profesionālās kompetences.

29. Spēja organizēt un vadīt padotā personāla apmācību.

30. Spēja nodrošināt likumīgu pavēļu (rīkojumu) izpildi.

31. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

305


33. Spēja piedalīties struktūrvienības saimnieciskajos procesos un nodrošināt racionālu rīcību ar resursiem.

34. Spēja īstenot izglītojošus pasākumus pozitīvas valstiskās attieksmes veidošanai.


1. Piemērot normatīvos aktus robežkontroles, imigrācijas kontroles un

patvēruma jomā.

2. Organizēt dokumentu pārbaudi un atklāt tajos iespējamos viltojumus.

3. Organizēt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles pasākumus.

4. Dot uzdevumus robežsargu norīkojumiem.

5. Veikt robežsargu norīkojuma instruktāžu.

6. Vadīt un kontrolēt uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.

7. Organizēt kvalitatīvu dokumentu pārbaudi robežšķērsošanas vietās.

8. Plānot un organizēt pārkāpēju meklēšanu un aizturēšanu.

9. Organizēt aizturēšanas protokola sastādīšanu, personas un mantu pārmeklēšanu un apskati.

10. Veikt pārrunas ar pārbaudāmajām personām.

11. Organizēt un veikt personas pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, izmitināšanu un apsardzību.

12. Organizēt ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

13. Aizpildīt un noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām savas kompetences ietvaros.

14. Noformēt patvēruma meklētāja personas dokumentu.

306

15. Organizēt patvēruma meklētāja iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņemšanu.

16. Strādāt ar informācijas sistēmām.

17. Izvēlēties optimālo personāla, dienesta suņu, tehnisko līdzekļu, transportlīdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma izmantošanu.

18. Organizēt inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma uzturēšanu darba kārtībā.

19. Noņemt pirkstu nospiedumus.

20. Fotografēt.

21. Vadīt transportlīdzekli.

22. Organizēt profesionālās ētikas un uzvedības normu ievērošanu.

23. Veidot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu kolektīvā.

24. Strādāt patstāvīgi un komandā.

25. Apzināt mācību vajadzības, kā arī organizēt un vadīt mācības.

26. Izmantot iegūto informāciju robežpārbaudes un robežuzraudzības uzdevumu izpildei.

27. Iegūt, atlasīt, apstrādāt un sagatavot nepieciešamo informāciju.

28. Veikt riska analīzi.

29. Veikt informācijas apmaiņu ar sadarbības iestādēm.

30. Piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus tiesiskuma un drošības jomā.

31. Organizēt un veikt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

32. Plānot robežpārbaužu un robežuzraudzības resursus atkarībā no situācijas izmaiņām.

33. Novērtēt padotā personāla kompetences līmeni.

307

34. Prast publiski uzstāties, paust un aizstāvēt viedokli.

35. Noformēt valsts robežas kontroles uzdevumu.

36. Koncentrēt resursus iespējamo pārkāpumu virzienos.

37. Organizēt un nodrošināt valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma ievērošanu.

38. Sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

39. Organizēt dienesta gaitu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.

40. Plānot, organizēt izglītojošus pasākumus.

41. Novērtēt apstākļus un prognozēt iespējamo pārkāpēju darbību.

42. Organizēt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

43. Organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā.

44. Pielietot saimniecisko procesu organizācijas un vadīšanas metodes.


46. Sniegt pirmo palīdzību,





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. politikas zinātnes pamatjautājumi; 1.2. pasaules valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas pamati; 1.2. ekonomikas teorijas pamati.

308


2.1. Valsts robežsardzei saistošie starpvalstu līgumi un starptautiskās konvencijas;

2.2. Eiropas Savienības tiesību akti tiesiskuma un drošības jomā; 2.3. konstitucionālās tiesības; 2.4. personu tiesības un tiesiskās intereses; 2.5. darba un sociālās tiesības; 2.6. personālvadības pamati; 2.7. administratīvās tiesības; 2.8. krimināltiesības; 2.9. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums,

izmantošanas iespējas un lietošanas nosacījumi; 2.10. pārkāpēju uzvedības īpatnību ārējās pazīmes; 2.11. kriminālistikas taktiskās metodes un tehniskie paņēmieni noziedzīgo

nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai; 2.12. administratīvā procesa tiesības; 2.13. kriminālprocesa tiesības; 2.14. civilās aizsardzības pamati; 2.15. robežuzraudzības organizācija; 2.16. Valsts robežsardzes gaisa kuģu un kuģošanas līdzekļu izmantošanas

nosacījumi; 2.17. struktūrvienību, kas veic imigrācijas kontroli, darbības organizācija; 2.18. cilvēktiesības; 2.19. tehnisko līdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma

tehniskie dati, parametri un ekspluatācijas noteikumi; 2.20. šaujamieroču uzbūve un darbības principi; 2.21. valsts robežas, robežas joslas, robežpārejas punkta, robežzīmju,

robežgrāvju un robežstigu uzturēšanas prasības; 2.22. bruņojuma aprites kārtība Valsts robežsardzē; 2.23. didaktikas pamatprincipi; 2.24. saskarsmes psiholoģija; 2.25. psiholoģisko tipu raksturīgākās īpašības; 2.26. saimniecisko procesu organizēšana un vadīšana.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. Valsts robežsardzes normatīvo aktu prasības; 3.2. normatīvo aktu prasības robežpārbaudes, robežuzraudzības,

imigrācijas kontroles un patvēruma jomā; 3.3. Valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšana; 3.4. robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta organizācija; 3.5. dokumentu veidi, to aizsardzības elementi, iespējamo viltojumu

pazīmes un to atklāšanas metodes;

309

3.6. personu profilēšanas, intervēšanas un identificēšanas metodika; 3.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās; 3.8. personu, transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanas un

aizturēšanas kārtība; 3.9. pārmeklēšanas, apskates un aizturēšanas metodes un taktika; 3.10. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu un

šaujamieroču lietošana un dienesta suņu izmantošana; 3.11. pirmā palīdzība; 3.12. militārā taktika kājnieku vada komandiera līmenī; 3.13. topogrāfija robežuzraudzībā; 3.14. Valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas

un robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi; 3.15. rīcība ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā; 3.16. ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas

noteikumu kontroles kārtība; 3.17. pārvietošanas apsardzes uzraudzībā, izmitināšanas un apsardzības

kārtība; 3.18. ārzemnieka piespiedu izraidīšanas nosacījumi un specifika; 3.19. riska analīzes sistēma; 3.20. dienesta organizācija robežšķērsošanas vietās; 3.21. robežsargu norīkojumu plānošana; 3.22. tehnisko līdzekļu izmantošanas iespējas informācijas iegūšanā,

apstrādē, uzglabāšanā un lietošanā; 3.23. patvēruma procedūra; 3.24. dienesta un procesuālo dokumentu noformēšanas kārtība; 3.25. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti; 3.26. profesionālās ētikas un uzvedības normas; 3.27. sabiedrības kultūras normas; 3.28. darba aizsardzība, ugunsdrošības noteikumi; 3.29. vides aizsardzība; 3.30. publiskās runas pamati un tehnika; 3.31. ierindas noteikumi; 3.32. fiziskās sagatavotības prasības; 3.33. šaušanas nodarbību organizēšana; 3.34. Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieka Ētikas kodekss; 3.35. valsts valoda; 3.36. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.37. darba tiesiskās attiecības.

2.10. Jurista palīga profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jurista palīgs.

310





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – jurista palīgs sniedz praktisku palīdzību juristam, zvērinātam notāram,

zvērinātam advokātam, tiesnesim un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī veic citus darbus atbilstoši amata aprakstam; palīdz juristam sagatavot juridiska rakstura dokumentus un ziņojumus, konsultēt juridiskos jautājumos, pārbauda dokumentu atbilstību spēkā esošajām tiesībām.

Jurista palīgs patstāvīgi nesniedz juridisko palīdzību un neveic citas darbības, kuras var veikt tikai jurists.

Jurista palīgs veic biroja administratora darbu juridiskajos birojos un citās iestādēs, prokurora palīga, tiesneša palīga, tiesu sekretāra darbu, kā arī strādā uzņēmumos, ciktāl normatīvie akti amatam neizvirza prasību pēc jurista kvalifikācijas.


1. Spēja orientēties juridiskos jautājumos.

2. Spēja pārbaudīt juridisko dokumentu pieņemšanas procedūras un

noformēšanas atbilstību tiesību normu prasībām.

3. Spēja kārtot lietvedību un noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par lietvedību un dokumentu izstrādāšanu.

4. Spēja atrast, apkopot un klasificēt juridisko informāciju.



1. Jurista vadībā veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas

sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.

2. Argumentēt juridiskos slēdzienus.

311

3. Atrast piemērojamo tiesību normu.

4. Noformēt dokumentus un pārbaudīt dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem par lietvedību.

5. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes.

6. Organizēt un īstenot dokumentu lietvedību.

7. Izmantot juridiskās informācijas resursus.






zināšanas izpratnes līmenī: 1.1. juridiskā retorika; 1.2. loģika.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. Latvijas tiesību vēsture; 2.2. lietu tiesības; 2.3. ģimenes tiesības; 2.4. mantojuma tiesības; 2.5. saistību tiesības; 2.6. darba tiesības; 2.7. civiltiesību vispārīgā daļa; 2.8. krimināltiesības; 2.9. Eiropas Savienības tiesības; 2.10. konstitucionālās tiesības; 2.11. starptautiskās publiskās tiesības; 2.12. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tiesību teorija;

312

3.2. juridiskā analīze un tekstu rakstīšana; 3.3. administratīvās tiesības un administratīvais process; 3.4. civilprocess; 3.5. kriminālprocess; 3.6. profesionālās ētikas pamati; 3.7. saskarsmes kultūra; 3.8. lietvedība; 3.9. datorzinības; 3.10. valsts valoda; 3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.11. Bibliotēku inform ācijas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – bibliotēku informācijas speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – bibliotēku informācijas speciālists nodrošina bibliotēkas vai

informācijas institūcijas darbu atbilstoši savai kompetencei un funkcijām: komplektē, strukturē, kataloģizē tradicionālos/iespiestos un elektroniskos dokumentus, pārzina bibliotēku informācijas sistēmas un modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (vismaz klientu/lietotāju/lasītāju līmenī), pārzina informācijas resursus un to lietošanu (krājumu/kolekciju izvietojums, dokumentu pieejamība, datubāžu struktūra, licenzēto datubāžu izmantošana u.c.), sniedz bibliotekāros pakalpojumus uz vietas un tiešsaistē (elektroniskās uzziņas, elektroniskā dokumentpiegāde u.c.), informē sabiedrību par jauniegūtajiem resursiem, tiešsaistes datubāzēm, bibliotekārajiem pakalpojumiem, popularizē bibliotēkas/informācijas institūcijas sniegumu un iespējas (izstādes, pasākumi, publikācijas).

Bibliotēku informācijas speciālists strādā jebkura tipa bibliotēkā (zinātniskajā, speciālajā, publiskajā, izglītības iestādes bibliotēkā) vai citā institūcijā, kas saistīta ar informācijas vākšanu, strukturēšanu, glabāšanu un izplatīšanu (turpmāk – informācijas institūcija).


313

1. Spēja orientēties bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes attīstības

tendencēs pasaulē un Latvijā.

2. Spēja izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas.

3. Spēja pielietot svešvalodu zināšanas informācijas resursu meklēšanā, veidošanā, izmantošanā.

4. Spēja organizēt bibliotēku un informācijas nozares un radniecīgo nozaru institūciju savstarpējo sazināšanos un sadarbību.

5. Spēja veicināt sabiedrības motivāciju bibliotēku un informācijas institūciju resursu izmantošanai.

6. Spēja veidot un organizēt inovatīvus profesionālos risinājumus un pakalpojumus.

7. Spēja sastādīt un īstenot darbības stratēģiju atbilstoši sabiedrības mainībai.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, likumus, normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja veidot un organizēt radošai un informatīvai darbībai labvēlīgu vidi un gaisotni, strādāt komandā.


11. Spēja nodrošināt, organizēt un pārvaldīt bibliotēkas vai informācijas institūcijas krājumu.

12. Spēja veidot, organizēt un sniegt informācijas pakalpojumus, balstoties uz aktualitātēm sabiedrības dzīvē.

13. Spēja vērtēt un pilnveidot profesionālo darbību un kvalifikāciju.

14. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu darba vidē.



314


1. Strādāt individuāli un grupā, nodrošināt informācijas lietotāju tiesību aizsardzību.

2. Veidot profesionālo darba vidi, līdzdarboties profesionālajās organizācijās.

3. Apzināt nozares aktualitātes valstī, izzināt ārvalstu profesionālo pieredzi.

4. Veikt informācijas popularizēšanu un publiskošanu mutvārdos un rakstveidā.

5. Organizēt sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, saziņas iespējas ar citām institūcijām un speciālistiem.

6. Sagatavot un īstenot darba plānošanas un organizēšanas dokumentus.

7. Iesaistīties radošos projektos.




11. Pārzināt bibliotēku informācijas sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (lasītāju/klientu līmenī).

12. Prast meklēt, iegūt, analizēt, vērtēt informāciju un avotus, veicināt lasītāju prasmi lietot informāciju.

13. Nodrošināt sadarbību ar profesionālajām un pārvaldības institūcijām (valsts, pašvaldību, nevalstiskajām, privātajām), tālākizglītību un pašizglītību (dalība semināros, projektos, kursos).

14. Pārzināt un īstenot valsts kultūrpolitikas vadlīnijas.

15. Pārzināt bibliotekāro vidi un infrastruktūru, pārvaldīt saskarsmes psiholoģiju.

16. Nodrošināt tradicionālo un elektronisko dokumentu apstrādi, resursu veidošanu, informācijas ieguvi, dokumentu glabāšanu, piegādi.

315

17. Izprast grāmatu un citu iespiesto informācijas avotu strukturēšanu

krājumā, datu strukturēšanu datubāzēs, interneta resursu arhivēšanu.

18. Gūt priekšstatu par digitālo objektu pārvaldību, multimediālo digitālo kolekciju veidošanu.

19. Prast vizualizēt un prezentēt informāciju.

20. Piemērot likumus, normatīvos aktus, standartus un citus bibliotēku un informācijas nozares darbību reglamentējošos dokumentus.

21. Sniegt pakalpojumus poligrāfiskā un elektroniskā vidē.

22. Ieviest inovatīvus pakalpojumus.

23. Sagatavot bibliotēkas un informācijas institūcijas darba operatīvās un stratēģiskās plānošanas dokumentus.

24. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1 ekonomikas pamati; 1.2 tiesību pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1 datubāžu veidošana; 2.2 metadatu veidošana; 2.3 digitālo bibliotēku veidošana; 2.4 profesionālā svešvaloda; 2.5 autortiesības; 2.6 profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes teorētiskās nostādnes,

attīstības virzieni; 3.2. bibliotēku un informācijas nozares normatīvie dokumenti; 3.3. bibliotēku darba lietišķā pārzināšana;

316

3.4. bibliotēku informācijas sistēmu un nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārzināšana;

3.5. runas kultūra; 3.6. krājumu un kolekciju pārvaldība; 3.7. informācijas meklēšana, ieguve; 3.8. projektu sagatavošana un vadība; 3.9. retrospektīvā konversija; 3.10. elektronisko katalogu veidošana; 3.11. bibliotēkas un informācijas institūcijas pārvaldība; 3.12. bibliotekārās vides nodrošināšana; 3.13. bibliotekārie pakalpojumi; 3.14. lasītāju apkalpošana, saskarsmes un vadības psiholoģija; 3.15. inovāciju un jaunu pakalpojumu ieviešana; 3.16. vides aizsardzība; 3.17. darba aizsardzība; 3.18. darba tiesiskās attiecības; 3.19. valsts valoda; 3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.12. Restauratora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – restaurators.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – restaurators ir speciālists, kas nodarbojas ar kultūras vērtību – ēku,

mākslas darbu, iekārtu un objektu – tehniskā stāvokļa izpēti, konservāciju un restaurāciju; konsekventi ievēro profesionālās ētikas normas un ir atbildīgs par objekta autentiskuma saglabāšanu; izprot un ievēro objektu dokumentālo dabu – neatkarīgi no tā, vai tie būtu augsti mākslinieciski izstrādājumi vai vienkārši sadzīves priekšmeti; sadarbojas ar citu profesiju pārstāvjiem un veic darbu saskaņā ar vispārpieņemtu zinātnisku darba metodiku, kas ietver: objekta un avotu izpēti, analīzi, interpretāciju, apkopojumu, veicinot jaunu zināšanu ieguvi; precīzi formulē viņu interesējošos jautājumus, izdara secinājumus, pieņem lēmumus un paredz pieņemto lēmumu sekas; savas darbības rezultātā nerada jaunas kultūras vērtības; sagatavo restaurācijas darbu programmu un veic šīs

317

programmas realizāciju; apzina, organizē un vada atsevišķu darbu veidu un apjomu izpildītājus.

Restaurators var strādāt kultūras pieminekļu restaurācijas uzņēmumos, kultūras pieminekļu uzraudzības un aizsardzības dienestā vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt restauratora darbu atbilstoši Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību normām un starptautiskajām Konvencijām kultūras mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas jomā.

2. Spēja veikt metodiski pamatotu restaurējamā objekta izpēti.

3. Spēja veikt kultūras vērtību aizsargāšanas un saglabāšanas pasākumus.

4. Spēja veikt kultūras vērtību konservāciju un restaurāciju, saglabājot objektu autentiskumu.

5. Spēja plānot un vadīt restaurācijas darbus.

6. Spēja novērtēt un analizēt restaurācijas darbu ekonomiskos faktorus.

7. Spēja veikt restaurācijas procesa dokumentēšanu, sagatavot restaurācijas dokumentāciju valsts valodā un angļu valodā.

8. Spēja organizēt restaurācijas darbu materiāli tehnisko nodrošinājumu, plānot un kontrolēt maksājumus.

9. Spēja izvēlēties sadarbības partnerus restaurācijas darbu realizācijai.

11. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.



1. Veikt kultūras vērtību metodisku izpēti, analīzi, sagatavot restaurācijas

darbu programmu un realizēt to.

318

2. Pārzināt restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības normatīvos aktus.

3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt restaurācijas un atbilstošas amatniecības nozares tehnoloģiskos procesus.

5. Pārzināt restaurācijas materiālu pamatīpašības un piedāvājumu.

6. Prast izvēlēties restaurācijas darbu tehnoloģisko aprīkojumu.

7. Prast veikt restaurācijas darbu izmaksu aprēķinu, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu.

8. Prast organizēt un vadīt restaurācijas darbus saskaņā ar restaurācijas uzdevumu pēc apstiprinātas metodikas, atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām restaurācijas jomā.

9. Prast veikt kultūras vērtību un restaurējamā objekta tehniskā stāvokļa izpēti un analīzi, veikt uzmērījumus un izgatavot skices un darba rasējumus.

10. Prast noteikt restaurējamā objekta defektu rašanās iemeslus un to novēršanas iespējas.

11. Prast analizēt restaurācijas un konservācijas gaitu, prognozējot lietu gaitu.

12. Prast veidot un veikt komercdarbību kultūras vērtību restaurācijā.

13. Prast vadīt profesionālu restaurācijas darbu komandu, izvēloties restaurācijas speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam un veidot darba tiesiskās attiecības.

14. Prast strādāt ar modernām informācijas sistēmām.

15. Prast izpildīt restaurācijas darbu dokumentāciju.



319





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vispārējā un personības psiholoģija; 1.2. vispārējā vēsture (sabiedrība un ekonomiskie faktori, sabiedrība un

kultūra, sabiedrība un zinātne); 1.3. vispārējā mākslas vēsture; 1.4. Latvijas mākslas un amatniecības vēsture.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. materiālu mācība, restaurācijā pielietojamo materiālu īpašības un

apstrādes tehnoloģijas; 2.2. restaurējamā objekta izgatavošanas tehnoloģiju un tehniskā stāvokļa

novērtējums; 2.3. restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības jomu regulējošie

normatīvie akti; 2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. valsts valoda; 3.2. restaurācijas dokumentāciju sagatavošana angļu valodā; 3.3. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.4. lietišķo attiecību psiholoģija; 3.5. restaurācijas tehnoloģijas un vēsture, vecās un laikmetīgās

restaurācijas tehnoloģijas; 3.6. restaurācijas pamati (restaurējamā objekta izpēte, dokumentācija un

terminoloģija, restaurācijas ētika un pieminekļu aizsardzība, restaurācijas programmas sastādīšana, izpētes metodes);

3.7. restaurācijas darbu organizēšana un vadīšana; 3.8. fotodokumentācija (restaurācijas etapu fiksācija, tehniskās

dokumentācijas sagatavošana); 3.9. zīmēšana; 3.10. kompozīcija; 3.11. krāsu mācība; 3.12. veidošana - telpisku darba maketu radīšana (māls, plastilīns, ģipsis); 3.13. rasēšana, uzmērīšana;

320

3.14. datorprasmes; 3.15. komercdarbība un ekonomika; 3.16. finanses (restaurācijas darbu izmaksu aprēķināšana); 3.17. praktiskā restaurācija, projektu vadīšana; 3.18. darba aizsardzība; 3.19. ugunsdrošība; 3.20. vides aizsardzība; 3.21. darba tiesiskās attiecības.

2.13. Kultūras pasākumu organizatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu organizators.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kultūras pasākumu organizators plāno, organizē, veido un vada dažāda

žanra un satura kultūras un atpūtas pasākumus; izstrādā ar kultūras jomu saistītus radošos projektus; rūpējas par pasākumu mākslinieciskā līmeņa kvalitāti; piedalās valstiski un starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanā, kontrolē šiem mērķiem piešķirto līdzekļu izlietojumu, vada citus radošos un tehniskos darbiniekus.

Kultūras pasākumu organizators strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja analizēt sabiedrības intereses un vajadzības kultūras jomā,

izvērtēt prioritātes.

2. Spēja analizēt sabiedrības objektīvās iespējas pasākumu apmeklējumiem.

3. Spēja izstrādāt pasākumu plānu, balstoties uz aktualitātēm sabiedrības dzīvē.

321

4. Spēja organizēt kultūras pasākumus, nodrošināt sarīkojumu veiksmīgu norisi.

5. Spēja veidot un organizēt radošai darbībai labvēlīgu vidi un gaisotni, strādāt komandā.

6. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

7. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās projekta realizācijas gaitā un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

8. Spēja novērtēt pasākuma veiksmīgai norisei esošās materiāltehniskās iespējas.

9. Spēja sastādīt un īstenot kultūras pasākumu mārketinga plānu.

10. Spēja plānot telpas un laiku pasākumiem un mēģinājumiem.

11. Spēja plānot, organizēt un vadīt sadarbību ar izpildītājiem un izpildītāju kolektīviem.

12. Spēja izvēlēties aktuālu, mākslinieciski augstvērtīgu materiālu pasākumu tēmas atklāsmei, respektējot auditorijas intereses un vajadzības.

13. Spēja izstrādāt pasākuma režisorisko ieceri, tā mākslinieciski idejisko traktējumu, noteikt montāžas paņēmienus.

14. Spēja noteikt pasākuma žanru, izvēlēties atbilstošus stilistiskos un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

15. Spēja piesaistīt nepieciešamos izpildītājus un izpildītāju kolektīvus.

16. Spēja izstrādāt pasākumu kompozīciju.

17. Spēja izstrādāt pasākuma mizanscēnu partitūru.

18. Spēja veidot pasākuma scenāriju.

19. Spēja organizēt individuālo darbu ar izpildītājiem, izpildītāju kolektīviem.

20. Spēja organizēt tehniskos (gaismu, skaņu, tehniskās uzbūves) mēģinājumus un ģenerālmēģinājumus.

322

21. Spēja sastādīt pasākuma finanšu tāmi.

22. Spēja savlaicīgi plānot un organizēt pasākumam nepieciešamās tehnikas, materiālu iegādi.

23. Spēja veidot un noformēt kultūras projektu.

24. Spēja veidot finanšu līdzekļu piesaistes dokumentāciju.

25. Spēja veidot atskaites par izmantotajiem finanšu līdzekļiem.

26. Spēja veidot sadarbību ar masu mēdijiem, informējot sabiedrību par pasākumiem un aktivitātēm.

27. Spēja organizēt mākslinieciski kvalitatīvu informatīvu plakātu, programmu, ielūgumu u.c. savlaicīgu izgatavošanu un izplatīšanu.

28. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus ievērošanu darba vidē.

29. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus kultūras jomā.




2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos kultūras pasākumu

organizēšanas un veidošanas procesā.

3. Izprast vispārējos kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas pamatprincipus.

4. Izprast kultūras pasākumu ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast kultūras pasākumu vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast mūsdienu kultūras pasākumu veidošanas stilistiskās likumsakarības.


323


9. Ievērot kultūras jomas ētiskās normas.


11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

12. Lietot internetu.

13. Gūt priekšstatu par laikmetīgajām kultūras pasākumu organizēšanas

un veidošanas tehnoloģijām.

14. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi, kultūras pasākuma idejiski tematiskās bāzes precizēšanu un sabiedrības prasību un konkrēta pasākuma realizēšanas iespēju saskaņošanu.

15. Novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

16. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus (pasākuma scenārija daļas un dokumentācijas), demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

17. Prast sastādīt kultūras pasākuma tāmi un izmantot to darba procesā.

18. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

19. Izprast pilnvērtīgu kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas metodiku.

20. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ieceri, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, izpildītāju resursus.

21. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus, dokumentāciju.

22. Sadarboties ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (video uzņemšanā, video digitālas apstrādes tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas teorijā un kompozīcijā, apskaņošanas tehnoloģijās, programmēšanas un citās informācijas tehnoloģijās).

324

23. Izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.



zināšanas priekšstata līmenī : 1.1. ekonomikas pamati; 1.2. Eiropas civilizācijas vēsture; 1.3. XX.gs. literatūra.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. latviešu folklora un mitoloģija; 2.2. tērpu vēsture; 2.3. saskarsmes psiholoģija; 2.4. sociālā psiholoģija; 2.5. modernisma un postmodernisma kultūra; 2.6. autortiesības; 2.7. aizrobežu, latviešu teātra vēsture; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās; 2.9. projektu vadība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. kultūras projektu veidošanas principi; 3.2. sarīkojumu organizēšanas principi un metodika; 3.3. spēļu un rotaļu vadīšanas metodika; 3.4. sarīkojumu deja; 3.5. runas kultūra; 3.6. prezentācijas māksla; 3.7. biznesa plāna veidošana; 3.8. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.9. valsts valoda; 3.10. interneta resursu izmantošana; 3.11. datorprasmes; 3.12. skatuves kustība; 3.13. grims; 3.14. vispārējās ētikas pamati; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. vides aizsardzība; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. režijas pamati, aktiera meistarība; 3.19. scenārija veidošana;

325

3.20. pasākuma vizuālā noformēšana.

2.14. Kultūras pasākumu tehniskā režisora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu tehniskais režisors.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kultūras pasākumu tehniskais režisors ir kvalificēts kultūras nozares

speciālists, kurš izstrādā kultūras pasākumu tehniskās realizācijas plānus, plāno tehnisko izdevumu budžetu, organizē un vada tehniskā personāla darbu, izstrādā kultūras pasākumu tehniskos aprakstus, nodrošina pasākumu tehnisko drošību un atbilstību standartiem.

Kultūras pasākumu tehniskais režisors strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, var iesaistīties kultūras projektu darbā.


1. Spēja analizēt nepieciešamā darba apjomu.

2. Spēja vadīt tehnisko personālu, tehniskā personāla apspriedes.

3. Spēja rast kvalitatīvu tehnisko risinājumu saskaņā ar kultūras pasākuma

projekta koncepciju un budžetu.

4. Spēja rast alternatīvus risinājumus kultūras pasākuma tehniskajai realizācijai.

5. Spēja plānot finanšu izlietojumu, materiālu lietderīgu pielietošanu.

6. Spēja veidot kultūras pasākumu tehniskos plānus atbilstoši mūsdienu prasībām.

326

7. Spēja strādāt individuāli un darba grupā, veidot tehniskā personāla komandu, novērst konfliktsituācijas.

8. Spēja attīstīt noturīgus sadarbības kontaktus.

9. Spēja apzināt jaunākās tendences kultūras pasākumu tehniskajā realizācijā, sekot nozares novitātēm, citu valstu kolēģu pieredzei.

10. Spēja pilnveidot personīgo izpratni par mūsdienu kultūras jomas projektu norisēm pasaulē.

11. Spēja organizēt savu darba laiku un uzdevumus.

12. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras pasākuma tehniskajā realizācijā saskaņā ar projekta koncepciju un budžetu.

13. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu darba vidē.

14. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus un kultūras jomas darbību reglamentējošus dokumentus.

15. Spēja uztvert un analizēt projekta režisorisko ieceri, veidot kultūras pasākuma tehnisko režiju.

16. Spēja uztvert un analizēt projekta kopējo ieceri, izprast savu kompetenci un tās lomu kultūras pasākuma realizācijā.



1. Noteikt pasākuma realizācijas termiņus un attīstības posmus.

2. Rīkot tehniskā personāla atlases konkursus un pārrunas.

3. Noteikt tehniskā personāla atalgojuma likmes.

4. Rūpēties par pasākuma vai institūcijas materiāltehniskās bāzes

uzturēšanu tehniskā kārtībā un drošībā.

5. Izvēlēties pasākuma tehniskajai realizācija atbilstošus materiālus.

327

6. Izstrādāt kultūras pasākumu tehnisko norišu un to realizācijas plānojumu.

7. Prezentēt pasākuma tehnisko koncepciju projekta vadītājiem un tehniskajam personālam.

8. Plānot pasākuma tehnisko tāmi.

9. Sastādīt pasākumu tehniskos aprakstus un plānus.



12. Pārvaldīt un pielietot divas svešvalodas profesionālas saziņas līmenī.

14. Plānot tehniskās realizācijas darba posmus un termiņus.

15. Plānot tehniskā personāla nodarbinātības slodzi, atbilstoši normatīvajiem aktiem.

16. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus un dokumentāciju.


18. Sadarboties ar kultūras pasākuma realizācijā iesaistīto personālu (režijā, scenogrāfij ā, producēšanā, menedžmentā utt.).


20. Pielietot režijas, scenogrāfijas un skatuvisko norišu pamatprincipus projekta tehniskās režijas izveidē.


22. Pielietot vadīšanas un saskarsmes psiholoģijas atziņas.

23. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt savas kompetences apjomam atbilstošus lēmumus un uzņemties atbildību.

24. Risināt problēmsituācijas.

328



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. kultūras vēstures veidošanās principi un mūsdienu attīstības

tendences; 1.2. teātra vēsture un mūsdienu attīstības virzieni; 1.3. kultūras politikas pamatprincipi (sadarbība, normatīvie akti,

finansēšana, administrēšana); 1.4. saskarsmes psiholoģija; 1.5. vadības psiholoģija; 1.6. kultūras pasākumu producēšanas pamati; 1.7. elektrotehnikas pamati; 1.8. drošības tehnika.

2. profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās

zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. kultūras menedžmenta pamati (sadarbības veidošana, plānošana,

kontrole, saskarsme, mārketings); 2.2. tehnisko līdzekļu izvēles principi; 2.3. tehnisko iekārtu uzbūves un pielietošanas pamatprincipi; 2.4. tehniskās dokumentācijas sagatavošana; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. datorzinības, tehnisko plānu veidošana; 3.2. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.3. valsts valoda; 3.4. personāla vadība; 3.5. projektu vadība; 3.6. projektu tehniskās realizācijas plānošana (budžeta veidošana,

realizācijas termiņi, tehniskā personāla atlase un nodarbinātība); 3.7. tehnisko līdzekļu izvēles principi; 3.8. tehniskās dokumentācijas sagatavošana; 3.9. vides aizsardzība; 3.10. darba aizsardzība; 3.11. darba tiesiskās attiecības; 3.12. režijas pamati, scenārija veidošana; 3.13. scenogrāfija.

2.15. Arhitekta palīga profesijas standarts

329


1. Profesijas nosaukums – arhitekta palīgs.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – arhitekta palīgs ir speciālists, kurš ir ieguvis pirmā līmeņa profesionālo

augstāko izglītību arhitektūrā, apguvis projektēšanas pamatprincipus, apguvis universālā dizaina principus, orientējas arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsturē, tradicionālajos un jaunākajos būvmateriālos un tehnoloģijās, kā arī citās ar telpiskās vides veidošanu saistītajās jomās, un ir ieguvis patstāvīgas darba iemaņas objektu uzmērīšanā un uzmērījumu rasējumu izgatavošanā, ēku arhitektūras konstruktīvo mezglu izstrādāšanā, ieskaitot materiālu un detaļu specifikācijas, tāmju dokumentācijas sastādīšanā, informācijas grafiskajā apkopošanā un būvprojektu dokumentācijas noformēšanā, izmantojot automatizētās projektēšanas programmas un citas tehnoloģiskās iespējas, kā arī prezentācijas materiālu veidošanā.

Arhitekta palīgs var strādāt arhitekta birojā, valsts vai pašvaldību būvniecības procesa uzraudzības un kontroles iestādē, nekustamā īpašuma novērtēšanas, būvmateriālu un ēku aprīkojuma un iekārtu ražošanas un tirdzniecības komercsabiedrībās.


1. Spēja arhitekta vadībā veikt konkrēta objekta projektēšanas darbus

atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā, kā arī universālā dizaina principiem.

2. Spēja izstrādāt, grafiski noformēt un normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā nokomplektēt būvprojekta dokumentāciju.

3. Spēja pārzināt dažādu būvprojektēšanas jomu speciālistu sadarbības principus un viņu risinājumus izstrādājamā būvprojekta dokumentācijā atbilstoši objekta arhitektoniski telpiskajam risinājumam, kā arī risināt projektēšanas gaitā izveidojošās problēmu situācijas un pieņemt savas atbildības jomai adekvātus lēmumus.

330

4. Spēja pārzināt būvprojektēšanas sagatavošanas darbu un izejmateriālus,

tai skaitā ģeodēzisko, ģeoloģisko, topogrāfisko darbu un metroloģijas pamatprincipus.

5. Spēja strādāt komandā un patstāvīgi.

6. Spēja veikt objekta uzmērīšanu un izgatavot uzmērījuma rasējumus.

7. Spēja novērtēt un analizēt projekta energoefektivitātes un ekonomiskos faktorus, kā arī nodrošināt projekta risinājumu atbilstību vides aizsardzības, vides pieejamības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu prasībām.

8. Spēja orientēties Latvijas Republikas tiesību sistēmā.

9. Spēja mērķtiecīgi lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas projektēšanas procesā.

10. Spēja sazināties profesionālā līmenī valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


1. Lasīt un izprast, kā arī arhitekta vadībā izstrādāt un nokomplektēt

būvprojekta dokumentāciju un izgatavot ar to saistītos uzskates materiālus, mērķtiecīgi lietojot profesionālās datorprogrammas un citus tehniskos līdzekļus.

2. Vākt, analizēt un izmantot projektēšanai nepieciešamo informāciju.

3. Piemērot atbilstoši projektējamā objekta specifikai Latvijas būvnormatīvu prasības, kā arī mērķtiecīgi izvēlēties piemērotākos būvmateriālus un ēku aprīkojuma un apdares sistēmas.

4. Ievērtēt būvkonstrukcijas un inženierkomunikācijas izstrādājamā objekta arhitektoniski telpiskajā risinājumā.

5. Veikt būvdarbu izmaksu aprēķinu, ekonomisko faktoru izvērtējumu, variantu salīdzinošo analīzi un optimālākā varianta izvēli.

6. Izmantot standartizācijas pamatprincipus būvprojekta risinājumu optimizēšanai.

331

7. Novērtēt kritiski savu profesionālo darbu un kvalifikāciju un pilnveidot to.







zināšanas priekšstata līmenī: 1.1 augstākā matemātika; 1.2. būvķīmija; 1.3. būvniecības siltumfizika; 1.4. būvmehānika; 1.5. materiālu pretestība; 1.6. ēku inženierkomunikācijas; 1.7. elektrodrošība; 1.8. tiesību pamati; 1.9. socioloģijas pamati;


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. telpiskās vides veidošanas pamatprincipi; 2.2. arhitektūras un interjera projektēšanas, ēku renovācijas un

restaurācijas pamatprincipi; 2.3. teritorijas plānošanas un pilsētbūvniecības pamatprincipi; 2.4. arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsture, mūsdienu

arhitektūra; 2.5. ēku tipoloģija, ēku daļas; 2.6. ārtelpu detaļiekārtas; 2.7. kompozīcija; 2.8. universālā dizaina pamatprincipi; 2.9. būvmateriāli /arhitektūras materiālmācība; 2.10. būvkonstrukcijas (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas, metāla

konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas); 2.11. būvniecības normatīvie akti; 2.12. ģeodēzija;

332

2.13. inženierģeoloģija; 2.14. būvdarbu tehnoloģija un organizēšana; 2.15. ugunsdrošība; 2.16. civilā aizsardzība; 2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tēlotāja ģeometrija, rasēšana; 3.2. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas; 3.3. būvju stiprība un noturība; 3.4. tēlotājmāksla, krāsu un stilu mācība; 3.5. maketēšana, datorzinības un datorizētās projektēšanas līdzekļi; 3.6. ekonomika un komercdarbība, būvizmaksas; 3.7. profesionālā saskarsme un saskarsmes psiholoģija; 3.8. ekoloģija un vides aizsardzība; 3.9. informācijas tehnoloģijas; 3.10. darba tiesiskās attiecības; 3.11. darba aizsardzība; 3.12. valsts valoda; 3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.16. Apdrošināšanas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – apdrošināšanas speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – apdrošināšanas speciālists savas kompetences ietvaros risina

jautājumus, kuri saistīti ar noteiktu risku apdrošināšanu; analizē apdrošināšanas tirgus tendences, apdrošināšanas produktus, noformē apdrošināšanas dokumentus; izpēta konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam) nepieciešamo apdrošināšanu un palīdz izvēlēties piemērotākos pakalpojuma veidus un produktus.

333

Apdrošināšanas speciālists var strādāt apdrošināšanas sabiedrībās, brokeru sabiedrībās vai citu uzņēmumu apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanas struktūrvienībās un risku struktūrvienībās.


1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu,

ievērojot normatīvo aktu prasības un apdrošināšanas sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus, ievērojot apdrošināšanas sabiedrības pamatvērtības.

3. Spēja izprast apdrošināšanas sabiedrības struktūru un darbību, orientēties apdrošināšanas sabiedrības piedāvātajos apdrošināšanas produktu veidos un to pamatīpašībās, lai sniegtu klientiem informāciju atbilstoši pieprasījumam.

4. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un sniegt to klientiem.

5. Spēja sadarboties ar klientiem, izzināt viņu vajadzības, noteikt svarīgāko, lai izvērtētu un piedāvātu labāko risinājumu no piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem.

6. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju par apdrošināšanas sabiedrību un tās piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem.

7. Spēja ar pozitīvu attieksmi piesaistīt jaunus klientus un sniegt informāciju par apdrošināšanas sabiedrības stabilitāti un piedāvāto apdrošināšanas produktu kvalitāti.

8. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski, pa telefonu.

9. Spēja popularizēt, salīdzināt un pārdot apdrošināšanas produktus, sniedzot profesionālu informāciju par to klāstu, salīdzinošajām priekšrocībām, izcenojumiem un apmaksas kārtību.

10. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt apdrošināšanas pakalpojuma lietderību un izmaksas.

334

11. Spēja savas atbildības līmenī, izmantojot tirgus izpētes rezultātus,

pastāvīgi aktualizēt informāciju par apdrošināšanas produktiem.

12. Spēja pilnvērtīgi izmantot biroja lietojumprogrammas, biroja tehniku un elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai.

13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt apdrošināšanas sabiedrības datubāzi par klientiem, to vajadzībām un pieprasījumiem.

14. Spēja pareizi noformēt apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes dokumentus, ievērojot komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes principus.

15. Spēja patstāvīgi noformēt dokumentus (piedāvājumi, līgumi) klientu apkalpošanas procesā, ievērojot patērētāju tiesības.

16. Spēja veikt dokumentu apriti (kārtošanu, uzskaiti, nodošanu arhīvā) klientu apkalpošanas procesā savas kompetences līmenī.

17. Spēja atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām noformēt, precīzi aizpildīt finanšu pirmdokumentus un nodot tos apritei, kā arī izmantot specializētās datorprogrammas.

18. Spēja patstāvīgi sagatavot, sekot un apkopot informāciju par finanšu operācijām klientu apkalpošanā.

19. Spēja apgūt un ievērot spēkā esošos ar apdrošināšanu un komercdarbību saistītos normatīvos aktus.



1. Sniegt pamatinformāciju par apdrošināšanas sabiedrības struktūru un

apdrošināšanas sabiedrības darba virzienu, orientēties apdrošināšanas sabiedrības darba specifikā.

2. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības darbību reglamentējošos dokumentus.

335

3. Izprast apdrošināšanas tirgus attīstību, tās tendences, aktīvi darboties apvienībās un organizācijās, kas sekmē tirgus analīzes un izpētes iespējas.

4. Izprast apdrošināšanas veidu specifiku.

5. Pielietot ar apdrošināšanu saistītus normatīvos aktus.

6. Analizēt konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam) nepieciešamo apdrošināšanu un palīdzēt izvēlēties piemērotākos pakalpojuma veidus un produktus.

7. Izstrādāt apdrošināšanas piedāvājumus saskaņā ar klientu vajadzībām.

8. Noformēt apdrošināšanas polisi un citus apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamos dokumentus.

9. Veikt klienta apdrošināšanas polišu savlaicīgu un regulāru atjaunošanu saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.

10. Veikt pārrunas ar klientu un citām apdrošināšanas sabiedrības struktūrvienībām, nodrošinot optimāla apdrošināšanas piedāvājuma sagatavošanu.

11. Regulāri uzturēt attiecības ar klientu, ievērojot apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.

12. Veikt jaunu klientu piesaisti saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.

13. Sadarboties ar apdrošināšanas sabiedrības darbiniekiem un partneriem.

14. Regulāri sniegt informāciju vai sagatavot pārskatus par savu darbību, izvērtējot darbības atbilstību apdrošināšanas sabiedrības noteiktajiem mērķiem.

15. Sniegt ieguldījumu apdrošināšanas noteikumu un nosacījumu uzlabošanā individuāli vai sadarbībā ar citām apdrošināšanas sabiedrības struktūrvienībām.

16. Analizēt apdrošināma objekta informāciju, izmantojot klienta vai starpnieka sniegto informāciju, publiski pieejamo informāciju un specifisku apdrošināšanas objekta informāciju.

336

17. Reģistrēt apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu atbilstoši apdrošināšanas sabiedrības noteiktajai kārtībai, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus attiecībā uz personas datu aizsardzību.

18. Sagatavot un sniegt risku vadības konsultācijas apdrošināšanas sabiedrības klientam, apdrošināšanas starpniekiem vai sadarbības partneriem.

19. Uzturēt lietišķus sakarus ar klientiem.




23. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (organizācijas mājas lapa internetā, izdrukas veidā, prezentācijās, bukletos u. tml.) un piedāvāt tos klientiem.

24. Lietot specializētās datubāzes.

25. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.

26. Noformēt pārvaldes dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvajiem aktiem.

27. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

28. Veikt lietišķo saraksti ar klientiem.

29. Aizpildīt finanšu pirmdokumentus.

30. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar klientiem.

31. Veikt norēķinus ar elektroniskajām norēķinu kartēm.

32. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

33. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.

34. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.


337

36. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

37. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības noteikto informācijas un

dokumentu aprites kārtību.


39. Izmantot saskarsmes prasmes.

40. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot savas profesionālās kompetences.

41. Rīkoties atbilstoši Latvijas Republikas komercdarbības, apdrošināšanas normatīvajiem aktiem, ētikas un vispārpieņemtajām pieklājības normām.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. komercdarbības veidi klientu apkalpošanas nozarēs; 1.2. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību; 1.3. ekonomikas pamati; 1.4. metodika informācijas iegūšanai; 1.5. tiesību pamati; 1.6. makro- un mikoroekonomikas, kā arī arējās tirdzniecības bilances,

finanšu statistikas, demogrāfijas, mirstības tabulu u.c. statistisko rādītāju analīze.


2.1. apdrošināšanas sabiedrības sadarbības partneri un konkurenti; 2.2. produkta virzības tehnoloģiskais process; 2.3. vietējās un starptautiskās ekonomiskās vides, tirgus attīstības

tendences un perspektīvas; 2.4. grāmatvedības pamati; 2.5. dokumentēšanas pamatprincipi; 2.6. patērētāju tiesību aizsardzība; 2.7. finanšu pirmdokumentu aprite; 2.8. apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes dokumenti; 2.9. norēķinu veidi un iespējas; 2.10. Latvijas Republikas normatīvie akti apdrošināšanas, konkurences,

grāmatvedības jomās;

338

2.11. riska pakāpes apdrošināšanas objektā; 2.12. apdrošināšanas objekta novērtēšanas metodes; 2.13. konkrētie apdrošināšanas veidi.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. komercreģistrs; 3.2. apdrošināšanas tirgu specifika un attīstības tendences; 3.3. konkurentu darbību un konkurentu piedāvājumu analīze; 3.4. informācijas iegūšanas veidi par pakalpojumu klāstu; 3.5. klientu pieņemšanas un apkalpošanas organizācija; 3.6. apdrošināšanas programmu izstrāde; 3.7. lietišķā saskarsme; 3.8. komercdarbības ētika; 3.9. dialoga norises posmi; 3.10. valsts valoda; 3.11. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.12. lietvedība; 3.13. prezentāciju veidošanas un pasniegšanas principi; 3.14. datorprogrammas, to pielietošana; 3.15. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas; 3.16. finanšu pirmdokumentu noformēšana; 3.17. piedāvāto pakalpojumu dokumentācija, apdrošināšanas līgumu

veidošana, slēgšana; 3.18. apdrošināšanas sabiedrību noteikumi; 3.19. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās; 3.20. vides aizsardzība; 3.21. darba aizsardzība; 3.22. darba tiesiskās attiecības.

2.17. Skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģij ā) profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā).






339

– skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) ir ārstniecības persona, kura ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un praktizē skaistumkopšanas jomā, strādājot ar kosmētikas produktiem un medicīniskām tehnoloģijām, veicot sejas un ķermeņa skaistumkopšanas procedūras; ievēro profesionālo ētiku un profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus; pārzina kosmētikas tirgu, kā arī sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus un konsultācijas, ievērojot savas profesionālās lomas un kompetences robežas; rūpējas par savu profesionālo pilnveidošanu izvēlētajā skaistumkopšanas darbības jomā.

Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) var strādāt ārstniecības iestādēs un citu uzņēmumu skaistumkopšanas institūcijās vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.


1. Spēja izprast likumsakarības un kopsakarības vesela cilvēka attīstībā un

organisma fizioloģiskajās norisēs kā vienotā veselumā.

2. Spēja izprast un pārzināt veselīga dzīvesveida pamatprincipus un veselību veicinošo faktoru pozitīvo ietekmi dzīves kvalitātes uzlabošanai, saistību starp fizisko, garīgo un sociālo veselību profesionālās darbības kontekstā.

3. Spēja orientēties ādas slimību diagnostikas pamatos un apzināties savas kompetences robežas ādas slimību gadījumos.

4. Spēja noteikt nervu sistēmas lomu kāda orgāna vai organisma kā vienota veseluma funkcionēšanā, aprakstīt un analizēt fizioloģiskās problēmas, atpazīt dažas raksturīgākās slimības.

5. Spēja atpazīt cēloņu un seku sakarību starp kaitīgo ieradumu un seksuāli transmisīvo slimību ietekmi uz vispārējo un reproduktīvo veselību.

6. Spēja novērtēt uztura produktu vērtību, izvēlēties pašam un slimību gadījumos ieteikt vajadzīgos produktus lietošanai mājas apstākļos dažāda vecuma klientiem, t.sk., ievērojot atsevišķu klientu grupu specifiku, piemēram, sportistiem, grūtniecēm, zīdītājām un veciem cilvēkiem.

7. Spēja noteikt un analizēt klienta sejas ādas un ķermeņa tipu, stāvokli un pieņemt lēmumu kosmētiskās problēmas risināšanai.

8. Spēja izvēlēties, pamatot un veikt sejas un ķermeņa profilaktiskās kosmētiskās procedūras un palīgprocedūras atbilstoši ādas tipam un stāvoklim.

340

9. Spēja atkarībā no klienta kosmētiskās problēmas pamatot un izvēlēties

kosmētisko līdzekļu pielietojumu katram klientam lietošanai mājas apstākļos.

10. Spēja apzināti un mērķtiecīgi veidot savu profesijas standartam atbilstošu speciālista tēlu.

11. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot kosmētiskās aparāttehnoloģijas.

12. Spēja izvēlēties un ieteikt klientam dažādu kosmētisko līniju individuālās lietošanas līdzekļus un profesionālās sejas un ķermeņa procedūras atbilstoši risināmai kosmētiskajai problēmai.

13. Spēja diagnosticēt celulīta un citu ķermeņa kosmētisko defektu rašanās iemeslus, izvērtēt kopšanas pamatprincipus, izvēlēties un pielietot kosmētiskos līdzekļus problēmas risināšanai.

14. Spēja veikt krāsu testa konsultāciju un ieteikt klientam atbilstošu dekoratīvās kosmētikas formu un krāsu gammu.

15. Spēja izprast saskarsmes lomu profesionālajā klientu apkalpošanas procesā, veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar klientiem, darba devējiem un kolēģiem.

16. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot aromaterapiju.

17. Spēja sniegt konsultācijas pašmasāžā.

18. Spēja analizēt starppersonu konfliktus, izprast stresa ietekmi uz cilvēka darbību un uzvedību.

19. Spēja novērtēt un attīstīt savu emociju pasauli, prasmes, attieksmes un vērtības, paplašināt priekšstatus par sevi, apzinoties savu radošo potenciālu un paaugstinot pašvērtību, atklājot savas personības attīstības un izpausmes iespējas.

20. Spēja attīstīt saskarsmes kompetenci, paaugstināt jutīgumu pret citiem cilvēkiem un sekmēt veiksmīgāku komunikāciju ar citiem, lai harmonizētu kontaktu un attieksmju sfēru, uzlabotu pašsajūtu, sniegtu iespējas relaksācijai, apzinātu un pilnveidotu uzticēšanās prasmes sev un apkārtējiem.

341

21. Spēja novērtēt darba konkurences vidi, noteikt sava un konkurentu uzņēmuma priekšrocības un trūkumus, noteikt efektīvāko reklāmas līdzekli noteiktai pircēju grupai un novērtēt reklāmas efektivitāti.

22. Spēja novērtēt un analizēt kosmetoloģijas produkta pieprasījuma ietekmi uz preču realizāciju un uzņēmuma ienākumiem, cenu veidošanas principus atkarībā no uzņēmuma izmaksām, preču pieprasījuma un konkurentu cenām.

23. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, analizēt un pamatot situācijas, kādās varētu nonākt uzņēmuma vadītājs.

24. Spēja izvēlēties komercdarbības optimālo variantu ierobežotu resursu apstākļos.

25. Spēja veicināt kolektīva psiholoģisko saderību, motivēt, koordinēt, vadīt, kā arī ievērot darba tiesību un ētikas normas, uzsākot vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem.

26. Spēja nodrošināt darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

27. Spēja ieviest jaunākos uz profesionāliem pierādījumiem balstītus veselības aprūpes jomas zinātnes sasniegumus savā darbā.

28. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.



1. Veikt cilvēka vitālos mērījumus, tos novērtēt (pulss, temperatūra,

arteriālais spiediens).

2. Ievērot normatīvo aktu normas par higiēnas prasībām skaistumkopšanā, personiskās higiēnas prasības, sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus, infekciju slimību profilaksi.

3. Izvērtēt dažādu kosmētikas līdzekļu veidus, sastāvus un izvēlēties tos atbilstoši ādas un matu tipiem, stāvoklim, novērtēt kosmētisko līdzekļu mikrobioloģisko kvalitāti, drošumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

4. Raksturot klienta konstitucionālo tipu un ārējo izskatu.

342

5. Veikt sejas ādas tipu un stāvokļa noteikšanu.

6. Veikt ķermeņa kosmētisko defektu noteikšanu.

7. Atpazīt dažādu iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas.

8. Sastādīt un veikt klienta individuālo skaistumkopšanas programmu.

9. Veikt sejas manuālo dziļo tīrīšanu.

10. Izvēlēties un pielietot speciālās kosmētiskās maskas.

11. Izvēlēties un pielietot kosmetoloģijas aparatūru atbilstoši kosmētiskās

problēmas risināšanai.

12. Patstāvīgi veikt sejas kosmētisko un dekoltē klasisko masāžu, ievērojot masāžas shēmas un fiksācijas punktu vietas.

13. Patstāvīgi veikt ķermeņa masāžu, pielietojot klasiskos masāžas paņēmienus, tehniku un principus.

14. Veikt sejas vakuummasāžu.

15. Patstāvīgi veikt sejas un ķermeņa ekskluzīvās masāžas.

16. Patstāvīgi veikt pēdu reflektoro zonu masāžu.

17. Veikt ausu caurduršanu, izmantojot pistoli un pīrsingu.

18. Veikt sejas vai ķermeņa kopšanas estētiskās procedūras ar jaunākajām aparāttehnoloģiskām iekārtām un metodēm, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas operācijām.

19. Veikt skropstu un uzacu krāsošanu.

20. Veidot uzacu korekciju atbilstošu sejas ovālam.

21. Veikt krioterapiju, izmantojot šķidro slāpekli.

22. Izvēlēties specifiskos vaksācijas un parafīna produktus atbilstoši kosmētiskajai procedūrai.

343

23. Patstāvīgi veikt liekā apmatojuma noņemšanu ar siltiem un karstiem vaskiem.

24. Veikt kosmētiskās procedūras, izmantojot parafīnu.

25. Veikt kosmētiskās procedūras, pielietojot augļskābes (AHA).

26. Izvēlēties un ieteikt klientam nepieciešamo kosmētisko seansu mezoterapijā.

27. Veikt mikrodermabrāziju.

28. Patstāvīgi izdarīt mikropigmentācijas procedūru, izlabot klienta iedzimtas vai iegūtas sejas nepilnības, estētiski uzlabojot klienta izskatu.

29. Veikt pašmasāžu.

30. Izveidot klienta tēlu gan krāsās, gan stilā ar atbilstošu tērpu, aksesuāru un matu sakārtojumu.

31. Pielietot dekoratīvo kosmētiku atbilstoši klienta vajadzībām un stilam.

32. Veikt klasisko manikīru, pedikīru un nagu lakošanu.

33. Izmantot krāsu filozofiju profesionālajā praksē.

34. Veidot praktiskās iemaņas lietišķajā etiķetē un saskarsmes kultūrā.

35. Sastādīt darba un citus ar profesionālo darbību saistītus līgumus.

36. Strādāt ar personālo datoru, pielietojot programmas - MS Word, MS Exel un MS Power Point.

37. Izvēlēties un pielietot komercdarbības optimālos variantus, analizēt procesus, informāciju, plānot savu darbību profesionālās kompetences robežās, darbojoties saskaņā ar tiesību principiem un ētikas normām.

38. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus.

39. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un skaistumkopšanas jomas normatīvo aktu prasībām.

344

40. Veidot komandu, plānot un organizēt darbu, kontrolēt tā izpildi un analizēt darba rezultātus.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. skaistumkopšanas vēsture, skaistuma ideāls vēsturiskajā skatījumā; 1.2. kosmētikas līdzekļu attīstība saistībā ar zinātnes sasniegumiem un

dažādu tautu empīriskiem novērojumiem; 1.3. klīniskās farmakoloģijas pamatpostulāti un ar zāļu lietošanu saistītie

pamatjautājumi; 1.4. dažādu kosmētikas līdzekļu sastāvu veidošanas principi; 1.5. veselība kā vienots veselums cilvēka fiziskās, garīgās un sociālās

veselības un labklājības veicināšanā; 1.6. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas fizioloģiskās norises un

veselību veicinoši pasākumi, kā arī kaitīgo ieradumu un stresa ietekme uz reproduktīvo veselību;

1.7. nervu sistēmas nozīme cilvēka organisma procesos, akūti nervu sistēmas slimību simptomi;

1.8. maņu orgāni, to darbība un funkcijas; 1.9. imidžu un stilu pielietojums profesionālā imidža veidošanā; 1.10. manikīra veidi – SPA, Eiropas, karstais un vīriešu manikīrs; 1.11. naga uzbūve, formas veidošana un korekcija ar zīdu; 1.12. mākslas terapijas loma dzīves harmonizācijā, pašvērtējuma

paaugstināšanā un sadarbības veicināšanā ar citiem cilvēkiem, radošo potenciālu atklāsmē un radošo spēju attīstīšanā; pašvērtējuma paaugstināšana un Es-tēla nostiprināšana, starppersonu saskarsmes kompetences pilnveide, motivācijas attīstīšanas iespējas, produktīva emocionālā izlāde, agresijas un citu negatīvu jūtu pārvēršana sociāli pieņemamā veidā;

1.13. komercdarbība kā ekonomiska sistēma, uzņēmuma organizēšana, plānošana un vadīšana, vadības teorijas jautājumi;

1.14. kapitāla noteikšana, investīciju ienesīguma novērtēšana, alternatīvo variantu izvērtēšana.

345


2.1. cilvēka ķermeņa skeleta funkcijas, daļas un to īpatnības; 2.2. cilvēka ķermeņa muskuļu iedalījums pa grupām un to funkcijas; 2.3. iekšējo orgānu anatomiskā uzbūve un fizioloģiskās norises; 2.4. vielmaiņas procesi organismā un uz ādas; 2.5. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas darbība, fizioloģiskās

īpatnības dažādos vecumposmos, sistēmas saslimšanas; 2.6. veselīga dzīvesveida un veselību veicinošo faktoru nozīme cilvēka

labklājības pilnveidošanā; 2.7. personiskās un darba higiēnas nozīme individuālās un sabiedrības

veselības veicināšanā, infekciju slimību profilaksē; 2.8. dermatoloģijas pamati, ļaundabīgās un labdabīgās ādas saslimšanas,

simptomi, profilakse; 2.9. iekšķīgo slimību pamati; 2.10. cilvēka nervu sistēmas funkcijas, nervu sistēmas darbība saistībā ar

citām organisma sistēmām, biežāk sastopamās nervu sistēmas slimības; 2.11. vispārīgās un medicīniskās ģenētikas pamati, iedzimtības materiāla

pārmantošana no paaudzes uz paaudzi, pazīmju iedzimšanas galvenās likumsakarības, biežāk sastopamās cilvēka ģenētiskās patoloģijas, to iedzimšanas tipi;

2.12. mikroorganismu un vīrusu uzbūve, īpašības, to izplatība apkārtējā vidē un ietekme uz cilvēka veselību;

2.13. infekciju slimību profilakse; 2.14. kosmētisko līdzekļu attīstība dažādos vēstures laikmetos un to

izlietošanas lietderība atkarībā no sabiedrības attīstības līmeņa; 2.15. kosmētisko līdzekļu mikrobioloģiskā kvalitāte, mikrobioloģiskās

prasības un noteikumi par kosmētisko līdzekļu drošumu; 2.16. kosmētisko izejvielu un gatavo formu mikrofloras sastāvs,

piesārņojuma avoti un ceļi, mikrobioloģiskās kvalitātes kritēriji un kontrole; 2.17. kosmētisko līdzekļu sastāvdaļas, to īpašības un funkcionālā nozīme; 2.18. aromaterapijas jēdziens, ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās ēterisko

eļļu īpašības; 2.19. augi kā ārstniecisko un kosmētisko līdzekļu avots, fitoterapijas

attīstība, pamatpostulāti; 2.20. uztura vielu un produktu bioloģiskā nozīme, vielu maiņa organismā

un uzturs dažādos dzīves posmos; 2.21. indikācijas un kontrindikācijas pašmasāžā; 2.22. cilvēka enerģijas lauki un enerģijas centri, enerģijas plūsma; 2.23. profesionālās ētikas pamati; 2.24. cilvēka izturēšanās pamati psiholoģijas kontekstā; 2.25. tirgzinības, to mērķi un uzdevumi; preces aprites cikla norise; 2.26. konkurences jēdziens un vide; 2.27. reklāmas jēdziens, mērķi un funkcijas;

346

2.28. faktori, kas ietekmē pircēja rīcību, galvenie pirkšanas motīvi; 2.29. darba un saimniecisko tiesību pamatjautājumi, kas saistīti ar

darījumu slēgšanu un noformēšanu, darba tiesiskajām attiecībām un komercdarbības subjektu vispārējo reglamentāciju;

2.30. personāla vadības funkcijas organizācijā, personāla vadītāja loma cilvēku resursu plānošanā, personāla atlase un tās veidi, darba rezultātu novērtēšana, karjeras plānošana, personāla apmācība, kā arī dokumentu noformēšanas vispārīgās prasības;

2.31. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


3.1. pirmās palīdzības sniegšana dažādās negadījumu situācijās; 3.2. profesijas vadlīnijas un standarts; 3.3. normatīvajos aktos noteiktās higiēnas un sanitārās prasības

kosmētiskajiem kabinetiem; 3.4. sejas un ķermeņa ādas tipi, stāvokļi un diagnostika; 3.5. ādas primārie un sekundārie veidojumi; 3.6. biežāk sastopamās iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas, to simptomi; 3.7. kosmētikas līdzekļu pamatsastāvdaļu iegūšana, īpašības un

izmantošana, bioloģiski aktīvo vielu iedarbība uz ādu un matiem; 3.8. sejas un ķermeņa kosmētiskās pamatprocedūras, to mērķis; 3.9. kosmētikas līdzekļu izveides un pielietojamības principi, iedarbības

veidi; 3.10. sejas un ķermeņa estētisko problēmu diagnostika un risināšana,

pielietojot jaunākās aparāttehnoloģiskās iespējas sejas un ķermeņa kopšanas procedūrās, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas operācijām;

3.11. kosmētiskie ādu attīrošie līdzekļi, to pielietošanas metodes; 3.12. ādas dziļās tīrīšanas metodes, indikācijas, kontrindikācijas; 3.13. krioterapijas pielietojums kosmetoloģijā; 3.14. ēterisko eļļu iedarbības līmeņi, klasifikācija un pielietošanas

metodes; 3.15. fizikālās terapijas pielietojums skaistumkopšanā; 3.16. sejas, kakla un dekoltē masāžu veidi, indikācijas, kontrindikācijas; 3.17. mezoterapijas un mikrodermabrāzijas metodes, pielietojums,

efektivitāte; 3.18. kosmētiskās maskas, to pielietošanas metodes; 3.19. ķermeņa anatomiskā uzbūve, klasiskās masāžas ietekme uz

organismu, indikācijas un kontrindikācijas, tehnika un paņēmieni, masāžas higiēna, pielietojamie materiāli;

3.20. pēdas anatomiskā uzbūve, pēdu reflektorās zonas, masāžas tehnika un paņēmieni, indikācijas un kontrindikācijas;

347

3.21. profesionālie un individuālie sejas un ķermeņa kopšanas kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas, ekskluzīvo masāžu un procedūru pielietošanas specifika un īpatnības;

3.22. vaksācijas kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas un iedarbība; 3.23. vaksācijas pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas; 3.24. parafīna pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas; 3.25. permanentā make-up veidošanas metodes un principi, klientu

konsultācija; 3.26. stila un dekoratīvās kosmētikas pamati; 3.27. filozofija par cilvēka enerģētiku un krāsas spēka izmantošanu

veselībai, skaistumam un labākai pašsajūtai, enerģijas līmeņa paaugstināšanai organismā;

3.28. personība un saskarsmes psiholoģijas struktūra, būtība un loma cilvēciskajā un profesionālajā darbībā; profesionāla klientu apkalpošana, personības un grupas mijiedarbība;

3.29. saskarsmes stili, neverbālā saskarsme, konfliktu un stresa vadīšanas process;

3.30. MS Word, MS Excel un MS Power Point datorprogrammu pielietojums;

3.31. cenu veidošanas principi tirgzinībā un cenu noteikšanas stratēģijas, preču noieta veicināšana;

3.32. saimnieciskās operācijas, galvenie grāmatvedības principi neatkarīgi no tā, kā tos izskata;

3.33. valsts valoda; 3.34. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.35. vides aizsardzība; 3.36. darba tiesiskās attiecības; 3.37. darba aizsardzība un ugunsdrošība.

2.18. Mašīnbūves speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mašīnbūves speciālists.






348

– mašīnbūves speciālists, lietojot speciālas datorprogrammas, konstruē detaļas un mezglus, projektē to izgatavošanas un montāžas tehnoloģiskos procesus, nodrošinot ar programmām automatizētos ciparu programmas vadības (turpmāk – NC) darbgaldus, kā arī uzrauga mehāniķu, iekārtu atslēdznieku un izstrādājumu montētāju darbu.

Mašīnbūves speciālists strādā uzņēmumos, kuros veic mašīnbūves un metālu konstrukciju, rūpniecības mašīnu, mehānisko iekārtu un tehnisko ierīču, izstrādājumu datorizētu projektēšanu, izgatavošanu, apkalpošanu un remontu.


1. Spēja plānot un organizēt mašīnbūves uzņēmuma vai tā

struktūrvienības darbu.

2. Spēja strādāt ar mašīnbūves un metālapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

3. Spēja lasīt rasējumus, tehnoloģiskās kartes un NC darbgaldu vadības programmas.

4. Spēja izstrādāt un pārbaudīt darba rasējumus pēc skicēm un tehniskiem noteikumiem, ko sagatavojuši inženieri, projektētāji vai klienti.

5. Spēja lietot automatizētās projektēšanas sistēmas.

6. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un tehnoloģiskā procesa analīzi.

7. Spēja izstrādāt mehāniskās apstrādes tehnoloģisko operāciju maršrutu un noteikt to veikšanai nepieciešamo laiku.

8. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un montāžas metroloģiskā nodrošinājuma analīzi.

9. Spēja laikus plānot ražošanas procesu, noteikt tā prioritātes un organizēt tā savlaicīgu izpildi.

10. Spēja laikus un operatīvi koriģēt ražošanas procesus un veikt korekcijas tehnoloģiskajā un konstruktoru dokumentācijā.

11. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu.

12. Spēja novērtēt materiāla daudzumu un darba patēriņu pasūtījumam.

349

13. Spēja veikt darbu patstāvīgi un atbildēt par darba rezultātiem.

14. Spēja strādāt komandā (grupā) un vadīt citus darbiniekus.

15. Spēja argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

16. Spēja sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem.

17. Spēja saskaņot tehnisko dokumentāciju ar ieinteresētajiem uzņēmumiem.

18. Spēja iegūt un analizēt informāciju par jaunākām tehnoloģijām un sagatavot to ieviešanas pamatojumu uzņēmumā.

19. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.

20. Spēja pielietot ISO standartus, Eiropas Savienības un citu valstu standartus mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs.

21. Spēja patstāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.



1. Analizēt projektēšanai nepieciešamos datus, konstruējot vienkāršus

algoritmus.

2. Konstruēt un aprakstīt vienkāršu mašīnu mehānismus un detaļas, izmantojot datorizētās projektēšanas, ražošanas un inženieraprēķinu (CAD/CAM/CAE) tehnoloģijas.

3. Saskaņot projektēšanas un apstrādes programmas.

4. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko normatīvo dokumentāciju.

5. Analizēt izstrādājumu un ražošanas procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas.

6. Precizēt un saskaņot projektēšanas tehnisko uzdevumu.

350

7. Sagatavot konstrukcijas detaļu un mezglu tehnoloģiskos dokumentus.

8. Sagatavot vadības programmu NC darbgaldiem.

9. Veidot griezējinstrumentu apstrādes trajektorijas.

10. Lietot un papildināt griezējinstrumentu bibliotēkas.

11. Lietot kontroles mērinstrumentus un iekārtas izstrādājumu kvalitātes nodrošināšanai.

12. Pilnveidot izstrādājuma konstrukciju un izgatavošanas tehnoloģiju.

13. Iestatīt programmatūru uz NC ražošanas iekārtām.

14. Veikt izmaiņas tehnoloģiskajā dokumentācijā atbilstoši izmaiņām ražošanas procesā.

15. Veikt datu pārnešanu no vadības programmas uz ārējo programmnesēju.

16. Veikt NC iekārtu vadības programmas korekciju pēc izmēģinājuma detaļas izgatavošanas.

17. Novērtēt iekārtu tehniskās drošības atbilstību normatīvo aktu prasībām.



20. Domāt kritiski un risināt problēmas.

21. Veikt administratīvus pienākumus mašīnbūves uzņēmumā vai tā struktūrvienībā.

22. Noteikt prioritātes ražošanas procesa darba uzdevumiem.

23. Plānot un organizēt veicamo darbu.


25. Pielietot ar izpratni mašīnu zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus ražošanā.

351



28. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

29. Ievērot darba tiesiskās, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. statistika (varbūtību teorija, matemātiskā statistika, ekonomiskā

statistika); 1.2. datormācība (Windows Office, datorgrafika, Internet,

lietojumprogrammatūras).


2.1. lietišķā matemātika (analītiskā ģeometrija, lineārā algebra); 2.2. fizika; 2.3. termodinamikas pamati; 2.4. elektrotehnikas pamati; 2.5. pneimatika; 2.6. hidraulika; 2.7. kvalitātes vadības pamati; 2.8. komercdarbības pamati (komercdarbības vadība, sociālā psiholoģija

un personāla vadība, tirgzinības); 2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. mašīnbūves tehnoloģiskā procesa izstrādes principi; 3.2. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole; 3.2. materiālu zinības; 3.3. darbgaldu, iekārtu remonta organizācija; 3.4. inženiergrafika; 3.5. teorētiskā mehānika; 3.6. materiālu pretestība; 3.7. darba aizsardzība;

352

3.8. vides aizsardzība; 3.9. darba tiesiskās attiecības; 3.10. konstruēšanas pamati (mašīnu un mehānismu uzbūve, projektu

izstrādāšanas metodoloģijas, CAD/CAM/CAE tehnoloģijas); 3.11. valsts valoda; 3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti.

2.19. Biomedicīnas laboranta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – biomedicīnas laborants.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kurš piedalās

izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā ārstniecības, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un pētniecības laboratorijās, kā arī piedalās visu izmeklējamo materiālu bioloģiskā, bioķīmiskā, mikrobioloģiskā, klīniskā, biofizikālā, imunoloģiskā, seroloģiskā, imunohematoloģiskā, hematoloģiskā, koaguloģiskā, imunķīmiskā, citoloģiskā, histoloģiskā, ģenētiskā un citā izmeklēšanā savas kompetences robežās, kā arī piedalās vides aizsardzības, veterināri medicīnisko un zinātniski pētniecisko izmeklējumu veikšanā, piedalās kvalitātes sistēmas uzturēšanā visos diagnostisko izmeklējumu etapos, izvērtē un dokumentē iegūtos testēšanas rezultātus, ievēro datu aizsardzību, konfidencialitāti, plāno un organizē laboratorijas darbu.

Biomedicīnas laborants strādā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās.



ievērojot normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

353

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, lai precīzi un kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, strādājot patstāvīgi un komandā.

3. Spēja organizēt laipnu klientu apkalpošanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju.

4. Spēja sadarboties ar citiem laboratorijas un uzņēmuma speciālistiem.

5. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķā sarakstē, elektroniski, pa telefonu.

6. Spēja apmācīt un organizēt mācības studentiem un nesertificētiem darbiniekiem.

7. Spēja pilnvērtīgi izmantot laboratorijas lietojumprogrammas, iekārtas, aparatūru, elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai.

8. Spēja noteikt prioritātes savā darbā.

9. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

10. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas.

11. Spēja skaidri un precīzi apkopot un sniegt iegūto informāciju.

12. Spēja ievērot profesionālo ētiku un konfidencialitāti.





1. Veikt citu veselības aprūpes speciālistu un pacientu izglītošanu par

izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu un transportēšanu uz laboratoriju.

2. Plānot darbu, strādājot komandā.

354

3. Veikt precīzu asins paraugu, biopsijas un citu materiālu savākšanu no pacienta laboratorisko izmeklējumu veikšanai; ja nepieciešams, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai un pareizu transportēšanas organizēšanu.

4. Veikt augsnes, gaisa, ūdens, pārtikas produktu un citu apkārtējās vides materiālu pareizu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai.

5. Novērtēt saņemto izmeklējamo materiālu un veikt tā marķēšanu, izmeklēšanu atbilstoši metodikai un standartiem, ievērot precizitāti un piedalīties laboratorijas iekšējās un ārējās kvalitātes sistēmas programmās.

6. Dokumentēt testēšanas rezultātus, novērtējot preanalītiskās, analītiskās un postanalītiskās fāzes un citu faktoru iespējamo ietekmi uz izmeklējuma rezultātiem.

7. Veikt korektīvās darbības gadījumos, kad kontroles materiāla testēšanas rezultāti ir ārpus pieļaujamām robežām.

8. Lietot datoru un elektroniskās laboratorijas ierīces analīžu veikšanai, iegūto rezultātu apkopošanai, datu uzkrāšanai, grafiku veidošanai.


10. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu prasības.

11. Apgūt laboratorijā lietojamās tehnoloģijas (analizatorus, aparatūru) un prast pielietot tās praksē.

12. Ievērot tehnoloģiju lietošanas noteikumus.

13. Ievērot lietvedības prasības dokumentu sagatavošanā.

14. Ievērot konfidencialitāti.

15. Ievērot vispārējās cilvēktiesību normas, ētikas normas un saskarsmes principus.


17. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.


355



21. Ievērot darba higiēnas prasības.


23. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. finanšu uzskaites sistēma; 1.2. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija; 1.3. personības psiholoģija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija; 2.2. patoloģiskā fizioloģija; 2.3. neorganiskā un organiskā ķīmija; 2.4. analītiskā ķīmija; 2.5. bioloģiskā ķīmija; 2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie

faktori; novērtēšana un ietekmēšanas iespējas; 2.7. farmakoloģija; 2.8. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā; 2.09. sabiedrības veselība; 2.10. veselības veicināšana; 2.11. pedagoģijas principi biomedicīnas laboranta darbā; 2.12. ievads šūnas bioloģijā; 2.13. ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē; 2.14. vispārējā patoloģija (iekšķīgās slimības); 2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. citoloģija; 3.2. ģenētika; 3.3. vides izmeklēšanas metodes,

356

3.4. uztura izmeklēšanas metodes, 3.5. ekoloģija; 3.6. mikrobioloģija un mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes; 3.7. parazitoloģija un parazitoloģiskās izmeklēšanas metodes; 3.8. epidemioloģija un pamatzināšanas infekcijas slimībās; 3.9. histoloģija un histoloģiskās izmeklēšanas metodes; 3.10. hematoloģija un hematoloģiskās izmeklēšanas metodes; 3.11. imunhematoloģija un imunhematoloģiskās izmeklēšanas metodes; 3.12. koaguloģija un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes; 3.13. klīniskā ķīmija - klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes; 3.14. ētikas pamati; 3.15. saskarsmes psiholoģija; 3.16. datorzinības; 3.17. divas svešvalodas; 3.18. informācijas apstrādes organizēšana; 3.19. pētniecība, pētniecības metodes specialitātē; 3.20. laboratorijas darba organizācija un laboratorijas darba

dokumentēšanas principi; 3.21. lietvedība; 3.22. laboratorijas kvalitātes sistēmas programmu principi; 3.23. neatliekamā medicīniskā palīdzība; 3.24. pacienta cilvēktiesību juridiskie aspekti; 3.25. transkulturālās saskarsmes pamati; 3.26. vides aizsardzība; 3.27. darba aizsardzība; 3.28. darba tiesiskās attiecības; 3.29. valsts valoda.

2.20. Farmaceita asistenta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – farmaceita asistents.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā

farmaceita uzraudzībā; veic zāļu, veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai

357

lietojamo preču izsniegšanu, gatavo zāles pēc individuālām ārsta receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem; informē pacientus par zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem; veicina savas profesijas un farmaceitiskās aprūpes attīstību, nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes.

Farmaceita asistents strādā aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanā.


1. Spēja nodrošināt recepšu pieņemšanu.

2. Spēja izsniegt recepšu zāles farmaceita uzraudzībā.

3. Spēja novērtēt receptes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām.

4. Spēja izskaidrot klientam zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem.

5. Spēja informēt klientu par iespējamām blakusparādībām zāļu lietošanas laikā.

6. Spēja izskaidrot klientam zāļu glabāšanas noteikumus mājas apstākļos.

7. Spēja, ievērojot normatīvos aktus farmācijas jomā, farmaceitisko informāciju, farmakopejas, fiziskās personas datu aizsardzību, darboties saskaņā ar farmaceitu deontoloģijas principiem un Farmaceita ētikas kodeksu.

8. Spēja izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces un profesionāli izskaidrot to lietošanu un uzglabāšanu mājas apstākļos.

9. Spēja nodrošināt zāļu pagatavošanu pēc individuālām ārsta receptēm vai ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem.

10. Spēja novērtēt receptē vai pieprasījumā izrakstīto zāļu sastāvu.

11. Spēja pārbaudīt zāļu vielu devas un saderību, informēt ārstu, kurš izrakstījis recepti, par nepilnībām receptes noformējumā, zāļu saderībā, ja tādas pastāv.

12. Spēja sagatavot iekārtas un aparatūru zāļu pagatavošanai.

13. Spēja gatavot zāles atbilstoši priekšrakstiem.

358

14. Spēja dokumentēt zāļu gatavošanu un izsniegšanu, noformēt zāles izsniegšanai.

15. Spēja veikt nepieciešamās darbības zāļu aprites nodrošināšanai aptiekā vai lieltirgotavā.

16. Spēja informēt uzņēmuma vadību par nepieciešamo zāļu pasūtīšanu (defektūru).

17. Spēja regulāri sekot informācijai par jaunumiem zāļu tirgū.

18. Spēja piedalīties preču pasūtīšanā, saņemšanā, pārbaudē un izvietošanā, ievērojot normatīvos aktus par zāļu un veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču apriti, par narkotisko un psihotropo zāļu uzskaiti, par medicīniskā spirta uzskaiti, par kompensējamo zāļu pareizu izsniegšanu.

19. Spēja sekot zāļu un citu preču derīguma termiņiem.

20. Spēja strādāt ar kases aparātu vai kases sistēmu un datoru, veicot aptiekas vai zāļu lieltirgotavas tirdzniecības operācijas.

21. Spēja nodrošināt nederīgo zāļu un dzīvsudraba termometru savākšanu no klientiem.

22. Spēja informēt un skaidrot klientiem par zāļu bīstamību apkārtējai videi un iespējām tos utilizēt.

23. Spēja veikt zāļu un medicīnisko ierīču atpakaļpieņemšanu.

24. Spēja veikt deleģētos uzdevumus zāļu ražošanā vai aptiekā.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus.

26. Spēja ievērot zāļu labas izplatīšanas un ražošanas prakses prasības.

27. Spēja ievērot uzņēmuma higiēnas prasības.

28. Spēja iesaistīties teorētiskajās un praktiskajās mācībās tehnoloģiskā procesa apgūšanai.

29. Spēja sekmēt farmaceitiskā uzņēmuma darbību.

30. Spēja informēt klientus par jaunumiem bezrecepšu zāļu un veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču sortimentā.

359

31. Spēja ievērot zāļu reklamēšanas noteikumus un izvietot preces

atbilstoši tirgzinības principiem.

32. Spēja veikt veselīga dzīves veida popularizēšanu, pamatojoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un ievērojot patērētāju intereses.

33. Spēja izskaidrot veselības problēmu rašanās riska faktorus, propagandēt slimību profilaksi un ar to saistītos pasākumus.

34. Spēja izskaidrot nepareizas zāļu lietošanas sekas.

35. Spēja informēt par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām hronisku slimību gadījumā, veikt ekspresdiagnostiku.

36. Spēja veicināt savas profesijas un farmaceitiskās aprūpes darba attīstību.

37. Spēja apzināties personīgo līdzatbildību par farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.

38. Spēja nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes, analizēt farmaceitisko aprūpi raksturojošos skaitliskos datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas, pielietot saskarsmes iemaņas komandas darbā.



1. Ievērot normatīvos aktus farmācijas jomā.

2. Izmantot informācijas tehnoloģijas profesionālai darbībai.

3. Gatavot zāles, šķīdumus, ziedes, mikstūras, suspensijas, pulverus,

supozitorijus, pilienus, emulsijas, injekciju šķīdumus, acu pilienus, acu ziedes pēc individuālās ārsta receptes vai ārstniecības iestādes rakstveida pieprasījuma.

4. Veikt zāļu kvantitatīvo un kvalitatīvo pārbaudi.

5. Noteikt attīrītā ūdens kvalitāti.

6. Izsniegt zāles farmaceita uzraudzībā.

360

7. Izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces,

pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to lietošanu.

8. Pazīt ārstniecības augus, to drogas, korekti, pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to sagatavošanu un lietošanu.

9. Sniegt profesionālu, skaidru, pareizu, nepārprotamu informāciju aptiekas klientiem, ārstiem u.c. veselības aprūpes speciālistiem par jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamām precēm.

10. Izmantot tirgzinības pamatprincipus uzņēmuma darbā.

11. Veikt veselīga dzīvesveida un slimību profilakses propagandēšanu.

12. Veikt ekspresdiagnostiku.

13. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību nepieciešamības gadījumā.

14. Reģistrēt informāciju par konstatētām zāļu blakusparādībām (farmakovigilance).

15. Lietot un skaidrot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Sadarboties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, strādājot komandā un atbilstoši noteiktajai kompetencei, nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi.



19. Strādāt ar profesionālo informāciju.

20. Izmantot saziņas prasmes.

21. Respektēt un aizsargāt fiziskas personas datus un konfidenciālu informāciju.


361


1.1. vispārējie tiesību pamati; 1.2. zāļu ražošana zāļu labas ražošanas prakses ietvaros; 1.3. farmaceitisko uzņēmumu ekonomiskās darbības pamatprincipi; 1.4. homeopātijas pamatprincipi; 1.5. augu morfoloģija, sistemātikas pamatprincipi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. mikrobioloģijas pamati – mikroorganismu loma ārējā vidē un cilvēka

organismā; 2.2. cilvēka organisma uzbūve, galvenās orgānu sistēmas, to funkcijas un

savstarpēja saistība; 2.3. likumsakarības, pēc kurām norisinās dzīvības procesi veselā

organismā; 2.4. pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas principi; 2.5. neorganisko un organisko vielu īpašības un saistība ar dzīva

organisma funkcijām un to izmantošana farmācijā; 2.6. zāļu ķīmiskās uzbūves principi, analīzes metodes; 2.7. aptiekā izgatavojamo zāļu kvalitātes kontrole; 2.8. zāļu vielu darbības likumsakarības organismā; 2.9. zāļu lietošanas indikācijas un kontrindikācijas, blakusparādības, to

novēršana; 2.10. zāļu saderība, zāļu nepareizas lietošanas sekas, to novēršana; 2.11. receptes veidlapas aizpildīšanas kārtības uzraudzība; 2.12. zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtība; 2.13. zāļu marķēšana; 2.14. preču aprites kārtība aptiekās un lieltirgotavās; 2.15. uztura bagātinātāji; 2.16. augu bioloģiski aktīvas vielas, to darbība; 2.17. biežāk sastopamo slimību klīniskas izpausmes, terapijas principi; 2.18. ekspresdiagnostikas metodes; 2.19. slimību profilakses pamatprincipi; 2.20. augu morfoloģiskā uzbūve; 2.21. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. valsts valoda; 3.2. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.3. ētika farmaceita asistenta praksē; 3.4. deontoloģijas pamatprincipi; 3.5. farmācijā lietojamā medicīniskā latīņu valodas terminoloģija;

362

3.6. medicīnas psiholoģija un saskarsme farmaceita asistenta darbā ar klientiem;

3.7. veselības mācība – cilvēka veselības saglabāšana, nostiprināšana, mūža paildzināšana;

3.8. higiēna – apkārtējas vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu; 3.9. veselīga dzīves veida pamatprincipi, pareiza un pilnvērtīga uztura

nozīme veselības un ilga mūža saglabāšanā; 3.10. informācijas tehnoloģijas farmācijā; 3.11. zāļu klasifikācija, farmakoloģiskā darbība; 3.12. zāļu gatavošana aptiekā, zāļu formu veidi; 3.13. zāļu vielu nesaderība zāļu formu tehnoloģijā; 3.14. zāļu uzglabāšana; 3.15. zāļu labas izplatīšanas prakse; 3.16. farmaceitisko darbību reglamentējošie dokumenti; 3.17. svarīgākās medicīnisko preču grupas, to uzglabāšana; 3.18. farmaceitiskās aprūpes pamatprincipi, komandas darbs farmaceitiskā

aprūpē; 3.19. ārstniecības augi, to drogu sagatavošana, lietošana; 3.20. vides aizsardzība; 3.21. darba aizsardzība; 3.22. darba tiesiskās attiecības.

2.21. Tirgvedības un tirdzniecības speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – tirgvedības un tirdzniecības speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – tirgvedības un tirdzniecības speciālists organizē un/vai veic tirgus izpēti,

analizē tirgus izpētes rezultātus, izstrādā tirdzniecības plānu un organizē tā īstenošanu, veic pasākumus produktu virzīšanai tirgū, sagatavo un sniedz informāciju pircējam par pārdodamo preci vai pakalpojumu; veic sarunas par līguma slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā; pērk un pārdod produktus, veido kontaktus starp pircējiem un pārdevējiem; nosaka preču cenu; palīdz nodrošināt organizācijas tirdzniecības darbību, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo

363

aktu, kā arī Eiropas Savienības saistošo starptautisko dokumentu prasības; kā arī veic līdzīga satura pienākumus.

Tirgvedības un tirdzniecības speciālists strādā tirdzniecības uzņēmumos.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt tirgvedības un tirdzniecības

speciālista pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.


3. Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu un darba izpildi.

4. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.

5. Spēja strādāt komandā un organizēt komandas darbu.

6. Spēja risināt problēmsituācijas savas kompetences ietvaros.

7. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas atbilstoši darba specifikai.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.

9. Spēja formulēt tirdzniecības mērķus, uzdevumus; uzdevumus un pielietojamās metodes dažādām klientu grupām.

10. Spēja noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus atbilstoši tirdzniecības mērķiem un uzdevumiem.

11. Spēja novērtēt reklāmas kampaņas izmantošanas efektivitāti.

12. Spēja izzināt tirdzniecības iekšējo un ārējo vidi, veikt stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.

13. Spēja veikt tirgus izpēti, pielietojot vienkāršas statistikas metodes.

14. Spēja sastādīt tirdzniecības plāna budžetu.

15. Spēja analizēt iegūtos rezultātus un izstrādāt tirdzniecības attīstības plānu.

16. Spēja pielietot pārdošanas veicināšanas līdzekļus.

364

17. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem tirdzniecības

mērķiem un uzdevumiem.

18. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.

19. Spēja pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros un uzņemties atbildību par sekām.

20. Spēja noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.

21. Spēja noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos faktorus.

22. Spēja organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.

23. Spēja noteikt cenu politiku un metodes.

24. Spēja noteikt produktu marķējumu.

25. Spēja noteikt produkta dzīves cikla stadiju.

26. Spēja plānot jauna produkta ieviešanu tirgū.

27. Spēja radīt idejas un pielietot tās tirdzniecības mērķu sasniegšanā.

28. Spēja pielāgoties tirgus apstākļiem.




1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas

Republikas normatīvos aktus, saistītus ar tirgvedības un tirdzniecības jautājumiem.

2. Slēgt līgumus par tirdzniecības darījumiem un noteikt maksājumu kārtību.

3. Veikt tirgus izpēti, izmantojot pētnieciskās metodes.

365

4. Noteikt svarīgākos produkta tirgus segmentus un mērķa tirgu.

5. Izstrādāt tirdzniecības darbības budžetu un novērtēt to.

6. Veikt produkta pozicionēšanu (noteikt produkta vietu tirgū).

7. Noteikt tirdzniecību ietekmējošos iekšējos un ārējos vides faktorus.

8. Noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos faktorus.

9. Izstrādāt tirdzniecības plānu un kontrolēt tā izpildi.

10. Organizēt tirgvedības un tirdzniecības personāla darbu uzņēmuma

stratēģiskā mērķa sasniegšanai.

11. Izvēlēties piemērotāko tirdzniecības stratēģiju.

12. Prast sagatavot un sniegt informāciju pircējam par pārdodamo produktu.

13. Ievērot ētikas pamatprincipus.

14. Pārzināt produktu virzīšanas pasākumus, prast tos izvēlēties un efektīvi izmantot.

15. Noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus atbilstoši izvēlētajai stratēģijai.

16. Novērtēt reklāmas kampaņu izmantošanas efektivitāti.


18. Prast veikt sarunas par preces iegādi.

19. Aprēķināt preču un produktu cenas un prast tos pārdot.

20. Pamatot un aizstāvēt savu viedokli.

21. Noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.

22. Identificēt konkurentus, analizēt to darbību.

23. Novērtēt un attīstīt uzņēmuma konkurētspēju.

366

24. Ieviest un izplatīt jaunu produktu tirgū.

25. Pielietot piemērotākos pārdošanas veicināšanas līdzekļus.

26. Piesaistīt finanšu resursus tirdzniecības procesu nodrošināšanai.

27. Sastādīt rakstiskus ziņojumus, protokolus, sniegt rakstisku un mutisku

ziņojumu par savu un komandas darbu.

28. Lietot ekonomiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, datu bāzes.

29. Organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.

30. Organizēt pārdošanas procesu, noteikt pārdošanas metodes.

31. Strādāt multikulturālā vidē.







zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. grāmatvedība; 1.2. matemātika; 1.3. tiesību pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. patērētāju rīcība tirgū; 2.2. starptautiskā tirgzinība; 2.3. starptautiskā tirdzniecība; 2.4. komercdarbības vadīšana; 2.5. komercdarbības organizēšana un plānošana;

367

2.6. ekonomika; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas pielietošanas līmenī: 3.1. tirgzinības; 3.2. tirdzniecības plānošana; 3.3. tirdzniecības vadīšana; 3.4. komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti; 3.5. pārdošanas veicināšana; 3.6. informātika un informāciju tehnoloģijas; 3.7. lietišķā saskarsme; 3.8. statistika; 3.9. valsts valoda; 3.10. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.11. darba tiesiskās attiecības; 3.12. darba aizsardzība; 3.13. vides aizsardzība.

2.22. Ārsta palīga (feldšera) profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ārsta palīgs (feldšeris).






– ārsta palīgs (feldšeris) ir ārstniecības persona, kura atbilstoši ārsta palīgam normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ārstniecībā un pacientu aprūpē sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai bīstamā, kritiskā stāvoklī, kā arī konstatē pacienta nāvi, nosaka pacientam diagnozi, ārstēšanu, lieto un izraksta medikamentus, nodrošina nepārtrauktu medicīnisko palīdzību un profilaksi pacientiem, organizē un vada savu un savu kolēģu darbu, izglīto pacientus, sabiedrības locekļus, komandas dalībniekus.

368

Ārsta palīgs strādā ambulatorās ārstniecības iestādēs, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādēs un citās iestādēs, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus.


1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu izmeklēšanu, veselības

stāvokļa izvērtēšanu, veselības traucējumu diagnosticēšanu.

2. Spēja sadarbībā ar ārstu nodrošināt nepārtrauktu medicīnisko palīdzību, tai skaitā nepieciešamo ārstēšanu, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

3. Spēja veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem un traumu guvušajiem saskaņā ar vadlīnijām un metodiskajiem ieteikumiem.

4. Spēja patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, t.sk., stipri iedarbīgos preparātus.

5. Spēja konstatēt pacienta nāvi.

6. Spēja sadarbībā ar ārstu veikt preventīvos pasākumus visu vecuma grupu pacientiem.

7. Spēja novērtēt sievietes veselības stāvokļa grūtniecības laikā, tās norises traucējumu diagnosticēšanu, nepieciešamo izmeklēšanu un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

8. Spēja novērtēt dzemdētājas stāvokļa dzemdību perioda laikā un patstāvīgi pieņemt dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

9. Spēja veikt iznēsāta un neiznēsāta jaundzimušā novērtēšanu, nabas saites primāro apdari, aprūpi un profilaktiskos pasākumus.

10. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta personas un sabiedrības locekļus.

11. Spēja piedalīties neatliekamās medicīniskās palīdzības, katastrofu medicīnas sistēmas un primārās veselības aprūpes darba organizēšanā.

12. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un psihoemocionālas slodzes apstākļos.

369

13. Spēja novērtēt, nodrošināt un attīstīt drošu darba vidi.

14. Spēja nodrošināt tādas informācijas konfidencialitāti, kas iegūta par

pacientu privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.


16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.

17. Spēja lietot medicīniskās tehnoloģijas pacientu aprūpē.

18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.



1. Savākt pacienta anamnēzes datus, dokumentēt tos.

2. Veikt pacienta vispārīgu izmeklēšanu un lietot fizikālās izmeklēšanas

metodes, izvērtēt pacienta izmeklēšanas laikā iegūtos rezultātus, dokumentēt tos.

3. Veikt pacienta dzīvībai svarīgo funkciju rādītāju noteikšanu, monitorēšanu, pierakstīšanu un iegūto datu interpretēšanu.

4. Veikt pacientu uroloģisko izmeklēšanu.

5. Veikt pacientes ginekoloģisko izmeklēšanu.

6. Veikt pacienta neiroloģisko izmeklēšanu un novērtēšanu.

7. Veikt oksihemometriju, kapnometriju.

8. Veikt elektrokardiogrammas pierakstu un rezultātu novērtēšanu.

9. Veikt grūtnieces stāvokļa novērtēšanu dažādos grūtniecības periodos.

10. Veikt dzemdētājas stāvokļa novērtēšanu dzemdību periodu laikā.

11. Veikt iznesta un neiznesta jaudzimušā novērtēšanu pēc Apgares skalas, nabas saites primāro apdari un profilaktiskos pasākumus.

370

12. Veikt visu vecuma grupu bērnu psihomotorās attīstības līmeņa

novērtēšanu.

13. Noteikt diagnozes precizēšanai nepieciešamos laboratoros un instrumentālos izmeklējumus un izvērtēt rezultātus.

14. Veikt asins, urīna, fēču, krēpu, iztriepes no dzemdes kakla paraugu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, sagatavot paraugus transportēšanai un organizēt pareizu to transportēšanu.

15. Lietot ekspresdiagnostikas metodes un izvērtēt iegūtos rezultātus.

16. Veikt iekšējās un ārējās asiņošanas diagnosticēšanu.

17. Veikt pacienta sagatavošanu un izglītošanu par diagnostiskām procedūrām un izmeklēšanu, dažādu izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu, uzglabāšanu un transportēšanu.

18. Veikt klīniskās procedūras.

19. Nodrošināt intraosālu pieeju.

20. Lietot krājtelpas un nebulaizera tipa smidzinātājus.

21. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu vecuma grupu pacientiem situācijās, kad pastāv draudi veselībai un dzīvībai.

22. Veikt elpceļu caurlaidības atjaunošanu un skābekļa terapiju.

23. Veikt krikotiroidotomiju neatliekamās situācijās.

24. Veikt trahejas intubāciju.

25. Veikt plaušu mākslīgo ventilāciju.

26. Veikt pleiras dobuma punkciju.

27. Veikt elektrisko defibrilāciju.

28. Konstatēt pacienta nāvi.

29. Apturēt arteriālas un venozas asiņošanu.

371

30. Veikt deguna priekšējo tamponādi.

31. Veikt transporta imobilizāciju traumu guvušiem pacientiem.

32. Nodrošināt amputēto ķermeņa daļu pareizu saglabāšanu un transportēšanu.

33. Veikt pacientu pārvietošanu.

34. Nodrošināt traumai atbilstoša pārsēja uzlikšanu.

35. Sagatavot pacientu akūtām operācijām.

36. Veikt lokālo anestēziju, brūču primāro ķirurģisko apdari, brūču aprūpi.

37. Izrakstīt pacientam medikamentus.

38. Nodrošināt medikamentu iegādi, uzglabāšanu, izlietošanu un uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām veselības aprūpes jomā.

39. Dekontaminēt izmantoto aparatūru, virsmas, palīglīdzekļus un veikt invazīvām procedūrām izmantojamo instrumentu pirmssterilizācijas apstrādi.

40. Veikt nepieciešamos pretepidēmiskos pasākumus infekcijas slimību atklāšanas gadījumos.

41. Veikt onkoloģisko pacientu aprūpi.

42. Pieņemt patstāvīgi dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

43. Izglītot māti par krūts barošanu.

44. Veikt izglītojošo darbu jaundzimušo ģimenē.

45. Veikt preventīvos pasākumus, tai skaitā pacientu izglītošanu par veselības jautājumiem visās vecuma grupās.

46. Noteikt bērna aprūpes vajadzības, organizēt nepieciešamās speciālistu konsultācijas.

47. Organizēt rehabilitāciju visu vecuma grupu pacientiem atbilstoši ārsta norādījumiem.

372

48. Organizēt un plānot savu darbu, izprotot ārstniecības iestāžu funkcijas, pacientu un personāla tiesības un pienākumus.

49. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām.

50. Veikt pasākumus, kas mazina paša un komandas apdraudējumu.

51. Noformēt un uzglabāt medicīnisko dokumentāciju.

52. Nodrošināt konfidencialitāti informācijai par pacienta privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.

53. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

54. Lietot informācijas tehnoloģijas.

55. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un uzņemties atbildību par profesionālo darbību.








zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. socioloģijas pamati; 1.2. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to

savstarpējā saistība; 1.3. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās,

intelektuālās, tās ietekmējošie faktori; 1.4. cilvēka biofizika, bioķīmiskā vide; 1.5. citoloģija un ģenētika; 1.6. projektu vadība;

373

1.7. veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi; 1.8. kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē; 1.9. informācijas apstrādes organizēšana ārsta palīga praksē.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. anatomija; 2.2. fizioloģija; 2.3. vispārējā un speciālā patoloģija, patofizioloģija; 2.4. mikrobioloģija; 2.5. epidemioloģija; 2.6. ekstremālo situāciju psiholoģija; 2.7. personības psiholoģija; 2.8. profesionālā ētika; 2.9. komercdarbības pamati; 2.10. latīņu valodas terminoloģija; 2.11. katastrofu medicīnas menedžments, sadarbības principi ar

operatīvajiem dienestiem; 2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. saskarsme; 3.2. vispārējā un klīniskā farmakoloģija ar receptūru; 3.3. propedeitika; 3.4. saslimšanu, traumu un patoloģisku stāvokļu etioloģija, patoģenēze,

klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, diagnozes formulēšana, neatliekamā medicīniskā palīdzība, ārstēšanas nodrošināšana un profilakse;

3.5. primārās veselības aprūpes darba organizācijas principi; 3.6. higiēna un infekciju kontrole; 3.7. klīniskās procedūras; 3.8. intraosālās pieejas tehnika; 3.9. ekspresdiagnostikas metožu lietošana; 3.10. elektrokardiogrammas pierakstīšana un tās novērtēšana; 3.11. desmurģija, transporta imobilizācijas līdzekļu lietošana; 3.12. dzemdību pieņemšana; 3.13. jaundzimušā aprūpe; 3.14. klīniskās un bioloģiskās nāves konstatēšana; 3.15. valsts valoda; 3.16. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. darba aizsardzība; 3.19. vides aizsardzība; 3.20. pedagoģijas pamati;

374

3.21. pētniecības principi ārsta palīga praksē; 3.22. informācijas tehnoloģijas; 3.23. lietvedība; 3.24. ārsta palīga darba juridiskie aspekti.

2.23. Komercdarbības speciālista lauksaimniecībā profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – komercdarbības speciālists lauksaimniecībā.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – komercdarbības speciālists lauksaimniecībā vada komercdarbības

procesus, piedalās uzņēmuma stratēģijas un taktikas izstrādē, organizē lauksaimniecības produktu ražošanu un pārdošanu, koordinē lauksaimniecības darbības veikšanai nepieciešamo resursu (tai skaitā Eiropas Savienības finansējuma) ieguvi un sadali, organizē lauksaimniecības darbu, tehnoloģiskos procesus, seko līdzi un nodrošina komercdarbības, finanšu un darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, koordinē darba un vides aizsardzības prasību izpildi uzņēmumā, seko līdzi aktivitātēm lauksaimniecības nozarē gan Latvijā, gan pasaulē, orientējas lauksaimniecības produktu attīstības tendencēs un galvenajos statistikas rādītājos, organizē lauksaimniecības uzņēmuma darbībai nepieciešamās dokumentācijas apriti.

Komercdarbības speciālists lauksaimniecībā strādā ar lauksaimniecību saistītos uzņēmumos vai strādā kā pašnodarbinātā persona, vai individuāls komersants.


1. Spēja organizēt komercdarbību lauksaimniecības nozarē, t.sk.

lauksaimniecības produktu ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot ekoloģiskajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.

2. Spēja koordinēt lauksaimniecības darbu tehnoloģiskos procesus.

375

3. Spēja noteikt, plānot un sasniegt lauksaimniecības uzņēmuma stratēģiskos un taktiskos mērķus.

4. Spēja analizēt uzņēmuma pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnības.

5. Spēja plānot un koordinēt uzņēmuma un tā struktūrvienību resursu mērķtiecīgu sadali.

6. Spēja deleģēt uzdevumus, uzraudzīt un kontrolēt to izpildi.

7. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus, sniegt priekšlikumus to uzlabošanai.

8. Spēja veidot uzņēmuma iekšējos pārskatus un atskaites, nodrošināt savstarpējo komunikāciju visu līmeņu personālam saistībā ar pārskatos un atskaitēs ietverto informāciju.

9. Spēja konstatēt, novērtēt saimnieciskās un finansiālās darbības riskus, mazināt to ietekmi uzņēmuma darbībā.

10. Spēja izzināt klientu vajadzības, prognozēt klientu uzvedības maiņas tendences un elastīgi reaģēt uz tām.

11. Spēja pieņemt lēmumus mainīgajos tirgus apstākļos.

12. Spēja veikt komercdarījumus, kas saistīti ar lauksaimniecības nozari.

13. Spēja izprast tirgus konkurences mehānismus, spēja sniegt priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai.

14. Spēja sekot aktualitātēm un statistiskajiem rādītājiem lauksaimniecības nozarē un analizēt tos.

15. Spēja piesaistīt nepieciešamo finansējumu un citus resursus komercdarbības attīstīšanai.

16. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

17. Spēja veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.

18. Spēja izmantot un piemērot komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus.

376

19. Spēja prezentēt uzņēmuma vai struktūrvienības sasniegumus.



1. Plānot, organizēt, uzraudzīt, kontrolēt uzņēmuma darbību

lauksaimniecības nozarē.

2. Veikt uzņēmuma situācijas analīzi un iespējamo risku prognozēšanu un mazināšanu.

3. Izvēlēties konkrētajos apstākļos uzņēmumam izdevīgāko lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozari.

4. Nodrošināt atbilstošu lauksaimniecības nozaru speciālistu (ekspertu) piesaisti, lai nodrošinātu lauksaimniecības produkcijas atbilstību mūsdienu kvalitātes standartiem.

5. Piesaistīt nepieciešamo finansējumu komercdarbības attīstīšanai.

6. Prast organizēt uzņēmuma darbību lauksaimniecības jomā atbilstoši uzraudzības iestāžu prasībām.

7. Novērtēt lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnoloģiju piemērotību uzņēmuma darbībai.

8. Sekot līdzi lauksaimniecības nozares aktualitātēm, tendencēm, analizēt tās uzņēmuma attīstīšanas kontekstā.

9. Prast veidot un kārtot ar profesionālo darbību saistīto dokumentāciju.

10. Veicināt uzņēmumā iegūto lauksaimniecības produktu reklamēšanu un pārdošanu.

11. Ievērot vides un darba aizsardzības prasības.

12. Prast sniegt pirmo palīdzību.

13. Veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.

14. Izmantot komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus komercdarbības nodrošināšanai.

377



17. Prezentēt uzņēmuma sekmīgai darbībai nepieciešamo informāciju.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

19. Regulāri paaugstināt profesionālo kompetenci.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. statistika; 1.2. runas kultūra.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. pārmaiņu vadība; 2.2. kvalitātes vadība; 2.3. grāmatvedība; 2.4. nodokļi un nodevas; 2.5. tiesību pamati; 2.6. projektu vadīšana; 2.7. pārdošanas vadība; 2.8. profesionāla klientu apkalpošana; 2.9. tirdzniecības plānošana un reklāma; 2.10. finanses un kredīts; 2.11. starptautiskā tirdzniecība; 2.12. civilā aizsardzība; 2.13. lietišķo attiecību ētika un psiholoģija; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. augkopība; 3.2. lopkopība; 3.3. mežkopība; 3.4. komercdarbība lauksaimniecībā; 3.5. mikroekonomika;

378

3.6. makroekonomika; 3.7. tirgzinības; 3.8. darba tiesiskās attiecības; 3.9. saimnieciskās darbības analīze un risku vadība; 3.10. cilvēkresursu vadība; 3.11. komerctiesības; 3.12. vides aizsardzība; 3.13. informātika; 3.14. lietvedība; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. valsts valoda; 3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.24. Kultūras tūrisma organizatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kultūras tūrisma organizators.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kultūras tūrisma organizators izstrādā un īsteno kultūras tūrisma

projektus, sagatavo kultūras tūrisma produktus, nodarbojas ar tirgvedību kultūras tūrisma jomā, ir atbildīgs par sava darba rezultātu, sekmējot uzņēmuma pozitīva tēla veidošanos.

Kultūras tūrisma organizators strādā valsts un pašvaldību kultūras un tūrisma iestādēs, tūrisma uzņēmumos, vai kā pašnodarbinātais, var veikt individuālo komercdarbību.


1. Spēja organizēt komercdarbību tūrisma nozarē.

2. Spēja organizēt tūrisma uzņēmuma struktūrvienības darbību.

3. Spēja plānot darbu atbilstoši uzņēmuma prioritātēm un stratēģijai,

nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

379

4. Spēja plānot, organizēt, koordinēt un pārraudzīt, kā arī izvērtēt un

sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.

5. Spēja sagatavot rekomendācijas uzņēmuma darba pilnveidošanai.

6. Spēja noformēt līgumus ar klientiem, klientu apdrošināšanu, konsulāros un pārskata dokumentus un izmantot šos dokumentus darba procesā.

7. Spēja sagatavot sadarbības līgumus ar partneriem – piegādātājiem, klientiem un uzņēmumiem.

8. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu pārvaldību.

9. Spēja ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar tūrismu un kultūru saistītos Eiropas Savienības un starptautiskos normatīvos aktus.

10. Spēja nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

11. Spēja izmantot un nodrošināt darba procesā nepieciešamās darba un civilās aizsardzības zināšanas.

12. Spēja izstrādāt, ievērot un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un uzņēmuma standartus.

13. Spēja ievērot lietišķo etiķeti un protokolu saskaņā ar uzņēmuma prasībām.

14. Spēja ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

15. Spēja prezentēt un publiski uzstāties.


17. Spēja izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.

18. Spēja sastādīt kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.

19. Spēja strādāt individuāli un komandā.

20. Spēja organizēt un vadīt darba grupas, pieņemt lēmumus.

380

21. Spēja izstrādāt, organizēt un realizēt kvalitatīvus kultūras tūrisma produktus.

22. Spēja aprobēt jaunos kultūras tūrisma produktus.

23. Spēja sagatavot informāciju klientiem par jaunajiem kultūras tūrisma produktiem.

24. Spēja noteikt darbinieku darba uzdevumus un izstrādāt darba aprakstus.

25. Spēja plānot un organizēt darbinieku piesaistīšanu un rīkot personāla atlases konkursus.

26. Spēja koordinēt ikdienas darbu un risināt radušās problēmsituācijas.

27. Spēja analizēt kultūras tūrisma projekta izstrādāšanā un produkta realizācijā iesaistīto darbinieku darba kvalitātes novērtējumu.

28. Spēja apgūt Latvijas un starptautiskā kultūras tūrisma tirgus piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.

29. Spēja veikt kultūras tūrisma tirgus analīzi, pārzināt tirgus tendences un apgūt jaunākos produktus.

30. Spēja plānot attiecīgajam kultūras tūrisma produktam piemērotus mārketinga pasākumus tā mērķauditorijas piesaistei.

31. Spēja virzīt kultūras tūrisma produktus tirgū un uzturēt regulāru atgriezenisko saiti ar tūrisma uzņēmuma klientiem.

32. Spēja sadarboties ar partneriem kultūras tūrisma produktu izstrādes procesā, ar uzņēmumiem, kas saistīti ar tūrisma nozares attīstību valstī, un ar tūrisma izglītības iestādēm.

33. Spēja ievērot tūrisma profesionālo asociāciju ētikas kodeksus.

34. Spēja ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.

35. Spēja regulāri iegūt informāciju par valsts un starptautiskajām programmām un projektiem tūrisma attīstības jomā.

36. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās iemaņas un paaugstināt zināšanu līmeni.

381


38. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides

aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.


1. Būt atbildīgam par sava un komandas darba rezultātiem, patstāvīgi

organizēt, koordinēt savu un komandas darbu, kā arī prast strādāt un vadīt saziņas procesu komandā.

2. Plānot un organizēt tūrisma uzņēmuma darbu.

3. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu un veidot tā popularitāti sabiedrībā.

4. Ievērot konfidencialitāti informācijā par klientiem un uzņēmumu.

5. Sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.

6. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu pārvaldību.

7. Pārzināt un pielietot Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskos normatīvos aktus tūrisma un kultūras jomā.

8. Ievērot darba, vides un civilās aizsardzības prasības un higiēnas noteikumus.

9. Ievērot, izstrādāt un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un kvalitātes standartus.

10. Ievērot lietišķo etiķeti.

11. Ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

12. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.

13. Publiski uzstāties, diskutēt un korekti analizēt atšķirīgus viedokļus.


382



17. Izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.

18. Sagatavot kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.

19. Izstrādāt, pārdot un realizēt kultūras tūrisma produktu atbilstoši klientu vēlmēm un vajadzībām, ievērojot uzņēmuma darbības virzienu.

20. Pielietot kultūras tūrisma maršrutu izstrādes metodiku.

21. Ierosināt inovatīvus risinājumus un izrādīt iniciatīvu to ieviešanā.

22. Izmantot pārdošanas prasmes.

23. Izmantot gida darba metodiku.

24. Prast sagatavot informatīvus materiālus klientiem par kultūras tūrisma produktu.

25. Noteikt darba uzdevumus un veidot darba aprakstus.

26. Prast piesaistīt un atlasīt darbiniekus.


28. Izmantot jaunākās informācijas, komunikāciju tehnoloģijas un specializētās programmas.

29. Strādāt ar biroja tehniku un aprīkojumu.

30. Plānot, organizēt un īstenot kultūras tūrisma produktu tirgvedības pasākumus.

31. Apgūt un izvērtēt tūrisma tirgus piedāvājumus.

32. Lietot tūrisma tirgus pētījumu metodes.

33. Izzināt klientu vēlmes un vajadzības.

383

34. Veikt klientu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

35. Veidot un uzturēt lietišķus kontaktus.

36. Ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.

37. Zināt un ievērot tūrisma ētikas kodeksu.

38. Sekot līdzi tūrisma aktualitātēm.





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ugunsdrošības noteikumi; 1.2. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 1.3. pirmā palīdzība.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. tūrisma nozares pamati; 2.2. Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskie tūrisma

normatīvie akti; 2.3. profesionālās ētikas kodeksi; 2.4. ilgtspējīga tūrisma attīstība; 2.5. patērētāju tiesības; 2.6. kultūras tūrisma pamati; 2.7. kultūras politika; 2.8. Latvijas un pasaules kultūras vēsture; 2.9. Latvijas vēsture; 2.10. gida darba metodika; 2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās

zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba aizsardzība; 3.2. darba tiesiskās attiecības; 3.3. vides aizsardzība; 3.4. komercdarbības normatīvie akti;

384

3.5. valsts valoda; 3.6. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.7. komercdarbība; 3.8. vadības pamati; 3.9. personāla vadība; 3.10. sabiedriskās attiecības; 3.11. informācijas tehnoloģijas; 3.12. lietvedība; 3.13. kultūras tūrisma produktu veidošana; 3.14. kultūras tūrisma projektu vadība; 3.15. kultūras tūrisma tirgvedība; 3.16. Latvijas un pasaules tūrisma ģeogrāfija; 3.17. viesmīlības pamati; 3.18. saskarsmes psiholoģija; 3.19. lietišķā etiķete; 3.20. publiskā runa.

385

III. Treš ā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

3.1. Mašīnbūves tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mašīnbūves tehniķis.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās


2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – mašīnbūves tehniķis ir mašīnbūves un metālapstrādes ražošanas nozares

speciālists, kurš sadarbībā ar dažāda līmeņa metālapstrādes speciālistiem piedalās metālapstrādes tehnoloģiskā procesa sagatavošanā un realizēšanā; izstrādā apstrādes un montāžas tehnoloģiskos procesus, konstruē vienkāršus mezglus, veic aprēķinus, tehniski sagatavo iekārtas darbam atbilstoši tehnoloģiskajam procesam; strādā ar tehnisko dokumentāciju un veic tajā nepieciešamās izmaiņas; strādā ar mašīnbūvē pielietojamiem materiāliem atbilstoši ražošanas, remontdarbu un palīgprocesu prasībām.

Mašīnbūves tehniķis strādā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja noteikt nepieciešamo resursu apjomu un racionāli saplānot

metālapstrādes procesu.

2. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem.

3. Spēja novērtēt tehnoloģisko iekārtu tehnisko stāvokli.

4. Spēja novērtēt instrumentu un palīgierīču atbilstību tehnoloģiskajam procesam.

5. Spēja novērtēt izejvielu un palīgmateriālu atbilstību kvalitātes prasībām.

386

6. Spēja novērtēt ražošanas līdzekļu atbilstību darba drošības prasībām.

7. Spēja lasīt rasējumus, tehnoloģiskās kartes un izprast vadības programmas.

8. Spēja izstrādāt tehnoloģiskā procesa secību un tehnoloģisko dokumentāciju ražošanas procesa nodrošināšanai.

9. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā.

10. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu.

11. Spēja laikus un operatīvi koriģēt ražošanas procesu un veikt korekcijas tehnoloģiskajā dokumentācijā.

12. Spēja veikt uzskaiti ražošanas procesa nodrošināšanai ar rezerves detaļām, instrumentiem un materiāliem, izmantojot informāciju tehnoloģijas.

13. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar citiem speciālistiem ražošanas procesa nodrošināšanai.

14. Spēja nodrošināt iekārtu darbību, pielietojot atbilstošus materiālus, instrumentus un palīgierīces, atbilstoši iekārtu ekspluatācijas un apkopes noteikumiem.

15. Spēja praktiski pielietot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē.

16. Spēja veikt darba pienākumus tehnoloģiskā procesa sagatavošanā un realizēšanā, ievērojot vides aizsardzības prasības.

17. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.


1. Izstrādāt metālapstrādes tehnoloģiskā procesa secību.

2. Noformēt tehnoloģisko dokumentāciju.

3. Lasīt mehāniskās, pneimatiskās, hidrauliskās un elektriskās shēmas.

387

4. Lasīt kopsalikuma rasējumus un tehnoloģiskās kartes.

5. Veikt tehnoloģisko iekārtu tehniski ekonomisko analīzi.

6. Veikt izmaiņas tehnoloģiskajā dokumentācijā atbilstoši izmaiņām

ražošanas procesā.

7. Sagatavot nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas.

8. Pārraudzīt tehnoloģiskā procesa ievērošanu un iekārtu ekspluatācijas noteikumus.

9. Lietot vadības programmas operatīvo pulti un ārējo programmas nesēju.

10. Aprēķināt griešanas režīmus.

11. Izmainīt instrumentu un detaļu stāvokli darbagaldā.

12. Pielietot metālapstrādes darbagaldus un griezējinstrumentus.

13. Izvēlēties un sagatavot darbam mērinstrumentus, ierīces un sagataves.

14. Pārbaudīt materiālu kvalitāti un atbilstību ražošanas procesam.

15. Atpazīt un pielietot metāliskos materiālus: tēraudu, čugunu un krāsainos metālus.

16. Atpazīt un izmantot lietojamos materiālus remontdarbos, palīgražošanā un pamatražošanā.

17. Pamatot izejmateriālu, instrumentu un enerģijas patēriņu atbilstoši ražošanas procesam.

18. Sagatavot iekārtu un mezglu remonta un apkopes dokumentāciju.

19. Sagatavot pasūtījumu sagatavju izgatavošanai, norādot pamatizmērus un materiālu.

20. Izstrādāt detaļu un mezglu skices.

21. Veikt materiālu uzskaiti.

388

22. Sagatavot pārskatus par izmantotajiem ražošanas resursiem.

23. Aprēķināt nepieciešamo rezerves detaļu daudzumu un noformēt pasūtījumu.

24. Sagatavot materiālu norakstīšanas dokumentus.

25. Ievērot drošības instrukciju prasības darba vietā un lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.



28. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

29. Orientēties darba vides riska izvērtēšanā.

30. Izmantot informāciju tehnoloģiju iespējas un tehniskos katalogus.


32. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

34. Izvērtēt izstrādes normu ekonomiskumu.

35. Sadarboties komandā.

36. Sadarboties ar citu struktūrvienību speciālistiem.

37. Izprast struktūrvienības plānojuma dokumentāciju.

38. Aizpildīt darba laika uzskaites lapas.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 1.2. iekārtu izvietošanas principi;

389

1.3. elektrisko shēmu uzbūve; 1.4. darba vides risku vērtēšana; 1.5. saskarsmes pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. metālapstrādes iekārtu uzbūve un darbība; 2.2. mezglu uzbūve un darbības principi iekārtā; 2.3. materiālu un iekārtu pielietošana ražošanā; 2.4. automatizētās programmēšanas sistēmas; 2.5. iekārtu apkopes veidi un apkopē pielietojamie materiāli; 2.6. izstrādes normu sastādīšanas principi; 2.7. iekārtu un mezglu remonts; 2.8. detaļu izgatavošanas un montāžas pamatprincipi un tehnoloģija; 2.9. palīgierīču un instrumentu tehniskās iespējas; 2.10. metālgriešanas veidi un paņēmieni; 2.11. standartizācijas pamatprincipi; 2.12. specifiskās simbolikas pielietošana dokumentācijas noformēšanā; 2.13. darbagaldu rezerves daļu specifikācija un instrumentu nodiluma

intensitāte; 2.14. detaļu, instrumentu un materiālu utilizācijas noteikumi; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tehnoloģiskā procesa izstrādes principi; 3.2. tehnoloģiskās kartes; 3.3. materiālu pielietojamība un apstrādes tehnoloģiskās īpašības; 3.4. darbagaldu un griezējinstrumentu pielietojamības iespējas; 3.5. materiālu mehāniskās un fizikālās īpašības; 3.6. salāgošanas sistēmas un precizitātes klases; 3.7. darba laika uzskaite; 3.8. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole; 3.9. mērinstrumentu lietošana un to iespējas; 3.10. valsts valoda; 3.11. darba aizsardzība un darba drošības prasības darbā ar metālapstrādes

darbagaldiem; 3.12. elektrodrošības noteikumi; 3.13. ugunsdrošības noteikumi; 3.14. pirmā palīdzība; 3.15. viena svešvaloda saziņas līmenī.; 3.16. darba tiesiskās attiecības; 3.17. vides aizsardzība.

390

3.2. Ķīmisko procesu tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ķīmisko procesu tehniķis.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ķīmisko procesu tehniķis patstāvīgi veic tehnoloģisko procesu vai tā

daļu atbilstoši ražošanas un kvalitātes kontroles dokumentācijai tam paredzētajās iekārtās, lai iegūtu kvalitātes prasībām atbilstošu ķīmisko un bioķīmisko produktu, aktīvo farmaceitisko vielu vai kosmētikas un parfimērijas produktu, ievērojot darba drošības un vides aizsardzības, kā arī labas ražošanas prakses prasības; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem.

Ķīmisko procesu tehniķis strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas un parfimērijas nozares uzņēmumā.


1. Spēja novērtēt darba vietas gatavību tehnoloģiskā procesa veikšanai.

2. Spēja novērtēt mērīšanas līdzekļu derīgumu darbam.

3. Spēja būt gatavam veikt atbilstošu tehnoloģisko procesu, nekaitējot

savai un kolēģu veselībai un rūpējoties par veselīgu darba vidi.

4. Spēja novērtēt izejvielu un materiālu atbilstību tehnoloģiskajam procesam un darba uzdevumam, nodrošināt stingrai uzskaitei pakļauto izejvielu uzskaiti, ievērojot vielu un materiālu glabāšanas noteikumus.

5. Spēja patstāvīgi un precīzi veikt tehnoloģisko procesu, pildīt darba uzdevumu atbilstoši uzņēmuma plāniem un reglamentējošo dokumentāciju prasībām.

6. Spēja patstāvīgi un precīzi kontrolēt un uzturēt tehnoloģisko procesu parametrus atbilstoši uzņēmuma reglamentējošo dokumentāciju prasībām.

391

7. Spēja pareizi lietot mērīšanas un procesa kontroles līdzekļus un novērtēt kontroles rezultātus.

8. Spēja uzturēt tehnoloģiskās iekārtas tīrībā un kārtībā, nodrošinot produkta kvalitāti un novēršot produkta piesārņojuma iespēju.

9. Spēja novērtēt iegūto informāciju par tehnoloģiskā procesa rezultātiem un atbilstoši rīkoties.

10. Spēja lasīt un saprast tehnoloģisko dokumentāciju, kā arī lietot iegūto informāciju darbā.

11. Spēja precīzi un savlaicīgi dokumentēt tehnoloģiskā procesa norisi un veikt pierakstus par procesa laikā novērotām novirzēm.

12. Spēja saprast un ievērot labas ražošanas prakses un citu kvalitātes sistēmu pamatprasības, kā arī citu normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz konkrēta darba uzdevuma izpildi.

13. Spēja lietot tehnoloģiskās iekārtas, darba rīkus, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

14. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un kolēģu veselībai.

15. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

17. Spēja saprast un ievērot personīgās un ražošanas higiēnas prasības, t.sk. darba specifiku klasificētajās telpās.

18. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

19. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā un ievērojot ētikas normas.

20. Spēja atbildēt par darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

392

21. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.



1. Novērtēt iekārtu, mērlīdzekļu un komunikāciju stāvokli.

2. Novērtēt izejvielu un materiālu atbilstību tehnoloģiskā procesa

prasībām.

3. Lasīt tehnoloģisko dokumentāciju.

4. Dokumentēt tehnoloģisko procesu.

5. Veikt un kontrolēt tehnoloģisko procesu.

6. Izvērtēt kvalitātes kontroles rezultātus un atbilstoši rīkoties.

7. Apkalpot iekārtas.

8. Novērtēt automatizēto un datorizēto sistēmu darbību.

9. Tīrīt un sagatavot tehnoloģiskās iekārtas nākamajam ciklam vai remontam.

10. Veikt iekrāvumu aprēķinus, novērtēt procesa materiālo bilanci un produktu iznākumu.

11. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

12. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

13. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas gadījumos.


15. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

16. Strādāt ar ķīmiskajām vielām.

17. Lietot darbam paredzēto apģērbu un apavus.

393

18. Lietot elektroiekārtas.

19. Lietot drošības zīmes un signālus.

20. Veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.





25. Uzņemties atbildību.

26. Lietot ķīmijas nozares normatīvos aktus savā darbā.

27. Strādāt klasificētajās telpās.

28. Lietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus telpu un inventāra kopšanai.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. kvalitātes sistēmas; 1.2. vides pārvaldības sistēmas; 1.3. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 1.4. iekārtu izvietošanas principi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana; 2.2. tehnoloģiskās sistēmas; 2.3. stingrai uzskaitei pakļautās vielas; 2.4. kvalitātes nodrošināšanas pamati; 2.5. drošības zīmes un signāli; 2.6. atkritumu apsaimniekošana; 2.7. saskarsmes pamatprincipi; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

394


3.1. darba aizsardzība; 3.2. vides aizsardzība; 3.3. ķīmisko vielu un maisījumu droša lietošana; 3.4. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi; 3.5. ugunsdzēsības līdzekļi; 3.6. iekārtu uzbūve, darbības principi un ekspluatācija; 3.7. tehnoloģiskās komunikācijas un palīgsistēmas; 3.8. armatūras veidi, uzbūve un ekspluatācija; 3.9. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi; 3.10. pamatprocesi un palīgprocesi; 3.11. izejvielu un materiālu patēriņš un produktu iznākums; 3.12. ražošanas dokumentācijas veidi; 3.13. darba higiēna; 3.14. izejvielu iekrāvumu aprēķinu principi; 3.15. dažādu vielu transportēšanas veidi; 3.16. ražošanas iekārtu tīrīšanas paņēmieni; 3.17. rīcība pirmsavārijas un avārijas gadījumos; 3.18. pirmā palīdzība; 3.19. labas ražošanas prakse; 3.20. informācijas tehnoloģijas; 3.21. darba tiesiskās attiecības; 3.22. valsts valoda; 3.23. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.3. Analītiskās ķīmijas tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – analītiskās ķīmijas tehniķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – analītiskās ķīmijas tehniķis patstāvīgi veic ķīmiskās, fizikāli ķīmiskās,

bioķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, izmantojot klasiskās un instrumentālās analīzes metodes atbilstoši standartu un citu normatīvo aktu prasībām; ķīmijas speciālista vadībā veic pētījumus.

395

Analītiskās ķīmijas tehniķis var strādāt ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas, parfimērijas vai pārtikas ražošanas uzņēmumā, kā arī nosaukto nozaru un vides uzraudzības iestādēs.


1. Spēja patstāvīgi un precīzi veikt ķīmiskās vai mikrobioloģiskās

analīzes, pildīt darba uzdevumu atbilstoši reglamentējošo dokumentu prasībām.

2. Spēja veikt ķīmiskās vai mikrobioloģiskās analīzes, nekaitējot savai un kolēģu veselībai, kā arī rūpējoties par veselīgu darba vidi.

3. Spēja novērtēt reaģentu un citu materiālu atbilstību kvalitātes prasībām un darba uzdevumam, ievērot reaģentu un citu materiālu glabāšanas noteikumus.

4. Spēja novērtēt mērīšanas līdzekļu derīgumu darbam un gatavību analīzes veikšanai.

5. Spēja patstāvīgi un precīzi strādāt ar analītisko aparatūru atbilstoši reglamentējošo dokumentu prasībām.

6. Spēja apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus.

7. Spēja precīzi pagatavot nepieciešamos šķīdumus, reaģentus un mikrobioloģiskās barotnes analīžu veikšanai.

8. Spēja izprast kvalitātes specifikāciju, analīzes metožu, standartpriekšrakstu būtību un lietot tos darbā.

9. Spēja precīzi un savlaicīgi dokumentēt analīžu rezultātus un veikt pierakstus.

10. Spēja apkopot un statistiski apstrādāt iegūtos analīžu rezultātus.

11. Spēja lietot mērīšanas iekārtas, instrumentus, reaģentus un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

12. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības un atbilstoši rīkoties, ja tas ir nepieciešams.

13. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

396

14. Spēja saprast un ievērot personīgās un ražošanas higiēnas prasības, darba specifiku klasificētajās telpās.

15. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un kolēģu veselībai.

16. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

17. Spēja atbildēt par darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.


19. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā un ievērojot ētikas normas.



1. Novērtēt laboratorijas iekārtu un mērinstrumentu gatavību darbam.

2. Strādāt ar reaģentiem un citiem materiāliem atbilstoši reglamentējošās

dokumentācijas prasībām.

3. Lasīt un lietot reglamentējošo dokumentāciju.

4. Dokumentēt analīzes veikšanas procesu.

5. Veikt ķīmiskās, fizikāli ķīmiskās, tehniskās un mikrobioloģiskās analīzes, ievērojot labas laboratorijas prakses prasības.

6. Izvērtēt iegūtos analīžu rezultātus un atbilstoši rīkoties.

7. Strādāt ar laboratorijas iekārtām un aprīkojumu.

8. Novērtēt automatizēto un datorizēto sistēmu darbību.

9. Lietot analīžu rezultātu statistiskas apstrādes programmas.

10. Veikt analīžu rezultātu aprēķinus.

397

11. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

12. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

13. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

14. Organizēt pirmās palīdzības sniegšanu.

15. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

16. Strādāt ar ķīmiskajām vielām.

17. Strādāt ar mikroorganismu kultūrām.

18. Lietot darbam paredzēto apģērbu un apavus.

19. Lietot elektroiekārtas.

20. Ievērot drošības zīmes un signālus.

21. Veikt darba pienākumus, minimāli kaitējot videi.






27. Lietot ķīmijas nozares normatīvos aktus savā darbā.

28. Ievērot personīgo higiēnu.

29. Uzkopt darba vietu.

30. Strādāt klasificētajās telpās.

31. Saskaņot savu darbību ar citu uzņēmuma struktūrvienību speciālistiem.

32. Organizēt savu darbu.

398




1.1. kvalitātes sistēmas; 1.2. vides pārvaldības sistēmas; 1.3. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana; 2.2. stingrai uzskaitei pakļautās vielas; 2.3. kvalitātes nodrošināšanas pamati; 2.4. drošības zīmes un signāli; 2.5. atkritumu apsaimniekošana; 2.6. saskarsmes pamatprincipi; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. vides aizsardzība; 3.2. darba aizsardzība; 3.3. ķīmisko vielu un maisījumu droša lietošana; 3.4. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi; 3.5. ugunsdzēsības līdzekļi; 3.6. laboratorijas iekārtu uzbūve, darbības principi un ekspluatācija; 3.7. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi; 3.8. pamatprocesi un palīgprocesi; 3.9. darba higiēna; 3.10. rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās; 3.11. pirmā palīdzība; 3.12. labas ražošanas prakse; 3.13. informācijas tehnoloģijas; 3.14. darba tiesiskās attiecības; 3.15. valsts valoda; 3.16. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.4. Pārtikas produktu ražošanas tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu ražošanas tehniķis.

399





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – pārtikas produktu ražošanas tehniķis ir pārtikas produktu ražošanas

nozares (gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanas) speciālists, kurš patstāvīgi plāno, organizē un izpilda darbu kādā no pārtikas produktu ražošanas posmiem, pārzina reglamentētās prasības nozarē un pārtikas higiēnā; pārzina riska analīzes principus kritiskajos kontroles punktos, ievēro tos tiešo pienākumu pildīšanā, kā arī uzrauga to izpildi pakļautībā esošajā ražošanas posmā un nodrošina nepieciešamo uzskaiti attiecīgajā ražošanas posmā; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem.

Pārtikas produktu ražošanas tehniķis strādā pārtikas rūpniecības uzņēmumos.


1. Spēja racionāli plānot procesu, ievērojot prioritātes un reglamenta

prasības.

2. Spēja noteikt nepieciešamo resursu daudzumu.

3. Spēja lietot pieejamos resursus ražošanas procesā.

4. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām.

5. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai, ja tiek izmantotas neatbilstošas kvalitātes izejvielas un palīgmateriāli.

6. Spēja lietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā.

7. Spēja vadīt un regulēt iekārtu darbību atbilstoši nepieciešamajiem parametriem, kuri noteikti produktu ražošanas tehnoloģiskajās instrukcijās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijās.

400

8. Spēja noņemt paraugus kontrolei un novērtēt tos organoleptiski.

9. Spēja veikt vienkāršos ķīmiskos un fizikālos mērījumus ar atbilstošiem mērinstrumentiem un ierīcēm.

10. Spēja veikt elektronisku uzskaiti pārtikas produktu ražošanas procesā.

11. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskām vielām.

12. Spēja nodrošināt iekārtu mazgāšanu atbilstoši mazgāšanas programmām.

13. Spēja noņemt tīrības paraugus mikrobioloģisko nekaitīguma kritēriju kontrolei.

14. Spēja novērtēt kontrolējamo parametru novirzes bīstamību.

15. Spēja ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā.

16. Spēja ievērot praksē darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības prasības.

17. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības prasības.

18. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

19. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas principus.

20. Spēja sazināties (uzklausīt citu viedokli, argumentēti pamatot savu viedokli, meklēt kompromisus).


22. Spēja pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

23. Spēja sekot līdzi jauninājumiem nozarē, profesionāli izvērtēt savu un kolēģu pieredzi profesijā, izmantot pieejamos avotus.


401

1. Racionāli organizēt darbu savā darba vietā, orientēties darba procesam paredzētajos termiņos.

2. Izvērtēt prioritātes konkrēta darba veikšanai.

3. Izprast konkrēta darba uzdevuma vai darba vietas nozīmi kopējā procesā.

4. Orientēties resursu nodrošinājuma iespējās.

5. Noteikt nepieciešamo resursu daudzumu.

6. Izvērtēt resursu trūkuma riskus.

7. Pārzināt konkrētā procesa uzdevumu, tā izpildes metodes un paņēmienus.


9. Lasīt izejvielu un materiālu marķējumu.

10. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām.

11. Izpildīt noteiktās apstrādes darbības, izvēlēties racionālākās metodes un iespējas izejvielu pirmapstrādē.

12. Lietot iekārtas atbilstoši to funkcijām izejvielas pirmapstrādes procesā.

13. Izvērtēt tehnoloģiskās iekārtas piemērotību darba procesā konkrēta uzdevuma veikšanai.

14. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības shēmās.

15. Lietot iekārtas atbilstoši ekspluatācijas instrukcijām.

16. Prast regulēt attiecīgās iekārtas tehnoloģisko režīmu.

17. Izvērtēt parametru vai režīmu neievērošanas riskus.

18. Veikt vienkāršus ķīmiskos vai fizikālos mērījumus.

19. Orientēties mērinstrumentu klasifikācijā.

402

20. Organoleptiski novērtēt produktu.

21. Noņemt paraugus kontrolei.

22. Uzskaitīt zudumus procesā.

23. Izmantot informācijas tehnoloģijas.

24. Sagatavot iekārtu darbam, to regulēt.

25. Orientēties produktu piesārņojuma riskos, produktus iepakojot.

26. Prast nodalīt neatbilstošu produktu.

27. Izprast pārtikas produkta marķēšanas prasības.

28. Vizuāli novērtēt iekārtu tīrību.

29. Izvērtēt un lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas

līdzekļus, ievērojot darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām.

30. Nodrošināt mazgāšanas šķīdumu atbilstošu koncentrāciju, temperatūru un nepieciešamo ekspozīcijas laiku.

31. Noņemt virsmas tīrības paraugus mikrobioloģiskajām analīzēm.

32. Izvērtēt kontrolējamā parametra noviržu bīstamību.

33. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos.

34. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības.

35. Izvēlēties piemērotus un atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus.


37. Izpildīt vides aizsardzības prasības.

38. Novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem.

39. Argumentēt savu viedokli un sadarboties.

403

40. Ievērot darba ētikas principus.

41. Analizēt savu rīcību.

42. Uzklausīt citu speciālistu viedokli.

43. Prast piekāpties un meklēt kompromisu.

44. Sazināties ar kolēģiem divās svešvalodās darba uzdevumu veikšanai.


46. Izmantot praksē kolēģu pozitīvo darba pieredzi.

47. Izmantot iegūtās zināšanas darbā.

48. Izvērtēt iegūtās zināšanas.

49. Orientēties informācijas iegūšanas avotos atbilstīgi nozarei.





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 1.2. iekārtu izvietošanas principi; 1.3. elektrisko shēmu uzbūve; 1.4. darba vides risku vērtēšana; 1.5. saskarsmes pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. resursu veidi pārtikas produktu ražošanā; 2.2. pārtikas produktu marķēšanas noteikumi; 2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.4. dzīvnieku un augu valsts izcelsmes produktu kvalitātes prasības; 2.5. izejvielu/produktu rotācijas princips („pirmais iekšā, pirmais ārā”

princips); 2.6. pamatzināšanas tehniskajā grafikā, tehniskie apzīmējumi;

404

2.7. paškontroles sistēmas ieviešanas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā; 2.8. kvalitātes kritisko punktu būtība un monitorings; 2.9. laba ražošanas prakse; 2.10. produkta organoleptiskās novērtēšanas teorija; 2.11. ražošanas procesa un iekārtu reglamentētie parametri; 2.12. ķīmijas pamatzināšanas; 2.13. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.14. vispārīgās higiēnas prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem; 2.15. darba drošības noteikumi saskarē ar ķīmiskām vielām; 2.16. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 2.17. pirmā palīdzība; 2.18. pamatzināšanas fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko analīžu

veikšanai; 2.19. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.20. ugunsdrošības noteikumi; 2.21. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi; 2.22. tālākizglītības iespējas profesijā; 2.23. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ražošanas plānošanas pamatprincipi; 3.2. pārtikas produktu ražošanas vispārīgā tehnoloģija; 3.3. higiēnas prasības izejvielu pirmapstrādē; 3.4. tehnoloģiskās prasības izejvielu pirmapstrādē; 3.5. tehnoloģisko iekārtu un fasēšanas iekārtu darbības pamatprincipi; 3.6. speciālās tehnoloģijas zināšanas gaļas un gaļas produktu, piena

produktu, zivju un zivju produktu, augļu un dārzeņu pārstrādē, dzērienu, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanā;

3.7. fasēšanas, pildīšanas pamatprincipi, metodes, iekārtas; 3.8. valsts valoda; 3.9. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.10. personīgās higiēnas prasības; 3.11. darba aizsardzība un darba aizsardzības prasības, lietojot

individuālos aizsardzības līdzekļus; 3.12. informācijas tehnoloģiju izmantošana; 3.13. darba tiesiskās attiecības; 3.14. vides aizsardzība.

3.5. Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķa profesijas

standarts


405

1. Profesijas nosaukums – saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis patstāvīgi plāno

un organizē saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanu kādā no ražošanas posmiem atbilstoši tehnoloģijas shēmām un receptūrām, spēj piedalīties jaunu tehnoloģisko procesu un izstrādājumu ieviešanā, kā arī palīdz nodrošināt kvalitātes vadību un kontroli; pārzina riska analīzes principus kritiskajos kontroles punktos, ievēro tos tiešo pienākumu pildīšanā; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem.

Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar šokolādes, cukurotu un miltu izstrādājumu izgatavošanu.


1. Spēja organizēt darba procesu, ievērojot prioritātes.

2. Spēja veikt izejvielu un palīgmateriālu novērtēšanu atbilstoši kvalitātes

prasībām.

3. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus ražošanas procesam.

4. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai tehnoloģiskajā procesā.

5. Spēja piedalīties jaunu izstrādājumu gatavošanas tehnoloģiskā procesa organizēšanā.

6. Spēja pielietot atbilstošas ražošanas tehnoloģiskās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijas.

7. Spēja pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus.

406

8. Spēja piemērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības

noteikumus.

9. Spēja ar datora palīdzību veikt uzskaiti izstrādājuma ražošanas procesā.

10. Spēja novērtēt un kontrolēt izstrādājuma paraugus organoleptiski.

11. Spēja novērtēt un kontrolēt ražošanas procesa tehnoloģisko parametru novirzes.

12. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas principus.

13. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

14. Spēja ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības.


16. Spēja rūpēties par profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu.

17. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, profesionāli izvērtēt savu un kolēģu pieredzi profesijā.

18. Spēja piedalīties jaunu izstrādājumu izgatavošanas iekārtu apguvē, tehnoloģiju izstrādēs un novērtēšanā.



1. Izvērtēt prioritātes konkrētā darba veikšanai.

2. Orientēties izejvielu nodrošinājuma iespējās.

3. Izprast konkrētā procesa uzdevumu, metodes un paņēmienus tā izpildei.


5. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītajām

kvalitātes prasībām.

407

6. Pielietot iekārtas un kontrolēt to pielietošanu atbilstoši to funkcijām un

ekspluatācijas instrukcijām izstrādājumu izgatavošanas procesā.

7. Izvērtēt tehnoloģiskās iekārtas piemērotību procesā noteiktā uzdevuma veikšanai.

8. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības shēmās.

9. Prast režīmu ieregulēšanu.

10. Izvērtēt parametru vai režīmu neievērošanas riskus.

11. Veikt vienkāršus ķīmiskos vai fizikālos mērījumus.

12. Novērtēt produktu organoleptiski.

13. Noņemt paraugus kontrolei.

14. Uzskaitīt zudumus procesā.

15. Pielietot informācijas tehnoloģijas.

16. Novērtēt vizuāli iekārtu tīrību.

17. Izvērtēt un pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām.

18. Noņemt virsmas tīrības paraugus mikrobioloģisko analīžu veikšanai.

19. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos.


21. Kontrolēt piemērotu un atbilstošu individuālo darba aizsardzības līdzekļu izvēli kādā no ražošanas posmiem.


23. Izpildīt vides aizsardzības prasības.

24. Novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem.

408

25. Argumentēt savu viedokli un sadarboties.



28. Uzklausīt citu speciālistu viedokli.

29. Prast piekāpties un atrast kompromisu.




33. Pielietot kolēģu pozitīvo darba pieredzi.

34. Prast orientēties informācijas iegūšanas avotos nozarē.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 1.2. iekārtu izvietošanas principi; 1.3. elektrisko shēmu uzbūve; 1.4. darba vides risku vērtēšana; 1.5. saskarsmes pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. izejvielu un materiālu veidi šokolādes un saldumu izstrādājumu

ražošanā; 2.2. pamatzināšanas tehniskajā grafikā, tehniskie apzīmējumi; 2.3. kvalitātes prasības; 2.4. izejvielu rotācijas princips („pirmais iekšā, pirmais ārā” princips); 2.5. iekšējās kontroles sistēmas ieviešanas pārtikas uzņēmumā

pamatprincipi; 2.6. kvalitātes kritisko punktu būtība un monitorings; 2.7. laba ražošanas prakse; 2.8. organoleptiskā produkta novērtēšanas teorija; 2.9. ražošanas procesa un iekārtu reglamentētie parametri;

409

2.10. ķīmijas pamatzināšanas; 2.11. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.12. vispārējās higiēnas prasības atbilstoši spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem; 2.13. pirmās palīdzības sniegšana; 2.14. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.15. ugunsdrošības noteikumi; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.17. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi; 2.18. tālākizglītības iespējas profesijā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ražošanas plānošanas pamatprincipi; 3.2. higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos; 3.3. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi; 3.4. speciālās tehnoloģijas kakao, šokolādes, saldumu, cukurotu

(piemēram, marmelāde, zefīrs, dražejas) un miltu (piemēram, vafeles, cepumi) izstrādājumu ražošanā;

3.5. personīgās higiēnas prasības; 3.6. darba aizsardzība; 3.7. valsts valoda; 3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.9. mikrobioloģijas pamati; 3.10. informācijas tehnoloģiju izmantošana; 3.11. darba tiesiskās attiecības; 3.12. vides aizsardzība.

3.6. Jogas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jogas speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – jogas speciālists veic profesionālo darbību, saņemot pastāvīgu jogas

meistara supervīziju. Jogas speciālists sastāda un realizē nodarbību programmu,

410

kas ietver jogas praksi: vingrinājumus, meditāciju, relaksāciju, siltumapmaiņas praksi, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstību, jogas uztura mācību.

Jogas speciālists strādā jogas centros, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos vai sporta klubos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja veikt profesionālo darbību un uzņemties atbildību par sava darba

norisi un rezultātiem.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt darbus.

3. Spēja novērtēt klienta vispārējo stāvokli un viņa konstitucionālo tipu.

4. Spēja izplānot un realizēt atbilstošāko nodarbību metodi katram konkrētajam klientam.

5. Spēja veikt jogas masāžu un pašmasāžu.

6. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un kontrindikācijas.

7. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients saņem jogas speciālista pakalpojumus.

8. Spēja nodrošināt higiēnas prasības nodarbības vietā.

9. Spēja izturēties toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem.

10. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības.

11. Spēja izmantot saskarsmes pamatprincipus.

12. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.


14. Spēja ievērot ētikas normas.

15. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas.

16. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

411

17. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un iedarbību.

18. Spēja veikt izmantoto jogas prakšu rezultātu efektivitātes kontroli sadarbībā ar jogas meistaru, kurš veic jogas speciālista darba supervīziju.

19. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava vispārējā stāvokļa uzlabošanā.


21. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu.

22. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to.

23. Spēja motivēti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.



1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu.

2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, iekārtas, aparatūru,

nepieciešamos materiālus un palīglīdzekļus.

3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus.

4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus.


6. Ievērot darba tiesību un vides aizsardzības prasības.

7. Raksturot klienta vispārējo stāvokli.

8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības.

9. Sastādīt klienta jogas prakses procesa individuālo plānu.

10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu.

11. Noteikt jogas prakses kontrindikācijas.

412

12. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus.

13. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības.

14. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku.

15. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā

nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus.

16. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes.

17. Konsultēt klientus drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses metodes.

18. Sekot klienta vispārējā stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu izpildes laikā.

19. Sekot klienta pašsajūtai.

20. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes.

21. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka tipa un noguruma pakāpes.

22. Novērtēt klienta vispārējo stāvokli un jogas prakses rezultātus.

23. Pielietot naturopātijas metodes.

24. Sniegt rekomendācijas dzīvesveidam jogas praktizēšanas laikā.

25. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā.

26. Apmācīt klientu par kaitējošiem faktoriem, kuri negatīvi iedarbojas uz vispārējo stāvokli.





413


zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. komercdarbības pamatprincipi; 1.2. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ķermeņa uzbūves un funkcionēšanas principi, atsevišķu orgānu un

sistēmu funkcionēšanas regulācija un pašregulācija; 2.2. cilvēka psihiskās, sociālās un fiziskās attīstības likumsakarības un

īpatnības dažādos attīstības posmos; 2.3. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi; 2.4. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība; 2.5. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem

un sociāliem faktoriem; 2.6. veselīga dzīvesveida pamati; 2.7. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati; 2.8. jogas psiholoģiskie aspekti; 2.9. hinduisma filozofija; 2.10. budisma filozofija; 2.11. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, tibetiešu,

ķīniešu, ajūrvēda un citas); 2.12. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti; 2.13. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu

nacionālās tradīcijas; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācija, relaksācija, siltumapmaiņas

prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība); 3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem

traucējumiem un citas); 3.3. jogas uztura mācība; 3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti; 3.5. higiēniskas un klientiem drošas vides uzturēšana; 3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori; 3.7. vides aizsardzība; 3.8. pirmā palīdzība; 3.9. fiziskās slodzes ietekme uz klienta vispārējo stāvokli; 3.10. atveseļošanās dabiskie faktori; 3.11. naturopātijas metodes; 3.12. saskarsmes psiholoģija;

414

3.13. ētikas principi; 3.14. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti; 3.15. valsts valoda; 3.16. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.7. Veterinārārsta asistenta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – veterinārārsta asistents.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – veterinārārsta asistents strādā praktizējoša veterinārārsta vadībā,

sniedzot pirmo palīdzību dzīvniekiem, organizējot slimu dzīvnieku kopšanu, veicot slimību profilakses pasākumus un citus uzdotos darba pienākumus privātpraksē.

Veterinārārsta asistents strādā valsts pilnvarota veterinārārsta vadībā, veicot veterināro ekspertīzi kautuvēs.


1. Spēja praktiski izmantot normatīvos aktus, kas reglamentē dzīvnieku

veselības, labturības un pārtikas drošuma jomu.

2. Spēja ievērot darba, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un vides aizsardzības prasības.

3. Spēja sagatavot dzīvnieku klīniskai izmeklēšanai.

4. Spēja sagatavot zāļu uzskaites un veterinārā darba dokumentus, kā arī organizēt to apriti.

5. Spēja iekļauties veterinārārsta labas prakses nosacījumu īstenošanā.

6. Spēja identificēt dzīvniekus, piešķirot sugai noteiktu identifikatoru (piemēram, tetovējums, degzīme, krotālija vai mikroshēma).

415

7. Spēja novērtēt dzīvnieku un tā veselības stāvokli, salīdzināt ar

fizioloģiskajām normām.

8. Spēja noteikt dzīvnieku slimību pazīmes, atšķirt dzīvnieku slimību veidus un pieņemt lēmumu par atbilstošu turpmāko rīcību, konstatējot infekcijas slimību pazīmes.

9. Spēja noņemt dzīvnieka asins, piena, urīna, fekāliju, spermas, ādas, apmatojuma, apspalvojuma, gļotu un citu ķermeņa šķidrumu, dzīvnieku barības, ūdens, augsnes, dažādu virsmu noskalojumus, pārtikas produktu un patoloģiskā materiāla paraugus, sagatavot tos laboratoriskiem izmeklējumiem un patstāvīgi veikt vienkāršus testus.

10. Spēja noteikt dzīvnieku grūsnības ārējās pazīmes visā grūsnības periodā un veikt grūsnības pārbaudes.

11. Spēja veikt dzīvnieku piena dziedzeru iekaisuma profilakses pasākumus.

12. Spēja asistēt veterinārārstam slimo dzīvnieku izmeklēšanā, ārstēšanā un aprūpē.

13. Spēja sagatavot operāciju zāli, aprīkojumu un dzīvnieku operācijai, asistēt operācijas laikā.

14. Spēja vadīt dzīvnieku dzemdību dabiskas norises gaitu, kā arī asistēt veterinārārstam apgrūtinātās dzemdībās.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību dzīvniekiem.

16. Spēja sniegt ieteikumus dzīvnieku labturības jomā.

17. Spēja ieteikt dzīvnieku veselības stāvoklim atbilstošu ēdināšanu, novērtējot barības kvalitāti un izvēloties piemērotākās minerālvielas un vitamīnus.

18. Spēja orientēties dzīvnieku parazītu attīstības ciklos, izvēlēties atbilstošākās apkarošanas un profilakses metodes.

19. Spēja pārbaudīt dzīvnieku atbilstību pavaddokumentiem (piemēram, dzīvnieka pase, vakcinācijas apliecība, dzīvnieka pārvietošanas deklarācija, sertifikāts, izziņa) un veikt dzīvnieku pirmskaušanas apskati.

416

20. Spēja orientēties dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

21. Spēja sagatavot dzīvnieka kautķermeni, kā arī dzīvnieku izcelsmes produktus veterinārajai ekspertīzei.

22. Spēja veikt dzīvnieku pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

23. Spēja noteikt dažādu dzīvnieku sugas.

24. Spēja noteikt dzīvnieku meklēšanos, optimālo apsēklošanas vai aplecināšanas laiku.

25. Spēja analizēt ganāmpulka veselības uzraudzības, pārraudzības un citus datus.

26. Spēja analizēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma rādītājus.

27. Spēja asistēt veterinārārstam dzīvnieka līķa sekcijas laikā.



1. Strādāt ar datoru lietotāja līmenī.

2. Atrast informāciju, izmantojot lietojumprogrammas (piemēram,

interneta un citas pārlūkprogrammas) un darbam nepieciešamās datubāzes.

3. Aizpildīt nepieciešamos dokumentus.

4. Kontaktēties ar klientu un kolēģiem.

5. Grupēt zāles pēc farmakoloģiskās darbības.

6. Noformēt un lasīt veterināro un humāno zāļu recepti.

7. Atšķirt lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, akvakultūras dzīvnieku un bezmugurkaulnieku sugas.

8. Šķirot saimnieciskos atkritumus, atdalot bīstamos atkritumus.

417

9. Ievērot pārtikas aprites higiēnas noteikumus.

10. Uzkopt un dezinficēt slimo dzīvnieku izmeklēšanas, ārstēšanas un aprūpes telpas.

11. Prast noteikt orgānu novietojumu, dzīvnieka ķermeņa daļas un locītavas.

12. Noteikt dzīvnieka svaru.

13. Izmērīt dzīvnieka ķermeņa temperatūru, noteikt pulsu, elpošanas frekvenci, spurekļa kustības.

14. Izdarīt dzīvniekam klizmu.

15. Noņemt dzīvniekam piena, asins, urīna, patoloģiskā materiāla, fekāliju paraugus.

16. Iesaiņot un saglabāt dzīvniekam noņemtos paraugus, aizpildīt pavaddokumentus.

17. Izmantot ekspresmetodes dzīvnieka bioķīmisko rādītāju noteikšanai.

18. Sagatavot paraugus mikroskopiskai izmeklēšanai un izmeklēt paraugus ar mikroskopu.

19. Sagatavot tuberkulinizācijas laukumu.

20. Noteikt un atšķirt dzīvnieku nelipīgo slimību pazīmes.

21. Slaukt dzīvniekus.

22. Noteikt dzīvnieka tesmeņa iekaisuma pazīmes.

23. Veikt svaigpiena somatisko šūnu kontroli, izmantojot CMT (Cells Mastitis Test) vai līdzīgu ekspresmetodi.

24. Noteikt dzīvnieka meklēšanās pazīmes un optimālo dzīvnieka apsēklošanas vai lecināšanas laiku.

25. Veikt pasākumus govs cietlaišanai.

26. Noteikt grūsnību, rektāli izmeklējot govi un pēc ārējām pazīmēm, kā arī noteikt grūsnību ar instrumentālām metodēm.

418

27. Noteikt dzīvnieka dzemdību tuvošanās pazīmes un noteikt augļa

novietojumu dzemdību ceļos.

28. Sagatavot dzīvnieku dzemdību palīdzības sniegšanai.

29. Vadīt dzīvnieku dzemdību dabiskas norises gaitu.

30. Asistēt dzīvnieku apgrūtinātās dzemdībās.

31. Apkopt tikko dzimušu dzīvnieku.

32. Ievadīt dzīvniekam veterinārārsta norādītās zāles caur muti, zemādā, ādā, muskulī, vēnā, vēdera dobumā, inhalāciju veidā, piena dziedzerī, dzemdē.

33. Sagatavot operācijas zāli un instrumentus pirms un pēc operācijas.

34. Sagatavot dzīvnieku operācijai.

35. Asistēt veterinārārstam operācijas laikā.

36. Apkopt dzīvnieka brūces, uzlikt žņaugu, uzlikt pārsēju, izgatavot un uzlikt šinu.

37. Izdarīt dzīvnieka mākslīgo elpināšanu un veikt sirds masāžu.

38. Lietot troakāru.

39. Noteikt slimu dzīvnieku kopšanas pasākumus.

40. Izstrādāt ēdināšanu atbilstoši dzīvnieka veselības un fizioloģiskajam stāvoklim.

41. Noteikt dzīvnieku blīvumu un citus turēšanas apstākļu parametrus, kā arī izvērtēt to atbilstību labturības prasībām.

42. Novērtēt dzīvnieku barības izskatu, atšķirt bojātu barību no nebojātas barības.

43. Orientēties vitamīnu un minerālvielu lietošanā.

44. Noteikt pazīmes, kas norāda uz dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.

419

45. Pieņemt lēmumu par atbilstošu turpmāko rīcību, ja konstatē dzīvnieku infekcijas slimību pazīmes.

46. Organizēt piesardzības pasākumus, konstatējot dzīvnieku infekcijas slimību pazīmes.

47. Sagatavot darba šķīdumu noteiktā koncentrācijā dezinfekcijai un dezinsekcijai.

48. Rīkoties ar dezinfekcijas un dezinsekcijas ierīcēm.

49. Sastādīt deratizācijas plānu dzīvnieku novietnei.

50. Noteikt dzīvnieku parazītu veidus un parazītu attīstības ciklus.

51. Orientēties dzīvnieku parazītu iznīcināšanas metodēs un līdzekļos.

52. Lietot endoparazītu un ektoparazītu iznīcināšanas metodes un līdzekļus.

53. Prast apieties ar dzīvnieku.

54. Identificēt dzīvniekus, izmantojot krotālijas un mikroshēmas.

55. Identificēt dzīvniekus ar mikroshēmu nolasītāja palīdzību.

56. Noteikt dzīvnieka atbilstību pavaddokumentos norādītajai informācijai.

57. Novērtēt dzīvnieku labturību transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.

58. Analizēt ganāmpulka pārraudzības datus un laboratorisko analīžu pārskatus.

59. Pārzināt dzīvnieku piena, asins, urīna, fekāliju analīžu svarīgāko rādītāju normas.

60. Orientēties dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticējošajās reakcijās.

61. Veikt dzīvnieka pirmskaušanas apskati.

420

62. Orientēties bīstamību analīzes un kritisko kontroles punktu (HACCP) noteikšanas un labas higiēnas prakses pamatprincipos, kā arī kautuves darba organizācijas pamatprincipos.

63. Pārzināt liemeņu un dzīvnieku blakusproduktu marķēšanu.

64. Atšķirt patoloģiskās izmaiņas liemenī un dzīvnieku orgānos.

65. Veikt dzīvnieku liemeņa un to daļu apskati, palpāciju un piegriešanu.

66. Veikt trihinelloskopiju.

67. Atšķirt dažādu sugu dzīvnieku gaļu pēc ārējām pazīmēm.

68. Noteikt gaļas, piena, akvakultūras produktu, olu, medus un to pārstrādes produktu organoleptiskās īpašības.

69. Pārzināt svaigpiena kvalitātes rādītāju normas.

70. Pārzināt dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo blakusproduktu kategorijas.

71. Orientēties gaļas marķēšanas prasībās.

72. Izmantot tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apsaimniekošanas nosacījumus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

73. Izvēlēties un sagatavot instrumentus un speciālo apģērbu dzīvnieka līķa sekcijas veikšanai.

74. Sagatavot dzīvnieka līķa sekcijas vietu.

75. Mazgāt un sterilizēt instrumentus.

76. Uzkopt dzīvnieka līķa sekcijas telpu vai vietu.





421


zināšanas priekšstata līmenī – agronomijas pamati.


2.1. lauksaimniecības dzīvnieku anatomija un fizioloģija; 2.2. patoloģijas pamati un fizioloģija; 2.3. farmakoloģija; 2.4. ķirurģijas pamati; 2.5. infekcijas slimības; 2.6. vides zinības un vides aizsardzība; 2.7. darba tiesiskās attiecības; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. normatīvie akti, kas regulē dzīvnieku veselības, aizsardzības un

pārtikas drošuma jomu, Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti (regulas) un starptautiskie līgumi;

3.2. darba aizsardzība; 3.3. vides aizsardzība; 3.4. elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi; 3.5. veterinārā darba organizācija; 3.6. lietvedība; 3.7. profesionālā saskarsme; 3.8. lopkopības pamati; 3.9. pārtikas produktu aprites higiēna; 3.10. paškontrole; 3.11. klīniskā diagnostika; 3.12. iekšķīgās nelipīgās slimības; 3.13. dzemdniecība un ginekoloģija; 3.14. lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgā apsēklošana; 3.15. parazitārās slimības; 3.16. veterinārā ekspertīze; 3.17. valsts valoda; 3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.8. Kosmētiķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kosmētiķis.

422




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kosmētiķis ir skaistumterapijas speciālists, ārstniecības persona, kas

ieguvis profesionālo izglītību un nokārtojis sertifikācijas eksāmenu, ieguvis tiesības kompetenti iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā skaistumterapijā; nosaka sejas un ķermeņa ādas kosmētisko diagnozi, patstāvīgi veic atbilstošas ādas apstrādes un kopšanas kosmētiskās procedūras un sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus, kas veicina labas fiziskās formas, vizuālā izskata un labsajūtas, klienta psiholoģiskā komforta uzturēšanu, ir personīgi atbildīgs par savas profesionālās darbības rezultātiem un pieļautajām kļūdām, morālo un ētisko rīcību atbilstoši medicīnas ētikas normām.

Kosmētiķis strādā skaistumkopšanas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja izprast cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu un to sistēmu

fizioloģiskās funkcijas, vispārējās veselības, t.sk. ādas stāvokļa, saistību ar uzturu un dzīvesveidu, lai, nekaitējot klientam, veiktu kosmētiskās manuālās un aparātu tehnikas sejas ādas un ķermeņa kopšanā.

2. Spēja atpazīt biežāk sastopamās ādas un tās derivātu slimības, ādas un zemādas veidojumus, bojājumus un kosmētiskos defektus, lai savas atbildības līmenī risinātu problēmu vai ieteiktu klientam attiecīga ārsta konsultāciju.

3. Spēja pareizi novērtēt ādas tipu, stāvokli un defektus, adekvāti izvēlēties piemērotākās kosmētiskās pamatprocedūras un izstrādāt to veikšanas plānu.

4. Spēja patstāvīgi un atbildīgi veikt sejas, kakla un dekoltē, visa ķermeņa vai tā atsevišķu daļu kosmētiskās masāžas, t.sk. manuālās un aparātu tehnikas, nekaitējot klientam un ievērojot masāžas pamatprincipus, procedūras tehniku un drošības pasākumus.

5. Spēja izprast svarīgāko fizikālo faktoru lomu un darbību praktiskajā kosmetoloģijā, lai atbildīgi veicot siltuma, gaismas un elektroprocedūras, garantētu to pozitīvu rezultātu, personīgo un klienta drošību.

423

6. Spēja labi orientēties Latvijas kosmētikas tirgū piedāvātajos

profesionālās kosmētikas produktu veidos, to sastāvā, aktīvo sastāvdaļu iedarbībā, lai droši varētu risināt konkrētu kosmētisko problēmu, iesakot klientam atbilstošāko kosmētikas līdzekli salona vai mājas lietošanai.

7. Spēja strikti ievērot valsts reglamentētos noteikumus par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem, garantējot augstu sanitārijas līmeni darba vietā, drošu darba vidi klientam un speciālistam.

8. Spēja augstā sanitārijas līmenī veikt ādas tīrīšanu un pēcapstrādi, pielietojot mehānisko, ķīmisko un citas metodes.

9. Spēja rūpīgi veikt liekā apmatojuma likvidēšanu uz visām ķermeņa daļām, ievērojot depilācijas un epilācijas izpildījuma tehnikas un drošības nosacījumus.

10. Spēja patstāvīgi veikt sejas un ķermeņa kosmētiskās kopšanas palīgprocedūras un prasmīgi tās piedāvāt klientam: uzacu korekciju, uzacu un skropstu krāsošanu, higiēnisko manikīru un pedikīru, grima („make-up”) pamattehnikas, konsultēt klientu, lai pilnīgāk izmantotu speciālista apmeklējumam atvēlēto laiku.

11. Spēja plānot un organizēt savu darbu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi izpildītu darba uzdevumus, vairojot uzņēmuma un profesijas pamatvērtības un prestižu sabiedrībā.

12. Spēja laipni sagaidīt un apkalpot klientu, radīt komunikācijai labvēlīgu uzticēšanās atmosfēru, sagatavot klientu procedūrai, novietojot kosmētiskajā krēslā un secīgi veicot ievadprocedūras.

13. Spēja piesaistīt jaunus klientus, prasmīgi, ar pozitīvu attieksmi risināt vai nepieļaut konfliktsituācijas, ievērojot saskarsmes, komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes pamatprincipus.

14. Spēja sadarboties ar klientiem, pārliecinoši piedāvāt kosmētisko pakalpojumu vai kosmētikas produktu, korekti sniegt profesionālu informāciju, saglabājot lojalitāti pret kolēģiem un darba devēju.

15. Spēja ievērot medicīnas ētikas normas, nodrošināt morālu un ētisku rīcību, garantējot konfidencialitāti klienta problēmu risināšanā.

424

16. Spēja noformēt un atbildīgi sagatavot nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus, savlaicīgi nodot tos uzņēmuma vai attiecīgo valsts dienestu apritē.

17. Spēja sadarboties ar dermatologiem, ārstiem-kosmetologiem un plastikas ķirurgiem, strikti nošķirt un ievērot ārsta un kosmētiķa profesionālās kompetences.



1. Prezentēt sevi atbilstoši profesijas standarta prasībām.

2. Izvēlēties kosmētiskās iekārtas, aprīkojumu, aparatūru un iekārtot darba

vietu.

3. Organizēt drošu darba vidi un uzturēt augstu sanitārijas līmeni darba telpās un palīgtelpās.

4. Izvēlēties un pielietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

5. Veikt virsmu dezinfekciju.

6. Veikt darba instrumentu, atsevišķu materiālu attīrīšanu, sterilizāciju un dezinfekciju.

7. Veikt roku dezinfekciju.

8. Veikt darba telpu ģenerāltīrīšanu un dezinfekciju.

9. Uzklāt kosmētisko krēslu un nomainīt veļu pēc katra klienta.

10. Sniegt nepieciešamības gadījumā pirmo palīdzību.

11. Izvēlēties un pielietot profesionālās kosmētikas produktus, līdzekļus un palīglīdzekļus, materiālus un palīgmateriālus.

12. Sagatavot un rūpīgi pēc procedūras sakārtot procedūru galdiņu.

13. Savākt anamnēzi.

14. Noteikt sejas ādas tipu un stāvokli.

425

15. Noteikt ķermeņa konstitucionālo tipu.

16. Noteikt ādas defektus un bojājumus.

17. Atpazīt kosmētiskā līdzekļa izraisītās blakusparādības.

18. Noteikt celulīta pazīmes un stadijas.

19. Noteikt stājas novirzes.

20. Noteikt kosmētisko diagnozi.

21. Noteikt kosmētiskās pamatprocedūras mērķi.

22. Izveidot kosmētiskās procedūras plānu.

23. Izvēlēties kosmētikas līdzekļus ādas kopšanai salonā.

24. Ieteikt kosmētikas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

25. Veikt sejas ādas un ķermeņa novērtējumu.

26. Veikt ievadprocedūras (noņemt acu grimu, apstrādāt lūpas, attīrīt

sejas, kakla un dekoltē ādu), pielietojot atbilstošus attīrošos līdzekļus.

27. Veikt vaporizāciju.

28. Veikt brosāžu.

29. Pielietot pīlingus, t.sk. ķīmiskos (augļskābju) koncentrācijā līdz 20%.

30. Izpildīt masāžas paņēmienus: glaudīšanu, berzēšanu, maidzīšanu, piesitienus, vibrāciju, ievērojot to pareizu secību.

31. Noteikt fiksācijas punktus.

32. Ievērot Langera līnijas.

33. Uzturēt pareizu kosmētiķes stāju un roku pozīciju masāžas laikā.

34. Saglabāt vienmērīgu masāžas ritmu.

426

35. Veikt citas sejas un ķermeņa kosmētiskās masāžas manuālās un aparātu tehnikas: D’arsenvalizāciju, jonoforēzi, miostimulāciju, vakuumprocedūras, interferentās strāvas programmas/tehnikas, mehāniskās vibromasāžas tehnikas, mikrodermobrāzijas kosmētisko procedūru, fotohromoterapiju, ultraskaņu, zemas jaudas terapeitiskos lāzerus, kriomasāžu.

36. Veikt mikropigmentācijas procedūru (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas).

37. Veikt medicīnisko pīrsingu uz visām ķermeņa daļām (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas).

38. Veikt dermatologa vai ārsta-kosmetologa akceptētas mezoterapijas procedūras (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas), izmantojot Latvijā reģistrētos kosmētiskos līdzekļus.

39. Veikt ādas dziļo tīrīšanu, manuāli likvid ējot komedonus, miliumus vai pielietojot dezinkrustāciju, ķīmisko (augļskābju) pīlingu koncentrācijā no 20 līdz 40%.

40. Veikt atbilstošas noslēdzošās procedūras.

41. Veikt epilāciju.

42. Veikt depilāciju.

43. Veikt uzacu korekciju.

44. Veikt skropstu un uzacu ķīmisko krāsošanu.

45. Izveidot dienas un vakara grimu („make-up”).

46. Analizēt un pielietot krāsas atbilstoši cilvēka tipam.

47. Izkopt personīgo stilu.

48. Veikt higiēnisko manikīru.

49. Veikt higiēnisko pedikīru.

50. Uzklāt laku.

51. Pielietot parafīna vanniņu rokām.

427

52. Prast analizēt un vērtēt, lietot korektu argumentāciju savas pozīcijas vai viedokļa motivācijā.

53. Sniegt konsultācijas.


55. Plānot un organizēt savu un kolēģu darbu.


57. Vadīt savu vai uzņēmuma darbu.

58. Orientēties kosmētikas tirgū Latvijā.

59. Pārdot kosmētikas pakalpojumu un kosmētikas līdzekļus.

60. Sagatavot un sniegt mutisku un rakstisku informāciju par profesionālās darbības jautājumiem.

61. Pilnveidot savu profesionālās kvalifikācijas līmeni.

62. Orientēties komercdarbības pamatprincipos.

63. Izstrādāt kosmētisko pakalpojumu cenrādi.

64. Veikt nepieciešamos grāmatvedības aprēķinus.

65. Ievērot kosmētiķa darbību reglamentējošus dokumentus.

66. Ievērot medicīnas ētikas normas.


68. Ievērot vides aizsardzības un darba aizsardzības prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.





428



1.1. ķīmijas un fizikas pamatprincipi un procesi, kas ir organisma dzīvības norišu, kosmētikas produktu un elektroprocedūru iedarbības teoriju pamatā;

1.2. plastikas ķirurģijas operācijas un jaunākie sasniegumi, ādas virsmas atjaunošanas metodes, injicējamie materiāli;

1.3. seksuāli transmisīvās slimības, sifiliss; 1.4. zāļu līdzekļu darbības kopīgās likumsakarības, ieskats par zāļu

līdzekļu grupām, to lietošanas indikācijām; 1.5. ekonomikas teorija un komercdarbība, ražošanas resursi, tirgus un tā

subjekti, cena un tirgus, konkurence; 1.6. komercdarbības veidi skaistumkopšanas jomā; 1.7. darba tiesiskās attiecības; 1.8. komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti; 1.9. grāmatvedības dokumentācija; 1.10. nodokļu sistēma; 1.11. normatīvie akti, kas uzrauga kosmētikas ražošanu un realizāciju ES

un Latvijā; 1.12. kosmētisko līdzekļu marķēšana; 1.13. kosmētikas tirgus iedalījums; 1.14. civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumi; 1.15. patērētāju tiesību aizsardzība; 1.16. mākslas ētiskās un estētiskās nozīmes pamatkoncepcijas; 1.17. skaistuma ideāla metamorfozes cauri gadsimtiem; 1.18. dekoratīvās kosmētikas vēsture, mode, stils, grims ( „make-up” ).


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. cilvēka ķermeņa uzbūve, orgānu un to sistēmu (balsta, muskuļu,

elpošanas, gremošanas, urogenitālās, sirds-asinsrites, endokrīnās) morfoloģija un fizioloģija;

2.2. sievietes reproduktīvās sistēmas dažādos dzīves periodos anatomija un fizioloģija;

2.3. šūna, audi, to uzbūve, funkcijas, līdzdalība ādas veidošanā; 2.4. metabolisms, vielu un enerģijas maiņas procesi organismā; 2.5. mikroorganismu (baktērijas, vīrusi, sēnes, vienšūņi) morfoloģija un

fizioloģija, loma infekciju procesā; 2.6. ādas un tās derivātu uzbūve, funkcijas, pataloģisko procesu

raksturojums; 2.7. ādas slimības, bojājumi, iedalījums, raksturojums; 2.8. virspusējo ādas asinsvadu bojājumi: rosacea, teleangiektāzijas; 2.9. alerģija, alerģiskie dermatīti, vīrusu dermatozes;

429

2.10. pigmentācijas traucējumi; 2.11. labdabīgie un ļaundabīgie ādas veidojumi; 2.12. kosmētisko līdzekļu izraisītie nevēlamie blakusefekti; 2.13. dermatologa, ārsta-kosmetologa, plastikas ķirurga, dietologa un

kosmētiķa sadarbība veselības aprūpes procesā; 2.14. ādas, matu un nagu infekciju slimības un bojājumi, to ierosinātāji,

izplatīšanās ceļi, profilaktiskie pasākumi; 2.15. sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas traucējumi, periorālais,

seborejiskais dermatīts, Acne vulgaris un citi veidi; 2.16. endokrīnās slimības, diabēts; 2.17. saistaudu slimības; 2.18. imunitāte; 2.19. sanitārija, sterilizācija, dezinfekcija; 2.20. kosmētiķa personiskā higiēna; 2.21. higiēnas prasības kosmētikas kabinetiem; 2.22. vīrusu hepatīts; 2.23. HIV/AIDS; 2.24. uztura loma dzīvības procesu regulēšanā, pamatuzturvielas,

balastvielas, vitamīni; 2.25. ar uzturu saistītās slimības un traucējumi; 2.26. liekā ķermeņa masa un aptaukošanās; 2.27. organiskās ķīmijas pamatprincipi, organisko savienojumu

funkcionālo grupu īpašības un vielu klases; 2.28. izejvielas kosmētisko produktu ražošanā, pildvielas; 2.29. kosmētisko līdzekļu aktīvās sastāvdaļas, iedarbība, pielietojums; 2.30. atomu, molekulu un vielas uzbūve un īpašības, periodiskās sistēmas

elementi, izplatījums dabā un cilvēka ķermenī; 2.31. vielas un enerģijas īpašības attiecībā uz gaismu, siltumu un

elektrību; 2.32. fizikālās terapijas metodes kosmetoloģijā, pielietojums, iedarbība; 2.33. gaismas, siltuma un elektrības pielietojums kosmetoloģijā, to

nozīmība, bīstamība un drošība; 2.34. krāsu harmonija, individuālais stils; 2.35. dekoratīvās kosmētikas („make-up”) veidi, pamatmetodes, līdzekļi; 2.36. kosmetoloģijas attīstības vēsture, virzieni, uzdevumi; 2.37. sejas ādas un ķermeņa analīzes un novērtēšanas metodika, ādas tipi,

stāvokļi, testēšanas metodes; 2.38. kosmētiskā anamnēze; 2.39. sejas ādas attīrīšanas metodes un tehnikas; 2.40. attīrošie līdzekļi, materiāli un palīgmateriāli; 2.41. pīlingi; 2.42. ādas dziļā tīrīšana, metodes un tehnika; 2.43. aseptika un antiseptika; 2.44. masāžas vēsture, pamatprincipi, indikācijas, kontrindikācijas;

430

2.45. ķermeņa figūras analīzes metodes; 2.46. celulīts, tā cēloņi, stadijas, korekcija, profilakse; 2.47. masku terapija; 2.48. kustību, sejas, elpošanas vingrinājumi, to ietekme uz organismu un

ādas stāvokli; 2.49. kneipa procedūras, sauna; 2.50. „SPA & Welness”, fiziskās un garīgās labsajūtas veicināšanas

centri; 2.51. aromterapija kosmetoloģijā; 2.52. ēteriskās eļļas, to raksturojums, iedarbība, indikācijas,

kontrindikācijas; 2.53. fitokosmētika, augu sagatavošanas un pielietošanas veidi, iedarbības

mehānisms; 2.54. liekā apmatojuma likvidēšanas metodes, līdzekļi, tehnika, klienta un

kosmētiķa aizsardzība, indikācijas un kontrindikācijas; 2.55. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs,

sertifikācija; 3.2. personīgā higiēna; 3.3. normatīvie dokumenti par higiēnas prasībām kosmētiskajiem

kabinetiem; 3.4. sanitārija, aseptika, antiseptika; 3.5. darba vides un darba vietas organizācija; 3.6. darba aizsardzība; 3.7. vides aizsardzība; 3.8. kosmētiskā kabineta iekārtas, aprīkojums, aparatūra; 3.9. aparātu un elektrodu kopšana un tīrīšana; 3.10. pasākumi kosmētiķa un klienta drošībai un komfortam; 3.11. sejas ādas tips, stāvoklis, ķermeņa konstitucionālais tips, testēšanas

metodes; 3.12. ādas specifiskie bojājumi un kosmētiskie defekti; 3.13. ķermeņa analīzes metodika; 3.14. sejas un ķermeņa kosmētisko masāžu metodikas; 3.15. kosmētiskās pamatprocedūras mērķis; 3.16. kosmētiskās procedūras plāns; 3.17. profesionālās kosmētikas produktu veidi, to pielietojums manuālajās

un aparātu tehnikās; 3.18. mikrodermabrāzija; 3.19. sejas ādas un ķermeņa kopšanas manuālās un aparātu tehnikas; 3.20. masāža kā pamatprocedūra, indikācijas un kontrindikācijas; 3.21. ietīšanas metode;

431

3.22. siltuma/aukstuma terapija kosmetoloģijā; 3.23. sejas ādas attīrīšanas metodes un tehnikas; 3.24. attīrošie līdzekļi, pīlingi, materiāli un palīgmateriāli; 3.25. mikrodermabrāzijas procedūra; 3.26. ādas dziļās tīrīšanas metodes un tehnikas; 3.27. masku terapija; 3.28. ēterisko eļļu pielietojums kosmetoloģijā; 3.29. masku terapija; 3.30. liekā apmatojuma noņemšanas metodes; 3.31. četru pamattipu krāsu kolāža; 3.32. dekoratīvās kosmētikas produktu veidi, to pielietojums grima

(„make-up”) veidošanā; 3.33. uzacu korekcija; 3.34. uzacu un skropstu ķīmiskā krāsošana; 3.35. mikropigmentācija; 3.36. medicīniskais pīrsings; 3.37. nagu kopšana, higiēniskais manikīrs, pedikīrs; 3.38. ēdienkarte; 3.39. profesionālās ētikas un etiķetes normas; 3.40. klienta apkalpošanas psiholoģija, attiecību veidošana; 3.41. konfliktsituāciju risināšana; 3.42. kosmētiskā pakalpojuma un kosmētikas līdzekļu pārdošana; 3.43. pirmā palīdzība; 3.44. skaistumkopšanas uzņēmuma biznesa plāns; 3.45. kosmētiskā pakalpojuma cenrādis; 3.46. valsts valoda; 3.47. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.9. Loģistikas darbinieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – loģistikas darbinieks.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – loģistikas darbinieks iepērk izejvielas, materiālus, pusfabrikātus un

gatavos produktus, nodrošina atbilstošu glabāšanu, ražošanas apgādi un gatavo

432

produktu realizāciju; nodrošina kravu, izejmateriālu, preču marķēšanu, komplektēšanu un nosūtīšanu; seko krājumu uzglabāšanai un noformēšanai uzņēmuma struktūrvienībās.

Loģistikas darbinieks strādā mazos vai vidējos uzņēmumos.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt loģistikas darbinieka pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības regulām un direktīvām.

2. Spēja tiešā darba veikšanai radīt apkārtējai videi un darba drošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba drošības un vides aizsardzības prasībām.

3. Spēja sagatavot materiālu pasūtījumu valsts valodā un vienā svešvalodā atbilstoši katalogiem.

4. Spēja salīdzināt piegādāto materiālu atbilstību finanšu dokumentiem un marķējumam.

5. Spēja sastādīt pretenziju paziņojumu, konstatējot materiālu neatbilstību kvalitātei, daudzumam un marķējumam.

6. Spēja sekot materiālu krājumu izmaiņām, ņemot vērā iepirkto un saražoto materiālu pieprasījuma biežumu, materiālu saderību, glabāšanas režīmu un materiālu gabarītus, kā arī uzglabāšanas un izvietošanas izmaksas.

7. Spēja konstatēt piegādāto un nosūtāmo materiālu nesakritības ar aprēķinātajām ražošanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas izmaksām, marķējumu un finanšu dokumentiem.

8. Spēja saņemt, izvietot, uzglabāt un izsniegt materiālus atbilstoši marķējumam un materiālu pieprasījuma biežumam.

9. Spēja, sadarbojoties ar citiem nozares pārstāvjiem, izvēlēties optimālu transportēšanas veidu, maršrutu, grafikus un piegādes termiņus, ņemot vērā materiālu īpašības un pārvadāšanas un uzglabāšanas nosacījumus.

10. Spēja apvienot pasūtījumus pa virzieniem, ņemot vērā optimālās izmaksas un termiņus.

433

11. Spēja veidot materiālu piegādātāju, kā arī pasūtījumu veidu un daudzuma datubāzes.

12. Spēja veidot uzskaiti datubāzē par materiālu izlietošanu ražošanā un produktu izgatavošanā.

13. Spēja veidot, uzturēt un papildināt datubāzi par klientu vajadzībām un pasūtījumiem, sniegt informāciju par produktiem (materiāliem).

14. Spēja sekot materiālu krājumu izmaiņām un izvietojumam uzņēmumā, ņemot vērā garantijas krājumu izmaiņas un lēnas apgrozāmības krājumus.

15. Spēja lasīt un aizpildīt materiālu marķējumu valsts valodā un svešvalodā, ievērojot starptautiskos apzīmējumus un prasības pasūtījuma noformēšanā.

16. Spēja sastādīt kravas plānu, ņemot vērā sūtījumu komplektēšanas principus (virziens, daudzums, preču saderība, uzglabāšanas nosacījumi), kravas vienības un piegādes termiņus.

17. Spēja sagatavot, nostiprināt, noformēt un marķēt kravas, ievērojot to pavaddokumentu saturu.

18. Spēja sadarboties ar uzņēmuma struktūrvienību darbiniekiem.

19. Spēja novērtēt partneruzņēmumu darba kvalitāti un ietekmi uz sava uzņēmuma rezultātiem.



1. Izmantot tirgus novērtēšanas metodes.

2. Izmantot krājumu analīzes metodes.

3. Noformēt iepirkuma pasūtījumus.

4. Sekot piegādāto materiālu atbilstībai līguma nosacījumiem.

5. Noformēt kravu pavaddokumentus.

6. Noformēt pretenziju paziņojumus.

434

7. Izvietot materiālus glabāšanai atbilstoši aprites tempam, saderībai un

citām specifiskām īpašībām.

8. Sekot materiālu piegādēm objektos noteiktā laikā, attiecīgā sortimentā un apjomā.

9. Uzkrāt un papildināt piegādātāju, klientu (pircēju) un to pasūtījumu datubāzi.

10. Komplektēt sūtījumus atbilstoši klientu pasūtījumiem.

11. Apvienot sūtījumus atbilstoši virzieniem.

12. Izvēlēties piegādes maršrutus un grafikus.

13. Marķēt kravas.

14. Iekraut un nostiprināt kravas atbilstoši noteikumiem.

15. Sagatavot un nolasīt informāciju importa/eksporta dokumentos.

16. Lietot informācijas datubāzes un datorprogrammas.

17. Lietot svītru koda nolasīšanas ierīces.

18. Novērtēt partneruzņēmumu darba kvalitāti un ietekmi uz sava uzņēmuma rezultātiem.


20. Radoši sadarboties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām.

21. Orientēties tehnoloģiskajā dokumentācijā un instrukcijās, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus un starptautiskās tiesības.


23. Uzņemties atbildību par savu darbu.


25. Ievērot darba drošības un vides aizsardzības prasības.

435

26. Ievērot ugunsdrošības normas un prasības.


28. Lietot biroja tehniku.

29. Prast sazināties.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. starptautiskā tirdzniecība un muitas lietas; 1.2. grāmatvedība.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. uzņēmuma darba organizācija; 2.2. komercdarbības pamati; 2.3. tirgzinības pamati; 2.4. noliktavu loģistikas pamati; 2.5. materiālu plūsmas izmaksu analīze; 2.6. darba tiesiskās attiecības; 2.7. statistikas pamati; 2.8. vides aizsardzība; 2.9. lietišķā saskarsme darbam ar klientu; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. valsts valoda; 3.2. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.3. darba aizsardzība; 3.4. datorzinības; 3.5. starptautisko normatīvo preču pavaddokumentu noformēšana; 3.6. loģistikas pamati; 3.7. ražošanas loģistikas pamati;

436

3.8. iepirkuma loģistikas pamati; 3.9. sadales loģistikas pamati; 3.10. bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumi; 3.11. transporta un kravu pārvadāšanas noteikumi; 3.12. prečzinības pamati.

3.10. Valsts robežsardzes inspektora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes inspektors.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – Valsts robežsardzes inspektors pilda dienesta pienākumus Valsts

robežsardzē un veic robežuzraudzību un robežpārbaudes, kā arī ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli.


1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts robežsardzes darbību

reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja apsargāt Latvijas Republikas valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, izmantojot robežkontroles, imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas un inženiertehnisko aprīkojumu.

3. Spēja atklāt un aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpējus.

4. Spēja veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli.

5. Spēja pildīt uzdevumu robežsargu norīkojumam.

437

6. Spēja veikt personu un transportlīdzekļu minimālo un pilno (padziļināto) pārbaudi.

7. Spēja atpazīt ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju veidus un veikt to aizsardzības elementu pārbaudi, kā arī atklāt tajos iespējamos viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas.

8. Spēja veikt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu.


10. Spēja veikt personu, transportlīdzekļu un priekšmetu datu pārbaudi un apstrādi, izmantojot informācijas sistēmas.

11. Spēja izvēlēties atbilstoši situācijai un profesionāli lietot robežkontroles, imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas un inženiertehnisko aprīkojumu.

12. Spēja pamatotas nepieciešamības gadījumā lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, izmantot dienesta suni.

13. Spēja pārbaudīt robežkontroles, imigrācijas kontroles tehnisko iekārtu, inženiertehniskā aprīkojuma gatavību darbam un uzturēt tos darba kārtībā.

14. Spēja veikt pārkāpēju, meklēšanā esošo personu, transportlīdzekļu, aizliegto vielu un priekšmetu aizturēšanu, pārmeklēšanu un apskati.

15. Spēja veikt pārkāpēja pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, apsardzību Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā un ievietošanu ārzemnieku izmitināšanas centrā.

16. Spēja noformēt dienesta un procesuālos dokumentus.

17. Spēja pieņemt patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

18. Spēja izpildīt lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, kā arī kontrolēt ārzemniekam izdotā izbraukšanas rīkojuma izpildi.

19. Spēja noteiktajā kārtībā sadarboties ar kompetento iestāžu amatpersonām.

438

20. Spēja sazināties ar personām.


22. Spēja precīzi izpildīt priekšnieka likumīgas pavēles (rīkojumus) un uzdevumus.

23. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālas prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

24. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības un uzturēt drošu darba vidi.

25. Spēja adekvāti rīkoties ārkārtas situācijās, pieņemt patstāvīgus lēmumus.

26. Spēja efektīvi darboties dažādos kaujas apstākļos kājnieku nodaļas sastāvā.

27. Spēja ievērot profesionālo ētiku un vispārpieņemtās uzvedības normas.


1. Veikt valsts robežas uzraudzību.

2. Veikt pasākumus robežzīmju, robežgrāvju un robežstigu uzturēšanā.

3. Veikt personu, transportlīdzekļu robežpārbaudi.

4. Izmantot un uzturēt darba kārtībā robežkontroles un imigrācijas

kontroles tehniskās iekārtas, inženiertehnisko aprīkojumu.

5. Veikt ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju pārbaudi, kā arī atklāt tajos iespējamos viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas.

6. Veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu ievērošanas kontroli.

7. Nodrošināt valsts robežas, robežšķērsošanas vietas, pierobežas joslas, pierobežas režīma ievērošanu.

8. Strādāt ar Valsts robežsardzē izmantojamām informācijas sistēmām.

439

9. Veikt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu.

10. Veikt pārkāpēju meklēšanu, atklāšanu, aizturēšanu, apskati,

apsardzību un pārvietošanu apsardzes uzraudzībā.

11. Veikt transportlīdzekļu, personu un mantu pārmeklēšanu un apskati.

12. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, izmantot dienesta suni.

13. Veikt transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanu.

14. Atklāt aizliegtas vielas, priekšmetus un veikt to izņemšanu.

15. Noformēt dienesta un procesuālos dokumentus.

16. Veikt aizturēto personu apsardzību Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā un ievietošanu ārzemnieku izmitināšanas centrā.

17. Veikt ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

18. Izskaidrot patvēruma piešķiršanas procesu.

19. Izskaidrot pieņemto lēmumu izpildes, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

20. Veicot dienesta pienākumus, sadarboties ar kompetento iestāžu amatpersonām.

21. Sazināties ar personām.


23. Ievērot vienvadības principu un dienesta kārtību.

24. Pilnveidot zināšanas, prasmes, iemaņas un fizisko sagatavotību.

25. Orientēties apvidū.

26. Strādāt komandā, plānot un organizēt savu darbību.


440

28. Uzturēt drošu darba vidi.





33. Izpildīt ierindas paņēmienus (militārā sasveicināšanās, stāšanās un kustība ierindā u.c.).

34. Darboties kaujas apstākļos kājnieku nodaļas sastāvā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. robežapsardzības sistēmas darbība; 1.2. robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta organizācija; 1.3. Eiropas Savienības dibināšana un attīstība, institucionālā uzbūve; 1.4. amatam un izaugsmei dienestā izvirzītās prasības; 1.5. sabiedrības kultūra; 1.6. Valsts robežsardzes vēsture; 1.7. kompetento iestāžu funkcijas un uzdevumi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. normatīvo aktu prasības Valsts robežsardzes funkciju izpildē; 2.2. aizliegtas vielas un priekšmeti, to iespējamās slēptuves un atrašanās

vietas; 2.3. saskarsmes psiholoģija; 2.4. pārmeklēšanas un apskates metodes un taktika; 2.5. sadarbības kārtība ar kompetentajām iestādēm; 2.6. valsts robežas, robežzīmju, robežgrāvju un robežstigu uzturēšanas

prasības; 2.7. personu, transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanas un

aizturēšanas kārtība; 2.8. pārkāpēju uzvedības īpatnības un ārējās pazīmes; 2.9. patvēruma piešķiršanas process; 2.10. amatu pakļautība un dienesta gaitas nosacījumi;

441

2.11. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums un izmantošanas iespējas;

2.12. profesionālā ētika un uzvedība; 2.13. administratīvā procesa pamati un personu administratīvās sodīšanas

kārtība; 2.14. ārzemnieka piespiedu izraidīšanas nosacījumi un specifika; 2.15. šaujamieroču uzbūve un darbības principi; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.17. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta

noteikumi un to izpildes kontroles kārtība; 3.2. pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma

noteikumi un to izpildes kontroles kārtība; 3.3. ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu un

uzturēšanās atļauju veidi, to aizsardzības elementi, iespējamo viltojumu pazīmes un to atklāšanas metodes;

3.4. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu lietošanas nosacījumi;

3.5. rīcība ārkārtas situācijās; 3.6. riska analīzes rezultātu izmantošana; 3.7. personu profilēšana, intervēšana un identificēšana; 3.8. valsts robežas uzraudzības taktika; 3.9. robežpārkāpuma pazīmes, robežpārkāpēja meklēšanas un aizturēšanas

taktika; 3.10. personu aizturēšanas, apskates, apsardzes, izmitināšanas un

pārvietošanas apsardzes uzraudzībā kārtība; 3.11. robežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko iekārtu lietošanas

nosacījumi; 3.12. inženiertehniskā aprīkojuma izmantošanas kārtība un iespējas; 3.13. dienesta un procesuālo dokumentu noformēšanas kārtība; 3.14. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu un

šaujamieroču lietošana, dienesta suņa izmantošana; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. vides aizsardzība; 3.17. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.18. valsts valoda; 3.19. pirmā palīdzība; 3.20. topogrāfijas pamati; 3.21. ierindas noteikumi; 3.22. militārās taktikas pamati.

442

3.11. Apģērbu dizaina speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – apģērbu dizaina speciālists.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – apģērbu dizaina speciālists darbojas modes dizaina jomā, izstrādājot

jaunus apģērba dizaina modeļus vai etalonus. Zīmē skices, ievērojot modes tendences un stilus, izprot ķermeņa mēru sakarības, proporcijas, apjomus, veido un modelē piegrieztnes, pārzina un prot lietot materiālus un tehnoloģijas; sadarbībā ar citiem speciālistiem projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus apģērbu dizaina modeļa etalonus, piedalās to sagatavošanā ieviešanai ražošanā; veic mākslinieciski augstvērtīgu izpildāmā darba projektēšanu, plānošanu, organizēšanu un īstenošanu atbilstoši konkrētam projektam.

Apģērbu dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, īstenojot apģērbu dizaina projektēšanas, izgatavošanas un konsultēšanas funkcijas.


1. Spēja noteikt apģērba dizaina etalona izpildīšanai nepieciešamo resursu

apjomu.

2. Spēja plānot darba uzdevumus, ievērojot klienta prasības.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā.

4. Spēja risināt problēmsituācijas un sniegt nepieciešamo risinājumu.

5. Spēja organizēt darbu savā darba vietā.

6. Spēja apkopot informāciju par apģērba dizaina etalona ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

443

7. Spēja zīmēt apģērba dizaina etalona skices.

8. Spēja noteikt apģērba dizaina etalona kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

9. Spēja izprast apģērba dizaina konstruktīvo risinājumu.

10. Spēja modelēt atbilstoši apģērba dizaina modelim.

11. Spēja izprast apģērba dizaina tehnoloģisko risinājumu.

12. Spēja sastādīt aptuveno izmaksu tāmi, izpildes plānu.

13. Sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par apģērba dizaina etalona vizuālo risinājumu.

14. Spēja analizēt projekta īstenošanas gaitu, kritiskos punktus un apkopot rezultātus.

15. Spēja izprast modes skates, apģērbu kolekciju veidošanas mērķus un uzdevumus.

16. Piedalīties apjomīgu projektu vizualizācijā un dokumentārā fiksēšanā.

17. Spēja piedalīties apģērba dizaina etalona projekta prezentācijā.

18. Spēja veikt projekta īstenošanas autoruzraudzību.


20. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionalitāti, sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm modes dizainā un tam radniecīgās jomās.

21. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

22. Spēja veikt darbu individuāli un sadarboties komandā.

23. Spēja plānot un organizēt veicamos darbus un noteikt to prioritātes.

24. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

25. Spēja pārliecināt citus, argumentēt savu viedokli.

26. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

444


28. Spēja sistemātiski pilnveidot savu profesionalitāti.

29. Spēja izprast modes dizaina nozīmi tirgus ekonomikā.



1. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizēšanu.

2. Izgatavot estētiski un mākslinieciski vērtīgus apģērbu dizaina etalonus, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

3. Izmantot ar nozari saistītos dokumentus.

4. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanā izmantojamo audumu daudzveidību un orientēties to lietojumā un tehnoloģiskās apstrādes atšķirībās.

5. Izstrādāt pamatpiegrieztnes, prast tās lietot un modelēt.

6. Izprast apģērbu šūšanas tehnoloģijas pamatus.

7. Piedāvāt auguma īpatnībām atbilstošu tērpa modeli.

8. Piedalīties apģērbu kolekciju veidošanā.

9. Ievērot krāsu mācības pamatus.

10. Izprast proporciju nozīmi apģērba dizaina veidošanā.

11. Prast lietot šūšanas tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus.

12. Prast lietot atbilstošus materiālus, palīgmateriālus un apdares materiālus.

13. Piedalīties apjomīgu projektu izstrādē un īstenošanā.

14. Pārzināt mākslas valodas pamatus, prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā.

445

15. Izprast vispārīgos modes virzienus, modes vēstures stilus.

16. Izprast apģērbu dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

17. Lietot nozares tehniskos standartus.

18. Lietot nozares estētiskos standartus.



21. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, precizēt darba uzdevumu un saskaņot pasūtītāja prasības ar pasūtījuma īstenošanas tehnoloģiskajām iespējām.

22. Lietot laikmetīgas un tradicionālas apģērbu dizaina etalona projektēšanas tehnoloģijas.

23. Prast prezentēt projekta materiālus tradicionālās tehnikās, kā arī mūsdienu tehnoloģijās un komentēt tos auditorijai.

24. Izstrādāt projekta tāmi.

25. Plānot laiku, kas nepieciešams projekta īstenošanai.

26. Veikt darbu individuāli un sadarboties komandā.

27. Rast radošus risinājumus.

28. Organizēt, vadīt un kontrolēt izpildāmos darbus.


30. Pārliecināt citus, argumentēt savu viedokli un risināt konfliktsituācijas.


32. Ievērot darba aizsardzības un higiēnas prasības.


446



36. Izprast apģērba dizaina nozīmi tirgus ekonomikā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomikas pamati; 1.2. krāsu psiholoģija; 1.3. darba tiesiskās attiecības; 1.4. autortiesības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. apģērbu šūšanas tehnoloģija; 2.2. dizaina vēsture; 2.3. mākslas vēsture; 2.4. tērpu vēsture; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.6. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.7. digitālās tehnoloģijas; 2.8. apģērbu kolekciju veidošanas pamati; 2.9. komercdarbības pamati; 2.10. darba aizsardzība; 2.11. vides aizsardzība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. saskarsmes psiholoģija; 3.2. apģērbu konstruēšana un modelēšana; 3.3. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.4. digitālā krāsu teorija; 3.5. klasiskā zīmēšana; 3.6. speciālā zīmēšana; 3.7. skicēšana; 3.8. gleznošana; 3.9. lietišķā informātika; 3.10. laikmetīgā dizaina un modes dizaina tendences un aktualitātes; 3.11. informācijas tehnoloģijas; 3.12. pirmā palīdzība;

447

3.13. valsts valoda; 3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.12. Vizuālās reklāmas dizaina speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – vizuālās reklāmas dizaina speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – vizuālās reklāmas dizaina speciālists ir speciālists, kurš izpilda daļu no

vizuālās reklāmas dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts vizuālās reklāmas projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā funkcionālas vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski, semantiski, psiholoģiski un komunikatīvi sakārtotas un pamatotas reklāmas, to daļas vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pazīmēm.

Vizuālās reklāmas dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, izpildot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.


1. Spēja uztvert, precizēt un novērtēt vizuālās reklāmas projekta vai tā

elementu izpildīšanai nepieciešamo informāciju.

2. Spēja profesionāli novērtēt vizuālās reklāmas projekta darba apjomu.

3. Spēja vizuāli novērtēt reklāmas objektu un vidi, to eksponēšanas un ekspluatācijas īpatnības.

4. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.


6. Spēja izvērtēt atsevišķo projektu daļu realizācijas īpatnības.

448

7. Spēja veikt foto fiksāciju, objekta vai vides uzmērīšanu un aprakstu.

8. Spēja iegūt informāciju par ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

9. Spēja noteikt objekta vai vides stilistiku.

10. Spēja analizēt dizaina paraugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, kompozicionālo un stilistisko risinājumu.

11. Spēja izstrādāt un izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošāko formu tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja izvēlēties un izstrādāt piemērotākās formas, krāsu, psiholoģiskās uztveres un ergonomikas risinājumus.

13. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu praktisko vai virtuālo modelēšanu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu.

14. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientiem informāciju par darba izpildes termiņu grafiku.

15. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu saskaņošanu ar pasūtītāju, darba devēju un atbildīgajiem dienestiem.

16. Spēja vizualizēt projektu, izmantot tradicionālos paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas.

17. Spēja sastādīt materiālu un izejmateriālu specifikāciju, projekta izmaksu tāmi, izpildes termiņu grafiku.

18. Spēja saskaņot izstrādāto projektu ar klientu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veikt nepieciešamās korekcijas.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā, prezentēt projekta konceptuālo risinājumu paraugus un sniegt komentārus atbilstoši kompetences līmenim.

20. Spēja maketēt projektējamā produkta daļu, elementus vai to kopumu.

21. Spēja produktīvi veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētiskās vērtību prioritātes saglabāšanu tehnoloģiskajā procesā.

449

22. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm dizaina jomā.

23. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus, saudzēt apkārtējo vidi.

24. Spēja izprast dizaina likumsakarīgo nozīmi tirgus ekonomikā.



1. Ievērot profesionālās ētikas normas, dizaina jomas normatīvos aktus un

citus reglamentējošos dokumentus.

2. Racionāli organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

3. Izmantot profesionālos informācijas avotus.




7. Patstāvīgi domāt, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

8. Veikt darbu individuāli, strādāt komandā.

9. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus.

10. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

11. Sastādīt projekta izmaksu tāmi.

12. Ievērot vispārējos vizuālās reklāmas izstrādes principus.

13. Ievērot vides aizsardzības prasības.

14. Ievērot vides dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

450

15. Izprast mūsdienu vizuālās reklāmas stilistiskās likumsakarības.

16. Lietot nozares tehniskos un estētiskos standartus.

17. Sagatavot dokumentus tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai

arhīvā.

18. Realizēt projektu, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas (poligrāfiskās drukas, digitālās apstrādes, plotergriešanas, pēcdrukas apstrādes; apgaismošanas, programmēšanas un citās informācijas tehnoloģijās).

19. Pilnveidot patstāvīgi profesionālās prasmes.

20. Prast strādāt patstāvīgi un komandā.

21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ergonomika; 1.2. vides un arhitektūras pamati; 1.3. krāsu psiholoģija; 1.4. reproducēšanas tehnoloģijas; 1.5. materiālu apstrādes tehnoloģijas; 1.6. video digitālās apstrādes tehnoloģijas; 1.7. autortiesības; 1.8. tehniskā estētika; 1.9. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi; 2.2. projektēšana; 2.3. projektu funkcionālā analīze; 2.4. digitālā krāsu teorija;

451

2.5. formu maketēšana; 2.6. tektonika; 2.7. tehniskā grafika; 2.8. darba aizsardzība; 2.9. vides aizsardzība; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.11. kultūrvides likumsakarības; 2.12. mākslas vēsture; 2.13. dizaina vēsture; 2.14. saskarsmes psiholoģija; 2.15. izmaksu tāmju veidošanas principi.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. stilu analīze; 3.2. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas; 3.3. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija; 3.4. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.5. zīmēšana; 3.6. skicēšana; 3.7. gleznošanas tehnoloģijas; 3.8. stilistika; 3.9. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.10. lietišķā informātika; 3.11. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes; 3.12. valsts valoda; 3.13. pirmā palīdzība; 3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.13. Interjera dizaina speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – interjera dizaina speciālists.






452

– interjera dizaina speciālists izpilda daļu no interjera dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts interjeru projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ergonomiski sakārtotus un pamatotus interjeru projektus vai to daļas ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm; piedalās projekta izpildes organizēšanā, sagatavošanā un prezentēšanā.

Interjera dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, izpildot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.


1. Spēja uztvert, precizēt un novērtēt interjera projekta vai tā elementu

izpildīšanai nepieciešamo informāciju.

2. Spēja novērtēt darba raksturu un apjomu, apzināt darba specifiku un citas prasības.

3. Spēja vizuāli novērtēt objekta vai vides ekspluatācijas īpatnības.

4. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.

5. Spēja apzināt potenciālos informācijas avotus.

6. Spēja nodibināt kontaktus ar sadarbības partneriem un izpildītājiem.

7. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un dizaina jomas normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus.

8. Spēja noteikt nepieciešamo materiālu resursus, kvantitāti un kvalitāti.

9. Spēja plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.

11. Spēja veikt objekta vai vides foto fiksāciju, uzmērīšanu, aprakstu un funkcionālo analīzi.

12. Spēja uztvert un noteikt objekta vai vides stilistiku.

13. Spēja iegūt un apstrādāt informāciju par potenciāliem ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

453

14. Spēja analizēt dizainparaugu un analogu estētiskās vērtību pazīmes

(kompozicionālo, tonālo, koloristisko, stilistisko un tehnisko risinājumu).

15. Spēja izstrādāt un izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos vizuālos, estētiskos un mākslinieciskos līdzekļus.

16. Spēja pielietot stilistiski atbilstošu formu, līniju, laukumu, kolorīta, tonalitātes, tehnoloģisko un ergonomikas risinājumu.

17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar pasūtītāju, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veicot nepieciešamās korekcijas.

18. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu praktisko vai virtuālo modelēšanu un maketēšanu.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā savas kompetences līmenī.

20. Spēja uzraudzīt projekta realizācijas atbilstību ieceres koncepcijai, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm, izpildes termiņiem.

21. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.

22. Spēja veikt darbu individuāli un grupā.

23. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.


25. Spēja saudzēt apkārtējo vidi.




2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos darba procesā.

3. Izprast dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

454

4. Izprast un realizēt mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.

5. Lietot nozares tehniskos un estētiskos standartus.

6. Ievērot nozares ētiskās normas.

7. Lietot ar nozari saistītos profesionālos standartus un dokumentāciju.


9. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.





14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām projektēšanas un realizācijas tehnoloģijām.



17. Plānot projekta īstenošanas laiku.

18. Pieņemt savam kompetences līmenim atbilstošus lēmumus, risināt konfliktsituācijas.

19. Veikt darbu individuāli un sadarboties grupā.

20. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi un saskaņot ar klienta prasībām.

21. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

22. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

455

23. Veidot sadarbību ar projektēšanā un realizācijā nepieciešamajiem speciālistiem.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi; 1.2. krāsu psiholoģija; 1.3. digitālā krāsu teorija; 1.4. materiālu apstrādes tehnoloģijas; 1.5. darba tiesiskās attiecības; 1.6. autortiesības; 1.7. tehniskā estētika.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. projektu funkcionālā analīze; 2.2. vide un arhitektūras pamati; 2.3. mēbeļu projektēšana un furnitūra; 2.4. kultūrvides likumsakarības; 2.5. dizaina vēsture; 2.6. saskarsmes psiholoģija; 2.7. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.8. vides aizsardzība; 2.9. darba aizsardzība; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ergonomika; 3.2. stilu analīze; 3.3. projektēšana; 3.4. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas

(datortehnoloģijas); 3.5. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija; 3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.7. formu maketēšana; 3.8. tektonika; 3.9. zīmēšana; 3.10. skicēšana;

456

3.11. gleznošanas tehnoloģijas; 3.12. tehniskā grafika; 3.13. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.14. lietišķā informātika; 3.15. mākslas vēsture; 3.16. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes; 3.17. pirmā palīdzība; 3.18. valsts valoda; 3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.14. Multimediju dizaina speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – multimediju dizaina speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – multimediju dizaina speciālists izpilda daļu no multimediju dizainera

pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts multimediju projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā funkcionālus vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus multimediju produktus, to daļu vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm.

Multimediju dizaina speciālists ir ieguvis paaugstinātu teorētisko sagatavotību un profesionālo meistarību, kas dod iespēju veikt izpildītāja darbu projektēšanā, plānošanā, organizēšanā un īstenošanā atbilstoši konkrētam projektam un nepārsniedzot kompetenci.

Multimediju dizaina speciālists strādā multimediju, video, animācijas, programmatūras interfeisa un mājaslapas dizaina uzņēmumos, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, veicot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.


1. Spēja profesionāli novērtēt pilnvērtīgai multimediju projekta

izpildīšanai nepieciešamo darbību, izvērtēt prioritātes.

457

2. Spēja noteikt informācijas un izejmateriālu apjomu, kvantitāti un

kvalitāti.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildē atbilstoši rīcības plānam.

4. Spēja produktīvi organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vietu un apstākļus, kā arī virtuālo vidi.

5. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un pasūtītāja prasības, novērtēt projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo informācijas tehnoloģiju līmeni.

6. Spēja apzināt potenciālos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem.

7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par konkrētā projekta izpildei nepieciešamajiem reglamentējošajiem un saistošajiem projektēšanas standartiem, normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, normatīvos aktus multimediju dizaina jomā un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja produktīvi apkopot informāciju par īstenojamo projektu, veicot projekta saturiskās struktūras un stilistikas aprakstu un saskaņošanu ar projekta vadītāju.

10. Spēja adekvāti rīkoties ar projektu saistītās problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

11. Spēja analizēt dizainparaugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja noteikt tehnisko risinājumu, salīdzināt pēc estētisko vērtību pazīmēm, novērtējot negatīvos un pozitīvos kritērijus.

13. Spēja novērtēt un analizēt saturisko izejmateriālu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo darba apjomu, sastādīt aptuvenu projekta izmaksu tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.

14. Spēja informēt projekta vadītāju un klientu par darba izpildes gaitu.

458

15. Spēja produktīvi piedalīties saturisko izejmateriālu un tehnoloģiju specifikācijas sastādīšanā, piedalīties projekta maketēšanas darba ietilpības, laika un kvalitātes noteikšanā.

16. Spēja izpildīt projekta saturiskā, vizuālā, tehniskā un tehnoloģiskā sastāva sastādīšanu un dokumentāro fiksēšanu.

17. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos, ergonomiskos un kompozicionālos priekšnoteikumus.

18. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošāko proporciju un ritmu pamatojumu un stilistiski piemērotāko formu, līniju, laukumu risinājumu.

19. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

20. Spēja saskaņot ar klientu risinājumu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, un veikt nepieciešamās korekcijas.

21. Spēja maketēt projektējamā produkta daļu, elementus vai to kopumu.

22. Spēja produktīvi prezentēt multimediju projekta konceptuālo risinājumu paraugus un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.

23. Spēja produktīvi veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētiskās vērtību prioritātes saglabāšanu saskaņā ar tehnoloģisko procesu, atbilstību projekta koncepcijai un izpildes termiņam.

24. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm multimediju produktu dizainā un tam radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības, saudzēt apkārtējo vidi.

26. Spēja strādāt komandā.

27. Spēja izprast dizaina likumsakarības un to nozīmi tirgus ekonomikā.



459

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši tā uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos projektējot.

3. Izprast vispārīgos multimediju un citus vizuālās informācijas

pamatprincipus.

4. Izprast multimediju projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast multimediju produkta novērtēšanas metodes un tās pārveidošanas principus.

7. Izprast mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.




11. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.



14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām projektēšanas un īstenošanas tehnoloģijām.

15. Izvēlēties un lietot projekta īstenošanai piemērotas datorprogrammas.

16. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, apstrādāt informāciju, precizēt darba uzdevumu un saskaņot klienta prasības ar konkrētām darba īstenošanas tehnoloģiskajām iespējām.

17. Pieņemt tehniski nevainojamus izejmateriālus un sagatavot tos turpmākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.

18. Novērtēt savu profesionālo iemaņu un prasmju atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

460

19. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

20. Prast sastādīt projekta tāmi un izmantot to darba procesā.

21. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

22. Izprast pilnvērtīgai multimediju projekta izpildei nepieciešamās darbības.

23. Īstenot estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.


25. Veidot sadarbību ar projekta īstenošanā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (piemēram, videouzņemšanā, videodigitālās apstrādes tehnoloģijās, akustiskā signāla digitālās apstrādes tehnoloģijās, lietotājinterfeisa tehnoloģijās, interaktīvajās digitālajās tehnoloģijās, režijā, digitālās krāsu korekcijas tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas teorijā un kompozīcijā, programmēšanā).





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. tehniskā estētika; 1.2. darba tiesiskās attiecības; 1.3. autortiesības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ergonomika; 2.2. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.3. saskarsmes psiholoģija; 2.4. dizaina vēsture; 2.5. mākslas vēsture; 2.6. kultūrvides likumsakarības;

461

2.7. videodigitālās apstrādes tehnoloģijas; 2.8. mūzikas teorijas pamati un kompozīcija; 2.9. projektu funkcionālās analīzes pamati; 2.10. projektēšana; 2.11. skaņas teorijas pamati; 2.12. krāsu psiholoģija; 2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.14. vides aizsardzība; 2.15. darba aizsardzība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. stilu analīze; 3.2. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi; 3.3. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas; 3.4. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija; 3.5. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.6. digitālā krāsu teorija; 3.7. reproducēšanas tehnoloģijas; 3.8. zīmēšana; 3.9. skicēšana; 3.10. gleznošanas tehnoloģijas; 3.11. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.12. lietišķā informātika; 3.13. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes; 3.14. profesionālā saskarsme; 3.15. video vēsture; 3.16. stilistika; 3.17. pirmā palīdzība; 3.18. valsts valoda; 3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.15. Materiālu dizaina speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – materiālu dizaina speciālists.





462

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – materiālu dizaina speciālists ir speciālists, kurš izpilda daļu no dizainera

pienākumiem un uzdevumiem izstrādājumu un objektu mākslinieciskās projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus objektu projektus un izstrādājumu etalonus, piedalās etalonu sagatavošanā ieviešanai ražošanā.

Materiālu dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, izpildot izstrādājumu un objektu mākslinieciskās projektēšanas, izgatavošanas un konsultēšanas funkcijas.


1. Spēja realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu dizaina objektu un

etalonu izgatavošanu, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

2. Spēja veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

3. Spēja izprast nozares projektu īstenošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un mērķauditoriju.

4. Spēja izvēlēties un pielietot uzdevumam atbilstošus materiālus un to apstrādes tehnoloģijas.

5. Spēja plānot darba uzdevumus, ievērojot pasūtītāja prasības.

6. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā.

7. Spēja risināt projekta problēmsituācijas un sniegt nepieciešamo risinājumu.

8. Spēja organizēt savu darba vietu.

9. Spēja apkopot informāciju par realizējamo dizaina objektu vai izstrādājumu etalona ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

10. Spēja izstrādāt objekta vai izstrādājuma dizaina projektu.

11. Spēja noteikt un pielietot atbilstošu kompozicionālo risinājumu, tonālo risinājumu, tektonisko risinājumu, stilistisko risinājumu objekta vai izstrādājuma etalona dizaina veidošanai.

463

12. Spēja sastādīt orientējošu projekta izmaksu tāmi, izpildes plānu.

13. Spēja analizēt projekta realizācijas gaitu, kritiskos punktus un apkopot

rezultātus.

14. Spēja izprast vides un dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

15. Spēja prezentēt dizaina projektu un etalonu.

16. Spēja veikt projekta realizācijas autoruzraudzību.


18. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionalitāti, sekojot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm nozares izstrādājumu dizainā un radniecīgajās jomās.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvos aktus un vides aizsardzības prasības.

20. Spēja veikt darbu individuāli, sadarboties komandā vai grupā.

21. Spēja plānot un organizēt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

22. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

23. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli, risināt darba gaitā konfliktsituācijas.

24. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.


26. Spēja sistemātiski pilnveidot profesionalitāti.



1. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālo

organizāciju.

464

2. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un pielietot tos projektēšanas procesā.

3. Lietot ar nozari saistīto dokumentāciju.

4. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanas materiālu daudzveidību un orientēties to pielietojumā un tehnoloģiskās apstrādes atšķirībās.

5. Pārzināt izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskās iespējas nozarē.

6. Saskaņot izstrādājumu estētisko un funkcionālo risinājumu.

7. Ievērot ergonomikas likumsakarības.

8. Ievērot formu tektonikas likumsakarības.

9. Izprast proporciju nozīmi izstrādājumu dizaina veidošanā.

10. Izprast vispārējos dizaina attīstības virzienus, vēstures stilus.

11. Prast pielietot nozares tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus.

12. Prast pielietot atbilstošos palīgmateriālus.

13. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā.

14. Pielietot nozares tehniskos standartus.




18. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

19. Lietot laikmetīgas un tradicionālas izstrādājumu dizaina etalona izgatavošanas tehnoloģijas.

465

20. Prast prezentēt projekta materiālus tradicionālās tehnikās, kā arī mūsdienu tehnoloģijās un komentēt tos ieinteresētajai auditorijai.


22. Plānot projekta realizācijas laiku.


24. Sadarboties un strādāt grupā dizaina projekta realizācijas gaitā.

25. Rast radošus, netradicionālus risinājumus.

26. Organizēt, vadīt, kontrolēt savus izpildāmos darbus.


28. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

29. Analizēt un pilnveidot sava darba rezultātu.


31. Ievērot darba aizsardzības un higiēnas prasības.




35. Sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm materiālu dizainā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomikas pamati; 1.2. vizuālās saziņas līdzekļi; 1.3. krāsu psiholoģija; 1.4. darba tiesiskās attiecības; 1.5. autortiesības; 1.6. saskarsmes psiholoģija.

466


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas

(datortehnoloģijas); 2.2. projektu funkcionālā analīze; 2.3. vide un arhitektūras pamati; 2.4. kultūrvēstures likumsakarības; 2.5. dizaina vēsture; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.7. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.8. komercdarbības pamati; 2.9. darba aizsardzība; 2.10. vides aizsardzība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. mākslas vēsture; 3.2. ergonomika; 3.3. stilu analīze; 3.4. projektēšana; 3.5. 2D, 3D kompozīcija; 3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.7. formu maketēšana; 3.8. tektonika; 3.9. zīmēšana (konstruktīvā, tonālā); 3.10. skicēšana; 3.11. gleznošana; 3.12. lietišķā informātika; 3.13. materiālu apstrādes tehnoloģijas; 3.14. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes; 3.15. valsts valoda; 3.16. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.17. pirmā palīdzība.

3.16. Foto dizaina speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – foto dizaina speciālists.



467



2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – foto dizaina speciālists ir nodarbināts fotogrāfisku attēlu izstrādes un

izgatavošanas jomā, sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus fotogrāfiskus produktus, to daļu vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm.

Foto dizaina speciālists strādā multimediju, video, animācijas un mājaslapu internetā dizaina uzņēmumos, grupās, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, veicot vizualizēšanas un konsultēšanas funkcijas.


1. Spēja profesionāli novērtēt fotogrāfiska produkta radīšanai

nepieciešamo darbību secību un nepieciešamās tehnoloģijas.

2. Spēja noteikt sākotnēji pieejamās informācijas un resursu kvalitāti.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

4. Spēja produktīvi organizēt un racionāli izmantot darba vidi.

5. Spēja novērtēt uzdevumu un pasūtītāja prasības, novērtēt topošā produkta lietošanas īpatnības.

6. Spēja apzināt un organizēt pieejamos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem.

7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par projekta realizācijas gaitā saistošām normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.

8. Spēja ievērot profesionālo ētiku, normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja produktīvi apkopot informāciju par realizējamo projektu un veikt saskaņošanu ar projekta vadītāju.

10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus, saskaņojot tos ar projekta vadītāju.

468

11. Spēja analizēt pieejamo paraugu un analogu vērtību pazīmes,

kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja novērtēt un analizēt saturisko izejmateriālu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo darba ietilpību, sastādīt orientējošu projekta izmaksas tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.

13. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par darba izpildes un realizācijas gaitu.

14. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos un kompozicionālos priekšnoteikumus.

15. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos proporciju un ritmu pamatojumus un stilistiski piemērotākos formu, līniju, laukumu risinājumus.

16. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju un materiālu ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar klientu un veikt nepieciešamās korekcijas.

18. Spēja izgatavot topošā produkta daļu skices un prezentēt tās projekta vadītājam vai klientam.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā un sniegt komentārus atbilstoši kompetences līmenim.

20. Spēja produktīvi veikt projekta daļu autoruzraudzību, kontrolējot vizuālo vērtību saglabāšanu darba procesā, atbilstību projekta koncepcijai, izpildes termiņam.

21. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm fotogrāfij ā, radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.



24. Spēja izprast fotogrāfijas kā vizuālas informācijas likumsakarības.

469

25. Spēja sazināties valsts valodā un angļu valodā.


1. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju fotogrāfiskā produktā,

izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

2. Izprast pilnvērtīgai fotogrāfiska produkta radīšanai nepieciešamo darbību, informācijas un izejmateriālu apjomu un kvalitāti.


4. Izprast vispārējos fotogrāfijas un citas vizuālās informācijas sakārtošanas principus.

5. Izprast fotogrāfijas vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast fotogrāfiska produkta novērtēšanas metodes.

7. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un piemērot tos darba veikšanas procesā.

8. Izprast mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.

9. Izprast projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.

10. Veidot sadarbību ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem foto uzņemšanā, attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijās, režijā, digitālās krāsu korekcijas tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijā, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, reklāmas tehnoloģijās, mārketinga tehnoloģijās, psiholoģijā, socioloģijā, poligrāfij ā.

11. Piedalīties projektu analīzē, izstrādē, aprēķināšanā, saskaņošanā, vadīšanā.

12. Lietot ar nozari saistītu juridisku dokumentāciju.


14. Lietot nozares estētiskās un ētiskās normas.

470



17. Izvēlēties un pielietot projekta realizācijai piemērotus programmproduktus un līdzekļus.

18. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām, ekonomisko pamatojumu un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

19. Prast pieņemt tehniski korektus izejmateriālus un tehniski korekti sagatavot darba materiālus tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.


21. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

22. Prasme sastādīt projekta tāmi un ievērot to darba procesā.


24. Pārvaldīt angļu valodu saziņas līmenī.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. krāsu psiholoģija; 1.2. konstruktīvā un tonālā zīmēšana; 1.3. stilu analīze; 1.4. 2D, 3D kompozīcija un formu modelēšana; 1.5. gleznošana (tehnoloģijas, stilistika); 1.6. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. scenogrāfijas un režijas pamati;

471

2.2. zīmēšana (uzmetumi); 2.3. tehniskā estētika; 2.4. mākslas vēsture; 2.5. fotogrāfijas vēsture; 2.6. kultūrvides likumsakarības; 2.7. autortiesības; 2.8. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un angļu valodā; 2.10. vides aizsardzība; 2.11. darba aizsardzība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. vizuālās saziņas līdzekļi; 3.2. fotogrāfisku attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijas; 3.3. digitālā krāsu teorija; 3.4. divdimensiju kompozīcija; 3.5. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.6. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.7. reproducēšanas tehnoloģijas; 3.8. lietišķā informātika; 3.9. mūsdienu fotogrāfijas aktualitātes; 3.10. valsts valoda; 3.11. angļu valoda saziņas līmenī; 3.12. profesionālā saskarsme; 3.13. pirmā palīdzība.

3.17. Tēlniecības objektu dizaina speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – tēlniecības objektu dizaina speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – tēlniecības objektu dizaina speciālists darbojas mākslas, dizaina,

arhitektūras nozarēs, projektējot, veidojot un formējot tēlniecības izstrādājumus, dizaina paraugus, arhitektūras detaļas, modeļus, butaforijas, kā arī ar

472

maketēšanu saistītus darbus; veic mākslinieciski augstvērtīgu izpildāmā darba projektēšanu, plānošanu, organizēšanu un realizāciju konkrētā projekta ietvaros, pārzina un prot pielietot atbilstošus materiālus un tehnoloģijas; var veikt radošu darbību, piedaloties un organizējot izstādes un projektus.

Tēlniecības objektu dizaina speciālists strādā mākslas, arhitektūras un dizaina nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja izprast telpas funkcionalitāti, pielietojot dizaina filosofijas

pamatprincipus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam un pasūtītāja prasībām.

3. Spēja novērtēt projekta izpildei nepieciešamo darbību apjomu, noteikt prioritātes, ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

4. Spēja piedalīties darbības lēmumu pieņemšanas procesā un izpildīšanā atbilstoši rīcības plānam.

5. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu darba vietu un apstākļus.

6. Spēja definēt darba uzdevumu un ievērot pasūtītāja prasības, novērtējot projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo tehnoloģiju pielietojumu.

7. Spēja novērtēt projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo tehnoloģiju pielietojumu.

8. Spēja apzināt potenciālos informācijas un materiālu sagādes avotus.

9. Spēja iegūt un izmantot informāciju par konkrētā projekta izpildīšanai nepieciešamajiem reglamentējošiem un saistošiem projektēšanas standartiem, normām un ierobežojumiem.


11. Spēja pielietot un ievērot Latvijas Republikas mākslas, dizaina, arhitektūras nozaru normatīvos aktus.

473

12. Spēja apkopot informāciju par realizējamo projektu, veicot projekta saturiskās struktūras aprakstu, stilistiku un saskaņošanu ar projekta vadītāju.

13. Spēja piedalīties projekta problēmsituāciju risināšanā un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

14. Spēja telpiski domāt, analizēt mākslas formu, dizainparaugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, formālo, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

15. Spēja veidot telpiskus objektus.

16. Spēja praktiski atrisināt dažāda rakstura objektu veidošanas uzdevumus, apzināt alternatīvus formveides variantus.

17. Spēja noteikt uzdevuma tehnisko risinājumu, veikt salīdzinājumu pēc estētisko vērtību pazīmēm, novērtējot negatīvos un pozitīvos kritērijus.

18. Spēja apzināt projekta realizācijai nepieciešamos darba rīkus, instrumentus, tehnoloģiskos risinājumus.

19. Spēja novērtēt un analizēt darba uzdevuma veikšanai nepieciešamo materiālu izvēli, sastādīt orientējošu projekta izmaksas tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.

20. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientiem informāciju par darba izpildes un realizācijas gaitu.

21. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos, ergonomiskos un tehniskos priekšnoteikumus.

22. Spēja izstrādāt projekta realizācijā nepieciešamās ideju skices.

23. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos proporciju un ritmu pamatojumus un stilistiski piemērotākos formu, apjomu, līniju, laukumu risinājumus.

24. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

25. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar klientu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veikt nepieciešamās korekcijas.

474

26. Spēja modelēt, maketēt projektējamā objekta daļu, elementus vai to kopumu.

27. Spēja piedalīties projekta prezentācijā, prezentējot dizainparaugus un sniegt komentārus atbilstoši savam kompetences līmenim.

28. Spēja veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētisko vērtību prioritātes saglabāšanu tehnoloģiskajā procesā un atbilstību projekta koncepcijai.

29. Spēja analizēt projekta realizācijas gaitu un apkopot rezultātus.

30. Spēja sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm mākslas, dizaina, arhitektūras nozarē.


32. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

33. Izprast izgatavotā projekta kontekstu tirgus ekonomikā.



1. Plānot un organizēt savu darbu, atbilstoši uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus, prast izmantot un piemērot tos

projektēšanas procesā.

3. Izprast vispārējos vizuālās informācijas pamatprincipus.

4. Izprast tēlniecības objektu projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast mākslas un dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast dizaina produkta novērtēšanas metodes un tā pārveidošanas principus.

7. Prast izvēlēties alternatīvus uzdevumu risināšanas veidus.

475

8. Izprast mūsdienu vizuālas vides stilistiskās likumsakarības.






14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām tehnoloģiskām iespējām projekta realizācijai.

15. Izvēlēties un pielietot projekta realizācijai piemērotas datorprogrammas.

16. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp klienta prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

17. Pieņemt tehniski korektus izejmateriālus un tos sagatavot tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.


19. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

20. Prast sastādīt projekta tāmi.

21. Izprast pilnvērtīgai dizaina projekta izpildīšanai nepieciešamo darbību secību.

22. Realizēt mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.


24. Veidot sadarbību ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (formēšanas, frēzēšanas, lāzergriešanas, metālliešanas, vakuumpresēšanas, termoformēšanas, slīpēšanas, pulēšanas, krāsošanas jomās).

476






1.1. tehniskā estētika; 1.2. darba tiesiskās attiecības; 1.3. ekonomikas pamati; 1.4. autortiesības; 1.5. ergonomika; 1.6. vides un arhitektūras pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.2. dizaina vēsture; 2.3. mākslas vēsture; 2.4. arhitektūras vēsture; 2.5. kultūrvides likumsakarības; 2.6. dizaina objektu apstrādes tehnoloģijas; 2.7. stilu analīze; 2.8. projektu funkcionālās analīzes pamati; 2.9. materiālu tehnoloģija; 2.10. vides aizsardzība; 2.11. darba aizsardzība; 2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.13. dizaina filosofijas pamati.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. saskarsmes psiholoģija; 3.2. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi; 3.3. virtuālā formu modelēšana un maketēšana (datortehnoloģijas); 3.4. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija; 3.5. projektēšana; 3.6. skicēšana; 3.7. zīmēšana; 3.8. gleznošana; 3.9. veidošana;

477

3.10. dizaina objektu modelēšana un maketēšana; 3.11. materiālu izturība dažādās vidēs; 3.12. materiālu savietojamība; 3.13. materiālu formēšanas tehnoloģija; 3.14. materiālu liešanas tehnoloģijas; 3.15. pēcapstrādes tehnoloģijas; 3.16. lietišķā informātika; 3.17. laikmetīgās mākslas, dizaina tendences un aktualitātes; 3.18. valsts valoda; 3.19. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī; 3.20. pirmā palīdzība.

3.18. Klientu apkalpošanas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – klientu apkalpošanas speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – klientu apkalpošanas speciālists informē esošos un potenciālos klientus

par organizācijas produktiem vai pakalpojumiem (turpmāk – produkti) un organizācijas struktūru, piedalās mārketinga pasākumos, lieto specializētās datorprogrammas un elektroniskos sakaru līdzekļus klientu apkalpošanas procesa nodrošināšanā un dokumentēšanā, veic sniegto pakalpojumu finanšu operācijas, aizpilda finanšu pirmdokumentus un izstrādā dažāda veida pārvaldes dokumentus.

Klientu apkalpošanas speciālists strādā uzņēmumos.


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt klientu apkalpošanas speciālista

pienākumus.

2. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu, ievērojot normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

478

3. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus, ievērojot uzņēmuma pamatvērtības.

4. Spēja izprast uzņēmuma struktūru un darbību, orientēties uzņēmuma piedāvātajos produktu veidos un to pamatīpašībās, lai sniegtu klientiem informāciju atbilstoši pieprasījumam.


6. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju par uzņēmumu un tā produktiem.

7. Spēja ar pozitīvu attieksmi piesaistīt jaunus klientus un pārliecināt viņus par uzņēmuma stabilitāti un piedāvāto produktu kvalitāti.

8. Spēja sadarboties ar klientiem, izzināt viņu vajadzības, noteikt svarīgāko, lai izvērtētu un piedāvātu labāko risinājumu no uzņēmuma piedāvātajiem produktiem.

9. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski, pa telefonu.

10. Spēja popularizēt un pārdot uzņēmuma produktus, sniedzot profesionālu informāciju par to klāstu, izcenojumiem un apmaksas kārtību.

11. Spēja savas atbildības līmenī, izmantojot tirgus izpētes rezultātus, pastāvīgi aktualizēt informāciju par uzņēmuma produktiem.

12. Spēja pilnvērtīgi izmantot biroja lietojumprogrammas kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai.

13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt datubāzi par klientiem, to vajadzībām un pieprasījumiem.

14. Spēja izmantot biroja tehniku un elektroniskos sakaru līdzekļus precīzai uzdevumu izpildīšanai.

15. Spēja pareizi noformēt uzņēmuma pārvaldes dokumentus, ievērojot komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes principus.

16. Spēja patstāvīgi noformēt speciālos dokumentus (līgumi, reklamācijas) klientu apkalpošanas procesā, ievērojot patērētāju tiesības.

479

17. Spēja veikt pārvaldes un speciālo dokumentu apriti (kārtošanu,

uzskaiti, nodošanu arhīvā) klientu apkalpošanas procesā savas kompetences līmenī.

18. Spēja atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām noformēt, precīzi aizpildīt finanšu pirmdokumentus un nodot tos apritei, kā arī izmantot specializētās datorprogrammas.

19. Spēja patstāvīgi sagatavot, sekot un apkopot informāciju par finanšu operācijām klientu apkalpošanā.

20. Spēja patstāvīgi strādāt ar elektroniskajām kartēm un tām atbilstošu aprīkojumu, veicot norēķinu operācijas klientu apkalpošanas procesā.

21. Spēja sazināties valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā.


1. Sniegt pamatinformāciju par uzņēmuma struktūru un uzņēmuma darba

virzienu.

2. Orientēties uzņēmuma darba specifikā.

3. Ievērot uzņēmuma darbību reglamentējošos dokumentus.

4. Sniegt profesionālu informāciju par uzņēmuma produktiem.

5. Sniegt informāciju par produktu izcenojumiem un apmaksas kārtību.

6. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, partneriem un darbiniekiem.

7. Ievērot profesionālo ētiku un vispārpieņemtās pieklājības normas.

8. Reģistrēt klientus.

9. Palīdzēt klientiem izvēlēties piemērotākos pakalpojuma veidus un produktus.

10. Uzturēt lietišķus kontaktus ar klientiem.


480

12. Pārvaldīt angļu vai vācu un krievu valodu saziņas līmenī.

13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā.

14. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (piemēram, uzņēmuma mājas lapa internetā, izdrukas veidā, prezentācijās, bukletos) un piedāvāt tos klientiem.

15. Noformēt anketas un aptaujas un apstrādāt tajās iegūto informāciju.

16. Lietot specializētās datubāzes.

17. Veidot prezentācijas.

18. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.

19. Noformēt pārvaldes dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvajiem aktiem.


21. Veikt lietišķo saraksti ar klientiem.

22. Sadarboties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām.

23. Organizēt sapulču un konferenču dokumentēšanu.

24. Nodrošināt dokumentu apriti klientu apkalpošanas procesā.

25. Noformēt sniegto pakalpojumu dokumentus.

26. Veikt pakalpojumu uzskaiti.

27. Aizpildīt finanšu pirmdokumentus.

28. Aizpildīt preču pasūtīšanas un pieņemšanas dokumentus.

29. Strādāt ar specializētajām grāmatvedības datorprogrammām.

30. Pārbaudīt informāciju par pircējiem un piegādātājiem komercreģistrā.

31. Izstrādāt un kontrolēt preču piegādes grafikus.

481

32. Sniegt informāciju par produkta krājumiem, saņemšanas iespējām.

33. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar klientiem.

34. Veikt norēķinus ar elektroniskajām norēķinu kartēm.

35. Strādāt ar kases aparātu/sistēmu.



38. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.

39. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.



42. Ievērot uzņēmuma noteikto informācijas un dokumentu aprites kārtību.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. komercdarbības veidi klientu apkalpošanas nozarēs; 1.2. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību; 1.3. iepirkuma procedūras; 1.4. metodika informācijas iegūšanai.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. organizācijas sadarbības partneri un konkurenti; 2.2. produkta virzības tehnoloģiskais process; 2.3. lietvedība; 2.4. grāmatvedība; 2.5. arhīva lietu pamatprincipi; 2.6. patērētāju tiesību aizsardzība; 2.7. finanšu pirmdokumentu aprite;

482

2.8. organizācijas pārvaldes dokumenti; 2.9. norēķinu veidi un iespējas; 2.10. vides aizsardzība; 2.11. darba tiesiskās attiecības; 2.12. organizācijas psiholoģijas pamati; 2.13. personības attīstības teorija; 2.14. profesionālie termini valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. komercreģistrs; 3.2. informācijas iegūšanas veidi par produktu klāstu; 3.3. klientu pieņemšanas un apkalpošanas organizācija; 3.4. lietišķā saskarsme; 3.5. profesionālā ētika; 3.6. dialoga norises posmi; 3.7. valsts valoda; 3.8. angļu vai vācu un krievu valoda saziņas līmenī; 3.9. produktu katalogu veidi un izmantošana; 3.10. prezentāciju veidošanas un pasniegšanas principi; 3.11. datorprogrammas, to pielietošana; 3.12. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas; 3.13. specializētas datubāzes datorprogrammas; 3.14. finanšu pirmdokumentu noformēšana; 3.15. elektronisko karšu veidi; 3.16. elektronisko karšu apstrādes tehnoloģija; 3.17. sniegto produktu dokumentācija; 3.18. darba izvērtēšanas veidi; 3.19. darba aizsardzība; 3.20. ergonomikas principi.

3.19. Frizūru modelētāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – frizūru modelētājs.





483

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – frizūru modelētājs ir skaistumkopšanas nozares kvalificēts darbinieks,

kurš apkalpo klientu un piedalās individuālā vizuālā tēla veidošanā un kopšanā, modelē un veido frizūras un frizūru modes kolekcijas, lieto jaunākās tehnoloģijas, izmanto daudzveidīgus instrumentus, profesionālo matu un dekoratīvo kosmētiku, ievēro sanitāri higiēniskos noteikumus, patstāvīgi plāno un organizē savu darbu, spēj strādāt komandā.

Frizūru modelētājs strādā frizētavās un skaistumkopšanas salonos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja organizēt un sakopt darba vidi atbilstoši veicamajam procesam,

plānot tehnoloģiskā procesa darbu secību, nodrošinot klientu drošu apkalpošanu visā darba procesa laikā.

2. Spēja uzmanīgi sastādīt un lasīt frizūru veidošanas tehnoloģiskās kartes, shēmas, izprast instrukcijas un lietot iegūto informāciju darba procesā.

3. Spēja modelēt un zīmēt frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas, veikt darba procesus atbilstoši shēmām.

4. Spēja sazināties un sadarboties, veidojot pozitīvu saskarsmi, izmantot savas profesionālās zināšanas klienta individuālā tēla veidošanā.

5. Spēja radoši ieteikt klientam izveidotā koptēla transformēšanas iespējas un korekti konsultēt par izveidotā koptēla uzturēšanu un kopšanu.

6. Spēja atbilstoši novērtēt klienta matu un ādas veselības stāvokli un noteikt slimības pazīmes, atšķirt slimības veidus, pieņemt lēmumu par atbilstošu darba procesu un profesionālās matu kosmētikas lietošanu.

7. Spēja rūpīgi mazgāt, masēt galvu, izmantojot atbilstošus profesionālos matu kopšanas līdzekļus, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

8. Spēja radoši veidot daudzveidīgas frizūras dažādu garumu matiem, izvēloties un lietojot atbilstošus materiālus un darba tehnoloģijas.

9. Spēja radoši veidot dažādas ondulācijas un veidot frizūras ar ondulāciju elementiem.

484

10. Spēja modelēt, veidot un noformēt frizūru modes kolekcijas, radoši analizējot modes tendences un izmantojot daudzveidīgus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

11. Spēja precīzi griezt un filēt matus, pamatojoties uz shēmām un izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

12. Spēja skūt galvu, skūt un griezt bārdu un ūsas, veidojot dažādas formas atbilstoši klienta sejas morfoloģiskajām īpatnībām un lietojot atbilstošas tehnoloģijas un profesionālo ādas kopšanas kosmētiku.

13. Spēja precīzi sagatavot un veikt matu ķīmiskās apstrādes procesu, ievērojot instrukcijas un lietojot atbilstošas tehnoloģijas.

14. Spēja rūpīgi izgatavot dažādas sarežģītības izstrādājumus un rotājumus no grieztajiem matiem un to aizvietotājiem, kopt tos un radoši lietot darba procesā.

15. Spēja precīzi un sistemātiski veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.

16. Spēja ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības prasības darba vidē, ja nepieciešams, atbilstoši reaģēt, spēja sniegt pirmo palīdzību, izvēlēties un lietot drošus darba paņēmienus.

17. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties darba instrumentus, piederumus un aparatūru, darba apģērbu un individuālās aizsardzības līdzekļus.

18. Spēja precīzi izvēlēties un saskaņā ar instrukcijām lietot dezinfekcijas līdzekļus atbilstoši sanitāri higiēniskajām prasībām.

19. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties profesionālo matu kosmētiku un precīzi ievērot tās lietošanas instrukcijas.

20. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus pieprasījumam, regulāri un patstāvīgi iepazīstoties ar jaunākajiem materiāliem, instrumentiem, tehnoloģijām un darba paņēmieniem.

22. Spēja praktiski piemērot normatīvo aktu prasības, kas reglamentē nozares procesus, komercdarbības organizēšanu, drošus darba paņēmienus un saudzīgu attieksmi pret dabu.

485




1. Noteikt matu un ādas tipu, struktūru un veselības stāvokli, kā arī atpazīt matu un ādas bojājumus un slimības.

2. Pārbaudīt galvas ādas alerģisko reakciju pirms ķīmiskiem procesiem.

3. Izvēlēties, sagatavot un lietot dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot to lietošanas instrukcijas.

4. Izvēlēties, tīrīt, dezinficēt, sterilizēt un lietot instrumentus, piederumus un aparatūru darba procesā.

5. Izvēlēties atbilstošu profesionālo matu kosmētiku, ievērot tās lietošanas un glabāšanas noteikumus.

6. Modelēt un veidot daudzveidīgas frizūras un frizūru elementus, izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

7. Aprēķināt un dozēt nepieciešamo matu kosmētikas daudzumu, aprēķināt izcenojumu.

8. Sagatavot klientu apkalpošanai un veikt noslēguma darbus.

9. Mazgāt galvu un masēt galvas ādu, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

10. Tīt matus uz ruļļiem atbilstoši shēmām.

11. Sakārtot matus frizūrā pēc ruļļu izņemšanas.

12. Analizēt modes tendences, zīmēt frizūras un frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas.

13. Lietot dažādus matu uzkasīšanas paņēmienus.

14. Gofrēt un taisnot matus.

15. Griezt un filēt matus.

486

16. Izvēlēties un sagatavot krāsu, izmantojot krāsu paleti.

17. Veidot ondulācijas.

18. Veikt matu ķīmisko apstrādi – pigmentēt, krāsot, balināt, noņemt mākslīgo krāsu.

19. Izvēlēties un lietot ilgviļņu likšanas un matu ķīmiskās taisnošanas ķīmisko sastāvu.

20. Veikt matus reģenerējošus procesus.

21. Griezt bārdu un ūsas, skūt galvu, bārdu un ūsas.

22. Tresēt matus, izgatavot šinjonus, bizes un šķipsnas.

23. Izgatavot dekoratīvus elementus un izstrādājumus no dabiskiem un mākslīgiem matiem, kopt tos.

24. Pieaudzēt, piepīt un piešūt matus.

25. Modelēt un veidot frizūru modes kolekcijas.

26. Koriģēt seju ar dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.

28. Ievērot patērētāju tiesības.


30. Organizēt darba vidi, veikt epidemioloģiskās drošības pasākumus.



33. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.


35. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju darba procesu nodrošināšanai.

36. Elastīgi risināt problēmsituācijas.

487







1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par komercdarbības pamatiem.


2.1. frizūru un tērpu attīstības vēsture; 2.2. krāsu un stilu mācība; 2.3. uzņēmuma darba organizācija; 2.4. lietvedības pamati; 2.5. grāmatvedības pamati; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.7. darba tiesiskās attiecības; 2.8. darba aizsardzība; 2.9. ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi; 2.10. nelaimes gadījumu klasifikācija, to cēloņi; 2.11. arodslimības, to cēloņi; 2.12. patērētāju tiesības; 2.13. vides aizsardzība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. vizuālā tēla veidošanas paņēmieni; 3.2. tēla veidošanas pamatojums; 3.3. friziera darbu tehnoloģiskie procesi; 3.4. tehnoloģiskā procesa darbu secības plānošana; 3.5. tehnoloģiskās shēmas; 3.6. frizūru modelēšana; 3.7. frizūru dizains un kompozīcija; 3.8. friziera darba instrumenti, aparatūra un piederumi; 3.9. profesionālās matu kosmētikas veidi; 3.10. profesionālās matu kosmētikas īpašības un lietošana; 3.11. profesionālie ādas kopšanas līdzekļi;

488

3.12. cilvēka mata un ādas anatomija un funkcijas; 3.13. ādas, matu un nagu slimības, to profilakse; 3.14. epidemioloģiskās drošības pasākumi; 3.15. dezinfekcijas līdzekļi, to lietošana; 3.16. galvas mazgāšanas un masāžas procesi; 3.17. matu uztīšana uz ruļļiem; 3.18. matu veidošana; 3.19. matu griešana; 3.20. matu griezumu shēmu kombinēšana; 3.21. matu ķīmiskās apstrādes procesi; 3.22. bārdas un ūsu apstrāde; 3.23. dekoratīvo matu izstrādājumu izgatavošana, kopšana un lietošana; 3.24. matu pieaudzēšana, piepīšana un piešūšana; 3.25. cilvēka ķermeņa uzbūve, proporcijas; 3.26. cilvēka sejas morfoloģiskās īpatnības; 3.27. cilvēka ķermeņa, galvas un sejas zīmēšana; 3.28. dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un instrumenti; 3.29. meikapu veidi; 3.30. dekoratīvās kosmētikas lietošana; 3.31. sejas korekcijas paņēmieni; 3.32. pirmā palīdzība; 3.33. informācijas tehnoloģiju izmantošana; 3.34. informācijas atlase un izvērtēšana; 3.35. rīcība ugunsgrēka gadījumā; 3.36. darba vides organizēšana; 3.37. datora lietošana, biroja lietotnes; 3.38. uz klientu orientēta saskarsme; 3.39. valsts valoda; 3.40. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.20. Ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ēdināšanas pakalpojumu speciālists.






489

– ēdināšanas pakalpojumu speciālists vada ēdināšanas uzņēmuma ražošanas un apkalpošanas procesus; organizē uzskaiti un atskaiti; plāno un organizē darba uzdevumu izpildi; sazinās ar viesiem; pieņem pasūtījumus; organizē pasūtījuma izpildi; sastāda ēdienkarti un veic kalkulāciju; sadala darba uzdevumus un kontrolē to izpildi.

Ēdināšanas pakalpojumu speciālists strādā viesmīlības nozares uzņēmumos, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.


1. Spēja vadīt ražošanas un apkalpošanas procesus.

2. Spēja darboties komandā, sazināties ar klientiem un sadarbības

partneriem, ievērojot darba ētikas un saskarsmes pamatprincipus.

3. Spēja darboties paaugstināta stresa situācijās un risināt konflikta situācijas atbilstoši kompetencei.

4. Spēja izprast un ievērot vides un darba aizsardzības noteikumus un kontrolēt to izpildi.

5. Spēja izprast un organizēt darba drošības noteikumu ievērošanu un kontrolēt to izpildi.

6. Spēja izprast un ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un kontrolēt to izpildi.

7. Spēja izprast un ievērot higiēnas prasības un sanitārijas noteikumus, koordinēt un kontrolēt to izpildi.

8. Spēja plānot un kontrolēt ražošanas procesu, elastīgi risinot problēmas, nodrošinot atbilstīgu kvalitāti.

9. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus nekaitīga galaprodukta izgatavošanai, ievērojot atbilstīgu tehnoloģisko procesu.

10. Spēja plānot un noteikt darba procesam nepieciešamo resursu apjomu.

11. Spēja pieņemt un novērtēt darba procesam nepieciešamo resursu kvalitāti.

12. Spēja izprast, ievērot un kontrolēt racionālu (izejvielu) produktu uzglabāšanas, apstrādes un realizācijas procesu norisi.

490

13. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt viesu (klientu) apkalpošanu

atbilstīgi uzņēmuma piedāvājumam.

14. Spēja sagatavot, lietot un analizēt ēdināšanas uzņēmuma tehnoloģisko dokumentāciju, uzskaites un atskaites dokumentus.

15. Spēja strādāt ar datorizēto uzņēmuma vadības sistēmu.

16. Spēja veikt ražošanas procesa uzskaiti un atskaites procesu.

17. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

18. Spēja analizēt uzņēmuma darba rezultātus un izstrādāt ieteikumus turpmākās darbības pilnveidošanas pasākumiem.

19. Spēja argumentēt un pamatot savu viedokli problēmsituācijās.


21. Spēja sekot jauninājumiem nozarē.

22. Spēja motivēt kolēģus.

23. Spēja organizēt savu un kolēģu kvalifikācijas pilnveidošanu.

24. Spēja izvērtēt savu un kolēģu profesionālo pieredzi un kvalifikāciju.


1. Racionāli organizēt darba procesu ēdināšanas uzņēmumā.

2. Ievērot darba drošības, aizsardzības un higiēnas normas.

3. Organizēt viesu apkalpošanas procesu atbilstīgi vispārpieņemtajām

normām un uzņēmuma specifikai.

4. Orientēties darba procesam nepieciešamo resursu nodrošinājuma iespējās.

5. Plānot izejvielu, materiālu un darbaspēka resursu kvalitāti un apjomu.

491

6. Izvēlēties tehnoloģisko aprīkojumu un inventāru atbilstīgi uzņēmuma specifikai un vajadzībām.

7. Pasūtīt atbilstīgas kvalitātes izejvielas un organizēt to piegādes procesu.

8. Pieņemt izejvielas un materiālus un novērtēt to kvalitāti organoleptiski.

9. Lasīt un izprast izejvielu un materiālu marķējumu.

10. Ievērot pusfabrikātu, gatavās produkcijas un dzērienu uzglabāšanas un realizācijas nosacījumus.

11. Sagatavot tirdzniecības telpas, inventāru un traukus darbam.

12. Izstrādāt ēdienu un dzērienu karti atbilstīgi pasākuma veidam.

13. Pieņemt un noformēt pasūtījumu.

14. Veikt uzskaites un atskaites operācijas, tai skaitā kases ieņēmumu atskaites.

15. Strādāt ar visu veidu dokumentāciju ēdināšanas uzņēmumos.

16. Veikt ēdienu un dzērienu kalkulācijas un pašizmaksas aprēķinus.

17. Izvēlēties atbilstīgas kvalitātes izejvielas un tehnoloģiskos paņēmienus ēdienkartē iekļauto ēdienu pagatavošanai.

18. Izvērtēt tehnoloģiskā aprīkojuma piemērotību konkrētā darba veikšanai.

19. Pagatavot ēdienus atbilstīgi tehnoloģijai, lai saglabātu to uzturvērtību.

20. Veikt gatavās produkcijas novērtēšanu organoleptiski.

21. Sagatavot ēdienus pasniegšanai.

22. Pagatavot un sadalīt porcijās ēdienus klienta klātbūtnē.

23. Veikt kontroli par savu padoto darbu un atbildību.

24. Instruēt darbiniekus un kontrolēt darba drošības tehnikas ievērošanu.

25. Izprast, ievērot un kontrolēt sanitāro noteikumu izpildi.

492

26. Izvērtēt tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu pielietošanas

nepieciešamību.

27. Nodrošināt un kontrolēt mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu atbilstošu sagatavošanu un pielietojumu.

28. Ievērot un izpildīt vides aizsardzības prasības.

29. Sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību.

30. Apkopot un izvērtēt uzņēmuma ražošanas rādītājus.

31. Izstrādāt priekšlikumus piedāvājuma pilnveidošanai.

32. Prast pieņemt patstāvīgus lēmumus.

33. Argumentēt (pamatot) savu lēmumu.



36. Izvērtēt savas zināšanas un prasmes.

37. Rast optimālos situācijas risinājumus paaugstināta stresa situācijās.



40. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās (franču un angļu valodā).



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzība; 1.3. vides aizsardzība; 1.4. uzņēmuma darba plānošanas pamatprincipi; 1.5. saskarsmes pamati;

493

1.6. ekonomikas pamati.


2.1. riska analīzes kritisko kontroles punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem; 2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.4. pirmās palīdzības sniegšana; 2.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamati; 2.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 2.7. iekārtu ekspluatācijas un elektrodrošības noteikumi; 2.8. izejvielu un produktu ķīmiskais sastāvs un uzglabāšanas

pamatprincipi; 2.9. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.10. ēdienkartes un dzērienu kartes, to veidi un sastādīšanas

pamatprincipi; 2.11. viesu apkalpošanas un saskarsmes principi; 2.12. dažādu pasākumu galda klājumu pamatprincipi un veidi; 2.13. dažādu tautu ēšanas kultūra, tradīcijas, īpatnības; 2.14. ēdienu un dzērienu cenu kalkulācija; 2.15. tirgvedības un pārdošanas veicināšanas pamatprincipi; 2.16. ēdināšanas uzņēmumu veidi un struktūra; 2.17. psiholoģijas un saskarsmes pamatprincipi; 2.18. profesionālie termini valsts valodā, franču un angļu valodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba organizācija ēdināšanas uzņēmumos; 3.2. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.3. higiēnas un vides aizsardzības prasības pārtikas apritē; 3.4. darba aizsardzība ēdināšanas uzņēmumos; 3.5. ugunsdrošība un elektrodrošība ēdināšanas uzņēmumos; 3.6. virtuves, restorānu un bāru tehnoloģisko iekārtu darbības

pamatprincipi; 3.7. viesmīlības pamati; 3.8. vīnzinības pamati; 3.9. ēdināšanas uzņēmumu tirdzniecības un ražošanas telpu sagatavošana

darbam; 3.10. trauku un galda piederumu sagatavošana darbam un pielietojums; 3.11. galda veļa, tās veidi, kopšana, uzglabāšana, sagatavošana darbam; 3.12. galda klājumu veidi; 3.13. pasūtījumu pieņemšana, noformēšana; 3.14. viesu sagaidīšanas un apkalpošanas noteikumi;

494

3.15. ēdienu un konditorejas izstrādājumu raksturojums; 3.16. uzturmācības pamati (produktu raksturojums un nozīme uzturā); 3.17. ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi un kārtība; 3.18. norēķinu veidi ar viesi; 3.19. saskarsmes psiholoģijas pamati, konfliktu risināšanas iespējas

(metodes); 3.20. valsts valoda; 3.21. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.22. ēdienu un konditorejas izstrādājumu gatavošanas tehnoloģijas

zināšanas; 3.23. tehnoloģiskās dokumentācijas izstrāde un pielietošana; 3.24. ēdienu un dzērienu kartes sastādīšanas un izstrādāšanas

pamatnoteikumi; 3.25. uzskaites un atskaites dokumentācijas sagatavošana un ražošanas

rādītāju datu analīze; 3.26. darbs ar datorizēto uzņēmumu uzskaites sistēmu; 3.27. darba procesa kontrolēšana.

3.21. Sociālā audzinātāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sociālais audzinātājs.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – sociālais audzinātājs nodrošina bērnam bārenim, bez vecāku gādības

palikušam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu sociālo audzināšanu, izglītību un aprūpi ģimenes apstākļiem pietuvinātā vidē; veido ilglaicīgas attiecības ar audzināmo bērnu un viņa bioloģisko ģimeni, rūpējas par bērnu un viņa vajadzību apmierināšanu, atbalsta bērnu rehabilitācijas un ārstēšanās laikā, veido higiēnas un kulturālas uzvedības iemaņas, mājsaimniecības prasmes; vada bērna individuālo attīstību, pamatojoties uz individuālās attīstības plānošanu un īstenojot plānā izvirzītos uzdevumus; sadarbojoties ar izglītības iestādi, sniedz pedagoģisku atbalstu bērnam mācību priekšmetu apguvē; plāno un nodrošina bērna spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, nodarbinātības pasākumus;

495

seko pusaudžu un jauniešu profesijas izvēles un ieguves procesam, līdz bērns kļūst patstāvīgs (viņam ir profesija, stabili ienākumi un sava dzīvesvieta).

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi", par sociālo audzinātāju var būt rīcībspējīga persona, kura sasniegusi 25 gadu vecumu.

Sociālais audzinātājs strādā bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs.


1. Spēja novērtēt bērna veselības stāvokli un noteikt bērna slimības

pazīmes, pieņemt lēmumu un organizēt atbilstošu turpmāko rīcību, spēja profesionāli organizēt un vadīt bērna atveseļošanos un atkarību profilaksi.

2. Spēja adekvāti rīkoties krīzes situācijās un sniegt pirmo palīdzību.

3. Spēja vadīt bērna socializācijas procesu un pakāpenisku integrāciju sabiedrībā, palīdzot apgūt sabiedrības normas un prasības, kā arī spēja veicināt bērna identitātes un pašapziņas veidošanos un spēja bērnam iemācīt un izprast saskarsmes prasmju nozīmi savstarpējās attiecībās.

4. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un mājīgu vidi, kurā bērns var īstenot savu potenciālu un, ja nepieciešams, arī atveseļoties.

5. Spēja nodrošināt bērna aprūpi un veselīgu uzturu un spēja izvēlēties pārtikas produktus, veikt to pirmapstrādi un sagatavot pārtikas produktus uzglabāšanai atbilstoši to veidam, izmantojot virtuves instrumentus, iekārtas un traukus.

6. Spēja organizēt bērna ikdienu, attīstīt intelektu un radošās spējas nodarbībās, mācībās, darbā un atpūtā.

7. Spēja veidot bērna izpratni par mājīgu vidi, izglītot bērnu par nepieciešamību sakopt istabu, māju un apkārtni, spēja veidot bērna priekšstatus par drošiem un veselībai nekaitīgiem apstākļiem mājās, veicināt zināšanu apguvi par drošības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasībām mājās.

8. Spēja veidot bērna izpratni un prasmi ievērot ceļu satiksmes drošības prasības.

9. Spēja atbilstoši bērna vecumam veidot izpratni par dzimumu jautājumiem un sekot bērna dzimumaudzināšanai.

496

10. Spēja atbilstoši bērna spējām un interesēm vadīt darbaudzināšanas un

bērna profesionālās orientācijas procesu.

11. Spēja virzīt bērnu personīgās higiēnas iemaņu apguvei un sekot tai, kā arī spēja izraisīt bērna interesi par ikdienas dzīves parādībām, attīstot bērna priekšstatus par dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm.

12. Spēja uzturēt pozitīvas emocionālas attiecības ar bērnu, sekot, lai audzināmo grupā valdītu labas attiecības.

13. Spēja apkopot informāciju, lai izveidotu bērna individuālās attīstības plānu, ievērojot bērna vecumposma īpatnības un vajadzības, vadīt bērna individuālās attīstības plāna īstenošanu.

14. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem īpašu prasmju un iemaņu veidošanā bērnam ar īpašām vajadzībām, ievērojot bērna individuālās attīstības plāna īstenošanu.

15. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem bērna sociālajā audzināšanā.

16. Spēja profesionāli sadarboties ar bērna bioloģiskajiem vecākiem, kā arī institūciju pārstāvjiem bāriņtiesās, izglītības un ārstniecības iestādēs.

17. Spēja praktiski izmantot normatīvos dokumentus (piemēram, likumus, noteikumus, rokasgrāmatas) bērna sociālās audzināšanas procesā.

18. Spēja ekonomiski vadīt audzināmās bērnu grupas mājsaimniecību, spēja sagatavot audzināmās bērnu grupas budžeta izdevumu dokumentus, kā arī organizēt to apriti, spēja vadīt audzināmās bērnu grupas budžetu, sniegt pārskatus par izdevumiem un uzņemties atbildību par finanšu dokumentiem.

19. Spēja sazināties un ievērot saskarsmes pamatprincipus, būt diskrētam, tolerantam un ar savu paraugu attīstīt šo principu lietošanu, spēja ievērot kulturālas uzvedības un pieklājības normas.

20. Spēja ievērot darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus darba vidē.

21. Spēja izvēlēties videi draudzīgu saimniekošanas veidu.



497



2. Izprast komandas darba stilu.

3. Sniegt argumentētu mutisku un rakstisku informāciju.

4. Profesionāli risināt radušās problēmsituācijas.

5. Pārvaldīt runas un uzvedības kultūru.

6. Organizēt bērnu grupas darbību.

7. Organizēt bērna dienas režīmu.

8. Organizēt bērna ēdināšanu.

9. Organizēt bērna radošo darbību.

10. Organizēt bērna attīstību veicinošus pasākumus.

11. Veidot bērnā empātiju un toleranci.

12. Ievērot darba drošības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības noteikumus.

13. Ievērot darba un personīgās higiēnas noteikumus.

14. Izprast bērna vecumposmu īpatnības, celt bērna pašapziņu.

15. Pārzināt dažādas audzināšanas un mācīšanas metodes.

16. Izprast vides ietekmi uz bērna personības veidošanos.

17. Veidot savstarpējas uzticēšanās un cieņas pilnas attiecības ar jebkuru bērnu.

18. Sadarboties ar sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, izglītības iestādēm.

19. Veicināt bērna saskarsmi ar bioloģiskajiem vecākiem.

20. Sadarboties ar bioloģiskajiem vecākiem.

498

21. Spēt apvienot grupā bērnus ar dažādu iepriekšējo pieredzi un

paradumiem.

22. Veicināt bērna radošās darbības izpausmes un iztēli.

23. Rotaļāties ar bērnu.

24. Veicināt bērna saskarsmi ar vienaudžiem.

25. Veidot bērna izpratni par dzimumaudzināšanu.

26. Organizēt bērna atveseļošanos, atkarību profilaksi.

27. Veidot bērna izpratni par profesionālo orientāciju.

28. Labiekārtot mājas apkārtni, uzkopt telpas.

29. Pasniegt un noformēt ēdienus atbilstoši bērna vecumam un veselības īpatnībām.

30. Mācīt sadzīves iemaņas.

31. Ievērot pārtikas produktu realizācijas un uzglabāšanas noteikumus.

32. Plānot ģimenes budžetu.






nepieciešamas zināšanas veselības aprūpē.


2.1. matemātika; 2.2. lietišķā informātika; 2.3. bioloģija;

499

2.4. komercdarbības pamati; 2.5. vēsture; 2.6. politika un tiesības; 2.7. sociālās drošības sistēma Latvijā; 2.8. ētika, reliģijas mācība; 2.9. dzīvnieki bērna dzīvē; 2.10. lietišķā etiķete; 2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. valsts valoda; 3.2. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.3. pedagoģijas pamati (vispārīgā pedagoģija, ģimenes pedagoģija,

pirmsskolas pedagoģija, dziednieciskā pedagoģija); 3.4. mācību un audzināšanas procesa organizēšana; 3.5. psiholoģijas pamati (vispārīgā psiholoģija, personības psiholoģija,

saskarsmes psiholoģija, sociālā psiholoģija, grupu psiholoģija); 3.6. dažādu faktoru (piemēram, sociālo, ģenētisko, bioķīmisko)

mijiedarbība un ietekme uz indivīdu; 3.7. cilvēka uzbūve un fiziskās un garīgās attīstības un uzvedības

priekšnoteikumi; 3.8. cilvēka iekšējās (psiholoģiskās, fizioloģiskās, garīgās) un ārējās

(fiziskās, sociālās un psihiskās) vides mijiedarbība; 3.9. dzimumaudzināšana; 3.10. sociālā audzinātāja profesionālās darbības standarts; 3.11. sociālā audzinātāja darba plānošana un organizēšana; 3.12. mājsaimniecība, prečzinība (pārtikas, nepārtikas preces); 3.13. ģimenes budžeta plānošana, uzskaite un pārskatu sniegšana; 3.14. cilvēktiesības, bērnu tiesības; 3.15. darba un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības; 3.16. pirmā palīdzība; 3.17. bērnu uztura mācība (uzturlīdzekļi, racionāls un ārstniecisks uzturs,

dietoloģija, uztura sanitārija); 3.18. bērnu ēdināšanas organizēšana; 3.19. mājturības pamati; 3.20. sanitārija un higiēna; 3.21. sadzīves tehnikas lietošanas pamati; 3.22. bērnu radošās darbības organizēšana; 3.23. bērnu kustību nodarbību organizēšana; 3.24. svētku svinēšanas tradīcijas; 3.25. bērnu literatūra; 3.26. mūzikas pamati; 3.27. ritmikas pamati;

500

3.28. rokdarbu pamati; 3.29. dabas materiālu izmantošana; 3.30. telpu vides un apkārtnes labiekārtošana; 3.31. darba tiesiskās attiecības; 3.32. darba aizsardzība; 3.33. vides aizsardzība.

3.22. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēja glābēja profesijas

standarts


1. Profesijas nosaukums – Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs dzēš

ugunsgrēkus, veic neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskām avārijām, sprādzieniem un radiācijas avārijām, kā arī veic glābšanas darbus augstumā, nogruvumos, uz ūdens un ledus un citus glābšanas darbus.

Ugunsdzēsējs glābējs strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.


1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienesta darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja pārbaudīt un novērtēt ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas, aprīkojuma, ekipējuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

3. Spēja strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, izmantot aprīkojumu un ekipējumu notikuma vietā.

501

4. Spēja brīdināt cilvēkus par iespējamo apdraudējumu un, ja nepieciešams, glābt cilvēkus, sniegt pirmo palīdzību, evakuēt no riska zonas dzīvniekus un materiālās vērtības.

5. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

6. Spēja precīzi izpildīt komandiera rīkojumus, kā arī savus un kopējos uzdevumus.

7. Spēja adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un patstāvīgi pieņemt lēmumus.

8. Spēja strādāt elpošanai nepiemērotā vidē, izvēloties atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus un ugunsdzēsības un glābšanas tehniskos līdzekļus.

9. Spēja dzēst ugunsgrēkus, izvēloties un lietojot atbilstošu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, atbilstošas ugunsgrēka dzēšanai paredzētās ugunsdzēšanas vielas un to ņemšanas vietas.

10. Spēja likvidēt bīstamo vielu avārijas, izvēloties un lietojot atbilstošas absorbējošas un neitralizējošas vielas.

11. Spēja veikt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem.

12. Spēja veikt avāriju seku likvidēšanu pēc sprādzieniem un nogruvumiem.

13. Spēja veikt glābšanas darbus uz ūdens un ledus.

14. Spēja veikt glābšanas darbus pēc dabas katastrofām.

15. Spēja pārbaudīt notikuma seku likvidēšanā izmantoto aprīkojumu un novietot aprīkojumu noteiktā vietā ugunsdzēsības un glābšanas automobiļos, motociklos un speciālajā tehnikā.

16. Spēja uzturēt savstarpējos sakarus notikuma vietā, kā arī sakarus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienībām un citām notikuma seku likvidēšanā iesaistītajām institūcijām.

17. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nodarot iespējami mazāku kaitējumu videi.

502




1. Glābt cilvēkus, izvest dzīvniekus un sargāt īpašumu ugunsgrēkos, avārijās un citos negadījumos.

2. Sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.

3. Brīdināt cilvēkus par dzīvības draudiem.


5. Veikt glābšanas darbus.

6. Dzēst ugunsgrēkus.

7. Pieņemt patstāvīgus lēmumus dzīvībai bīstamā situācijā.

8. Izmantot ugunsdzēšanas, absorbējošas un neitralizējošas vielas negadījumu seku likvidēšanā.

9. Uzlauzt, nojaukt būvkonstrukcijas.

10. Strādāt dzīvībai un veselībai bīstamā vidē (elpošanai nepiemērotā vidē, bīstamo un bioloģiski aktīvo vielu, jonizējošā starojuma avotu iedarbībā, darbs augstumā, ūdenī un uz ledus).

11. Veikt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus.

12. Izmantot ugunsdzēsības un glābšanas automobiļu un tehniskā aprīkojuma taktiskās iespējas, dzēšot ugunsgrēkus, veicot avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskajām avārijām, sprādzieniem un radiācijas avārijām, kā arī veicot glābšanas darbus augstumā, ūdenī un uz ledus.

13. Veicot glābšanas darbus ugunsgrēkos, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

14. Strādāt ar sakaru līdzekļiem un uzturēt nepārtrauktus sakarus ar notikuma vietā iesaistītajiem dienestiem.

503

15. Lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.

16. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehnisko aprīkojumu.

17. Pildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

18. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem, motocikliem un speciālo tehniku.

19. Uzturēt ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu tehniskā kārtībā.

20. Pārbaudīt ugunsdzēsības ārējās ūdensapgādes sistēmu.


22. Pilnveidot prasmes un zināšanas.

23. Uzturēt atbilstošu fiziskās sagatavotības līmeni.



26. Atbilstoši iespējām saglabāt pierādījumus notikuma iemesla izpētei.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošie

normatīvie akti; 1.2. ugunsgrēks un tā attīstība.


zināšanas izpratnes līmenī:

504

2.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību dienesta organizācija;

2.2. apakšvienības taktiskās iespējas; 2.3. ugunsgrēku dzēšanas taktika; 2.4. dzīvnieku glābšana; 2.5. bioloģiskie ieroči, radiācija, dabas katastrofas; 2.6. ugunsdzēsības pamatautomobiļi, ugunsdzēsības speciālie automobiļi; 2.7. profesionālā psiholoģija; 2.8. ugunsdrošības profilakse; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba aizsardzības prasības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienestā; 3.2. ugunsgrēku dzēšana dažādos objektos; 3.3. glābšanas darbi ceļu satiksmes negadījumos; 3.4. ķīmisko avāriju seku likvidēšana; 3.5. glābšanas darbi uz ūdens un ledus; 3.6. elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi; 3.7. sakaru organizācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā; 3.8. izvēršanās notikuma vietā, kompleksie vingrinājumi; 3.9. fiziskā sagatavotība; 3.10. ierindas mācība; 3.11. pirmā palīdzība; 3.12. valsts valoda; 3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.14. profesionālā saziņa; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba tiesiskās attiecības.

3.23. Dārznieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – dārznieks.





505

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – dārznieks nosaka audzēšanai paredzētās produkcijas daudzumu un

šķirnes, iegādājas sēklas, stādus, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus, audzē dārzkopības produkciju, nodarbojas ar saražotās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju.

Dārznieks strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja sagatavot darba uzdevumus, plānot un organizēt savu darbu.

2. Spēja izvēlēties audzējamās kultūras un šķirnes atbilstoši

specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.

3. Spēja sastādīt augu seku, pamatojoties uz saimniecībā audzējamām augu kultūrām un augsnes agroķīmisko vērtējumu.

4. Spēja sēt un (vai) stādīt kultūraugus, pareizi sagatavojot augsni siltumnīcā un (vai) atklātā laukā.

5. Spēja kopt un veidot augļaugu stādījumus atbilstoši attiecīgās augļaugu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus, izvēlēties un veidot piemērotāko vainaga formu.

6. Spēja kopt dārzeņu kultūru stādījumus atbilstoši attiecīgās dārzeņu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus.

7. Spēja kopt apstādījumu augus atbilstoši attiecīgās apstādījumu augu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus.

8. Spēja noteikt kultūraugu gatavības pakāpi, novākt ražu, izvēloties pareizu tehnoloģiju un novākšanas laiku.

9. Spēja veikt ražas pirmapstrādi un uzglabāt ražu.

10. Spēja sagatavot telpu ražas uzglabāšanai un nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.

11. Spēja izvēlēties un veikt kultūraugu pavairošanu, aprēķināt nepieciešamo stādu daudzumu, izvēlēties piemērotāko tehnoloģiju un kopšanu.

506

12. Spēja atpazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības

pakāpēs.

13. Spēja izvēlēties lauksaimniecības mašīnas un (vai) mazgabarīta tehniku atbilstoši augu kultūras tehnoloģiskajām prasībām.

14. Spēja izvērtēt produktu pieprasījumu tirgū un nodrošināt realizējamās produkcijas sortimentu, daudzumu, kvalitāti.

15. Spēja veikt saimniecības datu uzskaiti, noformējot dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un dārzniecības jomā.

16. Spēja lietot bioloģiskās un integrētās augu audzēšanas metodes, nekaitējot videi.

17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērot darba aizsardzības prasības.



1. Noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes skābumu (pH).

2. Noņemt augsnes vidējo paraugu.

3. Lietot augšņu kartogrammas.

4. Izmērīt un aprēķināt lauka platības.

5. Orientēties klimatiskajai zonai piemērotajā augu sortimentā.

6. Pazīt augus, to sēklas, dēstus, pavairošanas paņēmienus.

7. Sastādīt optimālu augu seku konkrētai augu kultūrai.

8. Izvēlēties augsnes apstrādes tehnoloģiju atbilstoši augsnes īpašībām.

9. Veikt augsnes pamatapstrādi.

10. Novērtēt augsnes apstrādes kvalitāti.

507

11. Veikt nezāļu profilaktisko ierobežošanu.

12. Sagatavot sēklu un (vai) stādāmo materiālu sējai un (vai) stādīšanai.

13. Pazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības pakāpēs.

14. Regulēt sējmašīnu atbilstošās augu kultūras sējai.

15. Sēt un (vai) stādīt.

16. Veikt kultūraugu papildmēslošanu.

17. Veikt nezāļu mehānisko un ķīmisko apkarošanu.

18. Veidot augļu koku vainagus atbilstoši audzējamai augļu koku kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam.

19. Kopt un veidot ogu krūmus.

20. Kopt ilggadīgos stādījumus.

21. Kopt dārzeņu kultūru stādījumus.

22. Izvērtēt apputeksnēšanas nepieciešamību atklātā laukā un siltumnīcās.

23. Izmantot augu mēslošanas līdzekļus.

24. Izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

25. Kopt dekoratīvo apstādījumu augus atbilstoši audzēšanas prasībām.

26. Kopt viengadīgās un daudzgadīgās puķes atbilstoši audzēšanas prasībām.

27. Noteikt kultūraugu gatavības pakāpi.

28. Novākt ražu.

29. Sagatavot novākto produkciju uzglabāšanai.

30. Sagatavot telpas ražas uzglabāšanai.

31. Veikt ražas glabāšanas kontroli, nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.

508

32. Noformēt produktu tirgum.

33. Aprēķināt kultūraugu stādu daudzumu konkrētai platībai.

34. Izvēlēties piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu audzēšanā.

35. Kopt stādus/dēstus.

36. Pasūtīt darbam nepieciešamās mašīnas, mehānismus un darbarīkus.

37. Izvēlēties lauksaimniecības mašīnas atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

38. Aprēķināt nepieciešamo kultūraugu šķirņu sēklu/dēstu daudzumu.

39. Lietot bioloģiskās un integrētās audzēšanas metodes.




43. Kontrolēt procesus augos un augsnē.

44. Ievērot produktu reglamentējošos standartus.

45. Sastādīt tehnoloģiskās kartes produkta ražošanai.

46. Novērtēt izejmateriālu kvalitāti.

47. Orientēties tirgus piedāvājumā un pieprasījumā.

48. Veikt darba un resursu uzskaiti.

49. Sagatavot un sniegt informāciju, reklamēt produkciju.



52. Veidot lietišķas attiecības kolektīvā.

53. Informēt klientus.

509

54. Ievērot ētikas normas.



1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par dārzkopības produkcijas pārstrādes pamatiem.


2.1. stādāmā materiāla audzēšana; 2.2. augu morfoloģija un fizioloģija; 2.3. augkopības kultūru ieviešana augu sekai; 2.4. bioloģiskā lauksaimniecība, ekoloģiskās produkcijas audzēšana; 2.5. darbu organizācija un plānošana; 2.6. mašīnas un mehānismi, to lietošana; 2.7. augu aizsardzības līdzekļi, to lietošanas īpatnības; 2.8. saimniecības datu uzskaite, grāmatvedības dokumentācija,

komercdarbības pamati; 2.9. tirgzinības pamati; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.11. darba aizsardzība; 2.12. vides aizsardzība un videi nekaitīgi darba paņēmieni; 2.13. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. dārzkopībā lietojamo augu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā,

puķkopībā; 3.2. dārzkopībā lietojamo šķirņu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā,

puķkopībā; 3.3. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika atklātā laukā un

siltumnīcās; 3.4. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika mazdārziņā un lielražošanā; 3.5. dārzeņu, augļaugu, ogulāju un puķu viengadīgie un daudzgadīgie

stādījumi, to ierīkošana un kopšana; 3.6. audzēšanai piemērotās augsnes, substrāti, to ielabošana; 3.7. lauku iemērīšana un platības aprēķini; 3.8. augu mēslošanas līdzekļi, to lietošana; 3.9. dārzkopības produkcijas realizācija; 3.10. dārzkopības produkcijas uzglabāšana; 3.11. produkcijas kvalitātes prasības; 3.12. valsts valoda;

510

3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.24. Biškopja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – biškopis.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – biškopis veic pilna tehnoloģiskā cikla darbus bišu dravā, organizē

primāro ražošanu, iegūst biškopības produkciju un veic tās pārstrādi un realizāciju.

Biškopis strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja novērtēt un veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā

ražošanas cikla nodrošināšanai.

2. Spēja plānot ražošanas procesu.

3. Spēja novērtēt dravas cilts materiālu un organizēt ciltsdarbu dravā.

4. Spēja izaudzēt kvalitatīvas bišu mātes.

5. Spēja konstatēt bišu saimju saslimšanas gadījumus (profilakse).

6. Spēja īstenot bišu saimju ārstniecības un profilakses pasākumus dravā.

7. Spēja sagatavot un izmantot nepieciešamo inventāru un aprīkojumu.

8. Spēja apkopt bišu saimes atbilstoši labas prakses nosacījumiem.

9. Spēja sagatavot bišu saimes produktīvā ienesuma izmantošanai.

511

10. Spēja sagatavot bišu saimes ziemošanai.

11. Spēja sagatavot un izmantot bišu saimes lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanai.

12. Spēja organizēt ceļojošo dravniecību bišu barības bāzes uzlabošanai.

13. Spēja organizēt produkcijas ražošanu un pārstrādi atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem un paškontroles sistēmas principiem.

14. Spēja sagatavot saražoto produkciju realizācijai.

15. Spēja noformēt ražošanas un realizācijas dokumentāciju atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un biškopības jomā.

16. Spēja organizēt darbu dravā atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.

17. Spēja sadarboties, strādāt komandā, pieņemt lēmumus, ievērojot saskarsmes pamatprincipus.



1. Veikt bišu saimju agro apskati, novērtēt bišu ziemošanu un sniegt

palīdzību.

2. Novērtēt bišu saimes spēku, barības daudzumu, bišu mātes esību, bišu ligzdas vispārīgo stāvokli.

3. Iztīrīt vai nomainīt bišu ligzdas grīdiņu.

4. Veikt pavasara galveno revīziju.

5. Sagatavot bišu saimes pavasara attīstības posmam (sašaurināt skrejas, ligzdas, papildus nosegt).

6. Papildināt bišu barības rezerves.

7. Izlīdzināt bišu saimju spēku.

8. Pārcelt bišu saimes tīros stropos.

512

9. Labot bišu bezmātes un traniņu saimes.

10. Noņemt paraugus bišu slimību diagnostikai.

11. Atpazīt bišu slimību klīniskās pazīmes.

12. Veikt profilaktiskos pasākumus bišu slimību ierobežošanai.

13. Ārstēt bišu slimības.

14. Iestiepļot un iešūnot apkāres.

15. Paplašināt bišu ligzdu, uzlikt medus telpu un otro stāvu.

16. Daļēji un pilnīgi nomainīt bišu ligzdas.

17. Sagatavot bišu saimes pārvešanai, pārvest, izvietot novietnē un apkopt

pēc pārvešanas.

18. Novērst spietošanas noskaņu, saņemt un izmantot spietu, sakārtot izspietojamās bišu saimes ligzdu.

19. Pavairot bišu saimes, izvēloties piemērotāko jaunu bišu saimju veidošanas metodi.

20. Audzēt bišu mātes, izvēloties dravai piemērotāko bišu māšu audzēšanas paņēmienu.

21. Izvēlēties un sagatavot bišu māšu audzēšanai nepieciešamās bišu ciltsaimes, bišu māšu audzētājsaimes, tranu saimes.

22. Kopt bišu saimes ienesuma laikā.

23. Atņemt, atvākot, izsviest, izspiest, fasēt medu.

24. Realizēt biškopības produkciju.

25. Sagatavot bišu saimes ziemošanai, veikt rudens revīziju.

26. Papildināt bišu barības krājumus ziemošanai, novērtēt to kvalitāti.

27. Veikt varrozes ārstēšanas pasākumus.

513

28. Veikt bišu saimju ziemināšanu un uzraudzību ziemā.

29. Izvēlēties produktīvu dravas novietni.

30. Veikt pasākumus bišu barības bāzes uzlabošanai.

31. Sagatavot un izmantot bišu saimes apputeksnēšanas darbam.

32. Sagatavot bišu saimes medus ražošanai, ražot medu.

33. Vākt ziedputekšņus, veikt to pirmapstrādi, uzglabāt.

34. Iegūt bišu maizi, veikt tās pārstrādi, uzglabāt.

35. Ražot vasku, sašķirot vaska izejvielas un veikt to pārstrādi vaskā.

36. Ražot propolisu, veikt tā pirmapstrādi, uzglabāšanu.

37. Iekārtot un pildīt dravas uzskaites dokumentāciju.

38. Noformēt bišu saimju izvietošanai nepieciešamos līgumus.

39. Noformēt preču uzskaites dokumentus un pavaddokumentus.

40. Iekārtot dravas novietni atbilstoši labas prakses priekšnoteikumiem.

41. Ievērot higiēnas prasības un paškontroli biškopības produktu apritē.

42. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības dravā.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. bišu indes vākšanas inventārs; 1.2. bišu inde, tās pārstrāde; 1.3. bišu paketes, to ražošana un izmantošana;

514

1.4. bišu selekcijas teorētiskie pamati; 1.5. bišu selekcijas metodes; 1.6. mikrobioloģijas pamati; 1.7. klimats, tā nozīme augkopībā; 1.8. augs, tā augšanas apstākļi; 1.9. bioloģiskā lauksaimniecība; 1.10. augkopība; 1.11. dārzeņkopība; 1.12. augļkopība; 1.13. ievads komercdarbībā; 1.14. meža izmantošana; 1.15. meža atjaunošana; 1.16. meža aizsardzība; 1.17. meža taksācija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. bišu saimes sabiedriskās funkcijas; 2.2. medus bišu barība; 2.3. bišu saimes ligzda; 2.4. bišu saimes augšana; 2.5. spietošana; 2.6. ienesuma izmantošana; 2.7. bišu saimes ziemošana; 2.8. bites ķermeņa uzbūve un darbība; 2.9. vaska izdalīšanās un bišu būvniecības darbība; 2.10. dravas celtnes un celtnes dravas darbiem; 2.11. mežu nektāraugi; 2.12. parku un dekoratīvo stādījumu nektāraugi; 2.13. augļu dārzu un ogulāju nektāraugi; 2.14. dārzeņu nektāraugi; 2.15. pļavu nektāraugi; 2.16. lopbarības, lauksaimniecības nektāraugi; 2.17. eļļas, ēteriskās eļļas nektāraugi; 2.18. īpaši bitēm audzējamie nektāraugi; 2.19. bite – nektāra savācēja un augu apputeksnētāja; 2.20. bišu rases, to raksturojums; 2.21. augsne, tās nozīme; 2.22. augu maiņa; 2.23. augsnes apstrāde; 2.24. sēkla, sēja; 2.25. nezāles, to ierobežošana; 2.26. augu aizsardzības pamati; 2.27. civiltiesības;

515

2.28. darba tiesiskās attiecības; 2.29. zemes tiesības; 2.30. komercdarbības veidi; 2.31. personības attīstība; 2.32. saskarsmes un vadības stili; 2.33. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. pamatnoteikumi darbā ar bitēm, ugunsdrošības un darba aizsardzības

noteikumi; 3.2. bišu saimes spēks un mātes kvalitāte; 3.3. pavasara darbi dravā; 3.4. bišu saimju pavairošana; 3.5. bišu māšu audzēšana; 3.6. ceļojošā dravniecība; 3.7. bišu saimju ienesums un tā izmantošana; 3.8. bišu saimju ieziemošanas organizācija; 3.9. stropu tipi un konstrukcijas; 3.10. bišu saimju apskates un apkopšanas inventārs; 3.11. šūnu iestiprināšanas inventārs; 3.12. bišu māšu audzēšanas un bišu māšu peru pieniņa ražošanas

inventārs; 3.13. medus izsviešanas, izspiešanas, attīrīšanas un glabāšanas inventārs; 3.14. vaska izejvielu pārstrādes inventārs; 3.15. ziedputekšņu vākšanas, žāvēšanas un attīrīšanas inventārs; 3.16. stropu remonts; 3.17. medus, tā ražošana un pārstrāde; 3.18. vasks, tā ražošana un pārstrāde; 3.19. ziedputekšņi, bišu maize, to ražošana un pārstrāde; 3.20. propoliss, tā ražošana, izmantošana; 3.21. bišu māšu peru pieniņš, tā ražošana; 3.22. bišu izmantošana lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā; 3.23. bišu barības bāzes vērtēšana un uzlabošana; 3.24. bišu māšu audzēšana; 3.25. darba organizācija; 3.26. plānošana biškopībā; 3.27. uzskaite dravā; 3.28. bišu infekcijas slimības; 3.29. bišu invāzijas slimības; 3.30. bišu nelipīgās slimības; 3.31. bišu kaitēkļi un ienaidnieki; 3.32. darba vides iekšējā uzraudzība;

516

3.33. nelaimes gadījumi, profesionālās saslimšanas, to izmeklēšana, uzskaite;

3.34. komercdarbības uzsākšana; 3.35. uzņēmuma vadīšanas pamati; 3.36. komercdarbības plānošana; 3.37. grāmatvedības uzskaite komercdarbībā; 3.38. valsts valoda; 3.39. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.40. saskarsme; 3.41. darba aizsardzība; 3.42. vides aizsardzība.

3.25. Zivsaimniecības zivkopja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – zivsaimniecības zivkopis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – zivsaimniecības zivkopis veic pilna tehnoloģiskā cikla darbu, iegūst

akvakultūras produkciju, veic tās nozveju un pirmapstrādi, sagatavo darba inventāru, iekārtas, baseinus un dīķus jaunam tehnoloģiskajam ciklam.

Zivsaimniecības zivkopis strādā zivju audzētavā vai dīķsaimniecībā.


1. Spēja sagatavot akvakultūras saimniecības inventāru un audzēšanas

iekārtas darbam.

2. Spēja veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā ražošanas cikla nodrošināšanai.

3. Spēja novērtēt akvakultūras dzīvnieku vaisliniekus un iegūt dzimumproduktus.

517

4. Spēja nodrošināt inkubācijas procesu un audzēt kāpurus optimālos apstākļos.

5. Spēja nodrošināt akvakultūras dzīvnieku barošanu, izvēloties barību un novērtējot barības kvalitāti.

6. Spēja novērtēt akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli, salīdzināt ar fizioloģiskajām normām, konstatēt saslimšanas gadījumus un sagatavot ihtiopataloģisko materiālu nosūtīšanai uz laboratoriju.

7. Spēja īstenot akvakultūras dzīvnieku ārstniecības un profilakses pasākumus saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem.

8. Spēja tīrīt un dezinficēt dīķus un baseinus.

9. Spēja nodrošināt akvakultūras dzīvnieku ziemošanu.

10. Spēja precīzi un sistemātiski aizpildīt dokumentāciju, kas saistīta ar akvakultūras audzēšanu, uzskaiti, nozveju, transportēšanu un realizāciju.

11. Spēja nostiprināt krastus, dambjus un aizsprostus un noteikt ūdens fizikāli ķīmisko sastāvu.

12. Spēja nodrošināt intensifikācijas pasākumus dīķsaimniecībās.

13. Spēja sadarboties ar kolēģiem, strādāt komandā, ievērojot saskarsmes pamatprincipus, un pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei.

14. Spēja veikt darba uzdevumus, izmantojot jaunākās darba metodes un pilnveidojot zināšanas un prasmes.

15. Spēja strādāt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas reglamentē zivkopības procesus, drošus darba paņēmienus un saudzīgu attieksmi pret dabu.



1. Noteikt akvakultūras objektu sugu.

2. Noteikt akvakultūras objektu veselības stāvokli.

518

3. Novērtēt ūdens vides piemērotību akvakultūras objektu audzēšanai.

4. Izmantot tehnoloģiskajām prasībām atbilstošus dīķus vai audzēšanas iekārtas.

5. Sagatavot akvakultūras objektu zvejas rīkus un aprīkojumu darbam.

6. Audzēt akvakultūras dzīvniekus.

7. Veikt akvakultūras dzīvnieku nozveju.

8. Uzglabāt un sagatavot akvakultūras produkciju realizācijai.

9. Noteikt akvakultūras dzīvnieku skaitu audzēšanai attiecīgās platības ūdenstilpē.

10. Aprēķināt barības devas.

11. Barot akvakultūras dzīvniekus.

12. Organoleptiski novērtēt akvakultūras dzīvnieku barību (izskats, smarža, garša).

13. Identificēt, novērtēt un uzlabot akvakultūras dzīvnieku dabisko barības bāzi.

14. Sagatavot transportēšanai un transportēt akvakultūras dzīvniekus.

15. Novērtēt mikroorganismu ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un apkārtējo vidi.

16. Atšķirt izplatītākās akvakultūras dzīvnieku slimības atbilstoši to klīniskajām pazīmēm.

17. Izvēlēties audzēšanas iekārtu un dīķu dezinfekcijai nepieciešamos līdzekļus.

18. Dezinficēt objektus.

19. Izvēlēties dīķu mēslošanai nepieciešamos mēslošanas līdzekļus, aprēķināt daudzumu un tos lietot.


519

21. Racionāli izmantot darba inventāru un iekārtas.

22. Apkopt darba inventāru un iekārtas.

23. Ievērot darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.


25. Novērtēt tehnoloģisko procesu ietekmi uz apkārtējo vidi.

26. Orientēties pašvaldību uzdevumos vides pārvaldes un aizsardzības jautājumos.



29. Veidot pozitīvu saskarsmi.

30. Profesionāli sazināties.

31. Strādāt grupā.


33. Iegūt, atlasīt, izvērtēt un lietot informāciju.

34. Spēt sevi reklamēt.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ģeodēziskie mērījumi; 1.2. rasēšanas pamati; 1.3. būvniecības materiāli un iekārtas; 1.4. sanitārtehnisko darbu tehnoloģijas pamati;

520

1.5. akvakultūras dzīvnieku rases, to raksturojums; 1.6. nelaimes gadījumu klasifikācija, galvenie faktori; 1.7. arodslimības, to cēloņi; 1.8. grāmatvedības pamati komercdarbībā; 1.9. uzņēmuma darba organizācija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. akvakultūras dzīvnieku kustību orgāni; 2.2. akvakultūras dzīvnieku iekšējā uzbūve un orgānu funkcijas

(piemēram, elpošanas, gremošanas, asinsrites, vairošanās orgānu un izvadorgānu, nervu sistēmas, maņu orgānu funkcijas);

2.3. akvakultūras dzīvnieku optimālā vide; 2.4. infrastruktūras prasības akvakultūras audzēšanai baseinos; 2.5. akvakultūras produkcijas uzglabāšana; 2.6. selekcijas darbs pilnsistēmas zivju audzētavā; 2.7. akvakultūras dzīvnieku selekcijas teorētiskie pamati, selekcijas

metodes; 2.8. akvakultūras dzīvnieku audzētavas laboratorijas izveides

pamatnosacījumi; 2.9. mikrobioloģijas pamati; 2.10. darba tiesiskās attiecības; 2.11. zemes lietotāju pienākumi un tiesības; 2.12. komercdarbības formas, darbības uzsākšana; 2.13. komercdarbības plānošanas un finansēšanas pamati; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. akvakultūras dzīvnieku ārējā uzbūve; 3.2. akvakultūras dzīvnieku audzētavas izveides priekšnosacījumi; 3.3. ūdens kvalitātes prasības un ūdens piegāde; 3.4. vaislinieku ieguve baseinos; 3.5. vaislinieku novērtēšana atbilstoši to piemērotībai dzimumproduktu

ieguvei; 3.6. vaislinieku turēšana, hormonālā stimulācija un dzimumproduktu

ieguve; 3.7. ikru apaugļošana un inkubācijas tehnoloģija; 3.8. pasākumi kāpuru izšķilšanās laikā; 3.9. akvakultūras dzīvnieku kāpuru inkubācija; 3.10. akvakultūras dzīvnieku mazuļu audzēšana un uzskaite; 3.11. akvakultūras dzīvnieku mazuļu barošana; 3.12. barības daudzuma aprēķināšana; 3.13. akvakultūras dzīvnieku nozveja baseinos un tās uzskaite;

521

3.14. akvakultūras dzīvnieku transportēšana; 3.15. akvakultūras dzīvnieku kaušana un pirmapstrāde; 3.16. produkcijas uzglabāšana; 3.17. dīķu piepildīšana un ūdens nolaišana; 3.18. akvakultūras produkcijas ražošanas jaudas aprēķināšana; 3.19. nārsta, audzēšanas, ganību, ziemošanas dīķi, īpaša lietojuma dīķi

(karantīnas dīķi, izolators, vaislinieku, remonta mazuļu dīķi); 3.20. nārsta dīķu sagatavošanas darbi; 3.21. vaislinieku atlase, nārsta stimulēšana, pasākumi nārsta laikā; 3.22. akvakultūras dzīvnieku audzēšana dīķos; 3.23. dīķu dabiskā barības bāze, tās uzlabošana; 3.24. nezāļu zivis, to apkarošana; 3.25. akvakultūras dzīvnieku nozveja dīķsaimniecībās; 3.26. akvakultūras dzīvnieku ziemošana; 3.27. dīķsaimniecības un baseinu inventārs, tā remonts; 3.28. akvakultūras dzīvnieku vaislinieku audzēšana; 3.29. akvakultūras dzīvnieku slimības; 3.30. akvakultūras dzīvnieku slimību profilakses pasākumi; 3.31. akvakultūras dzīvnieku dabiskie ienaidnieki; 3.32. vides aizsardzība; 3.33. darba aizsardzība; 3.34. nelaimes gadījumi akvakultūras saimniecībā, pirmās palīdzības

sniegšana; 3.35. darba vietas organizēšana; 3.36. datora un citas biroja tehnikas lietošana; 3.37. profesionālā saskarsme; 3.38. valsts valoda; 3.39. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.26. Mēbeļu galdnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mēbeļu galdnieks.






522

– mēbeļu galdnieks ir kokapstrādes speciālists, kas izgatavo, montē un uzstāda objektā dažāda veida un konstrukciju mēbeles, tai skaitā, masīvas koksnes un koka plātņu mēbeles, karkasa un mīkstās mēbeles, kā arī veic mēbeļu remonta un atjaunošanas darbus; patstāvīgi plāno un organizē darba uzdevumu izpildi, ievēro produkcijas ražošanas tehnoloģiskos nosacījumus, operāciju secību, nodrošina iekārtu, tehnoloģisko līniju un instrumentu darbspēju, ievēro darba un vides aizsardzības prasības; nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar klientu – pieņem pasūtījumu, konsultē, izstrādā skici, sagatavo tāmi un nodod darbu klientam.

Mēbeļu galdnieks pārsvarā strādā galdniecības darbnīcās, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos, kā arī uz vietas objektos.


1. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un materiālus – novērtēt izejvielu

un materiālu kvalitātes atbilstību izstrādājuma izgatavošanai.

2. Spēja pēc mutiskā apraksta izgatavot izstrādājuma skici.

3. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un citu darba dokumentāciju, pielietot iegūto informāciju darba procesā.

4. Spēja veikt koksnes un tās materiālu līmēšanas, finierēšanas un detaļu aplīstēšanas darbus.

5. Spēja pareizi izvēlēties darbam nepieciešamās pozīcijas tipa darbmašīnas, strādāt ar kombinētajām un universālajām darbmašīnām.

6. Spēja izgatavot, montēt un uzstādīt objektā dažāda veida un konstrukciju mēbeles (masīvas koksnes un koka plātņu mēbeles, karkasa un mīkstās mēbeles) un citus kokizstrādājumus, kā arī veikt vienkāršus mēbeļu remonta un atjaunošanas darbus.

7. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un tehnoloģisko līniju apkopi.

8. Spēja veikt kokizstrādājumu apdari, pareizi izvēloties darbam nepieciešamos apdares darbu un restaurācijas darbu instrumentus.

9. Spēja izgatavot mēbeļu dekoratīvos elementus, izvēloties atbilstošus instrumentus.

523

10. Spēja strādāt ar kontroles un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriāla, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

11. Spēja uzkrāt un analizēt informāciju par tehnoloģiskās līnijas vai atsevišķu mašīnu darbu, lai savlaicīgi atklātu un novērstu novirzes tehnoloģiskā procesā, nepieļaut nekvalitatīvas produkcijas izlaidi, radoši risināt problēmu novēršanu.

12. Spēja zināt un prast pielietot darba aizsardzības noteikumus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vietā un strādājot pie kokapstrādes darbmašīnām vai tehnoloģiskajām līnijām, pielietot drošus darba paņēmienus.

13. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības.

14. Spēja strādāt ar vienkāršām kravas pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm, apkalpojot tehnoloģiskās līnijas vai darbmašīnas.

15. Spēja noformēt saražotai produkcijai dokumentāciju un veikt saražotās produkcijas sagatavošanu nosūtīšanai klientiem vai glabāšanai noliktavā.



1. Izprast mēbeļu konstrukciju un citu koka izstrādājumu rasējumus.

2. Veikt koka izstrādājumu detalizāciju, sastādīt specifikāciju.

3. Izgatavot izstrādājuma skici.

4. Izgatavot dažādas konstrukcijas masīvas koksnes un koksnes plātņu

mēbeles un šo mēbeļu dekoratīvos elementus.

5. Izgatavot vienkāršus tapsētus mēbeļu u.c. izstrādājumu elementus.

6. Veikt mēbeļu un citu kokizstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus.

7. Izvēlēties montāžas paņēmienus un veikt montāžas darbus, t.sk. objektos.

524

8. Veikt līmēšanas un finierēšanas darbus, izmantojot dažādas līmes un līmēšanas ierīces; noteikt līmsavienojuma kvalitāti.

9. Izvēlēties materiālus darbam un racionāli tos izmantot.

10. Apstrādāt koksni ar darbarīkiem un elektriskajiem rokas instrumentiem.

11. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba un vides aizsardzības prasībām.

12. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbmašīnām (ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbšanas mašīnām, urbšanas – dobšanas mašīnām, slīpmašīnām, virpošanas un citām darbmašīnām).

13. Veikt sagatavošanas darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju (izvēlēties atbilstošus griezējinstrumentus, novērtēt griezējinstrumentu kvalitāti, kopt un uzglabāt griezējinstrumentus, uzturēt darba kārtībā kokapstrādes darbmašīnas, iestatīt griezējinstrumentus, uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces vai citu tehnoloģisko aprīkojumu).

14. Veikt koka izstrādājumu ķīmisko aizsardzību un mēbeļu apdari ar rokas instrumentiem (otām, rullīšiem) un smidzināšanas metodi.

15. Strādāt darba grupā, plānot savu un darba grupas darbu.

16. Orientēties sava darba plānošanā un darba organizācijā.

17. Sastādīt izstrādājumu kalkulācijas.

18. Sadarboties ar klientu.

19. Organizēt savu darba vietu un veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām.

20. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.




525



zināšanas priekšstata līmenī – makro un mikroekonomikas pamati.


2.1. fizikas pamati; 2.2. materiālu mācība; 2.3. ķīmijas pamati; 2.4. elektrotehnikas pamati; 2.5. datoru lietošana; 2.6. kokapstrādē lietotās programmvadības darbmašīnas un tehnoloģiskās

līnijas; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi; 3.2. fizikālās, mehāniskās īpašības un tehnoloģiskās īpašības; 3.3. koksnes vainas; 3.4. zāģmateriāli un sagataves; 3.5. plātņu materiāli; 3.6. līmes un apdares materiāli; 3.7. jaunie perspektīvie materiāli; 3.8. koksnes apstrādes pamati; 3.9. kokapstrādes darbmašīnas un instrumenti; 3.10. kokapstrādes tehnoloģija; 3.11. līmes, līmēšanas un finierēšanas tehnoloģija; 3.12. koksnes izstrādājumu aizsardzības un apdares materiāli, aizsardzības

un apdares tehnoloģija; 3.13. kokapstrādes darbmašīnu un griezējinstrumentu zinības; 3.14. kokapstrādes atlikumu pārstrāde; 3.15. kokizstrādājumu un mēbeļu konstrukcijas; 3.16. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas; 3.17. rasēšana, rasējumu lasīšana; 3.18. komercdarbība; 3.19. darba aizsardzība; 3.20. darba tiesiskās attiecības; 3.21. vides aizsardzība; 3.22. matemātisku aprēķinu veikšana (laukuma, tilpuma, daudzuma, %

aprēķināšana);

526

3.23. ķīmijas pamati (šķīdinātāji, atšķaidītāji, l īmvielas, cietinātāji; izpratne par žūšanas, cietēšanas un reaģēšanas procesiem);

3.24. dažādu sistēmu mērvienību (masas, laukuma, tilpuma, ģeometrisko izmēru, ātruma, apgriezienu, temperatūras) izpratne, lasīšana un pielietošana;

3.25. fizikas pamati (kustība, pretestība, adhēzija, kohēzija, elektrība); 3.26. valsts valoda; 3.27. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.28. saskarsme.

3.27. SPA meistara profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – SPA meistars.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – SPA meistars ir skaistumkopšanas nozares speciālists ar vidējo

profesionālo izglītību, kas iesaistās SPA meistara pakalpojumu sniegšanā, veicinot klienta labsajūtas uzlabošanu, noguruma novēršanu un atpūtu, kvalitatīvi izpildot SPA procedūras un izvēloties SPA procedūru veidus un grafiku.

SPA meistars var būt citu speciālistu vadībā nodarbināta persona, pašnodarbināta persona, var veikt individuālu komercdarbību, var strādāt SPA uzņēmumos, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos, sporta klubos, atpūtas centros, skaistumkopšanas uzņēmumos ar SPA zonu.


1. Spēja uzņemties atbildību par sava darba procesu un rezultātiem.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus.

3. Spēja izzināt klienta apmeklējuma mērķi.

4. Spēja formulēt SPA meistara prakses vēlamos rezultātus un

kontrindikācijas.

527

5. Spēja laipni sagaidīt un apkalpot klientu, radīt komunikācijai labvēlīgu

atmosfēru un piesaistīt klientus.

6. Spēja veidot klienta izpratni par SPA pamatprincipiem.

7. Spēja sagatavot, uzturēt un nodrošināt drošu, komfortablu un estētisku vidi, kurā klienti saņem SPA meistara pakalpojumus.

8. Spēja ieteikt klientam optimālo apmeklējuma laiku un ilgumu, iepazīstināt ar uzvedības noteikumiem.

9. Spēja sagatavot klientu SPA procedūrai, secīgi veicot ievadprocedūras.

10. Spēja izpildīt amata pienākumus atbilstoši profesionālajai kompetencei.

11. Spēja lietot SPA kosmētiskos un eko produktus.

12. Spēja lietot nepieciešamos aksesuārus, iekārtas un SPA metodikas.


14. Spēja veikt darba rezultātu kontroli.

15. Spēja nodrošināt darba procesa sanitāri higiēnisko līmeni.



18. Spēja risināt konfliktsituācijas.

19. Spēja sniegt pirmo palīdzību, ja tas ir nepieciešams.

20. Spēja veikt SPA meistara profesijas popularizēšanu un sabiedrības informēšanu.

21. Spēja izprast SPA uzņēmuma nozīmi tūrisma un atpūtas nozarē.

22. Spēja veikt sava darba uzskaiti, sniegt nepieciešamos pārskatus par savu darbu, noformēt un atbildīgi sagatavot nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus.

528

23. Spēja un vēlēšanās pilnveidot savas profesionālās zināšanas un iemaņas.





2. Prezentēt sevi atbilstoši profesijas standarta prasībām.

3. Nodrošināt augstu apkalpošanas līmeni.

4. Sagatavot un rūpīgi pēc klienta apkalpošanas sakārtot darba vietu.

5. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, aparatūru, materiālus un

palīglīdzekļus.

6. Ievērot multisensorās iedarbības teoriju (pozitīva ietekme uz cilvēka piecām sajūtām).

7. Izvēlēties un lietot higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus, ievērot normatīvajos aktos noteiktās higiēnas prasības.

8. Ievērot personīgo un darba vides higiēnu.

9. Informēt klientu par higiēnas prasību un uzvedības noteikumu ievērošanu SPA uzņēmuma apmeklējuma laikā.

10. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normas.

11. Apkalpot klientu, ievērojot viesmīlības pamatprincipus.

12. Izvēlēties klienta individuālo SPA procedūru, SPA kompozīciju, SPA kompleksu, SPA paketi un SPA programmu.

14. Izpildīt SPA meistara pakalpojumus, izmantojot vizuālās ietekmes metodes, skaņu ietekmes metodes, smaržas ietekmes metodes, taktīlās ietekmes metodes un garšas ietekmes metodes.

529

15. Sekot klienta labsajūtai SPA procedūru izpildes laikā.

16. Veidot pozitīvu attieksmi pret SPA uzturu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu.

17. Sniegt pirmo palīdzību, ja tas ir nepieciešams.



20. Ievērot profesionālās ētikas normas.

21. Celt un pilnveidot savu profesionālās kvalifikācijas līmeni, piedalīties SPA un skaistumkopšanas nozares semināros un konferencēs, aktīvi sekot jaunumiem SPA un skaistumkopšanas nozarē, lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.



25. Piedalīties SPA uzņēmuma organizētajos SPA pakalpojumu prezentācijas pasākumos.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. lietvedības pamati; 1.2. komercdarbības pamatprincipi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. internacionālās SPA koncepcijas; 2.2. nacionālās SPA koncepcijas; 2.3. mūsdienu tendences SPA; 2.4. ķermeņa uzbūves un funkcionēšanas principi, atsevišķu orgānu un

sistēmu funkcionēšanas regulācija un pašregulācija;

530

2.5. cilvēka psihiskās un fiziskās attīstības likumsakarības, īpatnības dažādos vecuma posmos;

2.6. masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti; 2.7. psiholoģijas pamati; 2.8. antistresa vadības pamati; 2.9. tirgzinības pamati; 2.10. SPA uzturmācības pamati; 2.11. profesionālā terminoloģija valsts un vismaz vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. SPA etiķete; 3.2. viesmīlības pamati; 3.3. kontrindikācijas un ierobežojumi; 3.4. saskarsmes psiholoģija; 3.5. relaksācijas dabiskie faktori un tās iedarbība uz cilvēka organismu; 3.6. veselīga dzīvesveida pamati; 3.7. SPA meistara pakalpojumu izpildīšana saskaņā ar multisensorās

iedarbības teoriju; 3.8. ūdens relaksācija; 3.9. SPA pirts process; 3.10. ķermeņa un sejas estētiskās SPA masāžas praktiskie aspekti; 3.11. vizuālās ietekmes metodes (krāsu iedarbība, harmonisks SPA

interjers, SPA meistara vizuālais izskats un klienta tērps, SPA aksesuāri (dekori, sveces, trauki, strūklakas, kustīgie elementi, dekoratīvie ūdenskritumi));

3.12. skaņu ietekmes metodes (relaksējoša mūzika, nomierinošas dabas un ūdens skaņas, zemūdens skaņas, klusums, skaņu SPA instrumenti (skaņas šķīvji, zvaniņi));

3.13. smaržas ietekmes metodes (aromātu iedarbība, ekoproduktu, augu un kosmētisko produktu aromātu iedarbība, aromātiskās iekārtas (aroma lampas, parfimētas sveces, aroma kociņi, gaisa aroma atsvaidzinātāji, gaisa aroma mitrinātāji));

3.14. taktīlās ietekmes metodes (pieskaršanās (čakraterapija, litoterapija, relaksējošas masāžas, etniskie rituāli), ūdens (SPA kapsulas, akvameditācija, iespaidu, peldēšana atklātās ūdenstilpnēs un baseinos), pirts (sauna, hamams, ofuro, nacionālās pirtis), floatings, palīglīdzekļi (akmeņi, augi, siens, eļļas, vīna darīšanas produkti, piena produkti, medus u.c.));

3.15. garšas ietekmes metodes (tējas ceremonija, SPA uzturs, SPA dzērieni);

3.16. naturopātijas metodes lietošana; 3.17. kosmētikas un ekoproduktu lietošana; 3.18. SPA vides dizains; 3.19. pirmā palīdzība; 3.20. sanitārija un higiēna;

531

3.21. profesionālā ētika; 3.22. valsts valoda; 3.23. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī; 3.24. darba tiesiskās attiecības; 3.25.vides aizsardzība; 3.26. darba aizsardzība.

3.28. Viesmīlības pakalpojumu speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – viesmīlības pakalpojumu speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – viesmīlības pakalpojumu speciālists plāno, organizē un veic kvalitatīvus

viesu uzņemšanas un apkalpošanas darba procesus viesmīlības uzņēmumos atbilstoši viesu un uzņēmuma interesēm; organizē vietējās tūrisma aktivitātes; apgūst un pilnveido jaunas racionālas profesionālas iemaņas; sazinās valsts valodā augstākajā līmenī un svešvalodās, sekmē uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu savas kompetences ietvaros un ir atbildīgs par sava darba rezultātu un kvalitāti.

Viesmīlības pakalpojumu speciālists ir nozares speciālistu vadībā nodarbināta persona vai pašnodarbināta persona, kura var veikt individuālo komercdarbību un var būt nodarbināts tūrisma uzņēmumos un tūristu mītnēs – viesnīcās, moteļos, jaunatnes tūristu mītnēs, viesu mājās, sanatorijās, kempingos, pansijās.


1. Spēja plānot, organizēt un koordinēt savu darbu viesmīlības

uzņēmumā, nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja organizēt viesiem uzņēmuma pakalpojumus un vietējās tūrisma aktivitātes.

532

3. Spēja strādāt komandā un pieņemt lēmumus, izmantojot saskarsmes pamatprincipus.

4. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti.

5. Spēja uzturēt viesmīlības atmosfēru, organizējot kvalitatīvu viesu apkalpošanu.

6. Spēja uzņemt viesus, pieņemt pasūtījumus, palīdzēt risināt radušās problēmas un veikt norēķinus.

7. Spēja izvēlēties situācijai atbilstošu apkalpošanas veidu un organizēt telpu un galdu sakārtošanu atbilstoši apkalpošanas veidam.

8. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem dokumentiem un lietvedības noteikumiem.

9. Spēja sastādīt, pārzināt un lietot darba procesā norēķinu, inventarizācijas un atskaites dokumentāciju.

10. Spēja apkalpot viesus, sazinoties valsts valodā, vismaz divās svešvalodās, un lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un svešvalodās.

11. Spēja ievērot uzvedības, kultūras un pieklājības normas.

12. Spēja piedāvāt pastāvīgas un noturīgas kvalitātes servisu, sadarbojoties ar kolēģiem.

13. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot profesionālās zināšanas.

14. Spēja sekmēt uzņēmuma apgrozījuma palielināšanos, sadarbojoties ar kolēģiem.

15. Spēja izmantot drošus darba paņēmienus darbības procesā, praktiski lietojot drošības tehnikas zināšanas, ievērojot tehnoloģisko iekārtu un inventāra lietošanas noteikumus.

16. Spēja nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

17. Spēja sniegt pirmo palīdzību atbilstoši nepieciešamībai.

533

18. Spēja apgūt un pilnveidot jaunas racionālas profesionālas iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko profesionālo literatūru un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās.

19. Spēja izprast un piemērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.

20. Spēja pilnveidot svešvalodu un profesionālās terminoloģijas lietošanu.



1. Izmantot profesionālo tehniku, kas lietojama viesmīlības uzņēmumā.

2. Lietot ar darba pienākumu izpildi saistītās datorprogrammatūras.


4. Strādāt ar kases aparātu.

5. Novērtēt pārtikas produktu kvalitāti un lietot paškontroles pamatus.

6. Ievērot darba aizsardzības un sanitārijas noteikumus.

7. Uzturēt kārtībā viesmīlības uzņēmuma apkārtni un telpas.


9. Plānot, organizēt un koordinēt savu darbu.

10. Paaugstināt profesionālo meistarību.

11. Lietot viesmīlības pamatprincipus.

12. Lietot tūrisma zināšanas.

13. Pieņemt pasūtījumus.

14. Uzņemt un reģistrēt viesus.

15. Piedāvāt un pārdot uzņēmuma un tūrisma produktu.

534

16. Palīdzēt risināt viesu problēmas, kas radušās uzturēšanās laikā.

17. Sastādīt ēdienkarti.

18. Gatavot, noformēt un pasniegt brokastis.

19. Pēc viesu lūguma pasniegt pusdienas un vakariņas.

20. Klāt pēc pasūtījuma viesību galdus.

21. Piedāvāt un pasniegt ēdienus.

22. Piedāvāt un pasniegt bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus.

23. Veikt ar darba pienākumu izpildi saistīto grāmatvedības un finanšu

dokumentu sagatavošanu.

24. Norēķināties ar viesi, izmantojot skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.



27. Sazināties vismaz divās svešvalodās.

28. Sadarboties ar viesiem, darba devēju un kolēģiem.

29. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma darbības pilnveidošanai un piedalīties to ieviešanā.


31. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu.

32. Sekmēt labvēlīga mikroklimata veidošanu darba kolektīvā.

33. Izprast un mācēt sazināties par valstī notiekošo, sporta, politikas un izklaides jomā.


535


1.1. lietišķās etiķetes un protokola pamati; 1.2. ēdienu gatavošanas tehnoloģijas pamati; 1.3. viesmīlības uzņēmuma vadības datorprogrammas.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējas higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem; 2.2. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.3. pirmās palīdzības sniegšana; 2.4. ugunsdrošības noteikumi; 2.5. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.6. tūrisma ģeogrāfijas pamati; 2.7. Latvijas vēstures un kultūras svarīgākie notikumi; 2.8. psiholoģijas pamati; 2.9. viesmīlības uzņēmumu klasifikācija; 2.10. viesmīlības uzņēmumu organizatoriskās struktūras; 2.11. tirgvedības nozares pamati; 2.12. veselīga uztura pamatprincipi; 2.13. dažādu tautu ēšanas kultūra, tradīcijas un īpatnības; 2.14. banketu veidi un to apkalpošanas pamatprincipi; 2.15. ēdienkaršu un dzērienu karšu veidi, to sastādīšanas principi; 2.16. uzskaites pamatprincipi viesmīlības uzņēmumā; 2.17. cenu veidošana; 2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās; 2.19. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. Latvijas tūrisma produkts; 3.2. darba organizācija viesmīlības uzņēmumos; 3.3. higiēnas prasības; 3.4. viesmīlības pamati; 3.5. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi un etiķete; 3.6. ētikas un estētikas pamati apkalpošanas kultūrā; 3.7. tekstila izstrādājumi, to veidi, kopšana, uzglabāšana un sagatavošana

darbam; 3.8. galda klājumu veidi; 3.9. riska analīzes principi viesu apkalpošanas procedūrās; 3.10. viesu sagaidīšanas un apkalpošanas principi; 3.11. ēdienu un dzērienu raksturojums; 3.12. ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi un secība;

536

3.13. norēķini ar viesi; 3.14. saskarsmes psiholoģijas pamati; 3.15. valsts valoda; 3.16. viena svešvaloda un otra svešvaloda profesionālajā saziņas līmenī,

ieskaitot terminoloģiju; 3.17. informācijas iegūšana, apstrāde un analīze ar datora palīdzību; 3.18. biroja tehnikas lietošana; 3.19. runas un kustību kultūra; 3.20. viesmīlības uzņēmumu vēsture un to produktu rašanās; 3.21. darba tiesiskās attiecības; 3.22. darba aizsardzība; 3.23.vides aizsardzības prasības.

3.29. Būvizstrādājumu galdnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – būvizstrādājumu galdnieks.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – būvizstrādājumu galdnieks ir kokapstrādes speciālists, kas izgatavo un

montē, kā arī uzstāda objektā dažāda veida un konstrukciju koka būvizstrādājumus, tai skaitā kāpnes, logu un durvju blokus un citus izstrādājumus, veic koka būvizstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus. Būvizstrādājumu galdnieks izgatavo būvizstrādājumus uz tehnoloģiskajām līnijām vai kokapstrādes darbmašīnām, veic nepieciešamos apdares, aizsardzības, montāžas un regulēšanas darbus, patstāvīgi plāno un organizē darba uzdevumu izpildi, ievēro darba un vides aizsardzības prasības. Atbilstoši uzņēmuma darba organizācijai var sadarboties ar klientu – pieņemt pasūtījumu, konsultēt klientu, izstrādāt būvizstrādājuma skici, sagatavot izstrādājuma kalkulāciju un nodot darbu pasūtījumu klientam.

Būvizstrādājumu galdnieks strādā galdniecības darbnīcās, kokapstrādes un būvizstrādājumu uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


537

1. Spēja pieņemt un novērtēt būvizstrādājumu izgatavošanai

nepieciešamās izejvielas un materiālus, pārbaudīt to kvalitātes atbilstību izstrādājuma izgatavošanas tehnoloģiskā procesa prasībām.

2. Spēja izstrādāt būvizstrādājuma skici sadarbībā ar klientu.

3. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, būvizstrādājumu rasējumus, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un citu darba dokumentāciju, pielietot iegūto informāciju darba procesā.

4. Spēja veikt koksnes un tās materiālu līmēšanas un aplīmēšanas (finierēšanas, detaļu aplīstēšanas u.c.) darbus.

5. Spēja pareizi izvēlēties darbam nepieciešamās pozīcijas tipa darbmašīnas, strādāt ar kombinētajām un universālajām darbmašīnām.

6. Spēja pareizi izvēlēties atbilstošos detaļu savienojumus ar skrūvēm, tapām, bultām u.c., lai nodrošinātu izstrādājumam, konstrukcijai noteiktās kvalitātes un tehniskās prasības.

7. Spēja izgatavot, montēt un uzstādīt objektā dažāda veida un konstrukciju būvizstrādājumus (kāpnes, logu un durvju blokus) un citus kokizstrādājumus, kā arī veikt vienkāršus būvizstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus.

8. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un tehnoloģisko līniju apkopi.

9. Spēja veikt vienkāršu kokizstrādājumu apdari, izvēloties darbam nepieciešamos apdares darbu un restaurācijas darbu instrumentus.

10. Spēja izgatavot būvizstrādājumu dekoratīvos elementus, izvēloties atbilstošus instrumentus.

11. Spēja strādāt ar kontroles un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriāla, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

12. Spēja uzkrāt un analizēt informāciju par tehnoloģiskās līnijas vai atsevišķu mašīnu darbu, lai savlaicīgi atklātu un novērstu novirzes tehnoloģiskajā procesā, nepieļautu nekvalitatīvas produkcijas izlaidi un organizētu problēmu novēršanu.

538

13. Spēja zināt un prast pielietot darba aizsardzības noteikumus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vietā un strādājot pie kokapstrādes darbmašīnām vai tehnoloģiskajām līnijām, pielietot drošus darba paņēmienus.



16. Spēja noformēt saražotajai produkcijai dokumentāciju un veikt saražotās produkcijas sagatavošanu nosūtīšanai klientiem vai glabāšanai noliktavā.



1. Izprast būvizstrādājumu konstrukciju un citu koka izstrādājumu

rasējumus.

2. Veikt koka izstrādājumu detalizāciju, sastādīt specifikācijas.

3. Izgatavot koka izstrādājuma skici.

4. Izgatavot dažādu konstrukciju kāpnes, logu un durvju blokus un šo būvizstrādājumu dekoratīvos elementus.

5. Izgatavot vienkāršus koka būvizstrādājumu un citu izstrādājumu elementus.

6. Veikt būvizstrādājumu un citu koka izstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus.

7. Izvēlēties montāžas paņēmienus un veikt montāžas darbus.

8. Izvēlēties pareizos detaļu savienojumus ar skrūvēm, tapām, bultām u.c. un prast tos pareizi pielietot.

9. Veikt līmēšanas un finierēšanas darbus, izmantojot dažādas līmes un līmēšanas ierīces; noteikt līmētā savienojuma kvalitāti.

10. Izvēlēties materiālus darbam un racionāli tos izmantot.

539

11. Apstrādāt koksni ar atbilstošiem darbarīkiem un elektriskajiem rokas

instrumentiem.

12. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba un vides aizsardzības prasībām.

13. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbmašīnām (ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbšanas mašīnām, urbšanas – dobšanas mašīnām, slīpmašīnām, virpošanas un citām darbmašīnām).

14. Veikt sagatavošanas darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju: (izvēlēties atbilstošus griezējinstrumentus, novērtēt griezējinstrumentu kvalitāti, kopt un uzglabāt griezējinstrumentus, uzturēt darba kārtībā kokapstrādes darbmašīnas, iestatīt griezējinstrumentus, uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces vai citu tehnoloģisko aprīkojumu).

15. Veikt koka izstrādājumu ķīmisko aizsardzību un apdari ar rokas instrumentiem (otām, rullīšiem u.c.) un smidzināšanas metodi.

16. Strādāt uzņēmumā un objektā, kur uzstādāmi koka izstrādājumi, strādāt patstāvīgi un darba grupā, plānot un organizēt savu un darba grupas darbu.

17. Sastādīt izstrādājumu kalkulācijas.



20. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.



zināšanas priekšstata līmenī par makro- un mikroekonomikas pamatiem.


2.1. fizikas pamati; 2.2. materiālu mācība;

540

2.3. ķīmijas pamati; 2.4. elektrotehnikas pamati; 2.5. datoru lietošana; 2.6. kokapstrādē lietotās programmvadības darbmašīnas un tehnoloģiskās

līnijas; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi; 3.2. fizikālās, mehāniskās īpašības un tehnoloģiskās īpašības; 3.3. koksnes bojājumi; 3.4. koka detaļu savienojumu veidi un to pielietojums; 3.5. zāģmateriāli un sagataves; 3.6. plātņu materiāli; 3.7. līmes un apdares materiāli; 3.8. jaunie perspektīvie koksnes materiāli; 3.9. būvizstrādājumus reglamentējošie standarti, būvnormatīvi un citi

normatīvie dokumenti; 3.10. koksnes apstrādes pamati; 3.11. kokapstrādes darbmašīnas, instrumenti un griezējinstrumenti; 3.12. kokapstrādes tehnoloģija; 3.13. līmes, līmēšanas un aplīmēšanas tehnoloģija; 3.14. koksnes izstrādājumu aizsardzības un apdares materiāli, aizsardzības

un apdares tehnoloģija; 3.15. kokapstrādes atlikumu pārstrāde; 3.16. koka izstrādājumu un būvizstrādājumu konstrukcijas; 3.17. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas; 3.18. rasēšana, rasējumu lasīšana; 3.19. būvizstrādājumu ražošanas procesa tehnoloģiskā dokumentācija; 3.20. būvizstrādājumu ražojuma atbilstības sertifikācijas vai ražotāja

atbilstības deklarācijas sastādīšanas prasības; 3.21. komercdarbība; 3.22. matemātisku aprēķinu veikšana (laukuma, tilpuma, daudzuma, %

aprēķināšana); 3.23. pamatzināšanas ķīmijā (šķīdinātāji, atšķaidītāji, l īmvielas,

cietinātāji; izpratne par žūšanas, cietēšanas un reaģēšanas procesiem); 3.24. dažādu sistēmu mērvienību (masas, laukuma, tilpuma, ģeometrisko

izmēru, ātruma, apgriezienu, temperatūras) izpratne, lasīšana un pielietošana; 3.25. fizikas pamatnoteikumu izpratne (kustība, pretestība, adhēzija,

kohēzija, elektrība); 3.26. darba aizsardzība; 3.27. darba tiesiskās attiecības; 3.28. vides aizsardzība;

541

3.29. valsts valoda; 3.30. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.31. saskarsme.

3.30. Meža mašīnu operatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – meža mašīnu operators.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – meža mašīnu operators strādā ar meža apsaimniekošanas darbiem

paredzētām speciālām meža mašīnām (harvesteru, forvarderu, augsnes gatavotāju, šķeldotāju, saiņotāju, celmu rāvēju, stādītāju) (turpmāk kopā – meža mašīnas), veic koku zāģēšanu un apstrādi, kokmateriālu pievešanu līdz ceļmalas krautuvei, kā arī celmu raušanu, ciršanas atlieku saiņošanu un pārstrādi kurināmās koksnes šķeldās, meža augsnes sagatavošanu un kociņu stādīšanu.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai meža mašīnu operatoram nepieciešama motorzāģa vadītāja apliecība, B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un normatīvajos aktos noteiktai traktortehnikas kategorijai atbilstoša vadītāja apliecība.

Meža mašīnu operators strādā ar meža nozari saistītos uzņēmumos.


1. Spēja plānot savu darbu un strādāt, ievērojot mežsaimniecības, vides

aizsardzības, darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības.

2. Spēja veikt meža apsaimniekošanu kvalitatīvi un ražīgi, izmantojot atbilstošas darba metodes un paņēmienus katrā no meža apsaimniekošanas darbiem.

3. Spēja izmantot vidi saudzējošus darba paņēmienus, lietot motorinstrumentiem un meža mašīnām atbilstošas degvielas un smērvielas.

542

4. Spēja uzturēt mašīnas tehniskā darba kārtībā, veikt ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un vienkāršus remonta darbus, izmantojot meža mašīnas tehnisko informāciju.

5. Spēja regulēt meža mašīnas iestatījumus atbilstoši darbu specifikai un operatora individuālajam profesionālo prasmju līmenim.

6. Spēja vadīt meža mašīnas.

7. Spēja veikt meža izstrādes un kokmateriālu pievešanas darbus galvenajā cirtē un kopšanas cirtē.

8. Spēja identificēt dabas vērtības, atbilstoši darba uzdevumam plānot cirsmas izstrādi un uzmērīt audzi.

9. Spēja sastādīt darba uzdevumu harvestera vadības sistēmai.

10. Spēja veikt harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanu.

11. Spēja ražīgi un kvalitatīvi zāģēt ar harvesteru kokus un sagatavot no tiem vērtīgus kokmateriālus, ievērojot kokmateriālu kvalitātes prasības.

12. Spēja sagatavotos kokmateriālus, ciršanas atliekas vai celmus pievest ar forvarderu līdz ceļmalas krautuvei.

13. Spēja ar saiņotāju veikt ciršanas atlieku saiņošanu.

14. Spēja ciršanas atliekas pārstrādāt kurināmās koksnes šķeldās ar šķeldotāju.

15. Spēja veikt celmu raušanu, ar ekskavatoru izrautos celmus nokraut kaudzēs cirsmā.

16. Spēja veikt augsnes sagatavošanas darbus un kociņu stādīšanu ar meža mašīnām.

17. Spēja izprast un lietot meža mašīnu un datu apmaiņas datorprogrammas.

18. Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.

543

19. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības, lietot atbilstošus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, piedalīties darba vides riska faktoru noteikšanā.

20. Spēja rīkoties ugunsgrēka un nelaimes gadījumos, sniegt pirmo palīdzību.

21. Spēja vadīt transportlīdzekli nokļūšanai uz darba vietu mežā vai meža mašīnu apgādei ar rezerves daļām un degvielu.



1. Strādāt ar harvesteru (sastādīt darba uzdevumu harvestera vadības

sistēmai, plānot cirsmas izstrādi, identificēt dabas vērtības, uzmērīt audzi, pārzināt kokmateriālu kvalitāti, pārzināt harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanu, veikt meža kopšanu atbilstoši kopšanas ciršu kvalitātes prasībām, sagatavot darba atskaites).

2. Strādāt ar forvarderu (plānot kokmateriālu un ciršanas atlieku krautuves vietas un to izvietojumu, plānot kokmateriālu kravas atbilstoši krautuves plānojumam, nokraut un šķirot kokmateriālus krautuvē atbilstoši to kvalitātei, pievest kokmateriālus meža kopšanas cirtēs atbilstoši kopšanas ciršu kvalitātes prasībām, nokraut ciršanas atliekas un celmus atbilstoši žūšanas, vides un tālākās pārstrādes prasībām, sagatavot darba atskaites).

3. Strādāt ar augsnes gatavotāju (regulēt augsnes gatavošanas iekārtas atbilstoši augsnes gatavošanas kvalitātes prasībām, plānot augsnes sagatavošanu cirsmā, noteikt stādvietu skaitu augsnes sagatavošanas laikā).

4. Strādāt ar šķeldotāju (regulēt un uzturēt tehniskā kārtībā šķeldošanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstošas kvalitātes šķeldu ražošanu, lietot atbilstošas šķeldošanas darba metodes cirsmā un krautuvē).

5. Strādāt ar saiņotāju (regulēt un uzturēt tehniskā kārtībā saiņošanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstošas kvalitātes saiņu sagatavošanu, saiņot ciršanas atlieku saiņus atbilstoši sugu sastāvam).

6. Strādāt ar celmu rāvēju (atkarībā no celmu dimensijām izmantot atbilstošu celma šķelšanas un raušanas metodi, sagatavot augsni jauno kociņu stādīšanai, ja nepieciešams).

544

7. Strādāt ar stādītāju (stādīt kociņus tādā izvietojumā, kas nodrošina stādīšanas normatīvu un kvalitātes prasības, veikt stādvietu kontrolmērījumus stādīšanas laikā).

8. Lietot meža mašīnu un elektronisko datu apmaiņas datorprogrammas.

9. Noregulēt meža mašīnu atbilstoši darba specifikai un operatora individuālajam profesionālo prasmju līmenim.

10. Nodrošināt dabas un apkārtējās vides aizsardzību, lietot videi draudzīgus materiālus.

11. Izvēlēties atbilstošus instrumentus un materiālus darbam.

12. Lietot un kalibrēt mērinstrumentus un kontrolinstrumentus.

13. Veikt meža mašīnu ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes.

14. Veikt vienkāršus remonta darbus, izmantojot atslēdzniecības un metināšanas darbu iemaņas.

15. Lasīt meža mašīnu elektriskās, hidrauliskās un vadības sistēmas shēmas.

16. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par saviem darba rezultātiem.

17. Atrast, klasificēt un atlasīt vajadzīgo informāciju, strādāt ar katalogiem tehniskās informācijas iegūšanai.

18. Orientēties mežsaimniecības nozares normatīvajos aktos, lietot mežsaimniecības zināšanas un jaunākās nozares attīstības tehnoloģijas.

19. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

20. Strādāt komandā un patstāvīgi, ievērot darba kultūru un profesionālo ētiku, risināt problēmsituācijas darba procesā.

21. Izprast ražošanas pašizmaksas veidošanās principus un veikt aprēķinus.

22. Ievērot darba aizsardzības noteikumus un lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.

545

23. Ievērot ugunsdrošības noteikumus, lietot ugunsdzēsības materiālus un ierīces.




27. Lietot mežsaimniecības nozares profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Strādāt ar motorzāģi.

29. Vadīt vieglo autotransporta līdzekli.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas; 1.2. arodslimības un to cēloņi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. meža nozares normatīvie akti; 2.2. mežsaimniecībā izmantojamie augu aizsardzības līdzekļi un vielas; 2.3. tehniskās mehānikas pamati (meža mašīnu mezglu uzbūve,

savienojumi); 2.4. konstrukciju materiāli, konstrukciju izturības noteikšanas

pamatprincipi, detaļu, mezglu izmēru noteikšanas pamatprincipi; 2.5. komercdarbības pamati; 2.6. mežsaimniecības darbu organizācija un plānošana; 2.7. profesionālā saskarsme; 2.8. rasējumu lasīšana, detaļu un mezglu skicēšana.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. mežsaimniecības pamati (meža ekoloģija, meža apsaimniekošana,

meža tipoloģija, koksnes vainas, ainavu plānošanas pamati, mežsaimniecības kartogrāfija);

546

3.2. mežizstrāde (cirsmu izstrādes plānošana, kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas un ciršanas atlieku pārstrādes darba metodes, kokmateriālu kvalitātes prasības, stumbra sagarumošanas optimizācijas principi, kontrolmērījumi, cirsmu izstrāde ar motorzāģi);

3.3. kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas, ciršanas atlieku pārstrādes, celmu raušanas, meža augsnes sagatavošanas un meža atjaunošanas tehnoloģijas;

3.4. meža mašīnu uzbūve, ekspluatācija un tehniskā dokumentācija (meža mašīnu raksturlielumi, meža mašīnu uzbūves principi, meža mašīnu ekspluatācijas noteikumi, meža mašīnu transportēšana);

3.5. meža mašīnu (forvardera, harvestera, augsnes gatavotāja, šķeldotāja, celmu rāvēja, saiņotāja un stādītāja) vadīšanas principi;

3.6. darba paņēmieni īpašos apstākļos (problemātisko koku apstrāde, darbs kalnainā apvidū, darbs nelabvēlīgos laika apstākļos u.c.);

3.7. meža mašīnu ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un remonts; 3.8. meža mašīnu darba uzdevumu sagatavošana, darba uzskaite,

kvalitātes kontrole, kalibrēšana, tehnoloģisko procesu izmaksu kalkulācija; 3.9. meža aizsardzības metodes un vides aizsardzības prasības

mežsaimniecībā; 3.10. mežsaimniecības prasībām atbilstoši un vidi saudzējoši darba

paņēmieni; 3.11. mežsaimniecības profesionālie termini un simboli valsts valodā un

vienā svešvalodā; 3.12. datortehnikas un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana; 3.13. hidraulikas un hidrostatikas pamati (meža mašīnu hidraulisko

sistēmu pamatprincipi); 3.14. meža mašīnu elektrisku un elektronisku ierīču darbības principi,

meža mašīnu datorsistēmu darbības principi; 3.15. ugunsdrošības noteikumi, uguns aizsardzības un uguns dzēšanas

paņēmieni; 3.16. veicamās darbības nelaimes gadījumā un pirmās palīdzības

sniegšana; 3.17. darba aizsardzība; 3.18. mežsaimniecības un atslēdznieku motorinstrumenti; 3.19. atslēdznieku un metināšanas darbu tehnoloģijas pamati

(metālapstrādes pamatdarbu veidi, metālapstrādē izmantojamie rokas instrumenti, elektrisko un pneimatisko rokas instrumentu izmantošana, darba paņēmieni, strādājot pie metālapstrādes darbgaldiem, vienkāršo metināšanas darbu paņēmieni);

3.20. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī; 3.21. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība; 3.22. valsts valoda; 3.23. darba tiesiskās attiecības.

547

3.31. Iespieddarbu digitālā noformējuma speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists veic iespieddarbu digitālo

noformēšanu, to sagatavošanu iespiešanai un pēcapstrādei; plāno un izstrādā iespieddarbu digitālā noformējuma projektus individuāli vai sadarbībā ar citiem speciālistiem, nepieciešamības gadījumā veic konsultanta funkcijas un ir atbildīgs par sava darba rezultātu un kvalitāti.

Iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists ir nozares speciālista vadībā izdevniecībās, reklāmas aģentūrās, tipogrāfij ās vai citos poligrāfijas un izdevējdarbības nozares uzņēmumos nodarbināta persona vai pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību.


1. Spēja izmantot zināšanas, prasmes un attieksmes darba izpildei un

profesionālajai attīstībai.

2. Spēja lietot datoru ar iespieddarbu digitālā noformējuma un sagatavošanas iespiešanai datorprogrammām, prast lietot datoram pievienojamās ievadierīces un izvadierīces.

3. Spēja vizuāli pārbaudīt darba vietu pirms darba uzsākšanas, uzturēt to kārtībā darba laikā un sakārtot pēc darba beigšanas.

4. Spēja ievērot ugunsdrošības, elektrodrošības noteikumus, novērtēt riska faktorus, vajadzības gadījumā atbilstoši reaģēt, spēja sniegt pirmo palīdzību.

5. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

548

6. Spēja rīkoties saskaņā ar darba tiesisko attiecību normatīvajiem aktiem.

7. Spēja izvērtēt iespieddarba digitālajai noformēšanai iesniegto materiālu mērķauditoriju un pielietojuma vides specifiku.

8. Spēja novērtēt iespieddarba raksturu, kompozīcijas un tehnoloģiskā risinājuma iespējas; izvērtēt pieejamo iespieddarbu digitālā noformējuma datorprogrammu iespējas.

9. Spēja novērtēt tiražēšanai iesniegto materiālu atbilstību poligrāfijas tehnoloģiju iespējām, iespieddarba specifikai un izvērtēt klienta vēlmju savienojamību ar poligrāfijas tehnoloģiju iespējām.

10. Spēja novērtēt iespieddarba pielietošanas mērķa savienojamību ar teksta un vizuālo saturu, estētisko slodzi.

11. Spēja lasīt tehnoloģisko karti, vajadzības gadījumā sastādīt to.

12. Spēja novērtēt iespieddarba teksta, vizuālā materiāla, krāsu risinājuma atbilstību iespieddarba formātam; tiražējamās informācijas un iespieddarba formāta savienojamību.

13. Spēja novērtēt iespieddarba kompozīcijas un stila risinājuma atbilstību informācijas slodzei.

14. Spēja novērtēt poligrāfiski tiražējamā materiāla atbilstību tehnoloģiskajām iespējām.

15. Spēja izvēlēties iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju atbilstoši izvēlētajai iespiedtehnoloģijai un pēcapstrādes tehnoloģijām.

16. Spēja plānot iespieddarba digitālā noformējuma laika grafiku un nodrošināt tā izpildi.

17. Spēja izvēlēties iespieddarba specifikai atbilstošu kompozīciju, burtu fontus un izmērus, krāsu, kolorīta un tonālo risinājumu.

18. Spēja izstrādāt iespieddarba koncepcijai atbilstošu digitālā noformējuma projektu, atbilstoši izvēlētajām iespiešanas un pēcapstrādes tehnoloģijām sagatavot iespieddarbu tiražēšanai.

19. Spēja novērtēt iespieddarba digitālā noformējuma kvalitāti.

549

20. Spēja saskaņot ar klientu iespieddarba digitālās noformēšanas projekta prezentēšanas veidu un laiku.

21. Spēja informēt klientu par darba gaitu, iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju specifiku.

22. Spēja sazināties valsts valodā un svešvalodā, pielietojot profesionālo terminoloģiju.

23. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas pamatprincipus.

24. Izmantojot datu bāzes, nozares literatūru, specifikācijas un citus informācijas avotus, spēja regulāri un patstāvīgi iepazīties ar nozares jaunākajām tehnoloģijām.

25. Spēja pilnveidot profesionālo kvalifikāciju atbilstoši uzņēmuma vadības prasībām.


1. Lietot iespieddarbu digitālā noformējuma ierīces un aprīkojumu.

2. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši paredzamajai iespiedtehnoloģijai.

3. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši paredzamajām pēcapstrādes

tehnoloģijām.

4. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši izvēlēto materiālu specifikai.

5. Sagatavot digitāli noformētu iespieddarbu tiražēšanai.


7. Piedāvāt klientam piemērotāko prezentācijas veidu.

8. Sastādīt un lasīt tehnoloģisko karti.

9. Novērtēt tiražējamā teksta, vizuālā materiāla, krāsu risinājuma atbilstību iespieddarba informatīvajai slodzei.

10. Novērtēt izvēlētā iespieddarba formāta un tiražējamās informācijas savienojamību.

550

11. Novērtēt izvēlētā iespieddarba kompozīcijas un stila risinājuma

atbilstību informācijas saturam.

12. Novērtēt iespieddarba realizēšanai izvēlēto materiālu īpašības.

13. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši materiālu īpašībām.

14. Izvēlēties iespieddarba koncepcijai un stilam atbilstošus burtu fontus un izmērus.

15. Izstrādāt iespieddarba funkcijai piemērotu krāsu, kolorīta, tonālās uztveres modeli.

16. Novērtēt iesniegtā materiāla atbilstību poligrāfijas nozares tehnoloģiskajām prasībām.

17. Izvēlēties iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju atbilstoši poligrāfiskās reproducēšanas iespējām.

18. Nosūtīt un saņemt digitāli noformētā iespieddarba failus, izmantojot interneta vidi.

19. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.


21. Veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

22. Uzturēt kārtībā darba vietu.

23. Rīkoties darba tiesisko attiecību normatīvo aktu ietvaros.

24. Izvērtēt potenciālo iespieddarba mērķauditoriju.

25. Izvērtēt iespieddarba pielietojuma vides ietekmes faktorus.

26. Novērtēt iespieddarba raksturu.

27. Novērtēt iespieddarba kompozīcijas risinājuma iespējas.

28. Noteikt iespieddarba noformēšanas tehnoloģiskā risinājuma variantus.

551

29. Novērtēt poligrāfijas nozares datorprogrammu iespējas.

30. Novērtēt izvēlēto materiālu atbilstību pasūtījuma specifikai.

31. Novērtēt pasūtītāja vēlmju savienojamību ar poligrāfijas nozares tehnoloģiskajām iespējām.

32. Novērtēt iespieddarba pielietošanas mērķa savienojamību ar tā estētisko slodzi.

33. Novērtēt iespieddarba teksta un vizuālā satura estētisko līmeni.

34. Novērtēt iesniegto vizuālo materiālu atbilstību poligrāfiskās reproducēšanas tehnoloģijām.

35. Izvēlēties iespieddarba digitālā noformējuma veidu atbilstoši iespieddarba tālākās realizēšanas tehnoloģijām.

36. Novērtēt iespieddarba realizēšanai izvēlēto materiālu īpašības.

37. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši materiālu īpašībām.

38. Novērtēt iespieddarba noformēšanas tehnoloģiju darbietilpību.

39. Izveidot iespieddarba koncepcijai atbilstošu digitālo noformējumu.

40. Nodrošināt iespieddarba mērķauditorijai un pielietojuma mērķim atbilstošu iespieddarba digitālā projekta kvalitāti.

41. Plānot un nodrošināt iespieddarba digitālā noformējuma realizācijas termiņus.

42. Novērtēt digitāli noformētā iespieddarba kvalitāti.

43. Sniegt klientam informāciju par iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju īpatnībām.

44. Prezentēt digitāli noformētu iespieddarbu klientam.

45. Atrast, atlasīt un izmantot nepieciešamo informāciju.



552





1.1. vides aizsardzības prasības; 1.2. darba tiesiskās attiecības; 1.3. datoru lietotājprogrammas, datu bāzes; 1.4. poligrāfijas nozares jaunākās tehnoloģijas un materiāli.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. poligrāfijas ražošanas tehnoloģijas; 2.2. izdevējdarbība; 2.3. pirmsiespiešanas procesi (reproprocesi); 2.4. reproducējamo materiālu atbilstība poligrāfiskās tiražēšanas

vajadzībām; 2.5. iespieddarbu izmantošanas mērķi, estētiskā, informatīvā slodze; 2.6. iespieddarbu izmantošanas vides specifika; 2.7. iespieddarbu stils un vides kultūra; 2.8. iespieddarbu digitālā noformējuma kvalitātes prasības; 2.9. iespieddarbu digitālā noformējuma procesu laikietilpība un

darbietilpība; 2.10. saskarsmes pamati; 2.11. rīcība ugunsgrēka un elektriskās strāvas noplūdes gadījumā; 2.12. pirmā palīdzība; 2.13. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi; 2.14. individuālās aizsardzības līdzekļi, drošības zīmes un signāli; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba aizsardzība; 3.2. iespieddarbu digitālā noformējuma tehnoloģijas; 3.3. iespieddarbu kompozīcijas veidošanas noteikumi; 3.4. poligrāfijas materiāli, to īpašības; 3.5. papīra formāti, iespieddarbu formāti; 3.6. iespieddarbu digitālā noformējuma un sagatavošanas iespiešanai

datorprogrammas; 3.7. tehnoloģiskā karte, tās sastādīšana;

553

3.8. datora un tam pievienojamo ierīču tehniskais raksturojums, izmantošanas iespējas;

3.9. burtu fonti un izmēri; 3.10. teksta vizuālo un grafisko elementu savienošanas nosacījumi; 3.11. vizuālā materiāla estētiskā kvalitāte, atbilstība poligrāfiskās

reproducēšanas iespējām; 3.12. teksta grupēšanas noteikumi; 3.13. teksta un brīvo laukumu kompozīcija; 3.14. digitāli noformētu iespieddarbu sagatavošana tiražēšanai; 3.15. interneta vides iespējas digitāli noformēto iespieddarbu failu

administrēšanā; 3.16. valsts valoda; 3.17. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.18. saskarsmes psiholoģijas pamati; 3.19. darba vietas vizuālās novērtēšanas un sakārtošanas paņēmieni.

3.32. Ceļojumu konsultanta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ceļojumu konsultants.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ceļojumu konsultants veicina tūrisma pakalpojumu pārdošanu un atbild

par ceļojuma organizēšanas plānošanu, ievērojot Eiropas un Latvijas tiesību aktu prasības tūrisma nozarē un dokumentu noformēšanas kārtību; plāno un izpilda klienta pasūtījumu, pielietojot profesionālās kompetences; sazinās valsts valodā augstākajā līmenī un ne mazāk kā divās svešvalodās; ir atbildīgs par sava darba kvalitatīvu rezultātu, sekmējot uzņēmuma pozitīva tēla veidošanos.

Ceļojumu konsultants ir tūrisma nozares speciālistu vadībā nodarbināta persona, kas strādā tūrisma uzņēmumos, birojos, atpūtas organizēšanas centros, aģentūrās un firmās vai strādā kā pašnodarbināta persona, vai var veikt individuālo komercdarbību.


554

1. Spēja plānot, organizēt un koordinēt savu darbu tūrisma uzņēmumā, nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja ievērot tūrisma uzņēmuma darbības virzienus, iespējas, prioritātes un pakalpojumu veidus.

3. Spēja ievērot ilgtspējīgā tūrisma attīstības principus.

4. Spēja apgūt Latvijas un starptautiskā tūrisma tirgus piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.

5. Spēja pārzināt tirgus tendences un apgūt jaunākos produktus.

6. Spēja organizēt klientiem uzņēmuma pakalpojumus un aktivitātes ar oriģinālu pieeju tūrisma produkta veidošanā.

7. Spēja strādāt individuāli un komandā, un pieņemt lēmumus, pielietojot saskarsmes psiholoģijas pamatprincipus.


9. Spēja uzturēt viesmīlības atmosfēru, organizējot kvalitatīvu klientu apkalpošanu.

10. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši Eiropas un Latvijas normatīvajiem aktiem un lietvedības noteikumiem.

11. Spēja pārzināt darbības, kas saistītas ar līgumu, apdrošināšanas, konsulāro un atskaites dokumentu formēšanu, un lietot šos dokumentus darba procesā.

12. Spēja izmantot lietišķo saraksti, izmantojot speciālo tūrisma terminoloģiju.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divas svešvalodās profesionālajā saziņas līmenī, tās pilnveidojot un lietojot profesionālo terminoloģiju.

14. Spēja ievērot ģērbšanās, vizuālā izskata, uzvedības, kultūras, pieklājības normas un lietišķā protokola pamatus.

555

15. Spēja piedāvāt pastāvīgas un noturīgas kvalitātes pakalpojumu atbilstoši tūrisma jomu reglamentējošiem normatīviem aktiem un viesmīlības standartiem.

16. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot vispārējas un profesionālās zināšanas.

17. Spēja sekmēt uzņēmuma apgrozījuma palielināšanos, sadarbojoties komandā.

18. Spēja ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un uzņēmuma standartus.

19. Spēja pielietot drošus darba paņēmienus darbības procesā, praktiski pielietojot darba aizsardzības zināšanas.

20. Spēja ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar tūrismu saistītos Eiropas Savienības tiesību aktus un nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

21. Spēja apgūt jaunas racionālas profesionālas iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko profesionālo informāciju un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās.

22. Spēja lietot tiešās rezervācijas programmas un apgūt jaunāko informācijas tehnoloģijās.



2. Veidot uzņēmuma popularitāti sabiedrībā.

3. Pārzināt Eiropas un Latvijas Republikas normatīvos aktus tūrisma

jomā.

4. Ievērot darba, vides aizsardzības un sanitārijas noteikumus.

5. Ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

556


7. Pielietot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

8. Pielietot tūrisma zināšanas.

9. Būt atbildīgam par sava darba rezultātiem.

10. Prast strādāt komandā.

11. Apgūt tūrisma tirgus piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.

12. Ievērot ilgtspējīga tūrisma attīstības principus.

13. Piedāvāt un pārdot uzņēmuma un tūrisma produktu, ievērojot uzņēmuma darbības virzienu, pakalpojumu veidus un izmaksas.

14. Veikt klientu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši uzņēmumā noteiktajām prasībām.

15. Pieņemt un koordinēt pasūtījumus, motivējot uzņēmuma tūrisma produkta un pakalpojuma priekšrocības.

16. Izzināt klientu vajadzības un identificēt vēlamo pakalpojumu veidu.


18. Prast noformēt klientu rēķinus, izmantojot dažādus maksājumu veidus.

19. Strādāt ar datoru, izmantojot specializētās programmas.

20. Veidot atskaites par pārdoto un pieprasīto.

21. Veidot uzņēmuma datu bāzi par klientiem.



24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālajā saziņas līmenī.

25. Patstāvīgi organizēt savu darbu.

557





30. Sekmēt klienta labsajūtu, uzturot labvēlīgu mikroklimatu.

31. Ievērot konfidencialitāti informācijā par klientiem un uzņēmumu.

32. Izmantot pārdošanas prasmes.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba un sociālo tiesību pamati; 1.2. viesmīlības pamati; 1.3. pirmās palīdzības sniegšana.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. darba aizsardzība; 2.2. ugunsdrošības noteikumi; 2.3. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.4. pasaules tūrisma ģeogrāfijas pamati; 2.5. Latvijas un pasaules vēstures un kultūras svarīgākie notikumi; 2.6. psiholoģijas pamati; 2.7. tirgvedības nozares pamati; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās; 2.9. lietvedības pamati.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. lietišķā etiķete un protokols; 3.2. darba tiesiskās attiecības; 3.3. tūrisma nozares normatīvie akti; 3.4. nodokļu sistēmu reglamentējošie normatīvie akti; 3.5. vides aizsardzības prasības; 3.6. higiēnas prasības; 3.7. tūrisma biznesa pamati;

558

3.8. ceļojumu klasifikācija; 3.9. tūristu apdrošināšana; 3.10. tirgus konjunktūra; 3.11. praktiskās tirgzinības; 3.12. grāmatvedības pamati; 3.13. speciālās datorprogrammas; 3.14. retorikas pamati; 3.15. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi; 3.16. runas un kustību kultūra; 3.17. norēķini ar klientu; 3.18. valsts valoda;

3.19. vismaz divas svešvalodas profesionālajā saziņas līmenī;

3.20. informācijas iegūšana, apstrāde un analīze ar datora palīdzību; 3.21. biroja tehnikas lietošana.

3.33. Viesu uzņemšanas dienesta speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – viesu uzņemšanas dienesta speciālists.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – viesu uzņemšanas dienesta speciālists uzņem un apkalpo viesus; veic

pieprasījumu apstiprināšanu un istabu rezervēšanu, viesu reģistrāciju; informē viesus par pakalpojumiem viesnīcā un ārpus tās, norēķinās ar viesiem, ievērojot uzņēmuma standartus; spēj reaģēt konflikta situācijās, izmantojot saskarsmes psiholoģijas prasmes; atbilstoši kompetencei prot organizēt savu darbu un sadarboties ar citiem uzņēmuma speciālistiem; patstāvīgi pieņem lēmumus, sazinās valsts valodā un divās svešvalodās.

Viesu uzņemšanas dienesta speciālists var strādāt uzņēmumos, t.sk. tūristu mītnēs – viesnīcās, moteļos, jaunatnes tūristu mītnēs, viesu mājās, sanatorijās, kempingos, pansijās.


559

1. Spēja plānot, organizēt un koordinēt savu darbu viesu uzņemšanas dienestā viesmīlības uzņēmumā, nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja organizēt viesiem uzņēmuma pakalpojumus un aktivitātes sadarbībā ar uzņēmuma dienestiem un komersantiem.

3. Spēja sadarboties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām.


5. Spēja pieņemt lēmumus, lietojot saskarsmes un lietišķās etiķetes pamatprincipus.

6. Spēja piedāvāt pastāvīgas un noturīgas kvalitātes pakalpojumus.


8. Spēja uzturēt un būt atbildīgam par viesmīlīgu atmosfēru, organizējot kvalitatīvu viesu apkalpošanu.

9. Spēja risināt viesu problēmas viņu uzturēšanās laikā uzņēmumā.

10. Spēja uzņemt viesus, pieņemt pasūtījumus un veikt norēķinus.

11. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem un lietvedības noteikumiem.

12. Spēja pārzināt un sastādīt norēķinu, inventarizācijas un atskaites dokumentāciju un to lietot darba procesā.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju.

14. Spēja nepārtraukti pilnveidot svešvalodu un profesionālās terminoloģijas lietošanu.

15. Spēja ievērot uzvedības, kultūras un pieklājības normas.

16. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot vispārējās un profesionālās zināšanas.

17. Spēja sekmēt uzņēmuma apgrozījuma palielināšanu, aktīvi iesaistoties uzņēmuma pakalpojumu pārdošanā.

560

18. Spēja ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

19. Spēja izmantot drošus darba paņēmienus, praktiski lietot darba un

vides aizsardzības zināšanas un ievērot tehnoloģisko iekārtu un inventāra lietošanas noteikumus.

20. Spēja nodrošināt normatīvo dokumentu un valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

21. Spēja sniegt pirmo palīdzību atbilstoši nepieciešamībai.

22. Spēja pilnveidot profesionālo kvalifikāciju atbilstoši darba devēja prasībām.

23. Spēja apgūt jaunas racionālas profesionālas iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko profesionālo informāciju un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās.

24. Spēja lietot jaunākās datoru tehnoloģijas darba procesā.

25. Spēja adekvāti un profesionāli reaģēt stresa un nestandarta situācijās.


1. Radīt labvēlīgu un pozitīvu pirmo iespaidu.


3. Veidot uzņēmuma popularitāti sabiedrībā.

4. Izmantot viesmīlības uzņēmuma profesionālo tehniku.

5. Izmantot biroja tehniku un aprīkojumu.

6. Strādāt ar kases aparātu.

7. Lietot datoru, izmantojot specializētās programmas.

8. Norēķināties ar viesiem, izmantojot skaidras un bezskaidras naudas

norēķinus.

9. Ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un higiēnas noteikumus.

561


11. Rīkoties atbilstoši viesmīlības un saskarsmes pamatprincipiem.

12. Prast izmantot tūrisma zināšanas.

13. Uzņemt un reģistrēt viesus.

14. Piedāvāt un pārdot uzņēmuma un tūrisma produktus un pakalpojumus.

15. Veikt viesu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši uzņēmumā

noteiktajām prasībām.

16. Pieņemt un koordinēt pasūtījumus.

17. Izzināt viesu vajadzības un risināt viesu problēmas, kas radušās uzturēšanās laikā.

18. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

19. Pārbaudīt tūrisma mītnes telpu un apkārtnes kārtību.



22. Pārvaldīt divas svešvalodas.

23. Patstāvīgi organizēt savu darbu.

24. Paaugstināt profesionālo meistarību un pakalpojumu kvalitāti.

25. Sadarboties ar viesiem, darba devēju un citiem darbiniekiem.



28. Sekmēt viesu labsajūtu, uzturot labvēlīgu mikroklimatu.

29. Izprast un mācēt sazināties par valstī notiekošo sporta, politikas un izklaides jomā.

562

30. Ievērot konfidencialitāti informācijā par viesiem un uzņēmumu.

31. Orientēties viesu uzņemšanas jomas normatīvajos aktos.

32. Ievērot lietišķās etiķetes prasības saskarsmē ar viesi un kolēģiem.



1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par Latvijas tūrisma produktu.


2.2. ugunsdrošības noteikumi; 2.3. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.4. pirmās palīdzības sniegšana; 2.5. tūrisma ģeogrāfijas pamati; 2.6. Latvijas vēstures un kultūras svarīgākie notikumi; 2.7. psiholoģijas pamati; 2.8. tūrisma mītņu klasifikācija; 2.9. tūrisma mītņu organizatoriskās struktūras; 2.10. tirgvedības nozares pamati; 2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās; 2.12. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības; 2.13. tūrisma mītņu vadības datorprogrammu darbības pamatprincipi.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. lietišķā etiķete un protokols; 3.2. dienestu iedalījums un to darbība viesmīlības uzņēmumos; 3.3. darba un personīgās higiēnas prasības; 3.4. viesmīlības pamati; 3.5. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi; 3.6. viesu uzņemšanas dienesta speciālista atbildība saistībā ar pārējiem

dienestiem; 3.7. norēķini ar viesi; 3.8. valsts valoda;

3.9. vismaz divas svešvalodas profesionālajā saziņas līmenī;

3.10. tūrisma mītnes vadības datorprogramma; 3.11. informācijas iegūšana, rezervācijas veikšana, apstrāde un analīze,

izmantojot datoru;

563

3.12. biroja tehnikas lietošana; 3.13. runas un kustību kultūra; 3.14. uzņēmuma vēsture un tā produkta piedāvājums; 3.15. ētikas un estētikas pamatprincipi apkalpošanas kultūrā; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. vides aizsardzība.

3.34. Automehāniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – automehāniķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – automehāniķis veic automobiļa diagnostiku, tehnisko apkopi un

remontu; veic mezglu un agregātu demontāžu, montāžu, remontu un regulēšanu; spēj sadarboties ar klientu un pārraudzīt zemākas kvalifikācijas darbiniekus.

Automehāniķis strādā patstāvīgi vai komandā ar citiem nozares speciālistiem uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar autoapkalpi un autoremontu, kā arī var būt pašnodarbināta persona vai var veikt individuālo komercdarbību.


1. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, ievērojot darba

aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

2. Spēja nodrošināt sev un citiem darbiniekiem drošus darba apstākļus, izvēloties atbilstošas darba metodes un palīglīdzekļus.

3. Spēja izpildīt nozarei un konkrētai darba vietai raksturīgās iekšējās kārtības noteikumu prasības.

4. Spēja nodrošināt uzticēto instrumentu, iekārtu un inventāra pareizu lietošanu un uzturēšanu darba kārtībā.

564

5. Spēja pielietot profesionālajā darbībā tehnisko informāciju, ievērot instrukcijas, lietot datoru.

6. Spēja izvēlēties un pielietot instrumentus un palīgierīces, saskaņā ar tehniskās informācijas un instrukciju norādēm.

7. Spēja veikt automobiļa tehnisko apkopi.

8. Spēja pielietot mērinstrumentus un ierīces, kuri nepieciešami darba kvalitatīvai izpildei.

9. Spēja orientēties automobiļu uzbūvē, lai veiktu agregātu, mehānismu un mezglu demontāžu – montāžu.

10. Spēja montēt riepas un balansēt riteņus.

11. Spēja nomainīt automobiļa elektroiekārtas ierīces un apgaismes ierīču detaļas.

12. Spēja izpildīt demontāžas – montāžas darbus.

13. Spēja rast risinājumu nestandarta situācijās, izmantojot detaļu aizvietošanu.

14. Spēja lasīt rasējumus, elektriskās shēmas un kinemātiskās shēmas.

15. Spēja risināt problēmsituācijas.

16. Spēja pašizglītoties, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci atbilstoši pielietojamās tehnoloģijas un tehnikas attīstības līmenim.

17. Spēja sazināties, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus.


19. Spēja sadarboties ar klientu un sniegt informāciju par pakalpojumiem.



565

1. Plānot un organizēt darba vietu atbilstoši uzņēmuma iekšējās kārtības

noteikumiem.


3. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu prasības.



6. Uzglabāt un utilizēt bīstamos atkritumus.

7. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

8. Strādāt ar celšanas iekārtām un ierīcēm.

9. Lietot darba uzdevumam atbilstošus instrumentus un palīgierīces.

10. Lietot atbilstošus ekspluatācijas materiālus (degvielas, eļļas, ziežvielas, tehniskos šķidrumus, autokosmētiku).

11. Lietot mērinstrumentus un diagnostikas ierīces un iekārtas.

12. Lasīt rasējumus, elektriskās shēmas un kinemātiskās shēmas.

13. Zīmēt skices.

14. Lietot tehnisko informāciju un instrukcijas darbu veikšanai.

15. Iegūt informāciju no elektroniskajām datu bāzēm un interneta.

16. Veikt automobiļu tehnisko apkalpošanu atbilstoši tehniskajai informācijai un darba instrukcijām.

17. Mainīt riepas un balansēt riteņus.

18. Remontēt automobiļu elektroiekārtu mehānismus, ierīces un apgaismojuma detaļas.

20. Veikt automobiļa motora remontu.

566

21. Izpildīt automobiļa agregātu remontu vai nepieciešamības gadījumā nosūtīt tos uz specializētām darbnīcām.

22. Izpildīt automobiļa ritošās daļas, piekares, sajūga un kardāna demontāžu – montāžu un remontu.

23. Izpildīt stūres iekārtu sastādošo ierīču un mezglu remontu.

24. Izpildīt bremžu sistēmu sastādošo mehānismu remontu.

25. Nomainīt nolietotās vai bojātās detaļas, mezglus un ierīces automobiļa virsbūvē.

26. Pārbaudīt virsbūves tehnisko stāvokli un novērst konstatētos defektus, nomainot vai regulējot detaļas.

27. Veikt automobiļu virsbūves detaļu (stiklojuma, iekšējās un ārējās apdares, blīvējuma detaļu) nomaiņu.

28. Veikt virsbūves aprīkojuma un komforta ierīču tehnisko apkopi un remontu.

29. Lietot nozares profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā (angļu, vācu vai krievu valodā).


31. Pārvaldīt vienu svešvalodu (angļu, vācu vai krievu valodu) saziņas līmenī.

32. Sadarboties ar klientiem un sniegt profesionālu informāciju par darba apjomu, izcenojumu un citiem klientu interesējošiem jautājumiem.

33. Veikt darbu uzskaiti un noformēt sniegto pakalpojumu dokumentus.

34. Lietot datoru.




567

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamās zināšanas par autobūvē izmantojamiem materiāliem.


2.1. darba aizsardzības prasības; 2.2. ugunsdrošības noteikumi; 2.3. elektrodrošības noteikumi; 2.4. uzņēmuma darba organizācija; 2.5. darba uzskaite; 2.6. vides aizsardzības prasības; 2.7. kolektīvie aizsardzības līdzekļi; 2.8. ekspluatācijas materiālu ietekme uz cilvēka organismu un vidi; 2.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases un to

apzīmējumi; 2.10. darba vietas ergonomika; 2.11. automobiļa uzbūves pamati; 2.12. agregātu darbības principi; 2.13. detaļu savienojumu veidi; 2.14. agregātu un mezglu atteikumu iemesli; 2.15. motora un tā sistēmu uzbūve, darbības princips; 2.16. stūres iekārtas uzbūve un darbība; 2.17. ritošās daļas agregātu un mezglu uzbūve un darbība; 2.18. bremžu sistēmas uzbūve; 2.19. transmisiju sastādošo agregātu un mezglu uzbūve un darbība; 2.20. automobiļa elektroiekārtas uzbūve, darbības princips; 2.21. automobiļa virsbūves konstrukcija, tajā izvietoto ierīču atrašanās

vieta un darbība; 2.22. darba tiesiskās attiecības; 2.23. organizācijas psiholoģijas pamati; 2.24. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā (angļu, vācu

vai krievu valodā).


3.1. celšanas iekārtu un autoapkalpes tehniskā aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi un drošības prasības;

3.2. degvielu, smērvielu, ziežvielu, tehnisko šķidrumu, krāsvielu un auto kosmētikas veidi un pielietojums;

3.3. uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi; 3.4. instrumentu veidi, iedalījums, izmantošana; 3.5. tehniskā informācija un instrukcijas veicamajiem darbiem; 3.6. darba vides bīstamie faktori; 3.7. ergonomikas principi;

568

3.8. pirmā palīdzība; 3.9. darba higiēna un kultūra; 3.10. individuālie aizsardzības līdzekļi; 3.11. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija; 3.12. motora ārējo ierīču un detaļu demontāžas – montāžas tehnoloģija; 3.13. stūres iekārtas demontāžas – montāžas tehnoloģija; 3.14. ritošās daļas mezglu un detaļu demontāžas – montāžas tehnoloģija; 3.15. riepu nomaiņa un riteņu balansēšana; 3.16. bremžu sistēmas bojāto un nolietoto ierīču, mezglu un detaļu

nomaiņa; 3.17. sajūga un kardānu demontāžas – montāžas tehnoloģija; 3.18. transmisijas agregātu demontāža – montāža; 3.19. automobiļa virsbūvē izvietoto ierīču demontāžas – montāžas

tehnoloģija; 3.20. detaļu aizvietošana; 3.21. lietišķā saskarsme; 3.22. profesionālā ētika; 3.23. valsts valoda; 3.24. viena svešvaloda (angļu, vācu vai krievu valoda) saziņas līmenī.

3.35. Meža mašīnu mehāniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – meža mašīnu mehāniķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – meža mašīnu mehāniķis veic meža mašīnu tehnisko apkalpošanu,

tehniskā stāvokļa noteikšanu, defektu diagnostiku un remontu; prot vadīt un apkalpot meža apsaimniekošanas darbiem paredzētās speciālās meža mašīnas, kuras izmanto meža augsnes sagatavošanai, kociņu stādīšanai, koku zāģēšanai un apstrādei, kokmateriālu pievešanai līdz ceļmalas krautuvei, celmu raušanai, ciršanas atlieku saiņošanai, kā arī pārstrādei kurināmās koksnes šķeldās.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai meža mašīnu mehāniķim nepieciešama B un C kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un normatīvajos aktos noteiktai traktortehnikas kategorijai atbilstoša vadītāja apliecība.

569

Meža mašīnu mehāniķis strādā ar meža mašīnu remontu un apkalpošanu saistīto pakalpojumu uzņēmumos vai meža nozares uzņēmumos.



ievērojot meža nozares normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus un vides aizsardzības prasības.

3. Spēja veikt meža mašīnu diagnostiku, izmantojot atbilstošus mēraparātus un diagnostikas iekārtas, un izvērtēt iegūtos rezultātus.

4. Spēja sagatavot darbu izpildei nepieciešamās detaļas, materiālus un aprīkojumu, pamatojoties uz iegūto informāciju par meža mašīnas tehnisko stāvokli, tehniskajiem parametriem un bojājumiem.

5. Spēja noteikt meža mašīnas detaļas un mezgla bojājuma iemeslus un cēloņus.

6. Spēja lasīt un analizēt hidraulikas sistēmas, elektroiekārtu, elektronisko vadības sistēmu un kinemātiskās shēmas, zīmēt skices.

7. Spēja remontēt meža mašīnas, izmantojot atbilstošas darba metodes un aprīkojumu.

8. Spēja orientēties meža mašīnas uzbūvē, lai veiktu detaļu, agregātu, mehānismu un mezglu demontāžu – montāžu.

9. Spēja veikt meža mašīnu tehniskās apkopes, ievērojot periodiskumu un tehniskajā dokumentācijā noteiktās prasības.

10. Spēja pārbaudīt meža mašīnu darbībā pēc tehniskās apkopes vai remonta, novērtējot veiktā darba kvalitāti.

11. Spēja sagatavot dokumentāciju par rezerves daļu un materiālu uzskaiti un veiktā darba izpildi.

570

12. Spēja pašizglītoties, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci atbilstoši meža mašīnu remonta tehnoloģijas attīstības līmenim.


14. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (angļu, vācu vai krievu).


1. Iegūt, izvērtēt un analizēt informāciju par meža mašīnas tehnisko

stāvokli, tehniskajiem parametriem un bojājumiem.

2. Veikt meža mašīnu mezglu diagnostiku un novērtēt veikto mērījumu rezultātus.

3. Noteikt meža mašīnas bojājuma iemeslus.

4. Sastādīt meža mašīnas remontam nepieciešamo rezerves daļu pasūtījumu piegādes grafiku un veikt pasūtījumu.

5. Noteikt nepieciešamo remontdarbu apjomu un izmaksas.

6. Sagatavot un norobežot remonta zonu atbilstoši prasībām.

7. Izvēlēties atbilstošas darba metodes un sagatavot darbam nepieciešamos instrumentus un materiālus.

8. Veikt meža mašīnas bojāto daļu vai mezglu remontu vai nomaiņu.

9. Novērtēt paveiktā darba kvalitāti.

10. Plānot meža mašīnu parka tehnisko apkopju grafiku.

11. Veikt meža mašīnas sagatavošanu apkopei un veikt meža mašīnu tehnisko apkopi.

12. Veikt izlietoto materiālu uzskaiti.

13. Pārbaudīt meža mašīnu darbībā pēc tehniskās apkopes vai meža mašīnas atbilstību darbam pēc remonta.

571

14. Sagatavot dokumentāciju par meža mašīnai veiktajiem darbiem.

15. Lietot pneimatiskos, hidrauliskos un elektroinstrumentus, kā arī speciālo aprīkojumu.

16. Veikt metāla apstrādes pamatdarbus ar rokas instrumentiem un uz metālapstrādes darbgaldiem.

17. Veikt vienkāršus metināšanas pamatdarbus.

18. Veidot rezerves daļu uzkrājuma fonda pieprasījumu.

19. Uzturēt darba kārtībā instrumentus, iekārtas un aprīkojumu.

20. Lasīt kopsalikuma un detaļu rasējumus, lasīt un zīmēt detaļu skices.

21. Lasīt un izmantot darbā hidraulikas sistēmas, elektroiekārtu un elektronisko vadības sistēmu un kinemātiskās shēmas, zīmēt skices.

22. Vadīt meža mašīnas un veikt to regulēšanu atbilstoši tehniskajiem parametriem.

23. Vadīt B un C kategorijas automobiļus.

24. Ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē meža nozares uzņēmumu un ar meža mašīnu remontu un apkalpošanu saistīto pakalpojumu uzņēmumu darbību.

25. Ievērot ķīmisko vielu uzglabāšanas un lietošanas noteikumus.

26. Ievērot izlietoto eļļu un citu videi kaitīgu materiālu lietošanas, savākšanas, glabāšanas noteikumus.

27. Strādāt patstāvīgi un komandā, uzņemties iniciatīvu.

28. Plānot un organizēt savu darbu, noteikt prioritātes, argumentēt savu viedokli.

29. Uzklausīt klienta vēlmes un komunicēt ar klientu, ievērojot pieklājības normas.

30. Ievērot vides un darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.

572

31. Izmantot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.


33. Atrast, analizēt un atlasīt informāciju par jaunākajām tehnoloģijām savā profesijā un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.

34. Izmantot darbā datortehniku, specializētās datorprogrammas un elektroniskos saziņas līdzekļus.



37. Pārvaldīt divas svešvalodas (angļu, vācu vai krievu) profesionālās saziņas līmenī.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba vides risku vērtēšana; 1.2. arodslimības, to cēloņi; 1.3. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas; 1.4. meža nozares normatīvie akti.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. materiālu, konstrukciju izturības, detaļu un mezglu izmēru

noteikšanas pamatprincipi; 2.2. rasējumu lasīšana, detaļu un mezglu skicēšana; 2.3. mašīnu un iekārtu konstrukciju pamati (konstrukciju materiāli;

konstrukciju izturības noteikšanas pamatprincipi, detaļu un mezglu izmēru noteikšanas pamatprincipi, mehānisku, hidraulisku, elektrisku un elektronisku ierīču darbības principi);

2.4. mežsaimniecības mehanizācija (mehanizācijas būtība un attīstības tendences, meža mašīnas un iekārtas, to darba mūžs);

2.5. metālapstrādes tehnoloģija; 2.6. komercdarbības pamati; 2.7. darbu organizācija un plānošana; 2.8. profesionālā saskarsme; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

573


3.1. meža mašīnu uzbūve un ekspluatācija; 3.2. meža mašīnu tehniskā dokumentācija; 3.3. meža mašīnu transportēšana; 3.4. meža mašīnu diagnostika, tehniskās apkopes un remonts; 3.5. hidrostatikas principi; 3.6. elektrotehnikas, elektrības un automatizācijas principi (elektronisko

vadības sistēmu un datorsistēmu uzbūves un darbības principi, elektrisko un elektronisko ierīču darbības principi, elektroiekārtu ekspluatācija, shēmu lasīšana);

3.7. hidraulikas sistēmu darbības principi (hidraulisku spēka iekārtu un vadības sistēmu uzbūves un darbības principi, hidraulisko shēmu lasīšana);

3.8. tehniskās mehānikas principi (meža mašīnu mezglu uzbūve, savienojumi);

3.9. konstrukciju materiāli, konstrukciju izturības noteikšanas principi, detaļu un mezglu izmēru noteikšanas principi;

3.10. datoru lietošana (specializētās pakalpojumu programmas); 3.11. tehniskā grafika (rasējumu lasīšana, skiču zīmēšana); 3.12. meža mašīnu diagnostikā, tehniskajās apkopēs un remontos

izmantojamo iekārtu, ierīču un instrumentu lietošana, regulēšana un uzturēšana; 3.13. metināšanas darbu tehnoloģijas pamati; 3.14. metālapstrādē izmantojamie instrumenti un iekārtas; 3.15. izmantojamo ķīmisko vielu, smēreļļu un citu rezerves daļu lietošana,

uzglabāšana un to savākšanas noteikumi; 3.16. darba uzskaite, kvalitātes kontrole, tehnoloģisko procesu izmaksu

kalkulācija; 3.17. vides aizsardzības prasības, vidi saudzējoši darba paņēmieni; 3.18. darba aizsardzība; 3.19. pirmā palīdzība; 3.20. elektrodrošības prasības; 3.21. ugunsdrošības noteikumi, uguns aizsardzības un uguns dzēšanas

paņēmieni; 3.22. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība; 3.23. darba tiesiskās attiecības; 3.24. valsts valoda; 3.25. divas svešvalodas (angļu, vācu vai krievu) profesionālās saziņas

līmenī.

3.36. Kokapstrādes operatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes operators.

574





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – kokapstrādes operators ir speciālists, kas veic koksnes mehānisko

apstrādi ar kokapstrādes darbmašīnām, izgatavo sagataves un detaļas no koka un koksnes plātņu materiāliem, iestata un regulē kokapstrādes darbmašīnas, atskaitot speciālās darbmašīnas, veic griezējinstrumentu sagatavošanu darbam.

Kokapstrādes operators var strādāt kokapstrādes, mēbeļu un būvizstrādājumu ražošanas uzņēmumos, galdniecības darbnīcās vai kā individuālais komersants, vai pašnodarbināta persona.


1. Spēja atšķirt kokmateriālus un ražošanā izmantojamās koku sugas.

2. Spēja izprast kokizstrādājumu rasējumus.

3. Spēja pareizi izvēlēties izejmateriālus darbam, noteikt apstrādes veidu

un tās kvalitāti.

4. Spēja veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar pozīcijas tipa darbmašīnām, mobili stacionārām iekārtām un elektriskajiem rokas instrumentiem.

5. Spēja sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba drošības prasībām.

6. Spēja veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu, iekārtu un elektrisko rokas instrumentu ekspluatāciju.

7. Spēja atbilstoši rasējumiem izgatavot vienkāršas konstrukcijas kokizstrādājumus un apstrādātus kokmateriālus.

8. Spēja aizpildīt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju.

9. Spēja plānot savu darbu, strādāt patstāvīgi, kā arī darba grupā.

575

10. Spēja organizēt savu darba vietu, zināt un prast pielietot darba aizsardzības noteikumu prasības, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vietā un, strādājot pie kokapstrādes darbmašīnām, pielietot drošus darba paņēmienus.




1. Izprast vienkāršu kokizstrādājumu rasējumus un atbilstoši tiem

izvēlēties materiālus un apstrādes iekārtas.

2. Labi orientēties ražošanā pielietojamo koku sugās, kokmateriālu un plātņu materiālu veidos u.c. koksnes materiālos.

3. Izvērtēt koksnes un koksnes materiālu kvalitāti.

4. Izvēlēties un sagatavot izejmateriālus darbam, kā arī racionāli tos izmantot.

5. Izvēlēties un izgatavot koka savienojumus.

6. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba aizsardzības prasībām.

7. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar pozīcijas tipa darbmašīnām (ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbšanas mašīnām, urbšanas − dobšanas mašīnām, slīpmašīnām, mobili stacionārām iekārtām u.c.).

8. Veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju (izvēlēties optimālus apstrādes režīmus, veikt apstrādes parametru ievadīšanu iekārtu programmās (izpildes vadības sistēmā, mehānismos), veikt vienkāršu programmu sastādīšanu, izvēlēties atbilstošas darba vārpstas un griezējinstrumentus, novērtēt griezējinstrumentu kvalitāti un veikt to iestatīšanu (uzstādīšanu), uzstādīt un regulēt palīgierīces, aizsargierīces un citu tehnoloģisko aprīkojumu, izvēlēties un pieslēgt atbilstošas skaidu − putekļu nosūcējierīces u.c.).

9. Kopt un uzglabāt griezējinstrumentus un palīgierīces, novērtēt to kvalitāti un sagatavotību darbam.

576

10. Strādāt un kopt rokas instrumentus un rokas elektroinstrumentus.

11. Iestrādāt rasējumos paredzētos furnitūras elementus.

12. Uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces un citu tehnoloģisko

aprīkojumu, t.sk. līnijlāzerus.

13. Plānot savu darbu, strādāt patstāvīgi vai darba grupā.

14. Aizpildīt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju.

15. Izgatavot dažādus kokizstrādājumus (koka plātnes, kastes, paliktņus, līstes, apšuvuma un grīdas dēļus u.tml.) un darbam nepieciešamos šablonus.








zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. organiskā ķīmija; 1.2. makro- un mikroekonomikas pamati; 1.3. kokizstrādājumu konstrukcijas.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. materiālu mācība; 2.2. fizikas pamati (mērvienības, kustību veidi, pretestība u.c.); 2.3. kokizstrādājumu rasējumu lasīšana; 2.4. kokapstrādes darbmašīnas un griezējinstrumenti; 2.5. elektrotehnikas pamati; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.7. datoru lietošana.

577


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi; 3.2. koksnes bojājumi; 3.3. zāģmateriāli; 3.4. plātņu materiāli; 3.5. vienkāršas līmes un koksnes aizsardzības materiāli; 3.6. koksnes apstrādes pamati; 3.7. kokapstrādes tehnoloģija; 3.8. kokapstrādes pozīcijas tipa darbmašīnas un elektriskie rokas darba

instrumenti; 3.9. kokizstrādājumu konstrukcijas; 3.10. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas; 3.11. kokapstrādes darbmašīnu un iekārtu ekspluatācijas zinības; 3.12. elementāru matemātisku aprēķinu veikšana (apjoma, ātruma,

laukuma, tilpuma u.c. aprēķināšana); 3.13. dažādu sistēmu mērvienību (masas, laukuma, tilpuma, ģeometrisko

izmēru, ātruma, apgriezienu, temperatūras) izpratne, lasīšana un pielietošana; 3.14. darba aizsardzība; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba tiesiskās attiecības; 3.17. valsts valoda; 3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.19. saskarsme (darbs grupā, darbs ar klientu).

3.37. Mežsaimniecības tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mežsaimniecības tehniķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – mežsaimniecības tehniķis plāno, veic, organizē un uzrauga mežkopību

(meža atjaunošanu, uzmērīšanu, novērtēšanu, aizsardzību, kopšanu), stādāmā materiāla audzēšanu, šķirošanu, pirmapstrādi, sagatavošanu realizācijai, stādīšanu, meža infrastruktūras ikdienas uzturēšanu; pārzina veicamo darbu

578

paņēmienus un pašizmaksu kalkulēšanu; pārzina meža dzīvnieku un putnu bioloģiju, vides aizsardzību; izprot un spēj uzraudzīt mežizstrādes procesus; pārzina komercdarbības pamatus.

Mežsaimniecības tehniķis strādā kokaudzētavās, ar meža atjaunošanu un apsaimniekošanu saistītos uzņēmumos vai mežizstrādes uzņēmumos, vai ir individuālais komersants.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai mežsaimniecības tehniķim nepieciešama apliecība par kvalifikāciju lietot krūmgriezi un motorzāģi, B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un traktortehnikas A kategorijas vadītāja apliecība.


1. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot

patstāvīgi un komandā, lai kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības prasības.

2. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus, ievērojot meža nozares normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

3. Spēja veikt meža apsaimniekošanu kvalitatīvi un ražīgi, izmantojot atbilstošas darba metodes un paņēmienus.

4. Spēja identificēt dabas vērtības, atbilstoši darba uzdevumam plānot sēklkopības darbus, augsnes sagatavošanas darbus, meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un mežaudžu kopšanu, cirsmas izstrādi, meža audžu uzmērīšanu, kā arī darbus kokaudzētavās.

5. Spēja izmantot vidi saudzējošus darba paņēmienus, lietot motorinstrumentiem atbilstošas degvielas un smērvielas.

6. Spēja pašizglītoties, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci atbilstoši meža nozares jaunāko tendenču un pielietojamo tehnoloģiju attīstības līmenim.

7. Spēja ražīgi un kvalitatīvi zāģēt ar mežsaimniecībā izmantojamajiem motorinstrumentiem kokus, novērtēt koku kvalitāti un, racionāli tos izmantojot, sagatavot vērtīgus kokmateriālus, ievērojot kokmateriālu kvalitātes prasības.

8. Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.

579

9. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības, lietot atbilstošus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, piedalīties darba vides riska faktoru noteikšanā.

10. Spēja rīkoties ugunsgrēka un nelaimes gadījumos, sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja sazināties, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus

12. Spēja vadīt transportlīdzekli nokļūšanai uz darba vietu mežā.

13. Spēja vadīt riteņtraktoru.


15. Spēja radoši un inovatīvi risināt ar darbu saistītus problēmjautājumus.

16. Spēja izmantot informāciju tehnoloģijas (darbs ar datoru, komunikāciju tehnoloģiju izmantošana).


1. Pazīt un atšķirt zemsegas augu, sūnu, krūmu un kokaugu sugas, noteikt

augšņu tipus, meža tipus.

2. Izvēlēties meža atjaunošanas veidu (sēšana, stādīšana, dabiskā), atjaunojamo sugu, lietot atbilstošus meža atjaunošanas darba paņēmienus un metodes, sagatavot darbam nepieciešamos instrumentus un materiālus.

3. Izvēlēties augsnes sagatavošanas veidu meža atjaunošanai un ieaudzēšanai.

4. Veikt meža sēklkopības darbus (kopt sēklu plantācijas, ievākt čiekurus un sēklas, veikt sēklu pirmapstrādi un uzglabāšanu).

5. Veikt kokaudzētavas darbus (potēt, sagatavot augsni, sēt, stādīt, kopt sējumus un stādījumus, pielietot augu mēslošanas līdzekļus (aprēķināt normas, sagatavot šķīdumus u.c.), veikt pārskološanu, sagatavot stādus realizācijai).

6. Uzmērīt un noteikt platību, sagatavot uzmērītās platības skices.

580

7. Noteikt mērķa sugu un kopšanas intensitāti, kopt atjaunotās un ieaudzētās meža platības, veikt augošu koku atzarošanu.

8. Strādāt ar motorzāģi.

9. Uzraudzīt kokaudzētavās un meža apsaimniekošanā izmantojamo meža mašīnu operatoru un kokaudzētavās vai meža atjaunošanā nodarbināto strādnieku darbu.

10. Veidot mērķaudzes.

11. Noteikt meža taksācijas rādītājus (audzes vecumu, koku augstumu, caurmēru, šķērslaukumu, krāju, koku labuma kategorijas).

12. Izvēlēties nākotnes kokus.

13. Noteikt meža kaitēkļu un slimību veidus, attīstības un bojājuma pakāpi.

14. Izvēlēties pareizas meža aizsardzības metodes.

15. Lietot augu aizsardzības līdzekļus.

16. Pazīt meža dzīvnieku un putnu sugas.

17. Strādāt ar rokas un elektroniskajiem mērinstrumentiem un specializētajām mežsaimniecības datorprogrammām.

18. Veikt, instrumentu un darba rīku apkopes un vienkāršus remontus, sagatavot tos darbam.

19. Izmantot tehniskajai specifikācijai atbilstošas degvielas, eļļas un tehniskos šķidrumus.

20. Lietot datortehniku, specializētās datorprogrammas un elektroniskos saziņas līdzekļus.

21. Atrast, izvērtēt un izmantot informāciju par veicamajiem darbiem.

22. Veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju un sastādīt tāmi.

23. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par saviem darba rezultātiem.

581

24. Uzskaitīt un kontrolēt veicamo darbu gaitu (t.sk. meža mašīnu operatoru veikto darbu), kvalitāti un izlietotos materiālus.

25. Strādāt komandā un patstāvīgi, uzņemties iniciatīvu, ievērot darba kultūru un profesionālo ētiku, risināt problēmsituācijas darba procesā.

26. Strādāt, ievērojot dabas un vides aizsardzības prasības, lietot videi draudzīgus materiālus.

27. Orientēties nozares normatīvajos aktos, lietot mežsaimniecības zināšanas un jaunākās nozares attīstības tehnoloģijas meža apsaimniekošanā.

28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.

29. Lietot pareizus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus, izmantot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

30. Plānot ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus, izvēlēties uguns aizsardzības paņēmienus atbilstoši meža tipam.

31. Novērtēt meža ugunsgrēka veidu, uguns dzēšanas paņēmienus, veikt ugunsdzēsības darbu plānošanu, organizēšanu un dzēšanu.

32. Atrast, analizēt un lietot informāciju par jaunākajām tehnoloģijām meža nozarē un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.


34. Vadīt vieglo autotransporta līdzekli un riteņtraktoru.




38. Izmantot zināšanas par komercdarbību un grāmatvedību.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas;

582

1.2. arodslimības, to cēloņi; 1.3. medību saimniecības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. meža nozares normatīvie akti; 2.2. bioloģija un ekoloģija; 2.3. fizikas pamati; 2.4. ķīmijas pamati; 2.5. komercdarbības un grāmatvedības pamati; 2.6. darba tiesiskās attiecības; 2.7. profesionālā saskarsme.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. mežkopība (meža botānika, tipoloģija un ekoloģija, dendroloģija); 3.2. mežsaimniecības darbu organizācija un plānošana; 3.3. meža taksācija; 3.4. meža aizsardzība; 3.5. mežsaimniecībā izmantojamie augu aizsardzības līdzekļi; 3.6. meža atjaunošana un kopšana; 3.7. koksnes mācība (kokmateriāli un to kvalitāte, koksnes vainas); 3.8. ražošanas pašizmaksas veidošanās principi un aprēķini; 3.9. meža mašīnu izmantošana (meža atjaunošanā un kopšanā,

kokaudzētavās un mežizstrādē izmantojamās mašīnas); 3.10. mežizstrādes pamati (cirsmu izstrādes plānošana, ainavu plānošana,

kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas un ciršanas atlieku pārstrādes metodes (darba paņēmieni), kontrolmērījumu veikšanas pamatprincipi;

3.11. krūmgrieža un motorzāģa izmantošana; 3.12. meža infrastruktūras uzturēšanu; 3.13. karšu lasīšana, platību uzmērīšana, cirsmu skiču sagatavošana; 3.14. ugunsdrošības noteikumi, uguns aizsardzības un uguns dzēšanas

paņēmieni; 3.15. veicamās darbības nelaimes gadījumā un pirmās palīdzības

sniegšana; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. vides aizsardzība un dabas aizsardzība mežsaimniecībā; 3.18. elektrodrošības prasības; 3.19. mežsaimniecības profesionālie termini un simboli valsts valodā un

vienā svešvalodā; 3.20. matemātika aprēķinu veikšanai (platības, kubatūras, daudzuma, %,

izmēru, apjoma un izmaksu aprēķināšana); 3.21. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī; 3.22. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība;

583

3.23. valsts valoda.

3.38. Videooperatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – videooperators.




2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – videooperators ir speciālists, kas sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno

un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus videoproduktus (filma, televīzijas raidījums, videoinstalācija, videoklips u.c.), to daļu vai atsevišķus elementus.

Videooperators strādā multimediju, foto, video un animācijas uzņēmumā, valsts vai pašvaldības iestādē, var būt pašnodarbinātais vai veikt individuālo komercdarbību.


1. Spēja profesionāli novērtēt videoprodukta radīšanai nepieciešamo

darbību secību un nepieciešamās tehnoloģijas.

2. Spēja noteikt sākotnēji pieejamo informāciju un resursus.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

4. Spēja produktīvi organizēt un racionāli izmantot darba vidi un resursus.

5. Spēja novērtēt uzdevumu un pasūtītāja prasības, izprast topošā produkta lietošanas īpatnības.

6. Spēja apzināt pieejamos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem.

584

7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par videoprodukta projekta īstenošanas gaitā saistošām normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.

8. Spēja ievērot profesionālo ētiku, normatīvos aktus un citus profesiju reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja apkopot informāciju par īstenojamo videoprodukta projektu un, strādājot grupā, veikt saskaņošanu ar projekta vadītāju.

10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās, savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus un, strādājot grupā, saskaņot tos ar projekta vadītāju.

11. Spēja analizēt pieejamo paraugu un analogu vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja sastādīt orientējošu videoprodukta projekta un izpildes termiņu grafiku un saskaņot ar projekta vadītāju.

13. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par darba izpildes un īstenošanas gaitu.

14. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, audio, estētiskos un kompozicionālos kritērijus.

15. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos proporciju un ritmu pamatojumus un stilistiski piemērotākos formu, līniju, laukumu risinājumus un dinamiku.

16. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju un materiālu priekšrocības un (vai) ierobežojumus un prast tos izmantot.

17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar klientu un veikt nepieciešamās korekcijas.

18. Spēja izgatavot topošā videoprodukta produkta eksplikāciju un prezentēt to projekta vadītājam vai klientam.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā un sniegt komentārus atbilstoši savam kompetences līmenim.

20. Spēja kontrolēt audiovizuālo vērtību saglabāšanu darba procesā, atbilstību projekta koncepcijai, izpildes termiņam un autortiesībām.

585

21. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm video un tai radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.

22. Spēja izprast un analizēt mūsdienu autoru kino darbus.


24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi, sniegt pirmo palīdzību.





2. Lietot galvenos videokameru veidus, citus filmēšanas tehniskos

līdzekļus un izmantot to tehniskās iespējas.

3. Lietot dažādus video formātus un to specifiku.

4. Izprast dažādu apgaismošanas ierīču īpašības.

5. Izmantot kadra kompozīcijas pamatprincipus un mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju, noteikt krāsu temperatūru un izvēlēties gaismas daudzumu.

6. Izprast video darba specifiku.

7. Izmantot video montāžas radošos un tehniskos pamatprincipus.

8. Organizēt savu darbu un darba vietu.

9. Ievērot audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.



586

12. Izmantot audiovizuālās nozares terminoloģiju, standartus un simboliku.

13. Izprast jaunākās mākslinieciskās un tehniskās tendences audiovizuālās nozares attīstībā.

14. Analizēt laikmetīgos audiovizuālos darbus.




18. Ievērot elektrodrošību, ugunsdrošību, darba aizsardzību un sniegt pirmo palīdzību.


20. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un saudzēt apkārtējo vidi.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. krāsu psiholoģija; 1.2. konstruktīvā un tonālā zīmēšana; 1.3. stilu analīze; 1.4. 2D, 3D kompozīcija; 1.5. krāsu mācība.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. dramaturģijas un režijas pamati; 2.2. scenogrāfijas pamati; 2.3. zīmēšana (uzmetumi); 2.4. Latvijas un pasaules kino vēstures pamati, ieskats TV, video un

fotogrāfijas vēsturē; 2.5. mākslas vēsture; 2.6. žurnālistikas pamati; 2.7. jaunākās mākslinieciskās un tehnoloģiskās tendences audiovizuālajā

jomā;

587

2.8. kultūrvides likumsakarības; 2.9. autortiesības; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. uzņemšanas (filmēšanas) plāns; 3.2. audiovizuālās saziņas līdzekļi; 3.3. attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijas; 3.4. digitālā krāsu teorija; 3.5. divdimensiju kompozīcija; 3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.7. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.8. video tehnoloģijas; 3.9. skaņas tehnoloģijas; 3.10. apgaismošanas tehnoloģijas; 3.11. montāžas tehnoloģijas; 3.12. reproducēšanas tehnoloģijas; 3.13. informātika; 3.14. valsts valoda; 3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī; 3.16. profesionālā saskarsme; 3.17. pirmā palīdzība; 3.18. darba tiesiskās attiecības; 3.19. darba aizsardzība; 3.20. vides aizsardzība.

3.39. Sekretāra profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sekretārs.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – sekretārs kvalificēti organizē un vada dokumentu pārvaldības procesu

uzņēmumā; nodrošina efektīvu informācijas un dokumentu apriti; spēj operatīvi vadīt un koordinēt uzņēmuma informācijas apmaiņas plūsmu, saņemt, reģistrēt

588

un nosūtīt dokumentus; spēj organizēt un nodrošināt raitu sanāksmju norisi un protokolēšanu, lietišķās tikšanās un darījuma braucienus; pārzina un nodrošina dokumentu sagatavošanu nodošanai arhīvam un arhivēšanu, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku; pārzina uzņēmuma struktūru un procesus, spēj sazināties gan ar uzņēmuma darbiniekiem, gan ar klientiem atbilstoši savai kompetencei.

Sekretārs strādā uzņēmumos.


1. Spēja patstāvīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādāt un

noformēt dokumentus, izmantojot lietišķās rakstības stilu.

2. Spēja izprast uzņēmuma struktūru un darbības procesus, lai nodrošinātu uzņēmuma dokumentācijas sekmīgu apriti.

3. Spēja veikt dokumentu saņemšanu, reģistrāciju un nosūtīšanu atbilstoši uzņēmuma noteiktajai kārtībai.

4. Spēja ievērot un kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

5. Spēja plānot laiku un noteikt prioritātes.

6. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

7. Spēja patstāvīgi veikt darba pienākumus, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.

8. Spēja organizēt dažādu veidu tikšanās un pasākumus.

9. Spēja protokolēt dažādu līmeņu sēdes, sanāksmes un lietišķās tikšanās.

10. Spēja saglabāt dokumentus atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai.

11. Spēja atbilstoši grāmatvedības prasībām noformēt un precīzi aizpildīt finanšu dokumentus.

12. Spēja iegūt, izvērtēt un apkopot informāciju, lai nodrošinātu informatīvā procesa norisi uzņēmumā.

13. Spēja izprast un ievērot informācijas konfidencialitāti.

589

14. Spēja izmantot informācijas datubāzes un datorprogrammas.

15. Spēja pašizglītoties un nepārtraukti sekot tehnoloģiju attīstībai savā profesionālajā jomā, izmantot iegūtās zināšanas praksē.

16. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jauninājumiem savā un radniecīgās jomās.

17. Spēja strādāt individuāli un komandā, ievērojot ētikas principus.

18. Spēja pārzināt un ievērot lietišķo etiķeti.


20. Spēja objektīvi izvērtēt situāciju, uzklausīt un respektēt citu viedokli.

21. Spēja sadarboties, veidot pozitīvu saskarsmi un iegūt personisku autoritāti, motivējot un mobilizējot citus rezultāta sasniegšanai.

21. Spēja pārvaldīt valsts valodu.

22. Spēja sazināties divās svešvalodās.

23. Spēja pilnveidot savas zināšanas un prasmes.

24. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.


1. Pārzināt uzņēmuma struktūru un procesus.

2. Pārzināt un izmantot darba pienākumu izpildei nepieciešamos

normatīvos aktus.

3. Izstrādāt uzņēmuma dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

4. Noformēt pārvaldes dokumentus (organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes un personāla).

5. Veikt dokumentu saņemšanu, reģistrāciju un nosūtīšanu.

6. Veikt nepieciešamās dienesta atzīmes uz dokumentiem.

590

7. Kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

8. Sagatavot un apliecināt dokumenta atvasinājumus.

9. Sistematizēt un ievietot dokumentus lietā atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai un nodrošināt to saglabāšanu līdz nodošanai uzņēmuma arhīvā.

10. Organizēt komandējuma braucienus un noformēt komandējuma dokumentus.

11. Organizēt apmeklētāju pieņemšanu, lietišķas tikšanās, prezentācijas un citus pasākumus.

12. Veikt sēžu, sapulču, sanāksmju un citu pasākumu sagatavošanu un protokolēšanu.

13. Pārvaldīt lietišķās rakstības stilu.

14. Iegūt un izmantot informāciju, lietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.

15. Pārzināt uzņēmuma amatpersonu kompetenci informācijas izmantošanā, sniegšanā un aizsardzībā, savā darbā ievērot informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

16. Pārzināt un izmantot biroja tehniku.

17. Pārzināt ergonomiku, izveidojot drošu un ērtu darba vidi.

18. Ievērot higiēnas prasības.


20. Pārzināt lietišķo etiķeti un vispārpieņemtās pieklājības normas.

21. Sazināties, sadarboties un veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu un darba kolēģiem.



24. Pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei.

591

25. Uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un sava darba rezultātiem.

26. Rast problēmsituācijas risinājumu atbilstoši savai kompetencei.


28. Pārvaldīt divas svešvalodas lietošanas līmenī.


30. Pārzināt darba tiesisko attiecību regulējumu.

31. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasībām.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. tiesību pamati; 1.2. ekonomikas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 2.2. personāla lietvedība; 2.3. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās; 2.4. vides aizsardzība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. sekretāra darba organizācija; 3.2. dokumentu pārvaldība; 3.3. praktiskā stilistika un rediģēšana; 3.4. valsts valoda; 3.5. divas svešvalodas; 3.6. darba un personīgā higiēna; 3.7. ergonomika; 3.8. lietišķā etiķete; 3.9. saskarsmes pamati; 3.10. informācijas tehnoloģijas; 3.11. biroja tehnika;

592

3.12. darba tiesiskās attiecības; 3.13. darba aizsardzība; 3.14. ugunsdrošība un rīcība ārkārtas situācijā.

3.40. Ieslodzījuma vietas jaunākā inspektora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors organizē un veic jaunatnākušo

ieslodzīto pārmeklēšanu, nodod uzglabāšanā tiem piederošās vērtīgās mantas, pavada ieslodzītos uz kamerām, uzrauga ieslodzītos un nodrošina noteiktās dienas kārtības ievērošanu, patrulē ieslodzījuma vietas teritorijā, veic ieslodzīto uzraudzības un ieslodzījuma vietas apsardzes pienākumus.

Ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors pilda dienesta pienākumus ieslodzījuma vietās.


1. Spēja pildīt dienesta pienākumus atbilstoši reglamentējošiem

normatīvajiem aktiem.

2. Spēja veikt ieslodzīto personu uzraudzību.

3. Spēja veikt ieslodzījuma vietas teritorijas apsardzi.

4. Spēja līdzdarboties resocializācijas pasākumu īstenošanā.

5. Spēja pārbaudīt un novērtēt ieslodzījuma vietas tehnisko iekārtu, aprīkojuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

6. Spēja strādāt ar ieslodzījuma vietas tehniskajām iekārtām, aprīkojumu, sakaru līdzekļiem konkrētajā dienesta vietā, ievērojot darba aizsardzības noteikumus.

593


8. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un

fizisko sagatavotību.

9. Spēja adekvāti rīkoties ārkārtas situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un patstāvīgi pieņemt lēmumus.

10. Spēja precīzi izpildīt tiešā priekšnieka rīkojumus, savus pienākumus un kopējos ieslodzījuma vietas uzdevumus.

11. Spēja noformēt dienesta dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja atbilstoši situācijai izvēlēties un profesionāli lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, ievērojot normatīvo aktu un drošības prasības.

13. Spēja ētiski rīkoties profesionālajā darbībā un ievērot sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas.


15. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi.



1. Piemērot ieslodzījuma vietu darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

2. Ievērot valsts pārvaldes iekārtas un tiesību sistēmas principus.

3. Veikt pienākumus, ievērojot ieslodzījuma vietu sistēmas darbības

principus.

4. Kontrolēt soda izpildes režīma prasību izpildi, ievērojot ieslodzīto personu tiesības.

5. Veikt ieslodzīto uzraudzību un apsardzi.

594

6. Uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

7. Izprast un piemērot horizontālo un vertikālo komunikāciju.

8. Saprotami, pieejami, precīzi izteikties un izskaidrot likumīgās prasības.

9. Pildīt uzdevumus individuāli un komandā.

10. Sadarboties ar citām ieslodzījuma vietas struktūrvienībām resocializācijas pasākumu īstenošanā.


12. Noteikt pazīmes, kuras norāda uz ieslodzīto personu īpašām nosliecēm.

13. Komunicēt ar dažādu ieslodzīto kategorijām atbilstoši to īpatnībām.

14. Pieņemt lēmumus un rīkoties nestandarta situācijās.

15. Izvēlēties konstruktīvu uzvedības taktiku konfliktsituācijās.


17. Noformēt ar profesionālo darbību saistītos dokumentus, tai skaitā ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

18. Izmantot un uzturēt kārtībā uzraudzības un apsardzes tehniskās iekārtas, inženiertehnisko aprīkojumu.

19. Veikt transportlīdzekļu, personu, ieslodzīto personu, mantu un teritorijas pārmeklēšanu un apskati, tai skaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

20. Atklāt aizliegtās vielas, priekšmetus un veikt to izņemšanu.

21. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus.



24. Izpildīt ierindas paņēmienus (militārā sasveicināšanās, stāšanās un kustība ierindā u.c.).

595

25. Lietot datortehniku, specializētās datorprogrammas un elektroniskos

saziņas līdzekļus.

26. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasībām.



29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. valsts darbības pamatprincipi; 1.2. ieslodzījuma vietu sistēmas darbība; 1.3. kriminālsodu izpildes sistēmas attīstības gaita; 1.4. tiesībsargājošo iestāžu galvenās funkcijas un uzdevumi; 1.5. šaujamieroču uzbūve un darbības principi; 1.6. sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm; 1.7. korupcijas novēršanas pasākumi.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. starptautisko konvenciju, deklarāciju, līgumu un citu normatīvo aktu

loma nacionālajā tiesību sistēmā, to nozīme sodu izpildē; 2.2. preventīvā darba veikšanas taktika; 2.3. personāla rīcība ārkārtas situācijās; 2.4. operatīvā stāvokļa izpratne; 2.5. amatpersonu tiesiskā atbildība; 2.6. normatīvo aktu prasības kriminālsodu izpildē; 2.7. notiesāto personu resocializācijas būtība un mērķi; 2.8. dokumentu pārvaldība iestādē; 2.9. aizliegtās vielas un priekšmeti, to iespējamās slēptuves; 2.10. psihiatrijas pamati; 2.11. nacionālo tiesību sistēma; 2.12. profesionālie termini valsts valodā.


zināšanas lietošanas līmenī:

596

3.1. tehniskie līdzekļi likumpārkāpumu novēršanā; 3.2. ieslodzījuma vietas dienesta organizācija; 3.3. dienesta un procesuālie dokumenti, to noformēšana; 3.4. sardzes vienības uzdevumi, to veikšanas īpatnības un kārtība, sardzes

priekšnieka un sardzes pienākumi; 3.5. inženiertehnisko apsardzes līdzekļu veidi apsargājamajā objektā; 3.6. šaujamieroču pielietošana; 3.7. darba aizsardzība; 3.8. pārmeklēšanas un apskates metodes un taktika; 3.9. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu

pielietošana un izmantošana; 3.10. saskarsmes psiholoģija; 3.11. konfliktoloģijas pamati; 3.12. pirmā palīdzība; 3.13. uzraudzības dežūrmaiņas uzdevumi, to veikšanas īpatnības un

kārtība, dežūrmaiņas pienākumi; 3.14. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti; 3.15. darba tiesiskās attiecības; 3.16. datorzinības; 3.17. profesionālā ētika un uzvedība; 3.18. vides aizsardzība; 3.19. valsts valoda; 3.20. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.41. Elektronikas tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – elektronikas tehniķis.





2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – elektronikas tehniķis ir elektronikas nozares speciālists, kurš sadarbībā

ar dažāda līmeņa nozares speciālistiem izgatavo, montē, regulē, remontē, uzstāda, testē un apkalpo elektroniskās iekārtas; programmē un apkalpo elektroniskās sistēmas, veic kabeļu instalācijas.

Elektronikas tehniķis strādā elektronikas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbinātais, vai individuālais komersants.

597



1. Spēja lasīt un izprast rasējumus, elektriskās principiālās shēmas un materiālu specifikācijas, lai sagatavotos darba uzdevuma izpildei.

2. Spēja sagatavot materiālus un komplektēt elektronikas elementu bāzi elektronisko iekārtu izgatavošanai.

3. Spēja atbilstoši darba uzdevumam izvēlēties instrumentus un iekārtas.

4. Spēja lietot jaunākās tehnoloģijas un aprīkojumu elektronisko iekārtu izgatavošanas procesā.

5. Spēja regulēt un testēt elektroniskās iekārtas ievērojot testa un regulēšanas iekārtu galvenos parametrus un darbības principus.

6. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, lai novērstu radušās kļūmes elektroniskās iekārtas izgatavošanas un regulēšanas procesā.

7. Spēja uzstādīt un montēt iekārtas, kā arī veikt iekārtu pieslēgumus, izmantojot mehāniskos un elektriskos instrumentus un mēriekārtas.

8. Spēja izveidot kabeļsavienojumus un pievienot spraudņus.

9. Spēja izvēlēties un lietot atbilstošos materiālus un instrumentus elektronisko iekārtu apkopē un remontā.


11. Spēja sazināties valsts valodā un angļu valodā.




1. Strādāt ar datoru.

598

2. Lietot jaunākās tehnoloģijas elektronisko iekārtu izgatavošanas procesā.

3. Lasīt tehnisko dokumentāciju (rasējumi, materiālu specifikācijas, elektriskās principiālās shēmas).

4. Pazīt elektroniskās komponentes, prast atrast to aprakstus informācijas avotos.

5. Pazīt izmantojamos materiālus.

6. Izvēlēties materiālus, iekārtas un instrumentus, kas nepieciešami darba uzdevuma veikšanai.

7. Strādāt ar mehāniskiem un elektriskiem instrumentiem, aprīkojumu un mēriekārtām.

8. Prast apstrādāt izmantojamos materiālus.

9. Veikt lodēšanas, montāžas un mehāniskos darbus.

10. Montēt iespiedshēmas, lietojot virsmas un caurumu tehnoloģiju.

11. Diagnosticēt ražošanas kļūdas.

12. Veikt elektriskos un radiofrekvenču mērījumus.

13. Analizēt iegūto mērījumu rezultātus.

14. Strādāt komandā un būt spējīgam sazināties ar darba procesā iesaistītajiem kolēģiem un speciālistiem.



17. Pārvaldīt angļu valodu saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.

19. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.


599






1.1. CAD/CAM programmatūra; 1.2. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 1.3. saskarsmes pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. elektriskās shēmas elementu apzīmējumi; 2.2. rasēšanas pamati; 2.3. materiāli un elektronikas elementi; 2.4. elektronisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijas; 2.5. ārējo faktoru ietekme uz elektronisko iekārtu darbību; 2.6. elektronikas nozares normatīvie akti; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un angļu valodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. datoru lietojumprogrammas un informācijas tehnoloģijas; 3.2. valsts valoda; 3.3. angļu valoda; 3.4. elektronikas komponenšu galvenie parametri un lietojums; 3.5. mehāniskie un elektriskie instrumenti un iekārtas, to darbības principi

un parametri; 3.6. IPC 610 standarts; 3.7. mēriekārtu darbības principi, galvenie parametri; 3.8. elektrisko un radiofrekvenču mērījumu pamati; 3.9. kabeļu un spraudņu tipi, to galvenie parametri, savienojumu

tehnoloģijas, tīklu izbūves principi; 3.10. darba aizsardzība, tai skaitā ugunsdrošības un elektrodrošības

noteikumi; 3.11. vides aizsardzība; 3.12. darba tiesiskās attiecības; 3.13. pirmā palīdzība; 3.14. darba kultūra, ētika.

600

IV. Otr ā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

4.1. Pavāra profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pavārs.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas

līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – pavārs novērtē pārtikas produktu kvalitāti, veic to pirmapstrādi, gatavo

un noformē ēdienus; atbild par sava darba kvalitāti vadības un kontroles nodrošināšanā; strādā ar ēdināšanas uzņēmuma aprīkojumu, ievērojot higiēnas un darba aizsardzības noteikumus, un uzņemas atbildību par sava darba kvalitāti.

Pavārs strādā viesmīlības nozares uzņēmumos, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.


1. Spēja izprast un ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības

pārtikas produktu apstrādē.

2. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstīgi to funkcijām un ekspluatācijas noteikumiem.

3. Spēja pielietot atbilstīgus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskajām vielām.

4. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstīgi kvalitātes prasībām.

5. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus nekaitīgas pārtikas ražošanas procesā.

6. Spēja novērtēt gatavo ēdienu kvalitāti atbilstīgi organoleptiskajiem rādītājiem.

601

7. Spēja lietot tehnoloģiskos, saimnieciskās darbības uzskaites un

atskaites dokumentus.

8. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē.

9. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības noteikumus.

10. Spēja veikt darbu atbilstīgi uzdevumam, piedalīties lēmumu pieņemšanā un uzņemties atbildību.

11. Spēja darboties komandā, ievērojot darba ētikas principus.

12. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus.

13. Spēja izvērtēt savu un kolēģu pieredzi, izvēloties optimālāko profesionālo pilnveidi profesijā.



1. Organizēt racionāli darba vietu, ievērojot darba drošības, ekspluatācijas

un aizsardzības noteikumus darbā ar ēdināšanas uzņēmuma aprīkojumu.

2. Ievērot higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā, darba un personīgo higiēnu.

3. Ievērot izejvielu, pusfabrikātu un gatavo ēdienu uzglabāšanas un realizācijas termiņus un temperatūru.

4. Noteikt kritiskos punktus izejvielu uzglabāšanas, pusfabrikātu un gatavās produkcijas apritē.

5. Veikt izejvielu un gatavo ēdienu kvalitātes novērtēšanu organoleptiski.

6. Gatavot pusfabrikātus, ievērojot produktu specifiku un pielietojot racionālus pirmapstrādes paņēmienus.

602

7. Gatavot ēdienus, ievērojot uzņēmuma izstrādātos tehnoloģiskos dokumentus un atbilstīgi tehnoloģiskajam procesam.

8. Izvēlēties atbilstīgus produktu termiskās apstrādes veidus, lai saglabātu ēdienu uzturvērtību.

9. Izvēlēties un pagatavot ēdienus banketu un citu svinību galdam.

10. Izstrādāt jaunu ēdienu receptūras un sastādīt tehnoloģisko karti.

11. Veikt ēdienu kalkulācijas un aprēķināt ēdienu pašizmaksu.

12. Spēt strādāt komandā, pieņemt lēmumus un atbildēt par sava darba rezultātiem.

13. Spēt sazināties ar klientiem un risināt konflikta situācijas.



16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, franču un angļu valodā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. psiholoģijas pamati; 1.3. darba aizsardzība; 1.4. vides aizsardzība; 1.5. pārtikas mikrobioloģija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. riska analīzes kritisko kontroles punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem; 2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.4. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.5. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 2.6. pirmās palīdzības sniegšana;

603

2.7. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.8. ugunsdrošības noteikumi; 2.9. izejvielu un produktu ķīmiskais sastāvs un uzglabāšanas prasības; 2.10. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.11. ēdienkartes sastādīšanas pamatprincipi; 2.12. viesu apkalpošanas un saskarsmes pamati; 2.13. veselīga uztura pamatprincipi; 2.14. uzskaites pamatprincipi ēdināšanas uzņēmumā; 2.15. profesionālie termini valsts valodā, franču un angļu valodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba vietas organizācija ēdināšanas uzņēmumos; 3.2. ēdināšanas uzņēmumu tehnoloģiskais aprīkojums, to darbības

pamatprincipi un ekspluatācija; 3.3. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.4. ēdienu gatavošanas tehnoloģijas zināšanas; 3.5. tehnoloģiskās dokumentācijas izstrāde un pielietošana; 3.6. preču pieņemšanas un nodošanas dokumentācijas izstrāde; 3.7. pārtikas produktu ķīmiskais sastāvs un tā izmaiņas tehnoloģiskajā

procesā (pārtikas produktu prečzinība); 3.8. valsts valoda; 3.9. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.2. Viesmīļa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – viesmīlis.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – viesmīlis veic viesu apkalpošanu, ievērojot viesu vēlmes, pielietojot

profesionālās zināšanas galdu klāšanā, ēdienu un dzērienu piedāvāšanā, izvēlē un pasniegšanā; sazinās ar viesiem valsts valodā un vienā svešvalodā, prot pielietot profesionālo terminoloģiju.

Viesmīlis strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

604



1. Spēja izprast un ievērot produktu apstrādes un realizācijas un personīgās higiēnas prasības pārtikas apritē.

2. Spēja darboties komandā, sazināties ar klientiem, ievērojot darba ētikas principus.

3. Spēja darboties paaugstināta stresa situācijās un risināt konflikta situācijas.

4. Spēja praktiski veikt viesu apkalpošanu, galdu klāšanu atbilstoši klientu vēlmēm un uzņēmuma darbības specifikai.

5. Spēja izskaidrot ēdienu un dzērienu savstarpējo saderību, ēdienu kulinārās un garšas īpašības.

6. Spēja veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus un strādāt ar kases aparātu.

7. Spēja lietot saimnieciskās darbības uzskaites un atskaites dokumentus.

8. Spēja veikt darbu atbilstoši uzdevumam, piedalīties lēmumu pieņemšanā un uzņemties atbildību.

9. Spēja pielietot restorāna iekārtas atbilstoši to funkcijām un ekspluatācijas noteikumiem un orientēties virtuves iekārtu darbības pamatprincipos.






605

1. Organizēt viesu apkalpošanas procesu atbilstoši vispārpieņemtajām

normām un uzņēmuma specifikai.

2. Sagatavot (sakārtot) tirdzniecības zāli, inventāru un traukus darbam.

3. Prast rīkoties ar restorāna un bāra iekārtām, ievērojot to ekspluatācijas noteikumus.

4. Uzglabāt un uzturēt kārtībā galda veļu.

5. Izvēlēties galda traukus, inventāru, galda veļu un dekorus, klāt galdu atbilstoši ēdienkartei un pasākuma veidam.

6. Raksturot ēdienkartē iekļautos ēdienus un dzērienus, to pagatavošanu, garšas īpatnības un savstarpējo saderību.

7. Pagatavot brokastu ēdienus un uzkodas.

8. Apkalpot viesus atbilstoši vispārpieņemtajiem normatīviem, ēdienreizei, ēdienkartei un viesu kontingentam.

9. Pasniegt gatavos ēdienus un dzērienus atbilstoši to realizācijas noteikumiem (pasniegšanas temperatūra un trauki).

10. Sazināties ar viesiem un, pielietojot pārdošanas prasmes, ieinteresēt viņus pakalpojuma pirkšanai.

11. Pieņemt un izpildīt klientu pasūtījumu.

12. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.

13. Veikt darbības ar kases aparātu un norēķinu karšu (kredītkaršu) terminālu.

14. Veikt uzskaites un atskaites operācijas.

15. Pasūtīt un pieņemt preces.

16. Izstrādāt pasākumu ēdienkarti un dzērienu karti.

17. Strādāt komandā, pieņemt lēmumus, atbildēt par sava darba rezultātiem.

606

18. Risināt konflikta un paaugstināta stresa situācijas.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzība; 1.3. vides aizsardzības prasības; 1.4. lietišķā etiķete un protokols; 1.5. veselīga uztura pamatprincipi; 1.6. ēdienu gatavošanas tehnoloģija.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem; 2.2. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.3. pirmās palīdzības sniegšana; 2.4. ugunsdrošības noteikumi; 2.5. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.6. ēdienkaršu un dzērienu karšu veidi, to sastādīšanas noteikumi; 2.7. banketu apkalpošanas veidi; 2.8. dažādu tautu ēšanas kultūra, tradīcijas, īpatnības; 2.9. ēdienu un dzērienu cenu kalkulācija; 2.10. tirgvedības pamati; 2.11. ēdināšanas uzņēmumu veidi un struktūra; 2.12. psiholoģijas pamati; 2.13. uzskaites pamatprincipi ēdināšanas uzņēmumā; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba organizācija ēdināšanas uzņēmumos; 3.2. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.3. higiēnas un vides aizsardzības prasības pārtikas apritē; 3.4. darba drošība ēdināšanas uzņēmumos;

607

3.5. ugunsdrošība un elektrodrošība ēdināšanas uzņēmumos; 3.6. viesmīlības pamati; 3.7. saskarsmes pamatprincipi un apģērba etiķete; 3.8. ēdināšanas uzņēmumu tirdzniecības un ražošanas telpu sagatavošana

darbam; 3.9. trauku un galda piederumu sagatavošana un pielietojums; 3.10. galda veļa, tās veidi, kopšana, uzglabāšana un sagatavošana darbam; 3.11. galda klājumu veidi; 3.12. viesu sagaidīšanas un apkalpošanas noteikumi; 3.13. ēdienu kulinārais raksturojums; 3.14. uzturmācības pamati; 3.15. dzērienu veidi, to raksturojums; 3.16. vīnu zinību pamati; 3.17. ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi un secība; 3.18. norēķināšanās ar viesi; 3.19. saskarsmes psiholoģijas pamati, konflikta situāciju risināšanas

iespējas; 3.20. valsts valoda; 3.21. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.3. Ugunsdzēsēja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ugunsdzēsējs.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – ugunsdzēsējs dzēš ugunsgrēkus, veic neatliekamos avāriju seku

likvidēšanas un glābšanas darbus, lai novērstu ugunsgrēka apdraudējumu cilvēkiem un samazinātu nodarīto kaitējumu īpašumam un videi.

Ugunsdzēsējs strādā uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestos.


608

1. Spēja saprast un precīzi izpildīt uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja pārbaudīt un novērtēt ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas, aprīkojuma, ekipējuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

3. Spēja strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, izmantot aprīkojumu un ekipējumu notikuma seku likvidēšanā.

4. Spēja brīdināt cilvēkus par iespējamo apdraudējumu un, ja nepieciešams, glābt cilvēkus, sniegt pirmo palīdzību, iznest materiālās vērtības un izvest dzīvniekus no riska zonas.

5. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

6. Spēja precīzi izpildīt vadītāja rīkojumus, savus un kopējos uzdevumus.

7. Spēja adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un pieņemt patstāvīgus lēmumus.

8. Spēja strādāt elpošanai nepiemērotā vidē, izvēloties atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus un ugunsdzēsības un glābšanas tehniskos līdzekļus.

9. Spēja dzēst ugunsgrēkus, izvēloties un lietojot atbilstošu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, atbilstošas ugunsgrēka dzēšanai paredzētās ugunsdzēšanas vielas un to ņemšanas vietas.

10. Spēja pārbaudīt notikuma seku likvidēšanā izmantoto aprīkojumu un novietot aprīkojumu noteiktā vietā automobilī.

11. Spēja uzturēt savstarpējos sakarus notikuma vietā.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nodarot iespējami mazāku kaitējumu videi.

13. Spēja veikt ugunsdzēsības iekšējās un ārējās ūdensapgādes sistēmas pārbaudes.


609


1. Glābt cilvēkus, izvest dzīvniekus un sargāt īpašumu ugunsgrēkos un

citos notikumos.


3. Brīdināt cilvēkus par dzīvības draudiem.

4. Sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.

5. Dzēst ugunsgrēkus.

6. Veikt glābšanas darbus ugunsgrēkos.

7. Pieņemt patstāvīgu lēmumu dzīvībai bīstamās situācijās.

8. Pildīt uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

9. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehnisko aprīkojumu un speciālajiem instrumentiem.


11. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem.

12. Uzturēt ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu tehniskā kārtībā.

13. Uzlauzt, nojaukt būvkonstrukcijas.

14. Strādāt ar sakaru līdzekļiem, uzturēt nepārtrauktus sakarus ar notikuma vietā iesaistītajām institūcijām.

15. Izmantot ugunsdzēsības automobiļu un tehniskā aprīkojuma taktiskās iespējas, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus.

16. Spēja sazināties.


18. Pilnveidot prasmes un zināšanas.

610



21. Ievērot vides aizsardzības noteikumu prasības.






1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību.


2.1. uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācija;

2.2. ugunsgrēks un tā attīstība; 2.3. ugunsgrēku dzēšanas taktika; 2.4. apakšvienības taktiskās iespējas; 2.5. ugunsdzēsības pamatautomobiļi un ugunsdzēsības speciālie

automobiļi; 2.6. profesionālā psiholoģija; 2.7. ugunsdrošības profilakse; 2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba aizsardzības prasības uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības

un glābšanas dienestā; 3.2. ugunsgrēku dzēšana; 3.3. elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi; 3.4. sakaru organizēšana notikuma vietā; 3.5. izvēršanās notikuma vietā, kompleksie vingrinājumi; 3.6. fiziskā sagatavotība; 3.7. pirmā palīdzība; 3.8. profesionālā sazināšanās;

611

3.9. vides aizsardzība; 3.10. darba tiesiskās attiecības; 3.11. valsts valoda; 3.12. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.4. Metālapstrādes tehnoloģisko līniju operatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators ražo vidējas sarežģītības

pakāpes metāla produkciju, izmantojot metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas un ievērojot produkcijas tehniskās un tehnoloģiskās prasības; organizē darba izpildi saskaņā ar darba uzdevumu, ievērojot operāciju secību; sagatavo darbam metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas; regulē metālapstrādes tehnoloģisko līniju darba iekārtas, palīgierīces un instrumentus; nodrošina iekārtas un instrumentu darbspēju; ievēro darba drošības noteikumus, darba uzdevumus veic sadarbībā ar metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas apkalpojošo inženieri (tehnisko personālu).

Metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators strādā metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos.


1. Spēja lasīt un saprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, kinemātiskās

shēmas, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un izmantot iegūto informāciju darba procesā.

2. Spēja izmantot zināšanas par drošiem darba paņēmieniem darba procesā, ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē un izmantot metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas.


612

4. Spēja noteikt metāla veidus un to tehniskos un kvalitātes rādītājus.

5. Spēja strādāt ar kontroles instrumentiem un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriālu, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

6. Spēja strādāt ar kravas pacelšanas un pārvietošanas mehānismiem, apkalpojot metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas.

7. Spēja izpildīt vidējas sarežģītības pakāpes atslēdznieka pamatdarbus.

8. Spēja veikt metālapstrādes tehnoloģisko līniju tehnisko apkopi.

9. Spēja ieslēgt, vadīt un izslēgt metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas un to palīgierīces, kas nodrošina ražošanas procesu.

10. Spēja izgatavot sērijveida produkcijas paraugu un pārbaudīt tā tehnisko un kvalitatīvo rādītāju atbilstību tehniskajām prasībām.

11. Spēja izprast vadības sistēmas kļūdu, pamatojies uz esošo informāciju, radoši novērst problēmas, pieaicinot citus speciālistus.

12. Spēja iepakot un marķēt saražoto produkciju atbilstoši tehnoloģiskām prasībām un klienta pasūtījumam.

13. Spēja noformēt saražotās produkcijas dokumentāciju un sagatavot saražoto produkciju nosūtīšanai klientam vai glabāšanai noliktavā.



1. Izmantot tehnoloģisko dokumentāciju.

2. Apzināt tehnisko literatūru un strādāt ar to.

3. Lasīt rasējumus un saprast kinemātiskās shēmas.

4. Strādāt ar kontroles instrumentiem un mērinstrumentiem.

5. Atšķirt metāla veidus un izmantot tos, lai nodrošinātu pareizu

tehnoloģisko procesu.

613

6. Veikt vidējas sarežģītības pakāpes atslēdznieka pamatdarbus.

7. Strādāt ar kravas pacelšanas un pārvietošanas mehānismiem.

8. Sagatavot darbam metālapstrādes tehnoloģisko līniju, ieslēgt, vadīt un izslēgt to.

9. Sekot metālapstrādes tehnoloģisko līniju un to palīgiekārtu darbībai un nodrošinājumam ar materiāliem un kontrolēt šo procesu.

10. Izvēlēties optimālo darba režīmu un mainīt to atkarībā no ražošanas procesa gaitas.

11. Strādāt ar vadības pultīm, izmantojot attiecīgu nodrošinājumu ar nepieciešamo programmatūru.

12. Vadīt metālapstrādes tehnoloģisko līniju rokas un automātiskā režīmā.

13. Salīdzināt saražotās produkcijas un iesaiņojuma kvalitātes parametru atbilstību tehniskajām prasībām.

14. Veikt metālapstrādes tehnoloģisko līniju tehnisko apkopi.

15. Spēt sazināties.

16. Risināt problēmas.


18. Iegūt informāciju.

19. Spēt uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.



22. Spēt strādāt radoši.


24. Ievērot darba drošības prasības.


614

26. Ievērot elektrodrošības noteikumus.








1.1. ķīmija; 1.2. komercdarbības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. fizika; 2.2. elektrotehnikas pamati; 2.3. datoru lietošana; 2.4. saskarsme; 2.5. materiālu mācība; 2.6. metālapstrādes darbos izmantojamie instrumenti, palīgierīces,

darbgaldi, iekārtas; 2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. valsts valoda; 3.2. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.3. matemātika; 3.4. darba tiesiskās attiecības; 3.5. tehniskie mērījumi; 3.6. pielaides un sēžas; 3.7. kravas pacelšanas un pārvietošanas mehānismi; 3.8. metālapstrādes darba tehnoloģija – metālapstrādes tehnoloģisko līniju

veidi un to klasifikācija, uzbūve, darbības principi, tehniskās apkopes, vadīšanas un regulēšanas pamati, materiālu un saražotās produkcijas uzskaite;

3.9. darba aizsardzība; 3.10. elektrodrošības, ugunsdrošības un darba organizācijas normas;

615

3.11. vides aizsardzība.

4.5. Maiznieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – maiznieks.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – maiznieks gatavo kviešu un rudzu maizi plašā sortimentā; pārzina

maizes ražošanas tehnoloģisko procesu un veic kvalificētu darbu kvalitatīva gala produkta ieguvei, kā arī piedalās jaunu izstrādājumu ieviešanā.

Maiznieks strādā maizes ražošanas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.


1. Spēja izprast higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā.

2. Spēja veikt darbu atbilstoši dotajam uzdevumam.

3. Spēja noteikt izejvielu kvalitāti, to organoleptiskos rādītājus.

4. Spēja veikt izejvielu sagatavošanu ražošanai.

5. Spēja pārzināt un ievērot izstrādājuma gatavošanas tehnoloģisko

procesu un veikt nepieciešamos aprēķinus.

6. Spēja pārzināt iekārtas ekspluatāciju un apkopi.

7. Spēja pārzināt tehnisko dokumentāciju.

8. Spēja strādāt ar tehniskām iekārtām atbilstoši iekārtu ekspluatācijas noteikumiem.

616

9. Spēja pārzināt un ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

10. Spēja ievērot darba ētikas pamatprincipus.

11. Spēja ievērot labas ražošanas un higiēnas prakses pamatprincipus.

12. Spēja sekot un apgūt jaunāko nozarē.

13. Spēja saudzēt apkārtējo vidi.


15. Spēja strādāt patstāvīgi un sadarboties komandā.


17. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas.


1. Sagatavot darba vietu atbilstoši instrukcijām.

2. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības

noteikumus.

3. Prast sniegt pirmo palīdzību.

4. Lietot tehnoloģisko dokumentāciju.

5. Izpildīt pārtikas ražošanas normatīvos noteiktās tehnoloģisko ciklu prasības.

6. Ievērot tehnoloģiskā procesa secību.

7. Sagatavot izejvielas pārstrādei atbilstoši receptūras prasībām.

8. Veikt nepieciešamās darbības tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai jebkurā brīdī.

9. Uzskaitīt gatavo produkciju.

617

10. Analizēt sava darba rezultātus.

11. Prast izmantot jaunākās informācijas un ražošanas tehnoloģijas.

12. Papildināt savas zināšanas par inovācijām nozarē.

13. Izpildīt labas ražošanas un higiēnas prakses pamatprincipus.

14. Orientēties normatīvajos aktos, kas attiecas uz pārtikas produktu apriti un paškontroli.





19. Prast strādāt patstāvīgi un komandā.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzība; 1.3. vides aizsardzība; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. saskarsmes pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. riska analīzes kritisko punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības; 2.3. ķīmijas pamatzināšanas; 2.4. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.5. pamatzināšanas tehniskajā grafikā; 2.6. tehniskie apzīmējumi; 2.7. reglamentētie parametri; 2.8. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

618

2.9. ugunsdrošības noteikumi; 2.10. pierakstu nozīme kvalitātes vadības sistēmā; 2.11. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.12. profesionālās pilnveides iespējas; 2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. maizes ražošanas tehnoloģija; 3.2. personiskā higiēna; 3.3. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi un ekspluatācija; 3.4. zināšanas par konkrētām izejvielu izvirzītajām prasībām; 3.5. mikrobioloģijas pamati; 3.6. valsts valoda; 3.7. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.8. informācijas tehnoloģijas; 3.9. pirmā palīdzība.

4.6. Konfekšu ražotāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – konfekšu ražotājs.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – konfekšu ražotājs veic dažāda sortimenta konfekšu masu, sīrupu,

glazūru gatavošanu atbilstoši tehnoloģiskajām shēmām un receptūrām pusmehanizētajās līnijās, kā arī konfekšu izlases sortimenta gatavošanu, pielietojot roku darbu; apgūst jauna sortimenta izstrādājumu tehnoloģijas un to ieviešanu ražošanā; atbild par sava darba kvalitāti.

Konfekšu ražotājs strādā pārtikas rūpniecības uzņēmumos, kas nodarbojas ar konfekšu ražošanu.


619

1. Spēja pielietot konfekšu ražošanas iekārtas atbilstoši to ekspluatācijas noteikumiem un veikt to apkopi.

2. Spēja veikt darbu atbilstoši dotajam uzdevumam.

3. Spēja pielietot konfekšu, pusfabrikātu, apdares materiālu gatavošanas tehnoloģijas.

4. Spēja novērtēt konfektes atbilstoši standartos noteiktajiem organoleptiskajiem parametriem.

5. Spēja strādāt ar tehnoloģisko iekārtu atbilstoši iekārtu ekspluatācijas noteikumiem, darba aizsardzības un vides noteikumiem.

6. Spēja ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības.

7. Spēja lietot saimnieciskās darbības uzskaites un atskaites dokumentus.

8. Spēja pielietot jaunāko informāciju konfekšu ražošanas tehnoloģijā.

9. Spēja sazināties valsts valodā, angļu un krievu valodā.


1. Ievērot konfekšu gatavošanas tehnoloģiskā procesa secību, regulēšanu,

uzraudzību.

2. Izmantot konfekšu sortimenta receptūras.

3. Gatavot konfekšu pusfabrikātus un apdares materiālus.

4. Novērtēt gatavos izstrādājumus pēc organoleptiskiem parametriem.

5. Pielietot ražošanas iekārtas atbilstoši ekspluatācijas prasībām.

6. Lietot ugunsdrošības ierīces, ja nepieciešams.

7. Lietot elektroiekārtas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.

8. Ievērot personīgās higiēnas normu prasības.

9. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā.

620

10. Pieprasīt nepieciešamās izejvielas un materiālus atbilstoši darba uzdevumam.

11. Uzskaitīt gatavo produkciju.

12. Novērtēt produkciju atbilstoši kvalitātes kritērijiem.

13. Apgūt jauno tehnoloģiju, sortimentu.

14. Apgūt jaunās iekārtas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.


16. Pārvaldīt angļu un krievu valodu saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu un krievu valodā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. fizikas pamatzināšanas.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. saskarsme; 2.2. ķīmijas pamatzināšanas; 2.3. vides mācība; 2.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana; 2.5. komercdarbības pamati; 2.6. profesionālie termini valsts valodā, angļu un krievu valodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. vides aizsardzība; 3.2. izejvielas un materiāli; 3.3. mikrobioloģijas pamati; 3.4. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.5. tehnoloģijas aprīkojums; 3.6. speciālā tehnoloģija; 3.7. darba aizsardzība;

621

3.8. valsts valoda; 3.9. angļu un krievu valoda saziņas līmenī.

4.7. Galdnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – galdnieks.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – galdnieks ir speciālists, kas apguvis kokapstrādes pamatus, veic koksnes

mehānisko apstrādi, izgatavo, montē un uzstāda objektā dažādus vienkāršus konstrukcijas koka izstrādājumus; ražo vidējas sarežģītības pakāpes koka izstrādājumus uz tehnoloģiskām līnijām vai kokapstrādes darbmašīnām; ievēro produkcijas ražošanas tehnoloģiskos nosacījumus, organizē darba izpildi saskaņā ar darba uzdevumu, ievēro operāciju secību, sagatavo kokapstrādes darbmašīnas darbam, izņemot programmētās vadības darbmašīnas, regulē tehnoloģiskās līnijas, palīgierīces un griezējinstrumentus, nodrošina iekārtas un instrumentu darbaspēju, ievēro darba aizsardzības prasības.

Galdnieks pārsvarā strādā mēbeļu ražošanas uzņēmumos vai galdniecības darbnīcās.


1. Spēja atšķirt koku sugas, prast novērtēt izejmateriālu atbilstību

izstrādājuma izgatavošanai.

2. Spēja lasīt un saprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un lietot iegūto informāciju darba procesā.

3. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un tehnoloģisko līniju tehnisko apkopi.

4. Spēja vadīt un kontrolēt kokapstrādes tehnoloģisko līniju vai atsevišķo mašīnu darbu.

622

5. Spēja strādāt ar kontroles instrumentiem un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriāla, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

6. Spēja iepakot un marķēt saražoto produkciju atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām vai klienta pasūtījumam.

7. Spēja uzkrāt un analizēt informāciju par tehnoloģiskās līnijas vai atsevišķu mašīnu darbu, lai savlaicīgi atklātu un novērstu novirzes tehnoloģiskajā procesā, nepieļaut nekvalitatīvas produkcijas izlaidi, radoši novērst problēmas.

8. Spēja zināt un ievērot darba aizsardzības noteikumus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus darba vietā un strādājot ar kokapstrādes tehnoloģiskajām līnijām, lietot drošus darba paņēmienus.



11. Spēja noformēt dokumentāciju saražotajai produkcijai un sagatavot saražoto produkciju nosūtīšanai klientam vai glabāšanai noliktavā.



1. Izprast koka izstrādājumu konstrukciju rasējumus.

2. Zīmēt izstrādājuma uzmetumu (speciālā zīmēšana).

3. Izgatavot dažādus vienkāršus koka izstrādājumus (piemēram, koka

plātnes, līstes, apšuvuma vai grīdas dēļus, vienkāršus sadzīves priekšmetus, mēbeles).

4. Izvēlēties un sagatavot izejmateriālus darbam, racionāli tos izmantot.

5. Veikt vienkāršu izstrādājumu montāžas darbus, tai skaitā objektos.


623

7. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbmašīnām (piemēram, ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbšanas mašīnām, urbšanas–dobšanas mašīnām, slīpmašīnām).

8. Veikt koksnes mehānisko apstrādi ar elektriskajiem rokas instrumen-tiem.

9. Veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju.

10. Izvēlēties atbilstošus griezējinstrumentus.

11. Novērtēt griezējinstrumentu kvalitāti.

12. Kopt un glabāt griezējinstrumentus.

13. Uzturēt darba kārtībā kokapstrādes darbmašīnas, veikt to tehnisko apkopi.

14. Iestatīt griezējinstrumentus.

15. Uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces vai citu tehnoloģisko aprīkojumu.

16. Apstrādāt koksni ar rokas darbarīkiem un elektriskajiem rokas instrumentiem.

17. Veikt koka izstrādājumu ķīmisko aizsardzību un apdari ar rokas instrumentiem (otām, rullīšiem) un smidzināšanas metodi.

18. Iestrādāt viras, slēdzenes un citus furnitūras elementus.


20. Sastādīt koka izstrādājumu kalkulācijas.

21. Veikt vienkāršu koka izstrādājumu remontu.

22. Organizēt savu darbu un veikt to atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām.



624





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. fizikas pamati; 1.2. komercdarbības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. materiālu mācība; 2.2. ķīmijas pamati; 2.3. elektrotehnikas pamati; 2.4. datora lietošana; 2.5. kokapstrādē izmantojamie instrumenti, palīgierīces, darbmašīnas, iekārtas; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi; 3.2. fizikālās un mehāniskās īpašības; 3.3. koksnes vainas; 3.4. zāģmateriāli; 3.5. plātņu materiāli; 3.6. līmes un apdares materiāli; 3.7. koksnes apstrādes pamati; 3.8. kokapstrādes darbmašīnas un instrumenti; 3.9. kokapstrādes tehnoloģija; 3.10. līmes un līmēšanas tehnoloģija; 3.11. koksnes izstrādājumu aizsardzības un apdares materiāli, aizsardzības

un apdares tehnoloģija; 3.12. kokapstrādes darbmašīnu un griezējinstrumentu zinības; 3.13. kokapstrādes atlikumu pārstrāde; 3.14. vienkāršu kokizstrādājumu konstrukcijas; 3.15. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas; 3.16. rasēšana, rasējumu lasīšana; 3.17. komercdarbība; 3.18. darba aizsardzība; 3.19. vides aizsardzība; 3.20. darba tiesiskās attiecības;

625

3.21. elementāri matemātiski aprēķini (laukuma, tilpuma, daudzuma, procentu aprēķināšana);

3.22. elementāras zināšanas ķīmijā (šķīdinātāji, atšķaidītāji, l īmvielas, cietinātāji; izpratne par žūšanas, cietēšanas reaģēšanas procesiem);

3.23. dažādu sistēmu mērvienību (masas, laukuma, tilpuma, ģeometrisko izmēru, ātruma, apgriezienu, temperatūras) izpratne, lasīšana un lietošana;

3.24. izpratne elementārajā fizikā (kustība, pretestība, adhēzija, kohēzija, elektrība);

3.25. vienkārši, ar kokapstrādi saistīti termini un simboli svešvalodā (angļu, vācu valodā);

3.26. valsts valoda; 3.27. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.28. saskarsme.

4.8. Koksnes materiālu apstrādātāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – koksnes materiālu apstrādātājs.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – koksnes materiālu apstrādātājs veic koksnes mehānisko apstrādi,

izgatavo sagataves un detaļas no koka un koksnes plātņu materiāliem, kā arī izgatavo vienkāršus koka izstrādājumus.

Koksnes materiālu apstrādātājs pārsvarā strādā galdniecības darbnīcās, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos.



1. Spēja atšķirt kokmateriālus un ražošanā izmantotās koku sugas.

2. Spēja izvēlēties koksnes materiālus un apstrādes veidu; racionāli izmantot materiālus.

3. Spēja izprast vienkāršu kokizstrādājumu konstrukciju un sagatavju rasējumus.

626

4. Spēja izvērtēt koksnes un koksnes materiālu kvalitāti.

5. Spēja veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar atbilstošām

pozīcijas tipa darbmašīnām.

6. Spēja izgatavot vienkāršus kokizstrādājumus, ievērojot izstrādājumu un detaļu rasējumus.

7. Spēja veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju.

8. Spēja strādāt ar darbarīkiem un rokas elektriskajiem instrumentiem un kopt tos.

9. Spēja aizpildīt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju.

10. Organizēt savu darba vietu; zināt un prast ievērot darba aizsardzības prasības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darba vietā un, strādājot pie darbmašīnām, pielietot drošus darba paņēmienus.

11. Spēja strādāt patstāvīgi un darba grupā.



1. Izprast vienkāršu kokizstrādājumu konstrukciju un sagatavju

rasējumus.

2. Atšķirt kokmateriālus un ražošanā pielietotās koku sugas.

3. Izvērtēt koksnes un kokmateriālu kvalitāti.

4. Izvēlēties un sagatavot izejmateriālus darbam, kā arī racionāli tos izmantot.

5. Izgatavot dažādus vienkāršus kokizstrādājumus (kātus, kastes, paliktņus, rāmjus, līstes, apšuvuma un grīdas dēļus u.tml.).


627

7. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar pozīcijas tipa kokapstrādes darbmašīnām (ripzāģmašīnām; lentzāģmašīnām; garenfrēzmašīnām; frēzmašīnām; urbšanas mašīnām; urbšanas – dobšanas mašīnām; slīpmašīnām).

8. Veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju (izvēlēties atbilstošu griezējinstrumentu, novērtēt instrumenta kvalitāti, kopt un uzglabāt griezējinstrumentus; iestatīt griezējinstrumentus; novērtēt, vai kokapstrādes darbmašīna ir darba kārtībā; uzstādīt un regulēt aizsargierīces un palīgierīces u.c.).

9. Veikt koksnes apstrādi ar darba rīkiem un rokas elektriskajiem instrumentiem un kopt tos.

10. Iestrādāt vienkāršus furnitūras elementus.








zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. fizikas pamati; 1.2. līmes un līmēšanas tehnoloģijas; 1.3. apdares materiāli un tehnoloģijas; 1.4. makro – un mikroekonomikas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. materiālmācība; 2.2. apdares materiāli un līme; 2.3. kokapstrādes tehnoloģija; 2.4. vienkāršu rasējumu lasīšana un tehniskie mērījumi; 2.5. kokapstrādes darbmašīnas un griezējinstrumenti;

628

2.6. vienkāršu kokizstrādājumu konstrukcijas; 2.7. mērvienības (garuma, platuma, masas, t°, leņķu, ātrumu u.c.); 2.8. organiskās ķīmijas pamati (šķīdinātāji, atšķaidītāji u.c.); 2.9. vienkārši ar kokapstrādi saistīti termini valsts valodā un vienā

svešvalodā; 2.10. datoru lietošana.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi; 3.2. koksnes vainas; 3.3. zāģmateriāli; 3.4. plātņu materiāli; 3.5. vienkāršākās līmes un koksnes aizsardzības materiāli; 3.6. koksnes apstrādes pamati; 3.7. kokapstrādes darbmašīnas un instrumenti; 3.8. kokapstrādes tehnoloģija; 3.9. vienkāršākie līmēšanas paņēmieni; 3.10. vienkāršu kokizstrādājumu rasējumu lasīšana; 3.11. kokapstrādes darbmašīnu un griezējinstrumentu zinības; 3.12. elementāru matemātisku aprēķinu veikšana (laukuma, tilpuma,

apjoma, ātruma u.c.); 3.13. izpratne elementārā fizikā (kustība, pretestība, elektrība, adhēzija); 3.14. darba aizsardzība; 3.15. darba tiesiskās attiecības; 3.16. vides aizsardzība; 3.17. valsts valoda; 3.18. saskarsme; 3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.9. Pārtikas produktu ražošanas operatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu ražošanas operators.




līmenis.


629

– pārtikas produktu ražošanas operators ir pārtikas produktu ražošanas nozares (gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu ražošanas, graudu, garšvielu un tehnisko kultūru apstrādes ražošanas, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanas) darbinieks, kas prot strādāt ar pārtikas produktu ražošanas iekārtām un instrumentiem, ievērojot higiēnas un darba aizsardzības noteikumus.

Pārtikas produktu ražošanas operators strādā pārtikas rūpniecības uzņēmumos.


1. Spēja izprast higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā.

2. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas

procesā.

3. Spēja pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzību saskarē ar ķīmiskām vielām.

4. Spēja vadīt un regulēt iekārtu darbību atbilstoši nepieciešamajiem parametriem, kuri noteikti produktu ražošanas tehnoloģiskās instrukcijās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijās.

5. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām.

6. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai.


8. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības noteikumus.

9. Spēja piedalīties lēmuma pieņemšanā un uzņemties atbildību.

10. Spēja sadarboties komandā, ievērojot darba ētikas principus.


630




1. Sagatavot darba vietu un iekārtas atbilstoši instrukcijām.

2. Pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus,

ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskām vielām.

3. Novērtēt iekārtas atbilstību darba aizsardzības un ekspluatācijas instrukcijām.

4. Lietot iekārtas vai instrumentus atbilstoši tehnoloģiskam uzdevumam un ekspluatācijas instrukcijām.

5. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības principiālajās shēmās.

6. Atpazīt palīgmateriālus un izejvielas.

7. Lasīt marķējumu izejvielām un materiāliem.

8. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītām kvalitātes prasībām.

9. Prast noregulēt tehnoloģiskās iekārtas.

10. Novērtēt gala produkta atbilstību vizuāli, organoleptiski, veicot elementārus uzmērījumus.

11. Prast aizpildīt protokolus un to analogus.

12. Novērst neracionālu izejvielu un materiālu izlietojumu.


14. Izvēlēties piemērotus un atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

631



17. Prast novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem.

18. Prast pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.


20. Pielietot kolēģu vai citu pieredzi.

21. Izvērtēt un pielietot iegūtās zināšanas savā darbā.

22. Prast strādāt komandā.



25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu un krievu valodā.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzības prasības; 1.3. vides aizsardzības prasības; 1.4. saskarsmes pamati; 1.5. psiholoģijas pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. riska analīzes kritisko punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības; 2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.4. ķīmijas pamatzināšanas; 2.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 2.7. darba aizsardzības noteikumi saskarē ar ķīmiskām vielām;

632

2.8. pamatzināšanas tehniskajā grafikā; 2.9. tehniskie apzīmējumi; 2.10. reglamentētie parametri; 2.11. pirmās palīdzības sniegšana; 2.12. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.13. ugunsdrošības noteikumi; 2.14. pierakstu nozīme kvalitātes vadības sistēmā; 2.15. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.16. izglītības iespēju veidi nozarē; 2.17. profesionālie termini valsts valodā, angļu un krievu valodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tehnoloģijas zināšanas; 3.2. higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā; 3.3. pārtikas produktu ražošanas vispārīgā tehnoloģija; 3.4. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi un ekspluatācija; 3.5. zināšanas par konkrētam produktam izvirzītām prasībām; 3.6. darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības

līdzekļus; 3.7. valsts valoda; 3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.10. Rūpnīcas/katlu kurinātāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – rūpnīcas /katlu kurinātājs.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – rūpnīcas/katlu kurinātājs veic tvaika katlu un ūdenssildāmo katlu, kas

kvalificējami kā karsējami spiedieniekārtu kompleksi, katliekārtu apkalpošanu un ekspluatāciju.

Rūpnīcas/katlu kurinātājs strādā uzņēmumos, kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu un siltumapgādi.


633


1. Spēja organizēt darba vietu un veikt darba pienākumus, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

2. Spēja saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar katliekārtām.

3. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, shēmas un aizpildīt katliekārtu ekspluatācijas dokumentāciju.

4. Spēja sagatavot kurināmo, katlu agregātus un katlu mājas palīgiekārtas darbam.

5. Spēja iedarbināt un ieslēgt darba režīmā katlus un nepieciešamās palīgiekārtas.

6. Spēja apkalpot un uzraudzīt darbojošos katlus un katlu palīgiekārtas, regulēt kurināmā degšanas procesu maksimālā lietderības koeficienta iegūšanai.

7. Spēja apturēt katliekārtu darbību normālā režīmā.

8. Spēja apturēt katliekārtu darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam, konstatējot nepieļaujamus defektus un instrukcijas pārkāpumus.

9. Spēja veikt atslēdznieka pamatdarbus, lai nodrošinātu nepārtrauktu katliekārtu ekspluatāciju un veiktu vienkāršus remonta darbus.




1. Organizēt un sagatavot darba vietu.

2. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības

noteikumus un vides aizsardzības prasības.


4. Lasīt tehnoloģiskās shēmas un rasējumus.

634

5. Iepazīties ar ierakstiem operatīvajos maiņas žurnālos.

6. Aizpildīt ekspluatācijas dokumentāciju.

7. Veikt katla agregātu un katlu mājas iekārtas apskati.

8. Pieņemt un nodot maiņu.

9. Iedarbināt nepieciešamās katlu mājas palīgiekārtas (piemēram, sūkņus,

ventilatorus, dūmsūkņus).

10. Iedarbināt nepieciešamās tehnoloģiskās shēmas (barošanas, kurināmā padeves, gaisa padeves un vilkmes).

11. Noregulēt tehnoloģisko shēmu tehniskos parametrus.

12. Iekurināt un uzraudzīt katlu saskaņā ar ražotāja montāžas un lietošanas instrukcijām un apkalpojošā personāla darba instrukcijām.

13. Strādāt ar dažādiem kurināmā veidiem, ievērojot to fizikālās un ķīmiskās īpašības.

14. Nodrošināt efektīvu degšanas procesu.

15. Ekspluatēt katlu ar maksimālo lietderības koeficientu.

16. Strādāt ar dažādiem katlu veidiem un dažādas uzbūves kurtuvēm.

17. Apkalpot barošanas, kurināmā padeves, velkmes un ventilācijas iekārtas.

18. Apkalpot pelnu un izdedžu savākšanas sistēmas.

19. Sekot katliekārtu un to aprīkojuma tehniskajam stāvoklim.

20. Sekot mēraparatūras rādījumiem un automātiskām regulēšanas sistēmām.

21. Apstādināt katliekārtu darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam, konstatējot katliekārtu bojājumus.

22. Veikt atslēdznieku pamatdarbus.

635

23. Strādāt ar mehāniskajiem un rokas elektriskajiem instrumentiem.

24. Apkalpot cauruļvadus saskaņā ar katliekārtu apkalpošanas noteikumiem un darba instrukcijām.

25. Veikt darbus saistībā ar kurināmā pieņemšanu, izvietošanu un glabāšanu.


27. Lietot racionālas darba metodes darba uzdevumu izpildē.






zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vielu agregātstāvokļi; 1.2. fizikas un tehniskās termodinamikas pamati; 1.3. katla agregāta siltuma bilance; 1.4. kurināmā ieguve, transportēšana; 1.5. atmosfēras piesārņojums; 1.6. rasēšanas pamati; 1.7. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. siltums un enerģija; 2.2. ūdens īpašības un kvalitātes prasības; 2.3. tvaiks un tā īpašības; 2.4. siltuma pārvades veidi; 2.5. kurināmā sastāvs, siltumspēja, degšana; 2.6. kurināmā padeves shēmas; 2.7. tvaika ražošana un piegāde; 2.8. dzīvojamo un ražošanas telpu siltumapgāde; 2.9. karstā ūdens ražošana un piegāde; 2.10. katlu agregātu uzbūve; 2.11. barošanas iekārtu veidi, uzbūve;

636

2.12. velkmes un gaisa padeves iekārtas, to nozīme; 2.13. katliekārtu ūdenssaimniecība; 2.14. ūdens apkures sistēmas iekārtas un ierīces, to nozīme, uzbūve; 2.15. tvaika apgādes sistēmas iekārtas un ierīces, to nozīme, uzbūve; 2.16. kontroles mēraparāti, to veidi, nozīme un uzbūve; 2.17. rasējumu lasīšana; 2.18. atslēdznieku darbu tehnoloģijas pamati; 2.19. apmūrējamie un izolācijas materiāli; 2.20. blīvju un pakojumu materiāli; 2.21. metālu un sakausējumu fizikālās un mehāniskās īpašības; 2.22. ūdens filtru materiāli; 2.23. reaģenti katlu sildvirsmu tīrīšanai; 2.24. profesionālā saskarsme; 2.25. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. katlu agregātu sagatavošana darbam; 3.2. katlu iekuršana un pieslēgšana darba režīmam; 3.3. katlu ekspluatācija un uzraudzība darbības laikā; 3.4. katla agregātu darbības apstādināšana; 3.5. katla agregātu darbības apstādināšana avārijas gadījumā; 3.6. katla sildvirsmu appūšana, katlu izpūšana, skalošana un tīrīšana; 3.7. katlu remonts un konservācija; 3.8. kurināmā glabāšana (pieņemšana); 3.9. cietā kurināmā padeves iekārtas un ierīces uzbūve un darbība; 3.10. šķidrā kurināmā padeves iekārtas, ierīces uzbūve un darbība; 3.11. dabīgās gāzes iekārtas, ierīces uzbūve un darbība; 3.12. slāņveida kurināmo kurtuvju ekspluatācija; 3.13. katlu lietderības koeficients; 3.14. katlu mājas palīgiekārtas, to darbība (barošanas iekārta, velkmes un

gaisa padeves iekārta, katliekārtu ūdenssaimniecība, ūdens apkures sistēmas iekārta, tvaika apgādes sistēmas iekārta);

3.15. kontroles mēraparātu darbība un pārbaude; 3.16. kurināmā padeves automātisko sistēmu veidi, darbība, regulēšana un

pārbaude; 3.17. instrukcijas par katliekārtu konstrukciju un lietošanas apstākļiem; 3.18. valsts valoda; 3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.20. pirmā palīdzība; 3.21. darba aizsardzība; 3.22. vides aizsardzība; 3.23. normatīvie akti, kas nosaka katliekārtu tehniskās uzraudzības

kārtību, un darba instrukcijas.

637

4.11. Dispečera (iekšlietu jomā) profesijas standarts

4.11.1. Vispārējie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dispečers (iekšlietu jomā).




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – dispečers strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un veic

vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura „112” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numura 01 ienākošo zvanu apstrādi un pāradresāciju, pieņem pieteikumus par ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem (turpmāk – notikumi), izsūta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības uz notikuma vietu, organizē informācijas apmaiņu ar citām notikumā iesaistītajām institūcijām un dienestiem, sniedz informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumos.


1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienesta darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja apstrādāt un glabāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

3. Spēja pārbaudīt un novērtēt darba vietas tehniskā aprīkojuma, biroja tehnikas un sakaru līdzekļu gatavību darbam.

4. Spēja strādāt ar darba vietas tehnisko aprīkojumu.

5. Spēja strādāt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datu bāzēm un informācijas sistēmām.

6. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes, un fizisko sagatavotību.

638

7. Spēja precīzi izpildīt priekšnieku rīkojumus, savus pienākumus un kopējos uzdevumus.

8. Spēja adekvāti rīkoties stresa situācijās, izvērtēt informāciju un pieņemt lēmumus.

9. Spēja pieņemt pieteikumus pēc algoritma un izsūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības uz notikuma vietu.

10. Spēja noteikt un piesaistīt nepieciešamos operatīvos dienestus notikumam.

11. Spēja noteikt un piesaistīt citu institūciju resursus notikumam.

12. Spēja veikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta resursu uzskaiti un aktualizēšanu.

13. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.



1. Pieņemt un izvērtēt pieteikumus par notikumiem, izsūtīt uz notikuma

vietu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības.

2. Pieņemt zvanus uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru „112” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numuru 01, noteikt atbildīgo dienestu un nepieciešamības gadījumā pāradresēt zvanu pēc piekritības.

3. Uzturēt sakarus ar ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu dalībniekiem.

4. Uzturēt sakarus ar operatīvo, avārijas un citu notikumā iesaistīto institūciju amatpersonām.

5. Izvērtēt saņemto informāciju, piesaistīt notikumam citus operatīvos un avārijas dienestus, valsts un pašvaldību institūcijas.

6. Veikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību resursu uzskaiti un aktualizēšanu.

639

7. Pārzināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datu bāzes un

informācijas sistēmas, prast ar tām strādāt.

8. Prast strādāt ar informāciju un pieņemt lēmumus paaugstināta stresa apstākļos.

9. Sniegt informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā.

10. Reģistrēt notikumus informācijas nesējā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

11. Prast strādāt ar datoru (biroja programmatūru un interneta pārlūkprogrammām), citu biroja tehniku, sakaru līdzekļiem un skaņu ierakstu iekārtām.


13. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.




17. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes.




zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura „112” darbības

nostādnes Eiropas Savienības normatīvajos aktos un direktīvās; 1.2. trauksmes sirēnu darbības tiesiskā bāze.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam saistošie normatīvie

akti;

640

2.2. vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura „112” darbība Latvijā, tās mērķi un uzdevumi;

2.3. civilās aizsardzības sistēma Latvijā; 2.4. prognozējamās katastrofas un krīžu pārvaldīšana valstī; 2.5. sakaru organizēšana; 2.6. glābšanas darbu tehniskais nodrošinājums; 2.7. glābšanas darbi elpošanai nepiemērotā vidē; 2.8. ugunsdzēsības automobiļi, to tehniskais nodrošinājums; 2.9. sarunas vadīšana, lēmumu pieņemšana; 2.10. profesionālā psiholoģija; 2.11. citu operatīvo dienestu funkcijas un uzdevumi; 2.12. paaugstinātas bīstamības objektu sarakstu veidošanas kritēriji; 2.13. trauksmes sirēnu sistēmas vadības pults darbība; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.15. profesionālā saziņa; 2.16. vides aizsardzība; 2.17. darba aizsardzība; 2.18. darba tiesiskās attiecības.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, uzdevumi un

tiesības; 3.2. pieteikumu pieņemšanas algoritmi; 3.3. ugunsdzēsības tehnikas piesaistīšana notikumiem; 3.4. informācijas apmaiņa ar glābšanas darbu vadītāju, apakšvienībām un

iesaistītajiem dienestiem; 3.5. resoru un pašvaldību ugunsdzēsības tehnikas piesaistīšana; 3.6. operatīvo dienestu piesaistīšana; 3.7. valsts un pašvaldību institūciju piesaistīšana; 3.8. sadarbība ar citiem operatīvajiem dienestiem vienotā ārkārtas

palīdzības izsaukumu numura „112” zvanu apstrādē; 3.9. darbs ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datu bāzēm un

informācijas sistēmām; 3.10. darbs ar sakaru līdzekļiem; 3.11. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadības apziņošanas

kārtība; 3.12. sirēnu centrālās vadības pults datora kontrole; 3.13. valsts valoda; 3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.12. Lietveža profesijas standarts


641

1. Profesijas nosaukums – lietvedis.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – lietvedis nodrošina dokumentu apriti uzņēmumā; sagatavo, noformē,

reģistrē, uzskaita, sadala un nosūta dokumentus; veido lietas saskaņā ar lietu nomenklatūru; sagatavo dokumenta atvasinājumus; pārzina un nodrošina dokumentu arhivēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku; pārzina uzņēmuma struktūru, spēj sazināties gan ar uzņēmuma darbiniekiem, gan ar klientiem savas kompetences ietvaros.

Lietvedis strādā uzņēmumos.


1. Spēja izstrādāt uzņēmuma lietvedību reglamentējošos normatīvos aktus

un dokumentus.

2. Spēja patstāvīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādāt un noformēt dokumentus, izmantojot lietišķās rakstības stilu.

3. Spēja nodrošināt un organizēt dokumentu apriti atbilstoši uzņēmuma noteiktajai kārtībai.

4. Spēja ievērot un kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

5. Spēja izstrādāt uzņēmuma lietu nomenklatūru.

6. Spēja veidot lietas un saglabāt dokumentus atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai.

7. Spēja sagatavot un noformēt dokumentus glabāšanai arhīvā.

8. Spēja sastādīt arhīva izziņas.

9. Spēja veikt sanāksmju un lietišķo tikšanos protokolēšanu.

642

10. Spēja izmantot informācijas datubāzes, datorprogrammas un biroja

tehniku.

11. Spēja ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.

12. Spēja pārzināt un ievērot lietišķo etiķeti.


14. Spēja uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

15. Spēja pārvaldīt valsts valodu.

16. Spēja sazināties vienā svešvalodā.

17. Spēja pilnveidot savas zināšanas un prasmes.

18. Spēja izprast un ievērot darba un vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības.


1. Pārzināt uzņēmuma struktūru un darba organizācijas procesus.

2. Pārzināt darba pienākumu izpildei nepieciešamos normatīvos aktus.

3. Izstrādāt uzņēmuma lietvedību reglamentējošos normatīvos aktus un

dokumentus.

4. Izstrādāt un noformēt pārvaldes dokumentus (organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes un personāla) saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

5. Veikt dokumentu saņemšanu, reģistrāciju un nosūtīšanu.

6. Veikt nepieciešamās dienesta atzīmes uz dokumentiem.

7. Kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

8. Sagatavot un apliecināt dokumenta atvasinājumus.

643

9. Izstrādāt uzņēmuma lietu nomenklatūru.

10. Veidot un sistematizēt lietas atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai.

11. Pārzināt arhīva darba reglamentējošos normatīvos aktus.

12. Sagatavot un noformēt dokumentus glabāšanai arhīvā.

13. Sastādīt arhīva izziņas.

14. Veikt dokumentu ekspertīzi.

15. Noformēt personāla dokumentus.

16. Veikt sanāksmju un lietišķu tikšanos protokolēšanu.

17. Pārvaldīt lietišķās rakstības stilu.

18. Iegūt un izmantot informāciju, lietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.

19. Ievērot informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

20. Pārzināt un atbilstoši lietošanas noteikumiem izmantot biroja tehniku.

21. Pārzināt ergonomiku, izveidojot drošu un ērtu darba vidi.

22. Ievērot higiēnas prasības.


24. Pārzināt lietišķo etiķeti un vispārpieņemtās pieklājības normas.

25. Sazināties, sadarboties un veidot pozitīvu saskarsmi ar darba kolēģiem.



28. Pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

29. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

644





34. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides

aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasībām.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. tiesību pamati; 1.2. personāla vadība.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 2.2. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.3. vides aizsardzība.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. dokumentu pārvaldība; 3.2. personāla lietvedība; 3.3. praktiskā stilistika un rediģēšana; 3.4. valsts valoda; 3.5. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.6. darba un personīgā higiēna; 3.7. ergonomika; 3.8. lietišķā etiķete; 3.9. saskarsmes pamati; 3.10. informācijas tehnoloģijas; 3.11. biroja tehnika; 3.12. darba tiesiskās attiecības; 3.13. darba aizsardzība; 3.14. ugunsdrošība un rīcība ārkārtas situācijā.

4.13. Friziera profesijas standarts

645


1. Profesijas nosaukums – frizieris.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – frizieris ir kvalificēts darbinieks, kurš frizētavā vai skaistumkopšanas

uzņēmumā apkalpo klientus un veido frizūras, lieto darba tehnoloģijas, izmanto daudzveidīgus instrumentus, profesionālo matu kosmētiku, ievēro epidemioloģiskās drošības prasības, veido pozitīvas attiecības ar klientu, spēj strādāt komandā.

Frizieris var būt pašnodarbināta persona, individuālais komersants vai strādāt frizētavā vai skaistumkopšanas salonā.


1. Spēja organizēt un sakopt darba vidi atbilstoši veicamajam procesam,

plānot tehnoloģiskā procesa darbu secību, nodrošinot klientu drošu apkalpošanu visu darba procesu laikā.

2. Spēja uzmanīgi sastādīt un lasīt matu krāsošanas, griezumu un frizūru veidošanas tehnoloģiskās kartes un shēmas, izprast instrukcijas un lietot iegūto informāciju darba procesā.

3. Spēja zīmēt matu krāsošanas, griezumu un frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas, veikt darba procesus atbilstoši shēmām.

4. Spēja sazināties un sadarboties, veidot pozitīvu saskarsmi, elastīgi risināt problēmsituācijas.

5. Spēja radoši ieteikt klientam izveidotās frizūras transformēšanas iespējas un korekti konsultēt par izveidotās frizūras uzturēšanu un kopšanu.

6. Spēja atbilstoši novērtēt klienta matu un ādas veselības stāvokli un noteikt slimības pazīmes, atšķirt slimības veidus, pieņemt lēmumu par atbilstošu darba procesu un profesionālās matu kosmētikas lietošanu.

646

7. Spēja rūpīgi mazgāt, masēt galvu, izmantojot atbilstošus profesionālos

matu kopšanas līdzekļus, un ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

8. Spēja radoši veidot daudzveidīgas frizūras dažādu garumu matiem, izvēloties un lietojot atbilstošus materiālus un darba tehnoloģijas, kā arī sekojot modes tendencēm.

9. Spēja radoši veidot dažādas ondulācijas un frizūras ar ondulāciju elementiem.

10. Spēja precīzi griezt un filēt matus, pamatojoties uz shēmām un izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

11. Spēja skūt galvu, skūt un griezt bārdu un ūsas, veidojot dažādas formas atbilstoši klienta sejas morfoloģiskajām īpatnībām un lietojot atbilstošas tehnoloģijas un profesionālo ādas kopšanas kosmētiku.

12. Spēja precīzi sagatavot un veikt matu ķīmiskās apstrādes procesus, ievērojot instrukcijas un lietojot atbilstošas tehnoloģijas.

13. Spēja radoši lietot dažādas sarežģītības izstrādājumus un rotājumus no grieztajiem matiem un to aizvietotājiem, kopt tos.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus darba vidē, ja nepieciešams, atbilstoši reaģēt, kā arī sniegt pirmo palīdzību, izvēlēties un lietot drošus darba paņēmienus.

15. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties darba instrumentus, piederumus un aparatūru, darba apģērbu un individuālās aizsardzības līdzekļus.

16. Spēja precīzi izvēlēties un saskaņā ar instrukcijām lietot dezinfekcijas līdzekļus atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.

17. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties atbilstošu profesionālo matu kosmētiku un precīzi ievērot tās lietošanas instrukcijas.

18. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

19. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus pieprasījumam, regulāri un patstāvīgi iepazīstoties ar jaunākajiem materiāliem, instrumentiem, tehnoloģijām un darba paņēmieniem.

647





1. Noteikt matu un ādas tipu, struktūru un veselības stāvokli, kā arī atpazīt matu un ādas bojājumus un slimības.

2. Pārbaudīt galvas ādas alerģisko reakciju pirms ķīmiskajiem procesiem.

3. Izvēlēties, sagatavot un lietot dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot to lietošanas instrukcijas.

4. Izvēlēties, tīrīt, dezinficēt un sterilizēt instrumentus un lietot instrumentus, piederumus un aparatūru darba procesā.

5. Izvēlēties atbilstošu profesionālo matu kosmētiku un ievērot tās lietošanas un glabāšanas noteikumus.

6. Veidot daudzveidīgas frizūras un frizūru elementus no dažāda garuma matiem, izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, sekot modes tendencēm.

7. Aprēķināt un dozēt nepieciešamo matu kosmētikas daudzumu.

8. Sagatavot klientu apkalpošanas procesam un veikt nobeiguma darbus.

9. Mazgāt galvu un masēt galvas ādu, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

10. Veidot matus ar fēnu: matu piesakņu veidošana frizūras formas izveidei, viļņu veidojums ar fēnu, frizūru veidošana ar fēnu un rokām.

11. Tīt matus uz ruļļiem atbilstoši shēmām.

12. Sakārtot matus frizūrā pēc ruļļu tīšanas.

13. Zīmēt frizūras, lasīt un sastādīt frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas.

14. Lietot dažādus matu uzkasīšanas paņēmienus.

648

15. Gofrēt un taisnot matus.

16. Griezt un filēt matus.

17. Izvēlēties un sagatavot krāsu, izmantojot krāsu paleti.

18. Veidot ondulācijas.

19. Veikt matu ķīmiskās apstrādes procesus – pigmentēt, krāsot, balināt, noņemt mākslīgo krāsu.

20. Izvēlēties un lietot ķīmiskos sastāvus ilgviļņu likšanai un matu ķīmiskajai taisnošanai.

21. Veikt matus reģenerējošus procesus.

22. Griezt bārdu un ūsas, skūt galvu, bārdu un ūsas.

23. Lietot dekoratīvus elementus un izstrādājumus no dabīgiem un mākslīgiem matiem, kopt tos.

24. Pieaudzēt, piepīt un piešūt matus.

25. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

26. Ievērot patērētāju tiesības.


28. Organizēt darba vidi, veikt epidemioloģiskās drošības pasākumus.


30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un saudzēt apkārtējo vidi.



33. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju darba procesu nodrošināšanai.


649




38. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.





1.1. komercdarbības pamati; 1.2. patērētāju tiesības; 1.3. lietvedības pamati; 1.4. komersanta darba organizācija; 1.5. grāmatvedības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. frizūru un tērpu attīstības vēsture; 2.2. krāsu un stilu mācība; 2.3. vizuālā tēla veidošanas paņēmieni; 2.4. tēla veidošanas pamatojums; 2.5. frizūru modelēšana; 2.6. frizūru dizains un kompozīcija; 2.7. arodslimības un to cēloņi; 2.8. nelaimes gadījumu klasifikācija un to cēloņi; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. friziera darbu tehnoloģiskie procesi; 3.2. tehnoloģiskā procesa darbu secības plānošana; 3.3. tehnoloģiskās shēmas; 3.4. friziera darba instrumenti, aparatūra un piederumi; 3.5. profesionālās matu kosmētikas veidi; 3.6. profesionālās matu kosmētikas īpašības un lietošana; 3.7. profesionālie ādas kopšanas līdzekļi; 3.8. cilvēka mata un ādas anatomija un funkcijas;

650

3.9. ādas, matu un nagu slimības un to profilakse; 3.10. epidemioloģiskās drošības pasākumi; 3.11. dezinfekcijas līdzekļi un to lietošana; 3.12. galvas mazgāšanas un masāžas procesi; 3.13. matu uztīšana uz ruļļiem; 3.14. matu veidošana; 3.15. matu griešana; 3.16. matu griezumu shēmu kombinēšana; 3.17. matu ķīmiskās apstrādes procesi; 3.18. bārdas un ūsu apstrāde; 3.19. dekoratīvo matu izstrādājumu kopšana un lietošana; 3.20. matu pieaudzēšana, piepīšana un piešūšana; 3.21. cilvēka sejas morfoloģiskās īpatnības; 3.22. cilvēka galvas un sejas zīmēšana; 3.23. dekoratīvās kosmētikas lietošana; 3.24. pirmā palīdzība; 3.25. informācijas tehnoloģiju izmantošana; 3.26. rīcība ugunsgrēka gadījumā; 3.27. darba vides organizēšana; 3.28. klientu orientēta saskarsme; 3.29. valsts valoda; 3.30. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī; 3.31. darba aizsardzība; 3.32. ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi; 3.33. darba tiesiskās attiecības; 3.34. vides aizsardzība.

4.14. Asistenta personām ar dzirdes traucējumiem profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – asistents personām ar dzirdes traucējumiem.




līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – asistents personām ar dzirdes traucējumiem palīdz identificēt un izvērtēt

vajadzības, apzināt, piesaistīt un ieteikt nepieciešamos resursus, respektējot šo personu pašnoteikšanos; uzlabo un veicina tiešās saziņas prasmes ar

651

dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem cilvēkiem, kompensējot iztrūkstošo maņu – dzirdi; viņš ir vārdiskās informācijas starpnieks un precīzs interpretētājs.

Asistents personām ar dzirdes traucējumiem var strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.


1. Spēja identificēt un izvērtēt personas ar dzirdes traucējumiem

vajadzības, izvēloties atbilstošo darbību.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt personas ar dzirdes traucējumiem sazināšanos ar citām personām.

3. Spēja precīzi interpretēt informāciju.

4. Spēja piedāvāt alternatīvus individuālo problēmu risinājumus.

5. Spēja sekmēt personas ar dzirdes traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā.

6. Spēja novērtēt sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar dzirdes traucējumiem.

7. Spēja sazināties zīmju valodā.

8. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties vienā no svešvalodām, izmantojot zīmju valodu.

9. Spēja veicināt izpratni sabiedrībā par personas ar dzirdes traucējumiem kultūrvidi.

10. Spēja izprast un ievērot normatīvos aktus, kas saistīti ar asistenta darbību.

11. Spēja analizēt, izvērtēt un pilnveidot savu profesionālo darbību.

12. Spēja respektēt personas ar dzirdes traucējumiem pašnoteikšanos, veicināt viņa neatkarības sasniegšanu.



652


1. Sekmēt personas ar dzirdes traucējumiem mijiedarbību ar sociālo vidi,

sniedzot ieteikumus starppersonu atbalsta sistēmas pilnveidei.

2. Piesaistīt un izmantot resursus personas ar dzirdes traucējumiem vajadzībām.

3. Veidot profesionālo un psihoemocionālo kontaktu ar personu ar dzirdes traucējumiem un personas ar dzirdes traucējumiem atbalsta personām.

4. Identificēt un izvērtēt vides atbilstību personas ar dzirdes traucējumiem vajadzībām.

5. Īstenot pasākumus, kas mazina dzirdes zuduma ietekmi uz personas ar dzirdes traucējumiem sociālās komunikācijas spējām.


7. Pārvaldīt vienu svešvalodu, izmantojot zīmju valodu.


9. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības noteikumu prasības.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. sociālās izolācijas cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā; 1.2. ES pamattiesību harta un sociālā harta; 1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi; 1.4. valsts pārvaldes un pašvaldības darbības principi; 1.6. vispārīgās cilvēktiesības; 1.7. probācijas sistēma Latvijā; 1.8. veselības aprūpes sistēma Latvijā; 1.9. izglītības sistēma Latvijā; 1.10. tiesību pamati un tiesību sistēma Latvijā; 1.11. darba tiesiskās attiecības.



653

2.1. sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība Latvijā; 2.2. saskarsmes psiholoģijas pamati; 2.3. socializācijas un individualizācijas process; 2.4. personu ar dzirdes traucējumiem specifiskās vajadzības un viņu

sociālās problēmas, sociālo un vides faktoru ietekme; 2.5. vides pieejamība; 2.6. brīvprātīgo kustība; 2.7. personu ar invaliditāti specifiskās vajadzības atkarībā no invaliditātes

veida; 2.8. reliģijas un to loma personu ar dzirdes traucējumiem dzīvē; 2.9. atkarības un līdzatkarības veidi un problēmas; 2.10. personu ar dzirdes traucējumiem kultūrvide, dzīves veids, paražas,

vērtības un stereotipi; 2.11. vardarbība, tās veidi, pazīmes, vardarbību izraisošie faktori; 2.12. normatīvo aktu prasības nodarbinātības jomā; 2.13. personu ar invaliditāti tiesības Latvijā; 2.14. psihiatrijas pamati; 2.15. cilvēka anatomija un fizioloģija; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. saziņas prasmes; 3.2. zīmju valoda; 3.3. profesionālās vērtības, attieksmes un ētiskie principi; 3.4. IKT (informācijas komunikāciju tehnoloģijas); 3.5. komandas darba principi; 3.6. sociālās rehabilitācijas principi; 3.7. aprūpes principi; 3.8. pirmā palīdzība; 3.9. pašaizsardzības mehānismi stresa un krīzes situācijās; 3.10. tehniskie palīglīdzekļi; 3.11. darba aizsardzība; 3.12. valsts valoda; 3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.14. vides aizsardzība.

654

V. Pirmā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

5.1. Galdnieka palīga profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – galdnieka palīgs.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – pirmais profesionālās


2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – galdnieka palīgs kvalificēta speciālista vadībā veic koksnes mehānisko

apstrādi, izgatavo sagataves no koka un koksnes plātņu materiāliem, kā arī izgatavo vienkāršus koka izstrādājumus.

Galdnieka palīgs pārsvarā strādā galdniecības darbnīcās, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos.


1. Spēja atšķirt kokmateriālus un ražošanā izmantotās koku sugas.

2. Spēja lasīt vienkāršu kokizstrādājumu konstrukciju un sagatavju

rasējumus.

3. Spēja vizuāli izvērtēt koksnes un koksnes materiālu kvalitāti.

4. Spēja veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbam sagatavotām pozīcijas tipa darbmašīnām.

5. Spēja izgatavot vienkāršus koka izstrādājumus, ievērojot izstrādājumu un detaļu rasējumus.

6. Spēja strādāt ar darbarīkiem un vienkāršiem rokas elektriskajiem instrumentiem un kopt tos.

7. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un darba vietas sakopšanu.

655

8. Zināt un ievērot darba aizsardzības prasības, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darba vietā un strādājot pie darbmašīnām, pielietot drošus darba paņēmienus.


1. Izprast vienkāršu konstrukciju kokizstrādājumu un sagatavju

rasējumus.

2. Atšķirt kokmateriālus un ražošanā pielietotās koku sugas.

3. Vizuāli izvērtēt koksnes un koksnes materiālu kvalitāti.

4. Izgatavot koka savienojumus un vienkāršus koka izstrādājumus (līstes, grīdas dēļus, soliņus u.tml.).

5. Strādāt un kopt rokas instrumentus un vienkāršus rokas elektroinstrumentus.

6. Atšķirt galvenās kokapstrādes pozīciju tipa darbmašīnas.

7. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes palīgdarbus ar darbmašīnām (ripzāģmašīnām; lentzāģmašīnām; garenfrēzmašīnām; slīpmašīnām u.c.).

8. Veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu kopšanu un tīrīšanu.

9. Veikt koksnes apstrādi ar darba rīkiem un vienkāršiem rokas elektriskajiem instrumentiem.

10. Organizēt savu darba vietu un veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām.





zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. fizikas pamati; 1.2. līmes un līmēšanas tehnoloģijas;

656

1.3. apdares materiāli un tehnoloģijas; 1.4. datora lietošana.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. materiālmācība; 2.2. kokapstrādes tehnoloģija; 2.3. zāģmateriāli un plātņu materiāli; 2.4. vienkāršu rasējumu lasīšana un tehniskie mērījumi; 2.5. kokapstrādes darbmašīnas un griezējinstrumenti; 2.6. mērvienības (garuma, platuma, masas, t° u.c.); 2.7. vienkārši ar kokapstrādi saistīti termini, simboli valsts valodā un

vienā svešvalodā.


3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi; 3.2. koksnes vainas; 3.3. zāģmateriāli; 3.4. plātņu materiāli; 3.5. vienkāršākie līmes un apdares materiāli; 3.6. koksnes apstrādes pamati; 3.7. kokapstrādes darbmašīnas un instrumenti; 3.8. koksnes apstrādes darbarīki; 3.9. kokapstrādes tehnoloģija; 3.10. līmes un vienkāršākie līmēšanas paņēmieni; 3.11. koksnes aizsardzības materiāli un aizsardzības tehnoloģija; 3.12. vienkāršu kokizstrādājumu konstrukcijas; 3.13. elementāru matemātisku aprēķinu veikšana (laukuma, tilpuma,

daudzuma aprēķināšana); 3.14. izpratne elementārā fizikā (kustība, pretestība, elektrība); 3.15. valsts valoda; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. darba tiesiskās attiecības; 3.18. vides aizsardzība; 3.19. saskarsme.

5.2. Viesnīcas istabeņa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – viesnīcas istabenis.


657


1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – pirmais profesionālās


2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – viesnīcas istabenis ir kvalificēts apkalpojošās jomas darbinieks, kas

ieguvis profesionālo pamatizglītību un strādā viesmīlības uzņēmumu saimnieciskajā dienestā, veicot racionālu telpu uzkopšanu, ievērojot darba secību un izmantojot atbilstošus sertificētus tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļus, kā arī pielietojot profesionālo tehniku; sekmē uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu un ir atbildīgs par sava darba kvalitatīvu rezultātu.

Viesnīcas istabenis var strādāt tūrisma uzņēmumos un tūristu mītnēs – viesnīcās, moteļos, jaunatnes tūristu mītnēs, viesu mājās, sanatorijās, kempingos, pansijās.


1. Spēja plānot un koordinēt savu darbu viesmīlības uzņēmumā,

nodrošinot darbā lietojamo resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot savā darbā vispārējās un profesionālās zināšanas.

3. Spēja strādāt individuāli un komandā, izmantojot saskarsmes un viesmīlības pamatprincipus.

4. Spēja ievērot higiēnas, vizuālā tēla (formas tērps, apavi, matu sakārtojums, dienas grims), uzvedības, kultūras un pieklājības normas.

5. Spēja lietot drošus darba paņēmienus darbības procesā, praktiski izmantojot darba un vides aizsardzības zināšanas, kā arī ievērojot tehnoloģisko iekārtu, inventāra un sertificēto ķīmisko līdzekļu lietošanas noteikumus.

6. Spēja pārzināt telpu uzkopšanas veidus un secību.

7. Spēja pārzināt uzņēmuma darba organizāciju.

8. Spēja veidot pozitīvu attieksmi pret darba vietu un izvērtēt sava darba rezultātu.

9. Spēja sazināties ar viesi valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

658

10. Spēja piedāvāt pastāvīgu un noturīgu sava darba kvalitāti.

11. Spēja apgūt jaunas profesionālās iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko

profesionālo informāciju un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās atbilstoši darba devēja prasībām.

12. Spēja pilnveidot svešvalodu un profesionālās terminoloģijas lietošanu.



2. Sekmēt viesu labsajūtu, uzturot labvēlīgu mikroklimatu.

3. Ievērot konfidencialitāti informācijā par viesiem un uzņēmumu.


5. Izmantot profesionālo tehniku, kas lietojama viesmīlības uzņēmumā.

6. Izmantot sertificētos tīrīšanas līdzekļus.


8. Ievērot darba aizsardzības, personīgās higiēnas un higiēnas prasības

viesmīlības uzņēmumiem, kā arī vides aizsardzības noteikumus.


10. Plānot un koordinēt savu darbu.

11. Lietot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

12. Būt atbildīgam par savu darbu un tā rezultātu.

13. Sniegt pirmo palīdzību viesim, ja nepieciešams.

14. Uzturēt kārtībā viesmīlības uzņēmuma telpas.

15. Lietot profesionālos terminus valsts valodā un vienā svešvalodā.


659



19. Sadarboties ar darba devēju un kolēģiem.




1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. patērētāju tiesību aizsardzības pamati.


zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ugunsdrošības noteikumi; 2.2. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.3. saskarsmes psiholoģijas pamati; 2.4. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. uzņēmuma dienestu iedalījums, darbība un to atbildība vienam pret

otru; 3.2. higiēnas prasības; 3.3. viesmīlības pamati; 3.4. saskarsmes pamatprincipi un etiķete; 3.5. viesmīlības uzņēmuma saimniecība; 3.6. darba inventāra komplekta sagatavošana un lietošana; 3.7. virsmu segumu veidi, to kopšana un aprūpe; 3.8. tekstila un citu materiālu izstrādājumu veidi, kopšana, aprūpe,

uzglabāšana un lietošana; 3.9. sertificēto tīrīšanas līdzekļu un profesionālās tehnikas uzglabāšana un

lietošana; 3.10. valsts valoda;

3.11. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.12. runas un kustību kultūra; 3.13. vizuālā tēla veidošanas pamati; 3.14. darba aizsardzība; 3.15. vides aizsardzība.

660

5.3. Tirdzniecības zāles darbinieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – tirdzniecības zāles darbinieks.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: – tirdzniecības zāles darbinieks kārto preces un izvieto tās vitrīnās,

plauktos un citās vietās tirdzniecības zālē; veic preču iekraušanu, pārvietošanu, izkraušanu; pieņem preces pēc daudzuma un kvalitātes, pārbauda preces; pārrauga preču atbilstību tirdzniecības prasībām; informē pircējus par precēm; palīdz atrast pircējam nepieciešamās preces tirdzniecības zālē; piedāvā un demonstrē preces; sadarbojas ar pircējiem; uztur kārtībā darba vietu, tirdzniecības iekārtas un inventāru.

Tirdzniecības zāles darbinieks strādā lielveikalos un citos mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības veikalos.


1. Spēja kvalitatīvi un laikā pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata

aprakstu un tirdzniecības uzņēmuma darba kārtības noteikumiem.

2. Spēja veikt preču iekšējo pieņemšanu un uzskaiti, sekojot preču atbilstībai tirdzniecības prasībām.

3. Spēja izprast un ievērot personīgās higiēnas prasības preču realizācijas procesā.

4. Spēja pielietot tirdzniecības uzņēmuma aprīkojumu un palīgierīces preču pārvietošanai un izvietošanai plauktos, vitrīnās un tirdzniecības zālē.

5. Spēja izvietot preces pēc preču grupām un veidiem, ievērojot izvietojuma plānus tirdzniecības zālē.

6. Spēja pastāvīgi sekot pārdodamo preču kvalitātei, izskatam un derīguma termiņam.

661

7. Spēja noteikt bojātas preces vai preces ar bojātu iepakojumu.

8. Spēja savākt, sašķirot izlietotos palīgmateriālus un iepakojumu, izmest

tam paredzētajos konteineros.

9. Spēja uzturēt kārtībā un tīrībā tirdzniecības zāli, pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus.

10. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības un veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības prasības.

11. Spēja darboties komandā, ievērojot darba ētikas principus.

12. Spēja sadarboties ar pircējiem, sniegt informāciju par precēm, ievērojot apkalpošanas kultūru.



1. Organizēt darba vietu.

2. Pārvietot pārdošanai paredzētās preces no noliktavas uz tirdzniecības

zālēm.

3. Veikt iekšējo preču pieņemšanu un uzskaiti atbilstoši uzņēmuma kvalitātes prasībām.

4. Izvietot preces vitrīnās, plauktos un citur tirdzniecības zālē.

5. Izvietot precēm atbilstošās cenu zīmes.

6. Ievērot preču uzglabāšanas noteikumus un realizācijas termiņus.

7. Noteikt kritiskos punktus preču uzglabāšanas un tirdzniecības procesā.

8. Veikt preču kvalitātes novērtēšanu organoleptiski.

9. Izņemt bojātas preces vai preces ar bojātu noformējumu, informējot par to tiešo darba vadītāju.

662

10. Savākt, sašķirot izlietoto iepakojumu un palīgmateriālus.

11. Strādāt ar tirdzniecības zāles inventāru, aprīkojumu un palīgierīcēm.

12. Veikt plauktu, vitrīnu, tirdzniecības telpu tīrīšanu, izmantojot atbilstošus uzkopšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

13. Informēt pircējus par precēm.

14. Palīdzēt pircējam izvēlēties preci, demonstrēt tirdzniecībā esošās preces.

15. Veikt nepieciešamos aprēķinus mērāmām, sveramām precēm atbilstoši pircēja vajadzībām.


17. Ievērot ekspluatācijas noteikumus darbā ar tirdzniecības uzņēmuma aprīkojumu.


19. Ievērot higiēnas normas un prasības.

20. Pārvaldīt valsts valodu un ievērot saskarsmes pamatprincipus.


22. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

23. Pielietot datoru informācijas ieguvei.



zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. psiholoģijas pamati; 1.3. uzņēmuma darba organizācija.



663

2.1. vispārējās higiēnas prasības; 2.2. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.3. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.4. ugunsdrošības noteikumi; 2.5. darba vides riska faktori; 2.6. preču uzglabāšanas prasības; 2.7. pārtikas preces, to iedalījums, raksturojums; 2.8. nepārtikas preces, to iedalījums, raksturojums; 2.9. preču, naudas līdzekļu un materiālo vērtību uzskaites pamati; 2.10. preču pieņemšanas un nodošanas dokumentācija; 2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.


zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba vietas organizācija tirdzniecības uzņēmumos; 3.2. tirdzniecības telpu iekārtojums; 3.3. preču izvietošanas pamatprincipi; 3.4. tirdzniecības uzņēmuma tehnoloģiskais aprīkojums, darbības

pamatprincipi un ekspluatācija; 3.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, to lietošana; 3.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 3.7. pircēju apkalpošanas un profesionālās saskarsmes pamati; 3.8. matemātiskie aprēķini (laukuma, daudzuma, svara aprēķināšana); 3.9. valsts valoda; 3.10. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.11. darba aizsardzība; 3.12. vides aizsardzība; 3.13. pirmās palīdzības sniegšana.

Labklājības ministrs U.Augulis

Documents

2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 18.maija …Darba aizsardz ības vec ākā speci ālista profesijas standarts 1.53. Procesu kvalit ātes vad ības inženiera profesijas standarts