Fiziskie vingrojumi var aizvietot daudz zāļu, bet nevienas zāles pasaulē nespēj aizstāt fiziskos vingrojumus.

Alfrēds de Misē

Cilvēka organisma audi, funkcijas un

ģenētiskais materiāls atbilst tam, kāds tas

veidojies mūsu senčiem 10 000 gadus

atpakaļ lai viņi izdzīvotu dabiskā

izlasē.

Cilvēka ķermenis ir veidots lai kustētos!

Kustības laikā:

pastiprinās impulsi no kustību receptoriem

uzbudinās galvas smadzeņu garozas motorā zona

uzlabojas orgānu un audu asinsapgāde

vielmaiņas procesi kļūst intensīvāki

pastiprinās iekšējās sekrēcijas dziedzeru aktivitāte

tonizējošo iedarbi palielina kustību radītās pozitīvās emocijas

Ķermenisko un garīgo labsajūtu un pilnvērtīgu darbību nosaka fiziskās aktivitātes.

19. gadsimtā, kā arī lielāko 20. gadsimta daļu kustību trūkums netika atzīts par slimības riska faktoru. Vēl vairāk– aktīvas kustības tika atzītas par ārstniecību traucējošu aspektu. Ārstējot gandrīz jebkuru slimību 20. gadsimta pirmajos trijos ceturkšņos, sākotnēji tika norādīts ārstēšanās režīms, lielākoties– gultas režīms. Tikai 20. gadsimta beigu daļas pētījumi ir pierādījuši apgrieztu korelāciju starp kustību aktivitātēm un atsevišķām slimībām.

Uz pierādījumiem balstīta sociāla determinante apliecina, ka vislielākā korelācija ar ilgu un veselīgu mūžu ir izglītībai, turībai, kustībai un sportam visa mūža garumā

Izglītība un turība viegli korelē ar aktīvu dzīvesveidu un kaitīgu ieradumu neesamību, kā arī otrādi.

Vienkārši ilgs mūžs nav nedz indivīda, nedz sabiedrības mērķis. Būtiska ir dzīves kvalitāte.

Pētījumi sabiedrības veselībā, ir pierādījuši – tie, kas kustas, nenonāk tajā grupā, kur vajadzīga simtprocentīgs cita cilvēka atbalsts izdzīvošanai.

Daudzkārt atkārtotiem un mērķtiecīgiem sporta vingrinājumiem ir ļoti nozīmīga vieta funkcionētspējīgas fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā

Sportam piemīt fizioloģiska, imunoloģiska un psiholoģiska pozitīva iedarbe slimību prevencijā

Kustības ietilpst jebkuras saslimšanas profilaktisko pasākumu plānā.

*Fiziskā aktivitāte ietekmē gandrīz visus orgānus un audus, bet regulāra fiziskā slodze šiem orgāniem un audiem ļauj pilnīgot savas funkcijas.

*Regulāra fiziskā aktivitāte ievērojami samazina pāragras nāves risku

*Vislielākā nozīme sportam un fiziskām aktivitātēm ir:sirds un asinsvadu slimību primārajā un sekundārajā profilaksē un ārstēšanā kaulu, locītavu un balsta aparāta slimību primārajā, sekundārajā un terciārajā profilaksē un ārstēšanā

*Nozīmīgu vietu sports ieņem arī onkoloģisku slimību, plaušu un elpceļu, gastrointestinālu, kā arī iekšējās sekrēcijas orgānu slimību profilaksē un ārstēšanā

*Tradicionāli Latvijas stacionāros ārstēšanos saprot kā gultas režīmu, vēl līdz šim nepietiekama vērība tiek pievērsta kustības trūkumam pēc saslimšanas vai operācijas, kas ir viens no nozīmīgākiem mirstības vai komplikāciju cēloņiem.

*Pētījums Krievijā - trīs aviācijas pulkveži gadu pavadīja gultā

Sekas – muskuļu distrofija, sirds un asinsvadu mazspēja II B, elpošanas mazspēja, hematūrija pirmajās dienās pēc piecelšanās,bet vienam no viņiem– resnās zarnas vēzis

*Pēc jaunāko pētījumu datiem kustības ir rekomendēts iekļaut visu saslimšanu ārstēšanas un atveseļošanās periodā, pielāgojot tās atkarībā no pacienta spējām un diagnozes

*Reducē kustību balsta aparāta funkcionālās rezerves;

*Muskuļu vājums un atrofija;

*Samazinās kaulu un muskuļu izturība;

*Samazinās locītavu kustību apjoms;

*Kontraktūras;

*Imobilizācijas osteoporoze

*Samazinās plaušu ventilācija;

*Izmainās līdzsvars starp asins plūsmu un ventilāciju;

*Samazinās diafragmas kustīgums;

*Samazinās plaušu ekskursijas;

*Apgrūtinās sekrēta izdale;

*Samazinās klepus efektivitāte;

*Hipostatiskā pneimonija

*Posturāla hipotensija – ortostatiskā jutība palielinās;

*Dziļo vēnu tromboze;

*Trombemboliju risks

*Imobilizācijas tahikardija

*Aizcietējumi

*Lēnāka zarnu darbība

*Lēnāka vielu absorbcija

*Apetītes trūkums

*Samazinās spēja noturēt līdzsvaru;

*Samazinās koordinācijas funkcija

*Tiek ietekmētas sociālās funkcijas;

*Depresija;

*Samazinās intelektuālā kapacitāte.

*Kā sekundāras profilakses līdzekli mēs sportu saprotam slimiem indivīdiem, kuriem mērķtiecīga un adekvāta fiziska slodze palīdz izvairīties no atkārtotas slimības epizodes vai pagarina slimības remisiju

*Kā terciāru profilaksi sportu mēs saprotam kā rehabilitācijas pasākumu kompleksa sastāvdaļu veiksmīgi ārstētu pacientu atlabšanas procesā

Kustība nozīmē dzīves ilguma pagarināšanos, dzīves kvalitātes palielināšanos un pašapziņas celšanos. Pētījumos pierādīts, ka kustība attālina vai pat vispār novērš demenci!

Fiziski aktīvs dzīvesstils korelē ar intelektuāli aktīvu dzīvesveidu, racionālu uzturu un tabakas nelietošanu, kas praktiski nozīmē, ka fiziskas aktivitātes ir veselīga dzīvesveida indikators

Daudzi pētījumi pasaules attīstītajās valstīs pierāda, ka aktīvas sporta nodarbības palīdz darbā un biznesā, samazina depresijas un psiholoģiskas spriedzes iespējas, kas vienlaikus nozīmē veiksmes formulu

Uz zemeslodes vismaz ceturtdaļa sieviešu un sestā daļa vīriešu saslimst ar dziļu depresiju vecumā pēc 45 gadiem, pie kam vismaz 15% no slimniekiem šī depresija komplicējas ar sekmīgāku vai mazāk sekmīgu suicīda (pašnāvības) mēģinājumu

Depresija korelē ar vēzi, insultu, citām slimībām – tās ievērojami biežāk piemeklē depresijas slimnieku kā jebkuru citu populācijā

Depresijas un citu mentālu slimību gadījumā fiziskajai aktivitātei un sportam ir nozīmīga loma. Jebkura kustība ir cīņa pret depresiju! Depresijas ārstēšanā sports ir papildmetode. Pasaulē depresijas ārstēšanai iesaka sporta veidus, kuros attīstās arī komunikatīvas prasmes, piemēram, sporta spēles.

Nodarbojoties ar sporta spēlēm, depresijas slimniekam nav laika un iespēju risināt savas pašvērtības problēmas

*Komandu sporta veidi

*Sporta spēles

*Sociālās saites ar domubiedriem

*Kopējie treniņi

*Kompānija

*Strādājot intelektuālu bet mazkustīgu darbu, kustības ir nepieciešamas kā mazkustības izraisītu saslimšanu profilaksei, tā darbaspēju paaugstināšanai;

*Strādājot fizisku darbu, kustības ir nepieciešamas aroda saslimšanu profilaksei un traumu un hronisku balsta un kustību aparāta saslimšanu novēršanai.

*Kustība veicina sportot prasmi un sportot gribu*Galvenais sportā – sacensties ar

sev līdzīgas sagatavotības un fizioloģiskas aktivitātes cilvēkiem - bērniem jāsacenšas ar bērniem, atlētiem ar atlētiem, bet veterāniem ar veterāniem*Tautas sports*Rīgas Nordea maratonā piedalās

30000 skrējēji*Vienības riteņbraucienā piedalās

4300 dalībnieki*Pierīgas mežos visu vasaru katru

pēcpusdienu 1000–1500 cilvēku piedalās MAGNĒTĀ

*Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka tie, kas nodarbojas regulāri ar sportu ir pakļauti mazākam atkarību riskam – smēķēšana, narkotikas, azartspēles, alkohols.

*Sports kā atkarība

*Dzīvesveid – ģimene, draugi, brīvais laiks, hobiji, cauru gadu!

*Šobrīd pasaules pieredze liecina, ka veselīga dzīvesveida kritērijs ir sporta aktivitātes 5 reizes nedēļā ar katram organismam (atbilstoši dzimumam, vecumam, veselības stāvoklim, svaram, fiziskai sagatavotībai un diagnostiski veiktam veselības novērtējumam) specifisku intensitāti un ilgumu

*Kustība pozitīvi ietekmē bērna kopējo attīstību

*Kustība saglabā veselību un paildzina jaunību brieduma gados

*Austrāliešu pētījumi liecina, ka treniņi iespējami ikvienā vecumā, arī senioriem. Pirmā pozitīvā ietekme ir 5,5 stundām ātras pastaigas nedēļā (daļu šā laika atvēlot riteņbraukšanai, slēpošanai vai peldēšanai).Šīs 5,5 stundas samazina ārstniecības izdevumus par 40%

*Pasaules medicīnas asociācija (WMA) ar lozungu „vesels caur kustību” ir izplatījusi atziņu, ka treniņi un kustības visvairāk nepieciešami vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vecāku cilvēku sports ir nācijas veselības pamats.

Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums - Pietiekamas (60 min. katru dienu) fiziskās aktivitātes pēdējās nedēļas laikā vecumgrupās zēniem un meitenēm, 2006.-2010.g. (%)

Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums - pirmklasnieku ķermeņa masas novērtējums saskaņā ar PVO ĶMI standartiem pēc dzimuma (%): 2008. un 2010. gada salīdzinājums.

Sporta stundas ir jāuzskata par alternatīvu un papildinājumu pārmērīgai mācību programmai. Pareizi organizētas sporta nodarbības uzlabo skolēnu sekmes, veselību (īpaši uzlabo smadzeņu asinsapgādi un tādējādi atraisa garīgās spējas

Mērķis, atbilstoši PVO norādījumiem ir viena pilnvērtīga sporta stunda katram bērnam katru dienu, kad tiek nodarbināti vairāk nekā 60% muskuļu, kad organisms darbojas ne tikai aerobā, bet arī anaerobā režīmā.

Sākotnēji tas nozīmē 3 sporta stundas nedēļā!

* lai uzlabotu sirds asinsvadu sistēmas darbības iespējas un apjomu, būtiski ir kustībās iesaistīt ievērojami lielu skeleta muskulatūras apjomu

*nozīmīgi ir sasniegt lielu kustības intensitāti, rēķinot vismaz 50% no maksimālā skābekļa patēriņa līmeņa

*nav lietderīgas kustības, kas iesaista mazāk par 1/6 visa ķermeņa skeleta muskulatūras

*kustībām jābūt dinamiskām un vienu kustību cikls nedrīkst būt īsāks par 3–5 minūtēm. Šo līmeni sasniedz ar kustībām, kas sirdsdarbības frekvenci paātrina līdz 140–180 reizēm minūtē

*sporta stundās jāizvēlas tāds sporta veids, kur vienlaikus iesaistās vairāk nekā 60% muskuļu

* treniņam jābūt vismaz līdz pirmajiem sviedriem*galvenais treniņš jāveic ķermeņa krūšu daļai – palielinot krūšu

kustīgumu, atbrīvojot diafragmu, sinhronizējot starpskriemeļu muskuļu tonusu

* jānoslogo vēdera priekšējās sienas un muguras muskuļi lai uzlabotu vēdera dobuma orgānu darbību

* jānoslogo muguras un dziļie vēdera muskuļi, lai saglabātu un veidotu spēcīgu stāju!

*Skriešana

*Peldēšana

*Riteņbraukšana

*Slēpošana

*Sporta spēles

*Nūjošana

*Vingrošana