RTUTelekkomunikaciju instituta doktoranturas pasnovertejuma

1

Rīgas Tehniskā Universitāte Elektronikas un telekomunikāciju fakult āte

Telekomunikāciju Instit ūts

AKADĒMISKĀ DOKTORU STUDIJU PROGRAMMA

TELEKOMUNIK ĀCIJAS

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIĥOJUMS

par 2009/2010 studiju gadu

Rīga, 2010

2

SATURS

IEVADS ............................................................................................................................................3

1. STUDIJU PROGRAMMAS M ĒRĖI UN UZDEVUMI.......................................................3

1.1. MĒRĖIS...............................................................................................................................3 1.2. UZDEVUMI ..........................................................................................................................3

2 STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS .................................................................3

2.4 STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĖU UN UZDEVUMU SASNIEGŠANAS CEěI ..................................4

3 ZINĀTNISKĀS PĒTNIEC ĪBAS VIRZIENI.........................................................................4

3.2 GALVENIE PĒTNIECĪBAS VIRZIENI .......................................................................................5 3.3 PAŠNOVĒRTĒJUMS..............................................................................................................5

4 STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISK Ā REALIZ ĀCIJA...............................................5

4.1 IMATRIKUL ĀCIJAS NOTEIKUMI............................................................................................5 4.2 DOKTORANTŪRAS KOMPLEKTĒŠANA ..................................................................................5 4.3 DOKTORANTŪRAS STUDIJU NORISE UN KVALITĀTES VADĪBA..............................................6 4.4 PROGRAMMAS REALIZĀCIJAS RESURSU ANALĪZE................................................................7 4.5 ZINĀTNISKĀ GRĀDA PIEŠĖIRŠANA ......................................................................................8

5 STUDIJU PROGRAMMAS ATT ĪSTĪBA .............................................................................8

5.1 IZMAIĥAS STUDIJU PROGRAMMĀ LAIKA POSMĀ KOPŠ IEPRIEKŠĒJĀS AKREDITĀCIJAS..........8 5.2 AIZSTĀVĒTĀS DISERTĀCIJAS...............................................................................................8 5.3 STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS VĒRTĒJUMS.................................................................9

6 STARPTAUTISK Ā SADARBĪBA .........................................................................................9

6.1 SADARBĪBA BALTIJAS VALSTU IETVAROS...........................................................................9 6.2 SADARBĪBA ES IETVAROS...................................................................................................9 6.3 PAŠNOVĒRTĒJUMS..............................................................................................................9

7 DOKTORANTI........................................................................................................................9

7.1 STUDĒJOŠO SKAITS DOKTORANTŪRĀ AKADĒMISKAJĀ PROGRAMMĀ...................................9 7.2 STUDIJU PROGRAMMAS VĒRTĒJUMS NO DOKTORANTU VIEDOKěA ....................................10

8 ZINĀTNISKAIS PERSONĀLS............................................................................................10

8.1 PERSONĀLS AR DOKTORANTŪRAS VADĪTĀJA TIESĪBĀM ....................................................10 8.2 PAŠNOVĒRTĒJUMS............................................................................................................10

9 STUDIJU PROGRAMMU SAL ĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU UNIVERSIT ĀŠU STUDIJU PROGRAMM ĀM ........................................................................................................10

9.1 IZVĒLĒTĀS AUGSTSKOLAS................................................................................................10 9.2 SAL ĪDZINĀŠANAS KRITĒRIJI ..............................................................................................10 9.3 KREDĪTPUNKTU SALĪDZINĀJUMI .......................................................................................11 9.4 STUDIJU PRIEKŠMETU SALĪDZINĀJUMI ..............................................................................11 9.5 PAŠNOVĒRTĒJUMS............................................................................................................11

10 KOPSAVILKUMS.............................................................................................................11

10.1 PROGRAMMU STIPRĀS PUSES............................................................................................11 10.2 PROGRAMMAS VĀJĀS PUSES.............................................................................................12 10.3 IESPĒJAS ...........................................................................................................................12 10.4 DRAUDI.............................................................................................................................12 10.5 EKSPERTU NORĀDĪJUMI PAR TRŪKUMIEM IEPRIEKŠĒJĀ AKREDITĀCIJĀ................................12 10.6 TRŪKUMU NOVĒRŠANA .......................................................................................................12

3

Ievads Doktorantūras studiju programma “Telekomunikācijas” ir orientēta uz Latvijas

darbaspēka tirgus vajadzībām un iespējām. Studiju programma atrodas nepārtrauktas pilnveidošanas procesā.

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĖI UN UZDEVUMI

1.1. MĒRĖIS

Doktorantūras studiju programmas mērėis ir sagatavot augstākās zinātniskās kvalifikācijas speciālistus - inženierzinātĦu doktorus telekomunikāciju apakšnozarē zinātniskā, pētnieciskā un pedagoăiskā darba veikšanai.

1.2. UZDEVUMI

Studiju programma paredz izveidot: • prasmi veikt stāvokĜa analīzi, formulēt un modelēt problēmu, balstoties uz literatūras un

datortīklos pieejamas informācijas izpēti vai izmantojot eksperimentālos datus; • prasmi izmantot teorētiskās zināšanas teorētisku un praktisku uzdevumu formulēšanai un

risināšanai telekomunikāciju apakšnozarē; • prasmi prezentēt zinātniski pētnieciskā darba rezultātus; • prasmi veikt eksperimentālus pētījumus vai datoreksperimentus telekomunikāciju

apakšnozarē. • pilnveidot zinātniskā un pedagoăiskā darba iemaĦas Paredzēts , ka augstākā zinātniskā izglītība sniedz tās zināšanas un iemaĦas, kuras veido

nepieciešamo kultūras un inteliăences līmeni, Ĝaujot uzsākt sabiedrisku darbību, kontaktēties ar Latvijas un ārzemju zinātniskajām aprindām.

2 Studiju programmas raksturojums 2.1 Vispār īgie noteikumi

Doktorantūras studiju programma nosaka: • Obligāto un izvēles priekšmetu sarakstu ar apjomam atbilstošu kredītpunktu skaitu; • Zinātniski pētnieciskā darba apjomu; • Nepieciešamo iepriekšējo izglītību • Studiju satura un realizācijas aprakstu.

2.2 Studiju ilgums un apjoms

Klātienes doktorantūras studijas ir 4 gadi . Vienā studiju gadā ir 52 nedēĜas, no kurām 4 ir atvaĜinājuma nedēĜas. Studiju apjoms ir 192 KP. Klātienes studijas doktorantūrā , izmantojot akadēmisko atvaĜinājumu, var ilgt līdz 6 gadiem. Neklātienes doktorantūras studijas ir 5 gadi un veicamais darbs ir vienāds ar klāties doktorantūras studijām. Studiju apjoms ir 192 KP. Neklātienes studijas doktorantūrā , izmantojot akadēmisko atvaĜinājumu, var ilgt līdz 8 gadiem.

2.3 Studiju priekšmeti

2.3.1 Obligātie virziena priekšmeti

Signālu pārraides teorija 15 KP

4

2.3.2 Ierobežotās izvēles specializācijas priekšmeti

Virzošo sistēmu elektrodinamika 10 KP Datoru tehnoloăijas telekomunikācijās 10 KP Optiskās virzošās sistēmas 5 KP Mobilās sakaru sistēmas 5 KP Telekomunikāciju tīklu teorija 5 KP

2.3.3 Ierobežotās izvēles studiju priekšmeti

Zinātniskais seminārs 6 KP

2.3.4 Brīvās izvēles studiju priekšmeti

Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP

2.3.5 Zinātniskais darbs

Zinātniskais darbs promocijas darba sagatavošanai – 130 KP 2.4 STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĖU UN UZDEVUMU SASNIEGŠANAS CEěI

Studiju programmas mērėi un uzdevumi tiek sasniegti sekojošos studiju elementos (priekšmetu programmās un darbos)

Tabula 1

STUDIJU PROGRAMMAS UZDEVUMI STUDIJU ELEMENTI 1. Veidot prasmi veikt stāvokĜa analīzi, formulēt

un modelēt problēmu, balstoties uz literatūras un datortīklos pieejamas informācijas izpēti vai izmantojot eksperimentālos datus

1. Obligātajā studiju priekšmetā, 2. Ierobežotās izvēles priekšmetos,

3. Sastādot pētījumu darbu programmu

2. Veidot prasmi izmantot teorētiskās zināšanas teorētisku un praktisku uzdevumu formulēšanai un risināšanai telekomunikāciju apakšnozarē;

1. Obligātajā studiju priekšmetā, 2. Ierobežotās izvēles priekšmetos, 3. Izpildot pētījumu darbu programmu

3. Veidot prasmi prezentēt zinātniskā un pētnieciskā darba rezultātus

1. Sagatavojot publikācijas, 2. Sagatavojot promocijas darbu

4. Veidot prasmi veikt eksperimentālus pētījumus vai datoreksperimentus telekomunikāciju apakšnozarē

Izpildot pētījumu darbu programmu

5. Pilnveidot zinātniskā un pedagoăiskā darba iemaĦas

Veicot pedagoăisko darbu

6. Kultūras un inteliăences līmeĦa veidošana

1. Svešvalodas padziĜināta apgūšana, lasot speciālo literatūru un periodiku

2. piedalīšanās zinātniskajos semināros, konferencēs.

3 Zinātnisk ās pētniec ības virzieni 3.1 Nozares un apakšnozares anotācijas LR Zinātnisko nozaru un apakšnozaru klasifikācija ir noteikta [9].

5

Doktorantūras studiju programma telekomunikācijās pieder elektronikas un telekomunikāciju nozarei. Elektronika un telekomunikācijas ir zinātnes nozare, kurā pēta elektrisko lādiĦnesēju mijiedarbību ar elektromagnētisku lauku un materiālus, elementus, shēmas, ierīces un iekārtas, kuru darbības pamatā ir šī mijiedarbība un kuras paredzētas elektromagnētiskās enerăijas, elektriskā u.c. signālu pārveidošanai, informācijas uzkrāšanai, apstrādei un pārraidei, kā arī saziĦas līdzekĜus - telefonu, radio, televīziju, faksimilsakarus, elektrosakarus, telekomunikāciju tīklus u. c. Doktorantūras studiju programma telekomunikācijās pieder sekojošām elektronikas un telekomunikāciju nozares apakšnozarēm:

• Elektrosakari; • Telekomunikāciju tīkli.

Elektrosakari ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta pārraides kanālus un sistēmas, ziĦojumu, signālu un trokšĦu mijiedarbību pārraides un uztveršanas procesā, kā arī traucējumnoturības teoriju, diskrēto ziĦojumu optimālo uztveršanu, trafika modelēšanu un prognozēšanu. Telekomunikāciju tīkli ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta sakaru sistēmas, to tīklu izveidošanu, arhitektūru, plānošanu, vadību, aprēėinu metodes, modelēšanu un optimizāciju, šūnu tīklus, apkalpošanas kvalitātes aprēėina metodes, multipleksēšanas un maršrutizācijas tehnoloăijas.

Doktorantūras studiju programma telekomunikācijās paredz piešėirt: • Zinātniskā grāda nosaukumu - InženierzinātĦu doktors • Zinātnes nozare, kurās tiek piešėirts attiecīgais grāds - Elektronika un telekomunikācijas.

3.2 GALVENIE PĒTNIECĪBAS VIRZIENI

Telekomunikāciju institūtā zinātniski pētnieciskais darbs tiek veikts sekojošos virzienos: • Ātrdarbīgo viĜĦgarumdales blīvēšanas optisko sakaru sistēmu izpēte un pielietošanas

iespējas; • Telekomunikāciju tīklu ziĦojumu aizsardzības problēmas; • Adaptīvās telekomunikāciju tīklu vadības metodes; • IlgtermiĦa Latvijas iestāžu un uzĦēmumu pasūtījumu tēmas.

3.3 PAŠNOVĒRTĒJUMS

Vērtējot galvenos pētījumu virzienus ir redzama tendence pētījumu virzienu sadarbībā un kopēju mērėu īstenošanās, kas veicina zinātniskā personāla resursu izmatošanu nopietnu problēmu risināšanā.

4 STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISK Ā REALIZĀCIJA 4.1 IMATRIKUL ĀCIJAS NOTEIKUMI

Doktorantūrā par Latvijas valsts budžeta līdzekĜiem var studēt personas, kurām ir LR pilsoĦa vai LR nepilsoĦa pase un kuras iepriekš nav mācījušās doktorantūrā, kuru vecums, iestājoties klātienes studiju doktorantūrā, nepārsniedz 35 gadus, un kuras ir ieguvušas attiecīgo maăistra grādu telekomunikāciju apakšnozarē. Doktorantūrā saskaĦā ar Augstskolu likuma prasībām var uzĦemt arī personas, kurām ir LR pilsoĦa vai LR nepilsoĦa pase un ārvalstniekus, kuriem ir attiecīgā izglītība, kas atbilst maăistra grāda līmenim un kas savu apmācību apmaksā paši, vai to veic citas juridiskas vai fiziskas personas. Ieskaitīšanu doktorantūrā noformē ar rektora rīkojumu, pamatojoties uz RTU uzĦemšanas komisijas pozitīvu lēmumu. Katram doktorandam tūlīt pēc studiju uzsākšanas, pamatojoties uz institūta padomes priekšlikumu, ar zinātĦu prorektora rīkojumu tiek apstiprināts doktorantūras darba zinātniskais vadītājs. Ieskaitīšanai RTU doktorantūrā doktorandam jāiesniedz doktorantūras darba paredzamā zinātniskā vadītāja rekomendācija ar institūta direktora vīzu.

4.2 DOKTORANTŪRAS KOMPLEKTĒŠANA

Katru gadu institūtam tiek izdalītas 1-2 budžeta finansētas doktorantūras vietas. Katru gadu, izskatot maăistru darbu aizstāvēšanas rezultātus, institūta padome pieĦem lēmumu par rekomendācijām studiju turpināšanu doktorantūrā (vidēji 2-3 rekomendācijas gadā). Rekomendācijas tiek piešėirtas, ja maăistra darbā tiek konstatēti nepieciešamie dotumi veikt

6

zinātniski pētnieciskā darbu un/vai arī maăistratūras studiju laikā sagatavota zinātniskā publikācija.

4.3 DOKTORANTŪRAS STUDIJU NORISE UN KVALITĀTES VADĪBA

4.3.1 Zinātniskais vadītājs

Par doktoranda zinātnisko vadītāju var būt zinātĦu doktors, kurš aktīvi piedalās zinātniski pētnieciskajā darbā telekomunikāciju apakšnozarēs, ko apliecina publikācijas un izstrādāto zinātnisko projektu atskaites. Doktoranda darba zinātniskā vadītāja tiesības piešėir RTU Senāts, pamatojoties uz promociju padomes un Telekomunikāciju institūta padomes rekomendāciju. Doktoranda darba zinātniskā vadītāja tiesības piešėir RTU Senāts, pamatojoties uz fakultātes Domes lēmumu un promociju padomes rekomendāciju. Darba zinātniskais vadītājs konsultē doktorandu promocijas darba izstrādāšanas jautājumos, zinātnisko publikāciju sagatavošanā un kontrolē viĦa doktorantūras darba plāna izpildi. Katram profesoram – doktorantūras darba zinātniskam vadītājam ir tiesības vienā gadā pieĦemt divus no valsts budžeta finansētus klātienes studiju doktorandus, bet asociētam profesoram vai docentam un citiem – attiecīgi vienu no valsts budžeta finansētu klātienes studiju doktorandu. Doktorantūras konkursā neaizpildīto vietu gadījumā ar fakultātes Domes lēmumu var pieĦemt arī vairāk doktorandu. Kopējais no valsts budžeta finansētais doktorandu skaits profesoram drīkst būt lielāks par 5, bet zinātĦu doktoram (asociētam profesoram vai docentam un citiem) - lielāks par 3. Ja piecu gadu laikā viena doktorantūras zinātniskā vadītāja vadībā doktora zinātnisko grādu ir ieguvuši mazāk nekā 50% no viĦa klātienes doktorandu skaita, kuri finansēti no valsts budžeta un kuriem doktorantūra būtu jābeidz, tad šādam doktorantūras darba zinātniskajam vadītājam ar doktorantūras fakultātes Domes lēmumu var samazināt atĜauto pieĦemamo doktorandu skaitu.

4.3.2 Doktoranda individuālais darba plāns

Doktorands strādā pēc katram mācību gadam sastādīta individuālā darba plāna, kas saskaĦots ar doktorantūras darba zinātnisko vadītāju un apstiprināts institūta padomes sēdē. Doktoranda individuālais darba plāns satur:

• attiecīgam studiju programmas virzienam atbilstošo studiju plānu • zinātniskā darba (disertācijas) tēmas nosaukumu un pamatojumu • zinātniskā darba izpildes etapus, atzīmes par izpildi un atestāciju • kvalifikācijas celšanas pasākumus (pedagoăiskais darbs ar studentiem, piedalīšanās

zinātniskajos semināros, konferencēs, simpozijos u.c.); • publikāciju plānu ar atzīmēm par tā izpildīšanu

4.3.3 Pedagoăiskais darbs

Pedagoăiskais darbs ir obligāts un apmaksāts klātienes doktorantūras studiju laikā. Minimālais pedagoăiskajā darbā nostrādātais laiks atbilst 4 KP studiju apjomam. 4.3.4 Nodarbību organizēšana

Nodarbības doktorandiem organizē Telekomunikāciju institūts. 4.3.5 Doktoranda individuālā darba plāna izpildes kontrole

Doktorandus pārskaita nākošajā studiju gadā ar fakultātes dekāna rīkojumu, pamatojoties uz doktorantūras institūta padomes lēmumu par doktorantūras attiecīgā mācību gada darba plāna sekmīgu izpildi. Doktorands uz laiku var pārtraukt studijas slimības vai cita attaisnojoša iemesla dēĜ un pēc tam tās turpināt. Doktorantūras studiju pārtraukums (akadēmiskais atvaĜinājums) tiek noformēts ar rektora rīkojumu. Kopējais akadēmiskā atvaĜinājuma laiks klātienes studiju doktorandiem nedrīkst būt lielāks par 2 gadiem. Akadēmisko atvaĜinājumu drīkst noformēt ne vairāk kā 2 reizes. Neklātienes doktorandiem kopējais akadēmiskā atvaĜinājuma laiks nedrīkst būt lielāks par 3 gadiem.

7

Doktorandu, kas neizpilda savu individuālo darba plānu, pamatojoties uz doktorantūras darba zinātniskā vadītāja priekšlikumu un institūta padomes sēdes lēmumu, atskaita no doktorantūras ar rektora rīkojumu.

4.3.6 Doktorantūras studiju pabeigšana

Doktorantūras studijas skaitās pabeigtas, ja ir nokārtoti visi doktorantūras studiju plānā paredzētie eksāmeni un promocijas darbs iesniegts doktora zinātniskā grāda aizstāvēšanai promocijas padomē. Doktorandam tiek izsniegta apliecība par doktorantūras studiju teorētiskās daĜas izpildi, ja, beidzoties apmācības laikam doktorantūrā, ir nokārtoti visi doktorantūras studiju plānā paredzētie eksāmeni un promocijas darbs izstrādāts vismaz 75 % apmērā, ko apliecina atbilstošās fakultātes zinātĦu komisijas pozitīvs vērtējums .Apliecībā tiek norādīti nokārtotie promocijas eksāmeni, to novērtējums un datums, kā arī promocijas darba nosaukums. Apliecību paraksta ZinātĦu prorektors un promocijas darba zinātniskais vadītājs. Doktorandu atskaita no RTU doktorantūras par nesekmību, ja, beidzoties apmācības laikam doktorantūrā, nav nokārtoti visi doktorantūras studiju plānā paredzētie eksāmeni un nav izstrādāts promocijas darbs vismaz 75 % apmērā.

4.3.7 Promocijas eksāmeni, to norise un vērtēšanas sistēma

Studiju laikā doktorantūrā jānokārto promocijas eksāmeni 42 KP apjomā. Obligātajos virziena priekšmetos un ierobežotās izvēles specializācijas priekšmetos eksāmenu pieĦemšanai promocijas padomes priekšsēdētājs nozīmē komisiju trīs personu sastāvā, no kurām vismaz viens ir profesors un pārējie- zinātĦu doktori.

Visi doktorantūras eksāmeni tiek kārtoti rakstiski. Eksāmena laikā doktorandam rakstiskais teksts ir jāpaskaidro mutvārdos. Svešvalodā promocijas eksāmens tiek kārtots rakstiski un mutiski. Obligātajos virziena priekšmetos un ierobežotās izvēles specializācijas priekšmetos eksāmena rezultātus noformē ar protokolu, kas sastādīts trīs eksemplāros un kuru paraksta visi eksāmenācijas komisijas locekĜi. Viens protokola eksemplārs tiek pievienots doktoranda personīgajai lietai, otrs nosūtīts doktorantūras daĜai, bet trešais eksemplārs tiek izsniegts doktorandam, lai vēlāk pievienotu dokumentiem pie disertācijas iesniegšanas aizstāvēšanai promocijas padomē. 4.4 PROGRAMMAS REALIZĀCIJAS RESURSU ANALĪZE

4.4.1 Materiālā bāze

Pētniecības darbu materiālā bāzi veido: • Zinātniskajos rezultātos ieinteresēto iestāžu un uzĦēmumu pētniecības darbu materiālā

bāze; • Zinātniski pētniecisko iestāžu kopēji izmantojamā aparatūra; • Datoreksperimentos izmantojamā datortehnika.

Zinātniskajos rezultātos ieinteresēto iestāžu un uzĦēmumu pētniecības darbu materiālās bāzes izmantošanas piemēri ir Latvijas Valsts Elektrosakaru Inspekcijas mēriekārtu kompleksi, kuri tika izmantoti sekmīgi aizstāvētās K. Bogena disertācijas sagatavošanas laikā. Cits piemērs ir mobilo sakaru operatorkompānijas TELE 2 optisko tīklu infrastruktūra, kura tiek izmantota doktoranda Vjačeslava Bobrova pētnieciskajā darbā. Materiālās bāzes izmantošana notiek uz līgumu pamata. Zinātniski pētniecisko iestāžu kopēji izmantojamās aparatūras piemērs ir Latvijas Univesitātes Fizikas institūta pikosekunžu lāzerspektrometrs un RTU TFI lāzers nelineāro optisko efektu pētniecībai optiskajās šėiedrās, kuri tika izmantoti sekmīgi aizstāvētās J.PoriĦa disertācijas sagatavošanas laikā un Daugavpils Universitātes G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrs, kura femtosekunžu lāzers, kurš tiek izmantots doktoranda Oskara OzoliĦa pētnieciskajā darbā un kura izmantošana notiek uz līgumu pamata. 4.4.2 Finansu resursi

Doktorantūras studiju programma tiek finansēta no valsts budžeta. Kopējie izdevumi doktorandu skaita dēĜ nav nozīmīgi. Sekmīgākie doktoranti saĦem ESF stipendijas un strādā RTU, LZP un ES

8

finansētos grantu projektos. ERAF projektu finansējums ir Ĝāvis piesaistīt jaunus zinātniskos un zinātniski pedagoăiskos darbiniekus ilgstošam zinātniski pētnieciskajam darbam institūtā.

4.4.3 Bibliotēka un nodrošinājums ar literatūru

Visos promocijas priekšmetos galvenie literatūras avoti ir pieejami bibliotēkā. Tiek abonēti galvenie zinātniskās periodikas izdevumi nozarē un elektroniskās datu bāzes. 4.5 ZINĀTNISKĀ GRĀDA PIEŠĖIRŠANA

Uz doktora zinātnisko grādu telekomunikāciju apakšnozarē var pretendēt, izstrādājot promocijas darbu, ko var aizstāvēt sekojošos gadījumos [1]:

• Pēc sekmīgi pabeigtām klātienes (pilna laika) studijām telekomunikāciju programmā (4 gadi + 2 pieĜaujami akadēmiskie atvaĜinājumi), kurās doktorands studē programmā noteiktos teorētiskos kursus, iegūst praktiskas iemaĦas zinātniskajā, pētnieciskajā un pedagoăiskajā darbā un patstāvīgi izstrādā promocijas darbu;

• Pēc sekmīgi pabeigtām neklātienes (nepilna laika) studijām telekomunikāciju programmā (5 gadi + 2 pieĜaujami akadēmiskie atvaĜinājumi), kurās doktorands, strādājot patstāvīgā darbā kādā pētniecības iestādē, studē programmā noteiktos teorētiskos kursus, iegūst praktiskas iemaĦas zinātniskajā, pētnieciskajā un pedagoăiskajā darbā un patstāvīgi izstrādā promocijas darbu;

• ja pretendents patstāvīgi izstrādājis promocijas darbu un pirms tā aizstāvēšanas promocijas padomē ir izpildījis doktorantūras studiju programmu, iesniedzot dokumentus par eksāmenu un citu saistību nokārtošanu tieši vai pielīdzināšanas kārtībā.

Zinātniskā grāda piešėiršanu reglamentē [2].

5 STUDIJU PROGRAMMAS ATT ĪSTĪBA 5.1 IZMAI ĥAS STUDIJU PROGRAMMĀ LAIKA POSMĀ KOPŠ IEPRIEKŠĒJĀS

AKREDITĀCIJAS

Ekspertu grupa, vērtējot studiju programmu iepriekšējā akreditācijas laikā, norādīja uz sekojošiem trūkumiem un problēmām. Pirmkārt, doktorantūras studiju programma neatbilst reālām studentu iespējām. Otrkārt, doktorantūras studiju programma jāpadara reālāka, samazinot prasības attiecībā uz publikāciju skaitu. ĥemot vērā ekspertu grupas aizrādījumus, ir veikti sekojoši pasākumi. Pirmkārt, ir izmainīta studiju programma, palielinot zinātniskā darba īpatsvaru un samazinot kredītpunktu skaitu priekšmetiem. Tas Ĝauj vairāk laika veltīt zinātniskajam darbam un publikāciju sagatavošanai salīdzinājumā ar iepriekšējo sadalījumu.

5.2 AIZSTĀVĒTĀS DISERTĀCIJAS

Laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas aizstāvētas četras disertācijas:

1. Gundega Rutka „Neironu tīklu modeĜu lietošana interneta datplūsmas prognozēšanā”

2. Jurăis PoriĦš „Nelineārie efekti optiskajās šėiedrās” 3. Rolands Parts „xDSL tehnoloăiju potenciālo iespēju novērtējums

vietējos telekomunikāciju tīklos” 4. Vjačeslavs Bobrovs „Starpkanālu intervāla analīze un novērtējums

optiskajās sakaru sistēmās ar viĜĦgarumdales blīvēšanu” Tuvojas nobeigumam darbs pie disertācijas doktorantiem: 1. IĜja ěašuks „ Pilnīgi optisko sakaru sistēmu izpēte un pielietošanas iespējas” 2. Jans JeĜinskis „Heiristiskie algoritmi trafika vadīšanai WDM tīklos” 3. MārtiĦš Ekmanis „Datu pārraides tīklu aizsardzība pret nesankcionētu resursu izmantošanu

9

5.3 STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS VĒRTĒJUMS

Doktorantūras studiju programma attiecas uz apakšnozari, kura šodien ir Ĝoti dinamiska. Industrijas pieprasījums pēc zinātniski pētnieciskā darba rezultātiem pārsniedz esošā pētniecības potenciāla iespējas ne tikai Latvijā, bet arī industriāli attīstītās valstīs kopumā.

6 Starptautisk ā sadarb ība 6.1 SADARBĪBA BALTIJAS VALSTU IETVAROS

Telekomunikāciju institūts uztur kontaktus ar sekojošām augstskolām: • KauĦas Tehnisko Universitāti • Tallinas Tehnisko Universitāti • Vi ĜĦas Tehnisko Universitāti

Sadarbība galvenokārt ir izvērta, piedaloties šo universitāšu rīkotajās konferencēs un publicējoties zinātnisko rakstu krājumos.

6.2 SADARBĪBA ES IETVAROS

Lai iegūtu papildus finansējumu telekomunikāciju institūts ir pieteicis Eiropas Reăionālās attīstības fonda ERAF projektu programmā „UzĦēmējdarbība un inovācijas” 2.1.1.1.aktivitāte „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” kā arī ieguvis ES EEZ finansētu projektu:

• Nākošās paaudzes kombinēto optiski blīvēto sakaru sistēmu ieviešanas izpēte”, Nr. EEZ09AP-42/09.

Tiek attīstīta sadarbība ar „Šėiedru optikas ieleju” (Fiber Optic Valley) Huduksvālē, Zviedrijā (kontaktpersona Ingmārs Hoglunds (Ingmar Höglund)) optisko šėiedru tehnoloăiju apmācību jomā. Izveidota veiksmīga sadarbība ar Laser Systems AB (Zviedrija) lāzeru iekārtu jomā (kontaktpersona Uldis BērziĦš)


Starptautiskā sadarbība ES ietvaros ir nepietiekama. Turpmāk būtiski tiks palielinātas pūles ES ERAF un 7. Ietvara programmas finansējumu iegūšanai, palielinot piedalīšanās skaitu starptautiskajos pētniecības projektu konkursos.

7 Doktoranti 7.1 STUDĒJOŠO SKAITS DOKTORANTŪRĀ AKADĒMISKAJĀ PROGRAMMĀ

Studējošo skaits: klātienē/neklātienē

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads 2011.gads

Pirmajā kursā 2 4 2 3

Otrajā kursā 2 3 4 2

Trešajā kursā 3 3 3 4

Sekmīgi aizstāvētās disertācijas

G.Rutka

J.PoriĦš

R.Parts V.Bobrovs

Prognozes par aizstāvēšanu

J.JeĜinskis

I. ěašuks

M. Ekmanis

10

7.2 STUDIJU PROGRAMMAS VĒRTĒJUMS NO DOKTORANTU VIEDOKěA

Doktorantūras studiju programmu pozitīvi vērtē visi sekmīgie doktorandi. Tomēr doktorandi studenti ir devuši arī virkni ieteikumu, kuri iespēju robežās tika Ħemti vērā studiju programmas pilnveidošanā.

8 ZINĀTNISKAIS PERSONĀLS 8.1 PERSONĀLS AR DOKTORANTŪRAS VADĪTĀJA TIESĪBĀM

V.Uzvārds Zinātniskais grāds

Amats

A.Ozols Dr.hab.Phys. Asoc. profesors G.Lauks Dr.Sc. profesors Ă.Ivanovs Dr.Sc. profesors T.CelmiĦš Dr.Sc. Asoc. prof A.Virtmanis R. Parts J.PoriĦš

Dr.Sc. Dr.Sc. Dr.Sc.

Docents Docents Docents


Studiju programmu finansējuma reformas pirmie rezultāti ir devuši iespēju uzlabot akadēmiskā personāla vecuma struktūru, piesaistot 3 jaunus pasniedzējus, kuri nākotnē varētu iegūt doktorantūras vadītāja tiesības.

9 Studiju programmu sal īdzinājums ar citu valstu universit āšu studiju programm ām

9.1 IZVĒLĒTĀS AUGSTSKOLAS

Salīdzinājumam tiek izmantotas sekojošas universitāšu programmas: • Stokholmas Karaliskās Tehniskās Augstskolas http://www.ekc.kth.se • Dānijas Tehniskās Universitātes http://www.dtu.de • Šveices Federālais Tehnoloăiju institūts Lozannā. Telekomunikāciju doktorskola . http://sscwww.epfl.ch 9.2 SALĪDZINĀŠANAS KRITĒRIJI

Izvēlēto ārzemju augstskolu doktorantūras studiju programmas ir atšėirīgas. Salīdzinājumam tiek izmantoti sekojoši kritēriji: • Kredītpunktu sadalījums pa studiju veidiem • Studiju priekšmetu salīdzinājums

11

9.3 KREDĪTPUNKTU SALĪDZINĀJUMI

KTH Doktora līmeĦa studijas Teleinformātikā Kredītpunktu salīdzinājums pa studiju veidiem Augstskola Studiju priekšmeti Disertācija (Tēzes) Kopā RTU 62 130 192 KTH 40-80 80-120 160 EPFL Doktora līmeĦa studijas Datoru, Telekomunikāciju un informātikas zinātnēs Kredītpunktu salīdzinājums pa studiju veidiem Augstskola Studiju priekšmeti Disertācija (Tēzes) Kopā RTU 62 130 192 EPFL 20-60 100-200 120-260

DTU Doktora līmeĦa studijas telekomunikācijās Kredītpunktu salīdzinājums pa studiju veidiem Augstskola Studiju priekšmeti Disertācija (Tēzes) Kopā RTU 62 130 192 DTU 40-80 100-150 140-230

9.4 STUDIJU PRIEKŠMETU SALĪDZINĀJUMI

Raksturīgais visām ārzemju studiju programmām ir tas, ka programmas ir plašas un aptver vairākas, bieži vien konverăējošas nozares, piemēram, datorzinātnes, telekomunikācijas un informātiku. Doktorandiem ir plašas iespējas izvēlēties studiju priekšmetus no blakus nozarēm. Piemēram, EPFL izvēles priekšmetu skaits ir 32. Tas Ĝauj sagatavot speciālistus uz zinātĦu saskarsmes robežas. Programmas ir elastīgas un mainās ar katru gadu. Studiju priekšmetu plānošana ir atklātas. Tiek piesaistīti viesprofesori. Doktorandu individuālie plāni tiek pārskatīti un izmainīti parasti vienu reizi gadā. 9.5 PAŠNOVĒRTĒJUMS

Kopumā vērtējot , jākonstatē, ka visām salīdzināmajām doktorantūras studiju

programmām ir atšėirīgas studiju programmu veidošanas koncepcijas un tās tieši nav salīdzināmas. RTU programmai jākonstatē zināma savrupība, kura , Ħemot vērā nelielo doktorandu

skaitu programmā, neĜauj maksimāli izmantot atvēlētos resursus. Šo trūkumu iespējams viegli novērst. Salīdzinot atsevišėu studiju priekšmetu programmas jāatzīst, ka RTU ETF Telekomunikāciju institūta studiju programmas priekšmetu apraksti būtiski neatšėiras no salīdzināmo Universitāšu programmu priekšmetu aprakstiem. Pamats šādam apgalvojumam ir arī tas, ka visās salīdzināmajās programmās pamatā tiek izmantotas līdzīgas vai arī tās pašas mācību grāmatas.

10 Kopsavilkums 10.1 PROGRAMMU STIPRĀS PUSES

1. Doktorantūras studiju programma attiecas uz apakšnozari, kura šodien ir Ĝoti dinamiska. Industrijas pieprasījums pēc zinātniski pētnieciskā darba rezultātiem pārsniedz esošā pētniecības potenciāla iespējas ne tikai Latvijā, bet arī industriāli attīstītās valstīs kopumā;

12

2. Latvijas uzĦēmumu sniegtais atbalsts materiālās bāzes nodrošināšanā pētniecības darbu vajadzībām;

10.2 PROGRAMMAS VĀJĀS PUSES

1. Augstas kvalifikācijas telekomunikāciju speciālistu neapmierinātais pieprasījums Latvijas darbaspēka tirgū ierobežo iespējas piesaistīt jaunus zinātniskos un zinātniski pedagoăiskos darbiniekus ilgstošam zinātniski pētnieciskajam darbam institūtā.

2. Nepietiekami attīstītie starptautiskie zinātniskie kontakti. 10.3 IESPĒJAS

Iesaistīšanās ES finansētos projektos, zinātniski pētnieciskajai darbībai telekomunikāciju apakšnozarē paveras iespējas iegūt papildus finansējumu un attīstīt pētījumu programmas. Par to liecina pieaugošā interese par notiekošo RTU ETF Telekomunikāciju institūtā pētniecības jomā arī no ES dalībvalstu puses. Pētniecības darbu vajadzībām atbilstošs finansējums Ĝaus pilnveidot doktorantūras studiju programmu.

10.4 DRAUDI

Pētniecībai un augstākajai izglītībai paredzētā finansējuma samazinājuma dēĜ var apsīkt zintātniskais darbas un līdz ar to arī augstākā izglītība telekomunikāciju apakšnozarē. 10.5 EKSPERTU NORĀDĪJUMI PAR TRŪKUMIEM IEPRIEKŠĒJĀ AKREDITĀCIJĀ

Ekspertu atskaites ziĦojumā kā galvenie trūkumi tika norādīti: 1. Fakultātei nav attīstības plāna, kas paredzētu pasniedzēju maiĦas sagatavošanu un laboratoriju

atjaunošanu un šiem mērėiem nepieciešamo finansu resursu piesaistīšanai; 2. Doktoru studiju prasības neatbilst reālām studentu iespējām 3 gadu laikā izstrādāt zinātnisko

darbu, rezultātus publicēt 5 starptautiski recenzējamos žurnālos un ziĦot 2 starptautiskās konferencēs (ieteica pazemināt prasības attiecībā uz starptautisko publikāciju skaitu);

3. Doktorandu skaits programmā ir neliels un tie paši neplāno savu turpmāko darbību saistīt ar Universitāti, jo atalgojums nespēj konkurēt ar firmu piedāvājumiem.

10.6 TRŪKUMU NOVĒRŠANA

1. Ir atjaunota fakultātes zinātniskā žurnāla regulāra izdošana. Doktora darba aizstāvēšanai noteiktais starptautiski recenzējamo publikāciju skaits ir noteikts ar LR Ministru Kabineta lēmumu un tā izmaiĦas nav RTU kompetencē.

2. Studentu un pasniedzēju starpteutiskās zinātniskās konferences tiek organizētas regulāri katru gadu, kas Ĝauj veikt atlasi studentu doktorantūrai.

3. Fakultātē ir izstrādāts un tiek realizēts personāla atjaunošanas plāns.

“Pašnovērt ējuma ziĦojums” apspriests un apstiprināts 2010. gada 26 maija institūta padomes sēdē.

Studiju programmas direktors

TI Instit ūta direktors: __________________________ (Ă. Ivanovs)

13

Pielikums 1 Normatīvie dokumenti, kuri reglamentē doktorantūras darbu

1. Rīgas Tehniskās Universitātes doktorantūras nolikums 2. Nolikums par doktora zinātniskā grāda piešėiršanu Rīgas Tehniskajā Universitātē 3. Latvijas Republikas likums “Par zinātnisko darbību”; 4. LR Ministru Kabineta Noteikumi Nr. 134 „ NOLIKUMS PAR PROMOCIJAS

KĀRTĪBU UN KRITĒRIJIEM” 5. LZP Lēmums Nr. 1–1”Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas republikā” 6. MK noteikumi „Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikums” 7. MK noteikumi „Par Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju ” 8. Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloăiju attīstības vadlīnijas 2002.-2010.gadam 9. ZinātĦu nozaru un apakšnozaru anotācijas 10. Latvijas Zinātnes padomes VISPĀRATZĪTO RECENZĒJAMO ZINĀTNISKO

IZDEVUMU SARAKSTS 11. Latvijas Zinātnes padomes VISPĀRATZĪTO RECENZĒJAMO ZINĀTNISKO

IZDEVUMU SARAKSTS 12. LATVIJAS REPUBLIKAS ZINĀTNES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ KONCEPCIJA 13. AIP lēmums „Noteikumi par doktorantūras studiju programmu izveidi un realizēšanu”

14

Pielikums 2

Studiju programmas priekšmetu apraksti

15

1. Signālu pārvades teorija

Mācību priekšmeta apraksts Mācību spēks: ANDRIS OZOLS, Dr.habil.phys. Mācību priekšmeta nosaukums.: SIGNĀLU PĀRVADES TEORIJA

Studiju programma: Telekomunikācijas Studiju veids: AKAD ĒMISKĀ. PROGRAMMA Studiju līmenis.: DOKTORA Studiju virziens: Telekomunikāciju un datoru t īkli Mācību priekšmeta apjoms :

15 KP

Mācību priekšmeta mērėis

Priekšmeta “Signālu pārvades teorija ” mērėis doktorantūras studiju programmā ir :

• PadziĜināta vispārīga priekšstata ieguve par sakaru sistēmām, to uzbūves un darbības principiem.

• Sakaru sistēmu analīzes un sintēzes metožu apgūšana.

Mācību priekšmeta uzdevumi

Priekšmeta “Signāu pārvades teorija ” uzdevumi doktorantūras studiju programmā ir:

Balstoties uz studiju programmā iepriekšējos priekšmetos iegūtajām zināšanām un iemaĦām augstākā līmenī sniegt sekojošas zināšanas ;

• Apgūt ar priekšmetu saistīto terminoloăiju • Sniegt zināšanas par sakaru sistēmu uzbūvi, darbību, vēsturi un

attīstības tendencēm • Apgūt signālu un sakaru kanālu teoriju • Apgūt informācijas pārraides teoriju • Apgūt optimālās uztveršanas ( traucējumnoturības ) teoriju.

Un apgūt sekojošas prasmes :

• Kvalitatīvā un kvantitatīvā (izmantojot analītiskas un skaitliskas metodes) sakaru sistēmu analīzē

• Kvalitatīvā un kvantiatīvā (izmantojot aanalītiskas un skaitliskas metodes) sakaru sistēmu sintēzē .

Beidzot priekšmeta studijas doktorantam jāzina:

• priekšmetā lietotā terminoloăija, • sakaru sistēmu uzbūves un darbības principi,

16

• signālu un sakaru kanālu teorija, • informācijas teorija, • traucējumnoturības teorija, • daudzkanālu sakaru sistēmu darbības principi, • veselu analītisku funkciju teorijas metodes, • kvantu informātikas pamati.

Beidzot priekšmeta studijas doktorantūras studentam jāprot:

• orientēties dažādu sakaru sistēmudarbības principos, • veikt sakaru sistēmu analīzi un sintēzi, izmantojot arī veselu analītisku

funkciju teorijas metodes, • analītiski un ar datoru veikt pamataprēėinus, kas nepieciešami sakaru

sistēmu analīzei un sintēzei.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts

1. Information Theory, Inference, and Learning Algoritms

D.C.Mackay Cambridge University Press, Cambridge, 2006, 628 p.

2. Science and Information Theory L.Brillouin Academic press, Inc., New York, etc., 1956, 320 p

3. Signālu pārvade un elektrosakari A.Grabinskis, L.Pētersons

Rīga, Zvaigzne, 1984, 172 lpp.

4. An Introduction to the Analysis and Processing of Signals

P.A.Lynn Hemisphere Publishing Corporation, New York, 1989, 263 p.

5. . Communication Systems S.Haykin John Wiley&Sons, New York, 2001, 816 p.

6. Теория электрической связи Под ред. Д.Д.Кловского

Москва, «Радио и связь», 1999, 433 с.

7. Communication Systems B.Carlson Mc Graw Hill Book Company, New York, 1986, 662 p.

8. Foundations of Coding J.Adamec John Wiley &Sons, Chichester, New York, 1991, 336 p.

9. Introduction to Code Division Multiple Access (CDMA): Network, Services, Technologies and Operation

L.Harte Althons, New York, 2004, 79 p.

10. Digital Communications. Fundamentals and Applications

B.Sklar Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2001, 1100 p.

11. 1.3. TELEKOMUNIKĀCIJU VĒSTURE I(2000), II(2002), III (2005)

J.Ločmelis Rīga,Lattelekom Muzejs

12. 1.4. МЕТОДЫ ТЕОРИИ ЦЕЛЫХ Я.И.Хургин Физматгиз, М.,

17

ФУНКЦИЙ В РАДИОФИЗИКЕ, ТЕОРИИ СВЯЗИ И ОПТИКЕ

В.ПЯковлев 1962, 220 с

13. 1.5. ФИНИТНЫЕ ФУНКЦИИ В ФИЗИКЕ И ТЕХНИКЕ

Я.И.Хургин В.ПЯковлев

Наука, Москва, 1971, 408.

14. 1.6. MINIM ĀLĀ ENERĂIJA OPTISKAJAI INFORMĀCIJAS PĀRRAIDEI

A.Ozols J.PoriĦš Ă.Ivanovs

Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloăijas, R., RTU TI, 1999.

15. 1.7. QUANTUM COMPUTATION AND QUANTUM INFORMATION

M.A.Nielsen, I.L.Chuang

Cambridge University Press, Cambridge, 2000, 676 p.

16. 1.8. QUANTUM INFORMATION AND COMPUTATION

Ch. H. Bennett Physics Today, October 1995, pp. 24-30.

17. 1.9. STOCHASTIC RESONANCE L.Gammaitoni Rev. Of Modern Physics, 1998, vol.70. No1, pp.223-287.

18. 1.10. СТОХАСТИЧЕСКИЙ РЕЗОНАНС КАК ИНДУЦИРОВАННЫЙ ШУМОМ ЭФФЕКТ УВЕЛИЧЕНИЯ СТЕПЕНИ ПОРЯДКА

В.С.Анищенко, А.Б.Нейман, Ф.Мосс, Л.Шиманский-Гайер

Успехи физических наук, 1999, т.169, N1, c.7-38.

19. 1.11. HIGHER-ORDER SPECTRAL ANALYSIS

Ch.L.Nikias, A.P.Petropulu

PTR Prentice Hall, Englewood Cliffs, New Jersey 07632, 1993, 537 p.

20. 1.12. ПРЕДСКАЗАНИЕ СЛУЧАЙНЫХ ПРОЦЕССОВ

А.Н.Ефимов Москва, Знание, 1976, 64 с.

Priekšmeta mācīšanas metode

Lekcijas

Lekciju uzdevums ir iepazīstināt ar:

• priekšmeta terminoloăiju; • matemātisko aparātu un metodēm • sakaru sistēmu elementiem, raksturlielumiem un modeĜiem • sakaru sistēmu analīzes un sintēzes metodēm

Patstāvīgais darbs

Patstāvīgais darbs tiek paredzēts: • mācību literatūras studijām • patstāvīgai uzdevumu risināšanai.

18

Konsultācijas

Konsultācijas tiek sniegtas pēc doktorantu pieprasījuma.

Zināšanu un prasmju apgūšanas novērtēšana

Priekšmeta apgūšanas novērtēšanai ir paredzēts eksāmens. Eksāmens ir mutisks.Eksaminēšanu veic ETF Promocijas padomes priekšsēdētāja nozīmēta komisija. Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi

Vērt ēšanas skala Eksāmena vērtējums notiek pēc sekojošas skalas:

Balles Vērt ējums Skala 10 Izcili Visi uzdotie uzdevumi atrisināti, dots ieguldījums metožu

pilnveidošanā vai arī uzdevumi atrisināti arī ar citu metodi (piemēram statistisko modelēšanu)

9 Teicami

Visi uzdotie uzdevumi atrisināti, iegūta prasme patstāvīgi risināt priekšmeta uzdevumus

8 ěoti labi Apgūti ap 90% terminu un jēdzienu , ir apgūta prasme šo zināšanu izmantošanā uzdevumu risināšanā

7 Labi Apgūti ap 80% terminu un jēdzienu , ir apgūta prasme šo zināšanu izmantošanā uzdevumu risināšanā

6 Gandrīz labi Apgūti ap 70% terminu un jēdzienu , ir apgūta prasme šo zināšanu izmantošanā uzdevumu risināšanā

5 Viduvēji Apgūti ap 60% terminu un jēdzienu , ir apgūta prasme šo zināšanu izmantošanā uzdevumu risināšanā

4 Gandrīz viduvēji

Apgūti ap 50% terminu un jēdzienu , ir ievērojamas grūtības šo zināšanu izmantošanā uzdevumu risināšanā

0-3 Nav parādīta prasme risināt priekšmeta uzdevumus

PRIEKŠMETA PROGRAMMAS PRASĪBAS

Priekšmeta programmas prasības ir apgūt zināšanas saskaĦā ar sekojošo priekšmeta programmu Signālu pārvades teorijā.

Priekšmeta programma Signālu pārvades teorijā

1. SPT definīcija un mērėis. Sakaru sistēmu uzbūves pamatprincipi un to attīstība.

2. Signālu veidi un to parametri. 3. Stohastisko procesu tipi un galvenie raksturlielumi. 4. Gausa un Markova procesi. 5. Galvenās Furjē analīzes teorēmas, Furjē transformācijas jēdziena

paplašināšana.Nenoteiktību relācija.

19

6. Signālu spektri, to definīcijas un aprēėins. Spektru saistība ar korelācijas funkcijām.Bispektri un trispektri.

7. Spektra platuma un impulsa ilguma noteikšanas kritēriji.To izvēle, sakarība starp tiem.

8. Analītisko signālu teorija. Signāla kvaziharmoniskā forma, tās pielietojums.

9. Nepātrauktu signālu diskretizācijas metodes. Veselu analītisko funkciju teorijas pielietošana. Lagranža interpolācijas formula un nolašu teorēma.

10. Signālu aproksimācija sakaru sistēmās un šo aproksimāciju kĜūdu aprēėins, balstoties uz veselu analītisku funkciju teoriju.

11. Lineāru vektortelpu teorijas pamati.Ortogonāli un neortogonāli signāli. 12. Nepārtrauktu nesējsignālu modulācija. 13. Nepārtrauktu nesējsignālu manipulācija. 14. Diskrētu signālu modulācija. 15. Impulskoda modulācija. 16. Dažādu modulācijas veidu efektivitātes salīdzinājums. 17. Modulētu signālu korelācijas funkcijas un enerăētiskie spektri. 18. Sakaru kanālu modeĜi. 19. Determinēta signāla pārvade caur lineāru determinētu četrpolu. Četrpolu

galvenie raksturlielumi. Ideāli un reāli filtri. 20. Stohastisku signālu pārvade caur lineāru determinētu četrpolu. 21. Stohastisku signālu vērtību prognozēšana: Mērėi un metodes. 22. Informācijas kvantitatīva definīcija diskrētu ziĦokumu gadījumā-ZiĦojumu

avota entropija un redundance. Relatīvā informācija. 23. Šenona teorēma diskrētam beztrokšĦa kanālam. Optimālā kodēšana. Šenona-

Feno kods. 24. Diskrētu sakaru kanālu informācijas caurlaides spēja ar un bez trokšĦa. 25. Nepārtrauktu ziĦojumu avota informatīvie parametri: diferenciālā entropija,

relatīva informācija,ε-entropija un ražība. 26. Šenona teorēma nepārtrauktam trokšĦainam kanālam. Šenona formula. 27. Traucējumnoturīga kodēšana un dekodēšana. Kodu klasifikācija, kodu tabulas,

kodu koki, Heminga attālums. 28. Heminga kodi. 29. Cikliskie kodi. Rīda-Solomona kodi. 30. Rekurentie kodi. 31. Finka-Hagelbargera kodi. 32. Diskrētu signālu apstrādes metodes uztvērējā. 33. Signālu koherentās un nekoherentās detektēšanas metodes. 34. SaskaĦotie filtri., to realizācija. 35. Diskrētu signālu traucējumnoturīgas uztveršanas kritēriji. 36. Divisko signālu optimāla uztveršana uz baltā trokšĦa fona. KĜūdas aprēėins. 37. Nepārtrauktu signālu lineāra optimāla filtrācija. 38. Maksimālās ticamības kritērija dažādas matemātiskās formas un optimālo

uztvērēju blokshēmas, kas no tām izriet. 39. Neoptimālie uztvērēji. 40. Nepārtrauktu signālu optimālā uztveršana un to raksturojošie parametri.

20

41. Daudzkanālu sakaru sistēmu uzbūves principi. Signālu sadalīšanas lineārās metodes: laikdale, frekvenčdale, fāzdale, polarizācijdale, koddale (CDMA). Signālu sadalīšanas nelineārās metodes: pēc līmeĦa un kombināciju metode.

42. Signālu sadale ar kodēšanas palīdzību CDMA sistēmās.CDMA/DS un CDMA/FH sistēmas.Korelācijas uztvērēji CDMA sistēmās.

43. Statistiskā blīvēšana analogajās un diskrētajās sakaru sistēmās. 44. Informācijas –negentropijas princips, tā pielietojumi elektronu un fotonu

kanālos. 45. Lineāras sistēmas ieejas signāla atjaunošana pēc izejas signāla. Lineāras

sistēmas galvenais integrālvienādojums, tā atrisinājuma unitāte un korektums.Analītiskā turpinājuma metode.

46. TrokšĦu ietekme uz ieejas signāla atjaunošanas precizitāti. 47. Kvantu ierobežojumi sakaru kanālu informācijas caurlaides spējai. 48. Kvantu sakaru kanāli, to īpatnības. 49. Šenona un fon Neimana entropija.Šūmahera teorēma kvantu kanālam. 50. Kvantu kriptogrāfija. 51. Kvantu datori. 52. Stohastiskā rezonanse: trokšĦu izmantošana uztvērēju jutības

palielināšanai. 53. Informācijas pārvades sistēmu efektivitāte. Efektivitātes kritēriji, to

noteikšanas metodes un palielināšanas iespējas, ideāla sakaru sistēma.

Nepieciešamās priekšzināšanas Lai students spētu apgūt priekšmetu, viĦam jābūt nepieciešamajām priekšzināšanām

• Fizikā • Matemātiskajā analīzē • Varbūtības teorijā • Furjē rindu un Furjē integrāĜa teorijā • Ėēžu teorijā • Signālu teorijas pamatos • Elektrosakaru teorijā I • Elektrosakaru teorijā II.

Pasniedzējs: ___________________Andris Ozols Datums: 2010. gada 29. jūnijs

21

2. Mobil ās sakaru sistēmas

Mācību priekšmeta apraksts Mācību spēks: Gunārs Lauks, Dr.Sc.Ing, prof.

Mācību priekšmeta nosaukums.: Mobil ās sakaru sistēmas

Studiju programma: Telekomunikācijas Studiju veids: AKAD ĒMISKĀ. PROGRAMMA Studiju līmenis.: DOKTORA Studiju virziens: Telekomunikācijas Mācību priekšmeta apjoms 5 KP


Priekšmeta “ Mobil ās sakaru sistēmas” mērėis “Telekomunikāciju un datoru tīklu “ doktora studiju programmā ir nodrošināt, lai doktorants iegūtu kompetenci un sekojošas prasmes:

• Spēju parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās metodes mobilās sakaru sistēmu vadības jomā un atbilstošas pētniecības metodes;

• Spēju patstāvīgi izvērtēt un izvēlēties zinātniskiem pētījumiem atbilstošas metodes un prot dot ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā vai devis jaunu izpratni esošām zināšanām un to pielietojumiem praksē, realizējot būtiska apjoma oriăinālu pētījumu, daĜa no kura ir starptautiski citējamu publikāciju līmenī;

• veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniskus projektus, tajā skaitā starptautiskā kontekstā uzĦemties atbildību par savas pētnieciskās darbības ētiskajiem aspektiem

Metodiskais nodrošinājums

Viss nepieciešamais metodiskais nodrošinājums, lai students iegūtu izcilu novērtējumu, ir izvietots MOODLE vidē un datorklases serverī.

22


Galvenās:

3. Steele & Hanzo , Mobile Radio Communications, 2nd Edition, J. Wiley & Sons, 2005 4. B.H.Walke Mobile Radio Networks, Networking and Protocols, J. Wiley & Sons, 2007 5. M. Bossert, Channel Coding for Telecommunications, J. Wiley & Sons, 2006 6. Jonathan P., Castro THE UMTS RADIO ACCESS., Orange Communications SA, World

Trade Centre, Lausanne, Switzerland, 2001, 7. Marvin K. Simon, Digital Communications over Fading Channels, 2nd Edition, J. Wiley

& Sons, 2005 ,

Periodika un žurnāli

• Alcatel Telecommunications Review

• Communication International

• IEEE Communications

• IEEE Personal Communications

• Mobile Communication International

• Mobile Computing

• Mobile Networks & Applications

• Mobile Radio Technology

• Satellite Communications

• Satellite Times

• Wireless Business & Technology

• Wireless Networks

• Wireless Networks & Applications

Grāmatas elektroniskā formātā

1. Philippe NAIN, BASIC ELEMENTS OF QUEUEING THEORY, Application to the Modelling of Computer Systems, Lecture Notes, INRIA, France

2. AndreasWillig. A Short Introduction to Queueing Theory, Technical University Berlin, Telecommunication Networks Group

3. Robert B. Cooper. Introduction to Queueing Theory. Florida Atlantic University 4. Harry Perros , Computer Simulation Techniques: The definitive introduction!, Computer

Science Department, NC State University 5. Ivo Adan and Jacques Resing, Queueing Theory, Department of Mathematics and

Computing Science Eindhoven University of Technology, The Netherlands 6. Georges Fiche & Gerard Hebuterne, Communicating Systems & Networks: Traffic &

Performance, London and Sterling

23

7. Dr.-Ing. Andreas Willig, Performance Evaluation Techniques – Summer 2004, Hasso-Plattner-Institut, Universität Potsdam, June 29, 2004

8. ARUN K. SOMANI, SURVIVABILITY AND TRAFFIC GROOMING IN WDM OPTICAL NETWORKS, Cambridge University Press

9. Handbook “TELETRAFFIC ENGINEERING”, Geneva, January 2005

Ārzemju universitāšu lekciju slaidi

1. Yannis A. Korilis , Networking Theory & Fundamentals, University of Pensilvania 2. Vishal Misra , Computer Systems: Modeling and Performance Evaluation., Columbia

University 3. Scott F. Midkiff, Network Performance, Design, and Management, Bradley Department

of Electrical and Computer Engineering, Virginia Polytechnic Institute and State University

4. John C.S. Lui, Computer System Performance Evaluation, CUHK 5. János Sztrik, Finite-Source Queueing Systems, and their Applications, University of

Debrecen, Institute of Mathematics and Informatics, Department of Information Technology

6. Eytan Modiano, Data Networks, Massachusetts Institute of TechnologyLaboratory for Information and Decision Systems

Ārzemju universitāšu lekciju konspekti



Programmatūru apraksti

Linux apraksts pdf-fails SCILAB pakete pdf-fails Simula pakete pdf-fails Petri tīklu simulators pdf-fails


Priekšmeta programmas prasības ir apgūt zināšanas par sekojošiem programmas elementiem:

Nepieciešamās priekšzināšanas • Teletrafika teorijā

Teletrafika teorija maăistra kursa apmērā • Priekšmetā „Ciparu komutācijas sistēmas”

ATM un MPLS tehnoloăijas • Varbūtības teorijā un statistikā

1. GADĪJUMA NOTIKUMI

1.1 IZLASES TELPA UN NOTIKUMU KOPAS (SAMPLE SPACE)

24

1.1.1 Notikumu algebra 1.1.2 Notikumu telpa

1.2 VARBŪTĪBAS, KURAS DEFINĒTAS NOTIKUMU KOPĀS 1.2.1 Varbūtību saskaitīšanas likums 1.2.2 Nosacītās varbūtības 1.2.3 Neatkarīgie notikumi

1.3 BAIESA FORMULA

2. VIENDIMENSIJAS GAD ĪJUMA LIELUMS

2.1 DISKRĒTS GALĪGS GADĪJUMA LIELUMS 2.1.1 Sadalījuma funkcija 2.1.2 Matemātiskā cerības definīcija (expected value) 2.1.3 Matemātiskā cerības īpašība 2.1.4 Dispersijas definīcija (variance) 2.1.5 Dispersijas īpašības 2.1.6 Gadījuma lieluma standartizēšana (centrēšana un normēšana) 2.1.7 Čebiševa nevienādība 2.1.8 Trīs sigma likums kā nevienādības sekas

2.2 NEPĀRTRAUKTS GADĪJUMA LIELUMS 2.2.1 Integrālā un diferenciālā sadalījuma funkcijas 2.2.2 Matemātiskā cerība 2.2.3 Dispersija 2.2.4 Momenti 2.2.5 Centrālie momenti 2.2.6 Standartizētie momenti 2.2.7 Moda 2.2.8 Mediāna 2.2.9 Asimetrijas koeficients (skewness) 2.2.10 Ekscesa koeficients (kurtosis) 2.2.11 Variācijas koeficients

3. DAUDZ DIMENSIJU GAD ĪJUMA LIELUMS JEB STOHASTISKAIS VEKTORS

3.1 DISKRĒTS GALĪGS DIVDIMENSIJU GADĪJUMA LIELUMS (X,Y) 3.1.1 Varbūtību sadalījumi 3.1.2 Neatkarīgi gadījuma lielumi X un Y 3.1.3 Divdimensiju gadījuma lielumu (X,Y) funkcijas Z=f(X,Y) varbūtību sadalījums 3.1.4 Matemātiskās cerības linearitāte 3.1.5 Dispersijas īpašība 3.1.6 Kovariācija 3.1.7 Korelācija 3.1.8 Regresija

4. STOHASTISKIE PROCESI

4.1.1 Definīcija 4.1.2 Klases 4.1.3 Markova ėēdes

TEMATU IZKLĀSTS

1. Ievads mobilo sakaru sistēmās 2. Mobilie radio kanāli 3. Runas kodēšana 4. Kanālu kodēšana 5. Modulācijas: QAM un citas 6. Spektra vadība 7. Bezvadu tīkli 8. Sistēmu aspekti:

25

1) Mobilitātes vadība

2) PārĦemšanas vadība: Detektēšana un resursu vadība

3) Signalizācija

4) Mobilie Radio kanāli

5) Runas kodēšana

6) Kanālu kodēšana

7) PārĦemšanas vadība starp sistēmām

8) Tehnoloăiju piemēri: PLMN, GSM, GPRS, UMTS (IMT), WLAN

9) Numuru pārvietojamības problēma.

10) Ekonomikas modeĜi

11) Mobilie pakalpojumi

12) Heterogenie tīkli

9. UMTS 10. 4G paaudzes tīkli

Pasniedzējs: /prof. Gunārs Lauks/

Datums: 2010. gada 30. marts

26

8. Informācijas tehnoloăijas telekomunikācijās

Atslēgas vārdi: Relational databases, pattern models, parallelism, distributed systems Valoda : Latviešu angĜu, Tips D. Programma

Kred ītpunkti 5

Novērt ēšana Rakstisks un mutisks eksāmens

Skala (1-10),

Mērėis

Sniegt zināšanas un iemaĦas multimēdiju datu bāzu, tīklu datu bāzu projektēšana.

Saturs

I.Objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (CORBA).

1.Objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūras struktūra. 2.Objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūras elementi. 3.Starpniekvalodas veidi starp patstāvīgiem procesiem CORBAs sistēmās. 4.Sajūgumu valoda (IDL) CORBAs sistēmās.

1I. Intelektuālie tīkli.

1.Intelektuālie tīkli to uzbūves struktūras. 2.Intelektuālo tīklu loăiskie līmeĦi. 3.Pakalpojumu veidi. 5.Pakalpojumu grupu veidi (CSI). III. Datu bāzes 1. Databāžu modelēšana 2. Datu konceptuālie un relāciju modeĜi. Pāreja no konceptuālā uz relāciju modeli. 3. Analītiskie modeĜi 4. Datoru arhitektūra multimēdiju datiem 5. SQL valoda 6. Fiziskās datu struktūras 7. Paralēlisma iespaids 8. Indeksācija 9. PiekĜuves metodes

27

10.Segmentēšana

Personāls Telefons e-mail Dr.Sc., prof. Lauks G. 9206660 mailto: [email protected] Dr. Sc., asoc. Prof.

Kavacis A

Dr.Sc., asoc. prof.

Vitmanis A.

Literat ūra Galvenā mācību grāmata

1.http://docs.google.com/viewer?a=v&q=cache:QPX46FX6AgYJ:java.sun.com/developer/onlineTraining/Downloads/CorbaIntro.PDF+corba.pdf&hl=lv&gl=lv&pid=bl&srcid=ADGEEShqHzS8YDX322r2gPDfTkSkfsYXWNAPFoDMvH8zkQpX2KlRTlrmgOtMpfpioojCo30DcVTOG7-AN7hC5a5oa3a4SiOff0dL0Au45kK96oDhwPaqsQhbhA3oh2Tr0pVh4MKREWcw&sig=AHIEtbRVswpYLA8bWMDGstAmEBMbDGTT6Q.

1. Bordini R., Hubner J., Wooldridge M. Programming multi-agent systems in AgentSpeak using Jason. Wiley, 2007.273p.

3. A CORBA-Based Multi-Agent System Integration Framework/ Cheng Tao, Guan Zailin, Liu Liming, Wu Bo, Yang Shuzi. - Proceedings. Ninth IEEE International Conference on Engineering Complex Computer Systems, ( ICECCS'04), 14-16 April 2004 pp.191-198, [Elektroniskais resurss] http://ieeexplore.ieee.org/stamp/stamp.jsp?arnumber=01310917

4. B Prabhakaran Multimedia database management Systems, ISBN: 0-792-39784-3

5. Rick van der Lans Introduction to SQL, ISBN ; 0-201-159618-0 6. Martin Fowler Analysis patterns –Reusable object models ISBN: 0-201-

89542-0 Papildus rekomendējamie literatūras avoti

1) T. Connolly and C. Begg Database systems ISBN: 0-201-70857-4

Profesora grupa

Pārraides sistēmas

Pasniedzējs: ___________________A. Kavacis Datums: 2010. gada 10. jūnijs

28

9. Virzošo sistēmu elektrodinamika Atslēgas vārdi: OPTISKĀS DZĪSLAS, GAISMAS IZPLATĪŠANĀS, DISPERSIJA UN VĀJINĀJUMS Tips D. Programma

Kred ītpunkti 5


Skala (1-10),

Mērėis Sniegt teorētisko zināšanu bāzi optisko virzošo sistēmu elektrodinamikā Uzdevumi:

1. Novērtēt nelineāro optisko efektu izpausmi optiskajās šėiedrās. 2. Salīdzināt matemātiskās modelēšanas procesā iegūtos datus ar izveidotā 10 Gbit/s WDM

maketa eksperimentālajiem rezultātiem un veikt raksturlīkĦu analīzi pēc jaudas, frekvenču diapazona, ienestiem lineārajiem un nelineārajiem efektiem un ienestā elektriskajā džitera (fāzes drebēšanas).

3. Novērtēt optiskā signāla fāzes modulācijas formāta pielietošanas iespējas WDM sakaru sistēmās.

4. Novērtēt optiskā signāla polarizācijas izmaiĦu analīzes iespējas izmantojot datorsimulācijas programmas.

Saturs

1 Gaismas izplatīšanās optiskajās šėiedrās Optiskās šėiedras Gaismas stari homogenā vidē 2. Optiskās virzošās sistēmas

Vi ĜĦu izplatīšanās planāros dielektriskos viĜĦvados Vi ĜĦu izplatīšanās cilindriskos viĜĦvados

3. Dispersija un vājin ājums Sistēmas funkcijas optiskās virzošās sistēmās Kavējums un dispersija Kavējums planārās sistēmās Kavējums cilindriskos viĜĦvados

4. Dispersija daudzmodu šėiedrās Mazs modu skaits

Liels modu skaits

5. Hromātiskā dispersija

29

Nekoherentās gaismas stohastiskais modelis

Daudzmodu optiskie signāli

Hromātiskā dispersija vienmodas šėiedrās

Planārais modelis cilindriskais modelis hromātiskai dispersijai

Kopējā dispersija

6. Solitoni

7. Modu modeĜi cilindrisk ās virzošās sistēmās

BeseĜa funkcijas kā modeĜi

8. Kavējums un dispersija lineārās sistēmās

1. Lineārās sistēmas

2. Signāli lineārās sistēmās

9. Robežas un aproksimācijas

Puasona sadalījums Černova robeža Puasona –Gausa sadalījums

10. Seglu punkta aproksimācijas

Nepārtraukti sadalījumi

Diskrēti sadalījumi

11. Optimālie uztvērēji

Max SNR uztvērējs

MSE uztvērējs

12. Fāžu trokšĦi

Lorenca gaismas avoti

Filtrācija Personāls Phone e-mail Dr.hab.phys., prof.

Ozols A [email protected]

Dr. Sc., prof. Ivanovs G. [email protected] Dr.Sc., prof. G.Lauks [email protected]

30

Literat ūra Galvenā Goran Einarsson Principles of Light wave communications, Willey, 2000, Papildus

1. Andersson, T. (1990). 'Design of the Receiver in a Digital Fiber optic Communication System/ International Technical Report, Telecommunication Theory/, Lund University, Sweden, September.

2. Azizoglu, M. and Humblet, P. A. (1995). Reference Transmission Schemes for

Phase Noise Immunity/ IEEE Trans- Comm., Vol. 43, pp. 1624-1635, February/March/April.

3. Bar-David, I. (1969). 'Communication under the Poisson Regime,' IEEE Trans. Inform.Theori/, vol. IT-15, pp. 31-37, January.

4. Bell, D. A. (1960). Electrical Noise, Fundamentāls and Physical Mechanism, Van Nostrand, London. Bell Telephone Laboratories (1971). Transmission Systemsfor Communications, 4th ēd-, Bell Telephone Laboratories.

5. Bennett, W. R. (1960). Electrical Noise, McGraw-Hill, New York. 6. Bjarklev, A. (1993). Optical Fiber Amplifiers: Design and Si/stem Applications,

Artec House, 7. Carratt, M., Reinaudo, C., Jocteur, R., and Trezeguet, J-P. (1987). 'Dispersion

Shifted Fiber for Long Unrepeatered Submarine Systems,' El. Comm., vol. 61, pp. 384-388.

8. Carrier, G. F., Krook, M., and Pearson, C. E. (1966). Functions of a Complex Variable ,McGraw-Hill, New York.

9. Cheng, D. K. (1983). Field and Wave Electromagnetics, Addison-Wesley, Reading. Cox, D. R. and Isham, V. (1980). Point Processes, Chapman and Hall, London.

10. Da Rocha, J. R. F. and O'Reillv, J. J. (1986). 'Ltnear Direct-Detection Fiber-Optic Receiver Optimization in the Presence of īntersymbol Interference/ IEEE Trans. Comm., vol. COM-34, pp. 365-374, April.

11. Dailai, Y. E. and Shamai (Shitz), S. (1994). 'Power Moment Derivation for Noisy Phase Lightwave Systems,' IEEE Trans. Inform. Theory, vol. 40, pp. 2099-2103, November.

12. Davenport, W. B. and Root, W. L. (1958). Random Signāls and Noise, McGravv-Hill, New York.

13. Davis, M. H. A. (1980). 'Capacity and Cutoff Rate for Poisson-Type Channels/ IEEE Trans. Inform. Theor}}, vol. IT-26, pp. 710-715, November.

14. Venghaus H. Wavelength Filters in Fiber Optics. – USA: Springer, 2006, 472 lpp. 15. Thyagarajan K., Ajoy Ghatak, Fiber Optic Essentials, 2007. – 242 p. 16. Martin Maier, Optical Switching Networks, 2008. – 320 p.

Pasniedzējs: ________________/prof. Ă. Ivanovs/ Datums: 2010. gada 30. marts

31

5. Telekomunikāciju t īkli

Mācību priekšmeta apraksts Mācību spēks: Gunārs Lauks, Dr.Sc.Ing, prof. Mācību priekšmeta nosaukums.: Telekomunikāciju t īkli

Studiju programma: Telekomunikācijas Studiju veids: AKAD ĒMISKĀ. PROGRAMMA Studiju līmenis.: DOKTORA Studiju virziens: Telekomunikācijas Mācību priekšmeta apjoms 5 KP


Priekšmeta “Telekomunikāciju un datoru tīkli” mērėis “Telekomunikāciju un datoru tīklu “ doktora studiju programmā ir nodrošināt, lai doktorants iegūtu kompetenci un sekojošas prasmes:

• Spēju parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās metodes telekomunikāciju tīklu vadības jomā un atbilstošas pētniecības metodes

• Spēju patstāvīgi izvērtēt un izvēlēties zinātniskiem pētījumiem atbilstošas metodes un prot dot ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā vai devis jaunu izpratni esošām zināšanām un to pielietojumiem praksē, realizējot būtiska apjoma oriăinālu pētījumu, daĜa no kura ir starptautiski citējamu publikāciju līmenī

• veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniskus projektus, tajā skaitā starptautiskā kontekstā uzĦemties atbildību par savas pētnieciskās darbības ētiskajiem aspektiem

Metodiskais nodrošinājums

Viss nepieciešamais metodiskais nodrošinājums, lai students iegūtu izcilu novērtējumu, ir izvietots MOODLE vidē un datorklases serverī.

32


Galvenās:

1. Villy B. Iversen , TELETRAFFIC ENGINEERING and NETWORK PLANNING DTU Course 34340, Technical University of Denmark , Revised May 11, 2009 http://www.com.dtu.dk/teletraffic/

2. Nguyen L. T., Fundamental of Online Traffic Engineering, http://www.zvolve.com/pdf/LucNguyenUSTA.PDF, Last accessed 25 February 2005.

Periodika un žurnāli

• Alcatel Telecommunications Review

• Communication International

• IEEE Communications

• IEEE Personal Communications

• Mobile Communication International

• Mobile Computing

• Mobile Networks & Applications

• Mobile Radio Technology

• Satellite Communications

• Satellite Times

• Wireless Business & Technology

• Wireless Networks

• Wireless Networks & Applications

Grāmatas elektroniskā formātā



12. Robert B. Cooper. Introduction to Queueing Theory. Florida Atlantic University 13. Harry Perros , Computer Simulation Techniques: The definitive introduction!, Computer

Science Department, NC State University 14. Ivo Adan and Jacques Resing, Queueing Theory, Department of Mathematics and

Computing Science Eindhoven University of Technology, The Netherlands 15. Georges Fiche & Gerard Hebuterne, Communicating Systems & Networks: Traffic &

Performance, London and Sterling 16. Dr.-Ing. Andreas Willig, Performance Evaluation Techniques – Summer 2004, Hasso-

Plattner-Institut, Universität Potsdam, June 29, 2004 17. ARUN K. SOMANI, SURVIVABILITY AND TRAFFIC GROOMING IN WDM

OPTICAL NETWORKS, Cambridge University Press 18. Handbook “TELETRAFFIC ENGINEERING”, Geneva, January 2005

33

Ārzemju universitāšu lekciju slaidi

7. Yannis A. Korilis , Networking Theory & Fundamentals, University of Pensilvania 8. Vishal Misra , Computer Systems: Modeling and Performance Evaluation., Columbia

University 9. Scott F. Midkiff, Network Performance, Design, and Management, Bradley Department

of Electrical and Computer Engineering, Virginia Polytechnic Institute and State University

10. John C.S. Lui, Computer System Performance Evaluation, CUHK 11. János Sztrik, Finite-Source Queueing Systems, and their Applications, University of

Debrecen, Institute of Mathematics and Informatics, Department of Information Technology

12. Eytan Modiano, Data Networks, Massachusetts Institute of TechnologyLaboratory for Information and Decision Systems

Ārzemju universitāšu lekciju konspekti



Programmatūru apraksti

Linux apraksts pdf-fails SCILAB pakete pdf-fails Simula pakete pdf-fails Petri tīklu simulators pdf-fails


Priekšmeta programmas prasības ir apgūt zināšanas par sekojošiem programmas elementiem:

Nepieciešamās priekšzināšanas • Teletrafika teorijā

Teletrafika teorija maăistra kursa apmērā • Priekšmetā „Ciparu komutācijas sistēmas”

ATM un MPLS tehnoloăijas • Varbūtības teorijā un statistikā

1. GADĪJUMA NOTIKUMI

1.1 IZLASES TELPA UN NOTIKUMU KOPAS (SAMPLE SPACE) 1.1.1 Notikumu algebra 1.1.2 Notikumu telpa

1.2 VARBŪTĪBAS, KURAS DEFINĒTAS NOTIKUMU KOPĀS 1.2.1 Varbūtību saskaitīšanas likums 1.2.2 Nosacītās varbūtības 1.2.3 Neatkarīgie notikumi

1.3 BAIESA FORMULA

34

2. VIENDIMENSIJAS GAD ĪJUMA LIELUMS

2.1 DISKRĒTS GALĪGS GADĪJUMA LIELUMS 2.1.1 Sadalījuma funkcija 2.1.2 Matemātiskā cerības definīcija (expected value) 2.1.3 Matemātiskā cerības īpašība 2.1.4 Dispersijas definīcija (variance) 2.1.5 Dispersijas īpašības 2.1.6 Gadījuma lieluma standartizēšana (centrēšana un normēšana) 2.1.7 Čebiševa nevienādība 2.1.8 Trīs sigma likums kā nevienādības sekas

2.2 NEPĀRTRAUKTS GADĪJUMA LIELUMS 2.2.1 Integrālā un diferenciālā sadalījuma funkcijas 2.2.2 Matemātiskā cerība 2.2.3 Dispersija 2.2.4 Momenti 2.2.5 Centrālie momenti 2.2.6 Standartizētie momenti 2.2.7 Moda 2.2.8 Mediāna 2.2.9 Asimetrijas koeficients (skewness) 2.2.10 Ekscesa koeficients (kurtosis) 2.2.11 Variācijas koeficients

3. DAUDZ DIMENSIJU GAD ĪJUMA LIELUMS JEB STOHASTISKAIS VEKTORS

3.1 DISKRĒTS GALĪGS DIVDIMENSIJU GADĪJUMA LIELUMS (X,Y) 3.1.1 Varbūtību sadalījumi 3.1.2 Neatkarīgi gadījuma lielumi X un Y 3.1.3 Divdimensiju gadījuma lielumu (X,Y) funkcijas Z=f(X,Y) varbūtību sadalījums 3.1.4 Matemātiskās cerības linearitāte 3.1.5 Dispersijas īpašība 3.1.6 Kovariācija 3.1.7 Korelācija 3.1.8 Regresija

4. STOHASTISKIE PROCESI

4.1.1 Definīcija 4.1.2 Klases 4.1.3 Markova ėēdes

TEMATU IZKLĀSTS

1. Ievads 1.1 Telekomunikāciju tīkli, galvenās sastāvdaĜas 1.2 Telekomunikāciju tīklu klasifikācijas 1.3 Tīklu topoloăijas 1.4 Tīkla arhitektūras jēdziens 2. Tīklu menedžments 2.1 Tīklu vadības mērėi un uzdevumi 2.2 Tīklu vadības realizācijas metodes 2.3 Tīklu vadības modeĜi un modelēšanas uzdevumi 2.4 Realizācijas piemēri un galvenie protokoli

3. Tīklu modelēšanas metodoloăijas 3.1 Funkcionālā, konceptuālā, strukturālā sarežăītība 3.2 Sarežăītības pārvarēšanas ceĜi

4. Telekomunikāciju t īklu modeĜi

35

4.1 Funkcionālie modeĜi 4.1.1 OSI metodoloăija 4.1.2 Protokoli, primitīvi, funkcionālās grupas 4.2 Konceptuālie modeĜi 4.2.1 Petri tīkli, vispārējie jēdzieni 4.2.2 Iekrāsotie Petri tīkli 4.2.3 Stohastiskie Petri tīkli 4.3 Fazikopas un faziloăika 4.3.1 Vispārējā metodoloăija 4.3.2 Piederības funkcijas un to identifikācija 4.3.3 Izvedumi un “neskaidrās” kārtulas 4.3.4 Secinājumu procedūras 4.4 Neironu tīkli 4.4.1 Neironu tīkli, vispārējie jēdzieni 4.4.2 Rekurentie neironu tīkli 4.4.3 Pašorganizējošie neironu tīkli

4.5 Izmaksu modeĜi

5. Trafika inženierija

5.1 Trafika avotu modelēšana 5.1.1 Trafika avoti un to modeĜi 5.1.2 Plūsmu modeĜi 5.1.3 Kvalitātes modeĜi

5.2 Tīkla trafika spējas novērtēšanas uzdevums 5.2.1 Tīkla resursu vadības uzdevums 5.2.2 Tīkla kvalitātes (Performance) novērtēšanas uzdevums

5.3 Statistiskā multipleksēšana 5.3.1 Trafika avotu veidi un modeĜi 5.3.2 Multipleksēšanas metodes un algoritmi

5.4 Trafika maršrutizācija 5.4.1 Galvenās maršrutizācijas metodes 5.4.2 Maršrutizācijas algoritmi 5.4.3 Maršrutizācijas tabulas vadības uzdevums 5.4.4 Galvenie protokoli, risinājumi un problēmas

5.5 Trafika prognozēšana 5.5.1 Prognozēšanas uzdevums 5.5.2 Prognozēšanas metodes: ARIMA, NARMA, Kalmana filtrācija 5.5.3 Prognozēšana ar neironu tīkliem 5.5.4 Granulārās skaitĜošanas metodes

1.13.

Pasniedzējs: ________________/prof. G. Lauks/ Datums: 2010. gada 30. marts

36

6. Optiskās virzošās sistēmas

Profesora grupa Pārraides sistēmas Valoda: Latviešu angĜu , vācu; Tips D. Programma

Kred ītpunkti 5


Skala (1-10),

Mērėis Sniegt teorētisko zināšanu bāzi optisko virzošo sistēmu pētniecībā Saturs

1. Optisko signālu uztveršanas teorija 2. Fotodetektori 3. TrokšĦi 4. Ideālais uztvērējs 5. Uztvērēji ar filtrēšanas procedūru 6. Fotonu skaitītāju uztvērēji 7. Starpsimbolu interference 8. Siltuma trokšĦi un to modeĜi, gausa aproksimācija 9. Puasona kanāli 10. Uztvērēji puasona kanāliem 11. Seglu punkta aproksimācija 12. Maksimālā SNR uztvērēji 13. NBS uztvērēji 14. Optiskie kanāli ar ierobežotu enerăiju 15. KĜūdu koeficienta robežas 16. Optiskie uztvēķēji 17. Reālais fotodetektors 18. Optiskie pastiprinātāji 19. TrokšĦu modeĜi 20. FrekveĦču manipulācija 21. Heterodina sistēmas 22. Ideālās koherentās sistēmas 23. Nekoherentās sistēmas

Personāls Phone e-mail Dr.hab.Sc., prof.

Ozols A

Dr. Sc., asoc. Prof.

Ivanov G. [email protected]

Dr.Sc., prof. G.Lauks [email protected] Literat ūra Galvenā

37

Goran Einarsson Principles of Light wave communications, Willey, 2000, Papildus

1. Dugundji, J. (1958). 'Envelopes and Pre-Envelopes of Real Waveforms/ IRE Trans.Inform. Theory, vol. IT-4, pp. 53-57, March.

2. Einarsson G. (1989). 'Detection of On-Off Modulated Optical Signals/ Lecture Notes in Control and Information Sciences, vol. 128 : Topics in Coding Theory, Springer-Verlag, Berlin.

3. Einarsson G. and Sundelin, M. (1995). 'Performance Analysis of Optical Receivers by Gaussian Approximation/ /. Optical Comm., vol. 16,

4. Einarsson, G., Strandberg, J., and Tafur Monroy, I. (1995). 'Error Probability Evaluation of Optical Systems Disturbed by Phase Noise and Additive Noise/ /. Lightwave Tech., vol. 13, pp. 1847-1852, September.

5. Feller, W. (1957). An Introduction to Probability Theory and Its Applications, vol. I, 2nd ed.,Wiley, New York.

6. Material Dispersion in Lightguide Glasses' Electronics Letters, vol. 14, pp. 326-328, May. 7. Foschini, G. J., Greeenstein, L. J., and Vannucci, G. (1988a). 'Noncoherent Detection of

Coherent Lightwave Signals Corrupted by Phase Noise' IEEE Trans. Comm., vol. 36, pp. 306-314. March.

8. Foschini, G. J. and Vannucci, G. (1988b). 'Characterizing Filtered Light Waves Corrupted by Phase Noise/ IEEE Trans. Inform. Theory, vol. 34, pp. 1437-1448, November.

9. Foschini, G. J., Vannucci, G., and Greeenstein, L. J. (1989). 'Envelope Statistics for Filtered Optical Signals Corrupted by Phase Noise' IEEE Trans. Comm., vol. 37, pp. 1293-1302, December.

10. Gagliardi, R. M. and S. Karp (1976). Optical Communications, Wiley, New York. Gallager, R. G. (1968). Information Theory and Reliable Communication, Wiley, New York.

11. Garrett, I, Bond, D. J., Waite, J. B., Lettis, D. S. L., and Jacobsen, G. (1990). 'Impact of Phase Noise in Weakly Coherent Systems: A New and Accurate Approach/ /Lightwave Tech., vol. 8, pp. 329-337, March.

12. Gloge, D. (1971). 'Weakly Guiding Fibers/ Appl. Optics, vol. 10, pp. 2252-2258, October. 13. Gordon, J. P. and Mollenauer, L. F. (1991). 'Effects of Fiber Nonlinearities and Amplifier

Spacing on Ultra-Long distance Transmission/ /. Lightwave Tech., vol. 9, pp. 170-173, Febuary.

14. Gowar, J. (1984). Optical Communication Systems, Prentice-Hall, London. Haus, H. A., 15. A., Harrison, S. W., McLeod, W. W., Stodola, E. K., and Talpey, T. E.

(1960).|'Representation of Noise in Linear Twoports' Proc IRE, vol. 48, pp. 69-74, January/]

16. Hayaski, I., Panish, M. B., Foy, P. W., and Sumski, S. (1970). 'Junction Lasers Operate Continuously at Room Temperature/ Appl. Phys. Lett., vol. 17, pp. 109-111 August.

17. Hecht, J. (1985). 'Victorian experiments and optical communications/ IEEE Spectrum, \22, pp. 69-73, February.

18. Heidemann, R., Wedding, B., and Veith, G. (1993). '10-GB/s Transmission and 1 Proc. IEEE, vol. 81, pp. 1558-1567, November.

19. Helstrom, C. W. (1978). 'Approximate Evaluation of Detection Probabilities in Radar I Optical Communications/ IEEE Trans. Aerospace Electr. Syst., vol. AES-14, pp. 640, July.

20. Kartalopoulos S.V., Next Generation Intelligent Optical Networks. From Access to Backbone. – USA: Springer, 2008, 275 lpp.

21. Thiele H.J., Nebeling M., Coarse Wavelength Division Multiplexing Technologies and Applications. – USA: CRC Press, 2007, 378 lpp.

22. Headley C. Agrawal G.P. Raman Amplification in Fiber Optical Communication Systems. – UK: Elsevier Inc, 2005, 389 lpp.

Pasniedzējs: ________________/prof. Ă. Ivanovs/ Datums: 2010. gada 30. marts

38

Pielikums 4

Zinātnisko vadītāju dzīves gājums (CV)

39

Dzīves un darba gājumi (Curriculum Vitae)

1. Prof. Ăirts Ivanovs 2. Asoc. Prof. Tālis CelmiĦš 3. Prof. Gunārs Lauks 4. Doc. Rolands Parts 5. Doc. Pēteris Gavars 6. Prof. Andris Ozols 7. Doc. Jurăis PoriĦš

40

ĂIRTA IVANOVA DZ ĪVES UN DARBA GĀJUMS

Dzīves un darba gājums (Curriculum Vitae)

1. Vispārīgās ziĦas

Vārds, uzvārds: Ăirts Ivanovs Personas kods: 241245-10309 Dzimšanas vieta: Rīgā, 1945. gada 24. decembrī Dzīves vietas adrese: Rīga, Matīsa iela, 65-6 Izglītība: 1963. Rīgas 6. vidusskola

1963. – 1970. RPI, Enerăētikas fakultāte, ieguvu inženiera – elektromehāniėa kvalifikāciju 1978. – 1982. LR ZA FEI aspirantūra

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: zinātĦu kandidāts, diploms TH 072601,12. 12. 1983., Maskavas Aviācijas institūts; InženierzinātĦu doktors (Dr. Sc. Ing.) RTU, 05.11.1992.,diploms B-D 000250; RTU Profesors, diploms Nr. 91, 24.04. 2006.

Nodarbošanās: Rīgas TU, ET fakultāte, Telekomunikāciju institūts, Pārraides sistēmu profesora grupas vadītājs, TI direktors Valodu lietošanas prasmes: latviešu dzimtā valoda, krievu, vācu - brīvi, angĜu - tehniskie teksti. 2. Zinātniskā darbība un publikācijas

Zinātniskā darba stāžs 29 gadi, no 1979.g. līdz 1986. g. zinātniskais līdzstrādnieks ZA Fizikāli enerăētiskajā institūtā; no 1986. g. līdz 1991. g. docents RTU, no 1991. g. DES katedras vadītājs, no 1998.g. prof. gr. vad., profesors. RTU zinātniska krājuma redkolēăijas loceklis. Latvijas zinātnes padomes (LZP) eksperts, nozare elektronika un telekomunikācijas. Latvijas telekomunikācijas asociācijas (LTA) viceprezidents. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) konsultatīvas padomes loceklis. Galvenie zinātniskās darbības virzieni:

• visjaunāko teorētisko, tehnisko un komerciālo zināšanu iegūšana, uzkrāšana un izmantošana šėiedru optikas nozarē ar modernām informācijas tehnoloăijas metodēm;

• Šėiedru optikas sakaru līniju parametru mērīšana, • apmācību centra pilnveidošana optisko sakaru sistēmu un to

elementu sertifikācijai, pētījumiem un mērījumu metodikas izstrādei un pārbaudei;

• nelineāro optisko efektu un to izmantošanas iespēju izpēte optiskajās šėiedrās.

• WDM sakaru sistēmu izstrāde, optimizācija un pielietojums

41

Promocijas darba: Kārlis Bogens. Frekvenču menedžmenta un elektromagnētiskās saderības pētījumi vadītājs, aizstāvēts 2004.gadā; Pašreiz - 4 doktorantu promocijas darbu vadītājs, tematika: WDM un mikroviĜĦu sakaru sistēmas

Grantu vadītājs: 1. „Perspektīvo optiskās blīvēšanās elementu izpēte un metroloăija”, Nr.

U7104, RTU; 2. „Ultraīso impulsu tehnoloăijas optisko sakaru spektrālās blīvēšanās

sistēmās”, Nr. 01.0844, LZP. 3. „Nelineāru efektu novērtējums WDM sistēmās”, Nr. R7214, RTU; 4. „Ātrdarbīgo optisko blīvēšanas sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums”,

Nr. R7365, RTU; 5. „Modernu optisko sakaru sistēmu izpēte un to elementu izstrāde”, Nr.

96.0490, LZP. 6. „DaudzviĜĦu optisko sakaru sistēmu izpēte un pielietošanas iespējas”,

Nr. 01.0844, LZP. 7. „Jaunas elektronisko sakaru tehnoloăijas”. Valsts pētījumu programmas

novirziens - elektrosakaru sistēmu drošums un drošība, Nr. V7408.1, RTU;

8. „Nākošās paaudzes kombinēto optiski blīvēto sakaru sistēmu ieviešanas izpēte”, Nr. EEZ09AP-42/09, EEZ grants.

Publikācijas:

86 zinātniskas publikācijas un 14 metodiskie darbi, t.sk. 56 oriăināli raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos, 3 autorapliecības un 26 referātu tēzes.

1. Liberts G, Ivanovs Ă., Dimza V..,Firsovs A., Tamanis E., Advanced thermo-optical materials for micro-optical applications, Optical Review, 2005,Vol.12, No2,pp.135-139. 2. Liberts G., Ivanovs G.,Dimza V., Tamanis E., Thermo-optical Investigation of Sodium-Bismuth Titanate Single Crystals and PLZT ceramics, Ferroelectrics, 2005, Vol.319, pp.87-93. 3. Liberts G., Ivanovs G.,Firsovs A.,Tamanis E., Thermo-optical investigation of Sodium-Bismuth Titanate Single Crystal, Proc. SPIE, 2005, Vol.5496, pp.67-73 4. V. Bobrovs, Ivanovs G. Parameter Evaluation of a Dense Optical Network . Electronics and Electrical Engineering. – Kaunas: Technologija, 2006. No 4, pp 51-54 5. D. Serdega, G. Ivanovs. Rain Intensity Influence on to Microwave Line Payback Terms. Electronics and Electrical Engineering.–Kaunas: Technologija, 2006. No 6(70) pp 60-64 6. G. Liberts, G. Ivanovs, A. Bulanovs. PLZT Ceramics Based EFISH Cell for Nonlinear Heterodyne Interferometry. Ferroelectrics. Volume 333 / 2006., pp 81 – 87, Publisher: Taylor & Francis, DOI: 10.1080/00150190600689316 7. V. Bobrovs, J. Porins, G. Ivanovs, “Influence of nonlinear optical effects on the NRZ and RZ modulation signals in WDM systems”, Electronics and Electrical engineering, 26-30, Kaunas, 2007 8. V. Bobrovs, S. Makovejs, J. Porins, G. Ivanovs,”Stimulētas Ramana izkliedes duālās dabas analīze un demonstrācija šėiedru optikas sakaru sistēmās”, Latvian Journal of Physical and Technical Sciences žurnāls, 30-46, LZA Rīga, 2007. 9. V. Bobrovs, G. Ivanovs. Investigation of mixed data rate and format transmission in WDM networks // Electronics and Electrical Engineering. – Kaunas: Technologija, 2008. – No. 4(84). – P. 63 - 66 10. V. Bobrovs, G. Ivanovs. Comparison of different modulation formats and their compatibility with WDM transmission system, Latvian journal of physics and technical sciences, 2008, Nr 2. pp 6-21

42

11. Ozols A., PoriĦš J., Ivanovs Ă. The energetical threshold of optical information detection due to thermal noise // Proc. SPIE 2008. – Vol. 3, - pp.1168-1176 12. Bobrovs V., Ivanovs G. Investigation of Minimal Channel Spacing in HDWDM Systems// Electronics and Electrical Engineering, 2009. - Vol. 4. - pp. 53-56 13. Bobrovs V., Jelinskis J., Ivanovs G., Lauks G. Research of traffic management in FTTx optical communication systems// Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2009. - Vol. 2. - pp. 41-55. 3. Pedagoăiskā darbība

Vadītie bakalauru maăistru darbi (pēdējos 3 gados) - 15 + 15 (skaits) Studiju priekšmeti: Bakalauriem – Telekomunikāciju sistēmas. Maăistriem – Šėiedru optikas pārraides sistēmas. Doktorantiem – Virzošo sistēmu elektrodinamika.

Sagatavotie mācību līdzekĜi:

1. Ivanovs Ă., KaĜiĦina K., Pārraides sistēmas - I daĜa, IKM principi telefona sakaru sistēmās. Lekciju konspekts. RTU, TI, 2003. g., 89 lpp; 50 eks. un CD-ROM.

2. KaĜiĦina K., Ivanovs Ă., Parts R., Pārraides sistēmas - II daĜa, Ciparu sistēmu līniju trakts. Lekciju konspekts. RTU, TI, 2004.g., 52 lpp; 50 eks. un CD-ROM.

3. Ivanovs Ă., Lauks G., Liberts G., PoriĦš J. Šėiedru optikas izmantošana vietējās sakaru sistēmās. Mācību līdzeklis telekomunikāciju nozares studentiem. RTU, TI, 2004.g., 285 lpp;

4. Ivanovs Ă., PoriĦš J. Sakaru līnijas. Laboratorijas darbu apraksti. RTU, TI, 2005.g., 26 lpp; 5. Ivanovs Ă., PoriĦš J. Šėiedru optikas sakaru sistēmas. Laboratorijas darbu apraksti. RTU, TI,

2006.g., 28 lpp; 6. Ivanovs Ă. Šėiedru optikas pārraides sistēmas. Metodiskais līdzeklis. RTU, TI, 2007.g., 72

lpp; izdales materiāli un CD-ROM

43

TĀěA CELMI ĥA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Dzīves un darba gājums (Curriculum Vitae). CelmiĦš Tālis JāĦa d. Darba vietas : Rūpnīca VEF, sakaru aparatūras regulētājs 1958.g.- 1960.g., inženieris- konstruktors 1960.g.- 1964.g., Rīgas Tehniskā universitāte, radiotehnikas un sakaru fakultāte, automātisko elektrosakaru katedra, 1964.g.- 1995.g., vec. pasniedzējs, lektors; 1995.g.- 1999.g. docents, no1998.g. telekomunikāciju iekārtu un komponenšu profesora grupas vadītājs, no 1999. g. asoc. profesors. Adrese: Jūrmala, Dubultu pr. 10-48, tālr. 760443 Dzimis: 1938.g.24.augustā, Jelgavā. Izglītība: Rīgas Elektromehāniskais tehnikums,1958.g. spec.-tehnologs- konstruktors. Rīgas Politehniskais institūts, 1964.g. spec.-elektrosakaru inž. Kvalifik ācijas celšana stažēšanās: Maskavā, MES institūtā 6 mēneši1972.gadā; Vācijā, Dortmundas un Hamburgas BFW uzĦēmumos 1,5 mēneši 1994.gadā; Vācijā, Hamburgas BFW uzĦēmumos mēnesi 1997.gadā. Zinātniskais grāds: inženierzinātĦu doktors,1993.g. Pārvalda: latviešu, krievu un vācu valodas. Zinātniskā darba tematika: Sakaru aparatūras izstrāde un signālu apstrāde, telekomunikāciju tīklu un ziĦojumu aizsardzības jautājumi. Publikācijas: 33 zinātniskās un 14 metodiskās. Pēdējo 5 gadu laikā attiecīgi 1. . Vada disciplīnas TI: 1.Datoru tehnoloăijas telekomunikācijās (bakalauriem). 2. Informācijas tehnoloăijas telekomunikācijās (maăistriem). 3. Kodēšana un kriptēšana (maăistriem). 4. Telekomunikācijas sistēmu ciparu iekārtas (bakalauriem). 2010. 10. junijs.

44

GUNĀRA LAUKA DZ ĪVES UN DARBA GĀJUMS


1. Vispārīgās ziĦas

Vārds, uzvārds: Gunārs Lauks Personas kods: 080845-10418 Dzimšanas vieta: Ogres pagasts, 1945. gada 8. augustā Dzīves vietas adrese: Rīga, Lokomotīves iela, 50-57, LV-1057 Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1969. gads Rīgas Politehniskais Institūts, inženiera diploms telekomunikācijās; 1982. gads Rīgas Politehniskais Institūts, zinātĦu kandidāts tehniskajā kibernētikā; 1986. gads Rīgas Tehniskā universitāte, docents; 1992. gads RTU, inženierzinātĦu doktors; 1998. gads RTU, asociētais profesors; 2003. gads RTU, Profesors.

Nodarbošanās: Rīgas TU, ET fakultāte, Telekomunikāciju institūts, Telekomunikāciju tīklu profesora grupas vadītājs, TI direktora vietnieks Valodu lietošanas prasmes: latviešu dzimtā valoda, krievu, angĜu.

2. Zinātniskā darbība un publikācijas

Zinātniskā darba stāžs 25 gadi, no 1969.g. līdz 1982. g. vecākais pasniedzējs RPI; no 1982. g. līdz 1991. g. Automātisko elektrosakaru katedras vadītājs; no 1991. g. līdz 2009. g. Telekomunikāciju institūta direktors; no 1998.g. asoc. prof.; no 2003. g. profesors; RTU zinātniska krājuma redkolēăijas loceklis. Latvijas zinātnes padomes (LZP) eksperts, nozare elektronika un telekomunikācijas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) konsultatīvas padomes loceklis. Galvenie zinātniskās darbības virzieni:

• visjaunāko teorētisko, tehnisko un komerciālo zināšanu iegūšana, uzkrāšana un izmantošana telekomunikāciju tīklu nozarē ar modernām informācijas tehnoloăijas metodēm;

• trafika izpēte ar izstrādātiem algoritmiem; • jaunākas MPLS sistēmas izveide.

Promocijas darba: Gundega Rutka. Neirona tīklu modeĜu lietošana interneta datplūsmas prognozēšanā, 2008.gadā; Pašreiz – 3 doktorantu promocijas darbu vadītājs, tematika: Trafiks un telekomunikāciju tīkli.

Grantu vadītājs: 1. „A/S Latvenergo Telekomunikāciju tīkla projekts”, projekta grupas

vadītājs;

45

2. „BO VAS VITA Telekomunikāciju tīkla projekts”, projekta grupas vadītājs;

3. „BO VAS LVRTC telekomunikāciju tīkla lietderības pētījums”, projekta grupas vadītājs.

4. „Trafika vadības izpēte „dzīsla līdz mājai” optiskajā sakaru sistēmā”, Nr. ZP-2007/13, RTU.

5. „Trafika vadības izpēte „IP virs WDM” tīklos”, ZP-2008/16, RTU. 6. „Optimālas maršrutizācijas algoritmi uzklātos tīklos”, 05.1649. LZP.

Publikācijas:


1. G. Lauks Multi-Objective Optimization of Bandwidth Broker with Evolutionary Algorithm , Elektronika ir Elektrotechnika, KAUNAS, Nr.3, 2005, pp14-17.

2. G. Lauks, Adaptive Bandwidth Allocation in Broadband Networks ELEKTRONIKA, KAUNAS, 2006; No 5.

3. G.Rutka, G.Lauks, "Study on internet traffic prediction models"// Electronics and electrical engineering- Kaunas, Nr.6(78), pp.47-50, 2007.

4. G.Lauks, J.JeĜinskis, Optimal policy for LSP control in MPLS Networks //Electronics and Electrical Engineering – Kaunas: Technologija, 2007. – No. 5(77). – P . 65–68.

5. G. Lauks, J. JeĜinskis. Approximation of Internet Traffic using Robust wavelet Neural Networks //Electronics and Electrical Engineering. – Kaunas: Technologija, 2008. – No. 6(86). – P. 81–84.

6. J.JeĜinskis, G.Lauks, Data Mining for Managing Intrinsic Quality of Service in MPLS //Electronics and Electrical Engineering – Kaunas: Technologija, 2008 – No. 5(85). – P . 33-36.

7. J. Jelinskis, G. Lauks Detection of Trends of Internet Traffic using Sequential Patterns , Kaunas: Technologija, 2009., PieĦemts publikācijai,

8. G. Lauks, J. Jelinskis Metamodelling of Queuing Systems using Fuzzy Graphs, Kaunas: Technologija, 2009., PieĦemts publikācijai.

9. Bobrovs V., Jelinskis J., Ivanovs G., Lauks G. Research of traffic management in FTTx optical communication systems// Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2009. - Vol. 2. - pp. 41-55.

3. Pedagoăiskā darbība

Vadītie bakalauru maăistru darbi (pēdējos 3 gados) - 10 + 15 (skaits) Studiju priekšmeti:

bakalauriem – Telekomunikāciju un datoru tīkli, maăistriem – Teletrafika teorija, doktorantiem – Mobilās sakaru sistēmas.

Sagatavotie mācību līdzekĜi:

1. Kavacis A, Lauks G. Daudz-protokolu iezīmju komutācija MPLS. Mācību grāmata, RTU, 2008, 359 lpp.

2. Lauks G. Markova procesi. Mācību grāmata, RTU, 2008, 78 lpp. 3. Lauks G. Masu apkalpošanas sistēmu simulācija. Mācību grāmata, RTU, 2008, 65 lpp. 4. Lauks G. Telekomunikāciju un datoru tīkli. Maăistru studiju līmenis. Pilns e-studiju

metodiskais nodrošinājums. RTU, 2007.

46

47

ROLANDA PARTA DZ ĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae) iek Ĝaujamās ziĦas 1. Vispārīgās ziĦas Vārds, uzvārds: Rolands Parts Personas kods: 081045-10926 Dzimšanas vieta: Liepāja, 1945. gada 8. oktobrī Dzīves vietas adrese: Rīga, Rusova iela, 10-7 Izglītība: 1963. Liepājas 1. vidusskola

1972. RPI, Radiotehnikas un Elektrosakaru fakultātē, ieguvu elektrosakaru inženiera kvalifikāciju 2001. RTU inženierzinātĦu maăistra grāds 2009. RTU inženierzinātĦu doktora zinātniskais grāds elektronikas un telekomunikāciju nozares apakšnozarē.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: inženierzinātĦu doktora zinātniskais grāds elektronikas un telekomunikācijas nozares telekomunikāciju apakšnozarē, diploms D 0183.

Nodarbošanās: Rīgas TU, ET fakultāte, Telekomunikāciju institūts, pr. docents Pārraides sistēmu profesora grupā. Valodu lietošanas prasmes: latviešu dzimtā valoda, angĜu – brīvi, vācu – vājāk, krievu.

2. Zinātniskā darbība un publikācijas: No 1975. līdz 2009. Strādāju telekomunikāciju nozarē, kur vadīju vairākas laboratorijas, kuras nodarbojās ar jauno telekomunikāciju tehnoloăiju pārbaudēm un ieviešanu. Līdztekus darbojos RTU kā pasniedzējs pārraides sistēmās.

Galvenie zinātniskās darbības virzieni: • Jaunu metožu izstrāde un ieviešana vara kabeĜu mērījumos • DSL tehnoloăiju fizik ālā līmeĦa analīze un praktiski pielietojamas

metodes izstrāde sniedzamības attāluma noteikšanai atkarībā no pārraides vides raksturlielumiem.

Publikācijas:

Publikāciju skaits: 4 zinātniskas publikācijas un 1 metodiskais darbs, 4 referātu tēzes. 1. R. Parts, „Common Mode Voltage in Telephone Lines and its Influence on

Measurements”, Scientific Proceedings of RTU, Telecommunications and Electronics, Riga, Series 7, Volume 4, pp 44-47, 2004.

2. R. Parts, „Transmission Capacity of Local Copper Cables”, Electronics and Electrical Engineering – Kaunas, Nr. 5(77), pp.77-80, 2007.

48

3. R. Parts, „Expected Rate of Transmission Over the Existing Cable Plant in DSL Systems”, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences – Riga, Nr. 4, pp. 11-20, 2007.

4. Партс Р.Э., Оценка эффективности асимметричной цифровой технологии для абонентов, ABT (АВТОМАТИКА И ВЫЧИСЛИТЕЛЬНАЯ ТЕХНИКА), No.4, Vol.43., 66-79. 2009 Referāti:

1 RTU 44. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2003. gada 9.–11. oktobrī 1. 10th International conference „Electronics’ 2006”, KauĦa, Lietuva, 2006. gada 23.–25.

martā 2. 11th International conference „Electronics’ 2007”, KauĦa, Lietuva, 2007. gada 15.-17.

maijā 3. 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2007. gada 13.–14. oktobrī

3. Pedagoăiskā darbība Vadītie bakalauru maăistru darbi (pēdējos 3 gados) –

7+7(skaits) Studiju priekšmeti: bakalauriem – Pārraides sistēmas maăistriem – Pārraides sistēmas Sagatavotie mācību līdzekĜi:

5. KaĜiĦina K., Ivanovs Ă., Parts R., Pārraides sistēmas - II daĜa, Ciparu sistēmu līniju trakts. Lekciju konspekts. RTU, TI, 2004.g., 52 lpp; 50 eks. un CD-ROM.

Datorizglītība: Lietotāja prasme zinātniskajās paketēs (MatLab,u.c. citas); plānošanas paketes (MS Project, citas); Office, Visio, Corel Drav, citas

/R. Parts/ Rīgā, 2010. g. 15. jūnijā

49

PĒTERA GAVARA DZ ĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae) iek Ĝaujamās ziĦas

Pēteris GAVARS p.k. 200142=11836 Bebru 43 – 1 Rīga, LV-1067

Tel.: 67089122; 67819243;27896253; 29268673 E-pasts: [email protected]

50 gadu liels darba stāžs fizikā, mikroelektronikā un telekomunikācijās (pusvadītāji, segenetolektriėi, feromagnētiėi, lāzertehnika, mikroelektronika, telekomunikāciju ierīces un sistēmas); paralēli pedagoăiskais darbs augstskolās (visp.fizika, augstākā matemātika, informātika, pusvadītaju fizika, mikroelektronika, telekomunikācijas)

2 Izglītība

3 1994. -iegūts fizikas zinātĦu doktora grāds

1981. – aizstāvēta fizikas un matemātikas zinātĦu kandidāta disertācija

1969. – absolvēta Latvijas Valsts Universitātes fiz.-mat. fakultāte fizikas specialitātē

4 Profesionālā pieredze No 2006. Darbs Rīgas Tehn.Universitātes ET fakultātē docenta

amatā

50

2002.-2006. Paralēli darbam F.I.S. group pasniedzēja darbs Rīgas Tehn.Universitātes ET fakultātē docenta amatā (uz ikgadēja līguma pamata)

1995.- 2006. F.I.S. group: Frame Inform Systems telekomunikāciju nod.direktors, FIS Communications –direktora vietnieks 1990.-1994. Mikroelektronikas uzĦēmuma galvenais inženieris;

virziens – mikroelektronikas ierīču izstrāde un ražošana; vienlaikus zinātniska sadarbība ar RTU (pusvadītaju fizikas laboratorija)

1985.-1990. Rīgas politehniskais institūts (fizikas katedra un sagatavošanas nodaĜa): vecākais pasniedzējs (fizika, pusvadītāju ierīču tehnoloăija, pusv. fizika)

1976.-1990. Rīgas Mikroierīču ZP institūts: biroja priekšnieks, nodaĜas priekšnieks, daĜas priekšnieks, laboratorijas vadītājs, galvenais tehnologs;; virziens – mikroelektronikas ierīču izstrāde un ieviešana un ar to saistītie pētījumi sadarbībā ar LVU CFI, ZA FEI, ZA FI un RPI.

1969.-1975. Maskavas poligrāfiskā institūta Rīgas fili āle:pasniedzējs, vecākais pasniedzējs (visp.fizika, augstākā matemātika)

1973.-1976. Latvijas ZA FEI nelineārās vides elektrodināmikas laboratorija: vecākais inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks

1966.-1972. Rīgas pusvadītāju ierīču rūpnīca: tehnologs, vadošais inženieris virziens – augstfrekvenču mikroelektronikas ierīču izstrāde un ieviešana un ar to saistītie pētījumi

1968.-1969. LVU rentgenstruktūranalīzes laboratorija: diplomands; virziens – mikroelektronikas materiālu elektrisko īpašību pētījumi (rezultāti publicēti zin. rakstu krājumos)

1960.-1961. LVU pusvadītāju fizikas laboratorija: laborants; virziens – mikroelektronikas materiālu elektrisko īpašību pētījumi (rezultāti publicēti zin. rakstu krājumos)

5 Publikācijas un izgudrojumi ap 20 publikāciju zinātniskajos žurnālos un krājumos

un 2 izgudrojumi

6 Valodas Latviešu (dzimtā), krievu (brīvi), angĜu (brīvi), poĜu (saprotu). P.Gavars 2010.g. 22. jūnijā

51

OZOLA ANDRA DZ ĪVES UN DARBA GĀJUMS


4. Vispār īgās ziĦas

Vārds, uzvārds: Andris Ozols Personas kods: 061244-11803 Dzimšanas vieta: Rīgā, 1944. gada 6. decembrī Dzīves vietas adrese: Rīga, Zaubes iela, 3-4, LV-1013 Izglītība: 1952-1963. Rīgas 49. un 1. vidusskola

1963. – 1968. Gorkijas Valsts universitāte, Radiofizikas fakultāte 1975. – 1979. LPSR ZA Fizikas institūts, aspirantūra

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1980. g. fizikas un matemātikas zinātĦu kandidāts; 1991. g. fizikas un matemātikas zinātĦu doktors; 1992. g. habilitētais fizikas doktors.

Nodarbošanās: RTU profesors ETF; Starojuma inženierfizikas profesora grupas vadītājs; RTU vadošais pētnieks. Valodu lietošanas prasmes: latviešu dzimtā valoda, krievu, angĜu - brīvi, vācu - tehniskie teksti. 5. Zinātniskā darbība un publikācijas

Zinātniskā darba stāžs 33 gadi, no 1962.g. līdz 1963. g. LPSR ZA Fizikas institūta vecākais laborants; no 1982. g. līdz 1983. g. vieszinātnieks Esenes Universitātē VFR; no 1992. g. līdz 1993. g. viesprofesors Joensū Universitātē Somijā; no 1972. g. līdz 1992. g. LPSR ZA Fizikas institūta vecākais inženieris un jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks; no 1993. g. līdz 2006. g. LU Cietvielu Fizikas institūta vadošais pētnieks; no 1991. g. līdz 1994. g. RTU docents; no 1994. g. RTU profesors ETF; no 1998. g. Starojuma inženierfizikas profesora grupas vadītājs; no 1997. g. LU profesors; no 2007. g. RTU vadošais pētnieks. Galvenie zinātniskās darbības virzieni:

• Informācijas optiskā ieraksta un pārvades fizika; • Hologrāfiju ieraksts; • Lazerspektroskopija; • Polarizācijas efekti vielā.

Promocijas darba: Jurăis PoriĦš. Nelineāri efekti optiskajās šėiedrās vadītājs, aizstāvēts 2008.gadā; Promocijas darba: Rolands Parts. xDSL tehnoloăiju potenciālo iespēju novērtējums vietējos telekomunikāciju tīklos vadītājs, aizstāvēts 2009. Gadā. Pašreiz - 3 doktorantu promocijas darbu vadītājs, tematika: Fizika, hologrāfija, spektroskopija.

Grantu vadītājs un izpildītājs: 9. LZP projektu: 93.653, 96.0668, 01.0803, 05.1719 vadītājs;

52

10. LZP projektu: 93.584, 96.0492 un 01.0844 izpildītājs; 11. Grupas vadītājs Valsts programmā V6973; 12. Kopprojekta ar Joensū Universitāti Somijā vadītājs.

Publikācijas:


10. A.Ozols, M.Reinfelde, V.Kampars, V.Kokars. Structure optimization of azobenzene oligomers for holography. Physics Status Solidi(c), 2005, vol.2, issue 1, pp.673 – 676.

11. A.Ozols, Dm.Saharovs, M.Reinfelde. Holographic recording in amorphous As2S3 films at 633 nm. J. of Non-Cryst. Solids, 2006, vol.352, pp.2652 – 2656.

12. A.Ozols, Dm. Saharov, V. Kampars,V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva.. Holographic properties of azobenzene oligomers with differently bonded chromophore groups. Phys. Stat.Sol.(c), 2007, vol.4, No3, pp.1360 – 1363.

13. D. Saharov, A.Ozols. DFWM of focused laser beams in a-As2S3 and azobenzene oligomer films. J.Mater. Sci:Mater. Electron. 2008, DOI 10.1007/s 10854-008-9639-8, 5 p.

14. Ozols A., Reinfelde M., Saharovs D.Kundzins K, Kampars V., Kokars V. Holographic recording of surface relief gratings in tolyle-based azobenzene oligomers. Thin Solid Films, 2008, vol.516 , pp. 8887-8892.

15. A.Ozols, D.Saharov, V.Kokars, V.Kampars, A.Maleckis, G.Mezinskis, A.Pludons. Holographic recording of surface relief gratings in stilbene azobenzene derivatives at 633 nm. J. of Phys. Conf. Series, 2009 -accepted for publication.

16. A.Ozols, V.Kokars, P.Augustovs, K.Traskovskis, G.Mezinskis, A.Pludons. Green laser holographic recording in different glassy azocompounds. Optical Materials, accepted for publication.

17. A.Ozols, V.Kokars, P.Augustovs, I.Uiska, K.Traskovskis, G.Mezinskis, A.Pludons, D.Saharov. Polarization dependence of holographic recording in glassy azocompounds. Lithuanian J.of Phys., 2009, submitted for publication.

18. V.Kokars, A.Maleckis, D.Saharov, A.Ozols, V.Kampars. Synthesis and holographic efficiency of the derivatives of 3-[4-[bis-(2-hydroxyethyl) amino]phenyl]-2-{4-(4-nitrophenylazo)phenyl]acrylonitrile. Organic Chemistry. Proc. of Scientific Conf. edicated to the 85th anniversary of the Department of Organic Chemistry, Kaunas University of Technology, Technologija, Kaunas, 2007, pp.30 – 32.

19. A.Ozols, D.Saharov. Sub-bandgap light hologram recording in amorphous chalcogenides. Proc. SPIE, 2007, vol. 6596, pp. 65961C – 65966C.

6. Pedagoăiskā darbība

Vadītie bakalauru maăistru darbi (pēdējos 3 gados) - 10 + 10 (skaits) Studiju priekšmeti: Bakalauriem – Fizika, Elektrosakaru teorija. Maăistriem – Informācijas optiskās apstrādes fizika. Doktorantiem – Signālu pārraides teorija.

Akadēmiskais sabiedriskais darbs:

No 1994. līdz 1999.g.biju LU CFI un RTU RSF Habilitācijas un promocijas padomju loceklis. Tagad esmu RTU MLĖF Promocijas padomes “RTU P-18” loceklis materiālzinātnē un RTU ETF Promocijas padomes “RTU P-08”

53

loceklis elektronikā un telekomunikācijās. 1998. g. 27. novembrī tiku ievēlēts par LZA korespondētājlocekli fizikā. Esmu SPIE, OSA, LZS , LFB un Latvijas Profesoru asociācijas biedrs. 2000.g. 27. martā RTU Senāts ievēlēja mani par RTU un DU apvienotās Astronomijas un fizikas Profesoru padomes priekšsēdētāju .Kopš 2004.g. janvāra esmu arī “Latvijas fizikas un tehnikas žurnāla” redkolēăijas loceklis. Starpt. konf. “Advanced Optical Materials and Devices, Vilnius, August 27-30, 2006” un “Advanced Optical Materials and Devices, Riga ,24 - 27 August 2008 “ Programmas komitejas loceklis.

Rīga 01.06.2010 /Andris Ozols/

54

JURĂA PORIĥA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Curriculum vitae Personas dati

Jurăis PoriĦš 1966.gada 16. marts Martas iela 1 -8 , Rīga, LV-1011 e-pasts: [email protected] Tel. 26686622 1996.-2008.g. 1993.-1996.g 1988.-1993g.

Rīgas Tehniskā universitāte. Elektronikas un Telekomunikāciju fakultāte.InženierzinātĦu doktors (Dr.Sc.Ing.). Promocijas darba nosaukums:”Nelineārie efekti optiskajās šėiedrās”. Rīgas Tehniskā universitāte. Radiotehnikas un Sakaru fakultāte. Pēc beigšanas maăistra grāds inženierzinātnēs (Ms.Sc.Ing) Maăistra darba nosaukums: ”Zemūdens optisko sakaru līniju drošības parametru analīze”. Rīgas Tehniskā universitāte. Radiotehnikas un Sakaru fakultāte. Pēc beigšanas augstākā izglītība – telekomunikāciju inženieris un bakalaura diploms (Bc.Sc.Ing) Inženiera darba nosaukums:”IKM optiskā pārraides komplekta raidošā daĜa”.

Izglītība

2008.g. 2007.g. 2006.g. 2004.g. 2002.g. 1998.g. 1993.-1994.g. 1992.-1993.g.

Apmācības kurss ātrdarbīgi optisko WDM sistēmu mērīšanā „Anritsu 100 Gigabit training”, (Anritsu, Rīga). Zinātniski tehniskais seminārs „Ciparu tīkla abonentlīniju

platjoslas pieslēgi un elektromagnetiskā savietojamība tajos (LTA, Rīga). Apmācības kurss optisko šėiedru iepūšanas tehnoloăijas Ribbonet projektēšanā un ierīkošanā „Ericsson Technology for installation and fiber blowing in micro ducts”, (Ericsson, Rīga). Apmācības kurss „SMP MDIS education Cat5, Cat6, copper and fibre systems” saskaĦā ar EN-50173, EN50174, ISO11801 (Superior Modular Proucts, Rīga), Apmācības kurss „Subracks, cases, electronics and Climeta contros systems in data centrers” (Schroff GmbH Straubenhardt, Vācija). Apmācības kurss „Design Engineering of the LAN” saskaĦā ar ISO11801 un BiCSi (Brand-Rex, Helsinki, Somija), Libekas Tehniskā augstskola (Vācija). Studijas apmaiĦas programmas ietvaros Elektronikas un elektrotehnikas fakultātē.

Rīgas Tehniskā Universitāte. Humanitārais institūts. Pēc beigšanas pedagoga sertifikāts ar tiesībām vadīt nodarbības skolās, koledžās un augstskolās.

Papildu izglītība

no 2008.g. no 2003.g. 1996. - 2008g

Rīgas Tehniskā Universitāte. Elektronikas un Telekomunikāciju fakultāte, Telekomunikāciju institūts, docents. Rīgas Tehniskā Universitāte. Elektronikas un Telekomunikāciju fakultāte, Telekomunikāciju institūts, pētnieks Rīgas Tehniskā Universitāte. Elektronikas un Telekomunikāciju fakultāte, Telekomunikāciju institūts, lektors.

Nodarbošanās

55

Uz doto brīdi esmu, kā arī esmu bijis šādu Latvijas zinātĦu padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas un RTU projektu un programmu dalībnieks: 1) Dinamiskās hologrammas amorfos halkogenīdu pusvadītājos un azobenzola oligomēros. LZP projekts Nr.01.0803. 2) Perspektīvo optiskās blīvēšanās elementu izpēte un metroloăija. RTU projekts Nr. U7104. 3) Ultraīso impulsu tehnoloăijas optisko sakaru spektrālās blīvēšanās sistēmās. LZP projekts Nr. 01.0844. 4) Nelineāru efektu novērtējums WDM sistēmās. RTU projekts Nr. R7214. 5) Ātrdarbīgo optisko blīvēšanas sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums. RTU projets Nr. R7365. 6) Modernu optisko sakaru sistēmu izpēte un to elementu izstrāde. LZP projekts Nr. 96.0490. 7) Jaudīga lāzera starojuma un optisko šėiedru un citu vielu mijiedarbība spektra infrasarkanajā apgabalā. RTU MLĖF projekts Nr.F.6968. 8) DaudzviĜĦu optisko sakaru sistēmu izpēte un pielietošanas iespējas, LZP projekts Nr. 01.0844. 9) Valsts pētījumu programmas „Informācijas Tehnoloăijas projekts” nr. 5 „Jaunas elektronisko sakaru tehnoloăijas” novirziens - elektrosakaru sistēmu drošums un drošība. RTU projekts Nr V7408.1. 10) „Optiskā signāla polarizācijas stāvokĜa noteikšanas metodes ŠOPS”, Nr. ZP2009/6, RTU; 11) „Nākošās paaudzes kombinēto optiski blīvēto sakaru sistēmu ieviešanas izpēte”, Nr. EEZ09AP-42/09, EEZ grants. P-09-240.

ViĜĦgarumdales blīvēšanas sakaru sistēma ar šaurjoslas filtru

Pētījumu projekti Patenti

Nozīmīgākās publikācijas starptautiskos citējamos izdevumos un recenzētos izdevumos: 1) Porins J., Ozols A., Ivanovs G., Eimuss J. Nonlinear Optical Losses in Telecommunication fibres// Latvian Journal of Physics and Technical Sciences 2004. -No 4, - pp. 48-57. 2) Porins J., Ozols A., Onufrijevs P. Nanosecond and picosecond pulse transmission in optical fibres// Prec. SPIE 2006. – Vol. 3, -pp. 1168-1176. 3) Ozols A., Porins J., Ivanova G. The energetical threshold of optical information detection due to thermal noise// Proc. SPIE 2008. – Vol. 3, -pp. 1168-1176. 4) Porins J., Ivanovs G., Dzerins O. Influence of External Electromagnetic Disturbance on the Optical Fiber Properties in WDM Systems// Kaunas: Electronics and electrical engineering, 2009. –Vol. 4. -No 92. –pp. 57.-60. 5) Porins J., Ivanovs G., Supe A. Measurements of Nonlinear Coefficient in OS2 Optical Fiber // Electronics and Electrical Engineering. 2010 -Vol. 5 No 101. pp. 53.-56. 6) Bobrovs V., Ozolins O., Ivanovs G., Porins J. Realization of HDWDM transmission system // International Journal of Physical Sciences, 2010. - Vol. 3. - pp. 1.-16. ISSN 1992-1950.

Zinātniskā darbība

Publikācijas

citas publikācijas: 1) PoriĦš J., Ozols A., Eimuss J., Ivanovs Ă. Nelineārie optiskie efekti telekomunikāciju šėiedrās// Sakaru Pasaule, 2004 Nr. 33,- 66.-68. lpp. 2) Porins J., Ivanovs G. WDM tehnoloăijas Latvijā, „Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloăijas”, Rīga, RTU Zinātniski-

56

prakstiskā konference 2008., -pp.30-59 3) Bobrovs V., PoriĦš J., OzoliĦs O., Ivanovs Ă. Optisko blīvēšanas sitēmu attīstība// Sakaru Pasaule, 2008 Nr. 50,- 50.-53. lpp Esmu piedalījies ar referātiem šādās starptautiskās zinātniskās konferencēs: 1) Porins J., Ozols A., Ivanovs G., Eimuss J. Nonlinear Optical Losses in Telecommunication fibres, „Electronic and Telecommunication”, Riga, RTU 45. Starptautiskā zinātniskā conference, 2004., -pp.24-26. 2) Porins J. Nonlinear optical effects in telecommunication fibre,/ „Development in Optics and Photonics” Riga, LU, 2005.- pp.28-29. 3) Porins J., Ozols A., Medvids A., Onufrijevs P. Nanosekunžu lāzerimpulsu ietekme uz optisko šėiedru īpašībām, „Materials science and aplied chemistry”, Riga, RTU 46. Starptautiskā zinātniskā konference, 2005. 4) Porins J., Ozols A., Onufrijevs P. Nanosecond Laser Pulse Influence to the Optical Fiber Properties, „The 10th International Conference ELECTRONICS 2006”, Kaunas, –pp.52. 5) Porins J., Ozols A., Onufrijevs P. Nanosecond and picosecond pulse transmission in optical fibre, AOMD-5. International Conference „Advances optical materials and devices” Vilnius, 2006. -pp.83. 6) Bobrovs V., Porins J., Ivanovs G. Influence of nonlinear optical effects to the NRZ and RZ modulation methods in WDM systems, „The 11th International Conference ELECTRONICS 2007”, Kaunas, 2007. 7) Porins J., Ozols The energetical threshold detection due to thermal noise, AOMD-6. International Conference „Advances optical materials and devices” Riga, 2008. 8) Porins J., Ivanovs G., Dzerins O. Influence of External Electromagnetic Disturbance on the Optical Fiber Properties in WDM Systems, „The 12th International Conference ELECTRONICS 2010”, Kaunas, 2009. 9) Porins J., Bobrovs V.., Ozolins O Influence of External Electromagnetic Disturbance on the High Data Rate Signal in Optical Transmission Systems. “ RTU 50th International Scientific Conference”, Rija 2009 10) Porins J., Ivanovs G. Supe A. Measurements of Nonlinear Coefficient in OS2 Optical Fiber, „The 13th International Conference ELECTRONICS 2010”, Kaunas, 2010. Esmu piedalījies ar referātu citās konferencēs: 1) Porins J., Ivanovs G., WDM tehnoloăijas Latvijā, „Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloăijas”, Rīga, RTU Zinātniski-prakstiskā konforence 2008. 2) PoriĦš J., Bobrovs V., Ivanovs Ă., OzoliĦs O. WDM sistēmas drošuma izpēte, „Inovāciju un jauno tehnoloăiju konference”, Rīga, RTU 15-17.01.2008

Dalība konferencēs

Rīga 10.06.2010 /Jurăis PoriĦš/

57

Pielikums 5

Publikāciju saraksts

1. PoriĦš J., Ozols A. Nonlinear optical effects in telecommunication fibre // Developments

in Optics and Communications 2005 : International Student Conference : [abstract book], Latvija, Riga, 2005. - 28-28. lpp.

2. CelmiĦš T. „Homomorpfism between Petri and Neural networks“, Telekomunikācijas un elektronika 7(5), Riga, 2005, 3.lpp.

3. Bobrovs V., Ivanovs Ă. Parameter Evaluation of a Dense Optical Network // ELECTRONICS AND ELECTRICAL ENGINEERING, Lietuva, Vilnus, 16.-19. maijs, 2006. - 51-54. lpp.

4. JeĜinskis J. Heuristic algorithm for optimal LSP set up policy in MPLS Networks // RTU zinātniskie raksti. 7. sēr., Telekomunikācijas un elektronika. - 7. sēj. (2007), 23.-26. lpp.

5. Bobrovs V., Ivanovs Ă., PoriĦš J. Demonstration and analysis of dual nature of stimulated Raman scattering in fiber optical communication systems // Latvian journal of physics and technical sciences. - 1. (2007) 34.-46. lpp.

6. Bobrovs V., Ivanovs Ă. Investigation of advanced modulation formats for 40 Gbit/s optical communication systems // RTU zinātniskie raksti. 7. sēr., Telekomunikācijas un elektronika. - 1. sēj. (2007), 12.-14. lpp.

7. Bobrovs V., Ivanovs Ă., PoriĦš J. Influence of nonlinear optical effects on the NRZ and RZ modulation signals in WDM systems // “Electronics and Electrical Engineering” , Lietuva, ViĜĦa, 15.-17. maijs, 2007. - 55-58. Lpp.

8. Parts R. Transmission Capacity of Local Copper Cables // ELECTRONICS AND ELECTRICAL ENGINEERING ISSN 1392 – 1215, ELECTRONICS AND ELECTRICAL ENGINEERING 11, LIETUVA, KauĦa, 21.-26. maijs, 2007. - 77-80. lpp.

9. JeĜinskis J., Lauks G. Optimal Policy for LSP Control in MPLS Networks // ELECTRONICS AND ELECTRICAL ENGINEERING, ELECTRONICS AND ELECTRICAL ENGINEERING, LIETUVA, Kaunas, 21.-23. maijs, 2007. - 65-68. lpp.

10. Lauks G., Rutka G. Study on Internet Traffic Prediction Models // Electronics and Electrical Engineering No. 6(78)., Electronics and Electrical Engineering, LIETUVA, Kaunas, 21.-23. maijs, 2007. - 47-50. lpp.

11. Bobrovs V., Ivanovs Ă. Comparison of Different Modulation Formats and Their Compatibility with WDM Transmission System // Latvian Journal of Physics and Technical Sciences. - 4. (2008) 6.-21. lpp.

12. JeĜinskis J. Heuristic algorithm for Robust Approximate Hurst Parameter Estimation with Wavelet Analysis and Neural Networks // RTU zinātniskie raksti. 7. sēr., Telekomunikācijas un elektronika. - 8. sēj. (2008), 12.-15. lpp.

13. ěašuks I., OzoliĦš O., ŠčemeĜevs A. Investigation of Spectrum-Sliced WDM System // Electronics and Electrical Engineering ISSN 1392 – 1215 2008. No. 5(85), Lietuva, KauĦa, 19.-23. maijs, 2008. - 45-48. lpp.

14. Bobrovs V., Ivanovs Ă. Investigation of Mixed Data Rate and Format Transmission in WDM Networks // Electronics and Electrical Engineering, Lietuva, Kaunas, 20.-24. maijs, 2008. - 63-66. lpp.

15. JeĜinskis J., Lauks G. Approximation of Internet Traffic Using Robust Wavelet Neural Networks // Electronics and Electrical Engineering 6(86), Lietuva, Kaunas, 20.-22. maijs, 2008. - 81-84. lpp.

16. JeĜinskis J., Lauks G. Data Mining for Managing Intrinsic Quality of Service in MPLS // Electronics and Electrical Engineering 5(85), Lietuva, Kaunas, 20.-22. maijs, 2008. - 33-36. lpp.

17. Rutka G. Network Traffic Prediction Using ARIMA and Neural Networks Models // Electronics and Electrical Engineering No. 4(84)., Lietuva, Kaunas, 20.-22. maijs, 2008. - 47-52. lpp.

58

18. Rutka G. Prediction Accuracy of Neural Network Models // Electronics and Electrical Engineering No. 3(83)., Electronics and Electrical Engineering, LIETUVA, Kaunas, 20.-22. maijs, 2008. - 29-32. lpp.

19. Ivanovs Ă., Ozols A., PoriĦš J. The energetical threshold of optical information detection due to thermal noise // Proceedings of SPIE, The 6th International Conference “Advanced Optical Materials and Devices” 24-27 August 2008, Riga, Latvia., LATVIJA, Rīga, 24.augusts-27. decembris, 2008. - 1117-1126. lpp.

20. Bobrovs V., JeĜinskis J., Ivanovs Ă., Lauks G. Research of Traffic Management in FTTx Optical Communication Systems // Latvian Journal of Physics and Technical Sciences . - 2. (2009) 41.-55. lpp.

21. PoriĦš J., Ivanovs Ă., DžeriĦš O. Influence of External Electromagnetic Disturbance on the Optical Fiber Properties in WDM Systems // Electronics and Electrical Engineering. - KauĦa , LIETUVA: Technologija, 2009. - 57.-60. lpp.

22. OzoliĦš O., Bobrovs V. Investigation of Flat-Top BPF Usability in Amplified Fiber Optical Systems // Developments in Optics and Communications 2009 Abstract book, LATVIJA, Riga, 24.aprīlis-26. oktobris, 2009. - 24-24. lpp.

23. ŠčemeĜevs A., PoriĦš J. BER Performance of a Lumped Single-pump Fiber Optical Parametric Amplifier in a 10 Gbits 4-channel S-band DWDM System // Electronics and Electrical Engineering, ELECTRONICS'2009, LIETUVA, Kaunas, 12.-14. maijs, 2009. - 11-14. lpp.

24. Партс Р.Э., Оценка эффективности асимметричной цифровой технологии для абонентов, ABT (АВТОМАТИКА И ВЫЧИСЛИТЕЛЬНАЯ ТЕХНИКА), No.4, Vol.43, 2009.- c. 66-79.

25. ěašuks I. Investigation of Colorless WDM-PON Using a Broadband ASE-Source // Electroncs and Electrical Engineering ISSN 1392-1215 2009, No.6, Electroncs and Electrical Engineering, LIETUVA, KauĦa, 12.-14. maijs, 2009. - 43-46. lpp.

26. Bobrovs V., Ivanovs Ă. Investigation of Minimal Channel Spacing in HDWDM Systems // Electronics and Electrical Engineering, Lietuva, Kaunas, 12.-14. maijs, 2009. - 53-56. lpp.

27. OzoliĦš O., Ivanovs Ă. Realization of Optimal FBG Band–Pass Filters for High Speed HDWDM // Electroncs and Electrical Engineering ISSN 1392 – 1215 2009. No. 4(92), Electroncs and Electrical Engineering 13, LIETUVA, Kaunas, 12.-14. maijs, 2009. - 41-44. lpp.

28. Lauks G., JeĜinskis J. Metamodelling of Queuing Systems Using Fuzzy Graphs // Electronics and Electrical Engineering Nr. 4(92) ISSN 1392-1215, Electronics and Electrical Engineering, LIETUVA, KauĦa, 13.-15. maijs, 2009. - 61-64. lpp.

29. JeĜinskis J., Lauks G. Detection of Trends of Internet Traffic Using Sequential Patterns // Electronics and Electrical Engineering Nr. 4(93) ISSN 1392-1215, Electronics and Electrical Engineering, LIETUVA, KauĦa, 13.-15. maijs, 2009. - 3-6. lpp.

30. ěašuks I. FTTH Upgrade to WDM-PON // RTU 50th Scientific Conference, Papers, RTU 50th Scientific Conference, Section Telecommunications, LATVIJA, Rīga, 14.-16. oktobris, 2009. - 69-71. lpp.

31. OzoliĦš O., Ivanovs Ă. Evaluation of Optimal FBG Filter Apodization Function for HDWDM // RTU 50th International Scientific Conference, Papers, RTU 50th International Scientific Conference, Section Telecommunications, LATVIJA, Rīga, 14.-16. oktobris, 2009. - 78-81. lpp.

32. PoriĦš J., Bobrovs V., OzoliĦš O. Influence of External Electromagnetic Disturbance on the High Data Rate Signal in Optical Transmission Systems // Papers of Riga Technical University 50th International Scientific Conference 2009, Latvija, Rīga, 15.-16. oktobris, 2009. - 101-101. lpp.

33. Bobrovs V., OzoliĦš O., Ivanovs Ă., PoriĦš J. Realization of HDWDM Transmission System // International Journal of Physical Sciences. -5(5). (2010) -452-458. lpp.

34. Bobrovs V., OzoliĦš O., Ivanovs Ă. Investigation into the potentialities of quasi-rectangular optical filters in HDWDM systems // Latvian Journal of Physics and Technical Sciences. - 1. (2010) 13.-25. lpp.

35. PoriĦš J., Ivanovs Ă., Supe A. Measurements of Nonlinear Coefficient in OS2 Optical Fiber // Electronics and Electrical Engineering. - Nr. 5 (101). (2010) 53.-56. lpp.

36. OzoliĦš O., Ivanovs Ă. Estimation of optical filter narrowing in high speed WDM systems // Developments in optics and communications 2010 Book of abstracts, Latvija, Riga, 23.-25. aprīlis, 2010. - 41.-41. lpp.

59

37. Bobrovs V., UdaĜcovs A. ESTIMATION OF COMBINED NRZ-DUOBINARY-NRZ HDWDM SYSTEM PERFORMANCE // Developments in Optics and Communications book of abstracts, Latvija, Rīga, 23.-25. aprīlis, 2010. - 42.-42. lpp.

38. Supe A., PoriĦš J., Ivanovs Ă. Measurement of Nonlinear Coefficient in Optical Fiber // Developments in Optics and Communications 2010 : International Student Conference : [abstract book], Latvija, Rīga, 23.-25. aprīlis, 2010. - 40.-40. lpp.

39. OzoliĦš O., Ivanovs Ă. Evaluation of Band-Pass Filters Influence on NRZ Signal in HDWDM Systems // Electronics and Electrical Engineering ISSN 1392-1215 No.4(100), Lietuva, KauĦa, 18.-20. maijs, 2010. - 65-68. lpp.

40. Bobrovs V., Ivanovs Ă. Investigation of Different Modulation Formats Simultaneous Transmission in WDM Systems // Electronics and Electrical Engineering, Lietuva, Kaunas, 18.-20. maijs, 2010.

60

Rīgas Tehniskā Universitāte

Telekomunikāciju institūts

LV-1048, Rīga, Āzenes 12,

Tālr. : 371-67089204

Fax : 371-67339292

Internet: [email protected]

Riga Technical University

Telecommunications Institute

Azenes 12, Riga, Latvia, LV-1048

Phone : 371-67089204

Fax : 371-67339292

Internet: [email protected]

Rīga 17.07.2010

Nr 03/07

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs

Ļ. cien. Intai Zaļkalnei

Par studiju novērtēšanas ziņojuma papildinājumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes

Telekomunikāciju institūts (RTU TI) saskaņā ar Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas

centra vēstuli Nr. 3-2/201, nosūta nepieciešamos dokumentus iesniegtajam pašnovērtējuma

ziņojumam doktora studiju programmas „Telekomunikācijas” atkārtotai akreditācijai.

RTU TI direktors

/prof. Ģirts Ivanovs/

Jurģis Poriņš 26686622, [email protected]

1. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē ir aktīva studentu pašpārvalde, kas ir iesaistīta gan ETF Domes, gan RTU Senāta un RTU Studentu parlamenta darbā. Tas ir veicinājis studējošo līdzdalību studiju procesa pilnveidošanā un iesaisti zinātniskajā darbā un mācību procesa nodrošināšanā. 2009./2010.m.g. ETF Studentu pašpārvalde sadarbībā ar RTU Studentu parlamentu organizēja pasākumu „Ekskursija pa laboratorijām”, kas reklamē telekomunikāciju institūta studiju programmu un zinātniskās laboratorijas, veicinot gan studējošo, gan skolēnu interesi par zinātni un pētniecību. Studenti fakultātē izvieto profesionālās orientācijas stendus. Studenti aktīvi iesaistās Elektronikas olimpiādes 2010 pasākumu organizēšanā skolēniem līdz ar to veicinot jauno studentu piesaisti.

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā tiek realizēta, veicot reizi gadā doktorantu aptaujas par programmu kopumā, bet ziemas un vasaras sesiju laikā - par apgūtajiem fakultātes studiju priekšmetiem. Aptaujas studiju programmas ietvaros ir produktīvas. Tiek noteiktas šaurās vietas studiju procesā. Studentu aptauju organizēšana, veikšana un datu apstrāde pilnībā tiek uzticēta studentu pašpārvaldei, kas veicina aptauju neatkarību. Aptaujās tiek minētas programmas stiprās un vājās vietas. Atsauksmēs ir atzīmēta studiju programmu aktualitāte un kvalitāte, pasniedzēju kvalifikācija un atbilstība telekomunikāciju tirgus sektora pieprasījumam.

Studējošie tiek iesaistīti zinātniski-pētniecisko projektu un laboratorijas darbu realizācijā.

Studējošie aktīvi iesaistās zinātnisko konferenču dalībā un organizēšanā. 2010. 10. un 11. maijā notika 51. RTU Studentu Zinātniskās konferences Telekomunikāciju sekcija, kurā uzstājās 32 referenti.

Studējošie palīdz fakultātes vadībai dažādu pasākumu organizēšanā, piedalās UzĦemšanas komisijas darbā, palīdz pasniedzējiem darbā ar jaunāko kursu studentiem, izveidojot „Kuratoru programmu” no vecāko kursu studējošo vidus, kā arī paši organizē pasākumus skolniekiem, studentiem un pasniedzējiem.

2. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas un attīstības politika.

Iesaistīšanās starptautiskajos zinātniskajos projektos un ar to saistītais algu paaugstinājuma perspektīvais redzējums un ESF stipendijas ir atrisinājusi personāla atjaunošanas problēmu. Vidējais svērtais akadēmiskā personāla vecums ir sācis samazināties. Institūta akadēmiskā personāla skaitliskais sastāvs un kvalifikācija doti 1.tabulā, bet vecuma struktūra - 2.tabulā; dati salīdzināti ar iepriekšējā gada rādītājiem. Visi institūta priekšmetu atbildīgie ir habilitētie zinātĦu doktori vai zinātĦu doktori. Personāla atlases, atjaunošanās un attīstības politikas pamatā ir maăistrantūras absolventu iesaistīšana studiju procesā ar tālāku izglītības turpināšanu doktorantūrā.

1.tabula. TI akadēmiskā personāla sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas

2008./2009. 2009./2010.

Kvalifik ācija Skaits % Skaits % Profesori 2 10 2 11

Asoc.profesori 2 10 2 11

Docenti 9 45 9 47

Lektori 4 20 4 21

Asistenti 3 15 2 11

KOPĀ 20 100 19 100

2.tabula. TI akadēmiskā personāla sadalījums pēc vecuma

2008./2009. 2009./2010.

Vecums Skaits % Skaits % līdz 30 gadiem iesk. 3 15 5 26

31 - 40 3 15 4 21

41 - 50 3 15 3 16

51 - 60 5 25 4 21

virs 60 6 30 3 16

KOPĀ 20 100 19 100

3.tabula Svērtais vidējais vecums un tā dinamika Gads 2008./2009. 2009./2010.

Vecums 54. gadi 47.gadi

Kā redzams no datiem, sakarā ar konkurētspējas atjaunošanos, arī vidējais svērtais vecums akadēmiskajam personālam samazinās. Akadēmiskā personāla atjaunināšanas process norit sekmīgi. Katru gadu tiek piesaistīti 2-3 jauni lektori, kuri studē doktorantūrā.

Izveidotā vērtēšanas sistēma stimulē pasniedzējus pilnveidoties. Lai noskaidrotu labākos RTU mācībspēkus, 2009. gada sākumā RTU Studentu parlaments un ETF studentu pašpārvalde veica anketēšanu RTU studentu vidū .

Akadēmiskais personāls sistemātiski piedalās zinātniskajās un zinātniski tehniskajās konferencēs. Jaunie zinātnieki un doktoranti tiek iesaistīti zinātnisko projektu

realizācijā. ZiĦas par akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu un galvenajām akadēmiskā personāla aktivitātēm 2008 un 2009.gadā atrodamas 4. tabulā.

4.tabula Akadēmiskā personāla galvenajās aktivitātēs 2008 un 2009.gadā Nr p.k.

Personāla vārds

Nosaukums, vieta Gads

1 J.PoriĦš, V.Bobrovs, O.OzoliĦš

Apmācības kurss „Laser applications in optically filtered WDM systems” Micronic Laser systems AB, Stoholma

2009.g

2 Ă.Ivanovs J.PoriĦš,

V.Bobrovs, O.OzoliĦš,

Apmācības kurss „Anritsu 100 Gigabit measurement training”Anritsu Finland, Rīga

2009.g

3 Ă.Ivanovs J.PoriĦš,

V.Bobrovs, O.OzoliĦš

Ātrdarbīgo optisko blīvēšānas sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums, „Inovācijuun jauno tehnoloăiju konference”, Rīga, RTU

2009

4 J. Jelinskis, G. Lauks

Detection of Trends of Internet Traffic using Sequential Patterns , The 13th International Conference ELECTRONICS 2009”Kaunas

2009

5 Ă.Ivanovs, V.Bobrovs

Investigation of Minimal Channel Spacing in HDWDM System The 13th International Conference ELECTRONICS 2009”Kaunas

2009

6 J.PoriĦš, Ă.Ivanovs, O. DžeriĦš

Influence of External Electromagnetic Disturbance on the Optical Fiber Properties in WDM Systems The 13th International Conference ELECTRONICS 2009”Kaunas

2009

7 A.Ozols, D.Saharov,

u.c.

Holographic recording of surface relief gratings in stilbene azobenzene derivatives at 633 nm. J. of Phys. Conf. Series,

2009

8 O.OzoliĦš Brega režăa parametru novērtējums augsta blīvuma viĜĦa garuma blīvēšanas sistēmās „50. Studentu zinātniskā un tehniskā konference” Rīga, RTU

2009

9 V.Bobrovs, O.OzoliĦš

INVESTIGATION OF FLAT-TOP BPF USABILITY IN AMPLIFIED FIBER OPTICAL SYSTEMS, 5th International Student Conference „Development in Optics and Communication”, Riga, Latvia

2009

10 O. OzoliĦš, Ă.Ivanovs

Realization of optimal FBG band–pass filters for high speed HDWDM, The 13th International Conference „ELECTRONICS 2009” Kaunas

2009

11 O. OzoliĦš, Ă.Ivanovs

„Evaluation of optimal FBG filter apodization function for HDWDM“ 50th Scientific Conference Section Electronics, Telecommunications and eSociety, Riga

2009

12 A. ŠčemeĜevs J. PoriĦš

BER Performance of a Lumped Single-pump Fiber Optical Parametric Amplifier in a 10 Gbit/s 4-channel S-band DWDM System The 13th International Conference „ELECTRONICS 2009” Kaunas

2009

13 I.ěašuks, A.ŠčemeĜevs,

O.OzoliĦš

Investigation of Spectrum-Sliced WDM System, The 12th International Conference „ELECTRONICS 2008” Kaunas

2008

14 J. PoriĦš, Bobrovs V,

OzoliĦš

„Influence of external electromagnetic disturbance on the high data rate signal in optical transmission systems.“ 50th Scientific Conference Section Electronics, Telecommunications and eSociety, Riga, Latvia

2009

15 A.Ozols, J.PoriĦš

The energetical threshold detection due to thermal noise, AOMD-6. International Conference „Advances optical materials and devices” Riga,

2008

16 J.PoriĦš, Ă.Ivanovs

Zinātniski tehniskais seminārs „Ciparu tīkla abonentlīniju platjoslas pieslēgi un elektromagnetiskā savietojamība tajos (LTA, Rīga).

2008

17 O.OzoliĦš Brega režăa izmantošana perspektīvās WDM sistēmās „49. Studentu zinātniskā un tehniskā konference” Rīga, RTU

2008

18 Ă.Ivanovs, J.PoriĦš,

V.Bobrovs, O.OzoliĦš,

WDM sistēmas drošuma izpēte, „Inovāciju un jauno tehnoloăiju konference”, Rīga, RTU

2008

19 G. Lauks, J. JeĜinskis.

Approximation of Internet Traffic using Robust wavelet Neural Networks //Electronics and Electrical Engineering. The 12th International Conference ELECTRONICS 2009”Kaunas.

2008

20 J.JeĜinskis, G.Lauks

Data Mining for Managing Intrinsic Quality of Service in MPLS //Electronics and Electrical Engineering The 12th International Conference ELECTRONICS 2009”Kaunas.

2008

21 D. Saharov, A.Ozols.

DFWM of focused laser beams in a-As2S3 and azobenzene oligomer films. J.Mater. Sci:Mater. Electron

2008

3. Studiju priekšmetu saraksts tabulas veidā

Nr.p.k.

Priekšmeta nosaukums Tips KP skaits Personāls

1. Signālu pārraides teorija Obligātais virziena priekšmets

15 KP A.Ozols, R.Parts, J.PoriĦš

2. Virzošo sistēmu elektrodinamika

Ierobežotās izvēles specializācijas priekšmets

10 KP Ă.Ivanovs, G.Lauks A.Ozols,

3. Datoru tehnoloăijas telekomunikācijās


10 KP G.Lauks, A.Kavacis, O.Belmanis

4. Optiskās virzošās sistēmas


5 KP Ă.Ivanovs, G.Lauks, A.Ozols

5. Mobilās sakaru sistēmas Ierobežotās izvēles specializācijas priekšmets

5 KP G.Lauks, A.Kavacis, T.CelmiĦš

6. Telekomunikāciju tīklu teorija


5 KP G.Lauks, A.Kavacis, O.Belmanis

7. Zinātniskais seminārs Ierobežotās izvēles studiju priekšmeti

6 KP J.PoriĦš, Ă.Ivanovs, G.Lauks

8. Brīvās izvēles priekšmets Brīvās izvēles priekšmeti

6 KP Atbildīgais pasniedzējs

9. Zinātniskais darbs promocijas darba sagatavošanai

Zinātniskais darbs

130 KP Darba vadītājs

Rīgā, 2010. gada __________________ Nr._______________

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

Augstākās Izglītības programmu akreditācijas komisijai

VaĜĦu iela 2

Rīga, LV-1050 Latvija

Apliecinājums.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) apliecina, ka gadījumā, ja Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes (ETF) Telekomunikāciju institūta (TI) doktorantūras studiju programma “Telekomunikācijas” tiek likvidēta, RTU nodrošina attiecīgās augstākās izglītības programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi ETF doktorantūras studiju programmā “Elektronika”.

Rektora v.i.: /Leonīds Ribickis/

Documents

RTUTelekkomunikaciju instituta doktoranturas pasnovertejuma