-
ARTŪRS KAŅEPĀJS GUNDARS DĀVIDSONS LATVIJAS EKSPORTA
KONKURĒTSPĒJAS ANALĪZE, IZMANTOJOT RELATĪVO VIENĪBAS VĒRTĪBU
© Latvijas Banka Rīga 2009. gada janvāris
-
Saturs Kopsavilkums 3 Ievads 4 1. Lietotā metode: relatīvās
vienības vērtības un relatīvās tirgus daļas aprēķināšana 5 2. Kādu
informāciju tas mums var dot? 6 3. Rezultāti 7
3.1. Relatīvās vienības vērtības – relatīvās tirgus daļas
matrica 8 3.2. Tirgus daļas 9
Secinājumi 12 Pielikums 13 Literatūra 17
SAĪSINĀJUMI CAE – ES10 valstis ES – Eiropas Savienība ES10 valstis
– valstis, kuras pievienojās ES 2004. gada 1. maijā ES15 valstis –
valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maija ES25 valstis –
valstis, kuras ietilpa ES no 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada
1.janvārim Eurostat – Eiropas Kopienu Statistikas birojs NVS –
Neatkarīgo Valstu Savienība
2
-
Kopsavilkums Šā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā
mainījusies Latvijas konkurētspēja ES15 valstu tirgū attiecībā pret
citām valstīm. Tam izmantoti relatīvās vienības vērtības un
relatīvās tirgus daļas aprēķini. Detalizēts preču grupu dalījums
(kopā 17 520 grupu) nodrošina preču salīdzināmību. Pētījumā
izdarīti divi galvenie secinājumi. Pirmkārt, salīdzinājumā ar citām
valstīm Latvijas eksporta precēm vienības vērtība augusi,
vienlaikus sarūkot tirgus daļām. Tas attiecināms gandrīz uz visām
lielākajām preču grupām, izņemot nemetālisko minerālu
izstrādājumus, kam tirgus daļas auga, cenām būtiski nemainoties.
Otrkārt, Latvijas eksporta struktūras dinamika kopumā bija līdzīga
valstīm ar līdzīgu ģeogrāfisko novietojumu un vēsturi. Tas ļauj
apgalvot, ka būtiskai eksporta veicināšanai būtu nepieciešami
politikas instrumenti, kas krasi atšķiras no jau lietotajiem.
Atslēgvārdi: vienības vērtība, tirgus daļa, konkurētspēja JEL
klasifikācija: F14, O33
Pētījumā izteiktie secinājumi atspoguļo autoru – Latvijas
Bankas Monetārās politikas pārvaldes darbinieku – viedokli, un
autori uzņemas atbildību par pētījumā pieļautajām
neprecizitātēm.
3
-
Ievads Pašreizējās krīzes apstākļos, šķiet, vairs nav jāskaidro,
ko valstij nozīmē eksports. Šis pētījums ir turpinājums Latvijas
Bankas interesei par eksportu un konkurētspēju – konkurētspējas
jautājumiem bija veltītas vairākas Latvijas Bankas gadskārtējās
konferences. Īpaša uzmanība šim jautājumam tika pievērsta 2006.
gada konferencē "Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls
un vīzijas" un 2007. gada konferencē "Konkurētspēja – Latvijas
tautsaimniecības nākotnes stūrakmens".1 Konkurētspējas un eksporta
jautājumi aplūkoti arī Latvijas Bankas pētījumos. G. Dāvidsons
pētījumā (4) norāda, ka Latvijas straujā attīstība, iespējams, ir
rezultāts dziļākai specializācijai precēs ar zemu pievienoto
vērtību, lietojot darbā arī vienas vienības vērtību aprēķinus. K.
Beņkovskis un U. Rutkaste (3) saskaņā ar tirgus daļu analīzi
secina, ka Latvijas eksportā nepieciešamas strukturālas pārmaiņas
nišas produktu virzienā, un valsts atbalstam eksportam jābūt ātram
un elastīgam, vienlaikus apzinoties, ka ilgtermiņā izšķirošā loma
eksporta attīstībā būs ražošanas faktoru kvalitātei. K. Vītola un
G. Dāvidsons (5), izmantojot pasaules tirdzniecības datus, izdara
secinājumus par nozarēm un precēm, kurās Latvijai, pamatojoties uz
esošo eksporta struktūru, ir nepieciešamie priekšnoteikumi nākotnes
attīstībai. Eksporta attīstība un konkurētspēja ir vitāli svarīga
valsts ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanā. Šā pētījuma mērķis ir
turpināt diskusiju par eksportu un Latvijas konkurētspēju,
pamatojoties uz eksporta vienas vienības vērtības pārmaiņām. Šī
metode plaši izmantota arī citu valstu speciālistu pētījumos (sk.
K. Aigingera (K. Aiginger) pētījumus (1); (2)). Pētījuma 1. nodaļā
skaidrots vienas vienības vērtību lietojuma teorētiskais
pamatojums. Secinājumi no vienas vienības vērtību izmantošanas
analizēti 2. nodaļā. Savukārt 3. nodaļā apkopoti pētījuma autoru
aprēķinos gūtie rezultāti.
1 Konferenču materiālus sk. Latvijas Bankas interneta lapā
http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/konferences/
4
-
1. Lietotā metode: relatīvās vienības vērtības un relatīvās
tirgus daļas aprēķināšana Šā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik
lielā mērā mainījusies Latvijas konkurētspēja ES15 valstu tirgū
attiecībā pret citām valstīm, izmantojot relatīvās vienības
vērtības un relatīvās tirgus daļas aprēķinus. Vienas vienības
vērtība rāda produkta 1 kg cenu. Konkrēta eksporta produkta i
vienības vērtību aprēķina šādi:
i
ii KGEKSPORTS
EIROEKSPORTSVV_
_ [1],
kur:
iVV – vienas vienības vērtība i eksporta precei;
iEIROEKSPORTS _ – preces eksporta apjoms;
iKGEKSPORTS _ – preces eksporta svars (kg). Acīmredzams, ka
vienības vērtība labi raksturo homogēno produktu cenu (metāli,
graudi u.tml.). Tomēr vienības vērtība grūti interpretējama
nestandartizētiem produktiem (piemēram, apģērbiem, jo Latvijas un
Itālijas apģērbu eksporta struktūra ievērojami atšķiras). Lai
risinātu šo problēmu, izmantots iespējami sīkāks produktu dalījums.
Detalizēts dalījums labāk raksturo situāciju triju iemeslu dēļ. 1.
Sīks dalījums nodrošina, ka tiek salīdzinātas līdzīgu preču cenas.
2. Pat ja vienas grupas preces atšķiras, lielo skaitļu likums ļauj
cerēt, ka, lietojot daudz preču, to atšķirības savā starpā
nolīdzinās un iegūstam vienu tendenci. 3. Grupējot atsevišķu
produktu rezultātus, gūstam iespēju analizēt gan Latvijas kopējā,
gan atsevišķu sektoru relatīvās eksporta cenas. Sīkākais pieejamais
ir Eurostat CN 8 dalījums, kurā apkopoti ārējās tirdzniecības dati
17 520 grupu dalījumā. ES15 valstis izvēlētas, pirmkārt, datu
pieejamības dēļ. Nav pieejami līdzīgas kvalitātes dati par ļoti
interesanto Austrumu tirgu. Šī datubāze dod iespēju apskatīt arī
ES25 valstis (tātad iekļaujot Latvijai ļoti svarīgos Igaunijas un
Lietuvas tirgus), tomēr Austrumeiropas valstīs 1995.–2007. gada
periodā, t.sk., pievienojoties ES, notikušas ievērojamas uzskaites
pārmaiņas. Lai gūtu informāciju, kā Latvijas vienas vienības
vērtība attīstījusies attiecībā pret citām valstīm, lieto relatīvo
vienības vērtību (sk. pielikumu). Par svariem preču grupām
izmantotas to daļas (eiro) Latvijas eksportā attiecīgajā gadā. Ja
relatīvās vienības vērtība (tālāk tekstā – arī relatīvā cena)
pieaug, Latvijas eksporta cenas ES15 valstu tirgū aug straujāk nekā
konkurentiem, un otrādi. Pēc līdzīga principa aprēķina arī relatīvo
tirgus daļu: vispirms aprēķina, cik lielu daļu no kopējā eksporta
uz ES15 valstīm veido tieši eksports no Latvijas un no citām
valstīm. Pēc tam aprēķina Latvijas un citu valstu tirgus daļu
attiecību (sk. pielikumu). Ja relatīvā tirgus daļa aug, Latvijas
tirgus daļa ES15 valstu tirgū aug straujāk nekā konkurentiem, un
otrādi.
5
-
2. Kādu informāciju tas mums var dot?
1. attēls. Kvalitātes daļas matrica un kvalitātes pārmaiņas
Iedomāsimies: ja komercsabiedrība paaugstina savas produkcijas cenu
(konkurentu cenām nemainoties), vienlaikus palielinot savu nominālo
un reālo tirgus daļu, kas var būt iemesls, kāpēc pircēji gatavi
maksāt šo lielāko cenu? Šajā pētījumā pieņemam, ka tas nozīmē
kvalitātes uzlabojumu. Savukārt, ja vērojams cenu samazinājums un
reizē tiek zaudēta nominālā un reālā tirgus daļa, – tas nozīmē
kvalitātes kritumu. Šos pieņēmumus var apkopot t.s. kvalitātes
matricā. Par apgabaliem, kuros relatīvās cenas un relatīvās reālās
tirgus daļas darbojas pretējos virzienos, secinājumus par
kvalitātes pārmaiņām izdarīt nevar. Protams, kvalitātes pārmaiņas
šajā gadījumā ir samērā plašs jēdziens, kas ietver sevī gan
faktiskus produktu uzlabojumus, gan arī daudzus citus faktorus,
t.sk. valsts regulāciju, cilvēkkapitāla īpašības, aizspriedumus
importētāju valstīs utt. Mūsuprāt, šī jēdziena "kvalitāte"
interpretācija ir atbilstošāka nekā parastais priekšstats par
kvalitātes uzlabojumu kā kādu produkta īpašību. Kāda jēga
kvalitātes uzlabojumam, ja tas neļauj palielināt cenu vai tirgus
daļu?
6
-
3. Rezultāti Pirms tālākas analīzes aplūkosim 1995.–2007. gada
relatīvo cenu mediānas vērtības pārmaiņas. Šeit vienāda nozīme
piešķirta katrai produktu grupai neatkarīgi no eksporta daudzuma.
Ja attēlā relatīvā cena ir virs 100%, to var interpretēt tā, ka
Latvijas preces vidēji ir dārgākas par attiecīgās valsts vai valstu
grupas precēm, un otrādi – ja relatīvā cena ir zem 100%, Latvijas
preces vidēji ir lētākas.
2. attēls. Latvijas relatīvā cena (mediāna) attiecībā pret
dažādām valstīm un valstu grupām (%) Attēlā redzams, ka 1995. gadā
Latvijas eksporta cenas bija aptuveni vienā līmenī ar Lietuvu,
Igauniju un pārējām ES10 valstīm (2. u.c. att. apzīmētas ar CAE),
NVS un Ķīnu, bet zemākas nekā ES15 valstīm un pārējām valstīm.
Vēlākos gados relatīvā cena kopumā augusi attiecībā pret visām
valstīm, izņemot Lietuvu un Igauniju. Visstraujākais pieaugums
bijis attiecībā pret Ķīnu. Kāda ietekme cenu kāpumam bijusi uz
tirgus daļām, vai ir būtiskas atšķirības tautsaimniecības nozaru
dalījumā? Ko var secināt par kvalitātes pārmaiņām? Atbildes uz šiem
jautājumiem – nākamajā sadaļā.
7
-
3.1. Relatīvās vienības vērtības – relatīvās tirgus daļas
matrica 3. attēlā aplūkojama Latvijas eksporta kvalitātes matrica.
Uz horizontālās ass attēlotas relatīvās tirgus daļas pārmaiņas, uz
vertikālās ass – relatīvās vienības vērtības (t.i., relatīvās
cenas) pārmaiņas.
3. attēls. Latvijas eksporta kvalitātes matrica. 2004.–2007.
gada kopējās pārmaiņas attiecībā pret pārējām valstīm Bijis gan
cenu kāpums, gan tirgus daļas kritums attiecībā pret citām valstu
grupām. Mazāks tas bijis attiecībā pret Lietuvu, Igauniju un
pārējām ES valstīm, vislielākais – attiecībā pret Ķīnu un NVS
valstīm. Attēlos pielikumā parādītas 2004.–2007. gada pārmaiņas
vairākās Latvijai nozīmīgās preču grupās. Pārtikas rūpniecības
ražojumu, dzērienu, tabakas tirgus daļas ir pat nedaudz augušas,
bet relatīvās cenas – mazliet samazinājušās. Šajā grupā dominējošo
tendenci (mēreni augošas relatīvās cenas un augošas tirgus daļas)
noteica 24022090 apakšgrupa "Cigaretes, kas satur tabaku",
aplūkojamā perioda beigās veidojot aptuveni 60% no grupas eksporta.
Koka un koka izstrādājumu cenas ir relatīvi kāpušas, īpaši
attiecībā pret NVS un Ķīnu, taču tirgus daļa saglabājusies gandrīz
nemainīga. Šajā grupā dinamiku noteica daudzu mazu apakšgrupu
pretēju tendenču vidējā tendence. Straujš cenu kāpums un tirgus
daļu kritums, īpaši attiecībā pret Ķīnu, bijis
tekstilizstrādājumiem. Lielākās šīs grupas apakšgrupas (gan ar
samērā mazu īpatsvaru – aptuveni 5%) bija 61101130 grupa "Vīriešu
vai zēnu svīteri, puloveri, jakas, vestes un tamlīdzīgi
izstrādājumi, trikotāžas, no vilnas" un 61091000 grupa "T-krekli,
U-krekliņi un citi apakškrekli, trikotāžas, no kokvilnas", kurām
bija raksturīga arī visai grupai raksturīgā tendence – relatīvo
cenu pieaugums un tirgus daļu kritums.
8
-
Savukārt nemetālisko minerālu izstrādājumu tirgus relatīvā cena
kopumā gandrīz nemainījās, bet tirgus daļa ievērojami auga, tāpēc
šajā gadījumā izstrādājumu kvalitāte ir vai nu augusi, vai vismaz
saglabājusies nemainīga. Dominējošā prece šajā grupā (aptuveni 60%
no šīs grupas Latvijas eksporta un 10% tirgus daļu attiecīgās
preces ES15 valstu grupā) ir 70191910 apakšgrupa "Stikla šķiedras
(ieskaitot stikla vati) un to izstrādājumi (piemēram, pavedieni,
audumi), no filamentiem", kuras tirgus daļa aplūkotajā periodā ir
augusi, mazliet palielinoties arī relatīvajai cenai attiecībā pret
konkurentiem. Visbeidzot, Latvijas metāla eksporta cena ir kāpusi
un tirgus daļa relatīvi samazinājusies attiecībā pret visām valstu
grupām. Šajā grupā dominējošā (vairāk nekā 20% no attiecīgās grupas
kopējā eksporta) ir 72142000 grupa "Citādi dzelzs un neleģētā
tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās
velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, taču
ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus: ar velmēšanas procesā
iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām vai pēc
velmēšanas liekti", kurai raksturīga relatīvās cenas stabilitāte
kopā ar tirgus daļas kritumu. Kopumā arī nozīmīgākajām preču grupām
raksturīga relatīva cenu kāpuma un relatīva tirgus daļas
samazinājuma tendence, un par kvalitātes pārmaiņām secinājumus
izdarīt nevar. Tas liek domāt, ka nozīmīgs bijis kāds ar kvalitāti
nesaistīts kopējs faktors, kas ietekmējis šīs nozares, visticamāk –
cenu un izmaksu kāpums Latvijā. Tomēr vienai preču grupai –
nemetāla minerālu izstrādājumiem – raksturīga cita tendence – gan
cena, gan nominālā un reālā tirgus daļa relatīvi augusi attiecībā
pret līdzīgu un augstāku izmaksu valstīm, tātad relatīvi auga arī
kvalitāte. Turklāt vairāku veidu stikla šķiedras šajā kategorijā
veido virs 80% no eksporta. 3.2. Tirgus daļas Interesants ir
jautājums, attiecībā pret kurām valstīm Latvija zaudējusi tirgus
daļas, pret kurām – ieguvusi un ar kurām tā bijusi līdzīga (t.i.,
ieguvusi tad pat, kad otra valsts ieguvusi, un zaudējusi reizē ar
otru valsti). 1. un 2. tabulā sniegts to valstu saraksts, kurām
Latvija zaudējusi un attiecībā pret kurām ieguvusi tirgus daļas. 3.
tabulā aplūkojams to valstu saraksts, attiecībā pret kurām
atbilstošā tendence (samazinājums, palielinājums vai līdzīga
attīstība) bijusi izteiktāka.
9
-
1. tabula. Valstis, kurām Latvija zaudējusi tirgus daļas
1996–2007 2001–2007 Ķīna Ķīna
Vjetnama Vjetnama Turcija Indija Indija Pakistāna
Pakistāna Turcija Apvienotie Arābu Emirāti Ēģipte
Ukraina Argentīna Brazīlija Apvienotie Arābu Emirāti
Argentīna Jaunzēlande Tunisija Brazīlija
Jaunzēlande Meksika Bulgārija Honkonga Rumānija Tunisija Spānija
Taizeme Meksika Īslande
2. tabula. Valstis, attiecībā pret kurām Latvija ieguvusi tirgus
daļas
1996–2007 2001–2007 ASV ASV
Lielbritānija Japāna Šveice Francija Japāna Šveice
Francija Lielbritānija Norvēģija Norvēģija
Vācija Kanāda Kanāda Dienvidāfrika Itālija Itālija
Beļģija Taivāna Taivāna Beļģija Izraēla Vācija Somija
Izraēla
Zviedrija Dienvidkoreja Nav pārsteidzoši, ka 1. tabulā
aplūkojamas lielākoties lēta darbaspēka valstis, kuras pēdējam gadu
desmitam raksturīgās globalizācijas dēļ ielauzušās ES15 valstu
tirgū. Tirgus daļas Latvija ieguvusi lielākoties attiecībā pret
bagātajām Rietumeiropas valstīm (Lielbritāniju, Japānu, Franciju un
ASV), kas nav īpaši pārsteidzoši. Abās tabulās sniegtās tendences
bijušas aptuveni līdzīgas, aplūkojot gan visu 1996.–2007. gada
periodu kopumā, gan arī īsāku periodu – ar 2001. gadu.
10
-
Interesants ir 3. tabulā sniegtais līdzīgo valstu saraksts
(valstis, ar kurām visvairāk grupās Latvija vai nu reizē zaudējusi,
vai arī reizē ieguvusi tirgus daļas). Aplūkojot visu periodu (ar
1996. gadu), redzam, ka t.s. līdzīgās valstis lielākoties ir visas
valstis ar zemām darbaspēka izmaksām, taču pēdējā periodā (ar 2001.
gadu) situācija ir mainījusies. Sarakstā dominē Latvijai
ģeogrāfiski tuvu esošas valstis ar kopēju vēsturi (pievienošanās
ES) – Baltijas valstis – un plašākā grupā – jaunās ES valstis. Tas
liek secināt, ka kopš 1996. gada Latvijas konkurentes bijušas citas
valstis ar zemām darbaspēka izmaksām, tomēr pievienošanās ES šo
situāciju mainījusi, investoru skatījumā Latviju ierindojot citā
grupā – "jaunās ES valstis". 3. tabula. Valstis, attiecībā pret
kurām tirgus daļu dinamika bijusi līdzīga
1996–2007 2001–2007 Lietuva Lietuva Ķīna Igaunija
Igaunija Čehija Polija Kipra
Rumānija Polija Kipra Ungārija Indija Slovākija
Vjetnama Slovēnija Turcija Rumānija Ukraina Bulgārija
Bosnija un Hercegovina Ukraina Apvienotie Arābu Emirāti
Malta
Slovākija Grieķija Bulgārija Filipīnas
Malta Portugāle
11
-
Secinājumi Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas eksporta
preču cenas salīdzinājumā ar citām valstīm kopš 1995. gada
pastāvīgi augušas, īpaši attiecībā pret Ķīnu. 2004.–2007. gadā
vienlaikus ar relatīvo cenu pieaugumu samazinājusies arī Latvijas
eksportētāju relatīvā tirgus daļa gan kopumā, gan trijās no piecām
aplūkotajām lielajām nozarēm. Tas neļauj izdarīt secinājumus par
eksporta kvalitātes pārmaiņām Latvijas eksportā kopumā. Tomēr
2004.–2007. gadā nemetālisko minerālu izstrādājumu eksporta
relatīvās cenas gandrīz nemainījās, bet tirgus daļas attiecībā pret
lielāko daļu valstu pieauga, iespējams, norādot uz produkcijas
kvalitātes kāpumu. Aplūkojot konkurējošo valstu tirgus daļu
dinamiku, var secināt, ka visvairāk zaudētas zemu izmaksu valstu
eksporta daļas. Latvijas preču eksporta tirgus daļu dinamika
līdzinās valstīm ar līdzīgu ģeogrāfisko novietojumu un vēsturi
(pievienošanās ES, iepriekš – atrašanās PSRS sastāvā). Tas nozīmē,
ka būtiskai eksporta veicināšanai, īpaši, ja uzlabojumu grib panākt
attiecībā pret līdzīgām valstīm, nepieciešami politikas
instrumenti, kas krasi atšķiras no jau lietotajiem.
12
-
Pielikums
PNF
PNLVPN
PF
PLVP
PF
PLVPFLV VV
VVW
VVVV
WVVVV
WRVV,
,
2,
2,2
1,
1,1, .... {1},
kur:
FLVRVV , – relatīvā vienas vienības vērtība valstu pārim (valsts
LV pret valsti F);
PiW – i preces svars;
PiLVVV , – LV valsts i preces vienas vienības vērtība;
PiFVV , – F valsts i preces vienas vienības vērtība. Visām N
kopējām precēm no P1 līdz PN tiek lietoti svari. Par svariem preču
grupām ( ) izmantotas to daļas (eiro) Latvijas eksportā attiecīgajā
gadā.
PiW
Pēc līdzīga principa aprēķina arī relatīvo tirgus daļu, vispirms
aprēķinot, cik lielu daļu no kopējā eksporta uz ES15 valstīm veido
tieši eksports no Latvijas, kā arī no visām citām valstīm:
1
1,1, _
_
P
PLVPLV EIROEKSPORTS
EIROEKSPORTSTD {2},
kur:
1,PLVTD – LV valsts P1 preces tirgus daļa;
1,_ PLVEIROEKSPORTS – P1 preces eksporta apjoms no LV
valsts;
1_ PEIROEKSPORTS – P1 preces eksporta apjoms no visām valstīm
kopā. Pēc tam aprēķina Latvijas un citu valstu tirgus daļu
attiecību:
PNF
PNLVPN
PF
PLVP
PF
PLVPFLV TD
TDW
TDTD
WTDTD
WRTD,
,
2,
2,2
1,
1,1, .... {3},
kur:
FLVRTD , – relatīvā tirgus daļa valstu pārim (valsts LV pret
valsti F);
PiW – i preces svars;
PiLVTD , – LV valsts i preces tirgus daļa;
PiFTD , – F valsts i preces tirgus daļa.
13
-
4. attēls. Pārtikas rūpniecības ražojumi, dzērieni, tabaka.
2004.–2007. gada pārmaiņas attiecībā pret valstu grupām
5. attēls. Koks un koka izstrādājumi. 2004.–2007. gada pārmaiņas
attiecībā pret valstu grupām
14
-
6. attēls. Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi. 2004.–2007.
gada pārmaiņas attiecībā pret valstu grupām
7. attēls. Nemetālisko minerālu izstrādājumi. 2004.–2007. gada
pārmaiņas attiecībā pret valstu grupām
15
-
8. attēls. Parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi.
2004.–2007. gada pārmaiņas attiecībā pret valstu grupām
16
-
17
Literatūra 1. AIGINGER, Karl. Unit Values to Signal the
Quality Position of CEECS. In: The Competitiveness of Transition
Economies. OECD proceedings, 1998, pp. 93–121. 2. AIGINGER, Karl.
Europe's Position in Quality Competition. Enterprise Papers No. 4,
European Communities, 2001. 3. BEŅKOVSKIS, Konstantīns, RUTKASTE,
Uldis. Latvijas preču eksporta attīstības vērtējums: tirgus daļu
analīze. Rīga : Latvijas Banka, 2007. Ekspertu sarunas. 4.
DĀVIDSONS, Gundars. Latvijas ilgtermiņa konkurētspējas modelēšana.
Rīga : Latvijas Banka, 2005. Pētījums Nr. 2/2005. 5. VĪTOLA,
Kristīne, DĀVIDSONS, Gundars. Eksporta strukturālā transformācija
preču telpas modelī. Rīga : Latvijas Banka, 2008. Pētījums Nr.
4/2008.
KopsavilkumsIevads1. Lietotā metode: relatīvās vienības vērtības
un relatīvās tirgus daļas aprēķināšana2. Kādu informāciju tas mums
var dot?3. RezultātiSecinājumiPielikumsLiteratūra
