2

TOP JAUNAIS INVAUDITATES UKUMS

LNS aktivi darbojas Labkla­jibas ministrijas darba grupas, kas izstrada priekslikumus likumdosanai.

Viena no tam - grupa, kas saga­tavojusi jauno Invaliditates likumu, kurs jau izskafits Saeima pirmaja las!juma.

Taja paredzets, ka turpmak netiks pies~irta III grupas invaliditate, bet nedzird!giem cilvekiem ar 45% darbspeju zudumu pies~irs II grupu. Udzsineja III grupas invaliditate netiks l).emta nost. Jauna kart!ba attieksies uz tiem, kuriem grupu pies~irs pirmoreiz. Jaunie vajdzirdigie cilveki visdnzak netiks vairs ieklauti neviena invaliditates grupa.

Jaunaja likuma nedzird!gajiem paredzeti an asistenta pakalpojumi un tulka pakalpojumi izgllfibas procesa.

Cita darba grupa strada pie MK noteikumiem par Tehnisko pallg­lldzeklu centra darb!bu. Lldz sim centrs stradajis neapmierinosi, nav atrisinatas daudzas problemas, klienti neapmierinati. Darba grupa mekle risinajumus ta darba uzlabosanai.

!.NS KONGRESS -JAU NAKAMGAD

Marta nogale sanak LNS Dome, lai apspriestu jautaju­mu par gatavosanos LNS ka.rtejam kongresam nakama­ja gada: kura vieta un kura datuma, ar kadu dienas­kartibu utt.

LNS valde sal).emusi no regio­nalam biednbam vairakus interesan­tus piedavajumus. Tos izskat!s un izlems LNS Dome.

·ruVAKAlS llElAIS NOTlKUMS - FORUMS

LNS organizetais kultiiras pasakums - makslinieku kopas "Ceriba" darbu izstade un pas­darbibasun festivals ,,Dzie­dosas rokas" notiks sopavasar 10. maija maija Daugavpili.

Patlaban notiek sagatavosanas darbi - izstades un festivala prog­rammas veidosana, pasakuma norises vietu apzinasana un dallbnieku precizesana.

Pasakumu tematika ir etniski ievirz!ta uz dazadu tautu kulturas tuvinasanu, nedzirdigo cittautie8u plasaku iesaisfisanu LNS aktivitates.

PNF Zl~IO Dafas dalibvalstis pieprasa 2009. gada sasaukt arkartas <fenerfilo Asambleju, lai lemtu par nepieciesamam izmall,iam PNF statiitos.

Neapmierinat!bas celonis -pasreizejo valodu lietojums PNF oficialaja sazil).a. Un proti, ta ka PNF registreta ka organizacija Somija, tad an somu valoda atz!ta par tas oficialo lietved!bas valodu. Tiesa, sarakste tiek lietota otra oficiala valoda - angju. Diskusija un protestu iesutiSana akfivakas ir Italija, Kanada, Ungarija.

IESIM ,,ROKU ROK.k' Janvari sacies sogad maza­

kais projekts ar nosaukumu ,,Roku roka", kuru finanse Ipaso uzdevumu ministra sabiedribas integracijas lietas sekretariats.

Ta galvenas aktivitates saistas ar 3 regionalo seminaru organizesanu, kuru norise iesaistisies ap 30 formalo un neformalo l!deru no Aluksnes, Balviem, Smiltenes, Valmieras, Kuld!gas u.c.

Seminaros aplli.kotas temas: LNS mer~i , uzdevumi, attlst!bas v!zijas, Pilsoniska sabiedr!ba - vai nedzir­d!gie var but dala no tas?, Ka integret pasizoleju8os musu komuna?, Inval!du NVO un

biedr!ba. Tas savukart stiprinas ikvienu biednou un kopuma LNS ka organizaciju.

Seminari jau notikusi Kuldiga un Plavil).as, vel bus apnli Vidzemes zona - Smiltene, kur notiks ari LNS pasdarbnieku festivals (junija).

8S "KS'' preses dienests

PANKUKU DIENA VA!.MIERA 8S Dace Lace

Ziema sogad tada neriktiga, bez baltam sniega kupenam, lieliem saliem, bet ari tadai ziemai pienak laiks to pavadit un sagaidit pavasari.

Projekta ,,Musu iespejas - musu nakotne" ietvaros pasakumu cikla ,,Latviskas tradicijas - ari nelat­viesiem" pastiprinati meklejam materialus par pavasara sagaid!sanas ritualiem.

Diezgan liela daja Latvija dzivo­joso ievero an pareiztic!go trad!cijas, piemeram, MaslelJ.icu, kas saskan ar latviesu Metel).iem. Soreiz san"kojam dubulttrad!ciju pasakumu ,,Metei;ii un Mas/ei;iica", kura gan stasfijam, gan rad!jam latviskas trad!cijas un Elina Jefremova stast!ja par Maslel).icas tradicijam.

Pats galvenais un jaukakais Masjel).ica ir pankukas! Valmiera ir mmga kafejn!cilJ.a ,,Edene," kura bija ar mieru saja pasakuma. Jaukas pavarltes cepa planas pankukas nedzird!go acu prieksa uz specialam pl!ts virsmam. Ja tagad ir iestajies pavasaris, tad tas ir musu, valmieriesu nopelns, jo mes saskal).a ar trad!cijam pieedam pilnus vederus ar pankukam un tapec saka sp!det saulite. .6.

pasvald!ba, nedzird!go .--.,...,.,...---.~-..-----:=---­

kom unas t!kla veido­sana, !ahas prakses izplatisana, pasnover­tejums un turpmakas sadarbibas veidosana.

Mer~is tam visam -aicinat uz lldzdarbo­sanos tos, kas stav mala, pasiem iesais­tlties organizesana sava

3

... -r: ... - -~lcfJZUtfJIGlc fJJ.\RBA ·rutGU - KO~IKURcISPcJIGI

Vlcl'IA Pl!.SEI~ VIENA DARIA v1;·rA -6 Irina Kristoforova

Socialas apriipes centrs Salaspili tika dibinats 1998. gada. Ta galvenais uzdevums ir apriipet pacientus - vecuma pensionarus ar ilgstosiem vai neparejosiem fizisko vai psi­hisko speju ierobefojumiem, kuru de! persona nav spejlga sevi apriipet.

Socialais centrs nodrosina pacientam majokli, apriipe­sanu, edinasanu. saja nama dzivo 28 pacienti un strada 19 darbinieki, no kuriem tresa dala nedzirdigie.

Luk, ,,KS" iepazisanas un saruna uz vietas centra!

fitbild SAC direktors Viesvaldis Vasarietis

D Ka jus pirmo reizi piel}.emat darba nedzirdigos un ka ar vil}.iem kontaktejaties?

Tas bija pasa sakuma, kad tika veikts te!pu remonts. Pirmais kontakts man bija ar GintuJekabsonu, kurs piedal'ijas remontdarbos saja nama. Kad tas 1998. gada tika atverts, pier,iemu vir,iu pastaviga darba par setnieku.

Komunikacija neradas nekadas problemas. Mes saprotamies, lasot no lupam. Ja ir kadi sarezgiti jautajumi, rakstam uz papira. Manuprat, nav svarigi, vai cilveks dzird vai ne: galvenais ir vir,ia eak!as rokas. Pie mums bijusi visadi: strada eaklie un slinko slinkie. Ar nedzirdibu tam nav sakara.

fitbild Gints Jikabsons. tagad ioferis

D Ka tu piekriti stradat par setnieku, kaut ari pirms tam veici remontdarbus?

Ja, es uzreiz piekritu. Ta nebija mana profesija, bet toreiz nedzir­digajiem bija joti gruti atrast darbu. Ilgus gad us sur tur stradaju neoficiali, gadijuma darbos. Biju priecigs par piedavato oficialo darbavietu, turklat pastavigu. Japriecajas, ka ir tads darbs, kur maksa nodokjus.

Kadu laiku biju setnieks, tad radas iespeja kjut par soferi. Ta sakas darbs saja kolektiva. Pee tam man pievie­nojas vel vairaki nedzirdigi. Tagad te esam jau pieci.

0 Kadi tagad ir tavi darba pieniikumi?

Vedu pusdienas no kafejnicas uz centru, nepieciesamibas gadijuma vadaju centra iemitniekus uz polik­liniku, slimnicu utt.

fltbild Solveiga Jikabsone,. ari iofere

Kad Gints, mans virs, saka stradat par soferi, mani uzaicinaja stradat par setnieci. Seit esmu jau tris gadus.

0 Ka tev pafik darbs?

Nesudzos ... esmu vienkarss cil­veks. Man patik darza darbi, kopju visu teritoriju. Es to daru ar prieku, rupigi un kartigi.

Varu palepoties - centram pies~irts pasvaldibas diploms par vislabak sakopto apkartni. Paslaik gan esmu berna kopsanas atvajinajuma, bet pavasari atkal saksu stradat par soferi! Bet mana setnieces vieta direktors atkal pier,tema nedzirdigu darbinieci - Irenu.

fitbild Irina Stolpil;aa. sitniece

dPastasti, ka jus, nedzirdlgie, kontaktejaties ar darba kole­giem? Vai labi saprotaties?

Protams, vairak sarakstamies, lai nerastos parpratumi. Mums ir joti !ahas attiecibas, kolegi miji, atsaucigi, draudzigi. Svetkus svinam kopa, ka ari regulari pieda!amies darbavieta riko­tajos dazados pasakumos, piemeram, sporta sacensibas, izbraukumos utt.

Lielu atS~iribu starp dzirdigiem un nedzirdigiem neredzu. Varbut mes, nedzirdigie, vairak jokojamies, sad tad parkapjot pieklajibas robefas. Tada ir nedzirdigo kultura, bet, kopa stra­dajot, nakas apgut ari dzirdigo pieklajibas normas.

Gribot vai negribot tas jadara, jo nedzirdigo pasaule ir maza, tapec nevaram diktet savus noteikumus.

D Vai tiekat gala ar darba pienakumiem?

Es kadus 20 gadus vispar neesmu stradajusi. Bija veselibas problemas. Seit mani pier,iema darba nesen. Labi, ka musu direktors ir saprotoss, varu stradat uz nepilnu darba slodzi.

fitbild Dace Krtikle. sanitCire

Jau tris gadus stradaju socia!as aprupes centra. Firms tam ilgi biju bez oficialas darbavietas. Majas but tomer diendiena ir garlaicigi.

Nobeigums 16. Jpp. ...

4

i'IEDZIR~lGIE SIUfJ~ J.\UGs·rsKOtj\St ,<2\ @ '._,;~ @ Mo·r1VACIJA, IESPEJAS# REZU!:f>:fl ~ ::':'_~!·~--~

~ . . ' "'

A!..STS EJC.sAME A - DESMITI HS Elina Jefremova

Soreiz piedavaju sarunu ar Renati Jansoni. jlls jautasiet man, kapec?

Domaju, ka tas, ko Renate ir paveikusi, biitu jazina visiem, lai saprastu: katram pasam jatiecas preti savam mer~im, jo neviens cits tava vieta to nedaris.

Renate 2008. gada 23. februarI pabeidza savas studijas Latvijas Universitates Psihologijas un

Vai patika? Renate: Ja es pati kaut ko gribu

iemaclties, tad to vienmer daru ar prieku, bet, ja mani spiez kaut ko darit, tad nepatik.

Elina: Vai tad augstskola macijies tikai to, kas tev patik?

Renate: Ne, macljos visu, kas bija nepieciesams diploma iegli.sanai. Bet tu jautaji par patiksanu ...

Elina: Cik garas bija macibas? Renate: Tas ilga 5 gadus un 5

menesus. Likas loti ilgi, it ka es macltos par dakteri.

Elina: Kur tad tu tagad strada un par ko?

Renate: Valmieras bernu inter­natskola, sakuma stradaju par pallg­klases skolotajas tulku, so darbu vel turpinu. Tagad pasniedzu arl zlmju valodu mazajam klasem, bez tam esmu audzinataja un melodeklamaciju pulcii;ia vaditaja.

Elina: Tev gan daudz darba! Vai ir tads, kurs patik vislabiik?

Renate: Man milakie ir tulka un audzinatajas pienakumi.

visi bija vienadi, nedal!ju labos vai sliktos.

Neteiksu, ka kads bija slikts. Vii;iiem butlba bija vienalga, ka es macos, galvenais, ka izpildu visus uzdotos darbus.

Elina: Tad jau visi nedzirdigie var iet macities, galvenais - zinat, par ko stastits lekcijii un izpildit majasdarbus.

Renate: Principa ja, bet tikai ar lekciju saprasanu ir pagruti; labak butu, ja klat butu zlmju valodas tulks un iztulkotu lekcijas. Tas lo ti atvieglotu studijas un uzlabotu mfrsu iespejas pilnvertlgak apgut visu specialitatei nepieciesamo, nu ta, ka tas ir dzird!gajiem.

Elina: Ka giija valst s eksiime­na? Satraucies?

Renate: Jaaaaa! Tad, kad izlasiju bilete jautajumu, likas, ka neko neatceros. Tad apsedos, mierlgi padomaju un saku rakstit.

Elina: Nu un kadu atzimi dabuji?

Renate: Desmit. Elina: Oho!

pedagogijas fakultate un sai;iema LU diplomu par augstakas izglitibas iegusanu. Ar to sirsnigi apsveicam!

Elina: Kapec tu nolemi macities tiesi

.ff a tram paiam f atieca5 pretf 5avam mer~im, f o nevien5 cit5 tava vieta to

nebarf5. ~flaibri 3inu vienfgi to: j'a flaut Flo foti gribas, tab var visu ~asniegt.

Renate: Sakuma pati tam neticeju!

Pamatigi apmulsu. Tas lika padomat par visu ieprieksejo dzivi. Sapratu, uz ko esmu spej!ga, ka esmu parak zemu lldz sim

LU Psihologijas un pedagogijas fakultate?

Renate : Mani darbs piespieda maci:ties, jo musdienas skolas bez attieclgas specialitates augstskolas diploma vairs nedrikst stradat.

Elina: Ja tev vajadzetu LU iestaties velreiz, tu to daritu?

Renate: Ja. Elina: 100% tiesi taja pasa

fakultate? Renate: Sis jautajums man jau ir

jautats. Ne! Elina: Kapec ne? Renate: Tapec, ka iestaties tiesi

taja mani piespieda darbs. Elina: Ka bija ar macisanos?

Elina: Ka tu saki stradat Valmieras bemu intemiitskola?

Renate: Mani uzaicinaja. Ta ka man patik berni, nolemu izmantot so iespeju. Un to nenozeloju.

Elina: Tad drosi vien turpinasi skolotajas darbu?

Renate: Ja, ja vien dzive nespie­dis iet citu ceiu.

Ellna: Tu esi vajdzirdiga, ka tiki gala ar lekciju klausisanos?

Renate: Centos apsesties kaut kur auditorijas malil).a, bet vienmer pirmajas rindas, lai varetu dzirdet kaut ko no pasniedzeju stastlta.

Elina: Kadi bija pasniedzeji? Renate: (domii) ... Man laikam vii;ii

sevi vertejusi. Elina: Tagad, pee si notikuma,

vairak ticesi saviem spekiem, vai ne? Renate: Nezinu, bet skaidri zinu

vienlgi to: ja kaut ko foti gribas, tad var visu sasniegt . .&.

lepaziianas tSh Mils, mierigs virietis (35), SkorpWs.

Velas nopietni iepazities ar s ievieti (30 - 35 gadi).

Skumji biit vienam, tad sirdi pietriikst prieka. Ir peleciga katra diena, ja jiities

vientu ji. Raksti, varbiit uzausis tad mums jauna diena!

JiS Mana adrese: "Basi}os", Skai;ikalnes pagasta

Valmieras rajona, LV - 4215

5 . .

IESK.ATS GAfJSKARJEJA fJAl~LASlSAl'IAS KOl'IKURsA -

.i!5 Marika Antonova, Foto: Vladimirs Krumins

fir dzejo on dziesmam ...

20. februara pievakare Rai1,1a 8. vakara (mai1,1u) vidusskola notika gadskarte­jais daipasisanas konkurss.

Soreiz tas tika velfits diviem brinis~iem dzejniekiem un si gada jubi!ariem - Imantam Ziedonim un Ojaram Vacietim. Zurija dafas jau pierastas sejas - nedzirdigais dzejnieks Zigmars Ungurs , agrako dzejas konkursu laureate Irina Kristoforova, toposais nedzirdigo literatliras skolotajs Jvars Kalni1,1s, nedzirdigo teatra aktrise Rasma Kurena. Tomer puse zlirijas locekju saja goda aicinata pirmoreiz­,,Ritausmas" nedzirdigo teatra rezisore Dzintra Kuksa, aktieris Arnis Licitis un ari es, si raksta au tore.

Var tikai apbrinot uzi;iemibu, ar kadu vakarskolas skolotaja Inese Immure nu jau sesto gadu organize so pasakumu. Pedejos tris gadus dzejas pasakuma scenarija autore ir vakarskolas latviesu valodas un literatliras skolotaju Sandra Kocit)a. Ta ka pati biju pirmo konkursu lidzraditaja, varu salidzinat: konkurss gadu gaita ir krietni versies plasuma, ta~ vairs nav tikai nedzirdigo jauniesu, bet visas skolas pasakums. Taja piedalas ari skolas koris un solisti, tiek aicinati ieverojami viesi.

Soreiz viesu vidu bija aktieris Arnis Licitis un dziedataja Ieva Zegele no grupas ,,Iedomu sparni".

Jau treso gadu daipasISanas konkurss notiek divas kategorijas -skoleni var uzstaties ar dzejas vai melodeklamacijas prieksnesumu. Konkursa dalibnieku uzstasanos sogad papildinaja skolas dzirdigo jauniesu sagatavotie Baltas un Melnas pasakas fragmenti.

Dze pr eldnesam Ar dzejas prieksnesumu uzstajas

devii;ii jauniesi. Daudziem piedali­sanas konkursa bija pirma reize, kad vienam jastajas skatitaju prieksa, tadej uztraukumu parvaret bija joti gruti un daziem teksts aizmirsas.

Juris Kragis !manta Ziedoi;ia dzejolim ,,Jr vardi ... " bija sagatavojis patiesi iespaidigu sakumu - parlie­cinosa staja, dross skatiens, izteiks­migas zimes un mierlga, skaidra balss. Zel, ka dzejoja otra daja uztraukuma palika nepateikta, citadiJurim noteikti butu tikusi kada no godalgam. Tagad vii;is sai;iema pateicibas rakstu par viris~igu staju. Liga Gravite uzstajas ar Ojara V<iciesa dzejoli ,,Romance". Ligas prieksnesums tika novertets ar pateicibas rakstu par emocionalitati. Sniegums bija sievis~igs un roman­tisks. Mijs, sirsnigs un meitenigs bija llzes Rumpes prieksnesums - Ojara Vaciesa dzejolis ,,Neatstaj".

Patikami parsteidza Linards Volkovs. Par sagatavoto prieksne­sumu - Iman ta Ziedoi;ia dzejojiem ,,Tu neej prom!" un ,,Tad apstajas laiks" -Linardam 3. vieta. Vii;ia staja bija drosa, zimes - skaidras. Vel viena 3. vieta tika Kristinei Urtanei par Ojara Vaciesa dzejoli ,,Kaut ko klusiriam, klusiriam ... ". Gan Linar­dam, gan Kristinei novelu turpinat piedalities makslinieciskaja pasdar­biba. Biezak uzstajoties, vii;ii noteikti vairak atraisitos, justos brlvak, lidz ar to zimes butu plastiskakas un emociona!akas, ari mimika klutu izteiks­migaka.

Jauks un iz­teiksmigs bija

Elitas Felkeres prieksnesums !manta Zied01;ia dze­jolis ,,Nedavini man pu~es".

Elita japaslave par atraisitibu zimes, mimika un kustibas. Tade) meitene guva augstu - 2. vietu.

Kam tika 1.vieta? Reg!nai Katakinait Zurija vien­pratigi atzina, ka Reginas prieks­nesums (!manta Ziedoria dzejo/i ,,Visbriesmigak ir, kad otram sap" un ,,Es saku jums .. . ") ir galvas tiesu paraks par parejiem. Kapec? Drosi vien Reginai palidzeja dzives pieredze un prakse tulka darba. Vii;ia paradija patiesu izpratni par dzejoju saturu, un vii;ias zimju valoda bija parliecinosa, emocionala un skaidra. Tomer tas nav vienigais iemesls. Regina bija )oti rupigi gatavojusies, meklejusi piemerotakas zimes, kustibas, mimiku, uzklausijusi pedagogu padomus. Pie skatitajiem vina sava prieksnesuma versas ti~si · un personigi - it ka stastitu par savu pieredzi. Tas viss padar!ja Reginas uzstasanos tik Ipasu un uzrunajosu. Liels paldies vii;iai par to!

Melodeklamacijas priekinesomi

Lai ari melodek­lamacijas grupa dalibnieki bija tikai sesi, zlirijai bija gruti izveleties uzvaretajus, jo visi prieksnesumi bija !oti labi sagata­voti, parliecinosi un spilgti. Kopuma tie sogad bija specigaki un interesantaki par dzejas prieksnesu­miem.

6 Ar dzeju un dziesmam ...

Tas izskaidrojams ar to, ka melodeklamacijas prieksnesumus izvelejas jauniesi, kuriemjau ir lielaka vai mazaka skatuves pieredze, un dazi no tiem (piemeram, Daina Platace) uz skatuves ir burtiski uzaugusi. Konkursa Daina Platace uzstajas ar dziesmu ,,Tapec jau, ka nevar zintit, kapec". So dziesmu vir;ia izpildi:ja kopa ar dziedataju Jani Graudir;iu. Prieksnesums bija pievilcigs, rotajigs, pat kol}ets - ka pati Daina. Daina sar;iema pateicibas rakstu par artistiskumu (skatuvisko pievilcibu).

Drosmiga bija Anitas ~ivites izvele uzstaties ar dziesmu par spiti tam, ka miizikai vir;ia ar dzirdi nevar sekot lidzi. Prieksnesums pieradija, ka nedzirdiba melodeklamacija nav sl}erslis. Nepieciesams tikai dzivais miizikas izpildijums, lai dzirdigais dziedatajs varetu sekot lidzi nedzir­diga makslinieka zimem, nevis otradi. Miizil}is Aivars Vaisla dziedaja un uz gitaras pavadija dziesmu ,,Milestiba", uzmanigi sekojot lidzi Anitas zimem un spelejot lenak, kur tas bija nepieciesams. Lai ari Anita miiziku ned.zird, miizikas ritmu un noskar;iu vir;ia bija joti labi izpratusi un prata to paradit emocionalas un izteiksmigas zimes. Tapec Anita sar;iema pateicibas rakstu par maigu un melodisku prieksnesumu, ka ari balvu no skolas kora.

Pa teicibas rakstu par spilgtu skatuvisko telu sar;iema Filip,s Igaunis. Vir;ia melodeklamacijai ,,Se tev zelta dtilderis" bija riipigi sagatavotas gan zimes, gan kusfibas. Bija padomats pat par uznacienu -dziesmai sakoties, Filips apstaigaja skatitaju rindas, rokas kabatas sabazis, un petija, kam savu zelta dalderi piedavat. Spilgts, skatitajus piesaistoss uznaciens bija ari Janim Sausi:i;iam . Puisis uz skatuves

uznaca, dejodams un kustibas attelodams trombona speli. Jar;ia melodeklamacija ,,Meitenei no manas klases" sar;iema 3. vietu. Ziiriju un skatitajus Janis parsteidza ar savu atraisitibu - brifos, kad nebija jadzied, vir;is uz skatuves dejoja un garaka pauze pat par;iema sev lidzi uz skatuves dejot meiteni no skatitaju rindam. Ari vir;is sar;iema skolas kora balvu, bet konkursa par skatitaju simpatiju palika otraja vieta. Izskatas, ka Rair;ia vakarskola aug jauns melodeklamacijas solists un skafitaju milulis!

2. vietu ieguva Lilita Lukina. Lilita bija izvelejusies sev Isti piemerotu dziesmu roka stila -

ritmisku, specigu miiziku. Vir;ias melodeklamacijai

,,Atzifantis" lidzi dziedaja skolas soliste Anete Volnobajeva un pati dziesmas originalizpilditaja Ieva Zegele no grupas ,,Iedomu sparni. Lilitas prieksnesums bija parpilns ar energiju - tikai dazas vietas plasas, specigas zimes mijas ar mierigam un maigam. Var tikai paslavet Lilitu par izkopto stilu, miizikas izjiitu un patstavibu prieksnesumu gatavosana.

Domaju, ka tiesi speja ielikt sava izpildijuma specigus kontrastus un visdazadakas noskar;ias java uzvaret Marijai Jegorovai . Vir;ias izpildita

dziesma ,,Ka svece deg" ie guva ne vi en 1. vietu ziirijas vertejuma, bet ari skatitaju simpatijas balvu. Marija bija padomajusi par visu - par atbilstosu sarkanu skatuves terpu, par staju, izteiksmigu mimiku, zimem un piemerotam kustibam dziesmas starpspele. Dziesmu papildinaja svece, kuru Marija aizdedza, atnesa cauri skatitaju zalei un nolika sev prieksa dziesmas sakuma. Tas java gan pasai Marijai, gan skatitajiem dziji iejusties dziesmas noskar;ia. Ta ka ari pati piedalijos konkursa gatavosana un kopa ar Inesi Immuri konsulteju skolenus, varu tikai paslavet lielo atbildigumu, ar kadu Marija gatavoja savu prieksnesumu un uzklausija padomus. Domaju, ka vir;ias uzvara, ka ari visu parejo apbalvoto panakumi ir pieradijums tam, ka veiksmes atslega slepjas ne vien talanta, bet ari iegulditaja darba.

Pasakums beidzas ar draudzigam sarunam un svetku klir;igeri. Konkursa dalibnieku sejas redzeju prieku un gandarijumu par sasniegto. Izskaneja pardomas, ka konkursam vajadzetu pievienot tre§o kategoriju - nedzirdigo poeziju. Kas var but labaks par apzir;iu, ka pasakums ir nesis prieku skatltajiem, rosinajis pardomas un dallbniekiem celis pasapzir;iu, velmi sevi makslinieciski

pilnveidot un pieradit? Lai sis prieks dzivo miisos visos lldz nakamajam gadam. Lai sar;iemas ari tie skoleni, kas sogad nobijas!

Lai skolotajai Inesei Immurei daudz atsaucigu dzejas un dziesmas cienitii­ju un radosu paligu, ndkarno konkursu gata­vojot! A

7

.. - .. .. i'IEfJZUtfJiGO !.IE!.IE SAfJZIEfJASAl'IAS SVEJKI

Ka tas sakas toreiz ... Ji5 Regina Rizika

Melodeklamacijas meklejami tala-ja pagatne - tas aizsakumi bija 1973. gada 24. februari kultftras nama ,,Ritausma" atpiitas vakara ,,Smai­ds". Tas ir pieradits ar faktiem, ar publikaciju avize ,,Kopsoli".

Firms 35 ga­diem melo­deklamaeijas Japu pinna pa­eela Riga. Firms tam da­zados sarlko­jumos notika bija parasta dzejo)u dekla­maeija - dai)­las!Sana. Pa­domju laika

dzejo)iem bija jabut politiskiem - par Leninu par komunistisko partiju, tadi publik~ neaizrauj. Pee tam uzdeva deklamaeiju pavadlt klavieres vai akerdona pavadljuma. Izpild!tajs uz skatuves deklame savu dzejoli, muzika (klavieres, akerdons) bija ka fons, izpild!tajs muzika lidzi nedzlvo. To toreiz sauea ari par melodeklamaeiju.

Nedzird!ga eilveka lsta dziedasana sakas tad, kad saka griezties ska1;rn plate : iemaeljas vardus no galvas, saklauslt muziku, iemadjas dziedat ar zestiem, protams, ba]sj atskal}.O plate, ta ir ka fonogramma.

Lai nedzirdlgais varetu dziedat, bija vajadzlga liela drosme, uzdrlkstesanas, varesana. Dziesmas ,,telu" paradam ar mlmiku, kustlbam, dejam, un tas ir neparasti spilgti un izteiksmlgi. Tas ir roku dziesmas.

Gribu pieminet vienu no vislie­Iakajiem dziedatajiem Aleksandru Celmu, lai miers vil}.am debesu valstiba ! Aleksandrs dzimis kora dziedataju gimene, kas vil}.am jali no mazam dienam iepoteja lielu mllestlbu uz dziedasanu. Celms nenogurstosi dziedaja, lidz pedejais viesis iet uz majam. Aleksandra Celma dzlves moto ,,Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot muiu nodzivoju. "

Novelu, lai melodeklamaeijas lapa vienmer degtu un kvelotu, kjutu par muzlgo uguni nedzirdlgo kultura! ...

Ji5 Dzintra Soduma

23. februari kultiiras centra ,,Ritausma" pirmo reizi notika nedzirdigo sadziedasanas svetki devinu stundu garuma. Jiisu uzm~nibai divu "KS" korespondentu skatijums uz so unikalo pasakumu.

Sie svetki tika sarlkoti, lai at­z!metu Latvijas nedzird!go melo­dziesmas 35 gadus. Tajos piedalljas ap simt dziesmu m!jotaju.

Melodeklamesana aizsakas 1973. gada 24. februar! kultiiras eentra ,,Ritausma" rikotaja atpu­tas vakara ,,Smaids". Pee tam melodeklamacijas fanrs uzplauka ar! eitas Latvijas nedzird!go bied­r!bas . Jubilejas pasa­kuma inieiatore Reg!na Rizika, at­z!st, ka, lai dziedatu z!mju valoda, ne­dzird!giem ir va­jadz!ga ne tikai ma ks linieeiska varesana, bet ar! uzdr!kstesanas un drosme uzstaties publikas prieksa.

Krasainiem baloniem izrotata zale pasakumu at­klaja tas ga!venie rTu:otaji - Regina Rizika, lnese Im­mure un lvars Kalni:r;is. Pee tam uzrunu teiea LNS prezidents Arnolds Pavlins. So pasakumu viI,J.s sal!dzinaja ar latviesu dziesmu svetkiem, jo latviesiem, ar! nedzird!gajiem, vienmer patieis dziedat. Pasakuma pirmaja daja uzstajas nedzird!gie ar skatuves pieredzi. Z!mju valoda Vil}.i izpild!ja 22 dziesmas - R.Paula, Z.LiepiI,J.a, J.Lusena un eitu komponis­tu darbus. Vispirms uzstajas vecakie un pieredzejusie melodeklamacijas izpild!taji, tad jaunakie, ne tikai no R!gas, bet ari no Rezeknes, Daugav­pils, Valmieras un Liepajas. Koneerta izskana visi divdesmit pieci melodzie­da taj i apvienojas U. Marhilevica

dziesma ,,Vai tu mani dzirdi". Kajas stavot, s!s emoeionalas dziesmas izpild!tajiem pievienojas ari klaus!taji.

Otraja daja notika kopdziedasana. Dziesmu teksti lldzdziedasanai bija lasami svetku bukleta, ka arr tika rad!ti uz ekrana. Z!mju valodas tulces Brigitas Aldersones vad!ba ktatesosie izdziedaja ap divdesmit poputarakas latviesu dziesmas.

Svetku programmu kuplinaja Kristine Somase, popularas dzieda­

tajas Lienes Somases masa, kas nodziedaja tris dziesmas.

Sajos svetkos ap­mekletaji vareja nos­kat!ties interesantu un izgl!tojosu musu tautietes Mildas Bergmanes (tagad dzivo Zviedrija) vei­dotu muzikas klipu z!mju valoda par koh­learo implantu -savdab!gu karu starp ta atzinejiem un noliedzejiem.

Pasakuma tika noteikta skat!taju simpatija no dziesmu izpild!tajiem (bija vairakas pretendentes, bet lielako punktu skaitu ieguva Inese Im­mure), izveleta vakara Mis -Irina Kristoforova un vakara Misters - Rolands Barkans. Pee lgora Caikas iniciat!vas svet­

ku dalibniekiem bija iespeja savu radofo izpausmi parad!t teatra maksla. Ta ka 2008. gads ir Zurkas gads, tad tika sanlwta Zurku izstade. Eksponatus tai - nedzird!go z!me­jumus un veidojumus, ka ari veikala nopirktus suven!rus, pee organi­zatoru luguma atnesa pasakuma dallbnieki. ·

Sie dziedasanas svetki spoz1 pierad!ja, ka nedzird!gie eilveki spej skaisti dziedat - ar zestiem, emoeio­nal u sejas izteiksmi, plastiskam kust!bam. Melodziesmas ir lielisks veids, ka integret nedzird!gos dzird!go eilveku kultura. .A.

LNS pasakumu finansiali atbalstija Rigas Dome. Paldies!

8

DZ ES NE QSA_s·r

Daiga Delle

Tas noteikti bija viens no jaukakajiem pasakumiem, kur plecu pie pleca kopa labi jutas gan jauni, gan veci dziesmu dievinataji! Atkal uz skatuves kapa kadreizejas un tagadejas dziesmu zvaigznes. Un vivi visi dziedaja no sirds, ar savu azartu lidzi pa1,1emot ari skatitajus!

Man patika, ka koncertu vadija dazadas paaudzes - Regina Rizika, Inese Immure un Ivars KalniI).S. Paldies viI).iem par lieliski sagatavotu programmu! Koncertu atklaja ar dziesminieka - melodeklamacijas pamatliceja Aleksandra Celma godinasanu.

Jebkurs sakums ir gn1ts un Celms pieradija, ka gn1tibas ir parvaramas, jo , budams nedzirdigs, viI).s dziedaja. Vieta Marutas Pitemieces vardi: ,,Dziesma nenosalst, dziesma palidz mums dzivot, dziesma palidz bediis, priekos!"

Koncertu atklaja Regina Rizika ar dziesmu ,,Es piederu jums", kura pirmoreiz uz skatuves iznaca talaja 1973. gada.

1980. gada uz skatuves paradijas kads jauns puisis, kurs atri ieguva skatitaju . simpatijas. Tas bija Genadijs Cemavskis.

Toreiz viI).a sirds bija briva un dziesma ,,Mana sirds ir atkal briva" aizrava visus. Vil).s vienmer saI).ema no sajusminatas publikas ziedu klepjus. Un nu vil).s atkal dziedaja so dziesmu, un, starp citu, viI).a sirds atkal ir briva!

Sandra Gerenovska un Inga Mauri1,1a uzstajas parI ar skaistu dziesmu par savu dzimto pilsetu un dziedaja ipasi lepni, ka jau savas pilsetas patriotes.

Un tad zale ilgi valdija absolUts klusums. Skaneja vien dziesma ,,Melnii l!:Pe", kuru dziedaja valdzinosa Elvira Caika. Par s~irsanos, sapem, meliem. Toties tik celi, aizraujot lidzi skatitajus, mudinot mus visus ieklausities dziesmas vardos un

padomat par savu dzivi. Pirmaja bridI likas )oti skumji prieks parasti tik dzivespriecigas Elviras, bet soreiz tas bija ko verts!

Tad naca vel viens parsteigums! Uz skatuves tautasterpa iznaca Skaidrite Baurear latvju dainam, ko sakomponejis Zigmars LiepiI).s un ko sava skaistaja balsi dzied Mirdza Zivere - ,,Zibsni zvaigznes aiz Daugavas". Nu tik sarezgitu dziesmu, tik emocionali nodziedat ne katrs var, Ipasi budams nedzirdigs! Skaidrites prieksa - cepuri nost! Ari, piesakot so dziesmu, tika uzsverta viI).aS liela varesana toreiz!

R. Paula dziesmu ,,Pie juras dzive mana" aizrautigi izpildija burviga, mufam ar radosu dzirksteli apvelt!ta lnese Immure. Baudot viI).aS prieksnesumu, s~ita, ka daudzie gadi nemaz nav pagajusi!

Savu dziedataja karjeru Peteris Kursitis saka Daugavpili. Tomer tur s~ita sauri un Peteris atlidoja uz Rigu. Laikam tapec viI).s dziedaja vienmer un visur savu dziesmu ,,Lido".

,,Lido, par spiirniem tu nopirksi dzivi, jo nav nekii, ko var nopirkt par brivu!" Man bija jadoma: sie vardi pasaka tik daudz par notikuso taja bridI, visu par sodienu ...

Maiga Elbrote reiz saka ka dejotaja un Mis - 88. ViI).a bez dzies­mas nespeja dzlvot un pasniedza mums jutekliskas tumssarkanas razes - ,,Vismi{iikiis pu~es".

Tad pie mums naca ita)u dziedonis Al Bano .... Nu tik lidzigs, ka likas -tu.lit dziedas ,,Felicitu" un meitenes spiegs. Bet istenlba tas bija Juris Elbrots, reiz zinams ka Juris Losevs.

Un skaneja rotaJiga ,,Mu{~e sirds" kopa ar Inesi Immuri - profesionali, ar humora devu. Visa zale dziedaja lidzi.

No Valmieras ar ,,Pensioniiru dziesmu" bija atbraukusi Liga Landrate dziedaja ar valmieriesiem rakstu-rigo humora odziI).u!

Lielas ovacijas zale bija, kad Maiga un Juris Elbroti dziedaja ,,Tii es tevi milesu". Tauta visbiezak dziedata dziesma, kura nekad neapnik. Un, ja vel ir tads labs prieksnesums, kadu prot rad!t Maiga un Juris - vispar super!

Latgaliete paliek latgaliete. Tik cela un dzi)a - protams, Regina Katakina ar dziesmu ,,Ak, mate Latgale". Vareja skaidri redzet, kads latgalietes lepnums majo Reginas sirdi.

Un vispar koncerta sadziedajas visi Latvijas novadi. Gundega P~o dziedaja popularo latviesu viesibu galda dziesmu ,,Pie Dzintara juras".

,,Alias" - latiI).u valoda nozime citadi. ,,Mes dziedam, bet citiidi", piesakot savus izlolotos, Inese Immure paskaidroja grupas nosau­kuma izveli. Uzstajas ,,Alias" pirmais pamat-sastavs - Jolanta Znoti1,1a, Ivars Kalni1,1s, Iveta Kraze.

Dziesmu ViI).iem daudz, bet viI).i mums izvelejas ,,Kino", un varejam baudit labi iestudetu, atraktivu prieksnesumu.

Bija arI Ipasie viesi - dziedatajas Lienes Somases simpatiska mamma un masa, kuras parstaveja pazistamo dziedataju, kura noteikti butu pago­dinajusi pasakumu ar savu klatbutni, ja vien tovakar nebutu Paula sadziedasanas koncerta general­megmaiums. Lienes dziesmu ,, Ugunskurs" izpildija jaunais talants

Marija Jegorova. Var tikai apbrinot viI).as jauko atraisitibu uz skatuves, tik emocionali sniedzot so dziesmu. Pati Marija likas ka dziesma - uguniga ne tikai dvesele , bet ari areja veidola ar sarkano kleitu un tumsajiem garajiem matiem!

Tad naca vel viena seksiga meitene Daina Platace ar daudzu sirdis jau palikusajiem ,,Seksuiiliem Ciekuriem ".

Un vel viena skaista princesite Irina Kristoforova ar ,,Princesiti", kura vasara kopa ar dzirdigo Jani to izpildija konkursa ,,Dziesma manai paaudzei" Cesls.

,,Es ceru, ka vii;za spes apburt visus un nevaresiet pretoties vii;zas burvestibiim" - Jolantu Znoti1,1u ar ,,Buramdziesmu" pieteica Ivars. Un burvestibas pluda. Jolanta ir lieliska dziedosa aktrise ar neparasti brivam, profesionali izkoptam, kardinosam skatuves kustibam!

Interesants bija Lienes masas un Lilitas Lukinas ,,Niic dejot!"

prieksnesums. Ne visi spetu tik diivi atdarinat grupas ,,Linga" stilu.

Ipasi skaisti ,,Balta dziesma" piestaveja Andai . ·un Raivim Tidemai;iiem, bet Rai!).a vakar­skolas konkursa l.vietas ieguvejs Rolands Barkans ar savu staltumu un emoeionalam kustibam ieveda mus ,,Marta ritii".

Renara Kaupera Dziesmu svet­kiem veltita ,,Mana dziesma" jau kjuvusi popu!ara nedzirdi:go sabied­riba, jo pats Renars to kopa ar Rai!).a vakarskolas audzek!).iem izpildija 2007. gada TV raidijuma ,,Latvijas lepnurns". Savi)!fojosi ta izskaneja ari sI pasakuma nosleguma.

Hosligoma daio dalibnieko pardomas par savo dziesmoto celo! Juris un Maiga Elbroti

J.: Man bija 20 gadi, kad saku dejot tautiskas dejas. Uz tam mani atvilka deju partnere Daiga Sudraba. Saku spelet ar! teatri. Tur pierunaja dziedat. Tas man iepatikas. Sakuma bija lampu drudzis, bet tad pamazam, pats aizravos.

Tagad man ir 39 un vel patik dziedat. Mana pirma dziesma bija ,,Ta es tevi milesu" kopa ar Maigu. Ta sadziedajamies, ka pat appreee­jamies. M!jaka dziesma man ir ,,Ta ir dzive".

M.: Mana pirma dziesma bija ,,Migla". Tapat kaJuris, vispirms biju dejotaja revija. Tad redzeju, ka Regina un Gena izpildija dziesmu ,,Mu/~e sirds". Regina iedrosinaja, ka es ari ta varot. Ta saku , un liktenis

mani saveda kopa ar Juri. Tas bija 1999. gada, bet pee

diviem gadiem uzstajamies jau ka preeets paris. Sovakar dziedaju savu vismijako dziesmu ,,Turnssarkaniis rozes".

Mans novelejums - lai jauna paaudze dzied un dzied!

Genadijs Canavskis ,,Ritausmas"

atklasana speleju gitaru. To man iema­cija Valmieras skolas skolo­tajs Mefolis. Aizravos ari ar teatri pie rezisores Elksnes un dejoju reviju. Regina Ri­zika pierunaja mani sakt ari dziedat. Pirma dziesma bija ,,Veju stundii". Man visas dziesmas mijas !

Daudz viesizrafo bijis Padomju savieniba, rokas tad vienmer bija pilnas ar ziediem. 1986. gada uzstajos ari Polija. Sodien jutos ka jauniba. Atgriesanas uz skatuves -tas ir brinis~igi!

Elvira Caika, Regina Katakina

Elvira: Skumjo dziesmu izve­lejos nevis ta pee, ka pati ta jutos, bet gribejas ko savadaku. Kadreiz vajag ari ko nopietnu, lai eilveki ieklausas, padoma! Ta ir dzija , pardomu pilna dziesma. No skatitajiem sa!femu daudz jauku vardu. Pat Arnolds Pavlins uzslaveja.

Dziedat saku 19 gadu veeuma. Zimes man ieradija G. Piroga -Nevjadomska. Pirma bija ,,Vecpuisu dziesma". Mijako dziesmu nevaru nosaukt, daudzas skaistas bijusas! Tas vienmer izvelos pee prineipa: patik, mani uzruna! Tam jaielist mana sirdi! Dziedat nevar kaut ka vienkarsi, sevi vajag paradit profe­sionali. Visi dziedataji zina - katra dziesma ielikts milzlgs darbs!

Regina: Mana debija bija 1995. gada. Toreiz dzivoju dzirdigo pasaule,

9

bet masa Elvira mani uzaieinaja iesaistities nedzird!go pasaule, pierunaja sakt dziedat. Pirma dziesma bija ,,Ak, mate Latgale", ko dziedaju ari sovakar! Pati esmu latgaliete, un to velfiju savai Lat­galei. Z!mes piemekleju pati.

Sovakar jutos paeilati, dziesmu izpildiju no sirds.

Anda un Raivis Ildemai;ii

Vakarskolas laika Inese Immure mus abus uzaieinaja dziedat ,,Balta dziesmu". Toreiz jau dzive bijam paris. Ta mes 2002. gada Ziemas-

svetku pasakuma dziedajam. Mums patika, jo dziesmas vardi raisija sirsnigu noska!fu un kontakts uz skatuves bija saviJ!fojoss. Turklat kopa ar mums bija ari Gunars Kalnil).s, kurs ari zimes dziedaja. Vil).s ari pats ar z1mem dziedaja piedziedajumu. Tas bija aizkustinosi!

R.~ sovakar man vel veders sap no lampu drudfa (smejas), tik daudz skatienu versts uz mums ...

A.: - pasakums ir jauks, patika pazistamas ,,Alias" dziesmas, satikties ar jaukiem eilvekiem. Nu, salidzinot ar Nedzirdigo dienas koneertu, sis ir ipasi silts: gan mes ' gan parejie uzstajamies ar milestibu sirdi! Tas taeu ir tik svarigi. .A.

10

iPASAIS ZE!:fS - Mi~o·rA MEffEl'IE ! @

RS Daiga Delle

Gan Inna, gan Sergejs ir Valmieras skolas absolventi. Sergejs macijies ari Apes arodskola par automehanilp.., Inna beigusi Rigas Amatnie­cibas skolu. Innas dzimta puse ir Gulbenes rajons, savukart Sergeja - Kauguri, Jiirmala.

kad abu jutas jau parbauditas un var nakotni planot pavi-sam drosi. Inna saka, ka vir;ia nav pret oficialu laulibas dokumentu, bet, ka jau vi­sas meitenes, negrib, lai tas skaistais notikums notiktu kaut ka pavirsi.

Lai paliktu skaista atmi9Ci Ta nu sanaca, ka Sergeja gimene

pardeva JUrmalas maju un noenku­rojas dazadas Latvijas pilsetas. Vir;ia veletos so noti­Sergejs nopirka dzivokli Ligatne. Nu kumu noorganizet tik jau 5 gadi Ligatne, precizak - skaistu, lai paliek atmir;ia Lejasligatne, pavaditi. Abi spriez, ka uz visu mufo. Ligatne tomer ir savdabiga pilsetir;ia Inna strada Cesis par ariefo aizam, kuras vietejie ierikojusi suveju, bet Sergejs par dizaina pagrabir;ius. Un abi ir iemilejusi so g~ldn~ek~ tepat LI~atne: Abu ?~ofe~ mazpilsetu, jo pilsetir;ia ir miers un s1ias Ir tadas, ka ab1em rr svangi, la1 klusums, svaigs gaiss un izklaides laulibu diena butu arI skaisti terpi un objekti nav talu _ tepat uz vienu pusi jauka laulibu svinibu vieta. Sergejs ir ir Cesis, uz otru _ Sigulda un Riga. stradajis kada liela Latvijas miljonara

iQ\ villa, kur gatavoja kazu svinibu vietu. )otaS droii Un labi '1',;:t Nu arI pasam ir skaidrs, ko gribetu

Ligatnes iedzivotaji _ savdabiga pats savas kazas! Inna slave, ka tauta - vinus ir pienemusi ka savejos, Sergejs ir apveltits ar labam darba un un abi ci~matir;ia jfrtas drosi. Ja bus organizatora spejam. Ar vir;iu dzivot ir kadas problemas, tur vares atrast loti interesanti! Laikam tapec dzives palidz~~ ro~u! Serg~js ~at iemanto!~~ rutina vel nav vir;ius sasniegusi@!

,,~ruta pmsa ~lav~. L1g~tnes ?u!s~ Sapnis par maju@ vir;iu respekte, v1enmer obhgat1 . . apstajas un sarokojas! Sergeis saka, ka vir;iam patik

Lo ti biezi gan sezona, gan nokartot attiec1bas lidz galam - sapnis nes~zona Ligatne redzami daudzi ir pasam sava maja. Kad maja bus arzemju tUristi gan pavisam veci, gan gatava, tad bus arI krasr;ias kazas! No jauniesi _ uz riteniem, ar lielam majas buvesanas darbiem Sergejs kalnu mugursomam. 'Vir;iiem Ligatne nebaidas. Turklat, ja loti grib, tad tas tiesam ir eksotika. Un ko tur Jiegties, arI notiek, parliecinats Sergejs! Kad mums arI ta ir eksotika. Un tur dzimst ko~eti ieminos, vai Serge jam nav bail, romantika! Un ja vel romantiska vide ka Innai apniks gaidit solijumu un dzivo iemilejies paris.... vienkarsi aizies prom, Sergejs

Joprojam iemilijuiies Ta ka nesen aizvadita Valentin­

diena, tad nu gribejas tikt skaidriba, ko par milestibu, kopa dzivosanu doma Inna Sivare un Sergejs Beinars, kuri joprojam ir iemI!ejusies jau 6 gadus, bet uz kazam draugus un radus vel nav aicinajusi ....

Gan Sergejs, gan Inna ir vienispratis, ka 6 gadi tomer ir laiks,

parliecinosi atbild, ka nav gan bail, jo ir pilnigi dross, ka Inna nekur neaizies, jo Inna mil vir;iu. ,, Un es vi1Juf" mili saka Sergejs. Jo tik daudz sadzives jautajumu un problemu jau risinajusi kopa! ,,Grutos brizos atklajas cilveka istii daba un tad var saprast, vai busim kopa vel ilgi vai ne," parliecinats Sergejs. ArI no mazu bernir;iu audzi­nasanas abi nebaidas, jo Inna auklejusi savqs gimenes mazos bralus un

masas. Innas un Sergeja draugiem sobrid ir mazi berni un ir ari daudz sadzives problemu, ta pee negribas joti steigties.... /Q\ Milestibas svitki '1;I

Inna: "Kas ir milestiba? Par to nav gari jarunii, to var just, redzet mi/ota acis. Un blakus ir silti, silti! Kaut saka, ka biezi teiktie viirdi ,,Es tevi milu!" neesot patiesi, tomer es tos Sergejam saku biezi un man patik, ja Sergejs tos saka man! Valentindiena Sergejs mani no darba sagaida ar rozem! Man patik, ja dii'!!in~ ziedus! @

So dienu mes labprat svinam pasi miijas, vienmer ir bijis lielais parsteigums. Kas tas par parsteigumu, to es neteikSu nevienam! Lai paliek intriga!"

Ir daudzas lietas, kuras abiem kopa patik darit. Viena no tam ir cejo­sana. Ar draugiem vai divata apcejota Latvija. Un ir vel daudz vietu, kur abi gribetu aizbraukt! Ligatne un Cesis dzivo tuvakie draugi (ar dzirdes trau­cejumiem), ar tiem kopa vienmer sanak jautri tusir;ii un ballites. Ziema aktivi tiek apmeklets tepat tuvuma esosais Zagarkalns.

,, Labi draugi ir zelta vertibii! Bet ipa§ais zelts ir mi/otii meitene blakus gan priekos, gan bediis!" miji nosaka Sergejs..A.

11

RiGAS SKO!.J.\I APR.ff 168 GAfJI

~ Inguna Krama Foto: Dzintars Stepans ,,Manai skolai 168 gadi, bet man -septi'l'Ji. Manai skolai cetri stavi, bet manu augumu var izmerit ar 19 konfektem."

Ta, zimejot skolu un savus portretus, raksta l.klases skoleni Katrina Poikane un Artis VazdiIµs. Ja, 2008.gada 21. februari miisu Rigas nedzirdigo bernu internatpamatskolai Riga, Caka iela 42, apriteja 168. gadskarta.

Dzimianas diczna Ta sakas ar skolas direktores

rokasspiedienu un apsveikumu ikvienam skolas darbiniekam rita agruma.

Talak r'ita sarunas klases par skolu, par senakiem laikiem, par sodienu .. . Jaukas sarunas. Un tad esam visi zale, kur mus uzruna skolas vadiba. Svetku uzrunas - svin'igas un pasakainas: ar sapi;iiem un ceribam, ar senas Marijas ielas nama elpu, ar to, ka izstaigat skolu aizvertam ac'irn un nekur neapmaldities.

Sap9i. pasakas. patczicibas

Skolas direktore L.Morozova stast'ija berniem pasaku, bet direktores vietniece E.Jascenoka -runaja par valodu un cilvekiem skola dazados laikmetos. Direktora vietnieks informatikas jautajumos Dz.Stepans iezimeja nakotnes sko­lu - ar internetu ka davanu klases un kabinetos. Savukart direktores vietnieces saimniec'ibas darba G.Malickas vardos izskaneja ciei;ia un apbrina pedagogu darbam, pateiciba skolas saimnieciskajam personalam, ka ari velejums visiem: nejautat un negaidit, ko dos skola, bet padomat, ko katrs pats var dot skolai, lai ar lepnumu teiktu: ,,]a, es macijos un straddju labakaja un skaistakaja skola pasaule - Rigas Nedzirdigo bernu internatskola!"

Uzdczvumi aploksnis Svetku turpinajums ,,slepas"

uzdevumos - baltu, biezu aploksi;iu kaudzite. Tas sai;iema ikviena klase.

Uzdevumi bija izzinosi. Vajadzeja noskaidrot, kad un kur sakusies nedzirdigo bernu apmaciba Latvija, kas zinams par savu ielu, namu un dzivi taja?

Lukojoties senas fotografijas, atsaucam atmii;ia skolai nozimigus cilvekus. Ka vii;iiem klajas, ko dara tagad? Skoleni rakst'ija vestules bijusajiem skolotajiem un skolas darbiniekiem. Tajas milas uzrunas, atmii;ias.

,,Labdien!" ,,Labdien, cienijamo skolotaj!"

,,Labdien, skolotaja! ... ]us vienmer bijat smaidiga un mus samifojat ... "

Dienas otraja puse visi gaidija tiksanos ar interesantu personibu, musu skolas skolotaju L'igu Baueri, vienmer elegantu, dzivesgudru, ieinteresetu sava darba.

Par vinu laikabiedri saka: ,, ... vi'l'J~ ir tas cilveks, ar kuru var

sastradaties ... ", ,, ... vi1Ja dod pat ieduesmu ... ", ,,... ar vi1Ju kopa but bija /oti

patikami .. . ", ,, .. . vi1Ja veidoja bernos izteli,

meginaja visam rast pamatojumu .... ", ,, ... skaisti izlidzinaja situacijas

starp dzirdigiem un nedzirdigiem cilvekiem ... ",

,, ... man vi1Ja patik!" Tas viss par L'igu, bet ... vii;ia

nerunaja par sevi. Vii;ia dal'ijas skaistas atmii;ias par savu gimeni: mammu L'iviju Sv~eri - Baueri, kura sava laika beigusi mlisu skolu, Rigas Valsts makslas amatniec'ibas skolu un atgriezusies seit ka rokdarbu skolotaja, lai savu smalko amata prasmi nodotu talak.

Svetku nosleguma direktore L.Morozova, direktores vietnieces B.Poriete, R.Nazarova, E.Jasce­noka atskafijas UZ dienas Veikumu Ull

pateicas klatesosajiem ar balvam. Ari skolotaji l.Poga, B.Plinta, V.Stein­hards, sis svetku dienas veidotaji, saka lielu paldies visam skolas kolekfivam par kopigi radito svetku gaisotni . .._

Paldies A.Caka memoriala dzivolqa laipnajiem saimniekiem.

12

,g ]adviga Bockane

Paslaik rakstu par mtisu sportistu sasniegumiem atse­visl,ms sporta veidos.

Velreiz hidzu visus, it se­visl,<i sporta veteranus, rtipigi parlasiet un dodiet ziJ;ias, ja ir neprecizitates vai ari kadas citas ziJ;ias par kada notikuma, sporta veida vai atseviska sportista sasniegumu neu'z­riidisanu sajos rakstos.

vaditajs A.Zohovskis izvfrzija tiesi futbolu ka sporta veidu Nr.l.

Tolaik Riga bija organizets plass pasakums, kura piedaiijas 77 futbola komandas, to skaita ari nedzirdigie futbolisti, kas cinijas, lai ieglitu valsts vadm;ia K.Ulmai;ia kausu.

futbola veterans 1930 - tajos gados Rigas Jlirmala

puikas no rita Iidz vakaram dzenaja futbola bumbu. Reiz kada komanda

trenii;iiem. Vajadzeja tos meklet biezak tos atrada Mefa parka. '

Daudz sacensibu Pee kara Rigas futbolisti aktivi

piedaiijas ne tikai Riga organizetas saeensibas - zibensturniros, draudzi­bas ~aeensibas ar dazadiem dzirdigo klub1em, bet devas an uz draudzibas saeikstem ar nedzirdigo klubu ~e~ingrada (tag.Peterburgd). Tajas par labako speletaju atzina miisu aizsargu

Futbols ir viens no visveeakajiem sporta vei­diem Nedzirdigo sporta.

1~-=--?...---...-----------~ V. Jefimovu. 1953. -1955. gada tika

Tas bija 1935.gada, kad nodibinajas biedriba "Nedzirdigo Sports". Tomer atklatas futbola saeensibas ar dzirdigajiem biedriba va­reja pieteikties tikai pee gada, jo sabiedriba bija domstarpibas par to, vai nedzirdigie sportisti vispar piemeroti futbola spelei ar dzirdigajiem, jo vini taeu nedzird tiesnesa

0

svilpi. Galu jautajums tomer rada labvellgu atrisinajumu.

Plrmie pamakumi Nedzirdigie futbolisti pirmoreiz

atklatiba debiteja 1936. gada - emijas Rigas pilsetas 2. ligas meistariba. llggadejais vienibas kapteinis E.Laivit;is intervija zurnalam "Sparta Pasaule" ateerejas pirmo ofieialo saeensibu ar 3.ligas vienibu "Union", kur parlieeinosu uzvaru guva nedzirdigie. Ari 2.Iiga miisu futbola komandas panakumi ar katru sezonu kjuva labaki. Toreiz biednbas krasas aizstaveja: E.Laivil,ls, A.Meija, E. Hartmanis, A.Daubars, RVilde ka - , an L. un N .Sprogi. Par so laiku laba-kajiem nedzirdigiem futbolistiem uzs­katarni A.Meija un E.Hartmanis.

1938. gada miisu komanda viesojas Igaunija - Narva un Tallina. Ahas cii;ias uzvareja Latvijas parstavji ar rezultatiem 6: 1, 3:0. Tas bija skaists "Nedzirdigo Sport a" futbolistu panakums. Taja laika sporta kluba

truka vartsarga, un zeni uzaieinaja Zor2iku (ta vii;ii sauea Porsu), kurs nostajas starp telefona stabu un ~iegeli - tie bija pirmie varti, kurus vit;is sargaja.

No ta laika aizriteja vairaki gadi. Pienaea diena, kad aktiva futbolista gaitas beidza A.Daubars - pirmais Rigas nedzirdigo komandas vartsargs u~ vii;ia vietu uztieeja G.Porsam: D1vdesmit gadu laika nedzirdigo komanda ar G .Porsu vartos piedzivoja gan uzvaras, gan zaudejumus.

Gadiem ritot, vii;iu iedalija pat Rigas veteranu futbola izlase ka vartsargu ka - vienigo nedzirdigo starp dzirdigajiem. Bez tam G. Forss pildija an futbola tiesnesa pienakumus - vil;iam tika pies~irta tiesnesa pirma kategorija. Ar sirdi un dveseli piederot futbolam, G.Porss tomer atrada laiku an eitiem sporta veidiem .: saham, turismam, orientesanas sportam.

Rigas futbolistu aktivitati loti traueeja piemerota laukuma triik~s

organizeta E.Dambja balvas izeii;ia futbola, kur Rigas macibu un rafosanas kombi­nats ( MRK) parspeja LKB izlasi ar rezultatu 4:3. Labakie speletaji bija v. ~apenieks, V.J efuiiovs, A. Sers, E.Rasmanis, E.Cie­lavs, H.Virtigs, A.Grin­bergs un Dz.Ozolins.

1957.gada Rig~ notika 10.kartejais jubilejas futbola draudzibas macs ~ei;iingrada

- Riga. Cit;ia bija joti spraiga un pelniti uzvareja Rigas komanda ar rezultatu 3:2. 1958.gada musu futbolisti tikas draudzibas maca ar Maskavas futbo­listiem un zaudeja ar rezultatu 4:8.

1960.gada 1.Vissavienibas meistarsaeikstes Kijeva piedalijas sesas republikas - KPFSR, Ukrainas Baltkrie~ijas, Armenijas, Moldavija~ un L~t:r1ias fu~bolisti. Musu speletaji st~rteia neve1ksmigi, ierindojoties pnekspedeja vieta.

1961. gada prieeigs notikums: Heinrihs Virtigs tika iedalits PSRS futbola izlases komanda ka rezerves vartsargs, bet talak par treninnometni vii;is netika. ·

. 1962.gada futbolisti: v. Kape­meks, Dz. Ozolins, A. Sadevalds V. Jefimovs, A. S~rs, E. Rasmanis

1

H. Virtigs, l.Intsons un eiti piedaiijas 3.Vissavienibas nedzirdigo futbola kausa izeii;ia Krievija. Starp 11 republikam miisejie palika 8.vieta. ,A

Nobeigumu Jasiet nlikamajii numuriil

uSNIEGA O!.IMPIADE - 08" ~ Elia Zarina, teksts un foto

Romantiskais viesu nams ,,Jauncaunes" skaista aina­viska Ogres rajona, 16. feb­ruari Latvijas Nedzirdigo jauniesu organizacijas vadiba sagaidija un uz1,1ema 70 interesentus (to skaita lietu­viesus), kuri ieprieks pieteicas LNJO organizetajam pasaku­mam ,,Sniega olimpiade - 08".

Iebraueot visi tika iepaiistinati ar dazadiem noteikumiem ( drosibas, kartibas u.c.), ka arl paedinati ar siltam pusdienam. Pee pusdienam visi tika aieinati piedallties atjautlga pasakuma br!va daba. Atsaueas gandrlz visi, neraugoties uz peksl).i uznakuso bargo salu. Par pasakumu parupejas a tbildigas personas K. Beisone­Kuzmina un A.Birzniece-Sili1,1a, tiesnesi - M.Kaidass, I.Kalnins, V.Romanova un si raksta autor~.

Vaka rs turpinajas ... Pee akt!vam saeens!bam un

gardam vakaril).iim sakas galvena vakara daja - par godu Valentina dienai.

Visi bija paeentusies uzpueeties atbilstosi noraditajam - peldkostimos ar dazadiem akeentiem, rotajumiem. Bija arl gards mielastil).s.

Visa vakara - nakts gaita notika sovi, uzvedumi, speles, dejas, pirts, apbalvosana par izcinitam vietam saeens!bas.

Spedgakie: komanda ,,Aita" - to sastava sprogainu matu lpasnieki: D.Platace, G.Stupane, M.Bir­mane, A.Gravltis, A.Meiere, R.Brugmanis, A.Kuzmins, N.KoroJova un 2 lietuviesi; aiz vil).iem ,,Skorpions" - U.Stupans, E.Bllgzna, l.Ricika, D.Delle, I.Jermoloviea, G.Malkalns un 2 lietuviesi; ,Jaguars" - Z.Felkers, A.Lominskis, F.Igaunis, K.Novic­kis, I.Kraze, J.Nalivaiko, E.Vacis, K.Beisons, A.Romanovs.

Par labako uzvedumu - sovu tika apbalvota gujamistabas ,,Magone" komanda ar uzvedumu ,,Jaunibas stiisti" - V.Romanova, G.Stupane, U.Stupans, D.Zarins, A.Roma­novs, L.Cerepko un r~sta autore; aiz vil).iem 2. vieta Lietuvas meite­nes - velneni, kas paradija sovu ar skaisto dejosanu; 3. vieta tika bikini stila terptam meitenem K.Freimane, I.Nebija, I.Jermo­lovica, V.Jermolovica, L.Rozite, A.Zdanovska. Un nakts parsteiguma - skaista, romantiskaka istaba viesu nama - balva tika mllosam parim A.Ledi1,1ai un A.Gravitim.

Otra diena Neraugoties uz guletiesanu vela

stunda, visi laika ieradas uz brokastim. Pee brokastlm lldz pusdienam riteja dazadas speles, parrunas sava starpa, pastaigas svaiga gaisa. Pee pusdienam notika koplga fotografesana, un tad pamazam posamies eejam majup ar pozitivam atsauksmem, labu iedvesmu un noska~1ojumu turpmakam gaitam. A

Lidzjiitibas t

Gaisma, kas cilveka dzivo Un siltums, ko izstaro sirds,

13

Tas neziid. Tas paliek. Un mirdz! Izsakam visdzijako lidzjutibu

un skumju br!di esam kopa ar Fridrihu Teraudkalnu, mati muzfua - aizsaule pavadot.

t

Rigas biedriba, Jurmalas grupa

,,Vi~ noiaves visas asaras no vinu acim, naves vairs nebiis, nedz beclu, nedz vaidu, nedz sapju vairs nebus, jo, kas bija, ir pagajis."

Rigas Nedzirdigo ev. lut. drau­dze izsaka l!dzjutlbu tidbas masai Marutai Piterniecei delu MARI muzlba aizvadot. '

t Vi~s vienkarsi pa gadu ktipnem, Bij peks~i beidzis taltik iet... Izsakam lldzjutibu Marutai

Piterniecei, delu MARI muz!ba pavadot.

Alsvil,m profesioniiliis skolas kolektivs, Klusums,

Latvijas Nedzirdigo ]auniesu

t organiziicija

Izsakam lidzjutibu Marutai Piterniecei, delu pavadot mufiba.

"Aiz katra paliek dzive un pasacitais vards, Bet atmi~as tik dargas sirds ilgi saglabtis."

Smiltenes, Valmieras, Rezeknes, Ventspils, Rigas RB

t S~irties ir bezgala grnti, Celi neietie sap, Kad aizsaules slieksnim pari Aizsauc muiibas balss. Ja vien mes spetu, ja vien varetu

lldzet... Esam tev l!dzas, Maruta. LNS valde

Laikraksts "Kopsoli"

t Izsakam lldzjut!bu Sofijai

Cirulei, mamul!ti aizsaule aizvadot. Paliec, mat, gltista,

Paliec jaukaja bernibas stastii ... Smiltenes RB un

]aunpiebalgas grupa

14

BR;.\UCIE~IS UZ STOKHOLN\U HS Daina Zvanitaja

Arvien vairak ce!otajiem pieejami ce!ojumu un ekskursiju marsruti gan Latvija, gan arpus tas. Daiadi braucieni tiek organizeti cauru gadu. Atliek tikai izveleties! Seit tikai par vienu no tiem, kuru organizeja si raksta autore Daina Zvanitaja - pati visu uzzinaja interneta, pati apzii;ioja un saorganizeja lidzbraucejus un nokar­toja grupii;ias braucienu sada sastava: H. Klapote, A. Stepai;iuks, R. Kurena, A. Keiris, Z. Zuhovskis, P. Balodis u.c.

<Jn tagad vim,as stasts!

Pagajusa gada nogale mes 14 cilveku grupa .. ar prami ".Tal~ink'~ k~gojam pa musu pasu B~.lt1ias jtiru. Liela1s pram1s uz.r;iem ap 800 brauceiu un

vel daudz automasinu. Ja tas nostaditu rinda, veidotos ~ede

Brauciens notiek sadi. Pievakare pramis izbrauc no Rigas, no rlta tas jau ir Stokholma. Ta!ak devamies brauciena pa pilsetu autobusa gida pavad!ba. Bija interesanti, daudz ko uzzinajam. Mus parsteidza, ka pati pilseta - Stokholma izvietota uz 14 salam, kuras sava starpa saista tilti.

Apskat!jam kara\a goda sardzes mai.r;iu muzikantu pavad!ba. Goda sardzes karavlri bija terpti zviedru militaras uniformas < atteta). Atri pagaja trls cetras stunctas, ko varejam izmantot pilsetas apskatei. Verojam savva\as zverus liela parka, Vasa muzeju, bernu stas tu meistares Astr!das Lindgremas muzeju, kur dz!vo Karlsons, Pepija Garze~e, Lenebergas Emlls un citi vi.r;ias radltie tauta iemllotie varoni. Der zinat, Karlsons ir visas pasaules mlluiis, bet zvi~driem it lpasi cie.r;ia ir Pepija Garzel}e.

Pilseta izvietoti vairak neka 2000 veikali, bet tiem mums laika neatlika, jo pee pastaigas bija jadodas atpaka! uz prami. Tur mus parsteidza sevis~i tas, ka kugis tika vad!ts elektroniski, tatad sturmanis vairs nestaveja pie stliresrata, bet kapteinis un citi ,,tehniskie vlri" spaid!ja tikai podzi.r;ias un visu veroja ekrana.

Ari braucot ar prami, garlaikoties nevareja. Bija kur pastaigat, bija ko redzet. Vareja iegriezties partikas veikala un kafejnlca, ieperkoties gan par kronam, gan latiem.

Kaut arl kops brauciena pagajusi tris menesi, neaizmirstami iespaidi joprojam glabajas musu visu

atmi.r;ia. Novelam jaukus celojumus visiem LNS biedriem . .A

2 km garuma. ~~~==============~~==~ . ·-.......................... .

lespiJa stradat un nopelnit : @ f paiais sveid~ns @ : ,HS Andris Cvetkovs • Apsveicam ar maztiia naksanu pasatile! •

Ar so informaciju velos pal!dzet labi nopel@Jats esmu • Berni ir dzives ziedi. Cik jauki, ka u~ zemes : nedzirdigs cilveks un oficiali esmu iesaistijies biznesii, ~as ~ ir uzplaucis vel viens zieds! Novelam izplata augstas kvalitates vesellbas dzerienu Xango, kas t1ek • vecvecakiem Antrai un Omaram" rafots ASV.. Sikiika informacija: www.xango.com. • ,

Specialas zinasanas nav nepieciesamas, bet galvenais • ~.(\.UNZEMIEM, lai lidz vecumdi~nam

• • • • • ir sakari un speja komunicet. • ~ izplaukst liels un skaists puslµs!

Mana kontakt adrese: mob: 2603498 ~ Liepajas biedri :

MSN: andriscvetkovs@hotmail.com • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • •

t Siru vistis Dzija ciei;ia pieminam LNS Goda biedri ELEONORU

SONDORI vinai aizejot miiZibii.(1930. 23. 04 - 2008. 11. 03). Lai vieglas dzi~tiis zemes smiltis!

LNS valde, Rigas biedriba

Muziba aizgajusi ELFRIDA SKERiTE (1921. 26. 02 - 2008. 20. 02),

' Smiltenes biedriba VELTA SKINKE (1922. 30. 10 - 2008. 02. 26),

' ' ' Valmieras biedn1Ja

NIKOLA.JS KUJ;..Evs (1941. 28. 10 - 2008. 14. 02) Rigas biedriba

• '< :" ~

' J>\S IER>\Ks·r1·rs Z'/>\IGZ~IES - 2008 ~tsa~coties uz vairakkarteju "KS" lasitaju liigumu, publicejam

nehelu 1eskatu talakaja 2008. gada notikumu gaita. Diemzel KS" nelielais apjoms nelauj tadu horoskopu publicet katram me~~sim atsevisJ,<.i. ~emiet par labu! Varbiit noder ...

flans CV1 Laava SL Ir divas zir;ias par so gadu: laba un

slikta. Laba ir ta, ka nevajadzes krist no lieliem augstumiem lejup. Slikta -varbut tajos augstumos nemaz netikt... Isak sakot - dzivosiet pavisam merena ritma. Briziem gan bus problemas: atceroties ieprieksejo gadu gribesies turpinat skrejienu. Veiksmigakais menesis bus jlinijs -tad izpriecajieties, baudiet sauli, mI!estibu un panakumus par padarito gada pirmaja puse.

Virsis (5 Ura, 2008. gada Versi noteikti bus

ieguveji! Zvaigznes tiem sastajusas joti labve!Igi visa gada gamma. Vispirms Jupiters dos veiksmi aprIII dzimusajiem, velak ma1Ja · dzimusajiem (tie bus vislie!akie ieguveji). Saturns nodrosinas tikt svarigo stabilitati. Nu kas var but labaks? Kaliet lielus planus - jums noteikti viss izdosies!

DVil)i JI Jums jagatavojas diezgan no­

pietnam darbam ar sevi. No aprija lidz junijam jus gaida papildu atbildibas uzr;iemsanas. ArI rudenI jauni parbaudijumi. Ka prieciga atelpa diezgan grutaja gada rituma bus septembris. Varbut to sniegs darba pienakumu (vietas) maina varblit mijotais cilveks vai berni, kuri dosies uz skolu ...

Vizis § Uzlabosies attiecibu kvalitate un

to drosiba. Daudzi dosies lau!Iba juridiski sakartojot ieilguso kopdzi:~ vosanu. Gaidama stabila profesionala izaugsme. Vajadzes velreiz atgriezties pie 2007. gada veiktajiem darbiem, taeu tas izdosies daudz labak. Ruden! daudzi uzlabos savu diives apstak)us remontejot vai ievaksies jauna majokli:.

leprieksejie divi gadi bija pamatigs parbaudijums visam Lauvam. Tagad var aizmirst par depresiju un skumjam - jus gaida ikdienas darbs, mieriga dzive, jautnoa un iedvesma.

Mazliet pelecigaks bus gads augusta vidu dzimusajiem. Nekas, labak zHe roka neka mednis koka! RudenI atkal spidesiet visu priekfa

Jaanava ® Reizi 30 gados nopietnibas un

stabilitates planeta Saturns ienak katra zodiaka zime. Tagad jusu karta. f pasi tiks parbaudita augusta dzimuso attieksme pret dzivi pirmaja pusgada. No vir;iam tiek gaidits darbs un tikai darbs. RudenI parbaudi:jumi gaida arI septembrI dzimusas.Ka kompensacija par apzinigumu bus labs darba novertejums, piemeram, prieksnieka rokasspiediens un uzslava.

Svari ...n.. Gada sakuma jums varbut likas, ka

nekas nav mainljies - viss pa vecam. Taeu saulaini parsteigumi bus jlinija un septembrI, kad Venera un Marss nostasies blakus Svaru zime un daudzi sajutis strauju milestibas un radosas iedvesmas piep!Udumu.

Visuma 2008. gads bus diezgan mierigs, bez spilgtam krasam. Dazi visu gadu risinas jautajumu: ka butu, ja butu.

Piemeram: ka butu, ja r;iemtu kreditu un nopirktu maju ...

Skorpions ll1. Gads bus daudz mierigaks un

labaks par ieprieksejo. Ci:r;ias beigusas, var iznakt no mefa! Vairs nekas nedraud. Drosi saciet biznesu, taeu tikai tadu, kur merena pejr;ia ilgaka laika perioda. Uzsakt kaut ko jaunu Ipasi ieteicams septembrI un oktobrI. Kad vela rudenI Marss ienak

15 Skorpiona dzive, spilgti izpaudisies jusu speks.

Strilnieks )(' NovembrI dzimusajiem k!asies

diezgan smagi. Laiks nopietni iztureties pret savu veselibu gimeni un pienakumiem. Sapratigi un efektivi - ne par daudz, ne par maz. Gada otraja puse ar grutibam saskarsies decembra Strelnieki. Junijs jaizmanto ka pozitivas energijas uzr;iemsanas laiks - lai vairojas izturiba un pacietfua. Aizmuksana no problemam ne!Idzes - bus vien tas jarisina seit un tagad.

Meiazis '\):, Jus sagaida viens no visveiksmI­

gakajiem gadiem pedeja desmitgade. Tomer neceriet, ka kaut kas kritis no gaisa un par velti, panakumu pamata bus iegulditais darbs vairaku gadu garuma. Tacu var ceret arI uz veiksmi un sagad!Sanos daudz vairak neka agrak. ArI raugoties nakotne skiet ka tik laba gada vel ilgi

1

~eb~s. Izmantojiet so brinisl}Igo laiku gan raZigam darbam, gan kvalitativai atputai.

Udensvirs ~ Grutais laiks ir garam, var atlaist

grozus va)Igak. Drosi, nebaidieties: zirgs mierigi vilks pajugu, vilki no mefa virsu neskries, grav1 neiebrauksiet. Ir iestajusies mierigaki laiki . Tapec nav arI lielu iespeju paveikt kaut ko di2u. Var teikt, tada atslodze. Straujs pacelums gaidams 2009. gada, bet pagaidam mierigi izbaudiet so zvaigzr;iu davato bridi.

Zivis tt FebruarI dzimusas Zivis mazliet

saskums, jo saskarsies ar skarbo dzives realitati. Bus vien jastrada ar sevi, jaatbild par ieprieks izdarito. Tomer izradisies, ka gaisie, labie speki ir tepat blakus un labprat palidz, tikai jaiegulda savs finansejums, tad sar;iemsiet arI citu atbalstu.

Bet marta dzimusas Zivs to sapratis tikai rudenI. Lai pietiek ticfuas tam, ka viss notiek uz labu!

,i!5 Materia.li no intemeta

16

SVFrKh KLAT llELA DIENA ,K5 Ilze Kopmane

Miisu sencu gad­simtu gaita sakratas gudribas par daza­dam svinamam die­nam lidz miisdien.ii.m a t na kusas dazadu ticejumu veida, kuros noteik t i vert s ie ­skatities.

-·--------···"'·---""'-""·-=-= -""'·-··-"'··-""-·--""·--""'····-"'·-""·--""·"""'"""J Sciksim ar zalo ceturtdienu! @ ]a Za}as ceturtdienas nakfi salst;

tad sals vel 40 naktis.

@ Parstadi istabas pul}es, lai labi zied.

@ Suka matus, tad tie augs biezi un ... gan.

@ Iesien abeles zaros krasainas cizijas gabali:t;ms, bus daudz abolu.

@ Necert un nenes majas za[us zarus, ziedus utt., lai cuska nelien.

@ Sac stradat pirms saules, - visu gadu veiksies.

LielajCi Piektdiena @ Nestaiga pa citam

majam, lai savu laimi nosargatu.

@ Mazgajies strauta, kas tek pret sauli, - veseli:bai un skaistumam.

@ Ed marrutkus, lai }aunums nesitas klat.

Lieldienas @ ]a ar sauli:ti celsies, visu gadu

neaizgulesies.

@ ]a pirmajas Lieldienas li:st, lidz Vasarsvetkiem biezi lis.

@ Salasi visas skaidi:t;ias, tas par naudu verfisies gada garuma.

@ Kad olas vara, tad neruna un

nesmejies. A

Nedzirdigie darba tirgii ... ( slikumu lasiet 3. lpp).

Man pafik atrasties seit sabiedriba, izdarit, atnest utt. Vispar darbu darba, kopa ar citiem. mums, nedzirdigiem, vieglak dabut

D - ak - .. t caur pazISanos .. . Priecajos, ka man Ka tu kont te11es ar cen ra d' kt t' - ·-

Sakuma gruti gaja , pamazam pieradu. Visi zina, ka slikti dzirdu, tapec runa leni un skaidri. Man pafik aprupet cilvekus ... Budama nedzir­diga, netereju laiku sarunam, bet tikai darbam. Ir labi arI tas, ka man ir nedzirdigas koleges , ar kuram runajam sava zimju valoda, kontakte­jamies sev saprotamaka veida, sava pasaule.

Gita Stupcine apkopija on ioferis

Savu izveli nenozeloju: darbs tuvu majai un te arI jutos ka majas. ArI darbalaiks labs. Vakarpuse majas vel daudz ko varu padarit. Nedzirdiba netrauce darbam.

Man ar galveno vadltaju ir labs kontakts, arI ar kolegiem. Galvenais ir nebaidities, uzdriksteties - drosi jautaju, ja ko nesaprotu. Uz lapii;ias man visu uzraksta: kurp aiznest, ko

ire ors uz 1ceJas.

D Ka tu pavadi brivo laiku?

Musu gimene ir ce}otaji. Mums ir divi berni: dels Rudolfs un meita Simona. Mes katru brivdienu meklejam, kurp doties. Piedalamies festivalos Jauniesu organizacijas rikotajos pasakumos, ka arI patik pasiem but briva daba kaut vai tepat Latvija.

Atbild dzlrdigas koleges Kristine Kuzmane:

Seit nedzirdigo cilvekus iepazinu tuvak. Nekadu atS~iribu neredzu, tadi pasi cilveki ka mes. Vienigi runa zimes. Sovasar pat kopa sportojam, sacensibas ieguvam pirmo vietu. Agita Briede:

Sakuma bija gruti, vairak saraksfi­jamies. Tagad pamazam esmu piera­dusi arI.pie tiesakiem kontaktiem. Viss karfiba, saprotamies. A

€19 Mifi sveicam!@ Jums, mI}ie jubilari, kopa ar

Jaimes velejumiem veltam sis dzejas rindas:

Pa/dies par dzivibu, ko Dievs man devis, Par dzivi saja zemi! skaista. Pa/dies par ziedoni un salto zemi, Par rudens laiku peleko un pavasari. Pa/dies par to, kas bija, nebija, Par to, kas ir un nav, un nekad nebiis ...

(Autors neziniim s, redakcijai iesiitits 2008. II)

80 11. IV Monika URKA, Rezeknes 27. IV Regrna OZOLA, Valmieras

75 @ 24.IV Peteris LABRENCIS,

Rigas

10 6. IV Juris SPEKAIN1S, Liepajas

65 4.VI Karlis PANKRAT]EVS,

Rigas

16.IV Irma KRAGE, Rigas 22. IV Leons GUMBRIS,

Valmieras

60 9. IV Dzintra Ligita HERBSTE,

Smiltenes 22. IV Gunta TETERE,

Valmieras 28.IV Valentina KARTASOVA,

Smiltenes 30. IV Margarita CVETKOVA,

Valmieras

50 17. IV Regina KATAKINA,

Daugavpils

26.IV Vija LISKOVSKA, Rigas

35 8. IV Vladimirs GRENEVICS,

Ventspils biedrlba

Galvenii redaktore: llze Kopmane Datormakets: Irina Kristoforova

N.ii.kamais numurs 17. aprili