Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums

Nr. 702015. gada 27. maijā

Līga Hofmane,sabiedrisko attiecību speciāliste

Par ikgadēju tradīciju mai­jā kļuvusi iepriekšējā gadā dzimušo bērniņu sumināšana. 2014. gada nogalē dzimušie jau nedaudz apvēlušies, vecākie jau patstāvīgi sper mazus solī šus pretī plašajai pasaulei. Iepriek­šējā gadā Pārgaujas novads kļu­vis par 39 mazuļiem bagātāks. Vairāk dzimuši puikas – 22, meitenes –17.

Hardijs Vents mazuļiem un viņu vecākiem atgādināja brāļu Ziemeļu dziesmas vārdus: “Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti, un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu”, pasakoties vecākiem par viņu rūpēm, vēlot izturību, labu veselību un laimi.

Kā ik gadu, katrs mazulis dāvanā saņēma praktiski node­rīgu un svarīgu instrumentu – karotīti, kurā iegravēts bērna vārdiņš un dzimšanas dienas datums.

Pārgaujas novada dzimt­

sa rakstu nodaļas darbiniece Nellija Lapšāne iepazīstināja klāt esošos ar interesantiem faktiem par jaunākajiem novad­niekiem. Izrādās, ka Jāņu svinēšanas tradīcijas Pārgaujas

novadā noteikti turpināsies, jo 2014. gadā vecāki pieciem puisī šiem izvēlējušies vārdu Jānis. Savukārt meitenēm katrai piešķirts atšķirīgs vārdiņš.

Ar pēkšņu ierašanos visus pār­

Apsveikti 2014. gadā dzimušie Pārgaujas novada mazuļi

steidza Karlsons, kurš uzskatīja, ka arī viņam pienākas karotīte, ziedi un kūka. Kad pašvaldības darbinieces Karlsona prasību no raidīja, Karlsons atklāja, ka patiesībā viņa mājās esot pat

Līga HofmaneSabiedrisko attiecību speciāliste

Maijs Pārgaujas novadā sākās ar ikgadējo senioru festivālu “Stalbes pavasaris”, uz kuru katru gadu sadraudzības kolektīvus aicina vietējā entuziaste Grieta Grosberga. Šogad uzstādīts jauns dalībnieku skaita rekords – festi­vālā piedalījās 21 kolektīvs no visas Vidzemes, pulcējot vairāk nekā divus simtus dalībnieku.

Par tradīciju kļuvis festivāla svētku gājiens, kurā laikā kolek­tīvi ar dziesmu ieskandināja pavasari un Pārgaujas novadu. Gājienā ar īpaši krāšņiem tērpiem un atribūtiem izcēlās vietējais Stalbes pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Pārgaujas lakstīgalas”, senioru dejotā­jas “Feja” no Vaidavas, “Jautrās māj saimnieces” no Liezēres un “Pīpenes” no Cēsīm.

Pirms uzstāšanās pasākuma organizatore Grieta Grosberga vēlēja visiem dalībniekiem, lai izdodas skaists koncerts ar skanīgām dziesmām un raitu dejas soli.

Koncertu atklāja Stalbes pa­gasta folkloras kopa “Kame nes”,

dziedot un muzicējot kopā ar Klintu ģimeni no Līgatnes. Īpaši skaļus aplausus saņēma jaunākā festivāla dalībniece raisku miete Megija Līva Ozola, kuru noteikti var dēvēt par talantīgu akorde­onisti.

Pasākuma vadītāja Guna

Senioru festivāls “Stalbes pavasaris 2015”

1000 karotīšu, kuras viņš lab­prāt atdotu Pārgaujas novada pašvaldībai, ja vien 2015. gadā no vadā piedzims 1000 bērniņu!

Karlsons izkustināja visus klātesošos tētus, liekot iedo mā­ties, ka mammas ir aizbrau kušas ceļojumā uz Kanāriju salām un tētiem jātiek galā ar ikdienas mājas soli, vienlaicīgi maļot gaļu kotletēm, aijājot ma zuli, ar kājminamo šujmašīnu šujot dēlam bikses un vēl paralēli rādot meitai, kā pareizi ap vidukli jāgriež riņķis. Tētiem ar uzdevumu negāja viegli, tāpēc skaidrs, ka labāk, ja mājās ir mammas, kuras saprot un spēj piepildīt ikvienu bērnu vēlē­šanos.

Bērniņus un viņu vecākus ar sirsnīgām un saulainām dziesmām priecēja Ilva Karro un Ieva Bistrova. Īpaši sajūsmināti bērni bija par zaķēnu un Vinniju Pūku, ar kuriem kopā nofo­tografēties vēlējās teju ikviens.

Svētku gājiena priekšgalā “Pārgaujas lakstīgalas” un festivāla organizatore Grieta Grosberga

Rukšāne iepazīstināja ar katru kolektīvu – no kuras puses dalīb­nieki ieradušies un cik gadus jau piedalījušies. Skaidrs, ka festivāls ik gadu turpina iz vēr­sties plašumā, daži kolektīvi kļuvuši par festivāla daļu jau kopš pirmsākumiem, citi

šogad pievienojušies pir mo reizi. Pavasaris bija jūtams ikvienā priekšnesumā, daudz dziesmu bija par dabas atmo­šanos, pavasara zie diem, putnu dziesmām un prieku, dejās – jaušama pavasara līks mība un možums.

Noslēgumā katrs kolektīvs saņēma diplomu par dalību festivālā “Stalbes pavasaris 2015” un visi kopā vienojās dziesmā. Pēc festivāla Grieta Grosberga atzina, ka šis festivāls rada daudz pozitīvu emociju, jo ir prieks, ka cilvēki var satik­ties, parādīt sevi citiem un sa draudzēties. “Šogad festivāls notiek jau astoto reizi. Tie kolek­tīvi, kuri kļuvuši par ikgadējiem visiem, ierodoties Stalbē jūtas kā mājās”, saka Grieta.

Ne jau vienmēr spārnus vajag, lai lidotuDomas augstāk par putniem

debesīs trauc.Ne jau vienmēr uguni vajag, lai sasildītos,Lielāka laime – ja sirds siltumā

sildīties ļauts.(Brigita Debeļska)

Pasākuma organizatore saka paldies Pārgaujas novada paš­valdībai, Jurim Leimanim, Gunai Rukšānei, Ingrīdai Balodei, Gun­tim Pužulam, Līgai Hofmanei, Vinetai Miezei, Stalbes viduss­kolas vadībai, Jānim Janelsiņam, Arvīdam Rostokam un festivāla dalībnieku kolektīviem, un pasā­kuma apmeklētājiem!

2

Antra Priedīte,RIKA biedrības biedre

Partnerības „Brasla” izsludi­nātajā Mazo projektu konkursā RIKA biedrība iesniedza pro­jektu „Māls katra rokās – īsts brīnums”, iegūstot 329,50 eiro. Projekta mērķis bija sniegt individuālas apmācības virpo­šanā pieredzējušas kera miķes Līvas Bozes vadībā, iegā dājā­mies glazūras un izgata vojām Ungurmuižas Tējas na miņa spiedogu. Projekts vēl nav noslē dzies, bet nodarbības ir apmeklējuši vairāk kā 30 Pārgau jas un Kocēnu novada iedzīv otāji. Apgūtas virpošanas iemaņas un jaunas tehnikas dar­bam ar mālu. Tā kā virpošanas prasmes apguva pedagogi un

novadu biedrību biedri, tad iegūtās prasmes tiks nodotas tālāk un tādā veidā netieši no šīm nodarbībām labumu gūs plašāks sabiedrības loks. RIKAS biedrības biedri iesais tījās brīvprātīgajā darbā un novadīja divas nodarbības Rais kuma sanatorijas internāt pamat sko­las­ rehabilitā cijas cen tra bēr­niem, novada iedzī vo tā jiem, vēl paredzētas divas nodar bības Straupes pamat skolas bērniem. Keramikas darbnīca darbojas jau otro gadu un neap rakstāma ir sajūta, kad māls tavās rokās pārtop par kaut ko skaistu.

Novada izsludinātajā pro­jektu konkursā RIKA biedrība iesniedza projektu „Vide ied­vesmo”, iegūstot 400 eiro. Darbnīcā iepriekš bija sko­

las nolietotās mēbeles, kuras nebija piemērotas darbam ar mālu, jo, kā saka, profesionāli keramiķi „māls ir dzīvs”, un ir nepieciešamas dabīga materiāla mēbeles. Kuram gan nepatīk strādāt un mācīties estētiski pievilcīgā vidē? Mēbeles izga­tavoja novada galdnieks Mār­cis Lunte SIA “Straubek Furni­ture” telpās. Jāsaka, ka projekta naudas pietika vien materiālu iegādei. Izdevumus par darbu un transporta pakalpojumiem, lai nogādātu gatavo produkciju Mūžizglītības centra telpās, zie­doja SIA “Straubek Furniture” īpašnieks Janeks Savčenkovs. Biedrība RIKA saka paldies Mār­cim un Janekam par izrādīto atsaucību un gaumīgajām, kval­itatīvajām un mūsdienīgajām mēbelēm!

APSTIPRINĀTI ar Pārgaujas novada domes 23.04.2015. lēmumu (protokols Nr. 4,. 3.§).

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 2.punktu, 46.panta pirmo un otro daļu un likumu “Par pašvaldību budžetiem” 7. pantu.

Apstiprināt Pārgaujas no vada pašvaldības pamat budžeta 2015.

Ik gadu jūlijā Pārgaujas novada iedzīvotāji gaida, kad viņus apciemos Sakopto un videi draudzīgo sētu vērtē­šanas komisija. Šogad vērtē­šanu paredzēts uzsākt jau ne daudz ātrāk – jūnija beigās. Informācijai par precīziem datu­miem sekojiet līdzi Pārgaujas

Līgatnes pārceltuve atsākusi darbību

Šobrīd Līgatnes pārceltuves darba laiks noteikts no plkst. 7.00 līdz 21.00. Prāmis var uz ņemt transportlīdzekļus ar sva ru līdz 5 tonnām (max 16 vie tīgs auto buss).

Pārceltuvē uzstādītas novēro­šanas kameras un drīzumā attēli un ieraksti būs pieejami tiešsaistē, lai klienti var ielūko­ties, vai un kā pārceltuve strādā.

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 4Grozījumi saistošajos noteikumos Nr.1 „Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2015. gadam”

gada ieņēmu mus 3637157 EUR apmērā.

Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžeta 2015. gada izdevumu sada­lījumu pa iestādēm un at sevišķām struktūrvienībām 4071476 EUR apmērā, t.sk. aizņēmuma at maksa Valsts kasei 45000 EUR.

Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS

Sakarā ar atvaļinājumu, kases pagaidu darba laiks no 8. jūnija līdz 21. jūnijam:

• Raiskuma pagasta pārvaldē: otrdiena 8.00 – 13.00, 14.00 – 17.00, ceturtdiena 8.00 – 13.00, 14.00 – 17.00;• Stalbes pagasta pārvaldē: pirmdiena 8.00 – 13.00, 14.00 – 17.00, trešdiena 8.00 – 13.00, 14.00 – 18.00, piektdiena 8.00 – 13.00, 14.00 – 16.00.

Jūnijā mainīts kases darba laiks

Konkurss “Sakopta un videi draudzīga sēta 2015”

2014. gadā dzimušo bērnu, kuri nepiedalījās 09.05.2015. pasākumā Plācī, vecāki aicināti saņemt saviem bērniem dāva­niņas:

pie Nellijas Lapšānes – Raiskuma pagasta vecāki;

pie Laimas Porietes – Stalbes un Straupes pagastu vecāki.

Aicinājums 2014. gadā dzimušo bērnu vecākiem!

Maija sākumā logo konkursa pietiekumu vērtēšanas komisija tikusies, lai pārspriestu saņemtos logo variantus.

Izvirzīti trīs kandidāti, kuru piedāvātos logo variantus vērtē­šanas komisija skatīs atkārtoti. Autori, kuru darbi virzīti tālāk: Atis Izands, Gunta Urbanoviča un Niluta Bahmane. Izvirzītie kandidāti saņems vērtē šanas komisijas ārējās ekspertes – mākslinieces Vitas Vīksnas komentārus, lai piedā vātos logo variantus vēl varētu pilnveidot. Pilnveidota logo versija elektroniski jāiesniedz līdz 5. jūnijam. Vērtēšanas komisija atkārtoti izskatīs izvir zītos trīs logo konceptus 2015. gada 9. jūnijā, lai noteiktu paš valdības LOGO konkursa uzvarētāju.

Ar visiem iesniegtajiem LOGO konkursa variantiem varēs iepa­zīties jūnijā, kad tiks noteikts LOGO konkursa uzvarētājs!

Vērtēšanas komisijā pieda­

lījās: Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Baiba Zvejniece, Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Hofmane, Kultūras pasā­kumu organizatore Solveiga Ruska, Straupes pamatskolas Vizuālās mākslas skolotāja Daiga Kreituze, Stalbes vidusskolas Vizuālās mākslas skolotāja Aija Atvare, SIA “Ungurmuiža” vadītāja Ieva Malceniece, Kempinga “Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis, Māksliniece Vita Vīksna (Cēsu Mākslas skola) – ārējais eksperts, Aivars Vīksna (Priekuļu novada pašvaldība) ­ ārējais eksperts.

Paldies visiem, kuri piedalījās pašvaldības LOGO konkursā! Tie, kuri iesniedza savus darbus zīmētā formātā klātienē, varēs tos saņemt atpakaļ sākot no 11. maija Stalbes pagasta pārvaldē pie lietvedes.

Pārgaujas novada logo konkurss 2015

Domes sēdes protokola Nr. 4 apskats2015. gada 23. aprīlī

• Apstiprināts Pārgaujas no vada pašvaldības konso lidē­tais 2014. gada pārskats.

• Apstiprināta saistošo no tei­kumu Nr. 4 „Grozījumi sais to­šajos noteikumos Nr. 1 "Pār­gaujas novada pašvaldības bu džets 2015. gadam"”izdošana.

• Pieņemts lēmums par aiz­ņēmuma ņemšanu Valsts kasē apgaismojuma energo efekti­vi tā tes projekta realizēšanai, pro jekta pieteikuma apstipri nā­šanas gadījumā.

• Pieņemts lēmums par vieglās automašīnas OPEL VEC­TRA izsoles atzīšanu par neno­tikušu, izslēgšanu no bilances un nodošanu metāllūžņos.

• Nolemts par iedzīvotāju apspriešanas organizēšanu par ceļu atjaunošanu un /vai pār­būvi lauku uzņēmējdarbības veicināšanai Lauku atbalsta pro­

grammas 2014.–2020. gadam pasākuma „Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ietvaros.

• Apstiprināta saistošo notei­kumu Nr. 5 „Grozījumi Pārgau­jas novada domes 2013. gada 27. jūnija Saistošajos noteiku­mos Nr.14 „Pārgaujas novada pašvaldības nolikums”” izdošana un Pārgaujas novada pašvaldības struktūra jaunā redakcijā.

• Apstiprināti nekustamā īpa­šu ma „Baukalnciems 2”, Strau­pes pagastā, Pārgaujas nova dā privatizācijas izsoles rezul tāti.

• Noteikta zemes lietošanas mērķa maiņa Pārgaujas novada Stalbes pagasta nekustamā īpa­šuma zemes gabala daļai, apsti­prināti zemes ierīcības pro­jekti vairākiem nekustamajiem īpašumiem.

• Nolemts par zemes nomas

līguma atjaunošanu nekustam­ajiem īpašumiem Pārgaujas novadā.

• Apstiprināta daļas no ne kustamā īpašuma „Sporta lau­kums”, Raiskuma pagastā, Pār­gaujas novadā, iznomāšana.

• Nolemts izdarīt grozījumus dzīvojamās telpas īres līgumā.

• Pieņemts lēmums par zemes lietošanas kategorijas maiņu Pārgaujas novada Strau­pes pagasta nekustamā īpašuma zemes gabala daļai.

• Nolemts par apbūvētas vie nības piekritību Pārgaujas novada pašvaldībai.

• Noraidīti grozījumi Pār ­gaujas novada domes 23.08. 2012. lēmumā „Par nekus ta mā īpašuma ieguldīšanu SIA „Zie­meļvidzemes atkritumu ap saim­niekošanas organizācija” pa mat­kapitālā” (protokols Nr.8, 6.§).

Biedrības RIKA veiksmīgā dalība projektu konkursos

novada mājas lapā un sociālajā tīklā Twitter.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, aicinām pieteikties to māju saimniekus, kuri nevēlas, lai komisija vērtētu viņu sētas. Tāpat komisijas novērojušas, ka vairākos pagalmos uzstādīta zīme “Iebraukt aizliegts”, tāpēc

aicinām šo māju saimniekus pieteikties, ja viņi vēlas, lai komisija šajās sētās tomēr iebrauktu.

Pieteikšanās un atteikšanās pa tālruni 26368154 vai rakstot uz e­pastu liga.hofmane@pargaujasnovads.lv.

Pārgaujas novada pašvaldības projekts “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Pārgaujas novada Auciema un Straupes ciemu publisko teritoriju apgais­mojuma infrastruktūrā” nav guvis atbalstu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansēto projektu atklāta kon­kursa IV kārtā. Tomēr teh niskā dokumentācija par Auciema

un Straupes, kā arī Stalbes, Rozulas un Raiskuma ciemiem ir sagatavota, un projektu pietei­kums tiks iesniegts nākamajā KPFI projektu konkursa kārtā.

Šobrīd uzsākta Straupes tautas nama vienkāršota reno­vācija, kuru līdz 30. jūnijam par EUR 36 471,49 veiks SIA “Modians”.

Aktīvi notiek zemes ceļu

grei derēšanas darbi, par ku riem līgums par Straupes un Raiskuma pagasta autoceļiem noslēgts ar Z/S “Urgas”.

Ar SIA “BM­projekts” noslēgts līgums par “Straupes pagasta sporta zāles pārbūves būv pro­jekta izstrādi un būvprojekta autor uzraudzību”. Drīzumā no­tiks iepirkums sporta zāles pār ­bū vei, būvdarbus paredzēts sākt jau šovasar.

Projektu aktualitātes

3

Līga Hofmane,sabiedrisko attiecību speciāliste

Maijā Valmieras Kultūras centrā notika Latvijas Ugunsdzē­sības 150 gadu jubilejas pasā­kums, kurā Vidzemes reģiona brigādes amatpersonas saņēma Valsts ugunsdzēsības un glāb­šanas dienesta (VUGD) apbal­vojumus. Apbalvoti tika seši Cēsu daļas ugunsdzēsēji, kuri nāk no Pārgaujas novada, kā arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Svinīgā pasākuma laikā VUGD

priekšnieks Oskars Āboliņš un priekšnieka vietnieks Intars Zitāns pasniedza apbalvojumus, pateicības un Goda rakstus 200 Vidzemes reģiona brigādes amat personām, veterāniem un sadarbības partneriem.

Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi un saistībā ar Latvijas 150. gadadienu VUGD Goda rakstus un pateicības saņēma Ritvars Ekerts, Andris Strazdiņš un Aleksandrs Gulbis, par nozīmīgu ieguldījumu iestā des stratēģisko mērķu un uzdevu mu īstenošanā, attīstības

Līga Hofmane,sabiedrisko attiecību speciāliste

3. maijā, par godu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai, Stalbē notika Valsts svētku koncerts.

Ikviens pasākuma apmek­lētājs bija aicināts uz Ideju sienas uzrakstīt savu ideju vai ierosinājumu, ko Pārgaujas novadā varētu ierīkot, piln­veidot vai attīstīt, sagaidot Latvijas simtgadi. Ieceru mūsu iedzīvotājiem netrūkst – cits vēlas mieru visā pasaulē, cits vairāk radošu pulciņu bērniem un atbalstu uzņēmējiem. Vairāki iedzīvotāji bija vienisprātis, ka ļoti vēlētos redzēt, kā atdzīvojas bijusī Rozulas skolas ēka un ka jāsakopj visa novada teritorija.

Pirms svētku koncerta Pārgaujas novada iedzīvotājus un viesus uzrunāja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents: “Man bija tas gods 21. aprīlī piedalīties konferencē, kas veltīta vēsturiskajai paš­valdību deputātu sanāksmei Daugavas stadionā, kad tika pieņemta deklarācija par Latvijas

neatkarības atjaunošanu. Laiki ir mainījušies, mūs sagaida jauni izaicinājumi. Tomēr mums ir jābūt pateicīgiem, jo mums ir sava māja, sava zeme, brīva Latvija, kurai esam piederīgi. Vēlu ikvienam, lai jums apkārt ir jūsu mīļie cilvēki. Lai jums ir ko mīlēt un lai jūs ir kas mīl.””

Koncertā patriotiskās noska­ņās uzstājās šova “Dziedošās ģimenes 2” finālisti – Uškānu ģimenes ansamblis jeb “Laimas Muzykanti”. Ar spēcīgām, ritmis­kām latgaļu dziesmām visi skatītāji saņēma pamatīgu ener­ģijas lādiņu. Uškānu ģimenes galva, tēvs Artūrs Uškāns vaicāja klātesošajiem, vai kāds nāk no Latgales. Izrādījās, ka zālē tādu ir ap desmit. Populārākajās latgaļu dziesmās ansamblim lab­prāt pievienojās arī skatītāji.

Koncerta nobeigumā “Laimas muzykanti” pateicās skatītājiem par sirsnīgo sagaidīšanu, atzīs­tot, ka viņiem šajos svētkos liels prieks būt Pārgaujas novadā. Un prieks esot dubults, jo viņi šeit viesojas pirmo reizi. Jācer, ka ne pēdējo!

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena

VUGD pasniedz apbalvojumusLatvijas Ugunsdzēsības 150. gadadienā

Līga Hofmane,sabiedrisko attiecību speciāliste

Ik gadu maijā norisinās Vidzemē lielākā izstāde – ga datirgus: „Vidzemes Uzņē­mē ju dienas 2015”, kas šogad notika 15.–16. maijā Valmierā. Pirmo reizi Uzņēmēju dienās piedalījās arī Pārgaujas novada pašvaldība ar atsevišķu stendu, iepazīstinot ar tūrisma piedā­vājumu novada teritorijā un vietējiem uzņēmējiem.

Pārgaujas novada pašvaldības stends izcēlās ar īpašu vizuālo noformējumu – koka galdu, krēsliem un dīgstu kastītēm no SIA "Straubek", kūdras brikešu kompozīciju no SIA "Unguri", spožu apgaismojumu no SIA "New Light Tr.", Aivara Kerliņa akmeņiem vizītkaršu un bukletu izvietošanai. Uzņēmēju apstrādātie dabas materiāli vizuāli atspoguļoja Pārgaujas novada vērtības ­ ilgtspēju un dabas resursus.

Pašvaldības stendā tika pārstāvēti arī tādi uzņēmumi kā SIA "Vidzemes riepu centrs", Z/S "Itreke", Z/S "Anuļi", SIA "Logu pasaule", SIA "Ungurmuiža", kempings "Apaļkalns", Vējiņu pazemes ezeri, Mudītes Rutkas kūkas. Pārgaujas novada amat­

nieku un mājražotāju stendā bija iespējams iegādāties "Aijas kūku" konditoreju, "Dimdu jēra" aitas vilnas dziju, zeķes, jēra gaļas desu un Dairas Puķītes pašdarinātās rotalietas ­ auskarus, rokassprādzes un kakla rotas no pērlītēm. Tirdziņā pie dalījās arī Aivars Kerliņš, "Rož kalnu maize" un "Dabas­spēks".

Pārgaujas novada stends piesaistīja izstādes apmeklētāju uzmanību gan ar putnu dziesmām, gan novada nosau­kumu, kas valmieriešiem šķita pazīstams, jo arī Valmierā ir Pārgauja. Daudziem par pār­steigumu, izrādījās, ka mūsu novads nav saistīts ar Valmieru, bet gan ietver Stalbes, Straupes un Raiskuma pagastus. Intere­senti izmantoja iespēju pār­baudīt savas zināšanas par novadu, atbildot uz aptau­jas jautājumiem ­ kur atrodas Pārgaujas novada admi nistra­tīvais centrs, kura uzņēmuma apgrozījums ir vislielākais, cik garas ir Vējiņu pazemes alas utt.

Jāatzīst, ka Ungurmuižas, PKS "Straupe" un Straupes lauku labumu tirdziņa nosau­kumi nebūt nav sveši, par tiem dzirdējis teju ikviens. Apmeklētāju starpā bija daudz

ģimeņu, kuras meklēja aktīvās atpūtas iespējas vasarai, Pār­gaujas novada pašvaldības pār stāves Rudīte Vasile, Baiba Zvejniece, Līga Hofmane un Evija Leitlande labprāt ikvienu stenda apmeklētāju iepazīstināja ar tūrisma piedāvājumu, apska­tes vietām un pastāstīja, ko inte resantu redzēt un darīt

un prestiža veicināšanā, kā arī par teicamiem darba rezultā­tiem VUGD apbalvojumu “Jubilejas goda zīme “Latvijas Ugunsdzēsībai ­ 150”” saņēma Artūrs Grāvelis, Renārs Briedis un Kaspars Šmits.

VUGD apbalvojumu par atbalsta sniegšanu un nozīmīgu ieguldījumu dienesta attīstības veicināšanā kā sadarbības part­neris saņēma Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Atzīmējot Ugunsdzēsības Lat­vijā 150. gadu jubileju, apbal­vo jumi tika pasniegti vairāk nekā 1400 Latvijas esoša jiem un bijušajiem VUGD nodarbi­nātajiem, kā arī sadarbības partneriem un kaimiņvalstu kolē ģiem. VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš atzīmēja, ka 150 gadu laikā ugunsdzēsēju darbs no brīvprātīgiem formējumiem izaudzis līdz profesionālam dienestam: “Mēs nelokāmi jeb­kuros laikos esam darījuši savu darbu. Visu laiku esam gājuši uz priekšu, un šobrīd droši varu teikt, ka esam starptautiski atzīts dienests, kas spējīgs veikt savas funkcijas, ne tikai palīdzot vietējiem iedzīvotājiem Latvijas teritorijā, bet arī citās valstīs.”

Pārgaujas novads piedalījies Vidzemes Uzņēmēju dienās

Pārgaujas novadā.Pārgaujas novada pašvaldības

dalību "Vidzemes Uzņēmēju dienās" sadarbībā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru organizēja novada Attīstības un plānošanas nodaļas darbinieces – B. Zvejniece, R. Vasile un L. Hofmane. Paldies Grietai Grosbergai par stādu

diedzē šanu, SIA "Unguri", Alek­sandram Gulbim, Aivaram Ker­liņam un SIA "Straubek" par palīdzību pašvaldības stenda iekārtošanā! Paldies visiem uzņē mējiem, kuri atsaucās paš valdības aicinājumam un piedalījās Pārgaujas novada popularizēšanā!

Apbalvojumus saņem arī ugunsdzēsēji no Pārgaujas novada - Aleksandrs Gulbis (1. no labās) un Ritvars Ekerts (3. no labās)

Pārgaujas novada pašvaldības stenda vizuālais noformējums piesaistīja daudz interesentu.

4

Līga HofmaneSabiedrisko attiecību speciāliste

Otto Abzalons gan Pārgaujas novadā, gan ārpus tā pazīstams kā labs biškopis. Viņš vairāk nekā 30 gadu nodarbojas ar biškopību, iemācījies dabas likumsakarības un cenšas laikus pamanīt radušās problēmas. Maijā tuvāk iepazīsim Pārgaujas novada gardumu kalendāra biškopi, kurš medus un vaska pārstrādes procesus veic savās mājās – “Vālodzēnos”.

Pieredzējušais dravnieks apgalvo, ja šis pavasaris esot briesmīgs. “Darbs neiet uz priekšu, jo saimes neattīstās. Laiks tik nepastāvīgs, jaunākās bitītes smuki pārziemoja, tagad gribas padzerties, aizlido prom, bet nespēj atgriezties stropā, sastingst, jo nav spēka un ir pārāk auksts. Redzēs, kas tagad būs. Galīgi bads nav, bet šobrīd ir uz robežas. Arī pienenes un pūpoli aizgāja pa tukšo, jo uznāca aukstums. Kā ievas zied, tā aukstums un salnas klāt – tas ir kā ierakstīts likumā.”

Kā Jūs sākāt nodarboties ar biškopību?

To sāka mans tēvs. 1983. ga dā viņš saslima un saprata, ka jāatstāj kādam saim­niecība.Tēvs ieteica, ka šajā amatā varot strādāt. Tolaik bija laba tirgošanās ar Krieviju, veda ziedputekšņus uz Ļeņingradu. Cēsu biedrības biškopjiem tie bija īsti ziedu laiki.

Cik gados Jums bija pirmā saskare ar bitēm?

Tas bija četru gadu vecumā. Aizgāju pļavā pīpenītes saplūkt, aizveda mani bezsamaņā uz slimnīcu. Sadzēla mani bites un man ir alerģija. Bet kaut kā izvilku! Pēc tam visu laiku baidījos no bitēm. Kā tikai jutu, ka tuvojas, tā skrēju ceriņ­krūmam cauri. Ja uzkāpju pļavā kādai bitītei, tad tāpat seja sapampst.

Kamēr tēvs bija dzīvs, paspēja šo to iemācīt. Daudzas lietas mācījos pats, eksperimen tēju, apgāzu viņa teorijas. Pa pildus sentēvu paņēmieniem braucu uz kursiem, paklausījos jaunākas lietas – kā citiem iet un pēc tam pārbaudīju pats uz savas ādas.

Un tā pamazām aizgāja tīri forši. Bija viens gads, kad nāca iekšā medus, kas uzreiz rāmīšos iekšā sakristalizējās. Tāds bitēm neder. Tajā gadā ļoti daudziem bites apmira, bet es paspēju laikus pamanīt. Apakšā rāmīti ir peri, griezu augšu ārā, liku parastās šūnas un baroju ar cukuru. Man brālim 30 saimes aizgāja bojā, tikai tāpēc, ka nepaspēja normālu barību iedot.

Tagad biškopji bieži pērk ārzemju bišu mātes, tās mazāk spieto. Es gan pats tikai šad tad nopērku kādu cilts māti un pēc tam pats uzaudzinu bišu mātes.

Es pareizi saprotu, ka katrā saimē ir viena māte?

Jā, katrā saime ir viena. Ja ir divas, tad ir plēšanās. Ja viņas

satiekas, tad viena parasti krīt. Vai arī sākas spietošana, ja viena māte iet prom, tad tai savs bariņš iet līdzi un saime paliek uz pusi mazāka. Svarīgi ir brīdī, kad piedzimst pirmā bišu māte, izlauzt pārējās visas māšu kannas ārā. Ja to nokavē, tad ir slikti. Vienreiz izlauzu pat 80! Tāpēc ir cītīgi jāseko līdzi bitēm!

Kā bišu mātes atšķiras no parastajām bitēm?

Viņa ir garāka. Ja ir daudz bišu, tad var būt grūti pamanīt, bet, ja ir ietrenēta acs, tad, pārlaižot skatienu rāmītim, ātri iekrīt acīs. Un pārējās bites viņai seko, tāpēc jāskatās, kur atrodas vairākums. Vismaz mātes svīta pati par sevi seko, jo tur ir apsargātāji.

Sanāk, ka katrā bišu saimē ir savs galms.

Vai, dieniņās! Tur ir neap­rakstāmi! Katrai ir savs pie­nākums, bet ir jau arī sliņķi pa vidu. Kā jau visām dzīvām radībām..

Ar bitēm nekad neko nevar zināt!

Cik jums kopā ir saimju?Man ir 120, tikko vēl biju

skatīties, izrādās, ka vienā saimē palikusi bite tranene, situ nost un pievienoju saimi citai, mazākai. Slinkie biškopji, tā kā es, ieliek starpā avīzi zem medus kastes, lai aukstajā laikā, paplašinoties telpai, bites nenosalst. Kad saime pati jūt, kad paliek par mazu, sagrauž avīzi un pati saiet augšā un sāk nest medu.

Kur atrodas Jūsu bišu dravas?Ir tepat, mājas pagalmā un

tad ir vēl, kopā septiņās vietās. Tālākā laikam ir Lēdurgas purvmala, Rozulā ir divas dravas un viena ir Riebiņa ezera galā. Vēl ir dažas atsevišķas pie tām mājām, kas pašas grib bitītes. Labāk, ja ir 15 –20 saimes kopā, tad braukāšana atmaksājas.

Ar kādām problēmām nākas saskarties biškopībā?

Ja kāds lauksaimnieks no ­miglo rapšu laukus ar neat ļau­tiem preparātiem, tad tuvumā esošās bišu saimes var nomirt.

Pagājušajā gadā paziņam tā notika. Šogad neauklēsimies ar pārkāpējiem – ja pamanīsim, tad ziņosim.

Laikam šogad būs bada gads! Viens onkulītis pa televizoru teica, ka pērkons esot iespēris kailos kokos. Un pagaidām viss sakrīt. Tūlīt ābelītes noziedēs, ķirši un plūmītes, pienenes arī tūlīt būs cauri. Ja neuznāks kāds izsvīdums, tad būs švaki.

Kādus izstrādājumus jūs piedāvājat?

Galvenais jau tomēr ir medutiņš. Vēl ir bišu maizīte, propoliss, ziedputekšņi, šūnas.

Un svecītes!Svecītes taisu, kad ir gar lai­

cīgi – garajos ziemas vakaros. Tagad mazdēliņš ar savu meiteni ņem un taisa, viņiem patīk. Ir jau arī mazbērni drusku jāiesaista. Gribētos jau vispār, lai kāds te nāk tā pamatīgāk, iemācās šo amatu.

Pagaidām nevienu neinte­resē?

Viss jau it kā ir forši, bet bites dzeļ! Un tas laikam biedē. Bet vispār prieks, ka daudziem jaunie šiem nav bail, kursos ir daudz jauno, kuri interesējas par biškopību.

Māja ir pašu celta?Es parasti saku, ka bitītes

uzcēla. Par peļņu, ko ieguvu no bitēm, pamazām cēlu pats. 1992. ga dā sāku, bet vēl joprojām neesmu līdz galam pabeidzis.

Kur Jūsu produktus var iegādāties?

Visvairāk tirgojos Plācī, Strau­pes lauku labumu tirdziņā katra mēneša pirmajā un trešajā svēt­dienā. Arī Pienotavā – Straupes Piensaimnieka veikalā, Plācī.

Un citos tirdziņos?Nē, tur es neesmu gaidīts.

Katrā vietā jau ir savi biškopji, tāpēc es pat nelienu. Tad Rīgā arī vienā veikaliņā tagad ir mani produkti.

Elīna Gulbe - Urbāne

- Mana mamma ir mirusi. Un tētis ir cietumā par slep kavību. Viņš mani arī gribēja nodurt.

- Tētis, mamma un abi vecākie brāļi ir cietumā, narkomāni. Kam tad lai es zvanu?

- Mums diviem brāļiem ir vienādi vārdi, jo mamma bija piedzērusies un neatcerējās.

- Kad piedzeras, viņš visu laiku sit mammu un mazo brāli. Mani arī, bet es vienīgā situ pretī.

- Mēs esam vienpadsmit. Viņa atkal ir stāvoklī. Dzērumā. Un neviens nezina no kā.

Ar šādiem un vēl citiem, sirdi aizkustinošiem citā­tiem, ir papildināta jaunā foto izstā de Straupes ev. lut. baznīcā. Fotogrāfiju autore ir straupiete Niluta Bahmane, kura savu izstādi nosaukusi „Bērni. Ar acīm kā laukak meņiem.” Foto grāfiju galvenie varoņi ir pusaudži,

kurus dzīve atvedusi līdz reha­bilitā cijas centram „Saulrīti”. „Foto sesija bija mana dāvana viņiem Ziemassvētkos. No šīm bildēm tad arī tapa izstāde,” saka Niluta. Viņa stāsta: „Kad ideja par izstādi bija tikai tapšanas stadijā, grasījos domāt un rakstīt garus ievadvārdus. Tagad šķiet, ka viņi paši jau ir pateikuši pietiekami. Vienīgais ko gribu piebilst – mūsu dzīvei atvēlētais laiks ir vienīgā lieta, kas mums patiesi pieder, un pati dārgākā dāvana, jo nav nopērkams, nav atdodams atpakaļ, nav atgūstams. Tikai mūsu ziņā paliek izvēle, kā to izmantot, kam dāvāt. Tā lielā brīvība – izvēlēties patiesi būt kopā ar tiem, kurus mīlam, kuri mīl mūs, kuriem esam vajadzīgi un kuri ir vajadzīgi mums! Kuriem nav vienalga… Nevis pa vidu teleseriālam, pudelei, skriešanai darbos vai tusiņos. Ne tam visam pa vidu,

panākumiem un nevēlēšanos mācīties un cīnīties par labāku dzīvi.

- Kas es gribu būt? Bomžs. Kas tad cits es varu būt?

Lai no kādiem dzīves apstāk­ļiem jaunieši ir atceļojuši uz Straupi un kādu pieredzi guvuši, visiem kaut kas šajā dzīvē ir pietrūcis. Pārsvarā – mīlestība.

- Vai Tev nav vienalga? Visiem ir vienalga.

Izstāde tiešām parāda un liek mācīties pašu galveno – mīlestību. Nezaudēt cilvēcību un nelikt savas vajadzības augstāk par savu līdzcilvēku un bērnu vajadzībām.

Jo emocionālāku šo fotostāstu padara tas, ka autore ir arī bērnu audzinātāja, kura pazīst jauniešus un klausās viņu stāstos un pieredzē, līdz ar to spēj saskatīt un notvert to mirkli un emocijas, kas padara bildes dzīvas.

Otto Abzalons katru reizi tirgojas vietējā Straupes lauku labumu tirdziņā

BĒRNI. Ar acīm kā laukakmeņiem.jo bērns spēj dāvāt daudz vairāk prieka, joku, piedzīvojumu, jā, arī pārdzīvojumu kā TV seriāls, hokejs vai gadījuma draugi. Bērns spēj būt mūsu patiesākais draugs un brīnišķīgākais piedzī­vojums. Ja arī mēs to spējam. Jo bērni jau esam mēs paši. Mūsu kopīgajā nākotnē.”

Fotogrāfijās redzams jauniešu smaids, cerību pilnie skatieni un arī smeldze par jau piedzīvoto, un neziņa par priekšā stāvošo.

Ne visi ir nākuši no bērnu namiem vai šķirtām ģimenēm, ir arī tādi jaunieši, kuru dzīve šķiet pilnīga – bagāti vecāki, liela māja, daudz mantas…

- Man mājās ir vēl astoņi pāri firmas apavu. Pilnīgi jaunu, nevalkātu.

- Nu un?! Mani vecāki nopirks! Viņi samaksās.

Jā, ir arī tādi, kurus dzīve ar naudu nav lutinājusi un kuru līdzšinējā pieredze rada neticību

5

Raimonds Mežaks, mežkopis

Meža dienu komiteja no tei­kusi meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” 2014. gada ieguvē jus nominācijā „Par mūža ieguldījumu”, „Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, „Par ilgtspē­jīgu saimniekošanu” un „Par ieguldījumu zinātnes attīstībā”. Balva „Zelta čiekurs” ir ikgadēja meža nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā. Laureātu vidū nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ir meža īpašnieks no Pārgaujas novada ­ Gundars Seisums.

Saimnieks pats savā mežā

Gundaram Seisumam pie­dero šais, 16 hektārus lielais meža īpašums atrodas Pārgaujas novadā, Raiskuma pagastā. Viņš pagājušā gadsimta piec­desmitajos gados beidzis netālu esošo Raiskuma meža skolu, tāpēc visus meža darbus plāno un izpilda pats, brīvdienās palīgā pieaicinot bērnus un maz­bērnus. Lai arī pēc meža skolas beigšanas trīs gadi nostrādāti Smiltenes MRS, tomēr viss, 45 gadus garais, darba mūžs saistīts ar lauksaimniecību un aizritējis Cēsu rajona kop­saimniecībā „Uzvara”, pildot dispečera un priekšsēdētāja pienā kumus. Kad 1992. gadā Gun dars atguva tēva mantojumu, bija nepieciešamas papildu zināšanas, tāpēc viņš sāka apmek lēt mežniecības un citu organizāciju rīkotos seminārus. Arī tagad netiek laista garām iespēja uzzināt ko jaunu. „Dzīve iet uz priekšu, daudzas lietas mainās. Nāk jauni noteikumi un jauna mežsaimniecības prakse. Tāpēc, lai labi saimniekotu, ir jāiegūst jaunas zināšanas un jādalās pieredzē ar citiem meža īpašniekiem”, atzīst G. Seisums.

Lai uzzinātu, kā saimnieko meža īpašnieks, dodamies mežā. Pirmo apskatām izcirtumu, kurš vēl nav atzīts par atjaunotu, bet mazo eglīšu galotnītes jau redzamas spraucamies ārā no sniega. Saimnieks pats tās sastādījis glītās rindās, pirms tam veicot apauguma novākšanu joslās. Šur tur redzam pa kādam ozoliņam. Tie saimniekam ļoti mīļi, tikai žēl, ka zvēri bojā un salnas apsaldē. „Nepatīk jau tās kailcirtes, bet šeit egles nepilna hektāra platībā bija pāraugušas un draudēja nokalst. Es, kā neliela meža īpašnieks, nevaru atļauties laist bojā labu materiālu. Gandrīz visus kokus nozāģēju. Atstāju ap 0,1 hektāru lielu joslu ar priedēm lauka malā. To skaitā palika arī ekoloģiskie koki. Gaujas nacionālajā parkā jāatstāj vismaz 10 augoši resnākie koki

uz viena hektāra. Tāpat atstāju zem lielajiem kokiem augošās jaunās egles. Diemžēl lauka malas vēji bija stipri un egles nolauza. Vienīgi prieks par to, ka kopā ar stādītajām eglēm redzamas paaugas eglīšu grupas. Liela nelaime manā mežā ir korinte. No dārza tā pārgājusi mežā un sacenšas ar meža kokiem. Vienīgā iespēja cīnīties ­ to regulāri apcirst”, stāsta īpašnieks. Pēc brīža jau esam pie vienas no paaugas eglīšu grupām. Saimnieks veikli noliecas un norāda uz dažām zaļajām skaistulēm. „Šeit jau ir par biezu, tās, kurām vairākas galotnes vai bojājumi, būs jānogriež. Pašas jau arī droši vien izretinātos, bet es, kā meža saimnieks, procesu varu paātrināt”, viņš spriež.

Cirsmas malā pamanu glītā kaudzītē sakrautas, zarainas, nozāģēto koku galotnes. Jautāju, vai tās malkai. Saimnieks uzreiz neatbild, bet veikli paceļ un saslien trīs, pāris metrus garās, koku galotnes. „Šādos zārdos taču Vidzemē krauj sienu. Cenšos izmantot katru nozāģētā koka daļu, jo koks taču tik ilgi audzis un krājis masu. Nevar taču ļaut visam sapūt,” viņš stāsta. Cirsmas stūrī pie mieta piestiprināta koka plāksnīte, kur atrodama informācija par ciršanas gadu, cirtes veidu, izcirsto platību un īpašuma nosaukumu. Lai labāk varētu transportēt kokmateriālus, saim nieks ierīkojis pastāvīgu ceļu tīklu. Īpašuma robežstigas sagla bājušās no tēva laikiem, kad to platums bija ap trīs metriem plats, un arī tagad pa tām ar traktoru T – 40 var vest kok­materiālus. Arī mežā redzami šauri, vieglajai lauksaimniecības tehnikai piemēroti koku transpor tēšanas ceļi. Mitrākajā ceļa vietā, aptuveni 30 kvadrāt­

metru platībā, centīgais īpaš­nieks ieklājis akmeņus. Ejot tālāk pa robežstigu, pamanu gaba los sakaltu lielu laukakmeni. „Šos akmeņus tēvs agrāk saspri­dzināja un izmantoja mājas un citu saimniecības ēku pamatu būvēšanai, tos, kuri vēl palikuši, izmantoju ceļu uzlabošanai”, skaidro saimnieks.

Mitrā priežu mežā pamanu no pīlādžiem un ievām atbrīvotu egles paaugu. Lielās priedes vēl netiek cirstas, bet ap jaunajām eglītēm tiek nocirstas ievas un pīlādži. „Patīk, ka savu mežu redzu koptu. Te aug priedes, egles, bērzi, ozoli un apses. Mežā kokiem jāaug vairākos stāvos, lai tas būtu noturīgs,” savās domās dalās meža saimnieks. Turpinām pastaigu un nonākam aptuveni 50 gadus vecā priežu audzītē, kur starp tievām priedītēm slejas dažas ap 40 cm resnas priedes. „Atceros, ap 1954. gadu padomju vara šeit nocirta apmēram divus hektārus lielu kailcirti. Māte ļoti bēdājās, ka tik tuvu pie mājas iznīcina mežu. Pēc tam izcirtums atjaunojās dabiski, ar priedēm, kuras redzam šobrīd. Interesanti, ka aptuveni 18 resnākās priedes atstāja. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai 3 priedes.

Toreiz jau tādi ekoloģiskie koki nebija. Visticamāk priedes atstāja kā sēklu kokus, lai veiksmīgāk notiktu dabiskā atjaunošanās”, savās atmiņās dalās īpašnieks. Par laimi līdzi ir pieauguma svārsts, un nolemjam palikušajām resnajām priedēm pārbaudīt vecumu. Kā atklāj gadskārtu raksti, šo priežu mūžs sācies ap tālo 1867. gadu. Tātad šogad tās jau 148 gadus vecas. Pēc rūpīgas izurbtā parauga apskates uzmanību piesaista gadskārtu platuma straujš pieaugums ap 1930. gadu, kas turpinājies 5 gadus. Meža īpašnieks šo faktu skaidro ar Raiskuma meliorācijas sabiedrības „Atauga” izveido­šanos. Sabiedrībā iesaistījās arī Seisuma kunga tēvs kopā ar kaimiņu zemniekiem. Šajā laikā veikti pirmie nosusinā­šanas darbi. Faktu par šādas meliorācijas sabiedrības eksis­tenci apliecina statūti, kas sagla­bā jušies mājas arhīvā. Pastaigu noslēdzam pie svaigi cirstiem, bet daļēji sausiem, egļu baļķiem. Katram baļķim tievākajā galā atzīmēts caurmērs centimetros. Noteikts katra baļķa tilpums kubikmetros. Turpat redzamas glīti sakrautas, metru garas, skaldītas apses grēdiņas. „Šeit

man aug lielās egles, bet miz­grauzis uzbrucis un nu jau sausas. Tāpat arī pāraugušas apses, kuras sagatavoju malkā. Gan pašam, gan pārdošanai pietiek. Resnos baļķus arī vestu pie ceļa, bet negribu par velti atdot. Atceros, pirms pāris gadiem baļķus pie ceļa varēja pārdot par piecdesmit latiem kubikmetrā. Tagad uz tādu cenu cerēt nevar. Kaimiņos ir gateris. Tur daļa baļķu jau sazāģēti dēļos un brusās. Mājas un saimniecības ēku remontam noderēs”, spriež īpašnieks. Jautāju Seisuma kungam par to, kā viņš spēj nozāģēt un nolaist pareizajā virzienā tik lielus kokus. Koku gāšanā Gundars izmanto speciālu gāšanas dakšu, bet tomēr galvenais palīgs motorzāģim un skaldīšanas cirvim ir ķīļi. Atkarībā no situācijas, viņš izmanto kādu no trim mežā līdzi esošajiem gāšanas un skaldīšanas ķīļiem. Jautāju īpašniekam, vai ir doma apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. „Pašreiz manā īpašumā nav jaunaudzes, kuras atbilstu noteiktajiem kritērijiem. Viss, kas bija kopjams ir izkopts. Protams, nākotnē būs tāda jaunaudze. Manuprāt nav pareizi, ka atbalsts ir tikai kopjot jaunaudzi otro reizi. Daudz svarīgāka ir pirmā kopšana”, spriež Seisuma kungs.

Kā agrāk atzinis kaimiņos dzīvojušais mežkopis Zigfrīds Puriņš ­ pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Latvijā un arī Gaujas mežniecības teritorijā patiešām atstāja sēklu kokus. Par sēklu kokiem derēja veselīgas priedes, ar taisnu stumbru un simetrisku vainagu. Toreiz sēklu koku atzīmēšanai neizmantoja krāsu, jo tā bija dārga, bet gan ar cirvi noņēma plānu mizas slāni. Sēklu kokus dastoja atsevišķi un aprēķināja atstāto koku daudzumu kubikmetros. Dažreiz sēklu kokus pēc izcirtuma atjau­nošanās novāca, bet citreiz tie palika jaunaudzē. Ne vienmēr iesējās pietiekošs jauno kociņu daudzums, jo toreiz, lai jaun­audzi atzītu par apmežotu, bija nepieciešams lielāks ko ciņu skaits, rēķinot uz vienu hektāru. Tāpēc nereti dabisko atjauno­šanos papildināja ar stādīšanu.

Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” laureātu vidū meža īpašnieks no Raiskuma pagasta

Gundars Seisums

No 7. aprīļa līdz 7. maijam Pārgaujas novada iedzīvotājiem bija iespēja atbildēt uz aptaujas jautājumu pašvaldības mājas lapā – Kurā vietā jānotiek konkursa “Sakopta un videi draudzīga sēta 2015” noslēguma pasākumam “SAIMNIEKBALLE”?

Aptaujā kopā tika saņemtas 134 atbildes. Ar nelielu pārsvaru kā vēlamākā Saimniekballes norises vieta tika norādīta

Iedzīvotāju aptaujas rezultātiUngurmuiža (44 balsis jeb 33%). Gandrīz trešdaļa respondentu norādījuši, ka uz Saimniekballi labprāt dotos katru gadu citā vietā (42 balsis jeb 31%). Katrs piektais cilvēks (20%) uzskata, ka konkursa noslēguma pasākums nav nepieciešams. Toties 7% cilvēku domā, ka Saimniekballei vajadzētu būt katru gadu citā pagastā, taču vienā noteiktā vietā. Un 8%

respondentu atzīst, ka viņuprāt pasākuma norises vietai nav nozīmes, jo viņi labprāt šo pasākumu apmeklē jebkur.

Paldies par aktīvo dalību aptaujas aizpildīšanā! Līdz 7. jūnijam mājas lapā aicinām atbildēt uz jautājumu – Vai vēlaties vairāk iepazīt pašvaldības darbu (speciālistu pienākumus, kompetences un atbildības)?

6

Dana Gaile,Straupes pamatskolas skolotāja

Maija sākumā deviņi Straupes pamatskolas 8. un 9. klases skolēni un divas skolotājas devās uz Spidebergas komūnu Nor­vēģijā. Februārī norvēģu sko­lēni viesojās pie mums, tagad bija mūsu kārta viņus apciemot. Neskatoties uz nepas tāvīgajiem laikapstākļiem, Spide bergā pa­ va dījām četras neaiz mirs ta mas dienas.

Aktivitāšu programma bija plaša un daudzpusīga. Mūsu skolēni apmeklēja Spidebergas vidusskolu (8.–10. klases), ap skatīja plašās klašu telpas un gaišos gaiteņus, kur centrālajā vietā pie sienas ir zīda gleznas, kas tika radītas Straupē pirms vairākiem gadiem skolēnu grupu apmaiņas projekta ietvaros. Viņi apmeklēja arī matemātikas stundu, kur uzzināja, ka norvēģu skolās 9. klasē mācās to pašu, ko mūsu 7. klasē. Neiztika arī bez sportiskām aktivitātēm: futbols, volejbols, improvizēts boulings, pat peldēšanās peldbaseinā turpat skolas telpās. Un īsts golfs īstā golfa laukumā. Dažiem mūsu skolēniem atklājās golfa spēlēšanas talants, kaut nūju rokās turēja pirmo reizi.

Notika arī vēstures stunda, bet ne skolā. Apmeklējām Priest garden, kur mums pastāstīja par vēsturiskajiem notikumiem 1814. gadā, kad tika izlemts Norvēģijas liktenis. Šajā namā toreiz notika Zviedrijas un Dānijas karaļu tikšanās, kad tika nolemts dzīvot mierā, pieņēma konstitūciju un Norvēģija tapa neatkarīga valsts. Sava veida vēstures stunda tika aizvadīta niķeļa raktuvēs akmens klintīs, kur tagad ir muzejs, bet kādreiz bija trīsstāvīgas raktuves. Zie­mas laikā šīs alas ir iecienījuši sikspārņi.

Straupe jau vairāk nekā 30 gadus ir Spidebergas sadrau­dzības partneris. Savas vizītes

laikā tikāmies ar Spidebergas mēru Knutu Espelandu un kultū­ras koordinatori Gretu Skjel­bredu. Viņi mums pastāstīja par vietējiem kultūras un sporta pasākumiem, iepazīstināja ar vispārīgu informāciju par šo komū nu, kā arī par nākotnes sadarbību ar Straupi un Pār­gaujas novadu.

Oslo, Norvēģijas galvaspilsēta, arī bija viena no apskates vietām. Uz braucām pasaulslavenajā tramplīnu lēkšanas trasē Hol­men kollenā, kur trasē jopr ojām ir sniegs. No augšas pavērās lielisks skats uz Oslo. Šeit arī ir izvietots slēpju muzejs, kur var apskatīt, kā slēpju un sniega dēļu forma, materiāli un dizains ir mainījušies no sendienām līdz šodienai. Nākamais apskates objekts bija Vīgelanda parks, kurā izvietotas neskaitāmas cilvēku skulptūras. Parks ir iecienīta pastaigu un atpūtas vieta gan vietējo, gan viesu vidū. Pie Norvēģijas karaļa pils gadījāmies brīdī, kad tur notika sardzes maiņa. Negaidīta bija orķestra parāde pils pagalmā. Vēl viens iecienīts tūrisma objekts ir Oslo opera, precīzāk, operas jumts, kur var kāpt kā lēzenā kalnā.

Vēstures, kultūras un sporta aktivitātes papildināja mūsu skolēnu zināšanas un redzesloku par to, kā cilvēki dzīvo, mācās un atpūšas Norvē­ģijā. Bet visam pāri – draudzība. Atkalredzēšanās ar Straupē iepa zītajiem jauniešiem, jaunu draugu iepazīšana un kontaktu veidošana. Šādas vizītes dod ļoti lielu ieguldījumu mūsu bērnu izaugsmē, tiek pilnveidotas sociālās, sadarbības un komuni­kācijas prasmes, ceļas pašapziņa un pārliecība par sevi. Arī norvēģu skolotāja ir novērojusi daudz pozitīvu pārmaiņu savos audzēkņos. Pēc šīm vizītēm esam secinājuši: ir dzīve pirms brau ciena un dzīve pēc.

Sadarbība ar norvēģiem turpinās Māra Buša, Stalbes vidusskolas

skolotāja- projekta koordinatore

Stalbes vidusskolas starp­tau tiskais Comenius sadarbības projekts „Through Small Steps to Giant Leaps ­ my contri bution to a United Europe” tuvojas noslēgumam.

Šajos divos gados esam bijuši uz sešām Eiropas Savienības valstīm, vēl tikai noslēguma pasākums Ungārijā. Tāpēc mēnesi pirms tā projekta koordi­natorus un skolu vadītājus uz vienu no vecākajiem nacionā­lajiem svētkiem „I Tri by cruci” („Trīs krusti”) aicināja Instituto Stafale di Istruzione Classica­Scientifica­ Professionale no Tropea. Šo svētku priekšvēsture sniedzas 16. gadsimtā. Tropea ir Kalabria reģiona pilsēta Tirēnu jūras krastā. Pilsētā ir ap 7 tūkstošiem iedzīvotāju, bet tūrisma sezonas laikā iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks, jo šeit ir viena no skaistākajām atpūtas zonām Itālijā.

Mūsu ceļojums sākās Romā, no kurienes uz Tropea devāmies ar vilcienu. Roma mūs sagaidīja ar spožu sauli un mums nepie­rasti augstu temperatūru +25 grādiem. Dodoties tālāk uz dien­vidiem, saule sildīja vēl vairāk. Dažu dienu Tropea temper­atūras stabiņš uzkāpa līdz +35 grā diem. Itāļu draugi bija rūpīgi saplānojuši mūsu vizīti. Visu vizītes laiku bijām uzmanības centrā. Jau pirmajā dienā mūs pie viesnīcas sagaidīja svētku personāžs – bungu ansamblis ar dejotājiem. Viņu pavadībā devāmies uz svētku norises vietu. Piedalījāmies un iepazinā­mies ar nacionālajām spēlēm. Vakara kulminācijā noskatījā­mies ļoti krāšņu uguņošanu. Tropea pilsē tas tuvumā atrodas piecas aktīvu vulkānu salas. Arī mēs varējām novērot Tromboli vulkāna izvirdu mu.

Pirmdienas rītā mums pilsētas centrālajā skvērā kon­certu sniedza skolēnu un jau­nie šu folkloras ansamblis, kas iepazīstināja ar itāļu dziesmām un dejām. Itāļu skolas sistēma ir citāda, nekā Latvijā. Mūsu sadarbības skolas sastāvā ir četras skolas – klasiskais, zināt niskais, profesionālais un tūrisma viesmīlības licejs. Iepa zināmies ar visām skolām,

tūrisma viesmīlības skolas stu­denti kopā ar pasniedzējiem orga nizēja mūsu pasākumus, ēdi nāša nu. Bija gan tikšanās ar preses pārstāvjiem, gan inter­vijas Itālijas telekanālam RAI.

Otrdien devāmies uz mo dernu dizaina mākslas ražot ni, kur bija saruna ar tās prezi dentu – jaunu uzņēmēju M. Romano. Viņš pastāstīja, kā izveidojis uzņē­mumu, kā nodro šina strādā­jošiem darba apstākļus. Viss ražošanas pro cess ir datorizēts. Arī mums iepatikās tur esošie darba apstākļi. Otrs uzņēmums, ko apmeklējām, bija viena no koncerna „Callipo” ražot nēm, kur tiek pārstrādātas tunčzivis. To 20. gs. sākumā izvei doja Cal­lipo ģimene. Par uzņē mumu stāstīja ģimenes pārstāvis.

Pēc uzņēmumu apmeklēša nas kopā ar itāļu skolēniem notika konference par jaunu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Tas bija saistīts ar katras valsts sagatavoto plakātu par tūrisma uzņēmumiem un iespējām savā reģionā. Konferencē piedalījās „Romano” prezidents, Tropea viesnīcu tīklu prezidents, viesu namu un ekskluzīvo hoteļu īpašniece, tūrisma firmu vadī­tāja. Viesi stāstīja, kā uzsāka savu uzņēmējdarbību, kādi ir ieguvumi un rezultāti. Viņi iedrošināja jauniešus uzsākt savu biznesu, sākt ar mazumiņu, ticēt, ka izdosies. Tad arī izdosies. Šeit labs piemērs bija viesu nama īpašniece M. Borna. Viņa pēc tautības ir šveiciete, kas pirms 20 gadiem bija devusies ekskursijā uz Tropea un iemīlējusies šajā reģionā. Pēc studijām viņa atgriezās Tropea un drīz izveidoja viesu namu. Šajos 20 gados viņai jau

Diāna Briede,Amatas novada pašvaldības apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe

Jau otro gadu Amatas, Jaun­piebalgas, Līgatnes, Pār gau­jas, Priekuļu, Raunas, Vec pie­bal gas novadu pašval dības kopīgi organizē izglīto jošu un atpūtas nometni 7. – 8. klašu skolēniem. Šogad skolēniem būs iespēja darboties pētnie ciskās,

praktiskās un radošās nodar­bībās kopā ar skolotājiem – valodu pratējiem, jo nometnes mērķis ­ pilnveidot valodu prasmes un rosināt padziļinātu interesi par latviešu, angļu, franču, krievu valodu un literatūru. Nometne notiks Līgatnes vidusskolā no 9. līdz 14. augustam. No katra novada dalībai izvirzīti pieci skolēni, kuri jau iepriekš parādījuši talantus un augstus sasniegumus valodu

kompetencēs. Nometnē plānots arī

popularizēt veselīgu un aktīvu dzīves veidu, pilnveidot prasmes darboties grupā, komandā, mācīties būt līderim un sadar­bības partnerim. Un, protams, tuvāk iepazīt Līgatnes novadu.

Iepriekšējā gadā šāda no ­metne tika organizēta Amatas nova dā un tajā tika pilnveidotas prasmes dabas zinību un mate­mā tikas jomā.

ČETRAS ATSLĒGAS

Pavasaris Tropea, Itālijāpieder 6 viesu nami un neliels, ekskluzīvs hotelis ar luksus numuriem. Uz jautājumu, vai šodien viņa darītu tāpat, kā toreiz, M. Borna atbildēja: „Jā!” Viesi ne tikai stāstīja par savu pieredzi, bet arī uzklausīja itāļu skolēnu viedokli un idejas.

Starp ekskursijām tika disku­tēts par projektu realizāciju, par mājas darbu noslēguma pasā­kumam, par noslēguma atskaiti.

Atpakaļceļš izvērtās par lielu piedzīvojumu. Romā uzzinā jām, ka lidosta ir slēgta, jo izcēlies ugunsgrēks. Iero doties lidostā, atklājās, ka mūsu termināls nodedzis, bet lidosta tikko ir atvērta un lidojumi atsākti. Kur nodot bagāžu, kā tiksim uz Rīgu – stress par notikušo, škiet, bija tikai mums, jo lidostas dar­binieki nesatraucās par tādiem „niekiem”. Kad beidzot node­vām bagāžu, sākās nāka mais piedzīvojums – neviens nevarēja pateikt, no kuras izejas dosies mūsu lidmašīna. Cik darbinieku informācijas centrā, tik variantu. Ierodoties Rīgā, atklājās, ka lielākajai daļai pasažieru bagāžas nav. Rakstījām iesniegumus un ticējām, ka tuvākajās dienās tā atradīsies. Tā arī notika, un nu varam teikt, ka mūsu ceļojums uz Tropea beidzot ir noslēdzies.

Foto: Projekta koordinatori un skolu direktori Tropea skolā

7

B.Duņēna,direktora vietniece izglītības jomā

Katru gadu aprīļa beigās veltām laiku savas skolas apkārtnes sakopšanai. Ābeļ­dārzs un meža stūris jāiztīra no nozāģētajiem un kritušajiem zariem. Centrālie darbi bija pie skolas sūknētavas un šosejas. Pie sūknētavas jau iepriekšējā vasarā tika nozāģēts plūmju dzīvžogs, izceltas saknes un

tagad pavasarī atlika novākt akmeņus, betona stabus, piepildīt bedres un izlīdzināt atvesto melnzemi. Ceļa malu rudenī jau notīrījām, bet vējš vēlīgi atkal piebārstīja gan ar lapām, gan zariem.

Darbi vedās raiti, tikai žēl, ka zaru kaudzi dedzināt lielā vēja dēļ nevarējām. Laiks darbā pagāja ātri un, rau, klāt jau pusdienu desiņas. Apetīte teicama un pašiem prieks par padarīto.

Lolita Bērziņa9. a klases skolniece

Piektdien, pirms došanās mājup, pie ziņojumu dēļa izlasīju, ka skolēni, kuri sasnie­guši individuālu izaugsmi mācību darbā saņems dāvanu ­ ekskursiju. Ekskursiju organizē direktora vietniece mācību darbā Inga Vilde. Kurp dosimies šogad? Intriga turpinājās līdz pat brīdim, kad iekāpām skolas busiņā. Ceļā devāmies 16 skolēni, skolotāja Inga un medmāsa Iveta. Beidzot uzzinām ekskursijas maršrutu.

Pirmo apmeklējām Alfrēda Kalniņa vārdā nosaukto Cēsu mūzikas skolu, kuras jaunā mājvieta ir Vidzemes koncert­zālē “Cēsis”. Uzzinājām, ka Alfrēds Kalniņš ir komponists pirmajai latviešu operai “Baņu ta”. Apbrīnojām jauno ēku, kura atgādina stikla mūri ar bišu šūnām, bet gide Ieva teica, ka arhitektu doma bijusi attēlot latvie šu stipruma simbolu ­ ozolu. Tad devāmies uz skolas telpām. Mācību klases atrodas 3. un 4. stāvā. Daži izmantoja liftu. Mūs sagaidīja mūzikas skolotāja, koncertmeistare Guna Rācene, un kopā ar audzēkni Dāvi atskaņoja Rahmaņinova skaņ darbu trompetei. Iepazinā­mies ar perkusionistu klases audzēkņiem, kuri apgūst pras­mes spēlēt marimbu. Skolas administrācija atrodas telpās, kuru sienas ir kā milzīgi logi, labi var redzēt Cēsu panorāmu. Nedaudz bailīgi bija skatīties lejup, jo stikla siena radīja lidojuma sajūtu.

Vidzemes koncertzālē apska­tījām Anitas Melderes akva reļu un eļļas gleznu izstādi, kuru visi interesenti var apmeklēt bez maksas. Gides vadībā apmeklējām kino zāli, kur sēdējām ērtos krēslos. Krēsli bija pasūtīti speciāli kino zālei no “Mercedes” auto rūpnīcas. Te uzzinām daudz ko interesantu par Cēsu vēsturi, koncertzāles celtniecību. Īpaša sajūta pār­ņēma, kad varējām uzkāpt uz skatuves! Gide Ieva pastāstīja par koncertzāles repertuāru un māksliniekiem, kuri uzstājušies uz šīs skatuves. Bijuši ievērojami

ar interesantu stāstījumu par dzīvniekiem – kamieļiem, lamām, alpakām un par turpmākajiem pasākumiem. Tā kā pēcpusdienā sāka nedaudz līņāt, tad pārvarot nelielas grūtības ar ugunskura iekurināšanu, tiekam pie ceptām desiņām. Pēc piedzīvojumiem bagātas dienas, priecīgi devāmies uz skolu. Paldies skolai par iespēju uzzināt tik daudz jauna!

Latvijas un pasaules mākslinieki, un pat pianiste no Argentīnas. Te uzstājas arī vietējie kori un deju kolektīvi. Koncertzāle ir multi funkcionāla, jo skatītāju krēslus pusstundas laikā var sabīdīt un noglabāt zem zāles grīdas un izveidot sarīkojumu telpu – ballēm, konferencēm. Cik daudz dažādu mākslas veidu var baudīt Vidzemes koncertzālē! Skolā mēs arī apgūstam zināšanas vizuālajā mākslā, mūzikā un vakaros piedalāmies teātra pulciņā. Gide Ieva mūs aicināja ar skolas kori piedalīties koncertos, kurus organizē skolu kolektīviem. Gribētos gan!

Tālāk devāmies uz atpūtas kompleksu “Rakši”. Skolotāja Inga pastāstīja par Rakšu saimnieku viesmīlību un īpašo attieksmi pret mūsu skolas skolēniem, mūs sagaida gids

Dāvanā – ekskursija

Pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis”, klausāmies gides stāstījumu

Emīlijai Ārgalei no 5. klases patīk mazās alpakas “Rakšos”

Ziņas no Raiskuma internātpamatskolas­rehabilitācijas centra

Biedrība „Jaunatne par iesaistīšanos” atkal skolā7. kl.skolnieceMelānija Beļājeva

Kā nolemts, tā arī darījām, 7. maijā tikāmies ar biedrības jauniešiem Lieni, francūzi Niko, turku jauniešiem Azmi un Amilu.

Kopā ar Niko cepām franču pīrāgu – ja mums pīrāgi saistās ar kārtaino vai rauga mīklu, tad

Francijā cep lielus pīrāgus no sviesta mīklas. Viducī liek vai nu žāvētu gaļu vai kaut ko veģetāru.

No sarunām uzzinājām, ka viņam mūsu ēdieni šķituši savādāki. Arī turku jaunieši piekrita, ka katrā valstī ir gan līdzīgi, gan atšķirīgi ēdieni.

Skatījām datorā Franciju un atbildējām uz Lienes dažādiem jautājumiem.

I. Mazure,skolotāja

Dažas dienas pirms Lielās talkas Raiskuma internātpa­matskolas – rehabilitācijas

centra speciālo klašu skolēni un skolotājas Inta Mazure un Līga Vāpa devās uz Daibes atkritumu poligonu, lai labāk izprastu atkritumu šķirošanas nepieciešamību un atkritumu

Mēs – par zaļu Latviju!

Praktiskajās nodarbībās

Jolanta Rubene,7.a klase

Šī gada 20. aprīlī mūsu skolā viesojās rakstniece Laura Dreiže. Jaunā, talantīgā rakstniece ir četru romānu autore. Autores debija rakstniecībā ir 2010. gadā izdotais fantāzijas romāns „Pūķa dziesma”, kurš ieguva balvu konkursā „Zvaigznes grāmata”. Tad viņai bija tikai 20 gadu.

Drīz vien sekoja nākamais romāns „Nepabeigtais skūpsts”, kurš sarakstīts latviešu literatūrā maz pārstāvētajā fantāzijas žanrā. Arī šis romāns guva atzi nību konkursā „Zvaigznes grāmata”. Trešā Lauras Dreižes grāmata „Laimes monitorings” ir saistoša vīzija par mūsu planētas nākotni digitālajā laikmetā. Savā ceturtajā grāmatā „Nakts tauriņš” rakstniece pie vēr susies šausmu žanram.

Uzzinājām, ka šogad autorei iznāks vēl trīs romāni. Tikšanās bija ļoti interesanta, jo viņa stāstīja gan par sevi, gan grāmatu tapšanas procesu.

Un tagad mūsu domas par šo tikšanos. Kristiāna no 5. klases raksta: „Mani pārsteidz tas, ka rakstniece grib rakstīt „šausmeni” par 19. gadsimtu, kas pārbiedētu viņu pašu. „Man iepatikās viņas grāmata „Nakts­tauriņš”, tā atzīst Kristaps no 5.klases. Ritvaram patika grāmata „Nepabeigtais skūpsts”. „Es uzzināju, ka autore savu pirmo grāmatu uzrakstīja 17 gadu vecumā. Uzzināju par viņas dzīvi un dažādiem atgadījumiem”, turpina Ritvars.

Nora no 7.klases raksta: „Man ļoti patika rakstnieces stāstījums par savām grāmatām un tas, ka varēja saprast, ko viņa grib mums pateikt. Mani pārsteidza tas, cik gados viņa sāka rakstīt pirmo grāmatu un iedvesmoja mēģināt uzrakstīt arī man pašai. Varbūt stāstu. Vislabāk man patika „Naktstauriņš” un „Nepabeigtais skūpsts”.

Tikšanās noslēgumā rakst­niece teica, ka viņai ļoti patīk tikties ar lasītājiem. Es ceru, ka arī pie mums viņa vēl kādreiz viesosies.

Rakstniece Laura Dreiže mūsu skolā

Skolas apkārtnes sakopšanas talka

samazināšanas iespējas. Poligonā skolēni iepazinās ar

tā struktūrvienību izvietojumu, atkri tumu noglabāšanu, atkri­tu mu šķirošanu un sagatavo­šanu pārstrādei. Visus ļoti izbrīnīja lielais noglabāto at kri­tu mu kalns, kā arī tas, ka no atkritumiem var iegūt biogāzi.

Pēc iepazīšanās ar poligona teritoriju un tanī notiekošajiem pro cesiem sekoja mācību stunda par tematu „Cilvēka un vides mijiedarbība, vides piesārņojums”, noslēgumā arī skolēnu zināšanu un prasmju pārbaude. Secinājums pēc poligona apmeklējuma – līdz ar atkri tumu šķirošanu un pār­strādi, atkritumu krātuvē nonāks mazāks atkritumu apjoms un mūsu mīļā Zeme kļūs tīrāka.

8

Ausma Tērauda

Vējainā piektdienas novakarē Raiskuma pagastmājas zālē raisījās dzīvas sarunas par mūžsenām partnerattiecībām, lielumu mīlestībā un daiļradē, atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu.

Muzeju nakts iniciatore Evija Leitlande sadarbībā ar pagasta bibliotēku pirms gada rosināja un vadīja pasākumu par dzintara tēmu, šogad uzmanību saistīja literatūras klasiķi Aspazija un Rainis. Žurnālā „Santa” marta numurā publicētās Lauras Dumberes vēstules Aspazijai uzrunāja, pārsteidza šodienas redzējums.

Pasākumu ievada bibliotekāre Gita Vilciņa ar spilgtu personības portretējumu. „Viņa nosauca sevi Atēnas valdnieka Perikla draudzenes Aspazijas (Mīlētā) vārdā. ”Kopīgas gaitas ar Jāni Pliek šānu sākas 1897. gadā, kad abu rokas savieno laulības saitēm Paņevēžas cietumā vāc­baltu mācītājs Karls Kellers. Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (2400 vēstules) rit 35 gadus no 1894. līdz 1929. gadam.

Spalvas meistare Dumbere atbildes vēstulēs dzejnieci uzru nā kā draudzene: cildina, apbrīno, mierina, uzmundrina. Vēstules domu piesātinātas, saviļņo, akcentē partneru vie­no tību. Neierasti dzejnieka svei ci nājuma vārdi: „Man saldā, dārgā dzīvība! Sīko rožkukainīt! Buč putniņ!”Mums vēstules pār­lasa un jautā Evija, muzikālus akcentus iezīmē students

Rainis un Aspazija klauvē

Ričards Lauga ar ģitāras spēli un dzie dājumu, klusināti pievie­nojas klātesošo balsis. Maigi skan šūpuļ dziesma „Dzied circe­nītis aizkrāsnē.”

Stalbes bibliotekāre Lolita Kasparāne atzīmē, ka Aspazijas dzeja ir spilgta, iecienīta. Aldis Temmers secina, ka dzejnieces nesavtīgā gādība dod Rainim sparu, rosina idejas, izauklē domātāja diženumu. Ilga Pēter­sone atceras bērnības ainas, kad tēvs strādāja pastā un ik dienu atved vēstuļu pilnu maisu abonentiem. Vēstules, ap sveikumu kartiņas ir rok­rakstā tik romantiskas, perso­niskas.

Straupes bibliotekāre Gunta Blaumane atzīst: „Lasītāju inte­reses ir daudzpusīgas, viņi prasa jaunāko literatūru, skolēni vairs neskatās obligāto literatūras sarakstu.”

Grāmatu galdā sakārtotas Aspazijas lugu un dzeju izlases, blakus Raiņa kopotie raksti. Svinīgi stāv sārtas tulpes kopā ar lauztās sirds ziedu rotu. Tā laikmeta gara kvēle un traus­lums.

Es nāku pie jums ar jaunu veidu,Ar jaunu mīlu,Ar jaunu naidu;Jaunu jūtu vētru es sacēlu,jaunas daiļuma zvaigznes

iededzu,Es sildīju jūsu auksto telpuAr savas karstās dvēseles elpuUn pārrāvu jūsu stingumuAr sajūsmas šalcošo plūdumu.

(no dzejoļu krājuma „Trejkrāsaina saule”)

Līga Hofmane,sabiedrisko attiecību speciāliste

Šogad maijā Pārgaujas nova da amatierteātri skatītāju prie kam sagatavojuši jaunas izrādes. Turpinājumu Antona un Annas kopīgajiem piedzīvoju miem rā dīja Straupes amatierteā­tris “Sapņojums”, Māmiņdienā Rozulas jauniešu amatierteātris “Rozbeķēni” māmiņas un citus viesus iepazīstināja ar muzikālu izrādi “Senos laikos”, savukārt 30. maijā 19.00 pirmizrādi komēdijai “Mīlestības pinekļos” demonstrēs Raiskuma pagasta jauniešu teātris “Cālīši brālīši”.

9. maijā izrādi “Kāzu gada jubileja” rādīja Straupes pagasta teātris “Sapņojumus” režisores Ināras Baltgalves vadībā. Šī izrāde ir turpinājums pagājušajā gadā demonstrētajai komēdi­jai “Antons un Anna”, kurā divi pusmūža cilvēki nolēma savu turpmāko dzīves ceļu iet kopā. Šogad Antons un Anna gaidīja

pirmo kāzu gadadienu un mēģināja izdomāt īpašu veidu, kā vienam otru pārsteigt šajos svētkos. Pārpratumu netrūka, skatītāji ar smiekliem pavadīja aktierus visas izrādes garumā. Īpaši izcēlās Antons, kura lomā šoreiz iejutās Pārgaujas novada domes deputāts Alfs Lapsiņš. Viņš teātri spēlējis arī agrāk, taču tagad pāris gadus uz skatuves nebija kāpis. Skatītāju sajūsma par deputāta aktierprasmi liek domāt, ka izrādi drīzumā redzē­sim vēlreiz un režisore Ināra Baltgalve apgalvo, ka tā noteikti būs.

Nākamajā dienā, Māmiņ­die nā, “Rozbeķēnu” izrāde par divu velniņu piedzīvojumiem, nedarbiem un ģimenes atra­ša nu, papildināja koncerta “Ma­na mamma visburvīgākā!” pro ­gram mu. Pirms koncerta bija skatāma bilžu kolekcija ar Pār­gau jas no vada mammām, kuras iesūtī juši bērni, kā arī mammu un bērnu fotogrāfiju izlasi no

Maijs teātra zīmēPārgaujas novada mājas lapas. Ar mīļiem vārdiem, vēlē jumiem un dzejoļiem mammu sirdis aiz­kustināja “Rozbeķēnu” meitenes, ar sirs nīgām un pa vasarīgām dzies mām priecēja Santa Solov­jova, Krista un Eleono ra Grabes. Ar izrādei īpaši sagatavotām dejām klāt esošos pārsteidza Straupes pa mat sko las skolēni, kuri iejutās gan velniņu, gan ežu un laupītāju ādā.

Paldies Inesei Mangulei un visai “Rozbeķēnu” koman­dai, kurā pirmo reizi darbo­jās arī Rozulas “dvēselīte” Ilze Krivašonoka, iejūtoties barone­ses tēlā, un Aiga Ruciņa, kura savu talantu vietējiem atklāja tikai šogad – talantu šovā. Kā pēc izrādes atzina Aiga, ir bijis ļoti liels uztraukums, tomēr skatītāju ovācijas liecināja, ka Aiga izcili notēlojusi vella māti. Jācer, ka arī šo izrādi drīzumā skatīsim atkārtoti!

Uz tikšanos Pārgaujas novada amatierteātru izrādēs!

Gita Vilciņa Raiskuma pagasta bibliotekāre

Kur likt grāmatas, kas sen izlasītas un ilgstoši ieguļas mūsu māju grāmatplauktos? Cieņa pret grāmatām neļauj tās izmest. Ko ar tām darīt? Ik pa brīdim iedzīvotāji bibliotēkai piedāvā savas ilgi nelasītās grāmatas. Protams, ne jau visas varu pieņemt, bet iespēju robežās cenšos paņemt kaut daļu no tā, ko iedzīvotāji piedāvā. Jau lielāku laika sprīdi Raiskuma pagasta pārvaldes telpās ­ 2. stāvā ir izveidots neliels grāmatu galdiņš ar informējošu uzrakstu “Cienījamo lasītāj! Izvēlies jebkuru grāmatu un nes uz savām mājām!” Ir novērots, ka iedzīvotāji ļoti labprāt pārskata tur izvietotās grāmatas un nereti arī noliek kādu no

sava grāmatu plaukta atnestu grāmatu. Bibliotēka ir pateicīga katram, kas uzdāvinājis bib­liotēkai grāmatas, kādu materiālu par Raiskuma pagasta vēsturi vai kādu citu informāciju. Dāvinājumi ik pa brīdim tiek saņemti no Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja Hardija Venta, Raiskuma pagasta iedzīvotāja Marģera Gaisa ģimenes (žurnāli).

Pēdējais bibliotēkas ieguvums ir Raiskuma pagasta iedzīvotājas Staņislavas Salmiņas meitas Ināras Uškānes daudzskaitlīgs grāmatu, žurnālu dāvinājums. Dāvinājumā ir ezotēriskās, veselības un rokdarbu (adījumu) grāmatu un žurnālu kopums. Liels paldies dāvinātājiem!

Pārskati savu grāmatu plauktu arī Tu – varbūt laiks atdot kādu daļiņu no tā citiem!

Ko darīt ar grāmatām?Antona un Annas tēlos iejutušies Alfs Lapsiņš un Aija Alksne

Velniņi pēc mazgāšanas pārtapuši par mīlīgiem bērniņiem

9

Stalbes vidusskolas struktūrvienība

Skola īsteno 3 licencētas izglītības programmas:• Pirmsskolas izglītības programma (bērniem no 1,5­6 gadu vecumam) (kods ­01011111);• Pamatizglītības programma (kods ­21011111);• Speciālās pamatizglītības programma izglīto jamiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611).

Skola piedāvā daudzpusīgas interešu izglītības programmas (floristika, vokālais ansamblis, mūsdienu dejas, radošā darbnīca, kristīgā ētika, keramika, jaun­sargu apmācību.)

Dokumentu iesniegšana uzņemšanai:• Pirmsskolas 5 ­ 6 gadīgo apmācības grupā un 1. – 4.klasē līdz 12.jūnijam.• Pirmsskolas (1.5 – 4 g.) grupā Pārgaujas novada noteiktajā kārtībā.

Dokumentus pieņem darba dienās no plkst.10:00 ­ 12:00

Skolas adrese: Alejas iela 2 a, Auciems, Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads, LV – 4152

www.stalbe.edu.lve pasts skola@stalbe.edu.lv Informācija: mob.tālr.26372497, 27808650

Līga Hofmane,sabiedrisko attiecību speciāliste

Tuvojoties Latvijas 100 gadu jubilejai, Latvijā notiek dažādas aktivitātes. Biedrība “Straupes jaunieši”, par godu šī gada Latvijas 97. dzimšanas dienai, nolēma rīkot skrējienu, distancēs apspēlējot skaitli 97. Mazākie skrējēji veica 97 metru, sākumskolas vecuma bērni – 970 m, bet lielākie – 9,7 km distanci. Kopā skrējienā piedalījās 92 dalībnieki.

Skrējiena vēstnesis Saeimas deputāts un Pārgaujas novada iedzīvotājs Valters Dambe uzrunājot skrējējus, lepojās, ka jau pirmajā gadā jauniešiem izdevies sapulcēt krietnu skrējēju pulku. V. Dambe atgādināja, ka mums ir jānovērtē tas, ka mums ir pašiem sava,

brīva valsts, tāpēc kā svētkos, tā ikdienā jābūt Latvijas patriotiem! Arī pats deputāts devās trasē un godam pieveica 4,7 km distanci.

Jāsaka – jo lielāka distance, jo vairāk skriet gribētāju. 97 metru distancē startēja 7 bērni. Toties 9,7 km distanci kopā pieveica 33 skrējēji. Divi mazākie skrējēji trasi pieveica ar mammas un vecmāmiņas palīdzību un par paveikto saņēma pateicības un gardumus.

Uzmanību piesaistīja nepa­rastie vecuma grupu nosaukumi, kuri tika izvēlēti atbilstoši populāriem Latvijas sportistiem un to vecumam – Jānim Krūmiņam, Uļjanai Semjonovai, Mārim Štrombergam, zelta florbolistu paaudzei un Igoram Vihrovam. Tie, kuru mērķis nebija sacenšanās ar citiem,

veica Veselības grupas distanci – 4,7 km. Straupes jaunieši bija pacentušies par sporta vēstures pētīšanu, ikviens interesents varēja iepazīties ar dažādiem faktiem par nozīmīgiem notikumiem Latvijas sportā – jaunu sporta veidu rašanos, nozīmīgu sportistu dzimšanas dienām u.tml.

Biedrība “Straupes jaunieši” saka lielu paldies visiem skrējiena dalībniekiem par atsaucību, kā arī paldies par palīdzību un padomiem Aijai Alksnei, paldies par palīdzību tiesāšanā Renātei Hmeļņickai un Līgai Tiltiņai. Paldies arī pasākuma atbalstītājiem Pārgaujas novada pašvaldībai, SK “Pārgauja”, PKS “Straupe”, ”Straupes maiznīcai”, “Rožkalnu” maizei, IK “Aijas kūkas”, Z/S “Vālodzēni”, Z/S “Eicēni”, “Dimdu

jērs” un Swedbank. Paldies Straupes jauniešiem

par uzsākto iniciatīvu un lai izdodas skriešanas tradīcijas turpināt no paaudzes paaudzē arī pēc Latvijas simtgades!

Rezultāti:970 m(Štromberga grupa)Meitenēm:1. Amanda Grahoļska2. Emīlija Abzalone3. Terēze TurlajaZēniem:1. Pēteris Martinsons2. Rinalds Ruža3. Roberts Gūtmanis

4,7 km (Zelta florbolistu grupa)Meitenēm:1. Kristīne Brunere2. Paula Berķe3. Madara Rudzīte

Zēniem:1. Matīss Markuss Zariņš2. Edgars Eglītis3. Renārs Šķesteris

(Jāņu grupa)Sievietēm:1. Agrita Pilābere2. Aija AlksneVīriešiem:1. Valdis Mednis2. Aldis Pastars3. Uģis Martinsons

(Uļas grupa)Sievietēm:1. Linda Kornete2. Laila Lamberte3. Daiga Hofmane

9,7 km(Elites grupa)Vīriešiem:1. Kristaps Magone2. Jānis Dūka3. Jānis MillersSievietēm:1. Sandra Grosberga2. Zanda Abzalone3. Baiba Rajecka

(Igora Vihrova grupa)Jaunietēm:1. Dina Palsa2. Sabīne Dzalba3. Samanta ZariņaJauniešiem:1.Kristaps Bruners

(Uļas grupa)Vīriešiem:1. Andris Dzalbs2. Ivars Oraševskis3. Aigars Alksnis

Pārgaujas novadā uzsākts skrējiens pretī Latvijas simtgadei

Nāc mācīties Stalbes vidusskolā!Tevi gaida kvalificēti skolotāji, modernizēti mācību kabineti. Tu vari darboties dažādos interešu

izglītības pulciņos, piedalīties dažādās aktivitātēs un projektos!

Skola īsteno 5 licencētas izglītības programmas:• Pirmsskolas izglītības programma (bērniem no 1,5­6 gadu vecumam) (kods ­01011111);• Pamatizglītības programma (kods ­21011111);• Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611);• Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011);• Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) programma (kods 31011012).Skola piedāvā (vidusskolēniem)• Iegūt B kategorijas autovadītāja apliecību• Apgūt programmēšanas pamatus • Tehnisko grafiku• Komerczinības „Esi līderis”Skola piedāvā daudzpusīgas interešu izglītības programmas (floristika, vokālais ansamblis, koris, tautas dejas, mūsdienu dejas, vizuālā māksla, radošā darbnīca, teātra pulciņš, novadpētniecības pulciņš, kristīgā ētika, keramika, vides izglītība “Dzīvo zaļi”, volejbols, basketbols, jaunsargu apmācība). Pārgaujas novads par augstiem sasniegumiem mācību darbā sniedz iespēju Stalbes vidusskolas skolēniem (7. ­ 12. klasei) saņemt stipendiju. Pārgaujas novada pašvaldība pirmskolas 5–6 gadīgo apmācības grupas bērnus un pamatskolēnus nodrošina ar brīvpusdienām.Dokumentu iesniegšana uzņemšanai :• 10.klasē darba dienās no plkst.9:00 ­ 13:00 no 15.jūnija līdz 17.jūlijam.• Pirmsskolas 5 ­ 6 gadīgo apmācības grupā un 1.klasē līdz 12.jūnijam.• Pirmsskolas (1.5 – 4 g.) grupā Pārgaujas novada noteiktajā kārtībā.

Kontakti; “Iktes”, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV – 4151skola@stalbe.edu.lvwww.stalbe.edu.lvInformācija: tālrunis 64134549, 27808650

10

Pirmsskolas izglītības iestā­des galvenie darbības virzieni:

• radīt bērniem radošu, estētisku un attīstošu vidi;

• virzīt bērna individuālos iespaidus uz apkārtējās pasaules uztveri kopsakarībās, uz iespēju to dažādi attēlot vārdos, krāsās, skaņās, kustībās, dziesmās, dejās utt.;

• palīdzēt bērnam ticēt sev, apzināties sevi, gūt panākumus, izteikt sevi radošajā darbībā, būt, iejūtīgam un līdzjūtīgam;

• pamatuzdevumi katra bērna attīstībā – veidot perso­nības attīstību, uzmanību, sajū­tas uztveri, domāšanu, atmiņu un iztēli, izrādīt savas emo cijas un jūtas, apgūt sociālās iemaņas;

• sagatavot bērnus pamat­izglītības programmas uzsāk­šanai.

Nodarbības:• iepazīstināšana ar apkārtni

un sabiedriskās dzīves norisēm;• iepazīstināšana ar dabu;• literatūra;• runas attīstīšana;• matemātika;• zīmēšana;• veidošana;• aplicēšana;• konstruēšana;• rokdarbi un mājturība;

• sports;• mūzika, dejas;• individuālais un apakš­

grupu darbs bērnu lasītprasmes un rakstītprasmes attīstīšanai;

• logopēda nodarbības.

Piedāvājam daudzpusīgu interešu izglītību:

Stalbes vidusskolā:• logopēda nodarbības,• sporta / kustību attīstības

nodarbības,• mūzikas nodarbības,• 5–6 gad. ārstnieciskā vin­

gro šana,• 5­6 gad. tautas un mūs­

dienu dejas,• 5­6 gad. keramikas nodar­

bības.

Stalbes vidusskolas struktūr­vienībā:

• logopēda nodarbības,• sporta / kustību attīstības

nodarbības,• mūzikas nodarbības,• kristīgā ētika, kristīgās

dziedāšanas pulciņš,• keramikas nodarbības,• 5­6 gad. radošā darbnīca,• 3­6 gad. dejas.

Savā darbībā sekojam līdzi jaunākajām mācību metodēm un mācāmies vērtīgāko izmantot

arī pirmsskolu grupu nodarbēs. Struktūrvienības darbā jau trešo gadu papildus klasiskajām mācīšanās metodēm, izman­tojam Montessori pedagoģisko metodi, kas atzinīgi novērtēta visā pasaulē un pirmskolu darbā izmantota jau apmēram simts gadus. Tā piedāvā bērna attīstībai piemērotus materiālus un aktivitātes, saskaņā ar bērna iekšējo nepieciešamību izzināt pasauli sev atbilstošā veidā. Materiālu piedāvājums un sadalījums notiek konkrētās sfērās­blokos: praktiskās dzīves iemaņas, matemātikas, valodas, sajūtu­maņu attīstīšanas un ģeogrāfijas­kosmosa. Katrā no šiem blokiem ir savi materiāli, kas ir izveidoti tā, lai būtu sapro­tami katra bērna individuālajai uztverei – gan vecākiem, gan jaunākiem bērniem. Tas dod iespēju bērnam izvēlēties jomu, kas tobrīd viņam ir visaktuālākā, tātad arī ­ vissvarīgākā, savukārt pedagogiem dod iespēju individuālai pieejai katra bērna prasmju attīstīšanā. Uzmanība tiek pievērsta tam, lai šie mācību materiāli tiek izmatoti izziņas procesa sekmēšanai. 01.09.2015. plānojam atvērt skolas Montessori kabinetu, kur būtu piedāvājums indivi­

duāli apmeklēt tieši šajā peda­goģiskajā metodē balstītas no darbības speciālista pavadībā pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

Pirmsskolā ir iedibinātas svētku svinēšanas tradīcijas un paražas­ Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki, karnevāls, Meteņi, Lieldienas, Mātes – Ģimenes diena, izlaidums, Līgo svētki, teātra izrādes, pārgājieni, eks­kursijas, svinam bērnu jubilejas.

„Saulītes” – 5–6 gadniekiViņi par sevi saka tā: mēs

esam paši lielākie un stip­rākie, ņiprākie, izturīgākie, zinātkārākie un smaidīgākie bērni. Mēs rotaļājamies, māca­mies lasīt, rakstīt, rēķināt, šūt, vērt pērles, pīt pīnes, draudzēties ar vienau džiem, lai veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas. Mēs esam gudri un atvērti bērni.

„Kāpuriņi” – 1,6–3 gadniekiMazie Kāpuriņi sper pir mos

soļus grupiņā, mācās pierast pie kolektīva un viens pie otra. Uzsāk darboties ar nezināmām lietām, zīmēt, griezt, līmēt, dziedāt, dejot, iet rotaļās un kopā spēlēties. Viņi ir loti mīļi un jauki bērni.

„Zīļuki” – 3–5 gadniekiŠie ir mazie Zīļuki, kas strādā

ļoti daudz. Zīļuki apgūst iemaņas

visādās spēlēs, dziesmās, dejās un rotaļās. Viņi audzē uz palo­dzes sīpollokus un puķes, ir lieli mākslinieki, patīk uzstāties un mācīties dzejoļus. Viņi ir ļoti aktīvi, draudzīgi un jautri bērni.

Aicinām vecākus pieteikt savus bērnus pirmsskolas grupās vecumā no pusotra līdz četriem gadiem!

Dokumentu iesniegšana bēr­nu uzņemšanai pirmsskolas (no pusotra līdz četriem ga diem) grupā Pārgaujas novada noteik­tajā kārtībā. Informācija pa tālruni 26360761 (metodiķe).

Kontakti:Stalbes vidusskolaAdrese: „Iktes”, Stalbe, Stalbes

pagasts, Pārgaujas novads, LV­4151, www.stalbe.edu.lv,

e pasts: skola@stalbe.edu.lv , tālr. 64134464, mob. tālr. 27808650, 26360761 (metodiķe).Stalbes vidusskolas struk-

tūr vienībaAdrese: Alejas iela 2a,

Auciems, Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads, LV­4146

www.stalbe.edu.lve pasts: skola@stalbe.edu.lv tālr. 27808650metodiķe 26360761

Pirmsskolas izglītība Stalbes vidusskolā un Stalbes vidusskolas struktūrvienībā

Olga Lasmane Raiskuma pagasta jauktā kora vadītāja

1. maijā mūsu novada četri kolektīvi: senioru deju kopa "Papardītes", senioru sieviešu ansamblis "Dzīvotprieks", ama­tierteātris "Punkts uz i" un Raiskuma pagasta jauktais koris devās uz Vecumnieku novadu Stelpes pagastu piedalīties pasākumā "Raiskuma diena Stelpē". Šo dienu varējām uzska­tīt kā atvaļinājuma dienu pēc labi padarītajiem darbiem, jo repertuāra tēmā varēja iekļaut to, kas saistās ar pavasari un to, ko pašiem vairāk patīk parādīt. Bet šo atvaļinājuma sajūtu mums vēl vairāk deva stelpieši. Mūs sagaidīja Vecumnieku no vada deputāte tautas tērpā, kultūras pasākumu organizatore un pašdarbnieku kolektīvu vadītāji.

Bites buča bija tiešām garšīga. Par Bites buču sauc vietējo brūvējumu no medus, kādi 40 grādi bija gan. Nedaudz vēlāk arī brokastis tika baudītas. Pēc brokastīm devāmies ekskursijā, vispirms ciemojāmies pie kok tēlnieka Jura Audzijoņa. Tur vajadzētu pabūt katram! Ikviens darbs ir ar dziļu domu veidots, bet tā, lai katrs, kas šo vietu apmeklē, gūtu sev

svētību. Kad gājām cauri arkai ar stārķi virs tās, mums bija jākļūst laimīgiem. Kā pēc tam, skatāmies fotogrāfijās, visu sejās to patiešām var izlasīt. Veltījām Jurim dziesmu, arī viņš parādīja, ko prot – spēlējot uz akordeona, tika nodziedāta vēl dziesma. Juris novērtēja, ka mūsu Dzidras kundzei balss ir varena. Pēc tam devāmies uz Valli, uz teātra muzeju Zvanītāju Bukās. Mani patīkami pārsteidza pašas meita Ieva ar to, ka, jau braucot mājās, uz jautājumu, kas patika visvairāk, viņa teica – muzejs. Paldies muzeja saimniecei par jauko uzņemšanu un interesanto stāstījumu. Bet kad gājām ārā, tad mūs sagaidīja aktieri, kuri vēlējās zināt, cik radoši esam mēs. Mēs, protams, parādījām sevi no labās puses un izspēlējām vienu tekstu visos iespējamos žanros vismaz uz 9 ballēm. Tikai bildes izpalika gan no minētās atrakcijas, gan arī no tā, ka turpat pabijām Valles luteriskajā baznīcā. Tur mūs sagaidīja Gina Viegliņa­Valliete, kura ir autore grāmatai "Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gad simtam". Rudenī taps jauna grāmata, kurā tiks aprakstīti visi kari, kurus piedzīvojusi mūsu tauta sākot ar 10. gs.

Pēc ekskursijas devāmies atpakaļ uz Stelpi, kur mūs gaidīja

karsta, uz ugunskura vārīta jauno skābeņu un nātru zupa. Tā bija ļoti garda! Tad, kā jau ierasts – mēģinājumi, pārģērbšanās un koncerts. Interesanti tas, ka pirmo reizi pieredzējām citādu zāles izvietojumu. Skolas zāle ir neliela, it kā skatuve ir, bet tā ir par mazu, lai droši varētu uz tās dejot, vai kā citādi aktīvi darboties, līdz ar to, kultūras darbiniece Sandra jau iepriekš atrada risinājumu ­ darīt visu otrādi, uz skatuves tika sarindoti krēsli skatītajiem, bet mēs uzstājāmies zāles zemākajā vietā, nu gluži kā amfiteātrī. Un bija patiešām labi.

Koncerts iesākās ar Vecum­nieku novada domes priekš­sēdētāja vietnieka Jāņa Kovala, Stelpes pagasta pārvaldnieka Elmāra Jukoņa un kultūras pasā kumu organizatores San­dras Neliusas uzrunu, un stel­piešu trīs kolektīvu apsvei­kuma priekšnesumiem. Viena stelpiešu aktrise mūsu Gunda­ram atgādināja kas viņam no kuras vietas aug. Tad tika dots vārds mums. Starp kolektīvu uznācieniem, lasīju citātus no mūsu grāmatas "Raiskums ­ starp mežiem, ezeriem un Gauju", lai radītu priekšstatu par mūsu Raiskuma pagastu un novadu. Stelpieši vairākas reizes sauca vārdu "atkārtot!"

Ja mūsu pusē populārāka dzies ma no Aivara Lapšāna ir "Dzērvenīte" , tad viņu pusē tā ir "Rudzupuķes". Koris izpildīja dziesmas par Raiskumu un Gauju, no "Dzīvotprieka" reper­tuāra stelpiešiem jo īpaši patika "Iepazīšanās popūrijs", "Punkts uz i" parādīja, kādas dāvanas pasniegt savām tantēm. Bet, kad "Papardītes" nodejoja sporta deju, tad stelpiešu puiši saprata, ka no viņām aizbēgt nebūs iespējams. Kad beidzās koncerts, stelpieši vēlējās baudīt Straupes Piensaimnieka gatavoto jogurtu. Protams, kā tad bez balles. Muzikanti ­ super. Un mūsu vīriešiem bija kārtējais pārbaudījums, bija jāizspēlē pasaka par rāceni. Ja ir pasaka, tad jābūt arī attiecīgiem tērpiem. Mūsu diriģentam Ērikam tika rāceņa loma. To tik vajadzēja redzēt ­ tur lija smieklu asaras. Bija vēl kāda spēle, kur vinnēja, kā vienmēr ­ draudzība.

Diena ātri pagāja, nogurums arī bija, bet tas bija patīkams nogurums. Vēl aizvien atrodos patīkamās emocijās par piedzīvoto. Mēs aicinājām un stelpieši ar lielāko prieku vēlas citugad būt mūsu pusē, lai savām acīm pārliecinātos par tiem jaukumiem, kurus bijām citējuši, kā arī būt kopā ar mums, Pārgaujas novada pašdarbnieku

kolektīviem, tikai šoreiz apskatot mūsu sniegumus.

Vēlos pateikties par šo dienu visiem mūsu kolektīviem un to vadītājiem:

Senioru meitenēm "Papardītes" un vadītājai Ginta Berķei, senioru meitenēm " Dzīvotprieks" un vadītājiem Ievai un Aivaram Lapšāniem, amatier teātrim " Punkts uz i" un vadītājai Inesei Kalniņai, Raiskuma pagasta jauktajam korim un diriģentam Ērikam Derumam. Bez jums šī diena nebūtu izdevusies!

Paldies Dievam, kas deva ļoti siltu un saulainu dienu, un drosmi man novadīt šo pasākumu. Vēlos pateikties par atbalstu mūsu meitenēm Solveigai un Evijai, un Pārgaujas novada domei par iespēju turp aizbraukt. Vēlos pateikties Stelpes kultūras pasākumu organizatorei Sandrai Neliusai. Viņa mani iedrošināja un atbalstīja. Mēs nekad nebijām iepriekš tikušās, bet sajūta bija tāda, ka visu mūžu būtu pazīstamas. Arī satiekoties ar pārējiem dalībniekiem, sajūtas bija līdzīgas. Paldies visiem, visiem Vecumnieku novada ļaudīm, kas deva savu artavu, lai šī diena mums būtu īsti svētki! Lai Dievs Svētī mūs visus un mūsu Latviju!

Raiskuma diena Stelpē

11

Evija Leitlande,Kultūras pasākumu vadītāja

2012. gada sākumā Leļļu Mākslas muzejs, zaudējot telpas Vecrīgā, bija nonācis izvēles priekšā – pārtraukt muzeja darbību vai domāt jaunu tā pastāvēšanas veidu. Pakojot muzeja ekspozīciju kastēs un koferos, māksliniecei, privātā muzeja vadītājai Inārai Liepai dzima ideja par ceļojošā muzeja izveidi, un nu koferi uz laiku ir kļuvuši par leļļu un rotaļlietu „kofermājiņām”.

Mājīgi izgaismoti un ar Liepu ģimenes mīlestību iekārtoti, tie veido 21 ekspozīcijas vienību, kuras attēlo nelielu daļu Latvijas bērnības mantojuma. Tās ir sadzīves ainiņas ar senām lellēm, rotaļlietām, sadzīves priekšmetiem, spēlēm un citām lietām. Zīmīgi ir tas, ka kolekcijā ir ne tikai unikāli pasaulslavenu leļļu fabriku ražojumi, bet arī Latvijā izgatavotas koka rotaļlietas un lelles, kuras sen jau ir pazīstamas ārpus mūsu valsts robežām.

Pati Ināra ļoti spilgti atceras savas pirmās lelles: „Man nebija ļoti daudz leļļu, bet divas es atceros ļoti labi. Viens bija ļoti liels, vismaz man bērnībā šķita, ka milzīgs bēbis. Ar visām bēbīšu drēbītēm. Vēl man bērnībā bija ļoti mīļa rotaļlieta –

Ungurmuižā skatāma Ināras Liepas Leļļu Mākslas muzeja izstāde „Kofermājiņu ceļojums”

koka sienāzis. No bērnības ir saglabājušās ļoti maz tieši manu rotaļlietu, jo mūsu ģimene manā bērnībā ļoti bieži pārbrauca no vienas dzīvesvietas uz otru, taču tas nav mazinājis manu mīlestību pret lellēm. Apzināti šī mīlestība pārvērtās par profesionālu nodarbi pirms 25 gadiem, kad biju Ungārijā. Tur kādā suvenīru veikalā kā interjera elements tika izmantotas lelles no dažādiem gadsimtiem, tās sēdēja visur telpā. Un es biju tik ļoti iespaidota no tā, ka, atgriežoties Latvijā, sapulcināju domubiedru grupu un teicu: mīļie, mums ir jātaisa leļļu veikals, vai jāšuj lelles, vienalga kas ar lellēm, jo Latvijā tolaik nekā tāda nebija. Tā radās salons „Paija”, mums ļoti palīdzēja Imants Ziedonis un Ramona Umblija, kuri tolaik sadarbojās ar ārzemju latviešiem un arī no viņiem manā kolekcijā ir lelles. Ungurmuižas izstādē redzams arī Imanta Ziedoņa dāvinātais eņģelis. Vēlāk radās leļļu mākslas muzejs.”

Izstāde Ungurmuižā ir pa pild­ināta ar seno sēr kociņ kastīšu kolekciju, Latvijā veido tiem rok­darbiem. Izstādē ap skatāmas arī pašas māksli nie ces Ināras Lie­pas autordarbi ­ skulptūrlelles.

„Pēdējos trīs gados nopietnā līmenī top arī manas lelles. Pirms tam arī gatavoju lelles, taču tās bija tekstillelles –

pēc pagatavošanas principa vienkāršākas. Šīs lelles, ko es gatavoju ir interjera lelles, kar­kasa lelles. Sākumā es braucu skatīties starptautiskas izstādes, iepazinu lelles, apbrīnoju šos darbus un man arī ļoti gribējās to darīt. Man palīdz arī tas, ka cilvēki bieži lūdz atrestaurēt lelles, tad man ir tā laime un iespēja tās izpētīt, tas palīdz saprast uzbūvi, anatomiju, stilu. Darināt lelles ir tik liela patikšana to darīt! Es, sākot gatavot lelli, nekad nezinu, kas tur iznāks. Tas izveidojas ļoti dabiski.”

Ināra Liepa stāsta, ka leļļu māksla ir vēl ļoti jauns un neizzināts mākslas veids. Tieši tāpēc arī šogad māksliniece kopā ar savu vīru Uldi Liepu rīkos otro profesionālo leļļu mākslas festivālu. Uz Latviju atkal brauks vairāki desmiti mākslinieku no visas pasaules. Un daļa radīs darbus speciāli Rīgas festivālam, kas no 10. līdz 13. septembrim notiks Rīgā, Dzelzceļa muzejā. Šī gada festivāla tēma būs „Teatrum Botanicum” jeb botānikas teātris.

Izstādi „Kofermājiņu ceļo­jums” daudzviet pasaulē redzē­juši jau aptuveni 20 000 bērnu un pieaugušo. Izstāde vieso­jusies arī daudzviet ārzemēs, arī ļoti prestižos festivālos. Savu ceļojumu laikā tā saņēmusi

ļoti daudz atzinības vārdus par tās saturu un neparasto ekspozīcijas dizainu. Izstādes rotaļlietas ļāvušas dažādu paaudžu cilvēkiem kaut uz mirkli atgriezties savās bērnības

Evija Leitlande, kultūras pasākumu vadītāja

Sporto. Ēd. Dzied. Dejo. Šādā secībā arī svinēsim jau

otros Pārgaujas novada svētkus no 11. līdz 25. jūlijam. Sporta svētki 11. jūlijā notiks Stalbes pagastā. Tas tādēļ, ka Pārgaujas novada sporta klubs ierosināja rīkot ik gadu vienus sporta svētkus katru reizi citā pagastā. Šogad kārta Stalbei, nākamgad Straupei. Viss sasaistās ļoti likum sakarīgi, jo nākamgad Straupe svinēs 810 jubileju, un tad visa uzmanība būs pievērsta tieši Straupei.

Nākamajā nedēļā pēc sporta svētkiem uzmanību pievērsīsim ēšanai un dziedāšanai. Šogad Pārgaujas novada pašvaldība izdeva tematisku galda kalen­dāru ar mājražotāju produktiem. Un tā tika gūta ideja – ne tikai kalendārā apskatīt gardumus, bet tos pa īstam izgaršot.

Gada sākumā aicinājām at saukties tos, kuriem pūrā kāda interesanta vai garda recepte, ar ko padalīties. Šīs receptes apkoposim grāmatiņā „Pārgaujas novads. Ēd.”. Lai arī grāmata nebūs smaguma ziņā ar abām rokām turama, tai ir

potenciāls. To varēs papildināt. Jo šogad, acīmredzot, daudzi domāja: kas tad nu man tik īpašs. Taču aprunājoties ar cilvēkiem, mēs esam pilnīgi pārliecināti – katram ir kaut kas īpašs, kas virtuvē top, lai arī vienkāršs ēdiens, tam ir nianses, kuras cits neiedomāsies. Ceram, ka 17. jūlijā varēsim šo grāmatiņu prezentēt Auciemmuižā.

Taču, lai grāmata varētu sākt jaunu dzīvi, mēs paņēmām mazliet dažas lietas no novada iedzīvotāju kāzām – kāzu kleitas, kurpes, fotogrāfijas. Jo arī šīs lietas reiz bijušas klāt pie kāda jauna dzīves sākuma. Arī tās būs skatāmas 17. jūlijā Auciemmuižā. Un kas gan tās par kāzām, ja nav kāzu tortes vai kūkas. Tāpēc mēs lūdzām dažas novadā zināmas kūku cepējas uzcept kāzu kūkas. Un ja jau grāmata – tad grāmata. Pie mums ciemosies papīrmākslas darbnīca “Viktora vēstules”. Uz īpaši gatavota papīra, īpašā grāmatā ierakstīsim novē lēju­mus Pārgaujas novadam.

Savukārt 18. jūlijā mēģināsim sagaršot Pārgaujas novadu vistiešākajā nozīmē. Lūdzam ikvienu novada iedzīvotāju, uzņēmēju, mājražotāju uzdā­

vināt mums produktus – vai tie būtu jaunie kartupeļi, salāti, gurķi, burkāni, cūkas stilbs vai jēra ciska, medus, maize, olas –jebkas ēdams (tālr. 22446745). To pavārs Ēriks Dreibants un viņa komanda centīsies pārvērst gardā maltītē. Tā kā novada lepnums ir arī Straupes piens, tad uz Ungurmuižu ciemos at brauks Valters un Ance Šverni, kuri pienu prot pārvērst zelta dzērienā.

Ir padomāts arī par mazā­kajiem. Kamēr lielie klausīsies pavāru padomos, tikmēr arī bērniem būs jākustina savi pirkstiņi – veidojot kādu vese­līgu saldumu vai darbojoties leļļu darbnīcā. Novada svētku laikā joprojām būs skatāma mākslinieces Ināras Liepas leļļu mākslas muzeja kolekcija, kā arī pašas mākslinieces gatavotās lelles. Un leļļu darināšanas mākslā varēs iepraktizēties arī bērni – tiesa, leļļu darbnīcā būs ierobežots vietu skaits, lai katram lelles darinātājam varētu pievērst īpašu uzmanību un, ja nepieciešams, palīdzēt. Gan ēdienu meistarklases, gan leļļu darbnīca būs pieejama par brīvu.

Savukārt vakarā aicināsim uz Straupes baznīcu, lai

atmiņās, kā arī bijusi iespēja iepazīt daļu no Latvijas kultūras mantojuma.

Ceļojums turpinās – esi svei­cināta, Ungurmuiža! Izstāde te aplūkojama līdz 3. augustam.

ieklau sītos mācītājas Daigas Ummeres svētvārdos. Pēc tam pulcēsimies gājienam un visi dosimies uz Straupes estrādi. Koncertā šogad piedalīsies mūsu pašu pašdarbnieki, kā arī viesi no Strenču, Ēveles, Matīšu un Jērcēnu puses. Kopā dziedāsim skaistākās Mārtiņa Freimaņa dziesmas. Šogad koncertu vēlējāmies padarīt īpašu. Parasti uz svētkiem tiek maksāta naudiņa kādiem vies­māksliniekiem, taču šoreiz vēlējāmies sniegt koncertu novadniekiem un pie reizes izdarīt labu darbiņu. Mūziķa Mārtiņā Freimaņa dzīves laikā iesākto tagad turpina Mārtiņa Freimaņa fonds, kurš rūpējas par atbalstu jaunajiem talantiem mūzikā, pamestiem dzīvniekiem un bērniem bez vecākiem. Koncertā būs ieeja par ziedojumiem, ziedotāji pretī varēs saņemt arī kādu dāvaniņu no Freimaņa fonda un šī naudiņa nonāks pie kāda, kuram varam palīdzēt.

Pēc koncerta būs balle, kurā muzicēs grupa „Mākoņstūmēji” un „Vēja runa”. Grupa “Mākoņ­stūmēji” izveidota 2010. gadā Smiltenē, muzicē ar nenopietnu mērķi, bet nopietniem nolū­

kiem. Pavisam nesen grupa ir noslēgusi darbu pie sava jaunā albuma “Kurmis aizpeld garām” un šobrīd par to aktīvi priecājās. Savukārt „Vēja runa” jau mūspusē ir pazīstama. 1994. g. kopā ar Aivaru Lapšānu ierakstīts pirmais albums „Vientuļnieku bārs”, kam vēlāk seko „Apkopēja”, „Mīlas diversants”, „Muzikanti no Cēsīm”, „Meitenēm” un citi. Starp grupām kājas kustināt ļaus Valmieras „Multikluba” viens no populārākajiem dīdžejiem – Gaushis. Protams, balle bez ieejas maksas.

Jāatgādina, ka nākamajā dienā, svētdien, 19. jūlijā būs arī Straupes labumu tirdziņš, kurā pēc lielas ballēšanās varēs atrast gan uzkodas, gan spirdzinājumus. Tas, vai šajā dienā būs pērngad plaši apmeklētā novada ekskursija, šobrīd nav skaidri zināms, jo tie uzņēmēji un ļaudis, pie kā vēlējāmies ciemoties, todien nebūs sasniedzami. Taču, ja kāds vēlas uzņemt novada ļaudis savā sētā, mājā, saimniecībā vai uzņēmumā, mēs par to priecātos.

Šī gada Novada svētku moto:Pārgaujas novads. Sporto. Ēd. Dzied. Dejo.

Turpinājums 12. lpp.

12

Aprílínovadá dzimuši

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums

“Pārgaujas Novada Vēstis” Atsauce: tālr. 26368154

e-pasts: liga.hofmane@pargaujasnovads.lvIznāk reizi mēnesī.

Metiens 1700 eksemplāri Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība

Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldībaPaldies visiem, kuri palīdzēja materiālu

un avīzes tapšanā!

Stalbes pagastā:Antoņina Briška – 84 gadiGaida Gulbe – 80 gadiMirdza Kārkliņa – 89 gadiAusma Magone – 85 gadiDzidra Priede – 80 gadiAustra Rubine – 92 gadiMillija Veitmane – 91 gadsRaiskuma pagastā:Alberts Lapiņš – 84 gadiBiruta Ruskule – 89 gadiVēsma Emīlija Zariņa – 83 gadiStraupes pagastā:Velta Ādmine – 80 gadiDaina Bērziņa – 82 gadiMirdza Elksnīte – 81 gadsAina Kārkliņa – 80 gadiValentīna Medne – 80 gadiElma Tropa – 80 gadiIlga Zariņa – 82 gadi

Lūdzam novadniekus un uzņēmējus uzdāvināt savu produkciju!

18.  jūlijā Ungurmuižā novada svētku ietvaros notiks pavāra Ērika Dreibanta un viņa komandas ēdienu meistarklase no novadnieku labumiem.

Ja vari uzdāvināt ēdamas lietas – kartupeļus, salātus, gurķus, cūkas vai jēra cisku, olas, sulu, maizi, kaltētas ogas, medu, saulespuķu sēklas, redīsus vai ko citu – lūdzu, piezvani: 22446745.

Saprotam, ka nav droši zināms, kas būs izaudzis līdz jūlija vidum, taču priecāsimies par jebkādu devumu. Arī pašiem pavāriem būs interesanti – ko no piedāvātā varēs pagatavot.

Pasākumi jūnijā••••••••••••••••••••••••••.

20. jūnijā plkst. 21.00 Straupes estrādē

Jāņu ielīgošanas koncertu

sniegs vietējie dejotāji un dziedātāji.

Plkst. 22.00 balle kopā ar grupu “Bruģis”. Plkst. 01.00 naksnīgais

Uguns šovs. Ieeja uz visiem pasākumiem brīva.

••••••••••••••••••••••••••22. jūnijā

Cēsu kaujupiemiņas brīži Pārgaujas novadā

••••••••••••••••••••••••••23. jūnija pēcpusdienā kempingā “Apaļkalns”

ikviens tiek aicināts uz trešo“Apaļkalna” balvas

izcīņu “Molkky” ķeģļu spēlē.

Varēs gan spēlēt, gan līdzi just. “Molkky” ir jautra spēle, kuras pamatā ir spēlētāja prasme un veiksme. To var spēlēt dažādās vietās brīvā dabā – sākot ar iekšpgalmu un beidzot ar vietējo parku. Spēlējiet viens pret vienu vai veidojiet komandas – jo vairāk, jo jautrāk! Visi vecumi un fiziskās sagatavotības līmeņi ir pieņemami. Nacionālie “Molkky” turnīri norisinās vairākās valstīs Visā pasaulē, un šīs komandas katru gadu ierodas Somijā, lai piedalītos “Molkky” pasaules čempionātā.

Pēc ķegļu spēles koncertu sniegs akardeona virtuozs Kaspars Gulbis.

Ieeja uz abiem pasākumiem brīva.

Informācija par precīzākiem laikiem sekos. To meklē novada mājas lapā vai novada twitter kontā.

••••••••••••••••••••••••••. 23. jūnijā plkst 23.00

Raiskuma estrādēLīgo balle ar grupu “Roja”.

Ieeja brīva••••••••••••••••••••••••••

Novada svētkus noslēgsim 25. jūlijā, kad Straupes estrādi pieskandinās senioru deju kolek tīvi no Latvijas un ārze­mēm, atsaucoties uz Cēsu kul­tūras centra deju kolektīva „Dzirnas” ielūgumu. Šis kolek tīvs dibināts 1962. gadā, tajā dejo dalībnieki vecumā no 50 līdz 75 gadiem. “Dzirnas” piedalījušās folkloras festi vālos Ungārijā, Francijā, Norvē ģijā, Rowfantas

Turpinājums no 11. lpp.

Pārgaujas novads. Sporto. Ēd. Dzied. Dejo.Labrenča svētkos. Pabijuši Grieķijā – Krētas salā Latvijas Kultūras dienu pasākumos, kā arī snieguši koncertus Bavārijā. “Dzirnas” draudzējas ar radniecīgiem kolektīviem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Ik gadu rīko sadancošanas svētkus “Kam nav 100, tas var!”, un šogad deju koncerts notiks Straupē, kur arī mīt aktīvi dejotāji.

Svētku programmā iespēja­mas izmaiņas vai papil dinā­

Raiskuma pagastā:Miķelis Balodis

Sveicammaija jubilārus!

Mūžībāaizgājuši

Straupes pagastāAntons Stūriņš 71 g.v.Valda Cīrule 81 g.v.Jānis Asaris 73 g.v.Ernests Vīns 73 g.v.Raiskuma pagastāAusma Millere 84 g.v.Ilze Magone 72 g.v.

jumi. Par tiem un par pasāku mu laikiem sekojiet līdzi informā­cijai. Tā būs atrodama pie afišu dēļiem, novada avīzē, mājas lapā un twitter kontā.

Pārgaujas novads ir skaists. Tajā cilvēki vienmēr sportojuši, baudījuši dabas skaistumu un pratuši dabas veltes pārvērst smeķīgos ēdienos un dzērienos. Novadā vienmēr ir mīlētas dziesmas un dejas. Un tā būs arī šogad: „Pārgaujas novads. Sporto. Ēd. Dzied. Dejo.”.

7. un 21. jūnijāno pl. 11.00 –15.00

Plācī, Piensaimnieku koope ratīvās sabiedrības „Straupe” pagalmā.

Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr. 29464946 (Rudīte).

Straupeslauku labumu tirdziņš