JPI Brosura

Pašvaldību jaunatnes politikas un darba ar jaunatni plānošanas pieredzes materiāls

JAUNATNESPOLITIKAS

Jaunatnes politikas institūta ekspertu kolektīvs Latvija, 2011

Gala ziņojums un jaunatnes politikas pieredzes materiāls projekta“Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās” ietvaros

2010-2011.gadā.

Projekts “Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās” tika īstenots ar Eiropas Komisijas, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā un Sorosa Fonds Latvija finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un projekta finansētājiem nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Jaunatnes politikas institūta ekspertu kolektīvs:Projekta koordinatore: Sandra LapkovskaEksperti – politikas koordinatori: Kristīne Ļeontjeva, Vilis Brūveris, Rinalds RudzītisJaunatnes politikas eksperti: Andris Grafs, Edgars Bajaruns

© 2011, Jaunatnes politikas institūts.

3Ievada vietā

Jaunatnes politika Latvijā ir attīstījusies samērā gausi, bet progress pēdējo gadu laikā ir ievērojams.

Gausumu raksturo tas, ka, piemēram, gandrīz pirms desmit gadiem Latvijas jau-natnes kongresu rezolūcijās jaunieši, jaunat-nes darbinieki un eksperti aicināja uzņemties politisku atbildību par jaunatni un sakārtot tiesisko vidi, bet tikai 2009.gadā stājās spēkā Jaunatnes likums. Zinātāji stāsta, ka pat deviņdesmito gadu sākumā bijušas biežas diskusijas par jaunatnes jomas regulējuma nepieciešamību, tikai politiskajā dienas kārtībā tā arī vairāk kā 15 gadu laikā šis jautājums neparādījās.

Tagad situācija ir atšķirīga – ir gan tiesiskā bāze, gan valsts līmenī definēti politikas mērķi un sagaidāmie rezultāti. Sākusies jaunatnes politikas koordinētas ieviešanas fāze, kur izšķirīga loma ir visiem spēlētājiem - valsts institūcijām, pašvaldībām, jaunatnes organizācijām un iniciatīvu grupām, kā arī visiem tiem, kuri ikdienā veic darbu ar jau-natni un nepieļauj jaunatnes ignorēšanu, kas var novest pie nepatīkamām un ilglaicīgām sekām, ko izjutīs gan katrs indivīds, gan sabiedrība kopumā.

Tas vairs nav jāpierāda, ka pašvaldībām ir liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi, viņu iespējām, informētību, līdzdalību un brīvo laiku, sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un dzīves kvalitāti. Un jau-natnes politikas koordinētas ieviešanas fāzē pašvaldību loma tikai pieaug – detalizēti pienākumi no 2011. gada noteikti Jau-

natnes likumā, visas pašvaldības ir politiska lēmuma priekšā par jaunatnes atbalsta poli-tikas pieņemšanu un īstenošanu. Būtiski, lai pašvaldību jaunatnes atbalsta politika atbilst jaunatnes politikas pamatprincipiem. Tāpēc esam pārliecināti, ka Jaunatnes poli-tikas institūta projektā “Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās” iesaistītās Saldus, Pļaviņu, Ogres, Dobeles, Ilūkstes un Gulbenes pašvaldības jau šobrīd ir labās prakses piemērs citām. Turklāt, ja šīs pašvaldības ņems vērā identificētos izaicinājumus un sadarbībā ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām pilnveidos darbu ar jaunatni, rezultāti būs vēl redzamāki ne tikai konkrētajā pašvaldībā, bet Latvijā kopumā.

Vēl vairāk - vislielākais prieks ir par to, ka ne tikai projektā iesaistītās pašvaldības būs ieguvējas ilgtermiņā, bet arī jaunieši, kuri tieši iesaistījās projekta īstenošanā. Viņi ir ieguvuši jaunas prasmes un iemaņas, kā arī kļuvuši pilsoniski aktīvāki. Tāpat arī būtisks ieguvums ir aizsāktās diskusijas starp jaunatnes darbiniekiem, jauniešiem un pašvaldību lēmējvaru un izpildvaru vietējā mērogā.

Cerībā, ka projekta ietvaros iegūtā pieredze un rezultāti varētu tikt izmantoti vietējā, valsts un Eiropas Savienības mērogā,

Andris GrafsEdgars Bajaruns

Jaunatnes politikas ekspertiun Jaunatnes politikas ABC autori

Ievada vietā

Jaunatnes politikas institūts4

5Saturs

Saturs6 Informācija par Jaunatnes politikas institūtu

8 Īsumā par jaunatnes politiku Latvijā

12 Projekta ideja un cilvēki 13 Projekta ideja

14 Projekta cilvēki

15 Projekta norise

17 Projektā iesaistītās pašvaldības 19 Saldus novads

20 Pļaviņu novads

21 Ogres novads

22 Ilūkstes novads

23 Gulbenes novads

24 Dobeles novads

27 Tendences jaunatnes politikas attīstībā sešās pašvaldībāsdesmit būtiskos aspektos

28 Institucionālā sistēma darba ar jaunatni īstenošanai un darba ar jaunatnikoordinācija

32 Stratēģiskā plānošana darbā ar jaunatni

36 Pašvaldības budžets darbam ar jaunatni

40 Jauniešu informētības palielināšana un izpratne par jaunatni

44 Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un dalība jaunatnes organizācijāsvai jauniešu iniciatīvu grupās

48 Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana

52 Jauniešu sociālā aizsardzība

56 Sabiedriskā kārtība un drošība, jauniešu rīcības atbilstība tiesiskām vaitikumiskām normām

59 Jauniešu nodarbinātība

62 Jauniešu veselība un veselīgs dzīvesveids

66 Pašvaldību jaunatnes politikas veidošanas "ābece"

74 Pielikumi

76 Vispārējie rādītāji darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās

86 Jaunatnes likums


Informācija par Jaunatnespolitikasinstitūtu(JPI)

7Informācija par Jaunatnes politikas institūtu

Biedrība „Jaunatnes politikas institūts” (turpmāk – JPI) ir

ekspertu un jaunatnes darbinieku platforma pētniecībai, stratēģiskai attīstībai un inovācijām jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni

– biedrības dibinātājiem ir vairāk kā 10 gadu praktiskā pieredze jaunatnes politikas nozarē gan nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts institūciju darbā, vietēja, reģionāla, valsts un starptautiska mērogu projektu īstenošanā, kā arī pieredze pašvaldību un valsts mēroga attīstības plānošanas doku-mentu izstrādē.

JPI tika izveidota 2009. gada 19.jūlijā

ar mērķi veicināt jaunatnes politikas īstenošanas kvalitāti,

veicināt uz zināšanām balstīta darba ar jaunatni īstenošanu un veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņem-šanā un sabiedriskajā dzīvē.

Salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības valstīm (piemēram, Skandināvijas valstis, Igaunija, Vācija, Beļģija, Lielbritānija, Itālija, Spānija u.c.), Āzijas valstīm, ASV, Kanādu, Austrāliju vai Jaunzēlandi Latvijā nebija

izveidota organizācija, kas nodrošinātu situācijas izpēti jaunatnes jomā un īstenotu projektus un programmas jauniešu dzīves kvalitātes palielināšanai un partnerības stratēģiskai stiprināšanai. Ņemot vērā minēto,

radās ideja apvienot Latvijā esošo ekspertīzi un zināšanas, kas kalpotu par bāzi jauniešu dzīves kvalitātes pilnveidei,

īstenojot vietēja, reģionāla, valsts un starp-tautiska mēroga projektus un programmas, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību, jauniešu personības attīstību, radošumu, inovācijas un stratēģisku pieeju darbā ar jau-natni.

JPI uzdevumu īstenošanas būtība ir saistīta ar jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanu, kas ietver pasākumus jauniešu dzīves kvalitātes izpētei un analīzei, aktivitātes jauniešu, jo īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu personības attīstībai, kā arī pak-alpojumus, kas sekmētu jaunatnes politi-kas īstenošanā iesaistīto personu darbības kvalitāti darba ar jaunatni praksē atbilstoši valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam, kā arī Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijām.


Īsumā par jaunatnes politiku Latvijā

9Īsumā par jaunatnes politiku Latvijā

Kopumā, vērtējot jaunatnes situāciju Latvijā, jaunieši saskaras ar virkni aktuālu problēmu, kuras definētas valdībā pieņem-tajās Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.-2018. gadam. Būtiskākās problēmas ir saistībā ar to, ka Latvijā ir zema jauniešu līdzdalība sabiedriskās aktivitātēs, jauniešu nodarbinātības rādītāji ir zemākie Eiropas Savienībā, jauniešu veselības rādītāji ir kritis-ki un ar katru gadu pasliktinās – arī narkotis-ko un psihotropo vielu, smēķēšanas un alko-hola lietošanas un citu veselību apdraudošu atkarību izplatības līmenis jauniešu vidū ir augsts. Attiecībā pret jauniešu deviantu uzvedību īpaši jāpiemin tas, ka saglabājas augsts jauniešu administratīvo, civilties-isko, kriminālo pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu skaits, ir tendence samazināties nepilngadīgo likumpārkāpēju vecumam, aktuāls ir jautājums par sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iekļaušanos sabiedrībā. Šobrīd jaunieši tiek uztverti no vienas puses kā problēmu, ar kuru jātiek galā, kā arī no otras puses sabiedrības grupa, kurai ir liela nozīme demokrātisko vērtību nostiprināšanā un iedzīvināšanā, lai sabiedrība iesaistītos valsts veidošanā.

Lai panāktu jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī risinātu jaunatnes problēmas,

visās attīstītajās valstīs tiek izstrādāta un īstenota īpaša (vienlaikus specifiska un vienlaikus starpnozaru) politika jaunatnes mērķa grupas atbalstam jeb jaunatnes politika.

Izpratne par jaunatnes politiku un tās nepieciešamību Latvijā veidojusies lēnām. Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunatnes poli-tika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu

mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Attiecīgi to īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī jaunatnes organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas.

Veiksmīga jaunatnes politika būs tikai tad, ja tās īstenošanas rezultātā tiks sasniegti vairāki būtiski uzlabojumi:

1) palielinās vidējais jauniešu dzīveskvalitātes pašvērtējums.

2) nodrošināta vienota sistēma jaunatnespolitikas īstenošanai un koordinācijai valsts un pašvaldību mērogā.

3) palielinās jauniešu līdzdalība lēmumupieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

4) jauniešiem nodrošināta vieglāka pārejano bērna pieaugušā statusā, nodrošinot labāku veselību, sociāli ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Jaunatnes politikas pamatlikums ir Jau-natnes likums, kas stājās spēkā tikai 2009.gada 1.janvārī.

Jaunatnes likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti,

veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot dar-bu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikā, kā arī pamat-principus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām un darbam ar jaunatni.


Jāakcentē, ka 2010.gadā Saeima veica grozījumus Jaunatnes likumā, tajos precizējot pašvaldības kompetenci jaunatnes politikas nozarē, paredzot, ka pašvaldība plāno darba ar jaunatni īstenošanu un attīstību,

tajā skaitā izstrādājot pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus un nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni.

Kā jau minējām iepriekš, 2009. gadā tika apstiprinātas Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.-2018. gadam. Bal-stoties uz šo ilgtermiņa dokumentu tika izstrādāta Jaunatnes politikas valsts pro-gramma 2009.-2013. gadam. Šajā valsts programmā iekļautie pasākumi paredz veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, veicināt jauniešu sociāli eko-nomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā, kā arī pilnveidot starptautisko sadarbību jaunatnes politi-kas jomā. Šādi uzstādījumi ir būtiski arī pašvaldību līmeņa jaunatnes politikai, jo pašvaldībās pieņemtajiem lēmumiem ir īpaši liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi un attīstības iespējām.

Ņemot vērā to, ka jaunatne nav identificēta kā prioritāte un uzmanība politiskajā un arī mediju dienas kārtība ir neliela, statistika, kas raksturo jauniešu dzīves kvalitātes būtiskus aspektus, ir ļoti kritiska un prasa maksimāli palielināt investīcijas bērnos un jauniešos, jo līdzīgi kā demogrāfijas problēmu kontekstā Lat-vija ir pakļauta būtiskam riskam saistībā ar nācijas turpmāko pastāvēšanu un latvisko tradīciju saglabāšanu un pārmantošanu.

Domājot par jauniešu identitāti un dzīves kvalitāti, būtiski ir vienoti piemērot jaunieša

vecumposma robežas. Vairākos spēkā esošos Latvijas normatīvos aktos

jaunietis ir definēts kā persona līdz 25 gadu vecumam.

Atbilstoši Jaunatnes likumā noteikta-jam jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kas 2008.gadā bija 19,2% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita jeb 436 296 personas, 2009.gadā 421 990 jeb 18,66%, savukārt 2010.gadā – 402 186 jeb 17,89% no kopējā iedzīvotāju skaita1. No dzīves cikla viedokļa jauniešu vecumposms sākas līdz ar pubertātes iestāšanos 12-13 gadu vecumā un beidzas, kad indivīds ir atradis savu personīgo un sociālo identitāti, par ko liecina sociālekonomiskā patstāvība (nodarbinātība, ienākumi, patstāvīga dzīve, ģimenes dibināšana utt.). Bioloģiskā cikla kontekstā par jaunieti pieņemts uzskatīt pubertātes vecumā esošu personu no 12 līdz 21 gadu vecumam, šajā laika posmā būtiski attīstās cilvēka ķermenis, īpaši seksuāli reproduktīvā sistēma. Aptuveni līdz 23-25 gadu vecumam notiek ķermeņa stabilizācija, pēc kuras būtiska bioloģiskā attīstība neno-tiek. Arī vairāki autori no psiholoģiskajiem aspektiem norāda, ka vēlīnā jaunība ir vecumā no 20 līdz 25 (pat līdz 28) gadiem.2

Statistika rāda, ka vidēji katrs piektais pusaudzis Latvijā nav apmierināti ar savu dzīvi, t.i. vērtē savu dzīvi kā sliktāko vai vissliktāko iespējamo. Salīdzinoši tādās sociāli un ekonomiski attīstītākās Eiropas valstīs kā Nīderlande un Somija, jaunieši daudz biežāk dot pozitīvu vispārējās dzīves novērtējumu. Salīdzinot 2009.gada un 2010.gada statistikas datus, jāsecina, ka

kopumā jaunieši savu dzīvi novērtē pozitīvi un 2010.gadā pieaudzis to jauniešu skaits, kuri dzīvi novērtē kā labu3,

11Īsumā par jaunatnes politiku Latvijā

tie lielākoties ir jaunieši skolas vecumā (13-15 gadi un 16-19 gadi), kā arī jaunieši ar aug-stiem ienākumiem ģimenē uz vienu ģimenes locekli. Pozitīvāk savu dzīvi novērtē ga-dos jaunākie (vecuma no 13-19 gadiem). Savukārt, personas vecuma grupa 20-25 gadi dzīvi vērtē kritiskāk - šajā vecuma grupā ir visaugstākā neapmierinātība ar savu dzīvi kopumā. Tieši 20-25 gadus veci jaunieši kritiskāk vērtē savu dzīves kvalitāti tā iemelsa dēļ, ka jauniešu vidū ir liels bezdarba īpatsvars un, beidzoties jaunieša ve-cumposmam un ieejot” pieaugušā statusā”, rodas atšķirības starp vēlamo un reālo iespēju ziņā. Tāpēc liels izaicinājums jaunatnes politikā ir piedāvāt atbilstošus pasākumus un attīstīt pakalpojumus 20 - 25 gadus veciem jauniešiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un plānotos uzlabojumus.

1 Centrālās statistikas pārvalde, http://data.csb.gov.lv(skatīts 01.2011.)

2 Stratēģiskās analīzes komisija, „Dzīves kvalitāteLatvijā”, 2006, 112

3 Jauniešu dzīves kvalitāte Latvijā. 2009. un 2010.gada rezultāti. Factum research Studio, 2010, 6.lpp.

Esmu neapmierināts ar savu dzīvi

Man ir lieliska dzīve

Savu dzīvi vērtēju kā apmierinošu

Savu dzīvi vērtēju kā gandrīz labu

Man ir laba dzīve

2010 2009

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45


Projekta idejaun cilvēki

13Informācija par projekta norisi

Projekta idejaProjekta ideja radās, ņemot vērā, ka kopš

2008. gada, kad tika izstrādāti Vispārējie rādītāji jaunatnes politikas vērtēšanai pašvaldībās (skatīt pielikumu), ko par unikālu instrumentu jaunatnes politikas kvalitātes izvērtēšanā un jauniešu pasākumu atbalsta sistēmu kvalitātes uzlabošanā atzinuši Eiro-pas Padomes Jaunatnes politikas zināšanu centra eksperti, nav notikusi sistēmiska jaunatnes politikas kvalitātes izvērtēšana un jauniešiem sniegto pakalpojumu kvalitātes izvērtēšana. Tāpat arī jaunieši netiek iesaistīti ne jaunatnes politikas kvalitātes izvērtēšanā, ne jauniešiem sniegto pakalpojumu sistēmas pilnveidē pašvaldību mērogā. Tāpēc radās projekta ideja – jauniešiem izvērtēt vietējās jaunatnes politikas kvalitāti un veicināt jauniešiem sniegto pakalpojumu pilnveidi pašvaldību, ka arī valsts mērogā.

Projekta ilgtermiņā vispārējais mērķis ir veicināt jauniešu dzīves kvalitātes pakāpenisku uzlabošanu un jaunatnes poli-tikas īstenošanas kvalitāti Latvijā. Vispārējā mērķa formulējums ietver stratēģiski attīstītu un uz zināšanām balstītu valsts un pašvaldību politikas izstrādi un īstenošanu attiecībā pret jaunatni, jauniešu komptenču un iemaņu pilnveidi, lai būtiski uzlabotu jau-natnes politikas īstenošanā iesaistīto personu profesionalitāti un nodrošinātu jauniešiem sniegto pakalpojumu attīstību atbilstoši Eiropas Savienības prioritātēm jaunatnes jomā. Būtiski, lai Latvijā īstenotā jaunatnes politika atbilstu Eiropas Savienības jaunajam sadarbības ietvaram jaunatnes jomā.

Projekta mērķi ir:

1) veicināt jauniešu aktīvu pilsoniskoapziņu un jo īpaši Eiropas pilsonisko apziņu;

2) veicināt jauniešu dzīves kvalitātes unjaunatnes politikas īstenošanas pēt-niecību;

3) sniegt ieguldījumu jauniešu pasākumuatbalsta sistēmu kvalitātes uzlabošanā un jaunatnes jomā darbojošos pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes celšanā;

4) veicināt likumdošanas un attīstībasplānošanas pilnveidi jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai;

5) nodrošināt jaunatnes politikasstratēģisku attīstību pašvaldībās;

Projekta uzdevumi ir:

1) izveidot 6 jauniešu rīcības grupas sešāsvietējās pašvaldībās, kas nodrošina vietējās jaunatnes politikas izvērtēšanu sadarbībā ar koordinatoriem un vietējās pašvaldības jaunatnes struktūrām;

2) nodrošināt apmācības jauniešu rīcībugrupu pārstāvjiem;

3) veikt pašvaldības darba ar jaunatnivērtēšanu saskaņā ar Vispārējiem rādītājiem darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās;

4) nodrošināt vietējās pašvaldības


īstenotās jaunatnes politikas analīzi, sagatavojot ziņojumus par jaunatnes politikas situāciju pašvaldībās;

5) sagatavot rekomendācijas vietējāsjaunatnes politikas attīstībai un jaunie-šu sistemātiskai iesaistīšanai lēmumu pie ņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

6) īstenot 6 vietējās (mini) konferencesjaunatnes politikas izvērtēšanas rezul-tātu prezentēšanai, rekomendāciju ieviešanas analīzei un strukturētā dia-loga ar vietējās jaunatnes politikas vei-dotajiem nodrošināšanai;

7) sagatavot pieredzes materiālu par 6pašvaldību praksi jaunatnes poli-tikas īstenošanā un jauniešu reko-mendācijām situācijas uzlabošanai;

8) īstenot nacionālo konferenci, lainodrošinātu projektā iesaistīto jau-niešu un pašvaldības pārstāvju tikšanos ar citiem jauniešiem, jau-natnes organizācijām un jaunatnes politikas veidotājiem, lai nodrošinātu strukturēto dialogu nacionālā mērogā jauniešu pasākumu atbalsta sistēmas kvalitātes uzlabošanai.

Projekta cilvēkiProjekta īstenošanā aktīvi iesaistījās JPI

cilvēki, projektu īstenošanu lielā mērā nodrošināja projekta koordinatore Sandra Lapkovska. Projektā tika piesaistīti vairāki eksperti – politikas koordinatori – Vi-lis Brūveris, Rinalds Rudzītis un Kristīne Ļeonjteva. Tāpat projekta norisi ar ekspertīzi atbalstīja Latvijas Jaunatnes padome. Vien-laikus projekts, neizdotos tik veiksmīgs bez aktīvas Saldus, Ogres, Ilūkstes, Pļaviņu,

Dobeles un Gulbenes novadu pašvaldību atbalsta, iesaistoties vietējiem jaunatnes dar-biniekiem, jaunatnes lietu speciālistiem, kā arī daudziem dažādu pašvaldības institūciju darbiniekiem. Tomēr visvairāk projekta ietvaros veica sešu pašvaldību jaunieši, kas izgājuši apmācības, vairāku mēnešu garumā veica vietējā darba ar jaunatni izvērtēšanu atbilstīgi „Vispārējiem rādītājiem darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās”.

15Informācija par projekta norisi

Projekta īstenošana notika trijos pos-mos – sagatavošanās aktivitātes, pasākuma īstenošana un noslēguma aktivitātes.

Projekta sagatavošanas aktivitātēs ietvēra; pirmkārt, politikas koordinatoru piesaisti, kuri nodrošināja atbalstu jauniešu rīcības grupām un nodrošināja jaunatnes politikas izvērtēšanu un vietējo pašvaldības jaunatnes politikas izvērtējumu ziņojumu izstrādi. Katram no politikas koordinatoriem bija jānodrošina 2 pašvaldību izvērtēšana sadarbībā ar vietējiem jauniešiem. Projekta ietvaros politikas koordinatori kopā ar pro-jekta koordinatoru veica vairākas vizītes pašvaldībās, lai nodrošinātu veiksmīgu pro-jekta norisi.

Otrkārt, notika 6 vietējo pašvaldību at-lase, nodrošinot ģeogrāfisko balansu un pašvaldību dažādību (jauniešu īpatsvars, iespēju daudzveidība u.t.t.). Atlasot starp daudziem pieteikumiem, projektā kā dalībnieki tika uzaicinātas Saldus, Ogres, Ilūkstes, Pļaviņu, Dobeles un Gulbenes novadu pašvaldības, ar kurām tika noslēgti sadarbības līgumi.

Treškārt, katrā pašvaldībā tika izvei-dota viena vietējo jauniešu rīcības grupa no 15 cilvēkiem, kuru veidošanas prin-cips paredzēja iesaistīt pēc iespējas plašāku dažādību (vecuma grupas, dažādas skolas, sociālekonomiskie apstākļi, jaunieši ar mazākām iespējam u.t.t.). Jauniešiem projek-ta ietvaros bija pienākums ne tikai iesaistīties apmācībās, bet arī nodrošināt komunikāciju ar vietējo sabiedrību, lai nodrošinātu pro-jekta atpazīstamību. Pēc vietējo jauniešu rīcības grupas izveides sekoja divu dienu apmācība katrai jauniešu grupai. Pirmajā apmācību dienā notika vispārējas apmācības par jaunatnes politiku un vietējā mēroga jau-natnes politiku, otrajā apmācību dienā tika veikta apmācība vietējās pašvaldības darba ar jaunatni izvērtēšanai. Apmācību ietvaros

jaunieši tika informēti par programmu „Jau-natne darbībā”, kā arī aicināt jauniešus veidot iniciatīvu grupas un jaunatnes organizācijas, lai izstrādātu projektus un īstenotu jauniešu iniciatīvas. Apmācību īstenošanā iesaistījās ne tika JPI un politikas koordinatori, bet arī Latvijas Jaunatnes padome.

Pasākumu īstenošanas fāzē vietējās jauniešu iniciatīvu grupas veica vietējās pašvaldību jaunatnes politikas izvērtēšanu. Katrā pašvaldībā tika veikts izvērtējums atbilstoši „Vispārējiem rādītajiem darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībā”, izvērtējums tika veikts, balstoties uz pašvaldības datiem un praktiskajām vizītēm darba ar jaunatni īstenošanas vietās. Tāpat arī vietējās jauniešu rīcības grupas devās uz dažādām institūcijām, lai iegūtu informāciju un intervētu dažādus iestāžu darbiniekus.

Kad tika iegūti dati, jauniešu rīcības grupas ar politikas koordinatoru atbalstu veica vietējo pašvaldības jaunatnes politikas izvērtējumu ziņojumu izstrādi; analizējot iegūtos datus, sagatavojot ieteikumus un rekomendācijas. Pēc ziņojumu izstrādes, katrā pašvaldībā norisinājās vietējā mini konference, kā strukturētais dialogs vietējā mērogā. Tā bija vienas dienas konfer-ence, kurā jaunieši prezentēja sagatavotos izvērtējuma ziņojumus, iesaistījās vietēja pašvaldības administrācija un vadība, lai izstrādātu un apspriestu praktiskus plānus, kā turpmāk pilnveidot vietējo darbu ar jaunatni. Daudzās pašvaldībās šāda veida strukturētais dialogs noritēja pirmoreiz, turklāt gana veiksmīgi, lai jaunieši ar vietējo pašvaldību vienotos par turpmākajām aktivitātēm un tikšanām, kurās risināt darba ar jaunatni jautājumus.

Projekta noslēguma galvenā aktivitāte bija noslēguma konference „Jaunatnes poli-tika novados”, kas norisinājās 2011.gada 25. un 26.februārī. Konferencē tika prezentēts

Projekta norise


Jaunatnes politikas ABC projekts, kā arī būtiskākie secinājumi, kas radās saistībā ar vietējo darbu ar jaunatni. Konferencē kopumā piedalījās 104 dalībnieki, to skaitā projektā iesaistīto pašvaldību pārstāvji, vietējās jauniešu rīcības grupas, kā arī pārstāvji no citām pašvaldībām (Madonas, Talsiem, Jelgavas, Kuldīgas, Rundāles, Rīgas, Ādažiem, Aizkraukles, Skrīveriem, u.c.), tāpat arī jaunatnes organizāciju un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas kopumā bija 21 dalībnieks. Konfer-ences pirmajā dienā pēc prezentācijām vietējo jauniešu rīcības grupu pārstāvji ar citiem dalībniekiem dalījās ar pieredzēto, tika vērtēts projekta īstenošanas process,

radīti ieteikumi līdzīgiem projektiem, katrs dalībnieks veidoja galvenās atziņas un nākotnes plānus. Otrajā konferences dienā visi dalībnieki darbojās grupās, lai strādātu pie 6 būtiskām tēmām vietējā darba ar jau-natni attīstībai – līdzdalība un informācija, drošība, nodarbinātība, izglītība, izklaide un kultūra, kā arī veselīgs dzīvesveids. Katrā no tēmām tika fiksēti būtiski aspekti un jaunieši kopā ar pašvaldību un jaunatnes organizāciju pārstāvjiem mēģināja meklēt praktiskus risinājumus un idejas situācijas uzlabošanai.

17

Projektāiesaistītās

pašvaldības


Projektā kopumā tika iesaistītas sešas pašvaldības, katru no tām raksturo dažāda ģeogrāfiskā, vēsturiskā, sociālekonomiskā situācija un arī pieredze darbā ar jaunatni īstenošanā. Atsevišķās pašvaldībās darba ar jaunatni sistemātiska īstenošana noritēja jau ilgāku laiku pirms šī projekta, kamēr šis projekts citās veicināja darba ar jaunatni

īstenošanas uzsākšanu vai kalpo kā papildus instruments darba ar jaunatni plānošanā. Pašvaldību dažādība arī bija būtiskākais iemesls, kādēļ projektā tika izvēlētas Sal-dus, Pļaviņu, Ogres, Dobeles, Ilūkstes un Gulbenes novadu pašvaldības.

19Projektā iesaistītās pašvaldības

Saldus novadsTeritorijas lielums 1683,3 km²

Iedzīvotāju skaits 28 822

Jauniešu (13-25 gadu vecumā) skaits pašvaldībā 4110

Jauniešu skaits pašvaldībā attiecībā pret pārējiem iedzīvotājiem 14,23%

Reģistrēto biedrību un nodibinājumu skaits, kuras darbojas pašvaldībā 85

Jaunatnes organizāciju skaits pašvaldībā, kas atbilsts Jaunatnes likumā ietvertajiem jaunatnes organizāciju kritērijiem 5

Biedrību un nodibinājumu skaits ar kurām pašvaldība sadarbojas 5

Izglītības iestāžu skaits un izglītojamo skaits:a) Pirmsskolas izglītības iestādes / izglītojamo skaitsb) Vispārizglītojošās skolas: Sākumskola/izglītojamo skaits Pamatskolas / izglītojamo skaits Vidusskolas / izglītojamo skaitsc) Speciālās skolas / izglītojamo skaitsd) Profesionālās izglītības iestādes / izglītojamo skaitse) Augstskolas un koledžas / izglītojamo skaitsf ) Interešu izglītības iestādes / izglītojamo skaitsg) Profesionālās ievirzes izglītības iestādes

10/1188

1/26711/21296/8342/3591/674-2/23344/ 829

Skolēnu / studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju 1479

Jauniešu bezdarbnieku skaits (no visiem bezdarbniekiem, procentuāli)

18% no kopējā reģistrēto bezdarb-nieku skaita.

Jauno uzņēmēju (līdz 25 gadiem) skaits Nav informācijas

Ievēlēto jauniešu (līdz 25 gadiem) skaits pašvaldības domē, padomē Nav

Pašvaldības tiesībsargājošo institūciju redzeslokā esošo jauniešu skaits un procentuāla attiecība pret kopējo jauniešu skaitu Nav informācijas

Jauniešu izdarītie likumpārkāpumi pašvaldībā attiecībā pret kopējo noziedzīgo nodarījumu skaitu 49%


Pļaviņu novadsTeritorijas lielums 376,8 km²

Iedzīvotāju skaits 6352




Jaunatnes organizāciju skaits pašvaldībā, kas atbilsts Jaunatnes likumā ietvertajiem jaunatnes organizāciju kritērijiem Nav


Izglītības iestāžu skaits un izglītojamo skaits:a) Pirmsskolas izglītības iestādes / izglītojamo skaitsb) Vispārizglītojošās skolasc) Speciālās skolas / izglītojamo skaitsd) Profesionālās izglītības iestādes / izglītojamo skaitse) Augstskolas un koledžas / izglītojamo skaitsf ) Interešu izglītības iestādes / izglītojamo skaitsg) Profesionālās ievirzes izglītības iestādes

4/2043/537NavNavNav 5/576Nav


Jauniešu bezdarbnieku skaits (no visiem bezdarbniekiem, procentuāli) Nav informācijas

Jauno uzņēmēju (līdz 25 gadiem) skaits 6


Pašvaldības tiesībsargājošo institūciju redzeslokā esošo jauniešu skaits un procentuāla attiecība pret kopējo jauniešu skaitu 2,25%

Jauniešu izdarītie likumpārkāpumi pašvaldībā attiecībā pret kopējo noziedzīgo nodarījumu skaitu 28%


Ogres novadsTeritorijas lielums 989,9 km²


Jauniešu (13-25 gadu vecumā) skaits pašvaldībā Nav informācijas

Jauniešu skaits pašvaldībā attiecībā pret pārējiem iedzīvotājiem Nav informācijas


Jaunatnes organizāciju skaits pašvaldībā, kas atbilsts Jaunatnes likumā ietvertajiem jaunatnes organizāciju kritērijiem Nav informācijas

Biedrību un nodibinājumu skaits ar kurām pašvaldība sadarbojas Nav

Izglītības iestāžu skaits un izglītojamo skaits:a) Pirmsskolas izglītības iestādes / izglītojamo skaitsb) Vispārizglītojošās skolasc) Speciālās skolas / izglītojamo skaitsd) Profesionālās izglītības iestādes / izglītojamo skaitse) Augstskolas un koledžas / izglītojamo skaitsf ) Interešu izglītības iestādes / izglītojamo skaitsg) Profesionālās ievirzes izglītības iestādes

9/152914/40851/812/1001NavNav informācijas5/1418






Pašvaldības tiesībsargājošo institūciju redzeslokā esošo jauniešu skaits un procentuāla attiecība pret kopējo jauniešu skaitu Nav informācijas

Jauniešu izdarītie likumpārkāpumi pašvaldībā attiecībā pret kopējo noziedzīgo nodarījumu skaitu Nav informācijas


Ilūkstes novadsTeritorijas lielums 648,4 km²





Jaunatnes organizāciju skaits pašvaldībā, kas atbilsts Jaunatnes likumā ietvertajiem jaunatnes organizāciju kritērijiem Nav


Izglītības iestāžu skaits un izglītojamo skaits:a) Pirmsskolas izglītības iestādes / izglītojamo skaitsb) Vispārizglītojošās skolas: Pamatskolas / izglītojamo skaits Vidusskolas / izglītojamo skaitsc) Speciālās skolas / izglītojamo skaitsd) Profesionālās izglītības iestādes / izglītojamo skaitse) Augstskolas un koledžas / izglītojamo skaitsf ) Interešu izglītības iestādes / izglītojamo skaitsg) Profesionālās ievirzes izglītības iestādes

1/214

2/1903/9331/454/548-1/218Nav






Pašvaldības tiesībsargājošo institūciju redzeslokā esošo jauniešu skaits un procentuāla attiecība pret kopējo jauniešu skaitu 25%

Jauniešu izdarītie likumpārkāpumi pašvaldībā attiecībā pret kopējo noziedzīgo nodarījumu skaitu

150 pārkāpumi2010.gadā


Gulbenes novadsTeritorijas lielums 1871 km²







Izglītības iestāžu skaits un izglītojamo skaits:a) Pirmsskolas izglītības iestādes / izglītojamo skaitsb) Vispārizglītojošās skolas: Pamatskolas / izglītojamo skaits Vidusskolas / izglītojamo skaitsc) Speciālās skolas / izglītojamo skaitsd) Profesionālās izglītības iestādes / izglītojamo skaitse) Augstskolas un koledžas / izglītojamo skaitsf ) Interešu izglītības iestādes / izglītojamo skaits

9/831

11/10877/17481/1052/3671/nav informācijas3/762



5,1% no kopējā reģistrēto bezdarb-nieku skaita.



Pašvaldības tiesībsargājošo institūciju redzeslokā esošo jauniešu skaits un procentuāla attiecība pret kopējo jauniešu skaitu

~110 jauniešu vecumā līdz 18 gadiem (% nav informācijas)

Jauniešu izdarītie likumpārkāpumi pašvaldībā attiecībā pret kopējo noziedzīgo nodarījumu skaitu

45, tajā skaitā 8 kriminālie, 37 administratīvie (līdz 18.g.v.) (proporcija nav pieejama)


Dobeles novadsTeritorijas lielums 889,7 km²







Izglītības iestāžu skaits un izglītojamo skaits:a) Pirmsskolas izglītības iestādes / izglītojamo skaitsb) Vispārizglītojošās skolas: Pamatskolas / izglītojamo skaits Vidusskolas / izglītojamo skaitsc) Speciālās skolas / izglītojamo skaitsd) Profesionālās izglītības iestādes / izglītojamo skaitse) Augstskolas un koledžas / izglītojamo skaitsf ) Interešu izglītības iestādes / izglītojamo skaits

7/1077

10/11043/15551/815/1258-1/206


Jauniešu bezdarbnieku skaits (no visiem bezdarbniekiem, procentuāli) Nav informācijas



Pašvaldības tiesībsargājošo institūciju redzeslokā esošo jauniešu skaits un procentuāla attiecība pret kopējo jauniešu skaitu 8,4%

Jauniešu izdarītie likumpārkāpumi pašvaldībā attiecībā pret kopējo noziedzīgo nodarījumu skaitu Nav informācijas



27

Tendencesjaunatnes

politikas attīstībā sešās pašvaldībās

desmit būtiskos aspektos


1.Institucionālā sistēma darba ar jaunatni īstenošanai un darba ar jaunatni koordinācija

29Institucionālā sistēma darba ar jaunatni īstenošanai un darba ar jaunatni koordinācija

Darbs ar jaunatni var tikt īstenots divējādi, pirmkārt, gadījuma veidā, kad to galvenokārt balsta atsevišķu jau-natnes darbinieku entuziasms, otrkārt, institucionalizēti. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka arī Latvijā vietējā līmenī aizvien vairāk tiecas institucionalizēt darbu ar jaunatni, tādējādi nodrošinot efektīvu un mērķtiecīgu darba ar jaunatni īstenošanu, kura pamatā ir nepieciešams spēcīgs koordinācijas mehānisms un skaidra institucionāla sistēma. Tāpat arī vietējā mērogā darbs ar jaunatni netiek vairs tikai skatīts kā atsevišķas aktivitātes, kuru mērķauditorija ir jaunieši, bet gan plašāk, t.i., horizontāli, kura epicentrā krustojas visi tie aspekti, kas ietekmē jauniešu ikdienas dzīvi. Jaunatnes likums nosaka, ka pašvaldības, piedalo-ties valsts jaunatnes politikas īstenošanā, var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni īstenošanu. Tāpat arī Jaunatnes likums visai plaši iezīmē iespējamos rīcības variantus pašvaldībām - noteikt atbildīgo institūciju, iecelt jau-natnes lietu speciālistu, izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, vai paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni. Evidenta, viennozīmīgi, ir nepieciešamība institucionālo sistēmu pielāgot vietējai realitātei, balstoties uz vietējās pašvaldības raksturlielumiem – teritoriju, iedzīvotāju skaitu, infrastruktūru, u.tml.. Tai pašā laikā ir būtiski nodrošināt nošķirtību starp diviem

līmeņiem – koordināciju un īstenošanu, pirmā, primārai funkcijai būtu jābūt nodrošināt sadarbību starp atbildīgajām un iesaistītajām personām, tajā skaitā būt iesaistītam lēmumu izstrādē un pieņemšanā, pārzināt aktuālo situāciju jaunatnes jomā, tādējādi nodrošinot esošo resursu racionālu un efektīvu izmantošanu; kamēr otrā - praktisku īstenošanu saskarē ar mērķgrupu. Tā, piemēram, viena no fundamentālām platformām vietējā darba ar jaunatni īstenošanas efektivizēšanai ir jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, t.i. sadarbību starp dažādajām institūcijām – pašvaldības vadību, skolām, drošību sargājošajām institūcijām, veselības un nodarbinātības veicināšanas institūcijām un citām iestādēm, kas sniedz pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem skarot jaunatnes politikas virzienus, kā arī jauniešiem un viņu interešu pārstāvjiem. Šādas konsultatīvas komisijas formāla esamība, protams, neri-sina problēmas; turpretim, ja pašvaldībā ir persona, kas atbildīga par tās darbības un darba ar jaunatni koordināciju, tad darbs ar jaunatni var tikt attīstīts ilgtspējīgi un dažādās problēmsituācijas un riski var tikt novērsti pirms to veidošanās.


● Pozitīva tendence ir tā, ka pašvaldībās tiek mēģināts definēt atbildīgās personas vai institūcijas darba ar jaunatni koordinēšanai, vienlaikus katrā no tām tās atrodas atšķirīgā padotībā, kā rezultātā pastāv atšķirīgi uzs-vari, tām ir dažādi noteikta atbildība un neviennozīmīga ietekme plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos. ● Lai arī pašvaldībās ir jaunatnes lietu

koordinatori, darbinieki vai speciālists, nepastāv viennozīmīga izpratne par to funkcijām, pienākumiem; līdz ar to pastāv dažādas pieejas plānošanā, un tādējādi netiek pilnībā utilizētas iespējas, ko paredz efektīva darba ar jaunatni koordinēšana. ● Tāpat arī institucionālā sistēma kā

formāli, tā praktiski tiek veidota vāji, nav skaidri noteikta struktūrshēma darba ar jau-natni īstenošanā, pastāv reālas koordinācijas nepietiekamība, ir neskaidrs kompetenču un atbildību sadalījums starp iesaistītajām pusēm, tādējādi gan plānošana, gan sadarbība darbā ar jaunatni netiek īstenota pilnībā.

● Pastāv aktuāls izaicinājums saistībā ar konsultatīvajām institūcijām, kuru raksturo pāreja no formalitātes uz efektīvu līdzdalību – iesaistīšanos plānošanā un lēmumu pieņemšanā, ne tikai īstenošanā. ● Būtiski ir arī izsvērt vietējo kon-

sultatīvo mehānismu formu un funk-ciju, kā arī attiecīgi to pielāgot vietējai realitātei, piemēram, tā vietā, lai veidotu vairākas struktūras, apsverama ir iespēja tās konsolidēt, tādējādi radot efektīvu un plašāku līdzdalības mehānismu. ● Šobrīd jaunatnes darbinieku ap-

mācībās liela loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kas vienīgās īsteno apmācības jaunatnes lietu speciālistiem, vienlaikus radot daudzus riskus saistībā ar apmācību ilgtspējīgu; nepieciešama būtu pašu speciālistu aktivitāte, lai nodrošinātu formālu tīklojumu, kas īstenotu atbilstīgas apmācību programmas un jaunatnes lietu speciālistu interešu aizstāvību.

Būtiskākās tendences un izaicinājumi

Aktivitāte versus plānošanaVisās sešās pašvaldībās ir noteikta atbildīgā

persona par darba ar jaunatni koordinēšanu, lielākoties tas ir jaunatnes lietu speciālists – praktiķis. Gulbenes gadījumā, darba ar jaunatni koordinēšanas funkcija ir stingrāk nodalīta no darba ar jaunatni īstenošanas, jo citās pašvaldībās – Saldū, Dobelē, Pļaviņas, Ilūkstē, Ogrē – atbildīgā persona par darba ar jaunatni koordinēšanu ir tieši iesaistīts darbā ar jaunatni īstenošanā, jo vienlaikus pilda jauniešu centra darbinieka/vadītāja funkcijas. Tāpat atbilstīgi uzdevumu aprak-stiem, lielākoties koordinācija ir sekundāra funkcija. Gulbene ir vienīgā pašvaldība, kurā atbildīgā institūcija ir Gulbenes no-

vada domes Informācijas nodaļa, kas ir administrējoša, nevis aktivitātes īstenojoša struktūra, kamēr pārējās pašvaldībās par darba ar jaunatni koordināciju kā atbildīgā institūcija ir noteikti jauniešu centri. Īstermiņa īstenoto aktivitāšu skaita palielināšanā šāda pieeja var būt veiksmīga, tomēr ilgtermiņa darba ar jaunatni plānošanai tas var nākt par sliktu, jo ne vienmēr jauniešu centram un tā darbiniekiem ir tieša pieeja pašvaldības lēmumu pieņēmējiem. Tāpat arī darba ar jaunatni koordināciju apgrūtina tas, ka ne visās pašvaldībās ir noteikta konkrēta struktūrshēma darba ar jaunatni koordinēšanai, un mehānisms kā

31Institucionālā sistēma darba ar jaunatni īstenošanai un darba ar jaunatni koordinācija

tiek pieņemti lēmumi darba ar jaunatni plānošanā. Vēl vairāk, tikai Pļaviņu un Sal-dus novadā ir izveidota un darbojas jau-natnes lietu konsultatīvā padome; Pļaviņās tā darbojas kopš 2010.gada novembra. Savukārt jauniešu dome ir izveidota vienīgi Ogres novadā, Pļaviņās ir paredzēts iz-

veidot jauniešu domi atbilstīgi Pļaviņu no-vada pašvaldības Rīcības plānam jaunatnes jomā 2011.– 2013.gadam, kamēr Saldus novadā jauniešu domes funkcijas daļēji pilda biedrība „Es un mēs”.

Infrastruktūra darbam ar jaunatniPiecās no sešām pašvaldībām ir izvei-

doti jauniešu iniciatīvu centri atbilstīgi rekomendācijām, vienlaikus Gulbenes novadā ir 3 jauniešu iniciatīvu centri, tādējādi nodrošinot pakalpojumu pieejamību pa-gastu jauniešiem, vairāk par vienu jauniešu iniciatīvu centru ir arī Ilūkstes un Saldus novados. Visās pašvaldībās ir ierīkotas un tiek uzturētas publiski pieejamas vietas fizis-ko aktivitāšu un aktīvās atpūtas veikšanai; infrastruktūra katrā pašvaldībā fizisko aktivitāšu veikšanai ir dažāda, vienlaikus Pļaviņu novadā tiek atzīts, ka infrastruktūra

ir morāli novecojusi un neatbilst jauniešu pieprasījumam; līdzīgi Saldus novadā izveidotā infrastruktūra ir nepietiekama un nespēj nodrošināt pieprasījumu. Tādējādi būtiski ir izvērtēt pieejamo piedāvājumu un nodrošināt ģeogrāfisko pārklājumu, lai jauniešiem šī infrastruktūra būtu arī reāli pieejama, nevis vienā pašvaldības punktā ir izveidota centrāli pieejama, kuru reāli iz-manto maza daļa no potenciālajiem pakal-pojuma lietotājiem.


2.Stratēģiskā plānošana darbāar jaunatni

33Stratēģiskā plānošana darbā ar jaunatni

Jaunatnes likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldība plāno darbu ar jau-natni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Šī ir salīdzinoši jauna norma (2010. gadā iestrādāta Jaunatnes likumā), kas nosaka pašvaldības pienākumu stratēģiski plānot rīcību, kas ietekmēs jaunatni. Jāatzīst, ka politikas plānošanas procesā jaunatnes jomā ir piemērojami tie paši principi, kas iz-mantojami jebkuras rīcībpolitikas izstrādē. Stratēģijas veidošanas procesā vienlīdz

nozīmīgi ir visi stratēģijas izstrādes un īstenošanas posmi. Ja kāds, no posmiem ir neefektīvs vai netiek īstenots atbilstošā veidā, stratēģijas ieviešanas efektivitāte var būt apdraudēta un stratēģija var ieņemt „dekorācijas” lomu, kuras izstrādē ieguldīti cilvēkresursi, no iesaistītajām pusēm un jauniešiem liktas lielas cerības attiecībā uz situācijas uzlabošanos, taču stratēģijas lietderība un reālā ieviešana var izrādīties nosacīta un pat neiespējama.

● Plānojot darbu ar jaunatni un veido-jot stratēģijas, aktuāls jautājums, kas ir un arī turpmāk būs pašvaldību dienas kārtībā, ir jautājums kā sabalansēt divas pieejas. Vi-enu raksturo elastīgs, pat spontāns process, kad stratēģija nav nepieciešama, jo atbalsta aktivitātes jaunatnei tiek organizētas, balsto-ties uz tā brīža jaunatnes vajadzībām. Otra pieeja ir plānots, organizēts process, kas pēc būtības ir arī atslēgas vārdi darba ar jaunatni definīcijai Jaunatnes likumā. Tajā pašā laikā ir būtiski sabalansēt stratēģiskās plānošanas procesā detalizētus, atsevišķus jautājumus ar vīziju, kas jāsasniedz, investējot jaunatnē. Jo viegli ir parādīt, ka, piemēram, gada laikā ir organizētas 15 apmācības jauniešiem, kurās piedalījās 150 dalībnieki, tomēr ilgtermiņa ietekmi, piemēram, kā uzlabojas jauniešu dzīves kvantitātes rādītāji, spēja kļūt sociāli atbildīgākiem vai dibināt savus uzņēmumus, ir liels izaicinājums.

● Jaunatnes politikas plānošanas visos posmos ir nepieciešams nodrošināt jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu un dažādu sociālo grupu jauniešu klātbūtni. Konsultācijas par darba ar jaunatni attīstību tiek organizētas – ir daudzi labi piemēri, tomēr jāpieliek lielas pūles, lai attīstītu lielāku jauniešu līdzdalību (kvantitatīvi un kvalitatīvi), īpaši “pārklājot” visu novada teritoriju.

● Izstrādājot un ieviešot jaunatnes po-litikas stratēģijas, būtisks nosacījums ir respektēt valsts politikas dokumentos (Jau-natnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018. gadam, Jaunatnes likums) iestrādātos jaunatnes politikas pamatprincipus. Šie principi ir izstrādāti, ņemot vērā dažādu pētījumu rezultātus, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes pieredzi. Tie ir būtiski, lai katras pašvaldības īstenotais darbs ar jaunat-



ni atbilstu valsts un starptautiskajai labajai praksei. ● Stratēģijas izstrādes pamatelementam

jābūt esošās situācijas adekvāts novērtējums. Stratēģijas izstrādes pamatā ir jābūt datiem par jaunatni, kas šobrīd vai nu nav pieejami un ja ir, to vākšana ir neregulārs process. ● Vispārējiem rādītāji darba ar jau-

natni vērtēšanai ir efektīvs instruments, kas kalpo par ceļa karti stipro un vājo pušu identificēšanā. Papildus nepieciešams arī pievērst uzmanību metodēm (kā īstenot darbu ar jaunatni), kas šobrīd nav izteiktā dienas kārtībā pašvaldībās. ● Stratēģija nedrīkst būt tikai formalitāte.

Jaunatnes politikas institūts ir pārliecināts, ka ir nepieciešams izstrādāt reālas stratēģijas un atrast instrumentus, kas uzlabo jauniešu

dzīves kvalitāti un piedāvā alternatīvas esošo problēmu novēršanai vai mazināšanai. Kopumā jāsecina, ka stratēģijas ir jauns izaicinājums darbā ar jaunatni pašvaldībās. Tāpēc būtisks ir to saturs, nevis dokumenta esamība kā tāda. Esošās stratēģijas ir būtiski pilnveidojamas, balstoties uz esošo situāciju un jauniešu vajadzībām. ● Veidojot jaunatnes politikas stratēģijas,

izšķiroši svarīga ir to sasaite ar novada attīstības programmu, kas šobrīd nav izteik-ta. ● Arī prioritāro mērķa grupu un

pasākumu pielāgošana mērķa grupas va-jadzībām visās pašvaldībās ir vērtējama kā sākuma stadijā. Pārsvarā tiek nodrošināts tā saucamais vispārējais pakalpojums jaunatnei kā homogēnai mērķa grupai.

Salīdzinot pašvaldību paveikto stratēģiskās plānošanas jomā, būtisks rādītājs ir fakts, vai pašvaldībā ir apstiprināta stratēģija jaunatnes jomā, kas atbilst valsts jaunatnes politikas uzstādījumiem. Politikas plānošanas doku-ments ir izstrādāts un apstiprināts Pļaviņu novadā (Pļaviņu novada pašvaldības rīcības plāns jaunatnes jomā 2011.-2013.gadam). Lai gan projekta ietvaros neanalizējām šī dokumenta saturu, nevar apgalvot par tā atbilstību valsts jaunatnes politikas prin-cipiem. Savukārt Saldus novada dome apstiprinājusi darbības virzienus darbam ar jaunatni Saldus novadā, kas nav politikas plānošanas dokuments, bet priekšlikumi Sal-dus novada attīstības stratēģijai 2010.-2015.gadam. Saldus novada dokuments iezīmē būtiskākās prioritātes jaunatnes politikā, kas ir priekšnoteikums darba ar jaunatni attīstībai. Ogres, Dobeles, Gulbenes un Ilūkstes novados darba ar jaunatni stratēģijas nav izstrādātas, bet paredzēts tuvākajā laikā tādas izstrādāt. Jānorāda, ka prasību izstrādāt

nosaka arī Jaunatnes likuma 5.panta pirmā daļa, respektīvi, pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumen-tus. Zīmīgi, ka jauniešu iesaistīšana un konsultācijas ar dažādām jaunatnes grupām ir jābūt obligātam pašvaldību pienākumam jaunatnes politikas stratēģiju izstrādes procesā, jo jauniešiem ir garantētas šādas tiesības saskaņā ar Jaunatnes likuma 7.panta 5.punktu (jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, iesaistoties jaunatnes politiku ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā). Kā labu praksi jāpiemin Saldus novads, kur regulāri tiek organizētas jau-natnes konferences dažādu priekšlikumu sagatavošanai. Līdzīgas konsultācijas notiek Pļaviņu, Gulbenes un Ilūkstes pašvaldībās, Ogres novadā šādas konsultācijas notiek pēc jaunatnes organizāciju iniciatīvas.

Pašvaldības stratēģija darbamar jaunatni

35Stratēģiskā plānošana darbā ar jaunatni

Pašvaldības attīstības programma un tajā iekļautā jaunatnes dimensija

Prioritāro mērķa grupu definēšanaun pasākumu pielāgošana

jauniešu vajadzībām

Jāakcentē, ka jaunatnes politikas jautājumu iekļaušana pašvaldību attīstības programmās un nozaru politikas doku-mentos ir stratēģisks un nepieciešams solis, lai nodrošinātu jaunatnes starpno-zaru jautājumu risināšanu. Pļaviņu novadā, piemēram, pašvaldībā ir panākta vienošanās, ka, izstrādājot pašvaldības attīstības pro-grammu, tiks plānota arī joma „Jaunatne un darbs ar jaunatni”. Vienlaikus Pļaviņu novadā plānots, izstrādājot attīstības pro-grammu, aktualizēt jautājumu kopumā saistībā ar jaunatnes atbalsta pasākumiem nozaru politikās. Šāds scenārijs ir arī ieplānots Ilūkstes un Gulbenes novados,

kur šobrīd notiek darbs, definējot attīstības programmu pēc 2011.gada. Ogres novada attīstības programma ieskicē stratēģisku darbu ar dažādām jauniešu mērķa grupām (riska grupas, skolēni, maznodrošinātie), tomēr sasaiste ar valsts politikas plānošanas dokumentu mērķiem un uzstādījumiem ir nosacīti identificējama. Dobeles novadā šāda sasaiste nav identificēta, lai gan, pieļaujams, ka realitātē pašvaldību institūciju daba kārtībā ir arī jaunatnes mērķa grupa un tiek veikti šādi pasākumi. Savukārt Saldus no-vada attīstības stratēģijā darba ar jaunatni jautājumi ir kā pielikums.

Kā jau minējām iepriekš, prioritāro mērķa grupu un pasākumu pielāgošana mērķa gru-pas vajadzībām visās pašvaldībās ir sākuma stadijā. Pļaviņu novadā šādu pieeju plāno aktualizēt, izstrādājot pašvaldības attīstības programmu, kā arī ir plāns iekļaut kā darba kārtības jautājumus Jaunatnes lietu komisi-jas un jauniešu domes turpmākajās sēdēs 2011.gadā. Saldus un Dobeles pašvaldībās prioritārās mērķa grupas nav definētas, pasākumi arī īpaši nav pielāgoti jauniešu vajadzībām, lai gan kā dalībnieki pasākumos piedalās dažādu jauniešu grupu pārstāvji, tajā

skaitā no riska grupām. Ogres novadā kā prioritāra mērķa grupa ir definēti jaunieši kā riska grupa un skolu jaunieši un pašvaldību iestādes daļēji pielāgo pasākumu plānu, lai tas atbilstu dažādu jauniešu daudzpusīgajām vajadzībām. Gulbenes pašvaldība norāda, ka īstenot jauniešu vajadzībām pielāgotus pasākumus 13-gadīgam un 25-gadīgam jaunietim ir liels izaicinājums. Savukārt Ilūkstes pašvaldība izstrādā pasākumu plānu kopā ar jauniešiem.


3.Pašvaldības budžets darbam ar jaunatni

37Pašvaldības budžets darbam ar jaunatni

Ikvienas politikas, tajā skaitā arī jaunatnes politikas efektīvai īstenošanai ir nepieciešams budžets. Būtiska ir tendence, ka pašvaldības sāk atvēlēt budžetu darba ar jaunatni koordinācijai, t.i. nodrošinot atalgojumu, kā arī bāzes izdevumus funkciju veikšanai. Tāpat arī pašvaldības līdzfinansē un atbalsta vietējo jauniešu iniciatīvas paredzot līdzekļus mikroprojektu finansēšanai. Vienlaikus, pat ja pašvaldība nav noteikusi speciālu budžetu darbam ar jaunatni, lielākoties pašvaldības caur citām nozaru politikām, piemēram, izglītību, infrastruktūru, trans-portu tieša veidā investē jaunatnes attīstībā. Efektīvi īstenojot jaunatnes politiku, ieguldītie resursi var nebūt lieli, bet tos ir nepieciešams ieguldīt mērķtiecīgi, atbilstoši pašvaldības darba ar jaunatni stratēģijai, kā arī izvērtēt netiešos ieguldījumus jauniešos, kā arī izvērtēt iespēju tos novirzīt atbilstīgi jauniešu interesēm. Ņemot vērā minēto,

svarīgi ir, lai pašvaldība pirmkārt nodrošina darba ar jaunatni koordināciju un otrkārt esošās investīcijas plāno sadarbībā ar jaunat-ni. Tāpat arī pašvaldības var dotēt pakalpoju-mus, lai palielinātu to pieejamību jauniešiem. No otras puses, finansējums darba ar jau-natni koordinācijai ir skaidri jānodala no finansējuma aktivitāšu īstenošanai, kuru mērķauditorija ir jaunieši; būtu nepieciešams pašvaldībām paredzēt pieejamu finansējumu darba ar jaunatni koordinācijas pilnvei-dei – pētījumu veikšanai, jaunatnes dar-binieku kompetenču pilnveidei un pieredzes apmaiņai, kā arī labās prakses ieviešanai, vienlaikus saglabājot finansējumu jauniešu aktivitātēm. Tāpat arī, ja pašvaldība vei-do jauniešu konsultatīvo padomi, būtu nepieciešams atvēlēt finansējumu, kas saistīts ar tās lēmumu īstenošanu, piemēram, starp sektora pētījumu kādā problemātiskā jomā, risinājumu meklēšanu vai plānošanu.


Būtiskākās tendences un izaicinājumi● Būtiski ir tas, ka pašvaldības vairākumā

gadījumu paredz finansējumu darba ar jau-natni koordinācijai atalgojuma veidā jau-natnes lietu speciālistiem un koordinējošai institūcijai, kā arī nodrošina jauniešu cen-tru darbību. Vienlaikus pašvaldībai ir reāli jāizvērtē vai koordinācijas funkcija var būt papildus funkcija jauniešu centra dar-biniekam, jo visefektīvāk koordinācija dar-bojas tad, ja tā ir tieši pašvaldības domes līmenī, turklāt bieži vien, ja viens dar-binieks ir gan atbildīgs par koordināciju, gan īstenošanu, tad reālais rezultāts abos aspek-tos cieš. Tāpat diskutējams ir jautājums par samērīgumu un apjomu, kas gan visbiežāk ir atkarīgs no pašvaldības budžeta iespējam.● Pozitīva tendence ir tā, ka pašvaldības

atbalsta jauniešu iniciatīvas konkursa kārtībā, piešķirot finansējumu "mikro" projektiem, tomēr būtiski ir saprast - cik īsti šie konkursi ir pieejami, turklāt kādi ir nepieciešamie nosacījumi finansējuma saņemšanai. Tāpat arī pieejamais apjoms projektu konkursos.

● Būtiski vietējās jaunatnes iniciatīvu at-balstam un lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanai ir tas vai pašvaldības finansiāli atbalsta vasaras nometņu norisi, jo īpaši nekomerciālu un jauniešiem ar mazākām iespējām, kas pašvaldībās notiek nelielā apjomā. ● Pozitīva tendence ir tā, ka pašvaldības

pašas attīsta projektus un piesaista papil-dus finansējumu jaunatnes jomā, tomēr būtisks ir jautājums kā tiek iesaistīti jaunieši un jaunatnes organizācijas plānošanas un īstenošanas procesā, vai ir tikai mērķa grupa un pakalpojuma saņēmējs.● Problemātisks ir jautājums par finan-

sējumu darba ar jaunatni koordinācijai, lai arī visās pašvaldībās tiek norādīts, ka finansējums ir, ne vienmēr to ir iespējams nodalīt no finansējuma darba ar jaunatni īstenošanai.

39Pašvaldības budžets darbam ar jaunatni


4.Jauniešu informētības palielināšana un izpratne par jaunatni

41Jauniešu informētības palielināšana un izpratne par jaunatni

Viens no būtiskākajiem aspektiem jau-natnes politikas īstenošanā ir informācija. Pirmkārt, pašvaldībām jaunatnes politi-kas īstenošanā ir nepieciešams nodrošināt pietiekamas un kvalitatīvas zināšanas par jauniešiem un jauniešu situāciju pašvaldībā, un otrkārt, lai panāktu jauniešu līdzdalību un aktivitāti, ir nepieciešams nodrošināt jauniešiem iespējas saņemt nepieciešamo informāciju par viņu iespē-jām, pienākumiem, tiesībām un atbildību. Labākas zināšanas un izpratne par jauniešiem, kā arī informācija jauniešiem ir ne tikai būtisks virziens pašvaldību jau-natnes politikā, bet arī valsts līmenī ir viens no būtiskākajiem aspektiem, tāpat kā tā ir viena no Eiropas Savienības sadarbības jau-natnes politikas jomā ietvara prioritātēm. Jaunatnes likums nosaka, ka darba ar jaunat-

ni viens no pamatuzdevumiem ir nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību. Arī viens no definētajiem jaunatnes politikas pamatprincipiem ir informācijas pieejamība. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministri-jas uzvedums Jaunatnes likumā ir noteikts rūpēties par to, lai jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajām personām būtu piee-jama informācija par jauniešu tiesībām, pienākumiem, iespējām un atbildību. Turklāt pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvās pa-domes pienākums ir apkopot un analizēt informāciju par pašvaldības jauniešu problēmām, vajadzībām un interesēm.


Pētījumi par jaunatni undarbu ar jaunatni

● Pētījumi un dati par jaunatni ir nevienmērīgi un nepietiekami. Jauniešu vajadzību pieprasījuma un piedāvājuma analīze tiek veikta par atsevišķiem aspe-ktiem, pārsvarā par brīvā laika pavadīšanas iespējām. ● Informācija par jauniešu iespējām

ir publicēta dažādos veidos. Izveidotas ir mājas lapas, tiek organizēti pasākumi skolās, jauniešu centros, izveidotas e-pastu grupas, ar vien populārāki kļūst sociālie mediji, kā arī vietējie masu mediji atspoguļo iespēju daudzveidību. Lielākais akcentējamais risks ir tāds, ka paši jaunieši norāda uz to, ka viņiem nav interese šādos pasākumos piedalīties. Šāds apgalvojums ir saistīts ar vairākiem faktoriem: pirmkārt, kā informācija tiek stāstīta, vai tās saturs ir aktuāls. Būtiska ir informācijas kvalitāte, kā arī tās pielāgošana dažāda vecumposma jauniešu vajadzībām. Tas, kas būs saistoši 13-15 gadīgajiem jauniešiem, nebūs intere-santi 23-25 gadīgajiem. Šī atziņa arī raksturo vispārējo problemātiku jaunatnes politikas ieviešanā, kas pārsvarā orientējas uz 13-18 gadus vecu jauniešu brīvā laika kvalitatīvu pavadīšanu.

● Viens no rādītājiem ir arī noteikts - kur vērsties pēc padoma, palīdzības, ja tāda jaunietim rodas. Šis jautājums ir sistēmisks izaicinājums, kas ir kopumā attīstāms ar jau-natnes lietu koordinatora / jaunatnes lietu speciālista izmantošanai atbilstoši vienas pi-eturas aģentūras principiem. ● E-komunikācijas loma tikai pieaug

darbā ar jaunatni, tomēr jāsecina, ka pārsvarā izmantota ir standarta pieeja, kad jebkurš jaunietis var sūtīt e-pastu amatpersonām vai uzdot jautājumu pašvaldības mājas lapā. Būtiski ir palielināt pašvaldības un jauniešu komunikācijas vienkāršību, kā arī pieejamību vienā, atzītā un bieži izmantotā mājas lapā, portālā. ● Informācija par jaunatnes organi-

zācijām ir kopumā nepietiekama, ir pašvaldības, kas apkopo aktuālo informāciju par tām, ir pašvaldības, kuras to nekad nav darījušas. Uzskatām, ka šis ir tikai un vienīgi pozitīvās prakses pārņemšanas jautājums, kas neprasa lielus administratīvus un finansiālus resursus.

Pļaviņu novads katru gadu veic ap-taujas par jauniešu vēlmēm interešu izglītībā, nozīmīgi, ka jauniešu centrs veica anketēšanu un tās rezultāti bija par pamatu diskusijām domē saistībā ar finansējuma piešķiršanu projektiem. Gulbenē pētniecība nenotiek bieži, šobrīd jauniešu aptaujāšana ir saistīta ar novada attīstības stratēģijas izstrādi. Turklāt Gulbenes novada attīstības programmā iekļauta iniciatīva regulāri

iegūt drošus un ticamus datus par jaunatni. Ilūkstes, Ogres, Saldus un Dobeles nova-dos pētījumi netiek veikti un šis aspekts ir uzlabojams.


43Jauniešu informētības palielināšana un izpratne par jaunatni

Informācijas pieejamībaVisās pašvaldībās ir iespējams iegūt

informāciju par jauniešu iespējām – gan pašvaldību mājas lapās, jauniešu centros un citos centros, bibliotēkās, skolās u.t.t. Tomēr jāatbalsta Dobeles pašvaldības atziņu, ka informācija netiek popularizēta un, ja jauni-etis meklētu to, diezin vai atrastu. Veiksmīgi strādā īpaši jauniešiem veidoti pašvaldību interneta portāli, piemēram, Gulbenes no-vada portāls www.labisbabis.lv. Dobeles un Ilūkstes pašvaldību mājas lapās ir izveidota sadaļa jauniešiem. Tiek izmantoti arī sociālie tīkli informācijas nogādāšanai. Lai iegūtu informāciju par pašvaldībā esošajām jau-natnes organizācijām, pastāv atšķirīga pieeja. Pļaviņu novads slēdz sadarbības līgumus ar esošajām jaunatnes organizācijām, līdz ar to informācija ir pieejama. Gulbenes novadā pašvaldība uztur regulārus kontak-tus ar jaunatnes organizācijām, konsultē par dažādiem jautājumiem. Arī Saldus novadā tiek apkopota informācija par jaunatnes organizācijām un tā ir publiski pieejama

informācija. Ilūkstes, Dobeles un Ogres pašvaldībām šis jautājums ir tuvākajā laikā aktualizējams, izmantojot citu pašvaldību labo praksi. Vienlaikus būtisks aspekts ir saistībā ar informācijas pieejamību vietējos masu medijos. Piemēram, Saldus pašvaldībā katrā izdevumā „Saldus Zeme” ir stāsts par jauniešiem un ir atsevišķa jauniešu lapa Mix-lis. Dobeles pašvaldības laikraksts „Zemgale” sadarbojas ar jaunatnes organizācijām un publikācijas ir vismaz 2 reizes mēnesī. Un Dobeles pašvaldības pielikumā katru mēnesi ir ziņas par jauniešiem. Pļaviņu novadā vietējos plašsaziņas līdzekļos informācija ir pieejama regulāri. Ilūkstes novadā savukārt informācija ir pieejama pašvaldības laikrakstā „Ilūkstes novada vēstis”, reģionālajā laikrakstā „Latgales laiks” un Latgales reģionālajā televīzijā „LRT”.


5.Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un dalība jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās

45Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un dalība jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās

Jauniešu līdzdalība un dalība jaunatnes organizācijās vai iniciatīvu grupās ir viens no galvenajiem jaunatnes politikas rādītājiem, kas galvenokārt norāda uz pašvaldības aktivitāti sekmējot pilsoniskas sabiedrības veidošanos. Pašvaldībās, nodrošinot jauniešu līdzdalību un iniciatīvu īstenošanas iespējas, pirmkārt, tiek veicināta jauniešu izaugsme, un otrkārt, tiek mazināta jauniešu antisociāla uzvedība. Tāpat jauniešu līdzdalības un iniciatīvu atbalsts veicina ne tikai jauniešu izaugsmi, bet arī pašvaldības attīstību, ņemot

vērā, ka jaunieši bieži vien var nākt klajā ar inovatīviem un radošiem risinājumiem dažādām problēmām. Tāpat arī viens no principiem Eiropas Savienības sadarbības ietvara jaunatnes politikas jomā ir "nekas par jauniešiem bez jauniešiem". Atbilstīgi Jau-natnes likumam pašvaldībām savā darbībā ir jānodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

● Pozitīva tendence pašvaldībās ir tā, ka veidojas jauniešu iniciatīvu grupas un jaunatnes organizācijas, tomēr pašvaldību līdzdalība procesa sekmēšanā ir ierobežota. Pašvaldības nodrošina informatīvu atbalstu jauniešu centros, atsevišķi veicina brīvprātīgo darbu, bet speciāli pasākumi jauniešu aktivitātes veicināšanai netiek veikti.● Apsveicama ir Pļaviņu novada prakse

segt valsts nodevu organizācijas reģistrēšanai. ● Pašvaldībās tiek veidotas jauniešu

domes un pašpārvaldes, tomēr reāli konsultatīvi pasākumi notiek reti un jauniešu ietekme un ietekmes vērtējums līdzdalībai pašvaldības lēmumos, kas ietekmē jaunatnes politiku, ir zems.

● Jauniešu līdzdalība pašvaldības darba grupās un reālā politikas izstrādes procesā nenotiek.● Pozitīva tendence ir dialoga attīstība

ar pašvaldību jaunatnes jautājumos, tomēr sadarbība ir neviennozīmīga un nav strukturēta. ● Labā prakse ir tā, ka tiek pasniegta

jauniešu gada balva, veidoti pasākumi jauniešu līdzdalības veicināšanai, kā jauniešu nedēļa, tāpat arī pašvaldības sāk veidot jauniešu forumus.● Zīmīgi būtu veidot jauniešu pieredzes

apmaiņas aktivitātes reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā ar mērķi pilnveidot pašvaldības jaunatnes politiku.



Līdzdalība lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē jauniešu dzīvi

Jauniešu pieredzes apmaiņa un jauniešu forumu organizēšana

Pateicība par darbu ar jaunatni

Pašvaldības ļoti minimāli iesaistās jau-natnes organizāciju un jauniešu iniciatīvu grupu veidošanās procesā, lielākoties (Ogre, Ilūkste, Gulbene, Dobele) atbalsts ir informatīvs, kamēr Pļaviņu novadā jauniešu iniciatīvu centrs „Ideja” veic „inkubatora” funkcijas jaunatnes organizācijām, tādējādi sekmējot jaunatnes organizāciju veidošanos, vēl vairāk Pļaviņu novads sedz izmaksas, kas saistās ar organizācijas reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, kas ir labās prakses piemērs un ko būtu nepieciešams pārņemt

arī citās pašvaldībās. Vienlaikus nevienā no pašvaldībām nepastāv mehānismi, kā reāli iesaistīt jauniešus un nodrošināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē jauniešu ikdienas dzīvi. Un, lai arī tiek vei-dotas jauniešu konsultatīvās padomes un jauniešu domes, skaidrs mehānisms, kā iesaistīties jaunatnes politiku un jauniešu dzīvi ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas, nav izveidots, tādējādi pastāv jautājums par reālu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Pašvaldības lielākoties daļēji vai mazā mērā atbalsta jauniešu pieredzes un jau-natnes darbinieku pieredzes apmaiņas pasākumus, vienlaikus labās prakses piemērs ir Saldus novads, kas regulāri sed-zot transporta izdevumus atbalsta pieredzes apmaiņas vizītes ar citām pašvaldībām. Pašvaldības atbalsts šādām aktivitātēm ne-paredz lielus izdevumus, ņemot vērā esošo

jauniešu iniciatīvu centru pārklājumu, kā arī jaunatnes darbinieku skaitu. Pašvaldības iesaistīšanās, atbalstot transporta izdevumus vai uzņemšanas izmaksas, reģionāla mēroga pieredzes apmaiņas vizītēm var veicināt jaunatnes darbinieku pieredzes pilnveidi un jauniešu tīklošanās aktivitātes, kā arī veicināt sadarbību reģionālā mērogā. Būtisks aspekts jauniešu līdzdalības veicināšanā ir

Būtisks aspekts jauniešu līdzdalības veicināšanā ir atzinība par ieguldīto darbu, kas no vienas puses nozīmē novērtējumu par jaunatnes organizācijas vai kāda jaunieša līdz šim paveikto, un no otras puses uzliek pap-ildus atbildību par turpmākajām aktivitātēm pašvaldībā. Šobrīd aizvien vairāk pašvaldības veido šādas aktivitātes jaunatnes dienu, jauniešu nedēļu un citu aktivitāšu ietvaros. Starp projektā iesaistītajām pašvaldībām, Saldus novadā ik gadu brīvprātīgo dienā tiek

godinātas vietējās organizācijas, kā arī reizi divos gados tiek pasniegta balva „mērķtiecīgs jaunietis”, Ogres novadā otro gadu tiek pas-niegts gada jaunieša tituls. Kamēr pārējās pašvaldībā šādi pasākumi nenotiek kaut arī ir iespēja nominēt kandidātu „gada cilvēka” titulam vai pašvaldības goda rak-sta saņemšanai, tomēr vietā ir jautājums cik jaunatnes darbinieku un aktīvi jaunieši šādu apbalvojumu ir saņēmuši.

47Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un dalība jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās

jauniešu forumu organizēšana. Starp sešām pašvaldībām, vienīgi Saldus novadā ik gadu tiek organizēts jauniešu forums „Ar ķepām uz priekšu”, Ogres novadā ir bijis jauniešu forums, kuru organizējušas jau-natnes organizācijas. Vienlaikus šādu foru-mu organizēšana ir būtiska, lai nodrošinātu aktīvu jauniešu pēctecību, ņemot vērā, ka lielākoties aktīvi reģionālie jaunieši pēc vi-dusskolas absolvēšanas dodas iegūt augstāko

izglītību. Tādējādi pašvaldībās jauniešu aktivitāte visbiežāk ir sporveidīga, un saistīta ar šauru aktīvu jauniešu grupu spontānu izveidošanos, tomēr ikgadēja jauniešu fo-rumu organizēšana un pieredzes nodošanas aktivitāšu veidošana var sekmēt veiksmīgu aktīvu jauniešu pēctecību, tādējādi izvairo-ties no darba ar jaunatni stagnācijas.


6.Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana

49Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana

Pašvaldības atbalsts jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai ir būtisks uzde-vums, kas jāīsteno pašvaldībai, jo jauniešu bezdarbības rezultātā var tikt veicinātas tādas negācijas kā jauniešu antisociāla uzvedība, noziedzība, atkarības problēmas un citas pašvaldības attīstībai nevēlamas parādības. Jaunatnes politikas kontekstā lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas ir jauniešu ārpus formālās izglītības, ģimenes un darba tirgus aktivitātes ar mērķi veicināt jauniešu personības izaugs-mi, piemēram, jauniešu brīvprātīgais darbs vai neformālā izglītība. Jaunatnes brīvā laika kvalitatīvai izmantošanai ir būtiski, lai jauniešiem neatkarīgi no mantiskā stāvokļa būtu iespējas īstenot savas intere-ses kultūras, sporta, neformālās izglītības

un citās jomās, kā arī uzturēt pozitīvus savstarpējos sociālos kontaktus, kas balstīti uz kopīgiem sociāli atbalstāmiem mērķiem un interesēm. Jauniešiem iesaistoties dažādās aktivitātēs savā brīvajā laikā, svarīgi attīstīt jauniešu iemaņas un prasmes, lai ļautu jauniešiem nākotnē iekļauties darba tirgū, veidot ģimenes un kļūt par pilnvērtīgiem un aktīviem pilsoniskās sabiedrības locekļiem. Tādējādi pašvaldības atbalsts jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai ir ne tikai jauniešu, bet arī pašvaldības attīstības interesēs. Jaunatnes likumā ir noteikts, ka valsts un pašvaldības veicina jauniešu darba tikumu un patriotismu, neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus.

● Saistībā ar neformālās izglītības veicināšanu kā būtisku brīvā laika izmantošanas instrumentu pašvaldībās vēro-jama Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras loma, piedāvājot apmācības, metodiku, informāciju. Neformālās izglī-tības jomā palielinās jauniešu centru loma, izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī ar neformālās izglītības metodēm iesaistot jauniešus, tajā skaitā no riska grupām. ● Nometnes jaunieši nosauc par būtisku

pasākumu brīvā laika pavadīšanas kontekstā, kur var iegūt jaunas iemaņas, zināšanas, prasmes un kontaktus. Šobrīd pašvaldībās

tiek nodrošināta minimāla iespēja piedalīties nometnēs vai tās vairs netiek organizētas vispār. Pašvaldību organizētajās nometnēs piedalās arī samērā maz dalībnieku. ● Brīvprātīgais darbs tiek minēts kā viens

no brīvā laika lietderīgas izmantošanas vei-diem, jaunieši to vērtē kā prioritāru aspektu. Tajā pašā laikā brīvprātīgā darba jēdziena interpretācijas risks ir joprojām ļoti liels un pašvaldības to pielāgo atbilstoši sociālajai realitātei. Turpmāk, īstenojot brīvprātīgā darba aktivitātes, būtiski ir pārvērtēt to sat-uru atbilstoši brīvprātīgā darba principiem, kas noteikti starptautiskās rekomendācijās.



Neformālās izglītības iespējas

Kopumā attīstās jauniešu iesaistīšanās pašvaldību svētkos un, piemēram, orga-nizētajās talkās. Brīvprātīgā darba organizē-tājus atbalsta minimāli vai nemaz. ● Jaunieši ar mazākām iespējām brīvā

laika aktivitātēs iespējas daļēji vai nemaz. Visām pašvaldībām nepieciešams veikt pasākumus, lai mazinātu skaidri redzamo risku - ka, investējot aktīvajos jauniešos, palielinās plaisa starp jauniešu grupām un dažādiem jauniešu sociālajiem slāņiem, kas palielina jauniešu no riska grupām demotivāciju. ● Vismazāk iesaistīti un atstumti ir lau-

ku jaunieši, jo darba ar jaunatni aktivitātes pārsvarā tiek organizētas novadu centros vai dažos aktīvākajos pagastos. Ņemot vērā, ka darba ar jaunatni īstenošanai pašvaldībās nav ilga un stabila vēsture un tradīcijas, veidot jaunatnes politiku pieejamu tikai pašvaldības centra aktīvajiem ir ļoti būtisks drauds jau-natnes politikas attīstībai valstī kopumā. ● Jāatzīmē, ka darbam ar jauniešiem, ku-

riem ir kustību traucējumi, dzirdes vai redzes problēmas ir laba prakse, tomēr bažas ir par šo atbalsta mehānismu kampaņveidīgo rak-

sturu un īstenošanu, balstoties uz projektu finansējumu. Organizējot šīs aktivitātes pašvaldību Sociālo dienestu loma ir ļoti liela, tas ir arī liels sadarbības izaicinājums starp jaunatnes politiku koordinējošajām struktūrām pašvaldībā un tām, kas nodrošina sociālās politikas ieviešanu. ● Visbeidzot arī starptautiskā dimen-

sija ir būtiska – jo īpaši pašvaldību dalība starptautiskās jaunatnes struktūrās. Šis as-pekts ir liels izaicinājums un progress varētu tikt analizēts vidējā termiņām. Starptautiskā mobilitāte un pieredze ir ļoti nozīmīga, lai netiktu ieguldīti lieli un pēc būtības nevajadzīgi pašvaldību resursi, meklējot problēmu risinājumus, kas citā pašvaldībā vai valstī jau ir identificēti, aprobēti un labi strādā. Starptautiskā sadarbībā iespējams iegūt neatsveramu pieredzi, tāpēc iesāktie atsevišķie starptautiski projekti ir turpināmi un attīstāmi jauni projekti visās pašvaldībās partnerībā ar jaunatnes organizācijām un iniciatīvu grupām.

Neformālās izglītības iespējām ir arvien pieaugoša loma brīvā laika pavadīšanas piedāvājumā visās pašvaldībās. Neformālās izglītības aktivitātes, piemēram, Pļaviņu novadā piedāvā jauniešu centrs „Ideja”, kā arī jaunatnes organizācijas, turklāt ar pašvaldības līdzfinansējumu. Gulbenes novadā būtiska loma regulāru, ikdienas aktivitāšu organizēšanā ir jauniešu centram, jo jauniešu centrā netiek piedāvāta interešu izglītība. Ilūkstes novads atbalsta jauniešu projektus neformālajā izglītība, arī sedz dalības vai ceļa izmaksas dažādos projektos. Ogres novadā neformālo izglītību pārsvarā īsteno tikai jaunatnes organizācijas, piesaist-ot finansējumu dažādu projektu īstenošanai.

Dobeles un Saldus novados nodrošina neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā” reģionālās koordinēšanas funkciju, tiek organizēti dažādi informatīvie pasākumi par neformālo izglītību. Jāuzsver Saldus no-vada pozitīvā prakse, gada laikā apmēram organizējot vienu starptautisku projektu, nodrošina dalību 3-5 starptautiskos projek-tos, organizē 1-2 apmācības, 4 seminārus un vidēji 10 informatīvos seminārus. Visās pašvaldībās plaši ir attīstīta interešu izglītība, tā ir pieejama vairākās izglītības iestādēs.

51Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana

Atbalsts brīvprātīgajam darbamŅemot vērā brīvprātīgā darba pievienoto

vērtību un arī faktu, ka 2011.gads ir Eiro-pas brīvprātīgā darba gads, brīvprātīgā darba iespējām būtu jāpievērš lielāku vērību. Sal-dus novadā brīvprātīgos iesaista Tūrisma informācijas centrs. Dobelē tiek izsludināts projektu konkurss, lai atbalstītu jaunatnes organizāciju pasākumus, kurus plāno, organizē un vada jaunieši – brīvprātīgie. Ogres novadā brīvprātīgo darbu atbalsta ar jauniešu centra starpniecību, tomēr pietrūkst

atbalsts no pašvaldības puses. Pļaviņu novadā tiek organizētas teritorijas uzkopšanas talkas, kā arī rīcības plānā jaunatnes jomā 2011.-2013.gadam brīvprātīgais darbs ir iezīmēts kā joma ar finansējumu. Vienlaikus Pļaviņu novads līdzīgi kā Ilūkstes novads sedz daļēju finansējumu ceļa izdevumiem. Vērts pieminēt, ka no 2011. gada Ilūkstes pašvaldībā tiek veidota brīvprātīgā darba sistēma, kas tiks ieviesta sadarbībā ar pagastu pārvaldēm, biedrībām un dabas parku.

Brīvā laika piedāvājumā izšķiroši ir novērst šķēršļus, kas rodas jauniešiem saistībā ar dažādu pasākumu nepieejamību. Ilūkstes novadā visi jaunatnes pasākumi un dalība citu pašvaldību rīkotajos jaunatnes pasākumos un projektos ir pieejama visiem novada jauniešiem, kuri to vēlas, pašvaldība sedz attiecīgus izdevumus. Pļaviņu novadā vairākas pašvaldību institūcijas ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, diskotēkas jauniešu centrā un Pļaviņu novada ģimnāzijā ir bez maksas, arī trenažieru zāles un sporta bāzu apmeklējums noteiktās dienās ir bez maksas. Gulbenes novada Rankā ir

jaunieši ar dzirdes traucējumiem un viņi ne-tiek nošķirti no pārējiem, notiek apmācības, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos vienam no otra. Pastāv prakse nodrošināt pagastu transportu, lai nokļūtu uz pasākumiem Gulbenē. Ogres novadā savukārt prak-tiski visas pašvaldības ēkas ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pozitīvi, ka cilvēkiem ar sliktu redzi ir nodrošināts bezmaksas dators, kas attiecīgi pielāgots. Dobeles jauniešu iniciatīvu un veselības centrs piedāvā aktivitātes visiem jauniešiem bez izņēmuma, tomēr infrastruktūra ir tikai daļēji pielāgota.

Dalība starptautiskās jaunatnes struktūrās un projektos ir būtiska, lai attīstītu inovatīvu piedāvājumu brīvā laika un neformālās izglītības jomā. Diemžēl Pļaviņu, Dobeles, Ogres un Ilūkstes pašvaldības nav iesaistījušās šādās aktivitātēs. Saldus un Gulbenes novadi iesaistās atsevišķos starptautiskos projektos. Ņemot vērā to, ka starptautiskā prakse darbā

ar jaunatni ir vērtīga – jo īpaši tā iemesla dēļ, ka citās valstīs pašvaldību pieredze ir ilgāka, visas pašvaldības varētu daudz iegūt un mācīties no labajiem un sliktajiem citu val-stu pašvaldību piemēriem, tādējādi uzlabojot īsteno darbu ar jaunatni un attīstot jaunas idejas esošo problēmu risināšanai.

Pasākumi piemēroti jauniešiemar mazākām iespējām

Dalība starptautiskās jaunatnes struktūrās un projektos


53


7.Jauniešu sociālā aizsardzība

55Jauniešu sociālā aizsardzība

Pašvaldībām ir jānodrošina jauniešiem sociālie pakalpojumi, papildus tam pašvaldībās ir jāveicina jauniešu sociālā iekļaušanās, īpaši jauniešu no sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām. Tas ir, pašvaldībai ir nepieciešams veikt īpašas aktivitātes, kuru mērķgrupa ir jaunieši ar mazākām iespējām, tādējādi veicinot atstumtības mazināšanos. Sociālās atstumtības mazināšana un jauniešu ar mazākām iespējām sociālās iekļaušanas veicināšana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm, īpaši būtiski tas ir tieši jau-natnes politikas ietvaros, ņemot vērā jauniešu vecumposma specifiskās īpašības, kā arī jauniešu nepieciešamību integrēties sabiedrībā. Vēl vairāk, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju, kā arī vietējo pašvaldību specifiku, pašvaldībām attīstības kontekstā ir būtiski veicināt jauniešu iekļaušanos, jo īpaši lauku jauniešu iekļaušanos pilsētās un vice versa. Tāpat arī pašvaldībām ir jārēķinās, ka lielākoties priviliģēti jaunieši, kam ir daud-zas dažādas iespējas, kā arī kuri ir pietiekami ekonomiski nodrošināti, lielākoties dodas

prom no reģioniem iegūt izglītību vai labāk apmaksātu darbu, vienlaikus jaunieši, kas šobrīd ir sociāli atstumti sociālekonomiskās situācijas dēļ, reti iegūst tālākizglītību, vai arī apgūst arodu, tādējādi ir tieši atkarīgi no pašvaldības investīcijām ekonomi-kas attīstībā un sociālajā aizsardzībā. Ja pašvaldība neveic dažādas aktivitātes jauniešu sociālās atstumtības mazināšanai, tas var vēl vairāk palielināt plaisu starp atstumtajiem jauniešiem un sabiedrību pašvaldībā, tādējādi negatīvi ietekmējot pašvaldības attīstību. No otras puses, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, pašvaldībām ir aizvien vairāk jāiesaistās atbalstot jauno ģimeņu veidošanos, kā arī jāatbalsta jaunieši mājokļu jautājumā, lai nodrošinātu jauniešu atgriešanos pašvaldībā. Tādējādi, ļoti būtisks ir atbalsts jaunajām ģimenēm, pirmkārt mājokļa atbalsts, otrkārt nodrošinot pieeju krīzes centriem un izglītošanās iespējas, kā arī veidojot efektīvu sociālo darbinieku tīklojumu un sadarbību starp bāriņtiesu, policiju, sociālajiem darbiniekiem un citām iesaistītajām pusēm.


Atbalsta sistēma jaunajām ģimenēmAtsevišķās pašvaldībās, piemēram, Sal-

dus un Ogres novadā, ir izveidota atbal-sta sistēma ar krīzes un dienas centriem, vienlaikus Pļaviņu un Ilūkstes pašvaldības nodrošina nokļūšanu uz krīzes centriem. Pozitīvs piemērs atbalsta sistēmas kontekstā ir Ogres novads, kurā ir nodrošināts ģimeņu atbalsta dienas centrs, kurā ir piee-jami sociālā pedagoga pakalpojumi, kā arī Ogres sociālā dienesta Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem ir pieejami sociālā darbinieka, psihologa, jurista, psihotera-peita un ģimeņu asistenta pakalpojumi (sociālo prasmju pilnveide). Tāpat Ogrē ir nodrošināts arī krīzes centrs vardarbībā cietušiem bērniem, tomēr nepieciešamības gadījumā tajā var uzturēties arī pieaugušie, kuri cietuši no vardarbības. Ņemot vērā, ka šie centri atrodas Ogres pilsētā, sociālais dienests var nodrošina transportu klientiem nokļūšanai tajos no pagastiem. Tomēr pap-

ildus atbalstam krīzes situācijās ir būtiski nodrošināt ikdienas atbalstu, jo īpaši vei-dojot efektīvu mājokļu politiku. Lielākoties pašvaldībās jaunajām ģimenēm ir jāiegūst maznodrošinātā statuss, lai varētu pretendēt uz mājokli, tādējādi ir izveidoti lieki šķēršļi pirmā mājokļa saņemšanai, Saldus novadā mājokļa piešķiršana ir problemātiska, ņemot vērā mājokļu pieejamību pilsētā, vienlaikus pastāv iespējas saņemt mājokli pagastos. Gulbenes novadā savukārt problēmas ar mājokļa piešķiršanu nepastāv un tie ir piee-jami jaunajām ģimenēm. Lai arī Dobeles novadā nav izstrādāta mājokļu politika, Do-bele veicina jauno ģimeņu veidošanos un dzimstības uzlabošanos piešķirot jaunajām ģimenēm bērnu piedzimšanas pabalstu, kā arī sedzot daļu bērnu dārza maksas, piešķirot brīvpusdienas un atlaides bērnu ēdināšanai skolā, kā arī pašvaldības bērnu pabalstu reizi gadā.

Būtiskākās tendences un izaicinājumi● Pozitīva tendence un labā prakse ir

tā, ka tiek nodrošināts atbalsts jaunajām ģimenēm krīzes situācijās veidojot pieejamību ģimeņu atbalsta centriem, krīzes centriem, kā arī rehabilitācijas iespējas. Tomēr tas joprojām ir liels izaicinājums un nepietiekama prioritāte vairāku apsvērumu dēļ, pirmkārt - informācijas nepietiekamības, otrkārt, atbalsts daudzviet ir pieejams, ja ir iegūts maznodrošināta/maznodrošinātas ģimenes statuss. ● Būtisks izaicinājums ir efektīvas

mājokļu politikas izveide pašvaldībā, kas veicinātu jauniešu atgriešanos un jauno ģimeņu veidošanos, kā arī nodrošinātu jauniešiem iespēju iegūt pirmo mājokli. ● Izaicinājums ir risku apzināšana un

aktivitāšu veidošana, lai mazinātu sociālās atstumtības riskus pirms to iestāšanās.

Tāpat arī atbalsta nodrošināšana jauniešiem noziedzniekiem un jauniešiem, kas atgriezušies no ieslodzījuma vietām. ● Tāpat arī būtiski pašvaldībām ir veidot

sociālo pabalstu sistēmu, kas veicina jauniešu sociālās situācijas uzlabošanos, izvērtējot vietējo situāciju.● Problēma joprojām ir pašvaldības

infrastruktūras pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas ir nodrošināta daļēji, ne visās publiskajās vietās, kur uzturas jaunieši.● Ilgtermiņā būtiskākais izaicinājums

ir pašvaldību aktivitāte dzimstības un iedzīvotāju skaita palielināšanai, šobrīd atsevišķās pašvaldībās ir daļēji atbalsta pasākumi. Vienlaikus šis izaicinājums ir ne tikai pašvaldības mēroga, bet valstī kopumā.

57Jauniešu sociālā aizsardzība

Sociālās atstumtības risku izvērtēšanaLai veidotu efektīvu vietēja mēroga

sociālās atstumtības mazināšanas sistēmu un veicinātu jauniešu iekļaušanos ir nepieciešams nodrošināt sistemātisku sociālās atstumtības risku apzināšanu un izvērtēšanu, kā arī nepieciešamo aktivitāšu veikšanai to mazināšanai. Lielākoties pašvaldībās risku vērtējumu veic sociālie dar-binieki ikdienas pienākumu ietvaros, vien-laikus Saldū ir izveidota starpinstitucionāla komisija, kurā darbojas vairāk speciālisti gan no Valsts probācijas dienesta, gan Sal-

dus RPP Kārtības policijas biroja un citām iestādēm, kas veic risku apzināšanu un novēršanu. Vienlaikus, šādas komisijas būtu nepieciešams izveidot arī citās pašvaldībās, tajā skaitā iesaistot jauniešu organizācijas un organizācijas, kas darbojas šajā jomā. Tāpat būtu nepieciešams izstrādāt algoritmu regulārai situācijas apzināšanai, analīzei un aktivitāšu plānošanai risku mazināšanai, piemēram, iesaistot jauniešu konsultatīvo padomi.

Šis ir viens no problemātiskākajiem aspe-ktiem jauniešu sociālās drošības kontekstā; ja pašvaldība nesniedz mērķtiecīgu pa-līdzību, tad pastāv liels risks, ka jaunietis var atkārtoti pastrādāt noziegumu. Starp

projektā iesaistītajām pašvaldībām vienīgi Ogres novads sniedz juridisku palīdzību un 20 Ls lielu pabalstu jauniešiem atgriežoties no ieslodzījuma vietām.

Atbalsts jauniešiem, kas atgriezušies no ieslodzījuma iestādēm


8.Sabiedriskā kārtība un drošība, jauniešu rīcības atbilstība tiesiskām vai tikumiskām normām

59Sabiedriskā kārtība un drošība, jauniešu rīcības atbilstība tiesiskām vai tikumiskām normām

Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt sa-biedrisko kārtību un drošu vidi pašvaldības iedzīvotājiem. Praksē liela daļa jaunieši, ku-riem netiek nodrošinātas iespējas lietderīgi pavadīt brīvo laiku vai paši nevēlas izman-tot šīs iespējas, lieto atkarību izraisošās vie-las, pulcējas sabiedriskās vietās (pieturās, pie māju kāpņutelpām) un visbiežāk uz-vedas antisociāli, traucējot sabiedrisko kārtību, bieži izdarot likumpārkāpumus. Tāpat pašvaldībai ir nepieciešams veicināt preventīvo darbību drošas vides veidošanā, informējot jauniešu par viņu tiesībām, pienākumiem, kā arī organizējot preventīvos pasākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Jaunieša devianta uzvedība no vienas puses ir cēlonis, no otras puses šāda uzvedība var būt arī sekas – tāpēc šīs parādības analīzei ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību. Kā minēts Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.-2018.gadam, jauniešu izdarītie likumpārkāpumi norāda uz sabiedrībā pastāvošām sociālām,

ekonomiskām un politiskām problēmām. Ir sastopamas vairākas jauniešu devi-antas uzvedības izpausmes: klaiņošana, atkarību izraisošo vielu lietošana (alkohol-isms, narkomānija, toksikomānija un ci-tas), agresivitāte un vardarbības izpausmes, seksuālās deviācijas, kā arī sociālās uzvedības novirzes.” Racionāli domājot, investīcijām jaunatnē vajadzētu būt pietiekamā politiskā prioritāšu līmenī, jo no tā, cik lielā mērā paaugstināsies jauniešu ar deviantu uzvedību skaits, kā arī veikto agresīvo nodarījumu skaits, ir atkarīga valsts attīstība, dažādu šobrīd pieņemto sociālo, ekonomisko un politisko modeļu dzīvotspēja. Vienlaikus lietderīgi pavadīts brīvais laiks, kas dažādos vidēja termiņa politikas dokumentos un institūciju īstermiņa plānos ir minēts kā viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā samazināt jauniešu deviantas uzvedības īpatsvaru un palielināt pozitīvas jauniešu aktivitātes.


● Efektīvs pasākumu kopums no-ziedzības un atkarību mazināšanai joprojām ir liels izaicinājums visām pašvaldībām. Pārsvarā preventīvos pasākumus īsteno skolas, piemēram, sniedzot informāciju audzināšanas stundās, organizējot atsevišķus tematiskos pasākumus. ● Pēdējā laikā pasākumu, kuru mērķis ir

mazināt jauniešu noziedzību un atkarības, organizēšanā iesaistās jauniešu centri, kas ir vērā ņemama un attīstāma tendence. Tas parāda akūto nepieciešamību attīstīt efektīvu sadarbību starp visām pašvaldību institūcijām, kuru mērķa grupa ir jaunieši un kuras īsteno pasākumus, kuros iesaistās jaunieši. Jāuzlabo plānošana un jāpalielina darba ar jaunatni lomu. ● Pašvaldībās tiek īstenotas atkarību

mazināšanas programmas un atsevišķi projekti. Šāda prakse ir saglabājama un attīstāma. ● Informācija par antisociālās uzvedības

sekām, apdraudējumiem ceļu satiksmē un citiem būtiskiem jautājumiem pārsvarā tiek sniegta informatīvos pasākumos skolās, ja tās uzaicina jomas ekspertus vai institūciju darbiniekus. Bieži tiek organizētas lekci-jas sadarbībā ar policiju. Kopumā jāsaka, ka mērķtiecīga informācijas sniegšana jauniešiem par tiesībām un atbildību nav regulāra prakse. ● Reidus pašvaldībās sadarbībā ar

jauniešiem neizmanto visas pašvaldības. Uzskatāms, ka reidi, kuros līdzdarbojas jaunieši, var kalpot par informācijas no-došanas veidu par iespējām, kuras pašvaldība piedāvā jaunatnes atbalstam. ● Saistībā ar vardarbības mazināšanas

pasākumiem tiek izmantoti jauniešu fo-rumi, lai diskutētu par prevencijas iespējām un esošās normatīvo aktu ietvaros veiktie pārkāpumi tiek izskatīti.

● Saistībā ar nepilngadīgajiem pārkā-pējiem strādā nepilngadīgo lietu komisi-jas, kā labā prakse jāmin jauniešu centru iesaistīšanās, veidojot efektīvāku sadarbību starp pašvaldību institūcijām, kuru mērķa grupa ir jaunatne. Tā kā darbs ar nepilngadīgajiem pārkāpējiem ir individuāls darbs, iesaistās Bāriņtiesa, sociālais di-enests, ģimenes centri, policija. Atkāroti jāuzsver, ka šajā jautājumā būtiski ir attīstīt starpinstitucionālu sadarbības mehānismu, lai arī citu nozaru politiku veidotāji izman-totu darba ar jaunatni sniegtās iespējas. ● Visbeidzot pasākumi saistībā ar

jauniešu klaiņošanas mazināšanu nav ier-asta prakse, klaiņošanas cēloņi tiek analizēti izņēmuma gadījumā, bieži tā ir tikai mutiska analīze. Būtiski ir brīvās laika pavadīšanas institūciju aktivitāte, lai sociālās atstumtības riskam pakļautos jauniešus iesaistītu darba ar jaunatni aktivitātēs.


61

9.Jauniešu

nodarbinātība


Jauniešu dzīves kvalitātes veicināšanas viens no būtiskiem aspektiem ir no-darbinātība, kas ieņem būtisku lomu jau-natnes politikas kontekstā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Piemēram, Eiropas Jaunatnes pakta, kas pieņemts Eiropadomē ar mērķi veicināt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, viens no būtiskākajiem rīcības virzieniem ir īpaši uzraudzīt politiku attiecībā uz jauniešu integrāciju darba tirgū. Papil-dus tam ikviena pašvaldība ir ieinteresēta veicināt jauniešu nodarbinātību, īpaši jauno uzņēmēju darbību, pašvaldībā, nodrošinot

pašvaldības attīstību. Viena no būtiskākām problēmām, kas veicina bezdarba līmeņa pieaugumu jauniešu vidū, ir pieredzes un nepieciešamās kvalifikācijas trūkums. Līdz ar to pašvaldībai ir ne tikai jānodrošina jauniešu nodarbinātības iespējas, bet arī jānodrošina apstākļi, lai jaunieši varētu iegūt nepieciešamo pieredzi un prasmes, kas jauniešiem nodrošinās nākotnes iespējas un integrāciju darba tirgū. Pašvaldības spēja piesaistīt jauniešus vietējam darba tirgum veicina pašvaldības ekonomisko un sociālo rādītāju uzlabošanos.

Būtiskākās tendences un izaicinājumi● Vasaras darba pieejamība jauniešiem

ir pārtraukta, kopš Nodarbinātības valsts aģentūra to vairs nerīko.● Būtisks izaicinājums ir prakses vietu

nodrošināšana, lielākoties pašvaldības tās nodrošina savās struktūrās, vienlaikus nav radīta sistēma, kā pašvaldības var veicināt prakses vietu skaita palielināšanos un pieejamību. ● Pašvaldībās pastāv atbalsts jaunajiem

uzņēmējiem - inkubatora centri, biznesa ideju konkursi, uzņēmējdarbības atbalsta centri, vienlaikus jaunieši nav izteikta mērķa grupa. Tāpat problēma ir ar sadarbības nodrošināšanu starp skolām, jauniešu cen-triem, uzņēmumiem un biznesa inkubato-riem.

● Nepastāv sistēma jauniešu ar mazākām iespējām integrācija darba tirgū, kas lielākoties notiek dažādu atsevišķu Eiropas projektu ietvaros.● Būtisks izaicinājums ir informācijas

nodrošināšana, izglītošana par iespējām attīstīt komercdarbību, darba aizsardzību, darba tiesībām. Šādas aktivitātes ir atsevišķi kampaņveidīgi pasākumi un vienlaikus darba ar jaunatni iespējas netiek pietiekami izman-totas, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību.

63Jauniešu nodarbinātība

Atbalsts jauniešu nodarbinātības vei-cināšanai pašvaldībās šobrīd ir ierobežots, ņemot vērā finansējuma samazināšanu, vien-laikus pašvaldības lielākoties ir atkarīgās no valsts mēroga aktivitātēm un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajām aktivitātēm un starptautiskiem projektiem. Atsevišķās pašvaldībās darbojas uzņēmējdarbības inkubatori un notiek retas kampaņveida aktivitātes. Ņemot vērā, ka nodarbinātība šobrīd ir valsts mēroga problēma, pašvaldībai būtu jāiesaistās aktīvi uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanā, jo pastāv daudz un dažādu iespēju kā pašvaldības to var darīt. Visbūtiskākais ir izveidot sistemātisku sadarbību starp pašvaldības iestādēm un pašvaldībā esošajiem uzņēmējiem. Piemēram, nodrošinot strukturētu sadarbību starp biznesa inkubatoru un izglītības iestādēm, nodrošinot pašvaldības atbal-stu jaunajiem uzņēmējiem nodokļu atlaižu formā, sniedzot „sēklas naudu” uzņēmuma dibināšanā, tāpat arī investējot nepieciešamā sākumkapitālā. Pašvaldībām arīdzan būtu jāizvērtē iespējas izmantot esošos instrumen-tus nodarbinātības veicināšanai, piemēram,

zemes nodokļu atlaides vai tamlīdzīgi. Lielākoties pašvaldības norāda, ka skolas neiesaistās skolēnu mācību firmu veidošanā, kā norāda Saldus kopš šajā programmā ir dalības maksa Saldus novada skolas tajā vairs neiesaistās. Tomēr pašvaldībām būtu jāiedrošina skolas veidot vietēja mēroga mācību firmas sadarbībā ar vietējo biznesa inkubatoru un uzņēmējiem, kas neveidotu papildus izmaksas, bet veicinātu jauniešu uzņēmējdarbības spējas. Pozitīvs prak-ses piemērs nodarbinātības veicināšanai ir Pļaviņu novada Jauniešu iniciatīvu cen-tra „Ideja” izveidotā vakanču banka, kurā jaunieši iegūst un izplatītu informāciju no iedzīvotājiem par veicamajiem dar-biem piemājas saimniecībās, uzņēmējiem un iestāžu vadītājiem par pieejamajām vakancēm.

Sadarbība jauniešunodarbinātības veicināšanai


10.Jauniešu veselība un veselīgs dzīvesveids

64

Jauniešu veselības rādītāji ar katru gadu pasliktinās, jo pieaug ne tikai psihoaktīvo vielu, smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība jauniešu vidū, bet tajā skaitā jauniešu veselību jau no pusaudžu vecuma negatīvi ietekmē neveselīgi uztura parad-umi, fiziskās aktivitātes trūkums, sēdošs dzīvesveids, tāpat arī augstais jauniešu pašnāvību skaits un jauniešu skaits, kas inficēti ar seksuāli transmisīvajām infekcijām. Tādējādi būtiski pasākumi ir veicami jauniešu veselīga dzīvesveida veicināšanā, reproduktīvās veselības uzlabošanā, jauniešiem draudzīgas veselības aprūpes

nodrošināšanai, lai sekmētu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Veselīga dzīvesveida jautājums jau vairāk kā 10 gadus ir bijis poli-tisko diskusiju jautājums jaunatnes politikā. Par jauniešu veselības aspektiem ir pieņemtas neskaitāmas Eiropas Savienības rezolūcijas un rekomendācijas. Būtiski jāakcentē, ka nepieciešams īstenot pasākumus darbā ar jaunatni, kuriem būtu plašāka ietekme un rezultāti par tikai veselības statistikas uzlabošanu. Tāpēc, īstenojot darbu ar jau-natni, vienai no ietekmēm jābūt saistībām ar veselības situācijas uzlabošanu.

● Veselīga dzīvesveida veicināšanas pa-sākumi pārsvarā tiek organizēti jauniešu veselības centros, ar dažādu konkursu starpniecību, kas paredzēti nevalstiskajām organizācijām par veselības tematiku, starpniecību. Pašvaldības organizē dažādas konsultācijas jauniešiem, eksistē uzticības tālrunis, skolām tiek piedāvātas interaktīvas nodarbības. Nepietiekami tiek izmantota vienaudžu izglītības kustība, lai nodrošinātu diskusijas par veselīga dzīves veida tema-tiku. Saistībā ar veselības jautājumu identificējamas pārsvarā kampaņveidīgas akcijas, kuru organizēšanas priekšnoteikums ir aktīvi jaunieši un atsaucīgi pašvaldību jau-natnes lietu speciālisti.

● Pašvaldības sasaista jauniešu vese-lības jautājumu ar īstenotajiem sporta pasā-kumiem, kā arī iespējām nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, veidojot skeitparkus. ● Veselīga dzīves veida tematika ir vi-

ens no būtiskiem jautājumiem pašvaldību organizētos forumos un konsultatīvajās padomēs, darba grupās. Tomēr pieliktās pūles un pieredze nedod vēlamo rezultātu attiecībā pret kopējo jauniešu veselības situāciju – tā nekļūst labāka. ● Papildus vērojama tendence, ka

atsaucība no jauniešiem saistībā ar veselību veicinošām aktivitātēm ir kļuvusi mazāka.


Jauniešu veselība un veselīgs dzīvesveids


Veselības veicināšanas pasākumiDobeles novada pašvaldībā veiksmīgi

strādā Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs, kas organizē dažādus veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus. Šāds modelis ir vērtīgs un Eiropas līmeņa labās prakses piemērs. Turklāt Dobeles pašvaldība izsludina sociāla un veselības rakstura projek-tu konkursus nevalstiskajām organizācijām. Gulbenes novads rīko atsevišķas apmācības par veselības jautājumiem, piemēram, par HIV/ AIDS un reproduktīvo veselību. Ilūkstē tiek organizēti ikgadēji ielu skrējieni un velomaratoni. Ogres pašvaldībā liels uzsvars ir likts attiecībā uz veselības aspe-ktu - Ogres pašvaldība finansē Jaunatnes veselības centra darbību jau vairāk kā 10 gadus. Tajā jauniešu konsultanti veic pro-filakses darbu ar bērniem un jauniešiem, informē un izglīto par dzimumizglītības jautājumiem, atkarību, HIV/AIDS un

vardarbību. Savukārt Pļaviņu novadā tiek īstenots pasākumu kopums līdzīgi kā citās pašvaldībās – sākot ar sporta pasākumiem, veselību veicinošas aktivitātes skolēniem un skolotājiem, dažādas neformālās izglītības nodarbības. Iesaistīts ir arī jaunatnes iniciatīvu centrs, kas sadarbībā ar Sarkanā Krusta Jaunatnes Pļaviņu nodaļu organizē pasākumus jauniešiem. Savukārt Saldus novadā šis jautājums ir aktualizēts sākotnēji stratēģiskā līmenī - priekšlikumos Saldus novada attīstības stratēģijai 2010. – 2015. gadam ir iekļauts punkts par Sabiedriskās kārtības un drošības, veselīga dzīvesveida veicināšanu. Jāsecina, ka pašvaldībā ir dažāda pieredze un izpratne, kā jauniešu veselības jautājumi ir risināmi.

Tāpēc padziļināti būtu jāanalizē iemesli, kāpēc jauniešu motivācija šādās aktivitātēs kļūst zemāka, vienlaikus būtiski ir izstrādāt pārdomātu politiku, lai darbs ar jaunatni un jaunatnes politika kopumā ietekmētu uzlabojumus jauniešu veselības statistikā. ● Pirms vairākiem gadiem valdības di-

enas kārtībā bija jautājums par jauniešiem draudzīgu veselības aprūpes pasākumu ieviešanu. Pašvaldībās šāda pieeja netiek

īstenota un ja agrāk bija – tikai atsevišķu projektu ietvaros. Vērtējot sešu pašvaldību pieredzi, būtiska loma ir sociālajiem dienes-tiem un ģimenes ārstiem, kā arī pedagogiem skolās. ● Veselību veicinošās skolas kopumā

nav izplatītas (izņemot Pļaviņu novadu), ir atsevišķas skolu aktivitātes par veselības tematiku.

66


69

Pašvaldību jaunatnes politikas veidošanas “ābece”

Rekomendācijas rīcībai ar izaicinājumiem


Izvērtējot vietējo pašval dību izvērtējuma ziņojumus, kā arī ņemot vērā Eiropas pieredzi un to, ka Latvijā neatkarības gadu laikā ir izstrādātas daudzas rekomendācijas un metodiskie materiāli, veidoti darba ar jau-natni īstenošanas mehānismi un struktūras, joprojām jā secina, ka pašvaldībās darba ar jaunatni plānošana un koordinēšana ne vienmēr norit efektīvi. No vienas puses tas saistāms ar pašvaldības iespējām – kā finansiālām, tā administratīvām, kā arī pašas pašvaldības specifikas. No otras puses – tas saistīts ar informācijas trūkumu un nepi-etiekamu izpratni. Kad projekta ietvaros tika organizētas vietējā mēroga konferences un pie viena galda sēdās jaunieši, kas vērtēja pašvaldības, un pašvaldību pārstāvji, bieži bija dzirdama pašvaldības pārstāvju neiz-

pratne un izsaukumi par labajām lietām, kas notiek pašvaldībā, kā arī dažādiem plāniem un it kā esošiem mehānismiem. No trešās puses – saistīts ar aizvien jauniem izaicinājumiem, kādi tiek uzlikti jauniešiem mūsdienās globalizācijas, ekonomiskās krīzes un politiskās situācijas kontekstā. No ceturtās puses (kas ir ļoti būtiski) – saistīts ar pašiem jauniešiem un to kādi viņi ir. Tādēļ, izvērtējot sešās pašvaldībās esošo pieredzi, šajā ābecē ir piedāvājums pārskatīt veikto darbu ar jaunatni, aplūkojot galve-nos jēdzienus un skaidrojot tos praktiskā plāksnē, skatīt konceptu sadursmes punk-tus darba ar jaunatni plānošanā un iezīmēt galvenos praktiskos soļus efektīva darba ar jaunatni īstenošanai, kas ir pamatnosacījums jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Kāpēc ābece?

71Pašvaldību jaunatnes politikas veidošanas "ābece"

Jaunietis – atbilstoši Jaunatnes liku-mam – persona vecumā no 13 līdz 25 ga-diem. Būtiski darba ar jaunatni plānošanas kontekstā paturēt prātā, ka jaunietis nav vecums, bet persona – ar savām interesēm, vēlmēm un sapņiem, kas pilda kādu sociālo lomu, piemēram, bērns, vecāks, mazbērns, pilsonis, bezdarbnieks, darba devējs, darba ņēmējs, skolnieks, students, noziedznieks, skolotājs, rakstnieks, politiķis, sociāli ats-tumtais, jaunatnes organizācijas aktīvists. Tāpēc ir svarīgi piemērot aktivitātes pēc iespējas plašākam jauniešu lokam un vien-laikus īstenot aktivitātes atbilstīgi mērķa grupām.

Darbs ar jaunatni – atbilstoši Jaunatnes likumam - uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Šaurākā nozīmē – aktivitātes, kuru mērķauditorija ir jaunieši. Būtiskākais ir paturēt prātā trīs dar-ba ar jaunatni principus – reāla līdzdalība, iespēju nodrošināšana, t.i., darbs ar jaunatni ir tāds attieksmju, struktūru un kultūras no-

teikts process, kura ietvaros jaunieši iegūst prasmes un iemaņas, autoritāti un spēju pieņemt lēmumus un ietekmēt izmaiņas savā un apkārtējo dzīvē kā sociālā tā politiskā kontekstā. Vēl vairāk, izmantojot dažādas darba ar jaunatni metodes, tas var būt uz jauniešiem orientēts, kura rezultātā primārais ieguvējs ir pats jaunietis kā dalībnieks, vai uz sabiedrību orientēts , kura rezultātā iegūst apkārtējā sabiedrība un jaunietim ir vairāk instrumentāla loma. Tāpat arī ir svarīgi saprast darba ar jaunatni kā procesa norisi, t.i., tas var būt „atvērts” darbs ar jaunatni vai strukturēts darbs ar jaunatni. Pirmo raksturo savdabīga nenoteiktība, tas paredz jaunatnes darbinieka un jaunieša ciešu sadarbību un individuālu, piemēram, aktivitātes, kuras veic sociālie darbinieki vai ielu jaunatnes darbinieki, kamēr strukturēts darbs ar jau-natni ir plānotas aktivitātes un ne vienmēr tās atbilst individuālajām jauniešu interesēm un vēlmēm, piemēram, interešu izglītība, dažādas neformālās izglītības programmas.


Jaunatnes politikas principi.2007. gadā apstiprinātajā „Nacionālajā

ziņojumā par jaunatnes politiku Latvijā”, kas tika paredzēts Eiropas Padomes starptautiskā izvērtējuma par jaunatnes politiku Latvijā nodrošināšanai, tika iestrādāti Latvijas jau-natnes politikas septiņi pamatprincipi, kas šobrīd ir nostiprināti Jaunatnes likumā:

1) līdzdalības princips – nodrošināt jauniešiem iespēju iesaistīties jau-natnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanā valsts un pašvaldību mērogā;

2) informācijas pieejamības princips – sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar viņu vajadzībām un interesēm atbilstošu informāciju;

3) vienlīdzīgu iespēju princips – nodrošināt jauniešiem iespēju aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās un ekonomiskās aktivitātēs bez jebkādas diskriminācijas;

4) jauniešu interešu ievērošanas princips – risinot jautājumus, kas saistīti ar jau-natni, izvērtēt viņu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas.

5) labvēlīgu sociālo un ekonomisko priekšnosacījumu princips – veicināt tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas nodrošinātu jauniešiem iespēju būt par patstāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ģimene ir kā pamatvērtība;

6) jauniešu integrācijas veicināšanas prin-cips – veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes politikas izstrādes un īstenošanas posmos;

7) mobilitātes un starptautiskās sa-darbības nodrošināšanas princips – nodrošināt iespēju jauniešu mobili-tātei, zināšanu un prasmju apguvei ārpus viņu dzīvesvietas, un veicināt citu valstu rekomendāciju un labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā.

Vēlāk, starptautiskā izvērtējuma ietvaros, politikas principi tika iestrādāti jaunatnes politikas dimensiju modelī, kurā iezīmējas trīs būtiskākās dimensijas jaunatnes politikā, arī vietējā darba ar jaunatni īstenošanā. Modelis paredz, ka pastāv, pirmkārt, vertikāle – jauniešu līdzdalība – jeb prak-tisks darbs ar jaunatni, kam jānodrošina jauniešu līdzdalība un atbilstība jauniešu interesēm, kā arī vienlaicīgi jānodrošina jauniešiem nepieciešamo informāciju. Otrkārt – horizonts, ko nosaka reālā situācija un apstākļi: jaunatnes politika ir jāveido tā, lai tā ir nediskriminējoša un iekļaujoša, vienlaikus nodrošinot sociālekonomisko apstākļu uzlabošanos un sociālo atstumtības mazināšanu. Trešā ir reflektējošā – jeb darba ar jaunatni attīstošā dimensija, kas bieži vien ir piemirsta un ir jo īpaši aktuāla vietējā mērogā attiecībā pret darba ar jau-natni koordināciju. Darba ar jaunatni attīstībai ir nepieciešami vairāki būtiski priekšnosacījumi, kas ir jānodrošina darba ar jaunatni koordinācijas ietvaros. Tādējādi, izstrādājot un īstenojot vietējo jaunatnes politiku, nepieciešams balstīties uz šiem principiem.

Darba ar jaunatni koordinācija un jaunatnes lietu koordinators. Darba ar jaunatni koordinācija nav darbs ar jau-natni, šis ir arī zīmīgākais pārpratums, kas bieži vien noved pie darba ar jaunatni attīstības stagnācijas risku vietējā mērogā, ja koordinācijas procesam netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Ņemot vērā jau-natnes politikas attīstību Latvijā, visbiežāk ir redzams, ka jaunatnes lietu koordina-tora funkcijas tiek savienotas ar jaunatnes darbinieka funkcijas īstenošanu, rezultātā efektivitāte kādā no jomām cieš vairāk. Atbilstīgi Izglītības un zinātnes minis-trijas vadlīnijām, kas veidotas balstoties uz jaunatnes politikas pamatprincipiem, būtiskākās jaunatnes lietu koordinatoru kompetences ir šādas:


1) izstrādāt pašvaldības jaunatnes poli-tiku;

2) analizēt situāciju jaunatnes poli-tikas jomā, izvērtēt un sagatavot priekšlikumus jaunatnes politi-kas pilnveidošanai pašvaldībās un koordinēt šīs politikas īstenošanu;

3) organizēt un koordinēt sadarbību starp jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām;

4) koordinēt starptautisko sadarbību jau-natnes politikas jomā.

Turklāt, ņemot vērā pašreizējo situāciju, pilnveidojot darbu ar jaunatni, jo īpaši jaunatnes darbinieku apmācības, pro-fesionalizācijai un apmācībai ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu bāzi ilgt-spējīgai darba ar jaunatni attīstībai kā vietējā, tā valsts mērogā. Papildus ir nepieciešams atzīmēt, ka viena no būtiskām kompetencēm ir sadarbības organizēšana un nodrošināšana starp vietējā darba ar jaunatni īstenošanā iesaistītajām personām, veidojot efektīvu jaunatnes lietu konsultatīvo padomi. Šādā izpratnē darba ar jaunatni koordinators nav jaunatnes darbinieks un neīsteno darbu ar jaunatni, bet gan nodrošina koordināciju veiksmīga darba ar jaunatni norisei.

Jaunatnes darbinieks – plašākā izpratnē tā ir persona, kas īsteno darbu ar jau-natni, t.i., praktiķis. Latvijas jaunatnes poli-tikas tiesiskā ietvara kontekstā jaunatnes dar-binieks ir jaunatnes lietu speciālists, kurš veic darbu ar jaunatni, sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, īsteno un koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un pro-grammas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā

arī veicina jauniešu personības attīstību. Vienlaikus jaunatnes darbinieks var nebūt jaunatnes lietu speciālists, bet atvērtā darba ar jaunatni kontekstā sociālais darbinieks, vai cita persona, kas īsteno aktivitātes ar, par un jauniešiem darba ar jaunatni prin-cipu ietvaros. Tāpat jaunatnes darbinieks var būt nevalstiskās organizācijas aktīvists vai jaunatnes organizāciju biedrs, brīvprātīgais, u.tml., kurš galvenokārt īsteno aktivitātes, lai tieši investētu jauniešu izaugsmē.

Jaunatnes lietu konsultatīvā pa-dome formāli ir pašvaldības izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt pašvaldības darba ar jaunatni saskaņotu īstenošanu, veicinot jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus, tai ir jākalpo par platformu efektīvas jaunatnes politikas koordinācijas nodrošināšanai un instrumentu, kas nodrošina saskaņota darba ar jaunatni īstenošanu horizontālajā plaknē, tādējādi tā var būt arī neformāla struktūra. Lai nodrošinātu minēto, ir nepieciešams izcelt efektīvas sadarbības platformas no-sacījumus. Pirmkārt, ir jānodrošina pār-stāvniecība, ietverot četrus aspektus – koordinācija, lēmējvara, prakse un jaunatnes pārstāvniecība. Pie koordinācijas pieskaitāms ir procesa organizētājs – darba ar jaunat-ni koordinators; lēmējvara – pašvaldības deputāti vai to pārstāvis; prakse ietver jaunatnes darbiniekus, darba ar jaunatni īstenošanā iesaistītās institūcijas dažādu tēmu ietvaros (izglītība, nodarbinātība, noziedzība, u.t.t.); jaunatnes pārstāvniecību var nodrošināt vienīgi jaunieši organizētā vai neorganizētā formā. Tāpat ir jābūt precīzi definētiem katru iesaistīto per-sonu lomai procesa nodrošināšanā. Turklāt veids, kā tiek veidota un koordinēta šādas struktūras darbība, ir atkarīgs vienīgi no vietējās situācijas, piemēram, var tikt noteik-tas tematiskās sanāksmes, kas tiek iepriekš plānotas, var būt atvērtas dienaskārtības formā, tomēr šiem nosacījumiem ir jābūt


skaidriem un procesa organizētājam ir jānodrošina un jāuztur efektīva procesa norise. Zīmīga ir nepieciešamība iesaistīt pārstāvjus no visām pašvaldību institūcijām, nevis ierobežotu nozaru loku, atstājot, iespējams, konkrētajā vietā būtiskākos izaicinājumus neskartus.

Sadarbība ir viens no visbūtiskākajiem aspektiem efektīva darba ar jaunatni īstenošanā un jaunatnes politikas pilnveidē; bieži atsevišķas darbā ar jaunatni iesaistītas personas darbojas it kā vietējā vide ir noslēgta, kas visbiežāk kavē darba ar jaunat-ni mērķu sasniegšanu un var nepietiekami ietekmēt jaunatnes izaugsmi. Sadarbību ir nepieciešams nodrošināt – vietējā, valsts un starptautiskā mērogā, pirmkārt, lai veicinātu jauniešu mobilitāti un apmaiņu, pilnvei-dotu darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenci un prasmes, apmainītos ar labo praksi un paplašinātu jauniešiem pieejamo pakalpojumu apjomu un intensitāti. Vietējā līmeņa sadarbības īstenošanas instruments ir Jaunatnes lietu konsultatīvā padome. Turklāt, ņemot vērā Latvijas apstākļus, kā arī to, ka jaunieši bieži vien dzīvo vienā pašvaldības teritorijā, kamēr strādā vai mācās citā, ir nepieciešams nodrošināt efektīvu sadarbību reģionālā līmenī, tādējādi konsolidējot esošos līdzekļus efektīvāku aktivitāšu īstenošanā. Praktiski tas var būt reģionāla, vietēja mēroga apmaiņas, kopīgi pasākumi, līdzdalība starptautiskās pieredzes apmaiņas programmās, kā arī vietējais un starptautiskais brīvprātīgais darbs. Tāpat sadarbība var norisināties arī e-vidē.

Komunikācija un informācija. Infor-mācijas tehnoloģiju laikmetā jau nieši aizvien vairāk laika pavada, lietojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī dažādi elektroniskie sociālie tīkli ieņem aizvien nozīmīgāku lomu sabiedrības dzīvē; darbam ar jaunatni ir jāpielāgojas adekvāti, jo īpaši tas ir svarīgi veiksmīga darba ar jaunatni norisei. Informācija ir viens no būtiskiem

darba ar jaunatni aspektiem, vienlaikus tā ietver trīs būtiskus aspektus, kas nosaka informācijas kvalitātes rādītājus. Lai jauni-etim pasniegtā informācija būtu saistoša, tai ir jābūt informatīvai (kas, kur, kad, kāpēc), izglītojošai (ko, kā) un arī izklaidējošai, kā arī pielāgotai konkrētajai mērķauditorijai. Turklāt, vairākus gadus bez būtiskiem rezultātiem norit diskusijas par piemērotāko informācijas pasniegšanas formu – atbilstošākā komunikācijas kanāla izvēli. Lai informācija sasniegtu jaunieti, tā ir jāizvieto vietās, kur pulcējas jaunieši arī virtuāli, turklāt nepieciešams aizvien vairāk lietot jaunas mediju formas, kā arī pielāgot pas-niegto informāciju vizuāli. Kā tika secināts izvērtējuma ietvaros, e-komunikācija ir vi-ena no šobrīd vājāk attīstītām komunikāciju formām darbā ar jaunatni, t.i., informācija formāli ir pieejama, kā arī pastāv iespēja jaunietim vienmēr vērsties pie pašvaldības ar e-pasta starpniecību, vienlaikus šāda pieeja neveicina darba ar jaunatni attīstību, jo tas nedrīkst būt pasīvs pakalpojums, bet tam ir jābūt aktīvam pašvaldības sniegtam pakalpo-jumam, lai izvirzītie mērķi vietējam darbam ar jaunatni tiktu sasniegti.

KO versus KĀ pieeja. Ir dažādas iespējas, kā analizēt darba ar jaunatni efektivitāti, viena no veiksmīgākām pieejām ir skatīt īstenoto darbu ar jaunatni KO/KĀ pieejas ietvaros. Darbs ar jaunatni vietējā mērogā katrā konkrētā pašvaldībā ir unikāls, ņemot vērā atšķirīgo kontekstu, kas ietver daudz dažādus aspektus. Tie raksturo vietējo pašvaldību, līdz ar to efektivitāte, piemērojot vienādus pasākumus un aktivitātes, var atšķirties. Tomēr, vērtējot esošo praksi, var secināt, ka konteksts bieži vien netiek ņemts vērā, tā vietā darba ar jaunatni īstenošanā tiek uzsvērts galvenokārt KO pieeja. KO pieeja paredz īstenot aktivitātes un sasniegt konkrētus izvirzītos mērķus. Savukārt KĀ pieeja uzsver izvēlēto pieeju, metodi, instru-mentus, infrastruktūru, u.tml.. Piemēram, uzsverot nepieciešamību palielināt līdz-


dalību, vai nodarbinātību, kas šķiet atbilstīgi mērķi, līdz šim nav atrasti unikāli instru-menti un metodoloģija to sasniegšanai. No otras puses dažādi instrumenti tiek izman-toti, nesasniedzot konkrētus mērķus, vai to rezultativitāti ir grūti izmērīt. Tādējādi svarīgi ir uzsvērt esošo kontekstu un darba ar jaunatni plānošanas ietvaros saskaņot KO un KĀ pieejas, lai nodrošinātu efektīvu resursu izlietojumu un pozitīvu rezultātu.

Darba ar jaunatni paradokss. Aizvien biežāk jaunatnes darbiniekiem, kuri veido strukturētas aktivitātes un programmas dar-bam ar jaunatni, ir grūtāk sasniegt sociāli atstumtos un pasīvos jauniešus. Tā rezultātā jauniešos, kas ir aktīvi un jau iesaistīti dažādās aktivitātēs, tiek investēts, kamēr plaisa starp aktīviem jauniešiem un sociāli atstumtiem/pasīviem arvien palielinās. Šāda sakarība var

tikt novērota, piemēram, pašvaldībās, kurās darbs ar jaunatni koncentrējas atsevišķos noteiktos punktos – pilsētā, jauniešu centrā, u.tml., kamēr lielam skaitam jauniešu, kuri dzīvo laukos, neapmeklē skolas, u.t.t., darbs ar jaunatni ir nepieejams. No vienas puses, protams, pašvaldībai ir svarīgi turpināt investēt strukturēta darba ar jaunatni īstenošanā, tādējādi pilnveidojot jauniešu prasmes un iemaņas, kā arī veicinot viņu konkurētspēju. Tomēr aizvien akūtāka ir nepieciešamība pēc atvērta darba ar jau-natni, kas tiek īstenots tur, kur jaunieši at-rodas un kas spēj iesaistīt sociāli atstumtus jauniešus un sniegt tiem nepieciešamās minimālās prasmes, iemaņas un zināšanas, lai nodrošinātu viņu iesaistīšanos strukturētā darbā ar jaunatni.

KO

KĀ

Samazināt jauniešunoziedzību;

palielināt līdzdalību;informēt jaunatni;

aizpildīt brīvo laiku;jauni uzņēmēji;

veselīgs dzīvesveidsu.t.t.

Pieejas, metodes,instrumenti, rezultāti,pasākumi, centri,rādītāji

KONTEKSTSSociālā vide;pieredze;attieksme pret jauniešiem;budžets;cilvēkresursi;vēlme;jauniešu iniciatīvau.t.t.


76

Pielikumi


Vispārējie rādītāji darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās2009.gada 26.jūnija redakcija

78Vispārējie rādītāji darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās

1. Institucionālā sistēma darba ar jaunatni īstenošanai un darba ar

jaunatni koordinācija

2009. gadā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija izstrādāja Vispārējos rādītājus darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās (turpmāk – rādītāji) ar mērķi veicināt tādas pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanu, kas ir saskaņā ar jaunatnes politikas mērķi, apakšmērķiem un uzdevumiem (Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gads), kā arī balstīta uz labās prakses piemēriem Latvijas pašvaldībās, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalstīs. Šiem rādītājiem (105 rādītāji, kas grupēti 10 tematiskās sadaļās) ir rekomendējošs statuss un tos pašvaldība var izmantot, lai:

- izvērtētu esošo situāciju darbā arjaunatni;

- pārliecinātos par īstenotā darba arjaunatni atbilstību jaunatnes politikas mērķim, apakšmērķiem un uzdevumiem, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Pa-domes labo praksi;

- identificētu jomas darba ar jaunatniīstenošanā, kurās nepieciešams veikt uz-labojumus;

- pilnveidotu mērķtiecīga darba arjaunatni īstenošanu, izstrādājot paš-valdības rīcībpolitiku (stratēģiju, plā nu) darbam ar jaunatni.

Nr. Rādītājs

1.1.Noteikta atbildīgā pašvaldības persona par darba ar jaunatni koordinēšanu (piemēram, jaunatnes lietu speciālists), kura pienākumi un uzdevumi atbilst jaunatnes lietu speciālista profesijas standartā iekļautajām prasībām

1.2. Noteikta atbildīgā iestāde (vai iestādes struktūrvienība) par darba ar jaunatni īstenošanu un koordinēšanu pašvaldībā

1.3. Izveidota amata vieta “jaunatnes lietu speciālists” atbilstoši jaunatnes lietu speciālista profesijas standartā iekļautajam pienākumu un uzdevumu aprakstam

1.4. Nodrošināta jaunatnes lietu speciālistu apmācība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība” (ja attiecināms)

1.5.Noteiktas darbā ar jaunatni iesaistītās personas (institūcijas) un to kompe-tence pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanā, izstrādāta darba ar jaunatni struktūrshēma

1.6.Izveidota un darbojas pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvā komisija vai cits mehānisms darbā ar jaunatni iesaistīto personu sadarbībai atbilstoši rekomendētam uzdevumu aprakstam

1.7. Izveidota un darbojas pašvaldības jauniešu dome atbilstoši rekomendētam uzde-vumu aprakstam


1.8.

Regulāri nodrošināta darbā ar jaunatni iesaistīto personu (jaunatnes lietu koor-dinatoru, jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku) dalība apmācībās, tālākizglītības, neformālās izglītības pasākumos par jaunatnes politikas jautājumiem

1.9. Izveidoti un darbojas jauniešu centri (jaunatnes iniciatīvu centri) atbilstoši rekomendētam uzdevumu aprakstam un darbības principiem

1.10.

Ierīkotas un uzturētas publiski pieejamas vietas fizisko aktivitāšu un aktīvās atpūtas veikšanai (piemēram, izveidoti brīvpieejas sporta laukumi, stadioni, spēļu laukumi, sporta zāles, auto - moto trases, skeitparki, uzstādīti basketbola grozi u.c.)

1.11. Veiktas citas darbības, kas nodrošina efektīvas institucionālās sistēmas darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās.

2. Darba ar jaunatni stratēģiska plānošana

Nr. Rādītājs

2.1.Izstrādāta un apstiprināta stratēģija vai cits plānošanas dokuments darbam ar jaunatni (piemēram, rīcības plāns, programma u.c.), tā atbilst valsts jaunatnes politikas plānošanas dokumentu mērķiem un uzdevumiem5

2.2.Darba ar jaunatni organizēšanas jautājumi kā sadaļa iekļauta pašvaldības attīstības programmā (vai citā plānošanas dokumenta), dokumenta sadaļa atbilst jaunatnes valsts politikas plānošanas dokumentu mērķiem un uzdevumiem

2.3. Darba ar jaunatni stratēģijā (vai citā plānošanas dokumentā) noteikts jauniešu vecumposms no 13 – 25 gadiem

2.4. Darba ar jaunatni stratēģijā (vai citā plānošanas dokumentā) identificētas prioritārās jauniešu mērķa grupas

2.5. Pašvaldībā veikta plānoto pasākumu pielāgošana konkrētu jauniešu mērķa grupu vajadzībām

2.6. Pašvaldība regulāri apkopo datus un izvērtē situāciju attiecībā uz jaunatni

2.7. Jaunatne kā prioritāra mērķa grupa ir identificēta pašvaldības nozaru politikās, tajā skaitā izglītības, veselības, nodarbinātības, sociālās drošības un kultūras jomās

2.8.Izstrādājot stratēģiju (vai citu plānošanas dokumentu) darbam ar jaunatni, veiktas konsultācijas ar jauniešiem, jauniešu iniciatīvu grupām vai jaunatnes organizācijām

2.9.Izstrādājot stratēģiju (vai citu plānošanas dokumentu) nozaru politikās, kuru mērķgrupa ir jaunieši, veiktas konsultācijas ar jauniešiem, jauniešu iniciatīvu grupām vai jaunatnes organizācijām

5 Papildus informāciju skatīt 2.pielikumā „Valsts jaunatnes politikas mērķis un apakšmērķi”


3. Pašvaldības budžets darbamar jaunatni

Nr. Rādītājs

3.1. Piešķirts finansējums darba ar jaunatni koordinācijai

3.2.Izstrādāts mehānisms jauniešu iniciatīvu atbalstam konkursa kārtībā, (piemēram, ikgadēji piešķirts finansējums vai līdzfinansējums jaunatnes organizāciju vai jaunatnes iniciatīvu grupu projektu īstenošanai)

3.3. Pašvaldība noslēgusi sadarbības vai līdzdarbības līgumu ar jaunatnes organizāciju

3.4. Nodrošinātas telpas jaunatnes iniciatīvu grupu vai jaunatnes organizāciju aktivitātēm (pasākumu organizēšanai, ikdienas darbībai)

3.5.Nodrošināts transports vai cits līdzīga veida atbalsts (nodrošināti pakalpojumi) jaunatnes iniciatīvu grupu vai jaunatnes organizāciju aktivitātēm (pasākumu organizēšanai)

3.6. Nodrošināts finansējums jaunatnes lietu speciālista atlīdzībai (pilna slodze attiecināma uz novadu pašvaldībām)

3.7. Jauniešiem samazināta maksa par pašvaldības noteiktajiem maksas pakalpojumi-em (transporta biļetēm, ieejas biļetēm kultūras pasākumos, kinoteātrī utt.)

3.8. Nodrošināts finansējums bērnu un jauniešu nekomerciālo nometņu organizēšanai, jo īpaši jauniešiem ar mazākām iespējām6

3.9. Pašvaldības finansējums nodrošināts pašvaldības darba ar jaunatni institucionālās sistēmas7 uzturēšanai

3.10. Pašvaldība piesaista līdzekļus no valsts institūcijām, Eiropas Savienības, privātiem fondiem darba ar jaunatni īstenošanai

6 Īpaši atbalstāmās jaunatnes grupas skatīt Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.-2018.gadam7 Skatīt 2.rādītāju sadaļu


4. Jauniešu informētības palielināšana un izpratne par jaunatni

Nr. Rādītājs

4.1. Pašvaldība īsteno aptaujas un pētījumus, lai apkopotu un iegūtu informāciju par jauniešiem pašvaldībā un darbu ar jaunatni

4.2. Nodrošināta brīvā laika lietderīgas izmantošanas piedāvājuma un pieprasījuma izpēte

4.3.

Jauniešiem ir pieejama informācija (informatīvi materiāli, mājas lapas, organizētie informatīvie pasākumi) par jauniešu iespējām pašvaldībā (tajā skaitā par brīvprātīgā darba iespējām, neformālo izglītību, brīvā laika izmantošanu, pro-jektu iespējām, sociālajiem jautājumiem), līdzdalības iespējām pašvaldības darbā, t.sk. lēmumu pieņemšanā;

4.4. Izstrādāts konsultatīvais mehānisms, nosakot kur un kādā gadījumā jaunietim ir iespēja saņemt nepieciešamo informāciju, konsultācijas un palīdzību

4.5.

Pašvaldības portālā izveidota sadaļa jauniešiem (www.pasvaldiba.lv / jaunatne), kur ietverta aktuālā informācija par pašvaldības darbu ar jaunatni vai pašvaldība izveidojusi un uztur jauniešu interneta portālu sadarbībā ar jauniešiem vai jau-natnes organizācijām

4.6.Pašvaldības darba ar jaunatni interneta resursos ir iespēja uzdot jautājumus, izteikt priekšlikumus un saņemt atbildes par jauniešiem interesējošiem jautājumiem

4.7. Regulāri izveidota darbā ar jaunatni iesaistīto personu elektroniskā ziņu lapa

4.8. Regulāri apkopota informācija par pašvaldībā esošajām jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām

4.9. Vietējos masu medijos atspoguļota informācija par aktualitātēm jaunatnes politikā

4.10. Pašvaldības gada pārskatos ir atspoguļota informācija par darbu ar jaunatni un jaunatnes politikas attīstību

4.11. Tiek uzturēti interneta sabiedriskā pieslēguma punkti publiskās vietās, kas ir piee-jami jauniešiem

4.12. Pašvaldībā ir pieejami dati par jaunatni vecumā no 13-25 gadiem

4.13. Citi pašvaldības pasākumi


Nr. Rādītājs

5.1. Veikti pasākumi jaunatnes organizāciju un jauniešu iniciatīvu grupu veidošanās sekmēšanai

5.2. Pašvaldībā darbojas jauniešu iniciatīvu grupas (skolēnu un studentu pašpārvaldes, jauniešu klubi, jauniešu domes utt.)

5.3. Veiktas konsultācijas ar jauniešiem, tajā skaitā īstenoti pasākumi, lai risinātu problēmas ar jauniešu piedāvātiem inovatīviem problēmu risinājumiem.

5.4.Pašvaldības savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku un jauniešu dzīvi ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

5.5.Pašvaldības organizē godināšanas pasākumus savas teritorijas jaunatnes organizācijām un aktīvākajiem jauniešiem vai arī godina savas pašvaldības aktīvākos jauniešus citu svinīgu pasākumu ietvaros (piemēram, pilsētas svētkos).

5.6. Pašvaldība veicina jauniešu pieredzes apmaiņas aktivitātes jaunatnes politikas jomā (piemēram, vietējā, reģionālā, nacionālā vai starptautiskā mērogā).

5.7.Organizēti ikgadēji forumi, jaunatnes nedēļas, konferences darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, iesaistot jaunatnes organizācijas vai jauniešu iniciatīvu grupas

5.8. Pašvaldība īsteno projektus sadarbībā ar jaunatnes organizācijām vai jauniešu iniciatīvu grupām

5.9. Pašvaldības deputāti iniciē vai piedalās diskusijās ar jauniešiem par darba ar jaunatni jautājumiem

5.10. Jaunatnes organizāciju pārstāvji ir iekļauti komisiju un darba grupu sastāvā, kur tiek izskatīti jaunatnes politiku ietekmējoši jautājumi

5.11. Citas darbības, kas veicina jauniešu līdzdalību un iniciatīvu īstenošanu.

5. Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un dalība jaunatnes

organizācijās vai jauniešuiniciatīvu grupās


6. Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana

Nr. Rādītājs

6.1. Pašvaldība organizē nometnes jauniešiem, jo īpaši jauniešiem ar mazākām iespējām

6.2. Pašvaldības īsteno pasākumu kopumu jauniešu sociālās atstumtības mazināšanai, piemēram, atbalsta organizācijas, kas veicina sociālās atstumtības mazināšanos

6.3.

Pašvaldība veicina jauniešu neformālās izglītības iespējas, atbalstot un popularizējot jauniešu neformālās izglītības projektus un pasākumus, tajā skaitā atbalstot informatīvu pasākumu īstenošanu skolās par jauniešu neformālo izglītību

6.4. Pašvaldība atbalsta izglītojošu semināru organizēšanu jauniešiem (piemēram, seminārus jauniešu domei)

6.5. Pašvaldība atbalsta jauniešu brīvprātīgo darbu, nodrošinot jauniešiem brīvprātīgā darba iespējas pašvaldībā

6.6. Pašvaldība atbalsta jauniešu brīvprātīgā darba organizētājus (jaunatnes organizācijas, pašvaldības iestādes, komersantus utt.)

6.7. Pašvaldība iesaista jauniešus sabiedriski lietderīgā darbā un kopējās iedzīvotāju iniciatīvās (piemēram, talkas)

6.8. Pašvaldības īstenotie pasākumi brīvā laika lietderīgai izmantošanai un jaunatnes politikas infrastruktūra ir piemērota jauniešiem ar mazākām iespējām

6.9. Nodrošina interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu pieejamību, iesaistīšanos rajona un valsts mēroga pasākumos

6.10. Pašvaldība organizē sporta aktivitātes

6.11. Pašvaldība organizē bezmaksas vai dotē kultūras pasākumus un aktivitātes, nodrošina saturisko pulciņu un iniciatīvu grupu darbību

6.12. Pašvaldība iesaistījusies starptautiskās jaunatnes struktūrās (tīklos – piemēram UBC, BSSSC) vai projektos jaunatnes politikas jomā


7. Jauniešu sociālā aizsardzība

Nr. Rādītājs

7.1.Pašvaldībā ir izveidota atbalsta sistēma jaunajām ģimenēm krīzes situācijās, piemēram, ģimenes atbalsta vai krīzes centri vai tiek nodrošināta palīdzība nokļūšanai uz tuvākajiem krīzes centriem.

7.2. Pašvaldība sniedz atbalstu jauniešiem un viņu izveidotajām jaunajām ģimenēm, tajā skaitā mājokļa jautājumos.

7.3. Pašvaldība apzina riskus, kas ietekmē jauniešu sociālo drošību

7.4. Pašvaldība sniedz sociālos pakalpojumus un pabalstus jauniešiem, kas ir papildus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām obligātajām prasībām

7.5. Pašvaldības iestādes ir pieejamas jauniešiem ar kustību traucējumiem.

7.6.

Pašvaldībā ir nodrošināts vismaz viens sociālā darba speciālists uz 1000 iedzīvotājiem. Pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 3000 iedzīvotājiem – ir izveidots sociālais dienests, tam ir izstrādāts sociālo pakalpojumu attīstības plāns un kvalitātes novērtēšanas sistēma par pašvaldības nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem;

7.7. Pašvaldība jauniešiem nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakal-pojumus (dienas centri, patversmes u.c.);

7.8. Tiek veicināta dzimstības uzlabošanās, materiāli vai kā citādi atbalstot jaunos vecākus;

7.9. Attīstīti sociālie pakalpojumi jauniešiem, kas atgriezušies no ieslodzījuma vietām

8. Sabiedriskā kārtība un drošība, jauniešu rīcības atbilstība tiesiskām

vai tikumiskām normāmNr. Rādītājs

8.1. Pašvaldība īsteno pasākumu kopumu jauniešu noziedzības un atkarību mazināšanai

8.2. Veikti pasākumi, lai informētu par antisociālas uzvedības sekām, jauniešu pienākumiem un tiesībām

8.3. Pašvaldība veic reidus jauniešu atpūtas vietās, veikalos sadarbībā ar jauniešiem, jauniešu iniciatīvu grupām vai jaunatnes organizācijām

8.4. Pašvaldībā kā audzinošā rakstura piespiedu līdzekli tiek piemērots sabiedriskais darbs nepilngadīgajiem jauniešiem par huligānismu, zādzību, krāpšanu u.c.


8.5. Īstenotas aktivitātes jauniešu vardarbības mazināšanai

8.6. Veikts individuāls profilaktisks darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, tos iesaistot vairāk sociālās korekcijas un sociālās rehabilitācijas programmās

8.7. Veikti preventīvi pasākumi, izglītojot jauniešus par iespējamiem apdraudējumiem ceļu satiksmē un to novēršanu.

8.8. Analizēti cēloņi, kas izraisa bērnu un jauniešu klaiņošanu un nelietderīgu (kait-niecisku) brīvā laika pavadīšanu;

8.9. Pašvaldībā tiek īstenotas aktivitātes jauniešu klaiņošanas mazināšanai

8.10. Izglītības iestādēs organizēta apmācība „Sabiedrības drošības pamati” fakultatīvo nodarbību ietvaros

9. Jauniešu nodarbinātība

Nr. Rādītājs

9.1. Pašvaldībā tiek nodrošinātas vasaras darbu un citu sezonālo darbu iespējas skolēniem. Pašvaldība atbalsta Nodarbinātības valsts aģentūras aktivitātes

9.2. Pašvaldība nodrošina prakses vietas jauniešiem pašvaldības iestādēs un vietējos uzņēmumos

9.3.Pašvaldības nodrošina atbalstu jaunajiem uzņēmējiem (materiālais vai nemateriālais atbalsts, darbojas uzņēmējdarbības informācijas centrs, ir algots speciālists esošo un potenciālo uzņēmēju konsultēšanai u.c.)

9.4. Pašvaldībā tiek veicināta skolēnu iesaistīšanās skolēnu mācību firmu aktivitāšu programmā, kā arī tiek atbalstīta skolēnu mācību firmu darbība

9.5. Pašvaldība līdzdarbojas skolēnu „Ēnu dienu” pasākumos8

9.6. Pašvaldība veic pasākumus sociālā riska grupu jauniešu un jauniešu ar mazākām iespējam integrācijai darba tirgū

9.7. Citi pasākumi un aktivitātes, kas veicina jauniešu nodarbinātību un komercdarbību

9.8. Tiek pastāvīgi organizēti semināri vai cita veida informatīvie pasākumi par esošo un potenciālo komersantu iespējām attīstīt komercdarbību.

9.9. Iedzīvotājiem ir veiktās apmācības par rīcību un veicamajiem aizsardzības pasākumiem ugunsgrēka un katastrofu gadījumos

9.10. Pašvaldība nodrošina jauniešiem informāciju par darba aizsardzības jautājumiem

8 Papildus informācija par „Ēnu dienu” pasākumiem www.jal.lv


10. Jauniešu veselība unveselīgs dzīvesveids

Nr. Rādītājs

10.1. Pašvaldība atbalsta veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus

10.2. Pašvaldība nodrošina jauniešiem draudzīgus veselības aprūpes pakalpojumus

10.3. Pašvaldība veicina jauniešu iesaistīšanās veselības izglītības programmās „vienaudžu izglītība”

10.4.Pašvaldībā tiek organizētas dažādas kampaņas un konkursi saistībā ar veselīga dzīvesveida tematiku, īstenoti tematiskie veselības dienas pasākumi (Starptautiskā AIDS diena, Astmas diena, Diabēta diena u.c.)

10.5.Pašvaldība nodrošina jauniešiem pieejamus bezmaksas psihologu un sociālo darbinieku pakalpojumus, jauniešiem pieejamas ar veselības jautājumiem saistītas konsultācijas

10.6. Pašvaldība popularizē Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni

10.7. Pašvaldībā tiek organizēti informatīvie pasākumi jaunajām māmiņām (par zīdīšanas u.c. jautājumiem)

10.8. Izveidoti jauniešu veselības un izglītības centri vai darbojas citas vietas, kurās jauniešiem pieejama konsultatīva palīdzība veselības jautājumos9

10.9. Pašvaldības vispārējās izglītības iestādes ir ieguvušas Veselību veicinošo skolu, Veselīgu uzturu veicinošo skolu statusu/novērtējumu

10.10. Citi pasākumi un aktivitātes pašvaldībā jauniešu veselības veicināšanai un veselīga dzīvesveida ievērošanas veicināšanai.

9 Labās prakses piemērs par jauniešu izglītības un veselības centru, tā darbības efektivitāti un ieguvumiem piee-jams http://www.cesis.lv/?p=416


Jaunatnes likums2011.gada 1.janvāra redakcija

89Jaunatnes likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas nozarē, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamat-principus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un darbam ar jaunatni.

(2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jaunatnes politikas īstenošanu, jauniešu vērtīborientācijas veidošanos un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanos.

2.1 pants. Jaunatnes politika un darbs ar jaunatni

(1) Jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.

(2) Valsts jaunatnes politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī jaunatnes organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar līgumu.

(3) Pamatuzdevumi darbā ar jaunatni ir šādi: 1) atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai

un radošajai attīstībai; 2) nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un

kompetences neformālās izglītības ceļā; 3) nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku; 4) nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.

(4) Jaunatnes politikas pamatprincipi ir šādi: 1) līdzdalības princips — nodrošināt jauniešiem iespēju iesaistīties jaunatnes politiku

ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas; 2) informācijas pieejamības princips — sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar viņu attīstības

vajadzībām atbilstošu informāciju; 3) vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt jauniešiem iespēju bez jebkādas

diskriminācijas aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs;

4) jauniešu interešu ievērošanas princips — risinot ar jaunatni saistītus jautājumus,izvērtēt jauniešu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;

5) labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu princips — veicināt tādu apstākļuveidošanos, kuros jauniešiem ir iespēja būt ekonomiski patstāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem;

6) jauniešu integrācijas princips — veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnespolitikas izstrādes un īstenošanas posmos;

7) mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips — nodrošināt jauniešiem iespējubūt mobiliem, apgūt zināšanas un prasmes ārpus viņu dzīvesvietas un veicināt citu val-stu ieteikumu, kā arī labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā.


3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas nozarē (1) Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes

politikas nozarē un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni. Izglītības un zinātnes ministrija:

1) veicina jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un darbībassaskaņotību jaunatnes politikas nozarē valsts mērogā;

2) nodrošina pašvaldību darba ar jaunatni plānošanas, īstenošanas un novērtēšanasmetodisko vadību;

3) koordinē un organizē darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācību un pieredzesapmaiņu;

4) attīsta starptautisko sadarbību jaunatnes politikas nozarē; 5) rūpējas par to, lai jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajām personām būtu

pieejama informācija par jauniešu tiesībām, pienākumiem, iespējām un atbildību. (2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē

attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni. (3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām iespēju

iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas. (4) Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu.

4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome

(1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju deleģētie pārstāvji veido vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāva.

(3) Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas nozarē (1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas

pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas doku-mentus. Pašvaldība nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni.

(2) Pašvaldība, izveidojot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, ir tiesīga: 1) noteikt par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju; 2) pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē

darbu ar jaunatni; 3) izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina pašvaldības darba ar

jaunatni plānošanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā; 4) izveidot jauniešu centru, kura mērķis ir veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas,

līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē; 5) izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu

un iniciatīvas darbā ar jaunatni;

91Jaunatnes likums

6) paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni. (3) Pašvaldība nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām (neformālas

un nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists, viņš ir apmācāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni. Pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvajā komisijā, ja nepieciešams, iesaista jauniešu domes, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu tādu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, kas veic darbu ar jaunatni. Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas pamatuzdevumi ir šādi:

1) veicināt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību sadarbību jautājumos, kas attiecas uzjauniešiem;

2) apkopot un analizēt informāciju par pašvaldības jauniešu problēmām, vajadzībām uninteresēm;

3) izstrādāt un iesniegt pašvaldībai priekšlikumus par to, kā veicams pašvaldības darbs arjaunatni un kā pilnveidojama valsts jaunatnes politika;

4) izstrādāt priekšlikumus jauniešu iesaistīšanai politiskās, ekonomiskās, sociālās unkultūras dzīves, kā arī vides aizsardzības aktivitātēs;

5) izstrādāt priekšlikumus jauniešu līdzdalības un iniciatīvu īstenošanas atbalstam; 6) sniegt pašvaldības vadībai ieteikumus par finanšu plānošanu darbam ar jaunatni.

(6) Ja pašvaldība izveido jauniešu domi, tās sastāvā iekļauj izglītojamo pašpārvalžu, jauniešu iniciatīvu grupu un jaunatnes organizāciju pārstāvjus. Pašvaldības jauniešu domes pamatuzde-vumi ir šādi:

1) piedalīties jauniešu interešu un vajadzību izpētē un analizēšanā, izstrādātpriekšlikumus pašvaldības jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai;

2) veicināt pašvaldības jauniešu sadarbību un pieredzes apmaiņu; 3) veicināt jauniešu sadarbību ar pašvaldību, citām jauniešu domēm, institūcijām un

organizācijām; 4) līdzdarboties pašvaldības organizētajos pasākumos; 5) izplatīt informāciju par jauniešiem piedāvātajām iespējām; 6) iesaistīties pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos pasākumos,

projektos un programmās. (7) Ja pašvaldība izveido jauniešu centru, kas ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes

struktūrvienība, šis centrs veic darbu ar jaunatni atbilstoši šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem, nodrošinot:

1) neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu īstenošanu; 2) jauniešu iesaistīšanu jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās un

brīvprātīgajā darbā; 3) sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iekļaušanu vienaudžu vidē; 4) starpkultūru dialogu jauniešu mērķauditorijā; 5) konsultācijas jauniešiem par viņiem aktuālām tēmām; 6) jauniešu iesaistīšanos pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos

pasākumos, projektos un programmās; 7) citu uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldības kompetencei jaunatnes politikas nozarē.


5.1 pants. Plānošanas reģionu kompetence jaunatnes politikas nozarē Plānošanas reģioni plāno attiecīgo pašvaldību darba ar jaunatni attīstību un sadarbību šajā

jomā.

6.pants. Jaunatnes organizācija un jaunatnes organizāciju saraksts

(1) Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un jaunatnes organizāciju sarakstā ierakstīta biedrība. Biedrību ieraksta jaunatnes organizāciju sarakstā, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) viens no biedrības statūtos noteiktajiem darbības mērķiem ir veicināt jauniešuiniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

2) biedrība veic darbu ar jaunatni, un biedrības statūtos noteiktie darbības uzdevumiatbilst vismaz trim šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem;

3) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības,kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši;

4) biedrības valdē ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteiktabiedrības statūtos.

(2) Kārtību, kādā jaunatnes organizācijas ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un tajā iekļaujamās ziņas nosaka Ministru kabinets. Jaunatnes organizāciju saraksta turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.

7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā Jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā:

1) iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu; 2) darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; 3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; 4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; 5) iesaistoties jaunatnes politiku ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas

procesā; 6) iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz jauniešu līdzdalības veicināšanu jaunatnes

politikas izstrādē un īstenošanā.

8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana (1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu darba tikumu un patriotismu, neformālo izglītību,

brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus.

(2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību; neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

(3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.

93Jaunatnes likums

9.pants. Jauniešu brīvprātīgais darbs

(1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu.

(2) Jaunietis veic brīvprātīgo darbu bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās.

(3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā.

(4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi.

10.pants. Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana (1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un

pašvaldību iestādes. (2) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētājs:

1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem; 2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā

pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām; 3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu

izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam.

(3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.

11.pants. Jauniešu komercdarbības un nodarbinātības veicināšana

Valsts veicina jauniešu komercdarbību un nodarbinātību, it īpaši: 1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos; 2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai; 3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības

veicināšanas projektiem.

12.pants. Finansējuma piešķiršana (1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību

lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā. (2) Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir

veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām.

(3) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni.

(4) Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja tās atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) (izslēgts ar 30.09.2010. likumu);


2) jaunatnes organizācija veic darbu ar jaunatni atbilstoši ikgadējām jaunatnes politikasprioritātēm;

3) jaunatnes organizācijas darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks partrim gadiem;

4) jaunatnes organizācija ir sabiedriskā labuma organizācija; 5) jaunatnes organizācija nodrošina līdzfinansējumu projekta īstenošanai, kas var

izpausties arī kā ieguldījums natūrā vai brīvprātīgs darbs. (41) Jaunatnes organizācijas darbības atbalstam saskaņā ar šā panta ceturto daļu organizējams

atsevišķs atklāts projektu konkurss, ja jaunatnes organizācijā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai apvienojušās jaunatnes organizācijas, kuru kopējais biedru skaits nav mazāks par 500 un kuras veic darbu ar jaunatni vismaz trijos plānošanas reģionos atbilstoši ikgadējām jaunatnes politikas prioritātēm.

(5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam, kā arī atbalstīto projektu administrēšanas un uzraudzības kārtību un pieļaujamo projekta iesniedzēja līdzfinansējuma — kas var izpausties arī kā ieguldījums natūrā vai brīvprātīgs darbs — likmi, nosaka Ministru kabinets.

(6) Lēmumu par finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai Eiropas Savienības jaunatnes neformālās izglītības programmu ietvaros pieņem, kā arī atbalstīto projektu administrēšanu un uzraudzību nodrošina saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto kārtību.

(7) Pašvaldība var atbalstīt jauniešu iniciatīvas konkursa kārtībā un finansēt jaunatnes organizāciju un jauniešu iniciatīvu grupu projektus pašas noteiktajā kārtībā un apjomā.

13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana Izglītības un zinātnes ministrija, noslēdzot līgumu, var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu

privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni. Minēto pārvaldes uzdevumu deleģējums var ietvert administratīvo aktu izdošanu saistībā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto atklātu projektu konkursu organizēšanu.

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Documents

JPI Brosura