Cen

a1,90 Ls

26

Jaunas sacensības

Nr. 5 (26) 2009. gada maijs-jūnijs

Vasaras sezona

Airi

sa P

enel

e ar

Rav

elu

Mār

a M

iller

a fo

to

~�~maijs-jūnijs, 2009

Šajā numurāRedakcijas sleja

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevējs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrāfija.Iznāk reizi mēnesī.Dace Štrausa – projekta vadītāja +371 26258326, Dace Millere – galvenā redaktore +371 29117718 Inese Ruskule – redaktore +371 26479579, Jolanta Lapiņa – redaktore, mārketings +371 26544243Nadīna Zavadilika – foto +371 29872679, Maija Gailiša – maketētāja.Elektroniskā pasta adrese: info@zirgupasts.lv.Adrese pasta sūtījumiem:Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, avīzei Zirgu Pasts, Republikas laukumā 2, Rīga, LV–1010.

Sākas vasaras sacensību sezonaLatvijas Jātnieku federācijas Kausa izcīņa konkūrā un iejādē, pirmās sezonas brīvdabas sacensības pajūgu braukšanā 4.-10. lpp.

L AT VIJĀPar mūsu sporta veida prestižuSākusies vasaras sacensību sezona.

Atkal priecājamies par lielo dalībnieku skaitu, par labi sarīkotiem pasākumiem. Tomēr kaut kā pietrūkst. Jātniekiem ir paveicies ar vienu no sakarīgākajām federācijas vadībām valstī. Ticiet man, jo daudzus gadus strādāju darbā, kur saskāros ar pilnīgi visu vairāk nekā 70

Latvijā reģistrēto sporta veidu pārstāvjiem. Taču tikai daži ļaudis, kas progresīvi domā un cenšas to panākt arī ikdienas norisēs, nevar paveikt visu.

Tātad, – kā trūkst? Tikai divu lietu, kas paceltu sporta veida prestižu, panākot tam arī lielāku valsts atbalstu un augstāko funkcionāru uzmanību, kā arī paša sporta veida pārstāvju lepnumu par piederību tam.

Šīs divas „lietas” ir augstākie sporta sasniegumi starptau-tiskajā arēnā un sportistu kultūra, kura ir vēl tālu no mūsu aristokrātiskā sporta veida tradicionālajiem standartiem pasaulē. Visi bijām ļoti gandarīti, kad Airisa Penele pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm iejādē guva kvalifikācijas punktus startam tajās, pietrūka pavisam nedaudz, – atbils-tošas vietas starptautiskajā reitingā. Taču ar dalītām jūtām vērtēju to, ka, aizbraucot uz pēdējo Eiropas čempionātu konkūrā, mūsu labākie sportisti nespēja tikt tālāk par pir-majiem maršrutiem.

Ja būtu šie augstākie sasniegumi, lielāks būtu finansē-jums federācijai no valsts institūcijām un arī sponsoriem.

Par gandarījumu pašiem savā vidē. Biju ļoti pārsteigta, nejauši piedaloties sanāksmē, kurā tika apspriests kādu gaidāmu sacīkšu nolikums. Tika bilsts, ka šajā dokumentā jāieraksta, – godalgas saņēmušajiem sportistiem obligāti jāveic goda aplis un uz apbalvošanas ceremoniju jāiero-das ar zirgiem. Citā, jau darbībā esošā nolikumā, rakstīts, ka sacensību galvenais tiesnesis pilnvarots uz starta neiz-saukt sportistus, kuri nav nokārtojuši finansiālās saistības, – respektīvi, samaksājuši starta naudu. Tiek runāts par to, ka šādā veidā, pamatojoties uz FEI regulām, jānosaka arī tas, ka sportists, kurš neierodas uz apbalvošanas ceremoniju, balvu, arī naudas prēmiju, nesaņem... Tad jau drīz uz pa-pīra būs jāraksta, ka nedrīkst startēt ar netīriem zābakiem vai saplīsušām biksēm. Esam spēruši to soli, lai varētu būt šī elitārā sporta veida saimes pilntiesīgi biedri. Mūsu Jātnieku federācijas pārstāvji brauc uz FEI galvenajiem notikumiem, sēž pie konferenču galdiem vienlīdzīgā alfabēta secībā un greznos banketos arī kā līdzīgi var un spēj runāt ar vēstu-riski bagāto valstu prinčiem un princesēm. Gan laukumā, gan tā malā Latvijā dažkārt redzam ko pavisam citu. Diem-žēl provinciālā domāšana cilvēkos vēl tik ļoti iesakņojusies. Tāpat kā daudzos jātniekos – vēlme tikai nopelnīt ar zirgu sagatavošanu, nevis tiekties uz augstākiem mērķiem. Bet, kamēr dzīvojam sportā, tas taču ir galvenais.

Jāšanas sports ir pasaulē unikāls, un jūs to labi zināt. Vis-pirms tāpēc, ka ir vienīgais olimpiskajā programmā, kur re-zultāts sasniedzams, ilgus gadus sadarbojoties divām dažā-du sugu dzīvām būtnēm. Otrkārt, te nepastāv ne dzimuma, ne vecuma ierobežojumi.

Gribētu, lai mūsu jāšanas sports šosezon spertu krietnā-ku soli tuvāk tam, par ko kādreiz, dzelzs aizkaram pavero-ties, sapņojām kopā ar tolaik Latvijā labākajiem jātniekiem, bet par ko tagad tā īsti savos darbos atceras tikai daži.

Dace Millere

Pasaules kausa finālsacensībasNotikumi Lasvegasā – konkūrs, iejāde un trīscīņa. Stāstām par čempioniem – Maiklu-Bērbaumu un Petersu 14.-18. lpp.

ĀRZEMĒS

Cirks sācies ar zirgiemSenās Romas tradīcijas un mūsdienu cirka pirmsākumi Eiropā 22.-2�. lpp.

VĒSTURE

Jaunas sacensībasPublicējam sacensību notei-kumus šķēršļu pārvarēšanas sacīkstēm ar stila novērtēšanu un jauno zirgaudzētāju sacensībām �0.; �6. lpp.

OFICIĀL AS ZIŅAS

Kā pieradināt kumeļuJau kopš mazotnes kumeļi jāpieradina celt kājas, lai vēlāk kalējs bez problēmām varētu apkopt zirga nagus �5. lpp.

PADOMI

Teodors ŽerikoFranču mākslinieks, kurš ļoti mīlēja zirgus; viņa darbi un dzīve 42.-4�. lpp.

ATPŪTAS BRĪDIM

~4~ maijs-jūnijs, 2009

LATVIJĀ

LJF kausa izcīņas pirmais posmsJolanta Lapiņa

Līdz ar pirmajiem pavasara ziediem un cīruļu dziesmām sākusies jāšanas sporta vasaras sacensību sezona. Pašā maija sākumā Valsts aģentūrā LSVC Kleisti risinājās Latvijas Jātnie-ku federācijas Kausa izcīņas pirmais sacensību posms šķēr-šļu pārvarēšanā. Godalgotās vietas tika izcīnītas septiņos dažādas konkurences un grū-tības maršrutos. Par iegūtajām vietām piešķirti punkti, kurus summējot trīs sacensību pos-mos, tiks noskaidrots labākais sezonas jātnieks katrā vecuma grupā un pieaugušo konku-rencē, kā arī atsevišķi skaitīs punktus jaunzirgiem. Par iz-cīnīto pirmo vietu piešķirti 20 punkti, attiecīgi sestā vieta dod 10 punktus, 15. vieta - vienu punktu.

LJF organizētajās sacensībās liela vērība pievērsta bērnu un jauniešu maršrutiem. Dažādās vecuma grupās tika noskaid-roti labākie šī posma jaunie jātnieki.

Bērniem vecuma grupā līdz 16 gadiem vislabāko rezultā-tu uzrādīja jelgavniece Anna Raita Vjaksa ar zirgu Neapols. Anna intensīvu ziemas trenie-ņu sezonu aizvadīja sporta klu-bā Audruvis, Lietuvā, to arī var uzskatīt par panākumu atslēgu, sākot šo sezonu. Savukārt jau-niešu grupās vecumā līdz 18 gadiem un 21 gadam nebija

Kleisti, 2. maijs, konkūrspārspējami brāļi Neretnieki – Roberts un Kristaps.

Viens sacensību maršruts tika paredzēts jaunzirgiem ve-cumā no pieciem līdz sešiem gadiem. Sīvā 36 jaunzirgu kon-kurencē pirmo un otro vietu izcīnīja jaunie zirgi no Lietu-vas. Kopumā startu otrajā sa-censību fāzē turpināja 12 zirgi. Šo sacensību labākais jaunzirgs piecgadīgo zirgu grupā no Lat-vijas bija Ekvators ar jātnieku Eduardu Tribli. Savukārt seš-gadīgo zirgu grupā starp 12 dalībniekiem labāko rezultātu uzrādīja zirgs Amulets no Lie-pājas Kentaura staļļiem ar jāt-nieci Madaru Frēlihu.

Pieaugušo konkurencē no Latvijas sportistiem labākos rezultātus uzrādīja Guntars Si-liņš, izcīnot ceturto, piekto un septīto vietu. Pirmās godalgotās vietas tika Lietuvas sportistiem, kuri uzrādīja labākus rezultātus pamatmaršrutā un kvalificē-jās pārlekšanai. Tā gan neno-tika, jo viens sportists atteicās no tālākās cīņas, ļaujot Benam Gutkauskim iegūt uzvaru 140 cm augstajā maršrutā. Savukārt Kristapam Neretniekam nepa-veicās ar zirgu izvēli. Viņš šajā maršrutā startēja ar četriem zir-giem, viens no tiem bija jāpie-saka ārpus konkurences, un ... intuīcija pievīla. Zirgs Rolex Miro maršrutu veica bez soda punktiem, būtu izcīnījis tiesības

startēt pārlekšanā, bet tika pie-teikts ārpus konkurences.

Salīdzinoši liels dalībnieku skaits bija 120 cm augstajā mar-šrutā, kurā varēja starēt zirgi vai jātnieki, kuri nav startējuši maršrutos, kas augstāki par 130

cm. 30 dažāda līmeņa sportistu un zigu konkurencē uzvaru iz-cīnīja Līgas Pētersones audzēk-ne Vita Glinska ar zirgu Kalifs Vinstons no Jelgavas.

Nākamie LJF kausa posmi paredzēti jūlijā un augustā.

Latvijas Jātnieku federācijas prezi-dents Agris Blaus:

– Latvijas Jāt-nieku federācijas

Kausa izcīņas pirmā posma sacensībās startēja daudz Lie-tuvas jātnieku, kuri guva arī labākos rezultātus augstākajā konkūra maršrutā, labākais no Latvijas jātniekiem ierindojās tikai ceturtajā vietā – Guntars Siliņš ar Lord Picasso. Jāatzīst

gan tas, ka mūsu labākie jātnie-ki, piemēram, Andis Vārna un arī citi nestartēja ar saviem la-bākajiem zirgiem, jo tobrīd ga-tavojās startam sacīkstēs Krie-vijas pilsētā Čerņahovskā.

Jāpiebilst, ka mēs, trīs Balti-jas valstu jātnieku federācijas, esam panākušas vienošanos, ka mūsu sportisti savstarpēji var startēt ikvienā no valstīm, nepērkot dalībnieka licenci, bet samaksājot tikai starta nau-

du par līdzdalību konkrētajā maršrutā. Tāpēc domāju, ka lietuvieši regulāri piedalīsies mūsu sacīkstēs. Manuprāt, tas noteikti veicinās mūsu jātnie-ku izaugsmi, jo tādējādi rodas lielāka konkurence. Kaimiņu uzvaras šoreiz varbūt bija arī laimes spēle, bet jāatzīst arī, ka veiksme taču vienmēr ir stiprā-ko sabiedrotā.

Uzskatu, ka sacensības bija noorganizētas ļoti labā līme-

nī – gan iejādē, gan šķēršļu pārvarēšanā. Iespaidīgs ir ko-pējais startu skaits, – vairāk nekā 200. Domāju, ka jātnie-ki un zirgu īpašnieki atzinīgi novērtēs to, ka turpinām rīkot sacensības vairākās vecuma un meistarības grupās, tajā skaitā atsevišķu vērtējumu piedāvājot piecus un sešus gadus veciem zirgiem, kas noteikti veicinās mūsu sporta veida attīstību.

Veiksme ir stiprāko sabiedrotā

Lietuviešu sportists Bens Gutkausks ar Amarok uzvarēja sacensību galve-najā maršrutā ar 140 cm augstiem šķēršļiem.

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto

~5~maijs-jūnijs, 2009

LATVIJĀ

LJF Kausa izcīņaI posmsŠķēršļu pārvarēšanaMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums līdz 105 cm, divas fāzes, piedalās bērni līdz 16 g. v.)1. Anna Raita Vjaksa Neapols 0 s.p./29,65 s2. Linda Viša Rigo Liepenes 0 s.p./31,82 s3. Marija Dubrovska Delli LSVC Kleisti 0 s.p./32,71 s Maršruts nr. 2 (šķēršļu augstums 105/115 cm, divas fāzes, piedalās zirgi līdz 5 g. v. vai tie, kuri startē pirmo sezonu)1. Ričards Vismeris Choko Cola Lietuva, Horsemarket 0 s.p./33,32 s2. Mats Petraitis Barchatas Lietuva, Audruvis 0 s.p./33,70 s 3. Eduards Triblis Ekvators Montepals 0 s.p./33,86 s Maršruts nr. 2 (atsevišķa konkurence 6 g. v. zirgiem)1. Madara Frēliha Amulets Kentaura staļļi 0 s.p./34,28 s2. Sarmīte Pētersone Amadeo TJK 0 s.p./34,84 s3. Sarmīte Pētersone Vella Kurzemes sēklas 0 s.p./35,88 sMaršruts nr. 3 (šķēršļu augstums 120 cm, ātruma maršruts, piedalās jātnieki vai zirgi, kuri nav startējuši maršrutos, kas augstāki par 130 cm)1. Vita Glinska Kalifs Vinstons SIA Princis 0 s.p/63,30 s2. Natālija Siliņa Rislings Bajāri 0 s.p./67,75 s3. Andis Vārna Klaids AS Agrofirma Tērvete 0 s.p./67,78 sMaršruts nr. 4 (šķēršļu augstums 130 cm, ātruma maršruts, bez līdzdalības ierobežojumiem)1. Mats Petraitis Casmir Hom Lietuva, Audruvis 0 s.p./62,86 s2. Alekss Seliuss Hromas Lietuva 0 s.p./64,32 s3. Andis Vārna Arabika SK Quattro 0 s.p./65,80 sMaršruts nr. 5 (šķēršļu augstums 140 cm, viena pārlekšana uz laiku)1. Bens Gutkausks Amarok Lietuva, Miražas 0 s.p./70,51 s2. Alekss Seliuss Lavanda Lietuva 0 s.p./67,99 s3. Alekss Seliuss Hromas Lietuva 4 s.p./65,82 sMaršruts nr. 6 (šķēršļu augstums 120 cm, divas fāzes, piedalās juniori līdz 18 g. v.)1. Roberts Neretnieks Greisa Limbaži 0 s.p./38,31 s2. Linda Viša Arons Liepenes 4 s.p./35,49 s3. Gabriele Dominauskaite Fanta Lietuva 4 s.p./41,49 sMaršruts nr. 7 (šķēršļu augstums 125 cm, divas fāzes, piedalās jaunie jātnieki līdz 21 g. v.)1. Kristaps Neretnieks Lora Limbaži 0 s.p./38,17 s2. Linda Ansule Lemons Tīraines staļļi 0 s.p./41,29 s3. Alekss Seliuss Ramirado Lietuva 4 s.p./38,44 s

Latvijas ziemas čempionāta kopvērtējumā konkūrā startā ar sešus gadus veciem zirgiem pirmo vietu izcīnīja Madara Frēliha ar Amuletu no Liepā-jas rajona Kentaura staļļiem. Latvijas Jātnieku federācijas Kausa izcīņas pirmajā posmā āra laukumos arī tika atkār-tots šāds panākums – uzvara.

Jaunajai līderei ir 18 gadu. Madara mācās Liepājas Raiņa 6. vidusskolas 11. klasē. Ar zirgiem sākusi nodarboties kopš desmit gadu vecuma. Vispirms sporta klubā Favo-rīts, tad pabijusi vairākos citos staļļos. Pat braukusi katru die-nu uz Saldu, līdz atkal atgrie-zusies Liepājā, kuras pievārtē gada sākumā atklāti jaunie Kentaura staļļi.

– Esmu ļoti apmierināta ar ziemas čempionāta rezultātu, - saka Madara Frēliha. – Man galvenais mērķis nebija uzva-rēt, bet sagatavot Amuletu šā-diem maršrutiem, jo tā zirgam bija pirmā ziemas sacensību sezona. Arī tagad ļoti pavei-cās. Uz pēdējā šķēršļa mar-šrutā zirgs ar kājām pieskārās

kārtiņai, taču tā nošūpojās un nenokrita.

Ko jaunā sportiste vēlās da-rīt turpmāk, jo drīz jābeidz vi-dusskola, un tad arī bieži vien mērķi mainās.

– Vēlos iestāties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, – atzīst Madara. – Tad vajadzēs pārcelties uz Rīgu. Domāju, ka divus savus zirgus varētu ņemt līdzi, bet tam noteikti nepiecie-šams vecāku atbalsts.

Madaras tētis uzņēmējs Di-dzis Frēlihs un mamma Zane ir patiesi jāšanas sporta cienītāji. Ģimenei pieder astoņi zirgi, no kuriem pieci ir jājami. Tēvs Madaru gandrīz vienmēr pa-vada uz sacīkstēm, jūt līdzi un atbalsta. Tagad, kad trīspad-smit kilometrus no Liepājas iz-veidoti Kentaura staļļi, Madara nokārtojusi auto braukšanas tiesības un turp dodas pati.

Lai gan zirgi aizņem ļoti daudz Madaras dzīvē, atliek laika arī kam citam. Nākama-jā dienā pēc jāšanas sacīkstēm Kleistos viņa grasījās doties uz autoralliju, kur darbojas kā tiesnese. Labprāt spēlējot arī

Uzvar Madara Frēliha ar Amuletu

boulingu. Tomēr galvenie ir zirgi.

Madara ar patiesu cieņu stāsta par savu treneri – Viestu-ru Lupkinu, kurš, darot citas lietas, šobrīd strādā tikai ar viņu, lai gan apguvis lielu pie-redzi trenera darbā.

Vai jāšanas sports Liepājā vi-ņas vienaudžu vidū ir populārs?

Jā, domā Madara. Klasesbied-rene Kristīne Egle sasniegusi augstus rezultātus, vēl pagā-jušogad labi startējušas arī Li-gita Jurecka un Elīna Kandē-vica. Tāpēc jaunieši zina, kas ir jāšanas sports, un respektē jaunās un simpātiskās spor-tistes, kuras guvušas pirmos panākumus šajā jomā.

Mār

a M

iller

a fo

to

Mār

a M

iller

a fo

to

Linda Viša ar Aronu.

~6~ maijs-jūnijs, 2009

LJF kausa izcīņaI posmsIejādeLielā balva1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri 65,60%2. Terēze Rozenberga Zalve LSVC Kleisti 58,16% Mazā balva1. Terēze Pētersone Kivi Mežstrazdiņi 66,58%2. Inga Bistrova Traum-Furst JSK Amber 65,70%3. Jūlija Stepanova Dancing Quenn LSVC Kleisti 65,61% II grupas shēma1. Airisa Penele Akvīns z/s Lielceri 65,44%2. Gundega Krīgere Donnerwelle JSK Temperaments 65,22%3. Agnese Kukaine Londy Light JSK Temperaments 64,89% III grupas shēma1. Sergejs Šakurovs Guiness LSVC Kleisti 67,55%2. Agnese Liepiņa Doctor Wayne SIA Wilde Transport 66,86%3. Kristīne Lisovska Sir Lancelot LSVC Kleisti 66,18%

LJF Kausa izcīņas pirmais posmsJolanta Lapiņa

Latvijas Jātnieku federācijas Kausa izcīņas pirmais posms iejādē tradicionāli notika Kleis-tos. Šajā posmā bija ievērojami lielāks dalībnieku skaits tieši III un II grupas shēmās, ja salīdzi-na ar pagājušā gada LJF posmu sacensībām. Tas ļauj domāt, ka attīstība notiek arī šajā jomā.

Sacensības risinājās visas dienas garumā, katrai shēmai tika noteikts savs tiesnešu sa-stāvs. Augstāko shēmu tiesā-šanā piedalījās Edīte Rozīte, Maija Kleinberga, Ginta Vilde un Anita Mangale.

Lielās balvas programmā piedalījās divas sportistes – Ai-risa Penele un Terēze Rozen-berga, augstākais vērtējums Airisai ar zirgu Ravels. Mazās balvas startējošo vērtējums bija

Kleisti, 2. maijs, iejādeļoti līdzvērtīgs, robežās no 60 līdz 66,58%. Visaugstāko vērtē-jumu no septiņiem dalībnieku pāriem piešķīra Terēzei Pēter-sonei ar zirgu Kivi. III grupas shēmā 17 dalībnieku konku-rencē visaugstāko vērtējumu saņēma Sergejs Šakurovs ar zirgu Guiness – 67,55%. Vis-zemākais piešķirtais vērtējums bija 51,37%. Savukārt II gru-pas shēmā 23 dalībnieku kon-kurencē vislabāko vērtējumu piešķīra pieredzējušajai iejādes sportistei Airisai Penelei ar jauno zirgu Akvīns, saņemot 65,44%. Šajā shēmā viszemā-kais vērtējums – 50,00%.

LJF Kausā iejādē paredzēti vēl četri sacensību posmi – maija beigās, jūnijā, jūlijā.

Maija Klein-berga, iejādes sacensību ties-nese:

– Ļoti patīka-mi, ka Latvijas

Jātnieku federācijas Kau-sa izcīņas sezonas pirmajā posmā startēja daudz jaunu jātnieku. Rodas cerība, ka, piedaloties vienkāršākajās shēmās, viņi savā meistarī-bā pilnveidosies tālāk. No pazīstamākajiem jātniekiem prieks par Kristīni Lisovsku ar Lanselotu, kā arī par vi-

Trūkst precizitātesņas sagatavoto audzēkni Jūli-ju Stepanovu. Galvenais, kas pietrūkst jauno sportistu snie-gumā, ir precizitāte elementu izpildē. Tāpēc ar lielu prieku vēroju, kā startēja Sergejs Ša-kurovs ar zirgu Guiness uzva-rot III grupas shēmā. Tas ir labs piemērs jaunajiem. Runā-jot par savas – zirgaudzētavas Kocēni sportistiem, – esmu ļoti gandarīta par to, kā star-tēja Guna Vasiļjeva un Ance Kozulāne, kuras nesen sākušas pievērsties iejādei un jau tagad sasniedz labus rezultātus.

Terēze Pētersone ar Kivi.

Kristīne Lisovska ar Sir Lancelot.

LATVIJĀ

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

~�~maijs-jūnijs, 2009

Pārdaugavas sporta spēles, sezonas atklāšanas sacensības Šķēršļu pārvarēšanaMaršruts nr. 1 (šķēršļu augstums 100 cm)Startē zirgi līdz 5 g. v, vai tie, kas startē pirmo sezonu1. Kristups Petraitis Ceniba Audruvis 0 s.p./40,08 s2. Valds Urbons Grand Prix Lietuva 0 s.p./41,61 s3. Eduards Triblis Ekvator JSK Montepals 0 s.p./41,62 sBērni līdz 16 g. v.1. Kristups Petraitis Carliz Vitz Audruvis 0 s.p./39,74 s2. Jānis Bušers Ruse JSK Montepals 0 s.p./40,45 s3. Dovle Matulute Dina Horsemarket 0 s.p./42,37 sVispārējā konkurence1. Madara Frēliha Liedags Kentaura staļļi 0 s.p./38,63 s2. Kristīne Ruštane Smillas j-kdze Tīraines staļļi 0 s.p./39,99 s3. Olga Šellere Lavanders Telfas 0 s.p./43,51 sMaršruts nr. 2 (šķēršļu augstums 110 cm)Jaunieši līdz 18 g. v.1. Kristīne Egle Glāsts Egļu ģim. 0 s.p./25,25 s2. Edīte Vāgnere Lēdija vecāki 0 s.p./25,77 s3. Madara Frēliha Pērle Kentaura staļļi 0 s.p./27,76 sVispārējā konkurence1. Guntars Siliņš Kalibra Bajāri 0 s.p./27,43 s2. Vaclovs Gumulauskis Porteris Horsemarket 0 s.p./28,07 s3. Vija Ceriņa Diors Quattro 0 s.p./32,50 sMaršruts nr. 3 (šķēršļu augstums 120 cm)1. Maira Leja Vera Lautas 0 s.p./51,03 s2. Jānis Kalita Patriks Jura staļļi 0 s.p./52,90 s3. Andis Vārna Givors Quattro 0 s.p./53,12 sMaršruts nr. 3 b (šķēršļu augstums 120 cm, jaunie jātnieki līdz 21 g. v.) 1. Linda Ansule Lemons Tīraines staļļi 0 s.p./51,53 s2. Kristups Petraitis Silvana Audruvis 0 s.p./54,97 s3. Laura Penele Alfredo Lielceri 0 s.p./55,44 sMaršruts nr. 4 (šķēršļu augstums 135 cm)1. Guntars Siliņš Maclesias Bajāri 0 s.p./31,11 s2. Maira Leja Vera Lautas 0 s.p./31,15 s3. Guntars Siliņš Kalgari Mežstrazdiņi 0 s.p./32,41 s

Neskatoties uz to, ka iepriek-šējā nedēļā jau risinājās LJF Kausa izcīņas sacensības, atkal tika rīkotas vērienīgas Sezonas atklāšanas sacensības. Tās ri-sinājās Kleistu treniņlaukumā. Sacensības bija ļoti apmeklētas, kārtējo reizi ieradās arī sportis-ti no kaimiņvalsts Lietuvas.

Ļoti pieprasīts bija 100 cm maršruts, kurā kopējais dalīb-nieku skaits bija 70. Atsevišķā konkurencē (24 dalībnieki), zirgiem vecumā līdz pieciem gadiem vai tiem, kas startē pir-mo sezonu, pirmo vietu izcīnī-ja Lietuvas sportists Kristups Petraitis ar zirgu Ceniba. Viņš guva labākos panākumus arī bērnu konkurencē līdz 16 gadu vecumam, startējot ar zirgu Carliz Vitz. Šajā maršrutā kon-kurencē bez ierobežojumiem uzvaru izcīnīja Madara Frēliha ar zirgu Liedags no Liepājas. Maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 110 cm jauniešu līdz 18 gadu vecumam 21 dalībnieka konkurencē pirmo vietu izcī-nīja liepājniece Kristīne Egle ar savu zirgu Glāsts, savukārt kon-kurencē bez ierobežojumiem uzvara Guntaram Siliņam ar jauno zirgu Kalibra. 120 cm ātruma maršruta 20 dalībnie-

Sezonas atklāšanas sacensībasJolanta Lapiņa

Kleisti, 10. maijs, konkūrsku konkurencē uzvaru izcīnīja Maira Leja ar SIA Lautas pie-derošo zirgu Vera. Šo maršrutu bez soda punktiem spēja veikt puse dalībnieku.

Kleisti, 9. maijs, iejādeSacensības risinājās vienlai-

cīgi uz diviem sacensību lauku-miem. Uz viena – sacensība par Pārdaugavas sporta spēļu kausu un medaļām, otrā noskaidroja labākos iejādes sportistus dažā-dās jauno jātnieku vecuma gru-pās un jaunzirgiem. I grupas shēmā bērniem vecumā līdz 14 gadiem uzvaru izcīnīja Aiga Silavniece no Kleistiem. Vis-augstāko vērtējumu jātniekiem no 15 līdz 17 gadu vecumam ieguva SK De Lux pārstāve Eli-zabete Paula Kārkliņa. Savukārt vecuma grupā no 18 gadiem un vecākiem uzvara tika Jūlijai Petrovai no Kleistiem. Atse-višķā konkurencē tika vērtēti jaunzirgi. Sešu dalībnieku kon-kurencē visaugstāko vērtējumu ieguva JSK Temperaments pār-stāve Agnese Kukaine ar zirgu Lefty.

III grupas shēmā astoņu da-lībnieku konkurencē augstāko vērtējumu ieguva SIA Wilde transport pārstāve Agnese Lie-piņa ar zirgu Doctor Wayne.

Pārdaugavas 11. sporta spē-les notika no 28. marta līdz 10. maijam un par to veiksmīgu norisi rūpējās Rīgas domes Iz-glītības, jaunatnes un sporta departamenta Sporta pārvalde. Šogad Pārdaugavas spēļu da-lībniekiem bija iespēja cīnīties par medaļām astoņos sporta veidos. Individuālajos spor-ta veidos tika pārstāvēts šahs, peldēšana, dambrete, BMX, galda teniss un jāšanas sports. Komandu sporta veidi risinājās populārākajās sporta spēlēs – futbolā un florbolā. Iepriekšējo reizi sacensības notika pirms diviem gadiem un liela sportis-tu atsaucība bija vērojama tieši komandu sporta veidos. Pār-daugavas spēlēs savu sportisko meistarību var pārbaudīt Rīgas pilsētas iedzīvotāji, skolēni, strādājošie un pensionāri, kam tuvs aktīvs un sportisks dzīves veids. Vēlmi startēt sacensībās izteikuši arī citi Rīgas rajoni un priekšpilsētas.

Jāšanas sporta sacensības ri-sinājās VA Lietišķo sporta veidu centrā Kleisti Sezonas atklāša-nas sacensību ietvaros. Iejādes sacensībās balvas tika izcīnī-tas Mazās balvas un II grupas shēmās. Mazās balvas shēmā

Pārdaugavas spēlesKleisti, 9. un 10. maijs

IejādeI grupas shēma (bērni līdz 14 g. v.)1. Aiga Silavniece Dogatka LSVC Kleisti 66,97%2. Sindija Galviņa Danko LSVC Kleisti 60,45%3. Paula Grinberga Gotija SIA ZA Kocēni 57,42%I grupas shēma (jaunzirgi)1. Agnese Kukaine Lefty JSK Temperaments 68,03%2. Terēze Rozenberga Lords LSVC Kleisti 64,39%3. Vita Farafonova Fastors LSVC Kleisti 59,55%I grupas shēma (15-17 g. v. sportisti)1. Elizabete Kārkliņa Pērle SK De Lux 68,79%2. Laila Bergsone Gremi SIA ZA Kocēni 61,97%3. Laima Jansone Gesta LSVC Kleisti 61,21%I grupas shēma (18 g. un vecāki sportisti)1. Jūlija Petrova Madlēna LSVC Kleisti 65,91%2. Līga Mieze Sakta JSK Temperaments 65,61%3. Ance Kozulāne Camore SIA ZA Kocēni 65,30%III grupas shēma1. Agnese Liepiņa Doctor Wayne SIA Wilde Transport 66,47%2. Agnese Kukaine Lambordžini JSK Temperaments 65,88%3. Kristīne Lisovska Sir Lancelot LSVC Kleisti 61,86%II grupas shēma1. Agnese Kukaine Double Power JSK Temperaments 65,66%2. Klinta Lāce Lamberts JSK Amber 63,96%3. Signija Hmeļņicka Horezma LSVC Kleisti 63,46%Mazā balva1. Inga Bistrova Traum Furst JSK Amber 68,07%2. Terēze Pētersone Kivi Mežstrazdiņi 66,32%3. Jūlija Stepanova Dancing Quenn LSVC Kleisti 63,95%

piedalījās septiņi dalībnieku pāri. Par uzvarētāju kļuva JSK Amber pārstāve Inga Bistrova ar zirgu Traum Furst. Savukārt II grupas shēmā 15 dalībnieku konkurencē visaugstāko vērtē-jumu ieguva JSK Temperaments pārstāve Agnese Kukaine ar zirgu Double Power.

Šķēršļu pārvarēšanas sa-censība risinājās 120 un 135 cm augstu šķēršļu maršrutos. Distancē ar 120 cm augstiem šķēršļiem balvas izcīnīja jau-nieši līdz 21 gada vecumam. 16 dalībnieku konkurencē uz-varu guva Tīraines staļļu pār-stāve Linda Ansule ar zirgu Lemons. Maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 135 cm, 11 da-lībnieku konkurencē, uzvarēja Bajāri pārstāvis Guntars Siliņš ar Maclesias.

Kristīne Egle ar Concorde.

LATVIJĀ

Mār

a M

iller

a fo

to

~8~ maijs-jūnijs, 2009

LATVIJĀ

Pavasara sacensības pajūgu braukšanāDaces Štrausas teksts un foto

Kocēnu zirgaudzētavas sacensības z/s Dzērves

Ar sacensībām 26. aprīlī Stūru ģimenes z/s Dzērves Valmieras rajonā, ko tā rīkoja kopā ar Kocēnu zirgaudzētavu, Latvijas pajūgu braucēji atklāja sacensības āra lau-kos. Tās notika trijos posmos – figurālajā braukšanā, maratonā un konusu-maratona tipa šķēršļu braukšanā. Summā nebija pār-spējama mājinieces Daces Stūres un grū-ma Kārļa Stūra ekipāža ar zirgu Hipijs, ko atceramies pēc veiksmīga starta I Latvijas Zirgu dienās Inčukalnā 2008. gadā.

Ar nelielu punktu skaitu atpalika vis-profesionalāk noformētā Pavlovsku ģime-nes ekipāža, ko parstāvēja braucējs Andis Pavlovskis ar grūmu Kristapu Cauni un zirgu Viskijs. Jāatzīmē, ka bijušais pienve-dēja zirgs Viskijs, Pavlovsku ģimenes aprū-pēts, ir ieguvis lielu pašapziņu un krietni uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar sa-censībām ziemā Kleistu manēžā. Diez vai kādam varētu ienākt prātā, ka zirgs pirms tam nav ar to vien nodarbojies, kā vilcis sporta pajūgu, ja vien šim sporta veidam Latvijā būtu garāka vēsture.

Šogad pajūgu braucēju saimei pievie-nojusies JJSK Meždruvas-1 saimniece Na-tālija Dreimane, kura sacensībās piedalās gan lielo zirgu, gan poniju konkurencē. Ar zirgu Dukāts kopā ar grūmu Ievu Gulbi šo-reiz tika iegūta trešā vieta, bet poniju kon-kurencē ar Arafatu – pirmā.

Akciju sabiedrībā Zirgaudzētava

Tērvete

29. maijā

pulksten 10 sāksies kumeļu un

jaunzirgu vērtēšana.

Visi interesenti laipni gaidīti!

Tālrunis uzziņām 29409004.

Sacensību galvenā organizatore un arī šo sacensību uzvarētāja Dace Stūre un grūms Kārlis Stūris ar zirgu Hipija.

Sacensību dalībnieki pēc apbalvošanas.

Otrās vietas ieguvēji – Pavlovsku ģimenes komanda ar zirgu Viskijs.

~9~maijs-jūnijs, 2009

tīgās sekundes un iegūti soda punkti. Ar izdomu bija izveidoti arī pārējie trīs šķēršļi. SIA Dzeguls šķērsli rotāja suņu būdas, kas zaļajā pavasara zālītē izskatījās ļoti dekora-tīvi.

Interesanti bija Liepājas rajona zem-nieku saimniecības Stiebriņi sagatavotie priekšnesumi ar ponijiem, kurus piedāvā-ja Dzintra Blūma kopā ar mazajām spor-tistēm – Lauru Venclovu, Mairu Melderi, Kristiānu Brežansku un Anniju Balceri.

Sacensības organizēja JJSK Meždru-vas-1 un Latvijas Jātnieku federācija, bet atbalstīja Garkalnes un Mālpils novadu domes, Mālpils muiža, Latvijas Zirgaudzē-tāju biedrība; informatīvais atbalsts – avīze Zirgu Pasts.

Sacensību galvenais tiesnesis bija Tade-ušs Kodzs no Polijas.

LATVIJĀ

JJSK Meždruvas-1 un LJF balvas izcīņa Latvijas Etnogrāfiskajā brīv-dabas muzejā

Lielai daļai no kuplā skatītāju pulka Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sastapšanās ar pajūgu braukšanu kā sporta veidu notika pirmo reizi. Par to gan nav jā-brīnās, jo visas līdz šim notikušās sacensī-bas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, tāpēc sacensību diktorei Maijai Kleinbergai nācās daudz stāstīt gan par sacensību nori-si un noteikumiem, gan par zirgu šķirnēm, ar ko izvēlējušies braukt sportisti. Pajūgu braukšana ir sporta veids, kurā var piedalī-ties dažāda vecuma, dzimuma un ķermeņa uzbūves dalībnieki ar līdzīgām izredzēm uzvarēt, tāpēc gaidāms, ka braucēju skaits Latvijā kļūs vēl lielāks.

Tā kā sporta veids mums ir jauns, vēl daudzas reizes nāksies rakstīt – „Pirmo reizi...”. Tā pirmo reizi sacensības pajūgu braukšanā izvertās par starptautiskām, jo bija ieradušies jau starptautisku sacensību pieredzi guvušie Lietuvas spēcīgākie brau-cēji. Lai gan arī abas ekipāžas ieguva divas augstākās vietas, tomēr Anda Pavlovska vadītie rati daudz neatpalika. Lietuvieši gan steidzās skaidrot, ka viņu sniegums

nav bijis visai labs, jo neesot sevišķi daudz trenējušies. Bet tāpēc jau tās ir sacensības, lai rādītu, ko var, nevis, – iespējams, spētu.

Jau figurālajā braukšanā zirgu klasē vadībā izvirzījās Elena Railiene (grūms Brigita Suroutute) ar zirgu Volas un, vi-sos posmos spējot saglabāt vadību, uzva-rēja kopvērtējumā. Sīva cīņa izvētās starp Latvijas ekipāžu Anda Pavlovska vadībā (grūms Kristaps Caune) ar Viskiju un Lie-tuvas sportista Almuta Railas un grūma Petra Railas ekipāžu ar zirgu Bondas. An-dim bija labāks rezultāts figurālaja brauk-šanā un konusu posmā, taču Raila saņēma mazāk soda punktus krosā un tikai par da-žiem punktiem zaudēja lietuvietim.

Poniju klasē tiesnešiem grūtības vēr-tēšanā sagādāja atšķirīgie poniju izmēri. Vienā konkurencē cīnījās gan mazie šet-landieši, kuru augstums skaustā ir mazāks par vienu metru, un daudz lielākie – līdz pat 145 cm augstie poniji. Tāpēc mazajiem ponijiem tika dota lielāka laika norma gan maratonā, gan konusu braukšanā. Kopvēr-tējumā, saņemot labāko atzīmi figurālajā braukšanā un precīzi bez kļūdām iekļau-joties laika normā noslēguma posmā ko-nusu braukšanā, uzvarēja ekipāža Jolantas Lapiņas vadībā ar grūmu Sabīni Erdmani un šetlandes poniju Kentu no Ērgļu ligzdas. Otrais labākais rezultāts JJSK Meždruvas-1 saimniecei Natālijai Dreimanei un grū-mam Ievai Gulbei ar poniju Arafats. Šī eki-pāža varētu būt viena no perspektīvajām, kas nākotnē, turpinot trenēties, piedalās arī starptautiska mēroga sacīkstēs. Trešajā vietā poniju klasē Aiga Ozoliņa ar grūmu Margaritu Prokofjevu un poniju Kamene, kas sacensības beidza arī ar vērā ņemamu rezultātu, pārspējot otrās vietas ieguvējus figurālajā braukšanā un konusu distancē, tomēr saņemot vairāk soda punktu krosā.

Maratona distancē lielākās grūtības da-lībniekiem sagādāja pirmais šķērslis, ko iz-gatavoja un sponsorēja firma Super bebris. Lai gan tilts nešķērsoja pat niecīgu strau-tiņu, zirgi tā priekšā izjūta lielu bijību un ne vienmēr droši to šķērsoja. Dažus nācās pierunāt ilgāku laiku, tā tika zaudētas vēr-

Andis Pavlovskis ar Viskiju un palīgu Kristapu Cauni pārvar bīstamu slīpumu.

Natālija Dreimane ar Arafatu konusu distancē.

Almutis Raila cenšas pārvarēt tiltiņu.

Kenta ar Jolantu Lapiņu un Sabīni Erdmani ratos.

Figurālās braukšanas tiesāšanā Tadeušam Kodzam palīdz Ilona Trukšāne.

Priekšnesums ar ponijiem.

~10~ maijs-jūnijs, 2009

ĀRZEMĒS

Seminārs pajūgu braucējiemDaces Štrausas teksts un foto

Mālpils stallisMālpils staļļa saimnieki Evija Bīriņa un

Andris Buklovskis 9. maijā laipni uzņēma pajūgu braukšanas semināra, ko vadīja spe-ciālists no Polijas Tadeušs Kodzs, dalībnie-kus. Bija ieradušies gan braucēji ar saviem zirgiem, gan klausītāji un skatītāji, lai gūtu ieskatu par pajūgu braukšanas pamatiem un niansēm. Tadeušs Kodzs jau pazīstams Latvijas pajūgu braucējiem no veiksmīgā semināra Lietuvā, kas notika šī gada sāku-mā. Šoreiz vairāk notika individuāls darbs ar katru pajūgu. Zināms, ka latviešiem tra-dicionālā loka aizjūgā citur nekur pasaulē, izņemot vēl Igauniju, Somiju un Krieviju, nejūdz. Tas gan pieredzējušo speciālistu nemulsināja, un darbs noritēja raiti. Viena no lielākajām kļūdām, par kuru vairākiem dalībniekiem aizrādīja Tadeušs Kodzs, bija grožu un laužņu pārāk stingra un neparei-za lietošana.

Staļģene, SIA Fito ALTā kā Laimdotas Dzenes vadītais stallis ir

nolēmis iekļauties Latvijas pajūgu braucēju pulkā un rīkot arī sacensības, par konsul-tantu zirgu izvēlē un trases iekārtošanā, kā arī nelielu mācību sarīkošanai, tika uzaici-nāts Tadeušs Kodzs, kurš 11. maiju veltīja šim pasākumam. Darba dienas nobeigumā poļu speciālists rādīja, kā pareizi jāstrādā ar zirgu, pirms to pirmo reizi iejūdz un kā no-tiek pirmā zirga jūgšana ratos.

Tadeušs Kodzs – Polijas Zirgaudzētāju biedrības viceprezidents un draivinga speciālists.

Tadeušs Kodzs skaidro vadības līdzekļu lieto-šanu.

Pirmo reizi iejūgts ratos.

Zirgs jūgšanas procedūru uztver mierīgi. Uzmanības centrā Aigas Ozoliņas komanda.

Semināra jaunākie dalībnieki – māsas Laura un Santa Ozerskas no šetlandes poniju audzētavas Malteni.

~11~maijs-jūnijs, 2009

LATVIJĀ

Garo distanču sacensības StrigosJolanta Lapiņa

Deviņi dalībnieku pāri sa-centās 22 km garajā distancē Ogres rajona Birzgalē. Sacen-sības jau otro gadu rīkoja zem-nieku saimniecības Strigi īpaš-niece Ieva Eglīte un Madara Laumane. Abas organizatores ar labiem panākumiem arī pa-šas piedalījās šajās sacensībās.

– Kas ir sacensību dalībnie-ki un kāda ir viņu sagatavotī-ba šādai garajai distancei?

Madara Laumane: – Inte-rese par garo distanču jāšanu Latvijā augusi. Mūsu mērķis ir paplašināt ar zirgiem saistīto sporta veidu klāstu, jo Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri jāj sava prieka pēc, bet nav īsti piemē-rota mērķa, uz kuru iet. Šī ir

Birzgale, �.maijs, garās distancesiespēja pabūt kopā ar zirgu, ga-tavot to noteiktam mērķim un reizēm pasportot. Gatavošanās šīm sacensībām ir vispārēja zirga kondīcijas paaugstināša-na, kas noder gan sporta, gan izklaides zirgiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, interesentu skaits ir pieaudzis, zirgu saga-tavotība atbilda 22 km garajai distancei.

– Kā risinās garo distanču sacensības?

– Dalībnieki pēc ierašanās sacensību vietā ved zirgus uz veterināro kontroli, pēc apska-tes dalībnieku pāris var doties distancē. Šajās sacensībās dis-tances garums tika noteikts di-vas reizes pa 11 km. Pēc pirma-

jiem veiktajiem 11 km notiek atkārtota veterinārā pārbaude, tad zirgam tiek dotas 15 minū-tes atpūtai un vēl viena veteri-nārārsta pārbaude. Divdesmita-jā minūtē dalībnieks sāk startu otrreiz tajā pašā 11 km distan-cē. Pēc finiša atkal notiek vete-rinārā kontrole. Veterinārajās kontrolēs tiek pārbaudīts zirga sirdsdarbības ritms un elpoša-nas biežums. Ja tiek pārkāptas noteiktās normas, pieņem lē-mumu zirgu diskvalificēt. Jā-piemin, ka sacensības Strigos

tiek organizētas pēc saviem, bet FEI prasībām pielāgotiem no-teikumiem. Lielākoties radīti atvieglojumi distances garuma izvēlei un veikšanas ātrumam.

Madaru un Ievu priecē tas, ka radusies interese par gara-jām distancēm. Pēc sacensībām tā augusi vēl vairāk, cilvēki raksta, zvana, jautā. Paldies tiek sacīts sacensību veterinār-ārstam Ingum Baladinam, kurš uzņēmās veterināro kontroļu veikšanu.

Rezultāti1. Ieva Eglīte ar Callacado – 62,44 min, 2. Madara Laumane ar Vivo Sempre – 67,04 min, 3. K. Dergile-Muižniece ar Mariaon – 73,13 min, 4. Anna Beļska ar Geita – 81,51 min, 5. Liene Ķiģele ar Pasaka ar 93,05 min, 6. Anastasija Ropa ar Nikola – 95,03 min, 7. Māra Pētersone ar Darlings - 146,37 min, 8. Inga Jaunzare ar Glazgo – 146,37 min, 9. Edgars Rops ar Dukāts – bez rezult.

No 1. jūnija līdz 1. jūlijam pieņems projektu iesniegumus vairākos Lauku at-tīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākumos.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada 1. jūnijā sāks pieņemt projektu iesniegu-mus Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākuma Lauku saimniecī-bu modernizācija sestajā kārtā, pasākuma Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzī-votājiem septītajā kārtā, pasākuma At-balsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai piektajā kārtā un pasākuma Tūrisma aktivitāšu veicināšana trešajā kārtā. Pro-jektu iesniegumu pieņemšana ilgs vienu mēnesi un beigsies 1. jūlijā.

Pasākuma Lauku saimniecību moder-nizācija sestās kārtas kopējais publiskais finansējums noteikts 21 559 796 latu ap-mērā. Pasākuma mērķis ir modernizēt lauksaimniecības uzņēmumus, lai uzla-botu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju. Uz atbalstu var preten-dēt juridiska vai fiziska persona, kas ražo nepārstrādātu lauksaimniecības produk-ciju, izņemot zivsaimniecības produkci-ju, vai arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Savukārt atbalsta pasākumā Pamatpa-kalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem pasākuma mērķis ir atbalstīt investīcijas infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai

lauku teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanos. Uz atbalstu var pretendēt pašvaldības, kas atrodas Latvijas lauku te-ritorijā, izņemot Rīgas rajona vietējās paš-valdības, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvo-tāju. Novadi ar lauku teritoriju un pilsētas ar lauku teritoriju pasākumu drīkst īstenot tikai lauku teritorijā. Pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas septītais kārtai piešķirts publiskais finansējums 5 000 000 latu apmērā.

Savukārt pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauk-saimniecību nesaistītu darbību dažādoša-nu) mērķis ir veicināt ar lauksaimniecību nesaistītu uzņēmējdarbību vai nodarbinā-tību lauku teritorijā, dažādojot aktivitātes, kas nav saistītas ar lauksaimniecību, lai attīstītu alternatīvus ienākumu avotus un ienākumu līmeņa palielināšanos lauku re-

ģionos. Atbalsta pretendents var būt gan fiziska, gan juridiska persona, kas vēlas dibināt jaunu vai attīstīt esošo uzņēmu-mu lauku teritorijā. Pasākuma piektās kārtas publiskais finansējums noteikts 3 000 000 latu apmērā.

Pasākuma Tūrisma aktivitāšu veicinā-šana mērķis ir veicināt nelauksaimniecis-kās aktivitātes lauku teritorijā, attīstot un pilnveidojot lauku tūrismu un ar tūrismu saistītos pakalpojumus un infrastruktū-ru. Pasākumu jāīsteno Latvijas lauku teri-torijā, izņemot Rīgas rajonu. Uz tūrisma aktivitāšu veicināšanas atbalstu var pre-tendēt zemnieku saimniecība vai fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, vai komersants. Pasākumam trešās kārtas publiskais finansējums noteikts 1 500 000 latu apmērā.

Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD re-ģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs pēc atbalsta pretendenta juridiskās adreses.

Projektu īstenošanas beigu datums pasākumiem noteikts divu gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas starp atbalsta pretendentu un LAD.

Vairāk informācijas par pasākumiem un atbilstošajiem normatīvajiem aktiem atrodama ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv sadaļā Valsts un ES atbalsts un LAD interneta mājas lapas www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts.

Jaunu projektu pieteikumu pieņemšanaA

nast

asija

s Pet

rova

s fot

o

~12~ maijs-jūnijs, 2009

Jautājiet mūsu padomniekiem! LATVIJĀ

Zirgu Pasts izraudzījies savus šāgada padomniekus, kuri ir speciālisti ar jāšanas sportu un zirgaudzēšanu saistītos jautāju-mos un ir piekrituši atbildēt ik numurā uz mūsu lasītāju jautājumiem. Iepazīstinām ar šīm savas jomas autoritātēm. Rakstiet droši savus jautājumus redakcijai uz elek-troniskā pasta adresi info@zirgupasts.lv, un sagatavosim speciālistu atbildes laik-raksta slejās.

Iejādes tiesnešiSandra KarisaBeigusi Latvijas Me-

dicīnas institūtu, iegūs-tot terapeita specialitāti. Saņēmusi sporta ārsta sertifikātu, kā arī bei-gusi trīsgadīgus psiho-terapijas kursus. Kopš 1971. gada nodarbojas ar jāšanas sportu un, lai

gan nestartē sacensībās, joprojām turpina treniņus iejādē. Vada nomas grupu nodar-bības Kleistos jau 25 gadus. Aktīvi tiesā ie-jādes sacensības un vēlas celt kvalifikāciju, lai varētu strādāt arī ārvalstu turnīros.

Ginta VildeAr jāšanas sportu

iejādē nodarbojas kopš 1975. gada. Sacensī-bas sākusi tiesāt 1986. gadā. Beigusi vairākus kvalifikācijas kursus ie-maņu papildināšanai, bet šobrīd vērtē tikai

Latvijas mēroga sacensības. Arī iejādes trenere. Pazīstamākās audzēknes ir pašas meita Agnese Liepiņa (trenējas arī pie Ai-nas Mainieces) un Aija Butāne. Zemnieku saimniecības Eglītes īpašniece Tukuma ra-jonā.

Konkūra tiesnešiInga MiķelsoneTrenējusies jāšanas

sportā kopš 1982. gada, ieguvusi otro sporta klasi. Piecpadsmit gadu strādājusi par jaunzirgu treneri. Beigusi Biznesa augstskolu Turība uz-ņēmējdarbības vadības specialitātē. Vairākus

gadus piedalījusies sacensību tiesāšanā kā galvenā sekretāre, pēdējos divus gadus – kā konkūra tiesnese. Šosezon uzaicināta strā-dāt arī sacensībās Lietuvā un Igaunijā.

Dainis LīvmanisBeidzis Latvijas

Sporta pedagoģijas aka-dēmiju, iegūstot trenera specialitāti. Kopš 1978. gada piedalās trīscīņas un konkūra sacensībās. Sacensību tiesneša dar-

bu nopietni sācis 2000. gadā. Starptautiskās kategorijas tiesneša kandidāts. Strādājis sa-censībās arī Krievijā, Igaunijā, Lietuvā.

Konkūra treneriSergejs ŠakurovsBeidzis Latvijas

Sporta pedagoģijas aka-dēmiju. Jāšanas sportā konkūrā trenējas kopš 1973. gada. Lielākie pa-nākumi: iekļūšana PSRS

izlasē un starts Seulas olimpiskajās spēlēs 1988. gadā ar zirgu Fināls; daudzkārtējs Latvijas čempions. Strādājis vairākus ga-dus Vācijā. LSVC Kleisti treneris, arī kva-lifikācijas sacensību organizētājs, privāto nodarbību vadītājs. Tagad startē iejādē, vēlēdamies ieguldīt savu pieredzi zirgu sagatavošanā. Vēlas mācīties, lai iegūtu starptautiski atzītus trenera un maršruta sastādītāja sertifikātus.

Indra GabaliņaBeigusi Latvijas Spor-

ta pedagoģijas akadē-miju, ieguvusi maģistra grādu sporta zinātnē, mācās doktorantūrā. Strādā valsts aģentūrā Kleisti kopš 1990. gada par treneri, vienlīdz labi

to darot konkūrā un iejādē. Pati trenēties jāšanas sportā sākusi 1983. gadā.

Iejādes treneriKristīne LisovskaAr jāšanas sportu

nodarbojas kopš 1979. gada, par iejādes tre-neri strādā kopš 1997. gada. Beigusi Liepājas Pedagoģijas akadēmiju specialitātē speciālā pe-

dagoģija, speciālā psiholoģija un logopēdi-ja. Agrāk Angeses Liepiņas, tagad Jūlijas Stepanovas trenere; sagatavojusi startam Eiropas čempionātā četras sportistes. Pati kādreiz ieguvusi PSRS sporta meistares nosaukumu.

Astrīda BelovzorovaAr jāšanas sportu

nodarbojas kopš 1951. gada. Par iejādes treneri strādā kopš 1956. gada, sākot pirmo jauniešu grupu apmācību, bū-dama vienlaikus PSRS izlases sportistu kandi-

dātu skaitā. Tagad beigusi aktīvās treneres darba gaitas, vada privātās nodarbības in-teresentiem. Ir rezultatīvākā Latvijas iejā-des trenere, sagatavojusi mūsu visu laiku labākos iejādes sportistus. Viņas audzēk-ņi ir: Anita Mangale, Airisa Penele, Guna Loja, Guntars Lukaševskis, Ramona Mai-niece, Sandra Karisa, Inga Bistrova, Agne-se Liepiņa un citi.

Zirgu audzētājiIeva NebareAkciju sabiedrības

Zirgaudzētava Tērvete vadītāja. Beigusi Latvi-jas Lauksaimniecības universitātes Lauksaim-niecības fakultāti, dip-lomēta zootehniķe. Ar

zirgiem nodarbojas kopš 1991. gada.

Juris MežnieksBeidzis Latvijas Lauk-

saimniecības akadēmijas Zooinženieru fakultāti. Tagad AS Putnu fabrika Ķekava galvenais zoo-tehniķis. Jau aptuveni gadus 40 nodarbojas ar zirgiem, pašam pieder

stallis Mežstrazdiņi Baldones pagastā, kurā mitinās ap 20 zirgiem. To skaitā ir zirgi, kuri ieguvuši Latvijas čempionu titulus dažādās vērtēšanas grupās, – piemēram, Kalgari, Lions, Kivi.

EkonomistsRaimonds Krūmiņš

Beidzis Latvijas Lauk-saimniecības universitāti, iegūstot specialitāti lauk-saimniecības ekonomists-organizators. Strādājis par galveno finansistu Rīgas domē, tagad – uzņēmējs nekustamo īpašumu un

investīciju jomā. Ar zirgiem saistīts kopš 1999. gada.

Dace Millere

~1�~maijs-jūnijs, 2009

meistars, kura kvalifikāciju atbilstoši Eiro-pā pieņemtam sertifikātam apstiprinājusi Latvijas Amatniecības kamera.

Andrejs BistrovsAr jāšanas sportu

nodarbojas kopš 1978. gada, galvenokārt star-tējis trīscīņā, iegūstot PSRS sporta meista-ra titulu. Tagad startē konkūrā un strādā VA Kleisti par kalēju. Sācis

šo amatu apgūt pie Isaka Navruzova, vēlāk – pie speciālistiem Vācijā.

JuristeKristiāna Kuzmane

Beigusi Biznesa augstskolu Turība, ie-gūstot jurista kvalifi-kāciju, turpina studijas nākamajā līmenī. Šo-brīd Zāļu Valsts aģen-tūras juriskonsulte. Ar

zirgiem nodarbojas kopš 2004. gada hobija līmenī, priekšroku dodot iejādei.

LATVIJĀ

Veterinārārsti

Valdis MangalisBeidzis Latvijas

Lauksaimniecības uni-versitātes Veterinār-medicīnas fakultāti. Ar zirgiem nodarbojas kopš 1962. gada. Pieder

saimniecība Mangaļi Ogres rajonā. Tagad VA Kleisti galvenais veterinārārsts jau asto-ņus gadus, bet ar pārtraukumiem dažādos amatos te darbojies krietni ilgāk.

Aija PavlovskaBeigusi Latvijas

Lauksaimniecības aka-dēmijas Veterinārijas fakultāti 1989. gadā, iegūstot veterinārār-sta specialitāti. Septi-ņus gadus darbojusies par jaunzirgu treneri

Tīraines staļļos, vienlaikus strādājot par veterinārārstu. Tagad – Veterināro zāļu lieltirgotavas un barības piedevu vairum-

tirdzniecības uzņēmuma Bertas nams veterinārā konsultante un tirdzniecības menedžere. Darbojas arī kā praktizējošs veterinārārsts Rīgas rajonā, vairāk specia-lizējoties profilakses un iekšējo slimību jomā. Ja tiek aicināta, labprāt pilda sacen-sību veterinārārsta pienākumus, jo ir apgu-vusi FEI prasības veterinārijas jomā. Arī pašai pieder zirgi.

KalējiIvo MiķelsonsAr zirgiem nodarbo-

jas kopš 1980. gada. Sā-kums bijis ar rikšotājiem Alojā, tad Smiltenes sov- hoztehnikumā Modra Manfelda vadībā sākti treniņi konkūrā, iegūta

vieta Latvijas junioru izlasē. Ar zirgu kal-šanu nodarbojas kopš 1993. gada. Iepriekš to apguvis pašmācības ceļā, piedalījās vācu speciāista vadītās nodarbībās Kleistos un pēc diviem gadiem ilgāku laiku stažējās Vācijā. Latvijā vienīgais zirgu kalēja amata

Avīze Zirgu Pasts regulāri saņem lasī-tāju jautājumus. Tie tika sūtīti, arī vēl nezinot, ka veidojam savu padom-nieku konsīliju. Tāpēc vairāku lasī-tāju vaicājumus šoreiz apvienojām vienā, dodot iespēju mūsu eksper-tiem „iesildīties” jau šajā numurā.

Jautājums:– Kas jāievēro pārejas periodā

uz ganību sezonu (izmaiņas barībā, zirgu aizsargāšana no insektiem)?

Sākas ganību sezonaValdis Mangalis, veterinārārsts:– Galvenais ir pakāpeniski sākt zirgu

ganīšanu laukā. Sākumā – stundu vai divas. Barībā ieteicams atļaut zāli, bet uz nakti arī piebarot sienu, un tad šo proporciju lēnām palielināt par labu zālei. Pretējā gadīju-mā, strauji pārejot uz āra barību, zirgiem var rasties gremošanas problēmas. Zālē ir liels mitruma daudzums, arī daudz aktīvu vielu, kas var gan labvēlīgi, gan arī negatī-vi, saņemot lielākās devās, iedarboties uz

zirgu. Ja jūsu zirgu atrašanās apkaimē ir daudz insektu, var lietot tagad plaši pie-ejamos preparātus – repelentus, kas aiz-sargā zirgus no knišļu kodumiem. Taču tur, kur darbojos es, šāda problēma līdz šim nav novērota. Problēma ir tā, ka ta-gad zirgi pieder cilvēkiem, kuriem pirms pāris gadiem to vēl nebija, bet veterinār-ārstu pakalpojumi ir salīdzinoši dārgi, un ļaudis sarežģījumu gadījumā iztiek ar pašārstēšanos. Arī gudru treneru, kuri varētu ieteikt nepieciešamo palīdzību, ir maz, tāpēc bieži vien zirgi cieš pat vieglu komplikāciju rezultātā.

Juris Mežnieks, zirgu audzētājs:– Ja zirgus, sākoties vasaras sezonai,

tūlīt sāks turēt laukā, tiešām var rasties problēmas, piemēram, tās var izraisīt knišļu kodumi, kuri izdala toksiskas vie-las, un zirgam var sākties tūska. Tāpēc ie-saku neturēt visas 24 diennakts stundas zirgu ārā, pat ja tas šķiet ļoti ērti. Ja to-mēr manāmi insektu kodumi, zirga ādu var viegli ierīvēt ar augu eļļu. Jāpiebilst, ka sezonas režīma maiņa ir ļoti būtiska dzīvniekiem ar elpošanas problēmām. Tādus labāk dienas vidū, kad paredzams liels gaisa temperatūras kāpums, ārā ne-vest, un nekādā gadījumā, – ja konstatē-ta emfizēma.

Dac

es Š

trau

sas f

oto

~14~ maijs-jūnijs, 2009

Pasaules kausa izcīņas finālsDace Štrausa, pēc FEI materiāliem

ĀRZEMĒS

Aprīlī Lasvegasā ar spožām fināla sacensībām beidzās FEI Rolex Pasaules kausa izcīņas posmi.

Lai gan ļoti grūtu konkūra maršrutu bija centies sastādīt Antonijs d’Ambrosio 31. Pasau-les kausa sacensību distancēs, tas netraucēja pasaules labāka-jiem jātniekiem rādīt patiešām augstu klasi un veikt distanci bez kļūdām, nenogāžot nevie-nu kārtiņu. Meridita Maikla-Bērbauma šķietami bez piepū-les ieguva savā īpašumā kārtējo Rolex pulksteni. Lielākās grū-tības viņai sagādāja apbalvoša-nas ceremonija Thomas&Mack centra arēnā, kad Meriditas šim brīdim izvēlētais zirgs viņai ra-dīja lielākas problēmas nekā visi fināla maršruti kopā, un skaistais kauss nokrita Lasve-gasas smiltīs.

Otro vietu ieguva Meriditas tautietis no Kalifornijas štata - amerikānis Makleins Vards, veicot abus maršrutus tīri. Bez kļūdām izjājot pārlekšanas dis-tanci, Alberts Zoers no Nīder-landes ar Oki Doki ierindojās trešajā vietā. Ceturto vietu ar savu izcilo zirgu LB No Mercy, kas jaunzirga vecumā piede-rēja Zoeram, ieguva Kristīna Lībhere.

Trīs pirmo vietu ieguvēji visu trīs sacensību dienu laikā nenogāza nevienu šķērsli.

Meridita Maikla-Bēr-bauma:

– Šī bija man grūtākā uzvara Pasaules kausu finālos. Maklei-na pārlekšanas rezultāts bija tik labs, ka patiesībā neatstāja ie-spēju manai uzvarai. Tas ir liels sasniegums arī citu iemeslu dēļ. Bija nozīmīgi uzvarēt ar manas karjeras labāko zirgu Shutterfly, kad tas jau sasniedzis 16 gadu vecumu. Turklāt pirms četrām nedēļām es zaudēju tēvu. Šī uz-vara ir veltīta viņam. Uzskatu sevi pa pusei par amerikānieti, pa pusei – par vācieti. Lasvega-sā jutos kā mājās, publika mani atbalstīja, taču jutu arī vāciešu atsaucību. Varbūt tas palīdzēja

gūt uzvaru. Shutterfly un es, – mēs esam kā vecs precēts pāris. Es zirgu pilnībā izjūtu. Varam sarunāties bez vārdiem. Tas man stāsta, ka ir laimīgs zellis. Turklāt tam nepatīk iesildē īpa-ši piepūlēties un pārāk daudz lēkt. Jāšu ar Shutterfly tik ilgi, cik tam patiks un, ja vienu die-nu tas sacīs, ka tagad pietiek, ka lekšana prieku vairs nesagādā, tad zirgam būs pensija manās mājās.

Makleins Vards:– Ja man tas būtu jāveic

vēlreiz, es darītu tieši tā-pat. Meridita un Shutterfly ir lieliskākais pāris konkūrā. Viņi finišēja par divām se-kundēm ātrāk nekā es. Divas sekundes trīs dienu laikā, - tas nemaz nav daudz. Tāds ir sports.

Alberts Zoers:– Oki Doki vienmēr ir bijis

cīnītājs. Tas manis dēļ izdarīs visu, ko spēs, es to mīlu. Zirgu dara nervozu troksnis, tādēļ nebiju pārliecināts par savām iespējām Lasvegasā. Bet Oki Doki paveica lielisku darbu.

Dougs Mains, Rolex USA viceprezidents:

– Mums būs jāpalielina ra-žošanas apjomi, lai spētu no-drošināt Mereditu ar pulkste-ņiem!...

FEI Rolex Pasaules kausa finālam bija kvalificējušies 45 jātnieki, piedalījās 44 jātnieki, 16 no tiem – PK debitanti. Zir-gi pārstāvēja 14 ciltsgrāmatas. Sacensībās startēja 24 kastrāti, 7 ķēves un 11 ērzeļi. Kopā fi-nāla notikumus bija vērojuši 58 589 skatītāji, no tiem 7497 – pēdējā dienā.

Turpmākie FEI Rolex Pa-saules kausa izcīņas fināli pa-redzēti:Šveicē, Ženēvā (2010. g.),Vācijā, Leipcigā (2011. g.),Nīderlandē, Hertogenbošā (2012. g.),Zviedrijā, Gēteborgā (2013. g.).

Lasvegasa, 15.-19. aprīlis, konkūrs

FEI Rolex Pasaules kausa fināla labākie rezultāti1. Meridita Maikla-Bērbauma (Vācija) Shutterfly 0 s.p.2. Makleins Vards (ASV) Sapphire 2 s.p.3. Alberts Zoers (Nīderlande) Oki Doki 4 s.p.4. Kristina Lībhera (Šveice) LB No Mercy 7 s.p.5. Rodrigo Pessoa (Brazīlija) Rufus 12 s.p.6. Ludgers Bērbaums (Vācija) Coupe de Coeur 14 s.p.7. Bens Mahers (Lielbritānija) Robin Hood W 18 s.p.8. Stīvs Gerdats (Šveice) Tresor 19 s.p.8. Tomass Velins (Dānija) Grim st. Clair 19 s.p.10. Daniels Eters (Šveice) Peu a Peu, 24 s.p.10. Markuss Enings (Vācija) Leconte 24 s.p.12. Bizija Madena (ASV) Danny Boy 26 s.p.13. Mikaels Forstens (Somija) Isaac du Jonquet 27 s.p.14. Edvīna Aleksandera (Austrālija) Isovlas Itot du Chateau 28 s.p.14. Jans Millars (Kanāda) In Style 28 s.p.

Krīstina Lībhera.

Alberts Zoers.

~15~maijs-jūnijs, 2009

ĀRZEMĒS

Meridita Maikla-Bērbauma atkal uz-varējusi Pasaules kausa finālā, kas notika ASV, Lasvegasā, un atguvusi savu pirmo vietu Rolex reitingu tabulā.

Meriditas aizraušanās ar zirgiem sākās agri, – jau septiņu gadu vecumā viņa pie-dalās savās pirmajās šķēršļu pārvarēšanas sacensībās. Meitenes talants tiek pamanīts, un 13 gadu vecumā viņu uzaicina startēt Kalifornijas junioru komandā konkūrā. Tomēr lēmums par profesionālas jātnieces karjeru vēl nav pieņemts. Meridita nevēlē-

jās kļūt par aktrisi kā viņas māte, vai arī par filmu režisoru kā viņas tēvs. Viņas bērnī-bas sapnis bija kļūt par ASV prezidenti, tā-dēļ Meridita sāk politisko zinātņu studijas Prinstonā. Jāšanas sports viņai, lai gan ļoti veiksmīgs, tomēr bija tikai hobijs.

Situācija mainās 1991. gadā. Meridita, kura vienmēr ar prieku ceļojusi, – jau 17 gadu vecumā apmeklējusi Maskavu, Kijevu un Ļeņingradu, ierodas Vācijā, lai trenētos pie Paula Šokemēles. Galu galā Meridita tik labi iejūtas Vācijā, ka paliek Lejassaksijā trīs gadus. Kādu sacensību laikā viņa Min-henē iepazīstas ar konkūra jātnieku Mar-kusu Bērbaumu, un tā radās jāšanas sporta „sapņu pāris”. 1994. gadā Meridita pārceļas uz Švangstorfu, kur Markuss trenē Dirka Hafemeistera zirgus. Drīzumā abi dibina paši savu uzņēmumu, un pārņem sporta

centru Balvē. 1997. gadā viņi nopērk jāša-nas sporta centru ar staļļiem 50 zirgiem un 32 hektāriem zemes Brēmenes tuvumā.

Pēc gada Meridita un Markuss appre-cas. Tajā pašā gadā Meridita pieņem Vā-cijas pilsonību un sāk startēt zem Vācijas karoga. Sākas galvu reibinoša karjera, viņa ir vienīgā sieviete Vācijas izlases komandā. Graciozā sieviete apsteidz savus kolēģus vīriešus un izcīna balvas citu pēc citas. Abi viņas zirgi – Shutterfly un Checkmate - ir gluži kā viņu jātniece – maza auguma, smalki un drosmīgi. Meridita uzvar arī vairākās starptautiskās sacensībās, tajā skaitā Top-Ten finālā Ģentē, Ladies Ger-man Masters turnīrā Štutgartē, Pasaules kausa posmos un finālos u. c. Pēc visiem šiem panākumiem Meridita atrodas pa-saules labāko jātnieku saraksta augšgalā.

Shutterfly ir tumši bērs Hanoveras šķirnes kastrāts, tā augums skaustā 166 cm. Zirga tēvs ir Silvio (no Sandro), bet māte Famm (no Foresta xx). Mājās to mīļi dēvē par Petiju. Shutterfly pieder Meriditai Maiklai Bērbaumai un Octavia Farms LLC (Nensija Klārka).

Shutterfly piedzima 1993. gada 14. janvārī Hēselē Uves Drēsmana zirgaudzētavā. Daudzi audzētāji tolaik centās atrunāt Drēsmanu no plāna aplecināt pusasiņu ķēvi Famm ar Oldenburgas ērzeli Silvio, tomēr, par laimi, Drēsmans palika pie sava.

Izspūrušo krēpju dēļ kumeļu nokristīja par Struwwelpeter (tulkojumā no vācu val. - pinkains). Ērzeļu audzētāji, kas zirgu aplūkoja pirkšanai, izlēma, ka tas ir parāk maza auguma, un nav viņiem derīgs.

Kad Petijam palika pieci gadi, Karste-na Rašena sāka ar to piedalīties konkūra sacensībās un ieguva virkni godalgoto vie-tu, kā arī kvalificējās valsts čempionātam Varendorfā. Meridita ierauga Petiju, kad tam jau ir seši gadi, un jau divas dienas vēlāk ierodas ar to izjāt un tūdaļ vēlas zirgu nopirkt. Tā 1999. gadā zirgs nonāca Me-reditas un Markusa stallī. Tā kā Amerikā dzimušajai Meriditai bija grūti izrunāt vārdu Struwwelpeter, zirgs tika pārdēvēts par Shutterfly.

„Shutterfly ir ļoti jūtīgs un kautrīgs zirgs, un tikai konkūra distancē tas iegūst pašapziņu. Tad zirgs apzinās, ko tas spēj un ka ir labāks par citiem. Stallī tas ir ļoti mierīgs un to ir viegli kopt,” savu zirgu raksturo Meridita. Tā kā zirgs ļoti reaģē uz trokšņiem, apbalvošanas ceremonijās Shutterfly bieži aizstāj dubultnieks. 2005. gadā Shutterfly nopelnīja 360 836 eiro un kļuva par visvairāk pelnošo zirgu. Šobrīd tas kopā nopelnījis jau vairāk nekā miljonu eiro.

Labākie konkūra pasaulē – Meridita un ShutterflySagatavoja Sigita Daugule

Meridita Maikla-BērbaumaDzimusi 1969. gada 26. decembrī

ASV, Losandželosā.Dzīvo Vācijā – Tedinghauzenā pie

Brēmenes. Ģimenes stāvoklis – precējusies ar

Markusu Bērbaumu. Augums 162 cm, svars 50 kg. Izglītojusies politiskajās zinātnēs. Hobijs – mūzika, niršana, burāšana

un cita veida ūdenssports.

Meridita Maikla-Bērbauma izcīna Pasaules kausu.

~16~ maijs-jūnijs, 2009

Pasaules kausa izcīņas finālsDace Štrausa, pēc FEI materiāliem

ĀRZEMĒS

Pasaules kausa izcīņas finālā ASV durvis uz uzvaru mājinie-kam Stefenam Petersam aizrau-jošajās brīvās izvēles program-mas sacensībās neticamā kārtā pavēra abas pēdējā laikā nepār-spējamās iejādes dīvas Izabella Verta un Anke van Grunsvena.

Pirmais no šiem trim kon-kurentiem savas spējas rādīja olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs Honkongā Satchmo ar Izabellu Vertu seglos, demon-strējot skaistas paplašinātās gaitas un pieņemšanas, tomēr brīžiem zaudējot kontaktu ar jātnieci, kā arī kļūdoties kāju maiņā divos tempos. Stefens Peterss, jājot ar 11 gadu veco Ravelu, gandrīz visu uzstāša-nos veica bez redzamas pie-pūles. Pat tad, kad skatītāji, vērojot izcilo sniegumu, sacēla ovāciju troksni, zirgs spēja ap-brīnojami labi koncentrēties un izcili veica gan sakopotas, gan paplašinātas gaitas. Šajā testā bija ārkārtīgi sarežģītas pārejas un, lai gan bija arī dažas sīkas kļūdiņas, kopumā izrāde bija iespaidīga. Arī Ankes van Grunsvenas melnais ērzelis IPS Painted Black šoreiz šķietami labi sadarbojās ar jātnieci, ie-priecināja publiku ar izpildīju-ma vieglumu un, kā vienmēr, priecēja ar izcilām pieņemša-nām. Tomēr bija dažas kļūdas kāju maiņā divos tempos un programmas nobeigumā, tāpēc šoreiz van Grunsvena vairs ne-bija nopietna pretiniece Stefe-nam Petersam. Par labāk izpil-dītu piafē tika atzīts kanādiešu pāra Ešlijas Holceras ar Pop Art sniegums. Publikai ļoti iepati-kās simpātiskā Austrālijas jāt-nieka Hīta Riana un Regardez

Lasvegasa, 15.-19. aprīlis, iejādeMoi frīstails Karību jūras pirātu mūzikas motīvu pavadījumā. Arī Hansa Petera Minderhoun-da un ķēves Exquis Nadine priekšnesums vieglās mūzikas ritmā izsauca publikas ovāci-jas. Zviedrs Jans Brinks kopā ar Bjorsells Briar starptautiska-jā arēnā uzstājās pēdējo reizi. Turpmāk ērzelis pavadīs laiku audzētavā kā vaislinieks.

Nepaveicās vienai no sa-censību favorītēm holandietei Adelindei Korenelisenai, – tie-ši pirms starta viņas Parzival guva stiegru sastiepumu un sacensībās nevarēja piedalīties. Parzival savainojums atsauca atmiņā līdzīgu situāciju pirms diviem gadiem, kad Lasvegasā no cīņas nācās izstāties Andre-asa Helgstranda fenomenālajai ķēvei, Āhenes Pasaules jāšanas spēļu zvaigznei Matine. Sirmā dāņu šķirnes ķēve paslīdēja, kāpjot ārā no treilera. Vēl jop-rojām Matine nav atgriezusies sacensību arēnā un tiek ārstēta Vācijā.

Stefens Peterss:– Vēl neesmu pieradis pie

šīs domas, tomēr tā ir brīnišķī-ga sajūta, – gūt uzvaru. Gribu teikt labus vārdus par Ravel. Tam piemīt apbrīnas vērts prāts, tas ātri mācās, un man nekad ar zirgu nav jācīnās. Tam ir dabas dota laba muskulatūra, un zirgs ir pakļāvīgs. Esmu ļoti pateicīgs, ka man ir zirgs ar tādu iedzimtu prātu. Pat „uz-lādētā”, trokšņainā atmosfēra publikā nenovērsa tā uzmanību no manis.

Izabella Verta:– Biju ļoti tuvu uzvarai šajās

ļoti grūtajās sacensībās. Ceru, ka nākamajā reizē būs par vienu

tiesnesi vairāk, kas dotu priekš-roku manam izpildījumam. Domāju, ka misteram Erne-sam no Nīderlandes būs kaut kas jāpaskaidro. Viņš Stefenam Petersam deva augstāku novēr-tējumu nekā pat Linda Zanga no ASV. Satchmo bija man ļoti atsaucīgs, un esmu apmierināta ar tā sniegumu.

Deviņkārtējā Pasaules kausa ieguvēja Anke van Grunsve-na:

– IPS Painted Black šoreiz bija ļoti koncentrējies uz mani, un esmu laimīga par mūsu sniegumu. Protams, varētu būt

augstāka shēmas sarežģītības pakāpe, un bija arī kļūda kāju maiņā divos tempos. Šīs bija zirga pirmās sacensības tik aug-stā līmenī, un es pat negaidīju, ka ierindosimies trešajā vietā. Jāturpina tikai trenēties!

Peterss un Ravel (īpašnieks Akiko Jamazaki) balvās iegu-va 104 600 dolāru, Verta ar Satchmo (īpašnieki Madelaine Vintere-Šulce un Birgite Verta) saņēma 62 600 dolāru, bet van Grunsvena ar Painted Black (J. M. van Ujterts un K. M. J. Kel-ders) vinnēja 38 600 dolāru.

FEI Rolex Pasaules kausa fināla labākie rezultāti1. Stefens Peterss (ASV) Ravel 84,950% 2. Izabella Verta (Vācija) Satchmo 84,500% 3. Anke van Grunsvena (Nīderlande) IPS Painted Black 82,150% 4. Hanss Peters Minderhounds (Nīderlande) Exquis Nadine 81,050% 5. Ešlija Holcere (Kanāda) Pop Arta 79,200% 6. Monika Teodoresku (Vācija) Whisper 76,850% 7. Dženete Hāzena (Nīderlande) Nartan 75,600% 8. Mihals Rapcevičs (Polija) Randon 72,750% 9. Jans Brinks (Zviedrija) Bjorsells Briar 71,650% 10. Hīts Rians (Austrālija) Regardez Moi 70,300% 11. Marko Bernass (Kolumbija) Diamore 66,750%

Izabella Verta.

Anke van Grunsvena.

~1�~maijs-jūnijs, 2009

ĀRZEMĒS

Pasaules kausu konkūrā ieguva Ameri-kā dzimusi jātniece Meridita Maikla-Bēr-bauma, kura pārstāv Vāciju, savukārt gal-venā trofeja iejādē pienācās vācu izcelsmes amerikānim Stefenam Petersam.

Stefens dzimis Vācijā, Veselā 1964. gada 18. septembrī. Kad zēnam apritēja septiņi gadi, vecāki Stefenam un viņa māsai no-pirka poniju, ar kuru bērni savam priekam nedēļas nogalēs piedalījās vietējās iejādes sacensībās. Viņi bija arī labi palīgi saviem vecākiem mazumtirdzniecības biznesā. Kad Petersam palika 16 gadi, tēvs viņam uzdāvināja pirmo zirgu, trīs gadus veco KWPN kastrātu Udon (no Darling Boy), – ļoti veiksmīgi ar šo zirgu viņš piedalījās At-lantas olimpiskajās spēlēs un ieguva bron-zas medaļu.

Iejādē uzvar Stefens Peterss un RavelDace Štrausa Peterss sāka trenēties Hinnemaņa stallī

Ferdē. Šeit viņš satika amerikāņu treneri Luiju Falvo, kurš uzaicināja jaunieti strādāt viņa stallī Sandjego. Tas notika 1984. gadā. Kalifornijas klimata un dzīvesstila saval-dzināts, kad bija nokārtojis savas saistības ar Vācijas armiju, viņš 1985. gadā atgriezās Sandjego kopā ar Udon.

Kopš 1992. gada Stefens Peterss ir ASV pilsonis un pēc gada tiek iekļauts ASV olimpiskajā komandā, bet pēc četriem iz-cīna medaļu Amerikas Savienotajām Val-stīm Atlantas olimpiskajās spēlēs.

Peterss nonāca uzmanības lokā, izcīnot bronzas medaļu komandā 2006. gada Pa-saules Jāšanas sporta spēlēs un individuālo bronzas medaļu 2007. gada Pasaules kausa izcīņā Lasvegasā. Honkongas olimpiskajās spēlēs viņš ieguva ceturto vietu. Tika gai-dīts, ka Honkongā Peterss jās ar savu ilg-gadīgo partneri Floriano, ar kuru gūta ne viena vien uzvara. Taču Floriano saimnieki uzstādīja noteikumus, ko Peterss atteicās pildīt, un zirgu viņam atņēma. Stefenam bija arī citi zirgi, ko jāt, tajā skaitā talan-tīgais KWPN kastrāts Ravel. Kādu daļu no talanta Ravel, iespējams, pārmantojis no sava tēva Contango, Iron Spring Farm vadošā vaislas ērzeļa, kas arī pats sacentās Lielās balvas līmenī. Ravel piedzima Ho-landē, bet, sākot ar 1995. gadu, Contango uzturējās ASV līdz savai nāvei 2007. gadā. Iron Spring Farm vēl joprojām glabājas šī ērzeļa sasaldētā sperma, un katru gadu gan Holandē, gan ASV dzimst Contango ku-meļi.

Gadsimtu sena sporta veida vēsture tiks svinēta ilgi gaidītajās Meydan FEI Nāciju kausa sērijas sacensībās, kas notiek Labolē Francijā no 14. līdz 17. maijam.

„Tas notika 1909. gadā, kad Londonas Olympia arēnā un Sen Sebastjanā pirmo reizi notika militāro komandu sacensī-bas konkūrā. Pasākums risinājās 13 gadu pirms FEI dibināšanas, un šogad Nāciju kauss svin savu simto dzimšanasdienu. Ta-gad šīs sacensības ir kļuvušas par vispres-tižākajām komandu sacensībām konkūrā,” saka FEI prezidente princese Haja.

Jauna sponsora – Meydan develoment group, kas atrodas Dubaijā, iekļaušanās sacīkšu organizēšanā iezīmē jaunas un aiz-raujošas izmaiņas Nāciju kausa formātā, kas joprojām ļoti piesaista gan skatītājus, gan sacensību dalībniekus. Tagad sacensī-bās astoņu komandu vietā piedalīsies des-mit, bet sezonas beigās divām vājākajām

līga būs jāatstāj, un to vietā stāsies divas labākās komandas no otrās divīzijas Vei-cināšanas līgas. Tika nolemts, ka Nāciju kausa 2009. gada sacensībām kvalificēsies septiņas labākās komandas no 2008. gada FEI Samsung Superlīgas un trīs komandas, pamatojoties uz Rolex reitinga puktiem, ņemot vērā valstu trīs labāko jātnieku rā-dītājus pagājušā gada beigās. Tātad sērijas sacensībās piedalīsies: Vācija, Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija, Īrija, ASV, Šveice, kas veiksmīgi sacentušās pagājušajā gadā. Šīm komandām pievienosies Zviedrija, Fran-cija un Itālija. Itālija aizstās Kanādu, kas pieņēma lēmumu nestartēt. Šīs ir prestižas piecu zvaigžņu sacensības ar 200 000 eiro lielu balvu fondu katrā posmā.

– Meydan, pasaulē grandiozākā jāšanas sporta centra attīstītājs, uzskata par lielu godu kļūt par FEI Nāciju kausa sponsoru. Patiesi, tā ir lieliska saderība starp mūsu

organizācijām, jo tās abas ir atpazīstamas, pateicoties zirgiem”, teica Meydan Group priekšsēdēdājs Saids H Al-Taiers. Meydan ideoloģija iekļauta jau tā nosaukumā, ko tulko no arābu valodas kā „vieta, kur sa-tikties un priecāties par dzīvi aizraujošā sacensībā”.

Plašāka informācija www.meydan-feinationscup.org

Jaunas ēras sākums Nāciju kausā

Labole Francija 14.-17. maijs Roma Itālija 28.-31. maijsSt. Gallena Šveice 4.-7. jūnijsRoterdama Nīderlande 18.-21. jūnijsĀhene Vācija 30. jūnijs–5. jūlijsFalsterbo Zviedrija 16.-19. jūlijsHicksteda Lielbritānija 23.-26. jūlijsDublina Īrija 5.-9. augusts

Sacensību sērija būs ļoti intensīva, tā turpināsies tikai 12 nedēļas:

Peterss un viņa sieva Šenona dzīvo un strādā Sandjego apkārtnē Eskondido. Viņš ir pasaulē ļoti pieprasīts meistarklases no-darbību pasniedzējs, tajā skaitā, – palīdz arī amerikāņu topa jātniecei Debijai Mak-donaldai, kad viņa gatavojās starptautiska-jām sacensībām ar Brentina (fināla laikā Lasvegasā notika Brentina godināšana un izvadīšana pensijā). Kādā preses konferen-cē, jautāts vai viņš nav māņticīgs, Stefens atbildējis, ka vienā ziņā esot gan. Tas sais-tīts ar fraku, ar kuru piedalās sacensībās: „Šī fraka atnesusi daudz veiksmes. Man bija 18 gadu, kad pirmo reizi ar to pieda-lījos sacensībās. Tā ir mazliet uzlabota un pielāpīta, bet tomēr tā pati fraka. Kāds pie-dāvāja uzšūt man jaunu, bet es teicu, ka man jaunu nevajag.”

Stefens Peterss.

~18~ maijs-jūnijs, 2009

ĀRZEMĒS

Līdz ar PSRS sabrukumu pajuka arī trīscīņas tradīcijas Latvijā. Laikam jau tāpēc, ka trīscīņas entuziastu vidū tā arī neatradās neviens, kurš būtu spējīgs noturēt sasniegto, kur nu vēl virzīt uz priekšu, lai gan arī Latvijas komanda bija viena no spēcīgākajām padomju režī-ma laikā. Bet pasaulē šis sporta veids joprojām ir ļoti populārs, turpina attīstīties un kļūst teh-niski sarežģītāks, īpaši trīscīņas krosa daļā.

Ilgi gaidītā Pasaules kausa izcīņas sērija atsākās 11. aprīlī Kihikihi, Jaunzēlandes Ziemeļu salā. Šis ir pirmais posms devi-ņu posmu prestižajās Pasaules kausa sērijas sasensībās.

Pateicoties sērijas sponso-riem HSBC, sacensībās Kihi-kihi bija trīscīņā vēl neredzēts balvu fonds – 70 000 Jaunzē-landes dolāru.

Jātniece no Austrālijas Me-gana Džonsa ar Kirby Park Irish Jester pabeidza konkūra posmu ar tādu pat vieglumu kā sacensību pirmās divas discip-līnas – iejādi un krosu. Vienīgie soda punkti tika saņemti iejā-des daļā, rezultātā iegūta pirmā vieta un 23 500 dolāru liela bal-va. Tā ir lielākā, kāda līdz šim ir bijusi Jaunzēlandes trīscīņas vēsturē.

Megana Džonsa ar savu sir-mo Kirby Park Irish Jester arī

Pasaules kausa izcīņaSagatavoja Dace Štrausa Sidnejas posmu 2. un 3. maijā

beidza ar uzvaru. Viņa olim-piskajās spēlēs pagājušajā gadā Honkongā ieguva ceturto vie-tu individuālajā konkurencē. Džonsa ir kvalificējusies HSBC FEI Pasaules kausa finālam un cer braukt uz Poliju, Stržegomu augustā. Džonsa (32) ir otra jātniece trīscīņas vēsturē, kura spējusi uzvarēt divas kvalifi-kācijas sacensības pēc kārtas. 2007. gadā to paveica francūzis Nikolass Tuzēns.

Ar Pasaules kausa trešo pos-mu tā norises vieta pārceļas uz Eiropu. Šīs bija pirmās sezonas sacensības olimpiskajam čem-pionam Heinriham Romeikem un viņa sirmajam zirgam Ma-rius Voigt-Logistik. Sacensībās piedalījās vairāki ievērojami sportisti: Linda Algotsone no Zviedrijas, kura divas reizes uz-varējusi Pasaules kausa finālos, vācieši Andreass Dibovskis, Si-mone Dītermane, Franks Ost-holts un citi. Austrāliju pārstā-vēja Andrevs Hojs, kurš uzturas Varendorfā, Vācijā. Pavisam sacensībās piedalījās 55 jātnieki no 13 valstīm: Austrālijas, Aus-trijas, Beļģijas, Francijas, Vāci-jas, Japānas, Itālijas, Lietuvas, Holandes, Polijas, Krievijas, Zviedrijas un Šveices.

Pēc trīs dienu aizraujošām sacīkstēm par uzvarētāju kļuva Simone Dītermane, otrā Jūlija Mesterne un trešais Mihaels Jungs, visi trīs pārstāv Vāciju.

HSBC FEI Pasaules kausa 2009. gada (CIC 3*) posmu un fināla sacensības

1. Kihikihi (Jaunzēlande) 10.-12. aprīlis2. Sidneja (Austrālija) 2.-3. maijs 3. Marbaha (Vācija) 8.-10. maijs 4. Čatsvorta (Lielbritānija) 16.-17. maijs 5. Malme (Zviedrija) 23.-24. maijs 6. Tatersalsa (Īrija) 28.-31.maijs 7. Minska (Baltkrievija) 16.-19. jūlijs 8. Kalispella (ASV), 23.-26. jūlijs 9. Mensfīlda (Kanāda) 7.-9. augusts Fināls: Stržegoma (Polija) 21.-23. augusts

Pieredzējušais trīscīņas jāt-nieks no Īrijas Jans Oldings (47), piedaloties nacionālās sacensībās Belton Park Horse Trials Lielbritānijā 26. aprīlī,

Nāve trīscīņas trasēun jājot ar savu 12 gadus veco zirgu Gran-Kiki, krita, pārva-rot 13 a šķērsli. Kritiens izrā-dījās letāls jātniekam. Pašlaik notiek šīs lietas izmeklēšana.

FEI ģenerārsekretārs Alekss Maklīns teica: „Jans Oldings bija pazīstams un ļoti respektējams jātnieks, kurš piedalījās augstākā līmeņa starptautiskās sacensībās trīs-cīņā. Mūsu domas ir kopā ar viņa ģimeni un draugiem.”

Pasaules kausa posma Marbahā uzvarētāji.

Simone Dītermane ar Flambeau trīscīņas krosa trasē.

Julia

s Rau

/FEI

foto

Julia

s Rau

/FEI

foto

~19~maijs-jūnijs, 2009

Paralēli HSBC FEI Pasaules kausa sacensībām risinās līdzvērtīgu sacen-sību sērija trīscīņā HSBC FEI Classics. Tā iedibināta pagā-

jušajā gadā, un te sacenšas spē-cīgākie pasaules jātnieki. Tās šobrīd šajā disciplīnā ir vienī-gās četru zvaigžņu sacensības kalendārā. Katra turnīra laikā desmit labākie dalībnieki sa-ņem punktus un sponsoru bal-vas, sezonas beigās pieci labākie saņems HSBC naudas balvas. Šajā sezonā HSBC balvu fonds ir lielākais, kāds jebkad bijis trīscīņā – miljons ASV dolāru, kas tiks sadalīts sekojoši:1. vieta – USD 150 000 (sērijas čempions)2. vieta – USD 75 0003. vieta – USD 50 0004. vieta – USD 33 0005. vieta – USD 25 000

HSBC FEI Classics 2009. sē-rijas sacensības sākās ar turnīru Kentuki, ASV.

Lusinda Frederika (42) no Austrālijas ar Headley Britan-nia otrā beidza iejādes posmu un turmākajos posmos neno-pelnīja nevienu soda punktu, optimālā laikā veicotot krosa trasi un trešo posmu – konkū-ru izlecot tīri. Šāds sniegums

FEI Classics sērijas sacensības trīscīņāSagatavoja Dace Štrausa atnesa šim pārim uzvaru Ken-

tuki posmā.Vāciete Betina Hoja de-

monstrēja savu pieredzi, jājot ar veterānu Ringwood Cocka-too. Iejādes daļā šis pāris bija labākais, bet krosa trasē tika nopelnīti soda punkti par lai-ku. Betina vēlāk paskaidroja, ka lielā karstuma dēļ nav gri-bējusi zirgu dzīt, tomēr tas jāja labā ātrumā un leca precīzi.

Trešo vietu ieņēma jau-nās paaudzes pārstāvis Baks Davidsons (ASV) ar My Boy Bobby.

No 7. līdz 10. maijam Liel-britānijā risinājās Mitsubis-hi Motors Badminton Horse Trials. Badmintonā trīscīņas sacensības notiek jau 60. gadu, un tas ir viens no jāšanas spor-ta galvenajiem ikgadējiem no-tikumiem Anglijā.

Olivers Taunends (26) pie-pildīja savu sapni un šajās sa-censībās uzvarēja, kļūstot par jaunāko britu jātnieku, kurš gu-vis uzvaru, kopš 1980. un 1970. gados to paveica attiecīgi Džin-nī Eliota un Lusinda Grīna. Taunends ir veiksmīgs jātnieks, kurš ļoti daudz strādā ar savu Flint Curtis. Viņš ne tikai iegu-va līdz šim lielāko balvu trīscī-ņā pasaulē – 60 000 mārciņas, bet arī vērtīgos ieskaites punk-tus. Tagad viņam ir par vienu punktu vairāk nekā otrās vietas ieguvējam Viljamam Foksam–Pitam ar Idalgo (Lielbritānija). Trešo vietu ieguva Sems Grifits no Austrālijas ar desmit gadu veco Happy Times. Ar šo zirgu viņa mērķis ir piedalīties Allte-ch FEI Pasaules jāšanas sporta spēlēs Kentuki, ASV.

Turpmāk:22.-26. aprīlis Rolex Kentuc-

ky tīscīņas sacensības (ASV).7.-10. maijs Mitsubishi Mo-

tors Badminton Horse Trials (Lielbritānija).

11.-14. jūnijs Luhmuhlen CCI****, ko prezentē E.ON Avacon Vertrieb (Vācija).

3.-6. septembris Land Rover Burghley Horse Trials (Lielbri-tānija).

21.-25. oktobris Les Etoiles de Pau (Francija).

Lusinda Frederika (42) no Austrā-lijas ar Headley Britannia uzvarēja Kentuki trasē ASV.

Am

ija D

rago

/FEI

foto

Sacensību uzvarētājs Badmintonas triālā Olivers Taunends ar Flint Curtis.

Pete

ra N

ikso

na/F

EI fo

to

Vāciete Betina Hoja ar Ringwood Cockatoo.

Am

ija D

rago

/FEI

foto

Viljams Fokss-Pits ar Idalgo no Lielbritānijas.

Kita

Hou

hton

a/FE

I fot

o

ĀRZEMĒS

~20~ maijs-jūnijs, 2009

ĀRZEMĒS

Konkūrs Jātnieks Vieta Vieta

iepriekšējā reitingā

Punkti

Pirmo vietu ieguvēji FEI reitingā Meridita Maikla– Bērbauma (Vācija)

1. 1. 3468,50

Ēriks Lamaze (Kanāda) 2. 2. 3410,21Markuss Enings (Vācija) 3. 3. 3365,00LATVIJAAndis Vārna 381. 388. 225,00Dainis Ozols 603. 603. 110,00Guntars Siliņš 1346. 1374. 15,00Kristaps Neretnieks 1424. 1453. 13,00Ģirts Bricis 1852. 1908. 4,00LIETUVABens Gutkausks 217. 195. 440,00Andrius Petrovs 267. 226. 361,00Kosts Gaigals 827. 710. 61,00Zigmants Šarka 901. 921. 54,00Stasis Jass 951. 975. 45,00Rikards Vismeris 951. 975. 45,00Rims Rimkuss 999. 1031. 41,00Dominiks Malinausks 1201. 1221. 25,00Mants Jacikevičs 1438. 1467. 11,00Elena Railiene 1589. 1628. 6,00Vincs Civinsks 1911. 1965. 2,00IGAUNIJA Reins Pills 71. 75. 1057,00Urmas Rāgs 240. 233. 397,0Tits Kivisilds 246. 279. 387,50Hanno Ellermanis 263. 254. 368,50Gunārs Kletenbergs 301. 237. 312,00Olivers Karma 542. 544. 135,0Heiki Vatsels 601. 601. 111,0Andress Trēve 1201. 1221. 25,0Katrina Pilla 1201. 1221. 25,0Ivo Otss 1265. 1284. 20,0Andrus Kallaste 1418. 1447. 14,0Konstantīns Prohorovs 1604. 1642. 5,0Kullo Kenders 1880. 1932. 3,0Ebe Līsa Sinajalga 1880. 1932. 3,0Andress Udekulls 1911. 1965. 2,0

Baltijas valstu jātnieki FEI reitingos(uz 12.05.09.)Informāciju apkopoja Inese Ruskule

Iejāde

Jātnieks Vieta Vieta iepriekšējā reitingā

Punkti

Pirmo vietu ieguvēji FEI reitingāIzabella Verta ar Satchmo 78 (Vācija) 1. 1. 2222Anke Van Grunsvena ar IPS Salinero (Nīderlande)

2. 2. 2098

Izabella Verta ar Warum Nicht FRH (Vācija)

3. 3. 2086

LATVIJA Airisa Penele, Ravels 136. 145. 954IGAUNIJA Marika Vundere, Orlando P 166. 177. 819Maria Čuletsa, Markus 272. 280. 494Marika Vundere, Frankfurt 583. 591. 51

Igaunijā par Lūnjas kausa galvenā maršruta uzvarētāju šķēršļu pārvarēšanā kļuva paš-māju sportists Urmass Rāgs ar zirgu Axel du Beamont. Tas ir viens no Urmasa labakajiem zirgiem, un uzvarēt pašmāju sacensībās bija liels prieks.

Turnīrs bija veiksmīgs arī mūsu sportistam Dainim Ozo-lam, kurš abas sacensību dienas Igaunijas jātniekiem radīja sīvu konkurenci ar zirgiem Landors un Kardināls.

„Bijām aizvadījuši intensīvu treniņu nedēļu. Trenējos kopā ar Urmasu, dalījāmies pieredzē, un rezultāti uzlabojās,” teica Dainis. „Aizvadītajā treniņu sezonā Burtniekos esmu saga-tavojis arī trīs jaunus zirgus. Ar tiem startēju šajās sacensī-bās, guvām sacensību pieredzi, mācījāmies, startējot atbilstoša augstuma maršrutos.”

Sacensībās piedalījās vairā-ki Igaunijā tik pazīstamā zirga Palladium bērni, kļūstot arī par maršrutu uzvarētājiem. Dis-

Lūnja, 1.-2. maijs, konkūrsJolanta Lapiņa

Lūnjas kausa izcīņa

Daiņa Ozola rezultātiMaršruts Vieta Zirga vārds Tēvs/mātes tēvs RezultātsNr. 1 (80 cm) 4. Chanti Lechamp 0 s.p./92,80 s

9. Absolut Aromāts/Gvidons 4 s.p./101,50 s14. Alibi Aromāts/Gvidons 8 s.p./13,13 s

Nr. 2 (90-100 cm) 14. Alibi Aromāts/Gvidons 0;4 s.p./32,59 s30. Chanti Lechamp 4 s.p./58,10 s

Nr. 4 (130 cm) 2. Goldrings Gvidons/Dolārs 0;0 s.p./39,25 s4. Landors Langold 0;4 s.p./36,22 s6. Kardinals Calando 0;4 s.p./40,88 s

Nr. 5 (90 cm) 5. Alibi Aromāts/Gvidons 4 s.p./57.00 s8. Absolut Aromāts/Gvidons 9 s.p./75,15 s

Nr. 7A (125 cm) 12. Goldrings Gvidons/Dolārs 14 p./53,25 sNr. 8 (135 cm) 4. Landors Langold 0;8 s.p./47,10 s

6. Kardinals Calando 4 s.p./77,80 s

tancē ar šķēršļu augstumu līdz 130 cm pirmo vietu izcīnija Pi-casso (Palladium) ar sportistu Urmasu Rāgu. 115 cm augsta-jā maršrutā uzvara Palladium atvasei Expire ar Igaunijas jāt-nieku Rainu Hoimu. Jaunzirgu konkurencē 80 cm augsto mar-šrutu uzvarēja Alziic ar jātnieci Kristi Koivu.

Epa

Kēla

foto

Epa

Kēla

foto

Dainis Ozols ar Chanti.

Dainis Ozols un Urmas Rāgs apbalvošanas ceremonijā.

~21~maijs-jūnijs, 2009

Daudz šī projekta īstenošanā savu ener-ģiju ieguldījusi priekšpilsētas sabiedrisko attiecību un kultūras projektu vadītāja Aija Briede, un ir gandarīta, ka kāds stūrītis pil-sētā ieguvis atkal jaunu elpu.

ZIŅAS

Piemineklis zirgu tramvajamDace Millere

Atklājot tūrisma sezonu Rīgā, 25. aprīlī Latgales priekšpilsētā – Mazās Kalna ielas skvērā, vēsturiskajā Siena tirgū Maskavas ielā, atklāja tēlnieka Andra Vārpas piemi-nekli, jeb precīzāk, vides objektu, kas vel-tīts zirgu tramvaja pirmsākumiem pilsētā. Tas veidots no metāla konstrukcijām, par pamatu izmantojot vēsturiskos sliežu frag-mentus.

No vēstures. Rīgas pilsētas valde 1882. gadā noslēdza līgumu ar Šveices ģenerāl-konsulu Krievijā, inženieri Eiženu Diponu par zirgu tramvaja līniju izbūvi. Tā paša gada augustā Rīgā svinīgi atklāja zirgu tramvaja kustību trīs līnijās. Viena no tām darbojās Maskavas ielā. Kopā visas līnijas apkalpoja 19 vagoni, kurus būvēja Krievu-

Baltijas fabrikā, bet zirgus iepirka Tambo-vas guberņā.

Mākslinieks Andris Vārpa pieminekļa atklāšanas ceremonijā uzsver, ka vēlējies apstādināt mirkli, aizceļojot Maskavas forštates pagātnē. Bet savu darbu, tāpat kā bērnu, ar bailēm laiž pasaulē, jo citi to mī-lēs, citi ne.

Savukārt Latgales priekšpilsētas iz-pilddirektors Dmitrijs Pavlovs daudziem skeptiķiem atbild, ka laikā, kad mūsu dzī-ve lielākoties sastāv no sliktām ziņām, šī pavasarīgajā noskaņā ir viena no labajām. Piemineklis atgādina par pilsētas senatni un tā izveidē nav tērēta pašvaldības nauda, bet projekts realizēts ar priekšpilsētas uz-ņēmēju atbalstu.

Latgales priekšpilsētas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (no kreisās) un mākslinieks Andris Vār-pa, atklājot pieminekli zirgu tramvajam.

Mār

a M

iller

a fo

to

Tagad atmiņas par „maskačkas” zirgu tramvaju sadzīvos kopā ar mūsdienu vidi.

Mār

a M

iller

a fo

to

Tā izskatījās zirgu tramvajs. Šīs fotouzņēmums gan izdarīts ap 1900. gadu Maskavā.

Ziņas no Ferdenes izsolēmSagatavoja Dace Štrausa

Hanoveras 120. Elites jājamzirgu izsolē Ferdenē, Vācijā, kas notika 17. un 18. aprīlī dārgākais zirgs bija Da Vinci T (The Don Crusador x Weltmeyer). Kastrātu nopirka kāds labi pazīstams stallis Reinzemē par 160 000 eiro. Zirga audzētāja ir Helga Čīr-ske. Izsoles 87 zirgi tika pārdoti par vidējo cenu 24 034 eiro.

Dārgākais zirgs šķēršļu pārvarēšanai no šīs kolekcijas bija sešus gadus vecais ērzelis Cisco no Cento x Singular Joter, audzētājs Dr. Karls Oto Jakobs. Sirmais ērzelis tika pārdots par 52 000 eiro uz Beļģiju.

Izsoles zirgi tika pārdoti uz 13 dažādām valstīm. 32 hanoverāņi paliks Vācijā. Beļģu klienti iegādājās piecus jaunos zirgus, tiem seko Lielbritānija ar četriem zirgiem, bet

uz Franciju, Itāliju, ASV un Šveici aizbrau-ca pa trim zirgiem.

Ņemot vērā patreizējo tirgus situāciju, rezultāti ir apmierinoši. Cenu līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā gadā, tomēr cenas struktūra ir pietiekami laba. Lielu lomu spēlē klientu lielā uzticēšanās Hanoveras zirgaudzētāju asociācijas zirgu kvalitātei.

Šoreiz bija aizrautīgs kumeļu tirgus, sa-niedzot vidējo cenu par kumeļu 7455 eiro. Tas ir par 1000 eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kopā izsolē tika piedāvāti 56 kumeļi. Ērzeļu audzētāji no Austrijas iegādājās bēro ērzelīti Sir Wester (no Soliman de Hus x De Niro), audzētāja Anne Vestere, par āmura cenu 58 000 eiro. 38 kumeļus iegādājās pir-cēji no Vācijas, pārējos citu Eiropas valstu pārstāvji.

Ferdenes maija izsoleHanoveras maija izsole pārspēja gaidī-

to. Pircēji no Lielbritānijas samaksāja aug-stāko izsoles cenu 62 000 eiro par četrus gadus veco kastrātu Sirius Black (no Sted-inger x Rotspon), kura audzētājs ir Johans Bernhards Tuitjers. 72 Hanoveras šķirnes jājamzirgi tika izsolīti par vidējo cenu 12 218 eiro.

Pēdējo izsolīja konkūra zirgu, kas kļuva par dārgāk pārdoto šajā kolekcijā. Četrus gadus veco ķēvi Quilalea (no Quidam’s Rubin x Amani), kuras audzētājs ir Štefans Austs, pārdeva par 31 000 eiro. Tagad tā mitināsies Hessian staļļos, kur 1991. gada izsolē atklāja Pasaules kausa ieguvēju E.T. FRH.

50% no visiem izsoles zirgiem tiks eks-portēti uz 14 dažādām valstīm.

~22~ maijs-jūnijs, 2009

VĒSTURE

Ir daudzas lietas pasaules vēsturē, kas saistītas ar zirgiem, un viena no tām ir cirks, – gadsimtiem sena māksla un ska-tītāju izklaide. Vārds cirks cēlies, protams, no latīņu valodas vārda circus, kas nozīmē aplis. Kāds aplis? Tas, kas jau seno valdnie-ku laikā Romā atbilda hipodroma aplim vai zirgu skriešanās laukumam.

Visi ceļi ved uz Romu...Vēlāk šīm pirmajām zirgu skriešanās

sacīkstēm romieši pievienoja citus sporta veidus vai tās sauktās cirka spēles, un viņu aizraušanos ar ludi circences (cirka spēlēm) raksturo cirka arēnas lielie izmēri. Piemē-ram, Romas diktatora Gaja Jūlija Cēzara (aptuveni 50. g. p. m. ē.) pārbūvētais Circus Maximus aizņēma 640x130 metrus lielu laukumu (dažādos avotos minēti arī skait-ļi 621x118, 664x123), un tā malās bija ie-kārtotas 150 000 skatītāju vietas. To skaits populārāko sacensību laikā tika palielināts līdz 250 tūkstošiem, bet 4. gadsimtā pēc pārbūves tas pārsniedzis pat 385 tūkstošus. Stāsta, ka šajā vietā gladiatoru sacīkstes notikušas jau 6. gs. p. m. ē. Bet stadiona pirmās nopietnās būves tapa 329. g. p. m. ē., savukārt pēdējie kaujas ratu braucieni notika 549. g. m. ē.

Sacīkšu laukuma (arena) forma vien-mēr bijusi ovāla. Laukuma vienā galā atra-dās divi torņi (oppidum) ar paaugstināju-mu žūrijai jeb tiesnešiem un muzikantiem (podium). Šeit bija iekārtotas arī telpas (carceres) divjūgiem, trijjūgiem, četrjū-giem un sešjūgiem, kuri parasti sacīkstēs piedalījās ik pa četriem. Tajā pašā arēnas galā pa Porta pompae ieradās sacīkšu da-lībnieki. Tuvumā bija paredzēta Porta li-

Cirks sācies ar zirgiemSagatavoja Dace Millere

bertensis, pa kuru tika aprūpei nogādāti sacīkstēs cietušie. Arēnai garenvirzienā bija celts mūris (spina) ar augstiem sta-biem (meta) abos galos. Virs mūra pacēlās obeliski, pīlāri un dievu tēli. Tā kā sacīkstēs dalībniekiem parasti bija jāveic septiņi apļi ap mūri, tad uz īpašiem stabiem bija vai nu iekārtoti septiņi delfīnu tēli vai arī nolik-tas septiņas olas, kuras noņēma pa vienai pēc katra veikta apļa. Tā skatītāji varēja ērti pārredzēt sacīkšu gaitu. Finiša vietu arēnā iezīmēja īpaša svītra (creta, alba linea). No

trim pusēm ap arēnu atradās amfiteātra veidā paaugstinātas skatīajū vietas (specta-cula) ar īpašiem senatoru sēdekļiem priek-šējā rindā un imperatora ložu (pulvinar). Cirka otrā galā atradās Porta triumphalis, pa kuru uzvarētājs izbrauca no arēnas. Da-žos gadījumos starp arēnu un skatītāju vie-tām bija izbūvēts ūdens kanāls (euripus). No Romas cirkiem lielākoties palikušas ti-kai drupas, bet to bija vairāki. „Laimīgais” Circus Maximus daļēji restaurēts un tiek izmantots arī mūsdienās. Piemēram, 2007. gada jūlijā tur notika leģendārās grupas Genesis koncerts, kuru vēroja 500 000 ska-tītāju. Bet 2006. gadā, kad Pasaules kausa izcīņā futbolā uzvarēja Itālijas izlase, te tika sagaidīta varoņu komanda, un uz pasāku-mu ieradās 700 000 fanu.

Cirka spēlesKas bija cirka spēles? Tās (ludi circenses)

senajā Romā rīkoja jau karaļu laikā ielejā starp Platīnu un Aventīnu. Republikas lai-kā, spēļu programmai paplašinoties, tās ievadīja ar īpašu pompa circensis – svinīgu gājienu no Kapitola līdz Circus Maximus. Cirka spēlēs bija iekļauti septiņi sacīkšu veidi. Galvenās bija braukšanas sacīkstes ar tā saucamajiem kaujas pajūgiem. Vien-laikus parasti sacentās četri pajūgi. Tos at-šķīra krāsas – balta, sarkana, zaļa un zila. (Starp citu, bez pāris vēsturiskām filmām šo kaujas ratu braukšana attēlota arī jaunā

Circus Maximus modelis.

Tūris

ma

rekl

āmas

foto

Skats uz Circus Maximus.

Zirgu sacīkstes senajā Romā Circus Maximus arēnā.

~2�~maijs-jūnijs, 2009

VĒSTURE

franču komēdijā par Asteriksu un Obelik-su, kur sarkano pajūgu vada pasaulē pazīs-tamākais pirmās formulas pilots vācietis Mihaēls Šūmahers.) Atbildīgs bija braucēja (auriga, agitator) uzdevums, jo lielais dis-tances liekums prasīja krietnu piepūli. Par braucējiem sākumā tika izraudzīti vergi, bet impērijas laikā šo lomu uzņēmās pat paši ķeizari (Domiciāns, Karakalla, Helio-gabals). Braukšanas sacīkstēm ar zirgiem vēlāk pievienojās skriešanās, laušanās, dūru cīņas, viduslaiku cīņām un militā-riem manevriem pielīdzināmi turnīri. Zvēru rīdīšana (dresēšana) bija vērojama kā izņēmums.

Ar cirka priekšnesumiem imperatori prata novirzīt romiešu interesi no politis-kiem jautājumiem (varbūt tāpēc cirks bija arī tik populārs Padomju Savienībā?...). Vēlāk cirka arēnas jau tika slēgtas ar jum-tu, un smiltīm izkaisītā arēnā notika zirgu jāšanas mākslas paraugdemonstrējumi, akrobātu uzstāšanās, klaunu izrādes, atlētu spēkošanās u. c.

Plašāk EiropāSekojot senās Romas tradīcijām, cirks

dzīvoja, arī pateicoties, tam ka vienus no pirmajiem priekšnesumiem, rādīja tieši sa-darbību ar zirgu. Zināms, ka 16. gadsimtā Eiropā radās pirmās jāšanas skolas, vēlāk attīstījās arī zirgu dresūra. Paši pirmsāku-mi – kāda sena gravīra rāda, kā 1595. gadā tirgus laukumā uzstājas visā Anglijā pazīs-tamais zirgs Maroko, kas mācējis piesist tik reižu ar kāju, cik monētu ticis iemests saimnieka cepurē. Bet vēlāk jātnieki snie-dza priekšnesumus speciālās manēžās.

Jau 1764. gadā Maskavā un 1765. gadā Pēterburgā šādas manēžas uzcēla angļu jāt-nieks Dž. Beitss. Mūsdienu cirka izveido-

šanās saistīta ar 18. gadsimta angļu jātnie-ku biedrībām. Piemēram, 1768. gadā angļu jātnieks, atvaļinātais kavalērists Filips Est-lijs sāka uzstāties ar jātnieku trikiem, 1772. gadā Londonā nodibināja jāšanas skolu, un 1777. gadā – pasaulē pirmo cirku, bet 1780. gadā uzbūvēja tā saukto Estlija am-fiteātri. Sākotnēji tās diametrs bija aptu-veni 188 metri, bet pēc citu mākslinieku vēlmēm laukumu vēlāk samazināja. Tajā sniedza priekšnesumus arī klauni, suņu dresētāji, akrobāti, bet galvenie bija zirgi. Šis bija pasaulē pirmais mūsdienu izprat-nē stacionārais cirks, kam sekoja vairāki – Parīzē, Diseldorfā, Berlīnē; pavisam viņš nodibināja 19 cirkus.

No sākotnējiem primitīvajiem zir-gu priekšnesumiem ļoti paplašinājās arī to programma. Estlijs bija pirmais, kurš ievēroja, – ja jātnieks jāj uz zirga pa apli, viņš centrbēdzes spēka ietekmē var salīdzinoši viegli noturēties kājās. Pēc atbrīvošanas no armijas Estlijs varē-ja pilnībā pievērsties savai mīlestībai uz zirgiem un akrobātiskās jāšanas mākslas izkopšanai.

Tomēr uzskata, ka uz Krieviju cirku aizvedis Estlija konkurents Čārlzs Hjū, arī demonstrējot profesionālu jātnieku grupu, kas izpildīja dažādus vingrinājumus zirga mugurā. Krievijas imperatore Katrīna Lie-lā bijusi sajūsmā par izrādi, un līdz ar to Hjū ieguva iespēju drīz atvērt savu cirku Sanktpēterburgā.

Angļu cirka galvenā iezīme 19. gadsimtā bija klasiski sižeti, un to realizēšanā tika iz-mantoti arī zirgi, piemēram, Šekspīra lugu un Verdi operas Traviata uzvedumos.

Beidzot arī LatvijāAr cirka mākslu Latvijā pirmā nopiet-

nā iepazīšanās notika 1831. gadā, kad Rīgā viesizrādes sniedza Vīnes cirka trupa. Tās programmā galvenokārt bija zirgu priekš-nesumi, kas guva lielu galvaspilsētas iedzī-votāju atsaucību. Pirmajā izrādē sieviete zirga mugurā it kā dejoja baletu, pēc tam šā paša zirga mugurā sēdās vīrietis, un sākās šķēršļu pārvarēšana. Pēc brīža lau-kums piepildījās ar citiem zirgiem, un tika izspēlētas Dona Kihota sižetam atbilstošas ainiņas.

Vēlāk pie mums brauca arī citi māksli-nieki ar citiem priekšnesumiem, un 1889. gadā Rīgā tika uzcelta stacionāra cirka ēka. Taču, attīstoties mūsu pašu mākslai šajā jomā, galvenie bija spēkavīru, žonglie-ru, virves staigātāju un citu mākslinieku priekšnesumi, kurus veicināja cirka īpaš-nieks Alberts Salamonskis.

Prūsijas pavalstnieks, vācu izcelsmes mākslinieks, uzņēmējs un zirgu dresētājs Alberts Salamonskis paliekošu slavu pa-saules cirka vēsturē iemantojis ar savu salto mortale zirga mugurā, kā arī ar vērienīgu zirgu ansambļu dresūru. Tāpat viņš bija lielisks voltizēšanas meistars. Salamons-kim piederēja cirks Berlīnē, 1880. gadā viņš uzcēla cirku Maskavā, kur 1888. gadā izveidoja zirgu iejādes skolu. Kad viņš cirka celtniecībai iegādājās zemes gabalu Rīgā, tā pagaidu ēkā jau 1888. gada 29. maijā notika atklāšanas svētki, kuros viņš pats piedalījās kā lielisks zirgu izrādes meistars.

Vienīgais, kas mūsu cirka vēsturē jau vēlāk demonstrēja grandiozu atrakciju ar zirgiem, bija E. Priede Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Bet, starp citu, Rīgas Cirka emblēmā joprojām redzama zirga galva.

Publikācijas sagatavošanā izmantota Latvie-šu Konversācijas vārdnīca, Latvijas Padomju enciklopēdija, interneta resursi, kā arī, ar gal-venās redakcijas atļauju, materiāli no žurnāla Leģendas.

Mūsdienu cirka pirmsākumos galvenie priekšne-sumi bija saistīti ar zirgiem, un tikai vēlāk tiem pievienojās citas izklaides.

Kādā senā zīmējumā attēlots Filipa Estlija cirka numurs ar sievieti zirga mugurā.

Ap 1595. gadu gravīrā attēlots slavenais dre-sētais zirgs Maroko, kurš lielākoties uzstājās, Anglijas tirgus laukumos.

Nad

īnas

Zav

adili

kas

foto

JūnijsLatvijas mēroga sacensības30.05. konkūrs – Pavasaris Vīžumos, Smiltene, Vīžumi6.06. konkūrs – draudzības sacensības, Madonas rajons, Cesvaines l/t, Pakavi20.06. – treniņsacensības, Rīgas rajons, Krimuldas pagasts, Einaži21.06. konkūrs – Salacgrīvas kauss, Limbažu rajons, Salacgrīvas l/t, Lāņi

Latvijas mēroga ieskaites sacensības6.-7.06. konkūrs, iejāde – Latvijas čempionāts, Rīga, Kleisti13.06. konkūrs – LPJSK kauss, Ogres rajons, Lēdmane14.06. iejāde – Latvijas čempionāts Paraolimpiskajā iejādē, Rīga, Kleisti20.06. iejāde – LJF kauss iejādē 3. posms, Rīga, Kleisti20.06. draivings – pajūgu braukšanas sacensības, Rēzekne27.06. konkūrs – Mārupes kauss, Rīgas rajons, Tīraine

Kaimiņos Lietuvā, Igaunijā6.06. konkūrs – SK Aliūras kauss, Belmonta, Viļņas rajons, Lietuva6.06. pl. 13.00 rikšošana – Tallina, Igaunija13.06. konkūrs – Liivimaa kauss 2. posms, Saksa RK, Igaunija19.-21.06. konkūrs – Palladium Cup 2. posms, Ruila, Igaunija20.06. pl. 13.00 rikšošana – Tallina, Igaunija20-21.06. iejāde – Lietuvas čempionāts, Kačeni, Šalčininku rajons, Lietuva

Starptautiskas sacensības4.-7.06. iejāde – CDI***-W, Lipica, Slovēnija4.-7.06. konkūrs – CSIO**& Balkan Tour, Petra Neamta, Rumānija5.-6.06. konkūrs – CSI*, Jupaja, Somija10.-13.06. iejāde – CDI-W, Ņižņijnovgoroda, Krievija12.-14.06. iejāde – CDI***, Mjržecina-Palasa, Polija18.-21.06. konkūrs – CSIO***, Sopota, Polija18.-21.06. konkūrs – CSIO***, Drammena, Norvēģija

Zirgu Pasts redakcija aicina jūs sūtīt privātos sludinājumus, reklāmu, kā arī informāciju par sacensībām, semināriem un kursiem. Informāciju lūdzam sūtīt info@zirgupasts.lv.

JūnijsP 1 8 15 22 29 O 2 9 16 23 30 T 3 10 17 24 C 4 11 18 25 P 5 12 19 26 S 6 13 20 27 Sv 7 14 21 28

25.-28.06. iejāde – CDIIY, Ratomka, Baltkrievija25.-28.06. konkūrs – CSI****, Maskava, Krievija26.-28.06. konkūrs – CSI***, Varka, Polija26.-28.06. konkūrs, iejāde – CSIO***, CDI***, Hamina, Somija29.05.-1.06. konkūrs – CSIOP, Amadeus horse junior special, Zalcburga, Austrija

~26~ maijs-jūnijs, 2009

NUMURA SARUNA

Kādreiz mums bija spēcīgi zirgi Inese Ruskule

Valmieras rajons ir īpaši bagāts ar dau-dzām zirgaudzētavām un pieredzējušiem treneriem. Kocēnu pagasta Beitēs jau vairā-kus gadu desmitus saimnieko Ilze un Egils Gertneri. Abi lielāko daļu no savas dzīves gājuma veltījuši zirgiem, gūstot atzinības vērtus panākumus.

Zirgi arī savulaik saveduši kopā šo pāri, kad Ilze apsēdās blakus Egilam, kad viņam bija jāvada četrjūgs vienās no braucamo zirgu sacensībām. Egils savulaik bijis viens no veiksmīgākajiem zirgu pajūgu braucē-jiem Latvijā un visā bijušajā Padomju Sa-vienībā.

„Viss sākās bērnībā, kad braucu līdzi vectēvam pajūgā, izvadājot maizi Staiceles pusē. Zirgi man patika vienmēr, tāpēc bie-ži maisījos pa kājām zirdziniekiem staļļos,” atceras Egils. Jāatzīst arī tas, ka Egila tēvs Arvīds Gertners bija saistīts ar zirgiem kavalērijas laikā un vēlāk aktīvi piedalījās jāšanas sporta sacensībās. Kā savu pirmo nozīmīgāko pasākumu, kas saistīts ar zir-giem, Egils atceras braucienu uz Maskavā esošo Vissavienības zirgu izstādi, kad vi-ņam bija jākopj no Latvijas atvestie ērzeļi – Laso un Alkazars.

„Laso ļoti baidījās no mašīnām, man nācās to vest no vilciena pieturas līdz staļ-ļiem, kas atradās pie izstādes laukuma. Protams, pa ielu, kur gājām, nepārtraukti kursēja mašīnas. Visu ceļu no vagona līdz pat staļļiem turējos, iekrampējies Laso ie-mauktos, un zirgs mani arī burtiski aiznesa līdz galam. Tobrīd sabijos, jo nebiju piedzī-vojis, ka jāved bailīgs zirgs pa lielpilsētas ielu,” tagad par to pasmīn Egils. Arī Ilze no mazām dienām ar zirgiem sapratusies, jo viņas tēvs bija zirgkopējs Ērgļu pusē.

Par braucamo zirgu treneri Egils strādā kopš 1966. gada. Darba gaitas viņš sāka vietā, kur dzīvo arī pašlaik – Beitēs. Toreiz šajā saimniecībā netālu no Valmieras atra-dās Vidzemes Valsts ērzeļu novietne, kurā izmitināti 36 vaislas ērzeļi. Vasarās ērzeļus aizveda uz kolhoziem, kur ar tiem lecināja ķēves, bet rudens pusē veda atpakaļ, izmi-tinot līdz nākamajam pavasarim.

Kad Egils sāka darboties Beitēs, galve-nais braucamo ērzeļu treneris bija Arvīds Danauskis. Lieliskais braucējs aizgāja mū-žībā, un Egils pārņēma viņa pienākumus. No Beitēm Egilu liktenis dzīves gaitā mētā-jis pa vairākiem Latvijas rajoniem – Alojā, Valmieras hipodromā, Jelgavā. Bet nekur neviens viņu nepamācīja, kā startēt un gūt sacensībās panākumus ar braucamo zirgu. Viņš visu mācījās skatoties. Braucamo zirgu

darbaspēju pārbaudes notika trīs disciplī-nās: kravas vilkšana soļos, kravas vilkšana rikšos un vilkšanas izturības pārbaude. Brauca gan uz pašmāju sacensībām, kas notika Tīrainē, Secē, Kocēnu pagastā, Jel-gavā, Rēzeknes rajonā, Jaunpilī, gan arī uz Pleskavu Krievijā, Tallinu Igaunijā un Lietuvu. Kopš Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā līdz 1967. gadam Latvijas brauca-mie zirgi nebija pārspējami visās Padomju Savienības arēnās. Egils sacensībās piedalī-jās ne vairāk kā ar diviem zirgiem. Iebrau-ca jaunzirgus divarpus gadu vecumā un no trīs gadu vecuma sāka ar šiem zirgiem startēt sacensībās. Braucamais zirgs sacen-sībās piedalījās trīs gadus.

Latviešu braucējus respektēja ikvienā starptautiska mēroga sacensībā. Protams, neiztika arī bez humora. Egils atceras, kā

Egils izmet loku ar Meldru pa Beitēm.

Kopā ar Gaiju pēc čempiones titula iegūšanas. 1967. gadā ar Latvijas braucējiem parādē, kas notika Maskavas hipodromā. Vezu-mu velk Alkazars. Egils Gertners – otrajā rindā pirmais no labās.

Egila

Ger

tner

a ar

hīva

foto

Egila

Ger

tner

a ar

hīva

foto

Egila

Ger

tner

a ar

hīva

foto

~2�~maijs-jūnijs, 2009

Lai gan Egilam ilgu laiku nebija zirgu, viņa īpašumā bija saglabājusies apbrīnas vērta braucamo rīku un aizjūgu kolekcija. Visvērtīgākais, ko viņš saglabājis, ir pasta slēgtā kariete no 18. gadsimta, kas tagad nonākusi zemnieku saimniecības Tīraines staļļi īpašumā. Par karieti jau pirms pāris gadiem Egils mums stāstīja ilgi, kā tā ceļo-jusi no mājas uz māju, līdz beidzot to gan-drīz sabojājuši bērni, kuri vienkārši dau-zījās ap šo vēstures liecinieku. Nespēdams uz to skatīties, Egils pārņēma karieti savā īpašumā un restaurēja to. Tagad Gertneru ģimenē jau ir zirgs, kuru šad un tad Egils iejūdz. Tā jau ir, ka cilvēks, kurš visu mūžu nostrādājis ar zirgiem, nevar aizmirst šo dižciltīgo dzīvnieku. Cik laimīga jūtas sirds, kad pagalmā atkal ieripo pajūgs, cik patīkami ir katru rītu sasveicināties ar savu draugu – zirgu...

izjokojis Krievijas braucējus: „Aizbraucām startēt uz Maskavas hipodromu. Ieradā-mies laikus un, protams, zirgi bija arī jātre-nē, jāsagatavo sacensībām. Iejūdzām zirgus un salikām vezumā maisus. Parasti maisus bēra pilnus ar smiltīm, bet mēs, nevienam neredzot, iebērām skaidas. Krievijas brau-cēji ilgi skatījās, cik ātri mēs braucam ar kravu, un nolēma, ka arī viņiem jāsaliek tikpat daudz maisu vezumā. Taču konku-renti maisos iebēra smiltis un ilgi brīnījās, – kur tiem latviešiem zirgi tik ātri velk tik smagus vezumus?!”

Tā jau ir, ka bez jokiem neiztiksi, citādāk jau būtu garlaicīgi. „Agrāk bija jautri, noti-ka balles, svinības. Zirdzinieki vairāk turē-jās kopā,” atzīst Egila dzīvesbiedre Ilze.

Viens no ievērojamākajiem panāku-miem Egila karjerā saistās ar Gaiju, kura 1980. gadā ieguva braucamo zirgu Vissa-vienības čempiones titulu Egila vadībā. Toreiz laikraksti vēstīja: „Nesen Pleskavā

notika 23. Vissavienības kolhozu, sov-hozu un zirgaudzētavu smago braucamo zirgu pārbaudes sacensības. Tajās mūsu republikas pārstāvji izcīnīja spožu uzvaru, pārspējot Krievijas PFSR un Lietuvas PSR komandas. Par absolūto čempioni Egila Gertnera vadībā kļuva Latvijas Lauksaim-niecības akadēmijas mācību treniņpunkta ķēve Gaija. Atšķirībā no citām zirgu šķir-nēm, kuras piedalās šāda veida sacensībās, Latvijas zirgi nav izteikti vezumnieki. Pa-tiesībā tie ir universāli un lieliski izskatās arī apsegloti. Par to varēja pārliecināties visi Pleskavas hipodroma apmeklētāji, kad noslēguma parādes priekšgalā ar mūsu republikas karogu sacensību uzvarētājs Egils Gertners jāja Vissavienības absolūtās čempiones elegantās dūkanās ķēves Gaijas mugurā.”

Gaija bija Vissavienības rekordista Al-kazara meita. Alkazars deviņas tonnas aiz-vilka 1475 metrus, parasti zirgi pārbaudēs šādu kravu aizvilka 400–500 metrus. Egils atzīst, ka ar Gaiju visu laiku runājis dar-ba laikā, arī sacensībās. Kad viņam jautā-ja: „Ko tu tai ķēvei stāsti?”, viņš atbildēja: “Anekdotes, lai nedomā par smagumu!”

Mīļākais zirgs Egila darba laikā bija ti-kai 1,62 m skaustā augstais Poģis – izcilā braukšanas sacensību čempiona Pegina dēls.

Lai kādi arī nebūtu zirgi, neiebraukts nepalika neviens. Egils ar braucamajiem zirgiem beidza strādāt 1985. gadā, jo Lat-vijā arvien vairāk sāka pievērsties konkūra un iejādes zirgu audzēšanai. Kad jautāju, vai mūsdienās varētu atjaunot braucam-zirgu darbaspēju pārbaudes, kur iekļauj arī maksimālo vilkšanu, Egils atbild: „Vis-ticamāk ne, jo Latvijā vairs nav tādu zirgu, tie vairs nav Latvijas braucamie. Nav jau arī tik daudz treneru, kuri varētu palīdzēt trenēt braucamos zirgus darbaspēju pār-baudēm.”

NUMURA SARUNA

Ar Grenadieri Alojā. Valmieras hipodromā Egils Gertners veic distanci rikšos ar Flisku.

Ilze arī šodien uzkāpj zirgam mugurā. Egils ar Meldru.Eg

ila G

ertn

era

arhī

va fo

to

Egila

Ger

tner

a ar

hīva

foto

Egila

Ger

tner

a ar

hīva

foto

Ines

es R

usku

les f

oto

~28~ maijs-jūnijs, 2009

PERSONĪBA

Jārūpējas, ja esam pieradinājušiDace Millere

Ivetai Bērtiņai bija jau 26 gadi, kad viņa iepazinās ar jāšanu. Aizbraukusi kādu sest-dienu kopā ar draudzeni uz sporta klubu Arizona Rīgas rajonā, vēloties doties izjā-dē, un jau pirmdien sarunājusi treniņu...

Par jaunās sievietes treneri kļuvis Juris Bregže, un sākta apmācība konkūrā. Bet drīz Iveta sapratusi, ka viņas vēlēšanās nav lekt sacensību laukumā. Raksturs arī esot tāds, – visu vai neko; startēt un uzvarēt, vai darīt ko citu. Tāpēc viņa braukusi turpmāk uz stalli nevis trenēties, bet palīdzēt Jurim, lai būtu kopā ar zirgiem.

Tā ir īpaša profesijaTagad Iveta Bērtiņa-Krūtaine kļuvusi

par vienu no profesionālākajiem jātnieku palīgiem Latvijas jāšanas sportā. Joprojām viņas lielākā autoritāte šajā jomā ir Baiba Dinsberga, kura ir Latvijas pagājušā gada reitinga labākā jātnieka Anda Vārnas palī-dze un gada jātnieku ballē arī saņēma spe-ciālbalvu par savu veikto darbu. Iveta tieši no Baibas ļoti daudz mācījusies, un, kad ie-pazinusies ar citu mūsu labāko konkūristu – Daini Ozolu, kļuva par viņa grūmu.

Tiekamies ar Ivetu Lielvārdē, zemnieku saimniecībā Robežnieki, kas pieder Daiņa Ozola ģimenei. Kad Iveta 2007. gadā aiz-braukusi kopā ar Daini un viņa zirgu uz Eiropas čempionātu, nolēmusi, ka tas ir darbs tieši viņai, un tagad tiek aprūpēti sportista zirgi gan šajā stallī, gan sacensī-bās.

– Man gluži vienkārši šis darbs ļoti pa-tīk, – saka Iveta. – Lai strādātu par jātnie-ka palīgu, jābūt fanātiķim, zirgi un jāšanas sports jāmīl tik ļoti, ka spēj ierasties stallī jau sešos no rīta un pavadīt tur stundas divpadsmit. Labs palīgs seglo, noseglo, atsoļo zirgu, sapoš to. Mūsu uzdevums ir panākt, lai zirgs sacensību laikā justos labi, jo nenoliedzami tā ir viena no panākuma sastāvdaļām. Zirgam jābūt pabarotam, sa-tīrītam, sačubinātam un samīļotam, tikai tad tas ar prieku arī startēs. Man pašai ir prieks, ja redzu, ka zirgs laukumā ierodas patiesi skaisti saposts. Bet, cik labi varu to paveikt, bieži vien atkarīgs ne tikai no manas vēlmes vai prasmes, bet arī no tā, cik liels ir laika intervāls starp iesildīšanās brīdi un startu. Jāpierod arī pie tā, ka, ievē-rojot jātnieka ieradumus, palīgam līdzi uz starta laukumu jānes ķivere, žakete, steks, un jāatceras pilnīgi visi sīkumi, lai uz starta ierastos laikā.

Vēl par prasmīgu jātnieka palīgu Iveta sauc Diānu Dadzīti. Diemžēl vienlaikus atzīst, ka Latvijā šī profesija, kas nenolie-dzami tāda ir, nav apgūstama ne skolā, ne augstskolā, viss atstāts tikai pieredzes ziņā. Ārzemēs tiek skoloti gan jātnieku palīgi (grūmi), gan jau augstākas kvalifikācijas asistenti (bereitori), kuri labākajiem spor-tistiem palīdz ne tikai iesildīt, bet arī trenēt zirgus, ikdienā veicot gandrīz tikpat nozī-mīgu darbu kā pats jātnieks. Pēc starptau-tiskajiem standartiem šīs profesijas pār-stāvjiem šķēršļu pārvarēšanā jāspēj veikt maršruti ar 150 cm augstiem šķēršļiem, bet iejādē – Lielās balvas programma. Iveta šo kategoriju vēl nav sasniegusi un šaubās, vai tas kādreiz notiks, jo svarīgākais taču bijis nevis sports, bet kontakts ar zirgiem. Arī par zirgu aprūpēšanu saņemtā nauda nav

būtiskākā, lai gan citās Eiropas valstīs jāt-nieku palīga algojums ir visai solīds, darba laiks un pienākumi – reglamentēti. Iveta varot pie zirgiem braukt tad, kad vēlas, kad pati apzinās nepieciešamību ar tiem strā-dāt.

Zirdzinieki ir īpaša cilvēku „suga”Tomēr, – kas bijis jāapgūst jau tagad?

Tie ir veterinārmedicīnas pamati, pirmās palīdzības sniegšana, medikamentu indi-kācijas, kā arī, smaidot varam sacīt, zirgu friziera prasme.

Lielvārdes stallī uzturas ap 30 zirgu. Jo lielāka kļūst zirgu aprūpēšanas pieredze, jo labāk zināms, kas kuram zirgam nepie-ciešams. Iveta uzsver, ka, jau pasniedzot zirgiem brokastis, viņa redz un saprot, kā jūtas katrs no tiem. Viņas aprūpē no kopē-jā zirgu skaita ir tie Daiņa Ozola zirgi, kuri startē sacensībās – Gvidons, Landors, Kar-dināls, Goldrings, Alibi, Absolūts, Šantijs. Skan arī atzīšanās, ka šogad iznākot mazāk pabūt kopā ar zirgiem, nekā pašai būtu vēl-me to darīt, jo dzīve ieviešot savas korek-cijas. Bet, kad nedēļas divas nav būts stallī, Ivetai zirgi jau rādoties sapnī. Tad, kad zie-ma kopā ar zirgiem jāpavada Burtniekos,

Iveta Bērtiņa-KrūtaineDzimusi 1977. gada 16. martā Gul-benē.Mācījusies Gulbenes vidusskolā.Beigusi Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības fakultāti.Precējusies.Ar zirgiem nodarbojas sešus gadus.Tagad – konkūrista Daiņa Ozola pa-līgs.Strādā Tūrisma aģentūrā Diari.

Mār

a M

iller

a fo

toM

āra

Mill

era

foto

~29~maijs-jūnijs, 2009

PERSONĪBA

TūrismaaģentūraDiari

Tālruņi:+371 29436205 – Rita,+371 29141103 – Diāna,+371 29275048 – Iveta

e-pasts: info@diari.lvmājas lapa: diari.lv

jo tur ir iespēja trenēties manēžā, protams, ir citādāk. Mājās izdodas atbraukt nedēļā pāris dienu. Vīrs it kā pa jokam vai pavi-sam nopietni reizēm pārmetot, – sak, zirga dēļ tu esi gatava pat naktī celties un braukt palīgā... Iveta atbild tā, – cilvēks var pats par sevi parūpēties, bet zirgs – ne. Un, ja jau mēs esam šo lielisko dzīvnieku pieradi-nājuši, mums par to jārūpējas.

– Manuprāt, zirdzinieki ir īpaša cilvēku „suga”, – saka Iveta. – Traki uz zirgiem, un visu dzīvi pakārtojam tiem.

Izveidota tūrisma aģentūra Taču ar zirgiem vien neiztikt, tāpēc

Iveta kopā ar vēl divām meitenēm – Ritu Meikšāni un Diānu Kušneri – pagājušā gada vasarā nodibinājušas tūrisma aģen-tūru Diari. Tā piedāvā ceļošanu gan tradi-cionālā izpratnē, gan salīdzinoši eksotisku aktīvo atpūtu, jo esot pietiekami daudz cil-vēku, kuriem arī svešās zemēs ir vēlēšanās izkustēties.

Tādi piedāvājumi, piemēram, Ēģiptē ir izbrauciens tuksnesī ar apvidus mašīnām, tur arī nakšņojot. Vai arī, – vizināšanās ar kuģi un niršana, jo šīs valsts daivinga ins-truktori esot īpaši prasmīgi.

Bet skaistas vietas un interesanti marš-ruti tiek piedāvāti arī Latvijā. Piemēram, klienti iecienījuši laivošanu pa upēm kopā ar draugiem vai darba kolektīvu, – Amatā, Salacā, Gaujā, Latgales upēs. Tiek piedāvāta nakšņošana gan teltīs, gan arī viesu namos ar pirtiņas apmeklējumu. Laba sadarbī-ba izveidojusies ar zemnieku saimniecību Rakši, kur iespējams doties pastaigā kopā ar lamām.

Bet tālākie maršruti cilvēkiem, kuri vē-las sēsties tieši zirga mugurā, piedāvājami Dienvidamerikā, Āfrikā, Āzijā, kur iespē-

jamas ekstrēmas tūres ar lielu adrenalīna devu. Var doties arī tā sauktajā raftingā – braucienā pa kalnu upēm ar kajakiem. Turpat kalnos var slēpot un snovot. Nākot-nē tiks piedāvātas arī medību tūres Āfrikā.

Sākot firmas darbību, bijis nepieciešams apgūt ļoti daudz informācijas, noslēgt lī-gumus ar sadarbības partneriem, kas ir ilgstošs process. Taču tagad darbs jau vir-zoties uz priekšu. Cilvēki vēlas doties ce-ļojumos un ir arī apmierināti ar aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, kas piesaista arvien jaunus klientus. Jā, gada sākumā bijis jūtams ekonomiskās krīzes iespaids, jo ļaudis nav jutuši pārliecību par saviem turpmākajiem ienākumiem. Taču tagad si-tuācija stabilizējas, un katrs zina, ko varēs atļauties. Iespējams, arī nedaudz sarukušā ģimenes budžeta dēļ biežāk tiekot piepra-sīti ceļojumi pa Latviju, bet tam ir arī sava pozitīvā noskaņa, – iespējams iepazīt tik daudz brīnišķīgu vietu, par kurām daudzi nav zinājuši, un arī plašu aktīvās atpūtas piedāvājumu mūsu zemes novados.

Iveta saka, ka individuālo ceļojumu skaits, ko firma var apkalpot, nav ierobe-žots, jo pastāv sadarbība ar Latvijā lielāka-jiem tūrisma operatoriem. Taču grupām jau laikus jādomā par savu ieceru realizē-šanu, lai varētu izmantot pilnu piedāvāju-mu – transportu, naktsmītnes un citu ne-pieciešamo servisu. Tagad aģentūra sākusi sadarboties arī ar skolām, piedāvājot da-žādas ekskursijas klasēm, un atsaucība ir. Turklāt, interesējoties tieši par savu dzimto zemi.

AbonēšanaNenokavē abonēšanu JŪLIJAM!Latvijas pasts 2009. gadā izde-

vumiem, kuri iznāk reizi mēnesī vai retāk, noteicis citādus

abonēšanas termiņus nekā dienas laikrakstiem un nedēļas

žurnāliem.

Abonē Latvijas Pastā līdz 15. jūnijam, modernizētajās

pasta nodaļās - līdz 11. jūnijam.

Abonēšanas indekss 1238.1 mēnesim Ls 1,80

3 mēnešiem Ls 5,40 6 mēnešiem

(līdz gada beigām) Ls 10,80

Iveta Bērtiņa-Krūtaine ar Gvidonu.

Mār

a M

iller

a fo

to

~�0~ maijs-jūnijs, 2009

OFICIĀLAS ZIŅAS

Meistarībai nepieciešama prasmeDace Millere

Vairākus gadus Latvijas jāt-nieku saimē spriests par to, ka arī mums, tāpat kā daudzās ci-tās valstīs, nepieciešamas stila vērtēšanas sacensības. Jau ma-

zotnē sportistam kopā ar treneri jāmācās pašam un jāmāca zirgs šķēršļu pārvarēša-nas maršrutā lekt tehniski pareizi. Tagad, apkopojot citvalstu pieredzi un ņemot vērā FEI regulas, tapuši šādu sacensību notei-kumi.

Stāsta Latvijas Jātnieku federācijas pre-zidents Agris Blaus:

– Latvijas Jātnieku federācija pirms ga-diem diviem jau rīkoja sacīkstes, kurās tika vērtēts zirga vai jātnieka stils. Taču tika sa-ņemtas daudzas pretenzijas par tiesāšanu, un gan dalībniekiem, gan tiesnešiem ra-dās daudz neskaidrību, jo nebija izstrādāti skaidri noteikumi par to, kādi ir kritēriji jātnieku un zirgu vērtēšanā. Šogad federā-cija kopā ar starptautiskās kategorijas ties-nesi Leonardu Siņavski izstrādājusi notei-kumus sacensībām šķēršļu pārvarēšanā ar stila novērtējumu. Ievērojot tos, federācija turpmāk sacensību programmā iekļaus maršrutus, kuros tiks vērtēts tieši lēkšanas stils. Tie noteikti būs paredzēti bērniem līdz 16 gadu vecuma, kā arī jaunzirgiem – piecus gadus veciem zirgiem vai tiem, kas startē pirmo sezonu, un, iespējams, arī se-šus gadus veciem zirgiem.

Federācija vienmēr uzskatījusi, ka šāda veida sacensības ļoti nepieciešamas jauna-jiem zirgiem un jātniekiem, lai jaunieši ie-mācītos pareizi jāt. Pienāk brīdis, kad nav svarīgs ātrums, bet tas, cik tehniski pras-mīgi sportists un zirgs veic distanci. Tas nepieciešams katra jātnieka nākotnes iz-augsmei, jo jau brīdī, kad jālec maršruti ar 120 cm augstiem šķēršļiem, nav iespējams vienkārši „dragāt”, nepieciešams zirgu pa-reizi pievest pie šķēršļa, pašam jātniekam saglabāt pareizu uzsēdi un labu kopiespai-du par sniegumu.

Šādu sacensību rīkošanas pieredze ir vi-sās valstīs, kur jāšanas sports sasniedzis sa-līdzinoši augstu līmeni. Tagad, kad šie no-teikumi stila vērtēšanai izstrādāti, arī mūsu rīkotajās sacensībās tiks iekļauti maršruti ar stila vērtējumu. Bet, protams, joprojām būs tradicionālās distances, kopā domā-jot par to, lai sportistiem būtu interesanti startēt, un šāds jauninājums to varētu tikai veicināt. Pirmo reizi paredzēts izmēģināt stila maršrutus 6. un 7. jūnijā, kad notiks Latvijas čempionāts konkūrā.

Latvijas Jātnieku federācija aicina arī klubus, kuri rīko sacensības, vadīties pēc šiem noteikumiem un iekļaut stila vērtē-šanas maršrutus programmā. Galvenais ir tas, lai sportistiem līdz 16 gadu vecumam tiktu vērtēts paša jātnieka stils, bet startā ar jaunzirgiem – to prasme. Tas ir būtiski, lai jaunie jātnieki iemācītos pareizi jāt, kas va-rētu būt garantija tam, ka viņi arī augstākus maršrutus spēs veiksmīgi pārvarēt. Tikai tā jāšanā var sasniegt labus rezultātus.

Gribu piebilst, ka šogad, vērojot gan ziemas čempionāta, gan pirmās vasaras sa-cīkstes, redzēju daudzus jaunos jātniekus, kuri ļoti prasmīgi vadīja zirgu distancē. Taču diemžēl ir arī sportisti, kuri par to nav domājuši un kuriem acīmredzami pie-trūkst prasmīga trenera padoma, lai šajā jomā kārtīgi strādātu. Vēlu veiksmi spor-tistiem, izmēģinot savu prasmi sacensību jaunajos maršrutos!

Vaicājām atzītiem jāšanas sporta spe-ciālistiem, kāds ir viņu viedoklis par jā-šanas stila sacensību nepieciešamību Latvijā, gan neiepazīstinot ar šo konkrēto nolikumu.

Zinta Lāce, jāšanas trenere Vācijā:– Stila vērtēšanas sacensības Latvi-

jā noteikti ir ļoti vajadzīgas. Tā ir tēma, par kuru runāju intervijā Zirgu Pasta ie-priekšējā numurā. Vācijā bērni ātruma maršrutus drīkst lēkt tikai ļoti reti. Vis-maz trīs gadus kopš treniņu sākuma viņi startē tikai stila maršrutos, līdz iegūst ceturtās meistarības pakāpes sertifikātu (Leistungklasse 4). Dažkārt tiek rīkotas sacensības, kurās bērni var savus spēkus izmēģināt arī ātruma maršrutos, bet tas notiek salīdzinoši reti. Visi sacīkšu rīko-tāji dod priekšroku stilam. Kas šādas sa-cīkstes varētu tiesāt? Tas ir cits jautājums, bet, manuprāt, Latvijā ļoti noderīga būtu Ģirta Briča pieredze. Vācijā vieni un tie paši tiesneši var vērtēt gan iejādes, gan

Stila sacensībām noteikti jābūtkonkūra sacensības, jo kvalitātes pārbaudes eksāmeni viņiem ir vienādi. Šķiet, Latvijā tā varētu būt vislielākā problēma.

Ģirts Bricis, sportists šķēršļu pārvarē-šanā:

– Uzskatu, ka Latvijā šādas sacensības būtu jārīko obligāti, jo tas pilnveido jāša-nas stilu un uzlabo zirga lekšanas tehniku. Jaunzirgiem nav jāsasteidz pieeja lielākiem augstumiem, līdz ar to stila sacensības ir ļoti vērtīgas.

Vācijā jaunzirgu maršruts, kuru lec uz atzīmi tiek saukts par konkūra jaunzirgu maršrutu (Springpferdeprufung). Jaunzirgi no četriem līdz pieciem gadiem lec tikai uz atzīmi. Ar sešgadīgajiem zirgiem ir iz-vēle, – var lekt gan uz atzīmi, gan atklātos maršrutus. Stila maršruti ir pavisam citi (Stillspringen), kas lielākoties paredzēti ze-māka līmeņa jātniekiem un iesācējiem, lai viņiem nav jājāj uz laiku, bet lai varētu ie-mācīties lēkt pareizi. Speciāli jauniešiem Vācijā stila maršrutu ir salīdzinoši maz.

Lai tiesātu šāda tipa sacensības, ir jā-būt sertificētai tiesnešu komandai, nevis par tiesnesi jākļūst jātniekam, trenerim, zirgu īpašniekam vai citai ieinteresētai personai. Ja tiesās atzīts arbitrs, viņš ris-kēs ar savu sertifikātu gadījumā, ja netiks dots adekvāts vērtējums. Tiesnesim jāat-bild par savu slēdzienu.

Sergejs Šakurovs, konkūra treneris:– Sacensības vajadzīgas. Bet svarīgi ir

tas, kas tiesās sacensības. Manuprāt, par labu tiesnesi var kļūt labs treneris, kurš redz visus sīkumus. Diemžēl mums šo-brīd Latvijā nav pēc vienas sistēmas sa-gatavotu jāšanas treneru. Katrs redz kaut ko citu, kādreiz tas nonāk pat līdz absur-dam. Tāpēc mums vispirms ir jāizglīto treneri, kuri turpmāk izglītotu sportistus pēc visā pasaulē pieņemtas sistēmas. Tad varēsim rīkot tādas sacensības ar pozitī-vu apmācības efektivitāti, nevis lai radītu kārtējo iemeslu apvainot tiesnesi viņa ne-kompetencē.

Mār

a M

iller

a fo

to

~�1~maijs-jūnijs, 2009

OFICIĀLAS ZIŅAS

Sacensības šķēršļu pārvarēšanā ar stila novērtēšanuNOTEIKUMIVispārējā koncepcijaSacensībām, kuru uzde-

vums ir jātnieka vai zirga stila novērtējums, galvenais mērķis ir jātnieku un zirgu tehniskās sagatavotības pilnveidošana. Tāpēc novērtējumam jābūt pamatotam ar objektīviem kritērijiem, lai saņemtais vēr-tējums būtu skaidri saprotams treneriem, jātniekiem un jāt-nieku palīgiem. Skaidri jā- saprot, kādas kļūdas pieļautas un kādi elementi treniņu pro-cesā jāpilnveido.

KritērijiŠķēršļu pārvarēšanas har-

monisku norisi nosaka sekojoši kritēriji:

- lēkšu gaitas kontrole pirms šķēršļa veikšanas un pēc tā pārvarēšanas;

- darbība ar pavadu;- pietuvošanās šķērslim

zirgam atbilstošā, vienmērīgā tempā;

- tuvošanās šķērslim zirgam atbilstošā tempā, izvēloties at-bilstošu atspēriena vietu;

- ritmiski lēkšojošs zirgs pārvar šķērsli tā vidusdaļā un piezemējas taisnā līnijā;

- taisno kustības līniju izpil-da ar paredzēto tempu skaitu;

- jātnieks prot paplašināt zirga lēkšu tempu vai sašauri-nāt to, lai iekļautos paredzēto tempu skaitā taisnās kustību līnijās;

- atspēriena vietai sistēmas pirmajā šķērslī jābūt optimālā attālumā, kas ļauj sistēmu pār-varēt harmoniski ar paredzēto tempu skaitu starp šķēršļiem;

- pagrieziens jāveic ar atbil-stošo kāju un vienmērīgā tem-pā;

- sacensības beidzas ar kus-tību aplī, kurā no lēkšiem vien-mērīgi pāriet rikšos un beidzot – soļos, no sacensību laukuma izjāj rikšos.

Prasības1. Sacensības ar stila vērtē-

jumu tiek rīkotas pēc FEI no-teikumu Art. 238.2.1.

2. Šķēršļu augstums – atbil-stoši izvēlētajai klasei.

3. Šķēršļu skaits – astoņi (tajā skaitā viena vai divas div-kāršās sistēmas). Maršruta sa-stādītājam jāizvieto šķēršļi tā, lai veidotu pa vienai taisnai trīs, četru un piecu tempu līnijai.

4. Kustību kontroles ātrums 300/325 vai 350 m minūtē slēg-

Kļūdu raksturs Soda punkti Piezīmes1. Slikta pāreja no rikšiem lēkšos, kustību sākot startā 0,5-1 Izpildījums bez kļūdām – 0 s.p.2. Kontrlēkši pagriezienos 0,5-1 Vērtē katru pagriezienu3. Nepareizs tempu skaits taisnā līnijā starp šķēršļiem

vai sistēmās, līkloču kustība0,5-1 Katru līniju un sistēmu vērtē atsevišķi

4. Kļūdas lēcienā (jātnieka ķermeņa līdzsvara pareiza noturēšana)

0,5-1 Katru lēcienu vērtē atsevišķi

5. Steka pielietošanas katra reize 16. Kopiespaids

(Vērtē uzsēdi un pavadu mierīgu un pareizu pielie-tojumu, ritmu, līdzsvaru, iejāšanu un izjāšanu no laukuma, jātnieka un zirga kopskatu)

0-4 Pielieto vērtējumu 0,5 s.p. par katru

7. Kļūdas šķēršļu pārvarēšanā:a) šķēršļa gāšana,b) pirmā atteikšanās,c) otrā atteikšanās,d) otrā atteikšanās pie tā paša šķēršļa,e) trešā atteikšanās,f) pirmais jātnieka kritiens,g) otrais jātnieka kritiens,h) zirga kritiens,i) laika normas pārsniegšana,j) laika limita pārsniegšana

1,00,51,02,0izslēgšana2,0izslēgšanaizslēgšana0,1izslēgšana

Par katru pārtērētu pilnu vai iesāktu sekundi

KĻŪDU TABULASacensībām ar jātnieka darbības stila novērtējumu

Kļūdu raksturs Soda punkti Piezīmes1. Neprecīza pāreja no rikšiem lēkšos, kustību

sākot startā0,5-1 Izpildījums bez kļūdām – 0 s.p.

2. Kontrlēkši pagriezienos 0,5-1 Par katru pagriezienu3. Optimāla tempu skaita ievērošana taisnā līnijā

starp šķēršļiem vai sistēmās0,5-1 Katru līniju un sistēmu vērtē atsevišķi

4. Kļūdas lēcienā 0,5-1 Katru lēcienu vērtē atsevišķi5. Steka pielietošanas katra reize 16. Pāreja no lēkšiem rikšos un soļos, maršrutu

beidzot 0,5-1 Izpildījums bez kļūdām – 0 s.p.

7. Kopiespaids 0-48. Kļūdas šķēršļu pārvarēšanā:

a) katrs pieskāriens šķērslim, lēcienā to negāžot,b) pirmā šķēršļa nogāšana,c) katra nākamā šķēršļa nogāšana,d) pirmā atteikšanās,e) otrā atteikšanās,f) trešā atteikšanās,g) pirmais kritiens,h) otrais kritiens,i) laika normas pārsniegšanaj) laika limita pārsniegšana

0,5

1212izslēgšana2izslēgšana0,1izslēgšana

Par katru pārtērētu vai iesāktu sekundi

KĻŪDU TABULASacensībām ar zirga kustību stila novērtējumu

tajos un 350 m/minūtē atklāta-jos sacensību laukumos.

5. Sacensības tiesā vismaz viens tiesnesis ar asistentu.

6. Vērtējot jāņem vērā tikai jātnieka darbības stils vai zirga kustību stils, atbilstoši konkrēto sacensību nolikuma prasībām.

7. Vērtējumā tiek pielietota skala ar 10 ballēm, no kuras tiek atņemti soda punkti pēc atbilstošās soda tabulas.

8. Jātniekus vērtē pēc lielākā baļļu skaita atlikuma un laika.

9. Maršruta sastādītājam jāiesniedz tiesnesim maršruta shēma, kurā jānorāda tempu skaits taisnajās kustību līnijās.

~�2~ maijs-jūnijs, 2009

Paldies mūsu lasītājiem par iesūtītajām fo-togrāfijām, kas stāsta par vasaras sacensību sezonas sākumu.Nākamā konkursa tēma – Zirgi pavasara ziedu laikā. Sūtiet savas fotogrāfijas uz elek-troniskā pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv līdz 6. jūnijam. Labākos attēlus publicēsim nākamajā numurā. Lūdzam norādīt autora vārdu un bildes parakstu.

Sākas sacensību sezona

FOTOKONKURSS

1.-2. Sintija Varnovska. „Tas nekas, ka zirdziņš mazs...” Sintija raks-ta: Liepājas rajona Kapeļkalējos Juris Kalita 25. aprīlī bija no-organizējis treniņsacensības tuvākās apkārtnes staļļiem. Ma-nuprāt, tās bija izdevušās. Sacensībās piedalījās divi poniji, bet labākais no tiem bija mazais, sirmais ponijs – mazais žipžiks, kā to iesaucu. Iznākot laukumā, tas skaļi nozviedzās un skatī-tājos izsauca milzu jautrību un pasākuma vadītāja komentā-ru, ka nevajag zirgu skatīt pēc auguma... Tad nu mazulis arī gāja kā bulta pa maršrutu.”

3. Sintija Varnovska. „Spoža spalva kumeļam.”

4. Sintija Varnovska. „Uzvarētāja goda aplis.”

5. Linda Supola. „Lēciens.”

6. Ināra Ivanova. „Nav jāprasa mazajam Raitim no JK Telfas, - kā klājās mačos...”

7. Guntis Petrovs. „Man līdz sacensībām vēl tālu, drīz tikai mē-nesītis...”

8. Ingus Puriņš. „Labāk lai redz tavu seju, nevis manējo, tu lec labāk.”

9.-11. Andis Z. „Ai, kā negribas!”

12. A. Johelsons. „Vai tiešām tas ir tik augstu?...”

13. Kristiana Berzanska. „Nu, ko tu tagad gribēsi, saimniec?”

14. Sintija Varnovska. „Lidojumā.”

1.

3.

2.

4.

5.

6. 7.

~��~maijs-jūnijs, 2009

FOTOKONKURSS

8.9.

12.

10.

13. 14. 11.

~�4~ maijs-jūnijs, 2009

FOTOKONKURSS

Jauno jātnieku skola rīko fotokonkursuNo 1. maija līdz 9.

augustam Jauno jātnie-ku skola organizē foto-konkursu par zirgiem, kura noslēgums pare-

dzēts II Latvijas Zirgu dienās, kas šo-gad tiks svinētas 8. un 9. augustā.

Konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens, kam nav bail ķerties klāt foto-kamerai un iemūžināt zirgus jebkādā situācijā. Konkursa tēmas jeb kategori-jas ir šādas: zirgs sportā un darbā, zirgs dabā un izklaidē, kā arī zirgs jokos un kuriozos. Darbus vērtēs kompetenta žūrija, kā arī notiks interneta balsošana Jauno jātnieku skolas mājas lapā www.latvianhorses.lv. Tādēļ, jo ātrāk tiek ie-sūtīti darbi, jo lielākas izredzes ir iegūt skatītāju simpātijas balvu.

Darbus var iesūtīt līdz 20. jūlijam uz e-pastu info@latvianhorses.lv. Fotogrā-fijas jāiesūta jpg formātā un to minimā-lajam izmēram jābūt vismaz 1 MB. Iesū-tot fotogrāfijas, noteikti jānorāda autora vārds, uzvārds, kontaktinformācija un kategorija, kurā katrs darbs tiek iesūtīts. Katrā kategorijā drīkst iesūtīt ne vairāk par trim darbiem, tātad kopā ne vairāk kā deviņas bildes.

Balvas labāko darbu autoriem no Jauno jātnieku skolas, SIA Ances dizains un zirglietu veikala Marengo, kuras tiks pasniegtas II Latvijas Zirgu dienu laikā, kas notiks 8. un 9. augustā Inčukalna jāšanas sporta centrā. Pasākuma laikā būs iespējams arī aplūkot labākos dar-bus, jo tiks rīkota fotogrāfiju izstāde.

Ar konkursa noteikumiem tuvāk var iepazīties Jauno jātnieku skolas mājas-lapā www.latvianhorses.lv

Informācija pa tālruni: 67225507

NOLIKUMS1. Vispārējie noteikumi1.1. Konkursu rīko biedrība Jauno jātnie-ku skola (turpmāk tekstā – Organizators), reģ. Nr. 40008114442.1.2. Konkursa mērķis – veicināt sabiedrī-bas interesi par zirgiem un jāšanas sportu, kā arī Jauno jātnieku skolas rīkotajiem pa-sākumiem.1.3. Konkursā var piedalīties jebkura per-sona, kas iesniegusi pieteikumu dalībai konkursā atbilstoši konkursa nolikuma (turpmāk tekstā – Nolikums) noteiku-miem. 1.4. Piedāvājumi, kas nav iesniegti no-teiktajā kārtībā vai saņemti pēc Nolikumā norādītā termiņa, netiek izskatīti.1.5. Ar konkursa nolikumu var iepazī-ties un bez maksas nolikuma kopijas var

saņemt Jauno jātnieku skolas mājas lapā www.latvianhorses.lv2. Fotokonkursa darbu iesniegšanas kār-tība2.1. Katrs dalībnieks var iesniegt ne vai-rāk kā 9 fotogrāfijas (katrā kategorijā ne vairāk kā 3 fotogrāfijas). 2.2. Fotogrāfijas jāiesniedz kvalitatīvā formātā (jpg fails, min. lielums 1 MB), sūtot tās elektroniski uz e-pastu info@latvianhorses.lv ar norādi: Fotokonkurss (vārds, uzvārds). 2.3. Iesniedzot fotoattēlu, obligāti jāpie-vieno informācija par darba autoru (vārds, uzvārds, dzimšanas gads, adrese, e-pasts, tālruņa numurs) un darbu/-iem (t.i. kate-goriju, uz kuru piesaka katru darbu). 2.4. Fotogrāfijas jāiesūta līdz 2009. gada 20. jūlijam!2.5. Fotoattēls nedrīkst būt plaģiātisms, iesniedzējam pašam jābūt fotogrāfijas au-toram.2.6. Fotogrāfijas tiek uzskatītas par sa-ņemtām, ja darba iesniedzējs ir saņēmis apstiprinājuma e-pastu no Jauno jātnieku skolas.3. Vērtēšanas kritēriji3.1. Iesniegtie darbi tiks vērtēti pēc šā-diem kritērijiem:3.1.1. Atbilstība konkursa mērķim un ide-jai, kā arī kategorijai;3.1.2. Darba mākslinieciskais izpildījums un kvalitāte;3.1.3. Fotogrāfijām jāatspoguļo jāšanas sports vai zirgi. 3.2. Darbi tiks vērtēti šādās kategorijās: 3.2.1. Zirgs sportā un darbā;3.2.2. Zirgs dabā un izklaidē;3.2.3. Zirgs jokos un kuriozos.3.3. Iesniegtos piedāvājumus izvērtēs žū-rija šādā sastāvā:3.3.1. fotogrāfs Māris Millers;3.3.2. fotogrāfe Dace Štrausa;3.3.3. Latvijas Zirgaudzētāju biedrības pre-zidents Edgars Treibergs;3.3.4. Jauno jātnieku skolas valdes locekle Maira Leja.3.4. Sākot ar 2009. gada 1. maiju, iesūtī-tie darbi tiks ievietoti Jauno jātnieku sko-las mājas lapā www.latvianhorses.lv, kur notiks interneta balsošana nominācijai „skatītāju simpātija”. Interneta balsošana beigsies 2009. gada 1. augustā.4. Rezultātu paziņošana un labāko darbu autoru apbalvošana4.1. Labākie darbi tiks izlikti publiskai apskatei II Latvijas Zirgu dienu laikā 8.-9. augustā. 4.2. Rezultāti tiks paziņoti II Latvijas Zir-gu dienu ietvaros 9. augustā. Rezultātu pa-ziņošanas laiks tiks precizēts un saskaņots ar pasākuma organizatoriem.

4.3. Uzvarētāju vārdi tiks publicēti arī Jauno jātnieku skolas mājas lapā www.lat-vianhorses.lv4.4. Trīs labāko darbu autori katrā kate-gorijā un skatītāju simpātija saņems balvas no Jauno jātnieku skolas:4.4.1. Ielūgums 2 personām (ar bērniem) uz II Latvijas Zirgu dienām;4.4.2. Jauno jātnieku skolas suvenīri sadar-bībā ar SIA Ances dizains;4.5. Balvas no zirglietu veikala Marengo. 4.6. Balvas tiks pasniegtas vienlaikus ar rezultātu paziņošanu II Latvijas Zirgu die-nu laikā 9. augustā. Ja dalībnieks nebūs ieradies uz balvas saņemšanu, tās varēs saņemt Jauno jātnieku skolas birojā Rīgā, Mārupes ielā 4 – 45, iepriekš sazinoties pa tālruni 67225507 vai 29563544. 5. Organizatora tiesības un pienākumi5.1. Organizatoram ir tiesības:5.1.1. neizskatīt piedāvājumus, kas neatbilst konkursa Nolikuma prasībām.5.1.2. pieprasīt papildus informāciju no pretendentiem, kas piedalās konkursā;5.1.3. lemt par konkursa termiņa pagarinā-šanu;5.1.4. piešķirt atsevišķas veicināšanas bal-vas.5.2. Organizatora pienākumi:5.2.1. izskatīt pretendentu iesniegtos foto-attēlus, kas atbilst konkursa Nolikuma pra-sībām.5.2.2. noteikt konkursa uzvarētājus un sa-dalīt konkursa balvas.5.3. Konkursa žūrijas locekļi nevar būt konkursa dalībnieki.6. Konkursa dalībnieku tiesības un pie-nākumi6.1. Līdz konkursa piedāvājumu iesnieg-šanas termiņa beigām jebkurš dalībnieks var grozīt vai atsaukt savu piedāvājumu.6.2. Katrs pretendents var iesniegt ne vai-rāk kā 9 fotoattēlus (ne vairāk kā 3 fotogrā-fijas katrā kategorijā).6.3. Iesniedzot fotogrāfijas konkursam, pretendents pieņem un piekrīt visām kon-kursa Nolikumā noteiktajām prasībām.7. Fotoattēlu lietošanas tiesības7.1. Biedrība Jauno jātnieku skola iegūst lietošanas tiesības fotoattēliem, foto ne-gatīviem un digitālajiem foto failiem, kas iesūtīti konkursam. Šos fotoattēlus var izmantot biedrības drukātajos izdevumos un materiālos, var publicēt biedrības un konkursa sadarbības partneru interneta portālos un izmantot citiem nolūkiem saskaņā ar fotokonkursa Nolikuma no-teikumiem. Šie fotoattēli tiek nodoti gla-bāšanai biedrības Jauno jātnieku skola arhīvā.

~�5~maijs-jūnijs, 2009

PADOMI

Kumeļu nagu kopšana Ineses Ruskules teksts un foto

Cilvēkam jāsāk regulāri pieskarties zirga kājām jau tā kumeļa vecumā. Tad turpmāk nebūs sarežģījumu pacelt zirga kāju, kā arī apkopt nagus. Jau no mazotnes kumeļam jāglāsta kājas, tādējādi pakāpeniski mazi-not zirga bailes, brīdī, kad kāds pieskaras tām.

Kad kumeļš jau pieradis pie glāstiem un nebaidās no cilvēka pieskāriena, vajag daudz runāt ar zirgu. Šādi radinot kume-ļu pie kāju pacelšanas, problēmām nagu apkopšanas procesā turpmāk nevajadzētu rasties. Kumeļam vēlams pirmo reizi ap-kopt nagus sešu mēnešu vecumā, taču tas jādara lietpratējam. Ja nepareizi nogriezī-siet nagu, tas var negatīvi ietekmēt turp-māko zirga nagu augšanu.

Cik bieži kumeļam un jaunzirgam jā-griež nagi? Kalējs Andrejs Bistrovs, kuram ir krietna pieredze, atbildēja, ka jāseko līdzi naga augšanai. Vienam zirgam jāapgriež nagi biežāk, citam – retāk. Ja rodas kādas nagu veidošanās problēmas, iespējams, būs nepieciešams apkalt kumeļu vai jaunzirgu ar speciāliem pakaviem. Taču neatkarīgi no tā, cik bieži griežam kumeļam nagus, mums pēc iespējas biežāk jāpaceļ visas čet-ras kājas, lai, atbraucot kalējam, nerastos lieki sarežģījumi (1. un 2. attēls – redzams 11 mēnešus vecs kumeļš, kuru pietur saim-niece, un kalējs bez sarežģījumiem apkopj visu četru kāju nagus). Protams, arī no ma-zotnes neapmācīta jaunzirga vai pieauguša zirga kājas var pacelt, taču bieži vien jāvelta daudz ilgāks laiks, lai pieradinātu šādu zir-gu to darīt bez starpgadījumiem, īpaši tas attiecas uz pakaļkājām.

Kumeļa kāju var pacelt, paņemot to aiz skarām un velkot uz augšu (3. un 4. attēls). Ja skaras nav tik garas, kā attēlā redzama-jam kumeļam, kāju var pacelt, ņemot to aiz ceļgala (5. attēls). Bieži zirgi izturas tā, itkā domātu, ka tie nevar nostāvēt uz trim kā-jām, tāpēc arī neļaujas, lai paceļ kādu no kājām, īpaši pakaļkājas. Tādā gadījumā var ieteikt aplikt auklu ap pakaļkājas vēzī-ti, un vilkt auklu uz augšu (6. attēls). Kad kumeļš vairs nepretojas auklai un nesper, noņem auklu un paņem kāju rokās (7. un 8. attēls).

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

~�6~ maijs-jūnijs, 2009

ZIRGAUDZĒTĀJIEM

Jauno zirgaudzētāju sacensībasDace Štrausa

WBFSH (Pasaules sporta zirgu audzē-tāju federācija) organizēto jauno audzētā-ju sacensību mērķis ir pulcēt kopā jaunos zirgu audzētājus no dažādām audzētāju organizācijām un valstīm. Jaunieši sacentī-sies divas dienas dažādās disciplīnās, taču svarīgākais ir tas, ka tādējādi dažādās valo-dās runājošiem cilvēkiem tiek dota iespē-ja atrast jaunus draugus un veidot jaunus kontaktus. Kopš 2001. gada, kad Vācijā notika pirmās šādas sacensības, šis mērķis ir sasniegts, nodibināti kontakti, un jaunie audzētāji šo draudzību sāk izmantot gan ceļojot, gan apmainoties ar pieredzi.

Turpinot šāda veida sacensības, to orga-nizatori cer, ka tiks turpināts sasniegtais, un sporta zirgu nākotne būs drošās rokās.

Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, kas ir WBFSH biedrs kopš 2008. gada, nolēma atbalstīt šo kustību un nodibināt Jauno zirgaudzētāju sekciju, kurā var piedalīties jaunieši no 15 gadu vecuma. Viena no pirmajām sekcijas aktivitātēm būs jauno audzētāju sacensības, kas notiks pēc līdzī-ga nolikuma kā WBFSH sacensības. Tās risināsies divās vecuma grupās, ko nosa-cīti sauksim – juniori (no 15 līdz 18 gadu vecumam) un seniori (no 19 līdz 24 gadu vecumam). Sacensības notiks AS Agofirma Tērvete 2009. gada rudenī.

WBFSH jauno zirgaudzētāju pasaules čempionāts risināsies Īrijā no 17. līdz 19. augustam.

Latvijas Zirgaudzētāju biedrības Jauno audzētāju sekcijas nodoms ir iesaistīties WBFSH Jauno audzētāju sekcijas akti-vitātēs ar mērķi nākamajā gadā izveidot Latvijas jauno zirgaudzētāju komandu, lai piedalītos Jauno audzētāju pasaules čem-pionātā. Tāpēc sacensības Latvijā notiks pēc sekojoša nolikuma:

Sacensību disciplīnasJauno audzētāju čempionātā dalībnieki

sacentīsies sekojošās disciplīnās:– Teorijas tests;– Gaitu un lēciena vērtēšana, zirgam at-

rodoties brīvi arēnā;– Ķēvju eksterjera vērtēšana un rings;– Zirgu prezentācija rokās.1. Teorijas testsKatrs dalībnieks atbildēs uz 20 dažādiem

jautājumiem par audzēšanu, staļļa menedž-mentu, barošanu, veselību un sportu.

Par katru atbildēto jautājumu tiks sa-ņemti punkti. Gala rezultātu reizinās ar 5. Ja visi jautājumi būs atbildēti pilnīgi parei-zi, dalībnieks šajā disciplīnā maksimāli var saņemt 100 punktus.

2. Gaitu un lēciena vērtēšana, zirgam atrodoties brīvi arēnā

Pirms sacensību sākuma tiesneši novēr-tēs zirga gaitas (rikšus un lēkšus) un lēcie-nu, lai sacensību dalībniekiem būtu skaidrs vērtēšanas standarts.

Dalībniekiem jānovērtē pieci zirgi.Punkti tiks doti par sekojošiem kritēri-

jiem:– rikši,– lēkši,– lekšanas tehnika,– potenciālās lekšanas spējas un lēciena

kapacitāte.Atzīmes tiek dotas no 10 (lieliski) līdz 1

(ļoti slikti), lietojot šādu vērtēšanas skalu:

Vērtēšanas skalaLieliski 10Ļoti labi 9Labi 8Diezgan labi 7Apmierinoši 6Ciešami 5Neapmierinoši 4Diezgan slikti 3Slikti 2Ļoti slikti 1Nevar novērtēt 0

Dalībnieks saņems 100 punktu, ja viņa vērtējums pilnībā sakritīs ar tiesneša vērtē-jumu. Par katru novirzi punkti tiks atņemti no 100.

Lekšanas tehnikaLekšanas tehniku definē kā zirga spē-

ju novērtēt šķērsli, kas sevī ietver pareizu

gaitas modeli noteiktā distancē, rādot at-bilstošus kāju un muguras refleksus. Zirga kustībai lēcienā jābūt plūstošai un dabiskai, jārāda spēja novērtēt attālumu līdz šķērs-lim un iedzimts talants saliekt kājas, lēcie-nā veidot arkveida izliekumu virs šķēršļa (baskule).

Potenciāls vai kapacitāteZirgs tiek novērtēts pēc tā spējām star-

tēt konkūra distancē. Spējas tiek definētas kā talants, kapacitāte un konkūra zirga po-tenciāls. Tiek vērtēta arī zirga drosme.

3. Ķēvju eksterjera vērtēšana un ringsPirms sacensību sākuma tiesneši novēr-

tē vienu ķēvi, lai radītu sacensību dalībnie-kiem priekšstatu par vērtēšanas standar-tiem.

Dalībnieki vērtē trīs ķēvju eksterjeru un izvieto tās ringā, labāko liekot pirmo.

Dalībnieki atzīmes liek par sekojošiem desmit eksterjera kritērijiem:

– galva,– kakls,– lāpstiņa un skausts,– ķermenis,– krusti,– priekškājas,– pakaļkājas, – soļi,– rikši,– kopiespaids.Atzīmes tiek liktas no 10 (lieliski) līdz 1

(ļoti slikti).Dalībnieks saņem 100 punktus, ja tā

vērtējums sakrīt ar tiesnešu vērtējumu. Par katru novirzi no tiesnešu vērtējuma no 100 tiek atņemti punkti.

Rings100 punktus iespējams iegūt, ja visas trīs

ķēves ir sarindotas pareizā (tiesnešu no-teiktajā) secībā. Ja „pareizā” ķēve novietota ringa priekšgalā, tiek saņemti 50 punkti. Ja priekšgalā novietota otra labākā ķēve, tiek saņemti 30 punkti, bet ja trešā ķēve ir sā-kumā, tad – 20 punkti.

Dalībnieku saņemtās atzīmes par eks-terjeru un ringu tiek skaitītas kopā un da-lītas ar 2.

Zirga prezentācija rokāsPirms šī sacensību posma sākuma notiek

zirga demonstrācija, lai parādītu dalībnie-kiem, kādas ir prasības zirga prezentācijai rokās. Dalībniekiem tiks atvēlētas 15 minū-tes, lai iepazītos ar zirgu, kas būs jādemons-trē. Demonstrētājam rokās jābūt cimdiem. (Latvijā sacensību dalībnieki šajā posmā var piedalīties ar savu zirgu. Dalībnieki bez zir-giem tiks nodrošināti ar organizatoru saga-tavotiem zirgiem, un tiks dotas 15 minūtes laika, lai iepazītos ar prezentējamo zirgu.)Perlas.

Dac

es Š

trau

sas f

oto

~��~maijs-jūnijs, 2009

ZIRGAUDZĒTĀJIEM

Šīs disciplīnas mērķis ir parādīt zirga vislabākās īpašības – gan tam nekustīgi stāvot, gan kustībā. Zirgu demonstrē ie-mauktos ar pavadu. Zirga demonstrētājam jāuzvedas neuzkrītoši, lai visa uzmanība tiktu pievērsta zirgam.

Zirgs tiek rādīts „trīsstūrī”, kura katras malas garums ir 30 metri. Katram dalīb-niekam atļauts pieaicināt asistentu ar pāta-gu, kura uzdevums ir neuzkrītoši palīdzēt zirga kustībā uz priekšu, bet neizjaucot zir-ga kustības ritmu un līdzsvaru. Nepama-totai zirga sodīšanai var sekot dalībnieka diskvalifikācija šajā disciplīnā.

1. fāzePēc tiesnešu signāla dalībnieks ierodas

sacensību laukumā pa A ieeju soļos un turpina ceļu līdz B. Soļiem jābūt plašiem, līdzsvarotiem, ar četrtaktu ritmu. Tiek vēr-tēta dalībnieka pozīcija attiecībā pret zir-gu, pavadas lietošana ar brīvu kreiso roku, dalībnieka izveicīga komunikācija ar zirgu, pareizi izprasta zirga reakcija un atbilstoša atbilde uz to. Prezentācijai jārada iespaids, ka viss tiek veikts viegli, vienmērīgi, bez piepūles.

2. fāzePie B jāapstājas tiesnešu priekšā, zirgu

rādot ar kreisajiem sāniem. Tas nozīmē, ka zirga priekškāja, kas atrodas tuvāk tiesne-šiem, jānovieto nedaudz priekšā tālākajai priekškājai, bet tuvākā pakaļkāja jānovieto aiz tālākās pakaļkājas. Zirgam jāstāv līdz-svarā uz visām kājām, turot kaklu dabiski izstieptu uz priekšu. Dalībnieks nostājas zirga priekšā apmēram rokas attālumā. Pavadas jātur katra savā rokā piemērotā garumā no iemauktu riņķa (apmēram 30 līdz 60 cm). Zirgs jānostāda, cik vien ātri un mierīgi tas iespējams.

Kad zirgs ir apstādināts atbilstoši šīm prasībām, dalībnieks, skatoties uz tiesne-šiem, iepazīstina ar sevi, nosauc zirga vār-du, sniedz informāciju par tā tēvu, māti un mātes tēvu. Tas jāveic pietiekami skaļā balsī un labā dikcijā. Tiesneši novērtē, kā nostādīts zirgs un kā stāv pats dalībnieks, kā tiek lietotas pavadas, kādas ir dalībnieka spējas sadarboties ar zirgu un spēja parādīt zirgu.

3. fāzePēc tiesneša signāla dalībnieks taisnā lī-

nijā ved zirgu soļos virzienā no tiesnešiem uz C, tad apgriežoties – taisnā līnijā atpa-kaļ tiesnešu virzienā uz B. Tiesneši vērtē dalībnieka pozīciju, zirga soļošanas ritmu un tempu, to, cik taisna līnija ievērota, kā arī līdzsvara noturēšanu un līganumu pagriežoties. Tiks vērtēts arī tas, kā dalīb-nieks izmanto pavadas, brīvo roku un kā veidojas komunikācija ar zirgu.

4. fāzeSasniedzot B, dalībnieks pagriežas pa

labi uz D pusi un demonstrē zirga rikšus. Pie D pagriežas pa labi virzienā uz A un rāda zirga paplašinātus rikšus, bet pie A pagriežas pa labi atpakaļ uz B un pie B pār-iet soļos. Distanci līdz E veic soļos, kur ap-griežas un soļo atpakaļ līdz B, kur prezentē zirgu tiesnešiem.

Tiesneši vērtē dalībnieka pozīciju, pār-eju līganumu no soļiem uz rikšiem un no rikšiem uz soļiem, taisnvirziena kustību, tempu, ritmu un līdzsvaru rikšos – tais-nā virzienā un pagriežoties. Dalībniekam jāspēj regulēt zirga temps, sasniedzot pa-griezienus, un kontrolēt paplašinātos rik-šus starp burtiem D un A. Tiks vērtēts, kā dalībnieks izmanto pavadas, un komuni-kācija ar zirgu.

5. fāzeZirga prezentācija pie B. Zirgs nekustīgi

stāv brīvā, atraisītā pozā ar labo sānu pret tiesnešiem. Dalībnieks pateicas tiesnešiem un pēc tiesneša signāla atstāj sacensību laukumu, virzoties brīvos soļos uz A.

Tiesneši novērtē dalībnieka un zirga nostāšanos, pavadu lietošanu, dalībnieka komunikāciju ar zirgu, kā arī taisnvirziena kustību un ritmu, soļojot uz izeju.

KopiespaidsTiesneši vērtē prezentācijas kopiespai-

du, – cik labi veikta zirga demonstrēša-na, vai tas noticis pietiekami prasmīgi, kā dalībnieki pārvarējuši dažādas negaidītas

situācijas, kas, iespējams, izveidojušās, vai dalībnieks kontrolējis situāciju visu uz-stāšanās laiku. Tiesneši vērtē, kā tika lie-totas pavadas visas demonstrācijas laikā. Arī to, kā nostādīts zirgs abos virzienos, vai tas tika rādīts mierīgi un neuzkrītoši, uzturot zirga vēlamās gaitas, kā arī gaitu ritmu, līdzsvaru un tempu. Tiesneši vē-las redzēt, ka zirgs tiktu demonstrēts tā, lai tas varētu parādīt sevi vislabāk. Gan soļos, gan rikšos zirgam jādod iespēja pa-rādīt gaitas, cik brīvi vien tas iespējams. Pagriezienos dalībniekam jāspēj samazi-nāt ātrums, nezaudējot ritmu. Apstājoties zirgam jāizskatās iespējami vislabāk. Tas, ko vēlas ieraudzīt tiesneši, ir harmonisks prezentācijas kopējais iespaids. Soļiem jā-būt mierīgiem, dabiskiem un ritmiskiem, ar skaidri sadzirdamām četrām taktīm, pēc iespējas brīvākiem. Rikšos jābūt sadzirda-mām skaidri izteiktām divām taktīm, un paplašināti rikši jāsāk iespējami ātrāk pēc pagriešanās. Kustībā zirgam jātur galva un kakls dabiski taisnā līnijā uz priekšu. Visiem pagriezieniem jābūt pēc iespējas īsākiem. Pagriezienu veikšanas laikā da-lībnieks tura kreiso roku zirga kreisās acs līmenī pietiekamā attālumā no tās.

PunktiPar katru pozīciju maksimāli iespējams

iegūt 10 punktus. Kopējo punktu skaitu reizina ar 2, iegūstot gala rezultātu – mak-simāli 100 punktus.

Papildu sacensībasPapildus tiks vērtēts tas, kā zirgs sagata-

vots demonstrācijai rokās. Rezultāts netiek ņemts vērā, nosakot gala rezultātu sacen-sību galvenajā daļā. Ļoti svarīgi, kā zirgs tiek sagatavots, lai sevi parādītu vislabāk, demonstrējot to pircējiem, vērtēšanas ska-tēs vai sacensībās.

Zirga sagatavošanā ietilpst mazgāšana (aste, kājas, traipi), tīrīšana, krēpju un as-tes sapīšana. Sacensību dalībniekiem zirga sagatavošanai tiek atvēlēta viena stunda.

© bitite

Judges

Walk

Exit atwalk

Enter atwalk

A

C

D

B E

Trot

Trot TrotWalk

Argentinus Junior.

Dac

es Š

trau

sas f

oto

~�8~ maijs-jūnijs, 2009

INVENTĀRS

Piešu kolekcija jāprot lietotTulkots no Reiter Revue International

Vācu jāšanas sporta speciāliste Karlīna Huperca atgādina, ka kādreiz jātnieks saņē-ma piešus tikai tad, kad sasniedza noteik-tu jāšanas sporta līmeni. Viņa uzskata, ka būtu nepieciešams atjaunot šo tradīciju, - piešiem nevajadzētu atrasties uz iesācēju kājām, jo jāiegūst meistarības pakāpe, kurā jātnieks zina, kurā gadījumā jālieto attiecī-gie pieši.

„Vēl labi atceros dienu, kad mans jā-šanas treneris lika uz nākamo nodarbību ierasties, līdzi ņemot piešus. Tā bija liela atzinība, un es jutos lepna,” stāsta iejādes meistare Klaudija Pošla no Diseldorfas. „Tolaik mēs pastiprināti strādājām pie gai-tu sakopojuma, un mans treneris uzskatīja, ka jāsāk lietot pieši, lai es varētu precīzāk dot komandas ar šenkeli (no vācu val. - apakšstilbs kopā ar kājas papēža daļu jeb cinkslis)”.

Pieši kā jātnieka palīglīdzeklis nav pē-dējo gadu izgudrojums. Jau senie grieķi un romieši uz kājas piestiprināja piešus. Viduslaikos tos drīkstēja lietot tikai dižcil-tīgi bruņinieki. Svinīgā ceremonijā, ieceļot karavīru bruņinieka kārtā, viņš saņēma pirmos zeltītos piešus. Jātnieku elite ilgus gadus sekoja līdzīgam piemēram, – piešus drīkstēja saņemt tad, kad jātnieks bija iegu-vis noteiktu brieduma pakāpi un pieredzi. „Mūsdienās turpretī jau mazi bērni jāša-nas sacensībās piedalās ar asiem piešiem pie kājām”, atzīmē Klaudija Pošla, kura pati darbojas treneres un tiesneses amatā. „Ja runāju pat to ar vecākiem, viņi iebilst, ka citādi bērns nevar izkustināt poniju no vie-tas, un, galu galā, ikviens nēsājot piešus”.

Pareizi piesprādzētMūsdienās ir simtiem dažādu piešu

modeļu, taču pirms to iegādes un lietoša-nas vajadzētu noskaidrot tuvāk par kat-ra formu, garumu un materiālu. Īsi, gari, kantaini, apaļi, taisni, saliekti, ar ritentiņu, uzmaucami vai piesprādzējami ar neilona vai ādas siksniņām, – preču spektrs mūs-dienās ir bagātīgs. Taču svarīgākā ir piešu pareiza novietošana uz kājas. Ja 19. gad-simtā piešus bieži pienagloja zābakiem, lai tie labāk turētos, mūsdienās atrasta cita izeja. Piemēram, kompānija Waldhausen no Ķelnes piešus aprīkojusi ar vertikālu iz-virzījumu, savukārt Herm. Sprenger GmbH no Inserlohas dod priekšroku gumijas ie-tvaram. „Sākotnēji tas tika paredzēts, lai pasargātu zābakus no noberzumiem. Taču izrādījās, ka tādā veidā pieši stingrāk turas pie zābakiem,” stāsta Brigita Šulte, kura jau 25 gadus strādā par produkcijas menedžeri Sprenger uzņēmumā.

Vēl vienu jaunievedumu uzņēmumam sagādājis olimpiskais čempions Klauss Balkenhols. Viņš ieteicis piešu siksniņu izvilkšanai paredzētās atveres turpmāk ne-novietot horizontāli, bet gan slīpi uz aug-šu. Šāda konstrukcija tika nodēvēta par Balkenhola cilpu, kas palīdz pareizi uzlikt piešus: tiem jāatrodas 4-5 pirkstu platumā virs zābaka papēža un jābūt stingri piesprā-dzētiem. Pieši jāpiesprādzē tā, lai to kājiņa būtu novirzīta taisni vai arī uz leju.

Kājas garums un forma ietekmē pieša darbību. Vācijā maksimāli atļautais pieša kājas garums ir 4,5 cm, trīscīņas disciplīnā - 3,5 cm. Noapaļoto pieša kājiņu iedarbība tiek uzskatīta par maigāku nekā kantaino. Tāpēc par pamatlikumu tiek uzskatīts tas, ka jutīgiem zirgiem jālieto noapaļoti, neasi pieši, jo konstrukcija ar ritentiņu vai zvaig-znīti rada kairinājumu ritošās darbības dēļ. Šādi pieši atšķiras, ņemot vērā ritentiņa zobu lielumu un skaitu, iespējamas vari-ācijas ar lieliem vai maziem apaļajiem ri-tentiņiem, sīkzobu zvaigznītēm u.t.t. Pieši ar zvaigznīti prasa vislielāko kopšanu. Kad zirgs nomet veco spalvu, tie regulāri jātīra un jāpārbauda funkcionalitāte.

Piešu lietošanas pamatlikumi Mazam jātniekam, kurš jāj ar zirgu,

kam salīdzinoši vairāk ieliekta mugurdaļa, nepieciešami pieši ar īsu un taisnu kājiņu. Tas pats attiecas uz konkūra sportistiem, kuri jāj lielākoties ar īsiem kāpšļiem. Ga-rākai kājai tiek izvēlēti arī pieši ar garāku kājiņu. Izņēmuma gadījumos var izmantot tā saucamos gulbja kakla piešus vai GD (Graichen Dressage) piešus. Tiem kājiņa ir uzliekta uz augšu. Tādējādi jātnieks var va-dīt zirgu, nevelkot uz augšu papēžus. Šādus piešus, ja tie pareizi piesprādzēti, pieļauj arī sacensību noteikumi Vācijā (LPO).

Īpaša uzmanība jāpievērš piešu speciā-lajiem modeļiem. Jātniekiem ar uzsēdes problēmām – piemēram, uz āru sagrieztu pēdu – ir pieejami pieši ar slīpi novietotām kājiņām, taču ieteicams gan atrast labu tre-neri un izlabot uzsēdi ar vingrinājumu pa-

līdzību. Tiem, kuriem patīk mirdzums, pē-dējā laikā iespējams iegādāties piešus vai to siksniņas ar dekoratīviem akmentiņiem.

Kļūdaini izprasta iedarbība Tomēr pieši nav jāuztver kā modes ak-

sesuārs. Tie kalpo, lai mēreni un jutīgi at-balstītu šenkeļa komandas. Šim nolūkam jāizprot tas, kā darbojas pieši. Varendorfas Vācijas Jāšanas skolas vadītājs Hanss Mil-lers piedāvā izmantot vienkāršu paņēmie-nu: „Piespiediet pieša kājiņu vienkārši pret savu roku vai augšstilbu it kā darītu to ar kāju. Tādējādi jūs sapratīsiet, kāda iedarbī-ba ir piešiem”.

Tikko pieši pieskaras zirgam, tā ķerme-ņa muskulatūra reflektori saraujas. Tādē-jādi attiecīgās puses pakaļkāja sāk ener-ģiskāk atsperties, un zirga aizmugurējās ekstremitātes strādā aktīvāk. Jātniekam ne-kavējoties jāuzslavē zirgs par šādu reakciju, jo tā viņš iemāca zirgam pareizu atbildi uz komandu. Zirgs arvien precīzāk saprot, ko jātnieks no tā vēlas, un pakāpeniski reaģē uz arvien sarežģītākām komandām. Mil-lers gan atzīmē, ka zirgam jau jābūt apgu-vušam to, ka uz šenkeļa komandu, kas sūta uz priekšu, jāreaģē ar pastiprinātu sagru-pēšanos. „Zirgs pienāk pie rokas, – tā saka jātnieku valodā. Tā tiek radīta pozitīva sa-skarsme,” Millers papildina domu.

Svarīga ir apmācība Tiktāl aplūkojām teoriju. Lai to varētu

pareizi realizēt praksē, jātniekam jāzina, kā izpaužas labs kontakts ar zirgu. „Tāpēc es vienmēr skandinu, ka nepieredzējušam jātniekam vajadzīgs pieredzējis zirgs, un nepieredzējušam zirgam – pieredzējis jāt-nieks,” saka Millers. „Tikai tā jātnieks var saprast, kā darbojas pareizi dotas koman-das”.

Millers un Klaudija Pošla ir vienisprātis, ka mūsdienās pieši tiek lietoti salīdzinoši nevērīgi. „Treneriem būtu atbildīgi jāiz-lemj, – kad jātnieks tos drīkst piestiprināt, un jāmāk arī pateikt nē. Darbā ar jaun-zirgiem piešu lietošana būtu jāaizliedz, jo

Tā kāja nedrīkst piegulēt. Nepareizi lietoti pieši dara vairāk ļaunuma nekā labuma.

Stilbam mierīgi jābal-stās pret zirgu un nav jāslidinās.

Šim jātniekam vajadzēja piešus ātrāk noņemt. Zirga sāni ir ievainoti.

~�9~maijs-jūnijs, 2009

INVENTĀRS

tiem vispirms jāiemācās akceptēt jātnieka dotā komanda ar stilbu. Tāpat pakāpeniski pie piešiem jāpieradina temperamentīgi, bailīgi zirgi.

Iejādes un trīscīņas speciāliste Ingrīda Klimke dalās ar kādu vērtīgu padomu: „Visus savus zirgus jāju ar īsiem, apaļiem piešiem, lai tie pierod, galu galā trīscīņas iejādes sadaļā, sākot no M klases (Vācijā), pieši ir obligāti”.

Pieši nav gāzes pedālis Pieši kalpo tikai stilba komandu preci-

zēšanai un atbalstam. Tāpēc jātniekam jā-iemācās pareizi dot šīs komandas. Stilbam mierīgi jāatrodas pareizā pozīcijā, nedrīkst ar to nepārtraukti mudināt zirgu. Pieši jā-pieliek uzreiz aiz vēderjostas un nevis, kā bieži novērots, tālu aiz tās.

Hanss Millers kritiski izturas pret konkūra disciplīnas attīstību. Īsākie kāpšļi nosaka to, ka stilbs vairāk pieguļ zirgam, vienlaikus arī tik bieži nepareizi piesprā-dzētie, uz augšu vērstie pieši. „Diemžēl arī augstākajā meistarības līmenī varu novē-rot nepareizas tendences, kas rada sliktu piemēru jaunajiem jātniekiem”, Millers kritizē dažu labāko konkūra jātnieku stilu, nenosaucot konkrētus vārdus. „Pieši ne-pārtraukti pieskaras zirgam un nepareizi tiek izmantoti kā gāzes pedālis”. Millers pārliecināts, ka slinks zirgs nekļūs ātrāks tikai tāpēc, ka jātnieks lietos piešus. „Tādā gadījumā rūpīgi jāpēta veselības stāvoklis,

turēšanas apstākļi un barība. Bieži vien ta-jos slēpjas kūtruma iemesls”.

Nepareizi lietoti pieši var radīt sekas, kas jau robežojas ar dzīvnieku labturības principu ievērošanu. Diemžēl līdz asinīm sabakstīti sāni nav nekāds retums. Ievaino-jumi var būt arī krietni dziļāki, kā noskaid-rojis veterinārārsts Dr. Detlefs Ritmans no Badenvirtembergas pilsētas Valldūrnas, veicot kautuvē nākušo zirgu sekcijas: „Tik-ko zirgam parādās brūces piešu atrašanās vietā, jātniekam jāapzinās, ka viņš neparei-zi lieto piešus. Pētījumos šiem dzīvniekiem konstatējām rētaudu veidošanos dziļajā vēdera muskulatūrā”. Nepareizi lietoti pieši ir dzīvnieku mocīšana. Pareizi lietoti, tie palīdz komandu izpildei.

Vai esat gatavs piešiem? Ja varat uz sekojošiem jautājumiem at-

bildēt ar jā, droši drīkstat izmantot piešus:* Vai stilbs pieguļ zirga sāniem, nesitas

pret tiem?* Vai spējat mierīgi noturēt papēdi?* Vai spējat jebkurā gaitā sēdēt līdzsva-

roti, nekrampējoties zirgā?* Vai jebkurā gaitā spējat just, kuru pa-

kaļkāju zirgs iznes uz priekšu? Tas ir sva-rīgs priekšnosacījums, lai varētu mērķtie-cīgi lietot piešus.

* Vai arī grūtās situācijās (kad zirgs met uz augšu pakaļkājas vai sper) spējat sagla-bāt mieru un neiekrampējaties zirgā ar kā-jām?

Modelis Iedarbība Materiāls Ražotājs, izplatītājsApaļi pieši, kājiņas garums 0,5-4 cm

Punktveida iedarbība; jo ilgāka, jo asāka

Argentāns, nerūsējošs tērauds, Zamek, plastmasa

Sprenger, Busse, Reitsport Waldhausen, Pferdesport Krämer, Ekkia, USG

Apaļi pieši ar uz leju noliektu galu, kājiņas garums 1,5-4,5 cm

Punktveida iedarbība; jo ilgāka, jo asāka

Argentāns, nerūsējošais tērauds, Zamek, plastmasa

Sprenger, Busse, Reitsport Waldhausen, Pferdesport Krämer, Ekkia, USG

Pieši ar bumbiņu galā, kājiņas garums 1,5-4,5 cm

Punktuāla iedarbība, nedaudz maigāka, bieži lietoti kā iesācēju pieši. Jo ilgāk pielieto, jo asāki

Nerūsējošais tērauds, Zamek, plastmasa

Sprenger, Busse, Reitsport Waldhausen, Pferdesport Krämer, Ekkia, USG

Zvaigznīšu/ritentiņu pieši ar dažādiem ritentiņiem

Asāka iedarbība; ritentiņiem jāgriežas, nereti lieto slinkiem, mazjūtīgiem zirgiem

Argentāns, nerūsējošais tērauds, Zamek, plastmasa

Sprenger, Busse, Reitsport Waldhausen, Pferdesport Krämer, Ekkia, USG

Pieši ar izvirzījumu, kājiņas garums 3 cm, pieejams arī ar ritentiņu

Labi turas uz zābakiem Nerūsējošais tērauds Reitsport Waldhausen

Robotie pieši, bez kājiņas

Ļoti maigi pieši, neveicina papēža sagriešanu

Nerūsējošais tērauds Pferdesport Krämer, Ekkia

Gulbja kakla jeb GD pieši, kājiņas garums 3, 4 un 4,5 cm

Lielākoties lieto jātnieki ar garām kājām

Argentāns, nerūsējošais tērauds

Sprenger, Pferdesport Krämer, Loesdau.

Piešu izgatavošanas materiāli– Argentāns: vissmagākais metāls, arī

visdārgākie pieši ir no argentāna, to cena svārstās ap 20–50 LVL. Argentāns tiek dē-vēts arī par vācu sudrabu vai jaunsudra-bu, sastāv no 60% vara, 12-16% niķeļa un 18-21% cinka. Iejādes jātnieki novērtē tā smaguma īpašības; viņiem patīk, ja piešus var labi just pie zābaka, lai varētu precīzi izmantot.

– Nerūsējošais tērauds: nerūsējošā tē-rauda pieši maksā 10-15 LVL. Tie izga-tavoti no tērauda loksnes un tad saliekti vajadzīgajā formā. Piešu kājiņa tiek pieme-tināta. Abiem iepriekš minētajiem materiā-liem ražotājs sniedz garantiju pret lūšanu.

– Materiālu sajaukums: ļoti iecienīts, pateicoties savai zemākajai cenai – aptuve-ni 10 LVL, pieejami pieši no Zamak mate-riāla – cinka, alumīnija, magnija un vara sakausējuma. To trūkums: ja bojāts virs-mas pārklājums, šie pieši mēdz ātri zaudēt krāsu.

– Plastmasa: plastmasas pieši aizņem tikai nelielu tirgus daļu, lielākoties tos iz-manto iesācēji. Tie ir ļoti viegli, arī lēti – cena ap 4 LVL, bet arī visātrāk mēdz sa-plīst.

– Piešu siksniņas – tās var būt izgatavo-tas no sintētikas, ādas vai mākslīgās ādas. Visvairāk izplatīta ir sintētika, kas gan viegli irst, bet ādas siksnas var saplīst, ja netiek labi koptas.

Piešu piedāvājuma klāsts

~40~ maijs-jūnijs, 2009

Mazie jātnieciņi Inese Ruskule

DZĪVESSTILS

Jāšanas sportam pievēršas ne tikai pieauguši cilvēki. Arvien biežāk jāšanas no-darbībās redzam arī bērnus. Zirdziņi, jāšana uz tiem, – tas viss ir skaisti, tikai jāatceras, ka bērnam jāiemāca tas, ka zirgs nav kārtējā rotaļlieta, bet gan dzīvnieks, kurš bieži vien nav prognozējams.

Daudzi vecāki jau kopš mazotnes bērnam iegādājas jāšanas sportam paredzētu apģērbu. Un tas ir ļoti pa-reizi, jo arī citiem sporta veidiem pērkam speciālus sporta tērpus. Jāšanai domā-tais apģērbs un aprīkojums tiek speciāli modelēts un veidots jau vairākus gadsim-tus. Vislielākā nozīme, pro-tams, jāpievērš drošībai, t. i., drošības vestei un ķiverei.

Dažkārt dzirdam, ka bēr-ni nelabprāt velk drošības vestes, bet drošība ir pirmajā

vietā, un jāņem vērā arī tas, ka Latvijas Jātnieku federā-cijas sacensību nolikumi pa-redz, ka bērni līdz 16 gadu vecumam vispār nedrīkst startēt bez drošības vestēm.

Tagad šo izstrādājumu piedāvātais klāsts ir ļoti plašs. Viens no riteņbrauk-šanas treneriem bērniem nesen kādā televīzijas rai-dījumā teica: „Jums vēl nav ķiveres? Kad atnāksiet mājās, prasiet saviem vecā-kiem, lai pērk jums labākās ķiveres! Bez tām jūs nevarat trenēties!” Šādu pat prasību varam attiecināt arī uz inte-resentiem, kuri vēlas apgūt jāšanas sporta prasmes.

Ne mazāk svarīgi ir apavi. Pasaulē atzīts, ka visdrošākie no jāšanas sportam piemē-rotajiem apaviem ir speciāli jātniekiem paredzētie ādas zābaki, kuru dizains, zole un papēdis ir izveidoti atbilstoši jāšanas vajadzībām.

Rotaļu šūpuļzirdziņš – Ls 59.Mīkstais jājamzirdziņš – Ls 49.Abām rotaļlietam ir skaņas efekti.

Bērnu ceļojumu soma ar riteņiem – Ls 19.

~41~maijs-jūnijs, 2009

DZĪVESSTILS

Zābaciņi Horze – Ls 25. Krāgas HKM – Ls 14.Bridžas Belstar – Ls 16.

Zābaciņi Horze – Ls 25. Krāgas Equipage – Ls 12.Bridžas Belstar – Ls 16.Salātzaļš krekliņš BR – Ls 15.

Aizsargveste Swing – Ls 140.Pirms lietošanas ar speciālu pumpīti (dozētāju, kas ietilpst komplektā) iepilda noteiktu gaisa daudzumu vestē – katram izmēram noteiktu daudzumu, kā norādīts instrukcijā.

Aizsargveste Equi Theme – Ls 50.Aizsargķivere Premiere – Ls 19.

Dekoratīvie apgleznoti zirgi (15 cm) - Ls 25-35.

Foto: Nadīna ZavadilikaModeļi: Annija un RobertsApģērbi no veikala Zirgu stallis

~42~ maijs-jūnijs, 2009

ATPŪTAS BRĪDIM

Gleznojot skaistu sievieti, iznāk zirgs...Dace Millere

Franču mākslinieks Teodors Žeriko (1791-1824) ir viens no sava laika „dzīvā-kajiem” māksliniekiem, jo jau krietni ātri atteicās no klasicisma tradīcijām un vei-doja ceļu uz romantismu un reālismu, tajā skaitā attēlodams straujās zirgu kustības un to muskuļu spēli. Viņš atteicās no klasi-cisma frontalitātes par labu brīvai, telpiskai baroku atgādinošai kompozīcijai, – tā at-zīts slavenā latviešu mākslinieka Vilhelma Purvīša rediģētajā Mākslas vēsturē.

Jau bērnībā Teodoru valdzinājuši ka-reivji un zirgi. 1812.-1814. gadā tapušie darbi liecina par tieksmi uz kustību un krā-sainību. Mākslinieka tagad viena no slave-nākajām gleznām Medūzas plosts (1819) – stāsts par fregates Medūza traģisko avāriju – pēc pirmās tās izstādīšanas piedzīvoja ne-veiksmi. Tāpēc Žeriko aizbrauca uz Angli-ju. Tur glezna atrada savus cienītājus, bet mākslinieks trīs gadus studēja savu iemī-ļoto zirgu vidi un kustības. Plaši zināms Žeriko teiciens: „Savādi, tiklīdz es gribu uzgleznot skaistu sievieti, pastāvīgi iznāk zirgs...”

Tikpat slavens tagad ir arī Žeriko darbs Zirgu savaldīšana, kas tapis 1817. gadā. Bet pirmais pazīstamais gleznojums bija Impē-rijas gvardes jēgeru virsnieks uzbrukumā, kas tika izstādīts Parīzes Lielajā izstādē 1812. gadā. Žeriko savu māku apguva sā-kumā pie Karla Verne, kurš bija pazīstams ar zirgu gleznojumiem, taču visvairāk mā-cījās, Luvrā kopējot Rubensa, Ticiāna, Ve-laskēza un Rembranta gleznas.

Pēc pirmajiem gūtajiem panākumiem ar šāda sižeta darbiem Žeriko vēl vairāk pievērsās zirgu un kavalēristu gleznošanai.

Tā 1814. gadā tika izstādīta glezna Ievaino-tais kirasieris, kas tolaik gan arī netika pie lielas atzinības.

Kristaps un Ģederts Eliasi grāmatā Franču jaunlaiku glezniecība (Rīga, Māks-las apgādniecība, 1940) raksta:

„Savu reālismu Žeriko kādreiz uzsvē-ra ar diezgan skarbu izteicienu, un proti, ka viņam nav nekādas patikas uz koturnu (sengrieķu sižetiem) un svētiem rakstiem un ka viņš labāk mīl ieslēgties zirgu stal-lī. Kāpēc tad taisni zirgu stallī? Lieta tā, ka reti kādam māksliniekam ir bijusi tik liela mīlestība uz zirgiem kā viņam. Pa laikam tā izvērtās īstā mānijā. Tādēļ viņa gleznās zirgs kā sižets spēlē ārkārtīgi lielu lomu. Šī zirgu iemīla, bez šaubām, arī bija izšķi-rošais motīvs, kāpēc Žeriko savu mācību sāka pie Karla Verne, kas tajā laikā bija ie-slavētākais zirgu gleznotājs. Tomēr Verne elegantie, tievkājainie un nervozie kariešu zirgi nepievilka Žeriko, kas savā dzimtenē Normandijā ar viņas varenajiem, braša-jiem zirgiem bija guvis pavisam citādu jē-dzienu par zirgu un viņa skaistumu. Verne nespēja dot jaunajam māksliniekam to, ko viņš bija gaidījis, un tas aizgāja mācībā pie Gerena. /../ Pa savu uzturēšanās laiku An-glijā Žeriko saražo daudz sīkāku, bet ļoti vērtīgu darbu – gleznas, litogrāfijas, zīmē-jumus, metus. Lielā daļā no šiem darbiem figurē zirgi, kurus vispusīgi iestudēt viņam šeit – šai tradicionālajā zirgu skriešanās zemē – bija īsta izdevība. Šī laikmeta viņa ievērojamākā glezna ir Zirgu skriešanās Ip-somā (Luvrā). Angļu iespaids te gaiši sare-dzams, it īpaši krāsā, kura ir daudz gaišāka un toņu bagātāka nekā iepriekšējos viņa

darbos. Šinī un tāpat arī kādā viņa otrā Luvras gleznā Zirgu skrējiens ļoti intere-santas ir kustību studijas, kas jau liek ma-nīt vēlākos hipodromu meistarus – Degā un Tulūzas Lotreku. Ar zirgu skriešanās gleznām, ainavām un citām gleznām, kas bija darinātas, izmantojot angļu gleznotāju koloristiskos sasniegumus, iestājās jauns, daudzsološs periods Žeriko radošā darbā. Tikai diemžēl tas pārtrūkst pusceļā. Māks-linieku 1924. gadā aizrāva nāve, tikai 32 gadu vecumā. Zirgi, kurus viņš tā mīlēja,

Teodors Žeriko. Zirgu skriešanās Ipsomā. 1821.

Teodors Žeriko. Zirgu savaldīšana. 1817.

Teodors Žeriko. Impērijas gvardes jēgeru virs-nieks uzbrukumā. 1812. Teodors Žeriko. Brīvu zirgu skrējiens. 1817.

~4�~maijs-jūnijs, 2009

izrādījās viņam liktenīgi. Kāds kritiens no zirga bija tik nelaimīgs, ka no tā cēlās sli-mība, kas pēc ilgām ciešanām lielo māksli-nieku noveda kapā.”

Savukārt krievu mākslas vēsturnieks Igors Dolgopolovs grāmatā Stāsti par māksliniekiem (Rīga, Zinātne, 1984) attēlo situāciju, kad Maskavā, Šremetjevas lidos-tā ieradušās īpaši apsargātas lidmašīnas ar Luvras šedevriem – 52 gleznām, un katra

no trim kastēm, kurās tās atradās, bija ap-drošinātas par miljonu zelta franku. Starp šiem mākslas darbiem atradās arī Teodora Žeriko Brīvu zirgu skrējiens: „Šajā neliela izmēra gleznā mums paveras antīkā pa-saule savā sākotnējā spirgtumā. Jaunie at-lēti, kas apvalda pilnā spēkā auļojošo zirgu, uzgleznoti ar apbrīnojamu, Mikelandželo cienīgu spēku. Bet galvenais ir kustību eks-presija.”

ATPŪTAS BRĪDIM

Teodors Žeriko. Dābolains zirgs. 1820.

Teodors Žeriko. Ievainotais kirasieris. 1814.

Zirgi ir dažādi. Vieni dzīvības un spē-ka pilni it kā nemaz nejūt sakas. Arklā vai ratos iejūgti, tie sazviedzas un, aplo-kā palaisti, draiskojas. Ja tos paglauda vai paieskā, tie atbild ar to pašu – maigi ar lūpām saņem saimnieka ausi vai iekožas viņa praķī. Citi uz vecumu kļūst truli. Bez prieka un arī bez naida tie atsoļo savu ik-dienu un katrā brīvā brīdī piever acis un snauž. Daži ir tramīgi, spītīgi, neuztica-mi. Tādus vienmēr vajag kārtīgi piesiet, lai nenomaucas un neaizklīst. Tāpat jāuz-

Zirgi ir tik dažādimanās, lai tie slepus neiekož vai neiesper, kā arī lai groži nepakļūtu zem astes, īpaši ķēvēm. Un ir zirgi, kas ne bēg, ne sper, ne kož, bet, atstāti pie slitas, ir pilni rūg-tuma un skumju. Ja pieiet pie tāda un ar plaukstu pieskaras tā kalsnajam, mušu sakostajam kaklam, zirgs neatsaucas, paliek vienaldzīgs, un glāsts neatdodas, nesniedz gandarījumu.

(No Harija Gulbja grāmatas Doņuleja, izdota Rīgā, izdevniecībā Liesma, 1983)

Ne īpaši pievilcīga izskata kun-

dze grib pavizināties karietē un jau-tā kučierim:

– Vai jūsu zirgs nesāks ātri skriet, vai zirgs nav bailīgs?

– Nekas, sēdieties, zirgs atpakaļ neskatās.

Ja jūsu zirgs saka, ka esat sajucis

prātā, – ticiet tam.

– Kaimiņ, vai tavs zirgs pīpē?– Nu, ko tu.– Tad jau tavs stallis deg...

Reiz saimnieks pārdevis zirgu.

Pēc nedēļas saimnieks saticis pir-cēju, kurš sūdzējies, – zināt, zirgs, kuru jūs pārdevāt, nemaz negrib ilksīs iet. Uz divām kājām vien slie-nas.

Saimnieks atbildējis: – Laikam jau tāpēc, ka neesat par to pilnīgi samaksājis...

Kādam zirgu pircējam bijis labs

zirgs, kuru viņš gribējis pārdot kungam. Vēlēdamies parādīt, cik zirgs labs, viņš to licis savam dēlam izjāt. Zirgam mugurā kāpdams, puika prasījis tēvam: „Vai pirkšanai vai pārdošanai jāizjāj?”

Mazam zirgam katrs kāpj mugurā.Nevar ieteikt kā zirgam pasaku.Ātram zirgam piešu nevajag.Kad pats dzer, tad zirgam reibst. Vai nu zirgam savu prātu iedosi.Zirgam zirga spēks. Mazi zirgi – mazi ceļi.Ne visi zirgi vienādi velk.Niķīgs kā zirgs.Taupa sevi kā vecs zirgs.Zviedz kā zirgs.Kā zirgs aizjūgts, tā viņš iet.Liels kā zirgs, darīšana kā blusai.Zirgs klūp uz četrām, kur nu vēl cilvēks uz divām.Skatās kā zirgs pēc auzām.Kāds zirgs, tādi soļi.Kāds zirgs, tāds vecums. Lai gudro zirgs, tam lielāka galva.Zirgs zobus met, bet niķus neat-laiž.Kā zirgu baro, tā zirgs iet.Kad par zirgu esi apņēmies, tad ej, kamēr krīti.Ja par zirgu esi uzņēmies – velc!To zirgu jāj, to zirgu meklē.Zirgu jāj, zirgu meklē.Iejūgtu zirgu katrs māk braukt.Kas zirgu mīļo, netaupa pātagu.Zirgu tur pie pavadas, vīru pie vār-da.Ar vecu zirgu var taisnas vagas dzīt.

Sakāmvārdi un parunas

(No grāmatas Latviešu sakāmvārdi un parunas, Latvijas Valsts izdevniecī-ba, Rīga, 1955)

~44~ maijs-jūnijs, 2009

IZSOLES

Aksana KraukleTālrunis: +371 29669106

Fakss: +371 67934698E-pasts: aksanakraukle@inbox.lv

www.antares-sellier.com

Gribi būt stiprāks, veiklāks, ātrāks vai izturīgāks? Jāspēj ātri atjaunoties?Veselīga enerģija ikvienam!No profesionāliem sportistiem līdz darbā noslogotajiem.HIRO POWER

Papildus informācija pa tālruni 26441771 vai e-pastu: lindahiro@inbox.lv

piedāvā: izmitināt 3 līdz 5 zirgus vasaras sezonas laikā.

• dienā uzturēšanās zālāja aplokā,• naktī – stallī,• regulāra ēdināšana – siens, auzas,• pēc vienošanās iespējama zirga kordošana,• piedāvājums līdz 30. septembrim,• izmitināšanas cenas pēc vienošanās.

Tālrunis +371 29127436 (Sintija)

Sintijas Orlovas privātais stallis AstrasKocēnu pagastā, Valmieras rajonā

~45~maijs-jūnijs, 2009

REKLĀMA/SLUDINĀJUMI

Pārdod īpašumuStallis un māja atrodas Bauskas rajonaVecumnieku pagastā – Jaunšķēpiņos.31 hektārs zemes, zirgu stallis 100 zirgiem. Stallī pirts un atpūtas telpa. Mājā pusotrs stāvs. Visas ērtības, ideālā stāvoklī. Aiz mājas ir dīķis, ko var paplašināt, un bērzu birzs.

Cena 200 000 EUR.Tālrunis 27005586 (Ineta).

~46~ maijs-jūnijs, 2009

tikai pašiem jātniekiem un braucējiem, bet arī skatītājiem, īpaši, ja varētu slēgt derības un vinnēt.

Lielu skatītāju interesi pagājušogad iz-raisīja zirgu šķirņu parāde. Varbūt šogad vēl kādas Latvijā līdz šim neiepazītas šķir-nes pārstāvis būs apskatāms demonstrāciju stallī un vērojams šķirņu parādē?

Zirgu dienu programmu papildinās mākslinieku aktivitātes un muzikantu uz-stāšanās, kā piemiņu par pasākumu ska-tītāji varēs kaut ko iegādāties tirdziņā, kas darbosies Zirgu dienu laikā.

Lai labāk varētu saplānot daudzās sacen-sības un demonstrējumus, sacensību dalīb-nieku skaits konkūrā tiks ierobežots, tāpēc organizatori aicina sportistus pieteikties laikus. Jaunums, kas attiecas uz visu discip-līnu sportistiem, būs tas, ka starta nauda jāiemaksā vismaz divas nedēļas iepriekš – tātad līdz 26. jūlijam, pārskaitot to Jauno jātnieku skolas kontā.

Atzīstot, ka I Latvijas zirgu dienas bija izdevušās, šāgada pasākumus paredzē-juši atbalstīt gandrīz visi iepriekšējā gada sponsori, un vēlmi piedalīties izteikušas arī firmas, kas līdz šim jāšanas sportu nav atbalstījušas.

INFORMĀCIJA

Jolanta LapiņaTālrunis: +371 26544243

www.zirgulietas.lvE-pasts: eggersmann@inbox.lv

Jauno jātnieku skola un Latvijas Zirg-audzētāju biedrība šogad 8. un 9. augustā Inčukalna Zustrenēs rīkos II Latvijas Zirgu dienas. Paredzēta plaša programma, kuras ietvaros sacensības un dažādi demonstrē-jumi notiks trīs laukumos.

Zirgu dienu galvenais mērķis ir popu-larizēt mūsu sporta veidu, tāpēc šoreiz sa-censību organizatori veido sacensību prog-rammu tā, lai notikumi risinātos spraigi, sacensību starplaikus aizpildītu interesanti priekšnesumi, un skatītāji negarlaikotos. Turklāt ikviens varēs izvēlēties, kurus noti-kumus vērot, jo vielaikus tie risināsies gan galvenajā arēnā, gan pajūgu braukšanas laukumā, gan uz jaunizveidotā skrejceļa.

Lai veicinātu lielāku skatītāju intere-si par konkūra sacensībām, starp biežāk vērojamajiem maršrutiem programmā

Otrās Latvijas zirgu dienasDace Štrausa

iekļauti arī tādi, kuros sacīkstes notiek salīdzinoši reti – Masters, augstlēkšana, ride&drive, amazoņu un puišu maršru-ti, kur jaunekļiem balvas pasniegs Latvijā šogad notiekošā skaistumkonkursa Mrs. Universe titula ieguvēja, konkūra stafetes, poniju klase un ātruma maršruts amatie-riem netradicionālos tērpos.

Savukārt iejādē tiek aicinādi sacensties pāri brīvās izvēles programmā Mazās bal-vas un shēmas nr. 3 līmenī mūzikas pava-dījumā.

Pajūgu braucēji aktivizējušies pēc I Zir-gu dienu patīkamā pārsteiguma, ko sagā-dāja bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, šajā sacensību disciplīnā sagādājot ievērojamu balvu fondu. Tādējādi tika ap-liecināts, ka pajūgu braukšana ir aizraujošs un vietējās zirgu šķirnes audzēšanu veici-nošs sporta veids, tā mudinot braukšanai pievērsties arvien vairāk cilvēku. Domā-jams, ka nu pēc vairākiem semināriem un pat ziemas sacīkstēm manēžā pajūgu brau-cēji vēl kuplākā skaitā pulcēsies Inčukalna trasē.

Dragreiss ar zirgiem? Kāpēc gan ne? Auļošana zirgu mugurā un rikšošana div-ričos varētu būt aizraujošs pasākums ne

Mār

a M

iller

a fo

to

Mār

a M

iller

a fo

to

~4�~maijs-jūnijs, 2009

Mār

a M

iller

a fo

to

Avīzi Zirgu Pasts var iegādātiesarī specializētajos zirglietu, suvenīru

un mākslas priekšmetu veikalos:

Zirgu stallis, Rīgā, Nometņu ielā 10;

Korsaro, Rīgā, Kleistu ielā 75;

Kentaurs, Rīgā, Kleistu ielā 75;

Jukka, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 45/47;

Zelma, Cēsīs, Rīgas ielā 36;

Zelma, Valmierā, Rīgas ielā 60.

Dac

es Š

trau

sas

foto