Izra“las-Arbu konflikts 1948

  • View
    1.375

  • Download
    0

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Ilustratīvs Izraēlas-Arābu konflikta apraksts.

Text of Izra“las-Arbu konflikts 1948

Izralas-Arbu valstu konflikts 1916.-2006.Palestna jau kop senm dienm bija dadu tautu un kultru sadursmju vieta. Pdj gadsimt t izvrusies par kaujaslauku starp divm tautm, kurm pieder vsturiskas tiesbas uz o zemi. Ebreji, kas cenas atgt zemi, kuru vii pazudja pirms vairkiem gadsimtiem un arbi, kas o zemi ieguva. Abas tautas ir reliijas barjera, kas liedz tm sadarboties. Abu puu konflikts turpins 90 gadus, kop britu karaspks iema Jeruzlemi un deva ebrejiem cerbu pc zaudts zemes, bet arbiem bailes par savas dzimtenes zaudanu. Tuvo Austrumu priekvsture Tuvie Austrumi aptver teritoriju no iptes ldz Pakistnai. Tie ietver Arbijas pussalu, Palestnu, Sriju, Irku un Irnu. Tiei ajs viets rads pirms civilizcijas. o civilizciju dibintji oti atrs no msdienu pcteiem-musulmaiem. umeri, iptiei, asriei, feniiei un persiei oti atrs viens no otra. Gan valodas, gan reliijas zi. Starp m tautm pastvja ar ebreju klejotji. Ebreji pirmie pieldza vienu Dievu un deva pamatus vlkajm reliijm ar vienu Dievu. Ebreju saknes mekljamas Mezopotmij (msdienu Irka), no kurienes vii prcluies uz Kananu (msdienu Palestna). Vlkajos gados ebreji bija spiesti meklt laimi iptes imprij. Tur k Bbel rakstts ebreji nonkui vergu status. Bbele ststa par fantisku vadoni Mozu, kas izvedis savu tautu no iptes atpaka uz Kananu. No t bra t kuvusi par ebreju tautas vsturisko dzimteni. Ebreji izveidoja Izralas karalisti un triju valdnieku vadb- Zaula, Dvida un Zlamana t kuva par spcgu valsti. Tomr valsts nonca Asrijas un Babilonijas impriju pakautb. Vl vlk Izrala nonca Persijas imprijas sastv. aj laik ebrejus pirmo reizi padzina no savas teritorijas. Tau persieu varas laik ebreji atgriezs sav zem. 500 p.m..-1.m Izral ienca eiropieu spki. Izrala nonca romieu jg. Msu ras skum tur norisins svargi notikumi. Pards Jzus Kristus, ko pasludina par Dieva dlu un jauno ebreju niu. Tau ebreji neuztver viu, k Bbeles solto mesiju un Kristus beidz dzvi pie krusta. Td nkotn daudzi via sekotji uzskats, ka ebreji nodeva vai pat nogalinja Kristu. Tau via sekotji izplatja via mcbu, kas galu gal sagrva Romas impriju.

2.gadsimt ebreju nepatika pret Romas varu prvts tradij. Romas karaspks sagrva ebreju sacelanos un ska ebreju izdzanu no savas zemes. Ebreji nonca vis Romas imprij. Izrala palika tuka priek jaunm tautm. Tlkajos gadsimtos Eiropu un ziju vajja haoss, kuru radja Romas imprijas sagruvums. Tikmr Arbijas pussal, no civilizcijas izolt un tuksneain zem rads jauna reliija. Pravietis Muhameds izplatja ticbu vienam Dievam. Via mcba bija uzlabota Jdaisma un Kristietbas versija. Via pctei turpinja via darbu, sistemtiski pakaujot citas valstis un pievrot vius Islmam. Islma Imprijas var nonca Izrala, Mezopotmija, Persija, ipte un Ziemefrika, k ar Spnija. teritorija msdiens veido Islma pasauli.

Islma jeb Arbu kalifta teritorija. Izrala, jeb tagad Palestna nonca musulmau roks. Jeruzleme kuva par triju reliiju centru. Palestna kuva par pilngu musulmau zemi. Nedaudzie palikuie ebreji un kristiei bija spiesti pakauties jaunajai varai. Kop bra teritorija, kas redzama kart uz ilgiem laikiem kuva par Islma pasaules sastvdau. Viengi Spnija un Portugle atguva neatkarbu. Kristietba un Islms, kaut gan ideoloiski ldzgas, viena otrai konfrontja. 12.-14.gs notika cas starp abm pusm par Palestnu. Kristieu valstis gribja kontrolt Palestnu- Kristus dzimteni. Vairku Krusta karu garum Islma valdnieki uzvarja pretiniekus. Palestna palika Islma pasaules sastvdaa. Viduslaiku beigs

turku musulmai iema Bizantijas imprijas centru Konstantinopoli. Musulmai nkamkos gados ielauzs Austrumeirop. Viduslaikos bija vrojams Islma pasaules prkums pr Kristieu pasauli. Tau skot no 15.gadsimta Eiropas valstis, patiecoties eogrfiskiem atkljumiem apsteidza Islma valstis. Ja skotnji Eiropa mcjs no zijas, tad tagad zijai bija jmcs no Eiropas. 19. gs Eiropa jau ska kolonizt Islma pasaules daas. Osmu imprija ska zaudt savas pozcijas. 19.gs beigs frika bija pilng Eiropas kontrol. Arbij varu prma britu kolonizatori. Pakistna un Afganistna nonca Lielbritnijas var. aj situcij musulmau vid rads aubas un bailes par savas reliijas un kultras pastvanu. Rads divi spki- reformisti, kas gribja pakauties Rietumu pasaules spiedienam un fundamentlisti, kas noliedza visu jauno un gribja atjaunot Islma pasaules varenbu. is novirziens nkotn prvtsies vairks teroristu grups. Palestnas problma un Cionisma raans Palestna bija Osmu imprijas sastvdaa. Tau 1916.gad Pirmaj pasaules kar Lielbritnija prma to sav var. Tas radja jaunas cerbas ebreju taut. Ebreji dzvoja vis Eirop un Amerik. Vii nekad nepievienojs kristietbai un saglabja savas paraas. Viduslaikos ebrejus izolja vai pat slepkavoja. Tau pamazm daudzi viu tautas prstvji izauga par bagtiem ietekmgiem cilvkiem. Tas radja antisemtismu, kas vrss pret ebreju tautu. Rezultt 19.gs beigs reiz ar citu tautu nacionlismu rads ar ebreju nacionlisms, jeb Cionisms. Cionisti uzstdja mri atjaunot savu valsti pazaudtaj dzimten. 1916. gad, kad Palestna nonca kristgo spku roks tas kuva iespjams.

Pirmais Cionistu kongress Bzel veic 1897.gad.

1917.gad cionistu iespaid britu rlietu ministrs Alberts Belfrs parakstja deklarciju par Palestnas atdoanu ebrejiem. Palestnas musulmau tiesbas tika ignortas. 1919. Palestna un Jordnija kuva par Lielbritnijas mandtu. Lielbritnija apsolja valstis gan arbiem, gan ebrejiem. Dabiski, ka izveidot divas valstis tik eogrfiski aur teritorij bija neiespjami. Nkotn briti izvljs atbalstt ebrejus, tdjdi nododot arbus, kas ticja britiem.

Palestna britu var. Sks ebreju imigrantu ieplana Palestn. Aizvien pieaugu ebreju kltbtne radja dusmas palestnieos. Tie ska zaudt savas tiesbas un zemi. Visus 20-30.gadus notika spordiskas sadursmes starp abm pus. Ebreji nodibinja savas teroristu organizcijas Irgun un Lehi organizja teroraktus pret arbiem un britiem. Irgun vlk kuva par Likud partiju, bet Lehi pat minja sadarboties ar Nacistisko Vciju, neapjauot ts attieksmi pret ebrejiem.

Ebreju propagandas plakts, kas pieprasa Izralas valsts izveidoanu.

1936- 1939. arbi sacls pieprasot varas nodoanu viu roks. Briti trs gadus cnjs ar arbu nemierniekiem. Vius vadja fantiskais vadonis Muhameds AminsAl-Husaini, kur bija spiests bgt uz dadm valstm, ldz beidzot nonca Vcij 1941. gad. Tur vi sadarbojs ar nacistiem, cerot uz cionistu izncinanu un Palestnas atbrvoanu no ebrejiem un arbiem. Vi organizja musulmau SS leionu izveidoanu. Vi nomira 1974.gad Beirut izvairoties no cionistu un antifaistu apsdzbm.

Palestnas arbu vadonis Al-Husaini tiekas ar Hitleru un inspic musulmau SS leionu. Otr pasaules kara laik Palestn pastvja bailes, ka Ervna Rommela vadt nacistisks Vcijas armija vartu iekarot Palestnu. Daudzi arbi zinot nacistu attieksmi, cerja, ka nacisti atbrvos Palestnu no ebrejiem un aus dibint savu valsti. Sks plaa ebreju imigrcija no nacistu okupts Eiropas, ko briti cents pa visu cenu ierobeot nogremdjot bgu kuus. Ebreju teroristi 1946. gad trpuies arbu drbs uzspridzinja King David viesncu, kas bija britu valdbas centrs. Briti nolma piekpties ebreju teroristiem un 1948. gad pamest Palestnu.

Ebreju teroristu uzspridzintais britu valdbas centrs Jeruzalem

Palestnas sadalanas plns ANO nolma meklt risinjumu un 1947. gad izstrdja Palestnas sadalanas plnu. Arbi nepiema plnu uzskatot to par netaisngu, jo ebreji Palestn bija mazkum. Drz sks sadursmes starp abm pusm.

ANO plns Palestnas sadalanai un ebreju apdzvots vietas Palestn 1947. gad. Izralas-Arbu kar Arbi noraidja ANO plnu un sks kar. Taj piedaljs ebreju spki, palestnieu spki, Arbu atbrvoanas armija, Transjordnijas (tagadj Jordnija), Irkas armija, iptes armija, Srijas armija, Libnas armija un Sada Arbijas armija. Kar beidzs ar ebreju uzvaru pret arbu prspku. Arbi to nodvja par katastrofuAl Nakba. Bet ebrejiem tas bija neatkarbas kar. Palestna tika sadalta starp Transjordniju, ipti un Izralu. Gazas sektors nonca iptes kontrol. Rietumkrasts nonca Transjordnijas kontrol. 711 000 palestniei pameta Izralas kontrolto teritoriju. Kara iznkums ietekmja tlks rietumu-austrumu attiecbas nkamajos gados.

Izralas-Arbu kar. Palestnieu bgi. Suecas krze 1956. Nkamajos gados ap Izralu veidojs stipras arbu valstis. ipt valdja enerlis Nasrs, kas gza britu sabiedroto karali Farku. Srija, Jordnija un Libna veidoja cieas attiecbas, lai aizsargtos no Izralas uzbrukumiem. Tikmr Arbijas pussala kuva par galveno pasaules naftas lauku, par kuru cnjs ASV. ipt enerlis Nasrs izveidoja arbu nacionlismu un pretojs britu ietekmei. iptes un Izralas spki nereti Gazas sektor nonca sadursms. ajs sadursms aktvi piedaljs Ariels arons- nkotn Izralas vadtjs. iptiei atbalstja palestnieu pretoans kustbas, sauktas par Fedajniem.

iptiei aizvien vairk saprata Suecas kanla nozmi. Caur o kanlu gja naftas tankeri no Arbijas un Irkas. 1956. gad Nasrs pazioja par kanla nacionalizciju. Ldz im tas piederja britiem un franiem. Britu premjers Antonijs dens nolma ar varu atgt nozmgo kanlu. Tika izstrdta opercija Musketieris.

iptes vadtjs Gamls Abdels Nasrs. Opercija iesaistjs Izralas karaspks, kuram bija jsagrbj Snaja pussala un jtiek ldz kanlam. 1956. gada 29. oktobr Izralas armija ska ierukumu iptes teritorij. Lielbritnijas avicija bumboja iptes pilstas. 5. novembr britu izpletlcji nolaids uzbrukuma mros, lai ieemtu Portsadas pilstu. Izralas un britu spki iema galvenos mrus. Tau ASV piespieda uzvaroo pusi noslgt pamieru. T bija vieng reize, kad ASV nosoda Izralas invzijas. Izrala bija spiesta pamest okupts teritorijas un Suecas kanls palika iptes kontrol. ipte ar ASV paldzbu uzvarja kar.

Suecas krze 1956. gad.

Seu Dienu kar 1967. Izrala nespja miergi sadzvot ar kaimiiem, kas neatzina ts pastvanu. Srija uzbruka Izralas robeai un atbalstja Palestnas neatkarbas kustbu. 1967. gada 18.maij Snaja pussalu pameta ANO miera spki un reions nonca pilng iptes kontrol. Tika pulcints karaspks pie Izralas robeas. 22. maij ipte ska Tirnas la blokdi. Izrala nolma gaidt blokdes prtraukanu, lai uzsktu uzbruku