Latvijas Konkurētspējas Ziņojums 2016certusdomnica.lv/wp-content/uploads/2017/03/Certus_Masin...Mašīnbūve un metālapstrāde Latvijā Dati: Centrālā statistikas pārvalde,

Latvijas Konkurētspējas Ziņojums

Pēteris Strautiņš

Rīga, 2017. gada februāris© Domnīca CertusISBN 978-9934-8558-8-7

2016

Mašīnbūve un metālapstrāde Latvijā

Domnīca CertusMašīnbūve un metālapstrāde Latvijā

2

KopsaviLKuMs

Latvijā metālu ražošana, apstrāde un mašīnbūve (MM) veido nozīmīgu daļu no rūpniecības, un Latvija ir Rietumeiropas rūpniecības piegādes ķēžu daļa.

No visām MM nozarēm tuvākajā nākotnē straujākais izlaides kāpums sagaidāms auto detaļu ražošanā. Tajā darbojas gandrīz tikai rietumu investoriem piederoši, salīdzinoši nesen izveidoti uzņēmumi.

Caurmērā MM nozaru uzņēmumos tiek maksātas augstākas algas nekā vidēji apstrādes rūpniecībā.

MM nozares kā kopums pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju pievienotajā vērtībā uz vienu darbinieku.

MM uzņēmumu saistību līmenis ir mērens, un ir salīdzinoši laba likviditāte.

Ārvalstu investīcijas ir nepieciešamas Latvijas MM uzņēmumu tālākai integrācijai pasaules piegādes ķēdēs.

Latvijā nav izejvielu, tātad metāla pirmapstrādes centra atrašanās Latvijā samazina izmaksas visai nozarei un ir labvēlīgs faktors nozares attīstībai.

Apstrādes rūpniecības daļa ir mazāka par vidējo Rīgā, bet lielāka — visas pārējās valsts ekonomikā. Latvijas reģionos MM izlaides un nodarbinātības pieaugums ir viens no ļoti nedaudziem reāliem attīstības scenārijiem.

Augstās enerģijas cenas Latvijā nav nozīmīga problēma vairākumam MM nozaru uzņēmumu, jo izdevumi par elektrību veido 1,1% no nozares apgrozījuma.

MM nozari var attīstīt atbilstoši četriem vadmotīviem: liels ir skaists, jāpiesaista investorus sērijveida bet ne masveida ražošanai, ceturto industriālo revolūciju uz Latviju atvedīs mašīnbūve, profesionālo izglītības reforma ir panākuma stāsts, kas jāturpina.

Četras rekomendācijas politikas veidotājiem: panākt specializētās tehnikas un to komplektējošo daļu ražotāju ienākšanu Latvijā, izveidot specializētu mašīnbūves inkubatoru, padziļināt ražošanas un izglītības mijiedarbību, pastiprinot zināšanu apmaiņu starp mācību iestādēm un

uzņēmumiem, veicināt ražošanas mērogu pieaugumu nozarē, eksporta atbalstu uzņēmumiem sniedzot neatkarīgi no to

lieluma un atvieglojot atbalsta saņemšanas nosacījumus.


3

noZare datos & sKaitļos

853,57 eur bruto vidējā mēneša alga 2015. gadā

1496 uzņēmumi darbojas MM nozarēs * 2014. gada dati

701 537 000 eur eksporta apgrozījums 2015. gadā (izņemot metālu un citu transportlīdzekļu ražošanu)

20 752 darbinieku nodarbināti MM nozarēs, kas ir 2.35% no visiem nodarbinātajiem valstī * 2015. gada dati

104,3% no vidējās algas tautsaimniecībā

Mašīnbūve un metālapstrāde Latvijā

Dati: Centrālā statistikas pārvalde, P. Strautiņa aprēķini.

MM nozaru tiešais ieguldījums Latvijas tautsaimniecības pievienotajā vērtībā:

560 667 000 eur

Netiešā ietekme uz saistītām nozarēm:

751 294 000 eur* 2014. gada dati

no kopējās pievienotās vērtības jeb2,7%


4

1 Šīs nozares NACE klasifikatorā ir: C24 - Metālu ražošana; C25 – Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas; C27 – Elektrisko iekārtu ražošana; C28 – Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu, darba mašīnu ražošana; C29 – Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana; C30 – Citu transportlīdzekļu ražošana. Daļa no šiem nosaukumiem ir gari un neparocīgi biežai lietošanai, turklāt atsevišķi neviens no tiem labi neatspoguļo visas nozares būtību Latvijas kontekstā. Automobiļu komplektējošo mezglu ražošana arī tiek klasificēta kā daļa no 29.nozares, tāpēc tā turpmāk tekstā tiks saukta par “auto detaļu ražošanu”. Savukārt 28.nozare tiks saukta par “citu iekārtu ražošanu”. Tā kā 24.nozare burtiski pēdējo mēnešu laikā ir pārstājusi spēlēt nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā, tad tekstā šīs nozares tiek apzīmētas arī ar terminu “metālapstrāde un mašīnbūve”, kā arī vienkārši ar burtiem MM, jo īpaši grafikos un tabulās. C26 nozare (datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana) šeit netiek detalizēti aplūkota. Ražošanas procesi šajā nozarē ir diezgan atšķirīgi, tāpat kā nepieciešamās kompentences. Tāpat C26 nozari virzošie faktori ir citi, šobrīd par svarīgāko kļūst IT pakalpojumu izaugsme, lielā mērā pateicoties uzņēmuma Mikrotīkls panākumiem.

Latvijas metālu ražošanas, apstrādes un mašīnbūves (MM) nozares vieno metālu izmantošana ražošanas procesos.1 Kaut arī metāla vērtība galaproduktu cenā atšķiras – no 100% metālu ražošanā līdz 50-60% tērauda ēku konstrukcijās un vien dažiem procentiem sarežģītu detaļu un mašīnu ražošanā – šis faktors vieno minētās nozares, esot par pamatu to ražošanas procesiem, darbinieku iemaņām un domāšanas veidam. Dotais pētījums sniegs plašāku pārskatu par šādiem nozares aspektiem:

makro kontekstu:

nozares īpatsvaru Latvijas rūpniecībā pēc izlaides/pievienotās vērtības uz Eiropas Savienības un citu pasaules valstu fona;

nozares īpatsvaru eksportā un tās galvenajiem eksporta tirgiem;

īpatsvaru nodarbinātībā; salīdzinošo ražīguma, atalgojuma un uzņēmumu

rentabilitātes līmeni; uzņēmumu finansiālo situāciju, tātad – investīciju

veikšanas potenciālu;

nozares vēsturi un nesenas pagātnes iezīmēm kā indikatoru iespējamām attīstības tendencēm nākotnē;

nozīmīgiem, vispārējās attīstības tendences raksturojošiem uzņēmumiem;

nozares produktiem, vērtības ķēdēm, to savstarpējas papildināšanas potenciālu – klastera efektiem;

nozares ģeogrāfiju Latvijā;

enerģijas cenu ietekmi uz nozares darbību.

ievads

Ar metālu saistītās nozares bija galvenās Latvijas industrializācijas, kas sākās ap 1860. gadu, veicinātājas. Diemžēl, sākoties 1. pasaules karam, gandrīz visas industriālās iekārtas tika demontētas un aizvestas uz Krievijas vidieni. Latvijas Republikas pirmās neatkarības periodā ar metālu saistītās nozares atkal strauji uzplauka, bet galvenokārt bija maza mēroga un vērstas uz iekšējo tirgu. Lielu daļu tautsaimniecības vajadzību tajā laikā nodrošināja Latvijā ražotas iekārtas un darbarīki, jo īpaši lauksaimniecībā. Nozares un visas rūpniecības attīstību tajā laikā ievērojami kavēja politiskie faktori, pirmkārt, ļoti aktīva valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos, kas kulmināciju sasniedza pēc 1934. gadā. Turklāt starpkaru periods nebija labvēlīgs mazu valstu izaugsmei, jo pastāvēja ļoti stingri starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi, jo īpaši kopš Lielās Depresijas sākuma. Ja pārtikas pārstrāde vēl var attīstīties arī tik mazā tirgū kā Latvija, tad mašīnbūves nozarēm šeit trūkst mēroga efektu.

Pēc 1945. gada rūpniecība, un jo īpaši mašīnbūve, auga ļoti strauji, taču ar padomju sistēmai raksturīgajām īpatnībām un trūkumiem. Latvija tajā laikā bija izolēta no pasaules kapitāla un tehnoloģiju aprites. Ekonomikā pastāvošo stimulu sistēma neveicināja kvalitatīvu un uz patērētāju vajadzībām orientētu produktu radīšanu. Šo iemeslu dēļ pēc PSRS sabrukuma vairāk nekā puse nenoliedzami iespaidīgās padomju laikā izveidotās ražošanas sistēmas pārstāja eksistēt, tā nebija dzīvotspējīga pasaules tirgus apstākļos.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārtikas un kokapstrādes attīstība sākās ļoti ātri, bet metālapstrādei un mašīnbūvei 1990. gadi bija smags periods. Ražošanas kritums bija īpaši dziļš un turpinājās daudz ilgāk, investīcijas gandrīz netika veiktas. Izdzīvojušajiem uzņēmumiem liels trieciens bija 1998.-1999. gada Krievijas ekonomiskā krīze.

1. Īsa noZares vēsture


5

Taču ap 2000. gadu sākās strauja attīstība, un kopš tā brīža metāla nozaru pievienotā vērtība ir pieaugusi vairākkārt. Ap to laiku uzņēmumi bija apguvuši darbībai tirgus ekonomikā nepieciešamās vadības prasmes un sākuši uzkrāt kapitālu. Sākās iekārtu modernizācija, kuru pēc 2004. gada paātrināja ES fondu pieejamība. Pievienošanās ES pamudināja Rietumeiropas uzņēmumus sākt ražošanu Latvijā; jo īpaši liela ieguvēja no tā bija auto detaļu ražošanas nozare. Tā laika celtniecības bums radīja lielu vietējo pieprasījumu pēc tērauda konstrukcijām — pirmā un līdz šim vienīgā reize, kad nozīmīgu grūdienu nozares attīstībai devis vietējais tirgus.

Globālās finanšu krīzes laikā 2008.-2009. gadā ražošanas apjoms strauji saruka, dažos 2009. gada mēnešos gada griezumā kritums sasniedza pat 50%.

2 Dati: Centrālā statistikas pārvalde.

Latvijā papildus trieciens bija celtniecības izlaides vairākkārtīgs sarukums, no kura atgūšanās notikusi tikai daļēji. 2013. gadā nozares kopējo izlaides apjomu krasi ietekmēja Liepājas Metalurga darbības apturēšana, tomēr tās ietekme uz pievienoto vērtību un nodarbinātību bija salīdzinoši neliela. Mašīnbūves uzņēmumiem joprojām nozīmīgs tirgus ir bijušās PSRS valstis, to ekonomiskais vājums šobrīd ir stipri izjūtams. Investīcijas eirozonā un arī attīstītajās valstīs kopumā joprojām nav atguvušās kopš 2008. gada; tas ietekmē Rietumeiropas mašīnbūves uzņēmumu pieprasījumu pēc komponentēm.

1. attēls ilustrē aizvadīto 16 gadu dinamisko, pat dramatisko, bet kopumā veiksmīgo metālu nozaru attīstības stāstu Latvijā.

Metāli Metālizstrādājumi Elektriskās iekārtas Citas iekārtas Auto daļas Citi transportlīdzekļi

MM nozaru izlaide, 2000=100, 6 mēnešu slīdošais vidējais, 01.2001-12.20162 1. attēls

1200

600

800

200

400

1000

0

2001/01

2002/01

2004/01

2003/01

2005/01

2006/01

2007/01

2008/01

2011/01

2009/01

2012/01

2010/01

2013/01

2014/01

2016/01

2015/01


6

Latvijā metālu ražošana, apstrāde un mašīnbūve veido nozīmīgu daļu no rūpniecības, kaut arī Latvijā tās īpatsvars ir zemāks nekā vidēji Eiropā. Kopējās pievienotās vērtības izteiksmē tā ir tuva pārtikas un kokapstrādei – šīs trīs nozares/nozaru grupas kopumā veido ap 70% apstrādes rūpniecības. Nodarbinātībā MM īpatsvars ir nedaudz mazāks nekā koksnes un

2. attēlā ir parādīta apstrādes rūpniecības apakšnozaru izlaide jeb saražoto produktu apjoms 2015. gadā. Apmēram puse no sadaļas “citas nozares” ir farmācija, bet otra puse – abas MM nozares - metālu un citu transportlīdzekļu ražošana. Elektronikai 1. ceturkšņa dati

daļa apstrādes rūpniecĪbas iZLaidē

pārtikas pārstrādē. Metāla un mašīnbūves produktu eksports ārējās tirdzniecības datos pārsniedz citas preču kategorijas, bet šajā jomā ir augsts reeksporta īpatsvars. Neapšaubāmi arī Latvijā ražotajos produktos importa komponentu vērtības īpatsvars mēdz būt augsts. Tāpēc to daļa eksportā var precīzi neatspoguļot nozares lomu ekonomikā.

ir konfidenciāli, uz tiem vienkārši attiecināts 2. ceturkšņa rezultāts, tāpēc tās dati ir nedaudz neprecīzi. Tātad MM nozaru izlaide 2016. gadā bija nedaudz virs viena miljarda eiro, kas atbilst ~17% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides.

2. MetāLapstrādes un MašĪnbūves noZaru LoMa eKonoMiKā

apstrādes rūpniecības nozaru izlaide 2016. gadā, tūkst. eur 2. attēls

Kokapstrāde

pārtika

Metālapstrāde

nemetāliskie minerāli

citas nozares*

elektronika

dzērieni

Mēbeles

elektriskās iekārtas

Ķīmija

poligrāfija

citas iekārtas

Gumija un plastmasa

auto daļas

tekstilizstrādājumi

apģērbi

papīra izstrādājumi

iekārtu remonts un uzstādīšana

cita ražošana

1 695 102

1 218 206

429 758

356 472

301 505

278 850

181 925

179 770

179 331

163 851

163 591

144 047

142 827

139 495

134 780

104 997

100 835

100 658

53 941

800 000400 000 1 600 0001 200 0000

* Farmācija, metālu un citu transportlīdzekļu ražošana, par kurām dati ir konfidenciāli, kā arī nozares, kurās izlaides apjoms ir niecīgs.


7

Vēl svarīgāks rādītājs, kas raksturo nozaru lomu izlaidē, ir to daļa pievienotajā vērtībā. Ja nozarē tiek ievests daudz izejvielu, pievienoti daži procenti vērtības un produkts eksportēts, tad izlaides apjoms neatspoguļo tās devumu labklājības vairošanā. Tāpēc, piemēram, Lietuvas rūpniecības izlaidi mēdz atspoguļot ar un bez naftas pārstrādes jeb uzņēmuma Orlen Lietuva (agrāk – Mazeikiu Nafta) devuma, un dati nereti svārstās diametrāli pretējos virzienos. MM nozarēs līdzīgs

daļa apstrādes rūpniecĪbas pievienotajā vērtĪbā

efekts ir bijis KVV Liepājas Metalurgs darbībai. Nozaru pievienotās vērtības dati par 2015. gadu un 2016. gadu (2017. gada 19. februārī) vēl nav pieejami, bet ir zināms, ka salīdzinājumā ar 2014. gadu situācija radikāli nav mainījusies.

Salīdzinot pievienoto vērtību, MM nozaru daļa pieaug līdz 20,5%, pārspējot pārtikas pārstrādi ar tās 16,3%, bet atpaliekot no kokapstrādes ar tās 22,6%.


apstrādes rūpniecības nozaru pievienotā vērtība 2014. gadā, tūkst. eur3 3. attēls

Kokapstrāde

pārtika



elektronika

Farmācija

Mēbeles

dzērieni

apģērbi

poligrāfija

Gumija

Ķīmija



cita ražošana

ādas izstrādājumi

443 387

319 536

143 413

85 231

69 418

68 859

63 620

63 150

63 066

60 828

43 014

42 817

32 207

30 429

24 458

3 449

200100 5004003000


8

MM nozaru daļa apstrādes rūpniecības nodarbinātībā 2015. gadā bija nedaudz mazāka jeb 18,7%; tajās strādāja 20 752 cilvēki jeb apmēram 2,3 no valstī kopumā nodarbinātajiem, arī pēc šī parametra MM

daļa apstrādes rūpniecĪbas nodarbinātĪbā

nozares ir otrajā vietā lielo rūpniecības nozaru sacensībā. To vidējais darba ražīguma līmenis ir nedaudz augstāks par apstrādes rūpniecības vidējo rādītāju.

nodarbināto skaits apstrādes rūpniecībā 2015. gadā 4. attēls

Kokapstrāde

pārtika

Metālapstrāde

apģērbi

Mēbeles



poligrāfija

citas iekārtas

Gumija un plastmasa

Ķīmija


elektriskās iekārtas

dzērieni

Farmācija

cita ražošana

citi transportlīdzekļi

elektronika

auto daļas


Metāli

citas nozares*

23 405

20 476

10 154

8 341

6 330

5 395

5 010

3 344

3 242

2 980

2 699

2 605

2 531

2 393

2 099

2 031

1 953

1 772

1 715

1 235

1 157

356

10 0005 000 25 00020 00015 0000

* Tabakas, ādas izstrādājumu, koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana.


9

Metālu un mašīnu eksports 2016. gadā ieskaitot reeksportu, tūkst. eur 5. attēls

elektroiekārtas, elektronika, audio un video ierīces

Katli, mehānismi un mehāniskas ierīces, to daļas

citi sauszemes transportlīdzekļi, to daļas

dzelzs vai tērauda izstrādājumi

dzelzs un tērauds

Krāsainie metāli un to izstrādājumi

ūdens transportlīdzekļi

dažādi metālu izstrādājumi

Metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki

sliežu transportlīdzekļi un aprīkojums

Gaisa transportlīdzekļi

1 176,30

634,90

567,50

338,20

305,70

133,90

64,80

37,30

20,00

13,10

10,60

400 800 1 000 1 200200 6000

Ir iespējams iegūt datus arī par eksportu, kuru ir veikuši paši uzņēmumi daļā MM nozaru, par ko ir pieejami apgrozījuma un eksporta īpatsvara dati – metālapstrāde, elektriskās iekārtas, citas iekārtas un auto daļas. Veicot uz CSP datiem balstītus aprēķinus, var uzzināt, ka šis skaitlis pērn bija 701,5 miljoni eiro. Tas noteikti ir tuvāks realitātei, taču arī noteikti nav precīzs, kaut vai tāpēc, ka daļu produktu eksporta veic starpnieki, kuru reģistrētais galvenais nodarbošanās veids nav ražošana. Kokapstrādē — nozarē, kur izejvielu un produktu plūsmai var izsekot diezgan precīzi - tipiska statistikas uzrādītā eksporta/vietējā tirgus attiecība ir 70/30, kaut arī nav šaubu, ka nozares eksports veido ap 90% no tās izlaides.

Var uzzināt eksporta tirgu sadalījumu pa valstīm. Taču tas cieš no tās pašas problēmas, un nav šaubu, ka tirdzniecībā ar kaimiņvalstīm reeksporta daļa ir lielāka. Nozares uzņēmumi starp svarīgākajiem tirgiem parasti nemin Lietuvu un Igauniju, jo tie pirmkārt ir Vācija, Zviedrija, Dānija, Krievija.

Var aplūkot arī nozaru saražoto preču daļu kopējā eksportā. Taču uzreiz jāatzīmē, ka šiem datiem ir ļoti ierobežota vērtība. Latvijas preču eksportā ievērojamu daļu veido reeksports, kas ir raksturīgi valstīm, caur kurām iet lielas tranzīta preču plūsmas un kuras kalpo kā izplatīšanas centri. Ne visas caur Latviju vestās tranzīta preces parādās eksportā, piemēram, tajā gandrīz nav ogļu, taču citās preču kategorijās tranzīts jeb reeksports netiek tik precīzi nodalīts. Vidēji reeksporta daļa preču eksportā ir ap 30% - tā neformāli vērtē Latvijas Bankas eksperti, un tas aptuveni saskan arī ar autora aplēsēm.

noZaru daļa preču eKsportā

Taču acīmredzami mašīnbūves nozarēs reeksporta daļa ir lielāka. Daudz precīzāk eksporta apjomu atspoguļo nozaru kopējais apgrozījums, jo visās MM nozarēs, izņemot metālapstrādi, eksports faktiski veido 80% un vairāk. Taču priekšstata gūšanai var pievienot arī metālu, metālizstrādājumu un mašīnu eksportu 2015. gadā. Kopējais preču eksports 2015. gadā bija 10 332 milj. eiro. Metālu un mašīnu eksports pērn bija 3 056 milj. eiro jeb 32,0%. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā summā ietilpst arī elektronikas nozares ražotie produkti.


10


Metālu, mašīnu un elektronikas eksports 2016. gadā sadalījumā pa valstīm, milj. eur4 6. attēls

Lietuva

igaunija

Krievija

vācija

polija

dānija

Zviedrija

Lielbritānija

norvēģija

somija

turcija

asv

čehija

aae

Francija

beļģija

nīderlande

itālija

citas valstis

752,40

439,00

230,70

211,70

208,80

175,30

152,30

84,20

77,50

70,90

67,20

62,50

60,10

55,00

53,80

51,60

48,60

46,30

454,50

800200 400 6000


11

Var iepazīties arī ar datiem par eksporta īpatsvaru nozaru kopējā apgrozījumā. Tas aptuveni atbilst vērtējumam, kuru sniedz uzņēmumi, vismaz kopējā proporcijā. Nav šaubu, ka auto detaļu nozarē eksporta īpatsvars ir sevišķi liels. Viens no diviem nozares

eKsporta daļa noZaru apGroZĪjuMā

lielākajiem uzņēmumiem eksportē 100% saražotā, bet otrs — ap 98%. Taču, kā jau minēts iepriekš, faktiskā eksporta daļa ir vēl augstāka, šķiet, ka tā varētu būt augstāka arī metālapstrādē.

eksporta īpatsvars nozaru apgrozījumā, % 7. attēls

100

80

90

60

50

70

40

20082012

20142009

20102013

20112015

2016

Metāli Metālizstrādājumi Elektronika Elektriskās iekārtas

Citas iekārtas Auto daļas Citi transportlīdzekļi


12

Labklājības celšanai ir nepieciešams paaugstināt pievienoto vērtību. MM nozares kā kopums šajā ziņā pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju, taču metālapstrāde no šī līmeņa atpaliek nedaudz, bet citu transportlīdzekļu ražošana — diezgan ievērojami. Metālapstrādē iespējams izskaidrojums ir ievērojams mazu, garāžas tipa uzņēmumu

9.attēlā aptuveni redzams arī nozaru progress kopš 2005. gada. Dati ir faktiskajās cenās, tāpēc reālais progress nav bijis gluži tik straujš. Taču ir nepārprotami, ka elektrisko iekārtu un auto detaļu ražotāji ir progresējuši

ražĪGuMs

skaits, kuros ražīgums tiešām varētu būt zems un/vai arī tie neuzrāda visu darbības apjomu. Neliela mēroga metālkonstrukciju ražošana ir saistīta ar stipri pelēko neliela mēroga celtniecību. Savukārt citu transportlīdzekļu ražošanā šis ir tikai viens no rādītājiem, kas atspoguļo nopietnās nozares ekonomiskās problēmas.

straujāk par MM nozaru caurmēru, pārsniedzot ekonomikas vidējos rādītājus. Šajā laikā notika strauja ārvalstu investoru ienākšana šajās nozarēs, ražošanas mērogu palielināšanās.

5 Dati: Centrālā statistikas pārvalde, P. Strautiņa aprēķini.

pievienotā vērtība uz darbinieku apstrādes rūpniecības nozarēs 2014. gadā, tūkst. eur5 8. attēls

45

40

25

20

35

30

10

5

15

0

Koka

pstrā

de

citi tr

ansp

ortlī

dzekļ

i

auto

daļas

citas i

ekār

tas

Elekt

roni

ka

apstr

ādes r

ūpniec

Ība

Mēb

eles,

cita r

ažoš

ana

Papī

rs u

n pa

pīra

izst

rādāju

mi

Gumija

un

plas

tmas

a

Farm

ācija

Rem

onts

un

uzst

ādīša

na

Ķīmija

Metāl

apst

rāde

Vieglā

rūpn

iecīb

a

Nemet

ālisk

ie m

iner

āli

Polig

rāfija

elekt

riskā

s iek

ārta

s

Pārt

ika, d

zērie

ni u

n ta

baka

Domnīca Certus.Mašīnbūve un metālapstrāde Latvijā

13

6 Dati: Centrālā statistikas pārvalde, P. Strautiņa aprēķini.

pievienotā vērtība eur uz vienu apmaksāto stundu faktiskajās cenās MM nozarēs, apstrādes rūpniecībā un visā ekonomikā6

9. attēls

18

10

12

14

16

4

2

6

8

02005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Metālu ražošana Metālapstrāde Elektriskās iekārtas Citas iekārtas Auto daļas Citi transportlīdzekļi

Visa ekonomika Apstrādes rūpniecība

Vidējā darba algas apstrādes rūpniecībā ir zemākas nekā valstī vidējā. To var skaidrot gan ar ģeogrāfisko izvietojumu (nozares uzņēmumi galvenokārt atrodas ārpus galvaspilsētas, kamēr apmēram pusi IKP rada Rīga), gan ar darba devēju pieprasīto izglītības līmeni.

Caurmērā MM nozaru uzņēmumos 2015. gadā tika maksātas augstākas algas nekā vidēji apstrādes rūpniecībā. Iespējams, MM nozarēs kvalifikācijas prasības ir augstākas nekā vidēji rūpniecībā. Ir ļoti ticami, ka MM nozarēs, varbūt izņemot metālapstrādi, ir zemāks ēnu ekonomikas īpatsvars. To varētu noteikt šādi faktori:

aLGu LĪMenis MM noZarēs

daudzi uzņēmumi pieder ārvalstu investoriem, galvenokārt no ES valstīm;

uzņēmumi ir salīdzinoši lieli, kas vismaz rūpniecībā var būt ēnu ekonomiku mazinošs faktors;

ļoti liela nozares produktu daļa, līdz pat 100%, tiek eksportēta, tāpēc uzņēmumiem nav vieglas pieejas skaidrai naudai.


14

7 Dati: CSB.

Kā liecina MM nozaru finanšu dati, tās ar nepieciešamību turēt līdzi ekonomikā augošajam izmaksu līmenim tiek galā ļoti dažādi. Elektrisko iekārtu un auto detaļu ražotāji 2011.-2015. gadā sasnieguši ļoti labus, pat izcilus rādītājus. Tie parāda, cik ienesīga var būt ražošana, pārnesot uz Latviju modernu tehnoloģiju, produktus, pieeju tirgiem, un, to apvienojot ar Latvijas darbaspēka izmaksām. Daļēji tas attiecas arī uz

rentabiLitāte

metālapstrādi. Citu iekārtu ražotāju situāciju varētu būt pasliktinājusi maza mēroga ražošanas iekārtu ražotāju nespēja pielāgoties izmaiņām klientu pārstāvētajās nozarēs. 2014. – 2015. gadā tās ietekmēja situācijas pasliktināšanās Krievijas tirgū. Ilgstoši ļoti slikta rentabilitāte ir citu transportlīdzekļu ražošanā, šie skaitļi papildina kopējo problemātisko ainu, apstiprinot, ka nozares problēma varētu būt liekās jaudas.

bruto mēneša alga ekonomikā, rūpniecībā un MM nozarēs, eur7 10. attēls

1000

800

900

500

400

600

700

3002005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Metāla ražošana Metālapstrāde Elektriskās iekārtas Citas iekārtas Auto daļas Citi transportlīdzekļi

Visa ekonomika Apstrādes rūpniecība


15

8 Dati: CSB.9 Dati: Centrālā statistikas pārvalde.

Nozaru apgrozījuma rentabilitātes dati apstiprina to, ko jau varēja nojaust – ir divas nozares, kas strādā ar ļoti pievilcīgām maržām, bet pārējās situācija vai nu līdzinās

rūpniecības un ekonomikas vidējiem rādītājiem, vai ir ievērojami sliktāka.

Komerciālā (apgrozījuma) rentabilitāte pirms nodokļiem, %9 12. attēls

15

5

10

-5

-10

-15

0

2010 2011 2012 2013 20152014

Metālizstrādājumi Elektriskās iekārtas Citas iekārtas Auto daļas Citi transportlīdzekļi

Finansiālā rentabilitāte (pašu kapitāla atdeve) pirms nodokļiem, %8 11. attēls

40

20

30

-10

-30

-20

0

10

2010 2011 2012 2013 20152014

Metālizstrādājumi Elektriskās iekārtas Citas iekārtas Auto daļas Citi transportlīdzekļi


16

Uzņēmumu kopējās peļņas summas ir redzamas 13.attēlā. MM nozares ir peļņu nesošas, izņemot citu

MM uzņēmumu saistību līmenis ir mērens, salīdzinot ar ekonomikas vidējo rādītāju, un MM nozarēs ir salīdzinoši laba likviditāte, kas nozīmē drošību pret ekonomiskiem

transportlīdzekļu ražošanu, kā arī metālu ražošanu, kas šajā grafikā nav iekļauta.

šokiem, un aktīvu aprite, kas raksturo uzņēmuma aktīvu izmantošanas efektivitāti.


Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu peļņa pa gadiem, milj. eur10 13. attēls

25

20

10

15

-5

-10

0

5

-20

-15

2006 20082007 2009 2010 2011 2012 2013 20152014

Metālapstrāde Elektriskās iekārtas Citas iekārtas Auto daļas Citi transportlīdzekļi

Apstrādes rūpniecības daļa ir mazāka par vidējo Rīgā, bet lielāka visas pārējās valsts ekonomikā. Tas ir vērtējams kā papildus arguments par labu apstrādes rūpniecības nozīmei. Augstākas algas un lielāks darbavietu skaits Rīgā ir ieguvums, bet vēl lielāks tas ir vietās, kur ienākumi atpaliek no vidējā, bet bezdarbs ir lielāks.

14.attēls sniedz priekšstatu par Latvijas reģionu ekonomikas īpatnībām. Saskaņā ar reģionu IKP datiem par 2013.gadu, Rīga veidoja vairāk nekā

MetāLapstrādes un MašĪnbūves noZĪMe reģionu eKonoMiKā

pusi IKP. Rīga absolūti dominē augstas pievienotās vērtības pakalpojumos – līdzīgs reģionu dalījums šeit apskatītajiem profesionālajiem un finanšu pakalpojumiem ir arī sakaru un informācijas pakalpojumos. Šīs nozares veido gan Rīgas eksportu uz pārējo Latviju, gan ārpus Latvijas. Savukārt reģionu eksports ir galvenokārt preču nozares, Kurzemē un Latgalē – arī transporta pakalpojumi. Daļēji tas ir reģionu eksports uz pārējo Latviju, bet galvenokārt – ārpus Latvijas. Jo īpaši augsts preču nozaru īpatsvars ir Zemgalē, kā arī Vidzemē.


17


Metālapstrādes un mašīnbūves nozaru izvietojums valsts teritorijā ir diezgan līdzīgs apstrādes rūpniecības vidējam rādītājam. Taču precīzi dati par to nav pieejami, jo CSP tos nesniedz par visām MM nozarēm atsevišķu uzņēmumu pārāk liela īpatsvara dēļ. Šie dati ir pieejami

par metālapstrādi un vienu no mašīnbūves nozarēm — citu iekārtu ražošanu (C28). 15.attēlā ir parādītas reģionu daļas nozaru pievienotajā vērtībā, nevis izlaidē vai apgrozījumā.

ekonomikas un atsevišķu nozaru dalījums pa Latvijas reģioniem 2013.gadā11 14. attēls

Metālapstrādes reģionālais izvietojums 2013.gadā

iKp

tirdzniecība

Lauksaimniecība un mežsaimniecība

profesionālie pakalpojumi

apstrādes rūpniecība

Finanšu pakalpojumi

ekonomikas un atsevišķu nozaru dalījums pa Latvijas reģioniem 2013. gadā

citu iekārtu ražošanas reģionālais izvietojums 2013.gadā

Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale


18

Rīgas un Pierīgas īpatsvars abās nozarēs ir ļoti līdzīgs apstrādes rūpniecības kopējam reģionālajam izvietojumam. MM nozaru īpatsvars Vidzemes ekonomikā ir ļoti mazs, vienīgais nozīmīgais pārstāvis Vidzemē ir Valpro. Kurzemes nozīmīgo daļu metālapstrādē, pirmkārt, rada lielais uzņēmumu skaits Liepājā un tās apkārtnē, mazākā mērā – Saldū un Ventspilī. Savukārt mašīnbūvē lielu ieguldījumu sniedz Ventspils un Liepāja, kā arī Saldus un Talsi. Zemgalē metālapstrāde ir Jelgavas un Dobeles nopelns, bet mašīnbūves uzņēmumi galvenokārt darbojas Jelgavā un tās apkārtnē. Metālapstrādes daļa Latgalē ir maza, bet mašīnbūve ir viena no jomām, kurā šis reģions ir salīdzinoši spēcīgs. Auto detaļu ražošanas izvietojums pa reģioniem nav

Algu dati par nozarēm un reģioniem ir pieejami par daudz jaunāku laika periodu, tiesa gan arī šajā gadījumā ne par visām nozarēm un reģioniem. Lai arī Rīgā vidējais visu nozaru algu līmenis ievērojami pārsniedz citu reģionu rādītājus, MM nozarēs tas tā nav. Taču reģiona sniegums ir tik acīmredzami nevienmērīgs, ka pat liek

precīzi zināms, bet nav šaubu, ka te līdere ir Zemgale. Savukārt elektrisko mašīnu ražošanā Rīgas daļa noteikti ir lielāka nekā citās MM nozarēs.

Rīgā un tās apkārtnē bez šaubām nozari pārstāv plašs uzņēmumu klāsts. Taču MM nozares noteikti nav Rīgas salīdzinošā priekšrocība. Kā liecina ražīguma dati, tieši galvaspilsētā ar metāliem saistītās nozares varētu būt vājāk attīstītas nekā Zemgalē un Kurzemē. Pierīgā nozīmīgi nozares izvietojuma punkti ir Tukums, Olaine, Salaspils, Piņķi. Pierīgas rādītāji ir labi, daļēji pateicoties uzņēmumiem pie pašas galvaspilsētas robežas, daļēji – reģiona perifērijas pilsētās.

uzdot jautājumu par ēnu ekonomikas ietekmi. Reģions, kas 16.attēlā redzamajā grafikā apstiprina stereotipus, ir Latgale, droši vien lielā mērā tāpēc, ka uzņēmumi izmanto apstākli, ka darbiniekiem nav daudz citu labu iespēju.


pievienotā vērtība uz vienu strādājošo, tūkst. eur12 15. attēls

25

20

10

5

15

0

Pievienotā vērtība uz strādājošo metālapstrādē 2013.gadā, tūkst. EUR

Pievienotā vērtība uz strādājošo citu iekārtu ražošanā 2013.gadā, tūkst. EUR

pierīga

20,0

24,6

16,9

20,0

Zemgale

21,7

19,3

Kurzeme

18,8

13,7

rīga

12,412,3

Latgale

14,2

10,4

vidzeme


19

bruto algas MM nozarēs reģionos 2015. gadā, eur mēnesī12 16. attēls

1200

1000

400

200

800

600

0


Latvija rīga pierīga vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

algu līmenis MM nozarēs Latvijā un reģionos pret Latvijas vai reģionu vidējo algu 2015. gadā, %13 17. attēls

Latgale

80

60

70

0

-20

-10

40

50

30

20

10

-30


Latvija rīga pierīga vidzeme Kurzeme Zemgale

17.attēls dod iespēju salīdzināt algas MM nozarēs reģionos ar vidējām algām reģionos. Tas parāda, ka darbs šajās nozarēs vairumā gadījumu droši vien nav

mērķis ambiciozākajiem Rīgas iedzīvotājiem. Taču vairākos citos reģionos algas “metāla” nozarēs ievērojami pārsniedz reģiona vidējo.

12,13 Dati: Centrālā statistikas pārvalde.


20

Tas ļauj izdarīt ļoti būtiskus secinājumus par reģionu attīstības stratēģiju. Rīgā algu līmenis ir augstāks lielā mērā tāpēc, ka galvaspilsētā ir lielāks augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozaru īpatsvars. Tajās tiek maksātas algas, kas nozīmīgi pārsniedz ekonomikas vidējo līmeni. Galvaspilsētas ekonomikā ir mazākais valsts pārvaldes darbinieku skaits starp reģioniem, bet te strādā pārvaldes darbinieku labāk atalgotā daļa. Šos faktorus reģioniem ir ļoti grūti vai pat neiespējami ietekmēt. Tāda lieluma pilsētas kā Rīga rada piemērotus apstākļus augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, radot vienā vietā blīvu augsta līmeņa zināšanu un prasmju koncentrāciju. Turpretim reģionu pilsētām ir ļoti labas salīdzinošās

priekšrocības rūpniecības attīstībā. To atspoguļo arī algas, kuru līmenis atsevišķās rūpniecības nozarēs var pārspēt ne tikai reģionu, bet arī valsts vidējo līmeni.

Reģionu pilsētās rūpniecības attīstību veicina gan samērā lētas telpas vai zeme rūpnīcu būvēšanai, gan liels skaits kvalificētu “zilo apkaklīšu” profesiju darbinieku. Šķiet, ka īpaši labvēlīgā situācijā ir pilsētas, kas ir pietiekami tuvu Rīgai, lai uz tām ikdienā uz darbu varētu doties uzņēmumu vadošie darbinieki, bet arī pietiekami tālu, lai uzņēmumi būtu zināmā mērā pasargāti no galvaspilsētas darba tirgus konkurences. Šādas pilsētas ir Jelgava, Tukums, Ogre, Sigulda.

Augstās enerģijas cenas Latvijā tiek bieži minētas kā negatīvs faktors rūpniecības attīstībai Latvijā. Zemāk atspoguļotie Eurostat dati rāda, ka šis priekšstats ir vienkāršots; Latvijā uz Eiropas fona ir diezgan izdevīgas gāzes cenas, bet elektrības cenas tiešām ir problēma. Metālapstrāde un mašīnbūve Latvijā nav izteikti energoietilpīgas nozares. Tāda ir jeb drīzāk bija metālu ražošana. CSP dati par enerģijas patēriņu

MetāLu noZares un enerģētiKa

un enerģijas cenām šajās nozarēs, kā arī elektronikas ražošanā parāda, ka tas 2014. gadā veidoja ap 1,5% no apgrozījuma (1 480 milj. eiro).

Kā redzams 18.attēlā, MM ļoti nelielā apjomā patērē gāzi, nozīmīgāks izdevumu postenis ir elektrība. Tieši šis enerģijas veids Latvijā ir salīdzinoši dārgs.

enerģijas izmaksu īpatsvars MM nozaru apgrozījumā 2014.gadā, eur 18. attēls

24. nozare 25.-28. nozare 29.-30. nozare

1 446 000408 00075 000 124 000

15 582 000*

841 000115 000

4 070 000

Kopējās enerģijas izmaksas

22 555 000 eur

Enerģija izmaksas procentos no apgrozījuma

1,54 %

90 000 104 000

naftas produkti

Kurināmā koksneogles

Koksnes granulas elektrība siltumsMalkadabasgāze

Koksnes atlikumi

Kurināmās šķeldas

tūkst. t tūkst. cieš. m3

tūkst. t tūkst. t GWh GWhtūkst. cieš. m3

milj. m3 tūkst. ber. m3

tūkst. ber. m3

1 1 11 51 5 10 13 1 159 29

* Aprēķini elektrības izmaksām veikti pēc 2013. gada cenām


21

Eurostat dati par dabasgāzes cenām (eur) eiropas valstīs par kWh atkarībā no patēriņa apjoma, izslēdzot pvn un citus atgūstamos nodokļus 2015.gada 2.pusē

19. attēls

0,7

0,7

0,7

< 1000 Gj

10 000 - 100 000 Gj

1 000 000 - 10 000 000 Gj

1 000 - 10 000 Gj

100 000 - 1 000 000 Gj

0,6

0,6

0,6

0,3

0,3

0,3

0,2

0,2

0,2

0,1

0,1

0,1

0,5

0,5

0,5

0,4

0,4

0,4

0

0

0

Zvie

dri

ja

Īrija

dān

ija

Fran

cija

aus

trija

spān

ija

slov

ēnija

beļ

ģija

slov

ākija

polij

a

Luks

embu

rga

Hor

vāti

ja

čeh

ija

ung

ārija

Gri

eķija

Latv

ija

Liet

uva

bul

gāri

ja

igau

nija

polij

a

Zvie

dri

ja

slov

ēnija

aus

trija

Luks

embu

rga

Īrija

Fran

cija

Gri

eķija

Hor

vāti

ja

slov

ākija

dān

ija

ung

ārija

spān

ija

čeh

ija

Latv

ija

beļ

ģija

igau

nija

bul

gāri

ja

Liet

uva

Zvie

dri

ja

aus

trija

slov

ākija

spān

ija

ung

ārija

dān

ija

Latv

ija

igau

nija

čeh

ija

Fran

cija

polij

a

bul

gāri

ja

beļ

ģija

Zvie

dri

ja

slov

ēnija

dān

ija

aus

trija

Fran

cija

Luks

embu

rga

Īrija

polij

a

slov

ākija

spān

ija

ung

ārija

Hor

vāti

ja

Gri

eķija

beļ

ģija

čeh

ija

Latv

ija

igau

nija

bul

gāri

ja

Liet

uva

Zvie

dri

ja

aus

trija

slov

ākija

Gri

eķija

slov

ēnija

Īrija

Luks

embu

rga

ung

ārija

dān

ija

spān

ija

Fran

cija

polij

a

Hor

vāti

ja

Latv

ija

čeh

ija

igau

nija

beļ

ģija

bul

gāri

ja

Liet

uva

* 1 GJ līdzinās 26,137 m3 dabasgāzes.


22

Elektrības salīdzinošās cenas ir krietni neizdevīgākas. Situācija Latvijā un Lietuvā varētu būt uzlabojusies 2016. gadā, sākot darboties Lietuvas — Zviedrijas elektrības kabelim. 20.attēlā redzamajos grafikos nav

Situācija tiešām nav labvēlīga, un tā noteikti ir nozīmīga problēma dažām rūpniecības nozarēm, bet ne

parādītas to uzņēmumu salīdzinošās izmaksas, kuri patērē līdz 20 MWh apjomu, kas ir pietiekams tikai nelielai darbnīcai; šādu Latvijas uzņēmumu situācija ir nedaudz izdevīgāka.

metālapstrādei un mašīnbūvei, jo ir runa par ~1,1% no nozares apgrozījuma.

Eurostat dati par elektrības cenām par kWh eiropas valstīs atkarībā no patēriņa apjoma, izslēdzot pvn un citus atgūstamos nodokļus 2015.gada 2.pusē.

20. attēls

0,18

0,18

20 - 500 MWh

2 000 - 20 000 MWh

500 - 2 000 MWh

20 000 - 70 000 MWh

0,16

0,16

0,10

0,10

0,06

0,06

0,08

0,08

0,04

0,04

0,02

0,02

0,14

0,14

0,12

0,12

0

0

Liel

brit

ānija

beļ

ģija

slov

ākija

Latv

ija

aus

trija

čeh

ija

Fran

cija

polij

a

Liet

uva

Hor

vāti

ja

slov

ēnija

bul

gāri

ja

Luks

embu

rga

igau

nija

dān

ija

ung

ārija

som

ija

Zvie

dri

ja

nor

vēģi

ja

Liel

brit

ānija

Latv

ija

slov

ākija

beļ

ģija

aus

trija

dān

ija

Liet

uva

igau

nija

ung

ārija

Fran

cija

Hor

vāti

ja

slov

ēnija

polij

a

čeh

ija

bul

gāri

ja

som

ija

Luks

embu

rga

nor

vēģi

ja

Zvie

dri

ja

Liel

brit

ānija

Latv

ija

slov

ākija

beļ

ģija

aus

trija

Liet

uva

igau

nija

Fran

cija

Hor

vāti

ja

dān

ija

Luks

embu

rga

ung

ārija

slov

ēnija

polij

a

čeh

ija

bul

gāri

ja

som

ija

nor

vēģi

ja

Zvie

dri

ja

Liel

brit

ānija

slov

ākija

Latv

ija

Liet

uva

ung

ārija

aus

trija

beļ

ģija

dān

ija

čeh

ija

igau

nija

Fran

cija

polij

a

slov

ēnija

Hor

vāti

ja

bul

gāri

ja

som

ija

Luks

embu

rga

nor

vēģi

ja

Zvie

dri

ja


23

MM nozares spēlē nozīmīgu lomu Latvijas un reģionu ekonomikas attīstībā. Taču tā ir mazāka nekā vairākuma Eiropas valstu ekonomikā. Salīdzinājums starp MM nozaru daļu ES un Latvijas ekonomikā parāda, ka

Aplūkojot dažādu MM nozaru īpatsvaru Latvijas un ES ekonomikā, paveras vienlaikus skumja un cerīga aina. Viena no MM nozarēm — metālapstrāde ir strauji konverģējusi, tās īpatsvaram ekonomikā no ⅓ ES vidējā līmeņa 2000. gadā sasniedzot tieši ¾ no ES vidējā līmeņa 2013. gadā. Metālapstrāde ir pārliecinoši lielākā MM nozare Latvijā, bet ES kopumā tā atpaliek no trim mašīnbūves nozarēm. Tieši mašīnbūves nozarēm, kuru attīstība ekonomikas izaugsmei būtu īpaši vēlama, īpatsvars Latvijas ekonomikā atpaliek izteikti – no divām līdz sešām reizēm. Taču te ir arī kāda laba vēsts — metālapstrāde nozares kopējā vērtības ķēdē ir priekšā mašīnbūvei. Attīstoties pirmajai, veidojas labāki priekšnosacījumi otras attīstībai. Kopš 2010. gada trīs no četrām mašīnbūves nozarēm ir strauji palielinājušas

Latvijā no 2000. gada līdz 2013. gadam tā nedaudz pieauga, ES tā ir pakāpeniski slīdējusi uz leju, bet starpība paliek ļoti liela.

savu devumu Latvijas ekonomikā, tas ir sācis konverģēt uz ES raksturīgo procentuālo daļu. Lai arī šo apgalvojumu nevar ilustrēt ar kādu skaitlisku vērtību, mašīnbūves uzņēmumu apmeklējumi rada pārliecību, ka uzņēmumi ir sajutuši to augšteces nozares attīstības ietekmi. Metālu ražošana daļā no pārskata perioda Latvijas ekonomikā ir veidojusi pat lielāku daļu nekā ES ekonomikā, taču tagad piedzīvojusi dziļu kritumu. Tās īpatsvars strauji sarucis arī ES (jo īpaši izteikti mēs to noteikti redzēsim 2015.-2016. gada datos) līdz ar tērauda nozares krīzi. Diez vai tā Eiropā būtu uzskatāma par attīstību nozīmīgi veicinošu nozari, taču tai piemērotās vietās, teiksim, Skandināvijā, kur ir gan kvalitatīvas metālu rūdas, gan lēta enerģija, tā noteikti saglabāsies.

3. MM eiropas KonteKstā

MM nozaru daļa es un Latvijas ekonomikā, %14 21. attēls

8

7

5

6

2

1

3

4

02000 20022001 2003 20052004 20072006 20092008 20112010 20132012

MM nozaru daļa ES ekonomikā MM nozaru daļa Latvijas ekonomikā

14 Dati: Eurostat.


24

15 Dati: Eurostat.

MM nozaru daļas es un Latvijas ekonomikā, %15 22. attēls

1,8

1,6

1,2

1,4

0,6

0,4

0,8

1,0

0,2

02000 20022001 2003 20052004 20072006 20092008 20112010 20132012


Salīdzinot MM nozares nevis kā daļu valstu un ES pievienotajā vērtībā, bet absolūtos skaitļos kā pievienoto vērtību uz iedzīvotāju, aina nepavisam neizskatās glaimojoši Latvijai pat uz ES jauno dalībvalstu fona. 23.attēlā redzamais salīdzinājums ir faktiskajās cenās,

tātad reālā izlaides apjoma starpība varētu būt nedaudz mazāka, taču pamatā ir runa par tirgojamās preces ražojošu nozari, tāpēc reālo izlaides apjomu salīdzinājums droši vien daudz nemainītu.

Latvijā ES


25

MM bruto pievienotā vērtība uz iedzīvotāju 2013. gadā faktiskajās cenās, eur16 23. attēls

6000

5000

4000

2000

1000

3000

0

es-2

8

Islan

de

Šveic

e

Beļģija

igau

nija

Rum

ānija

Bulgā

rija

Vācija

Slovā

kija

Ungār

ija

Norvē

ģija

Nīder

land

e

Lietu

vaKip

ra

Grieķij

aM

alta

Zvied

rija

Dānija

Spān

ija

Port

ugāle

Čehija

Lielb

ritān

ija

Horvā

tija

Luks

embu

rga

Austr

ija

Slovē

nija

Polja Īri

ja

Latv

ija

Som

ija

Fran

cija

16 Dati: Eurostat.17 Dati: Eurostat. P.Strautiņa aprēķini.

MM nozaru pievienotās vērtības izmaiņas 2013. gadā pret 2010. gadu, %17 24. attēls

350

300

250

150

100

50

200

0

Rum

ānija

Lielb

ritān

ija

Luks

embu

rga

Austr

ija

Šveic

e

Spān

ija

Horvā

tija

igau

nija

Ungār

ija

Nīder

land

e

Čehija Īri

jaItā

lija

Fran

cija

Lietu

va

Slovē

nija

Kipra

Zvied

rija

Bulgā

rija

Vācija

Beļģija

Dānija

Slovā

kija

Norvē

ģija

Som

ija

Port

ugāle

Grieķij

a

Latv

ija

es-2

8

Salīdzinot MM nozares nevis kā daļu valstu un ES pievienotajā vērtībā, bet absolūtos skaitļos kā pievienoto vērtību uz iedzīvotāju, aina nepavisam neizskatās glaimojoši Latvijai pat uz ES jauno dalībvalstu fona. 23.attēlā redzamais salīdzinājums ir faktiskajās cenās,

MM nozaru izaugsme ir neaizstājams sekmīgas vispārējas ekonomiskās attīstības priekšnoteikums Latvijā. To pierāda MM nozaru atalgojuma līmenis Latvijas reģionos ārpus Rīgas salīdzinājumā ar vidējo atalgojumu tajos.

tātad reālā izlaides apjoma starpība varētu būt nedaudz mazāka, taču pamatā ir runa par tirgojamās preces ražojošu nozari, tāpēc reālo izlaides apjomu salīdzinājums droši vien daudz nemainītu.

Šajos reģionos MM izlaides un nodarbinātības pieaugums ir viens no ļoti nedaudziem reāliem attīstības scenārijiem; Rīgas reģionā izvēļu klāsts ir daudz plašāks.


26

MM nozarēs veiktās investīcijas iekārtās, gūtā pieredze un savstarpējās sadarbības tīkli jau veido spēcīgu attīstības vilkmi. Taču ir problēmas, kuras uzņēmumi paši nevar atrisināt vai kuru risināšana prasītu nesamērīgi ilgu laiku un resursus.

ir jāiZManto vaLsts varas resursi

lai novērstu specifiskus MM nozaru attīstību kavējošus šķēršļus – infrastruktūrā, resursu (pirmkārt darbaspēka) pieejamībā;

lai koordinētu uzņēmumu rīcību kopēju mērķu sasniegšanā sadarbībā ar nozares asociāciju;

lai valsts institūciju administratīvā kapacitāte tiktu precīzi orientēta nozarei svarīgu mērķu sasniegšanai, pirmkārt nozares attīstībai optimālu investīciju piesaistē.

noZares poLitiKa ir jāveido atbiLstoši četrieM vadMotĪvieM

Liels ir skaists

Viens no galvenajiem vadmotīviem uzņēmējdarbības atbalsta politikā ir prioritāte mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Speciālas programmas MVU ir nepieciešamas, tās ir jāorganizē veidā, kas pēc iespējas precīzāk novērstu tirgus kļūdas. Taču, maza mēroga darbības privileģēšanu ietverot pārāk plašā atbalsta instrumentu klāstā, var tikt izniekoti resursi, un pat kavēta tirgus spēku noteikta virzība uz lielāku efektivitāti caur ražošanas mērogu. Lieliem uzņēmumiem var būt būtiskas priekšrocības šajā ziņā — mēroga efekti, lielāks tehnisko kompetenču klāsts, administratīvā kapacitāte eksporta tirgu iekarošanā u.c. Mašīnbūvē šie faktori ir jo īpaši svarīgi. Visi Latvijas mašīnbūves uzņēmumi ir mazi uz globālo tirgus līderu fona, un vairākums no tiem ir arī pārāk mazi tirgus nišās, kurās tie darbojas.

Tāpēc var likt vienādības zīmi starp mašīnbūves attīstību un nozares darbības mērogu pieaugumu. Vismaz šīs nozares ietvaros nosacīti lielajiem uzņēmumiem ir jādod līdzvērtīgas iespējas izmantot valsts atbalsta instrumentus finansējuma piesaistei un citiem mērķiem.

piesaistām investorus sērijveida, bet ne masveida ražošanai

Pieredze rāda, ka Latvija ir īpaši piemērota vide uzņēmumiem, kurus var raksturot kā „sērijveida, bet ne masveida ražošana”. Izgatavojot produktus miljoniem eksemplāru lielās partijās, kas raksturīgi, piemēram, vieglo auto ražošanai masu tirgum, ir iespējama ļoti augsta automatizācijas pakāpe, kas lielā mērā dzēš atalgojuma starpības radītās priekšrocības.

Savukārt, ražojot produktus partijās, kuru lielums ir no dažiem simtiem līdz dažiem desmitiem tūkstošu eksemplāru, neaizstājama ir daudz lielāka kvalificētu tehniķu iesaiste. Šādi ražošanas apjomi raksturīgi specializētajai tehnikai — lauksaimniecības, mežsaimniecības, kalnrūpniecības mašīnām, arī daļai smago automobiļu modeļu. Šādai tehnikai Latvijā šobrīd jau tiek ražoti siltummaiņi, izpūtēji, šasijas, virsbūves, ritošās daļas elementi. Katra šāda ražotāja ienākšana Latvijā padara lielāku iespēju, ka nākotnē te tiks veikta jau gatavu darba mašīnu un specializēto transportlīdzekļu ražošana. To uzņēmumu skaits, kas šādas mašīnas pasaulē ražo, ir ierobežots, tie ir labi zināmi. Optimāls ražošanas mērogs šajā nozarē ir diezgan liels uz Latvijas uzņēmumu kopējā fona, tāpēc te neveidojas pretruna ar pirmo principu.

Institūcijām, kuras atbild par investīciju piesaisti (LIAA, Ekonomikas ministrija, Ārlietu ministrija) ir jāizvirza mērķis – pamudināt šos ražotājus investēt Latvijā.

ceturto industriālo revolūciju Latvijā aizsāks mašīnbūve

Valsts politikas instrumentiem daudz lielākā mērā ir jābūt orientētiem uz atbalsta sniegšanu uzņēmumiem izšķirošās attīstības fāzēs – sākumposmā vai brīžos, kad tiek veikts kvantitatīvs vai kvalitatīvs lēciens to attīstībā. Valsts atbalstam ir jāpanāk, lai notiek kaut kas tāds, kas citādi nenotiktu. Līdz šim pārāk liela daļa līdzfinansējuma privātā sektora investīcijām vai darbinieku kvalifikācijas celšanai un citiem pasākumiem ir vienkārši aizstājusi privātā sektora ieguldījumus, kas tiktu veikti jebkurā gadījumā.

secinājuMi


27

Modernās metālapstrādes iekārtas ir ne vien dārgas, bet arī tik daudzveidīgas, sarežģītas un specifiskas, ka topošajiem uzņēmējiem nav iespēju izvērtēt, kas tieši būs nepieciešams, trūkst zināšanu par tehnoloģiju iespējām, nemaz nerunājot par iespējām tās iegādāties.

Tāpēc nozares attīstības veicināšanai ir jārada specializēti mašīnbūves inkubatori. To darbību var vadīt nozares asociācija, kurai ir vislielākās iespējas piesaistīt partnerus – iekārtu ražotājus, labākās zināšanas par tehnoloģijām un to, kas nepieciešams nozares dalībniekiem.

Inkubatoru mērķi būtu:

sniegt iespēju uzņēmumiem praksē izmēģināt dažādu metālapstrādes tehnoloģiju darbību, pārliecināties par to atbilstību nospraustajiem ražošanas mērķiem, saņemt konsultācijas, izgatavot produktu prototipus;

veicināt digitālo tehnoloģiju izplatību nozarē atbilstoši

2016. gada 19. aprīļa Eiropas Komisijas Ziņojumam par Eiropas rūpniecības digitalizāciju;18

uz gūtās pieredzes pamata izstrādāt stratēģiju Ceturtās industriālās revolūcijas sasniegumu pārņemšanai Latvijas rūpniecībā — augstākā līmeņa automatizācijas un datu apmaiņas tehnoloģiju pielietošanai.

profesionālās izglītības reforma ir panākumu stāsts, kas jāturpina

Par situāciju izglītībā ir pierasts runāt ļoti kritiski, un bieži tas ir pamatoti. Taču rūpniecībai īpaši svarīgā vidējā profesionālā izglītība ir nozare, kurā ir veiktas fundamentālas strukturālas reformas. Darbaspēka izmaksu un kvalifikācijas attiecību vairāki nozīmīgi ārvalstu investori nozarē pētījuma laikā minēja kā svarīgu salīdzinošo priekšrocību. Tomēr saskaņā ar uzņēmēju viedokli liels trūkums joprojām ir izglītības iestāžu pasniedzēju nepietiekamās zināšanas par jaunākajām ražošanā izmantojamajām tehnoloģijām, ražošanas organizēšanas principiem. Tāpēc ir jāveic papildus pasākumi, lai tuvinātu izglītības iestādes un nozares uzņēmumus. Jau iesāktais duālās izglītības process lielākā mērā būtu jāattiecina ne tikai uz profesionālo skolu audzēkņiem, bet arī pasniedzējiem, nosakot pienākumu stažēties uzņēmumos, savukārt uzņēmumu pārstāvji ir plašāk jāiesaista apmācību procesā.

18 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-1407_lv.htm

1. Panākt specializētās tehnikas (mazu un vidēju sēriju mašīnas un iekārtas) un to komplektējošo daļu ražotāju ienākšanu Latvijā, pastiprinot jau veidojošos klastera efektus šajā nozarē. Uzdot LIAA kā vienu no prioritātēm ārvalstu tiešo investīciju piesaistē noteikt mašīnbūvi, kopā ar nozari vienojoties par prioritārām stratēģiski svarīgām apakšnozarēm.

2. Sadarbībā ar augstskolām, pētniecības institūtiem un nozares asociāciju izveidot specializētu mašīnbūves inkubatoru, kura uzdevums būtu sniegt palīdzību uzņēmumiem tehnoloģiju izvēlē, ražošanas procesu organizācijas uzlabošanā un produktu pilnveidošanā, lielu uzmanību pievēršot ražošanas procesu digitalizācijai.

3. Padziļināt ražošanas un izglītības mijiedarbību, pastiprinot zināšanu apmaiņu starp mācību iestādēm un uzņēmumiem. Tas darāms, pieredzējušus ražošanas profesionāļus plašāk iesaistot mācību procesā, savukārt mācību iestāžu pasniedzējiem nosakot pienākumu iegūt zināšanas un prasmes ražošanas uzņēmumos. Atbalstīt uzņēmumus, kuri nodrošina darba vietas mazkvalificētam darbaspēkam un veic tā pārkvalificēšanu.

4. Veicināt ražošanas mērogu pieaugumu nozarē, eksporta atbalstu uzņēmumiem sniedzot neatkarīgi no to lieluma un atvieglojot atbalsta saņemšanas nosacījumus. Specializētu palīdzību tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināt ar informatīviem pasākumiem, iesaistot uzņēmumus ar eksporta pieredzi.

reKoMendācijas

pēteris strautiņš Jau 10 gadus Pēteris Strautiņš strādā Latvijas komercbanku sistēmā. Viņa galvenais uzdevums un darba ārēji labāk redzamā izpausme ir ekonomikas makro līmeņa procesu — IKP, inflācijas, bezdarba, ārējās tirdzniecības — analīze. Taču īpašu interesi izraisa nozaru, it īpaši eksporta nozaru analīze. Laba izpratne par ražošanā, programmēšanā, tūrismā un citās eksporta nozarēs notiekošo svarīgākais priekšnosacījums spējai paredzēt norises Latvijas ekonomikā kopumā. Pretējā gadījumā makro analīze pārvēršas par spēli ar skaitļiem, kuru ilustrē skaisti, bet reālajā dzīvē sevi līdz galam nepierādījuši modeļi.

Savukārt eksporta nozaru vidū grūti atrast tādu, kas būtu interesantāka par metālapstrādi un mašīnbūvi. Tā ir liela, daudzveidīga, dinamiska, un tajā strādā ļoti interesanti cilvēki dažādās Latvijas pilsētās.

P.Strautiņš vairākus gadus strādājis laikrakstā Diena, skaidrojot sabiedrībai ekonomiskos procesus, pirms tam — Latvijas Bankā. Ieguvis uzņēmējdarbības vadības (MBA) grādu Rīgas Biznesa skolā, kā arī maģistra un bakalaura grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē. Absolvējis arī Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu.

Par autoru:

Latvijas ekonomisko izaugsmi var panākt tikai ar kopīgiem spēkiem. Domnīca Certus veicina dialogu ar uzņēmējiem, zinātniekiem un publiskā sektora lēmumu pieņēmējiem, lai radītu attīstības idejas, kas balstītas zināšanās un pieredzē. Idejas, kas var virzīt Latviju pa mērķtiecīgas izaugsmes ceļu, sabalansējot liberālas tirgus ekonomikas attīstības principus ar pārdomātu un fokusētu valsts atbalstu Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstībai.

rīga. domnīca certus. 2017.

© Domnīca Certus. 2017ISBN 978-9934-8558-8-7

Documents

Latvijas Konkurētspējas Ziņojums 2016certusdomnica.lv/wp-content/uploads/2017/03/Certus_Masin...Mašīnbūve un metālapstrāde Latvijā Dati: Centrālā statistikas pārvalde,