1998. GADA PÂRSKATS

1998. GADA PÂRSKATS

ISSN 1407–1797

2

© Latvijas Banka, 1999

Pârpublicçjot obligâta avota norâde.

3

SATURS

Ievads 5Valsts tautsaimniecîba un Latvijas Bankas monetârâ politika 7

Inflâcija un cenas 7Iekðzemes kopprodukts 8Ârçjâ tirdzniecîba 10Fiskâlâ politika 11Naudas piedâvâjums 12Noguldîjumu un kredîtu procentu likmes 15Starpbanku tirgus 16Naudas bâze 17Ârvalstu valûtas tirgus 19Valdîbas ârçjais parâds 20Vçrtspapîru tirgus 21Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes normatîvâs aktualitâtes 24

Kredîtiestâþu uzraudzîba 26Kredîtiestâþu sistçma 26Banku sektora attîstîba 26Kredîtiestâþu darbîbas pârbaudes 27Kredîtiestâþu darbîbas noteikumi 28

Starptautiskâ sadarbîba 30Starptautiskâs finanðu organizâcijas 30Sadarbîba ar ârvalstu centrâlajâm bankâm 30Tehniskâ palîdzîba 30Integrâcija Eiropas Savienîbâ 31

Latvijas Bankas valdes ziòojums 32Latvijas Bankas uzdevumi 32Latvijas Bankas darbîbas finansiâlie rezultâti 32Latvijas Bankas peïòas sadale 32Latvijas Bankas valûtas maiòas politika un ârçjâs rezerves 33Latvijas Bankas monetârâs politikas instrumenti 33Valsts maksâjumu bilances un finanðu statistika 35Maksâjumu un norçíinu sistçmas 352000. gada datorproblçmas risinâjums 35Skaidrâs naudas apgrozîba 36Latvijas Bankas struktûra 37Latvijas Bankas personâla apmâcîba 37

Latvijas Bankas 1998. gada finanðu pârskati 39Latvijas Bankas bilance 40Latvijas Bankas peïòas un zaudçjumu aprçíins 42Latvijas Bankas atzîtâs peïòas un zaudçjumu pârskats 44Latvijas Bankas naudas plûsmas pârskats 45Latvijas Bankas finanðu pârskatu skaidrojumi 46

Revîzijas komisijas ziòojums Latvijas Bankas padomei 56Latvijas Bankas padomes lçmums 57

4

Pielikumi 591. Monetârie râdîtâji 1998. gadâ 602. Latvijas Bankas 1998. gada mçneðu bilances 623. Latvijas Bankas 1994.–1998. gada bilances 644. Latvijas Bankas 1994.–1998. gada peïòas un zaudçjumu aprçíini 665. Latvijas Bankas noteiktie Vâcijas markas, Lielbritânijas sterliòu mârciòas,Francijas franka, ASV dolâra, Japânas jenas un Eiropas valûtas vienîbas kursi 686. Kredîtiestâdes, kurâm 1998. gada beigâs bija Latvijas Bankas izsniegtâlicence kredîtiestâdes darbîbai 697. Latvijas Bankas struktûrvienîbas 1998. gada beigâs 71Latvijas Bankas struktûra 1998. gada beigâs 74

5

1 Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (Special Drawing Rights – SDR; valûtas kods saskaòâ ar starptautisko standartu ISO 4217 "Valûtuun resursu kodi" – XDR).

IEVADS

Latvijas stingrâ monetârâ un fiskâlâ politika, sekmîgâs strukturâlâs reformas un taut-saimniecîbas pârkârtoðana atbilstoði brîvâ tirgus darbîbas principiem nodroðinâja makro-ekonomisko stabilitâti, kâ arî ïâva Latvijai veiksmîgâk pârvarçt satricinâjumus, kurus1998. gadâ radîja pasaules finanðu sistçmas nestabilitâte un îpaði Krievijas krîze. Krievijanespçja pildît savas saistîbas, notika Krievijas rubïa devalvâcija, bija vçrojama pasaules vadoðofondu birþu indeksu lejupslîde un ASV dolâra vçrtîbas kritums, pazeminâjâs finanðu tirgulikviditâte. Austrumâzijas krîzei sekojoðâ Krievijas finanðu krîze lika pârskatît tautsaimnie-cîbas izaugsmes iespçjas arî ilgâkam laika posmam. To, ka Latvija ne tikai sekmîgi izturçjusipârbaudîjumus, bet arî kïuvusi par vienu no veiksmîgâkajâm Centrâlâs Eiropas un Austrum-eiropas attîstîbas valstîm, apliecina makroekonomiskie râdîtâji. Gan zemâ gada inflâcija (2.8%),gan iekðzemes kopprodukta pieaugums (3.6%) ir tuvs industriâli attîstîto valstu râdîtâjiem.

Valdîbas stingrâ fiskâlâ politika nodroðinâja sabalansçtu valsts konsolidçto kopbudþetuun veicinâja zemu procentu likmju saglabâðanos. Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumipârskata gadâ palielinâjâs par 21.6% salîdzinâjumâ ar 1997. gadu, un finansiâlais pârpalikumsbija 8.1 milj. latu. Valdîbai nebija nepiecieðamîbas aizòemties, un tas stimulçja banku sektorabrîvo naudas lîdzekïu ieguldîðanu tautsaimniecîbas attîstîbâ (iekðzemes kredîtu gada pieau-gums – 52.0%). Ilgtermiòa kredîtu atlikuma pieaugums pârsniedza îstermiòa kredîtu atlikumapieaugumu 8.3 reizes (ilgtermiòa kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme bija 12.9%, îstermiòa –14.2%).

Pârskata gadam bija raksturîga strauja rûpniecîbas raþoðanas izaugsme gada pirmajâpusç un raþoðanas samazinâjums septembrî–decembrî Krievijas krîzes iespaidâ. Tomçrrûpniecîbas produkcijas fiziskâ apjoma indekss (salîdzinâmajâs cenâs) pieauga par 2.0%.

Pârskata gadâ Latvijas eksports pieauga par 10.0%, bet imports – par 18.9%. Tirdznie-cîbas apgrozîjuma îpatsvars ar Eiropas Savienîbas valstîm sasniedza 55.7%. Oktobrî Latvijakâ pirmâ no Baltijas valstîm tika uzòemta Pasaules Tirdzniecîbas organizâcijâ. Iestâðanâsðajâ organizâcijâ nodroðinâs Latvijas preèu noieta tirgus paplaðinâðanos, kâ arî veicinâs iekð-zemes kopprodukta pieaugumu.

Sabiedriskajâ sektorâ (bez sabiedriskajâm un reliìiskajâm organizâcijâm) strâdâjoðomçneða vidçjâ aprçíinâtâ (bruto) darba samaksa 1998. gadâ salîdzinâjumâ ar 1997. gadupieauga par 12.7%. Lai gan bezdarbnieku skaits palielinâjâs, sasniedzot 9.2% no ekonomiskiaktîvajiem iedzîvotâjiem, iekðzemes patçriòð turpinâja pieaugt. Iekðçjâs tirdzniecîbas ap-grozîjums salîdzinâmajâs cenâs pieauga par 21.9%.

Emitçtâ nacionâlâ valûta bija pilnîbâ nodroðinâta ar zeltu un ârvalstu konvertçjamâmvalûtâm. Lata kursa stabilitâti nodroðinâja piesaiste SDR1 valûtu grozam. Ârvalstu valûtukursu svârstîbas pret latu noteica to savstarpçjâs svârstîbas pasaules valûtas tirgû.

Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi palielinâjâs par 6.4%. Neraugoties uz tekoðâ kontadeficîtu un paaugstinâtu ârvalstu valûtas pieprasîjumu gada otrajâ pusç, Latvijas Bankasrezerves aktîvi palielinâjâs un valsts maksâjumu bilance bija pozitîva.

Atseviðíâm bankâm problçmas radîja nepietiekama valsts risku un kredîtriskunovçrtçðana, ieguldot aktîvus Krievijas vçrtspapîru tirgû, tomçr tas neietekmçja banku sektorastabilitâti.

Pçc Latvijas Bankas lûguma Starptautiskâ Valûtas fonda (SVF) Tehniskâs palîdzîbasmisija izvçrtçja Latvijas banku darbîbu regulçjoðo prasîbu un Latvijas Bankas uzraudzîbas

6

prakses atbilstîbu Bâzeles Banku uzraudzîbas komitejas efektîvas banku uzraudzîbaspamatprincipiem un sniedza pozitîvu atsauksmi. Latvijas Banka pilnveidoja kredîtiestâþudarbîbu regulçjoðâs prasîbas, kredîtiestâþu darbîbu raksturojoðo râdîtâju aprçíinâðanasnoteikumus un pârçjo normatîvo noteikumu un norâdîjumu klâstu. Valsts maksâjumu sistçmasattîstîbu nodroðinâja Latvijas Bankas izveidotâ elektroniskâ klîringa sistçma.

Gan Latvijas ârpolitikas, gan ekonomiskâs politikas prioritâte joprojâm bija integrâcijaEiropas Savienîbâ. Latvijas Bankas sagatavotie grozîjumi likumâ "Par Latvijas Banku" (spçkâar 18.11.1998.) nodroðinâja likuma atbilstîbu attiecîgajâm Eiropas Savienîbas prasîbâm undeva likumisku pamatu centrâlâs bankas lîdzðinçjai praksei neizsniegt kredîtus valdîbai. Bankudarbîbas vides sakârtoðanâ atbilstoði Eiropas Savienîbas prasîbâm nozîmîgs ir likums "Parnoziedzîgi iegûtu lîdzekïu legalizâcijas novçrðanu" (spçkâ ar 01.06.1998.) un attiecîgiegrozîjumi Latvijas Kriminâlkodeksâ. Latvijas Republikas Saeima pieòçma arî "Fiziskopersonu noguldîjumu garantiju likumu" (spçkâ ar 01.10.1998.). Tas vairos uzticîbu bankâmun veicinâs noguldîjumu apjoma pieaugumu.

Apliecinot savu atbalstu centrâlâs bankas îstenotajai politikai, Latvijas RepublikasSaeima 1998. gada februârî par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku uz seðiem gadiematkârtoti ievçlçja Ilmâru Rimðçvièu.

Latvijas ekonomiskâs politikas uzticamîba atkal guva oficiâlu apstiprinâjumu – arîstarptautiskâs kredîtreitingu aìentûras Moody's, Fitch IBCA un Standard & Poor's novçrtçjaLatviju kâ ieguldîjumiem labvçlîgu valsti. Krievijas un citu reìionâlo krîþu ietekmç pasaulesvadoðâs reitingu aìentûras daþas valstis vçrtçja ïoti piesardzîgi, tâdçï Latvijai pieðíirtiekredîtreitingi ir nozîmîgs apliecinâjums tam, ka tâ ir valsts ar labâm nâkotnes perspektîvâmun vienu no stabilâkajâm banku sistçmâm Centrâlâs Eiropas un Austrumeiropas attîstîbasvalstîs.

7

VALSTS TAUTSAIMNIECÎBA UN LATVIJAS BANKAS MONETÂRÂPOLITIKA

INFLÂCIJA UN CENAS

1998. gadâ, îpaði tâ pirmajâ pusç, Latvijas tautsaimniecîbas attîstîba bija stabila. LatvijasBankas îstenotâ monetârâ politika un valdîbas stingrâ fiskâlâ politika nodroðinâja lata stabilitâtiun tâlâku inflâcijas lîmeòa pazeminâðanos. Attîstoties gan preèu, gan pakalpojumu sektoram,pieauga iekðzemes kopprodukta (IKP) apjoms. Tomçr 1998. gada 3. ceturksnî pasaules finanðutirgu satricinâja notikumi Krievijâ, kas jûtami skâra arî Latviju. Krievija nespçja pildît savassaistîbas, notika Krievijas rubïa devalvâcija, bija vçrojama pasaules vadoðo fondu birþuindeksu lejupslîde un ASV dolâra vçrtîbas kritums, pazeminâjâs finanðu tirgu likviditâte.Austrumâzijas krîzei sekojoðâ Krievijas finanðu krîze lika pârskatît tautsaimniecîbas iz-augsmes iespçjas arî ilgâkam laika posmam. Visâtrâk un vistieðâk ârçjo apstâkïu negatîvoietekmi Latvijâ izjuta bankas, kuru ieguldîjumi Krievijas vçrtspapîros tika iesaldçti, uneksportçtâji, kas zaudçja daïu no produkcijas noieta tirgiem un rudenî bija spiesti atlaist daïustrâdâjoðo, tâ radot bezdarba lîmeòa pieaugumu. Ârçjo apstâkïu iespaidâ pasliktinâjâs taut-saimniecîbas îstermiòa attîstîbas prognozes, bet vienlaikus tika veicinâta strukturâlo reformupaâtrinâðanâs, kas ilgâkâ laika periodâ palielinâs tautsaimniecîbas konkurçtspçju. KopumâLatvijas tautsaimniecîba samçrâ veiksmîgi pârvarçja kârtçjo pârbaudîjumu periodu. Starp-tautiskâs kredîtreitingu aìentûras Fitch IBCA (septembrî) un Standard & Poor's (oktobrî)apstiprinâja, ka nemainîs gada pirmajâ pusç pieðíirto Latvijai labvçlîgo kredîtreitingu (BBBilgtermiòa saistîbâm ârvalstu valûtâ).

Patçriòa cenu indeksa (PCI) pieaugums 1998. gadâ bija 2.8% (sk. 1. att.) – ievçrojamimazâks nekâ 1997. gadâ (7.0%). Visaugstâkais PCI pieaugums bija janvârî (1.3%), pârçjospârskata gada mçneðos tas nepârsniedza 0.7%, bet jûlijâ un augustâ cenu lîmenis pat pa-zeminâjâs. Vidçji 1998. gadâ salîdzinâjumâ ar 1997. gadu PCI pieauga par 4.7% (1997. gadâsalîdzinâjumâ ar 1996. gadu – par 8.4%).

1. attçlsPATÇRIÒA CENU INDEKSA PÂRMAIÒAS(SALÎDZINOT AR IEPRIEKÐÇJÂ GADA ATBILSTOÐO PERIODU)

(%)

Avots: Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes dati.

8

Pârskata gadâ inflâciju joprojâm galvenokârt ietekmçja monopolcenu palielinâðana unadministratîva rakstura lçmumi. Strauji pieauga telefona pakalpojumu tarifi (par 15.6%),sabiedriskâ transporta pakalpojumu tarifi (par 14.2%), maksa par ûdens apgâdi, kanalizâcijuun sanitâro apkopi (par 9.6%), kâ arî elektroenerìijas tarifi (par 5.4%). Visai straujð bija arîdaþu preèu cenu pieaugums. Piemçram, dârzeòu un kartupeïu cenas palielinâjâs par 16.6%,bet apìçrba un apavu cenas – par 8.5%. Tomçr kopumâ 1998. gadâ pakalpojumu cenas pieaugaievçrojami straujâk nekâ preèu cenas (attiecîgi par 7.0% un 1.6%). Lielâkâs patçriòa grupas –uztura produktu – cenas gada laikâ palielinâjâs tikai par 0.3%, turklât vairâku uztura produktucenas samazinâjâs. Visvairâk kritâs olu, zivju konservu un siera cenas (attiecîgi par 12.7%,4.9% un 3.9%).

Sabiedriskajâ sektorâ (bez sabiedriskajâm un reliìiskajâm organizâcijâm) strâdâjoðomçneða vidçjâ aprçíinâtâ (bruto) darba samaksa 1998. gadâ salîdzinâjumâ ar 1997. gadupieauga par 12.7% un bija Ls 142.97 (242.32 USD). Bruto darba samaksas pieaugums bijalielâks nekâ gada inflâcija, tâdçï reâlâ bruto darba samaksa salîdzinâjumâ ar iepriekðçjogadu pieauga par 7.6%. Vidçjâ neto darba samaksa bija Ls 104.10 jeb 72.8% no bruto darbasamaksas. Reâlâ neto darba samaksa gada laikâ pieauga par 6.8%, kas liecina par labklâjîbaslîmeòa celðanos (iepriekðçjâ gadâ reâlâ neto darba samaksa palielinâjâs tikai par 2.6%).

Rûpniecîbas produkcijas raþotâju cenu indeksa pieaugums pârskata gadâ samazinâjâs.1998. gadâ salîdzinâjumâ ar 1997. gadu raþotâju cenu indekss vidçji pieauga par 1.9%(1997. gadâ salîdzinâjumâ ar 1996. gadu – par 4.1%), t.sk. apstrâdes rûpniecîbâ tikai par0.5%, bet ieguves rûpniecîbâ un elektroenerìijâ, gâzes un ûdens apgâdç raþotâju cenu kâpumsbija ievçrojami augstâks (attiecîgi 5.9% un 7.9%).

Bûvniecîbas cenu indekss pârskata gadâ palielinâjâs par 11.2% (1997. gadâ – par 7.9%).Eksporta cenas 1998. gadâ samazinâjâs par 0.2% (pieaugums iepriekðçjâ gadâ – 1.6%).

Visvairâk pazeminâjâs pârtikas rûpniecîbas produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoho-liskos dzçrienus un tabaku; par 17.6%), koksnes papîrmasas, papîra un kartona (par 10.8%),kâ arî dzîvnieku un lopkopîbas produkcijas (par 4.4%) eksporta cenas, jo sakarâ ar Krievijaskrîzi tika meklçtas produkcijas noieta iespçjas NVS valstîs. Visstraujâk (par 14.0%) augametâlu un to izstrâdâjumu eksporta cenas.

IEKÐZEMES KOPPRODUKTS

1998. gadâ IKP sasniedza 3 773.5 milj. latu, salîdzinâmajâs cenâs pârsniedzot iepriekðçjâgada lîmeni par 3.6%, t.sk. preèu sektorâ – par 2.3% un pakalpojumu sektorâ – par 4.7%.IKP dinamiku pârskata gadâ bûtiski ietekmçja Krievijas finanðu krîze. IKP pieaugumssalîdzinâjumâ ar 1997. gada atbilstoðo periodu pakâpeniski samazinâjâs no 8.9% 1. ceturksnîlîdz 5.6% 2. ceturksnî un 2.2% 3. ceturksnî, bet 4. ceturksnî IKP salîdzinâjumâ ar 1997. gada4. ceturksni samazinâjâs par 1.9% (sk. 1. tabulu). Pievienotâs vçrtîbas kâpumu preèu sektorâvisvairâk ietekmçja tâs pieaugums bûvniecîbâ (par 11.1%) un apstrâdes rûpniecîbâ (par 3.4%).Pakalpojumu sektora attîstîbu noteica galvenokârt tirdzniecîbas pievienotâs vçrtîbaspieaugums (par 20.4%). Otrâs lielâkâs pakalpojumu nozares – transporta, glabâðanas unsakaru – pievienotâ vçrtîba atpalika no iepriekðçjâ gada atbilstoðâ perioda lîmeòa (par 1.3%).

Pârskata gadam bija raksturîga strauja rûpniecîbas raþoðanas izaugsme gada pirmajâpusç un raþoðanas samazinâjums septembrî–decembrî. Tomçr gadâ kopumâ rûpniecîbasprodukcijas fiziskâ apjoma indekss (salîdzinâmajâs cenâs) pieauga par 2.0%, t.sk. apstrâdesrûpniecîbâ – par 2.5%. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu visvairâk fiziskâ apjoma indekss

9

palielinâjâs nozarçs, kuru produkcijas noiets nebija atkarîgs no Krievijas tirgus: pârçjonemetâlisko minerâlu izstrâdâjumu raþoðanâ (par 30.7%), izdevçjdarbîbâ, poligrâfijâ unierakstu reproducçðanâ (par 28.3%), gumijas un plastmasas izstrâdâjumu raþoðanâ (par21.8%), koksnes, koka un koría izstrâdâjumu raþoðanâ (izòemot mçbeles; par 13.7%) unapìçrbu raþoðanâ, kaþokâdu apstrâdç un krâsoðanâ (par 13.0%).

Nozarçs, kuru eksports vairâk saistîts ar Krieviju, raþoðanas lîmenis bija ievçrojamizemâks nekâ 1997. gadâ. Îpaði minama automobiïu, piekabju un puspiekabju raþoðana(samazinâjums par 40.9%), íîmisko vielu, to izstrâdâjumu un íîmisko ðíiedru raþoðana (par10.5%) un tekstilizstrâdâjumu raþoðana (par 4.8%). Lai gan pârtikas produktu raþoðana gadaotrajâ pusç samazinâjâs, 1. pusgadâ sasniegtais kâpums ïâva gadu noslçgt ar produkcijasfiziskâ apjoma indeksa pieaugumu (par 1.1%).

Pievienotâs vçrtîbas kritumu lauksaimniecîbâ noteica nelabvçlîgie laika apstâkïi, kasbija par iemeslu augkopîbas kultûru raþas samazinâjumam, kâ arî ar noieta grûtîbâm saistîtaisraþoðanas saðaurinâjums lopkopîbâ – piena, olu un gaïas raþoðanâ (attiecîgi par 4.4%, 3.8%un 0.5%).

Atðíirîbâ no iepriekðçjâ gada pârskata gadâ nevienmçrîga bija transporta nozares attîstîba.Sakarâ ar naftas cenu kritumu pasaules tirgû un naftas tranzîtpârvadâjumu apjoma svârstîbâmVentspils ostâ saòemto un no tâs nosûtîto kravu apjoms samazinâjâs (par 2.0%). Tomçr bûtiskskravu apgrozîjuma kâpums Rîgas ostâ (par 18.7%) un Latvijas mazajâs ostâs (par 58.5%)noteica kopçjo ðî râdîtâja pieaugumu (par 3.2%). Attîstîjâs cauruïvadu transports. Transportçtâsnaftas un naftas produktu apjoms pârskata gadâ pieauga attiecîgi par 6.6% un 8.2%. Tranzît-pârvadâjumiem samazinoties par 9.2%, bet eksporta un iekðzemes pârvadâjumiem – attiecîgipar 8.3% un 3.6%, kopçjais pa dzelzceïu pârvadâto kravu apjoms samazinâjâs par 7.7%.

Iekðçjâs tirdzniecîbas apgrozîjums salîdzinâmajâs cenâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjogadu palielinâjâs par 21.9% un sasniedza 1 088.9 milj. latu. Straujam mazumtirdzniecîbasapgrozîjuma pieaugumam gada pirmajâ pusç sekoja ar Krievijas finanðu krîzi saistîtapieauguma palçninâðanâs gada nogalç.

Bezdarbnieku skaits gada laikâ palielinâjâs par 31.1%, un gada beigâs Nodarbinâtîbasvalsts dienestâ bija reìistrçti 111 383 bezdarbnieki jeb 9.2% no ekonomiski aktîvajiemiedzîvotâjiem (bezdarba lîmenis 1997. gada beigâs bija 7.0%). Bezdarbnieku skaita kâpumsbija saistîts ar uzòçmumu darbîbas saðaurinâðanos, Krievijas krîzes iespaidâ tiem zaudçjotnoieta tirgus.

Vienlaikus par 9.4% samazinâjâs ilgstoðo bezdarbnieku skaits.Zemâkais bezdarba lîmenis gada beigâs bija Rîgâ un Saldus rajonâ (attiecîgi 4.8% un

6.1%). Savukârt augstâkais bezdarba lîmenis, kas ievçrojami pârsniedza valstî reìistrçtobezdarba lîmeni, bija Rçzeknes rajonâ (28.2%), Krâslavas rajonâ (23.2%) un Preiïu rajonâ(23.2%).

1. tabulaIEKÐZEMES KOPPRODUKTS UN KOPÇJÂ BRUTO PIEVIENOTÂ VÇRTÎBA (SALÎDZINÂMAJÂS CENÂS;SALÎDZINOT AR IEPRIEKÐÇJÂ GADA ATBILSTOÐO PERIODU)

(%)

1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1998

Iekðzemes kopprodukts 8.9 5.6 2.2 –1.9 3.6

Preèu sektors 13.0 5.6 0.4 –7.7 2.3

Pakalpojumu sektors 6.4 5.7 3.6 2.9 4.7

Avots: Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes dati.

10

ÂRÇJÂ TIRDZNIECÎBA

Latvijas ârçjâs tirdzniecîbas apgrozîjums 1998. gadâ sasniedza 2 950.2 milj. latu (par15.5% vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ). Eksports pieauga par 10.0%, bet imports – par 18.9%.Lielâkais tirdzniecîbas apgrozîjuma pieaugums bija transportlîdzekïu (par 40.4%), daþâdurûpniecîbas preèu (par 28.2%) un metâlu un to izstrâdâjumu (par 26.1%) grupâ. Tirdzniecîbasapgrozîjums samazinâjâs dzîvnieku un lopkopîbas produkcijas (par 6.3%) un minerâloproduktu (par 6.1%) grupâ. Sâkot ar augustu, Krievijas krîzes ietekmç palçninâjâs ganeksporta, gan importa pieauguma temps, kas 1. pusgadâ bija straujâks nekâ iepriekðçjâ gadaatbilstoðajâ periodâ.

Ârçjâs tirdzniecîbas bilances negatîvais saldo pieauga (sk. 2. tabulu), sasniedzot812.4 milj. latu. Lielâkais bija maðînu un mehânismu, elektrisko iekârtu, minerâlo produktu,transportlîdzekïu, kâ arî íîmiskâs rûpniecîbas produktu grupas negatîvais saldo. Ievçrojamipasliktinâjâs pârtikas rûpniecîbas produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskosdzçrienus un tabaku) tirdzniecîbas bilance, krîtoties eksportam un pieaugot importam, betsamazinâjâs minerâlo produktu negatîvais saldo, sarûkot to ievedumam.

Nozîmîgâkâs Latvijas ârçjâs tirdzniecîbas partneres bija Eiropas Savienîbas valstis. Tirdz-niecîbas apgrozîjuma îpatsvars ar tâm pieauga no 51.5% 1997. gadâ lîdz 55.7% 1998. gadâ.NVS valstu îpatsvars kopçjâ tirdzniecîbas apgrozîjumâ samazinâjâs no 23.5% 1997. gadâlîdz 17.1% 1998. gadâ. Lielâkais tirdzniecîbas apgrozîjums Latvijai bija ar Vâciju, Krieviju,Zviedriju, Lielbritâniju, Somiju un Lietuvu. Eksports uz Krieviju 1998. gadâ salîdzinâjumâar iepriekðçjo gadu samazinâjâs par 36.6%, bet imports no Krievijas – par 10.4%. Tâdçïeksporta partnervalstu vidû Krieviju apsteidza Vâcija un Lielbritânija, bet importa – Vâcija.Pieauga arî pârçjo valstu grupas nozîme, kas liecina par eksportçtâju centieniem rast jaunusnoieta tirgus. Ievçrojami auga eksports uz ASV (melnie metâli), Kipru (pârtika), Poliju (kok-sne, melnie metâli), Çìipti (koksne), Honkongu (melnie metâli).

Latvijas nozîmîgâkâs eksportpreces pârskata gadâ bija koksne un tâs izstrâdâjumi (33.5%no eksporta kopapjoma), tekstilmateriâli un tekstilizstrâdâjumi (16.1%), metâli un to izstrâdâ-jumi (9.8%), kâ arî maðînas un mehânismi, elektriskâs iekârtas (6.8%). Pieauga koksnes untâs izstrâdâjumu, tekstilmateriâlu un tekstilizstrâdâjumu, metâlu un to izstrâdâjumu, plastmasuun izstrâdâjumu no tâm, minerâlo produktu, koksnes papîrmasas, papîra un kartona îpatsvarseksportâ, bet samazinâjâs pârtikas rûpniecîbas produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalko-holiskos dzçrienus un tabaku), kâ arî maðînu un mehânismu, elektrisko iekârtu îpatsvarseksportâ. Koksnes un tâs izstrâdâjumu grupâ visvairâk palielinâjâs kurinâmâs koksnes unapaïkoku izvedums, bet metâlu un to izstrâdâjumu grupâ pieauga krâsaino metâlu un toizstrâdâjumu eksports.

Importa preèu grupu struktûrâ 1998. gadâ dominçja maðînas un mehânismi, elektriskâsiekârtas (20.5% no importa kopapjoma), íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru produkcija(11.1%), minerâlie produkti (10.5%), kâ arî transportlîdzekïi (10.4%). Importa kopapjomâ

2. tabulaLATVIJAS ÂRÇJÂ TIRDZNIECÎBA

(eksports – FOB cenâs; imports – CIF cenâs; milj. latu)

1996 1997 1998

Eksports 795.2 971.7 1 068.9

Imports 1 278.2 1 582.4 1 881.3

Bilance –483.0 –610.7 –812.4

Avots: Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes dati.

11

pieauga transportlîdzekïu, maðînu un mehânismu, elektrisko iekârtu, metâlu un to izstrâdâjumuun pârtikas rûpniecîbas produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzçrienus untabaku), bet samazinâjâs minerâlo produktu îpatsvars. Kritâs visu minerâlo produktu grupâietilpstoðo produktu ievedums, izòemot dîzeïdegvielu. Elektroenerìijas imports veidoja tikaivienu treðdaïu no iepriekðçjâ gada importa apjoma, jo arî 1998. gadâ turpinâja pieaugt Latvijâraþotâs elektroenerìijas apjoms.

Ârçjâs tirdzniecîbas norçíinos dominçja ASV dolârs un Vâcijas marka. ASV dolâraîpatsvars samazinâjâs no 50.7% 1997. gadâ lîdz 46.7% pârskata gadâ, bet Vâcijas markasîpatsvars pieauga attiecîgi no 22.0% lîdz 25.4%.

Valsts maksâjumu bilances tekoðâ konta negatîvais saldo 1998. gadâ bija 417.4 milj.latu jeb 11.0% no IKP. Kritâs sniegto pakalpojumu apjoms, to pozitîvais saldo samazinâjâsun sedza tikai nelielu daïu negatîvâs ârçjâs tirdzniecîbas bilances. Tekoðâ konta deficîtasegðanâ ievçrojama loma bija ârvalstu tieðajâm investîcijâm un ilgtermiòa aizòçmumiem.Neraugoties uz tekoðâ konta deficîtu un paaugstinâtu ârvalstu valûtas pieprasîjumu gadaotrajâ pusç, 1998. gadâ Latvijas Bankas rezerves aktîvi palielinâjâs un valsts maksâjumubilances pozitîvais saldo bija 23.0 milj. latu.

FISKÂLÂ POLITIKA

Pârskata gadâ Latvijâ tika turpinâta stingra fiskâlâ politika, nepieïaujot budþeta deficîtu.Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi 1998. gadâ bija 1 589.5 milj. latu (par 21.6% vairâknekâ 1997. gadâ) un finansiâlais pârpalikums – 8.1 milj. latu. Valsts konsolidçtâ kopbudþetatîrie aizdevumi 1998. gadâ bija 2.6 milj. latu un fiskâlais pârpalikums – 5.5 milj. latu.Konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi bija 42.1% no IKP (1997. gadâ – 43.0%), izdevumi (beztîrajiem aizdevumiem) – 41.9% no IKP (1997. gadâ – 41.1%) un fiskâlais pârpalikums –0.1% no IKP (1997. gadâ – 1.3% no IKP).

Lîdz 1998. gada augustam bija vçrojams stabils valsts konsolidçtâ kopbudþeta fiskâlâpârpalikuma pieaugums; augustâ tas sasniedza 74.7 milj. latu apjomu. To noteica tautsaim-niecîbas straujâ attîstîba un budþetu izdevumu neizpilde 1998. gada 1. pusgadâ. Sâkot arseptembri, konsolidçtâ kopbudþeta fiskâlais pârpalikums samazinâjâs sakarâ ar Krievijaskrîzes negatîvo ietekmi uz nodokïu ieòçmumiem un ar izdevumu pieaugumu 2. pusgadâ.

Nodokïu ieòçmumu îpatsvars IKP turpinâja palielinâties. Visstraujâk (par 41.2%) pieaugaakcîzes nodokïa ieòçmumi; tas bija saistîts ar grozîjumiem likumdoðanas aktos. Uzòçmumuienâkuma nodokïa ieòçmumi pieauga par 17.5%, sociâlâs apdroðinâðanas iemaksas – par12.3%, iedzîvotâju ienâkuma nodokïa ieòçmumi – par 12.0% un pievienotâs vçrtîbas nodokïaieòçmumi – par 9.6%. Nodokïu ieòçmumu pieauguma pârsniegums pâr IKP pieaugumu saistîtsar nodokïu administrçðanas uzlaboðanos.

Valsts pamatbudþeta ieòçmumi 1998. gadâ bija 678.4 milj. latu un izdevumi – 670.3 milj.latu. Salîdzinâjumâ ar 1997. gadu ievçrojami pieauga valsts pamatbudþeta izdevumi kapitâl-ieguldîjumiem (9.1% no izdevumiem).

Turpinâjâs privatizâcijas process, un 1998. gadâ Valsts îpaðuma privatizâcijas fondaieòçmumi bija 37.0 milj. latu (1997. gadâ – 42.0 milj. latu).

Valsts speciâlâ budþeta ieòçmumi 1998. gadâ bija 660.3 milj. latu un izdevumi –674.0 milj. latu. Sociâlâs apdroðinâðanas speciâlajâ budþetâ izveidojâs deficîts (7.1 milj.latu; 1997. gadâ – 21.0 milj. latu pârpalikums), turklât 4. ceturksnî izdevumi pârsniedzaieòçmumus par 10.8 milj. latu, jo novembrî notika pensiju indeksâcija un sakarâ ar bezdarbalîmeòa kâpumu palielinâjâs bezdarbnieka pabalstu izmaksu apjoms.

12

1 Skaidrâ nauda apgrozîbâ – atlikumi banku kasçs + iekðzemes uzòçmumu un privâtpersonu noguldîjumi nacionâlajâ un ârvalstuvalûtâ.

Paðvaldîbu kopbudþeta ieòçmumi 1998. gadâ bija 396.1 milj. latu un finansiâlais pârpa-likums – 2.1 milj. latu. Savukârt paðvaldîbu kopbudþeta fiskâlais deficîts 1998. gadâ sasniedza7.1 milj. latu. Paðvaldîbu budþeta stâvokli ietekmçja sezonâlais izdevumu pieaugums rudensun ziemas mçneðos, ko pilnîbâ nenosedza budþeta ieòçmumu apjoms.

NAUDAS PIEDÂVÂJUMS

Latvijas banku sistçmas un Latvijas Bankas monetârie râdîtâji atspoguïoti gada pârskata1. pielikumâ. Naudas piedâvâjuma M2X1 apjoms gada laikâ palielinâjâsno 871.3 milj. latu1997. gada beigâs lîdz 923.0 milj. latu 1998. gada beigâs (sk. 2. att.; pieaugums – 5.9%).Atðíirîbâ no 1997. gada, kad naudas piedâvâjums samçrâ stabili auga visu gadu un M2Xpieaugums bija daudz straujâks (38.7%), pârskata gadâ naudas piedâvâjums palielinâjâsgalvenokârt 1. pusgadâ (par 11.9%), bet 2. pusgadâ sakarâ ar ðaubâm par daþu banku stabilitâtiun ar noguldîjumu apjoma kritumu tajâs plaðâs naudas apjoms samazinâjâs (par 5.3%). Tâdçï1998. gadâ M2X mçneða vidçjais pieaugums bija tikai 0.5%. Naudas piedâvâjuma pieaugumsbija saistîts ar saimniecisko attîstîbu valstî un iekðzemes banku aktivitâtçm kredîtu izsniegðanasjomâ, nevis ar bûtisku ârvalstu kapitâla ieplûdi kâ iepriekðçjos gados.

Naudas aprites âtrums 1998. gadâ palielinâjâs (no 3.76 1997. gadâ lîdz 4.09 1998. gadâ),liecinot par zinâmu ekonomiskâs situâcijas nestabilitâti un uzkrâjumu mazinâðanos.

Lai gan atseviðíâs tautsaimniecîbas nozarçs bija vçrojami îslaicîgi satricinâjumi unsaimnieciskâs aktivitâtes svârstîbas, uzticîba banku sektoram saglabâjâs un strâdâjoðopirktspçja pieauga, tâdçï bankas gada laikâ, lai gan lçnâk nekâ gadu iepriekð, palielinâjapiesaistîto iekðzemes uzòçmumu un privâtpersonu noguldîjumu apjomu (sk. 3. att.) par 8.2%(1997. gadâ – par 47.8%). Apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas (bez atlikumiem banku kasçs)daudzums palielinâjâs tikai par 2.3% (1997. gadâ – par 26.0%), liecinot, ka tautsaimniecîbâaug bezskaidrâ naudâ veikto darîjumu îpatsvars. Pieprasîjuma noguldîjumu îpatsvars plaðajânaudâ samazinâjâs no 48.2% 1997. gada beigâs lîdz 44.3% pârskata gada beigâs, bet parekonomiskâs situâcijas ilgtermiòa stabilitâti liecinâja tas, ka auga termiònoguldîjumu îpatsvars(no 13.6% lîdz 18.9%). Privâtpersonu noguldîjumi veidoja 55.2% no termiònoguldîjumiem,bet pieprasîjuma noguldîjumos joprojâm dominçja uzòçmumu noguldîjumi (67.4%).

Par uzticîbas pieaugumu nacionâlajai valûtai liecinâja visai straujais latos veiktonoguldîjumu kâpums (par 22.1%), noguldîjumiem ârvalstu valûtâ samazinoties par 4.7%.Tâdçjâdi latos veikto noguldîjumu îpatsvars palielinâjâs un 1998. gada beigâs bija 54.4% nonoguldîjumu kopapjoma (1997. gada beigâs – 48.2%).

Mazâk likvîdâs plaðâs naudas sastâvdaïas kvazinaudas pieaugums (6.8%) nedaudzapsteidza tâs likvîdâkâs sastâvdaïas M1 kâpumu (5.5%).

Lîdz ar globâlajiem finanðu satricinâjumiem mainoties ieguldîtâju iespçjâm un riskavçrtçjumam, ieguldot lîdzekïus attîstîbas valstîs, daudzâs no tâm bija vçrojama ieguldîjumuieplûdes samazinâðanâs, vçrtspapîru tirgus saðaurinâðanâs, traucçjumi banku sektora darbîbâ.Ðâda ietekme bija jûtama arî Latvijas banku sektorâ. Lîdzekïu iesaldçðana Krievijas finanðutirgû, ârvalstu kapitâla atplûde un ârvalstu valûtas pieprasîjums izraisîja banku sistçmas tîroârçjo aktîvu samazinâðanos (gada laikâ par 185.9 milj. latu jeb 30.9%, t.sk. banku sektora –par 214.1 milj. latu).

Pârskata gadâ bûtiski mainîjâs banku sektora aktîvu izvietoðanas iespçjas, kâ arî kredît-

13

iestâþu politika ðajâ jomâ. Ievçrojami samazinâjâs ârzemju aktîvos izvietoto lîdzekïu apjoms(par 243.0 milj. latu jeb 22.9%), bet strauji pieauga iekðzemes uzòçmumiem un privâtpersonâmizsniegto kredîtu apjoms (par 194.8 milj. latu jeb 1.5 reizes). Ârzemju aktîvos par 42.5%(lîdz 199.2 milj. latu) samazinâjâs ârvalstu kredîtiestâdçs izvietoto pieprasîjuma noguldîjumuatlikums un par 38.2% (lîdz 123.4 milj. latu) saruka ieguldîjumi ârvalstu valdîbu vçrtspapîros.Samazinâjâs arî ieguldîjumi ârvalstu uzòçmumu akcijâs (par 22.7%) un aktîvi pârvaldîðanâ(par 31.4%), bet par 27.0% (lîdz 158.7 milj. latu) palielinâjâs nerezidentu uzòçmumiem unprivâtpersonâm izsniegto kredîtu apjoms. Labvçlîgâs fiskâlâs situâcijas ietekmç gada laikâ

3. attçlsIEKÐZEMES UZÒÇMUMU UN PRIVÂTPERSONU NOGULDÎJUMI BANKÂS

(atlikumi perioda beigâs; milj. latu)

TermiònoguldîjumiPieprasîjuma noguldîjumi

2. attçlsPLAÐÂ NAUDA

(milj. latu)

M2X (plaðâ nauda)Iekðzemes uzòçmumu un privâtpersonu noguldîjumiSkaidrâ nauda apgrozîbâ bez atlikumiem banku kasçs

14

banku sistçmas neto kredîts centrâlajai valdîbai un paðvaldîbâm samazinâjâs par 44.9 milj.latu (lîdz 70.2 milj. latu).

Kredîtriska mazinâðanâs, procentu likmju kritums, banku piesaistîto lîdzekïu apjomapieaugums un noguldîjumu termiòu pagarinâðanâs gada pirmajâ pusç sekmçja uzòçmumiemun privâtpersonâm izsniegto kredîtu atlikuma strauju pieaugumu. Pârskata gada 2. pusgadâbanku sektoru skâruðie satricinâjumi iespaidoja tikai îstermiòa kredîtu izsniegðanu, betilgtermiòa aizdevumu atlikums turpinâja augt. Pârskata gada laikâ iekðzemes uzòçmumiemun privâtpersonâm izsniegto aizdevumu kopapjoms palielinâjâs par 194.8 milj. latu jeb 52.0%,t.sk. îstermiòa kredîtu apjoms – par 20.9 milj. latu jeb 12.6%, bet ilgtermiòa – par 173.9 milj.latu jeb 83.6% (sk. 4. att.). Izsniegto kredîtu termiòdalîjums 1998. gada beigâs liecinâja parto, ka turpinâs iepriekðçjâ gada tendences. 1997. gada beigâs 44.4% kredîtu bija îstermiòa,bet 1998. gada nogalç to îpatsvars samazinâjâs lîdz 32.9%, atbilstoði pieaugot ilgtermiòakredîtu apjomam.

Pieprasîjums pçc kredîtiem latos bûtiski neatðíîrâs no pieprasîjuma pçc kredîtiem ârvalstuvalûtâ, un nacionâlajâ valûtâ izsniegto kredîtu apjoms 1998. gada beigâs veidoja 45.3%(1997. gada nogalç – 46.5%) no kredîtu kopapjoma.

Kredîtu atlikuma pieaugums bija raksturîgs lielâkajai daïai tautsaimniecîbas nozaru,izòemot ieguves rûpniecîbu, kâ arî elektroenerìiju, gâzes un ûdens apgâdi. Izsniegto kredîtuatlikums visvairâk pieauga finanðu starpniecîbâ (1.9 reizes), lauksaimniecîbâ, medniecîbâun meþsaimniecîbâ (1.9 reizes), bûvniecîbâ (1.8 reizes), kâ arî transportâ, glabâðanâ un sakaros(1.6 reizes). 66.3% kredîtu atlikuma tautsaimniecîbâ bija ieguldîti apstrâdes rûpniecîbâ,tirdzniecîbâ un transportâ, glabâðanâ un sakaros.

4. attçlsIEKÐZEMES UZÒÇMUMIEM UN PRIVÂTPERSONÂM NACIONÂLAJÂUN ÂRVALSTU VALÛTÂ IZSNIEGTIE KREDÎTI

(atlikumi perioda beigâs; milj. latu)

ÎstermiòaIlgtermiòa

15

NOGULDÎJUMU UN KREDÎTU PROCENTU LIKMES

Makroekonomiskâs situâcijas saasinâðanâs rudenî, kas bija saistîta ar zinâmu kredîtriskapalielinâðanos, kâ arî vçrtspapîru un starpbanku tirgus likmju pieaugums veicinâja arî latosizsniegto kredîtu procentu likmju palielinâðanos. Piesaistîto lîdzekïu apjoma kritums vien-laikus stimulçja bankas paaugstinât latos veikto noguldîjumu procentu likmes. Latos izsniegtokredîtu procentu likmes paaugstinâjâs par 2–4 procentu punktiem, bet noguldîjumu procentulikmes – vidçji par 1 procentu punktu. OECD valstu valûtâs izsniegto kredîtu un piesaistîtonoguldîjumu procentu likmes gada laikâ svârstîjâs nedaudz, un tâm bija tendence pat nedaudzsamazinâties.

Latos veikto ilgtermiòa noguldîjumu vidçjâ svçrtâ procentu likme 1998. gada beigâsbija 6.7% (sk. 5. att.), OECD valstu valûtâs veikto – 6.3%. Latos veikto îstermiòa noguldîjumuvidçjâ svçrtâ procentu likme decembrî sasniedza 6.5%, bet OECD valstu valûtâs veikto –4.3%.

Pârskata gada beigâs latos izsniegto îstermiòa un ilgtermiòa kredîtu vidçjâ svçrtâ procentulikme palielinâjâs attiecîgi lîdz 16.4% un 15.3% (sk. 6. att.).

OECD valstu valûtâs izsniegto îstermiòa un ilgtermiòa kredîtu vidçjâ svçrtâ procentulikme decembrî samazinâjâs attiecîgi lîdz 13.9% un 11.1%.

Kopumâ 1998. gadâ OECD valstu valûtâs piesaistîto noguldîjumu un tajâs izsniegtokredîtu procentu likmes bija nedaudz zemâkas nekâ ðâdu latos veikto darîjumu procentulikmes.

Samazinoties inflâcijai, termiònoguldîjumu reâlâs negatîvâs procentu likmes pçc divugadu pârtraukuma kïuva pozitîvas un decembrî bija 3.7%.

5. attçlsIEKÐZEMES UZÒÇMUMU UN PRIVÂTPERSONU LATOS VEIKTO NOGULDÎJUMU VIDÇJÂS SVÇRTÂSPROCENTU LIKMES

(%)

ÎstermiòaIlgtermiòa

16

6. attçlsLATOS IZSNIEGTO KREDÎTU VIDÇJÂS SVÇRTÂS PROCENTU LIKMES

(%)

ÎstermiòaIlgtermiòa

STARPBANKU TIRGUS

Iekðzemes starpbanku tirgus pârskata gada laikâ bûtiski mainîjâs. Gada sâkumâ bankuaktivitâti veicinâja banku sektora naudas lîdzekïu samazinâðanâs sakarâ ar februârî pieòemtovaldîbas lçmumu lielâko daïu budþeta lîdzekïu glabât Latvijas Bankâ. Banku sektora virsrezervestâdçï samazinâjâs no 12.8 milj. latu janvârî lîdz 5.2 milj. latu februârî. Martâ bankas aktîvidarbojâs starpbanku tirgû – iekðzemes tirgû mçneða darîjumu apjoms sasniedza maksimumu(437.9 milj. latu). Turpmâkajos mçneðos darîjumu apjoms mazinâjâs un decembrî bija visma-zâkais gada laikâ – 203.2 milj. latu. Sâkot ar augustu, starpbanku tirgus aktivitâti ietekmçjaKrievijas finanðu krîze, kas radîja tirgus dalîbnieku savstarpçju neuzticîbu. Pârskata gada laikâtirgus dalîbnieku skaits samazinâjâs no 29 lîdz 18. Vienlaikus auga procentu likmes. Aizvienbieþâk bankas nepiecieðamîbas gadîjumâ nodroðinâja likviditâti, aizòemoties lîdzekïus LatvijasBankâ.

Taèu, tâ kâ aktivitâte starpbanku tirgû gada sâkumâ bija augsta, 1998. gadâ iekðzemesbankâm izsniegto starpbanku tirgus kredîtu apjoms bija 3.7 mljrd. latu (1997. gadâ – 2.6 mljrd.latu). Lielâkâ daïa starpbanku kredîtu tika izsniegta uz nakti (83.4%) un ar termiòu lîdz1 mçnesim (15.5%). Lielâks pieprasîjums bija pçc starpbanku kredîtiem latos (71.8% novisiem iekðzemes starpbanku kredîtiem).

Neskaidrâ situâcija finanðu tirgos gada otrajâ pusç, brîvo lîdzekïu koncentrçðanâs daþâsbankâs un naudas resursu sadârdzinâðanâs izraisîja bûtisku latos izsniegto aizdevumu vidçjosvçrto procentu likmju kâpumu. Uz nakti izsniegto kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likmepalielinâjâs no 4.4% janvârî lîdz 6.9% decembrî, minimumu sasniedzot maijâ un jûnijâ (2.0%),bet maksimumu – novembrî (8.1%). Ðâda tendence neskâra OECD valstu valûtâs izsniegtosstarpbanku kredîtus. To procentu likmju svârstîbas bija nelielas, un vidçjâ svçrtâ procentulikme samazinâjâs no 5.8% janvârî lîdz 4.8% decembrî.

Nozîmîgs banku sektora lîdzekïu izvietoðanas veids bija kredîti ârvalstu bankâm(visbieþâk tos izsniedza uz nakti un ar termiòu lîdz 1 mçnesim). Ðo operâciju apjoms1998. gada laikâ bija 18.1 mljrd. latu – pusotru reizi lielâks nekâ 1997. gadâ.

17

NAUDAS BÂZE

Naudas bâze M01 1998. gada beigâs sasniedza 471.5 milj. latu (sk. 7. att.). Gada laikâ tâpieauga par 6.7% – ievçrojami lçnâk nekâ 1997. gadâ. Naudas bâzes pârmaiòas galvenokârtnoteica ârvalstu valûtas piedâvâjums un centrâlâs bankas tîro ârçjo aktîvu kâpums 1. pusgadâ,kâ arî Latvijas Bankas tîro iekðçjo aktîvu (kredîtu bankâm) pieaugums. Skaidrâs naudasemisija pieauga par 4.2%, bet skaidrâs naudas îpatsvars naudas bâzç 1998. gada beigâs sa-mazinâjâs lîdz 79.4% (1997. gada beigâs tas bija 81.4%).

Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi palielinâjâs par 28.1 milj. latu jeb 6.4% un gada beigâsbija 465.3 milj. latu (sk. 8. att.). Tîrie ârçjie aktîvi sedza 3.0 (1997. gada nogalç – 3.3) mçneðuimporta apjomu, un emitçtâs nacionâlâs valûtas segums ar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiemaktîviem bija 98.7% (iepriekðçjâ gada beigâs – 99.0%). Neto ârvalstu valûtas ieplûde LatvijasBankâ bija vçrojama 1998. gada 1. un 2. ceturksnî (attiecîgi 27.0 milj. latu un 42.2 milj.latu), kad tika konvertçti ieguldîjumiem privatizçjamos uzòçmumos paredzçtie lîdzekïi.Vislielâko apjomu gan Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi, gan naudas bâze sasniedza augustâ(attiecîgi 538.7 milj. latu un 510.1 milj. latu). Nâkamajos divos mçneðos sakarâ ar paaugstinâtuârvalstu valûtas pieprasîjumu un vairâku banku likviditâtes problçmâm minçtie râdîtâji sa-mazinâjâs, tomçr novembrî un decembrî atkal atsâkâs to pieaugums. Tîro ârçjo aktîvu apjomsðajâ periodâ palielinâjâs galvenokârt Latvijas Bankas veikto valûtas mijmaiòas (swap) darî-jumu ietekmç (to atlikums pârskata gadâ pieauga 2.6 reizes – par 17.6 milj. latu).

Lai gan centrâlâs bankas tîrie iekðçjie aktîvi pârskata gadâ palielinâjâs tikai par 1.5 milj.latu, bûtiski (no 7.6 milj. latu 1997. gada beigâs lîdz 52.0 milj. latu 1998. gada beigâs)palielinâjâs centrâlâs bankas kredîti bankâm.

Visaugstâkais banku pieprasîjums pçc Latvijas Bankas kredîtiem bija 4. ceturksnî (ce-turkðòa laikâ izsniegts 52.1% no centrâlâs bankas gada laikâ izsniegto kredîtu kopsummas),kad auga banku savstarpçjâ piesardzîba un starpbanku tirgus procentu likmes bija ievçrojami

7. attçlsNAUDAS BÂZE

(milj. latu)

Naudas bâzeSkaidrâ nauda apgrozîbâ

1 Skaidrâ nauda apgrozîbâ + noguldîjumi Latvijas Bankâ.

18

3. tabulaLATVIJAS BANKAS KREDÎTI BANKÂM

(vidçjie atlikumi; milj. latu)

1996 1997 1998

Janvâris 3.4 2.7 8.5

Februâris 5.7 0.7 11.9

Marts 6.3 1.8 14.4

Aprîlis 5.0 1.8 13.4

Maijs 0.5 7.3 15.8

Jûnijs 0.6 6.8 10.1

Jûlijs 2.4 9.0 17.2

Augusts 2.1 4.2 17.4

Septembris 2.0 0.3 33.1

Oktobris 2.6 3.2 34.2

Novembris 4.6 6.9 33.9

Decembris 3.2 8.3 37.5

augstâkas par Latvijas Bankas piedâvâtajâm procentu likmçm. Gada pirmajâ pusç bankupieprasîjums pçc centrâlâs bankas kredîtiem bija visai mçrens un bankas vairâk izmantojarelatîvi lçtâkos starpbanku aizdevumus. Kopumâ 1998. gadâ Latvijas Banka izsniedza bankâmkredîtus 458.0 milj. latu apmçrâ – 4.1 reizi vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ. No tiem 58.8% bijarepo izsolçs izsniegtie, 33.1% – pieprasîjuma lombarda, 4.2% – automâtiskie lombarda un3.9% – ârkârtas situâcijas kredîti (kredîtu mçneða vidçjos atlikumus sk. 3. tabulâ).

Pârskata gadâ repo izsolçs uz 7 dienâm izsniegti kredîti 194.4 milj. latu, uz 28 dienâm –40.6 milj. latu un uz 91 dienu – 34.5 milj. latu apjomâ. Latvijas Bankas piedâvâtais repokredîtu apjoms palielinâjâs 1.4 reizes, banku pieprasîjums – 4.4 reizes, izsniegtais apjoms –2.9 reizes. Nozîmîgs bija izsniegto lombarda kredîtu apjoms. Pieprasîjuma lombarda kredîtiizsniegti 151.7 milj. latu un automâtiskie lombarda kredîti – 18.9 milj. latu apjomâ.

Latvijas Bankas noteiktâ refinansçðanas likme (4.0%) 1998. gadâ nemainîjâs. Repoizsolçs izsniegto kredîtu procentu likme mainîjâs lîdz ar starpbanku tirgus procentu likmju

8. attçlsLATVIJAS BANKAS TÎRIE ÂRÇJIE AKTÎVI

(milj. latu)

19

svârstîbâm: janvârî – 4.8%, jûnijâ – 3.1% un novembrî – 7.2% (sk. 9. att.). Lombarda kredîtuvidçjâ svçrtâ procentu likme palielinâjâs no 5.0% janvârî lîdz 7.5% decembrî.

Naudas bâzes pieaugumu ierobeþoja Latvijas Bankas neto kredîta valdîbai samazinâjumspârskata gada laikâ (par 13.8 milj. latu jeb 18.3%), jo, lai gan Latvijas Banka papildinâjasavu valdîbas vçrtspapîru portfeli (par 8.4 milj. latu), valdîba palielinâja brîvo naudas lîdzekïunoguldîjumu centrâlajâ bankâ (par 19.9 milj. latu). Fiskâlâ situâcija bija labvçlîga, tâdçïvaldîba pârskata gadâ neizmantoja tieðas aizòemðanâs iespçjas Latvijas Bankâ. Turklât saskaòâar grozîjumiem likumâ "Par Latvijas Banku" (spçkâ ar 18.11.1998.) Latvijas Bankai vairsnebija tiesîbu pieðíirt ðâda veida aizdevumus valdîbai.

ÂRVALSTU VALÛTU TIRGUS

Lai gan pârskata periodâ Latvijas tautsaimniecîbu ietekmçja nelabvçlîgi ârçjie apstâkïi,Latvijas Bankas ârçjo rezervju apjoms palielinâjâs (no 833.4 milj. ASV dolâru 1997. gadabeigâs lîdz 872.6 milj. ASV dolâru 1998. gada beigâs). Latvijas Banka kredîtiestâdçm1998. gadâ neto pârdeva 96.0 milj. ASV dolâru, bet latu pirkðanas ar atpârdoðanu darîjumurezultâtâ nopirka 50.1 milj. ASV dolâru (visvairâk – septembrî un oktobrî). Ârçjo rezervjupieaugumu veidoja ienâkumi, kas gûti, ieguldot ârçjâs rezerves ârvalstu finanðu tirgos saskaòâar Latvijas Bankas padomes apstiprinâtajâm vadlînijâm. Latvijas Bankas ârçjâs rezervessamazinâja SVF aizdevumu daïas atmaksa.

Pasaules valûtas tirgû 1998. gadâ sakarâ ar Eiropas Monetârâs savienîbas izveidestuvoðanos, Japânas ekonomisko krîzi, ASV monetârâs politikas maiòu, kâ arî Austrumâzijasfinanðu krîzes sekâm bija vçrojamas samçrâ lielas svârstîbas. Pârskata gadâ ASV dolârakurss pret Vâcijas marku samazinâjâs par 6.6% (no 1.7980 lîdz 1.6785), augstâko lîmeni(1.8540) sasniedzot 2. aprîlî. ASV dolâra kursa kritums 2. pusgadâ bija saistîts ar to, ka

Latvijas Bankas refinansçðanas likmeLatvijas valsts iekðçjâ aizòçmuma parâdzîmju repo izsoïu vidçjâ svçrtâ procentu likmeIzsolçs pârdoto Latvijas valsts iekðçjâ aizòçmuma 6 mçneðu parâdzîmju vidçjâ svçrtâ procentu likmeLatos izsniegto starpbanku kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme

9. attçlsNAUDAS TIRGUS PROCENTU LIKMES

(%)

20

Federâlo rezervju sistçma samazinâja procentu likmes un vairs tik cieði neatbalstîja stipraASV dolâra politiku, jo ASV tautsaimniecîba vairs neattîstîjâs tik strauji kâ iepriekð un tonegatîvi ietekmçja Austrumâzijas krîze. Gada otrajâ pusç Vâcijas markas kursa kâpumuveicinâja paredzamâ eiro ievieðana bezskaidras naudas norçíinos ar 1999. gada 1. janvâri.ASV dolâra kurss pret Japânas jenu kritâs par 11.5% (no 130.55 lîdz 115.59). Ðis kritumsbija saistîts ar ASV monetârâs politikas maiòu. Gada laikâ gan ASV, gan Japânas centrâlâbanka veica intervences, pârdodot ASV dolârus, lai apturçtu Japânas jenas vçrtîbas kritumu.Ðîs intervences bija sekmîgas, un gada beigâs ASV dolârs bija vâjâks nekâ gada sâkumâ.Lielbritânijas sterliòu mârciòa aizvadîtajâ gadâ bija samçrâ stabila, tâs kurss pret ASV dolârugandrîz nemainîjâs un gada beigâs bija 1.6600.

Tâ kâ pârskata gadâ ASV dolâra kurss pret pârçjâm SDR valûtu groza valûtâm (Vâcijasmarku, Francijas franku, Japânas jenu un Lielbritânijas sterliòu mârciòu) samazinâjâs, arîpret latu tas samazinâjâs (no 0.5900 lîdz 0.5690; par 3.6%; sk. 10. att. un 5. pielikumu).1998. gada otrajâ pusç lata kurss iekðzemes valûtas tirgû atradâs tuvu Latvijas Bankasnoteiktajam ASV dolâra pârdoðanas kursam, tâdçï Latvijas Banka veica intervences, pârdodotASV dolârus un pçrkot latus.

VALDÎBAS ÂRÇJAIS PARÂDS

Valdîbas ârvalstu aizòçmumu atlikums 1998. gada beigâs bija 231.5 milj. latu (6.1% noIKP), un uzòçmumiem ârvalstu aizòçmumu saòemðanai valdîba bija izsniegusi garantijas42.9 milj. latu apmçrâ. 1998. gada laikâ ârvalstu aizòçmumu atlikums pieauga par 13.1 milj.latu, bet valdîbas sniegto garantiju apjoms – par 11.5 milj. latu. Lîdz 1998. gada beigâm Latvijasvaldîba bija noslçgusi aizòçmuma lîgumus un izsniegusi garantijas kopsummâ par 416.1 milj.latu.

Valdîbas ârçjâ parâda apkalpoðanai 1998. gadâ izlietoti 37.0 milj. latu (1997. gadâ –70.8 milj. latu). Valdîbas ârçjâ parâda apkalpoðanai izlietotâ summa lîdzvçrtîga 3.5% no

10.attçlsLATVIJAS BANKAS NOTEIKTAIS ASV DOLÂRA UN VÂCIJAS MARKAS KURSS

(latos)

ASV dolâra kurssVâcijas markas kurss

21

eksporta gada apjoma. Saskaòâ ar resursu rezerves vienoðanos Latvijas Banka atmaksâjaSVF 14.5 milj. XDR (11.6 milj. latu). Par SVF Sistçmiskâs pârveides fonda 45.8 milj. XDRaizdevumu veikti pamatmaksâjumi 3.8 milj. XDR (3.0 milj. latu) apmçrâ. Latvijas valdîbapirms termiòa atmaksâja 7.6 milj. ASV dolâru (4.5 milj. latu) no 21.0 milj. ASV dolâruaizòçmuma, kas saòemts no Swedish Export Credit Corporation.

VÇRTSPAPÎRU TIRGUS

Latvijas Republikas valdîbas vçrtspapîru sâkotnçjâ tirgû Latvijas Banka darbojâs kâvaldîbas pilnvarots aìents vçrtspapîru izsoïu veikðanâ un uzskaitç. Latvijas valsts iekðçjâaizòçmuma vçrtspapîru izvietoðanu Latvijas Banka veica izsoles veidâ. Izsoles organizçLatvijas Bankas un Finansu ministrijas izveidota izsoles komisija.

Latvijas Republikas valdîbas vçrtspapîru tirgus 1998. gadâ attîstîjâs nevienmçrîgi. Gadapirmajos mçneðos, palielinoties valsts konsolidçtâ kopbudþeta pârpalikumam, Valsts kasesamazinâja valdîbas vçrtspapîru piedâvâjumu sâkotnçjâ tirgus izsolçs. Vairâkas izsolesnenotika vçrtspapîru pieprasîjuma trûkuma dçï. Vçrtspapîru pieprasîjums krasi palielinâjâsmaijâ–augustâ, kad pieauga resursu pârpalikums finanðu tirgû un vienlaikus bûtiski pa-zeminâjâs vçrtspapîru ienesîgums. Septembrî Krievijas finanðu krîzes iespaidâ bankulikviditâte samazinâjâs, un trîs mçneðus valdîbas vçrtspapîru pieprasîjums bija ïoti neliels.Tas nedaudz pieauga tikai decembrî. Pârskata gadâ notika 35 valsts iekðçjâ aizòçmuma1 mçneða, 43 – 3 mçneðu, 23 – 6 mçneðu un 9 – 12 mçneðu parâdzîmju izsoles. Astoòâsizsolçs tika pârdotas divas 2 gadu obligâciju emisijas. Vçrtspapîru pieprasîjuma un piedâvâ-juma attiecîba samazinâjâs lîdz 1.2 (1997. gadâ – 2.3). Pakâpeniski savu nozîmi tirgû zaudçjaîsâko termiòu (1, 3 un 6 mçneðu) parâdzîmes, bet auga 12 mçneðu parâdzîmju un 2 gaduobligâciju loma (sk. 11. att.). Vçrtspapîrus ar ilgâku atmaksas termiòu Finansu ministrijapiedâvâja retâk, bet lielâkâ apjomâ, tâdçjâdi padarot tos pievilcîgâkus ieguldîtâjiem.

Apgrozîbâ esoðo valdîbas vçrtspapîru kopapjoms gada laikâ samazinâjâs par 18.4% ungada beigâs bija 127.0 milj. latu. 1998. gada beigâs apgrozîbâ esoðo visu termiòu parâdzîmjuîpatsvars bija mazâks nekâ 1997. gada nogalç: 12 mçneðu parâdzîmes – 36.5%, 6 mçneðu –8.0%, 3 mçneðu – 1.7%, 1 mçneða – 0.2%, bet 2 gadu obligâciju îpatsvars sasniedza 53.6%.Samazinoties valdîbas iekðçjâ parâda apjomam, saruka valdîbas parâda apkalpoðanas izde-vumi.

Parâdzîmju vidçjâs svçrtâs diskonta likmes 1998. gada sâkumâ atradâs robeþâs starp3.5% 1 mçneða parâdzîmçm un 7.2% 12 mçneðu parâdzîmçm, bet jûlijâ, augot pieprasîjumam,samazinâjâs attiecîgi lîdz 3.2% un 6.2%.

Turpmâkajos mçneðos parâdzîmju vidçjâs svçrtâs diskonta likmes atkal pieauga un gadabeigâs atradâs 6.0–10.4% robeþâs (sk. 12. att.). 2 gadu obligâciju fiksçtâ peïòas likme palie-linâjâs no 8.75% maijâ lîdz 12.0% decembrî.

Vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû pârskata gadâ samazinâjâs Finansu ministrijas un LatvijasBankas (4. ceturksnî) veikto darîjumu nozîme. Augot procentu likmçm, palielinâjâs rezidentuinterese par valdîbas vçrtspapîriem. Kopumâ 1998. gadâ valdîbas vçrtspapîru otrreizçjâ tirgusapjoms pieauga 1.9 reizes un sasniedza 704.5 milj. latu. Ar rezidentiem veikto darîjumuîpatsvars pieauga no 46.4% 1997. gadâ lîdz 78.0% pârskata gadâ, samazinoties darîjumuîpatsvaram ar Latvijas Banku (attiecîgi no 24.0% lîdz 15.6%), ar nerezidentiem (no 18.0%lîdz 2.3%) un iekðzemes bankâm (no 11.6% lîdz 4.1%).

Latvijas Bankas 1998. gadâ veikto vçrtspapîru pirkðanas un pârdoðanas darîjumu apjomssasniedza 109.5 milj. latu (iepriekðçjâ gadâ – 89.7 milj. latu). Lielâkais darîjumu apjoms

22

veikts augustâ (pirkðana – 30.2 milj. latu) un septembrî (pârdoðana – 11.5 milj. latu), un tomçríis bija uzlabot banku sektora likviditâti.

Dow Jones Rîgas Fondu birþas indekss (DJRSE) pârskata gadâ samazinâjâs no 345.2lîdz 98.0. Tomçr tas bûtiski neietekmçja makroekonomisko situâciju valstî, jo fondu tirgusLatvijâ tikai sâk veidoties. Jau kopð 1998. gada sâkuma fondu tirgu visvairâk ietekmçja tas,ka ârvalstu ieguldîtâji pçc Austrumâzijas finanðu krîzes pârvçrtçja savu attieksmi pret attîstîbas

12. attçlsIZSOLÇS PÂRDOTO VALSTS IEKÐÇJÂ AIZÒÇMUMA VÇRTSPAPÎRUVIDÇJÂS SVÇRTÂS DISKONTA LIKMES

(%)

1 mçneða 6 mçneðu3 mçneðu 12 mçneðu

11. attçlsVALSTS IEKÐÇJÂ AIZÒÇMUMA VÇRTSPAPÎRI

(milj. latu)

1 mçneða 12 mçneðu3 mçneðu 2 gadu6 mçneðu

23

valstîm, kurâs darîjumu risks ir lielâks nekâ attîstîtajâs valstîs. Tâpçc ârvalstu ieguldîtâjuaktivitâtes Rîgas Fondu birþâ bija minimâlas, bet vietçjie ieguldîtâji nebija ieinteresçti veiktiekðzemes portfeïieguldîjumus, jo pârvaldîja galvenokârt îstermiòa naudas lîdzekïus. Latvijuietekmçja arî notikumi Krievijâ – strauja DJRSE indeksa lejupslîde bija vçrojama pçc marta(Krievijas un Latvijas politisko nesaskaòu iespaidâ) un pçc augusta, kad Krievija iesaldçjavalsts vçrtspapîru atmaksu un devalvçja valûtu.

Pârskata gadâ notika akciju sabiedrîbu "Ventspils nafta", "Latvijas gâze", "LatvijasBalzams", "Rînûþi" akciju publiskais piedâvâjums. Birþâ sâka kotçt akciju sabiedrîbu"Ventspils nafta", "Latvijas Balzams", "Hansapank", "Rîgas Komercbanka", "Rçzeknes Pienakonservu kombinâts", "Gutta", "Grindekss" u.c. akcijas. Fondu tirgus kapitalizâcija palielinâjâsno 199 milj. latu lîdz 218 milj. latu (5.8% no IKP). Decembrî fondu tirgû optimismu radîjatas, ka Skandinaviska Enskilda Banken AB (Zviedrija) nopirka daïu a/s "Latvijas Unibanka"akciju. Kopumâ Rîgas Fondu birþas apgrozîjums 1998. gadâ bija 45.9 milj. latu un par 12.2%pârsniedza 1997. gada lîmeni.

24

LATVIJAS BANKAS PAMATUZDEVUMU IZPILDES NORMATÎVÂSAKTUALITÂTES

12. janvâris Latvijas Banka sâka Latvijas naudas tirgus procentu likmju indeksuRIGIBID un RIGIBOR noteikðanu.

15. janvâris Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Norâdîjumu par kredîtiestâþu gadapârskatiem" grozîjumus.Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Kredîtiestâþu darbîbu raksturojo-ðo râdîtâju aprçíinâðanas noteikumu" grozîjumus (spçkâ ar 28.02.1998.).Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Ârvalstu valûtu skaidrâs naudaspirkðanas un pârdoðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.02.1998.).

29. janvâris Latvijas Bankas valde noteica ðâdas lombarda kredîtu procentu likmes:pirmajâm desmit kredîta izmantoðanas dienâm kalendârajâ mçnesî –6% gadâ; sâkot ar vienpadsmito kredîta izmantoðanas dienu kalendârajâmçnesî, – 7% gadâ; sâkot ar divdesmit pirmo kredîta izmantoðanas dienukalendârajâ mçnesî, – 8% gadâ.

12. marts Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Bezskaidras naudas lîdzekïukredîta pârvedumu noteikumus" (spçkâ ar 01.11.1998.).Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Bankas konta izraksta sagata-voðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.09.1998.).Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Skaidrâs naudas inkasâcijaslicences saòemðanas noteikumus" (spçkâ ar 15.04.1998.).Latvijas Bankas padome papildinâja "Kredîtiestâþu darbîbu raksturojoðorâdîtâju aprçíinâðanas noteikumu" grozîjumus.

7. maijs Latvijas Bankas valde apstiprinâja "Starpbanku datu pârraides tîkla lieto-ðanas noteikumus".

14. maijs Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Kredîtiestâþu galvojumu izsnieg-ðanas un reìistrâcijas noteikumus" (spçkâ ar 15.06.1998.).

28. maijs Latvijas Bankas valde apstiprinâja "Latvijas Bankas lombarda kredîtuizsniegðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.07.1998.).Latvijas Bankas valde apstiprinâja "Informâcijas ðifrçðanas un elektro-niskâs parakstîðanas noteikumus".

11. jûnijs Latvijas Bankas valde apstiprinâja "Latvijas Bankas starpbanku norçíinuveikðanas noteikumus" (spçkâ ar 02.11.1998.).

25. jûnijs Latvijas Bankas valde apstiprinâja "Kredîtiestâþu elektroniskâ veidâsagatavotu pârskatu nosûtîðanas noteikumus".

16. jûlijs Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu, sâkot ar 1998. gada 20. jûliju,laist apgrozîbâ 500 latu naudas zîmes.

25

Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Banku informâcijas tehnoloìijasdroðîbas noteikumus".Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Informâcijas par nebanku ârçjiemmaksâjumiem sagatavoðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.11.1998.).

17. septembris Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Pârskatu par kredîtiestâdesieguldîjumiem sagatavoðanas noteikumus".Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Uzticîbas operâciju (trasta)veikðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.01.1999.).Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par kredîtiestâþu darbîburegulçjoðo prasîbu noteikðanu" (spçkâ ar 01.10.1998.).Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Kredîtiestâþu darbîburaksturojoðo râdîtâju aprçíinâðanas noteikumu" grozîjumus (spçkâ ar01.10.1998.).

19. oktobris Latvijas Bankas valde noteica ðâdas lombarda kredîtu procentu likmes:pirmajâm desmit kredîta izmantoðanas dienâm kalendârajâ mçnesî –7% gadâ; sâkot ar vienpadsmito kredîta izmantoðanas dienu kalendârajâmçnesî, – 8% gadâ; sâkot ar divdesmit pirmo kredîta izmantoðanas dienukalendârajâ mçnesî, – 9% gadâ.

29. oktobris Latvijas Republikas Saeima pieòçma likumu "Grozîjumi likumâ "ParLatvijas Banku"" (spçkâ ar 18.11.1998.).

12. novembris Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Kredîtiestâþu darbîbas licenèuun atïauju izsniegðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.01.1999.).

26

KREDÎTIESTÂÞU UZRAUDZÎBA

KREDÎTIESTÂÞU SISTÇMA

Pârskata gada beigâs Latvijâ darbojâs 35 licencçtas kredîtiestâdes, t.sk. 27 bankas, 7 krâj-aizdevu sabiedrîbas, Société Générale (Francija) Rîgas nodaïa, kâ arî Dresdner Bank AG(Vâcija) pârstâvniecîba Rîgâ.

1998. gadâ Latvijas Banka licenci kredîtiestâdes darbîbai izsniedza kooperatîvajaisabiedrîbai "Rucavas krâjaizdevu sabiedrîba" un Rûjienas Kooperatîvajai krâjaizdevu sabied-rîbai.

Latvijas Banka atsauca licences kredîtiestâdes darbîbai èetrâm bankâm – a/s "Domabanka" un a/s komercbankai "Viktorija" (par paðu kapitâla neatbilstîbu "Kredîtiestâþu likuma"prasîbâm un kredîtiestâþu darbîbu regulçjoðo prasîbu regulâru neievçroðanu), a/s "Latvijaskapitâl-banka" (sakarâ ar atzîðanu par bankrotçjuðu) un a/s "Latvijas Zemes banka" (sakarâar reorganizâciju, pievienojot to a/s "Hansabank – Latvija").

Valsts daïa banku sektora pamatkapitâlâ turpinâja samazinâties (no 6.8% 1997. gadabeigâs lîdz 4.9% 1998. gada beigâs). Valstij piederoðo a/s "Latvijas investîciju banka" akciju(33.8% no pamatkapitâla gada sâkumâ) privatizâcijas rezultâtâ ðî banka kïuva par MeritaBank Ltd. (Somija) meitasuzòçmumu. Sakarâ ar pamatkapitâla palielinâðanu, piesaistotârvalstu investoru Skandinaviska Enskilda Banken AB (Zviedrija), valsts lîdzdalîba a/s"Latvijas Unibanka" pamatkapitâlâ samazinâjâs no 7.6% gada sâkumâ lîdz 5.9% gada beigâs.Latvijas valsts bija vienîgâ a/s "Latvijas Hipotçku un zemes banka" îpaðniece, un tai joprojâmpiederçja arî 54.3% a/s "Latvijas Krâjbanka" pamatkapitâla.

1998. gada beigâs kopçjais apmaksâtais kredîtiestâþu pamatkapitâls bija 200.0 milj.latu (par 29.5% vairâk nekâ 1997. gada beigâs). Atïauju palielinât pamatkapitâlu 1998. gadâsaòçma 17 banku. Turpinâja palielinâties ârvalstu kapitâla îpatsvars banku kapitâlâ; 1998. gada31. decembrî ðis râdîtâjs bija 67.7%. Ârvalstu ieguldîjumi veikti 24 bankâs, t.sk. 15 bankâsârvalstu akcionâriem pieder vairâk nekâ 50% kapitâla, no tâm 6 bankas ir ârvalstu bankumeitasuzòçmumi.

BANKU SEKTORA ATTÎSTÎBA

1998. gada pirmajos mçneðos turpinâjâs 1997. gadam raksturîgâs pozitîvâs banku sektoraattîstîbas tendences. Kredîtiestâþu darbîbas râdîtâji pieauga, kaut arî nedaudz lçnâk. Pârskatagada pirmajâ pusgadâ kredîtiestâþu aktîvi pieauga par 11.2%, izsniegto kredîtu apjoms – par29.6%, noguldîjumu apjoms – par 7.7%, kapitâls un rezerves – par 6.2%.

Pârskata gada otrajâ pusgadâ Latvijas banku sektora attîstîbu negatîvi ietekmçja finanðukrîze Krievijâ, jo vairâkâm bankâm ievçrojamu aktîvu daïu veidoja ieguldîjumi NVS valstîs,un arî bankas, kurâm nebija vçrâ òemamu ieguldîjumu ðajâ reìionâ, izjuta netieðu krîzes ietekmi,samazinoties ar austrumu tirgiem saistîto klientu noguldîjumiem un darîjumu apjomam ar tiem.

Kredîtiestâþu kopçjie zaudçjumi saskaòâ ar auditçtiem finanðu pârskatiem 1998. gadâbija 52.9 milj. latu.[1] Sakarâ ar to, ka bankas pârvçrtçja savus ieguldîjumus Krievijâ uncitâs NVS valstîs un papildus izveidoja speciâlos uzkrâjumus nedroðiem parâdiem, kopçjaiskredîtiestâþu kapitâls un rezerves 1998. gada beigâs samazinâjâs lîdz 154.4 milj. latu.1

1 Neiekïaujot a/s "Rîgas Komercbanka" un a/s "Latvijas Industriâlâ banka" datus.

27

Pârskata gada beigâs banku sektora kapitâla pietiekamîba bija 17.4%1 (saskaòâ ar"Kredîtiestâþu likumâ" noteikto kapitâla pietiekamîba nedrîkst bût mazâka par 10%).

Banku aktîvi 1998. gada beigâs salîdzinâjumâ ar 1997. gada beigâm samazinâjâs un tostruktûra mainîjâs (par 10.9 procentu punktiem1 samazinâjâs prasîbu pret Latvijas un ârvalstukredîtiestâdçm îpatsvars, par 7.4 procentu punktiem1 – Latvijas un citu valstu valdîbuobligâciju un citu parâda vçrtspapîru ar fiksçtu ienâkumu îpatsvars). Pârskata gada laikâievçrojami aktivizçjâs krâjaizdevu sabiedrîbu darbîba – to aktîvi pieauga par 59.7%, betjoprojâm nepârsniedza 0.03% no kredîtiestâþu aktîvu kopapjoma.

Turpinâja pieaugt, gan ne tik strauji kâ iepriekðçjâ gadâ, izsniegto kredîtu bruto atlikums(pieaugums attiecîgi 46.0% un 74.4%), un izsniegto kredîtu îpatsvars banku aktîvos pieaugano 29.7% lîdz 43.5%. Îpaði palielinâjâs rezidentiem izsniegto kredîtu atlikums – par 78.3%(nerezidentiem izsniegto kredîtu pieaugums – 27.0%). 1998. gada laikâ mainîjâs kredîtportfeïatermiòstruktûra. Pieauga vidçjâ termiòa (no 1 lîdz 5 gadiem) kredîtu îpatsvars (no 37.0%lîdz 46.9%) un ilgtermiòa (no 5 gadiem) kredîtu îpatsvars (no 7.9% lîdz 12.7%), bet îstermiòakredîtu îpatsvars samazinâjâs (no 49.4% lîdz 35.8%).

Gada laikâ banku piesaistîto noguldîjumu apjoms samazinâjâs par 37.8 milj. latu jeb3.5%. Noguldîjumu apjoma samazinâjums ir saistîts ar nerezidentu noguldîjumusamazinâðanos par 73.2 milj. latu jeb 15.7%, vienlaicîgi pieaugot rezidentu noguldîjumuapjomam par 35.4 milj. latu jeb 5.7%. No 82.5% lîdz 74.9% samazinâjâs pieprasîjumanoguldîjumu îpatsvars, attiecîgi pieaugot termiònoguldîjumu îpatsvaram.

Rezidentiem izsniegto kredîtu un no tiem piesaistîto noguldîjumu îpatsvara pieaugumsliecina par to, ka Latvijas bankas arvien vairâk orientçjas uz iekðzemes tirgu. Krievijas krîzesrezultâtâ zuda ienesîgâku, taèu arî riskantâku ieguldîjumu iespçjas austrumos, tâdçï Latvijasbankas vairâk sâka pievçrsties valsts tautsaimniecîbas attîstîbas finansçðanai. Pastiprinotiesbanku konkurencei Latvijas tirgû, vairojâs to konsolidâcijas priekðnoteikumi.

KREDÎTIESTÂÞU DARBÎBAS PÂRBAUDES

Latvijas Bankas speciâlisti 1998. gadâ veica 95 kredîtiestâþu pârbaudes, t.sk. bankâs –89. Tâpat kâ iepriekðçjos gados pârbaudîtâji lielu uzmanîbu pievçrsa riska aktîvu novçrtçðanai.Arî starptautiskâs auditorfirmas Latvijas Bankas uzdevumâ veica vairâkas banku pârbaudes.

Òemot vçrâ to, ka 1998. gadâ bankas turpinâja aktîvi nodarboties ar kreditçðanu unievçrojami auga izsniegto aizdevumu apjoms, kâ arî aizdevumu veidu klâsts, banku pârbaudçslielâka uzmanîba tika pievçrsta aizòçmçju finansiâlâ stâvokïa un maksâtspçjas novçrtçðanai,lai savlaicîgi noteiktu iespçjamâs problçmas, kas saistîtas ar kredîtu atmaksu.

Attîstoties kredîtiestâþu darbîbai un tâm sniedzot arvien jaunus finanðu pakalpojumus,pieauga banku iekðçjâs kontroles sistçmas un tâs attîstîbas un pilnveidoðanas nozîme, lainodroðinâtu gan apzinâto, gan jauno risku piesardzîgu pârvaldîðanu.

Apzinoties 2000. gada datorproblçmas iespçjamo ietekmi uz finanðu institûciju darbîbu,Kredîtiestâþu uzraudzîbas pârvalde sadarbîbâ ar Iekðçjâs revîzijas pârvaldes Informâcijassistçmu audita daïu veica Latvijas banku pârbaudes, t.sk. rakstisku aptauju, kas ïâvapârliecinâties, ka bankas apzinâs ðo problçmu un aktîvi to risina.

1 Neiekïaujot a/s "Rîgas Komercbanka" un a/s "Latvijas Industriâlâ banka" datus.

28

KREDÎTIESTÂÞU DARBÎBAS NOTEIKUMI

Pârskata gadâ Latvijas Banka turpinâja banku darbîbu regulçjoðo prasîbu pilnveidoðanusaskaòâ ar Eiropas Savienîbas banku direktîvu prasîbâm un Bâzeles Banku uzraudzîbaskomitejas efektîvas banku uzraudzîbas pamatprincipiem.

1998. gada maijâ Latvijas Republikas Saeima pieòçma likumu "Grozîjumi Kredîtiestâþulikumâ". Tas nosaka kredîtiestâþu uzraudzîbas kârtîbu (spçkâ ar 01.01.1999.), pamatojotiesuz konsolidçtajiem finanðu pârskatiem. Izveidoti tiesiski priekðnoteikumi Latvijas Bankassadarbîbai ar citâm Latvijas un ârvalstu uzraudzîbas institûcijâm. Veikti bûtiski grozîjuminormâs, kas nosaka kredîtiestâdes likvidâcijas kârtîbu, kredîtiestâdes maksâtnespçjas,sanâcijas, bankrota procedûru un administratora darbîbu ðajâ procesâ. Noteiktas LatvijasBankas tiesîbas kontrolçt likvidatoru darbîbu. Pieòemot ðo likumu, radîts tiesiskais pamatskredîtiestâþu parâdnieku reìistra izveidoðanai.

1998. gada 1. jûnijâ stâjâs spçkâ likums "Par noziedzîgi iegûtu lîdzekïu legalizâcijasnovçrðanu", kura uzdevums ir nepieïaut Latvijas Republikas finanðu sistçmas izmantoðanunoziedzîgi iegûto lîdzekïu legalizâcijai. Kredîtiestâdçm, citâm finanðu institûcijâm, to amat-personâm un darbiniekiem likumâ noteiktos gadîjumos ir jâsniedz kontroles dienestaminformâcija par neparastiem finanðu darîjumiem.

Noguldîtâju intereðu aizsardzîbai pieòemtais "Fizisko personu noguldîjumu garantijulikums" (spçkâ ar 01.10.1998.) nosaka, ka bankas veic maksâjumus Noguldîjumu garantijufondâ un banku bankrota gadîjumâ noguldîtâji – fiziskas personas – saòem garantçtu atlîdzîbunoguldîjuma pamatsummas apmçrâ, bet ne vairâk kâ 500 latu. Likums paredz, ka lîdz 2008.gada 1. janvârim garantçtâs atlîdzîbas summa pakâpeniski pieaugs lîdz 13 tûkst. latu.

Turpmâko hipotekârâs kreditçðanas attîstîbu Latvijâ veicina 1998. gada 29. septembrîValsts prezidenta izsludinâtais "Hipotekâro íîlu zîmju likums", kas tiesiski regulç publiskuíîlu zîmju emisiju un apgrozîbu.

Lai kontrolçtu kredîtiestâþu ieguldîjumiem uzòçmumu (uzòçmçjsabiedrîbu)pamatkapitâlâ un kustamajâ un nekustamajâ îpaðumâ "Kredîtiestâþu likumâ" noteiktoierobeþojumu ievçroðanu, Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Pârskatu par kredîtiestâdesieguldîjumiem sagatavoðanas noteikumus".

Latvijas Bankas padome apstiprinâja pilnveidotus "Kredîtiestâþu darbîbas licenèu unatïauju izsniegðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.01.1999.), kuros saistîbâ ar konsolidçtouzraudzîbu ir precizçtas un papildinâtas prasîbas un uzskaitîti iesniedzamie dokumenti, kasattiecas uz kredîtiestâþu dibinâtâju un to îpaðnieku identificçðanu, finansiâlo stâvokli unbûtisku lîdzdalîbu citos uzòçmumos, kâ arî radîti priekðnoteikumi sadarbîbai un savstarpçjaiinformâcijas apmaiòai ar ârvalstu uzraudzîbas institûcijâm. Jaunievedums ir prasîbasdokumentiem, kas dod priekðstatu par plânoto bankas darbîbu un tai atbilstoðu struktûru unorganizâciju.

Sakarâ ar to, ka Latvijas bankas veic ievçrojamu uzticîbas operâciju (trasta) apjomu,Latvijas Banka izstrâdâja "Uzticîbas operâciju (trasta) veikðanas noteikumus" (spçkâ ar01.01.1999.), kuros paredzçtas minimâlâs prasîbas ieguldîtâja un bankas intereðu konfliktanovçrðanai un uzticîbas operâciju grâmatvedîbas uzskaitei, kâ arî noteikta ieguldîtâjiempiederoðo vçrtspapîru un naudas lîdzekïu turçðanas un glabâðanas kârtîba.

Ekonomiskâs situâcijas pasliktinâðanâs B zonas valstîs1 un bezprecedenta notikumi

1 Tâs ir valstis, kuras nav Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcijas (OECD) pilntiesîgas dalîbvalstis, kâ arî tâs OECDdalîbvalstis, kuras pçdçjo piecu gadu laikâ ir restrukturçjuðas savu ârçjo parâdu un ir aizkavçjuðas tâ samaksu, kâ arî tâs valstis,kuras nav OECD dalîbvalstis un nav noslçguðas ar SVF Vispârçjo vienoðanos par aizòçmumiem.

29

Krievijâ lika pârvçrtçt Latvijas Bankas nostâju pret riska noteikðanu prasîbâm pret B zonasvalstu centrâlajâm bankâm un centrâlajâm valdîbâm ðo valstu nacionâlajâ valûtâ un kapitâlapietiekamîbas râdîtâja aprçíiniem izmantoto ðo aktîvu nosacîto riska pakâpi paaugstinât no0% (kâ bija noteikts atbilstoði starptautiskajai praksei un Eiropas Savienîbâ pieòemtajainormai) lîdz 50%. Noteikti arî riska darîjumu ar B zonas valstu (izòemot Latvijas Republiku)rezidentiem un ðo darîjumu kopsummas ierobeþojumi. Jaunâs regulçjoðâs prasîbas veicinabanku ieguldîjumu B zonas valstîs diversifikâciju un ierobeþo valsts risku.

Pçc Latvijas Bankas lûguma SVF Tehniskâs palîdzîbas misija izvçrtçja Latvijas bankudarbîbu regulçjoðo prasîbu un Latvijas Bankas uzraudzîbas prakses atbilstîbu Bâzeles Bankuuzraudzîbas komitejas efektîvas banku uzraudzîbas pamatprincipiem un sniedza pozitîvuatsauksmi, atzîstot, ka no 25 efektîvas banku uzraudzîbas pamatprincipiem Latvijâ 1998.gada septembrî bija îstenoti 22. Tâdçjâdi Latvija ir viena no pirmajâm valstîm pasaulç, kurâveikts ðâds neatkarîgs vçrtçjums un saòemti konkrçti ieteikumi kredîtiestâþu darbîburegulçjoðo prasîbu un uzraudzîbas prakses turpmâkai pilnveidoðanai. Lîdz pârskata gadabeigâm ðajâ jomâ paveiktais liecina, ka darbs turpinâms vairs tikai pie triju efektîvas bankuuzraudzîbas pamatprincipu ievieðanas (divi no tiem attiecas uz tirgus risku regulçðanu unviens – uz valsts riska regulçðanu un uzraudzîbu).

Pârskata gadâ uzsâkta vairâku jaunu normatîvo dokumentu izstrâdâðana, kas noteikskredîtiestâþu darbîbu raksturojoðo râdîtâju aprçíinâðanas kârtîbu, pamatojoties uz konsolidç-tajiem finanðu pârskatiem, un kapitâla pietiekamîbas prasîbas attiecinâðanu uz tirgus riskiem.

30

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA

STARPTAUTISKÂS FINANSU ORGANIZÂCIJAS

Latvija kâ dalîbvalsts 1998. gadâ turpinâja darboties SVF, Starptautiskajâ Rekonstrukcijasun attîstîbas bankâ, Starptautiskajâ Attîstîbas asociâcijâ un Starptautiskajâ Finanðu korporâcijâ,kâ arî Eiropas Rekonstrukcijas un attîstîbas bankâ. Latvijas Banka turpinâja lîdzdalîbuStarptautisko norçíinu bankâ.

1998. gadâ bija spçkâ Latvijas un SVF vienoðanâs par resursu rezervi (33.0 milj. XDR)valdîbas ekonomiskâs politikas atbalstam, taèu pârskata gadâ ðî aizòemðanâs iespçja netikaizmantota.

Latvijas kvota SVF 1998. gada beigâs bija 91.5 milj. XDR.

SADARBÎBA AR ÂRVALSTU CENTRÂLAJÂM BANKÂM

Pârskata gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas sadarbîba, kâ arî pieredzes un informâcijasapmaiòa ar citu valstu centrâlajâm bankâm.

Latvijas Bankas prezidents 1998. gadâ apmeklçja Ukrainas Nacionâlo banku. LatvijasBankas darbinieki pieredzes apmaiòas nolûkos ieradâs Vâcijas centrâlajâ bankâ.

Pârskata gadâ turpinâjâs regulâra informâcijas un vizîðu apmaiòa ar Igaunijas un Lietuvascentrâlo banku. Maijâ Latvijas Banka Rîgâ organizçja piekto Baltijas valstu centrâlo bankudarbinieku pieredzes apmaiòas seminâru, kurâ tika apspriesti monetârâs politikas, statistikasun centrâlo banku grâmatvedîbas jautâjumi.

TEHNISKÂ PALÎDZÎBA

Latvijas Banka pârskata gadâ turpinâja saòemt tehnisko palîdzîbu no starptautiskajâmfinanðu organizâcijâm un ârvalstu centrâlajâm bankâm.

Ar ES PHARE programmas finansiâlu atbalstu pârskata gadâ turpinâts speciâloauditorpârbauþu projekts Latvijas bankâs, kâ arî îstenots starpbanku norçíinu sistçmaspilnveidoðanas projekta otrais posms. SVF Tehniskâs palîdzîbas misija konsultçja LatvijasBankas Kredîtiestâþu uzraudzîbas pârvaldi konsolidçtâs uzraudzîbas koncepcijas izstrâdçun ievieðanâ, kâ arî kredîtu kvalitâtes novçrtçðanâ.

Latvijas Banka turpinâja saòemt regulâru Vâcijas centrâlâs bankas tehnisko palîdzîbu.Tehniskâs palîdzîbas programmu ietvaros Latvijas Bankas darbinieki piedalîjâs vairâkos SVFInstitûta un Apvienotâ Vînes institûta kursos, kâ arî Anglijas, Austrijas, Francijas, Itâlijas,Ðveices un Vâcijas centrâlâs bankas rîkotajos seminâros.

Izmantojot Ziemeïvalstu Ministru padomes pieðíirtâs stipendijas, divi Latvijas Bankasdarbinieki 1998. gadâ staþçjâs Dânijas, Norvçìijas un Zviedrijas centrâlajâ bankâ un valstsiestâdçs.

Pârskata gadâ arî Latvijas Banka sniedza tehnisko palîdzîbu. Vairâki Kredîtiestâþuuzraudzîbas pârvaldes speciâlisti piedalîjâs Eiropas Savienîbas TACIS programmas Ukrainasbanku sistçmas restrukturçðanas projektâ.

31

INTEGRÂCIJA EIROPAS SAVIENÎBÂ

Latvijas Banka 1998. gadâ turpinâja piedalîties Latvijas valdîbas un valsts institûcijukopîgajâ darbâ, lai sekmçtu Latvijas integrâciju Eiropas Savienîbâ. Latvijas Bankas pârstâvjipiedalîjâs Latvijas likumdoðanas aktu caurskatîðanâ Eiropas Komisijâ attiecîbâ uz kapitâlakustîbas, finanðu pakalpojumu, Eiropas Monetârâs savienîbas un statistikas jautâjumiem.

Latvijas Bankâ tika izveidota darba grupa Eiropas integrâcijas jautâjumos. Tâ izstrâdâjaLatvijas Bankas darba plânu sakarâ ar gatavoðanos sarunâm par iestâðanos Eiropas Savienîbâ.

Pârskata periodâ sagatavoti priekðlikumi Eiropas Savienîbas direktîvu prasîbâmatbilstoðiem likuma "Par Latvijas Banku" grozîjumiem (spçkâ ar 18.11.1998.), kâ arî attiecîgipilnveidoti noteikumi, kas regulç Latvijas kredîtiestâþu darbîbu.

Latvijas Bankas delegâcija tâs prezidenta vadîbâ 1998. gada jûnijâ apmeklçja Briseli,lai iepazîstinâtu Eiropas Komisijas vadoðos darbiniekus ar Latvijas makroekonomiskoattîstîbu, Latvijas Bankas monetâro politiku un kredîtiestâþu uzraudzîbu Latvijâ.

32

LATVIJAS BANKAS VALDES ZIÒOJUMS

LATVIJAS BANKAS UZDEVUMI

Latvijas Banka saskaòâ ar Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Banku" veica ðâdusuzdevumus:

– îstenoja monetâro politiku, lai saglabâtu cenu stabilitâti valstî;– emitçja nacionâlo valûtu;– noteica valûtas maiòas politiku;– pârvaldîja ârçjâs rezerves;– darbojâs kâ valdîbas finanðu aìents;– organizçja un nodroðinâja norçíinu un maksâjumu sistçmas darbîbu Latvijâ;– veica kredîtiestâþu uzraudzîbu, lai nodroðinâtu Latvijas banku sistçmas droðumu,

stabilitâti un attîstîbu;– izsniedza licences kredîtiestâdes darbîbai, kâ arî licences ârvalstu valûtas pirkðanai

un pârdoðanai;– vâca, reìistrçja, apkopoja un publicçja statistikas datus.

LATVIJAS BANKAS DARBÎBAS FINANSIÂLIE REZULTÂTI

Latvijas Bankas darbîbas 1998. gada peïòa bija 7 735 tûkst. latu (1997. gadâ – 7 820 tûkst.latu).

Ieòçmumu lielâko daïu radîja sekmîgâ un efektîvâ zelta un ârvalstu konvertçjamo valûturezervju ieguldîðana droðos un ienesîgos finanðu instrumentos.

Latvijas valdîba turpinâja sekmîgi îstenot fiskâlo politiku valstî. Tas deva iespçju Valstskasei noguldît naudas lîdzekïus Latvijas Bankâ. Tâdçjâdi Latvijas Bankas procentu izdevumipar valdîbas noguldîjumiem pieauga lîdz 5 054 tûkst. latu (1997. gadâ – 2 726 tûkst. latu).Procentu ienâkumi par valdîbas vçrtspapîriem un ienâkumi par valdîbas ârvalstu aizòçmumuapkalpoðanu pieauga salîdzinoði mazâk – lîdz 4 528 tûkst. latu (1997. gadâ – 3 322 tûkst.latu).

Palielinoties Latvijas Bankas izsniegto kredîtu apjomam, pârskata gadâ procentuienâkumi par aizdevumiem bankâm pieauga 5.0 reizes – lîdz 1 024 tûkst. latu (1997. gadâ –204 tûkst. latu).

LATVIJAS BANKAS PEÏÒAS SADALE

Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Banku" 19. pants nosaka, ka 10% no bankaspeïòas ik gadu jâieskaita rezerves kapitâlâ, lîdz tas sasniedz ceturto daïu no pamatkapitâla.Saskaòâ ar to Latvijas Bankai no 1998. gada peïòas rezerves kapitâlâ ieskaitâmi 774 tûkst.latu. Minçtâ likuma 20. pants nosaka, ka rîcîbas kapitâlu Latvijas Banka var izlietot kapitâlajaiceltniecîbai un pamatlîdzekïu iegâdei saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto tâmi,tâdçï rîcîbas kapitâlâ no 1998. gada peïòas ieskaitâmi 6 666 tûkst. latu. No 1998. gada peïòasLatvijas Bankas pamatkapitâlâ ieskaitâmi 295 tûkst. latu.

33

LATVIJAS BANKAS VALÛTAS MAIÒAS POLITIKA UN ÂRÇJÂS REZERVES

1998. gadâ Latvijas Bankas valûtas maiòas politika nemainîjâs, saglabâjot lata stabilitâtipret SDR valûtu grozu (kopð 1994. gada 1 XDR = Ls 0.7997). Lata kurss pret atseviðíâmvalûtâm mainîjâs atkarîbâ no to savstarpçjâm svârstîbâm pasaules valûtas tirgû.

Latvijas Bankas ârçjâs rezerves ietver zelta krâjumus, ârvalstu konvertçjamâs valûtas,XDR. Ârçjâs rezerves 1998. gada beigâs sasniedza 496.5 milj. latu (1997. gada beigâs –491.7 milj. latu).

Latvijas Banka ârçjâs rezerves pârvaldîja saskaòâ ar Latvijas Bankas padomesnoteiktajâm vadlînijâm. 1998. gada 15. janvârî Latvijas Bankas padome apstiprinâjapilnveidotus "Latvijas Bankas ârvalstu valûtas un zelta rezervju ieguldîðanas pamatprincipusun vadlînijas".

Ârçjâs rezerves Latvijas Banka iegulda droðos un likvîdos finanðu instrumentos, galveno-kârt ASV, Vâcijas, Francijas, Lielbritânijas, Japânas valdîbu un to aìentûru, kâ arî starptautiskoorganizâciju izdotajos vçrtspapîros. Tika apgûti arî jauni finanðu instrumenti un tirgi. LatvijasBankas zelta rezerves tiek noguldîtas îstermiòa noguldîjumos bankâs ar augstu kredîtreitingu.

Kopð 1994. gada oktobra Latvijas Banka izmanto trîs ârvalstu rezervju pârvaldîtâjupakalpojumus Londonâ un Òujorkâ. Tie darbojas saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes noteik-tajâm vadlînijâm.

Ârçjo rezervju ieguldîðanas taktika katru nedçïu tiek noteikta Investîciju komitejas sçdç.Investîciju komitejas sastâvâ ietilpst Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâjs, Valûtas operâcijupârvaldes vadîtâjs, Darîjumu un investîciju daïas vadîtâjs, Analîzes daïas vadîtâjs, Riskakontroles daïas vadîtâjs un Darîjumu un investîciju daïas ârvalstu rezervju portfeïa vadîtâjiun/vai dîleri.

Lai ierobeþotu ar darîjumu veikðanu saistîtus riskus, Latvijas Bankas valde 1998. gada8. janvârî apstiprinâja "Valûtas operâciju pârvaldes ârvalstu valûtas un zelta rezervju pârval-dîðanas un maksâjumu veikðanas noteikumus".

LATVIJAS BANKAS FINANÐU INSTRUMENTI

Latvijas Bankas monetârâs politikas îstenoðanas finanðu instrumentu klâsts un lietojumsatbilda tirgus ekonomikas apstâkïiem un lîdzinâjâs Eiropas Centrâlo banku sistçmas monetârâspolitikas instrumentu lietoðanas veidam.

Latvijas Banka nosaka refinansçðanas likmi, kas kalpo par atskaites punktu visai Latvijasfinanðu sistçmai. Zemâ inflâcija, kâ arî uz naudas tirgus procentu likmju stabilizâciju vçrstâmonetârâ politika ïâva Latvijas Bankai pârskata gadâ nemainît refinansçðanas likmi – jaukopð 1997. gada 25. aprîïa tâ ir 4%. Lai atjaunotu sabalansçtu procentu likmju struktûru unnovçrstu centrâlâs bankas lombarda kredîtu regulâru izmantoðanu banku likviditâtes nodro-ðinâðanai, lombarda kredîtu procentu likme divas reizes (sâkot ar 30. janvâri un 19. oktobri)tika paaugstinâta par 1.0 procentu punktu un pârskata gada nogalç bija ðâda: pirmajâm desmitkredîta izmantoðanas dienâm kalendârajâ mçnesî – 7% gadâ; sâkot ar vienpadsmito kredîtaizmantoðanas dienu kalendârajâ mçnesî, – 8% gadâ; sâkot ar divdesmit pirmo kredîta izman-toðanas dienu kalendârajâ mçnesî, – 9% gadâ.

Lai veicinâtu naudas tirgus attîstîbu, pârskata gadâ Latvijas Banka uzsâka jaunu naudastirgus procentu likmju indeksu noteikðanu. Kopð 1998. gada 12. janvâra Latvijas Bankaaprçíina indeksu RIGIBID starpbanku noguldîjumu procentu likmçm un RIGIBOR starp-banku kredîtu procentu likmçm. Aprçíinos tiek izmantotas naudas tirgû aktîvâko kredîtiestâþu

34

(sâkotnçji – a/s "Hansabank – Latvija", a/s "Latvijas Krâjbanka", a/s "Latvijas Unibanka",a/s "Parekss-banka", a/s "Rîgas Komercbanka" un Société Générale Rîgas nodaïa, vçlâk –arî a/s "Vereinsbank Rîga") kotçtâs naudas tirgus procentu likmes. Augstâkâ un zemâkâ pro-centu likme netiek òemta vçrâ, un no atlikuðajâm aprçíina vidçjo aritmçtisko procentu likmi.Indeksus aprçíina 6 daþâdiem termiòiem (vienai, trim un septiòâm dienâm, kâ arî vienam,trim un seðiem mçneðiem) katru darba dienu plkst. 12.00.

Latvijas Bankas banku sektoram izsniegto kredîtu apjoms bija nozîmîgs, un ðo kredîtukopçjais atlikums palielinâjâs no 7.6 milj. latu gada sâkumâ lîdz 52.0 milj. latu gada beigâs.

Lai nodroðinâtu pietiekami stingru monetâro politiku palielinâta kredîtu pieprasîjumaapstâkïos, kopð 1998. gada septembra vidus Latvijas Banka sâka aktîvâk piesaistît bankutermiònoguldîjumus. No 15. septembra ðâdiem noguldîjumiem tika noteikts 7 dienu termiòð(iepriekð – 31 diena) un 3.5% likme (iepriekð – 1.5%). Termiònoguldîjumu procentu likmepakâpeniski tika paaugstinâta (no 17. septembra – 4.0%, no 12. oktobra – 4.5%, no 15. ok-tobra – 5.0%, no 29. oktobra – 5.5%, no 11. novembra – 6.0%). Sâkot ar 11. novembri, tikapiesaistîti arî noguldîjumi ar 15 dienu termiòu (ar 6.5% likmi). Pateicoties samçrâ izdevîgajâmprocentu likmçm, pârskata gadâ Latvijas Banka no vienpadsmit bankâm pieòçma termiò-noguldîjumus uz 7 dienâm 40.8 milj. latu (vidçjâ svçrtâ procentu likme – 4.8%) un uz 15 die-nâm – 9.6 milj. latu apjomâ.

Latvijas Banka turpinâja izmantot latu pirkðanas ar atpârdoðanu un pârdoðanas aratpirkðanu jeb valûtas mijmaiòas (swap) darîjumu izsoles. Iespçju uz laiku aizòemties lîdzekïuslatos, neveicot valûtas konvertçðanu un mazinot valûtas kursa risku, Latvijas Banka paplaðinâjanovembrî un decembrî, kad valûtas mijmaiòas darîjumu izsoles sâka organizçt trîs reizesnedçïâ, izsolot darîjumus ar 7, 28 un 91 dienas termiòu (lîdz tam – reizi nedçïâ ar 91 dienas(janvârî–oktobrî) un viena gada (maijâ–oktobrî) termiòu). Bankas aktîvi izmantoja jaunoizsoïu organizçðanas kârtîbu, un gada pçdçjo divu mçneðu laikâ valûtas mijmaiòas darîjumuizsolçs izsniegti 54.0 milj. latu – 68.6% no visa gada apjoma (78.7 milj. latu). Valûtas mij-maiòas darîjumu izsolçs 18.7 milj. latu izsniegti ar 7 dienu termiòu (vidçjâ svçrtâ procentulikme – 6.9%), 17.9 milj. latu ar 28 dienu termiòu (vidçjâ svçrtâ procentu likme – 8.2%),38.35 milj. latu ar 91 dienas termiòu (vidçjâ svçrtâ procentu likme – 7.8%) un 3.75 milj.latu – ar viena gada termiòu (vidçjâ svçrtâ procentu likme – 7.9%).

Rezervju norma nemainîjâs un bija 8% no attiecîgâs kredîtiestâdes piesaistîto lîdzekïuvidçjiem atlikumiem (neatkarîgi no valûtas veida un noguldîjuma termiòa un neieskaitotsaistîbas pret kredîtiestâdçm, valsts budþetu un Latvijas banku ârvalstîs atvçrto filiâïupiesaistîtos lîdzekïus).

Rezervju prasîbu faktisko izpildi joprojâm veidoja kredîtiestâdes konta Latvijas Bankâun kases (latos) vidçjie atlikumi (skaidrâs naudas îpatsvars nedrîkstçja pârsniegt 50%). Skaid-râs naudas îpatsvars rezervju prasîbu izpildç palielinâjâs (no 33.3% 1997. gada decembrîlîdz 38.3% pârskata gada decembrî).

Lai efektîvâk îstenotu monetâro politiku, Latvijas Banka piedalîjâs valsts iekðçjâaizòçmuma vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû. Latvijas Bankas darîjumu apjoms ðajâ tirgû 1998. gadâbija 109.5 milj. latu (par 22.1% lielâks nekâ 1997. gadâ).

Valdîba, îstenojot stingru fiskâlo politiku, brîvos lîdzekïus noguldîja Latvijas Bankâ.Kopð 1998. gada 20. februâra valdîba varçja izvietot tos ne tikai pieprasîjuma noguldîjumâ,bet arî termiònoguldîjumos. Latvijas Banka pieòçma valdîbas lîdzekïus termiònoguldîjumâuz vienas vai divu nedçïu vai viena vai trîs mçneðu termiòu, par noguldîjumu maksâjot procentulikmi, kas balstîta uz atbilstoðâ termiòa RIGIBID likmi. Lai lîdzsvarotu valdîbas noguldîjumaietekmi uz naudas piedâvâjumu, Latvijas Banka papildinâja savu valdîbas vçrtspapîru portfeli.

35

VALSTS MAKSÂJUMU BILANCES UN FINANÐU STATISTIKA

Pârskata gadâ likumâ "Par Latvijas Banku" veiktie grozîjumi radîja priekðnoteikumustam, lai Latvijas Banka varçtu pâròemt valsts maksâjumu bilances sagatavoðanu. Citu valstupieredze liecina, ka kredîtiestâdçm izveidojas daudz cieðâka sadarbîba ar attiecîgâs valsts cen-trâlo banku nekâ ar attiecîgâs valsts centrâlo statistikas iestâdi. Tâdçï centrâlajai bankai ir vie-glâk apkopot, pârbaudît, grupçt un analizçt no bankâm saòemto informâciju par nebanku veik-tajiem ârçjiem maksâjumiem, lai kvalitatîvi un operatîvi sagatavotu valsts maksâjumu bilanci.

Lai pilnveidotu valsts maksâjumu bilances sagatavoðanas procesu, Latvijas Bankaspadome apstiprinâja "Informâcijas par nebanku ârçjiem maksâjumiem sagatavoðanasnoteikumus" (spçkâ ar 01.11.1998.). Noteikumu îstenoðana ïauj paplaðinât informâcijas avotuklâstu, pilnîgot datu atspoguïojumu un paâtrinât valsts maksâjumu bilances sagatavoðanu,kâ arî sniedz iespçju sagatavot mçneða maksâjumu bilanci (pamatrâdîtâjus). Saskaòâ ar ðiemnoteikumiem Latvijas Banka apkopo statistisko informâciju par ârçjâs ekonomiskâs darbîbasdalîbnieku (rezidentu) nebanku ârçjiem maksâjumiem, kuru apjoms, pârrçíinâts latos pçcLatvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs valûtas kursa maksâjuma veikðanas dienâ, pârsniedz 1 000latu apjomu. Par ðîs statistiskâs informâcijas lietderîbu liecinâja arî iegûtie dati par 1998. gadanovembra un decembra ârçjo maksâjumu plûsmâm par darîjumiem starp Latvijas uzòçmçjiemun ârvalstu partneriem.

Latvijas Banka finanðu statistikas datus darîja pieejamus Latvijas un starptautiskajaiauditorijai, tos publicçjot savos periodiskajos izdevumos un Internet lappusç, kâ arî ar SVFSpeciâlâ datu izplatîðanas standarta (Special Data Dissemination Standard), SVF starptautiskâfinanðu statistikas izdevuma International Financial Statistics, Starptautisko norçíinu bankasun Eurostat starpniecîbu.

NORÇÍINU UN MAKSÂJUMU SISTÇMA

Latvijas Banka 1998. gadâ izveidoja elektroniskâ klîringa sistçmu. Tâ ir pilnîgi automati-zçta multilaterâla starpbanku neto norçíinu sistçma, kas sâka darbu 1998. gada novembrî,îstenojot pâreju no starpbanku norçíiniem papîra dokumentu veidâ uz norçíiniem elektroniskâveidâ.

Elektroniskâ klîringa sistçma darbojas saskaòâ ar Latvijas Bankas "Bezskaidras naudaslîdzekïu kredîta pârvedumu noteikumiem" (spçkâ ar 01.11.1998.) un "Bankas konta izrakstusagatavoðanas noteikumiem" (spçkâ ar 01.09.1998.), kas reglamentç bezskaidras naudaskredîta pârvedumu veikðanas kârtîbu Latvijas Republikâ un nosaka, ka kredîtiestâdes kontaizraksts uzskatâms par grâmatvedîbas attaisnojuma dokumentu.

2000. GADA DATORPROBLÇMAS RISINÂJUMS

1998. gada 15. oktobrî darbu sâka ar Latvijas Bankas prezidenta rîkojumu izveidotâLatvijas Bankas 2000. gada problçmas risinâjuma koordinâcijas darba grupa, kuras uzdevumsir apzinât visas Latvijas Bankas informâcijas un citas sistçmas, kas varçtu tikt pakïautas2000. gada datorproblçmas riskam, veikt ðo sistçmu detalizçtu pârbaudi, apzinât LatvijasBankas sadarbîbas partneru un Latvijas banku sektora gatavîbu 2000. gada problçmasrisinâjumam, pârstâvçt Latvijas Banku starpinstitucionâlâs un starptautiskâs darba grupâs,kas izveidotas ðîs problçmas risinâðanai.

36

Darba grupu, kurâ iekïauti visu ar informâcijas un citu sistçmu darbîbas pârraudzîbusaistîto Latvijas Bankas struktûrvienîbu, kâ arî iekðçjâ audita pârstâvji, vada Latvijas Bankaspadomes loceklis, kas sniedz pârskatu Latvijas Bankas prezidentam un padomei. Darba grupassçdes notiek ne retâk kâ vienu reizi mçnesî.

Darba grupa lîdz 1998. gada beigâm apzinâja Latvijas Bankas darbîbai nozîmîgâkâssistçmas, t.sk. programmatûru, datortehnisko nodroðinâjumu, komunikâcijas, kâ arî citassistçmas ar iebûvçtiem procesoriem, kuru darbîba saistîta ar datumu apstrâdi un kuras tâdçïir pakïautas 2000. gada datorproblçmas riskam.

Izmantojot speciâlu programmatûru vai citas testçðanas metodes, Latvijas Bankasspeciâlisti veica ðo sistçmu sâkotnçjo testçðanu vai apkopoja piegâdâtâju un raþotâju sniegtoinformâciju par atbilstîbu 2000. gada prasîbâm.

Ievieðot jaunas sistçmas vai veicot labojumus esoðajâs sistçmâs, Latvijas Banka plânosasniegt to atbilstîbu 2000. gada prasîbâm lîdz 1999. gada 30. jûnijam.

SKAIDRÂS NAUDAS APGROZÎBA

Latvijas Bankai vienîgajai valstî ir nacionâlâs valûtas emisijas tiesîbas. Apgrozîbâ bijapiecu, desmit, divdesmit, piecdesmit un simt latu banknotes un latu un santîmu monçtas.Skaidrâ nauda apgrozîbâ nonâca caur piecâm Latvijas Bankas filiâlçm Rîgâ, Liepâjâ, Rçzeknç,Daugavpilî un Valmierâ. Daugavpils filiâle 1998. gadâ tika modernizçta un apgâdâta arautomatizçtu banknoðu apstrâdes sistçmu.

Skaidrâ nauda apgrozîbâ pârskata gadâ palielinâjâs par 4.2% (no 359.4 milj. latu lîdz374.4 milj. latu). Piecu gadu laikâ apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas apjoms ir pieaudzis2.1 reizi. Âtrâk gan vçrtîbas, gan skaita ziòâ apgrozîbâ pieauga to banknoðu îpatsvars, kurâmlielâka nominâlvçrtîba.

1998. gada 20. jûlijâ apgrozîbâ tika laista piecsimt latu banknote, kas noslçdza emitçtobanknoðu sçriju, bet 26. oktobrî – Latvijas valsts vçsturç pirmâ 999. raudzes zelta simt latuapgrozîbas monçta. Gada sâkumâ apgrozîbâ laista arî jauna kaluma viena santîma monçta.

No banku sistçmas saòemtâs skaidrâs naudas nolietotîbas pakâpes un îstuma pârbaudinodroðinâja automatizçtas naudas apstrâdes sistçmas. Pârskata gadâ apstrâdâtâs naudas apjoms(565.7 milj. latu, t.sk. no apgrozîbas izòemtâs nolietotâs un iznîcinâtâs naudas kopçjâ vçrtîba –122.0 milj. latu jeb 21.6%) 1.5 reizes (1997. gadâ – 1.2 reizes) pârsniedza apgrozîbâ esoðâsskaidrâs naudas apjomu. Pârskata gadâ atklâto viltojumu nominâlvçrtîbu summa (16.8 tûkst.latu) sasniedza tikai 0.004% (1997. gadâ – 0.003%) no apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudasapjoma.

1998. gadâ Latvijas Banka piedalîjâs divâs starptautiskâs monçtu programmâs un toietvaros laida apgrozîbâ trîs piemiòas monçtas. Kuìniecîbas vçsturei veltîtas divas sudrabadesmit latu monçtas – "Rîgas kuìis XII gs." (apgrozîbâ no 23.03.1998.) un "Ledlauzis"Kriðjânis Valdemârs"" (apgrozîbâ no 01.09.1998.). Programmas "Zelta vçsture" ietvaroskalta 1.24 g smaga zelta desmit latu monçta, kas ir Rîgas 800 gadu jubilejai veltîtâs monçtusçrijas ietvaros veidotâs Rîgas 14. gs. veltîtâs monçtas siþeta atkârtojums (apgrozîbâ no20.07.1998.). Pârskata periodâ pabeigta Rîgas 800 gadu jubilejai veltîtâ astoòu sudraba monçtusçrija. Apgrozîbâ laistas divas pçdçjâs sçrijas monçtas (Rîgas 19. gs. veltîtâ monçta apgrozîbâno 26.02.1998., 20. gs. veltîtâ – no 20.06.1998.). 1998. gadâ Latvijâ pârdots 14 400, ârzemçs –9 700 jubilejas un piemiòas monçtu.

37

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRA

Latvijas Bankas padomes sastâvs 1998. gadâ beigâs bija ðâds:– padomes priekðsçdçtâjs,Latvijas Bankas prezidents Einars Repðe;– Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Ilmârs Rimðçviès;– padomes locekïi: Harijs Buðs,

Valentîna Kolotova,Vita Pilsuma,Arvils Sautiòð,Varis Zariòð,Valentîna Zeile.

1998. gada 2. jûlijâ beidzâs Latvijas Bankas prezidenta vietnieka un vçl èetru LatvijasBankas padomes locekïu pilnvaru laiks. Latvijas Republikas Saeima 1998. gada 12. februârîuz seðiem gadiem atkârtoti ievçlçja Latvijas Bankas prezidenta vietnieku Ilmâru Rimðçvièuun padomes locekïus Hariju Buðu, Valentînu Kolotovu un Vari Zariòu, bet 1998. gada 10. jûnijâievçlçja Arvilu Sautiòu.

Latvijas Bankas valde 1998. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:– valdes priekðsçdçtâjs Ilmârs Rimðçviès;– valdes priekðsçdçtâja vietniece Mâra Raubiðko;– valdes locekïi: Helmûts Ancâns,

Roberts L. Grava,Reinis Jakovïevs,Antonija Sileniece.

Latvijas Bankas valde veica bankas praktiskâ darba operatîvo vadîðanu, îstenoja LatvijasBankas padomes direktîvas naudas apgrozîbas un kredîtiestâþu uzraudzîbas jomâ, izstrâdâjabankas padomes lçmumu projektus. Pârskata gadâ notika 61 Latvijas Bankas valdes sçde,tika pieòemti 136 lçmumi par kredîtiestâþu uzraudzîbu, 10 lçmumi par monetârâs politikasinstrumentu lietoðanu, 158 lçmumi par pârçjâ bankas praktiskâ darba vadîðanu.

Latvijas Bankâ 1998. gada beigâs strâdâja 703 darbinieki (1997. gada beigâs – 710).Pârskata gadâ pilnveidota Kredîtiestâþu uzraudzîbas pârvaldes, Informâcijas sistçmu

pârvaldes un Statistikas pârvaldes struktûra.

LATVIJAS BANKAS PERSONÂLA APMÂCÎBA

Pârskata gadâ Latvijas Bankas darbinieki paaugstinâja profesionâlo zinâðanu lîmeni,piedaloties seminâros, kursos un konferencçs Latvijâ un ârvalstîs, tâ gûstot jaunâkoinformâciju monetârâs politikas, makroekonomikas un monetârâs analîzes, valûtas operâciju,kredîtiestâþu uzraudzîbas un grâmatvedîbas jomâ.

Pârskata gadâ darbinieki padziïinâja zinâðanas datorzinîbâs, sveðvalodâs, personâlavadîðanâ un citâs jomâs.

39

LATVIJAS BANKAS1998. GADA FINANÐU PÂRSKATI

40

41

42

43

44

45

46

LATVIJAS BANKAS FINANÐU PÂRSKATU SKAIDROJUMI

PÂRSKATU SAGATAVOÐANAS PRINCIPI

Finanðu pârskati ir sagatavoti saskaòâ ar likumu "Par Latvijas Banku" un likumu "Pargrâmatvedîbu". Starptautiskie grâmatvedîbas standarti izmantoti tajos gadîjumos, kad tieattiecinâmi uz centrâlâs bankas darbîbu.

Finanðu pârskati ir sagatavoti saskaòâ ar sâkotnçjâs vçrtîbas grâmatvedîbas principu,kas lietots, ietverot skaidrojumos norâdîto atseviðíu aktîvu pârvçrtçðanu. Galvenâs izmantotâsgrâmatvedîbas metodes ir ðâdas.

ZELTSIevçrojot labâko starptautisko pieredzi un zelta cenu mazinâðanos pasaulç, Latvijas

Banka mainîjusi lîdzðinçjo zelta novçrtçðanas politiku (175.50 latu par Trojas unci) un novçrtç-jusi zeltu tâ tirgus vçrtîbâ. Ðî politikas maiòa lietota retrospektîvi. Zelta rezervju 1997. gada31. decembra bilances vçrtîba parâdîta saskaòâ ar mainîto zelta novçrtçðanas politiku. Zeltarezervju pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti pârvçrtçðanas kontâ.

FINANÐU INSTRUMENTI ÂRVALSTU VALÛTÂSFinanðu instrumenti ârvalstu valûtâs novçrtçti to tirgus vçrtîbâ. Pârvçrtçðanas rezultâtâ

aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi grâmatoti pârvçrtçðanas kontâ. Tirgus vçrtîbas korekcijagrâmatota no pârvçrtçðanas konta uz peïòas un zaudçjumu aprçíinu pçc finanðu instrumentuatsavinâðanas.

Latvijas Banka veic nestandartizçtos valûtas nâkotnes maiòas un valûtas mijmaiòasdarîjumus, kas atspoguïoti ârpusbilances kontos. Pçc nestandartizçto valûtas nâkotnes maiòasun valûtas mijmaiòas darîjumu atzîðanas un novçrtçðanas attiecîgos finanðu aktîvus un finanðusaistîbas regulâri pârvçrtç un uzrâda to patiesajâ vçrtîbâ. Ðo finanðu aktîvu un finanðu saistîbupatiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti pârvçrtçðanaskontâ.

LATVIJAS VALDÎBAS VÇRTSPAPÎRILatvijas valsts iekðçjâ aizòçmuma parâdzîmes bilancç atspoguïotas, to iegâdes vçrtîbai

pieskaitot amortizçto diskontu, bet Latvijas valsts iekðçjâ aizòçmuma obligâcijas – to iegâdesvçrtîbâ. Latvijas valsts iekðçjâ aizòçmuma parâdzîmju diskonta summu lineâri amortizç,amortizâciju iekïaujot procentu ienâkumos. Amortizâcijas periods ilgst no parâdzîmes iegâdesbrîþa lîdz tâs dzçðanas termiòam.

PAMATLÎDZEKÏIPamatlîdzekïus uzskaita to iegâdes vçrtîbâ, no kuras atskaitîts uzkrâtais nolietojums.

Nolietojumu aprçíina pçc lineârâs metodes atbilstoði ðâdâm gada likmçm:çkâm – 1–3%;mçbelçm un biroja iekârtâm – 10%;transportlîdzekïiem – 20%;skaitïoðanas iekârtâm un informâcijas sistçmâm – 20%.

47

PROCENTU IENÂKUMI UN IZDEVUMIProcentu ienâkumi un izdevumi grâmatoti saskaòâ ar uzkrâðanas principu.

ÂRVALSTU VALÛTU NOVÇRTÇJUMSAktîvi un pasîvi ârvalstu valûtâs ir izteikti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ ârvalstu

valûtu kursa gada beigâs. Peïòa vai zaudçjumi, kas raduðies, aktîvus un pasîvus ârvalstuvalûtâs pârrçíinot latos, ietverti pârvçrtçðanas kontâ.

BILANCES, PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU APRÇÍINA UN NAUDAS PLÛSMASPOSTEÒU SKAIDROJUMI

1. ZELTS1998. gada un 1997. gada beigâs Latvijas Bankas zelta rezerves bija izvietotas zelta

termiònoguldîjumos.Zelta rezervju pârmaiòas 1998. gadâ bija ðâdas.

Trojas unces Tûkst. latu

1997. gada 31. decembrî (pirms korekcijas) 249 143 43 725

Zelta novçrtçðanas politikas maiòas rezultâts – –578

1997. gada 31. decembrî (pçc korekcijas) 249 143 43 147

Pârmaiòas zelta noguldîðanas un noguldîjumuatmaksâðanas rezultâtâ 202 35

Pârvçrtçðanas rezultâts – –2 531

1998. gada 31. decembrî 249 345 40 651

2. KONVERTÇJAMÂS VALÛTASLatvijas Bankas ârzemju aktîvi ârvalstu konvertçjamâs valûtâs ieguldîti galvenokârt

ârvalstu bankâs un citâs finanðu institûcijâs naudas noguldîjumu un augsti likvîdu vçrtspapîruveidâ.

Kupona parâda vçrtspapîru vçrtîbâ ietverti vçrtspapîru iegâdes brîdî uzkrâtie procenti(1998. gada beigâs – 2 807 tûkst. latu; 1997. gada beigâs – 3 142 tûkst. latu) un pçc ðovçrtspapîru iegâdes uzkrâtie procentu ienâkumi (1998. gada beigâs – 3 587 tûkst. latu;1997. gada beigâs – 5 385 tûkst. latu).

48

Ârvalstu konvertçjamo valûtu rezervju sastâvs gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

1998 1997

Ârvalstu valdîbu parâda vçrtspapîri 237 305 346 753

Ârvalstu banku parâda vçrtspapîri 56 267 36 633

Citu ârvalstu finanðu institûciju parâda vçrtspapîri 32 981 21 022

Ârvalstu uzòçmumu parâda vçrtspapîri 64 621 9 789

Pârçjie parâda vçrtspapîri 6 209 1 723

Îstermiòa noguldîjumi ârvalstu bankâs un citâsfinanðu institûcijâs 56 527 30 014

Ârvalstu valûta kasç 1 819 1 384

Kopâ 455 729 447 318

Latvijas Bankas aktîvu ârvalstu konvertçjamâs valûtâs sadalîjums gada beigâs bijaðâds.

(%)

1998 1997

ASV dolâri 51 48

Vâcijas markas 24 24

Lielbritânijas sterliòu mârciòas 10 14

Francijas franki 7 5

Japânas jenas 2 6

Pârçjâs ârvalstu valûtas 6 3

Kopâ 100 100

Lai ievçrotu Latvijas Bankas vadlînijâs noteikto neitrâlo ârvalstu valûtu struktûru,Latvijas Banka izmanto valûtas nâkotnes lîgumus.

3. STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDSLatvijas dalîbmaksa Starptautiskajâ Valûtas fondâ (SVF), kura nodroðinâta ar Latvijas

valdîbas parâdzîmi, ir izteikta XDR un atspoguïota bilances aktîvos. Bilances pasîvos attiecîgiuzrâdîti SVF turçjumi latos (sk. 12. skaidrojumu). Latvijas kvota SVF ir 91 500 tûkst. XDR.

49

4. STARPTAUTISKO NORÇÍINU BANKAS AKCIJASLatvijas Bankai pieder 1 000 Starptautisko norçíinu bankas akciju. Akcijas ir izteiktas

zelta ekvivalentâ (5 834 Trojas unces).1997. gada 31. decembra bilancç uzrâdîtâ Starptautisko norçíinu bankas akciju vçrtîba

ir pârrçíinâta saskaòâ ar mainîto zelta novçrtçðanas politiku. Tâdçï akciju koriìçtâ vçrtîba irpar 14 tûkst. latu mazâka, nekâ norâdîts 1997. gada finanðu pârskatos.

5. NEKONVERTÇJAMÂS VALÛTASÐajâ postenî atspoguïoti to kontu tîrie atlikumi, kuri bija atvçrti 1991. un 1992. gadâ

norçíinu veikðanai ar NVS valstîm.

6. PÂRÇJIE ÂRZEMJU AKTÎVIPârçjo ârzemju aktîvu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

1998 1997

Uzkrâtie procentu ienâkumi par noguldîjumiemârvalstu bankâs un citâs finanðu institûcijâs 776 749

Zelts ârvalstu kaltuvç 1 130 –

Aprçíinâtâ ar nerezidentiem noslçgto nepabeigtonestandartizçto nâkotnes lîgumu un mijmaiòaslîgumu peïòa 2 608 1 901

Pârçjie ârzemju aktîvi 26 26

Kopâ 4 540 2 676

7. KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇMKredîtu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

1998 1997

Repo kredîti 20 246 6 746

Lombarda kredîti 19 500 –

Refinansçðanas kredîti 12 000 –

Ilgtermiòa kredîti 198 198

Kredîti, kuri izsniegti bankâm tâlâkai sadalîðanaistarp tieðajiem kredîtu izmantotâjiem – 513

Kredîti, kas izsniegti Eiropas Savienîbasdâvinâjuma ietvaros 96 94

Kopâ 52 040 7 551

50

8. TRANZÎTKREDÎTIÐajâ postenî atspoguïoti Latvijas valdîbas ârvalstu aizòçmumu ietvaros izsniegtie kredîti,

kuri paredzçti valsts îpaðumâ esoðo uzòçmumu kreditçðanai un valsts ieguldîjumu programmuîstenoðanai.

9. VALDÎBAS VÇRTSPAPÎRILatvijas Banka ir tirgus veidotâja Finansu ministrijas emitçtajiem Latvijas valsts iekðçjâ

aizòçmuma vçrtspapîriem. Latvijas Bankai gada beigâs piederçja ðâdi Latvijas valsts iekðçjâaizòçmuma vçrtspapîri.

(tûkst. latu)

Vçrtspapîru atlikuðais dzçðanas termiòð 1998 1997

Lîdz 1 mçnesim 3 995 6 214

No 1 lîdz 3 mçneðiem 6 968 8 456

No 3 lîdz 6 mçneðiem 12 313 9 519

No 6 lîdz 12 mçneðiem 13 788 14 053

Virs 12 mçneðiem 12 352 2 756

Kopâ 49 416 40 998

10. CITI AKTÎVICitu aktîvu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

1998 1997

Uzkrâtie procentu ienâkumi par valsts iekðçjâaizòçmuma obligâcijâm 286 325

Pârçjie uzkrâtie procentu ienâkumi 102 24

Aprçíinâtâ ar rezidentiem noslçgto nepabeigtovalûtas mijmaiòas lîgumu peïòa 102 –

Remonta darbu priekðsamaksa 272 367

Citi aktîvi 100 141

Kopâ 862 857

51

11. PAMATLÎDZEKÏIPamatlîdzekïu pârmaiòas 1998. gadâ bija ðâdas.

(tûkst. latu)

Bûvniecîba Çkas Mçbeles Trans- Pârçjie Kopâun biroja portlî-iekârtas dzekïi

Atlikusî pamatlîdzekïuvçrtîba 1997. gada31. decembrî 615 1 955 2 439 316 949 6 274Palielinâjums 1 602 1 036 991 162 655 4 446

Atsavinâtie pamatlîdzekïi – – –6 – –1 –7

Nolietojums – –53 –842 –165 –410 –1 470

Atlikusî pamatlîdzekïuvçrtîba 1998. gada31. decembrî 2 217 2 938 2 582 313 1 193 9 243

12. STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDSSaistîbas pret SVF veido trîs sastâvdaïas: kredîts resursu rezerves vienoðanâs (stand-by

arrangement) ietvaros, Sistçmiskâs pârveides fonda kredîts un saistîbas par valsts dalîbuSVF (sk. 3. skaidrojumu).

Kredîts resursu rezerves vienoðanâs ietvaros un Sistçmiskâs pârveides fonda kredîtsizsniegts Latvijas Republikai, lai sekmçtu valdîbas ekonomikas un finanðu programmasîstenoðanu, un atmaksâjams pa daïâm attiecîgi lîdz 1999. gada jûlijam un 2004. gada jûlijam.

1998. gadâ saistîbas pret SVF mainîjâs ðâdi.(tûkst. latu)

Kredîts re- Sistçmiskâs Dalîbas Kopâsursu rezer- pârveides saistîbas

ves vienoða- fondanâs ietvaros kredîts

1997. gada 31. decembrî 14 330 36 586 73 218 124 134

Pârvçrtçðanas rezultâts – – –81 –81

Atmaksa –11 586 –3 049 – –14 635

1998. gada 31. decembrî 2 744 33 537 73 137 109 418

52

13. LATI APGROZÎBÂGada beigâs apgrozîbâ bija ðâdas latu (Ls) un santîmu (s) naudas zîmes.

Nominâlvçrtîba Summa (tûkst. latu) Skaits (tûkst.) Îpatsvars (%)

1998 1997 1998 1997 1998 1997

Banknotes

Ls 500 6 269 – 13 – 1.7 –

Ls 100 47 434 35 795 474 358 12.7 10.0

Ls 50 57 040 53 787 1 141 1 076 15.2 15.0

Ls 20 108 089 97 224 5 404 4 861 28.9 27.0

Ls 10 86 874 98 128 8 687 9 813 23.2 27.3

Ls 5 47 764 54 930 9 553 10 986 12.7 15.3

Pavisam banknotes 353 470 339 864 – – 94.4 94.6

Monçtas

Ls 2 5 826 5 286 2 913 2 644 1.5 1.5

Ls 1 6 366 6 105 6 366 6 105 1.7 1.7

50 s 3 590 3 422 7 180 6 843 1.0 1.0

20 s 1 733 1 560 8 662 7 798 0.5 0.4

10 s 1138 997 11 380 9 972 0.3 0.3

5 s 776 709 15 520 14 182 0.2 0.2

2 s 589 493 29 470 24 658 0.2 0.1

1 s 521 451 52 127 45 083 0.1 0.1

Kopâ 20 539 19 023 – – 5.5 5.3

Jubilejas monçtas

Ls 100 306 314 3 3 0.1 0.1

Ls 10 133 152 13 15 0.0 0.0

Kopâ 439 466 – – 0.1 0.1

Pavisam monçtas 20 978 19 489 – – 5.6 5.4

Pavisam latiapgrozîbâ 374 448 359 353 – – 100.0 100.0

1998. gadâ Latvijas Banka sâka emitçt 999. raudzes zelta apgrozîbas monçtas ar 100 latunominâlvçrtîbu. 1998. gada beigâs apgrozîbâ bija zelta apgrozîbas monçtas 670 tûkst. latunominâlvçrtîbâ. Ðîs monçtas nav ietvertas bilances postenî "Lati apgrozîbâ", jo to nominâl-vçrtîbu tieði nodroðina monçtâs esoðais zelts.

53

14. CITAS SAISTÎBASCitu saistîbu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

1998 1997

Uzkrâtie procentu izdevumi par valdîbas noguldîjumiem 710 526

Pârçjie uzkrâtie izdevumi 2 008 817

Noguldîjumu garantiju fonda rezerve – 500

Nodokïu saistîbas 297 282

Aprçíinâtie ar rezidentiem noslçgto nepabeigto valûtasmijmaiòas lîgumu zaudçjumi – 138

Pârçjie pasîvi 735 813

Kopâ 3 750 3 076

15. PAMATKAPITÂLS, REZERVES UN RÎCÎBAS KAPITÂLSLikums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka Latvijas Bankas pamatkapitâlam jâsasniedz

25 milj. latu.Pamatkapitâlu veido valsts pieðíirtie lîdzekïi un Latvijas Bankas peïòas atskaitîjumi.

Rezerves kapitâlu veido iespçjamo zaudçjumu segðanai, ik gadu atskaitot 10% no bankaspeïòas, lîdz tas sasniedz ceturto daïu no pamatkapitâla. Rîcîbas kapitâlu veido bankas peïòasatlikuma ieskaitîjumi pçc atskaitîjumu izdarîðanas rezerves kapitâlâ. Rîcîbas kapitâlu bankaizlieto bûvniecîbai un pamatlîdzekïu iegâdei.

16. PÂRVÇRTÇÐANAS KONTSPârvçrtçðanas kontâ 1998. gadâ bija ðâdas pârmaiòas.

(tûkst. latu)

Zelta pâr- Finanðu Aktîvu un Kopâvçrtçðanas instrumentu pasîvu ârvalstu

rezultâts tirgus vçrtîbas valûtâspârmaiòu pârvçrtçðanasrezultâts rezultâts

1997. gada 31. decembrî(pirms korekcijas) 50 047 –1 222 –29 283 19 542

Grâmatvedîbas politikasmaiòas rezultâts –592 1 763 – 1 171

1997. gada 31. decembrî(pçc korekcijas) 49 455 541 –29 283 20 713

Pieaugums/samazinâjums (–) –2 590 3 791 –50 1 151

1998. gada 31. decembrî 46 865 4 332 –29 333 21 864

54

17. SPECIÂLIE UZKRÂJUMILatvijas Banka izveidojusi ðâdus speciâlos uzkrâjumus.

(tûkst. latu)

1998 1997

Kredîtiestâdçm izsniegtajiem kredîtiem 3 000 –

Ar NVS valstîm 1992. gadâ veikto norçíinu zaudçjumusegðanai – 2 658

Kopâ 3 000 2 658

18. NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS(i) Bankas darbîbas ienâkumu saskaòoðana ar neto naudas un tâs ekvivalentu ieplûdi/

aizplûdi (–) pamatdarbîbas rezultâtâ.(tûkst. latu)

1998 1997

Peïòa pirms sadales 7 735 7 820

Zelta samazinâjums 2 496 8 029

Speciâlo aizòçmuma tiesîbu samazinâjums 1 036 50

Ârvalstu vçrtspapîru un citu ârvalstu ieguldîjumupieaugums (–)/samazinâjums 18 537 –70 468

Pârvçrtçðana un finanðu instrumentu tirgus vçrtîbas korekcija 1 151 2 646

Starptautisko norçíinu bankas akciju vçrtîbas samazinâjums 59 188

Nekonvertçjamo valûtu samazinâjums 1 018 22

Pârçjo ârzemju aktîvu pieaugums (–) –1 864 –2 202

Vietçjo kredîtu pieaugums (–) –47 857 –33 634

Citu aktîvu pieaugums (–)/samazinâjums –5 1 031

Pamatlîdzekïu nolietojums 1 470 1 656

Zaudçjumi no pamatlîdzekïu atsavinâðanas 7 304

Ârvalstu banku latos veikto noguldîjumu pieaugums/samazinâjums (–) –1 184

Nekonvertçjamâ valûtâ pieòemto noguldîjumu samazinâjums (–) –178 –4

Pârçjo ârzemju saistîbu pieaugums 163 –

Apgrozîbâ esoðo latu apjoma pieaugums 15 095 76 751

Valdîbas noguldîjumu pieaugums/samazinâjums (–) 31 950 –3 889

Pârçjo noguldîjumu samazinâjums (–) –521 –3 438

Citu saistîbu pieaugums/samazinâjums (–) 1 174 –251

Eiropas Savienîbas dâvinâjuma pieaugums 7 12

Neto naudas un tâs ekvivalentu ieplûde/aizplûde (–)pamatdarbîbas rezultâtâ 31 472 –15 193

55

Par naudu un tâs ekvivalentiem uzskatîti ârvalstu valûtu atlikumi kasç, îstermiòanoguldîjumi ârvalstu bankâs un citâs finanðu institûcijâs, no kuriem atskaitîti Latvijaskredîtiestâþu noguldîjumi ar atlikuðo atmaksas termiòu lîdz 90 dienâm.

(ii) Naudas un tâs ekvivalentu atlikumu analîze(tûkst. latu)

1998 Pârmaiòas 1997

Ârvalstu valûta kasç 1 819 435 1 384

Îstermiòa noguldîjumi ârvalstu bankâs uncitâs finanðu institûcijâs 56 527 26 513 30 014

Latvijas kredîtiestâþu îstermiòa noguldîjumi –95 669 –15 138 –80 531

Kopâ –37 323 11 810 –49 133

56

REVÎZIJAS KOMISIJAS ZIÒOJUMS LATVIJAS BANKAS PADOMEI

Mçs esam veikuði Latvijas Bankas 1998. un 1997. gada 31. decembra bilanèu, kâ arî1998. un 1997. gada pelòas un zaudçjumu aprçíinu, atzîtâs peïòas un zaudçjumu pârskatu,naudas plûsmas pârskatu un attiecîgo skaidrojumu revîziju. Par ðiem finanðu pârskatiem iratbildîga Latvijas Bankas vadîba. Mçs esam atbildîgi par atzinumu, ko, pamatojoties uzveikto revîziju, mçs izsakâm par ðiem finanðu pârskatiem.

Mçs veicâm revîziju saskaòâ ar Starptautiskâs Grâmatveþu federâcijas izdotajiemStarptautiskajiem revîzijas standartiem. Ðie standarti nosaka, ka mums ir jâplâno un jâveicrevîzija tâ, lai iegûtu pietiekamu pârliecîbu par to, ka finanðu pârskatos nav bûtisku kïûdu.Revîzija ietver summu un citas finanðu pârskatos minçtâs informâcijas pamatojuma pârbaudiizvçles veidâ. Revîzija arî ietver lietoto grâmatvedîbas principu un bûtisku vadîbas pieòçmumunovçrtçðanu, kâ arî vispârçju finanðu pârskatu satura novçrtçjumu. Mçs uzskatâm, ka veiktaisrevîzijas darbs mums dod pietiekamu pamatojumu atzinuma izteikðanai.

Pçc mûsu domâm, iepriekð minçtie finanðu pârskati visos bûtiskos aspektos patiesi at-spoguïo Latvijas Bankas finansiâlo stâvokli 1998. un 1997. gada 31. decembrî, kâ arî tâs1998. un 1997. gada darbîbas rezultâtus un naudas plûsmu saskaòâ ar Latvijas Bankas pie-òemtajiem grâmatvedîbas principiem un likumu "Par Latvijas Banku".

ARTHUR ANDERSEN LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE

Rîgâ1999. gada 4. martâ

57

LATVIJAS BANKAS PADOMES LÇMUMS

Latvijas Bankas padome 1999. gada 30. martâ pieòçma lçmumu Nr. 55/1 "Par LatvijasBankas 1998. gada pârskatu".

Pçc Latvijas Bankas 1998. gada saimnieciskâs darbîbas revîzijas rezultâtu izskatîðanasLatvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprinât Latvijas Bankas 1998. gada pârskatu.2. Latvijas Bankas 1998. gada peïòu sadalît ðâdi:2.1. 774 tûkst. latu ieskaitît Latvijas Bankas rezerves kapitâlâ;2.2. 6 666 tûkst. latu ieskaitît Latvijas Bankas rîcîbas kapitâlâ;2.3. 295 tûkst. latu ieskaitît Latvijas Bankas pamatkapitâlâ.3. Uzdot Latvijas Bankas valdei nodroðinât Latvijas Bankas 1998. gada pârskata ie-

spieðanu latvieðu un angïu valodâ un nosûtîðanu attiecîgajâm iestâdçm.

E. RepðeLatvijas Bankas prezidents

59

PIELIKUMI

60

61

62

63

64

65

66

67

68

69

6. pielikums

KREDÎTIESTÂDES, KURÂM 1998. GADA BEIGÂS BIJA LATVIJAS BANKASIZSNIEGTÂ LICENCE KREDÎTIESTÂDES DARBÎBAI

BANKAS

1. A/s "Aizkraukles banka"2. A/s "Baltijas Starptautiskâ banka"3. Akciju komercbanka "Baltijas Tranzîtu banka"4. A/s "Hansabank - Latvija"5. A/s banka "Land"6. A/s "Latvijas Biznesa banka"7. A/s "Latvijas Ekonomiskâ komercbanka"8. Valsts a/s "Latvijas Hipotçku un zemes banka"9. A/s "Latvijas Industriâlâ banka"1

10. A/s "Latvijas investîciju banka"11. A/s "Latvijas Krâjbanka"12. A/s "Latvijas Kredîtbanka"13. A/s "Latvijas tirdzniecîbas banka"14. A/s "Latvijas Unibanka"15. A/s "Mâras banka"16. A/s "Multibanka"17. A/s "Ogres komercbanka"18. A/s "Parekss-banka"19. A/s banka "Paritâte"20. A/s "Rietumu Banka"21. A/s "Rîgas Komercbanka"2

22. A/s "Rîgas Naftas un íîmijas banka"23. A/s "Saules banka"24. A/s ''Trasta komercbanka''25. A/s "VEF banka"26. A/s komercbanka "Ventspils Apvienotâ Baltijas Banka"27. A/s "Vereinsbank Rîga"

KRÂJAIZDEVU SABIEDRÎBAS

1. Kooperatîvâ krâjaizdevu sabiedrîba "Dzelzceïnieks KS"2. Kooperatîvâ krâjaizdevu sabiedrîba "Lîgatnes Druva"3. Kooperatîvâ sabiedrîba "Rucavas krâjaizdevu sabiedrîba"4. Kooperatîvâ sabiedrîba "Skolu krâjaizdevu sabiedrîba"5. Rûjienas Kooperatîvâ krâjaizdevu sabiedrîba6. Taurenes Kooperatîvâ krâjaizdevu sabiedrîba7. Veselavas Kooperatîvâ krâjaizdevu sabiedrîba

1 Rîgas Apgabaltiesa 11.02.1999. pasludinâja par maksâtnespçjîgu no 25.01.1999. Latvijas Bankas valde 18.03.1999. apstiprinâjamaksâtnespçjîgâs a/s "Latvijas Industriâlâ banka" sanâcijas plânu (sanâcijas termiòð – 3 mçneði).2 Rîgas Apgabaltiesa 23.03.1999. pasludinâja par maksâtnespçjîgu no 09.03.1999.

70

6. pielikums

(turpinâjums)

ÂRVALSTU BANKAS NODAÏA

1. Société Générale (Francija) Rîgas nodaïa

71

7. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRVIENÎBAS 1998. GADA BEIGÂS

1. AIZSARDZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Armands Ðteinbergs; vadîtâja vietnieks Aldis Liekniòð; ðtâba priekðnieksLaimonis Veinðteins)1.1. Daugavpils nodaïa (vadîtâjs Ilmârs Suhockis)1.2. Liepâjas nodaïa (vadîtâjs Gints Liepiòð)1.3. Rçzeknes nodaïa (vadîtâjs Arnis Stirna)1.4. Valmieras nodaïa (vadîtâjs Aldis Zemmers)

2. ÂRÇJO SAKARU PÂRVALDE(vadîtâjs Guntis Valujevs; vadîtâja vietnieks Juris Kravalis)

3. BÛVNIECÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Normunds Eglîtis; vadîtâja vietnieks Jânis Komisars)

4. GRÂMATVEDÎBAS UN NORÇÍINU PÂRVALDE(vadîtâja, galvenâ grâmatvede Antonija Sileniece; galvenâ grâmatveþa vietnieki MârisKâlis, Maija Kurpniece)4.1. Bankas iekðçjo operâciju daïa (vadîtâja Anita Jakâne)4.2. Centrâlâs grâmatvedîbas daïa4.3. Starpbanku norçíinu daïa (vadîtâja Natâlija Popova)

5. IEKÐÇJÂS REVÎZIJAS PÂRVALDE(vadîtâjs Modris Briedis; vadîtâja vietniece Anita Hâznere)5.1. Informâcijas sistçmu audita daïa (vadîtâjs Andris Brieze)

6. INFORMÂCIJAS SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Harijs Ozols; vadîtâja vietnieks Egons Gailîtis)6.1. Projektçðanas un programmçðanas daïa (vadîtâjs Gunârs Diðlers)6.2. Sistçmu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Edvîns Mauriòð)6.3. Sistçmu droðîbas un kvalitâtes kontroles daïa (vadîtâja Ilona Etmane)6.4. Maksâjumu sistçmas daïa (vadîtâja Anda Zalmane)

7. JURIDISKÂ PÂRVALDE(vadîtâjs Reinis Jakovïevs; vadîtâja vietnieks Bruno Maès)

8. KASES UN NAUDAS APGROZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Uldis M. Klauss; vadîtâja vietnieks Oskars Zaltans)8.1. Kases operâciju daïa (vadîtâja Veneranda Kausa)8.2. Naudas apgrozîbas daïa (vadîtâja Alite Grobiòa)8.3. Monçtu daïa (vadîtâja Maruta Brûkle)

9. KREDÎTIESTÂÞU UZRAUDZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Armands Ðteinbergs; vadîtâja vietnieks juridiskajos un licencçðanas jautâjumosJânis Brazovskis; vadîtâja vietnieks uzraudzîbas un metodikas jautâjumos Jânis Placis)

72

9.1. Uzraudzîbas daïa (vadîtâja Jeïena Ïebedeva)9.2. Banku darbîbu regulçjoðo prasîbu un analîzes daïa (vadîtâja Ludmila Vojevoda)9.3. Juridiskâ un licencçðanas daïa (vadîtâja Valda Bidiòa)

10. LIETU PÂRVALDE(vadîtâja Elvîra Kulberga)10.1. Viesu apkalpoðanas un tulkoðanas daïa (vadîtâjs Leons Brunavs)10.2. Kanceleja (vadîtâja Dace Mûrniece)10.3. Bibliotçka (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Dace Gasiòa)

11. MONETÂRÂS POLITIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Helmûts Ancâns; vadîtâja vietnieces Zoja Medvedevskiha, Laila Rûse)11.1. Makroekonomikas analîzes daïa (vadîtâjs Vilnis Purviòð)11.2. Tirgus operâciju daïa (vadîtâjs Uldis Paukðens)11.3. Finansu tirgus analîzes daïa (vadîtâja Jeïena Zubkova)11.4. Monetârâs izpçtes un prognozçðanas daïa (vadîtâjs Çriks Âboliòð)

12. PERSONÂLA PÂRVALDE(vadîtâja Inta Lovnika; vadîtâja vietniece Elita Oðmucniece)

13. PUBLIKÂCIJU PÂRVALDE(vadîtâja Aina Raòíe; vadîtâja vietniece Aija Grînfelde)

14. SABIEDRISKO ATTIECÎBU PÂRVALDE(vadîtâjs, preses un protokola sekretârs Edþus Vçjiòð; vadîtâja vietnieks Kristaps Otersons)

15. SAIMNIECÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Einârs Ciðs)15.1. Sakaru un servisa daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Juris Liepa)15.2. Çku uzturçðanas daïa (vadîtâjs Arnis Bçrziòð)15.3. Transporta daïa (vadîtâjs Imants Vâcietis)

16. STATISTIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Agris Caune; vadîtâja vietnieks Ilmârs Skarbnieks)16.1. Statistikas daïa (vadîtâja Zigrîda Auðta)16.2. Statistikas matemâtiskâs analîzes daïa (vadîtâja Inta Gaile)16.3. Starptautisko maksâjumu statistikas daïa (vadîtâja Anna Petska)

17. VALÛTAS OPERÂCIJU PÂRVALDE(vadîtâjs Roberts L. Grava)17.1. Maksâjumu daïa (vadîtâja Una Ruka)17.2. Darîjumu un investîciju daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Arvîds Sîpols)17.3. Ârçjâ parâda vadîbas daïa (vadîtâja Agita Birka)17.4. Analîzes daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Aigars Egle)17.5. Riska kontroles daïa (vadîtâja Daira Brunere)

7. pielikums

(turpinâjums)

73

18. RÎGAS FILIÂLE(vadîtâjs Jânis Strçlnieks)

19. DAUGAVPILS FILIÂLE(vadîtâja Jolanda Mateða)

20. LIEPÂJAS FILIÂLE(vadîtâjs Gundars Lazdâns)

21. RÇZEKNES FILIÂLE(vadîtâja Vilhelmîne Landsberga)

22. VALMIERAS FILIÂLE(vadîtâja Sarmîte Kleimane)

23. MÂCÎBU UN ATPÛTAS CENTRS(direktors Igors Strokins)

7. pielikums

(turpinâjums)

74

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRA 1998. GADA BEIGÂS

Latvijas Banka. 1998. gada pârskats

Latvijas BankaK. Valdemâra ielâ 2a, Rîgâ, LV-1050Tâlrunis: 702 2300 Fakss: 702 2420http://www.bank.lvIespiests "Premo"