LETA vstis 2007/2Informatvs izdevums nacionls ziu aentras LETA klientiem

vstis 2007/2

Iecerto veiksmgi stenojotSveicinti ruden!Inese Sala, LETA Mrketinga nodaas vadtja, Una Klapkalne, LETA izpilddirektoreRudens tradicionli ir tas laiks, kad jums, msu klientiem, piedvjam jaunas iespjas un rosinm plnot nkam gada sadarbbas aprises. Lai gan vl pragri apkopot LETA 2007. gada darba rezulttus, tomr ir patkami atzt, ka saldzinoi s laik paveikts daudz pai pakalpojumu kvalittes jom. Ja pieskaramies satura bagtinanai, tad, msuprt, izceams btu LETA veidotais biznesa informcijas portls nozare.lv. Gada skum taj blogus jeb interneta dienasgrmatas uzska rakstt etri politikas, finanu, IT un interneta mediju eksperti, bet odien savus viedokus un prdomas blogos pau jau 17 dadu jomu specilisti. Plnots, ka blogotju loks ar turpmk paplainsies. Nepilnu pusgadu regulri publicjam preses relzes ar angu un krievu valod, savukrt fotoserviss ir paplaints ar Lietuvas ziu aentras ELTA un ASV fotoaentras Jansons Media fotoattliem. Informcijas strukturanas, atlases uzlaboanas un prskatmbas nolk esam pilnveidojui uzmumu un personu datubzes LETA arhv, uzlabojui publicittes analu veikanas metodiku un dizainu, k ar nodroinjui izvrstkas fotogrfiju atlases iespjas. Tiek ieviestas jaunas mediju monitoringa sistmas darbam ar informciju uzmuma iekien. Pilnveidots ar mobil interneta portls wap.leta.lv, izveidojot divas sadaas: vien ikvienam interesantam ir brvi pieejamas specili atlastas LETA interesantks ikdienas zias, savukrt otraj, kas paredzts LETA pastvgajiem ziu abonentiem, izveidota vizuli pievilcgka un funkcionli rtka navigcija. Paveiktais ir tikai daa no iecerto darbu klsta, kas domts msu klientu darba atviegloanai un dzves rtbu paplainanai. Ms turpinsim sekot ldzi produktu inovcijm un tehnoloiju attstbai pasaul ar mri ldzinties izcilbm sav nozar, k ar veidot jaunus risinjumus un piedvjumus informcijas servisa jom Latvij. Jebkur jauns vai uzlabots pakalpojums tiek izstrdts visu LETA nodau specilistu mijiedarb, ldzdarbojoties reportieriem, redaktoriem, informcijas analtiiem, IT specilistiem, grafiskajiem dizaineriem un klientu menederiem, tpc komandas darbam uzmum ir aizvien lielka nozme. LETA attstb btiska loma ir ar jums, msu klientiem, jo tikai sadarbb ms spjam realizt savas idejas. Aizvien augos prasbas, prieklikumi, uzslavas un kritika no jsu puses, ar jsu lojalitte ir dzinui, kas neauj mums apstties. Patiesi priecjamies, ka varam bt nodergi un paldzt veiksmgi stenot jsu ieceres. Sakm paldies par ldzinjo sadarbbu msu uzticama jiem klientiem vairk nek 1000 veiksmgkajiem, radokajiem, inovatvkajiem un gudrkajiem Latvijas uzmumiem un organizcijm! Ceram turpint veiksmgi aizskto partnerbu ar nkamgad!

vstis 2007/2

Jaunumi >

Pilnveidotas uzmumu un personu datubzesSaturiski pilnveidotas un uzlabotas LETA arhv ietilpstos datubzes. Uzmumu un personu apraksti ir unificti un papildinti ar fotogrfijm, saitm un dadu papildinformciju. Personu datubz informcija par katru personu tagad ir strukturta pa blokiem personas dati, izgltba, karjera, politisk un sabiedrisk darbba, paumi, amatpersonu deklarcijas, k ar tiesu procesi un skandli. Savukrt datubz eso uzmuma amatpersona vai panieks automtiski tiek sasaistts ar savu uzmumu. Uzmumu datubze tiek atjaunota, veidojot uzmuma profilus, kuros ietverta informcija par uzmuma vai organizcijas darbbas virzieniem, finanu rezulttiem un vsturi. Personu datubz palaik ievietota informcija par 20 000 personm, bet uzmumu datubz par aptuveni 900 uzmumiem, taj skait Latvijas Top 500 uzmumiem. Uzmumu datubzi plnots paplaint ldz pat 5000 vienbm.

Jauni blogotji nozare.lvNo septembra LETA biznesa informcijas resurs nozare.lv savas domas un viedokus, rosinot jaunas diskusiju tmas par aktulo sabiedrb un ekonomik, blogos pau uzmja, daudznozaru kompnijas Kolonna ldzpaniece Ieva Plaude, rakstot par labu biznesa praksi, un redaktore un autore, dadu projektu inicitja Rudte Kalpia, rakstot par sabiedrbas un kultras tematiem. Blogot skui ar Mrti Cimermanis, SIA Latvijas Lauku konsultciju un izgltbas centra vadtjs, lauksaimnieks jau treaj paaudz, kur seko ldzi ES un Latvijas lauksaimniecbas politikai, un Jnis Rieksti, Latvij lielks vietj kapitla degvielas kompnijas AS VIRIA ldzpanieks, ar vairk k 10 gadu darba pieredzi degvielas tirg un interesi par pasaules un Latvijas degvielas tirg notiekoo. Oktobr nozare.lv blogu autoru loku papildinjui vl vairki spcgi dadu jomu eksperti: Andris Rubns, DDB izpilddirektors, mrketinga un komunikciju nozares veterns, kas joprojm tic, ka kreativitte izglbs pasauli; Dins mits, pc izgltbas rsts, bet kop 1998. gada pasaules otra lielk zu raotja GlaxoSmithKline Latvijas fililes vadtjs; Jnis Riis, SIA Public Relations Holding valdes prieksdtjs, viens no jauns paaudzes sabiedrisko attiecbu specilistiem Latvij; Rinalds Sluckis, AS Digital Mind ldzpanieks un valdes prieksdtjs, strdjis ar Vcijas lielkaj telekomunikciju uzmum Deutsche Telekom AG; Uldis Sakne prstv enertikas nozari, ar ko saistts visu savu darba mu, pdjos astous gadus ir Latvijas Degvielas tirgotju asocicijas valdes prieksdtjs.

LETA WAP portls jaun versijMobilajam portlam wap.leta.lv izveidota jauna versija. T balstta uz divu portlu koncepciju: viens veidots publiskai pieejai, uzsvaru liekot uz plau cilvku loku interesjom zim un informciju; otrs portls Reistrtiem lietotjiem plnots k papildu pakalpojums pastvgajiem aentras LETA klientiem. Izmantojot wap.leta.lv, tie var aplkot abonts ziu lentes latvieu, krievu un angu valod ar sav mobilaj telefon, tikai jnosldz papildus wap abonanas lgums. Publisk portla ziu sadas var uzzint aktulko informciju par notikumiem Latvij un pasaul, last kultras un izklaides zias, kriminlzias. Sporta zis Latvijas sportistu sasniegumi un jaunko sporta spu rezultti, bet svargkie notikumi basketbol un futbol apkopoti katram sporta veidam specili veidot ziu blok. Notikumu afi kultras un izklaides norises. wap.leta.lv tiek publicti ar horoskopi, notikumi vstur, vrda dienas un laika prognoze. wap.leta.lv lietoanai nepiecieams wap tehnoloijai piemrots tlrunis un kds no LMT, TELE2 vai BITE piedvtajiem GPRS datu prraides pakalpojumiem. Kad datu prraides pakalpojums aktivizts, telefona interneta prlkprogramm jieraksta adrese wap.leta.lv . Vairk par pakalpojumu lasiet: www.leta.lv/lat/wap

Rudte Kalpia

Ieva Plaude

Dins mits

Jnis Rieksti

Uldis Sakne

Mrti Cimermanis

vstis 2007/2

< Jaunumi

Sporta foto no ASVLETA Fotoserviss uzscis sadarbbu ar ASV fotoaentru Jansons Media, kas specializjas Ziemeamerikas sporta notikumu atspoguoan, pai NHL un citu Ziemeamerikas lgu hokeja spu foto sagatavoan. Gaidms, ka Jansons Media LETA piegds ar fotogrfijas no ujorkas maratona, NBA splm un citiem aktuliem notikumiem Ziemeamerikas sport. Latvieu izcelsmes fotogrfa Andra Jansona dibints kompnijas fotoattli satura zi ir ekskluzvi, turklt spls, kurs strd Jansons Media fotogrfi, pa uzmanbas lok ir ASV un Kandas komands startjoie latvieu sportisti.

Latvijas hokeja uzbrucjs Mrti Karsums Bostonas Bruins sastv. Foto: Jansons Media/LETA

LETA veido kultura.lv un culture.lvLETA uzvarjusi Kultras ministrijas konkurs un kop jlija nodroina saturu vortlam kultura.lv latvieu valod un culture.lv angu, vcu, krievu un franu valod. LETA veido Latvijas kultras notikumu Kalendra un Aktualitu sadaas, papildina informciju vortla informatvajos blokos Mantojums, Kultrpolitika, Latvijas kultras ikonas, 21. gs. projekti. Informciju svevalods tulko LETA rzemju ziu nodaas darbinieki, kuri ik dienu nodroina ar LETA zias krievu un angu valod.

Latvieu hokeja aizsargs Krlis Skrasti Denver Kolorado Avalanche sastv. Foto: Jansons Media/LETA

LETA zias TELE 2 klientiemSadarbb ar TELE 2 LETA aktivizjusi jaunu SMS pakalpojumu. Nostot uz numuru 1626 sziu ar vrdu ZINAS vai NOVOSTJI, TELE2 klienti katru pcpusdienu bez maksas var saemt aktulko dienas ziu par notikumiem Latvij vai pasaul attiecgi latvieu vai krievu valod.

vstis 2007/2

Preczk, trk, rtk!Efektva arvien lielka informcijas apjoma apstrde un atlasePirms iestrdes elektronisk mediju monitoringa datu apkopoan ziu aentra LETA uzska pirms etriem gadiem ar televzijas un radio staciju monitoranu, pilnb prejot uz elektronisku informcijas apstrdi un piegdi klientiem 2006. gada ruden. Daa klientu jau ir novrtjusi ts priekrocbas un izvljusies digitl formta pakalpojumu.Turpinot sava piedvjuma klsta attstbu, LETA uzskusi sadarbbu ar pasaul vadoo satura digitaliz cijas risinjumu uzmumu Zissor jaunas elektronisks mediju monitoringa sistmas Zissor Media System ieviean. Plak par mediju monitoringa attstbu ststa LETA Mediju monitoringa nodaas vadtja Iveta Stikute un LETA Attstbas nodaas projektu vadtjs Uldis Zari. Paststiet, kas viena gada laik ir mainjies? Jau gadu savus klientus elektronisk veid spjam nodroint ar produktiem digitl formt, ietverot pilnu Latvijas un Baltijas mediju spektru. Ja iepriek digitli prraudzjm televziju un radio, tad palaik td pat veid prskatm ar drukto presi un interneta medijus. Visus mediju informcijas apstrdes procesus esam modernizjui t, ka radies btisks laika ietaupjums un mainjies ar produktu standarts. Vl pirms pusotra gada klients monitoringa apkopojumu uz papra sama reizi ned un tikai pau pastjumu gadjumos katru dienu. odien LETA mediju monitoringa produkti klientiem pieejami ik dienu tiesaistes rem un tas vairs nav nekas pas. Ja viss pieejams internet, vai produkti uz papra vairs netiks piedvti? LETA ir informcijas servisa sniedzjs, ldz ar to klienta zi ir izvle papra vai elektroniskais monitorings. Ms ikvienu produktu sagatavosim atbilstoi klienta vajadzbm. Varam izdrukt uz papra atbilstou skaitu eksemplru, varam ierakstt datu nesjos, varam piegdt biroj. Tas viss atkargs no klienta vlmm un iespjm. Paralli piedvjam, msuprt, funkcionli izdevgkos monitoringa risinjumus interneta vid. Digitlais monitorings sniedz daudz plakas un efektvkas informcijas izmantoanas iespjas: auj klientam vajadzg brd izdrukt neierobeotu publikciju skaitu, prstt koliem interneta saites, veidot savu elektronisk monitoringa arhvu, veikt citas darbbas. Msuprt, ts ir neapaubmas priekrocbas iepretim informcijas glabanai papra formt. Kdas jauns mediju monitoringa iespjas vl svargi zint? Btiskkais ir, ka obrd varam ikvienam sagatavot individualiztu monitoringa produktu un sagrupt informciju t, k katrs to vlas. Atliek izvlties tmu, medijus, mediju grupu, formtu, kd klients vlas informciju saemt. Spjam izpildt ar oti saretas prasbas. oti nopietni un azartiski izstrdjam ar citus mediju monitoringa tehnoloiju risinjumus. Mediji izvr savu darbbu interneta vid, un ms uz o tendenci savlaicgi reajam, nodroinot gan plaku prraugmo avotu klstu, gan augstku monitoringa intensitti, emot vr interneta mediju dinamismu. Domjams, ar laikuvstis 2007/2

< Mediju monitoringsmonitorsim ar blogus, jo tie kuvui par btiskiem komunikcijas instrumentiem. pai esam strdjui, lai klienti vartu operatvi un rti saemt apkopotos rezulttus, tdjdi piedvjot pieeju internet msu mjaslap vai nostot ziojumus uz elektronisko pastu, k ar pievrot uzmanbu dadiem funkcionliem risinjumiem, kas atvieglo informcijas apstrdi un glabanu, piemram, filtranas un meklanas iespjm, pat veidojot individuli kategoriztas mjaslapas. Kdi faktori nosaka LETA mediju monitoringa attstbu? Liela loma ir tehnoloiju attstbai un to radtajm iespjm, bet ar msu gudrkie klienti ar savm prasbm un idejm sekm msu virzbu uz prieku. Jebkura informcija, un mediju monitorings nav izmums, ir jsagatavo atbilstoi tam, k cilvki to patr. Vai mainjusies mediju monitoringa klientu auditorija? Lielk klientu daa joprojm ir mrketinga un sabiedrisko attiecbu jomas profesioni, kuriem svargi turt roku uz pulsa un sekot ldzi informcijas plsmai medijos, jo tas ir viu darbbas lauks. Tau ar neliela uzmuma vadtjam ir btiski zint, kas notiek nozar, kur tas darbojas. Kdas ir vienkrko mediju monitoringa pakalpojumu izmantoanas iespjas? Viena no tdm ir informatvais apkopojums jeb klipings publikciju un/vai raidjumu sietu apkopojums par noteiktu tmu, kas nodergs daudziem klientiem. Piemram, ja uzmums darbojas auto tirgus nozar, tam nepiecieams zint, kas notiek aj tirg, kas jauns, kdas kompnijas ienk, kdas problmas un viedoki tiek atspoguoti medijos un kas vispr par autotirgu tajos tiek mints. Ne tik svargi ir, cik medijos pardjusies viena un t pati zia, bet kda ir aktulk informcija. Iepazstoties ar du atlastu un sagatavotu informatvu materilu, klients gst vajadzgo priekstatu, ietaupot laiku un citus resursus, kas, paam uzemoties monitoranas darbu vai algojot attiecgu specilistu, btu jvelta laikrakstu vai interneta portlu lasanai, televzijas un radio raidjumu caurskatei. Un kdiem mriem klienti pasta publicittes apkopojumu? Komunikcijas profesioniem veidojam ar pai izstrdtus un izsmalcintus produktus, skot no dadiem apkopojumiem ldz publicittes analzei un mrjumiem. Vii o informciju ne vien izlasa, bet apkopo un grup atbilstoi savm vajadzbm, izmanto analtiskaj darb un rezulttu izvrtanai, iekauj savas darbbas prskatos, darba prezentcijs un ptjumos. T ir izejviela, no kuras komunikcijas cilvki gst preczu informciju par to, cik daudz un kuras auditorijas samuas tdus vai citdus ziojumus, k ar summ sava darba augus. Msdiens, palielinoties konkurencei, gudrk jspj sekot ldzi un proaktvi reat uz sabiedrbas noska ojumu un attieksmi, jveido attiecbas ar medijiem. Bez mediju monitoringa dos procesos ir grti iztikt. Tau publicittes analze ir vesela atsevia raksta tma, par ko izvrstk ststsim kd no nkamajm LETA vstm.vstis 2007/2

Sarunas skum vairkkrt pieminjt Zissor vrdu. Zissor ir respektabls digitalizcijas risinjumu uzmums, kas izstrd mediju monitoringa programmatras. Pasaul tikai daas kompnijas du produktu palaik spj piedvt. Ar Zissor Media System paldzbu dator var iebarot avzes lapu ar bildi un r dabt sagrieztus rakstus ar tekstu, ko sagrup failos un nosta klientam. Ar izplatana ir automatizta, t izsta informciju katram klientam atbilstoi via pastjumam. Tas ir funkcionli daudz pilngks risinjums, tdjdi iespjama efektva daudz lielka informcijas apjoma apstrde un preczka ts atlase. Tomr tas nenozm, ka pilnb prejam uz automatiztu datu apstrdi. Mediju prraudzba ir intelektuli jtgs process, un bez cilvka prta taj neiztikt. Lietas jskata ar kontekst, jo ne visu var ietvert atslgas vrdos un defint parametros. Neskatoties uz tehnoloiskajiem jauninjumiem informcijas apstrdes un grupanas proces, cilvka prta darbu saglabjam k neaizstjamu vrtbu.

< LETA mediju monitoringsmonitorings aptver vairk nek 100 medijus Latvij nacionlos un reionlos preses izdevumus, lielkos radio un TV un interneta portlus latvieu, krievu un angu valod, k ar Igaunijas un Lietuvas medijus skot ar klipingu, monitoringu un preses apskatu, beidzot ar satura, publicittes analzi, tirgus ptjumiem un individuliem pastjumiem pareiza, lietderga un tra informcija, kas atlasta, sagatavota un piegdta atbilstoi klienta prasbm un vlmm elektroniskais monitorings, papra versija, pasts vai kurjers, ar individuli monitoringa piegdes veidi efektiviz klientu laika, izmaksu un cilvkresursus, sniedzot komunikcijas novrtanas, k ar informcijas apstrdes un analzes pakalpojumus atbilstoi labkajiem kvalittes standartiem un tehnoloiskajiem risinjumiem 10 gadu laik no pirm mediju monitoringa pakal pojumu sniedzja Latvij izveidojies par kvalific tko un uzticamko sadarbbas partneri aj jom

MAKSIMLS noKLJUMS

DAUDZVEIDgI ProDUKTI

ProfESIonLS SErVISS

TAUPA rESUrSUS

LAbA rEPUTcIJA

www.leta.lv/lat/monitoring >

Viena diena LETA Mediju monitoringa nodaas darbUzziniet, k top mediju monitoringa produkti!00.00:02.00 02.00:06.00

no plkst. 00.00 ldz plkst. 0.00 Tlt pc pusnakts tiek saemti jaunkie laikraksti lielks Latvij iznkos dienas un nedas avzes latvieu, krievu un angu valod. Tikko nodruktas, ts LETA piegd vl siltas, teju taisn ce no tipogrfijm. Kopum LETA mediju monitorings aptver vairk nek 100 izdevumus gan nacionlo un reionlo presi, gan lielks radio stacijas un televzijas, gan interneta portlus, ar Igaunijas un Lietuvas medijus.

no plkst. 0.00 ldz plkst. 0.00 Anete un vias koles sken tikko piegdtos laikrakstus. Apmram 10 minu laik viena laikraksta lapas tiek ieskentas, pc tam dator apstrdtas, sadalot pa rakstiem un pievienojot datubzei. Atkarb no rakstu skaita izdevum (dienas avzei vidji 50 ldz 80 raksti) vienas avzes apstrde prasa aptuveni stundu.

06.00:09.00

09.00:11.00

no plkst. 0.00 ldz plkst. 09.00 Ilze izskata nacionlos laikrakstus un apstrd informciju. Gatavojot rta preses apskatus, datus apstrd ne vien automatizti, bet ar ldzdarbojoties cilvka prtam bez dzva, ieinteresta un atbildga monitoringa specilista ldzdalbas nav iespjams iegt maksimli kvalitatvu rezulttu. LETA Mediju monitoringa nodaa ik rtu sagatavo vairk nek 50 preses apskatus, kuros ietvertas anotcijas par rakstiem lielkajos laikrakstos atbilstoi katra klienta tematiskajm vlmm.

no plkst. 09.00 ldz plkst. 11.00 Tiesaist klientiem pieejams attiecgs dienas nacionlo laikrakstu, iepriekjs dienas televziju, radio raidjumu un interneta portlu monitorings. Ik dienu mediju monitoringa datubzei tiek pievienoti apmram 35 raksti no interneta portliem un 350 radio un TV raidjumi. Tos klients uzreiz var noskatties vai noklausties un saglabt sav arhv. Ldzgi iespjams iepazties ar publictajiem rakstiem laikrakstos un interneta portlos.

vstis 2007/2

< www.leta.lv/lat/monitoring11.00:17.00 17.00:19.00

no plkst. 11.00 ldz plkst. 1.00 Mediju monitoringa produkti tiesaistes rem tiek papildinti ar prskattajiem materiliem no iepriekjs dienas reionls preses, televziju un radio staciju raidjumiem, interneta portliem. Vienas darbadienas atlasto drukto preses izdevumu materilu caurmra apjoms ir ap 750 rakstu. Bet vien mnes LETA Mediju monitoringa specilisti izskata ap 25 000 laikrakstu lapu.

no plkst. 1.00 ldz plkst. 19.00 Pirmdiens sagatavo ar tos mediju monitoringa produktus, kurus atbilstoi klientu vajadzbm apkopo reizi ned un drukt versij izsta pa pastu. Vl pirms pusotra gada LETA d formt piegdja lielko dau informatvo un publicittes apskatu. odienas tendence klienti aizvien biek izvlas monitoringa produktus elektroniskaj formt un vismaz puse no daudzveidgo mediju monitoringa produktu pasttjiem priekroku devui monitoringa pakalpojumu saemanai internet.

19.00:24.00no plkst. 19.00 ldz plkst. .00 Ineta monitor TV raidjumus. Monitoranas process turpins ar vakar. Tiek apstrdta aizvien jauna mediju informcija, lai vairk nek 250 LETA Mediju monitoringa klientu nkamaj dien saemtu maksimli pilngu mediju monitoringa pakalpojumu un vartu to izmantot sav darb. LETA Mediju monitoringa noda strd 50 darbinieki un darbs bez prtraukuma norit 3 mais.

Detaliztk par LETA mediju monitoringu lasiet www.leta.lv sada ProDUKTI, kur pieejamas ar atseviu produktu demo versijas.

vstis 2007/2

9

LETA arhvs >

Vstures mjvietas evolcijaPilnveidotas personu un organizciju datubzesDaai cilvku vrds arhvs joprojm asocijas ar lielm papru kaudzm un putekiem. Arhvs papru debesis savulaik teicis kds du arhivrs, vloties izskaidrot, ka arhvs ir vieta, kur nonk dokumenti, kas vairs nav aktv ikdienas aprit. Bet vien no Vcijas arhvu likumiem rakstts: Arhvs ir vstures mjvieta. Senkie arhvi pastvjui Divup un ipt jau 4. gadu tkstot pirms Kristus, nodroinot civilizcijas atmias pastvanu materil form rakst uz mla plksntm.Kop 1966. gada, kad dzima pasaul pirmais tiesaistes preses izdevumu arhvs Dialog, aizvien lielka loma ir visdadk rakstura arhvu satura digitalizcijai viens no arhvu darbbas mriem pasaules mrog ir apkopot visu arhvu dokumentciju vienot informcijas krjum. LETA klientiem aizvien augoais ziu aentras arhvs tiesaistes rem ir pieejams jau vairk nek 10 gadus. biznesa informcijas resursa nozare.lv vadtjs Edmunds rudztis ststa par jauninjumiem un uzlabojumiem LETA arhv. Ik mnesi klt nk vairk nek 30 000 informcijas vienbu, palaik arhv jau ir ap 2 miljoniem ierakstu un informcijas apjoms arvien pieaug. Esam ruies pie LETA arhva uzlaboanas no lietoanas viedoka esam centuies padart rtku meklanu. No satura viedoka pilnveidojui aprakstus par personm un uzmumiem, tos unificjot un papildinot ar fotogrfijm, saitm un dadu papildinformciju, k ar integrjot ar saistto nozaru personm un uzmumiem. K tiei ts prveidotas? LETA personu datubz uzkrta informcija par aptuveni 20 000 cilvku, to esam strukturjui un papildinjui. Ldz im informcija par personu netika veidota atbilstoi vienam unifictam modelim, atirgs bija ts apjoms un daji ar raksturs. Par cilvkiem, kas publisks informcijas telp aprakstti biei, uzkrto faktu, protams, ir vairk nek par citiem laikabiedriem. Tagad informcija par katru personu strukturta pa blokiem: personas dati, izgltba, karjera, politisk un sabiedrisk darbba, paumi, amatpersonu deklarcijas, k ar tiesu procesi un skandli. Bs ar sadaa Fotogalerija, kur atradsies viena vai vairkas portretfotogrfijas. Tas bs pai nodergi gadjumos, kad vairkas personas izrdsies ar viendu vrdu un uzvrdu. Kds personu loks aptverts datubz? Diezgan plas Latvijas sabiedrbas spektrs. Ms jau daudzus gadus apkopojam datus par politiskaj un biznesa, ar kultras dzv aktviem, sabiedrb pazstamiem cilvkiem, organizciju vadtjiem. Uzkrjam biogrfijas datus, fiksjam profesionls karjeras gaitu, atzmjam nozmgks aktivittes. Informcija tiek veidota, izmantojot medijos publicts zias, enciklopdiskos izdevumus un citus publiski sniegtos datus, k ar pau personu iesniegts biogrfijas. Necentrjamies uz Rgu vien, piemram, arhv atrodama informcija par iepriekjo Saeimasvstis 2007/2

10

< Arhvs

un pavaldbu vlanu kandidtiem, tostarp no lauku reioniem. Datubze regulri tiek papildinta. Un organizciju datubze? Kdu informciju t ietver? Gandrz ikviens msu uzmanbas lok esos cilvks ir saistts ar konkrtu organizciju vai uzmumu un nozari. Jteic, standartiem atbilstoas organizciju datubzes msu arhv ldz im nebija, t drzk ldzinjs vienkram uzziu sarakstam ar kontaktinformciju. Palaik Latvijas lielko uzmumu datubzi atjaunojam un uzlabojam, veidojot uzmumu profilus, kuros ietverta informcija par uzmuma vai organizcijas darbbas virzieniem, pdjo trs darbbas gadu finanu rezulttiem, ar uzmuma vadbu un vsturi. Savukrt personu datubz eso uzmuma amatpersona vai panieks automtiski tiks sasaistts ar savu uzmumu. No uzmuma datubzes viegli var priet personu datubz un otrdi. Par kdu apjomu ir runa? Sksim ar 700 lielkajiem Latvijas uzmumiem, mris ir izveidot datubzi par vismaz 5000 biznesa vienbu. Jau pirmaj posm apkopojam informciju ar par nozar nozmgkajiem un redzamkajiem uzmumiem, ne tikai lielkajiem vien. K tiek sistematizta organizciju datubze? Uzmumus un organizcijas klasificjam atbilstoi nozaru principam. Ne tikai LETA arhv, bet ar uzlabojot nozare.lv, katr konkrt nozar bs pieejami ie uzmumu profili. Tas vartu atvieglot lietotja darbu ar nozare.lv arhv. Vai uzmumu profili ir sasaistti ar ziu arhvu? Tie nozm n, jo ms piedvjam jau apkopotu un aktualiztu informciju. Klientam tas nozm laika ietaupanu, jo msu specilisti jau ir padarjui savu darbu un nav jlasa cauri ziu vai publikciju klsts reizm milzgs informcijas apjoms. Tau, ja ir vajadzba, pilns ziu prskats ir pieejams, veicot meklanu arhva sada Zias. Vai arhv ir ar vizul datubze? Personas vai uzmuma profil ietilps ar viena vai vairkas raksturojoas fotogrfijas, bet plaka vizul informcija pieejama sada Foto un grafika, kur atrodami kop 2004. gada arhivtie fotoattli. Kdas ir meklanas iespjas arhv? Msuprt daudzveidgas. Var meklt dads datubzs piemram, tikai LETA zis vai tikai Latvijas Vstnes, vai abs kop vai pieert klt ar Konkursus un izsoles. Pieprasjumus var automtiski kombint, izvloties katram vajadzgo. LETA arhvs ir oti parocgs. Strdjam pie t, lai, informcijas apjomam ik dienu pieaugot, nezustu arhva trdarbba.vstis 2007/2

Arhva saturs latvieu, krievu un angu valod ir atirgs? LETA arhvs pastv viss trs valods, bet satura apjoms krievu un angu valod ir mazks. Abs tiek arhivtas ajs valods iestts relzes un LETA tulkots zias, ar materili no krievu preses. K tiek vrtts LETA arhva nozmgums? Domju, ka cita tik liela apjoma un ldzga satura elektronisk arhva Latvij nav. Msu datubzs apkopota dadu avotu informcija, un tdu kopj vienot arhv nekur citur iegt neizdosies. Arhvs var kalpot k studentam un pasniedzjam, t uzmuma komunikciju specilistam un mediju ldzstrdniekiem, ptniekiem un interesentiem. Teiku t: LETA arhvs ir Latvijas jaunko laiku vstures arhvs plak da rakstura datubze ar uniklu informciju.

< LETA arhvsapjomga un aizvien augoa Latvijas jaunko laiku sabiedriski politisks informcijas krtuve, kur vienu viet apkopotas LETA ziu, preses relu, Latvijas lielko preses izdevumu publikciju un anotciju, konkursu un izsou, statistikas rdtju, personu un uzmumu datubzes, kopum ap 2 miljoniem ierakstu datubzes, kuru saturs ir sistematizts, unificts un izkrtots atbilstoi vienotam standartam, regulri tiek papildintas un atjaunotas ar uzticamu, prbaudtu informciju arhv rodam informcija veidojas no mediju publikcijm un zim, enciklopdiskajiem izde vumiem un citiem publiski apstiprintiem datiem daudzveidgas meklanas iespjas, pieprasjum var kombint vienu vai vairkas datubzes vai filtrt informciju pc atslgas vrda, datuma, virsraksta vai nosaukuma arhvs tiesaist pieejams pilnas pakalpojuma paketes vai atseviu pakalpojumu abonentiem

UnIKLS SATUrS

AKTUALIZTA InforMcIJA

KoMPETEnTI AVoTI

TrDArbgA MEKLAnA

rTA PIEEJAMbA

Atsauksmes >Ko par LETA arhvu saka klienti?

Aigars gamuls, SEB Latvijas Unibankas veckais kredtrisku analtiis Viktors Daugmalis, Rgas domes sabiedrisko attiecbu projektu koordinatorsoti nodergs un lietoan rts informcijas avots, kas btiski atvieglo urnlista un sabiedrisko attiecbu specilista darbu tostarp iegstot t.s. fona informciju nolk akcentt aktulko paa raksttaj, k ar izzinot sabiedrbas viedokli un analizjot sabiedrisks domas izmaias pavaldbai svargajs joms. K pdj laika lielkais ieguvums atzmjama iespja uzskatmi sekot izmaim likumos un normatvajos aktos. LETA arhvu sav darb izmantoju jau aptuveni 8 gadus. Tas nodroina iespju piekt oti plaam rakstu krjumam par iepriekjiem gadiem, uzmumu un tautsaimniecbas nozaru zim. K papildu vrtba jatzm tas, ka LETA arhv ir pieejami visi raksti un statistika, kas jebkad publicti vortl Nozare.lv. Tas oti atvieglo manu darbu, mekljot nozaru informciju.

Elna Ldere, Latvijas Mobil Telefona preses sekretre Ieva Dmitrienko, Biznesa augstskolas Turba attstbas direktoreZiu aentra LETA ir sens un nozmgs Biznesa augstskolas Turba partneris. LETA informcija btiski papildina augstskolas bibliotk pieejamo informatvo resursu klstu un sevii noder studentiem, izstrdjot studiju, kvalifikcijas, bakalaura un maistra darbus. Pateicoties LETA arhvam, studenti un mcbspki vairk laika var veltt analtiskajam darbam, jo darbietilpgais informcijas meklanas process tagad ir trs un vienkrs. LETA arhvu darb izmantoju visai biei. Tas dod iespju izsekot, k attstjusies viena vai otra aizvadto gadu aktualitte. Arhv pieejamas zias pat no 1993. gada, ttad informcija uzkrta par pietiekami ilgu laika posmu. Nodergi ar, ka arhv ldzs zim ir preses anotcijas, preses relzes, likumi un ekspertu komentri. Aktvi izmantoju ar arhv pieejamo personu datubzi. T sniedz informciju par konkrtiem cilvkiem un viu uzskatiem, rcbu dads situcijs. Ldz ar jaunko mobilo sakaru tehnoloiju attstbu LETA arhvu tagad biei prlkoju ar sav mobilaj tlrun. Tdjdi nepiecieam informcija pieejama no jebkuras vietas.

Iveta galja, Radio SWH Ziu dienesta vadtjaRadio SWH Ziu dienesta urnlisti un redaktori LETA arhvu ikdien izmanto biei gadjumos, kad nepiecie ams prbaudt attiecgos datus, nosaukumus vai precizt dada rakstura plaku informciju. Piekuve LETA arh vam un iespja to izmantot krietni atvieglo msu darbu. To, ka ds arhvs ir oti nodergs, apjautm pamazm, uzkrjoties aizvien lielkam informcijas daudzumam.

1

vstis 2007/2

< AtsauksmesKo par LETA fotoservisu saka klienti?

Edmunds brencis, laikraksta Dienas Bizness fotoredaktors rita Voronkova, Sabiedrisko Attiecbu Biroja / Weber Shandwick affiliate agency valdes prieksdtjaK sabiedrisko attiecbu pakalpojumu sniedzji izvlamies LETA fotopakalpojumus vairku iemeslu d, un tie ir: operativitte, rts serviss, elastgums un spja piemroties klienta vajadzbm, k ar ldzsvarota cena un kvalitte. Btiska loma ir ar fotoarhvam, kuru izmantojam sav darb. LETA ir nodergs k resurss, kur var iegt t. s. divi vien gan ziu, gan attlu. Tas ir izdevgi ikvienam medijam. Dienas Bizness no LETA fotoservisa lielkoties izmanto uzmju foto gadjumos, kad to nav msu pau arhv, un politiu foto, k ar bildes no preses konferencm un valdbas sdm, un no notikumiem, kuros klt nav bijui msu pau fotogrfi.

baiba Drengere, Bensons Auto Mrketinga nodaas vadtja Linda rasa, laikraksta Latvijas Avze galven redaktoreLETA grozi ir vairki produkti: vietjo notikumu fotoatspoguojums, par ko gd LETA aie fotogrfi, starptautisko notikumu fotoieminjumi, ko no visas pasaules sniedz AFP un ITARTASS no Krievijas, k ar neizmrojami plaais AFP Imageforum arhvs, kur atrodami laikrakstam tik nepiecieamie vsturisko notikumu attli, k ar pasaules valstu lderu, personbu portreti un kvalitatvas ilustrcijas tematiskajiem rakstiem. Avzei izdevgi ir ar tas, ka LETA fotoarhv atrodami daudzu Latvijas personu portreti, kaimivalsts Lietuvas fotoaentras ELTA bildes. Latvijas Avzes ziu nodaa novrt ar to, ka LETA sada Plnotie fotonotikumi jau laikus pazio, ko attiecgaj dien LETA fotografs. Uzmums Bensons Auto LETA fotoservisa pakalpojumus ldz im izmantojis gan vairks preses konferencs, gan prezentciju paskumos. Msu pieredze rda, ka to var noorganizt oti operatvi fotogrfs nav jrezerv nedu iepriek, ar bildes, ieraksttas disk, tiek atsttas jau nkamaj dien. LETA fotogrfi savu darbu veic profesionli, un pai gribu uzsvrt to, ka vii przina mediju specifiku, proti zina, k fotograft, lai attli atbilstu laikrakstu, urnlu un interneta resursu prasbm.

vstis 2007/2

1

Foto >

Rakstts ar gaismu*Fotoserviss tiesaist ar visu pasauliLabk vienreiz redzt, nek desmitreiz dzirdt. Attls run spcgk par vrdiem. s vienkrs patiesbas gadu gait nav mainjus. Turklt msdienu vizuls kultras laikmet domin uzskats, ka fotogrfija iedarbguma zi pat prspj valodu un sniedz daudzslainku informciju.Ziu aentras LETA fotoserviss pastvanas treaj gad t vadtja Elita crule pai uzsver to, ka digitlo attlu un tehnoloiju r nekdu ierobeojumu nav ar vizuls informcijas prraidei. Vaicta, k LETA fotogrfi pagst staj brd atrasties notikumu viets, Elita atgdina par cieo saistbu ar Ziu nodau. Fotogrfi ir vieni no pirmajiem, kas uzzina par negadjumiem, valdbas sdm un politiu sanksmm, amatpersonu viztm, uzmumu preses konferencm, komunikcijas akcijm vai jaunu preu un zmolu prezentcijm, turklt uz notikuma vietu biei dodas kop ar ziu reportieri. priekrocba auj plnot tuvko dienu fotopiedvjumu, kas btiski medijiem, kuri izmanto msu attlus. paskaidro Elita. Turklt fotogrfijas par attiecgo notikumu tiek pievienotas ar LETA zim. Elita ststa, ka fotoreportierim ne tikai jspj veikt konkrto darba uzdevumu, bet jtgi ar jredz apkrt notiekoais kds noskaojums valda pilst, kas notiek dab, k brni nk mjup no skolas, k pilstas biroju jaunatne izbauda vasaras dienu ielas kafejnc, jo emocijas jau ir ts, kas interes visus. Ldzgi zim, ar LETA Fotoservisa pakalpojumus izmanto Latvijas lielkie mediji laikraksti Diena, Latvijas Avze, Dienas Bizness, 5 mintes, izdevniecbas Rgas Vii nedas un mnea izdevumi, biznesa informcijas urnls Kapitls, Izgltba un Kultra, ar citi. Mediji ir novrtjui, cik izdevgi izmantot LETA ziu kop ar atbilstou foto vai LETAvstis 2007/2

< LETA fotoservisstiesaistes rem savus klientus nodroina ar jaunko Latvijas un starptautisko notikumu fotoinformciju un grafisko attlu datubzi, k ar plau fotoarhvu ap 150 dada rakstura LETA sagatavotu Latvijas notikumu attlu dien par politiskajm, ekonomiskajm, sporta, izklaides un kultras aktualittm sadarbb ar starptautiskajiem partneriem Agence France Presse, ITAR-TASS, Jansons Media un ELTA piegd aktulu fotoinformciju no visas pasaules gan jaunko, gan arhva fotomaterilu iespjams atlast pc atslgas vrdiem, datuma vai apraksta, attls viegli un tri lejupieldjams, piln mr saglab kvalitti ldzs zim vizulo informciju izmanto Latvijas sabiedriski politiskie, ar niu mediji un izdevniecbas, uzmumi individulu pastjumu veikanai

UnIKLS PIEDVJUMS

gArAnTTA AKTUALITTE

DAUDZVEIDgA TEMATIKA

rTS SErVISS

PLAA IZMAnToJAMbA

< Fotodatubz piemeklt avzes rakstam nodergu fotomaterilu. Attlus no LETA fotoarhva rti var izvlties un pastt ar uzmumi un organizcijas, kuras izmanto tos savos prezentcijas materilos, publicanai mjaslaps, klientu avzs vai iekjo arhvu veidoanai. Elita norda, ka LETA mjaslapas sada Foto un grafika klienti tiesaistes rem var apskatt jaunkos fotoattlus, kur tie sakrtoti pc publicanas laika un notikumu albumos, vai vieglkai prlkoanai iepazties ar fotonotikumu virsrakstiem. Kopum foto datubz ir pieejami vairk nek 70 000 fotomaterilu, kurus iespjams atlast gan pc atslgas vrdiem, gan pc notikumu apraksta un datuma, gan meklt pc attla ID koda. Pareizj kapacitt LETA fotoserviss ir viens no modernkajiem Baltij. saka Elita. rika Jonte, LETA mediju menedere, rpjas par to, lai sadarbb ar LETA starptautiskajiem partneriem vienu no pasaul lielkajm ziu aentrm Agence France Presse, Krievijas ziu aentru ITAR-TASS un Lietuvas ziu aentru ELTA LETA Fotoserviss augst kvalitt piegdtu fotogrfijas un grafiskus attlus Latvijas laikrakstiem, urnliem, interneta portliem. rikas un vias Mrketinga nodaas kolu zi ir ar sadarbba ar individulajiem pasttjiem, kas nozm, ka ikvienam uzmumam ir pieejami LETA fotogrfu pakalpojumi savu korporatvo paskumu ieminanai. Visbiek msu fotogrfi bild, piemram, kda uzmuma jauns raotnes atklanu vai firmas darbinieku balli, produktu prezentciju, mediju brokastis vai ldzdarbojas vizulo materilu sagatavoan urnlistu vajadzbm. Darbu veic profesionli fotogrfi, un, saskaojot ar klientu, fotoattli tiek uzglabti un ir pieejami ar aentras fotoarhv. virziena klientu jom ciea sadarbba izveidojusies gan ar sabiedrisko attiecbu birojiem, gan ar Latvijas uzmumiem, kas vlas dokumentt ikdienas norises un svtku brus. ststa rika un piebilst: Uzmumi un organizcijas ir oti prasgi klienti, turklt individuls pakalpojums prasa rpgu iekjo plnoanu, tau ar laiku ar iem klientiem ir izveidojusies oti sekmga sadarbba, kas zinm mr bagtina ar msu fotoservisa saturu. Ar riku klienti var sazinties un saemt sev nepiecieamo informciju gandrz neierobeot laik. rika nedaudz nolo, ka brvdienas mediju redakcijs lielkoties nesakrt ar vias darba ritmu, tau priecjas, ka msu bildes klientiem patk un ir vajadzgas, un ir t sajta, ka viss notiek. pas prieks esot aplkot LETA fotogrfijas laikrakstu pirmajs lappuss.

* Fotogrfija ir attls, kas iegts, apkopojot un fokusjot atstarotos elektromagntiskos starus. di sauc ar nozari, kas izmanto o metodi. Vrds radies no grieu phos (gaisma) un graphis (raksts, grafiska atveidoana), kas, literri tulkojot, nozm ar gaismu rakstts. (Avots: Vikipdija)

Vien teikum!Valsts policijas prieknieks Aldis Lieljuksis 2007. gada 27. septembr preses konferenc, kas tika sasaukta saistb ar aizturt Saeimas un Valsts prezidenta Drobas dienesta darbinieka Edgara Gulbja ielkanu Daugav, atbildot uz urnlistu jautjumu, kpc policijas vadba izsaukta pie Ministru prezidenta un uz Saeimas Aizsardzbas un ieklietu komisiju: Augstks valsts amatpersonas grib iegt informciju. (...) vii pama no LETAs zias k pilngi tru montu (...) to, kas tur rakstts. (...) Mums ar bija pienkums braukt pie Ministru prezidenta, uz Saeimas komisiju paskaidrot situciju. Es viu neesmu redzjis to LETAs ziu. bet visi staig un rda: redz, kur LETAs zia, redz, kur LETAs zia. Varbt LETA mums var pateikt, kur vii dabja to ziu.vstis 2007/2

1

LETA foto 07

notikumi / cilvki sabiedrb un politik

Foto: LETA, ITAR/TASS, AFP.

1

Nacionl ziu aentra LETA Marijas iela 2, Rga LV1502, Latvija, tel. +371 67222509, e pasts: marketing@leta.lv vstis www.leta.lv www.nozare.lv www.tv24.lv www.notikumi.lv 2007/2 SIA LETA, 2007