Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā

PĒTĪJUMS PAR E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAS DINAMIKU LATVIJĀ

(EM 2005/150)

RĪGA, 2005

„MARKETING HOUSE”

Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005

SATURS

PĒTĪJUMA APRAKSTS ................................................................................................................................4

GALVENIE SECINĀJUMI ..............................................................................................................................5

E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU KVANTITATĪVĀS APTAUJAS REZULTĀTU ATSKAITE .............................7

E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS .................................................................................................8

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu reģionālais griezums ..........................................................................8

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu nozaru griezums ................................................................................9

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu sniegto pakalpojumu griezums ........................................................10

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu 2004. gada apgrozījuma griezums ...................................................12

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbinieku skaita griezums ..............................................................13

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu biznesa vides griezums ....................................................................14

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības veida griezums ..................................................................14

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības reģionu griezums ...............................................................15

E-komercijas risinājumu ieviešanas gada griezums.........................................................................................................16

Uzņēmumos izmantotās elektroniskās datu apmaiņas sistēmas.....................................................................................17

KOMERSANTU MOTĪVI E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAI ...................................................................18

Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus .........................................................................................................18

Problēmas ieviešot e-komercijas risinājumus ..................................................................................................................22

Mērķu sasniegšana, ieviešot e-aplikācijas .......................................................................................................................25

Mērķi, kurus ir izdevies sasniegt .....................................................................................................................................26

Mērķi, kurus nav izdevies sasniegt .................................................................................................................................28

Iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt mērķus ..................................................................................................................29

IEMESLI, KAS KAVĒ E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS ...........................................................31

Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2C jomā .........................................................................................................31

Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2B jomā .........................................................................................................34

IEMESLI, KAS VEICINA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS .......................................................36

Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2C jomā ......................................................................................................36

Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2B jomā ......................................................................................................39

E-KOMERCIJAS B2C SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ .....................................................................................41

Apgalvojumi par e-komerciju B2C sfērā ..........................................................................................................................41

E-KOMERCIJAS B2B SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ .....................................................................................43

Apgalvojumi par e-komerciju B2B sfērā ..........................................................................................................................43

FAKTORI, KAS VARĒTU VEICINĀT E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS TUVĀKAJĀ NĀKOTNĒ ....45

Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2C jomā tuvākajā nākotnē .............................................................45

Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2B jomā tuvākajā nākotnē .............................................................48

Apgalvojumi par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā ....................................................................................................49

UZTICĪBAS VEIDOŠANAS METOŽU IZMANTOŠANA UZŅĒMUMOS ................................................................51

MARKETING HOUSE 2


Uzņēmumos izmantotās uzticības veidošanas metodes .................................................................................................51

INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA KOMERSANTIEM PAR PASĀKUMIEM UN ATBALSTA PROGRAMMĀM

E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAS VEICINĀŠANAI ..............................................................................52

Informētība par pasākumiem un atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanas veicināšanai ....................52

Nepieciešamība pēc konsultācijām vai atbalsta programmām e-komercijas risinājumu aktīvākai izmantošanai ...........53

NORMATĪVO ŠĶĒRŠĻU PASTĀVĒŠANA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAI ...............................................................55

Normatīvu šķēršļu pastāvēšana e-komercijas attīstībai ..................................................................................................55

E-KOMERCIJAS DARĪJUMU APMĒRS UZŅĒMUMOS ........................................................................................56

E-komercijas darījumu apjoms procentuāli no kopējā uzņēmuma apgrozījuma ..............................................................56

E-komercijas darījumu apjoms latos ...............................................................................................................................56

E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU PĀRSTĀVJU FOKUSA GRUPU DISKUSIJU REZULTĀTU ATSKAITE .....58

E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANA .......................................................................................................59

Lēmuma pieņemšana par e-komercijas risinājumu ieviešanu .........................................................................................59

Galvenie mērķi ieviešot e-komercijas risinājumus ..........................................................................................................59

Nepieciešamās informācijas ieguves avoti ......................................................................................................................60

Problēmas, ar kurām uzņēmumi sastapušies ieviešot e-komercijas risinājumus ............................................................60

E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ ...............................................................................................................62

E-komercijas attīstības potenciāla novērtējums ..............................................................................................................62

Faktori, kas kavē e-komercijas attīstību ..........................................................................................................................62

Faktori, kas veicina e-komercijas attīstību ......................................................................................................................63

Sfēras, kurās e-komercijas risinājumi būtu efektīvi .........................................................................................................64

Sfēras, kurās e-komercijas risinājumi nebūtu efektīvi .....................................................................................................64

Normatīvie šķēršļi e-komercijas attīstībai .......................................................................................................................64

Latvijas situācijas atšķirības no citām valstīm ................................................................................................................65

Darījumu veikšanas drošības e-vidē izvērtējums ............................................................................................................65

Attīstības perspektīvu vērtējums ....................................................................................................................................67

Informētība par valsts atbalsta programmām un informatīviem pasākumiem ................................................................67

E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU PIELIETOŠANA IKDIENAS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ ....................................................69

Ieguvumi ieviešot e-komercijas risinājumus ...................................................................................................................69

Informētība par uzticības veidošanas metodēm .............................................................................................................70

Prognozes par iespējamo e-darījumu apjoma pieaugumu uzņēmumā ............................................................................70

PIELIKUMS ................................................................................................................................................72

Pētījuma anketa ..............................................................................................................................................................73

TABULAS ...................................................................................................................................................80

MARKETING HOUSE 3


PĒTĪJUMA APRAKSTS

Pētījuma mērķa grupa: komersanti, kas izmanto e-komercijas risinājumus preču vai

pakalpojumu virzīšanai tirgū

Pētījuma metodes: telefonintervijas latviešu vai krievu valodā pēc respondenta izvēles

(lielākas respondentu sasniedzamības nolūkā uzņēmējiem tika

piedāvāta arī iespēja anketu nosūtīt pa e-pastu); fokusa grupu

diskusijas B2C un B2B uzņēmējdarbības sfērā

Pētījuma izlases apjoms: 261 mērķa grupai atbilstošs respondents kvantitatīvajā

pētījumā; 14 dalībnieki divās fokusa grupas diskusijās

Lauka darba norises laiks: 2005. gada 15. novembris – 16. decembris

Lauka darba nodrošinājums: „Marketing House” (lauka darba vadītāja – Anita Zaļeniece)

Datu apstrāde un analīze: „Marketing House” (Gints Klāsons (kvantitatīvās aptaujas datu

analīze), Edgars Zaicevs (fokusa grupu diskusiju analīze))

MARKETING HOUSE 4


GALVENIE SECINĀJUMI

Izmantojot e-komercijas risinājumus aptaujātie uzņēmēji visbiežāk tirgū piedāvā:

iespējas iegādāties elektro- un saimniecības preces, pieteikt un apmaksāt

pakalpojumus, IT un datorpakalpojumus, viesnīcu pakalpojumus, kā arī interneta

veikalu pakalpojumus;

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu vidū visbiežāk sastopami

tirdzniecības un tūrisma sfēras pārstāvji;

Absolūtais vairākums to uzņēmumu, kuru darbībā integrēti e-komercijas risinājumi,

atrodas Rīgas statistiskajā reģionā – pārējo reģionu pārstāvība pētījumā ir tik

minimāla, ka neļauj veikt padziļinātāku analīzi reģionu griezumā;

Galvenie e-komercijas ieviešanas motīvi uzņēmējiem bijuši: ieviest partneriem un

klientiem ērtāku tirdzniecības kanālu, uzņēmuma resursu ietaupīšana, tirgus

paplašināšana, uzņēmuma popularizēšana; atsevišķi izdalāmi tie gadījumi, kad e-

komercijas risinājumi ieviesti bez konkrēta pamatojuma – kā „sekošana modei”;

Lielākā daļa aptaujāto komersantu novērtē, ka uzņēmumā ir izdevies sasniegt tos

mērķus, kādi bijuši e-komercijas ieviešanai; kā galvenie sasniegtie mērķi minami:

klientu loka pieaugums, apgrozījuma un pārdošanas apjoma pieaugums, savukārt kā

nesasniegtos mērķus jāmin: apgrozījuma palielināšana un klientu loka paplašināšana;

Galvenie iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt noteiktus mērķus, bijuši: zemais e-

komercijas attīstības līmenis valstī (pieprasījuma neesamība e-komercijai), kā arī

iekšējas organizatoriskas problēmas uzņēmumā;

Puse no aptaujātajiem ieviešot e-komercijas risinājumus sastapušies ar kādām

problēmām, visbiežāk – tehniskām, savukārt daļa uzņēmēju ieviešot e-aplikācijas

sastapušies ar partneru un klientu neaktivitāti e-vidē, ko iepriekš nav paredzējuši;

Kā galvenos iemeslus, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā,

uzņēmēji izdala: ierobežotā interneta pieejamība, neuzticēšanās norēķiniem e-vidē,

kā arī patērētāju zemā pirktspēja;

Kā galvenos iemeslus, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā,

uzņēmēji izdala: interneta ierobežotā pieejamība, neuzticēšanās norēķiniem e-vidē,

kā arī biznesa partneru un paša uzņēmuma darbinieku neaktivitāte e-aplikāciju

ieviešanā un izmantošanā;

Kā galvenos iemeslus, kas veicina šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā,

uzņēmēji izdala: interneta pieejamības paplašināšanās un patērētāju vēlme veikt

iepirkumus ātrāk, ērtāk un izdevīgāk;

MARKETING HOUSE 5


Kā galvenos iemeslus, kas veicina šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā,

uzņēmēji izdala: partneru un klientu vēlme veikt darījumus ērtāk un ātrāk, e-vides

attīstība kopumā, interneta pieejamības paplašināšanās, kā arī uzņēmēju konkurence

tirgū;

Kā galvenos faktorus, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā

tuvākajā laikā, uzņēmēji izdala: interneta pieejamības paplašināšanās, patērētāju

pirktspējas palielināšanās, kā arī patērētāju izglītošana par e-komercijas darījumiem;

Kā galvenos faktorus, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā

tuvākajā laikā, uzņēmēji izdala: tehnoloģisko iespēju paplašināšanās, e-komercijas

attīstība kopumā, uzņēmēju izglītošana par e-komercijas darījumiem, valsts atbalsts

e-komercijas ieviešanā, kā arī e-paraksta ieviešana;

Aptuveni puse uzņēmēju apgalvo, ka izmanto uzticības veidošanas metodes un

visbiežāk kā izmantotās nosauc klientu apkalpošanas un sūdzību mehānismus, kā arī

uzticības zīmes jeb uzvedības kodeksus;

Lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka viņiem nav pieejama informācija par pasākumiem vai

atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanā, bet tie, kuri apgalvojuši, ka

ir informēti, konkrētus pasākumus vai atbalsta programmas nespēj nosaukt, lai gan

dažkārt tiek minēti nekonkretizēti semināri un kursi, kuri bijuši uzņēmējiem pieejami;

Mazāk kā puse uzņēmēju izteikuši nepieciešamību pēc kādām konsultācijām vai

atbalsta programmām un visbiežāk kā nepieciešamas minētas: informācija par

likumiem un to maiņu, vispārīga informācija par e-komerciju, apmācības par e-

tirdzniecību un e-komercijas mārketingu, kā arī iespējas pieredzes apmaiņai ar citiem

uzņēmējiem;

Aptuveni 2/5 uzņēmēju uzskatījuši, ka e-komercijas attīstībai pastāv arī normatīvi

šķēršļi, visbiežāk kā tādu minot e-paraksta ieviešanas nepieciešamību, kā arī vienotas

e-komercijas likumdošanas nepieciešamību;

E-komercijas darījumu apjomu piekrituši nosaukt tikai neliela daļa uzņēmēju, kādēļ

dati nav uzskatāmi par reprezentatīviem, tomēr vairums no minējušajiem nosaukuši

apgrozījuma summu zem 100 tk latu gadā, kā arī norādot e-komercijas apgrozījuma

apjomu pret visu uzņēmuma kopējo apgrozījumu visbiežāk norādījuši uz procentuālo

īpatsvaru zem 30%.

MARKETING HOUSE 6

E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU KVANTITATĪVĀS APTAUJAS

REZULTĀTU ATSKAITE

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu reģionālais griezums

(%, visi aptaujātie, n=261)

87 .7

3 .1

4 .2

3 .8

2 .7

0 .8

Rīgas s tatis tiskais

reģions

P ierīgas s tatis tis kais

reģions

V idzemes

s tatis tis kais reģions

Kurzemes


Zemgales


Latgales s tatis tiskais

reģions


E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS

Veiktā aptauja, pirmkārt, ļauj secināt, ka ne visi uzņēmumi, kuru pārstāvji apgalvo, ka

nodarbojas ar e-komerciju, tiešām ir uzskatāmi par e-komercijas risinājumu

izmantotājiem: pētījuma respondentu datu bāzi veidoja to uzņēmumu saraksts, kuri

iepriekš veiktās aptaujās (gan Centrālās Statistikas Pārvaldes veiktajās, gan uzņēmuma

„Marketing House” realizētajās) kā vienu no savas darbības veidiem uzrādījuši e-

komerciju. Tomēr no datu bāzē iekļautajiem aptuveni 1,5 tk uzņēmumu, tikai aptuveni

300 bija atbilstoši pētījuma mērķa grupai. Tas ļauj secināt, ka uzņēmēju vidū informētība

par e-komercijas būtību un darbības formām ir ļoti zema – daļa uzņēmēju uzskatīja, ka

par e-komerciju uzskatāma arī tikai mājas lapas uzturēšana, daļa par e-komercijas

risinājumiem dēvēja iespēju elektroniski sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem, bet

vislielākās neskaidrības rada tie gadījumi, kad uzņēmumu mājas lapās iespējams pieteikt

kādus pakalpojumus vai pēc kataloga izvēlēties preces un/ vai produktus, apmaksu

veicot skaidrā naudā preci piegādājot.

Absolūtais vairākums e-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu (87,7%) atrodas

Rīgā. Neliela daļa uzņēmumu kā savu atrašanās vietu uzrāda reģionus, tomēr arī no šiem

uzņēmumiem lielākajai

daļai reģionos atrodas

tikai pārstāvniecības,

bet Rīgā – galvenais

ofiss. Tādējādi

iespējams apgalvot, ka

e-komercijas risinājumu

ieviešana un

izmantošana uzņēmumu

darbībā prioritāri tiek

izmantota praktiski tikai

Rīgā bāzētajos

uzņēmumos, kamēr

reģionos izplatās tikai

tajos gadījumos, kad tiek atvērtas uzņēmumu pārstāvniecības vai filiāles. Ārpus Rīgas

biežāk sastopami tie e-komercijas risinājumu izmantotāji, kuri piedāvā tūrisma un

tirdzniecības pakalpojumus B2C sfērā (skatīt 41. tabulu). Tai pat laikā arī B2B sfērā

strādājošie uzņēmumi nelielā skaitā reģionos ir atrodami, īpaši Kurzemē.

MARKETING HOUSE 8

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu nozaru griezums


54 .8

18 .0

10 .3

8 .4

7 .7

6 .1

3 .4

1 .1

0 .8

5 .7

T irdzniec ība

T ūrisms

Ražošana

Datorpakalpojumi

Finanšu pakalpojumi

T ransports un sakari

T elekomunikācijas

Lauksaimniecība

Būvniecība

C ita


Šī pētījuma kontekstā jāpieņem, ka apskatītā tēma ir aktuāla pagaidām tikai Rīgas

uzņēmējiem un tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri pamazām savu darbību pārnes arī uz

reģioniem.

Arī nozaru griezumā novērojama līdzīga situācija – lielākā daļa uzņēmumu (54,8%)

pārstāv vienu - tirdzniecības - nozari. Salīdzinoši daudzskaitlīgi pārstāvēta nozare ir arī

tūrisms – 18,0%

aptaujāto nodarbojas ar

tūrisma pakalpojumu

sniegšanu (šeit iekļauti

gan viesnīcu

pakalpojumu sniedzēji,

gan tūrisma ceļojumu

piedāvātāji). Izdalāma

būtu arī ražošanas

nozare – no kopējās

izlases 10,3% bijuši

ražotāji. Pārējās nozaru

kategorijas pārstāvējuši

mazāk kā 1/10 izlases

katrā no tām.

B2B sfērā salīdzinoši

biežāk kā B2C sfērā pārstāvēti uzņēmumi tirdzniecības, transporta un sakaru, finanšu un

datorpakalpojumu sfērās. Savukārt B2C sfērā salīdzinoši biežāk kā B2B sfērā sastopami

uzņēmumi ražošanas un tūrisma sfērās. Atšķirības novērojamas arī uzņēmumu

darbinieku skaita griezumā: mazo uzņēmumu vidū (ar darbinieku skaitu līdz 9) salīdzinoši

biežāk kā vidējo un lielo uzņēmēju vidū pārstāvēti tirdzniecības un datorpakalpojumu

uzņēmumi, vidējo uzņēmumu vidū (10-49 darbinieki) – tūrisma pakalpojumu sniedzēji,

bet lielo uzņēmēju vidū (ar darbinieku skaitu virs 50) – transporta un sakaru, finanšu

pakalpojumu un ražošanas uzņēmumi. (Skatīt 36. tabulu)

Arī šajā gadījumā turpmākajā atskaitē analītiskiem griezumiem tiks izmantotas tikai tās

nozares, kurās pārstāvēts pietiekams skaits uzņēmumu – vismaz 10% no izlases. Pārējo

nozaru griezums nebūtu reprezentatīvs un korekts pārāk mazā skaita dēļ.

MARKETING HOUSE 9

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu sniegto pakalpojumu griezums


18 .0

16 .5

14 .6

12 .3

10 .3

6 .9

5 .7

4 .6

4 .6

3 .4

2 .7

2 .7

2 .7

1 .9

1 .1

0 .8

0 .8

0 .8

8 .8

E lektropreču un saimniecības preču

tirdzniec ība

P akalpojumu pieteikšana un apmaksa

I T un datorpakalpojumi

V iesnicu pakalpojumi

I nterneta veikals

A utopiederumi, autopakalpojumi

I nterneta bankas un finanšu pakalpojumi

P ārtikas produktu tirdzniec ība

T ūrisma pakalpojumi

Loģis tikas pakalpojumi

Kancelejas preču tirdzniecība

Biļešu tirdzniecība

Grāmatu tirdzniecība

Fotopakalpojumi

Medikamentu tirdzniecība

Ziedu pasūtīšana

P reses izdevumu abonēšana

Rēķinu apmaksa

C its


Lai iegūtu pilnvērtīgāku priekšstatu par e-komercijas risinājumu izmantošanu

uzņēmējdarbībā, aptaujā tika noskaidrots arī, kādus pakalpojumus vai preces uzņēmēji

virza tirgū e-vidē. Šie dati atskaites kontekstā ir noderīgi kā papildus informācija nozaru

griezumam, jo ļauj

konkrētāk un

padziļinātāk analizēt ne

tikai nozares, bet

konkrētu

uzņēmējdarbības formu

problēmas.

Pētījuma dati liecina, ka

šobrīd visizplatītākā e-

komercijas pakalpojumu

forma ir elektropreču un

saimniecības preču

tirdzniecība. Jāpiebilst,

ka daļa no

uzņēmumiem, kas par

savu darbības veidu

uzrādījuši elektropreču

un saimniecības preču

tirdzniecību, būtu

uzskatāmi par interneta

veikaliem, tomēr paši

uzņēmēji uzskatījuši, ka interneta veikals ir veikals, kurā tiek piedāvātas dažādas preču

kategorijas, nevis tikai elektropreces vai tikai grāmatas utml. Šeit iezīmējas viena no

problēmām, uz ko norādīts arī turpmākajā atskaitē – Latvijā trūkst vienotu e-komercijas

nozares darbības noteikumu un regulatoru, kur būtu definēti gan darbības veidi, gan

darbības nosacījumi un kārtība.

Pakalpojumu pieteikšana un apmaksa ir otrais izplatītākais pakalpojums e-vidē aptaujāto

uzņēmēju vidū. Tomēr arī šajā kategorijā novērojamas neskaidrības – daļa uzņēmēju

uzskata, ka arī tikai pakalpojumu pieteikšana būtu uzskatāma par e-komercijas paveidu,

jo tas no uzņēmējdarbības viedokļa paplašina klientu loku un uzņēmuma komercdarbības

MARKETING HOUSE 10


tirgu arī tajā gadījumā, ja apmaksa netiek veikta elektroniski. Tas vēlreiz norāda uz

definīciju un e-vides darījumu noteikumu nepieciešamību.

Trešā populārākā e-komercijas risinājumu joma ir IT un datorpakalpojumi, kas iekļauj gan

datoru tirdzniecību un servisu, gan interneta pakalpojumu piegādi un apmaksu, gan B2B

vidē arī programmatūru izstrādi un dažādus citus pakalpojumus.

Viesnīcu pakalpojumi ir viena no tām sfērām, kur e-komercijai aptaujāto uzņēmēju vidū

tikusi pievērsa visnopietnākā uzmanība un kur tās ieviešanā investēti nozīmīgi laika un

cilvēku resursi, kas skaidrojams ar faktu, ka viesnīcu nozarē e-komercijas risinājumi ir

akūti nepieciešami darbības nodrošināšanai un attīstībai (jaunu klientu loka

piesaistīšanai). Tomēr arī šajā sfērā novērojama situācija, kad, piemēram, viesnīcu

numuru rezervācija tikusi uzskatīta par e-komercijas darbības veidu, lai gan apmaksa

tiek veikta skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz vietas viesnīcā. Tomēr šī joma konkrētā

pētījuma aspektā ir būtiska kā viena no perspektīvākajām e-komercijas risinājumu

ieviesējām, kurā ir jau novērojamas būtiskas iestrādes.

Interneta veikali sastāda aptuveni 1/10 no aptaujātajiem uzņēmumiem. Šī ir nozare, kurā

novērojamas vislielākās problēmas un kurai tiek veltīti vislielākie pārējo nozaru pārstāvju

pārmetumi par e-tirgus kompromitēšanu. Lai gan pēc pēdējiem publicētajiem datiem tiek

apgalvots, ka Latvijā reģistrēti un darbojas ap 60 interneta veikalu, tomēr veicot

uzņēmumu aptauju un sastādot datu bāzes, jāsecina, ka aktīvi Latvijā darbojas ne vairāk

kā 30 šādu darbības nozari pārstāvošu uzņēmumu. Šajā nozarē novērojams salīdzinoši

liels fiktīvo uzņēmumu skaits (uz to norāda arī paši i-veikalu pārstāvji), kā arī

novērojams, ka vieniem un tiem pašiem īpašniekiem pieder vairāki interneta veikali ar

atšķirīgiem nosaukumiem, bet vienādu produkcijas klāstu. Šajā aptaujā šādos gadījumos

respondents tika aptaujāts tikai vienu reizi un reģistrēts datu bāzē kā tā uzņēmuma

pārstāvis, uz kura oficiāli reģistrēto tālruni zvanīja intervētāji.

Mazie uzņēmumi salīdzinoši biežāk sniedz elektropreču un saimniecības preču

tirdzniecības pakalpojumus un arī interneta veikalu īpašnieki visbiežāk ir mazie uzņēmēji.

Vidējie uzņēmumi salīdzinoši biežāk pārstāv viesnīcu un tūrisma pakalpojumu sfēru, kā

arī nodrošina IT un datorpakalpojumus. Savukārt lielie uzņēmumi salīdzinoši visbiežāk e-

vidē piedāvā pieteikt un apmaksāt pakalpojumus, nodrošina interneta banku un finanšu

pakalpojumus, kā arī tirgo pārtikas produktus. (Skatīt 4. tabulu)

MARKETING HOUSE 11

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu 2004. gada apgrozījuma griezums


5 .0

1 .1

0 .8

0 .8

3 .4

1 .9

1 .5

2 .7

6 .9

29 .5

46 .4

Līdz 10 tk

11 - 20 tk

21 - 30 tk

31 - 40 tk

51 - 100 tk

101- 150 tk

151- 200 tk

201- 500 tk

501 tk – 1 mlj

V irs 1 mlj

Nesniedz atbildi


Pētījuma gaitā padziļinātākai analīzei tiks izmantots arī šis – pakalpojumu veidu –

griezums, apskatot tās pakalpojumu kategorijas, kurās pārstāvēto uzņēmumu skaits bijis

vismaz 10% no izlases kopapjoma. Lai gan lielā daļā jautājumu arī šis griezums nav

reprezentatīvs, atsevišķos gadījumos būtiskākās tendences tomēr tiek uzrādītas.

Būtisku informāciju par e-komercijas risinājumu izmantotājiem sniedz arī kopējie

iepriekšējā gada apgrozījuma rādītāji. Šie dati gan izmantojami ar atrunu, ka uz

jautājumu atbildējuši tikai

aptuveni puse aptaujāto,

kam par iemeslu bija divi

apstākļi: ja intervēta tika

augstākstāvoša

amatpersona, tad

visbiežāk apgrozījums

netika izpausts, to

pamatojot ar šādu datu

konfidencialitāti, savukārt,

ja aptaujātā amatpersona

bija zemākstāvoša un bija

atbildīga tikai tieši par e-

komercijas risinājumiem,

tad visbiežāk šie

respondenti nezināja

kopējo uzņēmuma

apgrozījuma lielumu.

Tai pat laikā arī iegūtie dati ļauj izdarīt secinājumus, ka e-komercijas risinājumu

ieviešana visizplatītākā ir starp lielāka apgrozījuma uzņēmumiem – ar iepriekšējā, 2004.

gada, apgrozījumu vismaz 500 tk latu. Tai pat laikā salīdzinoši bieži e-komersantu vidū

sastopami arī uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 10 tk LVL. Visdrīzāk mazo apgrozījumu

pārstāvji ir uzņēmēji, kuru pamatdarbības veids ir e-komercija vai arī tā sastāda

būtiskāko ieņēmumu daļu, savukārt tie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir lielāks, visdrīzāk

e-komerciju izmanto tikai kā vienu no uzņēmējdarbības formām. Uz to norāda arī zemāk

atskaitē apskatītie dati par e-komercijas apgrozījuma apjomiem. Vienlaikus iespējams

secināt, ka e-komercijas risinājumu ieviešana tomēr nav tikai lielo uzņēmumu

priekšrocība un iespēja, jo apgrozījuma dalījumā pārstāvētas visas kategorijas, pat

MARKETING HOUSE 12

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbinieku skaita griezums


10 .7

13 .8

12 .6

20 .3

15 .3

11 .5

10 .7

5 .0

1 - 4

5 - 9

10 - 19

20 - 49

50 - 99

100 - 249

250 un vairāk

Nesniedz atbildi


neskatoties uz to, ka samērā bieži uzņēmēji kā barjeru e-risinājumu ieviešanai minēja ļoti

dārgās izmaksas.

Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 100 tk LVL biežāk pārstāv e-komercijas risinājumus B2B

vidē, bet uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 100 tk LVL – B2C sfērā (skatīt 37. tabulu).

Interesanti, ka tieši interneta veikali bijuši tie, kuri visbiežāk atteikušies izpaust kopējos

apgrozījuma rādītājus.

Aptaujā tika noskaidrots arī, kāds ir darbinieku skaits uzņēmumos, kuri izmanto e-

komercijas risinājumus. Kā rāda dati, tad e-risinājumu izmantotāju vidū ir sastopami visu

nodarbināto skaita

kategoriju pārstāvji, bet

visizteiktāk uzņēmumi ar

darbinieku skaitu 20 līdz 49.

Lai gan tā ir salīdzinoši

lielākā grupa, tomēr

sadalījums ir visai

vienmērīgs, sekojoši

iespējams apgalvot, ka e-

komercijas risinājumu

ieviešana ir vienlīdz

populāra kā lielo, tā arī

mazo un vidējo uzņēmumu

vidū.

Tur, kur tas varētu būt

būtiski, arī darbinieku skaita

griezums tiek izmantots atskaitē datu analīzei, bet pilnvērtīgākai analīzes veikšanai tika

izdalītas trīs uzņēmumu grupas: mazie uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 9 cilvēkiem,

vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49 un lielie uzņēmumi ar darbinieku

skaitu virs 50. Šāds dalījums neatbilst vispārpieņemtajam uzņēmumu lieluma dalījumam

pēc darbinieku skaita, bet datu reprezentativitātes un korektuma dēļ ir vispiemērotākais

analīzes vienību veids konkrētā pētījuma aspektā.

MARKETING HOUSE 13

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu biznesa vides griezums


Gan B2C , gan

B2B

46 .7

B2C

33 .7

B2B

19 .5

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības veida griezums

(%, visi aptaujātie, n=261)P iedāvā

pakalpojumus

42 .9

Gan piedāvā

pakalpojumus

, gan pārdod

preces

21 .5

P ārdod

preces

35 .6


Aptaujā uzņēmējiem tika jautāts, kādās e-komercijas vidēs darbojas konkrētais

uzņēmums, kā variantus izskatot B2B, B2C vai abu veidu kombināciju. Gandrīz puse

aptaujāto – 46,7% - darbojas gan

B2B, gan B2C jomā. Šeit gan būtiski

uzsvērt jau iepriekš minētās

neskaidrības ar definīcijām: uzņēmēji

nereti uzskatījuši, ka darbojas B2B

jomā arī tad, ja e-vidē juridiskās

personas kā klienti iegādājas kādas

preces vai pakalpojumus (piemēram,

apmaksā telekomunikāciju vai

interneta izmantošanas rēķinus,

pasūta kancelejas preces utml.), nevis tikai tās situācijas, kad e-komercijas risinājumi

tiek izmantoti starp diviem līdzvērtīgiem partneriem (piemēram, vairumtirdzniecībā

produkcijas pasūtījumi un piegāžu apmaksas utml.) darījumu veikšanā.

E-komercijas risinājumu analīzes aspektā būtiski noskaidrot arī to, vai uzņēmēji e-

risinājumus izmanto, lai piedāvātu

pakalpojumus vai arī, lai pārdotu

preces e-vidē. Pētījuma dati rāda,

ka salīdzinoši lielākā uzņēmēju daļa

– 42,9% - e-vidi izmanto, lai

piedāvātu pakalpojumus. Nedaudz

vairāk kā 1/3 aptaujāto e-

komercijas aplikācijas izmanto, lai

pārdotu preces, savukārt aptuveni

1/5 uzņēmēju piedāvā gan

pakalpojumus, gan arī pārdod preces. Lielāko daļu pakalpojumu piedāvātāju segmenta

sastāda tūrisma nozares uzņēmumi, savukārt preču pārdošanas uzņēmumi visbiežāk

pārstāv ražošanas un, protams, tirdzniecības nozari (skatīt 2. tabulu).

Būtiski uzsvērt, ka nav novērojamas atšķirības B2B un B2C sfērās (skatīt 2. tabulu) –

abās jomās sadalījums starp pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem e-vidē ir

gandrīz vienāds. Sekojoši iespējams apgalvot, ka gan B2B, gan B2C jomās vienlīdz

populāri e-komercijas darbības veidi ir gan pakalpojumu sniegšana, gan arī preču

MARKETING HOUSE 14

E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības reģionu griezums


Gan Latvijā,

gan ārvals tīs

47 .5

T ikai

ārvals tīs

1 .5

T ikai Latvijā

51 .0


pārdošana. Atšķirības novērojamas uzņēmuma lieluma griezumā: lielie uzņēmumi

visbiežāk ir pakalpojumu sniedzēji, bet vidējie un mazie – preču pārdevēji.

Izvērtējot datus par darbības reģioniem, atklājas, ka lielākā daļa (51,0%) uzņēmumu e-

komercijas risinājumus izmanto, lai apkalpotu klientus un pārdotu preces tikai Latvijas

ietvaros. Salīdzinoši mazāka

aptaujāto daļa (47,5%) e-komercijas

risinājumus izmanto gan Latvijas, gan

ārvalstu klientu un partneru

apkalpošanai. Būtiski uzsvērt, ka

lielākā daļa no tiem, kuri apkalpo arī

ārvalstu klientus, ir tūrisma

pakalpojumu sniedzēji (skatīt 5.

tabulu), kuru galvenais klientu loks ir

ārvalstnieki. Sekojoši nav iespējams

apgalvot, ka Latvijas uzņēmēji e-komercijas risinājumus izmantojot ir apguvuši arī

ārvalstu tirgus iespējas, jo šo uzņēmēju segmentu veido pamatā tikai viena darbības

veida pārstāvji.

Biznesa sfēru griezumā novērojams (skatīt 5. tabulu), ka tikai Latvijā salīdzinoši biežāk

darbojas B2B sfēras uzņēmumi, kamēr B2C uzņēmēji biežāk izmanto e-komercijas

risinājumus, lai apkalpotu klientus un partnerus arī ārvalstīs.

MARKETING HOUSE 15

E-komercijas risinājumu ieviešanas gada griezums (%, visi aptaujātie, n=261)

0 .4

0 .8

2 .3

1 .5

3 .1

6 .1

6 .5

13 .4

10 .0

11 .9

14 .2

14 .9

13 .4

1 .5

1992

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

Nesniedz atbildi


Aptaujas dati ļauj arī izvērtēt e-komercijas risinājumu ieviešanas dinamiku pa gadiem.

Anketā tika iekļauts

jautājums par to, kurā

gadā uzņēmumā tikuši

ieviesti e-risinājumi.

Iegūtie dati liecina, ka e-

komercijas risinājumu

ieviešana uzņēmēju vidū

populāra kļuvusi pēc

2000. gada – no visiem

aptaujātajiem 77,8% e-

risinājumus ieviesuši pēc

2000. gada. 2000. un

2004. gads ir tie laika

posmi, kad novērojama

visizteiktākā e-risinājumu

ieviešanas aktivitāte,

tomēr vispārējā tendence

rāda, ka kopš 2001. gada,

kad novērojams e-

komercijas risinājumu kritums pēc salīdzinoši augstā ieviešanas procenta iepriekšējā

gadā, ik gadus e-risinājumu ieviesēju skaits palielinājies vismaz par dažiem procentiem.

Jāņem vērā, ka aptauja tika veikta novembrī un decembra sākumā, sekojoši aptaujā

visdrīzāk nav iekļuvuši visi tie uzņēmumi, kuri e-aplikācijas ieviesuši 2005. gada nogalē.

Biznesa sfēru dalījumā novērojams (skatīt 6. tabulu), ka salīdzinoši nedaudz agrāk e-

komercijas risinājumus sākuši ieviest uzņēmēji B2B sfērā, kamēr B2C sfērā e-aplikācijas

kļuvušas populāras pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr jāuzsver, ka atšķirības nav tik

būtiskas, lai izdarītu padziļinātus secinājumus par šīm tendencēm.

Tāpat novērojams (skatīt 6. tabulu), ka salīdzinoši agrāk e-aplikācijas sākuši ieviest lielie

uzņēmumi, ko visdrīzāk iespējams skaidrot ar izmaksu dārdzību. Pēc 2000. gada e-

risinājumu ieviešana kļūst populārāka arī mazo un vidējo uzņēmēju vidū, kas acīmredzot

saistāms gan ar kopējo e-vides attīstību, gan arī ar nelielu izmaksu samazināšanos e-

risinājumu ieviešanai.

MARKETING HOUSE 16

Uzņēmumos izmantotās elektroniskās datu apmaiņas sistēmas(%, visi aptaujātie, n=261)

99 .6

5 .0

3 .1

I nternets

EDI

C its


Un visbeidzot – pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums (99,6%) e-komercijas

risinājumu izmantotāju skaits, izmanto

internetu kā elektronisko datu

apmaiņas sistēmu. Tikai 5,0% izmanto

EDI, bet 3,1% nosaukuši dažādas cita

veida sistēmas. Kā citas minētās

nosauktas sekojošas sistēmas: VPN

(virtual private network), ETIS, Express

3, Multi Web, Lotus Notes, RealPopup.

Apkopojot augstāk izklāstīto, kā piemērotākās analīzes vienības turpmākajā atskaites

gaitā tiks izmantotas:

E-komercijas vide: B2B, B2C;

Nozares: tirdzniecība, tūrisms, ražošana;

Pakalpojumu veidi: elektropreču un saimniecības preču tirdzniecība, pakalpojumu

pieteikšana un apmaksa, viesnīcu pakalpojumi, interneta veikali;

Dažkārt, kur tas nepieciešams un ir būtiski, uzņēmuma darbinieku skaits: mazie

(1-9 darbinieki), vidējie (10-49 darbinieki), lielie (vairāk kā 50 darbinieki)

uzņēmumi.

MARKETING HOUSE 17

Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus(%, visi aptaujātie, n=261)

30,3

18,8

9 ,6

7 ,7

6 ,9

6 ,1

5 ,4

5 ,4

5 ,0

4 ,2

3 ,1

2 ,7

2 ,3

2 ,3

1 ,9

1 ,5

1 ,1

0 ,8

0 ,4

4 ,6

5 ,4

Klientu/ P artneru ērtībai

E - komercijas darījumu popularitātes dēļ

Klientu loka paplaš ināšana

Klientu piepras ījums pēc e- darījumiem

I zmaksu samazināšana

Konkurences saas ināšanās , konkurētspējas

paaugs tināšana

T irgus paplaš ināšana

I zdevīgāka noieta kanāla ieviešana

J aunu tirgu apgūšana

P reču, informācijas aprites procesa paātrināšana

Uzņēmuma dibināšanas mērķis bija darboties e- vidē

(interneta veikals )Uzņēmuma attīs tības plāns paredzēja e- komercijas

ieviešanu

Uzņēmuma popularizēšana

P akalpojumu un preču reklāma

P apildus tirdzniecības kanāla ieviešana

A pgrozījuma, peļņas palielināšana

P akalpojumu kvalitātes uzlabošana

P akalpojumu un preču pieejamība 24 h diennaktī

S tarptautisko klientu piesais te

Konkrēta iemes la nebija

Grūti pateikt


KOMERSANTU MOTĪVI E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAI

Identificējot galvenos komersantu motīvus ieviešot savā darbībā e-komercijas

risinājumus, jāsecina, ka tikai retajam no aptaujātajiem e-komercijas ieviešana bijusi

racionāls, ekonomiski apzināts solis. Visbiežāk uzņēmēji e-komercijas risinājumus

ieviesuši bez izstrādātiem un pamatoties uzņēmējdarbības attīstības plāniem.

Komersanti ieviešot e-aplikācijas biežāk vadījušies pēc priekšstatiem par e-vides

darījumu popularitāti un vispārēju viedokli, ka e-darījumi katra uzņēmuma darbībā ir

nepieciešami. Iespējams, tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ e-komercijas

attīstības līmenis uzņēmumos ir zems – uzņēmēji e-aplikācijas ieviesuši nevis vadoties

pēc biznesa vajadzībām un plāniem, bet gan pārliecības, ka e-vides risinājumiem jābūt

ieviestiem katrā mūsdienīgā uzņēmumā.

Kā liecina

pētījuma dati,

salīdzinoši

lielākā (30,3%)

uzņēmēju daļa

par galveno e-

komercijas

ieviešanas

iemeslu min

klientu un

partneru

ērtības.

Savukārt otrs

populārākais

motīvs (kuru

minējuši

18,8%) e-

aplikāciju

ieviešanai

bijusi e-

komercijas

darījumu

popularitāte. Tikai neliela daļa aptaujāto min kā iemeslus racionālus ekonomiskus

MARKETING HOUSE 18


pamatojumus – izmaksu samazināšana (6,9%), izdevīgāka noieta kanāla ieviešana

(5,4%) utml. Pārējie komersanti biežāk atsaucas uz klientu ērtībām un vispārīgām,

nekonkrētām priekšrocībām ieviešot e-aplikācijas.

Būtiski, ka 1/10 aptaujāto nav varējuši atbildēt uz šādu jautājumu vai arī apgalvojuši, ka

konkrēta iemesla e-risinājumu ieviešanai nav bijis – tas pierāda jau iepriekš minēto

tendenci, ka uzņēmēju vidū e-risinājumu ieviešana nav tikusi uztverta par nopietnu un

apzinātu soli.

Kopumā iespējams izdalīt vairāku grupu motīvus:

Klientu un partneru ērtības – komersanti, kas ieviesuši e-risinājumus rūpējoties par

savu klientu un partneru ērtībām;

Uzņēmumu resursu ietaupīšana – uzņēmēji, kas e-komercijas aplikācijas

pielietojuši, lai samazinātu izmaksas, ietaupītu laiku un cilvēkresursus;

Tirgus paplašināšana – uzņēmumi, kuros e-aplikācijas uzskatītas par piemērotu

veidu jaunu klientu grupu piesaistīšanai vai esošo grupu paplašināšanai;

Uzņēmuma popularizēšana – komersanti, kuri e-vidi izmanto kā tradicionālās

komercijas atbalsta funkciju: reklamē produktus, uzņēmumu, sniedz padziļinātu

informāciju par uzņēmuma piedāvājumiem;

„Sekošana modes tendencēm” – uzņēmumi, kuriem nav noteikta pamatojuma e-

risinājumu ieviešanai, un kuru galvenais pamatojums ir e-komercijas popularitāte.

Tomēr kopumā aptaujas dati lielā mēra liecina par to, ka e-komercija pagaidām nav

apzināta kā biznesa virziens, neskatoties uz to, ka lielākā daļa uzņēmēju atzīst, ka e-

vides darījumiem ir lielas perspektīvas. Kā būs redzams zemāk atskaitē, e-vides darījumu

apjoms aptaujātajos uzņēmumos ir neliels – uzņēmumi nevērš pietiekami daudz

uzmanības tieši e-aplikāciju izmantošanas attīstīšanai, sekojoši – pat tajos uzņēmumos,

kur tie ir ieviesti, bieži tie netiek attīstīti un uzturēti.

Analizējot B2B un B2C sfēru datus, jāsecina (skatīt 9. tabulu), ka, lai gan nelielas, tomēr

atšķirības pastāv. B2C jomas uzņēmējiem salīdzinoši biežāk motivators e-komercijas

risinājumu ieviešanai bijusi e-darījumu popularitāte, kā arī vēlme paplašināt tirgu. Tikmēr

B2B sfērā uzņēmējus vairāk motivējusi nepieciešamība samazināt izdevumus, uzlabot

sadarbības un pakalpojumu ērtību klientiem/ partneriem, kā arī rast iespējas savas

produkcijas reklamēšanai konkurences saasināšanās apstākļos.

MARKETING HOUSE 19


Analizējot datus nozaru griezumā, novērojams (skatīt 9. tabulu), ka tirdzniecības nozarē

strādājošos salīdzinoši biežāk motivējusi konkurences saasināšanās, ražotājus vadījusi

vēlme paplašināt tirgu un ieviest ērtības saviem klientiem un partneriem, savukārt

tūrisma jomā kā salīdzinoši visbiežāk motivējošais arguments bijusi e-komercijas

popularitāte.

Aplūkojot datus uzņēmumu darbinieku skaita griezumā, redzams, ka mazajiem

uzņēmumiem būtiska bijusi e-komercijas risinājumu sniegtā iespēja jaunu tirgu apguvei,

kā arī šo uzņēmumu vidū salīdzinoši biežāk sastopami tie e-aplikāciju izmantotāji, kuru

dibināšanas iemesls bijusi nodarbošanās ar e-komerciju. Vidējiem uzņēmumiem

motivējošs faktors e-risinājumu ieviešanai bijusi konkurence tirgū un vienlaikus arī e-

darījumu popularitāte. Savukārt lielie uzņēmumi salīdzinoši biežāk domājuši par klientu

un partneru ērtībām un izmaksu samazināšanu.

Lai iegūtu padziļinātāku informāciju par e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumu

darbībā, aptaujā tika iekļauti arī vairāki apgalvojumi, par kuriem uzņēmējiem bija

jānovērtē, cik lielā mērā minētajiem izteicieniem viņi var piekrist. Ja augstāk sniegtās

atbildes par e-aplikāciju ieviešanas motivāciju parāda spontānās atbildes uz šo jautājumu

(uzņēmēji varēja sniegt atbildi brīvā formā), tad zemāk dotais grafiks apkopo virzīto

(piekrišanu vai noraidījumu jau izstrādātiem e-risinājumu ieviešanas pamatojumiem)

informāciju par uzņēmēju iespējamajiem rīcības motivatoriem. Sekojoši šādi dati ļauj

pilnvērtīgāk izvērtēt uzņēmēju viedokļus un salīdzināt tos, jo visi aptaujātie snieguši

novērtējumus par vienādiem faktoriem.

Kā redzams grafikā (skatīt 21.lpp.) attēlotajos datos, tad divi svarīgākie e-komercijas

risinājumu ieviešanas motīvi bijuši: papildus noieta kanāla izveide un preču vai

pakalpojumu aprites procesa paātrināšana. Šie rādītāji uzrāda ievērojami citādu ainu par

uzņēmēju motivācijām kā brīvās atbildes, tādēļ iespējams secināt, ka uzņēmēji savu

rīcību racionalizē aptaujas gaitā. Tieši tādēļ būtiski šo informāciju skatīt kontekstā ar

iepriekš sniegtajiem datiem.

Interesanti, ka liela daļa uzņēmēju piekrituši, ka e-komercijas risinājumi tikuši ieviesti, lai

uzlabotu uzņēmuma tēlu, kas apstiprina jau iepriekš izvirzīto tēzi par e-aplikāciju

ieviešanu kā daļēju „modes lietu”.

MARKETING HOUSE 20

Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus(%, visi aptaujātie, n=261)

78 ,5

74 ,3

69 ,7

60 ,5

52 ,5

39 ,5

- 8 ,0

- 11 ,1

- 13 ,4

- 25 ,3

- 26 ,1

- 42 ,9

...lai radītu produktiem vai pakalpojumiem

papildus noieta kanālu

...lai paātrinātu preču vai pakalpojumu aprites

procesu (realizācijas ātrumu)

...lai uzlabotu J ūsu uzņēmuma tēlu

...lai virzītu tirgū jaunus produktus vai

pakalpojumus

...lai samazinātu preču vai pakalpojumu

virzīšanas tirgū adminis tratīvās izmaksas

...lai iegūtu iespējas sasniegt klientus arī ārpus

Latvijas

Nepiekrīt (1 - 2 ) P iekrīt (4 - 5 )

4 ,10

3 ,94

3 ,61

3 ,45

2 ,92

4 ,21

V idējais *

* Vidēj ais skalā no 1 "nemaz nepiekrīt" līdz 5 "pilnībā piekrīt".

NB! Grafikā nav attēloti neitrālie vērtēj umi (3) un atbildes "grūti pateikt"!


Salīdzinoši vismazāk aptaujātie uzņēmēji piekrituši apgalvojumiem, ka e-risinājumi

ieviesti, lai apgūtu ārvalstu tirgu, kā arī lai samazinātu administratīvās izmaksas, kas

visdrīzāk norāda uz faktu, ka ekonomiskos ieguvumus uzņēmēji pagaidām e-komercijai

neapzinās.

Analizējot datus biznesa sfēru aspektā, novērojams (skatīt 10. un 11. tabulas), ka B2C

vides pārstāvji biežāk piekrituši apgalvojumiem, ka e-risinājumi ieviesti, lai radītu

produktiem un pakalpojumiem papildus noieta kanālu, kā arī lai tirgū piedāvātu jaunus

produktus un pakalpojumus. Savukārt B2B sfēras uzņēmumi biežāk piekrituši tiem

apgalvojumiem, kuri sniedz ekonomiskus skaidrojumus: e-risinājumi ieviesti, lai

paātrinātu preču un pakalpojumu apriti, kā arī, lai samazinātu izdevumus.

Darbības nozaru skatījumā (skatīt 10. un 11. tabulas) visiem anketā iekļautajiem

izteicieniem salīdzinoši biežāk piekrituši tūrisma sfēras uzņēmēji. Iespējams, ka to var

skaidrot ar jau iepriekšminēto faktu, ka tūrisma uzņēmumiem e-komercija ir ļoti būtiska

uzņēmējdarbības sastāvdaļa pretēji citu nozaru uzņēmumiem, kur e-darījumi ir tikai

papildus realizācijas kanāls vai uzņēmuma tēla uzlabotājs.

MARKETING HOUSE 21

Problēmas ieviešot e-komercijas risinājumus(%, visi aptaujātie, n=261)

Nē - nav bijušas

problēmas

39 ,5

Grūti pateikt

9 ,2

J ā - ir bijušas

problēmas

51 ,3

Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuriem bij ušas problēmas ieviešot e-ris ināj umus , n=134.

76 .9

9 .0

4 .5

4 .5

4 .5

3 .7

2 .2

2 .2

1 .5

0 .7

7 .5

T ehniskas problēmas

P atērētāju/ P artneru

neatsaucīgums

Speciālis tu nepietiekamā izglītība,

pieredze

P roblēmas nodroš ināt droš ību e-

vidē

Norēķinu s is tēmas ieviešanas

problēmas

O rganizatoriskas problēmas

uzņēmuma iekš ienē

J uridiskas problēmas

Ļoti lieli ieguldījumi, inves tīc ijas

Likumdošanas nesakārtotība

V als ts atbals ta trūkums

Grūti pateikt


Analizējot datus nozaru griezumā (skatīt 10. un 11. tabulas), atklājas, ka katras nozares

pārstāvjiem kāds cits no apgalvojumiem par motivācijām e-aplikāciju ieviešanai bijis

visatbilstošākais. Tirdzniecības uzņēmējiem būtiskākais bijis preču un pakalpojumu

aprites procesa paātrināšana, ražošanas uzņēmumiem un tūrisma pakalpojumu

sniedzējiem motivējoša bijusi nepieciešamība radīt papildus noieta kanālu.

Būtisks kavēklis e-komercijas attīstībai var būt problēmas, kas rodas uzņēmējiem

strādājot pie e-aplikāciju ieviešanas. Tādēļ aptaujā tika iekļauts arī jautājums par

problēmām ieviešot uzņēmumā e-risinājumus. Mazliet vairāk kā puse aptaujāto (51,3%)

apgalvo, ka saskārušies ar kādam konkrētām problēmām. Galvenokārt uzņēmēji

sastapušies ar dažāda veida tehniskām problēmām: Latvijā pieejamo telekomunikāciju

sakaru kvalitāte (aptaujā vairākkārt norādīts uz Lattelekom piedāvāto sakaru kvalitātes

problēmām), problēmas ieviest jaunus programmnodrošinājumus un saskaņot to darbību

ar uzņēmumā jau esošajām sistēmām u.c. Nereti uzņēmējiem tehniskas problēmas

radušās pieredzes un atbilstošas izglītības, informētības trūkuma dēļ. Dažkārt uzņēmēji

arī paši norādījuši uz pieredzes trūkumu: 4,5% aptaujāto kā problēmu min speciālistu

nepietiekamo izglītību un pieredzi. Iespējams secināt, ka e-komercijas attīstības

MARKETING HOUSE 22


veicināšanai būtiska būtu ne tikai vispārīga palīdzība un stimulēšana, bet arī konkrēta un

praktiska palīdzība e-tehnoloģiju ieviešanā.

9% aptaujāto kā problēmu ieviešot e-komercijas risinājumus min partneru un patērētāju

(klientu) neatsaucīgumu. Lai gan šī problēma vairāk būtu attiecināma uz

uzņēmējdarbības periodu jau pēc e-risinājumu ieviešanas, tomēr pētījumā tā iekļauta, jo

norāda uz jau augstāk minēto apstākli uzņēmēju darbībā: e-komercija visbiežāk tiek

ieviesta kā „laika prasība”, neizstrādājot konkrētus attīstības un e-vides darījumu

veicināšanas plānus. Tādēļ arī nereti radušās situācijas, kad jau pēc jauno tehnoloģiju

ieviešanas uzņēmēji sastopas ar problēmām, ka klienti un partneri ir neaktīvi e-vides

izmantotāji. Uzņēmēju vidē netiek veikta situācijas izzināšana pirms e-aplikāciju

ieviešanas, un e-risinājumu ieviešanas plānu izstrāde, kas sekmētu to mērķtiecīgāku

attīstību.

Kā vēl viena problēmu situācija jāmin norēķinu sistēmu ieviešana: 4,5% aptaujāto

uzņēmēju bijusi problēma ieviešot norēķinu sistēmas, bet vēl 4,5% bijušas problēmas

nodrošinot drošību e-vides darījumos. Arī turpmākajā pētījuma gaitā uzņēmēji kā vienu

no galvenajām problēmām izvirza e-vides darījumu drošības apstākli – no vienas puses,

klientu neuzticēšanos e-darījumiem, un, no otras puses, pašu uzņēmēju nespēju

pilnvērtīgi ieviest drošības sistēmas, kam par iemeslu ir gan nepilnības likumdošanā, gan

arī tehnisko zināšanu trūkums un informācijas pieejamība par drošību e-vidē. Šīs

problēmas daļēji pārklājas ar tehniskajām problēmām un informētību un zināšanām, jo

vienai daļai uzņēmēju norēķinu sistēmas ieviešana bijusi problemātiska tehnisku iemeslu

dēļ, bet daļai – zināšanu trūkuma dēļ.

Neliela daļa uzņēmēji kā problēmu norādījuši arī paša uzņēmuma iekšējās

organizatoriskās problēmas (3,7%), atsaucoties uz apstākli, ka nereti uzņēmumā e-

komercija ir pakārtots darbības veids, kam netiek veltīta pastiprināta uzmanība un netiek

sniegti ieguldījumi, sekojoši personas, kas ir tiešie atbildīgie par e-komerciju nevar

pilnvērtīgi attīstīt e-darījumu ieviešanu augstākstāvošo menedžeru neieinteresētības dēļ.

Atsevišķos gadījumos minētas arī dažādas citas, individuāla rakstura problēmas:

juridiskas problēmas (2,2%), lielu ieguldījumu, investīciju nepieciešamība (2,2%),

likumdošanas nesakārtotība (1,5%) un valsts atbalsta trūkums (0,7%).

MARKETING HOUSE 23


Uzņēmēju nosauktās e-aplikāciju ieviešanas problēmas iespējams sadalīt vairākās lielās

problēmu grupās:

Tehniskas problēmas uzņēmuma iekšienē – komersanti, kuriem e-risinājumus

ieviešot problēmas radījušas dažāda veida tehniskas nepilnība, piemēram, dažādu

programmnodrošinājumu saskaņošana, sakaru kvalitāte, problēmas ieviest

norēķinu sistēmu u.c.;

Pieredzes un izglītības trūkums – uzņēmēji, kuriem ieviešot e-aplikācijas radušās

problēmas tieši izglītotu speciālistu trūkuma dēļ vai informācijas trūkuma dēļ;

Drošības e-vides darījumos nodrošināšana – uzņēmumi, kuros problēmas radušās

tieši pietiekami augsta drošības līmeņa nodrošināšanā e-darījumos;

Problēmas uzņēmuma iekšienē – uzņēmēji, kuriem problēmas rada tieši paša

uzņēmuma vadības neiedziļināšanās e-vides darījumu attīstībā, saskaņotu rīcību

trūkums utml.;

Un dažādas individuāla rakstura problēmas.

Apkopojot augstāk uzrādītās problēmas, iespējams secināt, ka lielu daļu problemātisko

situāciju būtu iespējams novērst ar uzņēmēju plašāku informēšanu gan par tehniskiem

jautājumiem, gan arī juridiskiem un normatīviem aspektiem e-aplikāciju ieviešanā. Pie

tam tehnisko problēmu novēršanā liela loma ir arī izglītotu un zinošu speciālistu

pieejamība darba tirgū, par ko šobrīd nereti uzņēmēji sūdzējušies.

Ieviešot e-komercijas risinājumus katram uzņēmējam bijuši kādi vairāk vai mazāk

konkrēti mērķi, kurus tie vēlējušies sasniegt, tādēļ ir būtiski noskaidrot arī to, vai e-

aplikācijas ir palīdzējušas īstenot komersantu izvirzītos mērķus.

MARKETING HOUSE 24

Mērķu sasniegšana, ieviešot e-aplikācijas (%, visi aptaujātie, n=261)

J ā - ir izdevies

sasniegt

59 ,4

Grūti pateikt

12 ,6

Daļēji ir

izdevies

sasniegt

8 ,0

Nē - nav

izdevies

sasniegt

19 ,9


Pētījuma dati rāda (skatīt grafiku

25.lpp.), ka vairāk kā puse

aptaujāto, 59,4%, apliecina -

izvirzītos mērķus ir izdevies

sasniegt. Tomēr analizējot šos

datus, būtiski vēlreiz uzsvērt –

lielai daļai uzņēmēju e-

risinājumu ieviešana bijis nevis

apzināts un ekonomiski

pamatots solis, bet gan

„sekošana modei”, kādēļ

iespējams augsto mērķu sasniegšanas rādītāju skaidrot nevis ar veiksmīgo e-risinājumu

ieviešanas procesu, bet gan konkrētu mērķu neesamību. Savukārt atbildot uz jautājumu,

kādus mērķus ir izdevies sasniegt, uzņēmēji visdrīzāk savu darbību racionalizē un

vienkārši definē to, ko izdevies sasniegt ieviešot e-aplikācijas. Daļēji uz to norāda arī jau

augstāk apskatītie dati par spontānajām atbildēm uz jautājumu – kas bijuši galvenie

motīvi e-risinājumu ieviešanai (tajos nav konkrēti definētu komerciālu mērķu vai tirgus

apguves mērķu).

Tomēr būtisks šķiet rādītājs, ka 19,9% uzņēmēju noteikti apgalvo, ka mērķus nav

izdevies sasniegt. Tas nozīmē, ka katrs piektais e-risinājumu ieviesējs nav spējis sasniegt

ne mērķus, kas tikuši konkrēti ieviesti, ne arī sasniegt kādus tādus mērķus, kas nav bijuši

izvirzīti, bet veidojušies darba procesā.

Analizējot datus par mērķiem, kurus uzņēmējiem ir izdevies sasniegt, novērojams, ka

visbiežāk minēti (skatīt grafiku 26.lpp.) divi sasniegumi: 32,4% aptaujāto izdevies

palielināt klientu loku, savukārt 31,8% uzņēmēju palielinājuši apgrozījumu un pārdošanas

apjomu. Jāuzsver vēlreiz: šie sasniegtie mērķi nekādā veidā nekorelē ar e-risinājumu

ieviešanas motivāciju, kas uzrādīta iepriekš atskaitē, tātad sasniegtie mērķi ir drīzāk

nejaušība, nevis mērķtiecīgas darbības rezultāts.

Aptuveni 1/5 aptaujāto kā sasniegtus mērķus uzrāda arī sekojošos: izdevies paaugstināt

uzņēmuma atpazīstamību (22,2%), izdevies ieviest klientiem ērtāku tirdzniecības veidu

(20,5%). Tātad e-aplikācijas kalpojušas ne tikai konkrētiem ekonomiskiem mērķiem, bet

ļāvušas uzņēmējiem paaugstināt arī uzņēmuma popularitāti, sekojoši izmantojot e-

risinājumus paaugstināt tirgū konkurētspēju.

MARKETING HOUSE 25

Mērķi, kurus ir izdevies sasniegt(%, aptaujātie, kuriem vismaz daļēji ir izdevies sasniegt mērķus, n=176)

32 .4

31 .8

22 .2

20 .5

10 .2

5 .1

5 .1

3 .4

2 .8

2 .3

2 .3

1 .7

1 .1

5 .1

Klientu loka pieaugums

A pgrozījuma, pārdošanas apjoma palielināšana

Uzņēmuma atpazīs tamības palielināšana

Klientiem ērtāka tirdzniecības veida ieviešana

O peratīvāka informācijas apmaiņa

Ā trāka preču aprite

I zmaksu samazināšana

P eļņas palielināšana

Uzņēmuma tēla uzlabošana

Nodroš ināts s tabils apgrozījums e- vidē

Ā rvals tu klientu piesais te

Darījumu skaita pieaugums

Klientu datu bāzes izveidošana

Grūti pateikt


Kā būtisks sasniegtais mērķis minams arī informācijas aprites ātrums: 10,2% aptaujāto

apgalvo, ka pēc e-komercijas risinājumu ieviešanas izdevies padarīt operatīvāku

informācijas apriti. Tā ir būtiska priekšrocība īpaši B2B sfērā, kur konkurētspējā un

uzņēmuma resursu ietaupīšanā svarīga ir tieši operativitāte.

Aptaujā minēti arī citi sasniegtie mērķi (to īpatsvars gan ir neliels, tādēļ tie nebūtu

uzskatāmi par plaši izplatītu tendenci): ātrāka preču aprite, izmaksu samazināšana,

peļņas palielināšana, uzņēmuma tēla uzlabošana u.c.

MARKETING HOUSE 26


Izvērtējot atšķirības B2B un B2C sfērā sasniegto mērķu aspektā, novērojams (skatīt 13.

tabulu), ka B2C sfēras uzņēmumos salīdzinoši biežāk kā B2B sfērā izdevies sasniegt

tādus mērķus kā – apgrozījuma, pārdošanas apjoma palielināšana un klientu loka

pieaugums. Savukārt B2B sfērā salīdzinoši biežāk kā B2C sfērā izdevies samazināt

izmaksas, panākt ātrāku preču un informācijas apriti un palielināt peļņu.

Izvērtējot iegūtos datus nozares griezumā, secināms (skatīt 13. tabulu), ka tirdzniecības

jomā salīdzinoši biežāk izdevies panākt peļņas pieaugumu un preču aprites ātruma

palielināšanos, ražošanā izdevies palielināt apgrozījumu, pārdošanas apjomus, kā arī

ieviest klientiem ērtāku tirdzniecības kanālu, savukārt tūrismā salīdzinoši biežāk kā

sasniegtais mērķis tiek minēts klientu loka pieaugums un operatīvāka informācijas

apmaiņa.

Konkrētu sniegto pakalpojumu griezumā novērojams (skatīt 13. tabulu), ka apgrozījuma

palielinājums kā sasniegtais mērķis bijis vienlīdz bieži minēts visās analizētajās

pakalpojumu sniegšanas kategorijās. Uzņēmuma atpazīstamību pateicoties e-aplikācijām

visbiežāk izdevies paaugstināt viesnīcu pakalpojumu sniedzējiem un elektropreču

tirgotājiem, savukārt viesnīcu un interneta veikalu pakalpojumu sniedzēji ir tās

pakalpojumu grupas, kurās visievērojamāk pieaudzis klientu loks. Viesnīcu pakalpojumos

būtisks sasniegums bijusi arī informācijas aprites operativitātes paaugstināšana.

Darbinieku skaita griezumā datu analīze ļauj secināt (skatīt 13. tabulu), ka mazajiem

uzņēmējiem salīdzinoši būtiskākais sasniegtais mērķis bijusi uzņēmuma atpazīstamības

veicināšana un apgrozījuma audzēšana, vidējiem uzņēmumiem – klientu loka pieaugums,

savukārt lielajiem – ērtāka tirdzniecības kanāla ieviešana un informācijas aprites

operativitātes palielināšana.

Gandrīz 1/5 aptaujāto pētījumā atzinuši, ka viņiem nav izdevies sasniegt izvirzītos

mērķus e-aplikāciju ieviešanā, tādēļ būtiski noskaidrot: kādi mērķi nav sasniegti un

galvenais – kādēļ nav izdevies tos sasniegt.

Visbiežāk (49,3%) kā nesasniegtu mērķi uzņēmēji minējuši apgrozījuma pieaugumu

(skatīt grafiku 28.lpp.). Būtiski uzsvērt – tie uzņēmēji, kam bija izdevies sasniegt savus

mērķus, kā vienu no sasniegtajiem minējuši tieši apgrozījuma palielināšanu, sekojoši šī

mērķa sasniegšanā diez vai pastāv kādas ārējas, no uzņēmuma darbības neatkarīgas

barjeras (pretējā gadījumā apgrozījuma pieaugums nebūtu tik bieži minēts sasniegums).

MARKETING HOUSE 27

Mērķi, kurus nav izdevies sasniegt(%, aptaujātie, kuriem nav izdevies sasniegt mērķus, n=73)

49.3

19.2

5 .5

4 .1

2 .7

2 .7

2 .7

2 .7

1 .4

1 .4

12.3

A pgrozījuma palielināšana

Klientu loka paplaš ināšana

Uzņēmuma popularitātes celšana

E- darījumu pilnvērtīga ieviešana (organizatoriskas

nepilnības uzņēmumā)

Norēķinu s is tēmas ieviešana

Ā trāka preču aprite

Ā rvals tu klientu piesais te

Nav izdevies kļūt par tirgus līderiem

A tgriezeniskās saiknes ieviešana

E- komercijas kā s tabila tirdzniecības kanāla

nos tiprināšana

Grūti pateikt


Gandrīz 1/5 no tiem, kuriem nav izdevies sasniegt kādus izvirzītos mērķus, min, ka

uzņēmumam nav pieaudzis klientu loks. Salīdzinoši bieži minēti arī tādi nesasniegtie

mērķi kā

uzņēmuma

popularitātes

celšana, e-

darījumu

pilnvērtīga

ieviešana

uzņēmumu

darbībā u.c.

Svarīgi uzsvērt

– 12,3%

aptaujāto, kas

nav sasnieguši

savus mērķus,

nespēj arī

precīzi definēt,

kādi tieši

mērķi nav

sasniegti. Tas norāda uz daļēji izplatītu problēmu, ka uzņēmēji ir zināmā mērā vīlušies

par e-komercijas risinājumu ieviešanu, kurai nav bijušas nekādas pozitīvas sekas

uzņēmuma darbībā.

Nesasniegto mērķu aspektā B2B un B2C uzņēmumi ir līdzīgi: kā nesasniegtie mērķi

iepriekš apskatītie vienlīdz bieži tiek nosaukti gan B2B, gan B2C sfērā (skatīt 14. tabulu).

Nedaudz biežāk B2B sfērā minēti tādi nesasniegtie mērķi kā klientu loka pieaugums un

apgrozījuma palielināšana, bet atšķirības ir minimālas un nebūtu dēvējamas par

nozīmīgām.

Nozaru skatījumā novērojams (skatīt 14. tabulu), ka nesasniegto mērķu visvairāk bijis

tieši tirdzniecības nozarē, un kā galvenais nesasniegtais mērķis minēts apgrozījuma

pieaugums. Pie tam īpaši aktuāla apgrozījuma pieauguma neesamība bijusi mazajiem

uzņēmumiem.

MARKETING HOUSE 28

I emesli, kādēļ nav izdevies sasniegt mērķus(%, aptaujātie, kuriem nav izdevies sasniegt mērķus, n=73)

16.4

15.1

11.0

11.0

11.0

9 .6

5 .5

2 .7

2 .7

1 .4

26.0

Zemais e- komercijas

attīs tības līmenis Latvijā

I ekšējas organizatoriskas

problēmas uzņēmumā

T rūkst pieredzes

Reklāmas trūkums par e- vidi

Neuzticēšanās e- vides

darījumiem


T rūks t finansējuma

P atērētāju zemā pirktspēja

Lielā konkurence e- vidē

Speciālis tu trūkums

Grūti pateikt


Zīmīgi, ka jautājot, kas ir galvenie iemesli, kādēļ mērķus nav bijis iespējams sasniegt,

26,0% aptaujāto nav spējuši sniegt konkrētu atbildi. Bet tie, kuri izvērtējuši iemeslus,

visbiežāk atsaucas uz divu veidu iemesliem: kopējo e-komercijas neattīstību valstī

(16,4%) un uzņēmuma iekšējām organizatoriskām problēmām (15,1%).

Tāpat salīdzinoši bieži uzņēmēji atzinuši, ka trūcis pieredzes e-aplikāciju ieviešanā,

trūkusi reklāma e-vides iespējām, kā arī norādījuši uz partneru un klientu neuzticēšanos

e-darījumiem kā iemeslu savu mērķu nesasniegšanai.

Apkopojot izklāstītos iemeslus, iespējams secināt, ka galvenie iemesli ir divi: uzņēmējiem

nav pietiekami iemaņu un informācijas par e-komercijas risinājumu ieviešanu un

uzturēšanu, kā arī uzņēmēji nav rēķinājušies ar reālo tirgus situāciju, ka e-komercijas

darījumu tirgus daļa pagaidām ir neliela un e-vides aktīvo lietotāju skaits, kuri būtu

gatavi izmantot e-darījumus – ļoti ierobežots.

B2B un B2C sfērās iemesli mērķu nesasniegšanai bijuši līdzīgi, B2B sfēras uzņēmēji

nedaudz biežāk atsaukušies (skatīt 15. tabulu) uz zemo e-komercijas attīstības līmeni

valstī un iekšējām problēmām uzņēmumā.

MARKETING HOUSE 29


Uzņēmumu darbinieku skaita griezumā novērojamas nelielas atšķirības (skatīt 15.

tabulu): tā mazie uzņēmumi salīdzinoši biežāk kā iemeslu min pieredzes trūkumu, bet

lielie uzņēmumi – tehniskas problēmas. Savukārt vidējie uzņēmumi salīdzinoši biežāk

atsaukušies uz zemo e-komercijas attīstības līmeni, kā arī valdošo neuzticēšanos e-vides

darījumiem.

MARKETING HOUSE 30

I emesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2C jomā(%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210)

34.8

21.4

10.5

7 .6

7 .1

5 .7

4 .8

3 .8

3 .3

2 .4

2 .4

2 .4

1 .9

1 .4

1 .4

1 .0

1 .0

1 .0

0 .5

0 .5

0 .5

20.0

I nterneta ierobežotā pieejamība

Neuzticēšanās norēķiniem e- vidē


Norēķinu nedroš ība e- vidē

Zemais informētības līmenis par e- darījumiem

A izspriedumi pret e- darījumiem

E- darījumu pieredzes trūkums


P ersoniskā kontakta lielā nozīmība klientiem

Dārgās ieviešanas izmaksas

P atērētāju zemā aktivitāte e- vidē

Ne vis iem patērētājiem pieejamas norēķinu kartes

Nekvalitatīvie e- darījumu piedāvājumi

E - paraks ta neesamība

V als ts atbals ta trūkums e- komercijas attīs tībai

Mazs tirgus

Liela birokrātija

I nformācijas nepieejamība (vienotas datu bāzes trūkums)

Mazs pakalpojumu un preču piedāvājums e- vidē

Darbinieku kompetences trūkums

Likumu nesakārtotība

Grūti pateikt


IEMESLI, KAS KAVĒ E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS

Aptaujā uzņēmēji arī definēja tos apstākļus, kas šobrīd Latvijā kavē e-komercijas attīstību

B2B un B2C sfērās. Novērojams, ka B2C sfērā identificēt kavēkļus uzņēmējiem bijis

vieglāk kā B2B sfērā. Kā arī dati rāda, ka problēmu loks abās biznesa sfērās ir aptuveni

vienāds.

Apskatot rādītājus B2C jomā, kā galvenais kavēklis e-aplikāciju attīstībai tiek minēta

interneta ierobežotā pieejamība (34,8%) – ar to tiek saprasts gan interneta pārklājums

valstī, gan dārgās un lieliem iedzīvotāju slāņiem nepieejamās izmaksas, gan arī

izglītotības par jaunajām tehnoloģijām zemais attīstības līmenis. Interneta pieejamības

aspektā B2C sfērā kā attīstību būtiski kavējošs faktors tiek minēts fakts, ka interneta

lietotāji pamatā ir gados jaunie patērētāji, kuru pirktspēja nav pietiekama, lai e-darījumu

MARKETING HOUSE 31


apjoms sasniegtu stabilu un ienesīgu līmeni, savukārt vecākā gadu gājuma cilvēki

interneta lietošanā ir neizglītoti un aizspriedumaini.

Būtiskas barjeras e-darījumu attīstībai rada arī patērētājos valdošā neuzticēšanās e-vides

darījumiem – 21,4% aptaujāto norādījuši uz šādu kavēkli. Tomēr šeit jāpiebilst, ka

neuzticēšanās kā faktors vistiešākā veidā šobrīd ir saistīts ar pieredzes trūkumu, ne tik

daudz ar negatīvu pieredzi vai vispārēju negatīvu attieksmi. Šobrīd ļoti nelielam

patērētāju īpatsvaram ir i-darījumu pieredze, sekojoši nav arī pozitīvo piemēru, kam

uzticēties. Uzņēmēji pētījuma gaitā minēja arī vispārēju nepieciešamību pēc tieši

pozitīvās pieredzes popularizēšanas un e-vides darījumu priekšrocību popularizēšanas

(sīkāks izklāsts sekos nodaļā „E-komercijas attīstību veicinošie apstākļi”).

Ja aptuveni 1/5 uzņēmēji min, ka patērētāji neuzticas e-darījumiem, tad 7,6% paši

apgalvo, ka e-vides darījumi nav droši un tas ir būtisks indikators, ka drošība

elektroniskajā vidē ir viens no galvenajiem apstākļiem, kurus nepieciešams uzlabot. Pie

tam šeit nepieciešama arī valsts palīdzība un atbalsts.

Interneta pieejamība tika minēta kā galvenais faktors, kas kavē šobrīd e-komercijas

attīstību, tomēr būtisks ir arī kāds cits – retāk identificēts apstāklis: 10,5% uzņēmēju kā

kavējošu faktoru nosauc iedzīvotāju zemo pirktspēju. Tas nozīmē, ka pat, ja interneta

izplatība (samazinot izmaksas, internetizējot reģionus utml.) ievērojami paaugstinātos,

barjeras e-vides komercijai netiktu likvidētas, jo tad par būtiskiem kavēkļiem kļūtu šobrīd

sekundāras nozīmes apstākļi un, pirmkārt, tieši iedzīvotāju pirktspēja. Pozitīvs apstāklis

gan šādā situācijā būtu tas, ja e-vidē tiktu piedāvātas izdevīgākas cenas, sekojoši

patērētāji tradicionālos iepirkšanās veidus varētu vismaz daļēji aizstāt ar e-iepirkumiem.

Sekojoši – kavējošo barjeru pārvarēšana jāskata kā komplekss problēmu kopums, nevis

tikai atsevišķi procesi.

E-vides attīstībai patēriņa nozīmē pastāv arī dažāda veida psiholoģiskas barjeras,

piemēram, patērētāju vēlme preces un produktus pirms iegādes apskatīt un aptaustīt

(minējuši 3,3% aptaujāto). Tāpat jāņem vērā arī cita veida patēriņa vides īpatnības

Latvijā: 2,4% aptaujāto min, ka ne visiem potenciālajiem e-vides klientiem Latvijā ir

pieejamas norēķinu kartes, kas nepieciešams, lai e-vidē varētu veikt pirkumus, 5,7%

uzņēmēju min, ka patērētāju vidū valda aizspriedumi pret e-darījumiem. Sekojoši par

patēriņa vidi iespējams secināt, ka Latvijas patērētāji ir mazizglītoti par e-darījumiem, kā

arī nav sasniegts tāds valsts ekonomiskās attīstības līmenis, kad katram valsts

MARKETING HOUSE 32


iedzīvotājam būtu potenciāli iespējams kļūt par e-darījumu veicēju. Kā sekas uzņēmējiem

e-vidē B2C jomā ir ļoti ierobežots noieta tirgus, jo absolūtais vairākums Latvijas

iedzīvotāju nav pat teorētiski iespējams i-vidē veikt darījumus.

Apkopojot augstāk izklāstīto, B2C nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus

attīstības traucēkļus:

Interneta ierobežotā pieejamība;

Patērētāju pirktspēja;

E-vide kā jauns tirdzniecības kanāls, kuram neuzticas un kuru nepārzina;

Uzņēmuma iekšējās organizatoriskās vai tehniskās problēmas.

Analizējot rezultātus nozaru griezumā, atklājas (skatīt 16. tabulu), ka tirdzniecības sfērā,

kur būtiskākais ir tirdzniecības apjoms, salīdzinoši biežāk kā kavēkļi minēti neuzticēšanās

norēķiniem e-vidē, patērētāju zemā pirktspēja un interneta ierobežotā pieejamība.

Pēdējais minētais kavēklis būtiski traucē attīstību arī tūrisma jomā. Savukārt ražošanas

sfēras uzņēmumos salīdzinoši biežāk par kavējošu apstākli sauktas tehniskās problēmas

un zemais informētības līmenis par e-darījumiem.

Izvērtējot datus sniegto pakalpojumu griezumā, secināms (skatīt 16. tabulu), ka interneta

pieejamības ierobežotība salīdzinoši biežāk šķitusi būtiskākais kavēklis pakalpojumu

pieteikšanas un apmaksas uzņēmumiem, interneta veikalu pārstāvji salīdzinoši biežāk

minējuši kā kavēkli neuzticēšanos e-darījumiem, norēķinu nedrošību elektroniskajā vidē,

kā arī patērētāju zemo pirktspēju, savukārt viesnīcu pakalpojumu sniedzējiem akūtākā

problēma attīstībai tāpat kā tirgotājiem šķitusi interneta pieejamība.

Kā jau iepriekš minēts, galvenie attīstības kavēkļi B2B jomā lielā mērā ir tie paši, kas

B2C sfērā. Arī B2B jomā būtisks kavēklis attīstībai ir tieši interneta pieejamība – 12,7%

uzņēmēju interneta nepieejamību minējuši kā būtiskāko kavēkli. Aptaujas gaitā uzņēmēji

vairākkārt pieminēja īpaši reģionus, kur internets ir pieejams tikai retajam.

MARKETING HOUSE 33

I emesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2B jomā(%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173)

12.7

7 .5

7 .5

6 .9

6 .4

6 .4

4 .0

3 .5

2 .9

1 .7

1 .7

1 .2

1 .2

1 .2

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

45.1

I nterneta ierobežotā pieejamība

Neuzticēšanās norēķiniem e- vidē

Biznesa partneru/ P ašu darbinieku neaktivitāte e- komercijas

Dārgās ieviešanas izmaksas

Zemais informētības līmenis par e- darījumiem


Norēķinu nedroš ība e- vidē

A izspriedumi pret e- darījumiem

E- paraks ta neesamība

Darbinieku kompetences trūkums

I nformācijas nepieejamība (vienotas datu bāzes trūkums)

E - darījumu pieredzes trūkums

P ersoniskā kontakta lielā nozīmība klientiem/ patērētājiem

Nekvalitatīvie e- darījumu piedāvājumi

Mazs tirgus


Specifiska darījumu dokumentācija

P atērētāju zemā aktivitāte e- vidē

V als ts atbals ta trūkums e- komercijas attīs tībai

E - darījumu zemais attīs tības līmenis

Resursu trūkums e- komercijas ris inājumu ieviešanai

Norēķinu ar kartēm dārdzība (banku % )

Likumu nesakārtotība

Grūti pateikt


Būtiski e-komercijas attīstību B2B sfērā kavē arī paša uzņēmuma darbinieku un biznesa

partneru aizspriedumi pret e-darījumiem un neaktivitāte to ieviešanā: 7,5% uzņēmēju

minējuši tieši neaktivitāti kā iemeslu un 6,4% kā kavēkli identificējuši zemo informētības

līmeni par e-darījumiem. Tāpat būtisks kavēklis arī B2B vidē ir neuzticēšanās norēķiniem

e-vidē.

B2B sfērā salīdzinoši biežāk kā B2C sfērā (attiecīgi – 6,4% un 3,8%) minētas tehniskās

problēmas kā kavēklis e-vides darījumu attīstībai. To acīmredzot iespējams skaidrot ar

B2B sfēras specifiskākām prasībām pret e-darījumu nodrošināšanas programmām un

nosacījumiem. Arī dārgās e-aplikāciju ieviešanas izmaksas B2B sfēras uzņēmumos kā

kavēklis minētas biežāk - 6,9% aptaujāto kā kavējošu e-komercijas attīstības faktoru

izvirzījuši dārgās ieviešanas izmaksas, kas, kā augstāk atskaitē attēlots, tika minēta arī

kā viena no būtiskām problēmām kopumā, ieviešot uzņēmumu darbībā e-risinājumus.

MARKETING HOUSE 34


No identificēto problēmu loka izceļams būtu vēl kāds būtisks faktors: 2,9% aptaujāto par

kavēkli nosaukuši apstākli, ka valstī joprojām nav ieviests e-paraksts. Lai gan šajos

rādītājos šo apstākli kā kavēkli minējis salīdzinoši neliels aptaujāto īpatsvars, tomēr

kopumā pētījumā tieši e-paraksta ieviešanas nepieciešamība ir visbiežāk minētā saistībā

ar e-vides attīstību Latvijā.

Pārējās minētās B2B sfēras e-risinājumu attīstības barjeras ir drīzāk individuāla rakstura

un nav dēvējamas par nozīmīgu tendenci.

Apkopojot augstāk izklāstīto, B2B nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus

attīstības traucēkļus:

Interneta ierobežotā pieejamība;

Partneru un klientu neuzticēšanās un aizspriedumi pret e-darījumiem (un kā sekas:

neaktivitāte e-vides darījumu ieviešanā);

Tehniskās problēmas un dārgās izmaksas (šie apstākļi jāskata kā kavēkļu

komplekss, jo tehniskās prasības B2B sfērā rada arī lielākas izmaksas);

Valsts kopējās problēmas e-vides attīstīšanā: atbalsta trūkums, e-paraksta

neesamība utml..

Nozaru griezumā pārāk mazā pārstāvēto uzņēmuma skaita dēļ diemžēl nav iespējama

izvērsta analīze, tomēr iespējams novērot (skatīt 20. tabulu), ka tirdzniecības sfēras

pārstāvjiem salīdzinoši biežāk kā kopumā pētījumā kā B2B sfēru kavējošs apstāklis tikusi

minēta informācijas nepieejamība un vienotu datu bāžu trūkums.

Arī sniegto pakalpojumu griezumā analīze ir visai ierobežota, tomēr kā salīdzinoši būtiska

atšķirība novērojams (skatīt 20. tabulu): elektropreču un saimniecības preču tirgotājiem

salīdzinoši biežāk e-risinājumu attīstību kavējoša šķiet interneta pieejamība un

neuzticēšanās e-vides darījumiem, savukārt uzņēmējiem, kuri sniedz pakalpojumu

pieteikšanas un apmaksas iespējas e-vidē, salīdzinoši būtiskākā attīstības barjera šķiet

dārgās jauno tehnoloģiju ieviešanas izmaksas.

IEMESLI, KAS VEICINA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS

MARKETING HOUSE 35

I emesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2C jomā(%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210)

33 .3

27 .1

9 .5

9 .0

8 .1

5 .2

4 .8

4 .3

3 .8

2 .4

1 .0

1 .0

0 .5

0 .5

0 .5

13 .3

I nterneta pieejamības paplaš ināšanās

Klientu vēlme iepirkties ērtāk, ātrāk un izdevīgāk

P ieaugošā izglītotība par darījumiem e- vidē

E - vides attīs tība kopumā

P irktspējas palielināšanās

I zdevīgāku cenu piedāvājums e- vidē

T ehnoloģisko iespēju attīs tība

E - vides darījumu reklāma

U zņēmēju konkurence

P ieaugošā uzticēšanās e- darījumiem

A pzināšanās , ka e- darījumi palīdz samazināt izdevumus

E - darījumu pieaugošā popularitāte

I - banku popularitāte

Datu pārraides ātruma palielināšana

A ktīvāks tirgus sais tībā ar ES

Grūti pateikt


Izvērtējot uzņēmēju minētos iemeslus, kas šobrīd Latvijā veicina e-komercijas attīstību,

iespējams secināt, ka galvenokārt tā ir kopējā e-vides attīstība – iedzīvotāju un uzņēmēju

pieaugošā informētība, interneta izplatība un e-piedāvājumu izdevīgums.

B2C sfērā uzņēmumi kā galveno e-komercijas attīstību veicinošo apstākli minējuši

interneta pieejamības paplašināšanos – 33,3% minējuši šo faktoru. B2C sfērā tas ir

visbūtiskākais apstāklis, jo līdz ar interneta pieejamības paplašināšanos, paplašinās arī

potenciālais e-darījumu veicēju loks, tātad – potenciālo uzņēmēju klientu un patērētāju

tirgus daļa. Lai gan pastāv vēl citi kavējoši faktori (kā jau augstāk atskaitē norādīts),

tomēr interneta pieejamības paplašināšanās reģionālā un arī demogrāfiskā nozīmē

ievērojami sekmē e-komercijas attīstību kopumā.

Kā būtisks papildinājums interneta pieejamībai minama arī patērētāju vēlme pēc

ērtākiem, ātrākiem un izdevīgākiem pirkumiem – 27,1% uzņēmēji uzskata, ka tieši šis

MARKETING HOUSE 36


faktors šobrīd sekmē e-vides attīstību. Un e-aplikāciju ieviešana, protams, ļauj gan

samazināt pirkumiem nepieciešamo laiku, gan spēj piedāvāt izdevīgākas cenas, gan arī ir

kopumā ērtāks iepirkumu veikšanas veids kā tradicionālā tirdzniecības vietu

apmeklēšana. Lai gan arī šajā apstāklī pastāv kavējoši aspekti – piemēram, ierobežotā

patērētāju pirktspēja, - tomēr kā e-komerciju attīstošs faktors patērētāju vēlme pēc

komforta tomēr izvirzāma. It īpaši tādēļ, ka 8,1% komersantu uzskatījuši, ka jau šobrīd e-

komercijas attīstību veicina pircēju pirktspējas palielināšanās – tātad uzņēmēji jau šobrīd

to izjūt savā ikdienas darbā.

Kopumā būtisks veicinātājs e-komercijas attīstībā ir arī vispārējā e-vides darījumu un e-

vides kā tādas popularizēšana. Patērētājiem nepieciešami stimuli, lai pievērstos e-

darījumiem un vismaz pamēģinātu to priekšrocības, un e-vides augošā popularitāte un

biežā šīs jomas tēmu izskanēšana gan masu medijos, gan arī reklāmās, sekmē arī

patērētāju pievēršanos e-komercijas piedāvājumu izvērtēšanai. Tā 4,3% komersantu

aptaujā minējuši, ka e-komercijas attīstību veicina e-vides darījumu reklāma, 1,0%

minējuši e-darījumu pieaugošo popularitāti un vēl 0,5% atsaukušies konkrēti uz i-banku

popularitāti patērētāju vidū. Būtiska šādā aspektā ir patērētāju pievēršana e-vides

apguvei – ne obligāti tiem jābūt e-pirkumiem, jo galvenā problēma ir, pirmkārt,

patērētājiem apgūt e-vidi kā informatīvo telpu, kam sekojoši sniegt priekšrocību

izvērtējumu un pozitīvo iepirkumu veikšanas pieredzi, iedrošinot arī e-vides aktīvos

lietotājus izmantot elektroniskās vides sniegtās iepirkumu veikšanas iespējas. Nav

iespējams uzreiz piesaistīt patērētājus tieši pirkumu veikšanai elektroniskajā vidē, bet

paaugstinot kopējo e-vides izmantošanu un uzticēšanos elektroniskās vides

piedāvātajām iespējām, patērētāji pēc laika izvērtēs arī sniegtās iepirkumu iespējas i-

vidē.

Jāpiebilst arī, ka B2C sfēras uzņēmējiem attīstību veicinošs apstāklis šķitusi arī

tehnoloģisko iespēju attīstība (4,8%), kā arī pieaugošā konkurence tirgū (3,8%). Tomēr

šiem faktoriem ir sekundāra nozīme, jo galvenais B2C tirgū ir patērētāju vēlme un

iespējas izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Apkopojot augstāk izklāstīto, B2C nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus

attīstības veicinātājus:

Interneta pieejamības paplašināšanās (reģionāli un nelielos apjomos arī

demogrāfiski (ne tikai jaunieši, bet arī citu gadagājumu cilvēki sāk lietot

internetu));

MARKETING HOUSE 37


Patērētāju ieradumu maiņa – vēlme iepirkties ērtāk, ātrāk un izdevīgāk kā vēlmju

komplekts ir īpaši piemērots e-vides darījumu attīstībai;

Pirktspējas palielināšanās patērētāju vidū;

Kopējā e-vides attīstība – tehnoloģiju attīstība un e-vides pieaugošā vispārējā

popularitāte.

Analizējot datus nozaru griezumā, novērojams (skatīt 17. tabulu), ka tirdzniecībā kā

galvenie e-komercijas attīstības virzītājspēki tiek minēta patērētāju iespēju attīstība

(pirktspējas palielināšanās un vēlme pēc ērtākiem pirkumiem), ražošanas nozarē

salīdzinoši biežāk uzņēmēji atsaukušies uz e-vides attīstību kopumā, savukārt tūrisma

jomas komersanti kā veicinošu apstākli biežāk izdalījuši tieši interneta pieejamības

paplašināšanos.

Savukārt sniegto pakalpojumu griezums liecina (skatīt 17. tabulu) par to, ka elektropreču

un saimniecības preču tirgotājiem, kā arī interneta veikalu īpašniekiem būtisks e-

komercijas attīstību veicinošs faktors šķiet patērētāju vēlme iepirkumus veikt ērtāk un

izdevīgāk, savukārt pakalpojumu pieteikšanas un apmaksas komersantiem salīdzinoši

biežāk par būtiskāko attīstību veicinošo apstākli šķitusi interneta pieejamības

paplašināšanās. Tai pat laikā viesnīcu pakalpojumu sniedzēju vidū par būtisku attīstības

sekmētāju minēta arvien pieaugošā izglītotība par e-darījumu veikšanu.

B2B sfērā e-komercijas risinājumu attīstību veicinoši faktori ir nedaudz citādi kā B2C

jomā. Kā galvenais B2B sfēras e-komercijas attīstību veicinošs faktors tiek minēta (skatīt

grafiku 39.lpp.) klientu un partneru vēlme darījumus veikt ērtāk un izdevīgāk – 18,5%

uzņēmēju minējuši šo apstākli. 13,9% atsaucas uz e-vides kopējo attīstību. Nereti

uzņēmēji konkretizēja savu atbildi, ka e-vides attīstība nozīmē, ka tuvākā vai tālākā

nākotnē uzņēmums bez e-risinājumiem vispār nevarēs iztikt, respektīvi – uzņēmumu

attīstībā e-aplikāciju ieviešanai būs izšķiroša nozīme. Tai pat laikā tikai retais no

aptaujātajiem apgalvoja, ka šāds attīstības līmenis varētu tikt sasniegts tuvāko gadu

laikā.

Tā kā uzņēmēju vidū interneta pieejamība jau šobrīd ir salīdzinoši plaša, tad tās

paplašināšanās kā e-komerciju veicinošs apstāklis svarīga šķitusi tikai nedaudz vairāk kā

1/10 aptaujāto (11,6%).

MARKETING HOUSE 38

I emesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2B jomā(%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173)

18 .5

13 .9

11 .6

9 .2

7 .5

6 .4

5 .8

2 .9

1 .7

1 .7

1 .7

1 .2

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

30 .6

P artneru un klientu vēlme veikt darījumus ērtāk un izdevīgāk

E - vides attīs tība kopumā


Uzņēmēju konkurence

A pzināšanās , ka e- darījumi palīdz samazināt izdevumus

T ehnoloģisko iespēju attīs tība

P ieaugošā izglītotība par darījumiem e- vidē

E - vides darījumu reklāma

P ieaugošā uzticēšanās e- darījumiem

P irktspējas palielināšanās

I zglītotu speciālis tu ienākšana darba tirgū

E - darījumu pieaugošā popularitāte

C itu vals tu pieredzes apgūšana


A ktīvāks tirgus sais tībā ar ES

E - vides pakalpojumu kvalitātes celšanās

Grūti pateikt


Toties būtisks veicinošs apstāklis arī B2B vidē (tāpat kā daļēji tika nosaukts B2C sfērā) ir

uzņēmēju konkurence tirgū – to par svarīgu identificējuši 9,2% komersantu. Tāpat kā e-

komercijas attīstību veicinoši apstākļi 7,5% gadījumu tiek nosaukta uzņēmēju

apzināšanās, ka e-aplikāciju ieviešana palīdz samazināt izdevumus, tātad būtisks

apstāklis attīstības veicināšanā ir arī e-komercijas sniegtās iespējas samazināt

uzņēmējdarbības izmaksas, sekojoši palielinot apgrozījumu un peļņu.

MARKETING HOUSE 39


Apkopojot augstāk izklāstīto B2B nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus

attīstības veicinātājus:

Uzņēmēju vēlme optimizēt savu darbu: ietaupīt resursus, samazināt izdevumus,

palielināt informācijas aprites ātrumu darījumos utt.;

Interneta pieejamības paplašināšanās – tas palīdzētu e-komercijas darījumos

iesaistīt tos partnerus un klientus, kuriem šobrīd ir problēmas tieši ar interneta

nodrošinājumu;

Konkurences pieaugums tirgū;

E-vides attīstība kopumā: informētības līmeņa pieaugums, izglītotu speciālistu

pieejamība, arī datu pārraides ātruma pieaugums.

Analizējot datus sniegto pakalpojumu griezumā (nozaru griezumā analīze nav iespējama

pārāk mazā uzņēmumu apakšgrupu skaita dēļ), novērojams (skatīt 21. tabulu), ka

elektro- un saimniecības preču tirgotājiem salīdzinoši biežāk attīstību veicinošs faktors

šķitusi vispārējā e-vides attīstība kopumā, savukārt pakalpojumu pieteikšanas un

apmaksas nodrošinātājiem svarīgs attīstības faktors, protams, ir klientu vēlme pēc

ērtākas un izdevīgākas darījumu veikšanas.

MARKETING HOUSE 40

Apgalvojumi par e-komerciju B2C sfērā(%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210)

- 18 .6

86.2

82.4

75.2

67.6

67.1

55.2

44.8

- 19 .0

- 9 .0

- 9 .0

- 5 .7

- 1 .4

- 1 .9

E - komercijas ris inājumu izmantošana ļauj iegūt jaunus

klientus

E - komercijas ris inājumu izmantošana paaugstina

uzņēmēju konkurētspēju

E - komercijas ris inājumu izmantošana atvieglo jaunu

produktu un pakalpojumu virzīšanu tirgū

E- komercijas ris inājumu izmantošana ļauj samazināt

adminis tratīvās izmaksas

E- komercijas attīs tību kavē Latvijas iedzīvotāju

pieredzes trūkums e- pirkumu veikšanā

E- komercijas attīs tību kavē ierobežotā Latvijas

iedzīvotāju pieeja internetam

E- komercijas attīs tību kavē zemais iedzīvotāju dzīves

līmenis

Nepiekrīt (1 - 2) P iekrīt (4 - 5)

4 .45

4.16

3.99

3.96

3.68

3.44

4.63

V idējais*




E-KOMERCIJAS B2C SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ

Lai padziļinātāk izpētītu komersantu viedokļus un uzskatus par e-komercijas attīstību

B2C jomā, anketā tika iekļauti vairāki B2C sfēras e-komerciju raksturojoši izteicieni, kurus

visi aptaujātie novērtēja, nosakot, cik lielā mērā katram no apgalvojumiem piekrīt.

Absolūtais vairākums aptaujāto piekrituši, ka e-komercijas risinājumu izmantošana ļauj

iegūt jaunus klientus – tātad e-aplikāciju ieviešana rada iespējas paplašināt uzņēmumu

tirgu. Tāpat e-risinājumi, pēc uzņēmēju domām, paaugstina konkurētspēju, kā arī

atvieglo jaunu produktu un pakalpojumu virzīšanu tirgū. Lielākā daļa aptaujāto tāpat

piekrituši arī apgalvojumam, ka e-risinājumu izmantošana ļauj samazināt administratīvās

izmaksas.

Attiecībā uz e-komercijas risinājumu attīstību kavējošajiem faktoriem, uzņēmēju viedoklis

nav bijis tik viennozīmīgs kā iepriekš aplūkotajās tā sauktajās „brīvajās” atbildēs.

Vērtējot izteicienus, samērā liela daļa respondentu tomēr nav viennozīmīgi piekrituši

apgalvojumiem, ka e-komercijas attīstību kavē iedzīvotāju zemais dzīves līmenis un

ierobežotā pieeja internetam. Tātad uzņēmēju skatījumā pastāv kādi citi faktori, kas

nosaka e-aplikāciju ieviešanas lēno tempu. Ja salīdzinām šeit sniegtos novērtējumus un

jau iepriekš apskatītās atbildes par e-komercijas risinājumu attīstības kavētājiem,

MARKETING HOUSE 41


iespējams secināt, ka būtiski kavēkļi varētu būt tieši aizspriedumi un neuzticēšanās e-

vides darījumiem. Jebkurā gadījumā būtisks ir pozitīvās pieredzes trūkuma aspekts.

Sekojoši - argumentējot par e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmējdarbībā,

vispiemērotāk būtu operēt ar ekonomiskā izdevīguma argumentiem: iespēju samazināt

izdevumus, palielināt klientu loku, paaugstināt konkurētspēju utml. Tomēr jāņem arī

vērā, ka pētījumā daļa uzņēmēju bija atzinuši, ka tieši šādus mērķus viņiem nav izdevies

sasniegt. Svarīgi būtu sniegt ne tikai argumentāciju par labu e-risinājumu ieviešanai, bet

arī reālu palīdzību to ieviešanai un izmantošanai ikdienas uzņēmējdarbībā.

Aplūkojot datus uzņēmumu darbības nozaru griezumā, novērojams (skatīt 18. un 19.

tabulas), ka ražošanas uzņēmumu pārstāvji salīdzinoši biežāk piekrituši, ka e-komercijas

attīstību kavē iedzīvotāju zemais dzīves līmenis, savukārt tūrisma pārstāvji salīdzinoši

biežāk piekritušu apgalvojumiem, ka e-risinājumu ieviešanu kavē iedzīvotāju ierobežotā

pieeja internetam un pieredzes trūkums e-pirkumu veikšanā.

Iespējams secināt, ka uzņēmumiem, kuriem ienākumus nodrošina ne tik daudz pircēju

skaits, cik pirkumu daudzums (ražotāji, tirgotāji), kā kavēkli biežāk redz tieši ierobežotās

patēriņa iespējas, savukārt uzņēmumi, kuriem ienākumus nodrošina pēc iespējas lielāks

potenciālo klientu loks (šī pētījuma ietvaros, piemēram, tūrisms), biežāk kā kavēkli skata

tieši ierobežoto patērētāju pieeju internetam un neuzticēšanos interneta darījumiem.

MARKETING HOUSE 42

Apgalvojumi par e-komerciju B2B sfērā(%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173)

- 26 .6

83.8

68.8

69.4

46.8

38.2

33.5

29.5

- 6 .9

- 1 .7

- 8 .1

- 13 .3

- 26 .6

- 26 .6

E- komercijas ris inājumu ieviešana padara darījumus

ērtākus

E- komercijas ris inājumu ieviešana ļauj iegūt jaunus

sadarbības partnerus un klientus ārpus Latvijas

E - komercijas ris inājumu ieviešana padara darījumus

finans iāli izdevīgākus

E- komercijas attīs tību kavē Latvijas uzņēmēju

pieredzes trūkums e- ris inājumu izmantošanā

E- komercijas attīs tību kavē nelielais komersantu

skaits , kuri uzņēmējdarbībā izmanto interneta iespējas

E - komercijas attīs tību kavē dārgās e- tehnoloģijas

ieviešanas izmaksas

E- komercijas attīs tību kavē atbils tošu norēķinu

droš ības s is tēmu neesamība

Nepiekrīt (1 - 2) P iekrīt (4 - 5)

4 .16

4.12

3.54

3.22

3.13

3.01

4.69

V idējais*




E-KOMERCIJAS B2B SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ

Lai padziļinātāk izpētītu komersantu viedokļus un uzskatus par e-komercijas attīstību

B2B jomā, tāpat kā par B2C sfēru, anketā tika iekļauti arī vairāki B2B sfēras e-komerciju

raksturojoši izteicieni.

B2B sfēras pārstāvji visbiežāk piekrituši apgalvojumiem, ka e-komercijas risinājumu

ieviešana padara darījumus ērtākus, ka tie ļauj iegūt jaunus klientus un partnerus ārpus

Latvijas, kā arī, ka e-aplikāciju izmantošana padara darījumus finansiāli izdevīgākus. Tās

būtu sekojoši galvenās e-komercijas risinājumu ieviešanas priekšrocības B2B jomā.

Tāpat kā B2C sfērā, arī B2B jomas uzņēmēji neviennozīmīgi vērtējuši apgalvojumus par

e-komercijas attīstības kavēkļiem. Tā, piemēram – lai gan pētījuma gaitā uzņēmēji

vairākkārt atsaukušies uz interneta norēķinu drošības problēmām, tomēr, vērtējot

attieksmi pret apgalvojumiem, salīdzinoši liela komersantu daļa nav piekrituši

uzstādījumam, ka e-komerciju kavē atbilstošu drošības sistēmu neesamība. Tāpat

samērā liels uzņēmēju īpatsvars nav arī piekrituši izteicieniem, ka attīstību kavē dārgās

e-tehnoloģiju ieviešanas izmaksas un nelielais komersantu skaits, kuri uzņēmējdarbībā

izmanto interneta iespējas. Toties gandrīz puse aptaujāto piekrituši, ka e-komercijas

attīstību kavē uzņēmēju pieredzes trūkums e-risinājumu izmantošanā.

MARKETING HOUSE 43


Ņemot vērā atšķirības izteicienu novērtējumos un atvērtajos jautājumos sniegtajās

atbildēs, jāsecina, ka skatot problēmas kontekstuāli, uzņēmēji tomēr novērtējumos

sniedz kavēkļu un veicinātāju ranžējumus. Tā, piemēram, apgalvojumos par e-komerciju

B2B sfērā novērojams, ka salīdzinot dažādus iespējamos kavēkļus attīstībai par būtiskāko

tomēr tiek dēvēta pieredzes neesamība un tikai sekundāras nozīmes ir bijuši tādi faktori

kā drošības sistēmas un dārgās tehnoloģiju izmaksas.

MARKETING HOUSE 44

I emesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2C jomā tuvākajā nākotnē(%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210)

37 .1

17 .1

11 .9

7 .1

5 .7

5 .7

4 .8

4 .3

3 .3

2 .9

2 .4

1 .4

1 .4

1 .0

0 .5

0 .5

0 .5

0 .5

0 .5

0 .5

0 .5

0 .5

0 .5

17 .6


P atērētāju pirktspējas palielināšanās

P atērētāju izglītošana

P ozitīvas e- darījumu pieredzes iegūšana

Norēķinu droš ības paaugs tināšana e- vidē

E - darījumu popularizēšana

E - komercijas attīs tība kopumā


E - paraks ta ieviešana

V als ts atbals ts e- komercijas ieviešanā

T ehnoloģisko iespēju paplaš ināšanās

E - vides iepirkumu reklāma

Norēķinu procesa uzlabošana

Likumdošanas sakārtošana

Datorpirātisma apkarošana

J aunu pakalpojumu piedāvāšana e- vidē

Fiktīvo interneta veikalu likvidēšana

U zņēmēju izglītošana par e- darījumiem

I - banku popularitāte


Starptautisko uzņēmumu ` ienākšana` Latvijā

P aaudžu maiņa

E - komercijas kvalitātes uzlabošana

Grūti pateikt


FAKTORI, KAS VARĒTU VEICINĀT E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS

TUVĀKAJĀ NĀKOTNĒ

Iepriekš atskaitē tika izanalizēti tie iemesli, kas šobrīd veicina e-komercijas attīstību

Latvijā. Tomēr būtiski ir identificēt arī tos faktorus, kuri varētu veicināt e-komercijas

attīstību tuvākajā laikā. Tādēļ uzņēmēji tika lūgti definēt tos faktorus, kas viņuprāt

tuvākajā nākotnē būtiski varētu sekmēt e-komercijas attīstību. Šie dati lielā mērā arī

liecina par tiem pasākumiem, kādus būtu jārealizē valsts līmenī un arī uzņēmēju vidū, lai

e-komercijas risinājumi kļūtu par plašāk izmantotu darījumu un pirkumu veikšanas veidu,

kā arī lai e-komercijas risinājumu ieviešanai sekotu arī patērētāju un klientu pieprasījums

un iespējas izmantot jaunās tehnoloģijas.

MARKETING HOUSE 45


Lielā mērā iegūtie rezultāti korelē ar jau iepriekš aprakstītajiem par šobrīd attīstību

veicinošajiem faktoriem. Tai pat laikā novērojamas arī dažas atšķirības.

B2C sfērā uzņēmumi kā galvenos faktorus, kas tuvākajā laikā varētu veicināt e-

komercija attīstību min (skatīt grafiku 45.lpp.) jau iepriekš atskaitē izvirzītos: interneta

pieejamības paplašināšanos (37,1%) un patērētāju pirktspējas paaugstināšanos (17,1%).

Bet būtiski vēlreiz uzsvērt – šiem faktoriem jāattīstās vienlīdz progresīvi un vienmērīgi, jo

e-vides apgūšana lielā mērā saistīta ar patērētāju finansiālajām iespējām. Lai gan e-

darījumi piedāvā izdevīgākas cenas, tomēr piekļuves iespējas internetam arī prasa

izmaksas, sekojoši process jāskata kompleksi: patērētājam jāmaksā gan par interneta

izmantošanu, gan arī jābūt nodrošinātam ar norēķinu karti darījumu veikšanai

elektroniskajā vidē.

Zināmā mērā saistīti ar iepriekšminēto - 11,9% komersantu kā būtisku veicinošu apstākli

min patērētāju izglītošanu. Šeit tiek saprasta divu veidu izglītošanas procesi: pirmkārt,

par e-vides darījumiem vispār (kā tos veikt, kā tie tiek nodrošināti, kādas ir priekšrocības

un arī trūkumi utt.) un, otrkārt, sniegt pārliecību par šādu darījumu drošību.

Izvērtējot uzņēmēju sniegtās atbildes, iespējams secināt, ka ir vairāki būtiski pasākumi,

kurus nepieciešams realizēt, lai veicinātu e-komercijas attīstību Latvijā:

E-komercijas darījumu popularizēšana – gan e-vides kā informācijas apmaiņas un

izklaides kanāla popularizēšana (lai piesaistītu cilvēkus izmantot e-vidi kopumā,

pie tam – jo īpaši būtiski – piesaistītu ne tikai jaunāka gadagājuma cilvēkus, bet arī

citu vecuma grupu pārstāvjus (potenciālā tirgus palielināšanai)), gan arī e-vides kā

pirkumu veikšanas kanāla popularizēšana (lai sniegtu cilvēkiem informāciju, e-

vides priekšrocību analīzi, pozitīvos piemērus);

E-vides darījumu sakārtošana valstī kopumā: patērētāju tiesību normas, datu

aizsardzības noteikumi, vienoti noteikumi par e-komerciju kopumā utt. (lai e-

komercijas attīstībā visi iesaistītie komersanti vadītos pēc vienādiem noteikumiem

un vienādas izpratnes par e-biznesa attīstības nosacījumiem (šeit arī jāuzsver

tādas pētījuma gaitā uzrādītās problēmas kā datorpirātisms un fiktīvu interneta

veikalu pastāvēšana));

Uzņēmēju izglītošana un informēšana: uzņēmējiem trūkst informācijas par e-vides

darījumu nosacījumiem un arī par ieviešanas tehniskām detaļām; e-komercijas

attīstība šobrīd lielā mērā nīkuļo un ir vāji attīstīta, jo komersantiem nav

MARKETING HOUSE 46


pārliecības par savu kompetenci šajā sfērā, kā arī nav pieejams nekāds valsts

atbalsts ne materiāli, ne arī informatīvi.

Kopumā iespējams izdalīt divu veidu e-komercijas attīstību vicinošus faktorus (no vienas

puses – pieprasījumu veicinošus, no otras puses – piedāvājumu nodrošinošus):

Patērētāju izglītošana un informēšana, kas ļautu vairāk iesaistīties e-darījumu

veikšanā;

E-komercijas vides attīstība valstī kopumā, kas ļautu uzņēmējiem plašāk ieviest un

attīstīt e-darījumus.

Nozaru griezumā atšķirības ir nelielas (skatīt 24. tabulu): tirdzniecības nozarē strādājošie

salīdzinoši biežāk uzsvēruši interneta izplatības nozīmību, patērētāju izglītošanu un

pozitīvas e-iepirkumu veikšanas pieredzes nozīmi. Ražošanas pārstāvjiem salīdzinoši

būtiskāka šķiet patērētāju pirktspējas palielināšana, savukārt tūrisma jomā

strādājošajiem uzņēmumiem – e-komercijas attīstība kopumā un norēķinu drošības

paaugstināšana.

Arī sniegto pakalpojumu griezumā novērojams (skatīt 24. tabulu), ka tiem uzņēmējiem,

kuri sniedz pakalpojumus fiziskām personām, būtiskākais šķiet palielināt interneta

pieejamību, izglītot patērētājus un paaugstināt pirktspēju.

MARKETING HOUSE 47


B2B sfērā komersanti daudz retāk spējuši identificēt konkrētus faktorus, kas varētu

veicināt e-komercijas attīstību tuvākajā laikā (skatīt grafiku 48.lpp.): 40,5% uzņēmēju

nav snieguši konkrētu atbildi. No tiem, kuri ir varējuši izvērtēt attīstības tendences un

sniegt savu vērtējumu, visbiežāk minētais faktors, kas varētu sekmēt e-komercijas

ieviešanu B2B vidē, ir tehnoloģisko iespēju paplašināšanās (minējuši 10,4% aptaujāto).

Tāpat B2B sfērā būtisks veicinošs apstāklis uzņēmējiem šķiet komersantu izglītošana par

e-komerciju (7,5%), valsts atbalsts (6,9%) un e-paraksta ieviešana (6,9%). B2B vidē tieši

valsts atbalsts un valstiska līmeņa atbalsta pasākumu realizācijas nepieciešamība ir

svarīga: uzņēmēji vēlas sagaidīt gan vienotas likumdošanas par e-komercijas darījumiem

izstrādi, gan likumu savstarpējo saskaņošanu, gan elektronisko datu drošības noteikumu

MARKETING HOUSE 48

I emesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2B jomā tuvākajā nākotnē(%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173)

10 .4

8 .1

7 .5

6 .9

6 .9

5 .2

5 .2

2 .9

2 .9

2 .3

2 .3

2 .3

2 .3

1 .7

1 .7

1 .7

1 .2

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

0 .6

40 .5

T ehnoloģisko iespēju paplaš ināšanās

E - komercijas attīs tība kopumā

U zņēmēju izglītošana par e- darījumiem

V als ts atbals ts e- komercijas ieviešanā

E - paraks ta ieviešana


Likumdošanas sakārtošana

P atērētāju izglītošana

Norēķinu droš ības paaugs tināšana e- vidē

J aunu pakalpojumu piedāvāšana e- vidē

P atērētāju pirktspējas palielināšanās

E - darījumu popularizēšana

P ozitīvas e- darījumu pieredzes iegūšana

I zglītotu e- vides profes ionāļu pieejamība

Norēķinu procesa uzlabošana


U zņēmēju konkurence e- vidē

Datorpirātisma apkarošana

Darījumu dokumentācijas vienkāršošana


E - vides iepirkumu reklāma

Starptautisko uzņēmumu ` ienākšana` Latvijā

S tandartu ieviešana e- komercijas vidē

I nves tīc ijas e- komercijas ieviešanai

Grūti pateikt


izstrādi, kā arī konkrētu informatīvu un materiālu atbalstu programmu ieviešanu e-

komercijas risinājumu ieviešanai.

Kā viena no problēmām – lai arī ne ļoti plaši izplatītu (minējuši 1,7% komersantu) –

pētījumā atklājas tieši izglītotu e-komercijas speciālistu trūkums. Uzņēmējiem nav

pieejami labi izglītoti un pieredzējuši speciālisti, kas varētu kompetentā līmenī

uzņēmumā palīdzēt ieviest e-risinājumus tādā formā, lai tie būtu viegli operējami un

neprasītu lielus laika un finansu ieguldījumus darbības procesā. Sekojoši arī šādā aspektā

kā veicinošs apstāklis būtu izglītotu speciālistu ienākšana darba tirgū.

Kopumā jāsecina, ka B2B sfērā uzņēmēji vairāk paļaujas kopējām e-komercijas attīstības

tendencēm un seko tām, nevis paši cenšas veikt kādus uzlabojumus darbībā un

MARKETING HOUSE 49

Apgalvojumi par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā(%, visi aptaujātie, n=261)

95.8

88.5

92.0

84.7

64.8

34.1- 21 .8

- 4 .6

- 2 .7

- 1 .1

- 0 .8

- 1 .9

J ūsu uzņēmumā e- komercijas ris inājumi noteikti tiks

attīs tīti un piemēroti arī turpmākajos gados

T uvāko gadu laikā iedzīvotājiem internets noteikti būs

pieejams daudz plašāk kā šobrīd

T uvāko gadu laikā noteikti palielinās ies to komersantu

skaits , kuri uzņēmējdarbībā izmantos e- komercijas

ris inājumus

J ūsu uzņēmumā e- komercijas darījumu apjoms

tuvākajos gados noteikti ievērojami pieaugs

T uvāko gadu laikā ievērojami palielinās ies iedzīvotāju

uzticēšanās pirkumiem internetā

T uvāko gadu laikā vals tī noteikti tiks sakārtota

likumdošana, lai atvieglotu e- komercijas ris inājumu

ieviešanu uzņēmumos

Nepiekrīt (1 - 2 ) P iekrīt (4 - 5 )

4 .55

4.49

4.36

3.87

3.16

4.78

V idējais*




pilnveidojumus. B2B sfēras uzņēmēji ir vairāk pasīvi kā aktīvi šobrīd. Kam par iemeslu

iespējams minēt gan kopējo neaktivitāti šajā tirgus sfērā arī no citu uzņēmēju puses, gan

arī pārāk lielo laika, finansiālo un cilvēkresursu ieguldījumu nepieciešamību, lai kvalitatīvi

integrētu e-komercijas risinājumus uzņēmējdarbībā.

Nozaru un pakalpojumu sniedzēju griezumā diemžēl ir pārāk mazs uzņēmumu skaits

apakškategorijās, lai veiktu pilnvērtīgu analīzi.

Lai papildus izvērtētu ne tikai pašu uzņēmēju nosauktus faktorus, kas varētu sekmēt e-

komercijas attīstību, bet arī novērtētu kopējo komersantu pārliecību par e-vides

attīstības tendencēm tuvāko gadu laikā, aptaujā tika iekļauti vairāki apgalvojumi par e-

komercijas attīstību. Šie dati ļauj novērtēt uzņēmēju viedokli un pārliecību par to, cik lielā

mērā e-komercijai ir potenciāls tuvākajos gados attīstīties un nostabilizēties, sekojoši

rada pamatu uzņēmumos domāt par e-risinājumu ieviešanas lietderīgumu: ja uzņēmēji

nav pārliecināti par e-vides attīstību tuvākajā laikā, tad diez vai ieguldīs līdzekļus šīs

sfēras attīstīšanā, turpretī, ja uzņēmēju vidū valda pārliecība, ka attīstība ir iespējama un

reāla, sekojoši arī investīciju ieguldījumiem ir mazāk riska un lielākas iespējas atpelnīties.

Kā rāda pētījuma dati (skatīt grafiku 49.lpp.), tad uzņēmēji ir visumā optimistiski

noskaņoti attiecībā uz e-vides attīstības tendencēm: vairākums piekrīt, ka tuvākajā laikā

noteikti internets kļūs pieejamāks iedzīvotājiem, piekrīt, ka palielināsies komersantu

MARKETING HOUSE 50


skaits, kuri ieviesīs uzņēmējdarbībā e-komercijas risinājumus, piekrīt arī, ka pieaugs

iedzīvotāju uzticēšanās e-vides darījumiem. Un praktiski visi aptaujātie uzņēmēji

piekrituši, ka tuvākajos gados viņu pārstāvētajos uzņēmumos e-komercijas risinājumi

noteikti tiks attīstīti un piemēroti. Tas liek secināt, ka tuvākajā nākotnē var būt

sagaidāma plašāka uzņēmēju gatavība iesaistīties e-vides darījumu attīstīšanā un

piemērošanā, tomēr uzmanību jāpievērš vispretrunīgāk vērtētajam apgalvojumam:

vairāk kā 1/5 aptaujāto nepiekrīt, ka tuvākajā laikā valstī tiks sakārtota likumdošana, lai

atvieglotu e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumos. Lai gan juridiskās un

normatīvās problēmas pētījumā nebija visbiežāk minētās, tomēr šāds uzņēmēju

novērtējums var norādīt arī uz komersantu paļaušanos tikai uz saviem spēkiem un

necerēšanu uz valstiska līmeņa atbalsta pasākumiem. Šādā aspektā būtiski būtu

komersantus informēt par ieplānotajiem pasākumiem, kā arī, pirmkārt, vairāk iesaistīt

pašus uzņēmējus lēmumu pieņemšanā un nosacījumu izstrādē. Arī aptaujas gaitā

uzņēmēji nereti nevēlējās sniegt atbildes uz kādiem konkrētiem jautājumiem, izsakot

bažas, vai iegūtā informācija netiks izmantota, lai nevis atvieglotu e-komercijas

ieviešanu, bet tieši pretēji – apgrūtinātu ar dažādiem papildus nosacījumiem un

regulējošām normām.

MARKETING HOUSE 51

Uzņēmumos izmantotās uzticības veidošanas metodes(%, visi aptaujātie, n=261)

J ā - izmanto uztic ības

veidošanas metodes

49,0

Nesniedz atbildi

9 ,2

Nē - neizmanto

uztic ības veidošanas

metodes

41,8

Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuri izmanto uzticības veidošanas metodes , n=128.

67.2

57.8

16.4

18.0

3 .1

Klientu apkalpošanas un sūdzību

mehānismus

Uztic ības zīmes jeb uzvedības

kodeksus

A lternatīvus s trīdu ris ināšanas

mehānismus (lēmums no

neatkarīgas personas)

C its

Nesniedz atbildi


UZTICĪBAS VEIDOŠANAS METOŽU IZMANTOŠANA UZŅĒMUMOS

Viens no pētījuma uzdevumiem bija identificēt, kādas uzticības veidošanas metodes

komersanti izmanto Latvijā darījumu veikšanas stimulēšanai elektroniskajā vidē.

Pētījumā uzdodot šo jautājumu respondentiem, jāsecina, ka liela daļa uzņēmēju vispār

nav informēti par uzticības veidošanas metodēm un tādēļ sniedza atbildi, ka tādas

neizmanto. Savukārt tie uzņēmēji, kuri bija informēti par šādām metodēm, visbiežāk

(67,2% gadījumu) apgalvoja, ka izmanto klientu apkalpošanas un sūdzību mehānismus.

57,8% izmanto uzticības zīmes jeb uzvedības kodeksus. Ievērojami retāk – tikai 16,4%

gadījumu - uzņēmēji izmanto arī alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus.

Savukārt gandrīz 1/5 aptaujāto minējuši dažādas citas uzticības veidošanas metodes. Tā,

piemēram, vairāki komersanti izmanto drošības sertifikātus, pieejas kodus, reģistrēšanos

u.c. Lai gan visas uzņēmēju šajā jautājumā nosauktās atbildes nav uzskatāmas par

uzticības veidošanas metodēm, pētījuma kontekstā sniegtās atbildes liecina par

uzņēmēju nepietiekamo informētību par šādām metodēm. To apstiprina arī pētījuma

atskaites otrajā sadaļā analizēto fokusa grupu diskusiju norise – uzņēmēji ne B2B, ne B2C

sfērās nebija pārliecināti, ka saprot, kas tiek domāts ar uzticības veidošanas metodēm un

kādas vispār Latvijas situācijā iespējams piemērot.

Sekojoši jāsecina, ka tā ir vēl viena joma, kurā uzņēmējus nepieciešams izglītot un

pastiprināti informēt.

MARKETING HOUSE 52

I nformētība par pasākumiem un atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanas veicināšanai


Nē - nav informēti

70 ,9

J ā - ir informēti

16 ,9

Grūti pateikt

12 ,3

Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuri ir informēti par pasākumiem un atbals ta programmām, n=44.

15 .9

9 .1

6 .8

2 .3

2 .3

2 .3

65 .9

Semināri

Kurs i

T ūrisma e- komercija

E iropa.lv seminārs

A tbals ta programma e- komercijas

ieviešanas inves tīc ijām

P rogrammatūru piegādātāji rīkoja

apmācības

Konkrēti nevar pateikt


INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA KOMERSANTIEM PAR PASĀKUMIEM UN ATBALSTA

PROGRAMMĀM E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAS VEICINĀŠANAI

Izvērtējot uzņēmēju informētību, tika noskaidroti divi jautājumi: pirmkārt, vai komersanti

ir informēti par kādiem pasākumiem un atbalsta programmām, un, otrkārt, kāda

informācija būtu nepieciešama uzņēmējiem, lai rosinātu aktīvāk izmantot e-komercijas

risinājumus.

Kopumā jāsecina, ka uzņēmēji ir ļoti maz informēti par kādām atbalsta programmām –

70,9% apgalvo, ka nav informēti ne par kādiem pasākumiem vai atbalsta programmām,

12,3% bijis grūti novērtēt savu informētības līmeni, bet tikai 16,9% uzskatījuši, ka ir

informēti. Tai pat laikā arī no šiem 16,9% tikai retais spēj konkrēti definēt, kāda tieši

informācija ir bijusi pieejama un absolūtais vairākums, proti, 65,9% nespēj sniegt

konkrētu atbildi. Šie dati norāda uz jau iepriekš atskaitē pieminētajām tendencēm, ka

šobrīd uzņēmēji e-komercijas risinājumu ieviešanā paļaujas un var paļauties tikai paši uz

saviem spēkiem un resursiem, un palīdzību no kādām valsts institūcijām vai

konsultantiem šobrīd nav iespējams iegūt.

Tie, kuri spējuši nosaukt kādus konkrētus pasākumus, visbiežāk (15,9% gadījumu)

minējuši, ka ir informēti par semināriem (tomēr nav konkrēti definējuši, par kādiem

semināriem ir informēti un kas tos pasniedzis), kā arī par kursiem (arī nedefinējot, kur un

kas tos pasniedzis). Neliela daļa uzņēmēju apgalvo, ka ir tikuši iepazīstināti ar

pasākumiem tūrisma e-komercijā.

MARKETING HOUSE 53

Nepieciešamība pēc konsultācijām vai atbalsta programmām e-komercijas risinājumu aktīvākai izmantošanai


Nē - nav nepieciešamība

39,8

J ā - ir nepieciešamība

45,2

Grūti pateikt

14 ,9

Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuriem nepieciešamas apmācības vai atbals ta programmas, n=118.

32.2

22.9

16.1

14.4

11.9

4 .2

3 .4

3 .4

2 .5

2 .5

2 .5

1 .7

1 .7

1 .7

0 .8

0 .8

0 .8

0 .8

0 .8

I nformācija par likumiem (likumu

skaidrojumi, jaunumi likumos)

V ispārīga informācija

A pmācības par e- tirdzniecību

E- komercijas mārketings

P ieredzes apmaiņa ar c itiem

uzņēmējiem

A pmācības par e- darījumu droš ības

paaugstināšanu

A pmācības par norēķiniem e- vidē

A pmācības e- darījumu tehnoloģiju

ieviešanā

I nformācija par patērētāju ties ībām

I nformācija par c itu vals tu pieredzi

V als ts atbals ta programmas

I nformācija par elektroniskajām

pavadzīmēm

T irgus s ituācijas analīzes , pārskati

Darbinieku apmācības programmas

J uridiska palīdzība

I nformācija par iespējām

starptautiskos tirgos

I nformācija par e- vides klientu

uzskaiti, analīzi

I nformācija par sadarbības iespējām

ar vals ts un pašvaldību ies tādēs

P alīdzība sadarbības partneru

meklēšanā


Sekojoši uzņēmēju vidū būtu nepieciešams izvērst plašu informēšanas kampaņu gan par

e-komercijas risinājumu izmantošanu vispārīgā līmenī, gan arī pēc tam uz informācijas

bāzes piedāvāt reālu palīdzību uzņēmējiem e-risinājumu ieviešanā. Šobrīd svarīgākais

būtu uzņēmējiem radīt iespēju saņemt informāciju par jebkuriem ar e-komercijas

ieviešanu saistītiem jautājumiem, lai radītu vispārējo informētības pamatu, uz kā katrs

komersants pats varētu plānot un ieviest uzņēmējdarbībā tos vai citus e-komercijas

risinājumus.

Lai noskaidrotu konkrētāk, kāda informācija uzņēmējiem būtu nepieciešama, aptaujā tika

iekļauts arī jautājums par to, vai uzņēmēji paši izjūt nepieciešamību pēc kādām

konsultācijām vai izglītības e-komercijas ieviešanas jomā. Iegūtie rezultāti liecina, ka

neskatoties uz to, ka 70,9% apgalvoja, ka nav informēti ne par kādiem atbalsta

pasākumiem, 39,8% arī noliedz nepieciešamību pēc šādas informācijas un palīdzības.

MARKETING HOUSE 54


Iespējams, šāds fakts skaidrojams ar komersantu vidū valdošo noraidošo attieksmi pret

jebkādām valsts palīdzības programmām un neticību to efektivitātei (kā to pierāda arī

augstāk atskaitē apskatītais apgalvojums par ticību likumu sakārtošanai tuvākajos

gados).

Tomēr visu aptaujāto vidū bijuši 45,2% tādu uzņēmēju, kuri atzinuši nepieciešamību pēc

informācijas un kā visbūtiskāko min tieši informāciju par likumiem un to izmaiņām

(32,2% gadījumu). Pieprasīta ir arī vispārēja informācija par e-komerciju: 22,9%

komersantu nevar izdalīt vienu konkrētu aspektu, bet apgalvo, ka vēlētos saņemt

informāciju par e-komercijas risinājumu ieviešanu kopumā.

Uzņēmējiem būtiska ir arī konkrēta mārketinga izglītība par darījumiem tieši e-vidē:

16,1% labprāt apmeklētu apmācības par tirdzniecību elektroniskajā vidē, bet vēl 14,4%

izjūt nepieciešamību konkrēti pēc e-komercijas mārketinga apmācībām.

Nedaudz vairāk kā 1/10 no aptaujātajiem, kuri izsaka vēlmi pēc informācijas iegūšanas,

vēlējušies rast iespējas uzņēmēju pieredzes apmaiņai par e-komercijas risinājumiem.

Pārējo komersantu vēlmes ir vairāk individuālas un ne tik plaši pieprasītas (skatīt grafikā

53. lpp.).

Biznesa sfēru griezumā novērojams (skatīt 32. un 33. tabulas), ka B2B jomas uzņēmumi

visumā bijuši mazāk ieinteresēti kādu apmācību vai informācijas saņemšanā, bet B2C

sfēras pārstāvjiem aktuālākā ir informācija tieši par likumiem un to izmaiņām, kā arī šīs

sfēras uzņēmumi labprāt iegūtu iespējas pieredzes apmaiņai ar citiem uzņēmējiem.

MARKETING HOUSE 55

Normatīvu šķēršļu pastāvēšana e-komercijas attīstībai(%, visi aptaujātie, n=261)

Grūti pateikt

31 ,4

J ā - pas tāv normatīvi

šķērš ļi

40 ,6

Nē - nepas tāv normatīvi

šķērš ļi

28 ,0

Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuri uzskata, ka pas tāv normatīvi šķērš ļi, n=106.

51.9

15.1

14.2

11.3

9 .4

6 .6

3 .8

0 .9

0 .9

7 .5

E - paraks ta neesamība

I evies t vienotu e- komercijas

likumdošanu

E lektronisko datu droš ības ,

aizsardzības noteikumi

P atērētāju ties ību aizsardzības

likuma nesakārtotība

E - vides darījumu dokumentācijas

sakārtošana

E- pirkumu garantiju noteikumi

Spamu problēmas ris inājumi

A utorties ību nesakārtotība

P rivātpersonu datu aizsardzības

likums jāsakārto

Grūti pateikt


NORMATĪVO ŠĶĒRŠĻU PASTĀVĒŠANA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAI

Lai pēc iespējas pilnīgāk atklātu e-komercijas attīstību kavējošo faktoru loku, aptaujā tika

iekļauts arī jautājums par normatīvo šķēršļu pastāvēšanu un identificēti konkrēti

labojamie normatīvi.

Kā rāda aptaujas rezultāti, lai gan 31,4% atzinuši, ka nevar sniegt novērtējumu šajā

jautājumā, tomēr salīdzinoši lielākā komersantu daļa - 40,6% atzīst, ka normatīvi šķēršļi

pastāv.

Lūgti konkretizēt, kādi tieši normatīvie šķēršļi būtu novēršami, izteikti visbiežāk (51,9%)

uzņēmēji nosauc e-paraksta aizkavēto ieviešanu, kas īpaši būtiski kavē e-komercijas

attīstību B2B sfērā. Tāpat komersanti uzskata par nepieciešamu (15,1% gadījumu)

ieviest vienotu e-komercijas likumdošanu, kas regulētu e-komercijas ieviešanas un

uzturēšanas procesu valstī. 14,2% aptaujāto, kuri uzskatīja, ka valstī pastāv normatīvi

šķēršļi e-komercijas attīstībai, vēlētos, lai tiktu ieviesti elektronisko datu drošības,

aizsardzības noteikumi, kā arī daļēji saistīti ar šo aspektu – 11,3% izteikuši

nepieciešamību sakārtot patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

MARKETING HOUSE 56

E-komercijas darījumu apjoms procentuāli no kopējā uzņēmuma apgrozījuma(%, visi aptaujātie, n=261)

45.2

8 .0

0 .40 .41 .11 .92 .30 .41 .5

3 .13 .12 .71 .1

3 .42 .70 .4

7 .7

0 .4

6 .1

0 .80 .41 .5

5 .4

1 2 3 4 5 6 10 12 15 20 25 30 40 50 60 65 70 80 90 95 97 100Nesniedz

atbildi

E-komercijas darījumu apjoms latos(%, visi aptaujātie, n=261)

6 .9

2 .3

1 .1

0 .8

2 .7

1 .9

0 .4

1 .9

1 .9

3 .8

76 .2

Līdz 10 tk

11 - 20 tk

21 - 30 tk

41 - 50 tk

51 - 100 tk

101- 150 tk

151- 200 tk

201- 500 tk

501 tk – 1 mlj

V irs 1 mlj

Nesniedz atbildi


E-KOMERCIJAS DARĪJUMU APMĒRS UZŅĒMUMOS

Lai gan aptaujā tika iekļauts arī konkrēts jautājums par e-komercijas darījumu esošajiem

apjomiem uzņēmumos, tomēr iegūtās atbildes neļauj izdarīt visaptverošus secinājumus,

jo vairums uzņēmēju vai nu atteicās izpaust finansiālus datus par uzņēmuma darbību vai

arī amatpersonas, kuras piedalījās aptaujā nebija informētas par apgrozījuma rādītājiem.

Tādēļ zemāk attēlotajiem datiem ir vairāk informatīvs, nevis analītisks raksturs.

Kā redzams augstāk attēlotajā grafikā, 45,2% aptaujāto atteikušies atbildēt uz jautājumu

par e-komercijas

apgrozījuma procentuālo

attiecību pret uzņēmuma

kopējo apgrozījumu 2004.

gadā. Tai pat laikā arī no

tiem, kuri nosaukuši

konkrētus skaitļus

(procentuālā izteiksmē),

nav iespējams izdalīt kādu

vienu izteiktāko grupu –

32,6% no tiem, kuri atbildes

snieguši, apgrozījums e-

komercijas darījumos

sastāda mazāk kā 30% no

kopējā uzņēmuma

apgrozījuma. Sekojoši

iespējams secināt, ka

visbiežāk e-komercija ir tikai papildus noieta un ienākumu gūšanas kanāls, bet ļoti retos

MARKETING HOUSE 57


gadījumos – pamatbiznesa veids. Kā izņēmums jāmin tie 8,0% komersantu, kuri

apgalvojuši, ka uzņēmuma apgrozījums 100% gūts e-komercijas veidā. Šie uzņēmumi,

protams, ir interneta veikali.

Vēl mazāk komersantu piekrituši nosaukt konkrētas apgrozījuma summas latos (skatīt

grafiku 56.lpp.): 76,2% atteikušies izpaust e-komercijas darījumu apjomus. No tiem, kuri

snieguši tomēr sava uzņēmuma finansu apgrozījumu tieši e-komercijas veidā, salīdzinoši

lielākā daļa nosaukuši kopējo apgrozījuma summu zem 100 tk latu gadā: kopumā 13,8%

komersantu apgalvo, ka e-komercija devusi apgrozījumu līdz 100 tk, bet 10,0% uzņēmēju

uzrādījuši summu virs 100 tk latu.

Interesanti, ka B2B sfēras uzņēmumiem uzrādītais apgrozījums tieši e-komercijas veidā ir

salīdzinoši zemāks kā B2C sfērā (skatīt 39. tabulu): B2B sfērā 16,2% komersantu uzrāda

apgrozījumu zem 100 tk LVL, kamēr B2C jomā – tikai 12,4%. Interesanti arī, ka B2C

sfēras pārstāvji nedaudz biežāk atteikušies izpaust e-komercijas apgrozījumu kā B2B

jomas uzņēmēji.

MARKETING HOUSE 58

E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU PĀRSTĀVJU FOKUSA GRUPU

DISKUSIJU REZULTĀTU ATSKAITE


E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANA UZŅĒMUMOS

Visbiežāk diskusiju dalībnieki atzīst, ka lēmums par e-risinājumu uzsākšanas

nepieciešamību uzņēmumā tika pieņemts kā pašsaprotama un loģiska atbildes

reakcija uz vispārējām tirgus attīstības tendencēm un sabiedrības prasībām pret

biznesa risinājumiem. Latvijas lielie uzņēmumi un atsevišķu nozaru līderi šādu

risinājumu ieviešanai jau bija gatavojušies deviņdesmitajos gados, un, tiklīdz tirgus

situāciju uzskatīja par atbilstošu, sāka e-risinājumu ieviešanu. Savukārt, mazie

uzņēmumi vai atsevišķu nozaru pārstāvji, piemēram, interneta veikali, reaģējot uz

pieprasījumu tirgū, e-komercijā saskatīja jaunu un perspektīvu biznesa virzienu.

Par galvenajiem e-risinājumu ieviešanas katalizatoriem uzņēmēji sauc:

Uzņēmuma darba optimizāciju (Tas palīdz uzņēmumam ietaupīt laiku un

darba resursus, kā arī atslogo apkalpojošā personāla darbu);

Konkurētspējas paaugstināšanu (Konkurences iespaidā bija nepieciešamība

radīt šādus risinājumus. Tāpat tas palīdzēja arī sakārtot atsevišķas

uzņēmuma darbības sfēras);

Jaunu biznesa virzienu attīstību (Šo ideju guvu no labiem draugiem ārzemēs

un tolaik Latvijā šī niša vēl bija brīva);

Tirgus potenciāla vairošanu (Tā kā tagad cilvēki pārceļas “uz dzīvi”

internetā, tas mums palīdz pelnīt naudiņu);

Jauna tirdzniecības kanālu attīstīšanu (Tas saīsināja ceļu no klienta līdz

kompānijai un atpakaļ);

Konkrētu mērķauditoriju sasniegšanai (Mēs atšķiramies no citiem e-

risinājumu piedāvātājiem, jo strādājam tikai uz konkrētu mērķauditoriju).

Galvenie uzņēmumu uzstādītie mērķi saistībā ar e-komercijas ieviešanu ir

tieši saistīti ar e-risinājumu ieviešanas iemesliem – vēlmi gūt papildus peļņu un

uzlabot konkurētspēju tirgū, klientu servisa uzlabošanu un uzņēmuma

pakalpojumu popularizēšanu. Zīmīgi, ka uzņēmumi, kuru sākotnējais e-risinājumu

ieviešanas dzinulis bija uzņēmuma popularizēšana, komunikācijas atvieglošana ar

klientiem vai arī šie pakalpojumi tika ieviesti saistībā ar būtiskām pārmaiņām

uzņēmumā – jauns zīmols, jauni pakalpojumi – attīstot šos pakalpojumus, ir

orientējušies arī uz materiālu mērķu sasniegšanu. Savukārt B2C biznesa vidē

strādājošo uzņēmumu motivācija galvenokārt saistījās ar tiešu iesaistīšanos jaunā

biznesā (jau pieminētie interneta veikali), uzņēmuma pakalpojumu

popularizēšanu, jaunu klientu grupu piesaistīšanu, konkurētspējas uzturēšanu un

MARKETING HOUSE 59


ar to saistītu uzņēmuma peļņas vairošanu. Savukārt uzņēmumi, kas e-risinājumu

ieviešanu uztver kā jauna mārketinga instrumenta izmantošanu uzņēmuma

darbībā, uzsver to efektivitātes izvērtēšanu saistībā arī ar citām attīstītajām

funkcijām – loģistiku, personāla un klientu servisa attīstīšanu, kā arī paplašināto

piegādātāju un preču klāstu. Kopumā e-risinājumus ieviesušie uzņēmumi atzīst,

ka, lai gan laika gaitā uzstādītie mērķi ir mainījušies, tos ir izdevies sasniegt un

realizēt.

Aktuālā un nepieciešamā informācija par e-komercijas risinājumu ieviešanu

uzņēmējdarbībā šī biznesa virziena attīstības pirmsākumos nebija rodama ne

kursos, ne semināros, tāpēc zināšanas par to tika gūtas un papildinātas:

Izvērtējot un analizējot konkurentu piedāvājumus (Informāciju meklējām

citu pieredzē. Sēdēju, pats domāju, līdz atradu vienu jau eksistējošu lapu un

izrādījās, ka esmu mēģinājis izgudrot divriteni);

Apmeklējot starptautiskas e-komercijai veltītas izstādes;

No sadarbības partneriem;

Pašmācības ceļā vai balstoties uz personīgo pieredzi (Nekādas grāmatas par

šo tēmu jau nav, tāpēc vadījāmies no pašu pieredzes, darbojoties e-vidē un

izmantojot e-risinājumus);

No ārzemju uzņēmumu pieredzes (Skatījāmies tikai uz Skandināvijas valstu,

Lielbritānijas un Vācijas nozares līderiem).

Salīdzinoši labvēlīgāki nosacījumi bija tieši B2B vidē strādājošajiem uzņēmumiem,

kas uzsver sadarbības partneru un citu uzņēmumu pieredzes nozīmi e-risinājumu

attīstīšanas pirmsākumos, kamēr uz privātajiem klientiem strādājošie uzņēmēji šo

situāciju biežāk atminas kā improvizācijas un pašmācības posmu uzņēmējdarbībā.

Tie atzīmē, ka no rietumu uzņēmumiem aizgūtā pieredze un risinājumi šobrīd

izrādījušies klientiem nesaprotami un nepieņemami, kas jāpārtaisa.

Problēmas un grūtības, ar kurām uzņēmumi saskārās, ieviešot e-komercijas

risinājumus uzņēmuma darbībā, tiek saistītas ar kvalificētu speciālistu

(programmētāju) trūkumu, vispārējas problēmas ar interneta pieejamību, dažādu

pakalpojumu nesavietojamību, piemēram, problēmas ar norēķiniem par precēm

vai pakalpojumiem. Privātajā sektorā strādājošie uzņēmumi kā būtiskākās uzsver

sekojošas problēmas: radītās e-vides draudzīgums klientam un ieviesto risinājumu

praktiskais pielietojums, jo ne uzreiz šis sektors bija informēts un zināja, ko un kā

e-vidē var darīt, kā arī vecās sistēmas apvienošana ar jaunajiem e-risinājumiem.

Tāpat uzņēmumi, kuri sākotnēji bija paredzējuši strādāt tikai e-vidē, bija spiesti

MARKETING HOUSE 60


fiziski iekārtot firmas ofisu, jo cilvēkiem tomēr bija nepieciešama pārliecība, ka šis

uzņēmums reāli pastāv. Kā šobrīd aktuālākā problēma tiek minēta savstarpējās

saiknes trūkums ar citiem e-vidē strādājošajiem uzņēmumiem un norēķinu

sistēmas ieviešana, kas varētu vairot ne vien e-risinājumu izmantošanu, bet arī

sekmētu uzmanības pievēršanu lietām, kas neapmierina klientus vai ir

problemātiskas. Tostarp uzņēmumi, kuriem šādas savstarpējas saiknes veidošana

ir neiespējama, piemēram, konfidencialitātes dēļ, aicina veidot klientiem saistošus

pakalpojumus, par kuriem tas ir gatavs maksāt, tādējādi izskaužot nekvalitatīvus

un problemātiskus piedāvājumus.

Runājot par kādām likumu vai juridisko normu nepilnībām e-komercijas

risinājumu ieviešanas laikā, uzņēmēji uzskata, ka šādas problēmas drīzāk parādās

tagad, jo līdz šim šī sfēra attīstījās stihiski un nekontrolēti, kamēr šobrīd tā tiek

sakārtota. Par šībrīža juridiska rakstura aktualitātēm e-risinājumu sakarā tiek

minētas:

Klientu datu drošība (Klientu datu drošība ietekmē viņu uzticību uzņēmuma

piedāvātajiem pakalpojumiem);

Pirātisma un intelektuālā īpašuma aizsardzības problēma (Viss jau it kā ir

gatavs un to, ko pats nevar uztaisīt vai izdomāt, var “aizņemties” no citiem,

jo pat īsti nav skaidrs, kam kas pieder);

Krāpnieciskie darījumi (Mūsu uzņēmums saskaras ar krāpnieciskiem

gadījumiem, kuri Latvijas likumdošanā nav atrunāti un reglamentēti, t.i.,

krāpniekus ir grūti notiesāt. Šos noziedzniekus šobrīd ķeram mēs paši);

Norēķinu problēmas (Lai uzņēmums un tā klienti varētu norēķināties ar

karti, ir prasība, ka precei fiziski jāatrodas uzņēmumā vai uzņēmumam

piederošā noliktavā, kas, manuprāt, ir lieki);

Uzņēmēju neaizsargātība (Salīdzinot ar klientiem, kuri nopirkto preci 14

dienu laikā pēc pirkuma veikšanas var atgriezt atpakaļ, uzņēmēji nav ar

likumu pasargāti no tiem nodarītajiem zaudējumiem (transportēšana, darbs

utml. Būtu labi, ja arī klientiem būtu ar likumu definēta atbildība).

E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

Uzņēmēju viedoklis par e-risinājumu attīstības potenciālu un perspektīvām

biznesā tuvāko gadu laikā tiek uztverts divējādi. Dominējošo viedokli par e-

komercijas milzīgo attīstības potenciālu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē aizstāv

abās biznesa sfērās strādājošie uzņēmumi, kas jau šobrīd veiksmīgi darbojas e-

MARKETING HOUSE 61


vidē. Tie saskata gan potenciāli uzrunājamās klientu grupas, gan vēl neatklātas un

neattīstītas nozares un sfēras, gan kopējo darījumu pieaugumu e-vidē (Vēl ir

daudzas nišas, ko attīstīt gan juridisko, gan fizisko personu sektorā. Piemēram,

preču un produktu piegāde uz mājām, jo pagaidām redzamākais un zināmākais ir

tikai interneta veikali).

Attīstot domu par e-komercijas perspektīvām, uzņēmumi kā šīs nozares attīstību

veicinošo faktoru tāpat piesauc interneta lietotāju skaita pieaugumu, kā

argumentāciju minot šādu tendenču novērošanu Eiropas valstīs. Zīmīgi, ka tāpat

no Eiropas valstu uzņēmumu pieredzes e-komercijas attīstības perspektīvas tiek

saskatītas konsultāciju, informatīvo uzziņu vai tamlīdzīgos biznesa virzienos.

Savukārt e-komercijas attīstības perspektīvu noliedzēji uzskata, ka jau šobrīd tirgū

ir iestājies zināms e-risinājumu piesātinājums - piedāvājums ir pārāk liels un tā ir

par daudz, kā rezultātā patērētāji sāk aizvien kritiskāk izvērtēt, kurus

piedāvājumus izmantot. Līdzīgi tiek oponēts par interneta lietotāju skaita

pieauguma ietekmi uz vispārēju e-komercijas attīstību, uzskatot, ka Latvijas

sabiedrībā vēl pagaidām ir “skaidras naudas vergs”, tāpēc tās attieksme pret

darījumiem e-vidē ir kritiska un atturīga.

Pievēršoties konkrētiem faktoriem, kas kavē e-komercijas attīstību Latvijā,

uzņēmēji par tādiem uzskata:

Interneta pieejamību (E-komercijas attīstība koncentrējas lielajās pilsētās,

kamēr pilnīgi nekas nenotiek lauku rajonos);

Sabiedrības skeptisko attieksmi pret maksājumiem internetā (Sabiedrība vēl

pagaidām neuzticas maksājumiem e-vidē);

Psiholoģiskās komunikācijas barjeras – cilvēkiem ir grūti pieņemt

komunikāciju ar “nekonkrētu” personu, t.i., komunikācija e-vidē vēl

pagaidām nešķiet tik uzticama kā personisks un tiešs kontakts ar cilvēku;

Emocionālā kontakta un vērtējuma trūkums (Esmu saskāries ar to, ka,

piemēram, aizejot pie tūrisma operatora, aprakstu situāciju, palūdzu

padomu un viņš man piedāvā risinājumu, kamēr, skatot ceļojuma iespējas

internetā, esmu spiests pats visu meklēt un paļauties tikai uz izlasīto vai

bildēs redzēto informāciju);

Sarežģīto preču pasūtījumu noformēšanas procesu (Man nepatīk, ka, veicot

pirkumu internetā, viss jādara pa etapiem – jāreģistrējas, kaut kas jāaizpilda

un līdz reālajam pirkumam ir ļoti grūti un laikietilpīgi);

MARKETING HOUSE 62


Problēmas ar norēķinu veikšanu (Norēķinu problēmu palīdzētu risināt

virtuālās naudas kartes).

Zīmīgi, ka uzņēmumi pēc pašu iniciatīvas ar informatīvu un izglītojošu reklāmas

klipu palīdzību aktīvi iesaistās sabiedrības skeptiskās attieksmes pārvarēšanā un

mainīšanā, kamēr interneta pieejamības problēmas risināšanā sagaida atbalstu un

iniciatīvu no valsts puses.

Savukārt atbildot uz jautājumiem par pozitīvajiem faktoriem, kas veicina e-

komercijas attīstību, Latvijas uzņēmēji par svarīgāko uzskata e-vides kā tādas

attīstību. Arī citi faktori, lai gan tieši saistīti vai pakārtoti minētajam, arī ir nozīmīgi

un aktuāli:

Likums par personas datu aizsardzību (Šādi likumi vairo sabiedrības

uzticību);

Legāla kontroles mehānisma – kiberpolicijas – radīšana (Vajadzētu atlaist

visus tos mūsu pašu aunus un liekēžus un viņu vietā noalgot citu valstu

speciālistus, piemēram, Japānas, kurai tas varētu būt interesants

piedāvājums);

Dažādu biznesa virzienu un produktu grupu attīstība internetā (Līdz ar jaunu

biznesu attīstību un produkcijas dažādošanos internetā, palielinās izvēles

iespēja un sabiedrības interese par to);

Pozitīva e-risinājumu lietošanas pieredze (Tādi produkti kā www.draugiem.lv

“ievelk” cilvēkus e-vidē un jo vairāk šādu produktu būtu, jo labāk tas būtu e-

risinājumu attīstībai);

Sabiedrības informēšana un izglītošana par e-vidi (Informatīvās un reklāmas

kampaņas, semināri vairo sabiedrības uzticību darījumiem e-vidē, un tām ir

rezultāti).

Līdzīgi kā vispārējo e-komercijas attīstības perspektīvu vērtējumos, arī vērtējot e-

biznesa perspektīvas Latvijas situācijā, uzņēmēju viedokļi dalās starp tiem,

kuri šādas perspektīvas uzskata par neizsmeļamām un tādiem, kuri jau šobrīd

saskata zināmu piesātinājumu (Cilvēkiem var apnikt šie piedāvājumi, jo ārzemēs

jau atkal viss sāk pāriet uz fiziskajiem kontaktiem – cilvēki ir noguruši no

surogātpasta un SPAM`veidīgajiem piedāvājumiem).

Vērtējot konkrētas uzņēmējdarbības sfēras, kurās e-komercijas risinājumi

varētu būt perspektīvi un gluži pretēji – nozares, kurās e-bizness šobrīd diez

MARKETING HOUSE 63

http://www.draugiem.lv/


vai būtu veiksmīgs, Latvijas uzņēmēji uzsver, ka e-biznesa izdošanās ir tieši

atkarīga no produkta. Jo sarežģītāks ir produkts, jo grūtāk to būtu pārdot internetā.

Kā perspektīvas nozares vai pakalpojumus uzņēmēji izceļ:

Norēķinu pakalpojumus;

Interneta veikalus (sadzīves tehnika, elektronika, mobilie telefoni, mākslas

darbi, mēbeles, krāsas, tapetes, pārtika, auto);

Pakalpojumus – ne klasiskie, kā, piemēram, pārtikas tirdzniecība, bet drīzāk

B2B pakalpojumi – konsultācijas, video konferences utml;

B2C pakalpojumi – filmu skatīšanās on-line, telefona savienojuma

pakalpojumi (līdzīgi kā Skype).

Kā neperspektīvas nozares vai pakalpojumus uzņēmēji izceļ:

Banku kredīti;

Medicīnas pakalpojumi;

Nozares, kuru produktus pirms pirkuma veikšanas nepieciešams aptaustīt,

piemērīt – apģērbi, kurpes utml.

Par būtiskākajiem juridiskajiem ierobežojumiem, likumiem un normām,

kuras šobrīd kavē e-risinājumu uzturēšanu un attīstīšanu un kuras valdībai

vajadzētu pārskatīt vai ieviest, lai e-komercijas attīstības tempi būtu ātrāki,

uzņēmēji uzskata:

E-paraksta ieviešana – ar nosacījumu, ka tā ieviešanā netiktu uzticēta

vienam uzņēmumam (Latvijas Pasts) un tādējādi nepastāvētu monopols;

E-dokumentācijas ieviešana - grāmatvedības un uzskaites sistēmas e-vidē;

Normas, kas ierobežotu e-vides krāpniekus un autortiesību pārkāpējus;

Likumi, kas ierobežotu un regulētu SMS maksas pakalpojumus.

Tāpat pastāv viedoklis, ka šobrīd drīzāk pastāv juridiski garantēti e-komercijas

pakalpojumu izmantošanu veicinoši apstākļi – iespēja 14 dienu laikā pēc pirkuma

veikšanas bez problēmām atgriezt preci pārdevējam un saņemt atpakaļ naudu.

Zīmīgi, ka daļa uzņēmumu uzskata, ka šādas ierobežojošās normas nav

likumdošanas, bet gan drīzāk sabiedrības jautājums.

Savukārt B2C biznesa vides pārstāvji uzsver sarežģīto domēnu reģistrēšanas

kārtību, jo šobrīd konkrēta domēna reģistrēšanai Latvijā sākotnēji jāapzina visi ar

potenciālā domēna nosaukumā esošu vārdu jau reģistrēti uzņēmumi un no tiem

jāsaņem rakstiska piekrišana šāda domēna reģistrēšanai. Jo lielākas grūtības ir ar

starptautisko domēnu reģistrēšanu.

MARKETING HOUSE 64


Par Latvijas specifiskajām atšķirībām e-biznesa attīstībā no citām valstīm

uzņēmumi uzskata:

Ar e-komerciju saistītās likumdošanas atšķirības (Piemēram, Somijā daudzas

lietas e-komercijas uzņēmējdarbībā ir reglamentētas ar likumu, kas garantē

to izpildi);

Valsts atbalsts e-komercijas attīstīšanā (Igaunijā ir daudz lielāks valsts

atbalsts e-vides attīstībai);

E-komercijas attīstības līmenis (Norvēģijā ir virtuālo kontu vienreizējās

kartes/ vaučeri – kartes ar noteiktu nominālsummu, ar kuru var norēķināties

e-vidē);

Interneta attīstība (Latvijā internets vēl ir pārāk lēns, tomēr mēs ejam

normālu attīstības ceļu un atrodamies vēl zīdaiņa stadijā).

Tādējādi, lai gan sākotnēji uzņēmēji pauž rezervētu attieksmi pret valsts

iejaukšanos un līdzdalību e-vides sakārtošanā, reglamentēšanā un attīstības

tempu veicināšanā, tie tomēr novērtē valsts nozīmi un ietekmi uz dažādiem ar e-

komerciju saistītajiem procesiem.

Uzņēmēju vērtējumi par e-vidē veikto darījumu drošību un uzticamību ir tieši

atkarīgi no to personīgās kā pakalpojumu lietotāju pieredzes. Tādējādi, lai gan

uzņēmums savā darbībā izmanto e-risinājumus, tas vēl nenozīmē, ka tas uzskata

tos par drošiem un uzticamiem. Personīgās pieredzes dažādība atspoguļojas arī

uzņēmumu vērtējumos par e-vidi:

Darījumu veikšana e-vidē ir droša un uzticama:

Tā kā es pats nodarbojos ar šo risinājumu izstrādi, uzskatu tos par drošiem,

bet nekvalitatīviem;

Jau šobrīd internetā iegādājos gan koncertu, gan avio biļetes, rezervēju

viesnīcas un apmaksāju rēķinus, tāpēc uzskatu šo vidi par drošu;

E-vide ir droša, bet pašam arī jārūpējas par personisko datu drošību;

Ir droša, jo šajā vidē krāpties un zagt ir daudz grūtāk, kā vienkārši uz ielas

pieiet klāt un brutāli apzagt;

Reāli e-vide ir droša, bet sabiedrības apziņā attieksme tomēr ir skeptiska, jo

sevišķi vecākās paaudzes cilvēkiem;

Pagaidām šī vide ir droša, bet bezvadu interneta attīstība var mainīt šo

situāciju uz slikto pusi.

MARKETING HOUSE 65


Darījumu veikšana e-vidē nav droša un uzticama:

Situācija nav droša, un nevar to analizēt kategorijās Latvija – ārzemes, viss

jāskata kompleksi, jo nedrošība tikai pieaugs, jo sevišķi finansu sfērā;

Viss ir atkarīgs no valsts attieksmes – ja būtu efektīvs kontroles mehānisms,

viss būtu kārtība, bet šobrīd Latvijā šāda mehānisma nav;

Latvijā vēl ir bijis pārāk maz nepatīkamu precedentu, lai sabiedrība tam

pievērstu nepieciešamo uzmanību;

Lai darījumus e-vidē varētu uzskatīt par drošiem, jābūt iespējai pašam

klientam atcelt/ atsaukt pirkumu vai rezervēto summu (viesnīcām,

autonomām utml.).

Neskatoties uz Latvijas uzņēmēju divējādo e-vides drošības vērtējumu, lielākā daļa

uzņēmumu pārstāvju paši kā fiziskas personas veic pirkumus internetā.

Interneta kā piemērotas vides pirkumu veikšanai galvenās priekšrocības tiek

saskatītas tā lietošanas ērtumā un laika ekonomijā, savukārt kā būtiskākā

nepilnība tiek atzīmēta personīgā kontakta trūkums, kas var mazliet vairot

neuzticību. Par izplatītākajiem internetā veiktajiem darījumiem uzskatāmi:

Norēķini/ rēķinu apmaksa;

Iepirkumi interneta veikalos (CD, sadzīves tehnika, mēbeles, auto utml.);

Rezervēšana (avio u.c. biļetes, auto noma, viesnīcas utml.);

Grāmatu pasūtīšana.

Tāpat interneta veikali tiek izmantoti kā savdabīgi izziņas kanāli, kuros var

noskaidrot piedāvājumus tirgū un to aptuvenās cenas, ko sekmē šo veikalu plašais

piedāvātās produkcijas klāsts un viegli pieejamā un apgūstāmā informācija.

Uzņēmēji ļoti optimistiski vērtē interneta pieejamības pieauguma iespējas

Latvijas iedzīvotāju vidū tuvāko gadu laikā, ko sekmēs gan veiksmīgie

lietošanas piemēri, gan mobilo sakaru un iespēju attīstība. Daudziem pakalpojumu

sniedzējiem B2C vidē šķiet, ka internetu vajadzētu nodrošināt par brīvu vai arī

pašiem aktīvi iesaistīties tā attīstīšanā.

Neviennozīmīgi tiek vērtēts iespējamais progress uzticēšanās pieaugumam e-

vides darījumiem, jo:

Pieaugot darījumu skaitam e-vidē, parādīsies vairāk informācijas par e-

risinājumiem un ar tiem saistītajām problēmām, kas savukārt mazinās

uzticamību;

MARKETING HOUSE 66


Reglamentējot un ar likumu nosakot e-biznesu, kā arī padarot šo vidi

caurskatāmu, uzticamība palielināsies.

Vērtējot situāciju par to, vai šobrīd, strādājot ar e-komercijas risinājumiem, ir

pieejama visa nepieciešamā informācija, jāvērš uzmanība uz nozari un sfēru,

kuru uzņēmums e-vidē pārstāv. Tā piemēram, banku sektora pārstāvji uzskata, ka

visa nepieciešamā informācija ir plaši pieejama jebkuram interesentam, jo to

darbības sfērā visu reglamentē Latvijas Banka. Kamēr citu sfēru pārstāvju

vērtējumā nepieciešamās informācijas ir maz, jo sevišķi tāpēc, ka viņu skatījumā

noteikti ir paredzami kādi ierobežojumi un regulas, kurām jāgatavojas, taču par

kurām patreiz nav informācijas.

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu neko nav dzirdējuši par kādiem valsts

mēroga atbalsta pasākumiem e-komercijas attīstībai, pat tiek pausts viedoklis,

ka šādu pasākumu nav nemaz. Tomēr ir arī uzņēmumi, kas uzskata, ka valsts

atbalsta nepieciešamība tiek pārspīlēti uzsvērta, jo patiesie nozares attīstītāji ir tās

pārstāvji, un valstij drīzāk būtu jāuzņemas likumdošanas un infrastruktūras

sakārtošanas funkcijas, kā tas notiek, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā.

Ģenerāli šādu pasākumu nav un vienīgais, par ko ir kāda informācija, ir

valsts tēriņi šai nozarei;

Kaut kādas e-programmas jau ir, piemēram, kiberpilsēta Valmierā, Rīgas

Domes projekti, bet nekad nekas reāls nav redzēts.

Mana pieredze ar valsts atbalsta pasākumiem e-komercijas attīstībai būtu

raksturojama kā “divas jaunas mājas Jūrmalā” vai “mājai nomainīts jumts”;

Esmu meklējis, interesējies un zvanījis, bet neko neesmu uzzinājis. Sākotnēji

viss izskatās baigi labi un kārtīgi, bet, kad sāc skatīties un interesēties,

saproti, ka tur nekā nav;

Privātais sektors šobrīd ir vairāk ieinteresēts šī sektora attīstībā, tāpēc arī tā

labā vairāk dara;

Neko jau patiesībā daudz no valsts nemaz nevajag panākt – e-paraksta

ieviešanu, identifikācijas kartes un veicināt infrastruktūras attīstību. Varbūt

var vēl organizēt kaut kādus seminārus jaunajiem uzņēmējiem, kuros

izstāstītu par iespējām;

Igaunijā šajā ziņā situācija ir daudz labāka, bet tur arī infrastruktūra ir labāk

attīstīta – ir jābūt kaut kādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai arī būtu to

pircēji, kas šo vidi veido un attīsta.

MARKETING HOUSE 67


Atsevišķie uzņēmumi, kas par valsts atbalsta pasākumiem bija informēti, visbiežāk

tos zināja pašvaldību kontekstā un vērtēja kritiski:

Šo to esmu dzirdējis par Rīgas Domes mājas lapu, kurā ar karti norēķinoties

var iegūt informāciju. Pirms pāris gadiem šādas iespējas nebija;

Ja e-komercijā ieskaitām arī mājas lapas, ko veido katra pašvaldība, tad

sākotnēji taču bija iecere tās veidot pēc unificēta principa, tomēr tagad jau

katrs dara, kā grib;

Ir Lursoft, Patentu valde un Zemes dienests – viss cits ir vienkārši kaut kas

slikts.

MARKETING HOUSE 68


E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU PIELIETOŠANA IKDIENAS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ

Visi uzņēmēji vienprātīgi piekrīt, ka e-komercijas risinājumu ieviešana

uzņēmējdarbību padarījusi efektīvāku, jo ne vien atvieglo un optimizē

atsevišķas uzņēmuma darbības, bet arī pietuvina to klientam, tādējādi padarot e-

biznesu pārskatāmu un viegli kontrolējamu:

E-komercijas ieviešana mani pietuvinājusi klientam un viņš pie manis var

“atnākt” 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā neatkarīgi no tā, vai viņš

atrodas Rīgā, Daugavpilī vai kur citur;

Darbošanās e-vidē ļāva iegūt plašāku info par klientiem, veidot klientu datu

bāzi, apkopot un analizēt to.

Izvērtējot to, vai salīdzinoši dārgās e-komercijas ieviešanas izmaksas

atmaksājušās, uzņēmumi uzsver pievēršanos e-vides izmantošanai kā pozitīvu

uzņēmuma attīstības virzienu. B2B vidē strādājošo uzņēmēju vērtējumā e-

komercijas ieviešana, lai gan sākotnēji izmaksā dārgi un drīzāk ir nākotnes

ieguldījums, paplašina tirgu, kas, protams, ir izdevīgi un piedevām turpmāk ļauj

samazināt arī citu reklāmas kanālu izdevumus. Tāpat tas atstāj labu iespaidu uz

klientiem, jo, ja uzņēmums strādā arī e-vidē, tas klientos rada pārliecību gan par

uzņēmuma varēšanu, gan tā tēlu. Kamēr B2C biznesa vidē strādājošie uzņēmumi

e-komercijas ieviešanas izmaksas nevērtē kā dārgas, uzsverot gan to ātro

atmaksāšanos, gan arī tās netiešos ieguvumus:

Mūsu uzņēmumā ir aprēķināts un tās ir atmaksājušās;

Mums tas atmaksājās jau ar pirmajiem 10 pirkumiem, tā kā neuzskatām tās

par dārgām ieviešanas izmaksām;

Tam ir arī netieši ieguvumi – tagad mūsu klientam vairs nav fiziski jāierodas

veikalā un plauktos jāmeklē sev nepieciešamā prece, bet viņš var apmeklēt

mūsu mājas lapu un meklētājā to atrast un uzreiz arī pasūtīt;

Mums tas noteikti atmaksājas, jo e-risinājumu izmantošanas gada izmaksas

ir pielīdzināmas viena mēneša fiziska veikala uzturēšanas izmaksām.

Tāpat uzņēmēji uzsver, ka strādājot ar e-komercijas risinājumiem, ne vien

izdevies piesaistīt jaunas klientu grupas, kuras nebūtu sasniedzamas ar

tradicionālajiem komercijas risinājumiem, bet arī atviegloja piekļūšanas procesu

klientiem vispār (Mēs drīzāk nevis ieguvām jaunas grupas, kā atvieglojām

piekļūšanas procesu klientiem). Pie specifiskajām, jauniegūtajām klientu grupām

uzņēmēji pieskaita:

MARKETING HOUSE 69


Ārzemju klientus (Ir izdevies piesaistīt ārzemnieku uzmanību mūsu

produktiem. Mūsu pakalpojumus izmantotāji šobrīd apmēram vienlīdzīgi

sadalās starp Latvijas un ārzemju klientiem);

Citu pilsētu un reģionu iedzīvotājus (Ieguvām tos cilvēkus, kuri fiziski nevar

pie mums nonākt, jo atrodas citā pilsētā vai reģionā. Mēs tikām klāt

klientiem, kas atradās tālu no mums, ar kuriem bija apgrūtinātas sakaru

iespējas);

E-risinājumu patstāvīgos izmantotājus (Ieguvām klientus, kuri citādi vispār

pie mums nebūtu nākuši, jo iepērkas tikai e-vidē).

Tomēr ir arī uzņēmumi, kas pauž viedokli, ka jauni klienti vairs nevar rasties, jo

tirgus ir konstants, bet ar e-komercijas attīstību uzņēmumi var ietaupīt savas

ražošanas izmaksas un tādējādi gūt labumu. Tāpat privātā sektora pārstāvji

uzskata, ka interneta attīstība ir mainījusi termina “mans klients” definīciju un

izpratni. Ne visi uzņēmumi tiecas savu klientu atpazīt ar interneta palīdzību, bet

gan pēc viņu interesēm un vajadzībām.

Uzņēmumu informētība par kādām uzticības veidošanas metodēm e-darījumu

vidē ir ļoti zema, un vairumā gadījumu tie vispār neko par tādām nav dzirdējuši. Ir

tikai daži uzņēmumi, kas uzskata, ka savā praktiskajā darbībā realizē vismaz ko

līdzīgu minētajām uzticības metodēm (Ir uzticības metodes gan ne šādā aspektā,

bet saistībā ar riska monitoringu – analizējam klienta vēsturi. Man zem šīm

uzticības veidošanas metodēm gribētos pabāzt drošības garantijas, ne tik daudz

kodeksus, noteikumus utml.), tādējādi var apgalvot, ka uzņēmumu starpā nav

vienotu, visiem zināmu un saprotamu kritēriju, kas varētu būt par pamatu e-

darījumu vides uzticības metožu veidošanai.

Prognozējot iespējamo e-darījumu apjomu palielināšanu uzņēmumā un e-

komercijas virziena attīstības perspektīvas, uzņēmumi ir noskaņoti ļoti optimistiski,

atsaucoties gan uz nepieciešamību jau šobrīd pastāvīgi pie tā domāt un strādāt,

gan uz vēl neapgūtajām perspektīvām. Neapstājoties pie sasniegtā, uzņēmumi ir

gatavi turpmākajai attīstībai un izaicinājumiem:

Sabiedrības informēšana par e-darījumiem (Mēs noteikti ar masu mediju un

reklāmu palīdzību stāstīsim gan klientiem, gan sadarbības partneriem par

darījumiem e-vidē un to drošību);

Jaunu tirgu un perspektīvu apgūšana (Latvija ir pārāk mazs tirgus, tāpēc

jāorientējas uz citiem (Krievija, Eiropa utml.) un jāpaplašina darījumu

robežas);

MARKETING HOUSE 70


Jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana (Ejam pretī klientam, paplašinot

pakalpojumu klāstu un iekļaujot piedāvājumā klientiem interesantās lietas);

Apgrozījuma palielināšana (Nākotnē plānojam 5-10% no uzņēmuma

apgrozījuma tieši e-vidē. Nākošā gada laikā plānojam trīskāršot klientu

skaitu).

MARKETING HOUSE 71

PIELIKUMS


E-komercija LatvijāAnketa

INTERVIJA. Jautājumi visiem!Q1 Kādu elektroniskās datu apmaiņas

sistēmu Jūs izmantojat? Vai Jūs izmantojat internetu, EDI vai kādu citu sistēmu?

InternetsEDICits

[ierakstīt]: ...........................................

12

3

Q2a Sakiet, lūdzu, vai Jūsu uzņēmums

piedāvā pakalpojumus vai pārdod preces internetā?

Piedāvā pakalpojumusPārdod preces

Gan piedāvā pakalpojumus, gan pārdod preces

12

3

Q2b Un kādās e-komercijas vidēs Jūsu uzņēmums darbojas – B2C vai B2B?

B2CB2B

Gan B2C, gan B2B

123

Q2c Kādas preces vai pakalpojumus Jūsu uzņēmums piedāvā iegādāties internetā? Ja respondents nevar atbildēt, lasīt sarakstu un jautāt!Respondents var nosaukt vairākas atbildes!

Interneta bankas un finanšu pakalpojumi

Elektropreču un saimniecības preču tirdzniecībaZiedu pasūtīšana

Preses izdevumu abonēšanaPārtikas produktu tirdzniecībaKancelejas preču tirdzniecība

Biļešu tirdzniecībaPakalpojumu pieteikšana

Rēķinu apmaksaInterneta veikals

Cits [ierakstīt]: ..................................................................................................................................

..........................................

1,

2,3,4,5,6,7,8,9,10,

11,

Q2d Sakiet, lūdzu, vai Jūsu uzņēmums izmantojot e-komercijas risinājumus apkalpo klientus un partnerus tikai Latvijā, tikai ārvalstīs vai arī gan Latvijā, gan ārvalstīs?

Tikai LatvijāTikai ārvalstīs

Gan Latvijā, gan ārvalstīs

123

Q2e Kurā gadā Jūsu uzņēmums ieviesa savā darbībā e-komercijas risinājumus? Ierakstīt gadu, kuru nosauc respondents!

_ _ _ _

Q3a Vai ieviešot Jūsu uzņēmumā e-komercijas risinājumus, Jums nācās saskarties ar kādām problēmām?

JāNē

Grūti pateikt

123

Q3b Q4a Q4a

Uzdot tiem, kuri Q3a snieguši atbildi 1-JĀ!Q3b Ar kādām problēmām Jūs saskārāties? .....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

MARKETING HOUSE 73

MHMHMARKETING HOUSENoliktavas iela 5, Rīga, LV-1010Tel: +371 7356091Fax: +371 7356098 [email protected]

mailto:[email protected]

http://www.marketinghouse.lv/


Q4a Kas bija galvenais iemesls, kādēļ Jūsu uzņēmums uzsāka preču vai pakalpojumu virzīšanu tirgū izmantojot e-komercijas risinājumus?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

Q4b Tagad es Jums nolasīšu dažus apgalvojumus un Jūs, lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem?Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt!

Nemaz nepiekrīt

Pilnībā piekrīt

01 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai radītu produktiem vai pakalpojumiem papildus noieta kanālu

1 2 3 4 5

02 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai virzītu tirgū jaunus produktus vai pakalpojumus

1 2 3 4 5

03 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai iegūtu iespējas sasniegt klientus arī ārpus Latvijas

1 2 3 4 5

04 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai samazinātu preču vai pakalpojumu virzīšanas tirgū administratīvās izmaksas

1 2 3 4 5

05 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai uzlabotu Jūsu uzņēmuma tēlu

1 2 3 4 5

06 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai paātrinātu preču vai pakalpojumu aprites procesu (realizācijas ātrumu)

1 2 3 4 5

Q5a Vai ieviešot Jūsu uzņēmumā e-komercijas risinājumus, Jums ir izdevies sasniegt tos mērķus, kādus Jūs bijāt sev izvirzījuši?

JāNē

Grūti pateikt

123

Q5b Q5c Q6 vai Q7

Uzdot tiem, kuri Q5a snieguši atbildi 1-JĀ! Q5b Kādus mērķus Jums ir izdevies

sasniegt?.........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

Uzdot tiem, kuri Q5a snieguši atbildi 2-NĒ! Q5c Kādus mērķus Jums nav izdevies

sasniegt?.........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

Uzdot tiem, kuri Q5a snieguši atbildi 2-NĒ! Q5d Kas ir galvenie iemesli, kādēļ Jums nav

izdevies sasniegt šos mērķus?.........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 1- B2C vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q6a Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas

kavē e-komercijas attīstību Latvijā, ja runājam par pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu B2C vidē?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

Q6b Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību Latvijā, ja runājam par pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu B2C vidē?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

MARKETING HOUSE 74


Q6c Nolasīšu dažus apgalvojumus par e-komerciju, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces B2C vidē, un Jūs, lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem?Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt!

Nemaz nepiekrīt

Pilnībā piekrīt

01 E-komercijas risinājumu izmantošana ļauj iegūt jaunus klientus 1 2 3 4 5

02 E-komercijas attīstību kavē zemais iedzīvotāju dzīves līmenis 1 2 3 4 503 E-komercijas risinājumu izmantošana paaugstina uzņēmēju

konkurētspēju1 2 3 4 5

04 E-komercijas attīstību kavē ierobežotā Latvijas iedzīvotāju pieeja internetam

1 2 3 4 5

05 E-komercijas risinājumu izmantošana ļauj samazināt administratīvās izmaksas

1 2 3 4 5

06 E-komercijas attīstību kavē Latvijas iedzīvotāju pieredzes trūkums e-pirkumu veikšanā

1 2 3 4 5

07 E-komercijas risinājumu izmantošana atvieglo jaunu produktu un pakalpojumu virzīšanu tirgū

1 2 3 4 5

Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 2 - B2B vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q7a Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas

kavē e-komercijas attīstību Latvijā, ja runājam par pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu B2B vidē?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

Q7b Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību Latvijā, ja runājam par pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu B2B vidē?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

Q7c Nolasīšu dažus apgalvojumus par e-komerciju, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces B2B vidē, un Jūs, lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem?Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt!

Nemaz nepiekrīt

Pilnībā piekrīt

01 E-komercijas risinājumu ieviešana padara darījumus ērtākus 1 2 3 4 5

02 E-komercijas attīstību kavē nelielais komersantu skaits, kuri uzņēmējdarbībā izmanto interneta iespējas

1 2 3 4 5

03 E-komercijas risinājumu ieviešana padara darījumus finansiāli izdevīgākus

1 2 3 4 5

04 E-komercijas attīstību kavē dārgās e-tehnoloģijas ieviešanas izmaksas

1 2 3 4 5

05 E-komercijas risinājumu ieviešana ļauj iegūt jaunus sadarbības partnerus un klientus ārpus Latvijas

1 2 3 4 5

06 E-komercijas attīstību kavē atbilstošu norēķinu drošības sistēmu neesamība

1 2 3 4 5

07 E-komercijas attīstību kavē Latvijas uzņēmēju pieredzes trūkums e-risinājumu izmantošanā

1 2 3 4 5

MARKETING HOUSE 75


Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 1- B2C vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q8a Sakiet, lūdzu, kas varētu būt tie faktori,

kas veicinātu e-komercijas attīstību Latvijā tuvākajā nākotnē, ja runājam par pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu B2C vidē?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 2- B2B vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q8b Sakiet, lūdzu, kas varētu būt tie faktori,

kas veicinātu e-komercijas attīstību Latvijā tuvākajā nākotnē, ja runājam par pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu B2B vidē?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................Uzdot visiem! Q9 Nolasīšu dažus apgalvojumus par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā, un Jūs, lūdzu,

novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem?Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt!

Nemaz nepiekrīt

Pilnībā piekrīt

01 Tuvāko gadu laikā iedzīvotājiem internets noteikti būs pieejams daudz plašāk kā šobrīd

1 2 3 4 5

02 Tuvāko gadu laikā valstī noteikti tiks sakārtota likumdošana, lai atvieglotu e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumos

1 2 3 4 5

03 Tuvāko gadu laikā ievērojami palielināsies iedzīvotāju uzticēšanās pirkumiem internetā

1 2 3 4 5

04 Tuvāko gadu laikā noteikti palielināsies to komersantu skaits, kuri uzņēmējdarbībā izmantos e-komercijas risinājumus

1 2 3 4 5

05 Jūsu uzņēmumā e-komercijas risinājumi noteikti tiks attīstīti un piemēroti arī turpmākajos gados

1 2 3 4 5

06 Jūsu uzņēmumā e-komercijas darījumu apjoms tuvākajos gados noteikti ievērojami pieaugs

1 2 3 4 5

Q10a Vai Jūsu uzņēmums izmanto uzticības veidošanas metodes darījumu veikšanai elektroniskajā vidē (internetā)?

JāNē

Grūti pateikt

123

Q10b Q11a Q11a

Uzdot tiem, kuri Q10a snieguši atbildi 1 – JĀ!Q10b Kādas uzticības veidošanas metodes

darījumu veikšanai elektroniskajā vidē (internetā) Jūsu uzņēmums izmanto? Lasīt pēc kārtas metodes un atzīmēt tās, kuras respondents izmanto!

Uzticības zīmes jeb uzvedības kodeksus

Alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus (lēmums no

neatkarīgas personas)Klientu apkalpošanas un

sūdzību mehānismusCits

[ierakstīt]: .................................................................................................................................

1,

2,

3,

4,

Q11a Vai Jums kā uzņēmējam ir bijusi pieejama informācija par pasākumiem un atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanas veicināšanai?

JāNē

Grūti pateikt

123

Q11b Q12 Q12

Uzdot tiem, kuri Q11a snieguši atbildi 1-JĀ! Q11b Par kādiem pasākumiem vai atbalsta

programmām esat informēts?.........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

MARKETING HOUSE 76


Q12a Un sakiet, lūdzu, vai Jums būtu nepieciešamas kādas apmācības, konsultācijas vai atbalsta programmas, kas palīdzētu aktīvāk izmantot uzņēmējdarbībā e-komercijas risinājumus?

JāNē

Grūti pateikt

123

Q12b Q13a Q13a

Uzdot tiem, kuri Q12a snieguši atbildi 1-JĀ! Q12b Kādas apmācības, konsultācijas vai

atbalsta programmas Jums būtu nepieciešamas?

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

.....................................................................

Q13a Visbeidzot – vai, Jūsuprāt, pastāv kādi normatīvi šķēršļi e-komercijas attīstībai Latvijā – vai pastāv kādas nepilnības likumdošanā?

JāNē

Grūti pateikt

123

Q13b Q14 Q14

Uzdot tiem, kuri Q13a snieguši atbildi 1-JĀ! Q13b Kādas nepilnības likumdošanā

vajadzētu novērst?.........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

JAUTĀJUMI VISIEM!

D1

Un nobeigumā daži jautājumi par Jūsu uzņēmumu.

Kāda ir Jūsu uzņēmuma darbības galvenā joma? Vai tā ir ... [nolasīt pēc kārtas 1-9 atbildi un atzīmēt nosauktās] vai kāda cita?Respondents var nosaukt vairākas atbildes!

... tirdzniecība... ražošana

... būvniecība... lauksaimniecība

... tūrisms... transports un sakari... finanšu pakalpojumi

... datorpakalpojumi... telekomunikācijas (tai skaitā

interneta klubi un kafejnīcas) Cita

[ierakstīt]: .................................................................................................................

.

1,2,3,4,5,6,7,8,

9,

10,

D2a Kāds iepriekšējā gadā bija Jūsu uzņēmuma apgrozījums (tūkstošos latu)?

Līdz 10 tūkstošiem11-20 tūkstoši21-30 tūkstoši31-40 tūkstoši41-50 tūkstoši

51-100 tūkstoši101-150 tūkstoši151-200 tūkstoši201-500 tūkstoši

501 tūkstotis – 1 miljons Virs 1 miljona

1234567891011

D2b Kāds procentuāli attiecībā pret kopējo Jūsu uzņēmuma apgrozījumu iepriekšējā gadā bijis e-komercijas darījumu apjoms?Ierakstīt %, kādus nosauc respondents!

_ _ _

MARKETING HOUSE 77


D2c Un vai Jūs piekristu nosaukt kopējo e-komercijas darījumu apjomu arī aptuvenos skaitļos?

Līdz 10 tūkstošiem11-20 tūkstoši21-30 tūkstoši31-40 tūkstoši41-50 tūkstoši

51-100 tūkstoši101-150 tūkstoši151-200 tūkstoši201-500 tūkstoši

501 tūkstotis – 1 miljons Virs 1 miljona

1234567891011

D3 Kāds ir Jūsu uzņēmuma darbinieku skaits?

1 - 45 - 9

10 - 1920 - 4950 - 99

100 - 249250 un vairāk

1234567

D4 Kurā pilsētā vai rajonā atrodas Jūsu uzņēmums? .................................................................

D5 Sakiet, lūdzu, kāds ir Jūsu ieņemamais amats uzņēmumā? .................................................................

Paldies Jums par mums veltīto laiku!

Aizpilda intervētājs pēc intervijas:D6 Valoda kādā notika intervija Latviešu

Krievu12

MARKETING HOUSE 78

TABULAS

PALDIES!

„MARKETING HOUSE”

Noliktavas iela 5

Rīga, LV-1010

Tel. 7356091

Fax 7356098

[email protected]

Business

Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā