of 29 /29
Datu un datu bāzes modeļi 1. Konceptuālais līmenis – lietotājs un datu bāzu izstrādātājs apskata problēmvides datus, atlasa nepieciešamos un nosaka datu savstarpējas saites. Līmeņa rezultāts ir pilnīgi neatkarīgs no datu bāzu realizācijas un tā var būt realitāšu-saišu diagramma, UML klašu diagramma, arī kāds cits modelis (varianti tiek apskatīti šajā nodaļā). 2. Loģiskais līmenis – datu bāzu projektētājs veido datu loģisko modeli noteiktām datu bāzu sistēmas tipam, piemēram, relāciju, objektu vai relāciju-objektu (iespējamie varianti tika apskatīti iepriekšējā nodaļā); 3. Fiziskais līmenis – datu bāzu projektētājs realizē datu loģisko modeli konkrētai datu bāzes vadības sistēmai, iegūstot datu glabāšanas fizisko struktūru definējumus, piemēram, SQL kodu.

Datu un datu bāzes modeļi - Datu bāzes tehnoloģijas€¦  · Web viewLīmeņa rezultāts ir pilnīgi neatkarīgs no datu bāzu realizācijas un tā var būt realitāšu-saišu

Embed Size (px)

Text of Datu un datu bāzes modeļi - Datu bāzes tehnoloģijas€¦  · Web viewLīmeņa rezultāts ir...

Datu un datu bzes modei

Datu un datu bzes modei

1. Konceptulais lmenis lietotjs un datu bzu izstrdtjs apskata problmvides datus, atlasa nepiecieamos un nosaka datu savstarpjas saites. Lmea rezultts ir pilngi neatkargs no datu bzu realizcijas un t var bt realitu-saiu diagramma, UML klau diagramma, ar kds cits modelis (varianti tiek apskatti aj noda).

2. Loiskais lmenis datu bzu projekttjs veido datu loisko modeli noteiktm datu bzu sistmas tipam, piemram, relciju, objektu vai relciju-objektu (iespjamie varianti tika apskatti iepriekj noda);

3. Fiziskais lmenis datu bzu projekttjs realiz datu loisko modeli konkrtai datu bzes vadbas sistmai, iegstot datu glabanas fizisko struktru definjumus, piemram, SQL kodu.

Likumu modelanaSemantiskais tkls

Konceptulais grafs

1. Konceptulie grafi ir galgs savienots grafs, kas satur divus virsotu tipus attieksmes (relatives) un konceptus (concepts).

2. Grafa virsotnes ir savienotas ar lokiem, kuri vienmr ir orientti.

3. Graf nevar eksistt loki starp diviem konceptiem vai starp divm attieksmm.

4. Konceptu virsotnes sastv no koncepta tipa un vrtbas. Koncepta tips ir obligts, bet vrtba var ar nebt. Ja t nav nordta, koncepts tiek uzskatts par abstraktu.

5. Piemrs. Grafs atspoguo sistmu ar du aprakstu: Anna prdod Jnim manu (Anna sells to Jnis car).

Konceptulais grafs (turpinjums)

Atirb no semantiskiem tikliem, konceptul graf var veidot N-ras saites.

Punkts A atrodas uz taisnes T un kopa ar punktu B veido Nogriezni N

(Dot A is on straight line and with dot B forms line segment).

Likums par viendsnu trijstri (equal side triangle), izmantojot konceptulo grafu

Likumu diagrammas notcija

Elements

Nosaukums

Apraksts

Attieksme

Atspoguo semantiku, kas ietver sev loisko saiti starp ts argumentiem. Attieksme Viendi lei noska to, ka starp iem argumentiem pastv attieksme viendi lei. Attieksmes argumenti var bt ar cits attieksms. aj gadjum to kas ir galven attieksme (salikt attieksm) noska savienojuma lnijas gals. J gals ir apa, tas nozme, ka attieksme ir galven.

Arguments

Arguments ir nedalm datu vienba, parasti arguments ir savienots ar kdas tabulas kolonnu. Arguments neatspoguo konkrtas vrtbas. Vien diagramm argumenti ar to pau nosaukumu atspoguo vienu un to pau relo vrtbu. Arguments ir maingais kas var ieemt dadas vrtbas

Arguments ar krtas numuru

Arguments ar krtas numuru noska to k attieksm tas atrodas noteikt viet. Ja krtas numurs nav paradts tad tas nozme, ka tas nav svargi un tas var aizemt jebkuru vietu. Krtas numurs nemaina argumenta nosaukumu

Arguments - attieksmes kaut kda vrtba

Arguments, kur noska attieksmes vrtbu. ds arguments ir piesaistts kdai datu vienbai datu bz un tas nevar bt nulle

Arguments konstante

Parasti o argumentu izmanto atsevii nepiesaistot to attieksmm. To izmanto lai radt likumus kas ir atkargi no kdiem konstantiem lielumiem.

Attieksmju argumentu savienojuma lnija

Ar o lniju attieksmes ir savienoti attieksmes argumenti. Gadjum ja attieksme ir salikta un sastv no citm attieksmm lnijas apa gals noska to, ka attieksme ir galven un prjas attieksmes ir ts daas.

Bulta - secinanas virziens

bulta noska secinanas virzienu, t var pastvt tikai starp attieksmm un nozme, ka no vienas attieksms var izsecint otro attieksmi.

Elements

Nosaukums

Apraksts

Likuma robeas

Likums ir noteiks ar bultu, ja diagramm ir iezmti vairki likumi tad to robeas var apzmt ar o elementu. Likuma robeas drkst prklties, jo dadi likumi var izmantot vienas un tas paas attieksmes

Aprins

is elements ir izveidots lai atvieglotu skaitliskus aprinus kas var bt veikti likumos. Ieejas dati aprinm nk no argumentiem vrtbm vai konstantm. Aprin iekien drkst izmantot argumentu vrtbu nosaukums un matemtisks funkcijas

Funkcija

Funkcija ir elements ko izmanto lai slpt kdus saretus aprinus vai specifisks datu bzes piekuves ko nav rti nodefint ar nordes tehniku. Funkcij ir defints nosaukums, vrtbu tips ko t saem un atgrie, darbbu jdefin fiziskaj lmen.

1. Katrai attieksmei jbt vismaz vienam argumentam.

2. Starp attieksmm jbt bultai (secinanas virziens).

Likumu izveidoana starp divm attieksmm.

3. Drkst savienot attieksmes ar argumentiem, citm attieksmm, apriniem un funkcijm.

4. Savienoana notiek ar savienojuma lniju.

5. Savienoana starp argumentiem, apriniem un funkcijm notiek ar attieksmju paldzbu, tos nevar saldzint tiei.

6. Nedrkst izmantot bultu lai savienotu attieksmi pati ar sevi.

7. J diagrammas vienba - ir izmantoti elementi ar viendu nosaukumu, tad secinanas laik ie elementi bs viendi.

8. Argumenti ar atirgiem nosaukumiem secinanas laik vienmr atirsies.

9. Arguments ar krtas numuru ir viends ar argumentu bez krtas numura. Krtas numuru izmanto deduktvais mehnisms.

Ja attieksm 1 ir izmantoti argumenti un neviens no tiem nav izmantots attieksm 2, un starp m attieksmm eksist bulta un nav papildus ierobeojumu, tad im likumam nav jgas.

VAI Attieksme

Un var bt savienots ar bezgalgo skaitu citu attieksmju. Jbt vismaz vienai savienojuma lnijai, kas iziet no s attieksmes vai vismaz vienai bultai, citdi attieksms jga nav definta.

Vai jbt savienotm vismaz ar trim attieksmm, divas attieksms, ko izmanto saldzinanai un vien attieksm kas ir secinanas rezultts.

= - var bt savienots ar bezgalgo skaitu citu attieksmju. Jbt vismaz divm savienojuma lnijm, kas ieiet aj attieksm un vienai savienojuma lnijai, kas iziet no s attieksms vai vismaz vienai bultai (kura iziet vai ieiet), citdi attieksmju jga nav definta. Gadjum j bulta iziet no attieksms notiek saldzinana un atkarba no rezultta notiek vai nenotiek secinana. Gadjum j bulta ieiet attieksm notiek pieirana.

K ir redzams 3.10.attl, ja abas vrtbas ir nezinmas, tad abu attieksmju argumenta vrtba mains uz kaut kdu vrtbu, piemram, vrtba 1, j arguments attieksme 1 nav defints, bet attieksm 2 ir defints tad argumentam 1 pieir argumenta 2 vrtbu.

Likumu izveidoanas starp divm attieksmm process

Likuma piemrs

Ja A ir punkts uz ria (circle) S tad nogrieznis AS ir viends ar ria S rdiusu.

Vairki likumi vien diagramm

1. Ja leis ABC = ACB, un eksist trijstris ABC, tad is trsstris ir viendsnu trijstris.

2. Ja ABC ir viendsnu trsstris, tad leis ABC = ACB.

3. Ja leu ABC un ACB vrtbas ir viendas, tad ie lei ir viendi.

4. Ja lei ABC un ACB ir viendi lei, tad to vrtbas ar ir viendas.

Likumu hierarhija

Projektjot datu bzi augstaj lmen projekttjs abstrahjas no konkrtm realizcijm un struktrm un koncentrjas uz konceptulm lietm. Veicot likumu modelu mdz pardties situcijs kad mums neinteres likuma piln realizcija, bet gan rezultts. s ir situcijas, kad ir vlams izmantot kdus likumus msu uzdevuma risinanai, bet pai nav ieinteresti k tiei ie likumi strd. Ldzg situcija izveidojas kad cilvks apkopo informciju kas nk no kaut kurienes un pielieto to lai rdt sev nepiecieamas zinanas. aj gadjum vi nav pai ieinterests k tiei informcija ir iegta. J datu bz pastv jebkda klasifikcija starp kaut kdiem objektiem un ir izveidoti likumi daiem hierarhijas lmeiem vartu bt novrota likumu hierarhija.

Equel edge triangle

Laukuma aprins viendsnu trijstrim

Laukuma aprins viendmalu trijstrim

Laukuma aprins taisnstra trijstrim

Likuma diagrammas sasaiste ar loisko modeli

Deduktvs datu bzu projektana ar likumu modelanas rka prototipu

CASE rka ER modea veidoanas logs un interfeisa skaidrojumi

Loisk modea veidoana

Likumu modea veidoana

Nordes (reference) definana

Likumu savienoana

Likumu savienoanas rezultts

Likumu hierarhijas definana

Likumu plna apskate

Apvienot kopja likumu diagramma

Datu loiskais modelis

Datu fiziskais modelis

Datu bzes

projekttjs

Lietotjs

Sistmas

analtiis

Datu bzes

administrators

Transformcija

Datu bze

Realizana

Relciju,

Objektu,

Relciju-objektu

Oracle 10g,

PostgreSQL 8.2,

db4o

Datu konceptulais modelis

Transformcija

Realitu-saiu,

UML klau diagramma

Datu konceptulais modelis

Datu loiskais modelis

Datu fiziskais modelis

Datu bzes projekttjs

Lietotjs

Sistmas analtiis

Datu bzes administrators

Transformcija

Transformcija

Datu bze

Realizana