Pašvaldību un pašvaldību iestāžu iespējas piesaistīt ES un ... · Atbalsta instrumenti Galvenie finanšu instrumenti, ... - uzņēmējdarbības veicināšanai. ERAF piešķīrums

Pašvaldību un pašvaldību iestāžu iespējas piesaistīt ES un citu ārvalstu finanšu

palīdzības instrumentus Pētījums ESF projekta 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/052/40 „Kuldīgas novada pašvaldības iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”

ietvaros.

Kuldīga, 2012

1

Saturs

1. Ievads ................................................................................................................. 2

2. Pārskats par pašvaldībām pieejamiem finanšu instrumentiem 2007. – 2013. g.

programmēšanas periodā. ......................................................................................... 5

3. Kuldīgas novada pašvaldības un tās iestāžu īstenotie Eiropas Savienības

politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti... 19

4. Kuldīgas novada pašvaldības un pagastu pārvalžu turpmāk realizējamie

prioritārie projekti ..................................................................................................... 35

5. Projekta rezultātu novērtējums ......................................................................... 57

2

1. Ievads

Pētījums izstrādāts projekta „Kuldīgas novada pašvaldības iestāžu darbinieku

kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu

finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” (identifikācijas

Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/052) ietvaros, atbilstoši darba uzdevumam (1.

pielikums).

Pētījuma mērķis ir sekmēt Kuldīgas novada pašvaldības iestāžu darbinieku

kapacitātes paaugstināšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

ārvalstu finansēto projektu īstenošanā, analizējot pieejamos finanšu instrumentus,

Kuldīgas novada pašvaldības pieteiktos un ieviestos projektus, identificējot turpmāk

īstenojamos projektus, kā arī novērtējot veikto apmācību rezultātus.

Pētījuma uzdevumi:

1. Sagatavot pārskatu par pašvaldībām pieejamiem finanšu instrumentiem 2007. – 2013. g. programmēšanas periodā.

2. Veikt izpēti par Kuldīgas novada pašvaldības un tās iestāžu īstenotajiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

3. Veikt izpēti par Kuldīgas novada pašvaldības un tās iestāžu turpmāk realizējamiem prioritārajiem projektiem.

4. Veikt projekta „Kuldīgas novada pašvaldības iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” rezultātu novērtējumu.

Atbilstoši uzdevumiem, pētījuma ziņojums sastāv no 4 sadaļām.

Pētījums balstīts uz šādiem informācijas avotiem:

1. ES un LR normatīvie akti un plānošanas dokumenti.

2. Vadošās iestādes, atbildīgo un sadarbības iestāžu dokumenti un informācija tīmekļa vietnēs.

3. Pašvaldības un tās iestāžu sniegtā informācija par iesniegtajiem un ieviestajiem projektiem.

3

4. Individuālās intervijas un diskusijas ar pašvaldības vadību, projektu speciālistiem un pagastu pārvalžu vadītājiem.

5. Projekta dalībnieku anketēšanas rezultāti.

4

5

2. Pārskats par pašvaldībām pieejamiem finanšu

instrumentiem 2007. – 2013. g. programmēšanas

periodā.

Atbalsta instrumenti

Galvenie finanšu instrumenti, kurus 2007. - 2013.g. programmēšanas periodā1

iespējams izmantot pašvaldībām un to iestādēm, ir:

1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

2. Eiropas Sociālais fonds (ESF).

3. Kohēzijas fonds (KF).

4. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

5. Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

6. Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI).

7. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments.

8. Latvijas - Šveices sadarbības programma

9. Eiropas teritoriālās sadarbības programmas2.

ERAF, ESF un KF atbalstu galvenokārt reglamentē valsts vidēja termiņa

plānošanas dokuments 2007. - 2013.gadam Valsts stratēģiskais ietvardokuments,

kas nosaka kopējo ES fondu apguves stratēģiju. Plānošanas dokumentāciju veido

arī trīs darbības programmas un darbības programmu papildinājumi, ar kuru

palīdzību tiek vadītas ES fondu investīcijas Latvijā:

1. Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" (ESF).

2. Darbības programma "Uzņēmējdarbība un inovācijas" (ERAF).

1 2007. – 2013.g. programmēšanas periods neattiecas uz visiem ārvalstu finanšu palīdzības

instrumentiem (piemēram, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir atšķirīgs plānošanas periodu ietvars, KPFI regulācija atkarīga no savstarpējiem līgumiem utml.), taču šajā pētījumā visi atbalsta instrumenti un projekti tiek apskatīti šajā laika ietvarā.

2 Eiropas teritoriālās sadarbības programmas tiek finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda

(ERAF) līdzekļiem un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) līdzekļiem

6

3. Darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi" (KF un ERAF).

1. attēls. ES un Latvijas kohēzijas politikas plānošanas dokumentu hierarhija3

2. attēls. Finansējuma sadalījums starp darbības programmām4

3 Avots: www.esfondi.lv

7

3.attēlā parādīta ES fondu vadības struktūra Latvijā. Par ES fondu vadību kopumā

Latvijā atbild Latvijas Republikas Finanšu ministrija – ES fondu vadošā iestāde.

ES fondu vadību nodrošina šādas institūcijas:

- vadošā iestāde;

- atbildīgās iestādes;

- sadarbības iestādes;

- maksājumu iestāde;

- revīzijas iestāde;

- sertifikācijas iestāde;

- uzraudzības komiteja;

- Iepirkumu uzraudzības birojs.

3. attēls. ES fondu vadības struktūra5

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)



8

Izveidots 1957.gadā, lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības Kopienas ietvaros.

Palīdzība tiek sniegta mazāk attīstītajiem reģioniem, galvenokārt:

- publiskās infrastruktūras uzlabošanai;

- uzņēmējdarbības veicināšanai.

ERAF piešķīrums Latvijai 2007.-2013.g. plānošanas periodā ir EUR 2,4 mljrd. jeb

53,86% no kopējā ES fondu finansējuma.

ERAF finansējums paredzēts:

- biznesa vides sakārtošanai un konkurētspējas paaugstināšanai, jo īpaši

mazajos un vidējos uzņēmumos

- vietējās ekonomikas, t.sk. tūrisma un kultūras mantojuma saglabāšanai

- izpētei un tehnoloģiju attīstībai

- vietējo, reģionālo transporta, telekomunikāciju un enerģētikas tīklu un tiem

piekļaujošās infrastruktūras attīstībai

- vides aizsardzībai un attīstībai

- potenciāla celšanai pētniecībā, zinātnē un tehnoloģijās u.c.

Atbildīgās un sadarbības iestādes6:

Galvenās aktivitātes, kurās finansējums pieejams pašvaldībām un to iestādēm7:

6 Šeit un turpmāk iestādes norādītas uz pētījuma izstrādes brīdi pēc vadošās iestādes informācijas;

programmēšanas perioda laikā notikuši vairāki reorganizācijas pasākumi (ministriju un aģentūru reorganizācijas utml.)

7 Šeit un turpmāk prioritāri apskatītas aktivitātes, kurās uz finansējumu var pretendēt Kuldīgas

novada pašvaldība un tās iestādes.

9

DP 3. „Infrastruktūra un pakalpojumi”, pasākuma 3.1. „Infrastruktūra cilvēku kapitāla

nostiprināšanai” aktivitātes

3.1.3. Izglītības infrastruktūra vispārējo prasmju nodrošināšanai, t.sk.:

3.1.3.1. Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana;

3.1.3.2. Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai.

3.1.3.3. Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras

uzlabošana izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

3.1.4. „Nodarbinātības un sociālo pakalpojumu infrastruktūra”, t.sk.:

3.1.4.3. Pirmskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālās un reģionālās

attīstības centros.

3.1.4.4. Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai.

Pasākuma 3.2. „Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” aktivitātes

3.2.1. „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība”, t.sk.:

3.2.1.2. Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās.

3.2.1.3. Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās un Rīgā8.

Pasākuma 3.4. „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana”

aktivitātes

3.4.1. „Vide”, t.sk.:

3.4.1.1. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz

2000.

3.4.1.5. Vides risku samazināšana9.

3.4.2. „Tūrisms”, t.sk.:

3.4.2.1. Nacionālās nozīmes tūrisma produkta attīstība.

3.4.3. „Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme”, t.sk.:

3.4.3.1. Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide.

8 Kuldīgas novada gadījumā 3.2.1.3.1. „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus

Rīgas”

9 Ierobežota atlase, Kuldīgas novada pašvaldība nevar būt iesniedzējs.

10

3.4.3.2. Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana.

3.4.4. „Mājokļu energoefektivitāte”, t.sk.:

3.4.4.2. Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi.

Pasākuma 3.6. „Policentriska attīstība” aktivitāte

3.6.1. Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai, t.sk.:

3.6.1.1. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana

līdzsvarotai valsts attīstībai

Eiropas sociālais fonds (ESF)

Izveidots 1957.gadā, un tā mērķis ir

- veicināt nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstīs,

- novērst visu veidu diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū,

- attīstīt cilvēkresursus

- veicināt informācijas sabiedrības izveidi

ESF piešķīrums Latvijai 2007.-2013.g. plānošanas periodā ir EUR 551 milj. jeb


ESF finansējums paredzēts:

- vietējās nodarbinātības attīstībai, t.sk. aktīvas darba tirgus politikas izstrādei

un veicināšanai;

- ilgtermiņa bezdarba novēršanai, ilgstošo bezdarbnieku integrācijas darba

tirgū veicināšanai un jaunatnes profesionālās integrācijas atbalstīšanai;

- līdztiesības nodrošināšanai starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātības

jomā;

- vienlīdzīgu darba tirgus piekļuves iespēju veicināšanai visiem, īpaši

pievēršoties sociālās atstumtības riska grupām;

- apmācībām izglītības un konsultāciju sistēmas uzlabošanai, lai veicinātu

mūžizglītību ar mērķi veicināt prasmīga, apmācīta un pielāgoties spējīga

darbspēka izveidošanos, jaunu darba vietu radošu uzņēmējdarbības apstākļu

radīšanu un prasmju nostiprināšanu u.c.

Atbildīgās un sadarbības iestādes:

11

Galvenās aktivitātes, kurās finansējums pieejams pašvaldībām un to iestādēm:

DP 1. „Cilvēkresursi un nodarbinātība” pasākuma 1.5. „Administratīvās kapacitātes

stiprināšana”

Aktivitāte 1.5.2. „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana”; t.sk.

1.5.2.2.3. „Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politiku

instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu

īstenošanai”10

.

Aktivitāte 1.5.3. „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un

attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana”; t.sk.

1.5.3.1. „Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem”11

.

1.5.3.2. „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes

paaugstināšana”12

Kohēzijas fonds.

Fonda mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās

atšķirības. Tas izveidots, lai finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības

pasākumus (projektus) vides aizsardzības un transporta jomā.

KF piešķīrums Latvijai 2007.-2013.g. plānošanas periodā ir EUR 1,5 mlrjd. jeb


KF prioritātes vides sektorā Latvijā ir:

- ūdenssaimniecības infrastruktūra un pakalpojumi;

10

Pētījuma izstrādes laikā Kuldīgas novada pašvaldība iesniegusi 3 projektus šajā aktivitātē, no kuriem 2 ir atbalstīti.

11 Projektu konkursi noslēgušies 2010. gadā

12 Projektu konkursi noslēgušies 2010. gadā

12

- atkritumu apsaimniekošana;

- vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana.

KF prioritātes transporta jomā Latvijā ir:

- Trans-Eiropas transporta tīkla attīstība;

- ilgtspējīga transporta attīstība;

- autoceļu, pilsētas transporta, dzelzceļa, ostu un lidostu infrastruktūras

attīstība.

Atbildīgās un sadarbības iestādes:


DP 3. „Infrastruktūra un pakalpojumi”, pasākuma 3.5. „Vides infrastruktūras un videi

draudzīgas enerģētikas veicināšana” aktivitātes

3.5.1. „Vides aizsardzības infrastruktūra”, t.sk.

3.5.1.1. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu

lielāku par 2000.

3.5.1.2.1. Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija.

3.5.1.2.3. Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas

Zivsaimniecības fonds (EZF)

ELFLA un EZF aktivitātes koordinē Zemkopības ministrija un Lauku atbalstsa

dienests (LAD).

ELFLA aktivitātes realizē Latvijas lauku attīstības programmas ietvaros (2007.–

2013.g.).

EZF aktivitātes realizē saskaņā ar Rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības

fonda atbalsta ieviešanai Latvijā (2007.–2013.g.).

13

4. attēls. Lauku attīstības programmas pasākumu struktūra13

..


3. ass pasākums “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

Pasākuma mērķis ir atbalstīt investīcijas publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku

teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanos14

.

3. ass pasākums “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana”15

4.ass – LEADER pieejas pasākumi

Atbilstoši Vietējās attīstības stratēģijām16

Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI)

13

Avots: LAD

14 Pētījuma izstrādes laikā Kuldīgas novada pagasti pieteikušies uz visiem sājā pasākumā

pieejamiem līdzekļiem (atbilstoši kvotām).

15 Kuldīgas novada lauku teritorijā nav iestādes, kas būtu akreditēta kā muzejs, tādēļ šī pasākuma

finansējums nav pieejams.

16 Gan ELFLA, gan EZF pasākumiem; Kuldīgas novadā darbojas VRG „Darīsim paši”; pētījuma

izstrādes laikā notiek iesniegumu pieņemšana.

14

KPFI mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata

pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu

KPFI finansē no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību (NDV) pārdošanas, ko

veic starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros atbilstoši Kioto protokola

nosacījumiem.

KPFI darbību reglamentē Latvijas noslēgto starptautisko līgumu prasības par NDV

pārdošanu, kā arī apstiprinātie tiesību akti.

Galvenās aktivitātes, kurās finansējums pieejams pašvaldībām un to iestādēm17:

- Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un

pilotprojektu īstenošana

- Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju

apgaismojuma infrastruktūrā

- Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās (I kārta)

- Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana

- Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem

- Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un

pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās

- Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību

ēkās (pašvaldību ēku II kārta)

- Zema enerģijas patēriņa ēkas

- Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanai

- Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts

elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments iedibināti saskaņā ar

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) paplašināšanās līgumu. To ieviešanas procesu

nosaka EEZ Noteikumi un procedūras un Norvēģijas Noteikumi un procedūras.

Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un atbalstīt

jaunās ES dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.

17

Projektu konkursi, atskaitot „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai”, pētījuma izstrādes laikā ir noslēgušies.

15

Par EEZ finanšu instrumentu atbild EEZ finanšu instrumentu komiteja Briselē. Par Norvēģijas

valdības finanšu instrumentu atbild Norvēģijas Ārlietu ministrija. Lai unificētu abu finanšu

instrumentu ieviešanu, EBTA sekretariāta ietvaros Briselē ir izveidota atsevišķa struktūrvienība

- Finanšu instrumentu birojs (FIB), kas administrēs abus finanšu instrumentus.

Abu instrumentu aktivitātes tiek ieviestas divos periodos: 2004. – 2009. gada

periodā18 un 2009.-2014. gada periodā.

Finanšu instrumentu ieviešana 2009.-2014. gada periodā notiks programmu veidā,

tādējādi nodrošinot efektīvāku finanšu instrumentu īstenošanu un mērķtiecīgāku

atbalstu, nodrošinot izmērāmus rezultātus un lielāku finansējuma ietekmi

prioritārajās jomās. Finansējums Latvijai būs jākontraktē programmu līgumos līdz

2014.gada 30.aprīlim, paredzot iespēju apstiprināto programmu īstenošanu pabeigt

līdz 2017.gada 30.aprīlim.

Programmas Latvijā19:

Nr. Programmas nosaukums Programmas apsaimniekotājs /

atbildīgā ministrija

EEZ finanšu instruments

LV02 Nacionālā klimata politika Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija

LV03 NVO fonds Sabiedrības integrācijas fonds

LV04 Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un

atjaunināšana Kultūras ministrija

LV05 Stipendiju un Norvēģijas-Latvijas pētniecības atbalsta fonds

un stipendiju programma** Izglītības un zinātnes ministrija

Norvēģijas finanšu instruments

LV06 Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā Ekonomikas ministrija

LV07

Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp

Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un

reģionālām iestādēm

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija

LV08 Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās

aizturēšanas vietu reforma

Tieslietu ministrija/Iekšlietu

ministrija

Latvijas - Šveices sadarbības programma

Latvijas - Šveices sadarbības programma ir finansiālās palīdzības instruments, kas

ir izmantojams papildus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

finanšu palīdzībai, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu

instrumentu palīdzībai. Šveices finanšu palīdzība papildina šīs programmas un

18

Noslēdzies pētījuma izstrādes laikā

19 Avots: eeagrants.lv

16

koncentrējas, galvenokārt, uz tiem projektiem, kuri netiek finansēti vai tiek daļēji

finansēti no citiem finanšu avotiem.

Latvijas – Šveices sadarbības programmas ietvaros finansējums Latvijai ir pieejams laika

posmā līdz 2012.gadam (5 gadu saistību periods), paredzot iespēju projektu īstenošanu

pabeigt līdz 2017.gadam.

Latvijas – Šveices sadarbības programma ir orientēta uz diviem mērķiem:

1. veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos starp Latviju un progresīvākajām

paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm, un

2. veicināt Latvijā ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanos starp dinamiskajiem

pilsētu centriem un strukturāli vājiem perifērajiem reģioniem.

Latvijas – Šveices sadarbības programma sniedz atbalstu projektiem šādās jomās:

drošība, stabilitāte un atbalsts reformām;

vide un infrastruktūra,

atbalsts privātajam sektoram;

cilvēkresursu un sociālā attīstība;

atbalsts nevalstiskajām organizācijām.

Eiropas teritoriālās sadarbības programmas

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis ir stiprināt pārrobežu sadarbību ar kopēju

vietēju un reģionālu ierosmju palīdzību, starpvalstu sadarbību ar tādu pasākumu

palīdzību, kas veicina integrētu teritoriālu attīstību saistībā ar Kopienas prioritātēm,

kā arī starpreģionu sadarbību un pieredzes apmaiņu attiecīgajā teritoriālajā līmenī.

Eiropas teritoriālās sadarbības programmas tiek finansētas no Eiropas Reģionālās

attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības

instrumenta (EKPI) līdzekļiem.

Nozīmīgākās ETS programmas, kuru finansējums pieejams Latvijas pašvaldībām:

Latvijas – Lietuvas programma.

Programma no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem finansē pārrobežu sadarbības

projektus, kuri veicina vides, ekonomiskās izaugsmes, kā arī pievilcīgas un dinamiskas

kopienas veidošanos starp Latvijas un Lietuvas pierobežas reģioniem.

Igaunijas – Latvijas programma.

17

Programmas mērķis ir veicināt Programmas teritorijas ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko

konkurētspēju, panākot saskaņotu pārrobežu pieeju ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai,

iesaistot vietējos iedzīvotājus un kopienas, kas no tā gūtu labumu.

Igaunijas – Latvijas – Krievijas programma20.

Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas programma21.

Centrālās Baltijas jūras reģiona programma INTERREG IV A.

Programma no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem finansē pārrobežu sadarbības

projektus, kuri veicina vides, ekonomiskās izaugsmes, kā arī pievilcīgas un dinamiskas

kopienas veidošanos starp Igaunijas, Latvijas, Zviedrijas un Somijas, ietverot Ālandu salas,

reģioniem22

.

Baltijas jūras reģiona programma.

Programmas mērķis ir veicināt transnacionālo attīstību, lai izveidotu ilgtspējīgu,

konkurētspējīgu un teritoriāli vienoto Baltijas jūras reģionu. Programmas attiecināmā teritorija:

Dānija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija,atsevišķie Vācijas reģioni (Berlin,

Brandenburg, Bremen, Hamburg, Mecklenburg-Vorpommern, Schleswig-Holstein un

Niedersachsen Länder (tikai NUTS II līmeņa teritorija Regierungsbezirk Lüneburg), kā arī

Norvēģija, Baltkrievija un atsevišķie Krievijas reģioni (Sanktpēterburga un Ļeņingradas

apgabals, Karēlijas Republika, Kaļiņingradas apgabals,Murmanska, Novgoroda un Pleskava;

projektiem, kur iesaistīts Barenca jūras reģions, ir paredzēta arī sadarbība ar Arhangeļskas

apgabalu, Komi Republiku un Nenetskas Autonomo apgabalu).

INTERREG IV C.

Programmas mērķis ir atbalstīt reģionālās attīstības politiku inovāciju, zināšanu ekonomikas,

vides un risku novēršanas jomās, kā arī veicināt Eiropas ekonomisko modernizāciju un

konkurētspējas palielināšanos. Programmas attiecināmā teritorijā ietilpst visas 27 Eiropas

Savienības dalībvalstis, Norvēģija un Šveice23

.

URBACT II.

Pilsētvides attīstības programma URBACT II ir viena no Eiropas Savienības struktūrfondu 3.

mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām. Programmas mērķis ir uzlabot ilgtspējīgas,

integrētas pilsētu attīstības politikas efektivitāti Eiropā, lai īstenotu Lisabonas un Gēteborgas

stratēģijas24

.

20

Finansējums nav pieejams Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām.

21 Finansējums nav pieejams Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām.

22 Programmas nav attiecināma visos minēto valstu reģionos.

23 Sadarbības projektā ir jāpiedalās partneriestādēm no vismaz trim valstīm, no kurām divām ir jābūt

ES dalībvalstīm.

24 Var piedalīties pilsētas; nepieciešami partneri vismaz no 3 valstīm.

18

Aktuālie projektu konkursi teritoriālās sadarbības programmās25:

Programmas nosaukums Aktuālie projektu konkursi

Igaunijas – Latvijas programma Pētījuma izstrādes laikā nav izsludināti

Igaunijas – Latvijas – Krievijas programma26

Otrais atklātais projektu konkurss: 10.01.2012. – 27.02.2012.

Latvijas – Lietuvas programma Pētījuma izstrādes laikā noslēgušies

Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas programma27

Pētījuma izstrādes laikā nav izsludināti

Centrālā Baltijas jūras reģiona programma INTERREG IV A

Pētījuma izstrādes laikā nav izsludināti

Baltijas jūras reģiona programma

Piektais atklātais projektu konkurss: 09.01.2012. – 29.03.2012.

INTERREG IV C Pētījuma izstrādes laikā nav izsludināti

URBACT II

Trešais atklātais projektu konkurss: 09.12.2012. – 15.03.2012.

25

Avots: VARAM.

26 Kuldīgas novads nav attiecināma teritorija.

27 Kuldīgas novads nav attiecināma teritorija.

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/IL_psp/?doc=13008

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/LIK_psp/?doc=13010

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/LLpsp/?doc=13007

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/llb_psp/?doc=13011

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/intereg4a/?doc=12718

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/intereg4a/?doc=12718

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/bjr_tsp/?doc=12717

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/interreg_IVC/?doc=13009

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets/urbact2/?doc=12716

19

3. Kuldīgas novada pašvaldības un tās iestāžu īstenotie

Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti

Pētījumā apskatīti Kuldīgas novada pašvaldības, pagastu pārvalžu projekti, kā arī

projekti, ko ievieš pašvaldības kapitālsabiedrības „Kuldīgas komunālie pakalpojumi”,

„Kuldīgas ūdens”, „Kuldīgas siltumtīkli” un „Kuldīgas slimnīca”, jo šo projektu jomas

ir vērstas uz pašvaldību funkciju izpildi. Analizēti tikai projekti, kas finansēti no ES

un citiem ārvalstu palīdzības instrumentiem. ES līdzfinansētie projekti attiecas uz

kohēzijas periodu 2007. – 2013.28 Apskatīti arī projekti, kur Kuldīgas novada

pašvaldība piedalās kā partneris (piemēram teritoriālās sadarbības programmās).

Plānošanas dokumenti

Kuldīgas novada iesniegtos projektus un to jomas daļēji nosaka pašvaldības

teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

Ņemot vērā, ka programmēšanas perioda laikā Latvijā norisinājās vietējo pašvaldību

administratīvi teritoriālā reforma, tika reorganizēts Kuldīgas rajons un izveidots

Kuldīgas novads, apvienojoties Kuldīgas pilsētas un 13 pagastu pašvaldībām,

projektu izvēli ir noteikuši vairāki teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

Nozīmīgākie no tiem ir Kuldīgas pilsētas teritorijas attīstības programma29, Kuldīgas

novada izveides projekts, kā arī Kuldīgas novada attīstības programma, kas

izstrādāta laika posmam līdz 2014. gadam, nosakot arī ilgtermiņa prioritātes un

konceptuāli tika apstiprināta 2011. gadā. Šobrīd izstrādes stadijā ir novada attīstības

programma laika posmam 2014. – 2020. g.

Kuldīgas pilsētas attīstības programma

Kuldīgas pilsētas attīstības programmā tika noteikta nākotnes vīzija, attīstības

virzieni un mērķi (stratēģiskā daļa, formulēta ilgtermiņa attīstībai), rīcības

programma (ietver uzdevumus atbilstoši noteiktajiem virzieniem un mērķiem, kā arī

rīcības to izpildei) un investīciju plāns (izstrādāts 3 gadu periodam). Investīciju plānā

tika iekļauti nozīmīgākie īstenojamie projekti.

28

Nav apskatīti 2004. – 2006. gada kohēzijas perioda projekti, kuru ieviešana notikusi 2007. – 2008. gadā.

29 Daļēji projektu izvēli noteikušas arī pagastu attīstības programmas, tomēr caurmērā to rīcības

daļas ir novecojušas un tiek aktualizētas novada programmas izstrādes ietvaros.

20

Prioritārie attīstības virzieni:

1. Kuldīga – pilsēta ar sakoptu, gleznainu un pievilcīgu vidi dzīvei, darbam un atpūtai.

Atbilstoši pilsētas attīstības vīzijai Kuldīgā jāizmanto unikālās pilsētas un dabas vides vērtības

kā konkurences priekšrocības, stiprinot Kuldīgas kā kultūras tūrisma mērķa un kvalitatīvas

dzīves telpas nozīmi.

2. Kuldīga – tūrisma pilsēta.

Izmantojot tūrisma, īpaši kultūras tūrisma potenciālu, Kuldīgā jānostiprina tūrisma

organizatoriskā un institucionālā bāze, jāattīsta specifiski tūrisma produkti un pilsētas

mārketings, kā arī jāuzlabo tūrisma infrastruktūra.

3. Kuldīga – novada centrs un reģionālās nozīmes pilsēta.

Izmantojot pilsētas centrālo novietojumu Kurzemes reģionā, kā arī virzošo lomu potenciālā

novada attīstībā, Kuldīgā jāstimulē plašāku teritoriju apkalpojošu iestāžu izvietošana, kā arī

administratīvā rīcībspēja.

4. Kuldīga – unikālu un atpazīstamu produktu un pakalpojumu pilsēta.

Veicinot pilsētas ekonomisko attīstību, Kuldīgā jāstimulē raksturīgu un atpazīstamu produktu

un pakalpojumu piedāvājums, kas neprasa lielu materiālo resursu patēriņu, bet sniedz augstu

pievienoto vērtību.

5. Kuldīga – kultūras un izglītības pilsēta.

Atbilstoši pilsētas vīzijai un profilam, Kuldīgā jāstimulē daudzveidīgas un kvalitatīvas izglītības

un kultūras pakalpojumu iespējas.

6. Kuldīga – aktīvās atpūtas, sporta un veselības pilsēta.

Nodrošinot augstu dzīves kvalitāti pilsētas un novada iedzīvotājiem, Kuldīgā ir jāveicina

aktīvās atpūtas un sporta piedāvājums, kā arī veselības aprūpe

Kuldīgas novada izveides projekts

Kuldīgas novada izveides projektā30 tika noteikta attīstības stratēģija, t.sk. investīciju

prioritātes

Saskaņā ar šo projektu, Kuldīgas novada izveidošana un darbība balstīta uz šādiem

galvenajiem principiem:

1. Novada teritorijas attīstības potenciāla paaugstināšana.

30

Kuldīgas rajona Rumbas, Gudenieku, Vārmes, Laidu, Turlavas, Ēdoles, Kabiles, Rendas, Pelču, Īvandes, Padures, Snēpeles, Kurmāles pagastu un Kuldīgas pilsētas pašvaldību apvienošanās projekts.

21

2. Pašvaldību funkciju izpildes uzlabošana.

3. Novada teritorijas līdzsvarota attīstība, pilsētas un lauku partnerība.

4. Pašvaldību pakalpojumu pieejamības saglabāšana un attīstīšana visā novada

teritorijā.

5. Katras teritorijas unikālo iezīmju un vērtību saglabāšana.

Kuldīgas novadā tika noteiktas šādas investīciju prioritātes:

1. Pamata un vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nodrošināšana administratīvajā

teritorijā, sporta aktivitāšu veicināšana

2. Kultūras tradīciju saglabāšana un attīstība

3. Infrastruktūras sakārtošana iedzīvotāju pakalpojumu punktu izveidošanai

4. Komunālo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšana

5. Dzīvokļu jautājumu risināšana

6. Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu, kā arī veselības aprūpes pieejamības

nodrošināšana

7. Pašvaldību autoceļu sakārtošana, administratīvās teritorijas labiekārtošana

Projekta ietvaros tika noteikti arī novada attīstībai prioritāri rekonstruējamie ceļu

posmi31.

Kuldīgas novada teritorijas attīstības programmas projekts

Kuldīgas novada teritorijas attīstības programmas projektā ir definēti novada

attīstības principi, pamatvērtības, nākotnes vīzija, attīstības prioritātes un mērķi, kā

arī izstrādāta rīcības programma, kas ietver konkrētus uzdevumus atbilstoši

noteiktajiem virzieniem un mērķiem, kā arī rīcības to izpildei.

Programmā noteikti šādi mērķi un uzdevumi:

1. Stiprināt novada lomu reģionālā, nacionālā un starptautiskā kontekstā un veicināt tā

atpazīstamību, iedzīvotāju, investīciju un tūristu piesaisti.

a. Stiprināt novada un pilsētas reģionālo lomu un administratīvo rīcībspēju:

i. Piesaistīt un izvietot reģionālās nozīmes un Kuldīgas novadu

apkalpojošas iestādes un pakalpojumus;

31

Lielākā daļa no tiem ir valsts vietējie (tobrīd valsts 2.šķiras) ceļi un to rekonstrukcijas projektus nevarēja izstrādāt pašvaldība.

22

ii. Paaugstināt pašvaldības kapacitāti un izveidot optimālu pārvaldes

struktūru novada teritorijā.

b. Veicināt pilsētas un novada atpazīstamību:

i. Izveidot teritorijas mārketinga organizatorisko un institucionālo bāzi;

ii. Izstrādāt pilsētas un novada tēla koncepciju un mārketinga

stratēģiju;

iii. Attīstīt Kuldīgas novada tūrisma produktus un infrastruktūru.

c. Pozicionēt Kuldīgu kā starptautiski atpazīstamu kultūras un dabas

mantojuma vietu

i. Izstrādāt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un apsaimniekošanas

programmu un ieviest īstermiņa rīcības plānu.

ii. Īstenot sagatavošanās plānu objekta „Kuldīgas vecpilsēta Ventas

senlejā” nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

2. Veicināt daudzveidīgas saimnieciskās aktivitātes, kas rada raksturīgus un

atpazīstamus produktus un pakalpojumus:

a. Nodrošināt infrastruktūras atbalstu un sekmēt investīciju piesaisti Kuldīgas

novada ekonomikai

i. Nodrošināt infrastruktūras atbalstu investīcijām un uzņēmējdarbībai;

ii. Piesaistīt novada ekonomikai privātās investīcijas:

b. Nodrošināt informatīvo, konsultatīvo un finansiālo atbalstu vietējiem

uzņēmējiem

i. Nodrošināt informatīvo un konsultatīvo atbalstu vietējiem

uzņēmējiem:

ii. Pielietot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un citus finansiālās

stimulēšanas instrumentus

3. Uzturēt un paaugstināt cilvēku potenciālu novadā:

a. Sekmēt kvalitatīvas, konkurētspējīgas un darba tirgum atbilstošas izglītības

iespējas

i. Attīstīt izglītības infrastruktūru novadā:

ii. Sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu novadā

iii. Sekmēt izglītības konkurētspēju un atbilstību darba tirgus prasībām

23

iv. Veicināt kvalitatīvas augstākās izglītības piedāvājumu novadā

v. Veicināt mūžizglītības iespējas novada iedzīvotājiem

b. Attīstīt daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus novadā

i. Izstrādāt novada kultūras stratēģiju un paplašināt kultūras

piedāvājumu

ii. Uzlabot kultūras institūciju infrastruktūru:

c. Nodrošināt kvalitatīvus veselības aizsardzības un sociālās aprūpes

pakalpojumus visiem novada iedzīvotājiem

i. Attīstīt kvalitatīvus un pieejamus veselības aizsardzības

pakalpojumus

ii. Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti

iii. Uzlabot sabiedrisko drošību novadā

d. Sekmēt sporta un veselīga dzīvesveida attīstību

i. Izstrādāt sporta attīstības programmu, sekmēt profesionālo un masu

sporta attīstību

ii. Pilnveidot sporta institūciju infrastruktūru

4. Uzlabot teritorijas sasniedzamību, izkopt pilsētas, lauku un dabas vidi, un saglabāt

tās vērtības:

a. Uzlabot teritorijas sasniedzamību, autoceļu, ielu un IKT infrastruktūru visā

novada teritorijā.

i. Rekonstruēt novada prioritāros autoceļus

ii. Izveidot ekonomiskajai attīstībai, pārvietošanās drošībai un

iedzīvotāju un pilsētas viesu ērtībai atbilstoša ielu un stāvlaukumu

sistēmu Kuldīgas pilsētā

iii. Sekmēt velotransporta attīstību novadā

iv. Sekmēt sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu atbilstību

iedzīvotāju vajadzībām

v. Sekmēt interneta un mobilo sakaru pieejamību visā novada teritorijā

b. Paaugstināt mājokļa un inženierinfrastruktūras kvalitāti un pieejamību

i. Paaugstināt mājokļa pieejamību un kvalitāti, izstrādājot un ieviešot

Kuldīgas novada Mājokļa programmu

24

ii. Nodrošināt iedzīvotāju ērtībai un saimnieciskajai attīstībai atbilstošu

inženierinfrastruktūru un komunālos pakalpojumus

c. Paaugstināt pilsētas un lauku vides pievilcību un sekmēt tās vērtību

saglabāšanu.

i. Revitalizēt Kuldīgas vecpilsētu,, saglabājot dabas un kultūras

mantojumu un paaugstinot tās pievilcību.

ii. Sekmēt atraktīvas un vizuāli pievilcīgas publiskās ārtelpas attīstību

Kuldīgā un ciemos

iii. Sekmēt lauku vides un ainavu, kā arī dabas teritoriju saglabāšanu

un attīstību

Atbilstoši uzdevumiem programmas projektā tika noteikti risinājumi, taču netika

identificēti visi konkrēti realizējamie projekti; daļa no tiem jau bija paredzēti Kuldīgas

pilsētas investīciju plānā (aktualizēts 2010. un 2011. g.), daļa izvēlēti pēc pagastu

pārvalžu ierosinājuma.

Projektu apkopojums

Pētījuma ietvaros ir veikts plašs iesniegto un ieviesto projektu apkopojums. Projekti

analizēti pēc to iesniegšanas laika, atbilstības darbības programmu aktivitātēm,

piesaistītajiem finanšu instrumentiem, izmaksām32, sadarbības iestādēm,

īstenošanas teritorijām33, nozarēm34, ieviešanas statusa.

Pētījuma ietvaros apkopotā informācija pievienota šī dokumenta 2. pielikumā.

Laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gada sākumam kopumā apzināti ir iesniegti

123 projekti, no tiem 72% ir apstiprināti, 16% neapstiprināti (noraidīti vai atsaukti) un

12% projekti ir vērtēšanas stadijā vai par to apstiprināšanu pētījuma izstrādes laikā

nav informācijas (skat. 5. attēlu).

32

Šeit un turpmāk norādītas projekta iesniegumā iekļautās un apstiprinātās izmaksas. Atsevišķiem projektiem ir veikti vai tiek plānoti grozījumi un gala izmaksas var atšķirties.

33 Novada teritoriālajām vienībām (pilsēta, pagasti).

34 Atsevišķi projekti attiecas uz vairākām nozarēm (piemēram, izglītības iestāžu attīstība un ēku

energoefektivitāte).

25

5. attēls. Iesniegtie projekti 2007. – 2012. gadā

Iesniegto projektu skaits pa gadiem ir atkarīgs galvenokārt no finanšu instrumentu

ieviešanas gaitas. 2007. gadā bija relatīvi neliels iesniegto projektu skaits, jo

struktūrfondu aktivitāšu uzsākšana programmēšanas perioda ietvaros kavējās.

Lielākais projektu skaits ir iesniegts 2010.gadā - 48 projekti, no kuriem apstiprināti ir

42 projekti, bet 6 nav apstiprināti (skat. 6. attēlu). Skaitliski daudz projektu tika

iesniegts 2011.gada - 27 projekti (16 apstiprināti, 7 neapstiprināti un 4 projekta

vērtēšanas stadijā) un 2009.gadā – 21 projekts (19 apstiprināti, 2 nav apstiprināti).

26

6. attēls. Iesniegtie projekti pa gadiem

Lielākajai daļai no apstiprinātajiem projektiem ieviešana ir pabeigta vai arī turpinās

(38 projekti). 4 projektiem ieviešana ir pārtraukta. Projektu ieviešana pārsvarā

turpinās pēdējo gadu projektiem. No 2011.gada apstiprinātajiem projektiem

ieviešana turpinās 11 projektiem, no 2010.gada – 23 projektiem, no 2009.gada – 3

projektiem, bet no 2008.gada -1 projektam (skat. 7. attēlu).

Kuldīgas novads projektos kopumā ir piesaistījis 43 710 361 LVL. Lielākā līdzekļu

piesaiste ir bijusi ar 2009. gada (16 563 123 LVL) un 2008.gada (15 322 187 LVL)

apstiprinātajiem projektiem (skat. 8. attēlu).

9. attēlā apkopota informācija par apstiprinātajos projektos piesaistītajiem

līdzekļiem, ņemot vērā arī pārtrauktos projektus. Vislielākā līdzekļu atšķirība bija

2009.gada apstiprinātajiem projektiem, kad 2 no projektiem darbība tika pārtraukta.

27

7. attēls. Apstiprināto projektu ieviešanas statuss

8. attēls. Projektos piesaistītie līdzekļi (LVL, pa gadiem)

28

9. attēls. Projektos piesaistītie līdzekļi, ņemot vērā pārtrauktos projektus (LVL, pa

gadiem)

ERAF

39%

ELFLA

33%

Teritoriālās

sadarbības

programmas

7%

KF

7%

ESF

5%

KPFI

5%

EEZ un Norvēģijas FI

3%EZF

1%

10. attēls. Projektu skaita sadalījums pa finanšu instrumentiem

29

Analizējot apstiprināto projektu skaitu pēc finansējuma avota, konstatējams, ka

visvairāk ir ERAF (34 projekti) un ELFLA (29 projekti). Pārējo finanšu avotu projekti

– mazāk nekā 30% no kopējā projektu skaita (skat. 10. attēlu).

ERAF

51,4%

KF

30,9%

KPFI

6,3%

ELFLA

5,2%

EEZ un Norvēģijas FI

3,1%

Teritoriālās sadarbības

programmas

2,6%

EZF

0,4%ESF

0,2%

11. attēls. Līdzekļu sadalījums pa finanšu instrumentiem

Savukārt, analizējot projektos piesaistīto līdzekļu sadalījumu pa finanšu

instrumentiem, konstatējams, ka 51,4% no līdzekļiem saņemts no ERAF, 30,9% no

KF, ņemot vērā šo projektu mērogu. Pārējie finansējuma avoti sniedz 17,7% no

projektu līdzekļiem (skat. 11. attēlu).

No apstiprinātajiem projektiem vairāk nekā puse tiek ieviesti pagastos (skat. 12.

attēlu), tomēr vairums šo projektu ir mazāki apjoma ziņā un vērsti uz vietējo

vajadzību nodrošināšanu.

30

12. attēls. Apstiprināto projektu sadalījums pa teritorijām

13. attēls. Piesaistīto līdzekļu sadalījums pa teritorijām

Savukārt lielākā daļa no projektos piesaistītajiem līdzekļiem ir koncentrēti Kuldīgas

pilsētā (skat. 13. attēlu). Lielākā daļa Kuldīgas pilsētā realizēto projektu ir būtiski

31

visa novada attīstībai (vērsti arī uz apkārtējo teritoriju apkalpi). Šeit īstenoti arī

apjomīgākie ūdenssaimniecības un siltumapgādes projekti.

Nozaru griezumā būtiskākās ieguldījumu jomas šajā programmēšanas periodā

Kuldīgas novadā ir bijušas:

- Vides infrastruktūra (ūdenssaimniecība, energoefektivitāte u.c.)

- Satiksmes infrastruktūra

- Enerģētika (siltumapgādes infrastruktūra)

- Kultūras un izglītības iestāžu attīstība

Galvenie trūkumi un problēmas finanšu instrumentu piesaistē un projektu

ieviešanā

Pētījuma ietvaros tika analizēti konkrētie projekti, pievēršot uzmanību problēmām

projektu iesniegumu vai apstiprināto projektu ieviešanas stadijā. Papildus tika

veiktas diskusijas ar pašvaldības projektu speciālistiem, kā arī aptaujāti pagastu

pārvalžu vadītāji. Secinājumi attiecas gan uz vispārīgajām problēmām struktūrfondu

u.c. atbalsta instrumentu ieviešanas ietvarā, gan trūkumiem projektu sagatavošanā

un iesniegšanā, gan specifiskajiem šķēršļiem projektu ieviešanas gaitā, kā rezultātā

vairāku apstiprināto projektu ieviešana tika pārtraukta, bet dažiem tika piemērotas

finanšu korekcijas

Vispārīgās problēmas struktūrfondu u.c. atbalsta instrumentu ieviešanas

ietvarā.

Vispārīgās problēmas ir saistītas galvenokārt ar plānošanas dokumentu un konkrēto

projektu ieviešanas laikā notikušajām ekonomiskās situācijas izmaiņām (t.sk.

finanšu krīze), kā arī ieviešanas ietvara sadrumstalotību. Pētījuma ietvarsos tika

identificētas šādas galvenās problēmas:

Ieviešana sarūkošu pieejamo resursu apstākļos

Pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti un no tiem izrietošo projektu idejas tika

plānotas pirms finanšu krīzes, ar pieņēmumu par pieejamo finanšu un cilvēkresursu

pieaugumu; ieviešanas gaitā nepieciešama paredzēto rīcību un uzdevumu pārplānošana

atbilstoši iespējām un prioritātēm.

Budžeta situācijas nenoteiktība

Pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti un no tiem izrietošo projektu idejas bija balstītas

uz optimistisku pieņēmumu par budžeta situāciju un kredīta iespējām; atsevišķi uzdevumi nav

izpildāmi ar iepriekš plānotajiem finanšu avotiem. Vienlaikus mainījušies atbalsta instrumentu

32

nosacījumi (valsts budžeta dotācija, avanss u.c.). Daļēji to kompensē atsevišķu izmaksu

samazinājums. Nenoteiktās situācijas ietvaros jāizvērtē risks noteiktu rīcību (projektu)

uzsākšanā.

Atbalsta instrumentu sadrumstalotība

Atbalsta instrumentu sistēma ES fondu apguvē ir pārlieku komplicēta, sadrumstalota,

birokrātiska un nepietiekami atbilstoša pašvaldību vajadzībām (t.sk., ievērojams atbildīgo un

sadarbības iestāžu skaits ar atšķirīgām prasībām un normatīvu interpretācijām utml.).

Novadu reformas izaicinājumi

Apskatāmā kohēzijas perioda laikā izveidota vienota novada pašvaldība, pilsētas attīstības

programma un ar to saistīto projektu idejas tika izstrādātas “ar skatu uz novadu”, taču nebija

iespējams plānot konkrētas aktivitātes ārpus pilsētas teritorijas, savukārt pagastu attīstības

programmas lielākoties ir novecojušas. Atsevišķas problēmas radušās novada pašvaldībai

pārņemot pagastu padomju uzsāktos vai plānotos projektus, dažos gadījumos nav bijusi

skaidrība par reālo projekta ieviesēju (piemēram, aktivitātē 3.4.1.1. „Ūdenssaimniecības

infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”).

Projektu saskaņotība laikā

Kaut gan projektu idejas tika mērķtiecīgi plānotas, ievērojot to savstarpējo funkcionālo un

telpisko saikni un pēctecību, dažādu apstākļu dēļ (atbalsta instrumentu kavēšanās,

administratīvi tiesiskie sarežģījumi u.c.) radušās problēmas vairāku funkcionāli saistītu projektu

ieviešanā, nepieciešamība grozīt to nosacījumus un līdzekļu apguves risks.

Problēmas projektu sagatavošanā un iesniegšanā.

Galvenie iemesli Kuldīgas novada pašvaldības un tās iestāžu projektu noraidīšanai

ir bijuši:

- Nepietiekama atbilstība „neietekmējamiem” projektu vērtēšanas kritērijiem,

piemēram, satiksmes intensitāte, ceļu satiksmes negadījumu skaits,

nakšņojošo tūristu statistika u.c.

- Nepietiekama projekta gatavība (piemēram, būvprojekts), lai iegūtu

pietiekamu vērtējumu pēc kvalitātes kritērijiem.

- Nesakārtotas īpašumtiesības (piemēram, aktivitātē 3.5.1.2.1. „Normatīvo aktu

prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija”).

- Nepietiekama atbilstība programmu prasībām (piemēram, pārrobežu ietekme

Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmā, ieguldījumu raksturs

aktivitātē 3.2.1.3.1. „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus

Rīgas”).

33

- Nepietiekami kvalitatīvi izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums

(feasibility study) vai nepietiekama koordinācija ar partneriem (piemēram,

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā)

Atsevišķi projekti ir noraidīti neprecīzas plānošanas vai nepietiekamas

konsultēšanās ar atbildīgajām un sadarbības iestādēm dēļ:

- projekts aktivitātē 3.6.1.1. „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības

centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” iesniegts par

summu, kas ir zemāka nekā minimālā projekta summa. Šajā gadījumā

pašvaldība bija atšķirīgi vērtējusi projekta un projekta kārtas jēdzienus.

- projekts aktivitātē 1.5.2.2.3. „Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā

Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu

palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” tika noraidīts, jo

projekta partnerim konstatēti nodokļu parādi.

- projekts aktivitātē 3.4.2.1. „Nacionālās nozīmes tūrisma produkta attīstība”

tika noraidīts nepietiekama finansējuma dēļ, jo netika pilnībā izpildīts kritērijs

par pievienotajiem dokumentiem – t.i., netika pievienoti dokumentu tulkojumi.

Atsevišķos gadījumos projekta iesniegumi tikuši atsaukti, piemēram, iepirkuma

rezultātā pieaugot cenām (projekts tika iesniegts atkārtoti, grozot tā budžetu),

mainoties projektā iekļautā sociālā dzīvokļa statusam u.c.

Problēmas projektu ieviešanas gaitā.

Galvenie projektu ieviešanas pārtraukšanas iemesli ir bijuši:

- Nesekmīgas vai iekavētas iepirkumu procedūras (piemēram, projekts

aktivitātē 3.6.1.1. „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru

izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”),

- Būtisks izmaksu pieaugums (piemēram, aktivitātē 3.4.1.1.

„Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju

skaitu līdz 2000”35).

- Iekavēta tehnisko projektu izstrāde (vairāki pagastu projekti ELFLA aktivitātē

„Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”).

- Juridiskā statusa maiņa (piemēram, sociālā dzīvokļa statusa zaudēšana).

Pārējās grūtības projektu ieviešanas gaitā, kas novedušas pie nepieciešamības

pagarināt ieviešanas laiku vai radījušas papildu izmaksas:

35

Šajā aktivitātē atsevišķu projektu ieviešanas gaitā (izstrādājot būvprojektus) konstatēta arī TEP risinājumu neatbilstība.

34

- Nepieciešamība saskaņot laikā saistītu projektu ieviešanu (piemēram.

ūdenssaimniecības un satiksmes infrastruktūras sektoros)

- Cenu svārstības, izmaksu pieaugums iepirkuma rezultātā (atsevišķos

gadījumos būvprojektam pievienotās tāmes no cenu piedāvājumiem

iepirkumos atšķīrušās būtiski).

- Nepietiekami kvalitatīvi būvprojekti, kurus bijis nepieciešams koriģēt

būvniecības laikā.

- Nekvalitatīvi veikti vai iekavēti būvdarbi, kas apdraud projhektu ieviešanu

paredzētajā laikā.

35

4. Kuldīgas novada pašvaldības un pagastu pārvalžu

turpmāk realizējamie prioritārie projekti

Kuldīgas novada turpmāk realizējamos prioritāros projektus un to jomas daļēji

nosaka pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti (skat. 2. sadaļu).

Pētījuma ietvaros analizējot attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un

uzdevumus, izvērtējot jau uzsāktos vai īstenotos projektus, kā arī veicot

konsultācijas ar pašvaldības vadību, pagastu pārvalžu vadītājiem un projektu

speciālistiem, tika sagatavoti ieteikumi turpmāk īstenojamiem investīciju

projektiem36.

Galvenās prioritāro projektu jomas (atbilstoši Kuldīgas novada attīstības

programmas projektā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem):

1. Infrastruktūras atbalsts investīcijām un uzņēmējdarbībai.

2. Izglītība, kultūra, sports.

3. Sociālā drošība (sociālā aprūpe un sociālie pakalpojumi).

4. Satiksmes infrastruktūra.

5. Inženierinfrastruktūra un energoefektivitāte.

6. Citi projekti (atsevišķi projekti, kas vērsti uz sabiedrisko drošību, veloceliņu attīstību u.c.).

Papildus tika apzināti vietēja mēroga projektu jomas un realizējamie projekti

pagastos.

Būtiska nozīme novada attīstībai ir vairākām valsts iestāžu kompetencē esošu

projektu jomām – it īpaši transporta infrastruktūras sakārtošanai novada centra

sasniedzamībai (valsts vietējo ceļu tīklā), lai nodrošinātu telpiski līdzsvarotu

attīstību. Tādēļ pētījuma ietvaros apzināti arī šīs grupas nozīmīgākie projekti.

Infrastruktūras atbalsts investīcijām un uzņēmējdarbībai

Biznesa parka infrastruktūras izveide.

36

Daļēji šos ieteikumus izmantoja pašvaldība, iesniedzot VARAM informāciju par prioritāri realizējamiem projektus nākamajā programmēšanas periodā.

36

Projektā paredzēta industriālas teritorijas nodrošināšana ar pazemes infrastruktūru (ūdens,

kanalizācija, siltums), komunikācijām (elektrība, ātrgaitas internets) un pievadceļiem.

Biznesa centra izveide.

Projektā paredzēta ražošanas/laboratorijas/biroja telpu kompleksa izbūve, nodrošinot telpas

un iekārtas biroja un laboratorijas vajadzībām. Telpu apjoms - līdz 2000 m2, kas sadalās 1000

m2 ražošanas telpās un 1000 m

2 laboratorijas/biroja telpās. Ražošanas telpas nodrošināt ar

pielāgošanas iespējām dažādām biznesa jomām, prioritāri - kokapstrādes/ tekstila/

metālapstrādes un ar tām saistītām industrijām.

Dārzniecības ielas un Meistaru ielas rekonstrukcija ražošanas teritorijas attīstībai.

Projektā paredzēta ražošanas un tehniskās apbūves teritorijas funkcionēšanai nepieciešamā

ielu segumu rekonstrukcija un inženierkomunikāciju izbūve. Teritorijā darbojas ražošanas

uzņēmumi ("Kurzemes finieris"), kā arī pašvaldības kapitālsabiedrības "Kuldīgas komunālie

pakalpojumi" bāze.

Tehnikas ielai piegulošās (bij. Lauktehnikas) teritorijas pievedceļu un komunikāciju

rekonstrukcija.

Projektā paredzēta esošas tehniskās, loģistikas un vieglās ražošanas teritorijas

funkcionēšanai nepieciešamo pievedceļu un komunikāciju rekonstrukcija.

Zaļās ielas ražošanas teritorijai nepieciešamā ielu un komunikāciju tīkla izbūve.

Projektā paredzēta esošas ražošanas un tehniskās apbūves teritorijai nepieciešamo

pievedceļu un komunikāciju tīkla izbūve.

Graudu - Ganību ielu ražošanas teritorijai nepieciešamā ielu un komunikāciju tīkla

izbūve.

Projektā paredzēts nodrošināt kompleksu ražošanas un tehniskās apbūves teritorijas ielu un

komunikāciju tīkla izbūvi.

Paegles ielas posma rekonstrukcija ražošanas un pakalpojumu teritorijas attīstībai

Projektā paredzēts esošas ražošanas un pakalpojumu teritorijas (vieglā rūpniecība, kulinārija,

tirdzniecība u.c.) attīstībai rekonstruēt ielas posmu un labiekārtot teritoriju pie bij. rūpnīcas

"Māra" Kuldīgā.

Ceļu rekonstrukcija ražošanas teritorijas attīstībai Rumbas pagastā.

Lai nodrošinātu esošas ražošanas teritorijas attīstību, projektā paredzēts rekonstruēt šādus

pašvaldības ceļu posmus: Darbnīcu ceļš (0,3km), Saldus ceļš - Lāses (0,35 km), Ventas

ciemats - Misiņkalni (1 km).

Radošo industriju klāstera izveide .

37

Projektā paredzēts izveidot radošo industriju klāsteri sadarbībā ar izglītības iestādēm un

komercuzņēmumiem.

Mākslinieku rezidence „Radošā Kuldīga”

Projektā paredzēts izveidot mākslinieku rezidenci, veicinot radošo industriju attīstību Kuldīga

(telpu iekārtošana, aprīkojums).

Interneta pieejamības sekmēšana un publiskās bezmaksas WiFi infrastruktūras

izveide.

Projektā paredzēts nodrošināt prioritārās Kuldīgas tūrisma teritorijas ar WiFi infrastruktūru

tūrisma industrijas veicināšanai.

Īvandes muižas kompleksa rekonstrukcija tūrisma attīstībai

Lai veicinātu tūrisma industrijas attīstību, projektā paredzēts veikt Īvandes muižas kompleksa

ēku - Vecās pils un klēts – rekonstrukciju.

Kempinga infrastruktūras izveide

Projektā paredzēta kempingvietai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana.

Tūrisma industrijas atbalsta centra un atraktīvas tūrisma teritorijas "Mazā Baltija"

izveidošana37.

Lai veicinātu tūrisma industrijas attīstību un iedzīvotāju atpūtas iespējas, projektā paredzēts

izveidot infrastruktūru tūrisma industrijas atbalstam un atraktīvu tūrisma teritoriju.

Ventas krastu labiekārtojuma un tūrisma infrastruktūras pilnveide.

Projektā paredzēta jaunu labiekārtojuma elementu, tūrisma taku un atraktīvu tūrisma objektu

izvietošanas pie Ventas upes.

Starptautiskas radošās izglītības iestādes izveide (vecās slimnīcas teritorijā)

Projektā paredzēts izveidot starptautisku radošās izglītības iestādi (animatoru skolu), izvietojot

to bijušās slimnīcas telpās.

Izglītība, kultūra, sports

Sporta skolas rekonstrukcija un peldbaseina izbūve Kuldīgā, Kalna ielā

Projekts vērsts uz sporta un veselīga dzīvesveida attīstību, vienlaikus sniedzot pienesumu

tūrisma attīstībai. Sporta skolas ēka ir neapmierinošā stāvoklī, neatbilst prasībām. Projektā

paredzēta ēkas rekonstrukcija, kā arī sporta skolas un peldbaseina aprīkojums.

37

Projekts tika iesniegts Latvijas – Lietuvas programmā, taču netika atbalstīts; nepieciešama tā pilnveide.

38

Industriālā muzeja izveide Kuldīgā.

Projekts vērsts uz kultūrvēsturiskā mantojuma pieejamības un kultūrtūrisma attīstību.

Vēsturiskai ēkai mainīta funkcija (bij. dzelzceļa stacija un autoosta), neapmierinošā stāvoklī,

neatbilst prasībām. Projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija muzeja izveidei, teritorijas

labiekārtošana, muzeja aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, t.sk. interaktīvu ekspozīciju

izveide.

E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas rekonstrukcija

Projekts vērsts uz profesionālās ievirzes izglītības pieejamības nodrošināšanu. Ēkai

nepieciešama rekonstrukcija, kā arī aprīkojuma iegāde mācību procesa un koncertdarbības

nodrošināšanai. Projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija, teritorijas labiekārtošana un mācību

līdzekļu iegāde.

Kuldīgas Kultūras centra rekonstrukcija un piemērotas materiāli tehniskās bāzes

izveidošana multifunkcionālu pakalpojumu sniegšanai .

Projekts vērsts uz kultūras un brīvā laika pieejamības, kopienas socializēšanas pakalpojumu

nodrošināšanu un tūrisma attīstību. KKC ēkai nepieciešama paplašināšana, piebūves izbūve,

vides pieejamības nodrošināšana u.c. Projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija, piebūves

izbūve, koncertzāles ierīkošana, aprīkojuma iegāde.

Kuldīgas estrādes rekonstrukcija.38


uzlabošanu un tūrisma attīstību. Pilsētas estrāde ir neapmierinošā stāvoklī, infrastruktūra un

labiekārtojums nolietoti. Projektā paredzēta estrādes rekonstrukcija, teritorijas labiekārtošana,

estrādes aprīkojuma iegāde un uzstādīšana.

Kuldīgas Vecā rātsnama rekonstrukcija un izveidošana par Meistaru namu.


uzlabošanu un tūrisma attīstību. Projektā paredzēta vēsturiskās ēkas rekonstrukcija un

Meistaru nama aprīkojuma iegāde.

Stadiona izbūve Kuldīgā

Projekts vērsts uz sporta un veselīga dzīvesveida attīstību, kopienas socializāciju, kā arī

tūristu piesaisti. Projektā paredzēta stadiona izbūve, aprīkojuma iegāde un uzstādīšana.

Sporta laukumu rekonstrukcija pie Kuldīgas skolām

Projekts vērsts uz pamatskolas un vispārējās vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanu, sporta

un veselīga dzīvesveida attīstību. Projektā paredzēta sporta laukumu rekonstrukcija,

aprīkojuma iegāde sporta nodarbībām.

38

Projekts ir steidzams un daļēji var tikt īstenots par pašvaldības līdzekļiem; apgaismojuma izveide plānota KPFI projekta ietvaros.

39

Muzeja krājuma ēkas siltināšana un labiekārtošana.

Projekts vērsts uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pieejamību, kā arī ēkas

energoefektivitātes paaugstināšanu. Muzeja krājumu izvietošanai nodota bijusī bērnudārza

(vēlāk bibliotēkas) ēka, kas pielāgojama jaunajai funkcijai. Projektā paredzēta ēkas siltināšana,

pielāgošana muzeja krājumu glabāšanai un teritorijas labiekārtošana.

Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra rekonstrukcija.

Projekts vērsts uz interešu izglītības attīstību, bērnu un jauniešu izglītības un sociālo aktivitāšu

atbalstu. Projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde BJC vajadzībām.

Vārmes muižas klēts rekonstrukcija par kultūras namu.

Projekts vērsts uz kultūras un brīvā laika pieejamības un kopienas socializēšanas

pakalpojumu uzlabošanu. Projektā paredzēta vēsturiskās ēkas rekonstrukcija un

kultūras (saieta) nama ierīkošana.

Dižgaiļu klēts atdzimšana39.

Projekts vērsts uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pieejamību, kultūrtūrisma

attīstību. Projektā paredzēta klēts restaurācija, pārvietošana un digitālās kultūrvēsturiskās

ekspozīcijas par kuršu ķoniņiem izveidošana.

Pelču pils kā multifunckionāla kultūras un izglītības centra rekonstrukcija.

Projekts vērsts uz daudzveidīgu kultūras un izglītības pakalpojumu nodrošināšanu.

Nepieciešama vēsturiskā ēkas (pils) rekonstrukcija, ievērojot vēsturisko identitāti. Projektā

paredzēta ēkas rekonstrukcija, multifunkcionālā centra aprīkojuma iegāde.

PII „Abelīte” vecās ēkas rekonstrukcija

Projekts vērsts uz pirmsskolas izglītības pieejamības uzlabošanu. Ēkai ir augsta nolietojuma

pakāpe. Projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija, PII aprīkojuma iegāde.

Kuldīgas 2. vidusskolas renovācija.

Projekts vērsts uz vispārējās vidējās izglītības pieejamības un kvalitātes paaugstināšanu.

Projektā paredzēta skolas iekštelpu renovācija un mācību līdzekļu iegāde.

Kuldīgas novada pieaugušo izglītības centra telpu rekonstrukcija.

Projekts vērsts uz pieaugušo izglītības (mūžizglītības) pakalpojuma uzlabošanu. Projektā

paredzēta telpu rekonstrukcija atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam40

,

aprīkojuma iegāde un uzstādīšana.

39

Projekts tiks iesniegts LEADER programmā esošajā programmēšanas periodā, taču pētījuma izstrādes laikā nav zināms, vai tiks atbalstīts.

40

Sociālā drošība

Pansijas izveide Kuldīgas slimnīcas teritorijā.

Projekts vērsts uz ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

nodrošināšanu. Projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija un pielāgošana pansijas pakalpojumu

sniegšanai, kā arī aprīkojuma iegāde pansijas vajadzībām.

Pansionāta „Venta” rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana.

Projekts vērsts uz ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

uzlabošanu. Projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana, kā arī

aprīkojuma iegāde pansionāta vajadzībām.

Dienas centra senioriem rekonstrukcija.

Projekts vērsts uz atbalsta pasākumu riska grupu klientiem nodrošināšanu. Projektā paredzēta

dienas centra („Rumbiņas” ēkas) renovācija un aprīkojuma iegāde.

„Drošības pogas” pakalpojuma un mobilās brigādes pakalpojuma ieviešana.

Projekts vērsts uz sociālās aprūpes mājās nodrošināšanu. Projektā paredzēta "drošības

pogas" un mobilās brigādes aprīkojuma iegāde.

Senioru dzīvokļu – pansiju izveide.

Projektā paredzēta servisa dzīvokļu izveide, ietverot higiēnas nodrošināšanas pakalpojumu.

Pašvaldības pakalpojumu ēkas rekonstrukcija Mežvaldē41.

Projekts vērsts uz pagasta pārvaldes, bibliotēku pakalpojumu, primārās veselības aprūpes

pakalpojumu kultūras un brīvā laika pieejamības nodrošināšanu. Projektā paredzēta ēkas

rekonstrukcija (energefektivitātes paaugstināšana).

Satiksmes infrastruktūra

Stendes ielas rekonstrukcija no vecā ķieģeļu tilta līdz pilsētas robežai, Kuldīgā42.

40

Tehniskais projekts tika izstrādāts, paredzot PIC telpu rekonstrukcijas iespēju Norvēģijas FI projekta (LV0078) ietvaros, taču projekta grozījumi netika atbalstīti.

41 Projektam ir komplekss raksturs, tas vērsts ne tikai uz sociālās aprūpes, bet arī citu pašvaldības

pakalpojumu nosdrošināšanu.

42 Stendes ielas rekonstrukcijas projekts ir iesniegts Tranzītielu prioritātes projektu konkursā,

pētījuma izstrādes brīdī notiek tā vērtēšana, nav zināms, vai projekts tiks apstiprināts, tādēļ iekļauts potenciāli realizējamo projektu sarakstā nākamajā programmēšanas periodā. Gadījumā, ja projekts tiks apstiprināts, to nepieciešams izslēgt no minētā saraksta.

41

Tranzītiela - ievads Kuldīgas pilsētā (Rīgas virziens); apkalpo būtiskas tūrisma plūsmas un

Pārventas dzīvojamo rajonu. Posms avārijas stāvoklī, ļoti slikts (VAS "LVC" apsekojuma akts).

Projektā paredzēta ielas (1,1 km) kompleksa rekonstrukcija, seguma izbūve (betona

bruģakmens), ietvju, velojoslas, apgaismojuma, lietusūdens kanalizācijas izbūve

Graudu ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Tranzītiela - ievads Kuldīgas pilsētā, apkalpo ražošanas un tehniskās apbūves zonu Nolietots

asfalta segums. Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,37 km), seguma izbūve, ietvju,

velojoslas, apgaismojuma, lietusūdens kanalizācijas izbūve.

Jelgavas ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Graudu ielu līdz krustojumam

ar Skrundas ielu Kuldīgā.

Tranzītiela - ievads Kuldīgas pilsētā, apkalpo ražošanas un tehniskās apbūves zonu

(turpinājums Graudu ielas ievadam). Nolietots asfalta segums. Projektā paredzēta ielas

rekonstrukcija (0,9 km), seguma izbūve, ietvju, velojoslas, apgaismojuma, lietusūdens

kanalizācijas izbūve.

Pasta ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Pilsētas vēsturiskā centra iela (pie Rātslaukuma). Nolietots asfalta segums; izstrādāts

tehniskais projekts Policentriskās attīstības prioritātes ietvaros (izbūvei trūkst līdzekļu

pašreizējā programmēšanas perioda ietvaros). Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,1

km), seguma izbūve atbilstoši izstrādātam tehniskajam projektam.

Jelgavas ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Pasta ielu līdz krustojumam

ar Mucenieku ielu, Kuldīgā.

Pilsētas vēsturiskā centra iela. Nolietots asfalta segums. Izstrādāts tehniskais projekts

Policentriskās attīstības prioritātes ietvaros (izbūvei trūkst līdzekļu pašreizējā

programmēšanas perioda ietvaros). Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,13 km), seguma

izbūve atbilstoši izstrādātam tehniskajam projektam.

Mucenieku ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Aizputes ielu līdz

krustojumam ar Liepājas un Planīcas ielām , Kuldīgā.

Nozīmīga iela pilsētas plānojumā noteiktā "mazā loka" funkcionēšanai un daudzdzīvokļu

dzīvojamo teritoriju apkalpei. Esošs asfalta segums, nav nodrošināta lietusūdens novadīšana,

Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,3 km), seguma izbūve, lietusūdens kanalizācijas

izbūve.

Dzintaru ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Iela nozīmīga lielākā daudzdzīvokļu dzīvojamā masīva apkalpei, augsta satiksmes intensitāte.

Sabrucis asfalta segums (avārijas stāvoklī). Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,45 km),

seguma nomaiņa.

42

Mucenieku ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Adatu ielu līdz krustojumam

ar Aizputes ielu, Kuldīgā.

Nozīmīga pilsētas centrālās daļas iela; līdzekļu trūkuma dēļ ielas posms nav rekonstruēts

pašreizējā plānošanas perioda vecpilsētas projektu ietvaros. Nolietots asfalta segums.

Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,15 km), betona bruģakmens seguma izbūve.

Adatu ielas izbūve Kuldīgā

Jaunbūvējams ielas posms sabiedriskās un darījumu teritorijas apkalpei Kuldīgas centrālajā

daļā. Projektā paredzēta ielas izbūve (0,18 km).

Mucenieku ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Dzirnavu ielu līdz

krustojumam ar Jelgavas ielu

Nozīmīga pilsētas centrālās daļas iela; līdzekļu trūkuma dēļ ielas posms nav rekonstruēts

pašreizējā plānošanas perioda vecpilsētas projektu ietvaros. Nolietots asfalta segums.

Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,24 km), betona bruģakmens seguma izbūve, ietvju

izbūve, tiltiņa rekonstrukcija u.c.

Ēdoles ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Iela savieno pilsētas centrālo daļu ar apvedceļu, apkalpo individuālās dzīvojamās apbūves

teritoriju. Nolietots asfalta segums, nav izbūvētas ietves. Projektā paredzēta ielas seguma

rekonstrukcija (1,3 km), ietvju izbūve.

Ventspils ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Virkas un Grants ielām līdz

krustojumam ar Gravas ielu, Kuldīgā.

Vēsturisku dzīvojamo rajonu apkalpojošs un potenciāli vecpilsētu un Ventspils virzienu

savienojošs posms. Nolietots apaļā bruģakmens segums, ielas tehniskā stāvokļa dēļ

ierobežota satiksme. Projektā paredzēta ielas seguma rekonstrukcija (0,4 km), saglabājot

vēsturiskos materiālus.

Ventspils ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Gravas ielu līdz krustojumam

ar Lapegļu un Piltenes ielām, Kuldīgā.

Potenciāli vecpilsētu un Ventspils virzienu savienojošs posms. Grants segums. Projektā

paredzēta ielas kompleksa rekonstrukcija (0,42 km), cietā seguma un ietvju izbūve.

Gravas ielas izbūve no V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas līdz krustojumam ar

Ventspils ielu, Kuldīgā.

Nav izbūvēts ielas segums. Projektā paredzēta ielas seguma izbūve (0,27 km).

Dzirnavu ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Mednieku ielu līdz

apvedceļam, Kuldīgā.

43

Ielas posms savieno pilsētas centrālo daļu ar apvedceļu, apkalpo individuālās (savrupmāju)

dzīvojamās apbūves teritoriju. Grants segums. Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (1 km),

cietā seguma izbūve.

Lapegļu ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Nozīmīga iela pilsētas plānojumā noteiktā "mazā loka" funkcionēšanai un daudzdzīvokļu

dzīvojamo teritoriju apkalpei. Nolietots asfalta segums, daļā ielas nav izbūvētas ietves.

Projektā paredzēta ielas kompleksa rekonstrukcija (1,37 km), seguma izbūve, ietvju,

velojoslas, apgaismojuma, lietusūdens kanalizācijas izbūve.

Virkas ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Nozīmīga iela saimnieciskās apbūves un daudzdzīvokļu dzīvojamo teritoriju apkalpei. Nolietots

asfalta segums. Projektā paredzēta ielas kompleksa rekonstrukcija (0,65 km), seguma izbūve,

ietvju, velojoslas, apgaismojuma, lietusūdens kanalizācijas rekonstrukcija.

1905. gada ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Ventspils ielu līdz

krustojumam ar Smilšu ielu, Kuldīgā.

Nozīmīga vecpilsētas centra iela; līdzekļu trūkuma dēļ ielas posms nav rekonstruēts pašreizējā

plānošanas perioda vecpilsētas projektu ietvaros. Nolietots asfalta segums. Projektā

paredzēta ielas rekonstrukcija (0,2 km), betona bruģakmens seguma izbūve (t.sk. ietves).

Kaļķu ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Baznīcas ielu līdz krustojumam

ar Ventspils un Upes ielām, Kuldīgā.

Nozīmīga vecpilsētas centra iela. Nolietots asfalta segums, izstrādāts tehniskais projekts

Policentriskās attīstības prioritātes ietvaros (izbūvei trūkst līdzekļu pašreizējā



Policijas ielas rekonstrukcija Kuldīgā.




Skolas ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Nozīmīga vecpilsētas centra iela. Nolietots asfalta segums, nav ietves; izstrādāts tehniskais

projekts Policentriskās attīstības prioritātes ietvaros (izbūvei trūkst līdzekļu pašreizējā



Upes ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Nozīmīga vecpilsētas centra iela. Nolietots asfalta segums, izstrādāts tehniskais projekts

Policentriskās attīstības prioritātes ietvaros (trūkst līdzekļu pašreizējā programmēšanas

44

perioda ietvaros). Projektā paredzēta ielas rekonstrukcija (0,23 km), seguma izbūve atbilstoši

izstrādātam tehniskajam projektam.

Pētera ielas rekonstrukcija Kuldīgā.




Dzelzceļa ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Grants seguma iela, nozīmīga individuālās (savrupmāju) dzīvojamās apbūves rajona apkalpei.

Projektā paredzēta ielas kompleksa rekonstrukcija (0,84 km), cietā seguma izbūve, grāvju

rekonstrukcija.

Jaunsaimnieku ielas rekonstrukcija no krustojuma ar Stendes ielu līdz krustojumam

ar Ventas ielu, Kuldīgā.



rekonstrukcija.

Plostu ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



rekonstrukcija.

Šķērsu ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



rekonstrukcija.

Ķelšu ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



rekonstrukcija.

Mātera ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



rekonstrukcija.

Lauku ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

45



rekonstrukcija.

Mednieku ielas rekonstrukcija Kuldīgā



rekonstrukcija.

Pelču ielas rekonstrukcija Kuldīgā.

Grants seguma iela, nozīmīga vasarnīcu/dzīvojamās apbūves rajona apkalpei un sasaistes

posms ar autoceļu V1293 (Pelču virziens). Projektā paredzēta ielas kompleksa rekonstrukcija

(0,86 km), cietā seguma izbūve, grāvju rekonstrukcija.

Autoceļa 6284 A001 „Vetklīnika –Palejas” rekonstrukcija Rumbas pagastā.

Ceļa posms nozīmīgs tūrismam (dabas lieguma "Ventas ieleja" un Riežupes dabas parka

objekti, t.sk. Smilšu alas) un zivsaimniecībai. EZF projekta ietvaros tiek veikta ceļa

rekonstrukcijas pirmā kārta. Projektā paredzēta ceļa segas asfaltēšana (3,29 km).

Autoceļa 6260A002 „Stangoņu ceļš” rekonstrukcija Kurmāles pagastā.

Ceļa posms uz Meža kapiem (Kuldīgas pilsētas kapsēta, atrodas ārpus pilsētas robežām).

Projektā paredzēta ceļa posma rekonstrukcija (0,8 km) un segas asfaltēšana.

Riežupes tilta rekonstrukcija Rumbas pagastā.

Tilts, kas savieno Rumbas pagasta Z daļu ar pagasta centru un autoceļu P120 (Rīgas

virziens), nozīmīgs arī tūrismam, mežizstrādei, dabas aizsardzībai. Avārijas stāvoklī, slēgts.

Projektā paredzēta tilta rekonstrukcija.

Veldzes tilta rekonstrukcija Rumbas pagastā

Tilts nepieciešams vasarnīcu/dzīvojamā rajona sasniedzamībai. Sliktā tehniskā stāvoklī.

Projektā paredzēta tilta rekonstrukcija.

Sūru ielas posma izbūve starp Stacijas un Graudu ielām, Kuldīgā

Jaunbūvējams ielas posms saskaņā ar teritorijas plānojumu pilsētas "mazā loka"

funkcionēšanai; izstrādāts tehniskais projekts. Projektā paredzēta jauna ielas posma izbūve

(0,95 km), ietverot brauktuvi, ietves, apgaismojumu u.c.

Lapegļu ielas posma izbūve starp Ēdoles ielu un Alsungas ielu un cietā seguma

izbūve Alsungas ielas posmā līdz Planīcas ielai, Kuldīgā.

Jaunbūvējams ielas posms un esošs grants seguma ielas posms; saskaņā ar teritorijas

plānojumu nepieciešams pilsētas "mazā loka" funkcionēšanai; izstrādāts tehniskais projekts.

46

Projektā paredzēta jauna ielas posma izbūve (ietverot brauktuvi, ietves, apgaismojumu u.c.)

un grantēta ielas posma rekonstrukcija.

Inženierinfrastruktūra un energoefektivitāte

Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pilsētā, III kārta.

Projekts vērsts uz ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības pakalpojumu pilnveidi

Kuldīgas pilsētā. Projektā paredzēta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija (3700 m),

ūdensapgādes tīklu būve (2900 m), kanalizācijas tīklu rekonstrukcija (2800 m), kanalizācijas

tīklu būve (3600 m).

Ūdenssaimniecības attīstība Kurmāles pagasta Priedainē, ilgtermiņa investīciju

programma.

Projekts vērsts uz ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības pakalpojumu attīstību

Kurmāles pagasta Priedaines ciemā. Projektā paredzēta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija

(2000 m), ūdensapgādes tīklu būve (460 m), kanalizācijas tīklu rekonstrukcija (2585 m).

Jaunu siltumtrašu un atzaru izveide, lai paplašinātu klientu loku Kuldīgas pilsētā.

Projekts vērsts uz centralizētās siltumapgādes pakalpojuma pilnveidi Kuldīgas pilsētā. Projektā

paredzēta jaunu siltumtrašu un atzaru izbūve (kopā 2500 m).

Esošo siltumtrašu un atzaru rekonstrukcija Kuldīgas pilsētā.


paredzēta siltumtrašu un atzaru rekonstrukcija (400 m).

Lapegļu ielas katlu mājas rekonstrukcija.


paredzēta Lapegļu ielas k/m rekonstrukcija.

Esošo sadzīves atkritumu savākšanas laukumu aprīkojuma atjaunošana.

Projekts vērsts uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma uzlabošanu. Projektā

paredzēta sadzīves atkritumu savākšanas laukumu aprīkojuma atjaunošana.

Sadzīves atkritumu savākšanas laukumu izveidošana un atjaunošana


paredzēta sadzīves atkritumu savākšanas laukumu aprīkojuma atjaunošana Sadzīves

atkritumu apsaimniekošana. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt 19 sadzīves atkritumu

savākšanas laukumus atkritumi dalītai savākšanai

Sadzīves atkritumu savākšanas-pārvadāšanas automašīnas iegāde

47


paredzēta sadzīves atkritumu savākšanas-pārvadāšanas automašīnas iegāde.

Pilsētvides pieejamība novēršot pastiprināta mitruma un ūdens uzkrāšanos ēku

piegulošajās teritorijās

Projekts vērsts uz pilsētvides kvalitātes uzlabošanu. Projektā paredzētā lietus ūdens

kanalizācijas un drenāžas sistēmas izbūve daudzdzīvokļu māju piegulošajās teritorijās.

Vidi piesārņojošo un degradējošo objektu sakārtošana

Projekts vērsts uz pilsētvides kvalitātes uzlabošanu. Projektā paredzēta vidi piesārņojošo un

degradējošo objektu sakārtošana, kā arī iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju izbūve

daudzdzīvokļu māju teritorijās.

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana

Projekts vērsts uz minimālo ēku energoefektivitātes prasību nodrošināšanu ekonomiskai

energoresursu nodrošināšanai un siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu

Atsevišķu infrastruktūras objektu - dzīvojamo māju sakārtošana vecpilsētas teritorijā

Projekts vērsts uz pilsētvides kvalitātes uzlabošanu (vecpilsētas zonā, t.i., arī kultūras

mantojuma saglabāšanai). Projektā paredzēta vēsturiskās apbūves zonā esošo daudzdzīvokļu

māju renovācija (jumti un fasādes).

Citi projekti

Sabiedriskās drošības uzraudzības sistēmas pilnveidošana.

Projekts vēsts uz sabiedriskās drošības uzlabošanu novadā, t.sk., izvietojot novērošanas

videokameras.

Bērnu pilsētiņas izveide Kuldīgā.

Projekts vērsts uz rekreācijas pakalpojumu attīstību, izveidojot bērnu pilsētiņas infrastruktūru.

Veloceliņu infrastruktūras uzlabošana

Projekts vērsts uz rekreācijas pakalpojumu attīstību un veselīga dzīvesveida veicināšanu, t.sk.

izbūvējot veloceliņus 15 km garumā.

Papildus projekti pagastos

Pēc pagasta pārvalžu vadītāju sniegtās informācijas, ir veikta analīze par

nepieciešamiem projektiem pagastos, kuros nav bijusi iespēja realizēt. Pārvaldes

vadītāji snieguši arī pamatojumu, kāpēc šie projekti nav tikuši realizēti.

48

Vairākos pagastos (Rendas, Vārmes, Rumbas) būtu nepieciešams realizēt

projektus pašvaldības ceļu un laukumu infrastruktūras sakārtošanai un

rekonstrukcijai. Pagastiem ir ierobežotas iespējas pieteikties uz šāda veida

projektiem, nav bijis pietiekam finansējums.

Turlavas pagastā bija plānots realizēt ūdenssaimniecības attīstības projektus

Turlavas un Ķikuru ciemos, taču neveiksmīgi izvēlētu projekta tehniski ekonomisko

pamatojumu izstrādātāju dēļ43 projekta realizācija ir aizkavējusies, bet projektu

pieteikumi plānoti vēl šajā programmēšanas periodā.

Vairākos pagastos būtu nepieciešami projekti, lai varētu sakārtot, renovēt un

labiekārtot kultūras, izglītības, sporta u.c. objektus. Snēpeles pagastā būtu

nepieciešama Snēpeles pamatskolas ēkas siltināšana. Tā ir muižas ēka, siltināšana

iespējama tikai no iekšpuses, un aprēķini parādīja, ka ir grūti sasniegt nepieciešamo

rezultātu. Īvandes un Ēdoles pagastos būtu jāveic kultūrai un sportam paredzēto

ēku remontdarbi (piemēram, jumta nomaiņa, fasādes krāsošana, telpu remontdarbi).

Līdz šim bijusi iespēja naudu piesaistīt tikai renovācijas vai rekonstrukcijas

gadījumos. Vārmes pagastā -Vārmes muižas klēts rekonstrukcija par kultūras

namu44. Pelču pagastā netika atbalstīti ēku renovācija, „Pagrabiņa” iekārtošana un

brīvdabas estrāde. Turlavas pagastā savulaik bija cerība realizēt projektu

finansējuma piesaistei sporta zāļu izbūvei pie Kuldīgas rajona pagastu

pamatskolām, taču nebija iespējams rast finansējuma avotu.

Kabiles pagastā netika realizēts sociālo māju renovācijas projekts. Pagastam nācās

atteikties no projekta, jo ieviešanas stadijā mainījās likumdošana, kā rezultātā daļa

iedzīvotāju vairs neatbilda tam statusam, kuriem pienākas sociālie dzīvokļi un citur

viņus izmitināt pašvaldībai nav iespēju.

Laidu pagastā būtu nepieciešami projekti dzīves kvalitātes uzlabošanā vietējiem

iedzīvotājiem.

Kurmāles pagastā, ja būtu iespēja, vēlētos sakārtot Vilgāles ezera

apsaimniekošanu, jāatjauno ezera hidrotehniskās būves, kuras ir morāli un tehniski

nolietojušās un nespēj pilnvērtīgi pildīt paredzētās funkcijas.

43

TEP izstrāde uzsākta pagasta padomes laikā, taču vēlāk līgumi lauzti un šobrīd izvēlēti jauni TEP izstrādātāji.

44 Iekļauts projektu pamatsarakstā, skat. projektu uzskaitījumu sadaļā „Izglītība, kultūra, sports”.

49

Pagastu pārvalžu apzinātie turpmāk īstenojamie projekti:

Pagasts Turpmāk realizējamie projekti

Rendas Projekti par ceļu un laukumu rekonstrukciju.

Snēpeles

1. Snēpeles skolas ēkas siltināšanas projekts.

2. Pašvaldības dzīvojamo ēku siltināšanas projekti.

3. Pagasta ceļu rekonstrukcijas projekti.

Īvandes un Ēdoles

1. Ceļu rekonstrukcijas projekti.

2. Kultūrai un sportam paredzēto ēku remontdarbu projekti (piemēram, jumta nomaiņa, fasādes krāsošana, telpu remontdarbi).

Vārmes

1.Vārmes muižas klēts rekonstrukcijas projekts par kultūras namu.

2. Pašvaldību ceļu rekonstrukcijas projekti.

3. Ūdenssaimniecības attīstības projekti.

Rumbas Projekti ceļu un ar tiem saistīto inženierbūvju infrastruktūras sakārtošanai.

Laidu Dzīvojamo namu energoefektivitātes paaugstināšanas projekti.

Padures 1. Projekti satiksmes drošības uzlabošanai.

2.Ceļu rekonstrukcijas projekti

Pelču

1.Sporta laukums.

2. Pelču centra labiekārtošanas projekts.

3. Pelču parka atjaunošanas projekts.

Gudenieku

1. Basu skolas jumta nomaiņas un fasādes sakārtošanas projekts.

2. Gudenieku kultūras nama rekonstrukcijas projekts (logu nomaiņa, ēkas siltināšana, lielās zāles remonts, 2.stāva remonts).

3. Apgaismojuma ap Basu skolu un Tautas namu projekts.

4. Ceļu remonta projekts pēc ūdensvada remonta Gudenieku centrā.

Kurmāles 1. Brīvdabas estrādes palīgtelpu ierīkošanas projekts (tualetes, garderobes telpa).

2. Projekts stāvlaukumu ierīkošanai pie daudzdzīvokļu mājām.

50

Pagasts Turpmāk realizējamie projekti

Turlavas

1. Projekti, kas atbalsta kultūrvēstures objektu saglabāšanu un restaurāciju.

2. Projekts sporta zāles izbūvei Turlavas pagastā pie pamatskolas, vienlaicīgi rodot risinājumu centralizētas apkures nodrošināšanai sporta zālei un abām pamatskolas ēkām.

3. Projekti ceļu infrastruktūras uzlabošanai un remontam.

4. Projekti tūrisma infrastruktūras uzlabošanai, ceļa zīmju un norāžu uzstādīšanai.

5. Projekts videonovērošanas sistēmu uzstādīšanai, sabiedrisko objektu novērošanai.

6. Projekts kultūras nama skatītāju zāles aprīkošanai ar inventāru, video aparatūru un gaismas iekārtām.

7. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas projekts Ķikuru ciematā.

8. Projekti mācību organizēšanai pagasta uzņēmējiem par viņus interesējošām tēmām.

Kabiles 1. Dzīvojamo māju siltināšanas projekti.

2. Ūdenssaimniecības attīstības projekti

Novada attīstībai būtiskie valsts iestāžu kompetencē esošie projekti

Papildus projektiem, kas ir pašvaldības pilnīgā vai daļējā kompetencē, tika

identificēti projekti, kas ir valsts iestāžu pārziņā, bet kuru īstenošana ir būtiska

pašvaldības attīstībai.

Satiksmes infrastruktūra (novada prioritārie autoceļi)

Autoceļa V1290 „Kuldīga – Basi” rekonstrukcija.

Autoceļš nodrošina novada centra sasniedzamību Gudenieku pagasta iedzīvotājiem, grants

segums, vietām nav drenējošā slāņa, zema segas nestspēja, ir grāvji. Projektā paredzēta ceļa

posma rekonstrukcija (18,8 km) un segas asfaltēšana.

Autoceļa V1289 Ķikuri – Alsunga rekonstrukcija.

Autoceļš nodrošina novada centra sasniedzamību Gudenieku pagasta iedzīvotājiem, grants

segums, nav avārijas stāvoklī, nav drenējošā slāņa, zema segas nestspēja, vietām nav grāvju.


Autoceļa V1293 Kuldīga-Pelči-Kaltiķi rekonstrukcija.

Autoceļam grants segums, pilsētas teritorijā avārijas stāvoklī, nav drenējošā slāņa, zema

segas nestspēja, vietām nav grāvju. Projektā paredzēta ceļa posma rekonstrukcija (3,29 km)

un segas asfaltēšana.

Autoceļa V1284 Renda – Āpas rekonstrukcija.

51

Autoceļam grants segums, nav drenējošā slāņa, zema segas nestspēja, vietām nav grāvju.


Autoceļa V1279 Vecais Suitu ceļš rekonstrukcija.

Autoceļam grants segums, nav drenējošā slāņa, zema segas nestspēja, nav grāvju. Projektā

paredzēta ceļa posma rekonstrukcija (12,95 km) un segas asfaltēšana.

Autoceļa V1296 Snēpele-Kazdanga un V1273 Sermīte-Laidi rekonstrukcija.

Autoceļam grants segums, nav drenējošā slāņa, zema segas nestspēja, nav grāvju. Projektā

paredzēta ceļa posma rekonstrukcija (7,53 un 3,53 km) un segas asfaltēšana.

Autoceļa V1264 Adze – Gudenieki – Ēdole rekonstrukcija.


Projektā paredzēta ceļa posma rekonstrukcija (9,467 km, t.sk. 2,5 km Kuldīgas novadā) un

segas asfaltēšana.

Autoceļa V1266 Ķikuri – Rude rekonstrukcija.

Asfalts avārijas stāvoklī. Projektā paredzēta asfalta segas rekonstrukcija (6,7 km).

Autoceļa V1272 Laidi-Atmatas rekonstrukcija.

Autoceļam grants segums, sagatavots asfaltēšanai, ir grāvji. Projektā paredzēta segas

asfaltēšana (6 km).

Autoceļa V1300 Kabile - Sabile rekonstrukcija.



Autoceļa V1295 Turlava - Valtaiķi - Kalvene - Embūte rekonstrukcija.



Autoceļa V1289 Ķikuri – Alsunga rekonstrukcija.



Autoceļa V1147 Lutriņi-Kabile rekonstrukcija.

Autoceļam grants segums, vietām nav drenējošā slāņa, zema segas nestspēja, ir grāvji.


52

Citi projekti

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskolas ēku kompleksa

rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana45.

Projektā paredzēta skolas ēku kompleksa rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde.

Valsts policijas ēkas rekonstrukcija/ būvniecība

Projekta aktivitātes nepieciešams precizēt sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm.

VUGD depo ēkas rekonstrukcija

Projekta aktivitātes nepieciešams precizēt sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm.

Prioritārie projekti

Ņemot vērā ievērojamo apzināto projektu apjomu un izmaksas, kā arī ierobežotos

līdzekļus, diskusijās ar pašvaldības vadību un speciālistiem tika noteikti novada

attīstībai prioritārie projekti.

Pašvaldības kompetencē esošie prioritārie projekti:

Sporta skolas rekonstrukcija un peldbaseina izbūve Kuldīgā, Kalna ielā.

Provizoriski aplēstās izmaksas 1200000 LVL, iespējamais finansējuma avots ERAF,

pašvaldības līdzfinansējums un valsts budžeta dotācija.

Stendes ielas rekonstrukcija no vecā ķieģeļu tilta līdz pilsētas robežai, Kuldīgā.



Industriālas teritorijas nodrošināšana ar pazemes infrastruktūru (ūdens, kanalizācija,

siltums), komunikācijām (elektrība, ātrgaitas internets) un pievadceļiem.


iespējams, PPP, pašvaldības līdzfinansējums un valsts budžeta dotācija.

Graudu ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



45

Kuldīgas novada pašvaldība ir izteikusi gatavību nākotnē pārņemt minēto izglītības iestādi.

53

Jelgavas ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Graudu ielu līdz krustojumam

ar Skrundas ielu, Kuldīgā.



Industriālā muzeja izveide, ekspozīcijas un palīgtelpu aprīkojums. Interaktīvo

ekspozīciju izveide.



Biznesa centra izveide Kuldīgā.


iespējams, PPP, pašvaldības līdzfinansējums un valsts budžeta dotācija.

Pasta ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



Jelgavas ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Pasta ielu līdz krustojumam

ar Mucenieku ielu, Kuldīgā.



Mucenieku ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Aizputes ielu līdz

krustojumam ar Liepājas un Planīcas ielu, Kuldīgā.



Dzintaru ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas rekonstrukcija (profesionālās ievirzes izglītības

pieejamības nodrošināšanai).



Kuldīgas Kultūras centra rekonstrukcija un piemērotas materiāli tehniskās bāzes

izveidošana multifunkcionālu pakalpojumu sniegšanai.

54



Kuldīgas estrādes rekonstrukcija.



Kuldīgas Vecā rātsnama rekonstrukcija un izveidošana par Meistaru namu.



Mucenieku ielas posma rekonstrukcija no krustojuma ar Adatu ielu līdz krustojumam

ar Aizputes ielu, Kuldīgā.

Provizoriski aplēstās izmaksas 90300 LVL, iespējamais finansējuma avots ERAF, pašvaldības

līdzfinansējums un valsts budžeta dotācija.

Adatu ielas rekonstrukcija Kuldīgā.



Dārzniecības ielas un Meistaru ielas rekonstrukcija ražošanas teritorijas attīstībai.



Veloceliņu infrastruktūras uzlabošana.



Valsts iestāžu kompetencē esošie novada attīstībai prioritārie projekti:

Autoceļa V1290 Kuldīga – Basi (18,8 km) rekonstrukcija.

Provizoriski aplēstās izmaksas 3760000 LVL, iespējamais finansējuma avots ERAF vai KF ar

valsts budžeta līdzfinansējumu.

Autoceļa V1289 Ķikuri – Alsunga (4,73 km) rekonstrukcija.



Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskolas ēku kompleksa

rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana.

55

Provizoriski aplēstās izmaksas 4700000 LVL, iespējamais finansējuma avots ERAF ar valsts

budžeta un pašvaldības līdzfinansējumu.

Autoceļa V1293 Kuldīga-Pelči-Kaltiķi (3,29 km) rekonstrukcija.



Ieteikumi 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentu sadalei.

Lai samazinātu šī pētījuma 2. sadaļā minēto problēmu ietekmi un sekmīgi ieviestu

šajā sadaļā identificētos projektus, tiek sniegti šādi ieteikumi nākamajam

programmēšanas periodam:

Lielāku finansējuma daļu novirzīt pēc teritoriālā principa atbilstoši vietējiem

plānošanas dokumentiem.

Lai sekmētu valsts telpiski līdzsvarotu, policentrisku attīstību, ieteicams kā kritēriju pielietot

reģionālas nozīmes attīstības centru esamību pašvaldības teritorijā.

Vienkāršot fondu sadali, t.sk. samazināt sadarbības iestāžu skaitu.

Būtiskākās nepieciešamās atbalsta jomas:

- Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsts atbilstoši vietējām priekšrocībām, t.sk.

infrastruktūras atbalsts investīcijām un ekonomikas attīstībai

- Satiksmes infrastruktūra, t.sk. attīstības centru sasniedzamībai un pilsētvides

kvalitātes uzlabošanai.

- Kultūras un izglītības projekti, t.sk. radošo industriju attīstības atbalsts

- Vides kvalitātes uzlabošana, t.sk. pilsētvide.

56

57

5. Projekta rezultātu novērtējums

Pētījuma ietvaros tika veikts projekta „Kuldīgas novada pašvaldības iestāžu

darbinieku kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un

pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”

rezultātu novērtējums.

Tika veikta apmācību dalībnieku anketēšana, kopumā tika aizpildītas 36 anketas.

Apmācībās piedalījās no Kuldīgas novada (31 dalībnieks) un Kandavas novada (5

dalībnieki). No 36 apmācību dalībniekiem 12 bija pārvaldes vadītāji 11 sociālie

darbinieki, 7 projektu speciālisti, attīstības un plānošanas nodaļas vadītāji, 6

dalībnieki pārstāvēja citas pašvaldības darbības sfēras. Anketā bija jāsniedz

atbildes uz 8 jautājumiem, kurās dalībnieki novērtēja apmācību lietderību, ieteica

tēmas turpmākām apmācībām u.c.

1.Vai projekta ietvaros organizētās apmācības bija noderīgas Jūsu

turpmākajam darbam?

Organizēto apmācību noderīgumu turpmākajam darbam pozitīvi vērtēja praktiski visi

aptaujas dalībnieki („jā”- 35 aptaujātie, 1 nesniedza atbildi).

Jā

97%

Nē

0%

Nav atbildes

3%

14. attēls. Projekta ietvaros organizēto apmācību noderīgums turpmākajā darbā

58

2.Lūdzu norādīt, kuras no apmācību tēmām bija aktuālākās Jūsu darbā (3-1)?

Katru apmācības tēma bija jānovērtē pēc tās aktualitātes semināru dalībniekam

(skat. 15. attēlu).

15. attēls Apmācību tēmu aktualitāte darbā

Apmācību tēmu „Projekta pieteikuma izstrāde. Projekta pieteikumam nepieciešamās

dokumentācijas sagatavošana” kā aktuālu un ļoti aktuālu vērtēja 67% apmācību

dalībnieki, daļēji aktuālu – 22% un mazliet aktuālu -11%.

Apmācību tēmas „Apstiprinātā projekta aktivitātes, plānotais projekta laika grafiks.

Projekta izmaiņu vadība” aktualitāti nevērtēja 2 dalībnieki. Šo tēmu kā aktuālu un ļoti

aktuālu vērtēja 73,5%, daļēji aktuāla – 11,8% un mazliet aktuāla – 14,7% no

dalībniekiem.

Apmācību tēmu „Naudas plūsma projekta dzīves ciklā. Izdevumu-ieguvumu analīze

projekta ietvaros” novērtēja 34 dalībnieki, 2 nesniedza atbildes. Šī tēma aktuāla un

ļoti aktuāla bija nedaudz vairāk kā pusei apmācības dalībnieku – 55,9%, daļēji

aktuāla – 29,4%, mazliet aktuāla -11,8% un nebija aktuāla -2,9%.

59

Tēmu „Starpposmu/noslēguma pārskats. Noformējums, iekļaujamā informācija.

Projekta pārbaudes. Pēcuzraudzība. Visbiežāk sastopamās problēmas u.tml.”

vērtēja 35 dalībnieki, 1 –nevērtēja. 68,6% atbilžu sniedzēji šo tēmu vērtēja kā

aktuālu un ļoti aktuālu, 14,3% -daļēji aktuālu un 17,1% - mazliet aktuālu.

35 apmācību dalībnieki izvērtēja tēmas „Projektēšanas uzdevums. Būvniecības

pieteikums. Projektēšana. Sabiedriskā apspriešana. Praktiski piemēri. Būvniecības

process. Praktiski piemēri” aktualitāti darbā, 1 – nesniedza atbildes. 71,4% no

aptaujāto šī tēma ir aktuāla un ļoti aktuāla, 20% - daļēji aktuāla, 8,6% - mazliet

aktuāla.

Apmācību tēmu „Iepirkuma veikšana. Iepirkumi. Tehniskās specifikācijas

izstrādāšana. Praktiski piemēri. ES struktūrfondu ieviešanu reglamentējošie

normatīvie akti” izvērtēja 34 dalībnieki, 2 -nevērtēja. 70,6% apmācību dalībnieku tā

bija aktuāla un ļoti aktuāla tēma, bet 11,8% daļēji aktuāla tēma un 17,6% mazliet

aktuāla tēma.

34 apmācību dalībnieki izvērtēja tēmu „Projekta budžets. Maksājumu pieprasījumi

u.c. praktiskie darbi. Maksājumu, līgumu u.c. darījumu dokumentu noformēšana

(datumi, numuri), vizuālās identitātes prasības, elektroniskie maksājumi. Izmaksu

pieaugums/samazinājums. Maksājumu veikšana”, bet 2 nesniedza savu vērtējumu.

Šo apmācības tēmu kā aktuālu un ļoti aktuālu novērtēja visvairāk dalībnieku -79,4%,

kā daļēji aktuālu – 8,8% un mazliet aktuālu – 11,8% apmācību dalībnieki.

Kopumā visas izvēlētās apmācību tēmas no lielākās daļas apmācību dalībnieku tika

vērtētas kā aktuālas un ļoti aktuālas. Taču daži apmācību dalībnieki gandrīz visas

tēmas vērtēja kā mazliet vai daļēji aktuālas. Tas varēt būt skaidrojams gan ar to, ka

šie cilvēki ir bijuši jau līdzīgos apmācību semināros, gan arī ar to, ka konkrētajiem

cilvēkiem tas nav aktuāli līdzšinējā darbā. Pagastu pārvaldēs vajadzētu vairāk

izvērtēt kuriem cilvēkiem ir aktuālas šādas apmācību tēmas.

3. Kādas apmācību tēmas par Eiropas Savienības politiku instrumentu un

pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu

īstenošanai būtu nepieciešamas turpmāk?

24 no apmācību dalībniekiem sniedza atbildes par kādām tēmām turpmāk gribētu

gūt informāciju šāda veida apmācībās. Visvairāk dalībnieki vēlētos uzzināt jaunu par

paredzamo ES atbalstu nākamajā programmēšanas periodā, kā arī apmācības par

konkrētām (izsludinātajām) programmām un projektiem, kas skar noteiktas tēmas

(nodarbinātība, sociālā palīdzība, kultūra). Vairākus dalībniekus interesētu arī

tēmas par siltumnoturības projektiem, „mazajiem” projektiem, finansējuma

apgūšanu, pārrobežu sadarbības programmām, kā arī projekti iedzīvotāju

60

motivēšanai. Anketās tika pieminētas tēmas par praktiskām nodarbībām projektu

rakstīšanā, projektu rezultātu uzturēšanu un uzraudzību, kā arī par padziļinātām

izmaksu – ieguvumu analīzes apmācībām. Tika ierosināts arī klausītāju auditoriju

turpmāk diferencēt pēc iepriekšējo zināšanu līmeņa un pēc vēlmēm sasniegt

attiecīgus rezultātus. Tāpat tika ieteikts vairāk domāt un runāt par sadarbību ar

uzraugošajām institūcijām, it īpaši ar LIAA. Sarunu, diskusiju vai semināru veidā

mēģināt vest sarunas par vienotu pieeju darbā ar projektiem, kā arī diskutēt par

LIAA uzraudzības metodi pār pašvaldības realizētajiem projektiem.

4. Vai Jūsu pārstāvētajā iestādē ir sagatavoti un/vai ieviesti Eiropas

Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēti projekti šajā programmēšanas periodā (2007. – 2013.)?

Uz šo jautājumu atbildi sniedza 34 apmācību dalībnieki, 2 –nesniedza atbildi.

91,2% aptaujāto sniedza apstiprinošu atbildi, tikai 8,8% noliedzošu atbildi (skat. 16.

attēlu).

Jā

91,2%

Nē

8,8%

16. attēls. Pārstāvētās iestādes sagatavoti un/vai ieviesti Eiropas Savienības politiku

instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti šajā

programmēšanas periodā (2007.-2013.)

61

5. Kādas ir bijušas galvenās problēmas projektu ieviešanā šajā

programmēšanas periodā (2007. – 2013.)?

Uz šo jautājumu atbildes snieguši 30 no apmācību dalībniekiem, 6 dalībnieki nav

snieguši atbildi. 4 aptaujātie uzskata, ka nav bijušas būtiskas, lielas problēmas

projekta ieviešanā. Kā galvenās problēmas 7 anketās tika minēta problēmas ar

iepirkumu procedūru (projekta īstenošanās kavēšanās, izmaksu pieaugums,

zemākajai cenai bieži vien raksturīga zema darba kvalitāte, problēmas ar

būvniekiem u.c.), kā arī problēmas komunikācijā ar sadarbības (pārraugošo) iestādi,

birokrātisms, nekonsekvence, sīkumainība (norādīta LIAA). 5 aptaujātie uzskata, ka

problēmas sagādā precīza dokumentu sakārtošana, projektu pēcatskaišu

sagatavošana, birokrātiskās procedūras. Daži aptaujātie ir saskārušies ar neprecīzi

izstrādātu pirmsprojekta dokumentāciju (piemēram, TEP). Tika minēts arī par

nepietiekamo kapacitāti projektu sagatavošanā, vairāku projektu darbību atdalīšana

vienā objektā, kā arī atšķirīgām prasībām dažādām administrējošām un

uzraugošām iestādēm un izmaiņām likumdošanā.

6. Kādi projekti ir bijuši nepieciešami, taču nav bijusi iespēja tos realizēt?

Kāpēc?

23 no apmācību dalībniekiem sniedza informāciju par projektiem, kuri būtu

nepieciešami, taču tos nav bijusi iespēja realizēt. 11 anketas tika minēts par

kultūras, izglītības un sporta objektu rekonstrukcija (gan ēkas, gan brīvdabas

objekti). Pārsvarā tika minēts, ka projektus nespēja realizēt finanšu līdzekļu trūkuma

dēļ, daži projekti netika apstiprināti vai arī nebija attiecīgas programmas, lai varētu

iesniegt. 9 aptaujātie minējuši ielu un ceļu, kā arī laukumu rekonstrukcijas projektus.

Projektiem ceļu infrastruktūras sakārtošanai nav bijis pietiekams finansējums, tāpēc

netiek apstiprināti projekti, kā arī mazas iespējas pieteikties pagastiem. Par

sociālajām dzīvojamajām mājām un sociālo dzīvokļu izveidi tika minēts 3 anketās.

Sociālo dzīvokļu izveidi dažāda sociālā riska grupām pašvaldībai nebija iespējams

realizēt finanšu trūkumu dēļ. Projektā par sociālo māju renovāciju, ieviešanas stadijā

mainījās likumdošana, kā rezultātā daļa iedzīvotāji vairs neatbilda tam statusam,

kuriem pienākas sociālie dzīvokļi un citur viņus izmitināt pašvaldībai nav iespēju. 2

anketās tika pieminēti nerealizētie ūdenssaimniecības attīstības projekti. Projekta

realizāciju ietekmēja neveiksmīgi izvēlētie projekta izstrādātāji, projekta realizācija ir

aizkavējusies. Par Vilgāles ezera apsaimniekošanu un sakārtošanu minēja 1

aptaujātais, kurš uzskata, ka jāatjauno ezera hidrotehniskās būves, kuras ir morāli

un tehniski nolietojušās un nespēj pilnvērtīgi pildīt paredzētās funkcijas.

7. Nepieciešamie projekti nākotnē

62

Par nepieciešamajiem projektiem nākotnē informāciju sniedza 27 apmācību

dalībnieki, atsevišķi aptaujātie ir snieguši vairākas atbildes. Par

visnepieciešamākajiem projektiem nākotnē 13 aptaujātie uzskata projektus, kas

saistīti ar ceļu, ielu un laukumu rekonstrukciju. 7 aptaujātajiem būtiski šķiet projekti

kultūras nama vai estrādes izveidošanai, rekonstrukcijai. 6 aptaujas dalībnieki

aktualitāti saskata sociālo objektu izveidē, rekonstrukcijā, kā arī sociālo

pakalpojumu klāsta paplašināšanā. Joprojām aktuāli ir skolu un bērnudārzu

rekonstrukcijas projekti, kā arī sporta objektu izveides un rekonstrukcijas projekti (5

aptaujātie). Tāpat 5 aptaujātie starp svarīgākajiem projektiem nākotnē ir minējuši

publisko teritoriju labiekārtošanu, apgaismojuma sakārtošanu, parku atjaunošana,

kā arī dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektus.

Ūdenssaimniecības projekti un kompleksi infrastruktūras attīstības projekti

(pilsētvide, tūrisms u.c.) tika minēti 3 anketās. Vides projekti, tūrisma pakalpojumus

veicinošie projekti, kā arī veloceliņu izveides un velotransporta attīstības projekti tika

pieminēti 2 anketās. Tika minēti arī drošības uzlabošanas, videonovērošanas

sistēmas un novada ģeoportāla izveides projekti.

8. Kādus sadarbības projektus ar citām pašvaldībām un iestādēm Jūsuprāt

būtu lietderīgi īstenot

Par sadarbību ar citām pārvaldībām, atbildi sniedza 26 apmācību dalībnieki.

Visvairāk dalībnieku uzskata, ka labākā sadarbības forma ar citām pašvaldībām

varētu būt pieredzes apmaiņas programmas kā arī kultūras, tradicionālo vērtību

saglabāšanas, tūrisma, sporta, jauniešu interešu izglītības projekti (8 aptaujātie). 3

aptaujātie minēja projektus satiksmes drošības uzlabošanai, ceļu rekonstrukcija

(t.sk. novadam nozīmīgi valsts ceļi), kā arī autoceļu uzturēšanas tehnikas iegādes

sadarbības projektus. Tika minēti arī pārrobežu sadarbības projekti ar kopējām

vajadzībām (piemēram, kopēji tūrisma maršruti, dabas saglabāšanas aktivitātes,

kopēji kultūras un sporta projekti u.c.), sociālo pakalpojumu projekti, ekonomikas un

attīstības projekti, dažādu specialitāšu personāla apmācības projektus, kā arī

projekti Abavas dabas parka teritorijā (ceļi, atpūtas vietas, vides sakopšana).

Documents

Pašvaldību un pašvaldību iestāžu iespējas piesaistīt ES un ... · Atbalsta instrumenti Galvenie finanšu instrumenti, ... - uzņēmējdarbības veicināšanai. ERAF piešķīrums