Upload
others
View
3
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa
profesiju standarti
2.1. Būvdarbu vadītāja profesijas standarts
2.1.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – būvdarbu vadītājs.
2. Profesijas kods – 1323 05.
2.1.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kurš ir ieguvis attiecīgu
profesionālo izglītību būvniecībā un attiecīgu praktisko būvdarbu vadīšanas
pieredzi, veic konkrētu būvobjektu realizācijas plānošanu, balstoties uz projekta
dokumentāciju, būvobjekta realizācijas līguma nosacījumiem un savu pieredzi,
apzina un piedāvā atsevišķu būvdarbu veidu un apjomu izpildītājus (uzņēmējus),
nokomplektē būvstrādnieku brigādes atsevišķu darbu apjomu veikšanai, izvēlas
būvmašīnas un aprīkojumu šo darbu veikšanas nodrošināšanai, izvēlas
projektam atbilstošus būvmateriālus un būvkonstrukcijas un plāno to piegādi
būvobjektā, plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un
būvdarbu veikšanas kārtību, dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves
realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi, rūpējas, lai būvdarbi
tiktu veikti atbilstoši būves projekta, būvniecības normatīvu un standartu
prasībām un to izmaksas iekļautos apstiprināto būvniecības izmaksu ietvaros;
veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba drošībai
būvobjektā; sagatavo būvniecības normatīvajos aktos noteikto būves
izpilddokumentāciju; sagatavo un iesniedz vadībai nepieciešamās atskaites.
Būvdarbu vadītājs var strādāt valsts vai pašvaldības iestādē,
būvuzraudzības dienestā, nekustamā īpašuma novērtēšanas un pārvaldīšanas
jomā, būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos vai kā
pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.
2.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt būvdarbu vadītāja pienākumus
atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības
tiesību normām būvniecības jomā.
2
2. Spēja veikt būvdarbu operatīvo vadību.
3. Spēja koordinēt būvniecības dalībnieku darbu.
4. Spēja plānot būvobjekta realizāciju atbilstoši būvprojektam.
5. Spēja novērtēt un analizēt objekta būvniecības ekonomiskos faktorus.
6. Spēja novērtēt projekta dokumentāciju.
7. Spēja projektēt būvdarbu organizēšanu, plānot un vadīt būvdarbus.
8. Spēja organizēt būvobjekta pastāvīgo nodrošinājumu.
9. Spēja sadarboties ar sadarbības partneriem būvobjekta realizācijai.
10. Spēja kontrolēt izpildīto būvdarbu apmaksu.
11. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un
darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.
12. Spēja apmācīt nodarbinātos.
13. Spēja organizēt mācības.
14. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.
15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Plānot, organizēt un vadīt būvdarbus.
2. Pārzināt un pielietot būvnormatīvus.
3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.
4. Pārzināt būvniecības tehnoloģiskos procesus.
5. Pārzināt būvmateriālu pamatīpašības, esošo būvmateriālu klāstu un
sistēmas.
3
6. Izprast būvju konstruktīvos risinājumus.
7. Izprast inženierkomunikāciju un speciālo būvju risinājumus un
būvniecības pamatprincipus.
8. Saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatprincipus.
9. Prast izvēlēties būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģiskā
aprīkojuma sistēmas katra konkrētā darba veikšanai.
10. Orientēties darba samaksas sistēmās, darba normēšanā un prast tos
pielietot.
11. Prast aprēķināt būvdarbu izmaksas, izvērtēt ekonomiskos faktorus un
izvēlēties izdevīgāko variantu.
12. Prast risināt problēmu situācijas.
13. Pielietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmas un standartizācijas
pamatprincipus.
14. Prast izvēlēties būvdarbu speciālistus, atbilstoši veicamā darba
saturam un veidot darba tiesiskās attiecības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
15. Prast veidot optimālu būvlaukuma infrastruktūru atbilstoši darba
aizsardzības, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo
aktu prasībām būvniecības jomā.
16.Prast strādāt ar būvdarbu organizēšanas projektēšanai nepieciešamajām
speciālajām datorprogrammām.
17. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.
18. Prast izmantot informācijas tehnoloģijas.
19. Prast analizēt saņemto informāciju.
20. Prast analizēt darba rezultātus.
21. Pārvaldīt valsts valodu.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
4
24. Pašizglītoties.
2.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. tēlotāja ģeometrija;
1.2. būvniecības vēsture;
1.3. teritoriālā plānošana;
1.4. hidraulika;
1.5. dizaina pamatprincipi, krāsu un stilu mācība;
1.6. metroloģija, standartizācija;
1.7. nekustamā īpašuma tiesiskie pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. augstākā matemātika;
2.2. būvfizika;
2.3. būvķīmija;
2.4. ģeotehnika;
2.5. būvmateriālu laboratoriskie pārbaudījumi;
2.6. būvju stiprība un noturība;
2.7. inženierbūves;
2.8. būvmašīnas, tehnoloģiskais aprīkojums, instrumenti;
2.9. būvmehānika;
2.10. civilā aizsardzība;
2.11. grunšu mehānika, pamatnes, pamati;
2.12. vispārējā siltumtehnika;
2.13. ēku energoefektivitāte;
2.14. būvprojektēšana (arhitektūras projektēšana, dzelzsbetona un akmens
konstrukcijas, metāla konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas,
ceļu un tiltu konstrukcijas, inženierkomunikācijas);
2.15. kvalitātes sistēmas būvlaukumā;
2.16. vispārējā elektrotehnika;
2.17. vides kultūra;
2.18. dabas resursu izmantošana;
2.19. Civillikums, Komerclikums, Publisko iepirkumu likums,
Administratīvā procesa likums;
2.20. lietvedība;
2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
5
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. inženiergrafika;
3.2. datorzinības;
3.3. informācijas tehnoloģijas;
3.4. saskarsme, inženierpsiholoģija;
3.5. personāla vadība;
3.6. būvniecības normatīvie akti;
3.7. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;
3.8. materiālu pretestība;
3.9. ģeodēzija, inženierģeodēzija;
3.10. ekonomika, tāmju sastādīšana un analīze;
3.11. būvmateriāli un būvizstrādājumu atbilstības izvērtēšana;
3.12. būvdarbu tehnoloģija;
3.13. būvdarbu organizēšana;
3.14. darba normēšana;
3.15. darba samaksas sistēmas;
3.16. darba aizsardzība;
3.16. elektrodrošība un ugunsdrošība;
3.17. vides aizsardzība;
3.18. darba tiesiskās attiecības;
3.19. valsts valoda;
3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.2. Namu pārvaldnieka profesijas standarts
2.2.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – namu pārvaldnieks.
2. Profesijas kods – 2422 21.
2.2.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– namu pārvaldnieks nodrošina dzīvojamo vai neapdzīvojamo namu
pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbu plānošanu,
izpildes organizēšanu un kontroli; sadarbojas ar dzīvokļu īpašniekiem,
īrniekiem, nomniekiem; pārzina būvju ekspluatāciju, būvniecības materiālu
pielietošanas tehnoloģiju, izskata un vērtē rekonstrukcijas, renovācijas un
restaurācijas projekta dokumentāciju, darbu veikšanas kārtību; seko, lai
6
rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbi tiktu veikti atbilstoši projekta,
būvnormatīvu un standartu prasībām, noteiktos termiņos un to izmaksas
iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; nodrošina darba aizsardzības,
ugunsdrošības, elektrodrošības un citu noteikumu ievērošanu; nodrošina
dzīvojamajai ēkai piekrītoša zemes gabala uzturēšanu sanitārā un tehniskā
kārtībā, vada un kontrolē padotībā esošos darbiniekus.
Namu pārvaldnieks strādā uzņēmumos un citās institūcijās, kas darbojas
nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās
jomās.
2.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt namu pārvaldnieka pienākumus
atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības
tiesību normām.
2. Spēja plānot un vadīt namu pārvaldīšanu un uzturēšanu.
3. Spēja nodrošināt namu pārvaldīšanas un uzturēšanas saimniecisko
darbību.
4. Spēja organizēt namu būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu
tehnisko apkalpošanu un uzturēšanu.
5. Spēja nodrošināt namu un tiem piesaistīto zemes gabalu uzturēšanu.
6. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba
aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba
aizsardzības, vides un ugunsdrošības aizsardzības prasībām.
7. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt namu renovācijas un
rekonstrukcijas darbus.
8. Spēja sastādīt ar nama pārvaldnieka darbību saistītus finanšu un
juridiska rakstura dokumentus, kontrolējot to izpildi.
9. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
2.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
7
1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas
Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar namu
pārvaldīšanu, namu rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju.
2. Izskatīt, saskaņot visu veidu līgumus, kas saistīti ar namu pārvaldīšanu,
rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanu un nodrošināt to
kontroli.
3. Organizēt namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu izpildi
atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem.
4. Pārzināt vadības metodes pamatus un formas, sadarbības psiholoģijas
un vadīšanas psiholoģijas pamatus un prast tās pielietot.
5. Sastādīt ikgadējos un ilgtermiņa saimnieciskos un rekonstrukcijas,
renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanas plānus un saskaņot ar īpašniekiem.
6. Organizēt budžeta plānošanas, atskaišu un finanšu pārskatu
sagatavošanu (t.sk. ieņēmumu–izdevumu tāmes sagatavošanu un saskaņošanu).
7. Organizēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā namu pārvaldīšanā
noteikto maksājumu aprēķināšanu, iekasēšanu, norēķināšanos ar pakalpojumu
sniedzējiem un analizēt namu apsaimniekošanas darbības rezultātus.
8. Orientēties namu klasifikācijā, būvkonstrukciju tipos un tehniskajos
rādītājos.
9. Organizēt namu, būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu
apsekošanu, uzraudzību un tehnisko apkopi.
10. Pārzināt namu ekspluatācijā pielietotās inženiertehniskās
komunikācijas.
11. Orientēties rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas projektu
dokumentācijā un tehnoloģiskos procesos.
12. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (būvju stiprības un noturības
pamatus, nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanas pamatprincipus,
inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatus).
13. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, pārzināt būvmateriālu
pamatīpašības.
14. Izvērtēt rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veicējus.
8
15. Pārzināt un īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus namu
ekspluatācijā.
16. Organizēt un pārraudzīt neplānoto darbu (piemēram, avārijas seku
novēršana) izpildi.
17. Organizēt labiekārtošanas darbu veikšanu.
18. Organizēt materiālu sagatavošanu un iesniegšanu tiesvedību
uzsākšanai.
19. Sazināties ar citiem darbiniekiem, darījumu partneriem, īpašniekiem,
īrniekiem, nomniekiem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām,
veidojot pozitīvu saskarsmes vidi.
20. Strādāt komandā/grupā.
21. Strādāt patstāvīgi.
22. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.
23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un papildināt tās.
24. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties namu
pārvaldīšanas jomā.
25. Pārvaldīt valsts valodu.
26. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
28. Organizēt darba aizsardzības, ugunsdzēsības, vides aizsardzības
prasību un iekšējās kārtības noteikumu izpildi.
29. Organizēt lietvedības darbu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām namu pārvaldīšanas un uzturēšanas jomā.
2.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
9
1.1. ekonomikas pamati;
1.2. ekonomiskā matemātika;
1.3. statistikas pamati;
1.4. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. grāmatvedība;
2.2. nodokļu sistēmas pamati;
2.3. nekustamā īpašuma apdrošināšana;
2.4. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā;
2.5. vispārējā elektrotehnika;
2.6. būvju konstrukcijas;
2.7. ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšana (ēku rekonstrukcija,
renovācija un restaurācija, ēku stiprība un noturība);
2.8. būvkomercdarbības praktiskie aspekti (būvmateriāli, procesi un
tehnoloģijas būvniecībā);
2.9. būvniecības plānošana un organizēšana;
2.10. tehniskās rasēšanas pamati;
2.11. vides aizsardzība;
2.12. namu energoefektivitāte un energoaudits;
2.13. lietišķo attiecību psiholoģija;
2.14. ētika, komercdarbības etiķete;
2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā
bāze;
3.2. nekustamā īpašuma tiesiskā regulācija un darījumi;
3.3. komerctiesības;
3.4. komercaprēķini namu apsaimniekošanā;
3.5. tirgzinības;
3.6. vadības zinības;
3.7. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas organizēšana;
3.8. informācijas tehnoloģijas;
3.9. lietvedība;
3.10. darba aizsardzība;
3.11. valsts valoda;
3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.13. darba tiesiskās attiecības.
2.3. Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts
10
2.3.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – penitenciārā un probācijas darba speciālists.
2. Profesijas kods – 2422 28.
2.3.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– penitenciārā un probācijas darba speciālists ir darbinieks, kurš nodrošina
ar brīvības atņemšanu notiesāto un probācijas klientu (turpmāk – klienti)
resocializācijas pasākumu izpildi, organizē kriminālsoda – piespiedu darbs –
izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;
organizē un īsteno izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu
nodarījumu; vāc informāciju izvērtēšanas ziņojumam par probācijas klientu;
veic to nosacīti notiesāto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu
uzraudzību, kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte; informē ar brīvības
atņemšanas sodu notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitenciārās
palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem; organizē brīvības atņemšanas kā
kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.
Penitenciārā un probācijas darba speciālists strādā Valsts probācijas
dienestā.
2.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja analizēt un atlasīt nepieciešamo juridisko un citu informāciju.
2. Spēja izskatīt un pārbaudīt iesniegumus, sagatavot atbilžu projektus un
nodrošināt sagatavoto dokumentu atbilstību lietvedības prasībām.
3. Spēja sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām
organizācijām.
4. Spēja klientu disciplīnas pārkāpumu gadījumos piedalīties pārbaudēs
un sagatavot ziņojumus par pārkāpumiem.
5. Spēja sastādīt soda izpildes, uzraudzības plānu un organizēt tā izpildi.
6. Spēja sekmēt klientu iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības
pasākumos.
11
7. Spēja sekmēt klientu sociālo prasmju un izziņas iemaņu uzlabošanu, kā
arī jaunu prasmju apgūšanu.
8. Spēja informēt klientus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
saņemšanas kārtību pēc atbrīvošanas.
9. Spēja gatavot klientu raksturojumus un virzīt tos izskatīšanai un spēja
savākt informāciju izvērtēšanas ziņojumiem.
10. Spēja apkopot klientu disciplināro praksi, izskatīt un noformēt
materiālus par klienta soda izciešanas režīma pārkāpumiem.
11. Spēja sagatavot materiālus klientu pamudināšanai un
disciplinārsodīšanai.
12. Spēja konstatēt klientu psiholoģiskās krīzes gadījumu riskus un
organizēt pasākumus krīzes novēršanai.
13. Spēja noteikt klientu problēmas, analizēt tās, rast risinājumus.
14. Spēja organizēt un vadīt izlīgumu starp cietušo un personu, kura
izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
15. Spēja apzināt potenciālos darba devējus piespiedu darba un
sabiedriskā darba jomā.
16. Spēja apzināt potenciālos sadarbības partnerus postpenitenciārās
palīdzības jomā.
17. Spēja apzināt potenciālos klientus postpenitenciārās palīdzības jomā.
18. Spēja izprast konflikta būtību un tā risinājuma iespējas.
19. Spēja uzraudzīt personas, kuras ir nosacīti notiesātas vai pret kurām
izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kurām
noteikta zema uzraudzības intensitāte.
20. Spēja nodrošināt kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša
rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildes organizēšanu.
21. Spēja organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma
kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.
12
22. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un citā
svešvalodā).
2.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Piemērot tiesību aktus.
2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.
3. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.
4. Ievērot ugunsdrošības normas un prasības.
5. Sniegt pirmo palīdzību.
6. Lietot informācijas datubāzes un datorprogrammas.
7. Lietot biroja tehniku.
8. Novērtēt situāciju un prognozēt riskus.
9. Noteikt darba uzdevumu prioritātes.
10. Veikt darbu patstāvīgi, prast plānot un organizēt darbu, patstāvīgi
pieņemt lēmumus.
11. Strādāt komandā.
12. Sazināties un sadarboties ar citiem darbiniekiem un sabiedrību.
13. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.
14. Ievērot profesionālās ētikas principus.
15. Pilnveidot savu fizisko sagatavotību.
16. Pārvaldīt valsts valodu.
17. Pārvaldīt divas svešvalodas (krievu un citu svešvalodu) saziņas
līmenī.
18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās
(krievu un citā svešvalodā).
13
19. Risināt konflikta situācijas.
20. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas, iemaņas un prasmes.
21. Motivēt klientu uz sadarbību.
22. Novērtēt klientu uzvedību.
23. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.
2.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
1.1. Eiropas Savienības, starptautiskās un cilvēktiesības;
1.2. valsts un tiesību teorija;
1.3. socioloģija;
1.4. kriminoloģija un penoloģija;
1.5. civilprocesa tiesības un civiltiesības;
1.6. pašvaldību tiesības;
1.7. psiholoģijas pamati (vispārējā psiholoģija; personības psiholoģija,
saskarsmes psiholoģija, sociālā psiholoģija, attīstības psiholoģija, grupu
psiholoģija);
1.8. darba tiesiskās attiecības;
1.9. sociālā drošība;
1.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un
citā svešvalodā).
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
2.1. valsts valoda;
2.2. krievu valoda un cita svešvaloda saziņas līmenī;
2.3. ētika;
2.4. pirmā palīdzība;
2.5. konstitucionālās tiesības;
2.6. tiesību normu piemērošana;
2.7. administratīvo pārkāpumu tiesības;
2.8. administratīvā procesa tiesības;
2.9. krimināltiesības;
2.10. darba aizsardzība un pašaizsardzības mehānismi;
2.11. informātika un telekomunikāciju sistēmas;
14
2.12. konfliktoloģija un izlīguma organizēšana un vadīšana starp cietušo
un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;
2.13. penitenciārā pedagoģija un penitenciārā psiholoģija;
2.14. sociālais darbs un postpenitenciārā palīdzība;
2.15. ieslodzījuma vietu un probācijas iestādes darba organizācija;
2.16. kriminālsodu izpildi reglamentējošie normatīvie akti;
2.17. kriminālsoda brīvības atņemšanas un piespiedu darba, audzinoša
rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildes organizēšana;
2.18. kriminālprocesa tiesības;
2.19. uzraudzības organizēšana personām, kuras nosacīti notiesātas vai
pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no
kriminālatbildības;
2.20. bērnu tiesību aizsardzība kriminālsodu izpildē;
2.21. vides aizsardzība;
2.22. lietvedības pamati.
2.4. Personāla speciālista profesijas standarts
2.4.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – personāla speciālists.
2. Profesijas kods – 2423 07.
2.4.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– personāla speciālists kārto personāla lietvedību; nodrošina personāla
datu uzkrāšanu, sistematizēšanu un analīzi; veic personāla atlases procesu;
organizē jauno darbinieku ievadīšanu uzņēmuma dzīvē; organizē personāla
apmācības; piedalās personāla darba izpildes novērtēšanas un kompetenču
sistēmas izstrādē un uzturēšanā; piedalās darbinieku motivēšanas un darba
samaksas sistēmas izveidē; seko līdzi darba tiesisko attiecību reglamentējošo
normatīvo aktu prasību ievērošanai; konsultē darbiniekus.
Personāla speciālists strādā uzņēmumos.
2.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja sagatavot, noformēt un kārtot personāla lietvedības dokumentus
atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
15
2. Spēja sagatavot personāla dokumentāciju nodošanai arhīvā, saskaņā ar
organizācijas lietu nomenklatūru.
3. Spēja uzkrāt un regulāri aktualizēt personāla informāciju, arī
elektroniskā formā.
4. Spēja apkopot un analizēt datus par uzņēmuma personāla skaitu,
sastāvu, mainību u.c.
5. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvos aktus un rīkojumus uzņēmuma
personāla jautājumos.
6. Spēja veikt darbinieku atlases procesu.
7. Spēja organizēt jauno darbinieku ievadīšanu darbā.
8. Spēja sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem izveidot un realizēt
nepieciešamo personāla attīstības un apmācības plānu.
9. Spēja organizēt personāla darba izpildes un kompetenču novērtēšanas
procesu.
10. Spēja izstrādāt priekšlikumus un administrēt darba samaksas un
motivēšanas sistēmas.
11. Spēja piemērot darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvos
aktus.
12. Spēja konsultēt darbiniekus par kompetencē esošiem jautājumiem.
13. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.
2.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Prast pielietot praktiskajā darbā darba tiesisko attiecību
reglamentējošos normatīvos aktus.
2. Prast pieņemt lēmumus par kompetencē esošiem jautājumiem.
3. Atrast un analizēt nepieciešamo informāciju.
4. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās.
16
5. Sagatavot dokumentus un iekšējo normatīvo aktu projektus uzņēmuma
personāla jautājumos.
6. Sagatavot pārskatus par personāla skaitu, sastāvu, mainību u.c.
7. Prast pielietot personāla atlases metodes.
8. Prast sagatavot anketas un veikt anketēšanu par personāla jautājumiem.
9. Plānot un organizēt savu darbu.
10. Prast izstrādāt un pielietot personāla darba izpildes un kompetenču
novērtēšanas sistēmu.
11. Prast strādāt komandā/grupā.
12. Prast risināt problēmsituācijas.
13. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.
14. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.
15. Spēt mutiski un rakstiski sazināties divās svešvalodās.
16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
17. Prast strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.
18. Prast operatīvi sniegt informāciju.
2.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. finanšu grāmatvedības pamati;
1.2. tirgzinības pamati;
1.3. socioloģijas pamati;
1.4. vides aizsardzības pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. personības psiholoģija;
17
2.2. organizācijas psiholoģija;
2.3. organizācijas vadība;
2.4. ētika;
2.5. statistikas pamati;
2.6. ekonomika;
2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. personāla vadība;
3.2. lietvedība;
3.3. personāla lietvedība;
3.4. darba tiesiskās attiecības (t.sk. sociālais dialogs) un sociālās tiesības
(piemēram, pensijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti);
3.5. lietišķā saskarsme un etiķete;
3.6. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.7. valsts valoda augstākajā līmenī;
3.8. darba aizsardzība.
2.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesijas standarts
2.5.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis.
2. Profesijas kods – 3112 27.
2.5.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis veic ugunsdrošības
uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu
ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, kā arī vada un veic glābšanas darbus
un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis strādā par speciālistu
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai uzņēmumos.
2.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.
18
2. Spēja analizēt ugunsdrošības stāvokli objektos, sniegt priekšlikumus
ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai un sagatavot dokumentāciju.
3. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus.
4. Spēja izprast civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.
5. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.
6. Spēja plānot civilās aizsardzības pasākumus.
7. Spēja informēt iedzīvotājus par ugunsdrošību un civilo aizsardzību.
8. Spēja veikt un vadīt glābšanas darbus un seku likvidēšanas
neatliekamos pasākumus notikuma vietā.
9. Spēja veikt izpēti notikuma vietā.
10. Spēja noteikt bīstamās zonas notikuma vietā.
11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbu un seku
likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.
12. Spēja uztvert un novērtēt informāciju par notikumu.
13. Spēja strādāt ar vides izlūkošanas mēraparātiem.
14. Spēja lietot glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.
15. Spēja kontrolēt darbu ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un
aprīkojumu, kontrolēt tehnisko apkopi.
16. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.
17. Spēja kontrolēt, kā tiek lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi un
aprīkojums.
18. Spēja kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.
19. Spēja strādāt ar sakaru līdzekļiem.
20. Spēja instruēt nodarbinātos.
19
21. Spēja organizēt mācības.
22. Spēja organizēt dežūrmaiņas darbu.
23. Spēja pētīt ugunsgrēka apstākļus.
24. Spēja veikt administratīvo lietvedību.
25. Spēja sazināties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām.
26. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.
27. Spēja pārzināt Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.
28. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
2.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.
2. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos
aktos lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.
3. Plānot civilās aizsardzības pasākumus.
4. Veikt un vadīt glābšanas darbus.
5. Veikt un vadīt seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.
6. Sniegt pirmo palīdzību.
7. Rīkoties ar vides izlūkošanas mēraparatūru.
8. Noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbiem un seku likvidēšanas
neatliekamajiem pasākumiem notikuma vietā.
9. Strādāt ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku, aprīkojumu un
instrumentiem.
10. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.
11. Organizēt un kontrolēt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.
20
12. Analizēt saņemto informāciju.
13. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt tā izpildi.
14. Vadīt nodarbības, lai personāls apgūtu darbu ar glābšanas un
ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.
15. Analizēt darba rezultātus.
16. Kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.
17. Pētīt ugunsgrēku apstākļus.
18. Piemērot un ievērot praktiskajā darbībā prasības, kas noteiktas
normatīvajos aktos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.
19. Orientēties jautājumos par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas
līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.
20. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.
21. Pārvaldīt valsts valodu
22. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
2.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī – Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas (NATO) loma civilajā aizsardzībā.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. civilās aizsardzības sistēma valstī;
2.2. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas;
2.3. psiholoģija un saskarsme ar dažādām sociālajām grupām;
2.4. militārā mācība;
2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
21
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. civilās aizsardzības sistēmas struktūra, organizācija un uzdevumi;
3.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība;
3.3. darba aizsardzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;
3.4. ugunsdzēsības taktika un glābšanas darbi;
3.5. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums;
3.6. katastrofu pārvaldīšana;
3.7. ugunsdzēsības ierindas mācības;
3.8. pirmā palīdzība;
3.9. civilās aizsardzības pasākumu plānošana;
3.10. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;
3.11. valsts valoda;
3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.13. personāla vadība;
3.14. datora un biroja tehnikas lietošana;
3.15. darba tiesiskās attiecības;
3.16. vides aizsardzība.
2.6. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standarts
2.6.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – sauszemes transportlīdzekļu tehniskais
eksperts.
2. Profesijas kods – 3115 48.
2.6.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts ir speciālists, kurš
nosaka transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāva, traktortehnikas (turpmāk
šajā profesijas standartā – transportlīdzekļi) vērtību un tehnisko stāvokli;
identificē un novērtē transportlīdzekļu bojājumus un aprēķina atjaunošanas
izdevumus; nosaka bojājumu un lūzumu rašanās iemeslus; pārbauda
izstrādājumu kvalitāti; piedalās ceļu satiksmes negadījumu izpētē.
Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts strādā ar
transportlīdzekļiem saistītās jomās: apdrošināšanā, pēc tiesu sistēmas iestāžu vai
amatpersonu pieprasījuma, pēc transportlīdzekļu īpašnieku pieprasījuma,
22
līzingā, muitā, transportlīdzekļu tehniskās uzraudzības sistēmā, patērētāju tiesību
aizsardzībā, remontdarbnīcās un transportlīdzekļu tirdzniecībā.
2.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja noteikt ceļu satiksmes negadījumā cietuša transportlīdzekļa
bojājumus, to izcelsmi un atjaunošanas izdevumus.
2. Spēja veikt nelietota vai ekspluatācijā esoša transportlīdzekļa, tā
sastāvdaļu darbspējas atteices un lietoto materiālu tehnisko vai kvalitatīvo
parametru ekspertīzi.
3. Spēja vienoties ar pasūtītāju (pasūtītājs ir fiziska vai juridiska persona,
ar kuru ir panākta mutiska vienošanās vai noslēgts līgums par tehniskā
vērtējuma vai tehniskās ekspertīzes veikšanu) par transportlīdzekļa vai tā
sastāvdaļu, vai lietoto materiālu (turpmāk šajā profesijas standartā – pētāmais
objekts) apskates laiku un vietu.
4. Spēja ievērot normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tehnisko apskati
un tehnisko kontroli uz ceļiem noteikto transportlīdzekļu apskates veikšanas
ilgumu.
5. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu
noteikšanai un par pētāmā objekta apskatei nepieciešamajiem darba apstākļiem
un nodrošinājumu apskates vietā.
6. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu
noteikšanai un par ekspertīzei nepieciešamajām izmaksām un norēķinu kārtību.
7. Spēja pārliecināties par ekspertīzes procedūras atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajai kārtībai.
8. Spēja noslēgt līgumu ar pasūtītāju.
9. Spēja apskatīt transportlīdzekli un ierakstīt protokola veidlapā
transportlīdzekļa vai pētāmā objekta identifikācijas datus, tehnisko aprīkojumu
un nepieciešamo informāciju par īpašnieku vai ekspertīzes pieteicēju.
10. Spēja nofotografēt apskatāmo transportlīdzekli vai pētāmo objektu, ja
nepieciešams, arī atsevišķus tā fragmentus, kuriem ir būtiska un akcentējoša
nozīme ekspertīzē.
23
11. Spēja vizuāli novērtēt virsbūves tehnisko stāvokli un bojājumus
(piemēram, novērtēt deformācijas veidus un virzienus, caurrūsēšanas ietekmi,
salīdzināt blakus detaļu salaidumu spraugu lielumu, krāsu toņu atšķirību,
pirmsremonta bojājumus).
12. Spēja novērtēt motora, transmisijas, ritošās daļas, elektroiekārtas,
bremžu sistēmas, balstiekārtas, interjera un eksterjera bojājumus.
13. Spēja paredzēt visus faktorus, kuri var būtiski ietekmēt ekspertīzi un
tās kvalitāti.
14. Spēja aizpildīt apskates protokolu – ierakstīt identifikācijas datus un
konstatētos bojājumus, to identitāti apstiprināt ar tehniskā eksperta un
transportlīdzekļa īpašnieka vai pilnvarotās personas parakstu.
15. Spēja pieprasīt, lai pasūtītājs sagatavotu, vai pašam sagatavot
ekspertīzei nepieciešamo pētāmā objekta dokumentāciju, piemēram, atbilstības
sertifikātus, valsts standartus, tehniskos noteikumus, rasējumus, ekspluatācijas
instrukcijas, garantijas nosacījumus.
16. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt remontdarbu lietderību un
izmaksas.
17. Spēja izvēlēties atbilstošus mērinstrumentus un palīglīdzekļus.
18. Spēja veikt nepieciešamos tehniskos mērījumus.
19. Spēja paredzēt objektīvi nepieciešamu remonta metožu un tehnoloģiju
lietojumu.
20. Spēja uzskaitīt apskates protokolā visas bojātās pētāmā objekta
sastāvdaļas un vizuāli fiksēt bojājumu raksturu (piemēram, lūzumus,
izdrupumus, plaisas, deformācijas veidu, vērpi, sausās berzes un pārkarsēšanas
pazīmes, materiāla stiepi, smērvielu klātbūtni, nekvalitatīvu krāsojumu, izmēru
neatbilstību).
21. Spēja veikt papildu apskati, ja tiek konstatēti slēpti defekti.
22. Spēja saskaņot un pamatot pētāmā objekta īpašniekam vai ekspertīzes
pasūtītājam jautājumu par papildu izpētes nepieciešamību specializētā
laboratorijā.
23. Spēja noteikt pēc īpaša pasūtītāja norādījuma transportlīdzekļa
bojājumu izcelsmi.
24
24. Spēja veikt, ja nepieciešams, pētāmā objekta papildu ekspertīzi.
25. Spēja pievienot specializētās laboratorijas tehniskā pētījuma atzinumu
ekspertīzes lietai.
26. Spēja izpildīt nepieciešamos aprēķinus.
27. Spēja informēt pasūtītāju par atjaunošanas izdevumu un bojājumu
noteikšanas ekspertīzes izpildi un par ekspertīzes pabeigšanas termiņiem.
28. Spēja nodot eksperta vērtējuma dokumentācijas oriģinālus pasūtītājam
pēc pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.
29. Spēja sastādīt un noformēt tehniskās ekspertīzes atzinumu
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskās ekspertīzes atzinumā
jāatspoguļo pētāmās konstrukcijas raksturojums, darbības princips,
ekspluatācijas noteikumi, normālas darbības traucējumu iemesli, atteices
iestāšanās mehānisma raksturojums, cēloņi un sekas, darbspēju atjaunošanas
izdevumi atbilstoši tehniskajam stāvoklim pirms atteices iestāšanās, to
pamatojums un lietderība.
30. Spēja nodot ekspertīzes dokumentu oriģinālus pasūtītājam pēc
pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.
31. Spēja arhivēt dokumentu kopijas un fotomateriālus normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
32. Spēja ievērot spēkā esošos ar transportlīdzekļu tehnisko vērtējumu un
tehnisko ekspertīzi saistītos normatīvos aktus.
33. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
2.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Lietot datoru un izmantot internetu.
2. Ievērot ceļu satiksmes noteikumus.
3. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
4. Ievērot elektrodrošības noteikumus.
25
5. Lietot fotoaparātu.
6. Lasīt un zīmēt rasējumus un skices.
7. Lasīt un zīmēt elektriskās shēmas.
8. Apzināt vielas bīstamības klases.
9. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.
10. Lasīt standartizētus simbolus.
11. Sniegt pirmo palīdzību.
12. Lietot sakaru līdzekļus.
13. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.
14. Izpildīt tehniskā vērtējuma aprēķinu un ekspertīzes izklāstu ar datora
palīdzību.
15. Lietot atslēdznieka darbarīkus un instrumentus, instrumentus ar
pneimatisko un elektrisko piedziņu, kā arī atslēdznieka un autoelektriķa
mērinstrumentus.
16. Lietot tehniskajam vērtējumam un ekspertīzei nepieciešamos
instrumentus, palīgaprīkojumu un darba apģērbu.
17. Ievērot normatīvos aktus par transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu
metodiku.
18. Ievērot normatīvos aktus, kuri attiecināmi uz ceļu satiksmes
organizāciju un drošību.
19. Prast fotografēt atbilstoši vērtēšanai un ekspertīzei nepieciešamajām
prasībām.
20. Prast transportlīdzekļa tirgus vērtības noteikšanai lietot normatīvajos
aktos paredzētos vērtību katalogus, akceptētos informācijas avotus.
21. Izmantot tehniskās rokasgrāmatas.
22. Izmantot speciālo literatūru.
26
23. Prast izvēlēties transportlīdzekļu defektu noteikšanas metodes un
tehnoloģiju.
24. Identificēt transportlīdzekļu defektus.
25. Pārzināt izgatavotājrūpnīcas noteikto remonta tehnoloģiju un lietot to
tehnisko ekspertīžu dokumentācijas sastādīšanā.
26. Izmantot speciālās datorprogrammas, kuras nepieciešamas tehniskās
ekspertīzes veikšanai.
27. Ievērot sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertu darba ētiku.
28. Prast patstāvīgi plānot un veikt savu darbu noteiktajā termiņā.
29. Izprast komandas darba stilu, prast strādāt komandā, sadarboties ar
citu profesiju darbiniekiem.
30. Sniegt rakstisku un mutisku informāciju.
31. Pārvaldīt valsts valodu.
32. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
34. Risināt radušās problēmsituācijas.
35. Veidot loģisku spriedumu ķēdes, iegūt, klasificēt un izmantot
nepieciešamo informāciju.
36. Noskaņot pasūtītāju labvēlīgi, sazināties ar to.
37. Nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.
38. Izmantot saskarsmes prasmes.
39. Pārzināt tehnisko līdzekļu iespējas, kas nepieciešamas darba
organizācijai un izpildei.
2.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
27
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
1.1. darba aizsardzība;
1.2. ugunsdrošība;
1.3. elektrodrošība;
1.4. komercdarbības pamati;
1.5. vides aizsardzība;
1.6. veselības mācība;
1.7. darba tiesiskās attiecības;
1.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
2.1. valsts valoda;
2.2. divas svešvalodas saziņas līmenī;
2.3. tehniskā vērtētāja un eksperta darbības nodrošināšanas noteikumi;
2.4. saskarsmes prasme;
2.5. darba plānošanas un organizācijas pamati;
2.6. elektrotehnikas un elektronikas pamati;
2.7. pneimatikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;
2.8. hidraulikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;
2.9. aukstumtehnikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;
2.10. materiālmācība;
2.11. tehniskie mērījumi;
2.12. pielaides un sēžas;
2.13. transportlīdzekļu un traktortehnikas konstruēšanas principi, uzbūves
īpatnības;
2.14. motoru uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta
tehnoloģijas;
2.15. ritošās daļas uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta
tehnoloģijas;
2.16. vadības ierīču uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta
tehnoloģijas;
2.17. virsbūves konstruēšanas principi un īpatnības;
2.18. virsbūves antikorozijas apstrāde rūpnīcā un remontdarbnīcā;
2.19. plastmasas detaļu remonta tehnoloģijas;
2.20. virsbūves remonta un krāsošanas tehnoloģijas;
2.21. transportlīdzekļu un traktortehnikas elektrosistēmu uzbūve,
konstruēšanas pamatprincipi, remonta iespējas un tehnoloģijas;
2.22. transportlīdzekļos, traktortehnikā un speciālajā aprīkojumā
lietojamie ekspluatācijas materiāli;
2.23. transportlīdzekļos un traktortehnikā izmantojamo konstrukciju
materiālu apstrādes tehnoloģiju pamati;
2.24. transportlīdzekļu un traktortehnikas tehniskā stāvokļa noteikumi;
28
2.25. tehniskā vērtēšana un ekspertīze;
2.26. datora lietošanas prasme darbā ar speciālajām tehnisko vērtētāju
programmām;
2.27. fotografēšanas pamati;
2.28. automobiļu teorijas lietošana bojājumu izcelsmes noteikšanai.
2.7. Kokapstrādes tehnologa profesijas standarts
2.7.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes tehnologs.
2. Profesijas kods – 3119 18.
2.7.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– kokapstrādes tehnologs veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar
ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un darba organizācijas pilnveidošanu
koksnes mehāniskās apstrādes jomā, koka izstrādājumu projektēšanu un
izgatavošanu, kā arī iekārtu un mehānisko ierīču lietošanu, uzraudzību un
remontu, veic materiāla un darba patēriņa aprēķinus, īsteno vides aizsardzības
prasības, vada pakļautos darbiniekus, pārzina uzņēmējdarbības, ekonomikas, un
grāmatvedības normatīvos aktus, vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes
iekārtām, darba aizsardzības prasības, individuālo aizsardzības līdzekļu
lietošanas prasības, tiesību pamatus, piedalās biznesa plānu un tāmju izstrādē un
veic ekonomiskās analīzes.
Kokapstrādes tehnologs strādā dažāda profila kokapstrādes uzņēmumos
(piemēram, kokzāģētavās, finieru un saplākšņu, koksnes plātņu un mēbeļu
ražotnēs) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.
2.7.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja plānot un organizēt darbu.
2. Spēja strādāt ar kokapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.
3. Spēja vadīt kokzāģēšanas, kokmateriālu žāvēšanas, koka izstrādājumu
izgatavošanas, koksnes plātņu, finieru un saplākšņu izgatavošanas
struktūrvienību darbu.
29
4. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.
5. Spēja izvērtēt aprēķinus par sniedzamo pakalpojumu izmaksām,
nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.
6. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku- lietderīgāku
resursu izmantošanu.
7. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā, gala rezultātā
radot produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.
8. Spēja veikt ražotās produkcijas kvalitātes kontroli.
9. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.
10. Spēja veikt struktūrvienības (uzņēmuma, iecirkņa, ceha u.c.)
rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas
atbilstību projektam.
11. Spēja nodrošināt vides aizsardzības, ugunsdrošības un darba
aizsardzības noteikumu ievērošanu padotās struktūrvienības darbībā.
12. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi.
13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību kokapstrādes jomā.
14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.7.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Specializēties kādā no galvenajiem nozares virzieniem (kokzāģēšana,
koka izstrādājumu ražošana, finieru un saplākšņu ražošana, koksnes plātņu
ražošana).
2. Sagatavot kokmateriālus, izvēlēties nepieciešamos virsmērus, racionāli
izmantot kokmateriālus un aprēķināt kokmateriālu un citu materiālu patēriņa
normas.
3. Izstrādāt pasākumus efektivitātes paaugstināšanai un darba
organizācijas pilnveidošanai.
30
4. Lietot biroja tehniku, izmantot informācijas tehnoloģijas pakalpojumus
un lietot tos kokapstrādes nozares tehnoloģiju pilnveidošanai.
5. Aprēķināt izstrādājumu pašizmaksu un novērtēt ekonomiskos rādītājus,
pārzināt tirgzinības un vadības jautājumus.
6. Izprast koka izstrādājumu konstrukcijas un prast izgatavot rasējumus.
7. Izprast kokapstrādes nozares tehnoloģiskos procesus un izstrādāt
tehnoloģisko dokumentāciju, tehnoloģiskos režīmus kokapstrādes nozarē.
8. Izvēlēties un lietot kokapstrādes mašīnas, instrumentus un ierīces.
9. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to
atbilstību drošības tehnikas prasībām.
10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un organizēt darba vietas
atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības prasībām.
11. Novērtēt bīstamās vielas un bīstamos ražošanas faktorus un saudzēt
apkārtējo vidi.
12. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.
13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
14. Pārvaldīt valsts valodu.
15. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.7.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. meža nozares politika;
1.2. vadības pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. tehniskās grafikas pielietojums kokapstrādē;
2.2. konstrukciju materiāli;
2.3. mašīnu elementi;
31
2.4. celšanas un transporta mašīnas;
2.5. hidraulika un hidropiedziņa;
2.6. tehniskā mērīšana kokapstrādē;
2.7. elektrotehnika un elektronika;
2.8. siltumtehnika un siltumapgāde kokapstrādē;
2.9. ekonomikas teorija un tirgzinības pamati;
2.10. kokapstrādes ekonomika;
2.11. grāmatvedības pamati;
2.12. tehnoloģisko projektu izstrāde kokapstrādē;
2.13. koka izstrādājumu un būvkonstrukciju projektēšana;
2.14. koksnes materiālu tirgzinība;
2.15. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. informātikas un datorgrafikas lietošana kokapstrādes nozares
uzdevumu risināšanā;
3.2. koksnes zinātne un meža prečzinība;
3.3. komercdarbības normatīvie akti;
3.4. koksnes griešanas procesi;
3.5. kokapstrādes mašīnas un instrumenti;
3.6. pneimotransports kokapstrādē;
3.7. kokapstrādes iekārtu ekspluatācija;
3.8. koksnes hidrotermiskā apstrāde;
3.9. zāģmateriālu ražošana;
3.10. koksnes plātņu ražošana;
3.11. koka izstrādājumu ražošana;
3.12. koksnes un koksnes materiālu apdare;
3.13. darba aizsardzība;
3.14. vides aizsardzība;
3.15. ergonomika;
3.16. darba tiesiskās attiecības;
3.17. valsts valoda;
3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.8. Jogas meistara profesijas standarts
2.8.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – jogas meistars.
2. Profesijas kods – 3230 04.
2.8.2. Nodarbinātības apraksts
32
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– jogas meistars nodrošina klienta psihofiziskā līdzsvara saglabāšanu un
nostiprināšanu, disharmoniskā stāvokļa novēršanu, psihofizisko īpašību un
prasmju attīstību, pilnveidošanu un harmonizāciju; diagnosticē iemeslus, kuru
dēļ klients ir novirzījies no harmoniska psihofiziskā stāvokļa, un sastāda
nodarbību programmu, kas ietver jogas praksi (vingrinājumus, meditācijas,
relaksāciju, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju
attīstību), dažādus jogas masāžas un pašmasāžas veidus, kas uzlabo vispārējo
klienta stāvokli; veic jogas speciālistu darba supervīziju.
Jogas meistars strādā jogas centros, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos,
sporta klubos, adaptācijas centros vai kā pašnodarbināta persona, vai
individuālais komersants.
2.8.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem.
2. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus.
3. Spēja novērtēt klienta psihofizisko stāvokli, konstitucionālo tipu.
4. Spēja noteikt klienta disbalansa pazīmes un iemeslus.
5. Spēja sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo
plānu.
6. Spēja vadīt jogas nodarbības.
7. Spēja veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžu.
8. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un noteikt riskus.
9. Spēja noteikt jogas prakses laiku un ilgumu.
10. Spēja sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem, ko ieteicams
ievērot jogas prakses laikā.
11. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients
saņem jogas meistara pakalpojumus.
33
12. Spēja nodrošināt jogas prakses procesa sanitāri higiēnisko līmeni.
13. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem
neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem.
14. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības.
15. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.
16. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.
17. Spēja veikt darbu individuāli.
18. Spēja ievērot konfidencialitāti.
19. Spēja nodrošināt ētisku rīcību pret klientu.
20. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas.
21. Spēja, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.
22. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un
iedarbību.
23. Spēja veikt jogas prakses rezultātu efektivitātes kontroli.
24. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava psihofiziskā
disbalansa novēršanā.
25. Spēja veikt jogas speciālistu darba supervīziju.
26. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem.
27. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu.
28. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to.
29. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.
30. Spēja ievērot savas profesionālās kompetences robežas.
31. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
34
2.8.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu, kas nodrošina
klienta psihofizisko īpašību un prasmju saglabāšanu un nostiprināšanu, attīstību
un pilnveidošanu.
2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, aparatūru, nepieciešamos
materiālus un palīglīdzekļus.
3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus.
4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus.
5. Ievērot darba tiesību, darba aizsardzības un vides aizsardzības normas.
6. Raksturot klienta kopējo psihofizisko stāvokli, pamatojoties uz jogas
prakses principiem.
7. Izvērtēt klienta organisma disbalansa izpausmes.
8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības.
9. Sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo
plānu.
10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu.
11. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus.
12. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības.
13. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku.
14. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā
nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus.
15. Pielietot atveseļošanai tautas līdzekļus, dabas produktus, augus un
citus pieejamus un dabiskus līdzekļus.
16. Pielietot naturopātijas metodes.
17. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes.
35
18. Konsultēt drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses
metodes.
19. Sekot klienta organisma stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu
izpildes laikā.
20. Sekot klienta pašsajūtai.
21. Veikt organisma reakciju pētījumus praktisku nodarbību laikā, lai
novērtētu dažādu faktoru iedarbības raksturu uz praktizējošā organismu.
22. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes.
23. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka
tipa un noguruma pakāpes.
24. Novērtēt klienta stāvokli un jogas prakses rezultātus.
25. Sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem jogas
praktizēšanas laikā.
26. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā.
27. Apmācīt klientu atklāt kaitējošus faktorus, kuri negatīvi iedarbojas uz
psihofizisko stāvokli.
28. Veikt pedagoģiskas funkcijas – demonstrāciju, palīdzību, korekciju,
instruktāžu, novērošanu.
29. Veikt jogas speciālistu darba supervīziju.
30. Pārvaldīt valsts valodu.
31. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
2.8.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. komercdarbības pamatprincipi;
1.2. projektu vadīšanas pamatprincipi.
36
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija no jogas pozīcijām;
2.2. cilvēka psihiskās un fiziskās attīstības likumsakarības un īpatnības
dažādos attīstības posmos no jogas pozīcijām;
2.3. atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionēšanas likumsakarības, to
regulācija un pašregulācija normas un patoloģijas stāvoklī no jogas pozīcijām;
2.4. veselības, psihes un sociālās uzvedības fizioloģiskie pamati no jogas
pozīcijām;
2.5. fiziskās un psihiskās attīstības normas un noviržu novērtēšanas
kritēriji no jogas pozīcijām;
2.6. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi no jogas
pozīcijām;
2.7. psihes attīstības dabisko un sociālo faktoru korelācija no jogas
pozīcijām;
2.8. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība no jogas
pozīcijām;
2.9. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem
un sociāliem faktoriem;
2.10. veselīga dzīvesveida pamati;
2.11. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati;
2.12. jogas psiholoģiskie aspekti;
2.13. hinduisma filozofija;
2.14. budisma filozofija;
2.15. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, āriešu, tibetiešu,
ķīniešu, indiešu un citas);
2.16. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti;
2.17. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu
nacionālās tradīcijas;
2.18. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācijas, relaksācija, siltumapmaiņas
prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība);
3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem
traucējumiem un citas);
3.3. jogas uztura mācība;
3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti;
3.5. nodarbību sanitāri higiēniskais nodrošinājums;
3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori;
3.7. pirmā palīdzība;
37
3.8. cilvēka organisma fiziskās slodzes paaugstināšanas gadījumu drošības
pasākumi;
3.9. atveseļošanās dabiskie faktori;
3.10. naturopātijas metodes;
3.11. saskarsmes psiholoģija;
3.12. ētikas principi;
3.13. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti;
3.14. darba tiesiskās attiecības;
3.15. vides aizsardzība;
3.16. darba aizsardzība;
3.17. valsts valoda;
3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.9. Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standarts
2.9.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks.
2. Profesijas kods – 3355 28.
2.9.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks pilda dienesta pienākumus
Valsts robežsardzē, organizē un vada robežuzraudzību un robežpārbaudes, kā arī
organizē un veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta
noteikumu ievērošanas kontroli.
2.9.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un imigrācijas jomā, veicot
nepieciešamās informācijas ieguvi, analīzi, apstrādi un apmaiņu.
2. Spēja pieņemt lēmumus valsts robežas, valsts robežas joslas,
pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanai.
3. Spēja vadīt un kontrolēt robežpārbaudes, robežuzraudzības un
imigrācijas kontroles uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.
38
4. Spēja optimāli plānot personālu, tehniskos līdzekļus, bruņojumu,
transportlīdzekļus, dienesta suņus robežpārbaudes, robežuzraudzības un
imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei.
5. Spēja veikt riska analīzi.
6. Spēja analizēt robežpārbaudes un robežuzraudzības uzdevumu izpildes
apstākļus.
7. Spēja nodrošināt dokumentu kvalitatīvu pārbaudi, atklāt to viltojumus,
izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles līdzekļus.
8. Spēja strādāt ar Valsts robežsardzē izmantojamajām informācijas
sistēmām un nodrošināt datu ievadi un pārbaudi tajās.
9. Spēja nodrošināt un organizēt pārkāpēju atklāšanu, pārkāpēju un
patvēruma meklētāju aizturēšanu, pārvietošanu apsardzes uzraudzībā,
izmitināšanu un apsardzību.
10. Spēja organizēt personu, mantu, transportlīdzekļu apskati un aizliegto
vielu, priekšmetu izņemšanu.
11. Spēja kvalitatīvi sagatavot un noformēt sarakstes, rīkojuma, dienesta
un procesuālos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
12. Spēja atlasīt un apstrādāt nepieciešamo informāciju robežpārbaudes,
robežuzraudzības un imigrācijas kontroles rezultātu apkopošanai.
13. Spēja organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma
stāvoklī un kara laikā.
14. Spēja plānot, organizēt un nodrošināt ārzemnieku ieceļošanas,
uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles pasākumus.
15. Spēja organizēt un nodrošināt personu profilēšanu, intervēšanu un
identificēšanu.
16. Spēja savlaicīgi sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu
izraidīšanu no valsts un organizēt precīzu lēmuma izpildi.
17. Spēja organizēt un nodrošināt patvēruma meklētāja iesnieguma par
bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņemšanu.
18. Spēja noformēt un izsniegt patvēruma meklētāja personas dokumentu.
39
19. Spēja nodrošināt personāla, tehnisko līdzekļu, bruņojuma,
transportlīdzekļu, dienesta suņu efektīvu izmantošanu robežpārbaudes,
robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildē.
20. Spēja nodrošināt inženiertehniskā aprīkojuma apsekošanu, bruņojuma
pārbaudi un uzturēšanu darba kārtībā.
21. Spēja nodrošināt un kontrolēt no tehniskajiem līdzekļiem iegūtās
informācijas apstrādi, uzglabāšanu un lietošanu.
22. Spēja nodrošināt starptautisko un nacionālo tiesību aktu tiesiskuma un
drošības jomā piemērošanu savas kompetences ietvaros.
23. Spēja nodrošināt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.
24. Spēja sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām, kompetentām
ārvalstu amatpersonām drošības un tiesiskuma jomā.
25. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto
uzvedības normu ievērošanu.
26. Spēja nodrošināt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību
ievērošanu.
27. Spēja prasmīgi vadīt padoto personālu un veidot pozitīvu psiholoģisko
klimatu kolektīvā.
28. Spēja pārzināt padotā personāla personīgās īpašības un profesionālās
kompetences.
29. Spēja organizēt un vadīt padotā personāla apmācību.
30. Spēja nodrošināt likumīgu pavēļu (rīkojumu) izpildi.
31. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
32. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
33. Spēja piedalīties struktūrvienības saimnieciskajos procesos un
nodrošināt racionālu rīcību ar resursiem.
34. Spēja īstenot izglītojošus pasākumus pozitīvas valstiskās attieksmes
veidošanai.
40
2.9.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Piemērot normatīvos aktus robežkontroles, imigrācijas kontroles un
patvēruma jomā.
2. Organizēt dokumentu pārbaudi un atklāt tajos iespējamos viltojumus.
3. Organizēt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas
noteikumu kontroles pasākumus.
4. Dot uzdevumus robežsargu norīkojumiem.
5. Veikt robežsargu norīkojuma instruktāžu.
6. Vadīt un kontrolēt uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.
7. Organizēt kvalitatīvu dokumentu pārbaudi robežšķērsošanas vietās.
8. Plānot un organizēt pārkāpēju meklēšanu un aizturēšanu.
9. Organizēt aizturēšanas protokola sastādīšanu, personas un mantu
pārmeklēšanu un apskati.
10. Veikt pārrunas ar pārbaudāmajām personām.
11. Organizēt un veikt personas pārvietošanu apsardzes uzraudzībā,
izmitināšanu un apsardzību.
12. Organizēt ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.
13. Aizpildīt un noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām
savas kompetences ietvaros.
14. Noformēt patvēruma meklētāja personas dokumentu.
15. Organizēt patvēruma meklētāja iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā
statusa piešķiršanu pieņemšanu.
16. Strādāt ar informācijas sistēmām.
17. Izvēlēties optimālo personāla, dienesta suņu, tehnisko līdzekļu,
transportlīdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma izmantošanu.
41
18. Organizēt inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma uzturēšanu
darba kārtībā.
19. Noņemt pirkstu nospiedumus.
20. Fotografēt.
21. Vadīt transportlīdzekli.
22. Organizēt profesionālās ētikas un uzvedības normu ievērošanu.
23. Veidot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu kolektīvā.
24. Strādāt patstāvīgi un komandā.
25. Apzināt mācību vajadzības, kā arī organizēt un vadīt mācības.
26. Izmantot iegūto informāciju robežpārbaudes un robežuzraudzības
uzdevumu izpildei.
27. Iegūt, atlasīt, apstrādāt un sagatavot nepieciešamo informāciju.
28. Veikt riska analīzi.
29. Veikt informācijas apmaiņu ar sadarbības iestādēm.
30. Piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus tiesiskuma un drošības
jomā.
31. Organizēt un veikt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.
32. Plānot robežpārbaužu un robežuzraudzības resursus atkarībā no
situācijas izmaiņām.
33. Novērtēt padotā personāla kompetences līmeni.
34. Prast publiski uzstāties, paust un aizstāvēt viedokli.
35. Noformēt valsts robežas kontroles uzdevumu.
36. Koncentrēt resursus iespējamo pārkāpumu virzienos.
42
37. Organizēt un nodrošināt valsts robežas, valsts robežas joslas,
pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma ievērošanu.
38. Sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.
39. Organizēt dienesta gaitu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.
40. Plānot, organizēt izglītojošus pasākumus.
41. Novērtēt apstākļus un prognozēt iespējamo pārkāpēju darbību.
42. Organizēt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu
ievērošanu.
43. Organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un
kara laikā.
44. Pielietot saimniecisko procesu organizācijas un vadīšanas metodes.
45. Pārvaldīt valsts valodu.
46. Sniegt pirmo palīdzību,
47. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
48. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.9.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. politikas zinātnes pamatjautājumi;
1.2. pasaules valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas pamati;
1.2. ekonomikas teorijas pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. Valsts robežsardzei saistošie starpvalstu līgumi un starptautiskās
konvencijas;
2.2. Eiropas Savienības tiesību akti tiesiskuma un drošības jomā;
2.3. konstitucionālās tiesības;
2.4. personu tiesības un tiesiskās intereses;
43
2.5. darba un sociālās tiesības;
2.6. personālvadības pamati;
2.7. administratīvās tiesības;
2.8. krimināltiesības;
2.9. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums,
izmantošanas iespējas un lietošanas nosacījumi;
2.10. pārkāpēju uzvedības īpatnību ārējās pazīmes;
2.11. kriminālistikas taktiskās metodes un tehniskie paņēmieni noziedzīgo
nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai;
2.12. administratīvā procesa tiesības;
2.13. kriminālprocesa tiesības;
2.14. civilās aizsardzības pamati;
2.15. robežuzraudzības organizācija;
2.16. Valsts robežsardzes gaisa kuģu un kuģošanas līdzekļu izmantošanas
nosacījumi;
2.17. struktūrvienību, kas veic imigrācijas kontroli, darbības organizācija;
2.18. cilvēktiesības;
2.19. tehnisko līdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma
tehniskie dati, parametri un ekspluatācijas noteikumi;
2.20. šaujamieroču uzbūve un darbības principi;
2.21. valsts robežas, robežas joslas, robežpārejas punkta, robežzīmju,
robežgrāvju un robežstigu uzturēšanas prasības;
2.22. bruņojuma aprites kārtība Valsts robežsardzē;
2.23. didaktikas pamatprincipi;
2.24. saskarsmes psiholoģija;
2.25. psiholoģisko tipu raksturīgākās īpašības;
2.26. saimniecisko procesu organizēšana un vadīšana.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. Valsts robežsardzes normatīvo aktu prasības;
3.2. normatīvo aktu prasības robežpārbaudes, robežuzraudzības,
imigrācijas kontroles un patvēruma jomā;
3.3. Valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšana;
3.4. robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta organizācija;
3.5. dokumentu veidi, to aizsardzības elementi, iespējamo viltojumu
pazīmes un to atklāšanas metodes;
3.6. personu profilēšanas, intervēšanas un identificēšanas metodika;
3.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
3.8. personu, transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanas un
aizturēšanas kārtība;
3.9. pārmeklēšanas, apskates un aizturēšanas metodes un taktika;
3.10. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu un
šaujamieroču lietošana un dienesta suņu izmantošana;
44
3.11. pirmā palīdzība;
3.12. militārā taktika kājnieku vada komandiera līmenī;
3.13. topogrāfija robežuzraudzībā;
3.14. Valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas
un robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi;
3.15. rīcība ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā;
3.16. ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas
noteikumu kontroles kārtība;
3.17. pārvietošanas apsardzes uzraudzībā, izmitināšanas un apsardzības
kārtība;
3.18. ārzemnieka piespiedu izraidīšanas nosacījumi un specifika;
3.19. riska analīzes sistēma;
3.20. dienesta organizācija robežšķērsošanas vietās;
3.21. robežsargu norīkojumu plānošana;
3.22. tehnisko līdzekļu izmantošanas iespējas informācijas iegūšanā,
apstrādē, uzglabāšanā un lietošanā;
3.23. patvēruma procedūra;
3.24. dienesta un procesuālo dokumentu noformēšanas kārtība;
3.25. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti;
3.26. profesionālās ētikas un uzvedības normas;
3.27. sabiedrības kultūras normas;
3.28. darba aizsardzība, ugunsdrošības noteikumi;
3.29. vides aizsardzība;
3.30. publiskās runas pamati un tehnika;
3.31. ierindas noteikumi;
3.32. fiziskās sagatavotības prasības;
3.33. šaušanas nodarbību organizēšana;
3.34. Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieka Ētikas kodekss;
3.35. valsts valoda;
3.36. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.37. darba tiesiskās attiecības.
2.10. Jurista palīga profesijas standarts
2.10.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – jurista palīgs.
2. Profesijas kods – 3411 02.
2.10.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
45
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– jurista palīgs sniedz praktisku palīdzību juristam, zvērinātam notāram,
zvērinātam advokātam, tiesnesim un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā
arī veic citus darbus atbilstoši amata aprakstam; palīdz juristam sagatavot
juridiska rakstura dokumentus un ziņojumus, konsultēt juridiskos jautājumos,
pārbauda dokumentu atbilstību spēkā esošajām tiesībām.
Jurista palīgs patstāvīgi nesniedz juridisko palīdzību un neveic citas
darbības, kuras var veikt tikai jurists.
Jurista palīgs veic biroja administratora darbu juridiskajos birojos un citās
iestādēs, prokurora palīga, tiesneša palīga, tiesu sekretāra darbu, kā arī strādā
uzņēmumos, ciktāl normatīvie akti amatam neizvirza prasību pēc jurista
kvalifikācijas.
2.10.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja orientēties juridiskos jautājumos.
2. Spēja pārbaudīt juridisko dokumentu pieņemšanas procedūras un
noformēšanas atbilstību tiesību normu prasībām.
3. Spēja kārtot lietvedību un noformēt dokumentus atbilstoši
normatīvajiem aktiem par lietvedību un dokumentu izstrādāšanu.
4. Spēja atrast, apkopot un klasificēt juridisko informāciju.
5. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
2.10.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Jurista vadībā veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas
sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.
2. Argumentēt juridiskos slēdzienus.
3. Atrast piemērojamo tiesību normu.
4. Noformēt dokumentus un pārbaudīt dokumentu atbilstību
normatīvajiem aktiem par lietvedību.
5. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās
datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datubāzes.
46
6. Organizēt un īstenot dokumentu lietvedību.
7. Izmantot juridiskās informācijas resursus.
8. Pārvaldīt valsts valodu.
9. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
10. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
2.10.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
1.1. juridiskā retorika;
1.2. loģika.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. Latvijas tiesību vēsture;
2.2. lietu tiesības;
2.3. ģimenes tiesības;
2.4. mantojuma tiesības;
2.5. saistību tiesības;
2.6. darba tiesības;
2.7. civiltiesību vispārīgā daļa;
2.8. krimināltiesības;
2.9. Eiropas Savienības tiesības;
2.10. konstitucionālās tiesības;
2.11. starptautiskās publiskās tiesības;
2.12. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. tiesību teorija;
3.2. juridiskā analīze un tekstu rakstīšana;
3.3. administratīvās tiesības un administratīvais process;
3.4. civilprocess;
3.5. kriminālprocess;
3.6. profesionālās ētikas pamati;
3.7. saskarsmes kultūra;
3.8. lietvedība;
47
3.9. datorzinības;
3.10. valsts valoda;
3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.11. Bibliotēku informācijas speciālista profesijas standarts
2.11.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – bibliotēku informācijas speciālists.
2. Profesijas kods – 3433 02.
2.11.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– bibliotēku informācijas speciālists nodrošina bibliotēkas vai
informācijas institūcijas darbu atbilstoši savai kompetencei un funkcijām:
komplektē, strukturē, kataloģizē tradicionālos/iespiestos un elektroniskos
dokumentus, pārzina bibliotēku informācijas sistēmas un modernās informācijas
un komunikācijas tehnoloģijas (vismaz klientu/lietotāju/lasītāju līmenī), pārzina
informācijas resursus un to lietošanu (krājumu/kolekciju izvietojums,
dokumentu pieejamība, datubāžu struktūra, licenzēto datubāžu izmantošana
u.c.), sniedz bibliotekāros pakalpojumus uz vietas un tiešsaistē (elektroniskās
uzziņas, elektroniskā dokumentpiegāde u.c.), informē sabiedrību par
jauniegūtajiem resursiem, tiešsaistes datubāzēm, bibliotekārajiem
pakalpojumiem, popularizē bibliotēkas/informācijas institūcijas sniegumu un
iespējas (izstādes, pasākumi, publikācijas).
Bibliotēku informācijas speciālists strādā jebkura tipa bibliotēkā
(zinātniskajā, speciālajā, publiskajā, izglītības iestādes bibliotēkā) vai citā
institūcijā, kas saistīta ar informācijas vākšanu, strukturēšanu, glabāšanu un
izplatīšanu (turpmāk – informācijas institūcija).
2.11.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja orientēties bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes attīstības
tendencēs pasaulē un Latvijā.
2. Spēja izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas.
48
3. Spēja pielietot svešvalodu zināšanas informācijas resursu meklēšanā,
veidošanā, izmantošanā.
4. Spēja organizēt bibliotēku un informācijas nozares un radniecīgo
nozaru institūciju savstarpējo sazināšanos un sadarbību.
5. Spēja veicināt sabiedrības motivāciju bibliotēku un informācijas
institūciju resursu izmantošanai.
6. Spēja veidot un organizēt inovatīvus profesionālos risinājumus un
pakalpojumus.
7. Spēja sastādīt un īstenot darbības stratēģiju atbilstoši sabiedrības
mainībai.
8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, likumus, normatīvos aktus
un citus reglamentējošos dokumentus.
9. Spēja veidot un organizēt radošai un informatīvai darbībai labvēlīgu
vidi un gaisotni, strādāt komandā.
10. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt
nepieciešamos lēmumus.
11. Spēja nodrošināt, organizēt un pārvaldīt bibliotēkas vai informācijas
institūcijas krājumu.
12. Spēja veidot, organizēt un sniegt informācijas pakalpojumus,
balstoties uz aktualitātēm sabiedrības dzīvē.
13. Spēja vērtēt un pilnveidot profesionālo darbību un kvalifikāciju.
14. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības
noteikumu ievērošanu darba vidē.
15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.11.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Strādāt individuāli un grupā, nodrošināt informācijas lietotāju tiesību
aizsardzību.
49
2. Veidot profesionālo darba vidi, līdzdarboties profesionālajās
organizācijās.
3. Apzināt nozares aktualitātes valstī, izzināt ārvalstu profesionālo
pieredzi.
4. Veikt informācijas popularizēšanu un publiskošanu mutvārdos un
rakstveidā.
5. Organizēt sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, saziņas iespējas ar citām
institūcijām un speciālistiem.
6. Sagatavot un īstenot darba plānošanas un organizēšanas dokumentus.
7. Iesaistīties radošos projektos.
8. Pārvaldīt valsts valodu.
9. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
10. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
11. Pārzināt bibliotēku informācijas sistēmu un informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas (lasītāju/klientu līmenī).
12. Prast meklēt, iegūt, analizēt, vērtēt informāciju un avotus, veicināt
lasītāju prasmi lietot informāciju.
13. Nodrošināt sadarbību ar profesionālajām un pārvaldības institūcijām
(valsts, pašvaldību, nevalstiskajām, privātajām), tālākizglītību un pašizglītību
(dalība semināros, projektos, kursos).
14. Pārzināt un īstenot valsts kultūrpolitikas vadlīnijas.
15. Pārzināt bibliotekāro vidi un infrastruktūru, pārvaldīt saskarsmes
psiholoģiju.
16. Nodrošināt tradicionālo un elektronisko dokumentu apstrādi, resursu
veidošanu, informācijas ieguvi, dokumentu glabāšanu, piegādi.
17. Izprast grāmatu un citu iespiesto informācijas avotu strukturēšanu
krājumā, datu strukturēšanu datubāzēs, interneta resursu arhivēšanu.
50
18. Gūt priekšstatu par digitālo objektu pārvaldību, multimediālo digitālo
kolekciju veidošanu.
19. Prast vizualizēt un prezentēt informāciju.
20. Piemērot likumus, normatīvos aktus, standartus un citus bibliotēku un
informācijas nozares darbību reglamentējošos dokumentus.
21. Sniegt pakalpojumus poligrāfiskā un elektroniskā vidē.
22. Ieviest inovatīvus pakalpojumus.
23. Sagatavot bibliotēkas un informācijas institūcijas darba operatīvās un
stratēģiskās plānošanas dokumentus.
24. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.
2.11.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. ekonomikas pamati;
1.2. tiesību pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. datubāžu veidošana;
2.2. metadatu veidošana;
2.3. digitālo bibliotēku veidošana;
2.4. profesionālā svešvaloda;
2.5. autortiesības;
2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes teorētiskās nostādnes,
attīstības virzieni;
3.2. bibliotēku un informācijas nozares normatīvie dokumenti;
3.3. bibliotēku darba lietišķā pārzināšana;
3.4. bibliotēku informācijas sistēmu un nepieciešamo informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju pārzināšana;
3.5. runas kultūra;
3.6. krājumu un kolekciju pārvaldība;
51
3.7. informācijas meklēšana, ieguve;
3.8. projektu sagatavošana un vadība;
3.9. retrospektīvā konversija;
3.10. elektronisko katalogu veidošana;
3.11. bibliotēkas un informācijas institūcijas pārvaldība;
3.12. bibliotekārās vides nodrošināšana;
3.13. bibliotekārie pakalpojumi;
3.14. lasītāju apkalpošana, saskarsmes un vadības psiholoģija;
3.15. inovāciju un jaunu pakalpojumu ieviešana;
3.16. vides aizsardzība;
3.17. darba aizsardzība;
3.18. darba tiesiskās attiecības;
3.19. valsts valoda;
3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.12. Restauratora profesijas standarts
2.12.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – restaurators.
2. Profesijas kods – 2651 34.
2.12.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– restaurators ir speciālists, kas nodarbojas ar kultūras vērtību – ēku,
mākslas darbu, iekārtu un objektu – tehniskā stāvokļa izpēti, konservāciju un
restaurāciju; konsekventi ievēro profesionālās ētikas normas un ir atbildīgs par
objekta autentiskuma saglabāšanu; izprot un ievēro objektu dokumentālo dabu –
neatkarīgi no tā, vai tie būtu augsti mākslinieciski izstrādājumi vai vienkārši
sadzīves priekšmeti; sadarbojas ar citu profesiju pārstāvjiem un veic darbu
saskaņā ar vispārpieņemtu zinātnisku darba metodiku, kas ietver: objekta un
avotu izpēti, analīzi, interpretāciju, apkopojumu, veicinot jaunu zināšanu ieguvi;
precīzi formulē viņu interesējošos jautājumus, izdara secinājumus, pieņem
lēmumus un paredz pieņemto lēmumu sekas; savas darbības rezultātā nerada
jaunas kultūras vērtības; sagatavo restaurācijas darbu programmu un veic šīs
programmas realizāciju; apzina, organizē un vada atsevišķu darbu veidu un
apjomu izpildītājus.
52
Restaurators var strādāt kultūras pieminekļu restaurācijas uzņēmumos,
kultūras pieminekļu uzraudzības un aizsardzības dienestā vai kā pašnodarbināta
persona, vai individuālais komersants.
2.12.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt restauratora darbu atbilstoši Latvijas
Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību normām un
starptautiskajām Konvencijām kultūras mantojuma saglabāšanas un
atjaunošanas jomā.
2. Spēja veikt metodiski pamatotu restaurējamā objekta izpēti.
3. Spēja veikt kultūras vērtību aizsargāšanas un saglabāšanas pasākumus.
4. Spēja veikt kultūras vērtību konservāciju un restaurāciju, saglabājot
objektu autentiskumu.
5. Spēja plānot un vadīt restaurācijas darbus.
6. Spēja novērtēt un analizēt restaurācijas darbu ekonomiskos faktorus.
7. Spēja veikt restaurācijas procesa dokumentēšanu, sagatavot
restaurācijas dokumentāciju valsts valodā un angļu valodā.
8. Spēja organizēt restaurācijas darbu materiāli tehnisko nodrošinājumu,
plānot un kontrolēt maksājumus.
9. Spēja izvēlēties sadarbības partnerus restaurācijas darbu realizācijai.
10. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un
darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.
11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.12.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Veikt kultūras vērtību metodisku izpēti, analīzi, sagatavot restaurācijas
darbu programmu un realizēt to.
2. Pārzināt restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības normatīvos
aktus.
53
3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.
4. Pārzināt restaurācijas un atbilstošas amatniecības nozares tehnoloģiskos
procesus.
5. Pārzināt restaurācijas materiālu pamatīpašības un piedāvājumu.
6. Prast izvēlēties restaurācijas darbu tehnoloģisko aprīkojumu.
7. Prast veikt restaurācijas darbu izmaksu aprēķinu, izvērtēt ekonomiskos
faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu.
8. Prast organizēt un vadīt restaurācijas darbus saskaņā ar restaurācijas
uzdevumu pēc apstiprinātas metodikas, atbilstoši darba aizsardzības,
ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām restaurācijas
jomā.
9. Prast veikt kultūras vērtību un restaurējamā objekta tehniskā stāvokļa
izpēti un analīzi, veikt uzmērījumus un izgatavot skices un darba rasējumus.
10. Prast noteikt restaurējamā objekta defektu rašanās iemeslus un to
novēršanas iespējas.
11. Prast analizēt restaurācijas un konservācijas gaitu, prognozējot lietu
gaitu.
12. Prast veidot un veikt komercdarbību kultūras vērtību restaurācijā.
13. Prast vadīt profesionālu restaurācijas darbu komandu, izvēloties
restaurācijas speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam un veidot darba
tiesiskās attiecības.
14. Prast strādāt ar modernām informācijas sistēmām.
15. Prast izpildīt restaurācijas darbu dokumentāciju.
16. Pašizglītoties.
17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
18. Pārvaldīt valsts valodu.
54
19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.12.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. vispārējā un personības psiholoģija;
1.2. vispārējā vēsture (sabiedrība un ekonomiskie faktori, sabiedrība un
kultūra, sabiedrība un zinātne);
1.3. vispārējā mākslas vēsture;
1.4. Latvijas mākslas un amatniecības vēsture.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. materiālu mācība, restaurācijā pielietojamo materiālu īpašības un
apstrādes tehnoloģijas;
2.2. restaurējamā objekta izgatavošanas tehnoloģiju un tehniskā stāvokļa
novērtējums;
2.3. restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības jomu regulējošie
normatīvie akti;
2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. valsts valoda;
3.2. restaurācijas dokumentāciju sagatavošana angļu valodā;
3.3. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.4. lietišķo attiecību psiholoģija;
3.5. restaurācijas tehnoloģijas un vēsture, vecās un laikmetīgās
restaurācijas tehnoloģijas;
3.6. restaurācijas pamati (restaurējamā objekta izpēte, dokumentācija un
terminoloģija, restaurācijas ētika un pieminekļu aizsardzība, restaurācijas
programmas sastādīšana, izpētes metodes);
3.7. restaurācijas darbu organizēšana un vadīšana;
3.8. fotodokumentācija (restaurācijas etapu fiksācija, tehniskās
dokumentācijas sagatavošana);
3.9. zīmēšana;
3.10. kompozīcija;
3.11. krāsu mācība;
3.12. veidošana - telpisku darba maketu radīšana (māls, plastilīns, ģipsis);
3.13. rasēšana, uzmērīšana;
3.14. datorprasmes;
3.15. komercdarbība un ekonomika;
55
3.16. finanses (restaurācijas darbu izmaksu aprēķināšana);
3.17. praktiskā restaurācija, projektu vadīšana;
3.18. darba aizsardzība;
3.19. ugunsdrošība;
3.20. vides aizsardzība;
3.21. darba tiesiskās attiecības.
2.13. Kultūras pasākumu organizatora profesijas standarts
2.13.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu organizators.
2. Profesijas kods – 3435 20.
2.13.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– kultūras pasākumu organizators plāno, organizē, veido un vada dažāda
žanra un satura kultūras un atpūtas pasākumus; izstrādā ar kultūras jomu
saistītus radošos projektus; rūpējas par pasākumu mākslinieciskā līmeņa
kvalitāti; piedalās valstiski un starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu
īstenošanā, kontrolē šiem mērķiem piešķirto līdzekļu izlietojumu, vada citus
radošos un tehniskos darbiniekus.
Kultūras pasākumu organizators strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta
persona, vai individuālais komersants.
2.13.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja analizēt sabiedrības intereses un vajadzības kultūras jomā,
izvērtēt prioritātes.
2. Spēja analizēt sabiedrības objektīvās iespējas pasākumu
apmeklējumiem.
3. Spēja izstrādāt pasākumu plānu, balstoties uz aktualitātēm sabiedrības
dzīvē.
4. Spēja organizēt kultūras pasākumus, nodrošināt sarīkojumu veiksmīgu
norisi.
56
5. Spēja veidot un organizēt radošai darbībai labvēlīgu vidi un gaisotni,
strādāt komandā.
6. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.
7. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās projekta realizācijas gaitā un
savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.
8. Spēja novērtēt pasākuma veiksmīgai norisei esošās materiāltehniskās
iespējas.
9. Spēja sastādīt un īstenot kultūras pasākumu mārketinga plānu.
10. Spēja plānot telpas un laiku pasākumiem un mēģinājumiem.
11. Spēja plānot, organizēt un vadīt sadarbību ar izpildītājiem un
izpildītāju kolektīviem.
12. Spēja izvēlēties aktuālu, mākslinieciski augstvērtīgu materiālu
pasākumu tēmas atklāsmei, respektējot auditorijas intereses un vajadzības.
13. Spēja izstrādāt pasākuma režisorisko ieceri, tā mākslinieciski idejisko
traktējumu, noteikt montāžas paņēmienus.
14. Spēja noteikt pasākuma žanru, izvēlēties atbilstošus stilistiskos un
mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
15. Spēja piesaistīt nepieciešamos izpildītājus un izpildītāju kolektīvus.
16. Spēja izstrādāt pasākumu kompozīciju.
17. Spēja izstrādāt pasākuma mizanscēnu partitūru.
18. Spēja veidot pasākuma scenāriju.
19. Spēja organizēt individuālo darbu ar izpildītājiem, izpildītāju
kolektīviem.
20. Spēja organizēt tehniskos (gaismu, skaņu, tehniskās uzbūves)
mēģinājumus un ģenerālmēģinājumus.
21. Spēja sastādīt pasākuma finanšu tāmi.
57
22. Spēja savlaicīgi plānot un organizēt pasākumam nepieciešamās
tehnikas, materiālu iegādi.
23. Spēja veidot un noformēt kultūras projektu.
24. Spēja veidot finanšu līdzekļu piesaistes dokumentāciju.
25. Spēja veidot atskaites par izmantotajiem finanšu līdzekļiem.
26. Spēja veidot sadarbību ar masu mēdijiem, informējot sabiedrību par
pasākumiem un aktivitātēm.
27. Spēja organizēt mākslinieciski kvalitatīvu informatīvu plakātu,
programmu, ielūgumu u.c. savlaicīgu izgatavošanu un izplatīšanu.
28. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības
noteikumus ievērošanu darba vidē.
29. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus kultūras jomā.
30. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
2.13.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.
2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos kultūras pasākumu
organizēšanas un veidošanas procesā.
3. Izprast vispārējos kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas
pamatprincipus.
4. Izprast kultūras pasākumu ietekmi uz mērķauditoriju.
5. Izprast kultūras pasākumu vērtības estētiskā, etniskā un
kultūrvēsturiskā kontekstā.
6. Izprast mūsdienu kultūras pasākumu veidošanas stilistiskās
likumsakarības.
7. Pārvaldīt valsts valodu.
8. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
58
9. Ievērot kultūras jomas ētiskās normas.
10. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.
12. Lietot internetu.
13. Gūt priekšstatu par laikmetīgajām kultūras pasākumu organizēšanas
un veidošanas tehnoloģijām.
14. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi,
kultūras pasākuma idejiski tematiskās bāzes precizēšanu un sabiedrības prasību
un konkrēta pasākuma realizēšanas iespēju saskaņošanu.
15. Novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas
standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.
16. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus (pasākuma scenārija
daļas un dokumentācijas), demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.
17. Prast sastādīt kultūras pasākuma tāmi un izmantot to darba procesā.
18. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to
racionālu organizāciju.
19. Izprast pilnvērtīgu kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas
metodiku.
20. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ieceri, izmantojot
atbilstošas tehnoloģijas, izpildītāju resursus.
21. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus,
dokumentāciju.
22. Sadarboties ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju
speciālistiem (video uzņemšanā, video digitālas apstrādes tehnoloģijās,
apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas
teorijā un kompozīcijā, apskaņošanas tehnoloģijās, programmēšanas un citās
informācijas tehnoloģijās).
23. Izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.
59
2.13.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. ekonomikas pamati;
1.2. Eiropas civilizācijas vēsture;
1.3. XX.gs. literatūra.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. latviešu folklora un mitoloģija;
2.2. tērpu vēsture;
2.3. saskarsmes psiholoģija;
2.4. sociālā psiholoģija;
2.5. modernisma un postmodernisma kultūra;
2.6. autortiesības;
2.7. aizrobežu, latviešu teātra vēsture;
2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;
2.9. projektu vadība.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. kultūras projektu veidošanas principi;
3.2. sarīkojumu organizēšanas principi un metodika;
3.3. spēļu un rotaļu vadīšanas metodika;
3.4. sarīkojumu deja;
3.5. runas kultūra;
3.6. prezentācijas māksla;
3.7. biznesa plāna veidošana;
3.8. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.9. valsts valoda;
3.10. interneta resursu izmantošana;
3.11. datorprasmes;
3.12. skatuves kustība;
3.13. grims;
3.14. vispārējās ētikas pamati;
3.15. darba aizsardzība;
3.16. vides aizsardzība;
3.17. darba tiesiskās attiecības;
3.18. režijas pamati, aktiera meistarība;
3.19. scenārija veidošana;
3.20. pasākuma vizuālā noformēšana.
60
2.14. Kultūras pasākumu tehniskā režisora profesijas standarts
2.14.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu tehniskais režisors.
2. Profesijas kods – 3521 25.
2.14.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– kultūras pasākumu tehniskais režisors ir kvalificēts kultūras nozares
speciālists, kurš izstrādā kultūras pasākumu tehniskās realizācijas plānus, plāno
tehnisko izdevumu budžetu, organizē un vada tehniskā personāla darbu, izstrādā
kultūras pasākumu tehniskos aprakstus, nodrošina pasākumu tehnisko drošību
un atbilstību standartiem.
Kultūras pasākumu tehniskais režisors strādā uzņēmumos vai kā
pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, var iesaistīties kultūras
projektu darbā.
2.14.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja analizēt nepieciešamā darba apjomu.
2. Spēja vadīt tehnisko personālu, tehniskā personāla apspriedes.
3. Spēja rast kvalitatīvu tehnisko risinājumu saskaņā ar kultūras pasākuma
projekta koncepciju un budžetu.
4. Spēja rast alternatīvus risinājumus kultūras pasākuma tehniskajai
realizācijai.
5. Spēja plānot finanšu izlietojumu, materiālu lietderīgu pielietošanu.
6. Spēja veidot kultūras pasākumu tehniskos plānus atbilstoši mūsdienu
prasībām.
7. Spēja strādāt individuāli un darba grupā, veidot tehniskā personāla
komandu, novērst konfliktsituācijas.
61
8. Spēja attīstīt noturīgus sadarbības kontaktus.
9. Spēja apzināt jaunākās tendences kultūras pasākumu tehniskajā
realizācijā, sekot nozares novitātēm, citu valstu kolēģu pieredzei.
10. Spēja pilnveidot personīgo izpratni par mūsdienu kultūras jomas
projektu norisēm pasaulē.
11. Spēja organizēt savu darba laiku un uzdevumus.
12. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras pasākuma tehniskajā
realizācijā saskaņā ar projekta koncepciju un budžetu.
13. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības
noteikumu ievērošanu darba vidē.
14. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus un kultūras jomas darbību
reglamentējošus dokumentus.
15. Spēja uztvert un analizēt projekta režisorisko ieceri, veidot kultūras
pasākuma tehnisko režiju.
16. Spēja uztvert un analizēt projekta kopējo ieceri, izprast savu
kompetenci un tās lomu kultūras pasākuma realizācijā.
17. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
2.14.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Noteikt pasākuma realizācijas termiņus un attīstības posmus.
2. Rīkot tehniskā personāla atlases konkursus un pārrunas.
3. Noteikt tehniskā personāla atalgojuma likmes.
4. Rūpēties par pasākuma vai institūcijas materiāltehniskās bāzes
uzturēšanu tehniskā kārtībā un drošībā.
5. Izvēlēties pasākuma tehniskajai realizācija atbilstošus materiālus.
6. Izstrādāt kultūras pasākumu tehnisko norišu un to realizācijas
plānojumu.
62
7. Prezentēt pasākuma tehnisko koncepciju projekta vadītājiem un
tehniskajam personālam.
8. Plānot pasākuma tehnisko tāmi.
9. Sastādīt pasākumu tehniskos aprakstus un plānus.
10. Pārvaldīt valsts valodu.
11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.
12. Pārvaldīt un pielietot divas svešvalodas profesionālas saziņas līmenī.
13. Plānot tehniskās realizācijas darba posmus un termiņus.
14. Plānot tehniskā personāla nodarbinātības slodzi, atbilstoši
normatīvajiem aktiem.
15. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus un
dokumentāciju.
16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
17. Sadarboties ar kultūras pasākuma realizācijā iesaistīto personālu
(režijā, scenogrāfijā, producēšanā, menedžmentā utt.).
18. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to
racionālu organizāciju.
19. Pielietot režijas, scenogrāfijas un skatuvisko norišu pamatprincipus
projekta tehniskās režijas izveidē.
20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.
21. Pielietot vadīšanas un saskarsmes psiholoģijas atziņas.
22. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt savas kompetences apjomam
atbilstošus lēmumus un uzņemties atbildību.
23. Risināt problēmsituācijas.
2.14.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
63
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. kultūras vēstures veidošanās principi un mūsdienu attīstības
tendences;
1.2. teātra vēsture un mūsdienu attīstības virzieni;
1.3. kultūras politikas pamatprincipi (sadarbība, normatīvie akti,
finansēšana, administrēšana);
1.4. saskarsmes psiholoģija;
1.5. vadības psiholoģija;
1.6. kultūras pasākumu producēšanas pamati;
1.7. elektrotehnikas pamati;
1.8. drošības tehnika.
2. profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. kultūras menedžmenta pamati (sadarbības veidošana, plānošana,
kontrole, saskarsme, mārketings);
2.2. tehnisko līdzekļu izvēles principi;
2.3. tehnisko iekārtu uzbūves un pielietošanas pamatprincipi;
2.4. tehniskās dokumentācijas sagatavošana;
2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. datorzinības, tehnisko plānu veidošana;
3.2. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.3. valsts valoda;
3.4. personāla vadība;
3.5. projektu vadība;
3.6. projektu tehniskās realizācijas plānošana (budžeta veidošana,
realizācijas termiņi, tehniskā personāla atlase un nodarbinātība);
3.7. tehnisko līdzekļu izvēles principi;
3.8. tehniskās dokumentācijas sagatavošana;
3.9. vides aizsardzība;
3.10. darba aizsardzība;
3.11. darba tiesiskās attiecības;
3.12. režijas pamati, scenārija veidošana;
3.13. scenogrāfija.
2.15. Arhitekta palīga profesijas standarts
2.15.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – arhitekta palīgs.
64
2. Profesijas kods – 2161 02.
2.15.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– arhitekta palīgs ir speciālists, kurš ir ieguvis pirmā līmeņa profesionālo
augstāko izglītību arhitektūrā, apguvis projektēšanas pamatprincipus, apguvis
universālā dizaina principus, orientējas arhitektūras, pilsētbūvniecības un
mākslas vēsturē, tradicionālajos un jaunākajos būvmateriālos un tehnoloģijās, kā
arī citās ar telpiskās vides veidošanu saistītajās jomās, un ir ieguvis patstāvīgas
darba iemaņas objektu uzmērīšanā un uzmērījumu rasējumu izgatavošanā, ēku
arhitektūras konstruktīvo mezglu izstrādāšanā, ieskaitot materiālu un detaļu
specifikācijas, tāmju dokumentācijas sastādīšanā, informācijas grafiskajā
apkopošanā un būvprojektu dokumentācijas noformēšanā, izmantojot
automatizētās projektēšanas programmas un citas tehnoloģiskās iespējas, kā arī
prezentācijas materiālu veidošanā.
Arhitekta palīgs var strādāt arhitekta birojā, valsts vai pašvaldību
būvniecības procesa uzraudzības un kontroles iestādē, nekustamā īpašuma
novērtēšanas, būvmateriālu un ēku aprīkojuma un iekārtu ražošanas un
tirdzniecības komercsabiedrībās.
2.15.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja arhitekta vadībā veikt konkrēta objekta projektēšanas darbus
atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem
aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā, kā arī
universālā dizaina principiem.
2. Spēja izstrādāt, grafiski noformēt un normatīvajos aktos noteiktajā
apjomā un kārtībā nokomplektēt būvprojekta dokumentāciju.
3. Spēja pārzināt dažādu būvprojektēšanas jomu speciālistu sadarbības
principus un viņu risinājumus izstrādājamā būvprojekta dokumentācijā atbilstoši
objekta arhitektoniski telpiskajam risinājumam, kā arī risināt projektēšanas gaitā
izveidojošās problēmu situācijas un pieņemt savas atbildības jomai adekvātus
lēmumus.
65
4. Spēja pārzināt būvprojektēšanas sagatavošanas darbu un izejmateriālus,
tai skaitā ģeodēzisko, ģeoloģisko, topogrāfisko darbu un metroloģijas
pamatprincipus.
5. Spēja strādāt komandā un patstāvīgi.
6. Spēja veikt objekta uzmērīšanu un izgatavot uzmērījuma rasējumus.
7. Spēja novērtēt un analizēt projekta energoefektivitātes un ekonomiskos
faktorus, kā arī nodrošināt projekta risinājumu atbilstību vides aizsardzības,
vides pieejamības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu prasībām.
8. Spēja orientēties Latvijas Republikas tiesību sistēmā.
9. Spēja mērķtiecīgi lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
projektēšanas procesā.
10. Spēja sazināties profesionālā līmenī valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
2.15.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Lasīt un izprast, kā arī arhitekta vadībā izstrādāt un nokomplektēt
būvprojekta dokumentāciju un izgatavot ar to saistītos uzskates materiālus,
mērķtiecīgi lietojot profesionālās datorprogrammas un citus tehniskos līdzekļus.
2. Vākt, analizēt un izmantot projektēšanai nepieciešamo informāciju.
3. Piemērot atbilstoši projektējamā objekta specifikai Latvijas
būvnormatīvu prasības, kā arī mērķtiecīgi izvēlēties piemērotākos būvmateriālus
un ēku aprīkojuma un apdares sistēmas.
4. Ievērtēt būvkonstrukcijas un inženierkomunikācijas izstrādājamā
objekta arhitektoniski telpiskajā risinājumā.
5. Veikt būvdarbu izmaksu aprēķinu, ekonomisko faktoru izvērtējumu,
variantu salīdzinošo analīzi un optimālākā varianta izvēli.
6. Izmantot standartizācijas pamatprincipus būvprojekta risinājumu
optimizēšanai.
7. Novērtēt kritiski savu profesionālo darbu un kvalifikāciju un pilnveidot
to.
66
8. Pārvaldīt valsts valodu.
9. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
10. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
11. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.
2.15.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1 augstākā matemātika;
1.2. būvķīmija;
1.3. būvniecības siltumfizika;
1.4. būvmehānika;
1.5. materiālu pretestība;
1.6. ēku inženierkomunikācijas;
1.7. elektrodrošība;
1.8. tiesību pamati;
1.9. socioloģijas pamati;
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. telpiskās vides veidošanas pamatprincipi;
2.2. arhitektūras un interjera projektēšanas, ēku renovācijas un
restaurācijas pamatprincipi;
2.3. teritorijas plānošanas un pilsētbūvniecības pamatprincipi;
2.4. arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsture, mūsdienu
arhitektūra;
2.5. ēku tipoloģija, ēku daļas;
2.6. ārtelpu detaļiekārtas;
2.7. kompozīcija;
2.8. universālā dizaina pamatprincipi;
2.9. būvmateriāli /arhitektūras materiālmācība;
2.10. būvkonstrukcijas (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas, metāla
konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas);
2.11. būvniecības normatīvie akti;
2.12. ģeodēzija;
2.13. inženierģeoloģija;
2.14. būvdarbu tehnoloģija un organizēšana;
67
2.15. ugunsdrošība;
2.16. civilā aizsardzība;
2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. tēlotāja ģeometrija, rasēšana;
3.2. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;
3.3. būvju stiprība un noturība;
3.4. tēlotājmāksla, krāsu un stilu mācība;
3.5. maketēšana, datorzinības un datorizētās projektēšanas līdzekļi;
3.6. ekonomika un komercdarbība, būvizmaksas;
3.7. profesionālā saskarsme un saskarsmes psiholoģija;
3.8. ekoloģija un vides aizsardzība;
3.9. informācijas tehnoloģijas;
3.10. darba tiesiskās attiecības;
3.11. darba aizsardzība;
3.12. valsts valoda;
3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.16. Apdrošināšanas speciālista profesijas standarts
2.16.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – apdrošināšanas speciālists.
2. Profesijas kods – 3321 02.
2.16.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– apdrošināšanas speciālists savas kompetences ietvaros risina
jautājumus, kuri saistīti ar noteiktu risku apdrošināšanu; analizē apdrošināšanas
tirgus tendences, apdrošināšanas produktus, noformē apdrošināšanas
dokumentus; izpēta konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam)
nepieciešamo apdrošināšanu un palīdz izvēlēties piemērotākos pakalpojuma
veidus un produktus.
Apdrošināšanas speciālists var strādāt apdrošināšanas sabiedrībās, brokeru
sabiedrībās vai citu uzņēmumu apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanas
struktūrvienībās un risku struktūrvienībās.
68
2.16.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu,
ievērojot normatīvo aktu prasības un apdrošināšanas sabiedrības iekšējās
kārtības noteikumus.
2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot
patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus, ievērojot
apdrošināšanas sabiedrības pamatvērtības.
3. Spēja izprast apdrošināšanas sabiedrības struktūru un darbību,
orientēties apdrošināšanas sabiedrības piedāvātajos apdrošināšanas produktu
veidos un to pamatīpašībās, lai sniegtu klientiem informāciju atbilstoši
pieprasījumam.
4. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo
informāciju un sniegt to klientiem.
5. Spēja sadarboties ar klientiem, izzināt viņu vajadzības, noteikt
svarīgāko, lai izvērtētu un piedāvātu labāko risinājumu no piedāvātajiem
apdrošināšanas produktiem.
6. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu,
viegli saprotamu profesionālu informāciju par apdrošināšanas sabiedrību un tās
piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem.
7. Spēja ar pozitīvu attieksmi piesaistīt jaunus klientus un sniegt
informāciju par apdrošināšanas sabiedrības stabilitāti un piedāvāto
apdrošināšanas produktu kvalitāti.
8. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski,
pa telefonu.
9. Spēja popularizēt, salīdzināt un pārdot apdrošināšanas produktus,
sniedzot profesionālu informāciju par to klāstu, salīdzinošajām priekšrocībām,
izcenojumiem un apmaksas kārtību.
10. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt apdrošināšanas pakalpojuma
lietderību un izmaksas.
11. Spēja savas atbildības līmenī, izmantojot tirgus izpētes rezultātus,
pastāvīgi aktualizēt informāciju par apdrošināšanas produktiem.
69
12. Spēja pilnvērtīgi izmantot biroja lietojumprogrammas, biroja tehniku
un elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo
pienākumu veikšanai.
13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt apdrošināšanas sabiedrības
datubāzi par klientiem, to vajadzībām un pieprasījumiem.
14. Spēja pareizi noformēt apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes
dokumentus, ievērojot komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes
principus.
15. Spēja patstāvīgi noformēt dokumentus (piedāvājumi, līgumi) klientu
apkalpošanas procesā, ievērojot patērētāju tiesības.
16. Spēja veikt dokumentu apriti (kārtošanu, uzskaiti, nodošanu arhīvā)
klientu apkalpošanas procesā savas kompetences līmenī.
17. Spēja atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām noformēt,
precīzi aizpildīt finanšu pirmdokumentus un nodot tos apritei, kā arī izmantot
specializētās datorprogrammas.
18. Spēja patstāvīgi sagatavot, sekot un apkopot informāciju par finanšu
operācijām klientu apkalpošanā.
19. Spēja apgūt un ievērot spēkā esošos ar apdrošināšanu un
komercdarbību saistītos normatīvos aktus.
20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.16.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Sniegt pamatinformāciju par apdrošināšanas sabiedrības struktūru un
apdrošināšanas sabiedrības darba virzienu, orientēties apdrošināšanas
sabiedrības darba specifikā.
2. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības darbību reglamentējošos
dokumentus.
3. Izprast apdrošināšanas tirgus attīstību, tās tendences, aktīvi darboties
apvienībās un organizācijās, kas sekmē tirgus analīzes un izpētes iespējas.
4. Izprast apdrošināšanas veidu specifiku.
70
5. Pielietot ar apdrošināšanu saistītus normatīvos aktus.
6. Analizēt konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam)
nepieciešamo apdrošināšanu un palīdzēt izvēlēties piemērotākos pakalpojuma
veidus un produktus.
7. Izstrādāt apdrošināšanas piedāvājumus saskaņā ar klientu vajadzībām.
8. Noformēt apdrošināšanas polisi un citus apdrošināšanas līguma
noslēgšanai nepieciešamos dokumentus.
9. Veikt klienta apdrošināšanas polišu savlaicīgu un regulāru atjaunošanu
saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.
10. Veikt pārrunas ar klientu un citām apdrošināšanas sabiedrības
struktūrvienībām, nodrošinot optimāla apdrošināšanas piedāvājuma
sagatavošanu.
11. Regulāri uzturēt attiecības ar klientu, ievērojot apdrošināšanas
sabiedrības stratēģiju.
12. Veikt jaunu klientu piesaisti saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības
stratēģiju.
13. Sadarboties ar apdrošināšanas sabiedrības darbiniekiem un
partneriem.
14. Regulāri sniegt informāciju vai sagatavot pārskatus par savu darbību,
izvērtējot darbības atbilstību apdrošināšanas sabiedrības noteiktajiem mērķiem.
15. Sniegt ieguldījumu apdrošināšanas noteikumu un nosacījumu
uzlabošanā individuāli vai sadarbībā ar citām apdrošināšanas sabiedrības
struktūrvienībām.
16. Analizēt apdrošināma objekta informāciju, izmantojot klienta vai
starpnieka sniegto informāciju, publiski pieejamo informāciju un specifisku
apdrošināšanas objekta informāciju.
17. Reģistrēt apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu atbilstoši
apdrošināšanas sabiedrības noteiktajai kārtībai, ievērojot Latvijas Republikas
normatīvos aktus attiecībā uz personas datu aizsardzību.
18. Sagatavot un sniegt risku vadības konsultācijas apdrošināšanas
sabiedrības klientam, apdrošināšanas starpniekiem vai sadarbības partneriem.
71
19. Uzturēt lietišķus sakarus ar klientiem.
20. Pārvaldīt valsts valodu.
21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
23. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (organizācijas
mājas lapa internetā, izdrukas veidā, prezentācijās, bukletos u. tml.) un piedāvāt
tos klientiem.
24. Lietot specializētās datubāzes.
25. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.
26. Noformēt pārvaldes dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvajiem
aktiem.
27. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti.
28. Veikt lietišķo saraksti ar klientiem.
29. Aizpildīt finanšu pirmdokumentus.
30. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar klientiem.
31. Veikt norēķinus ar elektroniskajām norēķinu kartēm.
32. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.
33. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.
34. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.
35. Plānot un organizēt savu darbu.
36. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.
37. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības noteikto informācijas un
dokumentu aprites kārtību.
72
38. Risināt problēmsituācijas.
39. Izmantot saskarsmes prasmes.
40. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot savas profesionālās
kompetences.
41. Rīkoties atbilstoši Latvijas Republikas komercdarbības,
apdrošināšanas normatīvajiem aktiem, ētikas un vispārpieņemtajām pieklājības
normām.
2.16.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. komercdarbības veidi klientu apkalpošanas nozarēs;
1.2. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību;
1.3. ekonomikas pamati;
1.4. metodika informācijas iegūšanai;
1.5. tiesību pamati;
1.6. makro- un mikoroekonomikas, kā arī arējās tirdzniecības bilances,
finanšu statistikas, demogrāfijas, mirstības tabulu u.c. statistisko rādītāju analīze.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. apdrošināšanas sabiedrības sadarbības partneri un konkurenti;
2.2. produkta virzības tehnoloģiskais process;
2.3. vietējās un starptautiskās ekonomiskās vides, tirgus attīstības
tendences un perspektīvas;
2.4. grāmatvedības pamati;
2.5. dokumentēšanas pamatprincipi;
2.6. patērētāju tiesību aizsardzība;
2.7. finanšu pirmdokumentu aprite;
2.8. apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes dokumenti;
2.9. norēķinu veidi un iespējas;
2.10. Latvijas Republikas normatīvie akti apdrošināšanas, konkurences,
grāmatvedības jomās;
2.11. riska pakāpes apdrošināšanas objektā;
2.12. apdrošināšanas objekta novērtēšanas metodes;
2.13. konkrētie apdrošināšanas veidi.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
73
3.1. komercreģistrs;
3.2. apdrošināšanas tirgu specifika un attīstības tendences;
3.3. konkurentu darbību un konkurentu piedāvājumu analīze;
3.4. informācijas iegūšanas veidi par pakalpojumu klāstu;
3.5. klientu pieņemšanas un apkalpošanas organizācija;
3.6. apdrošināšanas programmu izstrāde;
3.7. lietišķā saskarsme;
3.8. komercdarbības ētika;
3.9. dialoga norises posmi;
3.10. valsts valoda;
3.11. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.12. lietvedība;
3.13. prezentāciju veidošanas un pasniegšanas principi;
3.14. datorprogrammas, to pielietošana;
3.15. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;
3.16. finanšu pirmdokumentu noformēšana;
3.17. piedāvāto pakalpojumu dokumentācija, apdrošināšanas līgumu
veidošana, slēgšana;
3.18. apdrošināšanas sabiedrību noteikumi;
3.19. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās;
3.20. vides aizsardzība;
3.21. darba aizsardzība;
3.22. darba tiesiskās attiecības.
2.17. Skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standarts
2.17.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā).
2. Profesijas kods – 3259 04.
2.17.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) ir ārstniecības persona,
kura ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un praktizē
skaistumkopšanas jomā, strādājot ar kosmētikas produktiem un medicīniskām
tehnoloģijām, veicot sejas un ķermeņa skaistumkopšanas procedūras; ievēro
profesionālo ētiku un profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus;
pārzina kosmētikas tirgu, kā arī sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus
74
un konsultācijas, ievērojot savas profesionālās lomas un kompetences robežas;
rūpējas par savu profesionālo pilnveidošanu izvēlētajā skaistumkopšanas
darbības jomā.
Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) var strādāt ārstniecības
iestādēs un citu uzņēmumu skaistumkopšanas institūcijās vai kā pašnodarbināta
persona vai individuālais komersants.
2.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja izprast likumsakarības un kopsakarības vesela cilvēka attīstībā un
organisma fizioloģiskajās norisēs kā vienotā veselumā.
2. Spēja izprast un pārzināt veselīga dzīvesveida pamatprincipus un
veselību veicinošo faktoru pozitīvo ietekmi dzīves kvalitātes uzlabošanai,
saistību starp fizisko, garīgo un sociālo veselību profesionālās darbības
kontekstā.
3. Spēja orientēties ādas slimību diagnostikas pamatos un apzināties savas
kompetences robežas ādas slimību gadījumos.
4. Spēja noteikt nervu sistēmas lomu kāda orgāna vai organisma kā
vienota veseluma funkcionēšanā, aprakstīt un analizēt fizioloģiskās problēmas,
atpazīt dažas raksturīgākās slimības.
5. Spēja atpazīt cēloņu un seku sakarību starp kaitīgo ieradumu un
seksuāli transmisīvo slimību ietekmi uz vispārējo un reproduktīvo veselību.
6. Spēja novērtēt uztura produktu vērtību, izvēlēties pašam un slimību
gadījumos ieteikt vajadzīgos produktus lietošanai mājas apstākļos dažāda
vecuma klientiem, t.sk., ievērojot atsevišķu klientu grupu specifiku, piemēram,
sportistiem, grūtniecēm, zīdītājām un veciem cilvēkiem.
7. Spēja noteikt un analizēt klienta sejas ādas un ķermeņa tipu, stāvokli un
pieņemt lēmumu kosmētiskās problēmas risināšanai.
8. Spēja izvēlēties, pamatot un veikt sejas un ķermeņa profilaktiskās
kosmētiskās procedūras un palīgprocedūras atbilstoši ādas tipam un stāvoklim.
9. Spēja atkarībā no klienta kosmētiskās problēmas pamatot un izvēlēties
kosmētisko līdzekļu pielietojumu katram klientam lietošanai mājas apstākļos.
10. Spēja apzināti un mērķtiecīgi veidot savu profesijas standartam
atbilstošu speciālista tēlu.
75
11. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot
kosmētiskās aparāttehnoloģijas.
12. Spēja izvēlēties un ieteikt klientam dažādu kosmētisko līniju
individuālās lietošanas līdzekļus un profesionālās sejas un ķermeņa procedūras
atbilstoši risināmai kosmētiskajai problēmai.
13. Spēja diagnosticēt celulīta un citu ķermeņa kosmētisko defektu
rašanās iemeslus, izvērtēt kopšanas pamatprincipus, izvēlēties un pielietot
kosmētiskos līdzekļus problēmas risināšanai.
14. Spēja veikt krāsu testa konsultāciju un ieteikt klientam atbilstošu
dekoratīvās kosmētikas formu un krāsu gammu.
15. Spēja izprast saskarsmes lomu profesionālajā klientu apkalpošanas
procesā, veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar klientiem, darba
devējiem un kolēģiem.
16. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot
aromaterapiju.
17. Spēja sniegt konsultācijas pašmasāžā.
18. Spēja analizēt starppersonu konfliktus, izprast stresa ietekmi uz
cilvēka darbību un uzvedību.
19. Spēja novērtēt un attīstīt savu emociju pasauli, prasmes, attieksmes un
vērtības, paplašināt priekšstatus par sevi, apzinoties savu radošo potenciālu un
paaugstinot pašvērtību, atklājot savas personības attīstības un izpausmes
iespējas.
20. Spēja attīstīt saskarsmes kompetenci, paaugstināt jutīgumu pret citiem
cilvēkiem un sekmēt veiksmīgāku komunikāciju ar citiem, lai harmonizētu
kontaktu un attieksmju sfēru, uzlabotu pašsajūtu, sniegtu iespējas relaksācijai,
apzinātu un pilnveidotu uzticēšanās prasmes sev un apkārtējiem.
21. Spēja novērtēt darba konkurences vidi, noteikt sava un konkurentu
uzņēmuma priekšrocības un trūkumus, noteikt efektīvāko reklāmas līdzekli
noteiktai pircēju grupai un novērtēt reklāmas efektivitāti.
22. Spēja novērtēt un analizēt kosmetoloģijas produkta pieprasījuma
ietekmi uz preču realizāciju un uzņēmuma ienākumiem, cenu veidošanas
76
principus atkarībā no uzņēmuma izmaksām, preču pieprasījuma un konkurentu
cenām.
23. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, analizēt un
pamatot situācijas, kādās varētu nonākt uzņēmuma vadītājs.
24. Spēja izvēlēties komercdarbības optimālo variantu ierobežotu resursu
apstākļos.
25. Spēja veicināt kolektīva psiholoģisko saderību, motivēt, koordinēt,
vadīt, kā arī ievērot darba tiesību un ētikas normas, uzsākot vai izbeidzot darba
tiesiskās attiecības ar darbiniekiem.
26. Spēja nodrošināt darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.
27. Spēja ieviest jaunākos uz profesionāliem pierādījumiem balstītus
veselības aprūpes jomas zinātnes sasniegumus savā darbā.
28. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt
pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.
29. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.17.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Veikt cilvēka vitālos mērījumus, tos novērtēt (pulss, temperatūra,
arteriālais spiediens).
2. Ievērot normatīvo aktu normas par higiēnas prasībām skaistumkopšanā,
personiskās higiēnas prasības, sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus,
infekciju slimību profilaksi.
3. Izvērtēt dažādu kosmētikas līdzekļu veidus, sastāvus un izvēlēties tos
atbilstoši ādas un matu tipiem, stāvoklim, novērtēt kosmētisko līdzekļu
mikrobioloģisko kvalitāti, drošumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
4. Raksturot klienta konstitucionālo tipu un ārējo izskatu.
5. Veikt sejas ādas tipu un stāvokļa noteikšanu.
6. Veikt ķermeņa kosmētisko defektu noteikšanu.
7. Atpazīt dažādu iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas.
77
8. Sastādīt un veikt klienta individuālo skaistumkopšanas programmu.
9. Veikt sejas manuālo dziļo tīrīšanu.
10. Izvēlēties un pielietot speciālās kosmētiskās maskas.
11. Izvēlēties un pielietot kosmetoloģijas aparatūru atbilstoši kosmētiskās
problēmas risināšanai.
12. Patstāvīgi veikt sejas kosmētisko un dekoltē klasisko masāžu,
ievērojot masāžas shēmas un fiksācijas punktu vietas.
13. Patstāvīgi veikt ķermeņa masāžu, pielietojot klasiskos masāžas
paņēmienus, tehniku un principus.
14. Veikt sejas vakuummasāžu.
15. Patstāvīgi veikt sejas un ķermeņa ekskluzīvās masāžas.
16. Patstāvīgi veikt pēdu reflektoro zonu masāžu.
17. Veikt ausu caurduršanu, izmantojot pistoli un pīrsingu.
18. Veikt sejas vai ķermeņa kopšanas estētiskās procedūras ar jaunākajām
aparāttehnoloģiskām iekārtām un metodēm, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas
operācijām.
19. Veikt skropstu un uzacu krāsošanu.
20. Veidot uzacu korekciju atbilstošu sejas ovālam.
21. Veikt krioterapiju, izmantojot šķidro slāpekli.
22. Izvēlēties specifiskos vaksācijas un parafīna produktus atbilstoši
kosmētiskajai procedūrai.
23. Patstāvīgi veikt liekā apmatojuma noņemšanu ar siltiem un karstiem
vaskiem.
24. Veikt kosmētiskās procedūras, izmantojot parafīnu.
25. Veikt kosmētiskās procedūras, pielietojot augļskābes (AHA).
78
26. Izvēlēties un ieteikt klientam nepieciešamo kosmētisko seansu
mezoterapijā.
27. Veikt mikrodermabrāziju.
28. Patstāvīgi izdarīt mikropigmentācijas procedūru, izlabot klienta
iedzimtas vai iegūtas sejas nepilnības, estētiski uzlabojot klienta izskatu.
29. Veikt pašmasāžu.
30. Izveidot klienta tēlu gan krāsās, gan stilā ar atbilstošu tērpu, aksesuāru
un matu sakārtojumu.
31. Pielietot dekoratīvo kosmētiku atbilstoši klienta vajadzībām un stilam.
32. Veikt klasisko manikīru, pedikīru un nagu lakošanu.
33. Izmantot krāsu filozofiju profesionālajā praksē.
34. Veidot praktiskās iemaņas lietišķajā etiķetē un saskarsmes kultūrā.
35. Sastādīt darba un citus ar profesionālo darbību saistītus līgumus.
36. Strādāt ar personālo datoru, pielietojot programmas – MS Word, MS
Exel un MS Power Point.
37. Izvēlēties un pielietot komercdarbības optimālos variantus, analizēt
procesus, informāciju, plānot savu darbību profesionālās kompetences robežās,
darbojoties saskaņā ar tiesību principiem un ētikas normām.
38. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un
finanšu dokumentus.
39. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un skaistumkopšanas
jomas normatīvo aktu prasībām.
40. Veidot komandu, plānot un organizēt darbu, kontrolēt tā izpildi un
analizēt darba rezultātus.
41. Pārvaldīt valsts valodu.
42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
79
43. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.17.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. skaistumkopšanas vēsture, skaistuma ideāls vēsturiskajā skatījumā;
1.2. kosmētikas līdzekļu attīstība saistībā ar zinātnes sasniegumiem un
dažādu tautu empīriskiem novērojumiem;
1.3. klīniskās farmakoloģijas pamatpostulāti un ar zāļu lietošanu saistītie
pamatjautājumi;
1.4. dažādu kosmētikas līdzekļu sastāvu veidošanas principi;
1.5. veselība kā vienots veselums cilvēka fiziskās, garīgās un sociālās
veselības un labklājības veicināšanā;
1.6. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas fizioloģiskās norises un
veselību veicinoši pasākumi, kā arī kaitīgo ieradumu un stresa ietekme uz
reproduktīvo veselību;
1.7. nervu sistēmas nozīme cilvēka organisma procesos, akūti nervu
sistēmas slimību simptomi;
1.8. maņu orgāni, to darbība un funkcijas;
1.9. imidžu un stilu pielietojums profesionālā imidža veidošanā;
1.10. manikīra veidi – SPA, Eiropas, karstais un vīriešu manikīrs;
1.11. naga uzbūve, formas veidošana un korekcija ar zīdu;
1.12. mākslas terapijas loma dzīves harmonizācijā, pašvērtējuma
paaugstināšanā un sadarbības veicināšanā ar citiem cilvēkiem, radošo potenciālu
atklāsmē un radošo spēju attīstīšanā; pašvērtējuma paaugstināšana un Es-tēla
nostiprināšana, starppersonu saskarsmes kompetences pilnveide, motivācijas
attīstīšanas iespējas, produktīva emocionālā izlāde, agresijas un citu negatīvu
jūtu pārvēršana sociāli pieņemamā veidā;
1.13. komercdarbība kā ekonomiska sistēma, uzņēmuma organizēšana,
plānošana un vadīšana, vadības teorijas jautājumi;
1.14. kapitāla noteikšana, investīciju ienesīguma novērtēšana, alternatīvo
variantu izvērtēšana.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka ķermeņa skeleta funkcijas, daļas un to īpatnības;
2.2. cilvēka ķermeņa muskuļu iedalījums pa grupām un to funkcijas;
2.3. iekšējo orgānu anatomiskā uzbūve un fizioloģiskās norises;
2.4. vielmaiņas procesi organismā un uz ādas;
2.5. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas darbība, fizioloģiskās
īpatnības dažādos vecumposmos, sistēmas saslimšanas;
80
2.6. veselīga dzīvesveida un veselību veicinošo faktoru nozīme cilvēka
labklājības pilnveidošanā;
2.7. personiskās un darba higiēnas nozīme individuālās un sabiedrības
veselības veicināšanā, infekciju slimību profilaksē;
2.8. dermatoloģijas pamati, ļaundabīgās un labdabīgās ādas saslimšanas,
simptomi, profilakse;
2.9. iekšķīgo slimību pamati;
2.10. cilvēka nervu sistēmas funkcijas, nervu sistēmas darbība saistībā ar
citām organisma sistēmām, biežāk sastopamās nervu sistēmas slimības;
2.11. vispārīgās un medicīniskās ģenētikas pamati, iedzimtības materiāla
pārmantošana no paaudzes uz paaudzi, pazīmju iedzimšanas galvenās
likumsakarības, biežāk sastopamās cilvēka ģenētiskās patoloģijas, to
iedzimšanas tipi;
2.12. mikroorganismu un vīrusu uzbūve, īpašības, to izplatība apkārtējā
vidē un ietekme uz cilvēka veselību;
2.13. infekciju slimību profilakse;
2.14. kosmētisko līdzekļu attīstība dažādos vēstures laikmetos un to
izlietošanas lietderība atkarībā no sabiedrības attīstības līmeņa;
2.15. kosmētisko līdzekļu mikrobioloģiskā kvalitāte, mikrobioloģiskās
prasības un noteikumi par kosmētisko līdzekļu drošumu;
2.16. kosmētisko izejvielu un gatavo formu mikrofloras sastāvs,
piesārņojuma avoti un ceļi, mikrobioloģiskās kvalitātes kritēriji un kontrole;
2.17. kosmētisko līdzekļu sastāvdaļas, to īpašības un funkcionālā nozīme;
2.18. aromaterapijas jēdziens, ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās ēterisko
eļļu īpašības;
2.19. augi kā ārstniecisko un kosmētisko līdzekļu avots, fitoterapijas
attīstība, pamatpostulāti;
2.20. uztura vielu un produktu bioloģiskā nozīme, vielu maiņa organismā
un uzturs dažādos dzīves posmos;
2.21. indikācijas un kontrindikācijas pašmasāžā;
2.22. cilvēka enerģijas lauki un enerģijas centri, enerģijas plūsma;
2.23. profesionālās ētikas pamati;
2.24. cilvēka izturēšanās pamati psiholoģijas kontekstā;
2.25. tirgzinības, to mērķi un uzdevumi; preces aprites cikla norise;
2.26. konkurences jēdziens un vide;
2.27. reklāmas jēdziens, mērķi un funkcijas;
2.28. faktori, kas ietekmē pircēja rīcību, galvenie pirkšanas motīvi;
2.29. darba un saimniecisko tiesību pamatjautājumi, kas saistīti ar
darījumu slēgšanu un noformēšanu, darba tiesiskajām attiecībām un
komercdarbības subjektu vispārējo reglamentāciju;
2.30. personāla vadības funkcijas organizācijā, personāla vadītāja loma
cilvēku resursu plānošanā, personāla atlase un tās veidi, darba rezultātu
novērtēšana, karjeras plānošana, personāla apmācība, kā arī dokumentu
noformēšanas vispārīgās prasības;
81
2.31. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. pirmās palīdzības sniegšana dažādās negadījumu situācijās;
3.2. profesijas vadlīnijas un standarts;
3.3. normatīvajos aktos noteiktās higiēnas un sanitārās prasības
kosmētiskajiem kabinetiem;
3.4. sejas un ķermeņa ādas tipi, stāvokļi un diagnostika;
3.5. ādas primārie un sekundārie veidojumi;
3.6. biežāk sastopamās iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas, to simptomi;
3.7. kosmētikas līdzekļu pamatsastāvdaļu iegūšana, īpašības un
izmantošana, bioloģiski aktīvo vielu iedarbība uz ādu un matiem;
3.8. sejas un ķermeņa kosmētiskās pamatprocedūras, to mērķis;
3.9. kosmētikas līdzekļu izveides un pielietojamības principi, iedarbības
veidi;
3.10. sejas un ķermeņa estētisko problēmu diagnostika un risināšana,
pielietojot jaunākās aparāttehnoloģiskās iespējas sejas un ķermeņa kopšanas
procedūrās, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas operācijām;
3.11. kosmētiskie ādu attīrošie līdzekļi, to pielietošanas metodes;
3.12. ādas dziļās tīrīšanas metodes, indikācijas, kontrindikācijas;
3.13. krioterapijas pielietojums kosmetoloģijā;
3.14. ēterisko eļļu iedarbības līmeņi, klasifikācija un pielietošanas
metodes;
3.15. fizikālās terapijas pielietojums skaistumkopšanā;
3.16. sejas, kakla un dekoltē masāžu veidi, indikācijas, kontrindikācijas;
3.17. mezoterapijas un mikrodermabrāzijas metodes, pielietojums,
efektivitāte;
3.18. kosmētiskās maskas, to pielietošanas metodes;
3.19. ķermeņa anatomiskā uzbūve, klasiskās masāžas ietekme uz
organismu, indikācijas un kontrindikācijas, tehnika un paņēmieni, masāžas
higiēna, pielietojamie materiāli;
3.20. pēdas anatomiskā uzbūve, pēdu reflektorās zonas, masāžas tehnika
un paņēmieni, indikācijas un kontrindikācijas;
3.21. profesionālie un individuālie sejas un ķermeņa kopšanas
kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas, ekskluzīvo masāžu un procedūru
pielietošanas specifika un īpatnības;
3.22. vaksācijas kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas un iedarbība;
3.23. vaksācijas pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas;
3.24. parafīna pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas;
3.25. permanentā make-up veidošanas metodes un principi, klientu
konsultācija;
3.26. stila un dekoratīvās kosmētikas pamati;
82
3.27. filozofija par cilvēka enerģētiku un krāsas spēka izmantošanu
veselībai, skaistumam un labākai pašsajūtai, enerģijas līmeņa paaugstināšanai
organismā;
3.28. personība un saskarsmes psiholoģijas struktūra, būtība un loma
cilvēciskajā un profesionālajā darbībā; profesionāla klientu apkalpošana,
personības un grupas mijiedarbība;
3.29. saskarsmes stili, neverbālā saskarsme, konfliktu un stresa vadīšanas
process;
3.30. MS Word, MS Excel un MS Power Point datorprogrammu
pielietojums;
3.31. cenu veidošanas principi tirgzinībā un cenu noteikšanas stratēģijas,
preču noieta veicināšana;
3.32. saimnieciskās operācijas, galvenie grāmatvedības principi neatkarīgi
no tā, kā tos izskata;
3.33. valsts valoda;
3.34. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.35. vides aizsardzība;
3.36. darba tiesiskās attiecības;
3.37. darba aizsardzība un ugunsdrošība.
2.18. Mašīnbūves speciālista profesijas standarts
2.18.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – mašīnbūves speciālists.
2. Profesijas kods – 3115 66.
2.18.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– mašīnbūves speciālists, lietojot speciālas datorprogrammas, konstruē
detaļas un mezglus, projektē to izgatavošanas un montāžas tehnoloģiskos
procesus, nodrošinot ar programmām automatizētos ciparu programmas vadības
(turpmāk – NC) darbgaldus, kā arī uzrauga mehāniķu, iekārtu atslēdznieku un
izstrādājumu montētāju darbu.
Mašīnbūves speciālists strādā uzņēmumos, kuros veic mašīnbūves un
metālu konstrukciju, rūpniecības mašīnu, mehānisko iekārtu un tehnisko ierīču,
izstrādājumu datorizētu projektēšanu, izgatavošanu, apkalpošanu un remontu.
2.18.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
83
profesionālās kompetences
1. Spēja plānot un organizēt mašīnbūves uzņēmuma vai tā
struktūrvienības darbu.
2. Spēja strādāt ar mašīnbūves un metālapstrādes nozares tehnisko
dokumentāciju.
3. Spēja lasīt rasējumus, tehnoloģiskās kartes un NC darbgaldu vadības
programmas.
4. Spēja izstrādāt un pārbaudīt darba rasējumus pēc skicēm un tehniskiem
noteikumiem, ko sagatavojuši inženieri, projektētāji vai klienti.
5. Spēja lietot automatizētās projektēšanas sistēmas.
6. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un tehnoloģiskā procesa analīzi.
7. Spēja izstrādāt mehāniskās apstrādes tehnoloģisko operāciju maršrutu
un noteikt to veikšanai nepieciešamo laiku.
8. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un montāžas metroloģiskā
nodrošinājuma analīzi.
9. Spēja laikus plānot ražošanas procesu, noteikt tā prioritātes un
organizēt tā savlaicīgu izpildi.
10. Spēja laikus un operatīvi koriģēt ražošanas procesus un veikt
korekcijas tehnoloģiskajā un konstruktoru dokumentācijā.
11. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu.
12. Spēja novērtēt materiāla daudzumu un darba patēriņu pasūtījumam.
13. Spēja veikt darbu patstāvīgi un atbildēt par darba rezultātiem.
14. Spēja strādāt komandā/grupā un vadīt citus darbiniekus.
15. Spēja argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt
konfliktsituācijas.
16. Spēja sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem.
17. Spēja saskaņot tehnisko dokumentāciju ar ieinteresētajiem
84
uzņēmumiem.
18. Spēja iegūt un analizēt informāciju par jaunākām tehnoloģijām un
sagatavot to ieviešanas pamatojumu uzņēmumā.
19. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.
20. Spēja pielietot ISO standartus, Eiropas Savienības un citu valstu
standartus mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs.
21. Spēja patstāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas
tehnoloģijām.
22. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.18.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Analizēt projektēšanai nepieciešamos datus, konstruējot vienkāršus
algoritmus.
2. Konstruēt un aprakstīt vienkāršu mašīnu mehānismus un detaļas,
izmantojot datorizētās projektēšanas, ražošanas un inženieraprēķinu
(CAD/CAM/CAE) tehnoloģijas.
3. Saskaņot projektēšanas un apstrādes programmas.
4. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko normatīvo dokumentāciju.
5. Analizēt izstrādājumu un ražošanas procesu tehnoloģiskos aspektus un
sniegt konsultācijas.
6. Precizēt un saskaņot projektēšanas tehnisko uzdevumu.
7. Sagatavot konstrukcijas detaļu un mezglu tehnoloģiskos dokumentus.
8. Sagatavot vadības programmu NC darbgaldiem.
9. Veidot griezējinstrumentu apstrādes trajektorijas.
10. Lietot un papildināt griezējinstrumentu bibliotēkas.
11. Lietot kontroles mērinstrumentus un iekārtas izstrādājumu kvalitātes
nodrošināšanai.
85
12. Pilnveidot izstrādājuma konstrukciju un izgatavošanas tehnoloģiju.
13. Iestatīt programmatūru uz NC ražošanas iekārtām.
14. Veikt izmaiņas tehnoloģiskajā dokumentācijā atbilstoši izmaiņām
ražošanas procesā.
15. Veikt datu pārnešanu no vadības programmas uz ārējo
programmnesēju.
16. Veikt NC iekārtu vadības programmas korekciju pēc izmēģinājuma
detaļas izgatavošanas.
17. Novērtēt iekārtu tehniskās drošības atbilstību normatīvo aktu
prasībām.
18. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.
19. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.
20. Domāt kritiski un risināt problēmas.
21. Veikt administratīvus pienākumus mašīnbūves uzņēmumā vai tā
struktūrvienībā.
22. Noteikt prioritātes ražošanas procesa darba uzdevumiem.
23. Plānot un organizēt veicamo darbu.
24. Līdzdarboties komandas darbā.
25. Pielietot ar izpratni mašīnu zinātnes sasniegumus un pētniecības
rezultātus ražošanā.
26. Pārvaldīt valsts valodu.
27. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
28. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
29. Ievērot darba tiesiskās, darba aizsardzības un vides aizsardzības
prasības.
86
2.18.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. statistika (varbūtību teorija, matemātiskā statistika, ekonomiskā
statistika);
1.2. datormācība (Windows Office, datorgrafika, Internet,
lietojumprogrammatūras).
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. lietišķā matemātika (analītiskā ģeometrija, lineārā algebra);
2.2. fizika;
2.3. termodinamikas pamati;
2.4. elektrotehnikas pamati;
2.5. pneimatika;
2.6. hidraulika;
2.7. kvalitātes vadības pamati;
2.8. komercdarbības pamati (komercdarbības vadība, sociālā psiholoģija
un personāla vadība, tirgzinības);
2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. mašīnbūves tehnoloģiskā procesa izstrādes principi;
3.2. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole;
3.2. materiālu zinības;
3.3. darbgaldu, iekārtu remonta organizācija;
3.4. inženiergrafika;
3.5. teorētiskā mehānika;
3.6. materiālu pretestība;
3.7. darba aizsardzība;
3.8. vides aizsardzība;
3.9. darba tiesiskās attiecības;
3.10. konstruēšanas pamati (mašīnu un mehānismu uzbūve, projektu
izstrādāšanas metodoloģijas, CAD/CAM/CAE tehnoloģijas);
3.11. valsts valoda;
3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.13. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti.
2.19. Biomedicīnas laboranta profesijas standarts
87
2.19.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – biomedicīnas laborants.
2. Profesijas kods – 3212 03.
2.19.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kurš piedalās
izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā
ārstniecības, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un
pētniecības laboratorijās, kā arī piedalās visu izmeklējamo materiālu bioloģiskā,
bioķīmiskā, mikrobioloģiskā, klīniskā, biofizikālā, imunoloģiskā, seroloģiskā,
imunohematoloģiskā, hematoloģiskā, koaguloģiskā, imunķīmiskā, citoloģiskā,
histoloģiskā, ģenētiskā un citā izmeklēšanā savas kompetences robežās, kā arī
piedalās vides aizsardzības, veterināri medicīnisko un zinātniski pētniecisko
izmeklējumu veikšanā, piedalās kvalitātes sistēmas uzturēšanā visos
diagnostisko izmeklējumu etapos, izvērtē un dokumentē iegūtos testēšanas
rezultātus, ievēro datu aizsardzību, konfidencialitāti, plāno un organizē
laboratorijas darbu.
Biomedicīnas laborants strādā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas,
vides un bioloģisko zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās.
2.19.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu,
ievērojot normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.
2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, lai precīzi un
kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, strādājot patstāvīgi un komandā.
3. Spēja organizēt laipnu klientu apkalpošanu un sniegt patiesu, korektu,
viegli saprotamu profesionālu informāciju.
4. Spēja sadarboties ar citiem laboratorijas un uzņēmuma speciālistiem.
5. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķā sarakstē, elektroniski, pa
telefonu.
88
6. Spēja apmācīt un organizēt mācības studentiem un nesertificētiem
darbiniekiem.
7. Spēja pilnvērtīgi izmantot laboratorijas lietojumprogrammas, iekārtas,
aparatūru, elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo
pienākumu veikšanai.
8. Spēja noteikt prioritātes savā darbā.
9. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.
10. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas.
11. Spēja skaidri un precīzi apkopot un sniegt iegūto informāciju.
12. Spēja ievērot profesionālo ētiku un konfidencialitāti.
13. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību
izpildi.
14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
2.19.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Veikt citu veselības aprūpes speciālistu un pacientu izglītošanu par
izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu un transportēšanu uz laboratoriju.
2. Plānot darbu, strādājot komandā.
3. Veikt precīzu asins paraugu, biopsijas un citu materiālu savākšanu no
pacienta laboratorisko izmeklējumu veikšanai; ja nepieciešams, nodrošināt to
sagatavošanu transportēšanai un pareizu transportēšanas organizēšanu.
4. Veikt augsnes, gaisa, ūdens, pārtikas produktu un citu apkārtējās vides
materiālu pareizu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, nodrošināt to
sagatavošanu transportēšanai.
5. Novērtēt saņemto izmeklējamo materiālu un veikt tā marķēšanu,
izmeklēšanu atbilstoši metodikai un standartiem, ievērot precizitāti un
piedalīties laboratorijas iekšējās un ārējās kvalitātes sistēmas programmās.
89
6. Dokumentēt testēšanas rezultātus, novērtējot preanalītiskās, analītiskās
un postanalītiskās fāzes un citu faktoru iespējamo ietekmi uz izmeklējuma
rezultātiem.
7. Veikt korektīvās darbības gadījumos, kad kontroles materiāla
testēšanas rezultāti ir ārpus pieļaujamām robežām.
8. Lietot datoru un elektroniskās laboratorijas ierīces analīžu veikšanai,
iegūto rezultātu apkopošanai, datu uzkrāšanai, grafiku veidošanai.
9. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.
10. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu prasības.
11. Apgūt laboratorijā lietojamās tehnoloģijas (analizatorus, aparatūru) un
prast pielietot tās praksē.
12. Ievērot tehnoloģiju lietošanas noteikumus.
13. Ievērot lietvedības prasības dokumentu sagatavošanā.
14. Ievērot konfidencialitāti.
15. Ievērot vispārējās cilvēktiesību normas, ētikas normas un saskarsmes
principus.
16. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.
17. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
18. Pārvaldīt valsts valodu.
19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
21. Ievērot darba higiēnas prasības.
22. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
23. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
2.19.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
90
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. finanšu uzskaites sistēma;
1.2. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija;
1.3. personības psiholoģija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;
2.2. patoloģiskā fizioloģija;
2.3. neorganiskā un organiskā ķīmija;
2.4. analītiskā ķīmija;
2.5. bioloģiskā ķīmija;
2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie
faktori; novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;
2.7. farmakoloģija;
2.8. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;
2.9. sabiedrības veselība;
2.10. veselības veicināšana;
2.11. pedagoģijas principi biomedicīnas laboranta darbā;
2.12. ievads šūnas bioloģijā;
2.13. ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē;
2.14. vispārējā patoloģija (iekšķīgās slimības);
2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. citoloģija;
3.2. ģenētika;
3.3. vides izmeklēšanas metodes,
3.4. uztura izmeklēšanas metodes,
3.5. ekoloģija;
3.6. mikrobioloģija un mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes;
3.7. parazitoloģija un parazitoloģiskās izmeklēšanas metodes;
3.8. epidemioloģija un pamatzināšanas infekcijas slimībās;
3.9. histoloģija un histoloģiskās izmeklēšanas metodes;
3.10. hematoloģija un hematoloģiskās izmeklēšanas metodes;
3.11. imunhematoloģija un imunhematoloģiskās izmeklēšanas metodes;
3.12. koaguloģija un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes;
3.13. klīniskā ķīmija – klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes;
3.14. ētikas pamati;
3.15. saskarsmes psiholoģija;
91
3.16. datorzinības;
3.17. divas svešvalodas;
3.18. informācijas apstrādes organizēšana;
3.19. pētniecība, pētniecības metodes specialitātē;
3.20. laboratorijas darba organizācija un laboratorijas darba
dokumentēšanas principi;
3.21. lietvedība;
3.22. laboratorijas kvalitātes sistēmas programmu principi;
3.23. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.24. pacienta cilvēktiesību juridiskie aspekti;
3.25. transkulturālās saskarsmes pamati;
3.26. vides aizsardzība;
3.27. darba aizsardzība;
3.28. darba tiesiskās attiecības;
3.29. valsts valoda.
2.20. Farmaceita asistenta profesijas standarts
2.20.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – farmaceita asistents.
2. Profesijas kods – 3213 01.
2.20.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā
farmaceita uzraudzībā; veic zāļu, veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai
lietojamo preču izsniegšanu, gatavo zāles pēc individuālām ārsta receptēm un
ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem; informē pacientus par zāļu
lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem; veicina savas profesijas un
farmaceitiskās aprūpes attīstību, nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un
prasmes.
Farmaceita asistents strādā aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanā.
2.20.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja nodrošināt recepšu pieņemšanu.
92
2. Spēja izsniegt recepšu zāles farmaceita uzraudzībā.
3. Spēja novērtēt receptes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām.
4. Spēja izskaidrot klientam zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem.
5. Spēja informēt klientu par iespējamām blakusparādībām zāļu lietošanas
laikā.
6. Spēja izskaidrot klientam zāļu glabāšanas noteikumus mājas apstākļos.
7. Spēja, ievērojot normatīvos aktus farmācijas jomā, farmaceitisko
informāciju, farmakopejas, fiziskās personas datu aizsardzību, darboties saskaņā
ar farmaceitu deontoloģijas principiem un Farmaceita ētikas kodeksu.
8. Spēja izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces
un profesionāli izskaidrot to lietošanu un uzglabāšanu mājas apstākļos.
9. Spēja nodrošināt zāļu pagatavošanu pēc individuālām ārsta receptēm
vai ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem.
10. Spēja novērtēt receptē vai pieprasījumā izrakstīto zāļu sastāvu.
11. Spēja pārbaudīt zāļu vielu devas un saderību, informēt ārstu, kurš
izrakstījis recepti, par nepilnībām receptes noformējumā, zāļu saderībā, ja tādas
pastāv.
12. Spēja sagatavot iekārtas un aparatūru zāļu pagatavošanai.
13. Spēja gatavot zāles atbilstoši priekšrakstiem.
14. Spēja dokumentēt zāļu gatavošanu un izsniegšanu, noformēt zāles
izsniegšanai.
15. Spēja veikt nepieciešamās darbības zāļu aprites nodrošināšanai aptiekā
vai lieltirgotavā.
16. Spēja informēt uzņēmuma vadību par nepieciešamo zāļu pasūtīšanu
(defektūru).
17. Spēja regulāri sekot informācijai par jaunumiem zāļu tirgū.
93
18. Spēja piedalīties preču pasūtīšanā, saņemšanā, pārbaudē un
izvietošanā, ievērojot normatīvos aktus par zāļu un veselības aprūpei vai
ķermeņa kopšanai lietojamo preču apriti, par narkotisko un psihotropo zāļu
uzskaiti, par medicīniskā spirta uzskaiti, par kompensējamo zāļu pareizu
izsniegšanu.
19. Spēja sekot zāļu un citu preču derīguma termiņiem.
20. Spēja strādāt ar kases aparātu vai kases sistēmu un datoru, veicot
aptiekas vai zāļu lieltirgotavas tirdzniecības operācijas.
21. Spēja nodrošināt nederīgo zāļu un dzīvsudraba termometru savākšanu
no klientiem.
22. Spēja informēt un skaidrot klientiem par zāļu bīstamību apkārtējai
videi un iespējām tos utilizēt.
23. Spēja veikt zāļu un medicīnisko ierīču atpakaļpieņemšanu.
24. Spēja veikt deleģētos uzdevumus zāļu ražošanā vai aptiekā.
25. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus.
26. Spēja ievērot zāļu labas izplatīšanas un ražošanas prakses prasības.
27. Spēja ievērot uzņēmuma higiēnas prasības.
28. Spēja iesaistīties teorētiskajās un praktiskajās mācībās tehnoloģiskā
procesa apgūšanai.
29. Spēja sekmēt farmaceitiskā uzņēmuma darbību.
30. Spēja informēt klientus par jaunumiem bezrecepšu zāļu un veselības
aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču sortimentā.
31. Spēja ievērot zāļu reklamēšanas noteikumus un izvietot preces
atbilstoši tirgzinības principiem.
32. Spēja veikt veselīga dzīves veida popularizēšanu, pamatojoties uz
jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un ievērojot patērētāju intereses.
33. Spēja izskaidrot veselības problēmu rašanās riska faktorus,
propagandēt slimību profilaksi un ar to saistītos pasākumus.
94
34. Spēja izskaidrot nepareizas zāļu lietošanas sekas.
35. Spēja informēt par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām hronisku
slimību gadījumā, veikt ekspresdiagnostiku.
36. Spēja veicināt savas profesijas un farmaceitiskās aprūpes darba
attīstību.
37. Spēja apzināties personīgo līdzatbildību par farmaceitiskās aprūpes
kvalitāti.
38. Spēja nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas un
prasmes, analizēt farmaceitisko aprūpi raksturojošos skaitliskos datus,
izmantojot informācijas tehnoloģijas, pielietot saskarsmes iemaņas komandas
darbā.
39. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.20.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Ievērot normatīvos aktus farmācijas jomā.
2. Izmantot informācijas tehnoloģijas profesionālai darbībai.
3. Gatavot zāles, šķīdumus, ziedes, mikstūras, suspensijas, pulverus,
supozitorijus, pilienus, emulsijas, injekciju šķīdumus, acu pilienus, acu ziedes
pēc individuālās ārsta receptes vai ārstniecības iestādes rakstveida pieprasījuma.
4. Veikt zāļu kvantitatīvo un kvalitatīvo pārbaudi.
5. Noteikt attīrītā ūdens kvalitāti.
6. Izsniegt zāles farmaceita uzraudzībā.
7. Izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces,
pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to lietošanu.
8. Pazīt ārstniecības augus, to drogas, korekti, pareizi, skaidri un
nepārprotami izskaidrot to sagatavošanu un lietošanu.
9. Sniegt profesionālu, skaidru, pareizu, nepārprotamu informāciju
aptiekas klientiem, ārstiem u.c. veselības aprūpes speciālistiem par jautājumiem,
kas saistīti ar veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamām precēm.
95
10. Izmantot tirgzinības pamatprincipus uzņēmuma darbā.
11. Veikt veselīga dzīvesveida un slimību profilakses propagandēšanu.
12. Veikt ekspresdiagnostiku.
13. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību nepieciešamības gadījumā.
14. Reģistrēt informāciju par konstatētām zāļu blakusparādībām
(farmakovigilance).
15. Lietot un skaidrot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz
divās svešvalodās.
16. Sadarboties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, strādājot
komandā un atbilstoši noteiktajai kompetencei, nodrošināt kvalitatīvu
farmaceitisko aprūpi.
17. Pārvaldīt valsts valodu.
18. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
19. Strādāt ar profesionālo informāciju.
20. Izmantot saziņas prasmes.
21. Respektēt un aizsargāt fiziskas personas datus un konfidenciālu
informāciju.
2.20.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. vispārējie tiesību pamati;
1.2. zāļu ražošana zāļu labas ražošanas prakses ietvaros;
1.3. farmaceitisko uzņēmumu ekonomiskās darbības pamatprincipi;
1.4. homeopātijas pamatprincipi;
1.5. augu morfoloģija, sistemātikas pamatprincipi.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
96
2.1. mikrobioloģijas pamati – mikroorganismu loma ārējā vidē un cilvēka
organismā;
2.2. cilvēka organisma uzbūve, galvenās orgānu sistēmas, to funkcijas un
savstarpēja saistība;
2.3. likumsakarības, pēc kurām norisinās dzīvības procesi veselā
organismā;
2.4. pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas principi;
2.5. neorganisko un organisko vielu īpašības un saistība ar dzīva
organisma funkcijām un to izmantošana farmācijā;
2.6. zāļu ķīmiskās uzbūves principi, analīzes metodes;
2.7. aptiekā izgatavojamo zāļu kvalitātes kontrole;
2.8. zāļu vielu darbības likumsakarības organismā;
2.9. zāļu lietošanas indikācijas un kontrindikācijas, blakusparādības, to
novēršana;
2.10. zāļu saderība, zāļu nepareizas lietošanas sekas, to novēršana;
2.11. receptes veidlapas aizpildīšanas kārtības uzraudzība;
2.12. zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtība;
2.13. zāļu marķēšana;
2.14. preču aprites kārtība aptiekās un lieltirgotavās;
2.15. uztura bagātinātāji;
2.16. augu bioloģiski aktīvas vielas, to darbība;
2.17. biežāk sastopamo slimību klīniskas izpausmes, terapijas principi;
2.18. ekspresdiagnostikas metodes;
2.19. slimību profilakses pamatprincipi;
2.20. augu morfoloģiskā uzbūve;
2.21. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. valsts valoda;
3.2. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.3. ētika farmaceita asistenta praksē;
3.4. deontoloģijas pamatprincipi;
3.5. farmācijā lietojamā medicīniskā latīņu valodas terminoloģija;
3.6. medicīnas psiholoģija un saskarsme farmaceita asistenta darbā ar
klientiem;
3.7. veselības mācība – cilvēka veselības saglabāšana, nostiprināšana,
mūža paildzināšana;
3.8. higiēna – apkārtējas vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu;
3.9. veselīga dzīves veida pamatprincipi, pareiza un pilnvērtīga uztura
nozīme veselības un ilga mūža saglabāšanā;
3.10. informācijas tehnoloģijas farmācijā;
3.11. zāļu klasifikācija, farmakoloģiskā darbība;
3.12. zāļu gatavošana aptiekā, zāļu formu veidi;
97
3.13. zāļu vielu nesaderība zāļu formu tehnoloģijā;
3.14. zāļu uzglabāšana;
3.15. zāļu labas izplatīšanas prakse;
3.16. farmaceitisko darbību reglamentējošie dokumenti;
3.17. svarīgākās medicīnisko preču grupas, to uzglabāšana;
3.18. farmaceitiskās aprūpes pamatprincipi, komandas darbs farmaceitiskā
aprūpē;
3.19. ārstniecības augi, to drogu sagatavošana, lietošana;
3.20. vides aizsardzība;
3.21. darba aizsardzība;
3.22. darba tiesiskās attiecības.
2.21. Tirgvedības un tirdzniecības speciālista profesijas standarts
2.21.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – tirgvedības un tirdzniecības speciālists.
2. Profesijas kods – 3339 21.
2.21.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– tirgvedības un tirdzniecības speciālists organizē un/vai veic tirgus izpēti,
analizē tirgus izpētes rezultātus, izstrādā tirdzniecības plānu un organizē tā
īstenošanu, veic pasākumus produktu virzīšanai tirgū, sagatavo un sniedz
informāciju pircējam par pārdodamo preci vai pakalpojumu; veic sarunas par
līguma slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā; pērk un pārdod produktus, veido
kontaktus starp pircējiem un pārdevējiem; nosaka preču cenu; palīdz nodrošināt
organizācijas tirdzniecības darbību, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo
aktu, kā arī Eiropas Savienības saistošo starptautisko dokumentu prasības; kā arī
veic līdzīga satura pienākumus.
Tirgvedības un tirdzniecības speciālists strādā tirdzniecības uzņēmumos.
2.21.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt tirgvedības un tirdzniecības
speciālista pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un
Eiropas Savienības tiesību normām.
98
2. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu un darba izpildi.
4. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.
5. Spēja strādāt komandā un organizēt komandas darbu.
6. Spēja risināt problēmsituācijas savas kompetences ietvaros.
7. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas atbilstoši darba specifikai.
8. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.
9. Spēja formulēt tirdzniecības mērķus, uzdevumus; uzdevumus un
pielietojamās metodes dažādām klientu grupām.
10. Spēja noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus
atbilstoši tirdzniecības mērķiem un uzdevumiem.
11. Spēja novērtēt reklāmas kampaņas izmantošanas efektivitāti.
12. Spēja izzināt tirdzniecības iekšējo un ārējo vidi, veikt stipro pušu, vājo
pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.
13. Spēja veikt tirgus izpēti, pielietojot vienkāršas statistikas metodes.
14. Spēja sastādīt tirdzniecības plāna budžetu.
15. Spēja analizēt iegūtos rezultātus un izstrādāt tirdzniecības attīstības
plānu.
16. Spēja pielietot pārdošanas veicināšanas līdzekļus.
17. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem tirdzniecības
mērķiem un uzdevumiem.
18. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.
19. Spēja pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros un uzņemties
atbildību par sekām.
20. Spēja noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.
99
21. Spēja noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos
faktorus.
22. Spēja organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.
23. Spēja noteikt cenu politiku un metodes.
24. Spēja noteikt produktu marķējumu.
25. Spēja noteikt produkta dzīves cikla stadiju.
26. Spēja plānot jauna produkta ieviešanu tirgū.
27. Spēja radīt idejas un pielietot tās tirdzniecības mērķu sasniegšanā.
28. Spēja pielāgoties tirgus apstākļiem.
29. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
30. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasības.
2.21.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas
Republikas normatīvos aktus, saistītus ar tirgvedības un tirdzniecības
jautājumiem.
2. Slēgt līgumus par tirdzniecības darījumiem un noteikt maksājumu
kārtību.
3. Veikt tirgus izpēti, izmantojot pētnieciskās metodes.
4. Noteikt svarīgākos produkta tirgus segmentus un mērķa tirgu.
5. Izstrādāt tirdzniecības darbības budžetu un novērtēt to.
6. Veikt produkta pozicionēšanu (noteikt produkta vietu tirgū).
7. Noteikt tirdzniecību ietekmējošos iekšējos un ārējos vides faktorus.
8. Noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos faktorus.
100
9. Izstrādāt tirdzniecības plānu un kontrolēt tā izpildi.
10. Organizēt tirgvedības un tirdzniecības personāla darbu uzņēmuma
stratēģiskā mērķa sasniegšanai.
11. Izvēlēties piemērotāko tirdzniecības stratēģiju.
12. Prast sagatavot un sniegt informāciju pircējam par pārdodamo
produktu.
13. Ievērot ētikas pamatprincipus.
14. Pārzināt produktu virzīšanas pasākumus, prast tos izvēlēties un
efektīvi izmantot.
15. Noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus atbilstoši
izvēlētajai stratēģijai.
16. Novērtēt reklāmas kampaņu izmantošanas efektivitāti.
17. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.
18. Prast veikt sarunas par preces iegādi.
19. Aprēķināt preču un produktu cenas un prast tos pārdot.
20. Pamatot un aizstāvēt savu viedokli.
21. Noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.
22. Identificēt konkurentus, analizēt to darbību.
23. Novērtēt un attīstīt uzņēmuma konkurētspēju.
24. Ieviest un izplatīt jaunu produktu tirgū.
25. Pielietot piemērotākos pārdošanas veicināšanas līdzekļus.
26. Piesaistīt finanšu resursus tirdzniecības procesu nodrošināšanai.
27. Sastādīt rakstiskus ziņojumus, protokolus, sniegt rakstisku un mutisku
ziņojumu par savu un komandas darbu.
101
28. Lietot ekonomiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās
datorprogrammas, datubāzes.
29. Organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.
30. Organizēt pārdošanas procesu, noteikt pārdošanas metodes.
31. Strādāt multikulturālā vidē.
32. Pārvaldīt valsts valodu.
33. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
34. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
35. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
noteikumus.
2.21.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. grāmatvedība;
1.2. matemātika;
1.3. tiesību pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. patērētāju rīcība tirgū;
2.2. starptautiskā tirgzinība;
2.3. starptautiskā tirdzniecība;
2.4. komercdarbības vadīšana;
2.5. komercdarbības organizēšana un plānošana;
2.6. ekonomika;
2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas pielietošanas līmenī:
3.1. tirgzinības;
3.2. tirdzniecības plānošana;
3.3. tirdzniecības vadīšana;
3.4. komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti;
3.5. pārdošanas veicināšana;
102
3.6. informātika un informāciju tehnoloģijas;
3.7. lietišķā saskarsme;
3.8. statistika;
3.9. valsts valoda;
3.10. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.11. darba tiesiskās attiecības;
3.12. darba aizsardzība;
3.13. vides aizsardzība.
2.22. Ārsta palīga (feldšera) profesijas standarts
2.22.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – ārsta palīgs (feldšeris).
2. Profesijas kods – 2240 01.
2.22.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– ārsta palīgs (feldšeris) ir ārstniecības persona, kura atbilstoši ārsta
palīgam normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ārstniecībā un pacientu
aprūpē sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem)
dzīvībai bīstamā, kritiskā stāvoklī, kā arī konstatē pacienta nāvi, nosaka
pacientam diagnozi, ārstēšanu, lieto un izraksta medikamentus, nodrošina
nepārtrauktu medicīnisko palīdzību un profilaksi pacientiem, organizē un vada
savu un savu kolēģu darbu, izglīto pacientus, sabiedrības locekļus, komandas
dalībniekus.
Ārsta palīgs strādā ambulatorās ārstniecības iestādēs, neatliekamās
medicīniskās palīdzības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādēs un citās
iestādēs, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus.
2.22.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu izmeklēšanu, veselības
stāvokļa izvērtēšanu, veselības traucējumu diagnosticēšanu.
103
2. Spēja sadarbībā ar ārstu nodrošināt nepārtrauktu medicīnisko palīdzību,
tai skaitā nepieciešamo ārstēšanu, izmantojot atbilstošas medicīniskās
tehnoloģijas.
3. Spēja veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās sniegt neatliekamo
medicīnisko palīdzību saslimušajiem un traumu guvušajiem saskaņā ar
vadlīnijām un metodiskajiem ieteikumiem.
4. Spēja patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, t.sk., stipri
iedarbīgos preparātus.
5. Spēja konstatēt pacienta nāvi.
6. Spēja sadarbībā ar ārstu veikt preventīvos pasākumus visu vecuma
grupu pacientiem.
7. Spēja novērtēt sievietes veselības stāvokļa grūtniecības laikā, tās
norises traucējumu diagnosticēšanu, nepieciešamo izmeklēšanu un sniegt
neatliekamo medicīnisko palīdzību.
8. Spēja novērtēt dzemdētājas stāvokļa dzemdību perioda laikā un
patstāvīgi pieņemt dzemdības pirmsslimnīcas etapā.
9. Spēja veikt iznēsāta un neiznēsāta jaundzimušā novērtēšanu, nabas
saites primāro apdari, aprūpi un profilaktiskos pasākumus.
10. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta
personas un sabiedrības locekļus.
11. Spēja piedalīties neatliekamās medicīniskās palīdzības, katastrofu
medicīnas sistēmas un primārās veselības aprūpes darba organizēšanā.
12. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un
psihoemocionālas slodzes apstākļos.
13. Spēja novērtēt, nodrošināt un attīstīt drošu darba vidi.
14. Spēja nodrošināt tādas informācijas konfidencialitāti, kas iegūta par
pacientu privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.
15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.
104
17. Spēja lietot medicīniskās tehnoloģijas pacientu aprūpē.
18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.22.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Savākt pacienta anamnēzes datus, dokumentēt tos.
2. Veikt pacienta vispārīgu izmeklēšanu un lietot fizikālās izmeklēšanas
metodes, izvērtēt pacienta izmeklēšanas laikā iegūtos rezultātus, dokumentēt tos.
3. Veikt pacienta dzīvībai svarīgo funkciju rādītāju noteikšanu,
monitorēšanu, pierakstīšanu un iegūto datu interpretēšanu.
4. Veikt pacientu uroloģisko izmeklēšanu.
5. Veikt pacientes ginekoloģisko izmeklēšanu.
6. Veikt pacienta neiroloģisko izmeklēšanu un novērtēšanu.
7. Veikt oksihemometriju, kapnometriju.
8. Veikt elektrokardiogrammas pierakstu un rezultātu novērtēšanu.
9. Veikt grūtnieces stāvokļa novērtēšanu dažādos grūtniecības periodos.
10. Veikt dzemdētājas stāvokļa novērtēšanu dzemdību periodu laikā.
11. Veikt iznesta un neiznesta jaudzimušā novērtēšanu pēc Apgares
skalas, nabas saites primāro apdari un profilaktiskos pasākumus.
12. Veikt visu vecuma grupu bērnu psihomotorās attīstības līmeņa
novērtēšanu.
13. Noteikt diagnozes precizēšanai nepieciešamos laboratoros un
instrumentālos izmeklējumus un izvērtēt rezultātus.
14. Veikt asins, urīna, fēču, krēpu, iztriepes no dzemdes kakla paraugu
savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, sagatavot paraugus
transportēšanai un organizēt pareizu to transportēšanu.
105
15. Lietot ekspresdiagnostikas metodes un izvērtēt iegūtos rezultātus.
16. Veikt iekšējās un ārējās asiņošanas diagnosticēšanu.
17. Veikt pacienta sagatavošanu un izglītošanu par diagnostiskām
procedūrām un izmeklēšanu, dažādu izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu,
uzglabāšanu un transportēšanu.
18. Veikt klīniskās procedūras.
19. Nodrošināt intraosālu pieeju.
20. Lietot krājtelpas un nebulaizera tipa smidzinātājus.
21. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu vecuma grupu
pacientiem situācijās, kad pastāv draudi veselībai un dzīvībai.
22. Veikt elpceļu caurlaidības atjaunošanu un skābekļa terapiju.
23. Veikt krikotiroidotomiju neatliekamās situācijās.
24. Veikt trahejas intubāciju.
25. Veikt plaušu mākslīgo ventilāciju.
26. Veikt pleiras dobuma punkciju.
27. Veikt elektrisko defibrilāciju.
28. Konstatēt pacienta nāvi.
29. Apturēt arteriālas un venozas asiņošanu.
30. Veikt deguna priekšējo tamponādi.
31. Veikt transporta imobilizāciju traumu guvušiem pacientiem.
32. Nodrošināt amputēto ķermeņa daļu pareizu saglabāšanu un
transportēšanu.
33. Veikt pacientu pārvietošanu.
34. Nodrošināt traumai atbilstoša pārsēja uzlikšanu.
106
35. Sagatavot pacientu akūtām operācijām.
36. Veikt lokālo anestēziju, brūču primāro ķirurģisko apdari, brūču
aprūpi.
37. Izrakstīt pacientam medikamentus.
38. Nodrošināt medikamentu iegādi, uzglabāšanu, izlietošanu un uzskaiti
atbilstoši normatīvo aktu prasībām veselības aprūpes jomā.
39. Dekontaminēt izmantoto aparatūru, virsmas, palīglīdzekļus un veikt
invazīvām procedūrām izmantojamo instrumentu pirmssterilizācijas apstrādi.
40. Veikt nepieciešamos pretepidēmiskos pasākumus infekcijas slimību
atklāšanas gadījumos.
41. Veikt onkoloģisko pacientu aprūpi.
42. Pieņemt patstāvīgi dzemdības pirmsslimnīcas etapā.
43. Izglītot māti par krūts barošanu.
44. Veikt izglītojošo darbu jaundzimušo ģimenē.
45. Veikt preventīvos pasākumus, tai skaitā pacientu izglītošanu par
veselības jautājumiem visās vecuma grupās.
46. Noteikt bērna aprūpes vajadzības, organizēt nepieciešamās speciālistu
konsultācijas.
47. Organizēt rehabilitāciju visu vecuma grupu pacientiem atbilstoši ārsta
norādījumiem.
48. Organizēt un plānot savu darbu, izprotot ārstniecības iestāžu funkcijas,
pacientu un personāla tiesības un pienākumus.
49. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un
institūcijām.
50. Veikt pasākumus, kas mazina paša un komandas apdraudējumu.
51. Noformēt un uzglabāt medicīnisko dokumentāciju.
107
52. Nodrošināt konfidencialitāti informācijai par pacienta privāto dzīvi,
viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.
53. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.
54. Lietot informācijas tehnoloģijas.
55. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un uzņemties atbildību par
profesionālo darbību.
56. Pārvaldīt valsts valodu.
57. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
58. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
59. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
60. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
2.22.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. socioloģijas pamati;
1.2. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to
savstarpējā saistība;
1.3. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās,
intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;
1.4. cilvēka biofizika, bioķīmiskā vide;
1.5. citoloģija un ģenētika;
1.6. projektu vadība;
1.7. veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi;
1.8. kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē;
1.9. informācijas apstrādes organizēšana ārsta palīga praksē.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. anatomija;
2.2. fizioloģija;
2.3. vispārējā un speciālā patoloģija, patofizioloģija;
2.4. mikrobioloģija;
108
2.5. epidemioloģija;
2.6. ekstremālo situāciju psiholoģija;
2.7. personības psiholoģija;
2.8. profesionālā ētika;
2.9. komercdarbības pamati;
2.10. latīņu valodas terminoloģija;
2.11. katastrofu medicīnas menedžments, sadarbības principi ar
operatīvajiem dienestiem;
2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. saskarsme;
3.2. vispārējā un klīniskā farmakoloģija ar receptūru;
3.3. propedeitika;
3.4. saslimšanu, traumu un patoloģisku stāvokļu etioloģija, patoģenēze,
klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, diagnozes formulēšana, neatliekamā
medicīniskā palīdzība, ārstēšanas nodrošināšana un profilakse;
3.5. primārās veselības aprūpes darba organizācijas principi;
3.6. higiēna un infekciju kontrole;
3.7. klīniskās procedūras;
3.8. intraosālās pieejas tehnika;
3.9. ekspresdiagnostikas metožu lietošana;
3.10. elektrokardiogrammas pierakstīšana un tās novērtēšana;
3.11. desmurģija, transporta imobilizācijas līdzekļu lietošana;
3.12. dzemdību pieņemšana;
3.13. jaundzimušā aprūpe;
3.14. klīniskās un bioloģiskās nāves konstatēšana;
3.15. valsts valoda;
3.16. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.17. darba tiesiskās attiecības;
3.18. darba aizsardzība;
3.19. vides aizsardzība;
3.20. pedagoģijas pamati;
3.21. pētniecības principi ārsta palīga praksē;
3.22. informācijas tehnoloģijas;
3.23. lietvedība;
3.24. ārsta palīga darba juridiskie aspekti.
2.23. Komercdarbības speciālista lauksaimniecībā profesijas standarts
2.23.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – komercdarbības speciālists lauksaimniecībā.
109
2. Profesijas kods – 3339 19.
2.23.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– komercdarbības speciālists lauksaimniecībā vada komercdarbības
procesus, piedalās uzņēmuma stratēģijas un taktikas izstrādē, organizē
lauksaimniecības produktu ražošanu un pārdošanu, koordinē lauksaimniecības
darbības veikšanai nepieciešamo resursu (tai skaitā Eiropas Savienības
finansējuma) ieguvi un sadali, organizē lauksaimniecības darbu, tehnoloģiskos
procesus, seko līdzi un nodrošina komercdarbības, finanšu un darba tiesisko
attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, koordinē darba un vides
aizsardzības prasību izpildi uzņēmumā, seko līdzi aktivitātēm lauksaimniecības
nozarē gan Latvijā, gan pasaulē, orientējas lauksaimniecības produktu attīstības
tendencēs un galvenajos statistikas rādītājos, organizē lauksaimniecības
uzņēmuma darbībai nepieciešamās dokumentācijas apriti.
Komercdarbības speciālists lauksaimniecībā strādā ar lauksaimniecību
saistītos uzņēmumos vai strādā kā pašnodarbinātā persona, vai individuāls
komersants.
2.23.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt komercdarbību lauksaimniecības nozarē, t.sk.
lauksaimniecības produktu ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot ekoloģiskajai un
bioloģiskajai lauksaimniecībai.
2. Spēja koordinēt lauksaimniecības darbu tehnoloģiskos procesus.
3. Spēja noteikt, plānot un sasniegt lauksaimniecības uzņēmuma
stratēģiskos un taktiskos mērķus.
4. Spēja analizēt uzņēmuma pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu aprites
īpatnības.
5. Spēja plānot un koordinēt uzņēmuma un tā struktūrvienību resursu
mērķtiecīgu sadali.
6. Spēja deleģēt uzdevumus, uzraudzīt un kontrolēt to izpildi.
110
7. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus,
sniegt priekšlikumus to uzlabošanai.
8. Spēja veidot uzņēmuma iekšējos pārskatus un atskaites, nodrošināt
savstarpējo komunikāciju visu līmeņu personālam saistībā ar pārskatos un
atskaitēs ietverto informāciju.
9. Spēja konstatēt, novērtēt saimnieciskās un finansiālās darbības riskus,
mazināt to ietekmi uzņēmuma darbībā.
10. Spēja izzināt klientu vajadzības, prognozēt klientu uzvedības maiņas
tendences un elastīgi reaģēt uz tām.
11. Spēja pieņemt lēmumus mainīgajos tirgus apstākļos.
12. Spēja veikt komercdarījumus, kas saistīti ar lauksaimniecības nozari.
13. Spēja izprast tirgus konkurences mehānismus, spēja sniegt
priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai.
14. Spēja sekot aktualitātēm un statistiskajiem rādītājiem
lauksaimniecības nozarē un analizēt tos.
15. Spēja piesaistīt nepieciešamo finansējumu un citus resursus
komercdarbības attīstīšanai.
16. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.
17. Spēja veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.
18. Spēja izmantot un piemērot komercdarbību un darba tiesiskās
attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus.
19. Spēja prezentēt uzņēmuma vai struktūrvienības sasniegumus.
20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.23.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Plānot, organizēt, uzraudzīt, kontrolēt uzņēmuma darbību
lauksaimniecības nozarē.
111
2. Veikt uzņēmuma situācijas analīzi un iespējamo risku prognozēšanu un
mazināšanu.
3. Izvēlēties konkrētajos apstākļos uzņēmumam izdevīgāko
lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozari.
4. Nodrošināt atbilstošu lauksaimniecības nozaru speciālistu (ekspertu)
piesaisti, lai nodrošinātu lauksaimniecības produkcijas atbilstību mūsdienu
kvalitātes standartiem.
5. Piesaistīt nepieciešamo finansējumu komercdarbības attīstīšanai.
6. Prast organizēt uzņēmuma darbību lauksaimniecības jomā atbilstoši
uzraudzības iestāžu prasībām.
7. Novērtēt lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnoloģiju piemērotību
uzņēmuma darbībai.
8. Sekot līdzi lauksaimniecības nozares aktualitātēm, tendencēm, analizēt
tās uzņēmuma attīstīšanas kontekstā.
9. Prast veidot un kārtot ar profesionālo darbību saistīto dokumentāciju.
10. Veicināt uzņēmumā iegūto lauksaimniecības produktu reklamēšanu un
pārdošanu.
11. Ievērot vides un darba aizsardzības prasības.
12. Prast sniegt pirmo palīdzību.
13. Veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.
14. Izmantot komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos
normatīvos dokumentus komercdarbības nodrošināšanai.
15. Pārvaldīt valsts valodu.
16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
17. Prezentēt uzņēmuma sekmīgai darbībai nepieciešamo informāciju.
18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
112
19. Regulāri paaugstināt profesionālo kompetenci.
2.23.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. statistika;
1.2. runas kultūra.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. pārmaiņu vadība;
2.2. kvalitātes vadība;
2.3. grāmatvedība;
2.4. nodokļi un nodevas;
2.5. tiesību pamati;
2.6. projektu vadīšana;
2.7. pārdošanas vadība;
2.8. profesionāla klientu apkalpošana;
2.9. tirdzniecības plānošana un reklāma;
2.10. finanses un kredīts;
2.11. starptautiskā tirdzniecība;
2.12. civilā aizsardzība;
2.13. lietišķo attiecību ētika un psiholoģija;
2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. augkopība;
3.2. lopkopība;
3.3. mežkopība;
3.4. komercdarbība lauksaimniecībā;
3.5. mikroekonomika;
3.6. makroekonomika;
3.7. tirgzinības;
3.8. darba tiesiskās attiecības;
3.9. saimnieciskās darbības analīze un risku vadība;
3.10. cilvēkresursu vadība;
3.11. komerctiesības;
3.12. vides aizsardzība;
3.13. informātika;
3.14. lietvedība;
3.15. darba aizsardzība;
113
3.16. valsts valoda;
3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.24. Kultūras tūrisma organizatora profesijas standarts
2.24.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – kultūras tūrisma organizators.
2. Profesijas kods – 3339 41.
2.24.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– kultūras tūrisma organizators izstrādā un īsteno kultūras tūrisma
projektus, sagatavo kultūras tūrisma produktus, nodarbojas ar tirgvedību
kultūras tūrisma jomā, ir atbildīgs par sava darba rezultātu, sekmējot uzņēmuma
pozitīva tēla veidošanos.
Kultūras tūrisma organizators strādā valsts un pašvaldību kultūras un
tūrisma iestādēs, tūrisma uzņēmumos, vai kā pašnodarbinātais, var veikt
individuālo komercdarbību.
2.24.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt komercdarbību tūrisma nozarē.
2. Spēja organizēt tūrisma uzņēmuma struktūrvienības darbību.
3. Spēja plānot darbu atbilstoši uzņēmuma prioritātēm un stratēģijai,
nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.
4. Spēja plānot, organizēt, koordinēt un pārraudzīt, kā arī izvērtēt un
sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.
5. Spēja sagatavot rekomendācijas uzņēmuma darba pilnveidošanai.
6. Spēja noformēt līgumus ar klientiem, klientu apdrošināšanu, konsulāros
un pārskata dokumentus un izmantot šos dokumentus darba procesā.
114
7. Spēja sagatavot sadarbības līgumus ar partneriem – piegādātājiem,
klientiem un uzņēmumiem.
8. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par
dokumentu pārvaldību.
9. Spēja ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar tūrismu un
kultūru saistītos Eiropas Savienības un starptautiskos normatīvos aktus.
10. Spēja nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.
11. Spēja izmantot un nodrošināt darba procesā nepieciešamās darba un
civilās aizsardzības zināšanas.
12. Spēja izstrādāt, ievērot un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības
noteikumus un uzņēmuma standartus.
13. Spēja ievērot lietišķo etiķeti un protokolu saskaņā ar uzņēmuma
prasībām.
14. Spēja ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.
15. Spēja prezentēt un publiski uzstāties.
16. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
17. Spēja izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.
18. Spēja sastādīt kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.
19. Spēja strādāt individuāli un komandā.
20. Spēja organizēt un vadīt darba grupas, pieņemt lēmumus.
21. Spēja izstrādāt, organizēt un realizēt kvalitatīvus kultūras tūrisma
produktus.
22. Spēja aprobēt jaunos kultūras tūrisma produktus.
23. Spēja sagatavot informāciju klientiem par jaunajiem kultūras tūrisma
produktiem.
24. Spēja noteikt darbinieku darba uzdevumus un izstrādāt darba
aprakstus.
115
25. Spēja plānot un organizēt darbinieku piesaistīšanu un rīkot personāla
atlases konkursus.
26. Spēja koordinēt ikdienas darbu un risināt radušās problēmsituācijas.
27. Spēja analizēt kultūras tūrisma projekta izstrādāšanā un produkta
realizācijā iesaistīto darbinieku darba kvalitātes novērtējumu.
28. Spēja apgūt Latvijas un starptautiskā kultūras tūrisma tirgus
piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.
29. Spēja veikt kultūras tūrisma tirgus analīzi, pārzināt tirgus tendences
un apgūt jaunākos produktus.
30. Spēja plānot attiecīgajam kultūras tūrisma produktam piemērotus
mārketinga pasākumus tā mērķauditorijas piesaistei.
31. Spēja virzīt kultūras tūrisma produktus tirgū un uzturēt regulāru
atgriezenisko saiti ar tūrisma uzņēmuma klientiem.
32. Spēja sadarboties ar partneriem kultūras tūrisma produktu izstrādes
procesā, ar uzņēmumiem, kas saistīti ar tūrisma nozares attīstību valstī, un ar
tūrisma izglītības iestādēm.
33. Spēja ievērot tūrisma profesionālo asociāciju ētikas kodeksus.
34. Spēja ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.
35. Spēja regulāri iegūt informāciju par valsts un starptautiskajām
programmām un projektiem tūrisma attīstības jomā.
36. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās iemaņas un
paaugstināt zināšanu līmeni.
37. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
38. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.
2.24.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
116
1. Būt atbildīgam par sava un komandas darba rezultātiem, patstāvīgi
organizēt, koordinēt savu un komandas darbu, kā arī prast strādāt un vadīt
saziņas procesu komandā.
2. Plānot un organizēt tūrisma uzņēmuma darbu.
3. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu un veidot tā popularitāti
sabiedrībā.
4. Ievērot konfidencialitāti informācijā par klientiem un uzņēmumu.
5. Sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.
6. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu
pārvaldību.
7. Pārzināt un pielietot Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un
starptautiskos normatīvos aktus tūrisma un kultūras jomā.
8. Ievērot darba, vides un civilās aizsardzības prasības un higiēnas
noteikumus.
9. Ievērot, izstrādāt un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus
un kvalitātes standartus.
10. Ievērot lietišķo etiķeti.
11. Ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.
12. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.
13. Publiski uzstāties, diskutēt un korekti analizēt atšķirīgus viedokļus.
14. Pārvaldīt valsts valodu.
15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
17. Izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.
18. Sagatavot kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.
117
19. Izstrādāt, pārdot un realizēt kultūras tūrisma produktu atbilstoši
klientu vēlmēm un vajadzībām, ievērojot uzņēmuma darbības virzienu.
20. Pielietot kultūras tūrisma maršrutu izstrādes metodiku.
21. Ierosināt inovatīvus risinājumus un izrādīt iniciatīvu to ieviešanā.
22. Izmantot pārdošanas prasmes.
23. Izmantot gida darba metodiku.
24. Prast sagatavot informatīvus materiālus klientiem par kultūras tūrisma
produktu.
25. Noteikt darba uzdevumus un veidot darba aprakstus.
26. Prast piesaistīt un atlasīt darbiniekus.
27. Risināt problēmsituācijas.
28. Izmantot jaunākās informācijas, komunikāciju tehnoloģijas un
specializētās programmas.
29. Strādāt ar biroja tehniku un aprīkojumu.
30. Plānot, organizēt un īstenot kultūras tūrisma produktu tirgvedības
pasākumus.
31. Apgūt un izvērtēt tūrisma tirgus piedāvājumus.
32. Lietot tūrisma tirgus pētījumu metodes.
33. Izzināt klientu vēlmes un vajadzības.
34. Veikt klientu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši Latvijas
Republikas normatīvajiem aktiem.
35. Veidot un uzturēt lietišķus kontaktus.
36. Ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.
37. Zināt un ievērot tūrisma ētikas kodeksu.
38. Sekot līdzi tūrisma aktualitātēm.
118
39. Paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.
40. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
2.24.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. ugunsdrošības noteikumi;
1.2. iekārtu elektrodrošības noteikumi;
1.3. pirmā palīdzība.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. tūrisma nozares pamati;
2.2. Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskie tūrisma
normatīvie akti;
2.3. profesionālās ētikas kodeksi;
2.4. ilgtspējīga tūrisma attīstība;
2.5. patērētāju tiesības;
2.6. kultūras tūrisma pamati;
2.7. kultūras politika;
2.8. Latvijas un pasaules kultūras vēsture;
2.9. Latvijas vēsture;
2.10. gida darba metodika;
2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. darba aizsardzība;
3.2. darba tiesiskās attiecības;
3.3. vides aizsardzība;
3.4. komercdarbības normatīvie akti;
3.5. valsts valoda;
3.6. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.7. komercdarbība;
3.8. vadības pamati;
3.9. personāla vadība;
3.10. sabiedriskās attiecības;
3.11. informācijas tehnoloģijas;
3.12. lietvedība;
3.13. kultūras tūrisma produktu veidošana;
119
3.14. kultūras tūrisma projektu vadība;
3.15. kultūras tūrisma tirgvedība;
3.16. Latvijas un pasaules tūrisma ģeogrāfija;
3.17. viesmīlības pamati;
3.18. saskarsmes psiholoģija;
3.19. lietišķā etiķete;
3.20. publiskā runa.
2.25. Militārā paramediķa profesijas standarts
2.25.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums − militārais paramediķis.
2. Profesijas kods – 2240 03.
2.25.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis − ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
− militārais paramediķis ir ārstniecības persona, kura profesionālās
darbības ietvaros patstāvīgi novērtē pacienta veselības stāvokli un sniedz
neatliekamo medicīnisko palīdzību; vada un organizē personāla darbu; izglīto
pacientus un sabiedrību neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības
veicināšanas jomā; pastāvīgi pilnveido savas zināšanas un prasmes.
Militārais paramediķis amata pienākumus veic Nacionālajos bruņotajos
spēkos, pildot militāro dienestu Latvijas teritorijā vai ārvalstīs. Lai uzturētu
profesionālās prasmes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā savai
kvalifikācijai atbilstošā apjomā militārā dienesta laikā, militārais paramediķis
var strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādē tiešā
neatliekamajā medicīnā sertificētas ārstniecības personas vadībā un uzraudzībā.
2.25.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu veselības stāvokļa izvērtēšanu,
izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.
2. Spēja veikt traumu guvušu cietušo primāro novērtēšanu.
120
3. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu guvušiem
pacientiem saskaņā ar algoritmiem, t.i., pacienta izmeklēšanas un neatliekamās
medicīniskās palīdzības secības attēlojumu, kā arī vadlīnijām un
rekomendācijām.
4. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem militārās
operācijās.
5. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem ar šautiem
un sprādziena izraisītiem ievainojumiem.
6. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem.
7. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem
(saslimušajiem) ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču
izraisītajos negadījumos un katastrofās.
8. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu ķīmisko,
bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un
militārās operācijās.
9. Spēja veikt cietušo šķirošanu un nodrošināt neatliekamo medicīnisko
palīdzību ārkārtas medicīniskās situācijās sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem.
10. Spēja veikt vadošās ārstniecības personas pienākumus ārkārtas
medicīniskās situācijās.
11. Spēja organizēt un veikt cietušo (saslimušo) evakuāciju.
12. Spēja veikt grūtnieces veselības stāvokļa novērtēšanu un sniegt
neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
13. Spēja pieņemt dzemdības pirmsslimnīcas etapā.
14. Spēja veikt jaundzimušā novērtēšanu, aprūpi un profilaktiskos
pasākumus.
15. Spēja dokumentēt pacienta novērtēšanas laikā iegūtos datus, sniegto
palīdzību un pacienta stāvokļa dinamiku neatliekamajās situācijās.
16. Spēja izvēlēties ārstnieciskās metodes un veikt procedūras atbilstoši
procedūru standartiem.
121
17. Spēja izvērtēt indikācijas pacienta nosūtīšanai uz slimnīcu.
18. Spēja patstāvīgi nozīmēt un lietot zāles cietušajiem, tai skaitā arī
stipras iedarbības, militāru operāciju un ārkārtēju situāciju seku likvidācijas
laikā.
19. Spēja konstatēt bioloģiskās nāves faktu militāru operāciju laikā.
20. Spēja izglītot ārstniecības atbalsta personas, pacientus un sabiedrību
neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības veicināšanas jomā.
21. Spēja organizēt un vadīt personāla darbu.
22. Spēja nodrošināt pacienta personas datu un medicīniskās informācijas
konfidencialitāti.
23. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
24. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības
veikšanai.
25. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
26. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
27. Spēja nodrošināt militāro dienestu regulējošo normu un darba
tiesiskās attiecības regulējošo normu ievērošanu, ciktāl tās attiecināmas uz
karavīriem.
28. Spēja ievērot ārstniecības, militārās jomas un citu normatīvo aktu
prasības.
2.25.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Ievākt pacienta anamnēzi.
2. Veikt pacienta fizikālo izmeklēšanu, t.i., apskati, palpāciju, perkusiju,
auskultāciju, un iegūto datu novērtēšanu.
3. Veikt pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu.
122
4. Veikt traumu guvuša cietušā primāro novērtēšanu.
5. Dokumentēt iegūtos rezultātus.
6. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu vecuma grupu
pacientiem.
7. Izvēlēties un realizēt pasākumus dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanai
un veselības stāvokļa stabilizēšanai.
8. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem, kuri cietuši no
apkārtējās vides izraisītiem veselības traucējumiem, t.i., karstuma un aukstuma
iedarbības, elektrības un zibens iedarbības, slīkšanas, dzīvībai un veselībai
kritiskos stāvokļos ūdenslīdējiem, augstuma izraisītiem dzīvībai un veselībai
kritiskiem stāvokļiem, dzīvnieku kodumiem.
9. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem militāro
operāciju laikā.
10. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem)
ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos
un katastrofās.
11. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem starptautisko
operāciju laikā, kas guvuši dažāda veida apkārtējās vides izraisītus veselības
traucējumus.
12. Veikt elpceļu caurlaidības atjaunošanu.
13. Izmantot orofaringeālos un nazofaringeālos elpvadus.
14. Veikt trahejas intubāciju.
15. Veikt elpceļu caurlaidības nodrošināšanu, izmantojot kombinēto
barības vada-trahejas cauruli.
16. Veikt elpceļu caurlaidības nodrošināšanu, izmantojot laringeālo
cauruli.
17. Veikt krikotiroidotomiju.
18. Veikt plaušu mākslīgo ventilāciju.
19. Veikt pleiras dobuma punkciju neatliekamās situācijās.
123
20. Veikt pleiras dobuma drenāžu neatliekamās situācijās.
21. Veikt skābekļa terapiju.
22. Lietot krājtelpas un nebulaizera tipa smidzinātājus.
23. Veikt dzīvībai bīstamas asiņošanas apturēšanu cietušajiem, izmantojot
militāros pārsējus, brūces tamponēšanu, lokālos hemostātiskos līdzekļus un
taktiskos žņaugus.
24. Veikt brūču primāro ķirurģisko apdari.
25. Veikt pagaidu asiņošanas apturēšanu.
26. Nodrošināt stabilu intravenozo pieeju un veikt šķīdumu un
medikamentu ievadīšanu intravenozi.
27. Nodrošināt intraosālo pieeju, t.i., sternālo, tibiālo, un veikt šķīdumu un
medikamentu ievadīšanu intraosāli.
28. Veikt medikamentu ievadīšanu enterāli un parenterāli.
29. Uzlikt traumai atbilstošu pārsēju.
30. Veikt transporta imobilizāciju traumu guvušiem pacientiem.
31. Nodrošināt amputēto ķermeņa daļu pareizu saglabāšanu un
transportēšanu.
32. Atpazīt dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus.
33. Veikt kardiopulmonālo reanimāciju.
34. Veikt elektrisko defibrilāciju.
35. Veikt asinsvadu manuālu izmeklēšanu.
36. Izmērīt pacienta arteriālo asinsspiedienu.
37. Izmērīt pacienta ķermeņa temperatūru.
38. Veikt pulsa oksimetriju.
124
39. Veikt mikrocirkulācijas sistēmas stāvokļa izvērtēšanu.
40. Veikt pacienta novērtēšanu pēc komu skalām.
41. Veikt kardiomonitorēšanu.
42. Veikt glikometriju.
43. Veikt bioloģiskās nāves fakta konstatāciju.
44. Veikt kuņģa zondēšanu un kuņģa skalošanu caur zondi.
45. Veikt deguna priekšējo tamponādi.
46. Veikt urīnpūšļa katetrizāciju.
47. Veikt pārbaudes testus pirms intravenozas medikamentozas ārstēšanas
uzsākšanas, dokumentēt tos.
48. Novērtēt agrīnās un vēlīnās pacienta reakcijas pēc medikamenta
ievadīšanas.
49. Veikt pacientu pozicionēšanu.
50. Veikt pacientu pārvietošanu.
51. Veikt cietušo šķirošanu.
52. Veikt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vadību
ārkārtas medicīniskās situācijās sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem.
53. Veikt cietušo (saslimušo) sagatavošanu evakuācijai un evakuāciju,
izmantojot sauszemes, gaisa un jūras transportu katastrofu un militāru operāciju
laikā.
54. Lietot individuālās aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu ķīmisko,
bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un
militārās operācijās.
55. Dekontaminēt un dezinficēt izmantoto aparatūru, instrumentus,
virsmas, palīglīdzekļus un citu aprīkojumu.
56. Veikt dzemdētājas stāvokļa novērtēšanu dzemdību periodu laikā.
125
57. Pieņemt dzemdības patstāvīgi nepieciešamības gadījumā
pirmsslimnīcas etapā.
58. Veikt jaundzimušā dzīvības funkciju novērtēšanu pēc Apgares skalas,
nabas saites primāro apdari un profilaktiskos pasākumus.
59. Veikt jaundzimušā atdzīvināšanu.
60. Noformēt medicīnisko dokumentāciju.
61. Nodrošināt pacienta personas datu un medicīniskās informācijas
konfidencialitāti.
62. Veikt preventīvos pasākumus visu vecuma grupu pacientiem.
63. Veikt nepieciešamos pretepidēmiskos pasākumus infekcijas slimību
atklāšanas gadījumos.
64. Organizēt un plānot savu darbu, izprotot ārstniecības iestāžu funkcijas,
pacientu un personāla tiesības un pienākumus.
65. Strādāt komandā.
66. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un psihoemocionālas
slodzes apstākļos.
67. Veikt pasākumus, kas mazina stresogēno faktoru ietekmi.
68. Sniegt psiholoģisko atbalstu cietušajiem neatliekamās medicīniskās
palīdzības nodrošināšanas laikā.
69. Ievērot higiēnas, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības noteikumus.
70. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
71. Uzturēt un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
72. Ievērot militārā dienesta regulējošās normas un darba tiesiskās
attiecības regulējošās normas, ciktāl tās attiecināmas uz karavīriem.
73. Pārvaldīt valsts valodu.
74. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
126
75. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, latīņu valodā un vienā
svešvalodā.
76. Apmācīt citus un noteikt apmācību nepieciešamību.
77. Rīkoties atbilstoši ārstniecību un militāro jomu regulējošo normatīvo
aktu prasībām un ētikas normām.
2.25.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. komercdarbība;
1.2. mikrobioloģija;
1.3. pētniecība ārstniecības jomā.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. anatomija;
2.2. fizioloģija;
2.3. propedeitika;
2.4. vispārējā patoloģija;
2.5. farmakoloģija ar receptūru;
2.6. terapija;
2.7. ķirurģija;
2.8. traumatoloģija un ortopēdija;
2.9. epidemioloģija;
2.10. higiēna;
2.11. infektoloģija;
2.12. nefroloģija;
2.13. neiroloģija;
2.14. ausu, kakla un deguna slimības;
2.15. acu slimības;
2.16. toksikoloģija;
2.17. anestezioloģija un reanimatoloģija;
2.18. dzemdniecība un ginekoloģija;
2.19. pediatrija;
2.20. ādas un seksuāli transmisīvās slimības;
2.21. psihiatrija un mentālā veselība;
2.22. psiholoģija;
2.23. katastrofu medicīnas vadība;
2.24. veselības aprūpes darba organizācija;
127
2.25. pedagoģijas pamati;
2.26. profesionālie termini valsts valodā, latīņu valodā un vienā
svešvalodā.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. taktiskā medicīna;
3.2. militārā medicīna;
3.3. neatliekamā medicīniskā palīdzība saslimušajiem un traumu
guvušajiem pacientiem;
3.4. saskarsme;
3.5. ekstremālo situāciju psiholoģija;
3.6. medicīnisko ierīču pielietošana un apkope;
3.7. dzīvības funkciju uzturēšana un atjaunošana;
3.8. reanimācijas pasākumu efektivitātes novērtēšana un pacienta
pēcreanimācijas stabilizēšana;
3.9. ārējās asiņošanas apturēšana;
3.10. aseptika un antiseptika;
3.11. vitālo rādītāju noteikšana un izvērtēšana;
3.12. injekciju, perifēro vēnu katetrizācijas tehnika;
3.13. intraosālās pieejas tehnika;
3.14. medikamentu ievadīšana;
3.15. kuņģa skalošana;
3.16. urīnpūšļa katetrizācija;
3.17. ekspresdiagnostikas metožu lietošana;
3.18. transporta imobilizācijas līdzekļu lietošana;
3.19. desmurģija;
3.20. amputētu ķermeņa daļu saglabāšana;
3.21. dzemdību pieņemšana;
3.22. jaundzimušā aprūpe;
3.23. cietušo šķirošana;
3.24. personāla individuālo aizsarglīdzekļu lietošana;
3.25. klīniskās un bioloģiskās nāves konstatēšana;
3.26. normatīvie akti militārajā jomā;
3.27. normatīvie akti ārstniecības jomā;
3.28. profesionālā ētika;
3.29. darba tiesiskās attiecības;
3.30. darba aizsardzība;
3.31. vides aizsardzība;
3.32. lietišķā informātika;
3.33. lietvedība;
3.34. valsts valoda;
3.35. divas svešvalodas saziņas līmenī.
128
2.26. Datorsistēmu un datortīklu administratora profesijas standarts
2.26.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – datorsistēmu un datortīklu administrators.
2. Profesijas kods – 2522 01.
2.26.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:
– datorsistēmu un datortīklu administrators nodrošina datortehnikas un
programmatūras, kā arī datortīkla optimālo darbaspēju lietotāju vajadzībām;
projektē, konfigurē un administrē datorsistēmas un datortīklus; nodrošina
informācijas aizsardzību un drošību; sniedz tehnisko un konsultatīvo atbalstu
lietotājiem; sagatavo nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.
Datorsistēmu un datortīklu administrators strādā uzņēmumos, kuros veic
datorsistēmu un datortīklu projektēšanu, uzstādīšanu, ieviešanu ekspluatācijā un
uzturēšanu, var būt pašnodarbinātais.
2.26.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt datorsistēmu projektēšanu.
2. Spēja veikt datortīklu projektēšanu.
3. Spēja veikt esošās datortehnikas, programmatūras un esošā datortīkla
inventarizāciju.
4. Spēja veikt sīkus datortehnikas remontdarbus.
5. Spēja instalēt un konfigurēt programmatūru.
6. Spēja uzstādīt un konfigurēt datortehniku.
7. Spēja diagnosticēt un novērst programmatūras lietošanas problēmas.
8. Spēja diagnosticēt un novērst datortehnikas lietošanas problēmas.
9. Spēja izveidot un uzturēt lietotāju kontus.
129
10. Spēja piešķirt lietotājam dažādas pieejas tiesības datorsistēmai.
11. Spēja nodrošināt datorsistēmas fizisko drošību.
12. Spēja administrēt datortīkla servisus.
13. Spēja administrēt datņu sistēmu.
14. Spēja sagatavot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.
15. Spēja veidot informācijas rezerves kopijas.
16. Spēja prezentēt savas idejas un priekšlikumus.
17. Spēja sniegt tehnisko atbalstu lietotājiem.
18. Spēja izstrādāt un realizēt informācijas sistēmas drošības politiku.
19. Spēja nodrošināt informācijas aizsardzību un drošību.
20. Spēja nodrošināt datorsistēmas nepārtraukto elektrobarošanas padevi.
21. Spēja novērst nesankcionētas programmatūras lietošanu.
22. Spēja analizēt esošās datorsistēmas darbības statistiku.
23. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās zināšanas un
prasmes.
24. Spēja sekot jaunumiem informācijas tehnoloģijas nozarē.
25. Spēja sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem
programmatūrā un datortehnikā.
26. Spēja uzlabot datortehnikas veiktspēju, izmantojot atjauninājumus.
27. Spēja uzlabot programmatūru, izmantojot atjauninājumus.
28. Spēja dokumentēt savu darbību.
29. Spēja konsultēt lietotājus ar dažādiem zināšanu līmeņiem.
30. Spēja organizēt un vadīt komandas darbu.
130
31. Spēja izvēlēties uzdevumu risināšanai vispiemērotāko variantu.
32. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.
33. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.
34. Spēja ievērot lietišķās saskarsmes principus.
35. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
36. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
37. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
38. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.26.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas
Republikas normatīvos aktus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijas
jautājumiem.
2. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus un tehnisko
dokumentāciju.
3. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
4. Lietot operētājsistēmas.
5. Lietot teksta un grafikas redaktorus, izklājlapu redaktorus u.c. biroja
lietojumprogrammatūru.
6. Lietot pretvīrusu programmatūru.
7. Lietot ugunsmūri.
8. Lietot diagnostikas programmatūru.
9. Lietot programmatūras atjauninājumus.
131
10. Lietot perifērijas ierīces.
11. Lietot dažādus informācijas nesējus.
12. Lietot datubāzes tehnoloģijas.
13. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
14. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.
15. Lietot sīku datortehnikas remontdarbu veikšanai nepieciešamo
mēraparatūru.
16. Izvēlēties uzdevumu risināšanai adekvātus līdzekļus.
17. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.
18. Veikt programmatūras testēšanu.
19. Sekot informācijas tehnoloģiju nozares aktualitātēm.
20. Strādāt komandā un patstāvīgi.
21. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
22. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.
23. Noformēt dokumentāciju atbilstoši lietvedības normatīvo aktu
prasībām.
24. Sagatavot prezentācijas materiālus un apmācības pasākumus, vadīt
tos.
25. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.
26. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un ergonomikas prasības.
27. Ievērot civilās aizsardzības prasības.
28. Ievērot vides aizsardzības prasības.
29. Ievērot profesionālās ētikas principus un normas.
132
30. Lietot lietišķās saskarsmes principus.
31. Īstenot vietējo un starptautisko komercdarbības komunikāciju
atbilstoši organizācijas kultūras prasībām.
32. Risināt problēmsituācijas.
33. Ievērot komercdarbības resursu racionālas izmantošanas nosacījumus.
34. Sekot Latvijas un pasaules ekonomikas tendencēm.
35. Pārvaldīt valsts valodu.
36. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
37. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
38. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.26.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī par projektu vadību.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. matemātika;
2.2. ekonomika un komercdarbība;
2.3. programmēšana;
2.4. ergonomika;
2.5. lietišķās informācijas apmaiņa;
2.6. informācijas tehnoloģiju nozares tiesību pamati;
2.7. elektrotehnika un elektronika;
2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. informācijas tehnoloģiju nozares standarti;
3.2. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;
3.3. lietojumprogrammatūras klasifikācija un izmantošana;
3.4. datorsistēmu uzbūve un datoru arhitektūra;
3.5. tīkla operētājsistēmas;
3.6. datortīkli;
133
3.7. datubāzes tehnoloģijas;
3.8. tīmekļa tehnoloģijas;
3.9. perifērijas ierīces;
3.10. lietišķā saskarsme un profesionālā ētika;
3.11. valsts valoda;
3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.13. darba tiesiskās attiecības;
3.14. darba un civilā aizsardzība;
3.15. vides aizsardzība;
3.16. lietvedība.
2.27. Aukstumtehnikas speciālista profesijas standarts
2.27.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – aukstumtehnikas speciālists.
2. Profesijas kods – 3115 67.
2.27.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– aukstumtehnikas speciālists nodarbojas ar aukstuma iekārtu un sistēmu
projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, regulēšanu, apkalpošanu un komplektāciju,
ievērojot jaunākos aukstumtehnikas attīstības sasniegumus; prot strādāt
atbilstoši Eiropas standartu prasībām; nodrošina normatīvo aktu ievērošanu
aukstuma nozarē; organizē un kontrolē cilvēkiem un videi drošu aukstumiekārtu
ekspluatāciju; veic kvalitātes vadību un kontroli.
Aukstumtehnikas speciālists strādā uzņēmumos un projektēšanas
organizācijās.
2.27.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja kontrolēt aukstumiekārtu tehnisko stāvokli un to ekspluatācijas
noteikumu izpildīšanu.
2. Spēja kontrolēt saldēšanas iekārtu izmantošanas drošības tehnikas
ievērošanu.
134
3. Spēja plānot un organizēt saldēšanas pamatiekārtu un palīgiekārtu
remontu.
4. Spēja organizēt un veikt aukstumiekārtu montāžu, tehnisko
apkalpošanu un remontu.
5. Spēja kontrolēt aukstumiekārtu tehnisko stāvokli, veicamo montāžas un
remonta darbu kvalitāti.
6. Spēja operatīvi pieņemt pareizus lēmumus konkrētajās ražošanas
situācijās.
7. Spēja analizēt ražošanas vājās vietas un novērtēt paredzamās,
notiekošās vai jau pabeigtās atsevišķu posmu vai uzņēmuma struktūrvienību
rekonstrukcijas jautājumus.
8. Spēja sadarboties ar padoto personālu, uzņēmuma speciālistiem un
vadību.
9. Spēja noteikt aukstumkameru un saldēšanas kameru būvizolācijas
īpatnības.
10. Spēja sniegt raksturojumu siltumizolācijas materiāliem.
11. Spēja piemērot darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos
aktus.
12. Spēja konsultēt darbiniekus par kompetencē esošiem jautājumiem.
13. Spēja izvērtēt uzņēmuma aukstumiekārtu struktūrvienības ēku
būvkonstrukcijas un sastādīt pamatiekārtu un palīgiekārtu izvietošanas plānu
struktūrvienībā.
14. Spēja aprēķināt aukstumiekārtu struktūrvienības pašizmaksas par
aukstuma vienību.
15. Spēja ievērot prasības, veicot darbības ar aukstuma aģentiem, lai
novērstu iespējamās aukstuma aģenta noplūdes.
16. Spēja veikt pasākumus, lai novērstu konstatētās aukstuma aģenta
noplūdes.
17. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību
izpildi.
135
18. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.
19. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.27.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Prast sastādīt aukstumiekārtu plānojumu uzņēmumā.
2. Veikt aukstumiekārtu montāžu un demontāžu.
3. Lasīt un izprast aukstumiekārtu un telpu rasējumus.
4. Lasīt elektriskās shēmas.
5. Lasīt tehnisko dokumentāciju un novērtēt iekārtu specifikācijas.
6. Veikt aparatūras hidraulisko, pneimatisko un izturības pārbaudi.
7. Prast ekspluatēt aukstumiekārtas, kompresoru agregātus,
kondensatorus, resiverus, iztvaikotājus, palīgierīces, amonjaka un ūdens sūkņus.
8. Prast regulēt aukstumiekārtu darbību.
9. Veikt aukstumiekārtu tehnisko apkopi.
10. Prast plānot un organizēt savu darbu.
11. Prast kontrolēt aukstumiekārtas izmantošanas drošības tehnikas
ievērošanu.
12. Prast sastādīt novērtējumu par saldēšanas iekārtu kvantitatīvo un
kvalitatīvo darbību.
13. Prast strādāt komandā.
14. Prast risināt problēmsituācijas.
15. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
16. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.
136
17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
19. Prast strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.
20. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt
konfliktsituācijas.
21. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.
23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
2.27.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. saskarsme;
1.2. ekonomika;
1.3. tiesību pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. matemātika;
2.2. fizika;
2.3. teorētiskā mehānika;
2.4. materiālzinības;
2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. datormācība;
3.2. inženiergrafika;
3.3. elektrotehnika;
3.4. darba aizsardzība;
3.5. aukstumtehnoloģija;
3.6. specializētās transportierīces;
3.7. aukstumtehnika;
3.8. montāža, remonts un ekspluatācija;
3.9. aukstumcehu celtniecības konstrukcijas;
137
3.10. aukstumiekārtu automatizācijas pamati;
3.11. vides aizsardzība;
3.12. darba tiesiskās attiecības;
3.13. lietišķā saskarsme un etiķete;
3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.15. valsts valoda augstākajā līmenī;
3.16. profesionālā un vispārīgā ētika.
2.28. Radiologa asistenta profesijas standarts
2.28.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – radiologa asistents.
2. Profesijas kods – 3211 01.
2.28.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– radiologa asistents ir ārstniecības persona, kura sadarbībā ar
radiogrāferiem, radiologiem diagnostiem, radiologiem terapeitiem un citiem
medicīnas nozaru speciālistiem veic rentgendiagnostikas vai staru terapijas
procedūras, nodrošinot pacienta aprūpi radiodiagnostikā un radioterapijā, stingri
ievērojot radiācijas drošību un starojuma dozas optimizāciju; nepārtraukti
veicina nozares attīstību, pilnveidojot savas zināšanas un profesionālās prasmes;
piedalās izglītības programmu ieviešanā ārstniecības iestādē.
Radiologa asistents strādā ārstniecības iestādē.
2.28.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja praktiski pielietot zināšanas attēla veidošanas tehnikā, dažādu
tehniku izmantošanā optimāla rezultāta iegūšanai rentgenogrāfijā.
2. Spēja precīzi pielietot pozicionēšanas mācību, anatomisko struktūru
atbilstību rentgendiagnostikas procedūrai.
3. Spēja pielietot rentgenogrāfijas izmeklējumu projekciju standartu
atbilstoši izmeklējuma indikācijām.
4. Spēja izprast rentgenstarojuma veidošanos (tiešo un izkliedēto).
138
5. Spēja noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē rentgendiagnostikas
procedūras kvalitāti.
6. Spēja izvēlēties veicamajam izmeklējumam atbilstošu starojuma dozas
lielumu.
7. Spēja izvērtēt filmu tipu, kasešu, ekrānu daudzveidību.
8. Spēja pielietot digitāla attēla reģistrācijas un iegūšanas veidus.
9. Spēja pielietot rentgenattēlu marķēšanā anatomiskos orientierus.
10. Spēja pielietot sterilos materiālus, dezinfekcijas līdzekļus invazīvās
procedūras vai operācijas vajadzībām.
11. Spēja izprast visu specifisko metožu pielietojumu rentgendiagnostikā.
12. Spēja pielietot kontrastvielas un radiofarmpreparātus.
13. Spēja pielietot visus radiācijas drošības un aizsardzības pasākumus
darbā ar radiofarmpreparātiem, tai skaitā attiecībā uz pacientiem, kuriem šie
preparāti ir ievadīti.
14. Spēja pārzināt rentgendiagnostikas un staru terapijas iekārtas,
palīgierīču darbības principus un ekspluatāciju.
15. Spēja orientēties klīniskās onkoloģijas pamatos, pārzināt staru
terapijas pielietojumu dažādām audzēju lokalizācijām.
16. Spēja izprast jonizējošā starojuma iedarbību uz organismu un audu
struktūrām, veicot staru terapijas procedūras.
17. Spēja orientēties un atpazīt staru terapijas procedūru agrīnās, vēlīnās,
lokālās un sistēmiskās komplikācijas.
18. Spēja pielietot imobilizācijas aprīkojumu kvalitatīva staru terapijas
procedūras kursa nodrošināšanai.
19. Spēja pielietot staru enerģijas absorbējošos blokus, fotonu enerģijas
koriģējošos ķīļus.
20. Spēja pareizi noformēt un aizpildīt staru terapijas procedūras
dokumentāciju.
139
21. Spēja orientēties pacientu datu ievadīšanā un starojuma dozu
plānošanā ar datorizētās plānošanas sistēmas palīdzību.
22. Spēja sadarboties ar pacientu, viņa ģimeni, lai veicinātu pacientu
psiholoģisko un fizioloģisko atveseļošanos.
23. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
24. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību
izpildi.
25. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
26. Spēja ievērot profesionālo ētiku.
27. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības
veikšanā.
28. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.28.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Nodrošināt pacienta un personāla radiācijas drošību un aizsardzību.
2. Nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.
3. Nodrošināt starojuma dozas optimizāciju.
4. Veikt rentgendiagnostikas procedūras atbilstoši projekciju standartam.
5. Ievērot darba kvalitātes kritērijus.
6. Izprast tehnoloģiju pielietojumu rentgendiagnostikā.
7. Veikt pacienta aprūpi atbilstoši radioloģijas izmeklējumam vai
procedūrai.
8. Pielietot normatīvos aktus radiācijas drošības jomā.
9. Prast pareizi noformēt un aizpildīt staru terapijas procedūras
dokumentāciju.
140
10. Uztvert cilvēku kā biopsihosociālu veselumu.
11. Atpazīt neatliekamu vai dzīvībai bīstamu stāvokli.
12. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
14. Ievērot infekcijas slimību profilaksi.
15. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.
16. Ievērot konfidencialitāti profesionālajā darbībā.
17. Ievērot kultūras, ētikas un profesionālos principus.
18. Pielietot rentgenogrāfijas attēla veidošanās tehniku.
19. Pielietot precīzu pacienta pozicionēšanu, anatomisko struktūru
atbilstību izmeklējumam vai procedūrai.
20. Pārzinot rentgenstarojuma veidošanos, starojuma kvantitatīvo un
kvalitatīvo izpausmi, prast ievērot radiācijas drošības un aizsardzības pasākumus
attiecībā uz pacientiem, tos pavadošām personām, brīvprātīgajiem palīgiem un
darbiniekiem darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.
21. Prast noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē darba kvalitāti.
22. Zināt un pielietot starojuma dozas atkarībā no filmas attīstīšanas
ātruma.
23. Izvērtēt filmu tipu, kasešu, ekrānu daudzveidību.
24. Izprast filmu identifikācijas sistēmas.
25. Pielietot filmu marķēšanā anatomiskos orientierus.
26. Izvēlēties sterilos materiālus, kontrastvielas, dezinfekcijas līdzekļus
invazīvās procedūras vajadzībām.
27. Pārzināt rentgenogrāfijas metožu pielietojumu.
141
28. Pārzināt staru terapijas iekārtas, palīgierīču darbības principus un
ekspluatāciju.
29. Orientēties klīniskās onkoloģijas pamatos.
30. Pārzināt staru terapijas pielietojumu dažādām audzēju lokalizācijām.
31. Orientēties un atpazīt staru terapijas agrīnās, vēlīnās, lokālās un
sistēmiskās komplikācijās.
32. Pielietot imobilizācijas aprīkojumu kvalitatīva staru terapijas kursa
nodrošināšanai.
33. Veidot apstarošanas lauku, pielietojot staru enerģijas absorbējošos
blokus, fotonu enerģijas koriģējošos ķīļus.
34. Orientēties pacientu datu ievadīšanā un starojuma dozu plānošanā ar
datorizētās plānošanas sistēmas palīdzību.
35. Pielietot specifiskās rentgendiagnostikas procedūras.
36. Lietot verbālās un neverbālās saskarsmes metodes.
37. Prast kritiski domāt un risināt problēmas.
38. Ievākt un analizēt no pacientiem iegūto informāciju pirms
izmeklējumiem.
39. Prast organizēt savu darbu.
40. Izturēties toleranti pret kolēģiem.
41. Ievērot multidisciplinārās komandas darba principus.
42. Patstāvīgi pieņemt lēmumus un par tiem atbildēt.
43. Ievērot profesionālās ētikas normas.
44. Pārvaldīt valsts valodu.
45. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
46. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.
142
47. Orientēties ekonomikas un komercdarbības pamatprincipos.
48. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.
49. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
50. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
2.28.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. elektronikas pamati;
1.2. fizikas pamati;
1.3. ķīmija;
1.4. bioķīmija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti radiācijas drošības
jomā;
2.2. radiācijas drošības kvalitātes nodrošinājuma programma un kvalitātes
kontrole;
2.3. atoma struktūra, jonizējošā starojuma rašanās, veidi, mijiedarbība ar
vielu;
2.4. jonizējošā starojuma mērvienības un lielumi, jonizējošā starojuma
detektēšanas pamati;
2.5. rentgeniekārtu uzbūve un raksturlielielumi;
2.6. instrumenti, ko pielieto nukleārajā medicīnā;
2.7. radiobioloģijas pamati;
2.8. jonizējošā starojuma bioloģiskie efekti;
2.9. nukleāras medicīnas fizika;
2.10. radiācijas fizika;
2.11. datortomogrāfijas metode;
2.12. magnētiskās rezonanses metode;
2.13. ultrasonogrāfijas metode;
2.14. vadības metodes;
2.15. lietvedība;
2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. attēla veidošanās un dokumentācijas procesi;
143
3.2. pacientu un iedzīvotāju aizsardzība pret jonizējošo starojumu;
3.3. darbinieku aizsardzība pret jonizējošo starojumu;
3.4. radiācijas drošības kvalitātes nodrošinājuma programma un kvalitātes
kontroles nodrošinājuma sistēma;
3.5. cilvēka skeleta un iekšējo orgānu normālā anatomija;
3.6. topogrāfiskā un rentgenanatomija;
3.7. virsmas anatomija;
3.8. cilvēka normālā fizioloģija;
3.9. patoloģiskā fizioloģija;
3.10. patoloģiskā fizioloģija un imunoloģija;
3.11. klīniskā farmakoloģija;
3.12. skeleta radiogrāfija, pozicionēšanas mācība;
3.13. pacientu aprūpe radioloģijā;
3.14. konvencionālās un digitālās rentgenizmeklēšanas metodes;
3.15. radiogrāfija pediatrijā;
3.16. dentālā rentgenogrāfija;
3.17. mammogrāfijas metode;
3.18. invazīvā radioloģija, iekārtas, izmeklējuma veidi;
3.19. attēldiagnostika rentgenogrāfijā;
3.20. sistēmu mācība;
3.21. kontrastvielu pielietojums;
3.22. staru terapijas metodoloģija;
3.23. onkoloģiskās slimības;
3.24. pacientu aprūpe staru terapijā;
3.25. radioloģijas informācijas sistēma, informācijas apstrādes
organizēšana radiologa asistenta praksē;
3.26. radiofarmakoloģija;
3.27. radionuklīdā ķīmija;
3.28. radioloģisko atkritumu pārstrāde un glabāšana;
3.29. psiholoģijas pamatprincipi;
3.30. pacienta apmācība, izglītošana;
3.31. procedūru veikšanas standarti;
3.32. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.33. katastrofu medicīna;
3.34. infekciju slimības;
3.35. ķirurģiskās slimības;
3.36. iekšķīgās slimības;
3.37. profesionālā ētika;
3.38. datorzinības;
3.39. saskarsmes psiholoģija;
3.40. komunikācijas prasme;
3.41. vides aizsardzība;
3.42. valsts valoda;
3.43. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
144
3.44. darba aizsardzība;
3.45. darba tiesiskās attiecības.
2.29. Banku speciālista profesijas standarts
2.29.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – banku speciālists.
2. Profesijas kods – 3311 11.
2.29.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– banku speciālists ir speciālists, kas esošajiem un potenciālajiem
klientiem sniedz vispārēju informāciju par banku darbību un to veidošanās
vēsturi, par bankas īpašniekiem (akcionāriem) un par bankas piedāvātajiem
finanšu pakalpojumiem; prot atvērt un apkalpot noguldījumu un norēķinu
kontus; veic klientu padziļinātu izpēti; veic kreditēšanas operācijas un nodrošina
to kvalitatīvu novērtējumu; izpilda kases operācijas, ārvalstu valūtu operācijas;
nodrošina bankas operāciju uzskaiti; pielieto informācijas tehnoloģijas; pārzina
banku attālinātos norēķinus; pārzina banku darbību reglamentējošos normatīvos
dokumentus un banku komercdarbības vidi.
Banku speciālists strādā kredītiestādē.
2.29.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja noformēt klienta iesniegumu konta atvēršanai un bankas un
klienta līgumu, informēt par klienta tiesībām un pienākumiem, tai skaitā par
patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
2. Spēja veikt klienta uzdevumā operācijas, tai skaitā starptautiskās, ar
kontos esošajiem naudas līdzekļiem, kā arī sagatavot un izsniegt klientiem konta
izrakstus un izziņas.
3. Spēja atpazīt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus un noformēt
ziņojumus par tiem.
4. Spēja aprēķināt ienākumu par līdzekļu glabāšanu kontos.
145
5. Spēja pieņemt un pārbaudīt kredīta pieteikumus un tiem pievienotos
dokumentus, kā arī novērtēt klienta kredītspēju un maksātspēju.
6. Spēja noteikt kredīta procentu likmi un procentu samaksas kārtību.
7. Spēja sagatavot kredītlīgumu un kredīta dzēšanas grafiku.
8. Spēja nodrošināt kredītu uzraudzību, novērtēt kredītu kvalitāti un
pārzināt uzkrājumu veidošanas principus nedrošiem parādiem.
9. Spēja noformēt kases iemaksu un izmaksu dokumentus, veikt skaidras
naudas iemaksu un izmaksu operācijas un noformēt kases dokumentāciju.
10. Spēja noformēt un izsniegt čeku grāmatiņas, pārbaudīt čeku pareizību,
izpildīt operācijas ar čekiem – pirkt, pārdot, pieņemt uz inkaso, spēja apkalpot
maksājumu kartes.
11. Spēja pieņemt nodokļu, komunālo un citu pakalpojumu maksājumus.
12. Spēja pirkt un pārdot ārvalstu valūtu un veikt valūtu konvertācijas
operācijas klientu uzdevumā.
13. Spēja atvērt un apkalpot vērtspapīru kontus un klienta uzdevumā pirkt
un pārdot vērtspapīrus.
14. Spēja noformēt bankas operāciju attaisnojošos dokumentus un
sagatavot arhivēšanai bankas dokumentus.
15. Spēja sagatavot pārskatus par atsevišķām banku operācijām vai to
grupām.
16. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.
17. Spēja novērtēt bankas vietu finanšu tirgū, kā arī analizēt un prognozēt
klientu rīcību ietekmējošos faktorus.
18. Spēja pārzināt banku pakalpojumu attīstības tendences.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
20. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai un
izskaidrot banku attālināto norēķinu veikšanas kārtību.
21. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.
146
22. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
23. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
24. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.29.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Sniegt vispārēju informāciju par bankas darbību un tās vēsturi, kā arī
informāciju par bankas akcionāriem.
2. Sniegt informāciju par bankas piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem.
3. Informēt klientu par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem
normatīvajiem aktiem.
4. Iepazīstināt ar bankas piedāvāto attālināto norēķinu kārtību.
5. Informēt par finanšu tirgu uzraugošajām institūcijām un to kompetenci
iesniegumu, t.sk. sūdzību, izskatīšanā un patērētāju strīdu risināšanā.
6. Pieņemt vai noformēt klienta iesniegumu konta atvēršanai, noformēt
bankas un klienta līgumu, informēt klientu par viņa tiesībām un pienākumiem.
7. Veikt klienta uzdevumā operācijas, tai skaitā starptautiskās, ar kontos
esošajiem naudas līdzekļiem.
8. Aprēķināt ienākumu par līdzekļu glabāšanu kontos.
9. Sagatavot un izsniegt klientiem konta izrakstus un izziņas.
10. Informēt klientu par kredīta pieteikuma noformēšanu un
iesniedzamajiem dokumentiem, pieņemt un pārbaudīt kredīta pieteikumu un tam
pievienotos dokumentus.
11. Novērtēt klienta kredītspēju un maksātspēju, kā arī noteikt kredīta
procentu likmi un procentu samaksas kārtību.
12. Sagatavot kredītlīgumu un kredīta dzēšanas grafiku.
147
13. Nodrošināt kredītu uzraudzību, prast novērtēt kredītu kvalitāti un
pārzināt kreditēšanas restrukturizācijas un atgūšanas procesus, pārzināt
uzkrājumu veidošanos nedrošiem parādiem.
14. Noformēt kases iemaksu un izmaksu dokumentus un veikt skaidras
naudas iemaksu un izmaksu operācijas.
15. Izpildīt operācijas ar čekiem – pirkt, pārdot, pieņemt uz inkaso,
noformēt un izsniegt čeku grāmatiņas, pārbaudīt čeku pareizību.
16. Pieņemt nodokļu, komunālo un citu pakalpojumu maksu.
17. Noformēt kases dokumentāciju.
18. Atpazīt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus un veikt darbības
tālākai informācijas sniegšanai.
19. Pirkt un pārdot ārvalstu valūtu, sniegt informāciju par valūtu
oficiālajiem un komerckursiem, kā arī veikt valūtu konvertācijas operācijas
klientu uzdevumā.
20. Atvērt un apkalpot vērtspapīru kontus un klientu uzdevumā pirkt un
pārdot vērtspapīrus.
21. Pārvaldīt valsts valodu.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
24. Lietot darbā informācijas tehnoloģijas, veikt attālināto norēķinu
pakalpojumus.
25. Ievērot profesionālās ētikas principus.
26. Ievērot fizisko personu datu aizsardzības, darba tiesisko attiecību,
darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.
2.29.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
148
1.1. makroekonomika;
1.2. ekonomiskā matemātika, statistika.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. mikroekonomika;
2.2. finanšu analīze un riski;
2.3. tiesību zinības;
2.4. grāmatvedība;
2.5. nodokļu sistēma;
2.6. apdrošināšana;
2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. komercdarbības ekonomika;
3.2. vadības zinības;
3.3. tirgzinības;
3.4. informātika;
3.5. psiholoģija, lietišķā saskarsme, profesionālā ētika;
3.6. banku darbība;
3.7. banku grāmatvedība un norēķini;
3.8. patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti;
3.9. valsts valoda;
3.10. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.11. lietvedība, lietišķā sarakste;
3.12. darba aizsardzība;
3.13. darba tiesiskās attiecības;
3.14. vides aizsardzība.
2.30. Grāmatveža (ceturtā līmeņa kvalifikācijas) profesijas standarts
2.30.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija).
2. Profesijas kods – 3313 01.
2.30.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
149
– grāmatvedis veic uzņēmuma finansiālo operāciju pilnu uzskaiti;
nodrošina savlaicīgu finanšu informācijas apkopošanu, apstrādi un finanšu
rādītāju aprēķināšanu; analizē uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus; gatavo
finanšu pārskatus un nodokļu deklarācijas; apkopo, plāno un kontrolē finanšu
resursu sadali; izstrādā priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības
pilnveidošanai; nodrošina Latvijas Republikas normatīvo aktu un starptautisko
tiesību normu ievērošanu un piemērošanu grāmatvedības jomā; organizē un
vada citus darbiniekus.
Grāmatvedis strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbinātais vai individuālais
komersants.
2.30.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja izveidot pareizu, racionālu un progresīvu grāmatvedības sistēmu
un sastādīt grāmatvedības organizācijas dokumentus.
2. Spēja reģistrēt un iegrāmatot saimnieciskos darījumus grāmatvedības
reģistros un grāmatvedības datorprogrammās, pamatojoties uz attaisnojuma
dokumentiem.
3. Spēja veikt reģistrēto saimniecisko darījumu pārbaudi.
4. Spēja aprēķināt nodokļus, veikt norēķinus par nodokļiem.
5. Spēja sagatavot un iesniegt nodokļu deklarācijas un pārskatus.
6. Spēja prognozēt nodokļu ietekmi uz uzņēmuma vadības pieņemtajiem
lēmumiem.
7. Spēja aprēķināt darba samaksu atbilstoši uzņēmumā pastāvošajai
samaksas sistēmai un veikt norēķinu ar darbiniekiem uzskaiti.
8. Spēja uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumus, iegrāmatot nemateriālo
ieguldījumu, pamatlīdzekļu un finanšu ieguldījumu darījumus.
9. Spēja aprēķināt un iegrāmatot ilgtermiņa ieguldījumu pārskata gadā
norakstāmo summu, pamatlīdzekļu nolietojumu finanšu un nodokļu vajadzībām.
10. Spēja uzskaitīt apgrozāmos līdzekļus un veikt to uzskaites kontroli.
11. Spēja uzskaitīt pašu kapitāla izmaiņas un reģistrēt tās.
150
12. Spēja izvērtēt nepieciešamos uzkrājumu veidus uzņēmumā, tos
aprēķināt un uzskaitīt.
13. Spēja identificēt saistības saskaņā ar to ekonomisko saturu, nodrošināt
saistību rašanās un dzēšanas uzskaiti, kontrolēt saistību dzēšanas termiņus.
14. Spēja veikt bilances posteņu inventarizāciju un ar finanšu pārskata
sastādīšanu saistītos koriģējošos un slēguma grāmatojumus.
15. Spēja sagatavot un analizēt uzņēmuma finanšu pārskatu.
16. Spēja nodrošināt izmaksu uzskaiti pašizmaksas aprēķināšanai un cenu
noteikšanai.
17. Spēja sagatavot grāmatvedībā pieejamo informāciju uzņēmuma
vadībai īstermiņa un ilgtermiņa rakstura lēmumu pieņemšanai.
18. Spēja sagatavot un iesniegt operatīvos pārskatus vadībai.
19. Spēja sagatavot un sniegt nepieciešamo informāciju auditoriem un
kontrolējošām institūcijām.
20. Spēja sagatavot un sniegt informāciju ārējai kontrolei.
21. Spēja sagatavot statistikas pārskatus.
22. Spēja orientēties Latvijas Republikas normatīvajos aktos un
starptautiskajās tiesību normās grāmatvedības jomā.
23. Spēja aizstāvēt sava uzņēmuma finanšu intereses citās institūcijās
grāmatvedības un nodokļu jomā.
24. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.
25. Spēja ievērot profesionālo ētiku.
26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
27. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
28. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
151
29. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.30.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentus.
2. Sagatavot saimnieciskiem darījumiem atbilstošus pirmdokumentus, arī
datorprogrammās.
3. Novērtēt saimnieciskos darījumus naudas vienībās.
4. Veikt darījumu sistematizēšanu un grupēšanu.
5. Izvēlēties vai veidot uzskaites objektiem atbilstošus analītiskās
uzskaites reģistrus.
6. Veikt analītiskās uzskaites summu salīdzināšanu ar sintētiskās uzskaites
datiem.
7. Izvēlēties un strādāt ar uzņēmuma grāmatvedībai atbilstošu
datorprogrammu.
8. Iniciēt esošajā grāmatvedības datorprogrammā nepieciešamos
uzlabojumus atbilstoši uzņēmuma darbības vai nodokļu uzskaites specifikai.
9. Izsekot saimnieciskajiem darījumiem no pirmdokumentu saņemšanas
un no to atspoguļošanas brīža grāmatvedības dokumentos līdz finanšu
pārskatam.
10. Veikt finanšu analīzi un interpretēt rādītāju izmaiņas.
11. Nodrošināt grāmatvedības datu aizsardzību un konfidencialitāti.
12. Reģistrēt saimnieciskos darījumus hronoloģiskajos un sistemātiskajos
grāmatvedības reģistros.
13. Novērtēt saimnieciskos darījumus naudas vienībās.
14. Noteikt uzņēmuma būtiskuma kritērijus grāmatvedības jomā.
15. Sagatavot finanšu pārskatus.
152
16. Sagatavot nodokļu deklarācijas.
17. Sagatavot operatīvos vadības pārskatus.
18. Sagatavot statistikas pārskatus.
19. Pielietot praktiskajā darbā Latvijas Republikas normatīvos aktus un
starptautiskās tiesību normas grāmatvedības jomā.
20. Izmantot Latvijas un Starptautiskos grāmatvedības standartus un
Starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus.
21. Pārvaldīt valsts valodu.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
24. Risināt problēmsituācijas saistībā ar grāmatvedības un nodokļu
jautājumiem.
25. Sagatavot lietišķās sarakstes dokumentus.
26. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši amata aprakstam, organizēt
padoto darba izpildi noteiktā termiņā.
27. Lietot darbā informācijas tehnoloģijas.
28. Sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem uzņēmuma vadībai
un argumentēti izteikt savu viedokli.
29. Ievērot profesionālās ētikas principus.
30. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
31. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
2.30.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
153
1.1. saskarsmes psiholoģija;
1.2. tirgzinību pamati;
1.3. socioloģija;
1.4. civilā aizsardzība.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. matemātika ekonomistiem;
2.2. ekonomika;
2.3. komercdarbības tiesiskie pamati;
2.4. komercdarbības organizēšana un plānošana;
2.5. lietvedība;
2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. grāmatvedības pamati;
3.2. statistika;
3.3. lietojumprogrammatūras;
3.4. vadības grāmatvedība;
3.5. finanšu grāmatvedība;
3.6. nodokļi un nodevas;
3.7. finanses un kredīts;
3.8. grāmatvedības datorprogrammas;
3.9. revīzija un audits;
3.10. projektu sagatavošana un vadīšana;
3.11. valsts valoda;
3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.13. darba tiesiskās attiecības;
3.14. darba aizsardzība;
3.15. vides aizsardzība;
3.16. profesionālā ētika.
2.31. Loģistikas speciālista profesijas standarts
2.31.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – loģistikas speciālists.
2. Profesijas kods – 3323 02.
2.31.2. Nodarbinātības apraksts
154
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– loģistikas speciālists novērtē servisa līmeni uzņēmumā; koordinē preču
plūsmas un krājumus; analizē uzņēmuma loģistikas izmaksas sadarbībā ar
tirgvedības, iepirkumu vai pārdošanas speciālistiem un koordinē pasūtījumus
krājumu papildināšanai; seko pasūtīto piegāžu atrašanās vietai piegādes procesā
un pēc nepieciešamības nodrošina to izkraušanu un glabāšanu uzņēmuma
noliktavā; organizē preču glabāšanu noliktavā, to komplektāciju un savlaicīgu
sadali un nosūtīšanu pircējiem; veic pasūtīto preču komplektēšanu; kārto preču
transportēšanas pavaddokumentāciju, attiecības ar ekspeditoriem, transporta
organizācijām; kontrolē preču virzību starptautiskajā un nacionālajā līmenī līdz
pircējam; pasūta un koordinē starptautiskus jūras, gaisa, sauszemes vai
multimodālus kravu pārvadājumus; pasažieru pārvadājumos veic pasažieru
plūsmas analīzi, izmaksu kontroli; sadarbībā ar kvalitātes vadības speciālistiem
analizē pasažieru apmierinātības līmeni; veic maršrutu plānošanu un izstrādi
atbilstoši pasažieru plūsmai; seko pasažieru pārvadājumu regularitātes un
pietiekamības nodrošināšanai vietējos un starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes
vai dzelzceļa pasažieru pārvadājumos.
Loģistikas speciālists strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar loģistiku,
starptautiskiem un nacionāliem kravu vai pasažieru pārvadājumiem,
vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā
arī valsts un pašvaldību institūcijās, kuru darbība ir saistīta ar transporta un
loģistikas nozari vai paredz loģistikas darbību organizēšanu, vai strādā kā
pašnodarbinātā persona vai individuāls komersants.
2.31.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja novērtēt uzņēmuma loģistikas procesus.
2. Spēja plānot materiālu un pasažieru plūsmas.
3. Spēja veikt iepirkumu plānošanu un noteikt optimālos pārvadājamo
kravu apjomus.
4. Spēja veikt krājumu vadīšanu.
5. Spēja veikt transporta operāciju organizēšanu ar vienu vai vairākiem
transporta veidiem (multimodālos pārvadājumus).
6. Spēja veikt noliktavas operāciju plānošanu.
155
7. Spēja novērtēt loģistikas pakalpojumu līmeni uzņēmumā pēc
noteiktiem kritērijiem.
8. Spēja analizēt loģistikas operāciju izmaksas ietekmējošos faktorus,
izstrādājot organizācijas loģistikas izmaksu optimizācijas scenārijus.
9. Spēja izvēlēties piegādei piemērotāko iepakojuma veidu, veidot saliktās
kravas, pieņemt lēmumu par kravas izvietošanu transporta līdzeklī, ņemot vērā
normatīvo dokumentu prasības.
10. Spēja izvēlēties pakalpojuma sniegšanai piemērotāko transporta veidu,
transportlīdzekļa veidu vai to kombināciju.
11. Spēja novērtēt piegāžu ķēžu darbības rezultātu.
12. Spēja sadarboties ar vietējiem un starptautiskiem piegādātājiem un
klientiem, kā arī ar uzņēmuma citu nodaļu speciālistiem.
13. Spēja izvērtēt uzņēmuma loģistikas procesa (operāciju) nepilnības, kā
arī izstrādāt pamatotus priekšlikumus tā uzlabošanai.
14. Spēja formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas loģistikas
speciālista kompetences ietvaros.
15. Spēja atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to loģistikas
problēmu risināšanai savas kompetences ietvaros, izmantojot informācijas
tehnoloģijas.
16. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas, risināt konfliktsituācijas
un strādāt komandā.
17. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.
18. Spēja sagatavot un izmantot loģistikas operācijām nepieciešamo
dokumentāciju.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, kā arī
lietot profesionālo terminoloģiju.
20. Spēja ievērot profesionālo ētiku.
21. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību
izpildi.
156
22. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu, starptautisko
pārvadājumu un starptautisko tirdzniecības noteikumu reglamentējošo
dokumentu ievērošanu.
23. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.31.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Grupēt un kontrolēt krājumus pēc to nozīmes, noteikt to pasūtīšanas
regularitāti.
2. Kontrolēt un noteikt preču un pakalpojumu apgrozījumu saskaņā ar
izvēlētajiem krājumu pasūtīšanas modeļiem.
3. Noformēt izejvielu un preču piegāžu pasūtījumus un nosūtīt
pasūtījumus piegādātājiem.
4. Saņemt piegādātos krājumu papildinājumus, pārbaudīt to kvalitāti.
5. Apkopot un analizēt statistiku par preču un pakalpojumu apgrozību.
6. Kontrolēt komplektāciju atbilstoši pasūtījumiem, konsolidēt sūtījumus
vienā virzienā atbilstošos pārvadājumu maršrutos, veidot pārvadāšanas
maršrutus un grafikus.
7. Analizēt transporta pārvadājumu izmaksas un tarifus.
8. Izmantot starptautiskās tirdzniecības un transportēšanas noteikumus.
9. Veikt pārvadājumu pasūtījumus.
10. Konstatēt, analizēt un sistematizēt statistiku par atkāpēm no plānotā
pasūtījuma un servisa līmeņa kritērijiem.
11. Novērtēt regulāri papildināmo krājumu un garantijas krājumu
atlikumus noliktavā pa preču grupām un piegādātājiem un sniegt priekšlikumus
par piegādes modeļa izmaiņām.
12. Organizēt operatīvajā līmenī loģistikas procesus.
157
13. Apkopot informāciju un novērtēt iekšējos un ārējos loģistikas vidi
ietekmējošos faktorus un to ietekmi uz uzņēmumu saimnieciskās darbības
finanšu rezultātiem.
14. Analizēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus.
15. Ievērot uzņēmuma dokumentu pārvaldības noteikumus un
grāmatvedības dokumentu sagatavošanas un apstrādes nosacījumus.
16. Izprast transporta un preču atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju
ietekmi un nozīmi.
17. Koordinēt kravas un pasažieru pārvadājumu procesu.
18. Koordinēt sadarbību ar partneriem, klientiem.
19. Analizēt plūsmas un pielietot risinājuma metodes darba organizācijā
pasažieru pārvadājumiem.
20. Veikt pieprasījuma prognozēšanu.
21. Veidot kravu un pasažieru pārvadāšanas maršrutus un grafikus.
22. Pārvaldīt valsts valodu.
23. Lietot starptautiskās loģistikas un starptautiskās tirdzniecības
terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
25. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus, starptautisko pārvadājumu
un starptautisko tirdzniecības noteikumu reglamentējošos dokumentus.
26. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
noteikumus.
28. Ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.
2.31.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
158
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. starptautiskās tirdzniecības procesu attīstība un pieprasījuma
prognozēšana;
1.2. informācijas plūsmu attīstība Latvijā, Eiropā un pasaulē;
1.3. loģistikas vieta un loma starptautiskajā tirdzniecībā;
1.4. prasības loģistikas operācijām un procesiem, loģistikas pakalpojuma
līmeņa novērtēšanas pamatprincipi;
1.5. komercdarbības formas un īpašuma veidus reglamentējošie
normatīvie akti.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. loģistikas procesu optimizācijas pamatprincipi, ražošanas
organizācija un plānošana;
2.2. klientu vajadzību novērtēšana;
2.3. loģistikas pakalpojumu tiesiskā regulēšana;
2.4. finanšu un grāmatvedības pamati;
2.5. statistika un datu grupēšana;
2.6. transporta ekonomika un tirgzinības;
2.7. mikroekonomika;
2.8. cenas veidošanas pamati;
2.9. materiālo vērtību plūsmas no izejvielu avotiem līdz patērētājam;
2.10. servisa loģistikas pamatprincipi;
2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. preču un pakalpojumu iepirkumu, pasažieru maršrutu un grafiku
plānošana un organizēšana;
3.2. pasūtījumu pieņemšana, komplektēšana un izpildes organizēšana;
3.3. noliktavu darba organizēšana;
3.4. krājumu vadīšana un modelēšana;
3.5. preču un pasažieru plūsmas uzskaite un izmaksu analīze;
3.6. piegādes ķēdes un izplatīšanas sistēmas;
3.7. nodokļu un muitas normatīvo aktu pielietošana;
3.8. loģistikas informācijas sistēmu lietošana, informācijas tehnoloģijas
loģistikā;
3.9. iepakojuma atbilstība normatīvo dokumentu prasībām;
3.10. kravas izvietošana transportlīdzeklī;
3.11. bīstamo un speciālo kravu pārvadāšana;
3.12. vides aizsardzība;
3.13. valsts valoda;
3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
159
3.15. darba aizsardzība;
3.16. darba tiesiskās attiecības;
3.17. profesionālā ētika.
2.32. Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālista profesijas
standarts
2.32.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.
2. Profesijas kodi:
Reklāmas komercdarbības pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods
"3339 05";
Reklāmas KONSULTANTS – profesijas kods "3339 09";
Reklāmas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 35";
Reklāmas un tirgvedības projektu PLĀNOTĀJS – profesijas kods
"3339 36" (turpmāk kopā – reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists).
2.32.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists veic tirgvedības un
reklāmas komunikācijas projektu/kampaņu plānošanu, to izstrādes un
īstenošanas organizēšanu; organizē lietišķus kontaktus; piedāvā reklāmas
plašsaziņas līdzekļos; nodrošina komercpakalpojumu iestāžu grafiskās
identitātes ievērošanu un pielietojumu to vizuālajā noformējumā un
reklāmpasākumos; organizē un kontrolē komercpakalpojumu iestāžu
reklāmpasākumus, organizē līgumu slēgšanu; konsultē klientus atbilstoši
komercdarbības etiķetes standartiem.
Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists var strādāt par
reklāmas konsultantu, reklāmas speciālistu un tirgvedības projektu plānotāju, kā
arī citās profesijās, kas saistītas ar reklāmas komercdarbības pakalpojumu
sniegšanu uzņēmumos, kas izmanto reklāmas komercdarbības pakalpojumus.
2.32.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja sagādāt informāciju par pārdodamajiem pakalpojumiem un
iespējamo pircēju prasībām.
160
2. Spēja vadīt uzņēmuma reklāmas kampaņu, ievērot tās budžetu, kā arī
pētīt reklāmas kampaņu efektivitāti.
3. Spēja kontrolēt komercpakalpojumu sniedzēju grafiskās identitātes
ievērošanu.
4. Spēja nodrošināt nepieciešamo izmaiņu izstrādi un ieviešanu.
5. Spēja veikt sarunas par līgumu slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā un
izskaidrot klientam pārdošanas, kā arī samaksas noteikumus.
6. Spēja savākt un apkopot aktuālo informāciju par publiskajiem
viedokļiem.
7. Spēja veicināt darbinieku lojalitāti uzņēmumam.
8. Spēja analizēt iegūtos tirgus izpētes rezultātus.
9. Spēja uzkrāt, grupēt un apstrādāt uzņēmuma reklāmas projektu datus.
10. Spēja izstrādāt reklāmas projektus, uzskaitīt un kontrolēt mantiskās
vērtības.
11. Spēja analizēt dažādus pētījumu un statistikas datus, apkopot un
apstrādāt informāciju.
12. Spēja noteikt uzņēmuma stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.
13. Spēja sekot reklāmas un tirgvedības nozares aktivitātēm.
14. Spēja plānot tirgvedības un reklāmas komunikācijas projektu un
kampaņu izpildi.
15. Spēja organizēt pakļautā tirgvedības un reklāmas personāla darbu.
16. Spēja vest sarunas ar klientiem un piegādātājiem par līguma slēgšanu
uzņēmuma vārdā.
17. Spēja kontrolēt tirgvedības un reklāmas komunikācijas projekta un
kampaņas īstenošanas gaitu.
18. Spēja sniegt informāciju pircējam par pārdodamo preci vai sniedzamo
pakalpojumu.
161
19. Spēja veikt sarunas ar pircēju par preces vai pakalpojuma pārdošanu.
20. Spēja pārdot preci vai pakalpojumu.
21. Spēja sastādīt rakstiskus ziņojumus, protokolus, sniegt rakstisku un
mutisku ziņojumu par savu un komandas darbību.
22. Spēja izzināt citu valstu pieredzi savā nozarē.
23. Spēja radoši risināt darba uzdevumus.
24. Spēja patstāvīgi plānot sava darba izpildi noteiktā termiņā.
25. Spēja veikt darbu patstāvīgi.
26. Spēja strādāt komandā un organizēt komandas darbu.
27. Spēja risināt problēmsituācijas.
28. Spēja sadarboties ar citu profesiju darbiniekiem.
29. Spēja argumentēti izteikt savu viedokli.
30. Spēja ievērot vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību
izpildi savā darbā.
31. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
32. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.
33. Spēja izmantot un piemērot komercdarbību un darba tiesiskās
attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus.
34. Spēja ievērot profesionālo ētiku.
35. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.32.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un
darba uzdevuma saskaņošanu ar reklāmas komercdarbības tehnoloģiskajām
iespējām.
162
2. Lietot darba izpildei nepieciešamos normatīvos aktus un tehnisko
dokumentāciju, standartus, pārzināt ar reklāmas un tirgvedības nozari saistītos
normatīvos aktus, gatavot lietišķos dokumentus.
3. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.
4. Brīvi orientēties sabiedrībā notiekošos procesos.
5. Novērtēt situāciju tirgū un pielāgot uzņēmuma reklāmu tirgus
prasībām.
6. Analizēt makroekonomisko situāciju un pielāgot uzņēmuma reklāmu
makroekonomikas apstākļiem.
7. Izmantot statistikas informāciju komercdarbības vides novērtēšanai.
8. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.
9. Projektēt reklāmas pakalpojumu sniegšanas procesus.
10. Izmantot atbilstošas reklāmas veidošanas metodes un pamatprincipus.
11. Piedalīties projektu izstrādē, vadīšanā un ieviešanā.
12. Izmantot tikai apkārtējai videi draudzīgas tehnoloģijas.
13. Pārvaldīt valsts valodu.
14. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
16. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās
komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.
17. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.
18. Piedalīties reklāmas un tirgvedības pasākumu organizēšanā un
sagatavošanā.
19. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt
konfliktsituācijas.
163
20. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
21. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.
22. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
23. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.
24. Izmantot komercdarbības un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos
normatīvos aktus.
2.32.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. grāmatvedība;
1.2. statistika;
1.3. ekonomika.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. komerctiesības;
2.2. tiesību zinātnes;
2.3. starptautiskās tirgzinības un ekonomika;
2.4. komercdarbības organizēšana un plānošana;
2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. tirgzinības;
3.2. tirgzinības plānošana;
3.3. tirgzinības komunikāciju vadīšana;
3.4. reklāmas plānošana;
3.5. mediju plānošana;
3.6. prezentācijas prasmes;
3.7. patērētāju uzvedība tirgū;
3.8. komercdarbības pamati;
3.9. produktu vizuālais noformējums;
3.10. reklāmu regulējošās tiesiskās normas;
3.11. projekta vadīšanas pamati;
3.12. darba tiesiskās attiecības;
3.13. civilā aizsardzība;
164
3.14. darba aizsardzība;
3.15. vides aizsardzība;
3.16. valsts valoda;
3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.18. informātika un informācijas tehnoloģijas;
3.19. lietišķā saskarsme;
3.20. socioloģija;
3.21. profesionālās un vispārīgās ētikas principi.
2.33. Komercdarbības speciālista profesijas standarts
2.33.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – komercdarbības speciālists.
2. Profesijas kods – 3339 20.
2.33.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– komercdarbības speciālists plāno, organizē un kontrolē procesus
ražošanas un pakalpojumu nozarēs; analizē un novērtē uzņēmuma darbību, tās
rezultātus; pārstāv uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem un institūcijām;
sniedz konsultācijas par saimnieciskās darbības organizēšanu un rezultativitātes
paaugstināšanu; piedalās nepieciešamo resursu plānošanā, sagādē un produkcijas
realizācijā; organizē vai veic struktūrvienības iekšējo pārskatu un atskaišu
sagatavošanu un prezentēšanu uzņēmuma vadībai; vada un koordinē personāla
darbu.
Komercdarbības speciālists strādā saimnieciskās darbības jomas
uzņēmumā vai kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais.
2.33.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja plānot, organizēt, koordinēt un kontrolēt saimniecisko darbību.
2. Spēja sastādīt biznesa plānus un īstenot tos uzņēmuma darbībā.
3. Spēja uzņemties atbildību par veicamajiem uzdevumiem.
165
4. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus,
sniegt priekšlikumus to uzlabošanai.
5. Spēja identificēt un analizēt saimnieciskās un finansiālās darbības
riskus.
6. Spēja analizēt uzņēmuma pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu aprites
īpatnības.
7. Spēja pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem un
institūcijām.
8. Spēja sastādīt iekšējos pārskatus un atskaites, nodrošināt savstarpējo
komunikāciju visu līmeņu personālam saistībā ar pārskatos un atskaitēs ietverto
informāciju.
9. Spēja izzināt klientu vajadzības, prognozēt klientu uzvedības maiņas
tendences un elastīgi reaģēt uz tām.
10. Spēja analizēt nepieciešamo piegāžu daudzumu, piegādes kvalitāti un
novērtēt tās ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem.
11. Spēja sekot rīcībā esošo materiālo resursu racionālai izmantošanai,
analizēt, plānot, nodrošināt preču krājumus.
12. Spēja veikt ikdienas komercdarījumus.
13. Spēja izprast tirgus konkurences mehānismus, cenu veidošanas
politiku un konkurentu uzvedību tirgū.
14. Spēja analizēt, definēt un ieviest produkcijas vai pakalpojuma noietu
veicinošos pasākumus.
15. Spēja organizēt darba aizsardzības pasākumus un kontrolēt darba
aizsardzības prasību ievērošanu.
16. Spēja orientēties un ievērot komercdarbību, nodarbinātību, finanšu
(nodokļu) sfēru regulējošos un citus normatīvos aktus, kas attiecas uz
komercdarbības speciālista darbību.
17. Spēja sadarboties un izveidot, koordinēt, kontrolēt efektīvu
komunikāciju starp klientiem un uzņēmuma personālu.
18. Spēja ievērot profesionālo ētiku.
166
19. Spēja organizēt savu darbu, strādāt patstāvīgi un paaugstināt
profesionālo kvalifikāciju.
20. Spēja izprast un novērtēt inovāciju nozīmi komercdarbībā.
21. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
23. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
24. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
25. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.33.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Orientēties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā.
2. Pārzināt lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās metodes un novērtēt
kvalitatīvos faktorus lēmumu pieņemšanā.
3. Orientēties komercdarbības formās un piemērot uzņēmuma darbības
apstākļiem atbilstošāko.
4. Veikt datu apstrādi ekonomisko un vadības uzdevumu formulēšanai un
atrisināšanai.
5. Nodrošināt darba aizsardzības un sanitāri higiēnisko prasību ievērošanu
uzņēmumā.
6. Noteikt darbības prioritātes, deleģēt un kontrolēt uzdevumus.
7. Pielietot tirgzinības un reklāmas metodes, pamatojoties uz veikto
analīzi.
8. Organizēt pozitīvu komunikāciju.
9. Organizēt kvalitatīvu uz klientiem orientētu pakalpojumu sniegšanu.
10. Strādāt ar sadarbības partneriem.
167
11. Apkopot un analizēt saimnieciskās darbības datus.
12. Orientēties grāmatvedības uzskaitē.
13. Orientēties valsts nodokļu sistēmā un citos komercdarbību
regulējošajos normatīvajos aktos.
14. Orientēties komercdarbības finansiālā atbalsta fondu, programmu un
organizāciju piedāvājumā.
15. Veikt pieprasījuma un piedāvājuma analīzi.
16. Strādāt individuāli un komandā.
17. Orientēties un strādāt ar jaunajām informācijas tehnoloģijām
specialitātē.
18. Sagatavot prezentācijas materiālus un tos prezentēt.
19. Ievērot ētikas un uzvedības normas.
20. Pārvaldīt valsts valodu.
21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
24. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
25. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.33.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. zināšanas socioloģijā;
1.2. statistika;
1.3. loģistikas pamati;
1.4. civilā aizsardzība.
168
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. lietišķās informācijas apmaiņa;
2.2. grāmatvedība;
2.3. nodokļu un nodevu sistēma;
2.4. komercdarbību regulējošie normatīvie akti;
2.5. personāla vadīšana;
2.6. projektu vadīšana;
2.7. finanses un kredīts;
2.8. jaunu ideju radīšana;
2.9. tirgzinības plānošana un reklāma;
2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas pielietošanas līmenī:
3.1. komercdarbības organizēšana, plānošana un vadīšana;
3.2. saimnieciskās darbības analīze un risku vadība;
3.3. lietišķā saskarsme un ētika komercdarbībā;
3.4. ekonomika;
3.5. vadības grāmatvedība;
3.6. lietišķā informātika un informācijas tehnoloģijas;
3.7. tirgzinības;
3.8. valsts valoda;
3.9. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.10. darba tiesiskās attiecības;
3.11. darba aizsardzība;
3.12. vides aizsardzība.
2.34. Sociālā aprūpētāja profesijas standarts
2.34.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – sociālais aprūpētājs.
2. Profesijas kods – 3412 01.
2.34.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
169
– sociālais aprūpētājs plāno sociālās aprūpes pakalpojumus personām,
kurām vecuma vai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības sevi aprūpēt un nodrošināt
pamatvajadzības; atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām nosaka sociālās
aprūpes pakalpojumu kompleksa vai atsevišķu pakalpojumu nepieciešamību;
organizē sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu; novērtē, kā mainās klienta
iespējas aprūpēt sevi, un attiecīgi maina sociālās aprūpes pakalpojumu
kompleksa apjomu un saturu; novērtē klientu apmierinātību ar sociālās aprūpes
pakalpojumiem.
Sociālais aprūpētājs strādā sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kas
nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus, vai ir pašnodarbinātais.
2.34.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja ievērot sociālās aprūpes ētiskos un juridiskos aspektus.
2. Spēja ievērot darba gaitā iegūtās informācijas konfidencialitāti.
3. Spēja ievērot sociālā aprūpētāja profesionālo darbību reglamentējošos
normatīvos aktus.
4. Spēja strādāt saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām.
5. Spēja veicināt klienta līdzdarbību sociālās aprūpes procesā.
6. Spēja novērtēt darba vidi un veidot to drošu.
7. Spēja novērtēt klienta personību.
8. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.
9. Spēja sadarboties un strādāt komandā.
10. Spēja novērtēt klienta pašaprūpes spējas.
11. Spēja veikt pētījumus sociālās aprūpes jomā.
12. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās.
13. Spēja piesaistīt brīvprātīgos un citas atbalsta personas.
14. Spēja konsultēt sociālās aprūpes procesā iesaistītās personas.
15. Spēja identificēt klienta veselības problēmas.
170
16. Spēja atbalstīt klienta pielāgošanos sociālajai un fiziskajai videi.
17. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
18. Spēja koordinēt un vadīt.
19. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.
20. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
21. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
2.34.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Noteikt klientam nepieciešamās palīdzības formas.
2. Novērtēt klienta pamatvajadzības un funkcionālās spējas.
3. Novērtēt klienta pašaprūpes spējas.
4. Izvēlēties klienta vēlmēm un vajadzībām atbilstošus sociālās aprūpes
veidus.
5. Izstrādāt sociālās aprūpes plānus, grafikus.
6. Organizēt sociālo aprūpi dažādām personu grupām institūcijā un
personas dzīvesvietā.
7. Veidot profesionālās attiecības ar klientiem, radot aprūpei labvēlīgus
apstākļus.
8. Veicināt klienta dzīves kvalitātes nepazemināšanos.
9. Identificēt klienta un sociālajā vidē esošos resursus, piesaistīt tos.
10. Pielietot jaunas tehnoloģijas sociālajā aprūpē.
11. Analizēt un novērtēt sociālās aprūpes procesu.
171
12. Novērtēt un analizēt sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitāti un klienta
apmierinātību ar sniegto pakalpojumu.
13. Dokumentēt savu profesionālo darbību.
14. Pārzināt un pielietot ar sociālā aprūpētāja profesiju saistītos
normatīvos aktus.
15. Pārvaldīt valsts valodu.
16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
18. Pielietot saziņas prasmes un sadarboties ar citiem speciālistiem.
19. Sniegt pirmo palīdzību.
20. Vākt, apkopot, analizēt, apstrādāt informāciju par klientu.
21. Risināt konfliktsituācijas.
22. Pielietot informācijas tehnoloģijas un pārzināt un izmantot datubāzes.
23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
24. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
noteikumus.
25. Prast komunicēt ar klientiem ar dažāda veida uztveres un
komunikācijas grūtībām.
2.34.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. Eiropas Savienības pamattiesību harta un Eiropas Sociālā harta;
1.2. sociālekonomiskie procesi Latvijā;
1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;
1.4. valsts pārvaldes darbības principi;
1.5. sociālās izolācijas cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;
1.6. sociālā statistika.
172
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. Latvijas Republikas normatīvie akti sociālās drošības jomā;
2.2. sociālo institūciju funkcionēšanas mehānisms;
2.3. sociālās aprūpes vēsture Latvijā un pasaulē;
2.4. jaunāko tehnoloģiju attīstība sociālajā aprūpē;
2.5. dažādu (sociālo, ekonomisko, vides u.c.) faktoru mijiedarbība un
ietekme uz indivīdu;
2.6. sociālā darba pamatprincipi;
2.7. sociālās rehabilitācijas pamatprincipi;
2.8. sociālās palīdzības pamatprincipi;
2.9. profesionālās rehabilitācijas pamatprincipi;
2.10. vispārīgā, attīstības, personības un sociālā psiholoģija;
2.11. invaliditāte un tās veidi;
2.12. normalizācijas principi;
2.13. brīvprātīgo kustība Latvijā;
2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;
2.15. ANO Konvencija „Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. starpinstitucionālās un strapprofesionālās komandas darbības
principi;
3.2. sociālā ētika, reliģija;
3.3. uztura mācība;
3.4. vispārējās cilvēktiesības;
3.5. sociālās aprūpes pakalpojumu veidi;
3.6. sociālā aprūpētāja profesionālās darbības standarts;
3.7. sociālās aprūpes procesa dokumentēšana un sociālās aprūpes plāni;
3.8. sociālās aprūpes organizēšana;
3.9. cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem sociālās aprūpes
specifika;
3.10. valsts valoda;
3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.12. datorzinības;
3.13. veselības stāvokļa izmaiņu novērtēšana;
3.14. profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās aprūpes praksē;
3.15. darba aizsardzība;
3.16. stresa un konfliktu vadība;
3.17. darba tiesiskās attiecības;
3.18. sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtēšana;
3.19. pirmā palīdzība;
3.20. vides aizsardzība;
173
3.21. personīgā higiēna;
3.22. komunikācijas veidi ar cilvēkiem ar dažāda veida komunikācijas
barjerām;
3.23. ergonomija;
3.24. tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana aprūpes veikšanai un klienta
neatkarības nodrošināšanai.
2.35. Podologa profesijas standarts
2.35.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – podologs.
2. Profesijas kods – 2269 06.
2.35.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– podologs (pēdu aprūpes speciālists) ir ārstniecības persona ar pirmā
līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas veic pacientu ārstniecību un
izglītošanu pēdas aprūpē; veic pacientu podoloģisko izmeklēšanu (pēdas kaulu
locītavu sistēmas, asinsrites, jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi un bojājuma
riska pakāpes novērtēšanu), pacienta kāju nagu, ādas un balsta kustību aparāta
stāvokļa un konstitucionālo īpatnību novērtēšanu, pēdas aprūpi, profilakses
darbu, galvenokārt strādājot ar paaugstināta riska grupas pacientiem; ir atbildīgs
par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu,
nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes, veicina savas profesijas
attīstību.
Podologs savu profesionālo darbību veic patstāvīgi vai aprūpes komandas
sastāvā ārstniecības iestādēs, var būt pašnodarbinātais vai individuālais
komersants.
2.35.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu pēdu izmeklēšanu, pēdu
veselības stāvokļa izvērtēšanu, pēdu problēmu diagnosticēšanu.
2. Spēja veikt profesionālu pēdu aprūpi, izvēloties pēdu aprūpes metodes
atbilstoši pacienta problēmām.
174
3. Spēja veikt nagu korekciju, ortoniksiju un nagu protezēšanu.
4. Spēja veikt diabētiskās pēdas pacienta aprūpi.
5. Spēja veikt vingrojumu kompleksu, pēdu masāžu un fizioprocedūras
pēdām (kontrastvannas, parafīna aplikācijas).
6. Spēja sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtās
situācijās un hronisku slimību paasinājuma gadījumos.
7. Spēja pielietot profesionālas saskarsmes iemaņas, ievērojot
profesionālās ētikas principus.
8. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu
prasības.
9. Spēja nodrošināt par pacientu iegūtās informācijas konfidencialitāti.
10. Spēja apzināt un ievērot podologa profesionālo lomu un kompetences
robežas pacientu veselības aprūpē.
11. Spēja novērtēt, radīt un uzturēt drošu darba vidi.
12. Spēja ievērot darba higiēnas, darba aizsardzības, ugunsdrošības un
vides aizsardzības noteikumus.
13. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un
psihoemocionālas slodzes apstākļos.
14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
15. Spēja pielietot medicīniskās un informācijas tehnoloģijas pacientu
aprūpes procesā.
16. Spēja pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī un spēja sazināties
vismaz divās svešvalodās.
17. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
18. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta
personas un sabiedrības locekļus par pēdu bojājumu profilaksi.
175
19. Spēja sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes
profesionāļiem un institūcijām.
20. Spēja darboties komandā un ievērot multidisciplinārās komandas
darba principus.
21. Spēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes tālākizglītības
procesā un uzturēt savu profesionālo kompetenci.
22. Spēja izmantot zināšanas komercdarbībā podoloģiskās prakses
izveidošanā un uzturēšanā.
23. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.35.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Pārzināt, izvēlēties un prast pielietot atbilstošas podoloģijas kabineta
iekārtas, aprīkojumu, aparatūru, materiālus un palīgmateriālus.
2. Pielietot kāju nagiem un ādai atbilstošus profesionālos pēdu kopšanas
līdzekļus un palīglīdzekļus.
3. Veikt nagu struktūrai un kāju ādai atbilstošu instrumentu, materiālu,
aparatūras izvēli un prast pamatot to pielietojumu.
4. Metodiski pareizi veikt kāju nagu un pēdu ādas ārstnieciskās
procedūras, pielietojot atbilstošas pēdu aprūpes tehnoloģijas podologa darbā.
5. Izmantot roku, instrumentu, darba virsmu un telpu apstrādei attiecīgus
mazgāšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas līdzekļus.
6. Sastādīt pacienta anamnēzi (pašreizējo sūdzību, slimības anamnēzi,
dzīves, sociālo un ģimenes anamnēzi).
7. Novērtēt pacienta atbildes reakciju uz esošajiem vai iespējamiem kāju
pēdu veselības traucējumiem, kā arī novērtēt aprūpi, ārstēšanu vai izmeklēšanu.
8. Veikt izvirzīto aprūpes problēmu plānošanu un īstenot nepieciešamās
darbības pēdu problēmu risināšanai.
9. Veikt nagu, ādas stāvokļa un to izmaiņu novērtēšanu kāju pēdām.
176
10. Noteikt kāju nagu struktūru un pēdu ādas tipu, noteikt ādas krāsas
pārmaiņas slodzes laikā.
11. Pārbaudīt pacienta pulsu uz pēdas mugurējās artērijas un liela kaula
mugurējās artērijas, kā arī prast izvērtēt segmentārās doplerogrāfijas
(potītes/augšdelma indeksa) rādītājus.
12. Veikt pēdas spiediena sajūtas pārbaudi.
13. Veikt pēdas vibrācijas sajūtas pārbaudi.
14. Veikt virspusējās jušanas pārbaudi (pēdas pieskāriena sajūtas,
temperatūras sajūtas un dūriena sajūtas pārbaudi).
15. Novērtēt pēdu deformācijas.
16. Noteikt pēdas spiediena izraisītus bojājumus (hiperkeratozes, tulznas,
varžacis) un pēdas kustību spējas zudumu.
17. Veikt pēdas un apakšstilba čūlas veida identifikāciju (čūlas tipa
noteikšana, čūlas lokalizācija un dziļums, infekcijas pazīmes).
18. Veikt brūču (čūlas) aprūpi pēdas un apakšstilba līmenī – brūces
apkopšanu, skalošanu, nekrotisko audu likvidāciju.
19. Pielietot brūces dzīšanas posmam atbilstošus pārsējus un ārīgi
lietojamus medikamentus pēdas un apakšstilba lokalizācijā pēc ķirurga
norādījumiem.
20. Atslogot pēdas čūlu, izmantojot podoloģijā pielietojamos materiālus.
21. Veikt ieaugušu nagu korekciju, pielietojot korekcijas stangas un
pielietot kādu no ortoniksijas (skavu/plākšņu) vai nagu tamponēšanas metodēm.
22. Identificēt ādas slimības (parazitārās, mikotiskās, piodermijas, vīrusu
dermatozes) un nagu slimības (mikotiskās, trofiskās, iedzimtās).
23. Veikt pasākumus pēdu mehāniskai atslogošanai – spiediena un berzes
samazināšanai un deformācijas koriģēšanai ar neķirurģiskām metodēm,
izveidojot individuālās ortozes (silikona masas, porolona, filca).
24. Veikt fizikālās medicīnas procedūras, pēdu vingrojumus un pēdu
masāžu, podologa kompetences ietvaros.
177
25. Veikt pacienta pašaprūpes līmeņa novērtēšanu.
26. Konsultēt pacientus par nagu un kāju pēdu ādas stāvokli un sniegt
rekomendācijas par pēdu kopšanu.
27. Paaugstināt pacienta neatkarību, pielietojot pašaprūpi veicinošus
pasākumus.
28. Sniegt pacientam informāciju par pārsēju un medikamentu lietošanas
nosacījumiem.
29. Precīzi pielietot podoloģijā ārsta nozīmētos medikamentus.
30. Savākt mikrobioloģiskos paraugus mikrobioloģisko izmeklējumu
veikšanai.
31. Sagatavot ķirurģisku pacientu operācijai un īstenot pēcoperācijas
aprūpes principus.
32. Plānot, īstenot un novērtēt izglītojošas aktivitātes pacientiem par nagu
un kāju pēdu ādas veselības saglabāšanas nepieciešamību.
33. Organizēt aprūpes komandas dalībniekiem izglītojošus pasākumus par
specifiskiem pēdu bojājumiem un to profilaksi.
34. Apkopot un realizēt pēdas aprūpes procesu raksturojošos skaitliskos
datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
35. Prast organizēt un veikt pasākumus pacientu veselības kvalitātes
nodrošināšanai.
36. Aizpildīt pēdu aprūpes protokolus un dokumentēt datus par pacienta
kāju pēdu stāvokli un tā izmaiņām.
37. Veikt medikamentu, pēdu aprūpes materiālu, līdzekļu un
papildlīdzekļu pasūtīšanu, uzskaiti, uzglabāšanu, izlietošanu un norakstīšanu.
38. Sadarboties ar endokrinologiem, dermatologiem, tehniskajiem
ortopēdiem, asinsvadu ķirurgiem, infektologiem, traumatologiem/ortopēdiem un
citiem speciālistiem komandas darba nodrošināšanai pacienta veselības aprūpē.
39. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
178
40. Ievērot higiēnas, darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības
un vides aizsardzības prasības.
41. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.
42. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
43. Pārvaldīt valsts valodu.
44. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
46. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
47. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar veselības
aprūpes jomu.
2.35.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. fizika, ķīmija;
1.2. projektu vadība.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;
2.2. vispārējā patoloģija, patoloģiskā fizioloģija;
2.3. mikrobioloģija;
2.4. epidemioloģija;
2.5. personības psiholoģija;
2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie
faktori;
2.7. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;
2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
2.9. farmakoloģija;
2.10. pedagoģijas un andragoģijas principi;
2.11. terapeitisko, ķirurģisko, dermatoloģisko saslimšanu etioloģija,
patoģenēze, klīniskās izpausmes, diagnostikas un ārstēšanas principi;
2.12. komercdarbība.
179
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. saskarsme;
3.2. profesionālā ētika;
3.3. propedeitika;
3.4. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.5. praktiskā darba iemaņas podoloģijā;
3.6. lietiškā informātika medicīnā un informācijas tehnoloģijas;
3.7. higiēna un infekciju kontrole;
3.8. aprūpes process podoloģijā un procedūru standarti;
3.9. nagu korekcijas metodes;
3.10. ārstnieciskā pēdas aprūpe;
3.11. ortopēdija un protezēšanas pamati;
3.12. diabētiskās pēdas aprūpe;
3.13. valsts valoda;
3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.15. darba tiesiskās attiecības;
3.16. darba aizsardzība;
3.17. vides aizsardzība;
3.18. pētniecības principi podologa praksē;
3.19. lietvedība;
3.20. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;
3.21. datorzinības;
3.22. fizioterapija un ergonomija podoloģijā.
2.36. Pārtikas kvalitātes speciālista profesijas standarts
2.36.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – pārtikas kvalitātes speciālists.
2. Profesijas kods – 3119 42.
2.36.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– pārtikas kvalitātes speciālists organizē un veic izejvielu, starpproduktu
un gatavās produkcijas paraugu atlasi un reģistrāciju kvalitātes kontrolei
laboratorijās, organizē un veic fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās analīzes un
produktu degustāciju atbilstoši uzņēmumā izstrādātās kvalitātes sistēmas
standartiem un tehnisko noteikumu prasībām; veic pārtikas izejvielu, produktu
180
un iekštelpu vides temperatūras mērījumus; veic ražošanas vides (piemēram,
gaisa), virsmas nomazgājumu un citu paraugu noņemšanu laboratoriskai
testēšanai; pārzina pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiju un visus pārtikas
aprites posmus ražošanā; izveido un uztur kvalitātes sistēmas dokumentāciju
uzņēmumā.
Pārtikas kvalitātes speciālists var strādāt pārtikas ražošanas uzņēmumos
un pārtikas kvalitātes kontroles laboratorijās.
2.36.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt izejvielu, pārtikas paraugu un iekštelpu vides paraugu
atlasi kvalitātes kontrolei laboratorijās, kā arī iekštelpu temperatūras mērījumus.
2. Spēja organizēt un veikt fizikālās, ķīmiskās vai mikrobioloģiskās
analīzes.
3. Spēja organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.
4. Spēja novērtēt testēšanai nepieciešamā aprīkojuma, iekārtu, reaģentu,
barotņu un citu materiālu atbilstību darba uzdevumam un kvalitātes prasībām, kā
arī organizēt to izmantošanu un glabāšanu.
5. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt analīžu rezultātus, pielietojot
informācijas tehnoloģijas.
6. Spēja novērtēt laboratorijas aparatūras un iekārtu derīgumu darbam.
7. Spēja patstāvīgi un precīzi strādāt ar analītisko aparatūru.
8. Spēja apkopot un statistiski apstrādāt iegūtos analīžu rezultātus.
9. Spēja organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.
10. Spēja organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.
11. Spēja lietot mērīšanas iekārtas, instrumentus, reaģentus un materiālus,
darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
12. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.
13. Spēja sekot pārtikas produktu kvalitātes izmaiņām ražošanas procesā
un veikt korektīvās darbības.
181
14. Spēja kontrolēt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību normatīvi
tehniskajai dokumentācijai.
15. Spēja izveidot un uzturēt kvalitātes sistēmas dokumentāciju
uzņēmumā, analizēt pārtikas riskus un plānot nepieciešamos laboratoriskos
izmeklējumus.
16. Spēja plānot un organizēt higiēnas pārbaudes uzņēmumā.
17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.
18. Spēja strādāt komandā un ievērot profesionālās ētikas normas.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
20. Spēja ikdienas darbā lietot normatīvos aktus, kas reglamentē pārtikas
kvalitātes un nekaitīguma prasības.
21. Spēja orientēties pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos
dokumentos.
22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
23. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
2.36.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Organizēt izejvielu, pārtikas produktu un iekštelpu vides paraugu atlasi
kvalitātes kontrolei laboratorijās.
2. Organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.
3. Veikt pārtikas produktu ķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši standartu
prasībām.
4. Veikt pārtikas produktu mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši standartu
prasībām.
5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvērtēt testēšanas
rezultātus.
6. Pielietot datortehniku un citu biroja tehniku.
182
7. Prast rīkoties ar pārtikas produktu kontroles laboratorijās lietojamām
iekārtām un aparātiem.
8. Organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.
9. Organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.
10. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus laboratorijās.
11. Ievērot darba aizsardzības prasības, strādājot ar ķīmiskām vielām un
mikroorganismu kultūrām.
12. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.
13. Organizēt pirmās palīdzības sniegšanu.
14. Ieviest testēšanas dokumentāciju laboratorijās.
15. Plānot higiēnas pārbaudes uzņēmumā.
16. Organizēt un koordinēt paškontroles sistēmu uzņēmumā atbilstoši
kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām.
17. Organizēt savu un laboratorijas personāla darbu.
18. Saskaņot savu darbību ar citu uzņēmuma struktūrvienību
speciālistiem.
19. Organizēt savu darbu laboratorijā.
20. Pārvaldīt valsts valodu.
21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
24. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.
2.36.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
183
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. uzturmācība;
1.2. vides pārvaldības sistēmas;
1.3. galvenie ekonomikas jēdzieni.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. ķīmisko savienojumu īpašības;
2.2. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana;
2.3. stingrai uzskaitei pakļautās vielas;
2.4. pārtikas ķīmija;
2.5. fizikāli ķīmiskās analīzes metodes;
2.6. mikroorganismi un to klasifikācija;
2.7. pārtikas piedevas;
2.8. pārtikas kvalitātes nodrošināšanas sistēma uzņēmumā;
2.9. vadīšanas būtība un funkcijas;
2.10. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija;
2.11. pārtikas piesārņojums un nekaitīguma prasības;
2.12. pārtikas produktu iesaiņojuma prasības;
2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. laboratorijas trauki un iekārtas;
3.2. pārtikas produktu analīzes metodes;
3.3. pārtikas produktu sensorā novērtēšana;
3.4. normatīvie akti pārtikas jomā;
3.5. higiēnas prasību kontrole pārtikas apritē;
3.6. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi;
3.7. pirmā palīdzība;
3.8. labas ražošanas prakse;
3.9. informācijas tehnoloģijas;
3.10. darba tiesiskās attiecības;
3.11. saskarsmes pamatprincipi;
3.12. profesionālā ētika;
3.13. lietvedība;
3.14. darba aizsardzība;
3.15. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;
3.16. ugunsdzēsības līdzekļi;
3.17. valsts valoda;
3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.19. vides aizsardzība.
184
2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts
2.37.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – zobu higiēnists.
2. Profesijas kods – 3251 02.
2.37.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– zobu higiēnists ir ārstniecības persona – zobārstniecības aprūpes
speciālists, kurš, strādājot zobārstniecības komandas sastāvā, sadarbībā ar
zobārstu veic pacienta mutes saslimšanu profilakses un klīniskā
(periodontoloģiskā) ārstēšanas plāna sastādīšanu, izpildi un izvērtēšanu;
patstāvīgi veic klīniski diagnostisku pacienta mutes izmeklēšanu, mutes
saslimšanu profilakses pasākumus, zobu un ap zobu esošo audu klīnisko
ārstēšanu, nodrošina infekcijas kontroles pasākumus un uztur drošu vidi
zobārstniecības kabinetā; izglīto sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē;
piedalās zobārstniecības aprūpes plānošanā, organizācijā un izvērtēšanā
sadarbībā ar zobārstniecības komandu un citu nozaru speciālistiem.
Zobu higiēnists strādā zobārstniecības un dažāda profila ārstniecības
iestādēs (piemēram, zobārstniecības privātpraksēs, mutes veselības centros,
doktorātos, veselības aprūpes centros, stacionāro ārstniecības iestāžu nodaļās),
var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.
2.37.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu klīniski diagnostisku mutes
izmeklēšanu saistībā ar vispārējo veselības stāvokli.
2. Spēja nodrošināt pacienta zobu rentgenoloģisku izmeklēšanu un mutes
saslimšanas diagnostiku sadarbībā ar zobārstu.
3. Spēja sadarbībā ar zobārstu sastādīt pacientam mutes saslimšanu
profilakses un klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanas plānu.
185
4. Spēja sadarbībā ar zobārstu vai speciālistu periodonta slimību ārstēšanā
(periodontologu) veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo audu klīnisko
(periodontoloģisko) ārstēšanu.
5. Spēja izpildīt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses plānu individuāli
katram pacientam visās vecuma grupās, kā arī pacientam ar īpašām vajadzībām.
6. Spēja sadarbībā ar zobārstu veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo
audu klīnisko (terapeitisko) ārstēšanu.
7. Spēja izvēlēties pacienta profilaktiskās un ārstnieciskās aprūpes veidus
atbilstoši stomatoloģisko saslimšanu profilakses, terapijas un periodontoloģijas
metodēm.
8. Spēja izglītot pacientu un sniegt vispusīgu primāro aprūpi pacientam
visās vecuma grupās, ievērojot mutes slimību profilakses un ārstēšanas prasības.
9. Spēja noteikt prioritātes, kas atbilst katra pacienta individuālajām
profilakses un ārstēšanas vajadzībām, mērķiem, kā arī atbilst mutes veselības un
veselības aprūpes prasībām.
10. Spēja apzināties, ka visām darbībām ieskaitot izmeklēšanu,
diagnosticēšanu, profilaktiskos pasākumus, periodontoloģisko un terapeitisko
ārstēšanu, jāatbilst pacienta vajadzībām un interesēm.
11. Spēja izskaidrot pacientam izmeklēšanas rezultātus un, ja
nepieciešams, nosūtīt pacientu ārstēšanai pie speciālista – periodontologa.
12. Spēja ārstniecisko manipulāciju laikā komunicēt un sadarboties ar
zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes profesionāļiem.
13. Spēja izvērtēt savu profilaktisko un ārstniecisko darbību
zobārstniecības komandas sastāvā.
14. Spēja veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības praksē.
15. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās
zobārstniecības praksē.
16. Spēja organizēt un uzturēt drošu zobārstniecības aprūpes darba vidi.
17. Spēja aizpildīt un analizēt dažāda veida zobārstniecības
dokumentāciju.
186
18. Spēja organizēt pacientu atkārtotu izsaukšanu regulārajā apmeklējumu
sistēmā, kā arī sadarboties ar speciālistu (periodontologu) uzturošās ārstēšanas
posmā.
19. Spēja veiksmīgi komunicēt ar pacientiem un viņu ģimenēm.
20. Spēja ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.
21. Spēja rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā pret pacientiem un
darba kolēģiem.
22. Spēja plānot un veikt vienkāršus zinātniskus pētījumus profilaktiskās
zobārstniecības jomā.
23. Spēja kritiski izvērtēt publicētos zinātniskos pētījumus zobārstniecības
jomā.
24. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes
sasniegumus savā darbā.
25. Spēja veikt sabiedrības izglītošanu mutes saslimšanu profilaksē,
veicināt mutes veselību un vispārējo veselību.
26. Spēja izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un
ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta
atbildību pašam rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.
27. Spēja sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko
programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma
grupās, identificējot riska grupas.
28. Spēja izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un
profilaktiskām programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām,
kā arī pacientiem ar īpašām vajadzībām.
29. Spēja strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem
primārās veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.
30. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranci un iejūtību pret visiem pacientiem
neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.
31. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.
32. Spēja ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.
187
33. Spēja apzināties nepieciešamību rūpēties par savu veselību, iespējamo
arodslimību attīstību un ievērot ergonomikas principus praktiskajā darbā.
34. Spēja uzturēt profesionālās attīstības un kompetences līmeni, turpinot
izglītoties mūža garumā.
35. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un
realizācijā.
36. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
37. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības
veikšanai.
38. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
39. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
40. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
2.37.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Iegūt un vispusīgi dokumentēt pacienta medicīnisko anamnēzi,
pievēršot uzmanību kaitīgiem paradumiem.
2. Noteikt mutes veselības stāvokli – kariesa intensitāti, ap zobiem esošo
audu (periodonta) un gļotādu stāvokli, sakodienu, sejas simetriju – un informēt
par to zobārstu.
3. Izvērtēt kariesa, nekariozo saslimšanu, mutes higiēnas un ap zobu esošo
audu (periodonta) stāvokli izmantojot dažādus indeksus.
4. Atpazīt mutes gļotādas slimības, patoloģiskas izmaiņas un konsultēties
ar zobārstu vai mutes patoloģijas speciālistu diagnozes uzstādīšanai.
5. Veikt dažādus diagnostiskus testus (kariogrammu, periogrammu,
siekalu testus).
6. Izdarīt zobu rentgena uzņēmumus, attīstīt, dokumentēt un sagatavot tos
izsniegšanai.
188
7. Sastādīt, veikt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses un klīnisko
(periodontoloģisko) ārstēšanas plānu pacientam sadarbībā ar zobārstu vai
speciālistu (periodontologu), pacienta hronisku saslimšanu gadījumos
konsultēties ar ģimenes ārstu vai citiem speciālistiem.
8. Pielietot diagnostiskas krāsvielas zobu aplikuma noteikšanai un
informēt pacientu par mutes higiēnas stāvokli.
9. Veikt zobu kroņa daļas pulēšanu, ieskaitot arī plombas pulēšanu,
noņemt plombu pārkares.
10. Noņemt virssmaganu un zemsmaganu mīksto un cieto zobu aplikumu
ar īpašiem instrumentiem (ne dziļāk par 6 mm).
11. Veikt zobu saknes daļas pulēšanu (ne dziļāk par 6 mm).
12. Ievietot smaganu rievās un kabatās zobārsta nozīmētos medikamentus.
13. Pielietot virsmas anestētiķus pacienta mutes gļotādai un pēc veiktās
lokālās mutes anestēzijas izdarīt pacientam nepieciešamās klīniskās procedūras.
14. Demonstrēt un apmācīt pacientu lietot viņam piemērotākās zobu
tīrīšanas un diegošanas tehnikas.
15. Veikt uztura analīzi, kariesa un nekariozo zobu saslimšanu riska
izvērtēšanu.
16. Pielietot lokāli fluorīdus saturošus un zobu jutīgumu samazinošus
medikamentus.
17. Pēc zobārsta norādījuma uzlikt silantus pacienta zobu kožamajās
virsmās.
18. Veikt zobu balināšanas procedūras pacientam, uzlikt un noņemt
periodontoloģiskus pārsējus, noņemt šuves mutē.
19. Nodrošināt profilakses pasākumus pacientam ar samazinātu siekalu
izdalīšanos mutē (kserostomiju) un nepatīkamu elpu (halitozi).
20. Pielietot specifiskas higiēnas metodes pacientam ar zobu implantiem,
ortodontiskām aparatūrām un zobu protēzēm.
21. Ņemt nospiedumus, lai izgatavotu mutes zobu aizsargkapes, nakts
kapes vai individuālās karotes profilakses līdzekļu uzlikšanai zobiem.
189
22. Pielietot polimerizācijas lampu gaismas cietējošiem zobārstniecības
materiāliem un silantiem.
23. Sadarboties ar zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes
profesionāļiem ārstniecisko manipulāciju laikā.
24. Veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības kabinetā.
25. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās
zobārstniecības praksēs.
26. Aizpildīt un analizēt dažāda veida zobārstniecības dokumentāciju.
27. Organizēt pacientu izsaukumus regulārajā apmeklējumu sistēmā, lietot
datoru informācijas glabāšanā un apstrādē.
28. Sadarboties ar pacientiem un viņu ģimenēm.
29. Ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.
30. Rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā uz pacientiem un darba
kolēģiem.
31. Izglītot sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē, veicināt mutes
veselību un vispārējo veselību.
32. Izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un
ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta
atbildību pašiem rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.
33. Sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko
programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma
grupās, identificējot riska grupas.
34. Izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un profilaktiskām
programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, kā arī
pacientiem ar īpašām vajadzībām.
35. Strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem
primārās un sociālās aprūpes speciālistiem.
36. Izturēties ar rūpību, toleranti un iejūtīgi pret visiem pacientiem
neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.
190
37. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
noteikumus.
38. Līdzdarboties zobārstniecības komandas darbā.
39. Respektēt pacienta individuālās profilaktiskās un ārstnieciskās
vajadzības zobārstniecībā.
40. Piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.
41. Integrēt zinātnes sasniegumus zobārstniecības aprūpes darbā.
42. Ievērot darba tiesiskās attiecības.
43. Pārvaldīt valsts valodu.
44. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
46. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.37.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. vispārīgā mikrobioloģija, virusoloģija, imunoloģija;
1.2. embrioloģija;
1.3. patoloģiskā anatomija;
1.4. patoloģiskā fizioloģija;
1.5. ekonomika un komercdarbība;
1.6. pedagoģija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija;
2.2. dentālā anatomija;
2.3. normālā fizioloģija;
2.4. funkcionālā histoloģija;
2.5. orālā mikrobioloģija;
2.6. orālā morfoloģija;
191
2.7. orālā patoloģija;
2.8. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
2.9. speciālā farmakoloģija;
2.10. infekcijas slimības;
2.11. sabiedrības veselība un epidemioloģija;
2.12. medicīnas ētika;
2.13. vides un aroda veselība;
2.14. veselības veicināšana un izglītošana;
2.15. psihosomatiskā medicīna un psihoterapijas pamati;
2.16. materiālmācība zobārstniecībā;
2.17. endodontija;
2.18. zobu protezēšana;
2.19. ortodontija;
2.20. mutes, sejas un žokļu ķirurģija;
2.21. bērnu terapeitiskā zobārstniecība;
2.22. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. stomatoloģisko saslimšanu profilakse;
3.2. uzturmācība (saistībā ar mutes veselību);
3.3. preklīniskā periodontoloģija;
3.4. klīniskā periodontoloģija;
3.5. sabiedrības veselība un aprūpe zobārstniecībā;
3.6. mutes veselības veicināšana un izglītošana;
3.7. dentālā rentgenoloģija;
3.8. saskarsme ar pacientu zobārstniecībā;
3.9. gerostomatoloģija (profilakses aspekti);
3.10. ergonomija zobārstniecībā;
3.11. pētnieciskais darbs zobārstniecībā;
3.12. profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie normatīvie
akti;
3.13. informācijas tehnoloģijas;
3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.15. valsts valoda;
3.16. darba tiesiskās attiecības;
3.17. darba aizsardzība;
3.18. vides aizsardzība.
2.38. Vides tehnologa profesijas standarts
2.38.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – vides tehnologs.
192
2. Profesijas kods – 2143 02.
2.38.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– vides tehnologs veic vides tehnoloģiju un vides kvalitāti nodrošinošu
tehnoloģisko risinājumu izstrādi, projektēšanu un ieviešanu; piedalās vides
pārvaldības darbā; risina vides aizsardzības, vides tehnoloģiju, resursu
apsaimniekošanas, ar atkritumu apsaimniekošanu saistītus uzdevumus; vada
projektus, kā arī uzņēmuma patstāvīgu struktūrvienību darbu.
Vides tehnologs strādā valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos,
kur nepieciešami risinājumi, lai mazinātu procesa kaitīgo ietekmi uz vidi.
2.38.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja analizēt, novērtēt un kontrolēt vides stāvokli, t.sk. piesārņojuma
līmeni.
2. Spēja veikt ūdens, augsnes, gaisa, fizikālās un ķīmiskās analīzes.
3. Spēja aprēķināt, izvērtēt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma
fizikālo un ķīmisko analīžu rezultātus.
4. Spēja plānot vides aizsardzības pasākumus.
5. Spēja organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēt ietekmju
būtiskumu.
6. Spēja izstrādāt un pielietot videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu
attīrīšanā, atkritumu apsaimniekošanā, dzeramā un tehniskā ūdens sagatavošanā,
augsnes un gaisa attīrīšanā ilgtspējīgas attīstības kontekstā.
7. Spēja diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā
radušos traucējumu cēloņus.
8. Spēja sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības
projektu izstrādei, t.sk. veikt tehniski ekonomiskos aprēķinus.
193
9. Spēja aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus, kā arī
degradācijas novēršanas ekonomisko efektivitāti.
10. Spēja pielietot matemātiskas metodes vides novērtējuma analīzē,
izpētē un vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.
11. Spēja izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.
12. Spēja organizēt un vadīt vides pārvaldības sistēmas.
13. Spēja pielietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un
nepieciešamo programmatūru.
14. Spēja veikt vides auditu.
15. Spēja ievērot normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.
16. Spēja organizēt savu un padoto darbinieku pienākumu veikšanu,
nodrošināt komandas darbu uzdevumu izpildē.
17. Spēja saskaņot savus darba pienākumus ar citu saistīto speciālistu
darba pienākumiem.
18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un
vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
20. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.
21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.38.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Novērtēt, analizēt, kontrolēt vides stāvokli, identificēt vides
piesārņojuma avotus.
2. Veikt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma fizikālās un
ķīmiskās analīzes.
194
3. Veikt vides risku analīzi.
4. Plānot vides aizsardzības pasākumus.
5. Nodrošināt vides monitoringa datu vākšanu, apstrādi, analīzi.
6. Organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu.
7. Izstrādāt un ekspluatēt videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu
attīrīšanas, atkritumu apsaimniekošanas, dzeramā un tehniskā ūdens
sagatavošanas, augsnes, zemes dzīļu ieguves un izmantošanas, gaisa attīrīšanas
ilgtspējīgas attīstības kontekstā.
8. Sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības projektu
izstrādei, veikt ar dabas resursu izmantošanu vai ar piesārņojumu saistītos
ekonomiskos aprēķinus.
9. Diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā radušos
traucējumu cēloņus.
10. Aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus un
degradācijas novēršanas ekonomiskos ieguvumus.
11. Pielietot matemātiskās metodes vides novērtējuma analīzē, izpētē,
vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.
12. Izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.
13. Sagatavot informatīva rakstura materiālus populārzinātniskā valodā.
14. Pielietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un
datorprogrammas.
15. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasības.
16. Pārzināt iekšējā vides audita veikšanas principus.
17. Prast ieviest vides pārvaldības sistēmu vai tās elementus uzņēmumā.
18. Organizēt un nodrošināt savu un padoto darbinieku pienākumu
veikšanu.
19. Sadarboties ar citiem speciālistiem.
195
20. Ievērot profesionālās ētikas principus.
21. Pārvaldīt valsts valodu.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
25. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.38.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. ģeogrāfija;
1.2. loģistika;
1.3. zemes dzīļu resursu izmantošana;
1.4. riska analīze.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. ķīmijas cikla zinātnes;
2.2. fizikas cikla zinātnes;
2.3. bioloģijas cikla zinātnes;
2.4. inženierģeoloģija un ģeodēzija;
2.5. darba vides aizsardzība;
2.6. vides ekonomika;
2.7. projektu vadība;
2.8. ietekmes uz vidi un stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;
2.9. ķīmijas tehnoloģija;
2.10. dabas resursu apsaimniekošana;
2.11. ekoloģiskās būvniecības tehnika;
2.12. ekotoksikoloģija;
2.13. ūdenssaimniecība;
2.14. ūdensapgāde un kanalizācija;
2.15. atkritumu apsaimniekošana;
2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
196
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. valsts valoda;
3.2. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.3. vides ķīmija;
3.4. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;
3.5. kartogrāfija;
3.6. vides tehnoloģija;
3.7. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;
3.8. vides kvalitātes stāvokļa noteikšana;
3.9. ūdens, gaisa, augsnes attīrīšanas tehnoloģijas;
3.10. informācijas tehnoloģijas;
3.11. normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
3.12. ūdensapgāde un notekūdeņu saimniecība;
3.13. vides monitorings;
3.14. degradēto teritoriju rekultivācijas metodes un tehnoloģijas;
3.15. profesionālās ētikas un saskarsmes pamatprincipi;
3.16. darba aizsardzība (individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi,
ugunsdzēsības līdzekļi);
3.17. darba tiesiskās attiecības.
2.39. Biotehnologa profesijas standarts
2.39.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – biotehnologs.
2. Profesijas kods – 3141 26.
2.39.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– biotehnologs izstrādā, organizē un vada biotehnoloģiskos procesus
uzņēmumā, veic pētījumus un konsultē šajā jomā; organizē un vada iekārtu
ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu atbilstoši normatīvajiem aktiem un
tehniskajai dokumentācijai; vada citus darbiniekus.
Biotehnologs strādā uzņēmumā, kurā pielieto biotehnoloģiskās metodes
un izmanto biotehnoloģiskos paņēmienus produkcijas ražošanā vai uzņēmumu
bioķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijā.
2.39.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
197
profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt biotehnoloģijas aparatūras un ar aseptiskā procesa daļas
saistīto komunikāciju sterilizācijas procesus.
2. Spēja organizēt sterila gaisa sagatavošanu substrāta (barotnes)
biotehnoloģiskajiem procesiem.
3. Spēja organizēt un veikt bioķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes un
apkopot un apstrādāt analīžu rezultātus.
4. Spēja organizēt un veikt atbilstošu substrāta sagatavošanu un
sterilizēšanu.
5. Spēja organizēt un veikt sējmateriāla audzēšanu un saglabāšanu.
6. Spēja sagatavot nosacījumus fermentāciju veikšanai.
7. Spēja organizēt, nodrošināt un vadīt bioloģiski aktīvo vielu producenta
ražošanas fermentāciju.
8. Spēja strādāt ar fermentācijas procesu automātiskās vadības iekārtām
un sistēmām, un procesa datorizētās uzskaites programmām.
9. Spēja organizēt biomasas atdalīšanu no tehnoloģiskā procesa un
fermentācijas produktu izdalīšanu un attīrīšanu.
10. Spēja lietot mērīšanas ierīces, instrumentus, reaģentus un materiālus,
darba apģērbu, individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.
11. Spēja novērtēt biotehnoloģisko procesu un iegūto produktu atbilstību
izvirzītajām kvalitātes prasībām.
12. Spēja analizēt biotehnoloģiskos riskus un plānot nepieciešamos
laboratoriskos izmeklējumus, risināt tehnoloģiskā procesa neatbilstību
novēršanu.
13. Spēja orientēties aktuālajos normatīvajos aktos un tehniskajā
dokumentācijā un pielietot to biotehnoloģijas jomā.
14. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt biotehnoloģisko procesu
rezultātus, pielietojot informācijas tehnoloģijas.
15. Spēja lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.
198
16. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar citiem uzņēmuma
speciālistiem kopēju mērķu sasniegšanā, ievērojot profesionālās un vispārīgās
ētikas principus.
17. Spēja noformēt lietišķos dokumentus.
18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un
vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
20. Spēja izvērtēt savas darbības riskus un uzņemties atbildību par
iegūtajiem rezultātiem.
21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
2.39.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Veikt ar procesa aseptisko daļu saistīto iekārtu un to komunikāciju
sterilizāciju uzņēmumā.
2. Sagatavot sterilu gaisu substrāta biotehnoloģiskajiem procesiem.
3. Veikt produktu bioķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši instrukcijām un
standartu prasībām.
4. Veikt biotehnoloģisko un mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši
instrukcijām un standartu prasībām.
5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvēlēties testēšanas
rezultātus.
6. Organizēt un nodrošināt sējmateriāla sagatavošanas un saglabāšanas
procedūru.
7. Veikt bioloģiski aktīvo vielu producenta ražošanas fermentāciju.
8. Veikt operācijas ar fermentācijas procesu automātiskās vadības
iekārtām, sistēmām un procesa datorizētās uzskaites programmām.
9. Organizēt un veikt biomasas atdalīšanu no šķidruma un bioloģiski
aktīvo vielu izdalīšanu un attīrīšanu, kur tas nepieciešams.
199
10. Prast rīkoties ar substrāta sagatavošanas un sterilizācijas iekārtām.
11. Prast rīkoties ar mikroorganismu tīrkultūrām un iekārtām sējmateriāla
audzēšanai.
12. Pareizi lietot kolektīvos un individuālos darba aizsardzības līdzekļus,
kad tas nepieciešams.
13. Lietot aktuālus normatīvos aktus un tehnisko dokumentāciju
biotehnoloģijas jomā.
14. Ieviest un izmantot testēšanas dokumentāciju testēšanai savas
kompetences ietvaros.
15. Organizēt savu un sev pakļauto darbinieku darbu.
16. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus un saskarsmes
kultūru.
17. Saskaņot savu profesionālo darbību ar citiem uzņēmuma
speciālistiem, kur tas nepieciešams, kopēju mērķu sasniegšanai.
18. Lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.
19. Pārvaldīt valsts valodu.
20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
22. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
23. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem un sekām.
24. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasības.
2.39.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī par smagiem metāliem un to toksiskām īpašībām.
200
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. laboratorijas trauku veidi, nozīme un pielietojums;
2.2. ķīmisko reaktīvu apzīmējumi un nozīme;
2.3. ķīmisko elementu periodiskā sistēma;
2.4. organisko vielu klases un to īpašības;
2.5. bioķīmisko vielu klasifikācija;
2.6. testēšanas laboratoriju iekārtas un to pielietojums;
2.7. mikroorganismu klasifikācija, to ietekme uz cilvēku organismu un
dzīvības procesiem;
2.8. organisko vielu metabolisms mikroorganismos;
2.9. sterilizācijas un dezinfekcijas teorētiskie pamati;
2.10. galvenie ekonomikas uzdevumi un mērķi;
2.11. galvenie ekonomikas jēdzieni;
2.12. gatavās produkcijas (starpproduktu) pašizmaksas aprēķināšana;
2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. bioķīmija, bioloģiski aktīvo vielu jēdziens;
3.2. mikroorganismu specifiskās producējošās īpašības un aktivitāte,
bioloģiski aktīvo vielu metabolisma ceļi;
3.3. substrāta, aparatūras un komunikāciju sterilizācija, sterilizācijas veidi
to priekšrocības un trūkumi;
3.4. substrāta, aparatūras un komunikāciju termiskā sterilizācija;
3.5. sterila gaisa sagatavošanas paņēmieni;
3.6. sējmateriāla audzēšana un saglabāšana;
3.7. bioloģiski aktīvo vielu producentu audzēšana ražošanas
fermentatoros;
3.8. biomasas atdalīšanas paņēmieni un dažādu tehnoloģisko atdalīšanas
paņēmienu priekšrocības un trūkumi;
3.9. bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanas un koncentrēšanas metodes, to
priekšrocības un trūkumi (ekstrakcija, nogulsnēšana ar organiskajiem
šķīdinātājiem, nogulsnēšana ar ļoti koncentrētiem sāls šķīdumiem, dialīze,
ultrafiltrācija, vakuumkoncentrēšana, hromatogrāfija un citas mūsdienu
izdalīšanas metodes un žāvēšana);
3.10. IT risinājumi – programmējami loģiski kontrolieri, to darbības
principi un lietošana;
3.11. procesu automātiskās vadības sistēmas un procesu attālinātā vadība;
3.12. procesu vadības vizualizācija, lietotāja interfeisu jēdziens;
3.13. rezultātu noformēšanas, apstrādes, uzkrāšanas un arhivēšanas
programmas (MS Word, Excel, Access);
3.14. tehnoloģisko shēmu izstrādes programmas (Adobe CorelDraw);
201
3.15. mikrobioloģisko paraugu testēšanas metodes (paraugu
homogenizācija, membrānu filtrācija, virsmas un šķidruma inokulācija u.tml.);
3.16. ķīmisko paraugu testēšanas metodes (titrēšana, gāzes un šķidruma
hromotogrāfija u.tml.);
3.17. profesionālās un vispārīgās ētikas principi;
3.18. darba aizsardzība;
3.19. vides aizsardzība;
3.20. darba tiesiskās attiecības;
3.21. valsts valoda;
3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.40. Masiera (ceturtā līmeņa kvalifikācija) profesijas standarts
2.40.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – masieris (ceturtā līmeņa kvalifikācija).
2. Profesijas kods – 3255 08.
2.40.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– masieris ir ārstniecības persona, kura praktizē ārstniecībā un, pielietojot
dažādus masāžas veidus, veicina pacienta vai klienta (turpmāk – pacienta)
veselības un funkcionālā stāvokļa, kā arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes un
labsajūtas uzlabošanos.
Masieris var strādāt veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, atbilstoši
iegūtajai profesijai būt individuālais komersants vai pašnodarbināta persona.
2.40.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu un sagatavot
pacientu masāžai, izvērtējot masāžas kontrindikācijas katram pacientam
individuāli.
2. Spēja veikt pacienta atbilstošās ķermeņa zonas masāžu, ievērojot viņa
veselības stāvokli, nepieciešamo procedūras intensitāti un ilgumu.
3. Spēja veikt pacienta aprūpi pēc masāžas.
202
4. Spēja novērtēt masāžas rezultātus.
5. Spēja lietot masāžā atbilstošas medicīniskās ierīces un ārstnieciskās
vielas.
6. Spēja izvērtēt indikācijas un kontrindikācijas masāžai vai atsevišķām
masāžas tehnikām.
7. Spēja ievērot infekciju kontroles pasākumus.
8. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
9. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt
pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
10. Spēja noformēt medicīnisko dokumentāciju.
11. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot
patstāvīgi vai komandā.
12. Spēja veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar
pacientiem, darba devējiem un kolēģiem, t.sk. ievērot profesionālo ētiku un
konfidencialitāti saskarsmē ar pacientu.
13. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, izvēlēties
komercdarbības optimālo variantu.
14. Spēja izmantot un ievērot komercdarbību un darba tiesisko attiecību
reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
15. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītus, kā arī labas prakses
akceptētus sasniegumus veselības aprūpes jomā savā darbā.
16. Spēja veikt izglītojošu darbu, lai veicinātu pacienta aktīvu un apzinātu
līdzdalību atveseļošanās procesā.
17. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
19. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
203
20. Spēja ievērot ārstniecības jomas normatīvo aktu prasības.
2.40.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Novērtēt pacienta aktuālo veselības stāvokli, iespējamās
kontrindikācijas masāžas procedūrām.
2. Ievākt pacienta nepieciešamos anamnēzes datus.
3. Novērtēt pacienta konstitucionālo tipu.
4. Novērtēt un dokumentēt pacienta ādas, zemādas un muskuļu stāvokli.
5. Sagatavot darba vidi, nepieciešamo aprīkojumu, aparatūru, materiālus
un palīglīdzekļus masāžai atbilstoši pacienta stāvoklim.
6. Sagatavot pacientu masāžai.
7. Izprast ārsta norādījumus par pacienta slimību, slimības stadiju,
masāžas veidu, lokalizāciju un mērķiem.
8. Lietot masiera darbam nepieciešamo aparatūru, veikt masāžu ar
atbilstošām medicīniskām ierīcēm.
9. Lietot masāžas procedūrām nepieciešamās ārstnieciskās vielas.
10. Veikt klasiskās masāžas paņēmienus, palīgpaņēmienus, ievērojot
pareizu secību, kustību virzienu un ritmu.
11. Veikt vispārēju un atsevišķu ķermeņa daļu klasisko masāžu.
12. Veikt segmentāro masāžu.
13. Veikt pēdu masāžu.
14. Veikt manuālo limfodrenāžu.
15. Veikt masāžu atbilstoši bērnu attīstības īpatnībām.
16. Informēt pacientus par masāžas procedūrām, to norisi, ietekmi uz
organismu, vēlamajām reakcijām.
17. Novērtēt agrīno un vēlīno pacienta reakciju pēc masāžas.
204
18. Ievērot pareizu stāju un ergonomisku darba pozu masāžas veikšanas
laikā.
19. Ievērot darba un personīgās higiēnas, drošības prasības.
20. Ievērot vides, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības
normatīvo aktu prasības.
21. Veikt masāžas rezultātu novērtēšanu un dokumentēt to, nodrošināt
medicīniskās dokumentācijas uzglabāšanu, nodrošināt konfidencialitāti.
22. Strādāt komandā.
23. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
24. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un
finanšu dokumentus.
25. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.
26. Ievērot medicīniskās ētikas normas.
27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.
28. Pārvaldīt valsts valodu.
29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
31. Ievērot ārstniecības jomu, komercdarbību un darba tiesiskās attiecības
reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
2.40.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. masāžas vēsture;
1.2. dažādo masāžas veidu attīstība veselības un labklājības veicināšanā;
1.3. pedagoģijas pamati;
205
1.4. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to
savstarpējā saistība, darbs komandā;
1.5. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās,
intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;
1.6. cilvēka funkcionēšanas biopsihosociālais modelis, Starptautiskā
funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija, rehabilitācijas
pamatprincipi;
1.7. projektu vadība.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. personības psiholoģija;
2.2. komercdarbības pamati, uzņēmuma organizēšana, plānošana un
vadīšana, vadības teorijas jautājumi;
2.3. grāmatvedības pamatprincipi;
2.4. anatomija;
2.5. fizioloģija;
2.6. vispārējā un speciālā patoloģija;
2.7. mikrobioloģija un infekciju kontrole;
2.8. higiēna;
2.9. iekšējo orgānu un to sistēmu slimību etioloģija, patoģenēze, klīnika
un ārstēšanas principi;
2.10. balsta – kustību aparāta traucējumi un slimības;
2.11. asinsrites un limfātiskās sistēmas traucējumi un slimības;
2.12. nervu sistēmas traucējumi un slimības;
2.13. bērnu attīstības īpatnības;
2.14. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;
2.15. neķirurģiska ķermeņa formas korekcija, masāža estētiskajā
medicīnā;
2.16. ergonomija;
2.17. ūdensdziedniecības un klasiskās dabas dziedniecības pamatprincipi;
2.18. vides veselība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie
faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;
2.19. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. saskarsmes psiholoģija;
3.2. pacienta izmeklēšana – ādas, zemādas, saistaudu, balsta – kustību
aparāta, stājas novērtējums, konstitucionālās īpatnības;
3.3. klasiskās masāžas indikācijas un kontrindikācijas, masāžas higiēna,
pielietojamie materiāli;
3.4. klasiskās masāžas paņēmienu iedarbība uz balsta – kustību aparātu,
asinsrites, limfātisko, nervu sistēmu;
206
3.5. klasiskās masāžas pamatpaņēmienu – glāstīšanas, berzēšanas,
mīcīšanas un vibrācijas – īpatnības un tehnika;
3.6. klasiskās masāžas metodika pie sirds – asinsrites, elpošanas,
gremošanas, nervu, maņu orgānu, balsta – kustību aparāta slimībām;
3.7. masāžā pielietojamās vielas, to sastāvs un īpašības;
3.8. segmentārās masāžas tehnika, indikācijas, kontrindikācijas;
3.9. bērnu masāža;
3.10. manuālā limfodrenāža;
3.11. sporta masāža;
3.12. punktu masāža;
3.13. saistaudu masāža;
3.14. pēdu masāža;
3.15. banku masāža;
3.16. grūtnieču masāža;
3.17. zemūdens masāža, Šarko duša;
3.18. masāža ar dažādām masāžas ierīcēm;
3.19. pacienta vitālo mērījumu novērtēšana;
3.20. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.21. masāžas kabineta aprīkojums, palīglīdzekļi, to pielietošana;
3.22. masiera darba dokumentēšanas principi;
3.23. masiera darba drošība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un
bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;
3.24. profesionālās ētikas pamati;
3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti;
3.26. lietvedība;
3.27. informācijas tehnoloģijas;
3.28. valsts valoda;
3.29. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.30. vides aizsardzība;
3.31. darba tiesiskās attiecības;
3.32. darba aizsardzība.
2.41. Pastorālā darba speciālista profesijas standarts
2.41.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – pastorālā darba speciālists.
2. Profesijas kods – 3413 07.
2.41.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
207
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– pastorālā darba speciālists ir pastorālā darba jomas speciālists Latvijas
Baptistu draudžu savienības vai citu Latvijas Republikā atzīto reliģisko
konfesiju draudzēs, kurš atbilstoši konfesijas darbības praksei, tradīcijai un
iekšējai kārtībai reliģisko lietu vecāko speciālistu vadībā organizē pastorālās
aprūpes darbu un līdzdarbojas reliģiskajā darbībā; koordinē reliģiska satura
informatīvus un izglītojošus pasākumus; izskaidro praktiskās teoloģijas
jautājumus.
Pastorālā darba speciālists strādā vai veic brīvprātīgā pienākumus
konfesijas dibinātajās institūcijās, kurās paredzēts vai atļauts pastorālās aprūpes
darbs (turpmāk – institūcija).
2.41.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā
profesionālā kompetence
1. Spēja organizēt darbu pastorālās aprūpes darba jomā, respektējot
personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī respektējot
personas fiziskās, emocionālās un garīgās robežas un vajadzības.
2. Spēja orientēties bibliskās teoloģijas pamatos, konfesijas reliģiskajā
praksē un teoloģiskajās koncepcijās.
3. Spēja izprast praktiskās teoloģijas jautājumus un pastorālās aprūpes
darba organizatoriskos jautājumus.
4. Spēja darboties tiešā reliģisko lietu vecāko speciālistu pārraudzībā un
vadībā.
5. Spēja adekvāti un ar cieņu rīkoties pastorāla rakstura problēmsituācijās.
6. Spēja aprakstīt pastorālās aprūpes darba organizēšanas procesu
atbilstoši profesionālajai kompetencei.
7. Spēja mācīt konfesijas ticības mācību un paskaidrot teoloģiskās
koncepcijas dažādu vecumgrupu auditorijām.
8. Spēja koordinēt informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un
programmas praktiskās teoloģijas jautājumos.
9. Spēja asistēt reliģisko lietu vecākos speciālistus pastorālā darba
veikšanā.
208
10. Spēja iedrošināt un atbalstīt indivīdu vai mērķa grupu praktizēt
konfesijā akceptētos ētiskos standartus.
11. Spēja uzklausīt vērtējumu par savu profesionālo darbību un pastāvīgi
pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
12. Spēja informēt pastorālajā darbā iesaistītās puses, tai skaitā reliģisko
lietu vecākos speciālistus, par savas darbības rezultātiem.
13. Spēja argumentēti izklāstīt un uzklausīt priekšlikumus un ieteikumus
auditorijas priekšā.
14. Spēja izmantot pastorālās aprūpes darbam un savai profesionālajai
kompetencei atbilstošus resursus, lai optimizētu savu profesionālo darbību.
15. Spēja ievērot normatīvos aktus profesionālās darbības veikšanai.
16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.
17. Spēja ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.
18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
19. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
21. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.41.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Ievērot institūcijā noteiktās pastorālās aprūpes darba prioritātes un
izvirzītos uzdevumus.
2. Uzturēt profesionālajai ētikai un kompetencei atbilstošas attiecības gan
ar reliģisko lietu vecākajiem speciālistiem, gan ar pastorālajā aprūpē esošām
personām, gan ar citiem institūcijas darbiniekiem un brīvprātīgajiem.
3. Pielietot iegūtās zināšanas pastorālās aprūpes darba organizēšanā.
209
4. Organizēt pastorālās aprūpes sniegšanu, respektējot dažādību un
atšķirības.
5. Dokumentēt savu profesionālo darbību.
6. Dažādu vecumposmu auditorijām mācīt konfesijas ticības mācību un
paskaidrot praktiskās teoloģijas jautājumus, ņemot vērā konfesijas tradīcijas un
teoloģiskās koncepcijas.
7. Izmantot un pielietot reliģiskās izglītības darbam paredzētos mācību
materiālus.
8. Dažādu vecumposmu auditorijām darīt pieejamus pastorālā darba
speciālista profesionālajai kompetencei atbilstošus reliģiskos resursus un
informāciju par pastorālo aprūpi.
9. Paskaidrot savu un respektēt citu viedokli.
10. Koordinēt reliģiski izglītojošu pasākumu, projektu un programmu
īstenošanu.
11. Atbalstīt un iedrošināt personu praktizēt konfesijas ticības praksi,
respektējot personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību.
12. Respektēt personas vecumposmu īpatnības un ievērot fizisko personu
datu aizsardzības prasības.
13. Ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.
14. Strādāt ar datortehniku, biroja tehniku, lietot internetu informācijas
iegūšanai.
15. Izglītoties profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai.
16. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas
normatīvo aktu prasības darba vidē.
17. Ievērot profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus.
18. Pārvaldīt valsts valodu un vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
19. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
20. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
210
21. Pārzināt personālvadības pamatus.
22. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus.
23. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
2.41.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. personāla vadība;
1.2. projektu izstrāde un vadīšana;
1.3. krīzes situāciju izpratne;
1.4. reliģiskās konfesijas vēsture.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. vispārīgā psiholoģija;
2.2. attīstības psiholoģija;
2.3. reliģiskās konfesijas teoloģiskās koncepcijas;
2.4. praktiskā teoloģija;
2.5. bibliskās teoloģijas pamati;
2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. profesionālā ētika;
3.2. saskarsmes psiholoģija;
3.3. saziņas prasme;
3.4. reliģiskās konfesijas un to institūciju pārvaldes principi;
3.5. reliģiskās konfesijas ticības mācības interpretācija;
3.6. pastorālās aprūpes organizācija;
3.7. darba tiesiskās attiecības;
3.8. reliģijas pedagoģija;
3.9. valsts valoda;
3.10. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.11. brīvprātīgais darbs;
3.12. lietvedība;
3.13. informācijas tehnoloģijas;
3.14. darba aizsardzība;
3.15. vides aizsardzība.
211
2.42. Jaunatnes darbinieka profesijas standarts
2.42.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – jaunatnes darbinieks.
2. Profesijas kods – 2422 57.
2.42.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– jaunatnes darbinieks veic darbu ar jaunatni, iesaistot jauniešus darba ar
jaunatni īstenošanā un izvērtēšanā; nodrošina aktivitātes un lietderīgā brīvā laika
pavadīšanas iespējas jauniešiem vietējā līmenī; līdzdarbojas starptautisko
pasākumu un projektu īstenošanā; konsultē jauniešus par viņiem aktuālajām
tēmām; nodrošina informācijas pieejamību un apriti par jaunatnes politikas
jautājumiem.
Jaunatnes darbinieks strādā uzņēmumā, kas veic darbu ar jaunatni.
2.42.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā
profesionālā kompetence
1. Spēja veikt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldības
izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.
2. Spēja identificēt problēmas darbā ar jaunatni, piedāvāt tām atbilstošus
risinājumus un noteikt vajadzīgos resursus.
3. Spēja izvēlēties, analizēt un izmantot darba pienākumu veikšanai
nepieciešamos informācijas resursus.
4. Spēja nodrošināt dažādām mērķgrupām atbilstošas informācijas
pieejamību.
5. Spēja izvērtēt, kādas izglītojošas, informatīvas un brīvā laika aktivitātes
ir nepieciešamas jauniešiem, kā arī plānot to saturu, izvēlēties formu un metodes.
6. Spēja sadarboties un iesaistīt jauniešu izglītojošās, informatīvās un brīvā
laika aktivitātēs dažādus speciālistus un institūcijas.
212
7. Spēja lietot zināšanas par neformālās izglītības metodēm, līdzdalības
veidiem un ikdienas mācīšanās principiem darba pienākumu veikšanai.
8. Spēja konsultēt jauniešus par viņiem aktuāliem jautājumiem.
9. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā un veidot sadarbību ar
starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.
10. Spēja izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darbā ar
jaunatni.
11. Spēja motivēt jauniešus pilsoniskai līdzdalībai un sabiedriskai
darbībai.
12. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.
13. Spēja rīkoties neparedzētās situācijās.
14. Spēja izprast normatīvos aktus darba pienākumu veikšanai.
15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba
rezultātu.
17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
18. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
19. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības
normatīvo aktu prasības darba vidē.
20. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
22. Spēja aizpildīt iekšējo dokumentāciju, ievērojot dokumentu
noformēšanas tehniskās prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem.
2.42.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Iegūt un analizēt informāciju par jauniešu interesēm, vajadzībām un
iespējām.
213
2. Identificēt problēmas, kas pastāv darbā ar jaunatni vietējā līmenī.
3. Sniegt argumentētus priekšlikumus darba ar jaunatni uzlabošanai
vietējā līmenī.
4. Iesaistīties pārstāvētā uzņēmuma darba plānošanā, analīzē un
novērtēšanā, lai nodrošinātu jauniešu interešu ievērošanu.
5. Sniegt priekšlikumus nepieciešamo resursu pieprasījumam darbā ar
jaunatni un nodrošināt piešķirto resursu racionālu izmantošanu.
6. Strādāt komandā un individuāli.
7. Izstrādāt darba ar jaunatni aktivitāšu īstenošanas plānu.
8. Piedalīties darba ar jaunatni starptautisko aktivitāšu plānošanā, norisē
un izvērtēšanā.
9. Iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem
jaunatnes politikas jomā.
10. Nodrošināt jauniešu līdzdalību darba ar jaunatni aktivitāšu plānošanā,
īstenošanā un izvērtēšanā vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.
11. Radīt vidi un iespējas jauniešiem daudzveidīgai brīvā laika
pavadīšanai.
12. Radīt nosacījumus jauniešu personības attīstībai tādās jomās kā
(atbildība un patstāvība, pilsoniskā līdzdalība un patriotisms, karjeras izaugsme
un mūžizglītība, komunikācijas un saskarsmes prasmes, starpkultūru dialogs,
uzvedības kultūra, sociālā iekļaušana).
13. Atbalstīt jauniešu idejas un iniciatīvas brīvā laika aktivitāšu
organizēšanai.
14. Sniegt jauniešiem informāciju par neformālās izglītības, ikdienējās
mācīšanās, brīvprātīgā darba un līdzdalības iespējām Latvijā un ārpus tās.
15. Izmantot dažādas metodes, nodrošinot jauniešus ar aktuālo
informāciju jaunatnes politikas jomā.
16. Izmantot savā darbā dažādus informācijas avotus un informēt
jauniešus par dažādu informācijas avotu pastāvēšanu.
214
17. Nodrošināt informācijas pieejamību sabiedrībā par aktivitātēm
jaunatnes politikas jomā.
18. Sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos, argumentējot savu
viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.
19. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides
nepieciešamību.
20. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
21. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās
darbības veikšanai.
22. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības
normatīvo aktu prasības.
23. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
24. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava
darba rezultātu.
25. Sniegt pirmo palīdzību.
26. Aizpildīt iekšējo dokumentāciju, ievērojot dokumentu noformēšanas
tehniskās prasības.
27. Pārvaldīt valsts valodu.
28. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
30. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
2.42.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. vecumposmu atšķirības;
1.2. darba ar sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem principi;
1.3. jauniešu ar īpašām vajadzībām fiziskās un garīgās attīstības īpatnības;
215
1.4. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes politikas un tās
reglamentējošie dokumenti;
1.5. Latvijas Republikas un starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas
jomā;
1.6. karjeras izglītība;
1.7. mūžizglītība;
1.8. starpkultūru dialogs;
1.9. finanšu plānošanas pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēktiesības;
2.2. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības;
2.3. darba plānošana, īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana;
2.4. pilsoniskās līdzdalības veidi;
2.5. valsts un sabiedrība;
2.6. uzvedības un saskarsmes kultūra;
2.7. informācijas aprites organizēšana;
2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. jauniešu brīvā laika aktivitāšu organizēšanas principi, iespējas un
metodes;
3.2. neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās principi un metodes;
3.3. darbā ar jaunatni iesaistīto institūciju atbalsta iespējas;
3.4. resursu veidi un to piesaistes un izmantošanas iespējas;
3.5. informācijas resursu izmantošanas tehnika;
3.6. prezentācijas un publiskās runas sagatavošana;
3.7. informācijas tehnoloģiju lietošana;
3.8. biroja tehnikas lietošana;
3.9. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības;
3.10. valsts valoda;
3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.12. darba organizēšana;
3.13. pirmā palīdzība;
3.14. personīgā higiēna;
3.15. darba aizsardzība;
3.16. vides aizsardzība;
3.17. darba tiesiskās attiecības;
3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.19. bērnu tiesību aizsardzība.
2.43. Programmētāja profesijas standarts
216
2.43.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – programmētājs.
2. Profesijas kods – 2512 05.
2.43.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:
– programmētājs izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes,
kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, konfigurējot izstrādes vidi un
rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām;
veic vides sagatavošanu programmatūras ieviešanai; ievieš un uztur
programmatūru un piedalās programmatūras projekta plānošanā.
Programmētājs strādā uzņēmumos, kuros veic programmatūras izstrādi,
ieviešanu vai uzturēšanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais
komersants.
2.43.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus.
2. Spēja analizēt ieejas un izejas datus.
3. Spēja konfigurēt izstrādes vidi.
4. Spēja ģenerēt, rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un
kodēšanas vadlīnijām.
5. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.
6. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.
7. Spēja atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu.
8. Spēja analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt.
9. Spēja dokumentēt koda izmaiņas.
217
10. Spēja veidot programmatūras instalāciju.
11. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.
12. Spēja kodēt, apstrādājot un realizējot izmaiņu pieprasījumus un
problēmu ziņojumus.
13. Spēja lasīt un saprast programmatūras prasību specifikāciju.
14. Spēja lasīt un saprast datu konceptuālo modeli un veidot datubāzes
fizisko modeli.
15. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un funkciju
hierarhiju).
16. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.
17. Spēja lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu.
18. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot un realizējot problēmu
ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus.
19. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi,
izmaiņas programmatūrā un uzturamās programmatūras konfigurācijas
pārvaldību.
20. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto
atbalsta informāciju.
21. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu
programmatūras uzstādīšanai.
22. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un
parametrizēšanu un veicot datu pārnešanu.
23. Spēja analizēt programmas kodu programmatūras testēšanai.
24. Spēja sagatavot programmatūras testpiemēra datus.
25. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.
26. Spēja izpildīt programmatūras testpiemērus.
218
27. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu
ziņojumus.
28. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasību
specifikācijā, projektējuma aprakstā u.c.).
29. Spēja atkārtot programmatūras testēšanā lietotāja konstatētās kļūdas.
30. Spēja prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.
31. Spēja veikt individuālā darba plānošanu un kontroli.
32. Spēja piedalīties programmatūras projekta izpildes gaitas apspriešanā.
33. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
34. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
35. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
2.43.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.
2. Lietot operētājsistēmas.
3. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.
4. Veidot un atkļūdot programmas.
5. Projektēt algoritmus un datu struktūras.
6. Izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus līdzekļus.
7. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.
8. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.
9. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.
10. Analizēt programmas kodu.
219
11. Veidot lietotāja saskarnes.
12. Lietot datu pieprasījumu valodas.
13. Mērīt un uzlabot programmatūras veiktspēju.
14. Mērīt un uzlabot programmatūras izstrādes procesu.
15. Lietot un pilnveidot programmēšanas labo stilu.
16. Strukturēt programmas kodu atbilstoši labajam stilam.
17. Lietot programmatūras testēšanas metodes un rīkus.
18. Strādāt komandā/grupā.
19. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava
darba rezultātu.
20. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
21. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.
22. Sagatavot prezentācijas materiālus un organizēt pasākumus.
23. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.
24. Noformēt lietišķos dokumentus.
25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.
27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
2.43.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. ekonomika un komercdarbība;
220
1.2. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. matemātika;
2.2. lietojumprogrammatūras klasifikācija un lietojums;
2.3. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;
2.4. datortīklu tehnoloģijas;
2.5. informācijas tehnoloģijas nozares tiesiskā regulējuma pamati un
standarti;
2.6. programmatūras inženierija;
2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. programmēšanas valodas;
3.2. datubāzu tehnoloģijas;
3.3. programmatūras izstrādes tehnoloģijas;
3.4. objektorientētā programmēšana;
3.5. programmas koda atkal izmantošana un koda bibliotēku veidošana;
3.6. datu struktūras un algoritmi;
3.7. interneta tehnoloģijas;
3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī;
3.9. valsts valoda;
3.10. saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.11. lietvedība;
3.12. darba aizsardzība un ergonomika;
3.13. darba tiesiskās attiecības;
3.14. vides aizsardzība.
2.44. Pārtikas produktu pārstrādes speciālista profesijas standarts
2.44.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu pārstrādes speciālists.
2. Profesijas kods – 3119 24.
2.44.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
221
– pārtikas produktu pārstrādes speciālists veic pārtikas tehnoloģisko
procesu vadīšanu un kontroli, atbild par ražošanas higiēnu un sanitāriju, veic
ražošanas vides un personāla higiēnas kontroles pasākumu organizēšanu un
vadīšanu; orientējas un prot strādāt ar ražošanas tehnoloģijām un iekārtām; vada
citu darbinieku darbu un ir atbildīgs par izpildītā darba rezultātu.
Pārtikas produktu pārstrādes speciālists strādā pārtikas ražošanas
uzņēmumos.
2.44.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja pārzināt uzņēmuma darba organizāciju, struktūrvienību darbību,
pienākumus un atbildību.
2. Spēja kontrolēt tehnoloģisko iekārtu tehnisko stāvokli un to
ekspluatācijas noteikumu izpildīšanu.
3. Spēja izvērtēt piegādātāja izsniegto izejvielu specifikāciju vai
sertifikātu atbilstību uzņēmuma normatīvi tehniskajai dokumentācijai.
4. Spēja pārbaudīt iepakojumu un preces marķējumu atbilstību
normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un izstrādāt marķējuma informāciju
saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām.
5. Spēja organoleptiski novērtēt izejvielu un produktu kvalitāti.
6. Spēja nodrošināt izejvielām, produktiem un gatavai produkcijai
nepieciešamos uzglabāšanas režīmus.
7. Spēja operatīvi pieņemt lēmumus konkrētajās ražošanas situācijās.
8. Spēja nodrošināt sanitāro stāvokli ražošanas un palīgtelpās, izejvielu un
gatavās produkcijas noliktavās.
9. Spēja sadarboties ar padotībā esošiem darbiniekiem, uzņēmuma
speciālistiem un vadību.
10. Spēja organizēt ražošanas procesus, aprēķināt nepieciešamo izejvielu
daudzumu tehnoloģiskajam procesam.
11. Spēja kontrolēt un vadīt starpproduktu un galaproduktu izgatavošanu
atbilstoši normatīvi tehniskai dokumentācijai.
222
12. Spēja piemērot darba tiesisko attiecību reglamentējošos normatīvos
aktus attiecībā uz situācijām darba vietā.
13. Spēja orientēties pārtikas piesārņojuma veidos, izvērtēt iespējamos
riskus pārtikas drošībai un identificēt kritiskos kontroles punktus un nodrošināt
atbilstošu uzraudzību un kontroli.
14. Spēja veikt preventīvas darbības vēlamās produkcijas iegūšanai.
15. Spēja veikt gatavās produkcijas uzskaiti un nepieciešamo analīžu
iegūšanas organizēšanu.
16. Spēja organizēt un vadīt citu darbinieku darbu.
17. Spēja nodrošināt personāla higiēnas ievērošanu uzņēmumā.
18. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
19. Spēja nodrošināt pārtikas aprites normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī
ar vides un darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu prasību izpildi.
20. Spēja organizēt fizikālo, ķīmisko un mikrobioloģisko parametru
pārbaudes laboratorijā.
21. Spēja nodrošināt atbilstošu higiēnas pasākumu ievērošanu uzņēmumā.
22. Spēja konsultēt klientus un citas ieinteresētās personas par pārtikas
pārstrādes jautājumiem.
23. Spēja sadarboties ar valsts un nevalstiskām institūcijām par
uzņēmuma kompetencē esošajiem jautājumiem.
24. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un
saskarsmes kultūru.
26. Spēja lasīt pārtikas ražotnes celtniecības rasējumus un veikt telpu un
iekārtu optimālu izkārtojumu.
2.44.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
223
1. Veikt ikdienas darba un darījumu analīzi.
2. Organizēt pārtikas produktu ražošanu.
3. Lasīt un izprast iekārtu un uzņēmuma ražošanas struktūrvienību
rasējumus.
4. Pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktus un tos
ievērot.
5. Lasīt tehnisko dokumentāciju un novērtēt tehnoloģisko iekārtu
specifikācijas.
6. Novērtēt tehnoloģiskos un ekonomiskos riska faktorus.
7. Organizēt un vadīt pārtikas produktu tehnoloģisko procesu.
8. Plānot un organizēt izpildāmos darbus un noteikt prioritātes.
9. Strādāt komandā.
10. Argumentēti izteikt savu viedokli.
11. Pārvaldīt valsts valodu.
12. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
14. Strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.
15. Kontrolēt izpildītos ikdienas darbus.
16. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt
konfliktsituācijas.
17. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.
18. Ievērot vides un darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas
normatīvo aktu prasības.
19. Pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.
224
20. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
21. Veikt produkta uzturvērtības aprēķinu.
22. Nodrošināt izsekojamības principa ievērošanu.
23. Izvērtēt iespējamos riskus pārtikas drošībai un nodrošināt to
novēršanu.
24. Organizēt pārtikas un vides paraugu noņemšanu uzņēmumā un to
sagatavošanu nosūtīšanai laboratoriskiem izmeklējumiem.
25. Veikt nepieciešamo ražošanas telpu un palīgtelpu platības aprēķinu un
veidot uzmetumu šo telpu savstarpējam izvietojumam.
26. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.44.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī – psiholoģijā.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. matemātika;
2.2. fizika;
2.3. inženiergrafika;
2.4. tehniskā mehānika;
2.5. elektrotehnika;
2.6. būvniecības pamati (konstrukcijas un telpu izvietojums);
2.7. komercdarbība;
2.8. neorganiskā ķīmija;
2.9. organiskā ķīmija;
2.10. lietišķā saskarsme un etiķete;
2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;
3.2. specializācija tehnoloģijā;
3.3. tehnoloģisko procesu vadīšana un nekaitīguma nodrošināšana;
3.4. aukstumtehnika;
3.5. pārtikas produktu ķīmija;
225
3.6. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.7. valsts valoda;
3.8. darba aizsardzība;
3.9. darba tiesiskās attiecības;
3.10. profesionālās un vispārīgās ētikas pamatprincipi;
3.11. pārtikas mikrobioloģija;
3.12. pārtikas piedevas pārtikas rūpniecībā;
3.13. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijas;
3.14. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas;
3.15. pārtikas produktu, izejvielu un gatavās produkcijas uzglabāšana;
3.16. ražošanas un personāla higiēna;
3.17. uzņēmuma darba organizācija;
3.18. kvalitātes vadīšana;
3.19. vides aizsardzība;
3.20. pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti.
2.45. Māsas (medicīnas māsas) profesijas standarts
2.45.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – māsa (medicīnas māsa).
2. Profesijas kods – 3221 01.
2.45.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– māsa (medicīnas māsa) patstāvīgi veic pacientu aprūpi; piedalās
ārstniecībā; vada pacientu aprūpes darbu; izglīto pacientus, viņu ģimenes
locekļus, aprūpes komandas locekļus un sabiedrību; ir atbildīga par savu
profesionālo darbību, pamatojoties uz pacientu aprūpes vadlīnijām un
standartiem; veicina savas profesijas un aprūpes darba attīstību, nepārtraukti
pilnveidojot savas zināšanas un prasmes.
Māsa (medicīnas māsa) strādā dažāda profila veselības aprūpes iestādēs
un citās institūcijās veselības aprūpes jomā, var būt pašnodarbināta persona
veselības aprūpes jomā.
2.45.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
226
1. Spēja novērtēt pacientu pašaprūpes līmeni, pacientu veselības stāvokli,
veikt sistemātisku datu iegūšanu un apkopošanu.
2. Spēja novērtēt, nodrošināt un attīstīt drošu darba vidi, t.sk. ievērojot
darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.
3. Spēja nodrošināt profesionālu saskarsmi pacientu aprūpes procesa
laikā.
4. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu aprūpes plānošanu un veikt
vispārējo un specifisko aprūpi.
5. Spēja veikt veselības stāvokļa izvērtēšanu, diferencēt veselības stāvokļa
traucējumus.
6. Spēja izvērtēt pacientu aprūpes rezultātus.
7. Spēja nodrošināt stacionētu un ambulatoru pacientu uzraudzību un
aprūpi.
8. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai
kritiskās situācijās.
9. Spēja nodrošināt precīzu un drošu medikamentozo aprūpi visām
vecuma grupām.
10. Spēja veikt ārstnieciskās un diagnostiskās procedūras stacionētiem un
ambulatoriem pacientiem atbilstoši procedūru standartiem.
11. Spēja veikt profilaktiskos veselības pasākumus visu vecuma grupu
pacientiem.
12. Spēja dokumentēt pacientu aprūpes procesu atbilstoši ārstniecības
iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībai.
13. Spēja nodrošināt par pacientu privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības
diagnozi un prognozi iegūtās informācijas konfidencialitāti.
14. Spēja strādāt komandā, veicot pacientu aprūpi stacionārā un veicot
aprūpi ambulatori.
15. Spēja lietot medicīniskās tehnoloģijas pacientu aprūpē.
227
16. Spēja deleģēt aprūpes pienākumus, pārraudzīt deleģēto pienākumu
īstenošanu.
17. Spēja piedalīties rehabilitācijas pasākumu veikšanā pacientu veselības
atjaunošanai, uzturēšanai un saglabāšanai.
18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās
svešvalodās.
19. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
21. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un
nodrošināt to izpildi.
22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.
23. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
24. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un
saskarsmes kultūru.
2.45.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Analizēt māsu zinātnes teorijas un piemērot tās aprūpes darbā.
2. Plānot un veikt pacientu aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu
savākšanu un analīzi.
3. Lietot kvalitātes nodrošināšanas un pilnveidošanas pasākumus aprūpes
darbā.
4. Līdzdarboties aprūpes darba kvalitātes nodrošināšanas sistēmu
ieviešanā dažādos veselības aprūpes līmeņos.
5. Piedalīties pacientu aprūpei nepieciešamo resursu plānošanā.
6. Līdzdarboties aprūpes komandas darbinieku tālākizglītības plānošanā.
7. Organizēt un vadīt aprūpes darbu.
228
8. Ievākt subjektīvo informāciju un lietot pacienta objektīvās
izmeklēšanas metodes.
9. Nodrošināt nozīmēto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšanu.
10. Iegūt, novērtēt un dokumentēt datus par pacienta orgānu un sistēmu
funkcionālo darbību un antropometriskiem rādītājiem.
11. Veikt pacientu aprūpi dažādās vecuma grupās un dažādos veselības
aprūpes līmeņos.
12. Veikt pacientu, viņu ģimenes locekļu, veselības aprūpes komandas
speciālistu, sabiedrības izglītošanas darbu un tā izvērtēšanu.
13. Ievērot savā profesionālajā darbībā profesionālās un vispārējās ētikas
pamatprincipus.
14. Lietot efektīvas saskarsmes pieeju pacientu aprūpē.
15. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un
institūcijām.
16. Nodrošināt un uzturēt drošu darba vidi, t.sk. ievērojot darba
aizsardzības normatīvo aktu prasības.
17. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un uzņemties atbildību par
savas profesionālās darbības rezultātiem.
18. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
19. Nodrošināt kritiskās domāšanas pieeju pacientu aprūpē.
20. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.
21. Pārvaldīt valsts valodu.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
229
25. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to
izpildi.
2.45.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. vispārīgā parazitoloģija;
1.2. uzturmācība un dietoloģija;
1.3. veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi;
1.4. kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē;
1.5. informācijas apstrādes organizēšana māsas praksē un statistikas
metodes;
1.6. transkulturālās aprūpes pamati;
1.7. socioloģija, socioloģijas principi māsas darbā;
1.8. projektu vadība;
1.9. māsu prakses attīstību ietekmējošie faktori.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. māszinību teoriju pamati;
2.2. ētika un māsas profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie
dokumenti;
2.3. pacientu aprūpes juridiskie aspekti, pacientu tiesību aizsardzība;
2.4. māsu darba vadība un organizācija;
2.5. komercdarbības pamati;
2.6. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;
2.7. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija;
2.8. vispārīgā un klīniskā farmakoloģija;
2.9. bioloģija, ģenētika;
2.10. mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna;
2.11. katastrofu medicīna;
2.12. personības psiholoģija;
2.13. terapeitiska komunikācija un psihosomatika;
2.14. māsas darba drošība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie
un sociālie faktori;
2.15. primārā, sekundārā un terciārā profilakse pacientu aprūpē;
2.16. sabiedrības veselība un tās veicināšana, primārā veselības aprūpe un
aprūpe mājās;
2.17. pacientu rehabilitācijas principi;
2.18. pacientu izmeklēšanas, diagnostikas metodes un ārstniecības
principi respiratorās sistēmas, kardiovaskulārās sistēmas, asinsrades sistēmas,
gremošanas sistēmas, uropoētiskās sistēmas, ādas un audu bojājumu, nervu
230
sistēmas, endokrīnās sistēmas, reproduktīvās sistēmas, imūno un autoimūno,
onkoloģiska un garīga rakstura traucējumu gadījumos visās vecuma grupās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. māszinību pamatjēdzieni un savstarpējā saistība;
3.2. cilvēku vajadzības un pamatvajadzības, tās ietekmējošie faktori;
3.3. pašaprūpe, to ietekmējošie faktori;
3.4. drošas vides uzturēšanas principi pacientu aprūpē;
3.5. infekciju kontrole;
3.6. pacienta fizioloģisko, garīgo un sociālo funkciju un vajadzību
novērtēšanas principi aprūpē;
3.7. klīniskās procedūras;
3.8. aprūpes process, tā posmi – novērtēšana, problēmu noteikšana,
plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana;
3.9. pacientu aprūpes procesa nodrošināšana internajā medicīnā, ķirurģijā,
pediatrijā, psihiatrijā, ginekoloģijā, dzemdniecībā, onkoloģijā, neiroloģijā,
geriatrijā un pacientiem ar infekciju slimībām;
3.10. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.11. intensīvā terapija;
3.12. pacientu aprūpes dokumentēšanas principi;
3.13. pētniecības principi māsas praksē;
3.14. pedagoģija un pacientu apmācība;
3.15. saskarsmes psiholoģija;
3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.17. informācijas tehnoloģijas;
3.18. aprūpes kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanas principi;
3.19. valsts valoda;
3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.21. darba tiesiskās attiecības;
3.22. darba aizsardzība;
3.23. vides aizsardzība;
3.24. bērnu tiesību aizsardzība.
2.46. Sporta trenera profesijas standarts
2.46.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – sporta treneris.
2. Profesijas kods – 3422 03.
2.46.2. Nodarbinātības apraksts
231
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– sporta treneris ir sporta speciālists, kas plāno, organizē, vada un izvērtē
mācību/treniņu procesu noteiktā sporta veidā, lietojot dažādas metodes; atrod,
izvērtē un radoši izmanto informāciju profesionālo uzdevumu izpildei un
problēmu risinājumiem mācību/treniņu procesā; prot virzīt savu darbību
atbilstīgi sporta nozares konceptuālām pamatnostādnēm paredzamās un
mainīgās situācijās; uzņemas konkrētu atbildību par mācību vai profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti un kvantitāti; ir motivēts turpmākās karjeras
veidošanai, izglītības turpināšanai, mūžizglītībai uz zināšanām orientētā
demokrātiskā, daudzvalodu un daudzkultūru sabiedrībā Eiropā un pasaulē.
Sporta treneris var strādāt bērnu, jauniešu vai pieaugušo sporta un
izglītības iestādēs, uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais
komersants.
2.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja parādīt vispusīgas un specializētas sporta jomai atbilstošas faktu,
teoriju, likumsakarību un tehnoloģiju zināšanas un izpratni un piemērot tās
praktiskajā darbībā.
2. Spēja plānot individuāli vai daļēji patstāvīgi, sadarbojoties ar citiem
treneriem, mācību/treniņu procesu savā sporta veidā viena gada perspektīvā,
izprotot sportistu mācību/treniņu procesu un sasniegumus daudzgadu
perspektīvā.
3. Spēja plānot mācību/treniņu nodarbības, ņemot vērā sportistu spējas.
4. Spēja plānot viena gada perspektīvā sacensību plānus un organizēt
drošas sacensības, ievērojot sportistu vajadzības un atbilstoši drošību
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
5. Spēja vadīt un izvērtēt sportistu sasniegumus sacensību plāna ietvaros
viena gada perspektīvā, izprotot sportistu mācību/treniņu procesu un
sasniegumus daudzgadu perspektīvā.
6. Spēja organizēt un vadīt drošas un efektīvas mācību/treniņu nodarbības.
7. Spēja koordinēt sportistu izaugsmes attīstību, organizējot sistematizētas
mācību/treniņu nodarbības un sacensības.
232
8. Spēja izvērtēt mācību/treniņu procesa kvalitāti gada plāna ietvaros.
9. Spēja uzņemties atbildību par mācību/treniņu procesa vērtēšanu un
uzlabošanu.
10. Spēja uzņemties atbildību par profesionālās darbības rezultātu
kvalitāti un kvantitāti.
11. Spēja novērtēt un analizēt sportistu vai komandu darbību, rast
risinājumus sportistu izaugsmes sekmēšanā.
12. Spēja motivēt sportistus panākumiem sporta sacensībās.
13. Spēja izvērtēt savu un citu cilvēku darbību.
14. Spēja formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas savā
profesijā.
15. Spēja atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to skaidri definētu
problēmu risināšanai.
16. Spēja piedalīties sporta jomas attīstībā, izprot attiecīgās profesijas
vietu plašākā sociālā kontekstā.
17. Spēja strādāt sadarbībā ar citiem treniņu procesā iesaistītiem
speciālistiem.
18. Spēja strādāt multikulturālā vidē.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
20. Spēja motivēt sevi turpmākas karjeras veidošanai, izglītības
turpināšanai, mūžizglītībai.
21. Spēja ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas
plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.
22. Spēja ievērot sporta un vispārējās ētikas pamatprincipus, sporta ētikas
un profesionālās ētikas kodeksu.
23. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.
233
24. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu, kā arī darba
aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību
ievērošanu.
25. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas
plānošanas dokumentus, veikt savas profesionālās darbības dokumentēšanu.
2. Noteikt mērķus, izvēlēties un atbilstoši realizēt vispārējos un konkrētos
uzdevumus, izvēlēties un lietot atbilstošas mācību/treniņu metodes, līdzekļus,
plānojot mācību/treniņu procesu savā sporta veidā viena gada ietvaros.
3. Plānot, organizēt un vadīt sava sporta veida sacensības.
4. Organizēt sportistus mācību/treniņu procesam.
5. Novērtēt sportistu fizisko un funkcionālo stāvokli.
6. Noteikt slodžu apjomus un intensitāti atbilstoši sportistu dzimumam,
vecumam un fiziskajai sagatavotībai.
7. Orientēties un darboties dažādos standarta un nestandarta apstākļos un
situācijās.
8. Analizēt un izvērtēt mācību/treniņu procesu.
9. Izvērtēt sportistu rezultātus un sasniegumu dinamiku.
10. Veikt sportistu sagatavotības monitoringu, traumu profilaksi, sniegt
pirmo palīdzību, rehabilitāciju.
11. Sekmēt personības veidošanos sportā.
12. Vadīt kolektīvu, komandu.
13. Radoši izmantot informāciju mācību un profesionālo darba uzdevumu
izpildei un problēmu risinājumiem.
234
14. Veikt praktiskus uzdevumus profesionālajā darbībā, balstoties uz
analītisku pieeju.
15. Parādīt prasmes, kas profesionālajām problēmām ļauj rast radošus
risinājumus.
16. Pārrunāt un argumentēti apspriest praktiskus jautājumus un
risinājumus ar kolēģiem, sportistiem un vadību.
17. Izvērtēt un pilnveidot savu un citu cilvēku darbību, strādāt sadarbībā
ar citiem, plānot un organizēt darbu, lai veiktu konkrētus uzdevumus savā
profesijā.
18. Veikt vai pārraudzīt tādas darba aktivitātes, kurās iespējamas
neprognozējamas izmaiņas.
19. Ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas
plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.
20. Ievērot sporta un vispārējās ētikas pamatprincipus, sporta ētikas un
trenera ētikas kodeksu.
21. Pārvaldīt valsts valodu.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Patstāvīgi mācīties tālāk, pilnveidojot savas kompetences.
24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
25. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.
26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, ievērot darba aizsardzības,
ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to
izpildi.
27. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī par tiesību pamatiem.
235
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. sporta vēsture;
2.2. sporta filozofija;
2.3. vadības teorija;
2.4. komercdarbības pamati;
2.5. grāmatvedība;
2.6. dažādu sporta veidu pamati un didaktika.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. vispārīgā pedagoģija;
3.2. pieaugušo izglītība;
3.3. vispārīgā, attīstības un sporta psiholoģija;
3.4. anatomija;
3.5. bioķīmijas pamati;
3.6. vispārīgā, vecumposmu, sporta fizioloģija;
3.7. higiēna;
3.8. sporta medicīna;
3.9. uzturs fiziskā slodzē;
3.10. sporta biomehānikas pamati;
3.11. sporta teorija;
3.12. treniņu teorijas pamati (bērni, jaunieši);
3.13. sporta veida treniņu teorija, metodika un pedagoģiskā pilnveide;
3.14. rotaļas;
3.15. sporta vadība;
3.16. sporta un vispārējās ētikas pamatprincipi, sporta ētikas un trenera
ētikas kodekss;
3.17. informācijas tehnoloģijas, interneta resursu izmantošana;
3.18. lietvedība;
3.19. projektu izstrādes pamati;
3.20. sports multikulturālā vidē;
3.21. vides aizsardzība;
3.22. darba aizsardzība;
3.23. darba tiesiskās attiecības;
3.24. bērnu tiesību aizsardzība.
2.47. Vecmātes profesijas standarts
2.47.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – vecmāte.
236
2. Profesijas kods – 2222 02.
2.47.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– vecmāte ir ārstniecības persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos
noteiktajai kompetencei nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi; organizē un
vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām; veic
veselu jaundzimušo aprūpi; konstatējot savā aprūpē esošajām grūtniecēm,
dzemdētājām, nedēļniecēm vai jaundzimušajiem riska faktorus vai iespējamu
patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta; sniedz informāciju
un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības,
dzemdību un pēcdzemdību, zīdīšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un
jaundzimušā aprūpes jautājumos; piedalās ārstniecībā.
Vecmāte strādā dažāda profila veselības aprūpes iestādēs, var būt
pašnodarbināta persona vai individuālais komersants – veselības aprūpes jomā.
2.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja konstatēt grūtniecību un noteikt tās aptuveno laiku nedēļās.
2. Spēja savākt ģimenes, sociālo, dzīves, seksuālās un reproduktīvās
veselības anamnēzi, ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību
periodu norisi.
3. Spēja veikt grūtnieces ārējo izmeklēšanu un veikt ķermeņa masas
indeksa noteikšanu.
4. Spēja veikt grūtnieces specifisko izmeklēšanu.
5. Spēja patstāvīgi veikt izmeklējumus ar ekspresdiagnostikas metodēm
un nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla
paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.
6. Spēja analizēt grūtnieces izmeklēšanas datus, aprēķināt iespējamo
dzemdību termiņu, sastādīt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanas un aprūpes
plānu, identificēt iespējamos grūtniecības riskus un saskaņot ar ārstu
komplicētas grūtniecības vadīšanu.
237
7. Spēja sagatavot grūtnieci specifiskajām diagnostiskajām izmeklēšanas
metodēm un informēt par izmeklēšanas mērķi, procedūras norisi, riskiem.
8. Spēja ieteikt grūtnieces fiziskajai un garīgajai veselībai atbilstošus
līdzekļus.
9. Spēja veikt regulāru grūtniecības norises, grūtnieces fiziskā un
psihoemocionālā stāvokļa izvērtēšanu un, ja nepieciešams, koriģēt aprūpes
plānu.
10. Spēja veikt aprūpes darbības, kas sekmē grūtnieces pamatvajadzību
nodrošināšanu.
11. Spēja veikt grūtnieces darba apstākļu un citu sociālo un fizisko
aktivitāšu un to ietekmes uz grūtniecības norisi un augļa attīstību izvērtēšanu, kā
arī sniegt rekomendācijas.
12. Spēja nodrošināt infekciju kontroles un profilakses pasākumus
veselības aprūpes darbā.
13. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu grūtniecei, veicinot grūtnieces
līdzestību, un informēt viņu un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības norisi,
pilnvērtīga uztura nozīmi, kaitīgo ieradumu ietekmi uz augļa attīstību,
izmeklēšanas metodēm, sociālajām garantijām, pazīmēm, kas raksturo
grūtniecības pārtraukšanās draudus, pazīmēm, kas liecina par dzemdību darbības
sākšanos, un sievietes tiesībām izvēlēties dzemdību vietu.
14. Spēja veikt grūtnieces, viņas ģimenes locekļu un atbalsta personas
sagatavošanu dzemdībām.
15. Spēja organizēt un vadīt topošo vecāku nodarbības.
16. Spēja dokumentēt visas antenatālās aprūpes laikā, dzemdību laikā un
pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušajam veiktās medicīniskās un aprūpes
darbības, veiktos izmeklējumus, objektīvos novērojumus, pacientes sūdzības un
veselības stāvokļa novērtējumu dinamikā.
17. Spēja savākt sievietes anamnēzi, konstatēt pazīmes, kas liecina par
dzemdību darbības sākumu, precizēt grūtniecības laiku, novērtēt riskus, plānot
turpmāko taktiku, izvērtēt augļa sirdstoņus un augļa sirdsdarbību, pierakstīt
kardiotokogrammu un izvērtēt to.
18. Spēja veikt dzemdētājas ārējo izmeklēšanu.
238
19. Spēja veikt dzemdētājas dzemdes kontrakciju izvērtēšanu, nosakot to
regularitāti, intervālus, intensitāti un sāpju lokalizācijas vietu.
20. Spēja veikt dzemdētājas vaginālo izmeklēšanu un analizēt
izmeklēšanā iegūtos datus.
21. Spēja sastādīt dzemdību vadīšanas un aprūpes plānu un veicināt
dzemdētājas līdzestību dzemdību procesā.
22. Spēja veikt dzemdētājas aprūpi, nodrošinot dzemdētājai fizioloģisko
pamatvajadzību uzturēšanu.
23. Spēja veikt regulāru dzemdētājas un augļa vitālo rādītāju izvērtēšanu
un reģistrēšanu.
24. Spēja vadīt un pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā,
daudzaugļu dzemdības galvas guļā, dzemdības iegurņa priekšguļas gadījumā,
vaginālas dzemdības pēc ķeizargrieziena operācijas.
25. Spēja atbilstoši klīniskajai situācijai vadīt dzemdību placentāro
periodu, veikt asiņošanas profilaksi.
26. Spēja sekmēt jaundzimušā adaptācijas periodu.
27. Spēja veikt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanu un nedēļnieces
aprūpi.
28. Spēja nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās
saites radīšanai.
29. Spēja veikt nedēļnieces ārējo izmeklēšanu un specifisko izmeklēšanu,
analizēt izmeklēšanā iegūtos datus, identificēt iespējamos riskus pēcdzemdību
periodā.
30. Spēja sastādīt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanas un aprūpes
plānu.
31. Spēja atbalstīt un veicināt zīdīšanu, izglītot sievieti, viņas partneri par
pēcdzemdību perioda fizioloģiskajām norisēm, higiēnas īpatnībām, iespējamām
seksuālajām aktivitātēm un piemērotām kontracepcijas metodēm.
32. Spēja veikt jaundzimušo aprūpi.
239
33. Spēja informēt vecākus par tiesībām un pienākumiem lēmumu
pieņemšanā attiecībā uz bērna vakcināciju.
34. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.
35. Spēja konsultēt ģimeni ģimenes plānošanas un kontracepcijas
jautājumos.
36. Spēja ievadīt intrauterīnās kontracepcijas līdzekļus ģimenes
plānošanas nolūkā.
37. Spēja veicināt sievietes seksuālo un reproduktīvo veselību.
38. Spēja sadarboties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu
organizētājiem un institūcijām.
39. Spēja nodrošināt sievietes un jaundzimušā veselības stāvokļa
izvērtēšanu un veselības traucējumu diagnosticēšanu.
40. Spēja nodrošināt precīzu un drošu medikamentu saņemšanu un
atbilstošu medikamentu apriti un uzskaiti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
41. Spēja nodrošināt pacientam nozīmētā medikamenta ievadīšanu
enterāli un parenterāli.
42. Spēja nodrošināt diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un aprūpes
procedūru veikšanu.
43. Spēja asistēt ārstam ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā un
asistēt ginekologam – dzemdību speciālistam operatīvu dzemdību gadījumā.
44. Spēja nodrošināt veikto diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un
aprūpes procedūru atbilstošu dokumentēšanu saskaņā ar normatīvo aktu
prasībām.
45. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
46. Spēja organizēt un vadīt dzemdību palīdzības un aprūpes darbu.
47. Spēja veikt pacientu aprūpi atbilstoši pacientu aprūpes standartiem,
nodrošinot pacientu aprūpi atbilstoši viņu vajadzībām.
48. Spēja ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un higiēnas
normatīvo aktu prasības.
240
49. Spēja apzināt nepieciešamos resursus dzemdību palīdzības un
seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas darba nodrošināšanai.
50. Spēja deleģēt aprūpes darba uzdevumus citiem aprūpes komandas
dalībniekiem, sniedzot atbalstu darba veikšanai.
51. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un
respektēt kultūras un sociālās atšķirības aprūpes darbā.
52. Spēja izglītot sievieti, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par
dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās veselības uzturēšanas,
veicināšanas un saglabāšanas jautājumiem.
53. Spēja veicināt savas profesijas un dzemdību palīdzības darba attīstību.
54. Spēja nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.
55. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
56. Spēja apkopot un analizēt profesionālo darbību raksturojošos datus,
pielietojot informācijas tehnoloģijas.
57. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
58. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās
svešvalodās.
59. Spēja pārzināt tiešos un netiešos mātes un jaundzimušo saslimstības
un mirstības iemeslus Latvijā un pasaulē.
60. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās saziņas
līmenī.
2.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Savākt sievietes anamnēzi – ģimenes, sociālo, dzīves, reproduktīvo,
ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību perioda norisi.
2. Veikt sievietes ārējo izmeklēšanu.
3. Noteikt sievietes vitālos un antropometriskos rādītājus, novērtēt tos.
241
4. Veikt nepieciešamo specifisko izmeklēšanu visos sievietes dzīves
periodos.
5. Noformēt medicīnisko dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
6. Sagatavot sievieti un viņas atbalsta personu dzemdībām.
7. Sagatavot sievieti diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko procedūru
veikšanai.
8. Izvērtēt jaundzimušā vispārējo veselības stāvokli.
9. Novērtēt grūtniecības riska faktoru ietekmi uz jaundzimušo.
10. Lietot ekspresdiagnostikas metodes.
11. Nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla
paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.
12. Diagnosticēt grūtniecību.
13. Vadīt fizioloģiski noritošu grūtniecību.
14. Veikt grūtnieces fiziskā, psihoemocionālā stāvokļa novērtēšanu un
grūtniecības norises izvērtēšanu.
15. Nodrošināt sievietes klīnisko aprūpi.
16. Izklausīt augļa sirdstoņus un izvērtēt augļa sirdsdarbību.
17. Pierakstīt un izvērtēt kardiotokogrammu.
18. Veikt dzemdētājas izmeklēšanu, ieskaitot specifiskās izmeklēšanas
metodes.
19. Vadīt fizioloģiskas dzemdības.
20. Pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, daudzaugļu
dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, dzemdības iegurņa priekšguļas
gadījumā un dzemdības ar rētu uz dzemdes.
21. Veikt epiziotomiju un epiziotomijas grieziena sašūšanu.
242
22. Vadīt dzemdību placentāro periodu.
23. Veicināt jaundzimušā adaptāciju agrīnajā pēcdzemdību periodā.
24. Veikt dzemdību ceļu apskati pēc dzemdībām un nepieciešamības
gadījumā izdarīt plīsumu sašūšanu.
25. Novērtēt asins zudumu dzemdībās, nodrošināt asiņošanas profilaksi.
26. Sekmēt pēcdzemdību perioda fizioloģiskās norises.
27. Nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās
saiknes radīšanai.
28. Atbalstīt un veicināt zīdīšanu iespējami agrīnā pēcdzemdību periodā
un visu bērna zīdīšanas laiku.
29. Sniegt atbalstu un palīdzību sievietei iespējamo problēmu un
komplikāciju gadījumā visā zīdīšanas laikā.
30. Aprūpēt nedēļnieci pēc dzemdībām.
31. Veikt nedēļnieces specifisko izmeklēšanu.
32. Novērtēt jaundzimušā atbilstību vakcinācijas priekšnoteikumiem.
33. Veikt jaundzimušā primāro aprūpi.
34. Veikt jaundzimušā primāro reanimāciju.
35. Veikt jaundzimušo veselības profilakses pasākumus.
36. Veikt jaundzimušā aprūpi, ieskaitot nabas atliekas brūces kopšanu un
dzīšanas novērtēšanu.
37. Sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.
38. Atpazīt iespējamos grūtniecības riskus.
39. Asistēt ārstam grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību komplikāciju
ārstēšanā, ārstam operatīvu dzemdību gadījumā un ārstam jaundzimušā
ārstēšanā.
243
40. Veikt placentas manuālo izdalīšanu un dzemdes dobuma manuālo
revīziju.
41. Identificēt iespējamos riskus dzemdību un pēcdzemdību laikā.
42. Identificēt iespējamos riskus jaundzimušajam.
43. Identificēt iespējamos riskus ginekoloģisku saslimšanu gadījumā,
seksuāli transmisīvo saslimšanu gadījumā un iespējamos sistēmisko saslimšanu
riskus.
44. Asistēt ārstam ginekoloģisku saslimšanu, seksuāli transmisīvo
saslimšanu un sistēmisko saslimšanu ārstēšanā, kā arī asistēt ārstam
ginekoloģisku procedūru, manipulāciju/operāciju laikā.
45. Veikt pacientes aprūpi pēc ginekoloģiskas operācijas vai
manipulācijas.
46. Sniegt sievietei psihoemocionālu atbalstu.
47. Nodrošināt precīzu un drošu medikamentu ievadīšanu dažāda vecuma
pacientiem.
48. Sagatavot pacienti un darba vidi akūtas vai plāna ginekoloģiskas
procedūras, manipulācijas/operācijas veikšanai, nodrošināt ginekoloģiskā
instrumentārija sterilitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
49. Ieteikt pasākumus pacientu veselības atjaunošanai vai stabilizēšanai.
50. Noteikt asins grupu.
51. Veikt asins komponentu pārliešanas procedūru atbilstoši medicīniskās
tehnoloģijas metodei un protokoliem.
52. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
53. Ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības ārstniecības personas
darbībai katastrofu un neatliekamo situāciju gadījumā.
54. Veikt cietušo primāro apskati un šķirošanu katastrofu gadījumā.
55. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un lietot
individuālās aizsardzības līdzekļus toksikoloģisku un radioloģisku katastrofu
gadījumā.
244
56. Veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus.
57. Veikt izolācijas nodrošināšanas pasākumus noteiktu infekcijas slimību
gadījumā.
58. Analizēt grūtnieces anamnēzes un izmeklēšanas datus, dzemdētājas
izmeklēšanas datus, nedēļnieces izmeklēšanas datus, jaundzimušā izmeklēšanas
datus un sievietes un vīrieša reproduktīvās veselības izmeklēšanas datus.
59. Izglītot sievieti/grūtnieci un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības,
dzemdību un pēcdzemdību perioda jautājumiem, par seksuālo un reproduktīvo
veselību ietekmējošajiem faktoriem, par pašizmeklēšanas metodēm un iespējām
izvērtēt iegūtos rezultātus, par konkrētā medikamenta farmakoloģisko iedarbību
un lietošanas nosacījumiem, par laboratoriski izmeklējamā materiāla pareizu
savākšanu.
60. Organizēt un veikt sievietes reproduktīvās un seksuālās veselības
novērtēšanas pasākumus, motivēt sievietes piedalīties tajos.
61. Dokumentēt visas veiktās medicīniskās un aprūpes darbības, veiktos
izmeklējumus, objektīvos novērojumus un veselības stāvokļa novērtējumu
dinamikā, kā arī sievietes sūdzības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
62. Darboties saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ētikas pamatprincipiem
un ievērot darba tiesisko attiecību normas.
63. Noteikt aprūpes prioritātes.
64. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā.
65. Sadarboties ar sievietēm un viņu ģimenes locekļiem un ar citiem
veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.
66. Radīt, uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdību palīdzības darba
vidi, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
67. Ievērot darba higiēnas prasības.
68. Ievērot konfidencialitāti un pacientu tiesības veselības aprūpē.
69. Paņemt, savākt, uzglabāt un sagatavot nosūtīšanai laboratoriski
izmeklējamo materiālu.
245
70. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par savas profesionālās
darbības rezultātiem.
71. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.
72. Kritiski domāt un risināt problēmas.
73. Lietot informācijas tehnoloģijas (OpenOffice un MS Office vide, e-
veselības programmatūra, interneta pārlūkprogrammas).
74. Līdzdarboties komandas darbā un ievērot multidisciplināras komandas
darba principus.
75. Pārvaldīt valsts valodu.
76. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
77. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
2.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. biofizika, bioķīmija;
1.2. citoloģija, histoloģija;
1.3. sistēmiskās saslimšanas;
1.4. infekciju slimības;
1.5. vispārīgā ķirurģija;
1.6. pediatrija;
1.7. neiroloģija;
1.8. reanimatoloģija, intensīvās terapijas pamatprincipi;
1.9. sabiedrības veselība un veselības veicināšana;
1.10. veselības aprūpes sistēma, mātes un bērna veselības aprūpe Latvijā,
statistika;
1.11. kvalitātes vadības sistēmas veselības aprūpē;
1.12. projektu vadība;
1.13. komercdarbības pamati;
1.14. filozofijas pamati;
1.15. socioloģijas pamati.
246
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati;
2.2. embrioloģija;
2.3. ģenētika;
2.4. mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna;
2.5. cilvēka psihoemocionālā attīstība;
2.6. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās,
intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;
2.7. ginekoloģija;
2.8. endokrinoloģijas pamati;
2.9. seksuāli transmisīvās slimības;
2.10. grūtniecība un infekcijas;
2.11. grūtniecība un ķirurģiskā patoloģija;
2.12. grūtniecība un sistēmiskās slimības;
2.13. izoimunizēta grūtniecība un antirēzus imūnprofilakse pēc
dzemdībām;
2.14. patoloģiskā dzemdniecība;
2.15. operatīvā dzemdniecība;
2.16. anestezioloģija dzemdību palīdzībā;
2.17. transfuzioloģija;
2.18. neonatoloģija;
2.19. farmakoloģija, pacientu medikamentozā aprūpe;
2.20. katastrofu medicīna;
2.21. psihosomatika;
2.22. rehabilitācijas pamati;
2.23. uztura mācība;
2.24. vakcinācija: mērķi un uzdevumi;
2.25. sociālā palīdzība sievietes un ģimenes aprūpes kontekstā;
2.26. vispārīgā propedeitika;
2.27. higiēnas un pretepidēmiskā režīma pamatprasības veselības aprūpes
iestādēs;
2.28. dzemdību palīdzības organizēšanas un nodrošināšanas kārtība;
2.29. vecmātes darba organizācija un vadība;
2.30. deontoloģija;
2.31. psiholoģijas pamati;
2.32. pedagoģijas pamati;
2.33. vecmātes prakses attīstību ietekmējošie faktori;
2.34. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas pielietojuma līmenī:
3.1. sievietes dzimumorgānu anatomija un fizioloģija;
3.2. sievietes iegurnis, tā anatomiskās īpatnības;
247
3.3. cilvēka embrioģenēze – apaugļošanās, embrionālā attīstība,
organoģenēze, augļa periods, placenta;
3.4. fizioloģiskās izmaiņas dažādos sievietes dzīves periodos;
3.5. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to
savstarpējā saistība;
3.6. aprūpes process, tā posmi (novērtēšana, problēmu noteikšana,
plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana);
3.7. primārā veselības aprūpe;
3.8. aprūpes principi un īpatnības visos sievietes dzīves periodos;
3.9. propedeitika vecmātes praksē;
3.10. izmeklēšanas metodes ginekoloģijā un dzemdniecībā; sievietes
pašizmeklēšanas metodes;
3.11. seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošie faktori;
3.12. ģimenes plānošana un kontraceptoloģija;
3.13. antenatālās aprūpes organizēšana un vadīšana, antenatālā
programma;
3.14. fizioloģiska grūtniecība, tās norise;
3.15. grūtniecības riska faktori, to identificēšana;
3.16. fizioloģiskas dzemdības: norise, vadīšana;
3.17. komplikācijas dzemdībās: norise, aprūpes taktika;
3.18. fizioloģisks pēcdzemdību periods: norise, vadīšana;
3.19. komplikācijas pēcdzemdību periodā: norise, aprūpes taktika;
3.20. psiholoģiskie aspekti pēcdzemdību periodā, aprūpes taktika;
3.21. zīdīšanas fizioloģija, tās praktiskā norise;
3.22. jaundzimušā izvērtēšana pēc Apgares skalas;
3.23. jaundzimušā primārā reanimācija;
3.24. jaundzimušā veselības stāvokļa vispārējā izvērtēšana;
3.25. jaundzimušā pārejas stāvokļi (robežstāvokļi);
3.26. vesela jaundzimušā aprūpe;
3.27. jaundzimušo vakcinācija; vakcinācijas kalendārs, tā nozīme un
praktiskais pielietojums;
3.28. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.29. klīniskā farmakoloģija vecmātes praksē;
3.30. klīniskā aprūpe, pacientu aprūpes standarti;
3.31. aprūpes darba dokumentēšanas principi;
3.32. pacientu un sabiedrības izglītošanas pamatprincipi reproduktīvās
veselības kontekstā;
3.33. infekciju kontrole un profilakse;
3.34. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.35. saskarsmes psiholoģija;
3.36. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;
3.37. pacientu tiesības;
3.38. informācijas tehnoloģijas;
3.39. pētniecības pamati vecmātes praksē;
248
3.40. valsts valoda;
3.41. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.42. darba aizsardzība;
3.43. vides aizsardzība;
3.44. darba tiesiskās attiecības.
2.48. Kuģu mehāniķa (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts
2.48.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.
2. Profesijas kodi:
Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par
3000 kW – profesijas kods "3151 05";
Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par
3000 kW – profesijas kods "3151 06";
Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un
lielāku – profesijas kods "3151 07";
Kuģu MEHĀNIĶIS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3151 22"
(turpmāk kopā – kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī)).
2.48.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) pilda sardzi mašīntelpās,
kontrolē un pieraksta iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzrauga
citu darbinieku darbu mašīntelpās; plāno, organizē un veic kuģa mehānisko,
elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa mašīnu, mehānismu
un cita aprīkojuma apskati, apkopi un remontu; nodrošina degvielas un citu
materiālu pasūtīšanu un saņemšanu.
Kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu
valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa
profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par
atbilstošām starptautiskās konvencijas „Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana,
kā arī sardzes pildīšana” (STCW (Standards of Training Certification and
Watchkeeping) Konvencija) prasībām.
2.48.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
249
Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās
kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 –
„Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā
ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”.
2.48.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās
prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi
vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”.
2.48.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī nosaka:
1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi
vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”;
1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem
mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku”.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī nosaka:
2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi
vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”;
2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem
mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku”.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-
III/1 – „Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem
mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”.
2.49. Kuģu vadītāja (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts
2.49.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.
250
2. Profesijas kodi:
KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – profesijas kods
"3152 05";
Vecākais STŪRMANIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – profesijas
kods "3152 08";
Sardzes STŪRMANIS uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem – profesijas
kods "3152 09";
Kuģu VADĪTĀJS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3152 31"
(turpmāk kopā – kuģu vadītājs (ekspluatācijas līmenī)).
2.49.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī): vada kuģus vai citus peldlīdzekļus
jūrā un iekšējos ūdeņos; pilda sardzi uz klāja un tiltiņa; veic manevrus ar kuģi,
iebraucot un izbraucot no ostām, braucot pa kanāliem, šaurumiem un citos
ūdeņos; uzrauga kravu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un
veic pasākumus kravai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanai reisa laikā;
kontrolē darba drošības pasākumu īstenošanu; nodrošina pierakstu par veiktajām
darbībām uzturēšanu; pārraida un saņem ikdienas un ārkārtas informāciju,
izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; uzrauga kuģa
apkalpes locekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa atbilstoši savam atbildības
līmenim.
Kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu
karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās
kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām
starptautiskās konvencijas „Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī
sardzes pildīšana” (STCW (Standards of Training Certification and
Watchkeeping) Konvencija) prasībām.
2.49.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās
kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 –
„Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem
uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.
2.49.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
251
Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās
prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem
ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.
2.49.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī nosaka:
1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem
ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”;
1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem
palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī nosaka:
2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem
ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”;
2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – „Minimālā
kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem
palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-
II/1 – „Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes
virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.
2.50. Drošības speciālista profesijas standarts
2.50.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – drošības speciālists.
2. Profesijas kods – 5419 01.
2.50.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
252
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– drošības speciālists organizē, kontrolē uzņēmuma īpašuma un personāla
drošības pasākumu kompleksa darbību, kas vērsts uz pastāvošo un
prognozējamo risku apzināšanu un neitralizāciju; organizē, nodrošina un veic
uzraudzību pār uzņēmuma drošības, ugunsdrošības un citu normatīvo aktu
prasību izpildi drošības jomā; izstrādā, sagatavo un iesniedz vadībai informāciju
par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma drošības interešu un konfidenciālās
informācijas aizsardzību.
Drošības speciālists strādā uzņēmumā.
2.50.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes
plānošanā, organizēt un koordinēt ar uzņēmuma drošību saistītos procesus
noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.
2. Spēja uzņemties atbildību par savas darbības rezultātiem un noteikto
uzdevumu precīzu, savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.
3. Spēja strādāt individuāli un grupā.
4. Spēja kvalitatīvi veikt uzņēmuma iespējamo risku un apdraudējumu
analīzi, kā arī efektīvi izmantot iegūtos analīzes rezultātus uzņēmuma
aizsardzībā.
5. Spēja pildīt amata pienākumus, nodrošinot rezultatīvu sadarbību ar
juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām drošības un
tiesiskuma jomā.
6. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās uzņēmuma drošības jomā.
7. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku, veicot datu
apstrādi un analīzi, kā arī ievērot datu aizsardzību.
8. Spēja analizēt un atlasīt uzņēmuma drošībai nepieciešamo juridisko un
citu informāciju.
9. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
10. Spēja organizēt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo
sagatavošanu, organizējot mācības.
253
11. Spēja orientēties drošības struktūrvienības finanšu un saimnieciskajā
darbībā, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.
12. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.
13. Spēja loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.
14. Spēja noteikt pienākumus uzņēmumā nodarbinātajam personālam
drošības jomā.
15. Spēja izprast indivīda emocionālo stāvokli un starppersonu konflikta
būtību.
16. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma drošības jomā un to prezentēt
uzņēmuma vadībai.
17. Spēja ētiski rīkoties profesionālajā darbībā un ievērot sabiedrības
vispārpieņemtās uzvedības normas.
18. Spēja atbilstoši situācijai, ievērojot normatīvos aktus un drošības
prasības, profesionāli izvēlēties un pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus,
speciālos cīņas paņēmienus vai šaujamieročus.
19. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
2.50.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Analizēt uzņēmuma drošības procesus, identificēt problēmas un
izstrādāt to risinājumus.
2. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz uzņēmuma
drošību.
3. Iegūt, analizēt, sistematizēt un integrēt uzņēmuma drošībai
nepieciešamo informāciju.
4. Plānot un organizēt padotā personāla darbu, kā arī kontrolēt dienesta
pienākumu izpildi.
254
5. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.
6. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma drošības jomā.
7. Noteikt prioritātes uzņēmuma drošības jomā.
8. Izstrādāt uzņēmuma drošības plānu un ieteikt vadībai tā ieviešanas un
efektivitātes palielināšanas pasākumus.
9. Izmantot tiesību normu informatīvos avotus un piemērot tiesību
normas.
10. Orientēties uzņēmuma darbību reglamentējošajos dokumentos un
normatīvajos aktos.
11. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.
12. Komunicēt un sadarboties ar personālu, uzņēmuma vadību,
partneriem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību institūcijām un
nevalstiskajām organizācijām, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt
savu viedokli.
13. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
14. Organizēt un kontrolēt uzņēmuma drošības jomu reglamentējošo
normatīvo aktu piemērošanu.
15. Organizēt un kontrolēt sabiedrisko drošību un kārtību uzņēmuma
rīkotajos pasākumos.
16. Organizēt un veikt preventīvos pasākumus uzņēmuma drošības jomā.
17. Izprast un lietot gan horizontālo, gan vertikālo personāla vadības
komunikāciju.
18. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības,
elektrodrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
19. Noteikt struktūrvienības resursu izmantošanas prioritātes un kārtību,
plānot optimālus resursus uzdevumu izpildei un izvērtēt to izmantošanas
efektivitāti.
255
20. Kontrolēt iepirkuma procedūras uzņēmuma drošības jomā, kā arī
kontrolēt līgumsaistību izpildi.
21. Novērtēt indivīda emocionālo stāvokli un risināt konflikta būtību.
22. Pildīt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā
izskata prasības un nodrošināt to ievērošanu.
23. Sagatavot prezentācijas un pārliecinoši tās vadīt.
24. Pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt aktuālo profesionālo
informāciju un iemaņas.
25. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas
paņēmienus un dienesta šaujamieročus atbilstoši situācijai un ievērojot
normatīvos aktus.
26. Sniegt pirmo palīdzību.
27. Pārvaldīt valsts valodu.
28. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
2.50.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. globalizācijas loma organizācijas drošības procesu attīstībā;
1.2. komercdarbība;
1.3. retorika.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. krimināltiesības un kriminālprocess;
2.2. noziedzīgu nodarījumu novērtēšana un atklāšana;
2.3. kriminālistika;
2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
256
3.1. drošības teorija;
3.2. lietvedība;
3.3. tiesību aizsardzības iestādes;
3.4. ierobežotas pieejamības informācija;
3.5. organizācijas drošība;
3.6. drošības tehniskie līdzekļi;
3.7. materiālo vērtību pavadīšana – apsardze;
3.8. civiltiesības;
3.9. apsardzes taktika;
3.10. stacionāro objektu apsardze;
3.11. fizisko personu drošība;
3.12. darba tiesiskās attiecības;
3.13. civilā aizsardzība;
3.14. darba aizsardzība;
3.15. vides aizsardzība;
3.16. drošības psiholoģija;
3.17. saskarsmes psiholoģija;
3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.19. pašaizsardzība;
3.20. praktiskā šaušana;
3.21. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;
3.22. pirmā palīdzība;
3.23. informācijas tehnoloģijas;
3.24. valsts valoda;
3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī.
2.51. Viesnīcu pakalpojumu organizatora profesijas standarts
2.51.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – viesnīcu pakalpojumu organizators.
2. Profesijas kods – 2422 25.
2.51.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– viesnīcu pakalpojumu organizators piedalās viesmīlības uzņēmuma
pārvaldē, plāno un koordinē uzņēmuma struktūrvienību darbību, vada personālu,
veicina produktu un pakalpojumu pārdošanu un budžeta izpildes kontroli.
257
Viesnīcu pakalpojumu organizators strādā viesmīlības pakalpojumu
uzņēmumos vai ir reģistrēts kā pašnodarbināta persona vai individuālais
komersants.
2.51.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja izprast viesmīlības un tūrisma nozares struktūru un attīstības
tendences, viesnīcas darba organizāciju, struktūru un personāla pienākumus un
atbildību.
2. Spēja piedalīties viesmīlības uzņēmuma kvalitātes vadības standartu
izstrādāšanā un ieviešanā.
3. Spēja aprakstīt un īstenot viesmīlības uzņēmuma mērķus un darbības
plānus, kā arī novērtēt un attīstīt uzņēmuma darbinieku un vadītāju sadarbības
prasmes.
4. Spēja identificēt viesmīlības uzņēmuma tirgvedības koncepcijas, plānot
un īstenot tirgvedības procesu, koordinējot viesnīcas struktūrvienību darbību.
5. Spēja izprast personāla vadības funkcijas, veikt personāla piesaisti,
apmācību un darba efektivitātes novērtēšanu.
6. Spēja izvērtēt viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu pieprasījumu un
kvalitāti pakalpojumu piedāvājuma un kvalitātes uzlabošanai.
7. Spēja organizēt komercdarbību atbilstoši viesmīlības uzņēmuma
mērķiem.
8. Spēja izvērtēt uzņēmuma saimniecisko darbību, finanšu rādītājus un
sniegt priekšlikumus uzņēmuma darbības uzlabošanai.
9. Spēja plānot un organizēt viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu
piedāvājumu atbilstoši kvalitātes sistēmu prasībām un uzņēmuma mērķiem.
10. Spēja izstrādāt, vadīt un koordinēt viesmīlības uzņēmuma
pakalpojumu izstrādi, analizēt un novērtēt to rentabilitāti.
11. Spēja sekot līdzi viesmīlības un tūrisma nozares aktuālajām
tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot dažādus informatīvos
avotus un informācijas tehnoloģijas.
258
12. Spēja sadarboties ar klientiem, personālu un ieinteresētajām pusēm,
izvērtēt sava un komandas darba kvalitāti, atbildēt par rezultātu.
13. Spēja pārzināt un lietot profesionālo viesnīcu vadības programmas,
biroja tehniku.
14. Spēja izprast, piemērot un izpildīt normatīvo aktu prasības viesmīlības
pakalpojumu jomā.
15. Spēja pārzināt viesmīlības uzņēmuma darba organizācijas un
pārvaldes principus.
16. Spēja veidot un izmantot viesu datu banku, ievērojot normatīvo aktu
prasības personas datu aizsardzības jomā.
17. Spēja veikt ar darba pienākumiem saistīto dokumentu pārvaldību.
18. Spēja veidot un uzturēt pozitīvu saskarsmi, ievērojot viesmīlības un
lietišķās etiķetes, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
19. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības,
uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus, uzņēmumā noteiktās paškontroles
sistēmas (HACCP) noteikumus.
20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
21. Spēja nodrošināt uzņēmuma saimniecības un resursu pārvaldību,
nodrošinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību.
22. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, lietot
profesionālo terminoloģiju.
23. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionālās prasmes un zināšanas.
24. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava
darba rezultātu.
2.51.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Izstrādāt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darba plānus atbilstoši
uzņēmuma mērķiem.
259
2. Izvērtēt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darbības rādītājus,
ierosinot nepieciešamās izmaiņas.
3. Veicināt uz klientu orientētas apkalpošanas kultūras standartu izstrādi
un ieviešanu uzņēmumā, sekot to izpildei.
4. Izmantot kvalitātes pārvaldības principus viesmīlības uzņēmuma
darbības rādītāju uzlabošanai.
5. Izstrādāt viesmīlības uzņēmuma produktu un pakalpojumu
piedāvājumu.
6. Izmantot iekšējās un ārējās pārdošanas līdzekļus un paņēmienus un
tirdzniecības veicināšanas tehnikas.
7. Novērtēt un veicināt pārdošanā iesaistītā personāla darba efektivitāti.
8. Plānot un organizēt darbinieku piesaistes un atlases procesu.
9. Novērtēt un attīstīt uzņēmuma darbinieku prasmes, lietojot personāla
apmācības un izaugsmes veicināšanas metodes.
10. Organizēt konferences, banketus un citus pasākumus viesmīlības
uzņēmuma ietvaros.
11. Izmantot viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību pārvaldības
paņēmienus atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām.
12. Ievērot uzņēmumā izstrādātās paškontroles sistēmas prasības.
13. Organizēt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darbu un pārraudzīt
to uzdevumu izpildi.
14. Ievērot normatīvo aktu prasības viesmīlības pakalpojumu jomā.
15. Novērtēt materiāltehnisko resursu apsaimniekošanas efektivitāti.
16. Izmantot viesmīlības uzņēmuma resursu vadības principus.
17. Veikt inventarizāciju, sastādīt materiālo vērtību inventarizācijas aktus.
18. Analizēt viesmīlības uzņēmuma inventarizācijas rezultātus un
izstrādāt priekšlikumus turpmākās darbības pilnveidošanai.
260
19. Plānot viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību budžetu un kontrolēt tā
izpildi.
20. Izstrādāt un novērtēt iepirkumu stratēģiju un darbības pārskatus.
21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības
normatīvo aktu prasības.
22. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
23. Piedalīties personāla politikas īstenošanā uzņēmumā.
24. Izstrādāt un īstenot savas profesionālās izaugsmes plānu, tiekties uz
izvirzīto mērķu īstenošanu.
25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un
konfidencialitāti.
26. Rīkoties atbilstoši lietišķajai etiķetei un lietot vispārpieņemtās runas
un uzvedības normas.
27. Strādāt komandā un individuāli, plānot savu darbu, novērtēt tā
kvalitāti un atbildēt par sava un komandas darba rezultātu.
28. Atklāt un risināt problēmas, lietojot efektīvas konfliktu risināšanas
stratēģijas.
29. Pārvaldīt valsts valodu.
30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.
31. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
32. Lietot biroja tehniku, viesnīcu vadības datorprogrammas, kases
sistēmas un kredītkaršu norēķinu termināļus.
33. Veikt dokumentu pārvaldību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
34. Sniegt pirmo palīdzību.
2.51.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
261
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. tūrisma nozares struktūra un vēsture;
1.2. tūrisma galamērķi;
1.3. viesnīcu pakalpojumu attīstības tendences;
1.4. viesnīcu dizaina pamatprincipi un tendences.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. viesmīlības nozares struktūra;
2.2. nodarbinātības struktūra viesmīlības nozarē;
2.3. aktuālas parādības un procesi, kas ietekmē viesmīlības nozari Latvijā
un pasaulē;
2.4. tūristu mītņu klasifikācija, standarti un sertifikācijas process;
2.5. viesmīlības uzņēmumu organizatoriskās struktūras;
2.6. viesu segmentācija;
2.7. viesmīlības produktu un pakalpojumu pamatelementi;
2.8. tirgvedības koncepcijas un tirgvedības process viesmīlības
uzņēmumā;
2.9. sociāli ekonomisko pārmaiņu ietekme uz komercdarbības attīstību
pakalpojumu nozares kontekstā;
2.10. tiesiskās un politiskās vides ietekme uz komercdarbību un
pakalpojumu nozari;
2.11. normatīvo aktu prasības komercdarbības uzsākšanai un attīstībai
viesmīlības pakalpojumu nozarē;
2.12. īpašumtiesības regulējošie normatīvie akti;
2.13. patērētāju aizsardzības tiesiskais regulējums;
2.14. kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana viesmīlības uzņēmumā;
2.15. finansējuma avoti, cenas noteikšanas un ienākumu palielināšanas
metodes viesmīlības industrijā;
2.16. uzņēmuma finanšu un grāmatvedības pārraudzība;
2.17. ēku apsaimniekošanas procesa normatīvās prasības un pārvaldības
sistēmas;
2.18. viesmīlības uzņēmuma resursu vadības principi;
2.19. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. viesmīlības uzņēmuma darba plānu izstrāde;
3.2. viesmīlības uzņēmuma darbības pārskatu sastādīšana un rādītāju
izvērtēšana;
3.3. klientu apkalpošanas standartu izstrāde un ieviešana;
3.4. personāla vadības pamatprincipi;
3.5. darbinieku piesaistes, atlases un apmācības procesa organizācija;
262
3.6. viesmīlības uzņēmuma produktu un pakalpojumu piedāvājuma
izstrāde un izplatīšana;
3.7. iekšējās un ārējās pārdošanas un tirdzniecības veicināšanas tehnikas;
3.8. viesnīcas struktūrvienību darba organizācija;
3.9. viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu attīstības plānošana, izstrāde un
attīstība;
3.10. resursu sagādes procesa organizācija viesnīcā;
3.11. viesmīlības uzņēmuma kvalitātes pārvaldības principu izstrāde;
3.12. biroja tehnika un viesnīcas vadības datorprogrammas;
3.13. kases sistēmas un dokumentācija;
3.14. inventarizācija un materiālo vērtību inventarizācijas akti;
3.15. dokumentu pārvaldības prasības un noteikumi;
3.16. laika plānošana;
3.17. profesionālās, vispārējās ētikas un konfidencialitātes pamatprincipi;
3.18. lietišķās un profesionālās etiķetes, lietišķās saskarsmes un
sadarbības principi;
3.19. uzņēmumu paškontroles sistēma;
3.20. darba tiesiskās attiecības;
3.21. sanitārās, vispārējās un personiskās higiēnas normas;
3.22. darba aizsardzības prasības;
3.23. vides aizsardzības prasības;
3.24. pirmā palīdzība;
3.25. valsts valoda;
3.26. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;
3.27. personas datu aizsardzības prasības;
3.28. uzņēmumā izstrādātās paškontroles sistēmas (HACCP).
2.52. Informācijas sistēmas drošības speciālista profesijas standarts
2.52.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – informācijas sistēmas drošības speciālists.
2. Profesijas kods – 2529 07.
2.52.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– informācijas sistēmas drošības speciālists nodrošina informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju fizisko un loģisko drošības prasību realizāciju;
263
piedalās uzņēmuma informācijas drošības pasākumu īstenošanā, infrastruktūras
drošības arhitektūras izveidē un uzturēšanā.
Informācijas sistēmas drošības speciālists strādā valsts un pašvaldību iestādēs,
vai uzņēmumos.
2.52.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja izstrādāt, analizēt, pilnveidot uzņēmuma informācijas sistēmas
drošības prasības.
2. Spēja identificēt informācijas sistēmas drošības riskus, vadīt risku
analīzi, formulēt priekšlikumus drošības pasākumu plāna pilnveidei.
3. Spēja novērtēt un sagatavot informāciju par esošo informācijas sistēmas
drošības stāvokli, lietotāju veiktajām darbībām un citiem informācijas sistēmas
drošības incidentiem.
4. Spēja apkopot un analizēt informāciju, iegūt datus, izmantojot
atbilstošus informācijas sistēmas drošības diagnostikas risinājumus
(programmatūru, rīkus).
5. Spēja izprast sociālās inženierijas metodes un to lomu informācijas
drošības pārvaldībā.
6. Spēja izstrādāt priekšlikumus kiberuzbrukumu (sociālās inženierijas
uzbrukumu) novēršanai.
7. Spēja identificēt informācijas drošības ievainojamību un sniegt
konsultācijas tās novēršanā.
8. Spēja izprast programmatūru izstrādes dzīves ciklu un izteikt
priekšlikumus drošības prasību nodrošināšanai visā dzīves ciklā.
9. Spēja izprast kriptogrāfijas un digitālo parakstu lietojumu informācijas
drošībā.
10. Spēja noteikt minimālās drošības prasības informācijas sistēmām.
11. Spēja konsultēt un veikt lietotāju ievadinstruktāžu atbilstoši
kompetencei.
12. Spēja sniegt tehnisko atbalstu lietotājiem.
264
13. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās IKT jomā, nodrošināt
uzņēmuma ārējo drošības prasību atbilstību, izprast normatīvo aktu ietekmi uz
informācijas sistēmām, programmatūras dzīves ciklu un procesiem uzņēmumā.
14. Spēja pārzināt informācijas drošības standartus, interesēties par
aktualitātēm informācijas sistēmu drošībā un pilnveidot profesionālās zināšanas.
15. Spēja lietot standartus un izprast normatīvos aktus personas datu
aizsardzības jomā.
16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un ergonomikas, vides
aizsardzības normatīvo aktu prasības.
17. Spēja prezentēt savas idejas un priekšlikumus, argumentēt viedokli.
18. Spēja sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem
informācijas drošībā.
19. Spēja dokumentēt savu darbību.
20. Spēja organizēt un vadīt grupas darbu.
21. Spēja izvēlēties uzdevumu risināšanai vispiemērotāko variantu.
22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
23. Spēja ievērot lietišķās saskarsmes principus.
24. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.52.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Vadīt informācijas sistēmas drošības risku analīzi.
2. Izteikt priekšlikumus vadītājam informācijas sistēmas drošības
pasākumu plānošanā un drošības plāna izstrādē un realizācijā.
3. Uzturēt ar informācijas sistēmas drošību saistītos iekšējos normatīvos
aktus un citus dokumentus.
265
4. Pārzināt un lietot risku vadības metodoloģiju, izmantot informācijas
drošības standartus un vispārpieņemto labo praksi.
5. Analizēt un izmantot iegūtos informācijas sistēmas auditācijas
pierakstus.
6. Izmantot secinājumu veidošanas datu apstrādes metodes.
7. Strādāt komandā un veikt darbu patstāvīgi.
8. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
9. Noformēt lietišķos dokumentus.
10. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
11. Formulēt problēmas un to cēloņus, izvirzīt uzdevumus.
12. Pārvaldīt valsts valodu.
13. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
15. Patstāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.
16. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
17. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
18. Savā darbībā lietot modernās informācijas tehnoloģijas.
2.52.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. IKT arhitektūra;
1.2. informācijas drošības tiesiskais regulējums;
1.3. kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes informācijas
drošības jomā;
1.4. finanšu ekonomikas pamati;
266
1.5. inovācijas IKT jomā;
1.6. kvalitātes vadība IKT projektos;
1.7. IKT pakalpojumu pārvaldība;
1.8. modernās apmācības metodes.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. programmatūras izstrādes dzīves cikls;
2.2. IKT infrastruktūras aizsardzība;
2.3. personas datu aizsardzības tiesiskais regulējums un standarti;
2.4. kritiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un standarti;
2.5. informācijas drošības un informācijas drošības pārvaldības izmērāmie
rādītāji;
2.6. organizācijas pamatdarbības procesu nepārtrauktība;
2.7. iekšējo normatīvo aktu izstrādes metodoloģija;
2.8. kibernoziegumu analīze;
2.9. kibernoziegumu izmeklēšanas process un pierādījumu vākšana;
2.10. ārkārtas situāciju pārvaldība;
2.11. informācijas drošības tehnoloģijas un risinājumi;
2.12. kriptogrāfija (sertifikāti un paraksti);
2.13. sociālā inženierija;
2.14. lēmumu pieņemšana, argumentācijas māksla;
2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. incidentu pārvaldība;
3.2. komercdarbības vadības teorijas;
3.3. lietišķā komunikācija un prezentēšanas prasme;
3.4. informācijas drošības pārvaldība;
3.5. informācijas drošības standarti un labā prakse;
3.6. risku pārvaldības metodoloģijas, standarti un labā prakse;
3.7. kiberuzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktikas un tehnoloģijas;
3.8. IKT projektu pārvaldība;
3.9. lietišķo dokumentu noformēšana;
3.10. valsts valoda;
3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.12. darba aizsardzība un ergonomika;
3.13. vides aizsardzība;
3.14. darba tiesiskās attiecības;
3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.
2.53. Elektrisko iekārtu speciālista profesijas standarts
267
2.53.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – elektrisko iekārtu speciālists.
2. Profesijas kods – 3113 11.
2.53.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– elektrisko iekārtu speciālists veic zemsprieguma un augstsprieguma
elektrisko iekārtu montāžu un apkalpošanu; vada, plāno, organizē un pārrauga
citu strādnieku darbu; ja nepieciešams, izstrādā vienkāršus elektrisko iekārtu
projektus.
Elektrisko iekārtu speciālists strādā elektroenerģijas ražošanas, pārvades
un sadales uzņēmumos, rūpniecības, komunālos un transporta uzņēmumos,
lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumos, var būt pašnodarbināta
persona vai individuālais komersants.
2.53.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja pārbaudīt elektriskās ķēdes pēc elektriskajām principiālajām
shēmām un montāžas shēmām.
2. Spēja apkalpot darba mehānismus, ierīces un mēriekārtas.
3. Spēja ievērot iekārtu izgatavotāju instrukcijas, nodrošinot elektrisko
iekārtu pareizu un kvalitatīvu uzstādīšanu, regulēšanu un ekspluatāciju.
4. Spēja regulēt un iestatīt jaunas un ekspluatācijā esošas elektriskās
iekārtas.
5. Spēja ievērot elektrotehnisko materiālu stiprību, pieļaujamās slodzes, to
raksturojošās mērvienības.
6. Spēja sastādīt elektrisko iekārtu pārbaužu tehnisko dokumentāciju.
7. Spēja veikt elektrisko iekārtu apskates, profilaktiskās pārbaudes un
mērījumus, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties novērst bojājumus.
268
8. Spēja remontdarbos izmantot tehnoloģiskās kartes un, ja nepieciešams,
tās papildināt.
9. Spēja noformēt visu nepieciešamo dokumentāciju periodisko
ekspluatācijas darbu, atjaunošanas un kapitālā remonta izpildei.
10. Spēja organizēt elektrisko iekārtu apskates.
11. Spēja organizēt elektrisko iekārtu un režīmu tehnisko parametru
mērījumus.
12. Spēja organizēt patērētāju elektrisko iekārtu apsekošanu, pārbaudes un
jaunu jaudu pieslēgšanu, ievērojot tehniskos normatīvus un patērētāja prasības.
13. Spēja organizēt un vadīt padoto personālu ātrai un kvalitatīvai
operatīvo atslēgumu izpildei un avāriju novēršanai, ievērojot profesionālās un
vispārējās ētikas pamatprincipus.
14. Spēja organizēt un vadīt elektrisko iekārtu atjaunošanas un kapitālos
remontus.
15. Spēja organizēt un vadīt rūpnieciskās ražošanas un komunālās
saimniecības objektu spēka un apgaismošanas instalācijas montāžu.
16. Spēja organizēt un vadīt daudzdzīvokļu un individuālo māju spēka un
apgaismošanas instalāciju montāžu.
17. Spēja noformēt atbilstošo tehnisko dokumentāciju par elektrisko
iekārtu montāžas darbiem.
18. Spēja pārbaudīt, vai darbu izpildē tiek ievēroti elektrisko iekārtu
ekspluatācijas noteikumi.
19. Spēja izvēlēties atbilstošo elektrisko iekārtu dokumentāciju.
20. Spēja izstrādāt elektroapgādes projektus.
21. Spēja izstrādāt nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas.
22. Spēja sastādīt lokālās un koptāmes.
23. Spēja saskaņot projektu dokumentāciju ar ieinteresētajām
organizācijām.
269
24. Spēja pārbaudīt aplēšu atbilstību projekta uzdevumam.
25. Spēja izmantot datorprojektēšanu, apstrādāt informāciju datorā, lietot
internetu.
26. Spēja pārzināt normatīvo aktu un standartu prasības attiecībā uz
elektroenerģētiku, t.sk. prasības vispārējā un elektroenerģētisko objektu
būvniecībā.
27. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
28. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un
vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
29. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
30. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.53.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Veikt elektrisko lielumu mērījumus, izmantojot dažādu sistēmu
mēraparātus.
2. Veikt elektrisko un neelektrisko lielumu mērījumus un novērtēt
mērinstrumentu shēmas un darbības principus.
3. Izmantot elektrotīklu un kabeļu bojājumu noteikšanas aparatūru.
4. Zināt elektronikas pamatnormas un izmantot jaunākos tehniskos
risinājumus.
5. Izvēlēties nepieciešamo elektrisko iekārtu darbības automātiku.
6. Analizēt un sintezēt elektrotīkla automātikas shēmas.
7. Izvēlēties apgaismojumu un veikt apgaismojuma, kā arī apgaismojuma
tīkla aprēķinu.
8. Aplēst ražotnes elektrisko slodzi un izvēlēties atbilstošus
transformatorus.
270
9. Aplēst sadales un vietējo elektrisko tīklu elektrisko iekārtu atbilstību
slodzes režīmiem.
10. Aplēst strāvas īsslēguma režīmā.
11. Rasēt elektriskās shēmas, kā arī detaļu un mezglu skices.
12. Analizēt bojājumus elektriskajās shēmās.
13. Pārvaldīt valsts valodu.
14. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
16. Plānot un veikt darbus, nosakot prioritātes.
17. Strādāt ar datortehniku un specializētām elektrotehniskās jomas
lietojumprogrammām.
18. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, klasificēt rezultātu.
19. Noformēt lietišķos dokumentus, ziņojumus, protokolus.
20. Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus, tos vadīt.
21. Argumentēt savu viedokli, kā arī uzklausīt citu domas.
22. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
23. Ievērot darba higiēnas, darba aizsardzības un elektrodrošības normatīvo
aktu prasības.
24. Pārbaudīt un lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus
elektriskajās iekārtās līdz 20 kV.
25. Plānot un organizēt padotā personāla darbu.
26. Strādāt komandā un izmantot komandas darba stilu.
27. Izmantot progresīvo darba pieredzi.
28. Izskaidrot elektrotehnisko materiālu un iekārtu lietojumu.
271
29. Izskaidrot elektroenerģētikas tehniski ekonomiskos rādītājus.
30. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un, ja nepieciešams,
lietot ugunsgrēka dzēšanas līdzekļus.
31. Atbrīvot cilvēku no elektriskās strāvas iedarbības un sniegt pirmo
palīdzību cietušajam.
32. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
34. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem un sekām.
2.53.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. vispārējā socioloģija;
1.2. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi;
1.3. makroekonomikas mērķi un rādītāji;
1.4. komercdarbības pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. ekonomika;
2.2. fizika;
2.3. elektronika;
2.4. programmējamie kontrolieri;
2.5. energosistēmas automātika;
2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. matemātika;
3.2. elektrotehnika;
3.3. elektriskie mērījumi;
3.4. elektriskās mašīnas;
3.5. elektriskā piedziņa un tās automātiskā vadība;
3.6. rūpniecības uzņēmumu elektriskās iekārtas;
3.7. elektroapgāde;
272
3.8. pārvades un sadales elektriskie tīkli;
3.9. apakšstaciju elektriskās iekārtas;
3.10. automātisko sistēmu elementi;
3.11. elektrisko iekārtu montāža un darbu organizācija;
3.12. elektrisko iekārtu apkalpošana un organizācija;
3.13. apgaismes iekārtas un to projektēšana;
3.14. normatīvie akti elektroenerģētikā un vispārējā un elektroenerģētisko
objektu būvniecībā;
3.15. datormācība (pamatkurss);
3.16. datormācība (datoru izmantošana projektēšanā enerģētikā);
3.17. projektu vadība;
3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.19. saskarsmes pamatprincipi;
3.20. prezentācijas prasmes;
3.21. darba aizsardzība, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;
3.22. pirmā palīdzība;
3.23. vides aizsardzība;
3.24. valsts valoda;
3.25. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.26. darba tiesiskās attiecības.
2.54. Telekomunikāciju speciālista profesijas standarts
2.54.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – telekomunikāciju speciālists.
2. Profesijas kods – 3522 05.
2.54.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:
– telekomunikāciju speciālists veic tehniska rakstura darbus, kas saistīti ar
telekomunikāciju iekārtām (turpmāk – iekārtas); gatavo telekomunikāciju shēmu
rasējumus; veic materiālu un darba patēriņa aprēķinu iekārtu ieviešanai; sniedz
tehnisko palīdzību telekomunikāciju sistēmu lietošanā, uzraudzībā un remontā,
lai nodrošinātu to apmierinošu darbību un atbilstību noteiktajām prasībām.
Telekomunikāciju speciālists strādā telekomunikāciju uzņēmumos, citos
uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.
2.54.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
273
profesionālās kompetences
1. Spēja formulēt iekārtas ekspluatācijas parametru prasības.
2. Spēja formulēt iekārtas tehnisko parametru prasības.
3. Spēja veikt iekārtas ekspluatācijas apstākļu visaptverošo analīzi.
4. Spēja analizēt iekārtas atbilstību esošajiem standartiem un citām
tehniskajām prasībām.
5. Spēja izvēlēties iekārtas, ņemot vērā ekonomiskos faktorus.
6. Spēja novērtēt materiālos un darba izdevumus, kas saistīti ar iekārtas
ieviešanu ekspluatācijā.
7. Spēja montēt iekārtu saskaņā ar tehniskās dokumentācijas prasībām.
8. Spēja nodrošināt esošo standartu un citu saistošo dokumentu prasības.
9. Spēja veikt iekārtas uzstādīšanas un testēšanas darbus.
10. Spēja novērtēt iekārtas funkcionēšanas parametrus.
11. Spēja noformēt dokumentāciju, kura saistīta ar iekārtas ieviešanu
ekspluatācijā.
12. Spēja apgūt iekārtas ekspluatāciju reglamentējošo tehnisko
dokumentāciju.
13. Spēja nodrošināt iekārtas ekspluatācijas režīmus un apstākļus
atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.
14. Spēja noteikt iekārtas tehniskās ekspluatācijas procesā kontrolējamos
parametrus un to kontroles periodiskumu.
15. Spēja analizēt iekārtas kontroles aparatūras prasības.
16. Spēja apgūt metodiku iekārtas parametru kontrolei.
17. Spēja veikt iekārtas periodisko tehnisko apkalpošanu.
18. Spēja diagnosticēt iekārtas atteikumu un bojājumu cēloņus.
274
19. Spēja noteikt ar iekārtas darbspējas atjaunošanu saistītos materiālus un
darba izdevumus.
20. Spēja analizēt atteikuma rašanās cēloņus un novērtēt analoģisko
atteikumu brīdinājuma iespējas.
21. Spēja veikt iekārtas modernizēšanas iespējas un lietderības iepriekšējo
analīzi.
22. Spēja analizēt iekārtas modernizēšanas tehniskos jautājumus.
23. Spēja novērtēt ar iekārtas modernizēšanu saistītos materiālos un darba
izcenojumus.
24. Spēja atrisināt jautājumus, kuri saistīti ar modernizētās iekārtas
ekspluatācijas procesa korekciju.
25. Spēja modernizēt iekārtu un novērtēt tās atbilstību standarta un citu
saistošo dokumentu prasībām.
26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
27. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
28. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
29. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.54.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Izstrādāt iekārtas ekspluatācijas un tehnisko parametru prasības, risinot
konkrētos uzdevumus.
2. Analizēt iekārtas parametru atbilstību esošajiem standartiem un citiem
saistošajiem dokumentiem.
3. Nodrošināt un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības,
nododot iekārtu ekspluatācijā, kā arī tās ekspluatācijas laikā.
4. Veikt iekārtas montāžu.
275
5. Ekspluatēt iekārtu atbilstoši normatīvās un tehniskās dokumentācijas
prasībām.
6. Izmantot mērlīdzekļus iekārtas tehniskā stāvokļa kontrolei.
7. Veikt darbus iekārtas atteikumu profilaksei.
8. Veikt remontdarbus.
9. Modernizēt iekārtu.
10. Izmantot telekomunikācijas nozares standartus un citus normatīvos
dokumentus.
11. Izmantot pēdējos tehniskos sasniegumus telekomunikācijas nozarē.
12. Pārzināt klienta prasības piedāvājamiem pakalpojumiem un iekārtām
un to izmaiņu dinamiku.
13. Nodrošināt klientu prasības iespējamo pakalpojumu un iekārtu
konkrētos kvalitātes parametros.
14. Izmantot informācijas tehnoloģijas iekārtas ekspluatācijas
modernizēšanai un parametru kontrolei.
15. Dibināt un uzturēt attiecības ar klientiem.
16. Nodrošināt tehniskās dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu iekārtas
dzīves cikla visos posmos.
17. Analizēt ekonomiskos aspektus, izvēloties iekārtu un kontroles
līdzekļus, kā arī iekārtas ekspluatācijas un modernizēšanas procesā.
18. Apgūt saskarsmes prasmes.
19. Strādāt komandā (grupā) un veikt darbu patstāvīgi.
20. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
21. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.
22. Noformēt lietišķos dokumentus.
23. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
276
24. Ievērot darba higiēnas un drošības prasības.
25. Pārvaldīt valsts valodu.
26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
27. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
28. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
2.54.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī – zināšanas par projektu vadību.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. matemātika;
2.2. fizika;
2.3. elektrotehnika un elektronika;
2.4. ekonomika un komercdarbība;
2.5. lietišķās informācijas apmaiņa;
2.6. organizāciju psiholoģija;
2.7. informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozares tiesību pamati;
2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. telekomunikāciju nozares standarti;
3.2. telekomunikāciju terminālu iekārtas;
3.3. telekomunikāciju mērījumi;
3.4. ciparu pārraides tehnoloģijas un ierīces;
3.5. datu pārraides tehnoloģijas un ierīces;
3.6. pārraides sistēmas un to projektēšana;
3.7. mobilās sakaru sistēmas un to projektēšana;
3.8. šķiedru optikas tehnoloģiju izmantošana telekomunikāciju tīklos;
3.9. optisko kabeļu izbūve telekomunikāciju uzņēmumos;
3.10. optiskās šķiedras piekļuve līdz lietotājam;
3.11. ātrdarbīgās optiskās sistēmas;
277
3.12. telekomunikāciju tīklu projektēšana;
3.13. telekomunikāciju sistēmu tehniskā apkalpošana;
3.14. lietišķā saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.15. informācijas tehnoloģijas;
3.16. valsts valoda;
3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.18. darba tiesiskās attiecības;
3.19. darba un civilā aizsardzība;
3.20. vides aizsardzība.
2.55. Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītāja profesijas standarts
2.55.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs.
2. Profesijas kods – 1323 07.
2.55.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kurš
veic konkrētu inženiertehnisko sistēmu būvniecības plānošanu un vadīšanu,
balstoties uz projekta dokumentāciju, būvobjekta realizācijas līguma
nosacījumiem un savu pieredzi; spēj noskaidrot inženierkomunikāciju
bojājumus un tos novērst; organizē uzbūvēto inženierkomunikāciju
ekspluatācijas un remonta darbus un uzrauga tos; apzina un piedāvā atsevišķu
inženierkomunikāciju izbūves un apjomu izpildītājus; komplektē personālu
atsevišķu darbu apjomu veikšanai un izvēlas aprīkojumu šo darbu veikšanas
nodrošināšanai; izvēlas būvprojektam atbilstošus materiālus un iekārtas un plāno
to piegādi būvobjektā; saskaņo sadarbību un darbu veikšanas kārtību ar visiem
būvobjekta būvniecībā iesaistītajiem dalībniekiem; dod nepieciešamos
rīkojumus padotajiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi; atbild par to, lai darbi
tiktu veikti atbilstoši būvprojektam, būvniecības normatīvu un standartu
prasībām un to izmaksas iekļautos apstiprināto būvniecības izmaksu ietvaros;
veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba aizsardzībai
attiecīgajā būvobjekta iecirknī; noformē būvniecības normatīvajos aktos
noteikto būves izpilddokumentāciju; sagatavo un iesniedz vadībai
nepieciešamos pārskatus.
Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs var strādāt uzņēmumos, kas
nodrošina siltumapgādi, gāzes apgādi, ūdensapgādi un kanalizāciju, vai
278
būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, var būt pašnodarbināta
persona vai individuālais komersants.
2.55.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās
kompetences
1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt inženierkomunikāciju būvdarbu
vadītāja pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un
Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā.
2. Spēja novērtēt būvprojekta dokumentāciju.
3. Spēja izstrādāt inženierkomunikāciju būvdarbu veikšanas projektu,
plānot un vadīt būvdarbus.
4. Spēja veikt inženierkomunikāciju būvdarbu un ekspluatācijas darbu
operatīvo vadību.
5. Spēja kontrolēt izpildīto inženierkomunikāciju būvdarbu apmaksu.
6. Spēja sadarboties ar būvobjekta realizācijā iesaistītajiem būvniecības
dalībniekiem.
7. Spēja izvēlēties optimālos inženierkomunikāciju tehniskos un
ekonomiskos risinājumus.
8. Spēja organizēt un veikt inženierkomunikāciju iekārtu pārbaudes un
uzraudzības darbības, piedalīties iekārtu un sistēmu tehniskās apkopes
organizēšanā.
9. Spēja pārzināt ēku būvniecībā veicamo būvdarbu veidus, tehnoloģiju un
īstenošanas specifiku atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības principiem.
10. Spēja pielietot inženierkomunikāciju datorprogrammas aprēķinu
veikšanai un rasējumu izstrādei.
11. Spēja sastādīt inženierkomunikāciju būvniecības, ekspluatācijas,
apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes.
12. Spēja veikt siltumtehniskos, hidrauliskos un aerodinamiskos
mērījumus.
13. Spēja novērtēt un analizēt inženierkomunikāciju būvniecības
ekonomiskos faktorus.
279
14. Spēja vadīt un organizēt uzņēmuma struktūrvienības darbu, strādāt
komandā, kā arī veikt darbu individuāli.
15. Spēja apgūt jauno pieredzi un inovatīvos risinājumus
inženierkomunikāciju nozarē.
16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
18. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
19. Spēja organizēt nodarbināto mācības un apmācīt nodarbinātos.
20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
2.55.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Plānot, organizēt un vadīt inženierkomunikāciju montāžas un
ekspluatācijas darbus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,
Latvijas valsts standartiem un tehniskajiem noteikumiem, kā arī nozari
reglamentējošajām Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normām.
2. Pārzināt un pielietot būvnormatīvus.
3. Lasīt un izprast inženierkomunikāciju projektu dokumentāciju.
4. Pārzināt inženierkomunikāciju būvniecības tehnoloģiskos procesus un
to saistību ar vispārīgajiem būvniecības darbiem.
5. Sadarboties inženierkomunikāciju būvprojekta ietvaros ar būvniecības
procesa dalībniekiem.
6. Sastādīt un kontrolēt inženierkomunikāciju būves izpilddokumentāciju.
7. Pārzināt inženierkomunikāciju montāžas darbos izmantojamo materiālu
pamatīpašības pareizai to pielietošanai.
8. Atrast vajadzīgos materiālus un iekārtas katalogos un veikt to
pasūtījumus atbilstoši inženierkomunikāciju projekta dokumentācijai.
280
9. Izprast ēku un būvju konstruktīvos risinājumus.
10. Izprast inženiertehnisko sistēmu darbības un ekspluatācijas principus.
11. Saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatprincipus.
12. Izvēlēties būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģiskā
aprīkojuma sistēmas konkrētā darba veikšanai.
13. Orientēties darba samaksas sistēmās, darba normēšanā un prast to
pielietot.
14. Aprēķināt darbu izmaksas, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties
izdevīgāko variantu.
15. Novērtēt izstrādājumu un veikto darbu apjomus un kvalitāti atbilstoši
kvalitātes vadības procedūrai.
16. Pielietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmas un standartizācijas
pamatprincipus.
17. Izvēlēties inženierkomunikāciju būvdarbu speciālistus atbilstoši
veicamā darba saturam.
18. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
19. Ievērot darba aizsardzības, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides
aizsardzības normatīvo aktu prasības būvniecības jomā un iekārtot darba iecirkni
atbilstoši šīm prasībām.
20. Izmantot informācijas tehnoloģijas visās darba stadijās, sākot no
informācijas iegūšanas un projektēšanas līdz materiālu un izmaksu uzskaitei un
dokumentācijas sagatavošanai.
21. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.
22. Atrisināt problēmsituācijas.
23. Analizēt saņemto informāciju un darba rezultātus.
24. Pārvaldīt valsts valodu.
25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
281
26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
2.55.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. politikas zinātnes;
1.2. metroloģija, standartizācija;
1.3. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. augstākā matemātika;
2.2. fizika;
2.3. inženierķīmija;
2.4. materiālmācība;
2.5. teorētiskā mehānika, materiālu pretestība;
2.6. civilā aizsardzība;
2.7. grunšu mehānika, pamatnes;
2.8. ēku energoefektivitāte;
2.9. kvalitātes sistēmas būvlaukumā;
2.10. vispārējā elektrotehnika;
2.11. hidrodinamika un aerodinamika;
2.12. termodinamika;
2.13. elektrotehnika;
2.14. plūsmas mehānika;
2.15. būvniecības siltumfizika;
2.16. ēku un būvju konstrukcijas;
2.17. būvdarbu organizēšana;
2.18. vides kultūra;
2.19. dabas resursu izmantošana;
2.20. projektu vadīšanas pamati;
2.21. ekonomika un komercdarbība;
2.22. dokumentu pārvaldība;
2.23. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. būvniecības normatīvie akti;
3.2. inženiertehnisko sistēmu būvniecības darbu tehnoloģija;
3.3. inženiergrafika;
3.4. ūdensapgāde, notekūdeņu novadīšana;
282
3.5. siltumapgāde, apkure;
3.6. ventilācija, kondicionēšana;
3.7. gāzes apgāde;
3.8. inženiertehnisko sistēmu automātika un regulēšana;
3.9. inženiertehnisko sistēmu apkope un ekspluatācija;
3.10. būvmašīnas, tehnoloģiskais aprīkojums, instrumenti;
3.11. informācijas tehnoloģijas;
3.12. inženierģeodēzija;
3.13. būvizstrādājumu novērtēšanas sistēma;
3.14. personāla vadība;
3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.16. ekonomika, tāmju sastādīšana un analīze;
3.17. darba normēšana;
3.18. darba samaksas sistēmas;
3.19. darba aizsardzība;
3.20. elektrodrošība un ugunsdrošība;
3.21. vides aizsardzība;
3.22. darba tiesiskās attiecības;
3.23. valsts valoda;
3.24. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.25. saskarsme, inženierpsiholoģija.
2.56. Izstrādājumu projektētāja profesijas standarts
2.56.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – izstrādājumu projektētājs.
2. Profesijas kods – 2163 01.
2.56.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– izstrādājumu projektētājs ir speciālists, kurš apguvis izstrādājumu
projektēšanas pamatprincipus, specializējoties vieglās rūpniecības vai
kokapstrādes nozarē (apģērbs, mājas tekstils, koka un ādas izstrādājumi,
mēbeles) (turpmāk – izstrādājums); pēc savām vai klienta idejām veido skices,
modelē, izvēlas materiālus atbilstoši izstrādājuma pielietojumam; aprēķina
materiālu un darba patēriņu; veic objektu mērīšanu; izstrādā konstruktīvos
mezglus, materiālu un detaļu specifikācijas; izgatavo rasējumus; projektē
tehnoloģiju; veic nepieciešamos aprēķinus; nosaka izstrādājuma kopējās
283
izmaksas; grafiski sakopo informāciju; noformē vienreizējam pasūtījumam vai
mazsēriju ražotnei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.
Izstrādājumu projektētājs strādā projektēšanas vai ražošanas uzņēmumā
par dizainera palīgu, izstrādājumu projektētāju; var pildīt meistara pienākumus
vidējās profesionālās izglītības iestādēs vai strādā kā pašnodarbinātā persona vai
individuālais komersants.
2.56.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt izpēti izstrādājuma ideju attīstīšanai, izvērtējot klienta
vajadzības, analizējot tehnoloģiju, materiālu un modes tendenču aktualitātes.
2. Spēja formulēt izstrādājuma koncepciju un plānot mākslinieciskās
projektēšanas un konstruēšanas darbus.
3. Spēja apzināt un analizēt tradicionālo un jauno materiālu piedāvājumu.
4. Spēja novērtēt materiālu izvēli, to estētisko, ķīmisko, fizikālo,
mehānisko īpašību atbilstību izstrādājuma idejai un lietojumam.
5. Spēja vizualizēt savas vai klientu idejas, izmantojot tradicionālos
paņēmienus un datortehnoloģijas.
6. Spēja izvēlēties un saskaņot materiālus ar pasūtītāju un plānot
ekonomisku materiāla patēriņu.
7. Spēja izgatavot izstrādājumu tehniskos zīmējumus.
8. Spēja izvēlēties un pielietot mērīšanas metodikas, instrumentus, veikt
izstrādājuma vai tā atsevišķu mezglu mērīšanu, izgatavot tā rasējumus un to
specifikācijas, veikt fotofiksācijas.
9. Spēja pārzināt projektēšanas un izgatavošanas tehnoloģijas, to
ierobežojumus un informēt pasūtītāju par tiem.
10. Spēja izveidot konstrukcijas, izstrādāt konstruktīvos mezglus,
dekoratīvās detaļas un sagatavot montāžai nepieciešamās norādes.
11. Spēja izvēlēties savienojumu veidu un mezglu apstrādes tehnoloģijas,
iekārtas un apstrādes režīmus.
12. Spēja parādīt projektējamo izstrādājumu dažādās projektēšanas
stadijās atbilstošās tehnoloģiskās vidēs.
284
13. Spēja noteikt izstrādājuma tiešās un pilnās izmaksas.
14. Spēja izgatavot izstrādājuma pirmo paraugu, maketu vai uzraudzīt tā
izgatavošanu.
15. Spēja novērtēt izstrādājuma pirmā parauga estētiskās, funkcionālās,
ergonomiskās un tehnoloģiskās īpašības.
16. Spēja sagatavot tehnoloģiskās dokumentācijas paketi izstrādājumu
vienreizējam pasūtījumam vai mazsēriju ražotnei.
17. Spēja veikt nepieciešamos labojumus izstrādājuma dokumentācijā,
uzklausīt pasūtītāja vērtējumu un saskaņot tos ar pasūtītāju.
18. Spēja pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares
darbību reglamentējošos normatīvos aktus.
19. Spēja plānot darbu sadalījumu un kontrolēt secīgu darba paņēmienu
un materiālu pielietojumu.
20. Spēja noteikt pasūtījuma un pakalpojuma izmaksas.
21. Spēja izveidot izstrādājuma marķējumu, montāžas aprakstus,
izvēlēties atbilstošos kopšanas simbolus.
22. Spēja nodrošināt izstrādājumu pasūtījumu izgatavošanas termiņu
ievērošanu.
23. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
25. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.
26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
27. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.56.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
285
1. Lietot tekstu, vektoru un rastru grafikas programmpaketes,
elektroniskās tabulas, citas biroja programmas.
2. Vizualizēt idejas skicēs, datorgrafikas vidē.
3. Izstrādāt un lasīt rasējumus, veikt saskaņojumus ar pasūtītāju dažādās
projektēšanas stadijās.
4. Lietot progresīvas projektēšanas tehnoloģijas, izstrādāt jaunu
izstrādājumu koncepcijas, veidot izstrādājumu eksperimentālus modeļus.
5. Analizēt modes attīstības tendences.
6. Ievērot kompozīcijas pamatprincipus projektējamo izstrādājumu
vizuālās un estētiskās kvalitātes nodrošināšanā.
7. Aprēķināt un izveidot/izstrādāt konstrukcijas skicēm.
8. Pārzināt materiālu pieejamību un cenas, izveidot optimālu materiālu
lietošanas plānu.
9. Izvēlēties atbilstošus materiālus, saskaņot materiālu, palīgmateriālu un
apdares materiālu estētiskās, fizikālās, ķīmiskās un mehāniskās īpašības.
10. Sastādīt izstrādājumu tehnoloģisko dokumentāciju, kā arī noteikt
tehnoloģiskos ierobežojumus.
11. Izgatavot izstrādājumu pirmparaugus vai uzraudzīt to izgatavošanu,
veikt nepieciešamos labojumus un precizējumus, saskaņojot tos ar pasūtītāju.
12. Nodrošināt projektējamā izstrādājuma atbilstību dokumentācijai un
ergonomikas prasībām.
13. Aprēķināt materiāla un darba patēriņu, noteikt izstrādājuma kopējās
izmaksas.
14. Sagatavot un vadīt prezentācijas, izmantot progresīvas informācijas
tehnoloģijas.
15. Veikt darbu patstāvīgi vai grupā, plānot darbu sadalījumu, noteikt to
prioritātes un termiņus.
16. Kontrolēt darba kvalitāti visos izstrādājuma tapšanas posmos, veikt
iezīmes un marķējumus.
286
17. Novērtēt izstrādājumu kvalitāti un atbilstību valsts standartu,
pasūtījumu un citām prasībām.
18. Formulēt viedokli precīzi, prast to pamatot un risināt darba gaitā
radušās konfliktsituācijas.
19. Ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.
20. Pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares
darbību reglamentējošos normatīvos aktus.
21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas
normatīvo aktu prasības.
22. Ievērot ekoloģijas un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības,
veidot videi draudzīgus produktus un pakalpojumus.
23. Pārvaldīt valsts valodu.
24. Pārzināt divas svešvalodas vismaz saziņas līmenī.
25. Pārzināt un lietot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares
terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
26. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.
27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
2.56.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. rokdarbu tehnoloģijas;
1.2. etnogrāfija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. matemātiskā statistika;
2.2. materiālzinību pamati;
2.3. lietišķo kompozīciju veidošana;
2.4. izstrādājumu modelēšana, apgleznošana;
2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
287
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. materiālu ķīmija un fizika;
3.2. informācijas tehnoloģijas;
3.3. modes zinības;
3.4. ievads dizaina teorijā;
3.5. projektēšanas stratēģija;
3.6. ideju vizualizācijas metodes;
3.7. izstrādājumu konstruēšanas pamati, ergonomika;
3.8. tehnoloģija un iekārtas;
3.9. materiālu un izstrādājumu kvalitātes kontrole;
3.10. komercdarbība;
3.11. pedagoģija;
3.12. saskarsmes psiholoģija;
3.13. prezentācijas māksla;
3.14. valsts valoda;
3.15. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.16. darba aizsardzība, elektrodrošība, ugunsdrošība;
3.17. ekoloģija un vides aizsardzība;
3.18. izstrādājumu, kolekciju, darba vietu projektēšanas pamati;
3.19. izstrādājuma izmaksu noteikšana;
3.20. profesionālās ētikas pamatprincipi;
3.21. darba tiesiskās attiecības.
2.57. Sabiedrisko attiecību speciālista profesijas standarts
2.57.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – sabiedrisko attiecību speciālists.
2. Profesijas kods – 2432 08.
2.57.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– sabiedrisko attiecību speciālists uztur uzņēmuma iekšējo un ārējo
komunikāciju; veido un uztur sadarbību ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;
organizē publiskus pasākumus; komunicē ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;
atbildīgi un patstāvīgi veic sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus
atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.
288
Sabiedrisko attiecību speciālists strādā uzņēmumā, kurā izveidota
sabiedrisko attiecību vai komunikācijas struktūrvienība.
2.57.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja apkopot un analizēt citu, tai skaitā ārvalstu uzņēmumu, pieredzi
komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā.
2. Spēja orientēties sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos un
saprast komercdarbības, kā arī valsts pārvaldes darbības principus.
3. Spēja apzināt uzņēmuma mērķauditoriju un tās vajadzības.
4. Spēja plānot un uzturēt uzņēmuma komunikāciju, izvēloties
piemērotākos komunikācijas instrumentus.
5. Spēja orientēties un atbilstoši lietot sabiedrisko attiecību jomas
terminus un pamatjēdzienus.
6. Spēja monitorēt pieejamo informāciju un savlaicīgi pamanīt riska
situācijas un problēmas.
7. Spēja darboties uzņēmuma krīzes situācijā un novērst to.
8. Spēja vākt, atlasīt, apkopot, apstrādāt informāciju un pasniegt
(prezentēt) to rakstiski un mutiski atbilstoši uzņēmuma interesēm.
9. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un rīkoties saskaņā ar
profesionālajiem un vispārējiem ētikas pamatprincipiem.
10. Spēja lietot valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.
11. Spēja īstenot sabiedrisko attiecību projektus, kampaņas un plānus.
12. Spēja orientēties plašsaziņas līdzekļos, to darba specifikā un
sadarboties ar tiem.
13. Spēja uzturēt uzņēmuma publisko tēlu.
14. Spēja koordinēt komunikācijas politikas un stratēģijas īstenošanu ar
uzņēmuma sadarbības partneriem un plašsaziņas līdzekļiem.
15. Spēja sagatavot informatīvos materiālus plašsaziņas līdzekļiem.
289
16. Spēja lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,
veidojot prezentācijas, izvietojot un uzturot informāciju mājaslapā, sociālajos
tīklos.
17. Spēja apkopot uzņēmuma darbības, lēmumu, produktu un
pakalpojumu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos (monitoringa veikšana).
18. Spēja būt komunikablam, precīzam un lojālam pārstāvētajam
uzņēmumam.
19. Spēja izvērtēt savas kompetences robežas atbilstoši pienākumiem,
dotajam uzdevumam un statusam uzņēmumā.
20. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.
21. Spēja organizēt preses konferences un citus publiskus pasākumus.
22. Spēja piedalīties komandas darbā un ideju ģenerēšanas procesā.
23. Spēja pilnveidot zināšanas un prasmes pašmācības ceļā.
24. Spēja orientēties mediju tirgū.
25. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
26. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
2.57.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Orientēties aktuālajos Latvijas un pasaules politiskajos, sociālajos un
ekonomiskajos procesos, izprast tos.
2. Apkopot un analizēt informāciju par sociālajiem, ekonomiskajiem un
politiskajiem procesiem valstī un ārpus tās.
3. Pārzināt sabiedrisko attiecību instrumentus, kas tiek izmantoti
uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikācijas uzturēšanā un prast ar tiem strādāt.
4. Prast rīkoties krīzes situācijā.
290
5. Vākt, atlasīt, apstrādāt informāciju un pasniegt (prezentēt) to rakstu un
mutvārdu veidā atbilstoši uzņēmuma interesēm.
6. Ievērot darba tiesisko attiecību normas un rīkoties saskaņā ar
profesionālajiem un vispārējiem ētikas pamatprincipiem.
7. Lietot profesionālo terminoloģiju (sabiedrisko attiecību jomas terminus
un pamatjēdzienus) valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
8. Īstenot sabiedrisko attiecību projektus, kampaņas un plānus.
9. Izprast plašsaziņas līdzekļu darba specifiku un veidot sadarbības
attiecības ar tiem.
10. Pārzināt uzņēmuma publiskā tēla veidošanu un uzturēšanu.
11. Pārzināt, kā tiek veidota un uzturēta komunikācijas politika un
komunikācijas stratēģija ar uzņēmuma sadarbības partneriem un plašsaziņas
līdzekļiem.
12. Sagatavot informatīvos materiālus plašsaziņas līdzekļiem (preses
relīzes, informācijas lapas, atsauksmes, replikas, pateicības, precizējumus,
mediju mapes).
13. Lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veidojot
prezentācijas, izvietojot informāciju uzņēmuma mājaslapā un sociālajos tīklos.
14. Veikt plašsaziņas līdzekļu monitoringu.
15. Strādāt individuāli un komandā, sadarboties ar citu jomu un
struktūrvienību darbiniekiem.
16. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu, noteikt izpildāmo darbu
prioritātes.
17. Attīstīt saskarsmes prasmes.
18. Organizēt preses konferences un citus publiskus pasākumus.
19. Atlasīt plašsaziņas līdzekļus atbilstoši attiecīgā vēstījuma
mērķauditorijas specifikai.
20. Sagatavot publicitātes materiālus par uzņēmumam aktuālām tēmām.
291
21. Izstrādāt pētījuma dizainu un veikt sabiedrisko attiecību jomas
pētījumus.
22. Pārvaldīt valsts valodu.
23. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
24. Veidot resursu un informācijas tematiskās datubāzes.
25. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
2.57.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. socioloģija;
1.2. politoloģija;
1.3. sociālā psiholoģija;
1.4. reputācijas vadība;
1.5. komercdarbības pamati;
1.6. valsts pārvalde;
1.7. organizācijas psiholoģija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. verbālā un neverbālā komunikācija;
2.2. krīžu komunikācija;
2.3. projektu vadība;
2.4. lietišķā komunikācija;
2.5. lietišķā etiķete;
2.6. vadībzinību pamati;
2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. sabiedriskās attiecības un to stratēģija un taktika;
3.2. ievads komunikācijas teorijās;
3.3. sociālie mediji un digitālā komunikācija;
3.4. tirgzinības un tirgzinības komunikācija;
3.5. reklāma;
3.6. mediju attiecības;
3.7. masu komunikācija;
292
3.8. saskarsmes psiholoģija;
3.9. prezentācijas prasmes;
3.10. pētījumu metodika;
3.11. informācijas tehnoloģijas;
3.12. valsts valoda;
3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.15. darba aizsardzības prasības;
3.16. vides aizsardzības prasības;
3.17. darba tiesisko attiecību normas.
2.58. Valsts policijas jaunākā virsnieka profesijas standarts
2.58.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.
2. Profesijas kodi:
Rotas KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods
"1349 29";
Vada KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods
"1349 30";
Vada KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 31";
INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 13";
Valsts policijas jaunākais VIRSNIEKS – profesijas kods "3355 39" (turpmāk
kopā – Valsts policijas jaunākais virsnieks).
2.58.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas
līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– Valsts policijas jaunākais virsnieks plāno un veic darbu sabiedriskās
kārtības un personu drošības (t. sk. speciālās) nodrošināšanas, noziedzīgu
nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanas un atklāšanas, personu, kuras
izdarījušas likumpārkāpumus, bezvēsts pazudušu personu meklēšanas jomā; veic
personu, kuras nespēj sniegt ziņas par sevi, personības noskaidrošanu, neatpazītu
līķu identificēšanu; atbilstoši kompetencei veic izmeklēšanas darbības
kriminālprocesos un operatīvo darbību; īsteno pasākumus ķīlnieku un objektu
atbrīvošanā, terora aktu novēršanā un pārtraukšanā; īsteno kriminālizlūkošanas
funkciju; nodrošina operatīvā ceļā iegūtās informācijas un kriminālizlūkošanas
informācijas uzkrāšanu un apriti; izpilda uzdevumus starptautiskajā sadarbībā
noziedzības apkarošanā; veic pasākumus likumpārkāpēju noskaidrošanā,
aizturēšanā un saukšanā pie likumā noteiktās atbildības; dokumentē
293
likumpārkāpumus; sniedz personām pirmo palīdzību, uzrauga un kontrolē ceļu
un ūdens satiksmes drošību; sadarbojas ar tiesībaizsardzības un citām valsts un
pašvaldību iestādēm.
Valsts policijas jaunākais virsnieks Valsts policijā var tikt iecelts amatā,
kas atbilst Valsts policijas jaunākā virsnieka profesijas standartam.
2.58.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja veikt pienākumus un operatīvi rīkoties lielas psiholoģiskās
slodzes un stresa apstākļos, ko nodrošina amatam atbilstošs veselības stāvoklis,
fiziskā sagatavotība un psiholoģiskā noturība.
2. Spēja plānot, organizēt un veikt praktiskus uzdevumus, balstoties uz
analītisku pieeju attiecīgajā profesionālajā jomā.
3. Spēja loģiski spriest un adekvāti rīkoties sarežģītās situācijās, novērtēt
dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un pieņemt lēmumus.
4. Spēja darbu plānot, veikt patstāvīgi, kā arī strādāt darba grupas sastāvā.
5. Spēja patstāvīgi pieņemt taktiski pareizu lēmumu un uzņemties
atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un rīcību.
6. Spēja taktiski pareizi novērtēt situāciju un, ja nepieciešams, operatīvi
un precīzi pielietot pašaizsardzības paņēmienus un līdzekļus.
7. Spēja modelēt un prognozēt situācijas attīstību paaugstināta stresa
apstākļos.
8. Spēja aprakstīt, formulēt un komunicēt par praktiskiem jautājumiem,
piedāvāt risinājumus, veikt praktisku jautājumu problēmu analīzi.
9. Spēja atlasīt informāciju un izmantot to skaidri definētu problēmu
risināšanai.
10. Spēja demonstrēt un argumentēt savu viedokli, izpratni.
11. Spēja darbu veikt atbildīgi un kvalitatīvi.
12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
294
13. Spēja sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām nacionālā
līmenī, ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām
drošības un tiesiskuma jomā.
14. Spēja izvērtēt vadības dotos norādījumus un rīkojumus un pildīt tos.
15. Spēja precīzi un pamatoti piemērot tiesību normas.
16. Spēja adekvāti un taktiski pareizi izvērtēt un rīkoties ārkārtas
situācijās un konfliktsituācijās.
17. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un
fizisko sagatavotību.
18. Spēja rīkoties godīgi, uzņemties personīgu atbildību un ievērot
profesionālo ētiku.
19. Spēja savā darbībā lietot informācijas tehnoloģijas.
20. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu
prasības.
21. Spēja ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.
22. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
2.58.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Pielietot uzbrukuma atvairīšanas taktiku, šaujamieroci, speciālos
līdzekļus un tehniku.
2. Pieņemt taktiski pareizu lēmumu psiholoģiskās slodzes un stresa
apstākļos.
3. Plānot darbu, veikt to patstāvīgi, kā arī strādāt darba grupas sastāvā.
4. Atbilstoši kompetencei noformēt dienesta, administratīvās lietvedības,
izmeklēšanas darbību, operatīvās darbības un kriminālizlūkošanas pasākumu
dokumentus.
5. Nodrošināt krimināltiesisko un operatīvo starptautisko sadarbību ar
ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, sadarbību ar starptautiskajām
organizācijām.
295
6. Pārvaldīt valsts valodu.
7. Komunicēt vismaz divās svešvalodās, izmantojot profesionālo juridisko
terminoloģiju.
8. Komunicēt ar kolēģiem, vadību un sabiedrību par savu izpratni,
prasmēm un darbībām.
9. Patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas, profesionālās iemaņas, fizisko un
profesionālo sagatavotību.
10. Praksē izmantot un pielietot gūtās teorētiskās zināšanas.
11. Dienestā pielietot sakaru un informācijas tehnoloģijas, lietot speciālo
tehniku.
12. Strādāt ar informācijas sistēmām un datubāzēm.
13. Sniegt pirmo palīdzību.
14. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
15. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
16. Ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.
17. Vadīt B kategorijas transportlīdzekli.
2.58.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. policijas sadarbība Eiropas Savienībā (t. sk. Šengenas Konvencijas
kontekstā);
1.2. tiesībaizsardzības iestāžu sistēma un funkcijas.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
izpratnes līmenī:
2.1. tiesību teorija;
2.2. civilprocesa tiesības;
2.3. administratīvā procesa tiesības;
296
2.4. saskarsmes psiholoģija;
2.5. personāla vadība;
2.6. civiltiesības;
2.7. kriminoloģija;
2.8. tiesu medicīnas pamati;
2.9. tiesu psihiatrijas pamati;
2.10. satiksmes un autopārvadājumu uzraudzības darba organizācija;
2.11. loģika.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
lietošanas līmenī:
3.1. krimināltiesības;
3.2. kriminālprocesa tiesības;
3.3. cilvēktiesības;
3.4. kriminālistika (tehnika, taktika un metodika);
3.5. operatīvā darbība;
3.6. kriminālizlūkošana;
3.7. policijas meklēšanas taktika;
3.8. policijas speciālā taktika un darbība ārkārtas situācijās (t. sk. masu
nekārtībās);
3.9. starptautiskā sadarbība krimināltiesību un operatīvās darbības jomā;
3.10. sakaru un tehniskie līdzekļi, to darbības principi un lietošanas
noteikumi;
3.11. vispārējā fiziskā sagatavotība;
3.12. likumpārkāpēju aizturēšanas paņēmieni;
3.13. uzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktiskie paņēmieni;
3.14. profesionālās darbības taktika (t. sk. bruņotu noziedznieku
aizturēšanas, vajāšanas un meklēšanas pasākumu organizēšana un vadība,
taktika iekļūšanai dzīvojamās telpās), metodes un paņēmieni;
3.15. šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas taktika dažādās
dienesta situācijās;
3.16. bērnu tiesību aizsardzība;
3.17. uz sabiedrību vērsta policijas darba organizācija un metodes;
3.18. pirmās palīdzības sniegšana;
3.19. policijas tiesības;
3.20. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.21. policijas dienestu darba organizācija un tiesiskā reglamentācija;
3.22. administratīvo pārkāpumu materiālās un procesuālās normas;
3.23. informācijas tehnoloģijas un informācijas sistēmas;
3.24. administratīvās, procesuālās lietvedības, kriminālizlūkošanas un
dienesta dokumentu sastādīšana, noformēšana;
3.25. sevišķā lietvedība;
3.26. B kategorijas transportlīdzekļa vadīšana;
3.27. ierindas vadīšana;
297
3.28. valsts valoda;
3.29. divas svešvalodas (profesionālie termini, verbālās un rakstiskās
komunikācijas prasmes);
3.30. dienesta gaitu regulējošie normatīvie akti;
3.31. darba aizsardzība;
3.32. vides aizsardzība.
2.59. Autoapkopes speciālista profesijas standarts
2.59.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – autoapkopes speciālists.
2. Profesijas kods – 3115 38.
2.59.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– autoapkopes speciālists veic automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā
stāvokļa diagnostiku un remontu; novērš automobiļu un to sastāvdaļu
bojājumus, nomainot agregātus, mezglus un detaļas, veicot demontāžas un
montāžas darbus; atjauno detaļas vai to salāgojumus, veicot atslēdznieka darbus;
sadarbojas ar citiem speciālistiem un komunicē ar klientu.
Autoapkopes speciālists strādā automobiļu tehniskās apkopes un remonta
uzņēmumos, automobiļu diagnostikas centros, automobiļu tehniskās apskates
stacijās un tamlīdzīgos radnieciskos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta
persona vai individuālais komersants.
2.59.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt un sagatavot darba vietu atbilstoši tehnoloģiskām prasībām
un darba drošības noteikumiem.
2. Spēja izvēlēties darba uzdevuma veikšanai nepieciešamos mērinstrumentus
un materiālus.
3. Spēja strādāt ar rokas un elektroniskajiem mērinstrumentiem.
4. Spēja rasēt, lasīt rasējumus un zīmēt skices.
298
5. Spēja uzklausīt klienta vēlmes, noskaņot klientu labvēlīgi, saprotami
izskaidrojot automobiļa remonta tehnoloģiju un izmaksas, ievērojot profesionālās un
vispārējās ētikas pamatprincipus.
6. Spēja lietot specifiskās palīgierīces (piemēram, sajūga diska centrējamo
tapu, virzuļa gredzenu montējamās un demontējamās stangas, stroboskopu,
šarnīru demontējamo palīgierīci).
7. Spēja veikt automobiļa tehnisko apkopi un novērst defektus.
8. Spēja patstāvīgi veidot loģisku spriedumu ķēdi.
9. Spēja izmantot dažādus darbgaldus un tehniskās iekārtas.
10. Spēja sagatavot elektroniskās vadības sistēmas automobiļa remonta
darbiem.
11. Spēja izmantot speciālo literatūru.
12. Spēja izmantot datubāzes vismaz divās svešvalodās.
13. Spēja strādāt ar automobiļu sistēmu diagnostikas testeriem un
kontroles iekārtām.
14. Spēja veikt automobiļa elektromehānisko un elektronisko vadības
sistēmu tehniskā stāvokļa diagnostiku.
15. Spēja pilnveidot savu kvalifikāciju.
16. Spēja noteikt automobiļa nomaināmās un remontējamās detaļas,
blokus un mezglus.
17. Spēja novērst automobiļa elektronisko vadības sistēmu bojājumus.
18. Spēja veikt automobiļa elektrisko shēmu elementu izvēli.
19. Spēja izvēlēties automobiļa remonta vai apkopes tehnoloģiju.
20. Spēja plānot un vadīt ikdienas resursu pietiekamību, modelējot
ikdienas patēriņu.
21. Spēja aprēķināt automobiļa remonta darba laiku atbilstoši
normatīviem.
299
22. Spēja vizuāli novērtēt automobiļa virsbūves tehnisko stāvokli un
bojājumus (piemēram, novērtēt deformācijas veidus un virzienus, caurrūsēšanas
ietekmi, salīdzināt blakus detaļu salaidumu spraugu lielumu, krāsu toņu
atšķirību, pirmsremonta bojājumus).
23. Spēja paredzēt objektīvi nepieciešamu automobiļa remonta metožu un
tehnoloģiju lietojumu.
24. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
25. Spēja orientēties automatizēto iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas
un remonta jautājumos.
26. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.
27. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
28. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
29. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošības jautājumos.
30. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
31. Spēja pielietot nacionālos, Starptautiskās Standartizācijas
organizācijas (ISO – International Organization for Standardization), Eiropas
Savienības un citu valstu standartus autotransporta nozarē.
2.59.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Savā profesionālajā darbībā lietot datoru un izmantot internetu, kā arī
automobiļu datubāzes.
2. Rasēt, lasīt rasējumus un veidot skices.
3. Noteikt elektroiekārtu un elektronisko vadības sistēmu darbības
principus.
4. Pieslēgt kontroles mērinstrumentus un diagnostikas aparatūru.
5. Apstrādāt un izanalizēt kontrolmērījumos un diagnostikā iegūto
informāciju.
300
6. Veikt automobiļa virsbūves paneļu, mērinstrumentu paneļa,
elektromehānismu, mērpārveidotāju (devēju), izpildierīču, elektronisko vadības
bloku un elektroinstalācijas demontāžu.
7. Sagatavot nomaiņai automobiļa elektroiekārtas mezglus un blokus.
8. Izpildīt automobiļa atsevišķu elementu bloku un elektroierīču remonta
darbu operācijas.
9. Atbilstoši ražotāja rekomendācijām veikt automobiļa elektronisko
vadības sistēmu pārprogrammēšanas operācijas.
10. Novērtēt automobiļa elektronisko vadības sistēmu darbības atbilstību
tehniskajām prasībām.
11. Izmantot tehniskās rokasgrāmatas un speciālās datorprogrammas.
12. Izmantot speciālo literatūru.
13. Izprast komandas darba stilu, prast strādāt komandā, sadarboties ar
citu profesiju darbiniekiem.
14. Prast patstāvīgi plānot un veikt savu darbu noteiktajā termiņā
(darbnīcas laika plānošana, klientu pieraksta veidošana).
15. Domāt kritiski un risināt problēmas.
16. Pārvaldīt valsts valodu.
17. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
19. Nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.
20. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
22. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
23. Sniegt pirmo palīdzību.
301
24. Pārzināt tehnisko līdzekļu iespējas, kas nepieciešamas darba
organizācijai un izpildei (darbnīcas laika pārvaldība, noslodzes, efektivitātes
aprēķins, apkopes darba pašizmaksas aprēķins).
25. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes un veikt darbu individuāli.
26. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituāciju
ar darbinieku un klientu.
2.59.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. socioloģija un politikas zinātne;
1.2. nacionālie, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO –
International Organization for Standardization), Eiropas Savienības un citu
valstu standarti autotransporta nozarē;
1.3. saskarsmes prasme.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. komercdarbības pamati;
2.2. fizika;
2.3. lietišķā matemātika;
2.4. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;
2.5. komercdarbības organizācijas;
2.6. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;
2.7. tirgus analīze.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. elektrotehnikas un elektronikas pamati;
3.2. tehniskā mehānika;
3.3. automobiļu tehniskā apkope un remonts;
3.4. materiālmācība;
3.5. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas;
3.6. automobiļu uzbūves īpatnības;
3.7. motoru uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta
tehnoloģijas;
3.8. automobiļu diagnostika, ekspluatācija un tehniskā apkope;
3.9. autotransporta tehnisko līdzekļu drošums un drošība;
3.10. automobiļu ekspluatācijas materiāli;
302
3.11. ražošanas tehnoloģija – ražošanas tehnoloģijas pamati;
3.12. darba plānošanas un organizācijas pamati;
3.13. datora lietošanas prasme darbā ar speciālajām programmām;
3.14. tehniskā grafika;
3.15. valsts valoda;
3.16. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.18. darba aizsardzība, ugunsdrošība;
2.19. pirmā palīdzība;
2.20. vides aizsardzība;
2.21. darba tiesiskās attiecības.
2.60. Rasētāja dizainera profesijas standarts
2.60.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums – rasētājs dizainers.
2. Profesijas kods – 3118 22.
2.60.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– rasētājs dizainers ir speciālists, kurš meklē jaunas idejas izstrādājumiem
un to iepakojumiem galvenokārt mašīnbūves, aparātbūves un metālizstrādājumu
ražošanas jomā, ievērojot funkcionalitātes, dizaina un ergonomikas prasības;
veic to attīstīšanu un vizualizēšanu, pielietojot modernās datorizētās
tehnoloģijas; izstrādā vai līdzdarbojas izstrādājumu konstrukciju izveidē
atkarībā no to sarežģītības pakāpes; izvēlas materiālus un izgatavošanas
pamattehnoloģijas; izgatavo rasējumus un citu tehnisko dokumentāciju; organizē
izstrādājumu prototipu vai modeļu izveidi un piedalās tajā; izstrādā vizuālās
reklāmas objektus un materiālus.
Rasētājs dizainers var strādāt projektēšanas birojos un uzņēmumos, kas
nodarbojas ar jaunu, estētiskām vērtībām apveltītu, rūpnieciski ražojamu
izstrādājumu un to iepakojuma izveidi, var būt pašnodarbināta persona vai
individuālais komersants.
2.60.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
303
1. Spēja veikt izpēti izstrādājumu ideju attīstīšanai, izvērtējot reāla vai
potenciāla klienta vajadzības, analizējot tehnikas, tehnoloģiju, materiālu un
dizaina tendenču aktualitātes.
2. Spēja individuāli vai komandā radīt izstrādājumu konceptuālos
variantus, pamatoti izvēlēties labāko no tiem.
3. Spēja dažādos projektēšanas posmos uz papīra un virtuālā vidē
vizualizēt idejas un citus darba rezultātus.
4. Spēja patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem speciālistiem izveidot
izstrādājumu, to mezglu un atsevišķu detaļu konstrukcijas.
5. Spēja izvēlēties un saskaņot materiālus ar klientu un plānot ekonomisku
materiāla patēriņu.
6. Spēja ievērot izgatavošanas tehnoloģiju iespējas un ierobežojumus
izstrādājumu izstrādes gaitā.
7. Spēja lasīt, izstrādāt un pārbaudīt rasējumus, kas nepieciešami dažādos
izstrādājumu projektēšanas posmos.
8. Spēja lietot datorizētās projektēšanas sistēmas.
9. Spēja plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes, kā arī
uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.
10. Spēja veidot izstrādājumu maketus ar rokām, kā arī lietojot ātrās
prototipēšanas un citas tehnoloģijas, vadīt un līdzdarboties to izgatavošanā.
11. Spēja novērtēt izstrādājumu maketu un prototipu funkcionālās,
estētiskās, ergonomiskās un tehnoloģiskās īpašības.
12. Spēja orientēties ar projektējamo izstrādājumu specifiku saistītajos
normatīvajos dokumentos un standartos un ievērot tos savā darbā.
13. Spēja sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm tehnikas un
industriālā dizaina jomā.
14. Spēja apzināt un analizēt tradicionālo un jauno materiālu piedāvājumu
izstrādājumu un to iepakojumu izveidei.
15. Spēja produktīvi piedalīties izstrādājuma projekta prezentācijā.
304
16. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.
17. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
20. Spēja sistemātiski pilnveidot profesionalitāti.
21. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
2.60.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
1. Iegūt, analizēt un izmantot izstrādājumu projektēšanai nepieciešamo
informāciju.
2. Veikt izstrādājumu estētisko, materiāltehnisko, funkcionālo un
ekonomisko analīzi.
3. Analizēt izstrādājumu dizaina attīstības tendences.
4. Veidot un vispusīgi novērtēt jaunu izstrādājumu koncepcijas.
5. Sagatavot ideju vizualizāciju skices, izmantojot tradicionālus
paņēmienus un datortehnoloģijas.
6. Izgatavot izstrādājumu maketus, izmantojot dažādas tehnoloģijas.
7. Lietot vektorgrafikas un rastrgrafikas programmatūru, kā arī biroja
programmatūru.
8. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanas materiālus un
izprast to pielietošanu.
9. Pārzināt izstrādājumu galvenās izgatavošanas tehnoloģijas nozarē.
10. Konstruēt vienkāršus izstrādājumus vai to daļas mašīnbūves,
aparātbūves u. tml. jomās, kā arī izstrādājumu iepakojumu, izmantojot
datorizētās projektēšanas (CAD) tehnoloģijas.
305
11. Izmantot izstrādājumu izstrādē vienkāršākās datorizētās
inženieraprēķinu (CAE) tehnoloģijas.
12. Lasīt, izstrādāt un pārbaudīt rasējumus, kas nepieciešami dažādos
izstrādājumu projektēšanas posmos.
13. Ievērot ergonomikas likumsakarības izstrādājumu izveidē.
14. Pārzināt un pielietot tehniskās dokumentācijas noformēšanas
standartus un citu normatīvo dokumentāciju.
15. Izstrādāt vienkāršus vizuālās reklāmas objektus un materiālus un
izstrādājumu iepakojumu dizainu.
16. Pārzināt izstrādājuma projekta tāmi veidojošos principus un pozīcijas.
17. Plānot izstrādājuma projekta realizācijas laiku.
18. Pārvaldīt valsts valodu.
19. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.
21. Pārzināt un pareizi pielietot mašīnbūves un aparātbūves nozarēs
esošās standartizētās detaļas un mezglu risinājumus.
22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
24. Sadarboties ar citiem speciālistiem un klientu, ievērojot profesionālās
un vispārējās ētikas pamatprincipus.
2.60.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. dizaina vēsture;
1.2. komercdarbība;
1.3. tehniskā estētika;
306
1.4. rūpniecisku izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģijas un iekārtas;
1.5. tehnoloģisko procesu automatizācija;
1.6. inženierzinātņu teorētiskie pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. tirgus izpēte;
2.2. projektu funkcionālā analīze;
2.3. izstrādājumu formveides pamati;
2.4. materiālzinību pamati izstrādājumiem un to iepakojumiem;
2.5. vizuālās komunikācijas pamati dizainā un inženierzinātnēs;
2.6. izstrādājuma dzīves cikls;
2.7. lietišķās informātikas pamati;
2.8. intelektuālā īpašuma aizsardzība.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. zīmēšana, skicēšana;
3.2. krāsu izvēle un kompozīciju veidošana;
3.3. dizaina datorgrafika;
3.4. ergonomika;
3.5. vienkāršu rūpniecisku izstrādājumu projektēšana;
3.6. izstrādājumu iepakojumu projektēšana;
3.7. vizuālās reklāmas objektu izstrāde;
3.8. inženiergrafika;
3.9. CAD tehnoloģijas;
3.10. vienkāršākās CAE tehnoloģijas;
3.11. detaļu salāgojumu nodrošināšanas pamatprincipi;
3.12. izstrādājuma maketēšana un ātrā prototipēšana;
3.13. normatīvie dokumenti un tehniskie standarti mašīnbūves un
aparātbūves jomā;
3.14. valsts valoda;
3.15. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;
3.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.18. saskarsme;
3.19. vides aizsardzība;
3.20. darba aizsardzība;
3.21. darba tiesiskās attiecības.
2.61. Sociālā rehabilitētāja profesijas standarts
2.61.1. Vispārīgie jautājumi
307
1. Profesijas nosaukums – sociālais rehabilitētājs.
2. Profesijas kods – 3412 02.
2.61.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās
kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– sociālais rehabilitētājs piedalās tādu klientu sociālās rehabilitācijas
plānu izstrādē, kuru iekļaušana sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, funkcionālu
traucējumu dēļ ir apgrūtināta (turpmāk – klienti), lai veicinātu klientu
iekļaušanos sabiedrībā; veicina klientu sociālo prasmju apguvi, pilnveidi un
uzturēšanu; īsteno klientu sociālo aktivizāciju; veicina klientu interesi, vēlmi un
gribu patstāvīgi un pilnvērtīgi dzīvot; novērtē klientiem sniegto sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu rezultātus un izstrādā priekšlikumus to pilnveidei;
veicina klientu līdzdarbību sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izvēlē un
saņemšanā, rehabilitācijas plānu sastādīšanā un īstenošanā.
Sociālais rehabilitētājs strādā valsts un pašvaldību institūcijās, biedrībās,
nodibinājumos, reliģiskās organizācijās, komercsabiedrībās un citos
uzņēmumos, kuri nodrošina veselības aprūpes, medicīniskās rehabilitācijas un
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, var būt pašnodarbināta persona vai
individuālais komersants.
2.61.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences
1. Spēja ievērot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ētiskos un juridiskos
aspektus.
2. Spēja piedalīties klienta sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanā un
īstenošanā.
3. Spēja sekot līdzi klienta sociālo prasmju attīstībai.
4. Spēja atbalstīt klienta pašnoteikšanos un pielāgoties sociālajai un
fiziskajai videi.
5. Spēja noteikt klientam nepieciešamo atbalsta apjomu sociālo prasmju
apguvei, pilnveidei un uzturēšanai.
6. Spēja iesaistīties klienta sociālajām un individuālajām vajadzībām
atbilstošu pakalpojumu noteikšanā.
308
7. Spēja strādāt ar indivīdu un grupu.
8. Spēja aizstāvēt klienta intereses.
9. Spēja ievērot nediskriminējošu praksi savā profesionālajā darbībā.
10. Spēja noteikt klienta sociālo prasmju un sociālo aktivitāšu līmeni.
11. Spēja motivēt klientu iekļauties sabiedrībā.
12. Spēja izmantot radošas metodes profesionālajā darbībā.
13. Spēja sadarboties ar klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām.
14. Spēja veikt pētījumus sociālās rehabilitācijas jomā.
15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās.
16. Spēja piesaistīt brīvprātīgos un citas atbalsta personas.
17. Spēja motivēt klientu pārmaiņām.
18. Spēja konsultēt sociālās rehabilitācijas procesā iesaistītās personas.
19. Spēja novērtēt pārmaiņas klienta veselībā un uzvedībā.
20. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības
rezultātiem.
21. Spēja koordinēt sociālās rehabilitācijas procesu, iekļauties
multiprofesionālā rehabilitācijas komandā.
22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības
veikšanai.
23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
2.61.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes
309
1. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā,
nodrošinot klienta līdzdarbības iespējas un ievērojot sociālo taisnīgumu.
2. Novērtēt klienta sadzīves apstākļus.
3. Nodibināt labvēlīgu psihoemocionālo kontaktu ar klientu, iegūt
uzticību.
4. Noteikt klienta līdzdarbības pienākumus.
5. Identificēt pazīmes, kas liecina par klienta atkarību (piemēram,
narkotikas, alkohols, tabaka, azartspēles, datorspēles).
6. Noteikt vieglās valodas lietošanas nepieciešamību.
7. Organizēt klienta brīvo laiku.
8. Piedalīties klienta nodarbinātības pasākumu organizēšanā.
9. Palīdzēt klientam saglabāt aktīvu dzīvesveidu.
10. Veidot interešu apmācības grupas.
11. Veicināt klientu patstāvību un spēju aizstāvēt savas tiesības.
12. Spēt komunicēt ar dažādām klientu mērķgrupām sociālās
rehabilitācijas procesā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas
pamatprincipus.
13. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.
14. Sadarboties un strādāt komandā ar citiem speciālistiem.
15. Novērtēt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
16. Lietot informācijas tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
17. Iegūt un analizēt informāciju klienta sociālo problēmu risināšanai.
18. Uzkrāt datus profesionālās darbības vajadzībām.
19. Rīkoties riska/krīzes situācijās.
310
20. Plānot profesionālās aktivitātes un finansējuma racionālu un efektīvu
izlietojumu.
21. Sagatavot un iesniegt pārskatus un ziņojumus.
22. Ievērot konfidencialitāti.
23. Izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
ieviešanai.
24. Pārzināt un pielietot normatīvos aktus sociālās rehabilitācijas, sociālās
palīdzības, bērnu tiesību aizsardzības un citās saistītās jomās.
25. Pārvaldīt valsts valodu.
26. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
27. Mācīt klientam prasmi orientēties savā sociālajā apkārtnē.
28. Iesaistīt klientu brīvā laika pavadīšanas, izglītojošu, kultūras un
veselību veicinošu un dažādu citu pasākumu apmeklēšanā.
29. Aktivizēt klienta esošās, kā arī attīstīt jaunas sadzīves tradīcijas.
30. Dokumentēt savu profesionālo darbību.
31. Sniegt pirmo palīdzību.
32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās
svešvalodās.
33. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības
normatīvo aktu prasības.
34. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
2.61.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. Eiropas Savienības pamattiesību harta un Eiropas Sociālā harta;
1.2. sociālekonomiskie procesi Latvijā;
1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;
311
1.4. valsts pārvaldes darbības principi;
1.5. sociālo problēmu cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;
1.6. sociālā statistika un demogrāfija;
1.7. vispārējās cilvēktiesības.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. Latvijas Republikas normatīvie akti sociālās drošības jomā;
2.2. sociālo institūciju funkcionēšanas pamatprincipi;
2.3. sociālās rehabilitācijas vēsture Latvijā un pasaulē;
2.4. jaunāko tehnoloģiju attīstība sociālajā rehabilitācijā;
2.5. dažādu (piemēram, sociālo, ekonomisko, vides) faktoru mijiedarbība
un ietekme uz indivīdu;
2.6. sociālā darba pamatprincipi;
2.7. sociālās palīdzības pamatprincipi;
2.8. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;
2.9. sociālās aprūpes pamatprincipi;
2.10. veselības aprūpes pamatprincipi;
2.11. profesionālās rehabilitācijas pamatprincipi;
2.12. vispārīgā, attīstības, personības un sociālā psiholoģija;
2.13. invaliditāte un tās veidi;
2.14. normalizācijas pamatprincipi;
2.15. brīvprātīgo kustība Latvijā un pasaulē;
2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;
2.17. invaliditātes sociālais modelis;
2.18. vardarbības pazīmes un riski;
2.19. ANO konvencija "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām";
2.20. bērnu tiesību aizsardzība.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās
zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. sociālās rehabilitācijas pamatprincipi;
3.2. multiprofesionālās komandas darbības principi;
3.3. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.4. veselīga dzīvesveida pamatprincipi;
3.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi;
3.6. sociālās rehabilitācijas procesa dokumentēšana un sociālās
rehabilitācijas plāni, lietvedības pamati;
3.7. sociālās rehabilitācijas organizēšana;
3.8. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādām sociālajām grupām;
3.9. valsts valoda;
3.10. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;
3.11. informācijas tehnoloģijas;
3.12. veselības un uzvedības izmaiņu novērtēšana;
312
3.13. profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās rehabilitācijas
praksē;
3.14. saskarsmes un komunikācijas metodes;
3.15. darba aizsardzība;
3.16. stresa un konfliktu vadība;
3.17. riska vadība;
3.18. darba tiesiskās attiecības;
3.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšana;
3.20. pētnieciskā darba metodoloģija un metodika;
3.21. sociālā dizaina pamatprincipi;
3.22. pirmā palīdzība;
3.23. vides aizsardzība;
3.24. personīgā higiēna;
3.25. saziņas iespējas ar cilvēkiem ar dažādu veidu komunikācijas
barjerām;
3.26. ergonomikas pamatprincipi;
3.27. tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana klienta neatkarības
veicināšanai.