3

Saturs

Kas ir darba aizsardzība...............................................................................................................5 Darbs ..........................................................................................................................................6 Ergonomika.................................................................................................................................7 Bīstamie faktori...........................................................................................................................8 Kaitīgie faktori ............................................................................................................................9 Riska faktori................................................................................................................................9 Kolektīvie aizsardzības līdzekļi .................................................................................................10 Darba aprīkojums ......................................................................................................................11 Aizsargierīces............................................................................................................................12 Bīstamās iekārtas.......................................................................................................................12 Pamatnoteikumi darbos ar iekārtām...........................................................................................13 Nogurums .................................................................................................................................14 Pareizi darba paņēmieni ............................................................................................................15 Smagumu pārvietošana..............................................................................................................16 Darba laiks un atpūtas laiks .......................................................................................................18 Jauniešu darbs ...........................................................................................................................20 Strādājošā īpatnības...................................................................................................................21 Psiholoģiskās īpatnības..............................................................................................................21 Fizioloģiskās īpatnības ..............................................................................................................22 Mainīgie jeb subjektīvie faktori .................................................................................................23 Reakcija ....................................................................................................................................23 Personiskā higiēna.....................................................................................................................24 Vide ..........................................................................................................................................25

Mikroklimats .................................................................................................................25 Temperatūra ..................................................................................................................25 Mitrums.........................................................................................................................26 Gaisa kondicionētāji ......................................................................................................27

Ventilācija.................................................................................................................................28 Apgaismojums ..........................................................................................................................29 Apgaismojuma mērījumi ...........................................................................................................30 Trokšņi......................................................................................................................................31 Vibrācija ...................................................................................................................................32

Vispārējā vibrācijas slimība ...........................................................................................32 Vietējā vibrāciju slimība ................................................................................................32

Individuālie aizsardzības līdzekļi...............................................................................................33 Riska faktoru uzskaitījuma tabula individuālo aizsarglīdzekļu lietošanā ....................................34 Ražošanas sanitārija ..................................................................................................................35 Saindēšanās...............................................................................................................................36 Pareiza rīcība ar kaitīgām (indīgam) vielām...............................................................................37 Ķīmisko vielu bīstamības simboli un apzīmējumi......................................................................38 Darba drošības un veselības aizsardzības normatīvo aktu sistēma ..............................................39 Galvenie dokumenti uz ko balstās daba aizsardzības organizācija..............................................40 Sociālā apdrošināšana................................................................................................................41 Darba aizsardzības organizācija.................................................................................................43

Valsts pārvalde darba aizsardzības jomā ........................................................................43 Valsts darba inspekcija ..................................................................................................44 Darba aizsardzības organizācija uzņēmumā ...................................................................45

Darba vides novērtēšana............................................................................................................46 Uzraudzība un kontrole darba aizsardzības un darba vides jomā ................................................47

4

Darbinieka pienākumi un tiesības ..............................................................................................48 Atbildība par darba aizsardzības prasību neievērošanu ..............................................................51 Nelaimes gadījumi ....................................................................................................................52 Nelaimes gadījumu izmeklēšana................................................................................................54 Instruktāžas ...............................................................................................................................56

Ievadinstruktāža.............................................................................................................56 Instruktāža darba vietā...............................................................................................................57 Ugunsdrošība ............................................................................................................................58 Elektrodrošība ...........................................................................................................................62 Pielikumi...................................................................................................................................64 1. Personu iedalījums pēc darba attiecībām................................................................................64 2. Obligāti apdrošināmās personas.............................................................................................65 3. Nelaimes gadījumi, kuri jāizmeklē.........................................................................................66 4. Gadījumi, kad sastāda atzinumu ............................................................................................67 Lietotie termini..........................................................................................................................68

5

Kas ir darba aizsardzība

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu (stājas spēkā no ...........................) ar darba aizsardzību saprot nodarbināto drošību un veselību darbā.

Darba aizsardzības pasākumi — preventīvi tiesiski, saimnieciski,

sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.

Ko ietver pasākumi, kas tiek iekļauti darba aizsardzības sistēmā?

1. Preventīvi tiesiskie pasākumi

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

2. Saimnieciskie pasākumi

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..……

3. Sociālie pasākumi

…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..………………………………………..………..

4. Tehniskie pasākumi

…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..…………………………………..……..

5. Organizato-riskie pasākumi

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..……………………………..……………..

Jautājumi: 1. Kādi ir darba aizsardzības galvenie mērķi? 2. Kādas ir valsts funkcijas darba aizsardzības jomā? 3. Kādas ir darba devēja funkcijas darba aizsardzības jomā? 4. Kurus darba aizsardzības pasākumus finansē no valsts budžeta? 5. Kurus darba aizsardzības pasākumus finansē no uzņēmuma budžeta? 6. Kāpēc valsts izdod līdzekļus darba aizsardzības jautājumu finansēšanai? 7. Vai darba aizsardzības pasākumos ieguldītie līdzekļi nes peļņu?

Preventīvs – no lat. val. – tāds, kas novērš; pasargā, aizsargā; arī profilaktisks.

6

STRĀDNIEKS

DARBA PROCESS APRĪKOJUMS VIDE

Darbs

Darbā strādnieks noteiktā vidē, izmantojot aprīkojumu, veic darba procesu.

Ierakstiet uz taisnstūros esošās līnijas, kas katrā no tiem ir aprakstīts — vide, aprīkojums, strādnieks vai process.

Vide, aprīkojums, darba process un strādnieks savstarpēji ietekmē viens otru. Kāda šī ietekme ir?

Norādiet ietekmi, ar bultām atzīmējot, vai tā ir labvēlīga – � vai nelabvēlīga .

Kāda kopumā ir ietekme uz strādājošo? ………………………………….…………………… ……………………………………………….……… Kādi pasākumi būtu jāveic, lai mazinātu katru negatīvo ietekmi un saglabātu strādājošo veselību, darbspējas un mazinātu traumatismu? ………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………........................................................................ …………………………………………………………………………………….... Jautājumi:

1. Raksturojiet savas izvēlētās profesijas darba vidi, darba procesu, iekārtas. 2. Kādas prasības tiek izvirzītas jūsu izvēlētās profesijas strādniekiem? 3. Kāda ietekme uz strādnieku ir jūsu izvēlētajā profesijā, kādi pasākumi tiek veikti,

lai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi?

________________ tam jābūt: � instruētam � apmācītam � ar atbilstošu

izglītību � ar atbilstošu

veselību � atbilstoši

apģērbtam

__________________ tam ir jābūt tādam, kas: � ir drošs � nepiesārņo vidi � neietekmē cilvēka

veselību � nodrošina tehnoloģisko

procesu � atvieglo darba procesu

_________________ raksturo: � temperatūra � apgaismojums � mitrums � piesārņojums � putekļi � trokšņi un vibrācija � estētiskais

noformējums � meteoroloģiskie

apstākļi _______________ raksturo � fiziskā slodze � garīgā slodze � vienveidība vai

daudzveidība � sarežģītība � nepieciešamā

uzmanība � bīstamība � atbildība

Līdzīga pieeja tiek lietota, lai noskaidrotu katras darba vietas riska faktorus.

7

Terminu ergonomikaradījis poļu dabaspētnieks V. Jastšembovskis 1857. g. Zinātne attīstījās 20. gs. vidū. Ir starptautisks žurnāls Ergonomics

Ergonomika

Ergonomika ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēku (cilvēku grupu) darba procesā, lai izstrādātu metodes optimālu darba apstākļu radīšanai.

Izpētot darba radītās norises cilvēka organismā, tā dod teorētisku pamatojumu darba racionalizācijas un darba higiēnas pasākumiem, kas atvieglo darbu un novērš kaitīgo ietekmi.

Ergonomikas darbība balstās uz citu zinātņu atziņām: � sociālo psiholoģiju

..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................

� fizioloģiju ......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

� darba higiēnu ......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

� darba organizāciju ......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

� kibernētiku ......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

� estētiku .........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

Ergonomikas galvenais uzdevums ir piemērot darbu cilvēkam, viņa psihiskajām un

fizioloģiskajām iespējām, padarot to vieglāku, drošāku un efektīvāku. Tātad, pareizi īstenojot ergonomikas atklājumus, var celt darba ražīgumu, darba drošumu,

ērtumu, panākt ilgstošu darbspēju un veselības saglabāšanu.

Jautājumi: 1. Miniet piemērus par ergonomikas atklājumu izmantošanu ražošanā. 2. Kas finansē ergonomikas darbību un attīstību? 3. Kāpēc tiek ieguldīti līdzekļi šīs zinātnes nozares attīstībā? 4. Vai uzņēmējiem ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus ergonomikas atziņu ieviešanā?

8

Bīstamie faktori

Dažādu iekārtu un ierīču bīstamība ir ļoti atšķirīga. Iekārtas, kurām ir rotējošas, kustošas detaļas — dažādi pārvadi, vārpstas, daļas, kuras var krist vai atdalīties, no kurām kaut kas var izkrist, kuras darbina ar elektrisko strāvu utt., - ir ar zināmu bīstamību — bīstamiem faktoriem.

Jēdzieni: � bīstamie faktori — faktori, kas var apdraudēt darbiniekus � bīstamā zona — telpas daļa, kurā iespējama bīstamo faktoru iedarbība; � bīstama rīcība — noteikumu neievērošana bīstamajā zonā.

Uzzīmējiet bīstamo zonu, bīstamo rīcību.

Nelaimes gadījuma iespējamību nosaka bīstamie faktori, kas ap sevi rada bīstamu zonu

un bīstama rīcība šajā zonā. Uzzīmējiet kādu piemēru no savas izvēlētās profesijas.

Kas jāraksta trešajā aplī, ja ir noticis nelaimes gadījums?

Teikumā daudzpunktu vietā ielieciet vārdkopas “iedrošina uz pārgalvīgu rīcību” un

“nenotiek vienmēr”, lai veidotos sakarīgs teksts.

Tas, ka nelaimes gadījums……………………………….., kad tiek pārkāpti darba

drošības noteikumi, cilvēkus …………………………………………………………… .

Nelaimes gadījumu veicinošie faktori: � _________________________

� _________________________

� _________________________

� ______________________________

Lai mazinātu nelaimes gadījumu, nepieciešams

� ____________________________

� ____________________________

� ____________________________

� ____________________________

Jautājumi: 1. Miniet dažādas bīstamības ražošanas un sadzīves iekārtas. 2. Ar kādām bīstamām iekārtām ir saskare jūsu izvēlētajā profesijā? 3. Miniet piemērus, kā tiek novērsti bīstamie apstākļi

bīstamie

faktori bīstama rīcība

9

Kaitīgie faktori

Tie ir darba vides faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbspējas: nepareizs apgaismojums, trokšņu pakāpe, gaisa piesārņojums, telpas interjers, darba režīms, psiholoģiskie faktori utt. Tos mēdz saukt arī par kaitīgajiem arodfaktoriem.

Ilgstoša šo faktoru iedarbība veicina ……………....…...…... rašanos.

Riska faktori

Darba vides bīstamie vai kaitīgie faktori ir fizikālie, fiziskie, ķīmiskie, bioloģiskie vai psihofizioloģiskie, traumatiskie faktori, kuru iedarbība noteiktos apstākļos izraisa darbinieka traumu (arī ierasto mežģījumu), kā arī akūtu saslimšanu vai saindēšanos.

Tātad pie riska faktoriem pieder faktiski viss, kas veido jēdzienu darba vide, viss, kas atrodas apkārt darbiniekam viņa pienākumu izpildes procesā un var radīt kaitējumu.

Noteikumos par darba vides novērtēšanu ir uzskaitīti darba vides riska faktori:

Riska faktori Riska faktora raksturojums Ir/nav arodā

Fizikālie

…………………………………………………………………........... …………………………………………………………………...........

Fiziskie

……………………………………………………………….........….. ……………………………………………………………….........…..

Psiholoģiskie un

emocionālie

……………………………………………………………….........….. ………………………………………………………………........…... ...............................................................................................................

Ķīmiskie

…………………………………………………………….....…....….. ……………………………………………………………….........…..

Bioloģiskie

…………………………………………………………….....…....….. …………………………………………………………….....…....…..

Traumatisma riska

……………………………………………………………….........….. ……………………………………………………………….........…..

Ražošana

Bīstamie faktori Kaitīgie faktori

Dar

ba

vi

de

Darbinieks

10

Kol

ekt.

aizs

. līd

z.

Indi

v. a

izs.

l

ī

dz.

Kolektīvie aizsardzības līdzekļi

Lai mazinātu riska faktoru ietekmi uz darba vidi, mazinātu darbinieku traumatismu un saslimšanu ar arodslimībām, ir jālieto aizsardzības līdzekļi. Bīstamo un kaitīgo faktoru nelabvēlīgo ietekmi jācenšas novērst, izmantojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus; ja tas nav iespējams, tikai tad lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.

Aizsardzības līdzeklis

Aizsardzības līdzekļa raksturojums (funkcijas) Piemēri

Filtri

Nosūcēji

Vibrācijas slāpētāji

Skaņu slāpētāji

Ierīces elektro-aizsardzībai

Uzraksti

Piktogrammas

Speciālais krāsojums

.........................

........................

.........................

........................

IEKĀRTA DARBA

VIDE DARBINIEKS

Kaitīgie

faktori

11

Darba aprīkojums

Ar aprīkojumu šajos noteikumos saprot ierīces (mašīnas, mehānismus), aparātus, darbarīkus vai iekārtas.

Prasības darba aprīkojumam nosaka LR Ministru kabineta izdoti “Noteikumi par minimālajām prasībām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā”

……………………………….. Dažas no minimālajām prasībām darba aprīkojumam ( Pabeidziet teikumus, izmantojot punktos a līdz i minēto tekstu)

1. Darba aprīkojuma vadības ierīces un brīdinājuma (signalizācijas) ietaises, kuras ietekmē tā lietošanas drošību, .……………...................……...................................

……………………………………………….....…………........………………..........…… 2. Darba aprīkojuma vadības ierīces izvieto pēc iespējas ……...............….................. …………………………………………………………….............…………........……….. 3. Darba aprīkojumu var palaist (iedarbināt) tikai ……............………....................... ………………………………..…………………………............……..…........…….…….. 4. Darba aprīkojumam nepieciešama droša ……………………............…………...... ……………………………………………….………………........………........…..……… 5. Ja darba aprīkojuma kustīgās daļas rada risku darbinieka drošībai un veselībai, ……………………………………………….………..………...........…........………….… ……………….………………………...………..……..………........…........……………... 6. Darba aprīkojums ir atbilstoši marķēts un apzīmēts ar ……….…....….....………... ………………………………………………………………….….......….....……..……… 7. Darba aprīkojums ir ugunsdrošs un nodrošināts pret pārkaršanu, kā arī aprīkots tā, lai aizsargātu darbiniekus pret risku, kas rodas, ………………........…………..........…… ……………………………………………………………….......…….…….....…..……… 8. Darbiniekam nav tiešas saskares vai netiešas saskares ar tām darba aprīkojuma daļām, ................................................................................................................................... ……………………………………………......................………………….................…… 9. Darba aprīkojums montējams vai demontējams drošos apstākļos, ievērojot ........... …………………………………………..........……………………….……......…………..

a) apstādināšanas ierīce pilnīgai darba aprīkojuma apstādināšanai. b) ar apzinātu darbību, izmantojot šim nolūkam paredzētu vadības ierīci. c) ārpus bīstamās zonas. d) brīdinošiem uzrakstiem un brīdinājuma zīmēm. e) ir skaidri saredzamas, atbilstoši marķētas, un to nozīme viegli saprotama. f) izdalot apkārtējā vidē gāzes, šķidrumus, tvaikus, putekļus vai citas vielas, kas tajā

tiek ražotas, izmantotas vai uzkrātas. g) kuras var radīt elektriskas dabas risku. h) nepieciešami speciāli norobežojumi vai aizsargierīces, kas nepieļauj darbinieku

nokļūšanu bīstamajā zonā. i) visas ražotāja norādītās instrukcijas.

Par aprīkojuma drošību, pareizu lietošanu un apkopi atbild darba devējs, prasot to no darbinieka. Darba devējam jāsniedz nepieciešamā informācija par darba aprīkojuma ekspluatāciju un bīstamību.

12

Aizsargierīces

Daudzām ražošanas un sadzīves iekārtām ir bīstamas vietas, kas var nodarīt cilvēkam kaitējumu. Tātad ap lielāko daļu iekārtu veidojas bīstama zona.

Lai mazinātu iekārtu bīstamību (samazinātu bīstamo zonu), lieto aizsardzības ierīces.

Pēc darbības principa aizsardzības ierīces iedala:

� pasīvās aizsardzības ierīcēs, kas nosedz, norobežo bīstamās vietas, bet neatslēdz iekārtu (aizsargvāki, kas nosedz kustīgas, rotējošas, asas iekārtu daļas; vāki, kas nosedz bedres; margas, žogi un citi norobežojumi; režģi, sieti, kas aiztur atlūzas vai norobežo karstas virsmas u.c.);

� aktīvās jeb bloķējošās aizsardzības ierīcēs, kas tās automātiski aptur, atslēdz iekārtas, ja

− tiek pārkāpti darba drošības noteikumi; − rodas bīstama situācija; − tiek noņemtas aizsardzības ierīces.

Aizsargierīces nedrīkst traucēt darbu, veikt apkopes un remontu.

Bīstamās iekārtas Iekārtas ar paaugstinātu bīstamību, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un

materiālās vērtības, tiek iedalītas īpašā grupā — bīstamās iekārtas, un uz tām attiecas speciāli darba aizsardzības noteikumi:

� tām jābūt reģistrētām Valsts darba inspekcijā; � tās jāapgādā ar ekspluatācijas dokumentiem, brīdinošiem uzrakstiem; � ar tām drīkst strādāt speciāli apmācīts un atestēts personāls; � tām jābūt regulāri pārbaudītām (pārbaudes rezultāti jāieraksta žurnālā).

Bīstamo iekārtu sarakstu nosaka LR MK “Noteikumi par bīstamām iekārtām”.

Piemēram:

2.1.1. lifti, kuru celtspēja ir 50 kg un vairāk;

……………………………………………………………………………………..

Jautājumi:

1. Kādas pasīvās un aktīvās ierīces tiek ierīkotas, lai palielinātu jūsu izvēlētajā profesijā izmantoto iekārtu drošību?

2. Raksturojiet sadzīvē lietotās aizsargierīces. 3. Kurā priekšmetā vēl tiek mācīts par aizsargierīcēm? 4. Vai jūsu izvēlētajā profesijā lieto bīstamo iekārtu grupā uzskaitītās iekārtas?

13

Pamatnoteikumi darbos ar iekārtām Kopējās prasības

1. Iekārtām jāatrodas noteiktas personas atbildībā. 2. Jāpilda instrukcijas prasības. 3. Personālam jābūt instruētām un apmācītām. 4. Pirms darba jāiepazīstas ar vadības ierīcēm. 5. Pirms darbināšanas jāpārbauda, vai iekārta ir kārtībā (vizuāli, pagriežot ar roku, palaižot, darbojoties tukšgaitā, sākot darbu). 6. Darba laikā mašīnas tuvumā nedrīkst atrasties nepiederošas personas. 7. Nedrīkst atstāt bez uzraudzības neizslēgtas iekārtas. 8. Nedrīkst strādāt noguruma vai reibuma stāvoklī. 9. Nedrīkst darbināt iekārtas, ja nav nepieciešamo aizsardzības ierīču.

10. Strādājot jālieto atbilstošs apģērbs un individuālie aizsardzības līdzekļi. 11. Nedrīkst tīrīt, eļļot regulēt, remontēt iekārtas, kuras nav izslēgtas un atvienotas no enerģijas avota (izņemot gadījumus, kad to paredz instrukcija). 12. Iekārtas jāekspluatē tikai tām paredzētajos apstākļos un ar tām jāveic tikai paredzētās operācijas. 13. Iekārtas nedrīkst pārslogot. 14. Iekārtas ar iekšdedzes dzinēju var izmantot tikai tur, kur nodrošināta laba gaisa apmaiņa. 15. Nedrīkst atrasties zem paceltas iekārtas, ja tā nav droši nostiprināta. 16. No iekārtām nedrīkst nokāpt un uzkāpt uz tām iekārtu pārvietošanās laikā. Noteikumi, ja ar iekārtām strādā vairāki cilvēki vienlaicīgi

1. Vienam ir jābūt atbildīgam. 2. Jābūt divpusējai signalizācijai (sazināšanās iespējai). 3. Cilvēku atrašanās uz kombainiem, piekabēm, lauksaimniecības mašīnām un citām

pašgājēju ierīcēm atļauta stingrā saskaņā ar to ekspluatācijas noteikumiem. Strādājot ar elektroiekārtām,

� personālam jābūt atestētam elektrodrošībā; � bojājumu gadījumā elektropadeve nekavējoties jāatslēdz; � bojājumus drīkst novērst tikai kvalificēts elektromontieris.

14

Nogurums

Nogurums fizioloģijā ir īslaicīga orgānu, organisma funkcionālo iespēju samazināšanās, kas radusies intensīvas aktivitātes dēļ.

Sadzīvē šo terminu parasti lieto, ja ilgstoša, intensīva vai smaga darba (nodarbes) ietekmē uz laiku samazinās darbspējas. Noguruma sajūta ir ķermeņa pašaizsardzība pret pārslodzēm.

Jebkurš ilgstošs darbs bez pārtraukuma cilvēku nogurdina. Nogurums izpaužas kustību koordinācijas un precizitātes traucējumos, samazinās kustību amplitūda un spēks. Samazinās darba temps. Ilgstošs darbs pārslodzē un nogurumā var būt par iemeslu dažāda veida saslimšanām vai slimību saasinājumiem.

Noguruma veidi:

� fiziskais …………………………………………………… …….………………… (kas veicina šī noguruma iestāšanos) (profesijas, kurām tas raksturīgs)

……………………………………………………… ………………………. � garīgais ……………………………………………………… …….…………………

……………………………………………………… ………………………. � sensoriskais ……………………………………………………… …….……………

……………………………………………………… ………………………. � emocionālais ……………………………………………………… …….……………

……………………………………………………… ……………………….

Noguruma ietekme uz darba drošību:

� ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � …………………………………………………………………………………………..

Darbspējas ietekmē arī bioloģiskie ritmi un darbā pavadītais laiks. Nedēļas dienas Diennakts stundas Nostrādātās stundas 1.att. Diennakts stundu ietekme 2.att.Darba dienu ietekme 3.att. Nostrādāto stundu ietekme

Cikos Kad Cikos Min. Min. Min. Max. Max. Max.

Jautājumi: 1. Kādus pasākumus var veikt, lai katrs no noguruma veidiem neiestātos tik ātri? 2. Kurš no noguruma veidiem ir raksturīgs jūsu izvēlētajā profesijā? 3. Kādas sekas var būt, strādājot nogurumā?

Dar

basp

ē

jas

15

Pareizi darba paņēmieni

Lai ilgstoši saglabātu darbspējas un ātri neiestātos nogurums, ļoti svarīgi ir

� strādāt racionāli; � pareizi iekārtot darba vietu; � strādāt pareizā pozā; � izmantot kvalitatīvus instrumentus; � ___________________________ � ___________________________

Darbus, kurus var veikt sēdus, nevajag darīt, stāvot kājās vai neērtā saliektā stāvoklī. Tas rada lieku enerģijas patēriņu un nogurdina, var izraisīt arodslimības.

Enerģijas patēriņš ķermeņa stāvokļa nodrošināšanai (% no kopējā)

Iekrāsojiet procentiem atbilstošu stabiņu daļu.

Nosvītrojiet nepareizās pozas!

Jautājumi: 1. Kā jāiekārto darba vieta? 2. Miniet neracionāla darba piemērus. 3. Kādas prasības ir izvirzāmas instrumentiem? 4. Kādas prasības ir izvirzāmas racionālai darba vietai?

0% Guļot

4% Sēdot

16% Stāvot

36% Liecoties

56% Kāpjot

Atcerieties! Visvairāk nogurdina: � vienmuļš, ilgstošs darbs; � nemainīgs ķermeņa

stāvoklis; � neveikls, neērts

stāvoklis; � ātrs darba temps; � liela slodze; � nemotivēts darbs.

16

Smagumu pārvietošana

Smagumu celšanā netiek piepūlēti tikai muskuļi, tā atstāj iespaidu uz visu cilvēka organismu. Ar smagumu celšanu un pārvietošanu šai gadījumā saprot fiziskā spēka pielikšanu tieši priekšmetam vai palīgierīcei (lāpstai, dakšai, vagonetei, ratiņiem, nestuvēm utt.).

Nepareizi ceļot vai pārvietojot smagumus visbiežāk iegūtie veselības traucējumi: � ............................................................... ..................................................................

(Veselības traucējums) (Kas tika pārkāpts)

� ............................................................... ..................................................................

� ............................................................... ..................................................................

� ............................................................... ..................................................................

Lai mazinātu smaguma pārvietošanas procesa ietekmi uz cilvēka organismu, ir noteiktas smagumu pārnešanas vai pārvietošanas normas sievietēm un jauniešiem. Pašreiz spēkā esošās sekojošās normas ir apstiprinātas ar šādiem lēmumiem:

1. …………………………………………………………………………………………. ………………………………………………………………………………………….

Apstiprinātas …………gada …… . ………………....……MK Noteikumi Nr.………. (apstiprināšanas datums un lēmuma Nr.)

2. …………………………………………………………………………………………. ………………………………………………………………………………………….

Apstiprinātas …………gada …… . ……………….....……MP lēmums Nr.………. (apstiprināšanas datums un lēmuma Nr.)

Ar šiem lēmumiem noteiktās normas Sievietēm: 1. Maksimāli pieļaujamā vienā paņēmienā pārvietojamā un paceļamā smaguma norma:

1.1. ………………………………………………………………………………

1.2. .………………………………………………………………………………

1.3. ………………………………………………………………………………

2. ………………………………………………………………………………………..

3. ………………………………………………………………………………………..

Jauniešiem: Nedrīkst iesaistīt darbos ar pastāvīgu smaguma pārvietošanu, ja pārvietojamais smagums

pārsniedz no 16 līdz 18 gadiem — jauniešiem ……….. kg, jaunietēm …………kg; no 15 līdz 16 gadiem — jauniešiem ……….. kg, jaunietēm …………kg;

kā arī jauniešus no 13 līdz 15 gadiem

…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………................................................................................

17

Galvenie pasākumi, kuri jāveic, darba devējam organizējot smagumu pārvietošanu

Pasākumi Piemēri un paskaidrojumi Nodrošina ar celšanas un pārvietošanas palīgierīcēm

………………………………………………………… ………………………………………………………… ………………………………………………………… …………………………………………………………

Automatizē darbus

………………………………………………………… ………………………………………………………… ………………………………………………………… …………………………………………………………

Novērtē telpu (darba vietu) un veicamo darbu un nosaka riska faktorus

………………………………………………………… ………………………………………………………… ………………………………………………………… …………………………………………………………

Veic pasākumus, lai mazinātu riska faktorus un iespējas gūt traumas – īpaši muguras traumas

………………………………………………………… ………………………………………………………… ………………………………………………………… …………………………………………………………

Uzticot darbu, ņem vērā darbinieka atbilstību un fiziskās spējas un smaguma pārvietošanas normas

………………………………………………………… ………………………………………………………… ………………………………………………………… …………………………………………………………

Nodrošina darbinieku apmācību smaguma pārvietošanā un ergonomikas principos

………………………………………………………… ………………………………………………………… ………………………………………………………… …………………………………………………………

Nodrošina informāciju par pārvietojamā smaguma masu, smaguma centru un citiem būtiskiem faktoriem

………………………………………………………… ………………………………………………………… ………………………………………………………… …………………………………………………………

Riska faktori, ceļot smagumus: � pārāk liels smagums; � neparocīgi, nedroši satverams; � neērtā pozā ceļams � grīda dažādos līmeņos; � nelīdzena grīda; � slikts mikroklimats; � pārvietošana lielos attālumos; � nogurums; � ilgstoša piepūle.

Ceļot smagumus, jāievēro � celt ar taisnu muguru; � ķermeni ceļot negriezt; � stāvēt tā, lai, smagumam krītot, negūtu

traumas; � lietot drošas satveršanas ierīces.

18

Darba laiks un atpūtas laiks

Viens no priekšnoteikumiem, lai mazinātu darba procesa ietekmi uz cilvēka veselību, mazinātu pārslodzi un iespējamas traumās, kuras var rasties noguruma iespaidā, ir pareizi ievērot darba un atpūtas režīmu.

Darba laiks un atpūtas laiks ir noteikts Darba likuma, kurš stājās spēkā ………………...... , ……… daļā.

Normāls darba laiks (…...…. pants)

1. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt ……….. stundas, bet nedēļas darba laiks — ……… stundas.

2. Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par ………stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu.

3. Darbinieki, kuri pakļauti īpašam riskam, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt ………. stundas dienā un ……….. stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā nodarbināti ne mazāk kā ………………………………………..……………………………………… .

……………………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………………..

Darba laiks personām, kuras jaunākas par 18 gadiem (…...…. pants)

Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par …… stundām dienā un vairāk par …... stundām nedēļā.

Mācību gada laikā bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt ilgāk par …….stundām dienā un vairāk par ……… stundām nedēļā.

Laikā, kad mācību iestādē ir brīvlaiks, bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt ilgāk par …….stundām dienā un vairāk par ……… stundām nedēļā.

Virsstundu darbs (…..…. pants) (darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika).

Virsstundu darbs pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies ………………. Tas nedrīkst pārsniegt ……. stundas četru nedēļu periodā un ……. stundas kalendārā gadā. Izņēmuma gadījumos var nodarbināt darbiniekus virsstundu darbā bez rakstveida piekrišanas. Virsstundu darbā aizliegts nodarbināt: …………………………………………………………………………………………………. …………………………………………………………………………………………………. …………………………………………………………………………………………………. Nakts darbs (…..…. pants) (par nakts darbu uzskata laiku no plkst.22.00 līdz 6.00, bērniem

no plkst. 20.00 līdz 6.00). Nakts darbiniekam normāls dienas darba laiks ir …… stundas (darba laiks netiek saīsināts, ja tas

nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ). Nakts darbiniekam ir tiesības veikt veselības pārbaudes. (Izmaksas sedz darba devējs) Darba devējam jāpārceļ nakts darbinieks piemērotā darbā, kas veicams dienas laikā, ja

…………………………………………………………................................................................... .............................................................................. Nakts darbā aizliegts nodarbināt: …………………………………………………………………..…………………………… ……………………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………………. ……………………………………………………………………………………………….

19

Maiņu darbs (…………. pants)

Aizliegts nodarbināt darbinieku divās maiņās pēc kārtas. Ja noteiktajā laikā maiņa netiek nomainīta, darbiniekam, kurš nav nomainīts, ir pienākums turpināt darbu, ja darba pārtraukšana nav pieļaujama. Laiks, kuru darbinieks nostrādājis virs maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu.

Summētais darba laiks (………… pants)

Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, nosaka summēto darba laiku.

Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja koplīgumā nav noteikts citādi.

Diennakts atpūta (………… pants)

Diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par ……….. stundām pēc kārtas (ja nav noteikts summētais darba laiks).

Pārtraukumi darbā (………… pants)

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums (………… pants)

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Atvaļinājumu var piešķirt pa daļām, taču viena no daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām. Atvaļinājumu nedrīkst kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.

Atļautais darba laiks, stundās dienā nedēļā 4 ned. periodā izņēmumi

Normālais darba laiks

Virsstundu darbs

Saīsinātais darba laiks

Jauniešu darba laiks

Bērnu darba laiks (brīvlaikā)

Bērnu darba laiks (mācību laikā)

Summētais darba laiks

Uzdevums. Sastādīt darba grafiku ......... maiņām, ja jānodrošina ......... stundu nepārtraukta ražošana.

20

Jauniešu darbs

Ierobežojumus, nodarbinot jauniešus, nosaka Darba likums.

37. pants Nodarbinātības aizliegumi un ierobežojumi

No cik gadiem var nodarbināt pastāvīgā darbā? ………………………………………………………………………..........…………………. ………………………………………………………………………..........………………….

Kas ir bērns šī likuma izpratnē? ……………………………………………………………………..........……………………. ……………………………………………………………………..........…………………….

Kādos darbos izņēmuma gadījumā ar vecāku rakstveida piekrišanu no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem?

……………………………………………………..........……………………………………. ……………………………………………………..............………………………………….

Kādos darbos aizliegts nodarbināt pusaudžus (personas no 15 līdz 18 gadiem)? …………………………………………………..........………………………………………. …………………………………………………..........……………………………………….

Kāds pienākums darba devējam pirms līguma slēgšanas ir attiecībā pret bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni)?

………………………………………………..........…………………………………………. ……………………………………………………………..........…………………………….

Personas, kuras jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates. Pēc cik ilga laika jāveic nākamā apskate?

…………………………………………………………..........………………………………. …………………………………………………………..........……………………………….

53. pants. Izpildījuma vieta Vai atļauts sūtīt komandējumā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem? ……………………………………………………………..........……………………………. ………………………………………………………………..........………………………….

63. pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem ……………………………………………………………………..........……………………. …………………………………………………………………..........……………………….

132. pants. …………………………………………………….........…………………………

142. pants. Diennakts atpūta …………………………………………………………………..........………………………. 143. pants. Nedēļas atpūta …………………………………………………………………..........……………………….

150. pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība ……………………………………………………………………..........……………………. ……………………………………………………………………..........……………………. LR MK ir apstiprinājis sekojošus sarakstus: 1. “Par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt skolu audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem”. 2. “Par smagiem darbiem un kaitīgos apstākļos veicamajiem darbiem, kuros aizliegts nodarbināt sievietes un personas, kas jaunākas par 18 gadiem”.

21

Strādājošā īpatnības

Veselības un darbspēju saglabāšanā ļoti liela nozīme ir katra cilvēka individuālajām īpašībām. Viņa fiziskajai un psiholoģiskajai piemērotībai attiecīgajam darbam, attieksmei pret savu veselību, pret darbabiedriem un veicamo darbu.

Šīs īpašības var nosacīti sadalīt trīs grupās: � ……………………………………. � ……………………………………. � …………………………………….

Psiholoģiskās īpatnības

Cilvēka uzvedību, izturēšanos un rīcību nosaka katra indivīda psiholoģiskās īpatnības. Būtiskākās no tām ir raksturs, temperaments, uztvere un spējas.

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā radās jauna

psiholoģijas nozare — darba psiholoģija. Tā pēta darba zinātnisko organizāciju, profesionālās orientācijas un profesionālās atlases problēmas.

Psihotehnika pēta cilvēka psihes norises darba procesā (pielāgošanos mašīnām, darba

apstākļiem, noguruma pakāpi). Viens no tās uzdevumiem ir cīņa pret traumatismu.

Apskatot darbu no psihosociālā viedokļa, arvien lielāka vērība veltīta stresam un izsīkšanas sindromam. Angļu psihologs M. Argails stresam visvairāk pakļautās profesijas sagrupējis šādi:

………………………..……………………………..………………………….................….. ………………………………………………………………………………….................….. Stress ir atkarīgs no darba apstākļiem un strādājošo attieksmes pret tiem. Stresa situācijas darbā pastiprina: � …………………………………………………................……………………………… � …………………………………………………………………………................……… � ………………………………………………………………………................………… � .............................................................................................................................................

Ļoti būtiski ir apzināties savu psiholoģisko piemērotību darbam. Taču ne vienmēr cilvēks ir gatavs meklēt un atrast sev piemērotu, psiholoģiski vismazāk

traumējošu darbu un sadzīves vidi. Viņš pierod, samierinās, cer, aizstāvas, uzbrūk, t.i., izmanto visdažādākos līdzekļus, lai ieņemtu savu vietu “zem saules”.

Tiem, kuri jūtas nomākti, mazinās darbspējas, zūd humora izjūta, paaugstinās agresivitāte vai raudulība. Citi metas pārdalīt vietas, vēl citi meklē palīdzību. Ikvienam cilvēkam būtu jāprot orientēties savās psiholoģiski stiprajās un vājajās pusēs un veikt to korekciju, sākot pašaudzināšanu, meklējot ceļu uz saskarsmi ar sevi, saviem līdzcilvēkiem un reālo dzīvi…..

Cilvēka psihes funkcijas ir sajūtas, uztvere, priekšstati, uzmanība, atmiņa, iemaņu apgūšana, afekti, emocijas, instinkti, dziņas, domāšana, iztēle, jūtas, griba.

22

Fizioloģiskās īpatnības

Ir atsevišķa fizioloģijas nozare — darba fizioloģija, kas pēta cilvēka organisma fizioloģiskās funkcijas, to izmaiņas darba procesā un izstrādā pasākumus, kas vērsti uz darbspēju paaugstināšanu, kopējā dzīvības tonusa celšanu un veselības saglabāšanu.

Orgānu sistēmas, kuras ļoti ietekmē cilvēka spēju veikt darbu: � …………………………………….. � …………………………………….. � …………………………………….. � …………………………………….. � …………………………………….. � ……………………………………..

Piemērotībai attiecīga darba veikšanā svarīgs ir …………………………………… vecums — ………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………

dzimums — …………………………………………………………………………….

…………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………

fiziskā sagatavotība — …………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………

redze — ……………………………………………………..…………………………

…………………………………………………………………………..…………….

Jautājumi:

1. Kādas profesijas ir piemērotas attiecīgajam temperamenta tipam? 2. Vai temperamenta tips var veicināt nelaimes gadījumus? 3. Minēt noteikumus, kas pieņemti, balstoties uz darba psiholoģijas un darba fizioloģijas

atziņām. 4. Kā nosaka cilvēku psiholoģisko un fizioloģisko piemērotību darbam? 5. Kurām profesijām ir ļoti būtiska fizioloģiskā un psiholoģiskā atbilstība?

Fizioloģija — zinātne, kas pēta dzīvības procesu norisi un likumsakarības organismā, tā orgānu sistēmās, orgānos, audos un šūnās

23

Mainīgie jeb subjektīvie faktori

Ir faktori, kas cilvēkā ļoti strauji var mainīties un tajā pašā laikā būtiski ietekmēt darba drošību un veselības saglabāšanu.

Faktori Kādā veidā ietekmē darba drošību un veselības saglabāšanu

Kas ietekmē šos faktorus

Nogurums

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Veselība

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Garastāvoklis

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Reakcija

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Pieredze

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Iemaņas

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Motoriskas kustības

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Izglītība

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Reakcija

Situācija, uz kuru ātri jāreaģē, var būt � vienkārša vai sarežģīta; � pirmreizēja vai atkārtota.

Reakcijas laiku ietekmē

� ………………………………………… � ………………………………………… � ………………………………………… � ………………………………………… � ………………………………………… � ………………………………………… Lai uzlabotu reakcijas laiku,……………………………………………………….................... .............….………………………………………………………………............………………

24

Personiskā higiēna

Personiskā higiēna ir noteikumu kopa, kas nosaka ikviena cilvēka izturēšanos darbā, mājās, sabiedriskās vietās. Tā veicina veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, palielina mūža ilgumu. Savukārt tās neievērošana var būt par iemeslu dažādām saslimšanām.

Personiskā higiēna: � ādas un matu kopšana

..........................................................................................................................................

..........................................................................................................................................

.......................................................................................................................................... � mutes dobuma kopšana

..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................

.......................................................................................................................... � norūdīšanās

..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................

.......................................................................................................................... � racionāls un regulārs darba režīms

..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................

.......................................................................................................................... � regulārs ēšanas režīms

..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................

.......................................................................................................................... � pilnvērtīga atpūta

..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................

.......................................................................................................................... Jautājumi:

1. Kādām profesijām ir ļoti būtisks mainīgo faktoru stāvoklis? 2. Kādi pasākumi veicami, lai uzlabotu reakciju — pareizu un ātru rīcību attiecīgā situācijā? 3. Kā alkohols ietekmē mainīgos faktorus? 4. Kāds nakts darba režīms ir kaitīgāks strādājošā veselībai? 5. Kādi ir darba devēja pienākumi, lai darbinieki varētu īstenot personiskās higiēnas

noteikumus?

25

10 20 30 40 50 60 70 800

2

4

6

20

22

24

26

28

30

32

34

Kom

fort

a te

mpe

ratu

ra oC

Gaisa mitrums, %

Gaisakustibas

atrums, m/s

Komfortzona

Vide

Mikroklimats Mikroklimatu nosaka gaisa mitrums, temperatūra, gaisa kustības ātrums un virziens, kā arī

Saules starojuma ietekme. Ārējās vides mikroklimats ir grūti regulējams, to iespaido meteoroloģiskie apstākļi:

temperatūra, vējš, nokrišņi (lietus, sniegs, krusa), migla, Saules tieša vai netieša iedarbība, diennakts stunda.

Lai uzlabotu ārējās vides mikroklimatu, var izmantot…………………………........…………. ………………………………………………………………………………….........…………. Slēgtas telpas mikroklimatu ir vieglāk padarīt cilvēkam labvēlīgu, izmantojot

…………………………………………………………………………………………….. . Dažādām darba telpām mikroklimats ir atkarīgs no darba veida un slodzes.

Vislabāk cilvēks jūtas, ja ir radīti šādi apstākļi: � temperatūra 18—20 °C; � mitrums 45—50 %; � gaisa kustības ātrums 0,1—0,2 m/s.

(Normās gaisa kustības ātrums ir 0,2 — 0,5 m/s aukstajā un 0,5 —1,5 m/s siltajā periodā, izmantojot vietējo ventilāciju - 0,7—2 m/s. Telpās to mēra ar katatermometriem, anemometriem.)

Siltumsajūta ir atkarīga no mitruma un gaisa

kustības ātruma. Temperatūru, kurā cilvēks vēl jūtas labi, kad tiek nodrošināta normāla organisma funkcionēšana bez termoregulācijas sasprindzinājuma, sauc par komfortzonu.

Palielinoties gaisa mitrumam, cilvēks augstu temperatūru panes ……………...………

Palielinoties gaisa kustības ātrumam, cilvēks augstu temperatūru panes……………… .

Temperatūra

Temperatūra, kurā cilvēks jūtas labi, ir atkarīga no slodzes, un tā var būt 12—20 °C. Mazkustīgā darbā optimāli ir 20 °C, kustīgā, fiziskā darbā ir patīkama arī 12 °C temperatūra. Labāka sajūta ir, ja kājas atrodas siltākā, bet galva vēsākā zonā.

Ražošanas telpu darba vietā jānodrošina šāda gaisa temperatūrai (Co):

Fiziskā slodze Aukstajā un pārejas

periodā, Siltajā periodā

Vieglā darbā 17—22 22—25 Vidēji smagā darbā 15—18 22—24 Smagā darbā 13—16 17—22

Diskomforts rodas arī tad, ja telpas sienas un priekšmeti telpā ir aukstāki nekā telpas gaiss. Vertikālā virzienā temperatūru starpība darba vietā nedrīkst pārsniegt 3 °C, horizontālā

virzienā 4 °C.

26

Apsildes veidi

Krāsns apkure —telpas temperatūra nevienmērīga: krāsns tuvumā un pie griestiem palielināts siltums, salīdzinot ar grīdu un ārējām sienām. Palielināta ugunsbīstamība un saindēšanās ar tvana gāzi.

Radiatoru apsilde — telpas temperatūra vienmērīgāka, tomēr telpas augšējā daļa krietni siltāka. Iespējama temperatūras regulēšana. Sauss gaiss. Pārtraucot siltuma padevi, telpa ātri atdziest.

Grīdas apsilde —telpas temperatūra vienmērīga, grīda siltāka, gaiss sauss. …………………………………………………………………

Gaisa apsilde — …………………………….………….…………… ……………………………………………….……………………… ……………………………………………….………………………

Staru apsilde — ……………….……….……………….…………… ………………………………………………………………………. …………………………………………………….……………..…..

Dažādu apsildes veidu salīdzinājums Apsildes veids Raksturojošie

lielumi krāsns apkure radiatoru siltās grīdas gaisa apsilde staru apsilde t° vienmērība telpā

Grīdas t°, salī-dzinot ar griestu to

Regulēšanas iespējas

Drošība

Gaisa mitrums telpā

Mitrums Mitrumam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtā. Mitruma ietekme ir atkarīga no gaisa temperatūras. Ieteicamais gaisa mitrums ir 30—60%. Liels mitrums un zema t° — pastiprinās organisma siltumatdeve un iespējama saaukstēšanās. Liels mitrums un augsta t° — sviedri neiztvaiko un organisms pārkarst. Neliels mitrums un zema t° — nepatīkama sajūta. nerada. Neliels mitrums un augsta t° — izžūst gļotāda, kļūst grūti elpot, rodas sauss klepus, piesmok balss. Ja temperatūra ir 24 °C, pieļaujamais gaisa mitrums ir 75%. Gaisa mitrumu nosaka ar higrometru vai psihrometru. Gaisa sausināšanai var izmantot sorbentus. Higrometrs Psihrometrs

27

Aizpildiet tabulu — pēc komfortzonas grafika nosakiet dotajam mitrumam un gaisa kustības ātrumam atbilstošo optimālo gaisa temperatūru (gaisa kustības ātrumu un gaisa mitrumu nosaka skolotājs vai pieņem pats).

Gaisa temperatūra, C° Gaisa kustības

ātrums, m/s mitrums, % mitrums, % mitrums, % mitrums, %

Gaisa kondicionētāji

Kondicionēšanas sistēmas automātiski panāk prasībām atbilstošus gaisa parametrus — mitrumu, temperatūru, tīrību. Kondicionētājos ir iebūvēti ventilators, gaisa sildītājs, gaisa dzesētājs, gaisa filtrs.

Autonomais kondicionētājs: 1 – sasaldēšanas; 2 – kopresors; 3 – gaisa iesūkšnas mašīna;

4 – gaisa dzesētājs; 5 – ventilātors; 6 – gaisa izplūdes restes; 7 – ventilātora monotors. Jautājumi:

1. Nosaukt profesijas, kuru strādnieki ir pakļauti nelabvēlīga mikroklimata ietekmei. Raksturot šo ietekmi.

2. Kāds ir jūsu izvēlētās profesijas darba vides mikroklimats? Kā to var regulēt? 3. Kādi ir biežāk lietotie apsildes veidi? Kuri no tiem ir piemērotāki jūsu profesijā? 4. Kādos gadījumos ierīko velkmes un kādos pieplūdes ventilāciju? 5. Kāda ir ventilācija nepieciešamība jūsu izvēlētajā profesijā? 6. Kā var nodrošināt optimālo gaisa mitrumu (kā to paaugstināt, pazemināt un panākt, lai

nerastos paaugstināts mitrums)?

28

Ventilācija

Ventilācija (vēdināšana) ir regulējama telpā esošā gaisa apmaiņa ar tīru āra gaisu. Ventilācija nodrošina telpu gaisa atbilstību sanitāri higiēniskām prasībām (siltums, mitrums, tvaiki, putekļi, dažādas kaitīgas vielas, CO2 un O2 saturs gaisā ).

Dabiskā ventilācija. Gaiss ieplūst un izplūst no telpas pa logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem sienās. Tas pārvietojas āra un telpas gaisa temperatūru starpības vai vēja ietekmē.

Piespiedu (mākslīgā) ventilācija. Tās radīšanai izmanto mehāniskas ierīces — ventilatorus. Pēc gaisa kustības veida piespiedu ventilācija var būt � velkmes — gaisu no telpas izsūc, bet tas pieplūst caur neblīvajām vietām vai kanāliem; � pieplūdes — gaisu telpā pievada, bet tas aizplūst caur neblīvajām vietām vai kanāliem. � kombinētā — velkmes-pieplūdes — panāk efektīvāku gaisa apmaiņu.

Automatizētu pieplūdi, kurā gaiss tiek attīrīts, sasildīts, atdzesēts un mitrināts, sauc par gaisa kondicionēšanas sistēmu. Ventilāciju var apvienot ar apsildi, ievadot telpā siltu gaisu.

� Gaisa aizkars ........................................................................ ................................................................................................

� Gaisa recirkulācija ............................................................... ................................................................................................

Atkarībā no nosūkšanas vietas telpā ventilācija var būt � vietējā (lokālā) — kaitīgos izdalījumus aizvada tieši no to

rašanās vietas; � vispārējā — veic gaisa apmaiņu visā telpā.

Iezīmējiet piespiedu ventilācijas veidus

Velkmes Pieplūdes Vietējā

Ventilācijas sistēmas pārbauda, mērot tās radīto gaisa kustības ātrumu ar lāpstiņu anemometru vai katatermometru.

Ierīkojot ventilāciju vai vēdinot telpas, jāraugās, lai telpā neradītu caurvēju. Cilvēks ir jūtīgs pret gaisa kustību un sajūt to, sākot ar 0,1 m/s. Ja tās ātrums sasniedz 0,03 m/s, pazeminās ādas

temperatūra, sašaurinās ādas asinsvadi, tā kļūst bālāka, jo ādas receptori gaisa kustību uztver, lai gan cilvēks vēju vēl nejūt. Veicot mierīgu darbu, cilvēks sāk just caurvēju, ja gaisa kustības ātrums sasniedz 0,2—0,3 m/s (sajūtama gaisa kustība nav vēlama, var izraisīt saaukstēšanos). Ļoti būtiski ir sabalansēt pievadkanālu un izvadkanālu šķērsgriezumus.

Pie griestiem vai uz darba galda novietots ventilators neveic ventilāciju, bet rada tikai gaisa plūsmu, kas atdzesē cilvēka ķermeni.

Gaisā, ko mēs ieelpojam dabiskos apstākļos, putekļu daudzums ir 0,5—1 mg/m3, un tas nerada nevēlamas izmaiņas cilvēka organismā. Apmēram 50% ieelpojamo putekļu aiztur matiņi degunā.

Dažu gāzu un tvaiku maksimāli pieļaujamā koncentrācija telpā (mg/m3): ogļskābā gāze 2400 etilspirts 1000 benzīns, terpentīns 300 acetons 200

amonjaks, tvana gāze 20 sērūdeņradis 10 sālsskābe, metilspirts 5 dzīvsudrabs 0,01

Atcerieties! Ja cieši noblīvē logus un durvis, ir jāierīko ventilācijas kanāli.

29

Apgaismojums Nepietiekams apgaismojums

� rada sliktu pašsajūtu; � paātrina nogurumu; � pasliktina redzi;

� palielina traumatismu.

Vispārējais Vietējais Kombinētais

Noteikumi apgaismojuma ierīkošanā: Vietējais apgaismojums (uzzīmējiet gausmas ķrmeņi)

� jācenšas izmantot dabisko apgaismojumu; � apgaismojumam jāatbilst noteiktām normām; � tas nedrīkst radīt asas ēnas darba vietā; � gaismai jākrīt no kreisās puses (ja strādā ar labo roku); � nedrīkst būt spēcīga kontrasta starp apgaismoto un

neapgaismoto vietu; � ražošanas telpās lietot tikai vietējo apgaismojumu aizliegts; � vietējam apgaismojumam jālieto gaismas ķermeņi ar necaurspīdīgu atstarotāju; � nedrīkst būt pārāk spilgts un spožs apgaismojums redzeslaukā. Netīri stikli aiztur 50% gaismas. Netīras sienas vāji atstaro gaismu. Sienas labāk krāsot gaišos toņos.

Apgaismojuma mērvienība uz virsmas ir lukss (lx). Apgaismojuma normas:

klasēs....................................... 300 lx rasēšanas kabinetā .................... 500 lx kabinetos, darbistabās............... 300 lx ēdnīcā ...................................... 200 lx atpūtas telpā ............................. 150 lx vestibilā ..................................... 75 lx

Saule dod 132 200 lx Luksmetri Kvēlspuldzes…………………………………………………...........………….………………… ………………………………………………………………………............….………………….. ………………………………………………………………………...........…..………………….. Luminiscences (dienasgaismas) spuldzes ………………………….............……...…………… ……………………………………………………………………….............…………………….. ……………………………………………………………………………………………..

APGAISMOJUMS

DABISKAIS MĀKSLĪGAIS

30

Apgaismojuma mērījumi Darba grupa ..................................................................................................................... Mērījumu vieta ............................................................................................................... Telpas raksturs ........................................ Apgaismojuma norma .................................. Mērījumu laiks ................................................................................................................

Telpas shēma

Tabula

Telpas punkts Apgaismojums Atbilstība

Secinājumi Telpas apgaismojuma atbilstība .......................................................................................... Veicamie pasākumi ............................................................................................................. .............................................................................................................................................. Paraksti:

31

Troksnis — haotiskas, neharmoniskas skaņas (atšķirībā no muzikālās skaņas, runas, kuras ir harmoniskas). Trokšņi neļauj pareizi uztvert runu, mūziku, traucē darbā un atpūtā.

Trokšņa līmeni mēra ar

trokšņmēru

Ar skaņu saprot svārstī-bas, kuras iespējams dzirdēt. Skaņas viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē.

Trokšņu radītās sajūtas: 110 dB — nepatīkamas; 132 dB — apdullināšanās; 140 dB — sāpju sajūtas

Trokšņi Palielināta trokšņa iedarbībā

� samazinās dzirdes jutīgums; � rodas dzirdes orgānu nogurums; � cieš CNS; � pastiprinās nogurums; � rodas bezmiegs; � samazinās darbspējas; � paaugstinās asinsspiediens.

Troksnī strādājošiem biežāk ir gastrīts, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla.

Skaņu raksturo � svārstību frekvence —mēra hercos (Hz). Zemas

frekvences skaņas ir rupjas, augstas frekvences — smalkas. Cilvēks dzird skaņas ar 16—16000 Hz frekvenci;

� skaņas līmenis (stiprums) —mēra decibelos (dB).

Pieļaujamais trokšņa līmenis ir atkarīgs no darba vides rakstura, veicamā darba smaguma un intensitātes. Palielinoties slodzei un intensitātei, pieļaujamā trokšņa norma samazinās.

Starptautiskās standartizācijas organizācijas iesaka šādas trokšņu normas:

40 dB — mācību auditorijās, bibliotēku lasītavās; 50 dB — projektu birojos, datoru telpās; 60 dB — biroja telpās; 85 dB — pastāvīgās darba vietās, kur ražošanas

nosacījumi saistīti ar troksni radošu iekārtu darbību.

Ja trokšņa līmenis pārsniedz 80 dB, nepieciešams lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

Augstākās frekvences troksnis nogurdina vairāk nekā zemas frekvences troksnis.

Piemēri trokšņa līmeņiem: 30 dB — saruna čukstus (5 soļu attālumā); 50 dB — klusa saruna, troksnis lielā birojā; 60 dB — parasta saruna (3 soļu attālumā); 80 dB — iela ar dzīvu kustību, restorāns; 110 dB — rokas motorzāģis, troksnis diskotēkā.

Trokšņu avoti — ................................................................................................................................... ........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

Profilakse — modernu iekārtu ieviešana, pareiza mašīnu pamatņu konstrukcija, amortizējošu un izolējošu materiālu lietošana (skaņu aizturošie norobežojumi pie autostrādēm). Ja troksnis tomēr ir palielināts, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi. Visi, kas strādā trokšņainos apstākļos, tiek pakļauti periodiskām medicīniskām pārbaudēm.

32

Vibrācija

Ilgstoši atrodoties vibrācijas ietekmē, cilvēkam draud saslimšana ar vibrāciju slimību. Vibrācijas nelabvēlīgo ietekmi pastiprina troksnis, zema vides temperatūra, nogurums, statisks muskuļu sasprindzinājums; nozīme ir arī cilvēka individuālajai izturībai.

Vietējā vibrāciju iedarbība Šai slimībai ir pakļauti strādnieki, kas darbā izmanto dažādus pneimatiskus un elektriskus

rokas instrumentus. Kaitīgā ietekme ir lielāka, ja lielāks ir instrumenta svars un spēks (spiediens), ar kādu strādnieks spiež uz instrumentu.

Vibrācijas ietekmē pārkaulojas locītavu tuvumā esošās cīpslas un kaulu plēve, samazinās locītavu skrimšļu elastība, mainās kaulu īpašības. Visbiežāk pārmaiņas rodas labajā elkoņa un plecu locītavā.

Saslimšanas pazīmes: sākumā — galvassāpes, trokšņi un smaguma sajūta galvā, slikts miegs, nelielas sāpes plaukstās, krampji pirkstos, pazeminās roku ādas temperatūra, smagākos gadījumos — rokas kļūst zilganas, rodas kapilāru spazmas, stipras sāpes rokās, jutības un temperatūras pazemināšanās, muskuļu iekaisums, vielmaiņas, sirdsdarbības, CNS darbības traucējumi.

Vispārējā vibrāciju iedarbība Šai iedarbībai ir pakļauti traktoristi, autovadītāji, lidotāji, jūrnieki, betonētāji un citi

strādnieki, kas atrodas uz vibrējoša pamata. Saslimšanas pazīmes: sākumā — sāpēs kājās, ikru muskuļos, ādas jutības traucējumi,

reibonis, galvassāpes, ātrs nogurums, smagākos gadījumos — nemitīgas galvassāpes, CNS darbības traucējumi.

Prasības instrumentiem: daļas, kas darba procesā jātur rokās, nedrīkst būt smagākas par

10 kg; lietošanas pamācībai (instrukcijai) jāsatur informācija par vibrācijām, kādas var rasties (var netikt uzrādītas, ja vibrācijas paātrinājums mazāks par 2,5 m/s2), kā arī norāda darba režīmu un spiediena spēku; rokturiem jābūt no siltumnevadoša materiāla; no iekārtas plūstošais aukstais gaiss nedrīkst plūst uz rokām.

Profilakse. Ik pēc 1 stundas darba jāievēro 10 min pārtraukums. Vibrācijas iedarbības ilgums nedrīkst pārsniegt 2/3 no darba maiņas ilguma. Temperatūra telpā nedrīkst būt zemāka par 16 °C. Pēc darba ieteicamas siltas (37 °C) roku peldes un masāžas. Vēlams strādāt cimdos, īpaši aukstākā laikā, un vibrāciju slāpējošos apavos. Spiediena spēks uz instrumentu nedrīkst pārsniegt 20 kg. Darbos, kas saistīti ar vibrāciju, nedrīkst nodarbināt personas, kas jaunākas par 18 gadiem, sievietes grūtnieces un personas, kurām nav atbilstošs veselības stāvoklis.

Kopējais darba dienas ekspozīcijas laiks, stundās

Vibropaātrinājums, kuru nedrīkst pārsniegt, m/s2

4—8 4 2—4 6 1—2 8

mazāk par 1 stundu 12

33

Individuālie aizsardzības līdzekļi

Individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL) lieto, lai samazinātu vai pilnībā novērstu vides kaitīgo faktoru ietekmi uz cilvēka organismu, samazinot saslimšanas, saindēšanos, kā arī mazinātu traumatismu.

Speciāls darba apģērbs — pasargā cilvēku no ķīmiskām vielām, augstas vai zemas temperatūras, elektriskās strāvas, dažādiem starojumiem u. tml. Tas nedrīkst traucēt kustības un tam jānodrošina ķermeņa termoregulācija (kombinezoni, aizsargvestes, priekšauti, gumijotie, termoaizsargājošie, starojumu aizturošie u.c. darba tērpi).

Sanitārais apģērbs — jālieto atsevišķām darbinieku grupām, lai aizsargātu viņu klientus. Apavi — aizsargā kājas no vides ietekmes un traumām (kurpes un zābaki ar mitrumaizsardzību,

siltuma oderi, purngala pastiprinājumu, metāla zoli, antistatisku zoli, siltumizturīgu izolāciju u.c.).

Cimdi — parasti pirkstaiņi un dūraiņi (siltinātie, gumijas un gumijotie, ar metāla tīkliņu, satvērienu nodrošinošie, stiklinieku darbiem, elektroizolējošie, termoizturīgie, starojumu aizturošie u.c.)

Drošības ķiveres — pasargā galvu no mehāniskām traumām. Drošības jostas — pasargā cilvēkus no krišanas no augstuma vai izsviešanas no darba vietas. Ceļu aizsargi — pasargā ceļus no nospiešanas un apaukstēšanas. Aizsargbrilles — pasargā acis no fizikālām (mehāniskām) un ķīmiskām, daļēji no termiskām

traumām, kā arī no spilgtas gaismas un starojumiem. Nedrīkst sašaurināt redzeslauku un traucēt darbā (atklāta tipa ar sānu aizsargiem un bez tiem, slēgtas (sejai pieguļošas), ar dažādu krāsu gaismas filtriem, ar atklāto vai nosegto ventilāciju).

Aizsargmaskas — pasargā acis un seju (metāla tīkliņi, aizsargekrāni — caurspīdīgie, tonētie, starojumu necaurlaidīgie).

Putekļmaskas — pasargā elpošanas ceļus no putekļiem (vates-marles, auduma apsēju, speciāla filtrējoša materiāla u. tml. maskas)

Respiratori — pasargā no putekļiem dūmiem, gāzēm, miglas (aerosolu) veida piesārņojuma. Ir putekļu, pretgāzu un universālie resperatori (ar vates, filca, kartona u.c. filtriem).

Gāzmaskas — paredzētas elpošanas orgānu, sejas un acu pasargāšanai no dažādu indīgu ķīmisku vielu iedarbības. Saindētais gaiss filtrējošās gāzmaskās tiek attīrīts filtros, kuru materiāls atkarīgs no attīrāmās ķīmiskās vielas.

Izolējošās gāzmaskas — elpošanas orgānus pilnībā izolēt no apkārtējās vides gaisa. Elpošanai izmanto skābekli, kas atrodas pašā gāzmaskā. Lieto vidēs, kurās ir ļoti maz skābekļa (gaisā < 16%). Tās drīkst lietot tikai pēc speciālas instrukcijas apgūšanas un trenēšanās.

Prettrokšņa līdzekļi – pasargā dzirdes orgānus (īpaši vates, marles u.c. materiālu ieliktņi ausīs, austiņas spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu, filtrējošās austiņas, kas nelaiž cauri noteiktas frekvences trokšņus, bet nepasliktina vajadzīgo skaņu dzirdamību).

Ādas aizsargziedes — pasargā ādu no ķīmisku vielu (naftas produktu, skābes, sārmu, laku u.c.) iedarbības. Atvieglo ādas kopšanu.

Cilvēkiem, kas lieto individuālos aizsardzības līdzekļus, jāzina to lietošanas, kopšanas un glabāšanas noteikumi. Tie laikus jālabo un jātīra. Svarīgi ievērot kalpošanas laikus.

Darba devējs bez maksas nodrošina darbiniekus ar aizsardzības līdzekļiem, veic pasākumus to uzturēšanai darba kārtībā. Detalizētāka IAL lietošana un uzskaitījums MK noteikumos Nr. ..............................................................

34

Riska faktoru izvērtējums individuālo aizsarglīdzekļu lietošanai

.................................................................................................................................................. (darba vieta)

Riska faktori fizikālie ķīmiskie bioloģiskie

mehāniskie termiskie starojums aerosoli šķidrumi

Apdraudētās ķermeņa

daļas kritieni no aug-stuma

cirtieni, triecieni, grūdieni

dūrieni, nobrā-zumi

vibrā-cija

paslī-dēšana, pakri-šana

kars-tums

auks-tums

elektr. strāvas iedarb.

nejoni-zējošs

joni-zējošs

trok-snis putekļi,

šķiedras dūmi tvaiki

iemērk-šana

sļaka-tas

gā-zes

kaitī-gās

baktē-rijas

kaitī-gie

vīrusi

gļot-ādas sēnī-tes

biolo-ģiskie anti-gēni

Galvaskauss Ausis Acis Elpoš. ceļi Seja Galva Plaukstas Rokas Pēdas Kājas Āda Krūšu daļa, vēders

Viss ķermenis

35

Ražošanas sanitārija

Sanitārijas uzdevums ir, īstenojot higiēnas prasības (normatīvus, sanitāros noteikumus, ieteikumus), uzlabot cilvēku veselības stāvokli, novērst slimības, radīt veselīgus dzīves un darba apstākļus. Ražošanas sanitārija ir viena no sanitārijas sastāvdaļām.

Ražošanas sanitārijas galvenais uzdevums ir veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšana, lai mazinātu saslimšanas darba vietā, tai skaitā ar arodslimībām.

To var panākt, � nodrošinot nekaitīgu darba vidi un darba procesu (izmanto labas iekārtas); � samazinot kaitīgo vielu klātbūtni darba vidē (lieto kolektīvos aizsardzības līdzekļus -

ventilāciju, filtrus, dažādus slāpētājus utt); � lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus; � veicot darbinieku apmācību un instrukcijas.

Izplatītākie kaitīgie faktori

Putekļi ____________________ ___________________ (profesija, kurā iespējams šis faktors) (aizsardzības līdzekļi)

Kaitīgas gāzes ____________________ ___________________ Paaugstināts mitrums ____________________ ___________________ Augsta vides temperatūra ____________________ ___________________ Zema vides temperatūra ____________________ ___________________ Indīgas vielas un to tvaiki ____________________ ___________________ Troksnis ____________________ ___________________ Vibrācija ____________________ ___________________ Slikts apgaismojums ____________________ ___________________ Caurvējš ____________________ __________________ Bioloģiski bīstama vide ____________________ ___________________ Starojums ____________________ ___________________ Fiziska pārslodze ____________________ ___________________ Statiska slodze ____________________ ___________________ Garīga pārslodze ____________________ ___________________

Arodslimības ir strādnieku veselības stāvokļa pasliktināšanās (saslimšana), kas notikusi,

kaitīgiem ražošanas faktoriem pakāpeniski iedarbojoties uz cilvēka organismu.

Ir izstrādātas normas, kas nosaka, kādām prasībām jāatbilst videi un darba procesam. Ja

pieļaujamās normas tiek pārsniegtas un kaitīgos faktorus nevar novērst ar kolektīviem aizsardzības līdzekļiem, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

Jautājumi:

1. Kādi ir jūsu izvēlētajā profesijā iespējamie kaitīgie faktori? 2. Kādas arodslimības iespējamas minētajā profesijā? 3. Kādas arodslimības iespējamas citās profesijās? 4. Kā mazināt (novērst) minētos ražošanas kaitīgos faktorus?

36

Saindēšanās

Indīgās vielas organismā var nokļūt caur

� gremošanas traktu — ieēdot; � elpošanas ceļiem — ieelpojot; � brūcēm — tieši asinsrites sistēmā; � nebojātu ādu.

Akūta saindēšanās notiek, ja salīdzinoši liels indes daudzums īsā laikā nonāk organismā.

Tipiskās pazīmes: slikta dūša, vemšana, galvassāpes, caureja. Pirmā palīdzība: kuņģa skalošana, aktīvās ogles lietošana, mākslīgā elpināšana.

Hroniska saindēšanās notiek, ja indīgās vielas nelielās devās ilgstoši iedarbojas uz

organismu. Tai nav tipisku saindēšanās pazīmju, tā izsauc saslimšanu vai slimību saasināšanos. Grūti ārstējama. Vielas, ar kurām visbiežāk saindējas:

� ožamais spirts, K, Na sārmi; � etiķskābe; � sālsskābe, sērskābe; � acetons (ieelpojot, iedzerot); � lakas, krāsas; � svina savienojumi (kausējot svinu), etilētais benzīns (etils uzsūcas caur ādu); � tosols; � dzīvsudrabs; � epoksīda sveķi; � etilspirts; � metilspirts; � tvana gāze; � motora izplūdes gāzes; � cinka savienojumi (glabājot pārtiku cinkotos traukos); � augu aizsardzības līdzekļi; � antiseptiķi; � medikamenti; � bojāta pārtika u.c. � .................................... � ....................................

Galvenie saindēšanās iemesli:

� zināšanu trūkums par vielas kaitīgumu; � darbošanās ar vielām, nelietojot aizsardzības līdzekļus (ar domu - kas gan slikts var

notikt); � nejauša vielas iedzeršana, ieelpošana vai saskare ar to (ja viela nepareizi tiek

glabāta); � informācijas trūkums par to, ka attiecīgā vielas ir vidē, kurā atradās cietušais.

37

Pareiza rīcība ar kaitīgām (indīgam) vielām 1. Pareiza kaitīgo vielu glabāšana:

� neglabāt kaitīgās vielas kopā ar pārtikas produktiem; � sevišķi kaitīgas vielas glabāt speciāli iekārtotās noslēdzamās vietās; � neglabāt kaitīgās vielas pārtikas produktu iepakojumā, traukos; � ja viela netiek glabāta oriģinālā iepakojumā, tad uz iepakojuma obligāti jānorāda, kas

tā par vielu un ka tā ir indīga. 2. Strādājot ar kaitīgām vielām:

� pirms sākt darbu rūpīgi jāizlasa instrukcija; � atbilstoši vielas kaitīgumam jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi; � strādājot ar izgarojošam, putošām vielām telpām jābūt labi vēdināmām; � strādājot ar putošām vielām, jāapģērbj cieši nosedzošs apģērbs, apkaklei un

piedurknēm jābūt aizpogātām. Jāstāv tā, lai vējš pūstu no mugurpuses. 3. Jāievēro šādi personiskās higiēnas noteikumi:

� darbu beidzot, jāpārģērbjas un rūpīgi jānomazgājas; � pirms ēšanas, iespējams, jāpārģērbjas (atkarībā no lietotās vielas); � pirms ēšanas jānomazgā rokas un seja; � nedrīkst ēst un glabāt pārtikas produktus telpā (vai tuvu vietai), kur strādā ar kaitīgām

vielām; � apģērbs, kurā strādā, jāglabā un jāmazgā atsevišķi no pārējām drēbēm.

38

Ķīmisko vielu bīstamības simboli un apzīmējumi

SIMBOLS BURTS

+T ĻOTI TOKSISKS

T TOKSISKS

Xn KAITĪGS

Xi KAIRINOŠS

F+ ĀRKĀRTĪGI UZLIESMOJOŠS

F VIEGLI UZLIESMOJOŠS

O OKSIDATĪVS

C KODĪGS

E EKSPLOZĪVS (SPRĀDZIEN-BĪSTAMS)

N BĪSTAMS VIDEI

39

Darba drošības un veselības aizsardzības normatīvo aktu sistēma

Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums, Darba aizsardzības likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un iekšējie darba kārtības noteikumi.

Likumi un normatīvie akti regulē darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darbiniekiem, ja darba attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.

Likumu un normatīvo aktu mērķis un galvenie uzdevumi:

1. ………………………………………………………………………………………………

2. ………………………………………………………………………………………………

3. ………………………………………………………………………………………………

Balstoties uz valstiski pieņemtajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, katrā uzņēmumā tiek veidota sava darba aizsardzības organizācijas struktūra un izstrādāti iekšējie noteikumi un instrukcijas.

Uzņēmuma LR spēkā esošie darba aizsardzības normatīvie akti

� Likumi; � nolikumi; � noteikumi; � metodiskie

norādījumi; � rekomendācijas; � lēmumi,

rīkojumi; � LV standarti

p r jie.

� Iekšējās kārtības noteikumi;

� darba drošības instrukcijas:

- darba veidiem; - profesijām.

Darbinieks Darba devējs

Drošas un nekaitīgas darba vides nodrošināšana

Droša un pareiza darba veikšana

Nelaimes gadījumu, arodslimību

cēloņu novēršana

40

Galvenie dokumenti, uz kuriem balstās darba aizsardzības organizācija

Nosaukums Nr. Pieņemšanas datums

Institūc., kura

pieņēmusi

Kam tas ir

saistoši

Likumi Darba likums Darba aizsardzības likums Valsts darba inspekcijas likums Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

Ugunsdrošības likums Būvniecības likums

Noteikumi

Valsts darba inspekcijas nolikums Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaite kārtība Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība

Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, pārvietojot smagumus

Noteikumi par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā

Darbā nodarīto kaitējumu atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība

Prasības drošības zīmju lietošanai darba vietās Darba drošības instruktāžas, instrukciju izstrāde Aprīkojuma lietošanas min. darba drošības prasības Bīstamo iekārtu noteikumi Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība Darba koplīgumi Darba vietas, drošības un veselības prasības nodarbinātiem Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana darbā Obligātā sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā

Kaitējuma darbā atlīdzināšana Arodslimību saraksts Atlīdzības piešķiršana, aprēķināšana par nelaimes gadījumu darbā

Iekārtu elektrodrošība

Izvēlieties vēl citus arodam nozīmīgus normatīvos aktus no izlases saraksta vai (http://www.vdi.lv/Sadaljas/Norm_akti/Norm _akti.htm

………………………………………………………………………………………………… Jautājumi:

1. Kāda ir likumu un normatīvo aktu nozīme? 2. Kāpēc valsts izdod līdzekļus darba aizsardzības jomā? 3. Kas izstrādā instrukcijas darba vietā?

41

Sociālā apdrošināšana Likums …………........……………..........................................……………………………………………...…….……. ...........................................................................................................................................................................................

Katram ir tiesības uz sociālo apdrošināšanu. Personai, kura ir apdrošinājusies sociālās apdrošināšanas institūcijās, ir tiesības uz � pasākumiem, kas nepieciešami veselības un darbspēju aizsardzībai, saglabāšanai,

uzlabošanai un atjaunošanai; � materiālu nodrošinājumu slimības, grūtniecības un dzemdību, invaliditātes un

vecuma, kā arī bezdarba gadījumā. Šādas personas nāves gadījumā tiesības uz materiālu nodrošinājumu ir tās apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem.

Sociālās apdrošināšanas veidi:

� valsts pensiju apdrošināšana; � sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumā; � sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām; � invaliditātes apdrošināšana; � maternitātes un slimību apdrošināšana.

Par katru apdrošināšanas veidu ir pieņemts atsevišķs likums.

Sociālās apdrošināšanas likmes:

Sociālās apdrošināšanas likmes (% no iemaksu objekta) var mainīties pa gadiem, to nosaka .................................................................................................................................................. Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes tiek aprēķinātas no visiem algotā darbā gūtiem

ienākumiem.

Nejauciet brīvprātīgo veselības, dzīvības un mantas apdrošināšanu ar sociālajiem apdrošināšanas veidiem.

................ % no obligāto iemaksu objekta

............... % darba devējs

................ % darba ņēmējs

Bezdarba gadījumā

Pensijas Nelaimes gadījumā

Invaliditātes gadījumā

Maternit., slimības gadījumā

42

Sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

Likums ……………………………………………………………………...…….…….

Sociālai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ir obligāti pakļauti visi darba ņēmēji.

Persona ir sociāli apdrošināta no dienas, kad tai ir obligātās apdrošināto statuss (neatkarīgi

no iemaksas). Apdrošināšanas atlīdzība 1. Apdrošinātai personai paredzētas šādas naudas izmaksas:

� slimību pabalsti; � atlīdzība par darbspēju zaudējumu; � vienreizējs pabalsts, ja noteikts nepārejošu darbspēju zaudējums 10—24% robežās; � papildu izdevumu kompensācija (ārstēšanās un ārstniecības līdzekļu iegāde, profesionālā

rehabilitācija, tehnisko palīglīdzekļu iegāde un remonts, aprūpe, ja cietušais nevar sevi apkopt, pārkvalifikācija).

2. Apdrošinātai personai paredzēti šādi pakalpojumi:

� ārstēšana, aprūpe un medicīniskā rehabilitācija; � pārkvalifikācija; � profesionālā rehabilitācija.

3. Trešai personai paredzētas šādas naudas izmaksas: � atlīdzība par apgādnieka zaudējumu viņa apgādībā bijušiem ģimenes locekļiem; � apdrošinātās personas apbedīšanas pabalsts.

Ja darba devējs nav veicis sociālās iemaksas, tad izmaksu veic Sociālās aprošināšanas

aģentūra (SAA) un piedzen to no darba devēja. Noteikumi Nr. ...... Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība 1999.02.16.

Aģentūra jautājumu par sociālās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu izskata, pamatojoties uz:

� apdrošinātās personas vai trešās personas rakstisku iesniegumu; � aktu par nelaimes gadījumu; � ārstu komisijas atzinumu par konstatēto arodslimību; � darbnespējas lapu B kopā ar darba devēja apstiprinājumu par neierašanos darbā; � citiem dokumentiem atbilstoši saņemamās atlīdzības veidam (kvītis par izdevumiem,

izraksti no medicīniskās kartes utt.).

43

Darba aizsardzības organizācija

Darba aizsardzība valstī tiek organizēta divos līmeņos:

� valsts un pašvaldību (nosaka Darba aizsardzības likuma …………….... pants);

� darba devēja līmenī (nosaka Darba aizsardzības likuma …………..…... pants).

- ...................................................................

- ...................................................................

- ...................................................................

- ...................................................................

- ...................................................................

- ...................................................................

- ...................................................................

- ...................................................................

- ..................................................................

.

- ..................................................................

.

- ..................................................................

.

- ..................................................................

Valsts pārvalde darba aizsardzības jomā

Labklājības ministrijas kompetence:

- ……………………………….....…..………………..

- ……………………………….....……..……………..

- ………………………………….....…..……………..

- ………………………………….......………………..

- ……………………………….......…………………..

- ……………………………….......…………………..

- ……………………………….......…………………..

Darba aizsardzības organizācija

Valsts un pašvaldību kompetence

Darba devēja pienākumi un tiesības

Ministru kabinets

Labklājības ministrija

Valsts darba inspekcija

44

Valsts darba inspekcija

Darba inspekcijas uzdevums ir veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu valsts politikas īstenošanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.

Tās darbība pamatojas uz šādiem dokumentiem: � likums “Par Valsts darba inspekciju”; � Valsts darba inspekcijas nolikums.

Galvenās darba inspekcija funkcijas:

1. …………………………………………………………………………………………...

............................................................................................................................................

2. ……………………………………………………………………………………….…..

3. ……………………………………………………………………………………….…..

4. ……………………………………………………………………………………….…..

Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

1) bez iepriekšējas pieteikšanās un atļaujas jebkurā laikā, uzrādot dienesta apliecību, veikt kontroli uzraudzībā esošajos uzņēmumos (apsekot darba vietas, darba apstākļus, iztaujāt darbiniekus un amatpersonas, pārbaudīt dokumentus, kas attiecas uz darbiniekiem, mērīt vides parametrus utt.), arī darba devējam klāt neesot;

2) uzaicināt uzņēmuma vadītājus, darba devējus, amatpersonas, darbiniekus uz Valsts darba inspekciju, lai viņi sniegtu paskaidrojumus;

3) izteikt brīdinājumus, dot rīkojumus darba devējiem, amatpersonām un darbiniekiem inspekcijai piekritīgos jautājumos;

4) uzlikt administratīvos sodus darba devējiem, bīstamo iekārtu vadītājiem, amatpersonām;

5) apturēt uzņēmuma darbību likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Valsts darba inspektora brīdinājumus, rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt

� Valsts darba inspekcijas direktoram 2 nedēļu laikā; � inspekcijas direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā divu mēnešu laikā.

45

Darba aizsardzības organizācija uzņēmumā Darba devēja pienākums ir

� organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst: − darba vides riska novērtēšana; − darba vides iekšējā uzraudzība; − darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana; − konsultēšanās ar darbiniekiem, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošanā.

� nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā.

Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs (daļēji arī no darba

negadījumu speciālā budžeta.

Organizatoriskā struktūra

Darba devējs:

1) pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus — ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 5 nodarbinātie un darba devējs ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) norīko darba aizsardzības speciālistu — ja uzņēmumā ir 6—49 nodarbinātie;

3) norīko vairākus darba aizsardzības speciālistus — ja uzņēmumā strādā 50 un vairāk nodarbināto.

Darba devēja tiesības:

1) piemērot nodarbinātajiem disciplinārsodus par normatīvo aktu pārkāpumiem;

2) noteikt papildu apmācību pārkāpumu gadījumos; 3) izvēlēties uzņēmuma iespējām atbilstošu darba vides

riska novērtēšanas metodi un standartus; 4) noteikt papildu garantijas un atvieglojumus

nodarbinātajiem; 5) ierosināt noslēgt vienošanos ar nodarbinātajiem par

darba aizsardzības pasākumiem nepieciešamajiem līdzekļiem;

6) apstrīdēt Valsts darba inspekcijas lēmumus.

Lai veiksmīgi organizētu darbu, darba devējs novērtē darba vides riska faktorus, nosaka, kādi darba aizsardzības pasākumi jāveic, un sastāda to īstenošanas grafiku.

Darba devēja pienākums ir informēt darbiniekus par darba vides riska faktoriem, plānotajiem un veiktajiem pasākumiem darba aizsardzības jomā.

Darba devējs, risinot darba aizsardzības jautājumus uzņēmumā, sadarbojas ar nodarbināto uzticamības personu.

Darba devējs

Darba aizsardzības speciālists

Atbildīgais par nozari

Atbildīgais par struktūrvienību

(cehu, noliktavu, brigādi utt.)

Katrs darbinieks atbild par savu darba

vietu

46

Darba vides novērtēšana Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 5. pantu darba devējam ir pienākums ……………………..…………………………………………………………………… …………………………………..……………………………………………………… Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 7. panta 4. daļu MK ir izdevis noteikumus ………………………………………………………………………………………….. (Nr. ………..) . Tie nosaka, kā veicama darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā. Tiek izdalīti …….. posmi:

1. ………………………………………………………………………………. 2. ………………………………………………………………………………. 3. ………………………………………………………………………………. 4. ……………………………………………………………………………….

Darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā veic ……………………………………. ……………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. Notikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija. Darba vides uzraudzības posmi

1. Darba vides iekšējās uzraudzības plānošana ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………..

2. Darba vides riska novērtēšana ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………..

3. Darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………..

4. Darba vides iekšējās uzraudzības pārbaude un pilnveidošana ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………..

Noteikumi paredz speciālu darba vides riska novērtēšanu darbā, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā.

Darba devēja pienākums ir informēt: ……………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………..

Novērtēšanu veic……………… vienu reizi gadā vai biežāk likumā paredzētajos gadījumos. Novērtējot darba vidi, aizpilda speciāli izveidotu tabulu.

47

Uzraudzība un kontrole darba aizsardzības un darba vides jomā Valsts uzraudzību un kontroli darba aizsardzības un darba vides jomā veic: � Valsts darba inspekcija

……………………………………………................................……………………………

……...........................................................................................................................................

� Vides veselības centrs

………………………………………………………………………………………………

……………...........……………………………………………..............................…………..

� Valsts pārtikas un veterinārijas dienests

...................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................

� Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests

…………………………………………………………..…………………………………….

� Valsts energokontroles iestādes

……………………………………………………………...…………………………………

� Zemkopības ministrijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija

………………………………………………………………….......…………………………

………………………………………………….........................…..…………………………

� Valsts meža dienests

…………………………………………………….......………………………………………

……………………………………………........................………..…………………………

� Ceļu policija

…………………………………………………….......………………………………………

………………………………………........................…………………..……………………

� Pašvaldības policija

………………………………………………………….......…………………………………

…………………………………........................…………………………..…………………

� Prokuratūra

………………………………………………………………………………………………

Jautājumi:

1. Kāpēc nepieciešama ārējā uzraudzība? 2. Kādas ir tiesības ārējās kontroles institūcijām? 3. Kā kontroles institūcijas var ietekmēt uzņēmumu veikt atbilstošos pasākumus?

48

Darbinieka pienākumi un tiesības

……… pants Nodarbinātā pienākumi:

1) rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs;

2) lietot darba aprīkojumu, bīstamas vielas, transportu un citus ražošanas līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas u.c.);

3) lietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kā arī viņa rīcībā nodotos individuālos aizsardzības līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas u.c.) un pēc lietošanas attiecīgos aizsardzības līdzekļus novietot tiem paredzētajā vietā;

4) ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošības ierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas u.c.) un atturēties no attiecīgo drošības ierīču patvaļīgas iedarbināšanas, mainīšanas vai pārvietošanas;

5) nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā;

6) piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā;

7) sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu, lai izpildītu prasības, kas ietvertas Valsts darba inspekcijas atzinumos, brīdinājumos, rīkojumos vai lēmumos par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu;

8) sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanā, lai neradītu risku nodarbinātā drošībai un veselībai;

9) apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar darba devēja rīkojumu.

49

……… .pants

Nodarbinātā tiesības atteikties no darba veikšanas un līdzdalība darba aizsardzības pasākumos

1. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja:

1) attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā;

2) lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi;

3) attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai darba aizsardzības jomā;

4) nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.

1. Par atteikšanos no darba veikšanas nodarbinātais nekavējoties paziņo tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, vai uzticības personai, vai darba devējam.

2. Nav pieļaujama nekādu nelabvēlīgu seku radīšana nodarbinātajiem par šajā pantā un šā likuma 11. panta pirmās daļas 4. punktā minēto rīcību, izņemot rupju neuzmanību vai gadījumus, kad darbinieki rīkojušies ar ļaunu nolūku.

3. Nodarbinātajam un uzticības personai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumiem, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie darba aizsardzības pasākumi, kā arī piešķirtie un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā. Uzticības personām ir tiesības kopīgi ar Valsts darba inspekcijas amatpersonām piedalīties darba vietu pārbaudēs.

4. Lai noteiktu darba aizsardzības pasākumus, tiem nepieciešamo līdzekļu apjomu un to izmantošanas kārtību saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nodarbinātie vai nodarbināto pārstāvji var ierosināt noslēgt vienošanos starp darba devēju un nodarbinātajiem.

……… .pants

Nodarbinātā tiesības uz atlīdzību, izbeidzot darba vai civildienesta attiecības sakarā ar drošības un veselības apdraudējumu darbā

Ja nodarbinātais vienpusēji izbeidz darba tiesiskās attiecības vai civildienesta attiecības sakarā ar to, ka darba devējs neveic visus nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus un tiek būtiski apdraudēta nodarbinātā drošība un veselība darbā, un apdraudējuma faktu apliecina Valsts darba inspekcijas atzinums, darba devēja pienākums ir izmaksāt nodarbinātajam atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu.

50

…….. . pants

Nodarbināto pārstāvība darba aizsardzības jomā

1. Uzņēmumā vai tā struktūrvienībā, kurā nodarbināti pieci vai vairāki nodarbinātie, šie nodarbinātie vai viņu pārstāvji, ņemot vērā nodarbināto skaitu, uzņēmuma darbības raksturu un darba vides risku, ievēlē vienu vai vairākas uzticības personas.

2. Ja uzņēmumā vai tā struktūrvienībā ievēlētas vismaz divas uzticības personas, tās no sava vidus ievēlē galveno uzticības personu. Ja uzņēmumā ievēlētas vismaz 10 uzticības personas, tās izveido uzticības personu komiteju, kas koordinē uzticības personu darbību.

3. Darba devējs nodrošina uzticības personas ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kā arī darba laika ietvaros piešķir tām laiku, kas uzticības personu pienākumu veikšanai noteikts koplīgumā vai citā rakstveida līgumā starp darba devēju un nodarbinātajiem, lai uzticības persona varētu īstenot savas tiesības un pienākumus darba aizsardzības jomā. Darba devējs izmaksā uzticības personām vidējo izpeļņu par šo laiku.

4. Lai darba devējs pēc savas iniciatīvas varētu izbeigt darba vai civildienesta attiecības ar uzticības personu, tam vispirms jāsaņem Valsts darba inspekcijas piekrišana.

5. Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtību, ņemot vērā nodarbināto skaitu, uzņēmuma darbības raksturu un darba vides risku, nosaka Ministru kabinets.

……. .pants

Uzticības personas līdzdalība darba vides iekšējā uzraudzībā

Uzticības persona:

1) piedalās darba vides riska novērtēšanā, darba aizsardzības pasākumu plānošanā un efektivitātes pārbaudē, kā arī darba aprīkojuma atbilstības novērtēšanā;

2) piedalās nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanā un ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā, kā arī darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā;

3) saņem no darba devēja darba aizsardzības normatīvos aktus, normatīvi tehnisko dokumentāciju, instrukcijas un citus darba aizsardzības noteikumus, kā arī paskaidrojumus un citu informāciju, kas attiecas uz darba aizsardzību;

4) pieprasa, lai darba devējs veic darba aizsardzības pasākumus, un izsaka priekšlikumus, kuru īstenošana novērstu vai mazinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai.

…… .pants

Atvieglojumi

Tiem nodarbinātajiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, invalīdiem, nodarbinātajiem, kas iekļauti šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajos sarakstos), atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam ir tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem.

51

Atbildība par darba aizsardzības prasību neievērošanu

1. Disciplinārā atbildība To uzliek darba devējs vai tā pilnvarota persona par

..............................................................................................

.............................................................................................. Disciplinārsodu veidi: � ............................................................................... � ............................................................................... � ............................................................................... � ...............................................................................

…………………………………………………………………………..……………………… ………………………………………………………………………………………..…………

2. Administratīvā atbildība To piemēro ……………………………………………………….……….………………..

………………………………………………………………….……………………………… Administratīvo sodu veidi: :..................................................................................................................................................... .....................................................................................................................................................

3. Materiālā atbildība Darbinieku materiālā atbildība …………………………………..…………………………… ……………………………………………………………………………………….……….. Darba devēja materiālā atbildība …………………………………………………………….. …………………………………………………………………………………………………

4. Kriminālatbildība ………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………… Jautājumi:

1. Kas uzliek disciplinārsodus, administratīvos sodus? 2. Kas sedz materiālos zaudējumus (ārstēšanās izdevumus u.c.)?

52

Nelaimes gadījumi

Nelaimes gadījums ir darbinieka veselības stāvokļa pēkšņa, strauja pasliktināšanās, ko izraisījusi vienreizēja (vienas darbdienas (maiņas) laikā) darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība uz organismu un kuras sekas ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums vai darbinieka bojāeja.

Nelaimes gadījumu veicinošie faktori:

aprīkojums: …………………………………………….………………………………………………………………………………………………………….……………………................................... darbinieki: …………………………………………………….…………………………………………….…………………………………………………….…………………….................................. darba vide: …………………………………………………….……………………………………………….…………………………………………………….…………………………………………

Nelaimes gadījumu skaits pa gadiem nozarē (Pēc tabulas datiem uzzīmēt nelaimes gadījumu dinamikas līkni)

Valsts darba inspekcija izdala trīs galvenos nelaimes gadījumu cēloņus:

� darba devēja nepietiekama drošības tehnikas kontrole; � darba ņēmēja nepietiekama drošības tehnikas noteikumu ievērošana; � darbinieku nepietiekama apmācība drošības tehnikā.

Ja noticis nelaimes gadījums: (Noteikumi par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību ………...........…..panti) 1. …………………………………………………………...…………..………....…………………

………………………………………………………...................................................................................................................................................................................................................

2. ……………………………………………………………….................……………………… 3. ………………………………………….................……………………………………………

Ja nelaimes gadījumā konstatēta viena vai vairāku cietušo nāve vai cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi, darba devējam nekavējoties jāziņo inspekcijai un tai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums

Paziņojumā norāda darba devēja nosaukumu, notikuma datumu, laiku un vietu, nelaimes gadījumā cietušo darbinieku skaitu, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimumu, dzīvesvietu, profesiju, kā arī sniedz ziņas par izpildāmo darbu un nelaimes gadījuma apstākļiem.

Lai mazinātu nelaimes gadījumu skaitu, tie tiek izmeklēti, tiek analizēti to cēloņi un izvirzīti veicamie pasākumi šo cēloņu novēršanā.

Nel

aim

es g

ad

ī

jum

u sk

aits

Gadi

53

54

Nelaimes gadījumu izmeklēšana

To nosaka MK noteikumi “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” Nr. ………… …………………………………………………

Šie noteikumi attiecas uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar ………………....…….…….. …………………………………………………………………………….………....…….……… ………………………………………………………………………………………....…….……. …………………………………………………………………………………………....….…….

Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites mērķi ir šādi: � …………………………………………………………………………………………. � …………………………………………………………………………………………. � ………………………………………………………………………………………….

Jāizmeklē visi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar nodarbināto: ……………………………………………………………………………….…....………………. …………………………………………………………………………….……....………………. ………………………………………………………………………….………....………………. ………………………………………………………………………….……....…………………. ………………………………………………………………………….……....…………………. ………………………………………………………………………….……....………………….

Nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisijas veidošanas nosacījumi: 1.) ja darba devējs nodarbina vairāk nekā piecus nodarbinātos, tad ............................................. ....................................................….……………………………………………………………… 2.) ja darba devējs nodarbina ne vairāk kā piecus nodarbinātos, tad ………………...…………. ………………………………………….…………………………………………........………… 3.) ja cietušais uz laiku strādā pie cita darba devēja, tad ………………………………………... ……………………………………………………………………………….…....……………… 4.) ja nelaimes gadījums noticis ar citu personu, kura pakļauta apdrošināšanai, tad …....….….. ……………………………………………………………………………………....……….…… Darba devēja izveidotās komisijas sastāvs: � ………………………………………………………………………...……….……………. � ......…………………………………………………………………………………………… � ………………………………………………………………………………………………. � ……………………………………………………………………………………………….

Komisija jāizveido ……………. dienu laikā. Izmeklēšanu uzsāk …….……………… pēc

komisijas izveidošanas, un tā jāveic …….......…………………laikā.

Nelaimes gadījumu izmeklēšana — cēloņu noskaidrošana

Cēloņu novēršana Panākt cēloņu ………………………………..

55

Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija sastāda aktu vai atzinumu.

Atzinumu sastāda, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka: � nāve iestājusies……………………………………………..………………………….

…………………………….……………………………………..….…………………. …………………………….………………………………………...………………….

� nelaimes gadījums noticis .….……………………………………...………………… ……………………………….………………………………………...……………… ………………………………….……………………………………...……………… ………………………………….……………………………………...………………

Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots darbadienas laikā vai darbspēju zudums iestājies

vēlāk ……………………………………………………………………………..………….………. Atzinumu vai aktu sastāda ………… eksemplāros, no kuriem: � ……………………………………………………………………………………….… � ……………………………………………………………………………………….… � ……………………………………………………………………………………….… � ………………………………………………………………………………………….

Ja darbinieks nepiekrīt akta vai atzinuma saturam,

………………………………………..…… ……………………………………………………………….………………………..……… Darba devēja pienākumos ir (……. . pants): � …………………………………………………………………………………….…………. � …………………………………………………………………………………….…………. � …………………………………………………………………………………….…………. � …………………………………………………………………………………….………….

……………………………………………………………..…………….……….……….….

Nelaimes gadījumu speciālā izmeklēšana

Speciālo izmeklēšanu veic, ja: � ……………………………………………………………………………………..…………. � ……………………………………………………………………………………..………….

Ja noticis nelaimes gadījums, kas prasa speciālo izmeklēšanu, darba devējam jāinformē

……………………………………………………………………………………….…………… Darbiniekam, kurš cietis nelaimes gadījumā, ir tiesības saņemt kaitējumu atlīdzināšanu un

sociālās garantijas. Saņemšanas kārtību nosaka: � ……………………………………………………………………………………………..…

……………………………………………………………..…………….………………..…. � ………………………………………………………………………………………….….…

……………………………………………………………..…………….……….……….…. ……………………………………………………………..…………….……….……….….

Darba devējam visi nelaimes gadījumi jāuzskaita un jāreģistrē nelaimes gadījumu uzskaites

žurnālā.

56

Instruktāžas

Viens no obligātajiem pasākumiem traumu un arodslimību novēršanā ir darbinieku informēšana par bīstamajiem un kaitīgajiem faktoriem un iepazīstināšana ar darba drošības noteikumiem, darba metodēm un paņēmieniem, kuri jāievēro, veicot attiecīgu darbu.

Šo instruktāžu veikšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. ………. ……………… “………………………………………………………………………………………”

Par instruktāžu izstrādāšanu un darbinieku instruktāžu atbild uzņēmuma vadītājs.

Darba drošības instruktāžu veidi: � ………………………………………………….. � ………………………………………………….

Pēc instruktāžas veikšanas ir jāpārbauda izklāstītā materiāla apguve. Par instruktāžas veikšanu ir jāizdara ieraksts attiecīgā darba drošības žurnālā, kuram ir

numurētas un cauršūtas lapas. Instrukcijas veikšanu instruējamais un instruētājs apliecina ar parakstu žurnālā.

Ievadinstruktāža

Ievadinstruktāža ir darbinieka iepazīstināšana ar uzņēmuma darba organizācijas un darba drošības pamatjautājumiem. To veic visiem darbiniekiem un praktikantiem, kuri uzsāk darbu uzņēmumā. Ievadinstruktāžu veic uzņēmuma darba drošības speciālists vai ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu nozīmēta persona.

Ievadinstruktāžā ietveramie pamatjautājumi

1. Vispārējie uzņēmumu raksturojošie dati. 2. Galveno darba aizsardzības normatīvu pamatprasības: � uzņēmuma iekšējā kontrole un darba aizsardzības organizēšana, darbinieku un darba

devēja sadarbība darba aizsardzībā, uzticības personas; � darba un atpūtas laiks; � darba līgums, darba koplīgums; � sieviešu un jauniešu darbs; � atbildība par darba aizsardzības normu neievērošanu, Valsts darba inspekcijas

uzraudzība un kontrole; � nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība.

3. Uzņēmumā esošie veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktori; kolektīvie aizsardzības līdzekļi un drošības zīmes.

4. Vispārējās higiēnas prasības. 5. Ugunsdrošības prasības. 6. Personāla rīcība ugunsgrēku, sprādzienu, avāriju un citos ārkārtējos gadījumos. 7. Pirmās palīdzības sniegšana; darbinieku rīcība, ja noticis nelaimes gadījums darbā. 8. Uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumu pamatprasības. 9. Objektu, cehu, dienestu izvietojums un pārvietošanās shēmas.

57

Instruktāža darba vietā

Instruktāžu darba vietā veic tiešais darba vadītājs.

Instruktāžā darba vietā izklāsta sekojošus jautājumus:

1. Vispārējās prasības. 1.1. Nosacījumi darba izpildei (vecums, dzimums, veselības stāvoklis, kvalifikācija,

instruktāžas). 1.2. Konkrētā darba veida raksturīgākās īpatnības, tehnoloģiskā procesa, iekārtu bīstamās

zonas. 1.3. Veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktori, to pieļaujamās normas. 1.4. Kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi. 1.5. Prasības uguns un sprādziendrošībai. 1.6. Elektrodrošības prasības. 1.7. Kā paziņot par bojājumiem, nelaimes gadījumiem. 1.8. Higiēnas prasības. 1.9. Atbildība par instrukcijas prasību neievērošanu.

2. Darba drošības prasības, darbu uzsākot. 2.1. Darba vietas un individuālo aizsardzības līdzekļu sagatavošana darbam. 2.2. Iekārtas, instrumentu, nožogojumu, signalizācijas, bloķēšanas, aizsargierīču,

aizsargzemējuma, ventilācijas, apgaismojuma pārbaude. 2.3. Tehnoloģiskā procesa un iekārtas pareizas iedarbināšanas secība. 2.4. Maiņas nodošanas un pieņemšanas kārtība.

3. Darba drošības prasības, darbu veicot. 3.1. Droši darba paņēmieni. 3.2. Prasības, strādājot ar izejmateriāliem. 3.3. Transporta, celšanas iekārtu un mehānismu drošas ekspluatācijas prasības. 3.4. Darba vietas uzturēšana kārtībā. 3.5. IAL lietošanas specifika.

4. Rīcība ārkārtējās situācijās. 4.1. Rīcība, situācijās, kuras var izraisīt avāriju. 4.2. Rīcība avāriju, nelaimes gadījumu situācijās. 4.3. Pirmā palīdzība.

5. Darba drošības prasības, darbu beidzot. 5.1. Tehnoloģiskā procesa un iekārtu apturēšanas secība. 5.2. Prasības darba vietas sakārtošanai.

Instruktāžu veikšana darba vietā atkārtoti jānodrošina visiem darbiniekiem ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos – ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Ārpuskārtas instruktāžas darbiniekiem jānodrošina, ja: � ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � ………………………………………………………………………………………….. � …………………………………………………………………………………………..

Uzņēmuma vadītājs apstiprina izstrādāto instrukciju sarakstu, saskaņo to ar Valsts

darba inspekciju, kā arī apstiprina izstrādātās instrukcijas.

58

Oksidēj. vide

Degoša viela

Aizdegšanās impulss

UGUNS NELAIME

Ugunsdrošība Degšana var notikt ja ir � degoša viela; � oksidējoša vide; � uzliesmošanas impulss.

Degošas vielas var būt ātri uzliesmojošas

(benzīns, deggāze), viegli degošas (papīrs, sauss koks, siens), grūti degošas (slapjš koks), ļoti grūti degošas (tērauds), nedegošas (akmens, ķieģelis).

Oksidējoša vide — vide, kurā iespējama degšana. Lielākā daļa vielu deg skābekļa vidē.

Uzliesmošanas impulss ierosina degšanu.

Uzliesmošanas impulss var būt atklāta liesma, dzirkstele, berze, elektriskais loks, augsta temperatūra, ķīmiskie vai bioloģiskie procesi.

Degšanas veidi Atkarībā no skābekļa daudzuma vidē degšana var būt � pilnīga - ja skābeklis ir degšanai vajadzīgā daudzumā, tad notiek intensīva degšana.

Izdalās liels karstums; � nepilnīga - ja skābekļa vidē ir maz, degšana notiek lēni, gruzd. Veidojas nepilnie degšanas

produkti — CO, organiskās skābes, spirti, kas ir ļoti bīstami cilvēku veselībai. Šie savienojumi var sprāgt, ja telpā rodas skābekļa pieplūde.

Pašaizdegšanās Katrai degošai vielai ir pašuzliesmošanās temperatūra — temperatūra, kurā viela sāk degt pat

bez atklātas liesmas vai dzirksteles. Pašaizdegšanās var notikt termisku, ķīmisku vai mikrobioloģisku procesu rezultātā

(piemēram: siena, zāles, lapu, zāģu skaidu, kūdras, akmeņogļu u.c. kaudzēs). Saskarē ar ūdeni aizdegas kālijs, nātrijs, kalcijs, nedzēstie kaļķi.

Sprādzieni Degošu gāzu (propāna, butāna, metāna u.c.), benzīna tvaiku, dīzeļdegvielas tvaiku maisījums

ar gaisu noteiktā koncentrācijā noslēgtā telpā pat nelielas dzirksteles ietekmē var sprāgt. Piemēram, ja telpā noplūdusi gāze, ieslēdzot vai izslēdzot apgaismes slēdzi, var notikt sprādziens, jo, ieslēdzot vai izslēdzot slēdzi, pārlec dzirkstele. Tāpēc, ja telpā jūtama gāzes smaka, nedrīkst rīkoties ar atklātu liesmu vai izraisīt dzirksteļošanu un telpa jāizvēdina.

59

Ēku un būvju ugunsizturība Būvniecībā izmantotie materiāli ir ar dažādu degtspēju. Ēku un būvju ugunsizturība ir

atkarīga no būvniecībā izmantotajiem būvmateriāliem. Lai samazinātu degošo būvmateriālu degtspēju, tos apstrādā ar speciālām vielām. Lai uzlabotu ēku ugunsizturību, to nesošās konstrukcijas — nesošās sienas, kolonnas, pārsegumus - izbūvē no ugunsizturīgiem materiāliem, tādiem, kas lielā karstumā nedeformējas un nesabrūk. Izbūvē ugunsšķēršļus — nedegošas sienas un pārsegumus.

Ugunsdrošības profilakse Lai uzlabotu ugunsdrošību, ļoti būtiski ir sakārtot ražošanas vidi — pareizi glabāt viegli

uzliesmojošas vielas, no telpām izvadīt sprādzienbīstamos putekļus, sakārtot apkures sistēmas, sakārtot un atbilstoši drošības noteikumiem ekspluatēt elektroierīces, rīkojoties ar atklātām liesmām, ievērot visus drošības pasākumus. Koksni un citus degošos materiālus apstrādā ar antiperēniem — vielām, kuras kavē materiālu degšanu. Ir speciālas pretuguns aizsargkrāsas. Lai savlaicīgi varētu pamanīt ugunsgrēka perēkļus, uzstāda signalizācijas sistēmas, kuras reaģē uz dūmiem, siltumu vai abiem vienlaicīgi. Izmanto automātiskās dzēšanas iekārtas sprinklerus — iekārtas, kuras automātiski izsmidzina ūdeni, ja temperatūra telpā sasniedz ieregulēto lielumu. Telpā var ierīkot vaļējas atveres — denčerus —, pa kurām ugunsgrēka gadījuma var padot ūdeni. Ļoti būtisks profilaktisks pasākums ir personāla apmācība.

Statiskā elektrība Statiskā elektrība rodas berzes rezultātā, īpaši, ja kāds no berzes materiāliem ir sintētisks.

Izlādējoties statiskai elektrībai, pārlec dzirksteles. Ja telpā ir degošu gāzu maisījums, tas var radīt sprādzienbīstamību. Statiskā elektrība nevēlami iedarbojas arī uz cilvēka organismu. Statiskās elektrības izlāde caur cilvēka organismu var radīt negaidītas straujas kustības — saraušanos, vairākkārtēja izlādē rada nervu sasprindzinājumu un paaugstina nogurumu.

Aizsardzības pasākumi — statiskās elektrības rašanās cēloņu samazināšana, metāla konstrukciju zemēšana, statiskās elektrības aizvadīšana no cilvēka ķermeņa.

Zibens aizsardzība Ugunsgrēka cēlonis bieži ir tiešais zibens spēriens. Visbiežāk zibens iesper augstās, atsevišķi

stāvošās ēkās. Lai pasargātu ēkas no zibens, ierīko zibensnovedējus. Zibensnovedēja pamatuzdevums ir uztvert zibens spērienu un novadīt to uz zemi, nepieļaujot izlādēšanos caur objektiem, kurus vēlams aizsargāt.

Rīcība, pamanot ugunsnelaimi ...................................................................................................................................................... ...................................................................................................................................................... ...................................................................................................................................................... ......................................................................................................................................................

Ugunsgrēka dzēšana Ugunsgrēka dzēšana pamatojas uz degšanas nosacījumu likvidēšanu, tas ir

� mazināt skābekļa piekļūšanu degšanas vietai; � atdzesēt degošo vietu; � mazināt degošo vielu klātbūtni degšanas zonā.

60

Ugunsdzēšamie līdzekļi

Lai pareizi lietotu ugunsdzēšamos līdzekļus, jāzina ugunsgrēku raksturojošās klases un to īpatnības:

A – ............................................................................................................................. ......................................................................................................................................... ......................................................................................................................................... .........................................................................................................................................

B – ............................................................................................................................. ......................................................................................................................................... ......................................................................................................................................... .........................................................................................................................................

C– .............................................................................................................................. ......................................................................................................................................... ......................................................................................................................................... .........................................................................................................................................

D– .............................................................................................................................. ......................................................................................................................................... ......................................................................................................................................... ......................................................................................................................................... Ūdens

Pieejamākais un lētākais ugunsdzēšamais līdzeklis, tāpēc ūdeni visvairāk lieto. Priekšrocības. Ūdens ļoti labi atdzesē degošo vietu, ūdens tvaiki izspiež no degošās vides

gaisu, tātad samazina skābekļa daudzumu vidē. Ūdens pārklāj ar plānu kārtiņu degošo virsmu, tādējādi kavējot skābekļa piekļūšanu. Bez tam ūdens strūkla liesmas nodzēš arī mehāniski.

Trūkumi. Ar ūdeni nedrīkst dzēst iekārtas, kuras ir zem sprieguma, kā arī vielas, kas ir vieglākas par ūdeni un nesajaucas ar to (peld ūdenim pa virsu — benzīns, dīzeļdegviela u.c.). Nedrīkst dzēst vielas, kuras, sajaucoties ar ūdeni, uzliesmo (karbīds, nedzēstie kaļķi).

Smiltis

.........................................................................................................................................................

.........................................................................................................................................................

................................................................................................................................................

Blīvs audums ..................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

Ugunsdzēšamās putas

Tās īpašos gadījumos izmanto ugunsdzēsēji.

61

Ugunsdzēšamie aparāti Ugunsdzēšamos aparātus izmanto uguns perēkļa likvidēšanai sākuma stadijā.

Veids Apzīmē jums

Attēls Izmantošana Nedrīkst dzēst

Pulvera aparāti PU

Derīgs elektroiekārtu un iekārtu zem sprieguma līdz l000 V dzēšanai

Ūdens putu (gaisa putu aparāti)

OVP

Putu aparāti UPA

Gāzes aparāti OU

Evakuācija ............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

62

Elektrodrošība

Elektrodrošība ir organizatorisku pasākumu un līdzekļu sistēma, kas nodrošina cilvēku aizsardzību no elektriskās strāvas, elektriskā loka, elektromagnētiskā lauka un statiskās elektrības kaitīgās un bīstamās iedarbības.

Elektroiekārtas apkalpojošo personālu atkarībā no saistības ar elektroierīcēm sadala trīs drošības grupās — A; B un C.

A drošības grupa jāiegūst visiem darbiniekiem, arī neelektrotehniskam personālam, kas strādā ar elektrificētiem instrumentiem.

Elektriskās strāvas bioloģiskā, termiskā un ķīmiskā iedarbība Bioloģiskās iedarbības rezultātā caur organismu plūstošā strāva izraisa elpošanas, sirds -

darbības vai nervu sistēmas traucējumus, kā arī muskuļu krampjus. Termiskā iedarbība rada cilvēka ķermeņa audu un citu orgānu apdegumus un audu un kaulu

pārogļošanos. Elektroķīmiskā iedarbība izsauc asins un citu cilvēka organisma šķidrumu elektrolīzi. Elektriskās traumas var būt

� elektriskie triecieni, � lokālās elektriskās traumas, � abas minētās traumas vienlaicīgi.

Elektrisko triecienu nosacīti iedala četrās grupās: krampjaina muskuļu saraušanās bez

samaņas zaudēšanas; krampjaina muskuļu saraušanās un samaņas zaudēšana; samaņas zaudēšana un traucējumi elpošanā un sirdsdarbībā; klīniskā nāve — apstājas elpošana un asinsriņķošana. Klīniskā nāve var ilgt 5—6 minūtes, un šajā laikā vēl ir iespējama cilvēka atdzīvināšana.

Lokālās traumas ir apdegumi, acu traumas, kā arī mehāniskie cilvēka organisma bojājumi. Strāvas iedarbību noteicošie faktori Elektriskās strāvas iedarbības bīstamību nosaka � apkārtējā vide — gaisa temperatūra, mitrums, aktīvu vielu tvaiki, strāvu vadoši putekļi,

strāvu vadošas grīdas; � cilvēka individuālie faktori — veselība, nogurums, satraukums, alkohola reibums u.c., � elektriskās ķēdes parametri — spriegums, līdzstrāva vai maiņstrāva, frekvence, � strāvas iedarbības ilgums — ilgstoša strāvas iedarbība samazina ķermeņa pretestību, � strāvas plūšanas ceļš — sevišķi bīstami, ja strāva plūst caur sirdi, plaušām, galvas un

muguras smadzenēm. Sadzīvē lietojamās elektroierīces parasti tiek pieslēgtas 220 V spriegumam, ražošanā bieži

izmanto 380 V spriegumu. Atkarībā no strāvas lieluma un iedarbības ilguma to iedala trīs grupās: � sajūtamības strāva — izraisa vieglu roku muskuļu trīcēšanu, � satverošā strāva — rada muskuļu satverošus krampjus un sāpes, � nāvējoša strāva — izsauc sirds vibrāciju un elpošanas paralīzi.

63

Soļa spriegums Bīstamību rada arī bojātas elektroiekārtas, atrodoties uz strāvu vadošas grīdas vai zemes

virsmas (piemēram, uz zemes nokritis vads). Šādos gadījumos rodas soļa spriegums. Tuvošanās šādai vietai var izsaukt kāju muskuļu krampjus. Jo lielākus soļus sper, jo lielāka ir strāvas iedarbība. No šādas zonas jāiziet maziem solīšiem.

Pasākumi elektrotraumu mazināšanai Aizsardzībai pret elektriskās strāvas iedarbību veicami šādi pasākumi: � pazeminātu spriegumu izmantošana (12; 24; 36; 42 V); � atslēdzošo aizsardzības ierīču lietošana (drošinātāji, automāti, atslēdzēji); � strāvu vadošo elementu neaizsniedzamības nodrošināšana (elektrolīnijās vadiem

jābūt 6 m virs zemes); � strāvu vadošo daļu izolācija; � aizsargzemējuma ierīkošana (iekārtas korpusa savienošana ar zemē ieraktu strāvas

vadītāju); � aizsargnullējums ierīkošana (korpusa savienošana ar aizsardzības nulles vadu); � aizsardzības līdzekļu (gumijas apavu, cimdu, paklāju, drošības zīmju) lietošana.

Rokas elektrisko instrumentu korpusus bieži izgatavo ar dubultu

izolāciju, kas tiek norādīts uz instrumenta marķēšanas plāksnītes ar īpašu atzīmi (divi kvadrāti, kas atrodas viens otrā).

Palīdzības sniegšana Sniedzot palīdzību cietušajiem, tie vispirms jāatbrīvo no elektriskās strāvas, atslēdzot

elektriskās strāvas padevi. Ja tas nav iespējams, cietušo no strāvu vadošām daļām atbrīvo ar sausu, strāvu nevadošu priekšmetu.

Ja ir tikai lokāla rakstura traumas, sniedz atbilstošu pirmo palīdzību. Ja cietušais neelpo, nekavējoties jāizdara mākslīgā elpināšana; ja apstājusies arī sirdsdarbība, jāizdara sirds netiešā masāža. Jebkurā gadījumā jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.

64

Pielikumi

1. pielikums

Personu iedalījums pēc darba attiecībām

NODARBINĀTIE

DARBA ŅĒMĒJI

PAŠNODARBINĀTIE

PRAKTIKANTI

� Persona, kura ir darba attiecībās ar darba devēju

� Uzņēmuma īpašnieks (ja uzņēmumā nav pārvaldnieka)

� Deputāti, valsts amatpersonas

� Persona, kura noslēgusi līgumu par īpašumu, bet nav reģistrējušies kā ienākumu nodokļu maksātāja

� Iekšlietu ministrijas darbinieks

� Militārpersona

� Valsts ierēdnis (kandidāts)

� Uzņēmuma pārvaldnieks

� Individuālā darba veicēji

� Autoratlīdzības saņēmēji

� Zvērināti notāri

� Zvērināti advokāti

� Zvērināti revidenti

� Zvērināts tiesu izpildītājs

� Prakses ārsti, farmaceiti

� Persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskā darbā gūto ienākumu nodokļu maksātāja

� Zemnieku saimn. īpašnieks (ja saimniecībā nav pārvaldnieka)

65

2. pielikums Obligāti apdrošināmās personas

Obligāti apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim

un sociālās apdrošināšanas veidiem

Apdrošināšanas veidi Apdrošināmā persona

pensiju bezdarb-

nieku nelelaimes gadījuma

invali-ditātes

maternit., slimību

Darba ņēmēji

v v v v v

Darba ņēmēji pensijas vecumā un I un II grupas invalīdi

v v v

Pašnodarbinātie

v v v

Pašnodarbinātie pensijas vecumā vai I un II grupas invalīdi

v v

Obligātā aktīvā karadienesta karavīri

v v

Personas, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam

v v

Personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu

v

Nestrādājošie invalīdi

v

Personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu

v v

Diplomātu laulātie

v

Ārvalstu darba ņēmēji — pie ārvalstu darba devēja

v v v

Zemnieku saimniecību īpašnieki, nebūdami darba attiecībās ar saimniecību, pensijas vecumā vai invalīdi

- - - - -

Iekšzemes darba ņēmēji — pie ārvalstu darba devēja

v v v v

Iekšzemes darba ņēmēji pensijas vecumā vai I un II gr. invalīdi — pie ārvalstu darba devēja

v v

Ārvalstu darba ņēmēji — pie ārvalstu darba devēja (līdz 12 mēn.)

- - - - -

Nekustamā īpašuma apsaimniekotāji vai kuri gūst ienākumus no palīgsaimn. (ja ir reģ. kā nod. maksātājs)

v v

Nekustamā īpašuma apsaimniekotāji vai kuri gūst ienākumus no palīgsaimn. (ja ir reģ kā nod. maksātājs) pensijas vecumā vai I un II gr. invalīdi

- - - - -

Personas, kuras saņem autoratlīdzību pensijas vecumā vai I un II gr. invalīdi

- - - - -

Brīvprātīgi var pievienoties: jebkurš, ja nav piešķirta pensija v pašnodarbinātā laulātais v v v

66

3. pielikums

Nelaimes gadījumi, kuri jāizmeklē Jāizmeklē visi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar nodarbināto:

(no Noteikumiem par NG izmeklēšanu Nr. 293 )

1.) pildot darba vai dienesta pienākumus, arī: ražošanas vai mācību prakses laikā, komandējuma laikā, pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba pienākumiem;

2.) veicot jebkuru darbību uzņēmuma interesēs, arī ja nav bijis darba devēja rīkojuma;

3.) atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā (vilcienu, lidmašīnu, jūras un upju kuģu apkalpes locekļi, autotransporta vadītāji un kravu pavadoņi); 4.) darba laikā, arī: (ja darbinieks prettiesiski nonāvēts (tīši vai aiz neuzmanības) vai viņam nodarīti smagi miesas bojājumi, pildot darba vai dienesta pienākumus, ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu saistīta strīda laikā, izmantojot personisko transportlīdzekli, kuru ar darba devēja rakstisku rīkojumu izmanto darba vai dienesta vajadzībām vai darba devēja uzdevumā);

5.) atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī ceļā uz darbu vai no darba;

6.) uzņēmuma teritorijā vai citā darba vietā darba laikā un noteiktajos pārtraukumos (piemēram, tehnoloģiskajos pārtraukumos, pusdienas pārtraukumos), nodarbinātajam sakārtojot darba vietu, lietojot darba aprīkojumu un individuālos aizsardzības līdzekļus, atrodoties sanitārajās un sadzīves telpās, kā arī ražošanas objektu vai iekārtu avārijas laikā un nodarbinātajam pārvietojoties uz darba vietu pirms darba sākuma vai no tās pēc darba beigām; 7.) ja vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu profesionālu saslimšanu, darba vides riska faktoru iedarbība izraisījusi hronisko saslimšanu saasināšanos vai dabas katastrofa (piemēram, zemestrīce, nogruvums, plūdi, vētra), dzīvnieki un kukaiņi izraisījuši nodarbinātā veselības traucējumus; 8.) nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citiem inficētiem (iespējams, inficētiem) šķidrumiem un ja ir inficēšanās varbūtība, bet nav radusies tūlītēja darbnespēja;

9.) pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā;

10.) glābjot personas dzīvību, aizstāvot sabiedrisko kārtību, valsts vai personas īpašumu, — ja nodarbinātais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi (arī tad, ja nelaimes gadījums noticis no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā).

67

4. pielikums

Gadījumi, kad sastāda atzinumu

Atzinumu sastāda, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:

1) darbspēju zaudējums vai nāve iestājusies alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgo vielu vai to produktu lietošanas dēļ un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darba procesā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;

2) nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

3) izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcijas;

4) nelaimes gadījums noticis, nodarbinātajam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, ja nodarbinātais tiek saukts pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

5) nelaimes gadījums noticis pirms darba laika vai pēc darba laika, noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja persona saskaņā ar tās dienesta pienākumiem glābusi citu personu vai īpašumu un novērsusi draudošās briesmas;

6) nelaimes gadījums noticis strīda laikā un tā cēlonis nav saistīts ar darba pienākumu pildīšanu;

7) nav darba līguma ar darba devēju vai citu juridisko dokumentu, kas apliecina, ka cietušais ir nodarbināts pie attiecīgā darba devēja;

8) nelaimes gadījums noticis, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekam ar speciālo dienesta pakāpi pārkāpjot reglamentu, rīkojumu (pavēļu) un normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumus, ja tas izdarīts, glābjot citas personas dzīvību, dienesta interesēs vai aizstāvot sabiedrisko kārtību un īpašumu.

68

5. pielikums

Lietotie termini

Darba aizsardzība — nodarbināto drošība un veselība darbā.

Darba aizsardzības pasākumi — preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.

Darba aizsardzības speciālists — nodarbinātais, kura pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Darba aprīkojums — jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā.

Darba devējs — fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

Darba laiks — laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

Darba vide — darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.

Darba vides iekšējā uzraudzība — uzņēmuma darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un vadīšana tādā veidā, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

Darba vides risks — varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe.

Darba vieta — vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu.

Darbinieks — persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

Dienas darba laiks — darba laiks diennakts periodā.

Kompetenta institūcija — institūcija, kura ir pilnvarota veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Kompetents speciālists — speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Konsultēšanās — viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp nodarbināto pārstāvjiem un darba devēju, lai panāktu vienošanos.

69

Likums — augstākās valsts varas orgāna normatīvs akts, kas pieņemts noteiktā kārtībā. Tam ir augstāks juridisks spēks attiecībā pret citu valsts orgānu un organizāciju pieņemtajiem normatīvajiem aktiem;

Nakts darbs — ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas.

Nakts laiks — laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00. Attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laika posms no pulksten 20.00 līdz 6.00;

Nodarbinātais — jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā;

Nodarbināto pārstāvji — nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām;

Nolikums — juridisks akts, kas noteic valsts vai sabiedriskā orgāna, struktūrvienības vai atsevišķas personas tiesisko stāvokli, funkcijas, kompetenci, pienākumus, tiesības, darba organizāciju. Lieto arī ar nozīmi juridisks akts, kas regulē kādu valsts orgānu pārvaldīšanas, saimnieciskās, zinātniskās vai kultūras dzīves jautājumus;

Nopietnas un tiešas briesmas — draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību;

Norma — noteikts lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par labāko, mērķtiecīgāko, pieļaujamo kādā darbībā, procesā;

Noteikumi — likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, arī situācijā;

Preventīvie pasākumi — rīcība vai pasākumi, ko uzņēmumā veic vai plāno visos darba posmos, lai novērstu vai mazinātu darba vides risku;

Uzņēmums — uzņēmums Darba likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.

Uzticības persona — nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā;