Mūsu kandidāti

Krišjānis

AVĪZE #4 DECEMBRIS 2012

Linda

SPECIĀLIZLAIDUMS

“VIENOTĪBA” JAUNATNES ORGANIZĀCIJA VJO@VIENOTIBA.LV

Valdei ValdeiDomei

Ivars

Linda MedeneVJO valdes priekšsēdētāja

Sveiciens visiem pirmssvētku laikā! Mīļie domubiedri! Šī ir mana pirmā VJO

priekšsēdētājas sleja, tādēļ man ar to vien jau

īpaša. Vispirms gribu pateikties VJO biedriem

par izrādīto uzticību! Es ticu VJO komandai,

jaunajai valdei, katram tās biedram, ticu mūsu

spējām! Mēs esam ne tikai partijas nākotne,

mēs esam arī tās tagadne, tāpēc partijas

darbā un veidošanā mums jāiesaistās jau

tagad.

Labklājīgai un plaukstošai valstij ir svarīgi

kopt mūsu principus un vērtības. VJO jau par tradīciju ir kļuvusi valsts svētku – 11. un 18. novembra –

atzīmēšana, arī šogad jaunieši organizēja gan svecīšu nolikšanu krastmalas mūrī, gan sirsnīgu akciju

sociālajos tīklos, lai dotu iespēju ikvienam nolikt ziedu pie Brīvības pieminekļa, paldies idejas auto-

riem un organizatoriem, es patiešām lepojos ar mūsu jauniešiem!

Valsts svētki ir pagājuši, tūlīt jau sāksies Adventes laiks. Manuprāt, šis ir lielisks brīdis, lai mēs

katrs izvērtētu pagājušo, apstātos un padomātu, kas mēs esam un uz kurieni ejam, pateikt paldies

visiem tiem, kas bijuši ar mums kopā, sajust ģimeniskumu, sirsnību un vienotību sev apkārt, jo, kā

Renāra Kaupera dziesmā, neviens cits mūsu vietā to nedarīs!

S a t u r s02 ..... Ideālists? Jā, esmu!

03 ..... Jaunietis personība - Ivars!

05 ..... Jauns gads - jauna valde

09 ..... Darba grupas

11 ..... Jūrmalas nodaļa ceļā uz pārmaiņām10 ..... Liepājas nodaļa

Ideālists? Jā, esmu!Godājamie biedri!

Vēlos, pirmkārt, pateikties parti-jas VIENOTĪBA Jaunatnes organizācijai par izvirzīšanu un izrādīto uzticību kā VJO kandidātam uz partijas valdi. Šoreiz konkurence būs daudz sīvāka. Valdes locekļu skaits no 21 tiks samazināts līdz 15. Tādēļ, jo īpaši svarīgi, lai mēs 1.decembrī būtu vienoti un partijas valdē iegūtu arī savu pārstāvniecību. Ja mums tas izdosies, un esmu pārliecināts, ka mums izdo-sies, savus pienākumus pildīšu kā līdz šim - ar visaugstāko godaprātu. Otrkārt, vēlējos nedaudz padalīties ar savu redzējumu par mūsu partijas situāciju šobrīd un darbiem, kas jebkuram no nākamajā valdē ievēlētajiem pārstāvjiem jādara, lai mūsu partija kļūtu stiprāka. Tātad – arī man. Piederu pie tiem, kuri uzskata, ka turpmākie divi gadi, kas sakrīt arī ar šīs valdes termiņu, var gadīties izšķiroši partijas pastāvēšanai. Tieši šīs valdes rīcība tiks vērtēta jau 2014.gada oktobrī paredzēto Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā. Quo vadis? Līdz šim, darbojoties partijas valdē, man nav radies priekšstats, ka tā būtu galvenā vieta, kur tiek pieņemti lēmumi. Visnepatīkamākais ir uzzināt no medijiem, ka kāds partijai tuvu stāvošs cilvēks ir iecelts kādā amatā. Šoreiz runa nav par personām, bet gan par procesu, kā tas tiek darīts. Lielā klusībā, pēc iespējas mazāk acīm klātesot. Uzskatu, ka katram šādam lēmumam obligāti jātiek izdiskutētam partijas valdē. Tāpat nākamās valdes uzdevums būs veidot komunikāciju ar biedriem, kas pašreizējā situācijā nodaļās bieži rada neizpratni par kādu partijas vadības rīcību, jo vienīgais informācijas

Krišjānis BušsPartijas VIENOTĪBA un Jaunatnes organizācijas valdes loceklis

avots reģioniem ir plašsaziņas līdzekļi, kur, iespējams, lietas būtība nav atspoguļota pilnībā. Partijas vadības iknedēļas e-pasts par nedēļas aktuālo jautājumu ir tikai pirmais solis, lai pilnveidotu partijas komunikāciju. Arī ikmēneša elektroniskā avīze palīdzētu partijas biedriem vairāk uzzināt par savu partiju, reģionālo nodaļu darbību vai biedru pieredzi. Tam par piemēru var kalpot Jaunatnes nodaļas elektroniskā avīze. Tas nebūt nav dārgs pasākums, un partijas pieejamie resursi pilnībā spētu šādu avīzi nodrošināt. Vajag tikai gribēt! Neapšaubu, ka reālpolitika, kā to mēdz dēvēt, uzstāda savus noteikumus: „Ne viss, kas uz papīra skan labi, ir ieviešams dzīvē” „Cilvēki ir pasīvi”, vai citas „patiesības” par politiku. Bet tieši tādēļ, ka mūs neapmierina esošā situācija un vēlamies to labot, esam iesaistījušies politikā... vai arī esmu ideālists? Jā, esmu!

2

Šoreiz jaunietis – personība ir iepriekšējais VJO priekšsēdētājs Ivars Bandonis. Jau vairākus gadus Ivars bi-jis organizācijas līderis un dvēsele, piemērs jaunajiem biedriem. Ivars ieguvis gandrīz trīs augstākās izglītības, kopš bērnības aktīvi nodarbojas ar sportu, vienmēr pārliecināts, asprātīgs un atbildīgs. Kā priekšsēdētāju viņu pazīst visi VJO biedri, bet vai pazīst arī kā cilvēku?

Kad un kāpēc iesaistījies politikā? Tas bija 2009. gada janvāris, krīzes pats karstums. Tautas Par-tija bija nacionālais ienaidnieks, un tikko kritusi Godmaņa valdība. Pirmā Dombrovska valdība. Varēju just tās enerģiju, apņēmību, idejas. Bet izšķirošs bija cīņasspars, tas arī uzrunāja. Atradu internetā, kur ir partijas birojs, kur notiek sēdes un nācu. Kā politikas vērotājam bija ierastie uzskati un stereotipi - nev-iens tur neko nesaprot, ja es būtu, es parādītu un tml. Esmu tendēts uz darbību un izaicinājumiem, tādēļ domāju - jāpamēģina. No tā joprojām neesmu atkāpies.

Kāda ir tava politiskā pieredze? Trīs no četriem gadiem esmu vadījis jaunatnes organizācijas, sākot no Jaunā laika Jaunatnes nodaļas. Draugiem smejoties saku, ka četru gadu laikā kandidējis trīs vēlēšanās un piedalījies kampaņās. Pēc 10. Saeimas vēlēšanām strādāju kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Paldies Lindai Mūrniecei un Dzintam Zaķim par to. Jāpiemin vairāku gadu aktīva darbība un mūsu jaunatnes organizācijas pārstāvēšanas

Jaunietis personība - Ivars!

Eiropas Demokrātisko studentu apvienībā. Kā arī neskaitāmi projekti, idejas realizētas ar VJO komandu.

Kāds ir tavs lielākais pārsteigums un izaicinājums tavā politiskajā karjerā? Politika ir pārsteigumu pilna, katru dienu. Būtu negodīgi izcelt kādu atsevišķu pārsteigumu, bet ja nopietni, tad pārsteidza, cik viss ir sasniedzams, ar to es domāju politika un paši politiķi. Sapratu, ka Latvija ir maza iespēju zeme, kurā vajag nospraust mērķi un neatkāpties no tā. Lielākais izaicinājums noteikti bija ziņojums par Iekšlietu ministrijas budžetu Saeimā 2010. gadā. Pirmā reize tribīnē. Savu iznācienu es gaidīju kādas 3 stundas, turēdams rokā debašu pieteicēja kartīti, pa to laiku izdzēru kādu litru ūdens. Neatceros kāpēc, bet bija jāiet uz beigām un debates nekādi negribēja beigties. Tad nu man sanāca runāt uzreiz pēc Šķēles. Pirms uznāciena Solvita no tribīnes vēl pieteica ar uzslavu mani. Spriedze bija jūtama. Kad uzkāpu pat nepamanīju kā paskrien runa, vienīgi atceros ka runādams skatījos uz Gunti Ulmani.

3

Ko darīji pirms partijas un politikas, kas tevi interesēja skolas laikā? Uzdot kompromitējošus jautājumus skolotājiem. Būšu godīgs - skola mani pavisam neinteresēja, mīļākās stundas bija sports. Pēc tam studēju, strādāju “Sadales tīklos”. Vienu brīdi pat tirgoju mašīnas! Vienmēr esmu sportojis: cīņas, vieglatlētika, peldēšana, arī hokejs.

Kādā krāsā bija tavs plīša lācītis? Man nekad tāds nav bijis. Man bija divstobru bise. Man viņa baigi patika, nezinu, kur viņa palika. Tā kā bērnību pavadīju Garciemā pie omes, man bija kastaņu, sērkociņu un īlena veidotas govis. Tiesa, ar laiku savīta un sērkoku kājas saplīsa.

Ko dari brīvajā laikā? Man tāda nav. (smejos) Regulāri apmeklēju trenažieru zāli, bokss sestdienas rītos. Kaitsērfings vasarā un tad, kad ezerus pārklājis sniegs. Vismaz vienreiz rudenī cešos aizbraukt sēņot! Protams politika, tā patērē lielāko daļu mana brīvā laika. Lēnā garā lasu par pazīstamiem cilvēkiem, jāatzīstas, gan par tiem, kuri jau aizgājuši - politiķi un karavadoņi pārsvarā. Cenšos šad tad kaut kur aizbraukt. Atgriežoties vienmēr jūtu enerģijas pieplūdumu un idejas.

Kas ir tās trīs lietas, ko tu uzlabotu Latvijā? Ļoti gribētu, lai tiek pārkāpts tā sauca-mais “etniskais” balsojums. Iekšējas nesaskaņas novājina, šķeļ valsti. Apzinos, ka to var paveikt ti-kai laiks. Uzskatu, ka noteikti tuvākajā nākotnē, līdzīgi kā partiju finansēšana, ir jāievieš NVO finansēšanas programmas, īpaši orientētas uz jaunatni un bērniem. NVO demokrātijā ir tikpat svarīgas un nepieciešamas kā politiskās par-tijas, kas izglīto sabiedrību un būvē valsti. Jau-natnes NVO atbalstu es redzu kā pretlīdzekli atkarībām, kaitīgiem ieradumiem, neveselīgam dzīvesveidam un noziedzībai. Protams, jāsaprot kā efektīvi novirzīt finanses, lai nauda nonāk pie tiem, kuri liek to lietā lietderīgi. Trešā lieta ir vairāk novēlējums: iemācīties mums novērtēt to, kas ir. Valsts, neatkarība, brīvība, cilvēki blakus. Kā arī novērtēt materiālo vērtību maznozīmību attiecībā pret garīgajām.

Kādu tu redzi Latviju pēc 20 gadiem, kad tev jau būs 50?Noteikti sliktāk kā tagad. Runā, ka uz vecumu pasliktinās redze. Un man būs 46. Domāju, ka mēs dzīves līmenī būsim apsteiguši Eiropas

dienvidus. Kaut arī laikam nākotnē tas nebūs ne-kas neparasts, ņemot vērā to valstu dzīvesveidu. Ceru, ka būs būtiski evolucionējušas manas trīs augstāk nosauktās lietas, īpaši etniskais jautājums.

Kas tev sakāms par gaidāmajām Rīgas vēlēšanām? Pirmkārt, prieks par Sarmīti Ēlerti kā saraksta līderi. Domāju, ka par viņas pieredzi un profesionālajām iemaņām šaubās retais. Nākamais jautājums ir viņas komanda, kura uz sevi var paņemt saimnieciskos un praktiskos jautājumus. Cilvēkiem saprotama komunikācija no Vienotības puses būs izšķiroša, neslēpšu, ka Sarmītes teikto dažreiz es izprotu pēc laika. Mums noteikti ir jārunā vienkārši un saprotami, sabiedrība vai nu saprot, vai nē. Nākamais jautājums ir spēja sastrādāties ar koalīcijas partneriem Rīgas kontekstā. Priecājos, ka šis kurss ir atjaunots. Mums, Nacionālajai apvienībai un Reformu partijai ir jāsadala kompe-tences, jāvienojas par stratēģiju un jāsinhronizē politiskais piedāvājums, tādējādi radot spēcīgu pretsvaru Ušakova un Amerika apvienībai. Viņiem viss, kas ir – šie divi cilvēki un Rīgas domes administratīvais resurss. Intelektuālais potenciāls un cilvēkresurss mums neapšaubāmi ir lielāks, atliek to likt lietā. Rīga ir 2014. gada par-lamenta vēlēšanu ģenerālmēģinājums. Mums tr-ijiem ir jāsastrādājas un jābūt gataviem runāt ar jaunpienācējiem uz 2014. gadu. Ar smagu darbu, vienotu komandu un talantīgiem līderiem mēs varam izveidot nākamo Rīgas domes koalīciju un atgriezt Rīgu Latvijai!

4

Jauns gads - jauna valde Kopš 10. novembra, kad uz kārtējo kopsapulci sanāca politiskās partijas „VIENOTĪBA” Jaunatnes organizācija (VJO), pulcējot vairāk kā 50 biedrus un atbalstītājus no visas Latvi-jas, organizācijas valde ir ieguvusi jaunu izskatu, kā arī izvirzījusi idejas nākotnes attīstībai. Kopsapulcē tika ievēlēta jauna VJO valde un priekšsēdētāja, kā arī ar partijas vadību tika diskutēts par partijas gatavošanos pašvaldību vēlēšanām, pašreizējo ekonomisko situāciju, jaunatnes līdzdalību un citām aktuālām tēmām. Kopsapulcē ar uzrunām piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Eiropas Par-lamenta deputāti Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāti Edvards Smiltēns un Loli-ta Čigāne, partijas valdes locekļi Sarmīte Ēlerte un Karīna Korna, kā arī partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. Par VJO valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Linda Medene, kura iepriekš darbojās kā līdzšinējā VJO priekšsēdētāja Ivara Bandoņa vietniece. Kopā ar Lindu jaunajā valdē darbosies Andris Bačkurs, Kristaps Purvinskis, Krišjānis Bušs, Līga Strazdiņa, Elīna Feldberga, Viktorija Graudiņa, Edgars Ikstens un Kaspars Pauniņš. Ētikas komisijā ievēlēts Gatis Liepiņš, Alma Eihentāle, Ilze Štāle, Miks Užāns un Andris Ārgalis.

5

LINDA MEDENEVJO valdes priekšsēdētāja

Studē RSU Starptautisko attiecību maģistratūrā. Patīk izaicinājumi, tādēļ mēdz izmēģināt dažādus vairāk un mazāk ekstrēmus sporta veidus un aktivitātes. Lindai rūp cilvēki un viņa uzskata, ka vienlīdzīgas iespējas ir jānodrošina visiem, tādēļ iesaistījusies arī Amnesty International Latvijas draugu kopā. Dažādās partijas struktūrvienībās darbojas jau trīs gadus. Kā VJO valdes priekšsēdētāja, Linda vēlas turpināt šīs tikai gadu vecās organizācijas izaugsmi, pilnveidot tās iesaisti parti-jas darbā ne tikai dažādās akcijās un kampaņās, bet arī politikas veidošanas procesos. VJO jāturpina augt gan kvalitatīvi, gan arī skaitliski – katrai lielākajai VIENOTĪBAS nodaļai jābūt savai VJO nodaļai. Jauniešos ar organizācijas ikdienas darbu ir jāstiprina komandas gars, jaunas zināšanas un prasmes, kā arī tradīcijas un vērtības. Ir iespēju pilsētas, iespēju zemes, VJO jākļūst par iespēju organizāciju!

KRIŠJĀNIS BUŠS VJO priekšsēdētājas vietnieks

Krišjānis politikā ir iesaistījies jau pirms vairākiem gadiem, un darbojies dažādās partijas institūcijās, tomēr arī šoreiz saka lielu paldies visiem VJO biedriem, kas viņu ievēlējuši. Krišjānis vienmēr izcēlies ar nosvērtību, racionalitāti un principialitāti. Brīvajā laikā viņam patīk gatavot, apgūt valodas un nodarboties ar sportu. Par savu prioritāti Krišjānis izvirzījis mūsu organizācijas struktūras stiprināšanu. Reformu plāns jau ir ticis apstiprināts valdē un tas paredz, ka turpmāk VJO darbosies 3 virzienos – skolnieki, studenti un politiskā darbība. Katrs no šiem virzieniem prasa savu pieeju, tādēļ šāda strukturēšana šķiet loģiska, tas palīdzēs apzināt problemātiku katrā no šiem virzieniem. Reformu plāna īstenošanā visi aicināti palīgā ar priekšlikumiem un idejām, rakstot uz krisjanis.buss@vienotiba.lv

EDGARS IKSTENS VJO priekšsēdētājas vietnieks

Edgars ir politisko procesu notikumu virpuļos ieinteresēts jaunietis, kas paralēli studijām Rīgas Stradiņa universitātes Ei-ropas studiju fakultātē, darbojas jaunatnes organizācijā. No 10. no-vembra Edgars pilda Valdes priekšsēdētājas vietnieka funkcijas, kā arī jau sesto mēnesi vada VJO Rīgas nodaļu. Brīvajā laikā viņš pārstāv florbola klubu „Ādaži”, pildot menedžera pienākumus. Tāpat Edgaram patīk lasīt grāmatas, noskatīties kādu labu komēdiju un uzlabot garastāvokli citiem. Uzņemoties pildīt valdes locekļa pilnvaras, Edgars solīja stiprināt VJO lomu Vienotības struktūrā, kā arī veicināt jauniešu iesaistīšanos politisko procesu veidošanā, nebaidoties no „politiskās partijas zīmoga”. „Ar atbildību par uzticēto” - ar šādu, Latvijas Pasta ied-vesmotu, moto Edgars ir apņēmies darboties Latvijas lielākajā jaunatnes politiskajā organizācijā.

6

LĪGA STRAZDIŅAVJO valdes locekele

Līga ir pašpārliecināta un aktīva darītāja. VJO biedri

zina arī to, ka Līga ir ļoti daudzpusīga - ikdienā viņa ne ti-kai mācās, bet arī strādā un spēlē regbiju. „Kultūra, sports un izglītība - tās ir mana jomas, par kurām varu izlikt visu sevi un aizstāvēt savu viedokli. Es nepalikšu malā stāvot, nepalikšu klusu ciešot, neļaušu sev uz galvas kāpt. Opti-misms un pozitīvisms nekad nemēdz būt par daudz.” Runājot par VJO, Līga uzskata, ka organizācija ir tikai attīstības pašos pirmajosn soļos. Viņa norāda, ka VJO var sniegt plašākas iespējas pieteikties semināriem, apmācībām, projektiem, vairāk iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, sniegt iespēju plašākam cilvēku lokam izzināt sevi un savu valsti. Līga tic vienotības spēkam, ja spēki tiek apvienoti un rīcība notiek operatīvi.

KRISTAPS PURVINSKISVJO valdes loceklis Kristapu visvienkāršāk ir raksturot ir pēc viņa hobija - skriešanas. Viņš ies skriet neatkarīgi vai ārā ir karsts, lietus vai sniegs. Viņš vienmēr skries ar pilnu atdevi līdz sasniegs gala mērķi. Un, ja Kristaps redzēs, ka viņam kāds skrien pa priekšu, tad viņš viņu par katru cenu apdzīs. Kristaps sola panākt, ka, darbojoties VJO, var iegūt oficiālu do-kumentu par padarīto darbu, iegūtajām prasmēm un apgūtajām kompetencēm, ko jaunietis varēs pielikt pie sava CV, kad ies uz pirmo darba interviju. Tādējādi, spēs iet uz augstākiem un atbildīgākiem amatiem jau no paša sākuma! Kristaps nepiekrīt uzskatam, ka jāsāk no apakšas. Kristaps VJO darbā izmantos iegūto pieredzi no sava darba kā projektu vadītājs, lai efektīvāk strukturizētu organizācijas darbību.

VIKTORIJA GRAUDIŅAVJO valdes locekle

Studējusi starptautiskās attiecības un Eiropas studijas Sussex Universitātē Braitonā, Lielbritānijā, kā arī mākslu un politiku Hope Koledžā Holandē, Mičigānas Štatā. Universitātē piedalījusies karsēju, vieglatlētikas, un volejbola komandās, kā arī trenējusi Sussex un Brighton Universitātes karsēju komandu. Viktorija Latvijā ir izveidojusi Baltijas Karsēju Organizāciju un šobrīd ir tās priekšsēdētāja. Šobrīd strādā Ogilvy PR sabiedrisko attiecību uzņēmumā. Kā VJO valdes locekle un Ārlietu darba gru-pas vadītāja veicinās jauniešu interesi un iesaistīšanos politikā Latvijas, kā arī Eiropas līmenī. Uzņēmusies vadīt VJO iestāšanās procesu Eiropas Tautas Partijas jauniešu organizācijā, ar cerību nākamajos gados kļūt par pilntiesīgiem biedriem. Vēl arī aktīvi darbosies Baltijas reģiona vides, un cilvēktiesību jautājumos.

7

ELĪNA FELDBERGA VJO valdes locekle Elīna šobrīd studē Tiesību zinātni Latvijas Universitātē. VJO darbībā viņa ir iesaistījusies nesen, taču ir pierādījusi sevi kā aktīvu jaunieti; tāda viņa ir arī ikdienā - pozitīva, uzņēmīga un atsaucīga. Līdz šim Elīna ir aktīvi darbojusies nevalstiskajā sektorā, konkrētāk, jaunatnes līdzdalības un politikas veidošanā, savukārt šobrīd ir gaidāmo Pašvaldību vēlēšanu Rīgas kampaņas koordinators. Elīnai ir daudz plānu attiecībā uz VJO turpmāko attīstību. Viņa norāda: „Šī gada ietvaros es vēlos redzēt VJO attīstību caur jauniem projektiem, dot iespēju jauniešiem iegūt jaunas zināšanas, noteikti stiprināt sadarbību ar citām partijas nodaļām, panākt to, ka jaunieši top uzklausīti un vairāk sadarbojas ar mūsu partijas deputātiem!”

KASPARS PAUNIŅŠVJO valdes loceklis

Kaspars šobrīd studē Banku augstskolā maģistra

programmā Finanšu vadība. VJO viņš nonāca šī gada sākumā un, kā pats saka – nejauši: „ VJO nonācu nejauši un kļūt par valdes locekli it nemaz arī necerēju”, tomēr Kas-para dzīvespriecīgais raksturs un aktīvā komunikācija ar organizācijas biedriem pārliecinoši nodrošināja pietiekamu balsu skaitu, lai iekļautos jaunās valdes sastāvā. Kā jaunietis no Latgales, kas nebaidās no izaicinājumiem, Kaspars ir apņēmies turpināt jau uzsākto VJO nodaļu veidošanu Latgalē, lai pārveidotu šī reģiona politisko klimatu.

ANDRIS BAČKURSVJO valdes loceklis

Andris ir students, kurš studē fianses LU Ekono-

mikas un Vadības fakultātē finanses. Viņš ir komu-nikabls, atjautīgs un ar augstu atbildības sajūtu, un VJO darbojas jau no tās pirmssākumiem. Organizācijā iesaistījies, lai parādītu jauniešiem, ka politika nav lamuvārds, bet vieta, kur var iet un darīt, īstenot savus mērķus, nevis sēdēt malā un gausties, ka viss ir slikti. Andris uzskata, ka Vienotības Jaunatnes organizācijaiir jākļūst par lielāko jauniešu organizāciju Latvijā, kur jaunieši varētu satikties un īstenot savus mērķus un vīzijas, kā arī iespējams, iepazīties tuvāk ar politikas gaišajām un tumšajām pusēm, tādejādi iesaistoties politisko procesu veidošanā.

8

. . . . . . . . . . . Liepājas nodaļa Pēdējos mēnešos VJO Liepājas nodaļa ir aktīvi strādājusi pie jauniešiem aktuālu problēmu risināšanas. Šī gada 11.augustā rīkojām semināru „Jauniešu nodarbinātības un izglītības iespējas Liepājā”. Semināra mērķis bija informēt jauniešus par augstskolu studiju un programmu iespējām pilsētā, kā arī par jauniešu tiesībām iegūstot bezdarbnieka statusu, konsultācijas iespējām jaunajiem uzņēmējiem un jauniešu visbiežāk pieļautām kļūdām ejot uz darba interviju. Galvenie pasākuma viesi bija Rīgas Tehniskās universitātes uzņemšanas komisijas galvenā sekretāre Daina Pūre un Liepājas Universitātes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Pūre, Valsts darba inspekcijas vecākā inspektore Anita Politere, kas izskaidroja jauniešiem, kādēļ nevajadzētu un nedrīkst strādāt bez darba līguma. Tāpat jauniešus ieinteresēja bi-znesa inkubatora valdes locekļa Ata Egliņa – Eglīša runa, par to, ka nevajag baidīties uzsākt ko jaunu un būt darba devējam, nevis ņēmējam. Ja jaunietim ir ideja, nevajag baidīties, bet gan droši griezties pēc padoma un, ja ideja ir laba, tad tā tiek atbalstīta. Līdzīgus projektus, kur var uzsākt savu biznesu, piedāvā arī Nodarbinātības valsts aģentūra, par ko informēja Liepājas nodaļas direktore Dace Bau-mane.

Semināra noslēgumā, pēc garas darba dienas, jaunieši apmeklēja Karostas cietumu, kur ekskur-sijas laikā viņiem bija iespēja ielūkoties Liepājas vēsturē no cita skatupunkta. Semināru kopumā apmeklēja 43 dažāda vecuma jaunieši, kas grib, vēlas un var darboties sevis un sabiedrības labā, tikai viņiem trūkst informācijas par to, kur var griezties pēc padoma un kur var meklēt informāciju. Semināru organizēja VJO biedri - Lorita Siksna, Andris Klieva un Jānis Galbāliņš, ar partijas „Vienotība” Liepājas nodaļas vadītāja Ivara Ķervja atbalstu.

Tāpat tika organizēta arī “18. novembra sagaidīšanas balle”. Ar VJO Liepājas nodaļas iniciatīvu un Liepājas nodaļas biedru atbalstu Liepājas Latviešu biedrības nama Kamerzālē tika rīkota balle par godu 18. novem-brim, kuru bija iespējams apmeklēt ikvienam liepājniekam, iegādājoties ielūgumus. Balli svinīgi atklāja VJO Liepājas nodaļas vadītāja Lorita Siksna un Liepājas nodaļas vadītājs Ivars Ķervis, kurš arī pastāstīja par vēsturiskajiem notikumiem un Brīvības cīņām Liepājas un Liepājas rajona apkārtnē, kas mums visiem ir devis brīnišķīgu iespēju kopā nosvinēt Latvijas 94. dzimšanas dienu. Par muzikālo pusi rūpējās duets “Inese”, kas priecēja mūs visus ne tikai ar skaistām dziesmām, bet arī ar spēlēm.

Lorita SiksnaVJO Liepājas nodaļas vadītāja

9

. . . . . . . . . . . Liepājas nodaļa . . . . . . . . . . . Jūrmalas nodaļaJūrmalas nodaļa uz pārmaiņu ceļa

Gluži kā visai Vienotības Jaunatnes organizācijai kopā, arī Jūrmalas nodaļai ir aizvadīts ražīgs un interesants gads. Kā citur, arī pie mums ir pārmaiņu un pārdomu laiks, tomēr darbs nav apstājies. Iesākumā gribētu nedaudz atskatīties uz aizvadīto gadu. Manuprāt, kā Jūrmalas nodaļai, tā arī pārējām sešām reģionālajām nodaļām, viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija reģionālās padomes izveide. Ļoti ceru, ka Jūrmalas nodaļa to “ieveda pareizajās sliedēs”. Šajā laikā tika nodibinātas Cēsu, Rēzeknes un Rīgas nodaļas, ka arī “atdzima” Liepājas nodaļa. Visas nodaļas parūpējās par aizraujošu dzīvi reģionos, rīkojot reģionālās konferences, spor-ta pasākumus un izglītojošus seminārus. Par to gribu teikt lielu paldies visām nodaļām un to vadītājiem – Rēzekne (Arnis Teivāns), Jelgava (Toms Krastenbergs), Liepāja (Andris Klieva un Lorita Siksna), Cēsis (Monta Cielava un Didzis Pogulis), Rīga (Egdars Ikstens) un Bauska (Lūcija Turka). Neslēpšu, īpaši lepns esmu par Rēzeknes nodaļu un tās vadītāju Arni, kuri gada sākumā Latgalē iedvesa pirmos elpas vilcienus, bet nu tā elpo kā vesels organisms. Jelgavas nodaļa ar Tomu priekšgalā, kā arī Monta ar Cēsu nodaļu dzīvi savās pilsētās ir padarījuši krāsaināku, at-verot jauniešu centrus; un tas ir kas vairāk par labi padarītu darbu. Savukārt Liepājas un Rīgas nodaļas uzņēmušas jaunus apgriezienus. Katru nedēļu dzirdams, ka viena vai otra nodaļa rīko pasākumu, akciju vai semināru. Dažkārt nākas vien nopūsties, ka Liepāja ir tik tālu, jo tiešām gribētos redzēt un izjust visu, ko JŪS kā komanda esat paveikuši. Tāpat var teikt par Edgaru, to, kurš Ikstens, vai “Vairiņa”, un viņa vadīto Rīgas nodaļu. Edgar, māci un nodod vēl vairāk savu zināšanu un gudrības, tad arī pēc gadiem mēs ar interesi un atvērtām mutēm varēsim klausīties runu par jebkuru tematu. Bauskas nodaļai ieteiktu vairāk izcelt to, ko Jūs darāt. Gan es, gan arī lielākā daļa lasītāju nezina, ka Agnija Ruhocka caur projektiem ir izveidojusi sporta laukumu Bauskā, kā arī realizējusi citas savas idejas. Lai vai kā, bet ir arī neizdarītie darbi. Pats sev šad tad jautāju, kāpēc vēl nav izveidota Ludzas un Preiļu nodaļa? Bet ceru, ka šo jautājumu izdzēsīs nākošā VJORP vadošā nodaļa un atbildīgais par reģioniem no valdes – Kaspars Pauniņš. Valde – lemiet prātīgi un tālredzīgi. Vēlu Jums visiem entuziasmu, vēlmi darīt un spēku visu izdarīt! Mēs esam uz pareizā ceļa! Arī Jūrmalas nodaļā gaidāmas pārmaiņas. Nav noslēpums, ka daļa biedru savu ceļu jau nogājuši, un jādod iespēju jaunajiem. Liels pluss ir biroja atvēršana Jūrmalā, kas nozīmē aktivitāšu pieaugumu. Valsts svētkos rīkojām filmas “Rīgas Sargi” skatīšanos, novembra sākumā izsludinājām fotokonkursu par pilsētā nesakārtotām vietām, katru nedēļu birojā notiek zīmēšanas pulciņi, savukārt uz Ziemassvētkiem rīkosim akciju, lai palīdzētu dzīvnieku patvers-mei, kā arī iejutīsimies aktieru lomās un bērniem rādīsim Ziemassvētku lugu. Tāpat drīzumā notiks vadītāja maiņa, lai ar jaunām idejām aktivizētu nodaļas darbu un iesaistītos VJO darbībā. Jauns sākums ir jaunas iespējas un, kā zinām, katra diena, katrs mēnesis un katrs gads ir kaut kā jauns sākums. Veiksmi visiem! Neapstājieties pie paveiktā!

Jūrmalas nodaļas vadītājsKristians Avotiņš

10

REDAKCIJA

Krišjānis Bušs | krisjanis.buss@vienotiba.lv Linda Medene | linda.medene@vienotiba.lv

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . darba grupasKOMUNIKĀCIJAS DARBA GRUPA

Komunikācijas darba grupa vēl joprojām organizē izglītojošus seminārus par publisko tēlu un komunikāciju, organizē VJO tikšanās ar ministriem un veido VJO kominkācijas stratēģiju. Ir noorganizēti vairāki veiksmīgi pasākumi, jau trešo gadu pēc kārtas par tradīciju kļuvusī VJO asinsdonoru diena, 11. un 18. novembra valsts svētku akcijas. Tuvākajā laikā komunikācijas darba grupa plāno organizēt arī jau ikgadējo eseju konkursu, šoreiz par Barikāžu atceres tēmu, kā arī projekts sadarbībā ar Youthpass, lai veicinātu sabiedrības izpratni par citu tautu kultūru, tradīcijām, toleranci pret citām rasēm un reliģijām.

Monta Jegure

UZŅĒMĒJDARBĪBAS DARBA GRUPA Pēc divu nedēļu atpūtas arī Uzņēmējdarbības darba grupa atkal ir ķērusies pie iesāktajiem dar-biem. Tuvākajā laikā tiks uzsākts prezentāciju cikls ‘’Uzņēmējdarbības nianses’’, kura ietvaros darba gru-pas biedri sniegs prezentācijas par pašu izvēlētiem, ar uzņēmējdarbību saistītiem tematiem, piemēram, grāmatvedību, mārketingu utt. Tāpat plānojam aktīvu līdzdarbību gaidāmajā pašvaldību vēlēšanu kampaņā.Sveicam Uzņēmējdarbības darba grupas aktīvistus ar divu mandātu iegūšanu jaunievēlētajā valdē.

Andris Ārgalis

IZGLĪTĪBAS DARBA GRUPA Pēdējā mēneša laikā Izglītības darba grupa ir gājusi aktīvu izaugsmes ceļu. Gandrīz katru nedēļu notiek sēdes, kurās plānojām turpmāko darbību un sākām organizēt jaunus pasākumus. Šobrīd aktīvākais darbs norit pie lekcijas par leģendāro Latvijas valstsvīru Marģeru Skujenieku, kuru ceram piedāvāt gan VJO, gan partijas biedriem jau decembrī. Paralēli tam strādājam arī pie atklātās diskusijas „Politika kā karjeras izvēle jaunietim”, kuras mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti pilsoniskās sabiedrības procesos. Brīdī, kad top šis raksts, Izglītības darba gru-pas aktīvisti strādā pie VJO pozīcijas izstrādes par Izglītības un zinātnes ministrijas realizēto Augstākās izglītības reformu. Šo pozīciju ceram prezentēt VJO valdei tuvāko nedēļu laikā. Varam lepoties ar jaunu aktīvistu pievienošanos Izglītības darba grupai. Ideju mums patiešām netrūkst, tādēļ aicinām ikvienu interesentu pārbaudīt savas spējas, palīdzot realizēt kādu no jau plānotajām idejām vai nākot ar savām iniciatīvām.

Mikus Žagata