SATURA RĀDĪTĀJS - Lauku Atbalsta Dienests · Web viewLielāko daļu no novada teritorijas aizņem mežsaimniecībā izmantojamā zeme, 70% jeb 10 350 ha. Savukārt vairāk kā

PARTNERĪBAS„ZAĻĀ VĀRNA”

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA2009. -2013. gadam

Aktualizēta 2013.gada decembrī

Garkalne, 2013.

SATURA RĀDĪTĀJS

SATURA RĀDĪTĀJS .................................................................................... 2

TEKSTĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU UN TERMINU SKAIDROJUMS 4

1. STRATĒĢISKAIS PLĀNS ................................................................. 5

1.1. Vietējās rīcības grupas darbības raksturojums ............................... 5

1.1.1. Darbības mērķis ............................................................................. 5

1.1.2. Uzdevumi ....................................................................................... 6

1.1.3. Darbības teritorija .......................................................................... 6

1.1.4. Pārvaldes struktūra ....................................................................... 6

1.1.5. Aktivitāšu apraksts ........................................................................ 8

1.1.6. Vietējās attīstības stratēģijas izstrādes gaitas apraksts .................. 8

1.1.7. Vietējās rīcības grupas informācijas tīklu veidošanas apraksts un sadarbības nodrošināšana ar dažādām vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošām organizācijām ....................................... 9

1.2. Vietējās rīcības grupas teritorijas situācijas analīze, nosakot teritorijas attīstības galvenās problēmas, sekas un iespējamos stratēģiskos risinājumus ................................................................ 10

1.2.1. Teritorijas vispārīgs raksturojums .................................................. 10

1.2.2. Demogrāfiskā situācija un apdzīvojuma struktūra ......................... 11

1.2.3. Ekonomiskā situācija .................................................................... 12

1.2.4. Sociālā situācija ............................................................................ 13

1.3. Vietējās attīstības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums .................................................................................... 19

1.4. Vietējās rīcības grupas līdzdalība teritorijas attīstībā ...................... 20

1.4.1. Vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamības apraksts .................. 20

1.4.2. Vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības vīzija ........................... 21

1.4.3. Vietējo rīcības grupas teritorijas attīstības galvenās prioritātes ...... 21

VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM .............................. 26

2. RĪCĪBAS PLĀNS ............................................................................. 27

2.1. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas" ietvaros 2009.–2013. gadam ....................................... 27

2.2. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns 2007.–2013.gadam Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā pasākumā "Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" 2009.–2013.gadam ..................................................... 34

3. To rīcību nošķiršanas apraksts, kurām atbalsts pieejams citu Eiropas Savienības fondu ietvaros ................................................. 36

4. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas procedūras ..................... 37

4.1. Projektu konkursa izsludināšana un vērtēšana .............................. 37

4.1.1. Projektu konkursa izsludināšanas kārtība ..................................... 37

4.1.2. Projekta atbilstības kritēriji vietējai attīstības stratēģijai par katru rīcības plānā iekļauto rīcību ........................................................... 38

4.1.3. Projektu vērtēšanas kārtība vietējā rīcības grupā, t.sk. interešu konflikta novēršana ....................................................................... 39

4.1.4. Atzinuma veidlapa par projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai ....................................................................................... 41

4.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana ................................................................................... 42

4.2.1. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra, t.sk., kvantitatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai .... 42

4.2.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas novērtēšanas procedūra, t.sk., rezultatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai .... 43

TEKSTĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU UN TERMINU SKAIDROJUMS:

CSP Centrālā Statistikas PārvaldeELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondsES Eiropas SavienībaEZF Eiropas Zivsaimniecības fondsLAD Lauku atbalsta dienestsLAP Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.g.LAP 4.ass pasākumi

Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam 4.ass „LEADER pieejas īstenošana” pasākumi

LEADER LEADER tulkojumā no franču valodas (LiaisonEntreActionspourleDéveloppementdeL'EconomieRurale) nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”.

NVA Nodarbinātības Valsts AģentūraNVO Nevalstiska organizācijaPakalpojumu pieejamība

Iespēja saņemt pakalpojumu - ir nodrošināts nepieciešamais pakalpojuma saturs, ir iespējams tam fiziski piekļūt

Rīcības programmas 4.prioritārā virziena pasākumi

Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam 4.prioritātārā virziena „Zivsaimniecības reģiona ilgtspējīga attīstība” pasākumi

RRLAB Rīgas rajona Lauku attīstības biedrībaSVID Stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi (analīzes metode).VRG Vietējā rīcības grupa jeb Partnerība ir juridiska persona. (biedrība

vai nodibinājums) ģeogrāfiski vienotā teritorijā, kura nodrošina veiksmīgu darbību un spēju pārvaldīt sabiedrisko finansējumu. Tāda ir Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība

1. STRATĒĢISKAIS PLĀNS

1.1.Vietējās rīcības grupas darbības raksturojums

Vietējā rīcības grupa (turpmāk tekstā - VRG) biedrība „Partnerība „Zaļā vārna”” (turpmāk tekstā „biedrība” vai „Partnerība „Zaļā vārna””) ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā 2009. Gada 17. septembrī ar Nr. 40008146486. VRG ir dibināta, lai pārstāvētu Garkalnes novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses un rūpētos par lauku teritorijas un zivsaimniecības attīstības jautājumu risināšanu tās teritorijā.

„Partnerība „Zaļā vārna”” pastāv uz ciešas sadarbības principiem un tai raksturīgs plaši pārstāvēts interešu loks un piesaiste konkrētajai teritorijai, kas rada iespēju izmantot integrētu un plašu sadarbības modeli, apvienojot to ar dažādo partneru iespējām un nākotnes perspektīvām. „Partnerība „Zaļā vārna”” ir dibināta, lai veicinātu Garkalnes novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaistīšanos labklājības celšanā un infrastruktūras uzlabošanā. Un galvenais, lai tiktu panākta uzņēmēju, pašvaldības un iedzīvotāju vienotība savas lauku teritorijas dzīves kvalitātes uzlabošanā un zivsaimniecības nozares atbalstīšanā, izmantojot visus pieejamos resursus.

1.1.1.Darbības mērķis

2009.gada 14.septembrī ir dibināta partnerība „Zaļā vārna”. Partnerības mērķi ir: Veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas

attīstībā; Izstrādāt un realizēt stratēģiju ilgtspējīgai lauku attīstībai,

izmantojot sabiedrības līdzdalības principus; Attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām

organizācijām, uzņēmumiem un citām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, veicinot “Zaļās vārnas” teritorijas attīstību;

Veicināt kopienu sadarbības tīkla veidošanos; Koordinēt un piesaistīt finansiālos, materiālos, intelektuālos un cita

veida resursus Partnerības mērķu sasniegšanai; Pārstāvēt lauku iedzīvotāju intereses nacionālā un starptautiskā

līmenī. Veicināt Garkalnes novada teritorijas labiekārtošanu; Veicināt kultūras, atpūtas, sporta, tūrisma interešu izglītības

attīstību Garkalnes novadā.

1.1.2.Uzdevumi

Partnerības „Zaļā vārna”” Attīstības stratēģija (aktualizēta 2013.gadā)

Biedrības darbības galvenie uzdevumi ir: vienot dažādu sabiedrības interešu pārstāvjus biedrības teritorijā; panākt koordinētu un efektīvu sabiedrības interešu grupu darbošanos;

noteikt prioritātes, kas būtu atbalstāmas interešu grupu mērķu sasniegšanai;

izstrādāt biedrības lauku teritorijas stratēģisko plānu.

1.1.3.Darbības teritorija Partnerības pamata darbības teritorija ir Garkalnes novada pašvaldības

teritorija. Partnerības darbība var tikt paplašināta un realizēta arī citās

teritorijās, ja attīstības projekti tiek realizēti kopīgi ar citiem sadarbības partneriem.

1.1.4.Pārvaldes struktūra

Saskaņā ar biedrības statūtiem augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce. Kopsapulcei ir tiesības: Apstiprināt Partnerības Statūtus un grozījumus tajos; Ievēlēt Padomes locekļus un to kandidātus, kā arī lemt par viņu

atsaukšanu saskaņā ar Kopsapulces apstiprināto Nolikumu; Ievēlēt un atsaukt Revidentu saskaņā ar Kopsapulces apstiprināto

Nolikumu; Apstiprināt gada budžetu, gada pārskatus un atskaites; Atsevišķā nolikumā noteikt Partnerības simbolikas lietošanas

kārtību; Izskatīt pārsūdzētos Padomes un Valdes lēmumus; Pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju; Vērtēt un apstiprināt Padomes, Valdes atskaites un Revidenta

pārskatu; Izskatīt citus ar Partnerības darbību saistītos jautājumus.

Partnerības Padome ir Kopsapulces ievēlēta konsultatīva lēmējinstitūcija. Kopsapulce var ievēlēt vairākas Padomes, iepriekš sagatavojot katras Padomes darbības nolikumu, kas nosaka katras Padomes darbības jomu un risināmo jautājumu kompetences ietvaru, katras Padomes skaitlisko sastāvu. Padomes locekļi paši sadala savus pienākumus Padomes locekļu starpā. Padome: Lemj jautājumu par mērķprogrammu veidošanu un to līdzekļu

izlietošanu;


Nodrošina Kopsapulču lēmumu izpildi; Izstrādā un apstiprina Partnerības stratēģijas; Balstoties uz Partnerības izstrādāto stratēģiju un to īstenošanai

piesaistīto resursu fonda ietvaros izskata un izvērtē projektu pieteikumus, un pieņem lēmumus par pieteikumu apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu projektu īstenošanai;

Nodrošina resursu fonda izlietojuma monitoringu un sastāda ziņojumu par fonda izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem;

Nodrošina teritorijas interešu aizstāvību un lobēšanu reģionālā un nacionālā līmeņa institūcijās;

Apstiprina Partnerības darbības plānu un budžetu; Izskata priekšlikumus par izmaiņām Partnerības darbībā; Pēc nepieciešamības organizē darba grupu darbu; Uzņem Partnerības biedrus; Nosaka iestāšanās un biedru naudas apjomu un lemj par biedru

atbrīvošanu no biedra naudas samaksas pilnībā vai daļēji.

Partnerības izpildinstitūcija ir Valde, kas vada un pārstāv Partnerību. Katram Valdes loceklim ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt Partnerību. Valdi ievēl Kopsapulce ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Partnerības Valde sastāv no 4 Valdes locekļiem.Partnerības Valde: Nodrošina Kopsapulces un Padomes lēmumu izpildi; Pārstāv Partnerības intereses valsts un pašvaldību institūcijās, tiesā,

visa veida uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un organizācijās Latvijas Republikā un ārvalstīs;

Slēdz līgumus, izdod pilnvaras, rīkojumus u.c. dokumentus; Pieņem un atbrīvo no darba Partnerības darbiniekus, nosakot darba

algu budžeta ietvaros; Pārvalda un rīkojas ar Partnerības naudas līdzekļiem, kustamo un

nekustamo mantu; Organizē lietvedību un statistisko uzskaiti, gada pārskatu un bilanču

sastādīšanu un iesniegšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

Sasauc un organizē Kopsapulces sēdes; Sagatavo Kopsapulcei atskaiti par savu darbību; Sagatavo priekšlikumus par izmaiņām Partnerības darbā; Organizē teritorijas lauku pakalpojuma nodrošinājuma un to

kvalitātes auditu; Pilda citus Kopsapulces un Padomes uzticētus uzdevumus, kas

attiecināmi uz šo amatu un ir saskaņā ar Partnerības mērķi;


Izlemj citus ikdienas jautājumus.

Partnerības darbības kontroli veic Revidents, kuru ievēl biedru Kopsapulce uz vienu gadu.Par Partnerības biedru var kļūt jebkura Latvijas Republikā vai ārvalstīs dzīvojoša fiziska vai Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrēta juridiska persona, kuras darbība ir likumīgi atļauta Latvijas Republikā, kas ir gatava ar savu darbību un līdzekļiem sekmēt Partnerības mērķa sasniegšanu, kas atbalsta un apņemas ievērot Partnerības Statūtus, un kas savos Statūtos noteiktā kārtībā nolēmusi kļūt par Partnerības biedru.

Biedrības dibinātāji:

1. Garkalnes novada Dome, reģ.Nr.90000024313, Rīga, Brīvības gatve 455, LV-1024, Ilesas Tionas personā,

Rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras atbalsta biedrības izveidošanu:

1. Armands Mucenieks, LR pilsonis, Rīgas raj. Garkalnes novads, Langstiņi, Krievupes iela 14C, LV-2137;

2. Alberts Krūmiņš, LR pilsonis, Rīgas raj. Garkalnes novads, Berģi, Saulgriežu iela 7, LV-1024;

3. Jānis Lapsiņš, LR pilsonis, Rīgas raj. Garkalnes novads, Langstiņi, Mediķu iela 11, LV-2137.

1.1.5. Aktivitāšu aprakstsBiedrība „Partnerība „Zaļā vārna”” dibināta 2009.gada septembrī.

Biedrība 2011.gadā organizēja pirmo projektu pieteikumu īstenošanas kārtu. (līdz ar to Biedrībai pašlaik vēl nav pieredzes LEADER pieejas īstenošanai, taču biedrības valdes locekļi ir piedalījušies informatīvajās dienās un semināros, kas veltītas LEADER tematikai, lai izprastu šīs metodes nozīmi un tās pamatprincipus lauku teritoriju attīstības veicināšanai.) Ņemot vērā iegūto pieredzi un jaunās iespējas finansējuma piesaistei mājražotāju atbalstam ir izstrādāta šī Attīstības Stratēģijas aktualizācija.1.1.6. Vietējās attīstības stratēģijas izstrādes gaitas apraksts

Vietējās attīstības stratēģijas izstrādei tika izmantoti dažādi informācijas avoti. Iedzīvotāju un ekspertu viedokļu noskaidrošanai, kā arī mērķa grupu piesaistei stratēģijas veidošanas procesā, tika izmantotas darba grupas. Iedzīvotājus pārstāvēja dažādas organizācijas un interešu grupas (sieviešu klubs, pensionāru apvienība, jauniešu organizācija, uzņēmēji un citi). Ekspertu lomā tika pieaicināti pašvaldību darbinieki, kuri perfekti pārzina gan mērķa grupas, gan teritoriju un spēj nākotnes perspektīvā novērtēt tās attīstības iespējas.


Tika noskaidroti un izdiskutēti sekojoši jautājumi, kas palīdzēja konstatēt esošo situāciju un noteica attīstības vīziju : konkrētās apdzīvotās vietas vispārīgais raksturojums, teritorijas

īpatnības un vēsturiskā attīstība; NVO darbības raksturojums un iedzīvotāju aktivitāte; teritorijas ekonomiskā attīstība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība; sociālās situācijas novērtējums un aktuālākās problēmas; vides resursu ilgtspējīgas saglabāšanas nepieciešamība un attīstības

perspektīva.Šajās darba grupās paralēli veicām iedzīvotāju iepazīstināšanu ar

LEADER pieeju un vedinājām uz ideju ģenerēšanu jauniem projektiem.Tika izmantotas arī pieejamo datu analīze. Tika izmantoti oficiālie

statistikas dati, kas pieejami Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā (www.csb.gov.lv), gan arī VRG teritorijas, t.i., Garkalnes novada Domes gada pārskati un attīstības plāni, kuros pieejama detalizētāka informācija par konkrētās teritorijas attīstību un nākotnes perspektīvām.

Aktualizējot attīstības stratēģiju tika ņemti vērā Partnerības aktīvistu ieteikumi un iestrādes kā arī LAD rekomendācijas.

1.1.7. Vietējās rīcības grupas informācijas tīklu veidošanas apraksts un sadarbības nodrošināšana ar dažādām vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošām organizācijām

Biedrības „Partnerība „Zaļā vārna”” uzdevums ir panākt sabiedrisko organizāciju, uzņēmēju, pašvaldības un dažādu indivīdu (jauniešu, ģimeņu, pensionāru, sieviešu, invalīdu, bezdarbnieku, sociāli atstumto sabiedrības locekļu u.c.) kopēju sadarbību, lai paaugstinātu dzīves kvalitāti novadā. Informācijas apmaiņas galvenie koordinatori biedrībā ir pašvaldības darbinieki un uzņēmēji. Pašvaldība tiek regulāri informēta par jaunumiem, biedrības sapulces lēmumiem un citām aktualitātēm.

Liela loma informācijas apmaiņai ir arī publikācijām interneta mājas lapā un vietējā avīzē „Garkalnes novada Vēstis”, kas spēj vienlaicīgi informēt lielu interesentu skaitu, un papildu jautājumiem vienmēr publikācijas beigās ir norādīts koordinators, pie kura vērsties.

Lai pulcētu iedzīvotājus uz kopsapulcēm, plānots izmantot Berģu Kultūras namu, izdot bukletus un citus informatīvos materiālus par iespējamo dalību biedrības darbā.


http://www.csb.gov.lv/

1.2. Vietējās rīcības grupas teritorijas situācijas analīze, nosakot teritorijas attīstības galvenās problēmas, sekas un iespējamos stratēģiskos risinājumus.

1.2.1. Teritorijas vispārīgs raksturojums.

Novada teritorijas platība ir 15 053,2 ha vai 150,5 km2. Novads robežojas ar 7 pašvaldībām: Rīgas un Vangažu pilsētām, Stopiņu, Ropažu, Inčukalna, Ādažu un Carnikavas novadiem.Lielāko daļu no novada teritorijas aizņem mežsaimniecībā izmantojamā zeme, 70% jeb 10 350 ha. Savukārt vairāk kā puse no šiem mežiem ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums. Lauksaimniecībā izmantojami ir 2 680 ha jeb 18% no kopējās pagasta platības. Aptuveni 3% no pagasta teritorijas aizņem zeme apbūvei. Tagadējā Garkalnes novada teritorija kā vienota administratīva vienība ciema padomes statusā izveidota 1946. gadā atdalot zemes galvenokārt no Ādažu pagasta un nelielu daļu no Ropažu pagasta. Par jaunizveidotās vienības centru tika noteikta teritorijā pastāvošā lielākā apdzīvotā vieta Garkalne (tolaik saukta par Ropažiem). Ciema padomes teritorijas robežas tika grozītas 1977.gadā Garkalnei pievienojot daļu likvidētā Berģu ciema teritorijas, kā arī daļu no Gaujas kreisā krasta Garkalnes ciema padomes teritorijas pievienojot Ādažu ciema padomes teritorijai. 1990. gadā teritorija ieguva pagasta, bet 2006.gadā novada statusu.


Garkalnes novads atrodas Rīgas reģionā un ietilpst t.s. Pierīgas grupā, kas tieši pieguļ Rīgas pilsētas robežai vai ir ar to cieši saistīts. Garkalnes novada teritorija piegulst Rīgai ZR-DA virzienā, paralēli Ķīšezera un Juglas ezera krastiem. Atkāpe no krasta līnijas veidojusies 20.gs.70. gados, kad Rīgā tika iekļautas lauku teritorijas aiz pilsētas dabīgās robežas – ezeru ieplakām. Novadu šķērso trīs valsts nozīmes autoceļi ViaBaltica (A1), Rīga-Veclaicene (A2) un Rīgas apvedceļš (A4), kas ietilpst starptautisko autoceļu sistēmā. Šie ceļi nodrošina novada sasaisti ar visiem Latvijas reģioniem. Mūsdienās šie abi ceļi kopā veido nozīmīgu starptautiskās maģistrāles ViaBaltica posmu. Novadu šķērso dzelzceļa līnija Rīga –Valga, kas virzās paralēli ceļam A2. Šajā pašā virzienā izbūvētas komunikāciju un citas inženiertehniskās apgādes līnijas. Ceļu un citu infrastruktūras līniju kopums veido vienu no nacionālas nozīmes infrastruktūras koridoriem.Teritorijas apdzīvotības un zemes izmantošanas veidus raksturo ievērojami augstāks nekā citur Latvijas laukos apdzīvotības blīvums un urbanizēto teritoriju īpatsvars, kā arī augstāks maģistrālo ceļu un tehniskās infrastruktūras līniju blīvums, teritorijas izmantošana Rīgas komunālās saimniecības vajadzībām, iedzīvotāju izmitināšanai un rekreācijas vajadzībām. Garkalnes novada apdzīvotās vietas pieder pie Latvijas visērtāk sasniedzamām gan no citiem Latvijas reģioniem, gan ārvalstīm.

Novadam ir tieša publiskā autobusu satiksme ar galvaspilsētu Rīgu. Ar sabiedrisko auto transportu Rīgas centrs sasniedzams 0,5 stundā, lidosta „Rīga” - vienā stundā. Garkalnes novada teritorijā transporta maģistrāļu noslogojumā ir samērā augsts tranzīta plūsmu īpatsvars. Vislielākā transporta intensitāte vērojama pa valsts galvenajiem ceļiem A1; A2 un A4.

1.2.2. Demogrāfiskā situācija un apdzīvojuma struktūra.Kopumā Garkalnes novadā ietilpst 13 ciemi: Garkalne, Langstiņi, Upesciems, Berģi, Baltezers, Priedkalne, Bukulti, Makstenieki, Skuķīši, Amatnieki, Sunīši, Priežlejas un Suži. Novadā dzīvo 8080 pastāvīgais iedzīvotājs, bet iedzīvotāju skaits ar katru gadu palielinās.

Garkalnes novada iedzīvotāju skaits 2013.gada 4. janvārī

Nr.p.k. Ciems

Iedzīvotāju kopējais skaits

Siev. Vīr. Pilsoņi

1. Amatnieki 158 78 80 115

2. Baltezers 516 269 247 460

3. Berģi 1040 499 541 899

4. Bukulti 749 382 367 571

5. Garkalne 1859 982 877 1462


6. Langstiņi 731 369 362 661

7. Makstenieki 98 46 52 88

8. Priedkalne 277 130 147 212

9. Priežlejas 43 21 22 39

10. Skuķīši 180 91 89 139

11. Sunīši 593 304 289 415

12. Suži 292 135 157 197

13. Upesciems 1206 618 588 1009

14. Lauku teritorija 338 165 173 276

Kopā 8080 4089 3991 6543

1.2.3. Ekonomiskā situācija

VRG darbības mērķis ir novada iedzīvotāju labklājība - veselīga, labvēlīga un droša vide dzīvošanai un sociāli un telpiski līdzsvarota


attīstība, kas virzīta uz daudzveidīgu, kultūrā un zināšanās balstītu konkurētspējīgu saimniecisko darbību.

Attīstības stratēģija tiek aktualizēta 2013.gada aprīlī, laikā kad Latvijas ekonomika sāk atkopties no krīzes. Tas atspoguļojās arī novada attīstībā. Novada iedzīvotāju skaits pastāvīgi palielinās un 2013.gada janvārī novadā dzīvoja 8080 iedzīvotāji.

Pašreiz tiek izstrādāta novada attīstības programma, kur aktīvu dalību ņem novada iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas. Novada ekonomikas attīstība iezīmējas kā pakalpojumu un tūrisma sfēras attīstība, rūpīgi izvērtējot jaunu ražotņu nepieciešamību novada teritorijā lai saglabātu vides tīrību.

1.2.4.Sociālā situācija

VESELĪBAS APRŪPE

Medicīnas iestādesNovadā ir divi doktorāti, katrā darbojas viens ģimenes ārsts, kas uztur praksi un algo ārsta palīgu. Garkalnes novada dome daļēji kompensē doktorātu uzturēšanas komunālos izdevumus un nodrošina autotransportu mājas vizīšu veikšanai.Doktorāti veic pacientu pieņemšanu, dažādas procedūras, injekcijas, analīzes, elektrokardiogrammas, organizē mājas vizītes, pamatskolu skolēnu profilaktisko apskati.

Garkalnes doktorāts Anitas Ganus ģimenes ārsta prakse (Vidzemes šos. 1) atrodas Garkalnes ciemā, pašvaldībai piederošā, 1990. gados rekonstruētā bij. ražošanas/noliktavu, sākotnēji zirgu pasta stacijas staļļu ēkā pie ciema galvenās ielas, netālu no tā DR robežas. Doktorātā strādā 2 medicīnas darbinieki - ārsts un tā palīgs. Reģistrēti 1741 pacienti, t.sk. 411 bērni (ziņas uz 20.01.2012), vidējais pacientu skaits dienā 20-30 cilvēki. Tas galvenokārt apkalpo pacientus no Garkalnes ciema un novada ziemeļu daļas. Doktorātā ir 2 ārsta kabineti, katrs ar palīgtelpu izmeklēšanai vai procedūrām, uzgaidāmā telpa. Telpu kopplatība ir gandrīz 90 m2. Aprīkojums un tehniskais stāvoklis ir labs. Atrauti ēkas otrajā stāvā bijis zobārsta kabinets, kas nedarbojas, jo rentgena aparāts nav atbildis sertificēšanas prasībām. Aparatūra demontēta, kabinetu izmanto pašvaldības komunālais dienests.

Berģu doktorāts atrodas pašvaldības administratīvajā ēkā Rīgas robežās, Brīvības gatvē 455. Ēkā atrodas pašvaldības dome, tās administratīvās nodaļas un būvvalde. Tajā notiek arī kultūras pasākumi (ēkas sākotnējā funkcija – kultūras nams), atrodas kafejnīca. Doktorātam ierādītām telpām pirmajā stāvā ir ērta piekļuve, bet tās šķiet nepietiekami plašas gan darbam, gan apmeklētājiem plūsmas uzņemšanai. Ir divi ārstu kabineti ar nelielu palīgtelpu procedūrām, telpa fizioterapijai, kurai trūkst platības. Uzgaidāmā telpa gaitenī. Doktorātā strādā ģimenes ārste, viņas palīgs, kā arī speciālists – masiere, kurai


ir arī ģimenes ārsta palīga sertifikāts. Doktorāta štatā ir arī reģistrators, bet reģistratūrai nav iespējams ierādīt telpu. Doktorātā var nodot analīzes, kuras tiek sūtītas uz Dzelzceļa slimnīcas centrālo laboratoriju Rīgā, veikt injekcijas, pārsiešanu, diegu izvilkšanu u.c. sīkas procedūras, kā arī saņemt UVČ, kvarca, ultraskaņas procedūras, masāžas. Pie ģimenes ārsta reģistrējušies 2013 pacienti, t.sk. 560 ir bērni līdz 18 gadu vecumam (ziņas uz 20.01.2012), bet doktorātu apmeklē arī nereģistrēti pacienti. Pacientu kopskaits dienā – 25-30 un vairāk, neskaitot tos, kas saņem fizioterapijas procedūras. Doktorātā strādā arī masiere.

2009. gada sākumā ierīkota jauna ģimenes ārsta prakses vieta Upesciemā, Skolas ielā 10.

Rehabilitācijas iestāde darbojas rehabilitācijas centrā Baltezers. Vietu skaits – 60. Tas nodrošina veselības nostiprināšanas un uzlabošanas programmas. Centrā ir 2 stacionāra nodaļas bērniem: 4-12 gadu vecumā un 13-18 gadu vecumā. Ambulatorās rehabilitācijas programmas tiek piedāvātas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Centrā piedāvā medicīnas speciālistu konsultācijas, fizikālo terapiju, fizioterapiju. Ir skaistumkopšanas programmas. Rehabilitācijas centrs sadarbībā ar viesnīcu „Baltvilla” piedāvā Media SPA - profesionālas veselības uzlabošanas programmas.

Garkalnes novadu apkalpo Rīgas Ātrās palīdzības stacijas Neatliekamās medicīnas palīdzības brigādes, viena no tām bāzējas Garkalnē Vidzemes šos. 1. Izsaukumus pieņem centralizētais dispečerdienests Rīgā.

Garkalnes novadā nav aptiekas.

SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA

Dienas centrs (atklāts 2007.gadā) atrodas Garkalnē, tai pašā ēkā kur doktorāts. Vienlaicīgi var uzturēties līdz 50 cilvēkiem. Iespējams organizēt dažādas nodarbības, kultūras pasākumus, sarīkot atpūtas vakaru, pieejami datori, grāmatas. Telpu kopplatība tuvu 200m2, ir dušas telpas, telpa veļas mazgāšanai, virtuve, arī pirts ar atpūtas telpu. Telpas teicami iekārtotas un tiek aktīvi izmantotas. Dienas centru izmanto galvenokārt skolēni un pensijas vecuma ļaudis, dienā vidēji 10-12 bērni, 4-5 pieaugušie. Pēdējie visbiežāk izmanto iespēju izmazgāt veļu, dušoties.Aizbildnības un aizgādnības iestāde - Bāriņtiesa atrodas trīskārtīgā pakļautībā. Tā iekļauta tieslietu ministrijas sistēmā un ir arī Bērnu un ģimenes lietu sekretariāta pārraudzībā, bet uztur attiecīgās pašvaldības. Bāriņtiesas priekšsēdētāju izraugās Garkalnes novada dome. Priekšsēdētāja kā arī lietvedes-sekretāres un trīs piesēdētāju darbu apmaksā pašvaldība. Garkalnes novada Bāriņtiesa darbojas likuma noteiktajos ietvaros. Tā arī veic zināmu skaitu Notariālu darbību – parastus apliecinājumu, testamentu sastādīšanu un apliecinājumus, nostiprinājuma līgumus zemesgrāmatu nodaļai, kā arī apstiprina pilnvaras, izņemot universālas.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības joma ietver sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu.


To regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un nodrošina pašvaldības sociālais dienests. Katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Garkalnes novada sociālajā dienestā strādā 3 speciālisti.

Sociālās palīdzības mērķis ir nodrošināt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri paši saviem spēkiem nespēj pārvarēt īpašas dzīves grūtības, un sniegt palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem, veicinot viņu integrāciju darba tirgū, iekļaušanos sabiedrībā un uzlabojot personu ekonomisko un sociālo stāvokli. Sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu. Katrai ģimenei vai personai palīdzība tiek sniegta pēc tās ienākumu stāvokļa izvērtēšanas. Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus administrē Garkalnes novada domes sociālais dienests.

Sociālās palīdzības pasākumiem pašvaldība tērē aptuveni 4% no pamatbudžeta. Šim mērķim 2002. gadā izlietots kopā 39 618 Ls, t.sk. pašvaldības sociālajiem pabalstiem – Ls 25 770, 2004. gadā izlietots kopā 58 957 Ls,t.sk pašvaldības sociālajiem pabalstiem 47 371 Ls, 2005. gadā izlietots kopā 66 407 Ls,t.sk. pašvaldības sociālajiem pabalstiem - 39 841 Ls, pašvaldības pirktiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem - 12 756 Ls (11 pieaugušām personām un 2 bērniem ), aprūpei mājās - 7 470 Ls ( ikmēneša pabalstu saņem 36 personas ) 2006. gadā izlietots kopā 83 898 Ls,t.sk. pašvaldības sociālajiem pabalstiem - 55 223 Ls, 2007. gadā izlietots kopā 101 077 Ls,t.sk pašvaldības sociālajiem pabalstiem – 64 964 Ls

un pirktajiem pakalpojumiem (24 personām)– 22 425 Ls aprūpei mājās izlietoti (37 personām) – 7 985 LsSociālās palīdzības pabalsts ir tikai viena no iespējamām sociālās palīdzības formām, tomēr pagaidām pabalstiem ir vislielākais īpatsvars no visiem sociālās palīdzības pakalpojumiem. Tos piešķir un izmaksā saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr.2 “Pašvaldības sociālā palīdzība Garkalnes novada iedzīvotājiem”.

Garkalnes novadā ir noteikti vairāki pabalsta veidi trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm ( personām): pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai; pabalsts ģimenēm ar bērniem; dzīvokļa pabalsts; pabalsts mājokļa remontam; pabalsts veselības aprūpei un rehabilitācijai; pabalsts dokumentu atjaunošanai;

Garkalnes novada iedzīvotāji var saņemt arī citus pašvaldības pabalstus, neizvērtējot ienākumus: vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā; pabalsts jaundzimušo aprūpei; pabalsts mirušā Garkalnes novada iedzīvotāja apbedīšanai; pabalsts sabiedriskā transporta pakalpojumu kompensācijai;


pabalsti pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem; vienreizējs pabalsts personai pēc soda izciešanas, kas saistīta ar brīvības atņemšanu; ikmēneša pabalsts veselības uzlabošanai personām, kas sasniegušas 85 gadu vecumu un vecākām; vienreizējais pabalsts - dāvinājums; pabalsti neparedzētās situācijās; pabalsts aizgādņiem; ikmēneša pabalsts aprūpei.

Sociālie pakalpojumi ietver pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Pakalpojumi personas dzīvesvietā ir tuvināti ģimenes videi un tie ir– aprūpe mājās, dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklī ( pašvaldībai piederošs dzīvoklis, kas tiek izīrēts un pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem), grupu dzīvoklī ( pašvaldības dzīvoklis, kurā tiek nodrošināti sociāla darba speciālista pakalpojumi ).

Novadā nav nevienas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas. Sociālos pakalpojumus vajadzības gadījumā Garkalnes novads pērk saviem iedzīvotājiem no citām pašvaldībām. 2007.gadā šo pakalpojumu izmantoja 13 personas kopsummā par 13 699 latiem.

Palielinās to ģimeņu skaits, kuras nevar nomaksāt komunālos maksājumus. Uz 2011. gada 1. jūliju ir 26 komunālo maksājumu parādnieki, no tiem 12 ilgstoši nemaksājošie. Perspektīvā būtu jādomā par sociālo māju celtniecību ( pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā dzīvokļus tiesīgas īrēt trūcīgas ģimenes ) .

No 2007. gada oktobra saturīgu brīvā laika pavadīšanu pensionāriem un bērniem Garkalnē nodrošina Garkalnes dienas centrs. Tā kā Garkalnes novadā ir 13 apdzīvotas vietas, tad būtu nepieciešami šādi centri katrā apdzīvotā vietā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 500.

IZGLĪTĪBA

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

Bērnudārzi darbojas Berģos, Garkalnē un Langstiņos. Pirmos uztur pašvaldība, Langstiņu - privātais. Garkalnes pirmskolas izglītības iestāde „Skudriņas” atrodas blakus skolas ēkai. Tajā ir 4 grupu telpas, katra apmēram 20-25 bērniem. Audzēkņu skaits – 91 (01.01.2008). Pašvaldībā rindā reģistrēti 88 bērni. Iestādes ēka sastāv no 2 daļām –1954. gadā rekonstruētas 1935. gadā celtas dzīvojamās mājas un 2006. gadā celtas piebūves. Iestāde izmanto arī atsevišķi stāvošu 1935.gadā būvētu palīgēku. Ēkas 2 stāvu piebūve – ķieģeļu, vecākā daļa – koka, apmesta. Grupu un citas telpas piemēroti aprīkotas, bet tikai piebūves daļā pilnīgi atbilst mūsdienu prasībām. Ēka un tās apkārtne ir labi koptas. Teritorija ir neliela, apzaļumota, ir labiekārtoti spēļu laukumi un lapenes nodarbībām ārā.


Langstiņu privātajā pirmskolas izglītības iestādē ir 4 grupu telpas, katra 10-15 bērniem. Audzēkņu skaits – 55 (01.01. 2012). Ļoti plaša zāle. Ēka, sākotnēji kazarmas, pārbūvēta bērnu dārza vajadzībām 1990. gados. Grupu, kā arī citas telpas piemēroti aprīkotas, izņemot virtuves bloku, kas tiek rekonstruēts. Telpas tehniski labā stāvoklī, arī ēka un tās apkārtne labi koptas.

SKOLAS

Novadā publiskā skolu tīklā darbojas divas pamatskolas, nav vidusskolas un sākumskolas (sākumskolas apmācība notiek pamatskolās). Slēgtā tīklā darbojas skola Baltezera rehabilitācijas centrā, kurā mācās 45-60 rehabilitācijas centra pacienti. Kopš 2003./2004. mācību gada bērniem ir nodrošināta iespēja mācīties mūzikas un mākslas skolā – līdz šim Garkalnes ciemā bija atvērts Vangažu mūzikas un mākslas skolas mācību centrs, tagad nodibināta Berģu Mūzikas un mākslas skola.Garkalnes novada skolas apmeklē bērni no kaimiņu pašvaldībām, savukārt bērni no Garkalnes pašvaldības mācās kaimiņu skolās.

Skolēnu plūsmas starp Garkalnes novadu un kaimiņu pašvaldībām Pašvaldības No kaimiņu pašvaldībām

uz Garkalnes novadu No Garkalnes

novada uz kaimiņu pašvaldībām

Izmaiņas2000-2008

2000.g. 2008.g. 2000.g. 2008.g. Uz Gar-kalni

No Gar-kalnes

Ādažu novads 6 6 29 19 1 -10Ropažu novads 20 12 --- --- -8 ---Rīgas pilsēta 80 54 397 446 -26 49Vangažu pilsēta 31 15 --- --- -16 ---Citas pašvaldības 15 6 17 13 -9 -4

Skolēnu plūsmas pastāvēšanu un tās izmaiņu tendences ietekmē: potenciālā skolēna dzīves vietas adrese Garkalnes novadā un transporta iespējas, vidusskolas klašu neesamība Garkalnes skolās, migrantu no Rīgas skaita pieaugums Garkalnes novadā, demogrāfiskā situācija valstī, kā arī virkne subjektīvu faktoru.Garkalnes pamatskola darbojas 1998.gadā skolas vajadzībām rekonstruētā administratīvā ēkā, kas 1999. gadā paplašināta ar piebūvi aktu zālei, sporta zālei un arī zālei sabiedriskiem pasākumiem. Pēdējai ir atsevišķa ieeja un to izmanto novada vajadzībām. Skolā ir 12 nelielas (10-12 skolēniem) un 6 plašākas (20-25 skolēniem) klašu un kabinetu telpas, sporta zāles izmēri ļauj pasniegt sporta stundas atbilstoši mācību programmas prasībām. Skolas plānotā ietilpība – 180 skolēnu. 2008/2009 mācību gadā skolā mācības uzsāka 189 skolēni, apmēram 20% no tiem no kaimiņu pašvaldībām. Daļa klašu telpu ir pārpildītas. Ēkai ir 3 stāvi, ķieģeļu sienas. Skolas telpu tehniskais stāvoklis un aprīkojums labs. Ēka labi uzturēta, apkārtne teicami kopta. Pie skolas labiekārtots, labi aprīkots sporta laukums.Garkalnes pamatskolā bērni mācās latviešu un krievu valodā. Sekmīgi darbojas bilingvālās apmācības sistēma. Skolēniem apgūstot latviešu valodu samazinās audzēkņu skaits krievu valodas plūsmā. Pārejot uz apmācību vienā valsts valodā, atbrīvojas mācību telpas. Skolā ir augsti kvalificēti skolotāji un pieredzējusi vadība. Skolas vadības skatījumā perspektīvā pamatskolai ir iespējas kļūt par vidusskolu, skola uz to arī pretendē.


Berģu pamatskola atrodas Upesciema centrā divās ēkās, to savstarpējais attālums ~200m. Pamatskolas klases izvietotas 2 stāvu ķieģeļu ēkā ar mansarda izbūvi. Ēkā ir 10 kabinetu - klašu telpas, katra 20-25 skolēniem. Tās plānotā ietilpība – 200-250 skolēnu, 2008./09. mācību gadā skolā uzsāka mācības 168 skolēni. Ir apvienota sporta-aktu zāle. Tās izmēri ļauj pasniegt sporta stundas atbilstoši mācību programmas prasībām. Ēka rekonstruēta. 1995. gadā, ir teicami uzturēta. Skolas telpu tehniskais stāvoklis un aprīkojums – teicams. Sākumskolas klases atrodas bij. Berģu muižas dzīvojamā ēkā, 19.gs. sākuma būvē, kurā pēc Pirmā Pasaules kara ievietota Berģu 4-klasīgā pamatskola. Tajā ir 6 klašu telpas katra 18-20 bērniem, kuras izmanto 1 pirmskolas grupa un 4 sākumskolas klases, novada bibliotēkas telpas un zāle, kuru izmanto arī novada sabiedriskās dzīves vajadzībām. Ēka rekonstruēta un pielāgota mūsdienu vajadzībām 1990. gados. Ēkai 2 stāvi, ķieģeļu apmestas sienas. Telpu tehniskais stāvoklis un aprīkojums labs. Berģu pamatskolas abu ēku apkārtne labi kopta. Arī Berģu pamatskolai ir iespējas un ambīcijas kļūt par vidusskolu.

KULTŪRA UN IZKLAIDE

Kultūras iestādesGarkalnes novadā nav īpašu kultūras būvju. Kultūras iestādes atrodas un pasākumi notiek kā papildus aktivitāte ēkās, kas pamatā kalpo citām vajadzībām. Kultūras darbā nozīmīgākās aktivitātes notiek:Upesciema un Garkalnes bibliotēkās – šīs pašvaldības bibliotēkas izvietotas Garkalnes un Berģu skolas ēkās.Garkalnes bibliotēka dibināta 1949. gadā, bet Upesciema bibliotēka darbojas no 2000. gada. Abas bibliotēkas atrodas pielāgotās telpās, pamatskolu ēkās. Telpas ir nelielas, tās neatbilst Ministru Kabineta 11.09.2001. noteikumos Nr. 395 „Bibliotēku materiālā un tehniskā pamata normatīvi” noteiktajām prasībām. 2009. gadā tiks izstrādāts tehniskais projekts Garkalnes bibliotēkas telpu paplašināšanai.Bibliotēkās strādā viens bibliotekārs, tas veic gan bibliotēkas vadītāja pienākumus, gan strādā ar apmeklētājiem.Garkalnes bibliotēkas krājums ir 11751 vienība, bet Upesciema bibliotēkas krājums – 2893 vienības. Garkalnes bibliotēkā ir pieejamas datu bāzes: Letonika un Lursoft Laikrakstu bibliotēka. Upesciema bibliotēkā var izmantot Letonika, Lursoft un NAIS datu bāzes. Abās bibliotēkās ir nodrošināta bezmaksas pieeja datoriem un internetam.

Novada Domes ēkā, ar lielo un mazo zāli (atbilstoši 250 un 70 sēdvietas). Lielajā zālē ir skatuve ar podestiem un priekškaru, lielais flīģelis, stacionārs skaņas un gaismas aprīkojums. Zālē tiek rīkotas konferences, svinīgi un izklaides pasākumi. Mazajā zālē ir skatuve ar podestiem, pianīns, stacionārs gaismas aprīkojums, viena siena aprīkota izstāžu iekārtošanai. Zāle piemērota komerc pasākumiem, izmanto arī laulību reģistrācijas ceremonijai. Ēka atrodas pie Rīgas-Veclaicenes autoceļa Rīgas pilsētas teritorijā, ērti sasniedzama no novada apdzīvotajām vietām.Berģu pamatskolas vecā un jaunā ēkā Upesciemā. Vecās ēkas zālē ir 70 sēdvietu, skatuve ar podestiem. Zāle piemērota komerc pasākumiem. Jaunās


ēkas lielajā zālē ir 180 sēdvietu. Skatuve ir augsta bez podestiem, slikti pārskatāma. Garkalnes pamatskolas ēkā Garkalnē. Tās zālē ir 100 sēdvietu. Nav skatuves.Garkalnes dienas centrā un laukumā pie tā. Dienas centra telpās var iekārtot sēdvietas 30 viesiem. Zālei nav skatuves. Atpūtai un izklaides pasākumiem var izmantot arī pirts telpas. Laukumā iespējams iekārtot 200 sēdvietas un samontēt skatuvi brīvdabas pasākumiem.

SPORTS UN AKTĪVĀ ATPŪTA

Sporta pasākumiem izmanto Garkalnes un Berģu pamatskolu zāles, Garkalnes pamatskolas mazo stadionu un Upesciema lielo stadionu, kas patlaban tiek rekonstruēts un papildināts ar laukumiem dažādām sporta spēlēm. Visiem iedzīvotājiem ir brīva piekļuve pludmales volejbola un basketbola laukumam pie Langstiņu ezera.

Nevalstiskās organizācijas un to darbībaBiedrībā „Partnerība „Zaļā vārna””” šobrīd darbojas tikai viens

pārstāvis no nevalstiskās organizācijas. Nākotnē iecerēts aktīvs informējošs darbs starp iedzīvotājiem par nevalstisko organizāciju lomu sabiedrībā.

Garkalnes novada teritorijā kā sabiedriskās organizācijas darbojas reliģiskās draudzes.

Sports – Upesciemā atrodas viens no labākajiem Latvijā regbija laukumiem, vismaz tā atzīst Regbija Federācijas viceprezidents (savā runā Sporta laureāts 2009), kur regulāri trenējas Upesciema regbija komanda, kā arī jauniešu komanda, kas ar novada atbalstu piedalās dažādās disciplīnās un saņem godalgotas vietas. Ziemas periodā Upesciemā darbojas bezmaksas slidotava. Garkalnē izveidots tenisa korts, kur iedzīvotāji var apgūt šī sporta veida prasmes. 2010.gadā ir izveidots mini futbola laukums. Garkalnes novadā aktīvi darbojas ar senioru basketbola komanda. Ļoti iecienīts novadā ir arī jāšanas sports. Garkalnes novadā atrodas vairākas zirgu audzētavas, kuru pārstāvji iegūst augstus sasniegumus dažādas sacensībās.

Garkalnes novadā dzīvo ne tikai Latvijas mērogā pazīstami sportisti, piemēram, K.Daugaviņš, K.Krastiņš, A.Putniņa, V.Valters, A.Bogatskis, U.Helmanis, R.Štelmahers, E.Šneps, Ē.Grabovskisu.c. Garkalnes novada lepnums ir arī tādas personības kā bioloģe G.Karnīte, fiziķis P.Kalniņš, tēlnieks O.Siliņš, koktēlnieks V.Bekmanis, zirgkopības speciālists R.Baltakmensu.c.

1.3.Vietējās attīstības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums

SVID analīze

Stiprās puses Iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes pieaugums Iedzīvotājiem ir vēlme veicināt savas teritorijas attīstību un paaugstināt dzīves kvalitāti


Daudzveidīga un ekoloģiski tīra dabas vide Bagāts kultūrvēsturiskais, nacionālo un reliģisko kopienu kultūras mantojums; Interešu izglītības un Pašdarbības kolektīvu aktivitāte Nepastāv nacionālās nesaskaņas Attīstītās sporta aktivitātes

Vājās puses Liels sabiedriski neaktīvo iedzīvotāju skaits Šaura “savas” teritorijas izjūta iedzīvotājiem Nepietiekama informācijas aprite Zemi iedzīvotāju ienākumi, plašs maznodrošināto slānis, augsts bezdarba līmenis Vāji attīstīta uzņēmējdarbība Negatīva demogrāfiskā situācija Nav skaidru attīstības perspektīvu Neapmierinoša infrastruktūras kvalitāte Nepietiekama pakalpojumu pieejamība Nepietiekošas brīvā laika pavadīšanas, sporta un rekreācijas iespējas Labiekārtotu sabiedrisko pulcēšanās vietu trūkums Kultūras mantojums daudzviet kritiskā stāvoklī Vāja sabiedrisko organizāciju un pašvaldību sadarbība Nepietiekoši finanšu un materiālie resursi sabiedrisko organizāciju, VIG un pašdarbības kolektīvu iniciatīvu realizācijai

Iespējas Aktivizēt iedzīvotājus sabiedriskām aktivitātēm, iesaistot savas teritorijas attīstībā Paaugstināt VIG kapacitāti, kvalitāti un savstarpēji saskaņotu un ilglaicīgu darbību Paaugstināt vides kvalitāti, labiekārtojot un attīstot sporta, rekreācijas un brīvā laika pavadīšanai nepieciešamo infrastruktūru Veidot jaunus pakalpojumus, tai skaitā veselības un sociālās aprūpes, un nodrošināt pakalpojumu pieejamību Veicināt izglītības un informācijas pieejamību lauku teritorijās Dažādot nodarbinātību laukos, attīstot netradicionālos ražošanas veidus, pakalpojumus un tūrismu Īstenot sadarbības projektus, iesaistoties iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām Piesaistīt investīcijas kopienas projektu attīstībai Attīstīt pārrobežu un novadu sadarbību

Draudi Depresijas un sociālās spriedzes palielināšanās iedzīvotājos Jauniešu un darbaspējīgo iedzīvotāju migrācija uz ārzemēm Vides nesakoptības un ainavas degradēšanās pieaugums Vietējo aktīvistu “pārdegšana”, ilgstoši nesaņemot atbalstu un nespējot realizēt idejas

1.4. Vietējās rīcības grupas līdzdalība teritorijas attīstībā

1.4.1.Vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamības apraksts


Vietējās attīstības stratēģijas īstenošana dotu būtisku ieguldījumu teritorijas attīstībā, jo dzīves vide tiktu padarīta pievilcīgāka iedzīvotājiem, kas paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sekmētu apdzīvotības saglabāšanos laukos.

Stratēģijas īstenošanai paredzētās rīcības balstītas konkrēti uz mūsu teritorijā esošajām vajadzībām un iespējām, kas apzinātas aptaujājot iedzīvotājus, pašvaldības, biedrības un uzņēmumus, tāpēc to realizācija ir ļoti svarīga teritorijas attīstībai. Stratēģijas rīcībās uzsvars likts tieši uz sabiedriskā labuma projektiem, jo šo projektu rezultātu lietotāju skaits ir ļoti plašs, kā arī šādu aktivitāšu īstenošanai citur finansējumu nav iespējams piesaistīt. Tās vajadzības un aktivitātes, kur iespējams piesaistīt finansējumu no citiem fondiem vai bez stratēģijas, stratēģija atbalsta, jo jebkurš piesaistītais papildu finansējums dod ieguldījumu teritorijas attīstībā, bet savās rīcībās nav iekļāvusi, lai nebūtu pārklāšanās un šādā veidā tiktu piesaistīts maksimāli iespējamais finansējums teritorijā.

1.4.2. Vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības vīzija

Attīstības stratēģijā ir ietverta lauku teritorijas situācijas analīze un biedrības zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas, ir noskaidrotas un izanalizētas galvenās attīstības problēmas un vajadzības, uz kuru pamata ir izveidota Biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” teritorijas attīstības vīzija.Vīzija ir biedrības nākotnes tēls, kādu mēs vēlētos to redzēt veidojamies attīstības stratēģijas ieviešanas periodā: Ir izveidojusies labvēlīga vide dzīves vietas veidošanai. Te ir labs sakaru nodrošinājums, sakārtota infrastruktūra, pieejams plašs pakalpojumu klāsts un brīvā laika pavadīšanas iespējas visām vecuma grupām; biedrībā ir sakopta apkārtējā vide un tiek saudzēts kultūrvēsturiskais mantojums; biedrība savā saimnieciskajā un sociālajā attīstībā ir vienota un sadarbojas ar kaimiņu teritorijām iekšzemē un citām pašvaldībām ārvalstīs; biedrībā ir izveidojušās saliedētas kopienas, kas iesaistās lauku teritoriju ilgtspējīgā attīstībā. biedrības teritorijā attīstās uzņēmējdarbība, iedzīvotājiem ir pietiekošs darba vietu nodrošinājums.

1.4.3.VIETĒJO RĪCĪBAS GRUPAS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS GALVENĀS PRIORITĀTES1. PRIORITĀTE DZĪVES VIDES UZLABOŠANA


Lai visiem Garkalnes iedzīvotājiem un citām personām, kas apmeklē novadu, būtu patīkami uzturēties, dzīvot un darboties tajā, lai būtu līdzsvars starp dabas aizsardzību un cilvēkiem nepieciešamo infrastruktūru. Īstenojot stratēģiju, nepieciešams panākt, lai cilvēki, var saņemt visus nepieciešamos sociālos pakalpojumus un atpūtas iespējas. Sabiedrībai pieejamās ārtelpas labiekārtošana, piemēram: Parku, skvēru, laukumu, sabiedrisko apstādījumu ierīkošana un

labiekārtošana, Koplietošanas teritoriju labiekārtošana, Bērnu laukumu izveide un labiekārtošana, Sabiedrisko ēku un būvju celtniecība, rekonstrukcija, vienkāršota

rekonstrukcija un labiekārtošana u.c.

1.prioritāte 3.rīcība „Jaunu alternatīvo sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo sociālo un sadzīves pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un pilnveidošana dažādām sociālām grupām, t.sk., pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu vienkāršota rekonstrukcija, iekārtošana un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) iegāde”Rīcības mērķis:Attīstīt jaunu alternatīvu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveidi un uzlabot esošo sociālo un sadzīves pakalpojumu kvalitāti Biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” darbības teritorijā.Rīcības pamatojums:Rīcībā paredzēts atbalsts jaunu alternatīvo sociālo vai sadzīves pakalpojumu izveidei, kā arī esošo sociālo vai sadzīves pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai vai pilnveidošanai. Tās rezultātā jāuzlabojas Garkalnes novada iedzīvotāju sociālajam stāvoklim. Piedāvātie risinājumi:

─ iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem

2. PRIORITĀTE SABIEDRISKO AKTIVITĀŠU ATTĪSTĪBA

Sporta, tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstība, piemēram: sporta laukumu celtniecība, rekonstrukcija, vienkāršota

rekonstrukcija, labiekārtošana un aprīkojuma iegāde, sporta centru, trenažieru zāles, šautuves ierīkošana un aprīkojuma

iegāde, peldvietu ierīkošana un labiekārtošana, dabas taku, velo, laivu u.c. tūrisma maršrutu izveide un

labiekārtošana, sporta un tūrisma inventāra nomas punktu ierīkošana un inventāra

iegāde u.c.

2.prioritāte 1.rīcība „Sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu un vietu attīstība, t.sk.,


nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, teritorijas labiekārtošana un visu iedzīvotāju grupu iesaistīšana tajās.” Rīcības mērķis:Attīstīt Biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” darbības teritorijā sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes un sekmēt visu iedzīvotāju grupu iesaistīšanos tajās.Rīcības pamatojums:Rīcība paredzēta dažādu sabiedrisko pasākumu veicināšanai un iedzīvotāju iesaistīšanai tajās. Tās ietvaros jāsekmē iedzīvotāju iespējas un vēlme darboties sporta, kultūras, izglītojošu, atpūtas un citās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs, informētība par sabiedriskajām aktivitātēm Garkalnes novadā vai iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošana. Piedāvātie risinājumi:

─ sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide vai atjaunošana

2.prioritāte 2.rīcība „Atbalsts iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interešu aizsardzībai, t.sk., tiem nepieciešamo telpu un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) nodrošināšanai, sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai”Rīcības mērķis:Attīstīt iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju interešu aizsardzību un sabiedrisko aktivitāšu realizēšanu Biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” darbības teritorijā. Rīcības pamatojums:Rīcība paredzēta iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interešu aizsardzībai, sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai. To īstenojot, jāpalielinās iedzīvotāju tolerancei un iecietībai pret sociāli atstumtajām riska grupām, jāveidojas jauniem vai jāattīstās esošiem vietējo rīcības grupu centriem, kā arī jāsekmējas dažādu sabiedrisko un ģimeņu pasākumu skaitam. Piedāvātie risinājumi:iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide, nodrošinot atbalstu iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interešu aizsardzību.

3. PRIORITĀTE KULTŪRIZGLĪTĪBAS PIEEJAMĪBA

Kultūras infrastruktūras attīstība, kultūrvēsturiskās vides un tradīciju saglabāšana, piemēram:


brīvdabas estrādes celtniecība, rekonstrukcija, vienkāršota rekonstrukcija un aprīkošana,

kultūrvēsturisko objektu celtniecība ,rekonstrukcija, vienkāršota rekonstrukcija, konservācija, teritorijas labiekārtošana,

vietējo muzeju, krātuvju, izstāžu telpu ierīkošana un ekspozīciju izveide ,

iegādāts inventārs izglītojošu/ kultūras pasākumu organizēšanai u.c. Iedzīvotāju interešu kopu, brīvā laika pavadīšanas un dienas centru,

izglītības un informācijas centru izveidošana un aprīkojuma nodrošināšana

Sekmējot kultūrizglītības pieejamību visiem, kas to vēlas iegūt, nodrošināt šim mērķim nepieciešamo materiāltehnisko bāzi, kā arī atbilstošas telpas. Sekmēt iedzīvotāju apmācību, izglītību un pieredzes apmaiņu. Nepieciešams atbalstīt projektus, kas veicina Garkalnes novada iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni, kā arī viņu iesaistīšanos dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, arī starptautiskā mērogā.

3.prioritāte 5.rīcība „Kultūrizglītības apgūšanai nepieciešamo materiālo resursu nodrošināšana un pieejamība visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kādas ir viņu spējas, vajadzības un sociālais, fiziskais, garīgais stāvoklis”Rīcības mērķis:Attīstīt kultūrizglītības apgūšanu Biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” darbības teritorijā. Rīcības pamatojums:Rīcības ietvaros paredzēts sekmēt kultūrizglītības pieejamību Garkalnes novada iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kādas ir viņu iespējas, vajadzības, dzīvesvieta un sociālais, fiziskais, garīgais stāvoklis. Tiks atbalstīta kultūrizglītības īstenošanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu iegāde. Rīcības ietvaros visiem iedzīvotājiem jābūt iespējai apgūt kultūrizglītību, jāpalielinās viņu zināšanu un prasmju līmenim. Piedāvātie risinājumi:

─ iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide kultūrizglītības pieejamībai vai dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.

4. Uzņēmējdarbības attīstībaVeicināt uzņēmējdarbību un individuālo nodarbinātību Garkalnes novada teritorijā, t.sk., tūrisma, zivsaimniecības un ar zivsaimniecību nesaistītās jomās. Jāsniedz atbalsts gan esošu uzņēmumu, gan jaunu uzņēmumu un individuālā darba veicēju darbībai, darba vides uzlabošanai un zināšanu


apguvei. Pakalpojumu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c.4.prioritāte 1.rīcība „Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu iegādi, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai.”

Rīcības mērķis:Attīstīt lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmsapstrādi, kā arī ilggadīgos augļkopības kultūraugus Biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” darbības teritorijā.Rīcības pamatojums:Rīcība paredzēta lauksaimniecības produktu ražošanas un pirmapstrādes, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai Garkalnes novada teritorijā. Tās ietvaros jāpalielinās uzņēmējdarbības infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes nodrošinājuma līmenim, produktivitātei, kā arī uzņēmējdarbības aktivitātei vispār. Piedāvātie risinājumi:

─ iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, ieskaitot pašu saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana.

4.prioritātes 2.rīcība „Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstādei un pirmapstrādei mājas apstākļos”.Rīcības mērķis:Attīstīt lauksaimniecības produktu pārstrādi un pirmsapstrādi mājas apstākļos Biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” darbības teritorijā.Rīcības pamatojums:Rīcība paredzēta lauksaimniecības produktu pārstrādes un pirmsapstrādes attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai Garkalnes novada teritorijā. Tās ietvaros jāpalielinās lauksaimniecības infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes nodrošinājuma līmenim, lauksaimniecības produktu pārstrādei mājas apstākļos, pievienojot lauksaimniecības produktiem pievienoto vērtību.Piedāvātie risinājumi:

─ iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras


izveide lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos, ieskaitot pašu saražotās produkcijas iepakošanai.

VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

Vietējā Attīstības stratēģijā noteiktās prioritātes un veicamās rīcības atbilst Rīgas reģiona attīstības programma 2005.-2011.gadam noteiktajam mērķim:1. Mērķis – Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība1.1. Rīcības uzdevums - veselības, sociālās, izglītības un kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstība1.2. Uzdevums – sekmēt sporta un atpūtas infrastruktūras pieejamību1.3. Rīcības uzdevums- nodarbinātībai labvēlīgu priekšnosacījumu radīšana1.4. Uzdevums - sekmēt mūžizglītības kvalitātes un pieejamības paaugstināšanu1.5. Rīcības uzdevums - pilsoniskas sabiedrības veidošana1.6.Uzdevums - sekmēt nevalstisko organizāciju darbību reģionā2. Mērķis - Augstas kvalitātes dzīves vide2.1. Rīcības uzdevums - daudzveidīgu lauku teritoriju attīstība2.2. Uzdevums - sekmēt daudzveidīgas lauku uzņēmējdarbības, apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstību.Vietējā Attīstības stratēģijā noteiktās prioritātes un veicamās rīcības atbilst Rīgas reģiona attīstības stratēģijas 2000 .- 2020. g. šādiem mērķiem:3. Mērķis - Rīgas reģiona cilvēku potenciāla - spēju un sociālās aktivitātes paaugstināšana3. uzdevums - pieaugušo pārapmācības un tālākizglītības atbalstīšana5. uzdevums - atpūtas iespēju paplašināšana un kultūras pasākumu pieejamības nodrošināšana4. Mērķis - Augstas kvalitātes veselīga dzīves vide

4.uzdevums - Pievilcīgas dzīvojamās vides un mājokļa attīstība


2. RĪCĪBAS PLĀNS2.1. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns 2009.–2013.gadam Lauku attīstības programmas 2007.–

2013.gadam pasākumā "Vietējās attīstības stratēģijas"

Nr.p.k. Rīcība

Atbalsta apmērs (% pret kopējo

atbalstu)

Atbalsta apmērs (EUR)*

LAP 2007.–2013.gadam pasākums

Maksimālā attiecināmo

izmaksu summa vienam

projektam (EUR)

Maksimālā atbalsta

intensitāte (%)

Īstenošanas kārtas (to skaits un termiņi)

1. Sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu un vietu attīstība, t.sk., nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, teritorijas labiekārtošana un visu iedzīvotāju grupu iesaistīšana tajās.

44% 76636,13 LAP 413 pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitāte „iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma

17074,46 līdz 90% biedrībām un

nodibinājumiem; līdz 90%

pašvaldībām;līdz 50% citām

personām

2011.gads – 1.kārta




Nr.p.k. Rīcība


atbalstu)





projektam (EUR)


intensitāte (%)


iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem”

2. Atbalsts iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interešu aizsardzība, t.sk.,

16% 28288,39 LAP 413 pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības




personām





Nr.p.k. Rīcība


atbalstu)





projektam (EUR)


intensitāte (%)


tiem nepieciešamo telpu un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) nodrošināšanai, sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai

stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitāte „iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem”


Nr.p.k. Rīcība


atbalstu)





projektam (EUR)


intensitāte (%)


3. Jaunu alternatīvo sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo sociālo un sadzīves pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un pilnveidošana dažādām sociālām grupām, t.sk., pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu vienkāršota rekonstrukcija, iekārtošana un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) iegāde

17% 29088,04 LAP 413 pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitāte „iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai




personām




Nr.p.k. Rīcība


atbalstu)





projektam (EUR)


intensitāte (%)


vietējiem iedzīvotājiem”

4. 4.1. Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana.4.2. Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos

4% 7114,36 LAP 411 pasākuma „Konkurētspē-jas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitāte „iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide lauk-saimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, ieskaitot pašu

7114,36 Līdz 50% juridiskām un

fiziskām personām



2013.gads- 3.kārta


Nr.p.k. Rīcība


atbalstu)





projektam (EUR)


intensitāte (%)


saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana”

5. Kultūrizglītības apgūšanai nepieciešamo materiālo resursu nodrošināšana un pieejamība visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kādas ir viņu spējas, vajadzības un sociālais, fiziskais, garīgais

19% 33509,26 LAP 413 pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas

17074,46 līdz 90% biedrībām,

nodibinājumiem, pašvaldībām;

līdz 50% citām personām




Nr.p.k. Rīcība


atbalstu)





projektam (EUR)


intensitāte (%)


stāvoklis. teritorijā” aktivitāte „iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem”

* tiks aizpildīts pēc Lauku atbalsta dienesta paziņojuma saņemšanas par atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai


2.2. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns 2007.–2013.gadam Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā pasākumā "Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" 2009.–2013.gadam

Nr.p.k. Rīcība

Atbalsta apmērs (%

pret kopējo

atbalstu)

Atbalsta

apmērs (Ls)*

RP EZF atbalsta ieviešanai Latvijā

2007.–2013.gadam pasākuma "Teritorijas attīstības stratēģiju

īstenošana" aktivitāte



projektam (Ls)


intensitāte (%)

Īstenošanas kārtas (to skaits

un termiņi)

1. Sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu un vietu attīstība, t.sk., nepieciešamās infrastruktūras

40% RP pasākuma „Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitāte „Ciematu, kuros veic zivsaimniecības

14 000 Ls līdz 90% biedrībām un nodibinājumiem; līdz 75% pašvaldībām;

3 kārtas

vismaz reizi gadā


Nr.p.k. Rīcība

Atbalsta apmērs (%

pret kopējo

atbalstu)

Atbalsta

apmērs (Ls)*






projektam (Ls)


intensitāte (%)


un termiņi)

nodrošināšana, teritorijas labiekārtošana un visu iedzīvotāju grupu iesaistīšana tajās.

darbības, atjaunošana un attīstība”

līdz 50% komersantiem

2. Dabas resursu saglabāšana, sakopšana un aizsardzība

20% RP pasākuma „Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitāte „Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”

10 000 Ls līdz 90% biedrībām un nodibinājumiem; līdz 75% pašvaldībām;līdz 50% komersantiem

3 kārtas

vismaz reizi gadā

3. Atbalsts nodarbinātības, t.sk., sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, un mikrouzņēmējdarbības veicināšanai un pakalpojumu dažādošanai

20% RP pasākuma „Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitāte „Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību dažādošana”

10 000 Ls līdz 50% komersantiemlīdz 50% fiziskām personām

3 kārtas

vismaz reizi gadā

4. Tūrisma pakalpojumu un pakalpojumu zivsaimniecībai dažādošana vai pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem

20% RP pasākuma „Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitāte „Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza

14 000 Ls līdz 90% biedrībām un nodibinājumiem; līdz 50% komersantiem

3 kārtas

vismaz reizi gadā


Nr.p.k. Rīcība

Atbalsta apmērs (%

pret kopējo

atbalstu)

Atbalsta

apmērs (Ls)*






projektam (Ls)


intensitāte (%)


un termiņi)

mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība”

* tiks aizpildīts pēc Lauku atbalsta dienesta paziņojuma saņemšanas par atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas īstenošana


3. TO RĪCĪBU NOŠĶIRŠANAS APRAKSTS, KURĀM ATBALSTS PIEEJAMS CITU EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU IETVAROS

Stratēģijā ietvertas tikai tādas rīcības, kurām nav pieejams atbalsts no citiem Eiropas Savienības fondiem.

Atbalsta pretendenti, kuru darbības vai ideju realizācijai pieejams atbalsts kādu citu ES fondu vai programmu ietvaros, tiek aicināti sniegt projektu pieteikumus un saņemt atbalstus primāri no fonda administrētāja, nevis ar biedrības starpniecību.

Stratēģijas abu rīcību ietvaros atbalstu nevar saņemt, ja atbalsta pretendents un projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes ir atbilstošas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 1.ass vai 3.ass pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem.


4. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS PROCEDŪRAS

Vietējās attīstības stratēģijas īstenošana notiek saskaņā ar biedrības „Partnerība „Zaļā vārna”” attīstības stratēģijā 2009. - 2013. gadam noteikto kārtību.

Pēc paziņojuma saņemšanas par atbalsta piešķiršanu biedrība “ Partnerība „Zaļā vārna”” attīstības stratēģijai 2009. - 2013. gadam, biedrība un Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu par stratēģijas ieviešanu. Ar šo datumu tiek sākts īstenot stratēģiju līdz stratēģijas darbības termiņa beigām.4.1. Projektu konkursa izsludināšana un vērtēšana

4.1.1. Projektu konkursa izsludināšanas kārtībaProjektu konkursus šās stratēģijas Rīcības plānā noteiktajās rīcībās

atbilstoši katras rīcības norādītajam laikam izsludina biedrība “ Partnerība „Zaļā vārna””. Pēc saskaņošanas ar Lauku atbalsta dienestu, konkurss tiek izsludināts laikrakstā Latvijas Vēstnesis, novada laikrakstā „Garkalnes novada vēstis”, kā arī Garkalnes novada domes mājaslapā www.garkalne.lv. Sludinājumā tiek norādīts Rīcības nosaukums, projektu pieteikumu pieņemšanas uzsākšanas un beigu datums, projektu pieņemšanas vieta un laiki, atbildīgā kontaktpersona un kontakttelefons, vieta, kur var iepazīties ar vietējās attīstības stratēģiju, kā arī cita normatīvajos aktos noteiktā un izsludinātāja pievienotā informācija. Projektu pieņemšana katrā kārtā ilgst vienu mēnesi. Projekta pieteikumi tiek iesniegti, aizpildot MK noteiktās projektu pieteikumu veidlapas. Pieņemot projekta pieteikumu, tiek pārbaudīta tā komplektācija un noformējums atbilstoši noteikumiem par dokumentu noformēšanu. Projekta pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par projekta nodošanu. Pēc projektu pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām tiek noteikts projektu pieteikumu izvērtēšanas laiks un vieta, kas saskaņā ar 2008. gada 7. jūlija MK Noteikumu Nr. 515 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai” 30.3 apakšpunktu nedrīkst būt ilgāks par vienu mēnesi. Vērtēšanas laikā tiek izvērtēta projekta atbilstība vietējās teritorijas attīstības stratēģijai. Atzinumu par šīs vērtēšanas rezultātiem biedrība sniedz projekta pieteicējam un Lauku atbalsta dienestam

Informācija konsultācijām par projektu iesniegumu sagatavošanu biedrības attīstības stratēģijas 2009. -2013. gadam ietvaros:

BIEDRĪBA „PARTNERĪBA „ZAĻĀ VĀRNA””Adrese: Brīvības gatve 455, Rīga, LV -1024Telefons: 67800928Fakss: 67800935

Sagatavotie projekta iesniegumi ir jāiesniedz biedrībā „Partnerība „Zaļā vārna”” Brīvības gatve 455, Rīga, LV -1024


4.1.2. Projekta atbilstības kritēriji vietējai attīstības stratēģijai par katru rīcības plānā iekļauto rīcību

Iesniegto projektu iesniegumu atbilstības vērtēšana notiek, piešķirot katrā atbilstības vērtēšanas kritērijā noteiktu punktu skaitu no 0 līdz 2 (0= “neatbilst”, 0,5= „vāji”, 1= “apmierinoši”, 1,5 = “labi”, 2 = “ļoti labi”),

*1.kritērijs tiek vērtēts pēc skalas no 0 līdz 2 (“0” – “neatbilst”; “2” –“atbilst”).

Katrā Rīcībā iesniegtie projekta iesniegumi tiks vērtēti pēc sekojošiem kopīgiem kritērijiem:

Nr. p.k. Atbilstības vērtēšanas kritērijs

Maksimā-lais punktu skaits

1. Projekts ir atbilstošs vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai* 2

Ja kritērijs Nr.1. tiek novērtēts ar 0, tad projekts tālāk netiek vērtēts, saņem negatīvu atzinumu un kopējais punktu skaits netiek piešķirts, atzinumā norādot 0 punkti.

2. Projekta apraksts pierāda vajadzību veikt pārmaiņas un projekta nepieciešamība ir pamatota ar atbilstošiem radītājiem

2

3. Projekts ir nozīmīgs vietējā sabiedrībā un/vai mērķa grupas pārstāvjiem 2

4. Projektā ir norādīti atbilstoši un pamatoti sasniedzamie indikatori 2

5. Projektam ir plānota atbilstoša plānotās ietekmes un projekta budžeta attiecība 2

6. Projekts veicina sadarbību starp vairākām pašvaldību teritorijām vai dažādām organizācijām/iestādēm/uzņēmumiem

2

7. Projekta ilgtspēja ir novērtēta un pamatota 2

8. Projektā tiek plānotas atbilstošas aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai 2

Specifiskie vērtēšanas kritēriji (iespēja saņemt papildus punktus):

9.1. Projektu konkursa 1. kārtā:

2 punkti ja ir iesniegts 1 projekts, 1 punkts ja ir iesniegti 2

2


Nr. p.k. Atbilstības vērtēšanas kritērijs

Maksimā-lais punktu skaits

9.2.

projekti, 0 punkti ja ir iesniegti 3 un vairāk projekti.

Projektu konkursa nākamajās kārtās tiek summēti iepriekšējās kārtās un esošajā kārtā iesniegtie projekti:

2 punkti ja ir iesniegts 1 projekts, 1 punkts ja ir iesniegti 2 projekti, 0 punkti ja ir iesniegti 3 un vairāk projekti.

Maksimālais punkti skaits: 18

Ja projekts saņem mazāk par 50% no maksimāli iespējamā punktu skaita, tad projekts tiek noraidīts kā neatbilstošs Biedrības attīstības stratēģijai.

Specifiskais vērtēšanas kritērijs:

Ja vairāki projekti ir ieguvuši vienādu punktu skaitu, priekšroka tiek dota projekta iesniedzējam, kurš projektu iesniedz pirmo reizi un/vai, ja vienas pašvaldības teritorijā vietējās iniciatīvas grupas iesniegušas vairākus projektus, priekšroku dodot projektam, kas ir vienīgais savā teritorijā, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas attīstību.

4.1.3. Projektu vērtēšanas kārtība vietējā rīcības grupā, t.sk. interešu konflikta novēršana

Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem, kas nosaka projekta atbilstību attīstības stratēģijai.

Atbilstoši katram vērtēšanas kritērijam (4.1.2. punkts), projektam piešķir noteiktu punktu skaitu. Pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas (novērtē to atbilstību kritērijiem) izveido projektu sarakstu, sarindojot projektu iesniegumus pēc iegūto punktu skaita.

Pēc izvērtēšanas biedrības Padome pieņem gala lēmumu par projekta atbilstību stratēģijai un sagatavo atzinumu par projekta atbilstību stratēģijai (saskaņā ar 4.1.4. punktā norādīto veidlapu) par katru projektu. Ja tiek sniegts negatīvs atzinums, tad norāda noraidīšanas iemeslu.

Projektu atzinumus kopā ar projekta iesniegumiem mēneša laikā pēc pieteikuma termiņa beigām iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

Projekta interešu konflikta novēršana

Lai novērstu projektu vērtēšanas lēmumu pieņemšanas procesā jeb kādu interešu konfliktu, katram biedrības lēmējinstitūcijas loceklim jāparaksta interešu deklarācijas veidlapa. Ja interešu konflikts nepastāv,


tad tas paraksta apliecinājumu A, bet ja interešu konflikts pastāv, apliecinājumu B un persona nepiedalās lēmuma pieņemšanas procesā pretendentam, ar kuru pastāv interešu konflikts

BIEDRĪBAS „PARTNERĪBA „ZAĻĀ VĀRNA”” PADOMES

INTEREŠU DEKLARĀCIJAVārds, uzvārds:Organizācija, amats:

Projektu konkursa nosaukums

Apliecinājums AApliecinu, ka man nav tādu apstākļu, kuru dēļ es, personīgu motīvu

vadīts(-a) varētu būt ieinteresēts (-a) konkursa rezultātos par labu kādam pretendentam un kuri varētu ietekmēt manu objektivitāti lēmumu pieņemšanā.

Datums:_______________

Paraksts:_______________

Apliecinājums B

Informēju, ka man ir apstākļi, kuru dēļ es varētu nonākt interešu konfliktā un kuri varētu ietekmēt manu objektivitāti lēmumu pieņemšanā:

(papildu informācija par apstākļiem, kas veido interešu konfliktu, norāda attiecīgo projektu iesniedzēju)

Ar šo es apliecinu, ka nepiedalīšos lēmumu pieņemšanas procesā projektiem, kurus iesniedzis pretendents, ar ko man varētu pastāvēt interešu konflikts.

Datums:___________________

Paraksts: __________________


4.1.4. Atzinuma veidlapa par projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai

Atzinums par projekta atbilstību stratēģijai

AdreseDatums

BIEDRĪBAS „PARTNERĪBA „ZAĻĀ VĀRNA”” ATZINUMS

Par projekta atbilstību Biedrības „Partnerība „Zaļā vārna”” attīstības stratēģijai 2009. - 2013. gadam

.................(Projekta iesniedzēja nosaukums) iesniegtais projekta iesniegums ...... (projekta iesnieguma nosaukums) ir iesniegts atklāta projektu konkursa ietvaros biedrības ”Partnerība „Zaļā vārna”” attīstības stratēģijas 2009. - 2013. gadam rīcības................ (rīcības nosaukums) ietvarosun atbilst/neatbilst biedrības „Partnerība „Zaļā vārna”” Attīstības stratēģijas 2009. - 2013. gadam noteiktajām prasībām un saņem pozitīvu/ negatīvu atzinumu.

Projekta iesniegums pēc rīcībā noteiktajiem projekta vērtēšanas kritērijiem iegūst ___ punktus.

Valdes priekšsēdētājs vai cita paraksttiesīgā persona

[paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds

_______________

(paraksts)


4.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

4.2.1. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra, t.sk., kvantitatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai

Biedrība veiks ikgadēju rīcības plānu uzraudzību (līdz nākamā gada 1. martam) un sagatavos ziņojumu par Attīstības stratēģijā noteikto rīcību ieviešanu. Stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra tiks veikta, novērtējot dažādu kvantitatīvo rādītāju izpildi.

BIEDRĪBAS „PARTNERĪBA „ZAĻĀ VĀRNA” ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS 2009.-2013. GADAM ĪSTENOŠANAS KVANTITATĪVIE RĀDĪTĀJI KATRAI NO RĪCĪBĀM

Prioritāte Rīcība

Rīcības īstenošanas kvantitatīvie rādītāji laika

posmā 2010. -2013. g.

1. Dzīves vides uzlabošana

Dabas resursu saglabāšana, sakopšana un aizsardzība

Veikti vismaz 4 pasākumi dabas objektu aizsardzībai

Jaunu alternatīvo sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo sociālo un sadzīves pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un pilnveidošana dažādām sociālām grupām, t.sk., pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu vienkāršota rekonstrukcija, iekārtošana un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) iegāde

Ieviesti un / vai uzlaboti vismaz 4 sociālie un sadzīves pakalpojumi

3. Sabiedrisko aktivitāšu attīstība

Sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu un vietu attīstība, t.sk., nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, teritorijas labiekārtošana un visu iedzīvotāju grupu iesaistīšana tajās.

Izveidotas un / vai labiekārtotas vismaz 6 brīvā laika pavadīšanas vietas

Atbalsts iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interešu aizsardzībai, t.sk., tiem nepieciešamo telpu un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) nodrošināšanai, sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai

Atbalstītas vismaz 6 iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju grupas


Prioritāte Rīcība

Rīcības īstenošanas kvantitatīvie rādītāji laika

posmā 2010. -2013. g.

5. Kultūrizglītības pieejamība

Kultūrizglītības apgūšanai nepieciešamo materiālo resursu nodrošināšana un pieejamība visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kādas ir viņu spējas, vajadzības un sociālais, fiziskais, garīgais stāvoklis

Īstenoti vismaz 6 pasākumi kultūrizglītības veicināšanai

Tūrisma pakalpojumu nodrošināšana un pakalpojumu zivsaimniecībai dažādošana vai pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Īstenoti, dažādoti vai pielāgoti personām ar funkcionāliem traucējumiem vismaz 4 tūrisma pakalpojumi

7. Uzņēmējdarbības attīstība

7.1. Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana

Vismaz 2 ģimenē tiks uzsākta lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde

7.2. Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos

Vismaz 2 ģimenēs tiks uzsākta lauksaimniecības produktu pārstrāde vai pirmapstrāde

4.2.2. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas novērtēšanas procedūra, t.sk., rezultatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībaiBiedrība „Partnerība „Zaļā vārna””, īstenojot Attīstības stratēģiju 2009.-2013. gadam, veicinās līdzsvarotu savas darbības teritorijas attīstību.

Prognozētie rezultatīvie rādītāji katrā no rīcībām:

Rīcība „Jaunu alternatīvo sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo sociālo un sadzīves pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un pilnveidošana dažādām sociālām grupām, t.sk., pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu vienkāršota rekonstrukcija, iekārtošana un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) iegāde”:

uzlabosies iedzīvotāju sociālais stāvoklis; tiks piedāvāti jauni sociālo pakalpojumu veidi; tiks uzlabota esošo sociālo pakalpojumu kvalitāte; tiks uzlabota esošo sadzīves pakalpojumu kvalitāte; tiks piedāvāti jauni sadzīves pakalpojumu veidi.


Rīcība „Sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu un vietu attīstība, t.sk., nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, teritorijas labiekārtošana un visu iedzīvotāju grupu iesaistīšana tajās”:

palielināsies Garkalnes novada iedzīvotāju un NVO savstarpējā sadarbība

palielināsies iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju aktivitāte sabiedriskajos pasākumos;

palielināsies sabiedrisko pasākumu skaits Garkalnes novadā; palielināsies iedzīvotāju informētība par sabiedrisko aktivitāšu

iesējām Garkalnes novadā; uzlabosies esošā sporta, kultūras, izglītojošo, atpūtas un citu

brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm nepieciešamā materiāltehniskā bāze;

palielināsies sporta, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanai nepieciešamo objektu skaits un uzlabosies to labiekārtojums;

uzlabosies izglītības un kultūras objektu labiekārtojums; tiks sakārtoti publiskie stāvlaukumi; tiks sakārtota publiskā infrastruktūra; tiks sekmēta informācijas nodrošināšana par sporta, kultūras,

izglītojošo, atpūtas un citu brīvā laika pavadīšanas vietu objektiem;

tiks izveidoti kopīgi vai vienoti apskates/atpūtas vietu maršruti.

Rīcība „Atbalsts iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interešu aizsardzībai, t.sk., tiem nepieciešamo telpu un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) nodrošināšanai, sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai”:

palielināsies iedzīvotāju integrācija un sapratne pret sociāli atstumtajām riska grupām;

tiks izveidoti jauni un attīstīti esošie vietējo rīcības grupu centri;

paaugstināsies zināšanu līmenis par sabiedrības interešu aizsardzības jautājumiem;

palielināsies sabiedriskās aktivitātes. Rīcība „Kultūrizglītības apgūšanai nepieciešamo materiālo

resursu nodrošināšana un pieejamība visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kādas ir viņu spējas, vajadzības un sociālais, fiziskais, garīgais stāvoklis”:

visiem iedzīvotājiem būs iespēja iegūt kultūrizglītību; palielināsies iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmenis;


tiks veicināta mūsdienīga un inovatīva domāšana vietējā sabiedrībā.


Documents

SATURA RĀDĪTĀJS - Lauku Atbalsta Dienests · Web viewLielāko daļu no novada teritorijas aizņem mežsaimniecībā izmantojamā zeme, 70% jeb 10 350 ha. Savukārt vairāk kā