Solvita Lodi†a KLKI vad«tja 15.01.2012

  • View
    46

  • Download
    3

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Solvita Lodiņa KLKI vadītāja 15.01.2012. Laikmeta izglītība. cilvēkam , kurš grib būt laimīgs, apzināties un izprast sevi, savu identitāti, savas dzīves jēgu, sūtību un mērķi būt mīlēts un veidot harmonisku ģimeni būt noderīgs sabiedrībai, tautai, valstij, cilvēcei - PowerPoint PPT Presentation

Text of Solvita Lodi†a KLKI vad«tja 15.01.2012

  • Solvita LodiaKLKI vadtja15.01.2012.

  • Laikmeta izgltbacilvkam, kur gribbt laimgs, apzinties un izprast sevi, savu identitti, savas dzves jgu, stbu un mribt mlts un veidot harmonisku imenibt nodergs sabiedrbai, tautai, valstij, cilvceiizprast eksistences jgu un Visuma radanas Nodomu

  • Laikmeta izgltba Latvijas cilvkam :sniegs metodiku, k apzinties un izprast seviieaudzins domanas, juanas, attieksmju, uzvedbas un rcbas kultru, izmantojot etnisks kultras tlu, simbolu sistmudos iespju apgt vismodernks zinanas, kuras ir nepiecieamas dzves stbas stenoanai

  • Pabeidzis obligto izgltbu, audzknis:sps sevi apzinties, kontrolt, motivt, izvrttapjauts savas dzves stbu un sps mrtiecgi nospraust ts stenoanas uzdevumusbs nobriedusi radoa personba, kas ml savu imeni, tautu, valsti, cilvcisps apstrdt milzga apjoma informciju, domjot tlosmcs iegt un izmantot informciju galvenokrt intuitv, nepastarpint veidnojauts cilvces evolcijas virzbu un izprats closakarbu likumbas (kopveseluma redzjuma spja)

  • Laikmeta izgltbas uzbve

  • Pasaules uzskatuveido sapratne par

    Visuma raanosVisuma eksistences (Dabas) likumbmsevi pau, imeni, sabiedrbu, tautu, cilvcivrtbm

  • Pasaules uzskats k tdsjeb cilvks Dab, sabiedrb un MbPasaules uzskats ir atbilu kopba par dzves uzdevumu, jgu, mri, atzinumiem par pasauli k totalitti. (Z.Mauria)

    Pasaules uzskats ir cilvka pieemta zinanu un uzskatu sistma par pasauli un cilvka vietu taj, cilvka attieksmi pret pasauli un sevi. Pasaules uzskats nosaka cilvka dzves pamatpozcijas, via prliecbu, idelus, mrus un vrtbu orientciju. Pasaules uzskats ir daa no indivda identittes, ar t paldzbu vi kontrol mijiedarbbu ar vidi. Pasaules uzskatam ir vairki uzdevumi indivda dzv: 1.tas ievie dzv krtbu; 2.palielina prliecbu par drobu un pareizo ceu dzv, 3.apvienojot viendi domjoos indivdus, pasaules uzskats uztur socilo krtbu; 4.ar ideoloiju var aizsargties no sevis apdraudoajm pardbm (piemram: politisks pasaules uzskats daudziem ir svargs drobas avots).

  • Holistiski-etniskais pasaules uzskats:

    mtisk un zintnisk harmonisks veselums

  • Viengabalainba. Pasaules jaunaj vzij viena patiesba netiek konfrontta ar citm, nodvjot ts par maldiem, zintne netiek pretnostatta mistikai, rj pasaule un subjektv (t.i. uztveres un domanas radt) realitte tiek savstarpji integrtas, norobeotu un relatvi neatkargu daiu viet tiek saskatti kustb esoi lauki utt. viengabalainba tiek atspoguota jaun pasaules uzskata nosaukum - holistisk paradigma.Holistisk paradigma - t nav tikai pasaules apraksta, koncepcijas izmaia t (pirmm krtm!) nozm domanas veida izmaiu. Un atirb no tradicionls Dekarta-tona zintnes, holistiskaj paradigm paa nozme ir pasaules izjtai. Ne velti slavenais du fiziis Nilss Bors reiz teica: Ja kvantu mehnika nav satriekusi js ldz dvseles dziumiem, tad tas nozm, ka js to vl neesat sapratis.

  • Nevar aprakstt kultru tikai uzskaitot faktus - ir nepiecieama pardbu interpretcija, minjumi noskaidrot, ko s pardbas nozm, kda jga tajs slpjas Holistiski-etnisk paradigma- atrodot jgu etniskajs tradcijs, uzskatos, tie tiek bagtinti ar starpdisciplinro zintu jaunkajiem atkljumiem. T pasaules veselums tiek prdzvots jaun veid

  • Tlu un simbolu nozme pasaules uzskata veidoanas procesSav apkrtj Dab redzamos tlus- btnes, pardbas, lietas, cilvks uztver ar savm mam, prvrot o informciju subjektvs sajts un, veidojot savu attieksmi, nofiks to sav apzi, pieirot im tlam simbolisku nozmi.Ja aj pa vid dzvojoiem vairkiem indivdiem rodas ldzga rakstura procesi, tad viens un tas pats tls var kt par kopjo objektvo simbolu ar vairkm nozmmKoncentrjoties uz simbolu, var izsaukt t jgas prdzvojumu vairkos lmeos. Td veid individul apzia tiek paplainta ldz kolektvajai apziai.Simbolos ir ietverti tautas indivdu juanas, uztveres, domanas, rcbas arhetipi, algoritmi, kas ir pamats pasaules uzskata veidoanaiKad cilvka zemapzi ir atlasti raksturgkie, nozmgkie juanas, uztveres, domanas un rcbas algoritmi, apzi iesakojas vrtbas, kas ar ir pasaules uzskata galvenais balsts

  • Izgltbas filosofijasmatrica

  • Laikmeta izgltbas galven iezme ir spja paizgltoties jeb bt sev paam par skolotju gan garg, gan cits nozms. Tas ir sts ptnieka un radoa radtja Gars, kuram ir vajadzgi tikai domubiedri un dareiz konsultanti. Un tikpat labi, var sact, ka jaun laikmeta cilvkam visi apkrtjie cilvki un notikumi ir k pieredzes skolotji.

    Laikmeta izgltb svargkais pamatprincips ir gargais prdzvojums, kur ir neatemama mtes Dabas sastvdaa. Tiei tam ir jbt izgltbas galvenajai motivcijai, kura liks izzint sevi kopsakarbs ar Dabu un Visuma eksistenci. Ja ldz im sevis izzia bija atdalta no Dabas izzias, tad Jaunaj laikmet tas neizbgami apvienosies vienot veselum. Tiei tas bs pamats btiskm psihofizioloiskm cilvces izmaim.

  • Jaun laikmeta izgltb neizbgami domins domana, kura spj opert ar tliem un simboliem t, k tas ldz im ir dabg veid noticis cilvka zemapzi sapu laik. situcija izmains ar cilvka spju regult savu noguruma pakpi. Iemcoties opert ar informciju daudzdimensionlu tlu, simbolu veid, cilvce var nonkt ldz oti augstai koncentrans spju attstanas pakpei. Tas nodroins sta radouma attstanos, kur spjgs nemitgi enert inovatvas idejas. Tas viss nav iedomjams bez etnisks kultras tlu sistmas, kura ir radusies vietj vid. Prdzvot virtulu vidi ar visiem mau orgniem objektvi nav iespjams. No viedoka TV un citi virtuls vides raidtji deform personbas un ldz ar to ar dezorient viu zemapzias vrtbu izstrdanas proces. Rezultt - katra indivda pasaules uzskats individualizjas un nerod neko kopgu ar citiem aj pa vid dzvojoiem indivdiem. Sk domint subjektvisms, egoisms un ldz ar to priekpln pards seklas vrtbas, piezemta, bezjdzga kultra. Pasaules uzskats vairs neietvert attieksmes pret mgajm vrtbm, jo indivds nav spjgs izjust kolektvo, kopgo.

  • Izgltbas filosofijas Matricas sastvdaasBtbaDimensijasMriKontekstiJgaIzgltbas vrtbasKultras vrtbasPersonbas veidoanas nosacjumiIzgltbas stenoanas principiIzgltbas filosofijas matricas stenoanas sistma

  • BtbaIzgltbas Augstk Btba ir sevis apzinans un pilnveidoans ce, process ar nolku redzt sev Radtju un atkal kt ar To vienotam Apzi

    Izgltbas Zemk Btba ir apzintas pieples, koncentrans rezultt maint esoo paapzias stvokli nolk sasniegt izvirzto mri personiskaj vai socilaj kontekst

  • DimensijasTranscendentlPsihiskMentlEmocionlVitlFizisk

    Cilvks ir daudzdimensionla btne, td, izgltbas saturu veidojot, ir jem vr ne tikai mentl un fizisk dimensija, bet viss cilvka kopums

  • Mri:

    Transcendentlais- izpaust Garu Matrij Eksistencilais izpaust dievi Nodoma saturu dievi formGloblais virzt cilvces evolciju, saska ar DabuKolektvais stenot intelientu harmoniju sadarbbIndividulais - realizt Dievapziu, izpauot dvseli ermen; pilnveidot Personbu, paplainot to ldz spjai kalpot imenei, tautai, cilvcei

  • KontekstiVisuma eksistenceDabas un cilvces globl evolcijaRadtja Nodoms - Sapnis indivdimenes labkljbaSabiedrbas vajadzbas tautas kultrvrtbas, Valsts attstba

  • JgaMeklt Mgo Maingaj (Visuma eksistence) Bt Saska ar Radtja Dzvo Nodomu (Dabas un cilvces globl evolcija)Apzinties sevi, stenot Radoo potencilu, paam mcoties kt par Radtju (Radtja Nodoms,- Sapnis indivd)Apgt nepabeigts mcbas (imenes labkljba)Dzvot samrgi, bt devjam, uzemties atbildbu, iepriecint un paplaint savu apziu Ierobeotaj ldz skotnjai Bezrobebai (Sabiedrbas vajadzbas Tautas kultrvrtbas, Valsts attstba

  • Izgltbas vrtbasGargs mlestba, prieks, ldzjtba, miers, vienotbaIntelektuls informcija, zinanas, ieinteresta attieksme, radoumsEmocionls labvlgums, atvrtba, sadarbba, iedvesmaVitls griba, veselga dzvesveida ieradumiMaterils piemrotas telpas, attstos aprkojums, pietiekams finansjums, labi organizts process

  • Kultras vrtbas

    Dainas, dziesmas, rotaas,sples, mklas, pasakas, teikas, sakmvrdi, parunas, ticjumiRituli - Gadskrtu ierau svtki, Ma godiDzvesveida tradcijas (ieana pirt, anas, rbans paradumi, tautas medicna, mjoka un vides iekrtojums)Amatniecba visplakaj nozm nodarboans, darbs, brv laika saturga pavadana, darinot pru

  • Personbas attstbas pamatnosacjumiSpja prvaldt fizisk ermea motors funkcijas (kustbas,estikulcija, mmika, runa, balss intoncija, tembrs, rakstba).Spja apzinti vadt un kontrolt elpuSpja apzinties savu mau orgnu uztveres patnbas Spja apzinties emocijas un vadt jtas Spja analizt un vrtt savu uztveri, sajtas, domanu, uzvedbu un rcbuSpja apzinti vadt jebkuru mentlo procesu no vrotja pozcijasSpja ideju prvrst darbb un sasniegt mriSpja uzklaust un emt vr vrtjumu no sabiedrbasSpja redzt kopsakarbas, komunicjot ar sabiedrbuIzpratne par zemapzias darbbu un instinktiemSpja komunict ar virsapziu jeb dvseli (lgana)Spja koncentrties, meditt, apcert.

  • Izgltbas stenoanas principiMeditcijaKoncentransJuanaDomanaDisciplnaPareiza rcbaVrtana

  • Izgltbas filosofijas matricas materializcijas sistma

  • rjie komponentiPolitisks pamatnostdnes, partiju programmasValsts stratija (nacionl) Likumi, MK noteikumi, normatvie aktiIZM prvaldbas modelisValsts budets izgltbaiMcbu iestdes veids un pakpeIzgltbas pakpes apguves laiks

  • Iekjie komponentiMcbu iestdes vadtjs, skolotji, personlsMcbu saturs, formas, process, metodoloija, metodes, pamieni, ldzeki Skolns un via imeneSadarbba ar sabiedrbu

  • Izgltbas sistma

  • Eso izgltbas sistma ietver:Noteikumus par mcbu gada garumu, sadaljumu pa semestriem, brvlaiku garumu, stundu skaitu ned, dien, vienas stundas ilgumuJautjumus , no cik gadiem skolniem uzskt mcbas, pabeigt noteikts izgltbas pakpsIzgltbas veidus pirmskolas, skumskolas, pamatskolas, vidusskolas, augsskolas, profesionloNoteikumus par to, kdi ir apgstamie priekmeti obligtie, izvle