2005 publiskais parskats - Saulkrastu novada pašvaldības ... · krortus, kas senatn bija pakauti Briu, Pabažu, Sjas un Skultes muižm. Zvejnieki te dzvojuši kopš neatminamiem

Saulkrastu pils�tas domes 2005.gada publiskais p�rskats

- 1 –

Saturs

Saulkrastu raksturojums Saulkrastu pašvald�bas funkcijas un strukt�ra Pašvald�bas dienesti Pašvald�vbas iest�des Pašvald�bas uz��mumu, kapit�la sabiedr�bas Iedz�vot�ji Zemes izmantošana Saulkrastu pils�tas b�valde Izgl�t�ba Saulkrastu vidusskola Zvejniekciema vidusskola PI iest�de „R��tis” Vidzemes j�rmalas m�zikas un m�kslas skola Saulkrastu jauniešu iniciat�vas centrs Droš�ba Kult�ra Sports T�risms Bibliot�ka Dzimtsarakstu noda�a B�ri�tiesa Soci�lais dienests Projekti Sadarb�ba ar citu valstu pašvald�b�m Pas�kumi iedz�vot�ju inform�t�bas veicin�šanai Nevalstisk�s organiz�cijas Budžets Saulkrastu pašvald�bas soci�li ekonomisk� un arhitektoniski telpisk� att�st�ba


- 2 –

Saulkrastu raksturojums

Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju ietver piej�ras mežu joslu no Lilastes upes

un ezera dienvidos l�dz Zvejniekciemam (to ieskaitot) zieme�os un stiepjas 17 kilometru garum�. Pils�tas tieš�s robežas galvenok�rt ietver joslu starp dzelzce�u un j�ru no In�upes l�dz �šupei. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�ba atrodas R�gas rajon� un robežojas ar Carnikavas, Skultes un S�jas pagastiem. Saulkrasti atrodas 40 km att�lum� no R�gas. Tuv�k�s pils�tas Saulkrastiem ir Carnikava, daži, Sigulda un Limbaži. Saulkrastus �oti labi raksturo to �erbonis - �etras upes - In�upe, P�terupe, �šupe, A�e, pieci ciemi - B�dciems, Katr�nb�de (Pabaži), P�terupe, Neib�de, Zvejniekciems, zilas debesis un j�ra, kam p�ri zelta saule Saulkrastu pašvald�bas teritorija aiz�em 4774.2 ha lielu plat�bu, no tiem pils�tas teritorija aiz�em 604.4ha, pils�tas lauku teritorija 4169.8 ha.

Iedz�vot�ju skaits – 6032, no kuriem 2651 jeb 43 % lauku teritorij�. Saulkrasti, apvienojoties ciemiem, 1933.gad� ieguva tagad�jo nosaukumu, bet

1991.gad� pils�tas statusu. Pils�ta sal�dzinoši jauna, bet ar senu v�sturi. In�upes un P�terupes apk�rtn� atrastie akmens cirvji liecina par to, ka Saulkrasti

apdz�voti jau jaun�kaj� akmens laikmet� Pirm�s zi�as par apdz�voto vietu rodamas Indri�a "Livonijas hronik�", kur� atspogu�oti notikumi Vidzem� 12. un 13.gadsimt�. Šo teritoriju apdz�voja rietumsomu cilmes l�bieši. Saulkrasti mantojuši rakstur�gus no l�biešu valodas darin�tus vietv�rdus - L�laste, Age, Pabaži.

Saulkrasti izveidojušies laika gait� apvienojot j�rmalas zvejnieku ciemus un k�rortus, kas senatn� bija pak�auti B�ri�u, Pabažu, S�jas un Skultes muiž�m. Zvejnieki te dz�vojuši kopš neatminamiem laikiem. 19. gadsimt� un 20.gadsimta s�kum� v�cu baroni c�la j�rmal� vasarn�cas. Latvieši apb�ves gabalus ieguva tikai retos gad�jumos. Vasarnieku apkalpošana nesp�ja nodrošin�t zvejniekiem iztiku. Liels solis uz priekšu tautas tur�bas zi�� bija ku�ub�ve. Pabažu valsts muižas j�rmal� uzb�v�ja vienu no pirmajiem Latvijas piekrastes zemnieku buriniekiem, kas bija liel�ks par 100 tonn�m. Tas bija divu mastu ku�is "Victoria". 20.gadsimta divdesmitajos gados ku�is "Neib�de" bija vien�gais, kurš nodrošin�ja satiksmi posm� R�ga - Ainaži - R�ga. 1939.gad� tika atkl�ta, valsts prezidenta K�r�a Ulma�a ierosin�ta, J�rniec�bas departamenta celta, Skultes zvejnieku osta - ceturt� liel�ka osta Latvij�. 20.gadsimta tr�sdesmitajos gados Saulkrastos dz�vojuši, str�d�juši un atp�tušies daudz iev�rojami latviešu kult�ras un zin�tnes darbinieki. Padomju laik� Saulkrastos tika realiz�ta mas�va vasarn�cu apb�ve un kolhozu izveide. Saulkrastu ciemats kopš 1971. gada skait�j�s k�rorts. P�c Atmodas, strauji saruka atp�tnieku skaits. Var�tu teikt, ka k�rortpils�tas vairs nebija. Atp�tas b�zes, pansion�tus, pionieru nometnes �oti l�ni p�rveidoja par viesn�c�m un individu�lajiem uz��mumiem.

Uz šo br�di, Saulkrasti var lepoties ar vair�k�m viesn�c�m, viesu namiem un kempingiem. K� vienu no liel�kajiem ieguvumiem pag�juš� gad� var min�t divas viesn�cas - Minhuzena Unda un Marve - abas nodrošina naktsm�tnes liel�m t�ristu grup�m. Šogad tiks pabeigts darbs pie Saulrieta takas. Cilv�ki jau tagad iecien�juši pastaigas gar j�ras piekrasti un bauda skaisto Saulkrastu j�rmalai rakstur�go ainavu. Ejot pa taku atg�t sp�kus iesp�jams gan pie j�ras, gan iek�rtotaj�s atp�tas viet�s. Takas posm� pie In�upes gr�vas apl�kojama Balt� k�pa - viena no Saulkrastu rakstur�g�kaj�m


- 3 –

viet�m. T�s baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatn� kalpojis k� orientieris viet�jiem zvejniekiem. Liel�s v�tr�s k�pa tikusi noskalota, to post�juši k�pas apmekl�t�ji, tapec kap�s aizsardz�bai izveidoti pinumi. Kapa apaugusi ar vecu priežu mežu un no t�s paveras skaists skats uz j�ru, In�upes gr�vu un plašo pludmali. Saulkrastos atrodama vien�g� seno velosip�du kolekcija Latvij�. Un ar� vien�g� vieta, kur iesp�jams izbaud�t lidojumu ar hidropl�nu. Saulkrastiem ir savs V�stures sabiedriskais muzejs. Liela da�a viesu ir p�rsteigti par mazo muzeja nami�u Skolas iel� 19. Bag�t�gais v�stures materi�lu kl�sts br�numain� veid� maz�s telpas padara plaš�kas - �rpus telpas un laika. Muzeju kopš t� dibin�šanas vada �valds Kr�kli�š. Viena no sen�kaj�m Saulkrastu v�stures lieciniec�m ir P�terupes luter��u bazn�ca. Bazn�cas v�sture ir sena, par to liecina ar� fakts, ka pašreiz�j� �ka ir jau ceturt�. Senie raksti v�sta, ka jau 13. gs., kad Latvij� aizs�k�s kristiet�ba, paugur� pie up�tes tika uzcelts koka l�gšanas nams jeb kapela, kurai tika dota Sv. P�tera v�rds. Laika gait� ap m�c�t�jmuižu un bazn�cu izveidoj�s ciems - P�terupes ciems (dokumentos min�ta k� P�terskapelle).

Saulkrastu pašvald�bas funkcijas un strukt�ra

Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju ir nedal�ma administrat�v� teritorija. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas iedz�vot�ju p�rst�v�bu

pašvald�bas p�rvald� nodrošina to iev�l�ts pašvald�bas l�m�jorg�ns – Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome (turpm�k – Dome). Dome pie�em l�mumus, nosaka pašvald�bas institucion�lo strukt�ru, lemj par autonomo funkciju un br�vpr�t�go iniciat�vu �stenošanu un k�rt�bu, k�d� nodrošina pašvald�bai dele��to valsts p�rvaldes funkciju un p�rvaldes uzdevumu izpildi, k� ar� izstr�d� un izpilda pašvald�bas budžetu. Dome atbilstoši kompetencei ir atbild�ga par pašvald�bas instit�ciju tiesisku darb�bu un finanšu l�dzek�u izlietojumu.

Dome atbilstoši Pils�tas domes, novada domes un pagasta padomes v�l�šanu likumam sast�v no 11 deput�tiem:

3 no deput�tu kandid�tu saraksta “T�vzemei un Br�v�bai/LNNK”; 3 no deput�tu kandid�tu saraksta “Jaunais laiks”; 2 no deput�tu kandid�tu saraksta “Tautas partija”; 2 no deput�tu kandid�tu saraksta “Latvijas Pirm� partija” 1 no deput�tu kandid�tu saraksta “LSDSP”

Lai nodrošin�tu Domes darb�bu un izstr�d�tu Domes l�mumu projektus, Dome no deput�tu vidus iev�l�:

- Domes priekšs�d�t�ju; - Domes priekšs�d�t�ja vietniekus; - finanšu komiteju septi�u locek�u sast�v�; - tautsaimniec�bas, att�st�bas un vides komiteju piecu locek�u sast�v�; - soci�lo jaut�jumu komiteju piecu locek�u sast�v�; - izgl�t�bas, kult�ras, sporta un jaunatnes lietu komiteju piecu locek�u sast�v�. Lai veiktu atseviš�as pašvald�bas funkcijas, Dome no deput�tiem un Saulkrastu

pašvald�bas iedz�vot�jiem izveido š�das komisijas: - v�l�šanu komisiju; - administrat�vo komisiju; - dz�vojamo m�ju privatiz�cijas komisiju; - nekustamo �pašumu privatiz�cijas komisiju; - nekustamo �pašumu izsoles komisiju;


- 4 –

- iepirkumu komisiju; - zemes komisiju; - dz�vok�u komisiju; - nekustamo �pašumu nov�rt�šanas komisiju; - apst�d�jumu aizsardz�bas komisiju; - �rk�rtas situ�ciju komisiju; - ielu un ce�u apsaimniekošanas komisiju. Katras komisijas darb�bu reglament� nolikums, ko apstiprin�jusi Dome.

Pašvald�bas dienesti

Dienesta nosaukums un adrese Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome

Priekšs�d�t�js Erv�ns Gr�v�tis

7951250

Centr�l� gr�matved�ba Ir�na Visocka 7142524 5 Soci�lais dienests Lillija Deni�a 7142510 5 Dzimtsarakstu noda�a Baiba Meldere 7142509 1 Kult�ras, sporta da�a Jud�te Kr�mi�a 7142508 2 T�risma inform�cijas centrs, Ainažu iela 10

Silvija Mali�a 7952641 1,5

Tautsaimniec�bas da�a Iveta Jurkevica 7142515 29 Juriskonsults Ineta Rieksti�a 7122516 1 Nodok�u un iedz�vot�ju uzskaites inspektori

Arita Silavniece Vita Pl�pe

7142517 2

Tehniskie darbinieki 1 Zemes ier�kot�js Juris Garancis 2


- 5 –

Pašvald�bas iest�des

Iest�des nosaukums un adrese Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

Saulkrastu vidusskola, Smilšu iela 3

Velta Kalnak�rkle 7952354 63

Zvejniekciema vidusskola, Atp�tas iela 1

Andris Dulpi�š 7954037 62

Pil "R��tis", L.Paegles 23

Marija Dri�a 7952635 43

Vidzemes j�rmalas m�zikas un m�kslas skola, Ostas iela 15

Ieva Lazdauska 7954160 32

Saulkrastu bibliot�ka, Rai�a iela 7

Vizma St�rmane 7951502 6

B�ri�tiesa, Rai�a iela 8

Baiba Meldere 7142508 3

B�vvalde, Rai�a iela 8

L�ga Pils�tniece 7142519 3

Soci�l�s apr�pes m�ja, Ainažu 34

Daiga Jermac�ne 7951283 13

Pašvald�bas policija, Rai�a iela 8

Valdis Kalni�š 7142525 16

Kult�ras nams "Zvejniekciems", Atp�tas iela la

Raimonds Kalni�š 7954179 13

Skultes ostas p�rvalde Daiga Buša 7955267 13

Pašvald�bas uz��mumi, kapit�la sabiedr�bas

Uz��muma nosaukums un adrese

Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

PSIA "Saulkrastu komun�lserviss"

Guntars Ozoli�š 7951817 38

PSIA "Saulkrastu slimn�ca" Oskars Leinerts 7952445


- 6 –

Iedz�vot�ji 2006. gada s�kum� Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju dz�voja 6032 iedz�vot�ji,

no kuriem 2651 jeb 43 - lauku % teritorij� Iedz�vot�ju sadal�jums pa vecuma grup�m uz 01.01.006. Kop� B�rni no 0 – 6

gadiem B�rni un jaunieši no 7 – 18 gadiem

Iedz�vot�ji darbasp�jas vecum�

Iedz�vot�ji virs darbasp�jas vecuma

skaits 6032 226 828 3199 1779 % 100 4 14 53 29 Iedz�vot�ju sadal�jums p�c taut�bas: Latvieši 84 %, krievi 13% , p�r�j� taut�bas 3% - baltkrievi, po�i, ukrai�i, lietuvieši, igau�i. Iedz�vot�ju skaita izmai�as Saulkrastu pils�tas ar ar lauku teritoriju no 1996. l�dz 2006 gadam

5499 5528 5560 5541 55325427 5463

5403

5651

5926

6032

500051005200530054005500560057005800590060006100

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006


- 7 –

Zemes izmantošana

Saulkrastu pašvald�bas teritorija aiz�em 4774.2 ha lielu plat�bu, no tiem pils�tas

teritorija aiz�em 604.4ha, pils�tas lauku teritorija 4169.8ha. Saulkrastu pils.l.t. zemes eksplik�cija: Lauksaimniec�b� izmantojam� zeme 310,7 ha Meži 2635,3 ha Kr�m�ji 54,1 ha Purvi 117,1 ha Zem �de�iem 67,7 ha Pagalmi 237,4 ha Ce�i 334.1 ha P�r�j�s zemes 413,4 ha Kop� 5441 zemes �pašumi; 1741,1 ha, t.sk. 5226 fizisko personu �pašumi 1424,1 ha 75 juridisko personu �pašumi 99,9 ha 31 pašvald�bas �pašumi 27,7 ha 90 valsts �pašumi 178,7 ha 19 jaukta statusa �pašumi 10,7 ha Kop� 305 zemes lietojumi; t.sk. 167 fizisko personu lietojumi 65,4 ha 3 juridisko personu lietojumi 3,9 ha 95 pašvald�bas lietojumi 136,3 ha 40 valsts lietojumi 2223,0 ha Zemes sadal�jums pa �pašuma veidiem Saulkrastu pils�t�: Kop� 1597 zemes �pašumi; t.sk. 1329 fizisko personu �pašumi 242,5 ha 25 juridisko personu �pašumi 32,7 ha 99 pašvald�bas �pašumi 143,5 ha 20 valsts �pašumi 10,4 ha 16 jaukta statusa �pašumi 4,8 ha Kop� 107 zemes lietojumi; t.sk. 27 fizisko personu lietojumi 3,7 ha 70 pašvald�bas lietojumi 125,6 ha 10 valsts p�rvaldes instit�ciju lietojumi 37,0 ha Saulkrastos darbojas Saulkrastu pils�tas Zemes komisija, m�rniec�bas pakalpojumus sniedz zv�rin�ti m�rnieki.


- 8 –

Saulkrastu pils�tas b�vvalde Saulkrastu pils�tas b�vvalde izveidota pamatojoties uz 1997.gada 2.j�lija Saulkrastu pils�tas domes l�mumu Nr.101. Saulkrastu pils�tas b�vvalde Saulkrastu teritorij� savas kompetences ietvaros p�rzina un koordin� b�vniec�bu un teritori�lpl�nošanu:

- piedal�s pašvald�bas teritorijas pl�nojuma izstr�d�; - izskata ar b�vniec�bu saist�tos dokumentus; - izskata un izv�rt� det�lpl�nojumus, zemes ier�c�bas projektus, apb�ves

noteikumus un vides vizu�l�s noform�šanas noteikumus; - organiz� b�vniec�bas ieceru publisku apspriešanu saska�� ar likumu un

normat�vo aktu pras�b�m; - p�rrauga b�niec�bas procesu Saulktastu teritorij�; - organiz� b�vobjektu pie�emšanu ekspluat�cij� atbilstoši Visp�r�go

b�vnoteikumu un citu normat�vo aktu pras�b�m; - izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus; - re�istr� un izskata b�vniec�bas iesniegumus – uzskaites kartes; - sagatavo un izsniedz pl�nošanas un arhitekt�ras uzdevumus; - izskata un akcept� iesniegtos b�vprojektus; - izsniedz b�vat�aujas, specializ�tas b�vniec�bas gad�jum� – re�istr� b�vat�aujas; - izdod izzi�as zemesgr�matu noda�ai par jaunb�vju un nepabeigtas b�vniec�bas

faktisko st�vokli teritorij�; - izdod izzi�as par �pašuma at�auto izmantošanu saska�� ar teritorijas pl�nojumu. B�vvaldes strukt�ra: B�vvaldes vad�t�js - arhitekts, b�vinspektors, teritori�lpl�not�js, zemes ier�kot�js. 2005.gad� Saulkrastu pils�tas b�vvald�: 1. Akcept�ti un saska�oti 211 projekti, t.sk. 75 individu�lo dz�vojamo m�ju

projekti, 108 projekti d�rza m�j�m un vasarn�c�m. Noz�m�g�kais projekts – Zvejniekciema vidusskolas renov�cija.

2. Izsniegtas 148 b�vat�aujas, t.sk. 76 individu�laj�m dz�vojam�m m�j�m, 47 d�rza m�jam un vasarn�c�m. Noz�m�g�k�s b�ves, kuru b�vniec�ba uzs�kta 2005.gad� - Saulkrastu vidusskolas sporta halle un Saulkrastu apvedce�š.

3. Izsniegti pl�nošanas un arhitekt�ras uzdevumu 248 b�vobjektiem. 4. Ekspluat�cij� pie�emti 39 b�vobjekti, t.sk. 16 individu�l�s dz�vojam�s m�jas,

18 d�rza m�jas un vasarn�cas. 5. Izsniegtas 239 izzi�as par nepabeigtu b�vniec�bu, nekustamo �pašumu pieder�bu

un zemes at�auto izmantošanu, atbilstoši teritorijas pl�nojumam. 6. Uzs�kta 40 det�lpl�nojumu izstr�de. Apstiprin�ti 22 det�lpl�nojumi. 7. Uzs�kta Saulktastu pils�tas ar lauku teritoriju teritorijas pl�nojuma groz�jumu

izstr�de. 8. Veiktas 4 b�vniec�bas ieceru publisk�s apspriešanas.


- 9 –

Izgl�t�ba Zvejniekciema vidusskola

2005. / 2006. m�c. gad� Zvejniekciema vidusskol� bija nodarbin�ti 40 pedagogi, no kuriem 38 ar augst�ko pedago�isko izgl�t�bu un 2 m�c�j�s , lai to ieg�tu .

Skol�nu skaita izmai�as:

2001./2002.m.g. – 522

2002./2003.m.g. – 535

2003./2004./m.g. – 550

2004./2005.m.g. – 553

2005./2006.m.g. - 498

Saulkrastu vidusskola

2005./2006.m.g. Saulkrastu vidusskol� nodarbin�ti 38 pedagogi, no tiem - 33 sievietes. Pedago�isko darbinieku amatu sadal�jums ir sekojošs: 1 pirmsskolas izgl�t�bas skolot�ja, kas ieg�st augst�ko pedago�isko izgl�t�bu, 14 pamatizgl�t�bas skolot�ji, 17 vid�j�s izgl�t�bas skolot�ji, 1 psihologs, 1 logop�ds, 1 bibliotek�rs, 3 metodi�i, 10 pedagogi, kas iesaist�ti 12 interešu izgl�t�bas programm�s.

Saulkrastu vidusskol� 36 pedagogiem ( 94,74 % ) ir augst�k� pedago�isk� izgl�t�ba, 2 pedagogi ( 5,26 % ) ieg�st augst�ko pedago�isko izgl�t�bu.

Skol�nu skaita izmai�as:

2001./2002.m.g. – 490 2002./2003.m.g. – 477 2003./2004.m.g. – 440 2004./2005.m.g. – 419 2005./2006.m.g. – 421

Pirmsskolas izgl�t�bas iest�de “R��tis”

2005./2006. m�c�bu gad� septi�as grupas apmekl� 130 b�rni vecum� no 1,5 l�dz 3 gadiem. Par vi�iem r�p�jas 18 pedagogi. No tiem 12 cilv�kiem ir augst�k� pedago�isk� izgl�t�ba, 6 m�c�s, lai to ieg�tu. Iest�des darb� iesaist�ts atbalstošais person�ls - 22 cilv�ki. Iest�des darba laiks 12 stundas. 2005. gada septembr� atv�rta jauna grupa b�rniem l�dz 3gadiem. Grupas remont� izlietoti 22000 Ls, t�s apr�kojumam - Ls 4000. Iest�des telp�s atrodas B�rnu rota�u un att�st�bas centrs “R��a m�ja,” VJMMS m�kslas noda�a.


- 10 –

Vidzemes j�rmalas m�zikas un m�kslas skola

Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola realiz� profesion�l�s ievirzes izgl�t�bas programmu „Vizu�li plastisk� m�ksla” un m�zikas izgl�t�bas programmas. Skola dibin�ta 1968.gad� k� Zvejniekciema B�rnu m�zikas skola, pirm� direktore – Solveiga Ivanova. M�kslas izgl�t�ba skol� no 1995. gada. Kopš 1997. gada – Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola. Audz�k�u skaits m�zikas programm�s – 120. Audz�k�u skaits m�kslas programm� - 90. Aktivit�tes, trad�cijas: Sekojot sabiedr�bas interesei - atv�rto durvju dienas. M�kslas noda�as audz�k�u 1. septembra un saulrieta sv�tki pludmal� . M�kslas noda�as Rudens iesv�t�bu saieti un Ziemassv�tku balles . Pavasara M�kslas dienas Zvejniekciem�, Saulkrastos. Modes, m�kslas un dejas šovi, sadarb�b� ar neatkar�go deju grupu „Fractus”. Saulkrastu pils�tas sv�tku akciju „Smilšu fig�ras Saulkrastu pludmel�” organiz�šana. Starptautisku b�rnu un jauniešu vizu�lo radošo darbu izst�žu „Saules krasts” organiz�šana . Regul�ras audz�k�u m�c�bu darbu un Nobeiguma darbu izst�des R�g�, Saulkrastos, Zvejniekciem� . Darbojas z�m�šanas un radošo darbu studija vidusskolniekiem. Tiek pied�v�ta izv�les m�kslas izgl�t�ba studij� kungiem un d�m�m bez vecuma ierobežojuma.

Saulkrastu jauniešu iniciat�vu centrs

Saulkrastu Jauniešu iniciat�vu centra m�r�is ir jauniešu pozit�vas iniciat�vas veicin�šana un lietder�ga br�v� laika pavad�šanas iesp�ju nodrošin�šana. 2003.gads. Saulkrastu pils�tas pašvald�b� uzs�kta diskusija par jauniešu br�v� laika pavad�šanas iesp�j�m pils�t�. 2004. gads. Pils�tas skolu skol�nu l�dzp�rvalžu l�deru izstr�d�tas aptaujas. Veikto aptauju prezent�cija pils�tas dom�. Izveidota pils�tas konsultat�v� padome darbam ar jauniešiem. Tiek izstr�d�ts, B�rnu un �imenes lietu ministrijas pied�v�tais pilotprojekts Saulkrastu Jauniešu iniciat�vu centram, sadarb�b� ar Saulkrastu pils�tas domi un „Saulkrastu mazpils�tas sieviet�m”. 2005. gads. Febru�ris ~ pilotprojekta ietvaros Saulkrastu akt�vie jaunieši dev�s pieredzes

braucien� uz Ropažu novada jauniešu iniciat�vu (interešu) centru. ~ logo konkurss SJIC bukletam (piedal�j�s 286 skol�ni) Marts ~SJIC svin�ga atkl�šana

~aizs�kta Zvejniekciema v�stures apzin�šana un sav�kto materi�lu apkopošana

Apr�lis ~ Zvejniekciema str�d�jošo foto galerija „Atceroties vecos laikus” sadarb�b� ar Marutu Musti. ~ jauniešu novusa �empion�ts ~ jauniešu talka

~ „Valpur�u naksts”, sadarb�b� ar ZV kult�ras namu


- 11 –

Maijs ~ projekts b�rnu laukumam „Sap�u sala” ~ „Skaistumkopšanas diena” vada 12.kl skolniece L. Babure J�lijs ~ iepaz�šan�s ar jogas pamatprincipiem dej� (vasaras nodarb�bas

meiten�m) ~ „smilšu fig�ras” Saulkrastu sv�tku ietvaros ~ atbalsts projektam „St�sts par ku�i, kuram bija savs ciems” Augusts ~ auto kr�sošana B�rnu laukumam „Sap�u sala” ~ projekts filmai „Zvejniekciema skolai 40” ~ „ imenes diena” sadarb�b� ar Saulkrastu �imenes atbalsta centru Septembris ~ filmas prezent�cija „Zvejniekciema skolai 40” Oktobris ~ viesu uz�emšana no R�gas rajona padomes Vecpiebalgas jauniešu iniciat�vu centa ~ b�rnu laukuma „Sap�u sala”atkl�šana Novembris ~ projekts „Akropole” ~ viesu uz�emšana no Ventspils jauniešu iniciat�vu centra Ogres rajona jauniešu domes p�rst�vji Decembris ~ jauniešu pas�kums „Ziemas noska�as”

Droš�ba

Saulkrastu pašvald�bas policij� mai��s str�d� 16 darbinieki. 2005. gad� policijas vajadz�b�m tika ieg�d�ta un iek�rtota atbilstoši policijas

vajadz�b�m un Valsts standartam jauna apvidus automaš�na.

Saulkrastu pašvald�bas policijas paveiktais 2005. gad�.

1. Izbraukumi uz notikuma viet�m (kop�) tai skait�: 761 1.1. uz likump�rk�pumiem 738 1.2. uz ugunsgr�kiem 3 1.3. uz ce�u satiksmes negad�jumiem 8 2. Aiztur�t�s personas (kop�), tai skait�: 371 2.1. par administrat�vajiem p�rk�pumiem 282 2.2. par noziedz�giem nodar�jumiem 6 2.3. person�bas noskaidrošanai 10 2.4. par transp.l�dz. vad�šanu reibuma st�vokl� 10 2.5. policijas mekl�šan� esoš�s 11 2.6. nepilngad�gie 52 3. Atkl�ti administrat�vie p�rk�pumi p�c pašvald�bas saistošajiem noteikumiem 244 4. Atkl�ti administrat�vie p�rk�pumi p�c Latvijas APK 294 5. Iekas�ts naudas sods p�rk�puma izdar�šanas viet� /skaits/ 123 6. Atkl�ti noziedz�gi nodar�jumi 6 7. Inform�cijas nodošana Valsts policijai par noziedz�giem nodar�jumiem un citiem likump�rk�pumiem

32

8. Sabiedrisk�s k�rt�bas nodrošin�šana masu pas�kumu laik� (cik reizes) 14 9. Piedal�šan�s Valsts policijas r�kotajos reidos, tai skait�: 20 9.1.. ar iecirk�a inspektoriem 2 9.2. ar nepilngad�go lietu inspektoriem 9.3. ar citiem policijas darbiniekiem 18 10. Pie�emti rakstiski paskaidrojumi 163


- 12 –

11. Sniegta neatliekam� medic�nisk� pal�dz�ba (personu skaits) 8 12. Nog�d�tas personas uz �rstniec�bas iest�d�m 12 13. Nog�d�tas personas uz tiesu par administrat�vajiem p�rk�pumiem 1 14. Sast�d�ti administrat�vo p�rk�pumu protokoli 32

Kult�ra Saulkrastos akt�va kult�ras dz�ve rit jau kopš pag�juš� gadsimta s�kuma. Šobr�d

Saulkrasti Latvij� atpaz�stami ar vair�kiem tradicion�liem pas�kumiem – aktiera Edgara Liepi�a piemi�ai velt�tiem koncertiem maija p�d�j� sv�tdiena, „ Ogas disen�tes ” nosl�guma konkursu – koncertu, starptautisko džeza festiv�lu „ Saulkrasti Jazz”, �r�e�m�zikas dien�m, smi�šu volejbola šovu „Saulkrastu kokteilis”, J��u iel�gošanu un v�rien�giem Saulkrastu pils�tas sv�tkiem. Kvalitat�vi aug pils�tas m�ksliniecisko kolekt�vu prasme, pašdarb�bas kolekt�vi ne tikai regul�ri piedal�s daž�dos pils�tas un valsts pas�kumos, bet g�st ar� starptautisku atzin�bu. Saulkrastos šobr�d darbojas divi jauktie kori – „Bangotne” un „Anima”, divi pieaugušo tautisko deju kolekt�vi – senioru deju kolekt�vs „Saulgrieži” un jauniešu deju kolekt�vs, divi pirmsskolas vecuma b�rnu deju kolekt�vi – Saulkrastos un Zvejniekciema, divi vok�lie ansamb�i – v�ru vok�l� grupa un senioru ansamblis „Dz�le”, divas b�rnu un jauniešu modes deju grupas – „Ida” un „Fractus”, l�nijdeju un Eiropas senioru deju grupas, p�t�ju or�estris ”Neib�de”, kokl�t�ju ansamblis „Saule”, rokdarbnie�u un aud�ju kopas, jauniešu te�tra studija un jauniešu popgrupa. Saulkrastu domes z�l� izst�des r�ko gan profesion�li, gan amatierm�kslinieki un skol�ni. Pils�tas kult�rvidi bag�tina J��a un Gunta Sereginu priv�t� velosip�du kolekcija – muzejs un Saulkrastu v�stures sabiedriskais muzejs. Kult�ras noris�m Saulkrastos tiek izmantotas Saulkrastu domes, kult�ras nama „ Zvejniekciems”, Saulkrastu estr�des, Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skolas, Saulkrastu bibliot�kas un abu vidusskolu telpas.

Sports Popul�r�kie sporta veidi pils�t� ir basketbols, volejbols, futbols, orient�šan�s

sports, šahs. Volejbol� un basketbol� tiek r�koti pils�tas �empion�ti, kuros piedal�s 6 – 8 komandas. 12. gadu notiek „Saulkrastu skr�jiens”, kur� piedal�s aptuveni 80 sportisti. 12 gadus risin�s ar� popul�r�kais sporta pas�kums – pludmales volejbola un ielu basketbola sacens�bas. „Saulkrastu kokteilis”. Sacens�bas notiek ar� vair�kos citos sporta veidos. B�rnu un jauniešu sporta skolas grupas ir orient�šan�s sport� un volejbol�. Futbol�, volejbol� un basketbol� notiek Saulkrastu domes apmaks�tas treni�nodarb�bas.


- 13 –

T�risms Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas T�risma inform�cijas centrs

Saulkrastu pils�tas T�risma inform�cijas centrs savu darb�bu uzs�ka 1998.gad� Saulkrastu pils�tas domes telp�s. 2003.gada. j�nij� T�risma inform�cijas centram jaunas telpas Ainažu iel� 10. T�risma inform�cijas centrs s�kotn�ji darbu nodrošin�ja vienam cilv�kam. Kopš 2005.gada janv�ra – diviem cilv�kiem.

- 2005.gada notikums – dal�ba Balttour 2005 izst�d�. Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju tiek p�rst�v�ta R�gas rajona stend�. Saulkrastu TIC piedal�s ar jaunu Saulkrastu t�risma ce�vedi latviešu un ang�u valod�, 2000 eksempl�ru tir�ža. Izst�des laik� izplat�ti aptuveni 1500 eksempl�ri.

- Ievietota rekl�ma zin�m�kajos Latvijas informat�vajos katalogos – 118, Eniro. Izstr�d�tas jaunas veidlapas un TIC rekl�mas materi�li. Sadarb�ba ar “R�gas apri��a av�zi” un “Latvijas av�zi” – pielikums “M�ja. Vide.”.

- Maij� pabeigts darbs pie informat�vajiem stendiem Saulrieta takai un T�risma inform�cijas centram.

- Intens�vs darbs pie Saulkrastu pils�tas m�jas lapas www.saulkrasti.lv ang�u un krievu valodas versij�m, inform�cijas apkopošana, ievietošana. Sada�u izveidošana sniedz iesp�ju pils�tas viesiem savlaic�gi iepaz�ties ar t�risma pakalpojumiem un pas�kumu kalend�ru.

2005.gada laik� Saulkrastu pils�tas m�jas lapu apmekl�juši aptuveni 16 900 unik�lie viesi.

- J�nij� uzs�kts darbs pie Saulkrastu t�risma ce�veža papildus metiena. Izdoti 4000 eksempl�ri.

- Inform�cijas ievietošana TAVA m�jas lap� www.latviatourism.lv, k� ar� sabiedr�bas inform�šana par aktu�lajiem pas�kumiem Saulkrastos citos Latvijas port�los. Piem�ram, www.eiropa.lv, www.vietas.lv, www.aprinkis.lv un citi.

- Dal�ba Vidzemes t�risma asoci�cijas organiz�t� konferenc� un l�muma pie�emšana par iest�šanos VTA.

- Dal�ba T�risma att�st�bas valsts a�ent�ras (TAVA) organiz�t� “T�risma forums”.

- Regul�ra TAVA organiz�to inform�cijas dienu apmekl�jums. Latvijas t�risma inform�cijas biroja inform�šana par t�risma iesp�j�m Saulkrastos.

- Klientu apkalpošana T�risma inform�cijas centr�. 2005.gad� TIC apkalpojis 2251 pils�tas viesu. Sal�dzinoši ar 2004.gadu, pieaugums par 40%.

Šogad �pašu interesi par atp�tas iesp�j�m Saulkrastos, sal�dzinoši ar iepriekš�jo gadu izr�d�juši t�risti no V�cijas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Lietuvas. Iev�rojami palielin�jies velot�ristu skaits – �paši no Polijas un V�cijas. Velot�ristu skaita palielin�jums saist�ts ar veiksm�gu sadarb�bu ar diviem veloce�vežu (Baltijas valstu) izdev�jiem V�cij� un Austrij�.

- Uzs�kts darbs pie Saulkrastu t�risma inform�cijas centra Nolikuma un Saulkrastu t�risma ce�veža.


- 14 –

2005.gada apmekl�t�ju skaits Saulkrastu naktsm�tn�s un estr�d�

Aptaujas rezult�t� tika noskaidrots, ka 10 uz��mumi: viesn�cas Minhauzena unda, Marve, viesu m�jas Pie Maijas, Saulrieti, Straupes, M�sm�jas, Balt�s d�jas, kempingi Aizv�ji un J�ras priede, atp�tas b�ze In�upe kopskait� 2005.gad� uz��muši aptuveni13 619 viesus.

J�ras priede – 5000 Minhauzena unda – 3650 Marve – 2000 Saulrieti – 853 Aizv�ji – 800 Pie Maijas - 500 Straupes – 350 In�upe – 250 Balt�s d�jas - 196 M�sm�jas – 20 Lilaste – zi�u nav 2005.gada aptuvenais apmekl�t�ju skaits Saulkrastu estr�d�: 25 000 Visapmekl�t�kie pas�kumi 2005.gad�: m�zikls “Vella kalpi”, Edgara Liepi�a

piemi�ai velt�tais koncerts, Saulkrastu pils�tas sv�tki, Saulkrasti Jazz’05 un ned��as nogales koncerti.

Bibliot�ka Bibliot�ka vairs sen nav t� vieta, kur cilv�ks atn�k apmain�t gr�matu vai tikai palas�t, m�sdienu publisko bibliot�ku m�s uztveram k� daudzfunkcion�lu kult�ras izgl�t�bas, inform�cijas, sabiedrisk�s saskarsmes iest�di. Bibliotek�rs str�d� ar las�t�ju. Las�t�js nekad no bibliot�kas nevar aiziet bez inform�cijas. Pat ja bibliot�k� nav vajadz�g�s gr�matas, vi�am ir j�ieg�st inform�cija, kur šo gr�matu dab�t. Publisk� bibliot�ka ir dom�ta visiem. Bibliot�ka past�v no 1947.gada, un kopš 1996.gada Saulkrastu pašvald�b� ir tikai viena publisk� bibliot�ka, kurai ir ar� b�rnu noda�a. No 2003.gada 7.apr��a bibliot�k� ir atv�rts Sabiedriskais interneta pieejas punkts. Bibliot�kas lietot�jiem un visiem interesentiem ir pieejams dators, internets un kop�šana. Galvenie darba r�d�t�ji 2005.gad� ( sal�dzinot ar 2004.gadu ) 2004.gads 2005.gads Lietot�ju skaits 1380 1311 - 69 Apmekl�jums 17926 25078 + 7152 Izsniegums 33096 29965 - 3131 Interneta un datora lietot�ji

1197

5534 + 4337

Bibliot�kas galvenais uzdevums ir veicin�t las�šanu, jo t� ir jebkuras izgl�tošanas priekšnoteikums. Bibliot�ka pied�v� savus pakalpojumus katram – bez vecuma un soci�l� st�vok�a ierobežojuma. Daudziem cilv�kiem las�šana izv�rtusies par vienu no galvenajiem nodarbes veidiem.


- 15 –

Bibliot�kas kr�juma veidošana, papildin�šana. Bibliot�ka darbojas sekm�gi, ja t�s gr�matu kr�jums atbilst lietot�ju vajadz�b�m.

Kop�jais gr�matu kr�jums uz 2006.gada 1.janv�ri - 42774 eksempl�rs. 2005.gad� kr�jum� ien�kušas – 454 gr�matas no t�m 157 eksempl�ri b�rnu noda��. Pils�tas dome jaunu gr�matu un preses izdevumu ieg�dei pieš��ra Ls 2010 t.i. par Ls 303 vair�k nek� 2004.gad�, kuri tika izlietoti š�m vajadz�b�m. Gr�matas ieg�d�jamies �oti r�p�gi , galvenok�rt vien� eksempl�r�. Jaunieguvumi ir 211eksempl�ri no tiem 47 – b�rnu noda��. Papildus pils�tas domes pieš�irtajiem l�dzek�iem, ieg�tas gr�matas ar Kult�rkapit�la Fonda atbalstu, un divus bibliot�kas datorus ieguv�m projekta ,,Valsts vienot� bibliot�ku inform�cijas sist�ma” ietvaros.Un jaunie datori pievelk ar� lietot�jus. Katru dienu to ir ap 12 – 20. L�dz ar to samazin�s gr�matu izsniegums jauniešiem. Ar� pieaugušie arvien vair�k lasa preses izdevumus. Pateicoties VKKF kult�ras programmai ,,B�rnu ž�rija”, kur� Saulkrastu bibliot�ka iesaist�j�s jau trešo reizi un guva atbalstu, ir palielin�jies b�rnu las�t�ju skaits. 2005.gad� no KKF – 129 gr�matas, Gr�matu sv�tku, Kult�ras Ministrijas d�vin�jumi – 82 gr�matas. Bibliot�k� 2005.gad� bija 33 nosaukumu preses izdevumu, tai skait� b�rniem – 4 žurn�li. Žurn�lus izsniedzam uz 3 – 7 dien�m uz m�j�m. Periodiskie izdevumi �auj katram lietot�jam atrast sev piem�rotu las�mvielu. Inform�ciju par jaun�ko literat�ru g�stam no izdevniec�bu informat�vajiem bi�eteniem, izdevniec�bu izbraukuma tirdzniec�bas. Uzzi�u darbs, inform�cijas pakalpojumi.

Uzzi�u darbs saist�j�s ar daž�du tematisku uzzi�u sniegšanu. Jaun�kajiem bibliot�kas lietot�jiem uzzi�as tika sniegtas uzreiz, jo te liels pal�gs ir plašais daž�du enciklop�diju kl�sts ( pozit�vi, ka blakus telp� atrodas skolas bibliot�ka). Vec�ko klašu skol�ni un studenti piepras�ja daž�das tematiskas uzzi�as par literat�rzin�tni, psiholo�iju, filozofiju, dabu, v�sturi, datorzin�b�m, kas pras�ja materi�lu samekl�šanu un atlasi. Bibliot�k� notiek jauno gr�matu dienas ar izst�d�m. �oti popul�ra ir izst�de ,, Jaunumi ”, kur� izliekam jaun�ko literat�ru. Las�tav� past�v�gi ir izst�de ,,Saulkrasti - jaun�kaj� pres�”, kura regul�ri tiek papildin�ta ar jaun�m kopij�m. Maksas pakalpojumi. Bibliot�kas lietot�jiem un visiem interesentiem ir pieejami tr�s datori – /diviem no tiem ir interneta pieeja/ un kop�šana. No 2003.gada 7.apr��a bibliot�k� ir atv�rts Sabiedriskais interneta pieejas punkts. Maksa par interneta lietošanu bibliot�k� 0,80 Ls stund�. Interneta abonementa maksa m�nes� ir samazin�jusies - ar PVN t� ir Ls 20,- (no 01.07.2005.) , sal�dzinoši pirms tam – Ls 37,- m�nes�. Ie��mumi par interneta lietošanu un kop�šanu 2004.g.- Ls 697,66; 2005.g.- Ls 860,95 Bibliot�kas sadarb�bas t�kls, v�rt�jums.

Visliel�ko ieguld�jumu bibliot�kas pilnv�rt�ga darba nodrošin�šan� sniedz Saulkrastu pils�tas dome , kura sedz visus izdevumus, kas saist�ti ar bibliot�kas telpu uztur�šanu, iek�rtu un gr�matu ieg�di, darbinieku alg�m un t�l�kizgl�t�bu.


- 16 –

2005.gad� pašvald�ba apmaks�ja transporta izdevumus, lai akt�v�kie bibliot�kas las�t�ji nok��tu uz R�gas rajona 3. Gr�matu sv�tkiem Baložos 7.oktobr�, k� rezult�t� bibliot�ka par sa�emtaj�m d�vanu kart�m ieg�d�j�s gr�matas. Pozit�va sadarb�ba ir ar Saulkrastu autoostu, kura nekad neatsaka transporta pakalpojumus izbraukuma pas�kumu organiz�šanai t.i. ekskursijas uz rakstnieku dz�ves un darba viet�m, te�tra izr�žu apmekl�šanai. Laba sadarb�ba ir ar ab�m pils�tas vidusskol�m – Saulkrastu un Zvejniekciema. Varu tikai pateikties šo skolu pedagogiem par atsauc�bu un pal�dz�bu bibliot�kas daž�d�s aktivit�t�s. Ar� m�kslas skola ieiet bibliot�kas dz�v�. Pal�dz veidot bibliot�kas vizu�lo t�lu. Las�tav� notiek skolas audz�k�u darbu izst�des. Sadarbojoties ar pils�tas m�ksliniekiem, las�tav� regul�ri ir apskat�mas gleznu izst�des. Veiksm�g�kie las�šanas veicin�šanas pas�kumi.

Jaunu bibliot�kas lietot�ju piesaist�šanai organiz�jam daž�dus braucienus: ekskursijas pa liter�tu dz�ves un darba viet�m, k� ar� izbraukumus uz te�tra izr�d�m. Pie veiksm�g�kiem las�šanas veicin�šanas pas�kumiem var pieskait�t ekskursijas uz bibliot�ku. Aizvad�taj� gad� notikušas vair�kas ekskursijas ar Saulkrastu vidusskolas pirmaj�m klas�m. Jau pirmaj� tikšan�s reiz� b�rni saj�t, ka bibliot�ka ir t� vieta, kur vi�š ir �oti gaid�ts, vieta, kur var pat�kami un lietder�gi pavad�t br�vo laiku un k��t par bibliot�kas apmekl�t�jiem. Nenoliedzami uzvara projektu konkursos – Kult�rkapit�la fonda finans�taj�s m�r�programm�s : 1) ,,Las�šanas veicin�šana un bibliot�ku pakalpojumu b�rniem att�st�šana” ,,B�rnu ž�rija”, k� rezult�t� bibliot�ka sav� �pašum� ieguva 48 jaunas b�rnu gr�matas par Ls 110,82. T�d� veid� b�rniem tika pied�v�ta iesp�ja izlas�t jaun�ko un v�rt�g�ko literat�ru, kas izdota p�d�j� gada laik� – tas ar� bija š� projekta uzdevums. Šogad projekta �stenošan� atbalstu sniedza pils�tas Dome – apmaks�ja ekskursiju uz Skr�veriem un Koknesi k� balvu lab�kajiem ž�rijas ekspertiem. 2) ,,Jaunu gr�matu un citu izdevumu ieg�de publiskaj�m bibliot�k�m”: 2005, kur �etr�s k�rt�s ieguv�m 81 gr�matu par Ls 340,06. Bibliot�kas darbinieku t�l�kizgl�t�ba.

Bibliot�k� str�d� piecas darbinieces- divas ar vid�jo speci�lo izgl�t�bu un darba st�žu: vad�t�ja – 28 gadi, bibliotek�re – 22 gadi ,un divas darbinieces- bibliotek�res ar vid�jo izgl�t�bu un darba st�žu - 27gadi, 6 gadi un viena bibliotek�re ar nepabeigtu augst�ko izgl�t�bu. Aizvad�taj� gad� bibliot�kas kolekt�vs piedal�j�s divu dienu darba pieredzes braucien� uz Ventspils bibliot�ku kop� ar citiem R�gas rajona bibliot�ku darbiniekiem. Jau sept�to gadu Saulkrastu pils�tas bibliot�ka saviem las�t�jiem un interesentiem r�ko eksursijas un te�tra izr�žu apmekl�jumus. Šovasar ce�otgrib�t�ji var�ja iepaz�t Vidzemes j�rmalas daudzveid�bu. T�p�c nevaram aizbraukt no Ainažiem, neapskat�juši t�s – bibliot�ku, kas iek�rtota jaun�s, gaiš�s telp�s pils�tas domes 1. st�v�. Atseviš�a telpa paredz�ta b�rniem. Taj� ier�kota ar� maza skatuve, kur b�rni darbojas, netrauc�jot citiem las�t�jiem, k� ar� paši iestud� nelielas te�tra izr�des.

Novadp�tniec�bas darbs. Saulkrastu pils�tas bibliot�k� koncentr�ti novadp�tniec�bas materi�li par

Saulkrastiem. Tiek turpin�ta novadp�tniec�bas kartot�ka, map�s kr�jas jauni materi�li par daž�diem ar Saulkrastiem saist�tiem tematiem. Daudz tika str�d�ts pie ieg�to novadp�tniec�bas materi�lu apstr�des, sistematiz�šanas un noform�šanas, kuri tika salikti jaun�s gl�t�s map�s. Tiek dom�ts par


- 17 –

novadp�tniec�bas las�tavas ier�košanu, lai tuv� n�kotn� informat�v�s vien�bas b�tu viegl�k p�rskat�mas un piejamas ikvienam interesentam. Bibliot�kai laba sadarb�ba ar Saulkrastos dz�vojošajiem novadniekiem liter�tiem. Piem�ram, Arv�ds Plaudis d�vina bibliot�kai savas jaun�s tikko izdot�s gr�matas. Sadarbojoties ar viet�jo av�zi ,, Saulkrastu Av�ze”, gandr�z ikvien� numur� atrodama inform�cija ar� par bibliot�ku, t�s darba laiku, pied�v�tajiem pakalpojumiem, jaunieguvumiem. Probl�mas bibliot�kas darb�, to risin�šanas ce�i. V�rt�jums.

Cilv�ki arvien vair�k izmanto bibliot�ku pakalpojumus. Bibliot�kas lietot�ji v�las sa�emt aktu�lu un kvalitat�vu inform�ciju, str�d�t �rt� las�tav�. Lai jaunatne var�tu lietder�gi pavad�t br�vo laiku, viena no galvenaj�m probl�m�m , las�tav� nepieciešamas papildus m�beles – galdi, kr�sli. Galvenais, lai bibliot�k� b�tu gr�matas pieejam�ba. Lai las�t�jiem b�tu iesp�jams sa�emt ikvienu interes�jošu gr�matu. Moderniz�joties bibliot�kai t�s darb�bas sf�ra k��st plaš�ka. Datora un interneta pieejam�ba. Nepieciešama papildus telpa – interneta las�tavas ier�košanai, kuru jau ar� ieguv�m. V�rt�jot bibliot�kas darbu, j�saka, ka gads ir bijis sam�r� raž�gs. Ir bijuši daž�di pas�kumi, par kuriem esam sa��muši labas atsauksmes no m�su apmekl�t�jiem, esam priec�gi, ka varam dot labumu saviem pils�tas �aud�m. J�saka, ka m�su bibliot�kas uztur�šana izmaks� sam�r� d�rgi. Bibliot�k� nevar b�t tikai plaukti un gr�matas, jebkuram pakalpojumam ir j�b�t lab� l�men�. M�sdien�s cilv�ks ir gatavs veikt liel�ku att�lumu, lai sa�emtu kvalitat�v�ku, augstv�rt�g�ku, m�sdien�g�ku pakalpojumu. Un p�c iesp�jas �tr�k. . B�rnu noda�a ir ne tikai gr�matu kr�tuve, inform�cijas centrs, bet ar� savdab�gs b�rnu kult�ras centrs. Bibliot�ka veicina b�rnu kontakt�šanos, gr�matu las�šanu. Bibliot�ka jau nav tikai vieta, kur� t�s lietot�js uz noteiktu laiku sa�em gr�matas las�šanai vai gatavo refer�tu k�d� m�c�bu priekšmet�. Te b�rni atnes savu prieku, citreiz – b�das, nereti uztic savus nosl�pumus. Bibliot�kas apmekl�t�ju skaits pieaug, palielin�s darba slodze. Gr�matu kr�jums papildin�s ar v�rt�giem jaunieguvumiem, daž�diem inform�cijas materi�liem, bibliot�kas apmekl�t�js k��st daudz zinoš�ks, akt�v�ks, pašvald�ba izr�da liel�ku interesi par bibliot�kas darbu, ar� pašas str�d�jam radoš�k, ieviešam daž�das jaunas aktivit�tes darb�. 2005.gad� atv�l�tie Ls 3000,- 2.st�va k�p�u telpas remontam netika izmantoti, jo izmain�j�s esoš� situ�cija t.i gada nogal� - novembra m�nes� ieguv�m papildus telpu interneta las�tavas ier�košanai, kuru remont�s 2006.gad� (šim nol�kam budžet� iedal�ti Ls 12300). M�sdien�s, kad gr�matas diemž�l lasa arvien maz�k un maz�k jaunieši, ir pat�kami dzird�t v�rdus par to, cik gan pat�kami ir str�d�t bibliot�k�. Viet�, kur lab�kie bibliotek�ra draugi ir tieši gr�matas. Att�stoties jaun�kaj�m inform�ciju tehnolo�ij�m, arvien noz�m�g�ka vieta bibliot�k�s tiek atv�l�ta ar� datoriem. Saulkrastu pils�tas bibliot�kas darb�ba ir v�rsta uz nep�rtrauktu pl�nveid�gu att�st�bu ar m�r�i veikt iespieddarbu un citu dokumentu uzkr�šanu, sistematiz�šanu, katolo�iz�šanu, bibliograf�šanu un saglab�šanu, k� ar� nodrošin�t taj� esoš�s inform�cijas publisku pieejam�bu un t�s izmantošanu. Iedz�vot�ju bibliotek�ro apkalpošanu Saulkrastu pašvald�bas administrat�vaj� teritorij� nodrošina Saulkrastu pils�tas bibliot�ka��


- 18 –

Bibliot�ka (Rai�a 7 ) Gr�matu, CD, fonds uz 31.12.2005. 42774

Izsniegums 29965 Lietot�ju skaits 1311 Apmekl�jumu skaits 25078 Sniegtas uzzi�as un konsult�cijas 9980

Iepirktas gr�matas, CD, par pašvald�bas l�dz. (skaits) 211

Pas�t�ta periodika (nosaukumu skaits) 33

Masu pas�kumi: Izst�des, tikšan�s, ekskursijas u.c. 30

Projektizstr�de 2005. gad� Saulkrastu pils�tas bibliot�ka izstr�d�ja un guva atbalstu: Kult�rkapit�la fonda finans�taj� m�r�programm�: “Jaunu gr�matu un citu izdevumu ieg�de publiskaj�m bibliot�k�m”. Kult�kapit�la fonda m�r�programmas “Las�šanas veicin�šana un bibliot�ku pakalpojumu b�rniem att�st�šana” “B�rnu ž�rija - 2005”. Pateicoties veiksm�gai projektu izstr�dei un realiz�cijai, Saulkrastu pils�tas bibliot�ka papildin�jusi savu fondu par 129gr�mat�m (Ls 450). Dzimtsarakstu noda�a Saulkrastu pils�tas dzimtsarakstu noda�� re�istr�t�s dzimšanas, laul�bas un miršanas: 2003. gad� 2004. gad� 2005.gad� __________________________________________________________________________________ Dzimšanas 31 34 37 __________________________________________________________________________________ Laul�bas 22 24 40 __________________________________________________________________________________ Miršanas 104 103 94 Dabiskais pieaugums Saulkrastos laika posm� no 2003.-2005. gadam


- 19 –

0 50 100 150

2003

2004

2005

miršana

laul�bas

dzimšana

2005.gad� Saulkrastu dzimtsarakstu noda�� re�istr�ti 37 dzimuši b�rni, kas ir par 3 b�rniem vair�k nek� 2004. gad�. Visliel�kais dzimušo b�rnu skaits tika re�istr�ts 2001. gada- 52 b�rni. L�dz 2002.gadam mirušo skaitam bija tendence samazin�ties, t.i. 1994.gada-105 miršanas re�istr�cijas gad�jumi, 2002.gad�- 61, k� ar� 2005.gad� -94. P�d�jos divos gados augsts mirst�bas l�menis- pieaudzis par 40% sal�dzinot ar 2002. gadu, l�dz ar to dabiskais pieaugums joproj�m ir negat�vs. Tom�r pl�nojams, ka n�kotn� š� situ�cija uzlabosies, jo palielin�s re�istr�to laul�bu skaits- 2005. gada Saulkrastos tika re�istr�tas 40 laul�bas, turpret� 1994.gad� tikai 17.

B�ri�tiesa

Saulkrastu b�ri�tiesa darbu uzs�kusi 1996. gada 1. mart�. 8 darba gados palielin�jies darba apjoms, atbild�ba un kompetence. �emot v�r� iev�rojamas da�as iedz�vot�ju �rk�rt�gi liel�s materi�l�s un soci�l�s probl�mas, darbs ir pietiekami apjom�gs un sarež��ts. B�ri�ties� str�d� profesion�la komanda, ir laba sadarb�ba ar pils�tas m�c�bu iest�d�m, valsts un pašvald�bas policiju, medi�iem un psihologiem. B�ri�tiesas darbinieki nemit�gi papildina zin�šanas daž�dos m�c�bu kursos, k� ar� paši ir lektori jaut�jumos, kas saist�ti ar b�ri�tiesas darb�bu un kompetenci. Laika posm� no 2002. gada 1. janv�ra l�dz 2006. gada 1. janv�rim Saulkrastu b�ri�ties� ir pie�emti 150 l�mumi. Visvair�k izskat�tie jaut�jumi:

� aizbildn�bas dibin�šana b�rniem, kuri palikuši bez vec�ku g�d�bas 22 l�mumi � aizbildn�bas atcelšana, sasniedzot 18 gadu vecumu 20 l�mumi � apr�pes ties�bu at�emšana vec�kiem 14 l�mumi � bez vec�ku g�d�bas palikušo b�rnu nodrošin�šana ar �rpus�imenes apr�pi 6 l�mumi � atzinuma sniegšana p�c tiesas piepras�juma par saskarsmes ties�bu izmantošanu 9 l�mumi � pras�bu iesniegšana ties� par aizg�d�bas ties�bu at�emšanu 17 l�mumi � atzinumu sniegšana rajona tiesai par b�rna adopciju 4 l�mumi � aizg�d�a iecelšana personai un mantai, k� ar� aizg�d�a iecelšana mantojumam 8 l�mumi � par at�auju pie�emt nepilngad�g� v�rd� mantojumu 15 l�mumi � par at�auju r�koties ar nepilngad�g� b�rna naudas noguld�jumu 2 l�mumi � par �imenes un valsts pabalstu izmaksas p�rtraukšanu 11 l�mumi


- 20 –

� par apr�pes ties�bu atjaunošanu vec�kiem 8 l�mumi � par at�auju pie�emt nepilngad�g� v�rd� d�vin�jumu 4 l�mumi � par lietas ierosin�šanu ties� aizg�dn�bas nodibin�šanai

1 l�mums � par apr�pes nodrošin�šanu nepilngad�gajam

1 l�mums � par at�auju veikt sanit�ro cirti nepilngad�gajam piederoš� mež�

1 l�mums

B�ri�ties� izdar�t 1701 notari�li apliecin�jumi. B�ri�tiesas p�rraudz�b� atrodas 42 �imenes, kur�s nav pietiekoši nodrošin�ta b�rna att�st�ba un audzin�šana. Sal�dzin�jum� ar 1996., 1997., 1998. gadu krasi samazin�jies b�rnu skaits, kuri atrad�s �rpus�imenes apr�pes iest�d�s. 1998. gads – 24 2005. gads – 1, jo visiem b�rniem ir nodrošin�ta �imeniska vide. Sal�dzin�jum� ar 1996. gadu pieaudzis notari�lo apliecin�jumu skaits. Mainoties normat�vo aktu b�zei, pieaudzis pras�bu pieteikumu skaits rajona tiesai par aizg�d�bas ties�bu at�emšanu.

Soci�lais dienests 2005. gad� soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sniegšanai izlietoti Ls122 272,- , no tiem pašvald�bas pirktajiem pakalpojumiem soci�lo pakalpojumu instit�cij�s Ls 3165,-. 2005. gad� soci�laj� dienest� p�c soci�l�s pal�dz�bas un soci�lajiem pakalpojumiem ir griezuš�s 3439 �imenes (personas). Saulkrastu pils�tas soci�laj� dienest� 2005. gad� str�d�ja 3 soci�lie darbinieki, kuri regul��i apmekl�ja profesion�l�s pilnveides kursus un semin�rus.Ar soci�lo jaut�jumu risin�šanu pils�t� nodarboj�s soci�lo jaut�jumu komiteja 5 deput�tu sast�v�. Soci�lo jaut�jumu komitejas s�des notika 1 reizi m�nes�, kur�s tika izskat�ti jaut�jumi par soci�l�s pal�dz�bas un soci�lo pakalpojumu sniegšanu pils�tas tr�c�gajiem, maznodrošin�tajiem un soci�li mazaizsarg�tajiem iedz�vot�jiem. Klientiem bija pieejami kvalific�ta psihologa pakalpojumi.Tr�c�gajiem iedz�vot�jiem p�c soci�l� dienesta darbinieku nov�rt�juma šie pakalpojumi tika apmaks�ti no soci�l� budžeta. Lai objekt�v�k var�tu nov�rt�t �ime�u ( personu) materi�lo st�vokli, vi�u iesp�ju veikt l�dzdarb�bas pas�kumus un izmantot person�gos resursus,Soci�l� dienest� str�d�ja klientu dz�ves apst�k�u apsekot�ja, kura gada laik� apmekl�ja 144 �imenes un iesniedza Soci�lajam dienestam šo �ime�u dz�ves apst�k�u p�rbaudes aktus. 2005. gad� izveidot� Dz�vok�u komisija sadarb�b� ar Soci�lo dienestu un soci�lo jaut�jumu komiteju izstr�d�ja saistošos noteikumus” Par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas pal�dz�bu dz�vok�a jaut�jumu risin�šan�.” Tika izveidots dz�vok�u piepras�t�ju re�istrs. 2005.gada beig�s darbu uzs�ka Soci�l� dienesta p�rraudz�b� esošais “ Gimenes atbalsta centrs” ,kura m�r�is ir pal�dz�t �imenei risin�t vai mazin�t soci�lo apst�k�u rad�t�s probl�mas , rad�t drošu vidi lietder�gas un m�r�tiec�gas br�v� laika pavad�šanas iesp�jas b�rniem un pusaudžiem kvalific�tu pedagogu un speci�listu vad�b�.


- 21 –

2005. gada nogal� tapa Soci�l� dienesta jaun� Nolikuma un saistošo noteikumu “ Par soci�l�s pal�dz�bas pabalstiem Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju” projekti. Kopš 2000.gada soci�l�s apr�pes pakalpojumus ir iesp�jams sa�emt Saulkrastu soci�l�s apr�pes m�j�, kura var uz�emt 30 klientus . Soci�l�s apr�pes m�jas iem�tnieku uztur�šanai 2005. gad� tika izlietoti Ls 24 063,-. Inform�cija par soci�lajiem pakalpojumiem un soci�l�s pal�dz�bas veidiem, to apjomu un sa�emšanas k�rt�bu tiek ievietota viet�j� pres� un domes informat�vaj� stend� k� ar� sniegta tikšan�s reiz�s ar pils�tas iedz�vot�jiem . PAŠVALD�BAS SOCILIE PABALSTI 2005. GAD. Pieš�irtie pabalsti Izlietotie l�dzek�i Pabalstu sa��mušo (summa Ls) pers . skaits 1.GMI pabalsti. 549,- 15 2.Vienreiz�ji pabalsti �rk�rtas situ�cij�s. 5 340,- 10 3.Apbed�šanas pabalsti. 3 190,- 78 4.�din�šana bez maksas. 5 008,- 610 5. Dz�vok�a pabalsti ( apkure, kurin�mais). 13 530,- 363 6. Pabalsti med. pakalpojumiem. 12 758,- 238 7. Pabalsti b�rnu izgl�t�bai un audzin�šanai. 8 700,- 158 8.Pabalsti citiem m�r�iem (jubilejas,b�rnu dzimš.,pol. repr.). 13 436,- 353 9. Soci�l� rehabilit�cija. 1 162,- 3

Projekti

Projekts L�mums L�dzfin. Ls

Projekta izmaksas

Realiz�cijas laiks

„ Zvejniekciema vidusskolas renov�cija” tehniskais projekts

28.01.2004 27.10.2005 45’683,70 2004-2005

ES Life Natura „ Piekrastes biotopu aizsardz�ba un apsaimniekošana”

26.09.2001 10’500 EUR 24 000 EUR 2003-2005

Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�ba 30.06.2004 280’000 Ls

1742835,83 2005-2007

„ Saulkrastu siltumt�klu un siltummezglu rekonstrukcija” tehniskais projekts

24.11.2004 15’000 Ls 15’000 2006 -2007

„ Vienotas pludmales gl�bšanas patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras piekrast�

27.10.2004 (29.12.2004)

8’750 (26’250) EUR 48940 2005-2007


- 22 –

(pludmales patru�a)” „ imenes atbalsta centrs” 30.03.2005 5’000 Ls 15 000 2005

„ Saulkrastu siltumt�klu un siltummezglu rekonstrukcija”

30’571 2006

Saulkrastu pils�tas izg�ztuves „ Izg�ztuve” rekultiv�cija

25.05.2005 36 000 Ls 109 900 2006

Dal�t�s atkritumu v�kšanas punktu izveide 8 R�gas re�iona pašvald�b�s

2006 - 2007 Iesniegts konkursam ERAF

„ Zvejniekciema vidusskolas renov�cija, pirm� k�rta - Zvejniekciema vidusskolas energoefektivit�tes paaugstin�šana”

30.06.2004

33’040

Ls 464088,62.

2006-2007 Iesniegts konkursam 21.11.2005 ERAF

„�denssaimniec�bas pakalpojumu att�st�ba Austrumlatvijas upju baseinu pašvald�b�s, 3. k�rta”

27.10.2004 241’600 (390’400 PVN)

2007-2010

2005. gad� realiz�tie projekti Projekta nosaukums

Projekta realiz�t�js

Finanšu avoti Projekta izmaksas

ss projekta apraksts

Jauniešu iniciat�vu centrs Saulkrastu pašvald�b�

Saulkrastu pils�tas dome, S/O „ Saulkrastu mazpils�tas sievietes”

B�rnu un �imenes lietu ministrija, Saulkrastu pils�tas dome

Ls 12800,94 Nodrošin�t jauniešus (15 -25 gadi) ar iesp�j�m pavad�t savu br�vo laiku �rpus skolas, augstskolas un m�j�m.

„ imenes atbalsta centrs”

Saulkrastu pils�tas dome un sabiedrisk� organiz�cija „ Saulkrastu mazpils�tas sievietes”

B�rnu un imenes lietu ministrija, Saulkrastu pils�tas dome

Ls 15 000 Izveidots �imenes atbalsta centrs „ Saulespu�e” . B�rnu un jaunieši lietder�gi izmanto br�vo laiku. Sniedz �imen�m psihosoci�lo pal�dz�bu kr�zes situ�cij�s, veic prevent�vo darbu �ime�u izgl�tošan�.


- 23 –

„ Saulkrastu pils�tas ielu, t�risma objektu nosaukumu – nor�žu stabu izgatavošana un uzst�d�šana.”

Saulkrastu pils�tas dome, Dizaina un ergonomikas centrs, SIA „ Kalvis”

Saulkrastu pils�tas dome

Ls 27477,99 Sak�rtota galven� pils�tas iela, uzst�d�ti 64 stabi ar ielu un t�risma objektu nosaukumiem.

ES Life Natura „ Piekrastes biotopu aizsardz�ba un apsaimniekošana”

Saulkrastu pils�tas dome sadarb�b� ar LU biolo�ijas fakult�ti


24 000, 00 Sak�rtota vide un veikti k�pu nostiprin�šanas pas�kumi. Izveidotas takas un atp�tas vietas.

2005.gad� uzs�ktie projekti „�denssaimniec�bas att�st�ba Austrumlatvijas upju baseinu pašvald�b�s, III k�rta” priekšizp�te

Vides ministrija, Koh�zijas fonds

Vides ministrija Ls 291560 Veikt priekšizp�ti, sagatavot tehnisko dokument�ciju, novad�t iepirkuma proced�ru, lai 2007. gad� var�tu uzs�kt b�vniec�bu

„ Vienotas pludmales patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras re�ion�” projekta pieteikuma iesniegšana

Saulkrastu pils�tas dome (partneri – J�rmalas, Liep�jas, Palangas, Klaip�das un Neringas pašvald�bas)

Interreg III A iniciat�va, Saulkrastu pils�tas dome, p�r�jie partneri

EUR 48940 Paaugstin�t Baltijas j�ras piekrastes pludma�u viesu droš�bu, piel�gojot pludmales zil� karoga krit�rijiem (droš�ba uz �dens, pirm� pal�dz�ba, profesion�las pludmales gl�b�ju komandas, atbilstošs gl�bšanas ekip�jums un pludmales infrastrukt�ra, pieeja telekomunik�cij�m u.c.)

Saulkrastu pils�tas


Vides ministrija un Centr�l�

Ls 116 300 Rekultiv�ta izg�ztuves


- 24 –

izg�ztuves „ Izg�ztuve” rekultiv�cija

finanšu un l�gumu a�ent�ra, Saulkrastu pils�tas dome

teritorija 3,53 ha pl�t�b�.

Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�ba

Saulkrastu pils�tas dome, SIA „ C�su b�vnieks”

Saulkrastu pils�tas dome, Izgl�t�bas ministrijas invest�ciju programmas finans�jums

Ls 1742835,83 Uzcelta sporta halle, kur� notiek sporta nodarb�bas Saulkrastu vidusskolas skol�niem. Sporta halli izmanto Saulkrastu iedz�vot�ji, kuri nodarbojas ar sportu un sevis atvese�ošanu. Hall� notiks sacens�bas daž�dos sporta veidos rajona, novada, valsts un starptautiskaj� l�men�.

Sadarb�ba ar citu valstu pašvald�b�m Saulkrastu pils�tai ar lauku teritoriju ir ciešas sadraudz�bas saites ar Odolanovas

pils�tu Polij� un Gnestas pils�tu Zviedrij�. Ar min�taj�m pils�t�m ir nosl�gti sadarb�bas protokoli, kas nosaka pašvald�bu turpm�ko sadarb�bu š�d�s jom�s: - kult�ra, - soci�l�s pal�dz�bas sf�ra, - sports, - t�risms, - izgl�t�ba, - komun�lo pakalpojumu sf�ra, EK Town-twinning programma un citu starptautisko projektu sf�ra, priv�to uz��mumu att�st�bas veicin�šanas sf�ra, vides un b�vpl�nošanas sf�ra.

Pas�kumi iedz�vot�ju inform�t�bas veicin�šanai

Saulkrastu dome kopš 2004. gada decembra reizi m�nesi izdod informat�vo bi�etenu ,,Saulkrastu Domes Zi�as". Izdevums pils�tas iedz�vot�jiem


- 25 –

sniedz zi�as par domes un t�s iest�žu, uz��mumu darbu, pie�emtajiem l�mumiem u.c. inform�ciju. 6 - 8 lpp. A4 form�ta bi�etens tiek izdots reizi m�nes� 1900 eksempl�ru tir�ž� un bez maksas izplat�ts iedz�vot�jiem ar ,,Latvijas Pasta" starpniec�bu.

Kopš 2004. gada Saulkrastu pašvald�bai darbojas m�jas lapa www.saulkrasti.lv, kur� pieejama inform�cija par domes darbu, notikumiem pils�t�, t�risma jaunumiem, izgl�t�bas, t�risma, sporta un Saulkrastu Jauniešu iniciat�vas centr� u.c.

Saulkrastu domei no 1997. gada nosl�gts sadarb�bas l�gums par inform�cijas ievietošanu pils�tas laikrakst� ,,Saulkrastu Av�ze". Laikraksts sniedz plaš�ku inform�ciju par pašvald�bas un t�s iest�žu, uz��mumu darbu un probl�m�m. Tas izn�k vienu reizi m�nes� 1000 - 1200 eksempl�ru tir�ž� 20 - 24 lpp. A4 form�t� un ir maksas izdevums. Saska�� ar domes un av�zes izdev�ja vienošanos maznodrošin�tie Saulkrastu iedz�vot�ji sa�em laikrakstu bez maksas.

Periodiski inform�ciju par jaunumiem Saulkrastu pils�t� ievieto laikraksts ,,R�gas Apri��a Av�ze".

Nevalstisk�s organiz�cijas

Saulkrastu pašvald�ba darbojas: - Saulkrastu pension�ru padome. T�s darb�bas virzieni: regul�ri r�ko pension�ru tikšan�s; organiz� ekskursijas, te�tra apmekl�jumus, talkas un daž�du sv�tku sar�kojumus. - Sabiedrisk� organiz�cija ,,Saulkrastu mazpils�tas sievietes". T�s galvenie darb�bas virzieni saist�ti -ar Saulkrastu pils�tas kult�rvides att�st�bu, piedaloties daž�du izgl�t�bas un kult�ras sar�kojumu organiz�šan� un vad�šan�; atbalsta sniegšanu b�rniem un jauniešiem person�bas att�st�b� un ties�bu aizsardz�b�; sieviešu interešu un probl�mu izzin�šan�, aktualiz�šan� un risin�šan�.

- Latvijas B�ri�tiesu un pagasttiesu asoci�cija. - Saulkrastu pils�tas politiski repres�to grupa, kas atbalsta savus biedrus, piedal�s politiski repres�to piemi�as dienu salidojumos un sar�kojumu organiz�šan�. - Latvijas Nacion�lo karav�ru biedr�bas Saulkrastu noda�a, kas regul�ri r�ko tikšan�s, ar� sv�tku un piemi�as dienu reiz�s, kop�gi organiz� braucienus uz Latvijas v�stur� noz�m�g�m c��u viet�m un atceres sar�kojumiem; r�p�jas par saviem biedriem, sniedzot mor�lu un materi�lu atbalstu. - ,,Daugavas Vanagi Latvij�" Saulkrastu noda�a, kuras darb�bas virzieni ir l�dz�gi Nacion�lo karav�ru Saulkrastu noda�ai, jo darbojas un sar�kojumus u.c. aktivit�tes tiek r�kotas kop�. - Biedr�ba ,,Sadzird�sim viens otru", kas izveidota, lai v�ktu l�dzek�us v�jdzird�go b�rnu dzirdes uzlabošanas oper�cij�m. - Kult�ras centrs ,,R�mava", kas pils�t� organiz� kult�ras sar�kojumus. - Br�v�bas c�n�t�ju piemi�as fonds, kas dibin�ts ar m�r�i sav�kt l�dzek�us Saulkrastu br�v�bas c�n�t�ju piemi�as vietas izveidošanai.

Budžets

2.P�rskats par budžeta izpildi, budžeta pl�ns 2005.gadam


- 26 –

2.1. Pamatbudžets

2.1. tabul� apkopota inform�cija par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes pamatbudžeta izpildi 2004. un 2005. gad�, k� ar� 2006.gada budžeta pl�ns. Tabulas 4. un 6.ail� par�d�tas budžeta poz�ciju izmai�as (palielin�jums vai samazin�jums) pret iepriekš�jo gadu.

2004.un 2005.gada pamatbudžeta izpilde, 2006.gada pl�ns. 2004.g.fakts 2005.g.fakts

Izmai�as 2004.g./2005.g. 2006.g.pl�ns

Izmai�as 2005.g./2006.g.

Kop� ie��mumi 1 887 379 2 192 550 +305 171 2 464 950 +272 400 Nodok�u ie��mumi 1 110 209 1 273 507 +163 298 1 603 855 +330 348 Iedz�vot�ju ien�kuma nodoklis 909 796 1 070 135 +160 339 1 316 110

+245 975

Nekustam� �pašuma nodoklis par zemi 129 743 112 284 -17 459 179 884

+67 600

Nekustam� �pašuma nodoklis par �k�m 26 537 58 942 +32 405 93 361

+34 419 �pašuma nodoklis (2004.gad� par�da maks�jumi) 6 054 +6 054 -6 054 Zemes nod.par�du maks�jumi 31 026 12 630 -18 396 -12 630 Azartsp��u nodoklis 13 107 13 462 + 355 14 500 +1 038 Nenodok�u ie��mumi 295 321 164 623 -130 698 251 620 +86 997 Valsts (pašvald�bu nodevas) un maks�jumi 58 789 58 905 + 116 57 820 -1 085 Sodi un sankcijas 1 691 1 009 - 682 1 800 +791 P�r�jie nenodok�u 234 841 104 709 -130 132 192 000 +87 291


- 27 –

ie��mumi Sa�emtie maks�jumi 481 849 754 420 +272 571 609 475 -144 945 M�r�dot�cijas-daž�das 225 519 +225 519 84 000 -141 519 Nor��ini ar pašvald�bu budžetiem 80 858 89 295 +8 437 56 000 -33 295 P�r�jie nor��ini 14 295 24 041 +9 746 8 000 -16 041 M�r�dot�cijas pedagogu alg�m 306 365 333 125 +26 760 369 475 +36 350 Maks�jumi no valsts budžeta iest�d�m pašvald�b�m

68 331 80 515 +12 184

92 000

+11 485

Maks�jumi no Citiem budžetiem 12 000 1 925 -10 075

-1 925

Kop� izdevumi 1 893 603 2 178 332 +284 729 3 370 892 +1 192 560 Izdevumi p�c vald�bas funkcij�m 1 704 755 1 971 257 +266 502 3 086 542 +1 115 285 P�rvalde 187 742 194 241 +6 499 219 645 +25 404 Aizsardz�ba Sabiedrisk� k�rt�ba 48 668 83 846 +35 178

106 310

+22 464

Izgl�t�ba 713 051 761 807 +48 756 857 243 +95 436 Vesel�bas apr�pe 5 895 4 162 -1 733 14 610 +10 448 Soci�l� nodrošin�šana 154 349 177 742 +23 393 161 105 -16 637 Komun�l� saimniec�ba 411 137 504 768 +93 631 1 429 499 +924 731 Br�vais laiks, sports, kult�ra 161 947 222 799 +60 852 265 910 +43 111 P�r�jie izdevumi 8 285 10 222 +1 937 6 000 -4 222 Pašvald�bu par�du % nomaksa 13 681 11 670 -2 011 26 220 +14 550 Nor��ini Maks�jumi Izl�dzin�šanas Fondam 145 228 168 329 +23 101 248 350 +80 021 Nor��ini par izgl�t�bu 43 620 38 746 -4 874 36 000 -2 746


- 28 –

Pamatbudžeta ie��mumi

Pamatbudžeta ie��mumus veido nodok�u ie��mumi: iedz�vot�ju ien�kuma, nekustam� �pašuma (par zemi, k� ar� �k�m un b�v�m) un azartsp��u nodoklis. Nenodok�u ie��mumi, kuros ietilpst maks�jumi par budžeta iest�žu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, daž�das pašvald�bu nodevas un citi ie��mumi, k� ar� valsts budžeta m�r�dot�cijas.

2005.gad� Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes pamatbudžeta ie��mumi sast�d�ja Ls 2 192 550,-.

Sal�dzinoši ar iepriekš�jo gadu, 2005.gada ie��mumi palielin�jušies vair�k k� par 305 171 latu. Galveno da�u šeit sast�da ien�kuma nodok�a palielin�jums Ls 160 339 un sa�emt�s m�r�dot�cijas no valsts Ls 225 519, tai skait� Ls 180 532 Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�bai, Ls 2 500 pils�tas teritori�l� pl�nojuma izstr�dei, Ls 15 000 Zvejniekciema kult�ras nama jumta un fas�des remontam un Ls 27 487 Saulkrastu pils�tas un t�risma nor�žu izveidei un uzst�d�šanai. Galvenais ie��mumu samazin�jums ir – ie��mumi no zemes �pašuma p�rdošanas- Ls 130 132. Samazin�jums radies stingri izv�rt�jot zemes �pašumu p�rdošanas lietder�gumu.

2005.gad� pašvald�bas budžet� no kop�jiem ie��mumiem:

� 48,8% - iedz�vot�ju ien�kuma nodok�a maks�jumi; � 5,7% - nekust�m� �pašuma nodoklis par zemi; � 3,0% - nekust�m� �pašuma nodoklis par �k�m un b�v�m; � 34,4 % - sa�emtie maks�jumi, no kuriem liel�ko da�u 15,2% maks�jumi no

valsts pamatbudžeta pedagogu alg�m un m�r�dot�cijas – 10,3%. � 0,6% - azartsp��u nodoklis; � 7,5% - nenodok�u ie��mumi, no kuriem 4,8% sast�da ie��mumi no zemes �pašuma p�rdošanas.

2005.gad� palielin�j�s pedagogu algas, l�dz ar to 2005.gad� pieaugusi valsts m�r�dot�cija par Ls 26 760,-.

2005.gad� palielin�jušies maks�jumi no valsts budžeta iest�d�m pašvald�b�m par Ls 12 184,-, kas saist�ts ar valsts m�r�dot�cij�m m�zikas un m�kslas skolai no Kult�ras ministrijas.

2005. gad� pieaugot Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes ien�kuma nodok�u ie��mumiem par Ls 160 339,- , pieauguši ar� maks�jumi Pašvald�bu finansu izl�dzin�šanas fond�(PFIF) par summu Ls 23 101, jeb kop�j� summa 2005. gad� Ls 168 329,-, ko apr��ina p�c noteiktas formulas.

Pašvald�bas izdevumi

2005.gad� izlietoti Ls 2 178 332,- pamatbudžeta l�dzek�i.

Pašvald�bas izdevumi 2005. gad� proporcion�li pa nozar�m:


- 29 –

� P�rvalde – 8,9% � Sabiedrisk� k�rt�ba(policija) - 3,8% � Izgl�t�ba – 35,0% � Vesel�bas apr�pe – 0,2% � Soci�l� nodrošin�šana – 8,2% � Komun�l� saimniec�ba, tautsaimniec�ba – 23,2% � Br�vais laiks, sports, kult�ra – 10,2% � P�r�jie izdevumi – 0,5% � Pašvald�bas kred�tu procentu nomaksa – 0,5% � Maks�jumi izl�dzin�šanas fondam – 7,7% � Nor��ini par izgl�t�bu – 1,8%

2005.gad� pieauguši izdevumi:

2005.gad� izgl�t�bas izdevumi pieauguši par Ls 48 756 , pieaugums veidojas sakar� ar b�rnu d�rza “ R��tis” jaunas grupas izveidošanu un valsts m�r�dot�cijas pieaugumu pedagogu alg�m skol�s, m�zikas un m�kslas skol�, b�rnud�rz�.

Komun�lajai saimniec�bai 2005.gada izdevumi palielin�jušies par Ls 93 631- 2005.gad� tika uzs�kta Saulkrastu vidusskolas sporta halles celtniec�ba.

Izdevumi poz�cij� Br�vais laiks, sports un kult�ra 2005.gad� bija par Ls 60 852 liel�ki k� 2004.gad�. No tiem par Ls 24 661 palielin�jies kult�ras nama budžets.Kult�ras nama m�ksliniecisko pulci�u vajadz�b�m 2005. gad� ieg�d�ti tautas t�rpi.Par Ls 15 000 veikti remontdarbi kult�ras nama �kai. Bibliot�kai 2005. gada budžets, sal�dzinot ar 2004. gadu liel�ks par Ls 6 422, palielin�tas str�d�jošo darba algas un izdal�ti l�dzek�i gr�matu ieg�dei un preses abon�šanai pils�tas iedz�vot�ju vajadz�b�m. Sporta darba organiz�šanai 2005.gad� izlietoti Ls 21 000,-, kas saist�ti ar sporta pas�kumu organiz�šanu Saulkrastos un R�gas rajona organiz�taj�s sporta sp�l�s.

T�risma darba organiz�šanai 2005. gad� izlietoti Ls 13 213.

Jauniešu centra darba organiz�šanai 2005. gad� izlietoti Ls 15 221.

2.2. Speci�lais budžets

2.2. tabul� apkopota inform�cija par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes speci�l� budžeta izpildi 2005.gad�, k� ar� 2006.gada budžeta pl�ns.

Speci�l� budžeta kop�jie ie��mumi Ls 75 234, no kuriem 54,88 % - autoce�u fonda l�dzek�i.

2.1.tabula. 2005.gada speci�l� budžeta izpilde, 2006.gada pl�ns.


- 30 –

R�d�t�ji Atlikums 01.01.2005. Ie��mumi Izdevumi

Atlikums 31.12.2005. 2006.gada pl�ns

Ie��mumi kop� 59 521 75 234 63 751 71 004 Ie��mumi Izdevumi Ie��mumi no �pašiem m�r�iem iez�m�tu l�dzek�u avotiem, tai skait�: 59 521 75 234 63 751 71 004 77 400 148 404 Privatiz�cijas fonds 966 220 592 594 200 795 Dabas resursu nodoklis 5 465 1 990 7 455 2 000 9 455 P�r�jie ie��mumi 35 280 31 734 14 475 52 539 34 200 86 739 Autoce�u fonds 17 810 41 290 48 684 10 416 41 000 51 415 Ziedojumi kult�rai Ziedojumi soci�lajai m�jai Ziedojumi daž�di Izdevumi p�c vald�bas funkcij�m 63 751 148 404 P�rvalde Izgl�t�ba 4 708 9 000 Soci�l� apdrošin�šana un nodrošin�šana 705 1 500 Dz�vok�u un komun�l� saimniec�ba 55 009

134 004

Br�vais laiks, sports, kult�ra un reli�ija 2 466 3 000 P�r�jie izdevumi 863 900

Ie��mumi

Privatiz�cijas fonda l�dzek�us veido maks�jumi par valsts un pašvald�bas �pašumu privatiz�ciju.

Pašvald�bas speci�laj� budžet� non�k da�a no dabas resursu nodok�a, ko uz��mumi samaks� par dabas resursu izmantošanu un pies�r�ošanu, ko savuk�rt pašvald�b�m iedala Valsts Ie��mumu dienests.

Autoce�u fonda l�dzek�us sadala rajona padome atbilstoši ce�u kopgarumam, pielietojot koeficientus.

P�r�jos ie��mumus veido:

� Ls 2 800 ie��mumi no zvejas licenšu realiz�cijas, � Ls 17 680 Skultes ostas maksas , � Ls 11 254 sa�emt�s naudas daž�dos speci�los fondos: kult�ras, izgl�t�bas,

soci�lais fonds.

Izdevumi

No Privatiz�cijas fonda ie��mumiem nauda tiek izmantota, lai sak�rtotu nekust�mos �pašumus, maks�tas valsts nodevas, kancelejas nodevas.


- 31 –

Autoce�u fonda nauda tiek izlietota tikai pašvald�bas ielu un ce�u uztur�šanai un remontam, k� ar� citiem satiksmes droš�bas pas�kumiem.

Dabas resursu nodok�a l�dzek�i 2005.gad� netika izlietoti, jo tehniskais projekts “ Vienotas pludmales gl�bšanas patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras piekrast�” tiks realiz�ts 2006. gad�.

P�r�jos ie��mumos sa�emtie l�dzek�i tiek izmantoti pils�tas infrastrukt�ras uzlabošanai un veidošanai. Speci�lajos fondos sa�emt� nauda tiek izlietota p�c nor�d�t� uzdevuma, 70% no zvejas licenšu iekas�t�s naudas tiek p�rskait�ti LR Zemkop�bas ministrijai Zivju fonda vajadz�b�m.

Ziedojumi

Iekšzemes fiziskas un juridiskas personas 2005.gad� ziedoja kop� Ls 30.

Ls 30,- Saulkrastu vidusskolai 4 kr�sli no Veltas Kalnak�rkles.

2.3. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes aiz��mumi

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome kopš 1997.gada ir ��musi vair�kus kred�tus daž�d�m vajadz�b�m un projektiem. Uz 2005.gada beig�m Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domei ir par�dsaist�bas par kop�jo summu Ls 240 795.

2004.gad� sa�emts kred�ts no Valsts kases Saulkrastu �denssaimniec�bas att�st�bai. Aiz��muma summa Ls 50 000. Aiz��mums atmaksas termi�š ir pieci gadi jeb 2009. gada janv�ris.

1999. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts sporta halles celtniec�bai un abu vidusskolu renov�cijai. Aiz��muma summa Ls 330 000, atmaksas termi�š ir 2009.gada j�nijs.

2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Zvejniekciema vidusskolas renov�cijas tehnisk� projekta izstr�dei. Aiz��muma summa Ls 22 295, atmaksas termi�š 2007. gada septembris.

2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts apvidus automaš�nas ieg�dei policijas vajadz�b�m. Aiz��muma summa Ls 14 000, atmaksas termi�š 2008. gada septembris.

2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts vienotas pludmales gl�bšanas patru�as sist�mas izveidei Baltijas j�ras piekrast�. Aiz��muma summa Ls 20 000, atmaksas termi�š 2008. gada marts.

2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts siltumt�klu un siltummezglu renov�cijas tehnisk� projekta izstr�dei. Aiz��muma summa Ls 15 000, atmaksas termi�š 2007. gada septembris.

2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts �imenes atbalsta centra izveidei. Aiz��muma summa Ls 5 000, atmaksas termi�š 2006. gada septembris.


- 32 –

3. Pašvald�bas pamatl�dzek�u nov�rt�jums 2005.gad�

Pamatl�dzek�i (kustama un nekustama manta, kuras v�rt�ba t�s ieg�des br�d� p�rsniedz Ls 50,-un kalpošanas laiks ir ilg�ks par vienu gadu), kas ir Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes �pašum�, k� ar� to izmai�as 2005.gad� par�d�tas 3.1.tabul�.

3.1.tabula. Pašvald�bas nemateri�lo ieguld�jumu un pamatl�dzek�u nov�rt�jums 2005.gad�

R�d�t�ji S�kotn�j� v�rt�ba Uz 01.01.2005.

Ieg�de un izgatavošana

P�rvietošana Iz�emšana no darb�bas

Uz 31.12.2005.

Nemateri�lie ieguld�jumi

3 322 118 0 0 3 440

P�tniec�bas un uz��mumu att�st�bas izmaksas

Kancesijas, patenti, licences, tirdzniec�bas z�mes un l�dz�gas ties�bas, datorprogrammas

3 322 118 0 0 3 440

t.sk. datorprogrammas

3 322 118 0 0 3 440

Pamatl�dzek�i kop�

4 943 283 591 387 -118 -619 155 4 915 397

Zemes gabali, �kas, b�ves un ilggad�gie st�d�jumi, tai skait�:

4 751 138 311 105 0 -614 665 4 447 578

Dz�vojam�s �kas 831 560 3000 0 -446 766 387 794 Nedz�vojam�s �kas

1 402 433 0 0 0 1 402 433

Citas celtnes un b�ves, tilti, izb�ves

1 623 353 2 041 0 0 1 625 394

Ce�i 109 194 0 0 0 109 194 Zeme 782 474 306 064 0 -167 899 920 639 Ilggad�gie st�d�jumi

2 124 0 0 0 2 124

Tehnolo�isk�s iek�rtas un maš�nas

61 437 18 948 0 -1 037 79 348

P�r�jie pamatl�dzek�i, tai skait�:

93 841 40 227 0 -3 453 130 615


- 33 –

Transporta l�dzek�i

11 338 17 464 0 0 28 802

Saimnieciskie pamatl�dzek�i

0 0 0 0 0

Bibliot�ku fondi 24 334 7 723 0 -2 223 29 834 P�r�jie pamatl�dzek�i

58 169 15 040 0 -1 230 71 979

Nepabeigtie celtniec�bas objekti

36 867 221 107 - 118 0 257 856

Kop� 4 946 605 591 505 -118 -619 155 4 918 837

2005.gada beig�s pašvald�bas �pašum� ir kust�m� un nekust�m� manta Ls 4 918 837 v�rt�b�.

2005. gad� no uzskaites tika izsl�gtas dz�vojam�s m�jas ar bilances v�rt�bu Ls 446 766, kur�m ir pabeigts privatiz�cijas process.

Zemes gr�mat� ir ierakst�tas un noteikti kadastra numuri zem�m par summu Ls 306 064.

P�r�jie pamatl�dzek�i ieg�d�ti par summu ls 15 040:

Liel�k�s summas izt�r�tas:

� Ls 2 267 b�rnu d�rzs ieg�d�jies gultas, sadz�ves un virtuves tehniku, � Ls 852 Saulkrastu vidusskola -invent�ru darbm�c�bas kabinetam un sporta

nodarb�b�m, � Ls 6 190 Zvejniekciema vidusskola-sporta invent�ru un m�beles kabinetiem, � Ls 1 451 Jaunatnes iniciat�vas centram m�beles un invent�rs centra darb�bai, � Ls 936 Sporta da�ai – vingrošanas pakl�ji.

4. Pašvald�bas kapit�la v�rt�ba uz��mumos un paredz�t�s t� izmai�as

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes ieguld�jumi daž�du uz��mumu pamatkapit�l� apkopoti 4.1.tabul�. Uzr�d�ts ieguld�juma veids, kapit�la da�u skaits, da�as v�rt�ba uz 31.12.2005., k�du da�u (%) pašvald�bas kapit�ls veido no uz��muma kopapjoma.

4.1.tabula. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes kapit�la v�rt�ba radniec�gos uz��mumos.

Uz��muma nosaukums, juridisk� adrese, re�istr�cijas

Ieguld�jums uz 01.01.2005.

Ieg�de 2005.gad�

Izsl�gts 2005.gad�

P�rv�rt�ts 2005.gad�

Ieguld�juma lielums uz 31.12.2005.

% no uz��muma kopapjoma


- 34 –

numurs SIA” Saulkrastu komun�lserviss” Nr.40103027944

36 630 0 0 6 363 42 993 100

SIA „ Saulkrastu slimn�ca”

Nr.40003124779

23 875 4 162 0 22 174 50 211 100

Kop� 60 505 4 162 0 28 537 93 204

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes l�dzdal�ba radniec�go uz��mumu kapit�l� uz 2005. gada beig�m ir Ls 93 204.

5. Zv�rin�ta revidenta atzinumi par pašvald�bas, t�s iest�žu un uz��mumu saimniecisko darb�bu, k� ar� pašvald�bas iepriekš�j� gada saimniecisko p�rskatu.

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes 2005.gada finansu p�rskata rev�ziju veica zv�rin�ts revidents Nikolajs L�kins (SIA “ Reniks” , sertifik�ts Nr.70).

Zv�rin�tais revidents rev�zijas rezult�t� 2006.gada 13.apr�l� sniedza sekojošu atzinumu:

“ M�supr�t, iepriekš min�tie finanšu p�rskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Pašvald�bas finansi�lo st�vokli 2005.gada 31.decembr�, t�s darb�bas rezult�tiem, k� ar� naudas pl�smu 2005.gad� un atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 21.j�nija noteikumiem Nr. 446 „ Valsts budžeta iest�žu un pašvald�bu gada p�rskatu sagatavošanas k�rt�ba” .

Pašvald�bas vad�bas zi�ojums nav pretrun� ar finanšu p�rskatiem.

6. Valsts kontroles .

Valsts kontrolei gada p�rskats ir j�iesniedz, bet atzinumu par gada p�rskatu valsts kontrole no 2005. gada vairs neizsniedz.

Saulkrastu pašvald�bas soci�li ekonomisk� un arhitektoniski telpisk� att�st�ba

Saulkrastu pašvald�b� pašlaik ir sp�k� un darbojas 2003.gad� apstiprin�tais teritorijas pl�nojums, saistošie Nr.l "Par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju teritorijas pl�nojums", apstiprin�ti 27.08.2003., domes s�des protokola izraksts Nr.8, § 37. Saulkrastu pašvald�bas teritorijas pl�ns ir juridiski saistošs dokuments.

T� k� pašvald�bas teritorij� strauji att�st�s zemes �pašumu tirgus, fizisk�s, juridisk�s personas izr�da iniciat�vu ieg�to un esošo nekustamo �pašumu apsaimniekošanas veidu att�st�b� (atp�tas servisa, viesn�cu, tirdzniec�bas centru un priv�to m�ju celtniec�b�).

Saulkrastu pašvald�ba 29.12.2004. pie��ma l�mumu, protokola izraksts Nr. 13, § 58 "Par teritorijas pl�nojuma groz�jumu izstr�di", kuru izstr�de notiek.


- 35 –

Pašvald�bas teritorijas pl�nojums ir da�a no pils�tas straujas un m�r�tiec�gas att�st�bas pamatnoteikumiem. Saulkrastu pašvald�bas dome atbalsta centienus:

veidot labv�l�gu, vesel�gu un l�dzsvarotu pils�tvidi Saulkrastu iedz�vot�jiem saska�� ar likumdošanu;

- sak�rtot �pašuma attiec�bas un sekm�t to demokr�tisku p�rvaldi; veidot pils�tas turpm�ko att�st�bu, �pašas priorit�tes izvirzot dabas v�rt�bu saglab�šanai, degrad�t�s vides atjaunošanai; rast pils�tai jaunas att�st�bas iesp�jas, izmantojot Saulkrastu pašvald�bas �eogr�fisk� st�vok�a priekšroc�bas, lai nodrošin�tu t�s saimniecisko patst�v�bu un celtu iedz�vot�ju labkl�j�bas l�meni; saglab�t un pilnveidot drošu un pieejamu transporta un sakaru sist�mu, kas apmierin�tu Saulkrastu iedz�vot�ju vajadz�bas; turpin�t uzlabot un moderniz�t inženierkomunik�ciju infrastrukt�ru; r�p�ties pašiem un stimul�t priv�to sektoru m�jok�u izveidošan� Saulkrastu iedz�vot�ju visu veidu soci�lo sl��u grup�m;

- pilnveidot sabiedrisk�s apkalpes t�klus. Teritorijas pl�nojums sast�v no grafisk�s da�as (kart�m) un teritorijas izmantošanas apb�ves noteikumiem, ka ir pils�tas att�st�bas un zemes izmantošanas politika turpm�kajiem gadiem. Teritorijas pl�nojuma pamatuzdevums ir noteikt pils�tas teritorijas pl�noto (at�auto) turpm�ko izmantošanu un ierobežojumus, nor�dot noteiktiem m�r�iem rezerv�tas teritorijas, ka ar� ietver pras�bas b�vniec�bas dal�bnieku, nekustam� �pašuma - zemes gabala vai �ku un b�vju, �pašnieku vai lietot�ju ties�bas un pien�kumus attiec�b� uz zemes gabala izmantošanu. Teritorijas pl�nojums nosaka det�lpl�nojumu izstr�d�šanas un rekl�mas izvietojumu k�rt�bu. Saulkrastu pils�tas administrat�vaj� teritorij� norit�juši vair�ki svar�gi pas�kumi un realiz�ti daudzi noz�m�gi projekti:

tiek str�d�ts pie �dens un kanaliz�cijas saimniec�bas rekonstrukcijas, kuras otraj� k�rt� izb�v�ta un 2004.gad� nodotas ekspluat�cij� Zvejniekciema centr�l�s notek�de�u att�r�šanas ietaises; tiek rekonstru�ts kult�ras nams; notiek apjom�gi darbi ielu, ce�u un g�j�ju trotu�ru rekonstrukcij�, labiek�rtots pils�tas centrs Ainažu iel�; izveidots b�rnu sp��u laukums pie domes;

- katru gadu liels darbs tiek ieguld�ts pludmales un peldvietu sak�rtošan�; - tika izstr�d�ts projekts Saulkrastu vidusskolas sporta halles celtniec�bai un peldvietu labiek�rtošanai;

strauji att�st�s priv�to m�ju sektors. K� pozit�vu 2005.gad�, kas veicina pils�tas att�st�bu, var atz�m�t straujo priv�to investoru interesi, kas saist�ta ar daudzdz�vok�u m�ju b�vniec�bu, m�sdien�m atbilstošu lielveikalu ien�kšanu, daž�du atp�tas vietu tapšanu. Tas apliecina, ka priv�tie uz��m�ji redz Saulkrastu iedz�vot�ju dz�ves l�me�a uzlabošanos. Ir palielin�jusies iedz�vot�ju un juridisko personu akt�va piedal�šan�s pils�tas r�kotaj�s apspriešan�s, kas saist�tas gan ar jaunu objektu b�vniec�bas ieceru, gan teritorijas pl�nojuma apspriešanas procesu.

Domes priekšs�d�t�js: Erv�ns Gr�v�tis


- 36 -

.

Documents

2005 publiskais parskats - Saulkrastu novada pašvaldības ... · krortus, kas senatn bija pakauti Briu, Pabažu, Sjas un Skultes muižm. Zvejnieki te dzvojuši kopš neatminamiem