REĢIONĀLĀ KONFERENCE ENERGOEFEKTIVITĀTES … · · 2017-02-27REĢIONĀLĀ KONFERENCE ENERGOEFEKTIVITĀTES FINANSĒŠANAI BALTIJAS VALSTĪS Page . 2. KOPSAVILKUMS. Šī . konference

Pasākums tiek organizēts Ilgtspējīgas enerģijas investīciju foruma līguma ietvaros, kas tiek finansēts no Eiropas

Savienības programmas Apvārsnis 2020, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

REĢIONĀLĀ KONFERENCE ENERGOEFEKTIVITĀTES FINANSĒŠANAI BALTIJAS VALSTĪS

11 Novembris

2016 Rīga, Latvija


Page 1

Saturs

Kopsavilkums ..............................................................................................................................................2

Pasākuma pamatojums ............................................................................................................................. 3

1.daļa – Energoefektivitātes finansēšana Baltijas valstu reģionā: esošā situācija ................................. 4

Pasākuma atklāšana un ievadvārdi ...................................................................................................................4

Dzintars Kauliņš, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors, Latvijas Republikas

Ekonomikas ministrija ........................................................................................................................................................ 4

ES energoefektivitātes politika un ES atbalsts ieguldījumiem energoefektivitātē ........................................4

Paul Hodson, Energoefektivitātes nodaļas vadītājs, Eiropas Komisija ............................................................................... 4

Eiropas Investīciju bankas sniegtais atbalsts ....................................................................................................6

Götz von Thadden, Nodaļas vadītājs, Baltijas jūras un Ziemeļeiropas finanšu instrumenti, Eiropas Investīciju banka..... 6

Šī brīža ieguldījums energoefektivitātē un finansēšanas instrumenti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā .. ........8

Madis Laaniste, Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Igaunija ........................................................................... 8

Mindaugas Stonkus, Enerģētikas ministrija, Lietuva ......................................................................................................... 9

Dzintars Kauliņš, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija......................................................................................... 10

2. daļa - Izdevīgi aizdevumi un garantijas ............................................................................................. 14

Izdevīgi aizdevumi: daudzdzīvokļu māju atjaunošana Igaunijā ...................................................................14

Lauri Suu, KredEx ............................................................................................................................................................ 14

Energoefektivitātes līgumi un ESKO ...............................................................................................................16

Ivan Gerginov, Econoler, Bulgārija .................................................................................................................................. 16

Izdevīgi aizdevumi ESKO projektiem sabiedrisko ēku atjaunošanai Lietuvā ............................................19Violeta Greičiuvienė, ES atbalsta nodaļas vadītāja, Enerģētikas ministrija, Lietuva ....................................................... 19

3.daļa - Investīcijas privātajā sektorā energoefektivitātes uzlabošanā ................................................. 23

Energoefektivitātes līgumi dzaudzdzīokļu ēkām Latvijā ...............................................................................23

Harijs Švarcs, valdes loceklis Latvijas Baltijas Energoefektivitātes Fonds un projekta SUNSHINE pārstāvis ............... 23

ERAB pieredze reģionā attiecībā uz energoefektivitāti rūpniecības sektorā ...............................................25

Toivo Miller, Produktu attīstības nodaļas vadītājs, Energoefektivitātes un Klimata pārmaiņu nodaļa, Eiropas

rekonstrukcijas un attīstības banka ................................................................................................................................... 25

Atbalsts no Eiropas Energoefektivitātes Fonda (eeef) ....................................................................................27

Matthias Benz, Investīciju vadītājs, Deutsche Bank ......................................................................................................... 27

Noslēguma daļa no organizatoru puses ................................................... ..............................................30


Page 2

KOPSAVILKUMS Šī konference bija pirmā no visa semināru cikla, kas tiks organizēti Ilgtspējīgas enerģētikas

investīciju foruma ietvaros līdz 2019.gadam, lai apvienotu galvenās ieinteresētās personas valsts

un reģionālā līmenī, lai atbalstītu liela mēroga investīciju veikšanu un energoefektivitātes

finansēšanu. Foruma ietvaros organizētie pasākumi veicinās ilgtermiņa sadarbību un nodrošinās

risinājumus, lai uzlabotu ilgtspējīgas enerģētikas finansēšanas pieejamību katrā no projekta

partnervalstīm.

Konferencē uzstājās runātāji no Baltijas valstīm, kā arī uzaicinātie eksperti no visas Eiropas. Ar

prezentācijām un diskusijām tika apskatīti šādi galvenie punkti:

Lai sasniegtu energoefektivitātes noteiktos mērķus un oglekļa emisiju samazināšanas mērķus

turpmākajos gados, svarīgums risināt energoefektivitātes jautājumus dzīvojamās ēkās kļūst

arvien aktuālāks.

Pastāv ievērojams atbalsts un ir pieejamas konsultācijas projektiem un programmām, kuras

tika sīkāk aprakstītas un izskaidrotas konferences laikā. Eiropas Komisija, Eiropas Investīciju

banka un citi meklē iespējas, kā savest kopā valstu valdības, projektus un programmas, lai

nodrošinātu iespēju pieredzes apmaiņai un kapacitātes uzlabošanai.

Ir liela interese par esošo un nākotnes energopakalpojumu kompāniju potenciālu, bet arī

atšķirības tajā, ko īsti saprot ar vārdu ESKO un veids kā tas darbojas.

Finanšu instrumentiem, kuri atšķiras no parastajām dotāciju programmām, nozīme pieaug.

Arvien vairāk tiek atzīta un nostiprināta loma, kādu publiskais finansējums spēlē un tam

vajadzētu spēlēt energoefektivitātes un energopakalpojumu projektos un programmās.

Konferencē tika apskatītas vairākas prezentācijas, kurās bija veiksmīgi piemēri no Baltijas

valstīm. Šādas aktivitātes turpmāk tikai pieaugs.

Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas nozīmīgums un būtība ir svarīgs jautājums, kas ir visu Baltijas

valstu valdību dienas kārtībā. Šādas programmas parasti ir mazāk riskantas, pretēji tam, kā tas

tika uzskatīts iepriekš, – piemēram, padziļinātāka izpēte, ko veica Eiropas Rekonstrukciju un

attīstības banka, tika secināts, ka nav bijušas būtiskas kļūdas kopš Renesco slēgtajiem

līgumiem, kas tika uzsākti 2009. gadā Latvijā.

Konference atklāja, ka pastāv interesantas iniciatīvas un labās prakses piemēri, kā veikt un

īstenot renovācijas projektus Baltijas valstu reģionā. Tie svārstās no pieredzējušiem piemēriem

ar ievērojamiem sasniegumiem līdz jaunām iniciatīvām, kas ietver inovatīvu finanšu koncepta

pielietojumu – Energoefektivitātes līgumus.

Kamēr pastāv dažādas atšķirības Baltijas valstīs šajās jomās, apvienojot tās šādā veidā bija

vērtīga pieredze un šī pasākuma mērķis ir saņemt atgriezenisko saiti un sekot līdzi

turpmākajām aktivitātēm saistībā ar apskatīto jomu konferences laikā.


Page 3

PASĀKUMA IETVARS Enerģētikas Savienības pamatstratēģija izvirza energoefektivitāti par vienu no piecām dimensijām

un norāda, ka tas savā veidā ir uzskatāms kā enerģijas avots. Ambiciozais Parīzes līgums arī

uzsver, cik svarīga ir energoefektivitāte. Ieguldījumi energoefektivitātē ir izrādījušies vieni no

izmaksu ziņā efektīgākajiem veidiem, lai veicinātu pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisiju

ekonomiku. Tas palīdz ne tikai klimata ambīcijas pārvērst darbībās, bet rada arī vairākus

nozīmīgus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem attiecībā uz vidi, veselību, enerģijas

piegādes drošību, zemākiem rēķiniem par patērēto enerģiju, vairāk darbavietu un ilgtspējīgu

izaugsmi.

Lai realizētu visu energoefektivitātes potenciālu, tikai ar valsts līdzekļiem vien nepietiks un būs

jāiesaista arī privātais finansējums. Šajā kontekstā, enerģētikas politikai vajadzētu radīt

labvēlīgākus apstākļus ieguldījumiem, veicināt pieprasījumu pēc energoefektivitātes un palīdzēt

patērētājiem veikt energoefektivitātes pasākumus daudz vieglāk.

Šis pasākums tika organizēts, lai dalītos labākās prakses piemēros par energoefektivitātes

finansēšanu no Baltijas reģiona, kā arī plašāk no visas Eiropas. Pasākuma sesijās tika apskatīts

privāto un publisko fondu finansējuma iespējas un izlietojums, kā arī inovatīvi finansēšanas

instrumenti, jo īpaši būvniecības un rūpniecības nozarēs. Runātāji vērsa uzmanību uz praktisko

pieredzi izstrādājot un strukturējot investīciju programmas. Sesijas laikā tika organizētas

paneļdiskusijas, kā arī jautājumi un atbildes no atsevišķiem runātājiem. Prezentāciju kopsavilkumi

ir iekļauti šajā dokumentā.

Materiālus no visām prezentācijām, kā arī pasākuma ierakstu var atrast šeit:

https://ec.europa.eu/energy/en/events/regional-conference-financing-energy-efficiency-baltic-states

Dokumentā izmantotie attēli un grafika ir saglabāti prezentāciju autoru oriģinālvalodā.

https://ec.europa.eu/energy/en/events/regional-conference-financing-energy-efficiency-baltic-states


Page 4

1. DAĻA – ENERGOEFEKTIVITĀTES FINANSĒŠANA BALTIJASVALSTU REĢIONĀ: ESOŠĀ SITUĀCIJA

Pirmo konferences daļu vada Reinis Āboltiņš, Latvijas Republikas Saeimas

padomnieks enerģētikas politikas jautājumos

Ievadvārdi

Dzintars Kauliņš, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta

direktors, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Dz.Kauliņš sniedza ieskatu enerģētikā un energoefektivitātē Baltijas valstīs, atzīmējot, ka

2009.gadā tika panākta vienošanās par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna

(BETSP) rīcības plānu un galvenais akcents tika vērsts uz starpsavienojumu starp Baltijas un

Skandināvijas valstīm – rezultātā enerģijas izmaksas Baltijas valstīs tika samazinātas. 2015. gadā

tika noslēgti divi sadarbības formāti Baltijas jūras reģionā - BETSP plāns un Eiropas Savienības

stratēģija Baltijas jūras reģionam Enerģētikas rīcības plānu politikas jomā tika apvienoti un veikti

grozījumi, lai ieviestu energoefektivitāti un atjaunojamos energoresursus. Visas Baltijas valstis

saskaras ar līdzīgām problēmām, lai risinātu energoefektivitātes jautājumu un pielieto līdzīgus

instrumentus, tādēļ šāda veida konferencei ir pamats un labs mērķis.

Dz.Kauliņš arī norādīja, ka runājot par energoefektivitātes paaugstināšanu, tas bieži vien sākas ar

jautājumiem par pieejamo un iespējamo finansējumu. Viņš norādīja, ka, pastāv daudz darba

energoefektivitātes jautājuma aktualizēšanā caur likumdošanu. Pasākuma mērķis ir veidot

reģionāla līmeņa diskusiju, kā arī palīdzēt Latvijai sadzirdēt ES līmenī un visā reģionā notiekošās

diskusijas.

ES Energoefektivitātes politika un ES atbalsts ieguldījumiem

energoefektivitātē

Paul Hodsons, Energoefektivitātes nodaļas vadītājs, Eiropas Komisija

P.Hodsons uzsāka savu prezentāciju skaidrojot, ka energoefektivitāte strādā un ir devusi

rezultātus. Viņš papildināja, ka tas ir mīts, sakot, ka tikai ekonomisks faktors ir radījis rezultātu

energoefektivitātei. Ekonomikas izaugsme un energoefektivitāte ir uzsākta - kopš 2006.gada ES

līmenī enerģijas patēriņš ir samazinājies, kamēr IKP turpināja pieaugt. Eiropa ir uz pareizā ceļa, lai

līdz 2020.gadam sasniegtu nosprausto mērķi par enerģijas ietaupījumu 20% apmērā.

Viņš atzina, ka rūpniecībā emisiju samazinājumu ir veicinājusi ekonomiskā lejupslīde, kas ir

nevēlama. Eiropā emisijas tika samazinātas par 36 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta, jo

rūpniecības nozare saražoja mazāk, bet 35 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta ietaupījums nāk no

energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. Eiropas ekonomikā kopumā, mēs esam pieredzējuši

populācijas pieaugumu, izmaiņas paradumos un dzīvesveidā, un tas viss kompensējās enerģijas

ietaupījumā un energoefektivitātes uzlabošanā. Eiropas Komisija vēlas turpināt veicināt šo


Page 5

efektivitāti un izvirzīs jaunus ietekmes novērtējuma rādījumus līdzās jauniem priekšlikumiem, kas

tiek virzīti attiecībā uz energoefektivitāti, šāds dokuments sagaidāms 2016.gada 30.novembrī.

P.Hodsons atzīmēja, ka ar dzīvojamo sektoru ir līdzīgs stāsts. Paradumu maiņa veicina emisiju

samazinājumu brīvprātīgā kārtā, aizstājot produktus ar augstāku kvalitāti un zemāku radīto

emisijas līmeni, jo tāda bija produktu politika ar uzlabotiem normatīvu standartiem ledusskapjiem,

automašīnām un minimālajām prasībām tehnoloģiju uzlabojumiem, kas bija galvenais pārmaiņu

virzītājspēks.

Viņš arī piebilda, ka turpinās diskusija par Eiropas energoefektivitātes mērķiem 2030. gadam.

Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu, kādus ierosinājumus tieši veikt, bet ir skaidrs, ka pēc

2020.gada būs nepieciešams lielāks ieguldījums energoefektivitātē un izvirzīs jaunus ietekmes

novērtējuma rādījumus īpaši attiecinot to uz vidi, kas ir cilvēka radīta.

Radītajā vides sektorā P.Hodsons uzsvēra, vajadzību risināt finansējuma pieejamību

energoefektivitātei ēkās. Eiropas Komisija sasauca Energoefektivitātes finanšu institūciju grupu

(EEFIG) un lūdza tai noteikt galvenās barjeras. Viņu atbilde bija, pirmkārt, veicināt pieprasījumu –

mēs nevarēsim pārvarētu finansiālos šķēršļus, ja vien neredzēsim skaidru signālu ES un nacionālā

līmenī, ka cenšamies veicināt energoefektivitātes pieprasījumu.

Tika identificētas trīs galvenās jomas: Pirmkārt, publiskā finansējuma efektīgāks izmantojums

un censties virzīties no dotācijām uz sarežģītākiem finanšu instrumentiem; Otrkārt, kohēzijas,

projekti parasti ir mazi un daudzveidīgi un mums ir jāatrod veidi, kā tos apvienot, tai skaitā sniedzot

dažāda veida tehnisko atbalstu; Treškārt, finanšu sektorā pastāv uzskats, ka investīcijas

energoefektivitātē ir riskantas un nav īsti saprotamas, tādēļ tiek veikts nepārtraukts darbs, lai

mazinātu riskus energoefektivitātes ieguldījumā. Tiek izstrādāta datubāze, kas uzrādīs jau veikto

ieguldījumu sniegumu.


Page 6

P.Hodsons uzsvēra, ka darbs reģionālā līmenī kopīgi ar Eiropas Komisiju jau ir uzsākts, izveidojot

un piedaloties jaunajā Ilgtspējīgas Enerģētikas investīciju foruma projekta konferencē, kas šobrīd

noris Rīgā.

Prezentācijas apkopojumā, P.Hodsons nosauca trīs galvenos punktus:

1 – Mēs esam nonākuši tur, kur gribējām –2020.gada mērķi ir sasniegti

2 – Nākamajās desmitgadēs klāsies grūti, jo ir jārisina problēmas ēkās

3 – Ir nepieciešama stratēģija privātā finansējuma iesaistei un P.Hodsons vēlējās dzirdēt

konferences dalībnieku viedokli šajā jautājumā.

Eiropas Investīciju bankas sniegtais atbalsts

Götz von Thaddens, Nodaļas vadītājs, Baltijas jūras un Ziemeļeiropas finanšu

instrumenti, Eiropas Investīciju banka

G. von Thadden’s prezentācijā sniedza pārskatu par pieejamo atbalstu un konsultāciju

mehānismu, ko sniedz Eiropas Investīciju banka (EIB). Viņš iesāka savu prezentāciju, atzīmējot,

ka risks ir pamatjautājums daudziem komerciālajiem aizdevējiem, un ka privāto un valsts

aizdevumu apvienošana un dotāciju un aizdevumu līdzdalība ir kļuvusi arvien svarīgāka. Ir svarīgi

izmantot riska dalīšanas instrumentu, lai energoefektivitātes investīcijas padarītu vieglāk

pieņemamas banku sektorā.

EIB iniciatīvas PF4EE (Privātais Finansējums Energoefektivitātei) un InnovFin demonstrē šīs

pieejas piemērus. Konsultācijas ir kļuvušas aizvien svarīgākas un prezentācija iekļāva informāciju

par FI-Compass un ELENA tehnisko atbalstu.

G. von Thadden’s uzsvēra Eiropas Fondu Stratēģiskās Investīcijas (EFSI), kas pazīstams arī kā

Junkera plāns. Fonds piedāvā garantijas 16 miljardu EUR apmērā, lai nodrošinātu 315 EUR

miljardus jaunas investīcijas visā Eiropā. EFSI ieviesa jaunus komplektus produktiem, kuri pirms

tam nebija pieejami. Viņš pasvītroja, ka EIB ir gatavs biznesam, riskantiem projektiem un

ilgtspējīgas investīcijas enerģētikā, ir ļoti svarīgs aspekts.

G. von Thadden’s sniedza sīkāku ieskatu PF4EE iniciatīvā, ko piedāvā komercbankām, lai tās

finansētu energoefektivitāti. Šīm investīcijām varētu būt garš atmaksāšanās periods, kā arī var būt

nepieciešami padomdevēji, lai sekmētu izpratni par projektu struktūru. Viņš atzina, ka ir jautājumi

kreditoriem par likviditāti un Bāzele 3 uzskaites noteikumiem. PF4EE izpaužas kā kredītlīnija

komercbankās ar likviditāti no EIB un riska segumu no Eiropas Komisijas, līdzās asociētiem

konsultāciju pakalpojumiem. Dažas bankas jau veicot energoauditus atlasīja dzīvotspējīgos

projektus.

“Delivering on energy efficiency targets will become increasingly

challenging in the next decade. We will need to address energy

efficiency in buildings.”


Page 7

G. von Thadden’s uzsāka runāt par Finanšu Instrumentu svarīgumu, norādot, ka tos var

izmantot, lai dalītos risku projektos. Viņš minēja Lietuvas piemēru, kur tika izmantots JESSICA

fonds ēku atjaunošanā (detalizētāka informācija ir sniegta prezentācijā). Rezultātā dzīvojamā

sektorā tika sasniegts energoefektivitātes paaugstinājums līdz pat 80%. Viņš atzina, ka sākotnēji

bija liela pretestība no bankām iesaistīties šajā sektorā. Tā kā bankas arvien vairāk uzzina par

dzīvojamo sektoru pārbūves vajadzībām un tās labāk sāk to izprast, piemēram ar ES fondu

palīdzību ir izveidots garantiju instruments bankām, kas atvieglo tām veikt pagarinājumus šāda

veida projektu aizdevumiem. Dzīvojamā sektorā Lietuvā tika mobilizēts vairāk kā 1 miljards eiro.

G. von Thadden runāja par konsultāciju un tehniskās palīdzības iespējām. Viņš komentēja ELENA,

kas nodrošina un paredz arī projekta tehnisko sagatavošanu investīciju programmām

energoefektivitātē, atjaunojamo energoresursu izmantošanā un ilgtspējīgā transportā. Lai veidotu

portfeļus, fonds var segt izdevumus par priekšizpētes veikšanu, biznesa plānu izveidi, juridiskās

konsultācijas, finanšu strukturēšanu un projektu priekšatlasi. Viņš arī pastāstīja par FI-Compass,

papildus padomu sniegšanas un konsultāciju iespējām saistībā ar procesiem, vadlīnijām un ES

finanšu instrumenta procedūrām. Šis projekts arī paredz tīklojuma iespējas un seminārus, lai

apspriestu galvenos jautājumus. Ir arī izveidota zināšanu platforma, kur ir kolēģi, kas var sniegt

padomus. Noslēgumā, G. von Thadden’s izcēla divas galvenās lietas:

1 – Eiropas Komisija un EIB strādā kopā, lai pārvarētu neskaitāmus šķēršļus, it īpaši riska

mazināšanā;

2 – Ir pieejams ievērojams atbalsts un konsultācijas projektiem un programmām, gan bankas, gan

Eiropas Komisija ir ieinteresētas nodrošināt šo tīklošanas iespēju un ļaut valsts, pašvaldību un

projektu virzītājiem mācīties vienam no otra.


Page 8

Pašreizējās energoefektivitātes ieguldījumu finansēšanas shēmas

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Madis Laaniste, Ekonomikas un komunikāciju ministrija Igaunijā

Igaunijā ir ļoti funkcionāls banku un kredītu tirgus. Pamata finansējums ir un tas ir pieejams visām

nozarēm, tostarp energoefektivitātei, bet ir jautājumi par to, vai pieejamais finansējums ir

pietiekams. Lielākais atbalsts no valdības tiek saņemts caur dotācijām. Šīs ir mērķa nozares, kur

tirgū nav piedāvājuma un ieguvumi nav tik lieli, lai privātais sektors būtu ieinteresēts. Aizdevumu

garantijas Igaunijā parasti netiek izmantotas. Pastāv arī neliels ESKO tirgus.

Vispārējā nodokļu sistēma arī ir būtiska. Igaunijā ir atbrīvojums no nodokļa aizdevumiem, kuri tiek

ņemti energoefektivitātes uzlabošanai. Šie nodokļu atvieglojumi netiek piemēroti visos gadījumos,

piemēram tie netiek pielāgoti daudzdzīvokļu mājām. Tomēr privātmājas iegūst no šiem

atvieglojumiem. Igaunijā enerģijas piegādātājiem ir liels nodoklis, vissmagākā nodokļu nasta ir

mehānisko transportlīdzekļu degvielai, kā arī dažiem no apkures veidiem.

2014 - 2020 struktūrfondu perioda ietvaros (sk. sektoru diagrammas zemāk) Igaunijā enerģētikas/

energoefektivitātes projektiem būs pieejami vairāk nekā 450 miljoni eiro. PWC veica pētījumu par

resursu efektivitāti rūpniecībā un iespējamo renovāciju daudzdzīvokļu ēkās Igaunijā. Šis pētījums

tika veikts, lai meklētu veidus, kā vairāk iesaistīt privāto finansējumu.


Page 9

Ir veikts arī ex-ante novērtējums par finanšu instrumentu izlietojumu. Ielu apgaismojumam vien,

sistēmām, kuras ir vecākas par 20 gadiem, nepieciešams 60 miljonu EUR investīciju

energoefektivitātei un tika atzīts, ka valdībai to visu nav iespējams nosegt. Ar dotāciju palīdzību

līdz 75% finanšu saņēmēji iegūs atmaksāšanās periodu, kas būs mazāks par 10 gadiem. Tikai

15% no kopējām investīcijām sniedz ietaupījumu (spuldzes), atlikušās investīcijas tiek ieguldītas

ielu apgaismojuma infrastruktūrā, kas to nodrošina. Dotācijas joprojām ir svarīgs elements

energoefektivitātes finansēšanā Igaunijā, bet turpmākās investīcijas būs vērstas uz sektoriem, kur

tās ir visvairāk nepieciešamas.

Mindaugas Stonkus, Enerģētikas ministrija, Lietuva

Lietuvā, enerģijas intensitāte samazinās - kopš 2010.gada, primārās enerģijas intensitāte ir

samazināta par 15% un gala enerģijas intensitāte aptuveni par 8%. Kopš 1995. gada enerģijas

intensitāte ir samazinājies gandrīz par 66% un plāns ir turpināt to samazināt tālāk līdz ES vidējam

rādītājam. Kopš 2010.gada ir bijis IKP pieaugums par 17%, bet enerģijas patēriņš ir palicis

aptuveni tādā pašā līmenī. Enerģētikas ministrija šobrīd pārskata tās patreizējo stratēģiju un

mērķus, bet šajā stratēģijā ir teikts, ka līdz 2030.gadam Lietuvai ir jāsasniedz vidējā ES intensitāte.


Page 10

Kad runājam par ēku atjaunošanu daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku sektoros, tad galvenais

uzsvars tiek likts uz izglītošanu un apmācībām par enerģijas lietošanu. Soli pa solim valsts virzās

no dotācijām uz inženierijas finansēšanu. 2015.gadā tika pieņemta ēku atjaunošanas programma

sabiedriskajām ēkām, kas sniedza aizdevumus un garantijas aizdevumiem. 2015.gada sākumā

tika nodibināts energoefektivitātes fonds, lai iepazīstinātu un ieviestu šos jauninājumus tirgū. Tika

pieņemts arī energoefektivitātes likums, kas tika vērsts uz gala lietotāju izglītošanu un finanšu

instrumentiem.

Ir bijis liels pieaugums dažādām energoefektivitātes programmām daudzdzīvokļu ēku sektorā un ir

arī vairāki projekti, kas īstenoti sabiedriskās ēkās.

Dzintars Kauliņš, Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija

Lai sasniegtu obligātos 2020. gada energoefektivitātes mērķus, 2016. gadā tika izveidots

energoefektivitātes likums, kas sastāv no divām galvenajām daļām: sarakstu ar alternatīvu

pasākumiem un energoefektivitātes pienākuma shēmas ieviešanu. Tika izveidots nacionāla

mēroga Energoefektivitātes fonds, kas arī varēs piedāvāt un sniegt atbalstu pašvaldībām.

Tika atzīts, ka energoefektivitātes pienākuma shēmas var būt labs līdzeklis, lai nodrošinātu papildu

energoefektivitātes pasākumus, kur tie var būt visvairāk nepieciešami, piemēram, mājsaimniecību

sekotā un MVU. Šo sektoru lietotājus tradicionāli ir grūtāk sasniegt, tāpēc tas var būt

vispiemērotākais risinājums. Shēmas konstrukcijas izstrādes mērķis bija, censties sabalansēt

šādas pieejas izmaksas un ieguvumus.


Page 11

2014 - 2020 periodā no ESIF ir atvēlēti 370 miljoni EUR dažādām energoefektivitātes jomām.

Attiecībā uz daudzdzīvokļu ēkām, Latvija ir spērusi soli uz priekšu, izmantojot iepriekšējā

finansēšanas periodā piedāvātās iespējas, nodrošinot finanšu instrumentus un tehnisko palīdzību.

Ir uzlabojusies izpratne par inženiertehniskām sistēmām ēkās un pieejamo atbalstu atjaunojamai

enerģijai. Arī finansēšanas sistēmas tiks attiecīgi izmainītas tā, lai ESKO varētu īstenot

projektus, kas gūst labumu no ESIF un tādējādi finansēt vairāk projektu ar mazāku valsts

naudas iesaisti. Līdzīga shēma pastāv uzlabojumiem sabiedrisko ēku sektorā, kuru ir pieejams

atbalsts ar augstāko dotāciju likmi. Atbalsts ir pieejams arī ražošanas nozarei. 30% dotāciju ir

pieejamas pasākumiem, kas samazina enerģijas patēriņu ēkās, ražošanas iekārtām un

atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšanai. Centralizētās siltumapgādes sistēmās zudumi

dažos gadījumos var būt līdz pat 30% un ir daudz sistēmu, kurās ir nepieciešamas investīcijas.

Šajā gadījumā tiek atbalstītas ilgtermiņa investīcijas.

.

Valdība vēlas attīstītu ESKO tirgu Latvijā. Tirgū jau ir daži spēlētāji, bet to ir iespēja attīstīt vēl

tālāk. Izmaiņas finansēšanas sistēmā ļaus ESKO piedalīties daudzdzīvokļu ēku projektos. Tiek

plānots veikt renovāciju vairāk nekā 1000 ēkām un ir cerība, ka ESKO ātri iegūs pieredzi no šiem

projektiem un pēc tam varēs to izmantot, lai piesaistītu papildu finansējumu. Sīkāka informācija tiks

sniegta nākamajā prezentācijā par LABEEF fondu.

Noslēgumā, tika atzīmēts, ka energoefektivitātei draudzīga likumdošana bija nepieciešama un tās

izstrādē tika iesaistītas visas ministrijas. Informētības paaugstināšana enerģijas lietotājiem arī ir

svarīga. Līdz 2020. gadam un arī pēc tam, valdība vēlas atbalstīt un tālāk attīstīt ESKO tirgu.


Page 12

Jautājumu un atbilžu daļa

J – Ar dotācijām vien nepietiek, lai sasniegtu ieguldījumu līmeni energoefektivitātē, kāds vajadzīgs.

Pēc 2020. gada nākamajā struktūrfondu periodā, kādu dotāciju apjomu varētu sagaidīt, ja vispār

tāds būs? Vai informācija par šiem jautājumiem ir nodota valdībām?

A – P.Hodsons: Šis ir grūts jautājums. Eiropas Komisija ir centusies likumdošanā par atjaunojamo

enerģiju norādīt, kā finansējums varētu darboties pēc 2020. gada. Pašreizējā politiskā situācija ir

sarežģījusi finansēšanas sistēmu pēc 2020.gada. Tomēr tendence ir skaidra – mums ir jāpārtrauc

maksāt valsts naudu privātajiem labuma guvējiem subsīdiju veidā.

J – Vai Igaunija varētu sniegt kādu sīkāku informāciju par savu nodokļu politiku?

A – M.Laaniste: Nodokļu politika Igaunijā nav pievilcīga daudzdzīvokļu ēku investoriem.

Uzņēmumiem ir dažas nodokļu atlaides, bet tās tiek reti izmantotas. Ja daudzdzīvokļu māja ir

kopīpašums, tad investori nevar nopelnīt no nodokļu atvieglojuma, proti kopīgie maksājumus nevar

atskaitīt no nodokļu deklarācijas. Atbalsta shēmas ir pieejamas arī privātmājām.

J - Vai Latvija var izcelt galvenos pasākumus, kas ir pieejami, lai atbalstītu ESKO?

A – No vairākiem paneļu runātāji - Patlaban pieeja ir šāda, veidot projektus un pēc tam nodrošināt

ilgtermiņa finansējumu. Bažas ir par to, kā iegūt īstermiņa finansējumu, lai nodrošinātu, lai šie

projektu tiktu īstenoti. Tas palīdzēs izveidot uzskaiti, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansējumu.

Dažiem projektiem var būt nepieciešama tikai tehniskā palīdzība, kamēr dažiem ir problēmas dēļ to

riskantumu. Tādas iniciatīvas kā PF4EE var būt noderīgas un dotācijas var palikt kā pēdējā

iespēja. Daudzdzīvokļu ēku sektorā 50 vai 100 jauni projekti tiks īstenoti izmantojot ESKO, kā

nākamais solis līdz 2020.gadam, izveidot pamatu un uzskaiti, kur sekot nākamajiem projektiem.

J – Kā to var ietekmēt, kādi pasākumi tiek veikti, lai attīstītu tirgu?

A – Lietuva ir uzsākusi daudzdzīvokļu ēku renovāciju izmantojot ESKO tirgu. Nākamais solis ir to

ieviest un izmantot arī sabiedriskajās ēkās un apgaismojuma jomās. Citām investīciju iespējām tiek

pielietota portfeļa pieeja. Igaunijā, ir kopīgi finansēti projekti transporta nozarē, kas īrē elektrisko

transportlīdzekļu un veic ēku atjaunošanu, kā arī ietver dažus ielu apgaismojuma projektus,

tādejādi arī izmantojot portfeļa pieeju.

J – Kas tieši ir domāts ar renovāciju Lietuvas piemērā? Ventilācija, apkure un siltināšana?

A – M.Stonkus: Renovācija daudzdzīvokļu ēkās ietver ventilāciju, apkuri un siltināšanu.

Sabiedriskajās ēkās šie darbi ietver kompleksus pasākumus.

J – Latvijas dzīvokļu renovācijas piemērā, dotācijas ir 50% apmērā katram dzīvokļa īpašniekam –

vai šajā shēmā iesaistītie to izsniedz katram individuāli, ja mājā ir 60 dzīvokļi?

A – Dz.Kaulins: Dzīvokļu īpašniekiem ir jāpiekrīt projektam, tad tiek piešķirts 50% līdzfinansējums

projekta īstenošanai.

J – Cik labi EIB instrumenti tiek izmantoti Baltijas valstīs un vai ir kādas atšķirības starp tām?


Page 13

A – G. von Thadden’s: Lai gan problēmas, ar kurām tās saskaras šķiet identiski, tas tomēr būtu kā

salīdzināt ābolus ar bumbieriem. Katrai valstij ir savas problēmas, ko risināt. Lietuvas likumdošana

apgrūtina aizdevumu izsniegšanu pret hipotēku, vairāki indivīdi, ja neveiktu maksājumus, būtu

jāizliek no mājokļa. It īpaši daudzdzīvokļu mājās kredīti tiek nodrošināti. Igaunijā kreditēšanas

pieeja ir atšķirīga. Ja bankai rodas bažas, viņi var standartizēt garantiju mehānismu ar, piemēram,

PF4EE. Šādā veidā, katrai valstij ir piemēroti dažādi mehānismi. Visās trīs Baltijas valstīs ir

panākts labs progress, bet svarīgi ir apzināt atlikušās problēmas. Daudzdzīvokļu ēku sektorā tādas

pastāv. Dažās valstīs ir vajadzīga arī tehniskā palīdzība, jo īpaši, ja māju apsaimniekotāju

biedrības varētu nebūt tik aktīvas šajā ziņā.

J – ESKO tirgus varētu darboties daudzdzīvokļu ēkās, taču nevarētu slēgt energoefektivitātes

līgumus, jo ēkas lietotāju uzvedība un paradumi ir ļoti liela problēma?

A – Vairāki runātāji: ERAB ir veicis pētījumu par ESKO projektiem daudzdzīvokļu ēkās Latvijā.

Netika atrasts neviens gadījums, kur netiktu pildītas saistības, tādēļ tiek uzskatīts, ka tas strādā

labi. Priekš citām pilsētām bija jāizstrādā cits modelis un pieeja, lai sadarbotos ar privāto sektoru,

“strādāt ar tiem, nevis strādāt to vietā”. Energoefektivitātes direktīvā atsevišķos pantos ir prasības

konkrētām darbībām un nepilnības īstenošanas laikā tiks konstatētas un novērstas no Eiropas

Komisijas puses. Kā investīciju nozare, energoefektivitāte prasa diezgan daudz ieguldījumu no

valsts sektora - riska segumu, tehnisko palīdzību utt. Investīcijas energoefektivitātē var būt pelēkā

zona, ne vienmēr ir nepieciešamas dotācijas, bet var piedāvāt arī zemāku peļņu no veiktajiem

ieguldījumiem. Tas ir valsts sektora uzdevums, padarīt investīcijas pievilcīgākas privātajam

sektoram.


Page 14

2.DAĻA – IZDEVĪGI AIZDEVUMI UN GARATIJAS

Sesiju vada Gergana Miladinova, DG REGIO, Eiropas Komisija

Sesijas sākumā G. Miladinova norādīja, ka abi, gan energoefektivitātes, gan finanšu instrumenti

bija svarīgi reģionālajai politikai. Viņa atzīmēja, ka, lai gan saskaņā ar iepriekšējo 2007-2013

struktūrfondu plānošanas periodu, energoefektivitātes investīciju apjoms ir sasniedzis maksimumu,

laikā no 2014-2020 perioda tas ir mainījies un ir bijis diezgan maz investīciju zema oglekļa emisiju

ekonomikā. Tā rezultātā šim sektoram tika piešķirti ievērojami līdzekļi 18 miljardi EUR ekonomikas

ar zemu oglekļa emisiju finansēšanai (trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā finansēšanas periodā). G.

Miladinova arī kopīgi ar iepriekšējiem runātājiem apsprieda, ka finanšu instrumenti bija

nepieciešami, lai iekustinātu tirgu un tādu atbalsta rīku darbība kā FI-Compass un EEFIG bija ļoti

svarīga.

Izdevīgi aizdevumi: daudzdzīvokļu māju renovācija Igaunijā

Lauri Suu, KredEx

Kopš 2001. gada Igaunijā KredEx darbojas un ietilpst Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrijas

jurisdikcijā. Igaunijā jau kopš 2001. gada. Mājokļu un energoefektivitātes nodaļa nodrošina

aizdevumu garantijas un rekonstrukcijas dotācijas privātmājām un dzīvokļiem, lai uzlabot

daudzdzīvokļu ēkas. 95% no Igaunijas mājokļiem ir privātīpašums un energoefektivitātes līmenis

kopumā ir zems. Aptuveni no 20 000 daudzdzīvokļu māju, tikai ap 300 ir veikta pilnīga to

atjaunošana izmantojot kompleksus pasākumus.

Sākotnējā grantu shēma darbojās no 2003. līdz 2007. gadam, kas sedza 10% no renovācijas

īstenošanas izmaksām. Saskaņā ar šo shēmu, parasti tika veikta vienkāršota vai kosmētiska

renovācija, ar energoefektivitāti tur īsti nebija nekāda sakara, bet bija diezgan daudz dažādu

kvalitātes problēmu. Maz uzmanības tika pievērsts arī mājas iekštelpu klimata un vides

uzlabojumiem (ventilācijai u.c). Ņemot vērā šo situāciju, visaptveroša sistēma ar spēcīgu tiesisko

regulējumu un izpratnes veidošana, tika identificēts kā pareizais ceļš uz priekšu. Uzlabotā

renovācijas shēma tika izmainīta no dotācijām uz rotējošo fonda pieeju. Tas izmantoja ERAF

finansējumu un aizdevumus no CEB, un nonāca līdz privātajām bankām, kuras tad izsniedza

aizdevumus māju īpašniekiem papildus tradicionālajiem mājokļa kredītiem. Bankas arī uzņēmās

visus produkta riskus. Vienošanās par kredīta aizdevuma periodu un nosakot procenta likmi uz 10

gadiem, bija ļoti svarīga sastāvdaļa, lai šo produktu pārdotu bankām. Procentu likme vidēji ir ~ 4%,

un nav nepieciešama ķīla. Lai šī vienošanās varētu tikt apstiprināta, daudzdzīvokļu mājām ir

nepieciešama 50% plus viena balss. Vidējā aizdevuma summa vienai mājai, kā arī veicamo darbu

sarežģītības pakāpe ar laiku ir augusi. Šī shēma ilga līdz 2014. gadam, un tā nebūtu strādājusi bez

sākotnējās grantu shēmas.


Page 15

Starp 2010. un 2014.gadu 661 daudzdzīvokļu mājas (55,000 iedzīvotāji) saņēma dotācijas, mazāk

nekā viena trešdaļa apņēmās veikt kompleksu renovāciju, sasniedzot vismaz 35% enerģijas

ietaupījumu.

Pašreiz, shēma ir vērsta uz dotācijām, jo veiktajā izpētē tika secināts, ka bankām vairs nav

nepieciešamas īpašas kredītlīnijas, saistītas ar iepriekšējā perioda rotācijas fondu

veiksmīgo pieredzi. 102 miljoni EUR kohēziju fondu piedāvājumā tiek izmantoti dotāciju

saņemšanai, lai kvalitatīvāk izstrādātu ēku tehnisko projektu dokumentāciju ēku atjaunošanai un

palielinātu tehnisko konsultantu pieejamību. Ir ieviesti arī protokoli ventilācijai. Aptuveni 600 ēkas

tiks finansētas no šīs jaunās sistēmas. Noslēgumā tika secināts, ka dotācijām varētu būt arī

alternatīva, lai nodrošinātu dziļo jeb komplekso renovāciju. Katrā gadījumā šīs shēmas rezultātā

vajadzētu palielināt nodokļa ieņēmumus no piegādātājiem un konsultantiem.

Jautājumi un atbildes

Sesijas ievadā G.Miladinova komentēja, ka Eiropas Komisija sekmējot KredEx piemēra

izplatīšanu. Viņi bija pārsteigti, kad KredEx vērsās ar dotāciju pieprasījumu esošajā struktūrfondu

perioda ietvaros. Katrā ziņā viņi šai lietai pievērsa lielāku vērību, jo zināja, ka tur bija ex-ante tirgus

novērtējums. Eiropas Komisija vēlētos, lai citas dalībvalstis sekotu šim piemēram - Igaunijas

bankas tagad regulāri sniedz aizdevumus ēku renovācijai. Iepriekšējie centieni atmaksājās. Ir

atzīta nepieciešamība pēc šāda veida atbalsta piešķiršanas dziļās jeb kompleksās renovācijas

veikšanai un ventilācijas jautājumus un problēmu risināšanā.


Page 16

J – Kam tieši piešķir aizdevumus daudzdzīvokļu ēkās? Apsaimniekošanas biedrībām vai katram

daudzdzīvokļa īpašniekam individuāli?

A – Aizdevumu piešķir mājas apsaimniekotāju biedrībai nevis katram dzīvokļa īpašniekam

atsevišķi. Apsaimniekotāju biedrības ir juridiskie īpašnieki un viņiem ir jānoslēdz vienošanās par

aizdevuma izsniegšanu, lai to saņemtu, ir jābūt atbalstam 50% plus viens no dzīvokļu īpašniekiem.

J - KredEx sniedz aizdevumu garantijas, bet kam tieši?

A – Garantijas ir priekš bankām, jo īpaši situācijās, ja tās saredz pārāk augstus riskus, piemēram,

ja māja atrodas vairāk ārpus pilsētas lauku teritorijās, vai arī tad, ja ir lielāks parādnieku īpatsvars

šajā daudzdzīvokļu mājā.

Energoefektivitātes līgumi un ESKO

Ivans Gerginovs, Econoler (Bulgaria)

I.Gerginov’s prezentācijā sniedza plašu ieskatu par ESKO un Energoefektivitātes līgumi, kā arī

starptautisko pieredzi saistītu ar to.

Energoefektivitāte un tīra enerģija ir jāaplūko caur investīciju un finansējuma piesaistes jautājumu.

Organizācijas, kas piešķir investīcijas ir arī tās, kas pieņem lēmumu par investīciju piešķiršanu tieši

energoefektivitātes projektiem. Ir skaidrs, ka energoefektivitātes nozarē pastāv daudz šķēršļu un

izaicinājumu. Bankas un investīciju organizācijas ir ieinteresētas tad, ja ir pieprasījums. Šīm lietām

nepieciešams veidot tirgu. Šādu projektu finansēšanai un kreditēšanai ir specifiski noteikumi, kas

tiek ņemti vērā, lai novērstu sistemātisku risku rašanos.

ESKO darbība salīdzinājumā ar kompānijām, kuras slēdz energoefektivitātes līgumus, ir jāskata

daudz plašākā mērogā. Nepieciešams attīstīt interesi par jauniem tirgiem saistībā ar ilgtermiņa

atmaksāšanās līgumiem, tajā pašā laikā reālistiski izvērtējot projekta ieviešanas un atmaksāšanās

laiku. ESKO sektors Baltijā tāpat kā citur ir salīdzinoši mazs. Tā attīstību ir nepieciešams sekmēt,

lai būtu iespējams apgūt plaša mēroga investīcijas.

Caur ESKO var nodrošināt daudzus pakalpojumus un finanšu plūsma var arī nebūt viena no tām. Ir

svarīgi apsvērt, kura no EPC struktūras komponentēm ir vispiemērotākā tirgum.


Page 17

ESKO uzsākt ir daudz vieglāk, ja tas tiek realizēts caur lielākas kompānijas meitas uzņēmumu.

ESKO vājais punkts bieži vien ir praktiskie apsvērumi – cik daudz projektus ir iespējams ieviest,

ārpus projekta pastāvoši riski un to sasaiste ar finanšu iestādēm?

Eiropas kopīgais pētniecības centrs gatavo jaunu ziņojumu par ESKO. Tas apkopos informāciju

par ESKO tirgus attīstību. Apskatot Bulgārijas pieredzi var redzēt, ka tirgus attīstība sasaucas ar

plašākiem ekonomikas cikliem – ja tirgus ir bijis piesātināts ar dotācijām, interese par ESKO

samazinās. ESKO sektora attīstība ir jūtīga uz ārējiem faktoriem un tās attīstības veicināšanai ir

nepieciešams veikt pārdomātas rīcības, soli pa solim.

Apgūtās mācības – pilotprojektu ieviešana ir laba un veiksmīga aktivitāte, taču izaicinājums ir to

apmēri. Balstoties uz šiem projektiem, ir grūti veikt standartizāciju un noteikt mērogu. No valdības

puses ir nepieciešama stratēģiska pieeja un no otras puses attiecīgi fondi, lai izmantojot dotācijas

vai līdzvērtīgu finansēšanas mehānismu aizpildītu nepilnības ESKO nozares struktūrā konkrētā

valstī. Kolumbija plāno standartizēt līgumus, lai palīdzētu ESKO tirgus attīstībai.

Balstoties uz starptautisko pieredzi, katrā valstī un katrā industrijā ESKO attīstība ir atšķirīga, ir

maz lietas, kuras ir iespējams pārnest uz citām valstīm. Pieeja, lai izvērtētu tirgu ir līdzīga, taču pati

ESKO sistēmai nav pārnesama ārpus nacionālajām robežām.

“The ESCo is the IPhone of the energy efficiency market – in some

cases they may be too sophisticated”.


Page 18

Jautājumi

J – Tika runāts, ka ESKO tirgi ir ļoti dažādi. Vai pastāv salīdzināmība starp ESKO tirgiem dažādās

valstīs?

A – Tirgi ir ļoti dažādi, kā arī dažāda ir tirgus gatavība pieņemt šos projektus. Kolumbija ņēma par

piemēru Bulgāriju, taču domāja, kā varētu pielāgot šo piemēru Kolumbijas tirgus specifikai.

Pētījums par labās prakses piemēru bija labs, jo balstoties uz to cilvēki sāka domāt, kā piemērot

idejas savā vidē.

J - Eurostat nolēma, ka 2015. gadā ESKO investīcijas sabiedriskā sektora ēkās joprojām skaitīsies

publiskā sektora parāds. Valdības apsvēra iespēju, ka energoefektivitātes ieguldījumi

sabiedriskajās ēkās, varētu tik skaitīti publiskā sektorā bilancē, taču šis nav tas gadījums.

Jautājums, kādēļ izmantot ESKO sabiedriskā sektora ēkām, ja pastāv labs sabiedriskā sektora

investīciju potenciāls?

A – Ja nepastāv ESKO, lai veiktu monitoringu un novērtējumu, sasniedzamie rādītāji pasliktinās

pēc pirmajiem gadiem. Ideālā gadījumā jābūt kādam, kas apsaimnieko ietaupījumus visā dzīve

slaika periodā veiktajos uzlabojumos.

P. Hodsons piebilda, ka 2016. gada novembra beigās tiek plānota tikšanās starp Eurostat un

dalībvalstīm. Pēc sanāksmes Eiropas Komisija cer precizēt atsevišķas lietas.

J – IEA ir veicis pētījumu, kas parāda, ka tikai ASV un Ķīnai ir gana lieli ESKO tirgi kā arī to, ka

Ķīna ir noteikusi uzstādījumu rūpniecībai un ASV publiskajam sektoram, ja netiks veikta

energoefektivitātes rādītāju uzlabošana, tiks piemēroti sodi. Vai tā tas ir?

A – Ķīnā ESKO rūpniecībā nozīmē to, ka, piemēram, ir vienas pieejas ESCO stikla apstrādes

rūpniecībā, un pastāv vairāki simti klientu. ESKO specifika ASV ir tāda, ka pastāv federālās

valdības.

Papildus komentārs no auditorijas, no rūpniecības sektora pārstāvja – ESKO ir kompleksu darbību

kopums un fokusējas uz lieliem projektiem. Vidēja izmēra klienti var arī nezināt, kā specificēt

projektu un iepirkt pareizos pakalpojumus, kā arī parasti viņiem nav resursu finanšu instrumentu

piesaistei. Kā mēs varam veicināt sadarbību starp vidēja izmēra uzņēmumiem un ēku

īpašniekiem? Darījuma izmaksas var būt tik augstas, ka viņi diez vai izvēlēsies iesaistīties.

Komentārs no auditorijas – paneļtipa mājas aizņem lielu daļu no ēku sektora Latvijā. Spēja

standartizēt ēku atjaunošanas un uzlabošanas piedāvājuma paketi, varētu nodrošināt iespēju

piedāvāt šos pakalpojumus plašā mērogā.


Page 19

Kohēzijas fonds ESKO sabiedrisko ēku renovācijai Lietuvā

Violeta Greičiuvienė, ES palīdzības nodaļas vadītāja, Lietuvas Enerģētikas ministrija

Eiropas Energoefektivitātes direktīva nosaka prasību, gadā renovēt vismaz 3% no valdībai

piederošo un aizņemto ēku kopējās platības, kā arī sasniegt ikgadējus enerģijas patēriņa

ietaupījumus 1,5 % apmērā. Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu, tika novērtēta iespējamā

darbības shēma. Rezultātā tika izvēlēta pieeja izveidot fondu.

Energoefektivitātes fonds (ENEF) tika izveidots 2015. gada februārī. Tas sastāv no diviem

instrumentiem. Viens – sabiedrisko ēku renovācijai (65 milj. EUR) pieejams aizdevumu formā un

otrs ielu apgaismojuma modernizācija (14,5 milj. EUR) garantiju formā. Sabiedrisko ēku renovācijā

tiek sagaidīts, ka 80 milj. EUR investīcijas piesaistīs 74 milj. EUR papildus finansējuma no privātā

sektora, lai finansētu un renovētu vairāk kā 500 ēkas un panāktu 40% enerģijas patēriņa

ietaupījumu.

Fonds atbalsta vienlīdzīgi kā ESKO tā arī privāto ēku īpašniekus. Nacionālā likumdošanas neļauj

valsts budžeta iestādēm aizņemties fondu naudu realizējot šādus projektus. Aizdevumu noteikumi

tiek piemēroti atbilstoši aizņēmēja darbībai un specifikai.

ESKO var aizņemties ar 0% likmi savukārt noteiktas valsts pārvaldes iestādes ar 2% likmi.

Lietuvas valdība grib iedrošināta ESKO piedalīties finansu instrumenta ieviešanā. Aizdevumi var

segt līdz pat 80% no attiecināmajām izmaksās un ESKO sedz atlikušos 20%.


Page 20

Šiem projektiem ir noteiktas prasības. Piemēram, ēku enerģijas patēriņu klasei jābūt D vai vēl

zemākai, savukārt pēc renovācijas tai ir jābūt vismaz C (jābūt sasniegtiem 30% enerģijas patēriņa

ietaupījuma). Papildus noteikums, ēkas vismaz turpmākos 10 gadus jāizmanto valsts vajadzībām.

Līdz ar fonda dibināšanu, Enerģijas ministrijas, valsts sabiedrisko ēku renovācijas programmai,

apstiprināja virkni standartizētu ESKO iepirkuma dokumentus, lai atvieglotu ēku īpašniekiem

renovācijas procedūru. Tāpat tika izveidots iepirkumu tehnisko specifikāciju kopums ar vērtēšanas

kritērijiem ESKO darbu veikšanai. Visaugstāk novērtētais kritērijs bija realizētie renovācijas līgumi

esošā portfeļa ietvaros, kā arī ikgadējie ienākumi no ESKO pēdējo triju gadu laikā. Standartizētie

dokumenti ESKO iepirkumiem tikai izveidoti sadarbojoties ar ERAF ELENA. Tiek plānots, ka

Apvārsnis 2020 programmas finansētā projekta GuarantEE ietvaros, arī turpmāk tiks veikta ESKO

iepirkumu dokumentācijas pilnveidošana.

Pašlaik tiek plānoti trīs pilotprojekti. Policija pašlaik veic ESKO kompānijas iepirkumu trim

galvenajām policijas mītnēm. Darbs tika uzsākts 2016. gada pavasarī un plānots, ka iepirkuma

procedūru sarunas noslēgsies 2016. gada nogalē un aizdevuma līgumu plānots parakstīt 2017.

gada janvārī.

Ieviešot izstrādāto shēmu (un izmantojot standartizētos dokumentus), ir bijuši vairāki izaicinājumi.

Valstij bija maza pieredze ar aizdevuma shēmu īstenošanu, kā arī praktiskas pieredzes trūkums ar

ESKO iepirkumiem. Lai atvieglotu situāciju, tika izstrādāti standartizēti dokumenti. Parasti

projektiem bija ilgs atmaksāšanās periods, kā arī jautājums par valsts interesi radīja izaicinājumus.

Valsts interese ir izvērtēta katrā finanšu instrumenta līmenī.

Paneļa diskusijas kā arī jautājumi un atbildes

Uzsākot diskusiju sesiju, G. Miladinova komentēja, ka ir patīkami redzēt dažādu finansu

instrumentu pielietošanas iespējas – ELENA, Apvārsnis 2020. EIIF kā arī citus finanšu

instrumentus.

DG Regio Kohēzijas politikas ietvaros plāno piešķirt 900 miljonus EUR instrumentiem zema

oglekļa ekonomikas atbalstam. Laika periodā no 2014. – 2020. ir plānoti 4 miljardi EUR ieguldīt

šajā fondu nozarē un Eiropas Komisija vēlas redzēt vairāk. Vislabākajā gadījumā DG Regio vēlas

redzēt 8 miljardus EUR investīcijas zema oglekļa projektos caur dažādiem finanšu instrumentiem.

J – Kādēļ ESKO iesaistīšana projekta procesā Lietuvā nāk tik vēlu (tikai tad, kad tehniskais

projekts ir vairāk vai mazāk sagatavots). Vai nebūtu labāk viņus iesaistīt pirmajā darbības posmā

– sagatavot vispārēju piedāvājumu un veikt enerģijas auditu? Tas nodrošinātu garantētu radītāju

sasniegšanu. Viņi labāk izprastu projekta dokumentāciju un projekta vērtējumu. Ja uzņēmumi nav

tie, kas veic energoauditu, kā viņi var garantēt rakstu rādītāju sasniegšanu?

A – Runājot par ESKO kompāniju iesaistīšanu - ESKO var veikts paši savus energoauditus vai arī

izmantot citu kompāniju sagatavos, kas ir tikuši veikti projekta sagatavošanas posmā.


Page 21

J – Jautājums par izvēles kritērijiem Lietuvā. Kādēļ pie izvērtēšanas kritēriju svara 20% tiek doti

par enerģijas ietaupījumu un 50% par cenu un nevis otrādi. Otrs jautājums vai aizdevumi valsts

iestādēm ir atļauti?

A – Lietuvā, lai varētu atļaut sabiedriskajām iestādēm īstenot šāda tipa projektus, ESKO modelis

tika pielietots valsts centrālās ēkas renovācijai (ESKO kompānija aizņemas, Ministrija nē).

Izvērtējot kritērijus ESKO, protams enerģijas patēriņa ietaupījums ir svarīgs, tomēr cenai ir

noteicošā loma, lai Ministrija varētu finansēt projektu.

J - Bulgārijas piemērs, ESKO kompāniju skats, kas piedāvā tikai finansējumu ir samazinājies?

A – Bulgārijā, daudz vairāk ESKO kompānijas ir izveidojušās no auditu kompānijām, nevis no

finansu. JTC metodoloģijā definīcija ESKO uzņēmumiem, ir visnotaļ plaša.

J – Jautājums Lietuvai – Kādēļ ir ieviesta ESKO likumdošana?

A – Lietuvas valdība vēlējas izveidot ESKO tirgu. Retorisks jautājums vai pirmajai jābūt

likumdošanai vai tirgum?

J – Jautājums Lietuvai – Kas tiek saprasts ar ESKO likumdošanu?

A – Standartizētu procedūru kopums, kas nosaka ESKO iepirkuma procedūru, kā arī definīciju

visam ESKO modelim.

J - Varbūt nemaz nav vajadzīga tāda lieta kā ESKO? Lieli uzņēmēji veic energoefektivitāti

uzlabojošos darbus un standartizētos līgumos tiek atrunāta darbu specifika (Kā tas ir Ķīnas

piemērā).

A – I.Gerginov: Piekrītu, ka definīcijas un tirgus izveide var būt sarežģīta. Piemērs no Turcijas, ja

tiktu izveidota licenču sistēma bez skaidra tirgus rūpniecības nozarē, tirgus izaugsme nebūt

notikusi. Tika konstatēts, ka ESKO bija nepieciešami lieli projekti, kas sasniedz lielus enerģijas

patēriņa ietaupījums. Dažos daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektos, projekta ekonomiskais

pamatojums ir balstījies uz to, ka ir bijis pieejamas dotācijas renovācijas darbiem. Bez šīm

dotācijām ESKO kompānijas iespējams būtu izvēlējušās citu tirgu.

J - Kāda ir būvniecības sektora, kas veiks renovācijas darbus kapacitāte? Pieredze saistībā arī

Notekūdeņu direktīvas ieviešanu 2000 gadu vidū parādīja, ka tirgus nespēja nodrošināt

pieprasījumu un būvniecības cenas būtiski pieauga. Vai tas pats gaidāms ar renovācijas

projektiem?

A – Cenas pieaug renovācijas projektiem, bet tas ir tādēļ, ka kopumā būvniecības sektorā cenas

pieaug. Pastāv noteiktu nozares speciālistu iztrūkums, piemēram trūkst speciālistu, kas pārzina

ventilāciju ar siltuma atguves izbūvi. Izaicinājums pašlaik ir ar uzņēmumiem, kas spēj izstrādāt

detalizētus projektēšanas dokumentus. Igaunijā pašlaik pastāv tikai dažas kompānijas, kas to dara.

Komentārs no zāles - neizbēgama ir situācija, kad ik pa laikam trūkst kādas jomas ekspertu.

Piemērs no Francijas, sociālo mājokļu sektors, 1990. gados ārējo sienu siltināšana uz brīdi


Page 22

apstājās. Šajā laikā nebija iespējams pat sagatavot cenu piedāvājumu, bija neskaidrības ar

izmaksām, ar tehnisko risinājumu. Pamazām tika atrasti risinājumi šai situācijai. Pašlaik zema

patēriņa ēku projekti ir par 0 - 3% dārgāki un ir viegli atrast cilvēkus, kas var veikt būvniecību.

Kvalitāte gan joprojām ir aktuāls jautājums. Apmācības ir svarīgas. Build Up Skills programma

strādā, lai apmācītu cilvēkus par energoefektivitāti ēkās, un lai atbalstītu tirgu – galu galā cenas

samazināties.

A – Latvijas pieredze rāda situācijās, kad ir bijušas pieejamas dotācijas īsā laika posmā, cenas ir

pieaugušas, bet kvalitāte samazinājusies. Energoefektivitātes līgumi var būt labs risinājums –

ilgtermiņā pieejams finansējums, ekspertu nodrošinājums var sniegt kvalitāti un dot iespēju

diskutēt par izmaksām.

J – 5 pilsētās sociālantropoloģiskā pētījumā Latvijā tika konstatēts, ka nav standarta modeļa

renovēšanas projektiem. Ko mēs saprotam ar renovāciju? Varētu būt izstrādāts Energoefektivitātes

līguma standarta modelis. Svarīgi, ka iedzīvotājiem ir skaidrs piedāvājums.

Paneļa diskusijas dalībnieki tika uzaicināti apkopot sesijas laikā gūtās atziņas.

L.Suu – energoefektivitāte ir svarīga, tāpat svarīgs ir arī iekštelpu klimats. Uz šiem jautājumiem

jāskatās plašāk. Ko mēs vēlamies? Lielu enerģijas ietaupījumu no renovācijas, vai augstu

enerģijas ietaupījumu un labu veselību cilvēkiem, kas uzturas šajās telpās?

I.Gerginovs – Jo lielāka daļa valsts naudas tiek ieguldīta energoefektivitātes sektorā, jo efektīvāks

tas var kļūt. Situācijā, kad valsts izmantot fondu naudu, ir skaidri jāsaprot, cik daudz un kāpēc.

Dotāciju naudu ir viegli apgūt, bet, ja šādi tas pats finanšu apjoms tiktu izlietots caur procentu likmi,

tas dotu piecu gadu laikā tieši tādu pašu rezultātu tikai ar mazāk iesaistītiem dalībniekiem.

Energoefektivitāes uzlabošanas jomā ir daudz izaicinājumi. Mums ir jāidentificē tie, kurus varam

sasniegt noteiktā veidā.

V.Greičiuvienė – Lai ļautu tirgum iesaistīties finanšu instrumentu ieviešanā, noteikumiem jābūt

elastīgiem un vienkāršiem.

G.Miladinova – valsts finansējums joprojām ir un arī nākotnē būs nepieciešams. Tā

apsaimniekošanai būtu jāpieiet ar vienkāršu sistēmu, dažu aspektu standartizāciju un īstenošanas

mehānismu (piem. aizdevumi, dotācijas). Nepastāv viens vienīgs risinājums. Pastāv daudz un

dažādi risinājumi un pieejas, bija noderīgi dzirdēt dažus piemērus kā ir tikuši piemēroti dažādi

instrumenti.


Page 23

3 DAĻA– INVESTĪCIJAS PRIVĀTAJĀ SEKTORĀ ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANĀ

Sesijas moderators Reinis Āboltiņš, Latvijas Republikas Saeimas padomnieks

enerģētikas politikas jautājumos

Energoefektivitātes līgumi daudzdzīvokļu ēkām Latvijā

Harijs Švarcs, Latvijas Baltijas Energoefektivitātes Fonds valdes loceklis un

SUNSHINE projekta pārstāvis

H.Švarcs iepazīstināta ar fondu LABEEF (Latvijas Baltijas Energoefektivitātes Fonds), tas izpērk

nākotnes naudas plūsmu ESKO kompānijām dzīvojamā sektorā, lai tās varētu turpināt realizēt

jaunus projektus.

Fonds plāno uzsākt savu darbību 2017. gadā. LABEEF uzskata, ka energoefektivitātes līgumi un

ESKO ir pareizie virzītājspēki, lai dotu iedzīvotājiem to, ko viņi vēlas – ilgtermiņa garantijas un

enerģijas ietaupījumu.

Fonds tika izveidots, lai novērstu konkrētas problēmas. ESKO nepieciešams ilgtermiņa

finansējums, bet pašu kapitāls nav pietiekas, lai finansētu projektu. ESKO nepieciešams atgūt

kapitālu, kas ir ieguldīts aktuālajos projektos. Šis tieši skar mazās kompānijas, kas ir raksturīgas

ESKO tirgū. LABEEF darbojas kā starpnieks un iesaistās vismaz vienu apkures sezonu pēc ESKO

realizētā projekta, uz atlikušo līguma ieviešanas laiku. ESKO patur 20% un pārdod LABEEF 80%

parāda (t.i. nākotnes enerģijas ietaupījumu) tādejādi iegūstot skaidras naudas līdzekļus. Līdzekļi

tiek iegūti caur pakalpojuma maksu un nodrošina to, ka ESKO darbojas kā plānots. Līdz šim

LABEEF savu darbu ir balstījis uz 15 līgumiem, ko ieviesa Renesco, un kuri uzrādīja plānoto

enerģijas ietaupījumu. LABEEF arī nodrošina IT platformu (www.sharex.lv). Caur IT platformu tiek

meklēt risinājumi, lai uzlabotu riska pārvaldību, standartizācijas, procedūras un līgumus.

http://www.sharex.lv/


Page 24

Kā tika pieminēts iepriekšējā prezentācijā, Ekonomikas Ministrijas sniedz regulāru apbalstu ESKO

tirgus attīstībai. Nākamais projekta solis ir labas kvalitātes ēkas portfeļa izveide un caurspīdīga

ieviešanas uzraudzība.

LABEEF meklē ESKO kompānijas, kas vēlas pievienoties programmai un veikt kopīgas

investīcijas.

Gala mērķis ir uzsākt darbu pie valsts ēkām, lai turpinātu attīstīt sharex.lv IT platformu, palielinātu

mērogu un nodrošināt bezmaksas subsīdijas.

Tūlītējie jautājumi

J - Kāds ir fonda primārais mērķis?

A – Padomju laika daudzdzīvokļu ēkas. Viņām ir tipveida konstrukcijas, līdz ar to atjaunošanas

process var būt standartizēts. Tām ir vislielākais energoefektivitātes potenciāls. Galu galā, kad būs

izstrādāti tehniskie risinājumi, kā arī uzkrātas zināšanas, arī cita tipa ēku renovācijas projekti tiks

apsvērti,

J – Kāda ir iekšējā darbinieku struktūra attiecībā uz projektu? Ja projekta komanda sāk ar ēkas

portfolio izstrādi, vai katrai nākamajai darbībai ir jauns līgums?

A – LABEEF iegādājas standarta portfolio, dažas līdzīga tipa ēkas tika renovētas 3 – 5 gadus

atpakaļ balstoties uz līdzīgu EPC. Šie līgumi ir citādi salīdzinājumā ar tiem, ko LABEEF vēlas

ieviest tirgū. LABEEF pieredze ar šo līgumu riskiem ir citāda nekā ar nākotnē plānotajiem.


Page 25

Komanda ir starptautiska, ar pieredzi energoefektivitātes jomā un ESKO Latvijā, Nīderlandē un

Baltijas valstīs.

J – Jūsu prezentācijā Jūs pieminējāt arī Renesco līgumus. Vai tur bija piesaistīs valsts atbalsts?

A – Jā, aptuveni 35% valsts finansējuma bija piesaistīts augstāku energoefektivitātes rādītāju

sasniegšanai. Pastāv iespēja nākotnē iztikt bez šī atbalsta.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pieredze reģionā

attiecībā uz energoefektivitāti rūpniecības sektorā

Taivo Millers, Produktu attīstības nodaļas vadītājs, Energoefektivitātes un Klimata

pārmaiņu daļa, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

T.Millera prezentācija sniedza plašāku ieskatu ne tikai par nozari vien. Tika prezentēta pāreja uz

zaļo ekonomiku (GET) un pieejas veikt riska izvērtējumu un palielināt energoefektivitātes

investīciju apjomus.

T.Millers pieminēja Parīzes vienošanās ir saskaņā ar GET idejām. Nepietiek tikai ar

energoefektivitātes aktivitātēm, arī ēkās iekštelpu vides kvalitātei ir jābūt labai (ventilācija u.c.) un

projektam jābūt dzīvotspējīgam no uzņēmējdarbības viedokļa. Pēc būtības ERAB atbalsta

energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas ražošanu līdztekus aprites cikla ekonomijai un

atkritumu samazināšanai. Visi šie uzstādījumi kopsummā veido Zaļās ekonomikas pieeju.

T. Millers uzsvēra, ka ir nepieciešams tehniskais atbalsts, lai palīdzētu izveidot projekta struktūru.

Viņš apskatīja piemēru par valsts sektoru, dažos gadījumos, publiskā iepirkuma noteiktumi nosaka

standartus un iepirkuma dokumentus, tomēr projekti netiek virzīti uz priekšu. Viņš pieminēja

Serbiju, kad viens publiskās privātās partnerības (PPP) līgums, kas izgāzās, negatīvi ietekmēja

situāciju tirgū. Pašlaik tur nav neviens ielu apgaismojuma līgums izmantojot EPC kā arī nav

neviens valsts ēku projekts, kas izmanto EPC pieeju. Privātais sektors ir apmierināts ar šo pieeju,

jo tas ir palīdzējis veikt zemāka riska projektus. Standartizācija un projektu uzsākšana ir galvenais.

T. Millers pieminēja, kas ERAB arī strādā ar LABEED un ir izmantojuši arējos inženieru

konsultantus, lai izveidotu portfolio. 95% no 39000 daudzdzīvokļu ēkām Latvijā tika uzbūvētas

pirms 1992 gada. Šīs ēkas ir energoneefektīvas (enerģijas patēriņš ir 200 kwh/m2/gadā)

Konsultanti konstatēja ka daudzas no ēkām ir ļoti sliktā stāvoklī, sienās parādās plaisas, kas

liecina, ka mitrums tajās iekļūst, un galu galā tas var kļūt bīstami. Renovācijas darbi parasti

paildzina ēkas mūžu par 30 gadiem. Gala patērētāja ieguvumi ir bijuši būtisks iemesls, lai ERAB

uzsāktu sadarbību ar LABEEF. Bija svarīgi, ka iedzīvotājiem nebūs jāmaksā augstāki rēķini, un ka

tiek, kas dzīvo renovētajos dzīvokļos var samaksāt to, ko paredz fonds.


Page 26

LABEEF fonda struktūrā visi riski ir ņemti vērā, un izstrādātajā struktūrā, katrs no iesaistītajiem

partneriem ir finansiāli atbildīgs par noteiktu posmu. ERAB savu pilnvaru ietvaros ir secinājis, ka

kopš 2009. gada, kad tika uzsākti Renesco līgumi, nav bijuši nekādi trūkumi. Renovācijas darbi ir

nodrošinājuši 54% enerģijas ietaupījumu. T. Millers apsver, ka pastāv privātā sektora interese

attīstīt un turpināt šo biznesu. Pielietojot šo shēmu privātais sektors var iniciēt līgumus, savukārt, ja

privātais sektors vēlas ņemt lielāku dalību, tas paredz publiskā iepirkuma procedūru un projektu

iniciēšanu no ēku īpašnieku puses. T. Millers atkārtoja, LABEEF prezentācijā teikto, par līgumu

standartizāciju. Tas ir svarīgs faktors, lai palielinātu mērogu šīm aktivitātēm.

Jautājumi un atbildes

J - Kas ir ESKO partneris? Vai Jūs parakstītu līgumus, ņemot vērā, ka tie līgumi ir uz 20 gadiem?

A – Jā, līgumi ir uz 20 gadiem, un tie ir balstīt uz patēriņa cenu indeksu. ESKO strādā ar

apsaimniekotāju pārstāvjiem, kam iedzīvotāji ir piešķīruši tiesības rīkoties.

J – Kā ēkas enerģijas patēriņa rādījumi un potenciālais ietaupījums ietekmē līguma noteikumus?

Kā var pamatot investīcijas pilnīgas renovācijas ar potenciālo enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā

tikai ar ārsienu siltināšanu. Kā tiek aprēķināts enerģijas patēriņš vai maksājums par to tiek

izlīdzināts gada griezumā?

A – Augstākas enerģijas izmaksas samazina atmaksāšanās laiku. Dažos gadījumos, sarežģījumi

renovācijas projektos, aizkavē viņu iesaisti. Līdz šim veiktie aprēķini parāda, ka ESKO modelim

vajadzētu strādāt. Neliels līdzfinansējums no iedzīvotājiem varētu tikt izlietots, lai panāktu


Page 27

izlīdzinājumu starp izmaksām un ietaupījumu. Iesaistīto pušu skaits arī palīdz samazināt projekta

kopējo risku un dot pārliecību, ka pastāv tirgus.

J – Ko Jūs domājat sakot iedzīvotāji nemaksā vairāk kā pirms tam? Vai Jūs balstāties uz

iepriekšējos gados veiktajiem maksājumiem un laika apstākļiem, vai arī skatāties vidējo aprēķinu?

A – ERAB lūdz piekļuvi pēdējo triju gadu iedzīvotāju patēriņa datiem, aprēķina vidējo radītāju un

balstoties uz aktuālās enerģijas tarifiem iegūst potenciālo izmaksu ietaupījumu. ESKO nedrīkst būt

pakļauts cenu riskam, šis risks ir jāuzņemas iedzīvotājiem.

Komentārs no paneļa dalībniekiem – Iekšējās likmes atmaksas aprēķinu, mājsaimniecības iegūst

pat tādās situācijās, kad maksā mazliet vairāk par patērēto enerģiju, renovācijas darbiem ir

pamatojums. Ja nebūtu renovācijas darbu, tad nākamos 20 – 30 gadus pieaugtu

apsaimniekošanas izmaksas (kā arī pieaugtu CO2 emisijas). Mājsaimniecības ieguvumi ir milzīgi,

pat tad, ja visi ieguvumi nav tieši tādi, kā bija modelēti.

Q – Komentārs no zāles – Vērtība ir arī drošības uzlabojumam. Šīs ēkas ir privātīpašumi un

iedzīvotāji būs atbildīgi, ja ēka būs jānojauc vai jāpārbūvē un renovācijas darbi nebūs veikti.

Atbalsts no Eiropas Enerģijas Efektivitātes fonda (eeef)

Matthias Benz, Investīciju vadītājs, Deutsche Bank

M.Benz prezentācija iepazīstina ar Eiropas Enerģijas efektivitātes fonda struktūru un darbības

principiem. Fondu nodibināja Eiropas Komisija un EIB piecus gadus atpakaļ, lai palīdzētu sasniegt

ES klimata un enerģijas 20-20-20 mērķus. Fonds ir neatkarīgs instruments, kas pats par sevi ir

PPP. Labuma guvēji var būt no privātā sektora vai no ESKO, komunālajiem servisiem,

apsaimniekotāji vai arī citi, kas darbojas iedzīvotāju interesēs. Fonda budžets ir 265 miljoni EUR.

Līdz šim puse no tā ir tikusi investēta. Fonds atbalsta energoefektivitātes projektus, atjaunojamo

enerģijas ražošanu un videi draudzīgu transportu.


Page 28

M.Benz minēja, ka pieejami arī citi fondi, lai fiksētu EEEF projektus privātajā sektorā. Viņš

pieminēja ELENA, kas varētu nodrošināt tehnisko palīdzību datu apkopošanai un personāla

kapacitātei būvniecības projektu sagatavošanā. Viņš piebilda, ka pastāv arī būtiskas barjeras, lai

īstenotu projektu un izstrādātu portfolio, aprēķina noteikumi, iepirkums, kvalitātes garantēšana un

privātā sektora aizņemšanās iespēju griesti.

EEEF ir elastīgs un var piedāvāt bez resursu finanšu risinājumus, ieskaitot debitora parādu

pārpirkšanu. M.Benz sniedza OSER piemēru no Rhone-Alpes reģiona Francijā, kur projekta

apvienošana tika izmantota, lai pārvarētu šķēršļus finansēt mazāka mēroga projektus. Reģions

apvienoja vienā projektā vairākas skolas un izmantoja tehniskās palīdzības finansējumu, lai

apkopotu informāciju par paredzēto darbu veidu, kas ir jāveic.

EEEF sniedza finansējumu būvniecības laikā, lai labāk saprastu iespējamos bankas riskus un

sasniegtu energoefektivitātes radītājus.

Individuāli, mazie projekti nevarēja piesaistīt finansējumu, bet apvienojoties vienā projektā, tika

nodrošināts tas, ka bija vieglāk risināt sarežģījumus saistībā ar katru individuālo gadījumu, un

nodrošināt kopīgā portfolio rādītājus pievilcīgākus.


Page 29

Uzdotie jautājumi

J – Vai Rhona Alpy reģions izveidoja ESKO vai tas bija iepirkts pakalpojums? Kurš ir atbildīgs par

rezultātu sasniegšanu?

A – Reģions kopā ar pašvaldībām izveidoja speciālu rīku, lai iepirktu nepieciešamo ESKO

risinājumu. Šis piemērs piesaistīja starptautisko uzmanību apjomīgās iniciatīvas dēļ. SPV ir

atbildīgs par ietaupījumu sasniegšanu, bet atbildība pāriet uz ESKO kompāniju.

Paneļdiskusija

J – moderators – Aspekts par parādu ir interesants, īpaši situācijā par daudzdzīvokļu ēkām vietās,

kur vidējie sociālekonomiskie labklājības rādītāji ir zemāki, nekā vidēji. Iedzīvotājiem ir grūtības

apmaksāt siltuma rēķinus, daļēji arī zemās energoefektivitātes dēļ. Daļa rēķina par siltumu varētu

tikt maksāta par renovācijas darbiem. Tomēr daudzi cilvēki uzskata, ka šī situācija ir šķērslis, lai

pieteiktos kredītam. Kā mēs varam palīdzēt šinī situācijā?

A – Kopumā skatoties, bankas un komunālo pakalpojumu sniedzēji uztraucas par parādiem, un

maz pievērš uzmanību tiem iedzīvotājiem, kas rēķinus apmaksā laicīgi. Rīgā, novēloti maksājumi

(neskatāmies uz tiem, kas nemaksā rēķinus) ir aptuveni 2,5 % un šīs skaitlis samazinās pēc ēkas

renovācijas darbiem. Pastāv daudz lietu, kas var tikt darītas iesaistot pašvaldības un reorganizējot

apsaimniekošanas politiku, lai palīdzētu iedzīvotājiem paaugstināt dzīvokļa vērtību pēc renovācijas

darbiem.

Paneļa noslēguma diskusijas

T.Miller – klimata pārmaiņu mērķi, sociālie aspekti, ēku uzturēšanas jautājumi un enerģijas resursu

pieejamība – mēs atrodamies šajā sarežģītajā ekosistēmā, kur visas šīs lietas mijiedarbojas. Šajā

situācijā mums jāskatās uz sistēmu kopumā – kā uzsākt projektu? Kurš sagatavos renovācijas

plānu? Svarīga ir iedzīvotāju iesaiste un privātais sektors ir tas, kas var šeit iesaistīties un palīdzēt

iniciēt projektus. Valsts institūcijām to ir sarežģītāk izdarīt dēļ publiskā iepirkuma noteikumiem.

Energoefektivitātes direktīvā ir paredzētas daudzas stimulējošas lietas, valsts sektora ēkām.

M.Benz – Vācija piemēram, stimulē, lai ieguldījumi energoefektivitātē caur valsts bankām pāriet uz

starpniekiem. Tā rezultātā privātais tirgus ir aktīvs, un izmaksas par ēku renovāciju ir privātajiem

īpašniekiem ir samazinājušās. Šo situāciju veicināja izstrādāts tiesiskais regulējums enerģijas

taupīšanas politikai.

H.Švarcs – Latvijā, lielākoties visas pašvaldības ir ļoti atbalstošas ēku renovācijas projektiem.

Finanšu ministrija un Ekonomikas Ministrija meklē iespējas atbalstīt tirgus attīstību un šis ir

nozīmīgs laiks, lai ietu uz priekšu.


Page 30

NOSLĒGUMA DAĻA NO ORGANIZATORU PUSES

Dzintars Kauliņš, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments,

Ekonomikas Ministrija

D.Kauliņš uzskata, ka pasākums ir spējis nodrošināt reģionālas diskusijas ar ES līmeņa skatu.,

apskatot vietējos projektus un iniciatīvas kā arī labās prakses piemērus. Viņš piemetināja, ka

pasākuma apmeklētājiem bija vēlme mācīties no labākā, lai sasniegtu mērķus. No Ekonomikas

Ministrijas puses, viņš pateicās Eiropas Komisijai par palīdzību pasākuma organizēšanā un

pateicās visiem runātājiem.

Paul Hodson, Energoefektivitātes nodaļas vadītājs, Eiropas Komisija

P. Hodsons, piebiedrojās D. Kauliņa izteiktajam paldies dalībniekiem, runātājiem un visiem, kas

bija iesaistīti pasākuma organizēšanā. P. Hodsons bija iepriecināts, ka ne visi jautājumi bija uzdoti

ES līmeņa runātājiem, bet, ka bija reģionāli jautājumi un pieredzes gūšana vienam no otra.

Pasākuma bija mācības, ko paņemt uz Briseli. Viņš un viņa komanda pašlaik ir aizņemti

sagatavojot jauno energoefektivitātes paketi nodošanai 2016. gada 30. novembrī. Viņš arī

norādīja, ka nākotnē būs iespēja tikties saistībā ar tādām tēmām, kā patērētāju tiesības,

energosistēmu vadība, un atbildes pieprasījums. Viņš norādīja, ka Eiropas Komisija turpinās

izpētes darbu un nepieciešamību pēc tās. Drīzumā EEFIG DEEP datu bāze uzsāks darbību un

2017. gada 18./19. janvārī Briselē notiks Energoefektivitātes Finanšu tirgus. P. Hodsons noslēdza

pasākumu izsakot paldies visiem, kas ir ņēmuši dalību šajā izmēģinājuma pasākumā, kas ir

noslēdzies veiksmīgi.

Documents

REĢIONĀLĀ KONFERENCE ENERGOEFEKTIVITĀTES … · · 2017-02-27REĢIONĀLĀ KONFERENCE ENERGOEFEKTIVITĀTES FINANSĒŠANAI BALTIJAS VALSTĪS Page . 2. KOPSAVILKUMS. Šī . konference