Zirgu Pasts Nr.43

Cen

a1,90 Ls

43

Nr. 10 (43) 2010. gada oktobris-novembris

Alvīne Paštore ar Prēriju no Saldus JSSMāra Millera foto

UzvaraPasniegti federācijas kausi

PopularitāteJāšanas sports 20. valstī

KaršKauju rekonstrukcijas

~3~oktobris-novembris, 2010

Šajā numurāKaut kā beigas ir sākums jaunām lietām

?????

???

L AT VIJĀ

Rudens… Nokritušo lapu paklājus uz zemes pamazām ik pa laikam nomaina pirmās sniega kārtas. Jāšanas sportā sezona Latvijā ir noslēgusies, labākie šīs sezonas jātnieki noskaidroti gan konkūrā, gan iejādē, gan amatieru disciplīnā, gan arī poniju jāšanā, gan arī pajūgu braukšanas disciplīnā. Kādam tā, iespējams, sagādājusi vilšanos, kādam prieku un gandarījumu par savu ieguldīto darbu.

Spriedzes pilnas bija ikvienas šī gada sacensības. Lai sagatavotos nākamā gada cīņai, jātniekiem un viņu zirgiem atliek vien nedaudz atpūsties un uzsākt intensīvu treniņu periodu. Jo jau nākamā gada pirmajos mēnešos būs jāsāk cīnīties par jauniem tituliem un panākumiem.

Arī zirgi gatavojas ziemai, uzaudzēdami sev biezu kažoku. Runā, ka šī ziema būs vēl bargāka nekā iepriekšējā. Tas nozīmē, ka arī staļļu īpašnieki veic visus darbus, lai nosiltinātu savas staļļu ēkas, salabotu to jumtus. Viss tiek darīts, lai tikai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus saviem mīluļiem. Jāpadomā arī par to, – kur jāsim ziemā, vai mums ir piemēroti manēžu segumi, lai varam nebaidīties par pamata sasalšanu? Patiesi, ziema nav vieglākais gadalaiks zirgu īpašniekiem un sportistiem. Tomēr vienmēr visi laika apstākļi ir vienmēr izturēti, un atnākošā ziema nebūs izņēmums.

Cilvēku un zirgu saiknes būtību vēlas izprast arī teātra aktieri. Vēlas izprast šīs attiecības, jo bieži pat teātra izrādēs jābūt zināšanām par zirgiem un ar tiem saistītām lietām. Lai gan bieži redzama nedrošības sajūta, atrodoties stalto zirgu mugurā, cilvēki tiecas pēc kontakta ar zirgu. Un ne jau tāpēc, lai notēlotu kovboju. Nē! Lai saprastu šo attiecību būtību. Ikviens tiecas zirgu noglāstīt, pabūt ar zirgu kopā. Tas nav tāpat kā braukt ar jaudīgu mašīnu, jo zirgs ir dzīvs. Tas ir tāpat kā cilvēks, tikai viņš neprot runāt. Šī barjera ir pārvarama, atrodot un panākot abpusēju sapratni. Un to var panākt, ja cilvēkam ir vēlēšanās un pacietība.

Zirgs ir ļoti labs pacietības skolotājs cilvēkam. Jo īpaši tā saucamie problemātiskie zirgi. Viss ir atkarīgs no mums, cilvēkiem, – vai spēsim pakļaut zirgu, vai spēsim tam iemācīt nepieciešamo. Darbs un pacietība ir cilvēka galvenie darbarīki šajā jomā. Bieži vien tā nav. Daudzkārt cilvēka galvenie darbarīki šajā darbā ir rupja izturēšanās, asa trenze un sāpīgi pātagas cirtieni. Taču var arī citādāk. Un te jau parādās daļēji arī treneru prasme – kā viņi apmāca savus audzēkņus. Kādus pamatus ieliksim, to arī redzēsim nākotnē.

Bērni ir mūsu nākotne. Vislielāko prieku ikviena skatītāja acīs šogad sagādāja poniju sacensības. Kas var būt jaukāks par skatu, kad tieši mazie ķipari piedalās jāšanās sacensībās uz ponijiem. Tas ir ļoti labs veids, kā no mazotnes pierast pie šī sporta veida un visām ap to saistītajām lietām. Tā nav vairs rotaļāšanās ar lellēm, tā jau ir atbildība par dzīvu radījumu – zirgu. Bērni un vēlāk arī jaunieši kļūst daudz atbildīgāki par tiem, kurus viņi aprūpē. Tas nav salīdzināms ar masveida spēlēm interneta portālos, tā ir realitāte, kurā mēs esam vislielākie ieguvēji, jo nepavadām laiku pie TV vai datora ekrāniem, kas bieži mūsos izraisa negatīvas sajūtas un pat stresu. Zirgs palīdz aizmirst ikdienas raizes kaut uz īsu brīdi. Šo dzīvnieku nekad mums neaizvietos neviena datorspēle, jo viņam ir dvēsele.

Inese Ruskule

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevējs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrāfija.Iznāk reizi mēnesī.Dace Štrausa – projekta vadītāja +371 26258326, Dace Millere – galvenā redaktore +371 29117718 Inese Ruskule – redaktore +371 26479579, Jolanta Lapiņa – redaktore, mārketings +371 26544243Inga Miķelsone – konkūrs +371 29469825, Anda Pavlovska – pajūgu braukšana +371 26347125Nadīna Zavadilika – foto +353 861922762, Maija Gailiša – maketētāja.

Elektroniskā pasta adrese: [email protected] pasta sūtījumiem:Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, avīzei Zirgu Pasts, Republikas laukumā 2, Rīga, LV–1010.

Informācijas pārpublicēšana un izmantošana pieļaujama, ievērojot LR autortiesību likumdošanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu kā avotu un/vai darba autoru. Jebkāda cita veida informācijas pārpublicēšana, pavairošana un izmantošana komerciālos nolūkos bez SIA Equus partneri rakstveida atļaujas aizliegta un uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

~4~ oktobris-novembris, 2010

LATVIJĀ

Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņā būtiskākā atšķirība trešajā un ceturtajā posmā bija starptautiskās kategori-jas maršruta sastādītāja un tiesneša Štefana Vir-ta (Vācija) uzaicināšana. Gan 16, gan 18 gadus veco jātnieku, gan piecus un sešus gadus veco zirgu kon-kurences maršruti notika ar jātnieka vai zirga darbības stila vērtējumu. Atšķirībā no iepriekšējiem posmiem, kuros atzīmes lika mūsu pašu tiesneši, tagad vērtētāja pienākumus pildīja viesis no Vācijas.

Tas vienmēr ir interesanti, kā mūsu sportistus novērtē tie, kuri mūs nepazīst un redz sportistu sniegumu tikai konkrētajās sacensībās, līdz ar to atzīme ir atkarīga tikai un vienīgi no konkrētās dienas starta.

Jāpiebilst, ka vācu tiesnesis arī labprāt dalījās savā pieredzē un neatteica padomu maršruta sastādīšanas jautājumos Ser-gejam Šakurovam un Ivo Miķelsonam, jo šī lieta viņam ir sirdij tuva No tiesneša viedokļa – tā bija laba iespēja būt klāt, klausīties un mācīties, gluži tāpat kā sportistiem, kuri apmeklēja Štefana Virta vadīto

LJF kausa izcīņaInga Miķelsone

Kleisti, 25.-26. septembris un 2.-3. oktobris, konkūrs

semināru. Jātniekiem, kuri bija to

apmeklējuši, ceturtajā posmā viena no būtiskākajām atšķirībām bija brīvāka, jeb kā pats ārzemju tiesnesis saka – vieglāka uzsēde, kad jātnieka rokas nav paceltas, bet atrodas lejup un nenotiek liekas darbības ar pavadām maršruta laikā, īpaši pirms šķēršļa. Sportisti paši atzīst – iespējams, šāds rezultāts tika sasniegts, liekot jātniekiem daudz lēkšot, lai pēc iespējas būtu vairāk kustības uz priekšu.

Pozitīvs moments arī tas, ka pati vērtēšanas skala ir nedaudz augstāka, kas jātniekiem dod tādu kā stimulu trenēties vēl vairāk un censties sasniegt labākus rezultātus.

Protams, jebkurās sacensī- bās savu lomu spēlē arī veiks-mes faktors. Kā piemēru varētu minēt Lietuvas jauno sportisti Dovili Matulīti, kura trešajā posmā startēja ļoti labi un ieguva vērtējumu 8,4 balles. Jāpiebilst, ka šī nav vienkārša sagadīšanās – paveicās šoreiz. Gan šajā, gan arī iepriekšējā sezonā man bija iespēja tiesāt Lietuvā un vērtēt jau-nos jātniekus. Šīs sportistes sniegums reti kuru reizi bija zemāks par 8 ballēm. Arī somu tiesnesis Kari Jalosala Lietu-vas atklātajā čempionātā viņas sniegumu novērtēja ar 8,5, tāpat startējot Eiropas jauniešu

un junioru čempionātā atzīme bija 8,2. Taču LJF kausa izcīņas ceturtajā posmā Doviles rezultāts bija tikai 6,9. Protams, tam ir arī citi izskaidrojumi, bet, kā teica Štefans Virts – Tā vienkārši nav viņas diena, ne šodien.

Runājot par zirgiem, Maira Leja izteica savas domas:

– Vērtējot zirgus, Štefanam Virtam primārais bija – vai šim zirgam ir tālāka perspektīva sportā, vai ne. No zirga ir jāizvilina tas, kas tajā ir, un tas ir jāparāda. Ņemot vērā vācu trenera ieteikumus, ceturtajā posmā centos jāt nedaudz citādāk, varbūt īsti neizdevās,

kā biju plānojusi, tāpēc arī vērtējums zirgam bija nedaudz zemāks (8,0) nekā trešajā posmā (8,2), taču darbs ar zir-gu, tā apmācība nav nedēļas jautājums, tas prasa daudz vairāk laika, tāpēc arī rezultāts būs redzams nedaudz vēlāk. Kopumā vērtējot, seminārs bija vērtīgs, un mans personīgais ieguvums – pārliecība!

Vēlreiz gribētos atzīmēt – slavējami, ka Latvijas Jātnieku federācija rod iespēju rīkot dažādus seminārus un pieaicināt sacensības tiesāt ārzemju tiesnešus, no tā iegūstam mēs visi – gan spor-tisti, gan treneri, gan tiesneši.

Jānis Rimeiks.

Aleksandrs Šakurovs.

Guntars Siliņš.

Mār

a M

iller

a fo

to

Mār

a M

iller

a fo

toM

āra

Mill

era

foto


LATVIJĀ

LJF kausa izcīņaKonkūrsVispārējā konkurenceIII posms Maršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 105 cm, piedalās bērni līdz 16 g. v., sacensības ar jātnieka darbības stila vērtējumu)Sportists Zirgs Īpašnieks Komanda Rezultāts1. Inta Vēja Kaugurs SIA Princis SK Princis 8 b.2. Monika Cālīte Lode V. Kociņa SK Kriķi 7,5 b.3. Krista K. Alksne Don Lucky SK Sport de Lux 7,3 b.3. Laura Penele Rafaello M. Penelis z/s Lielceri 7,3 b.Maršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 115 cm, piedalās juniori līdz 18 g. v., sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu)1. Dovile Matulīte Herminas D. Matulīte Lietuva 8,4 b.2. Linda Viša Arons z/s Liepenes 7,4 b.3. Karīna Pavāre Laviņš E. Pavāre 7,2 b. Maršruts nr. 3 (šķēršļu augstums līdz 120 cm, 2 fāzēs, piedalās jaunie jātnieki līdz 21 g. v.)1. Kristīne Egle Concorde K. Egle SK Sport de Lux 0 s.p./26,18 s2. Kristaps Neretnieks Ishors I. Neretniece SK Kriķi 0 s.p./26,41 s3. Kristaps Neretnieks Viņjete I. Neretniece SK Kriķi 0 s.p./28,82 sMaršruts nr. 4 (šķēršļu augstums līdz 110 cm, piedalās zirgi līdz 5 g. v. vai startē pirmo sezonu, sacensības ar zirga kustības stila novērtējumu)1. Maira Leja Anytime Pikabello SK Temperaments 8,2 b.2. Ģirts Bricis Lady Lora SK Sport de Lux 8,1 b.3. Līga Pētersone Roksāde SK Princis 8,0 b.Maršruts nr. 5 (šķēršļu augstums līdz 120 cm, piedalās zirgi līdz 6 g. v., sacensības ar zirga kustības stila novērtējumu)1. Ģirts Bricis Esmeralda J. Rimeiks SK Sport de Lux 7,6 b.2. Jānis Rimeiks Robless J. Rimeiks SK Montepals 7,4 b.3. Kristaps Neretnieks Chios Son SK Kriķi 6,3 b. Maršruts nr. 6 (šķēršļu augstums līdz 125 cm, sacensības ar džokeri)1. Ģirts Bricis Kīna A. Stafecka SK Sport de Lux 65 p./53,41 s2. Andis Vārna Klaids AF Tērvete SK Quattro 65 p./56,75 s3. Guntars Siliņš Kalgari J. Mežnieks SK Mežstrazdiņi 65 p./58,12 sMaršruts nr. 7 (šķēršļu augstums līdz 140 cm, ar pārlekšanu)1. Ģirts Bricis Kongo T. Rezņuka SK Sport de Lux 0 s.p./38,64 s2. Andis Vārna Klaids AF Tērvete SK Quattro 4 s.p./36,10 s3. Kristaps Neretnieks Lacapo SIA Princis SK Kriķi 8 s.p./36,97 sIV posms Maršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 105 cm, piedalās bērni līdz 16 g. v., sacensības ar jātnieka darbības stila vērtējumu)1. Inta Vēja Kaugurs SIA Princis SK Princis 7,7 b.2. Karīna Pavāre Laviņš S. Pavāre z/s Lielceri 7,6 b.3. Ieva Apalupa Skandy I. Apalupa SC Kleisti 7,5 b.Maršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 115 cm, piedalās juniori līdz 18 g. v., sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu)1. Santa Šteinberga Giness S. Šteinberga SK Quattro 8,1 b.2. Patrīcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 7,9 b.3. Laura Penele Alfredo z/s Lielceri 7,5 b. Maršruts nr. 3 (šķēršļu augstums līdz 125 cm, 2 fāzēs, piedalās jaunie jātnieki līdz 21 g. v.)1. Kristīne Egle Concorde K. Egle SK Sport de Lux 1 s.p./42,55 s2. Kristaps Neretnieks Geiša I. Neretniece SK Kriķi 9 s.p./44,30 s3. Dovile Matulīte Herminas D. Matulīte Lietuva 1 s.p./70,73 s-p.m.Maršruts nr. 4 (šķēršļu augstums līdz 120 cm, piedalās zirgi līdz 5 g. v. vai zirgi, kas startē pirmo sezonu, sacensības ar zirga kustības stila novērtējumu)1. Ģirts Bricis Lady Lora K. Ansone SK Sport de Lux 8,1 b.2. Laura Liepiņa Quattros Amira L. Liepiņa SK Mustangs 7,8 b.3. Sarmīte Pētersone La Valetta I. Hāne Talsu JK 7,7 b.Maršruts nr. 5 (šķēršļu augstums līdz 120 cm, piedalās zirgi līdz 6 g. v., sacensības ar zirga kustības stila novērtējumu)1. Ģirts Bricis Esmeralda J. Rimeiks SK Sport de Lux 7,5 b.2. Jānis Rimeiks Robless J. Rimeiks SK Montepals 6,8 b.3. Anda Zvirgzdiņa Ishors II I. Neretniece SK Kriķi 6,1 b.Maršruts nr. 6 (šķēršļu augstums līdz 125 cm, sacensības ar džokeri)1. Andis Vārna Irasir SK Quattro 65 p./59,48 s2. Aleksandrs Šakurovs Gīrs SC Kleisti SC Kleisti 65 p./60,34 s3. Maira Leja Pandora BTT SK Temperaments 65 p./60,85 sMaršruts nr. 7 (šķēršļu augstums līdz 140 cm, ar pārlekšanu)1. Ģirts Bricis Kongo T. Rezņuka SK Sport de Lux 0 s.p./52,58 s2. Guntars Siliņš Kalgari J. Mežnieks SK Mežstrazdiņi 4 s.p./51,03 s3. Kristaps Neretnieks Calibra A. Ķeņģe SK Kriķi 4 s.p./85,44 s-p.m.

Andis Vārna.

Kristīne Egle.

Maira Leja.

Mār

a M

iller

a fo

toM

āra

Mill

era

foto

Mār

a M

iller

a fo

to


LJF kausa izcīņa Poniju jāšanaIII posmsMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 60 cm, sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu, piedalās jātnieki ar 1. grupas ponijiem)Jātnieks Zirgs Sporta klubs Rezultāts1. Alvīne Paštore Prērija Saldus JSS 8,0 b.2. Margarita Prokofjeva Kamene SK Atēna 6,8 b.2. Anda Židele Next Star SK Princis 6,8 b.2. Monta Pareiza Džipsijs Saldus JSS 6,8 b.Maršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 70 cm, divās fāzēs, piedalās jātnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem)1. Zane Meimane Pipars Imakas 0 s.p./25,33 s2. Amanda Astra Mirga Saldus JSS 0 s.p./25,43 s3. Rēzija Rumpe Tango Saldus JSS 0 s.p./26,55 sMaršruts nr. 3 (šķēršļu augstums līdz 90 cm, sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu, piedalās jātnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem)1. Rēzija Rumpe Tango Saldus JSS 7,4 b.2. Alvīne Paštore Prērija Saldus JSS 7,3 b.3. Amanda Astra Mirga Saldus JSS 7,2 b.IV posmsMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 60 cm, sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu, piedalās jātnieki ar 1. grupas ponijiem)1. Alvīne Paštore Prērija Saldus JSS 7,2 b.2. Margarita Prokofjeva Kamene SK Atēna 7,0 b.3. Anda Žīdele Next Star SK Princis 6,9 b.Maršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 70 cm, 2 fāzēs, piedalās jātnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem)1. Amanda Astra Mirga Saldus JSS 0 s.p./26,47 s2. Anna Šellere Les Parīze SK Atēna 0 s.p./26,69 s3. Zane Meimane Pipars Imakas 0 s.p./28,00 sMaršruts nr. 3 (šķēršļu augstums līdz 90 cm, sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu, piedalās jātnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem)1. Rēzija Rumpe Tango Saldus JSS 7,7 b.2. Zane Meimane Pipars Imakas 7,6 b.3. Kristiāna Ozoliņa Ruanda Saldus JSS 7,1 b.

Pagājušogad tika sākta poniju jāšanas sacensību organizēšana Latvijā. Tagad tā notiek ar pilnu spēku, tāpat kā lielajiem konkūra jātniekiem – ziemas un nacionālais čempionāts, federācijas kausa izcīņa. LJF kausa trešais un ceturtais posms notika, kad pirmās „ugunskristības” lie-lajos laukumos mazajiem jātniekiem bija notikušas. Iegūta pieredze un izdarīti būtiski secinājumi par savu varēšanu. Sporta centru, kur notiek poniju jātnieku apmācība, gan nav daudz. Līderi ir Saldus JSS, bet arī citur mājo daži aizrautīgi vismaziņāko jātnieku audzinātāji.

Stāsta Līga Pētersone, kura strādā Jelgavas pievērtē, SIA Princis:

– Mazie jātnieki guvuši iespēju sacensties, un rezultāti kļūst arvien stabilāki. Satrenēties palīdzēja vadības maršruti, un tagad katrs labāk zina, ko var paveikt. Mūsu stallī ir četri poniji, no kuriem trīs

Sezona ar attīstībuDace Millere

piedalās sacensībās. Priecājos, ka ir šāda iespēja startēt vismazākajiem jātniekiem, jo tad viņi var ātrāk sagatavo-ties lielajiem startiem. Mums nav savas jāšanas sporta sko-las, trenēties brauc daži bērni no Jelgavas, kā arī no Rīgas. Nav daudz cilvēku, kuri var to atļauties – sagādāt šādu iespēju saviem bērniem. Po-niji pieder mūsu SIA Princis, un vecāki prot to novērtēt, ka var saviem bērniem apmaksāt jāšanas sporta nodarbības, pašiem nepērkot zirgu (labs, sacensībām sagatavots ponijs maksā no trīs līdz pieciem tūkstošiem eiro). Tāpēc viņi ar prieku iesaistās bērnu treniņu procesā, brauc līdzi uz sacensībām, savu dzīvi pakārto šim režīmam. Ceru, ka nākamgad poniju sacīkšu dalībnieku skaits kļūs vēl lielāks, un izveidosies vairāk klubu, kur tiks attīstīta jāšanas apmācība jaunākajiem intere-sentiem.

Sabīne Siliņa ar Šokolādi.

Monta Pareiza ar Prēriju.

Mār

a M

iller

a fo

to

Mār

a M

iller

a fo

to

LATVIJĀ

~�~oktobris-novembris, 2010

LATVIJĀ

LJF kausa izcīņaAmatieriIII posmsMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 105 cm, sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu, ieskaites maršruts)Sportists Zirgs Īpašnieks Komanda Rezultāts1. Linda Josta Chambermaid L. Josta SK Sport de Lux 7,5 b.2. Jolanta Lapiņa Glazūra J. Lapiņa RVA 7,4 b.3. Ingrīda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 7,2 b.Maršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 115 cm, divās fāzēs)1. Olga Šellere Levanders O. Šellere SK Atēna 0 s.p./38,01 s2. Aija Luse Corinte A. Luse SK Sport de Lux 1 s.p./47,82 s3. Ingrīda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 4 s.p./35,10 sIV posmsMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 105 cm, sacensības ar jātnieka darbības stila novērtējumu, ieskaites maršruts)1. Aija Luse Corinte A. Luse SK Sport de Lux 7,5 b.2. Ingrīda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 7,4 b.3. Kārlis Blaubergs Amaretto A. Blauberga z/s Tīraines staļļi 7,2 b.Maršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 115 cm, divās fāzēs)1. Ieva Eglīte Callacado I. Eglīte SK Sport de Lux 0 s.p./28,93 s2. Aija Luse Corinte A. Luse SK Sport de Lux 0 s.p./34,80 s3. Ingrīda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 4 s.p./27,05 s

Mār

a M

iller

a fo

to

Sporta centrā Kleisti risinājās Lat-vijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas piektā, sezonas noslēdzošā posma sacensības konkūrā. Sacensību galvenajā maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 135 cm piedalījās 12 sportiskie pāri. Seši no tiem maršrutu beidza bez soda punk-tiem. Saīsinātajā pārlekšanas distancē nekļūdīgi bija četri, pirmās četras vietas tādējādi sadalot pēc laika rezultātiem. Pirmo vietu izcīnīja Ģirts Bricis ar Kon-go (SK Sport de Lux; zirga īpašniece T. Rezņuka) – 32,88 sekundes, otrajā vietā Aleksandrs Šakurovs ar Gīru (Rīgas Jātnieku sporta klubs; zirga īpašniece

Galveno godalgu izcīna Ģirts BricisDace Millere

Kleisti, 16.-1�. oktobris, konkūrs

LJF) – 33,75 s, trešajā vietā Linda Ansule ar Lemonu (z/s Tīraines staļļi; zirga īpašniece L. Ansule) – 35,41 s, ceturtajā vietā Gun-tars Siliņš ar Kalgari (SK Mežstrazdiņi; zirga īpašnieks J. Mežnieks) – 35,87 s.

Līdz ar to sezonas kopvērtējumā uzvarēja Ģirts Bricis. Otrajā vietā Guntars Siliņš, trešajā Aleksandrs Šakurovs.

Ģirtam Bricim šī bijusi ļoti veiksmīga sezona, jo viņš Latvijā ieguvis visus iespējamos titulus – kļuvis par ziemas un nacionālā čempionāta uzvarētāju, un tagad par LJF kausa izcīņas uzvarētāju. Tieši tā 2009. gada sezonu beidza Gun-tars Siliņš, kurš šogad, mainoties zirgu sastāvam, tik augstus sasniegumus vairs neguva. Par panākumu uzskatāma Alek-sandra Šakurova trešā vieta kopvērtējumā, kurš spēja rangu tabulā apsteigt dažus līdz šim spēcīgākus konkurentus.

Plašāk par sacensību pēdējo posmu un sezonas vērtējumu – nākamajā numurā.LJF kausa izcīņas kopvērtējumsVispārējā konkurencePieaugušie 1. Ģirts Bricis (SK Sport de Lux) 922. Guntars Siliņš (SK Mežstrazdiņi) 843. Aleksandrs Šakurovs (RJK) 64Jaunie jātnieki līdz 21 g. v.1. Kristaps Neretnieks (SC Kleisti) 962. Kristīne Egle (SK Sport de Lux) 733. Linda Viša (z/s Liepenes) 53Juniori līdz 18 g. v.1. Laura Penele (z/s Lielceri) 762. Patrīcija Kokina (z/s Lielceri) 703. Santa Šteinberga (SK Quattro) 65Bērni līdz 16 g. v.1. Laura Penele (z/s Lielceri) 782. Krista K. Alksne (SK Sport de Lux) 74

3. Inta Vēja (SK Princis) 63Zirgi līdz 6 g. v.1. Ģirts Bricis/Esmeralda (Sport de Lux) 882. Jānis Rimeiks/Robless (SK Montepals) 743. Andra Zvirgzdiņa/Ishors II (SC Kriķi) 48Zirgi līdz 5 g. v. vai, kas startē pirmo se-zonu1. Ģirts Bricis/Lady Lora (Sport de Lux) 962. Sarmīte Pētersone/La Valleta (Talsi) 763. Jānis Rimeiks/Robless (Montepals) 54Poniju jāšanaAr 1. grupas ponijiem1. Alvīne Paštore (Saldus JSS) 942. Monta Pareiza (Saldus JSS) 903. Margarita Prokofjeva (SK Atēna) 70Ar 1. un 2. grupas ponijiem1. Rēzija Rumpe (Saldus JSS) 962. Zane Meimane (SK Imakas) 78 3. Anete Kauliņa (Saldus JSS) 78Amatieri1. Ingrīda Lizbovska (LJAA) 772. Jolanta Lapiņa (RVA) 763. Olga Šellere (SK Atēna) 55

Linda Josta.

Mār

a M

iller

a fo

to

Ģirtu Brici par uzvaru LJF kausa izcīņas kopvērtējumā sveic LJF prezidents Agris Blaus un sacensību galvenais tiesnesis Dainis Līvmanis.

Alvīni Paštori par uzvaru poniju jāšanā pirmajā grupā apbalvo LJF Poniju jāšanas sekcijas vadītāja Mārīte Pinte un sacensību galvenais tiesnesis Dainis Līvmanis.

Mār

a M

iller

a fo

to

Mār

a M

iller

a fo

to

~�~ oktobris-novembris, 2010

LATVIJĀ

Aizvadīta šāgada iejādes sporta sezona Latvijā. Vērtē LJF ģenerālsekretāre, pati trenere un sportiste Kristīne Lisovska:

– Sezona aizvadīta veiksmīgi. Izdevies saglabāt tradicionālo sacensību skaitu – noorganizēt Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas piecus posmus, nacionālo čempionātu, kā arī starptautiskās FEI neklātienes sacensības Challenge Cup. Patīkami, ka pagājušogad sāktajai piere- dzei, arī citi kolektīvi, ne tikai sporta cen-trs Kleisti, izrādīja vēlēšanos un prasmi sarīkot LJF kausa izcīņas sacensību pos-mus. Tie bija – Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un treniņu bāze Mušķos un Sporta klubs Temperaments Piņķos.

Bijām iecerējuši vairākus starp-tautiskus seminārus, lai mūsu spor-tisti, treneri un tiesneši varētu mācīties pašu mājās, jo ne visiem ir iespēja iz-braukt uz ārzemēm. Taču speciālists no Norvēģijas nevarēja ieraksties veselības problēmu dēļ. Toties ļoti augstā līmenī semināru maijā novadīja Irina Ludina no Sanktpēterburgas. Viņa FEI tiesnešu rangā saņēmusi trīs zvaigžņu statusu, brauc strādāt augsta ranga starptautiskās sacensībās visā pasaulē un cieši sadarbo-jas ar Somijas sportisti un treneri Kiru

Attīstība notiek pakāpeniskiDace Millere

Kirklundu. Tādējādi Irina Ludina pārzina jaunākās tendences iejādē, un, kas nav mazsvarīgi, var komunicēt ar visiem nodarbību dalībniekiem mums labāk saprotamākajā krievu valodā. Lai sa-prastu visas nianses angļu vai vācu valo-das skaidrojumā, lielākajai daļai mūsu semināru dalībnieku vēl nepieciešams tulks. Protams, mēs šo iespēju varam nodrošināt augstā līmenī, bet tad katra nodarbība aizņemtu krietni vairāk laika. Tā kā cilvēki ļoti vēlas šādu pasākumu atkārtot, Ludina solījusies pie mums at-

braukt oktobra beigās vai novembrī. Atceroties Challenge Cup neklātienes

sacensības, vēlreiz gribu uzsvērt, ka tajās bija lielākais dalībnieku skaits nekā aizvadītajos gados – 28 starti. Šīs sacensības ir nozīmīgas īpaši tāpēc, ka pie mums atbrauc Starptautiskās Jāšanas sporta federācijas nozīmēti tiesneši – šoreiz no Polijas un Krievijas, kuri objektīvi var novērtēt Latvijas sportistu startus, kā arī, analizējot viņu sniegumu, dod iespēju mācīties.

Arī LJF kausa posmos piedalījās vairāk dalībnieku, jaunie sportisti apliecināja savu izaugsmi, dažs, labāk sagatavojot zirgu, pārgāja uz startu augstākas sarežģītības shēmās. Īpašs prieks par aktivitāti junioru grupā līdz 18 gadu vecumam. Taču attīstība no-tiek pakāpeniski, bez kādiem īpašiem lēcieniem un pārsteigumiem, tāpēc nākas atkārtot jau iepriekšējos Zirgu Pasta nu-muros teikto. Diemžēl ir arī tādi sportisti, kuriem iecerēto pilnībā neļāva realizēt aizņemtība darbā vai mācībās.

Tagad mūsu vadošie sportisti pēc sezonas vēlas atpūsties, taču sporta centrā Kleisti un, iespējams, arī citur tiks organizētas klasifikācijas sacensības, kas ir ļoti noderīgas jauno sportistu un zirgu apmācībā.

Prieks, ka cīņu starptautiskā arēnā turpina Airisa Penele ar Ravelu. Īpaši veiksmīgi viņa startēja sacīkstēs Čehijā. Izcīnīts arī pirmais punkts startam nākamā gada Eiropas čempionātā, kas notiks Nīderlandē. Domāju, ir pietiekami daudz laika, lai izpildītu pārējos kvalificēšanās noteikumus.Airisa Penele.Terēze Rozenberga.

Kristīne Lisovska un Latvijas Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sporta centrā Kleisti.

Mār

a M

iller

e fo

to

Mār

a M

iller

e fo

to

Mār

a M

iller

e fo

to

~�~oktobris-novembris, 2010

LATVIJĀ

LJF kausa izcīņaIejādeV posmsLielā balvaSportists Zirgs Komanda Īpašnieks Rezultāts1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri A. Penele 66,52%2. Terēze Rozenberga Zalve SC Kleisti SC Kleisti 60,07%Vidējā balva I1. Terēze Pētersone Kivi SK Mežstrazdiņi J. Mežnieks 65,11%2. Inga Bistrova Traum-Furst SK Amber J. Borisova 63,77%3. Jūlija Tkačova Orfejs SK Amber J. Tkačova 63,07%Shēma III1. Airisa Penele Dāvana z/s Lielceri Saldus JSS 65,41%2. Kristīne Lisovska Sir Lancelot SC Kleisti SIA Kauguru Tirgus 64,14%3. Ksenija Petrova Lagoss LLU LLU 62,79%Shēma III, juniori1. Ksenija Petrova Lagoss LLU LLU 62,79%2. Aiga Silavniece Hiltons SC Kleisti SC Kleisti 57,75%3. Everita Daubure Heksandrs SK Harmonija A. Mainiece 57,21%Shēma II1. Terēze Rozenberga Lords SC Kleisti SC Kleisti 64,83%2. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. Šakurovs 62,71%3. Daiga Grāvīte Don Graffitti z/s Lielceri D. Grāvīte 62,42%Open class, jaunzirgu konkurence1. Sandija Rivža Laksels SK Princis SIA Princis 62,76%2. Linda Josta For Fredy SK Sport de Lux K. Ansone 62,30%3. Laima Lāce Dika z/s Tīraines staļļi L. Lāce 62,07%Open class, bērni 12-13 g. v.1. Sindija Galviņa Venda SIA Wilde Transp. J. Lazdāne 64,60%2. Laura Ivanova Hilmenda SC Kleisti A. Mangale 61,84%3. Jūlija Ezīte Loretta SC Kleisti SC Kleisti 61,15%Open class, bērni 14-15 g. v.1. Kristīne Tverdohleba Kvatro SK Temperaments Krīgeru ģim. 63,91%2. Aiga Silavniece Loretta SC Kleisti SC Kleisti 62,87%3. Laura Laugale Cielava z/s Lielceri z/s Līvmaļi 59,66%Open class, jaunieši 16-17 g. v.1. Jūlija Škarina Korlandos SC Kleisti SC Kleisti 62,07%2. Elīna Augstkalniete Parīze SC Kleisti SC Kleisti 55,52%3. Anastasija Stepanova Madlēna SC Kleisti A. Mangale 51,95%Open class, juniori 18 g. v.1. Laura Štrāle Hilmenda SK Kleisti A. Mangale 63,56%2. Natālija Čerepova Sally SK Temperaments N. Čerepova 61,61%3. Ieva Aleksandrova Šarpejs z/s Ekvi D. Podniece 60,00%

KopvērtējumsLielais aplis1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri A. Penele 206,10%2. Terēze Rozenberga Zalve SC Kleisti SC Kleisti 186,82%Mazais aplis1. Agnese Dedze Linza SC Kleisti SC Kleisti 203,97%2. Terēze Pētersone Kivi SK Mežstrazdiņi J. Mežnieks 199,31%3. Inga Bistrova Traum-Furst SK Amber J. Bistrova 197,88%Mazais aplis, jaunie jātnieki1. Jūlija Stepanova Dancing Queen SC Kleisti J. Stepanova 190,86%2. Agnese Rituma Līvija SK Reiteri A. Apsītis 57,46%3. Lāsma Stanke Linda SK Temperaments L. Stanke 56,49%Cerību kauss1. Agnese Dedze Doctor Wayne SIA Wilde Transp. SIA Wilde Transp. 204,79%2. Agnese Kukaine Double Power SK Temperaments A. Kukaine 199,48%3. Gundega Krīgere Donnerwelle SK Temperaments Krīgeru ģim. 194,04%Cerību kauss, juniori1. Ksenija Petrova Lagoss LLU LLU 193,07%2. Aiga Silavniece Hiltons SC Kleisti SC Kleisti 183,89%3. Everita Daubure Heksandrs SK Harmonija A. Mainiece 175,97%Shēma II1. Terēze Rozenberga Lords SC Kleisti SC Kleisti 200,61%2. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. Šakurovs 196,68%3. Daiga Grāvīte Don Graffitti z/s Lielceri D. Grāvīte 188,89%Shēma II, bērni 12-15 g. v.1. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. Šakurovs 196,68%2. Aiga Silavniece Kaldans SC Kleisti I. Nasteviča 63,33%3. Aiga Silavniece Loreta SC Kleisti SC Kleisti 60,92%

Mār

a M

iller

e fo

to

Aiga Silavniece.

Vla

disl

ava

Rutk

ovsk

a fo

toV

ladi

slav

a Ru

tkov

ska

foto

Vla

disl

ava

Rutk

ovsk

a fo

toV

ladi

slav

a Ru

tkov

ska

foto

Ksenija Petrova.

Nellija Nulle.

Jūlija Stepānova.


LATVIJĀ

Kurzemes pusē – Dzin-tras Blūmas un Gunta Prie-des saimniecībā pajūgu braucēji aizvadīja Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas ceturtā, noslēdzošā posma sacensības.

To programma paredzēja maratona un konusu šķēršļu braukšanu. Jāuzteic Dzintras un Gunta uzņēmība, spēja piesaistīt sponsorus, kuri dalībniekiem un tiesnešiem bija sarūpējuši brokastu, pusdienu un vakariņu galdu, kā arī piemiņas balvas – īpaši šim pasākumam izga-tavotas māla krūzītes. Patei-coties brīnišķīgajiem laika apstākļiem un visiem, kuri sacensības atbalstīja, atmosfēra bija lieliska, un komandām izdevās patiešām jauks sezonas noslēgums.

Par sacensību norisi

LJF kausu iegūst Daces Stūres komandaAnda Pavlovska, Zanes Pavlovskas foto

Priekule, 25. septembris, pajūgiun iespaidiem

Dzintra Blūma: – Vēlos pateikties visiem Priekules novadā, kuri atsaucās ma-nam aicinājumam atbalstīt šo sacensību organizēšanu, lai radītu svētkus. Ceru, ka mums visiem, ieskaitot sportistus un tiesnešus, tas izdevās. Laika apstākļi bija lieliski, trase pie-tiekami sarežģīta, lai sagādātu kādu pārsteigumu arī jau pieredzējušiem braucējiem, bet ne pārāk smaga, kā jau sezonas beigās tam vajadzētu būt. Man kā organizatorei vissvarīgākais ir tas, lai dalībnieki būtu apmierināti un vēlētos šeit at-braukt arī nākamgad.

Guntis Priede: – Man kā vienam no organizētājiem grū- ti dot objektīvu novērtējumu. Katram savs bērns tomēr ir mīļāks... Laikam jau viegli ne-bija, atsevišķās vietās zirgiem bija diezgan smagi jāvelk,

bet braucējiem it kā vieglie trases šķēršļi mēdza sagādāt arī pārsteigumus. Šķēršļu maršruts bija izveidots tā, ka prasīja no braucējiem un zir-giem koncentrēšanos. Viens no šī maršruta vērtējumiem bija kādas braucējas teiktais: „Zini, tur bija kāda fiška, inte-resanti, man patika”. Man arī.

Laila Kronberga, galvenā tiesnese: – Mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem. Salīdzinot ar sacensībām maijā, šoreiz atbrauca un piedalījās jau deviņas ekipāžas, un tas, protams, priecē. Paldies dalībniekiem! Maratona trase un šķēršļi, manuprāt, bija in-teresanti un sezonas beigām arī pietiekami sarežģīti. Patīkami, ka acīmredzami augusi dalībnieku meistarība. Man galvenā tiesneša amatā šīs sacensības bija īstas ugunskristības. Tā ir milzīga atbildība, kurai patiesībā ne-maz nebiju gatava. Bet tas bija arī izaicinājums, kuru es pieņēmu. Liels paldies visiem, kuri man uzticējās, atbalstīja un palīdzēja. Lai mums visiem veicas!

Dace Stūre: – Man prieks, ka uzvarēju LJF kausa izcīņas kopvērtējumā, un šo uzvaru man nodrošināja uzvara pēdējā, ceturtajā posmā. Šogad Liepājas pusē Stiebriņos šīs ir otrās sacensības, tādēļ trase zināma un sevišķas grūtības nesagādāja. Tiesa, zirgiem bija smagi, jo lauki pielijuši

un dubļaini, bet tāds jau ir tas sports. Paldies Dzintrai un viņas komandai par sacensību rīkošanu!

Andis Pavlovskis: – Ļoti patīkamas sacensības. Šķita, ka būs viegli, jo šķēršļi bija tikai četri, taču tie lika padomāt, it sevišķi par šķēršļu laukuma pamatu, kas vietām prasīja no zirga daudz spēka. Veiksmīgi tika atrisināta viena no pajūgu braukšanas sacensību pamatproblēmām Latvijā – tiesnešu jautājums. Galve-nais tiesnesis un organizētāji uzņēmās atbildību pieaicināt palīgā cilvēkus, kuri ir saistīti ar zirgiem un jāšanas sportu, taču nav šī amata speciālisti. Šie interesenti tika apmācīti un veiksmīgi tika galā ar uzticēto uzdevumu. Rezultātus apko- poja zinoši cilvēki, un ar punk-tu skaitīšanu un tiesnešu darbu neradās nekādu domstarpību. Izmantojot iespēju, vēlos iz-teikt pateicību IK A un A auto, Igoram Sugako un Gunāram Innusam par atbalstu visas se-zonas garumā.

Kristaps Caune: – Šoreiz trases un laukuma segums bija smags, kas dienas garumā laupīja zirgiem spēku. Marato-na šķēršļiem bija maz obligāti veicamo vārtu, bet šķēršļu se-gums un reljefs veicināja to sarežģītību, daudz tika izman-toti dabīgie šķēršļu elementi. Konusu šķēršļu maršruts bija īss, bet piņķerīgs. Šoreiz tas bija izšķirošs vietu sadalījumā.

Siglinda Freimane un Daiga Ločmele no Smiltenes uz sacensībām bija atvedušas zirgu Samurajs.

Daces Stūres komanda – šogad labākā visās nominācijās.

Renāte Sproģe iemēģina roku pajūga vadīšanā – šoreiz kopā ar Seriālu un palīgu Zinti Skabārdi.


LATVIJĀ

Paldies organizētājiem un tiesnešiem par padarīto dar-bu! Liels prieks, ka tiesneši strādāja ļoti pārliecinoši, ma-ratona laiku rezultāti tika fiksēti precīzi, neradās nekādas domstarpības rezultātu tabulās. Šogad Latvijā ir rīkotas dažāda līmeņa sacensības, atvieglināti noteikumi, veidotas interesan-tas disciplīnu interpretācijas, tomēr dalībnieku skaits samazinās. Ceru, ka nākamajā gadā ekipāžu kļūs vairāk, jo līdzjutēju un atbalstītāju pulks ar katru dienu kļūst lielāks.

Zane Brauere: - Esam, pro-tams, gandarīti par savu trešo vietu LJF kausa kopvērtējumā. Ja Natālija nepiedzīvotu tik sāpīgu neveiksmi maratona trasē, domāju, ka cīņa par šo vietu būtu vēl spraigāka, jo uz pēdējo posmu braucām ar vienādu punktu skaitu. Ar trases segumu, sevišķi konusu disciplīnā, nebijām apmierināti. Labi, mara-tona trase var būt grūta un braucējam ir jādomā, kur zirgam ļaut atpūsties, kur intensīvi slogot. Savukārt konusu disciplīnā nedrīkst būt situācijas, kad braucējam līdztekus maršruta secībai vēl jācenšas atcerēties, kurā bedrē neiebraukt, vai, vēl trakāk, lai

LJF kausa izcīņas kopvērtējumsBraucējs Palīgs Zirgs Punkti

1. Dace Stūre Kārlis Stūris/Dana Stūre Hipija 35

2. Andis Pavlovskis Kristaps Caune Viskijs 34

3. Zane Brauere Eduards Krūmiņš Orkāns 22

4. Natālija Dreimane Atis Gūtmanis Dukāts 15

5. Dzintra Blūma Renāte Sproģe Gaiziņš 14

6. Zane Brauere Eduards Krūmiņš Maeistro 10

7. Guntis Priede Renāte Sproģe Seriāls 7

8. Siglinda Freimane Daiga Ločmele Samurajs 6

9. Guntis Priede Renāte Sproģe Dans 5

10. Viesturs Kurmis Arturs Kurmis Salna 3

10. Renāte Sproģe Zintis Skābardis Seriāls 3

12. Siglinda Freimane Daiga Ločmele Gedisa 2

12. Aiga Ozoliņa Juris Marinskis Bonifācijs 2

13. Andrejs Klitončiks Vadims Bležēvičs Sidrabs 1

veiksmīgi izbrauktu konkrētus vārtus, jācenšas neuzbraukt akmenim, kuru pat īsti nevar laikus ieraudzīt. Ja organizētājs līdz nākamajai sezonai par šo nepilnību novēršanu piedomās, tad dalībnieku skaits varētu kuplināties.

Renāte Sproģe: – Šīs man bija pirmās sacensības un, manuprāt, ļoti veiksmīgas, jo visus pašas izvirzītos mērķus izpildīju. Sacensības bija ļoti labas, jo bija neliels starplaiks starp posmiem, kas deva iespēju pašam un zirgam at-vilkt elpu. Dalībnieku vidū valdīja draudzīga atmosfēra, kas deva pozitīvu noskaņu visam pasākumam. Pal-dies organizētājiem par la-biem maratona šķēršļiem, kuros nebija labirintu, lai apmaldītos. Kopumā šīs sezo-nas noslēguma sacensības tika godam noorganizētas.

Siglinda Freimane: – Sacensības ļoti patika,

Priekulē pavadītā diena bija ļoti jauka. Atsaucīgi dalībnieki, kuri nekad neatteica palīdzību. Lai gan šajā sporta veidā esmu iesācēja un vēl daudz jāmācās, trase man patika.

LJF kausa izcīņa IV posms1. Dace Stūre, Kārlis Stūris, zirgs Hipija, 84,22 s. p.2. Andis Pavlovskis, Kristaps Caune, zirgs Viskijs, 92,05 s. p.3. Zane Brauere, Eduards Krūmiņš, zirgs Orkāns, 99,47s. p.4. Dzintra Blūma, Zintis Skābardis, zirgs Gaiziņš, 170,29 s. p.5. Guntis Priede, Renāte Sproģe, zirgs Dans, 170,87 s. p.6. Renāte Sproģe, Zintis Skābardis, zirgs Seriāls, 229,24 s. p. 7. Siglinda Freimane, Daiga Ločmele, zirgs Samurajs, 383,54 s. p.Natālija Dreimane, Atis Gūtmanis, zirgs Dukāts no sacensībām izstājās. Atis Gūtmanis un palīgs Romāns Abramovs ar poniju Arafat ieguva 98,21 soda punktus, un bija vienīgie dalībnieki poniju klasē.

Ata Gūtmaņa pārliecinošā debija ar poniju Arafat.

Natālija Dreimane un viņas palīgs Atis Gūtmanis ar uzticamo Dukātu maratona šķēršļos bija ātrākie.

Gunta Priedes zirgs Dans – no konkūra uz pajūgu braukšanu.

Andis Pavlovskis ar Viskiju.


LATVIJĀ

Pagājušogad Latvijas jāšanas spor-ta sacensību kalendārā kā rīkotāji pirmoreiz sevi pieteica zemnie-ku saimniecība Zāgkalni. Šogad tā noorganizējusi vēl divas sacīkstes, un par to gaisotni no dalībniekiem dzirdētas vien pozitīvas atsauksmes. Zāgkalni ir ģimenes uzņēmums, kura darbā piedalās visi. Taču tuvāk par paveikto Zigu Pastam stāsta tēvs un dēls – Ernests un Jānis Bušeri.

Zemnieku saimniecība Zāgkalni atro-das Kuldīgas novada Rendas pagastā – pašā Usmas ezera krastā. Saimniecība dibināta tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un sākumā orientējusies uz lauksaimniecību. Taču tas nav devis cerētos rezultātus, un pakāpeniski apgūts cits profils, ko veicinājusi skaistā atrašanās vieta pie ezera. Ernests saka:

– Tagad galvenā zemnieku saimniecības Zāgkalni nozare ir zvejniecība un tūrisms, bet jāšanas sports ir visas ģimenes sirdslie-ta. Viesiem, kuriem ir iespēja izmitināties ērtā kempingā, tiek piedāvāti dažādi zivju izstrādājumi un delikateses. Organizējam arī zirgu izjādes, kā arī atpūtu kopā ar savu zirgu pie Usmas ezera. Saimniecības stallī ir vienpadsmit zirgi. Patiesībā aizraušanos ar to mums iemācīja jaunākā meita Anna, kurai tagad ir 14 gadu. Tad jāšanas spor-tam pievērsās arī Jānis.

Ģimenes sirdslietaJānim Bušeram (junioram) tagad ir

17 gadu, viņš mācās Kuldīgas centra vidusskolā, kur šogad jābeidz 12. klase. Tāpēc tagad jāizšķiras, ko darīt tālāk:

– Trenēties sāku Talsos pie Sarmītes Pētersones, vēlāk Kuldīgā pie Jāņa Rimei-ka. Tagad jau gadu mans treneris ir Gun-tars Sūniņš. Jāšana man ir tā iepatikusies, ka domāju, kamēr turpināšu mācīties, no-teikti arī sportošu. Visticamāk, ka varētu doties uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur, domāju, var atrast ie- spējas ņemt līdzi savu zirgu, lai ar to trenētos. Šobrīd man ir divi sacensību zirgi – Alhena un Duens, māsa jāj ar Rusi, bet tiek gatavots arī viens jauns – Kaval-lo.

Lai gan apstākļi sportošanai te labi, faktiski jāj tikai pašu bērni, jo Zāgkalni atrodas desmit kilometru attālu no pa-gasta centra, un citiem jauniešiem uz nodarbībām izbraukāt būtu grūti, tāpēc treniņu centrs te netiek veidots. Vienīgi kaimiņu meitene Paula Grasmane nāk un

Zāgkalnos sacīkstes organizē ar priekuDace Millere

mēģina apgūt jāšanas sporta pamatus.Vaicāju, – kas mudināja sākt rīkot arī

sacensības. Jo viena lieta ir pašu aizraušanās ar zirgiem, ko ļauj realizēt veiksmīga saimniekošana, bet cita – rīkot, iekārtot laukumu, meklēt sponsorus, gādāt balvas un, kā nu jau ierasts Zāgkalnos, rūpēties par saviesīgo programmu. Ernests, brīdi aizdomājoties, atbild: – Tas ir dvēseles piepildījums... Pamēģinājām pagājušogad 3. oktobrī sarīkot pirmās sacīkstes, un pašiem tas iepatikās. Turklāt ir vēl viens iemesls. Kurzemē tiek rīkots ļoti maz sacensību, kurās varētu piedalīties jaunie jātnieki, kuriem ir diezgan sarežģīti aiz-braukt un lielākajām sacīkstēm tālāk no mājām. Arī vieta, kur atrodamies, ir ļoti piemērota šādiem pasākumiem – ir gan sacīkšu laukums, gan vieta naktsmītnēm. Šīs bija mūsu trešās sacensības divu gadu laikā, un ar katrām no tām arvien vairāk cenšamies pilnveidoties. Pašreiz laukums tiek uzlabots jau nākamā gada sacensībām.

Jānis un Ernests ir pat pārsteigti par dalībnieku aktivitāti. Sportisti ieradušies šīm sacīkstēm salīdzinoši lielā skaitā. Sacensības sākušās pulksten desmitos no rīta, un pēc stundas sācies arī stiprs lietus, kas tā arī nav mitējies līdz vakaram. Ne-skatoties uz to, neviens nav padevies un atteicies no starta. Bušeri ir ļoti gandarīti, ka viņu sacensības pamazām iemanto atsaucību, tāpēc jau tagad domā par to, kad un kā pasākumu sarīkot nākamgad, lai Jānis netraucēti varētu nokārtot sko-las eksāmenus un iestāties augstskolā. Kā jau minējām, ar jāšanas sportu saistītajās aktivitātēs piedalās visi. Piemēram, Jāņa vecmāmiņa – māksliniece Aija Bušere veidojusi sacensību labi pamanāmo emblēmu. Ernests pats gatavojis sacensību

šķēršļus. Bet Jānis Bušers (seniors) vienmēr ir saviesīgās daļas dvēsele.

Zāgkalnu saimnieki pateicas palīgiem

• Vislielākais paldies jāsaka mūsu gal-venajam tiesnesim Rolandam Šteinbergam un maršrutu sastādītājam Guntaram Sūniņam. Pieminot Sūniņu ģimeni, jāpateicas par ziediem, ko viņi sarūpeja apbalvošanas ceremonijai, par Initas Sūniņas palīdzību sekretariātā un kopējo atbalstu sacensību rīkošanā. Ļoti lielu at-balstu sniedza arī Pilderu ģimene, piedalo-ties sacensību organizēšanā.

• Ģimenes draugs Jānis Lesņičijs no SIA Dalass Mārupe palīdzēja ar tehniku laukuma sagatavošanā.

• Sacensību starplaikos un sacensību noslēguma ballē līdzjutējus un dalībniekus priecēja dziedātāji Jānis Bušers (seniors), Ojārs Grīnbergs un Gunārs Meijers. Sacensību noslēguma ballē galvenais ties-nesis Rolands Šteinbergs visiem mācīja salsas soļus un citas dejas.

• Sacensību laikā lija ļoti stiprs lietus, dalībnieki bija izlijuši līdz ādai, bet tomēr neviens nepadevās un izturēja līdz pēdējam maršrutam. Tāpēc vislielākais paldies par izturību pašiem jaunākajiem jātniekiem!

• Visiem skatītājiem un jātniekiem bija iespēja ēst tradicionālo zivju zupu, kuru pagatavoja Zāgkalnu saimnieces – abas Aijas Bušeres. Bet Šveices zāļu firma Green Do visus cienāja ar siltu tēju.

• Paldies par līdzdalību deju kolektīvam Grieži, Laurai Zaķei, Amandai Straujupai, Anitai Baltmugurei un Beatrisei Ķupei.

• Balvas sagādāja z/s Zāgkalni, bet ro-zetes sponsorēja veikals Zirgu stallis. Pal-dies viņiem par to!

Tēvs un dēls – Ernests un Jānis Bušeri.

Mār

a M

iller

a fo

to


LATVIJĀ

Zemnieku saimniecības Zāgkalni sacensības šķēršļu pārvarēšanāMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 50 cm, ātruma maršruts; piedalās zirgi un/vai jātnieki, kuri startē pirmo sezonu; poniji un zirgi startē vienā konkurencē)1. Toms Apermanis Feja SK Demora 0 s.p./59,43 s2. Zane Šteinberga Dzelda Saldus JSK 0 s.p./60,10 s3. Zane Šteinberga Pegija Saldus JSK 0 s.p./60,53 sMaršruts nr. 2 (šķēršļu augstums līdz 80 cm, ātruma maršruts; piedalās zirgi un/vai jātnieki, kuri startē pirmo sezonu; poniji un zirgi startē vienā konkurencē)1. Anete Ķīvīte Pasāts TJK 0 s.p./49,47 s2. Anna Bušere Ruse z/s Zāgkalni 0 s.p./51,25 s3. Līga Freiberga Cavallo TJK 0 s.p./57,96 sMaršruts nr. 3 (šķēršļu augstums līdz 100 cm, ātruma maršruts, bez ierobežojumiem)1. Sintija Grundštoka Love Story TJK 0 s.p./66,72 s2. Jānis Bušers Alhena z/s Zāgkalni 0 s.p./67,93 s3. Jānis Rimeiks Eskimo SK Temperam. 0 s.p./69,19 sMaršruts nr. 4 (šķēršļu augstums līdz 110 cm, ar vienu pārlekšanu uz laiku, bez ierobežojumiem)1. Jānis Bušers Duens z/s Zāgkalni 0 s.p./73,84 s2. Anete Nikolaisone Lavandelli SK Kriķi 0 s.p./76,37 s3. Jānis Mateuss Rabīns Liepājas nov. 0 s.p./76,50 sMaršruts nr. 5 (vadības)Par pirmo vietu apbalvotas: Alma Vikštrēma ar Džimmiju (SK Montepals), Kate Zvirgzdiņa ar Nirvanu (Ventaskrasti), Kadrija Ūdre ar Feju (SK Demora), Alise Apse ar Leksiku (SK Demora), Paula Grasmane ar Alhenu (z/s Zāgkalni) un Magdalēna Pildere ar Ramonu (z/s Zāgkalni)

Kārļa Jakaiša fotoreportāža

Par otro vietu maršrutā ar 110 cm augstiem šķēršļiem Aneti Nikolaisoni apbalvo (no kreisās): Aija Bušere, Agnese Pildere un Roberts Janovskis.

Priekšplānā Anna Bušere ar Rusi.

Zāgkalni atrodas pašā Usmas ezera krastā.

Sacensību galvenais tiesnesis Rolands Šteinbergs un viņa audzēknis Mārtiņš Pilders.

Pati mazākā sacensību dalībniece vadības maršrutā – sešgadīgā Magdalēna Pildere.

Vadības maršruta tiesneši (no kreisās): galvenais tiesnesis Rolands Šteinbergs, maršruta sastādītājs Guntars Sūniņš un laukuma tiesnesis Ernests Bušers.


LATVIJĀ

Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas trešajā un ceturtajā posmā šķēršļu pārvarēšanā maršrutus ar jātnieka darbības vai zirga kustības stila novērtējumu tiesāja viens no labākajiem Vācijas treneriem un tiesnešiem Štefans Virts no Frankfur-tes.

Viņa komentārus mūsu tiesneši tulkoja arī mikrofonā, lai vērtējums būtu precīzi saprotams gan visiem sportistiem, gan arī skatītājiem. Starp abām sacensībām Virts vadīja praktisko semināru sportistiem ar pašu zirgiem, kur norādīja uz būtiskākajām kļūdām, ieteica vingrinājumus to novēršanai un sniedza citus noderīgus pa-domus. Nodarbības risinājās grupās pa trim līdz pieciem jātniekiem, lai visiem tiktu pievērsta nepieciešamā uzmanība. Semināra dalībnieki augstu vērtēja šo iespēju mācīties.

Štefans Virts, vērtējot mūsu sportistu sniegumu, saka:

– Stila maršrutu vērtēšana ar komentēšanu ir ļoti nozīmīga, jo tā ir liela palīdzība sportistiem un treneriem, lai viņi zinātu, kam vairāk jāpievērš uzmanība meistarības pilnveidošanas labā. Gan sacensībās, gan seminārā redzēju daudzus ļoti labus jaunos jātniekus, īpaši bērnu konkurencē, kuriem ir pa-reiza uzsēde, prasme sadarboties ar zirgu. Taču vienlaikus jāsaka, ka arī viņiem ne

Jaunie sportisti vēlas mācītiesDace Millere

viss ir perfekti, tāpēc jāmācās. Ceru, ka seminārs deva impulsu, lai katrs pēc tam savās mājās turpinātu strādāt tālāk un lai treneri, dzirdot cita viedokli, iespējams, gūtu sev jaunas idejas. Svarīgi, lai jātnieki katru vingrinājumu izpildītu pareizi, jo

tikai tad tas var sniegt vajadzīgo efektu un māca pašdisciplīnu. Grūti vispārināt pieļauto kļūdu raksturojumu, jo katram tās mēdz būt atšķirīgas, taču esmu skai-dri pārliecināts, ka visiem nepieciešams veikt vairāk manēžas vingrinājumu bez lēcieniem, izmantojot kārtiņas. Tas tāpēc, ka pati lekšana jau lielākajai daļai sportistu problēmas nesagādā. Un arī tad, kad notiek kļūda uz šķēršļa, to lielākoties izraisījis ceļš līdz tam, – nepareizi izvēlēts temps un citas nianses. Man ir prieks, ka Latvijā redzēju daudz jaunu sportistu, kuri vēlas mācīties, un darīt to pareizā veidā. Un tikai tas var nodrošināt jāšanas sporta attīstību valstī, – ja ir gan pieaugošs dalībnieku skaits, gan darbs korektas jāšanas apgūšanas jomā.

Pilnveidojas arī tiesnešika Štefans Virts atzinīgi novērtēja mūsu jātnieku prasmi. Vērtējot salīdzinājumā ar citu valstu sportistiem, viņš atzina, ka Latvijas jātnieki ir labi sagatavoti, un, ja viņiem būtu tāda pati zirgu izvēle kā, piemēram, Vācijā, mūsu prasmīgākie jātnieki varētu līdzvērtīgi konkurēt ar šīs valsts sportistiem. Arī mūsu jaunieši un bērni esot labi sagatavoti, ko Virts spēj salīdzināt arī ar mūsu reģiona attīstības līmeni, pirms neilga laika strādājot sacensībās Sanktpēterburgā. Krievijā zir-gu izvēle ir nesalīdzināmi lielāka, bet jau-no sportistu sagatavotība – ne tik augsta. Virts tiesāja arī maršrutus poniju jāšanā, ko tāpat vērtēja atzinīgi, tikai atkal pie-bilda, ka sportisti ir centīgi, bet zirdziņi Vācijā veic augstākus maršrutus, jo tie

vienkārši ir augstākas kvalitātes. Taču Latvijā poniju jāšana tiek attīstīta tikai pirmo gadu, un tas ir dabiskas izaugs-mes jautājums. Mums nav iespēja sa-censties ar valstīm, kurās jau pats zirgu skaits ir daudzkārt lielāks, taču vēlamies tiekties uz augstiem rezultātiem. Tāpēc arī federācija rīko starptautiskus seminārus visās pie mums attīstītajās jāšanas sporta disciplīnās. Tas ir ļoti svarīgi, lai katrs jātnieks, ņemot vērā ci-tas valsts speciālista viedokli, saprastu, analizētu un labotu savas kļūdas. Vien- laikus, strādājot kopā ar ārzemju speciālistiem, mācās arī mūsu tiesneši, pilnveidojot savu prasmi maršrutu vērtēšanā uz atzīmēm.

Rēziju Rumpi no Saldus JSS par uzvaru poniju jāšanas sacensībās apbalvo tiesnesis no Vācijas Štefans Virts (no kreisās) un Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus.

Štefans Virts vada praktisko semināru sporta centra Kleisti manēžā.

Mār

a M

iller

a fo

to

Mār

a M

iller

a fo

to

Latvijas Jātnieku federācijas prezi-dents Agris Blaus:

– Latvijas Jātnieku federācija uz LJF kausa izcīņas trešā un ceturtā posma sacensībām bija speciāli uzaicinājusi vienu no Vācijas vadošajiem treneriem un tiesnešiem Štefanu Virtu, lai viņš vērtētu sportistu un zirgu sniegumu un vadītu praktisko semināru. Šosezon, jau sākot ar ziemas čempionātu, ļoti lielu popularitāti šķēršļu pārvarēšanā ieguva maršruti ar jātnieka darbības un zirga kustības stila vērtējumu. Tas tāpēc, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunie jātnieki un jaunie zirgi iemācītos kvalitatīvi veikt maršrutus, kas būtu viņu tālākās meistarības attīstīšanas pamats. Prieks,


LATVIJĀ

Mār

a M

iller

a fo

to

Vairākos ziņu portālos oktobra vidū parādījās informācija, ka jau otro gadu pēc kārtas ir veikts pētījums Sporta mārketings Latvijā, ko pēc mārketinga aģentūras ASAP Promo pasūtījuma vei-cis tirgus un sabiedriskās do-mas pētījumu centrs SKDS ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas atbal-stu. Par populārāko sporta veidu valstī jau otro gadu pēc kārtas atzīts futbols, otrajā vietā ir basketbols, trešais – volejbols, ceturtais – vieglatlētika, piektais – ho-kejs, bet sešnieku noslēdz riteņbraukšana.

Taču jāšanas sports ie- rindojies 20. vietā, kas ir salīdzinoši augsta rādītājs. Domājams, pateicoties Ai-risas Peneles panākumiem

Jāšanas sports 20. populārākais valstīSagatavoja Dace Millere

Latvijas sporta veidu tops 2010Vieta Sporta veids Punkti1. Futbols (t. sk. minifutbols, pludmales futbols) 622. Basketbols 613. Volejbols (t. sk. pludmales volejbols) 604. Vieglatlētika (t. sk. skriešana) 595. Hokejs 596. Riteņbraukšana (t. sk. riteņbraukšana trekā, BMX) 567. Motosports 528. Florbols 499. Bokss 4710. Daiļslidošana, ātrslidošana, šorttreks 4611. Teniss 4512. Vingrošana 4513. Svarcelšana 4414. Handbols 4315. Brīvā cīņa, grieķu-romiešu cīņa 4316. Sporta dejas 4217. Autosports 4218. Distanču slēpošana, kalnu slēpošana, snovbords 4119. Peldēšana 3620. Jāšanas sports 33

Kopā novērtēti 65 sporta veidi. Piebilstams, ka Latvijas Sporta federāciju padomē šobrīd atzītas 92 sporta federācijas.

pagājušā gada Eiropas čempionātā, veiksmīgajiem Anda Vārnas startiem šķēršļu pārvarēšanā un Pasaules kau-sa posma sarīkošanai Rīgā konkūrā ar valsts amatpersonu ieinteresētību un daudzskait- līgo līdzjutēju atbalstu, izde-vies sasniegt šādu rezultātu. Tā nu iznāk, ka kaut kur tālāk aiz jāšanas sporta ir olimpiskās medaļas guvušie kamaniņu sports, skeletons, džudo, vai arī masveidību ar daudzajiem sacensību seriāliem guvušais orientēšanās sports. Jātnieki par to var tikai priecāties, jo sacensību organizācijas līmenis aug, neskatoties uz ekonomisko krīzi, noturas arī sacensību dalībnieku skaits un zirgaudzētāji rūpējas par jauniem un labiem zirgiem mūsu sportistiem. Apsvei-cam visus mūsu sporta vei-da pārstāvjus ar tik augstu

vērtējumu! Vispirms jau Latvi-jas Jātnieku federācijas vadību, kas rūpējas ne tikai par orga-nizatoriskajiem jautājumiem, bet arī par sporta veida popularizēšanu!

Aptaujātie atbildējuši arī uz jautājumu, cik daudz nau-das viņi vidēji mēnesī tērē savām interesēm, kas saistītas ar sportu. Rezultāti liecina, ka 2009. gadā vidēji tie bija 8,80 lati mēnesī, 2010. gadā – 10,87.

Popularitātes in-dekss aprēķināts, balsto-ties uz datiem, kas iegūti no sekojošiem avotiem: SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja (vecums

Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas šīs sezonas noslēguma posmā apsveikumus dzimšanas dienā no saviem audzēkņiem un sacensību rīkotājiem saņēma Sergejs Šakurovs. Viņš ir gan atzīts treneris, gan maršrutu sastādītājs, kā arī sporta centra Kle-isti populāro klasifikācijas sacensību rīkotājs. Ser-

Apsveicam dzimšanas dienā!gejs vienīgais no Latvi-jas sportistiem piedalījies olimpiskajās spēlēs – ar zirgu Fināls PSRS izlases sastāvā 1988. gadā Seulā. Strādājis un apmācību arī šķēršļu pārvarēšanā guvis Vācijā, tagad startē Latvi-jas līmeņa sacīkstēs gan konkūrā, gan iejādē.

Zirgu Pasts pievienojas apsveikumiem!

Sergejs Šakurovs saņem apsveikumus dzimšanas dienā.

Mār

a M

iller

a fo

to

15–74 gadi), Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvi-jas Sporta federāciju padomes sniegtie dati, Portāla Spor-tacentrs.com un TNS Latvia pētījumu dati.

Pētījuma rīkotāji pavēstījuši, ka detalizētāku informāciju in-teresentiem iespējams iegūt par maksu. 2009. gada pētījuma rezultātus pieprasījušas daudzas organizācijas, kas vēlējušās uzzināt situāciju sporta mārketingā un reklāmas iespējām. Mazāku interesi izrādījušas sporta federācijas. Pilnu pētījumu par attiecīgu samaksu varat iegūt: Sporta Marketings.lv

LJF sezonas kopvērtējuma līderis konkūrā Ģirts Bricis.

Mār

a M

iller

a fo

to


ĀRZEMĒS

Alltech FEI Pasaules Jāšanas sporta spēlesSagatavoja Dace Štrausa

25. septembris – 10.oktobris, Kentuki, ASVSesto reizi jāšanas sporta vēsturē no-

tika zirdzinieku sabiedrībai svarīgs noti-kums, kad pasaules čempionu medaļas tiek sadalītas vienā vietā un laikā tik daudz un

dažādos jāšanas un braukšanas sporta veidos. Šoreiz tas pirmo reizi notika Amerikas kontinentā, ASV slavenajā Blue Grass Horse Country Kentuki Zirgu parkā Leksintonā. Kopā šeit sacentās vairāk nekā 900 sportisti un 1300 zirgi.

Šobrīd šīs spēles aptver iespaidīgu dažādu sporta disciplīnu skaitu, kas saistītas ar zirgiem, - kopumā jau astoņas.

Spēles apmeklēja pusmiljons skatītāju. Lielākais skatītāju skaits tika sasniegts 1. oktobrī, kad notika iejādes frīstails – 46 496, kā arī trīscīņas krosa dienā 2. oktobrī. Vidēji dienā apmeklētāju skaits svārtījās no 25 000 līdz 35 000 cilvēku.

Pārjājiena distances ga-rums ir 160 kilometri ar regulārām veterinārajām kontrolēm, kurās nosaka, vai zirgs ir atbilstošā stāvoklī, lai varētu turpināt distanci. Uzvar dalībnieks, kas šo garo ceļu veic visātrāk un veiksmīgi iziet fināla veterināro pārbaudi. Šobrīd šis ir atzīts par visstraujāk augošo jāšanas sporta veidu pasaulē.

Spāniete Marija Mersedese Alvaresa Pontona ar zirgu Nob-by, kas uzrādīja fenomenālas izturības spējas un izcilus rādītājus arī veterināro kontroļu laikā, kļuva par uzvarētājiem šajā grūtajā disciplīnā. Ne tikai zirgs, bet arī jātniece ir īsta supersievie-te, kura tikai septiņas nedēļas

pirms spēlēm dzemdēja meitiņu, taču spēja uzvarēt tik ļoti spēcīgā konkurencē, kā šoreiz jāšanas sporta spēlēs.

Viņa augstība šeihs Moha-meds Bin Rašids Al Makto-ums no Apvienotajiem Arābu Emirātiem ieņēma otro vietu, bet viņa dēls šeihs Hamdans Bin Mohds Al Maktoums izcīnīja bronzas medaļu. Tas ne-bija pārsteigums, ka komandu vērtējumā zelta medaļu ieguva AAE, kur līdzās individuālo medaļu ieguvējiem no šīs valsts, cīnījās šeihs Majids Bin Mahameds Al Maktoums un šeihs Rašids Dalmoks Al Maktoums. Franču komanda ierindojās otrajā, bet Vācijas trešajā vietā.

Izturības pārjājiens26.-2�. septembris

Marija Mersedesa Alvaresa Pontona no Spānijas šķērso fināla līniju pirmā.

Šeihs Hamdans bin Mohds Al Maktoums ar SAS Alexis trešajā vietā.

Kita

Hou

gton

a/FE

I fot

oK

ita H

ougt

ona/

FEI f

oto

Šeihs Mohameds bin Rašids Al Maktoums ar Churing Kagebee.

Šeihs Mohameds bin Rašids Al Maktoums ar Churing Kagebee otrajā vietā.

Kita

Hou

gton

a/FE

I fot

oK

ita H

ougt

ona/

FEI f

oto

~1�~oktobris-novembris, 2010

ĀRZEMĒS

Trīscīņa30. septembris – 3. oktobris

Trīscīņa Kentuki parkā jau ir pazīstama iepriekš, jo šeit no-tiek slavenās CCI4* sacensības, taču šoreiz maršruta sastādītājs Maiks Iteringtons Smits no Lielbritānijas šo šķēršļu maršrutu bija ievērojami pārveidojis.

Ar pavisam nelielu izrāvienu trīscīņā uzvarēja Lielbritānijas komanda, bet otro vietu sensacionālā kārtā izcīnīja kanādieši. Pēc ilga pārtraukuma vietu uz goda pjedestāla atkal ieguva Jauzēlandes komanda, ieņemot trešo vietu.

Individuāli nebija pārspējams vācietis Mihaels Jungs ar La Biosthetique Sam.

Kita

Hou

gton

a/FE

I fot

oK

ita H

ougt

ona/

FEI f

oto

Uzvarētājs trīscīņā Mihaels Jungs ar La Biosthetique - Sam FBW.

Uzvarētāja komanda trīscīņā no Lielbritānijas: Nikola Vilsone, Kristina Kuka, Viljams Foks Pits un Marī Kinga.

Konkūrs4 .-�. oktobris

Konkūrā cīņa par individuālajām medaļām notiek atšķirīgi nekā citās sacensībās. Lakākie četri dalībnieki sacenšas savā starpā, mainoties ar saviem zirgiem. Jātniekiem nākas jāt un parādīt savu meistarību ar zirgiem, kuriem mugurā sēž pirmo reizi.

Šo sacensību lielākais pārsteigums bija jātnieks no Saudu Arābijas Abdulahs Al Šarbatlī, kurš ne tikai iekļuva labāko četriniekā, bet pat spēja izcīnīt sudraba medaļu. Viņš jāja ar zirgu Seldana di Campalto, kas vēl pirms sešām nedēļām bija zem itāļu jātnieka segliem. 27 gadus vecais spor-tists pierādīja savas spējas, ne tikai īsā laikā spējot atrast kontaktu ar tempermentīgo

ķēvi, bet arī mainoties ar pārējiem jātniekiem un jājot nepazīstamus zirgus.

Zelta medaļu ieguva beļģu jātnieks Filips le Žūns ar izskatīgo ērzeli Vigo d’Arsouilles. Bronzas medaļa tika Ērikam Lamaze ar Hick-stead, bet ceturtais šoreiz Rodrigo Pesoa ar Rebozzo. Par labāko konkūra zirgu atzina Hickstead, kurš nenogāza ne-vienu kārtiņu.

Lai gan arī individuālajā vērtējumā uz goda pjedestāla nebija neviena zirgu liel-valsts Vācijas pārstāvja, kom-andu vērtējumā tā tomēr izcīnīja zelta medaļas. Su-drabs pienācās francūžiem, bet bronzas medaļa - beļģu komandai.

Abdulahs Al Šarbatlī - sudraba medaļa, Filips le Žūns – zelts, Ēriks Lamaze – bronza.

Ēriks Lamaze ar Hickstead.

Kita

Hou

gton

a/FE

I fot

oK

ita H

ougt

ona/

FEI f

oto

Pete

ra N

ikso

na/F

EI fo

toPe

tera

Nik

sona

/FEI

foto

~1�~ oktobris-novembris, 2010

ĀRZEMĒS

Alltech FEI Pasaules Jāšanas sporta spēles

Reinings ir sporta veids, kas pārņēmis elementus no Amerikas kovboju ikdienas darba, tomēr jau vairākus gadu desmitus kļuvis populārs sporta veids visā pasaulē. Lai gan amerikāņi tiek uzskatīti par šo sacensību līderiem, tomēr ir izveidojušās spēcīgas komandas arī Eiropas valstīs, kas ir cienīgas konkurentes šī sporta veida radītājiem.

Pirmās Jāšanas spēļu medaļas sadalīja reininga sportisti. Līderu sarakstā dominēja amerikāņu sportisti,

Reinings25.-30. septembris

kas arī izcīnīja savai komandai zelta medaļas. Pirmo reizi šajā disciplīnā uz goda pjedestāla bija Beļģijas komanda, kas ieguva sudraba medaļas, bet bronzas īpašnieki bija Itālijas komanda. Arī individuālajā vērtējumā uzvarēja amerikānis Toms Makkačions ar Gun-ners Special Nite, arī otro vi-etu ieņēma šīs valsts pārstāvis Kregs Šmersels ar Mister Montana, bet trešajā arī Ame-rikas kontinenta pārstāvis kanādietis Dīns Latimers ar Dun Playin Tag.

Uzvarētāji individuālajā vērtējumā: pirmais Toms Makkačions, otrais Kregs Šmersels un trešais Dīns Latimers.

Pete

ra N

ikso

na/F

EI fo

to

Iejāde2�. septembris – 1. oktobris

Iejādē ažiotāžu radīja jautājums, kurš no iejādes milžiem uzvarēs – Nīderlande vai Vācija. Arī sacensību organizētājiem amerikāņiem ir ko likt pretī. Stefens Peterss ar Ravel bija spēcīgs kandidāts uz medaļām, bet Laura Behtolšaimere ar Mistral Hoj-ris no Lielbritānijas pēdējos gados ir sasniegusi pasaules topa līmeni.

Jau pirmajā shēmā no visām turpmākajām sacensībām par zirga savainojumu tika diskvalificēta Holandes spor-tiste Adelinde Kornelisena ar Parzival, kas bija viena no medaļu kandidātēm. Jau at-kal spoži startēja holandiešu melnā pērle Totilas ar Edvardu Gālu seglos, kas izcīnīja zelta medaļas visās trīs shēmās, tāpat angliete Laura Behtolšaimere

ar Mistral Hojris sudraba medaļas un Stefens Peterss ar Ravel bronzas medaļas. Peterss ieguva pirmo medaļu Ameri-kai pēc 1932. gada spēlēm, kad uz apbalvošanas pjedestāla iejādē kāpa leitnants Hirams Totle ar Olympic, kurš ieguva bronzas medaļu Losandželosas olimpisko spēļu laikā. Skatītāju mīlulis neapšaubāmi bija pāris no Spānijas - Huans Manuels Diazs ar andalūziešu ērzeli Fuego. Publika kļuva gandrīz nevaldāma, kad parādījās Fu-ego frīstaila rezultāts 81,45%, kas skatītājiem šķita par maz. Pēc Diaza uzstāšanās aplausi un ovācijas skanēja apmēram desmit minūtes, kas neļāva sākt uzstāšanos Gālam ar Totilas. Amerikas skatītāju vērtējumā spānis pārspēja holandieti Gālu ar Totilas.

Edvards Gāls ar Moorlands Totilas.

Dir

ka K

arem

ana/

FEI f

oto

Huans Manuels Munoss Diazs ar Fuego XII no Spānijas Grand Prix frīstailā.

Kit

Hou

gton

a/FE

I fot

o

Toms Makkačions.

Dir

ka K

arem

ana/

FEI f

oto


ĀRZEMĒS

Paraolimpiskā iejāde5.- 10. oktobris

Šis sporta veids, kas tur-pina strauji attīstīties, Pasau-les Jāšanas spēļu programmā tika iekļauts pirmo reizi. Paraolimpiskā iejāde, kas FEI atbalstīto sporta veidu skaitā ir no 2006. gada, dod iespēju jātniekiem ar fiziskām

Voltizēšana 6.-10. oktobris

Voltizēšana ir sporta veids ar ļoti augstām parasībām, kas sastāv no divām daļām – obligātā un frīstaila testa, kad līdzās sportista tehniska-jam sniegumam vērtē arī radošo pieeju. Vingrošana zirga mugurā notiek, zirgam pārvietojoties vienmērīgā lēkšu gaitā, kas arī tiek vērtēta. Voltizēšanā sacenšas koman-das, kā arī individuāli vīrieši

un sievietes.Šobrīd spēcīgā kom-

anda voltizēšana izrādījās ASV, atstājot aiz sevis Vāciju un Austriju. Individuāli labāko rezultātu sasniedza Lielbritānijas sportiste Eklesa Džoanne ar zirgu WH Bently, bet vīriešu konkrencē nebija pārspējams Patriks Lūzers no Šveices ar RS von der Winter-nuhle.

Pajūgu braukšana �.-10. oktobris

Pasaules čempionāts Jāšanas sporta spēļu ietvaros notiek ti-kai četrjūgu konkurencē. Šis ir sporta veids, kas piesaista ļoti daudz skatītāju, sevišķi marotonā.

Austrālietis Boids Eksels jau vairākus gadus ir centies iegūt pasaules čempiona medaļu pajūgu braukšanā četrjūgiem, un šoreiz viņa pūles vainagojās arpanakumiem, turklāt

uzstādot pasaules rekordu manēžas braukšanā. Nedaudz no viņa atpalika holandi-etis Ijsbrands Šardons, izcīnot sudraba medaļu, bet bron-zas medaļa palika sacensību rīkotājvalstī ASV, kad Takers Džonsons izcīnīja trešo vietu. Komandu vertējumā uzvarēja holandieši, iedzinēju lomā - ASV un Vācijas komandas.

nepilnībām sacensties visaugstākajā līmenī līdzās pārējiem sportistiem. Atkarībā no invaliditātes pakāpes, jātniekus iedala četrās klasēs, lai cīnītos par medaļām.

Šajā disciplīnā līderi ir Lielbritānijas sportisti.

Dir

ka K

arem

ana/

FEI f

oto

Pirmā ceturtajā grupā Sofija Velsa (lielbritānija), otrais Maikls Džordžs (Beļģija), trešais Franks Hosmars (Nīderlande).

Dir

ka K

arem

ana/

FEI f

oto

Zelta medaļu ieguvēji paraiejādē angļi Džo Pits, Lī Pērsons, Sofija Kristiansena un Anne Danhama.

Kita

Hou

gton

a/FE

I fot

o

Ijsbrands Šardons uzvar maratonā.

Labākās komandas pasaulē – Nīderlande, ASV un Vācija.

Boids Eksels sasniedz rekordu manēžas braukšānā un uzvar kopvērtējumā

Rin

aldo

de

Kra

iena

/FEI

foto

Rin

aldo

de

Kra

iena

/FEI

foto

Rin

aldo

de

Kra

iena

/FEI

foto


ĀRZEMĒS

Uzzinot, ka Poli-jas neoficiālajā amatieru čempionātā piedalīsies šī gada pasaules čempionāta vienjūgiem otrās vietas ieguvējs Bartlomejs Kviateks, portāla pajugubrauksana.com komanda ne mirkli nešaubījās un rada iespēju šo pasākumu apmeklēt.

Sacensības notika modernā jāšanas sporta kompleksā Farma Sielanka, kur trenējas viens no vadošajiem Polijas braucējiem Sebastians Bogačs. Sportists ir 2006. gada Poli-jas čempions un FEI reitingā 2006. gadā ieņēma otro vietu. 2007. gadā Varkā notika pa-saules čempionāts divjūgiem, kur Sebastians Bogačs ieņēma 18. vietu.

Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, mēs bijām manēžas braukšanas sacensību vienīgie skatītāji, taču uz maratona un konusu šķēršļu braukšanas sacensībām pievienojās vēl pāris interesentu. Šajā ziņā situācija ir tāda pati kā Latvijā, – lai piesaistītu skatītājus pajūgu braukšanai, nepieciešami papildu pasā- kumi. Lielisks piemērs bija nesen notikušās šķēršļu pār- varēšanas un pajūgu brauk- šanas sacensības Kocēnos.

Sacensības vērojām no dalībnieku un organizatoru redzes punkta. Pasākuma organizācija bija augstā lī-

Polijas amatieru čempionātsVarka, 1�. – 1�. septembris, pajūgi

www.pajugubrauksana.com, speciāli Zirgu Pastam

menī – teicams manēžas braukšanas laukums, elek-troniskais informācijas ta-blo, eleganti tērpti tiesneši, kuri sacensībām piešķir aristokrātisku noskaņu un cēlumu. Rezultātu tūlītēja paziņošana sacensību ska- tīšanos padarīja vēl inte- resantāku. Lai nodrošinātu raitu informācijas apriti, personāls izmantoja rācijas, un sekretariāts maratona posmā tika pārcelts uz sacensību no-rises vietu.

No dalībnieku viedokļa secinājām, ka vairākums komandu, kas piedalās sacensībās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, ar dažādiem panākumiem varētu piedalīties arī Polijā notiekošajās amatieru sacensībās un pat pretendēt uz cienīgu rezultātu visu trīs disciplīnu vērtējumā. Taču jāatzīst, ka klupšanas ak-mens ikvienam no baltiešiem būtu manēžas braukšana. Šādam secinājumam ir iemesls – mūsu, latviešu, zirgu sagatavošanas procesā nav ie-likti manēžas jāšanas pamati, un šis būtiskais trūkums liedz rādīt veiksmīgu un baudāmu sniegumu arī tad, kad zirgs ir aizjūgts.

Ar īpašu apbrīnu vērojām šī gada pasaules čempionāta dalībnieci ķēvi La Salle – azartiskums, degsme un spēks, ar kādu zirgs veica tam

doto uzdevumu, bija tiešām acīmredzams un īsts. Pārējie zirgi neatpalika – visiem bija skaidrs, ka braucēji no viņiem gaida aktīvu kustību uz priekšu jebkurā situācijā.

Noderīgi bija vērot Bartlo-meja Kviateka sniegumu. Viņš startēja ar diviem jauniem zirgiem, un visticamāk, ka tieši braucēja profesionālisms un mierīgā attieksme mums, skatītājiem, ļāva izbaudīt viņa startus. Jāpiebilst, ka šis spor-tists startēja sava līmeņa klasē, kurā bija tikai daži braucēji. Īpašs pagodinājums bija, kad Tadeušs Kodzs vienu no aktīvākajiem Latvijas pajūgu braucējiem Andi Pavlovski iepazīstināja ar braukšanas lielmeistaru, un abiem iz- veidojās interesanta saruna.

Redzētais, secinājumi un iedvesma

• Dalībnieki tiek dalīti klasēs – vienjūgi, divjūgi, zirgi, poniji, jaunie braucēji, atvērtā (Open) klase u.c. Katrai kla-sei, neatkarīgi no dalībnieku skaita tajā, sacensību nolikumā tiek paredzēta sava manēžas braukšanas shēma, maratona posmu distances, šķēršļu un šķēršļu vārtu skaits. Šāda rīcība ļauj sacensties līdzvērtīgi.

• Atsevišķām klasēm (piemēram, amatieru kla-sei) nav manēžas braukšanas sacensību, ir tikai maratona un konusu šķēršļu braukšanas disciplīna. Vēlējāmies no-

skaidrot iemeslu, un viens no sacensību tiesnešiem Tadeušs Kodzs paskaidroja, ka manēžas braukšana ir grūta un sarežģīta, tāpēc amatieru klases dalībnieki nevēlas tajā startēt, lai gan no sportistu pilnveidošanās viedokļa tas nav pareizi. Taču Polijas vadošie pajūgu braukšanas speciālisti teicās darīt visu, lai radītu apstākļus, kas liktu arī amatieriem startēt manēžas braukšanā, jo tas ir šī sporta veida pamats.

• Katra sacensību disciplīna notiek savā dienā. Netiek pieļauta situācija, ka vienā dienā notiktu divas disciplīnas.

• Kvalitatīvs un noformēts manēžas braukšanas iesildīšanās laukums.

• Maratona D posmu ama-tieru klases dalībnieki neveic. A posms ir īss, līdz četrus kilometrus garš. Jāizbrauc pieci šķēršļi. Spēcīgāko klašu dalībnieki veic sešus šķēršļus.

• Braucēji izmanto poļu Šlonski šķirnes zirgus, vietējos poļu zirgus, KWPN, Lipicas, WLKP, un citu šķirņu zirgus, kā arī dažādu šķirņu ponijus, tajā skaitā arī Norvēģijas fjor-du zirgus.

Redzētais liek izdarīt secinājumus par aizvadīto sacensību sezonu un iedvesmo jaunajai, jācer, jau kvalitatīvākai sezonai!

Rezultāti http://equisport.pl, plašāka foto reportāža www.pajugubrauksana.com Z

anes

Pav

lovs

kas f

oto

Daniela Kolasa ekipāža pēc kritiena.

Bartlomejs Kviateks ar Šlonski šķirnes zirgu Niger kļuva par uzvarētāju N1 klasē.

Zan

es P

avlo

vska

s fot

o


VĒSTURE

Turpinājums. Sākums nr. 7/2010Turpinām stāstījumu par Latvijas

Jātnieku pulka izveidošanu, pārstāstot 1929. gadā izdoto grāmatu Jātnieku pulks desmit pastāvēšanas gados, kuru sastādījis virsleitnants Kopštāls.

Pulka virsnieku paražas un ētika

Par pulka virsnieku sapulces pieņemtu un pulka komandiera apstiprinātu militārās pieklājības un ētikas noteikumu rupju pārkāpšanu komisija var ierosināt vainīgā nodošanu pulka goda tiesai.

Kā komisijas darbību raksturojošu pievedu nedaudzus no viņas izstrādātiem un spēkā esošiem militārās pieklājības un ētikas noteikumu pantiem.

Katram pulka virsniekam jāievēro sekošais:

1) Es esmu atbildīgs un man jārūpējas, lai jātnieku pulka formas nesēji visur tai darītu godu.

2) Jātnieku pulka virsnieki, esot for-mas tērpā, nēsā pulka krūšu nozīmi un tradicionālo pulka gredzenu.

3) Virsnieks nedrīkst uzkrist nedz ar nolaidībām savā apģērbā, nedz ar pārspīlētu eleganci.

4) Jātnieku pulka virsnieki drīkst apmeklēt tikai slēgtus vakarus, atbilstošus viņu sabiedriskam stāvoklim.

5) Pulka virsniekiem obligatori-ski jāapmeklē visi pulka virsnieku klubā sarīkojamie vakari un virsnieku sapulces.

6) Uz virsnieku klubā sarīkojamiem vakariem pulka virsniekiem jāierodas vienmēr noteiktā laikā. Ja virsnieks to ne-var, tad vēlams no vakara apmeklēšanas atteikties.

Pulka vadība sadarbībā ar šo komisiju rūpējas par pulka virsnieku dzīves labāku izveidošanu, ievedot stingras paražas, apelējot pie virsnieku apziņas pulka cieņas un goda labā.

Pulka instruktoru un kareivju klubs

Jātnieku pulka instruktoru un ka-reivju klubs savu darbību uzsāka 1921. gadā. Klubam ierādītās telpas, kurās tas arī tagad atrodas, bija stipri neizveidotas. Klubam nebija arī inventāra: mēbeļu, trau-ku un citu nepieciešamo piederumu. Jau ar 1922. g. kluba darbība pamazām sāka attīstīties un izveidoties. Pulka galdnieku darbnīcās pagatavoja kluba vajadzībām galdus, sēdekļus. Tika iegādāta arī neliela bibliotēka, spēles (šahs, domino, dambre-

Latvijas Jātnieku pulksSagatavoja Dace Millere

tes u.c.), pasūtīti laikraksti un žurnāli.1923.-1925. gados kluba inventārs

pakāpeniski tiek pavairots. Bez tam 1923. g. klubā tika uzbūvēta skatuve. Kulturēlās dzīves noorganizēšanā dzīvu dalību ņem toreizējais pulka tieslietu pārzinis, kara ierēdnis Lapkašs, saistot pulka virsdienes-ta instruktorus un kareivjus, nodibinot teātra pulciņu, karavīru kori un citus kulturēlus pasākumus. 1926. gadā kareivju klubs iegādāja jau savu kino aparātu; tā samaksai vienu līdzekļu daļu deva Ar-mijas komandiera štāba apmācības daļa, pārējo pakāpeniski sedza pulks no saviem līdzekļiem. Līdz 1927. g. 1. janvārim jaunais kino sniedza pulka karavīriem 30 izrādes, bet teātra pulciņš vakaros teātra izrādes. Visdzīvāko darbību kareivju klubs sāk uzrādīt, sākot ar 1927. g., kurā pulkam dotas apmēram 60 kino izrādes, 6 teātra izrādes un 2 cirkus izrādes, bet 1929. g. jau 80 kino izrādes, 10 teātra izrādes un 2 koncerti.

Pulka kino izrādes parasti notiek di-vas līdz trīs reizes nedēļā. Programmai pēc iespējas tiek izvēlētas karavīriem vairāk piemērotas, audzinošas kino fil-mas, piemēram: Mūsu armija, Mihails Strogovs, No Dieva aizmirstais cilvēks un tamlīdzīgi. Ieejas maksa kino un teātra izrādēm neliela: virsn. Ls 0,50, instr. 0,35 un kareivjiem 0,20, tādējādi dodot ka-tram pulka karavīram iespēju apmeklēt sarīkotās izrādes. Daudzas kino un teātra izrādes pulka karavīriem ar piederīgiem tiek sarīkotas pilnīgi par brīvu.

No 1929. g. 1. janvāra līdz 1. jūnijam dotas jau apm. 50 kino un 12 teātra izrādes, kā arī pulka karavīriem par velti nolasītas vairākas lekcijas. Piem.: Latvijas atbrīvošanas cīņas, Alkohola kaitīgums, Arodu izvēle, sakarā ar spēju pārbaudi un citiem sabiedriskiem un vispārējiem te-

matiem.Pēdējos divos gados lielā mērā

papildināts kluba bibliotēkas grāmatu krājums. Uz 1929. g. 1. aprīli bibliotekā skaitījās 1122 grāmatu sējumi. To vidū visu mūsu ievērojamāko rakstnieku un literātu kopotie raksti, daudz grāmatu no militārās literatūras, dažādas mācību grāmatas un daiļliteratūra. No statistikas redzams, ka mēnesī tiek izsniegtas apm. 200 grāmatas.

Šī gada aprīļa mēnesī tika atjaunots pulka karavīru koris. To vada diriģents Freimanis. Koris piedalījās arī šī gada 2. jūnijā sarīkotos Latgales dziesmu svētkos.

Sakarā ar pulka 10 gadu jubileju klubam tika izdarīts kapitālremonts. Kaut gan telpas klubam nav sevišķi piemērotas, tad tomēr pēc remonta tās atstāj patīkamu iespaidu.

Kluba telpas sastāv no instr. un kareivju izrīkojumu zāles, lasītavas, viesu istabas, instruktoru ēdamistabas, bufetes telpām un virtuves. Kluba mēbelējums pašreiz labs. Sienas izrotātas fotogrāfiskiem uzņēmumiem no pulka dzīves, valstsvīru ģīmetnēm, pamācošiem un patriotiskiem uzrakstiem. Lasītavā bez grāmatām ir žurnāli, laikraksti un dažādas spēles. Š. g. maijā iegādāts labs amerikāņu firmas Veser Bross pianīno par Ls 1900. Šim nolūkam Ls 1650 ņemti no karavīru vei-kala peļņas un atliekošie Ls 250 doti no Armijas ekonomiskā veikala.

Pulka karavīru veikalsJātnieku pulka karavīru veikala darbību

īsumā raksturo šāds pārskats:Līdz 1925. g. janvārim karavīru veikala

stāvolis nebija vēl visai stabils. Apgrozības kapitāls tanī laikā bija tikai 658 lati.

Turpinājums 22. lpp.

Latvijas armijas Jātnieku pulka kaprālis Zalcmanis jāšanas sacīkstēs. 1934. gads.

Foto

no

Latv

ijas K

ara

muz

eja

krāj

umie

m

Zan

es P

avlo

vska

s fot

o


VĒSTURE

Latvijas Kara muzejsAtvērts katru dienu no pl. 10 līdz 18; ceturtdienās no pl. 11 līdz 19.Ieeja bez maksas. Gidu pakalpojumi no Ls 2,42-6,05.Adrese: Rīga, Smilšu iela 20 (Pulvertornis). Tālr. 67223743; www.karamuzejs.lv

Latvijas Jātnieku pulksBet ar katru turpmāko gadu vei-

kala darbība un materiālais stāvoklis uzlabojās.

Uz 1929. g. 1. janvāri apgrozības kapitāls jau palielinājies līdz Ls 13 671. Veikals nes jau krietnu peļņu, kuras daļa tiek izlietota kulturēliem mērķiem, šaušanas un jāšanas sporta veicināšanas balvu iegādei. Katru gadu Ziemas svētkos, pēc pulkā pastāvošām tradīcijām, katram obligatoriskā dienesta karavīram no pulka veikala peļņas summām tiek iegādātas un izsniegtas dažādas dāvanas, kā pulksteņi, čemodāni, cimdi un citas lietas. Atliekošā karavīru veikala peļņas daļa tiek izlietota instruktoru un kareivju kluba lab- ierīcībai, kā mēbeļu iegādei, bibliotēkas paplašināšanai un citām kluba un veikala vajadzībām, kuras nāk par labu pašiem veikala pircējiem un peļņas radītājiem – pulka karavīriem. Veikals tur un pārdod karavīriem nepieciešamās preces, pie tam augstākā labuma un par iespējami lētākām cenām, kā privātveikalos.

Veikals preces iepērk, galvenām kārtām, tieši no rūpniekiem, bez kādas starpniecības, caur ko panāk preču lētumu.

Pulka karavīri veikalā var saņemt pre-ces arī uz kredīta, līdz algas izmaksai. Vispār jāsaka, ka karavīru veikals pulkā ir nepieciešams un svarīgs saimniecisks faktors, jo, apkalpodams apmēram 1500 patērētāju (karavīru un to piederīgo), dod tiem iespēju par taisnīgu cenu iepirkties vajadzīgo un to peļņas daļu, kura citos apstākļos būtu aizgājusi privātās rokās, atstāj pulkā, kur pulks to izlieto visādu ērtību un labierīcību iegādei.

Veikala darbību no 1927. g. 1. maija līdz šai dienai sekmīgi vada veikala pārzinis, virsleitnants Pļavnieks.

Jāšanas sacīkstes un sportsJātnieku dienests ir cieši saistīts ar spor-

tu; tiem jāiet roku – rokā. Šim nolūkam jātnieki izmanto savu, no dienesta pienākumiem brīvo laiku; uz pulka spor-ta laukuma, tāpat arī pulka manēžā sasto-pam trenējamies jātniekus gan agri rītos, gan vēlu vakaros. Izcilus vērība tiek pie-griezta jāšanas un šaušanas sportam un

vieglatlētikai. Lai atzīmētu to sasniegu-mus, kā arī lai ieinteresētu plašākas aprin-das, gadu no gada tiek rīkotas sacīkstes. Sacensībā dalību ņem virsnieki, instruktori un kareivji. Uzvarētāji tiek godalgoti: bieži vien godalgas ir ļoti vērtīgas un sniedzās desmitos tūkstošos. Godalgu iegādei, ar pulka komandiera pulkv. Ceplīša laipnu pretimnākšanu, ikgadus asignē lielākas summas no pulka karavīru veikala; pēdējā laikā sporta sekmēšanai nelielas summas tiek saņemtas arī no apmācības daļas. Daudz balvu ik gadus līdz atved pulka šefs – Latv. Tirgotāju savienība un citi pulka labvēļi; tā vērtīgas balvas ir dāvājuši: Eichhorna firma – virsnieku parauga zobenu ar zelta gravējumiem, mākslinieciskā izstrādājumā – apm. Ls 240 vērtībā; bij. Latvijas armijas un atsevišķā eskadrona kapteinis (tagad zviedru žurnālists) Mollins sudraba kau-su; Latv. Aizsardzības biedrība – vērtīgu naudas balvu; firma Ratfelders – gadu no gada dāvājusi pa portfelim – šaušanas sacīkstēm; viena otra balva saņemta arī no Daugavpils firmām.

Jāšanas sporta nozarē līdz šim lielāka vērība tikusi piegriezta šķēršļu pārvarēšanai (concours hippique), mazāka – skriešanai pār žogiem (steeple-chase) un gludskriešanai.

Plašāku līdzdalību jāšanas sacīkstēs pulks ņem 1928. g. 15., 16. un 17. sept., ku-ras rīko Latv. Aizsardzības biedrība Rīgas

hipodromā. Šeit vietas iegūst sekojoši pulka virsnieki: a) concours hippique: A. klasē: 1. v. virsls. Groskopfs uz zirga Cimpers – iegūstot kā balvu Armijas k-ra štāba dāvāto sudraba tabakas kasti; 2. v. kapt. Grunte uz zirga Cēders, iegūstot L.A.B. dāvātos rakstāmgalda piederumus; 3. v. virsl. Šmidts uz ķēves Celjona – L.A.B. sudraba portsigaru.

B klasē: 1. v. pulkv. Buks uz ķēves Ciemaļa iegūst Valsts prezidenta G. Zemgaļa k-ga dāvāto marmora kamīna pulksteni; 2. v. v.ltn. Saprātnieks uz zirga Auto – drēbnieka Liebesmaņa dāvāto virsnieka uzvalka komplektu; 3. v. – ltn. Robežnieks uz zirga Ceļotājs – firmas Rāterfelds dāvāto ādas rakstāmgalda vēstuļu mapi, 4. v. – kapt. Grunte uz zirga Cēders – Iekšlietu ministra dāvāto sudra-ba pulksteni, 5. v. leitnantam Blumbergam ar ķēvi Cilvija – L.A.B. dāvāts revolvers.

C klasē: 1. v. v. leitn. Blumbergs uz Cil-vija – Latv. Tirgotāju savienības dāvātu sudraba karošu komplektu; 2. v. leitn. Saprātnieks uz zirga Auto – L.A.B. dāv. Brauniņa sistēmas revolveru; 3. v. kapt. Upīts uz ķēves Direkcija – L.A.B. sudraba vēstuļu bloku, 4. v. leitn. Jostsons uz ķēves Centifolija – L.A.B. chronometri; 5. v. pul-kv Buks uz ķēves Ciemaļa iegūst Jaunākās Ziņas dāvāto sudraba apkaluma jātnieku steku.

Instruktoru klasē: 1. v. virsserž. Apenis uz zirga Cirtējs – iegūst rūpnieka Ķuzes dāvātos vieglos seglus, 3. v. kapr. Freima-nis uz Cilons – iegūst Br. Vanagi dāvāto vatēto gultas segu; 4. v. serž. Skuķītis un-Ciks – J. Otlāna barometri, 5. v. – virsserž. Berlands uz Cesija – R. Valdmaņa kabatas pulksteni.

Turpinājums no 21. lpp.

Turpinājums nākamajā numurā.

Armijas jāšanas sacīkstes. Jāšanas ārtumsacensību dalībnieki. Daugavpils, 1924. gads.

Foto

no

Latv

ijas K

ara

muz

eja

krāj

umie

m


ĀRZEMĒS

Foto

no

Latv

ijas K

ara

muz

eja

krāj

umie

m

Dānija pievienosies 2011. gada Meydan FEI Nāciju kausa dalībnieku elitei. Šādu iespēju dod pārliecinošā uz-vara Veicināšanas līgas finālā, kas notika Spānijas pilsētā Barselonā Real Club de Polo.

Neaudz šīs pieczvaigžņu statusa sacensības sabojāja laika apstākļi, jo daļu no maršrutiem nācās pārcelt no galvenās arēnas ar zāles klājumu uz smilšu laukuma aiz staļļiem, kas bija 1992. gada Barselonas olimpisko spēļu ie-sildes vieta. Tas dalībniekiem sagādāja papildu grūtības, jo pirmais Nāciju kausa maršruts notika smilšu laukumā, bet otrs – zāles klājuma arēnā. Dānijas komanda ar visiem uzdevumiem tika galā labāk par visiem, kopā saņemot tikai

Nāciju kausa Veicināšanas līgas finālsSagatavoja Dace Štrausa

Barselona, 1�. septembris12 soda punktus.

Dāņu komandas labākā jātniece, 29 gadus vecā Tīna Lunda, lepojoties ar sasniegto, teica: „Mēs esam mazas valsts pārstāvji, tomēr mūsu jaunā komanda, piesaistot dažus jaunus un talantīgus zirgus, kvalificējusies augstākā līmeņa sacensībām, kas arī bija mūsu mērķis jau kopš gada sākuma, tādēļ ļoti priecājamies, ka esam to sasnieguši.”

Aiz Dānijas ar 16 soda punk-tiem otrajā un trešajā vietā ierindojās Spānija un Kanāda, bet ceturtajā vietā – itāļi, aiz sevis atstājot Norvēģijas komandu. Sestā – Austrija, bet Somijas un Ungārijas pārstāvji palika septītajā un astotajā vietā.

Fakti• Pirmajā raundā astoņi dalībnieki maršrutu vei-

ca bez kļūdām, bet otrajā maršrutā veiksmīgi bija seši dalībnieki.

• Vecākais sportists, kurš startēja Barselonā, bija leģendārais 63 gadus vecais Jans Millars no Kanādas.

• 2011. gadā jaunpienācēja – Dānijas komanda cīnīsies ar Beļģijas, Francijas, ASV, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Nīderlandes komandām.

Pēdējās FEI Pasaules kau-sa kvalifikācijas sacensībās pajūgu braukšanā, kas no-tika Donauešingenā no 16. līdz 19. septembrim, uzvarēja ungārs Jozefs Dobrovičs. Ta-gad zināmi desmit četrjūgu braucēji, kuriem piešķirtas tiesības startēt FEI Pasau-les kausa 2010./2011. gada izcīņas sacensībās.

Veiksmīgākie šogad: pagājušās sezonas uzvarētājs Boids Eksels no Austrālijas, Zoltans Lazars un Jozefs Dobrovičs no Ungārijas, To-mass Eriksons un Frederiks

Desmit labākieAnda Pavlovska Persons no Zviedrijas. Šveici

pārstāvēs Verners Ulrihs un Daniels Vurglers. Nīderlandi – Ījsbrands Šardons, Koss de Ronde un Teo Timmermanis.

Sacensību par 2010./2011. gada sezonas labākā braucēja titulu braucēji aizvadīs, sacenšoties slēgtajā manēžā pēc citiem noteikumiem, nekā tas bija kvalifikācijas sacen- sību sezonā. FEI Pasaules kau-sa izcīņas noteikumi paredz sacensības slēgtajā manēžā, kur izvietoti 1 – 3 maratona tipa šķēršļi (ar trim, četriem vai pieciem vārtiem), viens tilts un 8 – 12 konusu tipa šķēršļi (atkarībā no manēžas izmēra), atšķirīgu braucēja un palīgu apģērba regla-mentu u. c. Sacensības no-tiek „uz laiku”, un, lai cīņas būtu aizraujošākas ne tikai skatītājiem, bet arī pašiem braucējiem, organizatoriem dota iespēja izveidot divu apļu jeb hitu sacensības. Ar Pasau-les kausa izcīņas noteikumiem var iepazīties FEI mājas lapā www.feiworldcup.org.

FEI pirmais viceprezidents Svens Holmbergs, Real Club de Polo prezidents Eudaldo Bonets, uzvarētāji – Dānijas komanda, Meydan International pārstāve Treisija Gilla un CSIO Barcelona Show direktors Daniels Giro.

Kristina Toda no Spānijas komandas ar Cashmire.

Emilī Martinsena no Dānijas komandas ar Caballero 80.

Nah

o O

lano

/FEI

foto

Nah

o O

lano

/FEI

foto

Nah

o O

lano

/FEI

foto

Jozefa Dobroviča komanda.

Dac

es Š

trau

sas

foto

NovembrisP 1 8 15 22 29 O 2 9 16 23 30 T 3 10 17 24 C 4 11 18 25 P 5 12 19 26 S 6 13 20 27 Sv 7 14 21 28


PIEREDZE

Medības zirga mugurāTulkojums no žurnāla St. Georg 2010. gada septembra numura

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto

Uzskati par medībām jāšus cīnās ar daudziem aizsprie-dumiem: tās esot pārāk bīstamas jātniekam, pārāk sarežģīta etiķete, pārāk elitāra nodarbe, kas nav piemērota sporta zir-giem. Apskatīsim izplatītākos mītus par šo jāšanas veidu un mēģināsim atspēkot pārmetumus.

1. Medības jāšus ir pārāk bīstamas manam zirgam Varbūt jums ieteicams

pamainīt kaut ko zirga turēšanas veidā, sniedzot tam vairāk iespēju trenēt savu izveicību? Zirgam ir dabiski lēkšot barā ar saviem sugas brāļiem; to zirgi darījuši vēl tūkstošiem gadu pirms pirmās tikšanās ar cilvēku. Statistika par medību zirgiem ir visai trūcīga, jo šo jāšanas pavei-

du nereglamentē nacionālās jāšanas sporta federācijas, tomēr pēc novērojumiem var secināt, ka daudzi no šiem zirgiem arī cienījamā vecumā ir saglabājuši labu veselību. Jāpiebilst, ka to vidū lielākoties ir apvidus jāšanā pieredzējuši zirgi, nevis tādi, kas vienreiz gadā tiek palaisti paauļot pa laukiem.

2. Medībās valda pārāk stingrs protokols Bez zināmiem uzvedības

noteikumiem neiztiek neviena sabiedrība: kas pirmajā brīdī šķiet pārlieku stingrs, patiesībā balstās uz loģiskiem pamato-jumiem. Piemēram, zirgi tiek laikus un atbilstoši iesildīti noteiktās vietās. Kad ierodas ekipāža ar suņu baru, zirgi tiek

jāti tikai soļos, lai izvairītos no negadījumiem. Vedot suņus garām, visi jātnieki pagriež zirgus ar skatu uz suņiem gan lai izrādītu tiem cieņu, gan arī drošības apsvērumu dēļ, lai sabijušies zirgi nesaspertu suņus ar pakaļkājām.

3. Medībās ir daudz suņu – tas ir pārāk bīstamiTieši tas padara medības

jāšus par unikālu un aizraujošu pasākumu – tas ir viens no re-tajiem jāšanas sporta veidiem, kur paralēli zirgam piedalās vēl viens dzīvnieks – suns. Suņi nav nekādi dekoratīvie elementi, bet gan labi audzināti galveno lomu spēlētāji. Strikti skatoties, jātnieki ir „tikai” skatītāji zirgu mugurā, kas lēkšos seko līdzi suņu dzinēju darbam. Šķēršļi procesā tiek pārvarēti, lai pa-

liktu iespējami tuvāk notikumu centram, nevis kā pašmērķis. Suņu rejas piešķir procesam īpašu atmosfēru. Jātniekam jāspēj sekot un orientēties pēc suņu balsīm un atšķirt, kad tie vēl seko pīlei, kad to atraduši, kad savukārt pazaudējuši pēdas u. c. Turklāt suņu bars medībās nav neorganizēta masa: visi suņi seko vadonim, kas savukārt klausa medību meistara komandām.

4. Medībās tiek izliets pārāk daudz asiņuMedības daudzviet,

piemēram, Rietumeiropā ir medības bez asins izliešanas. Medīšanas aizliegums Vācijā pastāv jau sen – kopš 1934. gada tur nenotiek medības uz dzīviem meža zvēriem, tādēļ t. s. Schleppjagd ir inscenētas medības. Pa priekšu jāj „šlepes iezīmētājs”, kuram pie segliem piestiprināta kanniņa: no tās tek šķidrums (tas iegūts no liellopu iekšām), ar kuru tiek mākslīgi iezīmēts maršruts, kas suņiem jāveic. Medību meis-tars palaiž suņus dzīt pēdas, un, kad suņi tās uziet, arī jātnieki

dodas uz priekšu. Jātnieki sadalās dažādās teritorijās: uz viena lauka pa priekšu jāj ti-kai pieredzējuši jātnieki ar drošiem zirgiem, kas māk lekt, pēc viņiem seko pārējie. Uz otra lauka dodas tie, kas nelec vispār, vai arī tie, kuri vēlas iegūt pieredzi, pārvarot no-teiktus šķēršļus. Medības tiek noslēgtas ar īpašu ceremo-niju, kas simbolizē medījuma iegūšanu un sadalīšanu, atal-gojot suņus par labi paveiktu darbu. Nereti šim nolūkam iz-manto veikalā iegādātas liellopu iekšas.

5. Visi jāj sarkanās žaketēs, bet tāda krāsa man nepiestāv

Par to var neuztraukties, jo medībās ir atļauts vilkt jebkādas krāsas retingotus, kamēr tie atbilst medību videi: brūnus, olīvkrāsas, tumši zilus un mel-nus. Anglijā sarkanus retingo-tus valkā tikai lapsu medībās ar atbilstošiem suņiem, savukārt, ja medībās izmanto bīglus, tad jāvelk zaļi retingoti. Agrākos laikos sarkanu retingotu pas-niedza medību meistars kā atzīnību par noteiktu veiksmīgi pabeigtu medību skaitu,

mūsdienās šie noteikumi vairs nav tik stingri, taču mednieku sabiedrībā varētu nesaprast, ja kāds iesācējs ierastos uz savām pirmajām medībām sarkanā žaketē. Starp citu, sarkanam retingotam ir sava praktiska nozīme: ja jātnieks nejauši nokrīt no zirga un nespēj paziņot par sevi citiem, viņa sarkanās krāsas apģērbs uz zāles vai krūmu fona palīdzēs vieglāk pamanīt nelaimē nonākušo kolēģi.

Dublinas zirgu šovā Īrijā savu meistarību tradicionāli demonstrē arī mednieki zirgos kopā ar suņiem.

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto


STATISTIKA

Jāpiekrīt, ka nekontrolējami zirgi nav patīkama medību izjādes sastāvdaļa. Tāpēc zirgs jāsagatavo medībām ar mērķtiecīgu treniņu palīdzību: jāstiprina tā fiziskā kondīcija, jāiemāca lēkšot grupā ar citiem zirgiem, disciplinēti mainot treniņu vietas. Ar nervoziem un viegli „uzvelkamiem” zir-giem nav ieteicams pirmajā reizē uzreiz doties grupā ar pieredzējušiem jātniekiem, kas seko tieši aiz suņiem. Labāk izvēlēties otro lauku, kur var mierīgākā tempā palēkšot un pieradināt zirgu pie jauna-

6. Man nepatīk rudens, bet tieši tad lielākoties notiek medības

Medību rīkošanai nav no-teiktu sezonu, tās var notikt arī pavasarī vai ziemā, lai gan – kas var būt skaistāks par izjādi

zeltainu lapu mežā, pēc ku-ras vakarā var baudīt sildošus dzērienus mājās omulīgā sabiedrībā?

7. Piedalīšanās medību jājienos sabojās manu sacensību zirgu

Universālā zirga apmācības sistēmā medību jājieni nebūt nav neiederīgi, it īpaši tos at-balsta daudzi trīscīņnieki, kas šādos pasākumos var sniegt

vērtīgu pieredzi saviem jaun-zirgiem. Arī pieredzējusī un populārā vācu trīscīņniece Ingrīda Klimke kopā ar savu vīru Andreasu Busakeru mēdz doties medību jājienos.

8. Nespēju savu zirgu savaldīt apvidū, kur nu vēl medībās

jiem iespaidiem pakāpeniski. Medību speciālisti apgalvo, ka zirgi nereti sāk stiept un vilkt, ja jūtas pārslogoti un nespēj tikt galā ar jauno, uztraucošo atmosfēru. Te palīdz tikai pieredze. Šādās situācijās ietei-cams saglabāt mieru, radīt zir-gam sajūtu, ka tas varētu skriet, ja gribētu, nevilkt pretī ar roku. Zirgi ir bara dzīvnieki, kas vadās pēc saviem instinktiem: jo tālāk tie atpaliek no bara, jo lielāks risks to dzīvībai. Tāpēc medībās distance ir jāievēro ar saprātu un mēru.

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto

Pasaules kausa izcīņaCentrāleiropas līgas Ziemeļu grupas kopvērtējums(uz 14.10.2010. g.)Vārds, Uzvārds Valsts Punkti1. Vasils Ivanovs Baltkrievija 552. Ibragima Vaskovs Baltkrievija 493. Tīts Kivisilds Igaunija 444. Olga Daņilova Krievija 385. Gunārs Kletenbergs Igaunija 376. Bens Gutkausks Lietuva 297. Igors Vasiļjevs Baltkrievija 288. Andis Vārna Latvija 259. Mihails Atojans Krievija 2410. Vadims Konovalovs Krievija 23...36. Kristaps Neretnieks Latvija 8...45. Ģirts Bricis Latvija 2


STATISTIKA

KonkūrsPieaugušie1. Andis Vārna 410*/23122. Kristaps Neretnieks 132*/11963. Dainis Ozols 43*/6494. Ģirts Bricis 39*/17455. Guntars Siliņš 15*/6476. Aleksandrs Šakurovs 5*/2837. Andrejs Bistrovs 5*/498. Sarmīte Pētersone 3349. Linda Ansule 19310. Lauma Birzniece 11111. Tija Alise Jurjāne 10012. Mairis Penelis 8113. Krista Kliesmete 7714. Kristīne Egle 7015. Maira Leja 4116. Tatjana Rezņuka 37Jaunie jātnieki1. Kristīne Egle 7102. Kristaps Neretnieks 5233. Linda Viša 3454. Kristīne Baradovska 1305. Regīna Rapa 1136. Santa Šteinberga (RVA) 1027. Vija Ceriņa 908. Madara Frēliha 729. Marija Dubrovska 7210. Elīna Millere 4911. Jevgenijs Kutepovs 3612. Aleksandra Dežina 2913. Diāna Indrāne 2014. Svetlana Rudmieze 1815. Ance Kozulāne 1415. Laura Penele 1417. Zane Ģīle 1218. Patrīcija Kokina 1119. Krista Kristiāna Alksne 820. Anda Zvirgzdiņa 721. Aleksandrs Losevs 622. Anna Šellere 523. Roberts Neretnieks 4Juniori1. Linda Viša 6702. Santa Šteinberga 5153. Marija Dubrovska 3234. Laura Penele 2265. Karīna Pavāre 2036. Patrīcija Kokina 1817. Kitija Līniņa 1668. Jānis Bušers 1509. Anita Žarinova 14710. Elīna Ozoliņa 12411. Katrīna Barčevska 10612. Krista Kristiāna Alksne 8213. Kristīne Senkāne 8014. Ģirts Ozols 7214. Monika Cālīte 7216. Inta Vēja 6817. Karlīne Ciemiņa 6618. Aleksandrs Losevs 4919. Roberts Neretnieks 4020. Zane Ģīle 3721. Lelde Līce 3621. Vitālijs Djadenko 3623. Elza Muižniece 2424. Agnese Grahoļska 2024. Sintija Semenkova 2026. Katrīna Eisaka 1827. Diāna Indrāne 1728. Sindija Freimane 1429. Anete Ķīvīte 1230. Sofija Lavrenoviča 5

Konkursa Latvijas Republikas labākais jātnieks 2010 rezultāti

(uz 18.10.2010. g.)

Bērni1. Laura Penele 4952. Krista Kristiāna Alksne 4073. Monika Cālīte 2693. Karlīne Ciemiņa 2693. Patrīcija Kokina 2696. Inta Vēja 2527. Laila Bergsone 1988. Elīna Pavāre 1609. Šarlote Lamberte 14810. Karīna Pavāre 14711. Katrīna Eisaka 12612. Ieva Apalupa 11813. Lelde Bāra 10814. Anete Ķīvīte 10015. Anna Šellere 9415. Nellija Nulle 9417. Monta Klaviņa 8418. Kristīne Ruštāne 8019. Sofija Lavrenoviča 5120. Sindija Freimane 3221. Inga Kalniņa 3022. Marta Brūniņa-Buile 2822. Katrīna Labzova 2824. Bogdana Gerasimeca 2725. Dana Možanova 2426. Nelda Kalniņa 2226. Elīna Kaimiņa 2228. Santa Ivanova 1828. Lelde Līce 1828. Katrīna Tarvida 1828. Džūlija Madara Streipa 1832. Viktorija Juraša 1632. Anna Bušere 1634. Marta Tamane 1434. Sintija Semenkova 14Poniju jāšanaAr 1. grupas ponijiem1. Monta Pareiza 3002. Alvīne Paštore 2823. Sabīne Siliņa 1774. Margarita Prokofjeva 1745. Anda Žīdele 1276. Madara Ieva Krūmiņa 897. Arta Žīdele 888. Paula Dakare 549. Paula Grundmane 11Ar 2. grupas ponijiem1. Rēzija Rumpe 5202. Zane Meimane 4793. Anna Šellere 3704. Kristiāna Ozoliņa 3625. Zane Šteinberga 3096. Amanda Astra 2697. Anete Kauliņa 2328. Alvīne Paštore 2049. Katrīna Eisaka 8610. Inta Vēja 5211. Monta Pareiza 3812. Gabriela Dakare 3813. Līva Vilemsone 2814. Margarita Prokofjeva 2515. Brigita Ulmane 2416. Lelde Bāra 2217. Elizabete Fokrota 2218. Paula Cinīte 2219. Patrīcija Keistere 2120. Anda Židele 1221. Paula Grundmane 1222. Anna Emīlija Starta 1023. Arta Židele 924. Karlīna Lipska 7Amatieri

1. Jolanta Lapiņa 4932. Kārlis Blaubergs 4083. Ingrīda Lizbovska 3894. Vita Glinska 3105. Olga Šellere 2816. Laima Lāce 2777. Ieva Eglīte 2198. Mareks Samohvalovs 1999. Linda Ansone 19610. Ilona Zaula 18911. Solvita Strāķe 18112. Kate Ansone 16413. Marija Ose 13914. Aija Luse 13715. Lauma Birzniece 10816. Sintija Grundule 10817. Jevgenijs Bibikovs 8718. Linda Josta 7019. Andris Jurševskis 6820. Kristīne Baradovska 5821. Elīza Gaisa 4222. Ieva Dundure 2823. Līga Tauriņa 2024. Gunta Celmiņa 1825. Antra Linga-Bērziņa 1726. Diāna Kopajeva 1627. Evita Liepa 1228. Anna Briljante 1128. Aleksandrs Vasiļjevs 1130. Elīna Romanovska 930. Sanita Kabinecka 932. Lāsma Krūmiņa 833. Eva Fibika 734. Edīte Vāgnere 534. Vita Roze 536. Ilga Bērziņa 437. Iveta Pecka 2IejādePieaugušie1. Airisa Penele 10142. Terēze Rozenberga 8103. Agnese Kukaine 8314. Terēze Pētersone 7025. Agnese Liepiņa 5886. Inga Bistrova 5287. Gundega Krīgere 4488. Kristīna Rozīte 2769. Nellija Nulle 26410. Jūlija Tkačova 24611. Sanita Dombrovska 19612. Olga Šakurova 16013. Jūlija Stepanova 12014. Lāsma Stanke 11415. Aiga Silavniece 11216. Liāna Pelše 11117. Daiga Grāvīte 10518. Ernests Petkevičs 10119. Elza Zaķe 9920. Aija Butāne 9621. Ksenija Petrova 9522. Iveta Daubure 8623. Krista Kukure 81

24. Kristīne Lisovska 7725. Olga Tolkunova 6926. Aksana Kraukle 6827. Līga Mieze 6428. Rita Volkova 5429. Agnese Rituma 5230. Everita Daubure 5131. Margarita Čerkovska 4632. Guna Vasiļjeva 4333. Signija Hmeļņicka 4234. Madara Reināne 3935. Jana Veide 3636. Līga Breikša 3437. Klinta Lāce 3238. Lauma Vernere 2739. Angelīna Kostina 2640. Hanna Fišere 2441. Laura Penele 1942. Laima Lāce 1843. Laura Štrāle 1244. Renāte Melngaile 945. Dace Samuša 545. Sanita Krolle 5Jaunie jātnieki1. Jūlija Stepanova 2042. Agnese Rituma 1323. Elza Zaķe 904. Lāsma Stanke 545. Elīna Grundmane 30Juniori1. Aiga Silavniece 2312. Ksenija Petrova 2223. Everita Daubure 1814. Krista Kukure 1595. Agnese Rituma 726. Mārīte Dāvidsone 507. Monta Kļaviņa 458. Nellija Nulle 309. Renāte Melngaile 2710. Sindija Kathina 1511. Sabīne Salma 1212. Sanita Krolle 11Bērni1. Nellija Nulle 3602. Aiga Silavniece 2213. Madara Reināne 1234. Everita Daubure 915. Jūlija Ezīte 686. Kristīne Tverdohleba 587. Sindija Galviņa 578. Sindija Kathina 438. Laura Ivanova 4310. Elīna Jekale 2411. Elza Patrīcija Parisa 2112. Sofija Lavrenoviča 1813. Anna Šellere 1513. Gabriela Dakare 1513. Laura Penele 1516. Marta Brūniņa-Buile 11*Pirmie tiek vērtēti maršruti ar 150 cm augstiem šķēršļiem.Sagatavoja LJF

Linda Viša ir pārliecinoša līdere junioriem konkūrā.

Mār

a M

iller

a fo

to


SPORTA BĀZĒS

Rudenīgi vēsajā 18. oktobra rītā zemnieku saimniecībā Tīraines staļļi cita pēc citas ieripoja vairākas automašīnas un pat mikroautobuss, uz kura sāniem bija redzama Nacionālā teātra emblēma. Kopā divpadsmit aktieri ieradās šajā stallī, lai vairāk iepazītu zirgus. Kāds mērķis šim pasākumam? Nacionālā teātra producente Madara Aizgrāve pastāstīja, ka šī gada 2. decembrī Nacionālajā teātrī notiks lugaa Anna Kareņina pirmizrāde. Tā kā lugas tekstos bieži vien pieminēti zirgi, tad režisors Mihails Gruzdovs nolēmis satuvināt aktierus ar zir-giem, piedāvājot aizbraukt viņiem uz stalli un izmantot iespēju jāt. Stallī ieradās jau Zirgu Pasta lasītājiem pazīstamie aktieri - Zane Jančevska un Ainārs Ančevskis, kuri iecienījuši jāšanas nodarbības un labi saprotas ar zirgiem. Protams, līdzās šiem māksliniekiem bija redzami arī Dita Lūriņa–Egliena, Uldis Anže, Ivars Puga, Indra Roga un daudzi citi. Režisors Mihails Gruzd-ovs vēroja savu aktieru sazināšanās spējas ar zirgiem, kā arī pats cēli jāja pa manēžu. Aktieri bija ļoti apmierināti par jauki un lietderīgi pavadīto laiku, jo tas palīdzēs viņiem labāk iejusties savās lomās izrādē, kas būs vērojama jau šī gada nogalē.

Annas Kareņinas izjūtas TīrainēInese Ruskule, xxx foto

Zane Ančevska.

Ainārs Ančevskis.

Dita Lūriņa. Indra Roga.

Ivars Puga.Mihails Gruzdovs.


IEJĀDE

Agnese Kukaine ir aktīva valsts mēroga iejādes sacensību dalībniece. Sezonas kopvērtējumā Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņā Cerību kausa vērtējumā viņa ie-guva otro vietu, divas otrās vietas – arī atsevišķās nacionālā čempionāta shēmās, bet FEI neklātienes sacen- sībās World Dressage Challenge – trešo vietu Mazajā balvā un pirmo vietu Advanced class shēmā. Vienlaikus

Lai labi justos gan zirgi, gan cilvēkiDace Millere Agnese vada arī sporta klubu Tem-

peraments, kura sportisti gūst godal-gotas vietas gan iejādē, gan šķēršļu pārvarēšanā. Bet šosezon klubs ar Agneses vadīto komandu uzņēmās atbildību arī savās mājās sarīkot vienu no LJF kausa izcīņas posmiem. Kopā ar vīru Andi par savas saimniecības un sporta kluba mērķiem viņi saka: „Rūpējamies, lai pie mums labi justos zirgi, cenšamies radīt patīkamus un ērtus apstākļus mūsu klientiem.”

– Ko jums nozīmē jāšanas sports: tas ir darbs, pašizpausmes veids vai ho-bijs? Varbūt visi kopā un vēl kaut kas vairāk?

– Zirgi man patīk jau kopš bērnības, tāpēc arī izvēlējos darbu, kas ar tiem saistīts. Zirgi – tas ir dzīvesveids.

– Pastāstiet, lūdzu, par sava kluba tapšanas ideju un tā izaugsmi pēdējos gados, iepazīstiniet ar savu koman-du! Kāds ir galvenais kluba izvirzītais mērķis?

– Klubs tapa, lai varētu piesaistīt sponsoru naudu gan starptautiskajiem startiem, gan pašu mājās rīkotajām sacensībām. Vienmēr liels atbalsts kluba darbībā bijusi Inita Krīgere ar visu ģimeni. Viņa ir arī viena no kluba dibinātājiem. Inita ir no tiem cilvēkiem, kuri, strādājot kopīgam mērķim un visu labumam, nepra-sa: „Kas man par to būs, ko es saņemšu”. In-ita visus gadus veic arī kluba grāmatvedes pienākumus, vienmēr ir piedalījusies visu mūsu sacensību organizēšanā. Arī jaunā kluba mājas lapa www.temperaments.lv tapusi ar Initas gādību. Kluba biedri ir ne tikai sportisti, bet arī zirgu saimnieki un

jāšanas sporta atbalstītāji. Kluba sportisti, kuri saņēmuši FEI līmeņa sertifikātus, palīdz apgūt jāšanas iemaņas bērniem un pieaugušajiem. Piedāvājam arī treniņu iespējas jau pieredzējušiem sportistiem,

Inga

s Miķ

elso

nes f

oto

Sporta klubs Temperaments

Dibināts: 1999. gadā (www.tempe-raments.lv).

Atrodas: Upeslejās, Vīkuļu ciemā, Babītes pagastā.

Apsaimnieko: z/s Upeslejas īpašumā esošos 4 ha zemes, vēl apsaimniekošanā ap 30 ha. Ir divi staļļi, kopā 37 zirgi. Pieejama treniņu manēža 18x36 m, solārijs zirgiem, konkūra un iejādes laukumi, aploki pastaigām.

Biedru skaits: 23 biedri.Citu kluba sportistu un zirgu

labākie līdzšinējie rezultāti: Līdz ar jaunā staļļa uzcelšanu 2007.

gadā ar zirgiem te pārcēlās Maira Leja – Latvijas čempione 2003. g. ar Reičelu; 2009. g. Latvijas ziemas čempionātā 2. v. ar Veru.

Gundega Krīgere – 2010. g. ziemas čempionātā 3. v. V1 shēmā ar Kva-tro, III gr. shēmā 2. v. ar Donnerwelle, nacionālajā čempionātā III gr. shēmā 1. v. ar Donnerwelle. Tija Alise Jurjāne – 2010. g. TJK sacensībās maršrutā ar 125 cm augstiem šķēršļiem 1. v. ar Jas-min, LJF kausa II posma 3. v. (135 cm) ar Jasmin. Lāsma Stanke – 2009. g. FEI World Dressage Medium class 2. v. ar Lindu, 2010. g. ziemas čempionātā III gr. shēmā 3. v. ar Lindu.

Gundega, Tija un Lāsma visas jāšanas iemaņas ir apguvušas klubā Temperaments un uzsākušas treniņus pat vēl pirms kluba dibināšanas.

Agnese KukaineDzimusi: 1969. gadā, Rīgā.Ar jāšanas sportu nodarbojas kopš: 1979. gada.Līdzšinējie labākie sasniegumi: 1997. g. CDI3* Minskā MB un V1 5. v. ar zirgu Bendijs; 2006. g. CDI2* V2 un LB 4. v. ar Hoteli 2007. g. LJF kausā LB 3. v. ar Hoteli,; 2010 g. CDI* Saku hallē 4. v. MB ar Lugu. Izglītība: augstākā, LLU, lopkopī- bas specialitāte, bakalaura grāds.Pašreizējā nodarbošanās: zemnieku saimniecības Upesle-jas īpašniece, sportiste un trenere iejādē.

Agnese ar vīru Andi sacensību vērotāju statusā, no labās – Ginta Vilde.


IEJĀDE

kā arī zirgu izvietošanu jāšanas entuzi-astiem.

– Stāstot par jāšanas sporta disciplīnām Latvijā, Zirgu Pasts cenšas saskatīt labo un uzmundrinošo. Kā jums šķiet, vai patiess ir apgalvojums, ka iejādes disciplīna šobrīd attīstās pa augšupejošu līkni un nav vairs vietas pesimismam, kāds bija pirms vairākiem gadiem?

– Dalībnieku skaits palielinās, arī FEI World Dressage Challenge sacensībās, kur vienam startam dalības maksa ir 35 lati, sportistu skaits šogad bija vislielākais šo sacensību vēsturē. Taču par kvalitatīvu izaugsmi, manuprāt, runāt ir pāragri. Arī 2003. un 2004. gadā ir bijušas sacensības, kad Vidējās balvas 1 shēmā startē desmit dalībnieki, Mazajā balvā 2004. gada nacionālajā čempionātā – pat 14 spor-tisti. Protams, ir apsveicami Airisas Peneles labie starti starptautiskajā arēnā, taču pašreiz nav manāms neviens cits, kurš varētu pietuvoties viņas rezultātu līmenim. Arī pašai Airisai nākamie zirgi aiz Ravela ir iesācēji, un nav zināms, kādus rezultātus tie spēs rādīt. Liels dalībnieku skaits šogad bija trešās grupas shēmās, un jācer, ka vismaz daži no viņiem nākamgad sasniegs arī Mazās balvas līmeni.

Mūsu iejādes līmeni parāda arī ma-zais izbraukumu skaits uz sacensībām ārvalstīs. Šogad CDI turnīros bez Airisas startiem Lielajā balvā bija vēl tikai viens izbraukums – man un Agnesei Dedzei (Liepiņai) Mazā apļa shēmās.

– Kā pati vērtējat kluba sarīkotās LJF ranga sacīkstes?

– Sarīkotās sacensības vērtēju ļoti pozitīvi. Bija skaisti noformēts laukums ar labu pamatu. Nodrošinājām mūziku brīvas izvēles programmai un mikro-fonu tiesnešiem. Sarūpējām ziedus, bija atsevišķi sponsori Open class uzvarētāju apbalvošanai. Uzskatu, ka sacensībām jānotiek pēc iespējas dažādās vietās un laukumos. Zirgiem jāpierod pie izbrau-kumiem uz dažādām sacensību vietām. Ja gandrīz visas sacensības risinās Kleis-tos, tad kā mājās jūtas ne tikai šī sporta centra jātnieki, bet arī pārējie dalībnieki. Šajā sezonā pozitīvi bija tas, ka četras

sacensības notika ārpus Kleistu sporta bāzes – Lielceros, Mušķos, Inčukalnā un Upeslejās.

– Kādas jau tagad varētu būt do-mas par nākamo sezonu, – vai šāgada pieredze dos drosmi sacīkstes uzņemt arī nākamgad?

– Domāju, ka vienas LJF kausa izcīņas posma sacensības mēs varētu rīkot arī nākamajā sezonā. Šīs nebija pirmās ieskai-tes sacensības pie mums. Tādas rīkojām arī 2004. un 2005. gadā. Pēc tam pāris gadu lielākus pasākumus neorganizējām, jo notika intensīva staļļa būvniecība un teritorijas labiekārtošana. Tagad esam ga-tavi šo darbu turpināt.

Agnese Kukaine ar Lugu startē starptautiskās sacensībās Saku hallē Igaunijā.

Inga

s Miķ

elso

nes f

oto

Visu šo gadu laiku pa laikam, sevišķi Pasaules Jāšanas sporta spēļu laikā Ken-tuki, ASV presē parādījās ziņas, ko drīz vien tomēr atspēkoja Totilas īpašnieki, ka fenomenālais pasaules rekordu uzstādītājs ērzelis tiek pārdots. Tomēr tagad nu tas ir noticis. Zirga jaunais īpašnieks – pasaulē pazīstamais zirgu īpašnieks un bijušais starptautiskās klases jātnieks Pauls Šokemēle par čempionu samaksāja apaļu summu – 15 miljonus eiro. Faktu par Totilas pārdošanu 14. oktobrī apstiprināja Viseru preses aģente Semira Normane oficiālā preses relīzē.

„Iepriekšējos divus gadus mēs dzīvojām kā pasakā un priecājamies par katru brīdi kopā ar Edvardu un To-tilas. Tomēr pēc Kentuki vairs nebija iespējams atteikties no piedāvājuma par darījumu ar Totilas,” skaidroja Seiss un Toska Viseri. „Šis nebija viegls lēmums, taču pat ar visām trim izcīnītajām zelta

Pasaulslavenais Totilas pārdotsSagatavoja Dace Štrausa

medaļām Kentuki Pasaules Jāšanas sporta spēlēs, negribam izaicināt likteni. Ticam, ka šis ir pareizais brīdis pārdot.”

Edvards Gāls ir satriekts, ka viņa „mūža zirgs” pārdots, tomēr saprot arī Viseru

lēmumu. „Tas man šķiet nereāli, ka To-tilas brauc prom. Jau jājot ar to pirmo reizi, sapratu, ka tādu zirgu sastapšu ti-kai vienreiz mūžā. Zināju, ka par to visu laiku interesējās, bet tomēr negaidīju, ka tas notiks tik drīz. Saprotu īpašnieku lēmumu, bet esmu bēdīgs.”

Viseri augstu vērtē Totilas jātnieka sasniegumus. „Edvardam, protams, tas nav viegli,” teica Seiss Visers.” Pateico-ties viņa talantam, Totilas kļuva par fe-nomenu. Mēs negaidījām, ka šis pāris kļūs par labāko pasaulē, tikai nopirkām šo zirgu un iedevām Gālam jāt. Kopā viņi ir radījuši jaunu dimensiju iejādē un sasnieguši 90% robežu, ko līdz šim nevi-ens nebija spējis. Tagad mums priekšā ir jaunas iespējas un izaicinājumi. Arī agrāk mēs esam investējuši talantīgos zirgos un turpināsim to darīt arī turpmāk. Ed-vards paliks mūsu topa jātnieks, kuru gribam nodrošināt ar izciliem zirgiem arī nākotnē.”


ZIRGAUDZĒTĀJIEM

Jau trešo gadu pēc kārtas rudens pusē – 18. un 19. septembrī LLU ZMC Mušķi notika LŠZAA Latvijas šķirnes zirgu vērtēšanas skates. To mērķis ir popularizēt zirgkopības ciltsdarba rezultātus Latvijā un ārvalstīs, kā arī palielināt zirgkopības nozarē iesaistīto cilvēku zināšanas par Latvijā audzētiem zirgiem, to vērtēšanu, sagatavošanu un iegūto rezultātu izmantošanu ciltsdarba realizācijā.

Ja pagājušogad vērtēšanas pasākums tika papildināts ar zirgu prezentēšanu potenciālajiem pircējiem, šogad tika ie-viests vēl viens jaunums – Latvijas zirgu šķirnes jaunzirgu čempionāts divcīņā. Pasākuma ideja bija mazināt barjeru starp zirgu audzētājiem un sportistiem, veidojot Latvijas zirgu šķirnes pievi-enoto vērtību, parādot audzētāju darba augļus jaunā kvalitātē, nākamajā attīstības līmenī. Zirgu skate bija „atvērta”, kas nozīmē, ka piedalīties varēja jebkurš Lat-vijas šķirnes zirgu īpašnieks, neatkarīgi no piederības biedrībām.

Jaunzirgu čempionāts – divcīņas sacensības

Divcīņas sacensībās tika iekļautas divas disciplīnas – iejāde un konkūrs. Konkurencē drīkstēja startēt tikai Latvijas zirgu šķirnes pārstāvji – četrus un piecus gadus veci zirgi. Katrā vecuma klasē tika noskaidroti labākie zirgi un to audzētāji. Iejādei tika izvēlēta pati vienkāršākā jaun-

Zirgu vērtēšanas skatesAija Luse, Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas izpilddirektore

zirgu shēma, konkūra laukumā zirgus trīs tiesneši vērtēja ar atzīmi. Iejādē zirgus vērtēja pieredzes bagātās speciālistes Edīte Rozīte un Dzintra Puriņa, konkūrā – Sta-sis Jass (Lietuva), Konstantīns Prohorovs (Igaunija) un Inga Miķelsone (Latvija).

Četrgadīgo zirgu klasē pēc abu disciplīnu kopvērtējuma no 16 dalībniekiem par labāko jaunzirgu tika atzīts z/s Cūciņas (īpašniece Iveta Nasteviča) audzētais Kelvins LS1743 (T: Kaldans LS1625, mt: Pikards H224), kurš pats jau ir atzīts vaislas ērzelis – īpašniece Arta Cinkus, jātniece Kristīne Egle. Otrā labākā bija Burtnieku zirgaudzētavā dzimusī Algebra (T: Aromāts HL265, mt: Fans L1255) ar jātnieku Lauri Vildi, īpašnieks Sergejs Kaftailovs, trešais – Kurzemes CMAS dzimušais Kohinurs

(T: Calano II HL239, mt: Vintas T52) ar jātnieci Tiju Jurjāni, īpašniece Agnese Ku-kaine. Algebra uzrādīja vislabāko rezultātu konkūra maršrutā ar atzīmi 8,37, taču Kelvinam bija labāks sniegums iejādes shēmā, sekojoši kļūstot par kopvērtējuma uzvarētāju. Labāko rezultātu šajā klasē uzrādīja gan Anytime Pikobello (T: Ae-rtbreaker BS, mt: Tenor Manciais SF) ar jātnieci Mairu Leju, bet tā kā šis zirgs pārstāv Zangersheides šķirni un dzimis Beļģijā, tad startēja ārpus konkurences.

Piecgadīgo zirgu klasē startēja 12 dalībnieki, par labāko tika atzīta Neret-nieku ģimenes audzētā Geiša (T: Gol-drings LS1596, mt: Fedijs L1303) ar jātnieku Kristapu Neretnieku. Tikai par vienu punktu desmitdaļu atpalika AF Tērvetes zirgaudzētava dzimušais un SIA RL kompānijai piederošais atzītais vais-las ērzelis Puaro LS1739 (T: Pedro WE2, mt: Radiants DH4) ar jātnieku Jāni Ka-litu. Trešais palika Carmen LS1758 (T: Stolpegaarden’s Castello DH15, mt: Radi-ants DH4), kuru audzējis Edgars Treibergs, bet īpašnieks ir Gustavs Mazbērziņš.

Iejādes tiesnešu secinājumi – Dzintra Puriņa:

– Salīdzinoši lielais dalībnieku skaits un precīzais starta kārtības grafiks iejādes vērtētājiem radīja diezgan lielu slodzi. Manēžas jāšanas shēma bija ļoti vienkārša, bet tiesāt to varbūt ir grūtāk, jo shēmā nav nekādu īpašu iejādes ele-mentu, bet tikai darba soļi, rikši un lēkši. Arī plašās gaitas shēmā netika prasītas, bet tikai vidējās. Toties jātniekam ar zirgu bija iespēja demonstrēt, cik precīzi spēj izpildīt dotos uzdevumus, tātad no zirga Ilva Ķikule ar Sangretu (T: Sultāns LS1591; mt: Gimmijs L1443).

Nik

olaj

a Lu

nski

ja fo

to

Piecgadnieku klases uzvarētāja Geiša ar Kristapu Neretnieku un tiesnešu komandu.

LŠZ

AA

foto


ZIRGAUDZĒTĀJIEM

tika prasīta pakļāvība. Tas ir ikdienas treniņu rezultāts, kas mijās ar zirga impul-su (vēlmi kustēties uz priekšu, elastīgumu, enerģisku pakaļkāju darbību). Rezultātu ietekmējošais faktors ir arī jātnieka uzsēde un vadības līdzekļu pielietošana. Četrgadīgajiem jaunzirgiem šī shēma tomēr bija nopietns pārbaudījums, jo daži pirmo reizi startēja manēžas jāšanā. Darba rikši un lēkši jaunajiem zirgiem ir zināms sakopojums, kuru noturēt līdz attiecīgajam burtam ne vienmēr izdodas. Abu iejādes tiesnešu vērtējums godalgoto vietu ieguvējiem būtiski neatšķīrās un bija samērā vienprātīgs. No četrgadniekiem jāizceļ Kelvins un Kohinurs – ļoti labas gaitas. Radons (T: Rektors OL1, mt: Ab-sinth H206) – ļoti labi vidējie soļi. Piec-gadnieku vidū izcēlās Palmers (Pedro WE2, mt: Manitoba KW6) – atsevišķās vietās ļoti labi darba rikši un Pola (Prin-cis-Prince LS1566, mt: Leons WE1) – ļoti labi vidējie soļi. Amatieru klasē Dalida (T: Daugavietis H220, mt: Darvins L1087) parādīja ļoti labi izpildītu serpentīnu. Kopumā bija prieks redzēt, ka jātnieki ar jaunajiem topošajiem konkūra zirgiem mājās strādā manēžas jāšanas elementus, jo arī konkūrā nevar veiksmīgi startēt, netrenējot manēžas jāšanu.

Konkūra tiesnešu secinājumi – Inga Miķelsone:

– Ļoti laba un atbalstāma ideja – rīkot divcīņas sacensības. Domāju, tas ir labi gan zirgiem, gan jātniekiem. Ņemot vērā, ka tika vērtēts zirgs, iespējams, tā darbaspējas labāk būtu redzamas, ja konkūrā startētu konkūrists, bet iejādē – iejādnieks. Taču tam ir arī viens mīnuss – tas ļoti sadārdzinātu jaunzirgu sagatavošanas procesu šāda veida sacensībām un daudzi zirgu īpašnieki to nevarētu atļauties.

Biju patīkami pārsteigta tieši par četrgadīgo zirgu sagatavotību. Šajā ve- cumā vērtēt ir ļoti grūti, jo zirgs fiziski var būt sagatavots pietiekami labi, taču domāšana daudziem vēl ir kā bērniem pirmajā klasītē – nenopietna attieksme pret darbu, un tur neko nevar mainīt – vienkārši jāpagaida līdz zirgs pieaugs (gluži kā cilvēks).

Pozitīvi bija arī tas, ka starta kārtībā bija redzama ne tikai startējošo secība, bet arī katram sportistam pretī tika minēts konkrēts laiks, kad viņam jāierodas uz starta. Neskatoties uz to, ka daži jātnieki nestartēja, netika veiktas nekādas izmaiņas ne starta kārtībā, ne laikos, līdz ar to sacensībās valdīja absolūts miers un kārtība.

Tiesneši S. Jass no Lietuvas un K. Prohorovs no Igaunijas arī atzina, ka šāda veida sacensības jaunzirgiem ir ļoti noderīgas. Vienīgi vieglāk saskatīt zirga

darbaspējas, ja startē jātnieks ar lielāku pieredzi. Neizpratni radīja fakts, ka daži no startējošiem zirgiem nebija apkalti. Jaunzirgam tas ir ļoti svarīgi, jo viss, kas notiek sacensībās, ir kas jauns – šķēršļi, skatītāji, atmosfēra u. c. Svarīgi, lai zirgs pēc sacensībām brauktu mājās ar labām atmiņām. Nevienam nav noslēpums, ka nekaltam zirgam uz zāles laukuma kājas slīd, līdz ar to tam būs bail gan atsperties pirms šķēršļa, gan piezemēties aiz tā, gan vienkārši lēkšos brīvi virzīties, un katrās nākamajās sacensības jātniekam būs zir-gam jāpierāda – šoreiz tā nebūs. No tā visa varētu izvairīties, ja zirgu laikus ap-kaltu, lai viņš darba procesā varētu justies droši. Protams, ir zirgi, kuri arī bez paka-viem jūtas pietiekami stabili.

Kopumā sacensības izdevās labas, domāju – gan jātnieki, gan zirgu īpašnieki, gan tiesneši palika apmierināti. Cerams, ka šāda veida sacensības tiks rīkotas arī turpmāk.

Zirgu vērtēšanas skateOtrajā dienā pasākums turpinājās ar

zirgu vērtēšanu Mušķu manēžā jaunzirgu, vaislas ķēvju un ērzeļu klasēs. Ja sportisti sava darba rezultātus parāda sacensībās, šādas skates ir lieliska iespēja parādīt sava darba rezultātus audzētājiem. Tā ir iespēja ne vien parādīt sava darba rezultātus, bet arī apskatīt citu audzētāju paveikto, salīdzināt dažādu vaislinieku pēcnācējus, saņemt ekspertu konsultācijas.

Arī šoreiz tika izveidota pieredzējušu un profesionālu vērtētāju komanda – Kārlis un Dzintra Neilandi, Irēna Bau-fale, Iveta Pāža, Ligita Harčevska, Dzintra Puriņa un eksperte no Igaunijas Kristija Līsa Kopele.

Skatēs no zirga īpašnieka arī tiek prasīts zināms darbs – zirgs vērtēšanai jāsagatavo un jāapmāca atbilstoši vecumam.


Anaheima, dzimusi 2007. gadā (T: Aromāts HL265; mt: Hamlets T49).

LŠZ

AA

foto

LŠZ

AA

foto

Gabecia (T.Grand Libero HN260, mt: Casaretto HL) ar īpašnieci Sanitu Putniņu.

Nik

olaj

a Lu

nski

ja fo

to


ZIRGAUDZĒTĀJIEM

Pasākuma laikā lieliski varēja redzēt, kuri zirgi bija gatavoti un kuri mazāk – pēdējie bija ar papildu piedzinēju darbu jādzen uz priekšu, lai būtu iespēja tos novērtēt. Iespējams, nākamajās reizēs zirgu īpašniekam būs pašam jānodrošina gan savs hendleris, gan piedzinēji, lai nerastos domstarpības.

Skatē piedalījās 13 sporta tipa un seši braucamā tipa jaunzirgi, divas vaislas ķēves un trīs potenciālie vaislas ērzeļi. Šogad sporta tipa jaunzirgi uzrādīja labākas darbaspējas – vidēji 28 punktus, atšķirībā no 2009. gada vērtēšanas, kad vidējais rādītājs bija 25,5 punkti. Par sa-vas grupas čempionu tika atzīta 2008. gadā dzimusī Silver Rose (T: Sandreo; mt: Rebel Z HL), īpašnieks SIA Baltic Timber Trade, ar atzīmi par darbaspējām 31 un 52 balles par eksterjeru. Par otru labāko jaunzirgu tika atzīta 2007. gadā dzimusī Gabecia (T: Grand Libero HN260, mt: Casaretto HL) – īpašniece Sanita Putniņa, ar novērtējumu attiecīgi 30 un 52. Trešā labākā – arī Sanitai Putniņai piederošā Liberty-Bell (T: Levantos I HL263, mt: Gimijs L1443) ar darbaspēju vērtējumu 29 un 53 ballēm par eksterjeru.

Vaislas ķēvju klasē tika vērtētas tikai di-vas ķēves. No tām labāko vērtējumu iegu-va Corinte (T: Cattio HL249; mt: Hamlets T49) – 32 punkti par darbaspējām un 55 balles par eksterjeru – audzētājs un īpašnieks Aija Luse. Otrā palika Areola (T: Amaretto H, mt: Profils L) ar vērtējumu attiecīgi 25 un 52. Ķēves audzētāja ir Olga Šellere, bet īpašniece Dārta Grunte.

Sertifikācijai tika piedāvāti trīs ērzeļi, no kuriem tikai vienam izdevās iegūt sertifikācijai nepieciešamos punktus. Tas ir Alfanss LS1781 (T: Aromāts HL265; mt: Favorīts L) ar darbaspēju vērtējumu 31, tai skaitā 9 punkti par lēciena tehniku, un 57 eksterjera balles. Alfanss jau bija iepriekš sertificēts uz diviem gadiem, un tagad sertifikāts tiks pagarināts vēl uz pieciem gadiem. Alfansa audzētājs un īpašnieks ir z/s Greķi, Cesvaines novads, kontaktper-sona Baiba Blekte.

Pēdējie tika vērtēti braucamā tipa jaunzirgi, kuru vērtēšanā lēciena tehni-ka tiek aizstāta ar vadāmības pārbaudi, katram jaunzirgam izpildot noteiktu shēmu grožos. Papildus tika vērtētas vi-sas trīs gaitas un arī eksterjers. Par labāko braucamā tipa jaunzirgu tika atzīta Gun-dega (T: Glazgo LS1659; mt: Sadko L1137) ar darbaspēju vērtējumu 27, tai skaitā 8 balles par vadāmību, un 48 balles par

Zirgu vērtēšanas skates

eksterjeru, audzētāja un īpašniece Agnese Kukaine. Otrais labākais – Dekāns (T: Delfīns LS1667; mt: Galants L1296) ar vērtējumu attiecīgi 26 un 49, īpašnieks z/s Sandas. Trešajā vietā Deizija (T: Delfīns LS1667, mt: Sedans L) ar vērtējumu 27 un 47, īpašnieks Ellada Kazašvili.

Kopā divās skates dienās tika novērtēti 52 zirgi gan sacensību laukumos, gan manēžas ringā. Secinājumi nākamajām reizēm – tomēr šīs skates jāveido kā fināls reģionālajiem vērtēšanas pasākumiem, kurus veic visa gada garumā, un uz finālu jāved labākie, kuri tad var objektīvi sacen-sties savā starpā un iegūt gada čempiona titulu savā klasē. Audzētājiem vairāk jāstrādā pie savu zirgu sagatavošanas prezentēšanai, jo šādos pasākumos, arī šoreiz, ierodas vairāki potenciālie zir-

gu pircēji, kas interesējas par iegādes iespējām un noskata labākos zirgus. Zirga vērtību veido ne tikai izcelsme un izaudzēšana līdz noteiktam vecumam, bet arī ieguldītais darbs, veidojot pievienoto vērtību – zirga sagatavošana kādai konkrētai jāšanas sporta disciplīnai un šīs vērtības prezentēšana skatēs un sacensībās. Tāpēc aicinām audzētājus aktīvāk piedalīties zirgu vērtēšanas pasākumos, kas kopumā ļaus veiksmīgāk attīstīt zirgu audzēšanas nozari Latvijā. Decembra sākumā plānojam organizēt konferenci – diskusiju Kurp ved zirgkopība Latvijā?, kur pārrunāsim nozarei aktuālos jautājumus.

Divcīņas un vērtēšanas rezultāti, kā arī fotomateriāli pieejami www.lszaa.lv


Corinte, dzimusi 2003. gadā (T: Cattio HL249; mt: Hamlets T49).

LŠZ

AA

foto

Četrgadnieku klases uzvarētājs Kelvins ar Kristīni Egli un tiesnešu komandu.

LŠZ

AA

foto


LŠZ

AA

foto

LŠZ

AA

foto

SPECIĀLISTS

Sandra Karisa ir Kleistu patriote. Viņa šeit ieradās, lai mācītos augstāko jāšanas skolu, vēlāk guva labus panākumus iejādē. Turpināja strādāt kā sporta ārste, realizējot pamatizglītībā apgūto. Tad papildināja zināšanas, kļuva par nomas grupu vadītāju, kā arī ir pirmā speciāliste, kura Latvijā sāka nodarboties ar tagad tik atzīto reitterapiju. Sandra uzskata, ka sporta centrs Kleisti ir vieta, kur kopā var labi justies visdažādākie cilvēki, nodarbo-joties atšķirīgās jomās, ja vien viņi mīl zirgus.

– Kā sākāt darboties Kleistos – trenēties, strādāt? Kāpēc bija šāda izvēle treniņiem un turpmākajai darba vietai?

– Jau septiņu gadu vecumā zināju, ka būšu „zirgu dresētāja”. Bet zināju arī to, ka man būs laba izglītība, kas nebūs tieši saistīta ar sportu. Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas sāku strādāt par jāšanas sporta izlases ārsti, vēlāk par Lietišķo sporta veidu skolas bāzes ārsti.

– Jūsu darbošanās Kleistos šobrīd ir daudzveidīga. Ko varat nosaukt par galveno, vai rak-sturot katru no darbības jomām?

– Galvenā joma ir darbs ar cilvēkiem. Vadu apmācību pro-cesu iesācējiem un pacientiem reitterapijā. Lai nezaudētu formu pati, regulāri esmu seglos, trenēju zirgu privātīpašniekus, kuri vēlas apgūt augstākās jāšanas skolas iemaņas. Veidoju jaunu pieeju apmācību procesam – izmantoju savas zināšanas psihoterapijā, lai cilvēks, piemēram, varētu vieglāk saprast un pārvarēt bailes. Jāšanas sports, psihote-rapija, astroloģija un klasiskā medicīna ir lielisks kokteilis un instruments personības pilnveidošanai un personīgo problēmu

Kleistos labi jūtas visdažādākie cilvēkiDace Millere

Sandra KarisaTagadējais amats: sporta cen-tra Kleisti nomas grupu vadītāja, LJF sacensību ārste.Dzimusi: 1959. gada 16. maijā Jēkabpilī.Saistība ar zirgiem: kopš 1971. gada.Labākie panākumi sportā: 1999. gada ziemas čempione iejādē Mazajā balvā, Vidējā balvā 1.

risināšanas palīgs.– Viens no jūsu galvenajiem

pienākumiem sporta centrā ir sacensību ārsta statuss. Kādā sarunā minējāt, ka mazinājies traumatisms sacensību un treniņu laikā. Ar ko tas izskaidrojams?

– Cilvēka veselība ir kļuvusi par vērtību. Mazāk nepārdomātu risku, rūpīga zirga izvēle pēc katra spējām, zirgu kontingenta atbilstība iesācēju spējām, augsta treneru profesionalitāte un ilggadēja pieredze, –

lūk, panākumu atslēga.– Nomas grupas, kuras labprāt pati

saucat par apmācības programmu pieaugušajiem, kļuvušas par tradīciju Kleistos, bet kādas šobrīd ir nostādnes šī pasākuma attīstībā turpmāk?

– Katram interesentam tiek meklēta individuāla pieeja ar domu pēc iespējas vairāk cilvēku neatgriezeniski „inficēt” ar jāšanas sporta neizārstējamo „vīrusu”.

– Esam runājušas par to, ka formulējums īsti neatbilst šo grupu darbībai, arī par to, ka tā ir vislabākā iespēja piesaistīt jaunus cilvēkus jāšanas sportam – kā zirgu mīļotājus, to potenciālos īpašniekus. Kas šķiet galve-nais šajā darbības jomā?

– Lai ikviens pie mums justos kā mājās un būtu piederīgs kopējai lietai kā savējais. Ir patiešām patīkami vērot, ka cilvēks atnāk uz nodarbībām, vēlēdamies tikai izjāt ar zirgu, tad apgūst šo pras-mi, daudzos gadījumos iegādājas savu zirgu vai rūpējas par Kleistu zirgiem gandrīz kā savējiem, – reizēm iegādājas barības piede-vas, augstākas kvalitātes zirglie-tas. Cilvēki šādās nodarbības arī paši sadraudzējas, veidojas mikrokolektīvi, kuriem bez savām interesēm darbā, biznesā ir kopēja mīlestība – zirgs. Uzskatu, ka tieši Kleistos šī tradīcija ir gadiem ilgi kopta un veiksmīgi attīstījusies.

– Jūsu pieredze reitterapijā? Tas ir grūts un pacietīgs darbs, kas nedod finansiālus ieguvu-mus, bet ļauj palīdzēt citiem cilvēkiem. Cik lielam cilvēku skaitam šajā jomā Kleistos var sniegt pakalpojumus?

– Pie mums strādā trīs lieliski sertificēti reitterapeiti ar ilgu gadu pieredzi un zināšanām. Pakal-pojumu kvalitāte ir augsta. Taču, ņemot vērā nepieciešamību ar katru pacientu strādāt individuāli, grūti grupās iekļaut daudzus cilvēkus, tāpēc šī pakalpojuma apjoms ir ierobežots, atkarībā no

pacientu diagnozēm. Taču varu teikt, ka rezultāti ir patiešām fantastiski. Cilvēkiem saskarsme ar zirgu palīdz gan garīgi, gan fiziski. Žēl, ka cilvēku ģimenes, kuriem būtu noderīgas šādas nodarbības, nevar tās finansiāli atļauties. Tāpēc lielisks bija projekts, kuru pirms neilga laika finansēja Rīgas dome, apmaksājot desmit cilvēku ar speciālām vajadzībām nodarbības, finansējot zirgu nomu un stundu samaksu speciālistiem. Jācer, ka šādi projekti tiks atkārtoti.

– Kādu paredzat un vēlaties redzēt Kleistu nākotni, ņemot vērā, ka tagad sporta centra apsaimniekošanas tiesības ieguvusi Latvijas Jātnieku federācija?

– Vēlu mums visiem veselību, izturību šajā sarežģītajā, bet tik interesantajā laikā, kad arī sporta centrā notiek pārmaiņas. Mūsu vienotība ir spēks.

Izglītība: augstākā – Rīgas Medicīnas institūts.Papildus izglītošanās pasākumi un kvalifikācijas: sertificēta sporta ārste, sertificēta reitterapeite, Latvijas Reitte-rapijas asociācijas sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, beigusi psihodinamiskās psihoterapijas trīs gadu kursu profesores G. Ancānes vadītajā katedrā, Hamburgas Astroloģijas skolas trešā kursa studente (Rīgas filiālē), iejādes sacensību tiesnese.

Sandra Karisa ar savu uzticamo pavadoni Lendu.

Mār

a M

iller

a fo

to


PADOMI

Nobeigums. Sākums. Nr. 9/2010Par mākslīgi veidotu āra lau-

kumu iedarību uz vidi ir veikti daudzi pētījumi, taču rezultāti nav viennozīmīgi, jo pētījumu mērķos ietverts pārāk daudz variāciju: lietošanas veids, intensitāte, atrašanās vieta, laika apstākļi, laukuma būvniecības veids.

Tātad – nekas konkrēts nav zināms. Dr. Karls Blobels no Ķīles Dzīvnieku audzēšanas institūta ir sācis doktora darba izstrādāšanu par kustību analīzi uz dažādiem jāšanas laukuma pamatiem, izmantojot paātrinājuma sensorus. Darba mērķis ir izstrādāt tehnisku pārbaudes iekārtu, ar kuru mērīt un novērtēt jāšanas laukuma kvalitāti. Tādā pašā virzienā darbojas arī „ mākslīgais spor-tists”, ko pielieto Osnabrikas Profesionālajā augstskolā.

Jāšanas laukumu būvnieks Peters Vern-ke no Holdorfas situāciju apraksta īsi un kodolīgi: „Viss ir iespējams, nekas nav atļauts”. Iespēju spektrs ir tik dažāds – sākot no dabiskiem un lētiem mežu un pļavu tipa laukumiem līdz dārgām, sarežģītām, jeb- kuriem laika apstākļiem (sausumam un lietavām) piemērotām laukuma konstrukcijām, kas tiek klasificētas kā būves un attiecīgi tām nepieciešama būvatļauja, kas reti kad tiek izņemta. Vairums laukumu

Āra laukums – vai bumba ar laika degli?Tulkojums no žurnāla St. Georg 2010. g. septembra numura

sastāv no diviem pamata slāņiem, kas atrodas virs nesošā slāņa: viens no tiem ir starpslānis no minerālvielu vai sintētiskiem materiāliem (platēm, režģiem), virs kura atrodas virsslānis. Tas var sastāvēt no tīriem minerālvielu, orga-

niskiem vai sintētiskiem materiāliem, vai arī no smilšu sajaukuma ar papildvielām (skaidām, koka šķēpelēm, mulču) vai sintētiskiem piejaukumiem (flīsu, plast-masas skaidām). Pamata konstrukcijas veids nosaka laukuma izveides izmaksas un kopšanas intensitāti, tomēr jebkura virsslāņa derīguma termiņš ir ierobežots, jo zirgu nagi samaļ smalkās daļiņās jebko, kas nonāk zem tiem. Dabisku izejvielu, piemēram, smilšu lietošanas gadījumā tas nerada problēmas, neskai-tot putekļus. Savādāk ir ar papildvielām. Koks, flīss, poliesters, gumijas skaidas, kokosa šķiedras, – visu ir iespējams iz-mantot laukumu veidošanā, taču Vern-ke uzdod jautājumu – kas galu galā ir atļauts? Viņš iesaka izmantot bioloģiskus produktus, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka viņa uzņēmuma nosaukums ir Zaļās smiltis. Taču daudzi jātnieki saviem staļļu īpašniekiem un klubu vadītājiem prasa izmantot sintētiskas papildvielas, piemēram, flīsu, jo tas tiek uzskatīts par vislabāko un visizturīgāko dažādos laika apstākļos. Vai šīs vielas ir arī drošas? Testi tiek veikti tikai vispārīgi un pirms papild-

vielu iestrādes uz laukuma. Jāšanas lauku-miem ir tieksme pārveidoties, jo zirgu nagi samaļ un saberž visas pamata sastāvdaļas, kas savukārt nokļūst gruntsūdeņos un ieelpotajā gaisā. Vai tas nozīmē draudus videi? Vernke iesaka pirms laukuma izvei-

des un papildvielu iestrādes veikt to saturošo putekļu analīzi, jo jāšanas laukuma pamats lietošanas procesā mēdz izdalīt putekļus un sīkas daļiņas, kas nosēžas zirgu un jātnieku plaušās un uz acu virsmas.

Āra jāšanas laukuma izveide kļūst problemātiska, skatoties arī no juridiskā un likumdošanas viedokļa. Pētījumos noskaidrots, ka 80% jāšanas laukumu uzskatāmi par nelegāliem. Eiropas Savienībā esošā likumdošana attiecībā uz komunālo ūdenssaimniecību aizliedz nekontrolētu ūdens novadīšanu un pa-pildvielu nonākšanu gruntsūdeņos. Ap-tuveni lēstie 100 000 jāšanas laukumi visā Vācijas teritorijā aizņem teju 20 000 hektāru platības. To visu izolācija reāli nav iespējama. Ja izolācijas nosacījums tiktu konsekventi piemērots, ikviens āra jāšanas laukums savā areālā ilgtermiņā izveidotu mēslojuma bedri, jo zirgu mēsli un urīns tiktu vākti aneirobos apstākļos.

Vai perfektu jāšanas laukumu maz var atļauties? Saskaņā ar konsultanta Uves Karova ekonomiskajiem aprēķiniem, tas iespējams tikai tad, ja tiek vērā ņemti pragmatiski risinājumi. Konsultanta secinājums: nepieciešams veidot vairāk dabisku pamatu, tiem jābūt „veselīgiem” un vienlaikus samaksājamiem. Nav šaubu par to, ka CHIO Āhenes stadionā - visu slavenu sacensību rīkošanas vietā – ir

Jo daudzveidīgāks ir pamats, jo dārgāk izmaksās tā utilizācija. Vislētākās ir smiltis, jo tās kopā ar zirgāboliem

iespējams izgāzt uz jebkuras lauksaimniecībā izmantojamas zemes.

Nad

īnas

Zav

adīli

kas f

oto

Mār

a M

iller

a fo

to


kumiem iegūt simtprocentīgi vienādus rezultātus. Vairākumā gadījumu, ierīkojot laukumu, jāvadās tomēr pēc laika apstākļiem. Visi vēlas perfektu pamatu un tiecas uz to, taču nepastāv ideālas situācijas ar nemainīgiem apstākļiem, vismaz ne 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā. Jāšanas sports tomēr primāri ir āra sports, un ir jānosaka atšķirības starp dabiskas izcelsmes jāšanas lau-kumiem un sintētiskām pamatu sistēmām attiecībā uz to ietekmi uz vidi, pretējā gadījumā nebūs ilgi jāgaida, līdz birokrātiem ienāks prātā padarīt jāšanas sportu praktiski neiespējamu.

Jāšanas laukumu kopšanas padomi

1. Zirgābolu savākšana pagarina jāšanas laukuma pamata „mūža ilgumu” vismaz par pusi.

2. Jāizmanto pareizā vilce līdzināšanai: dabiskās izcelsmes pamatiem var izman-tot baļķi ar retiem „zobiem”, kas uzirdina un nolīdzina laukumu, nepadziļinot vēl vairāk jau tā izsistās bedres. Jauniem jāšanas laukumiem ar zemu virsslāni nepieciešama trīskāršā sistēma, kas noglu-dina, sablietē un viegli uzirdina. Lauku-ma materiāls netiek pārvietots, bet gan izlīdzināts pēc iespējas lielākā platībā.

3. Jālīdzina pietiekami bieži: atkarībā no lietošanas intensitātes, tas nozīmē –

PADOMI

perfekti āra iejādes laukumi, uz kuriem var jāt bez bažām, taču arī tie ne vienmēr atbilst likumdošanas prasībām. Tomēr tie kalpo paraugam, un katrs jātnieks vēlas šādus perfektus apstākļus savā pašmāju stallī. Cik daudz pūļu tiek ieguldīts, lai vienu nedēļu šāds laukums izturētu maksimālu startējošo skaitu? Karovs ie-saka savas ambīcijas un vēlmes nedaudz piezemēt, par piemēru piesaucot dažās zemēs pastāvošo celofāna maisiņu aizlie-gumu, taču mūsdienu jāšanas laukumos arvien vairāk tiek pielietotas plastikāta izejvielas.

Rati jādarina ziemā, ragavas – vasarā. Attiecībā uz jāšanas laukuma pamatu tas nav nekāds filozofisks spriedelējums, bet gan vienkāršs aprēķins, jo lietotā pamata utilizācija var izmaksāt ļoti dārgi, nemaz neiekļaujot šajās izmaksās jauna laukuma pamatslāņa izveidi. Jo daudzveidīgāks ir pamats, jo dārgāk izmaksās tā utilizācija. Vislētākās ir smiltis, jo tās kopā ar zirgāboliem iespējams izgāzt uz jebkuras lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Sintētiskajiem pamatiem jāatsijā flīsa sastāvdaļas un jāsadedzina īpašā veidā.

Oficiālajās vadlīnijās ieteicamais iegri-muma dziļums jāšanas laukuma pama-tam noteikts no 2 līdz 6 centimetriem. Šādus rādītājus saglabāt ilgākā laika periodā jebkuros laika apstākļos un pie jebkuras slodzes gan nav iespējams, tomēr tik lielu investīciju objektu pienākas rūpīgi kopt. Atbilstoša kopšana var ievērojami pagarināt laukuma lietošanas termiņu. Vēl nesen šķita, ka spainītis un liekšķere piederas tikai bērnu spēļu lau-kumu smilšukastēs, taču tagad zirgābolu savākšana ir iekļauta kā jāšanas laukuma lietotāja pienākums teju ikvienos staļļa iekšējās kārtības noteikumos. Ir staļļi, kuros uzstādītas video novērošanas ka-meras, it kā zādzības riska samazināšanai, bet faktiski arī šī noteikuma pārkāpēju pieķeršanai.

Ideālam jāšanas laukuma pama-tam jābūt videi draudzīgam, lētam, vienkārši utilizējamam. Laika apstākļu ietekme, materiāli, lietošanas biežums un intensitāte ir tik atšķirīgi, ka praktiski nekad nebūs iespējams uz vairākiem lau-

Izmērs Vidējā ierīkošanas vērtība

5 un 8 gadu mūža ilguma izmaksas uz 40 zirgiem, €5 gadi 8 gadi5 Zirgam

mēnesī8 Zirgam

mēnesīManēža 20x40 m € 14 400 2880 6 1800 4Iejādes laukums 20x60 € 25 200 5040 11 3150 7Konkūra laukums 40x80 € 67 200 13 440 28 8400 18Kopā € 106 800 21 360 45 13 350 28Maksimālais variants € 156 000 31 200 65 19 500 41

Laukuma iekārtošanas izmaksas

Nad

īnas

Zav

adīli

kas f

oto

jāšanas sporta skolās un staļļos ar lielu zirgu skaitu vienreiz dienā vai mazākos staļļos katru trešo dienu jālīdzina lau-kums. Līdzināšana ir neatliekama, ja jau vērojamas iemīdītas takas un rises.

4. Uzmanīgi jālaista: labāk mitrināt vairāk, nekā mazāk, uzsvaru liekot uz vidēju pamata mitruma saglabāšanu, jo pārāk putekļains un sauss pamats ātrāk sairst.

5. Jāizvēlas pareizās smiltis: bez tām neko nedos arī vissarežģītākā nesošā kon-strukcija.

6. Izmantojiet lāzerierīces mērīšanai: profesionāli izveidotam pamatam nav nepieciešama korekcija, taču reizi vai divas gadā virsslāni ieteicams mērīt un nolīdzināt ar lāzeriekārtas palīdzību.

7. Jāpielieto pareiza līdzināšanas meto-de: jālīdzina apļveidā, veidojot maksimāli mazākus apļus aptuveni desmit metru rādiusā, sākot stūrī un palielinot apļus par aptuveni diviem metriem katrā reizē, no vienas garās malas līdz otrai, un atpakaļ. Pie malas sastumtās smiltis vispirms jāizlīdzina uz tuvāko „taku” un tad uz otro tuvāko taku no malas/sienas. Nobeigumā vajag nolīdzināt taisnās līnijās gareniski.

Reklāma Zirgu Pastā[email protected]

Tālr.: 26544243

Nad

īnas

Zav

adīli

kas f

oto


CEĻOJUMS

Iepriekšējā Zirgu Pasta numurā stāstījām par bioloģijas zinātņu dok-tori Solvitu Strāķi. Viņas pamatpro-fesija – hidrobiologs – ir interesanta un neparasta, pat salīdzinot ar citām mazāk zināmām profesijām. Bet vēl intriģējošāks par ikdienā veicamo, pat ļoti aizraujošo darbu, cilvēkiem, kuru aizraušanās nekad nav bijusi saistīta ar zirgiem, ir jāšanas sports kā hobijs.

Latvijā jau piekto gadu pēc kārtas pēdējā septembra piektdienā, tātad šogad 24. septembrī, tika realizēts Eiropas Ko-misijas atbalstīts projekts Zinātnieku nakts, kad atraktīvā veidā plašākai pub- likai tiek skaidroti zinātniskie sasnie-gumi un ļauts ielūkoties zinātniskajās laboratorijās. Projekta ietvaros viena no daudzajām interesantajām tēmām bija arī iepazīšanās ar zinātniekiem un viņu ho-bijiem. Organizētājiem Solvitas hobijs – jāšanas sports – šķita pietiekami intere-sants un aizraujošs, lai uzaicinātu uzstā- ties un par to sīkāk pastāstīt plašākai pu-blikai zinātnes kafejnīcā. Ar zirgiem Sol-vita aizrāvusies jau bērnībā, un meitenei vienmēr bijusi vēlēšanās darīt kaut vairāk, nekā tikai soļu gaitā ar zirgu pastaigāties pa mežu. Jau labu laiku kā piepildījies viens no sapņiem – iegādāts savs zirgs, ir iespēja trenēties šķēršļu pārvarēšanā un startēt amatieru sacensībās.

Bet šogad Solvita Strāķe īstenojusi vēl kādu vēlēšanos – doties garākā ceļojumā ar zirgiem. Publicējam fragmentus no viņas dienasgrāmatas par piedzīvo- jumiem Rumānijā.

Transilvānija zirga mugurāPublicēšanai sagatavoja Dace Millere

Februāris Vienā no šī gada aukstajām ziemas

dienām savā e-pastā atrodu darba kolēģa atsūtītu vēstulīti: „Vai nevēlies pieteikties braucienam uz Rumāniju, piecas dienas zirga mugurā Transilvānijā?”. Pirmajā brīdī nedaudz brīnos par neparasto piedāvājumu, bet tad rodas ziņkāre atvērt pievienoto failu, jo tur atrodas ceļojuma apraksts un fotogrāfijas. Oho, ieraugot ceļojuma fotogrāfijas, acumirklī saprotu, ka gribu pieteikties šādam ceļojumam. „Sameklē Draugos Ingrīdu Ludziņu,” vēl minēts e-pasta vēstulītē, „viņai ir ideja organizēt šādu pasākumu”.

Pāris dienu vēlāk aizrakstu Ingrīdai, ka gribētu pieteikties braucienam uz

Transilvāniju. „Jā, ļoti labi,” atbild Ingrīda, viņai esot ideja jūlijā realizēt šādu pārgājienu un tādēļ vajadzīga astoņu cilvēku grupa.

MaijsIngrīda atraksta, ka pasākums tiek

organizēts un pieteicies nepieciešamais cilvēku skaits. Nospriežu, ka laikam būtu kas vairāk jāpalasa par reģionu, kurp do-dos. Zinu vienīgi, ka Transilvānija ir grāfa Drakulas dzimtais reģions, un tur atrodas viņa pilis.

3. jūlijs Ingrīda noīrējusi mikroautobusiņu un

sakoordinējusi visu grupas dalībnieku

Lajoša rati, kuros tiek ieliktas pārgājienā līdzi ņemamās mantas. Zirgu saimniecības īpašnieki – mierīgais un nosvērtais ungārs Lajošs un viņa sieva – karstasinīgā rumāniete Mihaela.

Anna ar Sudraba bultu un Solvita ar Tornado.


CEĻOJUMS

satikšanās vietas. Pamazām mēs visi sa-tiekoties iepazīstamies, jo pirms tam viens otru nekad neesam. No Latvijas esam septiņu cilvēku grupiņa, un viena pārgājiena dalībniece mums piebiedro-sies Rumānijā. Noskaņojums ir brīnišķīgs un varam doties ceļā – priekšā aptuveni 1500 km līdz Rumānijas pilsētai Huedinai, kur sarunāts tikties ar zirgu saimniecības īpašnieci Mihaelu.

4. jūlijs Pēc aptuveni diennakts ilga brauciena

ierodamies Huedinā. Ingrīda sazvana as-toto grupas dalībnieci un Mihaelu. Pir-mais iespaids par mūsu nākamo grupas vadītāju – atraktīva un temperamentīga rumāniete. Tā kā brauciens bija salīdzinoši garš un nogurdinošs, mums visiem prātā ir tikai viena doma, kā ātrāk varētu atpūsties. Priecājos, ka arī Mihaela labprāt ātrāk vēlas nokļūt savā saimniecībā, un rāda mums ceļu līdz netālu esošajam Stanas ciematam, kur sarunātas pirmās naktsmājas un vakariņas. Vienojamies, ka no rīta varēsim izgulēties, un tad mums pakaļ atbrauks rumānietes vīrs Lajošs.

5. jūlijs No rīta bažīgi skatāmies debesīs,

jo, lai gan laiks ir silts, pamale izskatās nomākusies, un viesu namiņa saim- niece saka, ka drīz būs lietus. Necik ilgi nav jāgaida, vējš atpūtis mākoņus un nolīst lietus. Tajā brīdī nodomāju, nu redz, cik labi, ka vēl esam viesu namiņā un sausumā, bet vēlāk sapratu to, ko biju paguvusi labi aizmirst, ka mēs atrodamies kalnainā reģionā un laiks šādās vietās ir ļoti mainīgs.

Lietus beidzies, un pagalmā ar ra-tiem, kuriem priekšā aizjūgti divi zirgi, iebrauc Lajošs. Iepazīstamies, pretēji temperamentīgajai rumānietei, Lajošs ir mierīgs un nosvērts ungārs. Tiek izdalītas

īpašas drēbes auduma somas, kurās mums jāsaliek tikai pārgājienam nepieciešamās mantas. „Lūdzu, pašu minimumu, un mantas sadaliet vienmērīgi,” vēl piekodina Lajošs, jo somas būs zirgiem uz muguras visu ceļojuma laiku.

Īsti nevaru saprast, vai man ņemt vēl papildus lietus jaku un bikses, vai ne. Šķiet, laiks noskaidrojies un nolemju šīs mantas atstāt viesu namiņā, kur atgriezīsimies pēc ceļojuma beigām.

Lajošs pacilā mūsu sakārtotās somas un novērtē atzinīgi, neesot pārāk smagas. Sa-kraujam somas ratos, jo pati saimniecība atrodas aptuveni trīs kilometrus tālāk. Saimniecības īpašnieks piedāvā arī mums visiem sēsties ratos.

Mihaela mūs sagaida ar īpašu pašdarinātu plūmju šņabi – palinku. Tas esot iecienīts dzēriens Rumānijā, ko kā

aperatīvu lieto pirms ēdienreizēm. Brr, šajā brīdī man tas šķiet par stipru, bet vēlāk sapratu, ka vēsākam laikam tas ir pat ļoti piemērots.

Ejam pakaļ zirgiem uz saimniekiem piederošajiem aplokiem. Mihaela saka, ka šodien būs tāda kā trenniņizjāde pirms nopietnāka pārgājiena. Dosimies ceļā pa tuvējo apkārtni uz trim, četrām stundām un tad jāsim atpakaļ uz saimniecību, jo Lajošs plānojis celt jurtu, kura būs mūsu nakšņošanas vieta šovakar. Ceļš uz aplo-kiem izrādās garāks, nekā biju gaidījusi. Atsevišķās vietās tas ir dubļains, jāiet gar pašu maliņu. Prātoju, kā būs atpakaļceļā ar dubļiem, kad zirgu vedīšu pie rokas.

Aploks ir liels, un man par pārsteigumu tur ir arī zirgu puisis, kurš dzīvo nelielā teltī un tos pieskata.

Katru vakaru kādā mazā rumāņu ciematiņā ir sarunātas naktsmājas gan cilvēkiem, gan zirgiem.

Pirmā pārgājiena diena, kad ceļojuma dalībnieki aprod ar zirgiem un saprot, kāda būs nākamo dienu kārtība.

Brīnišķīgs skats uz Transilvānijas kalniem no zirga muguras.



sarežģītu. Tobrīd šķiet, ka viss ir kārtībā, un nevienam nav nekādu iebildumu. Priekšā ir pārgājiens vairāk nekā 100 km garumā. Kopā ar mums dodas Mihaela, un nedaudz vēlāk piebiedrojas ungāru puisis Zolts ar savu ķēvīti vārdā Zorandok.

Atceroties vakardienas lietusgāzi, bažīgi ik pa brītiņam raugāmies debesīs. Laika apstākļi mūs šodien lutina, un lie-tus nelīst. Apkārtējā ainava ir vienkārši brīnišķīga, – visapkārt plašas kalnu pļavas un tālumā redzami kalna silueti. Kad esam jau vairāk nekā trīs stundas soļojuši, Mi-haela ierosina nelielu atpūtas pauzi apvi-enot ar vieglām pusdienām. Sameklējam pļaviņu, kur varam noseglot zirgus.

CEĻOJUMS

„Šeit ir čigāni, kuri zog zirgus,” stāsta rumāniete, un tāpēc vajadzīgs zirgu pui-sis. Pirms kāda laika saimniecībai čigāni esot nozaguši sešus zirgus. Ejam aplokā, un Mihaela katram sāk izvēlēties zirgus. Man tiek balts zirgs, kuram ir izteikts arābu asiņu piejaukums, vārdā Tornado.

Grupas vadītāja vēl izvēlas Sariko, Sari, Ciklon, Vaik, Pilota, Szikra, Ilonka un Ezsusnyil. Noskaidrojam, ka, mūsuprāt, gandrīz neizrunājamais zirga vārds Ezusnyil rumāņu valodā nozīmē Sudraba bulta. Sadalījusi zirgus, Mihaela pēkšņi saka, lai tik lecam zirga mugurā, un tāpat bez segliem soļosim uz mājām. Pirmajā brīdī man tas nemaz nešķita vilinoši, zirgs pat nav vēl īsti iepazīts, un tūlīt bez segliem jāt! Brītiņu apsvēru šo piedāvājumu un atcerējos dubļaino mājupceļu. Briesmīgi jau pašai negribējās brist pa dubļiem, un tāpēc teicu, ka kāpšu mugurā Tornado. Beigās gandrīz visi ceļojuma dalībnieki atpakaļceļu sadūšojas veikt zirga mugurā.

Mājas pagalmā Lajošs visiem palīdz sa-sedlot zirgus, un dodamies nelielā pirmās dienas pārgājienā. Palēnām visi aprodam ar saviem zirgiem.

Jau pirmā diena mums sagatavo laika apstākļu pārsteigumu – sākot pārgājienu, laiks ir nedaudz apmācies un silts, bet tad pēkšņi sākas pamatīga lietusgāze. Tā turpinājās vairāk nekā stundu! Sēžot zir-ga mugurā, drēbes kļuva arvien slapjākas un slapjākas, un es nebeidzu vien domāt, kāpēc, pie joda, savu lietus jaku un bikses esmu atstājusi viesu namiņā. Te pēkšņi Mihaela saka, ka varam vēlreiz iegri-ezties naktsmītnē, ja mums vajadzīgas sausas drēbes vai kas cits. Klusībā gavilēju aiz prieka, jo ir izdevība paņemt atstāto drēbju komplektu.

Transilvānija zirga mugurā



Izmantotas ceļojuma dalībnieku fotogrāfijas.

Vakarā saprotam, ka jurtai paredzētā pļaviņa ir pārāk izmirkusi. Lajošs un Mihaela ātri izlemj mūs izguldināt tur-pat netālu esošajā viesu namiņā. Par šo lēmumu visi esam bezgala laimīgi, jo ceram, ka būs iespēja pažāvēt slapjās drēbes.

6. jūlijs No rīta saprotam, ka nakts nav bijusi

tik silta, lai drēbes pilnībā izžūtu. Neko darīt, velkam mugurā, kādas nu tās ir.

Brokastis ejam ēst uz zirgu īpašnieku saimniecību. Galdā uzlikts paštaisīts ka-zas siers un salami desa ar baltmaizi. Lai gan šīs lietas šķiet drusku asākas, nekā pi-erasts ēst Latvijā, tomēr garšīgi.

Lajošs vēlreiz pārbauda zirgiem paka-vus un pārjautā, vai piešķirtais zirgs licies piemērots, vai uzdevums nav bijis par

Lai gan pirmajā brīdī šķita, ka šo zirgu baru no ceļa atdala drošs drāšu žogs, drīz vien tas beidzās, un zirgu bars brīvi lēkšoja pa ciematu.

Uz galvenās Sancrai ciematiņa ielas nokritušais zirga pakavs tiek kalts, neizjūdzot zirgus no ratiem.

Kalnos var sastapt aitu ganāmpulkus, kurus pieskata gans.


ATPŪTAS BRĪDIM

Zirgs ir fantastisks dzīvnieks. Tas spēj piesaistīt sev tik daudz dažādu cilvēku, kuri to iemīļo. Tā ir mīlestība, kas ir bezgalīga, tā nav apstādināma, pārtraucama. To var saprast tikai cilvēks, kurš patiesi ar zirgiem ir uz tu. Zirgs taču nerunā cilvēkam saprotamā valodā, tāpēc skaistākais, kas ir šajās attiecībās – saprašanās! Zirgs, atšķirībā no cilvēka, nekad nemelo. Varbūt tāpēc arī mazā Agnese pievērsās šiem skaistajiem dzīvniekiem jau kopš bērnības, bet varbūt tam bija arī cits iemesls, kas to tagad lai zina.

Knapi mācēdama salikt kopā burtus un vārdus, mazā gaišmatainā meitene vienmēr

prieka pilna iesaucās: „Mamma, ska-ties, re, kur ir zirgs!”, kad kādā no Lat-vijas nostūriem ieraudzīja zirgus, brau-cot garām ķēdē piesietam bērītim vai pa ceļu aizripojošam pajūgam. Katrs no redzētajiem zirgiem viņas bērnībā bija kaut kas īpašs. Viņai nebija ne radu, ne draugu, kuri strādātu ar zirgiem īstā zirgu stallī. Tikai sapnī viņa redzēja, kā staigā pa stalli un cienā zirgus ar cu-kura graudiem. Vienīgā sastapšanās ar mīļākajiem dzīvniekiem bija lauku sētā pie vecmāmiņas. Tas gan nebija bieži, bet ikviens brauciens uz attālajiem laukiem bija tik ļoti gaidīts, visvairāk tāpēc, lai satiktos ar saviem draugiem – zirgiem, kuri Agneses vecvecākiem kalpoja kā transporta līdzeklis, lai dotos uz darbu. Visbiežāk viņa tika vizināta pajūgā.

Ja var tā teikt, tad Agnese pirmās pajūga vadītāja prasmes apgu-va jau trīs gadu vecumā. Tas, kā

jau lielākoties viss viņas dzīvē, notika nejauši.

– Iejūgsim Maiju un aizbrauksim līdz jaunajām mājām! Jāaizved pāris krēslu, – noteica Agneses tēvs Uldis.

Tolaik notika pārbraukšana no vecās lauku mājas uz jauniegādāto, kas atradās pāris kilometru attālumā. No kūts tika izvesta vecā, uzticīgā ķēvīte. Lai gan vēl bija ziema, marta saule jau kausēja lielās lāstekas pie jumta. Maija paklausīgi iegāja ilksīs un gaidīja, kad tiks sajūgta. Lai gan bērā ķēvīte bija cēlusies no strau-jajiem rikšotājiem, viņa bija „paša miera” iemiesojums. Šī zirga liktenis nebija vi-egls. Maija bija padomju laika zirgs, un

Zirga balssAutors: Garri

lielākoties savu misiju šajā saulē pildīja kā kolhozā strādājošā brigadiera zirgs un tika izmantota kā transporta līdzeklis. Tas jau nebūtu nekas traks – dienā norikšot kilometrus desmit, ja vien brigadieris nebūtu liels žūpa. Sajūgtais zirgs bieži tika pamests piesiets pie kāda mājas stūra visu nakti bez barības un neapsegts, vienalga vai tā bija vasara, vai ziema. Ja saimnieks tomēr vēl spēja iziet no dzertuves, tad Maija uzticīgi viņu aizveda līdz mājām, tomēr pašai nācās nakti pavadīt sajūgtai. Savas vecumdienas tā pavadīja daudz labvēlīgākos apstākļos, tika apmīļota un aprūpēta.

Zirgs vēl nebija sajūgts, bet mazā meitene, uz sliekšņa stāvēdama, vēroja zirga iejūgšanas procesu

un, protams, no mammas Intas rokām rāvās ārā, lai ātrāk iesēstos ragavās. Lai-mes mirklis bija klāt, Maija bija iejūgta, visa ģimenes sasēdās ragavās, salika mantas un devās nelielā izbraucienā. Tad vēl neviens nenojauta, ka šis būs tik ne-parasts brauciens.

Pajūgs lēnām pa sniega kupenām bija pieslīdējis pie jaunās mājas. Visu ceļu Agnese bija vērojusi,

kā tēvs vada pajūgu, un pašai tā vien gribējās paņemt grožus savās rokās. Taču kas tādam knēvelim dos?! Kad Maija bija apstājusies pie vārtiem, Inta ar Uldi izkāpa no ragavām, bet Agnesi atstāja sēdam ragavās, jo bija tikai jāienes istabā krēsli. Grožus nolika turpat līdzās meitenei, jo Maija bija uzticīgs zirgs un pati nekur neies. Zirgs jau neies, bet, ja ir viens, kuram „nagi niez” jau ilgāku laiku... Agnese izmantoja vecāku prombūtni, un

grožus pārņēma savās mazajās rokās. Ne tikai grožus, bet tika paņemta arī mazā pātadziņa. Izskanot bravurīgam „Nū!”, Maija kā jau paklausīgs zirgs darīja, ko lika, ja jāiet, tad jāiet.

– Kur ir bērns? Nav ne zirga, ne Ag-neses!!! – ārā iznākdama, skaļi iekliedzās Inta. No istabas izsteidzās arī tēvs. Abi mudīgi devās meklēt pajūgu pa sniegā atstāto ragavu un zirga pakavu nospie-dumiem. Sliede veda uz meža pusi. Abi vecāki kļuva vēl bažīgāki.

Kamēr viņi gāja pa pēdām, jaunā pajūga vadītāja mierīgi, izbraukusi pa meža takām, bija

ierullējusi kaimiņu pagalmā. Maija bija sapratusi, ka tas ir galapunkts, un bija mierīgi apstājusies, lai atpūstos no nelielās pastaigas. Vecāku sejās uzplauka smaids, kad viņi ieraudzīja, ka mazā brašule tāpat kā iepriekš sēdēja ragavās, tikai tagad citā pagalmā. Nekas ļauns nebija noticis. Kā abas – Agnese un Maija – bija sapratušās, to neviens tā arī neizprata. Vecāki apķēra un samīļoja savu meitu, bet Maija mājās tika pacienāta ar maizes riku par to, ka bija tik rūpīgi izturējusies pret mazo kučieri. Zirgs taču varēja atspēlēties par vi-siem pāri nodarījumiem nemākulīgajam bērnam, tomēr tas nenotika. Kāpēc? Laikam jau Maija ir salīdzināma ar cilvēkiem, kuriem arī kāds nodara pāri, bet viņi neatriebj ar to pašu. Reti gan sastopami tādi zirgi, reti sastopami arī tādi cilvēki. Viņi dzīvo pēc principa – kāpēc vairot ļaunumu?

Turpinājums sekos.

Stāsts

Nad

īnas

Zav

adīli

kas f

oto



VAĻASPRIEKS

Šovasar Daugavgrīvas cietoksnī vēstures festivālā Dunamunde 2010 redzējām staltu krievu armijas karavīru zirga mugurā, par ko jau bija rakstīts Zirgu Pasta augusta numurā. Savā ikdienas darbā šis kareivis – Mārtiņš Sarma – ir cieši saistīts ar sabiedriskās ēdināšanas jomu, bet teju katru nedēļas nogali kļūst par karavīru, turklāt mēdz cīnīties dažādu armiju frontēs un ar visdažādāko ekipējumu. Abi 20. gadsimta lielākie kari būtu grūti iedomājami bez viena no cilvēka labākajiem draugiem un spēcīgākā palīga – zirga.

– Cik Latvijā ir vēstures rekonstruk-ciju klubu un kuru no tiem tu pārstāvi?

– Kopā Latvijā ir reģistrēti vairāki, bet reāli darbojas divi vai trīs vēstures rekon-strukciju klubi. Kā aktīvākos varu minēt divus – Latviešu karavīru un militārās vēstures klubu Reduts, kuru jau apmēram divarpus gadus pārstāvu arī es.

– Kā radās tāda interese par vēsturi?– Interesi par vēsturi manī radīja

vecmāmiņa, kad biju apmēram vien-padsmit gadus vecs. Viņa manā rīcībā nodeva ģimenes vēsturiskās fotogrāfijas, kur vairāki radinieki redzami armijas formastērpos. Protams, tādā vecumā zēnam tas šķiet saistoši un ļoti aizraujoši. Interese saglabājusies līdz pat šim laikam.

– Ar ko vispār nodarbojas vēstures rekonstrukciju klubi?

– Kā galvenos var minēt divus pa-mata darbības virzienus – rekonstruk-cijas, kas ir skatītājiem domāta izrāde, kas atspoguļo noteiktas karadarbības ainas, un improvizētas sacīkstes starp klubiem, kad ejam mežā un sacenšamies līdzīgi kā peintbolā. Trešais darbības veids ir filmēšanās, piemēram, šovasar piedalījāmies filmas par krievu-japāņu karu uzņemšanā. Vēl svarīga darbības for-ma ir dažādu tematisku izstāžu un kon-certu veidošana.

– Kādēļ tieši tevi rekonstrukciju ainās varam ieraudzīt zirga mugurā?

– Skolas gados trenējos modernajā pieccīņā un zirgi man ļoti patīk. Treniņu laikā ieguvu gan iemaņas saskarsmē ar zirgiem, gan jāšanas prasmi. Diemžēl treniņi bija ļoti smagi – reizē pieci sporta veidi – un par profesionālu sportistu tā arī nekļuvu. Tādēļ vienmēr pastāv iespēja tālākai pilnveidei.

– Vai zirgs ir pierasts dalībnieks cīņu

Miermīlīgais karavīrs seglos

ainu rekonstrukcijās?– Abi pasaules kari bez zirgiem nebūtu

iedomājami, tāpat jebkuram šo ainu atspoguļojumam zirgs ir ļoti noderīgs un, protams, piesaista ievērojami lielāku skatītāju interesi. Kara ainu rekon- strukcijās, īpaši jau tādās, kas attie-cas uz pirmo pasaules karu, zirgs ir gandrīz nepieciešams, bet diemžēl ar to izmantošanu saistītas vairākas problēmas. Zirgiem nepatīk, ja sveši cilvēki kāpj to mugurās, turklāt vēl neredzētā ekipējumā. Lielai daļai zirgu šāvienu troksnis izraisa bailes, līdz ar to arī atbilstošu reakciju.

– Cik bieži tieši Latvijā šādos pasākumos zirgi tiek izmantoti?

– Diemžēl reti. Tikai dažas reizes gadā skatītājiem ir iespēja vērot rekonstrukci-jas ar zirgu piedalīšanos. Daugavgrīvas cietoksnī bija pirmā reize, kad izdevās veiksmīgi atrast zirgu uz vietas – no pasākuma laikā nomai paredzētajiem zirdziņiem. Iepriekšējā dienā, kad dārdēja daudz nopietnāki lielgabali, novēroju ķēvītes mierīgo uzvedību – tā aso trokšņu laikā tikai nedaudz nodrebēja un pakustināja ausis, bet par promskriešanu vai īstu sabīšanos pat nedomāja.

– Galvenā problēma slēpjas tieši kara zirgu piemeklēšanā?

– Jā. Sporta zirgus mēs – jāšanas amatieri – nemaz neprastu vadīt, turklāt – kurš gan mums tādus dos? Zirgu ganāmpulka uzturēšana tikai kluba vajadzībām arī būtu pārāk dārgs un sarežģīts uzdevums. Tādēļ mēģinām izlīdzēties ar to, kas ir katru reizi pieejams. Šis hobijs jau tāpat nav no lētajiem – jāsagādā tērpi, jārūpējas par attiecīgajam periodam raksturīgo ieroču uzturēšanu.

– Kur rodat tērpus un citus rekvizītus?

– Tērpus vai nu pēc oriģināliem parau-giem šujam paši, vai arī – ir tāds lielisks ražotājs, kas ražo pilnīgi visu – Ķīna. Latvijā vēsturisko cīņu rekonstrukci-jas ir samērā jauna lieta, bet, piemēram, Amerikā tas ir ļoti populārs hobijs. Līdz ar to pieprasījums radījis piedāvājumu – Ķīnas ražotāji rūpējas, lai visu laiku karavīri būtu labi apģērbti arī 21. gadsimtā. Ieroči gan lielākoties ir oriģinālie, saglabāti un restaurēti. Tieši ieroču uzturēšana kārtībā ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem,

Laura Millere

Mārtiņš Sarma.

Kara vēstures rekonstrukciju klubu parādeVecrīgā festivāla Dunamunde 2010 ietvaros.

Foto

no

Mār

tiņa

Sarm

as p

erso

nīgā

arh

īva

Foto

no

Mār

tiņa

Sarm

as p

erso

nīgā

arh

īva


VAĻASPRIEKS

Zirga lomu 20. gadsimta karos komentē vēstures maģistrs Edgars Engīzers:

– Zirgs karā fak-tiski jau visu 20.

gadsimtu ir bijis anahronisms. Klasiskās kara ainas ar zirgu piedalīšanos saistās ar daudz senākiem laikiem – 16., 17., 18. gadsimtu, kad karoja huzāri, dragūni un bruņinieki. Divdesmitajā gadsimtā karalaukos parādījās ložmetēji, un modernā bruņojuma attīstība sekmēja zirga kā kara dalībnieka pakāpenisku noiešanu no skatuves. Tomēr kā transporta vienība zirgi savu nozīmi karadarbībā saglabāja līdz pat otrajam pasaules karam.

Pirmais pasaules karš bija pozīciju karš, un zirgam ierakumos īsti nav vietas – milzīga bedre jārok. Tā kā au-totehnika tolaik vēl bija bērnu autiņos, zirgi tika lietoti mobilajās vienībās. Līdz ar to pirmā pasaules kara frontes līnijās zirgi nekur sevišķi nav figurējuši. Protams, šis (ar kājāmgājēju salīdzinot) ātrais transporta līdzeklis bija ļoti noderīgs sakariem starp priekšējām un aizmugurējām pozīcijām.

Zirgam ierakumos nav vietasPēc pirmā pasaules kara risinājās

Krievijas pilsoņu karš, kas mūsu reģionā ir atstājis paliekošas sekas – ir vairāki vēsturnieki, kuri arī Latvijas brīvības cīņas uzskata par vienu no Krievijas pilsoņu kara sastāvdaļām. Krievijā frontes bija ļoti mainīgas, līdz ar to liela nozīme tika piešķirta kavalērijai kā ātrai vienībai. Šajā laikā arī radās jauns tehnisks risinājums – ložmetējs ieguva riteņus un tādā veidā veiksmīgi „sadraudzējās” ar zirgu, kļūstot par ātri pārvietojamu un efektīvu ie-roci. Interesanti, ka šī kara laikā Krievijā kavalērijas vienību sastāvā sāka veidot arī motorizētas daļas.

Latvijas brīvības cīņās kavalērijas loma bija visnotaļ neliela, jo pēc četriem kara gadiem izteikti trūka militārai darbībai piemērotu zirgu. Brīvības cīņās frontes līnijas kā tādas pastāvēja retos gadījumos un kavalērijas pārziņā bija ātra spēku pārsviešana no vienām pozīcijām uz citām, kā arī izlūkgājienos. Bet zirgu tik tiešām šajā laikā bija maz, taču uz to spēka balstījās viss transports.

Latvijas armijā līdz pat otrajam pasaules karam viss transports tika balstīts uz zirgu vilkmi, bet kavalērija pakāpeniski zaudēja savu jēgu. Šajā laikā strauji izplatījās automātiskie ieroči un

to lietošanas rezultātā diemžēl zirgs pārvēršas par lielu gaļas gabalu...

Otrā pasaules kara laikā joprojām lielākā daļa transporta balstījās uz zir-giem. Polijas armijas sastāvā vispār tika radīts fenomenāls veidojums – kavalērijas prettanku vienības, kur zirgi tika likti pretī tankiem. Rezultāts gan bija visai bēdīgs – daudz mirušu un sakropļotu zirgu, bet tikai daži no ierin-das izsisti tanki. Polijai vispār ļoti patīk zirgi – kavalērija, kas šīs valsts armi-jas sastāvā ir kopš huzāru laikiem līdz pat mūsdienām. Izņemot šo dīvaino poļu prettanku kavalērijas vienību, neviens cits vairs nav mēģinājis zirga mugurā stāties pretī tankiem. Protams, krievu armijā ģenerālis zirgā arī šajā periodā bija vairāk kā figūra, kā statusa apliecinājums.

Kopš otrā pasaules kara modernā armija un modernā zirgkopība ir gājušas katra savu ceļu. Ēģiptes armija gan ir militārām vajadzībām izman-tojusi arī kamieļus, bet sevišķi plašu pielietojumu tomēr tie neguva. Plaši sauszemes konflikti 20. gadsimta otrajā pusē jau tikuši lielākoties risināti bez zirgu palīdzības.

lai mūsu kluba darbība būtu droša un saistoša.

– Kā notiek pienākumu sadale klubā?

– Katrs dara to, ko labāk prot. Ir kāds, kurš rūpēsies par ēdināšanu vai citiem praktiskas dabas jautājumiem, citi vairāk var palīdzēt finansu jomā. Tādi, kuri var ainās uzstāties zirga mugurā, mūsu klubā esam trīs. Ir arī tādi biedri, kuri izjūt gandrīz paniskas bailes no zirgiem, un tas jārespektē. Daudz nopietnāk zirgu jautājumam piegājis Normunds Jerums no kluba Latviešu karavīrs – viņam ir pat pašam savi, speciāli apmācīti zirgi.

– Kāda ir citu valstu pieredze šajā jautājumā?

– Šovasar piedalījāmies lielākajā vēsturisko cīņu rekonstrukciju festivālā Kijevā, Ukrainā. Tur līdztekus apmēram 800 dalībniekiem darbojās arī ievērojams skaits zirgu, jo vietējie klubi atraduši lielis-ku sadarbību ar kādu jātnieku klubu tieši zirgu apmācības jomā. Pieļauju iespēju, ka viņu vēstures klubu biedriem ir arī jāšanas nodarbības, mēs gan par kaut ko tādu savā klubā domājuši pagaidām neesam.

– Varbūt der sadarboties ar jau prasmīgiem jātniekiem?

– Lielākā daļa prasmīgo jātnieku vasa-ras sezonā ir aizņemti sacensībās, tāpat kā viņu apmācītie un gudrie zirgi. Toties ho-bija jātnieces lielākoties ir meitenes, kuras mums ir grūti karadarbības ainās iesaistīt. Ja krievu pusē vēl varam meitenes apģērbt un viņām dienesta pakāpi piešķirt, tad vācu armijā sievietes nekad nav karojušas. No šī

viedokļa nopietnākā aizķeršanās ir puišu trūkums. Protams, jāpiemin arī finansiālie apsvērumi, jo zirgu transportēšana ir dārgs prieks, ja tev nepieder sava piekabe un tā ir jāīrē. Mūsu klubs ļoti labprāt sa-darbotos ar kādu jātnieku klubu, kura biedriem būtu interese par vēsturi un tās ainu rekonstrukcijām.

Foto

no

Mār

tiņa

Sarm

as p

erso

nīgā

arh

īva

Kijevā ik gadu notiek Eiropā lielākais otrā pasaules kara rekonstrukciju festivāls, kur piedalās līdz pat 800 dalībnieku.


ATPŪTAS BRĪDIM

Vienam tēvam bija dēls Jānīts vārdā. Tēvs viņu stellēja amadā mācīties. Dēls arī aizgāja un nonāca meža vidū pie mazas mājiņas, kur dzīvāja trīs vīri, kas bija zagļi. Jānīts nu arī gribēja mācīties zagļu amadā. Zagļi viņu pieņēma un stellēja, lai izlaužot vienu klēti.

Zagļi paši viņu aizveda pie klēts un ieslēdza tai klētī, Jānīts nu cita nekā nevarēja darīt, kā tik gaidīt, kamēr saim- niece nāks un slēgs klēti vaļā. Viņš paslēpās klētī aiz durim un, kad saimni-ece duris atvēra, tad viņš gluži nemanot izzagās laukā un aizbēga. Tad viņš aizgāja atkal pie tiem trim vīriem un stāstīja, ka šis esot klēti izlauzis. Zagļi sacīja, ka tas esot labi un šis nu esot viņu amadu izmācījies.

Kad Jānīts atnāca mājā, tad tēvs tam prasīja: „Kādu amadu nu esi iemācījies?”

Jānīts atbildēja: „Zagļa amadu.”Arī kungs to muižā bija dabūjis dzirdēt,

ataicināja Jānīti pie sevis un sacīja: „Ja tu māki zagļa amadu, tad nozodz manu zir-gu.”

Jānīts arī apņēmās nozagt kunga zirgu.Kungs uzsēdināja zirgam mugurā

vienu vīru un deva tam vēl divus lielus suņus palīgā, lai sargājot to zirgu. Jānīts dabūja miega zāles un iedeva tās slepeni

Pasaka par zirgu zagli

tāpat tam sargam, kā arī abiem suņiem. Drīz vien sargs ar suņiem aizmiga cietā miegā. Tagad Jānīts noņēma seglus no zirga muguras un uzlika tos ar visu jājēju uz sētas. Nākamā rītā viņš atjāja ar zirgu pie kunga un sacīja, ka viņš uzdevumu

esot izpildījis. Jānīts nu dabūja no kunga labu algu.

5. A. 1525 A. Pierakstījis skolnieks Kārlis Prāmnieks 1892. g. Blomes pagastā. No V. Maldoņa krājuma

Teicēji par zirgiem Kad zirgs braucot sprauslā, tad

braucēju mājā gaida. (K. Jansons, Plāņi; 35051)

Ja braucot zirgs nosprauslojas, tad mājā piemin. (J. Krastiņš, Irlava; 35056)

Pavasarī zirgus kvēpinājuši ar vilka gaļu vai kauliem. Tos sadedzinājuši un devuši zirgam ostīt. Tā darījuši tādēļ lai zirgi pazītu vilku smaku. Kvēpinātie zirgi bijuši nikni uz vilkiem. (H. Skujiņš, Smiltene; 35072)

Ja burvis nogriež zirgam kādus krēpju sarus, tad zirgu vajaga apkvēpināt ar jumta salmiem, lupatām jeb vecām vīzēm. Bet ja burvis ir zināms, tad labāk ņemt no viņa drēbēm kādu lupatu un kvēpināt ar to. (F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 204; 35073)

Kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, tad tiem ar trim aizdedzinātiem skaliem griež ap purniem, lai vilki neietu klāt,

baidīdamies no gruzduma smakas. (A. Zālīte, Bērzpils; 35074)

Lai būtu labi zirgi, tad jāņem vistas ola un jāieliek ozola dobumā. Ielikšana jāizdara starp Jura un Jāņa dienām. (Skolnieku pulciņš, Jēkabils; 35075)

Ka zirgs nav ilgāku laiku auzas dabūjis un ka viņam atkal pirmo reizi auzas dod, tad tīras auzas nevajaga dot, jo tad zirgs dabū vīveles. Auzām jāpiejauc pelavas klāt, tad tik var dot. (H. Skujiņš, Smiltene; 35076)

Slapjam sabrauktam zirgam nevar tūliņ, ka atbrauc mājā, auzas dot, jo tad zirgam piemetas vīveles. (H. Skujiņš, Smiltene; 35077)

Kad zirgam ir vīveles, tūlin jūs skrejat pēcknīpstangām un meklējat tos dziedzerus pie zirga kakla, kniebjat un izgriežat tos, izņemat tos putraimus. (Latv. gada grāmata, 1797, 2. 157; 35079)D

aces

Štr

ausa

s fot

o

Dac

es Š

trau

sas f

oto


REKLĀMA/SLUDINĀJUMI

Bebrenes zirgumīļu pulciņšBebrenes Profesionālā vidusskola jau 65 gadus

apmāca veterinārmedicīnas speciālistus. Topošie veterinārārsta asistenti līdztekus mācību procesam dar-bojas jātnieku pulciņā, kuru apmeklē arī Bebrenes pa-gasta bērni un jaunieši. Pulciņa dalībnieki skolotājas – veterinārārstes Andas Vaļukas vadībā jau vairāk nekā desmit gadu priecē ne tikai pagasta iedzīvotājus, bet arī tūristus, viesus un citus interesentus. Jātnieku paraugdemonstrējumi, izjādes, vizināšanās karietē vai ragavās atdzīvina daudzus pasākumus: profesiju die-nas, mākslas plenērus, vasaras nometnes, Miķeļdienas gadatirgu, kāzas, jubilejas un citas svinības. Pasākumu fotohronika ir atrodama mūsu skolas mājas lapā:

www.bebrene.lv. Kā visčaklākos zirgumīļus varam minēt Rudīti,

Aneti, Zani, Egiju, Elīnu, Simonu, Klintu, Dainu un Zandu. Zirgumīļu pulciņā gūtās zināšanas skolas ab-solventei Marinai Žagatai noderēja, iekārtojot savas zemnieku saimniecības EKVI zirgu stalli Carnikavas novadā.

Skola zirgus spēj nodrošināt ar ganībām, sienu un gādīgu aprūpi. Priecāsimies par katru jaunu zirgumīli. Esiet laipni gaidīti Bebrenē!

Lorija Kaminska, Bebrenes PV direktoreD

iāna

s Cau

nes-

Ost

rovs

kas f

oto

Zanda ar Vikāru (no kreisās) un Simona ar Pasaciņu pasākumā Atvadas no vasaras.

Vārds: Džipsijs.

Šķirne: PV.

Dz. gads: 2000.

Augums: 106 cm.

Ērzelis Ķēve Kastrāts

Izmantošanas veidi:

Iejāde Hobijs Draivings

Konkūrs Vaisla Rikšošana

Cena: 1500 eiro. Kontaktinformācija: 29197376.

Pārdod labu 1. grupas poniju – mazā jātnieka uzvarām!

X

Latvijas Jātnieku federācija

uzņem jaunus audzēkņus mācību un sporta nodarbību grupās jāšanas sportā.

Piedāvājām arī izjādes apvidū un treniņu laukumā.

Sporta centrs Kleisti iznomā boksus personīgo zirgu turēšanai.

Sīkāka informācija: * Tatjana Sadovina (mob. tālr. 26569349) * Anita Mangale (mob. tālr. 29373524)

Dac

es Š

trau

sas f

oto


SERIĀLS UN ZIRGI

Katru darba dienas vakaru latviešu seriālā Ugunsgrēks vērojamas jaunas intrigas, kas bieži liek mums arī pasmaidīt. Izrādās, ne tikai seriāls ir interesants, bet arī izveidojusies ažiotāža ap staļļu ainām un pašu stalli, kurā tiek uzņemtas seriāla ainas. Jau iepriekšējā Zirgu Pasta numurā jātniece Linda Ansule mums pastāstīja, ka Ugunsgrēka jaunās sezonas staļļa ainas tiek uzņemtas zemnieku saimniecības Tīraines staļļi būvēs. Lai gan kopš šī brīža aizritējuši tikai divi mēneši, parādījušās tenkas, kas vijas ap Pētersonu ģimeni, Tīraines staļļiem un Uldi Dumpi.

„Viens no jātniekiem pienāca un pilnā nopietnībā teica, – baumo, ka Tīraines staļļiem ir jauni īpašnieki. Es pārsteigta jautāju, – un kuri tad tie būtu? Man sekoja atbilde – laikam jau tas Dumpis nopircis,” smaidot saka Anna Stafecka, zemnieku saimniecības Tīraines staļļi īpašniece. Annai vien atlika pa- skaidrot, ka tas ir jau iz seriāla dzīves. Savukārt Andris Pētersons, satikdams Annu pasmējās: „Nu, ko?! Pētersoni pārņēmuši Tīraines staļļus?” Tā tās baumas arī rodas.

Pētersonu ģimenei jauns stallisInese Ruskule

Jaunā, daudzsološā aktrise Anete Krasovska ar Rolex.

Dienā, kad šī gada rudenī sāka filmēt ainas staļļos, aktrisei bija

16. dzimšanas diena.

No kreisās: Ģirts Ķesteris. Sirmās ponijķēvītes Rabanas mugurā – Ieviņa (viņu atveido pirmklasniece Gabriela Utāne).

Regīna Devīte un Dalida ieklausās režisores Intas Gorodeckas

norādēs.

Foldžers jūtas pagodināts, jo filmējas kopā ar izcilajiem aktieriem: Ivaru Lūsi (no kreisās) un Uldi Dumpi.

Ivars Lūsis trenē Diku.

Ivars Lūsis (no kreisās) un Mārtiņš

Freimanis treniņu manēžā.

Arī kādreizējā dejotāja Kitija (Anna Šteina) pievēršas jāšanas sportam.

Kaspara Arāja fotoreportāža

2.vāks

210 x 297 mm(300 LVL + PVN)

1/2

210 x 148 mm(180 LVL + PVN)

Tehniskie maketa iesniegšanas noteikumiReklāmas pieņem eps, tiff un ai formātos, maketu izšķirtspējai jābūt ne mazāk kā 300 dpi un apgriešanas malai jābūt 4 mm.Krāsu modelim jābūt CMYK vai greyscale. Tekstiem jābūt pārvērstiem līknēs. Gatavām reklāmām jāsūta līdzi paraugs jpg formātā. Sludinājumus sūtīt uz e-pastu: [email protected]

Tālrunis uzziņām 26544243

● Līdz 60x35mm zirga pārdošanas sludinājums 3 LVL + PVN

● Līdz 91x50 mm vizītkartes formāta reklāma/dažādi 20 LVL

ATLAIDES par atkārtojumu2 reizes – atlaide 5%

3 reizes – atlaide 10%

4 reizes – atlaide 15%

5 reizes un vairāk – atlaides 20 %

R E K L Ā M A S I Z C E N O J U M I Z I R G U P A S T Ā Vienīgais specializētais zirgkopības laikraksts latviešu valodā, iznāk vienu reizi mēnesī. „Zirgu Pasts” ir laikraksts katram Latvijas iedzīvotājam, kas vēlas zināt vairāk par to, kas un kā notiek zirgkopības nozarē un jāšanas sportā. Latvijas un ārzemju ziņas par zirgkopības jautājumiem zirgkopjiem, sportistiem, hobija jātniekiem un zirgumīļiem. Katrā numurā: plakāts – sacensību kalendārs.

1 lappuse

187 x 264 mm(200 LVL + PVN)

3.vāks

210 x 297 mm(300 LVL + PVN)

1/2

210 x 148 mm(180 LVL + PVN)

4.vāks

210 x 297 mm(360 LVL + PVN)

1/2

210 x 148 mm(200 LVL + PVN)

Zirgu fotogrāfijas un individuālas fotosesijas

Dace Štrausa – tālr.: 26258326Māris Millers – tālr.: 29209802

1/3 lappuse(horizontāli)

187 x 88 mm(80 LVL + PVN)

Nestandarta reklāma

0,41 LVL/cm2 + PVN

● Firmas baneru reklāma 6-15cm2 no 3,50 LVL+PVN

Vārds: Xxxxxxx

Šķirne: Taķēnes

Dz. gads: 2002. g.

Augums: 164 cm

Ērzelis Ķēve Kastrāts

Tēvs: Xxxxxxx

Mātes tēvs XxxxxxxIzmantošanas veidi:

Iejāde Hobijs Draivings

Konkūrs Vaisla Rikšošana

Cena: xxxx Kontaktinformācija: xxxxxxxx

½ lappuse(vertikāli)

94 x 264 mm(120 LVL + PVN)


187 x 132 mm(120 LVL + PVN)

1/3 lappuse(vertikāli)

62 x 264 mm(80 LVL + PVN)


94 x 132 mm(52 LVL + PVN)

Avīzi Zirgu Pasts var iegādāties Narvesen preses tirdzniecības vietās,

kā arī specializētajos zirglietu veikalos:

Zirgu stallis, Rīgā, Nometņu ielā 10,

Korsaro, Rīgā, Kleistu ielā 75.

Nad

īnas

Zav

adīli

kas f

oto

Saimniek,abone Zirgu Pastu!

Documents

Zirgu Pasts Nr.43