2011 2011 2011 2011 2011 2011 2011 2 011 2011 2011 2011

Embed Size (px)

Text of 2011 2011 2011 2011 2011 2011 2011 2 011 2011 2011 2011

  • 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1 2 0 1 1

    EURYDICE

    Pamatdati parIKT izmantoanumcbs un inovcEiropas skols, 2011

    Eiropas Komisija

    LV

    LV

    EURYDICE

    Pamatdati par IKT izm

    antoanu mcbas un inovcija Eiropas skolas, 2011

  • EURYDICE

    Pamatdati par IKT izmantoanu mcbs un inovcij Eiropas skols, 2011

  • Pamatdati par IKT izmantoanu mcbs un inovcij Eiropas skols, 2011

    2

    o dokumentu ir publicjusi Izgltbas, audiovizuls jomas un kultras izpildaentra (EACEA P9 Eurydice).

    Dokumenta oriinls ir pieejams angu valod (Key Data on Learning and Innovation through ICT at School in Europe 2011), franu valod (Chiffres cls de lutilisation des TIC pour lapprentissage et linnovation lcole en Europe 2011) un vcu valod (Schlsselzahlen zum Einsatz von IKT fr Lernen und Innovation an Schulen in Europa 2011).

    ISBN angu valodas versijai: 978-92-9201-184-0DOI angu valodas versijai: 10.2797/61068ISBN latvieu valodas tulkojuma versijai: 978-92-9201-244-1 DOI latvieu valodas tulkojuma versijai: 10.2797/78371

    Dokuments ir pieejams ar internet: http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice.

    Teksta sagatavoana pabeigta 2011. gada maij.

    Izgltbas, audiovizuls jomas un kultras izpildaentra, 2011.

    Daja dokumenta prpublicana ir atauta nekomercilos nolkos, pirms teksta fragmenta nordot t izdevju Eurydice, Eiropas Izgltbas sistmu informcijas tkls un dokumenta publicanas datumu.

    Atauju prpublict visu dokumentu var pieprast EACEA P9 Eurydice noda.

    Education, Audiovisual and Culture Executive Agency P9 EurydiceAvenue du Bourget 1 (BOU2) B-1140 BrusselsTlr.: +32 2 299 50 58Fakss: +32 2 292 19 71E-pasts: eacea-eurydice@ec.europa.euTmeka vietne: http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice

    Tulkojumu latvieu valod nodroinja Valsts izgltbas attstbas aentra

    Valsts izgltbas attstbas aentra, 2011

    ISBN 978-9984-881-03-4

  • 3

    Izgltbas sistmu stiprinana t, lai ikviens jaunietis vartu pilngi stenot savas spjas, ir viens no Eiropas sadarbbas procesa svargkajiem uzdevumiem. Lielu ieguldjumu te var dot inovcij ieinterestas institcijas, kas cenas sekmt jaunu tehnoloiju izmantoanu mcbs. iemesla d ES dalbvalstis ir vienojus par radouma un inovciju veicinanu ieskaitot jaunu IKT rku izmantoanu un skolotju apmcanu un ir noteikuas to par vienu no Stratisks sistmas sadarbbai izgltbas un apmcbas jom (ET 2020) pirm cikla priorittm.

    Digitlo ldzeku lietotprasmes uzlaboana ir viens no iniciatvas Digitl programma Eiropai pamatelementiem. iniciatva veicina ilgtermia e-prasmju un digitlo ldzeku lietotprasmes politikas pamatnostdu stenoanu.

    Informcijas un komunikcijas tehnoloijas (IKT) piedv dadus rkus, kas rada jaunas iespjas darbam klas. Tie var bt pai nodergi,

    lai mcbu procesu pielgotu atseviu audzku vajadzbm un paldztu skolniem apgt svargks digitls kompetences, kas ir nepiecieamas msu zinanu sabiedrb.

    Efektvu IKT izmantoanu izgltb tomr nenosaka tehnoloijas. Eiropas valstu lielkaj da pdjo gadu laik ir veiktas ievrojamas investcijas, lai nodrointu visprju piekuvi IKT, un tas liel mr ir izdevies. Tagad politikai aj jom ir jpaldz mums saprast, k jauns tehnoloijas vislabk var izmantot skol mcbu procesa sekmanai un kas kav to veiksmgu izmantoanu.

    aj ziojum ir analizts, k ir attstjusies IKT lietoana izgltb un kdas prmaias t ir izraisjusi valstu politik un praks attiecb uz pedagoiskajm metodm, izgltbas saturu un vrtanas procesiem. Taj ir ptta ar caurviju kompetenu un ar darbu saistto kompetenu veicinana un IKT nozme aj proces. Ziojum ir sniegta informcija ar par to, kdas stratijas valsts tiek izmantotas, lai apmctu un atbalsttu skolotjus IKT izmantoan.

    Informcijas un komunikcijas tehnoloijas attsts oti strauji, un ar to izmantoanu izgltb saisttie jautjumi kst arvien saretki. Lai IKT rki ktu par efektviem un neatemamiem mcbu rkiem, ir nepiecieama procesa uzraudzana un vrtana. is jaunais Eurydice sagatavotais ziojums sniedz svargu rdtju kopu un vrtgas atzias, kas var nodert politikas veidotjiem centienos novrtt un pilnveidot IKT izmantoanu izgltb.

    P R I E K V R D S

    Andrula Vasiliu (Androulla Vassiliou)

    Izgltbas, kultras, daudzvalodbas un jaunatnes lietu komisre

  • 4

  • 5

    Priekvrds

    Ievads

    Galvenie secinjumi

    Kodi, sasinjumi un akronmi

    A KONTEKSTS

    B JAUNAS KOMPETENCES UN IKT APGUVE

    C IZGLTBAS PROCESI

    1. sadaa. Pedagoisks metodes

    2. sadaa. Vrtana

    D SKOLOTJI

    E APRKOJUMS UN T PIEEJAMBA

    Atsauces

    Glosrijs un statistisks metodes

    Attlu tabula

    Pielikums

    Izdevuma veidotji

    3

    7

    9

    17

    19

    33

    43

    43

    57

    63

    73

    91

    95

    103

    108

    116

    S AT U R A R D T J S

  • 6

  • 7

    I E VA D S

    Ziojums Pamatdati par IKT izmantoanu mcbs un inovcij Eiropas skols, 2011 ir balstts uz iepriek izdotajm Eurydice publikcijm par informcijas un komunikcijas tehnoloijm Eiropas skols (1). T mris ir paplaint teortisko analzes ietvaru, iekaujot taj ne vien IKT mcanu un mcanos, bet ar IKT izmantoanu, lai veicintu inovciju izgltbas procesos un sekmtu skolnu radoumu.

    Ptjum ir aplkota IKT infrastruktras, proti, tklu, aparatras un programmatras, attstba skol. Tlk ptts tas, k IKT tiek izmantotas izgltbas procesos un integrtas izgltbas satur, k ar tas, kda ir IKT loma inovatvu pedagoisko metou izstrd. Visbeidzot, ir vrtts IKT btiskais ieguldjums 21. gadsimta prasmju attstan.

    POLITISKAIS KONTEKSTS UN ZIOJUMA VSTURE

    IKT izmantoana izgltb ir svargs Eiropas Komisijas stratijas elements, kas nodroina Eiropas izgltbas sistmu efektivitti un Eiropas ekonomikas konkurtspju. 2000. gad Eiropas Komisija piema e-mcbu (eLearning) stratiju rcbas plnu, kur noteikti galvenie attstbas virzieni nkamajiem gadiem (European Commission, 2000). E-mcbas ir defintas k jaunu multimediju tehnoloiju un interneta izmantoana, lai, atvieglojot piekuvi resursiem un pakalpojumiem, uzlabo-tu mcbu kvalitti (European Commission, 2008a, 6. lpp.). E-mcbu iniciatva ir saistta ne vien ar pareizjiem uz IKT balsttajiem paskumiem, bet ar ar efektvu IKT integranu izgltb un apmcb (European Commission, 2000, 3. lpp.). Stratij i2010 bija uzsvrta nepiecieamba veicint IKT izmantoanu izgltb un apmcb (European Commission, 2005). Kop 2007. gada IKT izgltb ir kuvusi par vienu no etrm svargkajm Mizgltbas programmas (2007) tmm un par visprju prioritti etrs vertiklajs programms Erasmus, Comenius, Leonardo da Vinci un Grundtvig (European Commission, 2008b).

    aj kontekst i2010 iniciatv par e-iekauanu tika defintas ar mcbm tiei saisttas jomas, kurs nepiecieams progress. Infrastruktras jom galven uzmanba tika pievrsta tam, lai skols btu nodroints trs interneta savienojums, k ar lai interneta un multimediju resursi btu pieejami visiem skolniem klas (European Commission, 2007).

    Btiski bija noteikt ar to, kuras prasmes un kompetences jaunieiem un topoajam darbaspkam bs svargas. Pamatkompetenu uzlaboana skotnji tika minta e-mcbu iniciatv (Euro- pean Commission, 2000), tlk t tika pilnveidota Paziojum par e-prasmju attstanu, kur tika uzsvrta vajadzba pievrsties digitlo ldzeku lietot(ne)prasmes jautjumam (European Commis-sion, 2007, 8. lpp.). Nesen pieemtaj iniciatv Jaunas prasmes jaunm darbavietm ir izstrdta jauna, visaptveroa sistma (European Commission, 2010), savukrt Digitlaj programm Eiro- programm Eiro- Eiro-pai IKT prasmju trkums ir mints k viens no septiiem galvenajiem riem IKT potencila izmantoan (European Commission, 2010, 6. lpp.). Kopum Komisija em vr, piemram, OECD (2005) rekomendcijas vairk mct kompetences, nevis zinanas. Lai skolniem s kompetences sekmgi iemctu, vienldz btisks aspekts ir skolotja kvalifikcija.

    (1) Eurydice, 2001. Informcijas un