Skolotāju diena

Lubānas vidusskolāRudens atnes drūmumu un auks-

tumu, bet 1. oktobris bija diena, kad drūmuma sajūtu nomainīja prieks un sirds siltums. Bija pienākusi Skolotā-ju diena!

Neierasti Skolotāju dienai – Lu-bānas vidusskolā šajā gadā pirmās divas stundas notika kā ierasts – va-dīja skolotāji. Nākamās 3 stundas vadīja 12. klases skolēni, bet sestās stundas laikā norisinājās skolotājiem veltītais pasākums.

12. klases “jaunajiem skolotā-jiem” patika vadīt stundas, lai arī bija skolēni, kuri neklausīja. Ļoti liels prieks bija meitenēm, kuras bija pir-mās, otrās, trešās un ceturtās klases audzinātājas, jo viņām ļoti patika strādāt ar bērniem. Pirmās “jauno skolotāju” stundas laikā 1. – 4. kla-ses skolēni zīmēja savu audzinātāju. Koncertā šajās bildēs skolotājām vajadzēja atpazīt sevi. Savukārt, 5. – 10. klases skolēni rakstīja veltīju-mus audzinātājām, veidoja kolāžu “Ko man iemācījis skolotājs”. Otrā un trešā stunda tika veltīta mācību darbam.

Pasākuma laikā skolotāji devās ekskursijā pa iedomu muzeju, kur tikko ir atklāta jauna izstāde ”Skola – skolotājs mūžos”. Tur skolotāji ap-meklēja plašu portretu galeriju, zāli, kurā vajadzēja atpazīt balsis, muze-ja teātra zāli, valodu zāli. Pasākums noritēja sirsnīgi. Skolotājiem patika viņiem veltītais pasākums.

12. klases skolēniem bija liels prieks un gandarījuma sajūta par šo dienu. Ļoti liels prieks, ka skolo-tājiem veltītais pasākums patika un sagādāja pozitīvas emocijas! Vēlam veiksmi un izturību mūsu skolas sko-lotājiem šajā mācību gadā!

Gita Bleiva, 12. klases skolniece

Ir dzīve tikai viena,Tu man arī...

(M. Svīķe)

Lubānas novada Dzimtsarakstu nodaļa

sadarbībā ar Lubānas kultūras namu

organizē

atputas pasakumu laulatajiem

pariem, kuru kopīgi nostaigātais dzīves ceļš sasniedzis

apaļos 50 un vairāk gadusPasākums notiks

21. novembrī plkst. 15.00 Lubānas pilsētas klubā

Lūdzam pieteikties pasākumam līdz 10. novembrim,

zvanot pa t. 64820915 vai 26594314

vai arī personīgi pašvaldībā

pie Sandras Līcītes, Lubānas kultūras namā

pie Velgas Puzules

(Francija) Fotogrāfi ju izstāde

Lubānas novada Tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā

Nr. 16 (444) 2015. gada 23. oktobris

Izdod Lubānas novada pašvaldība

Pašvaldībā

/”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/2

Izdod Lubānas novada pašvaldībaReģ. apl. Nr. 000701679.

Redaktore Ligita PētersoneRedakcijas tālr. 64820919; m.t. 28331185

e-pasts: ligita.petersone@lubana.lv

Iespiests SIA "Erante" tipogrāfi jā.Tālr./fakss 64860983. Metiens 600 eks.

Mājas lapas adrese: www.lubana.lv

Ūdens ieguves vietas

atjaunošana un ūdens

sagatavošanas stacijas izbūve

Meirānos

Šī gada 18. augustā tika pieņemti Mi-nistru kabineta noteikumi Nr. 475 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķirša-nas kārtība pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā”. Pasākuma mērķis ir atbalstīt in-vestīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un apdzīvotības saglabāšanos.

Noteikumi paredz atbalstīt pašvaldības lauku ceļu ar grants segumu izbūvi un pārbūvi atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un rīcības plānam, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, tādējādi uzlabojot arī iedzīvotāju dzīves vidi. Autoceļu kompleksā ietilpst: zemes klātne, ceļa brau-camā daļa, mākslīgās būves (piemēram, tilti, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises u.c.), ceļu inženierbūves (piemēram, autobusu pieturvietas un paviljoni, transportlīdzekļu stāvlaukumi, stāvvietas, atpūtas laukumi u.c.) un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (piemēram, ceļa zīmes, signālstabiņi, aizsar-gbarjeras). Prioritāte atbalsta saņemšanai ir objektiem, kas nepieciešami lauksaimniecī-bas produkcijas ražotājiem, pārstrādei, kā arī integrēta tipa projektiem, kas tiek īstenoti kopā ar pievadceļu izbūvi pie uzņēmējdarbī-bas objektiem. Šajā programmā atbalstu var saņemt tikai par grants seguma ceļu remon-tu ar atbalsta intensitāti 90%.

Mūsu novadam šī pasākuma realizēša-nai maksimālais iedalītais atbalsta apmērs ir 260 000 eiro.

Projektā ietvertos objektus nosaka vie-tējā pašvaldība, atbilstoši tās noteiktiem un apstiprinātiem atlases kritērijiem.

19. oktobrī plkst. 16.00 Lubānas novada pašvaldība aicināja lauku uzņēmējus pieda-līties diskusijā par kritēriju noteikšanu lauku ceļu atjaunošanai, ceļu izvēlei un ierindoša-nai prioritārā secībā.

Tikšanās notika Lubānas novada tūris-ma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. Diskusijā piedalījās 11 aktīvākie novada uz-ņēmēji, Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, attīstības da-ļas vadītājs, sabiedrisko attiecību speciāliste un lauku attīstības konsultante.

Domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks uzsver: lai sakārtotu ceļus prioritārā secībā, kuros var investēt naudu, tiek aicināti talkā

Meirānu ciema iedzīvotāji jau daudzu gadu garumā ir sapņojuši par vecā ūdenstorņa atjaunošanu un ūdensapgādes uzlabošanu. Bei-dzot viņu sapnis būs piepildījies, jo oktobrī tiks uzsākti projekta “Ūdens ieguves vietas atjaunošana un ūdens sagatavošanas stacijas izbūve Meirā-nos” darbi.

Meirānu ciemā izvietota dzīvojamā zona ar 7 privātmājām un divām daudz-dzīvokļu mājām, iedzīvotāju skaits ap 60. Šajā ciema daļā ir lokālais ūdens-apgādes urbums, kas izbūvēts 1965.g. Urbuma konstrukcijas un sūknis ir teh-niski un fi ziski novecojis. Spiediena re-gulēšanai tiek izmantots ūdenstornis ar tilpumu 15 m3, kas ir fi ziski un tehniski novecojis. Ūdensapgādei ir pieslēgtas visas dzīvojamās mājas, un ūdensvads līdz tām arī ir tehniski un fi ziski noveco-jis.

Pirmsprojekta izstrādes laikā ir ņem-tas dzeramā ūdens analīzes, kas liecina, ka iedzīvotāji patreiz saņem zemākas kvalitātes dzeramo ūdeni nekā tas būtu nepieciešams.

Dzīvojamo māju rajonam ir kopēja kanalizācijas sistēma ar mehāniskām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar kvalitatīviem pakalpojumiem, ir nepieciešams veikt esošās ūdensapgādes sistēmas atjau-nošanu.

Būvdarbu laikā tiks veikta ūdens sa-gatavošanas stacijas izbūve, tai skaitā siltināta konteinera tipa ēka ar apkuri, mūsdienīgas ūdens sagatavošanas ie-taises, spiedkatls, pieslēgums esošam ūdensvadam un elektroapgādei, nosa-cīti tīrās kanalizacijas izbūve un labie-kārtošana.

Būvdarbus veiks SIA “Siltumkom-forts”. Būvdarbi Lubānas novada paš-valdībai izmaksās 29988,04 EUR (ar PVN). Darbus paredzēts veikt līdz 2015. gada 18. decembrim.

Informāciju sagatavoja Ligita Pētersone

uzņēmēji. Pašvaldībai un uzņēmējiem jā-vienojas par ceļu atlases kritērijiem, kādus mūsu novadā izvirzīt, lai uzlabotu ceļu kva-litāti. Tikai pēc kopīgas kritēriju izvērtēšanas tie tiks izskatīti domes sēdē un apstiprināti.

Attīstības daļas vadītājs Egils Rēvelis uzskaita diskusijas dalībniekiem pašvaldī-bas ceļus: Indrāni – Liedeskrogs – 10.1 km, Jaunie kapi – Birznieki – Dambīši – 13.57 km, Gundegas – Mantinieki – 11.6 km, Ozo-li – Meirānu tilts – 10.35 km, Meirānu tilts – Krūmiņi – 2.34 km, Tūjas – Nagliņas – 5.33 km, Sprīdīši – Cepurnieki – 4.45 km, Kastai-ņi – Moroza – 1.66 km, Ezernieki – Visagala kapi – 0.91 km, Tauriņi – Akmentiņi – Imantas – 1.76 km, Sogārdi – Bļodāri – 1.53 km, Bal-taiskrogs – Eglaines – 0.74 km, Mendaugas – Jaunmendaugas – 0.61 km, Burtnieki – Māl-kalns – 0.36 km, Līčagals – Pededzes laipas – 0.94 km. Kopā pašvaldībai piederošo ceļu tīkls sastāda gandrīz 68 km. Projekta ietvaros jāizveido rekonstruējamo ceļu saraksts, lai varētu sadalīt fi nansējumu. Esošā fi nansēju-ma ietvaros varētu tikt atjaunoti novada ceļi apmēram 5 km garumā. Ar novada ceļu tīkla karti var iepazīties novada mājaslapā www.lubana.lv.

Egils Rēvelis uzņēmējus iepazīstina ar kritērijiem ceļu būvniecībai un pārbūvei:

1. mājdzīvnieku skaits ceļam pieguļošajā teritorijā,

2. laukaugu platības, 3. ceļa tehniskais stāvoklis, 4. ceļa garums, 5. iespējamās uzņēmēja investīcijas.Uzņēmēji Inta Gaudinska un Oskars

Žvagins uzsver, ka svarīgs kritērijs ir ceļa no-slogotība. Oskars Žvagins iesaka pārskatīt ceļu izbūves atlases kritērijus, pievienot vēl vienu svarīgu kritēriju, uzsverot, ka galvenais laukos ir cilvēks. Svarīgi, cik cilvēkiem, ģime-nēm nepieciešams konkrētais ceļš. Ja ne-būs normāli izbraucama ceļa, cilvēki pametīs savu mītnes vietu.

Pirms ceļi galīgi tiks sagrupēti pēc kritē-rijiem, uzņēmēji vēlreiz tiek aicināti rūpīgi iz-svērt, kuriem ceļiem vai ceļu posmiem ir vis-vairāk nepieciešama atjaunošana. Vēlams savus ierosinājumus un priekšlikumus iesū-tīt domē izskatīšanai līdz nākamajai domes sēdei, kas notiks 26. novembrī. Par turpmā-kajiem notikumiem uzņēmēji tiks informēti vietējā laikrakstā un arī novada mājaslapā.

Diskusijas laikā izkristalizējas arī citi ar ceļiem saistīti jautājumi. Uzņēmējs Pēteris Pomers aicina novada uzņēmējus nenovietot savus elektriskos ganus līdz pašai ceļa līnijai. Kad tiek veikta ceļu greiderēšana, traktoris-tiem ir grūtības veikt savu darbu kvalitatīvi, traucē mietiņi, kurus negribas sabojāt (noda-rīt uzņēmējam materiālos zaudējumus), līdz ar to cieš ceļa apmales, veidojas valnis, un lietus ūdeņi veido neizbraucamas bedres, jo ūdenim vienīgā vieta, kur uzkrāties, ir ceļa braucamā daļa.

Ligita Pētersone

Pašvaldība tiekas ar uzņēmējiem

Sadarbība

3/”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/

Franču fotogrāfa izstāde Lubānā

16. oktobrī Lubānas novada Tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā tika atklāta franču fotogrāfa Stefana Sudjēra fotoizstāde “Latvijas ceļojums”. Izstāde jau paviesojusies Rīgā, Kocēnos, Valmierā, Preiļos, Vecpiebal-gā, Gulbenē, Madonā... Lubānā tas ir jau 10. izstādes posms. Izstāde noslēgsies Liepājā, no kurienes sākās fotogrāfa ceļojums pa Lat-viju. Fotogrāfs 26 dienās nosoļoja 556 km no mūsu valsts rietumiem uz austrumiem.

Kā goda viesis izstādes atklāšanā piedalī-jās Francijas institūta Latvijā direktors, arī Francijas vēstniecības padomnieks sadarbī-bas, izglītības, zinātnes un kultūras jautāju-mos Žils Bonviāls (Gilles Bonnevialle). Viņu pavadīja Francijas institūta Latvijā kultūras projektu koordinatore Dita Podskočija, reizē arī tulks, un kultūras projektu koordinatore, komunikāciju speciāliste Florie Baelen.

Dita Podskočija izstādes atklāšanā nesa vēstījumu klātesošajiem lubāniešiem no foto-grāfa Stefana Sudjēra: “Esmu priecīgs, ka manus darbus redz arī Lubānā...”

Žils Bonviāls, kurš tikai septembrī uzsāka savas darba gaitas Latvijā gan Francijas insti-tūtā, gan vēstniecībā, izstādes apmeklētājiem saka: “Esmu pagodināts būt Lubānā šīs izstā-des atklāšanā. Tā kā tikko esmu sācis darbu Latvijā, esmu atbraucis iepazīt jūsu novadu. Izstāde ir fotogrāfa Latvijas redzējums. Latvija ir skaista zeme, daba ir nosargāta. Te nevar redzēt cilvēka iejaukšanos. Es pats esmu priecīgs pirmoreiz klātienē skatīt šo izstādi. Mēs varētu likt pamatus jauniem projektiem. Ir jau idejas, padomāsim, kā tās realizēt...”

Izstādes atklāšanā vārds tiek dots novada domes priekšsēdētājam Tālim Saleniekam. Viņš saka: “Fotoattēli var likties ikdienišķi un pašsaprotami, tomēr – tāda ir mūsu Latvijas daba – neskarta un pirmreizēja...”

Fotogrāfs Stefans Sudjērs augustā uzsā-cis otru ceļojumu pa Latviju. Šoreiz viņš mūsu zemi šķērso no ziemeļiem uz dienvidiem (no Mazsalacas līdz Vecpiebalgai, Valmierai līdz pat Daugavpilij...). Viņš vēlas iepazīt cilvēkus,

intervē tos, kas nodarbojas ar senajiem ama-tiem, un apraksta savus ceļojuma iespaidus.

Izstādē sastopam arī mūsu novadnieku, publicistu un lielo ceļotāju Juri Lorencu, kurš ļoti nopietni par izstādi saka tikai vienu vārdu: “Laba!” Un pēc maza brītiņa piebilst: “Es biju Gruzijā pirms mēneša un tur sastapu cilvēku, kurš no Vācijas iet kājām līdz Indijai, un bildē. Dienā noiet 20 km. Bet par fotogrāfi jām runā-jot, visu nosaka gadalaiks, kurā tās tiek uz-ņemtas, kas cilvēkiem labāk patīk – rudens, ziema, vasara...”

Jā, var tikai apbrīnot šos cilvēkus, entu-ziastus, kas kājām noiet neskaitāmus kilomet-rus, lai vienreiz nospiestu fotoaparāta podzi-ņu un rezultātā rastos brīnums, kuru vēlāk aplūko daudzi cilvēki un pozitīvi uzlādējas.

Kad ofi ciālā daļa beigusies, aicinu Franci-jas institūta Latvijā direktoru Žilu Bonviālu uz sarunu, sakot, ka jautājumi nebūs pārāk no-pietni un grūti atbildami. Tomēr par pirmo jau-tājumu “Trīs lietas, kas raksturo īstus fran-čus?” Žils Bonviāls ar smaidu saka: “Ļoti grūts jautājums. Es teikšu tā: bieži vien ir slik-tā omā, patīk labi paēst un garšo labs vīns. Bet, ja nopietni, tad – Francija ir liela valsts. Atšķirībā no reģiona, kurā dzīvo, ziemeļos vai dienvidos, ir lielas temperamenta atšķirības. Ziemeļos dzīvojošie ir atvērtāki, dienvidos – pašpietiekami, mazāk atvērti. Lai gūtu priekš-statu par mums, jābrauc apciemot. Zinu, ka no jūsu novada kāds pavisam nesen viesojās Francijā...”

– Un kā tad ar Eifeļa torni? Vai tad tas arī kaut ko neliecina par Franciju?

– Tas bija traks projekts un Eifelis bija viens traks cilvēks. Viņš izgudroja ko tādu, kas tehniski tajā laikā bija grūti īstenojams.

Finālā Eifeļa tornis kļuva par Franci-jas simbolu. Dažkārt ir jāuzdrošinās īstenot trakas lietas.

– Nu jau mazliet iepazīta arī Lat-vija. Ko jūs šajā īsajā periodā, kopš strādājat mūsu zemē, esat uzzinā-jis? Trīs lietas, kas raksturo Latviju un latviešus?

– Latvijā ir ļoti jauki cilvēki. Jūs lepojaties ar to, ka esat brīva valsts Eiropā un ir izdevies pārvarēt laik-metiskos griežus, problēmas. Esat saglabājuši savas kultūras vērtības. Tas ir pirmais, ko esmu ievērojis. Tas vairo manu vēlmi dzīvot un strā-dāt Latvijā, būvēt kultūras tiltu starp Franciju un Latviju.

– Ko aizvedīsiet mājās no vizī-tes Lubānā?

– Paliks atmiņā jaukā pēcpus-diena pie jums un vēlme vēl kādreiz apciemot Lubānas novadu. Un aiz-vedīšu mājās arī kaut ko taustāmu. Tas ir zāļu tepiķītis jeb pirts paklājs, kas uzausts no kaltētiem augiem. Mājās vēlreiz izsmaržošu jūsu mazā novada lauku smaržu!

Kad Francijas institūta direktors tikko ieradās Lubānā un pirmoreiz aplūkoja sava tautieša un arī Lubānas novada jauniešu centra fotogrāfi ju izstādi, uzdevu jautājumu, ko viņš zina par vietu, uz kuru ir atbraucis, un saņēmu godīgu atbildi: “Neko!” Tomēr no amatnieku centra apmeklējuma (smaržīgā paklājiņa), jauniešu centra apmeklējuma, kur viņu ieinteresēja mūsu jauniešu spēles un ak-tivitātes, sarunām ar mūsu cilvēkiem, pama-zām veidosies mozaīka – kopaina par to, kas ir Latvija, kas esam mēs – latvieši... Un tilts starp tautām – sadarbība kultūras, izglītības, zinātnes un citās jomās!

Ligita Pētersone

Fotoizstāde “Latvijas ceļojums” būs apskatāma līdz 29. novembrim.

4 /”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/

Kultūra

Pirms 12 gadiem, 2004. gadā režisore Ilze Kraukle un toreizējais Lubānas pilsē-tas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis uz Lubānu aicināja muzicējošus pašvaldību vadītājus. Tā sākās skaists pasākums, kuru sauca – “Muzicējošo pašvaldību vadītāju sa-iets”. Saruna ar Lubānas novada režisori Ilzi Kraukli.

Vai atceries muzicējošo pašvaldību vadī-tāju saieta pirmsākumus?

– Jā, protams, to nevar aizmirst. Pirmajā pasākumā piedalījās Lubānas pilsētas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis, Ērgļu domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, Valkas – Vents Armands Krauklis, Gulbenes – Nikolajs Ste-panovs – visi domes priekšsēdētāji. Koncerts notika SIA “Klāni A” zālē. Balli spēlēja grupa “Bumerangs”.

Ar šo gadu saistās arī stāsts par to, ka Mi-ķelis ar Nikolaju bija sarunājuši, ka bungas uz skatuves būs no Lubānas. To mēs, kultūras darbinieki, nesaprotamu iemeslu dēļ uzzinājām pēdējā brīdī, tāpēc mums neizdevās bungas noorganizēt. “Bumerangs” liek uz skatuves savu aparatūru un prasa: “Kur ir mūsu bungas? Mums to nav.” Sajūta briesmīga, jo tūlīt jāat-brauc Nikolajam no Gulbenes spēlēt bungas, bet to nav. Pēkšņi pa durvīm ienāk Nikolajs, mēs sasveicināmies un es izmisumā saku, ka bungas... Nepaspēju neko tālāk pateikt: “Bun-gas ir man mašīnā. Es tikai uz savām bungām spēlēju.” Viņa teiktie vārdi tajā mirklī atrisināja mūsu lielo problēmu.

Un kas notika tālāk?– Pirmie trīs gadi atbilda pasākuma nosau-

kumam – tajā piedalījās domes priekšsēdētāji. Bet ar 2008. gadu, kad jau bija notikusi terito-riālā reforma, viss mainījās – tika piepulcināti klāt izpilddirektori, pagastu pārvalžu vadītāji un pamazām arī citi darbinieki. Iecere tā pati, tikai tika paplašināts darbojošos personu loks un mazliet pamainīts nosaukums. 2010. gadā – Muzicējošo pašvaldību vadītāju un darbinieku saiets. 2012. gadā – Latvijas muzicējošo paš-valdību vadītāju, izpilddirektoru un pagastu pār-valžu vadītāju saiets. 2013. gadā – Muzicējošo pašvaldību vadošo darbinieku saiets.

Vai ir viegli noorganizēt šādu pasāku-mu?

– Ar katru gadu paliek arvien grūtāk izvei-dot koncertu, jo ir maz pašvaldību vadītāju, kuri dzied vai spēlē kādu instrumentu, var atrast laiku, lai sagatavotu priekšnesumu un savā brī-vajā laikā – sestdienā – atbrauktu uz Lubānu. Jūtams, ka pašvaldību vadītāju darba apjoms un spriedze pieaug.

Kā tiek izvēlēti dalībnieki koncertam? – Visiem novadiem tiek izsūtīti ielūgumi.

Tālāk tie, kas kaut reizi ir piedalījušies šajā saie-tā, saņem personisku ielūgumu, tad notiek sa-zvanīšanās pa telefonu. Saieta datums nemai-nīgs – oktobra trešā sestdiena, taču bieži vien priekšsēdētājiem ir pasākumi arī sestdienās un

ir arī ārzemju komandējumi. Ļoti daudzus kon-certa dalībniekus savulaik personīgi uzaicināja Nikolajs Stepanovs. Bieži lubānieši uzdod jautā-jumu: “Vai būs jauni dalībnieki?” Lai kandidētu vēlēšanās – kritērijs nav viņu muzikalitāte, līdz ar to mūsu pasākuma uzstādījums – muzicē-jošo pašvaldību vadītāji – ierobežo pasākuma auditoriju. Tas ir liels izaicinājums vadītājus pie-runāt iesaistīties koncertā, bet kad viņi piedalās – vienmēr ir sajūsmā. Piedalīsies vai nē, droši jūtos tikai tad, kad viņus ieraugu Lubānā. Bieži vien ir bijis tā – piesakās, bet tad attaisnojošu iemeslu dēļ atsakās. Reizēm koncerts sākās arī tad, kad visi dalībnieki vēl nebija ieradušies. Tad koncerta vidū kāds raidīja signālus, ka visi ir at-braukuši, vai arī pirms uznāciena pieteikšanas saproti, ka tomēr nav. Taču visu to atsver prieks par satikšanos, pozitīvu emociju lādiņš, ko mēs katru reizi saņemam. Šo gadu laikā esam ie-pazinuši tik daudz dažādus unikālus cilvēkus, personības.

Kādu teicienu tu varētu piemērot muzi-cējošo pašvaldību vadītāju saietam?

– Rainis teicis: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Muzicējošo pašvaldību vadītāju saiets noturē-jās 12 gadus, jo mainījās laikam un teritoriālajai reformai līdzi, mainot nosaukumus, bet sagla-bājot pamatideju, iegūstot jaunus draugus caur mūziku, kultūru, iepazīstot citus novadus.

Kāpēc šogad pie galdiņiem? – Vienā brīdī bija tikai 4 potenciālie koncer-

ta dalībnieki, tādēļ radās jautājums, atcelt vai nē? Nolēmām veidot atpūtas vakaru pie galdi-ņiem. Dauzi vidējās paaudzes cilvēki ir pauduši viedokli, ka vajag tādu vakaru.

Ideja likās laba, laba balles mūzika un arī vakara vadītāji. Taču daļa cilvēku nāca pirkt iepriekšpārdošanā biļetes un nevēlējās sēdēt pie galdiņiem, bet gan tikai baudīt koncertu. Tā radās skatītāju rindas pa vidu galdiņiem. Tomēr vēlāk, piesakoties arī citiem dalībniekiem, izvei-dojās koncerta daļa.

Pieļauju, ka kādai sabiedrības daļai patīk šis pasākums kā koncerts, kāda daļa vēlējās ballīti pie galdiņiem, kā tas pirmos gadus notika

12. reizi izskanējis muzicējošo pašvaldību vadītāju saiets

SIA “Klāni A” zālē. Mums, protams, gribas, lai lielākā sabiedrības daļa būtu apmierināta.

Kāds bija 2015. gads muzicējošo paš-valdību vadītāju saietam?

– Šis gads bija savādāks – bez Nikolaja Stepanova. Bijām jau pieraduši viņu gandrīz katru gadu redzēt uz skatuves, palīdzot vadīt šo pasākumu.

Ļoti liels prieks par brāļu Aigara un Ata Noviku uzstāšanos. Lubānas jauktais vokālais ansamblis “Naktsputni” iedeva šim koncertam sarkanu mīlestības nokrāsu un uzdzirkstīja kā labs šampanietis. Man pārsteigums bija Astras Ločmeles – Ambarovas un Andra Tjunīša (Bal-vi) uzstāšanās. Novērtēju to, ka Pūres muzikan-ti pie mums brauc 288 km un Skrundas meite-nes – 356 km. Andris Badūns un Dainis Platacis mūsu kompānijā ienes jautrību un omulību, var tikai apbrīnot viņu anekdošu krājumu, kas neizsīkst. Riebiņu novada kapelas sastāvā prie-cājāmies atkal tikties ar Jāni Kupri un viņa sie-vu Annu. Latgalieši ir sīksti savā ikdienā, stipri savā ticībā un neaizmirst tautas tradīcijas. Es priecājos šajā pasākumā satikt kurzemniekus, latgaliešus, vidzemniekus. Tas, ka esam atšķirī-gi, dara mūs bagātākus.

Tie, kuri piedalījušies šajā pasākumā, kļūst par mūsējiem. Mēs sekojam līdzi viņu darba un mākslinieciskajām gaitām. Turam īkšķus par viņiem vēlēšanās. Pārdzīvojam, ja ir kādas ne-gācijas par viņiem vai viņu novadu parādījušās masu mēdijos, tad zvanām un uzmundrinām.

Vai nākamgad notiks Muzicējošo pašval-dību vadošo darbinieku saiets?

– Ar šādu nosaukumu un saturu nē, bet ir doma – katru gadu lubāniešus iepazīstināt ar kādu novadu, tā māksliniekiem, mūziķiem, amatniekiem, amatiermākslas kolektīviem. Var-būt jāsāk ar kaimiņu novadiem un tiem, ar ku-riem izveidojusies sadarbība.

Vēl – saku paldies visiem šī koncerta uzticī-gajiem skatītājiem, dalībniekiem un mūsu rado-šajai komandai!

Ar Ilzi Kraukli sarunājās Ligita Pētersone

/”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/ 5

Interesanti. AktuāliSaldskābmaizeLubānas vidusskolas skolēnu avīze 2015. gada oktobris

„Saldskābmaizes” komanda: Redaktore: Madara ZviedreSkolotāja – konsultante: Ilona Kal-niņaKorespondenti: Gita Bleiva, Viktorija Lipstova, Elīna PērkoneFotokorespondente: Kristiāna Miška

Šajā vasarā man bija vienreizēja iespēja aizlidot pie savas krustmātes uz Kanādu. Jūlija sākumā man pateica, ka biļetes ir no-pirktas, un es pilnīgi noteikti turp varēšu do-ties. Biju ļoti priecīga. Uz Kanādu es braucu ar krustmātes mammu. Kanādā pavadījām trīs neaizmirstamas nedēļas.

No Rīgas lidojām uz Amsterdamu, bet no Amsterdamas uz Sietlu. Sietlā mūs sa-gaidīja mana krustmāte un viņas ģimene. Lidojums ilga 9 stundas, mēs bijām ļoti no-gurušas.

Kad ielidojām Amerikā, bija diena, bet pie mums Latvijā – nakts. Tas bija diezgan neierasti, bet es pie tā ātri pieradu. Mums vēl priekšā bija 3 stundas garš brauciens līdz Kanādai ar automašīnu.

Kad tikām pāri robežai, devāmies uz pil-sētu, kur dzīvoja mana krustmāte. No ma-šīnas loga visapkārt pavērās kalni. Apbrīno-jams un fantastisks skats! Dzīvojām netālu no Vankūveras, lielā pilsētā Coquitlamā.

Dzīvojām diezgan augstu kalnā. Varē-jām pārredzēt visu pilsētas centru, kas bija diezgan liels. Pirmajā dienā devāmies ap-skatīt pilsētu. Izbaudīju ūdens peldes ezerā, kur ūdens bija ļoti tīrs un dzidrs. Peldvieta bija ļoti sakopta, apkārt ezeram bija divi lieli kalni. Pie ezera drīkstēja atrasties tikai līdz

plkst. 21.00, jo iebraucot un izbraucot vār-tus taisīja ciet.

Vakaros gājām ārā spēlēt basketbolu, jo mums pie mājas bija labi iekārtots basket-bola laukums. Netālu no mājas bija ļoti labs tenisa korts. Kopā aizbraucām arī uz Vankū-veru, kur apmeklēju Stenlija parku. Stenlija parks pilsētas teritorijā ir viens no lielākajiem parkiem pasaulē.

Vankūvera ir ostas pilsēta, kas nosaukta Džordža Vankūvera vārdā. Tā pašlaik ir no-slogotākā osta Ziemeļamerikā. Vankūvera ir arī 2010. gada Ziemas Olimpisko spēļu vie-ta. Apmeklēju arī Olimpisko lāpu, kur notika sportistu apbalvošana. Redzēju jūras zvaig-znes, kas gulēja uz akmeņiem. Sava ceļoju-ma laikā apmeklēju daudzas dabas takas. Visvairāk patika lāču taka, kurā var novērot lāčus brīvā dabā.

Man bija iespēja arī kāpt kalnos. Izvēlē-jāmies vieglāko taku, taču arī tā man nelikās viegla. No kalnu virsotnēm pavērās skaisti, neatkārtojami dabas skati.

Ja kādam ir iespēja aizbraukt uz Ka-nādu, tad vajag izmantot to. Kanādā ir ļoti skaisti! Tur ir ko redzēt!

9. klases skolniece Keita Klikuča

Mans ceļojums uz KanāduRedaktora sleja

Klāt jau oktobris – vēsās naktis un rīti. Tagad vakara darbu vietā ir jāņem rokās tējas krūze un jāizbauda novaka-re mierīgā gaisotnē. Manuprāt, rudens ir īstais laiks, kad sākt kaut ko radošu vai jaunu.

Kā jau parasti, Lubānas vidusskolas dzīve nestāv uz vietas – bieži notiek da-žādi pasākumi.

Septembra beigās sākumskolas klases aizvadīja Miķeļdienu. Viņiem bija iespēja pārbaudīt savas garšas iemaņas “Saldajā darbnīcā.” Sākumskolas skolē-niem arī no burtu jucekļa vajadzēja atrast dārzeņu nosaukumus.

1. oktobrī notika Skolotāju diena, bet 2. oktobrī skolotāji un tehniskie darbi-nieki devās pieredzes apmaiņas brau-cienā uz Jelgavu. Sākumskolas klases 1. oktobrī zīmēja katrs savu skolotāju, pamatskola un 10. klase taisīja kolāžas un rakstīja dzejoli vai novēlējumu, kā arī sniedza priekšnesumus. Manuprāt, šī bija ļoti radoša diena.

9. oktobrī Madonā notika Rudens kross, kurā piedalījās 5. – 12. klašu skolēni, savukārt sākumskolas skolēni brauca ekskursijā uz “Tērvetes dabas parku”.

Pirmais skolas mēnesis ir aizvadīts, drīz jau arī oktobris būs pagājis. Pēdējais laiks, kad izbaudīt dabas krāšņumu, jo drīz kokiem visas lapas būs nokritušas un zāli būs klājusi pirmā sniega kārta. Aicinu visus sasparoties mācību darbā, jo drīz jau būs pirmās brīvdienas skolē-niem!

Redaktore Madara Zviedre, 8. klase

9. oktobrī Lubānas vidusskolā notika 5. klases iesvētības. Skolēni rādīja savas prasmes – gan dejoja un dziedāja, gan skaitīja dzejoļus. Skatītājus iepriecināja arī priekšnesums, kurā piedalījās Kētas Jutas suns Ursa. Pēc priekšnesumiem 5. klases skolēnus erudīcijā pārbaudīja gan 6., gan 7. klases skolēni.

Noslēgumā katrs skolēns un viņu au-dzinātāja Mudīte Ločmele saņēma sertifi kā-tu par uzņemšanu pamatskolā. Pasākums bija jauks, interesants. Direktores vietniece audzināšanas darbā novēlēja radošu, dzie-došu, aktivitātēm bagātu mācību gadu.

Mudīte Ločmele, 5. klases audzinātāja

5. klases svētki

Miķelīša vien gaidīju. Kā saulītes uzlecot;Kad atnāca Miķelītis,Sviedu slotu sētmalā.

29. septembrī Miķeļdienas svi-nēšanai pulcējās Lubānas vidus-skolas sākumskolēni. 1. – 2. klašu teātra pulciņa (vad. sk. A. Petrov-ska) dalībnieki skandēja Miķeļdie-nas tautasdziesmas. 1. – 3. klašu kolektīvi dziesmās apdziedāja Mi-ķeļdienas tradīcijas un ticējumus, bet 4. klase visiem pasākuma da-lībniekiem iemācīja rotaļu “Zem-nieks”.

Tad visiem skolēniem bija jā-ciemojas “Miķelīša darbnīcās”.

“Saldajā darbnīcā” (sk. V. Paeglī-te) visi izgaršoja un minēja dažādus ievārījumus, kā arī rādīja savas zinā-šanas par ievārījuma pagatavošanu. Par Pēterīša un Miķelīša sēņošanas gaitām visi izdziedāja “Muzikālajā darbnīcā” (sk. A. Šķēle). Uz āķīgiem jautājumiem par rudeni un Miķeļiem skolēni atbildēja darbnīcā “Gudroja-mā Miķeļdiena” (sk. A. Līcīte). Darb-nīcā “Zini? Mini!” (sk. A. Petrovska) skolēni minēja krustvārdu mīklas par augļiem un dārzeņiem.

Pēc pasākuma visi dalībnieki mielojās ar ievārījuma maizītēm un pienu.

Sākumskolas skolotāja Astra Šķēle

/”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/6

Skolas ziņas Miķeļdiena

Ikvienā sevi cienošā sko-lā darbojas skolēnu pašpār-valde, kura atbild ne tikai par jautrību un pasākumiem skolā, bet ir arī kā vēstneši, kas ziņo par dažādiem jaunu-miem un aktivitātēm.

Darbs pašpārvaldē prasa enerģiju un motivāciju, lai iece-rētais izdotos kā plānots, bet, vai maz ir iespējams aptvert, cik daudz spēka tas prasa skolēnu pašpārvaldes prezidentam? Tā-pēc uz sarunu aicinām jaunievēlēto prezi-denti Baibu Ķeveri.

– Kā tu juties skolēnu pašpārvaldes vēlēšanu gaisotnē?

– Tā kā man šīs nebija pirmās vēlēša-nas, satraukums nebija tik liels, kā manai konkurentei Vinetai Džigurei, bet mirkli pirms rezultātu paziņošanas arī man sirds sāka straujāk sisties. Uzzinot rezultātus, bija liels prieks.

Vēlēšanu laikā ļoti palīdzēja atbalsts no draugu puses, bet pēc vēlēšanām ir liels prieks, ka mana vietniece Vineta vienmēr būs blakus, ja vajadzēs lūgt palīdzību.

– Ko tu (kā skolēnu pašpārvaldes prezidente) vēlies paveikt savas skolas attīstībā un prezentēšanā?

– Mans galvenais mērķis ir popularizēt Lubānas vidusskolu, piesaistīt tai jaunus skolēnus, lai Lubānas vidusskola turpmāk varētu pastāvēt.

Es vēlos atjaunot sadarbību ar kaimiņu skolu pašpārvaldēm un varbūt pat aizgūt kādu pasākumu idejas no tām.

– Kas ir pirmais, ko paveiksi kā sko-lēnu pašpārvaldes prezidente?

– Mans pirmais svarīgākais pasākums būs rīkot sadraudzības pasākumu ar vietē-jo skolu pašpārvaldēm jau decembra sā-kumā. Ikdienā es vadīšu skolēnu pašpār-valdes sēdes, plānošu skolas pasākumus.

– Ko sagaidi no skolēniem, kas dar-

bojas skolēnu pašpārvaldē?– No saviem domubiedriem

pašpārvaldē sagaidu atbalstu un darboties vēlmi. Vēlos, lai viņi palīdzētu atdzīvināt skolas dzīvi ar jaunām, interesantām, radošām idejām.

– Ko tu gribi novēlēt sko-lēniem, kas mācās Lubānas vidusskolā?

– Lubānas vidusskolas skolēniem novēlu – motivāci-ju mācīties un apmeklēt sko-

las pasākumus visa gada garumā! Visām klasēm vēlu veiksmi izcīnīt titulu „Gada klase!”

Baiba, visas „Sadskābmaizes” koman-das vārdā novēlu, lai viss iecerētais izdo-das, un enerģija apvienojumā ar motivāciju un gribasspēku nekad neizsīkst!

Lai Tev veicas!Viktorija Lipstova, 12. klases skolniece

Skolas pašpārvaldes prezidente Ekskursija uz Jelgavu

Skolotāji un tehniskie darbinieki 2. oktobrī devās ekskursijā uz Jelgavu, pilsētu, kas šajā vasarā svinēja 750 gadus. Jelgavas galvenie vadmotīvi ir vēsture, ūdens, daba, smiltis un cilvēks.

Pirmais apskates objekts mūs aizveda uz Dalbi, pie prasmīgas saimnieces, kuras rokās visparastākie ķiploki pārtop par dažādām pie-devām ēdieniem, piemēram, nikno Rīkļurāvēju, ķiploku pulveri, ķiploku pesto, ķiploku un me-dus konfektēm. Saimniece mūs cienā ar ķip-loku zupu, ķiploku tēju – neticami garšīgu un veselīgu.

Tālāk mūs ceļš ved uz Jelgavas pili – lie-lāko baroka stila pili visā Baltijā. Apmeklējot pils muzeju, uzzinām stāstus par pils vēsturi, augstmaņiem, blēžiem un dēkaiņiem, kas vie-sojušies pilī, hercoga galma dzīvi un ikdienu, par leģendām un spokiem, kas mitinās pils tel-pās. Pils pagrabstāvā apmeklējām „Kurzemes hercogu kapenes” – tā ir vieta, kur apbedīti 30 Ketleru un Bīronu dinastijas pārstāvji.

Deju centrs ”Cukurfabrika” saldina dzīvi bez saldumiem, jo te var izbaudīt gongu medi-tāciju antigravitātes audumos, iemācīties dejot zumbu un mūsdienu dejas.

Kādreiz slavenajā RAF autobusus vairs neražo, tomēr te mēs apskatījām 15 dažādus autobusu modeļus, ko savācis autobraucējs Andris Dambis.

Vai Jūs zināt, kur atrodas rūķīšu istaba ar mazām un zemām durtiņām? Ja nezini, droši dodies uz atjaunoto Valdekas pili.

Ekskursijas nobeigumā apmeklējām Svē-tās Trīsvienības baznīcas torni 51 m augstumā, no kura paveras vienreizējs skats uz pilsētu. Baudot pilsētas ainavu, devāmies pāri Mītavas tiltam. 200 metrus garais tilts savieno pilsētas centru ar Pasta salu, un tas ir viens no Latvijā garākajiem gājēju un velosipēdistu tiltiem.

Mēs visi kopā labi atpūtāmies un iepazi-nām vēl vienu skaistu vietu Latvijā. Lielu pal-dies sakām mūsu šoferim Egīlam Ķeverim!

Ekskursijas baudītāja Ilona Kalniņa

Skolēnu pašpārvalde 2015./2016.m.g.

Prezidente – Baiba ĶeverePrezidentes vietniece – Vineta DžigureProtokolists – Jānis SalenieksKultūras sektors – Ilva Ozolniece,

Madara Zviedre, Gita Graviņa, Kaspars Krauklis

Mācību sektors – Kristiāna Miška, Sa-bīne Stiprā, Amanda Gerševica, Laima Je-lagina

Sporta sektors – Mārcis Andris Mihel-sons, Matīss Matigars Ezeriņš, Laila Anna Strode, Edijs Gutāns

Īpašo lietu sektors – Kristiāna Krēsliņa, Anete Bāliņa, Elīna Stoļere, Renāte Jakov-ļeva

Pamatskolas sektors – Loreta Māliņa, Uldis Puķītis, Raimonds Līkums

7

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/

Novadā

Rakstot esi viens ar savu tekstuSaulainajā piektdienas, 9. oktobra, pēc-

pusdienā Lubānas pilsētas bibliotēkas ru-denīgi sapostajās telpās projekta „…skats uz latviešu grā-matu” otrā tikšanās pulcēja kuplu žurnā-listes un rakstnieces Līgas Blauas cienītā-ju pulku.

Lasītāji ir iemī-ļojuši žurnālistes sirsnīgo, pārdomā-to rakstīšanas stilu, tāpēc ne viens vien bija pārsteigts, kad Līga Blaua šo tikšanos sāka ar atziņu: “Nekad neesmu gribējusi rakstīt, bet ironiskā kārtā jau 44 gadus raks-tīšana ir mana profesija.”

Stāstot par grāmatu tapšanu, Līga Blaua atzina, ka viņas darba specifi ka prasot daudz lasīt, lai uzburtu īsto laikmeta noskaņu un grāmatu varoņus atklātu kā daudzšķautņai-nas personības. Viņas lasāmviela esot tikpat dažāda kā grāmatās un žurnālu „seriālos” tēlotie varoņi – mākslinieki, mūziķi, zinātnie-ki, kā arī autorei tuvie lauku cilvēki. Patlaban grāmatā pārtop Līgas Blauas „Ievas Stāstos” publicētā rakstu sērija par Uldi Dumpi.

Visilgāk autores grāmatplauktā esot Rūdolfa Blaumaņa un Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatas, kuras norāda uz Blauu dzimtas saikni ar šiem rakstniekiem. Bērnībā, klauso-ties vecāku un vecvecāku stāstos par Blau-maņa braukšanu precībās, par Jāņa Jaun-sudrabiņa – Līgas Blauas tēva skolas biedra – darbos aprakstītajām vietām un cilvēkiem, meitene domājusi, ka ikvienā ģimenē per-soniski pazīst kādu rakstnieku, gleznotāju, mākslinieku. Jebkura Blaumaņa grāmata atgādina par viņas dzimto pusi – Ērgļiem, pazīstamiem cilvēkiem, seniem notikumiem.

Aizrautīgi, ar humoru autore iepazīsti-nāja klātesošos ar saviem studiju un darba gaitu līkločiem – žurnālistes darbu Latvijas televīzijā, žurnālos „Sieviete”, „Ieva” un „Ie-vas Stāsti”, grāmatu tapšanas vēsturi. Līga Blaua, salīdzinot televīzijas un rakstošo žur-nālistiku, atzina: „Ja televīzijā blakus ir ko-lēģis, kurš glābs neparedzētā situācijā, tad rakstot grāmatu vai stāstu žurnālam, tu esi viens ar savu tekstu”.

Šī bija Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda fi nansiāli atbal-stītā Lubānas pilsētas bibliotēkas realizētā projekta „…skats uz latviešu grāmatu” otrā tikšanās.

27. novembrī plkst. 16.00, Lubānas pil-sētas bibliotēkas telpās gaidām visus intere-sentus uz trešo tikšanos projekta ietvaros ar deputātu, grāmatu autoru Ingmāru Līdaku.

Biruta Ēķe

“Latvijas Mednieku apmācību centrs” organizē

kvalitatīvus kursus mednieka un medību vadītāja

apliecības iegūšanai Madonā, Ērgļos, Lubānā, Cesvainē.

Pieteikties pa tālr. 29282027 vai www.lmac.lv.

Lubānas novada čaklā amatiermāk-slas kolektīvu saime ir atsākusi savu darba sezonu un daudzi kolektīvi aicina jaunus dalībniekus.

Lubānas kultūras nama kolektīvi

Jaunus kolektīvu dalībniekus aicina:Senioru sieviešu koris “Noskaņa”, ko-

lektīva vadītāja Silvija Bērziņa (t. 28386705). Mēģinājumi notiek pirmdienās 17.00 – 19.00 un trešdienās no 19.00 – 21.00 pilsētas kluba mazajā zālē.

Tautas deju ansamblis „Lubāna”, vadī-tāja Laila Ozoliņa (t. 29477942). Mēģinājumi notiek pirmdienās un trešdienās no plkst. 20.00.

Jauniešu deju kolektīvs „Žuburi”, vadī-tāja Laila Ozoliņa (t. 29477942). Mēģinājumi notiek piektdienās, sestdienās vai svētdienās pilsētas kluba lielajā zālē.

Lauku kapela „Meldiņš”, vadītājs Andris Dzenis (t. 26441328). Mēģinājumi notiek treš-dienās no plkst. 17.00 – 19.00 kluba mazajā zālē.

Latvijas senioru deju kopa “Varavīk-sne”, vadītāja Lienīte Ozolniece (t. 26450385). Mēģinājumi notiek otrdienās un ceturtdienās no plkst. 19.00 – 21.00 Lubānas vidusskolas telpās.

Līnijdeju kolektīvs, vadītāja Iveta Gailīte (t. 26447583). Mēģinājumi notiek trešdienās no plkst. 18.00 līdz 20.00 pilsētas kluba lielajā zālē.

Folkloras kopa “Lubāna”, vadītāja Va-lentīna Baranovska (t. 26616145). Mēģināju-mi notiek pirmdienās no plkst. 17.00 – 19.00 un trešdienās no plkst. 17.00 – 19.00 Oskara Kalpaka ielā 4.

Savu darbību turpina: Amatierteātris „Priekšspēle”, vadītāja

Ilze Kraukle (t. 26374962). Mēģinājumi notiek otrdienās un ceturtdienās no plkst. 19.00 – 22.00 pilsētas kluba lielajā zālē.

Jauktais vokālais ansamblis “Nakts-putni”, kolektīva vadītāja Rudīte Kolāte (t. 26633770). Mēģinājumi notiek trešdienās no plkst. 20.30 – 24.00 Oskara Kalpaka ielā 4 un piektdienās no plkst. 20.00 – 24.00 kluba lie-lajā zālē.

Novada amatiermākslas kolektīvi atsākuši darbību

Meirānu tautas nama kolektīvi

Jaunus dalībniekus aicina:Tradīciju kopa „Sietiņš”, vadītāja Vel-

ga Gavare (t. 27176604). Mēģinājumi notiek pirmdienās un trešdienās no plkst. 17.00.

Deju grupa “Magones”, vadītāja Ilze Purpļeviča (t. 22451599). Mēģinājumi notiek otrdienās un ceturtdienās no plkst. 17.30.

Vecākās paaudzes deju kolektīvs “Mei-rāni”, vadītājs Zigfrīds Gora (t. 25942682). Mēģinājumi notiek otrdienās, ceturtdienās no plkst. 20.00.

Savu darbību turpina:Amatierteātris „Zeltrači”, vadītāja Gunta

Brieze (t. 29355123). Mēģinājumi notiek pirm-dienās, trešdienās no plkst. 19.30.

Lai visiem amatiermākslas kolektīvu da-lībniekiem un vadītājiem izdodas šajā sezonā iecerētais, lai pietiek spēka, izturības, dzīves-prieka un radošuma mēģinājumos, lai ganda-rījums un labi padarīta darba sajūta koncer-tos un svētkos!

Lubānas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste Ilze Kraukle, Lubānas

kultūras nama direktore Velga Puzule un Meirānu tautas nama direktore

Inga Aizsilniece

Darbosimies kopā!Ikviens, kurš vēlas sev dāvāt pāris

stundas, lai vingrotu, dejotu, krāsotu, dziedātu un harmonizētu sevi, aicinām uz nodarbībām no 22. oktobra ceturtdienās plkst. 18.15 biedrības “Saulainais rīts” at-balsta centrā ģimenēm ar bērniem, Oska-ra Kalpaka ielā 12 (3. stāvā), Lubānā.

Nodarbības vadīs Līga Kuba no Bik-sēres – radoša un brīvi domājoša sievie-te, kura mācīs ieklausīties savā ķermenī, izmantojot gan vingrošanu, gan jogu, gan deju. Meklēsim latviešu mantras. Mēģinā-sim savas izjūtas izlikt krāsās. Būsim kopā ar sevi un jauniem domubiedriem.

Līdzi jāņem paklājiņš un pleds.Dalības maksa – ziedojums.

Sīkāka informācija pa tālruni 29460166 (Aivija)

Acs sastopamo slimību skrīnings (pārbaude)

12.11.2015 Lubānā18 EUR/acs

Pieraksts pa tel. 27850205 (pirmd. – piektd. 9.00 – 17.00)

Optometrijas Doktors no Somijas analizē rezultātus

Skrīnings atklāj visu bieži sastopamo acu slimību pazīmes pirms parādās

simptomi. ES līdzfinansējums

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/ 8

Novadā

Televīzijā, sabiedrībā plaši tiek runāts par jaunu administratīvi teritoriālo refor-mu. Savs viedoklis ir arī Vidzemes plāno-šanas reģionam. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede:

“Šobrīd par Vides aizsardzības un reģio-nālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) nav iespējams pilnībā konstruktīvi spriest, jo Vi-dzemes plānošanas reģions par to ir infor-mēts vienīgi ar plašsaziņas līdzekļu starpnie-cību un nav pieejama detalizēta informācija par datiem un pētījumiem, kas likti pamatos šiem ATR variantiem. Tik visaptverošas re-formas ievadā ļoti nepieciešama ir arī sa-biedrības iesaiste, kuras vairuma viedoklis ir noteicošais tās īstenošanā.

Pirms diskutēt un rosināt jaunu ATR, ir nepieciešams objektīvi izvērtēt 2009. gadā veiktās pašvaldību ATR rezultātus. Tas ļau-tu spert daudz pamatotākus turpmākos so-ļus un izvairīties no tiem grābekļiem, kuriem esam uzkāpuši nesenās ATR gaitā.

Plānotā ATR otrā kārta nav viennozī-mīgs instruments deklarētajai vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai re-ģionos. Latvijā nav korekti salīdzināmi dati, kas apstiprinātu, ka iedzīvotāju un teritorijas ziņā lielākie novadi ir attīstītāki un iedzīvo-tājiem tuvāki nekā mazie novadi. Iecerētās reformas rezultātā primāri ieguvējas būtu republikas nozīmes pilsētas un reģionālas nozīmes attīstības centri, kas tādējādi gūtu lielākus budžeta ienākumus savu pakalpoju-

mu nodrošināšanai, taču iedzīvotājiem drau-dzīgāki nereti ir mazie novadi, kur manāma cieša saikne starp novada vadību, iedzīvo-tājiem un uzņēmējiem, nodrošinot nekavē-jošu rīcību problēmsituācijās, kā arī iespēju preventīvajam darbam, lai problēmsituācijas nerastos.

Nekorekti tiek apgalvots, ka mazo nova-du pašvaldībās ir salīdzinoši lieli pārvaldes izdevumi. Vidzemes plānošanas reģiona te-ritorijā vairākas pašvaldības jau ilgstoši sa-darbojas ar kaimiņu novadiem gan izglītības pārvaldes un būvvaldes pakalpojumu nodro-šināšanā iedzīvotājiem, gan elektroenerģijas iepirkumu jomā un sabiedriskā transporta pa-kalpojumu loģiskā nodrošināšanā, un šāda rīcība ir nevis pašvaldības vājuma izpaus-me, bet gan ekonomiski efektīva un apdo-māta darbība. Aktīvi novadu savstarpējā sa-darbība noris arī kopīgu tūrisma galamērķu pozicionēšanā, uzņēmējdarbības attīstības un sadarbības sekmēšanā, kā arī īstenojot dažādus pārrobežu sadarbības projektus.

Pašvaldību ekonomiskās attīstības un panākumu atslēga ir atbildīga un sabalansēta pašvaldības vadīšana profesionālā koman-dā, kura strādā iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un vienmērīgākas pašvaldības teritorijas apdzī-votībai. Tādēļ kārtējā teorētiski veiktā paš-valdību apvienošana nav instruments ceļā uz vienlīdzīgi attīstītām pašvaldībām Latvijā. Mākslīgas apvienošanas rezultātā pašvaldī-bas riskē zaudēt saikni ar saviem iedzīvotā-jiem.”

Trūkst iepriekšējās reformas izvērtējuma

Ņemot vērā, ka laikā no 2015. gada 3. līdz 5. jūnijam biju Līgatnē uz 2. Lauku ko-pienu parlamentu, saņēmu uzaicinājumu piedalīties arī 3. Lauku kopienu nedēļas pasākumā – “Sadarbība kā ilgstpējīgas iz-augsmes pamats”, kas notika 12. oktobrī Druvienā.

Tikšanās norisinājās Gulbenes novada Druvienas pamatskolā, iepazīstot Druvie-nas pamatskolu, skolas vēstures muzeju un Amatu centru. Pasākuma ietvaros guvu pamācošu pieredzi, kā neliela lauku skoli-ņa, kurā mācās mazāk par 50 skolēniem, spēj sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem, pašvaldību un biedrībām pastāvēt un veik-smīgi risināt mazapdzīvota reģiona (pagas-tā ir tikai aptuveni 600 iedzīvotāju) problē-mas.

Pēc Druvienas skolas direktores pre-zentācijas, kur vismaz uz mani paliekošu iespaidu atstāja video, kā Druvienas cilts kopā gatavojas un svin Vasaras Saulgrie-žus, tikām aicināti arī pusdienās, kur mums piedāvāja Druvienas zīmola ēdienu – zīde-

ni jeb Buņģa zupu (zīdenis ir Jāņa Poruka – bagātā saimniekdēla Buņģa mammas vārītais gardums, kura tik ļoti kārojās trū-cīgajam Cibiņam, bet viņu nepacienāja). Vai Lubānas novadam arī nebūtu nepiecie-šams savs ēdiens ar zīmolu? Mājražotāji, sarosieties! Jums ir brīnišķīgi ražojumi. Zī-mols vienmēr veidos jūsu un novada atpa-zīstamību.

Pēc pusdienām katrs pasākuma da-lībnieks iepazīstināja ar sevi un reizē bija iespēja palepoties ar savu pilsētu vai no-vadu. Lubānieši, arī jūs varat lepoties, jo Lubāna ir “vieta, no kurienes sākusies Lat-vijas civilizācija, un paradoksāli, vieta, kur 21. gadsimtā var atpūsties no civilizācijas” un, kā LTV1 raidījuma “TE” vadītāji minēja, “Lubāna ir vieta, kur vari kļūt par mūsdienī-gu Purva bridēju”!

Pēc iepazīšanās notika diskusija par tēmu “1+1 nav 2, bet 11” jeb sadarbības matemātika – kā atrast sadarbības part-nerus no citiem sektoriem (uzņēmējiem, pašvaldības, skolām, NVO, iedzīvotājiem),

izzināt atbilstošāko sadarbības modeli un kā īstenot sadarbību, lai sasniegtu vēlamos mērķus. Tikām sadalīti četrās grupās – paš-valdības, izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji. Es pārstāvēju Lubānas novada uzņēmējus. Bija tiešām interesanti uzzināt, kā ceļu uz savu attīstī-bu rod citu novadu valstiskie un neformālie līderi. Sapratu, ka uz šādu tikšanos labprāt gribētu aizbraukt kopā ar kādu no Lubānas novada pašvaldības, skolas un NVO pār-stāvjiem.

Jautāsiet, kāda man tur daļa? Ir gan – esmu Lubānas novada iedzīvotāja. Esmu uzņēmēja, darbojos nevalstiskajās organi-zācijās, esmu mācījusies Lubānas skolā un vēlos, lai tur mācās arī mūsu bērni, kā arī – ir bijusi mana artava, ievēlot pašreizējos pašvaldības vadītājus. Arī Lubānas novads ir neliels, un tiešām būtu prieks, ja veidotos lieliska sadarbība starp pašvaldībām, sko-lām, uzņēmējiem un nevalstiskajām orga-nizācijām par labu iedzīvotājiem...

Anita Dzene

Lauku kopienas pasākumā gūtas jaunas atziņas

Ražas svētku Dievkalpojums

4. oktobrī LELB Lubānas draudzes diev-namā notika Ražas svētkiem veltīts dievkal-pojums. Dievkalpojums bija īpašs ar diviem notikumiem.

Dievkalpojuma sākumā LELB Madonas iecirkņa prāvests Hans Jensons kalpošanā Lubānas draudzē ievadīja un svētīja evaņ-ģēlistu Reini Bikši. Reini Bikši ordinēs 31. oktobrī, kad viņš kļūs par pilntiesīgu mācī-tāju.

Otrais notikums – darbu uzsāka Elitas Tomiņas vadītā draudzes svētdienas skola. Bērnus uzrunāja un svētīja Madonas iecir-kņa prāvests Hans Jensons.

Dievkalpojumu vadīja Reinis Bikše, pie-palīdzot prāvestam Hansam Jensonam. Ma-nuprāt, ļoti saturīgs sprediķis, ar kuru viņš uzrunāja draudzi. Varēja sajust, ka tas bija viņa paša sagatavots, nevis ņemts no spre-diķa grāmatas. Dievkalpojuma noslēgumā baznīcēni ar ziediem sveica Reini Bikši.

Dievkalpojuma noslēgumā draudzes padome pateicās aktīvākajiem draudzes lo-cekļiem, pasniedzot jaunās baznīcas Dzies-mu grāmatas un draudzes diakones Dzin-tras Zariņas sarūpētās nelielās dāvaniņas.

Pēc dievkalpojuma mazajā baznīciņā pie tases kafi jas pavadījām draudzīgu pēc-pusdienu. Svētdienas skolas bērni uzdeva Reinim Bikšem dažādus jautājumus par viņa līdzšinējo dzīvi.

LELB Lubānas draudzes ievērībai, ka turpmāk Dievkalpojumi Lubānas drau-dzes baznīcā notiks plkst. 13.00.

Imants Zembergsdraudzes padomes loceklis

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2015. gada 23. oktobris/ 9

Kultūra. Sports

Lubānas novada pašvaldības sadraudzība ar Kulēnas

pašvaldību FrancijāLubānas novada pašvaldība turpina

1991. gadā aizsākto sadarbību ar Kulēnas pašvaldību Francijā. Laikā no šī gada 14. septembra līdz 24. septembrim Lubānas novada pašvaldības pārstāvji apmeklēja sadarbības partnerus Francijā kopā ar Ma-donas, Ērgļu, Cesvaines un Varakļānu paš-valdību pārstāvjiem.

Līdz ar teritoriālo reformu, sadarbības līgums starp Lubānas novadu un Kulēnu tika noslēgts 2011. gadā. Līgumā tika no-teikts: iespēju robežās attīstīt un veicināt sadarbību, veidot draudzīgas attiecības starp novadu un abu vastu iedzīvotājiem, kā arī organizēt tikšanās.

Ierodoties Kulēnā, pašvaldību pārstāvji tika izmitināti viesģimenēs, kur visspilgtāk varēja sajust Francijas šarmu, sadzīvi un vietējo ģimeņu viesmīlību.

Svinīgajā pieņemšanā pie Kulēnas mēra un Francijas mēru apvienības priekš-sēdētāja vietnieka Eiropas lietās Kristofa

Rujona (Christophe Rouillon) tika diskutēts par milzu nozīmi dibināt starptautiskus kon-taktu starp pašvaldībām dažādās valstīs, sekmējot Latvijas un Francijas ārpolitisko sadarbību.

Milzu pateicību jāizsaka Kulēnas vietē-jam amatierteātrim, kora un līnījdeju grupai par saziedotajiem līdzekļiem bērnu ciema-tam “Grašos” Cesvaines novadā, kā arī iz-glītības iestādēm Madonā.

Ceram, ka dibinātie kontakti un jaun-iegūtie draugi bagātinās kā latviešu, tā francūžu sadzīvi, kultūru un savstarpējās komunikācijas prasmes, kā lielvalstīm sa-darboties un līdzpastāvēt ar mazām nāci-jām kopējā Eiropas telpā.

Plašāka informācija novada mājaslapā www.lubana.lv

Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Butlere

Publisks, sirsnīgs paldies!

Vienmēr esmu bijusi lepna par to, cik augstā līmenī mūsu Lubānā rit kultū-ras dzīve! Katrs pasākums, koncerts tik pārdomāts, interesants, augstvērtīgs.

Tikai Lubānā laikam ir iespējams baudīt tik augstas klases mākslinieka sniegumu, kāds ir Kaspars Zemītis, un par tik demokrātisku cenu. Ne tikai mū-zika – arī īsa ekskursija mūzikas vēsturē, humors, ieinteresētība, bet tajā pašā lai-kā vienkāršība bija baudāma 10. oktobrī Lubānas pilsētas klubā. Kā īsti ziedi ģitā-ras virtuozu papildināja vijolnieces Līva Plociņa, Madara Gaile, alta meistare Ine-ta Abakuka, čelliste Māra Botmane.

Par koncerta augstvērtīgumu liecina šādas pazīmes:

1) Dāma labākajos gados pēc kon-certa: „Esmu kā no jauna piedzimusi!”

2) Students, kuram diezgan sveša klasiskā mūzika un uz koncertu atnāk pēc ilgām pārdomām, pēc koncerta pa-ņem vēl vienu programmiņu, lai sīkāk izpētītu aprakstu.

3) Piecgadniece koncerta laikā aiz-mieg tāpat kā grupas „Iļģi” skaļās, jest-rās uzstāšanās laikā.

Paldies visām Lubānas kultūras nama meitenēm – Velgai, Ilzei, Drosmai, Ilgai, Gintai par šo jauko pasākumu!

Liels paldies Lubānas novada paš-valdībai par fi nansiālo atbalstu!

Lubānas kultūras fane Ilva Markova

Šī vasara veiksmīga futbola komandai “Lubāna” – iegūtas uzvaras divos čempionātos. Vispirms – Lubānas novada čem-pionātā un 6. septembrī – Balvu novada mini futbola čempio-nātā. Futbola komanda “Lubāna” pārspēja Gulbenes “Zellis”, Viļakas, Balvu sporta centra, Rugāju sporta centra un BFA-Stradi komandas.

Katra futbola komanda spēlēja desmit spēles. Futbola komanda “Lubāna” uzvarēja pārliecinoši ar 22 punktiem, pār-spējot otro vietu – Gulbenes komandu (17 punkti).

Latvijas ZA reģiona fi nālsacensībās futbolā 7:7, kas notika 3. oktobrī Madonas stadionā, mūsu sportisti palika otrie. Pir-mo vietu un tiesības spēlēt Latvijas fi nālā Jelgavā 11. oktobrī, izcīnīja FK Kvarcs /Madona.

Sudraba godalgas saņēma Lubānas futbolisti Uģis Meiers, Atis Noviks, Gints Gavars, Deniss Tuleiko, Alvis Ķeveris, Deivo Mūkins, Kalvis Mūkins, Artis Treknais un Ivars Lizdiks. Labā-kie futbolisti Klāvs Sveķis, Sandis Pētersīlis, Igors Ļeonovičs (Kvarcs) un Atis Noviks, Gints Gavars (Lubāna).

Ligita Pētersone

Uzvaru sērija futbola komandai “Lubāna”

PVC logi no 15 Eur Ārdurvis no 99 Eur

Pilns servissBez % kredīts+ dāvana

Saules 5, Madona

T. 26847347 durvistev.lv