View
48
Download
2
Category
Preview:
DESCRIPTION
PĒTĪJUMA IZSTRĀDE PAR ZEMGALES UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IEVIEŠANU 1.FĀZES NOSLĒGUMA DISKUSIJA Pasūtītājs : Zemgales plānošanas reģions Projekta izstrādātājs : SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”. Rīga, 2009. Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori. - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
PĒTĪJUMA IZSTRĀDE PAR ZEMGALES UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAS
PROGRAMMAS IEVIEŠANU
1.FĀZES NOSLĒGUMA DISKUSIJA
Pasūtītājs:Zemgales plānošanas reģions
Projekta izstrādātājs:
SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”
Rīga, 2009
Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori
36
17
16
14
12
9
8
7
6
5
5
Pieprasījuma pieaugums
Tehnikas modernizācija, tehnikas iegāde
Kredītu pieejamība, kredītu izmantošana
ES naudas piesaiste
Profesionāli, kvalificēti darbinieki
Daudz valsts iepirkumu
Pašvaldības atbalsts
Klientu uzticība
Būvniecības, celtniecības attīstība
Investīciju piesaiste
Iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās
Kādi faktori pēdējo 3 gadu laikā ir veicinājuši uzņēmuma attīstību (aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)
Kas patiesībā ir nodrošinājis uzņēmumu attīstību?: oriģināla,
dzīvotspējīga biznesa ideja vai ārēji apstākļi (liels patēriņš uz jebko,
daudz valsts un pašvaldību iepirkumu, viegla naudas/ kredītu
pieejamība).
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Galvenās problēmas uzņēmēju ikdienā
50
26
20
19
16
8
7
7
6
6
5
5
5
4
Samazinās produkcijas noiets, pieprasījums
Apgrozāmo līdzekļu trūkums, naudas nepietiekamība
Lieli nodokļi
Pieaug ražošanas izmaksas
Klientu un partneru nespēja norēķināties, maksātnespēja
Neziņa par nākotni
Valsts atbalsta trūkums
Kvalificētu darbinieku trūkums
Neelastīga kredītpolitika, kredītu nepieejamība, augstie procenti
Liela konkurence
Pārāk liela birokrātija
Nespēja atmaksāt kredītus
VID agresīva attieksme, neiecietība
Nesakārtoti likumi, likumu biežā mainība
Galvenās problēmas uzņēmumu ikdienas darbā(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)
Vai attīstību/ izdzīvošanu nodrošinātu nodokļu
samazinājums, finansu līdzekļu pieejamība, ja vienlaikus nav vairs
pieprasījuma?
UN: Kā risināt pieprasījuma samazinājuma problēmas?
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Faktori, kas kavē uzņēmējdarbību
88
73
72
65
55
52
52
38
37
34
30
29
27
25
20
-12
-27
-28
-35
-45
-48
-48
-62
-63
-66
-70
-71
-73
-75
-80
Nodokļu likmes
Birokrātija
Apgrozāmo līdzekļu trūkums
Nepietiekama piekļuve finanšu resursiem (t.sk., starta un riska kapitālam)
Negodīga konkurence
Augstas mārketinga izmaksas
Augstas ražošanas izmaksas
Ierobežotas ražošanas jaudas
Kvalificēta, apmācīta darbaspēka trūkums
Nepietiekami strauja moderno tehnoloģiju ieviešana
Informācijas trūkums par potenciālajiem tirgiem
Zems investīciju ieguldījums pētniecībā un attīstībā
Nepietiekama sadarbība starp izglītības, pētniecības institūcijām un uzņēmējiem
Pārāk mazs pieprasījums ārvalstu tirgos
Eksporta garantiju trūkums
Faktori, kas kavē uzņēmējdarbību(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)
Būtisks kavēklis Nebūtisks kavēklis
Eksportā un investīcijās R&D nesaskata attīstības/
izdzīvošanas perspektīvas?
Ja šos faktorus “novērš”, vai tiešām uzņēmējdarbība
uzreiz Zemgalē attīstīsies? T.i., vai aiz šiem
“redzamajiem” kavēkļiem nav vēl kādi citi, nenosaukti
(kurus nevēlas atzīt)?
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Uzņēmējdarbības attīstībai svarīgākie faktori
99
98
98
95
94
91
91
90
89
82
80
66
Produktivitāte
Darba ražīgums
Zināšanas
Izglītība
Investīcijas
Konkurētspēja
Sadarbība
Radošums
Inovācijas
Iedzīvotāju aktivitāte, līdzdalība
Tūristiem pievilcīga vide
Pētniecība
Uzņēmējdarbības attīstībai Zemgales reģionā svarīgākie faktori tuvāko gadu laikā
(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)
Vai augšējo sekmīgums ir iespējams bez apakšējiem? UN:
Vai apakšējie patiesībā nav primāri?
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori
CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:
“MŪSU UZŅĒMĒJIEM PATIESĪBĀ NAV NEKĀDU SPĪDOŠU BIZNESA IDEJU, NAV PATIESAS TIRGUS
IZPRATNES UN SAVU UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBAS PLĀNU. LIELĀKĀ DAĻA PĒDĒJOS GADOS IR
ATTĪSTĪJUŠIES TIKAI PATEICOTIES NEPRĀTĪGAJAM PATĒRIŅA BUMAM, KAD VARĒJA PĀRDOT
JEBKO, PAT NESKATOTIES UZ KVALITĀTI. TAGAD LIELA DAĻA ATTAPUSIES, KA VIŅU
PRODUKTU VAI PAKALPOJUMU VAIRS NEPĒRK, BET IDEJU, KĀ PĀRDZĪVOT KRĪZI NAV, JO
JAU PAŠĀ UZŅĒMĒJDARBĪBAS SĀKUMĀ PĒC BŪTĪBAS NAV BIJUŠAS DZĪVOTSPĒJĪGAS
IDEJAS.”
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Galvenās uzņēmumu konkurētspējīgās priekšrocības
43
39
28
14
13
12
11
9
6
5
4
4
Zinoši, profesionāli, kvalificēti darbinieki
Kvalitatīva produkcija
Pieejamas, konkurētspējīgas cenas
Laba, stratēģiski izdevīga atrašanās vieta
Modernas tehnoloģijas
Ātra, operatīva pasūtījumu izpilde
Iegūta klientu uzticība
Individuāla pieeja katram klientam
Liela pieredze, zināšanas, kompetence
Ir sava tirgus niša specifiska
Konkurētspējīgs atalgojums
Vietējās situācijas, tirgus pārzināšana
Galvenās uzņēmumu konkurētspējīgās priekšrocības(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)
Kontekstā ar esošo ekonomisko situāciju – vai notiekošo procesu
ietekmē uzņēmēji Zemgalē nezaudēs šīs konkurētspējīgās priekšrocības (piemēram, vai
kvalificētie darbinieki neaizbrauks? Vai konkurētspējīgās cenas netiks
izkonkurētas? Utt.) un kādus izaicinājumus šādā kontekstā var
paredzēt?
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Pasākumi, kuru kompleksa realizācija ļautu veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību Zemgalē
Uzņēmēju aptaujā kā 7 visbūtiskākie kompleksi risināmie pasākumi tiek minēti:
1.Nodokļu samazināšana, nodokļu atlaides
2. Elastīgāka kredītpolitika
3. Birokrātijas samazināšana
4.Finansu resursu pieejamības nodrošināšana
5.Lielāks valsts atbalsts vidējiem un maziem uzņēmumiem (netiek konkretizēts)
6.ES finansējuma pieejamības nodrošināšana
7.Valsts pasūtījumu nodrošināšana
Vai šo pasākumu kompleksa izpilde būtu pietiekamais minimums, lai atdzīvinātu uzņēmējdarbību/ attīstītu uzņēmējdarbību Zemgalē?
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Zemgales iedzīvotāju apmierinātība ar iespējām
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Iedzīvotāju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
-13
-27
-40
-25
-25
-37
-33
-51
-35
-38
-45
-65
51
47
40
39
38
36
31
25
23
22
12
12
Iegūt izglītību
Apmeklēt kultūras pasākumus
Strādāt darbu, kurš pašam patīk
Apgūt jaunas zināšanas un prasmes
Papildināt savas zināšanas, kompetences, profesionalitāti
Izklaidēties, pavadīt brīvo laiku
Uzsākt individuālo komercdarbību
Atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu
Uzsākt uzņēmējdarbību
Pārkvalificēties
Ietekmēt pašvaldībā aktuālu jautājumu risināšanu
Atrast darbu ar Jūs apmierinošu atalgojumu
Iedzīvotāju apmierinātība ar pieejamajām iespējām(aptaujāto Zemgales iedzīvotāju atbildes)
Nav apmierināts Ir apmierināts
Ko šie dati liecina par dzīves un darba vidi
Zemgalē? UN: Kā šos datus var attiecināt uz uzņēmējdarbības vidi?
Uzņēmējdarbības integrēšana izglītībā
CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:
“ILGTERMIŅĀ SKATOTIES BŪTU NEPIECIEŠAMS UZŅĒMĒJDARBĪBU NOPIETNI INTEGRĒT
IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀS – LAI JAU NO MAZĀM KLASĒM BĒRNI UN JAUNIEŠI TIEK
ORIENTĒTI UZ PATSTĀVĪGU DARBOŠANOS, SAVU IDEJU IZSTRĀDI, AIZSTĀVĒŠANU,
ATTĪSTĪŠANU. ŠOBRĪD IZGLĪTĪBAS SISTĒMA RADA TIKAI “KALPUS”, KAS VAR STRĀDĀT
PAKĻAUTĪBĀ, BET BAIDĀS IZVIRZĪT SAVAS IDEJAS, PLĀNUS. NAV PAR SEVI PĀRLIECINĀTU,
AMBICIOZU CILVĒKU MUMS UN ES TO SAISTU AR IZGLĪTĪBAS SISTĒMU.”
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Pašvaldību un valsts loma uzņēmējdarbībāCITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:
“RUNĀJOT PAR PAŠVALDĪBU UN VALSTS ATBALSTU, DOMĀJU, KA – JO MAZĀK IEJAUKSIES, JO
LABĀK. NAV NEPIECIEŠAMS SNIEGT NEKĀDU ĪPAŠU SPECIĀLU ATBALSTU UZŅĒMĒJIEM –
TAS RADA SILTUMNĪCAS APSTĀKĻUS, KAD PAŠIEM NEVAJAG NEKO DOMĀT UN DARĪT, BET
VISU NODROŠINA NO MALAS. VIENĪGAIS VALSTS UN PAŠVALDĪBAS UZDEVUMS BŪTU
SAKĀRTOT UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI – NODOKĻUS, BIROKRĀTISKO SISTĒMU UTT. – BET
UZŅĒMĒJAM PAŠAM JĀTIEK GALĀ AR PROBLĒMĀM IKDIENAS DARBĀ. UN TIKAI TIE, KAS
SPĒJ PROBLĒMAS RISINĀT, IR DZĪVOTSPĒJĪGI, BET KURI GAIDA TIKAI ATBALSTU NO MALAS
– TIEM NAV PERSPEKTĪVAS JEBKURĀ GADĪJUMĀ. DABISKĀ ATLASE TIRGŪ.”
DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.8.”, SKDS, Rīga, 2009.
Latvijā ražoto preču iespējas
DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.9.”, SKDS, Rīga, 2009.
Vai šādā kontekstā Latvijas produktam ir
nākotne vispār?
Uzņēmēja tēls/ uztvere sabiedrībā
DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.9.”, SKDS, Rīga, 2009.
Tikai 2% uzskata, ka ražotāji/ tirgotāji necenšas pārāk daudz nopelnīt! Tas liecina, ka sabiedrībā
uzņēmējs asociējas pamatā ar negatīvām lietām? Kā to mainīt? Un – vai vajag to mainīt?
Lielie vs mazie uzņēmumi
CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:
“LIELĀKĀ NELAIME UZŅĒMĒJDARBĪBĀ IR PĀRĀK AGRESĪVĀ LIELO UZŅĒMUMU DARBĪBA.
DOMĀJU, KA PAŠVALDĪBĀM DRĪZĀK BŪTU NEVIS JĀATBALSTA ŠIE UZŅĒMUMI, BET
JĀBREMZĒ TO DARBĪBA, LAI VARĒTU ATTĪSTĪTIES MAZIE UZŅĒMUMI AR SAVĀM NELIELĀM
RAŽOTNĒM, VEIKALIŅIEM U.TML. PRETĒJĀ GADĪJUMĀ – TUR, KUR IENĀK LIELAIS RAŽOTĀJS,
VISS CITS NOMIRST UN BEIGĀS LIELAIS DIKTĒ SAVUS NOTEIKUMUS, CENAS, ALGAS UTT.
ILGĀKĀ LAIKA PERSPEKTĪVĀ TIKAI MAZAJIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM IR JĒGA UN
NOZĪME ATTĪSTĪBĀ. LIELOS IR JĀIEROBEŽO.”
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Zemgales reģiona uzņēmējdarbības perspektīvas
CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:
“MANUPRĀT, IR PILNĪGI NEPAREIZI SKATĪTIES UZŅĒMĒJDARBĪBU TIKAI REĢIONA KONTEKSTĀ!
TĀ MĒS NONĀKAM LĪDZ TAM, KA VISI REĢIONI KĻŪST PAR KONKURENTIEM UN TAD NU
SANĀK, KA ZEMGALEI IR JĀKARO AR KURZEMI UN VIDZEMI. SVARĪGI BŪTU SKATĪTIES
TOMĒR PLAŠĀK – UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI VISĀ VALSTĪ KOPUMĀ UN REĢIONĀ VARAM
RUNĀT TIKAI PAR KĀDĀM SPECIFISKĀM ĪPATNĪBĀM, NOZARĒM, PROBLĒMĀM. TURPRETĪ, JA
MĒS SĀKAM RUNĀT PAR KATRU REĢIONU KĀ ATSEVIŠĶU UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI, TAD
REZULTĀTA NEKĀDA NEBŪS, JO NEVAR TIK MAZĀ TERITORIJĀ KĀ LATVIJA KATRS MAZAIS
RAJONIŅŠ VAI REĢIONS DARĪT KAUT KO KATRS PA SAVAM – VIENNOZĪMĪGI IR
NEPIECIEŠAMA SADARBĪBA.”
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Dzīves telpa/ cilvēkresursu pieejamība
CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:
“PIRMAIS UN SVARĪGĀKAIS JAUTĀJUMS IR – VAI ŠEIT VISPĀR BŪS CILVĒKU, KURI GRIBĒS UN
VARĒS ŠEIT STRĀDĀT? PIE ESOŠĀS SITUĀCIJAS, KĀDA IR LATVIJĀ, DAUDZI NOTEIKTI
GRIBĒS DOTIES UZ CITĀM VALSTĪM. LĪDZ AR TO MĒS NEVARAM RUNĀT TIKAI PAR
UZŅĒMĒJDARBĪBU KĀ ATSEVIŠĶU ASPEKTU, JĀVĒRTĒ VISS KOPUMĀ – ARĪ, KĀDAS ŠEIT IR
IESPĒJAS JAUNIEM CILVĒKIEM, KĀDAS PERSPEKTĪVAS ZINĀTNIEKIEM, STUDENTIEM. JA
ŠEIT NEVIENS NEGRIBĒS DZĪVOT UN STRĀDĀT, TAD ARĪ ĻOTI LIELAM VALSTS VAI
PAŠVALDĪBU ATBALSTAM UZŅĒMĒJDARBĪBAI NEKĀDAS NOZĪMES NEBŪS.”
DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.
Perspektīvās jomas
DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.8.”, SKDS, Rīga, 2009.
Devalvācija
DATI: Dienas Bizness, 30.01.2009., 4.lpp.
Uzņēmējdarbības attīstības programmā minētie būtiskākie mērķi
Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmā (2005.gada redakcija) izdalīti 6 būtiskākie
mērķi:
1.Cilvēkresursu pieejamība
2.Valsts un pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai
3.ES un nacionālo normatīvo aktu nepilnību novēršana
4.Valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku labvēlīgas un kompetentas attieksmes pret uzņēmējiem
veicināšana
5.Kvalitatīvas infrastruktūras uzņēmējdarbības attīstībai nodrošināšana
6.Reģiona uzņēmumu un to ražoto produktu un pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana
Kas no šiem joprojām ir saglabājams kā prioritāte un kas papildus pievienojams?
Vai visa uzņēmējdarbība ir laba?Kuri ir veiksmīgākie Latvijas uzņēmēji?
Kam Latvijas iedzīvotāji vēlas līdzināties un ko apskauž? Top 5: Aivars Lembergs, Andris Šķēle, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Pauls un Ainārs Šlesers (SKDS 2008).
Pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām, kurās “Latvijas Ceļš” Saeimā neiekļuva, uzņēmumiem, kuri bija ziedojuši “Latvijas Ceļa” priekšvēlēšanu kampaņai, pēc vēlēšanu gadā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem būtiski samazinājās apgrozījums. Savukārt “Latvijas Pirmās partijas” atbalstītāju apgrozījums palielinājās (Dombrovskis 2008).
Vai vajag lobēt uzņēmēju intereses?
Produktīva un neproduktīva uzņēmējdarbība
Produktīva uzņēmējdarbība
Šumpētera novatori un “radošie postītāji”, kuri, ieviešot dažādus jauninājumus, vairo ne tikai savu peļņu, bet veicina arī ekonomikas attīstību un ceļ visas sabiedrības labklājības līmeni (Schumpeter 1911).
Rent-seeking (spekulatīva peļņa) uzņēmējdarbība
Novatoriski (bieži arī nelegāli) paņēmieni, kas ļauj uzņēmējam savā īpašumā iegūt kādu aktīvu, kuru vēlāk izīrējot vai pārdodot uzņēmējs gūst ievērojamu peļņu. Tā kā šajā procesā nekas jauns netiek radīts, bet tikai tiek pārdalīti aktīvi, sabiedrība kopumā no šāda veida uzņēmējdarbības neko neiegūst (Baumol 1990).
Postoša uzņēmējdarbība
Karadarbība, kuras rezultātā pretiniekiem aktīvi vienkārši tiek atņemti, daļu notiem neizbēgami iznīcinot (Baumol 1990). Postoša uzņēmējdarbība vairāk saistīta ar pagātni, taču arī mūsdienās pirāti, kas darbojas Indijas okeānā pie Somālijas krastiem, kā arī citi bandītiski grupējumi var tikt klasificēti kā postoši uzņēmēji.
Uzņēmēja tēls
“Latviešu sabiedrībā nekad nav bijuši populāri naratīvi par latvieti kā tirgotāju, rūpnieku, fabrikantu, jo latvietis sevi sliktāk juta un apzinājās pilsētā. Ja latvietis bija pilsētā, tad galvenokārt tas bija strādnieks, kurš strādāja tik pat smagi kā teiksim zemnieks vai arī pat zemes īpašnieks laukos, tikai pilsētā viņam nekas nepiederēja. Bagātie pilsētnieki latvieši nebija viegli atpazīstami, jo tie bija Bergs, Morbergs, Neibergs u.c. (pārvācošanas rezultāts tiem, kuri ieradās pilsētā, bet pārgāja nelatviešu stratās).” (Beitnere 2003)
Kā viņi sevi pārbauda?
Kādi ir šie uzņēmējdarbības konsultantu darbības rezultāti? Kā viņi zina, ka savu darbu padarījuši labi un kā viņi var noteikt, ka viņu darbība nav efektīva un kaut kas ir jāmaina?
Uzņēmējdarbības politikas struktūra
Pieprasījums(uzņēmējdarbības iespējas)
AvotiIzgudrojumi
Relatīvās cenasSociālā sistēma
Ārējie šokiu.c.
ResursiCilvēkresursi (darbinieki)
KapitālsIzejvielas
Piedāvājums(potenciālie uzņēmēji)
Sociālā struktūraDemogrāfija
Kultūra
G1
G2
G3
G4
G5
Izvēles iespējasProduktīva uzņēmējdarbība
Neproduktīva uzņēmējdarbībaAlgots darbs
Bezdarbsu.c.
E
Ieeja
Izeja
Produktīvauzņēmējdarbība
(potenciālaneatbilstība)
E (E-E*) E*
G6 G0
Recommended