Franklin Templeton Investment Funds PROSPEKTS · ^ Templeton Growth (Euro) Fund ^ Templeton Japan Fund ^ Templeton Korea Fund ^ Templeton Latin America Fund ^ Templeton Thailand Fund

" Franklin Templeton Investment Funds

PROSPEKTS

socie¤ te¤ d’investissementa' capital variablereg‘ istre�ta luksemburga�2004. gada decembris

F rank l i n T emp l e t on I n ve s tmen t F und ssocie¤te¤ d’investissement a' capital variable

Juridiska� adrese: 26 boulevard Royal, L-2449 Luksemburga

Luksemburgas LielhercogisteReg‘ istra�cijas numurs Luksemburga B 35 177

Pieda� va�Franklin Templeton Investment Funds (‘‘Sabiedr|�ba’’) akciju bez nomina�lve�rt|�bas (‘‘Akcijas’’) klases(‘‘Klases’’), kas piesaist|�tas vienam no s›eit uzskait|�tajiem Sabiedr|�bas apaks›fondiem (‘‘Fondi’’), parattiec|�ga� Fonda Akciju publice�to pieda�va�juma cenu:

^ Franklin Aggressive Growth Fund^ Franklin Biotechnology Discovery Fund^ Franklin European Growth Fund^ Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund^ Franklin Global Growth Fund^ Franklin Global Small-Mid Cap Growth Fund^ Franklin High Yield Fund^ Franklin High Yield (Euro) Fund^ Franklin Income Fund^ Franklin Technology Fund^ Franklin U.S. Equity Fund^ Franklin U.S. Government Fund^ Franklin U.S. Growth Fund^ Franklin U.S. Short-Term Bond Fund^ Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund^ Franklin U.S. Total Return Fund^ Franklin Mutual Beacon Fund^ Franklin Mutual European Fund^ Franklin Templeton Global Growth and Value Fund^ Franklin Templeton Japan Fund^ Templeton Asian Growth Fund^ Templeton China Fund^ Templeton Eastern Europe Fund^ Templeton Emerging Markets Fund^ Templeton Emerging Markets Bond Fund^ Templeton Euro Liquid Reserve Fund^ Templeton Euroland Fund^ Templeton Euroland Bond Fund^ Templeton European Fund^ Templeton European Total Return Fund^ Templeton Global Fund^ Templeton Global (Euro) Fund^ Templeton Global Balanced Fund^ Templeton Global Bond Fund^ Templeton Global Bond (Euro) Fund^ Templeton Global Smaller Companies Fund^ Templeton Global Total Return Fund^ Templeton Growth (Euro) Fund^ Templeton Japan Fund^ Templeton Korea Fund^ Templeton Latin America Fund^ Templeton Thailand Fund^ Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund^ Templeton U.S. Value Fund

1

Franklin Templeton Investment FundsSVARI·GI! Ja radus›a�s jebka�das s›aubas par s›|� Prospekta saturu, griezieties sava� banka�, pie sava brokera,advoka�ta, gra�matvez›a vai cita finans›u konsultanta. Neviens nav pilnvarots sniegt informa�ciju, ats›k, ir|�guno Prospekta� vai ka�da� no Prospekta� mine�tajiem dokumentiem esos›a�s informa�cijas.

^ Sabiedr|�bas Direktori, kuru va�rdi uzra�d|�ti nodal,a� ‘‘Direktoru valde un citas amatpersonas’’, ir atbild|�gipar Prospekta� esos›o informa�ciju. Saskan, a� ar Direktoru (to, kuri uzn, e�mus›ies visu atbild|�bu, lainodros›ina�tu mine�to) r|�c|�ba� esos›aja�m zin, a�m un vislaba�kajiem nodomiem, Prospekta� ietverta� informa�cijaatbilst faktiem un taja� nav izlaists nekas, kas vare�tu ietekme�t s›a�das informa�cijas noz|�mi. Direktoru valdeuzn, emas atbild|�bu par to.

^ Sabiedr|�bai nav para�dsaist|�bu ve�rtspap|�ru forma�, aizdevumu, aizn, e�mumu vai para�du kred|�tsaist|�bugarantiju forma�, hipote�kas pirkuma uz nomaksu saist|�bu, garantiju vai citu izrietos›u materia�lu saist|�bu.

^ S� aja� Prospekta� ietvertie noteikumi sasta�d|�ti saskan, a� ar Luksemburgas Lielhercogiste� spe�ka� esos›ajiemlikumiem un praksi un ir pakl,auti s›ajos likumos un prakse� ievies›amaja�m izmain, a�m.

^ Ar s›o Prospektu nevienam netiek izteikts pieda�va�jums vai lu� gums ta�da� jurisdikcija�, kura� s›a�dspieda�va�jums vai lu� gums nav likum|�gs vai kura� pieda�va�jumu vai lu� gumu izsakos›a� persona nav ties|�ga todar|�t.

^ Sabiedr|�ba nav reg‘ istre�ta Amerikas Savienotaja�s Valst|�s saskan, a� ar 1940.gada Invest|�ciju sabiedr|�bulikumu. Sabiedr|�bas Akcijas nav reg‘ istre�tas Amerikas Savienotaja�s Valst|�s saskan, a� ar 1933.gadaVe�rtspap|�ru likumu. Saskan, a� ar s›o pieda�va�jumu spe�ka� esos›a�s Akcijas nedr|�kst ties›i vai neties›i pieda�va�tvai tirgot Amerikas Savienotaja�s Valst|�s vai ka�da� no to teritorija�m, to jurisdikcijas pakl,aut|�ba� esos›ajiemvald|�jumiem vai apgabaliem, pilson, iem vai iedz|�vota� jiem, izn, emot atbr|�vojumu no reg‘ istra�cijas pras|�ba�msaskan, a� ar ASV likumiem jebkuriem pieme�rojamiem normat|�vajiem aktiem, noteikumiem vai tointerpreta�ciju. Akciju pretendentiem var piepras|�t apliecina�jumu par to, ka vin, i nav ASV Personas unnepiesaka�s uz Akcija�m ASV Personas uzdevuma�.

Ar terminu ‘‘ASV Persona’’ apz|�me� jebkuru personu, kas ir Amerikas Savienoto Valstu persona saskan, a� ar1933.gada Nolikuma� S pe�c Savienoto Valstu Ve�rtspap|�ru likuma paredze�to noz|�mi, atbilstos›i s›a�datermina defin|�cijas turpma�kiem groz|�jumiem, pamatojoties uz likumdos›anu, noteikumiem, nolikumiem,ka� ar|� tiesas vai administrat|�vo institu� ciju interpreta�ciju

^ Sabiedr|�ba, saskan, a� ar Apvienota�s Karalistes 2000.gada Finans›u pakalpojumu tirgu likuma 264.punktu, ir atz|�ta kolekt|�vo invest|�ciju siste�ma.

^ Sabiedr|�ba Sabiedr|�bas Akcijas reg‘ istre�s›anai var pieteikties daz›a�da�s likum|�ga�s jurisdikcija�s visa� pasaule�.

^ S� |� Prospekta izplat|�s›ana un Akciju pieda�va�s›ana noteikta�s jurisdikcija�s var tikt ierobez›ota. Personas,kuras ve�las pieteikties uz Akcija�m saskan, a� ar Prospektu, uzn, emas atbild|�bu par informe�t|�bu un visupieme�rojamo likumu un noteikumu ieve�ros›anu jebkura� saist|�ta� jurisdikcija�. Persona�m, kas gatavojasparakst|�ties uz Akcija�m, ja�ieve�ro likumu nosac|�jumi attiec|�ba� uz pieteikumu, ka� ar|� attiec|�ga�s pilson|�bas,dz|�vesvietas vai juridiska�s adreses valst|�s pieme�rojamie nodokl,i.

^ Sabiedr|�ba ir reg‘ istre�ta kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumu oficia�laja� saraksta� saskan, a� ar 2002. gada20. decembra Luksemburgas Likuma par kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumiem (‘‘Likums par kolekt|�voinvest|�ciju uzn, e�mumiem’’) I. dal,u. Saskan, a� ar 1985.gada 20.decembra Eiropas Padomes direkt|�vu85/611/EEC un ta�s groz|�jumiem Sabiedr|�ba tiek kvalifice�ta ka� kolekt|�vo invest|�ciju pa�rvedu ve�rtspap|�rosuzn, e�mums (‘‘KIPVU’’). Tome�r Likuma par kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumiem 27. panta noteikumi bu� spieme�rojami tikai no 2007. gada 13. februa�ra vai agra�k, ka� Sabiedr|�ba var nolemt, un uz to laiku s›isProspekts tiks aktualize�ts. Likuma par kolekt|�vajiem invest|�ciju uzn, e�mumiem 27. pants attiecas uzinvest|�ciju kompa�nija�m, kas nav noz|�me�jus›as invest|�ciju pa�rvald|�s›anas kompa�niju.

^ Dar|�jumi ar ta�s Akcija�m ir oficia�li atz|�ti s›a�da�s Eiropas valst|�s (papildus Luksemburgas Lielhercogistei) :Austrija, Bel,g‘ ija, C� ehijas Republika, Kipras Republika, Igaunija, Somija, Francija, Va�cija, Gibralta�ra, I·rija,Ita�lija, Latvija, N|�derlande, Norve�g‘ ija, Portuga�le, Spa�nija, Zviedrija, S�veice un Apvienota� Karaliste.Reg‘ istre�jot Sabiedr|�bas akcijas jebkura� jurisdikcija�, nav nepiecies›ams, lai ka�da no varas institu� cija�m

2

apstiprina�tu vai neapstiprina�tu s›|� Prospekta vai Sabiedr|�bas ve�rtspap|�ru saraksta atbilst|�bu vai precizita�ti.Jebkurs› prete�js apgalvojums ir neatl,auts un nelikum|�gs.

^ Neatn, emama s›|� Prospekta sasta�vdal,a ir Sabiedr|�bas pe�de�jie ikgade�jo audite�to nore�k, inu un neaudite�topusgada nore�k, inu pa�rskati, kas pieejami Sabiedr|�bas reg‘ istre�taja� biroja� .

^ S� |� Prospekta izplat|�s›anai daz›a�s jurisdikcija�s var bu� t nepiecies›ama s›|� Prospekta pa�rtulkos›ana s›a�dujurisdikciju regule� jos›o varas iesta�z›u nora�d|�taja�s valoda�s. Ja ir neatbilst|�ba starp s›|� Prospekta tulkojumuun angl,u tekstu, noteicos›ais ir variants angl,u valoda�.

Galveno Paz|�mjuKopsavilkums

S�eit atrodama� informa�cija ir Sabiedr|�bas galveno paz|�mju kopsavilkums un lasa�ma konteksta� ar s›|�Prospekta pilnu tekstu.

Struktu� ra

Sabiedr|�ba ir reg‘ istre�ta Luksemburga� un darbojas saskan, a� ar Luksemburgas Lielhercogistes likumiem ka�socie¤te¤ anonyme un tiek kvalifice�ta ka� Socie¤te¤ d’investissement a' capital variable (‘‘SICAV’’)

Direktoru valde var pilnvarot papildus Fondu ar daz›a�diem invest|�ciju me�rk, iem izveidos›anu na�kotne�, tonora�dot Prospekta groz|�jumos.

Invest|�cijume� rk,is

Sabiedr|�bas me�rk, is ir nodros›ina�t Fondu izve�li investoriem, kuri investe� plas›a kla�sta pa�rvedu ve�rtspap|�rusvisas pasaules me�roga� un pa�rsta�v daz›a�dus invest|�ciju me�rk,us, ieskaitot kapita�la pieaugumu un pel,n, u.Sabiedr|�bas vispa�re�jais me�rk, is ir censties minimize�t invest|�ciju risku ar daz›a�dos›anas pal|�dz|�bu un dotAkciona�riem ieguvumu no Franklin Templeton Investments pa�rvald|�ta� portfel,a, saskan, a� ar laika gaita�veiksm|�gi pa�rbaud|�ta�m invest|�ciju izve�les metode�m.

Fondi

Akcijas tiek pieda�va�tas vai ir emite�tas s›a�dos Fondos, Klase�s un valu� ta�s :

Pamata Alternat|�va�s Alternat|�vas valu� tasFranklin Templeton Investment Funds valu� ta Klases valu� ta klases

Franklin Aggressive Growth Fund USD A (uzkr.)+B (uzkr.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Franklin Biotechnology Discovery Fund USD A (uzkr.)+B (uzkr.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Franklin European Growth Fund EUR A (uzkr.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Franklin European Small-Mid Cap Growth EUR A (uzkr.) EUR+I (uzkr.) EUR USD B (uzkr.) USDFund +N (uzkr.) EURFranklin Global Growth Fund USD A (uzkr.)+N (uzkr.)Franklin Global Small-Mid Cap GrowthFund USD A (uzkr.)+B (uzkr.)+N (uzkr.)Franklin High Yield Fund USD A (uzkr.)+A (izpl.)+B (izpl.)+C (uzkr.)

+I (izpl.)+N (uzkr.)Franklin High Yield (Euro) Fund EUR A (uzkr.)+A (izpl.)+I (uzkr.)

+N (uzkr.)Franklin Income Fund USD A (izpl.)+B (izpl.)+C (uzkr.)+I (uzkr.)

+N (uzkr.)Franklin Technology Fund USD A (uzkr.) USD+B (uzkr.) USD EUR N (uzkr.) EUR

+N (uzkr.) USDFranklin U.S. Equity Fund USD A (uzkr.) USB+B (uzkr.) USD EUR A (uzkr.) EUR+I (uzkr.) EUR

+C (uzkr.) USD+I (uzkr.) USD +N (uzkr.) EUR+N (uzkr.) USD

Franklin U.S. Government Fund USD A (izpl.)+AX (uzkr.)+B (uzkr.)+B (izpl.)+C (uzkr.)+I (izpl.)+N (uzkr.)+N (izpl.)

Franklin U.S. Growth Fund USD A (uzkr.)+B (uzkr.)+C (uzkr.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)

Franklin U.S. Short-Term Bond Fund USD A (izpl.)+AX (uzkr.)+B (uzkr.)+B (izpl.)+C (izpl.)+I (uzkr.)+N (izpl.)

3

Pamata Alternat|�va�s Alternat|�vas valu� tasFranklin Templeton Investment Funds valu� ta Klases valu� ta klases

Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund USD A (uzkr.)+B (uzkr.)+N (uzkr.)Franklin U.S. Total Return Fund USD A (uzkr.)+A (izpl.)+B (uzkr.)+B (izpl.)

+C (izpl.)+I (uzkr.)+N (izpl.)Franklin Mutual Beacon Fund USD A (uzkr.) USD+A (izpl.) USD EUR A (uzkr.) EUR+N (uzkr.) EUR

+B (uzkr.) USD+C (uzkr.) USD+I (uzkr.) USD+N (uzkr.) USD

Franklin Mutual European Fund EUR A (uzkr.) EUR+I (uzkr.) EUR USD A (uzkr.) USD+B (uzkr.) USD+N (uzkr.) EUR +C (uzkr.) USD+N (uzkr.)

USDFranklin Templeton Global Growth and USD A (uzkr.)+B (uzkr.)+C (uzkr.)+I (uzkr.)Value Fund +N (uzkr.)Franklin Templeton Japan Fund YEN A (uzkr.) YEN EUR N (uzkr.) EURTempleton Asian Growth Fund USD A (uzkr.) USD+A (izpl.) USD EUR I (uzkr.) EUR

+C (uzkr.) USD+I (uzkr.) USD+N (uzkr.) USD

Templeton China Fund USD A (uzkr.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Eastern Europe Fund EUR A (uzkr.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Emerging Markets Fund USD A (uzkr.) USD+A (izpl.) USD EUR N (uzkr.) EUR

+B (uzkr.) USD+C (uzkr.) USD+I (uzkr.) USD+N (uzkr.) USD

Templeton Emerging Markets Bond Fund USD A (izpl.) USD+B (izpl.) USD EUR A (izpl.) EUR+C (uzkr.) USD+I (uzkr.) USD+N (uzkr.) USD

Templeton Euro Liquid Reserve Fund EUR A (uzkr.)+A (izpl.)+N (uzkr.)Templeton Euroland Fund EUR A (uzkr.)+N (uzkr.)+I (uzkr.)Templeton Euroland Bond Fund EUR A (izpl.)+N (uzkr.)+I (uzkr.)Templeton European Fund EUR A (uzkr.) EUR+I (uzkr.) USD A (uzkr.) USD+A (izpl.) USD

+N (uzkr.) EUR +N (uzkr.) USDTempleton European Total Return Fund EUR A (uzkr.)+A (izpl.)+N (uzkr.)+I (uzkr.)Templeton Global Fund USD A (uzkr.)+A (izpl.)+B (uzkr.)+C (uzkr.)

+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Global (Euro) Fund EUR A (uzkr.)+A (izpl.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Global Balanced Fund USD A (uzkr.) USD+A (izpl.) USD EUR A (uzkr.) EUR+N (uzkr.) EUR

+B (uzkr.) USDTempleton Global Bond Fund USD A (izpl.) USD+AX (uzkr.) USD EUR A (uzkr.) EUR+A (izpl.) EUR

+B (izpl.) USD+C (izpl.) USD +I (uzkr.) EUR+N (uzkr.)EUR

+I (uzkr.) USD+N (uzkr.) USDTempleton Global Bond (Euro) Fund EUR A (uzkr.)+A (izpl.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Global Smaller Companies Fund USD A (uzkr.)+A (izpl.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Global Total Return Fund USD A (uzkr.)+A (izpl.)+B (uzkr.)+B (izpl.)

+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Growth (Euro) Fund EUR A (uzkr.)+A (izpl.)+I (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Japan Fund USD A (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Korea Fund USD A (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton Latin America Fund USD A (uzkr.)+A (izpl.)+N (uzkr.)Templeton Thailand Fund USD A (uzkr.)+N (uzkr.)Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund USD A (uzkr.)+A (izpl.)+B (izpl.)+C (uzkr.)

+N (uzkr.)Templeton U.S. Value Fund USD A (uzkr.)+B (uzkr.)+N (uzkr.)+C (uzkr.)

+I (uzkr.)PIEZI·MES:1. Sta�joties spe�ka� no 2004. g. 13. decembra, Klases BX akcijas tiek nosauktas par Klases N akcija�m.

2. Sta�joties spe�ka� no 2005. g. 7. februa�ra, Templeton Global Bond Fund N Klases (uzkr.) Akcijas tiek apvienotas ar Templeton GlobalBond (Euro) Fund N Klases (uzkr.) Akcija�m un visas nora�des uz s›o klasi vairs nav spe�ka�.

Sabiedr|�bas Direktoru valde var lemt par esos›a�s Akciju Klases, kuru noteikumi un nosac|�jumi s|�ka�kizkla�st|�ti nodal,a� ‘‘Akciju Klases ^ Tirdzniec|�bas nodevas struktu� ra’’, pieda�va�s›anu vai emisiju, ieskaitotAlternat|�va�s valu� tas Akciju Klasi jebkura� cita� valu� ta�, kas nav Fonda pamatvalu� ta. Akciona�ri tiks informe�tipar s›a�du Akciju emisiju, publice�jot s›a�du Akciju Klases Akcijas neto akt|�vu ve�rt|�bu, ka� aprakst|�ts nodal,a�‘‘Akciju cenas publice�s›ana’’.

Akciju veidi

Direktoru valde ir pien, e�musi le�mumu, ka papildus akcijas fiziska� uzra�d|�ta�ja ve�rtspap|�ru forma� netiksizlaistas. Prospekta� atrodamie nosac|�jumi attiec|�ba� uz fiziska� Uzra�d|�ta� ja Akcija�m ir pielietojami, kame�rUzra�d|�ta�ja Akcijas atrodas apgroz|�ba�. Visas Akcijas tiek emite�tas reg‘ istre�ta� veida�. Va�rda akcijas tiekemite�tas neiegra�matota� forma�, izn, emot gad|�jumus, ja tiek piepras|�tas Apliec|�bas. Akcijas var bu� t vai nuizplat|�s›anas Akcijas vai uzkra�s›anas Akcijas. A Klase (izplat|�s›anas) Akcijas un A Klases (uzkra�s›anas)Akcijas (apz|�me�tas ka� ‘‘A Klases (izpl.) Akcijas’’ un ‘‘A Klases (uzkr.) Akcijas’’ atbilstos›i ; kopa� apz|�me�taska� A Klases akcijas’’ ), AX klases (uzkra�s›anas) (apz|�me�tas ka� ‘‘AX klases (uzkr.) Akcijas’’), B Klases

4

(izplat|�s›anas) Akcijas un B Klases (uzkra�s›anas) Akcijas (apz|�me�tas ka� ‘‘B Klases (izpl.) Akcijas’’ un ‘‘BKlases (uzkr.) Akcijas, atbilstos›i kopa� apz|�me�tas ka� ‘‘B Klases Akcijas’’), C klases (uzkra�s›anas) Akcijas unC klases (izplat|�s›anas) Akcijas (apz|�me�tas atbilstos›i ka� ‘‘C Klases (uzkr.) Akcijas’’ un ‘‘C Klases (izpl.)Akcijas’’ atbilstos›i kopa� apz|�me�tas ka� ‘‘C Klases Akcijas’’) un I Klases (uzkra�s›anas) Akcijas (apz|�me�tas ka�‘‘I Klases (izpl.) Akcijas’’ un ‘‘I Klases (uzkr.) Akcijas’’, atbilstos›i kopa� apz|�me�tas ka� ‘‘I Klases Akcijas’’) unN Klases (izplat|�s›anas) Akcijas un N Klases (uzkra�s›anas) Akcijas (apz|�me�tas ka� ‘‘N Klases (izpl.)’’ un ‘‘NKlases (uzkr.) Akcijas’’ atbilstos›i, kopa� apz|�me�tas ka� ‘‘N Klases Akcijas’’). A Klases Akcijas, AX KlasesAkcijas, I Klases Akcijas un N Klases Akcijas var bu� t pieejamas caur kl|�ringa siste�ma�m saist|�ba� arClearstream Banking S.A (‘‘Clearstream’’) vai Euroclear. Akciju klases galvenoka�rt ats›k, iras ar ta�mnoteikto nodevu veidu un dividenz›u politiku. S|�ka�ka informa�cija par s›|�m Akciju Klase�m un nodeva�msniegta nodal,a� ‘‘Akciju Klases Tirdzniec|�bas nodevu struktu� ra’’. Zina�mos ierobez›otos gad|�jumos noteiktosFondos var tikt pieda�va�tas ar|� citas Akciju Klases atbilstos›aja� nodal,a� aprakst|�taja� ka�rt|�ba�.

Pirms veikt invest|�cijas jebkura Fonda konkre�ta� Akciju Klase�, Investoriem ja�pa�rliecina�s, lai s›a�da Klasevislaba�k atbilstu vin, u vajadz|�ba�m, un ja�nove�rte� viete�ja�s nodokl,u siste�mas pras|�bas atkar|�ba� nopersoniskajiem apsta�kl,iem un viete� ja�s nodokl,u likumdos›anas. Investoriem s|�ka�kas informa�cijas iegu� s›anaiir ieteicams sazina�ties ar nodokl,u konsultantu vai savu finansia�lo konsultantu.

Akcijupirks› ana

Sabiedr|�ba par Galveno izplat|�ta� ju ir iece�lusi Templeton Global Advisors Limited, kura piena�kums irorganize�t un pa�rraudz|�t Akciju tirdzniec|�bu un izplat|�s›anu. Galvenais izplat|�ta� js var iesaist|�tapaks›izplat|�ta� jus, starpniekus, d|�lerus un/vai profesiona�lus investorus (kuri var bu� t FranklinTempleton Investments saist|�tie uzn, e�mumi un var san, emt dal,u no uzture�s›anas nodeva�m). Ta�pe�cGalvenais izplat|�ta�js ir iece�lis Franklin Templeton International Services S.A. par Sabiedr|�bas Izplat|�s›anaskontrolieri, kura piena�kums ir pa�rbaud|�t apaks›izplat|�ta�ju iecels›anu un darb|�bu. Minima�la� sa�kotne�ja�invest|�cija katra Fonda Akcija�s ir 5,000 USD (vai USD 2,500 apmain, as gad|�juma� ^ skat|�t ‘‘Akcijuapmain, a’’, un I Klases Akcija�s ^ USD 5,000,000 (izn, emot Franklin U. S. Government Fund I klases(izpl.) akcijas, kura�m minima�la�m sa�kotne�ja� invest|�cija ir USD 1,000,000), (skat|�t ‘‘Akciju Klases,Tirdzniec|�bas nodevu struktu� ra’’) jeb ekvivalents jebkura� cita� br|�vi konverte�jama� valu� ta�, izn, emotgad|�jumus, kad invest|�cijas veic profesiona�las noz|�me�tas personas/organiza�cijas. S� a�dus minima�losinvest|�ciju apme�rus piln|�ba� vai dal,e� ji var atteikt Direktoru valde, Galvenais Izplat|�ta� js vai Izplat|�s›anasKontrolieris. Jebkura Fonda esos›ie Akciju ture�ta� ji var papildina�t savu |�pas›umu s›aja� Fonda�, ja minima�laispieaugums jebkuras parakst|�s›ana�s laika� ir USD 1,000 vai ta� ekvivalents jebkura� cita� br|�vi konverte�jama�valu� ta� . Zema�ki minima�lie invest|�ciju apme�ri var tikt pieme�roti Regula�riem uzkra�s›anas pla�niem unSistema�tiskiem izn, ems›anas pla�niem.

Akciju cenuapre� k,ina� s› ana unVe� rte� s› anas diena

Cenas, par kura�m var parakst|�ties uz attiec|�go Klas›u Akcija�m, ta�s izpirkt vai apmain|�t katra� Klase� , tiekapre�k, ina�tas Ve�rte�s›anas diena�, atsaucoties uz iesaist|�ta�s Klases akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu, un ir pieejamasna�kamaja� Ve�rte�s›anas diena�. Ve�rte�s›anas diena katram Fondam var bu� t jebkura diena, kad ir atve�rtaN, ujorkas Fondu birz›a (NYSE) vai Luksemburgas bankas ir atve�rtas norma�la� darba rez›|�ma� (kas varats›k, irties norma�lu dar|�jumu atliks›anas laika�).

Birz› u saraksti

Visas Akciju Klases atrodas vai atrad|�sies Luksemburgas Fondu birz›as sarakstos. Direktoru valde varpien, emt le�mumu pieteikt jebkuras Klases Akcijas iekl,aus›anai jebkura� cita� atz|�ta� fondu birz›a� .

A Klases Akcijas, AX Klases (uzkr.) Akcijas, I Klases Akcijas un N Klases Akcijas (ja pieejamas) tiekpien, emtas izpa�rdos›anai Clearstream vai Morgan Guaranty Trust Company N, ujorka� ka� Euroclearsiste�mas (‘‘Euroclear’’) operatora. Briseles biroja�. Clearstream un Euroclear katrs pa�rvalda ve�rtspap|�russavu klientu va�rda�, ka� ar|� nodros›ina ve�rtspap|�ru dar|�jumu pa�rvald|�s›anu un nore�k, inus ar elektroniskugra�matved|�bas ierakstu pa�rsu� t|�s›anu savu attiec|�go klientu starpa�. Clearstream un Euroclear starp aba�msiste�ma�m ir izveidojus›i elektronisku ‘‘tiltu’’, ar kura pal|�dz|�bu attiec|�gie klienti var ka�rtot savstarpe�josdar|�jumus.

5

A Klases Akcijas, AX Klases (uzkr.) Akcijas, I Klases Akcijas (ja pieejamas) un N Klases Akcijas, kuraspa�rvalda Clearstream un Euroclear, tiek vai tiks emite�tas globa�la� forma� un tiks reg‘ istre�tas un pa�rvald|�tasClearstream un Euroclear kope�ja� depozita�rija�.

Akciju konverte�s›ana iereg‘ istre�ta� globa�la� apliec|�bas forma� tiek noapal,ota uz leju, oriente� joties uz tuva�kopilno Akciju. Ja ietverta�s izmaksas pa�rsniedz maksa�juma ve�rt|�bu, c›eki par nepilnu Akciju atlikumubilanci parasti netiek izdoti.

B Klases Akcijas un C Klases Akcijas netiek pien, emtas izpa�rdos›anai ar Luksemburgas Fondu birz›asapstiprina�to kl|�ringa siste�mu, pieme�ram, Clearstream un Euroclear, atsaucoties uz eventua�li atliktutirdzniec|�bas nodevu struktu� ru, kas tiek lietota s›a�da�m Akcija�m. Tome�r Sabiedr|�ba pe�c saviem ieskatiemvar neizlaist ne B klases akcijas, ne C klases akcijas, ja s›a�das akcijas pieder investoram pe�c globa�lasertifika�ta. Ta�de�ja�di, atsaucoties uz Luksemburgas Fondu birz›as normat|�vo r|�kojumu Nr. 158, kas date�tsar 1995.gada 24.augustu un sta�jies spe�ka� 1995.gada 1.septembr|�, uz B Klases Akcija�m, un C KlasesAkcija�m attiecina�ma�s nore�k, inu ka�rt|�ba ir s›a�da:

^ Tikl|�dz par s›a�da veida Akcija�m ir nosle�gts dar|�jums fondu birz›as dar|�juma veida�, Pa�rdeve�jastarpniekam ja�iesniedz mine�to Akciju apliec|�ba vai apstiprina�juma pazin, ojums kopa� ar Akcijupa�rveduma formu par s›a�da�m Akcija�m, par kura�m nosle�gta vienos›ana�s to pa�rdos›anai, ko noforme�jispa�rdeve�js vai kas noforme�ts vin, a va�rda�, pirce� ja starpniekam. Akciju pa�rveduma formas var san, emt noPa�rvedumu ag‘ enta.

^ Akciju apliec|�ba vai apstiprina�juma pazin, ojums par pa�rdotaja�m Akcija�m pirce�ja starpniekam ja�noga�da�tr|�s Luksemburgas bankas darba dienu laika� pe�c dar|�juma datuma, lai pirce�ja starpniekam dotu iespe�junodros›ina�t nore�k, inu veiks›anu nol|�gta�s ve�rt|�bas diena� un ar Pa�rvedumu ag‘ enta pal|�dz|�bu pa�rliecina�ties,ka Akcijas ir pa�rvedumam atbilstos›a� sta�vokl|�. Pa�rvedumu ag‘ ents pirce�ja starpniekam apstiprina Akcijusa�kotne�ja�s iegu� s›anas datumu, lai pa�rliecina�tos, ka ir pieve�rsta piena�c|�ga pirce�ja uzman|�ba jebkuriemnosac|�ta�s atlikta�s tirdzniec|�bas nodevas tarifiem, kas pieme�rojami Akcija�m to ve�la�ka�s izpirks›anas laika�(piln|�ga�ks apraksts ‘‘Akciju Klases Tirdzniec|�bas nodevu struktu� ra’’).

^ Pe�c pa�rbaudes pirce�ja starpniekam Akciju apliec|�ba vai apstiprina�juma pazin, ojums par pa�rdotaja�mAkcija�m kopa� ar aizpild|�to Akciju pa�rveduma formu un atbilstos›ajiem reg‘ istra�cijas nora�d|�jumiemja�nodod Pa�rvedumu ag‘ entam.

^ Tad Pa�rvedumu ag‘ ents izdara nepiecies›ama�s izmain, as Akciona�ru reg‘ istra�, atcel, veco Akciju apliec|�bu,ja ta� bijusi ve�l der|�ga, un pirce�ja va�rda� (un ar|� pa�rdeve�ja va�rda� attiec|�ba� uz vin, am piederos›o Akcijuatlikumu) izdod jaunu Akciju apliec|�bu vai apstiprina�juma pazin, ojumu. Jauno Akciju apliec|�bu vaiapstiprina�juma pazin, ojumu Pa�rvedumu ag‘ ents pa pastu nosu� ta pirce�jam vai pe�c piepras|�juma pirce�jastarpniekam, vai ka�dam citam ieceltam ag‘ entam, pe�c adreses, kas nora�d|�ta reg‘ istra�cijas nora�d|�jumos.

Investori ir informe�ti par to, ka ieprieks› mine�to procedu� ru rezulta�ta� dar|�jumu nore�k, ini var aizn, emtvaira�k laika neka� Luksemburga� pien, emtais nore�k, ina periods (tr|�s Luksemburgas bankas darba dienas).Jebka�das iespe�jama�s reg‘ istra�cijas proble�mas tiek risina�tas pa�rdeve�ja un pirce�ja starpa� saskan, a� arLuksemburgas Fondu birz›as normat|�vo r|�kojumu Nr. 158.

Ka� pieteikties

Investoriem, kas ve�las iega�da�ties Akcijas, Pa�rvedumu Ag‘ entam vai jebkuram pilnvarotajam AkcijuIzplat|�ta� jam ja�nosu� ta piena�c|�gi aizpild|�ta pieteikuma veidlapa ar informa�ciju, kas noteikta nodal,a�‘‘Pieteikuma procedu� ra’’. Turpma�kie Akciju pirkumi papildus var tikt izdar|�ti forma�, kas detalize�ta�k iraprakst|�ta nodal,a� ‘‘Pieteikuma procedu� ra’’.

Pieteikumi, kurus Pa�rvedumu Ag‘ ents vai piena�c|�gi pilnvarots Akciju izplat|�ta�js san, em vai akcepte�Ve�rte�s›anas diena� pirms N, ujorkas Birz›as sle�gs›anas laika vai ekvivalenta laika pe�c Luksemburgaslaika Ve�rte�s›anas diena�, kad N, ujorkas Birz›a ir sle�gta norma�lu dar|�jumu veiks›anai (parasti 22:00CEL), tiek izskat|�ti mine�taja� diena�, pamatojoties uz konkre�ta�s Klases Akcijas akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu,kas apre�k, ina�ta mine�taja� diena�.

6

Pieteikumi, kurus Pa�rvedumu Ag‘ ents vai piena�c|�gi pilnvarots Akciju izplat|�ta�js san, em vai akcepte�Ve�rte�s›anas diena� pe�c N, ujorkas Birz›as sle�gs›anas laika vai ekvivalenta laika pe�c Luksemburgaslaika Ve�rte�s›anas diena�, kad N, ujorkas Birz›a ir sle�gta norma�lu dar|�jumu veiks›anai (parasti 22:00CEL), tiek izskat|�ti mine�taja� diena�, pamatojoties uz konkre�ta�s Klases Akcijas akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu,kas apre�k, ina�ta na�kamaja� diena�.

Ja Direktoru valde uzskata par nepiecies›amu, ta� var atl,aut ats›k, ir|�gus izskat|�s›anas beigu laikus, kasja�saskan, o ar viete� jiem izplat|�ta�jiem vai izplat|�s›anai jurisdikcija�s, kur ats›k, ir|�ga� laika zona to pamato. S� a�da�situa�cija� pieme�rojamais izskat|�s›anas beigu laiks vienme�r ir pirms laika, kad tiek apre�k, ina�ta un publice�tapieme�rojama� akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu. S� a�di ats›k, ir|�gi beigu laiki tiek nora�d|�ti Prospekta viete�jos pielikumos,l|�gumos ar viete� jiem izplat|�ta�jiem vai citos ma�rketinga materia�los, ko izmanto attiec|�gaja� jurisdikcija�.

Nore� k,ini

Nore�k, ini ja�veic piecu (5) Luksemburgas bankas darba dienu laika� pe�c Ve�rte�s›anas dienas, skaitot nodatuma, kura� pieteikums vai ta� funkciona�ls ekvivalents, kas detalize�ta�k aprakst|�ts 47. lappuse�, tieksan, emts piena�c|�ga� forma�, izn, emot gad|�jumus, kad Direktoru valde pieprasa pabeigtus nore�k, inus pirmspieteikuma akcepte�s›anas br|�d|� vai pirms tam. Pieteikuma iesniedze�jiem ir piena�kums kompense�tSabiedr|�bai pe�c ta�s Direktoru valdes ieskatiem jebka�dus zaude�jumus, kas var rasties nokave�ta nore�k, inarezulta�ta�. Par akcija�m, kas atrodas Clearstream vai Euroclear, ir ja�nore�k, ina�s atbilstos›a� fonda vai (ja tas irpieme�rojams) atbilstos›a�s akciju klases denomina�cijas valu� ta� tr|�s (3) Luksemburgas bankas darba dienulaika� pe�c Ve�rte�s›anas dienas.

Maksa� jumavalu� ta

Maksa�jums var tikt veikts pamata valu� ta� vai (ja tas ir pieme�rojams) alternat|�va� izve�le�ta� Fonda(u) valu� ta�.Tome�r atsevis›k,os gad|�jumos investors, ka� to atl,a�vis reg‘ istrators un pa�rvedumu, korporat|�vais, viete� jaisun administrat|�vais ag‘ ents, var veikt maksa�jumu jebkura� cita� valu� ta�, kas ir br|�vi konverte�jama uz attiec|�ga�Fonda(u) pamata valu� tu, un nepiecies›ama�s a�rzemju valu� tas main, as opera�cijas tiek veiktas investorauzdevuma� un uz vin, a re�k, ina. Jebkuru a�rzemju valu� tas apmain, u maksa�jumam izve�le�ta�s Akciju Klasesalternat|�vaja� valu� ta� organize� Fonds, un tas notiek uz ta� re�k, ina. Ja akcijas pa�rvalda Clearstream vaiEuroclear, par ta�m ir ja�nore�k, ina�s atbilstos›a� fonda vai (ja tas ir pieme�rojams) atbilstos›a�s akciju klasesdenomina�cijas valu� ta� tr|�s (3) Luksemburgas bankas darba dienu laika� pe�c Ve�rte�s›anas dienas.

Investori, kas nore�k, inus veic no Fonda(u) pamata valu� tas ats›k, ir|�ga� valu� ta� vai (ja tas irpieme�rojams) alternat|�va� valu� ta�, kura� invest|�cijas ir paredze�tas, tiek informe�ti, ka valu� tas main, asde�l, l|�dz na�kamajai Ve�rte�s›anas dienai var aizkave�ties pieteikuma apstra�de.

Akciju apmain,a

Akciona�ri, kas ve�las apmain|�t ka�das Klases Akcijas pret ta�s pas›as vai citas Klases cita Fonda Akcija�m vaipret ta� pas›a Fonda (ja pieejamas) citas Klases Akcija�m, ir pilnvaroti to dar|�t jebkura� Ve�rte�s›anas diena�,saskan, a� ar apmain, as kursu, kuru a�rka�rte� jiem gad|�jumiem pe�c saviem ieskatiem oficia�li noteikusiDirektoru valde un kas nepa�rsniedz 1% no apmain, ai piepras|�to Akciju ve�rt|�bas saskan, a� ar s›iemizn, e�mumiem: B klases akcijas var apmain|�t tikai pret cita fonda B klases akcija�m; C klases akcijas varapmain|�t tikai pret fonda, kas izdod C klases akcijas, C klases akcija�m; un tikai instituciona�lie investori,ka� define�ts nodal,a� ‘‘Akciju Klases Tirdzniec|�bas nodevu uzbu� ve’’, var samain|�t savas Akcijas uz vai ar IKlases Akcija�m. Citas apmain, as maksas un ierobez›ojumi var tikt pieme�roti, ieve�rojot nodal,a� ‘‘Akcijuapmain, a’’ teikto. Apmain, as pieteikumi tiek iesniegti rakstveida� vai, ja to |�pas›i atl,a�vis Pa�rvedumu ag‘ ents,ar|� pa telefonu, faksimilu vai elektroniski, un tajos ja� ietver informa�cija, kas noteikta nodal,a� ‘‘Akcijuapmain, a’’. Vienas Klases Akciju apmain, as pret citas Klases Akcija�m ierobez›ojumi plas›a�k aprakst|�ti nodal,a�‘‘Akciju apmain, a’’.

Jebkurs› ar Akciju apmain, u saist|�ts piepras|�jums nevar tikt izpild|�ts, kame�r nav pabeigts ieprieks›e� jais, arAkciju apmain, u saist|�tais dar|�jums un nav veikts piln|�gs nore�k, ins par san, emtaja�m Akcija�m.

Pieteikumiem Akciju apmain, ai Ve�rte�s›anas diena� no vienas valu� tas Fonda uz citas valu� tas Fondu,nepiecies›ama papildus Luksemburgas bankas darba diena, lai veiktu valu� tas pa�rvedumus s›a�daiapmain, ai.

7

Akciju izpirks› ana

Akcijas var tikt izpirktas par cenu, kas viena�da ar attiec|�ga�s Klases attiec|�go akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu Ve�rte�s›anasdiena�, par to pazin, ojot Pa�rvedumu ag‘ entam rakstiski vai, ja to |�pas›i atl,a�vis Pa�rvedumu ag‘ ents, ar|� patelefonu, faksimilu vai ar elektronisko sakaru l|�dzekl,u pal|�dz|�bu, ietverot nodal,a� ‘‘Akciju izpirks›ana’’nora�d|�to informa�ciju. Attiec|�ba� uz izpirks›anas piepras|�jumiem, kas veikti pa ta�lruni, faksimilu un arelektronisko l|�dzekl,u pal|�dz|�bu, pa�rskait|�juma ag‘ ents pe�c saviem ieskatiem var piepras|�t rakstisku unpiena�c|�gi parakst|�tu apstiprina�jumu, s›aja� gad|�juma� iespe�jams piepras|�juma apstra�des kave�jums l|�dzrakstiska apstiprina�juma san, ems›anai. Kad uz Akciona�ra(u) va�rda(iem) izdota apliec|�ba, Direktoru valdevar piepras|�t s›a�du Akciju likum|�gi apstiprina�tu apliec|�bu iesniegt Pa�rvedumu ag‘ entam pirms dar|�jumasta�s›ana�s spe�ka� attiec|�gaja� akt|�vu t|�raja� ve�rt|�ba� un ta�de�ja�di pirms maksa�juma veiks›anas. Fiziska� Uzra�d|�ta�jaAkciju gad|�juma� apliec|�ba kopa� ar nedze�stiem kuponiem ja�iesniedz Galvenajam maksa�jumu ag‘ entam.Pieteikums par Akciju izpirks›anu nevar tikt izpild|�ts, kame�r nav pabeigts ieprieks›e�jais ar Akcijuizpirks›anu saist|�tais dar|�jums un nav veikts piln|�gs nore�k, ins par s›|�m Akcija�m.

Izpirks›anas pieteikumi, kurus Pa�rvedumu Ag‘ ents vai piena�c|�gi pilnvarots Akciju Izplat|�ta�js san, emvai akcepte� Ve�rte�s›anas diena� pirms N, ujorkas Birz›as sle�gs›anas laika vai ekvivalenta laika pe�cLuksemburgas laika Ve�rte�s›anas diena�, kad N, ujorkas Birz›a ir sle�gta norma�lu dar|�jumu veiks›anai(parasti 22:00 CEL), tiek izskat|�ti mine�taja� diena�, pamatojoties uz konkre�ta�s Klases Akcijasakt|�vu t|�ro ve�rt|�bu, kas apre�k, ina�ta mine�taja� diena�.

Izpirks›anas pieteikumi, kurus Pa�rvedumu Ag‘ ents vai piena�c|�gi pilnvarots Akciju Izplat|�ta�js san, emvai akcepte� Ve�rte�s›anas diena� pe�c N, ujorkas Birz›as sle�gs›anas laika vai ekvivalenta laika pe�cLuksemburgas laika Ve�rte�s›anas diena�, kad N, ujorkas Birz›a ir sle�gta norma�lu dar|�jumu veiks›anai(parasti 22:00 CEL), tiek izskat|�ti mine�taja� diena�, pamatojoties uz konkre�ta�s Klases Akcijasakt|�vu t|�ro ve�rt|�bu, kas apre�k, ina�ta na�kamaja� diena�.

Ja Direktoru valde uzskata par nepiecies›amu, ta� var atl,aut ats›k, ir|�gus izskat|�s›anas beigu laikus, kasja�saskan, o ar viete� jiem izplat|�ta�jiem vai izplat|�s›anai jurisdikcija�s, kur ats›k, ir|�ga� laika zona to pamato. S� a�da�situa�cija� pieme�rojamais izskat|�s›anas beigu laiks vienme�r ir pirms laika, kad tiek apre�k, ina�ta un publice�tapieme�rojama� akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu. S� a�di ats›k, ir|�gi beigu laiki tiek nora�d|�ti Prospekta viete�jos pielikumos,l|�gumos ar viete� jiem izplat|�ta�jiem vai citos ma�rketinga materia�los, ko izmanto attiec|�gaja� jurisdikcija�.

Ien, e�mumi par B Klases Akciju izpirks›anu var tikt pakl,auti atlikta�s tirdzniec|�bas nodevai gad|�juma�, jata�das Akcijas tiek izpirktas c›etru gadu laika� no izdos›anas datuma. Ta�la�kas nora�des par s›o nodevu iratrodamas 44. lappuse�. Atsevis›k, i dar|�jumi attiec|�ba� uz A Klases Akcija�m un AX Klases Akcija�m var tiktpakl,auti nosac|�tai atlikta�s tirdzniec|�bas nodevai, ja ta�s izpirktas 18 me�nes›u laika� no pirks›anas datuma.Ien, e�mumi no C Klases Akciju izpirks›anas var tikt aplikti ar nosac|�to atlikto tirdzniec|�bas nodevu, ja s›a�dasakcijas tiek izpirktas 12 me�nes›u laika� no emisijas datuma. Ta�la�kas nora�des saist|�ba� ar s›o nodevu skat|�tnodal,a� ‘‘Akciju Klases ^ tirdzniec|�bas nodevu struktu� ra’’.

Ieprieks› e� ja� s darb|�bas rezulta� ti

Investoriem ja�iepaz|�stas ar attiec|�go Fondu ieprieks›e� ja�s darb|�bas rezulta�tu grafikiem Sabiedr|�basvienka�rs›otaja� prospekta� uz 31. decembri pe�de�jos tr|�s gados.

Regula� rie kra� s› anas pla� ni unSistema� tiski izn,ems› anas pla� ni

Regula�ri kra�s›anas pla�ni un Sistema�tiski izn, ems›anas pla�ni Akciona�riem ir pieejami daz›a�da�s valst|�s. Ta�la�kaiinforma�cijai kontakte�jieties ar Pa�rvedumu Ag‘ entu vai ju� su viete� jo Franklin Templeton Investmentsbiroju.

Nelikum|�gi iegu� tas naudas legalize� s› anas nove� rs› anas likumi

Saskan, a� ar 1993.gada 5.apr|�l,a likumu, kas attiecas uz finans›u sektoru (ar labojumiem) un uzLuksemburgas uzraudz|�bas iesta�des apka�rtrakstiem (it sevis›k, i, IML apka�rtrakstiem 91/75 un 94/112, unBCL apka�rtrakstu 98/153), visiem finans›u sektora profesiona�l,iem ir piena�kums nove�rst KIPVUizmantos›anu naudas atmazga�s›anas nolu� kos. S� aja� konteksta� ir ieviesta obliga�ta investoru identifika�cijasprocedu� ra. Proti, investora Pieteikuma Veidlapai pievienojama pases vai identifika�cijas kartes kopijafiziskas personas gad|�juma�, un statu� tu vai citu dibina�s›anas dokumentu kopija, izraksts no uzn, e�mumu

8

reg‘ istra un pilnvaroto parakst|�ta�ju saraksts juridiskas personas gad|�juma�. Turkla�t juridisku personugad|�juma�, kas nav ietvertas oficia� li atz|�tas Birz›as saraksta� , var piepras|�t akciona�ru, kam pieder vaira�k par5% emite�to akciju vai balsos›anas ties|�bu, identifika�ciju, ka� ar|� personu, kura�m ir bu� tiska ietekme uz s›a�dujuridisku personu vad|�bu, uzva�rdus un adreses. Pilnvarojuma gad|�juma� Pieteikuma Veidlapaipievienojama vismaz pilnvarojuma dokumenta kopija, pilnvarota�(o) pases(u) kopija(s) un/vai statu� tuvai citu atbilstos›u dibina�s›anas dokumentu kopija un pilnvaroto parakst|�ta� ju saraksts. Turkla�t var tiktpiepras|�ta pilnvarota� , noka�rtota�ja, beigu labuma guve�ja un akcepte�ta�ja identifika�cija. Jebkura kopija, laitiktu uzskat|�ta par |�stu, ja�apliecina vienai no s›a�da�m amatpersona�m: ve�stniekam, konsulam, nota�ram vaipolicijas iere�dnim vai to ekvivalentam attiec|�gaja� jurisdikcija� . S� a�da identifika�cijas procedu� ra ieve�rojamas›a�dos apsta�kl,os :

(a) ties›as parakst|�s›ana�s gad|�juma� Sabiedr|�bai ; un

(b) gad|�juma�, ja Sabiedr|�ba parakst|�s›ana�s pieteikumu san, e�musi no starpnieka, kas ir rezidents ta�da�valst|�, kura neuzliek s›a�dam starpniekam piena�kumu identifice�t investorus l|�dzve�rt|�gi tam, ka�paredze�ts Luksemburgas Lielhercogistes likumos par naudas atmazga�s›anas nove�rs›anu.

Vispa�r|�gi ir pien, emts, ka finans›u sektora dal|�bnieki rezidenti valst|�s, kuras ratifice� jus›as Finans›u Darb|�basUzdevumu Grupas (Financial Action Task Force, Group d’action financiere internationale (‘‘GAFI’’))le�mumus, ir uzskata�mi par starpniekiem ar l|�dzve�rt|�gu identifika�cijas piena�kumu atbilstos›iLuksemburgas Lielhercogistes likumiem.

Finans›u darb|�bas uzdevumu grupas le�mumus ta�pat ka� Luksemburgas Lielhercogiste ir ratifice� jus›as s›a�dasvalstis : Argent|�na, Austra� lija, Austrija, Bel,g‘ ija, Braz|�lija, Kana�da, Da�nija, Somija, Francija, Va�cija, Griek, ija,Persijas ju� ras l|�c›a valstu sadarb|�bas padome, Honkonga, Islande, I·rija, Ita�lija, Japa�na, Meksika,N|�derlande, Jaunze�lande, Norve�g‘ ija, Portuga�le, Krievijas Federa�cija, Singapu� ra, Dienvida�frika, Spa�nija,Zviedrija, S�veice, Turcija, Apvienota� Karaliste un Amerikas Savienota�s Valstis.

S� a�da Pa�rvedumu ag‘ entam sniegta� informa�cija tiek apkopota un apstra�da�ta attiec|�ba� uz atbilst|�bunelikum|�gi iegu� tas naudas legaliza�cijas likumdos›anai.

Datuaizsardz|�ba

Visus investoru personiskos datus, kas ietverti pieteikuma veidlapa�, un jebkurus turpma�kus personiskosdatus, kas ieva�kti dar|�jumu attiec|�bu laika� ar Sabiedr|�bu un/vai Pa�rvedumu ag‘ entu, var ieva�kt, pierakst|�t,uzglaba�t, adapte�t, nodot ta�la�k vai cita�di apstra�da�t un izmantot (turpma�k teksta� ‘‘apstra�da�t’’) Sabiedr|�ba,Pa�rvedumu ag‘ ents un citi Franklin Templeton Investments uzn, e�mumi, Aizbildnis un s›a�du investorufinans›u starpnieks. S� a�di dati tiek apstra�da�ti nore�k, inu administre�s›anai, nelikum|�gi iegu� tas naudaslegalize�s›anas identifice�s›anai, nodokl,u identifice�s›anai saskan, a� ar Eiropas Savien|�bas Nodokl,u ien, e�mumudirekt|�vu 2003/48/EC un dar|�jumu attiec|�bu att|�st|�s›anai.

S� aja� nolu� ka� datus var nodot Sabiedr|�bas vai Pa�rvedumu ag‘ enta noz|�me�ta�m sabiedr|�ba�m, lai atbalst|�tu arSabiedr|�bu saist|�tas darb|�bas (piem., klientu komunika�ciju ag‘ entiem vai maksa�jumu ag‘ entiem).

2004. g. decembris

9

Satura ra� d|� ta� jslappuse

Pieda�va� . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1

Direktoru Valde un Amatpersonas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11

Nodros›ina�s›anas Prakse un Citi Riska Apsve�rumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

Dividenz›u Politika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38

Pa�rvald|�s›ana un Administra�cija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40

Invest|�ciju Vad|�ta� ji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40

Ture�ta�jbanka . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40

Reg‘ istrators un Pa�rveduma, Korporat|�vais, Viete� jais un Administrat|�vais Ag‘ ents . . . . 40

Akciju Veids. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40

Akciju Klases ^ Tirdzniec|�bas Nodevu Struktu� ra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41

Akciju Emisija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

Pieteiks›ana�s Procedu� ra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

Akciju Izpirks›ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50

Akciju Apmain, a . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 52

Akciju Nodos›ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54

Me�rota Laika Izve�le�s›ana�s Tirgu� Politika. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54

Akciju Cenu Publice�s›ana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56

Emisijas, Izpirks›anas un Apmain, as Pagaidu Atliks›ana. . . . . . . . . . . . . . . . . 56

Pa�rvald|�s›anas un Sabiedr|�bas Nodevas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56

Sabiedr|�bas Apliks›ana ar Nodokl,iem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

Akciona�ru Apliks›ana ar Nodokl,iem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

Sapulces un Pa�rskati . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

Apskatei Pieejamie Dokumenti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

Apliec|�bas un Reg‘ istra�cija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

Pielikums A ^ Invest|�ciju Ierobez›ojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61

Pielikums B ^ Vispa�ra�ga Informa�cija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 69

Pielikums C ^ Akciju Akt|�vu T|�ra�s ve�rt|�bas Noteiks›ana . . . . . . . . . . . . . . . . 71

Pielikums D ^ Investora Profils . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 74

Pielikums E ^ I Klases (izpl) Akcijas un I Klases (uzkr) Akcijas ^ Pa�rvald|�s›anas Nodevas 76

Pielikums F ^ Franklin Templeton Investment Funds ISIN Kodi . . . . . . . . . . . 78

10

DirektoruValde unAmatpersonas

Prieks› se� de� ta� js:

The Honorable Nicholas F. BradyPrieks›se�de�ta� js un Galvenais izpilddirektorsCHOPTANK PARTNERS INC., 16 North Washington Street,Eaton MD 21601, ASV

Direktori:

Gregory E. JohnsonViceprezidentsFRANKLIN RESOURCES, INC.One Franklin ParkwaySan Mateo CA 94403-1906, ASV

Martin L. FlanaganViceprezidentsFRANKLIN RESOURCES, INC.One Franklin ParkwaySan Mateo CA, 94403-1906, ASV

Dr, J.B. Mark MobiusGoda DirektorsTEMPLETON ASSET MANAGEMENT LIMITED.7 Temasek Boulevard# 38-03 Suntec Tower OneSingapu� ra 038987

Mark G. HoloweskoPrezidentsTEMPLETON CAPITAL ADVISERS LIMITEDBox N-7759West Bay StreetLyford CayNassau, Bahamas

Gregory E. McGowanIzpildu Viceprezidents un Galvenais juriskonsultsTEMPLETON WORLDWIDE, INC.500 East Broward Boulevard, Suite 2100Fort Lauderdale, FL 33394-3091, ASV

Vin, a Gais›|�ba Aberkornas Hercogs James Hamilton KGPrieks›se�de�ta� jsABERCORN ESTATESBaron’s Court, NewtonstewartOmagh BT784EZ,Ziemel,|�rija, Lielbrita�nija

Michael A. MannK.C.V.OThe CottageLower End Farm, EastlingtonNorthleach GL543PN,Anglija, Lielbrita�nija

11

Richard H. FrankR|�kota�jdirektorsDARBY OVERSEAS INVESTMENTS LIMITED1133 Connecticut Avenue NWSuite 400Washington DC 20036, ASV

David E. SmartDirektors un Galvenais izpilddirektorsFRANKLIN TEMPLETON INVESTMENT MANAGEMENT LIMITEDTimes Place45 Pall MallLondon SW1Y 5JG,Anglija, Lielbrita�nija

Trevor G. TrefgarneAudite�s›anas komitejas loceklisGARRO SECURITIES LIMITED235 Vauxhall Bridge RoadLondon SW1V 1EJAnglija, Lielbrita�nija

James J.K. HungPrezidents un Galvenais izpilddirektorsL’THAN METALS INC.Floor 5-1No. 23 Section 3 Jen-Ai RoadTaipei, Taiva�na

GalvenaisVad|�ta� js:

William LockwoodDirektorsFRANKLIN TEMPLETON INTERNATIONAL SERVICES S.A.26 boulevard RoyalL-2449 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

Invest|�cijuVad|�ta� ji:

Fondiem: Templeton Euroland Fund;Templeton European FundTempleton Global (Euro) Fund;Templeton Global Balanced Fund; unTempleton Global Smaller Companies Fund

FRANKLIN TEMPLETON INVESTMENT MANAGEMENT LIMITEDExchange Tower19 Canning StreetEdinburgh EH3 8EG, Scotland, Lielbrita�nija

Franklin Templeton Invesment Management Limited par Templeton Global Balanced Fundapaks›padomdeve�ju ir iece�lis Franklin Advisers, Inc.

12

Fondiem: Templeton Asian Growth Fund;Templeton China Fund;Templeton Eastern Europe Fund;Templeton Emerging Markets Fund;Templeton Japan Fund;Templeton Korea Fund;Templeton Latin America Fund; unTempleton Thailand Fund

TEMPLETON ASSET MANAGEMENT LTD7 Temasek Boulevard# 38-03 Suntec Tower OneSingapu� ra 038987

Fondiem: Franklin Aggressive Growth Fund;Franklin Biotechnology Discovery Fund;Franklin European Growth Fund;Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund;Franklin Global Growth Fund;Franklin Global Small-Mid Cap Growth Fund;Franklin High Yield Fund;Franklin High Yield (Euro) Fund;Franklin Income Fund;Franklin Technology Fund;Franklin U.S. Equity Fund;Franklin U.S. Government Fund;Franklin U.S. Growth Fund;Franklin U.S. Short-Term Bond Fund;Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund;Franklin U.S. Total Return Fund;Templeton Emerging Markets Bond Fund;Templeton Euro Liquid Reserve Fund;Templeton Euroland Bond Fund;Templeton European Total Return Fund;Templeton Global Bond Fund;Templeton Global Bond (Euro) Fund;Templeton Global Total Return Fund; unTempleton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund

FRANKLIN ADVISERS, INC.One Franklin ParkwaySan Mateo, CA 94403-1906, ASV

Franklin Advisers Inc. ir iece�lis Fiduciary International Inc. par apaks›padomdeve�ju fondam FranklinGlobal Growth Fund; Fiduciary Trust Company International par apaks›padomdeve�ju fondiem FranklinEuropean Small Mid Cap Growth Fund, Franklin European Growth Fund un Franklin Global Small-MidCap Growth Fund; un Fiduciary Trust International Limited par apaks›padomeve�ju fondiem FranklinHigh Yield (Euro) Fund, Templeton Euro Liquid Reserve Fund, Templeton Euroland Bond Fund,Templeton European Total Return Fund un Templeton Global Total Return Fund.

Fondiem: Templeton Global Fund; unTempleton Growth (Euro) Fund

TEMPLETON GLOBAL ADVISORS LIMITEDP.O. Box N-7759Lyford CayNassau, Bahamas

13

Templeton Global Advisors Limited par apaks›padomdeve�ju Templeton Global Fund ir iece�lis FranklinTempleton Investment Management Limited.

Fondiem: Templeton U.S. Value Fund

FRANKLIN TEMPLETON INVESTMENTS CORP.1, Adelaide Street East, Suite 2101,Toronto, ONTARIO M5C 3B8, Kana�da

Fondiem: Franklin Mutual Beacon Fund; unFranklin Mutual European Fund

FRANKLIN MUTUAL ADVISERS, LLC51 John F. Kennedy ParkwayShort Hills, NJ 07078-2789, ASV

Fondiem: Franklin Templeton Japan Fund

FRANKLIN TEMPLETON INVESTMENTS JAPAN LIMITEDKanematsu Building, 6th Floor14-1, Kyobashi 2 ^ chomeChuo-Ku, Tokija, Japa�na

Fondiem: Franklin Templeton Global Growth and Value Fund

FRANKLIN TEMPLETON ALTERNATIVE STRATEGIES, INC.Corporation Trust Center1209 Orange StreetWilmington, Delaware 19801, ASV

Franklin Templeton Alternative Strategies, Inc ir iece�lis Templeton Investment Counsel, LLC unFiduciary Trust Company International par apaks›padomdeve�jiem attiec|�ba� uz Franklin TempletonGlobal Growth and Value Fond.

Galvenais Izplat|� ta� js:

TEMPLETON GLOBAL ADVISORS LIMITEDP.O. Box N7759Lyford CayNassau, Bahamas

Izplat|� s› anasKontrolieris:

FRANKLIN TEMPLETON INTERNATIONAL SERVICES S.A.26, boulevard RoyalL-2449 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

Akciju Izplat|� ta� ji unPadomdeve� ji:

FRANKLIN/TEMPLETON SECURITIES INVESTMENT CONSULTING(SINOAM) INC. (CONSULTANT)9F, # 87, Sec. 4Chung Hsiao E. RoadTaipei, Taiva�na

FRANKLIN TEMPLETON FRANCE S.A.16 18 avenue Georges VF-75008 ParisFrancija

FRANKLIN TEMPLETON INVESTMENTS (ASIA) LIMITED17/F, The Charter House8 Connaught Road CentralHonkonga

14

FRANKLIN TEMPLETON INVESTMENT SERVICES GmbHMainzer Landstraa�e 16D-60325 Frankfurt am MainVa�cija

FRANKLIN TEMPLETON INTERNATIONAL SERVICES S.A.26 boulevard RoyalL-2449 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

FRANKLIN TEMPLETON INVESTMENT MANAGEMENT LIMITEDExchange Tower, 19 Canning StreetEdinburgh EH3 8EG, Skotija, Lielbrita�nija

FRANKLIN TEMPLETON SWITZERLAND LTDBahnhofstrasse 22CH-8022 ZurichS�veice

TEMPLETON ASSET MANAGEMENT LTD7 Temasek Boulevard# 38-03 Suntec Tower one03897 Singapu� ra

Ture� ta� jbanka:

J.P. MORGAN BANK LUXEMBOURG S.A.*5, Rue PlaetisL-2338 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

Reg‘istrators unPa� rvedumu,Korporat|�vais,Viete� jais unAdministrat|�vaisAg‘ents:

FRANKLIN TEMPLETON INTERNATIONAL SERVICES S.A.26, boulevard RoyalL-2449 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

Revidenti:

PRICEWATERHOUSECOOPERS Sa'rl400, route d’EschB.P. 1443L-1014 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

JuridiskieKonsultanti:

ELVINGER, HOSS & PRUSSEN2, Place Winston ChurchillL-2014 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

Birz› as SarakstuAg‘ents:

J.P. MORGAN BANK LUXEMBOURG S.A.*5, rue PlaetisL-2338 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

GalvenaisMaksa� jumuAg‘ents:

J.P. MORGAN BANK LUXEMBOURG S.A.*5, rue PlaetisL-2338 LuxembourgLuksemburgas Lielhercogiste

15

Viete� jieMaksa� jumuAg‘enti:

Austrija� :Bank Austria Creditanstalt-AG

Schottengasse 6A-1010 V|�ne

Bel,g‘ ija� :ING Belgique S.A.

Marnixlaan, 24/Avenue Marnix, 24B-1000 Brussel/B-1000 Brisele

C� ehija� :CitibankPraha 6

166 40, Evropska 178

Francija� :BNP Paribas S.A.

Agence Paris Investisseurs & Banquiers63, boulevard Haussmann

F-75008 Par|�ze

Va�cija� :J.P. MORGAN AGGrueneburgweg 2Frankfurte 60322

Va�cija

un

MARCARD, STEIN & CO GmbH & Co KGBallindamm 36

D-20095 Hamburga

Ita�lija� :Banca Generali

Via Machiavelli 4I- 34132 Trieste

Banca Intesa SpaPiazza Paolo Ferrari, 10

I-20121 Mila�na

un

Citibank International plcForo Buonaparte, 16

I-20121 Mila�na

Spa�nija� :Bankinter SA

Paseo de la Castellana 29Sp-28046 Madride

16

S�veice� :JPMorgan Chase Bank

Zuerich BrachDreikoenigstrasse 21

CH-8022, C|�rihe

Viete� jie Finans› u PakalpojumuAg‘enti:

I·rija� :The Governor and Company of the Bank of Ireland

International Financial Services Centre1 Harbourmaster Place

Dublina 1

N|�derlande� :ING (Nederland) Trust

P.O. Box 2838Prinses Irenestraat 61

1000 CV Amsterdama Zuid

Zviedrija� :SE Banken

Sergels Torg 210640 Stokholma

Reg‘istre� taisBirojs:

26, boulevard RoyalL-2449 Luxembourg

Luksemburgas Lielhercogiste

*No 2005. g. 1. februa�ra J. P. Morgan Bank Luxembourg S.A. reg‘ istre�ta� biroja adrese bu� s:

European Bank & Business Centre6 route de TrevesL-2633 SenningerbergLuksemburgas Lielhercogiste

17

Invest|� cijuMe� rk,i un Politika

Sabiedr|�bas me�rk, is ir nodros›ina�t Fondu izve�li investoriem, kuri investe� plas›a kla�sta pa�rveduve�rtspap|�rus vispasaules me�roga� un pa�rsta�v daz›a�dus invest|�ciju me�rk, us, ieskaitot kapita� la pieaugumu uniena�kumus. Sabiedr|�bas vispa�re� jais me�rk, is ir censties minimize�t invest|�ciju risku ar daz›a�dos›anaspal|�dz|�bu un nodros›ina�t Akciona�riem iena�kumus no Franklin Templeton Investments juridisko personupa�rvald|�ta� portfel,a, saskan, a� ar laika gaita� veiksm|�gi pa�rbaud|�ta�m invest|�ciju izve�les metode�m.

Tipiska� investora profils, kuram paredze�ts katrs Fonds, ir s|�ka�k aprakst|�ts s›|� ProspektaPielikuma� D.

Katrs Fonds saskan, a� ar Sabiedr|�bas invest|�ciju ierobez›ojumu noteikumiem var investe�t emite�tosve�rtspap|�ros, aizdot sava portfel,a ve�rtspap|�rus un aizn, emties naudu.

Saist|�ba� ar ierobez›ojumiem invest|�ciju noteikumos, Sabiedr|�ba var attiec|�ba� uz katru Fondu izdar|�tinvest|�cijas ve�rtspap|�ru opcija�s un nosle�gt finans›u termin, l|�gumus efekt|�vai portfel,a pa�rvald|�bai.

Papildus Sabiedr|�ba ar nodros›ina�s›anas strate�g‘ ijas pal|�dz|�bu var censties aizsarga�t un uzlabot ta�sdaz›a�do Fondu akt|�vu ve�rt|�bu saskan, a� ar Fondu invest|�ciju me�rk, iem, pielietojot valu� tas opcijas,steidzamos l|�gumus un termin, l|�gumus.

Uz |�pas›iem nosac|�jumiem katram Fondam dr|�kst piedere�t likv|�di akt|�vi. S� a�di akt|�vi var tikt uzture�tiskaidras naudas noguld|�juma veida� vai ka� |�stermin, a naudas tirgus instrumenti.

Katra atsevis›k, a� Fonda specifiskiem invest|�ciju me�rk, iem un politikai tiek pieme�roti s›a�diskaidrojumi:

^ Fondi, kuru nosaukuma� ietverta nora�de uz noteikta tipa ve�rtspap|�riem, uz noteiktu valsti,reg‘ ionu vai industriju, sava�s invest|�cija�s investe� vismaz divas tres›dal,as no saviem t|�rajiemakt|�viem atbilstos›i s›a�diem ve�rtspap|�riem, valstij, reg‘ ionam vai industrijai.

^ Ja Fonda invest|�ciju politikas apraksts nosaka, ka invest|�cijas tiks veiktas ‘‘pirmka�rt’’, ‘‘liela�koties’’vai ‘‘galvenoka�rt’’ noteikta tipa ve�rtspap|�ros vai noteikta� valst|�, reg‘ iona� vai industrija�, s›a�ds Fondssava�s invest|�cija�s investe� vismaz divas tres›dal,as no ta� akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas atbilstos›i s›a�diemve�rtspap|�riem, valstij, reg‘ ionam vai industrijai. Ja Fonda invest|�ciju politikas apraksts nosaka, kaInvest|�ciju vad|�ta�jam var piel,aut pa�rmain, u iespe�jam|�bu investe�t citos ve�rtspap|�ros neka�kategorija�s vai valst|�s, reg‘ ionos vai industrija�s, kura�s tas investe� ‘‘pirmka�rt’’, ‘‘liela�koties’’ vai‘‘galvenoka�rt’’, s›a�das citas invest|�cijas nedr|�kst pa�rsniegt vienu tres›dal,u no attiec|�ga� Fondainveste�tajiem t|�rajiem akt|�viem. Ja Fonda invest|�ciju politikas apraksts ir saist|�ts ar invest|�cija�mnoteiktas valsts vai reg‘ iona korpora�cija�s, s›a�da nora�de noz|�me� (nepasta�vot neka�diem citiemturpma�kiem nora�d|�jumiem Prospekta�) invest|�cijas uzn, e�mumos, kas reg‘ istre�ti vai kuru galvena�sbiznesa darb|�bas notiek s›a�da� valst|� vai reg‘ iona�.

Ta�la�k aprakst|�tie Invest|�ciju me�rk, i un politika ir saistos›i attiec|�gajiem Fondu Invest|�ciju vad|�ta�jiem.

Atsevis›k,u Fondu |�pas›ie invest|�ciju me�rk, i un politika ir s›a�di :

FranklinAggressiveGrowthFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir kapita�la pieaugums. Fonds pirmka�rt investe� ASV emitentu akcija�s, kassal|�dzina�juma� ar kope�jo ekonomiku para�da paa�trina�tu izaugsmi, pieaugos›u ienes|�gumu, izaugsmivai izaugsmes potences virs vidusme�ra. Mine�tie ve�rtspap|�ri dod ties|�bas to |�pas›niekam piedal|�tiessabiedr|�bas pamatraz›os›anas rezulta�tos. Tie ietver parasta�s akcijas, konverte� jamos ve�rtspap|�rus ungarantijas par ve�rtspap|�riem.

Fonds pirmka�rt investe� maza�s, vide�ja�s un liela�s kapitaliza�cijas sabiedr|�ba�s ar spe�c|�gu izaugsmespotencia�lu virkne� nozaru. Izve�loties invest|�cijas akcija�s, Fonda vad|�ta� js koncentre� jas uz nozare�m,kura�m ir izteikts izaugsmes potencia� ls un s›aja�s nozare�s ir a�tri augos›i, novatoriski uzn, e�mumi.Papildus vad|�ta� js n, em ve�ra� ar|� ta�dus faktorus ka� stabilu pa�rvald|�s›anu un dros›us finans›u datus. Laigan vad|�ta� js veic invest|�ciju pe�t|�jumus liela� skaita� nozaru, noteikta�s nozare�s tiek paredze�tasnoz|�m|�gas poz|�cijas. S� |�s nozares var ietvert, pieme�ram, tehnolog‘ ijas (ieskaitot datorus un

18

telekomunika�cijas), vesel|�bas apru� pi (ieskaitot biotehnolog‘ iju), pate�rin, a preces un sadz|�vespakalpojumus (ieskaitot masu informa�cijas l|�dzekl,us, transla�cijas un izklaidi). Neatkar|�gi noieprieks› mine�ta� , Invest|�ciju vad|�ta�js saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteiktoinvest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% noFonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinBiotechnologyDiscovery Fund

Fonda me�rk, is ir censties iegu� t kapita�la pieaugumu. Fonds pirmka�rt investe� ASV un cita�s valst|�sizvietotu biotehnolog‘ isku sabiedr|�bu un atkla�jumu pe�t|�jumu firmu akcija�s un maza�ka� me�ra�jebkura tipa a�rzemju vai ASV emisijas para�da ve�rtspap|�ros. Noz|�m|�gu savu akt|�vu dal,u Fondsinveste� maza�ka�s kapitaliza�cijas sabiedr|�ba�s, kuru tirgus kapitaliza�cija Fonda invest|�ciju laika� irmaza�ka neka� 2 miljardi ASV dola�ru.

Fonda invest|�ciju nolu� kos par biotehnolog‘ ijas Sabiedr|�bu ir uzskata�ma ta�da Sabiedr|�ba, kurasvismaz 50% ien, e�mumu veido biotehnolog‘ iska� darb|�ba vai vismaz 50% ta�s akt|�vu velt|�ti s›a�daidarb|�bai, pamatojoties uz Sabiedr|�bas paga�jus›o finans›u gadu. Biotehnolog‘ iska� darb|�ba ir daz›a�dubiotehnolog‘ isku vai biomedic|�nisku produktu, pakalpojumu un procesu izpe�te, pilnveidos›ana,raz›os›ana un izplat|�s›ana. Fonds investe� sabiedr|�ba(a�)s, kas iesaist|�tas genomika�, g‘ ene�tiskaja�tehnolog‘ ija� un ge�nu terapija�. Tas ietver ar|� sabiedr|�bas, kas iesaist|�tas biotehnolog‘ ijas lietos›ana� unatt|�st|�s›ana� ta�da�s joma�s ka� vesel|�bas apru� pe, farma�cija un lauksaimniec|�ba.

Ta�da� apjoma�, ka�da� Fonds investe� para�da ve�rtspap|�ros, tas pe�rk ve�rtspap|�rus, kam pies›k, irtsinvest|�ciju dros›s reitings vai investe� nenove�rte�tos ve�rtspap|�ros, kuru kvalita�te, pe�c ta� uzskatiem, irsal|�dzina�ma. Ta�das neatkar|�go ve�rte�ta�ju organiza�cijas ka� Standard & Poor’s Corporation vaiMoody’s Investors Service Inc. invest|�ciju dros›a reitinga para�da ve�rtspap|�rus iedala c›etra�saugsta�kaja�s ve�rte� juma kategorija�s.

Norma�los apsta�kl,os Fonds paredz vaira�k savu akt|�vu investe�t ASV ve�rtspap|�ros, nevis ka�das citasvalsts ve�rtspap|�ros, lai gan vaira�k neka� 50% kope�jo Fonda akt|�vu var tikt investe�ti ar ASVnesaist|�tos ve�rtspap|�ros.

Vad|�ta� js var ien, emt pagaidu aizsargpoz|�ciju, ja uzskata, ka ve�rtspap|�ru tirgi vai to valstuekonomika, kura�s Fonds investe�, pa�rcies› pa�rme�r|�gas sva�rst|�bas vai ieilgus›u vispa�r|�gu pagrimumu,vai pasta�v citi nelabve�l|�gi apsta�kl,i. S� a�dos apsta�kl,os Fonds var bu� t nespe�j|�gs vad|�ties pe�c ta�invest|�ciju me�rk, a. Neraugoties uz ieprieks› mine�to, Invest|�ciju vad|�ta�js saskan, a� ar akredite�ta�snove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma�nedr|�kst investe�t vaira�k neka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta irASV dola�rs.

FranklinEuropeanGrowthFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita�la pieaugums. Fonds cens›as sasniegt invest|�ciju me�rk, i,investe�jot ne maza�k ka� pusi no ta� t|�rajiem akt|�viem birz›as saraksta akciju vai ar ta�m saist|�tuve�rtspap|�ru portfel|�, kas tiek kvalifice�ti ka� pa�rvedu ve�rtspap|�ri (ieskaitot garantijas unkonverte�jamus ve�rtspap|�rus). Vismaz divas tres›dal,as no Fonda t|�rajiem akt|�viem tiek investe�tipa�rvedu ve�rtspap|�ros, kurus emite� jus›i uzn, e�mumi vai vald|�bas, vai sabiedriskas organiza�cijas, kurureg‘ istra�cijas vai galvena� biznesa darb|�bas vieta ir daz›a�da�s Eiropas valst|�s, ieskaitot Austriju, Bel,g‘ iju,C� ehiju, Da�niju, Somiju, Franciju, Va�ciju, Griek, iju, Unga�riju, Islandi, I·riju, Ita� liju, Luksemburgu,N|�derlandi, Norve�g‘ iju, Poliju, Portuga�li, Spa�niju, Zviedriju, S�veici, Turciju un Apvienoto Karalisti.Pa�rvedu ve�rtspap|�ros, kurus emite� jus›i uzn, e�mumi, vald|�bas vai sabiedriskas organiza�cijas C� ehija� ,Unga�rija�, Polija� vai Turcija�, netiek investe�ti vaira�k par 5% no Fonda t|�rajiem akt|�viem. Fondapamatvalu� ta ir eiro.

19

FranklinEuropeanSmall-MidCapGrowthFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita�la pieaugums. Fonds pirmka�rt investe� Eiropa� esos›uuzn, e�mumu maza l|�dz vide�ja izme�ra izaugsmes akcija�s. Fonds investe� daz›a�dos akciju un ar ta�msaist|�tu ve�rtspap|�ru portfel,os (ieskaitot galvojumus un konverte�jamus ve�rtspap|�rus). Fonds investe�uzn, e�mumos, kuru tirgus kapitaliza�cija pa�rsniedz 100 miljonus eiro un pirkuma laika� ir zema�kapar 8 miljardiem eiro vai ekvivalentu viete�ja� valu� ta�. Fonda pamatvalu� ta ir eiro.

FranklinGlobalGrowthFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita�la pieaugums, investe� jot izaugsmes pa�rveduve�rtspap|�ros. Invest|�ciju vad|�ta� js cens›as sasniegt Fonda invest|�ciju me�rk, i, investe� jot pirmka�rtbirz›as sarakstos esos›a�s akcija�s vai ar ta�m saist|�tos ve�rtspap|�ros, kas visa� pasaule� tiek kvalifice�ti ka�pa�rvedu ve�rtspap|�ri (ieskaitot konverte�jamus ve�rtspap|�rus un garantijas). Fonda kla�tbu� tne daz›a�dosreg‘ ionos un tirgos ik pa br|�dim ats›k, iras, saskan, a� ar Invest|�ciju vad|�ta� ja viedokli par s›ajos tirgosdomine�jos›iem apsta�kl,iem un perspekt|�va�m.

Fonds investe� augos›a�s akcija�s, tai skaita� konverte�jamos ve�rtspap|�ros un garantija�s, gan att|�st|�to,gan att|�sta�mo valstu tirgos, ka� ar|� uzn, e�mumos, kas atrodas birz›u sarakstos s›a�dos reg‘ ionos unvalst|�s : Ziemel,amerika� ; Kontinenta�laja� Eiropa� : Austrija�, Bel,g‘ ija� , Da�nija� , Somija�, Francija� , Va�cija� ,Ita�lija�, N|�derlande�, Norve�g‘ ija�, Spa�nija�, Zviedrija� , un S�veice� ; Apvienotaja� Karaliste� un I·rija� ; A· zija� :Honkonga�, Japa�na�, Malaizija� , Singapu� ra� un Austra�lija�. Fonds var investe�t ar|� att|�sta�mo valstutirgos. Invest|�cijas att|�st|�bas valstu tirgos ir pakl,auts augsta�kas paka�pes riskam, detalize�ta�ksapraksts pieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’. Fondapamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinGlobal Small-MidCapGrowthFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita�la ve�rt|�bas pieaugums. Fonds investe� galvenoka�rtneliela�s un vide�ja�s kapitaliza�cijas pieaugos›as ve�rt|�bas akcija�s jebkura� pasaules att|�st|�taja� valst|�.Fonds investe� galvenoka�rt ve�rtspap|�ru diversifice�taja� portfel|�, kam ir ASV dola�ra vai ne ASV dola�radenomina�cija. Fonds var investe�t ar|� ar akcija�m saist|�tajos ve�rtspap|�ros, pieme�ram, konverte�jama�sobliga�cija�s vai obliga�cija�s, kas ir garante�tas ar ASV dola�ra vai ne ASV dola�ra denomina�ciju. Fondsinveste� nelielos un vide�jos noteicos›ajos uzn, e�mumos, kuru tirgus kapitaliza�cija pirkuma br|�d|� irzema�ka par 8 miljardiem ASV dola�ru. S� im fonda investe�s›anas me�rk, im termins ‘‘att|�st|�ta�s valstis’’ietver valstis, kas ir apz|�me�tas ar Solomon Smith Barney EMI Pasaules indeksu. Fonda pamatvalu� tair ASV dola�rs.

FranklinHighYieldFund

Fonda galvenais invest|�ciju me�rk, is ir iegu� t augstu ka�rte�jo iena�kumu l|�meni. Fonda sekunda�raisme�rk, is ir censties iegu� t kapita� la pieaugumu, bet vien|�gi tad, ja tas ir savienojams ar ta� galvenome�rk, i. Fonds cens›as sasniegt s›os me�rk,us, investe� jot galvenoka�rt ASV vai ar ASV nesaist|�tuemitentu, kas, pe�c Invest|�ciju vad|�ta�ja sprieduma, pieda�va� augsta�kos iespe�jamos iena�kumus bezpa�rme�r|�ga riska pirks›anas laika�, fikse�ta iena�kuma para�da ve�rtspap|�ros. Ja emite� jus›i ASV emitenti,Fonds parasti investe� fikse�ta iena�kuma para�da ve�rtspap|�ros ar invest|�cija�m dros›u vai zema�kureitingu; ja emite� jus›i emitenti a�rpus ASV vai ja nove�rte�juma nav, tad to ekvivalentos. Invest|�cijuvad|�ta� js cens›as izvair|�ties no pa�rme�r|�ga riska, veicot neatkar|�gas emitentu kred|�ta anal|�zes unvarie� jot Fonda invest|�cijas starp daz›a�diem emitentiem. Tome�r, ta� ka� invest|�ciju me�rk, is ir dr|�za�ksasniedzams ar elast|�gu un viegli piela�gojamu invest|�ciju politiku, Fonds var ar|� pagaida�m un/vaipapildus, censties atrast invest|�ciju iespe�jas jebkura cita veida ve�rtspap|�ros, ka� vald|�bas ve�rtspap|�ri,prieks›roc|�bas akcijas, parasta�s akcijas un citi, ar akcija�m saist|�tie ve�rtspap|�ri, garantijas, ve�rtspap|�riun para�dz|�mes, kas konverte�jami parasta�s akcija�s. Fonds var investe�t l|�dz 10% no saviem akt|�viemar kred|�tu saist|�tos ve�rtspap|�ros, ko Invest|�ciju vad|�ta�js var izmatot ka� l|�dzekl,us, lai a�tra�k unefekt|�va�k veiktu invest|�cijas noteiktos augsta ienes|�guma, banku aizdevumu un invest|�ciju dros›ospara�du tirgos. Fonds var investe�t ar|� l|�dz 10% no saviem kope�jiem akt|�viem neapmaksa�tos

20

ve�rtspap|�ros. Invest|�cijas neapmaksa�tos ve�rtspap|�ros ir pakl,autas liela�kam riskam, ka� aprakst|�tss|�ka�k Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’. Fonda pamatvalu� ta irASV dola�rs.

FranklinHighYield (Euro)Fund

Fonda galvenais invest|�ciju me�rk, is ir iegu� t augstu ka�rte�jo iena�kumu l|�meni. Fonda sekunda�raisme�rk, is ir censties iegu� t kapita� la pieaugumu, bet vien|�gi tad, ja tas ir savienojams ar ta� galvenome�rk, i. Fonds cens›as sasniegt s›os me�rk,us, investe�jot galvenoka�rt Eiropas vai a�rpus Eiropas esos›oemitentu, kas, pe�c Invest|�ciju vad|�ta�ja sprieduma, pieda�va� augsta�kos iespe�jamos iena�kumus bezpa�rme�r|�ga riska pirks›anas laika�, fikse�ta iena�kuma para�da ve�rtspap|�ros. Fonds galvenoka�rt investe�eiro ve�rte�tos vai eiro neve�rte�tos ar eiro nodros›ina�tos, fikse�ta iena�kuma para�da ve�rtspap|�ros ar‘‘invest|�cija�m dros›u’’ reitingu vai, ja nove�rte�juma nav, to ekvivalentos. Invest|�ciju vad|�ta�js cens›asizvair|�ties no pa�rme�r|�ga riska, veicot neatkar|�gas emitentu kred|�ta anal|�zes un varie� jot Fondainvest|�cijas starp daz›a�diem emitentiem. Tome�r, ta� ka� invest|�ciju me�rk, is ir dr|�za�k sasniedzams arelast|�gu un viegli adapte�jamu invest|�ciju politiku, Fonds var ar|� pagaida�m un/vai papildus, censtiesatrast invest|�ciju izdev|�gumu jebkura cita veida eiro ve�rte�tos ve�rtspap|�ros, ka� vald|�bas ve�rtspap|�ri,prieks›roc|�bas akcijas, parasta�s akcijas un citi ar akcija�m saist|�tie ve�rtspap|�ri, garantijas, ve�rtspap|�riun para�dz|�mes, ko var konverte�t parasta�s akcija�s. Fonds var investe�t l|�dz 10% no saviem akt|�viemar kred|�tu saist|�tos ve�rtspap|�ros, ko Invest|�ciju vad|�ta�js var izmatot ka� l|�dzekl,us, lai a�tra�k unefekt|�va�k veiktu invest|�cijas noteiktos augsta ienes|�guma, banku aizdevumu un invest|�ciju dros›ospara�du tirgos. Fonds var investe�t ar|� l|�dz 10% no saviem kope�jiem akt|�viem neapmaksa�tosve�rtspap|�ros. Invest|�cijas neapmaksa�tos ve�rtspap|�ros ir pakl,autas liela�kam riskam, ka� aprakst|�tss|�ka�k Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’. Fonda pamatvalu� ta ireiro. Fonda nosaukums nora�da, ka Fonda pamatvalu� ta ir eiro, bet tas nenoz|�me� to, ka jebkuranoteikta Fonda investe�to t|�ro akt|�vu dal,a ir ja� izdara eiro.

Franklin IncomeFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir maksimize�t iena�kumus, saglaba�jot izredzes uz kapita�la pieaugumu.Fonds investe� pa�rvedu ve�rtspap|�ru daudznozaru portfel|�, kas sasta�v no akcija�m un ilgtermin, a un|�stermin, a para�da ve�rtspap|�riem. Akcijas dod ties|�bas to |�pas›niekam piedal|�ties Sabiedr|�baspamatraz›os›anas rezulta�tos. Ta�s ietver parasta�s akcijas, prieks›roc|�bas akcijas un konverte� jamosve�rtspap|�rus. Para�da ve�rtspap|�ri emitentam uzliek piena�kumu atmaksa�t naudas aizn, e�mumu unnodros›ina�t procentu maksa�jumu. Tie ietver obliga�cijas, k, |�lu z|�mes un para�dz|�mes.

Mekle� jot izaugsmes iespe�jas, Fonds investe� ta�du sabiedr|�bu parastos ve�rtspap|�ros, kas darbojaspakalpojumu, naftas, ga�zes, nekustama� |�pas›uma un plas›a pate�rin, a prec›u raz›os›anas nozare�s. Fondscens›as gu� t iena�kumus, izve�loties ta�das invest|�cijas ka� korporat|�va�s, a�rzemju un ASV Valstsobliga�cijas, ka� ar|� akcijas ar pievilc|�giem dividenz›u iena�kumiem. Fonds var investe�t para�dave�rtspap|�ros, kas ir nove�rte�ti zema�k par invest|�ciju dros›o reitingu. Ta�das neatkar|�go ve�rte�ta�juorganiza�cijas ka� Standard & Poor’s Corporation vai Moody’s Investors Service Inc. (Moody’s)invest|�ciju dros›a� reitinga para�da ve�rtspap|�rus iedala c›etra�s augsta�kaja�s nove�rte�juma kategorija�s.Fonds pamata� investe� ve�rtspap|�ros, ko Moody’s nove�rte�jus›i vismaz ka� CAA, vai ko S&Pnove�rte�jus›i ka� CCC, vai nenove�rte�tos ve�rtspap|�ros, kas, pe�c Fonda Invest|�ciju vad|�ta� ja noteikta� , irsal|�dzina�ma� kvalita�te�. Lai kompense�tu investoriem liela�ko risku, zema�k nove�rte�ti ve�rtspap|�ripieda�va� liela�ku pel,n, u neka� daudz augsta�k nove�rte�ti ve�rtspap|�ri. S|�ka�ka informa�cija pieejamanodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’.

Fonds var investe�t l|�dz 25% ta� investe�to t|�ro akt|�vu ar ASV nesaist|�tos ve�rtspap|�ros. Tas parastipe�rk ar ASV nesaist|�tus ve�rtspap|�rus, kas tiek tirgoti ASV vai Amerikas Depozita�rija sertifika�tos, kasir bankas vai kred|�ta sabiedr|�bas izdotas apliec|�bas un to |�pas›niekiem dod ties|�bas san, emt ASV vaia�rpus ASV Sabiedr|�bas izdotus ve�rtspap|�rus.

Fonda Invest|�ciju vad|�ta�js cens›as atrast nepietiekami nove�rte�tus vai nepiepras|�tus ve�rtspap|�rus, parkuriem tas paredz iena�kumu iespe�jas s›odien un noz|�m|�gu izaugsmi na�kotne�. Tas nepal,aujas uz

21

ve�rte�jumiem, kurus sniegus›as ve�rte�s›anas ag‘ entu� ras, bet veic to ve�rtspap|�ru, kuri tiek izskat|�ti ka�doma�ti Fonda portfelim, neatkar|�gas anal|�zes. Sava�s anal|�ze�s Invest|�ciju vad|�ta�js n, em ve�ra� vaira�kusfaktorus, ieskaitot :

^ Sabiedr|�bas pieredzi un vad|�bas potencia� lu;

^ atbild|�bu par izmain, a�m interese�s un biznesa apsta�kl,os ;

^ para�da termin, a sarakstus un aizn, ems›ana�s nosac|�jumus;

^ Sabiedr|�bas main|�gos finansia� los apsta�kl,us un tirgus izmain, u atpaz|�s›anu; un

^ ve�rtspap|�ra relat|�vo ve�rt|�bu, kas balst|�ta uz ta�diem faktoriem ka� sagaida�ma� naudas plu� sma,procentu vai dividenz›u nodros›ina�jums, akt|�vu nodros›ina�jums un ien, e�mumu izredzes.

Invest|�ciju vad|�ta� js var ien, emt pagaidu aizsargpoz|�ciju, ja tas uzskata, ka tirgi vai ekonomikapiedz|�vo pa�rme�r|�gas sva�rst|�bas, ieilgus›u vispa�r|�gu pagrimumu vai ja pasta�v citi nelabve�l|�gi apsta�kl,i.

S� a�dos apsta�kl,os Fonds var nespe�t vad|�ties pe�c ta� invest|�ciju me�rk, a. Fonda pamatvalu� ta ir ASVdola�rs.

FranklinTechnologyFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir kapita�la pieaugums. Fonds investe� vismaz divas tres›dal,as no ta�kope�jiem investe�tajiem t|�rajiem akt|�viem to sabiedr|�bu akcija�s, kura�s paredzams gu� t labumu notehnolog‘ iju att|�st|�bas, progresa un izmantos›anas. Tas var ietvert, pieme�ram, s›a�du nozaruuzn, e�mumus:

^ tehnolog‘ ijas pakalpojumi, ieskaitot datorprogrammatu� ru, datu pakalpojumus un internetapakalpojumus;

^ elektroniska� tehnolog‘ ija, ieskaitot datorus, datoru produktus un elektroniskoskomponentus;

^ telekomunika�cijas, ieskaitot t|�klu siste�mu, radio un elektroniskie pakalpojumi unpiederumi;

^ mediji un informa�cijas pakalpojumi;

^ pusvad|�ta� ji un pusvad|�ta� ju piederumi; un

^ precizita�tes instrumenti.

Fonds investe� gan lielu, labi att|�st|�tu uzn, e�mumu ve�rtspap|�ros, gan ar|� mazu l|�dz vide�ja izme�rauzn, e�mumu ve�rtspap|�ros, kam Invest|�ciju vad|�ta� js paredz labu izaugsmes iespe�ju ras›anos.

Fonds izmanto izaugsmes pieeju, kura� izmanto intens|�vu, augs›upejos›u, fundamenta�lu uzn, e�mumuizpe�ti. Invest|�ciju vad|�ta�js, apsverot invest|�ciju atlasi, n, em ve�ra� ar|� plas›us pamatvirzienus. Kopuma�Invest|�ciju vad|�ta� js mekle� uzn, e�mumus, kuri uzra�da vai kuros paredzams, ka tie uzra�d|�s ta�das|�pas›|�bas ka� kvalita�tes pa�rzina�s›ana; spe�c|�gas izaugsmes izredzes; stipra tirgus poz|�cija ; augstas vaiaugos›as pel,n, as robez›as un laba kapita�la atdeve. Vad|�ta�js, saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anasag‘ entu� ras noteikto, invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma� nedr|�kst investe�tvaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinU.S. EquityFund

Fonda sa�kotne�jais invest|�ciju me�rk, is ir kapita�la pieaugums. Fonda invest|�ciju strate�g‘ ija ir investe�tgalvenoka�rt ASV akcija�s, tai skaita� parasta�s un prieks›roc|�bas akcija�s vai ve�rtspap|�ros, kaskonverte�jami parasta�s akcija�s, ka� ar|� Amerikas Depozita�rija Sertifika�tos un Amerikas Depozita�rijaAkcija�s, kas atrodas liela�ko ASV fondu birz›u sarakstos. Invest|�ciju vad|�ta� js izmanto akt|�vufundamenta�la�s pe�tniec|�bas procesu, lai uzmekle�tu atsevis›k,us ve�rtspap|�rus, kas atbilst augsta�kajiemriska kapita� la apgroz|�juma raksturojumiem, n, emot ve�ra� gan att|�st|�bas potencia�la, gan nove�rte�s›anasapsve�rumus. S� |� strate�g‘ ija tiks izmantota daudzveid|�gi, l,aujot invest|�ciju vad|�ta�jam atrast s›a�dus

22

ve�rtspap|�rus visa�s ASV ve�rtspap|�ru tirgus sfe�ra�s, ieskaitot jebka�du tirgus kapitaliza�cijas lielumu,sektoru un nozari. Papildus Fonds var izmantot nodros›ina�s›anas pan, e�mienus un ik pa laikampature�t naudas uzkra�jumus. Vad|�ta� js, saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteiktoFonda etalonu S&P 500, invest|�cija�m nedros›a� reitinga para�da ve�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma�nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ir ASVdola�rs.

FranklinU.S.GovernmentFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir pamatkapita� la un iena�kumu dros›|�ba, kuru tas cens›as pana�kt arinvest|�ciju politiku, investe� jot galvenoka�rt para�da obliga�cija�s, kuras emite� jusi vai garante� jusiAmerikas Savienoto Valstu vald|�ba vai ta�s izpildinstitu� cijas. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinU.S.GrowthFund

Fonda Galvenais investe�s›anas me�rk, is ir nodros›ina�t ilgtermin, a kapita� la pieaugumu, investe�jotgalvenoka�rt Savienotaja�s Valst|�s esos›o uzn, e�mumu akciju ve�rtspap|�ros. Fonds var investe�t ar|� cita�svalst|�s esos›o uzn, e�mumu akciju ve�rtspap|�ros, bet ta�m ir ja�bu� t ASV fondu birz›as sarakstos. Fondsmekle� iespe�ju investe�t daudzu nozaru uzn, e�mumos, kuru att|�st|�bas potencia�ls, sal|�dzina�juma� arekonomiku kopuma�, ir virs vide�ja� l|�men, a un kuri ir augsti konkure�tspe�j|�gi sava� nozare�. Fondainvest|�ciju sasta�vs var visuma� uzra�d|�t l|�dz|�gu ve�rtspap|�ru raksturojumu attiec|�ba� pret Rasela 1000pieauguma indeksu (P/E, P/B, ien, e�mumu pieaugums, tirgus kapitaliza�cija u.tml.). Fonds varpapildus investe�t Amerikas Depozita�rija ien, e�mumos. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinU.S. Short-TermBondFund

Fonda investe�s›anas me�rk, is ir nodros›ina�t augstu valu� tas ien, e�mumu l|�meni, savienojuma� arpiesardz|�gu investe�s›anu, mekle� jot akciju kapita� la saglaba�s›anas iespe�jas. Fonds investe�s galvenoka�rtASV invest|�ciju l|�men, a fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ros ar me�rk, tiec|�gu vide�jo termin, u maza�ku par 3gadiem. Saskan, a� ar s›|� fonda me�rk, iem invest|�cija�m dros›i ve�rtspap|�ri ir ve�rtspap|�ri ar S&P vaiMoody Baa3 vai liela�ku reitingu.

Turkla�t Fonds var me�g‘ ina�t iegu� t tirgus segumu ve�rtspap|�riem, kuros tas pirmka�rt investe� ,nosle�dzot pirkumu un pa�rdos›anas l|�gumu virknes vai izmantojot citus investe�s›anas tehniskospan, e�mienus, ieskaitot hipote�kas dola�ru reg‘ istrus. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinU.S. Small-MidGrowthFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita�la pieaugums. Fonds vismaz divas tres›dal,as no saviemt|�rajiem akt|�viem investe�s ASV mazas un vide�jas kapitaliza�cijas uzn, e�mumu akciju kapita�lave�rtspap|�ros. S� |� Fonda izpratne� vide�jas kapitaliza�cijas uzn, e�mumi ir tie, kuru tirgus kapitaliza�cijasve�rt|�ba nepa�rsniedz $ASV 8,5 miljardus, un mazas kapitaliza�cijas uzn, e�mumi ir uzn, e�mumi, kurutirgus kapitaliza�cijas ve�rt|�ba nepa�rsniedz: (i) $ASV 1,5 miljardus; vai (ii) augsta�ko tirguskapitaliza�cijas ve�rt|�bu pe�c Russell 2000 indeksa, kurs› no s›iem ra�d|�ta� jiem pirkuma laika� ir augsta�ks.Turkla�t Fonds var investe�t liela�ku uzn, e�mumu akciju kapita�la ve�rtspap|�ros. Fonda pamatvalu� ta irASV dola�rs.

FranklinU.S.TotalReturnFund

Fonda galvenais invest|�ciju me�rk, is ir nodros›ina�t augstus valu� tas ien, e�mumus, savienojuma� arkapita�la saglaba�s›anu. Ta� sekunda�rais me�rk, is ir kapita�la ve�rt|�bas palielina�s›ana ilga� laika perioda�.Fonds investe�s vismaz 75% no ta� t|�rajiem akt|�viem (nen, emot ve�ra� |�pas›os a�tri realize� jamosl|�dzekl,us) invest|�ciju l|�men, a para�du ve�rtspap|�ros, kurus izdevus›i daz›a�du tirgus sektoru ASVemitenti, kas ietver vald|�bas un korporat|�vo para�du ve�rtspap|�rus, ar k, |�lu un ar akt|�viem segtosve�rtspap|�rus, un para�dz|�me�s, kas pa�rve�rs›amas parastaja� akcija�s. Fonds var investe�t l|�dz pat 10% nokope�jiem t|�rajiem akt|�viem (nen, emot ve�ra� |�pas›os a�tri realize� jamos l|�dzekl,us) ve�rtspap|�ros, kurusizdevus›i ne ASV emitenti, un l|�dz pat 15% no kope�jiem t|�rajiem akt|�viem invest|�ciju nedros›ajosve�rtspap|�ros un invest|�cija�s.

23

Fonds var investe�t ar|� l|�dz 10% no saviem kope�jiem t|�rajiem akt|�viem ve�rtspap|�ros. Invest|�cijasneapmaksa�tos ve�rtspap|�ros ir pakl,autas liela�kam riskam, ka� s|�ka�k aprakst|�ts Prospekta nodal,a�‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’.

Turkla�t Fonds var me�g‘ ina�t iegu� t tirgus segumu ve�rtspap|�riem, kuros tas pirmka�rt investe� ,nosle�dzot pirkumu un pa�rdos›anas l|�gumu virkni vai izmantojot citus investe�s›anas tehniskospan, e�mienus, ieskaitot k, |�las dola�ru reg‘ istrus. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinMutualBeaconFund

Prima�rais Fonda me�rk, is ir kapita�la pieaugums. Sekunda�rais me�rk, is ir iena�kumi. Fonds cens›assasniegt me�rk, i galvenoka�rt investe� jot parastaja�s, prieks›roc|�bas akcija�s, para�da ve�rtspap|�ros,konverte�jamos vai konverte�s›anai paredze�tos ve�rtspap|�ros, kas konverte� jami parastaja�s vaiprieks›roc|�bas akcija�s. Ar ASV nesaist|�tu emitentu ve�rtspap|�ros nedr|�kst investe�t vaira�k neka� 30%Fonda t|�ro akt|�vu. Invest|�ciju vad|�ta� ja viedokl,a pamatojums ir anal|�zes un pe�t|�jumi, citu faktorustarpa� n, emot ve�ra� bilances ve�rt|�bas (ieve�rojot gra�matved|�bas uzskaites ats›k, ir|�bas daz›a�da�s valst|�s)saist|�bu ar tirgus ve�rt|�bu, naudas plu� smu, sal|�dzina�mu ve�rtspap|�ru ien, e�mumu reizina�ta� ju, emitentumaksa�tspe�ju, ka� ar|� para�da ve�rtspap|�ru papildus nodros›ina�juma ve�rt|�bu, nolu� ka� pirkt akcijas unpara�da ve�rtspap|�rus zem to patiesa�s ve�rt|�bas. Invest|�ciju ierobez›ojumu noteikto limitu ietvaros,Fonds cens›as investe�t ar|� to uzn, e�mumu ve�rtspap|�ros, kuri iesaist|�ti apvienos›ana�, konsolida�cija� ,likvida�cija� un reorganiza�cija� vai kuriem ir ta�mes vai apmain, as pieda�va�jumi un kuri var piedal|�tiess›a�dos dar|�jumos. S� a�das para�da saist|�bas var pasta�ve�t kred|�tu, para�dz|�mju, obliga�ciju vai k, |�las z|�mjuforma�. Fonds var nopirkt debitora uzn, e�mumu, kuri atrodas reorganiza�cijas vai finans›upa�rstrukture�s›anas stadija� , nodros›ina�ta�s vai nenodros›ina�ta�s para�da saist|�bas un dal,as. Fondapamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

FranklinMutualEuropeanFund

Galvenais Fonda invest|�ciju me�rk, is ir kapita�la pieaugums, kas laiku pa laikam var bu� t |�stermin, a.Sekunda�rais me�rk, is ir iena�kumi. Fonds galvenoka�rt investe� ve�rtspap|�ros un para�du ve�rtspap|�ros,kas ir konverte� jami vai kas, iespe�jams, bu� s konverte� jami parasta�s vai privileg‘ e�ta�s akcija�s, kuripieder uzn, e�mumiem, kas ir reg‘ istre�ti vai to prima�ra�s aktivita�tes vieta ir Eiropas valstis, un kuruve�rtspap|�ri, pe�c Vad|�ta�ja doma�m, ir pieejami par zema�ka�m cena�m neka� to patiesa� ve�rt|�ba, kasbalst|�ta uz atz|�tiem un objekt|�viem krite�rijiem (patiesa� ve�rt|�ba). Invest|�cijas ietver parasta�s akcijas,prieks›roc|�bas akcijas un konverte�jamus ve�rtspap|�rus. Fonds pa�rsvara� investe� savus kope�josinveste�tos t|�ros akt|�vus (kurus fonds investe� skaidra� nauda� vai skaidra�s naudas ekvivalentos) toemitentu ve�rtspap|�ros, kuri darbojas saskan, a� ar Eiropas valstu likumiem vai ar|� kuru galveniebiznesa dar|�jumi notiek Eiropas valst|�s. Fonda invest|�ciju izpratne� Eiropas valstis ir visas ta�s valstis,kas ir Eiropas Savien|�bas dal|�bnieces, Apvienota� Karaliste, Austrumeiropa un Rietumeiropa un tieKrievijas un bijus›a�s Padomju Savien|�bas reg‘ ioni, kas tiek uzskat|�ti par Eiropas dal,u. Fonds pas›reizparedz investe�t galvenoka�rt emitentu ve�rtspap|�ros Rietumeiropa�. Parasti Fonds investe� vismazpiecu daz›a�du valstu ve�rtspap|�ros, lai gan ik pa laikam tas var investe�t visus ta� akt|�vus viena� valst|�.Fonds var investe�t l|�dz 10% ta� kope�jo investe�to t|�ro akt|�vu ASV emitentu ve�rtspap|�ros un citu,a�rpus Eiropas esos›o emitentu ve�rtspap|�ros. Fonda pamatvalu� ta ir eiro.

FranklinTempletonGlobalGrowthandValueFund

Fonda investe�s›anas me�rk, is ilgtermin, a kapita�la ve�rt|�bas palielina�s›ana. Fonds investe�s akcija�s unpara�du ve�rtspap|�ros, kas ir konverte�jami vai kas, paredzams, bu� s konverte�jami, parastaja�s vaiprivileg‘ e�taja�s akcija�s jebkura tirgus kapitaliza�cijas uzn, e�mumos jebkura� pasaules valst|�, ieskaitotjaunatt|�st|�bas valstis. Vismaz puse no fonda akt|�viem, neskaitot a�tri realize�jamos akt|�vus, irja� investe� akcija�s vai citos l|�dzekl,os. Fonds var investe�t ar|� Amerikas, Eiropas un globa�lajosdepozita�rija ien, e�mumos. Fonds ieve�ros kvantitat|�vu modeli, lai sadal|�tu savus akt|�vus starp‘‘ve�rt|�bas’’ un ‘‘pieauguma’’ ve�rtspap|�riem. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

24

FranklinTempleton JapanFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, kuru Fonds cens›as sasniegt |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe�jot galvenoka�rt to emitentu akcija�s, kuri ir iekl,auti vai kuru galvena�sbiznesa aktivita�tes notiek Japa�na�. Papildus mine�tajam Fonds var censties atrast invest|�ciju izdev|�bucita veida ve�rtspap|�ros, ka�, pieme�ram, prieks›roc|�bas akcijas, parasta�s akcija�s konverte�jamive�rtspap|�ri, korporat|�va�s un vald|�bas para�da obliga�cijas ar nomina�ciju japa�n, u jena�s un cita� valu� ta�.Fonda pamatvalu� ta ir japa�n, u jena.

TempletonAsianGrowthFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, kuru Fonds cens›as sasniegt |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe� jot galvenoka�rt to organiza�ciju akcija�s, kuras ir iekl,autas vai kuruprima�ra� aktivita�s›u vieta ir A· zijas reg‘ ions. Fonds var ar|� investe�t akcija�s, kas ir atz|�tu A· zijas reg‘ ionakapita�la tirgu birz›u sarakstos (izn, emot Austra�liju, Jaunze�landi un Japa�nu). A· zijas reg‘ iona� ietilpst,tac›u tas neaprobez›ojas ar s›|�m valst|�m: Hongkonga, Indija, Indone�zija, Koreja, Malaizija, �|�nasTautas Republika, Pakista�na, Filip|�nas, Singapu� ra, S� rilanka, Taiva�na un Taizeme. Norma�los tirgusapsta�kl,os Fonds investe� galvenoka�rt parasta�s akcija�s. Kaut gan invest|�ciju me�rk, is ir dr|�za�ksasniedzams |�stenojot elast|�gu un viegli adapte�jamu invest|�ciju politiku, Fonds var ar|� censtiesatrast invest|�ciju iespe�jas jebkura cita veida pa�rvedu ve�rtspap|�ros, tai skaita� fikse�ta� iena�kumave�rtspap|�ros. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs. Invest|�cijas att|�sta�mo valstu tirgos ir pakl,autasaugsta�kas paka�pes riskam, detalize�ta�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anasprakse un citi riska apsve�rumi’’.

TempletonChinaFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, kuru Fonds cens›as sasniegt |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe� jot galvenoka�rt to uzn, e�mumu akcija�s, kuri (i) ir izveidoti saskan, a� ar�|�nas Tautas Republikas (‘‘�|�na’’), Honkongas vai Taiva�nas likumiem vai ar|� ar galveno biroju �|�na�,Honkonga� vai Taiva�na�, vai (ii) kuri galveno savu iena�kumu dal,u iegu� st no pa�rdodamaja�m prece�mvai sniedzamajiem pakalpojumiem, vai ar|� to galvena� akt|�vu dal,a atrodas �|�na�, Honkonga� vaiTaiva�na�. Fonds var investe�t ar|� to uzn, e�mumu akcija�s, kuriem (i) galvenais ve�rtspap|�ru tirgus ir�|�na, Honkonga vai Taiva�na, vai (ii) kuri ir saist|�ti ar akt|�viem vai valu� ta�m �|�na�, Honkonga� vaiTaiva�na�. Tome�r, ta� ka� invest|�ciju me�rk, is ir dr|�za�k sasniedzams, |�stenojot elast|�gu un viegliadapte�jamu invest|�ciju politiku, Fonds var ar|� censties atrast invest|�ciju iespe�jas jebkura cita veidapa�rvedu ve�rtspap|�ros, ka�, pieme�ram, prieks›roc|�bas akcijas, parasta�s akcija�s konverte�jamive�rtspap|�ri, ka� ar|� korporat|�va�s un vald|�bas para�da saist|�bas ar nomina�ciju ASV dola�ros vai cita�valu� ta� . Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs. Invest|�cijas att|�sta�mo valstu tirgos ir pakl,auti augsta�kaspaka�pes riskam, detalize�ta�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citiriska apsve�rumi’’.

TempletonEasternEuropeFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita�la pieaugums, kuru Fonds cens›as sasniegt, investe�jotgalvenoka�rt to emitentu akcija�s, kuri darbojas saskan, a� ar Austrumeiropas likumiem vai kurugalvena� darb|�ba notiek Austrumeiropa�, ta�pat ka� Jaunaja�s neatkar|�gaja�s valst|�s, t.i., Eiropas unA· zijas valst|�s, kas ieprieks› bijus›as agra�ka�s Padomju Savien|�bas (‘‘Reg‘ ions’’) dal,a vai atradus›a�s ta�sietekme�. Fonds var ar|� investe�t ve�rtspap|�ros, kurus izdevus›as augsta�k mine�to valstu vald|�bas un touzn, e�mumu, kuru atras›ana�s vieta vai galveno aktivita�s›u vieta ir Reg‘ iona�, privatiza�cijas sertifika�tos.Austrumeiropa� ietilpst s›a�das valstis : Alba�nija, Bosnijas un Hercegovinas Republika, Bulga�rija,Horva�tija, Kipra, C� ehija, Griek, ija, Unga�rija, Bijus|� Dienvidsla�vijas Mak, edonijas Republika, Malta,Serbija un Melnkalne, Polija, Ruma�nija, Krievija, Slova�kija, Slove�nija un Turcija. Jauna�sneatkar|�ga�s valstis, kas agra�k bija Padomju Savien|�bas sasta�vdal,a, neskaitot pas›u Krieviju, ietver:Arme�niju, Azerbaidz›a�nu, Baltkrieviju, Igauniju, Gruziju, Kazahsta�nu, Kirg|�ziju, Latviju, Lietuvu,Moldovu, Tadz›ikista�nu, Turkmenista�nu, Ukrainu un Uzbekista�nu. Invest|�ciju vad|�ta� js paredz, kaFonds galvenoka�rt investe�s uzn, e�mumos, kuru (i) ja tie kote�jas, galvenais akciju tirgus ir izvietotsReg‘ iona� ; vai (ii) kuri iegu� st vismaz 50% iena�kumu vai pel,n, as no raz›ojamaja�m vai pa�rdodamaja�m

25

prece�m, no izdar|�taja�m invest|�cija�m vai sniegtajiem pakalpojumiem Reg‘ iona�, vai kuru vismaz 50%akt|�vu atrodas Reg‘ iona�. Fonds galvenoka�rt investe� publiski tirgota�s uzn, e�mumu akcija�s. Prieks›rokatiek dota valst|�m ar funkcione�jos›a�m birz›a�m, kura�s ir atl,autas a�rzemju invest|�cijas un ir nodros›ina�tapieme�rota uzglaba�s›anas siste�ma. Fonda pamatvalu� ta ir eiro. Invest|�cijas att|�st|�bas valstu tirgosvalst|�s ir pakl,autas augsta�kas paka�pes riskam, detalize�ta�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a�‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’.

TempletonEmergingMarkets Fund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, kuru Fonds cens›as sasniegt, |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe�jot galvenoka�rt to organiza�ciju emite�taja�s akcija�s, un ka� papildus para�daobliga�cija�s, kuras ir iekl,autas vai kuru prima�ra�s biznesa aktivita�tes notiek un kuru vald|�bas atrodasatt|�st|�bas vai att|�sta�maja�s valst|�s. Fonds var ar|� investe�t tajos uzn, e�mumos, kuros noz|�m|�guiena�kumu vai pel,n, as dal,u iegu� st no att|�st|�bas ekonomikas vai kuru akt|�vu noz|�m|�ga dal,a atrodasatt|�st|�bas ekonomika�. Fonds var ar|� investe�t to emitentu akcija�s un para�da ve�rtspap|�ros, kas irsaist|�ti ar att|�st|�bas valstu akt|�viem vai valu� tu. Fonds investe� galvenoka�rt parastaja�s akcija�s. Kautgan invest|�ciju me�rk, is ir dr|�za�k sasniedzams, |�stenojot elast|�gu un viegli adapte�jamu invest|�cijupolitiku, Fonds var ar|� censties atrast invest|�ciju iespe�jas jebkura cita veida pa�rvedu ve�rtspap|�ros,ka�, pieme�ram, prieks›roc|�bas akcijas, parasta�s akcija�s konverte�jami ve�rtspap|�ri, ka� ar|� korporat|�va�sun vald|�bas para�da saist|�bas, kuras nomine�tas ASV dola�ros vai cita� valu� ta� . Vad|�ta�js, saskan, a� arakredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto, invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da�gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fondapamatvalu� ta ir ASV dola�rs. Invest|�cijas att|�st|�bas valstu tirgos ir pakl,auti augsta�kas paka�pesriskam, detalize�ta�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riskaapsve�rumi’’.

TempletonEmergingMarketsBondFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is, atbilstos›i apdom|�gai invest|�ciju pa�rvald|�s›anai, ir maksimize�t kope�joinvest|�ciju pel,n, u, kas sasta�v no procentu iena�kuma un kapita�la pieauguma kombina�cijas. Fondscens›as sasniegt s›o me�rk, i, |�stenojot invest|�ciju politiku, kas galvenoka�rt ve�rsta uz fikse�tas unmain|�gas likmes para�da ve�rtspap|�riem un obliga�cija�m, ko izdevus›as korpora�cijas, vald|�bas vai arvald|�bu saist|�tas att|�st|�bas un jauno valstu organiza�cijas, tai skaita� Brady obliga�cija�m (izdotasieprieks› neizpild|�tu bankas para�du main, as rezulta�ta�), un para�da obliga�cija�m, kuras emite� jus›assupranaciona�las organiza�cijas, kuras att|�st|�bas valstu tirgos vada vai atbalsta vaira�kas naciona�la�svald|�bas. Papildus mine�tajam Fonds var pirkt prieks›roc|�bas akcijas, parasta�s akcijas un citus arakcija�m saist|�tus ve�rtspap|�rus, galvojumus un para�da ve�rtspap|�rus, kurus iespe�jams apmain|�t vaikonverte�t parastaja�s akcija�s. Neatkar|�gi no ieprieks› mine�ta� , Invest|�ciju vad|�ta�js neka�da� gad|�juma�nedr|�kst investe�t akcija�s vaira�k ka� 10% no Fonda investe�tajiem t|�rajiem akt|�viem. Saskan, a� arnoteiktajiem invest|�ciju ierobez›ojumiem, Fonds var ar|� investe�t ve�rtspap|�ros vai strukture�tosproduktos, kas saist|�ti ar jebkuras att|�st|�bas vai jaunas valsts akt|�viem vai valu� tu. Ve�rtspap|�ri unpara�da obliga�cijas, kura�s Fonds investe�, var tikt nomine�tas ASV dola�ros vai jebkura� cita� valu� ta� .Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs. Invest|�cijas att|�st|�bas valstu tirgos ir pakl,autas augsta�kas paka�pesriskam, detalize�ta�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riskaapsve�rumi’’.

TempletonEuroLiquidReserveFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir nodros›ina�t Akciona�riem iespe�ju investe�t portfel|�, kurs› sasta�v no augstaskvalita�tes, galvenoka�rt eiro nomina�cijas, ve�rtspap|�riem vai nodros›ina�t pa�reju atpakal, uz eiro, laiizvair|�tos no jebkura valu� tas riska. Fonds galvenoka�rt sasta�v no pa�rvedu ve�rtspap|�riem, kurusizdevusi vai kuriem garantiju devusi jebkuras valsts vald|�ba pasaules me�roga�, un no jebkuras valstskorporat|�vo emitentu pien, emamiem ve�rtspap|�riem. Neatkar|�gi no ieprieks› mine�ta�, Invest|�cijuvad|�ta� js, saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto, invest|�ciju nedros›os para�dave�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem

26

akt|�viem. Portfelis tiks investe�ts ta�da� veida�, lai visu ve�rtspap|�ru un l|�dzekl,u vide�jais atlikus›aistermin, s›, kas ietverts fonda portfel|�, nepa�rsniegtu divpadsmit me�nes›us. Katra atsevis›k, a ve�rtspap|�ravai l|�dzekl,a atlikus›a� termin, a apre�k, ina�s›anas nolu� ka�, nepiecies›ams n, emt ve�ra� finans›u l|�dzekl,us, kastiem ir piesaist|�ti. Ve�rtspap|�riem vai l|�dzekl,iem, kuru termin, i paredz s›o l|�dzekl,u procentu likmeskorig‘ e�s›anu ar atsauci uz tirgus apsta�kl,iem, ja�n, em ve�ra� atlikus›ais termin, s›, l|�dz kuram nepiecies›amsn, emt ve�ra� korig‘ e�to likmi. Fonda pamatvalu� ta ir eiro.

TempletonEurolandFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la izaugsme, kuru Fonds cens›as sasniegt |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe� jot galvenoka�rt jebkura Eiropas Moneta�ra�s Savien|�bas dal|�bvalstsemitenta, tai skaita� korpora�ciju un vald|�bu akcija�s un para�da obliga�cija�s, neatkar|�gi no ta� , vai ta�s irnomine�tas eiro vai attiec|�gaja� naciona�laja� valu� ta� , un jebkura cita emitenta akciju vai para�daobliga�cija�s, kuras ir nomine�tas eiro. Fonds galvenoka�rt investe� akcija�s. Kaut gan invest|�ciju me�rk, idr|�za�k var sasniegt |�stenojot elast|�gu un viegli adapte�jamu invest|�ciju politiku, Fonds var ar|�censties atrast invest|�ciju iespe�jas cita veida pa�rvedu ve�rtspap|�ros, ka� prieks›roc|�bas akcijas unve�rtspap|�ri, kas konverte� jami jebkuru augsta�k aprakst|�to emitentu parastaja�s akcija�s. Neatkar|�gi noieprieks› mine�ta�, Invest|�ciju vad|�ta�js, saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto,invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% noFonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ir eiro.

TempletonEurolandBondFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is, saskan, a� ar piesardz|�gu invest|�ciju vad|�s›anu, ir maksimize�t kope�joinvest|�ciju pel,n, u, kas sasta�v no procentu iena�kuma un kapita�la pieauguma kombina�cijas. Fondscens›as sasniegt s›o me�rk, i, investe� jot eiro fikse�tas valu� tas kursa denomina�cijas portfel|� un akt|�vufinanse�tajos maina�majos para�du ve�rtspap|�ros, ka� ar|� vald|�bas, starpnaciona�lo, ar vald|�bu saist|�toun korporat|�vo emitentu eiro denomina�cijas para�du saist|�ba�s visa� pasaule�. Fonda akt|�vi (t.i.,vismaz divas tres›dal,as no akt|�viem, nen, emot ve�ra� papildus a�tri realize�jamos akt|�vus) ir ja�investe�invest|�ciju l|�men, a ve�rtspap|�ros, kurus izdevus›i emitenti no Eiropas Moneta�ra�s savien|�bas(‘‘EMU’’) valst|�m.

Lai veicina�tu invest|�ciju me�rk, a sasniegs›anu, Fonds var papildus pirkt eiro nomine�tus ve�rtspap|�rus,kurus emite� jus›as valstis, kas nav Eiropas Moneta�ra�s Savien|�bas dal|�bvalstis, ka� ar|� citasizdeve�jorganiza�cijas. S� aja� zin, a� Fonds nepatur vaira�k ka� 15% no ta� t|�rajiem akt|�viemve�rtspap|�ros, kurus izdevus›as (i) valstis, kas nav Eiropas Moneta�ra�s Savien|�bas dal|�bvalstis(s)un/vai (ii) emitenti ar Standard & Poor’s un Moody’s ve�rte�jumu BB+ vai zema�ku un Ba1 vaiattiec|�gi zema�ku. Neatkar|�gi no ieprieks› mine�ta�, Invest|�ciju vad|�ta�js neka�da� gad|�juma� nedr|�kstinveste�t akcija�s vaira�k ka� 10% no Fonda investe�tajiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ireiro.

TempletonEuropeanFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la izaugsme, kuru Fonds cens›as sasniegt |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe�jot Eiropas korpora�ciju un vald|�bu emite�taja�s akcija�s un para�daobliga�cija�s. Fonds galvenoka�rt investe� parastaja�s akcija�s. Kaut gan invest|�ciju me�rk, i dr|�za�k varsasniegt, |�stenojot elast|�gu un viegli adapte�jamu invest|�ciju politiku, Fonds var ar|� censties atrastinvest|�ciju iespe�jas cita veida pa�rvedu ve�rtspap|�ros, ka�, pieme�ram, prieks›roc|�bas akcijas,ve�rtspap|�ri konverte�jami parasta�s akcija�s, fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ri, ieskaitot Eiropas valstuvald|�bu izdota�s para�du obliga�cijas. Neatkar|�gi no ieprieks› mine�ta� , Invest|�ciju vad|�ta�js, saskan, a� arakredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto, invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da�gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fondapamatvalu� ta ir eiro.

27

TempletonEuropeanTotalReturnFund

Fonda investe�s›anas me�rk, is ir iegu� t ar sapra�t|�gu investe�s›anas pa�rvald|�s›anu maksima�li savienojamukope�jo invest|�ciju ien, e�mumu, kas sasta�v no procentu ien, e�muma, kapita� la palielina�s›anas un valu� tasiena�kumu kombina�cijas, investe� jot vald|�bu, ar vald|�bu saist|�to vai korporat|�vo emitentu para�duve�rtspap|�ru portfel|� Eiropa� ar fikse�ta�m un main|�ga�m likme�m. Saskan, a� ar investe�s›anasierobez›ojumiem, Fonds var ar|� investe�t ve�rtspap|�ros vai strukture�tos produktos, kur ve�rtspap|�rsir saist|�ts ar vai ta� ve�rt|�ba izriet no cita ve�rtspap|�ra, kas savuka�rt saist|�ts ar jebkuras Eiropas valstsakt|�viem vai valu� ta�m. Fonds var pirkt specifiskas para�du obliga�cijas, kuras ir izdevusi vald|�ba vaistarpvalstu organiza�cijas, ko nodibina�jus›as vai atbalsta vaira�ku valstu vald|�bas. Fonds var ar|� pirktk, |�las un akt|�vu segtos ve�rtspap|�rus, konverte�jama�s obliga�cijas un izmantot na�kotnes l|�gumus,termin, dar|�jumus vai komercties|�bu l|�gumus, ieskaitot attiecina�mos uz Eiropas vald|�bu obliga�cija�m.Fonda akt|�vi (t.i., vismaz divas tres›dal,as no akt|�viem, nen, emot ve�ra� papildus a�tri realize� jamosakt|�vus) ir ja�investe� Eiropas emitentu izdotajos invest|�ciju dros›ajos ve�rtspap|�ros.

Fonds var investe�t invest|�ciju dros›os un invest|�ciju nedros›os para�du ve�rtspap|�ros, ar nosac|�jumu,ka invest|�ciju nedros›os para�du ve�rtspap|�ros tiek investe�ti maksima�li 30% no Fonda kope�jiemt|�rajiem akt|�viem, ieskaitot augstu procentu korporat|�vos para�dus, priva�ta�s kapita� linvest|�cijas,globa�la�s para�dz|�mes un att|�sta�ma� tirgus valstu valu� ta�s, no kura�m l|�dz pat 10% no Fonda kope�jiemt|�rajiem akt|�viem var tikt investe�ti neapmaksa�tos ve�rtspap|�ros. Invest|�cijas neapmaksa�tajosve�rtspap|�ros tiek pakl,autas augsta�kas paka�pes riskam, ka� s|�ka�k aprakst|�ts Prospekta nodal,a�‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’. Fonda pamatvalu� ta ir eiro.

TempletonGlobal Fund

Fonda investe�s›anas me�rk, is ir ilgtermin, a kapita�la pieaugums, kas tiek sasniegts, |�stenojotinveste�s›anas politiku, investe� jot jebkuras valsts uzn, e�mumu un vald|�bas akciju un para�dasaist|�bu kapita� la� . Fonds investe� galvenoka�rt parastaja�s akcija�s. Investe�s›anas me�rk, is ir dr|�za�ksasniedzams, |�stenojot investe�s›anas politiku, kas ir elast|�ga un piela�gojama, investe�jot parastaja�sakcija�s un fikse�ta ien, e�muma ve�rtspap|�ros, kuriem ir un nav ASV dola�ra denomina�cija. Neskatotiesuz ieprieks› mine�to, Invest|�ciju Vad|�ta� js, saskan, a� ar akredite�ta�s tarifa noteiks›anas ag‘ entu� rasdefin|�ciju, neinvest|�ciju l|�men, a para�du ve�rtspap|�ros nekad neinveste�s vaira�k par 10% no fondakope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

TempletonGlobal (Euro)Fund

Fonda investe�s›anas me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, ko tiek me�g‘ ina�ts sasniegt, |�stenojotinveste�s›anas politiku, investe� jot jebkuras valsts uzn, e�mumu un vald|�bu akcija�s un para�du saist|�ba�s.Fonds galvenoka�rt investe� parastaja�s akcija�s. Investe�s›anas me�rk, is ir dr|�za�k sasniedzams, |�stenojotinveste�s›anas politiku, kas ir elast|�ga un piela�gojama, investe�jot parastaja�s akcija�s un fikse�taien, e�muma ve�rtspap|�ros, kuriem ir un nav eiro denomina�cija. Fonda pamata valu� ta ir eiro. Fondanosaukums atspogul,o to, ka fonda pamata valu� ta ir eiro, tac›u tas nenoz|�me�, ka kaut ka�da |�pas›afonda t|�ro investe�to akt|�vu dal,a tiks investe�ta eiro.

TempletonGlobalBalancedFund

Fonda me�rk, is ir censties iegu� t kapita�la pieaugumu un tekos›os iena�kumus, atbilstos›i piesardz|�gaiinvest|�ciju vad|�s›anai, investe� jot akcija�s un korporat|�vos para�da ve�rtspap|�ros un, maza�ka� me�ra� ,vald|�bas ve�rtspap|�ros, ko izdevus›as organiza�cijas visa� pasaule� . Invest|�ciju vad|�ta� js paredz, ka liela�ka�dal,a Fonda portfel,a norma�li tiek investe�ta akcija�s un ar ta�m saist|�tos ve�rtspap|�ros, tai skaita� para�daun prieks›roc|�bas akcija�s, kas ir konverte� jamas vai apmaina�mas pret akcija�m, kuras atlas|�tas,galvenoka�rt balstoties uz kapita�la izaugsmes potencia� lu. Fonds cens›as gu� t iena�kumus, investe�jotfikse�tas vai main|�gas likmes ve�rtspap|�ros un para�da obliga�cija�s, kuru izdeve�ji ir vald|�ba, ar vald|�busaist|�ti emitenti un korporat|�vi emitenti visa� pasaule�. Fonds var pirkt ASV dola�ros un cita� valu� ta�nomine�tas akcijas, fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�rus un para�da obliga�cijas. Neatkar|�gi no mine�ta� ,Vad|�ta� js, saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto, invest|�ciju nedros›os para�dave�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiemakt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

28

TempletonGlobalBondFund

Fonda galvenais invest|�ciju me�rk, is ir savienojuma� ar apdom|�gu invest|�ciju vad|�bu maksimize�tkope�ja� invest|�ciju pel,n, u, kas sasta�v no procentu iena�kuma, kapita�la pieauguma un valu� tasiena�kumu kombina�cijas. Fonds cens›as sasniegt me�rk,us, galvenoka�rt investe�jot portfel|�, kas sasta�vno fikse�tas vai main|�gas likmes ve�rtspap|�riem un para�da obliga�cija�m, kuru emitenti ir vald|�ba, arvald|�bu saist|�ti emitenti un korporat|�vi emitenti visa� pasaule� . Saskan, a� ar noteiktajiem invest|�cijuierobez›ojumiem, Fonds var ar|� investe�t ve�rtspap|�ros vai strukture�tos produktos, kas saist|�ti arjebkuras valsts akt|�viem vai valu� tu. Fonds var ar|� iepirkt para�da obliga�cijas, ko izdevus›as vaira�kunaciona�lo vald|�bu izveidotas un atbalst|�tas starpvalstu organiza�cijas, ka�, pieme�ram, Starptautiska�Rekonstrukcijas un Att|�st|�bas banka (International Bank for Reconstruction and Development) vaiEiropas Invest|�ciju banka (European Investment Bank). Fonds var pirkt ASV dola�ros un cita� valu� ta�nomine�tus fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�rus un para�da obliga�cijas un var bu� t par |�pas›nieku akcija�mta�da� me�ra�, ka�da� s›a�di ve�rtspap|�ri ir radus›ies no prieks›roc|�bas akciju vai para�da obliga�cijukonverte�s›anas vai apmain, as. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

TempletonGlobalBond (Euro)Fund

Fonda galvenais invest|�ciju me�rk, is ir maksimize�t kope�jo pel,n, u, kas sasta�v no procentu ien, e�mumu,kapita�la pieauguma un valu� tas iena�kumu kombina�cijas. Fonds cens›as sasniegt s›o me�rk, i, investe�jotportfel|�, kas sasta�v no fikse�tas un main|�gas likmes para�da ve�rtspap|�riem un vald|�bas, ar vald|�busaist|�tu vai korporat|�vu emitentu obliga�cija�m pasaules me�roga�. Saskan, a� ar noteiktajiem invest|�cijuierobez›ojumiem, Fonds var ar|� investe�t ve�rtspap|�ros vai strukture�tos produktos, kur ve�rtspap|�rs irsaist|�ts vai izriet no cita ve�rtspap|�ra ve�rt|�bas, kas saist|�ts ar jebkuras valsts akt|�viem vai valu� tu.Fonds var ar|� iepirkt para�da obliga�cijas, ko izdevus›as vaira�ku naciona�lo vald|�bu izveidotas unatbalst|�tas starpvalstu organiza�cijas, ka�, pieme�ram, Starptautiska� Rekonstrukcijas un Att|�st|�basbanka vai Eiropas Invest|�ciju banka. Fonds var pirkt ASV dola�ros un cita� valu� ta� nomine�tus fikse�taien, e�muma ve�rtspap|�rus un para�da obliga�cijas un var nopirkt akcijas l|�dz ta�dai paka�pei, ka�da� s›a�dive�rtspap|�ri izriet no privileg‘ e�ta�s akcijas vai para�du ve�rtspap|�ra konverte�s›anas vai apmain, as. Fondsvar pirkt eiro vai ne eiro denomina�cijas ve�rtspap|�rus un para�du obliga�cijas. Ar eiro nesaist|�taisportfel,a komponents tiks nodros›ina�ts eiro.

Fonda pamatvalu� ta ir eiro. Fonda nosaukums nora�da, ka Fonda pamatvalu� ta ir eiro, bet tasnenoz|�me� to, ka ka�da konkre�ta Fonda investe�to t|�ro akt|�vu dal,a ir ja�investe� eiro.

TempletonGlobal SmallerCompanies Fund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la izaugsme, kuru Fonds cens›as sasniegt, |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe� jot visas pasaules mazo uzn, e�mumu (uzn, e�mumi, kuru tirguskapitaliza�cija pirkuma laika� ir 2 miljardi ASV dola�ru vai maza�ka) akcija�s un para�da obliga�cija�s.Fonds galvenoka�rt investe� s›a�du uzn, e�mumu parastaja�s akcija�s. Tome�r, ta� ka� invest|�ciju me�rk, irea�la�k var sasniegt, |�stenojot elast|�gu un viegli adapte�jamu invest|�ciju politiku, Fonds var ar|�censties atrast invest|�ciju iespe�jas uzn, e�mumos ar liela�ku tirgus kapitaliza�ciju, ka� ar|� cita veidave�rtspap|�ros, ka� prieks›roc|�bas akcijas, ve�rtspap|�ri, kas konverte� jami parasta�s akcija�s un fikse�taiena�kuma ve�rtspap|�ros, kuri ir nomine�ti ASV dola�ros un cita� valu� ta�. Neatkar|�gi no mine�ta� Vad|�ta� js,saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto, invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�rosneka�da� gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fondapamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

TempletonGlobalTotalReturnFund

Fonda galvenais investe�s›anas me�rk, is ir maksima�li palielina�t ar sapra�t|�gu investe�s›anas pa�rvald|�s›anukope�jo invest|�ciju atdevi, kas sasta�v no procentu iena�kumiem, kapita� la palielina�s›anas un valu� tasien, e�mumiem. Norma�los tirgus apsta�kl,os Fonds investe�s fikse�ta un br|�vi sva�rst|�ga kursa para�duve�rtspap|�ros, ka� ar|� valsts para�dz|�me�s, valstiskos vai korporat|�vos emitentos visa� pasaule�. Fonds,saskan, a� ar invest|�ciju ierobez›ojumiem, var ar|� investe�t ve�rtspap|�ros vai strukture�tos izstra�da�jumos,kuru dros›|�ba ir saist|�ta ar vai to ve�rt|�ba ir atkar|�ga no citiem ve�rtspap|�riem, kas ir saist|�ti ar jebkuras

29

valsts akt|�viem vai valu� ta�m. Konkre�ta�k, Fonds var iega�da�ties para�dz|�mes, ko izdevus›as vald|�bas unstarpvalstu organiza�cijas, kuras dibina�jus›as vai atbalsta vaira�ku valstu vald|�bas. Fonds variega�da�ties ar|� ar k, |�lu un ar akt|�viem nodros›ina�tus ve�rtspap|�rus, konverte�jama�s obliga�cijas, ka� ar|�izmantot finansia� lus termin, l|�gumus vai s›a�du l|�gumu opcijas attiec|�ba� uz valsts ve�rtspap|�riem visa�pasaule� . Fonds var investe�t invest|�ciju dros›os un invest|�ciju nedros›os para�du ve�rtspap|�ros, kolaidus›i apgroz|�ba� ASV un citu valstu emitenti, ka� ar|� neapmaksa�tos ve�rtspap|�ros. Invest|�cijasneapmaksa�tos ve�rtspap|�ros ir pakl,autas liela�kam riska, kas s|�ka�k aprakst|�ts Prospekta nodal,a�‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un cita veida riska nove�rte�s›ana’’.

Lai efekt|�vi pa�rvald|�tu skaidra�s naudas plu� smas fonda� vai a�rpus ta� , fonds var pirkt un pa�rdotfinansia� lo termin, dar|�jumu kontraktus un no s›a�diem kontraktiem izrietos›a�s iespe�jas. Fonds varizmantot termin, dar|�juma kontraktus par ASV valsts kases obliga�cija�m, lai pal|�dze�tu pa�rvald|�t arprocentu likme�m un citiem tirgus faktoriem saist|�tos riskus un palielina�tu likvidita�ti, ka� ar|� a�tri unefekt|�vi investe�t jauniegu� tu skaidro naudu ve�rtspap|�ru tirgos, vai, ja nepiecies›ama skaidra� nauda,lai apmierina�tu akciona�ru izpirks›anas piepras|�jumus, izn, emt fonda akt|�vus no tirgus aprites. Fondsvar ar|� piedal|�ties dola�ru hipote�kas atpirks›ana�. Fonda pamata valu� ta ir ASV dola�rs.

TempletonGrowth (Euro)Fund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums. Fonds galvenoka�rt investe� uzn, e�mumuakcija�s, kas atrodas visa� pasaule�, tai skaita� att|�sta�mo valstu tirgos.

Akcijas parasti dod ties|�bas to |�pas›niekam piedal|�ties sabiedr|�bas pamatraz›os›anas rezulta�tos, kasietver parasta�s akcijas un prieks›roc|�bas akcijas. Fonds investe� ar|� ASV, Eiropas un vispasaulesdepozita�rajos sertifika�tos. Ta�s ir apliec|�bas, ko parasti izdod banka vai kred|�ta kompa�nija, kas dodsaviem |�pas›niekiem ties|�bas san, emt a�rzemju vai viete�jo uzn, e�mumu izdotus ve�rtspap|�rus.

Atkar|�ba� no pas›reize�jiem tirgus apsta�kl,iem, Fonds var ar|� investe�t l|�dz 25% ta� t|�ro akt|�vu visa�pasaule� izvietotu uzn, e�mumu un vald|�bu para�da ve�rtspap|�ros. Para�da ve�rtspap|�ri emitentam uzliekpiena�kumu atmaksa�t naudas aizn, e�mumu un nodros›ina�t procentu maksa�jumu. Tie ietverobliga�cijas, k, |�las z|�mes un para�dz|�mes.

Izve�loties Akcijas, Invest|�ciju vad|�ta�js galveno uzman|�bu pieve�rs› uzn, e�muma ve�rtspap|�ru tirguscenai, attiec|�ba� pret s›|� uzn, e�muma ilgtermin, a iena�kumu, akt|�vu ve�rt|�bas un naudas plu� smaspotencia�la nove�rte� jumu.

Fonda pamatvalu� ta ir eiro. Fonda nosaukums nora�da, ka Fonda pamatvalu� ta ir eiro, bet tasnenoz|�me� to, ka jebkura Fonda investe�to t|�ro akt|�vu dal,a ir ja� investe� eiro. Invest|�cijas att|�sta�movalstu tirgos ir pakl,autas augsta�kas paka�pes riskam, s|�ka�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a�‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’.

Templeton JapanFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, kuru Fonds cens›as sasniegt, |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe� jot galvenoka�rt to emitentu akcija�s, kuri ir reg‘ istre�ti vai kuru galvena�sbiznesa aktivita�tes notiek Japa�na�. Fonds var ar|� investe�t to emitentu akcija�s, kuriem Japa�na� irakt|�vi, iena�kumi un pel,n, a. Fonds investe� gan akcija�s, gan citos ve�rtspap|�ros, tai skaita� Japa�nasvald|�bas izdotos ve�rtspap|�ros un maza�ka� me�ra� Japa�nas birz›as emitentu opciju apliec|�ba�s.Neatkar|�gi no ieprieks› mine�ta� Vad|�ta�js, saskan, a� ar akredite�ta�s nove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto,invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma� nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% noFonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

TempletonKoreaFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la izaugsme, kuru Fonds cens›as sasniegt ar invest|�cijupolitiku, investe�jot galvenoka�rt Korejas birz›as sarakstos iekl,auto uzn, e�mumu akcija�s vai ta�duuzn, e�mumu akcija�s, kuru galvena� biznesa darb|�ba notiek Koreja�. Fonds var ar|� investe�t to emitentuakcija�s, kuriem Koreja� ir akt|�vi, iena�kumi un pel,n, a. Fonds investe� gan akcija�s, gan citosve�rtspap|�ros, tai skaita� Korejas vald|�bas izdotos ve�rtspap|�ros un maza�ka� me�ra� Korejas birz›as

30

emitentu opciju apliec|�ba�s. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs. Invest|�cijas att|�sta�mo tirgus valst|�s irpakl,autas augsta�kas paka�pes riskam, s|�ka�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anasprakse un citi riska apsve�rumi’’.

TempletonLatinAmericaFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, kuru Fonds norma�los tirgus apsta�kl,oscens›as sasniegt ar invest|�ciju politiku, investe�jot galvenoka�rt to emitentu akcija�s un papilduspara�da ve�rtspap|�ros, kuri ir iekl,auti vai kuru galvena�s biznesa aktivita�tes notiek Lat|�n, amerikasreg‘ iona�. Lat|�n, amerikas reg‘ ions ietver, bet neaprobez›ojas ar s›a�da�m valst|�m: Argent|�na, Beliza,Bol|�vija, Braz|�lija, C� |�le, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Salvadora, Franc›u Gvia�na, Gvatemala,Gajana, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Surinama, Trinidada/Tobago,Urugvaja un Venecue�la. Fonda akt|�vu bilance var tikt investe�ta ar|� citu valstu uzn, e�mumu unvald|�bas organiza�ciju pas›u ve�rtspap|�ros un para�da obliga�cija�s. Kaut gan invest|�ciju me�rk, is ir dr|�za�ksasniedzams, |�stenojot elast|�gu un viegli adapte�jamu invest|�ciju politiku, Fonds var censties atrastinvest|�ciju iespe�jas cita veida ve�rtspap|�ros, ka�, pieme�ram prieks›roc|�bas akcijas, ve�rtspap|�ri, kaskonverte�jami parasta�s akcija�s, un fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ri, kuru nomina�cija ir nevis ka�daLat|�n, amerikas valu� ta, bet gan ta�das valu� tas ka� ASV dola�rs un eiro. Fonda pamatvalu� ta ir ASVdola�rs. Invest|�cijas att|�sta�mo valstu tirgos ir pakl,autas augsta�kas paka�pes riskam, s|�ka�ks aprakstspieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’.

TempletonThailandFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums, kuru Fonds cens›as sasniegt, |�stenojotinvest|�ciju politiku, investe�jot galvenoka�rt to emitentu pas›u ve�rtspap|�ros, kuri ir iekl,auti vai kurugalvena�s biznesa aktivita�tes notiek Taizeme�. Fonds var ar|� investe�t to emitentu pas›u ve�rtspap|�ros,kuriem Taizeme� ir akt|�vi, iena�kumi un pel,n, a. Fonds investe� gan pas›u, gan citos ve�rtspap|�ros, taiskaita� Taizemes vald|�bas izdotos ve�rtspap|�ros un maza�ka� me�ra� Taizemes birz›as emitentu opcijuapliec|�ba�s. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs. Invest|�cijas att|�sta�mo valstu tirgos ir pakl,autasaugsta�kas paka�pes riskam, s|�ka�ks apraksts pieejams Prospekta nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse unciti riska apsve�rumi’’.

TempletonU.S.DollarLiquidReserveFund

Fonda invest|�ciju me�rk, is ir nodros›ina�t Akciona�riem iespe�ju investe�t portfel|�, kurs› sasta�v no augstaskvalita�tes galvenoka�rt ASV dola�ros nomine�tiem ve�rtspap|�riem, vai samain|�t atpakal, uz ASV dola�ru,lai izvair|�tos no valu� tas atseguma. Fonds sasta�v galvenoka�rt no pa�rvedu ve�rtspap|�riem, kurusizdevus›as vai kuriem garantiju devus›as jebkuras na�cijas vald|�bas pasaules me�roga�, un no jebkurasna�cijas korporat|�vo emitentu pien, emamiem ve�rtspap|�riem. Vad|�ta�js, saskan, a� ar akredite�ta�snove�rte�s›anas ag‘ entu� ras noteikto, invest|�ciju nedros›os para�da ve�rtspap|�ros neka�da� gad|�juma�nedr|�kst investe�t vaira�k ka� 10% no Fonda kope�jiem t|�rajiem akt|�viem. Portfelis tiks investe�ts ta�da�veida�, lai vide�jais atlikus›ais termin, s› visiem ve�rtspap|�riem un l|�dzekl,iem, kas ietverti fonda portfel|�,nepa�rsniegtu divpadsmit me�nes›us. Katra atsevis›k, a� ve�rtspap|�ra vai finans›u instrumenta atlikus›a�termin, a apre�k, ina�s›anas nolu� ka� nepiecies›ams n, emt ve�ra� tam piesaist|�tos finansia�los instrumentus.Ve�rtspap|�riem vai instrumentiem, kuru izdos›anas termin, i paredz to procentu likmes korig‘ e�s›anu aratsauksmi uz tirgus apsta�kl,iem, nepiecies›ams n, emt ve�ra� atlikus›o termin, u l|�dz datumam, kad tiekkorig‘ e�ta likme. Fonda pamatvalu� ta ir ASV dola�rs.

TempletonU.S.ValueFund

Fonda galvenais investe�s›anas me�rk, is ir ilgtermin, a kapita� la pieaugums. Fonds investe�s akcijuve�rt|�bas stila� veidota� portfel|� Savienoto Valstu uzn, e�mumos un var investe�t jebkura lielumave�rtspap|�ros. Fonds, cens›oties aizsarga�t savus akt|�vus, var izmantot daz›a�dus atvasina�tusinstrumentus, |�stenot skaidra�s naudas vai nodokl,u pa�rvald|�s›anas strate�g‘ iju vai palielina�t savusien, e�mumus, kas daudz detalize�ta�k ir aprakst|�ts Prospekta nodal,a� ‘‘Cenu fikse�s›anas prakse un citirisku apsve�rumi’’. Fonds var iekl,aut procentu likmi, indekse�t valu� tas apmain, u vai akcijas main, asl|�gumus l|�dz pat 5% no ta� kope�jiem akt|�viem. Fonda pamata valu� ta ir ASV dola�rs.

31

Piebilde: To Fondu investoriem, kas investe� att|�sta�ma� tirgus valst|�s, ja�apzina�s s›a�du fondu|�pas›ie riski. Investori ir |�pas›i informe�ti, ka ve�rtspap|�ri, kurus izdevus›as att|�sta�mo tirguvalstu korpora�cijas un publisko ties|�bu subjekti, ir pakl,auti liela�kai nepasta�v|�bai neka�industrialize�tu valstu ve�rtspap|�ri. Papildus s›a�du ve�rtspap|�ru likvidita�te var bu� t bu� tiskimaza�ka neka� sal|�dzina�miem ve�rtspap|�riem industrialize�ta�s valst|�s. S|�ka�ka informa�cijapieejama nodal,a� ‘‘Nodros›ina�s›anas prakse un citi riska apsve�rumi’’.

Nodros› ina� s› anas Prakse unCiti RiskaApsve� rumi

Visi fondi, kas investe� emitentu (akciju sabiedr|�bu, vald|�bu un publiski tiesisko organiza�ciju)ve�rtspap|�ros daz›a�da�s valst|�s ar nomina�ciju daz›a�da�s valu� ta�s, ir saist|�ti ar noteiktiem riskiem. Tipisks ir s›orisku paaugstina�jums att|�st|�bas valst|�s un att|�sta�ma� tirgus valst|�s. S� a�di riski, kas var nelabve�l|�gi ietekme�tportfel,a |�pas›umus, var ietvert (1) invest|�ciju un repatria�cijas ierobez›ojumus, (2) valu� tas sva�rst|�bas, (3)sal|�dzinot ar vaira�k industrialize�taja�m na�cija�m ^ neparastu tirgus nepasta�v|�bas iespe�ju, (4) vald|�basiesaisti priva�taja� sektora�, (5) ierobez›otu investora informa�ciju un ne tik stingrus investora datuizpaus›anas nosac|�jumus, (6) nelielus un ieve�rojami maza�kus likv|�do ve�rtspap|�ru tirgus sal|�dzina�juma� arindustrialize�ta�kaja�m valst|�m, kas noz|�me�, ka Fonds ik pa laikam var nebu� t spe�j|�gs pa�rdot noteiktusve�rtspap|�rus par ve�lamaja�m cena�m, (7) noteiktu viete�jo nodokl,u likumu ieve�ros›anu, (8) ierobez›otuve�rtspap|�ru tirgu regule�s›anu, (9) starptautiskus un reg‘ iona�lus politiskos un ekonomiskos notikumus,(10) iespe�jamo apmain, as kontroles vai citu viete� jo vald|�bas likumu vai ierobez›ojumu uzspies›anu, (11) nodefla�cijas un infla�cijas rad|�tu nelabve�l|�gu ietekmju palielina�tu risku, un (12) ierobez›otu juridiska�spal|�dz|�bas iespe�ju Fondam.

Ta� ka� Fonds ve�rte� sava portfel,a akt|�vus tr|�s valu� ta�s ^ ASV dola�ros, Japa�nas jena�s un eiro, izmain, asvalu� tas main, as kursos attiec|�gi pret s›|�m valu� ta�m var ietekme�t s›a�du akt|�vu ve�rt|�bu un ta�de�ja�di ar|� katraattiec|�ga� Fonda iena�kumus.

Visu akciju un ar akcija�m saist|�to ve�rtspap|�ru ve�rt|�ba var sva�rst|�ties sakara� ar ekonomiskiem,politiskiem, tirgus un emitentu |�pas›iem notikumiem. S�a�di notikumi, neatkar|�gi no uzn, e�mumakonkre�tajiem darb|�bas rezulta�tiem, var nelabve�l|�gi ietekme�t ve�rtspap|�rus. Turkla�t daz›a�das nozares,finans›u tirgi un ve�rtspap|�ri var daz›a�di reag‘ e�t uz s›a�diem notikumiem. S� a�das sva�rst|�bas nereti ir |�slaic|�gas.Risks, ka viens vai vaira�ki fonda portfel,a uzn, e�mumi izbeidz darb|�bu vai nespe�j to atsa�kt, var jebkura�noteikta� laika� nelabve�l|�gi ietekme�t kope�jos portfel,a darb|�bas rezulta�tus.

Mazu un vide�ju uzn, e�mumu akciju cenas var ats›k, irties no liela�ku, vaira�k paz|�stamu uzn, e�mumuakciju cena�m, ka� ar|� ta�s var bu� t nepasta�v|�ga�kas. Zema�kas paka�pes likvidita�te to ve�rtspap|�ros, liela�ksjut|�gums pret izmain, a�m ekonomiskajos apsta�kl,os un procentu likme�s, ka� ar|� neskaidr|�ba par na�kotnesizaugsmes iespe�ja�m tas viss var veicina�t s›a�das palielina�tas cenas nepasta�v|�bu. Turkla�t mazi uzn, e�mumi varnespe�t rad|�t jaunus fondus izaugsmei un att|�st|�bai, ta�m var tru� kt pilnve�rt|�gas pa�rvald|�s›anas, ka� ar|� ta�s varbu� t jaunatt|�sta�mi produkti jaunos un nenoteiktos tirgos, kas visi ir ve�ra� n, emami riski, investe� jot s›a�dosuzn, e�mumos.

Fondi, kas investe� ‘‘augos›a�s akcija�s’’, var bu� t nepasta�v|�ga�ki un reag‘ e�t uz ekonomiskiem,politiskiem, tirgus un emitenta specifiskiem notikumiem cita�da�k neka� kope�jais tirgus. Ve�sturiski augos›uakciju cenas ir bijus›as nepasta�v|�ga�kas neka� citiem ve�rtspap|�riem, |�pas›i |�slaic|�gos laika periodos. Augos›a�sakcijas attiec|�ba� uz to ien, e�mumiem var bu� t ar|� da�rga�kas neka� tirgu� kopuma�. Ta�das augos›a�s akcijas varpieredze�t liela�ku nepasta�v|�bu reakcija� uz izmain, a�m ien, e�mumu pieauguma�.

Kred|�ta risks, pamata risks, kas saist|�ts ar visiem fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�riem, ir risks, kaemitents nespe�s laika� izdar|�t pamatsummas un procentu maksa�jumus. Emitenti ar augsta�ku kred|�tarisku parasti pieda�va� augsta�ku pel,n, u par s›o papildu risku. No otras puses, emitenti ar zema�kukred|�ta risku parasti pieda�va� maza�ku pel,n, u. Kopuma� vald|�bas ve�rtspap|�ri kred|�ta riska izpratne� tiekuzskat|�ti par dros›a�kajiem, savuka�rt korporat|�viem para�da ve�rtspap|�riem, |�pas›i tiem, kuriem ir zema�kskred|�ta ve�rte�jums, ir visaugsta�kais kred|�ta risks. Izmain, as emitenta finans›u sta�vokl|�, izmain, asekonomiskajos un politiskajos apsta�kl,os vispa�r vai izmain, as ekonomiskajos un politiskajos apsta�kl,os,kas ir bu� tiski emitentam, ir faktori, kas var nelabve�l|�gi iespaidot firmas kred|�ta kvalita�tes un dros›|�basve�rt|�bas.

32

Daz›i Fondi var investe�t sa�kotne�jos publiskajos pieda�va�jumos (‘‘SPP’’). SPP risks ir risks, ka SPPakciju tirgus ve�rt|�ba var bu� t liela� me�ra� nepasta�v|�ga, ta�du faktoru de�l, ka� ieprieks›e�ja publiska� tirgustru� kums, ieprieks› nebijusi tirdzniec|�ba, ierobez›ots tirdzniec|�bai pieejamu akciju skaits un ierobez›otainforma�cija par emitentu. Papildus Fonds var ture�t SPP akcijas l,oti |�su laika periodu, kas var palielina�tFonda izdevumus. Daz›a�m invest|�cija�m SPP var bu� t tu� l|�te� ja un noz|�m|�ga ietekme uz Fonda darb|�bu.

Franklin High Yield Fund, Franklin High Yield (Euro) Fund, Franklin Mutual Beacon Fund,Franklin Income Fund, Franklin U.S. Total Return Fund, the Templeton Global Bond Fund, TempletonGlobal Bond (Euro) Fund, Templeton Emerging Markets Bond Fund, Templeton Euroland Bond Fund,Templeton European Total Return Fund un Templeton Global Total Return Fund var investe�t augsta�kaspel,n, as ve�rtspap|�ros, kas nove�rte�ti zema�k par invest|�ciju dros›o reitingu. Ta�de�ja�di invest|�cijas s›ajos Fondosir saist|�ts ar augsta�kas paka�pes kred|�ta risku. Ve�rtspap|�ri, kas atrodas zem invest|�ciju dros›a� reitinga, ka�,pieme�ram, augstas pel,n, as para�da ve�rtspap|�riem, var tikt uzskat|�ti par augsta riska strate�g‘ iju un tie varietvert ve�rtspap|�rus, kas nav nove�rte�ti un/vai apmaksa�ti. Zema�kas kvalita�tes, augsta�kas pel,n, asve�rtspap|�riem ar|� var rasties liela�ka cenas nepasta�v|�ba sal|�dzina�juma� ar augsta�kas kvalita�tes, zema�kaspel,n, as ve�rtspap|�riem. Turkla�t uzn, e�mumos ar zema�k ve�rte�tiem ve�rtspap|�riem ekonomiska�s lejupsl|�deslaika� vai augsta�ku procenta likmju laika� ir tendence pieaugt saist|�bu neizpildes likme�m. Fondi, kas veicinvest|�cijas korporat|�vajos aizdevumos un korporat|�vajos para�da ve�rtspap|�ros, kas izdoti saist|�ba� ar liela�me�ra� uz kreditoru re�k, ina finanse�tiem dar|�jumiem, ir pakl,auti liela�kiem kred|�ta riskiem neka� citiaizdevumi un para�da ve�rtspap|�ri, kuros Fonds vare�tu veikt invest|�cijas.

Korporat|�vie aizdevumi un korporat|�vie para�da ve�rtspap|�ri var tikt nodros›ina�ti ar noteiktunodros›ina�jumu. S�aja� aspekta� pasta�v ta�di riski, kas var padar|�t nodros›ina�jumu par nepietiekamugad|�juma�, ja aizn, e�me�js laika� nenomaksa� korporat|�vo aizdevumu vai korporat|�vo para�da ve�rtspap|�ru.Vaira�kuma� kred|�ta l|�gumu nav ietverta forma�la pras|�ba iek, |�la�t papildu nodros›ina�jumu, ja nodros›ina�jumave�rt|�ba samazina�s pe�c Fonda invest|�ciju korporat|�vaja� aizdevuma� vai korporat|�vaja� para�da ve�rtspap|�ra� . Irar|� risks, ka nodros›ina�jumu bu� s gru� ti likvide�t. Ta�de�ja�di Fonds var nesan, emt tam piena�kos›osmaksa�jumus. Tas var rad|�t invest|�ciju ve�rt|�bas samazina�jumu un ar|� Fonda akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�baspazemina�s›anos. Ja aizn, e�me�js tiek iesaist|�ts bankrota tiesved|�ba�, Fonda pieeja nodros›ina�jumam var bu� tierobez›ota ar bankrota un citiem likumiem. Risks pieaug, ja korporat|�vais aizdevums vai korporat|�vaispara�da ve�rtspap|�rs ir izdots saist|�ba� ar liela� me�ra� uz kreditora re�k, ina finanse�tu dar|�jumu. Ja tiesa nolemj,ka Fonda pieeja nodros›ina�jumam ir ierobez›ota vai spe�ku zaude�jusi, ir maz ticams, ka Fonds spe�s atgu� tpamatsummu un par to piere�k, ina�tos procentus pilna� apme�ra� .

Franklin Mutual Beacon un Franklin Mutual European Fund var investe�t ar|� to uzn, e�mumuve�rtspap|�ros, kas iesaist|�ti apvienos›ana�, konsolida�cija�, likvida�cija� un reorganiza�cija� vai kuriem irkonkursa vai apmain, as pieda�va�jumi, un var piedal|�ties s›a�dos dar|�jumos; s›ie fondi var pa�rpirktreorganiza�cijas vai pa�rstrukture�s›anas stadija� esos›u debitoruzn, e�mumu nodros›ina�tos un nenodros›ina�tospara�dus un dal,as. S� a�da�m invest|�cija�m pasta�v ar|� liela�ki kred|�ta riski.

Daz›i Fondi var investe�t para�da ve�rtspap|�ros, par kuriem emitents pas›laik neveic procentumaksa�jumu (laika� neapmaksa�ti para�da ve�rtspap|�ri). S� ie Fondi var nopirkt laika� neapmaksa�tus para�dave�rtspap|�rus, ja pe�c Invest|�ciju vad|�ta� ja viedokl,a liekas iespe�jams, ka emitents var atsa�kt procentumaksa�jumus vai tuva�ka� na�kotne� var iesta�ties citi labve�l|�gi notikumi. S� ie ve�rtspap|�ri var kl,u� t nelikv|�di.

Zaude�juma risks savlaic|�gu maksa�jumu neveiks›anas de�l, var bu� t ieve�rojami liela�ks zema�kaskvalita�tes ve�rtspap|�riem, jo tie parasti ir nenodros›ina�ti un biez›i ir paka�rtoti citiem emitenta kreditoriem.Ja Fonda portfel|� esos›a ve�rtspap|�ra emitents savlaic|�gi neveic maksa�jumus, Fondam var rasties nerealize�tizaude�jumi par s›o ve�rtspap|�ru, kas var pazemina�t Fonda akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu par akciju. Savlaic|�gineapmaksa�ti ve�rtspap|�ri parasti zaude� ieve�rojamu dal,u savas ve�rt|�bas, pirms iesta�jas maksa�jumu saist|�buneizpilde. Ta�tad Fonda akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba par akciju var tikt negat|�vi ietekme�ta, pirms emitents savlaic|�gineveic maksa�jumus. Turkla�t Fondam var rasties papildu izdevumi, ja tam ja�cens›as atgu� t savlaic|�gineapmaksa�ta ve�rtspap|�ra pamatsummu vai procentu maksa�jumus.

Visi fondi, kuri investe� fikse�ta ien, e�mumu ve�rtspap|�ros, ir pakl,auti procentu likmes riskam. Fikse�taien, e�mumu ve�rtspap|�ra ve�rt|�ba parasti pieaug pe�c ve�rt|�bas, kad kr|�tas procentu likmes, un kr|�tas pe�cve�rt|�bas, kad procentu likmes pieaug. Procentu likmes risku iespe�ja, ka s›a�das procentu likmju izmain, as

33

negat|�vi ietekme�s ve�rtspap|�ra ve�rt|�bu vai fonda sta�vokli, ta� t|�ro akt|�vu ve�rt|�bu. Tendence bu� t jut|�ga�kiemattiec|�ba� pret procentu likmes izmain, a�m fikse�tu ien, e�mumu ve�rtspap|�riem ar ilga�ka termin, a termin, iem irizteikta�ka neka� |�stermin, a ve�rtspap|�riem. Rezulta�ta� ilgtermin, a ve�rtspap|�ri pieda�va� liela�ku pel,n, u par s›a�dupapildus risku. Ta� ka� procentu likmju ve�rt|�bas var ietekme�t fonda ien, e�mumus no procentiem, s›a�dasizmain, as var katru dienu pozit|�vi vai negat|�vi ietekme�t fonda akciju t|�ro akt|�vu ve�rt|�bu.

Daz›i fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ri emitentam dod ties|�bas pazemina�tu procentu tarifu laika�piepras|�t ta� ve�rtspap|�rus pirms to termin, a. S� a�da ‘‘prieks›apmaksas riska’’ iespe�ja var likt Fondampa�rinveste�t s›a�du invest|�ciju ien, e�mumus ve�rtspap|�ros, kas pieda�va� zema�ku pel,n, u, ta�de�ja�di pazeminotfonda procentu iena�kumu.

Franklin Income Fund, Franklin U.S. Government Fund, Franklin U.S. Short-Term Bond Fund,Franklin U.S. Total Return Fund un Templeton Global Total Return Fund var iesaist|�ties hipote�kasizpirks›anas dar|�jumos. Hipote�kas izpirks›anas dar|�juma� Fonds pa�rdod ar k, |�lu garante�tos ve�rtspap|�ruspiega�dei tekos›a� me�nes|� un vienlaic|�gi nosle�dz l|�gumus bu� t|�ba� l|�dz|�gu ve�rtspap|�ru pirkumam(nosaukums, tips, kupons un termin, s›) precize�ta� na�kotnes datuma�. Perioda laika� starp pa�rdos›anu unpirks›anu (‘‘naudas periods’’) Fonds apsteidz samaksa�to pamatsummu un procentus par ve�rtspap|�riem,kas garante�ti ar k, |�lu. Fonds san, em kompensa�ciju ar starp|�bu starp tekos›o pa�rdos›anas cenu un zema�kusteidzamo cenu par pirkumu na�kotne� (biez›i saukts ‘‘kritiens’’), ka� ar|� ar nopeln|�tajiem procentiem parsa�kotne�ja�s pa�rdos›anas skaidra�s naudas dar|�jumiem. Fonds vare�tu ciest zaude�jumus, ja l|�gumsle�dze�japuse nespe�j izpild|�t termin, dar|�jumu un fonds ta�pe�c nespe�j izpirkt ar k, |�lu garante�tos ve�rtspap|�rus, kurustas sa�kotne�ji pa�rdevis. Hipote�kas izpirks›anas dar|�jumi tiks nosle�gti tikai ar augstas kvalita�tes vald|�basve�rtspap|�ru izplat|�ta�ju un Federa�la�s rezerves siste�mas locekl,u banku.

Hipote�kas izpirks›anas dar|�jumi (pien, emta�s aizn, e�muma poz|�cijas de�l,, kas ir iesaist|�ta) var palielina�tFonda vispa�re� jo invest|�ciju risku un rad|�t zaude�jumus. Hipote�kas izpirks›anas dar|�jumi tiks uzskat|�ti paraizn, e�mumiem Ftonda aizn, e�muma ierobez›ojumu me�rk, iem, ja vien Fonds sava�s uzskaites gra�mata� snenodala ieskait|�s›anas skaidras naudas poz|�ciju vai likv|�du ve�rtspap|�ru poz|�ciju ar ekvivalentu ve�rt|�bu.

Fondi Franklin High Yield (Euro) Fund un Franklin High Yield Fund var veikt invest|�cijas arkred|�tu saist|�tos ve�rtspap|�ros. Ar kred|�tu saist|�tie ve�rtspap|�ri ir para�da ve�rtspap|�ri, kas pa�rsta�v l|�dzdal|�buka�da� kopfonda� vai ko cita� veida� nodros›ina�jus›as viena vai vaira�kas korporat|�va�s para�dsaist|�bas vai kred|�taneizpildes main, as dar|�jumi, inkorpore�ta�s para�du vai bankas aizdevuma saist|�bas. S� a�das para�dsaist|�bas varpa�rsta�ve�t viena vai vaira�ku korporat|�vu emitentu saist|�bas. Fondam ir ties|�bas san, emt periodiskusprocentu maksa�jumus no emitenta, kas izdevis ar kred|�tu saist|�tu ve�rtspap|�ru (kurs› parasti ir pamata�esos›a� kred|�ta neizpildes main, as dar|�juma(u) pa�rdeve�js) pie saskan, otas procentu likmes, unpamatsummas atmaksu nomaksas datuma�. Kred|�ta neizpildes main, as dar|�jumi tiek dokumente�tiatbilstos›i ISDA standarta dokumenta�cijai, un Sabiedr|�ba sle�dz s›a�da veida l|�gumus tikai ar augstasreputa�cijas finans›u iesta�de�m, kas ka� partneri specialize� jas s›a�da veida dar|�jumos.

Fondi ir pakl,auti riskam zaude�t savu pamata invest|�ciju un periodiskos procentu maksa�jumus, kocer san, emt ar kred|�tu saist|�ta� ve�rtspap|�ra investe�s›anas perioda�, ja viena vai vaira�kas para�dsaist|�bas atrodaskred|�ta neizpildes main, as dar|�juma pamata�, netiek apmaksa�tas savlaic|�gi vai cita� veida� netiek izpild|�tas.Iesta�joties s›a�dam kred|�ta notikumam (ieskaitot bankrotu, procentu vai pamatsummas savlaic|�gunesamaksa�s›anu, pa�rstrukture�s›anu), ta� skartais Fonds parasti samazina attiec|�go ar kred|�tu saist|�tove�rtspap|�ru pamatsummas atlikumu par Fonda proporciona�lajiem procentiem savlaic|�gi nenoka�rtota�s,pamata� esos›a�s para�dsaist|�bas nomina�lve�rt|�ba� apmain, a� pret savlaic|�gi nenoka�rtota�s, pamata� esos›a�ssaist|�bas rea�lo ve�rt|�bu vai pas›u savlaic|�gi nenoka�rtoto, pamata� esos›o saist|�bu, kas rad|�jusi Fondainvest|�ciju dal,as zaude�jumu. Pe�c tam procenti ar kred|�tu saist|�tajam ve�rtspap|�ram pieaugs uz maza�ka�spamatsummas atlikuma un s›is maza�ka� pamatsummas atlikums tiks atmaksa�ts samaksas datuma�. Ta�da�me�ra� , ka� ar kred|�tu saist|�tais ve�rtspap|�rs pa�rsta�v l|�dzdal|�bu viena korporat|�va� vai cita�da emitenta pamata�esos›aja�s saist|�ba�s, kred|�ta notikums attiec|�ba� uz s›a�du emitentu rada liela�ku zaude�jumu risku Fondamneka� tad, ja ar kred|�tu saist|�tais ve�rtspap|�rs pa�rsta�v l|�dzdal|�bu vaira�ku emitentu pamata� esos›aja�s saist|�ba�s.

Turkla�t Fonds ir pakl,auts riskam, ka ar kred|�tu saist|�ta� ve�rtspap|�ra emitents neizpild|�s savassaist|�bas vai bankrote�s. S� a�da� gad|�juma� Fondam var rasties gru� t|�bas vai pat zust iespe�ja, lai tam tiktuatmaksa�ta invest|�ciju pamatsumma un ta�s atlikus›ie periodiskie procenti.

34

Invest|�cijas ar kred|�tu saist|�tos ve�rtspap|�ros ietver ar|� pal,aus›anos uz otru l|�gumsle�dze�ju kred|�taneizpildes main, as dar|�juma�, kas nosle�gts ar emitentu, kurs› izdevis ar kred|�tu saist|�to ve�rtspap|�ru, lai tasveiktu periodiskos maksa�jumus emitentam saskan, a� ar main, as dar|�juma noteikumiem. Jebkurs›nokave�jums vai pa�rtraukums veikt s›a�dus periodiskos maksa�jumus zina�mos gad|�jumos var rad|�tFondam ka� s›a�du ar kred|�tu saist|�to ve�rtspap|�ru investoram adrese�to maksa�jumu aizkave�jumu vaisamazina�jumu. Turkla�t ar kred|�tu saist|�tie ve�rtspap|�ri parasti tiek strukture�ti ka� s›a�du ve�rtspap|�ruemitenta ierobez›ota regresa saist|�bas, ta� ka� izlaistie ve�rtspap|�ri parasti bu� s tikai emitenta saist|�bas, neviska�das citas personas saist|�bas vai atbild|�ba.

Vaira�kums ar kred|�tu saist|�to ve�rtspap|�ru tiek strukture�ti ka� Nolikuma 144A ve�rtspap|�ri, ta� ka tosvar br|�vi tirgot starp instituciona�lajiem pirce�jiem. Fonds parasti tikai nope�rk ar kred|�tu saist|�tosve�rtspap|�rus, kas ir atz|�ti par likv|�diem saskan, a� ar Fonda likvidita�tes vadl|�nija�m. Tome�r ar kred|�tu saist|�tove�rtspap|�ru tirgus var pe�ks›n, i kl,u� t nelikv|�ds. Citas dar|�juma puses var bu� t vien|�gie investori ar pietiekamuizpratni par atvasina�to ve�rtspap|�ru, lai bu� tu ieinterese�tas veikt sol|�s›anu par to. Likvidia�tes izmain, as varrad|�t bu� tiskas, straujas un neparedzamas izmain, as ar kred|�tu saist|�to ve�rtspap|�ru cena�s. Zina�mosgad|�jumos ar kred|�tu saist|�ta� ve�rtspap|�ra tirgus cena var nebu� t pieejama vai var bu� t nedros›a, un Fondamvar rasties gru� t|�bas s›a�da ve�rtspap|�ra pa�rdos›ana� par cenu, ko Invest|�ciju vad|�ta� js uzskata par adekva�tu. Arkred|�tu saist|�tie ve�rtspap|�ri, kas strukture�ti ka� Nolikuma 144A ve�rtspap|�ri, tiks ietverti limitu apre�k, ina�birz›as saraksta� neiekl,autajiem ve�rtspap|�riem.

Ar kred|�tu saist|�ta ve�rtspap|�ra ve�rt|�ba parasti pieaugs vai samazina�sies atkar|�ba� no jebkurasizmain, as pamata� esos›o para�dsaist|�bu ve�rt|�ba�, ja ta�da ir, ko tur emitents, un kred|�ta neizpildes main, asdar|�juma�. Turkla�t gad|�jumos, kad ar kred|�tu saist|�ts ve�rtspap|�rs ir strukture�ts ta� , ka maksa�jumi Fondambalsta�s uz summa�m, kas san, emtas par jebkura�m pamata� esos›a�m para�dsaist|�ba�m, kas nora�d|�tas atbilstos›iattiec|�gajam kred|�ta neizpildes main, as dar|�jumam vai attiec|�ba� uz to izpildes ve�rt|�bu, s›a�das saist|�basve�rt|�bas sva�rst|�bas var ietekme�t ar kred|�tu saist|�ta� ve�rtspap|�ra ve�rt|�bu.

Invest|�cija�m biotehnolog‘ ijas un tehnolog‘ ijas nozare�s var pasta�ve�t liela�ks risks un augsta�kanepasta�v|�ba neka� invest|�cija�m plas›a�ka� ve�rtspap|�ru kla�sta� , kas pa�rsta�v daz›a�das ekonomikas nozares.Turkla�t vald|�ba var regule�t s›|�s nozares vaira�k neka� citas nozares, un s›a�das vald|�bas regule�s›anas rezulta�ta�ieviesta�s izmain, as var bu� tiski nelabve�l|�gi ietekme�t mine�ta�s nozares. Ta�de�ja�di, atbildot uz tirgusreglamente�tiem vai pe�tniec|�bas s›k, e�rs›l,iem papildus iespe�jamiem nelabve�l|�giem efektiem, kas radus›ies nosacens|�bas jauno tirgus dal|�bnieku starpa�, patentu izskat|�s›anas un produktu novecos›anas, s›a�da�minvest|�cija�m var strauji kristies ve�rt|�ba. Tehnolog‘ iju ietvaros |�sie produktu cikli un kr|�tos›a�s pel,n, asrobez›as ir papildu faktori, kas ja�n, em ve�ra� , veicot invest|�ciju.

Citi Fondi var investe�t gan Krievijas, Austrumeiropas valstu, ka� ar|� Jauno neatkar|�go valstu unvalstu, kas paga�tne� bijus›as Padomju Savien|�bas sasta�va�, emitentu akcija�s, emitentu publiskos un priva�tospara�da un cita fikse�ta� iena�kuma ve�rtspap|�ros. S� iem ve�rtspap|�riem rakstur|�gi ieve�rojami riski un |�pas›iapsta�kl,i, kas parasti netiek saist|�ti ar emitentu ve�rtspap|�ru invest|�cija�m ES dal|�bvalst|�s un AmerikasSavienotaja�s Valst|�s. S� ie riski papildina parastos riskus, kas rakstur|�gi jebkura� s›a�da� invest|�cija� un ietversev|� politiskos, ekonomiskos, juridiskos, valu� tas, infla�cijas un nodokl,u siste�mas riskus. Adekva�tasve�rtspap|�ru pa�rvedumu, cenu, nore�k, inu, uzraudz|�bas vai lietved|�bas siste�mas tru� kuma de�l, pasta�v ar|�zaude�jumu risks.

Krievijas tirgu� pasta�v |�pas›i plas›s risku kla�sts, kas saist|�ts ar ve�rtspap|�ru nore�k, iniem unuzglaba�s›anu. S� ie riski rodas no fizisku ve�rtspap|�ru neesam|�bas, ka� sekas ir ve�rtspap|�ru|�pas›umties|�bu apliecina�jums vien|�gi emitenta Akciona�ru reg‘ istra�. Katrs emitents ir atbild|�gs parsava reg‘ istratora iecels›anu. Rezulta�ta� izveidojas g‘ eogra�fiski plas›a vaira�ku simtu reg‘ istratorusadale Krievija�. Krievijas Ve�rtspap|�ru un kapita�la tirgus federa�la� komisija (‘‘Komisija’’) irnoteikusi reg‘ istratora aktivita�s›u piena�kumus, ka� ar|� to, kas veido |�pas›umties|�bu un dar|�jumaopera�ciju apliecina�jumu. Tome�r gru� t|�bas |�stenot Komisijas noteikumus nora�da, ka joproja�mpasta�v zaude�juma vai kl,u�das iespe�jam|�ba, ka� ar|� nav garantiju, ka reg‘ istrators darbosies saskan, a�ar pieme�rotajiem likumiem un noteikumiem. Plas›i atz|�tu nozaru prakses joproja�m atrodastaps›anas stadija�. Notiekot reg‘ istra�cijai, reg‘ istrators veic attiec|�gu ierakstu Akciona�ru reg‘ istra�konkre�tajam datumam. Akciju |�pas›umties|�bas ir likum|�gas reg‘ istra ierakstos, bet ta�s navapliecina�tas ar person|�gu izrakstu no Akciona�ru reg‘ istra. Izraksts ir vien|�gi apliecina�jums tam, ka

35

reg‘ istra�cija ir notikusi. Tome�r izraksts nav pa�rvedu dokuments un tam nav patiesas ve�rt|�bas.Turkla�t reg‘ istrators parasti nepien, em izrakstu ka� Akciju |�pas›umties|�bu apliecina�jumu un vin, apiena�kumos neietilpst informe�t Ture�ta�jbanku vai ta� viete�jos ag‘ entus Krievija�, ja vai kad tas izdaragroz|�jumus Akciona�ru reg‘ istra�. Krievijas ve�rtspap|�ri Ture�ta�jbanka� vai pie ta�s viete�jiem ag‘ entiemKrievija� fiziski netiek noguld|�ti.

Ta�de�ja�di ne Ture�ta�jbanka, ne ta�s viete�jie ag‘ enti Krievija� nav uzskata�mi par fiziskuuzglaba�s›anas vai Ture�ta�jbankas funkciju veice�jiem tradiciona�laja� izpratne�. Reg‘ istratori nav neTure�ta�jbankas vai ta�s viete�jo ag‘ entu Krievija� ag‘ enti, ne ar|� atbild|�gi to prieks›a�. Ture�ta�jbankasatbild|�ba sniedzas tikai l|�dz vin, as pas›as piena�kumu nepild|�s›anai un t|�s›ai saist|�bu nepild|�s›anai untam, kas noticis ta�s viete�jo ag‘ entu Krievija� nolaid|�bas vai t|�s›a amata piena�kumu izpildespa�rka�puma de�l,, un nav attiecina�ma uz zaude�jumiem, kas radus›ies sakara� ar likvida�ciju, bankrotu,reg‘ istratora nolaid|�bu vai t|�s›u saist|�bu nepild|�s›anu. S�a�du zaude�jumu gad|�juma� Sabiedr|�bai ja�cel,pras|�ba ties›i pret emitentu un/vai ta� iecelto reg‘ istratoru.

Atsevis›k, i Fondi var investe�t emitentu ve�rtspap|�ros valst|�s, kuru tirgi netiek kvalifice�ti ka� regule�tietirgi, un ta�pe�c s›ie Fondi s›a�dos ve�rtspap|�ros nevar investe�t vaira�k par 10% no saviem t|�rajiem akt|�viem.

Invest|�cijas galvojumos un to ture�s›ana var rad|�t paaugstina�tu nepasta�v|�bu atsevis›k, u Fondu t|�roakt|�vu ve�rt|�ba�, kas var izrais|�t galvojumu lietos›anu un sekojos›i izrais|�t augsta�kas paka�pes risku.

Efekt|�vai portfel,a pa�rvald|�s›anai Sabiedr|�ba, katra Fonda vispa�re� ja�s invest|�ciju politikas konteksta�un saskan, a� ar invest|�ciju ierobez›ojumos noteiktajiem limitiem, var iesaist|�ties noteiktos dar|�jumos,ietverot atvasina�to instrumentu izmantos›anu, kuros ietilpst (i) pa�rdevuma un pirkuma opcijasve�rtspap|�riem, para�da obliga�cija�m, indeksiem un valu� ta�m (ieskaitot a�rpusbirz›as tirgus (OTC) opcijas) ;(ii) akciju indeksa un procentu likmju termin, l|�gumi un opcijas; (iii) strukture�ti produkti, kur ve�rtspap|�rssaist|�ts ar citu ve�rtspap|�ru vai ar|� ieguvis savu ve�rt|�bu no ta� ; un (iv) kave�ta piega�de vai ‘‘kad un ja’’ emite�tive�rtspap|�ri, kas var bu� t izveidoti para�da pa�rstrukture�s›ana�s rezulta�ta�. Sabiedr|�ba, saskan, a� ar invest|�cijuierobez›ojumos noteiktajiem limitiem, var iesaist|�ties daz›a�da�s portfel,a strate�g‘ ija�s, kur ietvertinodros›ina�s›anas dokumenti (instruments), lai nodros›ina�tos pret tirgus un valu� tas riskiem. Laimazina�tu riskus, kas saist|�ti ar akciju tirgu att|�st|�bu, Sabiedr|�ba var, pieme�ram, pa�rdot akciju indeksutermin, dar|�jumus, rakst|�t pirkuma opcijas akciju indeksiem un iega�da�ties pa�rdevuma opcijas akcijuindeksiem. Lai nodros›ina�tu procentu likmes, Sabiedr|�ba var pa�rdot procentu likmju termin, dar|�jumul|�gumus, rakst|�t pirkuma opcijas un iega�da�ties pa�rdevuma opcijas procentu likme�m un iesaist|�tiesprocentu main, as dar|�jumos.

Lai nodros›ina�tos pret valu� tas sva�rst|�ba�m, Fonda�(os), Sabiedr|�ba var sle�gt steidzamos valu� tasl|�gumus un iegu� t un rakst|�t pa�rdevuma un pirkuma opcijas (tai skaita� OTC opcijas) valu� ta�m, ka� ar|�iesaist|�ties dar|�jumos ar jaukto valu� tu lietos›anu un dar|�jumos, kuros iesaist|�ts vienas vai vaira�ku valu� tupirkums vai pa�rdos›ana pret akt|�viem, kas noteikti cita� valu� ta�, kuri sva�rsta�s l|�dz|�gi mine�tajai valu� tai.Vadl|�nija�s, pe�c kura�m tiek noteikts, vai vienas valu� tas sva�rst|�bas ir l|�dz|�gas citas valu� tas sva�rst|�ba�m,ietilpst : (i) ir piera�d|�ts, ka vienas valu� tas korela�cija pret otru valu� tu noz|�m|�ga� laika perioda� ir liela�ka par85%; (ii) s›|�s divas valu� tas, saskan, a� ar prec|�zi formule�tu vald|�bas politiku, ir iepla�nots noteikta� na�kotnesdatuma� iekl,aut Eiropas Valu� tas Apvien|�ba� (tas ietvertu eiro izmantos›anu ka� starpnieku, lai nodros›ina�tupara�dz|�mju poz|�cijas, kas noteiktas cita�s valu� ta�s, kura�m savuka�rt ir paredze�ts noteikta� na�kotnes datuma�kl,u� t par dal,u no eiro); un (iii) valu� ta, kas tiek izmantota ka� nodros›ina�s›anas l|�dzeklis pret citu valu� tu, irdal,a no valu� tas groza, pret kuru s›|�s citas valu� tas centra� la� banka prec|�zi to vada ta�s valu� tu joslas vaikoridora ietvaros, kas pie ieprieks› noteikta�s likmes ir vai nu stabils, vai sasve�ries. Nav neka�das garantijas,ka ve�lamais me�rk, is, kuru cens›as pana�kt ar s›a�du pan, e�mienu izmantojumu, tiks pana�kts.

Atvasina�tu instrumentu un nodros›ina�s›anas dar|�jumu izmantos›ana gan var, gan nevarsasniegt uzsta�d|�to me�rk, i un ir saist|�ta ar |�pas›iem riskiem.

Starp para�da ve�rtspap|�ru vai obliga�ciju emitentiem, kuros Sabiedr|�ba var investe�t, ir ar|�organiza�cijas, kas ir dibina�tas un darbojas tikai ar nolu� ku pa�rstrukture�t daz›a�du ve�rtspap|�ru vaiobliga�ciju |�pas›|�bas. S�o organiza�ciju izveidota�jas var bu� t invest|�ciju banku darb|�bas firmas, kuras san, ematalgojumu par katras organiza�cijas nodibina�s›anu un ta�s ve�rtspap|�ru izvietojuma noka�rtos›anu.

Sabiedr|�ba var sle�gt procentu likmju, indeksa un valu� tas main, as likmju main, as l|�gumus nolu� ka�me�g‘ ina�t iegu� t Sabiedr|�bai noteiktu ve�lamo atdevi par zema�ka�m izmaksa�m, sal|�dzinot ar to, ja Sabiedr|�ba

36

bu� tu ties›i investe�jusi instrumenta�, kas dotu tai ve�lamo atdevi. Main, as l|�gumi ir divpuse�ji l|�gumi, kurusgalvenoka�rt sle�dz instituciona�li investori uz laiku, kas ir no daz›a�m diena�m l|�dz laikam vaira�k par vienugadu. Standarta ‘‘main, as’’ dar|�juma� divas puses piekr|�t apmain|�t atdevi (vai atdeves tarifu starp|�bas), kasiegu� ti vai realize�ti ieprieks› noteikta�s invest|�cija�s vai instrumentos. Bruto atdeves, kas apmaina�mas vai‘‘samaina�mas’’ pus›u starpa�, tiek apre�k, ina�tas saskan, a� ar ‘‘doma�jamo apme�ru’’, t.i., atdevi par noteiktu ASVdola�ru summu, kas investe�ta pe�c noteiktas procentu likmes, noteikta� a�rzemju valu� ta� vai ve�rtspap|�ru‘‘groza� ’’, kas pa�rsta�v noteiktu indeksu. Main, as l|�guma� ‘‘doma�jamais lielums’’ ir tikai teore�tiskais pamats,pe�c kura apre�k, ina saist|�bas, kuras main, as l|�guma puses ir vienojus›a�s main|�t. Sabiedr|�bas saist|�bas (vaities|�bas) saskan, a� ar main, as l|�gumu parasti ir viena�das tikai t|�raja� apme�ra�, kas maksa�jams vai san, emamssaskan, a� ar l|�gumu, pamatojoties uz katras puses l|�guma poz|�ciju relat|�vaja�m ve�rt|�ba�m (‘‘t|�ra� summa’’).Sabiedr|�bas obliga�cijas saskan, a� ar main, as l|�gumu ik dienu tiek uzkra�tas (re�k, inot pret summa�m, kopiena�kas san, emt Sabiedr|�bai) un jebkuri uzkra�ti, bet nesamaksa�tas t|�ra�s summas, kas ir para�ds main, asprete� jai pusei, tiek segti ar atsevis›k, a konta uzture�s›anu, ko veido skaidra nauda, Amerikas SavienotoValstu vald|�bas ve�rtspap|�ri vai augstas kategorijas para�dsaist|�bas, lai izvair|�tos no jebkuras iespe�jamasSabiedr|�bas portfel,a ietekme�s›anas. Sabiedr|�ba nesle�dz main, as l|�gumu ar pusi, ja tai piederos›ais vaisaskan, a� ar puses esos›ajiem l|�gumiem san, emama� t|�ra� summa pa�rsniedz 5% no Sabiedr|�bas akt|�viem.

Tas, vai Sabiedr|�bas main, as l|�gumu lietos›ana ir veiksm|�ga, sekme�jot ta�s invest|�ciju me�rk, i, iratkar|�gs no Invest|�ciju vad|�ta� ju spe�jas pareizi paredze�t, vai noteikti invest|�ciju veidi dos liela�ku atdevineka� citas invest|�cijas. Ta� ka� main, as l|�gumi ir divpuse�ji l|�gumi un to termin, i var pa�rsniegt septin, askalenda�ra�s dienas, tie tiek uzskat|�ti par nelikv|�diem. Turkla�t Sabiedr|�ba uzn, emas saskan, a� ar main, asl|�gumu paredzama�s summas zaude�s›anas risku, kas iespe�jams saist|�bu nepild|�s›anas vai main, as l|�gumaotra�s puses bankrota gad|�juma�. Invest|�ciju vad|�ta�ji liek Sabiedr|�bai sle�gt main, as l|�gumus tikai ar ta�da�mprete� ja�m puse�m, kas saskan, a� ar Sabiedr|�bas pa�rpirkuma l|�guma nora�d|�jumiem ir pieme�rotas, lai tiktuuzskat|�tas par pa�rpirkuma l|�guma prete� ja�m puse�m.

Sabiedr|�ba var aizdot ikviena Fonda portfel,a ve�rtspap|�rus specialize�ta�m banka�m, kred|�tainstitu� cija�m un cita�m augstu sta�vos›a�m finans›u institu� cija�m ar atz|�tu nore�k, ina institu� ciju ka�Clearstream vai Euroclear starpniec|�bu. Ve�rtspap|�ru aizdos›anas termin, s› nepa�rsniedz tr|�sdesmit (30)kalenda�ra�s dienas. Aizdevumi tiek nepa�rtraukti nodros›ina�ti ar k, |�lu, kas sasta�v no skaidras naudas un/vaive�rtspap|�riem, ko emite� jus›as vai garante� jus›as Ekonomiska�s Sadarb|�bas un Att|�st|�bas organiza�cijasdal|�bvalstis vai to viete� ja�s varas institu� cijas un kam aizdevuma l|�guma nosle�gs›anas br|�d|� ja�bu� t vismazviena�diem ar katra Fonda aizdoto ve�rtspap|�ru globa�la�s ve�rte�s›anas ve�rt|�bu. �|�lai Sabiedr|�bas interese�sja�bu� t blok, e�tai l|�dz aizdevuma l|�guma izbeigs›anai. Aizdevuma dar|�jumi nevar tikt veikti par vaira�k neka�50% no katra Fonda portfel,a ve�rtspap|�ru tirgus kopve�rt|�bas ar noteikumu, ka s›is ierobez›ojums navpieme�rojams, ja Sabiedr|�bai ir ties|�bas izbeigt aizdevuma l|�gumu jebkura� laika� un san, emt atpakal,aizdotos ve�rtspap|�rus. Jebkuri dar|�juma izdevumi, kas radus›ies saist|�ba� ar s›a�diem aizdevumiem, var tiktpiepras|�ti no attiec|�ga� Fonda.

Sabiedr|�ba ikviena Fonda uzdevuma� var ik pa laikam papildus sle�gt pa�rpirkuma l|�guma dar|�jumus,kas sasta�v no ve�rtspap|�ru pirks›anas un pa�rdos›anas ar atrunu, ka pa�rdeve�js patur ties|�bas vai piena�kumupa�rpirkt no ieguve�ja ve�rtspap|�rus, kas pa�rdoti par cenu un termin, a� , ko noteikus›as abas puses tosavstarpe�ji nosle�gtaja� l|�guma�. Pa�rpirkuma l|�guma dar|�jumos vai vaira�kos turpma�kajos pa�rpirkumal|�guma dar|�jumos Sabiedr|�ba var bu� t vai nu pirce�js, vai ar|� pa�rdeve�js. Sabiedr|�ba var pirkt vai pa�rdotve�rtspap|�rus, izmantojot pa�rpirkuma l|�guma dar|�jumu, tikai tad, ja s›a�da dar|�juma prete�ja� puse ir augstasreputa�cijas finans›u institu� cija, kas specialize�jas s›a�da veida dar|�jumos. Pa�rpirkuma l|�guma darb|�bas laika�,saskan, a� ar kuru Sabiedr|�ba ir nopirkusi ve�rtspap|�rus, Sabiedr|�ba nevar pa�rdot ve�rtspap|�rus, kas irdar|�juma prieks›mets, pirms prete� ja� puse ir izmantojusi savas ties|�bas pa�rpirkt s›os ve�rtspap|�rus vai ar|�pirms pa�rpirkuma termin, a beiga�m. Sabiedr|�bai ja�ru� pe�jas, lai ta�s pa�rpirkuma l|�guma dar|�juma riskal|�menis bu� tu ta�ds, ka ta� jebkura� laika� ir spe�j|�ga izpild|�t saist|�bas izpirkt savas Akcijas.

Akciona�riem ja�saprot, ka visas invest|�cijas ir saist|�tas ar risku un nepasta�v garantija pretzaude�jumiem, kas radus›ies no invest|�cija�m Fonda�(os), ka� ar|� nepasta�v neka�da garantija, kaFonda(u) invest|�ciju me�rk, is(i) tiks sasniegts(i). Ne Invest|�ciju vad|�ta�js, ne ar|� ka�da no pasaulesfilia�l,u organiza�cija�m negarante� Sabiedr|�bas vai jebkura ta�s Fonda darb|�bas rezulta�tus vai na�kotnesiena�kumus.

37

Dividenz› u Politika

Attiec|�ba� uz visiem Fondiem, kas emite� izplat|�s›anas Akcijas, Direktoru valdes nodoms ir sadal|�tbu� tiski visus iena�kumus, kas attiecina�mi uz izplat|�s›anas Akcija�m. Saskan, a� ar jebkuriem juridiskiem vairegule�s›anas nosac|�jumiem Direktoru valde patur ties|�bas ieviest jaunas Akciju Klases, kas var saglaba�t unpa�rinveste�t to t|�ro iena�kumu.

Ikgade�ja�s dividendes var tikt deklare�tas atsevis›k, i attiec|�ba� uz katru Fondu Ikgade�ja� akciona�rupilnsapulce�.

Pagaidu Akciju dividendes attiec|�ba� uz jebkuru no Fondiem var tikt izmaksa�tas pe�c Direktoruvaldes le�muma.

Turkla�t ir sagaida�ms, ka izplat|�s›ana notiek norma�los apsta�kl,os, ka� aprakst|�ts ta�la�k:

Ik me�nesi (pe�c kalenda�ra� me�nes›a beiga�m) attiec|�ba� uz Akcija�m, kas saist|�tas ar s›a�diem Fondiem:

^ Franklin High Yield Fund^ Franklin Income Fund^ Franklin U.S. Government Fund^ Franklin U.S. Short-Term Bond Fund^ Franklin U.S. Total Return Fund^ Templeton European Total Return Fund^ Templeton Global Bond Fund^ Templeton Global Total Return Fund^ Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund

Ik ceturksni (pe�c kalenda�ra� me�nes›a beiga�m) attiec|�ba� uz Akcija�m, kas saist|�tas ar s›a�diem Fondiem:

^ Templeton Emerging Markets Bond Fund^ Templeton Global Balanced Fund

Ik gadu (katra gada decembr|�, turpma�k pe�c Akciona�ru le�muma, kas pien, emts Ikgade�ja� akciona�rupilnsapulce�) attiec|�ba� uz Akcija�m, kas saist|�tas ar s›a�diem Fondiem:

^ Franklin High Yield (Euro) Fund^ Franklin Mutual Beacon Fund^ Franklin Templeton Japan Fund^ Templeton Asian Growth Fund^ Templeton Emerging Markets Fund^ Templeton Euro Liquid Reserve Fund^ Templeton Euroland Bond Fund^ Templeton European Fund^ Templeton Global Fund^ Templeton Global (Euro) Fund^ Templeton Global Bond (Euro) Fund^ Templeton Global Smaller Companies Fund^ Templeton Growth (Euro) Fund^ Templeton Latin America Fund

Lai san, emtu dividendes par akciju izplat|�s›anu, nepiecies›ams reg‘ istre�t akciona�rus ka� s›a�duizplat|�s›anas akciju |�pas›niekus akciona�ru reg‘ istra� Nove�rte�s›anas diena�, ko Uzn, e�mums nosaka arreg‘ istra�cijas datumu.

Izplat|�s›anas Va�rda Akciju dividendes parasti tiek pa�rinveste�tas ta� Fonda na�kamo Akcijuparakst|�s›ana�, uz kuru s›a�das dividendes attiecas, izn, emot gad|�jumus, ja Pieteikuma Veidlapa� noteiktscita�da�k. S� a�das turpma�kas izplat|�s›anas Akcijas, kuras pasta�v reg‘ istre�ta� forma� bez Akcijas apliec|�bas, tiekizdotas taja� datuma�, kura� attiec|�ga� dividende tiek izmaksa�ta par cenu, kura tiek apre�k, ina�ta ta�da� pas›a�

38

veida� ka� cenas cita�m konkre�ta� Fonda Akciju emisija�m Ve�rte�s›anas diena�, kura� konkre�ta� Fondaizplat|�s›anas Akciju cena kl,u� st par bijus›o dividendi. Nav ja�maksa� Sa�kotne�ja� tirdzniec|�bas nodeva.Pretendentiem, kas neve�las izmantot s›o pa�rinveste�s›anas iespe�ju, ja�aizpilda Pieteikuma veidlapasatbilstos›a� nodal,a. Gad|�juma�, kad ir izmaksa�jamas naudas dividendes, ta�s tiek izmaksa�tas izplat|�s›anasva�rda Akciju |�pas›niekiem, kuri izve�le�jus›ies san, emt dividendes nauda� ar naudas pa�rskait|�jumu vai c›eku,kas tiek nosu� t|�ts uz Akciona�ra adresi, kas nora�d|�ta Akciona�ru reg‘ istra� (jebkuri izdevumi abos gad|�jumosir ja�sedz Akciona�ram).

Gad|�juma�, kad pe�c Akciona�ra |�pas›a piepras|�juma, ka� ieprieks› nora�d|�ts, dividendes ja�izmaksa�skaidra� nauda� noteikta� Fonda(u) pamatvalu� ta� vai (ja tas ir pieme�rojams) ta� alternat|�va� valu� ta�, vai uzAkciona�ra re�k, ina jebkura� cita� br|�vi konverte� jama� valu� ta�, ta�s tiek izmaksa�tas izplat|�s›anas va�rda Akciju|�pas›niekiem ar pa�rskait|�jumu vai c›eku, kas, Akciona�ram pas›am uzn, emoties risku, tiek nosu� t|�ts uzAkciona�ra adresi, kas nora�d|�ta Akciona�ru reg‘ istra�. Dividendes, kas netiek piepras|�tas piecu (5) gadulaika�, zaude� spe�ku un tiek uzkra�tas attiec|�gaja� Fonda�.

Uzra�d|�ta�ja Akciju dividendes tiek izmaksa�tas Galvena� maksa�jumu ag‘ enta birojos Luksemburga� vaijebkura viete� ja� Maksa�jumu Ag‘ enta birojos, kas nora�d|�ti dividenz›u pazin, ojuma�. Dividendes tiek pazin, otas(reize� ar Galvena� maksa�jumu ag‘ enta un/vai viete�ja� Maksa�jumu ag‘ enta(u) va�rdu(iem) un adresi(e�m))s›a�dos laikrakstos: Expansion, Dagens Naeringsliv, De Financieele Economische Tijd, Handelsblatt, Hong KongEconomic Times, Il Sole 24 Ore, La Tribune, L’Echo, Luxemburger Wort, South China Morning Post un TheFinancial Times, ka� ar|� jebkura� cita� laikraksta� vai jebkura� interneta lapa�, kuru Direktoru valde var laiku palaikam noteikt.

Ja dividendes ASV $ 250 (vai citas valu� tas ekvivalenta�) vai maza�ka� apme�ra� nevar izmaksa�treg‘ istre�tam akciona�ram ta�pe�c, ka tru� kst datu vai c›eks nav pa�rve�rsts nauda� noteiktaja� termin, a�, Sabiedr|�bavai Pa�rvedumu ag‘ ents patur sev ties|�bas automa�tiski pa�rinveste�t s›a�das dividendes un jebkuras turpma�ka�sizmaksa�jama�s dividendes na�kamo Fonda izplat|�s›anas akciju parakst|�s›ana� un klase�, uz kuru attiecas s›a�dasdividendes, l|�dz tiek san, emti piena�c|�gi nora�d|�jumi no Akciona�ra.

Ja dividende ir izsludina�ta, bet nav izmaksa�ta par uzra�d|�ta� ja Akciju, un par s›a�du dividendi piecugadu laika� nav iesniegts kupons, Sabiedr|�ba saskan, a� ar Luksemburgas Lielhercogistes likumiempasludina dividendi par spe�ku zaude�jus›u un s›a�da neizmaksa�ta dividende tiek uzkra�ta attiec|�gaja� Fonda�.

Attiec|�ba� uz katru izsludina�to dividendi Direktoru valde var noteikt, vai un ka�da� apme�ra� s›a�dadividende ir izmaksa�jama no realize�tajiem un nerealize�tajiem kapita� la iena�kumiem, neskatoties uziespe�jamajiem kapita� la zaude�jumiem, ko var palielina�t vai samazina�t t|�ra� invest|�ciju iena�kumu dal,a unkapita�la iena�kumi, kas attiecina�mi uz izdotaja�m Akcija�m un pa�rpirktaja�m Akcija�m.

Ir svar|�gi atcere�ties, ka dividenz›u izplat|�s›ana nav garante�ta, ka Sabiedr|�bas Fondi nemaksa�procentus un ka Akciju cena Sabiedr|�bas Fondos un jebkurs› iena�kums, kas iegu� ts no Akcija�m, vargan samazina�ties, gan pieaugt. Bu� tiski atcere�ties ar|� to, ka jebkura dividenz›u sadale atbilstos›i ta�slielumam pazemina Akciju ve�rt|�bu Sabiedr|�bas Fondos. Na�kotnes ien, e�mumus un invest|�cijurezulta�tus var ietekme�t daudz faktori, tai skaita� izmain, as valu� tas main, as kursos, kas navSabiedr|�bas, ta�s direktoru, amatpersonu vai jebkuru citu personu kontroles ietvaros. Sabiedr|�bapati sava� uzdevuma�, neviens no Sabiedr|�bas direktoriem vai amatpersona�m, Franklin TempletonInvestments un neviena no ta�s pasaules filia�le�m, to direktoriem, amatpersona�m vai darbiniekiemnevar garante�t na�kotnes rezulta�tus vai na�kotnes iena�kumus.

Sabiedr|�bas Fondi izmanto uzskaites praksi, kas paz|�stama ka� izl|�dzina�s›ana, ar kuru dal,a notirdzniec|�bas ien, e�mumiem un no Akciju izpirks›anas izmaksa�m, kas pe�c principa ‘‘uz vienu Akciju’’ irviena�da ar nesadal|�to t|�ro invest|�ciju iena�kumu summu dar|�juma diena�, tiek kredite�tas vai ieskait|�tasnesadal|�taja� iena�kuma�. Ta� rezulta�ta� nesadal|�to t|�ro invest|�ciju iena�kumu uz vienu Akciju nevar ietekme�tAkciju tirdzniec|�ba vai izpirks›ana. Tome�r attiec|�ba� uz jebkuru Fondu, kas pieda�va� tikai uzkra�s›anasAkcijas, Direktoru valde patur ties|�bas nepieme�rot izl|�dzina�s›anu.

39

Pa� rvald|� s› ana unAdministra� cija

Direktoru valde ir atbild|�ga par Sabiedr|�bas pa�rvald|�s›anu un kontroli, tai skaita� par invest|�cijupolitikas noteiks›anu. Ta�la�k nodal,a� ‘‘Invest|�ciju vad|�ta� ji’’ uzskait|�ti ta�s ieceltie Franklin TempletonInvest|�ciju vad|�ta�ji.

Invest|� ciju Vad|� ta� ji

Franklin Templeton Investment Management Limited, Templeton Asset Management Ltd.,Franklin Advisers, Inc., Templeton Global Advisors Limited, Franklin Mutual Advisers, LLC, FranklinTempleton Investments Japan Limited, Franklin Templeton Alternative Strategies, Inc un FranklinTempleton Investments Corp. darbojas ka� Invest|�ciju vad|�ta�ji Sabiedr|�bas Fondos ta�pat ka� citas filia�l,uinvest|�ciju konsultat|�va�s sabiedr|�bas Franklin Templeton Investments ietvaros un nodros›ina ikdienasvad|�bu attiec|�ba� uz Fondu akt|�vu invest|�cija�m un pa�rinvest|�cija�m.

Invest|�ciju vad|�ta�ji un to filia�les darbojas ka� konsultanti daudzveid|�giem publiskajiem invest|�cijudar|�jumiem kope�jos fondos un priva�tajiem klientiem daudza�s valst|�s. Franklin Templeton Investmentsnodarbojas ar invest|�cija�m globa�la� me�roga� jau 57 gadus un nodros›ina invest|�ciju vad|�bu un konsultat|�vospakalpojumus pasaules me�roga klientu� rai, ieskaitot aptuveni 14,2 miljonus savstarpe�jo fonduakciona�rus, fondus un dota�cijas, stra�da�jos›o pre�miju pla�nus un priva�tpersonas. Franklin TempletonInvest|�ciju vad|�ta� ji ir neties›i pilna� apme�ra� Franklin Resources, Inc. (‘‘Franklin’’) piederos›as filia� les. Arsavu filia�l,u pal|�dz|�bu Franklin ir iesaist|�ts daz›a�dos finansia� lo pakalpojumu industrijas aspektos.2003.gada 30. septembr|� Franklin Templeton Investments organizacijas pa�rvald|�ja vaira�k neka� 301,9miljardus ASV dola�ru ve�rtus akt|�vus visa� pasaule� .

Ture� ta� jbanka

J.P. Morgan Bank Luxembourg S.A. ir iecelta par Ture�ta� jbanku Sabiedr|�bas akt|�viem, tai skaita�Sabiedr|�bas ve�rtspap|�riem un skaidrai naudai, kas tiek uzglaba�ta ties›i vai ar Ture�ta�jbankas pasta�v|�goklientu, kandida�tu, ag‘ entu vai pa�rsta�vju starpniec|�bu. Ture�ta� jbanka tika iecelta ar 1994.gada 31.augustudate�tu l|�gumu ar turpma�kiem groz|�jumiem, kas var tikt pa�rtraukts ar uzteikumu 90 dienas ieprieks›.

J.P. Morgan Bank Luxembourg S.A. izpilda Ture�ta�jbankas funkcijas saskan, a� ar Likumu parkolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumiem.

J.P. Morgan Bank Luxembourg S.A. ir reg‘ istre�ta ka� socie¤te¤ anonyme ar neierobez›otu termin, u kops›1973.gada 16.maija. Ta�s reg‘ istre�tais birojs atrodas 5 Rue Plaetis, L-2338 Luxembourg, Grand Duchy ofLuxembourg. 2003.gada 31.decembr|� ta�s kapita� la rezerves sasniedza 213 433 418,17 ASV dola�rus.

Ture�ta�jbankai turkla�t ja�nodros›ina, lai Sabiedr|�ba� parakst|�s›ana�s uz Akcija�m un to izpirks›anaSabiedr|�bas izpild|�juma� notiktu saskan, a� ar Likuma par kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumiem noteikumiemun Statu� tiem; ja�nodros›ina, lai dar|�jumos, kas ietver Sabiedr|�bas akt|�vus, jebkurs› apsve�rums tiktu nosu� t|�tsTure�ta�jbankai parastajos laika termin, os, un ja�nodros›ina, lai Sabiedr|�bas iena�kumi tiktu lietoti saskan, a� arLikuma par kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumiem noteikumiem un Statu� tiem.

Reg‘istrators un Pa� rviuma, Korporat|� vais, Viete� jais unAdministrat|� vais Ag‘ents

Ka� Reg‘ istrators un pa�rveduma, korporat|�vais, viete�jais un administrat|�vais ag‘ ents FranklinTempleton International Services S.A. ir atbild|�gs par Akciju emisijas, izpirks›anas un apmain, as apstra�di,gra�matved|�bas uzskaites ka�rtos›anu un visa�m cita�m administrat|�vaja�m funkcija�m, ka� to pieprasaLuksemburgas Lielhercogistes likumi.

AkcijuVeids

Katra Fonda Akcijas ir pieejamas vien|�gi reg‘ istre�ta� veida�. Gad|�juma�, ja nav piepras|�ts akcijasizsniegt noteikta� forma�, tiek uzskat|�ts, ka investori piepras|�jus›i izdot savas Akcijas reg‘ istre�ta� veida� bezapliec|�ba�m.

40

Jau izlaista�s fiziska�s uzra�d|�ta� ja Akcijas var tikt samain|�tas pret va�rda Akcija�m vai uzglaba�tasClearstream vai Euroclear globa�lajos |�pas›umos. Va�rda Akcijas nevar tikt samain|�tas pret fiziskaja�muzra�d|�ta�ja Akcija�m, bet var tikt samain|�tas uzglaba�s›anai Clearstream vai Euroclear globa�lajos|�pas›umos.

Direktoru valde ir nole�musi, ka Sabiedr|�ba nevar ta�s Akciona�riem un cita�m persona�m izdot opcijuapliec|�bas, opcijas vai citas ties|�bas parakst|�ties uz Sabiedr|�bas Akcija�m.

AkcijuKlases ^ Tirdzniec|�bas nodevu Struktu� ra

Akcijas, kas attiecas uz noteiktiem Sabiedr|�bas Fondiem, ir iedal|�tas ses›a�s klase�s : A klase� , AX klase�,B klase�, N klase� , C klase� un I klase�, kas detalize�ta�k aprakst|�tas 3^4 lappuse�.

Ats›k, ir|�ba starp daz›a�das Klases Akcija�m ir saist|�ta ar maksa�juma struktu� ru, kas izmantojama katra�no ta�m, ka� s|�ka�k aprakst|�ts ta� la�k.

Daz›a�das Akciju Klases emisijas ien, e�mumi tiek investe�ti viena� kope�ja� pamata� esos›a� invest|�cijuportfel|�, bet katras Klases akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba ir ats›k, ir|�ga, kas pamatojams ar s›a�das Klases Akciju daz›a�doemisijas cenu, daz›a�du maksu struktu� ru un apliks›anu ar |�pas›u izplat|�s›anas nodevu, ka� s|�ka�k aprakst|�tsta� la�k.

Direktoru valde paredz pamata� sadal|�t visu iena�kumu, kas attiecas uz izplat|�s›anas Akcija�m,turpretim uzkra�s›anas Akcija�m dividendes netiks izmaksa�tas, bet t|�ra� iena�kuma ve�rt|�ba tiks atspogul,otapaaugstina�taja� Akciju ve�rt|�ba�.

Turkla�t Sabiedr|�ba var Apaks›fondu ietvaros pieda�va�t atsevis›k, as Klases ar ta�da�m pas›a�m paz|�me�m,ka� aprakst|�ts ieprieks› (A, AX, B, N, C vai I) ar nomina�ciju no Fonda pamatvalu� tas ats›k, ir|�ga� valu� ta�(‘‘alternat|�va� valu� ta’’). Attiec|�ba� uz s›a�du Apaks›fondu, attiec|�ga�s Klases akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba tiek apre�k, ina�taun publice�ta alternat|�va� valu� ta�, un parakst|�s›ana�s maksu s›a�da�m Klase�m maksa� investori, un izpirks›anasien, e�mumus izmaksa� atpe�rkos›ajiem akciona�riem s›a�da� alternat|�vaja� valu� ta�. Pas›laik Sabiedr|�ba nepla�nonodros›ina�t valu� tas riskus, kam s›|�s Klases ir pakl,autas.

A Klases Akcijas

A Klases Akcijas var bu� t gan izplat|�s›anas Akcijas (A Klases (izpl.) Akcijas) vai uzkra�s›anas Akcijas (AKlases (uzkr.) Akcijas). Attiec|�ba� uz A Klases (uzkr.) Akcija�m dividendes netiek izmaksa�tas, bet t|�ra�iena�kuma ve�rt|�ba atspogul,ojas Akciju paaugstina�taja� ve�rt|�ba�. Visi pa�re� jie nosac|�jumi un noteikumi, kasattiecas uz A Klases (uzkr.) Akcija�m, ir ta�di pas›i, ka�di attiecas uz A Klases (izpl.) Akcija�m.

^ Sa�kotne�ja� tirdzniec|�bas nodeva

A Klases Akcijas tiek pieda�va�tas par pieme�rojamo akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu plus sa�kotne�jo tirdzniec|�basnodevu l|�dz 6,50% no kope�ja� investe�ta� apjoma. S� |� maksima�la� nodeva, pien, emot, ka nepasta�v citasnodevas vai izdevumi, ir l|�dz aptuveni 6,95% no kop|�ga�s Akcijas cenas par iegu� taja�m Akcija�m, un no s›|�snodevas Galvenais izplat|�ta� js var izdar|�t maksa�jumus apaks›izplat|�ta�jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vaiprofesiona�liem investoriem, kas var ietvert Franklin Templeton Investments saist|�tos uzn, e�mumus.Galvenais izplat|�ta�js piln|�ba� vai dal,e�ji var atteikties no sa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas individua�lieminvestoriem vai noteikta�m investoru grupa�m. Investe�ta�s summas atlikums pe�c jebkuru pieme�rojamotirdzniec|�ba nodevu atskait|�s›anas tad tiek izmantots Akciju pirks›anai attiec|�gaja� Fonda�.

Ja valst|�, kura� Akcijas tiek pieda�va�tas, viete�jie likumi vai prakse pieprasa vai piel,auj zema�kutirdzniec|�bas nodevu vai no augsta�k mine�ta� ats›k, ir|�gu minimumu katram individua�lam pirks›anasr|�kojumam, Galvenais izplat|�ta� js var pa�rdot A Klases Akcijas un var pilnvarot apaks›izplat|�ta� ju(s),starpnieku(s), d|�leri(us) un/vai profesiona�lu(s) investoru(s) pa�rdot A Klases Akcijas s›a�das valsts robez›a�spar kope�jo cenu, kas ir zema�ka par augsta�k mine�to pieme�rojamo cenu, bet saskan, a� ar apjomiem, ka�dusatl,auj s›|�s valsts likums vai prakse.

41

^ Atlikta� tirdzniec|�bas nodeva

Bez tam, lai atgu� tu apaks›izplat|�ta� jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vai profesiona�liem investoriemizmaksa�ta�s starpniec|�bas naudas par kvalifice�ta�m invest|�cija�m attiec|�ba� uz A Klases Akcija�m 1 miljonaASV dola�ru ve�rt|�ba� un vaira�k, noteiktiem s›a�diem izpirkumiem tiek pieme�rota nosac|�ta atlikta�tirdzniec|�bas nodeva 1,00% apme�ra� pirmo 18 me�nes›u laika� pe�c katras invest|�cijas izdar|�s›anas.Nodeva ir 1,00% no maza�ka�s izpirkto Akciju ve�rt|�bas (neskaitot pa�rinveste�to dividenz›u sadali) vai nokope�ja�s s›a�du Akciju cenas, un to patur Galvenais izplat|�ta� js. S� |�s nodevas apre�k, ina�s›anas veids ir viena�dsvisa�m Akciju Klase�m, izn, emot pieme�rojamo procentua�lo apme�ru, un s|�ka�k ir aprakst|�ts nodal,a� ‘‘B KlasesAkcijas’’.

Kvalifice�ta�s invest|�cijas ir ta�das invest|�cijas, kas veiktas ka� vienreize�ja summa vai ar investora vin, adz|�vesbiedres, be�rnu un/vai mazbe�rnu, ja tie ir jauna�ki par 18 gadiem, kumulat|�vo r|�kojumustarpniec|�bu. Lai pieme�rotu kvalifice�to invest|�ciju noteikumus, pe�c investora piepras|�juma var apvienotkonkre�tajai personai piederos›a�s akcijas citos invest|�ciju fondos, ko pieda�va� Franklin TempletonInvestment. Informa�cija par invest|�ciju Fondiem, kuru akcijas var apvienot, un s|�ka�kas zin, as parpieme�rojamo ka�rt|�bu, noteikumiem un nosac|�jumiem pe�c piepras|�juma var san, emt no Pa�rvedumuag‘ enta.

^ Uzture�s›anas nodeva

Uzture�s›anas nodeva par pieme�rojamo vide�jo akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu l|�dz noteiktiem procentiem pargadu tiek atskait|�ta un iemaksa�ta Galvenajam izplat|�ta� jam, lai atl|�dzina�tu visus izdevumus, kurus tasuzn, e�mies saist|�ba� ar Akciona�ru koordine�s›anu un Akciju pa�rvald|�s›anu. S� |� nodeva tiek uzkra�ta ik dienasun ik me�nesi atskait|�ta un izmaksa�ta Galvenajam izplat|�ta�jam.

Attiec|�ba� uz daz›a�diem Fondiem pieme�rojama s›a�da uzture�s›anas nodeva:

^ Franklin Aggressive Growth Fund l|�dz 0,50%^ Franklin Biotechnology Discovery Fund l|�dz 0,50%^ Franklin European Growth Fund l|�dz 0,50%^ Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund l|�dz 0,50%^ Franklin Global Growth Fund l|�dz 0,50%^ Franklin Global Small-Mid Cap Growth Fund l|�dz 0,50%^ Franklin High Yield Fund l|�dz 0,40%^ Franklin High Yield (Euro) Fund l|�dz 0,40%^ Franklin Income Fund l|�dz 0,50%^ Franklin Technology Fund l|�dz 0,50%^ Franklin U.S. Equity Fund l|�dz 0,50%^ Franklin U.S. Government Fund l|�dz 0,30%^ Franklin U.S. Growth Fund l|�dz 0,50%^ Franklin U.S. Short-Term Bond Fund l|�dz 0,30%^ Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund l|�dz 0,50%^ Franklin U.S. Total Return Fund l|�dz 0,30%^ Franklin Mutual Beacon Fund l|�dz 0,50%^ Franklin Mutual European Fund l|�dz 0,50%^ Franklin Templeton Global Growth and Value Fund l|�dz 0,50%^ Franklin Templeton Japan Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Asian Growth Fund l|�dz 0,50%^ Templeton China Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Eastern Europe Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Emerging Markets Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Emerging Markets Bond Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Euro Liquid Reserve Fund l|�dz 0,10%^ Templeton Euroland Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Euroland Bond Fund l|�dz 0,30%^ Templeton European Fund l|�dz 0,50%

42

^ Templeton European Total Return Fund l|�dz 0,30%^ Templeton Global Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Global (Euro) Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Global Balanced Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Global Bond Fund l|�dz 0,30%^ Templeton Global Bond (Euro) Fund l|�dz 0,30%^ Templeton Global Smaller Companies Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Global Total Return Fund l|�dz 0,30%^ Templeton Growth (Euro) Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Japan Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Korea Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Latin America Fund l|�dz 0,50%^ Templeton Thailand Fund l|�dz 0,50%^ Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund l|�dz 0,10%^ Templeton U.S. Value Fund l|�dz 0,50%

Galvenais izplat|�ta�js konkre�ta� perioda� var izmaksa�t dal,u no uzture�s›anas nodevas daz›a�diemapaks›izplat|�ta� jiem, starpniekiem, d|�leriem, investoriem vai konkre�ta�m investoru grupa�m.

AX Klases (uzkra� s›anas) akcijas

Par AX Klases (uzkra�s›anas) akcija�m (AX Klases (uzkr.) Akcijas) netiks izplat|�tas dividendes, betattiecina�mie t|�rie iena�kumi tiks atspogul,oti Akciju palielina�taja� ve�rt|�ba�. Ta�la�k aprakst|�ti uz Klases AX(uzkr.) attiecina�mie noteikumi un nosac|�jumi.


AX Klases (uzkr.) Akcijas tiek pieda�va�tas par cenu, kas ir vienas Akcijas akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba, kasnoteikta pe�c pirkuma uzdevuma san, ems›anas, ka� define�ts s›aja� prospekta�, plus sa�kotne�ja� tirdzniec|�basnodeva l|�dz 6,50% no kope�ja� investe�ta� apjoma. S� |� maksima�la� nodeva, pien, emot, ka nepasta�v citasnodevas vai izdevumi, ir l|�dz apme�ram 6,95% no kop|�ga�s Akcijas cenas par iegu� taja�m Akcija�m, un no s›|�snodevas Galvenais izplat|�ta� js var izdar|�t maksa�jumus apaks›izplat|�ta�jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vaiprofesiona�liem investoriem, kas var ietvert Franklin Templeton Investments saist|�tos uzn, e�mumus.Galvenais izplat|�ta�js piln|�ba� vai dal,e�ji var atteikties no sa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas par labuindividua�liem investoriem vai noteikta�m investoru grupa�m. Tad investe�ta�s summas atlikums pe�cjebkuras pieme�rojama�s sa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas atskait|�s›anas tiek pieme�rots Akciju pirkumamattiec|�gaja� Fonda�.

Ja ka�da� valst|�, kura� Akcijas tiek pieda�va�tas, viete� jie likumi vai prakse pieprasa vai piel,auj zema�kutirdzniec|�bas nodevu vai no augsta�k mine�ta� ats›k, ir|�gu minimumu katram individua�lam pirks›anasr|�kojumam, Galvenais izplat|�ta� js var pa�rdot AX Klases (uzkr.) Akcijas un var pilnvarot apaks›izplat|�ta� ju(s),starpnieku(s), d|�leri(us) un/vai profesiona�lu(s) investoru(s) pa�rdot AX Klases (uzkr.) Akcijas s›a�das valstsrobez›a�s par kope�jo cenu, kas ir zema�ka par augsta�k mine�to pieme�rojamo cenu, bet saskan, a� ar apjomiem,ka�dus atl,auj s›|�s valsts likums vai prakse.

^ Atlikta� tirdzniec|�bas nodeva

Lai atgu� tu apaks›izplat|�ta� jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vai profesiona�liem investoriem izmaksa�ta�skomisijas maksas par kvalifice�tiem invest|�cija�m attiec|�ba� uz AX Klases (uzkr.) Akcija�m 1 miljona ASVdola�ru ve�rt|�ba� un vaira�k, noteiktiem s›a�diem izpirkumiem tiek pieme�rota nosac|�ta� atlikta� tirdzniec|�basnodeva 1,00% apme�ra� pirmo 18 me�nes›u laika� pe�c katras invest|�cijas. Nodeva tiek noteikta 1,00%apme�ra� no maza�ka�s izpirkto Akciju ve�rt|�bas (neskaitot pa�rinveste�to dividenz›u sadali) vai no kope�ja�s s›a�duAkciju cenas, ko patur Galvenais izplat|�ta�js. S� |�s nodevas apre�k, ina�s›anas veids ir viena�ds visa�m AkcijuKlase�m, izn, emot pieme�rojamo procentua�lo apme�ru, un s|�ka�k ir aprakst|�ts nodal,a� ‘‘B Klases Akcijas’’.

Kvalifice�ta�s invest|�cijas ir ta�das invest|�cijas, kas veiktas ka� vienreize�ja summa vai ar investora, vin, adz|�vesbiedres, be�rnu un/vai mazbe�rnu, ja tie ir jauna�ki par 18 gadiem, kumulat|�vo r|�kojumustarpniec|�bu. Lai pieme�rotu kvalifice�to invest|�ciju noteikumus, pe�c investora piepras|�juma var apvienot

43

konkre�tajai personai piederos›a�s akcijas citos invest|�ciju fondos, ko pieda�va� Franklin TempletonInvestment. Informa�cija par invest|�ciju Fondiem, kuru akcijas var apvienot, un s|�ka�kas zin, as parpieme�rojamo ka�rt|�bu, noteikumiem un nosac|�jumiem pe�c piepras|�juma var san, emt no Pa�rvedumuag‘ enta.


No pieme�rojamiem t|�rajiem akt|�viem tiek atskait|�ta uzture�s›anas nodeva l|�dz 0,50% gada� unsamaksa�ta Galvenajam izplat|�ta� jam, lai atl|�dzina�tu Galvenajam izplat|�ta� jam visus izdevumus, kas tamradus›ies saist|�ba� ar Akciona�ru koordine�s›anu un Akciju pa�rvald|�s›anu. Galvenajam izplat|�ta� js ik pa laikamvar izmaksa�t dal,u no uzture�s›anas nodevas daz›a�diem apaks›izplat|�ta�jiem, starpniekiem, investoriem vaiinvestoru grupa�m.

B Klases Akcijas

B Klases Akcijas var bu� t gan izplat|�s›anas Akcijas (B Klases (izpl.) Akcijas) vai uzkra�s›anas Akcijas(B Klases (uzkr.) Akcijas). Attiec|�ba� uz B Klases (uzkr.) Akcija�m dividendes netiek izmaksa�tas, bet t|�raisiena�kums tiek atspogul,ots Akciju paaugstina�taja� ve�rt|�ba�. Visi pa�re�jie nosac|�jumi un noteikumi, kasattiecas uz B Klases (uzkr.) Akcija�m, ir ta�di pas›i, ka�di attiecas uz B Klases (izpl.) Akcija�m.

Cena, par ka�du B Klases Akcijas tiek pieda�va�tas, ir akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba uz Akciju, kas tiek noteiktape�c tam, kad san, emts pirks›anas r|�kojums, ka� tas s›eit noteikts. B Klases Akciju pirkumiem netiekpieme�rotas sa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas. Tome�r B Klases Akcija�m tiek pieme�rota Nosac|�ta� atlikta�tirdzniec|�bas nodeva (NATN), ja investors Akcijas atpe�rk c›etru gadu laika� no to pirkuma br|�z›a. NATNs›|�m B Klases Akcija�m ir balst|�ta uz izpirkto Akciju akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu vai s›o Akciju akt|�vu t|�ro ve�rt|�bupirks›anas br|�d|�, n, emot to no s›|�m summa�m, kas ir maza�ka. Izpirkto akciju akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba� tiekizmantota ka� pamats NATN apre�k, ina�s›anai attiec|�ba� uz Akcija�m, kas pa�rdotas ar |�pas›u pilnvarotuKana�das izplat|�ta� ju starpniec|�bu un tiek noteikta dokumenta�cija� , ko s›ie izplat|�ta�ji nodros›ina investoriempirms parakst|�s›ana�s. NATN netiek pieme�rota Akcija�m, kas iegu� tas, pa�rinveste�jot dividendes. Laisaglaba�tu NATN pe�c iespe�jas zema�ku, katru reizi, kad tiek izdar|�ts piepras|�jums pa�rdot Akcijas, ta�sAkcijas, kuras Akciona�ra konta� nav pakl,autas NATN, tiek pa�rdotas pirma�s. Ja nav pieejams piepras|�taisAkciju skaits, tiek pa�rdotas papildu Akcijas ka�rt|�ba�, ka�da� ta�s tika pirktas. NATN apme�rs tiek apre�k, ina�ts,reizinot sekojos›os procentus ar izpirkto Akciju akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu vai s›o akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu pirkumalaika�, n, emot to no aba�m summa�m, kura ir maza�ka. Ta�la�k dota� tabula nora�da NATN likmi, kaspieme�rojama B Klases Akciju izpirks›anai :

Gadu skaits kops› pirkuma br|�zfla NATN

Maza�k par vienu gadu 4,00%Viens gads vai vaira�k, bet maza�k neka� divi gadi 3,00%Divi gadi vai vaira�k, bet maza�k neka� tr|�s gadi 2,00%Tr|�s gadi vai vaira�k, bet maza�k neka� c›etri gadi 1,00%C� etri gadi vai vaira�k 0,00%

Nosakot Nosac|�ta�s atlikta�s tirdzniec|�bas nodevas pieme�rojam|�bu un likmi, B Klases Akcijuizpirks›ana� tiek pien, emts, ka, pirmka�rt, izpirktas tiek ta�s Akcijas, kas pa�rsta�v dividenz›u pa�rinveste�s›anu untad atlikus›a�s pie Akciona�ra visilga�k esos›a�s Akcijas, izmantojot pa�rdoto Akciju pas›reize� jo ve�rt|�bu vaiAkciju akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu pirks›anas br|�d|�, n, emot to no aba�m summa�m, kura ir maza�ka. Invest|�cijasperiods, lai noteiktu Fonda B Klases Akcija�m, kas iegu� tas no cita Fonda, kuram ar|� ir B Klases Akcijas, BKlases Akciju apmain, as, pieme�rotu Nosac|�ta�s Atlikta�s Tirdzniec|�bas Nodevu, tiek skait|�ts no dienas, kads›a�das B Klases Akcijas tikus›as sa�kotne�ji iegu� tas otra� Fonda�. S� ie noteikumi rada apsta�kl,us, ka Nosac|�ta�atlikta� tirdzniec|�bas nodeva tiek pieme�rota pe�c iespe�jami zema�ka�s likmes.

Fonda B Klases Akcijas var tikt apmain|�tas (skat|�t ‘‘Akciju apmain, a’’ ta�la�k teksta�) tikai pret ta�daFonda B Klases Akcija�m, kurs› turpina izdot B Klases Akcijas. Akciona�riem ja�zina, ka s›is ierobez›ojums varierobez›ot iespe�jas iegu� t cita Fonda Akcijas apmain, as rezulta�ta� , jo B Klases Akcijas nav pieejamas visosFondos un Direktoru valde jebkura Fonda turpma�ku B Klases Akciju emisiju var jebkura� br|�d|� atcelt.

44

B Klases Akcijas, kas nopirktas pe�c 2004. g. 1. februa�ra, aston, us gadus pe�c pirkuma dienas tiksautoma�tiski pa�rve�rstas par ta� pas›a Fonda A Klases Akcija�m. B Klases Akcijas, kas nopirktas l|�dz 2004. g.31. janva�rim, tiks automa�tiski pa�rve�rstas par ta� pas›a Fonda A Klases Akcija�m 2012. g. 31. janva�r|�. Ta�rezulta�ta� noteikumi un nosac|�jumi, kas attiecas uz A Klases Akcija�m, kl,u� st par noteikumiem un citiemnosac|�jumiem, kas attiecas uz s›|�m akcija�m..

B Klases Akcijas Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund tiek izdotas tikai apmain, a� pret citaFonda B Klases Akcija�m. Jebkura noteikta Fonda B Klases Akciju apmain, a Templeton U.S. Dollar LiquidReserve Fund var tikt veikta vien|�gi pret s›|� Fonda B Klases Akcija�m. S� a�das apmain, as gad|�juma� Nosac|�ta�Atlikta� Tirdzniec|�bas Nodeva, kas pieme�rojama B Klases Akcija�m, kas apmain|�tas pa�rskait|�juma diena�,tiek pien, emta par attiecina�mu uz B Klases Akciju iega�di U.S. Dollar Liquid Reserve Fund un turpina�siesatbilstos›i.

Ka� NATN nove�rte�ta�s summas tiek maksa�tas Galvenajam izplat|�ta�jam vai citai personai, kuruSabiedr|�ba var laiku pa laikam noz|�me�t, lai segtu izplat|�s›anas izmaksas, kuras radus›a�s Galvenajamizplat|�ta�jam vai s›ai citai personai. Galvenais izplat|�ta� js un/vai s›a�da cita persona pe�c saviem ieskatiem varatteikties no Nosac|�ta�s atlikta�s tirdzniec|�bas nodevas individua�liem investoriem vai noteikta�m investorugrupa�m.

Investoriem ja�n, em ve�ra�, ka Akciju izpirks›ana var notikt par cenu, kas ir liela�ka vai maza�ka parAkciona�ra sa�kotne�jo maksu par Akciju iega�di, atkar|�ba� no Akciju akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas izpirks›anas br|�d|�,sal|�dzina�juma� ar Akciona�ra sa�kotne�jo maksu par Akciju iega�di, un attiec|�ba� uz B Klases Akcija�m atkar|�ba�no ta�, vai ta� tiek aplikta ar pieme�rojamo NATN.


B Klases Akciju gad|�juma�, uzture�s›anas nodeva par pieme�rojamo vide�jo akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu l|�dz0,75% par gadu, tiek atskait|�ta un iemaksa�ta Galvenajam izplat|�ta�jam, lai segtu visus izdevumus, kurustas uzn, e�mies saist|�ba� ar Akciona�ru koordine�s›anu un Akciju administre�s›anu, un NATN atbilstos›upieme�ros›anu. S� |� nodeva tiek ik dienas uzkra�ta, un ik me�nesi atskait|�ta un izmaksa�ta Galvenajamizplat|�ta�jam.

Galvenais izplat|�ta�js ik pa laikam var izmaksa�t dal,u no uzture�s›anas nodevas daz›a�diemapaks›izplat|�ta� jiem, starpniekiem, investoriem vai konkre�ta�m investoru grupa�m.

^ Apkalpos›anas nodeva

B Klases Akciju gad|�juma� apkalpos›anas nodeva par pieme�rojamo vide�jo akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu 1,00%gada� tiek atskait|�ta un iemaksa�ta Galvenajam izplat|�ta�jam un/vai citai personai (ka� aprakst|�ts ieprieks›), laiatl|�dzina�tu visus finanse�s›anas izdevumus un izmaksas, kuri tiem radus›ies saist|�ba� ar B Klases Akcijutirdzniec|�bu. S� |� nodeva tiek ik dienas uzkra�ta un ik me�nesi atskait|�ta un izmaksa�ta Galvenajamizplat|�ta�jam un/vai citai personai.

^ Akcijas, kas izdotas, pa�rinveste� jot dividendes

Akcijas, kas izdotas pe�c automa�tiskas dividenz›u pa�rinveste�s›anas, nav pakl,autas sa�kotne�jaitirdzniec|�bas nodevai vai NATN.

C klases akcijas

C klases akcijas var bu� t vai nu izplat|�s›anas akcijas (C klases (izpl.) akcijas), vai uzkra�s›anas akcijas(C klases (uzkr.) akcijas). Neka�da dividenz›u izplat|�s›ana netiks veikta attiec|�ba� uz C klases (uzkr.)akcija�m, bet attiecina�mie t|�rie ien, e�mumi tiks atspogul,oti akciju pievienotaja� ve�rt|�ba�. Visi citi nosac|�jumi,kas pieme�rojami attiec|�ba� uz C klases (uzkr.) akcija�m, bu� s ta�di pas›i ka� attiec|�ba� uz C klases (izpl.)akcija�m.

Cena, par ka�du C Klases Akcijas tiek pieda�va�tas, ir akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba uz vienu C Klases Akciju, kastiek noteikta pe�c tam, kad san, emts pirks›anas r|�kojums, ka� tas s›eit noteikts. C Klases Akciju pirks›ana navpakl,auta sa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevai. Tome�r par C Klases Akcija�m tiek iekase�ta Nosac|�ta� atlikta�tirdzniec|�bas nodeva (NATN) 1,00% apme�ra� , ja investors atpe�rk akcijas viena gada laika� pe�c

45

nopirks›anas. S�o akciju NATN pamatojas uz izpirkto akciju t|�ro akt|�vu ve�rt|�bu (|�pas›i atka�rtota�minvest|�cija�m) vai to t|�ro akt|�vu ve�rt|�bu pirks›anas br|�d|�, kura ir maza�ka. Izpirkto akciju t|�ro akt|�vu t|�ra�ve�rt|�ba tiek izmantota ka� pamats NATN apre�k, ina�s›anai attiec|�ba� uz Akcija�m, kas pa�rdotas ar |�pas›upilnvarotu Kana�das izplat|�ta�ju starpniec|�bu un tiek noteikta dokumenta�cija�, ko s›ie izplat|�ta� ji nodros›inainvestoriem pirms parakst|�s›ana�s. Lai saglaba�tu NATN pe�c iespe�jas zema�ku, katru reizi, kad tiek izdar|�tspiepras|�jums pa�rdot Akcijas, ta�s Akcijas, kuras Akciona�ra konta� nav pakl,autas NATN, tiks pa�rdotasvispirms. Ja akciju nav pietiekami daudz, lai atbilstu piepras|�jumam, tiks pa�rdotas papildu akcijas.NATN summa tiek apre�k, ina�ta, reizinot NATN likmi ar atpe�rkamo akciju t|�ro akt|�vu ve�rt|�bu t|�ro ve�rt|�bupirkuma laika�, n, emot to no aba�m summa�m, kura ir maza�ka.

Fonda C Klases Akcijas var apmain|�t tikai pret ta�da Fonda C Klases Akcija�m, kurs› izdod C KlasesAkcijas. Akciona�riem ir ja�apzina�s, ka s›is ierobez›ojums var ierobez›ot vin, u iespe�jas iegu� t cita fonda akcijasar apmain, as starpniec|�bu, jo C Klases Akcijas nav pieejamas visos fondos, un C Klases Akciju izdos›anuna�kotne� jebkura� br|�d|� var atlikt direktoru valde.

Ar NATN iegu� ta� summa tiek maksa�ta Galvenajam un izplat|�ta�jam vai citai personai, kuruSabiedr|�ba var laiku pa laikam noz|�me�t, lai segtu izplat|�s›anas izmaksas, kuras uzn, e�mies Galvenaisizplat|�ta�js vai s›|� cita persona. Galvenais izplat|�ta�js un/vai s›a�da cita persona pe�c saviem ieskatiem varatteikties no NATN atsevis›k, iem investoriem un/vai konkre�ta�m investoru grupa�m.

Investoriem ja�n, em ve�ra�, ka Akciju izpirks›ana var notikt par cenu, kas ir liela�ka vai maza�ka parAkciona�ra sa�kotne�jo maksu par Akciju iega�di, atkar|�ba� no Akciju akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas izpirks›anas br|�d|�,sal|�dzina�juma� ar Akciona�ra sa�kotne�jo maksu par Akciju iega�di, un attiec|�ba� uz C Klases Akcija�m atkar|�ba�no ta�, vai ta� tiek aplikta ar pieme�rojamo NATN.

^ Uzture�s›anas un apkalpos›anas nodeva

Par C klases akcija�m tiek atskait|�ta uzture�s›anas un apkalpos›anas nodeva l|�dz 1,10% gada� nopieme�rojama�s vide�ja�s akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas. S� is maksa�jums uzkra�jas katru dienu un tiek atskait|�ts unizmaksa�ts reizi me�nes|�, ka� aprakst|�ts ta�la�k.

Invest|�ciju pirmaja� gada� s›is maksa�jums tiek atskait|�ts un izmaksa�ts Galvenajam izplat|�ta� jam un/vaicitai personai (ka� aprakst|�ts ieprieks›), lai atl|�dzina�tu visus finanse�s›anas izdevumus un izdevumus, kuritiem radus›ies saist|�ba� ar C Klases Akciju tirdzniec|�bu.

Otraja� un tam sekojos›ajos invest|�ciju gados s›|� nodeva tiek atskait|�ta un izmaksa�ta GalvenajamIzplat|�ta� jam, lai atl|�dzina�tu visus izdevumus, kas tam radus›ies saist|�ba� ar Akciona�ru koordine�s›anu unAkciju administre�s›anu.

I klases akcijas

I klases akcijas var bu� t gan izplat|�s›anas akcijas (I klases (izpl.) Akcijas) vai uzkra�s›anas akcijas (Iklases (uzkr.) Akcijas). I Klases (uzkr.) Akcija�m dividendes netiek izmaksa�tas, bet t|�rais iena�kums tiekatspogul,ots Akciju paaugstina�taja� ve�rt|�ba�. Visi citi nosac|�jumi, kas attiecina�mi uz I klases (uzkr.) akcija�m,ir ta�di pas›i, ka�di attiecina�mi uz I klases (izpl.) akcija�m.

I Klases (izpl.) Akcijas tiek pieda�va�tas tikai instituciona�lajiem investoriem, ka� to laiku pa laikamnosaka kompetentas Luksemburgas uzraudz|�bas varas institu� cijas ar vadl|�nija�m vai rekomenda�cija�m,izplat|�s›anai noteiktos ierobez›otos apsta�kl,os, noteikta�s valst|�s un/vai ar noteiktu apaks›izplat|�ta�ju, d|�leruun/vai profesiona�lu investoru starpniec|�bu pe�c Galvena� izplat|�ta� ja ieskatiem, s›a�da� gad|�juma� jebkurs›viete� jais s›|� Prospekta vai tirdzniec|�bas materia� la, ieskaitot attiec|�go starpnieku izmantoto, papildina�jumsattieksies uz iespe�ja�m un nosac|�jumiem parakst|�ties uz I Klases Akcija�m.

Cena, par ka�du I Klases Akcijas tiek pieda�va�tas, ir akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba uz Akciju, kas tiek noteiktape�c tam, kad san, emts pirks›anas r|�kojums, ka� s›eit noteikts. I Klases Akciju pirkumiem netiek pieme�rotaNATN vai jebka�da uzture�s›anas, izplat|�s›anas vai apkalpos›anas nodeva. I Klases Akciju minima�laissa�kotne�ja�s invest|�cijas apjoms ir 5 000 000 ASV dola�ri (izn, emot Franklin U.S. Government Fund I Klases(izpl.) Akcijas, kuru minima�lais sa�kotne�ja� invest|�ciju apjoms ir 1 000 000 ASV dola�ri), kas var tiktpiln|�ba� vai dal,e� ji atcelts pe�c Galvena� Izplat|�ta�ja ieskatiem (‘‘Minima�lais konta atlikums’’).

46

N Klases Akcijas

N Klases Akcijas var bu� t izplat|�s›anas Akcijas (N Klases (izpl.) Akcijas) vai uzkra�s›anas Akcijas (NKlases (uzkr.) Akcijas). N Klases (uzkr.) Akcija�m dividendes netiek izmaksa�tas, bet t|�rais iena�kums tiekatspogul,ots Akciju paaugstina�taja� ve�rt|�ba�. Visi citi nosac|�jumi, kas attiecina�mi uz N klases (uzkr.)akcija�m, ir ta�di pas›i, ka�di attiecina�mi uz N klases (izpl.) akcija�m.

N Klases Akcijas var tikt pieda�va�tas zina�mos ierobez›otos apsta�kl,os; n, emot ve�ra� esos›osnora�d|�jumus par dividenz›u pa�rinveste�s›anu, kas attiecas uz emite�taja�m N Klases Akcija�m (kura�m irta�das pas›as paz|�mes ka� emite�taja�m N Klases Akcija�m, uz kura�m attiecas pa�rinveste�ta�s dividendes) vaiizplat|�s›anai noteikta�s valst|�s un/vai ar noteiktu apaks›izplat|�ta�ju, d|�leru un/vai profesiona�lu investorustarpniec|�bu pe�c Galvena� izplat|�ta�ja ieskatiem, s›a�da� gad|�juma� jebkurs› viete� jais s›|� Prospekta vaitirdzniec|�bas materia�la, ieskaitot attiec|�go starpnieku izmantoto, papildina�jums attieksies uz iespe�ja�m unnosac|�jumiem parakst|�ties uz N Klases Akcija�m.


N Klases Akcijas tiks pieda�va�tas par pieme�rojamo akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu plus 3,00% sa�kotne�ja�tirdzniec|�bas nodeva no kope�ja�s investe�ta�s summas. S� |� maksima�la� nodeva, pien, emot, ka netiekpieme�rotas citas nodevas vai izdevumi, l|�dzina�s aptuveni 3,09% no nopirkto Akciju kope�ja�s Akcijascenas, un no ta�s Galvenais izplat|�ta�js var veikt maksa�jumus apaks›izplat|�ta�jiem, starpniekiem, d|�leriemun/vai profesiona�lajiem investoriem, kas var ietvert Franklin Templeton Investment filia� les. Nosa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas Galvenais izplat|�ta�js var dal,e� ji vai piln|�ba� attiekties individua�lieminvestoriem vai konkre�ta�m investoru grupa�m. Investe�ta�s summas atlikums pe�c jebkuras pieme�rojama�ssa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas atskait|�s›anas tad tiks pieme�rots Akciju pirks›anai attiec|�gaja� Fonda�.

Ja ka�da� valst|�, kura� akcijas tiek pieda�va�tas, loka�la� likumdos›ana vai prakse pieprasa vai atl,aujzema�ku tirdzniec|�bas nodevu vai ats›k, ir|�gu minimumu, neka� noteikts ieprieks› jebka�dam atsevis›k, ajampirkuma pasu� t|�jumam, tad Galvenais izplat|�ta� js var pa�rdot N Klases Akcijas un var pilnvarotapaks›izplat|�ta� ju(us), starpnieku(us), d|�leri(us) un/vai profesiona�lo(os) investoru(us) pa�rdot N KlasesAkcijas s›a�da� valst|� par kope�jo cenu, kas ir maza�ka par ieprieks› noteikto pieme�rojamo cenu, bet saskan, a�ar summa�m, ka�das ir atl,autas pe�c s›|�s valsts likumdos›anas vai praksi.

^ Izplat|�s›anas nodeva

Papildus jebkuriem citiem noteikumiem N Klases Akcija�m tiek pieme�rota izplat|�s›anas nodeva l|�dz1,25% gada� no pieme�rojama�s vide�ja�s akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas, ko atskaita un izmaksa� Galvenajamizplat|�ta�jam par izplat|�s›anas un Akciona�ru koordine�s›anas pakalpojumu sniegs›anu Sabiedr|�bai. S� |� nodevatiek uzkra�ta katru dienu un tiek atskait|�ta un izmaksa�ta Galvenajam izplat|�ta�jam reizi me�nes|�.

Galvenais izplat|�ta�js laiku pa laikam var izmaksa�t dal,u no izplat|�s›anas nodevas daz›a�diemapaks›izplat|�ta� jiem, starpniekiem, d|�leriem, investoriem vai investoru grupa�m.

Alternat|�va� s valu� tas Akciju Klase

Eiro alternat|�va� valu� ta Akciju Klase�s tiek pieda�va�ta s›a�diem Fondiem un Akciju Klase�m:

^ Franklin Technology Fund N (uzkr.) EUR^ Franklin U.S. Equity Fund A (uzkr.) EUR, N (uzkr.) EUR un I (uzkr.) EUR^ Franklin Mutual Beacon Fund A (uzkr.) EUR un N (uzkr.) EUR^ Franklin Templeton Japan Fund N (uzkr.) EUR^ Templeton Asian Growth Fund I (uzkr.) EUR^ Templeton Emerging Markets Fund N (uzkr.) EUR^ Templeton Emerging Markets Bond Fund A (izpl.) EUR^ Templeton Global Balanced Fund A (uzkr.) EUR, N (uzkr.) EUR^ Templeton Global Bond Fund A (uzkr.) EUR, A (izpl.) EUR, N (uzkr.) EUR un

I (uzkr.) EUR

47

ASV dola�ra alternat|�va�s valu� tas Akciju Klases tiek pieda�va�ta s›a�diem Fondiem un Akciju Klase�m:

- Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund B (uzkr.) USD- Franklin Mutual European Fund A (uzkr.) USD, B (uzkr.) USD, N (uzkr.) USD un

C (uzkr.) USD- Templeton European Fund A (uzkr.) USD, A (izpl.) USD un N (uzkr.) USD

Nosac|�jumi un noteikumi, kas pieme�rojami Akciju Klase�m, kuras pieejamas alternat|�va� valu� ta� , irta�di pas›i, ka�di pieme�rojami s›|�m Akciju Klase�m, kas tiek pieda�va�tas pamatvalu� ta�.

Akciju EmisijaAkcijas ir pieejamas ar Galvena� izplat|�ta� ja starpniec|�bu saskan, a� ar 1990.gada 6.novembra

Izplat|�s›anas L|�gumu par Akciju izplat|�s›anu, kas likum|�gi parakst|�ts 1992.gada 30.oktobr|�, un Galvenaisizplat|�ta�js laiku pa laikam, lai izplat|�tu s›|�s Akcijas, sle�dz l|�gumiskas vienos›ana�s ar vaira�kiem citiemapaks›izplat|�ta� jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vai profesiona�liem investoriem.

Sabiedr|�ba var emite�t katra Fonda Akcijas jebkura� Ve�rte�s›anas diena�. Katra Fonda Akcijas tiekemite�tas vai pa�rdotas par akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu par attiec|�ga� Fonda Akciju (skat|�t Pielikumu C), kasapre�k, ina�ta Ve�rte�s›anas diena�, kura� san, emts pieteikums, plus visas sa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas, ka�aprakst|�ts ieprieks›, ar nosac|�jumu, ka s›aja� Ve�rte�s›anas diena� mine�tais pieteikums ir san, emtsLuksemburga�. Pieme�rojama� akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba ir pieejama na�kamaja� Ve�rte�s›anas diena�.

Statu� ti paredz, ka Akcijas nevar tikt emite�tas vai pa�rdotas le�ta�k neka� par attiec|�go akt|�vu t|�rove�rt|�bu par Akciju (apre�k, inu skat|�t C Pielikuma�). Pieteikumi, kurus Sabiedr|�ba Luksemburga� vaiatbilstos›i rakstiski pilnvarots izplat|�ta�js san, e�mus›i Ve�rte�s›anas diena�, tiek aplu� koti attiec|�gaja� akt|�vu t|�raja�ve�rt|�ba� par Akciju, kas noteikta Ve�rte�s›anas diena�.

Pieteiks› ana� s Procedu� ra

Pieteikumi uz Akcija�m var tikt pien, emti pe�c Direktoru valdes ieskatiem, un tie ja�sasta�da vai nu(i) standarta Pieteikuma Veidlapas, vai (ii) rakstiska pieteikuma veida�, kura� sniegta zema�k pras|�ta�informa�cija. Turpma�kais Akciju pirkums var ar|� tikt izdar|�ts pa telefonu, faksu vai ar elektroniskupiepras|�jumu, ja to specia� li atl,a�vis Pa�rvedumu ag‘ ents. Attiec|�ba� uz piepras|�jumiem, kas veikti pata� lruni, faksimilu un ar elektronisko l|�dzekl,u pal|�dz|�bu, Pa�rvedumu ag‘ ents var pe�c saviem ieskatiempiepras|�t rakstisku un piena�c|�gi parakst|�tu apstiprina�jumu, s›aja� gad|�juma� tas var aizkave�t piepras|�jumaapstra�di l|�dz rakstiska apstiprina�juma san, ems›anai. Pieteikumi ja�su� ta uz vai ja�aizpilda Pa�rvedumuAg‘ enta vai attiec|�gi iecelta Akciju Izplat|�ta�ja biroja� Ve�rte�s›anas diena� pirms N, ujorkas Fondu birz›assle�gs›anas laika vai pirms atbilstos›a laika pe�c Luksemburgas laika Ve�rte�s›anas diena�, kad N, ujorkasFondu birz›a ir sle�gta norma�lam darbam (parasti 22:00 pe�c CEL); tome�r attiec|�ga� Akciju Izplat|�ta�jasan, emto pieteikumu apstra�de tiek uzsa�kta vien|�gi tad, kad tie nosu� t|�ti ta�la�k Pa�rvedumu Ag‘ entam vaiatbilstos›i rakstiski pilnvarotam izplat|�ta�jam. Var tikt piepras|�ts, lai parakst|�s›ana�s maksa tiktu pa�rskait|�taPa�rvedumu Ag‘ entam vai attiec|�gam Akciju Izplat|�ta� jam un bu� tu san, emta pirms pieteikumu turpma�kasapstra�des.

Direktoru valde, ja ta� uzskata par nepiecies›amu, var atl,aut ats›k, ir|�gus izskat|�s›anas beigu laikus, kasja�saskan, o ar viete�jiem izplat|�ta� jiem vai izplat|�s›anai jurisdikcija�s, kur to pamato ats›k, ir|�ga laika zona. S� a�dosapsta�kl,os pieme�rojamajam izskat|�s›anas beigu laikam vienme�r ja�bu� t pirms laika, kad tiek apre�k, ina�ta unpublice�ta pieme�rojama� akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba. S� a�ds ats›k, ir|�gs beigu laiks ja�nora�da viete�ja� Prospekta pielikuma�,l|�gumos, kas nosle�gti ar viete� jiem izplat|�ta�jiem vai citos ma�rketinga materia�los, ko izmanto attiec|�gaja�jurisdikcija�.

Akciju piepras|�jumi tiks ka�rtoti Fonda valu� ta� . Pretendenti, kas nore�k, ina�s no attiec|�ga�(o) Fonda(u)pamata valu� tas ats›k, ir|�ga� valu� ta� vai (ja tas ir pieme�rojams) alternat|�va� valu� ta� , tiek informe�ti, ka valu� tasmain, as de�l, var rasties pieteikuma apstra�des aizkave�s›ana�s l|�dz na�kamajai Ve�rte�s›anas dienai.

48

Pieteikumi, kuri nav sasta�d|�ti uz standarta Pieteikuma Veidlapas, piena�c|�gi ja�paraksta un:

(a) ja�nora�da Fonda(u) nosaukums un attiec|�ga� Fonda klase, klases ISIN kods (skat|�t Prospekta Fpielikumu detalize�tai informa�cijai par ISIN kodiem), un Fonda�(os) pieteikto Akciju skaitsvai apjoms, ko paredze�ts investe�t (kura� tiek ietverti l|�dzekl,i jebkura�m pieme�rojama�msa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodeva�m);

(b) ja�nora�da, ka�da� veida� maksa�jums ir vai tiks veikts ;

(c) ja�apliecina s›|� Prospekta (un jebkura specifiska pielikuma attiec|�ba� uz viete� jo jurisdikciju, jatas ir pieme�rojams) 5san, ems›ana un tas, ka pieteikums ir aizpild|�ts, pamatojoties un saskan, a�ar s›aja� Prospekta� pieejamo informa�ciju un Statu� tiem, un ta�de�ja�di ir dota piekris›ana ieve�rottur esos›os nosac|�jumus un noteikumus;

(d) ja�nora�da pretendenta va�rds (un atsauksme, ja ta�da ir), pases numurs, dzims›anas datums unpilson|�ba, vai iesniegums ir iesniegts nepilngad|�ga� va�rda�, un adrese, uz kuru nosu� ta�mspazin, ojums par apstiprina�jumu;

(e) ja�apstiprina, ka Akcijas ties›i vai neties›i neiegu� st ASV Persona vai ASV Personas uzdevuma�,vai persona vai ka�ds cits personas uzdevuma�, kura na�k no citas jurisdikcijas, kura� pasta�vierobez›ojums vai aizliegums iegu� t Akcijas, un, apliecina�jums, ka pretendents ties›i vai neties›inepa�rdos, nepa�rved|�s vai sava�da�k ner|�kosies ar s›|�m Akcija�m ASV Personas laba� vai AmerikasSavienotaja�s Valst|�s, vai ar|� personas, kas na�k no citas jurisdikcijas, laba�, izn, emot gad|�jumus,kad pasta�v atbr|�vojums no reg‘ istra�cijas pras|�ba�m, kas paredze�ts ASV likumu ietvaros,jebkura� pieme�rojama� nolikuma�, noteikuma� vai interpreta�cija� ;

(f) ta�da� me�ra�, ka�da� Pretendents ir izve�le� jies san, emt dividendes par jebkura Fonda(u) Akcija�m,kas pa�rinveste�tas ta�la�ka�s Akcija�s, ja�uzdod Sabiedr|�bai san, emt pretendenta va�rda�maksa�jumus par dividende�m, kas tiek maksa�tas par s›a�da�m Akcija�m, un izmantot s›|�sdividendes, parakstoties uz ta� la�ka�m Fonda(u) Akcija�m, attiec|�ba� uz kura�m dividendes tiekmaksa�tas, akt|�vu t|�raja� ve�rt|�ba� Ve�rte�s›anas diena�, kura� no s›|� Fonda Akciju cenas tiekatskait|�tas dividendes. Ja netiek dotas nora�des par prete� jo, visas uz Fondu attiecina�ma�sdividendes automa�tiski tiek pa�rinveste�tas attiec|�ga� Fonda papildus Akcija�s ;

(g) apstiprina�jums par to, kas ir gal|�gais ekonomiskais labuma guve�js, ja vien Pretendents navstarpnieks, kuram ir identifika�cijas piena�kums, kas ir ekvivalents tam, ka�ds tiek piepras|�tssaskan, a� ar Luksemburgas Lielhercogistes likumdos›anu (ka� aprakst|�ts nodal,a� ‘‘Nelikum|�giiegu� tu l|�dzekl,u legaliza�cijas nove�rs›anas likumdos›ana’’) ; un

(h) vai pieteikumi ir paredze�ti Akcija�m ar vai bez Akciju apliec|�ba�m. Skatiet 60. lappusi nodal,a�‘‘Apliec|�bas un reg‘ istra�cija’’.

Turkla�t investoriem ja�nodros›ina visa nepiecies›ama� dokumenta�cija nelikum|�gi l|�dzekl,ulegalize�s›anas nove�rs›anas nolu� kos, ka� detalize�ta�k aprakst|�ts nodal,a� ‘‘Nelikum|�gi iegu� tu l|�dzekl,ulegalize�s›anas nove�rs›anas likumdos›ana’’.

Tikl|�dz cena, par ka�du emite� jamas Akcijas, ir noteikta, Sabiedr|�ba informe� Pretendentu par kope�josan, emamo summu, ieskaitot jebka�du pieme�rojamu sa�kotne�jo tirdzniec|�bas nodevu atbilstos›i pieteiktoAkciju skaitam, vai gad|�juma�, ja parakst|�ta� js ir nora�d|�jis investe�jamo summu, pies›k, iramajam Akcijuskaitam. San, emama�s kopsummas maksa�jums ja�veic attiec|�ga� Fonda nomina�cijas vai (ja ir pieme�rojams)Akciju Klases pamatvalu� ta�. Tome�r maksa�jumi zina�mos gad|�jumos, ko atl,a�vis Reg‘ istrators un pa�rvedumu,korporat|�vais, dz|�vesvietas un administrat|�vais ag‘ ents jebkura� br|�vi br|�vi konverte�jama� valu� ta�, unnepiecies›amie valu� tas main, as dar|�jumi tiks veikti Pretendenta va�rda� un uz vin, a re�k, ina. Par akcija�m, kastiek ture�tas ar Clearstream vai Euroclear starpniec|�bu, ja�nore�k, ina�s attiec|�ga� Fonda vai (ja pieme�rojams)Akciju Klases nomina�cijas valu� ta� tr|�s (3) Luksemburgas bankas darba dienu laika� pe�c Ve�rte�s›anas dienas.

Direktoru valde ir pilnvarota pien, emt pieteikumus Akcija�m pilna� apjoma� vai dal,e�ji ar|� zelta vaisudraba mone�ta�s saskan, a� ar Luksemburgas Lielhercogistes likumdos›ana� paredze�tajiem pieme�rojamajiemnosac|�jumiem.

49

Maksa�jums ieskaita�ms bankas konta�, ko Galvenais izplat|�ta� js nora�da atkar|�ba� no nore�k, inu valu� tas.C� eki un banku veksel,i pe�c atbilst|�bas ja�su� ta Izplat|�s›anas kontrolierim, atbilstos›ajam Akciju izplat|�ta�jamvai nora�d|�tajam Maksa�jumu ag‘ entam.

Akciju pies›k, irs›ana notiek pe�c parakst|�s›ana�s maksas san, ems›anas, ieskaitot jebka�du pieme�rojamusa�kotne�jo tirdzniec|�bas nodevu, kas ja�samaksa� piecu (5) Luksemburgas bankas darba dienu laika� noVe�rte�s›anas dienas. Jebkuru apstiprina�juma izrakstu vai Akciju Apliec|�bu un jebka�das naudas summas,kas atdodamas Pretendentam, Sabiedr|�ba uzkra�j l|�dz naudas pa�rveduma kl|�ringam. Ja nore�k, ina�s›ana�s navveikta savlaic|�gi, pieteikums var zaude�t spe�ku un tikt atcelts. S� a�dos apsta�kl,os Sabiedr|�bai, lai iegu� tukompensa�ciju par ties›i vai neties›i radus›os zaude�jumu sakara� ar Pretendenta nespe�ju izdar|�t nore�k, inusnoteiktaja� laika�, ir ties|�bas iesniegt pras|�bu pret saist|�bas nepildos›o Pretendentu. Direktoru valde attiec|�ba�uz |�pas›iem pieteikumiem uz parakst|�s›anos var laiku pa laikam izlemt, ka parakst|�s›ana�s maksaapmaksa�tos finans›u l|�dzekl,os ir ja�san, em Ve�rte�s›anas diena�.

Statu� ti atl,auj Sabiedr|�bai izsle�gt vai ierobez›ot jebkuras personas vai uzn, e�muma |�pas›umties|�bas uzAkcija�m. Saskan, a� ar mine�to, ASV Personas |�pas›umties|�bas uz Sabiedr|�bas Akcija�m tiek izsle�gtas, izn, emotdar|�jumus, ar kuriem netiek pa�rka�pti ASV likumi. Akciju pa�rdos›ana jebkurai personai no jebkuras citasjurisdikcijas vai ar|� Akciju pa�rdos›ana s›a�das personas uzdevuma� nav piel,aujama, izn, emot dar|�jumus, kasatbilst s›|�s jurisdikcijas likumiem. Sabiedr|�ba ir ties|�ga piepras|�t jebkurai personai, kas piesaka�s vaipretende� uz |�pas›umties|�ba�m uz jebkura�m Akcija�m, nodros›ina�t to ar pietiekamu informa�ciju personaspilson|�bas un dz|�ves vietas valsts konstate�s›anai.

Gad|�juma�, ja ir san, emta pilna parakst|�s›ana�s maksa un reg‘ istra�cijas dati, apstiprina�juma pazin, ojumikopa� ar reg‘ istre�ta�m Akciju apliec|�ba�m, ja ta�das piepras|�tas, saskan, a� ar Pretendenta nora�d|�jumiem tieknosu� t|�ti Pretendentam vai ta� ieceltajam ag‘ entam uz Pretendenta riska c›etrpadsmit (14) Luksemburgasbankas darba dienu laika� pe�c parakst|�s›ana�s procesa pabeigs›anas.

Ja ka�ds pieteikums piln|�gi vai dal,e�ji netiek pien, emts, parakst|�s›ana�s maksa tiek atgrieztaPretendentam pa pastu vai ar pa�rskait|�jumu uz Pretendenta risku. Sabiedr|�ba patur ties|�bas iesniegtvisus c›ekus un maksa�juma uzdevumus apmaksai un aizture�t, attiec|�ba� uz va�rda Akcija�m, reg‘ istra�cijas unakciju apliec|�bas, Pretendenta c›eka(u) apmaksas vai pa�rskait|�juma veiks›anas laika�.

Direktoru valdei ir ties|�bas noraid|�t jebkuru pieteikumu. Turkla�t Direktoru valde patur ties|�basjebkura� laika� bez br|�dina�juma pa�rtraukt s›aja� Prospekta� mine�tu Akciju emisiju vai tirdzniec|�bu.

Pazin, ojums, kas nepiecies›ams saskan, a� ar Luksemburgas Lielhercogistes likumiem attiec|�ba� uzSabiedr|�bas Akciju emisiju un tirdzniec|�bu, ir iesniegts Registre de Commerce et des Societes de et aLuxembourg.

Laika�, kad Sabiedr|�ba saskan, a� ar ties|�ba�m, kas tai paredze�tas ta�s Statu� tos un aprakst|�tas Pielikuma�C, ir atlikusi akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas par Akciju apre�k, ina�s›anu, ta� neemite� nevienas Klases neviena FondaAkcijas. Akciju Pretendentiem tiek pazin, ots par s›a�du atliks›anu, un s›a�das atliks›anas laika� veiktie vaiatliktie pieteikumi var tikt anule�ti ar rakstisku pazin, ojumu, kas Sabiedr|�bai ja�san, em pirms s›a�dasatliks›anas atcels›anas. Ja pieteikumi netiek anule�ti, tie tiek izskat|�ti pirmaja� Ve�rte�s›anas diena� pe�catliks›anas beiga�m, it ka� tie bu� tu san, emti s›aja� Ve�rte�s›anas diena�.

Investoriem nekave�joties ja�pa�rbauda apstiprina�juma pazin, ojums, kas tiek nosu� t|�ts pe�ckatras opera�cijas, lai nodros›ina�tu, ka tas ir ticis pareizi ierakst|�ts to konta�. Pretenzijas ir ja�iesniedzrakstiski viete�jam Franklin Templeton Investments apkalpos›anas birojam ne ve�la�k ka� tr|�sdesmit(30) dienu laika� pe�c apstra�da�s›anas datuma.

Akciju Izpirks› anaJebkura Fonda jebkuras Klases akcijas var tikt izpirktas Ve�rte�s›anas diena�. Direktoru valde var

piepras|�t iesniegt pazin, ojumu par izpirks›anas piepras|�jumu pirms Ve�rte�s›anas dienas, kura� saskan, a� arDirektoru valdes noteikto izpirks›ana sta�sies spe�ka�. Akciona�ram, kas ve�las, lai visas vai dal,a ta� Akciju tiktuizpirktas, tas ja�piesaka rakstiska piepras|�juma veida� vai ar faksimila, telefonisku vai elektroniskupiepras|�jumu, ja to |�pas›i atl,a�vis Pa�rvedumu ag‘ ents, precize� jot klasi, fondu, ISIN kodu (skat|�t Prospekta Fpielikumu attiec|�ba� uz detalize�tu informa�ciju par ISIN kodiem). Izpirks›anas piepras|�jumos ja�bu� t

50

nora�d|�tam atpe�rkamo Akciju skaitam un Klasei, attiec|�ga� Fonda nosaukumam vai (ja ir pieme�rojams)apme�rs valu� ta� vai procentos un (i) izpirkto Akciju skaitam, (ii) izpirks›anas summai, kas nora�d|�ta Fondapamatvalu� ta� vai alternat|�vaja� valu� ta� , vai (iii) procentua�lo Akciju dal,u, kuras tiks izpirktas, dodotnora�d|�jumus izpirkuma maksa�juma veiks›anai. Izpirks›anas piepras|�jumiem, kas veikti pa ta� lruni,faksimilu un ar elektronisko sakaru l|�dzekl,u pal|�dz|�bu, Pa�rvedumu ag‘ ents var pe�c pas›a ieskatiempiepras|�t rakstisku un piena�c|�gi parakst|�tu apstiprina�jumu, s›aja� gad|�juma� tas var aizkave�t piepras|�jumaapstra�di l|�dz rakstiska apstiprina�juma san, ems›anai. Dokumenta�cijas procedu� ras ir izkla�st|�tas ta�la�k teksta� .Jebkurs› piepras|�jums Akciju izpirks›anai nevar tikt izpild|�ts, pirms nav pabeigts ieprieks›e�jais dar|�jums,kur iesaist|�tas izpe�rkama�s Akcijas, ka� ar|� pirms par s›|�m Akcija�m nav noticis piln|�gs nore�k, ins. S� a�dsizpirks›anas piepras|�jums tiks izskat|�ts pe�c akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas par akcija�m, kas noteikta Ve�rte�s›anasdiena�, kuras laika� ieprieks›e�jais dar|�jums tiek pabeigts un piln|�ba� noka�rtots.

Visas izpirks›anai pieteikta�s Akcijas gad|�juma�, ja Pa�rvedumu Ag‘ ents Luksemburga� vai attiec|�gaisieceltais Akciju izplat|�ta�js izpirks›anas piepras|�jumus ir san, e�mis jebkura� datuma�, kas ir Ve�rte�s›anas dienapirms N, ujorkas Fondu birz›as sle�gs›anas laika vai pirms ekvivalenta laika pe�c Luksemburgas laikaVe�rte�s›anas diena�s, kad N, ujorkas Fondu birz›a ir sle�gta norma�lam darbam (parasti 22:00 CEL),atpe�rkamas attiec|�gaja� akt|�vu t|�raja� ve�rt|�ba� par Akciju, ka� noteikts s›aja� Ve�rte�s›anas diena�, apliekot arjebka�du pieme�rojamu nosac|�tu atlikto tirdzniec|�bas nodevu, ka� tas aprakst|�ts 41. lappuse�. Akt|�vu t|�ra�ve�rt|�ba par Akciju tiek apre�k, ina�ta, balstoties uz nosac|�jumiem, kas izkla�st|�ti Pielikuma� C ‘‘Akt|�vu t|�ra�sve�rt|�bas apre�k, ina�s›ana’’.

Ja izpirks›anas piepras|�juma ietekme� Akciona�ra invest|�cija jebkura� Fonda� kl,u� st maza�ka par USD2,500 (vai ekvivalentu summu), Sabiedr|�ba var izpirkt jebkura� br|�d|� visu s›|� Fonda akciju paketi unizmaksa�t ien, e�mumus Akciona�ram.

Maksa�jums par izpe�rkamaja�m Akcija�m tiek veikts ne ve�la�k ka� piecu (5) Luksemburgas bankasdarba dienu laika� pe�c piena�c|�gas izpirks›anas piepras|�juma san, ems›anas. Va�rda Akcija�m izpirks›anasien, e�mumi tiek nosu� t|�ti saskan, a� ar Akciona�ra piepras|�to, ar naudas pa�rvedumu vai ar c›eku, kas izrakst|�tsuz Akciona�ra va�rda un nosu� t|�ts pe�c vin, a adreses saskan, a� ar ierakstu Akciona�ru reg‘ istra� (jebkuras nodevasabos gad|�jumos sedz Akciona�rs). Uzra�d|�ta�ja Akcija�m c›eks tiek nosu� t|�ts Akciona�ram pa pastu vai, pe�cAkciona�ra piepras|�juma un pas›am sedzot izdevumus, ar naudas pa�rvedumu uz Akciona�ra nora�d|�tokontu. Parasti c›eki tiek izrakst|�ti attiec|�ga� Fonda valu� ta�. Tome�r c›ekus var izrakst|�t jebkura� br|�vikonverte�jama� valu� ta�, un tiek veiktas nepiecies›ama�s valu� tas apmain, as opera�cijas. Visas s›a�das opera�cijastiek veiktas Akciona�ra uzdevuma� un uz Akciona�ra re�k, ina. Visi maksa�jumi tiek veikti uz Akciona�ra riska,un Galvenais izplat|�ta� js, Izplat|�s›anas kontrolieris, Reg‘ istrators un Pa�rvedumu, korporat|�vais, viete�jais unadministrat|�vais ag‘ ents, Akciju izplat|�ta�ji un/vai Invest|�ciju vad|�ta� ji vai Sabiedr|�ba neka�du atbild|�buneuzn, emas.

Izpirks›anas summas maksa�jums par jebka�du izpirks›anas piepras|�jumu, kas veikts attiec|�ba� uznesen ar c›eku vai bankas maksa�s›anas uzdevumu pirkta�m Akcija�m, var tikt atlikts l|�dz piecpadsmit (15)Luksemburgas bankas darba diena�m vai vaira�k, lai dotu iespe�ju pa�rskait|�t c›eku vai bankas maksa�s›anasuzdevumu. Apstiprina�ts vai bankas c›eks var tikt pa�rskait|�ts |�sa�ka� laika�.

Ja izn, e�muma apsta�kl,os, kas detalize�ta�k aprakst|�ti Pielikuma� C, attiec|�ga� Fonda likvidita�te irnepietiekama, lai nodros›ina�tu izpirks›anas summas samaksu piecu (5) Luksemburgas bankas darba dienulaika� pe�c piena�c|�gas izpirks›anas piepras|�juma san, ems›anas, maksa�jums tiek veikts, tikl|�dz tas iespe�jams,tac›u bez procentiem. Par maksa�jumiem ar pa�rvedumu, ja ta� ir piepras|�jis Akciona�rs, izdevumus parastisedz Akciona�rs.

Sabiedr|�ba patur ties|�bas, ka tai jebkura� Ve�rte�s›anas diena� var nebu� t piena�kuma izpirkt vai main|�tvaira�k neka� 10% no jebkura Fonda Akciju ve�rt|�bas. S� a�dos apsta�kl,os Direktoru valde var pazin, ot, ka dal,asno s›a�da�m atpe�rkama�m Akcija�m vai ar|� to visu izpirks›ana tiek atlikta uz laiku, kas nepa�rsniedz 10Luksemburgas bankas darba dienas un tiek ve�rte�ta pe�c attiec|�ga�s akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas uz Akciju, kasnoteikta Ve�rte�s›anas diena�(s), kura� Akcijas tiek izpirktas. S� a�da� Ve�rte�s›anas diena�(s) s›ie izpirks›anaspiepras|�jumi tiek izpild|�ti pirms ve�la�k izdar|�tiem piepras|�jumiem.

Direktoru valde ir ar|� pilnvarota pagarina�t izpirks›anas ien, e�mumu maksa�juma laika periodu l|�dztr|�sdesmit (30) Luksemburgas bankas darba diena�m (daz›a�s jurisdikcija�s var tikt pieme�rots |�sa�ks laika

51

periods), ka� to paredz vienos›ana�s un citi ierobez›ojumi, kas domine� taja�s finans›u tirgus valst|�s, kura�s tiekinveste�ta noz|�m|�ga uz jebkuru Fondu attiecina�ma akt|�vu dal,a, un turkla�t vien|�gi attiec|�ba� uz tiemSabiedr|�bas Fondiem, kuru invest|�ciju me�rk, i un politika paredz invest|�cijas emitentu akcija�s att|�st|�basvalst|�s (proti, Templeton Asian Growth Fund, Templeton China Fund, Templeton Eastern Europe Fund,Templeton Emerging Markets Fund, Templeton Korea Fund, Templeton Latin America Fund unTempleton Thailand Fund).

Ar ieinterese�ta�(o) Akciona�ra(u) piekris›anu un vadoties no viena�das attieksmes pret Akciona�riem,Direktoru valde var piln|�ba� vai dal,e�ji apmierina�t izpirks›anas piepras|�jumus nauda�, pies›k, irotizpe�rkamajam Akciona�ra(u) portfelim jebkura Fonda ve�rtspap|�rus, kuru ve�rt|�ba ir ekvivalenta uzizpe�rkamaja�m Akcija�m attiecina�majai akt|�vu t|�rajai ve�rt|�bai.

Norma�los apsta�kl,os Pa�rvedumu ag‘ entam pirms izpirks›anas piepras|�juma un pirms maksa�jumaveiks›anas ja�bu� t san, e�mus›am reg‘ istre�to(a�s) atpe�rkamo(a�s) Akciju(as) apliec|�bu(as), ja ta�da ir, ka� ar|�atbilstos›i noforme�tu pa�rveduma informa�ciju apliec|�b(as)u otra� puse�.

Cena, par ka�du jebkura Fonda Akcijas tiek izpirktas, var bu� t augsta�ka vai zema�ka par Akciona�ramaksa�to, atkar|�ba� no akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas par Fonda Akciju izpirks›anas laika�.

Akciona�rs nedr|�kst atsaukt izpirks›anas piepras|�jumu, izn, emot Sabiedr|�bas akt|�vu nove�rte�s›anasatliks›anas gad|�juma� (skat|�t Pielikumu C) un, s›a�da� gad|�juma� izpirks›anas piepras|�juma atsauks›ana sta� jasspe�ka� tikai tad, ja Pa�rvedumu Ag‘ ents ir san, e�mis rakstisku pazin, ojumu pirms atliks›anas perioda beiga�m.Ja piepras|�jums nav s›a�di atsaukts, izpirks›ana tiek veikta na�kamaja� Ve�rte�s›anas diena� pe�c atliks›anasbeiga�m.

Ja jebkura Fonda Akciju kope�ja� ve�rt|�ba jebkura� laika� ir zema�ka par USD 20 miljoniem vaiekvivalenta attiec|�ga� Fonda valu� ta�, Direktoru valde var pien, emt le�mumu izpirkt visas s›a�da Fondanenomaksa�ta�s Akcijas. Pazin, ojums par s›a�du izpirks›anu tiek su� t|�ts reg‘ istre�tajiem Akciona�riem ierakst|�ta�su� t|�juma� un, ja uzra�d|�ta�ja Akcijas nav apmaksa�tas, tiek publice�ts noteiktos laikrakstos visa� pasaule� . Cena,par ka�du Akcijas tiek izpirktas, ir s›a�da Fonda akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba par Akciju, ko nosaka, realize� jot visuss›a�dam Fondam pieder|�gos akt|�vus.

Uzra�d|�ta�ju Akciju apliec|�bu ture�ta� jiem apliec|�bu un visu nedze�sto kuponu noga�da�s›anai Sabiedr|�ba�Luksemburga�, ieteicams nosle�gt pieme�rotu vienos›anos par dros›|�bu ar Galveno Maksa�jumu Ag‘ entu.

Akciona�riem ir ieteicams nekave�joties pa�rbaud|�t apstiprina�juma pazin, ojumu, kas tieknosu� t|�ts pe�c katras opera�cijas, lai nodros›ina�tu, ka ta� ir ticis pareizi ierakst|�ta to konta�. Pretenzijasir ja�iesniedz rakstiski viete�jam Franklin Templeton Investments apkalpos›anas birojam ne ve�la�k ka�tr|�sdesmit (30) dienu laika� pe�c apstra�da�s›anas datuma.

AkcijuApmain,a

Akciona�ri var main|�t vienas klases akcijas pret ta�s cita Fonda pas›as klases akcija�m vai ta� pas›a fondacitas klases akcija�m (ja ir pieejamas), n, emot s›a�dus ierobez›ojumus:

^ B klases akcijas var apmain|�t tikai ar pret cita Fonda B klases akcija�m.

^ jebkura Fonda C klases akcija var apmain|�t tikai pret Fonda, kas emite� C klases akcijas, C klasesakcija�m, un

^ tikai instituciona�lie investori, kas define�ti ieprieks› nodal,a� ‘‘Akciju Klases ^ tirdzniec|�bas nodevasstruktu� ra’’ var apmain|�t savas akcijas I klases akcija�s vai ar I klases akcija�m.

N Klases Akciju apmain, ai pret A Klases Akcija�m un AX Klases Akcija�m var tikt pieme�rota nodeva,kas ekvivalenta starp|�bai starp pieme�rojama�s sa�kotne�ja�s tirdzniec|�bas nodevas diviem l|�men, iem(‘‘tirdzniec|�bas nodevu starpniec|�ba’’), izn, emot attiec|�ba� uz instituciona�lajiem investoriem. Galvenaisizplat|�ta�js var piln|�ba� vai dal,e� ji atteikties no s›a�das tirdzniec|�bas nodevu starp|�bas.

A Klases Akcijas un AX Klases Akcijas, kam tiek pieme�rota nosac|�ta� atlikta� tirdzniec|�bas nodeva,var apmain|�t tikai pret ta�da�m Akcija�m, kam tiek pieme�rota ta�da pati nosac|�ta� atlikta� tirdzniec|�bas nodeva.

52

Akciona�ri, kuri ve�las apmain|�t Akcijas, ir ties|�gi to dar|�t jebkura� diena�, kas ir Ve�rte�s›anas diena,iesniedzot Pa�rvedumu ag‘ entam Akciju apliec|�bas (ja ta�das ir izdotas) kopa� ar neatsaucamu rakstiskupiepras|�jumu vai, ja to |�pas›i atl,a�vis Pa�rvedumu ag‘ ents, ar faksimila, telefonisku vai elektroniskupiepras|�jumu pirms N, ujorkas Birz›as sle�gs›anas laika vai pirms ekvivalenta laika pe�c Luksemburgas laikataja�s Ve�rte�s›anas diena�s, kad N, ujorkas Birz›a ir sle�gta norma�lam darbam (parasti 22:00 CEL). Apmain, aspiepras|�jumos, kas izdar|�ti pa telefonu, faksu vai elektroniska� forma�, ja�nora�da klase, Fondu, klases ISINkodi (iepaz|�stieties ar Prospekta F pielikumu, lai uzzina�tu s|�ka�ku informa�ciju par ISIN kodiem) abiemapmain, a� iesaist|�tajiem Fondiem, apmaina�mo akciju skaits, apmaina�mo akciju Fonda valu� tas summu vaiprocentua�la� dal,a, ka� ar|� nora�dot ta�du pas›u informa�ciju par Fondu(iem), kura�(os) apmain, a tiek veikta.Attiec|�ba� uz apmain, as piepras|�jumiem, kas pieteikti pa telefonu, faksu vai elektroniska� forma�,Pa�rvedumu ag‘ ents pe�c saviem ieskatiem var piepras|�t rakstisku un piena�c|�gi parakst|�tu apstiprina�jumu.S�a�da� gad|�juma� tas var aizkave�t piepras|�juma apstra�di l|�dz br|�dim, kad tiek san, emts rakstiskaisapstiprina�jums. Pieteikumiem Akciju apmain, ai jebkura� Ve�rte�s›anas diena� no vienas valu� tas Fonda vaiakciju klases uz citas valu� tas Fondu vai akciju klasi, ir nepiecies›ama viena papildus Luksemburgasbankas darba diena, lai veiktu valu� tas dat|�jumus s›a�dai apmain, ai.

Apmain, as rezulta�ta� emite�to Akciju skaits balsta�s uz attiec|�go divu iesaist|�to Fondu Akciju akt|�vut|�ro ve�rt|�bu Ve�rte�s›anas diena�, kura� apmain, as piepras|�jums ir izpild|�ts, un tiek apre�k, ina�ts s›a�di :

A=[B�(C-D)]�EF

kur

A = to Akciju skaits jaunaja� Fonda�, uz kura�m Akciona�rs iegu� st ties|�bas ;

B = to Akciju skaits sa�kotne�ja� Fonda�, kuras Akciona�rs ir piepras|�jis apmain|�t ;

C = akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba par Akciju sa�kotne�ja� Fonda� ;

D = apre�k, ina�tais apmain, as nodevas (ja ta�da pasta�v) apme�rs, kas maksa�jams par Akciju;

E = attiec|�ga�s valu� tas main, as kurss (define�ts ka� valu� tas main, as koeficients, ko nosaka Direktoruvalde attiec|�gaja� Ve�rte�s›anas diena� un kas pa�rsta�v spe�ka� esos›o main, as kursu divu iesaist|�tovalu� tu starpa�) pe�c kursa noteiks›anas, lai atspogul,otu spe�ka� esos›a�s izmaksas par pa�rvedumaveiks›anu, kad sa�kotne�jam un jaunajam Fondam nav noteikta viena un ta� pati valu� ta un,jebkura� cita� gad|�juma�, 1;

F = akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba par Akciju jaunaja� Fonda�.

A· rka�rte� jos apsta�kl,os Direktoru valde pe�c saviem ieskatiem var atl,aut apmain, as nodevu, kurasapre�k, ina�tais apme�rs nepa�rsniedz 1% no apmain, ai piepras|�to Akciju ve�rt|�bas. Pas›reiz ir paredze�ts, kaapmain, as nodeva tiek maksa�ta Galvenajam izplat|�ta�jam (kas savuka�rt var maksa�t dal,u no ta�sapaks›izplat|�ta� jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vai profesiona�liem investoriem, kas san, em apmain, asr|�kojumu) pe�c Pa�rvedumu ag‘ entam maksa�jamo kope�jo dar|�juma izdevumu atskait|�s›anas. S� a�da nodevatiek automa�tiski atskait|�ta, kad Akciju skaits ir apre�k, ina�ts un Sabiedr|�ba ir to apmaksa�jusi saskan, a� araugsta�k aprakst|�to.

Tome�r apmain, as nevar tikt veiktas, ja to rezulta�ta� Akciona�rs tiktu iereg‘ istre�ts ka� |�pas›niekssa�kotne�ja� Fonda(u) un ar|� Fonda(u), kura� ta� Akcijas apmaina�mas, Akcija�m ar ve�rt|�bu maza�ku par USD2,500 (vai ekvivalentu summu Fonda nomina�cijas valu� ta�).

Neviens piepras|�jums par Akciju apmain, u nevar tikt izpild|�ts, kame�r nav pabeigts ieprieks›e� jais arAkciju apmain, u saist|�tais dar|�jums un nav san, emts piln|�gs nore�k, ins par s›a�da�m Akcija�m.

Papildus augsta�k aprakst|�tajai apmain, as nodevai noteiktos apsta�kl,os apmain, ai no jebkura vienaFonda bu� s nepiecies›ams nodeva, kas ekvivalenta starp|�bai starp diviem nodevas l|�men, iem, izn, emotgad|�jumus, kad Akciona�rs var dokumenta�ri apstiprina�t, ka vin, s› ieprieks›e� jas apmain, as rezulta�ta� ir jausamaksa�jis komisijas procenta starp|�bu. Pas›reiz ir paredze�ts, ka jebkura main, as kursa starp|�ba tiekmaksa�ta Galvenajam izplat|�ta� jam, kas savuka�rt var maksa�t dal,u no katras starp|�bas apaks›izplat|�ta�jam,starpniekam, d|�lerim un/vai profesiona�lam investoram. Tome�r no main, as kursa starp|�bas pe�c Sabiedr|�basieskatiem var attiekties.

53

Jauna reg‘ istre�tas Akcijas apliec|�ba, ja tiek piepras|�ta, netiek piega�da�ta vai nosu� t|�ta Akciona�ram,pirms Pa�rvedumu ag‘ ents nav san, e�mis veco Akcijas apliec|�bu laba� sta�vokl|�. Turkla�t jaunas reg‘ istre�tasAkcijas apliec|�bas netiek izdotas, ja Akciona�rs to nav |�pas›i piepras|�jis. Gad|�juma�, ja tiek piepras|�ta jaunaAkcijas apliec|�ba, ta� netiek izdota l|�dz laikam, kame�r nav nosle�gts apmain, as dar|�jums.

Akciona�ri noteiktos apsta�kl,os var apmain|�t Sabiedr|�bas Akcijas pret Franklin TempletonInvestments pieda�va�ta�m citu invest|�ciju Fondu Akcija�m vai vien|�ba�m. Informa�ciju par invest|�cijuFondiem, kuros Akcijas var tikt main|�tas, ka� ar|� s›|� procesa informa�ciju, apmain, as noteikumus unnosac|�jumus var pe�c piepras|�juma san, emt pie Pa�rvedumu ag‘ enta.

Akciona�riem ir ieteicams nekave�joties pa�rbaud|�t apstiprina�juma pazin, ojumu, kas tieknosu� t|�ts pe�c katras opera�cijas, lai nodros›ina�tu, ka ta� ir pareizi ierakst|�ta to konta�. Pretenzijas irja�iesniedz rakstiski viete�jam Franklin Templeton Investments apkalpos›anas birojam ne ve�la�k ka�tr|�sdesmit (30) dienu laika� pe�c apstra�da�s›anas datuma.

AkcijuNodos› ana

Reg‘ istre�to Akciju nodos›ana var notikt s›a�da� veida� :

(a) ja akciju apliec|�bas ir izdotas Pa�rvedumu ag‘ ents ieraksta veicamo nodos›anu Sabiedr|�basAkciona�ru reg‘ istra� , san, emot s›a�das akcijas pa�rsta�vos›a�s akciju apliec|�bas kopa� ar citiemnodos›anas dokumentiem, kas apmierina Sabiedr|�bu un/vai ta�s Pa�rvedumu ag‘ entu, ta�dus ka�standarta nodos›anas veidlapa, pieejama Sabiedr|�bas un/vai Pa�rvedumu ag‘ enta reg‘ istre�taja�biroja� , un

(b) ja akciju apliec|�bas nav izdotas ar rakstisku deklara�ciju par nodos›anu, kas ja�ierakstaSabiedr|�bas akciona�ru reg‘ istra� un ja�date� un ja�paraksta cedentam un, ja to pieprasaSabiedr|�ba un/vai ta�s Pa�rvedumu ag‘ ents, ja�paraksta ar|� cesiona�ram vai persona�m, kam iratbilstos›as pilnvaras r|�koties.

Tome�r nodos›anu nevar veikt, ja ta�s rezulta�ta� iesaist|�tajiem Akciona�riem tiktu reg‘ istre�ts maza�k parUSD 2 500 (vai ekvivalentas summas Fonda nomina�cijas valu� ta�) attiec|�ga� Fonda Akciju ve�rt|�bas.

Jebkuru piepras|�jumu par Akciju nodos›anu nevar izpild|�t a�tra�k, kame�r nav pabeigts jebka�dsieprieks›e�js dar|�jums saist|�ba� ar nododamaja�m Akcija�m un san, emts pilns nore�k, ins par s›|�m Akcija�m.

Sabiedr|�ba patur sev ties|�bas noraid|�t jebkuru Akciju nodos›anu.

Nodota�s Akcijas var tikt pakl,autas |�pas›iem noteikumiem, ieskaitot NATN. Investora, kuramtiek nodotas Akcijas, piena�kums ir noskaidrot jebkurus |�pas›us noteikumus, kas attiecas uz s›a�da�mAkcija�m.

Pieme� rota Laika Izve� le� s› ana� s Tirgu� Politika

Pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� vispa�r. Sabiedr|�ba neatbalsta |�stermin, a vai pa�rme�r|�gi biez›utirdzniec|�bu, ko biez›i sauc par ‘‘pieme�rota laika izve�le�s›anos tirgu� ’’, un pla�no ierobez›ot vai noraid|�t s›a�dutirdzniec|�bu, vai veikt citas darb|�bas, kas aprakst|�tas ta�la�k, ja pe�c Sabiedr|�bas vai Pa�rvedumu ag‘ entauzskata s›a�da tirdzniec|�ba var trauce�t jebkura Fonda portfel,a efekt|�vu pa�rvald|�s›anu, palielina�t Fondadar|�jumu izdevumus, administrat|�vos izdevumus vai nodokl,us vai cita�di kaite�t Sabiedr|�bas un ta�sakciona�ru interese�m.

Pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� sekas. Ja informa�cija par ka�da akciona�ra darb|�ba�m Sabiedr|�ba�vai jebkura� cita� Franklin Templeton fonda� vai fonda�, kas nepieder pie Franklin Templeton, tiek pazin, otaSabiedr|�bai vai Pa�rvedumu ag‘ entam un ja, balstoties uz s›o informa�ciju, Sabiedr|�ba vai ta�s ag‘ enti pe�csaviem ieskatiem secina, ka s›a�da tirdzniec|�ba var kaite�t Sabiedr|�bai, ka� aprakst|�ts s›aja� Tirdzniec|�baspolitika�, Sabiedr|�ba var uz laiku vai pasta�v|�gi aizliegt turpma�kus akciona�ra pirkumus Sabiedr|�ba� vai ar|�ierobez›ot jebkuru turpma�ku pirkumu summu, skaitu vai biez›umu un/vai metodes, ar kura�m akciona�rsvar piepras|�t turpma�kus pirkumus un izpirkumus (ieskaitot pirkumus un/vai izpirkumus apmain, as vainodos›anas cel,a� starp Sabiedr|�bu un jebkuru citu Franklin Templeton fondu).

54

Izskatot investora tirdzniec|�bas darb|�bas, Sabiedr|�ba var n, emt ve�ra� cita starpa� ar|� akciona�ratirdzniec|�bas ve�sturi ties›a� veida� un, ja tas ir zina�ms, ar|� no citiem finans›u starpniekiem Sabiedr|�ba�, citosFranklin Templeton fondos, savstarpe�jos fondos, kas nav Franklin Templeton fondi, vai kontos, kasatrodas kope�ja� kontrole� vai |�pas›uma�.

Pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� ar finans›u starpnieku pal|�dz|�bu. Akciona�riem ja�ieve�ro s›|�politika, vienalga, vai vin, i ir ties›i Fonda akciona�ri, vai ar|� investe� Sabiedr|�ba� neties›i ar finans›u starpniekupal|�dz|�bu, ta�du ka� banka, apdros›ina�s›anas sabiedr|�ba, invest|�ciju padomdeve�js vai jebkurs› cits Izplat|�ta� js,kas darbojas ka� iecelta persona Akciona�riem, kuri paraksta�s uz akcija�m sava� va�rda�, bet ta� klientuuzdevuma� (un tad akcijas tiek ture�tas uz ‘‘omnibusa konta’’).

Lai gan Sabiedr|�ba mudina�s finans›u starpniekus, lai tie pieme�rotu Sabiedr|�bas pieme�rota laikaizve�le�s›anos tirgu� politiku saviem klientiem, kuri neties›i investe� Sabiedr|�ba�, Sabiedr|�ba ir ierobez›ota sava�siespe�ja�s kontrole�t tirdzniec|�bas darb|�bas vai pana�kt savas pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� politikas|�stenos›anu finans›u starpnieku klientiem. Pieme�ram, Sabiedr|�ba var nekonstate�t pieme�rota laikaizve�le�s›ana�s tirgu� gad|�jumu, kuru var bu� t sekme�jus›i finans›u starpnieki vai kura identifice�s›anuapgru� tina ‘‘omnibusa konti’’, ko s›ie starpnieki izmanto kope�jiem pirkumiem, apmain, a�m unizpirkumiem visu savu klientu uzdevuma�. Ja vien finans›u starpniekiem nav iespe�ja pieme�rotSabiedr|�bas pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� politiku saviem klientiem ar ta�da�m metode�m ka�|�stermin, a tirdzniec|�bas ierobez›ojumu |�stenos›ana, tirdzniec|�bas darb|�bu uzraudz|�ba, lai konstate�tupieme�rota laika izve�le�s›anos tirgu� , Sabiedr|�ba nespe�s noteikt, vai finans›u starpnieku klientu veikta�tirdzniec|�ba ir pretruna� Sabiedr|�bas pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� politikai.

Riski no |�stermin, a tirgus spekulantiem. Atkar|�ba� no daz›a�diem faktoriem, ieskaitot Fondalielumu, akt|�vu apme�ru, ko portfel,a vad|�ta�js parasti tur skaidra� nauda� vai naudas ekvivalentos un eiro,jenu vai dola�ru summas, tirdzniec|�bas dar|�jumu skaita un biez›uma, |�stermin, a vai pa�ra�k biez›a tirdzniec|�bavar trauce�t Fonda portfel,a efekt|�vu pa�rvald|�s›anu, palielina�t Fonda dar|�jumu izmaksas, administrat|�va�sizmaksas un nodokl,us un/vai ietekme�t Fonda darb|�bas rezulta�tus.

Turkla�t, ja Fonda portfel,u invest|�ciju raksturs liek Fondam saist|�ties ar ta�diem akciona�riem, kasnodarbojas ar pieme�rota� laika izve�le�s›anos tirgu� un cens›as gu� t labumu no iespe�jamiem aizkave�jumiemstarp izmain, a�m Fonda portfel,a |�pas›umu ve�rt|�ba� un s›|�s izmain, as atspogul,ojumu Fonda akciju akt|�vu t|�raja�ve�rt|�ba�, ko reize�m sauc par ‘‘arbitra�z›as pieme�rota� laika izve�le�s›anos tirgu� ’’ pasta�v iespe�ja, ka s›a�datirdzniec|�ba zina�mos apsta�kl,os var samazina�t Fonda akciju ve�rt|�bu, ja izpe�rkos›ie akciona�ri san, emiena�kumus (un pe�rkos›ie akciona�ri san, em akcijas), balstoties uz akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu, kas neatspogul,opiena�c|�gas, taisn|�gas ve�rt|�bas cenas. Arbitra�z›as |�stermin, a spekulanti var censties izmantot sava� laba�izmain, as Fonda portfel,a |�pas›umu ve�rt|�ba� un Fonda akciju akt|�vu t|�raja� ve�rt|�ba� Fondos, kam irieve�rojamas invest|�cijas a�rvalstu ve�rtspap|�ros, jo daz›i a�rzemju tirgi tiek sle�gti vaira�kas stundas pirms ASVtirgiem, ka� ar|� fondos, kam ir ieve�rojamas invest|�cijas mazas kapitaliza�cijas ve�rtspap|�ros, augstas pel,n, asobliga�cija�s un citos invest|�ciju veidos, ko iespe�jams netirgot biez›i.

Sabiedr|�ba pas›laik izmanto vaira�kas metodes, lai samazina�tu pieme�rota laika izve�le�s›anos tirgu�risku. Pie s›|�m metode�m pieder:

^ akciona�ra darb|�bu izskat|�s›ana, lai konstate�tu pa�rme�r|�gi biez›u tirdzniec|�bu;

^ darbuzdevumi persona�lam pe�c izlases principa nepa�rtraukti izskat|�t nesena�s tirdzniec|�basdarb|�bas, lai identifice�tu ta�das, kas vare�tu bu� t pretruna� s›ai pieme�rota� laika izve�le�s›ana�s tirgu�politikai.

Lai gan s›|�s metodes balsta�s uz spriedumiem, kas pe�c bu� t|�bas ir subjekt|�vi, un to izmantos›ananotiek pe�c izlases principa, Sabiedr|�ba cens›as atrast spriedumus un lietojumus kas atbilst Sabiedr|�basakciona�ru interese�m. Nav neka�das garantijas, ka Sabiedr|�ba vai ta�s ag‘ enti gu� s pieeju pie jebka�das vai visasinforma�cijas, kas nepiecies›ama, lai konstate�tu pieme�rota laika izve�le�s›anos tirgu� omnibusa kontos’’. Kautgan Sabiedr|�ba cent|�sies veikt pasa�kumus (ties›i un ar finans›u starpnieku pal|�dz|�bu), lai atkla�tu pieme�rotalaika izve�le�s›anos tirgu� , Sabiedr|�ba nevar apgalvot, ka s›a�das tirdzniec|�bas darb|�bas var tikt piln|�ba�izsle�gtas.

55

Pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� dar|�jumu anule�s›ana. Dar|�jumi, kas veikti, pa�rka�pjotSabiedr|�bas pieme�rota laika izve�le�s›ana�s tirgu� politiku, nav obliga�ti ja�uzskata par akcepte�tiem noSabiedr|�bas puses, un Sabiedr|�ba vai Pa�rvedumu ag‘ ents tos var anule�t vai atsaukt Ve�rte�s›anas diena�s, kasseko pe�c tam, kad tos san, e�mis Pa�rvedumu ag‘ ents.

AkcijuCenuPublice� s› ana

Akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba uz Akciju katra� Fonda� un Akciju Klase� tiek publiski pazin, ota Sabiedr|�basreg‘ istre�taja� biroja� un ir pieejama Galvena� Izplat|�ta�ja un Pa�rvedumu Ag‘ enta birojos. Sabiedr|�banoorganize� akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas uz Akciju attiec|�gajos Fondos pazin, os›anu, ka� piepras|�ts saskan, a� arpieme�rojamajiem likumiem un ta�dos laikrakstos, ka� direktoru valde laiku pa laikam izlemj. S� |�informa�cija ir pieejama ar|� interneta� : www.franklintempleton.lu. Sabiedr|�ba neuzn, emas atbild|�bu parkl,u� da�m vai publice�s›anas kave�s›anos, vai par cenu nepublice�s›anu.

Emisijas, Izpirks› anas unApmain,as PagaiduAtliks› ana

Laika�, kad tirdzniec|�ba svar|�ga� birz›a� ir bu� tiski ierobez›ota, vai ar|�, kad pasta�v citi |�pas›i apsta�kl,i, kaspadara nepraktisku jebkura Sabiedr|�bas invest|�ciju izmantos›anu vai nove�rte�s›anu, ikviena Fonda Akcijucenu noteiks›ana var tikt atlikta (skat|�t C Pielikumu). Atliks›anas perioda laika� neviena Akcija nevar tiktlaista apgroz|�ba�, izpirkta vai apmain|�ta. Pazin, ojums par jebka�du atliks›anu tiek atbilstos›i publice�ts ta�doslaikrakstos, ka� Direktoru valde laiku pa laikam nosaka.

Pa� rvald|� s› anas un Sabiedr|�basNodevas

Templeton Global Advisors Limited, Bahamu akciju sabiedr|�ba, darbojas ka� Akciju Galvenaisizplat|�ta�js, saskan, a� ar 1990.gada 6.novembra Izplat|�s›anas L|�gumu, kas nosle�gts uz neierobez›otu laikustarp Sabiedr|�bu un Templeton, Galbraith&Hansberger Ltd, Kaimanu Salu akciju sabiedr|�bu, un kuruvar pa�rtraukt Sabiedr|�ba vai Galvenais izplat|�ta�js ar tr|�s me�nes›us ieprieks› izteiktu br|�dina�jumu. Galvenaisizplat|�ta�js var nosle�gt l|�gumiska�s vienos›ana�s par Akciju izplat|�s›anu a�rpus Amerikas Savienotaja�m Valst|�mar daz›a�diem apaks›izplat|�ta�jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vai profesiona�liem investoriem.

Galvenais izplat|�ta�js vare�tu bu� t pilnvarots san, emt pieme�rojamu sa�kotne�jo tirdzniec|�bas nodevu(l|�dz 6,5% no kope�ja� investe�ta� apjoma). Sa�kotne�ja� nodeva neka�da� gad|�juma� nevar pa�rsniegt ta�s valsts,kura� Akcijas tiek pa�rdotas, likumu, noteikumu un prakses atl,auto maksimumu.

Invest|�ciju vad|�ta� js no Sabiedr|�bas san, em ikme�nes›a maksu, kas ir vienl|�dz|�ga noteiktam procentuskaitam gada� (detalize�ta�k aprakst|�ts ta� la�k) no katra Fonda vide�jiem ikdienas t|�rajiem gada akt|�viem. Ta�la�kuzskait|�tais pieme�rojams visu klas›u akcija�m, izn, emot I klases akcijas vaira�kiem Uzn, e�muma fondiem:

^ Franklin Aggressive Growth Fund 1,00%^ Franklin Biotechnology Discovery Fund 1,00%^ Franklin European Growth Fund 1,00%^ Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund 1,00%^ Franklin Global Growth Fund 1,00%^ Franklin Global Small-Mid Cap Growth Fund 1,00%^ Franklin High Yield Fund 0,80%^ Franklin High Yield (Euro) Fund 0,80%^ Franklin Income Fund 0,85%^ Franklin Technology Fund 1,00%^ Franklin U.S. Equity Fund 1,00%^ Franklin U.S. Government Fund 0,65%^ Franklin U.S. Growth Fund 1,00%^ Franklin U.S. Short-Term Bond Fund 0,65%^ Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund 1,00%^ Franklin U.S. Total Return Fund 0,75%^ Franklin Mutual Beacon Fund 1,00%

56

^ Franklin Mutual European Fund 1,00%^ Franklin Templeton Global Growth and Value Fund 1,00%^ Franklin Templeton Japan Fund 1,00%^ Templeton Asian Growth Fund 1,35%^ Templeton China Fund 1,60%^ Templeton Eastern Europe Fund 1,60%^ Templeton Emerging Markets Fund 1,60%^ Templeton Emerging Markets Bond Fund 1,00%^ Templeton Euro Liquid Reserve Fund 0,40%^ Templeton Euroland Fund 1,00%^ Templeton Euroland Bond Fund 0,65%^ Templeton European Fund 1,00%^ Templeton European Total Return Fund 0,75%^ Templeton Global Fund 1,00%^ Templeton Global (Euro) Fund 1,00%^ Templeton Global Balanced Fund 0,80%^ Templeton Global Bond Fund 0,75%^ Templeton Global Bond (Euro) Fund 0,75%^ Templeton Global Smaller Companies Fund 1,00%^ Templeton Global Total Return Fund 0,75%^ Templeton Growth (Euro) Fund 1,00%^ Templeton Japan Fund 1,00%^ Templeton Korea Fund 1,60%^ Templeton Latin America Fund 1,40%^ Templeton Thailand Fund 1,60%^ Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund 0,40%^ Templeton U.S. Value Fund 1,00%

Attiec|�ba� uz I Klases Akcija�m Invest|�ciju vad|�ta�ji no Sabiedr|�bas san, em ikme�nes›a maksu, kas irvienl|�dz|�ga noteiktam procentu skaitam gada� no katra Fonda vide�jiem ikdienas t|�rajiem akt|�viem gadalaika�, s|�ka�ks apraksts pieejams D Pielikuma�.

Ka� atalgojumu par Sabiedr|�bai sniegtajiem pakalpojumiem Sabiedr|�bas Ture�ta�jbankas statusa� J. P.Morgan Bank Luxembourg S. A. san, ems gada maksu atkar|�ba� no Sabiedr|�bas daz›a�do Fondu invest|�cijurakstura robez›a�s no 0,01% l|�dz 0,14% no daz›a�do Fondu akt|�vu t|�ra�s akt|�vu ve�rt|�bas. S�o maksuSabiedr|�ba apre�k, ina un uzkra�j katru dienu un izmaksa� reizi me�nes|� ka� para�da summu Ture�ta� jbankai.

Franklin Templeton International Services S.A. sava� statusa� ka� reg‘ istrators un pa�rvedumu,korporat|�vais, viete�jais un administrat|�vais ag‘ ents san, ems ka� atalgojumu maksima�lo gada maksu 0,2% noSabiedr|�bas akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas. S�o maksu Sabiedr|�ba apre�k, ina un uzkra�j katru dienu un izmaksa� reizime�nes|� ka� para�da summu Franklin Templeton International Service S.A.

S� aja�s maksa�s nav ietvertas parasta�s banku un brokeru darb|�bas nodevas un komisijas auda pardar|�jumiem, kas attiecas uz Sabiedr|�bas akt|�viem un pas|�viem, ka� ar|� visus pamatotos ikdienasizdevumus, kuri radus›ies saist|�ba� ar Sabiedr|�bu un pieprasa�mi no Sabiedr|�bas, un nodevas par citiempakalpojumiem, ka� laiku no laika ir saskan, ots. Rea�li izmaksa�ta� summa tiek uzra�d|�ta Sabiedr|�bas finans›upa�rskatos.

Invest|�ciju vad|�ta� ji var laiku pa laikam maksa�t dal,u no savas invest|�ciju pa�rvald|�s›anas maksasdaz›a�diem apaks›izplat|�ta�jam(iem), starpniekam(iem), d|�lerim(iem) un/vai profesiona�lam (iem)investoram(iem).

Lai nodros›ina�tu vislaba�ko izpildi, brokeru komisijas maksas par portfel,a dar|�jumiem Sabiedr|�baiInvest|�ciju vad|�ta�ji var novirz|�t brokeriem d|�leriem ka� atl|�dz|�bu par to sniegtajiem izpe�tespakalpojumiem, ka� ar|� par pakalpojumiem, ko s›ie brokeri d|�leri sniegus›i r|�kojumu izpilde�. Invest|�cijuizpe�tes un informa�cijas un radniec|�gu pakalpojumu san, ems›ana l,auj Invest|�ciju vad|�ta�jiem papildina�tsavus pe�t|�jumus un anal|�zi un nodod vin, u r|�c|�ba� priva�tpersonu un citu firmu izpe�tes persona�la viedokl,us

57

un informa�ciju. S� a�di pakalpojumi neietver braucienus, uzture�s›anos, izklaidi, vispa�re�ja�s administrat|�va�spreces vai pakalpojumus, vispa�re�ja�s biroja telpas vai apr|�kojumu, dal|�bas maksas, darbinieku algas vaities›u naudas izmaksa�s›anu, ko maksa� Invest|�ciju vad|�ta�ji.

Sabiedr|�bas privileg‘ e�ta�s komisijas maksas ir pakl,autas s›a�diem noteikumiem: (i) Invest|�ciju vad|�ta� jivienme�r darbosies vislaba�kaja�s Sabiedr|�bas interese�s, nosle�dzot privileg‘ e�ta�s komisijas vienos›ana�s ; (ii)sniegtie pakalpojumi bu� s ties›a� sakar|�ba� ar Invest|�ciju vad|�ta�ja darb|�ba�m, kas veiktas attiec|�ba� pretSabiedr|�bu; (iii) brokeru komisijas naudas portfel,a dar|�jumos Sabiedr|�bas uzdevuma� Invest|�ciju vad|�ta� jinovirz|�s brokeriem d|�leriem, kuri ir juridiskas, nevis fiziskas personas; (iv) Invest|�ciju vad|�ta�ji iesniegsatskaites Direktoru valdei par privileg‘ e�taja�m komisija�m, ieskaitot san, emto pakalpojumu raksturu; (v)izmaksa�to privileg‘ e�to komisiju summa tiks izkla�st|�ta Sabiedr|�bas finans›u pa�rskatos.

Sabiedr|�ba sedz savas citas darb|�bas izmaksas ieskaitot, bet neaprobez›ojoties ar ta�la�k mine�to,izmaksas par pamata� esos›o ve�rtspap|�ru pirks›anu un pa�rdos›anu, vald|�bas un regulatora noteikta�snodevas, juridiska�s un audite�s›anas izmaksas, apdros›ina�s›anas pre�mijas, procentu nodevas, pa�rskata unpublika�cijas izdevumus, pasta, telefona un faksa izdevumus. Visi izdevumi tiek nove�rte�ti un katru dienuuzkra�ti katra Fonda akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas apre�k, ina�. Sabiedr|�ba laiku pa laikam var maksa�t atsevis›k, asnodevas daz›a�diem apaks›izplat|�ta�jiem, starpniekiem, d|�leriem un/vai profesiona�liem investoriem attiec|�ba�uz atsevis›k,u fondu izvietos›anu pa�rdos›anas platforma�s, lai iegu� tu plas›a�ku Fonda Akciju izplat|�bu. S� a�dusizdevumus var asigne�t tikai starp fondiem, kas izvietoti s›a�da�s platforma�s.

Sabiedr|�basApliks› ana arNodokl,iem

Sabiedr|�bas pel,n, a un iena�kumi Luksemburgas Lielhercogiste� nav apliekami ne ar ka�diemnodokl,iem, ka� ar|� no Sabiedr|�bas izmaksa�taja�m dividende�m iena�kumu nodoklis nav ja� ietur.

Tome�r Sabiedr|�ba Luksemburgas Lielhercogiste� tiek aplikta ar nodokli 0,05% apme�ra� gada� no ta�sakt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas, s›a�ds nodoklis maksa�jams ik ceturksni, pamatojoties uz Sabiedr|�bas akt|�vu t|�rove�rt|�bu attiec|�ga� kalenda�ra� ceturks›n, a beiga�s. S� is nodoklis nav pieme�rojams Fonda akt|�vu dal,ai, kasinveste�ti citos kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumos, kuri jau ir aplikti ar s›a�du nodokli. Lai tiktu pieme�rotasamazina�ta� 0,01% nodokl,a likme (0,05% nodokl,a likmes vieta� , ka� mine�ts ieprieks›), Templeton U.S.Dollar Liquid Reserve Fund un Templeton Euro Liquid Reserve Fund investe� ta�da� veida�, ka visu portfel|�ietverto ve�rtspap|�ru un instrumentu vide�jais sve�rtais atlikus›ais dze�s›anas termin, s› attiec|�gajos Fondosnepa�rsniedz divpadsmit me�nes›us. Lai apre�k, ina�tu atlikus›o dze�s›anas termin, u katram ve�rtspap|�ram vaiinstrumentam, ja�n, em ve�ra� ar|� tiem piesaist|�tie finans›u instrumenti. Ve�rtspap|�riem vai instrumentiem,kuru emisijas nosac|�jumi paredz to procentu likmes regule�s›anu, atsaucoties uz tirgus apsta�kl,iem,atlikus›ais dze�s›anas termin, s› tiek n, emts ve�ra� l|�dz dienai, kura� likme tiek pieme�rota.

I Klases Akcija�m ar|� var tikt pieme�rota samazina�ta� 0,01% nodokl,a likme, ja visi s›|�s Akciju Klasesakciona�ri ir instituciona�li investori.

Par Sabiedr|�bas Akciju emisiju Luksemburgas Lielhercogiste� valsts nodeva vai cits nodoklis navja�maksa�.

Saskan, a� ar pas›reize� jiem likumiem un praksi par realize�to vai nerealize�to Sabiedr|�bas akt|�vukapita�la ve�rt|�bas pieaugumu Luksemburgas Lielhercogiste� kapita� la pieauguma nodoklis nav ja�maksa�.

San, emtie iena�kumi no invest|�cijas vai Sabiedr|�bas realize�tais kapita� la pieaugums var tikt aplikts armain|�gas likmes nodokli izcelsmes valst|�. Sabiedr|�ba noteiktos apsta�kl,os var bu� t ieguve�ja no dubulta�snodokl,u apliks›anas l|�gumiem, kurus Luksemburgas Lielhercogiste ir nosle�gusi ar cita�m valst|�m.

Akciona� ruApliks› ana arNodokl,iemLuksemburga

Akciona�ri Luksemburgas Lielhercogiste� (izn, emot Akciona�rus ar juridisko adresi, ar pasta�v|�gudz|�vesvietu vai ar pasta�v|�gu ba�zi Luksemburgas Lielhercogiste� un izn, emot noteiktus bijus›osLuksemburgas Lielhercogistes pasta�v|�gos iedz|�vota�jus, ja tiem pieder vaira�k neka� 10% Sabiedr|�basAkciju kapita� la) pas›laik netiek aplikti ar neka�diem kapita� la pieauguma, iena�kumu, da�vina�juma, |�pas›uma,mantojuma vai citiem nodokl,iem.

58

Eiropas Savien|�bas Padome 2003. g. 3. ju� nija� ir pien, e�musi Direkt|�vu 2003/48/ED par nodokl,iem,ar ko apliekami noguld|�jumu iena�kumi. Direkt|�va nosaka, ka Eiropas Savien|�bas dal|�bvalstis iesniedz citudal|�bvalstu nodokl,u iesta�de�m procentu maksa�jumu vai l|�dz|�gu maksa�jumu zin, as, ko izmaksa�jis ag‘ entssava� jurisdikcija� citam rezidentam cita� dal|�bvalst|�. Austrija, Bel,g‘ ija un Luksemburga pieme�ros iena�kumunodokli s›a�diem maksa�jumiem informa�cijas apmain, as vieta� . Iena�kumu nodokl,a likme no 2005. g.1. ju� lija l|�dz 2008. g. 30. ju� nijam bu� s 15%, no 2008. g. 1. ju� lija l|�dz 2011. g. 30. ju� nijam bu� s 20% un no2011. g. 1. ju� lija ^35%.

Apaks›fondi, kas piln|�ba� vai dal,e�ji investe� para�du instrumentos, var atrasties s›|�s Direkt|�vas sfe�ra� .Pagaida�m nav skaidrs, vai un ka�da� me�ra� dividenz›u sadale vai kapita� la pieaugums, ko s›a�dos fondosrealize� jus›i investori, bu� s pakl,auti informa�cijas pazin, os›anai vai iena�kumu nodoklim. Apaks›fondi, kurume�rk, is ir investe�t tikai akcija�s, neietilpst s›|�s Direkt|�vas sfe�ra� .

Apvienota� Karaliste

Sabiedr|�ba pieteiksies uz sertifice�s›anu ka� ‘‘izplat|�s›anas fonds’’ Apvienota�s Karalistes 1988. g.Iena�kumu un korpora�ciju nodokl,u likuma 27. pielikuma noz|�me� attiec|�ba� uz izplat|�s›anas Akciju Klase�m,ko pieda�va� Sabiedr|�ba, un uz pa�rskata periodu, sa�kot ar 2004. g. 1. ju� liju. Attiec|�ba� uz izplat|�s›anas fondanodokl,u seka�m skatiet dividenz›u politikas izkla�stu 38. lpp. un konsulte�jieties ar profesiona�lukonsultantu par iespe�jamiem nodokl,iem un cita�m seka�m. Ja s›a�da sertifice�s›ana ir sekm|�ga, Akciona�ri, kasdz|�vo vai parasti dz|�vo Apvienotaja� Karaliste� , nodokl,u aspekta� atkar|�ba� no to personiskajiem apsta�kl,iemtiks aplikti ar Apvienota�s Karalistes kapita�la ien, e�mumu nodokli vai uzn, e�mumu nodokli par iena�kumiem,kas rodas no izplat|�s›anas Akciju tirdzniec|�bas, izpirks›anas vai pa�rdos›anas.

Investoriem ja�konsulte�jas ar saviem profesiona�lajiem padomdeve�jiem par iespe�jamonodokli vai cita�m Sabiedr|�bas Akciju pirks›anas, investe�s›anas, pa�rveduma vai pa�rdos›anas seka�mpe�c vin, u pavalstniec|�bas, juridiska�s adreses vai pasta�v|�ga�s dz|�vesvietas valstu likumiem.

Sapulces un Pa� rskati

Ikgade�ja� Akciona�ru pilnsapulce tiek sasaukta Sabiedr|�bas reg‘ istre�taja� biroja� katra gada30.novembr|� vai, ja s›|� diena Luksemburga� nav bankas darba diena, Luksemburgas bankas darbadiena�, kas seko 30.novembrim. Pazin, ojumi par visa�m sapulce�m tiek publice�ti s›a�dos laikrakstos:Luxemburger Wort un Memorial Recueil des Socie¤te¤s et Associations (the ‘‘Me¤morial’’), ka� ar|� citoslaikrakstos, kurus Direktoru valde laiku pa laikam nosaka, ka� ar|� tiek nosu� t|�ti pa pastu visiem reg‘ istre�toAkciju |�pas›niekiem uz to adrese�m, kas nora�d|�tas Akciona�ru reg‘ istra� ve�la�kais aston, as (8) kalenda�ra�sdienas pirms sapulces. S� a�di pazin, ojumi var bu� t pieejami ar|� interneta lapa�s, ka� to Direktoru valde laikupa laikam nosaka. Tajos ietverta dienas ka�rt|�ba un nora�d|�ts sapulces laiks un vieta, piedal|�s›ana�snosac|�jumi, un tie atbilst Luksemburgas Lielhercogistes likumu pras|�ba�m, attiec|�ba� uz sapulce�nepiecies›amo kvorumu un vaira�kumu. Piedal|�s›ana�s nosac|�jumi, kvorums un vaira�kums visa�spilnsapulce�s ir izkla�st|�ti 1915.gada 10.augusta par komercsabiedr|�ba�m (ar groz|�jumiem) Likuma 67.un 67-1.panta� un Statu� tos.

Sa|�sina�ti audite�ti ikgada pa�rskati un neaudite�ti pusgada pa�rskati tiek nosu� t|�ti Akciona�riem uz toreg‘ istre�taja�m adrese�m. Pilnie audite�tie ikgada pa�rskati un neaudite�tie pusgada pa�rskati ir pieejamiSabiedr|�bas reg‘ istre�taja� biroja�. Sabiedr|�bas pa�rskata gads beidzas katra gada 30.ju� nija�.

Apskatei PieejamieDokumenti

Statu� tu kopijas var san, emt Sabiedr|�bas reg‘ istre�taja� biroja�. Bu� tiskie l|�gumi, kas apskat|�ti s›|�Prospekta B pielikuma 5. rindkopa� 69. lappuse�, ir pieejami apskatei pe�c ta�s pas›as adreses parastaja� darbalaika�.

59

Apliec|�bas unReg‘istra� cija

Pretendentiem ja�nora�da, vai va�rda Akcijas, uz kura�m tie pieteikus›ies, ir emite�jamas:

(i) reg‘ istre�ta� forma� bez Akciju apliec|�ba�m (kas tiek izdotas, ja vien netiek piepras|�ts cita�da�k), vai

(ii) reg‘ istre�ta� forma� ar Akciju apliec|�ba�m.

Ikviena Fonda Akcijas ir pieejamas reg‘ istre�ta� forma�. Pieteikuma Veidlapa aizpilda�ma ar katraspersonas, kuras va�rda� Akcijas tiek reg‘ istre�tas pilnu va�rdu un adresi, un kop|�ga pieteikuma gad|�juma� uzta�s va�rda, kura pirma� tiek nosaukta par Akciona�ru. Ja netiek sava�da�k piepras|�ts, va�rda Akciju apliec|�bastiek nosu� t|�tas pe�c adreses, kas nora�d|�ta Pieteikuma veidlapa� vai pe�c pirma� mine�ta� Akciona�ra adreses.

Akciju apliec|�bas parasti tiek nosu� t|�tas pa pastu uz parakst|�ta�ja atbild|�bu c›etrpadsmit (14)Luksemburgas bankas darba dienu laika� pe�c pareizi aizpild|�tas Pieteikuma veidlapas un maksa�jumasan, ems›anas.

60

P i e l i k ums A

Invest|� ciju Ierobezfl ojumiDirektoru valdei, pamatojoties uz risku sadal|�s›anas principu, ir ties|�bas noteikt korporat|�vo un

invest|�ciju politiku invest|�cija�m, kas saist|�tas ar katru Fondu, ka� ar|� Sabiedr|�bas pa�rvald|�s›anas un biznesadar|�jumu vad|�s›anas norisi, ar nosac|�jumu, ka:

1.(a) Sabiedr|�ba nedr|�kst investe�t vaira�k par 10% no jebkura Fonda akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas citos pa�rveduve�rtspap|�ros un naudas tirgus instrumentos ka� turpma�k mine�tajos:

(i) pa�rvedu ve�rtspap|�ri un naudas tirgus instrumenti, kas iekl,auti oficia� laja� ES dal|�bvalsts birz›assaraksta� un/vai ;

(ii) pa�rvedu ve�rtspap|�ri un naudas tirgus instrumenti, ar kuriem tiek veikti dar|�jumi cita� regule�ta�ES dal|�bvalsts tirgu� , kas regula�ri darbojas un ir atz|�ts un publiski pieejams (turpma�k saukts‘‘regule�tais tirgus’’) ;

(iii) pa�rvedu ve�rtspap|�ri un naudas tirgus instrumenti, kas iekl,auti citas valsts Eiropa�, Amerikaskontinentos, A· zija� , Indija�, Klusaja� Okea�na�, Austra� lija� un A· frika� oficia� laja� atz|�tas birz›assaraksta� ;

(iv) pa�rvedu ve�rtspap|�ri un naudas tirgus instrumenti, ar kuriem tiek veikti dar|�jumi cita� punkta�(iii) mine�ta� reg‘ iona regule�ta� tirgu� , kas regula�ri darbojas un ir atz|�ts un publiski pieejams;

(v) nesen emite�ti pa�rvedu ve�rtspap|�ri un naudas tirgus instrumenti, ar nosac|�jumu, ka emisijasnoteikumos iekl,autas saist|�bas, ka pieteikums tiek izdar|�ts iekl,aus›anai birz›as oficia�laja�saraksta� vai cita� regule�ta� tirgu� to reg‘ ionu valst|�s, kas mine�ti ieprieks›e�jos punktos (i), (ii) un(iii), kas regula�ri darbojas un ir atz|�ts un publiski pieejams, un s›a�da iekl,aus›ana tieknodros›ina�ta gada laika� no emisijas;

(vi) UCITS (KIPVU) un/vai citu UCI (KIU) vien|�bas, kas izvietotas gan ES dal|�bvalst|�s, gan cita�svalst|�s, ar nosac|�jumu, ka:

(a) s›a�das KIU vien|�bas ir pilnvarotas ar jebkuras ES dal|�bvalsts likumiem vai ar Kana�das,Honkongas, Japa�nas, Norve�g‘ ijas, S�veices un ASV likumiem;

(b) vien|�bu ture�ta�ju aizsardz|�bas l|�menis s›a�da�s cita�s KIU ir l|�dzve�rt|�gs tam, ko nodros›inavien|�bu ture�ta� jiem KIPVU, it sevis›k, i, ka noteikumi par akt|�vu nos›k, irs›anu,aizn, ems›anos, aizdos›anu un pa�rvedu ve�rtspap|�ru un naudas tirgus instrumentunesegtu pa�rdos›anu, ir l|�dzve�rt|�gi Direkt|�vas 85/661/EEC pras|�ba�m;

(c) par s›a�du citu KIU darb|�bu tiek sniegta atskaite pusgada un gada pa�rskatos, lai l,autunove�rte�t akt|�vus un pas|�vus, iena�kumus un opera�cijas pa�rskata perioda� ;

(d) ne vaira�k par 10% no KIPVU vai citu KIU akt|�vu, kuru iega�de tiek pla�nota, var tiktkopuma� investe�ti citu KIPVU vai citu KIU vien|�ba�s saskan, a� ar to dibina�s›anasdokumentiem.

(e) S� |� ierobez›ojuma un turpma�k 6. punkta� nora�d|�to maksimumu izpratne� spe�ka� ir s›a�dasdefin|�cijas :

(f) ‘‘KIPVU’’ noz|�me� kolekt|�vu invest|�ciju pa�rvedu ve�rtspap|�ros uzn, e�mumu, kaspilnvarots saskan, a� ar 1985. g. 20. decembra Padomes Direkt|�vu 85/611/EEC ar ta�slabojumiem;

(g) ‘‘cits KIU’’ noz|�me� kolekt|�vu invest|�ciju uzn, e�mumu vai invest|�ciju fondu 1985. g. 20.decembra Padomes Direkt|�vas 85/611/EEC 1.I (2) panta 1. un 2. rindkopas noz|�me�, arlabojumiem;

(vii) noguld|�jumi kred|�tiesta�de�s, kuri atmaksa�jami pe�c piepras|�juma vai kurus var izn, emt unkuru termin, s› piena�k ne ve�la�k ka� pe�c 12 me�nes›iem, ar nosac|�jumu, ka kred|�tiesta�desreg‘ istre�tais birojs ir ES dal|�bvalst|�, vai, ja kred|�tiesta�des reg‘ istre�tais birojs neatrodas ES

61

dal|�bvalst|�, ar nosac|�jumu, ka ta� izpilda ‘‘apdom|�bas noteikumus’’, ko Luksemburgasuzraudz|�bas iesta�de uzskata par l|�dzve�rt|�giem Kopienas noteiktajiem;

(viii) finans›u atvasina�tie instrumenti, ieskaitot ekvivalentus ar naudu noka�rtotus instrumentus, kotirgo regule�ta� tirgu� un kas mine�ti ieprieks› apaks›punktos (i) (v) un/vai finans›u instrumentos,ko tirgo a�rpus birz›as (‘‘OTC atvasina�tie instrumenti’’) ar nosac|�jumu, ka:

^ pamata ba�ze sasta�v no instrumentiem, kas mine�ti s›|� Pielikuma 1. a) punkta�, finans›ura�d|�ta� jiem, procentu likme�m, a�rvalstu valu� tu main, as kursiem vai valu� ta�m, kura�sFonds dr|�kst investe�t saskan, a� ar saviem invest|�ciju me�rk, iem;

^ partneri OTC atvasina�to instrumentu dar|�jumos ir iesta�des, kas pakl,autas apdom|�gaiuzraudz|�bai un pieder pie Luksemburgas uzraudz|�bas iesta�des akcepte�ta�mkategorija�m;

^ OTC atvasina�tajiem instrumentiem tiek veikta uzticama un pa�rbauda�ma nove�rte�s›anakatru dienu un tos var pa�rdot, likvide�t un sle�gt ar savstarpe�jas ieskait|�s›anas dar|�jumujebkura� laika� to adekva�taja� ve�rt|�ba� pe�c Sabiedr|�bas iniciat|�vas; un

(ix) naudas tirgus instrumentiem, kas nav tie, kurus tirgo regule�taja� tirgu� , un uz kuriem attiecas1.(a) punkts, ja s›a�du instrumentu emisija vai emitents tiek regule�ti investoru unnoguld|�jumu aizsardz|�bas nolu� kos un ar nosac|�jumu, ka s›a�dus instrumentus:

^ izdevusi vai garante� jusi centra� la, reg‘ iona�la vai viete� ja varas iesta�de vai dal|�bvalstscentra�la� banka, Eiropas Centra� la� banka vai Eiropas Invest|�ciju banka, pie EiropasSavien|�bas dal|�bvalst|�m nepiederos›a valsts, vai federa�las pavalsts gad|�juma� viens nolocekl,iem, kas veido federa�ciju vai publiska starptautiska institu� cija, pie kuras piederviena vai vaira�kas dal|�bvalstis, vai

^ izdevusi juridiska persona, kuras jebka�di ve�rtspap|�ri tiek tirgoti augsta�k mine�tajosregule�tos tirgos, vai

^ izdevusi vai garante� jusi organiza�cija saskan, a� ar apdom|�gu uzraudz|�bu atbilstos›iKopienas likumdos›ana� noteiktajiem krite�rijiem vai ta�da organiza�cija, kas ir pakl,autaun ieve�ro apdom|�bas noteikumus, ko Luksemburgas uzraudz|�bas iesta�de uzskata parvismaz tikpat stingriem ka� Kopienas likumdos›ana� noteiktos, vai

^ emite�jus›as citas institu� cijas, kas pieder pie Luksemburgas uzraudz|�bas iesta�desakcepte�ta�s kategorijas, ar nosac|�jumu, ka invest|�cijas s›a�dos instrumentos ir pakl,autasinvestora aizsardz|�bas pasa�kumiem, kas l|�dzve�rt|�ga pirmaja� , otraja� vai tres›aja� rindkopa�noteiktajai, un ar nosac|�jumu, ka emitents ir uzn, e�mums, kura kapita� ls un rezerves irvismaz 10 miljoni eiro un kas iesniedz un publice� savus gada pa�rskatus saskan, a� ar 4.direkt|�vu 78/660/EEC, ir juridiska persona, kas uzn, e�mumu grupas ietvaros, kura�ietilpst viens vai vaira�ki birz›as sarakstos iekl,auti uzn, e�mumi, nodarbojas ar grupasfinanse�s›anu, vai ar|� ir juridiska persona, kas nodarbojas ar sekuriza�cijas metoz›ufinanse�s›anu, kas gu� st labumu no bankas likvidita�tes l|�nijas.

(b) Sabiedr|�ba dr|�kst investe�t l|�dz 10% no jebkura Fonda akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas citos pa�rveduve�rtspap|�ros un naudas tirgus instrumentos neka� augsta�k punkta� (a) mine�tajos ;

(c) katrs Sabiedr|�bas Fonds var bu� t pagaidu likv|�du akt|�vu |�pas›nieks;

(d) (i) Katrs Sabiedr|�bas Fonds var investe�t ne vaira�k par 10% no saviem t|�rajiem akt|�viem pa�rveduve�rtspap|�ros un naudas tirgus instrumentos, ko izdevusi ta� pati institu� cija. Katrs Sabiedr|�basFonds nevar investe�t vaira�k par 20% no saviem t|�rajiem akt|�viem noguld|�jumos, kas veiktitaja� pas›a� institu� cija� . Riska l|�menis pret ka�du no Fonda partneriem a�rpusbirz›as dar|�juma�nedr|�kst pa�rsniegt 10% no ta� t|�rajiem akt|�viem, kad partneris ir kred|�tinstitu� cija, kas mine�taieprieks› a) (vii) vai 5% no ta� t|�rajiem akt|�viem citos gad|�jumos;

(ii) Kope�ja� pa�rvedu ve�rtspap|�ru un naudas tirgus instrumentu ve�rt|�ba, kuri tiek ture�ti emite� jos›a�sinstitu� cija�s, katra� no kura�m ka�ds no Fondiem investe� vaira�k par 5% no saviem t|�rajiem

62

akt|�viem, nedr|�kst pa�rsniegt 40% no ta� akt|�vu ve�rt|�bas. S� is ierobez›ojums neattiecas uznoguld|�jumiem un a�rpusbirz›as dar|�jumiem ar finans›u institu� cija�m saskan, a� ar apdom|�guuzraudz|�bu.

Neskatoties uz individua�lajiem ierobez›ojumiem, kas noteikti (d) (i), Fonds nedr|�kstapvienot:

^ invest|�cijas pa�rvedu ve�rtspap|�ros vai naudas tirgus instrumentos, ko emite�jusi vienainstitu� cija ;

^ noguld|�jumus viena� institu� cija�, un/vai

^ riskus, kas rodas no a�rpusbirz›as atvasina�tajiem dar|�jumiem, kuri veikti ar vienuinstitu� ciju, vaira�k par 20% no saviem akt|�viem.

(iii) Rindkopas (d) (i) pirmaja� teikuma� noteiktais limits ir 35%, kad Fonds ir investe� jis pa�rveduve�rtspap|�ros vai naudas tirgus instrumentos, ko izdevusi ES dal|�bvalsts, ta�s viete�ja�s varasiesta�des, valsts, kas nav ES dal|�bvalsts, vai publiskas starptautiskas institu� cijas, kura�s vienavai vaira�kas dal|�bvalstis ir locekles.

S� a�di ve�rtspap|�ri un naudas tirgus instrumenti netiek iekl,auti 40% limita apre�k, ina�s›ana�, kasmine�ts augsta�k (d) (ii).

(iv) Limits, kas noteikts (d) (i) rindkopas pirmaja� teikuma�, ir 25% no kred|�tiesta�des izdotaja�mpara�dz|�me�m, kuras reg‘ istre�tais birojs atrodas ES dal|�bvalst|� un kas pe�c likumdos›anas irpakl,auta |�pas›ai valsts uzraudz|�bai, kuras nolu� ks ir aizsarga�t para�dz|�mju ture�ta� jus. It sevis›k, isummas, kas radus›a�s no s›o para�dz|�mju emisijas, saskan, a� ar likumu ja�investe� akt|�vos, kasvisa� para�dz|�mju der|�guma perioda� spe�j segt ar s›|�m para�dz|�me�m saist|�tos pras|�jumus un kasemitenta bankrota gad|�juma� tiktu izmantoti uz priorita�tes ba�zes pamatsummas atmaksa�s›anaiun uzkra�jus›os procentu maksa�jumiem.

Ja Fonds investe� vaira�k neka� 5% no saviem akt|�viem mine�taja�s para�dz|�me�s, ko emite�jis viensemitents, s›a�du invest|�ciju kope�ja� ve�rt|�ba nedr|�kst pa�rsniegt 80% no Fonda akt|�vu ve�rt|�bas.

(v) Limiti, kas nora�d|�ti augsta�k (d) (i) (ii), (iii) un (iv), nevar tikt apvienoti, un invest|�cijaspa�rvedu ve�rtspap|�ros vai naudas tirgus instrumentos, ko izdevusi ta� pati institu� cija,noguld|�jumos vai atvasina�tajos instrumentos, kas nosle�gti ar s›o institu� ciju saskan, a� ar (i), (ii),(iii) un (iv) nedr|�kst pa�rsniegt kopsumma� 35% no Fonda akt|�viem.

Uzn, e�mumi, kas iekl,auti taja� pas›a� grupa� konsolide�to kontu nolu� kos, ka� define�ts saskan, a� arDirekt|�vu 83/349/EEC vai saskan, a� ar atz|�tiem starptautiskiem gra�matved|�bas noteikumiem,tiek uzskat|�ti par vienotu organiza�ciju, apre�k, inot d) noteiktos limitus. Fonds var kumulat|�viinveste�t l|�dz 20% no saviem t|�rajiem akt|�viem pa�rvedu ve�rtspap|�ros un naudas tirgusinstrumentos ta�s pas›as grupas ietvaros.

(vi) gad|�jumos, kad Fonds saskan, a� ar riska dal|�s›anas principu ir investe�jis ve�rtspap|�ros unnaudas tirgus instrumentos, kurus emite�jusi vai garante�jusi ES dal|�bvalsts, ta�s viete�ja�svaras institu� cijas vai publiskas internaciona�las organiza�cijas, kura�s viena vai vaira�kasES dal|�bvalstis ir dal|�bnieki, vai cita Ekonomiska�s sadarb|�bas un att|�st|�basorganiza�cijas valsts, Sabiedr|�ba var investe�t 100% no ta�s jebkura Fonda t|�rajiemakt|�viem s›a�dos ve�rtspap|�ros ar nosac|�jumu, ka s›a�dam Fondam ja�bu� t vismaz ses›udaz›a�du emisiju ve�rtspap|�ru |�pas›niekam un vienas emisijas ve�rtspap|�ri nedr|�kstsasta�d|�t vaira�k ka� 30% no s›|� Fonda akt|�viem.

2. Sabiedr|�ba nedr|�kst pirkt nekustamo |�pas›umu, ne ar|� saist|�ba� ar to iegu� t jebka�das opcijas, ties|�basvai l|�dzdal|�bu ar nosac|�jumu, ka Sabiedr|�ba var investe�t uz jebkura Fonda re�k, ina ve�rtspap|�ros, kasnodros›ina�ti ar nekustamo |�pas›umu vai l|�dzdal|�bu taja�, ka� ar|� ta�du uzn, e�mumu ve�rtspap|�ros, kasinveste� nekustamaja� |�pas›uma�.

63

3. Sabiedr|�ba nedr|�kst investe�t da�rgmeta�los vai tos pa�rsta�vos›a�s apliec|�ba�s.

4. Sabiedr|�ba nedr|�kst nosle�gt dar|�jumus, kuros iesaist|�tas preces vai prec›u l|�gumi, izn, emot to, kaSabiedr|�ba ar nolu� ku nodros›ina�ties pret riskiem dr|�kst nosle�gt finans›u termin, l|�gumus zema�k esos›a�15.punkta� noteikto ierobez›ojumu ietvaros.

5. Sabiedr|�ba un neviens no Fondiem nevar investe�t to uzn, e�mumu balssties|�gaja�s akcija�s, kas tiematl,auj |�stenot bu� tisku ietekmi emitenta pa�rvald|�s›ana�. Turkla�t Sabiedr|�ba var iegu� t ne vaira�k ka�(i)10% no jebkuras atsevis›k, as emite�jos›as institu� cijas akcija�m bez balssties|�ba�m, (ii)10% nojebkuras atsevis›k, as emite�jos›as institu� cijas para�da ve�rtspap|�riem, (iii) 25% no jebkura kolekt|�va�invest|�ciju uzn, e�muma vien|�ba�m, (iv) 10% no jebkuras atsevis›k, as emite�jos›as institu� cijas naudastirgus instrumentiem. Tome�r (ii), (iii) un (iv) noteiktie limiti var tikt neieve�roti iega�da�s›ana�s laika�, jas›aja� laika� para�dz|�mju un naudas tirgus instrumentu bruto apme�rs vai emite�jamo finans›uinstrumentu t|�rais apme�rs nevar tikt apre�k, ina�ts.

Limiti pe�c s›|� 5. panta netiek pieme�roti (i) pa�rvedu ve�rtspap|�riem vai naudas tirgus instrumentiem,kurus emite�jusi vai garante�jusi ES dal|�bvalsts, ta�s viete�ja�s amatpersonas vai publiskas starptautiskasorganiza�cijas, no kura�m viena vai vaira�kas ES dal|�bvalstis ir biedri vai ar|� jebkura cita valsts, ne ar|�(ii) Akcija�m, kas pieder Sabiedr|�bai ta�da uzn, e�muma kapita� la�, kurs› reg‘ istre�ts valst|�, kas nav ESdal|�bvalsts, investe�jot savus akt|�vus galvenoka�rt to emite�jos›o institu� ciju ve�rtspap|�ros, kurureg‘ istre�tie biroji atrodas mine�taja� valst|�, kura� saskan, a� ar ta�s likumdos›anu s›a�ds |�pas›ums ir vien|�gaisveids, ka�da� Sabiedr|�ba var investe�t s›|�s valsts emite�jos›o institu� ciju ve�rtspap|�ros, ar nosac|�jumu, kaSabiedr|�ba ta�s invest|�ciju politika� ieve�ro Likuma par kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumiem 43. un 46.pantu, 48. panta (1) un (2) rindkopa� noteiktos ierobez›ojumus.

6. (a) Ja konkre�ta Fonda invest|�ciju politika� nav noteikts cita�di, katrs Fonds neinveste�s vaira�k par10% no saviem t|�rajiem akt|�viem KIPVU un citos KIU.

(b) Katrs Fonds var iega�da�ties 1. a) (vi) nora�d|�to UCTIS un/vai citu KIU vien|�bas ar nosac|�jumu,ka ne vaira�k par 20% no Fonda t|�rajiem akt|�viem tiks investe�ti atsevis›k, a KIPVU vai cita KIUvien|�ba�s.

S� |� invest|�ciju limita pielietos›anas nolu� ka� katrs vaira�ku nodal|�jumu KIPVU un/vai cita KIUnodal|�jums tiek uzskat|�ts par atsevis›k,u emitentu ar nosac|�jumu, ka tiek nodros›ina�ts daz›a�dunodal|�jumu saist|�bu nos›k, irs›anas princips pret tres›a�m persona�m.

(c) Invest|�cijas, kas izdar|�tas KIU, kuri nav KIPVU, vien|�ba�s, nedr|�kst pa�rsniegt 30% no Fondat|�rajiem akt|�viem.

(d) Kad ka�ds Fonds investe� KIPVU un/vai citu KIU vien|�ba�s, kas saist|�ti ar Sabiedr|�bu ar kop|�gupa�rvald|�bu vai kontroli, vai bu� tisku ties›u vai neties›u akciju paketi, no Sabiedr|�bas nevarpiepras|�t parakst|�s›ana�s vai izpirks›anas maksu par ta� invest|�cija�m s›a�du citu KIPVU un/vaiKIU vien|�ba�s.

Attiec|�ba� uz Fonda invest|�cija�m KIPVU un citiem KIU, kas saist|�ti ar Sabiedr|�bu, ka�aprakst|�ts ieprieks›e� ja� rindkopa�, kope�ja� pa�rvald|�s›anas nodeva (izn, emot jebkuru izpildesmaksu, ja ta�da ir), ko iekase� no s›a�da Fonda un katra attiec|�ga� KIPVU vai cita KIU, nedr|�kstpa�rsiegt 2% no attiec|�go invest|�ciju ve�rt|�bas. Sabiedr|�ba sava� gada pa�rskata� nora�dapa�rvald|�s›anas nodevu kopsummu, ko iekase� no attiec|�ga� Fonda un KIPVU un citiem KIU,kuros s›a�ds Fonds ir investe�jis attiec|�gaja� perioda�.

(e) Sabiedr|�ba var iega�da�ties ne vaira�k par 25% no ta� pas›a KIPVU un/vai cita KIU vien|�ba�m. S�olimitu var neieve�rot iega�da�s›ana�s laika�, ja s›a�da� laika� emite� jamo vien|�bu bruto summu nevarapre�k, ina�t. Attiec|�ba� uz KIPVU vai citu KIU ar vaira�kiem nodal|�jumiem s›is ierobez›ojums irattiecina�ms uz visa�m vien|�ba�m, ko emite� jus›i attiec|�gie KIPVU/KIU, apvienojot visusnodal|�jumus.

(f) Pamata� esos›a�s invest|�cijas, ko tur KIPVU vai citi KIU, kuros investe� Fods, nav ja�n, em ve�ra� 1.d) nora�d|�tajos invest|�ciju ierobez›ojumu nolu� kos.

64

7. Sabiedr|�ba nedr|�kst iega�da�ties neka�dus ve�rtspap|�rus uz kred|�ta saist|�ba�m (izn, emot to, kaSabiedr|�ba var saskan, a� ar ierobez›ojumiem, kas noteikti ta�la�k esos›aja� 9.punkta�, iegu� t |�stermin, akred|�tu, ja tas nepiecies›ams ve�rtspap|�ru pirkumam vai pa�rdos›anai) vai ar|� |�stenot pa�rveduve�rtspap|�ru, naudas tirgus instrumentu vai citu ieprieks› mine�to finans›u instrumentu nesegtupa�rdos›anu; izn, emot to, ka Sabiedr|�ba var izdar|�t sa�kotne�jus un uzture�s›anas marz›as depoz|�tusattiec|�ba� uz termin, l|�gumiem un steidzamajiem l|�gumiem (un attiec|�gaja�m opcija�m).

8. Sabiedr|�ba nedr|�kst sniegt aizdevumus cita�m persona�m vai r|�koties ka� galvota� js tres›a�s pusesuzdevuma�, ka� ar|� uzn, emties, apstiprina�t vai ka� sava�da�k kl,u� t ties›i vai nosac|�ti atbild|�ga, vai saist|�taar jebka�du saist|�bu vai para�du, ka� ar|� ar personu attiec|�ba� uz naudas aizn, e�mumu, ar noteikumu, kas›|� ierobez›ojuma nolu� ka� :

(a) obliga�ciju, para�dz|�mju vai citu korporat|�vu vai vald|�bas para�da saist|�bu (piln|�gi vai dal,e� jiapmaksa�tu) iega�de vai invest|�cijas Ekonomiska�s sadarb|�bas un att|�st|�bas organiza�cijasdal|�bvalsts vai starpvalstu institu� cijas, organiza�cijas vai varas orga�nu emite�tos vai garante�tosve�rtspap|�ros, |�stermin, a tirdzniec|�bas dokumentos, noguld|�juma apliec|�ba�s un ban, k, ieruapstiprina�tu pirmo emitentu apliec|�ba�s vai citos tirgojamos para�da instrumentos netiekuzskat|�ts par aizdevuma izsniegs›anu; un

(b) a�rzemju valu� tas pirkums ar kompense�jos›o aizdevumu netiek uzskat|�ts par aizdevumaizsniegs›anu.

9. Sabiedr|�ba Fonda uzdevuma� dr|�kst aizn, emties tikai ta�da� apme�ra�, kas kopuma� nepa�rsniedz 10% noFonda t|�rajiem akt|�viem pe�c to tirgus ve�rt|�bas, un ar|� tad tikai ka� pagaidu pasa�kumu. Tome�rSabiedr|�ba var iega�da�ties a�rzemju valu� tu ar kompense�jos›a� aizdevuma pal|�dz|�bu.

10. Sabiedr|�ba nedr|�kst iek, |�la�t, galvot, uzlikt hipote�ku vai ka�da� cita� veida� nodot ka� garantiju para�damjebkuru no ve�rtspap|�riem vai citiem jebkura Fonda akt|�viem, izn, emot gad|�jumus, ja pasta�v ta�danepiecies›am|�ba saist|�ba� ar aizn, e�mumiem, kas mine�ti ieprieks› 9.punkta�. Ve�rtspap|�ru pirks›ana unpa�rdos›ana uz ‘‘kad emite�ti’’ vai ‘‘kave�tas piega�des’’ pamata, un nodros›ina�juma sniegs›ana attiec|�ba�uz opciju dokumentu vai steidzamo vai termin, l|�gumu pirks›anu vai pa�rdos›anu nav uzskata�mi parakt|�vu iek, |�la�s›anu.

11. Sabiedr|�ba nedr|�kst (a) jebkura Fonda laba� iega�da�ties ve�rtspap|�rus, kas ir dal,e� ji apmaksa�ti vaineapmaksa�ti, vai ar|� saist|�ti ar para�du (izrietos›u vai sava�da�ku), izn, emot gad|�jumu, ja saskan, a� aremisijas nosac|�jumiem s›ie ve�rtspap|�ri pe�c to |�pas›nieku izve�les tiek vai var tikt atbr|�voti no s›a�diempara�diem viena gada laika� no s›a�das iega�des ; un b) parakst|�t vai apaks›parakst|�t citu emitentuve�rtspap|�rus jebkuram Fondam.

12. Sabiedr|�ba nedr|�kst pirkt vai sava�da�k iega�da�ties invest|�ciju, kura� pasta�v neierobez›otas |�pas›niekasaist|�bas.

13. Sabiedr|�ba nedr|�kst pirkt Invest|�ciju vad|�ta� ju vai jebkuras Saist|�tas personas, ka� ar|� Sabiedr|�basTure�ta�jbankas vai Reg‘ istratora un Pa�rveduma, Korporat|�va�, Viete�ja� un Administrat|�va� ag‘ entaizdotus ve�rtspap|�rus vai para�da dokumentus.

14. Sabiedr|�bai nodros›ina�s›anas nolu� kos pret valu� tas risku attiec|�ba� uz katru Fondu var bu� tnenoka�rtotas saist|�bas steidzamajos valu� tas l|�gumos, valu� tas termin, l|�gumos, rakstiska�s pirkumaopcija�s un samaksa�ta�s pa�rdevuma opcija�s par valu� ta�m un valu� tu main, as dar|�jumos.

Saist|�bas viena� valu� ta� nedr|�kst pa�rsniegt Sabiedr|�bas |�pas›uma� esos›o s›a�das valu� tas (vai citas valu� tas,kas sva�rsta�s l|�dz|�gi s›ai valu� tai) nomina�cijas ve�rtspap|�ru un citu akt|�vu kopve�rt|�bu. Tome�rSabiedr|�ba var uzn, emties s›a�das saist|�bas ar|� caur starpdar|�jumiem, kas nosle�gti ar tiem pas›iemdar|�juma partneriem, ja ta�de�ja�di izmaksas ir Sabiedr|�bai izdev|�ga�kas. Vadl|�nijas, kas tiek ieve�rotas,nosakot, ka viena valu� ta sva�rsta�s izteikti l|�dz|�gi citai valu� tai, ietver s›o: (i) vienas valu� tas korela�cijapret otru valu� tu ir ieve�rojama� laika perioda� piera�d|�ta ka� liela�ka par 85%; (ii) aba�m valu� ta�m,

65

saskan, a� ar prec|�zi formule�tu vald|�bas politiku, ir paredze�ts noteikta� na�kotnes datuma� kl,u� t pardal|�bniece�m Eiropas Moneta�raja� Savien|�ba� (tai skaita� tur ietverta eiro ka� pilnvarota� izmantos›ana, laimazina�tu para�dz|�mju poz|�cijas, kas nomine�tas cita�s valu� ta�s, kura�m paredze�ts kl,u� t par eiro dal,unoteikta� na�kotnes datuma�) ; un (iii) valu� ta, kas tiek izmantota ka� nodros›ina�s›anas l|�dzeklis pret otruvalu� tu, ir dal,a no valu� tas groza, pret kuru s›|�s otra�s valu� tas centra�la� banka skaidri pa�rvalda savuvalu� tu josla� vai gaiten|�, kas ir vai nu stabils, vai main|�gs pe�c ieprieks›noteikta kursa.

15. Efekt|�vai savu akt|�vu pa�rvald|�s›anai, ka� ar|� nolu� ka� nodros›ina�t aizsardz|�bu pret apmain, as kursariskiem Sabiedr|�ba attiec|�ba� uz katru Fondu var izmantot metodes un l|�dzekl,us saskan, a� ar ta�la�kaprakst|�tajiem nosac|�jumiem un ierobez›ojumiem.

(a) Ve�rtspap|�ru opcijas:

Kope�ja�s samaksa�ta�s pre�mijas par pirkuma un pa�rdevuma opciju iega�di kopa� arsamaksa�taja�m pre�mija�m par finans›u l|�dzekl,u pirkuma un pa�rdevuma opciju iega�di,nedr|�kst pa�rsniegt 15% no jebkura Fonda t|�rajiem akt|�viem.

Sabiedr|�ba izraksta pirkuma opcijas par ve�rtspap|�riem tikai tad, ja Sabiedr|�bai pieder s›a�dive�rtspap|�ri vai pieme�roti instrumenti, kas spe�j|�gi nodros›ina�t adekva�tu atve�rto opciju poz|�cijusegumu, tome�r ar nosac|�jumu, ka Sabiedr|�ba attiec|�ba� uz jebkuru Fondu dr|�kst rakst|�tnesegtas pirkuma opcijas, ja realiza�cijas cena ta�de�ja�di nepa�rsniedz 25% no attiec|�ga� Fondat|�rajiem akt|�viem un Sabiedr|�bai jebkura� laika� ja�spe�j nodros›ina�t s›a�du poz|�ciju segums.

Sabiedr|�ba nedr|�kst izrakst|�t pa�rdevuma opcijas par ve�rtspap|�riem, izn, emot gad|�jumus, jaSabiedr|�bai pieder pietiekams daudzums likv|�do l|�dzekl,u, lai vare�tu nosegt s›a�du pa�rdevumaopciju kope�jo realiza�cijas cenu.

(b) Dar|�jumi ar finans›u un indeksu termin, l|�gumiem:

Lai nodros›ina�tos pret sva�rst|�bu risku Sabiedr|�bai piederos›o ve�rtspap|�ru ve�rt|�bai, Sabiedr|�bavar nosle�gt finans›u un indeksu termin, dar|�jumu pa�rdevuma l|�gumus, nepa�rsniedzot s›a�da�msva�rst|�ba�m atbilstos›o risku un ar nosac|�jumu, ka pasta�v pietiekama korela�cija izmantota�indeksa sasta�va un attiec|�ga� Fonda atbilstos›a� portfel,a starpa�.

Efekt|�vai portfel,a pa�rvald|�s›anai Sabiedr|�ba var sle�gt finans›u un indeksu termin, dar|�jumupirkuma l|�gumus, ar nosac|�jumu, ka Sabiedr|�bai ir pietiekams daudzums skaidras naudas,|�stermin, a para�da ve�rtspap|�ru un l|�dzekl,u (kas ir citi, nevis Sabiedr|�bas likv|�die l|�dzekl,i, kuritai pieder pret ta�s saskan, a� ar augsta�k mine�to punktu (a) izrakst|�taja�m pa�rdevuma opcija�m)un ve�rtspap|�ru, ar kuriem var r|�koties par ieprieks›noteikta�m cena�m, lai atbilstu s›a�du l|�gumurad|�tajam pamata riskam.

(c) Dar|�jumi ar indeksa opcija�m

Lai nodros›ina�tos pret sva�rst|�bu risku Sabiedr|�bai piederos›o ve�rtspap|�ru ve�rt|�bai, Sabiedr|�bavar pa�rdot pirkuma opcijas par indeksiem vai ar|� iegu� t pa�rdevuma opcijas par indeksiem arnosac|�jumu, ka pasta�v pietiekama korela�cija izmantota� indeksa sasta�va un attiec|�ga� Fondaatbilst|�ga� portfel,a starpa�. Pamata ve�rtspap|�ru ve�rt|�ba, kas ietverta attiec|�gaja� indeksa opcija�,kopa� ar ta�du pas›u me�rk, i nosle�gtu finans›u termin, l|�gumu nenoka�rtota�m saist|�ba�mnepa�rsniedz nodros›ina�mo Sabiedr|�bas ve�rtspap|�ru dal,as kope�jo ve�rt|�bu.

Efekt|�vai portfel,a pa�rvald|�s›anai Sabiedr|�ba var ar|� pirkt pirkuma opcijas par indeksiem arnosac|�jumu, ka Sabiedr|�bai ir pietiekams daudzums skaidras naudas, |�stermin, a para�dave�rtspap|�ru, instrumentu un ve�rtspap|�ru, ar kuriem var r|�koties par ieprieks›noteikta�mcena�m, lai nosegtu attiec|�gaja�s indeksa opcija�s iekl,auto pamata ve�rtspap|�ru ve�rt|�bu.

Sabiedr|�bas nopirkto ve�rtspap|�ru opciju un indeksa opciju kope�ja� ve�rt|�ba (izmaksa�topiemaksu izteiksme�) nedr|�kst pa�rsniegt 15% no jebkura Fonda t|�rajiem akt|�viem.

66

(d) Procentu likmes opera�cijas :

Lai nodros›ina�tos pret procentu likmes sva�rst|�ba�m, Sabiedr|�ba var pa�rdot procenta likmjutermin, l|�gumus, izrakst|�t procentu likmju pirkuma opcijas vai pirkt procentu likmjupa�rdevuma opcijas, ka� ar|� sle�gt procentu likmju main, as dar|�jumus ar s›a�dos dar|�jumospieredze�jus›a�m augstas reputa�cijas finans›u iesta�de�m. Principa� jebkura Fonda uztermin, l|�gumiem, opcija�m un procentu likmju main, as dar|�jumiem attiecina�mo saist|�bukopums nedr|�kst pa�rsniegt Sabiedr|�bas nodros›ina�mo un |�pas›uma� esos›o attiec|�ga� Fondaakt|�vu kope�jo aple�sto tirgus ve�rt|�bu taja� valu� ta� , kas atbilstos›a s›iem l|�gumiem.

(e) Vispa�re� jie ierobez›ojumi:

Sabiedr|�ba var sle�gt s›aja� punkta� nora�d|�tos dar|�jumus tikai tad (kas ir ats›k, ir|�gi nosteidzamiem valu� tas l|�gumiem un valu� tas un procentu likmju main, as l|�gumiem, kasaprakst|�ti ieprieks›), ja attiec|�gie l|�gumi vai opcijas tiek tirgoti regule�ta� tirgu� , kas darbojasregula�ri un ir atz|�ts un atve�rts sabiedr|�bai, izn, emot gad|�jumus, ja opcijas var bu� t ar|� ‘‘OTC’’(a�rpusbirz›as tirgus) opcijas, kuras nosle�gtas ar brokeriem d|�leriem, kas s›aja�s opcija�s veidotirgu un kas ir augstas reputa�cijas finans›u iesta�des, kuras specialize�jas s›a�da veida dar|�jumosun ir a�rpusbirz›as tirgu dal|�bnieces.

Globa�la� riska paka�pe, kas jebkuram Fondam rodas no ieprieks›mine�tajiem dar|�jumiem,neviena� laika perioda� nedr|�kst pa�rsniegt s›|� Fonda t|�ros akt|�vus. Neatkar|�gi noieprieks›mine�ta� , kope�ja�s saist|�bas, kas radus›a�s no 14. un 15. punkta� aprakst|�tajiemdar|�jumiem, un citi atvasina�ti l|�dzekl,i neka�da� laika posma� nedr|�kst pa�rsniegt 15% no Fondat|�rajiem akt|�viem.

16. Sabiedr|�ba var aizdot katra Fonda portfel,a ve�rtspap|�rus specialize�ta�m banka�m, kred|�tiesta�de�m uncita�m augstas reputa�cijas finans›u iesta�de�m vai ar|� caur ta�da�m paz|�stama�m kl|�ringa iesta�de�m ka�Clearstream un Euroclear. Ve�rtspap|�ri tiek aizdoti uz laiku, kas nepa�rsniedz tr|�sdesmit (30)kalenda�ra dienas. Aizdevumi tiek pasta�v|�gi nodros›ina�ti ar k, |�lu, kas sasta�v no naudas un/vaive�rtspap|�riem, kurus izdevus›as vai garante�jus›as Ekonomiska�s sadarb|�bas un att|�st|�bas organiza�cijas(OECD) dal|�bvalstis vai to viete� ja�s varas iesta�des un kam aizdevuma l|�guma nosle�gs›ana� ja�bu� tvismaz viena�da� ve�rt|�ba� ar katra Fonda aizdoto ve�rtspap|�ru globa�la� nove�rte�juma ve�rt|�bu. Beznodros›ina�juma ja�bu� t blok, e�tam Sabiedr|�bas laba� l|�dz aizdevuma l|�guma izbeigs›anai. Aizdevumadar|�jumus nedr|�kst veikt liela�ka� ve�rt|�ba� par 50% no katra Fonda portfel,a ve�rtspap|�ru kope�ja�s tirgusve�rt|�bas, tome�r ar nosac|�jumu, ka s›is ierobez›ojums nav pieme�rojams, ja Sabiedr|�bai ir ties|�basjebkura� laika� izbeigt aizdevuma l|�gumu un iegu� t atpakal, aizdotos ve�rtspap|�rus. Jebkuri dar|�jumaizdevumi saist|�ba� ar s›a�diem aizdevumiem var tikt iekase�ti no attiec|�ga� Fonda.

17. Ja un tik ilgi, kame�r Honkongas Ve�rtspap|�ru un termin, l|�gumu komisija (Hong Kong Securities andFutures Commission) ir pilnvarojusi Sabiedr|�bu, tad tik ilgi, kame�r attiec|�gais Fonds, kas tiekkvalifice�ts ka� ‘‘naudas tirgus fonds’’ saskan, a� ar defin|�ciju Kodeksa� par Vien|�bu trestiem uninvest|�ciju fondiem (Code on Unit Trusts and Mutual Funds), ir fonds, kura vien|�gais invest|�cijume�rk, is ir |�stermin, a noguld|�jumi un para�da ve�rtspap|�ri, tiek pieme�rots s›is :

(a) Sabiedr|�ba var aizn, emties l|�dz 10% no savu akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas, bet tikai pe�c pagaiduprincipa ar nolu� ku izpild|�t izpirks›anas piepras|�jumus vai segt darb|�bas izdevumus, vienme�rieve�rojot ieprieks› 9. punkta� nora�d|�to aizn, ems›ana�s limitu;

(b) S� a�da Fonda akt|�vi saskan, a� ar ta�la�k dotajiem nosac|�jumiem var tikt investe�ti tikainoguld|�jumos banka�s vai finans›u iesta�de�s vai para�da vai aizdevuma l|�dzekl,os;

(c) Sve�rtais vide�jais visu s›a�da� Fonda� ietverto invest|�ciju un instrumentu atmaksa�s›anas periodsnepa�rsniedz 90 kalenda�ra dienas un s›aja� nolu� ka� katra invest|�cija un instruments tieknove�rte�ts saskan, a� ar proporciju, ka�du veido ta� ve�rt|�ba attiec|�ba� pret visu s›o invest|�ciju uninstrumentu kope�jo ve�rt|�bu;

67

(d) S�a�ds Fonds nepe�rk neka�dus instrumentus ar atlikus›o atmaksas termin, u, kas ir ilga�ks par :

(i) vald|�bas un citu valsts ve�rtspap|�ru gad|�juma� ^ diviem gadiem;

(ii) visos citos gad|�jumos ^ vienu gadu;

(e) s›a�da Fonda viena emitenta emite�tu instrumentu |�pas›uma kope�ja� ve�rt|�ba nedr|�kst pa�rsniegt10% no Fonda kope�ja�s akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas, izn, emot:

(i) ja emitents ir noz|�m|�ga finans›u iesta�de (ka� finans›u iesta�de ar nomaksa�tu kapita� lu, kasir ne maza�ks par 150 miljoniem HKD (vai ta� ekvivalentu cita� valu� ta�)), un kope�jaisapme�rs nepa�rsniedz 10% no emitenta apmaksa�ta� kapita� la un publice�taja�m rezerve�m,ierobez›ojums var tikt samazina�ts l|�dz 25%;

(ii) vald|�bas un citu valsts ve�rtspap|�ru gad|�juma�, taja� pas›a� emisija� var tikt investe�ti l|�dz30%;

(iii) attiec|�ba� uz jebkuru invest|�ciju, kas ir maza�ka par 1,000,000 USD (vai ta� ekvivalentuFonda pamatvalu� ta�), ja Fonds nevar cita�da�k daz›a�dot savas invest|�cijas sava apme�rade�l,.

Attiec|�ba� uz ieprieks›mine�tajiem ierobez›ojumiem:

^ ‘‘vald|�bas un citi valsts ve�rtspap|�ri’’ noz|�me� jebkuru emite�tu invest|�ciju vaipamatsummas maksa�jumu un procentus, ko ir garante� jusi jebkuras Ekonomiska�ssadarb|�bas un att|�st|�bas organiza�cijas (OECD) dal|�bvalsts Vald|�ba, vai jebkuru fikse�tasprocentu likmes invest|�ciju, kuru jebkura� OECD valst|� emite� jusi jebkuras OECDvalsts valstiska vai pas›vald|�bas iesta�de vai naciona�la� industrija, vai cita institu� cija, kampe�c Ture�ta�jbankas ieskatiem ir l|�dz|�gs statuss;

^ vald|�bas un citi valsts ve�rtspap|�ri tiek uzskat|�ti par ats›k, ir|�gas emisijas dal,u, ja,neskatoties uz to, ka tos emite�jusi ta� pati persona, tie ir emite�ti pe�c ats›k, ir|�giemnosac|�jumiem attiec|�ba� uz atmaksa�s›anas datumiem, procentu likme�m, galvota�jaidentita�ti vai cita�da� zin, a� .

Sabiedr|�bai nav ja�ieve�ro ieprieks› mine�tie ierobez›ojumi, izmatojot parakst|�s›ana�s ties|�basattiec|�ba� uz pa�rvedu ve�rtspap|�riem, kas veido dal,u no ta�s akt|�viem.

Ja ieprieks›e� jos punktos mine�tie ierobez›ojumi tiek pa�rka�pti no Sabiedr|�bas kontrolesneatkar|�gu iemeslu de�l, vai parakst|�s›ana�s ties|�bu izmantos›anas rezulta�ta�, Sabiedr|�basgalvenais me�rk, is ir sapra�t|�ga� laika perioda� veikt visu nepiecies›amo, lai labotu radus›ossitua�ciju, piena�c|�gi n, emot ve�ra� Akciona�ru intereses.

Risku Pa� rvald|�baSabiedr|�ba pielietos risku pa�rvald|�bas metodes, kas l,auj tai kopa� ar Invest|�ciju vad|�ta� jiem kontrole�t

un jebkura� laika� nove�rte�t poz|�ciju risku un to ietekmi uz katra portfel,a vispa�re�jo risku profilu. Sabiedr|�bavai Invest|�ciju vad|�ta�ji izmantos metodes, lai prec|�zi un neatkar|�gi nove�rte�tu a�rpusbirz›as atvasina�toinstrumentu ve�rt|�bu.

68

P i e l i k ums B

Vispa� r|� ga Informa� cija1. Sabiedr|�ba ir invest|�ciju sabiedr|�ba ar ierobez›otu atbild|�bu, kas dibina�ta ka� socie¤te¤ anonyme saskan, a�

ar Luksemburgas Lielhercogistes likumiem un tiek kvalifice�ta ka� socie¤te¤ d’investissement a' capitalvariable. Sabiedr|�ba ir reg‘ istre�ta Luksemburga� 1990.gada 6.novembr|� uz nenoteiktu laika periodu.Statu� ti ir publice�ti Me¤morial 1991.gada 2.janva�r|�. Statu� tu labojumi ir publice�ti Me¤morial 1994.gada25.oktobr|�, 1996.gada 4.novembr|�, 2000.gada 22.maija� un 2004. g. 16. ju� nija�. Sabiedr|�ba irreg‘ istre�ta Luksemburgas Komercijas un uzn, e�mumu reg‘ istra� ar numuru B.35 177. Statu� tu kopijaskopa� ar labojumiem ir pieejamas apskatei Luksemburgas Komercijas un uzn, e�mumu reg‘ istra� unSabiedr|�bas reg‘ istre�taja� biroja�.

2. Sabiedr|�bas minimuma kapita� ls ir 250 000 eiro vai ekvivalenta summa ASV dola�ros.

3. Sabiedr|�ba var tikt likvide�ta ar ta�s Akciona�ru a�rka�rte�jas kopsapulces le�mumu. Ja Sabiedr|�baskapita�ls kl,u� st maza�ks par diva�m tres›dal,a�m no minimuma kapita� la, Direktoru valdei jauta�jums parSabiedr|�bas likvide�s›anu ja�iesniedz izskat|�s›anai kopsapulce�, kura� nav noteikts kvorums, un s›isjauta�jums izlemjams ar sapulce� pa�rsta�ve�to Akciju ture�ta�ju vienka�rs›u vaira�kumu. Ja Sabiedr|�baskapita�ls kl,u� st maza�ks par vienu ceturtdal,u no minimuma kapita�la, Direktoru valdei jauta�jums parSabiedr|�bas likvide�s›anu ja�iesniedz izskat|�s›anai kopsapulce�, kura� nav noteikts kvorums; le�mumupar likvide�s›anu var pien, emt Akciona�ri, kas sapulce� pa�rsta�v vienu ceturtdal,u Akciju. Ja Sabiedr|�bair likvide�jama, ta�s likvide�s›ana tiek veikta saskan, a� ar Luksemburgas Lielhercogistes likumunoteikumiem, kas nosaka, ka� ja�r|�kojas, lai Akciona�riem dotu ties|�bas piedal|�ties likvida�cijassadale�(s) un s›aja� sakara� paredz noguld|�jumu ties›aja� debeta� Caisse de Consignation no jebkura�ms›a�da�m summa�m, kuras nekave�joties nav piepras|�jis ka�ds no Akciona�riem. Summas, kas navpiepras|�tas no ties›a� debeta parakst|�s›ana�s perioda laika�, var tikt konfisce�tas saskan, a� arLuksemburgas Lielhercogistes likumu nosac|�jumiem.

4. Direktoru valde var izlemt likvide�t Fondu, ja s›a�da Fonda t|�rie akt|�vi kl,u� st maza�ki par USD 20miljoniem vai ar|�, ja s›a�das likvida�cijas pamata� ir ar Fondu saist|�ta�s ekonomiska�s vai politiska�ssitua�cijas main, a. Le�mumu par likvida�ciju Sabiedr|�ba publice� pirms datuma, kad likvida�cija sta� jasspe�ka�, ka� ar|� publika�cija� tiek nora�d|�ti likvida�cijas opera�ciju iemesli un norises. Ja vien Direktoruvalde Akciona�ru interese�s vai ar|� ar nodomu saglaba�t viena�du attieksmi pret Akciona�riem navnole�musi sava�da�k, attiec|�ga� Fonda Akciona�ri var turpina�t piepras|�t savu Akciju izpirks›anu vaikonverte�s›anu Akt|�vi, kurus Fonda likvida�cijas perioda sle�gs›anas de�l, nav bijis iespe�jams izplat|�t tolabuma guve�jiem, tiek noguld|�ti Ture�ta�jbanka� uz ses›u (6) me�nes›u laika periodu pe�c likvida�cijaspabeigs›anas. Pe�c s›|� laika akt|�vi to labuma guve�ju va�rda� tiek noguld|�ti Caisse de Consignation.

Ta�dos pas›os apsta�kl,os, ka� aprakst|�ti ieprieks›e� ja� rindkopa�, Direktoru valde var nolemt sle�gt vienuFondu, investe� jot cita� Fonda�. Papildus Direktoru valde var izlemt par s›a�du apvienos›anu, ja tasnepiecies›ams attiec|�go Fondu Akciona�ru interese�s. S� a�ds le�mums tiek publice�ts ta�da� pas›a� veida�, ka�tas aprakst|�ts ieprieks›e� ja� rindkopa�, un publika�cija� papildus tiek ietverta informa�cija, kas attiecas uzotru Fondu. Lai l,autu Akciona�riem piepras|�t savu Akciju izpirks›anu vai apmain, u bez maksas,pirms opera�cija par invest|�cija�m cita� Fonda� sta� jusies spe�ka�, s›a�da publika�cija tiek izdar|�ta viename�nes›a laika� pirms datuma, kura� apvienos›ana�s sta� jas spe�ka�.

Ta�dos pas›os apsta�kl,os, ka� paredze�ts ieprieks›, Direktoru valde var nolemt ar|� sle�gt vienu Fondu,investe�jot cita� kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�muma�, kas darbojas saskan, a� ar Likuma par kolekt|�voinvest|�ciju uzn, e�mumiem 1. dal,u. Direktoru valde turkla�t var izlemt par s›a�du apvienos›anu, ja tasnepiecies›ams attiec|�ga� Fonda Akciona�ru interese�s. S� a�ds le�mums tiek publice�ts ta�da� pas›a� veida�, ka�tas aprakst|�ts ieprieks›, un publika�cija� papildus tiek ietverta informa�cija, kas attiecas uz otrukolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumu.

Lai l,autu Akciona�riem piepras|�t savu Akciju izpirks›anu vai apmain, u bez maksas pirms opera�cijaspar invest|�cija�m cita� kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�muma� sta�s›ana�s spe�ka�, s›a�da publika�cija tiek izdar|�taviena (1) me�nes›a laika� pirms datuma, kura� apvienos›ana�s sta�jas spe�ka�.

69

Ja apsta�kl,i to pieprasa, ieprieks› nora�d|�tie noteikumi ir spe�ka� mutatis mutandis ka�das Klasesinvest|�cija�m, kas pasta�v viena Fonda ietvaros otra� Fonda� vai cita� kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�muma�,ko regule� Likuma par kolekt|�vo invest|�ciju uzn, e�mumiem 1. dal,a.

Direktoru valde var nolemt ar|� par Fonda reorganiza�ciju, sadalot to divos vai vaira�kos atsevis›k,osFondos, ja tas nepiecies›ams attiec|�go Fondu Akciona�ru interese�s vai ar|� ja s›a�das reorganiza�cijaspamata� ir ar Fondu saist|�ta�s ekonomiska�s vai politiska�s situa�cijas main, a. S� a�ds le�mums tiekpublice�ts ta�da� pas›a� veida�, ka� tas aprakst|�ts ieprieks›, un publika�cija� papildus tiek ietvertainforma�cija, kas attiecas uz diviem vai vaira�kiem atsevis›k, iem Fondiem, kas rodas reorganiza�cijasrezulta�ta�. Lai l,autu Akciona�riem piepras|�t savu Akciju izpirks›anu vai apmain, u bez maksas pirmsreorganiza�cijas sta�s›ana�s spe�ka�, s›a�da publika�cija tiek izdar|�ta viena (1) me�nes›a laika� pirmsreorganiza�cijas spe�ka� sta�s›ana�s datuma.

5. Sekojos›ie l|�gumi, kas nav nosle�gti parasta� dar|�jumu ka�rt|�ba�, ir tikus›i nosle�gti un ir vai var bu� tbu� tiski :

(a) 1997.gada 1.marta Invest|�ciju pa�rvald|�s›anas l|�gums ar labojumiem, nosle�gts starp Sabiedr|�buun Franklin Templeton Investment Management Limited. 1995.gada 2.februa�ra Invest|�cijupa�rvald|�s›anas l|�gums ar labojumiem, nosle�gts starp Sabiedr|�bu un Templeton AssetManagement Ltd. 1996.gada 15. februa�ra Invest|�ciju pa�rvald|�s›anas l|�gums ar labojumiem,nosle�gts starp Sabiedr|�bu un Franklin Advisers, Inc. 1996.gada 15. februa�ra Invest|�cijupa�rvald|�s›anas l|�gums ar labojumiem, nosle�gts starp Sabiedr|�bu un Templeton GlobalAdvisors Limited. 1997.gada 7. ju� lija Invest|�ciju pa�rvald|�s›anas l|�gums ar labojumiem,nosle�gts starp Sabiedr|�bu un Franklin Mutual Advisers, LLC. 2000.gada 7. augustaInvest|�ciju pa�rvald|�s›anas l|�gums ar labojumiem, nosle�gts starp Sabiedr|�bu un FranklinTempleton Investments Japan Limited. Invest|�ciju pa�rvald|�s›anas l|�gums, kas date�ts ar 2002.gada 9. septembri, ir nosle�gts starp Uzn, e�mumu un Franklin Templeton AlternativeStrategies, Inc. Invest|�ciju pa�rvald|�s›anas l|�gums, kas date�ts ar 2004. g. 1. martu, ir nosle�gtsstarp Uzn, e�mumu un Franklin Templeton Investments Corp. S�os L|�gumus var pa�rtrauktSabiedr|�ba vai ar|� otra l|�gumsle�dze�ja puse, tr|�s (3) me�nes›us ieprieks› rakstiski pazin, ojot par tootrai pusei.

(b) 1994.gada 31.augusta L|�gums ar labojumiem, nosle�gts starp Sabiedr|�bu un J.P. MorganBank Luxembourg S.A., saskan, a� ar kuru pe�de�ja� ir iecelta par Sabiedr|�bas akt|�vuTure�ta�jbanku. L|�guma� ietverts noteikums par to, ka Sabiedr|�bai ja�kompense� J.P. MorganBank Luxembourg S.A. visas izmaksas, saist|�bas un izdevumi, kas pe�de�jai radus›ies, r|�kojotieska� Ture�ta�jbankai pe�c piena�c|�gu nora�d|�jumu san, ems›anas. S�o L|�gumu var pa�rtraukt jebkurapuse, par to rakstiski pazin, ojot otrai pusei ne ve�la�k ka� devin, desmit (90) kalenda�ra dienasieprieks›.

(c) 1994.gada 1.ju� nija L|�gums ar labojumiem, nosle�gts starp Sabiedr|�bu un Franklin TempletonInternational Services S.A., saskan, a� ar kuru pe�de�jais ir iecelts par Reg‘ istratoru unPa�rveduma, korporat|�vo, viete�jo un administrat|�vo Ag‘ entu. L|�guma� ietverts noteikums parto, ka Sabiedr|�bai ja�kompense� Franklin Templeton International Services S. A.. visasizmaksas, saist|�bas un izdevumi, kas pe�de�jai radus›ies, r|�kojoties saskan, a� ar Sabiedr|�basnora�d|�jumiem. S�o L|�gumu var pa�rtraukt jebkura puse, par to rakstiski pazin, ojot otrai puseine ve�la�k ka� devin, desmit (90) kalenda�ra dienas ieprieks›

(d) 1990.gada 6.novembra Izplat|�s›anas l|�guma 1992.gada 30.oktobra Cesija, nosle�gta starpSabiedr|�bu un Templeton, Galbraith & Hansberger Ltd., Kaimanu salu akciju sabiedr|�bu,saskan, a� ar kuru pe�de�ja� cede� savas saist|�bas saskan, a� ar Izplat|�s›anas l|�gumu Templeton GlobalAdvisors Limited, Bahamu akciju sabiedr|�bai.

Jebkurs› s›a�ds l|�gums var tikt groz|�ts, puse�m savstarpe�ji vienojoties, un jebkuru le�mumu Sabiedr|�basva�rda� pien, em ta�s Direktoru valde.

70

P i e l i k ums C

AkcijuAkt|�vu T|� ra� s Ve� rt|�basNoteiks› ana

Akt|�vuT|�ra� sVe� rt|�basApre� k, ina� s› ana

Jebkura Fonda ikvienas Akciju Klases akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba tiek izteikta attiec|�ga� Fonda vai attiec|�ga�sKlases valu� ta� ka� skaitlis uz vienu Akciju un tiek noteikta jebkurai Ve�rte�s›anas dienai, izdalot Sabiedr|�basakt|�vu t|�ro ve�rt|�bu, kas atbilst katra Fonda katrai Akciju Klasei un ir s›a�dam Fondam atbilstos›oSabiedr|�bas akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba m|�nus uz s›a�du Fondu attiecina�mie pas|�vi, ar tobr|�d neapmaksa�to FondaAkciju skaitu, un s›is skaitlis tiek noapal,ots uz augs›u vai leju l|�dz diva�m decima�ldal,a�m saskan, a� arDirektoru valdes nolemto. Ja kops› dar|�jumu sle�gs›anas attiec|�gaja� datuma� ir notikus›as bu� tiskas izmain, askota�cija�s tirgos, kuros tiek tirgota vai kote�ta ieve�rojama Sabiedr|�bas invest|�ciju dal,a, kas attiecina�ma uzkonkre�tu Fondu, Sabiedr|�ba ar nolu� ku aizsarga�t Akciona�ru un Sabiedr|�bas intereses, var atcelt pirmove�rte�s›anu un veikt na�kamo ve�rte�s›anu.

Ve� rte� suana

Tiek uzskat|�ts, ka Sabiedr|�bas akt|�vos ietilpst :

(a) visa skaidra� nauda kase� vai noguld|�jumos, tai skaita� jebkuri no ta�s uzkra�tie procenti ;

(b) visi re�k, ini, uzra�d|�ta�ja veksel,i un debitoru para�di (ieskaitot pa�rdoto, bet nepiega�da�to ve�rtspap|�ruien, e�mumus);

(c) visas para�dz|�mes, termin, z|�mes, akcijas, ve�rtspap|�ri, para�da akcijas, parakst|�s›ana�s ties|�bas,galvojumi, opcijas un citas Sabiedr|�bai piederos›a�s vai ar l|�gumu noteikta�s invest|�cijas unve�rtspap|�ri ;

(d) visas Sabiedr|�bai piena�kos›a�s akcijas, ve�rtspap|�ru dividendes, skaidras naudas dividendes unskaidras naudas sadal|�jums (ar nosac|�jumu, ka Sabiedr|�ba dr|�kst veikt korekcijas attiec|�ba� uzve�rtspap|�ru tirgus ve�rt|�bas sva�rst|�ba�m, kas radus›a�s, veicot tirdzniec|�bu ‘‘bez dividendes’’, ‘‘bezties|�ba�m’’ vai l|�dz|�gos gad|�jumos);

(e) visi uzkra�tie procenti par jebkuriem procentus nesos›iem ve�rtspap|�riem, kas pieder Sabiedr|�bai,izn, emot gad|�jumus, ja tas ir iekl,auts vai atspogul,ots s›a�da ve�rtspap|�ra pamatsumma� ;

(f) Sabiedr|�bas izveidos›anas izdevumi, kame�r tie nav norakst|�ti ; un

(g) visi citi jebka�da veida un rakstura akt|�vi, ieskaitot ieprieks› apmaksa�tus izdevumus.

Kope�jos pas|�vos ietilpst :

(a) visi maksa�jamie aizdevumi, re�k, ini un veksel,i ;

(b) visi uzkra�tie vai maksa�jamie administrat|�vie izdevumi (ieskaitot invest|�ciju konsulta�ciju maksas,Ture�ta�jbankas atalgojumu un korporat|�vo ag‘ entu atalgojumu);

(c) visi zina�mie pas›reize�jie un na�kotnes pas|�vi, ieskaitot visas l|�gumos noteikta�s saist|�bas naudas vai|�pas›uma maksa�jumiem, kam piena�cis apmaksas termin, s›, tai skaita� jebkuru Sabiedr|�bas deklare�toneapmaksa�to dividenz›u summu, kad Ve�rte�s›anas diena iekr|�t diena�, kad tiek izdar|�ts ieraksts parpilnvarota�s personas noz|�me�s›anu, vai ar|� tai sekojos›aja� diena� ;

(d) pieme�rota na�kotnes nodokl,u rezerve, pamatojoties uz kapita� lu un iena�kumiem Ve�rte�s›anas diena�,saskan, a� ar Sabiedr|�bas ik pa laikam noteikto, ka� ar|� citas rezerves, ja ta�das pasta�v, kuraspilnvarojusi un apstiprina�jusi Direktoru valde, kas citu pas|�vu skaita� sedz likvida�cijas izdevumus;un,

(e) visi citi Sabiedr|�bas jebkura veida un rakstura pas|�vi, izn, emot ar Sabiedr|�bas Akcija�m pa�rsta�ve�tospas|�vus. Nosakot s›a�du pas|�vu summu, Sabiedr|�ba n, em ve�ra� visus Sabiedr|�bas maksa�jamosizdevumus, ietverot veidos›anas izdevumus, Invest|�ciju vad|�ta�jiem, Ture�ta�jbankai, Reg‘ istra unPa�rvedumu, korporat|�vajam, viete�jam un administrat|�vajam ag‘ entam, Galvenajam maksa�jumuag‘ entam un viete�jiem maksa�jumu ag‘ entiem un pasta�v|�gajiem pa�rsta�vjiem reg‘ istra�cijas vieta�s, ka� ar|�

71

jebkuram citam Sabiedr|�ba� nodarbina�tam ag‘ entam maksa�jamos atalgojumus, atalgojumu parjuridiskajiem un audita pakalpojumiem, apdros›ina�s›anas pre�mijas, iespies›anas, pazin, os›anas unpublice�s›anas izmaksas, ieskaitot prospektu, skaidrojos›a� memoranda vai reg‘ istra�cijas prieks›rakstusagatavos›anas un iespies›anas izdevumus, nodokl,us vai valsts nodevas, visus citus uzture�s›anasizdevumus, ieskaitot akt|�vu pirks›anas un pa�rdos›anas izmaksas, procentus, bankas nodevas unstarpniec|�bas maksas, pasta, telefona un faksimila izdevumus. Sabiedr|�ba var apre�k, ina�t regula�rasvai periodiska rakstura administrat|�vos un citus izdevumus pe�c ta�mes cenas ieprieks› uz gadu vaicitu laika periodu, ka� ar|� to pas›u var uzkra�t viena�da�s dal,a�s jebkura� s›a�da� perioda�.

Nosakot Sabiedr|�bas akt|�vu ve�rt|�bu, katrs ve�rtspap|�rs, kurs› ir kote�ts vai ar kuru veikti dar|�jumi fondubirz›a�, tiek nove�rte�ts ta� beidzamaja� pieejamaja� cena� fondu birz›a� , kas parasti ir s›a�da ve�rtspap|�ra galvenaistirgus, un katrs ve�rtspap|�rs, ar kuru tiek veikti dar|�jumi organize�ta� tirgu� , tiek ve�rte�ts veida�, kas iriespe�jami l|�dz|�gs kote�to ve�rtspap|�ru ve�rte�s›anas veidam.

To ve�rtspap|�ru ve�rt|�bu, kuri nav kote�ti vai ar kuriem netiek veikti dar|�jumi fondu birz›a� vai organize�ta�tirgu� , ka� ar|� to ve�rtspap|�ru ve�rt|�bu, kuri ir kote�ti vai ar kuriem ir veikti dar|�jumi fondu birz›a�, bet attiec|�ba�uz kuriem nav iespe�jama cenas kota�cija vai ar|� kote�ta� cena nepa�rsta�v ve�rtspap|�ru |�sto tirgus ve�rt|�bu,nosaka Direktoru valde un/vai Invest|�ciju vad|�ta� ji.

Tirdzniec|�ba ar ve�rtspap|�riem Eiropas un Ta�lo Austrumu ve�rtspap|�ru birz›a�s un a�rpusbirz›as tirgos parastitiek pabeigta pirms N, ujorkas birz›as sle�gs›anas laika katra� diena�, kad atve�rta N, ujorkas birz›a. Tirdzniec|�baar Eiropas vai Ta�lo Austrumu ve�rtspap|�riem vispa�r vai konkre�ta� valst|� nevar notikt katra� Ve�rte�s›anasdiena�. Turkla�t tirdzniec|�ba var notikt daz›a�dos a�rvalstu tirgos diena�s, kas nav Ve�rte�s›anas diena un kura�Fonda akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba netiek apre�k, ina�ta. Ta�tad Akciju akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas apre�k, ina�s›ana nenotiekvienlaikus ar daudzu portfel,a ve�rtspap|�ru cenu noteiks›anu, kuru izmanto s›aja� apre�k, ina�, un, ja iesta� jasnotikumi, kas bu� tiski ietekme� s›o a�rvalstu ve�rtspap|�ru cenu, s›ie ve�rtspap|�ri tiks ve�rte�ti taisn|�gaja� ve�rt|�ba�,ka� pe�c godpra�t|�bas apsve�rumiem nosaka un apstiprina Direktoru valde un/vai Invest|�ciju vad|�ta�ji.

Akt|�vuT|�ra� sVe� rt|�basAprekinaAtliks› ana

1. Sabiedr|�ba var atlikt jebkura konkre�ta Fonda Akciju akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas noteiks›anu, ka� ar|� Akcijuemisiju un izpirks›anu, un Akciju main, u no un uz s›a�du Fondu:

(a) jebkura� laika�, kad jebkura no galvenaja�m fondu birz›a�m vai tirgiem, kur ik pa laikam tiekkote�ta noz|�m|�ga uz s›a�du Akciju Klasi attiecina�ma Sabiedr|�bas invest|�ciju dal,a, ir sle�gta citaiemesla neka� parastu br|�vdienu de�l,, vai ja s›ai laika� dar|�jumi tur tiek ierobez›oti vai atlikti ;

(b) ta�da kritiska sta�vokl,a esam|�bas laika�, kura rezulta�ta� r|�c|�ba ar s›iem uz Akciju Klasiattiecina�majiem Sabiedr|�bas akt|�viem vai to nove�rte�s›ana vare�tu bu� t nerealize�jama;

(c) jebkura boja�juma gad|�juma� sazin, as l|�dzekl,os, ko parasti izmanto noteiktas Klases Akcijuinvest|�ciju cenas vai ve�rt|�bas noteiks›ana� vai pas›reize�ja�s cenas vai ve�rt|�bas noteiks›ana� jebkura�fondu birz›a� vai tirgu� ;

(d) jebkura� laika�, kad Sabiedr|�ba nav spe�j|�ga repatrie�t naudas l|�dzekl,us, lai vare�tu veiktmaksa�jumus par s›a�du Akciju izpirks›anu vai jebkura� laika�, kad to naudas l|�dzekl,upa�rskait|�jumu, kuri iesaist|�ti s›a�du Akciju invest|�ciju realiza�cija� vai iega�de� vai maksa�jumos pars›a�du Akciju izpirks›anu, pe�c Direktoru valdes ieskatiem, nevar veikt par norma�la�m apmain, aslikme�m;

(e) jebkura� laika�, kad Sabiedr|�bas jebkuras Klases Akciju akt|�vu t|�ra� ve�rt|�ba nevar tikt prec|�zinoteikta.

2. Sabiedr|�ba izzin, o jebka�du s›a�du atliks›anu, ka� ar|� informe� Akciona�rus, kas piepras|�jus›i savuSabiedr|�bas Akciju izpirks›anu vai apmain, u, neatsaucama rakstiska piepras|�juma par s›a�duizpirks›anu vai apmain, u reg‘ istre�s›anas laika�.

72

Akt|�vuunPas|�vu Sadale

Direktoru valde katra Fonda Akcija�m akt|�vu kopfondu izveido s›a�di :

1. (a) ien, e�mumi no katra Fonda katras Klases Akciju emisijas Sabiedr|�bas reg‘ istros tiek attiecina�tiuz s›im Fondam izveidoto akt|�vu kopfondu, un tam pieder|�gie akt|�vi un pas|�vi, ka� ar|�iena�kumi un izdevumi tiek attiecina�ti uz s›o kopfondu;

(b) ja ka�ds akt|�vs ir ce� lies no cita akt|�va, tad s›a�ds atvasina�tais akt|�vs Sabiedr|�bas reg‘ istros tiekattiecina�ts uz to akt|�vu kopfondu, no kura tas ce�lies, un, veicot katra akt|�va pa�rve�rte�s›anu,pieaugums vai samazina�s›ana�s ve�rt|�ba� tiek attiecina�ti uz attiec|�go kopfondu;

(c) ja Sabiedr|�bai rodas pas|�vs, kas saist|�ts ar jebkuru noteikta kopfonda akt|�vu vai ar jebka�dur|�c|�bu, saist|�tu ar noteikta kopfonda akt|�vu, tad s›a�ds pas|�vs tiek iedal|�ts attiec|�gajamkopfondam,

(d) gad|�juma�, ja ka�ds Sabiedr|�bas akt|�vs vai pas|�vs nevar tikt uzskat|�ts par pieder|�gu noteiktamkopfondam, s›a�ds akt|�vs vai pas|�vs tiek viena�di sadal|�ts starp visiem kopfondiem vai, cik viento pamato apme�ri, tiek iedal|�ts kopfondiem proporciona�li attiec|�ga� kopfonda akt|�vu t|�rajaive�rt|�bai ;

(e) datuma�, kura� tiek izdar|�ts ieraksts personas noteiks›anu, kura ties|�ga san, emt jebka�dudividendi par jebkura Fondu ikvienas Klases Akcija�m, s›a�da Fonda Akciju akt|�vu t|�ra� ve�rt|�batiek samazina�ta par s›a�das deklare�tas dividendes summu.

2. Ja jebkura Fonda ietvaros ir rad|�tas divas vai vaira�kas Akciju Klases, tad s›|�m Klase�m pieme�rojamiieprieks› noteiktie iedal|�s›anas noteikumi mutatis mutandis.

3. Lai apre�k, ina�tu ieprieks› mine�to akt|�vu t|�ro ve�rt|�bu, veiktu nove�rte�s›anu un iedal|�s›anu, Sabiedr|�basizpe�rkama�s Akcijas tiek uzskat|�tas par esos›a�m un tiek n, emtas ve�ra� nekave�joties pe�c dar|�jumupabeigs›anas Ve�rte�s›anas Diena�, un ik pa laikam, l|�dz atbilstos›a�s cenas samaksai tiek uzskat|�tas parSabiedr|�bas pas|�vu; visas invest|�cijas, skaidra�s naudas atlikumi kase� un citi Sabiedr|�bas akt|�vi, kasizteikti valu� ta� , kura nav attiec|�ga� Fonda valu� ta, tiek nove�rte�ti, n, emot ve�ra� tirgus likmi vai apmain, askursu, kas ir spe�ka� Akciju akt|�vu t|�ra�s ve�rt|�bas noteiks›anas datuma� un laika� ; jebkuri ve�rtspap|�rupirkumu vai pa�rdos›anas dar|�jumi, ko Sabiedr|�ba nosle�gusi Ve�rte�s›anas diena�, iespe�ju robez›a�s sta� jasspe�ka� s›a�da� Ve�rte�s›anas diena�.

73

P i e l i k ums D

Investora Profils

Fonds S� is Fonds ir pieme�rots investoriem, kuri:

Kuri pla�no

ture�t

invest|�cijas

Templeton Growth (Euro)

Fund

^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot pazemina�tas ve�rt|�bas

ve�rtspap|�ros labi daz›a�dota� globa�la� akciju fonda�, kura pamatvalu� ta ir eiro

no vide�ja l|�dz

ilgam termin, am

Templeton Global (Euro) Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot pazemina�tas ve�rt|�bas

ve�rtspap|�ros labi daz›a�dota� globa�la� akciju fonda�, kura pamatvalu� ta ir eiro


ilgam termin, am

Templeton Global Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot pazemina�tas ve�rt|�bas

ve�rtspap|�ros labi daz›a�dota� globa�la� akciju fonda�


ilgam termin, am

Franklin Global Growth Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot akciju ve�rtspap|�ros

^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas uzn, e�mumos visa� pasaule�


ilgam termin, am

Franklin Templeton Global

Growth and Value Fund

^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot portfel|�, kas apvieno

‘‘izaugsmes’’ un ‘‘ve�rt|�bas’’ ve�rtspap|�rus no visas pasaules


ilgam termin, am

Franklin Global Small-Mid Cap

Growth Fund

^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot akciju ve�rtspap|�ros

^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas maza�s vai vide�ja�s kapitaliza�cijas uzn, e�mumos

visa� pasaule�


ilgam termin, am

Templeton Global Smaller

Companies Fund

^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot mazas un vide�jas

kapitaliza�cijas uzn, e�mumu akciju ve�rtspap|�ros no visas pasaules


ilgam termin, am

Franklin Mutual Beacon Fund ^ ve�las iegu� t kapita� la pieaugumu un maza�ka� me�ra� iena�kumus ar invest|�cija�m

par zemu nove�rte�tos uzn, e�mumos, kas galvenoka�rt atrodas ASV


ilgam termin, am

Templeton U.S. Value Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot par zemu nove�rte�tos

akciju ve�rtspap|�ros no emitentiem galvenoka�rt ASV


ilgam termin, am

Franklin U.S. Equity Fund ^ ve�las iegu� t kapita� la pieaugumu ar jaukta stila invest|�cija�m labi daz›a�dota� ASV

akciju fonda�


ilgam termin, am

Franklin U.S. Growth Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu ar izaugsmes invest|�cija�m, kas

koncentre�tas ASV akciju ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Franklin Aggressive Growth

Fund

^ ve�las iegu� t kapita� la pieaugumu, investe�jot akciju ve�rtspap|�ros

^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas sektoros, kas uzra�da izaugsmi vai izaugsmes

potencia�lu virs vide�ja� , sal|�dzinot ar vispa�re�jo ekonomiku

^ ve�las veikt invest|�cijas, kas koncentre�tas ASV emitentu ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Franklin U.S. Small-Mid Cap

Growth Fund

^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la izaugsmi

^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas, kas koncentre�tas ASV maza�s un vide�ja�s

kapitaliza�cijas uzn, e�mumos


ilgam termin, am

Franklin Mutual European

Fund

^ ve�las iegu� t kapita�la pieaugumu, kas reize�m var bu� t |�stermin, a un maza�ka� me�ra�,

iena�kumus

^ ve�las veikt invest|�cijas jebkuras Eiropas valsts par zemu nove�rte�tos

uzn, e�mumos


ilgam termin, am

Templeton European Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot jebkuras Eiropas valsts

par zemu nove�rte�tos ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Templeton Euroland Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot par zemu nove�rte�tos

akciju ve�rtspap|�ros, ko emite�jus›as Eiropas Moneta�ra�s savien|�bas dal|�bvalstis


ilgam termin, am

Franklin European Growth

Fund


^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas, kas koncentre�tas jebkuras Eiropas valsts

uzn, e�mumos


ilgam termin, am

Franklin European Small-Mid

Cap Growth Fund


^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas, kas koncentre�tas jebkuras Eiropas valsts

mazas un vide�jas kapitaliza�cijas uzn, e�mumos


ilgam termin, am

74


Kuri pla�no

ture�t

invest|�cijas

Franklin Templeton Japan

Fund

^ ve�las iegu� t kapita� la pieaugumu, investe�jot izaugsmes stila invest|�cija�s, kas

koncentre�tas Japa�nas akciju ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Templeton Japan Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot par zemu nove�rte�tos

akciju ve�rtspap|�ros no emitentiem Japa�na�


ilgam termin, am

Franklin Biotechnology

Discovery Fund


^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas biotehnolog‘ ijas sektora� ASV un visa� pasaule�


ilgam termin, am

Franklin Technology Fund ^ ve�las iegu� t kapita� la pieaugumu, investe�jot akciju ve�rtspap|�ros

^ ve�las iegu� t izaugsmes invest|�cijas tehnolog‘ ijas sektora� ASV un visa� pasaule�


ilgam termin, am

Templeton Emerging Markets

Fund

^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot att|�sta�mos tirgos, vai nu

patsta�v|�gi, vai ka� dal,a no piln|�ba� daz›a�dota portfel,a


ilgam termin, am

Templeton Eastern Europe

Fund

^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita� la pieaugumu, investe�jot Austrumeiropas reg‘ iona�,

ieskaitot att|�sta�mos tirgus


ilgam termin, am

Templeton Latin America Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot akciju ve�rtspap|�ros

Lat|�n, amerika�, ieskaitot att|�sta�mos tirgus


ilgam termin, am

Templeton Asian Growth Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita� la pieaugumu, investe�jot A· zijas uzn, e�mumu akciju

ve�rtspap|�ros, ieskaitot att|�sta�mos tirgus


ilgam termin, am

Templeton China Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot akciju ve�rtspap|�ros no

�|�nas


ilgam termin, am

Templeton Korea Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot akciju ve�rtspap|�ros no

Korejas


ilgam termin, am

Templeton Thailand Fund ^ ve�las iegu� t ilgtermin, a kapita�la pieaugumu, investe�jot Taizemes akciju

ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Franklin Income Fund

^ ve�las iegu� t iena�kumu l|�meni un izredzes zina�mam kapita�la pieaugumam

^ ve�las pieeju portfelim ar akcija�m un fikse�ta� iena�kuma ve�rtspap|�riem ar viena

Fonda starpniec|�bu


ilgam termin, am

Templeton Global Balanced

Fund

^ ve�las iegu� t kapita� la pieauguma un iena�kumu l|�men, a apvienojumu

^ ve�las pieeju portfelim ar akcija�m un fikse�ta� iena�kuma ve�rtspap|�riem ar viena

Fonda starpniec|�bu


ilgam termin, am

Templeton Euroland Bond

Fund

^ ve�las maksima�li palielina�t kope�jo invest|�ciju atdevi ar procentu iena�kumu un

kapita�la pieauguma apvienojumu

^ pa�rsvara� ir ieinterese�ts tekos›os iena�kumos no Eiropas Moneta�ra�s savien|�bas

dal|�bvalstu jebkura emitenta para�du ve�rtspap|�riem


ilgam termin, am

Templeton Global Bond (Euro)

Fund

^ ve�las maksima�li palielina�t kope�jo invest|�ciju atdevi ar procentu iena�kumu,

valu� tas pel,n, as un kapita� la pieauguma apvienojumu

^ pa�rsvara� ir ieinterese�ts tekos›os iena�kumos no globa�lu emitentu eiro un ne eiro

nomine�tos para�du ve�rtspap|�riem


ilgam termin, am

Templeton Global Bond Fund ^ ve�las maksima�li palielina�t kope�jo invest|�ciju atdevi ar procentu iena�kumu,

valu� tas pel,n, as un kapita� la pieauguma apvienojumu

^ pa�rsvara� ir ieinterese�ts tekos›os iena�kumos no globa�lu emitentu para�du

ve�rtspap|�riem


ilgam termin, am

Franklin U.S. Government

Fund

^ ve�las iegu� t zina�mu dros›|�bas paka�pi sa�kotne�ja�m invest|�cija�m un ar|�

iena�kumiem

^ ve�las veikt invest|�cijas galvenoka�rt ASV vald|�bas un ta�s iesta�z›u para�da

ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Franklin U.S. Short-Term Bond

Fund

^ ve�las iegu� t augstu iena�kumu l|�meni, kas sader|�gs ar kapita� la saglaba�s›anu

^ ve�las investe�t fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ros no ASV emitentiem ar ilgumu

maza�k par 3 gadiem


ilgam termin, am

75


Kuri pla�no

ture�t

invest|�cijas

Templeton European Total

Return Fund

^ ve�las iegu� t augstu iena�kumu l|�meni un kapita�la saglaba�s›anu un, maza�ka� me�ra�,

ar|� kapita�la izaugsmi

^ ve�las investe�t fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ros no Eiropas vald|�ba�m vai

korporat|�vajiem emitentiem


ilgam termin, am

Templeton Global Total Return

Fund



^ ve�las investe�t fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ros no jebkuras valsts vald|�bas vai



ilgam termin, am

Franklin U.S. Total Return

Fund



^ ve�las investe�t fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ros no ASV vald|�bas vai



ilgam termin, am

Franklin High Yield Fund

^ ve�las nopeln|�t augsta l|�men, a iena�kumus un, maza�ka� me�ra�, ar|� iegu� t zina�mu

kapita�la pieaugumu

^ ve�las investe�t pa�rsvara� augstas pel,n, as fikse�ta iena�kuma ve�rtspap|�ros no ASV

un citiem emitentiem


ilgam termin, am

Franklin High Yield (Euro)

Fund

^ ve�las nopeln|�t augsta l|�men, a iena�kumus un, maza�ka� me�ra�, ar|� iegu� t zina�mu

kapita�la pieaugumu Fonda�, kura pamatvalu� ta ir eiro

^ ve�las investe�t pa�rsvara� eiro nomine�tos augstas pel,n, as fikse�ta iena�kuma

ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Templeton Emerging Markets

Bond Fund

^ ve�las iegu� t potencia�li iena�kumu un kapita�la pieauguma l|�men, us virs vide�ja� ,

investe�jot att|�sta�mo tirgu fikse�ta� iena�kuma ve�rtspap|�ros


ilgam termin, am

Templeton Euro Liquid Reserve

Fund

^ ve�las veikt invest|�cijas augstas kvalita�tes ve�rtspap|�ros, galvenoka�rt eiro

nomine�tajos vai ta�dos, kas nodros›ina�ti ‘‘atpakal, uz eiro’’

|�stermin, a�

Templeton U.S. Dollar Liquid

Reserve Fund

^ ve�las iegu� t pamatsummas un iena�kumu dros›|�bu

^ ve�las veikt invest|�cijas augstas kvalita�tes ve�rtspap|�ros, galvenoka�rt ASV dola�ros

nomine�tajos vai ta�dos, kas nodros›ina�ti ‘‘atpakal, uz ASV dola�ru’’

|�stermin, a�

76

P i e l i k ums E

I Klases (izpl.) Akcijas un I Klases (uzkr.)Akcijas ^ Pa� rvald|� s› anasNodevas

Attiec|�ba� uz I Klases Akcija�m spe�ka� ir s›a�das pa�rvald|�s›anas nodevas:

Fonda nosaukums Akciju Klase Pa�rvald|�s›anas nodevas

^ Franklin Aggressive Growth Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Franklin Biotechnology Discovery Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Franklin European Growth Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Franklin High Yield Fund I Klase (izpl.) 0,60%^ Franklin High Yield (Euro) Fund I Klase (uzkr.) 0,60%^ Franklin Income Fund I Klase (uzkr.) 0,60%^ Franklin U.S. Equity Fund I Klase (uzkr.) USD 0,70%^ Franklin U.S. Equity Fund I Klase (uzkr.) EUR 0,70%^ Franklin U.S. Government Fund I Klase (izpl.) 0,40%^ Franklin U.S. Growth Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Franklin U.S. Short-Term Bond Fund I Klase (uzkr.) 0,40%^ Franklin U.S. Total Return Fund I Klase (uzkr.) 0,55%^ Franklin Mutual Beacon Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Franklin Mutual European Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Franklin Templeton Global Growth

and Value Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton Asian Growth Fund I Klase (uzkr.) USD 0,90%^ Templeton Asian Growth Fund I Klase (uzkr.) EUR 0,90%^ Templeton China Fund I Klase (uzkr.) 1,10%^ Templeton Eastern Europe Fund I Klase (uzkr.) 1,10%^ Templeton Emerging Markets Fund I Klase (uzkr.) 1,10%^ Templeton Emerging Markets Bond Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton Euroland Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton Euroland Bond Fund I Klase (uzkr.) 0,45%^ Templeton European Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton European Total Return Fund I Klase (uzkr.) 0,55%^ Templeton Global Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton Global (Euro) Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton Global Bond Fund I Klase (uzkr.) USD 0,55%^ Templeton Global Bond Fund I Klase (uzkr.) EUR 0,55%^ Templeton Global Bond (Euro) Fund I Klase (uzkr.) 0,55%^ Templeton Global Smaller Companies Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton Global Total Return Fund I Klase (uzkr.) 0,55%^ Templeton Growth (Euro) Fund I Klase (uzkr.) 0,70%^ Templeton U.S. Value Fund I Klase (uzkr.) 0,70%

77

P i e l i k ums F

Franklin Templeton Investment Funds ^ ISINKodi

Klases nr. Fonda nosaukums un Klase Fonda/ Klases valu� ta ISIN kods

799 Franklin Aggressive Growth Fund A Klase (uzkr.) USD LU0109391861

858 Franklin Aggressive Growth Fund B Klase (uzkr.) USD LU0109391945

616 Franklin Aggressive Growth Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195948665

625 Franklin Aggressive Growth Fund N Klase (uzkr.) USD LU0188150956

796 Franklin Biotechnology Discovery Fund A Klase (uzkr.) USD LU0109394709

853 Franklin Biotechnology Discovery Fund B Klase (uzkr.) USD LU0109394881

617 Franklin Biotechnology Discovery Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195948822

733 Franklin Biotechnology Discovery Fund N Klase (uzkr.) USD LU0122613499

798 Franklin European Growth Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0122612848

618 Franklin European Growth Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195949390

740 Franklin European Growth Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0122612764

775 Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund A Klase (uzkr.) EUR EUR LU0138075311

762 Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0140364158

619 Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund I Klase (uzkr.) EUR EUR LU0195949473

626 Franklin European Small-Mid Cap Growth Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0188151095

789 Franklin Global Growth Fund A Klase (uzkr.) USD LU0122613069

741 Franklin Global Growth Fund N Klase (uzkr.) USD LU0122612921

722 Franklin Global Small-Mid Cap Growth Fund A Klase (uzkr.) USD LU0144644332

723 Franklin Global Small-Mid Cap Growth Fund B Klase (uzkr.) USD LU0144647434

724 Franklin Global Small-Mid Cap Growth Fund N Klase (uzkr.) USD LU0144648085

750 Franklin High Yield Fund A Klase (uzkr.) USD LU0131126228

825 Franklin High Yield Fund A Klase (izpl.) USD LU0065014192

864 Franklin High Yield Fund B Klase (izpl.) USD LU0098868697

682 Franklin High Yield Fund C Klase (uzkr.) USD LU0152906094

694 Franklin High Yield Fund I Klase (izpl.) USD LU0152908892

729 Franklin High Yield Fund N Klase (uzkr.) USD LU0109402817

751 Franklin High Yield (Euro) Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0131126574

795 Franklin High Yield (Euro) Fund A Klase (izpl.) EUR LU0109395268

716 Franklin High Yield (Euro) Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195952261

732 Franklin High Yield (Euro) Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0122613572

839 Franklin Income Fund A Klase (izpl.) USD LU0098860793

760 Franklin Income Fund B Klase (izpl.) USD LU0128532388

683 Franklin Income Fund C Klase (uzkr.) USD LU0152906334

700 Franklin Income Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195951883

850 Franklin Income Fund N Klase (uzkr.) USD LU0098864514

797 Franklin Technology Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0109392836

862 Franklin Technology Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0109734730

755 Franklin Technology Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0140363697

734 Franklin Technology Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0122613655

772 Franklin U.S. Equity Fund A Klase (uzkr.) EUR EUR LU0139291818

838 Franklin U.S. Equity Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0098860363

861 Franklin U.S. Equity Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0098863896

686 Franklin U.S. Equity Fund C Klase (uzkr.) USD USD LU0152907068

602 Franklin U.S. Equity Fund I Klase (uzkr.) EUR EUR LU0195950216

620 Franklin U.S. Equity Fund I Klase (uzkr.) USD USD LU0181995647

756 Franklin U.S. Equity Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0139292113

728 Franklin U.S. Equity Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0109402494

812 Franklin U.S. Government Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0029872446

708 Franklin U.S. Government Fund AX Klase (uzkr.) USD USD LU0138076046

693 Franklin U.S. Government Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0152908629

863 Franklin U.S. Government Fund B Klase (izpl.) USD USD LU0098868937

687 Franklin U.S. Government Fund C Klase (uzkr.) USD USD LU0152907142

707 Franklin U.S. Government Fund I Klase (izpl.) USD USD LU0139222334

749 Franklin U.S. Government Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0128529913

847 Franklin U.S. Government Fund Class N (izpl.) USD USD LU0098867376

656 Franklin U.S. Growth Fund A Klase (uzkr.) USD LU0170466246

657 Franklin U.S. Growth Fund B Klase (uzkr.) USD LU0170466675

659 Franklin U.S. Growth Fund C Klase (uzkr.) USD LU0170466915

78


660 Franklin U.S. Growth Fund I Klase (uzkr.) USD LU0170467053

658 Franklin U.S. Growth Fund N Klase (uzkr.) USD LU0170466832

638 Franklin U.S. Short-Term Bond Fund A Klase (izpl.) USD LU0170467566

635 Franklin U.S. Short-Term Bond Fund AX Klase (uzkr.) USD LU0170468614

637 Franklin U.S. Short-Term Bond Fund B Klase (uzkr.) USD LU0170467301

639 Franklin U.S. Short-Term Bond Fund B Klase (izpl.) USD LU0170467723

640 Franklin U.S. Short-Term Bond Fund C Klase (izpl.) USD LU0170468291

632 Franklin U.S. Short-Term Bond Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195953400

641 Franklin U.S. Short-Term Bond Fund Class N (izpl.) USD LU0170468374

790 Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund A Klase (uzkr.) USD LU0122613226

670 Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund B Klase (uzkr.) USD LU0152927330

742 Franklin U.S. Small-Mid Cap Growth Fund N Klase (uzkr.) USD LU0122613143

642 Franklin U.S. Total Return Fund A Klase (uzkr.) USD LU0170468960

643 Franklin U.S. Total Return Fund A Klase (izpl.) USD LU0170469265

644 Franklin U.S. Total Return Fund B Klase (uzkr.) USD LU0170469695

645 Franklin U.S. Total Return Fund B Klase (izpl.) USD LU0170470271

647 Franklin U.S. Total Return Fund C Klase (izpl.) USD LU0170470784

717 Franklin U.S. Total Return Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195952345

646 Franklin U.S. Total Return Fund Class N (izpl.) USD LU0170470511

769 Franklin Mutual Beacon Fund A Klase (uzkr.) EUR EUR LU0140362707

828 Franklin Mutual Beacon Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0070302665

767 Franklin Mutual Beacon Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0208291251

860 Franklin Mutual Beacon Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0098868267

684 Franklin Mutual Beacon Fund C Klase (uzkr.) USD USD LU0152906508

600 Franklin Mutual Beacon Fund I Klase (uzkr.) USD USD LU0195949986

753 Franklin Mutual Beacon Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0140362889

846 Franklin Mutual Beacon Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0094041471

770 Franklin Mutual European Fund A Klase (uzkr.) EUR EUR LU0140363002

794 Franklin Mutual European Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0109981661

866 Franklin Mutual European Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0109981828

685 Franklin Mutual European Fund C Klase (uzkr.) USD USD LU0152906920

601 Franklin Mutual European Fund I Klase (uzkr.) EUR EUR LU0195950059

754 Franklin Mutual European Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0140363267

743 Franklin Mutual European Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0128530259

710 Franklin Templeton Global Growth and Value Fund A Klase (uzkr.) USD LU0152903588

711 Franklin Templeton Global Growth and Value Fund B Klase (uzkr.) USD LU0152904040

713 Franklin Templeton Global Growth and Value Fund C Klase (uzkr.) USD LU0152904719

714 Franklin Templeton Global Growth and Value Fund I Klase (uzkr.) USD LU0152904982

712 Franklin Templeton Global Growth and Value Fund N Klase (uzkr.) USD LU0152904479

791 Franklin Templeton Japan Fund A Klase (uzkr.) YEN JPY LU0116920520

696 Franklin Templeton Japan Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0152983168

786 Templeton Asian Growth Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0128522157

805 Templeton Asian Growth Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0029875118

621 Templeton Asian Growth Fund C Klase (uzkr.) USD USD LU0181998153

622 Templeton Asian Growth Fund I Klase (uzkr.) USD USD LU0181996454

606 Templeton Asian Growth Fund I Klase (uzkr.) EUR EUR LU0195950992

674 Templeton Asian Growth Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0152928064

822 Templeton China Fund A Klase (uzkr.) USD LU0052750758

607 Templeton China Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195951024

627 Templeton China Fund N Klase (uzkr.) USD LU0188151178

833 Templeton Eastern Europe Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0078277505

608 Templeton Eastern Europe Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195951297

737 Templeton Eastern Europe Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0122613903

785 Templeton Emerging Markets Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0128522744

806 Templeton Emerging Markets Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0029874905

854 Templeton Emerging Markets Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0098868341

689 Templeton Emerging Markets Fund C Klase (uzkr.) USD USD LU0152908033

609 Templeton Emerging Markets Fund I Klase (uzkr.) USD USD LU0195951610

612 Templeton Emerging Markets Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0188151921

727 Templeton Emerging Markets Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0109402221

698 Templeton Emerging Markets Bond Fund A Klase (izpl.) EUR EUR LU0152984307

813 Templeton Emerging Markets Bond Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0029876355

859 Templeton Emerging Markets Bond Fund B Klase (izpl.) USD USD LU0099120023

79


688 Templeton Emerging Markets Bond Fund C Klase (uzkr.) USD USD LU0152907654

715 Templeton Emerging Markets Bond Fund I Klase (uzkr.) USD USD LU0195951966

744 Templeton Emerging Markets Bond Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0128530416

783 Templeton Euro Liquid Reserve Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0128517660

818 Templeton Euro Liquid Reserve Fund A Klase (izpl.) EUR LU0052769774

745 Templeton Euro Liquid Reserve Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0128518122

836 Templeton Euroland Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0093666013

603 Templeton Euroland Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195950489

746 Templeton Euroland Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0128521001

837 Templeton Euroland Bond Fund A Klase (izpl.) EUR LU0093669546

633 Templeton Euroland Bond Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195953582

628 Templeton Euroland Bond Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0188151251

773 Templeton European Fund A Klase (uzkr.) EUR EUR LU0139292543

782 Templeton European Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0128523122

809 Templeton European Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0029868097

604 Templeton European Fund I Klase (uzkr.) EUR EUR LU0195950646

757 Templeton European Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0139292972

736 Templeton European Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0122614117

648 Templeton European Total Return Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0170473374

649 Templeton European Total Return Fund A Klase (izpl.) EUR LU0170473531

718 Templeton European Total Return Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195952774

650 Templeton European Total Return Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0170474000

779 Templeton Global Fund A Klase (uzkr.) USD LU0128525929

801 Templeton Global Fund A Klase (izpl.) USD LU0029864427

852 Templeton Global Fund B Klase (uzkr.) USD LU0098868002

690 Templeton Global Fund C Klase (uzkr.) USD LU0152908116

701 Templeton Global Fund I Klase (uzkr.) USD LU0109395698

725 Templeton Global Fund N Klase (uzkr.) USD LU0109401686

778 Templeton Global (Euro) Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0128520375

802 Templeton Global (Euro) Fund A Klase (izpl.) EUR LU0029873410

636 Templeton Global (Euro) Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195953749

629 Templeton Global (Euro) Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0188151335

634 Templeton Global Balanced Fund A Klase (uzkr.) EUR EUR LU0195953822

781 Templeton Global Balanced Fund A Klase (uzkr.) USD USD LU0128525689

815 Templeton Global Balanced Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0052756011

867 Templeton Global Balanced Fund B Klase (uzkr.) USD USD LU0128531653

758 Templeton Global Balanced Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0140420323

675 Templeton Global Bond Fund A Klase (uzkr.) EUR EUR LU0152980495

676 Templeton Global Bond Fund A Klase (izpl.) EUR EUR LU0152981543

810 Templeton Global Bond Fund A Klase (izpl.) USD USD LU0029871042

614 Templeton Global Bond Fund AX Klase (uzkr.) USD USD LU0188152226

761 Templeton Global Bond Fund B Klase (izpl.) USD USD LU0128533279

623 Templeton Global Bond Fund C Klase (izpl.) USD USD LU0181997775

720 Templeton Global Bond Fund I Klase (uzkr.) EUR EUR LU0195953079

624 Templeton Global Bond Fund I Klase (uzkr.) USD USD LU0181997262

677 Templeton Global Bond Fund N Klase (uzkr.) EUR EUR LU0152982608

735 Templeton Global Bond Fund N Klase (uzkr.) USD USD LU0122614208

679 Templeton Global Bond (Euro) Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0170474422

680 Templeton Global Bond (Euro) Fund A Klase (izpl.) EUR LU0170474935

719 Templeton Global Bond (Euro) Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0195952857

631 Templeton Global Bond (Euro) Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0170475155

777 Templeton Global Smaller Companies Fund A Klase (uzkr.) USD LU0128526141

803 Templeton Global Smaller Companies Fund A Klase (izpl.) USD LU0029874061

605 Templeton Global Smaller Companies Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195950729

726 Templeton Global Smaller Companies Fund N Klase (uzkr.) USD LU0109401926

651 Templeton Global Total Return Fund A Klase (uzkr.) USD LU0170475312

652 Templeton Global Total Return Fund A Klase (izpl.) USD LU0170475585

653 Templeton Global Total Return Fund B Klase (uzkr.) USD LU0170477102

654 Templeton Global Total Return Fund B Klase (izpl.) USD LU0170477284

721 Templeton Global Total Return Fund I Klase (uzkr.) USD LU0195953152

655 Templeton Global Total Return Fund N Klase (uzkr.) USD LU0170477797

793 Templeton Growth (Euro) Fund A Klase (uzkr.) EUR LU0114760746

613 Templeton Growth (Euro) Fund A Klase (izpl.) EUR LU0188152069

80


704 Templeton Growth (Euro) Fund I Klase (uzkr.) EUR LU0114763096

731 Templeton Growth (Euro) Fund N Klase (uzkr.) EUR LU0122614380

832 Templeton Japan Fund A Klase (uzkr.) USD LU0078278065

630 Templeton Japan Fund N Klase (uzkr.) USD LU0188151418

824 Templeton Korea Fund A Klase (uzkr.) USD LU0057567074

610 Templeton Korea Fund N Klase (uzkr.) USD LU0188151509

776 Templeton Latin American Fund A Klase (uzkr.) USD LU0128526570

804 Templeton Latin American Fund A Klase (izpl.) USD LU0029865408

842 Templeton Latin America Fund N Klase (uzkr.) USD LU0094040077

830 Templeton Thailand Fund A Klase (uzkr.) USD LU0078275988

611 Templeton Thailand Fund N Klase (uzkr.) USD LU0188151681

788 Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund A Klase (uzkr.) USD LU0128526901

817 Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund A Klase (izpl.) USD LU0052767562

865 Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund B Klase (izpl.) USD LU0098869075

691 Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund C Klase (uzkr.) USD LU0152908389

739 Templeton U.S. Dollar Liquid Reserve Fund N Klase (uzkr.) USD LU0122614463

664 Templeton U.S. Value Fund A Klase (uzkr.) USD LU0170478092

665 Templeton U.S. Value Fund B Klase (uzkr.) USD LU0170478332

668 Templeton U.S. Value Fund C Klase (uzkr.) USD LU0170478928

669 Templeton U.S. Value Fund I Klase (uzkr.) USD LU0170479223

667 Templeton U.S. Value Fund N Klase (uzkr.) USD LU0170478761

81

FRANKLIN TEMPLETON INVESTMENT FUNDSsocie¤te¤ d’investissement a' capital variable

Juridiska� adrese: 26 boulevard Royal, L-2449 LuksemburgaLuksemburgas Lielhercogiste

Reg‘ istra�cijas numurs Luksemburga B 35 177 Pillans&

Wad

dies,Ed

inbu

rgh.

3021

36

FTIF PLA 12/04

Documents

Franklin Templeton Investment Funds PROSPEKTS · ^ Templeton Growth (Euro) Fund ^ Templeton Japan Fund ^ Templeton Korea Fund ^ Templeton Latin America Fund ^ Templeton Thailand Fund