Solvita LodiņaKLKI vadītāja15.01.2012.

Laikmeta izglītībacilvēkam, kurš grib

būt laimīgs, apzināties un izprast sevi, savu identitāti, savas dzīves jēgu, sūtību un mērķi

būt mīlēts un veidot harmonisku ģimenibūt noderīgs sabiedrībai, tautai, valstij,

cilvēceiizprast eksistences jēgu un Visuma

radīšanas Nodomu

Laikmeta izglītība Latvijas cilvēkam :

• sniegs metodiku, kā apzināties un izprast sevi

• ieaudzinās domāšanas, jušanas, attieksmju, uzvedības un rīcības kultūru, izmantojot etniskās kultūras tēlu, simbolu sistēmu

• dos iespēju apgūt vismodernākās zināšanas, kuras ir nepieciešamas dzīves sūtības īstenošanai

Pabeidzis obligāto izglītību, audzēknis:

• spēs sevi apzināties, kontrolēt, motivēt, izvērtēt• apjautīs savas dzīves sūtību un spēs mērķtiecīgi

nospraust tās īstenošanas uzdevumus• būs nobriedusi radoša personība, kas mīl savu ģimeni,

tautu, valsti, cilvēci• spēs apstrādāt milzīga apjoma informāciju, domājot tēlos• mācēs iegūt un izmantot informāciju galvenokārt

intuitīvā, nepastarpinātā veidā• nojautīs cilvēces evolūcijas virzību un izpratīs

cēloņsakarību likumības (kopveseluma redzējuma spēja)

Laikmeta izglītības uzbūve

Izglītības organizēšanas principi jeb politika

Izgītības saturs

Izglītības sistēma

Izglītības filosofijas

matrica

Pa-saules

uzskats

Pasaules uzskatuveido sapratne par

Visuma rašanosVisuma eksistences (Dabas) likumībāmsevi pašu, ģimeni, sabiedrību, tautu,

cilvēcivērtībām

Pasaules uzskats kā tādsjeb cilvēks Dabā, sabiedrībā un Mūžībā

• Pasaules uzskats ir atbilžu kopība par dzīves uzdevumu, jēgu, mērķi, atzinumiem par pasauli kā totalitāti. (Z.Mauriņa)

• Pasaules uzskats – ir cilvēka pieņemta zināšanu un uzskatu sistēma par pasauli un cilvēka vietu tajā, cilvēka attieksmi pret pasauli un sevi. Pasaules uzskats nosaka cilvēka dzīves pamatpozīcijas, viņa pārliecību, ideālus, mērķus un vērtību orientāciju. Pasaules uzskats ir daļa no indivīda identitātes, ar tā palīdzību viņš kontrolē mijiedarbību ar vidi.Pasaules uzskatam ir vairāki uzdevumi indivīda dzīvē:1.tas ievieš dzīvē kārtību;2.palielina pārliecību par drošību un pareizo ceļu dzīvē,

3.apvienojot vienādi domājošos indivīdus, pasaules uzskats uztur sociālo kārtību;4.ar ideoloģiju var aizsargāties no sevis apdraudošajām parādībām (piemēram: politisks pasaules uzskats daudziem ir svarīgs drošības avots).

Holistiski-etniskais pasaules uzskats:

mītiskā un zinātniskā harmonisks veselums

• Viengabalainība. Pasaules jaunajā vīzijā viena patiesība netiek konfrontēta ar citām, nodēvējot tās par maldiem, zinātne netiek pretnostatīta mistikai, ārējā pasaule un subjektīvā (t.i. uztveres un domāšanas radītā) realitāte tiek savstarpēji integrētas, norobežotu un relatīvi neatkarīgu “daļiņu” vietā tiek saskatīti “kustībā esoši lauki” utt. Šī viengabalainība tiek atspoguļota jaunā pasaules uzskata nosaukumā - holistiskā paradigma.

• Holistiskā paradigma - tā nav tikai pasaules apraksta, koncepcijas izmaiņa… tā (pirmām kārtām!) nozīmē domāšanas veida izmaiņu. Un atšķirībā no tradicionālās Dekarta-Ņūtona zinātnes, holistiskajā paradigmā īpaša nozīme ir pasaules izjūtai. Ne velti slavenais dāņu fiziķis Nilss Bors reiz teica: “Ja kvantu mehānika nav satriekusi jūs līdz dvēseles dziļumiem, tad tas nozīmē, ka jūs to vēl neesat sapratis”.

• Nevar aprakstīt kultūru tikai “uzskaitot faktus” - ir nepieciešama parādību interpretācija, mēģinājumi noskaidrot, ko šīs parādības nozīmē, kāda jēga tajās slēpjas

• Holistiski-etniskā paradigma- atrodot jēgu etniskajās tradīcijās,

uzskatos, tie tiek bagātināti ar starpdisciplināro zinātņu jaunākajiem atklājumiem. Tā pasaules veselums tiek pārdzīvots jaunā veidā

Tēlu un simbolu nozīme pasaules uzskata veidošanas procesā

• Savā apkārtējā Dabā redzamos tēlus- būtnes, parādības, lietas, cilvēks uztver ar savām maņām, pārvēršot šo informāciju subjektīvās sajūtās un, veidojot savu attieksmi, nofiksē to savā apziņā, piešķirot šim tēlam simbolisku nozīmi.

• Ja šajā pašā vidē dzīvojošiem vairākiem indivīdiem rodas līdzīga rakstura procesi, tad viens un tas pats tēls var kļūt par kopējo objektīvo simbolu ar vairākām nozīmēm

• Koncentrējoties uz simbolu, var izsaukt tā jēgas pārdzīvojumu vairākos līmeņos. Tādā veidā individuālā apziņa tiek paplašināta līdz kolektīvajai apziņai.

• Simbolos ir ietverti tautas indivīdu jušanas, uztveres, domāšanas, rīcības arhetipi, algoritmi, kas ir pamats pasaules uzskata veidošanai

• Kad cilvēka zemapziņā ir atlasīti raksturīgākie, nozīmīgākie jušanas, uztveres, domāšanas un rīcības algoritmi, apziņā iesakņojas vērtības, kas arī ir pasaules uzskata galvenais balsts

Izglītības filosofijasmatrica

• Laikmeta izglītības galvenā iezīme ir spēja pašizglītoties jeb būt sev pašam par skolotāju gan garīgā, gan citās nozīmēs. Tas ir īsts pētnieka un radoša radītāja Gars, kuram ir vajadzīgi tikai domubiedri un dažreiz konsultanti. Un tikpat labi, var sacīt, ka jaunā laikmeta cilvēkam visi apkārtējie cilvēki un notikumi ir kā pieredzes skolotāji.

• Laikmeta izglītībā svarīgākais pamatprincips ir garīgais pārdzīvojums, kurš ir neatņemama mātes Dabas sastāvdaļa. Tieši tam ir jābūt izglītības galvenajai motivācijai, kura liks izzināt sevi kopsakarībās ar Dabu un Visuma eksistenci. Ja līdz šim sevis izziņa bija atdalīta no Dabas izziņas, tad Jaunajā laikmetā tas neizbēgami apvienosies vienotā veselumā. Tieši tas būs pamats būtiskām psihofizioloģiskām cilvēces izmaiņām.

• Jaunā laikmeta izglītībā neizbēgami dominēs domāšana, kura spēj operēt ar tēliem un simboliem tā, kā tas līdz šim ir dabīgā veidā noticis cilvēka zemapziņā sapņu laikā. Šī situācija izmainīs arī cilvēka spēju regulēt savu noguruma pakāpi. Iemācoties operēt ar informāciju daudzdimensionālu tēlu, simbolu veidā, cilvēce var nonākt līdz ļoti augstai koncentrēšanās spēju attīstīšanas pakāpei. Tas nodrošinās īsta radošuma attīstīšanos, kurš spējīgs nemitīgi ģenerēt inovatīvas idejas.

• Tas viss nav iedomājams bez etniskās kultūras tēlu sistēmas, kura ir radusies vietējā vidē. Pārdzīvot virtuālu vidi ar visiem maņu orgāniem objektīvi nav iespējams. No šī viedokļa TV un citi virtuālās vides raidītāji deformē personības un līdz ar to arī dezorientē viņu zemapziņas vērtību izstrādāšanas procesā. Rezultātā - katra indivīda pasaules uzskats individualizējas un nerod neko kopīgu ar citiem šajā pašā vidē dzīvojošiem indivīdiem. Sāk dominēt subjektīvisms, egoisms un līdz ar to priekšplānā parādās seklas vērtības, piezemēta, bezjēdzīga kultūra. Pasaules uzskats vairs neietvert attieksmes pret mūžīgajām vērtībām, jo indivīds nav spējīgs izjust kolektīvo, kopīgo.

Izglītības filosofijas Matricas sastāvdaļas

BūtībaDimensijasMērķiKontekstiJēgaIzglītības vērtībasKultūras vērtībasPersonības veidošanas

nosacījumiIzglītības īstenošanas

principiIzglītības filosofijas matricas

īstenošanas sistēma

Izglītības Augstākā Būtība ir sevis apzināšanās un pilnveidošanās ceļš,

process ar nolūku redzēt sevī Radītāju un atkal kļūt ar To vienotam Apziņā

Izglītības Zemākā Būtība ir apzinātas piepūles, koncentrēšanās

rezultātā mainīt esošo pašapziņas stāvokli nolūkā sasniegt izvirzīto mērķi

personiskajā vai sociālajā kontekstā

Būtība

Dimensijas• Transcendentālā• Psihiskā• Mentālā• Emocionālā• Vitālā• Fiziskā

• Cilvēks ir daudzdimensionāla būtne, tādēļ, izglītības saturu veidojot, ir jāņem vērā ne tikai mentālā un fiziskā dimensija, bet viss cilvēka kopums

Mērķi:

• Transcendentālais- izpaust Garu Matērijā • Eksistenciālais – izpaust dievišķā Nodoma saturu

dievišķā formā• Globālais – virzīt cilvēces evolūciju, saskaņā ar

Dabu• Kolektīvais – īstenot inteliģentu harmoniju

sadarbībā• Individuālais - realizēt Dievapziņu, izpaužot

dvēseli ķermenī; pilnveidot Personību, paplašinot to līdz spējai kalpot ģimenei, tautai, cilvēcei

Konteksti

• Visuma eksistence• Dabas un cilvēces globālā

evolūcija• Radītāja Nodoms - Sapnis

indivīdā• Ģimenes labklājība• Sabiedrības vajadzības – tautas

kultūrvērtības, Valsts attīstība

Jēga

• Meklēt Mūžīgo Mainīgajā (Visuma eksistence)

• Būt Saskaņā ar Radītāja Dzīvo Nodomu (Dabas un cilvēces globālā evolūcija)

• Apzināties sevi, īstenot Radošo potenciālu, pašam mācoties kļūt par Radītāju (Radītāja Nodoms,- Sapnis indivīdā)

• Apgūt nepabeigtās mācības (Ģimenes labklājība)

• Dzīvot samērīgi, būt devējam, uzņemties atbildību, iepriecināt un paplašināt savu apziņu Ierobežotajā līdz sākotnējai Bezrobežībai (Sabiedrības vajadzības – Tautas kultūrvērtības, Valsts attīstība

Izglītības vērtības

• Garīgās – mīlestība, prieks, līdzjūtība, miers, vienotība

• Intelektuālās – informācija, zināšanas, ieinteresēta attieksme, radošums

• Emocionālās – labvēlīgums, atvērtība, sadarbība, iedvesma

• Vitālās – griba, veselīga dzīvesveida ieradumi• Materiālās – piemērotas telpas, attīstošs

aprīkojums, pietiekams finansējums, labi organizēts process

Kultūras vērtības

• Dainas, dziesmas, rotaļas,spēles, mīklas, pasakas, teikas, sakāmvārdi, parunas, ticējumi

• Rituāli - Gadskārtu ieražu svētki, Mūža godi• Dzīvesveida tradīcijas (iešana pirtī, ēšanas, ģērbšanās

paradumi, tautas medicīna, mājokļa un vides iekārtojums)

• Amatniecība visplašākajā nozīmē – nodarbošanās, darbs, brīvā laika saturīga pavadīšana, darinot pūru

Personības attīstības pamatnosacījumi

• Spēja pārvaldīt fiziskā ķermeņa motorās funkcijas (kustības,žestikulācija, mīmika, runa, balss intonācija, tembrs, rakstība).

• Spēja apzināti vadīt un kontrolēt elpu• Spēja apzināties savu maņu orgānu uztveres īpatnības • Spēja apzināties emocijas un vadīt jūtas• Spēja analizēt un vērtēt savu uztveri, sajūtas,

domāšanu, uzvedību un rīcību• Spēja apzināti vadīt jebkuru mentālo procesu no

vērotāja pozīcijas• Spēja ideju pārvērst darbībā un sasniegt mērķi• Spēja uzklausīt un ņemt vērā vērtējumu no sabiedrības• Spēja redzēt kopsakarības, komunicējot ar sabiedrību• Izpratne par zemapziņas darbību un instinktiem• Spēja komunicēt ar virsapziņu jeb dvēseli (lūgšana)• Spēja koncentrēties, meditēt, apcerēt.

Izglītības īstenošanas principi

• Meditācija• Koncentrēšanās• Jušana• Domāšana• Disciplīna• Pareiza rīcība• Vērtēšana

Izglītības filosofijas matricas

materializācijas sistēma

Ārējie komponenti

• Politiskās pamatnostādnes, partiju programmas

• Valsts stratēģija (nacionālā) • Likumi, MK noteikumi,

normatīvie akti• IZM pārvaldības modelis• Valsts budžets izglītībai• Mācību iestādes veids un pakāpe• Izglītības pakāpes apguves laiks

Iekšējie komponenti

• Mācību iestādes vadītājs, skolotāji, personāls

• Mācību saturs, formas, process, metodoloģija, metodes, paņēmieni, līdzekļi

• Skolēns un viņa ģimene• Sadarbība ar sabiedrību

Izglītības sistēma

Esošā izglītības sistēma ietver:• Noteikumus par mācību gada garumu,

sadalījumu pa semestriem, brīvlaiku garumu, stundu skaitu nedēļā, dienā, vienas stundas ilgumu

• Jautājumus , no cik gadiem skolēniem uzsākt mācības, pabeigt noteiktās izglītības pakāpēs

• Izglītības veidus – pirmskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, augsskolas, profesionālo

• Noteikumus par to, kādi ir apgūstamie priekšmeti –obligātie, izvēles, sākot no kuras klases

• Noteikumus par eksāmenu un pārbaudījumu skaitu pa mācību priekšmetiem

• Nosacījumus par programmu beigšanas diplomiem, līmeņiem, grādiem

• Atzīmju un vērtēšanas sistēmu

Atzīmju esošā sistēma

Apguves līmenis

Atz.   Aptuv. ECTS atzīme

ļoti augsts10 izcili (with

distinction)A

9 teicami (excellent) A

augsts8 ļoti labi (very good) B

7 labi (good) C

vidējs

6 gandrīz labi( almost good)

D

5 viduvēji (satisfactory) E

4 gandrīz viduvēji(almost

satisfactory)

E/FX

zems 3-1 negatīvs vērtējums  (unsatisfactory)

Fail

Vēlamās izmaiņas esošajā izglītības sistēmā

• Mācību gads beidzas īsi pirms Jāņiem• Katra mācību iestāde izvēlas savu specifiku atkarībā no bērnu

vajadzībām• Vispārējā izglītībā ir viens galvenais priekšmets, kurš

saucas : “Kultūra” un ietver sevī : garīgo kultūru jūtu kultūru, domāšanas kultūru, uzvedības, rīcības, fizisko kultūru,kas ir raksturīga valstsnācijas pamattautai – latviešiem.• Mācību process pamazām pilnībā pāriet uz projektu

izstrādes principu.• Laikmeta izglītības filosofiskā matrica pieprasa citu

vērtēšanas sistēmu, kuras galvenais akcents ir nevis uz zināšanu un prasmju novērtēšanu ar atzīmi, bet uz personības attīstības vērošanu pēc noteiktiem kritērijiem, kā arī uz iegūto zināšanu pielietošanu praksē.

• Kultūras priekšmeta saturs tematiski nosaka pārējo mācību priekšmetu saturu. Skolēniem ir viena galvenā grāmata, kura ietver latvisko pasaules uzskatu pilnā mērā. Šīs grāmatas tematika ir sasaistīta ar visiem mācību priekšmetiem un norāda mītiskā un zinātniskā satura sasaistes principus holistiski – etniskā pasaules uzskata veselumā. Galvenajā grāmatā ir ietverts zināšanu minimums un pašu svarīgāko jēdzienu apguve. Pārējais skolēniem ir jāizpēta padziļināti, meklējot informāciju visādos resursos.

• Skolēni izvēlas, kuru no priekšmetu blokiem tie apgūs pastiprināti noteiktā perioda (mēneša) laikā, pētot, meklējot informāciju, dodoties ekskursijās, sadarbojoties ar zinātniekiem, uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām. Noslēgumā informācija un pieredze tiek apkopota un prezentēta saviem vienaudžiem. Tādā veidā pastarpināti skolēni priekš skolēniem kļūst par skolotājiem, bet galvenā priekšmeta: “Kultūra” tematika ir pilnībā izzināta no visiem viedokļiem. Skolotāji patiešām veic tikai konsultantu pienākumus un ir sabiedrotie radošā procesā, arī paši izzinot visjaunākos zinātnes sasniegumus visā pasaulē. (Atrisinās skolotāju jautājums par laika trūkumu, gatavojot kvalitatīvas stundas).

• Jau pirmskolā – 5-6 gadnieki apgūst burtus , apzinoties savu ķermeni kā veselumu, savu dzīvojamo telpu kā veselumu, vidi kā veselumu utt.

Vēlamo izmaiņu pamatojums

Galvenais priekšmets

Kultūra

TēmaTēli

Latviešuvaloda, literatūra

VēstureFilosofija

Dabas Zinības

Bioloģija

Matemā-tika

FizikaĶīmija

EkonomikaMājsaim-niecība

Mūzika,Mūzikas

Instrumentu spēle

VizuālāMāksla

Mājturībaun

amatniecība

Sports (ietver

Paš-kontroles sistēmu:“Vingro arDainām”

Vēlamā vērtēšanas sistēma:1) Skolēns novērtē sevi, savu paveikto darbu, stāstot citiem par

savām sajūtām, pārdzīvojumiem dzīvi un atrakstīvi. Tad viņš analizē sava pētījuma pozitīvās un negatīvās puses, izdara secinājumus

2) Skolēna vienaudži izsaka savu subjektīvo vērtējumu, kura laikā skolotāja loma ir vērtēt un analizēt skolēnu spēju objektīvi vērtēt, loģiski domāt un arī emocionālo sasaisti ar vērtējamo biedru.

3) Skolotājs novērtē skolēnu publiski, uzsverot mutiski tikai pozitīvās puses un vēlamo nākotnes situāciju

4) Savā skolotāja dienasgrāmatā veic savu subjektīvo vērtējumu, kura izpaušana var tiktuzskatīta, kā ētikas kodeksa pārkāpums

5) Skolotājs vecākiem arī sniedz informāciju tikai par pozitīvo sasniegumu bērna personības attīstībā un zināšanu, prasmju apguvē.

6) Vecākiem tiek sniegta informācija, kādas prasmes, iemaņas, attieksmes viņiem būtu mājās jāvērtē kā bērna spēja iegūtās zināšanas pielietot ikdienas praksē. Vecāki šo vērtējumu dara zināmu skolotājiem, kuri, savukārt, izdara secinājumus par savām izvēlētajām pedagoģiskajām metodēm bērna apmācībā – tādējādi - pašnovērtējot arī paši sevi.

Latviskas izglītības saturs

Pieci apziņas līmeņi:fiziskais – kustībavitālais - gribaemocionālais - jūtasmentālais – zināšanasgarīgais - pārdzīvojums

Mācību uzdevumu trīs pakāpes:1. pakāpe – reproducējošā: skolēns spēj uztvert mācību saturu un reproducēt to2. pakāpe – interpretējošā: skolēns spēj padziļināti uztvert mācību saturu un interpretēt to, attīstot savu gribu un izkopjot attieksmes, uzskatus 3.pakāpe – radoši-inovatīvā: skolēns spēj radoši, intuitīvi pielietot mācību saturu atbilstoši mūsdienu situācijai (situativitāte), garīgi pārdzīvo atklāsmes Standartu vietā vadlīnijas

Dažādo apziņas līmeņu īpatsvars izglītības pakāpēs

Apziņas līmeņiPirmskolā

100%Sākumskola

100%Pamatskolā

100%Vidusskolā

100%Augstskolā

100%Arodskolā

100%Mākslas un

mūzikas skolā100%

fiziskais 15 15 20 25 25 40 30

vitālais 10 15 15 20 10 10 10

emocionālais 40 30 20 10 10 10 30

mentālais 15 20 25 30 45 20 10

garīgais 20 20 20 20 20 20 20

Mācību satura uztveres un pielietošanas spēju vēlamais īpatsvars izglītības pakāpēs

spējasPirmskolā

100%Sākumskola

100%Pamatskolā

100%Vidusskolā

100%Augstskolā

100%Arodskolā

100%Mākslas un mūzikas

skolā100%

reproducējošā 70 60 50 40 30 50 20

interpretējošā 20 25 30 35 40 30 40

radoši-inovatīvā 10 15 20 25 30 20 40

Latviskais pasaules uzskats gadskārtās –tematiskā satura pamats

Praktisks piemērs:Zirga tēls gadskārtu ciklā

1.Ziemassvētki

Sen dzirdēju, nu redzēju

Ziemassvētku kumeliņu

Līdz zemei krēpes vilka

Ledaināmi kājiņāmi.

2.Meteņi

Uz Meteni tālu braucu

Lai liniņi gari aug.

Uz Lieldienu šūpojosi

Lai telītes barojās.

3. Lieldienas

Iebrauca Saulīte ābeļu dārzā

Deviņi ratiņi, simts kumeliņi

Neguli ,Saulīte, ābeļu dārzā,

Tur tevi ziediņi apbirdināsi.

4.Ūsiņi

Ūsiņam gaili kāvu

9 cekuliem,

Lai tek mans kumeliņš

9 celiņiem.

5. JāņiAi, Jānīti, Dieva dēlsi

Tavu augstu kumeliņu,

Auga rudzi, auga mieži

Apakš Tavu kumeliņu.

6.MārasJaunas meitas, jauni puiši,

Metat kokus no celiņa:

Dieviņš brauca, mīļa Māra

Svētu rītu baznīcâ.

7.JumisJumītim klaipu cepu

Triju rītu malumiņu

Pieci vīri, seši zirgi

Nevar klaipu kustināt.

8.MārtiņiMārtiņam gaili kāvu

Sarkanâm kājiņâm,

Lai guntiņas nevajaga,

Kumeliņus barojot.

Veļu zirgiJūdzat bērus, jūdzat raudus,Vedat mani kalniņâ,Pāries jūsu bēri, raudi,Es jums vairs nepāriešu,Es jums vairs nepāriešuJūsu duru virinàt,Jūsu duru virinàt,Jūsu kannu klabinàt.

Vakar MārtiņšNo Rīgas laidās,Šodien sētā ierībināja,9ratiņi,Simts klumeliņi300 sulaiņiBruņotu vīru.

Dabā(sasaiste ar botāniku)

Pār kalniņu Ūsiņš jāja

Ar akmeņa kumeliņu

Tas atnesa kokiem lapas,

Zemei zaļu āboliņu.

Zirgs DabāReto krāsu zirgi

(sasaiste ar zooloģiju)

Lāsumains Loss zirgsBēri-dārks

Melnis Palss Dābolains sudrabskaris Bēri salns zirgs

Paldies par uzmanību!