punkts linija plakne

FORMAS VIZUĀLIE PAMATELEMENTI

• PUNKTS • LĪNIJA • PLAKNE

SANDRA LEVĀNERTU, LMA

2009.

PUNKTSKonceptuāli –

• Matemātiskā skatījumā, saskaņā ar Eiklīda uzskatiem –

“punkts ir nebeidzama, bezgalīga minūte un tam nav dimensiju”.

• Tēlaini filozofiskā skatījumā, saskaņā ar P. Klē:

a) punkts ir formveides aģents un sākums. Punkts kustībā rada visu pārējo, tas ir formas pirmsākums,

b) dabā jebkura forma attālumā (cilvēks, kuģis, ēka) ir punkts. Tuvojoties šis punkts pāraug formā, t.i., “no punkta ārā nāk forma”;

c) punkts ir bezvirziena, sevī centrēts, matemātiski atskaites punkts, matemātikā un kompozīcijā - lauka vai objekta centrs.

PUNKTSKonceptuāli –

• Matemātiskā skatījumā, saskaņā ar Eiklīda uzskatiem –

“punkts ir nebeidzama, bezgalīga minūte un tam nav dimensiju”.

• Tēlaini filozofiskā skatījumā, saskaņā ar P. Klē:

a) punkts ir formveides aģents un sākums. Punkts kustībā rada visu pārējo, tas ir formas pirmsākums,

b) dabā jebkura forma attālumā (cilvēks, kuģis, ēka) ir punkts. Tuvojoties šis punkts pāraug formā, t.i., “no punkta ārā nāk forma”;

c) punkts ir bezvirziena, sevī centrēts, matemātiski atskaites punkts, matemātikā un kompozīcijā - lauka vai objekta centrs.

PUNKTSReprezentācijā vai realizācijā – Punktveida vizuālo elementu īpašības (vai vizuālie atribūti) ir:

a) ģeometriskās – lai gan pēc konceptuālās definīcijas tam nav dimensiju, realizācijā tam tomēr vajag zināmu izvērsumu, lai tas būtu redzams. Tātad, vajadzīgs:- zināms izmērs (atkarībā no mākslas žanra),- zināma forma vai apveids (kas tradicionāli ir aplis, taču ne vienmēr);b) materiālās – tieši tāpat punktam jābūt kaut kādā veidā realizētam materiālā. Respektīvi, tam piemīt:- materialitāte, virsma, blīvums utt.,- melnbaltā tonalitāte vai krāsa;c) pozīcija un orientācija telpā, kas ir svarīgākā no īpašībām;

d) skaits – punkta multiplikācija vai tā skaita palielināšana ir gandrīz vienīgā formas apstrādes operācija, kas iespējama ar punktu.

PUNKTSReprezentācijā vai realizācijā –

• Punktveida vizuālo elementu īpašības (vai vizuālie atribūti) ir:

a) ģeometriskās – lai gan pēc konceptuālās definīcijas tam nav dimensiju, realizācijā tam tomēr vajag zināmu izvērsumu, lai tas būtu redzams. Tātad, vajadzīgs:- zināms izmērs (atkarībā no mākslas žanra),- zināma forma vai apveids (kas tradicionāli ir aplis, taču ne vienmēr);b) materiālās – tieši tāpat punktam jābūt kaut kādā veidā realizētam materiālā. Respektīvi, tam piemīt:- materialitāte, virsma, blīvums utt.,- melnbaltā tonalitāte vai krāsa;c) pozīcija un orientācija telpā, kas ir svarīgākā no īpašībām;

d) skaits – punkta multiplikācija vai tā skaita palielināšana ir gandrīz vienīgā formas apstrādes operācija, kas iespējama ar punktu.

PUNKTSReprezentācijā vai realizācijā –

• Punktveida vizuālo elementu īpašības (vai vizuālie atribūti) ir:

a) ģeometriskās – lai gan pēc konceptuālās definīcijas tam nav dimensiju, realizācijā tam tomēr vajag zināmu izvērsumu, lai tas būtu redzams. Tātad, vajadzīgs:- zināms izmērs (atkarībā no mākslas žanra),- zināma forma vai apveids (kas tradicionāli ir aplis, taču ne vienmēr);b) materiālās – tieši tāpat punktam jābūt kaut kādā veidā realizētam materiālā. Respektīvi, tam piemīt:- materialitāte, virsma, blīvums utt.,- melnbaltā tonalitāte vai krāsa;c) pozīcija un orientācija telpā, kas ir svarīgākā no īpašībām;

d) skaits – punkta multiplikācija vai tā skaita palielināšana ir gandrīz vienīgā formas apstrādes operācija, kas iespējama ar punktu.

PUNKTSReprezentācijā vai realizācijā –

• Punktveida vizuālo elementu īpašības (vai vizuālie atribūti) ir:

a) ģeometriskās – lai gan pēc konceptuālās definīcijas tam nav dimensiju, realizācijā tam tomēr vajag zināmu izvērsumu, lai tas būtu redzams. Tātad, vajadzīgs:- zināms izmērs (atkarībā no mākslas žanra),- zināma forma vai apveids (kas tradicionāli ir aplis, taču ne vienmēr);b) materiālās – tieši tāpat punktam jābūt kaut kādā veidā realizētam materiālā. Respektīvi, tam piemīt:- materialitāte, virsma, blīvums utt.,- melnbaltā tonalitāte vai krāsa;c) pozīcija un orientācija telpā, kas ir svarīgākā no īpašībām;

d) skaits – punkta multiplikācija vai tā skaita palielināšana ir gandrīz vienīgā formas apstrādes operācija, kas iespējama ar punktu.

PUNKTSPunktveida elementi mākslā un arhitektūrā -

• Tā kā vissvarīgākais punkta vizuālais atribūts ir tā pozīcija telpā, tad tas arī nosaka punkta izpausmi mākslā:

a) 1 punkts –- Arhitektūrā – obeliski, pieminekļi, utml.;- Interjērā – telpas galvenie objekti – galds, gaismas ķermenis, utml., - Lietišķajā mākslā – rotājumi, izstrādājumu furnitūras detaļas;b) vairāki punkti – rinda, grupa kā uzsvērtas funkcionālas vai nefunkcionālas detaļas objektos vai telpā, bieži iezīmējot slēptu, diskrētu centru vai vizuālo asi;c) daudzi punkti - punktveida elementi lielā skaitā paši rada formu, plakni, līniju – “spēka lauku”. Paņēmienu izmanto grafikā, glezniecībā, auduma dizainā, retāk arhitektūrā un lietišķajā mākslā;

d) punkts kā formas virsotne – punkta specifiska izpausme.

1 punkts –

• Arhitektūrā – obeliski, pieminekļi, utml.;• Interjerā – telpas galvenie objekti –

galds, gaismas ķermenis, utml., • Lietišķajā mākslā – rotājumi,

izstrādājumu furnitūras detaļas;

1 punkts –

• Arhitektūrā – obeliski, pieminekļi, utml.;

• Interjerā – telpas galvenie objekti – galds, gaismas ķermenis, utml.,

• Lietišķajā mākslā – rotājumi, izstrādājumu furnitūras detaļas;

1 punkts –

• Arhitektūrā – obeliski, pieminekļi, utml.;

• Interjerā – telpas galvenie objekti – galds, gaismas ķermenis, utml.,

• Lietišķajā mākslā – rotājumi, izstrādājumu furnitūras detaļas;

Vairāki punkti

rinda, grupa kāuzsvērtasfunkcionālas vainefunkcionālas

detaļasobjektos vai telpā,

bieži iezīmējot slēptu, diskrētu centru vai vizuālo asi

Luis Barragan, Mathias Goeritz Torres de Satelite, 1957.Mehiko aglomerācijas satelītpilsētā Ciudad

Vairāki punkti –

rinda, grupa kā uzsvērtasfunkcionālas vai

nefunkcionālas detaļasobjektos vai telpā, bieži

iezīmējot slēptu, diskrētu centru vai vizuālo asi

Daudzi punkti - punktveida elementi lielāskaitā paši rada formu,

plakni,līniju – “spēka lauku”.Paņēmienu izmanto grafikā,glezniecībā, auduma dizainā,retāk arhitektūrā un lietišķajāmākslā;

Daudzi punkti - punktveida elementi lielā skaitā paši rada formu, plakni, līniju – “spēka lauku”.Paņēmienu izmanto grafikā, glezniecībā, auduma dizainā, retāk arhitektūrā un lietišķajā mākslā;

Daudzi punkti - punktveida elementi lielā skaitā paši

radaformu, plakni, līniju – “spēka lauku”.Paņēmienu izmanto grafikā,

glezniecībā,auduma dizainā, retāk arhitektūrā unlietišķajā mākslā; Verners Pantons

~1960-70-tie gadi

Verners Pantons ~1960-70-tie gadi

Daudzi punkti - punktveida elementi lielā skaitā paši rada formu,

plakni,līniju – “spēka lauku”. Paņēmienu izmanto

grafikā,glezniecībā, auduma dizainā, retāk arhitektūrā un lietišķajā mākslā;

Punkts kā formas virsotne -punkta specifiska izpausme.

Punktu rindas - iezīmē pārtrauktas līnijas – nākamo formas vizuālo elementu

LĪNIJAKonceptuāli –

• Matemātiskā skatījumā, saskaņā ar Eiklīda uzskatiem –

“līnija kā bezgalīgas taisnes nogrieznis starp 2 punktiem”.Turklāt, lai cik īsa būtu līnija, tajā ir bezgalīgs daudzums punktu.Tai piemīt viena dimensija.

• Tēlaini filozofiskā skatījumā, saskaņā ar P. Klē:

līnija ir punkts kustībā. Zīmējot rakstot, gleznojot...- viss ir līnija, viss ir veidots kustībā un laikā, cilvēka rokas kustība ir gribot negribot ekspresīva un emocionāla. Turklāt līnija ir ļoti vienkāršs vizuālais elements. Kopumā līnija ir viens no visstiprēkajiem vizuālajiem elementiem – ļoti emocionāls;

“Līnija ir dinamiska ierīce ideju un noskaņupanākšanai”. (Basic Visual Principles)

LĪNIJA = KUSTĪBA + LAIKS + EKSPRESIJA + VIENKĀRŠĪBAdinamika, ritms, vieglums emocijas

uztveres skaidrība, dabiskums

LĪNIJALīnija realizācijā mākslā un arhitektūrā -

• Neredzamās līnijas starp 2 punktiem (arhitektūrā un pilsētbūvniecībā – “gaisa” asis, mākslā – nosacītās asis un zīmējuma konstrukcijas līnijas, respektīvi – iekšējas “spēka līnijas”);

• Redzamās līnijas:

- konstruktīvās – dažādu objektu konstruktīvie lineārie elementi,

- grafiskās, dekoratīvās līnijas,

- abu iepriekšējo kombinācijas – šuves, salaidumi, tsk., lietišķajā mākslā;- līnijas ....... punktu rindas;- formas šķautnes;

- formas kontūrlīnijas un siluets,

- telpiskas līnijas dabā un arhitektūrā – upes, ceļi, alejas, tranzīttelpas – koridori, galerijas, kāpnes, pandusi, utt.

Redzamās līnijas:

- konstruktīvās – dažādu objektu konstruktīvie lineārie elementi,

Redzamās līnijas:

- grafiskās, dekoratīvās līnijas, - abu iepriekšējo kombinācijas –

šuves, salaidumi, tsk., lietišķajā mākslā;

Redzamās līnijas ........punktu rindas

Redzamās līnijas ........punktu rindas

Redzamās līnijas:

- formas šķautnes

Redzamās līnijas:

- formas kontūrlīnijas un siluets

Redzamās līnijas:

- formas kontūrlīnijas un siluets

Redzamās līnijas:

- telpiskas līnijas dabā un arhitektūrā – upes, ceļi, alejas, tranzīttelpas – koridori, galerijas, kāpnes, pandusi, utt.

Daniels Lībeskinds (Daniel Libeskind), Jewish Museum, Berlīne, 1991. – 2001.

Daniels Lībeskinds (Daniel Libeskind), Jewish Museum, Berlīne, 1991. – 2001.

Daniels Lībeskinds, Jewish Museum, Berlīne, 1991. – 2001.

Daniels Lībeskinds, Jewish Museum, Berlīne, 1991. – 2001.

Daniels Lībeskinds, Jewish Museum, Berlīne, 1991. – 2001.

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

• Espresīvais / emocionālais raksturs:

(zemapziņā saistīts ar cilvēka emocionalitāti līniju velkot) – mēs dodam līnijām īpašības:intensīva, pasīva, drosmīga, aktīva, blīva, viegla, gracioza, spontāna, simboliska, ritmiska... utt.;

• Ģeometriskas īpašības:

- forma, apveids (arī izsaka emocionalitāti),- zināms dimensionāls izvērsums (īsa / gara, biezums,

telpiskums...),

• Līnijas pozīcija un orientācija telpā,

• Līnijas materialitāte,

• Līniju skaits (biežums).

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

Ģeometriskās īpašības:

- forma, apveids (arī izsaka emocionalitāti)

Ālvars Ālto (Alvar Aalto), Līmētā koka, ādas mēbeles un metāla,

1930-tie gadi

Zig-zag krēsls, Verners Pantons ~1960-70-tie gadi

Līnija pāraug plaknē -

- Sava veida telpiska līnija

Zig-zag krēsls , Gerits Ritvelds 1934. gads

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

Ģeometriskās īpašības -

Zināms dimensionāls izvērsums:- Īsa vai gara (līnijas

pamatdimensijā), izsaka zināmu emocionalitāte, tās veidojumā nosakošā loma – kopējai objekta struktūrai,

- Līnijai piemīta arī nosacīts biezums, kas var izteikt kustības tempu un piešķirt zināmu telpiskumu.

TEMPS

TELPA

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

Ģeometriskās īpašības -

Zināms dimensionāls izvērsums:- Īsa vai gara (līnijas

pamatdimensijā), izsaka zināmu emocionalitāte, tās veidojumā nosakošā loma – kopējai objekta struktūrai,

- Līnijai piemīta arī nosacīts biezums, kas var izteikt kustības tempu un piešķirt zināmu telpiskumu.

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

• Līnijas pozīcija un orientācija telpā, izsaka emocionālo raksturu, kā arī strukturālās sakarības

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

• Līnijas pozīcija un orientācija telpā, izsaka emocionālo raksturu, kā arī strukturālās sakarības

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

• Līnijas materialitāte – caur līnijas ģeometriskajām un pozicionālajām īpašībām izteiktā emocionalitāte jāiemieso materiālā – - telpiska, materiālā ar zināmu virsmu un faktūru,- zīmēta, gleznas, zīmējuma plaknē, tai raksturīga krāsa, melnbaltais

tonis, utt.Variācijas ļoti dažādas, īpaši izcelt var tikai šādu aspektu – pilna līnija vai pārtraukta, respektīvi, vai līnija ir fiziski blīva vai .... rinda. Tās ekspresīvo raksturu nosaka visas tās pašas ģeometriskās un pozicionālās īpašības, kas raksturo pilnu līniju. Pārtraukta, daļēji redzama līnija – ritma simbols.

Līnijas īpašības (vizuālie atribūti) -

• Līniju skaits (biežums) –- vairākas līnijas viena otru pastiprina vai pavājina,

- vairākas līnijas veido plakni, tās parasti izmanto, lai iluzori pastiprinātu plaknes dalījumu, radot kustīguma, dziļuma, ritma efektu.

PLAKNEKonceptuāli –

• Matemātiskā skatījumā, saskaņā ar Eiklīda uzskatiem – “bezgalīgas izplatības līdzena virsma, kura plešas 2-u dimensiju ietvaros visos virzienos”.

• Tēlaini filozofiskā skatījumā, saskaņā ar P. Klē:plakne ir līnija kustībā, kura ir pretēja tās pamatvirzienam. Dabā plaknes ir apjomus un telpas izolējošās virsmas, objektīvi saistītas ar materiālu. Ekspresīvi plakne nav tik iedarbīga kā līnija (ar kuru saistās visspēcīgākais – kustība). Tās iedarbība reāli fiziska – pats materiāls + pilna ģeometriska forma – figūra, kura pilnībā izpaužas tikai saistībā ar plakni kā formas vizuālo elementu.

Reprezentācijā –

Arhitektūrā un mākslā plaknes ir apjomus

Un telpas izolējošās horizontālās un vertikālās

virsmas – aploksnes elementi. Tā kā īpašanozīme ir vertikālajām plaknēm, tad – - arhitektūrā – fasādes, interjēra

virsmas,- lietišķajā mākslā – mēbeļu

akcentētās plaknes, apģērbā, uc.

Ludvigs Mīss van der Roe, 1929.Vācijas paviljons Barselonas

izstādē

Ludvigs Mīss van der Roe, Vācijas paviljons Barselonas izstādē, 1929.

Barselona, Dienvidaustrumu piekrastes parksFOA, Farshid Moussavi, Alejandro Zaera-Polo,

2004.

Riodežaneiro, Kopakobanas pludmaleRoberto Burle Marx, 1970.

Plaknes ekspresīvās īpašības (vizuālie atribūti) -

• Plaknes ekspresivitāte ir savādāka kā līnijai. Plakne – dubultā kustība x / y koordinātēs, ir iekšēji līdzsvarota, daudz mazāk dinamiska, sarežģītāka un tā ir reāli materiāla, tai piemīt forma.

• Taču arī plakne var būt – dinamiska vai statiska, intensīva, minimālistiska, līdzsvarota, smaga, viegla, aktīva, utt.

• Plaknes ekspresivitāti panāk ar:

- materiālām virsmas īpašībām – gluds, fakturēts, ažūrs, blīvs...- virsmas plastiku – izliekumi, reljefs...- ģeometrisko organizāciju un formu (figūru),- plaknē ietvertajām līnijām.

Hotelis Bergs,restorāns, “Zaigas Gailes birojs”, 2003.

Plaknes ģeometriskās īpašības –

• Plaknes aprises – forma / figūra (skat. lekciju par pirmformu transformāciju);

• Plaknes ģeometriskā struktūra – - regulāra / neregulāra,- centrs, ass, simetrija / asimetrija,- uzbūve caur ritmu, kontrastu, analoģiju;

• Plaknes izmēri un proporcijas

Gerits Ritvelds (Gerrit Rietveld), 1924.,Šrēdera nams Utrehtā, Holandē

Oslo opera, Norvēģija, 2007.arhitekti - Snøhetta